Latvijas Republikas 9

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2009.gada 14.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 14.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi, es palūgšu ievērot klusumu zālē! Tas attiecas arī uz deputātu Slakteri un deputāti Rugāti... Un tas attiecas arī uz deputātu Kučinski un deputātu Dobeli... (No zāles dep. J.Dobelis: „Paldies, ņemsim vērā!”) Lūdzu ievērot klusumu! Un ieņemiet vietas!

Sākam skatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību. Tradicionāli sākam ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Autortiesību likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Ribakova, Golubova, Fjodorova un Vidavska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātam Aleksandram Golubovam. Viņš acīmredzot runās „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi mūsu frakcija piedāvā grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Šie grozījumi sastāv no divām daļām.

Pirmā daļa. Mēs gribam, lai būtu noteikts, ka neapliekamais minimums ir tādā apjomā, kādā pašreiz ir minimālā alga, - tas ir, 180 latu. Šajā gadījumā šo nodokļa atlaidi, tas ir, neapliekamo minimumu, nevajadzēs piemērot tām personām, kuras saņems vairāk nekā sešas minimālās algas. Šajā gadījumā kopējie ieņēmumi no šā nodokļa nebūs mazāki kā pašreiz, bet valdībai vajadzēs tikai padomāt, kā pārdalīt šā nodokļa ieņēmumus.

Un otra lieta, ko mēs ierosinām, ir neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli invalīdus - pirmās un otrās grupas invalīdus. Tas dos iespēju drusciņ labāk padzīvot tām personām, kuras saņem mazāk, un par to maksās tās personas, kuras saņem vairāk. Tajā pašā laikā varbūt nepiemēros atlaidi mums - deputātiem. Tā ka mēs balsosim par sevi.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? (No zāles: „Ir!”) Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Urbanoviča, Ribakova, Golubova, Fjodorova un Vidavska iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 47, atturas - 13. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Cienījamais Prezidij! Cienījamie Saeimas locekļi! Šis likumprojekts dod valdībai brīvību ekstremālās situācijās rīkoties ar tautas naudu bez Saeimas piekrišanas. Ņemot vērā, ka šobrīd jau ir kritiska situācija un var prognozēt, ka tuvākajos divos trijos gados šī situācija saglabāsies, praktiski šis likumprojekts dotu Ministru kabinetam ārkārtējas pilnvaras. Mēs uzskatām, ka tas nav savienojams ar mūsu Satversmi, ņemot vērā, ka mums tomēr ir un mēs varbūt arī saglabājam parlamentāru republiku. Sakarā ar to PCTVL frakcija šo likumprojektu nevar atbalstīt, un es aicinu Saeimu balsot „pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

Viens deputāts ir runājis „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. „Par” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies… ir pieteicies runāt. Deputāts Guntis Bērziņš. Lūdzu!

Cienītie kolēģi! Dažos vārdos izstāstīšu par šo likumprojektu. Kā jūs varbūt visi zināt, mūsu pašreizējo ekonomisko situāciju mēs šeit saucam par dižkrīzi, un šajos apstākļos mums tomēr ir vajadzīgi arī instrumenti, kas varbūt ne vienmēr ir vajadzīgi parlamentārajā demokrātijā. Šis likumprojekts ir nonācis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un vakardien mēs ar to iepazināmies. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka likumprojekts, iespējams, vēl būs mazliet jāgroza, un tādēļ tas vēl tiks pārrunāts, bet es tomēr aicinu jūs šo likumprojektu atbalstīt - atbalstīt tā iesniegšanu Saeimā, jo tas šajos apstākļos tomēr mums būs vajadzīgs.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ingmāra Līdakas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 7.maijā. Saeimas Prezidijs šo bezalgas atvaļinājumu ir piešķīris, un līdz ar to šis jautājums šodien nav balsojams.

Savukārt deputāts Ivans Klementjevs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šodien, 2009.gada 14.maijā. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivanam Klementjevam šā gada 14.maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Bezalgas atvaļinājums deputātam Ivanam Klementjevam piešķirts.

Pirms mēs pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”, mums jālemj par vēl vienu iespējamu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo jautājumu iekļaut likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Elitas Krūmiņas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi valsts kontrolieres iesniegumu ar lūgumu atkārtoti apstiprināt par Valsts kontroles padomes locekli Elitu Krūmiņu. Tā izskatīja šo iesniegumu, sagatavoja lēmuma projektu un vienbalsīgi atbalstīja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Elitas Krūmiņas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Daces Nulles atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskā komisija ir saņēmusi valsts kontrolieres iesniegumu par Daces Nulles atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli. Tā izskatīja šo dokumentu savā sēdē un vienbalsīgi atbalstīja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Daces Nulles atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 3, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Ilvijas Atvares atbrīvošanu no Valsts kontroles Revīzijas, metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta Trešā sektora vadītājas amata”.

Juridiskā komisija ir saņēmusi 16 deputātu iesniegumu, kurā atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 31.panta septītajai daļai ir lūgums par Ilvijas Atvares atbrīvošanu no Valsts kontroles Revīzijas, metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta Trešā sektora vadītājas amata.

Juridiskā komisija izskatīja šo iesniegumu, kā arī uzklausīja Valsts kontroles, valsts kontrolieres Sudrabas paskaidrojumus šajā lietā un sagatavoja lēmuma projektu. Ir arī informācija, ka Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir izskatījusi šo jautājumu un tas ir guvis pārliecinošu atbalstu; par to liecina 16 deputātu parakstīts iesniegums par šo lēmuma projektu.

Juridiskā komisija izskatīja šo lēmuma projektu un ar balsu vairākumu atbalstīja, un lūdz Saeimu atbalstīt un apstiprināt to.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilvijas Atvares atbrīvošanu no Valsts kontroles Revīzijas, metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta Trešā sektora vadītājas amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 3, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - deputātu Andra Bērziņa (Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija), Jāņa Dukšinska, Anatolija Mackeviča, Vitālija Aizbalta, Ivara Godmaņa, Sergeja Mirska, Jāņa Tutina, Ainara Baštika, Aināra Šlesera un Ineses Šleseres pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”.

Pieprasījuma motivācijai vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! 2009.gada 23.aprīlī mēs, LPP/LC frakcija, iesniedzām Dombrovska kungam jautājumu - lūdzām atbildēt, vai tiesiski nihilistiskajai viņa publiskajai retorikai attiecībā uz tiesiskās paļāvības principa ievērošanu (pieņemam, ka tas, iespējams, bija vienkārši neveikls izteiciens) sekos arī Ministru kabineta rīcība - jau šogad samazinās bezdarbnieku pabalstus, māmiņu algas un attiecīgi mainīs ģimenes valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus.

Mēs uzdevām arī jautājumu, vai šāda rīcība atbilst Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109.pantam. Diemžēl konkrētu atbildi uz mūsu jautājumu mēs nesaņēmām. Tas mūs darīja patiesi bažīgus, un tāpēc tika iesniegts šis dokuments, jo judikatūrā ir atzīts, ka tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai indivīds, vadoties no tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu nākotni.

Satversmes tiesa ir arī atzinusi, ka demokrātiskā valstī tiesiskās paļāvības princips prasa, lai, izdarot šādus grozījumus, likumdevējs paredzētu saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu; šādos gadījumos ir jānosaka saprātīgi termiņi vai jāparedz zaudējuma kompensēšana. Ar patiesām skumjām ir jāatzīst, ka pieprasījums, ar kura tekstu jums bija iespēja iepazīties, ir kļuvis vēl aktuālāks nekā pirms nedēļas, kad to iesniedzām. Tā nu ir sanācis, ka mums ir „jāpateicas” valdošajai koalīcijai par to, ka ģimenes ar bērniem bija pēdējās, kurām Latvijā palielināja atbalstu, un ir pirmās, kurām šo atbalstu atņem.

No tiesiskās paļāvības viedokļa gribas valdībai pajautāt - vai vecāki, kuri godīgi maksājuši nodokļus, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, to turpinās darīt arī pēc šādas attieksmes.

Frakcijas deputāti bija pārsteigti arī par to, ka Ministru prezidents vakar, tiekoties frakcijā ar mums, nezināja par Ministru kabineta noteikumiem, ar kuriem iepazīstināja deputāts Ainars Baštiks, - par to, ka vecāku pabalstam tiek novirzīta sociālās apdrošināšanas iemaksu daļa. Tas, mūsuprāt, pirms lēmuma pieņemšanas vēl vairāk liek domāt par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu.

Mums negribētos piedzīvot Satversmes tiesas spriedumu atkārtojumu un desmitiem miljonu kompensāciju izmaksas no valsts budžeta arī šajā gadījumā, līdzīgi kā tas bija citā: Tautas partijas vadītās koalīcijas un Andra Šķēles valdības laikā valdība kompensēja - un pašreizējā valdība turpina kompensēt - neizmaksātās pensijas daļu strādājošajiem pensionāriem. Uzskatām, ka nedrīkst diskriminēt bērnus, kuri piedzims 1.jūlijā, salīdzinājumā ar mazuļiem, kuri būs nākuši pasaulē līdz 30.jūnijam (30.jūniju ieskaitot). Tādēļ ir jāsaglabā esošais princips. Mēs informējam, ka gadījumā, ja valdošā koalīcija un tās ministri valdībā neieklausīsies mūsos un nemainīs savu nostāju pret jaunajām ģimenēm ar bērniem un neturpinās tiesiskās paļāvības principa precīzu ievērošanu, es un mani kolēģi no LPP/LC frakcijas nekavēsies iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, vai arī mēs palīdzēsim to sagatavot topošajiem vecākiem.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

Godātais priekšsēža kungs! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.4189 - likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī”.

Sākot savu ziņojumu, es gribētu teikt, ka šis ir mazliet neparasts dokuments, jo, lai gan tajā ir ietverts grozījums Saeimas kārtības rullī, dokumentu ir sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, jo tas attiecas uz budžeta pieņemšanas kārtību.

Kā jūs zināt, tos priekšlikumus budžeta grozījumiem, kuri iesniegti uz otro lasījumu, nosūta uz Ministru kabinetu. Saeimas kārtības ruļļa 94.panta ceturtā daļa pašreizējā redakcijā noteic, ka atbildīgā komisija to dara „vismaz piecas dienas pirms to izskatīšanas komisijas sēdē, vienlaikus paziņojot, kad priekšlikumi tiks izskatīti komisijā”. Šis piecu dienu nosacījums citos gados dažkārt ir bijis apgrūtinošs, kavējis budžeta pieņemšanas gaitu, un, iespējams, tas varētu apgrūtināt arī gaidāmā budžeta pieņemšanas gaitu.

Piedāvātajā likumprojektā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina grozīt Saeimas kārtības ruļļa 94.panta ceturto daļu, padarot to elastīgāku un nosakot, ka atbildīgajai komisijai ir tiesības iesniegt Ministru kabinetam apkopotos priekšlikumus nekavējoties, tiklīdz tie ir apkopoti, vienlaikus paziņojot, kad priekšlikumi tiks izskatīti komisijā.

Godātie deputāti! Komisija likumprojektu ir atbalstījusi, un es komisijas vārdā lūdzu to atzīt par steidzamu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jālemj par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek izskatīts arī otrajā lasījumā šodien? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Saeimas Kārtības rullī” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Sporta likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Labrīt, cienījamie kolēģi! Uz trešo lasījumu ir iesniegti trīs priekšlikumi.

Dz.Ābiķis. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Arī 3.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs balsot kopumā par likumprojektu trešajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sporta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija piedāvā izskatīšanai dokumentu Nr.4168.

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu ir formulējusi pati Juridiskā komisija, un tas ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas priekšlikumā - 6.priekšlikumā.

Dz.Rasnačs. 7.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Arī tas ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Arī 8.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Arī to komisija atbalsta.

Dz.Rasnačs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums par 146.⁵ panta izslēgšanu - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 10.priekšlikums gan ir Juridiskās komisijas priekšlikums, nevis Juridiskā biroja priekšlikums. Bet tas ir atbalstīts, un deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 11.priekšlikumu iesnieguši deputāti Grīnblats, Tabūns, Rasnačs, Kalniņš un Dobelis. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas priekšlikumā - 13.priekšlikumā. Tāpat 12. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā.

Dz.Rasnačs. Arī 14.priekšlikumu, ko ir iesnieguši deputāti Grīnblats, Tabūns, Rasnačs, Kalniņš un Dobelis, komisija ir atbalstījusi jau iepriekš nobalsotajā 13.priekšlikumā.

Dz.Rasnačs. 15.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 16.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Grīnblats, Tabūns, Rasnačs, Kalniņš un Dobelis. Arī tas ir atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 16.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātu Grīnblata, Tabūna, Rasnača, Kalniņa un Dobeļa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 5, atturas - 14. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 17.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Grīnblats, Tabūns, Rasnačs, Kalniņš un Dobelis. Arī to komisija ir atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātu Grīnblata, Tabūna, Rasnača, Kalniņa un Dobeļa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 4, atturas - 13. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 18.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija un, protams, atbalstījusi.

Dz.Rasnačs. 22.priekšlikumu iesniedzis bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Komisija atbalstījusi.

Dz.Rasnačs. Arī 23.priekšlikumu iesniedzis bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 24. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Dz.Rasnačs. 25.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 26.priekšlikumu ir formulējusi Juridiskā komisija. Protams, tas ir atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus divdesmit sešus priekšlikumus. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šā visai nozīmīgā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

Labrīt, godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.4172. Likumprojekts Saeimā pirmajam lasījumam tika iesniegts 2008.gada septembrī. Ir pagājuši veseli deviņi mēneši, un, lūk, šodien mēs pēc ilga perioda izskatām šo likumprojektu trešajā lasījumā. Šajā laikā ir mainījušās valdības, ir mainījušās atbildīgās komisijas, un ir izveidoti kompromisi starp dabas sargātājiem un piekrastes iedzīvotājiem.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tiek precizēts termina „gaisvadu līnijas ass” skaidrojums. Komisija atbalsta. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Arī šis priekšlikums nav atbalstīts, jo tas ir izteikts tādā īpašā terminoloģijā. Komisija nolēma, ka ir jāatstāj spēkā esošā redakcija.

A.Seile. Arī 4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija to rūpīgi izvērtēja un daļēji atbalstīja. Šis priekšlikums ir iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Ir papildinājums, ka jāņem vērā vēsturiskā apdzīvojuma struktūra, plānojot apbūvi ciema robežās. Komisija to ir atbalstījusi, un tas bija Leiškalna ierosinājums.

A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Šo priekšlikumu komisija neatbalsta, jo Leiškalna kungs paredz, ka metodika aizsargjoslu noteikšanai ir jāizstrādā Vides ministrijā. Taču visa spēkā esošā likumdošana paredz, ka Vides ministrija var izstrādāt tikai metodikas projektu, bet Ministru kabinetam ir jāapstiprina šis projekts. Tāpēc mēs neatbalstām šo priekšlikumu.

A.Seile. 7.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Šis priekšlikums ļauj pie maza dīķīša, teiksim, 20 reiz 50 metru platībā, izbūvēt arī laipas, izbūvēt pirtiņas, respektīvi, izmantot konkrētai saimniecībai šo dīķa apkārtni, kā arī pieļauj, ka mazūdens periodā gar meliorācijas grāvjiem nav… kad nav lielas bīstamības, nav jāievēro arī pārāk stingri aizsardzības pasākumi.

A.Seile. 8.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir redakcionāls precizējums.

A.Seile. 9.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Aizbalts. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un pārcelts uz likumprojekta citu pantu, iekļauts jeb iestrādāts 51.priekšlikumā, kur tas ir pilnībā atbalstīts. Šis priekšlikums nosaka kārtību, kādā veidojamas no apbūves brīvas joslas aizsargjoslās gar ceļiem un dzelzceļiem.

A.Seile. 10.priekšlikums precizē atsauci uz panta daļām. Šo priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

A.Seile. 11.priekšlikums. Tas ir 22.lappusē. Iesniedzis Juridiskais birojs. Šeit Juridiskais birojs precizē otrā lasījuma redakciju un iesaka izveidot šo otrā lasījuma tekstu kā atsevišķu panta daļu. Komisija atbalsta.

A.Seile. Un komisija šo Juridiskā biroja ieteikumu atbalsta savā priekšlikumā - 12.priekšlikumā. Lūdzam atbalstīt to.

A.Seile. Arī 13.priekšlikumu, kurā Juridiskais birojs precizē otrā lasījuma redakciju, komisija atbalsta.

A.Seile. 14.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir precizējums. Komisija atbalsta.

A.Seile. 15.priekšlikums. Juridiskais birojs precizē panta nosaukumu, un komisija priekšlikumu atbalsta.

A.Seile. 16.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Ierosina precizēt otrā lasījuma tekstu. Komisija atbalsta.

A.Seile. Nākamais priekšlikums ir tikai 44.lappusē. Tie, kas seko uzmanīgi līdzi, lūdzu, pāršķiriet!... Šajā lappusē ir 17.priekšlikums.

17.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un šajā priekšlikumā nedaudz tiek uzlabota otrā lasījuma redakcija. Komisija atbalsta.

A.Seile. 18.priekšlikums. Arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

A.Seile. 19.priekšlikums ir par 33.pantu. Šis priekšlikums nosaka kārtību, kādā to jauno objektu būvniecību, kuriem nepieciešamas aizsargjoslas, saskaņo ar zemes īpašnieku. Respektīvi, ir jāinformē zemes īpašnieks, ja tiek noteikts jauns objekts, kuram nepieciešama aizsargjosla, un jāsaskaņo arī ar visiem zemes īpašniekiem, caur kuriem piederošo zemi šā objekta aizsargjosla iet. Komisija pati ir izveidojusi šo priekšlikumu un lūdz Saeimas atbalstu.

A.Seile. 20.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Šeit ir norādījums... Teksts ir papildināts ar šo norādījumu, ka Valsts zemes dienestam ir jāiesniedz dati par aizsargjoslu robežām. Komisija priekšlikumu atbalsta.

A.Seile. 21.priekšlikums ir līdzīga satura, un arī to ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

A.Seile. 22.priekšlikums. Arī šo priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

A.Seile. 23.priekšlikums. Sagatavojusi atbildīgā komisija. Tā ir precizējusi šajā likumā lietotos terminus, kas attiecas uz zemes īpašniekiem un lietotājiem.

A.Seile. 24.priekšlikums. Šo priekšlikumu arī ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un šeit tiek precizēta kārtība, kādā kontroles dienestiem ir tiesības apmeklēt aizsargjoslas, ja tās atrodas dažādu īpašnieku teritorijās.

A.Seile. 25.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, ļoti rūpīgi konsultējoties gan ar sabiedriskajām organizācijām, gan ar ministrijām, gan it īpaši ar Saeimas Juridisko biroju. Šajā priekšlikumā ir pateikts, ka tāda objekta īpašnieks vai valdītājs, kuram noteikta aizsargjosla, izmanto šo aizsargjoslu, nemaksājot atlīdzību par noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Līdz šim likumā šāds nosacījums tika attiecināts tikai uz elektroenerģijas un siltumenerģijas apgādes uzņēmumiem.

Un būtiski ir vēl tas, ka piedāvātie grozījumi arī tālākajos pantos - 48. un 56. pantā - paredz, ka šis bezatlīdzības lietošanas nosacījums attiecināms arī uz ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumiem, kā arī uz gāzes apgādes uzņēmumiem.

Ja likumā saglabātu šādu kārtību un likumprojektā paredzētu nosacījumu, ka par noteikto lietošanas tiesību aprobežojumu nav jāmaksā, tas attiektos tikai uz šiem četriem minēto objektu īpašniekiem vai valdītājiem.

Šajā jautājumā komisijā noritēja tiešām ilgas un konstruktīvas debates, tika apspriests, vai bezatlīdzības lietošanas nosacījumi ir jāparedz īpaši ar speciālu normu un vai ir pareizi, ka bezatlīdzības lietošanas nosacījumus attiecina tikai uz četriem objektu īpašniekiem. Tas, interpretējot attiecīgās normas, varētu likt domāt, ka citos, likumā neminētos, gadījumos ir maksājama atlīdzība par nekustamā īpašuma lietošanas ierobežojumiem.

Diskusiju rezultātā tika nolemts, ka nebūtu pareizi izdalīt no visiem objektu īpašniekiem tikai dažus, jo tad tiktu pārkāpts vienlīdzības princips. Tika izveidota vispārēja redakcija, kurā uz šajā likumā minēto tiesību subjektu ir attiecināta norma, ka objekta īpašniekiem un valdītājiem atlīdzība par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem nav jāmaksā. Arī tālākajos priekšlikumos būs labojumi, kas ir saistīti ar šo priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt šo normu, kas paredz vienlīdzību visu to īpašnieku starpā, kuru objektiem ir noteiktas aizsargjoslas.

26.priekšlikums. Arī šis ir būtisks priekšlikums, kas tapis grūtās diskusijās. Šis priekšlikums paredz jaunu normu, kas nosaka, ka ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma ir atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām un tūrismam nepieciešamo skatu torni, infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi, kā arī viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku (ar to jāsaprot ēkas, kas Būvju klasifikatorā iekļautas sadaļā „Viesnīca un tai līdzīga lietojuma ēka”, nepieļaujot plašāku šīs normas interpretāciju).

Es tik gari to skaidroju tāpēc, ka ļoti ilgas bija debates. Viedokļi bija ļoti dažādi, un šis, manuprāt, ir labs kompromiss, par kuru arī Saeima varētu nobalsot.

Cienījamie kolēģi! Šī tiešām ir ļoti būtiska norma tiem, kam ir zemes īpašumi aizsargjoslā gar jūru, un tāpēc es gribu ļoti precīzi pateikt, ko tad komisija īsti ir domājusi, pieņemdama šādu normu, jo, lasot likuma normu, tās saturs varbūt uzreiz nav pilnīgi skaidrs.

Ar šo normu mēs saprotam to, ka uz katra zemes īpašuma neatkarīgi no tā, cik liels ir attiecīgais zemes īpašums, un neatkarīgi no tā, cik zemes vienību ietilpst attiecīgajā zemes īpašumā, ir atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, tūrismam nepieciešamo skatu torni, infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi, kā arī viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku; ar vārdiem „līdzīga lietojuma ēka” saprotam tieši to, kas ir rakstīts Būvju klasifikatorā, un šis jēdziens sevī ietver gan restorānus un kafejnīcas, gan moteļus, gan pansijas un citas tamlīdzīgas īslaicīgās apmešanās vietas.

Šī ir būtiska lieta, jo tā tiešām ļauj pasargāt dabu un tajā pašā laikā attīstīt nepieciešamo tūrisma infrastruktūru.

Protams, šeit ir vēl viens ļoti svarīgs nosacījums, kas jāsaprot: to var darīt tad, ja vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānā tas ir paredzēts.

Pie mums vērsās arī cilvēki, kam ir vienā īpašumā vairākas zemes vienības. Ne vienmēr šīs zemes vienības ir vienkopus. Ir situācijas, ka zemes vienība atrodas atdalīti no lielākās īpašuma daļas. Tad arī šajā gadījumā… ja vien pašvaldības teritorijas plānā ir paredzēts, tad arī uz šīs zemes vienības var būvēt, bet, protams, nepārkāpjot kopējo normu, ka uz vienu īpašumu nevar būt vairāk kā tas, kas pantā minēts.

Godātie kolēģi! Jāņem vērā, ka saistībā ar Aizsargjoslu likuma 36.pantu šis likumprojekts vispirms tika skatīts komisijā, kas tika nolikvidēta, - Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā - un pēc tam Tautsaimniecības komisijā. Galvenais klupšanas akmens, galvenais iemesls šim ilgajam izskatīšanas termiņam bija šis pants - 36.pants. Un, ņemot vērā, ka ļoti bieži pastāv strīdi par šīs normas piemērošanu, es nepiekrītu Kraukļa kunga izteiktajai interpretācijai, runājot par šiem zemes īpašumiem un šīm zemes vienībām. Es noteikti uzskatu, ka jēdziens „zemes īpašums” nav identisks jēdzienam „zemes vienība”. Jo, kā Kraukļa kungs teica, zemes īpašumā var būt daudzas un dažādas vienības, un, lai mēs varētu konstatēt, vai uz šīm vienībām drīkst vai nedrīkst būvēt, mums, tāpat arī pašvaldībām, izstrādājot teritorijas plānojumu, visupirms ir jākonstatē, kāds ir aizsargjoslas mērķis. Proti, 36.pants ir jāinterpretē kopā ar 6.pantu, jo 6.pantā ir pateikts aizsargjoslas mērķis. Ja mēs skatāmies, Kraukļa kungs, Aizsargjoslu likuma mērķi, tad redzam, ka 6.pantā nekur netiek runāts par šo apdzīvoto vietu vai lauku apdzīvoto vietu būvniecību. Ja mēs palasām 6.pantu, redzam, ka mērķis ir samazināt piesārņojuma ietekmi uz jūru, saglabāt meža aizsargjoslas, novērst erozijas procesu attīstību, nevis būvniecību.

Protams, ja runājam par ilgtspējīgu attīstību, mums jārunā par četriem komponentiem, proti, gan par vides aizsardzību, gan par ekonomisko attīstību, gan par kultūras lietām, gan arī par sociālām problēmām. Taču šeit primārais ir faktiski vides aizsardzība. Komisijā piedalījās gan nevalstiskās organizācijas, gan arī eksperti, ļoti kvalificēti eksperti, un es noteikti piekrītu tiem ekspertiem, kuri saka, ka, ja nav izstrādāta piekrastes aizsardzības nacionālā programma, mums pret šo būvniecību jāizturas pēc iespējas ierobežojoši.

Un, proti, gribu minēt nupat, nesen, Satversmes tiesas pieņemto spriedumu. 2009.gada 24.martā Satversmes tiesa savā spriedumā… Jau vairākkārt tas tika konstatēts, arī 2004.gada spriedumā vienā Jūrmalas lietā, kur tika apstrīdēts teritorijas plānojums… Satversmes tiesa atzina, ka Baltijas jūras piekraste ir būtiska ekosistēmas sastāvdaļa, kuru aizsargā ne vien nacionālās, bet arī starptautiskās tiesības, un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes kāpu aizsargjoslai piemīt īpaša ekoloģiskā vērtība, un šādu teritoriju noteikšana par apbūvējamām iespējama tikai īpašos izņēmuma gadījumos, sniedzot tam rūpīgu pamatojumu. Manuprāt, šajā ziņā ne velti komisijā tika pateikts, ka uz viena īpašuma var būt tikai šādi izņēmumi, nevis uz katras zemes vienības.

Cienījamā Čepānes kundze un cienījamie kolēģi! Es gribu precizēt, ka es neteicu, ka uz katras zemes vienības var būvēt viensētu. Es teicu, ka gadījumos, ja ir vairākas zemes vienības un ja viena, piemēram, ir atdalīta no kopējā īpašuma, daļa no viensētas var atrasties arī uz šā zemes gabala, ja tas atbilst pašvaldības teritorijas plānam, tāpēc ka tas nepārkāpj kopējo normu, ka uz īpašuma kopā atrodas vai nu viena viensēta, vai arī tūrisma objekts.

Šajā gadījumā komisijas domas bija šādas. Protams, tas neattiecas uz gadījumiem, ja šī vienība atrodas, piemēram, 300 metru aizsargjoslā. Es runāju par 5 kilometru aizsargjoslu. Par 300 metru aizsargjoslu šeit nav runa!

A.Seile. Godātie deputāti! Šis ir ļoti nozīmīgs labojums, un 26.priekšlikuma redakcijā tik tiešām ir panākta saskaņa starp tiem, kas vēlas uz zemes uzcelt viesnīcu vai dzīvojamo ēku, un dabas draugiem. Bet es vēlreiz gribu atgādināt to, ka šī norma tik tiešām attiecas uz 5 kilometru aizsargjoslu jūras piekrastē. Īpašos nosacījumus, kas attiecas uz 300 un 150 metru joslu šaurajā kāpu zonā, mēs skatīsim tūlīt - nākamajos priekšlikumos. Un šajā gadījumā tik tiešām nevarētu būt… netika atbalstīti tādi priekšlikumi, kas paredzēja, ka katru zemes vienību var apbūvēt atsevišķi.

Kas ir šīs zemes vienības? Piemēram, šajā 5 kilometru zonā atrodas arī daudzi aizsargājamie objekti, teiksim, Slīteres nacionālais parks, un parka teritorijā cilvēki bieži vien izvēlējās neatjaunot īpašuma tiesības, bet atsevišķus zemes gabalus viņi kā apmaiņas zemi varēja dabūt ārpus šīs teritorijas, kas ir iekļauta nacionālajā parkā. Bija, piemēram, tāds gadījums: kopā ir 15 hektāri zemes, kur galvenokārt ir lauksaimniecības zeme un meža zeme, bet atsevišķs meža gabaliņš vai meža pļavas - citā vietā. Nu, lūk! Apbūvēt pēc šā priekšlikuma var vienu no šiem… vienu no šīm zemes vienībām, ja tā ietilpst kā kopējais īpašums. Tālāk mēs runāsim arī par to, kā var sadalīt šo īpašumu, ja tas ir liels - ne mazāks par trim hektāriem. Bet tie jau būs nākamie priekšlikumi.

A.Seile. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir redakcionāls precizējums. Atbalstīts.

A.Seile. 28.priekšlikumu kā redakcionālu precizējumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija to vēlreiz ir papildinājusi un atbalstījusi savā priekšlikumā - 29.priekšlikumā.

A.Seile. 30.priekšlikumu par šo pašu panta pirmo daļu ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Šajā viņa priekšlikumā ir tikai viens precizējums, ka uz zemes gabala var izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām. Turpretī mēs jau iepriekš esam precizējuši, ka terminu „saimniecības ēka” var aizstāt ar precīzāku terminu „palīgēka”. Es redzu, ka arī Leiškalna kungs tam piekrīt. Tātad mēs neatbalstām 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Daļēji varēja atbalstīt!”)

A.Seile. Daļēji to varētu atbalstīt tikai tāpēc, ka tas atkārto jau spēkā esošo redakciju…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Seiles kundze, ar zāli, lūdzu, nesarunājieties! Mēs jau nolēmām par 30.priekšlikumu, un visi piekrīt komisijas viedoklim.

31.priekšlikums. Šo priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un arī šajā priekšlikumā ir panākts būtisks kompromiss. Šajā priekšlikumā ir runa par to, ka mazās ēkas, kuru platība nepārsniedz 150 kvadrātmetrus, drīkst rekonstruēt, palielinot platību, bet ne vairāk par šiem 150 kvadrātmetriem. Nu, piemēram, zvejniekciemos ir ēkas, kuras nepārsniedz 70-80 kvadrātmetrus… vai 100 kvadrātmetrus. Un šeit ir paredzēta iespēja palielināt šādu ēku, veidot tai kādu piebūvi… palielināt apbūves laukumu attiecībā uz dzīvojamās ēkas platību.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, deputāti tomēr prasa balsojumu par 31.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 10, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Seile. 32.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija, precizējusi institūcijas nosaukumu. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. 33.priekšlikumu, kas ir par transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecību, ir iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. 34.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Jāteic, ka pēc būtības, iespējams, šis priekšlikums varētu būt bijis daļēji atbalstīts, bet tajā ir veidota cita terminoloģija, kuru mēs jau esam noraidījuši no likuma veidošanas sākuma. Komisija neatbalsta 34.priekšlikumu.

A.Seile. 35.priekšlikumu ir iesniedzis Vides ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija atbalsta šo priekšlikumu daļēji, un tas ir iekļauts nākamajā - 36.priekšlikumā.

A.Seile. 37.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Aizbalts. Komisija šo priekšlikumu atbalsta daļēji. Šeit ir runa par iespēju norobežot ar žogiem pieeju jūrai un par aizliegumiem šādus žogus būvēt. Bet ir neprecīza terminoloģija, tāpēc komisija lūdz atbalstīt pašas komisijas sagatavoto 38.priekšlikumu.

A.Seile. 39.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija, bet šā priekšlikuma izveidošanu ierosināja Vides ministrija un atbalstīja Saeimas Juridiskais birojs. Jo Atkritumu apsaimniekošanas likumā vairs nelieto terminu „atkritumu izgāztuve”. Nebūs šādu izgāztuvju, būs tikai atkritumu apglabāšanas poligoni. Tāpēc arī visā tālākajā tekstā… es bez komentāriem vienkārši pievērsīšu jūsu uzmanību tam, ka šis termins tiek svītrots. Lūdzam atbalstīt 39.priekšlikumu.

A.Seile. 40.priekšlikums. Iesniedzis Jirgens - Vides ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs. Tas ir daļēji atbalstīts, un komisija to ir precizējusi 41.priekšlikumā.

A.Seile. 42.priekšlikums. Iesniedzis Satiksmes ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Aizbalts. Šis priekšlikums nav atbalstīts, jo ir nepareiza terminoloģija. Ostu teritoriju plānojumu faktiski nav, arī tie ir pašvaldības teritorijas plānojumi. Precīzāk šo pašu domu ir izteikusi atbildīgā komisija 43.priekšlikumā, kuru lūdzam atbalstīt.

A.Seile. 44.priekšlikums. Iesniedzis Satiksmes ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Aizbalts. Tas ir par īpašu koku ciršanas kārtību arī ostās. Taču komisija atzina, ka šai kārtībai jābūt vienādai visur piekrastē, un tāpēc neatbalsta 44.priekšlikumu.

A.Seile. 45.priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iesniedzis deputāts Leiškalns.

Par šo panta daļu - par 36.panta piekto daļu, tas ir, par nosacījumiem, kas ir jāparedz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, - ir izteikti vairāki priekšlikumi, arī 46.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Aizbalts. Bet komisija, daļēji izmantojot šos priekšlikumus, ir sagatavojusi 47.priekšlikumu. Viena būtiska izmaiņa ir arī diskusiju gaitā komisijā radusies, proti, ka pašvaldībai… vietējai pašvaldībai ir nevis jāizbūvē gājēju celiņi, bet jāorganizē gājēju celiņu izbūve. Protams, tur var slēgt līgumus ar uzņēmējiem... protams, ir jāsaskaņo arī ar zemes īpašniekiem šo kājceliņu izbūve, bet jauna norma ir tā, ka zemes īpašniekam ir tiesības saņemt zaudējuma atlīdzību. Pie tam zaudējuma atlīdzības veidu un apmēra aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

45. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts. Deputāti neiebilst.

Sēdes vadītājs. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Deputātiem nav iebildumu pret šādu viedokli. Mēs te sākām runāt uz priekšu un atpakaļ, bet mums tomēr ir katram priekšlikumam jāiziet cauri.

A.Seile. 48.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. 49.priekšlikums ir 75.lappusē, redakcionāls. Iesniegusi komisija. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. 50.priekšlikums atkal ir par atkritumu izgāztuvēm. Mēs svītrojam šo terminu. Komisija lūdz atbalstīt.

A.Seile. 51.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija, bet tajā ir izmantots Satiksmes ministrijas bijušā parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums - 9.priekšlikums. Tas ir par tām tiesībām, kādas var dot autoceļu īpašnieks vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ja ir nepieciešams dot atļauju būvniecībai aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem; tas galvenokārt ir saistītas ar šo objektu infrastruktūru.

A.Seile. 52.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. 53.priekšlikums. Sagatavojusi atbildīgā komisija. Šīs normas jau ir... mēs esam par to nobalsojuši jau 25.priekšlikumā. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. 55.priekšlikums. Atbildīgā komisija lūdz svītrot normas, kas ir saistītas ar siltumapgādes uzņēmumu aizsargjoslām. Par to mēs jau runājām sakarā ar 25.priekšlikumu.

A.Seile. 57.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs, nosakot koku ciršanas kārtību aizsargjoslās ap valsts nozīmes meliorācijas būvēm un citiem objektiem. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. 58.priekšlikums. Tajā ir runa par ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumiem, un arī tas ir saistīts ar jau nobalsoto 25.priekšlikumu. Mēs šo panta daļu svītrojam no teksta. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. 60.priekšlikums ir redakcionāls. Iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. 61.priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls. Lūdzam atbalstīt. Iesniegusi atbildīgā komisija.

A.Seile. 62.priekšlikums. To ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. Jā, 95.lappusē. Ir ierosināts svītrot 56.panta otro daļu, kas arī ir saistīta ar 25.priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. 64.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, 65.priekšlikums ir par izgāztuvēm un ir 101.lappusē.

A.Seile. 65.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāls. Lūdzam to atbalstīt.

A.Seile. Un 66.priekšlikums ir 109.lappusē. Tas ir par apaugumu novākšanu vietās, kur pārklājas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas ar meliorācijas aizsargjoslām. Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu.

A.Seile. 67.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. Arī 68.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un arī tas ir redakcionāls. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. 69. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Te ir precizēti institūciju nosaukumi. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. 70. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas paredz ciemu robežas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā noteikt tikai ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas saskaņojumu, bez Vides ministrijas līdzdalības. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

A.Seile. 71.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija. Šis priekšlikums ir par pārejas noteikumiem, un šeit tiek noteikti datumi, līdz kuriem piemērojami jau spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. Arī 72.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija, un tas ir par aizsargjoslu grafiskās attēlošanas termiņiem. Lūdzam atbalstīt.

A.Seile. 73.priekšlikums. To ir izveidojusi atbildīgā komisija, sadarbojoties ar Juridisko biroju. Šajā pārejas noteikumā ir paredzēts, ka aizsargjoslas bezatlīdzības lietošanas jauno regulējumu piemēro tām attiecībām, kas nodibinātas pēc 2009.gada 1.jūlija. Savukārt tās attiecības, kas nodibinātas līdz 1.jūlijam, paliek spēkā, un gadījumā, ja objekta īpašnieks ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku līdz 2009.gada 1.jūlijam būs noslēguši civiltiesisku atlīdzības līgumu par aizsargjoslas izmantošanu, jaunās normas neietekmēs noslēgto līgumu spēkā esamību un realizāciju.

A.Seile. 74.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts, un ir izveidots atbildīgās komisijas priekšlikums - 75.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Seile. Es gribu izteikt pateicību tām daudzajām sabiedriskajām organizācijām un ministriju pārstāvjiem, kuri piedalījās šā likumprojekta veidošanā, tā sagatavošanā trešajam lasījumam.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Sarmīte Ķikuste.

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu. Likumprojekts paredz noteikt, ka dienesta pases tiek izsniegtas dienestu ārvalstīs pildošu dienesta pasu turētāju laulātajiem un viņu apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem, un tajā ir noteikts arī deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas paredzētu pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanas kārtību un valsts nodevas apmēru un kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par šāda dokumenta izsniegšanu.

Otrs būtiskais, ko likumprojekts paredz, ir iekļaut normas, kas nosaka pagaidu ceļošanas dokumenta vienotu formu, tā izdošanas nosacījumus un ar to saistītos drošības pasākumus. Jo ikvienam Eiropas Savienības pilsonim trešās valsts teritorijā, kur nav viņa pilsonības valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, ir tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsonim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

S.Ķikuste. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.maijs.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

Godātais priekšsēža kungs! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.4071 - likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”. Likumprojekts izstrādāts, lai Latvijas tiesībaktos ieviestu prasības par apdrošināšanas starpniecību, kas ietvertas attiecīgajā Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvā. Direktīva nosaka kārtību, kādā pārskatāms apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku civiltiesiskās atbildības minimālais limits. Direktīva nosaka, ka minimālais limits jāpārskata katrus piecus gadus, ņemot vērā izmaiņas Eiropas patēriņa cenu indeksā.

Likumprojekts arī paredz precizēt terminus atbilstoši direktīvai, lai novērstu neskaidrības par to, kādas darbības tiek uzskatītas par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecību, kā arī lai pārrobežas gadījumos atvieglotu citā dalībvalstī tieši iesaistītā darbinieka atbilstību likumam.

Godātie deputāti! Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Zemkopības ministrijas sagatavoto un valdībā akceptēto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokumenta reģistrācijas numurs 1165/Lp9).

Jāsaka, ka Juridiskajai komisijai radās vairāki jautājumi Zemkopības ministrijai. Pirmkārt, runa ir par to, vai nevajadzētu tomēr unificēt šādas normas, kurās paredzēta atbildība par regulu neievērošanu, jo katrai ogai taču savu normu nerakstīs. Komisijā pamatā bija tāds viedoklis, ka pirmajā lasījumā mēs šo redakciju varam akceptēt, taču uz otro lasījumu mēs prasīsim Zemkopības ministrijai šo redakciju precizēt, jo vairākums juristu tomēr uzskata, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nevar tik sīki reglamentēt atbildību pilnīgi par katru daudzo, daudzo, daudzo regulu pārkāpumu, kas ir akceptētas Eiropas Savienībā. Līdz ar to mēs prasīsim vismaz nedaudz unificēt šo atbildību - tātad atrast tādu redakciju, kuru vienlaikus varētu attiecināt uz daudz plašāku pārkāpumu uzskaitījumu, bet pirmajā lasījumā mēs tomēr likumprojektu atbalstām.

Līdz ar to mēs aicinām balsot par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Grozījumi paredz izslēgt no likuma normas, kas saistītas ar Informācijas analīzes dienestu un tā darbiniekiem. Komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalsta tā izskatīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šā gada 20.maiju.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.4133. Šo likumprojektu ir sagatavojis Ministru kabinets, un likumprojekta galvenā doma ir tā, ka arī Ķemeru nacionālajā parkā būs administrācijas pārveidošana. Un, lai varētu paspēt līdz 1.jūnijam, tāpat kā citos aizsargājamos dabas objektos, šo reorganizāciju veikt, būtu nepieciešama šim likumprojektam steidzamība. Lūdzu noteikt steidzamību. To lūdz arī Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile. Komisija ir izvērtējusi šo likumprojektu un lūdz atbalstīt to jau šodien pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad Saeimas sēdē likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

A.Seile. Komisija iesaka noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 18.maiju, tā ir pirmdiena, līdz pulksten pieciem. Un izskatīt Saeimas sēdē 21.maijā, nākamajā ceturtdienā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, informēju, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Uz visiem jautājumiem saņemtas rakstiskas atbildes. Viena atbilde apmierina iesniedzējus, bet trīs citas atbildes - neapmierina. Taču ir saņemta informācija par to, ka atbildīgās amatpersonas attaisnojošu iemeslu dēļ šodien nevar ierasties uz jautājumu un atbilžu sēdi, tāpēc šie jautājumi tiek pārcelti uz nākamo ceturtdienu. Tātad šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Ir saņemti divi jauni deputātu jautājumi... es atvainojos, trīs jauni deputātu jautājumi.

Pirmais ir jautājums, ko iesnieguši deputāti Pliners, Sokolovskis, Buhvalovs, Buzajevs un Mitrofanovs un kas adresēts ārlietu ministram Mārim Riekstiņam, - „Par iespējamo Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu saistību neizpildi”. Jautājums tiek nodots ārlietu ministram Mārim Riekstiņam.

Ir saņemts vēl arī šo pašu iesniedzēju jautājums tieslietu ministram Marekam Segliņam „Par informācijas sniegšanu svešvalodā”.

Cienījamie kolēģi! Jautājums tieslietu ministram ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.130. Šie noteikumi dod iespēju valsts iestādēm sniegt informāciju krievu valodā tikai un vienīgi pēc individuāla pieprasījuma.

Latvijas tiesībsargs Romāns Apsītis, atbildot uz Rīgas domes deputāta Aleksandra Kuzmina (PCTVL) jautājumu, atzina, ka šie ierobežojumi ir nesamērīgi.

Romāns Apsītis uzskata, ka šie noteikumi ir jāgroza un ka Ministru kabinetam ir jādod atļauja Tiesībsarga birojam un dažādiem sociālajiem dienestiem publiski informēt iedzīvotājus arī krievu valodā.

Mēs jautājam ministram, kad un kādā veidā viņš gatavojas reaģēt uz šīm tiesībsarga rekomendācijām.

Sēdes vadītājs. Ir saņemts arī deputātu Buhvalova, Plinera, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par 2008.gada 29.jūlija MK noteikumu Nr.612 realizācijas iespējām”.

Savukārt pārējos deputātus lūdzu tomēr ievērot klusumu, jo sēde vēl nav beigusies, jūs to neesat pamanījuši.

Jautājums Ministru prezidentam ir saistīts ar tā sauktajiem valodas noteikumiem, kuru jaunā redakcija paredz veikt valodas atestāciju aptuveni 50 tūkstošiem privātajā sfērā strādājošajiem.

Valstī vienīgais atestācijas centrs, Izglītības satura un eksaminācijas centrs, ir spējīgs tikt galā tikai ar 5000 cilvēku gadā, un, strādājot šādā tempā, atestācija ievilksies 10 gadu garumā. Ja šos noteikumus atstās negrozītus, tad krievvalodīgo bezdarbnieku skaits līdz gada beigām pieaugs divkārt un viņu skaits uz vienu iedzīvotāju būs piecas reizes lielāks nekā latviešu bezdarbnieku skaits. Jau šodien uz atestāciju var pierakstīties tikai no septembra.

Jautājuma būtība: kā valsts var prasīt no cilvēkiem atestāciju, kuru pati nespēj nodrošināt? Šis ir jau piektais jautājums par šo tēmu, kas tiek uzdots nu jau otrajai valdībai.

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pulksten 10.30 mūsu telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde - pulksten 10.30, bet Sociālo un darba lietu komisijas sēde - pulksten 11.00.

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde komisijas telpās pulksten 11.30.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas kopsēde notiks Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās pulksten 10.30.

Baltijas Asamblejas delegācijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Ainars Baštiks, Juris Dalbiņš, Arturs Krišjānis Kariņš, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Jānis Lagzdiņš, Aleksandrs Mirskis, Vitālijs Orlovs, Ivans Ribakovs, Valdis Ģīlis, Baiba Rivža, Jānis Strazdiņš un Artis Pabriks.

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.705/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 14.05.2009. 09:30:40 bal011
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.705/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 14.05.2009. 09:31:16 bal012
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi Aizsargjoslu likumā (3.lasījums)
Datums: 14.05.2009. 09:56:16 bal014
Balsošanas motīvs: Par 31.priekšlikumu

Frakciju viedokļi

2009.gada 14.maijā

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Kā katru ceturtdienu pēc Saeimas sēdes arī šodien no Saeimas nama skan „Frakciju viedokļi”. Un tuvākajās 30 minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajai šodien vārds partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātei Ilmai Čepānei. Lūdzu!

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji!

Viens no svarīgākajiem likumiem, kas šodien Saeimā tika pieņemti, ir „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Šajā īsajā laika brīdī man nav iespējams izstāstīt par visiem šiem būtiskajiem grozījumiem. Manuprāt, šo deviņu mēnešu laikā, kamēr šie grozījumi tika apspriesti Saeimā, tika panākts līdzsvars starp vides aizsardzības interesēm un ekonomisko attīstību.

Un es gribu uzsvērt vienu lietu. Proti, 36.pants ir visstrīdīgākais. Pašlaik, nākdami pretī nelielu ēku īpašniekiem, mēs pieļaujam, ka šajā 300 metru vai 150 metru joslā ir pieļaujams rekonstruēt esošās ēkas un būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, ja rekonstruē esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrātmetriem, to kopējā platība pēc rekonstrukcijas nedrīkstētu pārsniegt 150 kvadrātmetrus.

Bez tam ir vēl tāda būtiska lieta. Kā mēs zinām, daudzos gadījumos, veicot zemes reformu, nekontrolēja apbūvi šajā 300 metru vai 150 metru joslā, sabiedrībai bija ārkārtīgi grūti piekļūt pludmalei, un tāpēc Saeima ir izdarījusi grozījumu, ka pašvaldībām tomēr ir jāorganizē gājēju celiņu ierīkošana, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašuma robežas, un noteikusi arī to, ka celiņi tomēr nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot tikai atsevišķus gadījumus, ja nav iespējams to nodrošināt dabā vai tas nav iespējams citu apstākļu dēļ.

Otra lieta, par ko es gribu runāt, ir tā sauktās māmiņu algas jeb māmiņu pabalsti. Šodien pēc Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” iniciatīvas Pieprasījumu komisijai tika nodots pieprasījums jautājumā par māmiņu algu apmēra samazināšanu. Es gribu uzsvērt, ka tā sauktajos treknajos gados tieši Latvijas Pirmās partijas deputāti Saeimā un šīs partijas izvirzītie valdības locekļi bija pret to, ka tiktu maksāti pabalsti strādājošajām māmiņām. Taču bija trīs uzņēmīgas māmiņas, kuras vērsās ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā un panāca, ka tiesa šo normu atzina par spēkā neesošu. Pēc tam likumdevējs grozīja likumu. Tomēr šī partija, kas bija valdībā un bija arī Saeimā, paredzēja, ka strādājošajām māmiņām tiktu maksāti 50 procenti no tā pabalsta apmēra, kādu saņemtu nestrādājošās māmiņas, jo uzskatīja, ka pabalsta jēga faktiski ir palīdzēt tām māmiņām, kas kopj bērnu un nestrādā.

Pēc tam vēl bija arī opozīcijas deputātu pieteikums, un Satversmes tiesa tajos treknajos gados nolēma, ka tomēr šiem pabalstiem ir jābūt gan strādājošajām, gan nestrādājošajām māmiņām.

„Pilsoniskā Savienība” ir pārliecināta, ka tieši šī partija - es runāju par Latvijas Pirmo partiju! - lielā mērā ir vainojama pie ļoti dziļās ekonomiskās krīzes mūsu valstī.

Paklausot saukļiem „Gāzi grīdā! Bremzes vaļā!”, „Latvija - banku paradīze”, jaunās ģimenes, tostarp māmiņas, ņēma kredītus, bet tagad…

Es domāju, ka šī liekulība ir apbrīnojama, un to es varētu izskaidrot tikai ar balsu zvejošanu.

Es domāju, ka iepriekšējās valdības vadītājam Godmaņa kungam tomēr decembrī, kad tika iztaisīti šie grozījumi daudzos likumos un arī budžets tika samazināts, vajadzēja apsvērt, vai šos pabalstus varam tik lielā mērā atļauties, un paredzēt to daļēju ierobežošanu, nosakot pārejas periodu, piemēram, līdz šā gada rudenim.

Runājot par tiesisko paļāvību un samērīgumu, es gribu teikt, ka nesen Latvijā viesojās Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājs Žans Pols Kosta, kas, tiekoties ar tiesību aizsardzības institūcijām, uzsvēra, ka, vērtējot lietas saistībā ar sociālajiem labumiem, tomēr ir jāņem vērā arī nopietnā ekonomiskā lejupslīde.

Protams, šie valdības izdarīto grozījumu projekti nonāks Saeimā un pēc tam Saeima spriedīs par šo tiesisko paļāvību, par iespējamiem pārejas periodiem, bet es tomēr gribētu, lai arī šīs jaunās māmiņas padomā, ka mēs šodien vairs nedzīvojam treknajos gados un, ja netiks arī šīs sociālās lietas samazinātas, tad var rasties situācija, ka nebūs vairs ne māmiņu pabalstu, ne algu, ne arī pārējo labumu.

Es novēlu visiem nosvērtību un izturību šajā grūtajā laikā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Čepānes kundzei no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.

Nākamajai vārds Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputātei Inesei Šleserei. Lūdzu!

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Jā, labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde bija samērā īsa. Manuprāt, protams, viens no galvenajiem jautājumiem, kuri šodien tika izskatīti, bija mūsu frakcijas deputātu pieprasījums Ministru kabinetam „Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā”. Mēs uzskatām, ka Ministru kabinets savā darbībā neievēro tiesiskās paļāvības principu - konkrēti, samazina vai plāno samazināt bezdarbnieku pabalstus, groza vecāku pabalstu jeb tā saukto māmiņu algu un arī ģimenes valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus. Mēs uzskatām, ka šāda rīcība ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109.pantu. Uzskatām, ka tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai indivīds, vadoties no tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu nākotni.

Mēs uzskatām, ka demokrātiskā valstī tiesiskās paļāvības princips prasa, lai, izdarot šādus grozījumus, likumdevējs paredzētu saudzējošu pāreju uz jaunu regulējumu. Šādos gadījumos ir jānosaka saprātīgi termiņi vai jāparedz zaudējuma kompensācija.

Mēs uzskatām, ka nedrīkst diskriminēt bērnus, kuri piedzims 1.jūlijā, salīdzinājumā ar mazuļiem, kuri nāks pasaulē jau 30.jūnijā. Uzskatām, ka ir nepieciešams saglabāt jau esošos noteiktos principus, tādēļ mēs plānojam, ka, ja valdība neieklausīsies un nemainīs savu nostāju attieksmē pret jaunajām ģimenēm ar bērniem un neievēros tiesiskās paļāvības principu, tad mēs arī nekavēsimies iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai vai arī palīdzēsim sagatavot to topošajiem vecākiem.

Protams, visas šīs pārmaiņas, kas notiek sabiedrībā un pie kā arī strādā Ministru kabinets, ir ļoti satraucošas īpaši šajā laikā. Šonedēļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā tika izskatīts jautājums par Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas likvidēšanu. Šī ministrija tiek sadalīta pa trim dažādām citām ministrijām. Šīs ministrijas kompetences pāries gan uz Tieslietu ministriju, gan uz Labklājības ministriju, gan arī uz Izglītības un zinātnes ministriju. Jāatzīmē, ka 2002.gadā, tad, kad Bērnu un ģimenes lietu ministrija tika izveidota, tās mērķis… izveidošanas mērķis bija viens. Ja sadala kompetences, tās vienkārši nestrādā, nenes nekādus reālus augļus, jo katrai ministrijai ir savas prioritātes. Tieslietu ministrijai ir savas prioritātes, Izglītības un zinātnes ministrijai - savas prioritātes, un Labklājības ministrijai - savas. Un tieši tādēļ tika izveidota šī ministrija, un visa šī politika šo gadu garumā ir tiešām pierādījusi, ka tā ir bijusi efektīva. Es tagad neuzskaitīšu visus tos labos darbus, kas tika pabeigti, bet viens ļoti acīmredzams rezultāts ir tas, ka pa šiem sešiem gadiem, kopš pirmo reizi Latvijas vēsturē bērni un ģimenes tika ierakstīti kā prioritāte arī valdības deklarācijā, dzimstības pieaugums ir palielinājies par 24 procentiem. Mēs uzskatām, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi - šajā laikā rūpēties tieši par bērniem, par ģimenēm, kuras vēlas bērnus un kuras ir izšķīrušās dzemdēt bērnus.

Vēl ļoti daudzas satraucošas tendences arī mēs saskatām esošā Ministru kabineta darbībā. Un viena no tām skar mūsu iesākto programmu par brīvpusdienām. Pēc izskanējušās informācijas mums ir zināms, ka tiek plānots nepiešķirt brīvpusdienas, sākot ar otro klasi, kā tas bija lemts… kā to bija lēmis jau Godmaņa kungs. Un visas šīs lietas tiešām mēs… mums sāp sirds. Sāp sirds par to, ka viss šis darbs, kurš tika ieguldīts, tagad ar vieglu roku tiks likvidēts. Tiešām žēl, ka bērni ir tie, kuri mūsu valstī paši pēdējie saņem palīdzību, un pirmie, kuriem palīdzība tiek atņemta. Mūsu partija aktīvi strādās un raudzīsies, lai tomēr bērni un ģimene paliek prioritāte arī šajā valstī.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Inesei Šleserei no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputāte Solvita Āboltiņa. Lūdzu!

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šīs nedēļas aktualitāte, protams, ir tā, ka valdība konceptuāli vienojās par budžeta grozījumiem. Tika panākta arī vienošanās par budžeta pieņemšanas grafiku: budžets Ministru kabinetā tiks pieņemts 1.jūnijā, Saeimā - 4.jūnijā pirmajā lasījumā un 12.jūnijā otrajā lasījumā.

Vislielākās diskusijas šonedēļ izraisījis tieši valdības lēmums par budžeta samazinājumiem sociālajā sfērā. Jebkurš lēmums šajā sfērā ir sāpīgs un grūts, jo skar cilvēkus, kuri ir sociāli visneaizsargātākie. Tieši tāpēc valdība atbilstoši jau iepriekš lemtajam un solītajam nelēma par pensiju samazināšanu cilvēkiem, kuri pēc sava darba mūža saņem ne visai lielu atalgojumu un kuriem par to ir jāpērk arī zāles un jāmaksā tāpat par komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt attiecībā uz bērnu kopšanas pabalstiem tika pieņemts lēmums saglabāt māmiņu algas gan māmiņām, gan tētiem, un ierobežots ir tikai šo pabalstu maksimālais apmērs. No 1.jūlija maksimālais apmērs būs 500 latu. Es gribu uzsvērt (ikvienu pensionāru aicinu ieklausīties šajā skaitlī): ģimenei 500 latu mēnesī no māmiņas algas vai tēta algas! Tas ir tas, par ko tikko runāja Šleseres kundze. Tāds ir šis necilvēcīgais lēmums, kuru pieņēma valdība! Pretstatā tiem cilvēkiem, kuri strādā un kuru alga varbūt ne tuvu nesniedzas līdz šādai summai. Šīs valdības prioritāte bija, ir un paliks ģimene un cilvēks, ikviens cilvēks. Un šo apbrīnojamo liekulību, kuru demonstrē Latvijas Pirmā partija, var tikai apbrīnot! Pēc principa: „Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi…”

Šonedēļ tika lemts par Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidāciju, reorganizāciju. Jebkura no šīm funkcijām tiks saglabāta. Visas šīs funkcijas tiks saglabātas un nodotas Labklājības ministrijai. Savukārt tad, kad deputāti lēma par to, vai Labklājības ministriju pārdēvēt par Bērnu, ģimenes lietu un labklājības ministriju, pret šādu lēmumu balsoja tikai Latvijas Pirmās partijas deputāti. Apbrīnojama liekulība darbos un vēl lielāka liekulība vārdos!

Es gribu atgādināt ikvienam, ka šādi lēmumi sociālajā sfērā būs sāpīgi, jo tiešām, kā jau es teicu, tie skar cilvēkus, kuri bija rēķinājušies… kuriem ir vai nu jāaudzina savi bērni, vai jākopj invalīdi, vai…

Neviens no šiem lēmumiem nav viegls. Tā diemžēl ir maksa par to, ka mēs bagātajos, treknajos gados nemācējām, negribējām strādāt un taupīt. Šobrīd svarīgākais ir izvest valsti no krīzes un nodrošināt, lai nauda valsts kasē būtu. Ja mēs nepieņemsim šos budžeta grozījumus un nesamazināsim savus izdevumus, nerestrukturēsim ministrijas un visu pārējo mūsu valstī esošo sistēmu, mēs nesaņemsim šo aizdevumu, un tad, es baidos, nebūs šīs diskusijas par to, vai 500 latu māmiņai ir daudz vai maz, jo valsts kasē naudas vienkārši nebūs, nebūs ko maksāt ne 500, ne arī 58 latus, kas ir minimālais māmiņu pabalsts un kas tiks saglabāts un nodrošināts.

Tātad, manuprāt, svarīgi ir arī tie lēmumi, kas šonedēļ ir pieņemti ekonomikas jomas uzlabošanā, lai nauda mūsu valsts kasē varētu ienākt un mēs varētu ātrāk atgriezties pie tā, ka visiem maksātu tik, cik pienākas, un tik, cik ir solīts. Tie ir lēmumi gan par māju siltināšanu, gan… Gribu vēlreiz atgādināt, ka Ekonomikas ministrijas Garantiju fondā ir 32 miljoni… Ir sagatavoti lēmumi par birokrātisko šķēršļu samazināšanu, lai uzņēmējiem būtu vieglāk savu darbu veikt. Tiks vēl lemts par PVN priekšapmaksas atcelšanu, par PVN samazināšanu atpakaļ grāmatām un tūrismam - par to mēs droši vien lemsim attiecībā uz nākamo gadu -, bet jau šonedēļ finanšu ministrs parakstīja lēmumu par to, lai malkai - tas apkures sezonā ir īpaši svarīgi! - PVN tiktu samazināts uz 10 procentiem.

Tā ka es aicinu uz sapratni un solidaritāti šajā situācijā, kādā ir mūsu valsts ekonomika, un aicinu nemēģināt vienu sociālo grupu pretnostatīt otrai. Nauda ir vajadzīga gan bērniem, gan pensionāriem, gan strādājošajiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Solvitai Āboltiņai no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Lai gan 12.maijā pēc valdības ārkārtas sēdes labklājības ministrs uzsvēris, ka izmaiņas vecāku pabalstu sistēmā attieksies tikai uz tiem vecākiem, kuru bērni būs nākuši pasaulē pēc 1.jūlija, jau 13.maija pēcpusdienā Labklājības ministrija precizēja, ka māmiņu algu samazināšana skars pilnīgi visus strādājošos vecākus. Tātad valdības viedokļi par māmiņu algām nemitīgi mainās.

Ministrija precizēja, ka līdz 50 procentiem samazinās vecāku pabalstu visiem strādājošajiem vecākiem, neskatoties uz bērna dzimšanas laiku. Patlaban strādājošajiem vecākiem noteiktais pabalsta apmērs ir 70 procentu no personas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas. Savukārt tad, ja bērns būs dzimis pēc 1.jūlija un viņa vecāki, saņemdami māmiņu algu, strādās, viņi saņems tikai 50 procentus no aprēķinātā pabalsta. Turklāt pēc 1.jūlija dzimušo bērnu strādājošajiem vecākiem pabalsts nevarēs pārsniegt 250 latus jeb 50 procentus no noteiktajiem griestiem, kas ir 500 latu apmērā.

No 1.jūlija vecāki, kuri izmantos bērna kopšanas atvaļinājumu un bērna pirmajā dzīves gadā nestrādās, varēs pretendēt uz vecāku pabalstu, ne lielāku par 500 latiem mēnesī. Savukārt tie vecāki, kuri šobrīd jau izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu un nestrādā, turpinās saņemt jau aprēķināto summu.

Lai apstrīdētu valdības pieņemto lēmumu par bērnu pabalstu un vecāku pabalstu samazināšanu, frakcija „Saskaņas Centrs” gatavojas vērsties Satversmes tiesā. Pieredze mums diezgan bagāta. Tā, piemēram, Satversmes tiesā pieņēma izskatīšanai opozīcijas pieprasījumu par pensiju indeksācijas atcelšanu. Atgādināšu, ka šā gada 12.martā Saeimas vairākums pieņēma grozījumus likumā „Par valsts pensijām” un šie grozījumi paredz pensiju indeksācijas atcelšanu. Aprīļa sākumā 20 Saeimas opozīcijas deputāti - no politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” un partijas „Sabiedrība citai politikai” - iesniedza pieprasījumu Satversmes tiesā. Mēs pieprasījām izvērtēt, vai likumā „Par valsts pensijām” normas, kas atcēla pensiju indeksāciju, atbilst Satversmes 1. un 109.pantam, un Satversmes tiesa ierosināja lietu par pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”. „Saskaņas Centra” deputāti ļoti cer uz to, ka lēmums par indeksācijas atcelšanu tiks atzīts par tādu lēmumu, kurš ir pretrunā ar Latvijas Republikas pamatlikumu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, šodien tiek pieminēta Labklājības ministrija, tiek skarts sociālais jautājums - māmiņu algas un ģimenes valsts pabalsts tiek samazināts. Ministru kabinets ir par šo jautājumu lēmis. Tas ir skaidrs.

Es saprotu, ka sociālais budžets - tie ir reāli cipari, reāli skaitļi, un Labklājības ministrija un Ministru kabinets tomēr izvēlējās šo mazāko ļaunumu. Vienīgais, ko gribu teikt, ir tas, ka mums tomēr vajadzētu padomāt par šīs normas spēkā stāšanās laiku, jo ģimenēm, māmiņām būtu arī iepriekš jāzina, ka šo valsts atbalstu tādā apmērā, kāds iepriekš bija likumos paredzēts, ģimenēm nebūs iespējams saņemt. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir gatava diskutēt par to, jo pensijas… Vidējā pensija mūsu valstī šodien ir 107 lati. Maksimums, tie griesti, ko var saņemt māmiņa, ir 500 lati. Kā te jau iepriekš runājušie kolēģi teica, mums tomēr jābūt reālistiem. Šīs sociālās grupas visas ir sāpīgas. Gan māmiņas, gan bezdarbnieki, gan pensionāri, gan invalīdi, kuriem tiešām pabalsti šodien nav tie lielākie. Un tāpēc es domāju, ka te ir jāstrādā pie šā jautājuma. Mums iekšzemes kopprodukts četros mēnešos ir krities par 12 procentiem, tātad reālu ienākumu valsts budžetā šodien nav un šie līdzekļi samazinās. Saprotiet, ka nevar maksāt to, kā nav! Tāpēc es domāju, ka šiem jautājumiem jāpieiet ļoti pragmatiski. Skaidrs, ka, ja situācija tuvākajā laikā uzlabosies, tad šīs sistēmas varēs atjaunot. Es pats, būdams daudzbērnu tētis, varu teikt, ka tā sauktais vecāku pabalsts… to saņem gan mammas, gan tēti, tas ir domāts bērnam. Vecumā līdz gadam faktiski bērnam vajag vecākus, māti… Ir jautājums nevis par to, bet gan par to, cik līdzekļu var atļauties šā bērna uzturēšanai.

Otrs jautājums, kas šodien bija ļoti būtisks, kā minēja arī kolēģi iepriekš, ir Aizsargjoslu likums... Es tur atbalstu to, ka faktiski tiek ievērotas arī vides prasības un vide netiek sagrauta, ir atrasts kompromiss starp uzņēmējdarbību un vides saglabāšanu.

Trešā lieta, par ko gribu informēt, ir tā, ka šī ažiotāža par akcīzes nodokļa atmaksu zemniekiem… ka tā tiks pārtraukta. Varu nomierināt cienījamos lauksaimniekus, ka šī sistēma netiks... nodokļa atmaksa zemniekiem notiks. Vienīgi tiek mainīta akcīzes nodokļa atmaksas administrēšanas kārtība. Varētu būt mainīta... Tomēr es uzskatu, ka tas nodoklis būtu jāadministrē... šā nodokļa atmaksa būtu jāadministrē Finanšu ministrijai, tā kā šā nodokļa ievācēja ir šī ministrija. Bet tas ir jautājums diskusijām.

Novēlu patīkamu darba cēlienu visiem, kas strādā šodien, un visu labu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Šķestera kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds Tautas partijas frakcijas deputātam Ventam Armandam Krauklim. Lūdzu!

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ja jau mēs runājam par šodienas sēdi, tad jāteic, ka pats apjomīgākais un visilgāk izstrādātais likumprojekts, kas tagad tika pieņemts galīgajā lasījumā, ir „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Darbs pie tā tiešām bija ļoti saspringts. Darba grupa daudzas stundas strādāja kopā gan ar zaļo ideju aizstāvjiem, gan ar tiem, kas vēlas arī kaut ko attīstīt šajās teritorijās. Tiešām kompromisu panākt nebija viegli, bet, es domāju, iespējami labākais variants ir atrasts.

Es gribu akcentēt tikai pašu būtiskāko. Faktiski jau pēc līdzšinējā regulējuma bija tā, ka arī piecu kilometru joslā gar jūru faktiski neko nevarēja būvēt; izņēmums bija šajās vietās esošās dzīvojamās ēkas. Taču tagad šis kompromiss ir tāds, ka uz katra zemes īpašuma neatkarīgi no tā, cik liels ir attiecīgais zemes īpašums, un neatkarīgi no tā, cik zemes vienību ietilpst attiecīgajā zemes īpašumā, būs atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām vai arī tūrismam nepieciešamo skatu torni, infrastruktūras un inženierkomunikāciju būves, kā arī viesnīcu un tai līdzīga lietojama ēkas. Ja mēs, vadoties pēc klasifikatora, skaidrojam, ko nozīmē jēdziens „līdzīga lietojuma ēkas”, tās ir arī moteļi, pansijas, līdzīgas īslaicīgas apmešanās vietas, restorāni un kafejnīcas. Un tas nozīmē, ka faktiski nevis tieši pašā jūras krastā, kur, protams, ir jābūt ļoti stingram regulējumam, bet šajā piecu kilometru joslā būs iespējams izveidot arī nepieciešamo tūrisma infrastruktūru. Protams, ir vēl viens ļoti svarīgs faktors - tam jāsaskan ar vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānu. Tas nozīmē, ka, protams, nebūs tā, ka katrs nu tagad būvēs kur gribēs. Taču tur, kur, pēc loģikas viedokļa, ir nepieciešams kāds infrastruktūras objekts - stāvlaukums vai kafejnīca, vai viesu māja -, nu beidzot tiešām to varēs attīstīt, un, es domāju, ieguvēji būs gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi, gan arī faktiski daba, jo šādas infrastruktūras neesamība bieži vien izraisa to, ka, teiksim, atkritumi tiek izmesti kur pagadās… Daba faktiski tiek piesārņota un tiek braukāts kur pagadās, ja nav izveidotas attiecīgās vietas.

Turklāt būs pašvaldībām jāorganizē, lai būtu gājēju celiņi ik pēc noteikta kilometru skaita. Lai nebūtu tā, kā diemžēl ir pašlaik. Vietām gan Vidzemes jūrmalā, gan citur ir tā, ka visur ir dzeloņdrāšu žogi un cilvēki pie jūras netiek desmitiem kilometru garumā… tikai tur, kur ir autoceļš klāt… Tagad būs jāizveido gājēju celiņi. Protams, arī par šo celiņu izveidošanu attiecīgā pašvaldība varēs lemt, vai tur piesaistīt privātus līdzekļus vai pati varēs atļauties projektu finansēt.

Gribu pastāstīt arī par Enerģētikas apakškomisijā lemto. Šonedēļ mēs Enerģētikas apakškomisijā spriedām par atjaunojamajiem energoresursiem, par atbalstu vēja, biomasas, biogāzes enerģijai. Mēs arī uzskatām, ka jauno Ministru kabineta noteikumu projekts nav līdz galam izsvērts, ka tur prevalē faktiski viena veida intereses, un tāpēc aicinām šo diskusiju aktīvi izvērst Saeimā. Faktiski nākamā Enerģētikas apakškomisijas sēde pilnībā tiks veltīta Ministru kabineta noteikumu projekta izskatīšanai, lai, pieaicinājuši visas asociācijas, mēs varētu nonākt pie tādas shēmas, kas ir skaidri saprotama, kas nedz izceļ, nedz noniecina kādu no atjaunojamo energoresursu veidiem un kas ekonomiski ir pamatota, tāda, kuru var valsts šajā situācijā atļauties.

Un gribu pastāstīt vēl arī par to, ko mēs vakar runājām Tautas partijas frakcijas sēdē. Ļoti būtiska bija kārtējā tikšanās ar veselības ministru Ivaru Eglīti, jo skaidrs, ka šis budžeta samazinājums… te jau runāja par līdzekļu samazinājumu sociālajā sfērā, un tikpat sāpīgs tas ir medicīnas jomā. Veselības ministrs Ivars Eglītis valdības lēmumam ir pievienojis savu īpašo viedokli; viņš uzskata, ka tomēr šis samazinājums medicīnai ir par lielu. Un mēs diskutējām par to, kādā veidā varētu šo jautājumu risināt. Skaidrs ir tas, ka, protams, ir nepieciešamas strukturālas reformas, un ministrija pie tā ir aktīvi strādājusi. Šķiet, ministrija ir piedāvājusi visskaidrāko redzējumu, kādos gados un kādās slimnīcās notiks kādi samazinājumi. Ir skaidrs, ka, teiksim, ja kādā mazā slimnīcā dzemdību nodaļā notiek vienas dzemdības dienā vai varbūt vien divās dienās, tad šāda nodaļa nevar pastāvēt šajos ekonomiskajos apstākļos. Skaidrs arī tas, ka šīs slimnīcas jāpārprofilē, jo jāsaglabā pirmās palīdzības sniegšana vai arī, teiksim, palīdzība cilvēkiem, kuri ir gados veci un kuriem nav vajadzīgas sarežģītas manipulācijas. Šādai iespējai ir jāsaglabājas.

Būtībā šīs reģionālās slimnīcas ir jāpārveido par medicīnas pakalpojumu sniegšanas centriem. Un tiešām ir jautājums - ja mēs, nu, tā vienkārši, matemātiski pieejam šim samazinājumam, vai beigu beigās neiznāks tā, ka attālāku rajonu iedzīvotāji faktiski paliks vispār bez medicīnas pakalpojumiem? Tāda situācija nebūtu pieļaujama, tādēļ mēs turpināsim diskutēt gan ar ministru un atbalstīt ministra nostāju, gan arī tad, kad budžets nonāks Saeimā. Šīs būs vienas no smagākajām diskusijām: kādā veidā samazināt šos līdzekļus, lai vispār medicīnu nepadarītu nepieejamu tādām iedzīvotāju grupām.

Vēl mēs diskutējām arī par to, kas notiek ar Latvijas Akadēmisko bibliotēku, un tikāmies ar kultūras ministru Dāldera kungu. Mūsu viedoklis ir tāds: kamēr nav uzcelta Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka, vispār nevar būt runa par to, ka Latvijas Akadēmisko bibliotēku varētu kaut kur pārvietot.

Paldies, radioklausītāji!

Vadītāja. Paldies Tautas partijas frakcijas deputātam Ventam Armandam Krauklim.

Nākamais runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Neapšaubāmi, tuvākā mēneša laikā jautājumi, kas skar budžetu, sociālās jomas aizsardzību un mēģinājumus atdzīvināt tautsaimniecību, būs gan valdības, gan Saeimas uzmanības centrā, bet šodien, pēc vairākiem zīmīgiem vēstures datumiem, tomēr aicinu mazliet parunāt par citu - par nacionālo pašcieņu un mūsu pamatvērtībām.

Šeit gribu pieminēt trīs lietas.

Pirmā. Pēc dažām nedēļām - Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Mūsu frakcijas deputāti ir vienojušies vēlreiz iesniegt nelielu likumprojektu, kas paredz, ka Eiropas Parlamenta deputāta amata kandidātam obligāti jānorāda savs latviešu valodas prasmes līmenis. Divas reizes to jau ir noraidījusi šī Saeima. Ja šādu grozījumu pieņemtu, tas, protams, attiektos tikai uz nākamajām vēlēšanām. Bet, mūsuprāt, tas ir principa jautājums, tas ir būtisks. Latvija izrāda necieņu pret sevi, neizvirzīdama pat šādas minimālas prasības. Kā mēs redzam, piemēram, PCTVL izvirza deputātu, kurš diezgan labi orientējas krievu valodā, nāk no citas Eiropas Savienības valsts un atklāti arī paziņo, ka latviešu valodu nemaz nemācīsies, jo viņam nemaz tādu plānu nav. Te, lūk, jums piemērs šādam pārprastam liberālismam!

Otrā. 9.maijs. Notikums, kurā pietiekami daudz cilvēku pulcējās Pārdaugavā. Tas liecina tikai par to, ka lojalitāte pret Latvijas valsti un mūsu vēsturi nav liela visai plašās iedzīvotāju grupās, konkrēti, nelatviešos, nepilsoņos. Un, neapšaubāmi, ar savu mīkstsirdīgo attieksmi pret daudzu vēstures notikumu interpretāciju mēs šādu lojalitāti neveicinām.

Cita lieta ir karā kritušo karavīru pieminēšana kapavietās un kapu sakopšana, tas ir pavisam kas cits. Taču, neapšaubāmi, 9.maijs ir uzvarētāju datums - ir runa par staļiniskās PSRS uzvaru Lielajā Tēvijas karā. Latvijai šādas iespējas uzvarēt karā nebija, jo 1940.gadā to okupēja padomes, 1941.gadā - hitleriskā Vācija un 1945.gada 9.maijā to okupēja beigu beigās atkal tā pati staļiniskā Padomju Savienība.

Tā, lūk, ir vēsture, kura mums vienmēr ir jāatgādina un jāskatās no Latvijas viedokļa. To apstiprina arī SKDS veiktais pētījums, ka diemžēl ar lojalitāti pret Latviju, pret Latvijas pamatvērtībām, ir visai bēdīgi gan nepilsoņu vidē, gan nelatviešu vidē.

Un trešā lieta - tas ir jautājums par to, ka valdībā, iespējams, tiek gatavots likumprojekts, kas paredz atļaut bijušajiem čekistiem darboties vairākās valsts pārvaldes jomās. Lai kādi būs argumenti, kuri varbūt tuvākajā laikā publiski parādīsies, mūsu apvienība jau tagad var pateikt, ka šāda veida grozījumus mēs neatbalstīsim. Tas ir principa jautājums - nepieļaut okupācijas varas instrumenta, tātad šīs varas instrumenta kodola, čekas bijušo darbinieku, atrašanos valsts varas un pārvaldes iestādēs. Latvijas Republika, ja tā ciena sevi, to nevar atļauties.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Pirmām kārtām es gribu jums paziņot, ka patiešām no PCTVL iet uz Eiropas Parlamentu desmit Latvijas pilsoņu un viens Eiropas pilsonis - Itālijas pilsonis Džuljeto Kjeza. Viņam ir pieredze, viņš jau Eiropas Parlamentā strādā divus sasaukumus. Viņš runā piecās valodās, un viņš apgalvo, ka, ja viņš būs ievēlēts, gada laikā viņš brīvi runās arī latviski.

Es ceru, ka iepriekšējie runātāji jums izstāstīja par šīsdienas likumprojektiem un citām problēmām. Es gribu pieskarties trim jautājumiem.

Pirmkārt, es gribu pateikties visiem, visiem latviešiem, nelatviešiem, cittautiešiem, kuri godināja 9.maiju - Uzvaras dienu - un atnāca pie Uzvaras pieminekļa vai devās uz Brāļu kapiem. Pret fašistiem, pret nacistisko Vāciju, karoja Sarkanās armijas ietvaros arī divas latviešu divīzijas, kurās iesauca tikai latviešus - pilsoņus. Mums ir zināms, ka reihsministrs Rozenbergs plānoja daļu latviešu iznīcināt, daļu latviešu pārvācot un daļu latviešu izsūtīt uz Krievijas ziemeļu rajoniem. Paldies Dievam, ka toreiz uzvarēja Sarkanā armija un tās sabiedrotie un tas nenotika! Tāpēc mēs dzīvojam neatkarīgā Latvijā. Tikai tāpēc, ka bija tā uzvara, valsts valoda ir latviešu valoda. Mums ir savs parlaments, prezidents, Ministru kabinets, un tā tālāk, un tā joprojām.

Otrkārt, es gribu jums izteikt savu neapmierinātību ar valdības darbību. Jā, valdība it kā domā, uz ko var ekonomēt, bet nemaz nedomā, uz ko un kā var pelnīt. Diemžēl plāno ekonomēt uz maznodrošināto, uz vidējo slāņu rēķina, plāno samazināt māmiņu algas, to pašu grib darīt ar bērnu pabalstiem, un tā tālāk, un tā joprojām. Plāno samazināt slimnīcu skaitu no 59 līdz 24 divu triju gadu laikā, plāno slēgt lauku skolas. PCTVL cīnīsies pret to, protestēs. To nevar pieļaut! Valdība tikai runā par ierēdņu skaita samazināšanu, bet pa vecam strādā valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi””, kur darbojas 30 ierēdņi ar augstām algām. Ne pārāk sen izmaksāja prēmijas, 100 tūkstošus, Augstākās tiesas tiesnešiem un citiem darbiniekiem. Nesen, pirms pāris dienām, Izglītības un zinātnes ministrija par 40 tūkstošiem Grūtupa kunga advokātu kantorim pasūtīja noteikumu izstrādāšanu, lai gan pašā ministrijā ir 10 juristi. Un tā es varētu turpināt, un turpināt, un turpināt. Tas nav pieļaujams, un, bez šaubām, PCTVL cīnīsies pret to, un es ceru, ka panāksim, lai normāla, parasta tauta neciestu no valdības nemākulīgas rīcības. Redzēsim, ko teiks valdošo partiju deputāti. No viņiem daudz ir atkarīgs. Un jūs domājiet ar galvu, kā jūs balsosiet nākamajās vēlēšanās! Nevajag un nedrīkst uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem!

Un pēdējais - trešais. Mēs, PCTVL frakcijas deputāti, šodien iesniedzām likumprojektu par mūsu karaspēka piedalīšanos ārvalstu misijās. Kad pirmo reizi sūtījām mūsu zaldātus uz Irāku, es no Saeimas tribīnes teicu, ka mēs esam pret. Mēs negribam, lai cinka zārkos atved māmiņām, sievām viņu dēlus no ārzemju komandējumiem. Pārāk dārgi tas mums maksā. Šodien 164 karavīri ir Afganistānā. Kopumā jau ir Irākā un Afganistānā vismaz 6 cilvēku upuri. Daudzi cilvēki ievainoti. Tas maksā mums daudz līdzekļu. Mēs uzskatām, ka nav ko spert Latvijai savu kāju attālās zemēs. Ja būs nepieciešamība, tikai tad mēs drīkstēsim sūtīt savus karavīrus uz Eiropas valstīm palīdzībai. Ja būs tāda nepieciešamība! Daudz nodokļu līdzekļu aiziet uz tām misijām. Un ko mēs panāksim? Neko mēs nepanāksim. Beigsies tāpat kā 1989.gadā: Padomju Savienības karaspēks no turienes, no Afganistānas, aizgāja. Tāpat aizies ASV un citi NATO sabiedrotie, ieskaitot Latviju. Demokrātiju uz durkļiem atnest uz citu valsti nevar.

Starp citu, kad 2001.gadā sākās operācija Afganistānā, tad viņi ražoja gadā 200 tonnas narkotiku, šodien - vairāk par 8 tūkstošiem tonnu. Ko mēs tur panācām? Neko. Tikai pazaudējām Latvijas jauniešu dzīvības un lielus nodokļu maksātāju līdzekļus. Mēģināsim pierādīt to mūsu deputātiem un ceram, ka mēs vairs nesūtīsim, nevajadzīgi nesūtīsim, mūsu jauniešus uz svešām zemēm.

Liels paldies jums par uzmanību! Labu veiksmi!

Vadītāja. Paldies partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšsēdētājam Jakovam Plineram.

Līdz ar to pārraide „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Par darba kārtību


Par likumprojektu „Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr.1189/Lp9) (Dok. Nr.4144, 4144A)


Par likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1190/Lp9) (Dok. Nr.4145, 4145A)


Par likumprojektu „Grozījums Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr.1191/Lp9) (Dok. Nr.4146, 4146A)


Par likumprojektu „Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā” (Nr.1192/Lp9) (Dok. Nr.4147, 4147A)


Par likumprojektu „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā” (Nr.1193/Lp9) (Dok. Nr.4148, 4148A)


Par likumprojektu „Grozījums Autortiesību likumā” (Nr.1194/Lp9) (Dok. Nr.4149, 4149A)


Par likumprojektu „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” (Nr.1195/Lp9) (Dok. Nr.4150, 4150A)


Par likumprojektu „Par Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, 5.protokolu” (Nr.1196/Lp9) (Dok. Nr.4151, 4151A)


Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.1197/Lp9) (Noraidīts) (Dok. Nr.4170, 4170A)

Priekšlikums	- dep. A.Golubovs (par)


Par likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr.1198/Lp9) (Dok. Nr.4173, 4173A)

Priekšlikumi	- dep.V.Buzajevs (pret)
	- dep. G.Bērziņš (par)


Par likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr.1209/Lp9) (Dok. Nr.4189)


Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ingmāram Līdakam šā gada 7.maijā (Dok. Nr.4162)


Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivanam Klementjevam šā gada 14.maijā (Dok. Nr.4183)


Par darba kārtību


Lēmuma projekts „Par Elitas Krūmiņas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr.692/Lm9) (Dok. Nr.4165)

Ziņo	- dep. J.Reirs

Lēmuma projekts „Par Daces Nulles atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr.693/Lm9) (Dok. Nr.4166)

Ziņo	- dep. J.Reirs


Lēmuma projekts „Par Ilvijas Atvares atbrīvošanu no Valsts kontroles Revīzijas, metodoloģijas, analīzes un attīstības departamenta Trešā sektora vadītājas amata” (Nr.694/Lm9) (Dok. Nr.4167)

Ziņo	- dep. J.Reirs


Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu Ministru kabineta darbībā” (Nr.23/P9) (Dok. Nr.4171)

Motivācija	- dep. A.Bērziņš (LPP/LC)


Likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr.1209/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4189)

Ziņo	- dep. G.Bērziņš


Likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr.1209/Lp9) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4189)

Ziņo	- dep. G.Bērziņš


Likumprojekts „Grozījumi Sporta likumā” (Nr.589/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4164)

Ziņo	- dep. Dz.Ābiķis


Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.705/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4168)

Ziņo	- dep. Dz.Rasnačs


Likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr.837/Lp9) (3.lasījums) (Dok. Nr.4172)

Ziņo	- dep. A.Seile

Debates	- dep. V.A.Krauklis
	- dep. I.Čepāne
	- dep. V.A.Krauklis


Likumprojekts „Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr.1168/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.4061, 4142)

Ziņo	- dep. S.Ķikuste


Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” (Nr.1176/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.4071, 4143)

Ziņo	- dep. G.Bērziņš


Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1165/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.4047, 4156)

Ziņo	- dep. Dz.Rasnačs


Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr.1175/Lp9) (1.lasījums) (Dok. Nr.4070, 4169)

Ziņo	- dep. O.Spurdziņš

Likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” (Nr.1187/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr.4194)

Ziņo	- dep. A.Seile


Par Saeimas deputātu jautājumu ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par iespējamo Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izsaukšanu saistību neizpildi” (Nr.158/J9)


Par Saeimas deputātu jautājumu tieslietu ministram Marekam Segliņam „Par informācijas sniegšanu svešvalodā” (Nr.159/J9)

Motivācija	- dep. V.Buhvalovs


Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par 2008.gada 29.jūlija MK noteikumu Nr.612 realizācijas iespējām” (Nr.160/J9)

Motivācija	- dep. V.Buzajevs

Paziņojumi
	- dep. G.Blumbergs
	- dep. A.Bērziņš (ZZS)
	- dep. O.Spurdziņš
	- dep. I.Circene
	- dep. J.Reirs

Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs A.Klementjevs