Sēdi vada Latvijas Republikas 9. Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 2009.gada 10.decembra sēdi.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Pieprasījumu komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu „Par 2009.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija informē mūs, ka tā ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” un ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, un lūdz gan Ministru kabineta iesniegto, gan alternatīvo likumprojektu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Sākam tradicionāli ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Standartizācijas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Zemes ierīcības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Plinera, Muižnieces, Agešina, Līdakas, Seiles, Bērziņa (LPP/LC) un Grīnblata iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 14, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Vārds deputātam Pēterim Tabūnam. Viņš runās „pret”.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka ar šo savu uzstāšanos es izrādīšu pārāk lielu godu, nepelnītu, likumprojekta iesniedzējiem, bet es tomēr gribu runāt, jo… Šodien mēs, es nešaubos, nobalsosim pret šo priekšlikumu. Bet, ja tā turpināsies, kā šobrīd risinās notikumi valstī, tad viņi, šie kreisie, sarkanie, drīz vien nobalsos pret mums. Un tad būs bēdīgi.

Ielūkosimies skaitļos, kuri liecina par to, ko viņi piedāvā! Šobrīd ir vairāk nekā 351 tūkstotis nepilsoņu. Viņi grib, lai automātiski piešķirtu pilsonību uzreiz 246,6 tūkstošiem. Automātiski! Ar kādu nolūku? Vai vairot Latvijas kā nacionālas valsts spēku? Nē! Grib pilsoņu kopuma palielināšanu, vairojot prokrievisko spēku potenciālu. Vairāk nekā 117 tūkstoši esot vecāki par 60 gadiem, tātad vairs nav spējīgi iemācīties valsts valodu un nokārtot eksāmenus. Vairāk nekā 117 tūkstoši! Un tādēļ viņiem jādodot pilsonība. Bet es tūlīt teikšu jums tur, kreisajā flangā: vēl pirms 20 gadiem, tas ir, atjaunotās neatkarības sākumā, šie cilvēki bija stipri pajauni. Vai arī tad, pirms 20 gadiem, viņi bija nespējīgi? Un 20 gadus viņi nav spējuši iemācīties pat kārtīgu labdienu pateikt (No zāles dep. J.Dobelis: „Kauns!”), un mēs viņiem dosim pilsonību?!

Nākamais. 127 tūkstoši esot dzimuši Latvijā, un viņiem pienākoties pilsonība. Bet arī viņi nav spējuši, gan būdami krietni jauni, iemācīties latviešu valodu, nokārtot eksāmenus un naturalizācijas kārtībā iegūt pilsonību.

Kā jūs zināt, apmēram 135 tūkstoši jau ir naturalizējušies, ieguvuši pilsonību, un, ja saskaitām visus kopā, tad jaunpilsoņu skaits Latvijā pieaugtu par apmēram 400 tūkstošiem. Par 400 tūkstošiem, draugi mīļie! Tikai šie cilvēki, jaunpilsoņi vai nepilsoņi, kuriem faktiski nepienāktos Latvijas pilsonība, izšķirtu vēlēšanu likteni un arī Latvijas likteni. Bet ņemsim vērā, ka vēl ir arī pilsoņi, nu nelatvieši, kuru ir ļoti liels skaits un kuri faktiski pāri par 20 deputātiem ievēlē Saeimā. Vairāk nekā 20 deputātus! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, ja notiktu tā, kā viņi šodien vēlas un grib, lai mēs nobalsojam, tad Saeimā ienāktu 60-70 šādi deputāti un Latvija kā valsts, nacionāla valsts, beigtu pastāvēt. Lūk!

Un tad viņi apvainojas un mēģina iesūdzēt tiesā tos deputātus, kuri saka, ka viņi ir ienaidnieki šai valstij un tautai. Jā, es arī to pašu saku, ka viņi ir ienaidnieki, lai arī mani tiesā šie iesniedzēji! Jo, redziet, gāzt esošo iekārtu ar varu - tas ir sodāmi, bet, ja to dara ar citiem līdzekļiem, tad iznāk tā, ka viņi nav sodāmi, jo tā ir Latvijas valsts iekārtas demontāža. Vistiešākā! Cilvēkiem, kuri negrib iekļauties mūsu sabiedrībā, jo ignorē mūsu likumus un tikumus, mēs dosim pilsonību. Es saprotu, ka mēs šodien nobalsosim pret to…

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

P.Tabūns. …bet es jūs brīdinu…

Sēdes vadītājs. Jūsu runas laiks ir beidzies!

P.Tabūns. Paldies.

Balsosim „pret”, protams! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Pēterim Tabūnam.

Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš runās „par” likumprojekta nodošanu komisijām. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag!”)

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Es nenosaukšu to spārnu par brūniem… starp citu, arī par kreisajiem vēl daudz vairāk nekā mēs… Es runāšu par konkrēto jautājumu.

Un pirmām kārtām frakcijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” vārdā es gribu jūs apsveikt saistībā ar Starptautisko cilvēktiesību dienu un ar ANO Cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas 61.gadadienu. Kā ir zināms, tā tika pieņemta tieši 1948.gada 10.decembrī.

Ir kāda anekdote, kura, pārfrāzēta atbilstoši Latvijas situācijai, skan šādi: pār Latviju lido krīze un apakšā redz iznīcinātas mājsaimniecības, ubagu pūļus ielās, kā arī attiecīgo aleju pretī Ministru kabineta ēkai. „Es laikam esmu nomaldījusies,” domā krīze. „Man šķiet, ka es te jau vairākas reizes esmu bijusi.”

Tad, lūk, Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, manuprāt, te pat nakšņojusi nav. Par to liecina deklarācijas 15.panta pirmā daļa, kuru Latvija pat tulko nepareizi: „Katram cilvēkam ir tiesības uz tautību.” Pareizs tulkojums ir šāds: „Katram cilvēkam ir tiesības uz pilsonību.”

Protams, jūs varat iebilst, ka Latvijā pastāv ne tikai šādas tiesības, bet pastāv pat vesela Naturalizācijas pārvalde, kura šīs tiesības palīdz realizēt. Rūgti un smieklīgi ir vienlaicīgi to visu klausīties, dāmas un kungi! Tiesības, protams, ir, taču tās ir piešķirtas tādā veidā, ka vairākums atlikušo nepilsoņu nevar tās izmantot. Piemēram, to cilvēku skaits, kuri neizturēja pārbaudi pēdējo desmit gadu laikā, ir pieaudzis 40 reizes un sasniedzis 44 procentus no pretendentu skaita.

Šīs prasības tiek izvirzītas arī tiem cilvēkiem, kas vēlēja Latvijas neatkarību pasludinājušo parlamentu, gan arī tiem, kas balsoja referendumā „par” neatkarību. Būtu loģiski izvirzīt šādas prasības ne tikai mazākumtautību pārstāvjiem, bet arī pašiem latviešiem, to skaitā piecpadsmitgadīgiem pusaudžiem un deviņdesmit gadus veciem cilvēkiem.

Dāmas un kungi! Varat būt pārliecināti, ka pēc šādu pārbaužu rezultātiem Latvijas pilsoņu skaits samazinātos vairākas reizes.

Par pilnīgu naturalizācijas procesa neefektivitāti liecina kaut vai tas, ka pirmā pusgada laikā tikai 20 procentiem no nepilsoņu skaita samazināšanās bija saistīta ar naturalizācijas procesu. Divas trešdaļas no nepilsoņu skaita samazināšanās gadījumiem bija saistīti ar mirstību. Deviņu mēnešu laikā no personām, kuras vecākas par 60 gadiem, tika saņemti tikai 80 naturalizācijas pieteikumi. Tas - neskatoties uz to, ka šo personu Latvijā ir 1465 reizes vairāk. Nepilsoņa statuss joprojām ir 16 tūkstošiem cilvēku, kas dzimuši jau neatkarīgajā Latvijā. Arī pašu Naturalizācijas pārvaldi ir nolemts likvidēt, izmantojot partizānu metodes un pat neuzklausot Saeimas viedokli. Tas, ka valdība nolēma izslēgt Pilsonības likumu no budžeta likumu paketes, ir labākais apliecinājums tam, ka tā ir gatava parakstīties zem katra manis pateiktā vārda.

Un pēdējais. Mūsu likumprojekts pilnībā atbilst Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa rekomendācijām, kas tika dotas Latvijai tieši gadu atpakaļ.

Aicinu likumprojektu nodot komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Pilsonības likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 66, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš runās „pret”.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Draugi! Biedri! Jocīga sakritība. Šīs nedēļas sākumā parādās dīvainības: Valsts prezidents vairs negrib dzirdēt vārdu „okupants” (No zāles dep. J.Pliners: „Viņš nāca pie prāta!”) un daži Saeimā kārtējo reizi grābstās gar Satversmi. Pie tam šī grābstīšanās kaut kā nesakrīt ar iepriekšējo piedāvājumu. Te viņi grib iestūrēt pilsoņos „pa lēto”, te atkal grib paplašināt nepilsoņu tiesības. Tas nozīmē - ja netiek iekšā pa durvīm, tad kāpj iekšā pa logiem. Vecu vecais paņēmiens.

Šoreiz viņi ir tā izteiktāk ķērušies arī pie latviešu valodas izstumšanas no pašvaldību darba. Izlasiet, lūdzu, ko viņi piedāvā 101.panta redakcijā! Kā te var nelietot vārdus „okupācija” un „okupanti”?! Viņi paši te uzprasās. Vai tad visi šie kaismīgie mēģinājumi ar visādiem paņēmieniem paplašināt Latvijas Republikas pilsoņu loku ar latviešu valodu pilnīgi neprotošiem un neko nesaprotošiem… Vai tās nav okupācijas sekas? Un vai tā nav rīcība, kas ir saistīta ar okupāciju un ar okupantiem? (No zāles dep. K.Leiškalns: „Valsts prezidents lika to nelietot!”)

117,2 tūkstoši nepilsoņu vecāki par 60 gadiem… Nu, tad dosim viņiem gan pilsonību, gan ļausim vēlēt visu ko - reizē. Nu tie būs patiesie Latvijas Republikas likteņa lēmēji! Vai tad viņu vidū nav PSRS armijas virsnieku? Kurš bija tas, kas teica, ka no Latvijas esot aizgājis pēdējais padomju armijas karavīrs? Šādiem sludinātājiem es iesaku ieskatīties tajos pašos militāro pensionāru sarakstos, kā tad tur ir ar tiem padomju armijas kareivjiem. Kur tad šie ir palikuši? Varbūt tepat pa latvju zemīti vien staigā un stampā mūsu zemi un laukus.

Ja ir runa par to, kas izgāja 1994.gadā no Latvijas, tad toreiz tā bija Krievijas armija un tie bija tādi paipuisīši, kas izgāja ārā. Tie īstie palika šeit. Un tātad visa šī sludināšana, ka nu viss ir beidzies, ir galīgi garām.

Labi jau vien ir, ka Saeimas sēdēs šad un tad visiem tas ir jāatgādina. Un iniciatīva ir acīm redzama, kas par katru cenu grib šīs okupācijas lietas Latvijā nostiprināt, nevis likvidēt tās. Līdz ar to katru reizi ir jāsniedz konkrēts vēsturisks skaidrojums, lai mēs nenonāktu līdz vēsturiskam absurdam. Nezinot vēsturisko patiesību, tiek sludināti cilvēku mīloši kaut kādas domāšanas paņēmieni vispār.

Tā ka līdz ar to katrreiz sniedziet tik iekšā! Mēs atgriezīsimies pie vēstures un atgādināsim jums gan okupāciju, gan okupantus, gan visu to, kas ar viņiem ir saistīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs... Nevis debatēs, bet vienkārši vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. Viņš runās „par” likumprojekta nodošanu komisijām.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Satversmes 101.pants vissliktāk saskan ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kuras 61.gadadienu mēs šodien atzīmējam. Viss tas, kas deklarācijā ir paredzēts jebkuram cilvēkam neatkarīgi no viņa dzimtās valodas un izcelsmes, Satversmes 101.pantā ir paredzēts tikai „pareizās” tautības pilsoņiem. 101.pants sāktu atbilst demokrātijas prasībām tikai tad, ja piepildītos Dobeļa un Tabūna vēlme attiecībā uz tā saukto civilokupantu repatriāciju, kā rezultātā valsts iedzīvotāju skaits samazinātos par 40 procentiem. To pašu cilvēku repatriāciju, kuru dzimto valodu saskaņā ar šo pantu nedrīkst izmantot pat pašvaldību līmenī. Pirmskara Latvijā, kura it kā tika atjaunota 1991.gadā, par pilsoņiem kļuva visi tās iedzīvotāji. Mazākumtautību valodas tika izmantotas gan Saeimā, gan pašvaldībās. Tas turpinājās līdz militārajam apvērsumam, bet cittautiešu tiesības pēdējo divdesmit gadu laikā tiek realizētas Ulmaņa pēcapvērsuma laika līmenī.

Gan Satversmes 101.pants, gan tās pieņemšanas vēsture ir klajā pretrunā ar Satversmes 1.pantu, kurā tiek apgalvots, ka Latvija ir it kā neatkarīga un it kā arī demokrātiska republika.

Demokrātija pie mums ir divarpus tūkstoš gadu senās vergturu republikas līmenī. Te gan jāatzīmē, ka daļai vergu tika piešķirtas brīva pilsoņa tiesības, toties šodien daļai „nepareizās” etniskās izcelsmes pilsoņu ierobežo tiesības komunicēt viņu dzimtajā valodā un ir pat izdomāta priekš viņiem speciāla valodas inkvizīcija.

Sākotnēji 101.panta redakcijā nekādu ierobežojumu nebija. Šos ierobežojumus ieviesa pēc tam, kad tika zaudētas Latvijas Cilvēktiesību komitejas iniciētās lietas starptautiskajās tiesās un kad nācās izslēgt no Vēlēšanu likuma valodas ierobežojumus. Tas nozīmē, ka, zaudējot mums intelektuālā līmenī, tika nolemts revanšēties pašā stulbākajā no visiem iespējamiem veidiem.

Jau pēc diviem gadiem nācās no šā panta izslēgt ierobežojumus ārzemniekiem no Eiropas Savienības, lai viņi, atšķirībā no daudziem vēlētājiem, nodokļu maksātājiem, vietējiem nodokļu maksātājiem, varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Lūk, tāda neatkarība!

Starp citu, pēdējās vispārējās pašvaldību vēlēšanas Latvijā notika tieši pirms 20 gadiem - 1989.gada 10.decembrī. Es savā apgabalā uzvarēju 12 citus kandidātus un kļuvu par, kā to toreiz sauca, Rīgas pilsētas padomes tautas deputātu.

Pirmie pseidodemokrātijas soļi tika sperti jau tad, kad Daugavpils, Rēzeknes un viena Rīgas rajona padome tika izformētas un man reizē ar maniem vēlētājiem atņēma pilsonību. Tad es piedalījos Apatrīdu līgas vadības alternatīvajās ielu vēlēšanās un līdz pat šim brīdim esmu pilntiesīgs Latvijas nepilsoņu pārstāvis. Lūk! Ar šiem diviem tituliem es lepojos daudz vairāk nekā ar vergturu Saeimas deputāta mandātu.

Es īpaši neceru, ka šī Saeima kaut ko izdarīs nepilsoņu vai krievu vēlētāju labā, taču pieprasu balsojumu par likumprojektu, lai vēlreiz pierādītu, ka Latvija jau sen ir pelnījusi tiešu pārvaldi no Briseles.

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 66, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Ligitas Birkhānes apstiprināšanu par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra sagatavoto lēmuma projektu par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Ligitas Birkhānes apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Juridiskā komisija, izskatījusi minēto lēmuma projektu, atbalstīja to. Lūdzu deputātus atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ligitas Birkhānes apstiprināšanu par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Aijas Grāves apstiprināšanu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra sagatavoto lēmuma projektu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Aijas Grāves apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Izskatot minēto lēmuma projektu, Juridiskā komisija atbalstīja to.

Lūdzu arī deputātus atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aijas Grāves apstiprināšanu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Roberta Lazdāna atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra sagatavoto lēmuma projektu par Kurzemes apgabaltiesas tiesas tiesneša Roberta Lazdāna atbrīvošanu no tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Izskatot minēto lēmuma projektu, Juridiskā komisija atbalstīja to.

Lūdzu arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Roberta Lazdāna atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - deputātu Bērziņa, Aizbalta, Dukšinska, Mackeviča, Feldmanes, Kastēna, Jaundžeikara, Pētersones, Baštika, Urbanoviča un Agešina pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Pieprasījums tika izskatīts un ar balsu vairākumu noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (ZZS frakcija).

Labdien, augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Iepriekšējo valdību laikā Bērnu un ģimenes lietu ministrijas vadībā tika izstrādāta koncepcija „Valsts ģimenes politika un rīcības plāns 2004.-2013.gadam”, kuras 5.punkta 4.apakšpunktā bija paredzēts nodrošināt skolēnus ar valsts apmaksātu ēdināšanu no 1. līdz 4.klasei, kā arī Ministru kabineta 2007.gada 21.novembra rīkojums Nr.725: „Brīvpusdienu nodrošināšana sākumskolas skolēniem ir prioritārā politikas iniciatīva”. 2008.gada 28.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus „Valsts budžeta līdzekļu pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai aprēķināšanas, piešķiršanas un izlietošanas kārtība un apmērs”.

Žēl, ka esošās valdības darbības deklarācijā nekas nav minēts par šīs programmas atbalstu un attīstību atšķirībā no Igaunijas, kur sadaļā „Izglītība” 19.punktā ir konkrēti runāts ne tikai par atbalstu pamatskolā brīvpusdienu nodrošināšanai, bet arī ģimnāzijā.

Pēc Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidēšanas atbilstoši valdības lēmumam par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolēnu nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu atbild Izglītības un zinātnes ministrija. Šobrīd Latvijā strauji pieaug bezdarba līmenis, piemēram, Latgalē tas sasniedz pat 30 procentus. Tiek samazinātas darba algas un ģimeņu ienākumi. Arvien vairāk cilvēku nevar atļauties ne tikai dot bērnam līdzi uz skolu pusdienu naudu, bet arī mājās nespēj nodrošināt bērnu ar pilnvērtīgu uzturu. Daudzviet Latvijā sakarā ar skolu likvidēšanu bērni ir spiesti ceļu uz skolu uzsākt jau pulksten 7 no rīta, bet mājās viņi atgriežas vakarā ap pulksten 17.00. Skolēns ārpus mājas atrodas 9-10 stundas, un valstij, kas nespēj nodrošināt bērniem iespēju mācīties savas dzīvesvietas tuvumā, vismaz ir jānodrošina bērnam iespēja skolā paēst siltas pusdienas. Taču, iepazīstoties ar nākamā gada budžeta projektu, LPP/LC frakcijas deputātiem radās jautājums, vai šī summa - 2,26 miljoni latu - ir pietiekama, lai nodrošinātu šā uzdevuma izpildi. Mūsu bažas apstiprināja arī Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu sniegtā informācija Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, ka tiešām šim mērķim nepietiek aptuveni 600 tūkstošu latu.

Izbrīnīja arī Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības nostāja šajā jautājumā. Tika izteikts, piemēram, šāds apgalvojums - ēdināšanas līdzekļu aprēķināšanas un izlietošanas kārtība ir pārāk sarežģīta. Bet, ja valsts dod naudu, tad par to ir jābūt arī atskaitei. Runājām ar vairāku iestāžu vadītājiem un redzam, ka nekā īpaši sarežģīta jau nav. Nav īsti godīgi, ka 1.klases skolēni tiek ēdināti un sēž pie bagātīgi klātiem galdiem, bet citu klašu skolēni nevar to atļauties un viņiem tikai jānoskatās. Jā, īsti godīgi tas nav! Tas tikai vēlreiz parāda, ka šī ēdināšanas programma ir jāattīsta līdz 4., varbūt līdz pat 9.klasei, kā tas ir kaimiņvalstīs un arī citās Eiropas valstīs. Varbūt visu dotāciju atdot pašvaldībām? Jo tāpat jau naudas var nepietikt. Līdz maijam ir, un tad rēķinās, kā būs tālāk. Un lai tad nolemj pašas - kam tā ir vairāk nepieciešama. Pašvaldība varbūt to arī atbalstītu esošajā situācijā, bet tas tikai nozīmētu, ka programma tiek likvidēta. Bet atcerēsimies šīs koncepcijas un programmas ideju - ēdināt visus, lai izslēgtu bērnu segregāciju un nevienlīdzību! Kurš precīzi noteikts, kam pienākas un kam nepienākas šī dotācija? Turklāt bērni bieži vien negrib, lai visi zinātu un apsaukātu, ka viņi ir tie trūcīgie, maznodrošinātie. Pie tam dažreiz šā iemesla dēļ bērni atsakās no pusdienām. Vai pašvaldības ir pret šīs programmas īstenošanu, attīstību? Diez vai.

Mēs, LPP/LC frakcijas deputāti, pagājušajā gadā esam lūguši no visām pašvaldībām viedokli un esam saņēmuši gandrīz simtprocentīgu atbalstu. Es atgādināšu par dažiem izteikumiem. Piemēram, Liepājas rajona Virgas pagasta padome… nu, tagad vairs tādu pašvaldību nav, jo tās ir apvienotas… Piemēra labad citēšu, ko daži šīs pamatskolas skolēni raksta. „Paldies par labām un garšīgām pusdienām. Žēl, ka es nemācos 1.klasē. Kur man jāraksta lūgums, lai arī man piešķir brīvpusdienas?” To raksta 2.klases skolniece. Tagad viņa ir 3.klasē, un viņa laikam nekad nepiedzīvos to brīdi, kad valsts šādi atbalstīs arī viņas ģimeni.

Liepājas rajona Medzes pagasta vadība: „Bezmaksas ēdināšana skolās būtu ļoti nepieciešama vismaz līdz 9.klasei. Bērniem pasliktinās veselība slikto ēdināšanas ieradumu dēļ. Vecāku apziņas līmenis un finanšu trūkums veicina neveselīgas ēšanas paradumus. Tieši šie apstākļi.”

Valkas rajona padome: „Brīvpusdienas ir ļoti nozīmīgs atbalsts vecākiem, īpaši ģimenēm, kurās ir vairāki bērni vai ja vecāki ir bezdarbnieki. Saņemot valsts apmaksātas pusdienas, bērni jūt, ka valdība par viņiem rūpējas. Tā kā rajons robežojas ar Igaunijas Republikas Valgas apriņķi, tad ir iespējas salīdzināt. Igaunijas skolēni saņem valsts apmaksātas pusdienas no 1. līdz 9.klasei. Arī arodskolās. Bieži izskan jautājums - kāpēc tad ne pie mums?”

Carnikavas novada dome: „Daudziem skolēniem šīs brīvpusdienas ir, iespējams, vienīgais pilnvērtīgais siltais ēdiens dienā, kas kaut vai daļēji nodrošina bērna attīstībai nepieciešamo vitamīnu un minerālsāļu daudzumu.”

Ministru prezidents uz Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdi deleģēja izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķes kundzi, kura mēģināja deputātus nomierināt. Tomēr, iepazinušies ar IZM atbildi uz LPP/LC frakcijas deputātu jautājumiem, mēs redzam, ka tā ir samērā formāla atrakstīšanās. Piemēram, 1.jautājums - kurš tad pieņēma lēmumu nenodrošināt pilnā apjomā šo dotāciju? Atbilde neskaidra. It kā Izglītības un zinātnes ministrija plānoja 2,86 miljonus, bet, tā kā valsts budžetu vajadzēja samazināt par 0,5 miljardiem un arī sociālie partneri ieteica samazināt šo funkciju… Grūti gan pateikt, kas tie par tādiem sociālajiem partneriem, kuri uzskata, ka bērnu ēdināšana skolās vairs nav prioritāte un ka to nevajag darīt! Vai Finanšu ministrija?... Un šā visa rezultātā ministrija ieplānoja… samazināja par 20 procentiem summu. Jebkurā gadījumā IZM ir jānes politiskā atbildība, ka necentās aizstāvēt šo pozīciju.

Pēc šādas loģikas tad arī pedagogu algas varētu ieplānot par 20 procentiem mazākas. Kā mēs redzam tagad, ministrijām ir tendence neparedzēt budžetā visus tēriņus, lai vēlāk lūgtu valdībai gada beigās tos segt. Šogad vien pavisam nesen Ministru kabinets apstiprināja papildu izdevumus par 15 miljoniem latu ministrijās... Vai tā ir normāla budžeta plānošana?

Atbildot uz mūsu otro un trešo jautājumu, Izglītības un zinātnes ministrija informēja, ka šogad ir izveidojusies 340 tūkstošu latu ekonomija skolēnu slimības un citu skolas kavējumu dēļ. Bet vai IZM arī 2010.gadā var prognozēt, ka būs gripa un ka bērni slimos, un vai IZM bez saskaņošanas ar Finanšu ministriju un valdību varēs šo ekonomiju novirzīt pašvaldībām šogad, lai tās segtu izdevumus 2010.gadā? Tāpēc šajā jautājumā īstas skaidrības nav.

Arī runājot par citām atbalsta programmām, pieņemsim, par programmu „Skolas piens” vai „Latvijas auglis”, IZM nepietiekami koordinē un aizstāv šīs programmas. Nu, varbūt Izglītības un zinātnes ministrijai tas arī nav jādara, bet bija jādara kādai citai struktūrai, taču valstī tādas, kā mēs redzam, īsti nav.

Kāpēc tad šie mūsu kaimiņi šīs programmas tomēr veiksmīgi realizē un tās veiksmīgi darbojas, bet mēs savā valstī tomēr to nevaram panākt? Tomēr cerīgi izskatās tas, ka IZM vismaz atbalsta brīvpusdienu nodrošināšanu šiem skolēniem no pirmās līdz ceturtajai klasei, bet vai tam var ticēt - to laiks rādīs, jo valdība jau vairākkārt ir samazinājusi šo dotāciju.

Atcerēsimies laiku no 2008.gada! Kādreiz bija plānota lielāka dotācija arī otrajai klasei, bet sakarā ar budžeta grozījumiem šī papildu dotācija otrajai klasei tika samazināta, un nu mēs esam pienākuši pie skaitļiem, ka šī dotācija tiek apdraudēta arī pirmajai klasei.

Tomēr, lai šāda veida atbalsta programmas efektīvi un stabili darbotos un tiktu nodrošināts atbilstošais finansējums, iesakām Izglītības un zinātnes ministrijai to nostiprināt likumdošanā. Piemēram, Somijas konstitūcijas 16.pantā ir noteiktas tiesības uz bezmaksas pamatizglītību, kas sevī ietver pirmām kārtām skolotāju darbu, mācību grāmatas, skolas transportu un brīvpusdienas no pirmās līdz devītajai klasei. Tas ir atrunāts Somijas likumdošanā.

Līdzīgas likumdošanas izmaiņas ir arī Igaunijā.

Kā ir Latvijā? Algas skolotājiem tiek samazinātas, mācību grāmatas valsts gandrīz vairs nefinansē - 69 santīmi uz vienu skolēnu -, bet tagad ierēdņi lemj, ka nākamgad mācību grāmatas, iespējams, vispār ministrija vairs nefinansēs. Jautājums - kurš tad tās finansēs? Vai mācību grāmatas arī nav bezmaksas izglītības sastāvdaļa?

Skolas transports. Nu tikai sola, ka no Šveices fondiem vēl būs šis transports. Tas viss ir uz pašvaldības pleciem! Brīvpusdienas? Arī tās ir apdraudētas.

Tāpēc var secināt, ka pretējā gadījumā katru reizi, kad tiek samazināts budžets, tiek samazināts arī šis finansējums un Izglītības un zinātnes ministrija pārstāj finansēt to, kas citās Eiropas Savienības valstīs ir ietverts kā bezmaksas izglītības sastāvdaļa. Un tas nozīmē, ka Latvijā vairs nebūs pat pamatizglītības... pat bezmaksas pamatizglītības.

LPP/LC frakcijas deputātiem rodas bažas, ka pēc Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidēšanas tās programmas, koncepcijas, pamatnostādnes un rīcības plāni, kas ir sadalīti un nodoti citām ministrijām, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai, Labklājības ministrijai vai Tieslietu ministrijai, netiek pilnvērtīgi koordinēti, plānoti un arī atbalstīti. Tā rezultātā, kā mēs redzam, atbalsts ģimenēm un bērniem tiek samazināts.

Mēs uzskatām, ka atteikšanās no pirmās klases skolēnu brīvpusdienu programmas nekādā gadījumā nav pieļaujama, jo skolēnu nodrošināšana ar brīvpusdienām, viņu radināšana pie veselīga uztura jau agrā vecumā ir veids, kā veidot veselīgu sabiedrību ilgtermiņā. Šodien samaksāt par veselīgu uzturu bērniem ir lētāk nekā rītdien maksāt par nepilnvērtīga uztura izraisītu slimību ārstēšanu. Tāpēc lūdzu deputātus atbalstīt mūsu pieprasījumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram Rolandam Brokam.

R.Broks (IZM parlamentārais sekretārs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šajā jautājumā es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka 2009.gada budžetā pirmās klases skolēnu ēdināšanai bija paredzēti 2,8 miljoni latu, taču, ņemot vērā to, ka diezgan liels skaits skolēnu neapmeklēja skolu slimības dēļ, kā arī to, ka maksāts tiek par faktiskām ēdināšanas dienām, ir izveidojusies ekonomija 340 tūkstošu latu apmērā. Līdz ar to var secināt, ka vidēji gadā šim mērķim ir nepieciešami 2,5 miljoni latu.

Savukārt 2010.gada budžetā šim mērķim ir paredzēti 2,26 miljoni latu. Tātad, pieskaitot klāt šo ekonomiju, sanāk 2,6 miljoni latu, līdz ar to šī summa ir pilnīgi pietiekama, lai nodrošinātu 1.klases skolēniem ēdināšanu. Un līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijai nav pamata uzskatīt, ka šī mērķauditorija varētu tikt sašaurināta vai šī ēdināšana varētu nenotikt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Kolēģi! Es atbalstu šo Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātu iesniegto pieprasījumu, taču ne visumā, bet pēc būtības. Jo tiešām, kā es to vienmēr uzsveru, dzīvodams trūcīgā lauku pagastiņā un lauku apvidū, es redzu nepieciešamību pēc brīvpusdienām lauku skolās noteikti, un ne tikai 1.klasē, bet arī turpmākajās klasēs - visā šajā pamatskolas izglītības posmā, jo laukos valda vēl milzīgāks darba trūkums nekā jebkur citur, bet atsevišķās vietās - jau nabadzība.

Viegli ir tā pateikt, bet vienmēr jūs, koalīcijas partiju pārstāvji, arī pareizi prasīsiet: „Bet kur tad ir šī nauda?” Šī nauda ir, un arī šajā tribīnē es to atgādināšu. Un nesakiet, ka tās nav, un nesakiet, ka es tagad teikšu, ka tur valsts nevar iejaukties, ka tā ir kāda, nu, teiksim, citu nauda, pašvaldību nauda un tā tālāk!...

Atgādināšu. No 1999.gada Rīgas tā sauktajā brīvostā, par kuru, kā tagad zināms pēc ģenerālprokurora Jāņa Maizīša norādījuma, ir pieņemti speciāli likumi ar Saeimas deputātu, „stipendiātu”, atbalstu, lai šajās brīvostās varētu ieplūst nekontrolējama naudas summa, ko nekontrolēti var izdalīt. Leonīds Loginovs ir saņēmis 180 tūkstošus, 170 tūkstošus, 150 tūkstošus latu mēnesī jau 10 gadus un, ja var ticēt mūsu preses ziņām (es šeit jau budžeta apstiprināšanas laikā vēlā vakarā stundā jums pateicu, ka es arī tam ticu), joprojām saņem 14 tūkstošus latu mēnesī. Vai tad tā nav nauda? Ja mēs atstātu šim kungam 1500 latus, tas ir, lielāku algu, nekā mēnesī saņem šeit liela daļa deputātu, nekāds grēks tas nebūtu. Un tagad šo vienu summu, ko mēs iegūtu mēnesī, samazinot no 14 tūkstošiem uz pusotru, pareiziniet ar 12 mēnešiem, un jūs jau redzat, ka summa ir pāri par 100 tūkstošiem. Tāpat mēs zinām, ka šajā... Un nedusmojieties, kolēģi, es neesmu te nācis meklēt kaut kādu strīdu jeb kašķi… ir Jānis Straume, kurš saņem 2500 latu. Pat Ministru prezidents saņem mazāk! Un, ja paņemam pustūkstoti tur nost un pareizinām ar 12, atkal redzam, kāda ir naudas summa… Un joprojām šajā politisko partiju barotnē atrodas vēl arī citu politisko partiju deputāti, kuri saņem lielāku algu nekā Ministru prezidents.

Un tas attiecas ne tikai uz Rīgas brīvostu, bet arī uz Ventspils brīvostu. Nauda ir, un naudu var atrast, ja naudu grib. Un šajā gadījumā es piekrītu un atbalstu pareizu Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātu iesniegto pieprasījumu.

Man ir pilnīgi pamatotas aizdomas, ka nav jāpiešķir šajā grūtajā valsts situācijā arī 5 miljoni latu Rīgas pilsētā reklāmai, kā Šlesera kungs to dara. Un neaizmirsīsim par viņa nodibināto, kā žurnālisti pareizi to nosauca, Satiksmes ministrijas astoņkāji! Neaizmirsīsim par to! Un arī par naudas izšķērdēšanu lielā apmērā brāļiem Dripēm, šofera dēlam un tā tālāk! Arī tur ir nauda! Tā ka naudu var atrast, lai paēdinātu Latvijas valstī trūcīgus bērnus, kuriem tas ir nepieciešams.

Es principā atbalstu jūsu priekšlikumu un parādu: ja grib, tad šo naudu var atrast. Var! Tur nemaz nav vajadzīgi miljoni; ir runa par aptuveni 600 tūkstošiem. Un varēja jau arī miljonu atrast, ja laikus sāktu par to domāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bērziņa, Aizbalta, Dukšinska, Mackeviča, Feldmanes, Kastēna, Jaundžeikara, Pētersones, Baštika, Urbanoviča un Agešina pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 52, atturas - 3. Pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām izskatīt šodienas sēdes darba kārtību, mums jālemj vēl par dažiem iespējamiem grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tā sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.4959B - likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” - otrajā, galīgajā, lasījumā. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Deņisovs. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Deņisovs. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Deņisovs. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Deņisovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4972B. Pavisam ir saņemti desmit priekšlikumi. Priekšlikumiem galvenokārt ir tehnisks un precizējošs raksturs, un visi priekšlikumi ir atbalstīti.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. 3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. 4. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. 5. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija arī to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. Ļoti labs priekšlikums…

6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. Nākamais, 7., ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. Un beidzot 10. - arī…

Sēdes vadītājs. 9.priekšlikums mums pazuda…

M.Mitrofanovs. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāts priekšlikums. Protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. Un 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāts priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Mitrofanovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.4975B.

Kopumā ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. 2. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija arī to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī tas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. Un arī 6.priekšlikums ir komisijas izstrādāts priekšlikums. Protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Mitrofanovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisija likumprojektu izskatīja un lūdz atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisija to izskatīja savā sēdē un lūdz atbalstīt un pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Konvenciju par centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu, ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus ES budžetā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1383/Lp9. Priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti. Aicinu deputātus balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvenciju par centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu, ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus ES budžetā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.121/Lp9. Otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Tas ir tehnisks precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Eglītis. 2. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir tehnisks precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Eglītis. Komisijas vārdā aicinu kolēģus balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.122/Lp9. Otrajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Tas ir tehnisks likumprojekta precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Eglītis. 2. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir tehnisks likumprojekta precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Eglītis. 3. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Tehnisks likumprojekta precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Eglītis. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””. Šie grozījumi bija nepieciešami sakarā ar to, ka aviācijas radītie izmeši turpmāk Eiropas Savienībā tiks iekļauti siltumemisijas... tātad siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi tikai trīs priekšlikumus.

1. - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums par Civilās aviācijas aģentūras tiesībām. Tas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 2. - Raimonda Vējoņa priekšlikums. Tas ir pārsvarā redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tāpat 3. - Vējoņa priekšlikums. Arī tas zināmā mērā ir redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Tāpat arī lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā grozījumus likumā „Par piesārņojumu”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti.

Komisija savā 2.decembra sēdē izskatīja likumprojektu un lūdz atbalstīt to trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 18, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam tika saņemti piecpadsmit priekšlikumi, kas izskatīti 2.decembra sēdē.

1. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 4. - komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 12. - kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Komisija to daļēji atbalsta savā 14.priekšlikumā… Es atvainojos. 12.priekšlikums - ministra Dāldera priekšlikums. Komisija to atbalsta savā - 13.priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 14. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Un 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam saņemti astoņi priekšlikumi, un tie izskatīti komisijas sēdē.

1.priekšlikums ir likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.1477/Lp9. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 2. - likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.1477/Lp9. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Priekšlikums atbalstīts 2.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 4. - likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.1477/Lp9. Komisija to atbalsta savā - 5.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 6. - likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.1477/Lp9. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 7. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts komisijas priekšlikumā - 8.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 5270. Komisija ir saņēmusi deviņpadsmit priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniedza ekonomikas ministrs Kampars, un tas precizē termina „komplekss tūrisma pakalpojums” skaidrojumu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji un iekļāvusi 2. - komisijas izstrādātajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 3.priekšlikumu arī ir iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 3.priekšlikums … Nevar atrast 3.priekšlikumu… Es…

Sēdes vadītājs. Par 3.priekšlikumu mēs nupat runājām.

A.Seile. Jā, 3.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kampars.

4.priekšlikumu arī iesniedza ekonomikas ministrs Kampars. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu daļēji un izveidojusi 5.priekšlikumu, pamatojoties uz Kampara ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 6.priekšlikumu ir iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Komisija atbalsta daļēji. Šeit tiek precizēts termina „tūrisma operators” skaidrojums. Komisija izveidojusi 7.priekšlikumu, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 8.priekšlikumu arī iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Tāpat komisija atbalsta 9. - ministra Kampara priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 10.priekšlikumu arī iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Komisija atbalsta daļēji un izveido 11.priekšlikumu, iekļaujot tajā arī Kampara domu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 12.priekšlikumu sagatavoja atbildīgā komisija. Un šo priekšlikumu lūdzam atbalstīt Saeimā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 13.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Tas ir daļēji atbalstīts, un komisija to ietvērusi savā 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 15.priekšlikumu atkal iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Komisija šo priekšlikumu atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 16.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Komisija to atbalsta. Redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 17.priekšlikums. Iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 18.priekšlikums. Arī to iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Komisija atbalsta daļēji un ir izstrādājusi 19.priekšlikumu, iekļaujot tajā ekonomikas ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzam atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Tūrisma likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labdien, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija likumprojektam „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” uz trešo lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi divpadsmit priekšlikumus.

1. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums, kas paredz, ka bāriņtiesu darbības uzraudzību un metodisko palīdzību tagad veiks Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 2. - arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums, kas saistīts ar iepriekšējo. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Šlesere. 3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums. Arī ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Es aicinu noraidīt Labklājības ministrijas priekšlikumu, kas paredz uzlikt pašvaldības domei pienākumu atstādināt bāriņtiesas locekli, ja to pieprasa Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Likumā bez tam ir paredzēts, ka pašvaldības dome var atstādināt bāriņtiesas locekli no amata, ja viņš rīkojas prettiesiski vai nolaidīgi, līdz lietas apstākļu noskaidrošanai. Turklāt domei ir pienākums to izdarīt, ja viņš, pildot savus pienākumus, kaitē trešo personu drošībai vai veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Abos gadījumos paredzēta lietas izskatīšana domē, faktu pārbaude, nevis vienkārša valsts inspekcijas pieprasījuma akla dublēšana.

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 21.panta 26.punktu tikai dome var ievēlēt un atbrīvot bāriņtiesas priekšsēdētāju un locekļus. Tikai dome, nevis Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija! Turklāt tas notiek ar deputātu balsu vairākumu pēc lēmuma projekta apspriešanas.

Tiesa gan, atstādināt - tas vēl nenozīmē atbrīvot, bet likumā nav atrunāts nedz lēmuma par atstādināšanu darbības termiņš, nedz lēmuma atcelšanas procedūra. Tādējādi konflikts starp diviem likumiem ir acīm redzams, un šo konfliktu mēs radām, pieņemot likumprojektu galīgajā lasījumā.

Es aicinu novērst kļūdu un balsot „pret” vai vismaz protokolēt manu viedokli, lai cietušajai pašvaldībai būtu iespēja efektīvi pārsūdzēt inspekcijas pieprasījumu tiesā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Šlesere. Jā, godātie kolēģi! Juridiskā komisija ļoti rūpīgi šo priekšlikumu izvērtēja, kā arī uzklausīja Labklājības ministrijas pārstāvju domas. Viņi bilda, ka lietu pēc būtības var izvērtēt tikai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kurā ir visi lietas materiāli, turpretī pašvaldībai nav tiesību pārbaudīt šīs lietas. Un tieši tāpēc gadījumos, ja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir rūpīgi izvērtējusi šo lietu un konstatējusi, ka ir rupji bāriņtiesas darbības pārkāpumi, kas rupji pārkāpj bērnu tiesības… tādos gadījumos Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pieprasa pašvaldības domei atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata.

Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 5, atturas - 15. Priekšlikums atbalstīts.

I.Šlesere. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, kuru Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Šlesere. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo un arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Šlesere. 6. - deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums, kas paredz to, ka psihologam, kas veic personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti, ir jābūt ar atbilstošu kvalifikāciju. Juridiskā komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu, notika lielas debates. Un, ņemot vērā to, ka „psihologs” ir ļoti plašs jēdziens, ka ir dažāda veida psihologi un tiem ir ļoti dažāda veida specializācija, kā arī, ņemot vērā to, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija jau ilgu laiku strādā pie jauna likuma - Psihologa darbības likuma -, būtu ļoti grūti šeit uzrakstīt, konkrēti kādai specializācijai vai kādai kvalifikācijai ir jāatbilst konkrētajam psihologam, jo problēmas ģimenē var būt ārkārtīgi dažādas.

Mēs izvērtējām arī iespēju, ko piedāvāja Saeimas Juridiskais birojs, - ka ir jānosaka, ka psihologam būtu nepieciešams maģistra grāds. Bet, ņemot vērā to, ka lūgt psihologa atzinumu ir tikai bāriņtiesas tiesības, nevis pienākums, mēs uzskatījām, ka šis priekšlikums… Ja mēs noteiktu, ka psihologam ir jābūt maģistra grādam, tas ievērojami sašaurinātu psihologa pakalpojumu pieejamību, īpaši lauku rajonos. Tieši tāpēc komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Mēs gaidīsim Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izstrādāto jauno likumu - Psihologa darbības likumu.

Tātad komisija nav atbalstījusi deputātes Liepiņas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums nav ļoti būtisks. Teksts ir tikai papildināts ar vārdiem, ka psihologam nepieciešama attiecīga izglītība. Tas liktu ne tikvien bāriņtiesām (ir runa par bāriņtiesām šajā likumā), bet arī… Būtībā visām institūcijām, kas prasa atzinumus no psihologiem, vajadzētu padomāt par to, no kā viņas tos prasa. Tas tiešām ir tā, kā Inese saka. Psihologs ir ļoti plaša spektra profesija, bet, lai varētu veikt izpēti, ir noteikti instrumenti, ir noteikta metodoloģija, kā to dara. To nevar izdarīt jebkurš. Šeit mana doma bija vienkārši pievērst uzmanību tam, lai iestādes skatītos, kam tās prasa sniegt atzinumu.

Ļoti būtisks ir šis jautājums. Nav tā, ka es neprasu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere. Jā, kolēģi! Kā jau minēju, Juridiskā komisija rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu, un, ņemot vērā to, ka kvalifikāciju piešķir akreditēta mācību iestāde, pašām bāriņtiesām būtu ļoti grūti noteikt kvalifikācijas atbilstību, būtu grūti noteikt kvalifikācijas atbilstību konkrētiem psihologiem. Un tā arī nav bāriņtiesas atbildība.

Līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Lienes Liepiņas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 32, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Šlesere. 7. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums, kas piedāvā izslēgt 30.pantu, kurā paredzēts pienākums izdot aizbildņa apliecību. Ņemot vērā to, ka bāriņtiesas pieņemtais lēmums ir pamats, ar kuru persona kļūst par aizbildni, faktiski šīs apliecības nav obligāti nepieciešamas.

Līdz ar to Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 8. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas nosaka, ka bāriņtiesai katru gadu ir jāpārbauda ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietotā bērna aprūpe.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Šlesere. 10. - deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums, par kuru jau notika ļoti plašas debates, apspriežot šo likumprojektu otrajā lasījumā. Tas paredz normu, ka bāriņtiesas lēmumi stājas spēkā un ir izpildāmi nekavējoties. Savukārt deputāte Liene Liepiņa ierosina, ka ir arī izņēmuma gadījumi, kad runa ir par lēmumiem par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu, ja bērns atradies audžuģimenē vai aizbildņa ģimenē ilgāk par gadu.

Juridiskā komisija uzklausīja Tieslietu ministrijas un arī Labklājības ministrijas viedokli par šo priekšlikumu un, ņemot vērā to, ka pašreiz Tieslietu ministrijā ir izveidota īpaša darba grupa, kas strādā pie ļoti apjomīgiem grozījumiem Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, neatbalstīja šo deputātes Lienes Liepiņas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Jā, cienījamie kolēģi, sabiedrība ir centusies rūpēties par pamestajiem bērniem jau ļoti sen, piemēram, jau 1649.gadā Rīgā tika dibināts bāreņu nams. Bet mēs arī ļoti labi zinām, ka ar to vien nepietiek, jo cilvēkam nepietiek tikai ar fizisku aprūpi, viņam ir vajadzīga arī dvēseliska aprūpe, un sevišķi svarīgi tas ir bērnam. Un bērnam to var sniegt tikai tas cilvēks, kurš viņu aprūpē un kurš viņu mīl. Un šī persona nav tik vienkārši maināma. Nevar paņemt bērnu no vienas ģimenes un nodot tālāk uz otru vai trešo, cerot, ka viņš tur tikpat labi attīstīsies.

Katru reizi, kad maina bērna aprūpes personu, viņa nākamās attiecības, visticamāk, vairs nebūs tik dziļas, tās kļūs aizvien seklākas, un viņš nebūs spējīgs, būdams jau pieaudzis, veidot noturīgas attiecības, jo nebūs apguvis prasmi, kā mīlēt pašam savu bērnu.

2008.gadā 1905 bērnu vecākiem tika atņemtas aprūpes tiesības, bet tās tika atjaunotas 618 bērniem. Tās ir tādas trūcīgas ziņas. Lai noskaidrotu, kāda ir situācija, būtu nepieciešami daudz smalkāki dati, piemēram, par to, cik ilgi bērni pavada audžuģimenēs vai pie aizbildņa, vai bērnunamā, cik reižu viņi dabū mainīt aprūpes formas. Un, galvenais, būtu svarīgi zināt, cik reižu mēs izjaucam bērnam stabilas, labas attiecības ar viņu aprūpējošo personu. Un to mēs darām cerībā, ka bērnam būs labāka nākotne. Bet tās ir tikai cerības! Es gribu atgādināt, ka mēs ar likumu nevaram veidot cilvēku attiecības; mēs varam tās izjaukt, bet veidot tās nevaram.

Tiem, kuriem ir bažas, ka bērnu nevarēs vairs izņemt no audžuģimenes vai aizbildņa ģimenes, es gribu atgādināt, ka šeit ir ielikts tas termiņš - gads. Gada laikā bāriņtiesām jābūt spējīgām izvērtēt, vai ir šīs attiecības starp vecākiem un bērniem radušās vai nav, kā audžuvecāki vai aizbildņi apietas ar bērnu un vai ir pamatota viņa palikšana tur vai nav pamatota.

Bez tam tiem, kas domā par audžuvecākiem vai aizbildņiem, kuri tiešām slikti apietas ar bērniem, es gribu atgādināt, ka uz audžuvecākiem un aizbildņiem attiecas tās pašas normas, kas uz parastajām ģimenēm: ja ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu, tad bērnu izņem no ģimenes. Tur nekādu citu variantu vispār nav.

Tā. Un nobeigumā šai runai (es nākšu otrreiz runāt, kad būsim nonākuši pie nākamā priekšlikuma) es jums gribu īsi pastāstīt mazu stāstiņu, kā man gadījās pirms nepilniem 20 gadiem, kad es biju kādā Latvijas bērnunamā. Maza meitene man apķērās ap kājām un prasīja man: „Vai tu būsi mana mamma?” Cita nekā viņa man neprasīja, viņa neprasīja, vai es esmu tā mamma, kurai viņa ir piedzimusi, viņa neprasīja, vai viņa būs tādā pašā stāvoklī kā citi bērni. Viņa ļoti vienkārši prasīja: „Vai tu būsi mana mamma?” Šajā vienkāršajā teikumā ir ietvertas bērna intereses un vajadzības. Tas ir tas, kas viņam ir vajadzīgs. Un tātad šo personu mēs nevaram viņam mainīt. Ja mēs viņu mainām, mēs nodarām viņam dikti pāri.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Šlesere. Jā. Godātie kolēģi! Gribu tikai atgādināt, ka šis priekšlikums paredz to, ka bērns tiks atgriezts viņa bioloģiskajā ģimenē. Bērns netiek atgriezts bērnunamā; viņš netiek izņemts no ģimenes, audžuģimenes vai aizbildņa ģimenes un ievietots bērnunamā, bet no audžuģimenes vai aizbildņa ģimenes tiek ievietots atpakaļ viņa bioloģiskajā ģimenē. Protams, cits jautājums ir tas, cik šī bioloģiskā ģimene ir gatava šo bērnu audzināt, bet par to lemj kompetentās iestādes, par to lemj bāriņtiesa.

Ņemot vērā visus iepriekšminētos apstākļus, kā arī to, ka faktiski šāda veida jautājums būtu jārisina Civillikuma 203.panta trešajā daļā, Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Lienes Liepiņas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 25, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Šlesere. 11. - deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums. Tas ir gandrīz identisks iepriekšējam, kuru Juridiskā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Jā, es gribu vēlreiz atgādināt. Atgriešana bioloģiskajā ģimenē - tas izklausās ļoti labi, bet tas bērns nav nepamatoti izņemts no šīs ģimenes. Tas bērns ir izņemts tad, kad viņš jau ir nocietis... Un, iespējams, viņš jau ir ilgu laiku pavadījis kādā citā ģimenē - audžuģimenē vai aizbildņa ģimenē - vismaz vienu gadu. Un mazam bērnam šis viens gads ir ārkārtīgi garš laiks. Ja viņš tad nav ļoti regulāri, vairākas reizes nedēļā, uzturējis kontaktu ar savu bioloģisko māti, tad šā kontakta viņam vairs nav. Vienkārši viņam nav vairs šīs piesaistes, tā piesaiste viņam ir pie jaunās ģimenes, pie audžuvecāka vai aizbildņa.

Mums vajadzētu domāt par to, ka bērnam ir vajadzīga ne tikai šī piesaiste, bet arī drošība, ka viņš šai ģimenē var palikt, un tāpēc aizbildņiem un audžuģimenēm vajag dot šo iespēju aizstāvēt bērnu.

Neviena tiesībsargājošā instance, neviens cilvēks vienmēr nepieņem tikai pareizus lēmumus. Mēs paši tikko pieņēmām Labklājības ministrijas priekšlikumu, kurā teikts, ka, pamatojoties uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas lēmumu, pašvaldībai jāatceļ bāriņtiesas priekšsēdētājs. Un tas ir tādos gadījumos, kad bāriņtiesa nerīkojas īpaši adekvāti. Nu, ja ir šādi gadījumi, tad mums ir jādod iespēja aizbildņiem un audžuvecākiem aizstāvēt savus audzināmos bērnus. Tā tiešām ir tikai iespēja to darīt, un ne jau visi to darīs. Bet tāda iespēja būtu, un, kā sacīts, tā būtu pēc tam, kad bērns ir pavadījis ģimenē jau gadu. Taču pa šo laiku bāriņtiesai vajag spēt novērtēt, kāda ir šī ģimene.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Lienes Liepiņas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 26, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Šlesere. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru, protams, komisija ir atbalstījusi. Tas nosaka likumprojekta stāšanos spēkā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 6. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam…

Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC), Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Oskars Kastēns, Jānis Lagzdiņš, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs un Ivans Ribakovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Lūdzu vēlreiz nozvanīt, lai visi dzird, ka jānāk uz zāli!

Un tā, godātie kolēģi, turpināsim Saeimas 2009.gada 10.decembra sēdi. Es atgādinu, ka mēs pirms pārtraukuma izskatījām grozījumus Bāriņtiesu likumā.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātie kolēģi! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 5275, un tas ir likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pirms trešā lasījuma.

Tātad uz trešo lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - pašas Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek izslēgts otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekta pants par termiņu, kādā tiek iesniegti pieteikumi par jauna Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu. Tā kā tika konstatēts, ka tas var radīt zināmas problēmas un pretrunas, Juridiskā komisija pati šo priekšlikumu iniciēja un atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 3. - līdzīga satura priekšlikums no deputāta Buzajeva. Arī tas paredz, ka tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par lietas ierosināšanu ir ne tikai līdz šim jau likumā minētajiem subjektiem, bet arī Saeimas frakcijai. Tā kā frakcijas, kā mēs redzam šobrīd, var būt pārstāvētas bieži vien tikai ar pieciem deputātiem, tas izjauktu to līdzsvaru, kas ir šajā likumā radīts, un tāpēc komisija pēc debatēm arī 3. - Buzajeva kunga priekšlikumu - neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. Un 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Tas nosaka to, ka šis likums stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Komisija pati to izstrādāja un arī atbalstīja. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi uz trešo lasījumu ir izskatīti. Komisija atbalstīja likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” trešajā lasījumā, un es lūdzu arī kolēģus atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 5, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par prakses ārstiem””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par prakses ārstiem””. Trešais lasījums. Kopumā tika iesniegti trīsdesmit priekšlikumi.

1. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Žanetes Vasaraudzes priekšlikums. Atbalstīts priekšlikumā Nr.2.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 4. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 6. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 7. - priekšlikums, ko iesniedza Sociālo un darba lietu komisija. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. Un arī 8.priekšlikumu iesniedza Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 9. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 9. un 10.priekšlikumu.

V.Orlovs. 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es saprotu un zinu savu pienākumu - šodien nākt un runāt par 11.priekšlikumu, tas ir, par likuma 19.pantu, jo esmu informēta, ka vakardien vairākās frakcijās Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa aktivitāšu dēļ, manuprāt, ir radies neliels sajukums.

Lūk, pašreizējā situācijā Latvijā atbilstoši likuma 19.pantam Latvijas Ārstu biedrības ārstu prakses reģistrs reģistrē prakses ārstus, tas ir, ģimenes ārstus, un arī ārstus speciālistus, kuri strādā privāti. Šis 19.pants ir ļoti cieši saistīts ar spēkā esošā likuma 29.pantu. 29.pantā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka tajā gadījumā, ja prakses ārsts neatrodas savā prakses vietā piecas dienas, ārstu prakses reģistram ir jānodrošina iedzīvotāju veselības aprūpes nepārtrauktība un viņa vietā jānozīmē kāds cits mediķis vai jāsniedz informācija, kur cilvēkiem griezties pēc palīdzības. Diemžēl praksē šo 29.pantu piemēro, kā nu pagadās. Ne velti mēs redzam, ka it sevišķi Rīgā ir ļoti lielas rindas pie ģimenes ārstiem, tas ir, pie prakses ārstiem. Tajā gadījumā, ja viņu nav, uz durvīm stāv vienkārši zīmīte, ka laikā no tāda līdz tādam datumam pacientus nepieņem, bet bieži vien nav rakstīts, kur griezties un kā rūpēties par savu veselību.

Un, lūk, Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Veselības ministriju šajā 11.priekšlikumā ir ierakstījusi, ka turpmāk šos prakses ārstus reģistrēs Veselības inspekcija kā ārstniecības iestāžu turpmākais reģistra turētājs. Jo, lūk, ir jābūt šai atbildīgajai valsts iestādei, valsts institūcijai šajā gadījumā, kura rūpējas par veselības aprūpes nepārtrauktību un arīdzan par veselības aprūpes kvalitāti.

Informēju jūs, kolēģi, ka komisijas sēdēs visu laiku, kamēr mēs izskatījām grozījumus likumā „Par prakses ārstiem”, piedalījās Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji. Reizēm tas bija prezidents Pēteris Apinis, reizēm tā bija viceprezidente Kamena Kaidakas kundze un ļoti bieži arī valdes loceklis Aivars Vētras kungs.

Tāpēc man ir pamats uzskatīt, ka visa likumprojekta izstrādes laikā mēs esam sadarbojušies ar Latvijas Ārstu biedrību, un nekādā gadījumā nevar uzskatīt, ka Latvijas Ārstu biedrībai šeit būtu kas piebilstams, vēl jo vairāk - noprotestējams.

Ir gan cits jautājums, kolēģi, kas parādījās vakardien sarunā ar veselības ministri Baibu Rozentāles kundzi. Viņa izzināja un dziļi brīnījās. Izrādās, ka mums Latvijā ir ārstu biedrība, kas ir nevalstiska organizācija, un tā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Ārstu biedrība”. Un tad man vairs nepavisam nav tik daudz jautājumu, kā kādreiz komisijas sēdē, lai noskaidrotu, kā tad tiek ņemta maksa par reģistrēšanos, kā tiek ņemta maksa par sertifikātu izsniegšanu un izvērtēšanu, bet es domāju, ka tas būs tālāks Sociālo un darba lietu komisijas pētījums atbilstoši Satversmes 25.pantam.

Aicinu, kolēģi, 11.priekšlikumu atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Orlovs. Nu, es domāju, ka nav. Komisijas vadītāja visu to jau pateica. Mēs ļoti ilgi un dikti strādājām pie trešā lasījuma. Visas ar to saistītās personas - Veselības ministrijas un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji - vienmēr bija klāt sēdēs, tāpēc man nav saprotams, kāpēc pēdējā brīdī parādās kaut kādi paziņojumi.

Līdz ar to es lūdzu komisijas vārdā atbalstīt 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 11, atturas - 5. Priekšlikums atbalstīts.

V.Orlovs. 12. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts priekšlikumā Nr.13, kuru iesniedza Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 14.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. Atbalstīts arī 15., kuru iesniedza Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 16.priekšlikums. Daļēji atbalstīts. To iesniedza Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre, un tas atbalstīts 17. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 19. - priekšlikums, kuru iesniedza Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Atbalstīts 20.priekšlikumā, kuru sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 21. - priekšlikums, kuru iesniedza Sociālo un darba lietu komisija. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Tāpat arī 22., ko iesniedza Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 23. - priekšlikums, ko iesniedza Sociālo un darba lietu komisija. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. Tāpat arī 24., ko iesniedza Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 25.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 26. - priekšlikums, ko iesniedza Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Daļēji atbalstīts priekšlikumā Nr.27, ko sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 28. - priekšlikums, ko sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. 29.priekšlikums. Arī to sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Arī 30.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Orlovs. Līdz ar to lūdzu jūs nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par prakses ārstiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā ir atbalstījusi. Vēlos tikai piebilst, ka šis likumprojekts likumu papildina ar normām, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ un tādējādi nodrošina fiziskajai personai pieeju saimnieciskai darbībai. Vienlaikus likumprojekts nosaka arī šīs normas izņēmumus, kā arī nostiprina personas tiesības prasīt zaudējuma atlīdzību vai atlīdzību par morālo kaitējumu.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ē.Zommere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” otrajam lasījumam tika saņemts viens priekšlikums. To iesniedza iekšlietu ministre Mūrnieces kundze. Komisija to izskatīja un atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (reģistrācijas Nr.1496/Lp9).

Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Lagzdiņš. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 17.decembris.

Paldies.

Sēdes vadītājs. 17.decembris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par 2009.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 45.pantu Latvijas Republikas Valsts kontrolē finanšu pārskata revīziju veic zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima.

Jāsaka tā, ka mums Publisko izdevumu un revīzijas komisijā bija izvēlēti trīs ļoti atbildīgi cilvēki. Komisijas priekšsēdētājs bija Jānis Reirs, komisijas loceklis Jānis Tutins un komisijas locekle Dagnija Staķe. Tālāk… Jūs mani traumējat, jā, es tiešām esmu…

Sēdes vadītājs. Es lūdzu ievērot klusumu!

A.Bērziņš. Ja varētu nomainīt Andri Bērziņu no LPP/LC pret Andri Bērziņu no ZZS…

Sēdes vadītājs. Es lūdzu klusumu zālē! Un es lūdzu sekretariātu pareizi norādīt referentu! Turpiniet!

A.Bērziņš. Paldies. Es turpināšu tomēr no tās vietas, kur es pabeidzu.

Tātad komisijas priekšsēdētājs bija Jānis Reirs, komisijas loceklis Jānis Tutins un komisijas locekle Dagnija Staķe. Bija atklāts konkurss, kur varēja pieteikties revidenti. Un jāsaka, ka šoreiz pieteikušies bija ļoti daudzi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Parasti ir pieteikušies divi vai trīs pretendenti, bet šoreiz bija pieteikušies deviņi pretendenti. Turklāt ir jāatzīst tas, ka arī cenu aptaujas, kas bija nolikumā, vērtēja pati komisija… Diapazons bija ļoti liels: sākot aptuveni no 2000 vai 1800 līdz pat 16 000. Tā ka diapazons šoreiz bija … tās izmaksas bija pietiekami lielas. Un komisija tiešām ļoti cītīgi, neatkarīgi, bez kaut kādīgas korupcijas un spiediena ne no iekšienes, ne no ārienes, izvērtēja visus šos jautājumus. Un mēs esam izvēlējušies. Liekam priekšā šādu lēmuma projektu: Latvijas Republikas Saeima nolemj apstiprināt, ka Valsts kontroles 2009.gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai izraudzīta SIA „Pagrabnieces auditoru birojs”.

Lūdzam Saeimu akceptēt šo auditoru biroju, kas veiks Valsts kontroles 2009.gada finanšu pārskata revīziju.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Bērziņam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 2009.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (reģistrācijas numurs 1597/Lp9). Šis ir likumprojekts, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma no Ministru kabineta. Kā atceraties, jau izskatot budžeta projektu, mēs nonācām pie secinājuma, ka šis likumprojekts, no vienotās atalgojuma sistēmas viedokļa, situāciju valsts kapitālsabiedrībās padara nedaudz vaļīgu. Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu. Komisija aicina noraidīt šo, valdības iesniegto, un skatīt alternatīvo likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 1635/Lp9 un kurš darba kārtībā ir nākamais.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 71, atturas - 1. Likumprojekts noraidīts.

Dz.Zaķis. Līdz ar to, kolēģi, esam nonākuši pie nākamā likumprojekta, kas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” ar reģistrācijas numuru 1635/Lp9. To izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Būtība ir tā, ka mēs uz nākamo gadu - uz 2010.gadu - un arī 2011.gadu saglabājam visiem valsts kapitālsabiedrību vadītājiem ļoti stingru atalgojuma sistēmu. Augstākā alga, ko varēs saņemt vislielākās kapitālsabiedrības vadītājs, būs piecreiz lielāka nekā sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā alga. Tā, neapšaubāmi, būs lielāka nekā premjeram, bet tā tik un tā būs precīzi ierobežota alga. Mēs koeficientus neatceļam. Savukārt kā vispārējo normu piemērojam to, ka kapitālsabiedrībās - neatkarīgi no tā, vai tās ir valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, - netiek piemērotas prēmijas... prēmijas darbiniekiem... visiem darbiniekiem, izņemot tos gadījumus, kad kapitālsabiedrība ir strādājusi ar labiem finanšu rādītājiem un kad šī kapitālsabiedrība strādā brīva tirgus apstākļos, un kad šāda prēmēšana ir absolūti nepieciešama. Tātad mēs turējāmies pie principa, ka demotivēts darbinieks nav labs darbinieks. Tāpēc ļausim Ministru kabinetam noteikt, kuru kapitālsabiedrību, kādiem kritērijiem atbilstošu kapitālsabiedrību darbiniekiem prēmijas ir atļautas un kādā apjomā tās šiem darbiniekiem ir atļautas.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību, kā arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātajam alternatīvajam likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 24. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Zaķis. Aicinu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Jūs šodien no rīta uz sava galda atradāt šo likumprojektu, kur jūs varat redzēt, ka šā likumprojekta mērķis ir noteikt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību amatpersonu un darbinieku materiālās stimulēšanas tiesisko regulējumu. Proti, runa ir par pabalstiem, kompensācijām, prēmijām un dažādiem citiem izdevumiem.

Kā jau pareizi teica Zaķa kungs, šie algas griesti pašlaik likumā ir noteikti. Līdz šim kapitālsabiedrību likumā bija ierobežoti arī atlaišanas pabalsti, un, kā jūs zināt, pagājušā gada 12.decembra tā sauktajā nakts likumā par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā ir noteikti arī atsevišķi ierobežojumi valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību materiālās stimulēšanas līdzekļiem.

Taču kā likumprojektā pašlaik ir paredzēts panākt šo materiālo stimulēšanu? Likumprojekta 1., 2. un 3.pantā ir paredzēts, ka tiek papildināta akcionāru sapulces, kopsapulces, kompetence, proti, ka kapitālsabiedrības dalībnieku sapulce slēdz vienošanos jeb saskaņo šīs lietas ar kapitālsabiedrības valdi. Izklausās jau ļoti skaisti. Tātad sapulce ar valdi saskaņo un slēdz šo vienošanos.

Es patiešām neesmu pārliecināta, vai jūs visi, šeit zālē sēdošie kolēģi, zināt, ka saskaņā ar likumu sapulce ir viena persona - vai nu tas ir valsts sekretārs, vai arī tas ir ministrs. Valdes, kā es vairākkārt jau esmu teikusi, ļoti daudzās kapitālsabiedrībās faktiski sastāv no politiskajiem menedžeriem. Es minēšu tikai vienu valsts akciju sabiedrību - teiksim, „Latvijas Valsts meži”. Tur no septiņiem valdes locekļiem trīs ir ievērojami politiskā biznesa pārstāvji, proti, Zaļo un Zemnieku savienības ģenerālsekretārs, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks, un arī bijušais ievērojamais politiķis - Tautas partijas ģenerālsekretārs - ir šajā valdē. Katrā ziņā viņi visi, ja mēs paskatāmies arī šo ziedotāju sarakstu, ir ievērojami ziedotāji savām partijām.

Bet ne jau par to es šodien gribu runāt. Es vairāk gribu runāt... Ja jūs paskatītos likumprojekta 4.pantu, tad redzētu, ka visupirms ir paredzēts, ka lielākajai daļai šo kapitālsabiedrību 2010. un 2011.gadā pabalstus izmaksās saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, taču tālāk, kā jau parasti mēdz būt, ir pateikts, ka izņemot šā likuma pārejas noteikumu 45.punktā minēto gadījumu.

Un kas tad ir noteikts šajā 45.punktā? Šajā 45.punktā, ja mēs salīdzinām ar Orvela „Dzīvnieku fermu”, ir minēti tie vienlīdzīgākie starp visiem vienlīdzīgajiem. Un, proti, šie ierobežojumi netiek attiecināti un netiek piemēroti attiecībā uz tām kapitālsabiedrībām, kuras atbilst Ministru kabineta noteiktajiem darbības vērtējuma kritērijiem. Un šādā gadījumā prēmijas, naudas balvas un citas materiālās stimulēšanas, kā arī pabalstu izmaksu apmēru un kārtību nosaka Ministru kabinets.

Es domāju, godātie kolēģi, ka tas, iespējams, tā varētu arī būt, jo mēs vairākkārt esam runājuši, ka tik tiešām šīs kapitālsabiedrības varētu dalīt divās lielās grupās. Viena daļa ir tās, kas patiešām nesaņem no valsts absolūti nekādas dotācijas, bet otra daļa ir tās kapitālsabiedrības, kas saņem no valsts dotācijas. Taču tajā pašā laikā šie ierobežojumi jeb, iespējams, šie materiālās stimulēšanas griesti ir jānosaka Saeimai, nevis Ministru kabinetam, jo galu galā likumdevējs ir Saeima, bet Ministru kabinets ir tas, kas izpilda Saeimas pieņemtos likumus. Un es zinu, ka šajā darba grupā, ko vadīja, man šķiet, Kraukļa kungs, kolēģis Kraukļa kungs, tika runāts par to, ka, iespējams, vajadzētu likumdevējam noteikt, ka šie materiālās stimulēšanas līdzekļi nevarētu pārsniegt, piemēram, kaut kādu noteiktu procentu, nu, pieņemsim, piekto daļu, no algas, ko viņi saņem... kas varētu būt attiecīgā gada laikā. Katrā ziņā nekā tāda šeit nav. Un, ņemot vērā to, ka šeit šādā veidā, iespējams, tiek diskriminēti atsevišķi citi... labie darītāji citās kapitālsabiedrībās, jo nav vienādas attieksmes pret šo kapitālsabiedrību darbiniekiem un amatpersonām (Īpaši es gribu aizstāvēt kvalificētus darbiniekus, kas nav šie politiskie topmenedžeri).

Es šo likumprojektu nevaru atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Neslēpšu, ka pirms šā likumprojekta izskatīšanas es konsultējos ar deputāti Čepāni. Esmu viņai pateicīgs, ka viņa mani iepazīstināja ar šā likumprojekta aizmugures daļu, par ko jūs visi nu jau dzirdējāt. Izsaku viņai pateicību par to, jo viņa kā tieslietu profesore ir daudz darījusi, lai korupcijas jautājumā mūsu valstī tiktu ieviesta skaidrība - cik liela tā korupcija un kur tā ir. Un to viņa izdarīs šodien.

Kolēģi! Es nenāku šeit tribīnē, lai... Droši vien teiks, ka šodien - šodien jau es biju - un arī budžeta apspriešanas laikā es nācu tribīnē tikai tādēļ, lai meklētu iespēju teikt kādu populismu. Manā vecumā vispār nekāds populisms nevar būt. Ja man martā būs 86 gadi, kur tad būs tā mana karjeras augša, lai būtu populisms?! Es nāku atbalstīt visus tos deputātus - un tādi jau, protams, ir, ne tikai mūsu kolēģe Čepāne! -, kas pret šo korupciju ir cīnījušies un cīnās, un tāpēc šodien es izmantošu man atvēlēto laiku un pateikšu jums, kādēļ es atkal esmu uzkāpis šajā tribīnē. Un sākšu ar atpakaļejošu datumu.

Tad, kad es vēl 8.Saeimas laikā biju brīvžurnālists un grāmatu autors, un laucinieks, kas nopelnīja pietiekami, lai normāli dzīvotu Latvijā, pie manis atbrauca viena persona, kuru jūs visi zināt, - Normunds Lakučs. Viņš atbrauca ciemos un piecas stundas pie manis nosēdēja, un jau toreiz, īsi pirms 9.Saeimas sākuma, viņš iepazīstināja mani ļoti atklāti, visos sīkumos ar šo korumpēto sistēmu, kura bija iedibināta jau deviņdesmito gadu vidū un kura turpinājās visu laiku - gan 7., gan 8., gan 9.Saeimā. Un viens no iemesliem, kādēļ es ienācu 9.Saeimā, bija tas, ka es biju domājis, ka varēšu ja ne sagraut šo sistēmu, tad vismaz neļaut tai dziļi iesakņoties mūsu valstī.

Jā! To dzirdēja arī mana dzīvesbiedre. Es gan esmu iebaidīts pēc beidzamā tiesas sprieduma, bet turpināšu teikt: tas, ko viņš teica, un tas, kas šodien notiek un turpinās Latvijā, ir Latvijas valsts un tautas mantas izzagšana. Un to parādīju arī priekšsēdētājam.

Tagad pāriešu pie šīsdienas tēmas. Populismu es nemeklēju. Es esmu viens no retajiem deputātiem, kurus agri no rīta apturēja šeit, Saeimā, laikrakstu un televīzijas žurnālisti. Viņiem es pateicu, ka es esmu pret to, ka deputātiem vēl, jau ceturto reizi, samazinās algas. Ja samazinās, tas novedīs pie tā, ka, ņemot vērā, ka pamatalga ir 986 lati... Es viņiem teicu: noņemiet 30 procentus, tas ir, ienākuma nodokli un sociālo nodokli, un tad ir 660 latu, un tad vēl ir klāt mana komisijas nauda... Un cik tālu jūs samazināsiet? Ja vēl samazināsiet, tad rēķinieties ar to, ka 10.Saeimā lielākā daļa deputātu būs vai nu bezdarbnieki, vai cilvēki, kas nav varējuši dzīvē izdarīt neko tādu, lai būtu vērts viņus Saeimā ievēlēt, un kas būs priecīgi strādāt par šiem 600, 700 vai 800 latiem.

Es šeit necenšos, kolēģi, pēc populisma. Bet korupcija jāsagrauj līdz saknēm, līdz pamatiem. Visas latviešu politiskās partijas, ieskaitot pašreiz opozīcijā esošo LPP/LC un arī Latvijas sociāldemokrātus, ir nodibinājušas šo sistēmu, kas veiksmīgi darbojas un turpina… tātad bijuši mēģinājumi darboties visus šos gadus. Mēs taču šo sistēmu zinām! Tās ir aģentūras, neskaitāmas padomes ar milzīgām algām - ar 3000, 4000… līdz Loginovam, rekordistam, un citiem rekordistiem ar 180, 150, 107 vai 115 tūkstošiem latu gadā…

Un ko tas nozīmē tālāk? Tas nozīmē, ka šie cilvēki ietekmē, un arī pašvaldībās ir ielikti politiski ierēdņi… Jo koalīcijas partijas ta visas bija tās, kas izgudroja šo jauno novadu likumu un politizēja novadu ievēlēšanu. Tagad pat gandrīz visos pagastos un novados jūs nevarat vairs sastādīt vienkāršu sarakstu, kur ir atspoguļots noteikts iedzīvotāju skaits, bet jums ir jāsastāda partiju saraksts, lai paturētu arī šos visus novadus kontrolē.

Un kas notiek tālāk - jūs taču visi to labi saprotat. Šie politizētie ierēdņi, politisko partiju pārstāvji, dala Eiropas fondu, dala naudu nevalstiskajām organizācijām, dala naudu arī pašvaldībām, visvisādiem projektiem. Un korupcija turpinās arvien tālāk!

Korupcija turpinās arī tādā veidā, ka tās pašvaldības, kuru vadītāji nav tikuši izredzēto skaitā, saņem daudz mazākus līdzekļus nekā tie, kuri ir izredzētie. To es redzu arī savā novadā. Un rezultāts ir tāds, ka šī politizētā novadu sistēma ir novedusi pie reģionālās nevienlīdzības.

Būdams Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs… Mēs ar Dalbiņa kungu un komisiju aizbraucām toreiz vēl uz Ludzu. Un Ludzā mums Ludzas novada domes priekšsēdētāja, gribēdama parādīt, kā tas ir, un izrādīdama viesiem labvēlību, aizveda mūs tālu uz Ludzas novada nomali... atvainojiet, uz pilsētas nomali, kur mums bija pusdienas, un paskaidroja, ka tā ir vienīgā vieta Ludzā, pilsētā ar 10 500 iedzīvotājiem, kur vispār var pieklājīgi paēst, un ka pārējās visas ir, lietojot vecās terminoloģijas vārdu, „zabegalovkas” - netīras ieskrietuves. Bet tajā pašā laikā... Mani jau Madonā arī neieredz… Tajā pašā laikā Madona, kur Tautas partijas valdes priekšsēdētājs ir Ceļapīters - un to nesaka Lācis, to saka Latvijas prese, izlasiet... Madona, pilsēta ar 9500 iedzīvotājiem, saņem, pēc preses ziņām, 30 reižu lielākas summas nekā Ludza. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Ludzā arī Tautas partijas pārstāvis!”)... Jā, jā, jā, pareizi! Bet acīmredzot ne tas mīkstākais, bet tas vajadzīgākais…

Sēdes vadītājs. Lāča kungs, lūdzu, nesarunājieties ar zāli! Bet vispār man būtu lūgums atgriezties pie likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

V.Lācis. … Jā, tas tā ir! Tātad visa šī iedibinātā sistēma bija pamatā tam, ka visas naudas plūsmas visā mūsu valstī kontrolē politiskās partijas, un tagad ar lielu sīkstumu koalīcijas partijas negrib no tā atteikties. Deputāte Čepāne to parādīja… Negrib no tā atteikties! Izgudro jaunu veidu, pilnīgi jaunu veidu, kurš šeit likumā ir paslēpts nemaz neredzamā formā. Ja es nebūtu konsultējies, arī es to nesaprastu.

Kolēģi! Ir laiks jums pašiem sagraut šo sistēmu pašā saknē! Jābūt… Mēs esam runājuši, un visu jūsu partiju programmās vai vismaz līderu izteicienos ir bijusi runa par kompetentu personu ar zināmu izglītību, ar stāžu... par viņu ievēlēšanu kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Taču tas netiek darīts, un arī jūs negribat to izdarīt. Un par to ir jārunā. Un tāpēc es šeit esmu uzkāpis, lai to pateiktu.

Un mēs zinām… Šis Normunds Lakučs man atklāja tādas lietas, kas faktiski ir sāpīgas, - to, cik viņš ir maksājis TB/LNNK deputātiem. Tam 19 000 latu aizdevis, citiem mājas nopircis… Protams, es neatļaujos un apzinos savu atbildību, ar viena cilvēka teikto pamatot… ar viņa vārdiem šeit runāt…

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz jums atgādinu, ka mēs runājam par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

V.Lācis. Tas taisni skar! Tas taisni skar šo jautājumu. Nevar…

Sēdes vadītājs. Lāča kungs, vēl trīs vārdi, un es…

V.Lācis. Nevar, Daudzes kungs, tā pateikt, ka tas neskar. Tas skar šo jautājumu!

Sēdes vadītājs. Ar sēdes vadītāju nediskutē. To aizliedz Saeimas kārtības rullis.

V.Lācis. Jā, es zinu. Saeimas kārtības rullis aizliedz man arī pateikt, ka deputāts Kabanovs ir naidīgs latviešu tautai un valstij. Man būs 40 avīžu pierādījumi.

Sēdes vadītājs. Lāča kungs!

V.Lācis. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Jūs atkārtoti pārkāpjat Saeimas kārtības rulli, jūs pārkāpjat Saeimas deputātu Ētikas kodeksu. Es izsaku jums aizrādījumu.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Viss, ko teica abi iepriekšējie runātāji, ir skaudra patiesība, bet, lai to novērstu, likumā ir jāizdara labojumi. Es to saku ar pilnu pārliecību, jo strādāju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Es gribu mazliet attēlot to ainu, kādā veidā tika sagatavots šis likumprojekts. Kā atceramies, 2010.gada budžeta paketi pavadīja vairāki likumprojekti, to skaitā vienotās atlīdzības likums, bet tajā likumā netika iekļautas normas par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un atalgojumu tajās. Un tāpēc šajā likumā ir jāizvirza stingri nosacījumi. Strādājot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, mēs ļoti rūpīgi konsultējāmies ar Juridiskā biroja pārstāvjiem, kā arī ar dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un, protams, ar kapitālsabiedrību pārstāvjiem.

Pārejas noteikumu 44.punkts pasaka, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nemaksās prēmijas un naudas balvas. Tas ir šajā likumprojektā, par kuru mēs tagad, tūlīt balsosim. Tur ir teikts, ka neveic materiālo stimulēšanu un pabalstus izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Tātad tiktāl viss būtu saskaņots.

Taču nākamajā punktā (un es esmu viena no šā punkta autoriem), tas ir, 45.punktā, tiek paredzēts, ka atsevišķos gadījumos tomēr tās īpaši svarīgās kapitālsabiedrības, kuras valstij dod ievērojamus ienākumus un pārvalda lielus tautsaimniecības objektus (protams, tie ir valsts īpašumi), var saņemt papildu atlīdzību. Kādu atlīdzību? Mēs ar frakcijas „Jaunais laiks” deputātiem Dzintaru Zaķi un Madaru Lasmani gribējām panākt, lai šajā punktā, 45.punktā, būtu novilkta robeža, līdz kurai var palielināt šo atalgojumu, mēneša atalgojumu, kurš, kā jau minēja Zaķa kungs, ir šāds: sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā alga, reizināta ar pieci; tas ir apmēram 3000 latu mēnesī. Par cik to var vēl palielināt šajā laikā?

Mēs likām priekšā - par 10 procentiem no mēnešalgas. „Nē!” Tas bija brēciens no kapitālsabiedrību pārstāvjiem. Nu labi, mēs sakām: „Varbūt par 15 procentiem?” „Nē!” Un visskaļākā balss šinī korī bija arodbiedrības pārstāvjiem, ko pārstāvēja Baldzēna kungs. Un es nesaprotu, kāpēc tik maz tiek aizstāvēti pedagogi, kuriem arī šī nauda ieiet budžetā. Būtu lielāks atalgojums. Par cik? Kāpēc arodbiedrības ar tikpat lielu degsmi neaizstāv policistus? Bet, lūk, kapitālsabiedrību vadību aizstāv. Nu tad beidzot Miķelsona kungs, „Latvenergo” priekšsēdis, izteica domu, ka tie varētu būt 20 procenti. Darba grupas sēdē vienojāmies, ka tie varētu būt 20 procenti. Un es uzskatu: ja nākamajā Saeimas sēdē, kad aizstāvēsim galīgajā lasījumā šo likumprojektu, netiks noteikta augšējā robeža procentu apmērā, tad, protams, arī es... un, es domāju, visa mūsu frakcija un arī ļoti daudzas citas frakcijas balsos pret šīm izmaiņām. Bet ir jāievieš tās izmaiņas! Tas, ka būtu 20 procentu, būtu bijis labi, bet šis sabiedriskā sektora brēciens to nogrieza. Arī Stalidzānes kundze, kas ilgstoši darbojas „Latvenergo” arodbiedrībā, vairs neatbalstīja nekādus 20 procentus. Nu, lūk, un tāpēc gribētos teikt, ka ir tomēr šis likums jāpieņem šodien, es to ierosinu. Tāds ir mans viedoklis. Bet šie labojumi ir jāiesniedz, es tos tūlīt sagatavošu. Un lūdzu nenoteikt pārāk īsu termiņu. Vismaz dienas garumā tam ir jābūt vai pat garākam.

Un tad sagatavosim optimālus priekšlikumus, par kuriem mēs varam balsot, - tā, lai visai sabiedrībai tas būtu pieņemams.

Vēl es gribu teikt, ka šīs lielās kapitālsabiedrības darbojas ar valsts īpašumu, bet līdz šim ir bijis tā, ka viņi ir ieskaitījuši „Parex bankā” depozītos ļoti lielas naudas summas uz savu, tas ir, akciju sabiedrību, vārda. Tā, piemēram, „Latvijas valsts meži” uzpērk meža zemes un ieraksta tās nevis uz valsts vārda (Zemkopības ministrijas personā), kā tas ir ar visiem citiem valsts mežiem, bet uz sava - akciju sabiedrības vārda. Es domāju, ka šajos krīzes laikos viņi tik tiešām būtu pelnījuši, lai divus gadus - 2010. un 2011.gadā - mēs noteiktu viņu atalgojumam griestus procentu apmērā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es runāšu tikai par divām lietām.

Pirmā lieta. Ne jau visos gadījumos šeit mēs varam runāt par korupciju. Paldies, Lāča kungs, jums arī par labiem vārdiem man, bet es nevaru teikt, ka es būtu šī lielā pretkorupcijas cīnītāja šajā jomā.

Otrā lieta. Šeit mums ir jārunā pavisam par kaut ko citu, jo līdz šim prakse ir bijusi tāda. Ņemot vērā šo atlīdzību, dažādas kompensācijas un koplīgumus, šajās kapitālsabiedrībās strādājošie valdes un padomes locekļi slēptā veidā no šiem līdzekļiem, no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību līdzekļiem, būtībā ir finansējuši politiskās partijas, un tur nu gan, godātie kolēģi, ir atsevišķu politisko partiju diskriminācija, jo tās politiskās partijas, kas nav pie šīs siles jeb pie šīs varas, katrā ziņā nevar saņemt šādus te ziedojumus, kurus var atļauties šo kapitālsabiedrību valdes, bet agrāk - arī padomju locekļi. Es domāju, ka jūs to visi saprotat.

Un, neskatoties uz šo lielo troksni zālē, es par to esmu gandarīta, jo redzu, ka šeit jūsu sašutums vienkārši ir vietā, jo jūs jūtat draudus atsevišķu partiju finanšu avotiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Es uzaicinu esošo koalīciju... esošās koalīcijas partijas, kuru rokās ir šī vara, pašām sagraut šo sistēmu. Korupcija ir tāds augs, stāds, kuram nevajag dziļu sakni uzreiz. Vajag mazu saknīti, un, ja jūs to nenogriežat, šim stādam ir tāda īpašība - ļoti spēcīgi un ātri iet dziļumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Man diemžēl nebija iespējas piedalīties šā likumprojekta apspriešanā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo liktenis man tādu iespēju nav devis, es strādāju Sociālo un darba lietu komisijā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Var jau atnākt!”) Es labprāt tur nāktu, bet mums ir paralēlas sēdes, tāpēc es izmantošu šo laiku, lai paustu tos argumentus, ko es būtu teicis Tautsaimniecības komisijā par šo likumu.

Sāksim ar vienkāršu patiesību. Tas, ko paredz Latvijas ekonomikas stabilizēšanas plāns, ir izņemt Latvijā naudu no ekonomikas, un tas notiek, nu, kaut vai samazinot budžeta izdevumus. Tas ir tas, par ko Saeima nobalsoja 1.decembrī. Un tas notiek, arī vienlaikus paceļot nodokļus, proti, ja mēs paceļam nodokļus, tad ir skaidrs, ka cilvēku rīcībā paliek mazāk naudas. Latvija ir izvēlējusies to scenāriju, kas paredz, ka, lai nostabilizētu potenciālu kopproduktu, ir jāsamazina algas, faktiski visi izdevumi par kādiem 30 procentiem, un tad Latvijas ekonomika atgriezīsies šajā stabilitātes punktā. Līdz ar to jūs... To pašu efektu var panākt ar deflāciju, proti, ja visas cenas samazinātos par 30 procentiem. Tas nav reāli, jo, kā jūs paši redzat no nākamā gada ekonomikas prognozes... Latvijas Banka prognozē, ka deflācija būs kaut kur 2-3 procentu robežās. Tātad būs vajadzīgi desmit gadi tādā tempā, lai panāktu vajadzīgo efektu.

Apspriežamais likumprojekts ir it kā solis tajā virzienā, lai samazinātu cilvēku rīcībā esošo naudu un tādējādi panāktu ekonomikā zināmu stabilizāciju. Bet nu būsim godīgi! Mēs šeit runājam par kādiem... nu, reāli par kādiem padsmit uzņēmumiem, kuri atstāj būtisku ietekmi uz tautsaimniecību. Ne jau kaut kādas tur pašvaldību SIA, kuras apsaimnieko varbūt kādas dzīvojamās mājas, atstās šo milzīgo ietekmi. Līdz ar to šai loģikai it kā vajadzētu būt tādai, ka valsts uzņēmumi rāda priekšzīmi privātajam sektoram un tādējādi panāk, ka arī privātā sektora uzņēmumi samazinās algas par 30 procentiem.

Vai tas ir reāli?

Mēs neredzam, ka privātais sektors ārkārtīgi censtos sekot šim aicinājumam, un acīmredzot tas to arī nedarīs, jo tā ir vienmēr īpašnieka izvēle - kādā veidā viņš turpmāk saimniekos.

Un vēl. Paturēsim prātā, ka arī privātajam sektoram ir virkne citu iespēju, kā tikt pie... nevis pie atalgojuma, bet nu kaut vai vienkārši izņemt dividendes, kuras joprojām netiek apliktas ar tādu pašu ienākuma nodokli, kāds attiecas uz atalgojumu, vai ne?

Līdz ar to, man liekas, no tās ilgtermiņa ekonomikas perspektīvas tas būtu ārkārtīgi tuvredzīgi - mēģināt tagad tikai tāpēc, ka šo uzņēmumu akcionārs ir nevis privātais, bet valsts, padarīt šos uzņēmumus faktiski nespējīgus konkurēt darba tirgū.

Es gribu pateikt vēl vienu lietu. Tā problēma, ko minēja cienījamā kolēģe Čepāne un kas ir saistīta ar korupciju un ar to, kā tiek finansētas politiskās partijas... Tas galvenais ir, atvainojiet, ne jau tas… ne jau kaut kas cits, bet vienkārši tas, ka nav aizliegtas reklāmas elektroniskajos masu medijos. Jebkurai nopietnai kampaņai vajadzīgi 500 tūkstoši, un, protams, katrreiz, kad sākas kampaņa, partijas meklē kaut kādus nelegālus risinājumus, lai kaut kādā veidā šo kampaņu finansētu. Un mums ir jācīnās pret to, nevis pret mūsu valsts uzņēmumiem!

Kas attiecas uz partijām draudzīgo ielikteņu likšanu padomēs un valdēs, tur tā atbilde ir - kompetence. Tur vienmēr būtu jābūt atklātiem konkursiem. Latvijā ir jābūt profesionāliem uzņēmumu pārvaldniekiem, un šeit es pirmām kārtām domāju nevis valdes, bet padomes. Jā, arī tās ir nolikvidētas, bet, atvainojiet, tas ir pretrunā ar jebkuriem starptautiskajiem standartiem attiecībā uz uzņēmuma pārvaldi.

Tas, ko es vienkārši aicinu šeit darīt, ir tiešām nobalsot „par” šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mums sāktos vienas normālas debates par to, ko mēs īsti gribam panākt tautsaimniecībā, un vai tas veids, kurš dominē sabiedrības noskaņojumā kā pareizākais, tiešām ir tas pareizākais.

Pēdējā lieta, lai es vairāk neaizkavētu jūsu uzmanību. Latvijā ir sabojāta vispār šī pārvaldes sistēma valsts un pašvaldību uzņēmumos. Tā ir sabojāta ar to, ka Latvijā (pretēji, piemēram, Amerikas pieredzei) nav atdalīts izpilddirektora līmenis no valdes līmeņa. Es dziļi sirdī noteikti varu piekrist tam, ka valdes sēdes jau netiek rīkotas biežāk kā divas, trīs vai, augstākais, četras reizes mēnesī. Un valdes priekšsēdētājam, protams, par to, ja tās ir tikai kādas dažas stundas darba, nebūtu jāsaņem tūkstoši. Nu, tas... Nu, ja mēs paskatītos uz jurista profesiju, tad redzētu, ka tur droši vien ir kādi 100 lati mēnesī... 100 lati stundā, kas šobrīd ir valdošā likme tirgū.

Latvijas problēma ir tā, ka tādu uzņēmumu, kā, nu, kaut vai tas, kas te tika pieminēts, - „Latvenergo” valde nav atdalīta no izpilddirektoriem. Amerikā šādā uzņēmumā būtu valde, kuras locekļi saņemtu droši vien kādus dažus simtus mēnesī par to, ka viņi ir apmeklējuši sēdes, bet izpilddirektori, piedodiet, saņemtu tūkstošus, jo viņi ik dienu nodarbojas gan ar uzņēmuma finansēm, gan ar vadīšanu; tas būtu izpilddirektors, kurš atbild par finansēm; tas būtu izpilddirektors, kurš atbild par uzņēmuma vispārējo vadību; tas būtu izpilddirektors, kurš atbild par mārketingu vai klientu piesaistīšanu. Un tas ir tas ceļš, par ko es aicinu jūs, kolēģi, domāt tad, kad likumprojekts nonāks izskatīšanai otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts paredz atļaut maksāt prēmijas un piemaksas ļoti veiksmīgām valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām. Un starp veiksmīgām ir nosauktas tādas kapitālsabiedrības kā „Latvenergo”, „Latvijas gāze”. Taču pēc tam es vēl nodomāju: bet kāpēc tās tik veiksmīgi strādā? Tāpēc, ka regulators uzstādīja nereālus tarifus, un jūs par to nedomājāt!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Zaķis. Dāmas un kungi! Es apgalvošu to, ka ir viedokļi un ir pārliecības. Un man ir pārliecība par to, ka nākamgad ekonomika sāks augt. Tiešām lielie uzņēmumi ir tie, kuri lielā mērā ir mūsu ekonomikas pamatu pamats. Ja ekonomika sāk augt, tad ir diezgan loģiski, ka arī pildās nodokļi, un līdz ar to mēs varam sākt maksāt arī lielākas algas tiem, kuri ir budžeta sfērā strādājošie, un tajā pašā laikā īstenībā ļaut šiem uzņēmumiem maksāt kaut kādu finansiālu stimulāciju saviem darbiniekiem. Manuprāt, tas ir absolūti loģiski! Protams, tam visam ir jābūt ierobežotam, tas nevar būt… Nu, nevar būt tā, ka no grāvja grāvī - vai nu nemaksā nemaz, vai, ja maksā, tad bez nekādiem ierobežojumiem. Tas arī nav īsti pareizi! Tāpēc mēs mēģinājām tomēr radīt sistēmu.

Visiem tiem, kas te skaļi runāja par priekšnieku algām un par valdes locekļu algām… Izlasiet uzmanīgi likumu! Šeit tomēr ir runa par darbiniekiem. Mēs galvenokārt šoreiz domājām par to, lai darbinieki - tie, kas ir elektriķi, kas ir ārpus „Latvenergo” birojiem, tie, kas ir mašīnisti „Latvijas Dzelzceļā”, un tā tālāk, varētu tikt materiāli stimulēti.

Otra lieta, kas arīdzan ir jāatzīmē. Kad Latvija vienojās ar Starptautisko Valūtas fondu un ar donoriem kopā par to, ka viņi mums aizdos naudu... kad mēs lūdzām, un viņi mums to naudu aizdeva, tad mēs ļoti labi sapratām, ka mūsu krīzes viens no galvenajiem cēloņiem ir tas, ka mūsu darba algas neatbilda mūsu produktivitātei. Uz to viņi mums ļoti precīzi norādīja. Un, godīgi sakot, ja mēs tagad atkal palaistu vaļā šo situāciju ar piemaksām vai ar prēmijām ārkārtīgi plaši un apjomīgi, tad mēs rīkotos pretrunā ar to, ko mēs esam apņēmušies, un pretrunā ar to, kas ir bijis cēlonis vispār kaut kādā mērā mūsu krīzei. Tas nozīmē, ka jebkāda veida prēmiju vai materiālās stimulēšanas izmaksām tomēr ir jābūt diezgan precīzi noteiktām un ierobežotām ar augstāko slieksni. Un tie varētu būt 15 vai 20 procenti.

Mums būs pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tāpēc, kolēģi, aicinu visus būt aktīviem, apdomāt un iesniegt priekšlikumus!

Paldies.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 15, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā pirmdiena, 14.decembris. Un izskatīsim otrajā, galīgajā, lasījumā 17.decembrī, tas ir, nākamo ceturtdien.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Šis likumprojekts un arī nākamais likumprojekts ir iesniegti, lai… Diemžēl atkal budžeta situācija bija ļoti sarežģīta, un diemžēl šajos divos likumprojektos mums ir jālabo zināmas tehniskas kļūdas, kas ir ieviesušās.

Pirmām kārtām attiecībā uz likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” es tikai gribu paskaidrot, ka tas paredz izslēgt no likuma normas, kas jau ir ietvertas vai izriet no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma, veicot savstarpēju saskaņošanu.

Kolēģi! Šis likumprojekts ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīts, un komisija aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš. Kolēģi! Ja Saeimai nav iebildumu, es gribu aicināt Saeimu šo likumprojektu pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības punktu, daru jums, godātie kolēģi, zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā grozījumu - pēc darba kārtības 37.punkta, tas ir, tagad, izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Saeimas frakciju vadītāju vai viņu vietnieku iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Izvērtējusi iespēju, ka šis projekts... šis likums varētu stāties spēkā līdz Jaunajam gadam, komisija konstatēja, ka tomēr būtu ieteicams šim likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Rasnačs. Godātie kolēģi! Izskatot šo projektu pirmajā lasījumā, jākonstatē, ka tas skar divas ļoti nozīmīgas sfēras.

Pirmā. Mēs esam pieņēmuši 2010.gada budžetu. Un, ja šis likums nestājas spēkā, tas līdz ar to nonāk pretrunā ar… esošais Kārtības rullis nonāk pretrunā ar mūsu pieņemto budžetu, līdz ar to rodas diezgan lielas problēmas. Tas nozīmē, ka jāizmaksā algas, kuras ir pusotru reizi lielākas nekā tagad. Lai to novērstu, protams, mums šis projekts jāakceptē pirmajā lasījumā.

Otra problēma ir tā, ko ir konstatējis Saeimas Prezidijs. Administratīvā procesa ietvaros mums tomēr ir jāizstrādā normatīvs regulējums Saeimas apmeklēšanas kārtībai. Ja šāda pilnvarojuma likumā nav, tad rodas zināms normatīvs vakuums un mums administratīvajā procesā un administratīvajā tiesā ir visai grūti aizstāvēt to kārtību, kuru mēs šeit esam reglamentējuši.

Komisija lūdz šo divu konceptuālo iemeslu dēļ akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Dz.Rasnačs. Komisija ir paudusi priekšlikumu - pieņemt šo likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Un pēdējais šodienas darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1633... es atvainojos, ar dokumentu Nr.1634, kas ir grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Arī šis likums parādās šeit tāpēc, ka šajā likumprojektā ir iestrādāts mērķis galvenokārt tehniski precizēt atsevišķas normas, kas attiecas uz karavīriem, uz iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Šie ir tehniski grozījumi, kurus ieteikusi gan Iekšlietu ministrija, gan Aizsardzības ministrija.

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu ir izskatījusi, un es aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Bērziņš. Kolēģi! Ja Saeimai nav iebildumu, aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Godātie kolēģi! Es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu jautājumu, kuru ir iesnieguši deputāti Kabanovs, Rubiks, Golobovs, Deņisovs un Tutins... Tas ir jautājums aizsardzības ministram Imantam Lieģim „Par Aizsardzības ministrijas piešķirto finansējumu atsevišķām nevalstiskajām organizācijām”. Šis jautājums tiks nodots aizsardzības ministram Imantam Lieģim.

Un tagad, kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks šodien pulksten 13.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mandātu un ētikas komisijas locekļi! Pēc piecām minūtēm sapulcēsimies komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies.

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC), Guntis Bērziņš... Paldies, redzu! Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Oskars Kastēns... Paldies! Jānis Lagzdiņš, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs un Ivans Ribakovs.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 10.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Saeimas Prezidija sēde - Sarkanajā zālē pulksten 12.15.

Balsojumi

Datums: 10.12.2009 09:17:16 bal002
Par - 21, pret - 66, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pilsonības likumā (1619/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 10.12.2009 09:27:53 bal003
Par - 22, pret - 66, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1620/Lp9), nodošana komisijām

Datums: 10.12.2009 09:29:06 bal004
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu (862/Lm9)

Datums: 10.12.2009 09:30:13 bal005
Slēgtais balsojums
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Ligitas Birkhānes apstiprināšanu par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (863/Lm9)

Datums: 10.12.2009 09:31:05 bal006
Slēgtais balsojums
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Aijas Grāves apstiprināšanu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (864/Lm9)

Datums: 10.12.2009 09:32:03 bal007
Slēgtais balsojums
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Roberta Lazdāna atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata (865/Lm9)

Datums: 10.12.2009 09:50:11 bal008
Par - 29, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu (27/P9)

Datums: 10.12.2009 09:52:23 bal009
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (1483/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.12.2009 09:54:29 bal010
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (1491/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.12.2009 09:55:48 bal011
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā (1494/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.12.2009 09:56:40 bal012
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1595/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.12.2009 09:57:28 bal013
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (1596/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.12.2009 09:58:27 bal014
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Konvenciju par centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu, ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus ES budžetā (1383/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.12.2009 09:59:33 bal015
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu (8.Saeimas likumprojektu Reģ.Nr.54) (121/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.12.2009 10:00:48 bal016
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu (8.Saeimas likumprojektu Reģ.Nr.53) (122/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.12.2009 10:02:10 bal017
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1428/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.12.2009 10:03:02 bal018
Par - 60, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1441/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.12.2009 10:05:27 bal019
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (1422/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.12.2009 10:07:22 bal020
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Operatīvās darbības likumā (1420/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.12.2009 10:10:51 bal021
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tūrisma likumā (1454/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.12.2009 10:15:55 bal022
Par - 65, pret - 5, atturas - 15. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1205/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.12.2009 10:20:09 bal023
Par - 15, pret - 32, atturas - 36. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1205/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.12.2009 10:27:27 bal024
Par - 22, pret - 25, atturas - 35. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1205/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.12.2009 10:30:16 bal025
Par - 26, pret - 26, atturas - 36. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1205/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.12.2009 10:30:49 bal026
Par - 82, pret - 0, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1205/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.12.2009 11:02:42 bal027
Par - 14, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Satversmes tiesas likumā (1445/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.12.2009 11:03:43 bal028
Par - 14, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Satversmes tiesas likumā (1445/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.12.2009 11:04:36 bal029
Par - 72, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (1445/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.12.2009 11:12:03 bal030
Par - 66, pret - 11, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem” (127/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.12.2009 11:14:35 bal031
Par - 83, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem” (8.Saeimas likumprojektu Reģ.Nr.1277) (127/Lp9), 3.lasījums

Datums: 10.12.2009 11:16:01 bal032
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likumā (1578/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.12.2009 11:17:13 bal033
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (1498/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.12.2009 11:18:33 bal034
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1496/Lp9), 2.lasījums

Datums: 10.12.2009 11:22:28 bal035
Par - 79, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par 2009.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē (866/Lm9)

Datums: 10.12.2009 11:24:10 bal036
Par - 3, pret - 71, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1597/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.12.2009 11:26:26 bal037
Par - 57, pret - 2, atturas - 24. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1635/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.12.2009 11:59:34 bal038
Par - 64, pret - 15, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1635/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.12.2009 12:01:26 bal039
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1633/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.12.2009 12:01:53 bal040
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1633/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.12.2009 12:02:29 bal041
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1633/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.12.2009 12:03:50 bal042
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1614/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.12.2009 12:05:28 bal043
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1614/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.12.2009 12:06:02 bal044
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1614/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.12.2009 12:07:41 bal045
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1634/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.12.2009 12:08:09 bal046
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1634/Lp9), 1.lasījums

Datums: 10.12.2009 12:08:46 bal047
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1634/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Frakciju viedokļi
2009.gada 10.decembrī

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Jūs klausāties „Frakciju viedokļus”, un tuvākajā pusstundā Saeimas deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Lūdzu!

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien ir 10.decembris - tā ir Starptautiskā cilvēktiesību diena. PCTVL frakcijas vārdā es gribu jūs apsveikt ar šiem starptautiskajiem svētkiem. Tieši 10.decembrī 1948.gadā tika pieņemta ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Kopš tā brīža ir pagājis 61 gads un bijis daudz lokālu karu, diskriminācijas gadījumu un citu netaisnību. Bet kopumā pasaulē situācija ar cilvēktiesībām pakāpeniski uzlabojas. Cilvēks, pilsonis, valsts iedzīvotājs vairs nepaliek viens pret vienu ar savu valsti, jo viņu aizsargā principi, kuriem ir augstāka vērtība nekā valsts interesēm vai atsevišķas valdošās šķiras uzskatiem.

Šodien Latvija pārdzīvo smagu krīzi. Ātri pieaug to cilvēku skaits, kurus valsts nevar vai negrib aizsargāt pret krīzes sekām, tie ir bezdarbnieki, bezpajumtnieki, daudzdzīvokļu namu iemītnieki, kuru dzīvokļos līdz šim brīdim nav pieslēgta apkure. Šodien, braucot uz darbu, es dzirdēju šausmīgu radioreportāžu par Liepāju, kur vairāk nekā tūkstotis cilvēku dzīvo dzīvokļos, kuros nav līdz pat šim brīdim apkures.

Mūsu frakcija, PCTVL, vairākas reizes aicināja Saeimu grozīt Satversmi - pasludināt, ka Latvijas Republika ir ne tikai demokrātiska, bet arī sociāla valsts. Gan rietumos no mums, gan austrumos valstu konstitūcijās un likumos ir īpaši atrunāta loma, kura ir valstij, - nodrošināt savu iedzīvotāju sociālās tiesības. Diemžēl labējās valdošās partijas noraidīja visus likumprojektus, kuriem bija mērķis pasludināt Latviju par sociālu valsti.

Un šodien mēs nolēmām atgriezties pie tā sauktajām pirmās paaudzes cilvēktiesībām. Pavisam pastāv trīs paaudzes.

Pirmā - pilsoņu un politiskās tiesības, otrā paaudze - sociālās un ekonomiskās tiesības, kā arī trešā cilvēktiesību paaudze - minoritāšu un īpašu grupu tiesības.

Pirms 20 gadiem tika pieļauta netaisnība pret vienu sabiedrības daļu. 1991.gadā 700 000 Latvijas iedzīvotāju zaudēja pilsoniskās un daļu no civilajām tiesībām. Vairākums sabiedrības to nepamanīja vai arī... cilvēki ir pamanījuši un pat atbalstījuši šo netaisnību pret sabiedrības daļu. Tas bija ļoti nepareizs mājiens valdošajai elitei, ka ar šādu tautu, ar šādu sabiedrību var darīt jebko, bet protestu nebūs. Pēc tam sekoja haotiska privatizācija, pensiju un algu samazināšana, komunālo maksājumu un zāļu cenu kāpums un citas nepatīkamas lietas. Bet pamatā bija pirmā netaisnība, kura bija pieļauta uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas 1991.gadā. Un šodien, šajā tik simboliskajā brīdī, kad pasaule svin Starptautisko cilvēktiesību dienu, PCTVL frakcija ierosināja izlabot šo sākotnējo netaisnību un piešķirt Latvijas nepilsoņiem pilsoniskās un civilās tiesības.

Protams, var iebilst, ka pastāv naturalizācijas ceļš. Jā, tādas tiesības nepilsoņiem ir piešķirtas, bet piešķirtas tādā veidā, ka vairākums atlikušo nepilsoņu nevar tās izmantot. Piemēram, to cilvēku skaits, kuri neizturēja pārbaudi, pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis 40 reizes un sasniedzis 44 procentus no pretendentu skaita. Šīs prasības tiek izvirzītas gan tiem cilvēkiem, kas vēlēja Latvijas neatkarību pasludinājušo parlamentu, gan tiem, kas balsoja referendumā par neatkarību.

Par pilsoņu naturalizācijas procesa neefektivitāti liecina kaut vai tas, ka pirmā pusgada laikā tikai 20 procenti no nepilsoņu skaita samazināšanās gadījumiem bija saistīti ar naturalizācijas procesu, bet divas trešdaļas no nepilsoņu skaita samazināšanās gadījumiem bija tādi, kas saistīti ar mirstību. Deviņu mēnešu laikā no personām, kuras vecākas par 60 gadiem, tika saņemti tikai 80 naturalizācijas pieteikumi. Tas tā ir, neskatoties uz to, ka šo personu Latvijā ir 1465 reizes vairāk. Nepilsoņa statuss joprojām ir 16 tūkstošiem cilvēku, kas ir dzimuši jau neatkarīgajā Latvijā.

Šodien vairākums no mūsu kolēģiem no citām partijām mūsu ierosinājumu neatbalstīja. „Par” balsoja tikai PCTVL frakcija un apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija. Bet mēs strādājam un strādāsim, lai sabiedrība izmainītu savu attieksmi pret vienas savas daļas problēmu. Ja nav solidaritātes šajā jomā, tad būtu nepareizi gaidīt labvēlīgu attieksmi no valsts puses arī pret citām cietušajām sabiedrības grupām.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Miroslavam Mitrofanovam.

Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Skaidrītei Pilātei. Lūdzu!

S.Pilāte (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien izskatīšanai Saeimas komisijām tika nodoti vairāki svarīgi likumprojekti. Gribu uzsvērt divus likumprojektus, kas skar pašvaldības.

Viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri””, kas paredz atrisināt šobrīd izveidojušos situāciju, ka pašvaldībai jāsedz izīrētāja izdevumi un jāatlīdzina izīrētājam zaudējumi par laiku, kad maznodrošināts īrnieks pēc likumīgā spēkā stājušamies tiesas sprieduma par īres tiesisko attiecību izbeigšanu turpina uzturēties attiecīgajā dzīvojamā telpā. Pašvaldībai šāda persona jānodrošina gan ar dzīvojamo platību, gan arī jāapmaksā tās īres maksa pēc tiesas sprieduma par īres tiesisko attiecību izbeigšanu stāšanās likumīgā spēkā. (Taču šādai personai jebkurā gadījumā paliek pienākums norēķināties par nenomaksāto īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem.) Proti, tādējādi pašvaldībai šie finanšu līdzekļi, kas izlietojami sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanai, ir jāmaksā trešajai personai, šajā gadījumā - izīrētājam. Un, lai novērstu minēto situāciju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir sagatavojusi attiecīgus grozījumus likumā „Par dzīvojamo telpu īri”.

Saeimā ir iesniegts pilnīgi jauns likumprojekts par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskām vajadzībām. Pašlaik nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskām vajadzībām regulē Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra likums. Šis likumprojekts aizstās vecajā likumā iekļauto regulējumu, kā arī papildus regulēs nekustamā īpašuma labprātīgas atsavināšanas sabiedrības vajadzībām procesu un citus jautājumus, kas pašreizējā regulējuma ietvaros būtiski kavē efektīvu nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Turklāt šajā likumprojektā ņemtas vērā Satversmes tiesas spriedumos par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskām vajadzībām iekļautās norādes.

Neraugoties uz to, ka tikai pagājušajā nedēļā tika pieņemts likums par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu, šodien jau steidzamības kārtā tajā bija jāizdara grozījumi saistībā ar nepieciešamību tehniski precizēt atsevišķas normas attiecībā uz karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām. Diemžēl, izskatot budžetu, šis likums tika skatīts kā steidzams, un līdz ar to ir šodien tātad jālabo jau kļūdas.

Uzskatu, ka tik apjomīgi un būtiski normatīvie regulējumi nebūtu jāsasteidz un nebūtu steidzīgi jāiekļauj šajā… nebija steidzīgi jāiekļauj šajā budžeta paketē. Bet tas ir izdarīts, un šodien šī kļūda tika labota.

Tas īsumā bija viss, ko vēlējos pateikt saistībā ar šodienas sēdi.

Nobeigumā radioklausītājiem gribu novēlēt gaišu un svētīgu trešo Adventi.

Paldies jums par uzmanību! Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Pilātes kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajai vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Lienei Liepiņai. Lūdzu!

L.Liepiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien skatījām grozījumus Bāriņtiesu likumā. Tie ir tādi, kas ļoti saistās ar manu interešu sfēru un manu darbības jomu. Bija sekojošs priekšlikums no manas puses: bāriņtiesas lēmumi stājas spēkā nekavējoties, izņemot gadījumus, kad tiek atjaunotas vecāku aprūpes tiesības un bērns atradies aizbildņa ģimenē vai audžuģimenē ilgāk par gadu.

Šis priekšlikums ir tieši saistīts ar bērna interesēm un vajadzībām. Sabiedrība ir centusies rūpēties par pamestiem bērniem jau kopš tā laika, kad pirms vairākiem simtiem gadu tika radīti pirmie bērnunami. Tāds, piemēram, bija Rīgas bāreņu nams, kas dibināts 1649.gadā.

Fiziskā aprūpe ir bijusi nodrošināta tātad jau sen. Tomēr, kā mēs visi ļoti labi zinām, fiziskā aprūpe ir tikai maza daļa no tā, kas cilvēkam ir nepieciešams. Fiziskās vajadzības var apmierināt jebkurš, tomēr bērna dvēseles vajadzības var apmierināt tikai kāds, kas bērnu pieņem un mīl. Katru reizi, kad maina bērna aprūpes vai piesaistes personu, nākamās attiecības, visticamāk, vairs nebūs tik dziļas. Rezultātā bērns kļūs par pieaugušo, kas nav spējīgs veidot noturīgas attiecības ar citiem, nebūs iemācījies, kā mīlēt savu bērnu.

2008.gadā tika 1905 bērnu vecākiem atņemtas aprūpes tiesības, atjaunotas tika aprūpes tiesības attiecībā uz 618 bērniem. Šie visi ir traumēti bērni, cietuši no vardarbības, tajā skaitā no novārtā atstāšanas, kam ir smagākas sekas nekā fiziskajai vardarbībai. Protams, lai iegūtu pilnīgu ieskatu situācijā, būtu nepieciešams daudz vairāk datu un smalkāki dati, piemēram, par to, cik ilgi bērns pavada pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnunamā, cik reizes bērnam mainīta aprūpes forma un vieta un, galvenais, - cik reizes mēs esam izjaukuši stabilas, labas bērna attiecības ar viņam svarīgo personu, būdami cerībā - tikai cerībā! -, ka bērnam būs nodrošināta labāka nākotne.

Gribu vēlreiz atgādināt bērna labvēlīgas attīstības pamatus.

Pirmkārt, bērna labvēlīgai attīstībai ir nepieciešama vismaz viena piesaistes persona. Šai bērna piesaistei nav sakara ar asinsradniecību, tā sakņojas vienīgi bērna ikdienas pieredzē un rodas kopā ar to cilvēku, kas viņu aprūpē. Ja tiek pārtraukta saskarsme ar šo cilvēku - vienalga, vai tas ir labs aprūpētājs vai tāds, kas bērnu atstājis novārtā, - bērns labākajā gadījumā meklē citu, pie kā piesaistīties. Sliktākajā gadījumā bērns to nemeklē un tā arī neatrod vairs nekādu stabilitāti. Jo mazāks ir bērns, jo īsākā laikā šī piesaiste būs pārtrūkusi, ja netiks uzturēts ciešs kontakts ar piesaistes personu.

Otrkārt, bērnam nepieciešama drošība par šīs vismaz vienas personas nepazušanu. Šķirdami bērnu no aizbildņa vai audžuģimenes, mēs, iespējams, izņemam traumētu bērnu no drošas vides, pārtraucam viņa saikni ar viņam svarīgiem cilvēkiem un liekam viņam dzīvot smagi traucētās attiecībās ar bioloģiskajiem vecākiem.

Pastāv bažas, ka nevarēs izņemt bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes, kas neapietas labi ar bērnu. Uz to var atbildēt, ka šajā priekšlikumā ir teikts: ja bērns pavadījis ilgāk par gadu attiecīgajā ģimenē. Tas nozīmē, ka bāriņtiesai ir pietiekami garš laiks, lai izvērtētu gan aizbildņa, gan audžuģimenes attiecības un mainītu savu lēmumu, ja tas nepieciešams. Bez tam uz aizbildņiem un audžuvecākiem attiecas tie paši likumi, kas uz parastām ģimenēm. Tas nozīmē: ja ir pamatotas aizdomas par to, ka bērns cieš no vardarbības, viņu var izņemt no ģimenes.

Neviens cilvēks un neviena iestāde nepieņem tikai vienmēr pareizus lēmumus. Mums ir gan ļoti labas bāriņtiesas, gan tādas, kurām ir trūkumi. Mēs šajā pašā likumā šodien pieņēmām grozījumus, kas nosaka, ka pašvaldībām jāatceļ bāriņtiesas priekšsēdētājs, ja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija konstatējusi rupjus pārkāpumus tās darbībā.

Tas būtu tikai visnotaļ pamatoti, ja aizbildņi un audžuvecāki varētu aizstāvēt savu audžubērnu un viņš nebūtu pakļauts vienas iestādes lēmumam. Diemžēl Saeima šo priekšlikumu neatbalstīja, balsu vairākumu tas neguva.

Taču mēs turpināsim strādāt šajā jomā, jo esmu pārliecināta, ka tas ir tik tiešām bērna interesēs.

Paldies par uzmanību. Novēlu jums jauku nedēļas nogali.

Vadītāja. Paldies partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātei Lienei Liepiņai.

Šodien „Frakciju viedokļos” partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas viedokli paudīs tās priekšsēdētāja Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie radioklausītāji! Katram deputātam ir zināma specializācija, un viņš runā par tiem jautājumiem, kuri skar viņa darbību visvairāk. Un arī es. Runāšu šodien par tiem jautājumiem, kas skar valsts budžetu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, un par to, kāda ir partijas „Pilsoniskā Savienība” attieksme pret šiem likumprojektiem.

Mēs uzskatām, ka nebija citas izejas - ātrā tempā vai lēnā tempā bija jāpanāk vienošanās par valsts budžetu, lai dabūtu starptautiskos aizdevumus. Gada nogalē iedzīvotāji var dzīvot mierīgi - pensijas būs, algas būs, viss tiks izmaksāts. Tomēr satraukumu rada tas, ka pēdējos mēnešos pārāk daudz runā par to, ka ļoti palielinās bezdarbnieku skaits. Man liekas, ka es zinu zināmā mērā - kāpēc tas tā ir. Tāpēc, ka ar nākamo gadu bezdarbnieka pabalsta lielums ir ierobežots, tas sasniegs nepilnus 400 latus, bet, ja kļūst par bezdarbnieku šajā gadā, tad, protams, var saņemt tādu pabalstu, kura apmērs ir atkarīgs no iepriekš saņemtās algas.

Šodien, protams, ir jādomā arī par to, kā mēs iedzīvotājiem skaidrosim iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā mēs skaidrosim nekustamā īpašuma nodokli, jo tas, kas ir līdz šim nonācis presē, nav pietiekami un katram ir sava individuālā lieta. Mēs, Saeimas deputāti, burtiski tiekam apbērti ar jautājumiem. Lai sagatavotos un varētu kompetenti atbildēt uz tiem, tik tiešām ir nepieciešama kārtīga konsultēšanās gan ar Saeimas Juridisko biroju, gan ar Finanšu ministriju. Un mēs to darām, un ir jūtams, ka tā tas būs arī sesiju starplaikā, kuru mēdz dēvēt par ziemas brīvdienām; mums būs varen karstas ziemas brīvdienas, jo ir šīs vēstules, uz kurām cilvēki prasa atbildes, un šīs atbildes ir jāsagatavo, rūpīgi jāsagatavo, un jāsniedz, lai tautā nebūtu nemiera.

Šodien lielas diskusijas bija par tādu jautājumu: kas regulē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās atalgojumu? Un, kā vienmēr, Saeimā izraisījās asas debates. Tā kā es strādāju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, es uzskatu, ka bija jāpieņem šis likums, lai tas varētu stāties spēkā līdz 1.janvārim un lai tiktu zināmā mērā regulēts arī tas atalgojums, ko saņem valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu locekļi un darbinieki.

Kāda tad īsti ir šā likumprojekta būtība? 2010. un 2011.gadā valsts kapitālsabiedrībās un pašvaldību kapitālsabiedrībās nemaksās prēmijas un naudas balvas, neveiks materiālo stimulēšanu un pabalstus izmaksās saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Protams, tas attieksies uz tām kapitālsabiedrībām, kuras pārvalda valsts, kurās ir valsts kapitāls.

Bet visasākās diskusijas, kā vienmēr, ir par to, vai valžu locekļiem tomēr ir vajadzīgs lielāks atalgojums nekā Ministru prezidentam. Var teikt, ka, ja, skatot nākamos likuma labojumus, nākamajā nedēļā pieņems mūsu frakcijas sagatavotos priekšlikumus, kuri tiks saskaņoti arī ar partijas „Jaunais laiks” frakciju un kuri paredz, ka ir jāierobežo atalgojums arī piemaksu ziņā šiem kapitālsabiedrību valžu locekļiem, nosakot to vismaz 20 procentu apmērā no mēnešalgas, tas būtu tikai loģiski, un es domāju, ka sabiedrība saprastu, ja tādās ļoti atbildīgās kapitālsabiedrībās kā, piemēram, „Latvenergo” šis atalgojums būtu lielāks, bet ne astronomiski liels, jo arī viņiem ir jāpievelk josta šajā laikā.

Tomēr mani ļoti satrauc tas, ka arodbiedrību pārstāvji un arī šo konkrēto uzņēmumu arodbiedrību pārstāvji tik aktīvi un agresīvi aizstāvēja tādu normu iekļaušanu šajā likumā, kuras paredz, ka Ministru kabinets pilnīgi brīvi varētu noteikt visus šos atalgojuma griestus un piemaksu griestus. Protams, ja pastāvētu arī turpmāk Valda Dombrovska valdība - un es ceru, ka tas tā būs -, tad šie griesti varbūt arī tiktu saprātīgi noteikti, bet kas gan var zināt, kas stāv jau pie Ministru kabineta durvīm rindiņā... vai tas būs atslēdznieks vai kāds cits, kurš jau grib pārņemt šīs valdības atslēgas.

Es domāju, ka valdība pašlaik ir stabila. Un pēc budžeta pieņemšanas tik tiešām liekas, ka, ja precīzi skaidrojam likumus un, iespējams, pat labojam neskaidrās normas un neizdevīgi izveidotās normas, varētu arī sabiedrība izrādīt lielāku apmierinātību, nekā tas ir pašlaik, kad bieži vien presē izskan tādas domas, ka nu te, Saeimā, ir sapulcējies tāds cilvēkēdāju, sadistu pulciņš, kuri to vien grib, kā sev palielināt algas, negrib neko strādāt, grib tikai nospiest podziņas.

Deputāta darbs nav viegls, un reizēm rodas tāds rūgtums, ka gribas nolikt mandātu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšsēdētājai Annai Seilei.

Nākamajam vārds apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam... Es atvainojos, nākamais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Jānis Dukšinskis. Lūdzu!

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Jā. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mēs īpaši neesam sajūsmā par esošo valdību, par Dombrovska valdību, jo tomēr arī šodien Saeimas sēdē mēs redzējām, ka ļoti daudzi dokumenti, kas nāca no valdības puses, komisijās tika pārstrādāti. Un tas ir liels darbs arī Saeimas deputātiem, kuri strādā komisijās, pieņemsim, pie likumprojekta par valsts kapitālsabiedrību atalgojumiem, pie dažādiem budžeta paketi pavadošiem dokumentiem un citiem.

Kas šodien tāds svarīgāks bija? Mēs uzskatām, ka pietiekami svarīgs jautājums bija mūsu pieprasījums. Proti, šodien Saeimas sēdē tika skatīts LPP/LC frakcijas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu”.

2008.gadā apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos bija paredzētas visiem pirmās klases skolēniem brīvpusdienas, tādējādi dodot tiem iespēju ēst siltu ēdienu vismaz reizi dienā.

Šā gada 17.novembrī Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi paziņoja, ka nākamā gada budžeta dotācijas pirmklasnieku nodrošināšanai ar brīvpusdienām samazinātas par aptuveni 600 000 latiem. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā nepietiks līdzekļu, lai segtu ēdināšanas izdevumus pirmās klases audzēkņiem. Kaut arī Pieprasījumu komisijas sēdes laikā izglītības un zinātnes ministre apsolīja, ka šie naudas līdzekļi tomēr tiks atrasti (un šobrīd ir 340 tūkstoši jau ieekonomēti), mūs tomēr māc bažas, vai ekonomija būs arī 2010.gadā, vai ministrija spēj plānot attiecībā uz to, ka bērni slimos ar gripu arī 2010.gadā. Tāpēc jautājums ir atklāts. Mūs neapmierina ministrijas atbildes uz mūsu sniegtajiem jautājumiem ministrijai. Jo, ja paskatāmies, kā rīkojas citas valstis, tad redzam, ka, pieņemsim, mūsu kaimiņzemes Igaunija un Somija risina šīs problēmas daudz efektīvāk nekā Latvija. Somijas konstitūcijas 16.pantā ir konkrēti atrunāts, ko nozīmē bezmaksas pamatizglītība: tā ietver gan skolotāju darba samaksu, gan mācību grāmatas, gan transportu līdz skolai, gan bezmaksas ēdināšanu no 1. līdz 9. klasei. Un tiek izskatīts jautājums, ka līdz pat ģimnāzijas posmam!…

Mēs vēl ņemamies ar pirmklasniekiem. Pie mums nepietiek naudas mācību grāmatām, pie mums nav transports nodrošināts. Tas viss ir uz pašvaldību pleciem. Nevaram laicīgi nodrošināt ēdināšanu, nepietiek līdzekļu. Tas tikai nozīmē, ka mēs pakāpeniski pārejam nevis uz bezmaksas pamatizglītību, bet jau daļēji maksas.

LPP/LC frakcijas deputātus uztrauc pašreizējā valsts politika attiecībā uz ģimenēm un bērniem jeb, precīzāk sakot, šādas politikas trūkums. Pēc Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas likvidēšanas valsts ģimenes politikas īstenošana ir sadalīta starp vairākām ministrijām. Ministrijas nespēj vai nevēlas veidot vienotu valsts ģimenes politiku, un rezultātā tiek pieņemti lēmumi bez ilgtermiņa redzējuma, bez izvērtējuma, kādas sekas nākotnē atstās pieņemtie lēmumi.

LPP/LC frakcijas deputāti vēlējās saņemt atbildi no premjerministra Valda Dombrovska ne tikai par pirmās klases skolēnu nodrošināšanu ar brīvpusdienām, bet arī par turpmāko valdības politiku attiecībā uz ģimenēm un bērniem. Ceram, ka, izskatot šos jautājumus, premjerministrs izvērtēs arī savu nostāju ģimenes politikas jautājumos. Jau tik bieži lietotā frāze „Bērni ir mūsu nākotne” tomēr ir un paliek realitāte, ar kuru agrāk vai vēlāk nāksies rēķināties, maksāt par pieļautajām kļūdām un bezdarbību.

Masu medijos regulāri tiek arī skandēta ziņa, ka deputāti esot nolēmuši nesamazināt savas algas. Mēs gribam iebilst pret šādu apzinātu sabiedrības maldināšanu. Deputātu algas jau tika samazinātas divas reizes - kopumā par 35 procentiem. Šodien Saeimas deputāti nolēma, ka - pretēji likumam - deputātu algas netiks pārrēķinātas. Tiks iesaldētas gan deputātu algas, gan apmēri kompensācijām par transportu un sakariem, gan arī piemaksas par darbu komisijās. Rezultāts: kopējais deputātu algu samazinājums ir apmēram 40 procenti.

Patiesībai neatbilst arī apgalvojums, ka deputāti palikuši ārpus vienotās atalgojuma sistēmas. Kārtības rullis paredzēja, ka deputātu algas tiek aprēķinātas, vadoties pēc sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās algas apmēra un piemērojot koeficientu 3,2. Tās atrodas vienotā sistēmā, kurā premjerministra alga tiek aprēķināta ar koeficientu 4, bet ministru algas - ar koeficientu 3,8. Dombrovska valdības izstrādātais jaunais likums paredz, ka deputātu algas tiks aprēķinātas, vadoties pēc tautsaimniecībā esošās vidējās algas, ar iepriekšējo koeficientu - 3,2. Uzskatām, ka Saeimas deputātu algu samazinājums ir solidārs vidējam tautsaimniecībā esošajam algu samazinājumam.

Un nobeigumā vēlos LPP/LC frakcijas deputātu vārdā novēlēt jums, radioklausītāji, priecīgu un Dieva svētītu trešo Adventi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dukšinska kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vārdā šodien runās deputāts Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Labdien, cienījamie klausītāji! Protams, velti atgādināt, ka šodien ir ārkārtīgi smaga ekonomiskā situācija. Taču jāsaprot viens: tā beigsies - un ne jau pēc daudziem gadiem, bet pēc dažiem gadiem. Toties Latvijā ir lietas, ir procesi, kas var radīt neatgriezeniskas sekas. Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšana tiek ļoti, ļoti apdraudēta no Latvijas nelabvēļu - prokrievisko spēku - puses. Tiem ir vēlme demontēt Latviju kā nacionālu valsti, ignorējot latviskās pamatvērtības - valodu, kultūru, morāli, ideoloģiju.

Šodien jau „Frakciju viedokļos” dzirdējāt Mitrofanovu, kurš skaistā meldiņā dziedāja par to, cik briesmīgi netiekot ņemtas vērā nepilsoņu tiesības. Lūk, skaitļi, kurus viņš minēja: 117 tūkstoši esot vecāki par 60 gadiem un neesot pilsoņi. Viņi nav pilsoņi - viņiem ir tādas tiesības -, bet viņi neprot valsts valodu, tāpat kā tie, kas šeit dzimuši, - 127 tūkstoši; arī tie neprot valsts valodu, bet grib būt pilsoņi. Lūk, ja tagad viņiem dotu vēlēšanu tiesības, Saeimas vēlēšanas tiesības, tad, pieskaitot 135 tūkstošus, kas naturalizācijas kārtībā ieguvuši pilsonību, būtu jau apmēram 400 tūkstošu jaunpilsoņu, kas piedalītos Saeimas vēlēšanās. Un jāņem vērā, ka ir daudz nelatviešu, kuri ir vēlējuši Saeimu, un Saeimā jau tagad ir 23 deputāti kreisajā spārnā! Tad Latvija kā nacionāla valsts beigtu pastāvēt, jo nākamajā Saeimā ievēlētu 60, 70 tādus deputātus un tie, protams, nobalsotu par pilnīgi citu valsts iekārtu. Tas ir ļoti bīstami. Protams, neviens jau neliedz viņiem kļūt par pilsoņiem un vēlēt Saeimu, un, protams, mēs, iedodot 135 tūkstošiem pilsonību, jau tā esam pasliktinājuši situāciju.

Vēl bija šodien piedāvājums Satversmi grozīt, dodot nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tad nu varat iedomāties: ja 351,5 tūkstošiem nepilsoņu, kas šobrīd ir Latvijā, iedotu šīs tiesības, tad Latvijā diez vai būtu kāda pašvaldība - varbūt Kurzemē un šur tur Zemgalē -, kura būtu latviska… Jo jau tagad… Mēs zinām, kas valda Rīgā, kas valda Rēzeknē, kas valda Daugavpilī un daudzās citās Latvijas vietās.

Tā ka šis tā sauktās maigās okupācijas vai maigās revolūcijas gājiens turpinās un mums, latviešiem, ir jābūt īpaši uzmanīgiem. It īpaši vēl tāpēc, ka milzīgs skaits latviešu jau ir aizbraukuši no Latvijas un liela daļa no viņiem neatgriezīsies. Tātad mūsu procents Latvijā sarūk. Un kopumā tas, par ko es stāstīju, ir milzīgs drauds, ka Latvija varētu zaudēt savu faktisko neatkarību.

Ar to arī šodien beidzu uzrunu jums. Lai jums labi veicas, neskatoties uz visām ekonomiskajām un finanšu likstām!

Vadītāja. Paldies Tabūna kungam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien frakcija „Saskaņas Centrs” neatbalstīja Saeimā iesniegtos grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Mēs esam neapmierināti ar normu, ka dalībnieku un akcionāru sapulce saskaņo valdes izstrādātos sabiedrības amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanas svarīgākos nosacījumus - nosacījumus pabalstu un kompensāciju izmaksai, izdevumu segšanai, prēmēšanai un citādai materiālai stimulēšanai, mēnešalgu palielināšanai un tā tālāk. Proti, diemžēl varas partijas un Ministru kabinets vēlas saglabāt iespēju pat krīzes apstākļos palielināt atalgojumu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādājošajiem. „Saskaņas Centram” šī pieeja nav pieņemama.

Otrām kārtām „Saskaņas Centrs” vēlas pievērst sabiedrības uzmanību naudas līdzekļu iespējamai izšķērdēšanai Aizsardzības ministrijā. Šodien tika sagatavots frakcijas „Saskaņas Centrs” deputātu jautājums aizsardzības ministram Imantam Lieģim „Par Aizsardzības ministrijas piešķirto finansējumu atsevišķām nevalstiskajām organizācijām”. Saskaņā ar ziņu aģentūras LETA sniegto informāciju Aizsardzības ministrija ir nolēmusi piešķirt papildus 35 000 latu vairākām nevalstiskajām organizācijām un Ministru kabinets šā gada 30.novembrī apstiprinājis attiecīgus grozījumus Ministru kabineta rīkojumā „Par valsts budžeta programmas „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu”. Tiek paredzēts palielināt finansējumu Latvijas Nacionālo partizānu apvienības uzturēšanai, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības uzturēšanai, Latvijas Rezerves virsnieku asociācijas uzturēšanai un Latviešu virsnieku apvienības uzturēšanai. Atgādināšu, ka pavasarī Aizsardzības ministrija jau piešķīra finansējumu 70 000 latu apmērā šīm organizācijām.

Sakarā ar augstākminēto „Saskaņas Centrs” lūdz aizsardzības ministru atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, piemēram, uz jautājumu, kāpēc starp Aizsardzības ministrijas sponsorētajām organizācijām pat krīzes laikā nav nevienas, kas apvieno tos Latvijas iedzīvotājus, kuri Otrā pasaules kara laikā cīnījās antihitleriskās koalīcijas rindās, piemēram, latviešu strēlniekus. Šāda selektīva pieeja apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātus neapmierina.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz Tautas partijas frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Labdien jūsmājās! Es vēlos šodien vēstīt jums, cienījamie radioklausītāji, par diviem likumprojektiem, kuri šodien ieguva likuma spēku, Saeimas deputātiem lielā vienprātībā par tiem nobalsojot.

Pirmais likumprojekts, tagad jau likums, ir „Grozījumi likumā „Par prakses ārstiem””. Turpmāk, ar nākamā gada 1.janvāri, tiek mainīts viens no Veselības inspekcijas uzdevumiem, un tā kļūst par Ārstniecības iestāžu reģistra turētāju. Līdz šim, tātad līdz šā gada beigām, Ārstniecības iestāžu reģistra turētāja ir Latvijas Ārstu biedrība. Vēlos teikt, ka komisija ļoti nopietni strādāja ar šo likumprojektu. Komisijas sēdēs piedalījās gan Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apiņa kungs (viņa prombūtnes laikā - viceprezidente Kamena Kaidakas kundze), gan valdes loceklis Aivars Vētras kungs. Protams, diskusijas bija ļoti nopietnas, bet komisijas deputāti bija vienisprātis, absolūti vienisprātis, par to, ka pašreizējā situācijā un pašreizējos apstākļos Veselības inspekcija… tā arī tapa izveidota nesen, un tās darbība ļoti konkretizēta… ka Ārstniecības iestāžu reģistra turētājai ir jābūt tieši šai iestādei. Jo ar Ārstu prakses reģistru ir saistīti ļoti daudzi nopietni jautājumi. Un tādēļ arīdzan ir labots likuma 29.pants, un tur skaidri un gaiši ir noteikts, kāda ir kārtība, ja prakses ārsts nevar savus pienākumus kādu zināmu laiku pildīt. Un arīdzan ir noteikts, ka prakses ārstu var aizstāt uz laiku līdz diviem gadiem, un šeit mēs domājam par prakses ārstēm - par jaunajām māmiņām, kuras savus bērniņus līdz divu gadu vecumam, iespējams, vēlēsies audzināt mājās.

Likumā ir iestrādāts arī pavisam jauns pants, un tas ir 31.¹ pants; tas ir papildinājums. Tur ir noteikumi par ārsta prakses darbības apturēšanu un par darbībām, kādas ir nepieciešams izdarīt prakses ārstiem, tātad tiem cilvēkiem, kuri darbojas kā privātuzņēmēji vai arī kā pašnodarbinātās personas.

Šodien Saeima akceptēja otrajā, galīgajā, lasījumā arī likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā”, kas ir cieši saistīts ar likumprojektu „Pacientu tiesību likums”, tas ir, pavisam jaunu likumu, kuru šodien pēcpusdienā komisija centīsies vēl līdz galam saskaņot gan ar Veselības ministriju, gan arīdzan ar Saeimas Juridisko biroju, lai nākamajā ceturtdienā varētu par to diskutēt pēdējā, trešajā, lasījumā. Un, lūk, šie manis iepriekš minētie grozījumi Ārstniecības likumā ir nepieciešami tādēļ, lai mēs salāgotu atsevišķas likuma normas un lai, ar nākamā gada 1.martu stājoties spēkā gan grozījumiem Ārstniecības likumā, gan jaunajam Pacientu tiesību likumam, viss būtu pilnīgi skaidrs un nebūtu nekādu domstarpību.

Esam informēti - vēlos arī to jums šodien teikt -, ka Ministru kabinetā savu ceļu ir uzsākuši vēl vieni grozījumi Ārstniecības likumā, un mēs ļoti ceram, ka tie tiks drīz vien iesniegti parlamentā, un tad Sociālo un darba lietu komisija uzsāks nākamo diskusiju, un tas būs jautājums par ārstniecības personu sertifikāciju. Jo šodien, manuprāt, tā diezgan dīvaini mums iznāk, ka jauni cilvēki beidz augstskolu, beidz rezidentūru, bet tūlīt viņiem ir nepieciešams sertificēties, viņiem ir nepieciešams sertifikāts.

Pirmajā diskusijā, kuru mēs esam jau uzsākuši, mēs uzdevām jautājumu, bet pilnīgi skaidru atbildi nesaņēmām. Tātad ir jautājums, vai mēs neuzticamies valstī akreditētajām augstskolām un vai mēs neuzticamies tiem cilvēkiem, kuri šos jaunos speciālistus māca un ievada dzīvē. Cita lieta būtu, ja ārstniecības personas sertifikācija notiktu pirmo reizi, teiksim, pēc pieciem gadiem, kopš tā sākusi patstāvīgi strādāt.

Un vēl mēs diskutēsim par to, vai pašreizējā situācijā, pašreizējos apstākļos gan par reģistrēšanu, gan par sertificēšanu un sertifikātu izsniegšanu būtu nepieciešams maksāt naudu un, ja maksāt, tad cik lielu naudu maksāt, un kā tad mēs to nosauksim, lai viss būtu pilnīgi skaidri. Ja tā ir nodeva, tad valsts nodeva; ja tas ir kāda cita veida maksājums, tad - kas tas galu galā ir?

Tātad, lūk, Sociālo un darba lietu komisija - to vēlos jums apgalvot - nopietni strādā pie veselības jomas likumu grozījumiem un jaunu likumu izstrādes.

Vēlos teikt jums paldies, ka uzklausījāt, paldies, ka par veselības aprūpes jautājumiem jūs rakstāt un zvanāt mums uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, un paldies par tiem priekšlikumiem, uz kuriem pamatojoties mums ir vienkāršāk izstrādāt kāda likuma grozījumus.

Vēlu jums izturību un veselību. Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātei Aijai Barčai.

Līdz ar to šodien „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles ir izskanējuši.

Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!