2009.gada 28.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 28.maija sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ulda Ivara Gravas iesniegumu ar lūgumu atcelt viņa atvaļinājuma pieteikumu, kas ir iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā kā desmitais punkts. Man ir priekšlikums šo viņa lūgumu apmierināt. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu izmaiņu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” ar reģistrācijas numuru 774/Lp9 izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” ar reģistrācijas numuru 787/Lp9 izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” ar reģistrācijas numuru 952/Lp9 izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” ar reģistrācijas numuru 953/Lp9 un izskatīt to pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt šodienai apstiprināto darba kārtību kā parasti ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Grīnblata, Kalniņa, Tabūna un Dobeļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Bērnu tiesību apakškomisija izskatīja pirms vairākām nedēļām jautājumu par to, kā tiek pildīti tie uzdevumi, kas noteikti valstij un pašvaldībām saistībā ar mūsu nesen pieņemto Jaunatnes likumu, un jāteic, ka kopumā radās iespaids, ka valsts un pašvaldības ar šiem uzdevumiem tiek galā vismaz apmierinoši. Taču man radās iespaids, ka tradicionālajām jaunatnes organizācijām, kuras Latvijā ir bijušas jau arī pirms okupācijas un kuras arī šodien darbojas Latvijā, piemēram, mazpulkiem, skautiem un gaidām, varētu būt lielāks atbalsts no valsts un pašvaldību puses. Līdz ar to radās doma Jaunatnes likumā gan definēt likuma mērķi, gan arī minēt, ko tad atbalsta valsts un pašvaldības, precizēt ar šiem diviem it kā pēc apjoma ne īpaši plašajiem, taču pēc būtības, manuprāt, ļoti nozīmīgajiem grozījumiem.

Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija atbalstīja šo manu priekšlikumu, un mēs aicinām jūs balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijai. Protams, daudzi varbūt teiks, ka darba tikums un patriotisms pirmām kārtām ir ģimenes un audzināšanas jautājums. Jā, protams, tam mēs piekrītam, taču, ja nebūs valsts un pašvaldību atbalsta šādām jaunatnes organizācijām, tad mūsu statistikas dati kļūs arvien bēdīgāki un bēdīgāki.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai es tomēr varētu palūgt klusumu mazliet!? Turpiniet, Rasnača kungs!

Dz.Rasnačs. Var, protams, būt arī priekšlikumi, ka kaut kas līdzīgs būtu jāietver arī Izglītības likumā, jo mūsu izglītības sistēma parāda to, ka ir skolas, kas ar šiem pienākumiem tiek galā ļoti labi, un ir skolas, kur varētu būt labāka situācija.

Tā ka aicinām atbalstīt šos grozījumus, kolēģi, un es ceru, ka neviena partija neiebildīs pret to, ka mūsu jaunatne būs patriotiskāka vismaz tālākā nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam. Viņš ir pieteicies runāt „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Labdien, cienījamie deputāti! Darba tikums ir acīmredzot tā lieta, ar ko mēs varam lepoties. Un ne velti Valsts prezidents Valdis Zatlers nesen norādīja, ka pagātnē latvieši lepojušies ar tādām īpašībām kā darba tikums, spēja pielāgoties un ievērot mērenību, kas esot palīdzējusi latviešu tautai izdzīvot.

Mans viedoklis ir tāds, ka diez vai ar Jaunatnes likuma grozījumiem mēs kaut kādā veidā uzlabosim situāciju patriotisma jomā, jo likums pacieš visu. Likums pacieš arī to, ka mums ir noteikts, ka zināma kvota no nacionālā kopprodukta ir jāvelta lauksaimniecībai; mums ar likumu ir noteiktas daudzas lietas un normas, kas nestrādā. Mūsu dziļākā pārliecība ir tā, ka šādi likuma grozījumi ir diezgan bezjēdzīgi un pašvaldībām tikai uzliks kaut kādu papildu nastu. Pietiek jau ar to, ka pašvaldībām šis gads būs jāpavada, cīnoties ar reformas izraisīto haosu. Uzlikt tām bez kaut kāda papildu finansējuma vēl arī rūpes par patriotismu ir absolūti bezjēdzīgi. Protams, droši vien mūsu frakcija daļēji atbalstīs šo priekšlikumu, jo nav taču korekti vērsties pret darba tikuma slavināšanu likumdošanā. Politiski tas ir absolūti nekorekti - vērsties pret darba tikumu šajā parlamentā. (Starpsauciens: „Tu runā pretī!”) Taču es gribu teikt, ka darba tikums… to nevar uzspiest ar likumu, to nevar ieviest mākslīgi. Darba tikums rodas ģimenē, un, ja ģimenē, teiksim, ir situācija, ka tajā patriotisma nav, un ja māmiņu algu samazināšana ģimenēs mazina šo patriotismu, tad šādi likuma grozījumi ir absolūti nevajadzīgi un lieki.

Tāpēc es šoreiz uzstājos „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis ir „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Rasnača, Grīnblata, Kalniņa, Tabūna un Dobeļa iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Jaunatnes likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta - par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Baibai Rivžai šā gada 21.maijā. Deputāte Baiba Rivža ir lūgusi piešķirt viņai atvaļinājumu šā gada 21.maijā, un Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris. Šis jautājums vairs nav balsojams.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir piešķīris arī atvaļinājumu deputātam Ainaram Baštikam šā gada 21.maijā, pamatojoties uz viņa iesniegumu. Arī šis jautājums nav balsojams.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Valijas Grebežnieces apstiprināšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra iesniegumu par Siguldas tiesas tiesneses Grebežnieces apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu, izskatījusi to un atbalstījusi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valijas Grebežnieces apstiprināšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Ivara Ķiploka apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra vēstuli un sagatavojusi lēmuma projektu „Par Ivara Ķiploka apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo lēmuma projektu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ivara Ķiploka apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 3, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Evikas Klēpes apstiprināšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Evikas Klēpes apstiprināšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”, izskatījusi šo lēmuma projektu un to atbalstījusi.

Lūdzu Saeimu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Evikas Klēpes apstiprināšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Dinas Rīnas apstiprināšanu par Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Tātad Juridiskā komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Dinas Rīnas apstiprināšanu par Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”, izskatījusi to savā sēdē, balsojusi „par” un lūdz arī Saeimu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Dinas Rīnas apstiprināšanu par Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Vitas Vjateres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija lūdz apstiprināt lēmuma projektu „Par Vitas Vjateres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vitas Vjateres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Valdas Eilandes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir saņēmusi divus iesniegumus no Augstākās tiesas. Un kā pirmo lūdzu izskatīt lēmuma projektu „Par Valdas Eilandes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Juridiskā komisija šo jautājumu ir izskatījusi un lūdz Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valdas Eilandes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Rutas Zaķes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Un otrs iesniegums no Augstākās tiesas bija par Rutas Zaķes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija ir izskatījusi šo iesniegumu, sagatavojusi lēmuma projektu un lūdz Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Rutas Zaķes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Harija Raščevska atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra iesniegumu par Rēzeknes tiesas tiesneša Harija Raščevska atbrīvošanu no amata sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Komisija jautājumu ir izskatījusi, izveidojusi lēmuma projektu, apstiprinājusi to un lūdz Saeimu apstiprināt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Harija Raščevska atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - deputātu Andra Bērziņa, Jāņa Dukšinska, Anatolija Mackeviča, Vitālija Aizbalta, Ivara Godmaņa, Sergeja Mirska, Jāņa Tutina, Ainara Baštika, Aināra Šlesera un Ineses Šleseres pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Šo pieprasījumu izskatīja, bija aktīvas debates, un ar balsojumu šis pieprasījums tika noraidīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs runās deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Gribu informēt par atbildīgo institūciju rīcību un attieksmi pret Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” pieprasījumu Ministru prezidentam Dombrovska kungam „Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”.

Īsi par pieprasījumu.

Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti uzdeva premjeram piecus konkrētus jautājumus. Vai deputāti līdz šim brīdim ir saņēmuši kaut vienu atbildi no Ministru prezidenta kunga? Nē. Nevienu konkrētu atbildi mēs neesam saņēmuši. (Starpsauciens: „Šausmas! Kauns!”) Turklāt var secināt, ka Ministru prezidents nav arī ievērojis Latvijas Republikas Saeimas kārtības ruļļa 129.pantu, kura pirmajā daļā ir teikts: atbildi uz pieprasījumu Ministru kabineta locekļi, tajā skaitā arī Ministru prezidents, sniedz rakstveidā, un atbilde iesniedzama deputātiem.

Vai Pieprasījumu komisijas sēdes laikā deputāti saņēma no premjera rakstisku atbildi uz šiem jautājumiem? Nē. Uz komisijas sēdi bija ieradies labklājības ministrs Auguļa kungs, un deputātiem notika saruna ar ministru. Komisija sāka darbu pulksten 9.00, bet pulksten 9.15 komisijas sekretāre elektroniskā veidā saņēma no Labklājības ministrijas ar Auguļa kunga parakstu īsu skaidrojumu - nelielas atbildes uz visiem šiem pieciem jautājumiem, turklāt šīs atbildes nevienam komisijas loceklim netika iedotas un pavairotas. Līdz ar to komisijai nebija iespējams izvērtēt atbildes. Ne Ministru prezidenta birojs, ne Valsts kanceleja nebija oficiāli pilnvarojusi Auguļa kungu sniegt atbildi Ministru prezidenta vietā, jo pieprasījums bija adresēts valdības vadītājam, nevis labklājības ministram.

Labklājības ministrs komisijas deputātus informēja arī par tādu interesantu faktu, ka valdības sēdes laikā Tieslietu ministrijai ir uzticēts līdz nākamajai sēdei izvērtēt tieši tiesiskās paļāvības principu ievērošanu, taču valdības sēdes protokolā tas netika fiksēts, tāpēc arī Tieslietu ministrija nekādu atzinumu nav sniegusi.

Par Pieprasījumu komisijas lēmumu. Komisija, nesagaidot Dombrovska kunga skaidrojumu un atbildes uz pieciem jautājumiem, ir lēmusi, ka pieprasījums ir noraidāms, jo pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgā likuma paredzētās normas nav pārkāptas. Mēs šeit nerunājam par konkrētu likumu, bet ir runa par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. Un tad rodas jautājums: vai deputāti varēja pieņemt lēmumu, ja nav saņēmuši nekādas atbildes uz konkrētajiem jautājumiem no tās personas, kurai tie tika iesniegti? Tāpēc mums radās pārliecība, ka Pieprasījumu komisija šo jautājumu pēc būtības... ka Pieprasījumu komisijā šis jautājums pēc būtības nav izskatīts un ka vienkārši nostrādāja balsošanas mašīna.

Nedaudz par valdības plāniem, kuri nepārtraukti mainās gan māmiņu pabalstu jautājumā, gan arī citos jautājumos, kā mēs to redzam esošajā situācijā. Turklāt šajā jautājumā valdības plāni ir mainījušies gandrīz piecas reizes, ja nemaldos. Vai tā ir konsekventa rīcība? Visas šīs valdībā akceptētās izmaiņas nesasniedz nekādu jūtamu rezultātu, bet rada nevajadzīgu spriedzi sabiedrībā. Valdība tikai meklē iespēju, kā tiesiski pareizāk samazināt pabalstus ģimenēm un māmiņu algas, bet absolūti nedomā par ilgtermiņa atbalsta programmām. Piemēram, tas, ka nemaksās, kā mēs tagad redzam, vienreizējos pabalstus par otrā vai trešā bērna piedzimšanu. Tā it kā nav liela summa, vienreizēji tā ir no simts līdz simts piecdesmit latiem, bet tomēr tā ir attieksme pret valsti un pret ģimenēm mūsu valstī. Mūsu kaimiņos, Igaunijā, valdība stimulē otrā, trešā vai ceturtā bērna piedzimšanu, turklāt šie vienreizējie pabalsti ir nosaukti par „prēmiju vecākiem par Igaunijas atjaunošanu”. Latvijā valdība negrib domāt par Latvijas atjaunošanu.

Arī pēkšņās izmaiņas saistībā ar griestu noņemšanu, bet pabalsta nemaksāšanu strādājošajiem vecākiem rada vairāk jautājumu nekā atbilžu par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. To saprot gan Tieslietu ministrija, gan arī deputāti Pieprasījumu komisijā - tie juristi, pieņemsim, Čepānes kundze, kas balsojumā atturējās, kā arī Satversmes tiesas bijušais priekšsēdētājs un vēl daudzi citi loģiski domājoši cilvēki.

Tāpēc es lūdzu šo pieprasījumu atbalstīt, nodot Pieprasījumu komisijai izvērtēšanai pēc būtības, bet valdībai neķerties tālāk pie šā jautājuma risināšanas un netracināt sabiedrību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātie kolēģi un augsti godātais Prezidij! Es vairāk runāšu par jautājuma būtību, nevis par to tehnisko pusi, ko jau Dukšinska kungs jums izstāstīja.

Mūsu partija ir iesniegusi priekšlikumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, jo mēs uzskatām, ka Ministru kabinets savā darbībā neievēro tiesiskās paļāvības principu, jau šogad grozīdams vecāku pabalsta jeb tā saukto māmiņu algu un ģimeņu valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus, kā arī samazinādams bezdarbnieku pabalstus. Mēs uzskatām, ka šāda rīcība neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109.pantam. Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likuma varas princips, kas ir viens no tiesiskas valsts pamatprincipiem, cita starpā noteic, ka likumiem jābūt paredzamiem un skaidriem, kā arī pietiekami stabiliem un nemainīgiem un tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai indivīds, vadoties pēc tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu nākotni.

Demokrātiskā valstī tiesiskās paļāvības princips prasa, lai, izdarot šādus grozījumus, likumdevējs paredzētu saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu. Šādos gadījumos ir jānosaka saprātīgi termiņi vai jāparedz zaudējumu kompensēšana.

Mūsu frakcija uzskata, ka mūsu pieprasījums jau šobrīd - bet tikai daļēji - ir sasniedzis Ministru kabinetā dažas dzirdīgas ausis vismaz jautājumā par vecāku pabalstiem jeb tā sauktajām māmiņu algām. Ministru kabinets ir mainījis savas domas un, pamatojoties uz tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, ir paredzējis pārejas noteikumus, ka vecāku pabalsta jeb tā saukto māmiņu algu samazinājums stāsies spēkā 2010.gada 3.maijā, tātad nākamgad. Bet vai tas ir labākais risinājums? Vai tas tiešām ir nepieciešams laikā, kad, kā finanšu ministrs Einars Repše ir teicis, krīze ir sasniegusi savu zemāko punktu un mēs lēnām ejam no krīzes ārā? Vai tiešām galvenais uzdevums būtu 2010.gada 3.maijā tomēr samazināt māmiņu algas, ja tiešām situācija valstī uzlabojas?

Šī būtu jautājuma viena daļa. Jautājums par māmiņu algām.

Taču kā ir ar tiesiskās paļāvības principa ievērošanu jautājumā par ģimenes valsts pabalsta atcelšanu ģimenēm, kas audzina bērnu līdz viena gada vecumam, kā arī piemaksas pie bērna piedzimšanas valsts pabalsta atcelšanu, kas ir paredzēta jau no šā gada 1.jūlija? Vai šajā gadījumā arī netiek diskriminēti bērni, kuri dzims 1.jūlijā, salīdzinājumā ar mazuļiem, kuri būs nākuši pasaulē līdz 30.jūnijam? Vai pretēji ieteikumiem, kādi mums ir bijuši arī no starptautiskajām institūcijām, netiek pasliktināts iedzīvotāju sociāli ekonomiskais stāvoklis un palielināta sociālā spriedze sabiedrībā tieši šajā sabiedrības visjutīgākajā daļā - ģimenēs ar bērniem? Kā ir ar ģimenes valsts pabalstu atcelšanu? Kā tas ietekmēs ģimenes, kuras saņem minimālo bērna kopšanas pabalstu, kas ir 50 lati?

Likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” anotācijā ir minēts, ka ir nepieciešams valsts sociālo pabalstu sistēmu saskaņot ar ekonomiskās krīzes vajadzībām un iespējām. Jā, krīzei ir savas vajadzības, bet arī ģimenēm ar bērniem ir savas vajadzības un tām būtu jābūt prioritārām arī šajā situācijā.

Tieši tādēļ laikā, kad vajadzību ir tik daudz, ir ārkārtīgi ciniski un netālredzīgi samazināt palīdzību tieši šai sabiedrības daļai, kā arī likvidēt Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju kā vienīgo no 17 ministrijām, „izšķīdinot” daļu no tās funkcijām pa dažādām ministrijām. Godātie kolēģi! Tāda sistēma nestrādās. Tāda sistēma bija līdz 2002.gadam, taču tā nestrādāja, un tieši tādēļ bija kaut kas jādara, jo nebūs neviena valdībā, kurš iestāsies tieši par bērnu un ģimeņu vajadzībām.

Visi šie plānotie pabalstu un piemaksu samazināšanas un atcelšanas pasākumi ir spilgts piemērs tam, ka valdība domā tikai īstermiņā - par krīzes vajadzībām, nevis par bērnu un ģimeņu vajadzībām. Un es tiešām gribētu šeit visiem piekodināt: neklausieties valdības vārdos, cik skaisti „Jaunais laiks” vienmēr ir runājis, bet skatieties viņu darbos! Jo mēs tiešām varam redzēt, ka visi šie pabalsti, kas tiek likvidēti, - gan vecāku pabalsta jeb māmiņu algas samazināšana, gan ģimenes valsts pabalsta atcelšana par bērniem līdz gada vecumam, gan piemaksas pie bērna piedzimšanas valsts pabalsta atcelšana… vēl vairāk - arī brīvpusdienu atcelšana skolēniem, sākot ar 2.klasi, kas dotu daudziem lauku bērniem vienīgo iespēju dienā ieturēt siltu maltīti… Par to jau bija nobalsojusi Saeima, bet Ministru kabinets to tagad ir atcēlis. Arī lauku skolu slēgšana… Visi šie minētie ir vieni no pirmajiem valdības darbiem. Tas ir klajš piemērs, ka bērni un ģimene mūsu valstī ir visneaizsargātākā sabiedrības daļa. Un bērni diemžēl ir tie, kam pēdējiem piešķir pabalstus, un pirmie, kam tos atņem. Vai tiešām šādi valdība strādā valsts ilgtermiņa interesēs?

Jā, arguments par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu bija galvenais, kas lika valdībai vienoties par papildu līdzekļu novirzīšanu māmiņu algām, nosakot pārejas noteikumus. Bet kā ir ar pārējiem pabalstiem? Kā ir ar valsts bērnu un ģimeņu politiku kopumā? Vai šī ir tā vērienīgā strukturālā reforma, kas paredz likvidēt vienu ministriju?

Godātie kolēģi! Valsts bērnu un ģimenes politika līdz šim ir bijusi sekmīga. Vai gan citādi var būt, ja pēdējo sešu gadu laikā dzimstība ir palielinājusies par 24 procentiem? Taču es nevēlos izmantot šo laiku, lai jums stāstītu par labi padarītajiem darbiem, kaut šeit tiešām būtu ko teikt. Bet, kolēģi, es jūs no sirds gribu aicināt ar vieglu roku neiznīcināt to, kas prasīja daudzu gadu darbu, rūpējoties tieši par bērniem un ģimenēm. Kolēģi! Nezāģēsim zaru, uz kura mēs paši sēžam!

Kolēģi! Mēs nestrādājam sev, mēs strādājam Latvijas valstij, Latvijas nākotnei - bērniem, kuriem ir jādzimst šodien, tagad, un viņu bērniem un viņu mazbērniem. Un tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs visus rūpēties pirmām kārtām nevis par krīzes vajadzībām, bet par bērniem un ģimenēm arī šajā laikā.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo pieprasījumu un strādāt kopā, lai bērni un ģimenes nepaliek vienīgie kā bāreņi, kuriem pirmajiem kaut ko „nogriež”, ja vispār tiek kaut kas pielikts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Paskatīsimies, kādi argumenti varētu būt valdībai, ja tā būs spiesta iesniegt savus argumentus Satversmes tiesā.

Vienīgais arguments varētu būt tāds, ka budžetā nav naudas. Bet situācija ir tāda, ka speciālajā budžetā ir pārpalikums, kas sakrāts tā sauktajos treknajos gados. Šā pārpalikuma apmērs ir apmēram 915 miljoni latu. Protams, varētu būt runa par to, vai šī nauda vispār eksistē, jo šī nauda tika aizdota pamatbudžetam ar Valsts kases palīdzību. „Uz papīra” tā it kā skaitās (Starpsauciens: „Pareizi!”), un speciālais budžets par šo naudu it kā saņem arī procentus - kādus 6-7 procentus atkarībā no līguma, bet pamatbudžets nevar reāli atdot šo naudu speciālajam budžetam.

Bet kāda ir situācija? Šeit nevar apgalvot, kā dažreiz saka mūsu finanšu ministrs, ka cilvēki grib kaut ko vairāk, nekā viņi paši ir iemaksājuši. Situācija ir gluži pretēja: cilvēki ir samaksājuši sociālo nodokli speciālajā budžetā, un līdz ar to tajā ir izveidojies pārpalikums gandrīz miljarda apmērā. Tagad, krīzes laikā, var šo uzkrājumu arī sākt tērēt, atbalstot tos cilvēkus, kuriem šī palīdzība

ir tik nepieciešama. Un, manuprāt, diez vai Satversmes tiesa ņems vērā argumentus par to, ka mūsu valdība atdod šo naudu, kas bija paredzēta sociālam mērķim… Speciālais budžets tika pildīts no sociālā nodokļa. Šos līdzekļus nevar, piemēram, novirzīt aizsardzībai, bet reāli tas tā notika. Iznāk tā, ka šis miljards eksistē tikai uz papīra.

Un situācija ir tāda, ka, ja būs tiesvedība Satversmes tiesā, tad, es domāju, šis valdības arguments, ka cilvēki nav iemaksājuši kaut ko un grib vairāk, nekā viņi ir maksājuši, būs tukšs.

Otrs arguments ir tas, ka nav naudas budžetā, speciālajā budžetā. Vismaz uz papīra nauda ir! Un tā nav cilvēku vaina, ka šī nauda tika izmantota ne tiem mērķiem, kuriem tā bija paredzēta.

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Kā zināms, tiesiskās paļāvības princips ir viens no tiesiskas valsts pamatiem. Atbilstoši šim principam valsts pārvaldei jārīkojas paredzami un konsekventi. Un es esmu ļoti gandarīts par to, ka jaunizceptā opozīcija ir ieinteresējusies par tiesiskās paļāvības principu tiktāl, ka sagatavojusi pieprasījumu valdībai.

Vēl vairāk. Atlika tikai mūsu kolēģiem no LPP/LC pārbraukt no Brīvības ielas uz Jēkaba ielu, un viņi atcerējās arī par Satversmes tiesas pastāvēšanu.

Cienījamie klātesošie un latviešu vēlētāji! Jūs varat droši paļauties uz to: ja kāda no jūsu iecienītajām partijām atrodas vienīgi Jēkaba ielā, tad tā izprot tiesiskās paļāvības principu pareizi, bet, pārcēlusies uz Brīvības ielu, tā sāk izprast šo principu vienīgi šādā veidā: „Šeit es esmu saimnieks. Ja kaut ko jums došu, tad esiet man par to mūžīgu pateicību parādā! Šodien devu, bet rīt atņemšu. Bet jūs sēdiet sūdos un klusējiet!” Izņēmumu šim noteikumam, uz kuru vēlētāji var droši paļauties, nav. Šādu izņēmumu nebija arī Godmaņa valdībā. Kur tad bija cienījamie Godmaņa, Šlesera, Baštika un Kastēna kungi pērnā gada 29.jūlijā, kad tika pieņemti Ministru kabineta drakoniskie valodas noteikumi Nr.612, kuri paredzēja 25 reizes palielināt privātajā sfērā to amatu un profesiju skaitu, kuru ieņemšanai un pildīšanai nepieciešama valsts valodas prasmes apliecība? Vēl sēdējāt un svīdāt Brīvības ielā.

Diemžēl šo četru iepriekš minēto kungu un pārējo ministru uzvedība bija tiešā pretrunā ar šodien apspriežamo tiesiskās paļāvības principu. Lūk, mūsu deputātu jautājuma toreizējam premjeram, cienījamam Ivaram Godmanim, fragments (citēju): „Vai jūs neuzskatāt, ka ir nepieciešams izmainīt noteikumus tā, lai atestācijai netiktu pakļautas tās personas, kuras jau ieņem noteiktus, pašreiz saskaņā ar noteikumu grozījumu atestācijai pakļaujamus amatus vai profesijas? Vai var izdarīt tā, lai atestācijai netiktu pakļautas personas, kurām ir noteikts darba stāžs šajos amatos un profesijās, kā arī pensijas un pirmspensijas vecuma personas?” Visiem iepriekš minētajiem kungiem - Godmanim, Šleseram un pārējiem - nebija radusies pat ne mazākā vēlme piemērot tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri, iespējams, 18 gadu laikā bija godīgi un priekšzīmīgi pildījuši savas darba saistības un kuriem, iespējams, nav bijis nevienas sūdzības par viņu darbu.

Lūk, ko tostarp premjers mums bija atbildējis (citēju): „Uzskatu, ka Ministru kabinets, izskatot šo noteikumu projektu, ir nopietni izvērtējis valsts valodas prasību paplašināšanu lielākam amatu un profesiju pārstāvju lokam un pieņemtais noteikumu projekts ir leģitīms.” Citāta beigas.

Šeit gandrīz ikviens vārds ir melīgs, kas vispār ir raksturīgi LPP/LC pārstāvjiem. Ņemsim kaut vai „nopietni izvērtējis”. Jā gan! Šie dižie valstsvīri pat nepapūlējās novērtēt to personu skaitu, kuras tiktu pakļautas atestācijai. PCTVL pārstāvji pastrādāja un izdarīja to viņu vietā. Sanāca 50 000 cilvēku, kuri strādā šajos amatos un profesijās un kuriem nav šo apliecību. Visā valstī vienīgā Izglītības satura un eksaminācijas centra caurlaides spēja ir 5000 cilvēku gadā. Sadalot pirmo skaitli ar otru, iznāk 10 gadi. Toties noteikumi pašam masveidīgākajam profesiju skaitam stājas spēkā jau no 1.augusta, bet vistuvākais laiks, uz kuru var pierakstīties eksāmena kārtošanai, ir tikai no 5.septembra. Vai tā ir tiesiskās paļāvības principa ievērošana? Lūk, jums tie 50 000 darba vietu, no kurām tiks atlaisti krievvalodīgie un kuras aizpildīs latvieši. Savāda sakritība, bet Šlesera kungs savā priekšvēlēšanu kampaņā tieši arī solīja 50 000 darba vietu, ja lētticīgie vēlētāji nobalsos par viņa partiju un nodrošinās viņam Rīgas mēra amatu.

Domājams, ka tas tad arī būs vienīgais solījums, kuru viņš izpildīs, precīzāk, viņš to jau ir izpildījis, bet tas, ka šis ir vislabākais paņēmiens, kā uzkurināt naidu starp krieviem un latviešiem, tas partiju LPP/LC, kas agrāk bija atbildīga par sabiedrības integrāciju, vairs neinteresē.

Dāmas un kungi! Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšsēdētāja Ināra Egle avīzē „Biznes & Baltija” ļoti politkorekti ir komentējusi šos debilos noteikumus (citēju): „Pavisam skaidrs, ka mēs kārtējo reizi saskaramies ar nekvalitatīvas likumdošanas piemēru. Nedrīkst ieviest prasības, kuru izpildi pašas valsts struktūras nav spējīgas nodrošināt.” Citāta beigas. (Starpsaucieni: „Laiks! Piecas minūtes pagājušas!”)

Un vai jūs domājat, ka tas ir vienīgais valdības šāda veida lēmums? Cienījamie latviešu vēlētāji! Jūs varat droši paļauties, jo tiesiskās paļāvības princips gan attiecībā uz jūsu ievēlētās valdības debilitātes līmeni, gan uz šīs valdības pieņemtajiem lēmumiem tiek ievērots jau 18 gadu laikā. Kur ir palicis jūsu Jānis Rainis, kur Aspazija, kur Krišjānis Valdemārs? Kādēļ mēs neredzam valdības sastāvā šāda līmeņa personības? Vai tad mūsdienu Rainis pārtiek no Rakstnieku savienības ubaga pabalstiem? Vai mūsdienu Aspazija ir nosūtīta uz ārvalstu bordeli, bet Valdemārs mitinās denacionalizētā namā un knapi spēj savilkt galus kopā?

Minēšu jums vēl kādu tiesiskās paļāvības principa izpausmi. Kamēr pret krieviem izturēsies kā pret lopiem, tādu pašu izturēšanos var sagaidīt gan māmiņas ar bērniem, gan pensionāri, gan bezdarbnieki.

PCTVL uzskata, ka beidzot ir pienācis laiks pārtraukt šo tiesiskās paļāvības principa neievērošanu, un mēs esam, protams, „par” šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Artis Pabriks.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! „Sabiedrība citai politikai” jau iepriekš ilglaicīgi ir teikusi, ka krīzes pārvarēšana notiek uz maznodrošināto un neaizsargāto rēķina.

Un, manuprāt, no šāda viedokļa skatoties, lai arī es neesmu parakstījis šo pieprasījumu, tas ir atbalstāms. Kāpēc? Tāpēc, ka politikas augstākais mērķis ir veidot godīgu un taisnīgu attieksmi. Ne tikai efektīvu un kvalitatīvu, bet arī godīgu un taisnīgu attieksmi! (Starpsauciens: „Pareizi!”)

Konkrētajos apstākļos diemžēl krīzes pārvarēšana arvien vairāk un vairāk notiek uz bērnu rēķina, uz skolotāju un pasniedzēju rēķina, uz ģimeņu rēķina, uz maznodrošināto rēķina. Kādā veidā? Pirmām kārtām - nogriežot līdzekļus šīm grupām arvien vairāk, un otrām kārtām - patiesībā ignorējot tiesiskuma principu. Jo, ja jau mēs šodien runājam par bērnu jautājumu un par bērnu pabalstiem, par ģimeņu pabalstiem, par māmiņu algām, tad tikpat labi mēs varam šodien šeit, parlamentā, runāt arī par to skolotāju pabalstiem, kuri tiks tuvākajā laikā atlaisti, bet kuri paši vēl par to nezina. Un šajā ziņā mēs esam rīkojušies pretrunā gan ar mūsu Darba likumu, gan arī ar to, ko mums patiesībā ir lūgusi un prasījusi Eiropas Savienība, proti, ar tām saistībām, kuras mēs esam uzņēmušies, kad iestājāmies Eiropas Savienībā. Tāpat mēs varam runāt arī par izglītības pieejamību. Ja pašreiz mēs nogriežam šos līdzekļus izglītības sfērai, tad arvien mazāk un mazāk būs studentu, arvien mazāk jauniešu, kas nāks no maznodrošinātām ģimenēm un spēs iegūt izglītību.

No šāda viedokļa skatoties, man ir kauns arī par to, ka izglītības un zinātnes ministre pat vakar… joprojām nevar skolotājiem pateikt, kas un kur tiks atlaists, viņa piesedzas ar pašvaldībām. Pašvaldību vadītāji savukārt piesedzas ar ozollapu, gaidot pašvaldību vēlēšanas. Neviens nav spējīgs pateikt, kas notiks ar slimnīcām, kuras tiks slēgtas, kas notiks ar to ekipējumu, par kuru ir samaksāts. Miljoni ir ieguldīti šajās slimnīcās! Neviens negrib pateikt to, kuras skolas tiks slēgtas, lai arī visi par tām zina. Es domāju, ka tā nav pareiza politika. Tāpat tas attiecas arī uz šiem bērniem un viņu ģimenēm. Kad man ārvalstu vēstnieki prasa, kas Latvijā notiks 7. un 8.jūnijā - tad, kad beidzot mēs uzdrošināsimies pateikt, kuras slimnīcas un skolas tiks slēgtas -, tad man diemžēl ir jāatbild, ka nenotiks nekas, jo mūsu sabiedrība nav organizēta un mūsu sabiedrība negrib iestāties par savām tiesībām. Mūsu sabiedrība atgādina tos cilvēkus, kuri tad, kad grima kuģis Estonia, salīda glābšanas laivā, glābšanas laiva bija pilna, bet nebija, kas to laivu iestumj ūdenī. Un tā tas izskatās arī pašreiz, runājot par Latvijas kuģi. Visi sēž un gaida, un domā, ka kāds iestāsies par viņu tiesībām. Kāds domā: „Manam bērnam naudu neatņems, mani no darba neatlaidīs, pietiks jau ar to, ka man no algas nogriezīs 20 procentus.” Nē, mīļie pilsoņi, nē, mīļie latvieši, nē, mīļie deputāti! Jūs visi dabūsiet no tā ciest. Un diemžēl šajos krīzes apstākļos mēs vispirms sitam vājāko, kā tas pie mums ir pierasts, un tikai pēc tam domājam par sistēmas maiņu. Man nav problēmu redzēt, ka tiek aizslēgta Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Es labprāt redzētu, ka šodien tiktu aizslēgta arī Izglītības un zinātnes ministrija un vēl dažas citas, kuras nespēj strādāt un nespēj dot piedāvājumu. Bet tā vietā mēs vienkārši nākam šeit priekšā un stāstām, kam mēs nogriezīsim naudu, zinot, ka Latvijas pilsoņi nav gatavi solidārai akcijai - iestāties par savam tiesībām. Un diemžēl mūsu tautai nāksies šeit mācīties, tā teikt, grūtā ceļā, jo no labiem piemēriem viņa nevar mācīties.

Man nekas cits neatliek, kā vien atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Ir nu gan, kolēģi, pateicīga tēma tie vecāku pabalsti krīzes laikā! Būtībā varēja jau ļaut izrunāties, cik vien katram ir iekšā un cik katrs vēlas. Bet, kad runā aplamības, tad, es domāju, tāds neliels izzinošs kurss šeit no tribīnes arī tīri labi noderētu. Jo tad, kad jūs pieminat sociālo budžetu, kurā ir līdzekļi šiem vecāku pabalstiem… ka, lūk, no turienes tos nāktos arī maksāt, tad man gribas jums pastāstīt un mazliet atgādināt, ka mums tomēr vajadzētu ieskatīties tādās gudrākās grāmatās, kā mums veidojas sociālais budžets, un vai tiešām šie līdzekļi mums šādai vajadzībai tur šobrīd ir sakrāti, jo sociālais budžets mums veidojas, kā jau jūs zināt, no sociālo iemaksu likmes - 33,09 procenti -, un katrai vajadzībai tiek iezīmēta konkrēta šī likmes daļa. Tātad sociālais budžets veidojas no pieciem apakšbudžetiem, un tie ir bezdarba, slimības, maternitātes, invaliditātes un darba negadījumu apakšbudžeti, un vislielākais ir pensiju apakšbudžets, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets ir vismazākais. (Starpsauciens: „Pareizi!”)

Tikai pirms diviem gadiem pirmo reizi šajās sociālajās iemaksās iezīmēja daļu līdzekļu vecāku pabalstiem. Uzlikt šo vecāku pabalstu, teiksim, uz sociālā budžeta pleciem bija nevis „Jaunā laika” valdības lēmums… Tātad tas bija iepriekšējo valdību lēmums, un tas bija nepareizs lēmums, jo līdz tam mēs to solidāri nodrošinājām no mūsu pamatbudžeta. Tātad divu gadu laikā, kad šī likmes daļa no 33,09 procentiem bijusi tikai 1,18-1,85 procentpunkti… tad, lai mums iekrātos tur tādi līdzekļi, ka mēs varētu mierīgi… pilnīgi mierīgu sirdi šajos krīzes apstākļos maksāt tik, cik katram nu pienākas algas apjomā, mums būtu jāstrādā, jāmaksā tādā tempā, kādā mēs to esam darījuši labajos gados, septiņi gadi. Tā, lūk! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Balti vārdi, melni darbi!”)

Un tas, ka griestu nebūs, - tā jau ir liela pretimnākšana. Kolēģi! Mēs esam pabīdījuši malā gan bezdarbniekus, gan tos, kam ir slimība, gan tos, kam ir maternitāte, gan tos, kam ir invaliditāte, gan tos, kam būs darba negadījumi, gan pensionārus. Un tad nu dziļi paklanīsimies viņiem, ka viņi vēl neprotestē un ļauj mums maksāt tik… faktiski šajos krīzes apstākļos absolūti visu to pilno vecāku pabalsta apjomu.

Vienīgais ierobežojums, ko mēs tur uzliekam, ir nestrādājošiem vecākiem, kas ir loģiski. Kaut gan loģiski būtu bijis arī atstāt tos 500 latu griestus, jo pie tiem 500 latiem būtu tie septiņi gadi jāstrādā, kur nu vēl viss pārējais, ko mēs nodrošinām.

Tātad arī pārejas periods tiek nodrošināts, un tas nozīmē, ka tiesiskā paļāvība tiek saglabāta. Un, visu šo noslēdzot, es gribu teikt tā, ka pieprasījums nav pēc būtības un to nevajag atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, augsti godātie deputāti! Viss būtu korekti, ja atkal nenorādītu: sak, paskatieties uz jaunajām ģimenēm, kur aug bērni, vot, viņi ir vainīgi pie tā, ka, pieņemsim, bezdarbnieki vai pensionāri nesaņems nākotnē to, kas viņiem pēc likuma pienākas. Vot, man nepatīk tāda pozīcija! Es cienu savu kolēģi Silvu, bet nu nav tā, kā apgalvo. Mēs ar jums ļoti labi zinām… mēs esam profesionāļi un jau sen strādājam komisijā, un mēs zinām, ka vairāk nekā 800 miljoni šodien ir speciālajā budžetā. Šī nauda tur ir, jā! Un mēs varam ar šo naudu, kā minimums, vēl piecus gadus savus iedzīvotājus apkalpot, nemainot nevienu pabalstu, - mierīgi maksāt bezdarbniekiem un pensionāriem ar visām indeksācijām, mierīgi maksāt māmiņām un bērniem, bet mēs iztērējam visu šo naudu, paņemot depozītu vai citā veidā, iztērējam to kādiem lieliem valsts pasākumiem, bibliotēkai, visādiem kuģiem, kurus vajadzēja Aizsardzības ministrijai, visam kam - ieročiem, misijām… Un pēc tam: ai, ai, ai, mums nav naudas, mēs nevaram maksāt māmiņu algas vai valsts vecāku pabalstu… Un tad nu atvainojiet…

Ziniet, tas nav korekti - atkal sašķelt cilvēkus un parādīt: „Pensionāri dārgie, jūs nesaņemat indeksāciju, tāpēc ka māmiņas mums ļoti labi dzīvo!” Tas nav labi, un tas nav godīgi pret tiem cilvēkiem, kuri maksā šodien sociālo nodokli. Es domāju, ka māmiņai, kura saņem naudu, vai tētim, kurš saņem naudu, nav svarīgi, no kura budžeta viņiem maksā. Tās ir mūsu kaut kādas politiskās darbības vai bezdarbības.

Mēs neatbalstījām arī to, ka šo pabalstu pārcēla no valsts budžeta uz sociālo budžetu. Es piekrītu, ka tā bija kļūda, bet kāpēc mums cilvēki atkal cieš? 2006.gadā „Saskaņas Centrs” jau vinnēja tiesā: tika pierādīts, ka nedrīkst aizliegt māmiņām strādāt un vienlaikus saņemt pabalstu pilnā apmērā. Par ko mēs runājam? Mēs jau vinnējām! Kurš nesīs politisko atbildību? Varbūt atnāks premjers un pateiks: „Ja „Saskaņas Centrs” atkal vinnēs Satversmes tiesā, es atkāpšos un samaksāšu no savas algas visu to, ko nesaņems māmiņas.” Okey, tad es esmu gatavs riskēt. Bet viņš to nav izdarījis. Tāpēc šodien atņemsim, bet pēc tam nākamie nesīs... Vai „zaļie” un „zemnieki” atbild par to, ka viņi pārbīdīja šo pabalstu? Nē! Politiski tie paši cilvēki kontrolē Labklājības ministriju. Kāpēc viņi neprotestēja? Kāpēc viņi neaizgāja no valdības, protestēdami pret to, ka pārcēlām šo pabalstu? Galvenais - cilvēkam, patērētājam, ir vienalga, no kura budžeta maksā šo naudu. Pilnīgi! Galvenais, lai viņam būtu garantija, ka viņš saņems pabalstu šodien, nākotnē, pēc deviņiem mēnešiem, 305 dienām un tā tālāk. Mēs viņam kā valsts garantējam - tu maksā nodokļus, bet mēs godīgi pret tevi izturēsimies. Viņš maksā nodokļus, bet pēc tam uzzina: „A mēs pārdomājām! Mēs nemaksājam atlaišanas pabalstu trīs mēnešus. Nemaksājam tāpēc, ka mums nav naudas.” Viņam tas neinteresē, jo viņš kā pilsonis vai kā nepilsonis izpildīja visas savas saistības pret valsti - viņš samaksāja nodokļus.

Un nevajag mānīt cilvēkus, grozīt viņiem galvu, pensionārus pretnostatīt jaunajām ģimenēm!

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Godātie kolēģi no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš”, es jūs aicinu nepārvērst šo sociāli jutīgo jautājumu par politiskās cīņas ieroci!

Es esmu ļoti labi informēta par šo jautājumu. Atskatīsimies vēsturē! Šie māmiņu pabalsti tika noteikti trekno gadu sākumā, proti, 2004.gadā. Un ko ir darījusi šī partija, kas tajā laikā bija koalīcijā? Šī partija visiem spēkiem cīnījās par to, lai māmiņu pabalstus nesaņemtu strādājošās māmiņas un tētiņi. Pie tam šī partija arī Baštika kunga personā neiebilda… Es neatradu nevienu dokumentu, kas iebilstu pret to, ka šiem māmiņu pabalstiem tika noteikti griesti. Visu to, ko šodien māmiņas ir izcīnījušas, viņas ir izcīnījušas pašas saviem spēkiem, vēršoties Satversmes tiesā. Es atkārtoju - tas bija tajos treknajos gados.

Kā ir šodien? Kas pa šo laiku ir mainījies? Protams, ekonomiskā situācija ir mainījusies. Protams, sociālā sfēra ir atkarīga no katras valsts iespējām. To neregulē nedz Eiropas Savienības normatīvie akti, nedz Starptautiskais Valūtas fonds.

Šis likumprojekts, kas regulēs māmiņu pabalstu, vēl nav nonācis Saeimā. Godātie kolēģi, tad, kad mēs to skatīsim, mēs lemsim par tiesisko paļāvību. Lemsim par saudzējošāku pāreju. Paskatīsimies, kā tas notiek Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, man šī prakse ir pieejama. Un, izsakot jums šo aicinājumu nepārvērst šo lietu par politiskās cīņas ieroci saistībā ar tiesiskās paļāvības principu, gribu citēt, ko savulaik ir teicis Romas imperators Ferdinands Pirmais. Viņš ir teicis tā: „Fiat iustitia, pereat mundus.” Tā ir latīņu frāze. Tas nozīmē: „Lai dzīvo taisnība, kaut arī pasaule ietu bojā!”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates tiek slēgtas.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā deputāts Brigmanis vēlas ko teikt? Paldies. (Starpsaucieni: „Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu Andra Bērziņa, Jāņa Dukšinska, Anatolija Mackeviča, Vitālija Aizbalta, Ivara Godmaņa, Sergeja Mirska, Jāņa Tutina, Ainara Baštika, Aināra Šlesera un Ineses Šleseres pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskism „Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 47, atturas - 5. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, otrais lasījums. Steidzams.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, sūri un grūti strādājot, ir sagatavojusi otrajam, galīgajam, lasījumam grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā. Ir iesniegts un sagatavots viens priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Šā likumprojekta izstrāde un izskatīšanas gaita ir klajš piemērs tam, cik vieglprātīgi un nepārdomāti tiek īstenota vērienīga strukturāla reforma, likvidējot jeb iznīcinot vienu ministriju - protams, tieši Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju -, jo tieši tāds ir šā likumprojekta mērķis un būtība.

Lagzdiņa kungs kā ziņotājs par likumprojektu pagājušajā sēdē minēja, ka šis ir tehnisks juridiska rakstura grozījums, un tādēļ pagājušajā sēdē tika mēģināts, piešķirot likumprojektam steidzamību, to atbalstīt gan pirmajā, gan arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez priekšlikumu iesniegšanas termiņa izsludināšanas un bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Godātie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tad, ja šis jautājums būtu izlemts pagājušajā ceturtdienā, ja mēs, Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš”, pagājušajā sēdē nebūtu iebilduši pret šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā, tad jau šodien mūsu valsts nevarētu izpildīt starptautiskās saistības, kuras tā ir uzņēmusies, pievienojoties dažādām konvencijām. Piemēram, ANO 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērnu tiesībām, kas Latvijā ir spēkā no 1992.gada 14.maija, 21.panta „a” un „b” punktā ir teikts, ka dalībvalsts, kas atzinusi un atļāvusi adopcijas sistēmas funkcionēšanu, nodrošina, ka pirmām kārtām vislabāk tiek ievērotas bērna intereses, un ir minēta virkne priekšnosacījumu, kuri dalībvalstīm ir jāņem vērā.

Pieņemot piedāvātos Ministru kabineta grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas būtu stājušies spēkā jau pagājušajā ceturtdienā, jau dienu pēc to izsludināšanas nopietni tiktu apdraudēta šīs konvencijas izpilde, jo, piemēram, viens no adopcijas būtiskiem posmiem ir bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra adopcijas atļaujas vai atteikuma izsniegšana. Neparedzot pārejas noteikumus un negrozot citus normatīvos aktus, tiek apstādināts adopcijas process, un šis ir tikai viens no šādiem piemēriem. Noteikti tādus varētu atrast vēl arī citās jomās, jo, vienkārši izslēdzot Ministru kabineta iekārtas likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktu un nesaskaņojot to ar citiem normatīvajiem aktiem, tas var radīt nopietnas problēmas visā jau esošajā struktūrā.

Šis Juridiskā biroja priekšlikums, kuru ir akceptējusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un iesniegusi to kā savu, jo tas tika iesniegts pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām... šis grozījums ir ļoti būtisks un nepieciešams, lai novērstu virkni nepilnību, paredzot pārejas noteikumus un nosakot, ka šie grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”. Bet vai šis darbs nebija jādara Ministru kabinetam? Vai tas nebija jādara valdībai? Vai valdībai nebija jāizvērtē un jāiesniedz vesela likumprojektu pakete, lai izvairītos no haosa šajā sistēmā? Šī būtu likumprojekta juridiskā puse, bet kā ir ar pārējo?

Mūsu partija krasi iebilst pret Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas likvidēšanu, jo mēs uzskatām... mēs brīdinām kolēģus, ka šis likumprojekts nav tikai tehnisks juridiska rakstura grozījums, bet tā ir nopietna politiska rakstura izšķiršanās, kolēģi, veicot šādu visnotaļ apšaubāmu un vērienīgu strukturālu reformu.

Godātie kolēģi! Tādēļ es paužu mūsu pozīciju, jo mēs balsosim „pret” šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā, un es vēlētos aicināt arī jūs, kolēģi. Lai gan šis priekšlikums ir nepieciešams tieši šādā likumprojektā, es aicinu jūs visus balsot „pret” likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā un parūpēties pirmām kārtām par tiem, kam klājas visgrūtāk, kolēģi! Un, ja jūs kaut ko iesākat, tad dariet to pārdomāti, dariet to saskaņoti un neradiet haosu visā valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Lagzdiņš vēlas kaut ko piebilst?

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atļaujiet atbildīgās komisijas vārdā teikt dažus vārdus.

Par Šleseres kundzes minētajām problēmām, protams, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija debatēja, piedaloties nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī Ministru kabineta pārstāvjiem.

Es gribu jūs informēt par sekojošo.

Likvidējamās ministrijas, tas ir, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas, funkcijas tiek sadalītas starp Labklājības ministriju un Tieslietu ministriju. Haosa nebūs, pārejas noteikumi šeit tiek jums piedāvāti. Šīs funkcijas pildīs attiecīgās institūcijas - attiecīgās struktūrvienības šajās divās ministrijās.

Jūs, godātie kolēģi, zināt, kā sākās šī diskusija par ministriju skaita samazināšanu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Es nezinu!”) Godātie kolēģi, tas bija spiediens no sabiedrības, bija spiediens arī no zināmu institūciju puses, arī Valsts prezidents aicināja. Es gribu atgādināt Latvijas Pirmās partijas kolēģiem, ka reformēt valdību, samazināt ministriju skaitu sabiedrība mūs piespieda, mēs reaģējam uz sabiedrības spiedienu.

Tātad, godātie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt pirmām kārtām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - 1.priekšlikumu - un atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 11, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 10, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš. (No zāles dep. J.Dobelis: „Kur tu ej? To Bērziņu ir daudz!”)

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

To Bērziņu ļoti daudz šajā Saeimā...

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 1223/Lp9, - „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Komisija likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi vienpadsmit priekšlikumus.

1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Ir daļēji iekļauts 2.priekšlikumā, kas ir saņemts no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu.

G.Bērziņš. 3.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Bērziņš. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Un 11. - pēdējais priekšlikums - arī ir no Juridiskā biroja. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Godātie deputāti! Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 20, atturas - 1. Likums otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstu balsstiesību un līdzdalības palielināšanai un Starptautiskā Valūtas fonda investīciju mandāta paplašināšanai”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4251 - likumprojektu „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstu balsstiesību un līdzdalības palielināšanai un Starptautiskā Valūtas fonda investīciju mandāta paplašināšanai”. Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija pirms otrā, galīgā, lasījuma nevienu priekšlikumu ne no viena deputāta nav saņēmusi un ir vienbalsīgi atbalstījusi šo dokumentu skatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Vēlos jums tikai atgādināt, ka šis dokuments ir saistīts ar to, ka Starptautiskajā Valūtas fondā ir mainījies dalībnieku skaits un ka līdz ar to nedaudz ir mainījušās arī proporcijas balsu skaita ziņā. Latvija pie šā jaunā iekārtojuma nedaudz ir palielinājusi savu īpatsvaru Starptautiskā Valūtas fonda balsošanas sistēmā un līdz ar to arī balsu skaita ziņā.

Aicinu jūs balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstu balsstiesību un līdzdalības palielināšanai un Starptautiskā Valūtas fonda investīciju mandāta paplašināšanai” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 12. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies sēdes vadītājas kundzei!

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4224, un, kā jau sēdes vadītāja teica, tas ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””. Par šo likumprojektu atbildīgā komisija trešajam lasījumam bija saņēmusi divus priekšlikumus.

Ja nemaldos, 1. ir saņemts no Juridiskā biroja, bet es šobrīd nevaru to atrast savā tabulā…

Sēdes vadītāja. 23.lappusē.

K.Leiškalns. Priekšpēdējā lappusē viss notiek…

Tātad 1. ir saņemts no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija aizstājumu 18.pantā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums, protams, ir no deputāta Leiškalna par 24.panta spēkā stāšanos. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Līdz ar to aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies Solvitai Āboltiņas kundzei!

Strādāsim ar likumprojektu, kura numurs ir 4243, ja kāds to vēl nav atradis savā mapē, un tas ir likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, par kuru uz trešo lasījumu atbildīgā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, neliels papildinājums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tagad atkal pārejam uz tabulas beigām, uz 11.lappusi…

2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat atbildīgā komisija ir atbalstījusi izslēgumu, ko 4.priekšlikumā piedāvājis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums ir par likuma 12.panta ceturto daļu, tas ir priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un 6. - papildinājums pārejas noteikumos. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4250 - likumprojektu „Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”.

Godājamie kolēģi! Uz trešo lasījumu Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu papildus tiem grozījumiem un papildinājumiem, kurus bija saņēmusi uz otro lasījumu. Līdz ar to komisija vienbalsīgi ir nolēmusi likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā. Aicinu jūs, godājamie kolēģi, darīt tieši tāpat.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums „Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Sodu reģistra likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta „Grozījums Sodu reģistra likumā” trešajam lasījumam komisija priekšlikumus netika saņēmusi. Komisija izskatīja likumprojektu savā sēdē, un komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sodu reģistra likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.4260. Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajam lasījumam ir iesniegts divdesmit viens priekšlikums.

1.priekšlikumu ir iesniegusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikumu arī ir iesniegusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu ir iesniegusi Juridiskā komisija, un, protams, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 4.priekšlikumu ir iesniedzis vides ministrs Raimonds Vējonis. Arī 4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 5.priekšlikumu ir formulējis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 6.priekšlikumu ir iesniedzis vides ministrs Raimonds Vējonis. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 8.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 9.priekšlikumu - redakcijas precizējumu - iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 10.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 11.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 14. - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 15. - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 16. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 17. - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 18. - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 19. - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Un nu īsumā par 21.priekšlikumu. Tātad, ievērojot to, ka šos grozījumus gaida gan Iekšlietu ministrija, gan apdrošinātāji, gan Vides ministrija un šo priekšlikumu ātrāka spēkā stāšanās ir ļoti būtiska, atbildīgā komisija nolēma, ka šis likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar to aicinām atbalstīt arī 21.priekšlikumu un likumu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Igors Aleksandrovs.

I.Aleksandrovs (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums”.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta regulu par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu šī regula tieši ir piemērojama visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un līdz ar to Latvijai ir jāizstrādā nacionālais tiesību akts šīs regulas piemērošanai.

Likumprojekts tika saņemts no Ministru kabineta, un, izskatot to komisijā, tika konstatēts, ka tas ir jāprecizē terminoloģiski. Līdz ar to tika izstrādāts alternatīvais likumprojekts, kurš ir terminoloģiski precizēts, un tajā ir atrisināta saderība ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Līdz ar to Ministru kabineta virzīto likumprojektu komisija noraidīja, un es aicinu balsot un noraidīt Ministru kabineta virzīto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! (No zāles dep. J.Dobelis: „Jābalso „pret”!”) Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu „Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums”, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 66, atturas - 8. Likumprojekts noraidīts.

Mums ir jābalso arī par alternatīvo likumprojektu „Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums”, kuru ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta „Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ziņotāju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Aleksandrovs. Termiņš - 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Dagnija Staķe.

D.Staķe (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1193/Lp9 - likumprojektu „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā”.

Tātad šis likumprojekts ir izstrādāts, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos, kas ietver arī noteikumus par darbinieku iesaistīšanu kapitālsabiedrības lēmumu pieņemšanā kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā.

Lai novērstu tiesību normu dublēšanu vairākos normatīvajos aktos un konsolidētu spēkā esošo regulējumu darbinieku iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā, ir izstrādāts vienots regulējums gan Eiropas komercsabiedrībām un Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām, gan iegūstošajām sabiedrībām kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā.

Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Staķe. Termiņš - 10.augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.augusts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisija to izskatīja savā sēdē un aicina jūs atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” otrajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi. Komisija tos izskatīja savā sēdē.

1. - deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījums Valsts drošības likumā” otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, ko sagatavoja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Lūdzu atbalstīt šo ierosinājumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” otrajam lasījumam saņemts viens priekšlikums, ko sagatavoja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem Nr.4078 un Nr.4252 - ar likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. Godājamie kolēģi! Šis ir standarta nolīgums divu valstu starpā, kas reglamentē aviācijas satiksmi - abu valstu tiesības un pienākumus.

Ārlietu komisija to ir vienbalsīgi atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs tā darīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija jūsu priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 3.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 3.jūnijs.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 10.35.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu telpās! Un arī atcerieties, ka pēc Saeimas sēdes mēs turpināsim komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 10.35 komisijas telpā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Liels paldies.

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Ina Druviete, Jānis Eglītis, Uldis Ivars Grava, Aleksandrs Mirskis, Jānis Reirs, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters un Pēteris Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim mūsu sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirms pirmā lasījuma tika izskatīts komisijas sēdē 21.maijā. Likumprojektā ietverto grozījumu būtība ir veicināt dažādu normatīvo aktu vienveidīgu piemērošanu, un tas paredz uzlabojumu vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanā. Komisija likumprojektu izskatīja un aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 3.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Komisija izskatīja likumprojektu savā 21.maija sēdē un aicina Saeimu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1130/Lp9, - „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””.

Komisija likumprojekta otrajam lasījumam saņēma deviņpadsmit priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 2.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Rubiks un Ribakovs. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Vēlos jums izteikt dažus priekšlikumus saistībā ar pievienotās vērtības nodokli.

Sākšu ar to, ka šobrīd Latvijā gan uzņēmējiem, gan pašnodarbinātām personām, kuru ienākumu avots ir saistīts ar ražošanu, PVN maksājumi bieži vien pārsniedz starpniecības, piemēram, mazumtirdzniecības, uzņēmumu maksājumus. Jaunam ražotājam kļūst arvien grūtāk noturēties maksātspējas robežās, jo likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” noteiktā kārtība paredz uzņēmēju tiesības nemaksāt PVN, ja ieņēmumi gadā nepārsniedz 10 tūkstošus latu. Pēdējā laikā pat ir vērojama tendence uzņēmumus biežāk reģistrēt citās valstīs, piemēram, tajā pašā Lietuvā, kur nodokļu sistēma ir lojālāka pret uzņēmējiem.

Uzņēmējdarbības sākumā ražotāji ir jāatbalsta, jo tieši viņi ir elementi, kuri vēlāk sniedz starpniekiem jaunu produkciju. Neatbalstot tos ilgtermiņā, tiek apdraudēta arī tirdzniecība ar Latvijā ražotām precēm. Palielinot neapliekamo ienākumu robežu līdz 45 000 latu, var rast iespēju veicināt mazo un vidējo ražotāju ekonomisko aktivitāti. Tādējādi nākotnē, kad šo uzņēmēju apgrozījums būs pārsniedzis 45 000 latu robežu, radīsies iespēja iekasēt PVN maksājumus, netraucējot šo uzņēmumu tālākai attīstībai.

Sakarā ar to lūdzu atbalstīt mūsu 2.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā Guntis Bērziņš vēlas ko piebilst?

Tātad mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu Rubika un Ribakova 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 45, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 3. - deputātu Rubika un Ribakova priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputātu Rubika un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 48, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 4. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Prezidij! Kolēģi! PCTVL 4.priekšlikuma un arī 5.priekšlikuma būtība ir vienkārša - atteikties no Godmaņa valdības neveiksmīgā eksperimenta un atgriezt PVN likmes iepriekšējā stāvoklī.

Godātie kolēģi! Es domāju, ka neviens no jums neiebildīs pret to, ka eksperimenta galvenais mērķis - budžeta ieņēmumu palielināšana - nav sasniegts. Ir redzamas arī eksperimenta negatīvās puses. Inflācija mums ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā, ekonomikā pieaug... Daudzi Latvijas iedzīvotāji iepērkas kaimiņvalstīs, jo tur tās pašas preces ir lētākas nekā Latvijā.

Un tālāk par viedokļu maiņu. Mēs jau martā iesniedzām šos pašus priekšlikumus kā atsevišķu likumprojektu. Saeimas sēdē toreiz „pret” uzstājās toreizējais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns. Viņš teica (citēju): „Nav vērts lauzties atvērtās durvīs. Šodien mēs pirmajā lasījumā pieņemsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, un jums daudz vienkāršāk būtu jūsu sagatavotos priekšlikumus iesniegt atbildīgajai komisijai, un tad atbildīgā komisija tos pa vienam skatīs.” Citāta beigas.

Nu, lūk, mēs arī iesniedzām. Un rezultāts? Atbildīgās komisijas atzinums - noraidīt, noraidīt un vēl vienu reizi noraidīt. Kur šodien ir deputāts Kārlis Leiškalns? Viņš jau vairs nav komisijas priekšsēdētājs un par saviem vārdiem vairs neatbild. Iesim tālāk!

Februārī tuvākus priekšlikumus šim pantam iesniedza „Pilsoniskās Savienības” frakcija. Toreiz šos priekšlikumus karsti aizstāvēja frakcijas priekšsēdētāja cienījamā Seiles kundze. Citēju: „Pagājušā gada beigās pieņemtās izmaiņas PVN likumā ir radījušas patiesu spriedzi sabiedrībā, it īpaši uzņēmēju vidū. Šīs izmaiņas, protams, tagad, tūlīt gada sākumā, mainot atpakaļ uz ierasto likmi, ir ārkārtīgi grūti izdarāmas. Un tomēr. „Pilsoniskās Savienības” deputāti uzskata par savu pienākumu informēt par to, kāds ir stāvoklis uzņēmēju vidū un kāds ir noskaņojums sabiedrībā.” Nu un tā tālāk...

Viņai oponēja ne mazāk cienījamais LPP/LC frakcijas priekšsēdētājs Bērziņa kungs. Viņš teica (citēju): „Principā neapstrīdot to, ko teica augsti godājamā deputāte Seiles kundze, ka dažādas diferencētas pievienotās vērtības nodokļa maksas ietekmē tā vai cita biznesa attīstību, un principā neiebilstot arī pret tiem secinājumiem, kādi bija viņas runā, es gribu teikt, ka šis jautājums tomēr ir saistīts ar budžetu, un aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu un iesniegt Ministru kabinetam, kad tas gatavos šī gada budžeta grozījumus.”

Šodien „Pilsoniskā Savienība” ir pozīcijā, LPP/LC - opozīcijā, frakciju viedokļi ir mainījušies tieši uz pretējo pusi, un tikai PVN likme joprojām ir palikusi tāda pati, kāda tā bija.

Cienījamie vēlētāji! Šajā kaunpilnajā aktā ir iesaistīta Tautas partija, „Pilsoniskā Savienība” un LPP/LC, bet, protams, šis saraksts nav izsmeļošs. Es tomēr aicinu visus godīgos deputātus atbalstīt PCTVL priekšlikumu. Lai divkosīgie cilvēki, kas nav savas valsts patrioti, balso „pret”!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs runās deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Pagājušajā nedēļā mūsu frakcijā bija Latvijas Bankas priekšsēdētājs Rimšēviča kungs. Viņš atgādināja, kādā gaisotnē tika pieņemti šie lēmumi pagājušajā gadā. Mūsu starptautiskie aizdevēji pieprasīja, lai valdība samazinātu izdevumus par 1 miljardu. Valdība pieņēma lēmumu samazināt izdevumus par 700 miljoniem, bet par atlikušajiem 300 miljoniem tika pieņemts lēmums, ka mēs pateiksim aizdevējiem, ka pacelsim nodokļus un saņemsim papildu ieņēmumus.

Nu rezultātu mēs jau redzam - ir liels caurums valsts budžetā. Papildu ieņēmumu vietā mums tagad ir ļoti liels iztrūkums.

Godātie kolēģi! Vakar mēs tikāmies… bija vairāk nekā 200 mazā un vidējā biznesa pārstāvju tikšanās ar partiju pārstāvjiem. Bija pārstāvētas 10 partijas, kas gandrīz visas pateica: „Mēs samazināsim nodokļus.” Protams, teica to tādēļ, lai iepatiktos tai auditorijai. Šodien ir lieliska iespēja pierādīt… ja ne šodien, tad varbūt rīt… un apstiprināt, ka tie nebija tikai priekšvēlēšanu solījumi, bet ka ir arī reāla darbība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Ja nav, tad tūlīt balsosim. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu - 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 47, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms turpinām likumprojekta izskatīšanu, daru zināmu, ka ir saņemts deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Mitrofanova, Urbanoviča, Agešina, Deņisova, Ribakova, Vidavska iesniegums ar lūgumu: „Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu lūdzam, lai pēc balsošanas par frakcijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu numur 4 likumprojektā „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nolasa katra deputāta balsojumu.”

Vai deputāti iebilst? Ja deputāti iebilst, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai ir atbalstāms deputātu priekšlikums nolasīt katra deputāta balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 38, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstāms, tātad rezultāti nav nolasāmi.

Turpinām likumprojekta izskatīšanu.

G.Bērziņš. 5. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst… Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 46, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 6. - deputātu Rubika un Ribakova priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - deputātu Rubika un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 45, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 7. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst…

Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Protams, pievienotās vērtības nodokļa likmes pacelšana ir grūti izvērtējama, bet viens ir skaidrs: tā ir radījusi zaudējumus tautsaimniecībai.

Pašlaik valdošās koalīcijas deputāti ļoti rūpīgi savās sanāksmēs izvērtē iespēju pazemināt šīs likmes, un budžeta paketē acīmredzot, ja spēsim vienoties, tiks atbalstīti tie „Pilsoniskās Savienības” izvirzītie priekšlikumi, kurus mēs jau pagājušā gada nogalē izteicām. Acīmredzot varētu vienoties par nodokļa likmes samazināšanu vismaz grāmatām un kartogrāfisko izdevumu piegādēm, kā arī viesu izmitināšanai viesu mītnēs un no alternatīviem energoresursiem iegūtai gāzei. Šī likme būs 5 vai 18 procenti, bet nekādā ziņā tā nevarētu būt 21 procents. Tāpēc visas koalīcijas partijas ļoti rūpīgi apspriedīs šos priekšlikumus, un daļēji tad arī tiks gaidīts atbalsts no PCTVL. Bet vienkārši ierakstīt, bez iepriekšēja izvērtējuma, šādus grozījumus šajā likumprojektā nevar. Tas ir jādara kopsakarā ar visu budžeta likumu paketi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsaucieni: „Nav! Nav!”)

G.Bērziņš. Cienītie deputāti! Es tikai gribu atgādināt, ka Finanšu ministrija arī komisijai atgādināja, ka jautājumi par grāmatām, viesu namiem un šķeldu ir jautājumi, kas faktiski jāsaskaņo ar Starptautisko Valūtas fondu. Varbūt tie, kas skatījās televīziju vakar vakarā, redzēja, ka premjers uzstādamies arī šo jautājumu pieminēja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 49, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 8. - deputātu Rubika un Ribakova priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Artis Pabriks.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Atšķirībā no daudziem citiem deputātiem man tā nav problēma - atbalstīt opozīcijas piedāvājumu, ja tas ir pareizs. Turklāt pašreizējā Latvijas valdība ar Dombrovska kungu priekšgalā ir pateikusi, ka šīs lietas būtu jāmaina. Pie tam šai valdībai būtu beidzot jāizstrebj tas, ko iepriekšējā valdība, manuprāt, izdarīja nepareizi. Un pirmām kārtām tas attiecas uz pievienotās vērtības nodokli grāmatām, arī mūsu pašu izejvielām, enerģētikai un, protams, arī viesnīcu pakalpojumiem. Šis pievienotās vērtības nodoklis nav atbalstāms, un tāpēc šis priekšlikums ir labs un pareizs. Tas nebūtu vairs ilgāk atliekams, jo tas attiecas arī uz mācību grāmatām un dažādu citu literatūru. Izglītības un zinātnes ministrija nav pat spējusi ieviest obligāto literatūru, skolas nav nodrošinātas ar šādām grāmatām, bērniem un ģimenēm būs jātērē arvien lielāka nauda tieši šīm grāmatām. Es domāju, ka mums visiem tas ir jāsaprot un pēc iespējas ātrāk šī kļūda ir jālabo.

Tāpat mēs nedrīkstam pieļaut konkurences grozījumus attiecībā uz viesu namiem laukos un citur. Pievienotās vērtības nodoklis tur jau sen ir bijis par augstu. Jūs neatradīsiet nevienu viesnīcnieku, kas šādu nodokli būtu ilgtermiņā atbalstījis. Viesnīcu bizness būtībā ir eksporta bizness, kas, kā mēs visi saprotam, ir jāatbalsta.

No šāda viedokļa skatoties, es neredzu iemeslu, kāpēc lai mēs nevarētu atbalstīt opozīcijas piedāvājumu. Nav iemesla to neatbalstīt tikai tāpēc, ka tas ir no opozīcijas. Jābalso ir „par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jau tad, kad Godmaņa valdības laikā mēs, runādami par budžetu, šeit pavadījām tā saukto maratonnakti, es krasi iestājos pret to, ka pievienotās vērtības nodokli grāmatām paaugstina tik ļoti. Šis solis, šis nodokļa paaugstinājums, nav devis, kā mēs zinām, Latvijas tautsaimniecībai nekādu labumu. Tas attiecas ne tikai uz grāmatniecību; vēl plašākā nozīmē varam teikt, ka tas attiecas uz Latvijas kultūru, tas ir palīdzējis sagraut gan grāmatniecību, gan kultūru.

Tādēļ pievienojos deputāta Pabrika priekšlikumam. Neskatoties uz to, ka bieži, kā mēs zinām, šīs abas krievu partijas jeb opozīcijas partijas izvirza priekšlikumus, kuri kaitē Latvijas interesēm, tagad arī es lūdzu kolēģus saprast to, ka šoreiz mums ir jāiet kopsolī ar opozīciju un jāatbalsta tās priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ir tāds sens teiciens, ka tas, kas pieļauj kļūdas, nav muļķis, jo kļūdīties var jebkurš. Muļķis ir tas, kas negrib labot savas kļūdas.

Mums ir zināmi skaitļi. Pēc oficiāliem datiem, gada pirmo divu mēnešu laikā Latvijā izdoto grāmatu tirgus samazinājies par 25 procentiem, taču paši izdevēji saka, ka tas neatbilst patiesībai un tas kritums ir vismaz 50 procenti.

Es aicinu visus: nu būsim gudri, nebūsim muļķi! Mēs esam pieļāvuši kļūdu. Protams, opozīcija pretojās, bet mēs nespējām to novērst. Beidzot ir laiks labot šo kļūdu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?

G.Bērziņš. Cienītie deputāti! Gribu tikai atgādināt, ka šis ir likumprojekta otrais lasījums. Būs vēl trešais lasījums. Un, kā es jau teicu, šis jautājums vēl ir jāsaskaņo ar Starptautisko Valūtas fondu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputātu Rubika un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 32, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 9.priekšlikums, kas faktiski ir līdzīgs, saņemts no deputāta Mitrofanova. Man liekas, tas nav balsojams, jo tas ir tāds pats priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Debatēs ir pieteikusies runāt deputāte Karina Pētersone. Atklājam debates.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Es vēlos vienīgi informēt, ka mūsu frakcijas, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas, balsojums par 9.priekšlikumu, kā arī par 10. un 13.priekšlikumu atšķirsies no komisijas balsojuma un ka mēs tomēr atbalstīsim deputātu Miroslavu Mitrofanovu, kurš ir mans kolēģis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

9.priekšlikums paredz pievienotās vērtības nodokļa jeb PVN samazinātās likmes atjaunošanu grāmatu un kartogrāfisko izdevumu piegādēm, 10.priekšlikums - viesu izmitināšanas pakalpojumiem, bet 13.priekšlikums - malkas un koksnes jeb kurināmā materiāla piegādēm.

Un, kolēģi, es gribu noraidīt jau no paša sākuma šos apvainojumus liekulībā, populismā vai amnēzijā. Nē, mēs neesam aizmirsuši, kā mēs paši balsojām, toreiz, decembrī, apstiprinot tos likumus, kuri pavadīja budžeta grozījumus 2009.gadam. Mēs atceramies, ka tāpat kā mēs tajā naktī nobalsoja arī vēl 40 kolēģi, šeit, zālē, esošie. Mēs ļoti labi atceramies, kāda bija situācija. Ļoti labi apzināmies to vēsturisko realitāti. Apzināmies, ka tā bija izvēle starp sliktu lēmumu un ļoti sliktu lēmumu. Taču, es domāju, tikai spēcīgas personības un spēcīgas partijas un nopietni, valstiski domājoši politiķi var pateikt, ka atsevišķi lēmumi ir bijuši kļūdaini, šīs kļūdas atzīt un mēģināt tās labot.

Kolēģi, mēs apzināmies arī to, ka tādas nopietnas izmaiņas kā nodokļu likuma izmaiņas būtu, loģiski, izskatāmas kopā ar budžeta grozījumiem, kurus mēs gaidīt gaidām šeit, Saeimā. Mēs ar šo balsojumu vēlamies vienīgi pateikt, ka tad, ja valdība būs pietiekami atbildīga un ieklausīsies nozares lūgumos... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir bijuši arī grāmatniecības nozares pārstāvji, un mēs esam rūpīgi uzklausījuši viņu argumentus. Toreiz, decembrī, uz valdības piedāvāto PVN likmes paaugstināšanu savlaicīgi reaģēja un uz komisiju atnāca tikai Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvji un pilnīgi godīgi nolobēja savas nozares intereses, un viņiem šā nodokļa likme netika paaugstināta. Diemžēl tūrisma nozare, grāmatniecība un šis ekoloģiskais kurināmais... šīs nozares nespēja noreaģēt, un mēs toreiz bijām spiesti šādus nepopulārus un faktiski nozares gremdējošus lēmumus pieņemt.

Tāpēc mēs ļoti ceram, ka valdība atbildīgi izturēsies pret šo nozaru lūgumiem un pati iesniegs šādus priekšlikumus budžetu pavadošo likumu paketei. Ja tas tā nenotiks, tad mūsu frakcija vai nu pievienosies jau iesniegtajiem priekšlikumiem, vai arī iesniegs pati savus priekšlikumus, kas šo kļūdu varētu labot.

Paldies jums par uzmanību. Un aicinu atbalstīt arī mūsu nostāju.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Ir visādas runas dzirdētas, bet nu uz šādu liekulības „pērli” es tomēr gribu atbildēt.

Viena lieta ir darīt muļķības. Otra lieta ir kļūdas labot. Es tiešām neticu, ka Pētersones kundze nesaprot un nesaprata tajā decembra naktī tās muļķības, kas tika izdarītas. Un toreiz šīs muļķības varēja nedarīt. Šodien, lai šīs muļķības izlabotu, ir tiešām jāskata kopumā visa budžeta pakete un ir tiešām jāgūst apstiprinājums no mūsu starptautiskajiem donoriem, budžeta paketi skatot kopā ar visu nodokļu sistēmu. Kā mēs savas kļūdas izlabosim?... Varbūt, dod Dievs, izdosies kaut jel ko atjaunot grāmatniecības un tūrisma, un atjaunojamo energoresursu nozarē.

Bet, ja šodien no Saeimas tribīnes runā šādas lietas... ka pēkšņi saprata, pamodās, atmodās, apjēdza... ka labosim... nu, ziniet, tas izklausās vienkārši absolūti nenopietni! Protams, šīs kļūdas ir jālabo, un es ļoti ceru, ka valdība tās labos, jo tas ir principiāls šo mūsu nozaru izdzīvošanas jautājums. Bet šodien nobalsot par kaut ko izrautu no visas kopējās nodokļu sistēmas - tas, godātā Pētersones kundze, ir vienkārši nenopietni!

Paldies par uzmanību.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpināsim debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LPP/LC frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Redziet, kā tas ir! Šadurska kungs, jūs īpaši… Tā problēma jau ir kāda? Loģiski, tā problēma ir politiska: vai jūs esat opozīcijā vai pozīcijā. Tad, kad jūs bijāt opozīcijā, jūs te neatbalstījāt nevienu priekšlikumu, kas bija saistīts ar Starptautiskā Valūtas fonda programmu. Nevienu! Pilnīgi nevienu! Nerunājāt par nodokļiem… Vispār nevienu!

Tagad tā problēma ir sekojoša. Jūs redzat, kāda ir situācija. Jūs tagad nākat un sakāt, ka vajadzēs atbalstīt un ka valdība nāks un prasīs... Un mēs arī atbalstīsim. Varbūt būs atsevišķās niansēs strīdi, bet mēs atbalstīsim, tur ir tā starpība starp mums un jums. Visa tā jūsu kompānija, kas tur sēdēja… Es atceros, dziedājāt… Ko tikai nedarījāt!

Atklāti runājot, vēršos konkrēti arī pie tiem, kas šeit pa kreisi... Ar jums ir īpaša runa. Esiet kaut cik godīgi! Es jūtu, ka nekas jums nav palicis no godīguma.

Bet ir viena cita problēma. Tiem, kas man te saka, ka ir kļūdas, es vienkārši vienu jautājumu uzdošu. Vai jūs decembrī, neatbalstot to, ko mēs likām priekšā, būtu atbalstījuši, ka… Vai PVN paaugstināšanas vietā jūs nobalsotu par pensiju samazināšanu, bērnu pabalstu samazināšanu un vēl veselas virknes izdevumu samazināšanu par 330 miljoniem?

Nemelojiet! Jūs nenobalsotu pat ne par gramu. Es esmu prasījis cienījamiem deputātiem: kā nu tā ir izmainījusies pozīcija? Viņi saka, ka viņiem nebija informācijas. Jums bija informācija, jūs tikāties ar Fondu, visas frakcijas. Liekulības tirgus - ir tāda laba lieta, bet tas liekulības tirgus attiecas konkrēti arī uz jums.

Es kā bijušais premjers nevaru atbalstīt šos priekšlikumus par PVN pazemināšanu. Nevaru! Jā, iespējams, ka mana frakcija nobalsos citādāk, nekā es šoreiz. Bet man tā problēma ir tāda, ka es biju premjers un vadīju valdību, un atšķirībā no jums panācu, ka mēs to programmu parakstījām. Ja mēs toreiz nebūtu nobalsojuši „par” šo programmu, tad jūs tagad būtu bez naudas, ar citu lata vērtību un ar pilnīgi citu sociālo stāvokli.

Un es vēršos arī pie jums, Cileviča kungs! Tas nav tik vienkārši.

Ja kaut viens no jums būtu atnācis un pateicis, kur paņemt to naudu… Neviens! Nebija tādas iespējas to atrast. Atrast 330 miljonus nevarējām. PVN paaugstināšana no ekonomikas viedokļa absolūti nav pamatojama, jā, bet no sociālā un no programmas viedokļa, lai mēs vispār izietu no situācijas, tā bija vienīgā iespēja.

Protams, attiecībā uz viesnīcām, attiecībā uz grāmatām un attiecībā uz kokiem, it sevišķi malku un tā tālāk, nav diskusiju. Pie pirmās iespējas mums vajadzētu tam visam samazināt… Vēlreiz saku: pie pirmās iespējas! Es perfekti zinu, ka Starptautiskais Valūtas fonds esošajai valdībai teiks tā: „Labi. Bet esiet tik laipni un kompensācijai par to palieliniet nodokli elektrībai līdz 21 procentam visiem iedzīvotājiem!” Es pilnīgi pieļauju, ka acīmredzot būs jāpalielina arī zālēm, jo nav, kā saka angļi, brīvu brokastu. Un tāpēc vēršos arī pie jums, Šadurska kungs, kas zināt matemātiku. Es arī pie jums vēršos! Saprotiet, tā problēma nav saistīta ar to, ka kļūdas ir tāpēc, ka, redziet, recesijas brīdī palielina nodokļus. Nē! Vienkārši šajā procesā tas, ko mēs darījām decembrī… Mēs knapi, knapi par to nobalsojām, jūs neatbalstījāt. Tagad jūs aicināt, lai mēs atbalstām. Un tā starpība būs tā, ka mēs atbalstīsim, atšķirībā no jums. Un tāpēc par liekulību un valstiskumu lūdzu nerunāt šeit. (Starpsauciens: „Nedot vārdu tiem, kuri kandidē uz ES!”)

Sēdes vadītāja. Turpināsim debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies Šadurska kungam, ka viņš ļoti skaidri izteicās, ka veselā saprāta argumenti nav apspriežami šeit. Es pieļauju, ka viņam tas tiešām nav būtiski.

Bet padomāsim par ieņēmumiem! Tirgus ir samazinājies divreiz, tātad arī pārdošanas apjoms - aptuveni divreiz. Nodokļus mēs palielinājām, bet rezultāts ir tas, ka ieņēmumi budžetā samazinājušies. Te ir runa tikai par matemātiku. Protams, ja tagad nodokļus samazinātu, tad uzreiz šis tirgus tik ātri nepieaugtu. Bet vismaz tendenci var mainīt. Galu galā budžets piepildīsies labāk. Tā ir vienīgā loģika, un tam nav nekāda sakara ar kreisajiem, labējiem vai kādiem citiem.

Es neticu, ka starptautiskie donori prasa no mums kaut kādus neloģiskus lēmumus, ka mums jāupurējas, jāpalielina nodokļi, jāsamazina mūsu ražošana, jānogalina grāmatu nozare. Es tam neticu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Paldies visiem cienījamiem kolēģiem par karstām debatēm attiecībā uz PCTVL frakcijas deputāta Miroslava Mitrofanova priekšlikumu.

Priekšlikuma būtība - saglabāt tomēr Latvijas grāmatniecību, kas atrodas kopš decembra bēdīgā stāvoklī. Es principiāli piekrītu arī pozīcijas deputāta… deputātes aizrādījumam, ka lietderīgāk būtu šos priekšlikumus pieņemt budžeta paketē. Bet mēs nevaram prognozēt, cik ilgi izdzīvos šī valdība, varbūt tikai līdz 6.jūnijam, un tad mēs sāksim visu no sākuma.

Es gribu atgādināt jums, kolēģi, par vēl vienu Miroslava Mitrofanova priekšlikumu attiecībā uz preses izdevumiem. Tieši šajā trakajā decembrī gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, gan Saeima, paldies Dievam, šo Mitrofanova priekšlikumu tika atbalstījusi, un sakarā ar to - tikai sakarā ar šo priekšlikumu! - prese tika saglabāta, tika paglābta no pilnīgas sabrukšanas. Mēs uzskatām par savu pienākumu iesniegt šādus priekšlikumus jebkurā gadījumā, kad tas ir paredzēts reglamentā, un aizstāvēt tos no Saeimas tribīnes.

Aicinu balsot „par” un atbalstīt 9. - Miroslava Mitrofanova, PCTVL frakcijas deputāta, priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Augsti godātais Godmaņa kungs! Jūtos ļoti pateicīgs par jūsu izteikto cildinājumu manām matemātikas zināšanām. Tomēr no jums kā bijušā premjera es būtu gaidījis izpratni, ka nodokļu politika ir ne tik daudz matemātikas, cik ekonomikas jomā. Palielinot nodokli par 16 procentiem grāmatām, nevar pareizināt skaitļus un kopumā no šā palielinājuma iegūt 300 miljonus. Tāpēc ir pilnīgi nevietā šodien runāt par alternatīvu - sociālo jomu vai ienākumu no nodokļu palielinājuma: „Jo citādi kur nu jūs sēdētu bez naudas…”

Augsti godātais Godmaņa kungs! Šo 300 miljonu nebija! Un mēs tieši tāpat sēžam bez naudas. Un galvenā atšķirība starp jums un mums, uz ko jūs tik „inteliģenti” no Saeimas tribīnes norādījāt ar pirkstu, ir tā, ka jau decembrī mēs teicām, ka šā 300 miljonu palielinājuma šeit nebūs. Jūs diemžēl to nesapratāt toreiz un, kā man ļoti šķiet, neesat pamanījis vēl šajā brīdī.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums tiešām nav vienkāršs, tas ir ļoti nepopulārs un ļoti neprecīzs. Bet es gribētu tomēr atgādināt Godmaņa kungam, ka, pirms bija runa par budžetu, viņš bija apciemojis mūsu frakciju. Un šodien, man liekas, ne visai korekti ir runāt par to, ka nebija iesniegti nekādi citi priekšlikumi, kā palielināt ieņēmumus un kā samazināt izdevumus. Tāpēc tas nav īsti korekti.

Nav īsti pareizi no tehnoloģiskā viedokļa arī tas, ka šodien tiek skatīts likums „Par pievienotās vērtības nodokli”, lai gan acīmredzami skaidrs ir tas, ka šis likums tiks grozīts tad, kad būs tikuši skatīti budžeta grozījumi. Kāpēc šodien vajadzēja to iznest, lai izvērstu šo diskusiju, lai vēlreiz pateiktu, ka divi reiz divi ir četri, nevis seši un nevis trīs? Man liekas, ka tas ir nepareizi, bet, ja ir pieļautas kļūdas, kļūdas ir jāatzīst. Ja kļūdas ir atzītas, kļūdas ir jālabo. Šinī gadījumā tas varbūt ir kosmētisks priekšlikums, bet tas ir korekts un pareizs. Es aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpināsim debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Visvaldis Lācis - pirmo reizi par šo priekšlikumu. Deputāts Visvaldis Lācis nevēlas debatēt…

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nekā nebija, vēlas! (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Atvainojos, Lāča kungs!

V.Lācis. Ļoti vēlos debatēt, kā redzams.

Atgādināšu Godmaņa kungam, ka tad, kad jūs pirmo reizi tikāt apstiprināts Ministru prezidenta amatā, es izmantoju vienu no retajām reizēm šo trīs gadu laikā, kad pieteicos kā pirmais runātājs. Un es izteicu priekšlikumu, ka Saeimai nevajadzētu apstiprināt jūs par Ministru prezidentu ar jūsu valdību. Un es lietoju pieklājīgus vārdus, manā skatījumā, ka jums ir vecā domāšana. Tieši tādus vārdus - precīzi atceros! Diemžēl šī vecā domāšana parādījās arī jūsu šīsdienas runā. Jūs pārmetāt liekulību deputātam Šadurskim, kurā es nesaskatīju nekādu liekulību un nekādus apvainojumus. Ministru prezidenta Kalvīša laikā, kā mēs tagad noteikti to varam pateikt, ja atskatāmies atpakaļ uz statistikas datiem, mēs sākām slīdēt bedrē, turpretī jūsu valdīšanas laikā mēs iekritām tajā bedrē līdz pašam dziļumam - cik vien dziļi var būt. Tādēļ jums nevajadzētu citiem pārmest liekulību, ka citi tikai domājot par kādām politiski savtīgām interesēm, bet nedomājot par visu tautsaimniecību kopumā. Daudzi domāja, daudzi ir izteikuši savas domas un brīdinājuši. Arī es. Attiecībā uz malku es teicu: kas notiks pašvaldībās, kur tā joprojām ir galvenais lauku kurināmais. Un arī šodien ir malkas grēdas pie pašvaldību kurtuvēm. Bet jūs to neņēmāt vērā.

Piekrītu vēlreiz tam, ko es jau teicu: mums šajās nozarēs pievienotās vērtības nodoklis ir jāsamazina strauji un neatliekami!

Sēdes vadītāja. Turpināsim debates.

Nākamais debatēs pietiecies deputāts Juris Dobelis. (Starpsauciens: „Par savējiem!...”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Atšķirībā no daudziem citiem, kas šodien šeit ir uzstājušies, es netaisos kandidēt uz Eiropas Parlamentu, un tāpēc būtu ļoti jauki, ja, pirms kāds te nāk uzstāties, sēdes vadītāja varētu pateikt, vai viņš kandidē uz Eiropas Parlamentu vai viņš nekandidē, jo uzreiz atšķiras runas un atšķiras vēl arī daudz kas cits. Jo es domāju, ka šādā gaisotnē ir iesniegti priekšlikumi un ka šādā gaisotnē norit arī šīsdienas debates. Un kurš tad noliegs to, ka grāmatas lasīt ir labi? Kurš noliegs to, ka viesnīcās izmitināt viesus ir pareizi? Un kurš noliegs to, ka vispār ir jāsamazina nodokļi? Nu kurš tad par to strīdas? Bet nākt tribīnē un stāstīt, cik slikti ir, ka nav grāmatu… Tad, godīgi sakot, var arī stāstīt, cik slikti ir, ka nav apakšbikšu. Arī to var pateikt šeit.

Runa ir pavisam par kaut ko citu - ko darīt šajā brīdī? Mēs gaidām budžeta grozījumus. Līdz ar to mums ir jāparedz izmaiņas saistībā ar nodokļiem, ar PVN. Tas taču ir vairāk nekā skaidrs! Nu, kolēģi, kāpēc jūs te nākat stāstīt, kurš un kad ir gulējis, dziedājis vai vēl kaut ko darījis?

Šinī brīdī es uzskatu, ka tagad ir pirmā saruna par grozījumiem saistībā ar nodokļiem. Tāda tā vienkārši ir. Tā ir konceptuāla saruna, tas nav pēdējais lasījums. Un šī saruna būs reāla un būs tiešām par lietu tad, kad mēs saņemsim budžeta grozījumus. Tad mēs reizē varēsim arī runāt par to, ko mēs darīsim ar nodokļiem.

Es ļoti cienu visus Saeimas deputātus kā deputātus, taču, kolēģi, neizmantojiet šo tribīni kā propagandas tribīni Eiropas Parlamenta un nezin vēl kādām vēlēšanām.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Balsosim! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 43, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 10.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Mitrofanovs. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 42, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 11.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Mitrofanovs. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 11. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 43, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 12.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Mitrofanovs. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 12. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 42, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 13.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Mitrofanovs. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aigars Štokenbergs.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es runāšu tieši par šo koksnes šķeldu un skaidām. Mēs varam atsaukt atmiņā vēsturi un to, ko „Sabiedrība citai politikai” par šo jautājumu ir teikusi pēdējā pusgada laikā.

Atšķirībā no citām frakcijām, kurām nebija alternatīvu priekšlikumu par to, kā palielināt ieņēmumus budžetā, mēs tādus izteicām jau pagājušā gada 6.jūnijā. Mēs teicām, ka par 22,7 procentiem ir jāsamazina administratīvās izmaksas. Valdība to darīja pusgadu vēlāk. Mēs jau toreiz teicām, ka ir jānosaka augstāka maksa par valsts kapitāla izmantošanu. Godmaņa valdība to izdarīja pusgadu vēlāk. 20.oktobrī mēs teicām, ka jāsāk sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu. Valdība tās uzsāka 4.novembrī. Labi vismaz, ka rīkojās agrāk! Jau decembrī mēs runājām... es personīgi teicu šeit, no Saeimas tribīnes, ka tas ir pilnīgi nepareizi (un tas ir nepareizi nevis no ieņēmumu viedokļa, bet no Latvijas ilgtspējīgas attīstības viedokļa) - piemērot pievienotās vērtības nodokļa likmi, kas ir 21 procents, koksnes kurināmajam (pretstatā tam, ka pievienotās vērtības nodoklis gāzei ir tikai 10 procenti).

Mēs visi lieliski saprotam, ka vienīgā iespēja, kā Latvijai izrāpties no šīs finanšu un ekonomikas krīzes, ir veicināt savu eksportu, lai aizstātu importu ar pašmāju izejvielām. Tā ir tā vienkāršā ekonomiskā ābece, kura šai valdībai būtu vienkārši jāievēro.

Es te negrasos nevienu kritizēt, bet tas ir acīmredzami skaidrs, ka šie argumenti ir jāizmanto sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu. Tas vienkārši ir jāizdara! Tas ir jāizdara gan tādēļ, lai uzlabotu Latvijas eksporta un importa bilanci, gan arī tādēļ, lai beidzot padarītu Latviju mazāk atkarīgu no Krievijas gāzes piegādēm.

Ja mēs runājam par citiem priekšlikumiem, kur var dabūt naudu, kas it kā iet garām, ja šis PVN tiek samazināts koksnei, tad es vēlreiz varu atgādināt tos priekšlikumus, kurus mēs iesniedzām, jau pieņemot šāgada budžeta grozījumus. Mēs teicām, ka jau no 1.janvāra ir jāievieš kapitāla pieauguma nodoklis un ka dividendes ir jāapliek ar ienākuma nodokli. Mēs teicām arī to, par ko beidzot arī šī valdība ir sākusi runāt, - par to, ka turīgie ir jāapliek ar ēku nodokli.

Ir alternatīva nauda, kur budžetā to var paņemt, bet tas vienkārši ir jādara. Galu galā ir vajadzīgs progresīvs iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Jā! Un es ceru, ka deputāti to atbalstīs.

Atgriežoties vēl pie viena principa, kas šeit Saeimas darbā būtu jāievēro. Atcerieties, ka mūsu mērķis ir taisnīgums. Taisnīgums! Par kādu taisnīgumu mēs šobrīd varam runāt, ja ir cilvēki Talsos, Kuldīgā, Tukumā, kuriem nav tās gāzes stacijas pieejamas? Kāpēc viņiem ir jāmaksā vairāk? Kāpēc? Vai kāds var atbildēt, kāpēc jūs šos cilvēkus, praktiski visu Kurzemi, nostādāt tādā situācijā, ka viņiem ir jāmaksā vairāk par apkuri? Tikai tāpēc vien, ka jums ir bail runāt ar Starptautisko Valūtas fondu par vienkāršām un saprotamām lietām.

Es aicinu šo 13.priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 13. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 39, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 14. - deputātu Rubika un Ribakova priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 14. - deputātu Rubika un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 44, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 15. - deputātu Rubika un Ribakova priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Šis priekšlikums ir saistīts ne tikai ar PVN likmes samazināšanu grāmatām, bet tas skar arī viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanu. Šie pakalpojumi ir cieši saistīti ar tūrismu un tā attīstību valstī. Nulles procenta PVN likmes piemērošana viesnīcu pakalpojumiem varētu krasi ietekmēt piedāvāto cenu samazinājumu. Tas savukārt varētu stipri palielināt tūristu apgrozījumu Latvijā. Ir svarīgi saprast, ka tūristi Latvijā maksā ne tikai par izmitināšanas pakalpojumiem, bet arī par citu produkciju, kuru Latvijai piedāvā uzņēmumi no pārējām nozarēm.

Eiropā tūrisms ir ļoti populārs, dažās valstīs - pat ļoti būtisks. Līdz ar to rodas priekšlikums noteikt PVN likmi līdz 0 procentam viesu izmitināšanai mītnēs.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 15. - deputātu Rubika un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 43, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 16. - deputātu Rubika un Ribakova priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 17. - deputātu Rubika un Ribakova priekšlikumu… Par 16. … Atvainojos, par 16. - deputātu Rubika un Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 48, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 17. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 17. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 46, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 18. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

G.Bērziņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (No zāles dep. J.Dobelis: „Piekrītam!”)

G.Bērziņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 16, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Dokumenta numurs 4257. Saņemti vienpadsmit priekšlikumi. Komisija tos rūpīgi izvērtēja.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Šeit ir terminoloģijas precizējums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu.

A.Seile. 3.priekšlikums. To iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un iekļāvusi 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas precizē pirmā lasījuma tekstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 6.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Šis priekšlikums ir atbalstīts daļēji. Šajā priekšlikumā ieteikts apsvērt, vai lauksaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām nevajag noteikt īpašu kārtību jautājumā par kooperatīva biedra balsstiesībām. Komisija ir sagatavojusi konkrētu priekšlikumu, vadoties pēc Juridiskā biroja ieteikuma. Lūdzu atbalstīt 7. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 6. un 7.priekšlikumu.

A.Seile. 8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Nākamais ir 9.priekšlikums, tas ir jau 21.lappusē. Priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un tas precizē pirmā lasījuma redakciju. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 10.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Arī tas precizē pirmā lasījuma redakciju. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Un pēdējais - 11.priekšlikums. To ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un tas ir par pārejas noteikumiem. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Paldies.

Visi priekšlikumi izskatīti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Seile. 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nesaņēma. Tā izskatīja likumprojektu komisijas sēdē un aicina atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1218 - likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Šos grozījumus Civilprocesa likumā ir iesniedzis Ministru kabinets, atsaucoties uz Saeimas Juridiskās komisijas lūgumu izstrādāt normas, kas precizētu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

Šādi grozījumi ir nepieciešami tāpēc, ka Saeima divos lasījumos jau ir atbalstījusi grozījumus Maksātnespējas likumā, kas ievērojami efektivizē tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, kā arī citas normas, kas saistītas ar maksātnespējas procesu, tajā skaitā arī izlīgumu maksātnespējas procesā. Un tieši tādēļ šo likumprojektu mums ir nepieciešams skatīt iespējami ātri, lai varētu pabeigt darbu, skatot Civilprocesa likumu kopā ar Maksātnespējas likumu. Un, kā zināms, šajos ekonomiskajos apstākļos šie likuma grozījumi ir ārkārtīgi nepieciešami.

Līdz ar to Saeimas Juridiskā komisija tieši tāpat kā valdība uzskata, ka likumprojektu ir nepieciešams atzīt par steidzamu, un es lūdzu atbalstīt steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V.Muižniece. Paldies.

Un līdz ar to arī aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

V.Muižniece. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 1.jūnijam, bet izskatīšana notiks 11.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.jūnijs, izskatīšana - 11.jūnijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sagatavojot otrajam lasījumam grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, izvērtēja trīs priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Jāskata kontekstā ar atbildīgās komisijas 3.priekšlikumu. Es aicinu daļēji atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un pilnībā atbalstīt atbildīgās komisijas - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas - priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Publiskās un privātās partnerības likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 1125/Lp9. Ir saņemti daudzi priekšlikumi... veseli četrdesmit.

1.priekšlikums - no vides ministra Vējoņa. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 2.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 3.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 4.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 5.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.A.Krauklis. 6.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 7.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 8.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 9.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 10.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 11.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 12.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 13.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 14.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 15.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 16.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 17.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 18.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 19.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 20.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 21.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 22.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 23.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 24.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 25.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 26.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 27.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 28.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 29.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 30.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 31.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 32.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 33.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 34.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 35.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 36.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 37.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 38.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. 39.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.A.Krauklis. Un arī 40.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Gribu piebilst, ka ne velti šie 40 priekšlikumi (no tiem 39 ir atbildīgās komisijas priekšlikumi) visi ir atbalstīti. Komisija ļoti rūpīgi darba grupā kopā ar sociālajiem partneriem ir strādājusi un izveidojusi atbildīgās komisijas priekšlikumus. Un arī 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.A.Krauklis. Un tā šis tautsaimniecībai ļoti svarīgais likumprojekts ir izskatīts. Lūdzu to atbalstīt otrajā lasījumā... (No zāles dep. J.Dobelis: „Kāpēc nebija debates?”) Tāpēc, ka ir profesionāls darbs...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Nesarunāties ar zāli...

V.A.Krauklis. Atvainojos!

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta „Publiskās un privātās partnerības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.A.Krauklis. Šā gada 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (reģistrācijas numurs 774/Lp9). Šis ir iepriekšējās valdības iesniegts likumprojekts. Komisija, skatot šābrīža situāciju, neņēma vērā to, ka šobrīd virzās darbs pie budžeta grozījumiem un ka arī jau izdarītie grozījumi pagājušā gada decembrī liecināja: šie Ministru kabineta piedāvātie likuma grozījumi nav aktuāli. Līdz ar to komisija noraidīja šo Ministru kabineta piedāvāto likumprojektu un lūdz arī Saeimu noraidīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (reģistrācijas numurs 774/Lp9) pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 29, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (reģistrācijas numurs 787/Lp9), pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Kaut arī jūs, kolēģi, iepriekšējo likumprojektu atbalstījāt pirmajā lasījumā pretēji komisijas viedoklim, arī šis iepriekšējās valdības iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, komisijasprāt, nav aktuāls, un līdz ar to komisija to noraidīja. Es arī ierosinu, kolēģi, noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (numurs 787/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 72, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš atbalstītajam likumprojektam „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, tātad tam, kura reģistrācijas numurs ir 774/Lp9.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Arī par šo jautājumu ir divi likumprojekti. Šobrīd strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 952/Lp9. Pēc šā jautājuma izskatīšanas komisijā mēs saņēmām arī Tieslietu ministrijas atzinumu, ka šī norma, ko piedāvāja Ministru kabinets, ir jāietver likumprojektā līdz brīdim, kamēr tiek izdarītas izmaiņas attiecīgajos speciālajos likumos. Attiecīgie speciālie likumi tagad ir izmainīti, un konkrētajā likumā vairs nav nepieciešamas šīs izmaiņas, jo, ja šo vēsturisko normu grozīšana tagad tiktu izdarīta, tas varētu izraisīt neskaidrības likuma piemērotājiem. Līdz ar to komisija lūdz noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (reģistrācijas numurs 952/Lp9) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 76, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (reģistrācijas numurs 953/Lp9), pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Es jums jau izskaidroju esošo situāciju saistībā ar abiem šiem likumprojektiem. Komisijas vārdā lūdzu noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr.953/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 71, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms skatām darba kārtību tālāk, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kučinska, Lagzdiņa, Porieša, Leiškalna priekšlikumu - lūgumu veikt pārbalsošanu attiecībā uz likumprojektu Nr.774/Lp9, jo, kad notika balsojums, zālē nebija visu deputātu. Vai deputātiem ir iebildumi pret pārbalsošanu? Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim vēlreiz par likumprojekta „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr.774/Lp9) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 74, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” (reģistrācijas numurs 1201/Lp9).

Likumprojekts ir nepieciešams, jo ir stājies spēkā likums „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, kas nosaka jaunu reliģijas lietu pārvaldības institucionālo modeli, tādējādi reorganizējot un sadalot Reliģisko lietu pārvaldes funkcijas. Ņemot vērā to, ka Reliģisko lietu pārvalde kā iestāde vairs neeksistē, ir nepieciešams izdarīt šajā likumā grozījumus - precizēt 6.panta pirmo un trešo daļu, kā arī svītrot 15.panta otro teikumu.

Likumprojekts nosaka arī to, kādi dokumenti apliecina reliģiskās organizācijas tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus. Reliģisko organizāciju reģistrāciju, kura notikusi līdz 1940.gadam, apliecina ar Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņu, savukārt juridiskās personas statusa atjaunošanu apliecina reliģiskās organizācijas reģistrācijas apliecības kopija. Likumprojekts precizē kārtību, kādā reliģiskās organizācijas, kuras savu darbību pārtrauca, var atzīt par īpašuma tiesību pārmantotājām.

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir atbalstījusi likumprojektu virzīšanai pirmajā lasījumā. Juridiskās komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Šlesere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2.jūnijs. Paldies.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Ir saņemts piecu deputātu - Urbanoviča, Golubova, Deņisova, Orlova un Agešina - jautājums, kas adresēts veselības ministram Ivaram Eglītim, - „Par medicīniskās palīdzības minimumu”. Jautājums tiks nodots veselības ministram.

Vēlos jūs informēt, ka sēdes, kas paredzēta atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem, šodien nebūs. Uz daļu no jautājumiem ir saņemtas jautājumu iesniedzējus apmierinošas atbildes. Savukārt ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un tieslietu ministrs Mareks Segliņš ir informējuši Saeimas Prezidiju par to, ka viņi atrodas attaisnotā prombūtnē.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem.

Pirmajai vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde šodien pulksten 13.00.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.35 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz mūsu telpām, lai turpinātu komisijas sēdi!

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainars Baštiks, Aigars Štokenbergs, Ausma Ziedone-Kantāne. Neredzu… Ā, paldies, redzu... (A.Ziedone-Kantāne no zāles: „Es visu dienu šodien esmu!”) Ina Druviete, Jānis Eglītis, Uldis Ivars Grava, Pēteris Hanka, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis… (Starpsaucieni no zāles: „Ir! Ir!”) Anatolijs Mackevičs, Aleksandrs Mirskis, Karina Pētersone, Jānis Reirs, Valdis Ģīlis, Atis Slakteris, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters, Artis Pabriks, Pēteris Tabūns un Gunārs Upenieks.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

Balsojumi

Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam V.Dombrovskim "Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā"
Datums: 28.05.2009. 09:58:32 bal010
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.4171

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (Nr.1222/Lp9) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 28.05.2009. 10:06:08 bal011
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (Nr.1222/Lp9) (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 28.05.2009. 10:06:38 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4232A pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 28.05.2009. 10:09:06 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4233A pieņemšanu 2.lasījumā

Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalstu balsstiesību un līdzdalības palielināšanai un Starptautiskā Valūtas fonda investīciju mandāta paplašināšanai (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:10:54 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4251 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (3.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:12:22 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4224 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (3.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:14:04 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4243 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā (3.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:15:06 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4250 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Sodu reģistra likumā (Nr.1134/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:15:58 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4255 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:19:36 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4260 pieņemšanu 3.lasījumā

Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums (Nr.931/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:21:24 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3118 pieņemšanu 1.lasījumā

Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums (Nr.1219/Lp) (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:21:56 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4223 pieņemšanu 1.lasījumā

Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:24:04 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4148 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Militārā dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:25:02 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4239 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:26:20 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4240 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā likumā (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:27:26 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4241 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:28:32 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4242 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 10:29:52 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4078 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:02:50 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4182 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:04:00 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4254 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:08:06 bal030
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:08:36 bal031
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:15:30 bal032
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:16:42 bal033
Balsošanas motīvs: Par rezultātu nolasīšanu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:17:26 bal034
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:18:02 bal035
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:20:56 bal036
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:25:58 bal037
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:46:52 bal038
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:47:20 bal039
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:47:52 bal040
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:48:22 bal041
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:53:14 bal042
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:53:46 bal043
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:55:46 bal044
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:56:22 bal045
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:56:54 bal046
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 11:57:44 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4256 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:00:44 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4257 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (Nr.1184/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:02:00 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4258 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:03:56 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4218 steidzamību

Grozījumi Civilprocesa likumā (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:04:24 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4218 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:05:58 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4264 pieņemšanu 2.lasījumā

Publiskās un privātās partnerības likums (2.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:10:14 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4265 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (Nr.774/Lp9) (1.lasījums) Pārbalsots, sk. 58.balsojumu
Datums: 28.05.2009. 12:12:04 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4273 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (Nr.787/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:13:16 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar ar reģ. nr.787 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:15:14 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar reģ. nr.952 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:16:08 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar reģ. nr.953 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (Nr.774/Lp9) (1.lasījums) Pārbalsotais
Datums: 28.05.2009. 12:17:16 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar reģ. nr.774 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām" (1.lasījums)
Datums: 28.05.2009. 12:19:24 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4275 pieņemšanu 1.lasījumā

Frakciju viedokļi

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Pirms brīža ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un tuvākajā pusstundā „Frakciju viedokļu” tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Andis Kāposts. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Es bez tiem jautājumiem, kuri bija šodienas sēdes darba kārtībā un par kuriem arī tika daudz debatēts, tomēr gribu parunāt par dažām lietām, kas ir ārpus tā visa darītas.

Viens no šādiem jautājumiem, kuri ļoti satrauca mūsu vēlētājus, bija Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras liktenis. Šo jautājumu tomēr esam spējuši atrisināt, un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra paliek tādā pašā statusā, kādā tā bija. Kaut arī bija ļoti lieli spēki, kas gribēja apvienot to ar CSDD un tādējādi izjaukt ierasto kārtību, pie kādas cilvēki bija pieraduši.

Otrs smags jautājums, kas ir priekšā un skar arī lauksaimniekus, ir akcīzes nodoklis, kura administrēšana tomēr ir ļoti sarežģīta. Un atmaksas kārtība... Kāpēc cilvēki atsakās no akcīzes nodokļa atmaksas saņemšanas? Pašlaik notiek šā jautājuma risināšana. Ir doma, ka ar nākamo gadu varētu ieviest iekrāsoto degvielu, lai reāli atrisinātu visas šīs problēmas un atvieglotu ražotājiem darbu.

Trešā lieta, uz ko gribu vērst jūsu uzmanību, ir tā, ka 6.jūnijā ir pašvaldību vēlēšanas. Tiekoties ar vēlētājiem, dzirdam ļoti lielas negācijas. Cilvēki runā par to, ka neies uz vēlēšanām. Bet es tomēr gribu akcentēt, ka ir jāiet un jāizsaka savs viedoklis, jo, ja neaizies, pēc tam atkal var pienākt tāds brīdis, kad kaut kas nebūs tā, kā vajag. Paši esam vainojami pie tā, ka esam neapmierināti ar to, kas ir mūsu priekšstāvji.

Un jāatceras, ka 6.jūnijā ir arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas un ka tie cilvēki, kas strādās Eiropā, taču strādās pie likumdošanas aktiem, kuri reāli būs jāievēro arī Latvijai! Ja tur nebūs mūsu cilvēku, tad tie, kas tur strādās... Ja jūs neizdarīsiet savu izvēli, tad būs, kā būs, un jūs atkal kārtējo reizi varēsiet ar rūgtumu sacīt: „Mums jau nekā nav, jo mūsu priekšstāvji tur nestrādā.”

Paldies par uzmanību. Novēlu veiksmi vēlēšanās!

Vadītāja. Paldies deputātam Andim Kāpostam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamā runās partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu!

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodienas sēde jau, lūk, ir beigusies, tā ilga līdz pusdienas laikam. Tomēr tā bija diezgan intensīva, un par vairākiem jautājumiem mēs ilgāku laiku diskutējām.

Pirmās lielās diskusijas mums bija par pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”. Protams, šajā krīzes laikā, kas ļoti smags mums visiem, tā ir ārkārtīgi pateicīga tēma – „spēlēties” ar vecāku pabalstiem un šādi kacināt sabiedrību. Tomēr šis pieprasījums tika izskatīts pēc būtības; nācās arī atgādināt deputātiem, kā vispār veidojas sociālais budžets un no kā mēs vispār varam vai nevaram maksāt šos vecāku pabalstus. Kā zināms, tie ir sociālā budžeta ietvaros jāmaksā. Tas ir diezgan grūti, jo sociālās apdrošināšanas budžets jau tā ir ļoti noslogots. Un arī tas bija kļūdains
lēmums – uzvelt šos vecāku pabalstus tieši uz šā budžeta pleciem. Tomēr, runājot par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, jāteic, ka tas tiek ievērots. Proti, pēc deviņiem mēnešiem stāsies spēkā vecāku pabalsta ierobežojumi tieši strādājošajiem vecākiem. Līdz ar to šis princips ir ievērots, un tāpēc Saeimas deputāti noraidīja šo pieprasījumu.

Otrs jautājums, par ko bija samērā lielas debates, bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Skaidrs, ka tas ir ļoti sāpīgs jautājums. Tomēr šajos likuma grozījumos nebija iespējams atbalstīt kolēģu priekšlikumus, jo šeit noteicēji šobrīd ir starptautiskie aizdevēji un tas dokuments par vienošanos, ko iepriekšējā – Godmaņa – valdība ir noslēgusi ar starptautiskajiem aizdevējiem, un tātad šis jautājums ir jāsaskaņo ar viņiem. Un šodien un rīt... šīs sarunas arī turpmākajās dienās notiek Latvijā. Valdība jau ir pateikusi, ka, protams, ļoti loģiski būtu samazināt pievienotās vērtības nodokli gan grāmatām, gan malkai, gan tūrisma nozarei, ja vien būs iespējams vienoties par to ar starptautiskajiem aizdevējiem, ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem. Tās sarunas tātad šobrīd notiek. Cerēsim, ka tās būs sekmīgas. Un, ja tas tā būs, tad mēs varēsim izdarīt likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” mums tik ļoti vajadzīgos grozījumus.

Vēlos pateikt arī to, ka valdība, strādādama šobrīd, šajā grūtajā laikā... Mēs, protams, gaidām ziņas par to, kādi ir tie soļi, kurus valdība ir spērusi pretim uzņēmējiem un, tā teikt, lielākas darba vietu aprites radīšanai.

Gribu uzsvērt trīs punktus Ekonomikas ministrijas darbībā.

Pirmkārt, ar 1.jūniju eksporta garantijas saņems uzņēmēji. Valsts spēs garantēt eksporta kredītu vismaz ceturtdaļmiljarda latu apmērā. Ar 1.jūniju! Ielāgojiet to, uzņēmēji, kuri ļoti to gaida!

Otrkārt, arvien lielāka interese ir par māju siltināšanas programmu. Sākumā nevarējām vien saprast, kāpēc nav šīs intereses, taču tagad, pēdējo divu nedēļu laikā, jau ir 30 projekti iesniegti, un valsts sedz vismaz pusi no finansējuma. Tā ka esiet atsaucīgi, esiet aktīvi, lai jūs varat izmantot šo iespēju!

Un, treškārt, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem. Un tātad varēs ražot zaļo enerģiju arī turpmāk Latvijā, bet iepirkšanas cena būs ievērojami samazināta, tādējādi izlīdzsvarojot to, ko valsts var atļauties segt un kas arī, loģiskāk, būtu sedzams.

Un visbeidzot gribu teikt, ka, protams, mēs Saeimā šobrīd ļoti, ļoti gaidām budžetu. Saeimā tas parādīsies jau nākamās nedēļas sākumā, un, protams, tad būs ļoti karstas debates un ļoti karsts laiks Saeimā.

Neaizmirstiet šajā lielo diskusiju laikā aiziet arī uz vēlēšanu iecirkņiem, jo būtiski ir ievēlēt labas pašvaldības un arī labākos mūsu pārstāvjus Eiropas Parlamentā!

Lai mums labi viss izdodas!

Vadītāja. Paldies Bendrātes kundzei no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.

Nākamais runās Tautas partijas frakcijas deputāts Jānis Porietis. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Bez jau minētajiem likumprojektiem šodien Saeima izskatīja arī grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, kuri vērsti uz papildu pilnvaru piešķiršanu finanšu ministram.

Šajā situācijā šādu pilnvaru piešķiršana, protams, ir pamatota, jo tas dod iespēju finanšu ministram aizkavēt maksājumus, ja ir kritiska finansiāla situācija valstī.

Nu atliek vienīgi izteikt cerību, ka finanšu ministrs, vienalga, kurš tas kādā brīdī būtu, izmantos šīs pilnvaras godprātīgi un profesionāli. Likumā, protams, ir iestrādāta arī norma, kas ļauj cerēt, ka tas tā būs, jo galavārds par finanšu ministra lēmumu tomēr ir sakāms Ministru kabinetam, kas tad arī apstiprinātu vai neapstiprinātu tādu vai citādu finanšu ministra ārkārtas lēmumu.

Es domāju, ka būtisks bija arī likumprojekts par publisko un privāto partnerību, kas tika šodien skatīts otrajā lasījumā un pieņemts. Šis likums ļaus precīzāk sadarboties dažādu valstij vajadzīgu objektu celtniecībā un citādā sadarbībā ar privātajiem partneriem.

Gribu pastāstīt arī par to, kas notiek Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Šodien Saeimai tika nodoti izskatīšanai grozījumi Jaunatnes likumā. Tika aicināts iekļaut normu, ka jauniešiem ir, tā teikt, jāmācās darba tikums un patriotisms, tas visādi jāveicina.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šobrīd tiek skatīts Izglītības likums, un diezgan spraigas debates izvēršas arī par tādu jautājumu kā izglītojamo pienākumi, jo, kā mēs zinām, šobrīd likumos pārsvarā ir akcentētas izglītojamo tiesības, bet par šiem pienākumiem ir runāts mazāk. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas dalībnieki bija vienisprātis, ka likumā tomēr arī šie pienākumi ir jānostiprina. Teiksim, izglītojamo pienākums (protams, netraucējot tiešo mācību darbu) saskaņā ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem būtu arī piedalīšanās skolas un skolas apkārtnes uzkopšanā un sakārtošanā. Tas ļautu skolu direktoriem saprātīgās devās iekļaut skolu iekšējās kārtības noteikumos normas par skolēnu piedalīšanos šajā vides uzlabošanā, jo dažreiz gadās, ka tad, ja direktori, labu gribot, iekļauj šādas normas iekšējās kārtības noteikumos, tie nonāk zināmā nesaskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Un vakar bija ļoti nozīmīga Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tika izskatīts jautājums par mūzikas vidusskolu situāciju paredzamās reorganizācijas kontekstā. Uz tikšanos bija ieradies kultūras ministrs, bija arī mūzikas vidusskolu direktori.

Protams, ņemot vērā situāciju, kādā ir mūsu valsts, izmaiņas ir nepieciešamas. Taču sanāksmē tika izteikta doma, ka tomēr vairāk vajadzētu izdebatēt šīs reorganizācijas formulu un ka tomēr darba pasūtītājam, kas šajā gadījumā ir Kultūras ministrija, vajadzētu vairāk un precīzāk saskaņot viedokļus ar reālajiem darba darītājiem, tas ir, mūzikas vidusskolām un to vadītājiem. Jo skolu apvienošana, pārprofilēšana un atsevišķu programmu nefinansēšana ir tomēr tādi diezgan radikāli jautājumi, kurus, uz tiem tikai no viena skatpunkta raugoties, varētu atrisināt ne visai precīzi.

Izskanēja arī jautājums par to, vai būtu lietderīgi atjaunot likumā normu, kas kādreiz deva iespēju mūzikas vidusskolās iegūt vidējo pedagoģisko izglītību. Prakse bija ļoti laba šā līmeņa pedagoģiskajai izglītībai, un tāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma šim jautājumam pievērsties detalizētāk.

Un nobeigumā es, kā to jau darīja mani kolēģi, gribu visus Latvijas pilsoņus aicināt neiekļauties to cilvēku skaitā, kuri uz vēlēšanām nedosies, bet tomēr iet uz vēlēšanām un izteikt savu attieksmi atbilstoši savai pārliecībai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Porieša kungam.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nepareizi aprēķini, saspringta darba atmosfēra un haoss – tā pēdējā laikā izskanējušo valdības pretrunīgo paziņojumu virkni un ministru savstarpējās attiecības skaidro „Saskaņas Centrs”.

Viens no valdības darba stila piemēriem ir ķeršanās pie māmiņu algām, 12.maijā paziņojot, ka māmiņu algu griesti būs 500 latu un strādājošiem vecākiem pabalsts nebūs lielāks par 50 procentiem. Pēc valdības sēdes tika paziņots, ka tas skars vecākus, kuru bērni pasaulē nāks pēc 1.jūlija, taču jau nākamajā dienā Labklājības ministrija paziņoja, ka pārmaiņas skars visus bērnu vecākus. Tam tajā pašā dienā nepiekrita premjers, aizliegdams „apgriezt” pabalstus vecākiem, kuru bērni dzimuši līdz 1.jūlijam. Galu galā 19.maijā valdība nolēma lūgt Tieslietu ministrijas atzinumu par māmiņu algām, negribīgi atzīdama, ka runa ir par tiesiskās paļāvības principu. Savukārt 26.maijā tika nolemts māmiņu algas likt mierā vēl uz gadu.

Līdzīgas neskaidrības bija aprīļa nogalē, kad attiecībā uz izmaiņām bezdarbnieka pabalsta izmaksas kārtībā finanšu ministra Repšes teikto pēc divām stundām preses konferencē apstrīdēja labklājības ministrs Augulis, kurš sacīja: „Neko nezinām par Repšes priekšlikumiem.”

Arī veselības ministrs Eglītis tāpat kā Repše, Augulis un Dombrovskis, kuri it kā bija kopā lēmuši par budžetu, sacīja, ka viņam un Repšem esot dažāda izpratne par veselības aprūpes jomu.

„Saskaņas Centrs” šāda darba stila cēloņus saskata valdībā esošo partiju iekšējās pretrunās, savtīgumā un negribēšanā atklāti komunicēt ar sabiedrību; kā cēloņus var minēt arī saspringto situāciju valsts ekonomikā un nekompetenci. Viss komunikācijas process parāda haosu amatpersonu un tām pakļauto darbinieku rīcībā. Publiskie izteikumi atklāj dziļākos procesus, kas liecina, ka nav skaidras stratēģijas, spējas pieņemt atbildīgus lēmumus.

Valdības rīcība ir nesakarīga, sadrumstalota, pretrunīga, neuzticama. Aiz katra paziņojuma amatpersonas vienlaikus cenšas arī kaut ko noslēpt, tāpēc izteikumos grūti saklausīt skaidrību un noteiktību. Esam pamanījuši, ka pretrunas pašus ministrus un valsts sekretārus nesatrauc. Mēs neesam dzirdējuši nevienu atvainošanos, savas kļūdas atzīšanu.

Tieši šī attieksme rada sabiedrībā depresiju, neticību rītdienai un uzticību „Saskaņas Centram”. „Saskaņas Centrs” prognozē, ka attiecības un darba stils valdībā nemainīsies. Lai tas notiktu, valdībā vajadzētu strādāt citām partijām, politiķiem un padomniekiem.

Jau nākamajā Saeimas sēdē „Saskaņas Centrs” ierosinās iestrādāt mūsu valsts pamatlikuma – Satversmes – 105.pantā normu, ka ikvienam ir tiesības uz mājokli. Uzskatām, ka mūsu likumprojekts krīzes apstākļos ir ļoti aktuāls.

Karstas debates šodien Saeimā izraisīja „Saskaņas Centra” deputātu Ribakova un Rubika priekšlikums samazināt PVN likmi grāmatām, viesnīcu pakalpojumiem, kā arī tūrisma nozarei. Diemžēl šis priekšlikums tika noraidīts.

Mēs uzskatām, ka nav nereālu mērķu, ir tikai drusku nereāli izpildes termiņi.

Paldies jums par uzmanību un uzticību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārds partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Valērijam Buhvalovam. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man gribētos pievērst jūsu uzmanību divām ļoti nopietnām, ļoti smagām problēmām.

Šodien visi deputāti saprot, ka pievienotās vērtības nodokļa nesenā palielināšana zālēm, grāmatām, tūrisma biznesam bija liela kļūda. Budžets ne tikai nevinnēja, bet zaudēja lielas naudas summas. Šodien PCTVL frakcija iesniedza likuma labojumus, lai kļūdu labotu un PVN samazinātu. Diemžēl valdošās koalīcijas deputāti liekulīgi mūsu priekšlikumu noraidīja.

Un otrā problēma. PCTVL frakcija daudzkārt tika iesniegusi grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuri paredzēja aizliegumu izlikt uz ielas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, neierādot citu dzīvojamo platību. Nesen Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdē tika izskatīts jautājums par Bērnu tiesību aizsardzības centra Rīgas domē reorganizāciju. Šā centra juristi arī nodarbojās ar bērnu tiesību aizsardzību, tajā skaitā to bērnu aizsardzību, kuru ģimenes ar tiesas spriedumu tiek izliktas uz nekurieni. Un darba šiem juristiem ir pietiekami daudz.

Pašreiz, apstākļos, kad ekonomiskā krīze aizvien padziļinās, PCTVL frakcija piedāvā pievienot Bērnu tiesību aizsardzības likumam tikai vienu rindiņu: „Ģimene ar nepilngadīgu bērnu nevar tikt izlikta no dzīvojamās telpas, neierādot tai citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.” Un atkal diemžēl mūsu priekšlikums tika noraidīts.

Latvija taču ir ratificējusi Konvenciju par bērna tiesībām, kas nosaka, ka dalībvalstis saskaņā ar nacionālo likumdošanu savu iespēju robežās veic nepieciešamos pasākumus, lai sniegtu palīdzību vecākiem, kuri audzina bērnus, it sevišķi attiecībā uz bērnu nodrošināšanu ar uzturu, apģērbu un mājokli. Ja runājam par šīm iespēju robežām, tad dzīves attīstības un ienākumu līmenis pie mums līdzinās līmenim, kāds ir sastopams tikai Latīņamerikas „banānu republikās”.

Patlaban mēs grasāmies rūpēties par bankām, par tēvijas ražotāju. Tas viss ir pareizi, bet, ja mēs nerūpēsimies par ģimenēm ar bērniem, tad drīzumā nevienam nebūs vajadzīgas nedz bankas, nedz saražotās preces. Mūsu valstī mirstības līmenis pārsniedz dzimstību. Diemžēl valdošā koalīcija to nesaprot.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Buhvalova kungam no partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas.

Nākamajam vārds Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātam Vitālijam Aizbaltam. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika izskatīti vairāki jauni likumprojekti, to skaitā arī mūsu kolēģu, apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Jaunatnes likumā”, kas nosaka, ka valstij un pašvaldībai ir jāveicina jauniešu darba tikums un patriotisms. Mūsu frakcija, protams, atbalstīja šo likumprojektu, bet mēs uzskatām, ka tomēr ģimenei, nevis valstij un pašvaldībai ir jābūt tai pirmajai vietai, kurai jāaudzina jauniešu darba tikums un patriotisms. Manuprāt, mēs atkal sākam māju būvēt mazliet no cita gala, jo pamatam ir jābūt ieliktam jau ģimenē.

Šodien Saeimā tika izskatīts arī Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Šā likumprojekta izstrāde un izskatīšanas gaita, manuprāt, ir klajš piemērs tam, cik vieglprātīgi un nepārdomāti tiek īstenota vērienīga strukturālā reforma, par kuru runā premjers, iznīcinot tikai vienu ministriju – tieši Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju.

Uz šodienas sēdi mūsu frakcija bija iesniegusi arī deputātu pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”, jo mēs uzskatām, ka Ministru kabinets savā darbībā neievēro tiesiskās paļāvības principu, tā kā jau šogad bija paredzēts grozīt vecāku pabalsta jeb tā saukto māmiņu algas un ģimenes valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus, kā arī samazināt bezdarbnieku pabalstu. Ir jāsaka, ka šā pieprasījuma izskatīšana Pieprasījumu komisijā bija diezgan interesanta. Mēs pieprasījumu bijām iesnieguši Ministru prezidentam. Ministru prezidents uz šo sēdi neieradās, un ne viņš, ne arī Valsts kanceleja nebija pilnvarojusi nevienu personu viņa vietā pārstāvēt Ministru kabinetu. Bija ieradies labklājības ministrs Augulis, bet atbildi Ministru prezidents deputātiem nebija sniedzis. Un jāsaka, ka deputāti pieņēma lēmumu, un komisijas sēde sākās pulksten 9.00 no rīta, bet atbilde deputātiem Saeimas Kancelejā ienāca pulksten 9.15 – tātad 15 minūtes pēc sēdes sākuma, un šo atbildi nebija parakstījis vis Ministru prezidents, bet gan bija parakstījis labklājības ministrs Augulis. Tā ka deputātiem nebija pat iespējas iepazīties ar atbildi, ko sniedzis Ministru prezidents. Un arī šodien, izskatot šo jautājumu Saeimas sēdē, nebija ieradies ne Ministru prezidents, ne arī kāda cita viņa pilnvarota persona. Šodien nebija ieradies arī ministrs Augulis. Manuprāt, tā ir slikta zīme un tā nerāda labu valdības un Saeimas sadarbību, tāpēc es domāju, ka Ministru prezidents un valdība ņems vērā šīs iebildes un turpmāk vairs tā nerīkosies.

Ja mēs runājam par lietas būtību, tad mūsu frakcija uzskata, ka mūsu pieprasījums tikai daļēji ir sasniedzis dzirdīgas ausis, jo Ministru kabinets vismaz jautājumā par vecāku pabalstiem jeb māmiņu algām ir mainījis savas domas un, pamatojoties tieši uz tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, paredzējis pārejas noteikumus, paredzot, ka vecāku pabalsta jeb tā saukto māmiņu algu samazinājums stāsies spēkā tikai ar nākamā gada 3.maiju. Bet vai tas ir labākais risinājums? Manuprāt, droši vien, ka nē, jo šobrīd, kā finanšu ministrs Repšes kungs ir paziņojis, mēs esam sasnieguši, tā teikt, bedres apakšējo punktu un ekonomika Latvijā stabilizējas un sāk iet uz augšu, un tātad nākamā gada 3.maijā varētu būt jau augšupeja. Un vai tādā gadījumā būtu jāsamazina šis pabalsts? Es domāju, ka ne.

Cienījamie radioklausītāji! Tā kā mēs dzīvojam tādā priekšvēlēšanu gaisotnē un katram šobrīd ir jāizdara sava izvēle, kam uzticēt savas vietējās pašvaldības vadību, kam uzticēt mūs pārstāvēt Eiropas Parlamentā, tad frakcijas LPP/LC vārdā es aicinu jūs šodien visus uz „Arēnu „Rīga”” pulksten 18.00 piedalīties priekšvēlēšanu pasākumā „Šlesers – Rīgai”, lai jūs iegūtu vairāk informācijas.

Un, tā kā mēs daudzi esam kristieši, tad es jūs gribu apsveikt tuvojamies Vasarsvētkos, ko mēs svinēsim šo svētdien. Un, tā kā šobrīd 12.klases skolēniem gan vidusskolās, gan ģimnāzijās rit eksāmeni, es gribu novēlēt viņiem panākumus, bet vecākiem pacietību, lai viņu bērni izvēlētos pareizo dzīves ceļu turpmāk.

Paldies jums!

Vadītāja. Paldies Aizbalta kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Un šodien frakciju viedokļus noslēgs apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Juris Dobelis.

Lūdzu!

Godātie radioklausītāji! Kā labu ziņu varu minēt tiešām to, ka šodien Saeima atbalstīja apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu Jaunatnes likumā, iestrādājot tajā domu, ka ar likuma mērķi noteikti ir jāsaprot arī jauniešu darba tikuma un patriotisma veicināšana. Paldies kolēģiem par atbalstu!

Taču citā Saeimas sēdes daļā reizēm nācās pasmaidīt – reizēm tas smaids bija tāds labsirdīgs, reizēm tāds nedaudz skumjš, jo skaidri bija redzams, ka līdz vēlēšanām ir atlikušas vairs tikai divas Saeimas sēdes, un tad nu skanēja ļoti interesantas priekšvēlēšanu runas.

Un, protams, ka visi tagad visus mīl, visiem viss patīk, un aizkustinoši skan tas, ka vajag veicināt grāmatu izdošanu un vajag atbalstīt PVN likmes samazināšanu tur un tur, un vēl kaut kur, it kā tas jau tāpat nebūtu saprotams.

Priekšlikumu, kā to izdarīt, gan nebija, un tāpēc man radās tāds jautājums: sakiet, lūdzu, ja Saeimā deputāts ir ievēlēts uz četriem gadiem, vai viņam vajadzētu būt zināmai skaidrībai, ko viņš te darīs un vai viņš grib strādāt tos četrus gadus? Un tagad, kad es redzu, ka ārkārtīgi daudzi Saeimas deputāti ir kļuvuši vai nu par Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātiem vai par pašvaldību kandidātiem, man ir jāprasa tā: kāpēc tu, dārgais draugs, vairs negribi strādāt Saeimā? Tev vairs te nepatīk? Nu tad ko tu līdz šim šeit esi izdarījis? Un, ja tu Saeimā neko tādu īsti neesi darījis, tad ko tu darīsi vai nu kādā pašvaldībā, vai arī Eiropas Parlamentā? Jo viens otrs deputāts, kurš ir pirmo reizi šeit ticis iekšā, jau tūlīt pat skrien uz Eiropas Parlamentu. Interesanti gan, kāda būtu vēlētāju attieksme pret tādiem cilvēkiem, kas lēkā no vienas iestādes uz otru īsā laika posmā vai arī skraida no vienas organizācijas pie otras. Nu šīs ir tādas pārdomas, kuras katram, kurš taisās piedalīties vēlēšanās, vajadzētu tomēr pacilāt, vai cilvēks, kas vienā vietā nav sevi parādījis un nav neko izdarījis, citā vietā to būs spējīgs izdarīt.

Jebkurā gadījumā skaisti ir tas, ka reizēm spīd saule, skaisti ir tas, ka nāk arī vasara un, protams, Vasarsvētki, un es ceru, ka jaunieši, kas pabeigs
skolas – vai nu pamatskolas, vai augstākās skolas, ieskaitot, – būs labā garastāvoklī, sagaidīs vasaru un daudzi no viņiem turpinās mācības rudenī – augstākajās mācību iestādēs, augstākā līmenī. Jebkurā gadījumā apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neatkāpsies ne no savas ideoloģijas, ne no saviem principiem neatkarīgi no tā, kurā vietā mūsu pārstāvji arī strādās. It īpaši tur, kur tieši latviešu cilvēkiem ir visgrūtāk.

Paldies.

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam Jurim Dobelim.

Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši. Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!