Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2009.gada 22.oktobra sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Tradicionāli sākam ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Circenei!

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Tātad, kā es saprotu, jūsu priekšlikums ir nodot Ārlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts ir nodots trijām komisijām, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Tutina, Ribakova, Vidavska un Agešina iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jānim Tutinam. Viņš acīmredzot runās „par”. (No zāles: „Jāni, turies! Mēs ar tevi!”)

J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! 2007.gada 21.jūnijā tika pieņemti grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”. Šie grozījumi arī paredz, ka zemi, kura zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda ierakstīta saskaņā ar šā likuma 2.panta otrās daļas 3.punktu, 3.panta otrās daļas 2.punktu, 4.¹ panta pirmās daļas 5.punktu un otrās daļas 5.punktu, tas ir, pašvaldības funkciju īstenošanai, piecus gadus nedrīkst atsavināt, ieķīlāt, nodibināt uz to personālservitūtu vai iznomāt to ar tiesībām būvēt ēku (būvi) kā patstāvīgu īpašuma objektu.

Formulējums „pašvaldības funkciju īstenošanai” praktiski ir pats populārākais pamatojums zemes īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Tagad situācija ir mainījusies. Ir pabeigta pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, kuras mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas; darbu ir uzsākušas jaunās novadu un republikas pilsētu pašvaldības, kurām šajos krīzes apstākļos nepieciešams veikt pasākumus ekonomiskajā attīstībā, lai piesaistītu investīcijas, paaugstinātu iedzīvotāju dzīves līmeni un samazinātu bezdarbu, līdzētu Latvijai pārvarēt ekonomikas lejupslīdi.

Šajos laikos liels akcents tiek likts uz pašvaldībām kā vienām no galvenajām „spēlētājām” valsts izejai no krīzes. Viena no pašvaldības autonomajām funkcijām saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” ir sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā un rūpēties par bezdarba samazināšanu. Bet to nevar pilnā mērā realizēt, jo likumos ir atrodami daudzi šim brīdim nepamatoti ierobežojumi un aizliegumi.

Pēdējais normatīvais akts, kas skar šo jomu, ir Ministru kabineta noteikumi Nr.996, kas ir spēkā no šā gada 1.septembra un kas ļoti būtiski atvieglo pašvaldību darbības zemes īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās. Likumā pastāvošā ierobežojošā norma neļauj pašvaldībām veikt pilnīgāk savas funkcijas.

Iesniegtais likumprojekts paredz saglabāt ierobežojumus, ka pēc ierakstīšanas zemesgrāmatā tādu zemi piecus gadus nedrīkst atsavināt, ieķīlāt vai nodibināt uz to personālservitūtu. Taču pašvaldības būs tiesīgas iznomāt neapbūvētus zemes gabalus, kas pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēti pašvaldības funkciju īstenošanai, lai savā teritorijā attīstītu ražošanu un nodrošinātu ar darba vietām iedzīvotājus un līdz ar to veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību.

Cienījamie kolēģi! Šis nav politisks likumprojekts, tas ir saimniecisks. Es domāju… Ja mēs varbūt kaut kā… kaut kur šajā likumprojektā kļūdāmies vai jums ir kaut kādi iebildumi vai citi priekšlikumi, tad, es domāju, nodosim komisijai, lai mēs turpinātu darbu pie šā likumprojekta!

Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots?… Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Urbanoviča, Tutina, Ribakova, Vidavska un Agešina iesniegtā likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 9, atturas - 17. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Solvitai Āboltiņai šā gada 22.oktobrī”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Solvitas Āboltiņas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai šodien, 22.oktobrī, neapmaksātu atvaļinājumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vienreiz sesijā deputātam ir tiesības uz šādu atvaļinājumu, bet šis jautājums mums jebkurā gadījumā ir jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Solvitai Āboltiņai šā gada 22.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums deputātei Solvitai Āboltiņai šodien piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Māra Vīganta apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas iesniegumu par Māra Vīganta apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Komisija izskatīja šos dokumentus, sagatavoja lēmuma projektu un, aizklāti balsojot, ar balsu vairākumu apstiprināja lēmuma projektu.

Lūdzu Saeimu apstiprināt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Māra Vīganta apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 43, atturas - 14. Lēmuma projekts noraidīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”.

Deputātu Andra Bērziņa, Ainara Baštika, Karinas Pētersones, Jāņa Dukšinska, Dzintara Jaundžeikara, Intas Feldmanes, Vitālija Aizbalta, Ivana Ribakova, Anatolija Mackeviča un Ineses Šleseres pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par augstākās izglītības reformas īstenošanu Valda Dombrovska vadītajā Ministru kabinetā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Minētais pieprasījums ir izskatīts Pieprasījumu komisijā, un tas tika noraidīts. Bija labas debates par šo jautājumu. Aicinu kolēģus arī šodien par šo tēmu debatēt. Taču pieprasījums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi deputāti! Par reformām augstākajā izglītībā pēdējā laikā ir notikušas daudzas diskusijas un sēdes (arī vakar Rīgas Tehniskajā universitātē notika diskusija par šo tēmu, un šodien Latvijas Universitātē turpina diskutēt), taču šīs tēmas aktualitāte nemazinās. Tieši otrādi! Tāpēc mūsu frakcijas, LPP/LC frakcijas, pieprasījums, neskatoties uz ilgo izskatīšanas procedūru, ir svarīgs arī tagad.

LPP/LC frakcija pieprasījumu par strukturālām reformām augstākajā izglītībā bija adresējusi Ministru prezidentam Dombrovska kungam, taču viņš uz komisiju ierasties nevarēja, jo bija komandējumā, tāpēc deleģēja Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgās personas - ne izveidotās darba grupas priekšsēdētāju vai līdzpriekšsēdētāju, ne arī kādus vietniekus, bet pavisam citus cilvēkus. Arī rakstisku atbildi neesam saņēmuši, jo komisijas locekļi uzskatīja, ka izveidotā darba grupa vēl turpina strādāt.

Daži deputāti uzskatīja, ka pieprasījums ir jānoraida, kā mēs arī jau tikko dzirdējām, un ka nevajag celt paniku. Bet kāpēc tad sabiedrībā rodas neapmierinātība, baumas, neuzticība un pretestība reformām?

Galvenokārt divu apstākļu dēļ.

Pirmkārt, īpatnēju, likumdošanai neatbilstošu lēmumu gatavošanas procedūras dēļ, tieši tā, kā tas ir šajā gadījumā. Kaut kāda vēstule, diezgan šaura cilvēku loka iniciatīva, īpatnēji izveidota darba grupa, kas bija galvenais faktors… Paziņojums presē, un tā tālāk…

Otrkārt, netiek izskaidroti reformu galvenie mērķi un netiek uzklausītas sabiedrības domas un viedokļi. Arī tas ir diezgan graujoši.

Atcerēsimies nedaudz šā jautājuma vēsturi, notikumu hronoloģiju! Ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību LPP/LC frakcijas deputāti ieguva informāciju, ka, pamatojoties uz premjera Dombrovska rezolūciju, uz sabiedrībā pazīstamu cilvēku parakstītu vēstuli, kurā izteiktas bažas par augstākās izglītības attīstību un kvalitāti Latvijā, izveidota darba grupa valdībā. Ekonomikas ministrs Kampars izdeva rīkojumu par darba grupas sastāvu un pats sevi nozīmēja par grupas vadītāju. Darba grupā tika iekļauti arī citi pazīstami cilvēki, piemēram, finanšu ministrs Repšes kungs, Latvijas Universitātes rektors Auziņš, Augstākās izglītības padomes vadītājs… Par grupas vadītāja vietnieku nozīmēja izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi. Arī tas īsti nav skaidrs, kāpēc. Mums un arī augstskolu, daudzu augstskolu, rektoriem bija neskaidra šāda grupas izveides loģika.

Pēc tikšanās LPP/LC frakcijā ar ekonomikas ministru Kampara kungu noskaidrojām, ka viņš darba grupā ir tikai tā saucamais moderators. Iespējams, premjers tā bija nolēmis, izmantojot ekonomikas ministra milzīgo pieredzi augstākās izglītības jautājumos.

Vadoties pēc šādas loģikas, valdībā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe varētu vadīt darba grupu, piemēram, par enerģētikas tirgus problēmām un arī būt moderatore. Izrādās, mums daudzi ministri ir moderatori, nevis ministri vairs.

Pēc pēdējās informācijas, tagad ir divi vadītāji jeb līdzpriekšsēdētāji - gan ekonomikas ministrs, gan izglītības un zinātnes ministre. Nu diezgan traģikomiski! No kura tad prasīsim atbildību? Vienu ceturtdienu viens vada darba grupu, otru ceturtdienu - otrs. Atbilstoši rīkojumam darba grupai darbs jābeidz bija… būs jābeidz 1.novembrī. Bet māc šaubas, vai līdz tam laikam varēs pieņemt konkrētus lēmumus. Arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe mūsu frakcijas, LPP/LC frakcijas, sēdē atzina, ka negaida no darba grupas lielu ieguldījumu. Augstākās izglītības reformas jautājumi tiek risināti atbilstoši Augstskolu likuma 70.panta 5.punktam, kas noteic, ka tieši Augstākās izglītības padome izstrādā priekšlikumus par augstskolu struktūras maiņu valstī. Pieprasījumu komisijā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs skaidroja, ka Ministru kabinets var izveidot jebkuru darba grupu un lemt par jebkuriem jautājumiem. Bet kāda tad jēga ir likuma normām? Kampara kungs neieviesa skaidrību un nepārliecināja mūsu frakciju par grupas labajiem nodomiem. Tieši otrādi! Sabiedrībā nonāca viena šīs darba grupas locekļa - Latvijas Universitātes rektora Auziņa - ideja par megauniversitātes izveidošanu Latvijā. Tāpēc mūs māc bažas par šādas darba grupas izveidošanas iespējamo korporatīvo un slepeno raksturu. Vai šis projekts nebija šauru politisku un materiālu apsvērumu vadīts? A.Kampars vakar Rīgas Tehniskajā universitātē notikušajā publiskajā diskusijā norādīja, ka krīze ir iespēju laiks, ka šādas „okeāna viļņošanās” laikā var daudz ko realizēt. Jā. Var tālu aizpeldēt, ja pareizi izvēlas veidu un stratēģiju - vēju, buras, kapteini, bet var arī dziļi nogrimt. A.Kampars nav šīs grupas kapteinis. Viņam nav nepieciešamās informācijas un zināšanu, lai tādu grupu vadītu. Ministriem nav jābūt tikai moderatoriem. Tāpēc arī Latvijas lielāko augstskolu rektori izteica neuzticību šādai darba grupai. Medijos izteica viedokli daudzas augstskolas, gandrīz visas, studenti, pat reliģiskās konfesijas. Sākta parakstu vākšana. Un kā zibens spēriens no debesīm nāca no valdības un Izglītības un zinātnes ministrijas informācija, ka 2010.gada budžeta paketē būs samazinājums augstākajā izglītībā par 31 procentu. Izglītības un zinātnes ministrija jau nolaidusi rokas, un valdība arī necīnās.

Augstākajā izglītībā nevajag nepārdomātu ideju realizāciju. Tas tikai pasliktinās gan izglītības pieejamību reģionos, gan kvalitāti. LPP/LC frakcijas deputāti neiebilst pret iespējamām reformām kā tādām, bet tikai tad, ja tās sekmēs kvalitāti un attīstību.

Vakar publiskajā diskusijā Rīgas Tehniskajā universitātē Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Stradiņa kungs izteica tādu interesantu domu: augstākā izglītība Latvijā nav nemaz tik slikta, tā ir adekvāta mūsu valstij un pat vēl labāka. Nu, bet tas nenozīmē, ka reformas nav jāveic un nav problēmu.

Daži fakti situācijas raksturojumam. Latvijā ir 125 350 studentu, un tā ieņem otro vietu pasaulē pēc studentu un iedzīvotāju proporcijas (566 studenti uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju), un jau vairākus gadus mēs tajā esam bijuši (pirmajā vietā ir Kanāda, mēs esam uzreiz aiz Kanādas). Zinātnisko pētījumu un atklājumu jomā Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā. Finansējums uz vienu studentu ir viens no zemākajiem Eiropā. Studentu atbirums augstākajā izglītībā - 20 procentu. Tikai 46 procentiem akadēmiskā personāla ir zinātniskais grāds. Ir 60 augstākās izglītības iestādes, no tām 26 ir jaunizveidotas koledžas. No 60 augstākās izglītības iestādēm 44 atrodas Rīgā - 73 procenti. Latvijā darbojas 69 augstskolu filiāles! Ne tikai Latvijas vien. Reģistrētas 133 zinātniskās iestādes!

Mums ir arī ļoti zemi starptautiskie kvalitātes reitingi. Esam 2000. vai 4000.vietā... Nu tādi mēs esam.

Vakar bija interesanta publiskā diskusija Rīgas Tehniskajā universitātē par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē. Darba grupa prezentēja starpziņojumu - kā Ķīļa kungs minēja, Progresa ziņojumu. Ķīļa kungs informēja arī par galvenajiem mērķiem un saturu, kāds ir šīm strukturālajām reformām, atzīmēja galvenos mērķus. Tie ir it kā saprotami, bet tie tika precizēti. Tie ir šādi: resursu - gan cilvēku, gan finanšu - izmantošanas efektivitāte, mācību un pētniecības kvalitātes uzlabošana, internacionalizācija, globalizācija, un pēdējais ir sasaiste ar ražošanu un tautsaimniecību.

Bet man personīgi, piedaloties šajā diskusijā un to uzklausot, vairāk interesēja nevis darba grupa un Ķīļa ziņojums, bet pārējo cilvēku, kas piedalījās debatēs, publiskajās debatēs, paneļdiskusijās, domas. Un tās bija diezgan interesantas.

Izglītības un zinātnes ministres teiktais, ka viņa gaida no augstskolām, to senātiem atbildi, kāpēc Latvijas augstskolas nav iekļautas starptautiskajos izglītības kvalitātes reitingos, izraisīja akadēmiskā personāla smīnu: it kā pašai izglītības un zinātnes ministrei nav jāzina par to!

Latvijā šobrīd, kā tas jau vairākkārt tika atgādināts, nav nekādas atbilstošas izglītības un zinātnes attīstības stratēģijas, programmas. Esošā ir 2002.-2010.gadam; tas absolūti neatbilst pašreizējai situācijai.

Kāpēc reformas noteikti jāveic? Galvenie ir divi aspekti. Pirmais - tā ir demogrāfija: 2015.gadā studentu skaits augstskolās būs par 50 procentiem mazāks. Otrs noteikti ir nepietiekamais finansējums, kādu valdība spēj nodrošināt augstākajai izglītībai.

Darba grupa piedāvā piecus modeļus. Var diskutēt, kurš no tiem ir labāks. Varbūt labāks ir pirmais? Bet diez vai ir tā, ka neko nevajag darīt. Vai varbūt labākais ir piektais, ko piedāvā Auziņa kungs, - ka visas augstskolas vajag apvienot vienā augstskolā - universitātē? Bet diez vai. Tāpēc jādiskutē arī par pārējiem modeļiem vai arī par kādu integrētu modeli.

Priekšlikumi. Augstāko izglītību varētu koncentrēt ap sešām universitātēm. Nekādā gadījumā negribas piekrist priekšlikumam par kaut kādas megauniversitātes izveidošanu. Var būt arī viena vai divas zinātniskās... universitātes ar īpašu statusu; pieņemsim, tā būtu vai nu Latvijas Universitāte, vai Rīgas Tehniskā universitāte.

Novērst to, ka ir virkne nevajadzīgu filiāļu, samazināt skaitu.

Novērst izglītības programmu dublēšanos, sociālo zinātņu un tehnoloģiju disproporciju. Eiropā ir apmēram 60 procenti... Somijā kaut vai... 60 procenti tehnisko universitāšu, Latvijā - tikai 15...

Sakārtot koledžu sistēmu.

Darba grupa nez kāpēc par šiem jautājumiem pagaidām vēl nediskutēja.

Latvijā, kā es jau minēju, ir 26 koledžas. Viena no mikroreformām varētu būt šo koledžu integrēšana augstākās izglītības sistēmā un pievienošana, burtiski pievienošana, universitātēm un citām augstskolām, kā tas notika, piemēram, ar medicīnas koledžām Rīgā.

Koledžu izglītība vispār ir interesanta. Mēs redzam reklāmu - „Elitāra augstākā izglītība - divos gados!” Tas maldina sabiedrību!

Zinātnisko institūtu integrācija augstskolās, universitātēs. Arī tas ir apsveicami, un tas jādara. Arī zinātnieki piekrīt šim faktam.

Pārskatīt kritērijus privāto augstskolu un ārvalstu filiāļu atvēršanai Latvijā. Izskan doma, ka, jo vairāk studentu Latvijā, jo labāk tas ir. Ir izglītotāka sabiedrība. Bet kāda ir kvalitāte? Vai mēs spējam šo pieprasījumu apmierināt? Par to ir jādomā.

Sakārtot universitāšu īpašuma jautājumus.

Uzlabot izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmu - gan ārējo, gan iekšējo - un pilnveidot mācību saturu un studentu noslogotību. Skolā 1.klasē dažreiz stundu ir vairāk nekā dažas labas augstskolas mācību procesā dienas laikā. Arī tas ir fakts. Un nav izvērtēta un izkontrolēta praktisko nodarbību jēga.

Palielināt prasības augstskolu akadēmiskajam personālam.

Lielākām reformām paredzēt nopietnu papildu finansējumu, tā, kā ir, piemēram, Somijā, kur augstskolas pašas grib reformēties, lai saņemtu papildu naudu. Steidzīgi ir jāizdomā kritēriji un sistēma, kā privātais bizness un ražotāji var ienākt ar savu līdzfinansējumu. Tā, piemēram, Japānā, ASV un Anglijā 60 procentus no augstskolu budžetiem veido privātie fondi un dažādi ziedojumi. Kāpēc Latvijā tā nav? Kādi ir šķēršļi?

Jānovērš šķēršļi izglītības eksportam. Jāizveido internacionalizācijas programma. Latvijā mēs daudz runājam, bet nekādu faktu nav. Lietuva un Igaunija jau sen ir izstrādājušas internacionalizācijas programmu un attīstības stratēģijas. Kāpēc Latvijai nav? Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā ir klusums par šo jautājumu.

Steidzīgi ir jāpieņem Augstākās izglītības likums, un tā ir politiķu atbildība. Mēs rektoriem solījām, ka tad, kad jaunais mācību gads, akadēmiskais, sāksies, būs pieņemts jaunā Augstākās izglītības likuma projekts. Arī vakar diskusijā tika minēts, ka pēc iespējas ātrāk tas likums ir jāpieņem. Un vēlāk, ja būs nepieciešams, to varēs arī pieregulēt.

Un galvenais, ko atzīmēja visi diskusijas darbinieki, - nekādā gadījumā nepieļaut finanšu samazinājumu augstākajā izglītībā un zinātnē. Jāmeklē rezerves, jāmeklē varianti. Jāsaglabā universitāšu daudzveidība un arī reģionalitāte, un arī to tradīcijas jāievēro. Jāintegrē un jāveicina sadarbība ar ražotājiem, tautsaimniecību; jāveic klāsteru, kompetenču centru veidošana (iespējams, pa nozarēm). Jāveic arī augstskolu kooperācija. Kāpēc Rīgā nevar izveidot studentu pilsētiņu, kā tas ir jebkurā citā normālā Eiropas galvaspilsētā?

Es kādu brīdi atpakaļ biju Sofijā. Biju tieši tādā studentu pilsētiņā, kur pakalpojumus saņem ļoti daudzu universitāšu studenti. Tur ir gan bibliotēkas, gan kopmītnes, gan arī citi pakalpojumi.

Tāpēc mūsu frakcijas, LPP/LC frakcijas, pieprasījuma mērķis bija vairāk iesaistīt sabiedrību un arī politiķus šajā diskusijā, kā arī sekot līdzi valdības darbiem vai arī nedarbiem. Ceram, ka darba grupa, labāk jau bez Kampara kunga, tiks galā ar uzdevumiem un būs virzība arī tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Tāda sajūta, ka J.Dukšinskis - Jānis Dukšinskis (pārfrāzējot, A.Kampars) un Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija nevēlas strukturālas reformas izglītībā. Jo darba grupa, ko vada ekonomikas ministrs un izglītības un zinātnes ministre, piedāvājusi piecus variantus. Un, kā jūs pats teicāt, Dukšinska kungs, vakar notika diskusija. Un diskusijas turpināsies.

Ja ir kādi citi varianti bez šiem pieciem, tad jāpiedāvā savi varianti vai jāpiedalās diskusijā par piedāvātajiem variantiem, nevis jāapšauba citu darītais. Tā, kā ir, protams, palikt nevar augstākajā izglītībā, jo patiešām daudzas studiju programmas dublējas, vispārējais augstākās izglītības līmenis katastrofāli krītas. Bet tāpēc jau ir šī darba grupa, kas domā, kā strukturāli mainīt lietas.

Es aicinu noraidīt deputāta Jāņa Dukšinska pieprasījumu un ļaut darba grupai strādāt. Deputātiem nepatīk sabiedrības negatīvisms, bet arī deputātu negatīvisms pret citu darbu nav tas labākais paraugs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Visu cieņu profesorei Kursītei, bet es pilnīgi piekrītu deputātu grupas pieprasījumam, kas adresēts valdībai un tieši Dombrovska kungam.

Faktiski tas, ko pateica Dukšinska kungs, atbilst patiesībai. Jautājums ir ļoti nopietns, sarežģīts. Augstākā izglītība mūsu valstī neatbilst mūsdienu prasībām. Zema ir kvalitāte. Tas, ka ir iesniegts šāds deputātu grupas pieprasījums, nenozīmē, ka šī deputātu grupa ir pret strukturālajām reformām. Bet kādām tām jābūt? Šodien jau tika minēta, atvainojiet, jocīga komisija, kurā no sākuma pat rektori nebija iesaistīti. Tagad faktiski 90 procenti to, kuri diskutē par šo jautājumu, ir rektori. Faktiski diskutē tikai rektori, pārāk maz to dara citi mācībspēki, docētāji, profesori. Paredzot reformas, gandrīz nav ņemtas vērā studentu domas un ieceres.

Es uzskatu, ka tā nevar. Es varētu vismaz uz vienas rokas pirkstiem… man pietrūkst pirkstu, lai pārskaitītu tās reformas, kuras it kā jau realizējām un kuras deva negatīvu rezultātu. Negribētos, lai kārtējo reizi mēs uzkāptu uz tā paša grābekļa.

Un nobeigumā es gribu jums atgādināt spārnoto frāzi, ka ASV ir daudz universitāšu ne tāpēc, ka tā ir bagāta valsts, bet tā ir bagāta tieši tāpēc, ka tur ir daudz universitāšu.

Par šiem jautājumiem daudz un nopietni vēl jādomā un jādiskutē. Es atbalstu deputātu grupas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Manis augsti cienītā deputāte Kursīte nupat izteica ārkārtīgi nopietnu apvainojumu mūsu frakcijai un tās vadītāja vietniekam Jānim Dukšinskim, sacīdama, ka mēs esam pret strukturālām reformām.

Godājamie kolēģi! Mēs nekad, nevienu brīdi, neesam teikuši, ka mēs esam pret strukturālām reformām. Tieši otrādi! Jānis Dukšinskis savā uzstāšanās reizē, manuprāt, parādīja vismaz desmit dažādus ceļus, kuri būtu ejami, lai nonāktu pie sekmīga un, galvenais, - es gribu uzsvērt! - likumīga rezultāta.

Godājamie kolēģi! Var dibināt visdažādākās grupas, bet mūsu pienākums ir ievērot Latvijas valsts likumus. Likums par augstāko izglītību - tas, kurš ir spēkā, - ļoti precīzi nosaka kārtību, kādā tiek izdarīti grozījumi visos attiecīgajos likumos - tajos likumos, kas saistīti ar augstāko izglītību.

Godājamie kolēģi! Vēl ir virkne likumdošanas aktu, kas reglamentē šo lietu. Un, ja godājamā un manis ārkārtīgi cienītā deputāte Kursītes kundze vienkārši nav paspējusi ar to visu iepazīties, tad es silti iesaku iepazīties ar šiem likumiem, ar šo kārtību, kāda Latvijas likumdošanā ir paredzēta. Un, pirms sākt veidot kādas darba grupas, kas ir pretrunā ar šiem likumiem, vajag mainīt, grozīt šos likumus.

Godājamie kolēģi! Esiet korekti un atbalstiet mūsu frakcijas iesniegto pieprasījumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā deputātam Brigmanim ir kas piebilstams?

A.Brigmanis. Kolēģi! Paldies par debatēm. Arī mūsu komisijā bija karstas debates par šo jautājumu, un, protams, arī mūsu frakcija tikās ar premjeru Dombrovska kungu, un mēs guvām pārliecību, ka premjers šajos jautājumos iedziļinās un ka viņš pašreiz ļoti asi, ļoti saasināti uztver šos jautājumus. Un arī Pieprasījumu komisijā izskanēja jautājums, ka būtu nepieciešams padomāt par finansējuma palielinājumu augstākās izglītības iestādēm un vispār sistēmai kopumā.

Manuprāt, nepelnīti tiek pašreiz nopelts šīs grupas darbs, tā saturs, forma un rezultāts (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Rezultātu nav!”), un arī par to mēs komisijā runājām. Un katrā ziņā pats par sevi tomēr labi ir tas, ka ir vairāki piedāvājumi no darba grupas. Es domāju, ka tas ir labi; tā ir daudzveidība. Un tur ir ļoti daudzi un dažādi viedokļi par šo lietu, un diskusijas turpinās. Un, manuprāt, valdība ir tā vieta, kur par šiem jautājumiem runāt, un arī sabiedrībā ir nepieciešama diskusija.

Un kopumā tātad es atbalstu Pieprasījumu komisijas viedokli - noraidīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bērziņa, Baštika, Pētersones, Dukšinska, Jaundžeikara, Feldmanes, Aizbalta, Ribakova, Mackeviča un Šleseres pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par augstākās izglītības reformas īstenošanu Valda Dombrovska vadītajā Ministru kabinetā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 57, atturas - 4. Pieprasījums noraidīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Skumji!”)

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Skaidrīte Pilāte.

S.Pilāte (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr.1434/Lp9). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 53 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā ir precizēta redakcija, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 2. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 5. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts. Šis priekšlikums ir iekļauts 6.priekšlikumā. Tie abi tiek skatīti kopā. Un 6.priekšlikums ir Budžeta komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tas arī ir atbalstīts?

S.Pilāte. Jā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Pilāte. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Pilāte. 9. - deputātes Pilātes priekšlikums. Par šo priekšlikumu komisijā notika diskusijas. Jautājums ir atklāts. Šis priekšlikums jāsaskaņo ar Eiropas Komisijas pievienotās vērtības nodokļa komiteju, un līdz ar to šobrīd priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Pilāte. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Pilāte. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 13. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 15. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 18. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Frakcija „Saskaņas Centrs” attiecībā uz likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” ir sagatavojusi un iesniegusi 19 priekšlikumus. Likumprojekta tekstā tie ir iekļauti, sākot ar 18.priekšlikumu. Šo priekšlikumu mērķis ir uzlabot Latvijas ekonomisko vidi, samazināt uzņēmēju nodokļu administrēšanas slodzi un aktivizēt tirgus pieprasījumu. Vairākums mūsu priekšlikumu ir tehniska rakstura ierosinājumi. Tie radušies Latvijas uzņēmēju darbības analīzes rezultātā, un tiem ir jēga jebkādos ekonomiskajos apstākļos. Bet vēl svarīgāki tie ir krīzes situācijā. Mēs ierosinām samazināt pievienotās vērtības nodokli, bet tas nav mūsu pašmērķis. PVN samazināšanai līdz zemākajai Eiropas Savienībā pieļaujamai robežai ir jābūt tikai nodokļu reformas sastāvdaļai. Prātīga nodokļu sistēma ir sociāli atbildīgas ekonomikas pamats, sociālās aizsardzības garants un sociāldemokrātiskas ekonomiskās politikas līdzeklis.

Par galveno fiskālo ienākumu avotu tomēr jākļūst zemes nodoklim.

Ienākuma nodoklim jābūt progresīvam. Tas ļautu Latvijā lielu daļu nodarbināto vispār no tā atbrīvot, bet galveno slodzi uzlikt turīgākajiem.

Tas viss un ne tikai tas vēl ir priekšā, bet šodien runa ir par PVN.

„Saskaņas Centra” iesniegtā 18., 19., 20. un 21.priekšlikuma uzdevums ir samazināt PVN likmes no 21 procenta līdz 15 procentiem un pazeminātās likmes samazināt no 10 procentiem līdz 5 procentiem. Nevis tās palielināt, ko paredz nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam, kuru parakstījusi valdība un valdošo partiju pārstāvji.

Tās ir minimālās Eiropas Savienībā atļautās nodokļu likmes, un citu valstu pieredze šajā jomā liecina, ka likmju samazināšana veicina krīzes ekonomikas atveseļošanu.

Vienlaikus ierosinām - un šis ierosinājums ir iekļauts 21.priekšlikumā - līdz 5 procentiem samazināt arī nodokļa likmi pārtikai. Tas nodrošinās papildu iztikas minimumu Latvijas trūcīgajiem iedzīvotājiem.

Lūdzam atbalstīt 18., 19., 20. un 21. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! PCTVL frakcija vairākkārt izvirzīja līdzīgus priekšlikumus attiecībā uz PVN likmi. Jau mūsu pieredze viennozīmīgi ir parādījusi, ka PVN likmes paaugstināšana diemžēl tikai samazināja kopējo nodokļu summu, kuru valsts varētu saņemt.

Acīmredzot šis pasākums, kas bija uzsākts Godmaņa valdības laikā, tikai sašaurināja iekšējo tirgu un samazināja mūsu ekonomikai iespēju pašattīstīties.

Es gribētu arī teikt, ka dažas frakcijas, kas Godmaņa laikā bija opozīcijā, arī bija pret šā nodokļa likmes paaugstināšanu, un gan „Pilsoniskās Savienības” ieteiktie, gan arī „Jaunā laika” priekšlikumi bija analoģiski.

Es nedomāju, ka, esot pozīcijā, viņiem vairāk prāta radās, un balsojums par šo „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikumu parādīs, kas tiešām grib attīstīt mūsu ekonomiku un kas grib lemt visus ar krīzi saistītos jautājumus tikai uz nabadzīgo cilvēku slāņa rēķina.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātei Pilātei ir kas piebilstams?

S.Pilāte. Šis priekšlikums nav atbalstīts, jo tas, protams, ietekmē likumprojektus, kuri saistīti ar budžetu, un līdz ar to nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 44, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 19. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Arī nav atbalstīts komisijā. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 42, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 20. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 21. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 22. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! „Saskaņas Centra” priekšlikumi - sākot no 22. līdz 27.priekšlikumam, kā arī 30., 37., 38. un 41.priekšlikums - ir iesniegti ar nolūku mazināt nodokļu slogu uzņēmējiem. Dažu gadu laikā līdz šā gada 1.septembrim valstī ir uzkrājies nodokļu parāds, kuru uzņēmēji nevar savlaicīgi samaksāt.

Es gribu atgādināt, ka šī kopējā parādu summa ir ap 600 miljoniem latu. No tiem 30 procentu ir nodokļu parādi, kas ir jau apturētiem uzņēmumiem, kuri ir atzīti par maksātnespējīgiem, bet 7 procenti no visiem nodokļu parādiem ir novērtēti kā parādi, kurus nevar piedzīt. Tādēļ frakcija „Saskaņas Centrs” aicina atbalstīt priekšlikumus no 22. - 27., ieskaitot.

Šie grozījumi likumā ļautu uzņēmējiem maksāt PVN budžetā pēc naudas saņemšanas, nevis uzreiz pēc rēķinu izrakstīšanas, kā tas notiek šodien. Tas noteikti atvieglos uzņēmēju darbību, kas ir tagad pārāk sarežģīta.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumus, sākot no 22. līdz 27.priekšlikumam, kā arī 30., 37., 38. un 41.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Pilāte.

S.Pilāte. 22.priekšlikums. Faktiski tas neatbilst Eiropas Komisijas direktīvām par pievienoto vērtību, un līdz ar to komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 23. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Uz šo priekšlikumu attiecas tas pats, kas uz iepriekšējo priekšlikumu. Līdz ar to komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 24. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Šis priekšlikums saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 25. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 26. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 27. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 51, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 28. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

28., 29. un 32.priekšlikums ir iesniegts, lai mainītu noteikumus, kuri pastāv vēl kopš 1995.gada un neatbilst mūsdienu apstākļiem, proti, lai mainītu attiecīgās normās norādītās naudas summas.

Ierosinām uzdot nodokļu inspekcijai prasīt speciālu atšifrējumu čekiem nevis no 20 latiem, bet vismaz no 100 latiem; tas ir 29.priekšlikums.

Ierosinām arī uzdot nodokļu inspekcijai kontrolēt tā sauktos mazo nodokļu rēķinus, kuru summas ir ne mazākas par 500, nevis 100 latiem, kā tas ir tagad. Nekādu slogu budžetam tas nenesīs.

32.priekšlikums ir saistīts ar jauno likuma normu - zaudēto parādu atzīšanu, tas jau ir pieņemts. Lai atzītu pircēja parādu par zaudētu un iegūtu tiesības prasīt no budžeta samaksāto PVN, tagad ir jāpilda vesela virkne prasību, un tas attiecas tikai uz parādiem līdz 300 latiem. Tā ir ņirgāšanās par uzņēmējiem! Mūsu priekšlikums ir pacelt šo kritēriju līdz 3000 latiem, lai šī jaunā likuma norma būtu darbspējīga.

Lūdzam atbalstīt 28., 29. un 32.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātei Pilātei ir kas piebilstams?

S.Pilāte. 28.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 44, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 29. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 30. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Redakcionālā ziņā tas ir tāds pats kā 22.priekšlikums, tāpēc komisija nav atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 32. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Pilāte. 34. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Saskan ar jau skatīto 32.priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 35. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

S.Pilāte. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Pilāte. 37. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 38. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiski ir precizēts un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Pilāte. 40. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 41. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā neatbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Pilāte. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Pilāte. 44. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Pilāte. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 48. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 49. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Pilāte. 50. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 51. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Pilāte. 52. - finanšu ministra Repšes kunga priekšlikums. Atbalstīts. Tas ir iekļauts 53. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Pilāte. Un 53. - tātad atbalstīts komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Pilāte. Cienījamie deputāti! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas - 15. Likums pieņemts.

S.Pilāte. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr.1444/Lp9).

Komisija ir saņēmusi vienpadsmit priekšlikumus.

1. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā - 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 3. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā - 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā - 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 6. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā - 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā - 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.4802B.

Komisija ir saņēmusi pavisam septiņus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir sagatavojusi pati atbildīgā komisija, un šajā priekšlikumā ir noteikta norma, ka gadījumos, kad puses nevar vienoties, tas ir, ja nomnieks ar iznomātāju nevar vienoties, tad zemes nomas maksa nosakāma 6 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības.

Un papildus šai nomas maksai nomnieks iznomātājam kompensē arī nekustamā īpašuma nodokli.

Šādu normu šā likuma 12.panta otrajā daļā ierosināja atbildīgā komisija, ļoti rūpīgi izvērtējot Juridiskā biroja priekšlikumus. Juridiskais birojs bija izteicis viedokli, ka arī uz pārējiem, ne tikai uz tām personām, kas bija ierosinājušas jautājumu Satversmes tiesā, tas ir, daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, attiektos šāds jauns labojums, ka tiek noteikta paaugstināta nomas maksa.

Tā kā Satversmes tiesa savā spriedumā lietā Nr.2008-36-01, kas tika pieņemts Rīgā 2009.gada 15.aprīlī, bija izsvītrojusi no likuma terminu „daudzdzīvokļu mājas”, tas nozīmēja, ka uz daudzdzīvokļu mājām šāda piespiedu noma neattiecas. Tad komisija, ļoti rūpīgi izvērtējusi arī Juridiskā biroja atzinumu, nolēma, ka šī norma par brīvāku zemes nomu... nu, par labvēlīgāku zemes nomas noteikšanu zemes īpašnieka labā ir jāattiecina arī uz visām tām personām, kuras… uz kuru zemes atrodas aizsargājamie dabas objekti, valsts nozīmes objekti, kultūras, zinātnes, izglītības objekti un dažādi infrastruktūras objekti.

Tomēr es gribu teikt, ka šo normu mēs ieviesām likuma tekstā, bet pārejas noteikumos, par ko runāsim vēlāk, tiek pateikts, ka attiecīgā norma stājas spēkā tikai ar nākamo gadu, jo šajā gadā sagatavotajā budžetā, kas attieksies uz 2010.gadu, nevar būt līdzekļi... nevar iedalīt līdzekļus no valsts un pašvaldību budžetiem šāda nomas maksas palielinājuma izmaksai zemes īpašniekam. Protams, šī norma novērsīs ļoti daudz iespējamu iesniegumu Satversmes tiesā, jo komisija jau ir saņēmusi ļoti daudz iebildumu, ka citādus nomas maksas noteikumus nevar attiecināt tikai uz daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, bet tie jāattiecina arī uz valsts un pašvaldību objektiem, kas atrodas uz bijušo īpašnieku zemēm.

Komisija lūdz atbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Sokolovskis, un viņš ir noteicis šo piespiedu nomu tikai 6 procentu apmērā. Komisija tomēr tik nelielu izmaiņu nevarēja atbalstīt, jo tas neatbilstu Satversmes tiesas sprieduma garam.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 3.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, izmantojot arī Saeimas Juridiskā biroja atzinumu. Šajā priekšlikumā atbilstoši minētajam Satversmes tiesas spriedumam ir paredzēts, ka tiek noteikta nomas maksa, brīvi vienojoties, un tātad var palikt spēkā arī esošie līgumi, kurus jau noslēdzis nomnieks un iznomātājs, bet, ja šīs divas puses nevar vienoties, tad nomas maksa nosakāma 6 procentu apmērā un papildus ir jākompensē arī iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa summa par zemi.

Lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Nākamais - 4.priekšlikums. To iesniedzis deputāts Sokolovskis, un komisija to pilnībā atbalsta, jo šis priekšlikums zināmā mērā atbilst tam, kāds jau bija… tai normai, kāda bija spēkā esošajā likumā, un nevar šajā likumā daudzdzīvokļu māju īpašniekiem noteikt citādu normu un pieļaut par 50 procentiem pieaugumu maksas apmēram, kā bija sagatavojusi Ministru kabineta darba grupa un iesniegusi Saeimā.

Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, bet nedaudz vēl precizējusi visu pārējo likumprojekta tekstu, sagatavojusi savu - 5.priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt 4. un 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 6.priekšlikums. Tie ir pārejas noteikumi, kuri nosaka, kā jau es minēju, ka grozījumi šā likuma 12.panta otrajā daļā, kas attiecas arī uz valsts un pašvaldību īpašumiem, kuri atrodas uz bijušo īpašnieku zemēm, stājas spēkā tika 2011.gada 1.janvārī.

Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Un 7.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā šā gada 1.novembrī, un tas atbilst Satversmes tiesas sprieduma ierosinājumam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka droši vien komisijas vārdā deputāte Seile vēlējās mūs aicināt balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nevar zināt, ko viņa gribēja!”) Lūdzu zvanu!

A.Seile. Tā jau parasti priekšsēdētājs aicina.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 14. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4940 - „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Komisija saņēma septiņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas definē pakārtotās saistības. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts pašas komisijas priekšlikumā - 2.priekšlikumā -, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Definē to, ka drīkst… ka nedrīkst… priekšlikums faktiski definē aizliegumus attiecībā uz atbalstiem, kas nāk no pakārtotām saistībām, kā arī paredz dot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iespēju... un atļauj noteikt bankai ierobežojumus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 5. - Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim… Es sapratu, ka deputāts Latkovskis tomēr nevēlas debatēt par 5. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Deputātiem nav iebildumu pret 5.priekšlikumu.

G.Bērziņš. 6. - deputāta Latkovska priekšlikums, kas nosaka, ka arī tām bankām, kuras ir saņēmušas komercatbalstu, varētu piemērot normu, kas ir 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Mans priekšlikums, kā jau Bērziņa kungs teica, nosaka, ka likuma grozījumi, kurus mēs šodien gatavojamies pieņemt, attiecas arī uz tām bankām, kuras ir jau saņēmušas valsts finansiālo atbalstu jeb mūsu, nodokļu maksātāju, naudu. Tātad šajā gadījumā tā ir „Parex”. Lai pamatotu savu priekšlikumu, es mazliet atgriezīšos vēsturē, bet izteikšos īsi.

Latvija nav nekādā unikālā situācijā, finanšu krīze skāra mūs ne jau pirmos. Vairākas pasaules valstis, pat lielvalstis, - Amerika, Lielbritānija, Nīderlande - tās visas saskārās ar finanšu krīzi, ar banku krīzi. Lai glābtu finanšu situāciju šajās valstīs, attiecīgās valdības ieplūdināja budžeta līdzekļus, lai noturētu banku sistēmu. Kad bankas tika glābtas, vairākās no šīm bankām, noslēdzoties gadam, nesamērīgi bonusi tika izmaksāti banku vadībai un arī banku akcionāriem laikā, kad šīs bankas principā dzīvoja par valsts budžeta līdzekļiem jeb par nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Kas notika? Protams, šajās valstīs izcēlās milzīgs sabiedrības sašutums, un attiecīgo valstu parlamenti reaģēja - reaģēja nekavējoties: aizliedza šādas pārmērības, aizliedza izmaksāt pārmērīgus finansiālus labumus gan banku vadībām, gan to akcionāriem laikā, kamēr šajās bankās atrodas valsts līdzekļi jeb nodokļu maksātāju nauda.

Šodien mēs pieņemam grozījumus, kuri nosaka un paredz, ka tas tiks darīts turpmāk. Bet es gribu vienu konkrētu piemēru minēt. Šā gada 17.februārī ASV prezidents Baraks Obama parakstīja likumu, kurš paredzēja šo normu retrospektīvi, tātad attiecinot šo normu arī uz tām finanšu institūcijām Amerikas Savienotajās Valstīs, kurām valsts bija sniegusi savu palīdzību jau iepriekš. Līdzīgi rīkojās arī citas Eiropas valstis.

Es neuzskatu, ka tā norma, ko piedāvāju, ir ar atpakaļejošu spēku, jo tā stāsies spēkā tajā brīdī, kad likums tiks izsludināts. Un attiecīgie nesamērīgie procenti, kuri pašlaik tiek maksāti bijušajiem banku īpašniekiem… tātad šie maksājumi tiks pārtraukti nevis no brīža, kad gadu iepriekš valsts bija spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu tur, bet no brīža, kad šis likums stāsies spēkā.

Un vēl es gribu, kolēģi, jums atgādināt, ka pirms divām nedēļām mēs šeit pieņēmām grozījumus likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, un attiecībā uz vienu no normām, par kuru mēs balsojām, ļoti konkrēti noteicām: šī norma stājas spēkā ar šā gada 1.jūliju. Tātad mēs paši pieņēmām grozījumus, kuri stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu. Tad mēs varējām tā nobalsot. Un jāatgādina, ka šos grozījumus skatīja arī Budžeta komisija, kura otrdien šo manu priekšlikumu neatbalstīja.

Es tomēr aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, jo runa ir par nodokļu maksātāju naudu, par to, cik ilgi mēs, kā saka, varēsim turpināt tādā veidā izmantot budžeta līdzekļus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Es brīnos, ka kolēģi nepavisam nav naski uz izteikšanos. Bet te nu gan vajadzētu runāt un varbūt vajadzētu pat kliegt. Jo arī mēs, Latvijas parlaments, esam piesmieti. Esam piesmieti, muļķoti, mēs esam saņēmuši maldīgu informāciju par to, kas tur, bankā, notika. Un vajadzētu laikam labot šo kļūdu. Latkovska kunga priekšlikums ir mēģinājums to darīt. Jā, tur figurēja dažādas nianses, kas varētu parādīties turpmāk, bet kļūdas ir jālabo, jo tas, kas ir noticis... Šis bankas pārņemšanas variants ir vienkārši apkaunojošs, pazemojošs, negodīgs, no visiem aspektiem raugoties. Es skaidri un gaiši pateikšu: Kargina-Krasovicka klanam no bankas bija jāaiziet plikiem. Plikiem! Bet viņi paturēja 40 miljonus, varbūt pat vairāk. Tagad katru gadu saņems… mēnesī saņem tuvu pie pusmiljona latu procentos. Tā vietā, lai viņi no bankas aizietu pliki, viņi uztaisīja biznesu! Pie tam spožu biznesu! Vai jūs nejūtaties piemuļķoti? To, ko mums stāstīja Godmaņa kungs… Nu, izrādās, Godmaņa kungs ir atzinies, ka viņš arī nav zinājis. Viņš arī nav zinājis, ka šādus procentus saņems Kargina-Krasovicka klans! Nu, ja nav zinājis, tad ir slikti darbojies. Slikti darbojušies arī pārējie kolēģi, kas tur bija. Slikti darbojies ir Slaktera kungs kā finanšu ministrs. Ļoti slikti. Valsts sekretārs Bičevskis. Ļoti slikti darbojušies visi, kuri stāvēja klāt visām šīm lietām. Un vēl daudzi citi. Tos es nenosaukšu.

Kļūdas ir jālabo! Ir jālabo tās kļūdas, kas ir pieļautas. Jā, protams, mēs nevaram juridiski atņemt viņiem naudu, kura jau tagad, tā sakot, ieskaitīta viņu kontos, jo parakstīja šo stulbo līgumu, bet mēs varam ar likumu mēģināt labot šo kļūdu, un tas būtu mūsu pienākums. Tas būtu mūsu pienākums, cilvēki mīļie.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Jā, godātie kolēģi! Klusums un nepieteikšanās debatēs par šo jautājumu liecina vien par to, ka minētās bankas ietekme uz politiskajiem spēkiem ir tik liela, ka cilvēki vienkārši baidās par to runāt.

Es aicinu atbalstīt Ainara Latkovska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Bērziņš vēlas ko piebilst? Nevēlas piebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Latkovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 37, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Šajā priekšlikumā ir teikts, ka šie ierobežojumi neattiecas uz bankām, kas ar atpakaļejošu spēku ir saņēmušas atbalstu, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Līdz ar to arī visi priekšlikumi ir izskatīti.

Es aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 2. Likums pieņemts.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ir viens priekšlikums, ko izstrādājusi atbildīgā komisija. Tur faktiski nav nekā jauna. Tā ir redakcionāli precizēta iepriekšējā redakcija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Līdz ar šo likumprojektu notiek atgriešanās pie tā, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi izmantot tarifu ieņēmumus ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām.

Kolēģis Kraukļa kungs, runājot par šo likumprojektu, vienmēr publiski ir uzsvēris, ka grozījumiem ir jāstājoties spēkā steidzami, lai ziedojumu saņēmēji, piemēram, bērni, invalīdi, kultūras darbinieki, sieviešu un vides organizācijas, sportisti un citi varētu arī šogad saņemt ziedojumus. Mērķi, protams, ir cēli.

„Pilsoniskā Savienība” atbalsta ziedojumus, ja tie ir izlietoti godīgi un caurskatāmi. Taču mēs vēlētos nedaudz raksturot konkrētos mērķus, kādiem ziedo, piemēram, divi no lielākajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, par kuru pakalpojumiem iedzīvotājiem ir jāmaksā visaugstākie tarifi Baltijā.

Kā raksta vakardienas „Dienas Bizness”, tie abi ietilpst Latvijas vērtīgāko kapitālsabiedrību zelta fonda pirmajā sešniekā. Un, proti, visupirms par vienu privāto kapitālsabiedrību, kurā kapitāldaļas pieder arī valstij.

2008.gadā tā ir ziedojusi aptuveni 1 miljonu 700 tūkstošus latu. No šiem ziedojumiem gandrīz 1,5 miljoni latu sastāda summu, tātad 85 procentus, kurus saskaņā ar likumu neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Kas tad ir bijuši, godātie kolēģi, tie laimīgie, kam tā naudiņa ir aizgājusi? Latvijas Neredzīgo biedrībai - 120 lati, Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībai - 1393 lati, Latvijas Bērnu fondam - 12 601 lats. Nedaudz arī kultūrai, lielākoties Latvijas Nacionālajai operai. Taču lauvas tiesu, aptuveni 80 procentus no visa tā, ir saņēmušas pazīstamas un arī mazpazīstamas sporta organizācijas. Piemēram, biedrība „Barons” - 339 500 latu, Latvijas Futbola federācija - 338 000, Latvijas Olimpiskā komiteja - 308 550, APM Motosporta biedrība - 242 500.

Runājot par otru kapitālsabiedrību, kuras tarifi ir bijuši ļoti augsti un kurā gan nav valstij piederošu kapitāldaļu, situācija ir līdzīga. 2008.gadā ir ziedots vairāk nekā 730 tūkstoši latu, ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliekamā summa ir aptuveni 620 tūkstoši latu. Tiesa gan, jāuzsver, ka šī kapitālsabiedrība ir liela Latvijas Nacionālās operas mīļotāja, jo mūsu Baltajam namam 2008.gadā tā ir ziedojusi 130 tūkstošus latu. No pārējās summas Latvijas Bāreņu biedrībai ir ziedoti 500 lati, bērniem ar kustību traucējumiem - 3 tūkstoši un Latvijas Bērnu fondam, tiesa gan, salīdzinoši diezgan liela summa - 60 tūkstoši latu. Taču lielākā daļa arī no šiem ziedojumiem aizgājusi tā sauktajam lielajam sportam: 130 tūkstošus saņēmusi Latvijas Tenisa savienība, 100 tūkstošus - Latvijas Basketbola savienība, 50 tūkstošus - Latvijas Olimpiskā komiteja.

Nav aizmirsta arī Latvijas Ūdens motosporta federācija - tā saņēmusi 10 tūkstošus. Kā zināms, šī federācija un tās komanda Power boats team, kuras nosaukums, šķiet, tulkojams kā „Rīgas ātrgaitas kuteru komanda”, ir ļoti iecienīta ziedotāju aprindās.

Vides aizsardzībai salīdzinājumā ar iepriekšminēto ir aizgājuši „santīmi”: pirmajā gadījumā - 6 tūkstoši, otrajā gadījumā - 5500 latu. Tātad, Līdakas kungs, zvēriņiem un putniņiem ir atbirušas tikai tādas drupačas no lielā dzīru galda.

Runājot par sportu, jānorāda, ka tā sauktā lielā sporta panākumu ķīla ir sporta nodarbības skolās un īpaši sporta skolās, no kurām daudzas šodien tiek likvidētas, bet palikušajām skolām būtiski samazināts finansējums.

Konsultējoties ar speciālistiem, noskaidrojās, ka vienas sporta skolas uzturēšanai gadā minimāli, pašu nepieciešamāko funkciju pildīšanai, nepieciešami vidēji 50-60 tūkstoši latu. Atsevišķos gadījumos 80 tūkstoši. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik saņem viens sporta funkcionārs gadā.

„Pilsoniskā Savienība” uzskata, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nav izvērtēts, vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju ziedojumi atstāj būtisku ietekmi uz tarifu lielumu, nav izvērtēta arī caurskatāmība šo ziedojumu izlietošanā. Kā zināms, nepietiekama kontrole rada risku, ka ziedotie līdzekļi netiek izlietoti paredzētajam mērķim, bet nonāk pavisam citās kabatās.

Mēs aicinām neatbalstīt šo likumprojektu. Mēs nevaram piekrist, ka naudu, kurai būtu jāienāk valsts budžetā, sadala uzņēmēji pēc deguniem.

Godātie kolēģi! Velkot paralēles ar pagājušās ceturtdienas sēdē notikušajām debatēm sakarā ar Valsts karoga likuma projektu, es aicinu gan latviski domājošos, gan krieviski domājošos, gan arī nedomājošos atvērt acis, bet neaizvērt muti. Kā savulaik ir teicis angļu rakstnieks Stīvensons…

Sēdes vadītājs. Jūsu laiks ir beidzies, Čepānes kundze.

I.Čepāne. ...„Dažkārt klusuciešana ir visrupjākie meli.” Es tūlīt beigšu. Šis likumprojekts, tāpat kā iepriekšējais likumprojekts, par kuru runāja Latkovska kungs, ir pietiekami svarīgs, lai tas būtu pelnījis debates.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aicinu ievērot reglamentu.

Nākamajam vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”)

Cienījamie kolēģi! Pēc kolēģes Čepānes uzstāšanās man atliek maz ko piebilst. Labdarība patiešām ir ļoti laba lieta, bet tikai tādā gadījumā, kad cilvēki labdarībai ziedo savu naudu. Šajā gadījumā runa ir par to, ka dažu pakalpojumu sniedzēju amatpersonas pieņem lēmumus par to, ka ziedos naudu, kas viņiem nepieder. Tā faktiski ir nauda, kas piespiedu kārtā tiek atņemta visiem Latvijas iedzīvotājiem, tātad arī maznodrošinātajiem. Tā rīkoties nedrīkst. Šeit nav runa par privātajiem komersantiem, kas strādā uz savu risku, kas pelna naudu; viņiem, protams, ir visas tiesības pašiem lemt, kam šo naudu atdot - tērēt to savām vajadzībām vai ziedot labdarībai. Tas ir pirmais moments.

Otrs moments. Redziet, faktiski šajā gadījumā runa ir par to, ka šī norma atļauj paralēlas finansēšanas shēmas. Mēs jau daudz runājām par to, ka budžetam jābūt caurskatāmam. Šeit ir ļoti spilgts piemērs tam, ka apzināti tiek veidotas necaurskatāmas shēmas. Tātad normāli - jā, operai ir vajadzīga nauda. Tātad tā ir budžeta prerogatīva un mūsu, likumdevēju, prerogatīva - ņemt… Šim nolūkam mēs atvēlam tik daudz un tik daudz no ieņēmumiem. Tā ir mūsu, valsts, prerogatīva - ņemt naudu no nodokļu maksātājiem, arī no pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir monopols, un pēc tam lemt, kam šo naudu tērēt.

Šajā situācijā šādu lēmumu pieņemam nevis mēs, bet pakalpojumu sniedzēju vadība, un tas absolūti neatbilst ne šo personu kompetencei, ne šo personu amata pilnvarām. Kāpēc šāda sistēma tiek atjaunota - to var tikai minēt. Bet es domāju, ka šādas sistēmas pastāvēšana ir viens no iemesliem, kāpēc mūsu ekonomikas situācija ir tik bēdīga. Un tieši to mums arī pārmet. Un tagad mēs tik un tā gribam šo sistēmu atjaunot! Es negribu nevienu apvainot un nevienam pārmest, bet, kāpēc tas tiek darīts, - to es tiešām saprast nevaru.

Un pēdējais. Pakalpojumu sniedzēju vadošajām amatpersonām ir pietiekami lielas algas. Un, ja šīs personas patiešām tik ļoti mīl operu vai basketbolu un tā tālāk, lai galu galā ziedo no savām algām! Tas nevienam nav aizliegts. Tas būtu daudz godīgāk, nekā izlikties par labdariem un rīkoties faktiski ar viņiem nepiederošu naudu.

Es aicinu jūs noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Acīmredzot debates mums būs jāturpina pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, - paziņojumi.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 10.35 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc piecām minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis… paldies, redzu, Solvita Āboltiņa, Juris Dobelis, Ivans Klementjevs, Jānis Lagzdiņš… paldies, redzu, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Artis Pabriks… paldies, redzu, Vaira Paegle… jā, redzu, paldies, Karina Pētersone, Viktors Ščerbatihs un Aigars Štokenbergs… paldies, redzu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Varbūt var vēlreiz nozvanīt, lai deputāti dzird, ka jānāk uz zāli.

Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00, un mums jāturpina sēde. Es atgādinu, ka mēs runājam par likumprojektu „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Mēs skatām šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, jo likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Mēs runājām par 1. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, un mēs pārtraucām debates sakarā ar to, ka bija laiks pārtraukumam.

Tagad debatēs vārds deputātam Mārtiņam Rozem.

M.Roze (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Arī Tautsaimniecības komisijā bija diezgan vētrainas debates gan par šā priekšlikuma būtību, gan par tā ietekmi uz ziedojumu saņēmējiem, gan arīdzan par ietekmi uz tarifiem.

Pirmām kārtām jāņem vērā tas, ka iepriekšējie runātāji neiedziļinājās tarifu aprēķināšanas procedūrā, jo pēc likuma un pēc būtības, un pēc loģikas jebkurš operators, kurš darbojas jebkurā uzņēmējdarbības jomā, tātad arī regulētajā, ir tiesīgs cerēt uz saprātīgu peļņu. Un šinī gadījumā tarifi ir tie, kas ierobežo uzņēmējiem iespēju saņemt nepelnīti augstu peļņu, sniedzot pakalpojumus, kuriem ir ierobežots nodrošinājums, respektīvi, monopoluzņēmumiem, kā arī tiem, kas ietekmē lielu daļu iedzīvotāju. Šinī gadījumā uzņēmēji, uzņēmumi ir tiesīgi ziedojumus sniegt tikai no šīs saprātīgās peļņas daļas, un tos nevar iekļaut tarifu aprēķinos. Tas ir pilnīgs mīts, ka, aizliedzot ziedot šīm organizācijām, mēs kaut kādā veidā varam samazināt tarifus. Tas neatbilst patiesībai. Līdz ar to mēs vienkārši lielai daļai no tiem, kas pašlaik saņem ziedojumus un var attīstīt savu darbību kā sabiedriskā labuma organizācijas, liegtu iespēju veikt savu darbību.

Protams, es pilnībā piekrītu deputātes Čepānes nostājai par to, ka mums būtiski ir jārevidē tie nosacījumi, kādi ir izvirzīti organizācijām, lai tās iegūtu sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Bet tas ir pavisam cita likuma, cita regulējuma jautājums.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Debatējot par šo priekšlikumu, mēs, protams, varam runāt par visām tām labajām lietām, ko ziedotājs panāk ar savu mērķa ziedojumu, un lielās līnijās, protams, runātājiem ir taisnība. Ja mēs paskatāmies šīs naudas, ziedotās naudas, sadales struktūru, tad redzam, ka bērniem, bāreņiem, videi, kultūrai aiziet ļoti niecīga daļa no šīs naudas. Bet kaut kāda daļa aiziet.

Bet man liekas, ka, šeit diskutējot un katram Saeimas loceklim izšķiroties par savu balsojumu, ir jāsaprot viena lieta - ka patiesībā šī ziedotā nauda gandrīz visa tiešā veidā nonāktu valsts budžetā. Jo 85 procentu atlaide no peļņas nodokļa ir ļoti liela summa. Tātad faktiski šī kapitālsabiedrība paralēli valdībai, paralēli Saeimai vienkārši pati pēc savas iniciatīvas pārdala valsts budžeta līdzekļus. Un tagad mums ir jāizšķiras par vienkāršu jautājumu - vai valdība un parlaments spēj saprātīgāk sadalīt šo naudu atbilstoši valsts attīstības prioritātēm vai ne. Nu ja nespēj, ja mēs uzskatām, ka kapitālsabiedrības vadība to spēj izdarīt kvalitatīvāk, tad droši vien ir pamats atbalstīt. Bet es domāju, ka tādā veidā mēs lielā mērā pasakām, ka parlaments nav spējīgs pildīt savu pamatuzdevumu - valsts budžeta līdzekļu sadali.

Godātie kolēģi! Ja mēs runājam par valsts kapitālsabiedrībām, tad mums jāatceras arī tas mehānisms, ka valsts kā kapitāldaļu turētājs var pēc saviem ieskatiem ar parlamenta balsojumu instrumentu sadalīt šos budžeta līdzekļus, vispār apejot šādu ziedotāju gribu. Tā ka, kolēģi, es aicinu domāt racionāli un izšķirties par balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es runāju tikai par diviem šādiem monopoluzņēmumiem, bet šādu ziedotāju tiešām ir daudz. Un pirmām kārtām gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka informāciju par šiem ziedojumiem parasti ir ārkārtīgi grūti atrast un tiek uzsvērts, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Es gan uzskatu tā: ja tas skar valsts budžetu, tad saskaņā ar likumu „Par valsts noslēpumu” tai nevajadzētu būt ierobežotas pieejamības informācijai vai valsts noslēpumam.

Un ir pavisam vienkārši skaitļi. Atšķirībā no profesora Šadurska es neesmu matemātiķe, bet... Piemēram, ja vienas akciju sabiedrības miljonu latu neapliek ar nodokli, tātad 15 procentiem, kā šajos piemēros bija vienā gadījumā, tad jūs varat izrēķināt, cik valsts budžets zaudē. Manuprāt, ja es esmu pareizi aprēķinājusi, tie ir 150 tūkstoši. Tikai vienā gadījumā! Par šiem 150 tūkstošiem varētu uzturēt, kā jau es teicu, piemēram, divas sporta skolas. Un tad, kad jūs te nāksiet un žēlosieties par nabaga bērniem un par grūtniecēm, un par visiem, kam šodien nepietiek naudas... Jūs mēnešiem ilgi varat plēsties par mājokļa nodokli, kura fiskālais efekts būs tikai 5-6 miljoni, bet šeit ar vieglu roku varam izlaist no valsts budžeta ārā... Pat aprēķina nav šajā gadījumā, kad ziedo monopolisti, kuru peļņu nosaka regulators... Šeit jau pat nav aprēķinu! Faktiski saskaņā ar Satversmi vajadzētu būt arī šeit aprēķiniem, cik naudas valsts budžets šajā gadījumā zaudē. Tā, kā tas bija, grozot likumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.

Es patiešām aicinu... Tas ir atsevišķas izpētes jautājums par šīm, kā Rozes kungs teica, sabiedriskā labuma organizācijām, kuru valstī ir vairāk nekā 1300.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Krauklis vēlas ko piebilst?

V.A.Krauklis. Komisijas vārdā man tomēr ir jāsniedz zināms skaidrojums, lai līdz galam saprastu, kā tad tas notiek. Man grūti pateikt, vai tas bija apzināti vai neapzināti, ka šie runātāji, kuri vērsās pret šo normu, tomēr nebija gluži precīzi.

Tātad: regulējams uzņēmums iesniedz regulatoram savu tarifa aprēķinu, kurā vienmēr ir saprātīgas peļņas daļa; to, kādā veidā tiek noteikta šī samērīgā peļņa, paredz likums un metodiskie norādījumi, ko apstiprinājis Ministru kabinets. No šīs peļņas uzņēmums nomaksā 15 procentu uzņēmuma ienākuma nodokli un pēc tam tērē šo naudu, kā vēlas, - vai nu nopērk villu Spānijā, vai iegulda kaut kur citur, vai izmaksā dividendēs; tā ir uzņēmuma paša vēlme. Un, ja mēs šo normu neatbalstām, tad šis uzņēmums nevar ziedot, bet šo peļņu tērē tāpat. Tā peļņa nenonāks valsts budžetā. Valsts budžetā, ja, piemēram, peļņa ir 1 miljons latu, nonāks 150 tūkstoši latu.

Savukārt, ja uzņēmums izlemj ziedot, piemēram, visu šo miljonu, tad ziedojumos aiziet viss miljons un viņš saņem atlaidi no šiem 150 tūkstošiem 85 procentu apmērā. Un tā ir tā būtiskā starpība.

Un ne jau velti atbildīgā komisija savā variantā ierakstīja, ka ziedojumu summu neietver tarifus pamatojošās izmaksas. Tātad, ja mājsaimniecība maksā 10 latus, piemēram, par gāzi vai par kaut ko citu, tad neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ziedo vai neziedo, tā kā tā tarifs būs 10 lati. Runa ir tikai par to, lai uzņēmumam dotu tiesības tiešām labdarīgiem mērķiem ziedot.

Otrs. Es tomēr nevaru piekrist, ka tiek pretnostatīts viens labdarības veids otram: bērni, izglītība - tas ir labi, bet sports - tas ir slikti. Es domāju, ka visi šie veidi ir vienlīdz svarīgi, un tādēļ nevajadzētu šeit kaut kā pretnostatīt šīs lietas.

Aicinu atbalstīt komisijas piedāvāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 20, atturas - 8. Priekšlikums atbalstīts. Vai deputāts Fjodorovs vēlas kaut ko teikt par procedūru? Nē, viņš nokļūdījies ar pogām. Tātad priekšlikums atbalstīts ar balsu vairākumu.

V.A.Krauklis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 26, atturas - 2. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ainars Baštiks.

A.Baštiks (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs skatām likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos... Vai varētu, lūdzu, ievērot klusumu? Vai tad tiešām ir jāaizrāda par elementārām lietām?

A.Baštiks. Paldies. Jā, es atgādinu, ka likums tika atvērts, lai ar nākamā gada 1.janvāri adopcijas un audžuģimeņu pabalstu varētu izmaksāt… tās izmaksas pārnest no Labklājības ministrijas uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.

Otrajam lasījumam ir iesniegti trīs priekšlikumi, un Sociālo un darba lietu komisijā tie tika izskatīti.

1. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Baštiks. 2. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Baštiks. Un 3. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Baštiks. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Roze.

M.Roze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr.1363/Lp9). Visi likuma grozījumi ir saistīti ar atbilstības ieviešanu, ar starptautiskiem nolīgumiem, kā arī ar attiecīgām Eiropas Savienības direktīvām.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Roze. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Roze. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Roze. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Roze. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Roze. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Roze. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Roze. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Roze. Kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4960 - „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””. Komisija uz trešo lasījumu saņēma deviņus priekšlikumus.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir tehnisks sakārtojums, un to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, nevis Juridiskās komisijas, bet Juridiskā biroja priekšlikums.

G.Bērziņš. Es atvainojos! Ne Juridiskās komisijas, bet Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs. Jā. Deputātiem nav iebildumu pret to, ka tas tiek atbalstīts.

G.Bērziņš. 2. - arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir priekšlikums, kas paredz, ka dotācijas, kas bija agrāk iekļautas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā attiecībā uz bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos... Ministru kabinets nākamgad un aiznākamgad paredz attiecīgu dotāciju. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz, ka Ministru kabinets budžetā iekļauj dotāciju nākamgad un 2011.gadā pašvaldībām, kurām ir zemākie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam… nē, nesākam debates. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. 4. - deputāta Bērziņa priekšlikums. Attiecas uz sadalījumu starp pilsētām un novadiem. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Anatolijam Mackevičam.

A.Mackevičs (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es šodien negribu runāt par cipariem. Es negribu runāt par to, kam būs finansējuma vairāk, kam - mazāk. Es zinu tikai vienu: es zinu - un jūs visi zināt -, ka pašvaldības, kas atrodas Latgalē, ir visnabadzīgākās Latvijā. Jā! Ja mēs šodien pieņemsim šo priekšlikumu, mēs šodien, es pasvītroju - šodien!, varam reāli palīdzēt tām. Mēs šodien varam palīdzēt visiem Latgales iedzīvotājiem izdzīvot šajā negodīgajā krīzes laikā.

Jā, es ļoti saprotu, ka tā palīdzība nebūs visai liela. Bet galvenais ir tas, ka būs! Es vēršos pie Latgales deputātiem: atbalstiet šo priekšlikumu! Es lūdzu jūs atbalstīt cilvēku labklājību Latgales reģionā.

Es aicinu jūs balsot „par”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram. (No zāles: „Aizdedzies par Latgali!”)

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tā kā skan Latgales vārds, es sākšu ar to.

Latgale jau sastāv ne tikai no lielpilsētām, no Daugavpils un Rēzeknes, bet sastāv arī no novadiem. Tur ir 19 novadi un divas lielas pilsētas. Pastāvot šai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmai, faktiski vinnē novadi. Ne jau gluži vinnē, bet... Veicot šo pašvaldību reformu, ir izveidojusies situācija, ka novados ir iekļautas arī pilsētas, kuras agrāk, izmantojot šo izlīdzināšanas sistēmu, veicināja citādāk. Novados ir iekļautas tādas pilsētas kā Gulbene, Ludza un daudzas citas. Tagad daudzi novadi pēc reformas ir diezgan lielās finansiālās grūtībās. Es saprotu ekonomisko situāciju valstī kopumā: mūsu pašvaldībām šī finanšu izlīdzināšana ir nepieciešama. Faktiski visā pasaulē pastāv šāds pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms, jo, atklāti sakot, iedzīvotāji jau nav vainīgi, ka viņi dzīvo teritorijās, kur nav ostu, kur nav daudz dabas resursu, kur nav citu vērtību, kuras ļautu šīm teritorijām, šīm pašvaldībām, dzīvot no pašu līdzekļiem, dzīvot pašfinansējoties. Tāpēc mēs šoreiz… Domāju, ka viss šis process, kas valstī notiek ar reformu un jauno novadu izveidošanu un darbību, šodien būtu atbalstāms tajā ziņā, ka mēs saglabājam šo iepriekšējo sadalījumu finanšu nepieciešamībā. Teiksim, pilsētām, republikas pilsētām, atstājam koeficientu 0,47 un novadiem atstājam 0,53. Tas būtu taisnīgi pret iedzīvotājiem, kas dzīvo šajās teritorijās, jo mēs nedrīkstam skatīties tikai uz lielpilsētām. Mums jāskatās arī uz lauku sektoru, uz lauku iedzīvotājiem, uz reģioniem, un tādā veidā mēs ar šo izlīdzināšanu faktiski minimāli sasniedzam šo vidējo ienākumu izlīdzināšanu uz vienu iedzīvotāju. Tā nav nekāda bagātība jeb milzīga naudas pārdale par labu vieniem vai otriem. Tas ir faktiski izdzīvošanas jautājums. Un jūs redzat šo skalu jeb diagrammu, kas parāda, kā līdzekļi, šie ienākumi, uz vienu iedzīvotāju izlīdzinās. Faktiski šī izlīdzināšanas līkne ir diezgan vienmērīga attiecībā uz novadiem. Vienīgi izceļas tiešām šie Pierīgas novadi. Bet, es domāju, tas ir cits jautājums, par kuru vajag diskutēt. Taču mēs nedrīkstam, skatoties uz dažiem Pierīgas novadiem, pieņemt tādu lēmumu, ka pārējos novados mums nav jāveic šī normālā finanšu līdzekļu izlīdzināšana. Tāpēc gribu teikt arī to, ka daļa no šā finanšu izlīdzināšanas mehānisma strādāja arī attiecībā uz rajonu pašvaldībām, kuras šodien ir likvidētas, kuras nepastāv. Daudzas funkcijas ir pārņēmuši tieši novadi. Republikas pilsētas neskāra šī reforma tik lielā mērā, kādā tā skāra tieši pagastu pašvaldības un pilsētu pašvaldības.

Tāpēc daudzas šīs funkcijas ir šodien jāveic tieši novadu pašvaldībām. Daļu rajona funkciju pārņēma, un skaidrs, ka šis finansējums arī ir nepieciešams.

Tā ka šeit nav nekāda īpaša lauku vai pilsētas lobēšana. Tas koeficients, kas ir izvērtēts, es domāju, ir objektīvs. Tas daļēji izlīdzina… varbūt daļēji… situāciju tieši šo finanšu līdzekļu sadalīšanā un šo pašvaldību atbalstīšanā.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Atšķirībā no kolēģa Mackeviča es runāšu par naudu. Jo šie priekšlikumi ir par naudu, nevis par kaut ko citu. Un, ja mēs paskatāmies to atšķirību starp to, ko Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir sagatavojusi, un to, ko šobrīd piedāvā atsevišķi deputāti 4., 5. un 6.priekšlikumā, to naudu mēs te viegli varam ieraudzīt. Rīga no šā priekšlikuma iegūtu vismaz 2 miljonus latu. Neko īpašu neiegūtu Liepāja… Zaudētāja joprojām paliek Valmiera. Daugavpilī - tur 100 tūkstoši varbūt... Bet uz kā rēķina? Tas taču ir uz kaut kā rēķina. Tas ir tomēr uz to novadu rēķina, kuros, piedodiet, ne infrastruktūra, ne pat finansējums uz vienu iedzīvotāju joprojām ne tuvu nesasniegs kaut vai to finansējumu, kāds ir Rīgas pilsētai.

Es, pats būdams rīdzinieks, droši vien gribētu aizstāvēt rīdzinieku intereses. Bet tā skarbā realitāte jau ir tā, ka mēs arī redzam, kā tā nauda tiek tērēta. Ka 5 miljoni latu, teiksim, aizies kaut kādai Vācijas reklāmas aģentūrai, ka 500 tūkstoši latu tuvākajā laikā aizies kanāla apgaismošanai. Es domāju, ka šo naudu krietni racionālāk mēs varētu ieguldīt tajās lauku teritorijās, kurās šobrīd, kā mēs visi zinām, lāgā pat nav ar ko aizvest bērnus uz skolu.

Un tieši tāpēc es aicinu noraidīt gan 4., gan 5., gan 6.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Pēterim Hankam.

P.Hanka (ZZS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ļoti reti runāju, bet... Cienot kolēģi Andri Bērziņu, es skatījos priekšlikumus... Un tas jau man bija sen skaidrs...

Es nāku no vidējas pašvaldības, ilgus gadus tur nostrādāju.

Skatos visus tos priekšlikumus, kas šeit ir.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīs - no 4.priekšlikuma līdz pat beigām atbalstīs - atbildīgās komisijas priekšlikumus. Nevar būt savādāk! Šis sadalījums, ko piedāvā atbildīgā komisija, ir pareizs, jo nevar mazās pašvaldības pagrūst zem ūdens. Lielās pašvaldības izdzīvos, tām nekas nenotiks. Un kolēģis Štokenbergs jau arī teica, cik iegūs Liepāja, cik iegūs cita lielpilsēta. Tā ka cienīsim!... Un arī šeit, zālē, sēž vairāku pašvaldību vadītāji un mūs klausās.

Es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu un šo sadalījumu 47 : 53.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Gunāram Laicānam.

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Tas kompromiss, ko mēs jau otrajā lasījumā esam panākuši, ir jānotur. Es domāju, ka ir svarīgi, ka konceptuāli jautājumi tiešām tiek pieņemti otrajā lasījumā, nevis trešajā lasījumā. Tas kompromiss ir jānotur. Jo pamatā te ir divi jautājumi.

Protams, viens jautājums ir par naudu. Šis 1 procents nozīmē aptuveni 7 miljonus... Valsts desmit gados šajā finanšu izlīdzināšanas fondā varēja ieskaitīt tikai 7 miljonus. Taču arī tas ir ļoti liels skaitlis.

Otrs jautājums ir par kompromisu starp lielajām pilsētām un, var teikt, laukiem. Kopš 1997.gada šis jautājums vienmēr ir bijis ļoti jutīgs, kad ir runa par finanšu izlīdzināšanu. Ir notikušas sarunas, un tomēr ir panākts šis kompromiss. Un šodien atkal... Un tas ir ļoti svarīgi. Jo sākotnēji bija 45 procenti lielajām pilsētām un 55... Otrajā lasījumā mēs nobalsojām, ka 47 procenti - lielajām pilsētām, 53 - novadiem. Tagad atkal tiek piedāvāts it kā 51 procents novadiem un 49 procenti...

Aicinu neatbalstīt ne 4., ne 5., ne 6., ne 7., 8. un 9.priekšlikumu, jo šādā gadījumā mēs vienkārši nostādām lielās pilsētas pret laukiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šā strīda būtība ir visiem šeit sēdošajiem skaidra. Likumprojekta būtība - atņemt lielpilsētu iedzīvotājiem daļu naudas un palīdzēt cilvēkiem, kas dzīvo laukos.

4., 5. un 6.priekšlikums - tas ir zināms kompromiss, lai tomēr lielpilsētniekiem atņemtu drusciņ mazāk naudas.

Iesniedzēji, 4.priekšlikuma iesniedzēji, acīmredzami aizstāv Rīgu un Daugavpili, kur viņi ir pie varas, 6.priekšlikuma iesniedzēji aizstāv Rīgu un Rēzekni, un 5.priekšlikuma - ļoti retais viesis šajā tabulā! - iesniedzēji aizstāv ventspilniekus. Un iznāk ļoti dīvaina situācija, ka lielpilsētās dzīvo vairāk iedzīvotāju nekā visā pārējā Latvijā… Bet tomēr deputātu vairākums atbalstīja mazākumu… Tā iznāk tikai tāpēc, ka mums nav vispārējās vēlēšanu tiesības. Nepilsoņi, kas nekur nebalso, dzīvo lielpilsētās: Rīgā - puse, un kopā ar visām pārējām lielajām pilsētām - 90 procenti cilvēku, kuri nebalsoja un kuru intereses vispār Saeimā nav pārstāvētas. Sakarā ar to mēs nevaram pat naudu sadalīt pareizi.

Tāda ir situācija, un PCTVL frakcija šajā situācijā, protams, atbalsta 4., 5. un 6.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, PCTVL frakcija nobalsos par deputāta Bērziņa priekšlikumu un atbalstīs, ja šis priekšlikums netiks atbalstīts, arī tam sekojošos priekšlikumus. Bet man godīgi ir jāatzīst, ka pēc būtības šie priekšlikumi nevar atrisināt netaisnīgo situāciju, kas ir saistīta ar līdzekļu izlīdzināšanu starp dažāda veida pašvaldībām.

Saskaņā ar spēkā esošo likumu un arī ar likumprojektu, par kuru mēs šodien runājam, visas pašvaldības tiek sadalītas divās lielās grupās. Vienā ir republikas pilsētas, otrā - novadi. Problēma ir tā, ka abās grupās, vienās un tajās pašās grupās, ir gan tā sauktās trūcīgas pašvaldības, gan arī nosacīti bagātas pašvaldības. Tā, piemēram, starp lielpilsētām ir Daugavpils, kur ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vismazākie visā Latvijā, un tajā pašā grupā ir arī Ventspils un Rīga, kur situācija ir daudz labāka.

Tāda pati situācija ir starp lauku pašvaldībām. Tā, piemēram, lauku pašvaldību grupā ir Zilupe un Ludza, kur ienākumi ir diezgan zemi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, un diezgan zemi, salīdzinot ar vidējo līmeni. Taču tur ir arī tādas pašvaldības, kuras ir apkārt Rīgai, - tādas kā, teiksim, Garkalne. Tur dzīvo bagāti cilvēki, kuri strādā Rīgā, un tur ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir visaugstākie, pat lielāki, nekā salīdzinot ar Ventspili un Rīgu. Un nedrīkst runāt tagad tā: ja mēs atbalstīsim Bērziņa kunga priekšlikumu, tad mēs izdarīsim lielu pakalpojumu visai Latgalei. Tas ir nepareizi. Mēs drusciņ palīdzēsim divām pilsētām - Daugavpilij un Rēzeknei. Un tikai! Un vispār šis likums prasa ļoti nopietnu darbu, lai atrisinātu jautājumu par šo normu, kura principā ir netaisnīga, - ka visas - gan bagātās, gan nabagās - pašvaldības sacenšas savā starpā, sacenšas šīs divas grupas.

Bet, es atzīšos, šoreiz mums nav cita priekšlikuma, un es aicinu deputātus atbalstīt Bērziņa kunga ierosinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es uzticos Budžeta komisijas lēmumiem. Ļoti rūpīgi tika izvērtēts un otrā lasījuma redakcijā jau tika pieņemts, ka republikas pilsētām būs šis koeficients izlīdzināšanas fondā - 0,47. Un pārējiem novadiem, kuros tāpat ietilpst tādas pilsētas kā, piemēram, Balvi, Talsi, Kuldīga, būs lielāki procenti - 53. Lūk, un šis priekšlikums arī būtu jāatbalsta. Bet tagad tabulā mums visi sekojošie priekšlikumi ir alternatīvi Budžeta komisijas izstrādātajam priekšlikumam.

Kāpēc es atbalstu un arī pārējie partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti simtprocentīgi atbalsta lielākus ienākumus novadu pašvaldībām? Gluži vienkārši tāpēc, ka lielās pilsētas - republikas pilsētas -, kuras skaitā ir deviņas, jau saņem no pārējiem nodokļiem labākus ienākumus. Piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi ir izcili, lielāki nekā lauku pašvaldībās, jo kadastrālās vērtības ir daudz lielākas. Un, ja nekustamā īpašuma nodoklim būs koeficients 1,5 no kadastrālās vērtības, tad šie ienākumi pieaugs lielajām pašvaldībām, laukiem - mazāk, jo tur kadastrālās vērtības ir daudz mazākas.

Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi lielajās pilsētās, kur vairāk ir attīstītu rūpniecības uzņēmumu, ir lielāki. Rīgas pilsēta, piemēram, var atļauties savām reklāmām 5 miljonus izmantot, kā sola Ušakova kungs. Un vai tad mums nevajadzētu tomēr, lemjot par šo fondu, kuru mēs saucam par izlīdzināšanas fondu, nostāties šo novadu pusē, kuros tāpat ir pilsētas, kurām jāattīstās, visas šīs vidējās, mazās pilsētas un lauki, kuri šajā situācijā ir vienkārši glābjami, kuriem ir vajadzīgi arī sociālajai palīdzībai līdzekļi?

Šiem līdzekļiem ir, es domāju, diezgan normāls sadalījums Budžeta komisijas lēmumā.

Tāpēc aicinu, sākot ar 4.priekšlikumu, arī visus pārējos iesniegtos priekšlikumus noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Runājot par šo tēmu, jāteic, ka, manuprāt, priekš manis būtiskākais aspekts ir tas, ka šajā gadā ir notikusi šī reforma. Reforma, kas daudzām pašvaldībām bijusi piespiedu kārtā, varmācīga. Pagasti sabāzti novados, un tagad… Mēs jau viņus vienreiz aplaupījām, laupot viņu brīvību, neatkarību. Tagad, šodien, mēs stāvam uz sliekšņa - gribam viņus otrreiz aplaupīt. Mēs viņiem sacījām: „Jūs dzīvosiet novadā labāk nekā pirms gada.” Tagad, mainīdami šo attiecību, tātad samazinādami šiem novadiem šo naudas plūsmu, mēs zināmā mērā esam liekuļi.

Es saprotu, kolēģi, ka šis jautājums ir ļoti diskutabls, ka šis jautājums ir sensitīvs un arī pilsētas ir ļoti kritiskā situācijā. Bet, manuprāt, šādā veidā rīkoties, risināt problēmas uz šo novadu rēķina nevar.

Tāpēc mūsu apvienība neatbalstīs šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Valeram.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien diskutējam par to, ka mēs sadalām to naudu, kas bija rajonu padomēm. Līdz šim bija 0,45 un 0,55… Tas bija par labu it kā, tā varētu teikt, laukiem. Bet tās jau bija ne tikai pirmā līmeņa pašvaldības; šajā finansējumā bija arī rajonu pašvaldības. Pēc šīs reformas novadu pašvaldības ir pārņēmušas funkcijas, un būtu tikai godīgi, ja viss šis finansējums, visi 0,25, paliktu novadu pašvaldībām. Bet, ņemot vērā to, ka divas pilsētas tomēr ir pievienojušās republikas pilsētām, es domāju, ka atbalstāms šis kompromiss: 0,47 un 0,53. Jo ir tā, kā Brigmaņa kungs teica: ja mēs to neatbalstām, tad mēs šīs novadu pašvaldības, kam ir jau papildu uzdevums veikt šo reformu līdz galam, sodām divreiz. Tā, piemēram, Tukuma pilsēta bija maksātāja fondā, un novads bija saņēmējs. Tīri matemātiski, saliekot kopā, viņi jau zaudē - viņi šobrīd saņem mazāk. Un, ja mēs šobrīd vēl pārdalītu koeficientus, mēs vienkārši šīs pašvaldības par to, ka viņām ir jāveic reforma, sodītu dubulti.

Es aicinu neatbalstīt priekšlikumus, kas saistīti ar izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas. (No zāles: „Atsaukt priekšlikumu! Atsaukt priekšlikumu!”)

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Par līdzīgu priekšlikumu, nedaudz citādā formā formulētu, jūs jau pagājušajā reizē nobalsojāt un to noraidījāt.

Es vēlreiz vēršos pie jums ar līdzīgu priekšlikumu, kas pēc būtības ir vērsts tikai uz vienu mērķi - uz mērķi taisnīgāk un godprātīgāk izlīdzināt visu Latvijas pašvaldību rokās esošos resursus, novērst netaisnīgu šo resursu koncentrēšanu atsevišķu lielu un mazu pašvaldību rokās.

Godājamie kolēģi! Es vēlos vēlreiz jums atgādināt, ka, noraidot šo priekšlikumu, jūs pēc būtības esat noraidījuši arī uzdevumu valdībai, kura divus gadus atpakaļ solīja, ka tūlīt pēc administratīvi teritoriālās reformas būs arī jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda likums. Diemžēl šādu likumu mēs sagaidījuši neesam. Un, ja jūs, kolēģi, noraidot manu priekšlikumu, ieskatītos… jūs atcerētos to, ko es teicu iepriekšējā Saeimas sēdē. Es teicu tā: tad, kad tika izlīdzināts pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, valsts līdzdalība pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā bija 10 procenti. Pa šiem gadiem ir auguši pašvaldību budžeti, taču valsts līdzdalība nav augusi ne par matu. Un, ja man šodien būtu jākvalificē, kāda ir valsts līdzdalība, tad es teiktu, ka valsts budžeta līdzdalība pašvaldību finanšu izlīdzināšanā ir kā telefona zvans izslāpušam ceļiniekam tuksnesī, ka pēc 1000 kilometriem ir nākamā aka. Un tas nekādi nepalīdzēs pašvaldībām šobrīd atrisināt kārtējos ikdienas jautājumus, kādi tām ir.

Godājamie kolēģi! Noraidot manu priekšlikumu, pēc būtības tiks izdarītas vairākas lietas.

Pirmkārt. Lietojot boksa terminoloģiju, jāteic, ka tādējādi tiks dots ļoti nopietns nokdauns visai Latgalei, jo Latgale pārvēršas par visnabadzīgāko reģionu un nekādas attīstības perspektīvas tai nebūs. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bērziņ, atsauc priekšlikumu!”)

Otrkārt. Godājamie kolēģi, es gribu teikt, ka tas, ka noraidīs manu priekšlikumu, būs arī viens tāds tiešs un apdullinošs sitiens starp acīm vēl veselai virknei pašvaldību, no kura viņas diez vai attapsies. Jo vienkārši šobrīd valdība iet vienkāršāko ceļu, skaidri un gaiši pasacīdama, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Viņa nenāk ar sava budžeta līdzdalību šo pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, bet mēģina to izdarīt uz citu pašvaldību rēķina.

Godājamie kolēģi, tas nav pieņemams! Atbalstiet manu priekšlikumu, un lai valdība nāk ar savu pienesumu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda likumā - vismaz līdz 10 procentiem, kā tas bija sākotnēji! Un tad arī visām pārējām pašvaldībām turpmāk būs daudzmaz labi ienākumi salīdzinājumā ar šo gadu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs ļoti labi saprotam, ka salda dzīve nav nedz pilsētās, nedz laukos šodien. Tāda nu ir patiesība. Bet, ja runa ir par to, kam šodien ir grūtāk, tad - novājinātajiem novadiem. Es biju starp tiem, kuri balsoja pret šo teritoriālo reformu, ko bija paredzēts veikt šajos krīzes gados, un pārliecinos šodien, ka man bija taisnība. Tāpat kā Zemnieku savienībai un Zaļajiem, kuri arī iestājās pret, manā formulējumā, jaunu sadzīšanu kolhozos. Tagad visi ir novājināti. Valsts mēģina atkal un atkal uzlikt jaunas funkcijas pašvaldībām, bet naudu nedod. Un tātad novājināt, vēl vairāk atņemt lauku pašvaldībām naudu nebūtu prāta darbs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Dzintar, ņem pa vidiņu! Lai tiek visām pusēm!”)

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es, protams, atbalstīšu komisijas pieeju šā jautājuma risināšanā gan šajā, gan turpmākajos priekšlikumos, jo komisijas pieeja tomēr ir vairāk līdzsvarota. Bet es tomēr uzskatu, ka ir jāatbalsta tas - par to šeit jau runāja -, ka maksimāli ātri mums ir vajadzīgs jauns pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, jo pēdējos gados situācija ir ārkārtīgi strauji mainījusies. Šobrīd šī atšķirība starp lauku pašvaldībām un pilsētām varbūt ir pat mazāk izteikta nekā atšķirība starp lauku pašvaldībām perifērijā un lauku pašvaldībām ap Rīgu. Šajos treknajos gados, šajos tā sauktajos treknajos gados, kā mēs zinām, Pierīgas pagasti un Pierīgas novadi ir attīstījušies ģeometriskā progresijā. Mēs visi redzam, ka dzīvojamais fonds ir pieaudzis ģeometriskā progresijā. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Aritmētiskā, ģeometriskā nav iespējama!”) Un līdz ar to šobrīd vairāk, stipri vairāk nekā agrāk, ir jāizlīdzina šīs atšķirības, kas ir radušās tieši pēdējo gadu laikā.

Es varu pateikt vienu piemēru. Šobrīd, īstenojot izglītības reformu „Nauda seko skolēnam”, Izglītības un zinātnes ministrija ir tam visam piegājusi ļoti vienkāršoti: viens koeficients - lielajām pilsētām, otrs koeficients - lauku apvidiem, proti, lauku teritorijām, pārējiem novadiem.

Šobrīd ir milzīga atšķirība starp atsevišķiem lauku novadiem, kas atrodas tālāk no Rīgas, un tiem lauku novadiem, kas ir Pierīgā. Un līdz ar to ir nepieciešams maksimāli ātri pieņemt jaunu likumu par finanšu izlīdzināšanu.

Bet šajā gadījumā es, protams, atbalstīšu komisiju, jo komisijas pieeja ir izsvērtāka.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lai gan mēs jūtam, ka diez vai mūsu priekšlikums būs atbalstīts, nekādā gadījumā mēs to neatsauksim, jo, kamēr jaunu likumu sagaidīsim, pienāks laikam vēlēšanas un varbūt tikai nākamajā Saeimā tas tiks pieņemts, mēs tā jūtam... Bet jebkurā gadījumā, runājot par šo problēmu, jājautā - ko mēs te īsti gribam panākt? Atņemt lielākajiem, atdot mazākajiem vai arī pašiem mazākajiem? Godīgi runājot, - vai tas bija reģionālās reformas mērķis - izveidot ļoti īpatnējus novadus, pilsētas arī? Jo šeit mēs jau redzējām tādus lietišķus priekšlikumus, kur... Tiešām, lai tas būtu kaut cik godīgi, jābūt nevis divām grupām, kuras ir ļoti neviendabīgas un nelīdzīgas, bet vismaz četrām. Gan novadi ir ļoti dažādi, gan arī pilsētas Latvijas reģionos ir ļoti dažādas, un tāpēc, godīgi runājot, par to, kas iegūs un kas zaudēs... Jā, tām pilsētām, kur tiešām infrastruktūra ir izveidojusies, ir arī valdības un valsts atbalsts. Arī politiskais atbalsts ilgus gadus, ne tikai piecus gadus, bet desmit, piecpadsmit gadus, tām bija daudz lielāks. Atveriet valsts investīciju programmas, atveriet dažādus projektus! Tur būvē halles, zāles un skolas renovē, un tā tālāk. Paskatieties! Citas pašvaldības vispār ilgus gadu desmitus nevienu santīmu nav saņēmušas. Arī tā ir zināma politiska atbildība par reģionālo attīstību.

Tieši Latgalē... Ja ir runa par Latgales lielajām pašvaldībām - tādas ir gan Jēkabpils, gan Rēzekne, gan Daugavpils -, tad jāteic, ka esošajā situācijā... saskaņā ar esošo likuma redakciju tās tiešām būs zaudētājas. Bet tieši šajās pilsētās arī pēc reģionālās reformas īstenošanas ļoti daudz pakalpojumu... Daļēji arī funkcijas, kas kādreiz novados tika veiktas un organizētas, tomēr ir jāveic arī pilsētās. Gan izglītības iestāžu tīkls, gan pirmsskolas iestāžu pakalpojumi, gan dažādas sociālās funkcijas, gan arī ieņēmumu dienesta darbība... Bet, ja valdība tagad griež tādā veidā budžetus, tad to ieņēmumu daļa, kuri gūti no nodokļiem, ļoti strauji samazinās. Atbalsta šeit nav nekāda. Un, kā mēs redzam, daudzās, it īpaši Latgales lielajās pilsētās maznodrošināto personu skaits pieaug krasi, pat vairāk nekā mazajās lauku pašvaldībās. Tā, piemēram, Daugavpilī četras reizes pieaudzis maznodrošināto ģimeņu skaits.

Tāpēc es domāju, ka, runājot par nākotni, jāpievērš uzmanība tieši šiem jautājumiem, un tomēr lūdzu iedziļināties un atbalstīt Bērziņa kunga priekšlikumu, jo, lai gan tas nav labākais, vismaz tādā veidā mēs kādai kategorijai daļēji varēsim palīdzēt. Un es ceru, ka reģionālā reforma nākamreiz varbūt realizēsies nedaudz savādāk un veidosies mums tādas stipras… visas būs stipras pašvaldības, nevis tādas kā tagad.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Noklausījos šīs debates, un man radās divi jautājumi ļoti lielai daļai to deputātu, kuri šeit debatēja.

Viens. Vai viņi šo likumu ir lasījuši?

Otrs. Vai viņi šo likumu ir sapratuši, ja ir lasījuši?

Man kā cilvēkam, kas šo likumu ir izveidojis kopā ar Karnītes kundzi un ir pie šā jautājuma strādājis jau no 1995.gada, gribas teikt tikai vienu: šeit, šajā punktā, šajā priekšlikumā un vispār šajā attiecīgajā normā ir runa tikai par vienu - par lauku un pilsētu attiecību. Un tādus brīnumus, ko es dzirdēju, - par Latgales iznīcināšanu, par teritoriālās reformas kaitīgumu, par daudz ko citu… Nu, atvainojiet!… Var jau, protams, daudz ko sarunāt.

Jautājums ir tikai viens: vai šajā brīdī Latvijas valstī lauki ar pilsētām ir tik vienādā attiecībā, ka mēs šo proporciju starp laukiem un pilsētām varam mainīt tik krasi - no 55 procentiem pret 45 procentiem mainīt uz 50 pret 50? Es saprotu, ka atrastais kompromiss ir zināmā mērā tāds, kas šobrīd šo situāciju regulē, nostabilizē un ir visvairāk pieņemamais… visvairāk tieši pašvaldībām, jo izlīdzināšanas sistēma nav pašvaldību finansēšanas sistēma, kā daudzi iedomājas. Izlīdzināšanas sistēmā vienmēr būs novirzījumi, kuri pēc tam ir jāizlīdzina. Tā kā finanšu resursi mums ir ierobežotā skaitā, protams, visas šīs tā sauktās galotnes nosegt nevar un visas bedrītes piebērt arī nevar.

Es atkārtoju: šis priekšlikums runā tikai par šo vienu attiecību, par pilsētu un lauku attīstības izlīdzināšanu. Vai tā ir pilnā mērā notikusi? Es tikai atkārtoju, ka šis kompromiss ir pieņemams, un es noteikti atbalstīšu šo komisijas rīcību, bet neatbalstīšu Bērziņa kunga turpmākos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā, cienītie kolēģi! Ir vairākas lietas, ko es gribu pieminēt.

Vispirms par šo sadalījumu starp republikas pilsētām un laukiem. Kā jūs varbūt zināt, sakarā ar reformu faktiski tagad ir nevis tikai septiņas republikas pilsētas kā agrāk, bet ir deviņas, un šis procentuālais sadalījums ir zināmā mērā matemātisks turpinājums tam, kas bija agrāk; agrāk bija 45 procenti pret 55 procentiem.

Ir taisnība, ka šis likumprojekts ir pagaidu variants, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir norādījusi, ka viņa eventuāli gatavos grozījumus šajā likumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu un ka tajos grozījumos, iespējams, būs ietverti vēl arī citi koeficienti, ne tikai tie, kas ir pašlaik. Izlīdzināšana šajā brīdī saskaņā ar šo likumu ir balstīta uz četriem koeficientiem.

Pēdējais, uz ko es gribu norādīt. Mēs komisijā skatījām arī ienākumus uz vienu iedzīvotāju gan pilsētās, gan novados. Ir redzams, ka pilsētu grupā trīs pilsētas, kam ir paši zemākie ienākumi, ir Daugavpils, Rēzekne un Jēkabpils. Un ir arī vesela virkne novadu, kuriem ir samērā zemi ienākumi. Bet es gribu vērst uzmanību uz to, ka mēs jau nobalsojām divus grozījumus… Tie parādījās kā Juridiskā biroja grozījumi. Tas pirmām kārtām ir otrais grozījums, kas paredz kompensāciju no Ministru kabineta… no dotācijām sakarā ar to, ka no izlīdzināšanas fonda tiek izņemti koeficienti, kas attiecas uz bērniem bērnunamos, kā arī uz veciem ļaudīm veco ļaužu pansionātos, kas tur ievietoti pirms 1998.gada. Šie koeficienti agrāk tika ierēķināti. To izņemšana ir radījusi zināmus… dažās pašvaldībās zināmus trūkumus, kurus šis, otrais, grozījums paredz atlīdzināt.

Līdzīgs ir arī trešais grozījums, par ko jūs jau nobalsojāt un kas uzdod Ministru kabinetam, iesniedzot valsts budžetu, paredzēt arī dotācijas, kuras ietu uz tām pašvaldībām, kam ir zemākie iedzīvotāju ienākumi (uz iedzīvotāju), gan nākamgad, gan aiznākamgad.

Es vēlreiz norādu, ka komisija skatīja deputāta Bērziņa iesniegto 4.priekšlikumu, bet tomēr neatbalstīja to.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Andra Bērziņa (Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija) priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 59, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Nākamais ir deputāta Daudzes priekšlikums. Arī tas attiecas uz sadalījumu starp pilsētām un novadiem. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja. Tas paredzēja šādu sdalījumu: 49 procentus pret 51 procentu. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Gundara Daudzes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 46, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Priekšsēža kungs! Tā kā 6., 7., 8. un 9.priekšlikums attiecas uz pielikumu, kur būtu jāmaina skaitļi, es uzskatu, ka atšķirībā no 4. un 5.priekšlikuma 6., 7., 8. un 9.priekšlikums vairs nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji piekrīt? Nepiekrīt. Iesniedzējiem ir tiesības prasīt balsojumu par visiem priekšlikumiem. Tātad turpinām ar 6.priekšlikumu.

G.Bērziņš. 6. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Arī tas paredzēja šādu sadalījumu: 49 pret 51. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 7. - deputāta Bērziņa priekšlikums. Tas izriet no 4.priekšlikuma. Un arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 8.priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Es atsaucu 8.priekšlikumu, tas ir analoģisks 9.priekšlikumam. Turpinām ar 9.priekšlikumu.

G.Bērziņš. 8.priekšlikums ir atsaukts. 9.priekšlikums arī izriet no 5. … es atvainojos, no 6.priekšlikuma, ko iesniegusi politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija, un tas arī… Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 25. Likums pieņemts.

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Patentu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts „Grozījumi Patentu likumā” (dokuments Nr.4938) ir precizējošs, kā arī saistīts ar starptautiskās vienošanās spēkā stāšanos.

Likuma 11.pants tiek grozīts, lai saskaņotu Patentu likumu ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts noslēpumu un klasificētās informācijas aizsardzību.

Ieteikts 11.panta nosaukumu grozīt no „Slepenie izgudrojumi” uz „Izgudrojumi, kas skar valsts aizsardzības intereses”. Attiecīgi grozāma arī panta pirmā un otrā daļa.

Likuma 47.pants papildināts ar ceturto daļu, kas nosaka, ka par grozījumu izdarīšanu ziņās, kas attiecas uz patentu piešķiršanu, maksājama valsts nodeva. Attiecīgi jāgroza arī 49.panta otrā daļa, kurā uzskaitīti visi Patentu likuma panti, kuros minētas valsts nodevas.

Likuma 71.panta ceturtajā daļā saistībā ar Eiropas patenta apstiprināšanu Latvijā ir paredzēta norma, kas nosaka, ka patenta īpašniekam jāiesniedz tulkojums ne tikai pretenzijām, bet arī tekstam uz zīmējumiem.

Grozījums likuma 74.pantā saistīts ar nepareizu atsauci uz Konvenciju par Eiropas patenta piešķiršanu. Šis grozījums šo kļūdu izlabo.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Patentu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Porietis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2009.gada 5.novembris.

Sēdes vadītājs. 5.novembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Porietis.

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Šā likuma grozījumu būtība saistās ar papildinājumiem jautājumos par valsts emeritētā zinātnieka statusa piešķiršanu (tas ir 12.¹ pants), par valsts pārvaldes institūcijas pasūtītiem pētījumiem (37.pants), zinātnisko darbinieku atalgojuma, darba samaksas un darba laika uzskaites kārtību (37.¹ pants), kā arī par zinātniskās institūcijas nekustamo, kustamo un - tas ir svarīgi! - arī intelektuālo īpašumu (39.¹ pants).

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Porietis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.novembris.

Sēdes vadītājs. 12.novembris, jā?

J.Porietis. Jā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.novembris. Deputāti neiebilst.

J.Porietis. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Gunārs Laicāns.

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1450/Lp9 - „Grozījums likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām””.

Likuma grozījums izstrādāts, lai samērotu pašvaldībām pieejamos finanšu līdzekļus ar tiesību aktos noteiktajām funkcijām, uzdevumiem, tiesībām un pienākumiem. Turpmāk pašvaldības pašas varēs lemt, par kādu maksu izīrēt sociālos dzīvokļus, jo no likuma paredzēts izslēgt obligāto nosacījumu, ka sociālā dzīvokļa īres maksai jābūt vismaz trīs reizes zemākai par īres maksu, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības dzīvokļiem. Patlaban nav pamata noteikt trīs reizes mazāku sociālā dzīvokļa īres maksu, ja tas rada nevienlīdzīgu attieksmi pret tiem sociāli maznodrošinātajiem, kuri īrē sociālos dzīvokļus, un tiem, kuri īrē citus pašvaldības dzīvokļus.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šos grozījumus, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Pēc frakcijas „Saskaņas Centrs” vērtējuma, likumprojekts „Grozījums likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” neapšaubāmi samazina sociālās aizsardzības apjomu.

Līdz ar to es aicinu balsot „pret”, noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Kolēģi! PCTVL frakcija arī balsos pret šo valdības likumprojektu, jo, ja mēs likumprojektu pieņemsim, tad īres maksa dažu kategoriju sociālajām mājām paaugstināsies.

Ļoti interesanta ir valdības argumentācija, kas tika šeit izklāstīta un arī anotācijā atspoguļota. Mērķis it kā ir novērst diskrimināciju starp sociālo māju un citu pašvaldības māju iemītniekiem. Tāda diskriminācijas novēršana ir mūsu Latvijā „know-how”, tā notiek jau ceturto reizi pusgada laikā. Un arī likumā „Par valsts pensijām” ir tāda - atņemt arī pilsoņiem visas tās tiesības, kuras nebauda nepilsoņi.

PCTVL frakcija uzskata, ka tā ir nepareiza pieeja diskriminācijas novēršanai. Es ceru, ka šis gadījums ar sociālajām mājām ir pēdējais gadījums, ko mēs novērojam šajā jomā.

Aicinu likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai deputāts Laicāns vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

G.Laicāns. Komisija uzklausīja ekspertus, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus, kuri atbalstīja šo likumprojektu tālākai izskatīšanai.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 19, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Laicāns. 30.oktobris.

Sēdes vadītājs. 30.oktobris. Deputāti neiebilst.

G.Laicāns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.1205/Lp9).

Izskatīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā. Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

Pirms sākam skatīt šos priekšlikumus, gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka tie attiecas uz citiem jautājumiem, ne gluži uz tiem, par kuriem mēs runājām pirmajā lasījumā un kuri bija veltīti vairāku tādu pantu precizēšanai, kas attiecas uz atstādināšanu no amata un atcelšanu no amata. Tātad pirmajā lasījumā bija runa par bāriņtiesas vadību.

Abi otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi attiecas uz likuma 49.pantu. Proti, ir runa par bāriņtiesas lēmumu stāšanos spēkā un pārsūdzēšanu.

1.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Liene Liepiņa. Šis priekšlikums, apspriežot to komisijā, tika atbalstīts daļēji Tika atzīts, ka patiešām ir vairāki nenoregulēti jautājumi, kas attiecas uz bērna aprūpes tiesību atņemšanu un atjaunošanu un to, kā stājas spēkā šie lēmumi; tiešām ir vairākas praktiskas problēmas konstatētas. Juridiskā komisija, atzīstot, ka tomēr būtu kādi risinājumi meklējami, šo priekšlikumu atbalstīja daļēji un sagatavoja savu priekšlikumu - 2.priekšlikumu -, kuru ir atbalstījusi.

Pirms mēs šo projektu iesniedzām izskatīšanai sēdē, mēs vērsāmies pie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un lūdzām tās viedokli par šiem priekšlikumiem. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija mums atsūtīja savu atzinumu, ka jebkura ārpusģimenes aprūpes veida mērķis ir sniegt bērnam aprūpi uz laiku, līdz bērns var atgriezties vecāku aprūpē vai arī tiek adoptēts, un bāriņtiesas lēmuma tūlītēja stāšanās spēkā kalpo bērna interesēm, lai bērns varētu dzīvot ģimenē. Līdz ar to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija neatbalstīja ne deputātes Liepiņas, ne arī Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Tas, protams, ir tāds jautājums, kuru mēs rūpīgi vērtējām. Nonācām pie secinājuma, ka, iespējams, Bāriņtiesu likums nav īstais, kur izdarīt šādus precizējumus. Acīmredzot šis jautājums būtu risināms, izdarot Civillikumā grozījumus. Un esam arī uzrunājuši šajā sakarā Tieslietu ministriju, kur darba grupa jau strādā pie iespējamiem precizējumiem Civillikumā, lai atrisinātu jautājumu par to, kā vislabāk aizsargāt bērna tiesības šādās sarežģītās situācijās, kad bērns tiek izņemts no ģimenes.

Vēl. Pirms jūs izdarāt savu izvēli par šiem priekšlikumiem, vēlos piebilst, ka mēs saņēmām arī vēstuli no Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas un ka Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija arī ir izteikusi negatīvu attieksmi pret šiem ierosinājumiem, kurus mēs šodien redzam šajā likumprojektā.

Taču komisijas lēmums bija atbalstīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 1.priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 2. priekšlikumā. Tā tas laikam ir, vadoties pēc tabulas.

Sākam debates. Vārds Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram Andrejam Staķim.

A.Staķis (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Nedaudz paturpināšu Muižnieces kundzes teikto. Gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdēs, gan arīdzan Juridiskās komisijas sēdēs šis jautājums tika ļoti plaši izdiskutēts, un tiešām jāatzīst, ka grozījumi Bāriņtiesu likumā nebūtu tas labākais risinājums.

Īsi paskaidrošu, kāpēc. Cik saprotu, problēma ir tur - jautājumā, kā efektīvāk risināt situāciju, ja pastāv bažas vai ja ir acīmredzami pierādījumi, ka bāriņtiesas lēmums varētu būt bērna interesēm neatbilstošs vai attiecībā pret bērna interesēm pat diskriminējošs.

Konkrēti vēl par lēmumu par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu. Spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka bāriņtiesas lēmums stājas spēkā un izpildāms nekavējoties. Savukārt potenciālie grozījumi paredz, ka šis lēmums nestājas spēkā nekavējoties. No tā jāsaprot, ka tas notiek vispārējā kārtībā - Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

Runājot par otro daļu, proti, par to, ka pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību, izņemot gadījumu, kad atjaunotas bērna aprūpes tiesības, būtu jāmin diezgan svarīgs faktors. Pieņemsim, ka šie grozījumi stājas spēkā. Piemēram, tiek pārsūdzēts bāriņtiesas lēmums, bet tiesāšanās process pēdējā instancē beidzas ar to, ka bāriņtiesas lēmums tiek atstāts spēkā. Ir pagājuši vairāki gadi, bērns vēl jo vairāk pieradis pie audžuģimenes vai arī ārpusģimenes aprūpes sniedzēja, ir nepamatoti iztērēti valsts līdzekļi, un arī bioloģiskajiem bērna vecākiem ir tiesības sniegt tiesā prasību par kaitējuma atlīdzināšanu.

Protams, nevar arī izvairīties no tā, ka šo situāciju varētu izmantot negodprātīgi aizbildņi, audžuģimenes vai aprūpes iestādes.

Un pats svarīgākais. Iznāk, ka jebkura ārpusģimenes aprūpes veida mērķis ir sniegt bērnam aprūpi uz laiku. Bet, kā jau minēju, mēs ļoti labi saprotam problēmu un nenoliedzam to. Savukārt, ja papētām statistiku, tad redzam, ka 2008.gadā bāriņtiesas izdeva 13 573 lēmumus, no kuriem tika administratīvajā tiesā pārsūdzēts 41 lēmums un tikai trīs lēmumi tika atcelti. Kā jau noskaidrojās Saeimas Juridiskās komisijas sēdē un kā to piedāvāja arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, tiešām loģiskākais risinājums varētu būt Civillikumā. Jau šobrīd Tieslietu ministrijā notiek darbs pie Civillikuma grozījumiem, un tajā piedalās arī Labklājības ministrijas pārstāvji.

Varu atgādināt, ka 2006.gadā, kad tika pieņemts šis likums - Bāriņtiesu likums -, Saeimā, skatot šo jautājumu, nebija diskusijas par 49.panta grozījumiem, par tā normām.

Savulaik ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Tieslietu ministrijas ierēdņi, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra padomniece, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori, un darba grupas lēmums bija atstāt negrozītu 49.pantu.

Tāpēc aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es tomēr aicināšu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Par manējo nav jābalso, jo, manuprāt, tas laikam negūs atbalstu.

Bāriņtiesas rīkojas vienīgi bērna interesēs - tāds ir likuma uzstādījums. Tomēr - kas īsti ir bērna intereses? Tas nekur nav un nevar būt definēts, jo tas ir saistīts ar mainīgiem sociāliem apstākļiem, sabiedrības attīstību, mūsdienu pētniecības atziņām un citiem aspektiem.

Šis priekšlikums, kas nosaka, ka bāriņtiesas lēmums atjaunot vecākiem bērna aprūpes tiesības nestājas spēkā nekavējoties, ir saistīts tieši ar bērna interesēm. Gribu pamatot šo priekšlikumu ar diviem argumentiem.

Var teikt, ka bērna interešu svarīgākie aspekti ir bērna piesaiste pie viņu aprūpējošās personas, stabilitāte un pēctecība, kā arī bērna viedoklis. Pēdējo 60 gadu laikā veiktie pētījumi nepārprotami liecina par to - un šajā punktā tiešām pētnieku vidū nav domstarpību! -, ka visbūtiskākā bērna interese ir bērna piesaiste pie viņu aprūpējošās personas. Nav runa par pierašanu vai pieķeršanos vienkāršā nozīmē, bet gan par bērna attīstībai pilnīgi nepieciešamu pamatu, vismaz tikpat svarīgu kā ikdienas uzturs.

Izšķirīga loma šādas piesaistes veidošanā nav asinsradniecībai, bet gan laika garumam un kvalitātei, kādā tā notiek. Tas nereti ir grūts, sarežģīts un ilgstošs process, jo gandrīz vienmēr šie bērni ir smagi traumēti, zaudējuši ticību cilvēkiem, ar ārkārtīgi zemu pašapziņu, un tā tālāk.

Bērna uzaugšana bērnunamā tieši tāpēc ir tik slikta, ka viņam tur nav vismaz šīs vienas personas, ar kuru veidot attiecības, kas kalpo par bāzi viņa attīstībai. Ne jau dzīvošana grupā pati par sevi, vardarbība, vecāku trūkums vai materiālie apstākļi ir tik slikti.

Stabilitāte un aprūpes pēctecība ir ļoti svarīgi aspekti bērna attīstībai. Vēl jo svarīgāki tie ir traumētiem bērniem, kas ir piedzīvojuši gan vardarbību, gan šķiršanu no ierastajiem apstākļiem. Neziņa par nākotni, dzīvesvietas maiņa rada ārkārtīgi lielu stresu bērniem, kuru dzīves pamats jau tāpat ir nedrošs.

Bērna viedoklis ir neatņemama bērna interešu sastāvdaļa. Pieauguši būdami, tie, kas ir piedzīvojuši ārpusģimenes aprūpi, pārmet varas institūcijām tieši to, ka viņu viedoklis netika uzklausīts. Apvienoto Nāciju Organizācija šovasar ir publicējusi 30 lapaspušu garu komentāru par to, kā vajadzētu un kā nevajadzētu notikt bērna viedokļa uzklausīšanai. Šaubos, vai mūsu amatpersonas šajā komentārā ir iedziļinājušās.

Otrkārt. Tūlītējas lēmuma spēkā stāšanās pamatojumam ir jābūt tam, ka cilvēkam vai mantai draud briesmas, kā tas ir Bāriņtiesu likumā teikts par bērna aprūpes tiesību atņemšanu: ja bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bērnu izņem no ģimenes nekavējoties. Tikai tādā gadījumā! Jo ģimene ir aizsargājama un visādi atbalstāma no valsts puses.

Nereti bērni, kas atrodas tā sauktajā ārpusģimenes aprūpē, faktiski atrodas ģimenē. Viņiem ir šī piesaiste pie audžuvecākiem vai aizbildņiem. Praksē diemžēl bāriņtiesas šo aspektu ne vienmēr ievēro. Var būt tādi gadījumi kā, piemēram, gadījums ar kādu četrpadsmitgadīgu zēnu: lai gan viņš kopš viena mēneša vecuma ir atradies aizbildnībā pie vecmāmiņas, pēkšņi aprūpes tiesības atjauno mātei.

Nesen publicēts gadījums par trīs bērniem, kas vienas dienas laikā tika izņemti no audžuģimenes, lai viņus atdotu adopcijā uz Itāliju. Un kur viņi ir šobrīd? Nezinu. Es to nezinu, kur viņi ir, bet katrā ziņā viņi vairs nav tajā audžuģimenē, kur viņi dzīvoja divus gadus.

Šis priekšlikums palīdzēs bērniem, jo gadījumos, kad bērnam draudēs izņemšana no faktiskās ģimenes, viņu varēs aizstāvēt un viņš netiks raustīts no vienas vietas uz otru un atpakaļ. Ceru, ka sāksim nopietnas diskusijas par to, kas ir bērna interesēs, nevis dibināsim savu viedokli uz mūsu personīgo pieredzi un pārliecību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Šleserei.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis ir ārkārtīgi sensitīvs jautājums, un, kā jau komisijas vadītāja minēja, par šo jautājumu komisijā bija garas debates. Par to diskutēja gan Juridiskā komisija, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, gan arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, un šim jautājumam nav viennozīmīga risinājuma. Jo patiešām šis ir jautājums par uzticību. Vai mēs uzticamies bāriņtiesām? Vai mēs uzticamies aizbildņiem? Un kam mēs uzticamies vairāk?

Pēc būtības gan bāriņtiesas, gan aizbildņa pienākums un galvenā atbildība ir rūpēties par bērna labākajām interesēm. Bet, protams, ir gadījumi, kad attiecībā uz šīm interesēm bāriņtiesu un aizbildņu viedoklis nesakrīt. Mēs nupat dzirdējām kāda aizbildņa viedokli, un šis ir tieši tāds gadījums… Patiešām, šī situācija nav apskaužama, tā ir grūta. Es neesmu bāriņtiesu advokāte, taču uzskatu, ka bāriņtiesu darbinieki veic ārkārtīgi grūtu un ārkārtīgi sarežģītu uzdevumu. Un arī viņi savā darbā ir pieļāvuši virkni kļūdu. Taču šis darbs, kas viņiem ir jāveic katru dienu, ir ārkārtīgi grūts. Īpaši šodien, apstākļos, kad daudzās ģimenēs arvien lielāka kļūst depresija, bet pašvaldību iespējamā palīdzība ir ārkārtīgi ierobežota.

Mums ir pieejams arī Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas viedoklis, kuru minēja arī Juridiskās komisijas vadītāja un kurā ir teikts, ka, ja bāriņtiesas lēmumi par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu nestāsies spēkā un nebūs izpildāmi nekavējoties, kā tas būs, ja tiks atbalstīts kāds no šiem priekšlikumiem, tad bērnam būs liegta iespēja atgriezties ģimenē tūlīt pēc bāriņtiesas lēmuma par aprūpes tiesību atjaunošanu pieņemšanas. Mēs zinām, kādi ir lietu izskatīšanas termiņi administratīvajās tiesās, un mēs saprotam, ka šādā gadījumā tiesības dzīvot ģimenē bērnam var būt liegtas pat vairākus gadus. Ievērojot šos apstākļus, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija neatbalsta šo priekšlikumu. Un faktiski jau problēma ir nevis jautājumā par lēmuma spēkā stāšanās kārtību, bet gan tajā aspektā, ka starp aizbildni un vecākiem izveidojas strīds par saskarsmi un aizgādību, kas risināms tiesā civiltiesiskā ceļā. Šis strīds ir starp bāriņtiesu un aizbildni, cīnoties par to, kas bērna interesēs būtu visatbilstošākais.

Kolēģi! Es vēlos uzsvērt to, ka aizbildņa uzdevums saskaņā ar Civillikumu ir aizvietot vecākus uz laiku. Uz laiku, kamēr bērns ir palicis bez vecāku gādības. Šajā laikā aizbildnis pārstāv viņa intereses. Tāpēc šā veida aprūpe nevar tikt uzskatīta par pastāvīgu ģimeni. Vēl lielāka problēma… lielākā problēma ir tā, ka, paņemot mazus bērnus aizbildnībā, viss ir ārkārtīgi labi, kamēr šie bērni ir mazi un aizbildņi saņem atlīdzību (lai gan ļoti neliela, tā tomēr ir atlīdzība), bet, kad pieaug šie bērni un nāk pusaudža gadi, tad ir ļoti daudz tādu gadījumu, kad šie bērni atgriežas bērnunamā. Un tad jau šie bērni ir ar dubultu noraidījumu - viņus ir pametuši bioloģiskie vecāki, un nu viņus vēl pamet arī audžuģimene, pamet vēl arī aizbildņi. Tā ir situācija, kādu mēs nekādā veidā nevaram pieļaut! Tāpēc es gribu vēlreiz uzsvērt, ka šī alternatīvā aprūpe - neatkarīgi no tā, vai tā būtu aizbildnība, vai tā būtu audžuģimene, - ir aprūpe uz laiku un ka tikai adopcija spēj bērnam nodrošināt tiesības - tādas, kādas tās būtu, ja bērns būtu audzis bioloģiskajā ģimenē. Tā tas ir tikai adopcijas gadījumā.

Neskatoties uz to, es tiešām ļoti novērtēju katra aizbildņa ieguldījumu katra bērna audzināšanā. Tas ir milzīgi liels darbs, bet - es vēlreiz uzsveru! - tā ir aprūpe uz laiku, līdz bērns var atgriezties vecāku aprūpē vai arī tiek adoptēts. Par nožēlu, vairākums aizbildņu nevēlas šos bērnus adoptēt, bet nepiekrīt arī tam, ka šos bērnus adoptē citi. Līdz ar to pēc pilngadības sasniegšanas bērns kļūst par potenciālu sociālo pabalstu saņēmēju līdz pat 24 gadu vecumam.

Kolēģi! Ir skaidrs, ka ar vienu likuma grozījumu mēs nevaram šo problēmu atrisināt. Vēl vairāk. Man ir bažas, ka, atbalstot šos priekšlikumus, mēs šo situāciju vēl tikai sarežģīsim.

Diskutējot par šo priekšlikumu Juridiskajā komisijā, izskanēja arī priekšlikums, ka būtu nepieciešams noteikt kādu pārejas laiku, kurā būtu nepieciešama sadarbība starp aizbildni vai audžuģimeni un bērna vecākiem, lai nodrošinātu bērnam pēc iespējas saudzējošāku pāreju, lai bērns varētu atgriezties bioloģiskajā ģimenē vai iegūt jaunu ģimeni adopcijas ceļā. Iegūt pastāvīgu ģimeni, nevis kādu pagaidu risinājumu.

Kolēģi, vēlreiz uzsveru: šis nav risinājums! Balsojumā par šo priekšlikumu mēs atturēsimies. Bet, es ceru, gatavojot šo likumprojektu uz trešo lasījumu, kā arī veicot nepieciešamos grozījumus Civillikumā, mēs varēsim izveidot tādu sistēmu, kas visvairāk atbilstu bērna ilgtermiņa...

Sēdes vadītājs. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies, Šleseres kundze.

I.Šlesere. ... interesēm un labumam.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu ievērot reglamentu.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai, otro reizi.

L.Liepiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Pirmkārt, es gribu tomēr pieminēt to, ka Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Otrkārt, es gribu teikt, ka arī Civillikumā nav runa par aizbildnību uz laiku. Diemžēl. Civillikumā visa sadaļa par aizbildnību ir rakstīta īstiem bāreņiem un ir rakstīta pirms 70 gadiem. Tur ir ļoti daudz tādu normu, kuras būtu jāmaina, lai tās piemērotu bērniem, kas ir bez vecāku gādības palikuši.

Treškārt, es gribu atgādināt... Inese ļoti runāja par adopcijām un bioloģiskajām ģimenēm. Tas viss ir ļoti labi. Bet juridiskais statuss nav galvenais bērnam. Nav un nevar nekad būt. Galvenais ir bērna subjektīvā sajūta - vai viņš jūtas drošs, vai viņam ir pamats, uz kura attīstīties, vai viņam tā nav. Un šī maiņa no vienas vietas uz otru... katrā ziņā vienmēr tai būs potenciāls, ka bērns nebūs stabils, viņš vairs nemācēs izveidot attiecības ne ar saviem draugiem, ne ar iespējamo dzīvesbiedru vēlāk.

Tāpēc es lūdzu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ļauj aizbildņiem... vismaz aizbildņiem... Vajadzētu arī audžuvecākiem un citiem aprūpētājiem dot tās iespējas aizstāvēt bērnu vismaz tikmēr, kamēr šis process notiek. Šobrīd šādu iespēju nav. Ja aizbildnis ticis atcelts, viņš ir atcelts, viņam pilnīgi nekādu tiesību vairs nav to bērnu, piemēram, aizvest pie psihologa vai kaut ko darīt, lai aizstāvētu viņu. Var to lēmumu gan pārsūdzēt, bet tikmēr bērns jau var būt pārvests uz citu vietu; tad viņu nākamajā pārsūdzēšanas reizē, iespējams, atkal vedīs atpakaļ, trešajā pārsūdzēšanas reizē - atkal vedīs atpakaļ. Iespējams. Šitādi varianti šobrīd ir iespējami.

Un, lai tie būtu izslēgti, manuprāt, šis priekšlikums ir atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms es dodu vārdu deputātam Jānim Dukšinskim, daru zināmu, ka līdz pārtraukumam atlikušas divas minūtes.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīta visa darba kārtība! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 20, atturas - 1. Sēdi turpinām bez pārtraukuma, līdz būs izskatīta visa darba kārtība.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Jā, paldies.

Cienījamie kolēģi! Jautājums tiešām nav vienkāršs.

Es tikai precizēšu Liepiņas kundzes repliku.

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija divas reizes tikās, lai runātu par šo jautājumu. Pirmajā reizē mēs nevarējām izlemt, jo nebija precīzas papildu informācijas. No Labklājības ministrijas pieprasījām gan statistikas datus, gan visu pārējo. Un, kad mēs otrreiz jautājumu skatījām, mēs tomēr šo priekšlikumu bijām spiesti neatbalstīt, jo pārāk daudz šo nianšu ir.

Es ceru, ka... Uz trešo lasījumu vai nu jāuzlabo tas viss, jo situācija tiešām prasa kaut kādu pārejas periodu, vai arī šis jautājums tālāk jārisina tā, kā Muižnieces kundze minēja.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies visiem debatētājiem. Man šķiet, ka šo debašu saturs jums ļaus izvēlēties labāko risinājumu. Vēlos tikai piebilst, ka, izvērtējot situāciju, komisija, protams, ļoti labi apzinās, ka tā labākā vieta jautājuma risināšanai ir grozījums Civillikumā. Un Liepiņas kundzei ir taisnība tajā ziņā, ka Civillikums tiešām šādas situācijas neregulē. To mēs esam konstatējuši, un līdz ar to arī Tieslietu ministrijas speciālisti šobrīd strādā, lai varētu mums risinājumus piedāvāt, un mēs jau esam vienojušies, ka, pirms mēs skatīsim šo likumprojektu par bāriņtiesām trešajā lasījumā, mēs aicināsim darba grupas pārstāvjus, lai mūs informētu, kā šis darbs virzās un kāds varētu būt piedāvātais risinājums attiecībā uz grozījumiem Civillikumā.

Un tādēļ es aicinu jūs pieņemt labāko lēmumu, kāds būtu, lai risinātu jautājumus par bērnu aizbildnību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Muižnieces kundze, es atvainojos! Man jautājums jums kā komisijas vadītājai. Vai tad, ja mēs nobalsojam par 1.priekšlikumu, mēs automātiski neizslēdzam balsojumu par 2. - komisijas priekšlikumu, kurā ir iekļauts arī 1.priekšlikums?

V.Muižniece. Daudzes kungs! Liepiņas kundze neuzturēja prasību attiecībā uz 1.priekšlikumu, un līdz ar to mēs esam to iekļāvuši 2.priekšlikumā, un tātad balsojams būtu 2.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jā, es gribēju precizēt, lai nav domstarpību.

Paldies.

Tātad 1.priekšlikums nav balsojams, jo netiek uzturēta prasība par 1.priekšlikuma izlemšanu… par 1.priekšlikuma likteņa izlemšanu balsojot. Un līdz ar to mums ir jābalso par 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurā ir iekļauts arī deputātes Lienes Liepiņas iesniegtais 1.priekšlikums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurā ir daļēji iekļauts 1.priekšlikums! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - nav, atturas - 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Muižniece. Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Muižniece. Juridiskā komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 10.novembrim.

Sēdes vadītājs. 10.novembris. Deputāti neiebilst.

Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1442/Lp9 - „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Šo likumprojektu ir sagatavojusi Tieslietu ministrija, un tas izstrādāts starptautisko aizdevumu saņemšanai sniegto solījumu izpildei, kā mums norāda iesniedzēji.

Likumprojekta galvenais mērķis ir efektivizēt izsoļu procedūras.

Pirmais jautājums ir hipotekārā kreditora tiesību aizsardzība. Proti, ir paredzēts noteikt pirmā hipotekārā kreditora aizsardzību, tādējādi veicinot hipotekāro parādsaistību restrukturizāciju un mazinot tādu procesu skaitu, kuros ir nelietderīga piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu. Ir paredzēts mazināt tādu procesu skaitu, vienlaikus kā prioritāru saglabājot piedzinēju tiesību aizsardzību.

Otrs jautājums ir pašu izsoļu skaita samazināšana. Likumprojekts paredz arī to - samazināt izsoļu skaitu līdz divām (līdzšinējo iespējamo trīs izsoļu vietā).

Tālāk. Likumprojektā ir paredzētas izsoļu sākumcenu izmaiņas.

Paredzētas arī bankas beznosacījuma garantijas vēstules. Proti, likumprojekts paredz ieviest kā samaksas veidu bankas beznosacījuma garantijas vēstules. Šīs vēstules ir banku finanšu pakalpojumu veids: banka kā galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks noteiktas summas apmērā.

Juridiskā komisija, iepazinusies ar šo likumprojektu, nolēma to atbalstīt un lūdz Saeimu darīt tāpat.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu!… Es atvainojos, es nepamanīju, ka deputāts Pimenovs vēlas debatēt. Jā. (No zāles: „Par vēlu! Par vēlu!”) Nē, viņš… Var kāds nofiksēt laiku?... Jūs varat nofiksēt, kurā brīdī bija zvans un kurā brīdī bija sākamas debates? Ņemot vērā to, ka gadījums ir strīdīgs, vēršos pie deputātiem ar jautājumu: vai ir iebildumi pret to, ka mēs tagad dodam vārdu deputātam Pimenovam? Es atvainojos, kolēģi! Situācija tiešām ir tāda, ka es šobrīd… Zināmā mērā varbūt man jāuzņemas atbildība, tāpēc ka es patiešām nepamanīju, ka deputāts Pimenovs nospiedis pogu, vēlēdamies uzstāties debatēs. Es aicinu dot viņam vārdu. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Bet ļoti īsi!”) Es domāju, ka tas būs tikai demokrātijas vēlreizējs apliecinājums mūsu parlamentā.

Vārds deputātam Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies par iespēju Saeimas sēdē uzstāties par šo likumprojektu.

Kolēģi! Tiek ierosināts veikt likumā izmaiņas par labu hipotekāro kreditoru - tātad banku - tiesību aizsardzībai. Prokreditoriska jeb uz kreditoru tiesību aizsardzību vērsta likumdošana jau ir nodarījusi vislielākos postījumus Latvijas ekonomikai, jo tā ir tieši līdzvainīga kredītburbuļa radīšanā un no tā izrietošā neatmaksājamā valsts parādā. Un šodien bankas patiesībā lobē savu interešu aizsardzību. Tas ir labi saprotams.

Vienlaicīgi laika zīmes rāda ko citu - skaidru nepieciešamību pēc kredītņēmēju tiesību aizsardzības, un tieši tas Saeimai ir jādara, un tieši to „Saskaņas Centrs” darīs. Šodien „Saskaņas Centrs” atbalstīs likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai, taču ceru, ka nākamā diskusija tomēr atmaskos topošajā likumā valdības neoliberālo politiku un norādīs uz jaunajiem lietussargiem, kurus ceļ tagad virs kreditoriem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Muižniece. Juridiskā komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 30.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 30.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Aicinu pievērsties Reģionālās attīstības likumam. Šis ir periods, kurā, finansiālu apstākļu spiestas, ministrijas saņem uzdevumus samazināt savus budžetus, bet diemžēl šī samazināšana daudzos gadījumos notiek uz reģionos atrodošos struktūru rēķina, un pamazām valsts pārvalde bēg projām no Latvijas reģioniem.

Tāpēc ir sagatavoti priekšlikumi, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir gatava strādāt, lai kaut kādā veidā to visu ierobežotu un neļautu zust pakalpojumiem.

Pirmais likumprojekts. Šis likumprojekts saņemts no valdības, un komisija ar to ir iepazinusies. Precizējamu lietu izrādījās pietiekami daudz, lai komisija izstrādātu alternatīvu likumprojektu.

Tāpēc es aicinu parlamentu vispirms veikt balsojumu par valdības iesniegto likumprojektu, lai parlaments to neatbalstītu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pirmajā lasījumā! Atbildīgā komisija to ir noraidījusi un izstrādājusi alternatīvu likumprojektu. Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 79, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

M.Kučinskis. Aicinu atbalstīt komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu, un aicinu visus sagatavoties atbildīgam darbam tuvāko mēnešu laikā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.novembris.

Sēdes vadītājs. 25.novembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Hanka.

P.Hanka (ZZS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Jau otro reizi!”) Jā, šodien tiešām otrreiz...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli. (No zāles: „Viņš ar sevi runā!”)

P.Hanka. Piedodiet, priekšsēdētāj! Vairs tā nebūs.

Jums priekšā jābūt ir dokumentam Nr.4949 - likumprojektam „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Saņemti ir septiņpadsmit priekšlikumi. Atbildīgā komisija, pieaicinot ekspertus, visus priekšlikumus izskatīja.

1. - deputāta Šadurska priekšlikums. Diemžēl komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 2. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 4. - deputāta Šadurska priekšlikums. Diemžēl neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. Diemžēl 8. - deputāta Šadurska priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis Juridiskā biroja priekšlikums PCTVL frakcijai nav saprotams. Kāpēc ir nepieciešams biedrības valdes locekļus visus fiksēt reģistrā? Mēs šo priekšlikumu neatbalstām un aicinām Saeimu neatbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 5, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

P.Hanka. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Hanka. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. Diemžēl deputāta Šadurska iesniegtais 13.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 14. - pašas atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. Pēdējais ir 17. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Hanka. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

P.Hanka. Šā gada 30.oktobris.

Sēdes vadītājs. 30.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ainars Baštiks. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Baštika kungs, turieties! Saņemieties!”)

A.Baštiks (LPP/LC frakcija)

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Izskatot šo likumprojektu, bija tiešām garas un pamatīgas diskusijas. Atzīstot iesniegtā likumprojekta trūkumus un nepilnības, komisija tomēr nolēma to konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 17, atturas - 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Baštiks. Un lūdzu nobalsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī laiku, kad otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

A.Baštiks. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt šā gada 26.oktobri.

Sēdes vadītājs. Un otrais lasījums?

A.Baštiks. Šā gada 29.oktobris.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.oktobris, otrais lasījums - 29.oktobrī. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Dokuments Nr.4840.

Komisija izskatīja savā sēdē šo likumprojektu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Golubovs. Termiņš - 30.oktobris.

Sēdes vadītājs. 30.oktobris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4841. Komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Golubovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.oktobris.

Sēdes vadītājs. 30.oktobris. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Līdz ar to visa šodienas sēdes darba kārtība izskatīta.

Informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus jautājumus ministriem.

Viens jautājums ir saņemts no deputātiem Plinera, Mitrofanova, Buzajeva, Sokolovska un Buhvalova un ir adresēts finanšu ministram Einaram Repšem. Jautājums ir „Par Latvijas nacionālās lidsabiedrības „Air Baltic Corporation” izvairīšanos no nodokļu nomaksas”. Jautājums tiek nodots finanšu ministram Einaram Repšem.

Un ir saņemts arī deputātu Kabanova, Golubova, Rubika, Deņisova, Fjodorova, Mirska, Vidavska, Ribakova, Tutina un Agešina jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par dalību 2010.gada izstādē „World Expo 2010” Šanhajā”. Jautājums tiek nodots ekonomikas ministram Artim Kamparam.

Savukārt šodien jautājumu un atbilžu sēdē bija paredzēts izskatīt trīs jautājumus. Uz visiem ir saņemta rakstiska atbilde. Uz diviem jautājumiem deputāti vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus no ministriem, savukārt ekonomikas ministra Kaspara Gerharda sniegtā rakstiskā atbilde uz jautājumu „Par sabiedriskās televīzijas pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem” apmierina jautājuma iesniedzējus, tāpēc šis jautājums izskatīts šodien netiks.

Un tagad, godātie kolēģi, uzmanību! Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 13.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 13.15.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas kolēģi! Lūdzu tūlīt pulcēties uz apakškomisijas sēdi Juridiskās komisijas telpās. Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Īsa Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Juris Dobelis, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone un Viktors Ščerbatihs.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 22.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir trīs jautājumi.

Pirmais ir deputātu Plinera, Buhvalova, Mitrofanova, Sokolovska un Buzajeva jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei “Par Sergeja Reunova aizturēšanu un iespējamo piespiedu izraidīšanu”.

Uz šo jautājumu ir saņemta iekšlietu ministres rakstiska atbilde, taču jautājuma iesniedzēji vēlas saņemt vēl arī precizējošus papildu paskaidrojumus no iekšlietu ministres.

Ir jautājums – vai iekšlietu ministre vēlas kaut ko piebilst pie jau iesniegtās rakstiskās atbildes teksta?

Vārds iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei.

L.Mūrniece (iekšlietu ministre).

Labvakar, godātie kolēģi! Tas, ko es vēlos piebilst, būtībā saskan ar to, ko jau esmu teikusi rakstiskajā atbildē.

Vienīgais, ko gribu teikt, – ka Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tad, ja cilvēki, kas nav Latvijas pilsoņi un nepilsoņi... ja viņi vēlas iegūt uzturēšanās atļauju vai kādu citu statusu mūsu valstī, ļoti individuāli skatās uz gadījumiem, kuros, piemēram, humānu apsvērumu dēļ cilvēkam ir dodami kādi atvieglojumi. Un, patiešām izvērtējot katru gadījumu, mēs ļoti nākam pretī.

Attiecībā uz Sergeju Reunovu varu teikt, ka šis cilvēks ļoti apzināti ir pārkāpis Latvijas Republikas likumdošanu attiecībā uz to, kā iegūstami ieceļošanas dokumenti mūsu valstī, kādā veidā jānoformē dokumenti, lai varētu uzturēties mūsu valstī. Vairākkārt pārkāpjot šos noteikumus, minētais cilvēks ir nonācis aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā. Un vairāku gadu garumā, praktiski gandrīz desmit gadu garumā... Ir pierādījumi, ka cilvēks ilgstoši uzturējies Latvijas Republikas teritorijā nelikumīgi un vairākkārt ir pārkāpis šos normatīvos aktus. Tas nozīmē, ka droši vien attiecībā uz viņu nav piemērojami nekādi atvieglojumi. Nedrīkst izmantot ļaunprātīgi to, ka mēs nākam pretī un humānu apsvērumu dēļ dažkārt mīkstinām šos noteikumus. Tāpēc mana atbilde uz jautājumu ir tāda: mēs nākam pretī visiem, kas ievēro Latvijas likumdošanu, bet minētais cilvēks, Sergejs Reunovs, ļoti apzināti šo likumdošanu pārkāpj.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies iekšlietu ministrei.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uzdot divus papildjautājumus.

Šeit piedalās viens no jautājuma iesniedzējiem – deputāts Buzajevs.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamā ministre! Jūsu atbildē tika izklāstīta Sergeja Reunova, tā teikt, vesela piedzīvojumu hronika laika posmā no 1998.gada līdz 2009.gadam, taču attiecībā uz PMLP lēmuma pārsūdzēšanu jūs minat tikai to, ka šā gada aprīlī pirmās instances tiesa noraidīja viņa prasību pret PMLP.

Kāpēc jūs neminējāt to faktu, ka šis tiesas spriedums ir pārsūdzēts apelācijas instancē, nedz arī to, ka izskatīšanas stadijā atrodas viņa sūdzība par iekļaušanu melnajā sarakstā? Jūs uzskatāt, ka jūs uzvarēsiet tiesā? Vai tiesas viedoklis jūs vispār neinteresē?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds iekšlietu ministrei.

L.Mūrniece. Principā es negribētu izdarīt nekādu spiedienu uz tiesu, bet tas viss, ko es jau iepriekš minēju, nozīmē tikai to, ka cilvēks, kurš apzināti pārkāpj valstī esošos likumus un normatīvos aktus, nevar cerēt nedz uz kādu īpašu attieksmi, nedz arī cerēt, ka viņš var uzvarēt tiesu, ja iepriekš klaji ignorējis valstī pastāvošo likumdošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Buzajeva kungs, jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu.

Ieslēdziet mikrofonu, lūdzu, Buzajeva kungam.

V.Buzajevs. Jā... 17.septembrī jums tika uzdots deputātu jautājums. 18.septembrī jūs izraidījāt Reunovu, nodemonstrējāt tādā veidā cieņu pret jautājuma iesniedzējiem un Saeimu kopumā.

Taču tas vēl nav viss. 19.septembrī Reunova māte, uzzinājusi par dēla izraidīšanu, nokļuva slimnīcā, kur arī nomira nākamajā dienā, 20.septembrī.

Sakarā ar to nākamais jautājums: vai jūs tiešām uzskatāt, ka šāda situācija atbilst humāniem apsvērumiem, saskaņā ar kuriem jums ir tiesības piešķirt personai termiņuzturēšanās atļauju? Vai ir kāda jēga arī turpmāk vērsties pie jums ar šādiem lūgumiem, lai jūs izmantotu jums likumā piešķirtās tiesības?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Vārds iekšlietu ministrei.

L.Mūrniece. Es vispirms gribu teikt, ka es ar ļoti lielu cieņu izturos pret savu kolēģu uzdotajiem jautājumiem. Visās iepriekšējās reizēs, kad es uz šejieni neatnācu, piedalījos budžeta izskatīšanā Ministru kabinetā. Taču personīgi pie jūsu frakcijas kolēģiem piegāju, atvainojos par to, ka nevaru apmeklēt konkrēto Saeimas sēdi, un kolēģi man deva atļauju uzstāties šeit šodien.

Attiecībā uz humāniem apsvērumiem varu atkārtot tikai iepriekš minēto: cilvēks, kurš apzināti desmit gadu laikā pārkāpj Latvijas Republikas likumus un citus normatīvos aktus, nevar pretendēt uz īpašu attieksmi, nevar pretendēt uz humāniem apsvērumiem. Īpaši tad, ja jau divas reizes attiecībā pret viņu šie humānie apsvērumi ir piemēroti gadījumos, kad viņam tika samazināts noteiktais termiņš, kurā bija aizliegts iebraukt Latvijas Republikā. Ņemot vērā ģimenes apstākļus, to, ka viņam māte tiešām šeit dzīvoja, to, ka viņš šeit ir dzimis, bija viņam samazināts tas termiņš, kurā bija aizliegts iebraukt. Taču cilvēks arī tad, neievērojot to, kā pret viņu izturējās, – ka izņēmuma kārtā viņam piešķīra šo atļauju humānu apsvērumu dēļ, – arī tad cilvēks rupji ignorēja pastāvošo likumdošanu! Es uzskatu, ka nevar cilvēkiem piešķirt īpašas atlaides, ja viņi ilgstoši neievēro likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jautājuma iesniedzēju papildjautājumu limits ir izsmelts.

Vai citi klātesošie deputāti vēlas uzdot papildjautājumus iekšlietu ministrei?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Ministres kundze! Redziet, šis cilvēks nāca arī pie mums, un palika iespaids, ka viņš ir vienkārši ļoti slims. Vai kaut kādā veidā veselības stāvoklis tika pārbaudīts viņa aizturēšanas laikā vai citos apstākļos?

L.Mūrniece. Visi cilvēki, kas nonāk Olainē… iepriekš tiek pārbaudīta viņu veselība, uz vietas viņiem ir iespēja saņemt medicīnisko pārbaudi, arī medicīnisko palīdzību, un, ja viņiem ir problēmas ar veselību, tad pirms kaut kāda lēmuma pieņemšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē viņiem ir tiesības iesniegt izrakstu no slimības vēstures, kurš tiek ņemts vērā, pieņemot lēmumu attiecībā uz personu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai jūs vēlaties uzdot vēl kādu papildjautājumu?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Vienkārši precizējums. Ir lielas šaubas par to, ka šis cilvēks vispār ir rīcībspējīgs. Es domāju tieši garīgus traucējumus. Un viņš noteikti pats par to nesūdzēsies, bet tas redzams no pirmā acu uzmetiena…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Jūs varat uzdot jautājumu, nevis…

B.Cilevičs. Nē, tas ir precizējums. Vai tika pārbaudīta garīgā veselība?

L.Mūrniece. Nu, es varētu uzskatīt to par jautājumu un atbildēt Cileviča kungam, ka 2008.gada 9.jūnijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir sniegusi atbildi attiecībā uz minēto cilvēku; ka viņam ir bijusi iespēja saņemt vīzu vai uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, bet viņš nebija izmantojis šādu iespēju, lai legalizētu uzturēšanos Latvijas Republikā. Mūsu pienākums nav uzspiest kādam paņemt vīzu vai uzturēšanās atļauju. Mēs to vienkārši nevaram izdarīt. Ja jums šķiet, ka cilvēkam ir vajadzīga kāda palīdzība vai jāpārbauda viņa veselības stāvoklis, tad droši vien to var atbilstoši palīdzēt viņam izdarīt, bet tas nav Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pienākums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jums ir tiesības uz vēl vienu papildjautājumu.

Tā kā papildjautājumu vairs nav, jautājums uzskatāms par atbildētu. Paldies iekšlietu ministrei.

Nākamais ir deputātu Cileviča, Agešina, Mirska, Ivana Klementjeva, Vidavska, Ribakova, Tutina, Golubova, Rubika un Fjodorova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei „Par valsts valodas zināšanu apjomu Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai”. Ir saņemta ministres rakstiska atbilde.

Sēdē piedalās gan ministre, gan arī jautājuma iesniedzēji.

Vai ministre vēlas kaut ko piebilst pie savas rakstiskās atbildes?

T.Koķe (izglītības un zinātnes ministre).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Deputātu kungi! Papildus tam, ko esmu atbildējusi rakstiski vēstulē, vēlos tikai uzsvērt, ka, pēc manā rīcībā esošajiem datiem, tikai 2000.gadā, konkrēti, 2000.gada 22.augustā, tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.296 „Par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajām valsts valodas zināšanām”.

Līdz ar to faktiski ar nākamo gadu, ar 2001.gadu, tika īstenota jauna sešpakāpju pārbaude, kas gan pēc sava satura, gan pēc savas organizācijas metodikas atbilda tām Eiropas prasībām, kas Eiropas dokumentos attiecībā uz valodu prasmēm ir noteiktas.

Līdz ar to tas varētu tikt uzskatīts par atskaites punktu: tad valsts pilnā mērā sāka nest atbildību par to... Valsts pilnā mērā tiešām mūsdienu izpratnē nes atbildību par pārbaudēm, par vērtējumu objektivitāti. Un faktiski šī norma tika izmantota attiecībā uz tām darba vajadzībām, ko kārtoja jau no 1992.gada. Tika par atskaites punktu uzskatīts 2001.gads. Un tad, kad 2006.gada 4.aprīlī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi „Par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas” (tātad cits mērķis), tad, jau izmantojot tos valsts pārbaudes rezultātus no 2001.gada, arī apliecības tika.... Tātad šie apliecinājumi bija derīgi gan pastāvīgās uzturēšanās, gan arī darba vajadzībām.

Savukārt 2006.gadā, kā jūs noteikti labi zināt, tika pieņemts likums „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”.

Un...

Sēdes vadītājs. Ministres kundze, jūs laika limitu pārtērējat.

T.Koķe. Es atvainojos...

Sēdes vadītājs. Jūs varētu ātri pabeigt domu, lai ir skaidrs...

T.Koķe. ... Un tagad, 2009.gadā, konkrēti šā gada vasarā, tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību gan profesionālo un amata pienākumu veikšanai, gan pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, gan arī atļaujas saņemšanai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai. Kā atskaites punkts tika paturēts 2001.gads – gads, kurā tika izveidota jauna metodika pārbaudei.

Un sakarā ar to mēs uzskatām, ka tiesiskās paļāvības princips nav pārkāpts, jo nav mainītas normas par apliecību derīgumu attiecībā uz darba vajadzībām un ir iestrādāta vienāda norma trešo valstu pilsoņiem un ārzemniekiem, jo viņu tiesības Latvijas Republikā arī citās jomās ir vienādas.

Es gribu teikt, ka faktiski mana atbilde ietver atbildi gan uz pirmo, gan uz otro jautājumu, jo tie ir ļoti cieši saistīti, tikai dažādi aspekti bija aplūkoti.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies.

Es atgādinu, ka laiks atbildes sniegšanai ir divas minūtes.

Tagad vārds jautājuma iesniedzējiem.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies. Ir papildjautājums.

Es nepiekrītu ministres kundzei, ka šī sistēma ir vienota. Un vai jums nešķiet neloģiski, ka Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu īstenībā būs vieglāk iegūt cilvēkam no citas Eiropas Kopienas dalībvalsts, nevis no Latvijas?

Salīdzinājumam varu minēt situāciju, ka, piemēram, arī Latvijas nepilsoņiem, kuriem ir valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments, tātad augstāka pakāpe profesionālo un amata pienākumu veikšanai... viņiem, kārtojot eksāmenu naturalizācijas kārtībā, pēc būtības atkārtoti jānokārto tas pats eksāmens divas reizes pēc kārtas... Šeit, manuprāt, veidojas līdzīga situācija. Tas, manuprāt, ir neloģiski.

Gribētos dzirdēt jūsu viedokli par to.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ir divas minūtes atbildei.

T.Koķe. Paldies.

Es piedāvāšu uz statistikas datiem balstītu informāciju. Patiesību sakot, pārbaudījumus Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai Latvijā ir kārtojušas tikai 156 personas, un no tām tikai 32 ir Latvijas iedzīvotāji nepilsoņi. Iespējams, tas apliecina tās jūsu bažas, ko jūs paudāt. Tāpēc es gribu teikt, ka mēs arī pašreiz strādājam, patiešām strādājam, pētām pieredzi ārvalstīs un arī savu pieredzi analizējam, lai, iespējams, – bet tikai iespējams! – iekļautu arī to apliecību ieguvējus no 1992.gada, kuriem bija augstākais valodas prasmes līmenis. Un, ja nerodas šaubas par viņu valodas zināšanām, iespējams, ka mēs ar šiem grozījumiem patiešām arī iesim... Patiešām, tāds jautājums mums ir dienaskārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Ministres kundze! Būtībā noteikumi Nr.252... Tas termiņš – pieci gadi – bija tieši saistīts ar to, ka pieci gadi ir nepieciešamais ilgums, kāds jānodzīvo Latvijā, lai pretendētu uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Šajā gadījumā situācija ir principiāli atšķirīga: šī norma tiek piemērota Latvijas nepilsoņiem, kuriem nav termiņa ierobežojumu. Diemžēl jūsu atbildē – nedz mutiskajā, nedz rakstiskajā – es tā arī nesadzirdēju atbildi uz galveno jautājumu, nesadzirdēju pamatojumu, kāpēc tām personām, kuras jau vienu reizi saskaņā ar likumdošanu izturējušas pārbaudi un apliecinājušas savu valsts valodas prasmi un kurām ir derīgas apliecības, vēlreiz jāiziet tā pati pārbaude. Ir bijušas vairākas situācijas, par ko mums cilvēki sūdzas: viņiem ir ar augstāko, trešo, pakāpi apliecība, bet viņam tagad jāliek pārbaudījums uz 2.a pakāpi, kas ir zemāka. Cilvēki vienkārši neredz šeit nekādu loģiku. Un, manā skatījumā, tas patiešām ļoti grauj Latvijas valsts prestižu.

Vai jūs redzat to konkrēto pamatojumu, kāpēc tomēr mums jāizturas pret šiem cilvēkiem savādāk nekā pret tiem, kam apliecība ir vajadzīga amata vai profesionālo pienākumu veikšanai?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Vārds izglītības un zinātnes ministrei.

T.Koķe. Paldies par jautājumu.

Vēlreiz gribu uzsvērt, ka tiem, kas ir apliecības saņēmuši pēc 2001.gada 1.februāra, nekādas papildu pārbaudes nav jākārto. Norma, par ko jūs runājat, attiecas tikai uz tiem, kam ir apliecības no 1992.gada. Bet, kā es, savu atbildi sākot, jau teicu, līdz tam nebija pietiekams regulējums šīm pārbaudēm, tāpēc arī uz šo brīdi normatīvajos aktos tāda norma nav paredzēta. Taču – atkārtoju vēlreiz! – mēs analizējam šo jautājumu, un iespējams, ka augstākā līmeņa apliecību nesējiem tāda norma varētu tikt atcelta.

Es gribu arī pateikt par jaunām pieejām attiecībā uz šīm pārbaudēm. Proti, ar šā gada 1.septembri pārbaudēs ir daudz labāki rezultāti, jo ir ieviesta klausīšanās prasmes pārbaude, ko ļoti veiksmīgi kārto pārbaudāmie. Un rezultāti strauji uzlabojas, respektīvi, tas līmenis, ko iegūst, ir labāks, nekā tas ir bijis līdz šim.

Tā ka mēs strādājam... neteiksim, ka atvieglojuma virzienā, bet strādājam, lai uzlabotu savstarpēju sadarbību un sapratni.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jautājuma iesniedzēju papildjautājumu limits ir izsmelts.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam. Viņš grib uzdot papildjautājumu.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamā ministre! Ir labi zināms, ka valsts tiesībsargs vēl pirms septembra pauda savu viedokli par šo jautājumu. Citēju tikai secinājumu: būtu ieteicams balstīties uz tiesībpolitiskiem apsvērumiem, skatot jautājumu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu nepilsoņiem bez atsevišķa eksāmena kārtošanas.

Jūs nevarat mainīt likumu, bet jūsu Ministru kabineta noteikumi ir jūsu rokās. Kāpēc, ņemot vērā tiesībsarga viedokli, jūs nevarētu vai nu samazināt, teiksim, šo valodas prasmes pakāpi par vienu pakāpīti, vai visas apliecības tomēr ņemt vērā, neskatoties uz to izsniegšanas datumu? Vai jūs kādā veidā ņemat vērā šo tiesībsarga slēdzienu?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds ministrei.

T.Koķe. Deputāta kungs! Tieši pašreiz, strādājot pie izpētes un analīzes, kādas normas ir Eiropas Savienības citās valstīs un kā mēs varētu šo normu varbūt paplašināt, mēs ņemam vērā arī tiesībsarga atzinumu. Bet katrā ziņā tas ir process, un pie secinājuma mums ir jānonāk. Un mēs noteikti par to informēsim.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai deputāts Buzajevs vēlas uzdot vēl kādu papildjautājumu?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs. Jā, otrs jautājums ir sekojošs.

Ar visiem šiem eksāmeniem ir nopietnas problēmas, jo cilvēkiem, kas vēlas eksaminēties, nākas stāvēt rindā. Kad es pēdējā reizē pārbaudīju, bija paredzams, ka kārta pienāks aprīlī, maijā vai pat jūnijā... Un sakarā ar to jautājums – ko darīt visiem šiem pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmējiem, tiem pašiem nepilsoņiem un strādājošajiem? Vai ir trīs atsevišķas rindas? Vai ir kāda iespēja tomēr saprātīgos termiņos nokārtot šo eksāmenu?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds ministrei.

T.Koķe. Esmu no šīs tribīnes atbildējusi arī uz šo jautājumu. Kapacitātei noteikti vajadzētu būt lielākai šīs eksaminācijas nodrošināšanai. Bet, kā jau es teicu, attiecībā uz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu pašreiz tas pieprasījums šeit, Latvijā, nav bijis pietiekami liels. Es jau nosaucu skaitu... Kopumā tās ir 156 personas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai jūs vēlaties uzdot vēl trešo papildjautājumu?

Nē. Līdz ar to papildjautājumi vairs netiek uzdoti. Šis jautājums uzskatāms par atbildētu.

Paldies ministrei.

Trešais šodienas darba kārtības jautājums – atbilde uz deputātu Cileviča, Mirska, Vidavska, Tutina, Agešina, Pimenova, Zemļinska, Orlova, Holostova un Urbanoviča jautājumu satiksmes ministram Kasparam Gerhardam „Par sabiedriskās televīzijas pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem”.

Uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstiska atbilde.

Vai jautājuma iesniedzējus apmierina saņemtā rakstiskā atbilde?

Jautājuma iesniedzēji apgalvo, ka viņus apmierina šī atbilde. Tas nozīmē, ka arī šis jautājums ir uzskatāms par atbildētu.

Līdz ar to paldies visiem, kas piedalījās šajā jautājumu un atbilžu sēdē, un pasludinu to par slēgtu.

Paldies.

Balsojumi

Datums: 22.10.2009 09:08:35 bal002
Par - 80, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Solvitai Āboltiņai šā gada 22.oktobrī

Datums: 22.10.2009 09:09:55 bal003
Slēgtais balsojums
Par - 26, pret - 43, atturas - 14. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Māra Vīganta apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi (819/Lm9)

Datums: 22.10.2009 09:33:30 bal004
Par - 31, pret - 57, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par augstākās izglītības reformas īstenošanu Valda Dombrovska vadītajā Ministru kabinetā (24/P9)

Datums: 22.10.2009 09:42:29 bal005
Par - 22, pret - 44, atturas - 12. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:43:04 bal006
Par - 29, pret - 42, atturas - 6. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:43:36 bal007
Par - 30, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:44:06 bal008
Par - 31, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:46:42 bal009
Par - 30, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:47:17 bal010
Par - 30, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:47:52 bal011
Par - 30, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:48:28 bal012
Par - 29, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:49:00 bal013
Par - 29, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:49:34 bal014
Par - 23, pret - 51, atturas - 6. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:52:04 bal015
Par - 29, pret - 44, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:52:37 bal016
Par - 30, pret - 45, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:53:17 bal017
Par - 28, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:53:56 bal018
Par - 29, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:54:40 bal019
Par - 27, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:55:33 bal020
Par - 27, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:56:04 bal021
Par - 29, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:56:52 bal022
Par - 26, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 09:59:04 bal023
Par - 63, pret - 2, atturas - 15. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (1434/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 10:00:00 bal024
Par - 24, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1444/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 10:01:31 bal025
Par - 76, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1444/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 10:05:56 bal026
Par - 25, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1440/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 10:08:55 bal027
Par - 69, pret - 0, atturas - 14. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1440/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 10:19:28 bal028
Par - 27, pret - 37, atturas - 20. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1479/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 10:20:24 bal029
Par - 80, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1479/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 11:10:45 bal030
Par - 52, pret - 20, atturas - 8. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1481/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 11:11:26 bal031
Par - 50, pret - 26, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (1481/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 11:13:21 bal032
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1474/Lp9), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.10.2009 11:15:26 bal033
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1363/Lp9), 3.lasījums

Datums: 22.10.2009 11:56:12 bal034
Par - 31, pret - 59, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” (1361/Lp9), 3.lasījums

Datums: 22.10.2009 11:57:02 bal035
Par - 32, pret - 46, atturas - 12. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” (1361/Lp9), 3.lasījums

Datums: 22.10.2009 11:58:15 bal036
Par - 32, pret - 60, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” (1361/Lp9), 3.lasījums

Datums: 22.10.2009 11:59:33 bal037
Par - 59, pret - 6, atturas - 25. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” (1361/Lp9), 3.lasījums

Datums: 22.10.2009 12:01:47 bal038
Par - 78, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patentu likumā (1202/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.10.2009 12:03:05 bal039
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1397/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.10.2009 12:07:32 bal040
Par - 51, pret - 19, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” (1450/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.10.2009 12:28:42 bal041
Par - 65, pret - 20, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 22.10.2009 12:31:45 bal042
Par - 36, pret - 0, atturas - 46. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1205/Lp9), 2.lasījums

Datums: 22.10.2009 12:32:16 bal043
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1205/Lp9), 2.lasījums

Datums: 22.10.2009 12:37:12 bal044
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1442/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.10.2009 12:39:18 bal045
Par - 3, pret - 79, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reģionālās attīstības likumā (1366/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.10.2009 12:39:59 bal046
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reģionālās attīstības likumā (1480/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.10.2009 12:43:23 bal047
Par - 71, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (1386/Lp9), 2.lasījums

Datums: 22.10.2009 12:44:32 bal048
Par - 75, pret - 0, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (1386/Lp9), 2.lasījums

Datums: 22.10.2009 12:45:52 bal049
Par - 59, pret - 17, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1451/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.10.2009 12:46:21 bal050
Par - 64, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1451/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.10.2009 12:47:49 bal051
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1448/Lp9), 1.lasījums

Datums: 22.10.2009 12:48:46 bal052
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā (1449/Lp9), 1.lasījums

Frakciju viedokļi
2009.gada 22.oktobrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un deputāti jums tūlīt pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātei Ilmai Čepānei. Lūdzu!

Labdien, godātie radioklausītāji! Vispirms par dažiem likumprojektiem.

Un pirmajiem es gribu pieskarties grozījumiem likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu, kurā teikts, ka pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru zemes īpašnieks, ja uz viņa zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kā nomas maksu saņem tikai 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības, ir nesamērīgs, Saeima nolēma, ka tad, ja uz šīs zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, nomas maksa ir 6 procenti no kadastrālās vērtības un nomniekam ir jākompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodoklis. Šī kārtība stājas spēkā no šā gada 1.novembra.

Bez tam no 2011.gada 1.janvāra stājas spēkā līdzīga kārtība attiecībā uz gadījumiem, kad uz šīs zemes atrodas valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, transporta infrastruktūras objekti un citi likuma 12.panta otrajā daļā minētie objekti.

Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, kuru „Pilsoniskā Savienība” neatbalstīja, jo uzskatīja, ka šī ziedošana no tarifa peļņas ir necaurskatāma un nesamērīga. Piemēram, lielajam sportam tiek ziedots simtiem tūkstošu latu, taču grūtdieņiem, ar ko parasti aizbildinās likumprojekta aizstāvji, - dažkārt tikai daži simti latu. Uzņēmumu ienākuma nodoklim ir jānonāk valsts budžetā, un šis nodoklis ir jāsadala Saeimai, nevis uzņēmējiem pēc savām vēlmēm.

Bez tam „Pilsoniskā Savienība”, atbalstot likumu „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, atbalstīja līdzekļu sadali 53 procentu apmērā novadu pašvaldībām un 47 procentu apmērā republikas pilsētām. Par to nobalsoja arī Saeimas vairākums.

Bet nobeigumā es īpaši gribu runāt par vienu tādu gadījumu, kas, manuprāt, Saeimas praksē ir ļoti reti sastopams. Proti, mani uztrauc, visu mūsu frakciju uztrauc tas, ka Augstākās tiesas tiesneša amatā nav apstiprināts tiesnesis Māris Vīgants, kas savulaik bija lēmis par drošības līdzekļa piemērošanu smagos noziegumos apsūdzētajam Lembergam. Es šo tiesnesi atceros kā savu studentu, viņš pašlaik studē arī maģistrantūrā. Juridiskajā komisijā mēs pārliecinājāmies, ka šī tiesneša profesionālais līmenis ir augsts. Saeimas sēdē šis jautājums faktiski bez diskusijām tika balsots un viņa kandidatūru atbalstīja tikai 26 deputāti. Es, protams, nevaru pierādīt, taču domāju, ka tā ir bijusi deputātu iepriekšēja vienošanās pa kluso un pa kaktiem. Un, manuprāt, tas ir bīstami demokrātijai un tiesiskumam.

Es domāju, ka varbūt šādu jautājumu izlemšana, proti, tiesnešu apstiprināšana amatos, nebūtu jādeleģē Saeimai, kura parasti automātiski nobalso par vienu vai otru kandidatūru pēc tās izvērtēšanas tikai Juridiskajā komisijā, taču debates kā tādas Saeimas sēdē nenotiek. Tāpēc šādu jautājumu risināšana, iespējams, būtu nododama Valsts prezidenta kompetencē.

Paldies par uzmanību un novēlu jums visu to labāko!

Vadītāja. Paldies Čepānes kundzei no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.

Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Dagnijai Staķei. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien viens no galvenajiem jautājumiem, kurš tika pozitīvi izlemts Saeimas sēdē, manuprāt, bija jautājums par finanšu izlīdzināšanu, kas paredz sadalījumu novadu pašvaldībām ar koeficientu 53 un lielo pilsētu pašvaldībām - ar koeficientu 47.

Īpaši gribu pateikties tiem novadu vadītājiem, kuri atradās Sēžu zālē. Tas apliecina, cik šiem vadītājiem rūp viņu novadu pilsoņu, iedzīvotāju liktenis.

Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka tieši lauku dzīvesveida popularizēšana šobrīd ir ļoti svarīga, jo šī tendence, ka iedzīvotāji aizplūst uz pilsētām un ļaunākajā gadījumā - uz darbu ārzemēs, manuprāt, ir ļoti bīstama, un tāpēc šis šodien pieņemtais likums faktiski veicinās sociālekonomisko attīstību laukos.

Vēl ļoti būtiski ir tas, ka kādreizējās rajonu padomju funkcijas pārņem novadu pašvaldības, un līdz ar to, protams, ir pilnīgi skaidrs, ka šo funkciju veikšanai ir nepieciešams aizvien vairāk līdzekļu.

Nu, kaut vai fakts, ka diemžēl ar novadu pašvaldību lēmumu un, protams, arī objektīvu iemeslu dēļ tiek likvidētas un reorganizētas lauku skolas. Tas nozīmē, ka, piemēram, skolēnu pārvadāšana šobrīd ir novadu domju kompetencē, un mēs zinām, ka šī pārvadāšana, kas lielo pilsētu iedzīvotājiem nebūt nav aktuāla, jo viņiem ir iespējams skolu izvēlēties ļoti tuvu mājām, prasa ievērojamus līdzekļus. Tā ka šobrīd, es domāju, šis lēmums tiešām veicinās novadu attīstību un vienmērīgu iedzīvotāju izvietojumu pa šīm teritorijām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Dagnijai Staķei.

Nākamais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Anatolijs Mackevičs. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā lēma par grozījumiem likumā „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”, kas paredz pašvaldību finanšu izlīdzināšanu piemērot jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Saskaņā ar novadu reformu mērķis bija, apvienojot nelielos pagastus, veidot pēc iespējas lielākus novadus.

Savukārt saskaņā ar šābrīža likumu izdevīgāk tomēr ir veidot mazākus novadus, jo tie, kuri ir mazāki, saņem vairāk finanšu līdzekļu. Šādā veidā pilsētas tiek nostādītas pret novadiem. Saskaņā ar novadu reformu Latvijā ir 9 pilsētas un 108 novadi. Tieši Latgales pilsētas - Rēzekne un Daugavpils cieš ievērojamus zaudējumus un kļūst par vienu no nabadzīgākajiem reģioniem.

Mūsu LPP/LC frakciju šī situācija neapmierina, un mūsu priekšlikums bija dalīt finanšu līdzekļus proporcijā 50 pret 50, pusi uz pusi. Pēc mūsu domām, šāds finanšu sadalījums būtu taisnīgs, jo citādi pašvaldības tām noteiktās funkcijas nevar veikt tāpēc, ka trūkst finansējuma.

Šodien otrajā lasījumā tika izskatīts likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Grozījumi šajā likumā ir nepieciešami, lai varētu nodrošināt bērnu un citu rīcībnespējīgu personu tiesību un interešu kvalitatīvu aizsardzību. Tomēr šis jautājums nav viennozīmīgs. Būtībā tas ir jautājums par uzticību. Kam mēs uzticamies? Vairāk bāriņtiesām vai aizbildņiem? Gan bāriņtiesas, gan aizbildņi atbild par to, lai tiktu nodrošinātas bērnu intereses, bet, protams, ir gadījumi, kad bāriņtiesas un aizbildņu viedoklis nesakrīt.

Arī bāriņtiesu darbā ir pieļautas kļūdas, un tajā pašā laikā šis darbs ir ārkārtīgi sarežģīts - īpaši šodienas apstākļos, kad daudzas ģimenes nonāk arvien lielākā depresijā, bet pašvaldības palīdzība ir ļoti ierobežota. Ja bāriņtiesas lēmums par bērnu aprūpes tiesību atjaunošanu nestāsies spēkā un netiks izpildīts nekavējoties, kas tad notiks? Šādā gadījumā, ja tiks atbalstīts šis priekšlikums, bērnam būs liegta iespēja atgriezties ģimenē tūlīt pēc tam, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par aprūpes tiesību atjaunošanu. Tātad, zinot, kādi administratīvajās tiesās ir lietu izskatīšanas termiņi, jāsecina, ka tiesības dzīvot ģimenē bērnam var būt liegtas vairākus gadus. Ievērojot šos apstākļus, Bāriņtiesu darbinieku asociācija uzskata, ka bāriņtiesas lēmumam par aprūpes tiesību atjaunošanu jāstājas spēkā nekavējoties. Ir skaidrs, ka ar vienu likuma grozījumu mēs šo problēmu nevaram atrisināt. Vēl vairāk - man ir bailes, ka mēs situāciju varētu padarīt vēl ļaunāku. Diskutējot par šo priekšlikumu Juridiskajā komisijā, tika ierosināts, ka būtu nepieciešams noteikt kādu pārejas laiku, kad, atjaunojot vecākiem bērnu aprūpes tiesības, tiktu noteikta sadarbība starp aizbildni un vecākiem, lai nodrošinātu bērnam pēc iespējas saudzējošāku pāreju, lai bērns varētu atgriezties ģimenē vai iegūt jaunu ģimeni adoptācijas ceļā.

Šis piedāvājums nav risinājums, bet es un frakcijas LPP/LC deputāti cer, ka trešajam lasījumam ministrija varētu sagatavot tādu priekšlikumu, kas visvairāk atbilstu bērnu ilgtermiņa interesēm un labumam.

Mūsu LPP/LC frakcijas deputāti ir iesnieguši pieprasījumu premjerministram Valdim Dombrovskim par augstākās izglītības reformas īstenošanu. Ekonomikas ministrs ir izveidojis darba grupu, kurai jāizstrādā strukturālas pārmaiņas augstākajā izglītībā un zinātnē. Mēs uzskatām, ka tas ir pretrunā ar Izglītības un zinātnes ministrijas nolikumu, kurā teikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir tā, kurai jāizstrādā valsts izglītības un zinātnes politika. Augstskolu likumā teikts, ka Augstākās izglītības padome ir tā, kura izstrādā priekšlikumus par augstskolu struktūras maiņu valstī. Mēs uzskatām, ka ekonomikas ministram nav pilnvarojuma augstākās izglītības un zinātnes strukturālo pārmaiņu izstrādei. LPP/LC uzskata, ka, iespējams, izglītības un zinātnisko institūciju sistēmas pārvaldē ir jāveic pārkārtojumi, tomēr esam pilnībā pārliecināti par to, ka tas jādara saskaņā ar Augstākās izglītības likumu, lai nepieļautu iespēju, ka tiek gatavots dokuments ar pavisam citu saturu.

LPP/LC deputāti savā pieprasījumā lūdz Valdi Dombrovski atbildēt uz vairākiem, mūsuprāt, svarīgiem jautājumiem. Tostarp mēs gribam iegūt atbildi uz jautājumu par to, kādi eksperti grupā tiek pieaicināti brīdī, kad valdība izskatīs informatīvo ziņojumu par nepieciešamajām strukturālajām reformām, kā arī par to, kādi ir iespējamie Ata Kampara priekšlikumi par augstskolu un zinātnisko institūciju iesniegto Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošanu.

Vai nevar izveidoties tāda situācija, ka Latvijas augstskolām paredzētie Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi nonāk atsevišķu politiķu, labi pazīstamu augstskolu amatpersonu pārraudzībā?

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Mackeviča kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Nākamajam vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!

Labdien! Šodien Saeima beidzot pieņēma ilgi gaidītos grozījumus Kredītiestāžu likumā. Bet diemžēl, manā skatījumā, tie nav pilnīgi. Paskaidrošu - kāpēc. Šiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem es biju iesniedzis priekšlikumu, lai normas, kas attiecas uz tām bankām, kuras saņemtu valsts finansiālu atbalstu un tātad tiktu glābtas no iespējamā bankrota, attiektos arī uz tām bankām, kurām jau ir sniegts šāds valsts finansiālais atbalsts. Šajā gadījumā runa ir par Parex banku. Jo, jūs piekritīsiet, tas taču ir absurdi, ka valsts izglābtās privātbankas bijušie īpašnieki joprojām turpina gūt finansiālu labumu no bankas. Procenti un summas masu medijos ir minētas dažādas, bet Latvijā tas ir diezgan plaši zināms, ka abi kungi turpina gūt labumu no bankas, kas pašlaik ir valsts banka, kurā ir ieguldīta liela nodokļu maksātāju nauda - ap 700 tūkstošiem… 700 miljoniem latu, lai šo banku vispār izglābtu, lai tā nebankrotētu. Priekšlikums bija domāts tam, lai, šiem grozījumiem stājoties spēkā, tiktu pārtraukta procentu izmaksa bijušajiem bankas īpašniekiem.

Diemžēl Saeimas deputātu lielais vairākums neatbalstīja šādu priekšlikumu. Protams, ir labi, ka šie grozījumi stājušies spēkā, bet tie ir domāti nākotnei. Es ticu, ka tamlīdzīgas situācijas kā ar Parex banku Latvijā neatkārtosies, līdz ar to šiem grozījumiem īstu jēgu nesaskatu, tāpēc ka tie neattiecas tieši uz Parex banku.

Pasaulē - gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Lielbritānijā, gan Nīderlandē - ir bijuši vairāki gadījumi, kad pēc valsts finansiālā atbalsta sniegšanas bankām sabiedrība redzēja, ka šo banku vadībā esošie cilvēki joprojām guva lielu labumu no šādām bankām, kur bija ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, un tāpēc tika pieņemti likuma grozījumi, kuri ierobežo šādu labumu gūšanu arī no tām bankām, kuras jau saņēmušas palīdzību.

Latvijā deputāti atteicās pieņemt šādu normu, aizbildinoties ar to, ka tā stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu. Man gan jāsaka, ka pirms divām nedēļām Saeima diezgan naski nobalsoja par grozījumiem uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un apstiprināja normu, ka šīs izmaiņas attiecas un stājas spēkā ar šā gada 1.jūliju. Tātad ar trīs mēnešus senu atpakaļejošu datumu.

Dažāda attieksme pret dažādiem likumprojektiem. Šajā gadījumā es gribu teikt, ka dažāda attieksme pret dažādiem cilvēkiem Latvijā... Šķiet, kuram ir vairāk naudas, tas arī pasūta mūziku.

Es ceru, ka tā ir pēdējā reize, kad Saeima tādā veidā noraida šādus priekšlikumus.

Vadītāja. Paldies „Jaunā laika” frakcijas deputātam Latkovska kungam.

Nākamais runās partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Lūdzu!

Paldies.

Esiet sveicināti, dārgie radioklausītāji! Šodien mums bija diezgan mierīga sēde un deputāti izvairījās no savu emociju demonstrēšanas, acīmredzot taupot enerģiju budžeta pieņemšanas procesam, kas sāksies nākošnedēļ.

Gribu pakavēties tikai pie dažiem likumprojektiem, kuri tika pieņemti šodien.

Manuprāt, vissvarīgākie no tiem ir likums par jauno zemes nomas maksimālo apmēru un par aizliegumu atmaksāt aizdevumus tiem banku īpašniekiem, kuru bankām valsts nodrošina finansiālo atbalstu.

Ir vērts pieminēt likumu „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”. Mēs nevaram apgalvot, ka šodien pieņemtais lēmums par jauno un paaugstināto maksimālo zemes nodokļa slieksni ir pieņemts tikai un vienīgi pēc Saeimas iniciatīvas. Tā bija Satversmes tiesa, kura nesen atcēla iepriekšējo ierobežojumu. Šis ierobežojums bija 5 procentu apmērā. Ja šodien Saeima nenoteiktu jauno slieksni, tad tuvākajā laikā zemes īpašniekiem būtu visas tiesības pieprasīt jaunu līgumu slēgšanu ar tiem cilvēkiem, kuri nomā zemi, un pieprasīt par šo nomu jaunu cenu pēc savas izvēles.

Bet tagad Saeima ierobežo īpašnieku ēstgribu attiecībā uz nomas paaugstināšanu, nosakot, ka šī nomas maksa nevar būt lielāka par 6 procentiem no zemes kadastrālās vērtības.

Un pie tam deputāti ir atbalstījuši PCTVL pārstāvja Jura Sokolovska ierosinājumu nākošgad aprobežot iespējamo zemes nomas maksas pieaugumu par vienu ceturto daļu no šodienas nomas maksas apmēra.

Otrais pretrunīgais likumprojekts šodienas darba kārtībā bija saistīts ar valdības plāniem nepieļaut aizdevuma procentu tālāko atmaksu Parex bankas bijušajiem īpašniekiem Karginam un Krasovickim. Saeima neatbalstīja attiecīgā likumprojekta grozījumu, jo pastāv liela varbūtība, ka baņķieri ir spējīgi apstrīdēt šādu likumu tiesā un piespiest valsti samaksāt ļoti lielu kompensāciju. Bet tajā pašā laikā ir pieņemts likums, kurš nākotnē var izslēgt tādas situācijas, ka bijušie bankas īpašnieki gūst labumu no bankas, kurai valsts nodrošina finansējumu.

Un nobeigumā es gribu informēt radioklausītājus par PCTVL kongresa rezultātiem, kurš notika 17.oktobrī, tā bija sestdiena.

Kongresā pieņemts lēmums, ka mūsu partija PCTVL iestāsies Eiropas mēroga partijā, kuras nosaukums ir Eiropas Brīvā alianse.

Eiropas Brīvā alianse apvieno 41 partiju no visas Eiropas un aizstāv reģionu iedzīvotāju intereses un Eiropas etnisko minoritāšu tiesības. Kongresā pieņemta apjomīga rezolūcija par galvenajiem uzdevumiem ekonomikas krīzes apstākļos. PCTVL piedāvā piemērot 2 procentu nekustamā īpašuma nodokli mājokļiem, kuru vērtība ir vairāk nekā 150 tūkstoši latu.

Partija neatbalsta jaunu nodokļu ieviešanu vai esošo nodokļu likmes paaugstināšanu. PCTVL aicina apvienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un finanšu policiju, lai apvienotu spēkus cīņai pret ēnu ekonomiku un veicinātu sekmīgāku nodokļu iekasēšanu.

Tāpat partija rosina vienkāršot likumdošanas aktus par fizisko personu maksātnespēju, lai pasargātu kredītņēmējus no parādsaistībām visas dzīves garumā.

Rezolūcijā aicināts sekot Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenim un jebkuriem līdzekļiem cīnīties par viņu dzīves apstākļu nepasliktināšanos. PCTVL uzskata, ka valdība nedrīkst plānot krīzes pārvarēšanu tikai uz maznodrošināto iedzīvotāju rēķina. Un šī PCTVL rezolūcijas daļa ir īpaši aktuāla 2010.gada budžeta pieņemšanas priekšvakarā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Miroslavam Mitrofanovam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Viens no būtiskākajiem jautājumiem šodien bija grozījumi likumā „Par pievienotās vērības nodokli”. Lai mazinātu nodokļu slogu uzņēmējiem un līdz ar to arī pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, „Saskaņas Centrs” šodien ierosināja samazināt PVN likmi no 21 procenta uz 15 procentiem.

Otrām kārtām. Mēs ierosinājām piemērot PVN 5 procentu likmi medikamentu piegādēm, medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegādēm, zīdaiņiem paredzētu specializētu produktu piegādēm, mācību literatūras, kā arī oriģinālliteratūras izdevumu piegādei, masu informācijas līdzekļiem vai to abonentmaksai, avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, sabiedriskā transporta pakalpojumiem, siltumenerģijas, elektroenerģijas, un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem.

Diemžēl mūsu frakcijas priekšlikumi likumam par PVN netika atbalstīti. Toties, no otras puses, mēs pozitīvi vērtējam to, ka šodien tika atbalstīts un nodots izskatīšanai komisijām grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”. Likumprojektu sagatavoja frakcija „Saskaņas Centrs” pēc mūsu deputāta Jāņa Tutina ierosinājuma. Lieta tāda, ka likumu Saeima pieņēma jau 1995.gadā un pirms diviem gadiem likumā ir izdarīti vairāki grozījumi. Un reizē ar citiem grozījumiem likums tika papildināts ar 16.pantu, kas paredz, ka zemi, kura zemesgrāmatā ierakstīta uz valsts vai pašvaldības vārda, piecus gadus nedrīkst atsavināt, ieķīlāt, nodibināt uz to personālservitūtu vai iznomāt to ar tiesībām būvēt ēku kā patstāvīgu īpašuma objektu, ja citos likumos nav noteikts citādi.

„Saskaņas Centra” likumprojekts paredz izteikt likuma 16.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, izslēdzot ierobežojumu pašvaldībai iznomāt zemi, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda un atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam paredzēta jaunu pašvaldības ēku celtniecībai vai pašvaldību funkciju īstenošanai.

Rezultātā pašvaldības būs tiesīgas iznomāt neapbūvētus zemesgabalus, kas pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēti pašvaldības funkciju īstenošanai, lai savā teritorijā attīstītu ražošanu un nodrošinātu ar darba vietām iedzīvotājus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam, apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam.

Nākamais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vēlas vērst uzmanību uz trim, mūsuprāt, šobrīd būtiskākajiem jautājumiem.

Pirmais ir jautājums par elektronisko mediju likumu, par tā virzību un par tā redakciju. Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzskata, ka sagatavotā redakcija ir ļoti nelabvēlīga latviešu valodai, tās pastāvēšanai. Līdz ar to mēs šodien esam iesnieguši 14 priekšlikumus elektronisko mediju likuma otrajam lasījumam. Šajos priekšlikumos mēs ierosinām elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas pozīcijas. Ļoti ceram uz citu labēji orientēto partiju atbalstu šo priekšlikumu pieņemšanā.

Otrs būtisks jautājums, kuram apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vēlas pievērst arī sabiedrības uzmanību, ir Tautsaimniecības komisijā sagatavotie grozījumi Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju personām no trešajām valstīm par ne visai iespaidīgu summu iegādāties uzturēšanās atļauju mūsu valstī. Kas tad ir šī summa? Šī summa ir it kā investīcija mūsu tautsaimniecībā. Taču būtība ir tāda, ka tā sauktie trešo valstu investori ne vienmēr nāk iekšā ar skaidras izcelsmes naudu un principā ar šādu likumu mēs varam piesaistīt arī pārstāvjus no valstīm, kurās ir ļoti augsts noziedzības un pat terorisma risks, kas mūsu valstij ir ļoti bīstami. Līdz ar to, mūsuprāt, šis likumprojekts būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē Eiropas lietu komisijā un arī citās komisijās, kuras orientējas gan Šengenas konvencijas jautājumos, gan noziedzīgā ceļā iegūtas naudas legalizācijas novēršanas jautājumos, gan vispār noziedzības novēršanas jautājumos. Šajos grozījumos mēs saskatām arī tādējādus draudus, ka Latvija var būt tranzīta ceļš dažādu trešo valstu pilsoņu imigrācijai Eiropas Savienībā, konkrētāk - Šengenas zonā.

Un trešais, ko es īsumā gribētu minēt, ir tas, ka pirmdien apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valde apstiprinās darba grupu, kas gatavos grozījumus Izglītības likumā, un šie grozījumi būs paredzēti pilnīgai pārejai uz mācībām latviešu valodā vispārizglītojošā sistēmā. Ir paredzēts, ka šo grupu vadīs mūsu nominētā izglītības ministra amata kandidāte Ingūna Raituma. Paldies par uzmanību. Uz tikšanos nākamreiz!

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam.

Un šodien frakciju viedokļus noslēdz Tautas partijas frakcijas deputāts Imants Valers. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīta virkne būtisku jautājumu… tika nodoti komisijām likumprojekti, tika izskatīti likumprojekti. Taču es gribu pievērsties diviem likumprojektiem Tautas partijai svarīgajā pašvaldību un teritoriālās plānošanas nozarē, kuri attiecas uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, pašvaldību ieņēmumu, valsts budžeta dotāciju pārdali, lai pašvaldībām radītu līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildē.

Jāpiekrīt, ka esošais likums tomēr pilnībā nenodrošina pašvaldību līdzīgās iespējas un ir vajadzīgs jauns likums, kas to nodrošinātu. Taču šobrīd jaunā likuma nav un mums ir jāiztiek ar esošā likuma lāpīšanu, lai tas kaut cik spētu nodrošināt šo uzdevumu. Un šobrīd ministrijas piedāvātais un jau spēkā esošais priekšlikums par finanšu sadalījumu starp republikas pilsētām un novadu pašvaldībām ar koeficientiem 0,47 un 0,53 ir kompromisa variants. Līdz šim šis sadalījums bija 0,45 un 0,55, par labu, ja tā varētu teikt, laukiem. Bet jāatceras, ka šajā sadalījumā - 0,55 laukiem - ietilpa ne tikai rajoni, pilsētas, pagasti un novadi, bet arī rajonu pašvaldības.

Tā kā rajonu pašvaldību vairs nav, bet to funkcijas ir pārņēmušas novadu pašvaldības, tad finansējums, kas bija rajonu pašvaldībām, būtu jāatstāj novadiem. Bet līdztekus tam, tā kā divas pilsētas, kas līdz reformai bija rajona pilsētas, ir ieguvušas republikas pilsētas statusu, loģiski bija atbalstīt ministrijas piedāvāto kompromisa variantu par sadalījumu proporcijā 0,47 un 0,53. Bez tam no jauna izveidotās novadu pašvaldības ir visvairāk cietušas, jo, tīri matemātiski salīdzinot Pašvaldību izlīdzināšanas fonda iemaksas - cik daudz iemaksāts un cik daudz saņemts dotācijās, redzam, ka daudzām no tām pēc pašvaldību reformas veikšanas šī starpība ir negatīva. Ja Saeima būtu atbalstījusi priekšlikumus par finanšu sadalījuma pārdali par labu republikas pilsētām, iznāktu, ka mēs novadu pašvaldības būtu sodījuši divreiz, uzliekot tām papildu uzdevumu - reformu veikšanu - un turklāt samazinot finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda.

Otrs būtisks likums, kas attiecas uz reģionālo attīstību, ir „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”, kas šodien tika nodots komisijai izskatīšanai. Tas paredz, ka plānošanas reģionu institūcijas veidos un īstenos reģionālo politiku, tādējādi radot priekšnoteikumus tautsaimniecības attīstībai. Plānošanas reģionu institūcijas veicinās reģionu ekonomisko attīstību, palielināsies iespēja reģionam piesaistīt nozīmīgus valsts, Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu līdzekļus. Līdz ar to uzlabosies uzņēmējdarbības vide un tautsaimniecības attīstība kopumā, veicinot jaunu darba vietu radīšanu un nodarbinātību.

Tas arī šobrīd būtu viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Imantam Valeram no Tautas partijas frakcijas.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Tos tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties! Visu labu!