Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 7.maija sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Es varētu palūgt klusumu, lūdzu?...

Pirms sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī likumprojekta „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī likumprojekta „Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Tradicionāli sākam ar Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Paldies.

Labrīt! Lūgums likumprojektu nodot arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, saglabājot Sociālo un darba lietu komisiju kā atbildīgo komisiju? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots abām komisijām, nosakot, ka atbildīgā ir Sociālo un darba lietu komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Ainaram Baštikam. Viņš runās „pret”.

A.Baštiks (LPP/LC frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Šā likumprojekta anotācijā ir rakstīts: lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu un darbības efektivitāti, ir jālikvidē Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija.

Atcerieties, bija tādi plāni, ka Ministru kabinets ir jāreorganizē un jāizveido mazs, kodolīgs Ministru kabinets! Bija paredzēts no 17 ministru vietām izveidot desmit. Bet nu šie plāni ir reducējušies uz vienas ministrijas likvidāciju. Rodas jautājums: ko šī reorganizācija dos? Vai tiešām Bērnu un ģimenes lietu ministrija bija tā visneefektīvākā?

Divi piemēri.

Saskaņā ar mūsu likumdošanu Bērnu un ģimenes lietu ministrija atbildēja par 32 funkcijām. Salīdzinājumam: Izglītības un zinātnes ministrija atbild par 33 funkcijām, par vienu funkciju vairāk. Bet, protams, mēs varam salīdzināt, cik darbinieku strādā vienā un otrā ministrijā.

Otrs piemērs. Bērnu un ģimenes lietu ministrija savulaik izveidoja Uzturlīdzekļu garantiju fondu, kas nodrošina alimentu maksāšanu tiem vecākiem, kuri tos nesaņem pēc šķiršanās. Mēs caur Uzturlīdzekļu garantiju fondu apsaimniekojam apmēram 10 miljonus latu, piedzenam uzturlīdzekļus, alimentus no nemaksātājiem, un šo darbu veic 21 darbinieks. Šonedēļ Sociālo un darba lietu komisijā uzzinājām, ka Tieslietu ministrijas Maksātnespējas aģentūrā 3,4 miljoni latu tiek administrēti ar 56 cilvēku lielu darbinieku skaitu.

Ir jautājums: nu kur tad ir tā pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošana un darbības efektivitāte?

Ja mēs kādas lietas gribam uzlabot, tad ir skaidri jāatbild uz jautājumu - ko labu reorganizācija dos? Ko labu šī reorganizācija dos? Mēs redzam, ka bērni Latvijā joprojām ir tie, kas atbalstu jeb pabalstu saņem pēdējie, un ka bērni Latvijā ir tie, kam atbalstu jeb pabalstu atņem pirmajiem; tā sauktās māmiņu algas jeb bērna kopšanas pabalsti, ko izmaksā vecākiem, radikāli jeb krasi samazinās. Un, ja valsts vai valdība „nocērt” atbalstu bērniem un ģimenēm, faktiski tā nerūpējas par mūsu valsts pastāvēšanu un nākotni.

Tāpēc es aicinu: ja mēs gribam uzlabot un efektivizēt mūsu pārvaldes sistēmu, vienmēr vajag atbildēt uz jautājumu - ko labu tā reorganizācija dos?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „par”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 8, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā ziņos deputāts… Kas Ārlietu komisijas vārdā ziņos par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”? Ziņos deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4125. Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”.

Godājamie kolēģi! Šis ir otrais, galīgais, lasījums. Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un papildinājumu uz otro lasījumu un vienbalsīgi ir nolēmusi, ka likumprojekts ir jāatbalsta arī otrajā lasījumā. Aicinu jūs visus pievienoties komisijas viedoklim un balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos… Es atvainojos! Godātie kolēģi, jūs varētu… tie, kas nesēž savās vietās, varbūt varētu apsēsties, tajā skaitā deputāte Baiba Rivža, jo jūs paši nedzirdat šobrīd, par ko mēs runājam. Vai jums tiešām nav neērti?!

Tātad vēlreiz atkārtoju: likumprojekts „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Es tiešām nedzirdu vienkārši…

Labrīt, kolēģi! Labrīt, cienījamais Prezidij! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi uz trešo lasījumu sešus priekšlikumus un tos izskatījusi savā sēdē.

1. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs. 3. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs. 4. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 5. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. Un 6. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Blumbergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu saņēma un izskatīja četrus priekšlikumus.

1. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Par šo jautājumu atklājam debates… Deputāts Reirs tomēr nevēlas debatēt? Paldies! Debates tomēr mēs nesākam.

Deputātiem tātad nav iebildumu pret 1.priekšlikumu.

G.Blumbergs. Paldies.

2. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Blumbergs. 3. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Blumbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Ar šiem grozījumiem mēs esam mēģinājuši vēl vairāk pilnveidot sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomu, padarīt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus tuvākus pakalpojumu saņēmējam. Ar šiem grozījumiem mēs reorganizējam jeb likvidējam Tehnisko palīglīdzekļu centru, kura funkcijas mēs nododam Latvijas Neredzīgo biedrībai, Latvijas Nedzirdīgo savienībai, Nacionālajam rehabilitācijas centram „Vaivari” un Latvijas Bērnu fondam.

Kopumā trešajam lasījumam, kas ir pēdējais likumprojekta lasījums, mēs esam saņēmuši vienpadsmit priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Bendrāte. 2. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Bendrāte. Jau minētais 3.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurā tātad ir iekļauts Juridiskā biroja priekšlikums un kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. 4. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Bendrāte. 6. - Labklājības ministrijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.

S.Bendrāte. 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā. Deputātiem nav iebildumu.

S.Bendrāte. 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Bendrāte. Juridiskais birojs ir iesniedzis 9.priekšlikumu. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 11.priekšlikumā.

Tāpat arī 10. - Labklājības ministrijas priekšlikums - ir iekļauts 11.priekšlikumā - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurā ir apvienoti abi iepriekšējie un kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 9., 10. un 11.priekšlikumu.

S.Bendrāte. Līdz ar to mēs esam izskatījuši likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, un es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.4137 - likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Uz likumprojekta trešo, galīgo, lasījumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā iesniegti un izskatīti septiņi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Aizbalts. 2.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izveidotajā 3.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

V.Aizbalts. Tāpat arī 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums - atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. Arī 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums - atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. Un pēdējais ir 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Kā jau sēdes vadītāja jūs informēja, izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” (dokuments Nr.4138).

Uz trešo lasījumu iesniegti un izskatīti trīs priekšlikumi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums - ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. Arī 2.priekšlikums ir no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Aizbalts. Un arī 3. - Bergholca priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamie deputāti! Aicinu strādāt ar dokumentu Nr.3915 - ar likumprojektu „Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi”.

Parasti mums šādi likumprojekti tiek vienbalsīgi atbalstīti. Ceru, ka arī šis likumprojekts nebūs izņēmums. Gribu tikai atgādināt divas lietas sakarā ar šo likumprojektu.

Pirmā lieta ir tā, ka saistībā ar Augstskolu likuma grozījumu ir nepieciešams šis likumprojekts.

Un otra. Ja mēs galīgajā lasījumā šo likumprojektu atbalstīsim, tad šī augstskola, kas šobrīd saucas augstskola, tas ir, Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, sauksies par akadēmiju, jo ir izpildījusi visas akadēmijai izvirzītās prasības.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dukšinskis. Paldies.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam lūdzu noteikt šā gada 12.maiju.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 12.maijam. Paldies.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Paldies.

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.4113 - likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, ko iesniegusi valdība un sagatavojusi Satiksmes ministrija. Šie grozījumi ir saistīti ar vairāku Eiropas Komisijas direktīvu ieviešanu, kuras attiecas uz darbu citā Eiropas Savienības valstī, kas tiek veikts tālāk par 15 kilometriem no attiecīgās valsts robežas.

Komisija likumprojektu rūpīgi izskatīja un atbalstīja un lūdz arī jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Komisija priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 21.maijam.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšana līdz 21.maijam. Paldies.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Paldies.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Īsi par būtību.

Ir precizēta aizsargājamā teritorija ap akmeņiem un dižkokiem, precizēta iedzīvotāju un zemes īpašnieku informēšanas kārtība, precizētas valsts pirmpirkuma tiesības aizsargājamās teritorijās atbilstoši Tieslietu ministrijas izstrādātajai koncepcijai un veikti citi ļoti svarīgi, nepieciešami grozījumi.

Lūdzu kolēģus atbalstīt minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Blumbergs. 18.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.maijs.

Paldies.

G.Blumbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi pirms otrā lasījuma likumprojektu „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (reģistrācijas numurs 1143).

Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - deputāta Dolgopolova priekšlikums - netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 47, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 2. - deputāta Dolgopolova priekšlikums - netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 44, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

S.Šķesters. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.maijs.

Sēdes vadītāja. Vēlreiz, lūdzu, nosauciet datumu.

S.Šķesters. 20.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 20.maijam.

Paldies.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies sēdes vadītājas kundzei!

Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” atbildīgā komisija ir saņēmusi trīsdesmit astoņus priekšlikumus… (No zāles dep. J.Dobelis: „Trīsdesmit piecus!”) Nu labi, man acis nerāda, -trīsdesmit piecus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 2.priekšlikumu komisijai par likuma 1.pantu piedāvā deputāts Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums ir par likumprojekta 3.pantu, tātad likuma 8.pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 4.pantu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Par šo pašu pantu, 4.pantu, ir 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums ir izslēgums šajā pašā likumprojekta pantā - 4.pantā. Tas ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Likumprojekta 4.panta piektās daļas redakciju piedāvā Juridiskais birojs. Tas ir 7.priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums ir par 4.panta septīto daļu. Tā ir Juridiskā biroja sagatavotā redakcija, kuru atbildīgā komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums ir par šo pašu likumprojekta pantu - 4.pantu. Tas ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Turpinām. Par likumprojekta 4.pantu ir arī 10. - Juridiskā biroja priekšlikums -, kas komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 11.priekšlikums ir par likumprojekta 4.pantu. Arī tas ir no Juridiskā biroja un ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums ir par likuma 10.panta astotās daļas redakciju. Ierosinājis deputāts Leiškalns, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tāpat aizstājums likuma 12.pantā ir no deputāta Leiškalna un ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums ir par likuma 14.pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Par likuma 14.pantu ir arī 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Par šo pašu pantu ir arī 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi vienprātīgi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums - izslēgums likumprojekta 8.pantā - ir piedāvāts no Juridiskā biroja. Tas mums ir jāskata kopā ar 18. - Juridiskā biroja priekšlikumu par likumprojekta 8.pantu. Un 19. - deputāta Leiškalna priekšlikums, kurā ir iekļauti abi iepriekš minētie. Tie guvuši komisijas atbalstu, bet izteikti Leiškalna redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 17., 18. un 19.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums ir papildinājums pie 22.¹ panta. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi deputātu Leiškalnu.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums ir par likumprojekta 10.pantu, tas ir, likuma 23.pantu. Tas ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 22. - precizējums likumprojekta 10.pantā - ir no deputāta Leiškalna un ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Šajā pašā pantā ir vēl kāds deputāta Leiškalna ierosināts precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums. Deputāts Leiškalns ierosina papildināt likumprojekta 10.pantu ar četrpadsmito, piecpadsmito, sešpadsmito un septiņpadsmito daļu, piedāvādams attiecīgu redakciju, kura ir guvusi atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 25.priekšlikumu - izslēgumu likumprojekta 11.pantā - piedāvā deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi vienprātīgi.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Par likumprojekta 12.pantu ir 27. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 28.priekšlikums ir no deputāta Leiškalna. Ierosina papildināt 24.pantu ar jaunu daļu, un komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 13.pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 30. - deputāta Leiškalna priekšlikums papildināt likumprojekta 15.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī Juridiskais birojs piedāvā izmaiņas likumprojekta 15.pantā. Arī šo priekšlikumu komisija atbalsta. Tas ir 31.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Šajā pašā pantā ir Juridiskā biroja piedāvāts aizstājums, kuru komisija atbalsta. Tas ir 32.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt likumprojekta 15.pantu. Tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 34. - aizstājums likumprojekta 16.pantā. Tas ir no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un 35.priekšlikums - aizstājums, ko piedāvā Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 18.maijam.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 18.maijam. Paldies.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbildīgā komisija ir saņēmusi divdesmit septiņus priekšlikumus, kurus, protams, ir izskatījusi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 3.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir izslēgums likumprojekta 3.pantā. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir aizstājums likumprojekta 3.pantā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 4.priekšlikums ir par šo pašu likumprojekta pantu - 3.pantu. Tas ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums arī ir par likumprojekta 3.pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 6.priekšlikums ir par likumprojekta 3.panta redakciju. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par likumprojekta 3.pantu ir arī 7.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija aicina deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 8. - tāpat par likumprojekta 3.pantu. Arī to ir iesniedzis Juridiskais birojs. Un atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Par likumprojekta 3.pantu ir arī 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir guvis vienprātīgu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 10. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 3.pantu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tāpat 11. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 3.pantu - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums - aizstājums likumprojekta 3.pantā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 13.priekšlikums ir Juridiskā biroja piedāvāta jauna redakcija likumprojekta 3.panta sestajā daļā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums - aizstājums likumprojekta 3.pantā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pārejam pie likumprojekta 4.panta jeb likuma 12.panta.

15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Likuma 12.pantu ierosina mainīt arī deputāts Leiškalns. Tas ir 16.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Likuma 12.panta papildinājumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Tas ir 17.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Likuma 12.panta otrās daļas redakciju piedāvā deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta. Tas ir 18.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 19. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts, taču iekļauts Juridiskā biroja priekšlikumā… Nē, nē… Komisija ir daļēji atbalstījusi deputāta Leiškalna iesniegto 19.priekšlikumu.

Juridiskais birojs 20.priekšlikumā piedāvā parlamentam savu likumprojekta 4.panta redakciju. Tas ir iekļauts 21.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 19., 20. un 21.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Izslēgumu likumprojekta 4.pantā ierosina Juridiskais birojs. Tas ir 22.priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Pārejam pie likumprojekta 5.panta. Tur ir deputāta Leiškalna priekšlikums - 23.priekšlikums. Arī tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Pārejam pie likumprojekta 6.panta. Šeit ir 24. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko mēs esam atbalstījuši komisijā.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Par likuma 15.pantu ir deputāta Leiškalna priekšlikums - jauna otrās daļas redakcija. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 7.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Un 27., beidzamais, ir Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu likumprojekta pantu - 7.pantu. Tas ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti atbalsta 27.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Atliek aicināt atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Šā gada 18.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 18.maijam. Paldies.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labrīt, kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” otrajam lasījumam komisija saņēmusi trīspadsmit priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Lasmanis. 2. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 3. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Lasmanis. 4. - vides ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - daļēji atbalstīts. Tie iekļauti 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4., 5. un 6.priekšlikumu.

M.Lasmanis. 7. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.

M.Lasmanis. 10. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Lasmanis. 11. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. 12. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis. Un pēdējais - 13.priekšlikums - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

M.Lasmanis. Ir izskatīti visi priekšlikumi.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz 12.maijam. Paldies.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4131.

Komisija ir saņēmusi divdesmit trīs priekšlikumus.

1. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Rubiks. 2. - priekšlikums, kuru zemkopības ministra vietā iesniedzis vides ministrs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 3. - deputāta Kāposta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli.

A.Rubiks. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 5. - vides ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

A.Rubiks. 7. - vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 7. un 8.priekšlikumu.

A.Rubiks. 9. - priekšlikums, kuru zemkopības ministra vietā iesniedzis vides ministrs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 10. - vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 11. - priekšlikums, kuru zemkopības ministra vietā iesniedzis vides ministrs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rubiks. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 13. - priekšlikums, kuru zemkopības ministra vietā iesniedzis vides ministrs un kurš ir arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 15.priekšlikumā.

15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 13., 14. un 15.priekšlikumu.

A.Rubiks. 16. - deputāta Kāposta priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 19.priekšlikumā.

Savukārt 17. - deputāta Kāposta priekšlikums - ir iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu, deputāti atbalsta komisijas viedokli par 16., 17. un 18.priekšlikumu.

A.Rubiks. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 21. - priekšlikums, kuru zemkopības ministra vietā iesniedzis vides ministrs. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbalstītajā 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rubiks. 22. - vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Un 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.maijs.

Sēdes vadītāja. 22.maijs.

Paldies.

A.Rubiks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” (reģistrācijas numurs 1137/Lp9, dokuments Nr.3888 un dokuments Nr.4132).

Godājamie kolēģi! Vēlos atgādināt, ka arī šeit, kad šis Ārlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts, kurš guva vienbalsīgu atbalstu valdībā, tika skatīts pirmajā lasījumā, faktiski neviens nebalsoja „pret”.

Uz otro lasījumu mēs esam saņēmuši četrus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē likuma 8.pantu. Ārlietu komisija priekšlikumu ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs, kolēģi, atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 2.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas runā par Attīstības sadarbības valsts aģentūras direktora funkcijām, tās precizē un konkretizē. Aicinu atbalstīt. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 3.priekšlikums ir precizējums 9.pantā. Arī to ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija vienbalsīgi priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Bērziņš. Un 4. - pašas Ārlietu komisijas priekšlikums papildināt likuma pārejas noteikumus, tātad precizēt un sakārtot visu to, kas ir saistīts ar pārejas periodu, līdz šis likums stājas spēkā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi. Aicinu arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. Kolēģi! Tādējādi likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā. Aicinu jūs balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Paldies par atbalstu likumprojektam otrajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 12.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi jāiesniedz līdz šā gada 12.maijam.

Paldies.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.4106 un dokumentu Nr.4152. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 6.maija sēdē likumprojektu atbalstīja, un komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dobelis. 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi jāiesniedz līdz 13.maijam. Paldies.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Izskatāmo dokumentu numuri 4067 un 4153. Komisija savā 6.maija sēdē ir likumprojektu atbalstījusi un aicina Saeimu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dobelis. 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz 13.maijam. Paldies.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Izskatīsim dokumentu Nr.4068 un dokumentu Nr.4154. Komisija savā 6.maija sēdē likumprojektu atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dobelis. 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz 13.maijam. Paldies.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Dokuments Nr.4069 un dokuments Nr.4155. Komisija savā 6.maija sēdē likumprojektu atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dobelis. 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz 13.maijam. Paldies.

J.Dobelis. Paldies deputātiem par izpratni - vismaz tiem, kas kaut ko saprata!

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Buhvalova un Mitrofanova jautājumu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam „Par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību īstenošanu pašvaldību līmenī”. Jautājums tiek nodots reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram.

Deputāti Pliners, Mitrofanovs, Sokolovskis, Buzajevs un Buhvalovs ir iesnieguši jautājumu iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei „Par apvienības „Apsardze” likvidāciju un ar to saistītajiem budžeta zaudējumiem”. Jautājums tiek nodots iekšlietu ministrei.

Godātie kolēģi, šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm!

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, deputāti ir lūguši vārdu paziņojumiem. Un pirmajam vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi pulksten 10.00 mūsu telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais paziņojumu sniedz deputāts Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pulksten 10.05. Un Sociālo un darba lietu komisijas sēde - pulksten 10.30.

Sēdes vadītāja. Nākamais paziņojumu sniedz deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Pilsonības likuma izpildes komisijas deputātus lūdzu pulcēties komisijas telpās tūdaļ pēc Saeimas sēdes.

Sēdes vadītāja. Nākamais paziņojumu sniedz deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sanāk uz sēdi pulksten 11.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Nākamais paziņojumu sniedz deputāts Leons Līdums.

L.Līdums (Tautas partijas frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Nākamais paziņojumu sniedz deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Baltijas lietu apakškomisijas sēde pulksten 10.15 Juridiskās komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene… (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Viņa ir komandējumā!”) Paldies. Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Ina Druviete, Oskars Kastēns, Jānis Klaužs, Jānis Lagzdiņš, Ingmārs Līdaka, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone, Dzintars Rasnačs, Igors Aleksandrovs, Jānis Strazdiņš, Jānis Tutins un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītāja. Paldies Klementjeva kungam.

Godātie kolēģi, atgādinu, ka atbildes uz izziņotajiem deputātu jautājumiem Ministru kabineta locekļi sniedz šodien pulksten 17.00.

Sēde slēgta.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodienas sēdes darba kārtībā ir seši deputātu jautājumi. Uz visiem ir saņemtas rakstiskas atbildes.

Pirmais ir deputātu Bērziņa, Dukšinska, Mackeviča, Kastēna un Aizbalta jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas Republikas Ministru prezidenta Valda Dombrovska publisko retoriku”.

Mēs esam saņēmuši Ministru prezidenta parakstītu vēstuli, kurā ir atbilde uz šo jautājumu, kā arī Ministru prezidenta biroja vadītājas vēstuli par to, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šodien atrodas darba vizītē Čehijas Republikā un līdz ar to nevar sniegt mutvārdu atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu. Šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo nedēļu.

Nākamais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un Buzajeva jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei „Par to jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas nepilsonis un
otrs - ārzemnieks”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde. Ir saņemta arī informācija par to, ka Mūrnieces kundze šodien atrodas darba vizītē Ventspilī un Liepājā un līdz ar to nevar ierasties uz jautājumu un atbilžu sēdi.

Bet ir jautājums iesniedzēju pārstāvim deputātam Buzajevam: vai iesniedzējus apmierina Lindas Mūrnieces rakstiskā atbilde?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Mūs diemžēl atbilde neapmierina, un mēs gribējām uzdot papildu jautājumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Arī šis jautājums tiek pārcelts uz nākamās nedēļas sēdi.

Savukārt nākamie četri jautājumi ir adresēti labklājības ministram Uldim Augulim. Iesniedzēji visiem jautājumiem ir vieni un tie paši - deputāti Pliners, Sokolovskis, Buzajevs, Buhvalovs un Mitrofanovs.

Pirmais ir jautājums labklājības ministram Uldim Augulim „Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (VSS-619) un kļūdām aprēķinos”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde. Vai iesniedzējus apmierina saņemtā rakstiskā atbilde? Vai vēlaties papildu informāciju no labklājības ministra?

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Diemžēl ir nepieciešama papildu informācija.

Sēdes vadītājs. Jā. Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli labklājības ministram ir tiesības sniegt papildu informāciju. Šai informācijai ir paredzētas divas minūtes, un pēc tam iesniedzējam ir tiesības uzdot divus papildu jautājumus par iesniegtā jautājuma tēmu.

Lūdzu! Vārds labklājības ministram Uldim Augulim.

U.Augulis (labklājības ministrs).

Labdien, cienījamo priekšsēdētāj!

Deputāta kungs! Mēs savā vēstulē esam norādījuši, ka kļūda anotācijā... vai tā ir uzskatāma par kļūdu... Bet, tā kā likumprojekts šobrīd ir valsts sekretāru sanāksmē izskatīts un nodots saskaņošanai, kur tiks arī Finanšu ministrijā vērtēta finansiālā ietekme, pēc šo atzinumu saņemšanas Labklājības ministrija precizēs anotāciju, ja tas būs nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Paldies labklājības ministram.

Buzajeva kungs, jūs varat uzdot divus papildu jautājumus.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs. Pirmais jautājums. Jūs savā atbildē atzināt tikai kļūdu aprēķinos, kāds cilvēku skaits… kādam cilvēku skaitam samazinās pensiju. Vai jūs atzīstat, ka arī finansiālie aprēķini ir kļūdaini, vai ne?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Vārds labklājības ministram.

U.Augulis. Šobrīd Labklājības ministrija uzskata, ka aprēķini un iespējamais jaunpiešķirto vecuma pensiju saņēmēju skaits... Kā es jau norādīju, ja atzinumos tiks konstatēts, ka anotācijā mēs esam kļūdaini uzrādījuši šos aprēķinus, kā arī cilvēku skaitu, tad anotāciju Labklājības ministrija precizēs un, pieņemot likumprojektu virzīšanai tālāk uz parlamentu, anotācija jau būs izlabota.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Vai jūs vēlaties uzdot vēl vienu papildu jautājumu?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs. Otrais jautājums. Kurš no ministrijas ierēdņiem tika sodīts par to, ka to personu skaits, kuras cietīs no likumprojekta pieņemšanas, ir samazināts 35 reizes, savukārt viņiem nodarītā zaudējuma summa pazemināta 10 reizes?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Vārds labklājības ministram.

U.Augulis. Kā jau es minēju, šobrīd likumprojekts ir iesniegšanas stadijā, tas ir nodots saskaņošanai, un neviens Labklājības ministrijas ierēdnis šobrīd nav sodīts. Un, kā es jau iepriekš minēju, tehnisku kļūdu mēs labosim, jo likumprojekts līdz parlamentam vēl nav nonācis, tas ir saskaņošanas stadijā. Un, manuprāt, neviens no cilvēkiem dēļ tā, ka šobrīd, likumprojekta pieņemšanas stadijā, ir tehniskas neprecizitātes, līdz šim nav cietis.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Līdz ar to papildu jautājumu limits attiecībā uz šo deputātu jautājumu ir izsmelts.

Pārejam pie nākamā deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova jautājuma labklājības ministram Uldim Augulim.

Jautājums ir „Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.150/J9 sadaļā, kas attiecas uz līgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju sociālās drošības jomā””. Arī uz šo jautājumu ir iesniegta labklājības ministra rakstiska atbilde. Vai iesniedzēji vēlas arī papildu skaidrojumu no labklājības ministra?

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Jā, mēs gribam saņemt papildu informāciju.

Sēdes vadītājs. Jā, labklājības ministram ir divas minūtes, lai sniegtu mutisku papildu informāciju, un iesniedzējam ir tiesības pēc tam uzdot divus papildu jautājumus.

Lūdzu! Vārds labklājības ministram.

U.Augulis (labklājības ministrs).

Visu lietas būtību, proti, to, kāda ir šobrīd situācija attiecībā uz līgumu ar Krievijas Federāciju, mēs esam norādījuši savā vēstulē. Esam norādījuši, kādas darbības ir veiktas. Es esmu gatavs atbildēt uz papildu jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai jūs vēlaties uzdot papildu jautājumus?

V.Buzajevs. Jā, protams.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs. Jūsu sniegtajā atbildē ir teikts, ka Labklājības ministrija veikusi aktīvus sabiedrības informēšanas pasākumus pēc līgumu parakstīšanas ar Krieviju un Baltkrieviju. Diemžēl mēs šīs aktivitātes nepamanījām. Sakarā ar to nosauciet, lūdzu, pēdējā šāda informēšanas pasākuma datumu un saturu.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Vārds labklājības ministram.

U.Augulis. Šobrīd nenosaukšu precīzu datumu, bet mēs esam gatavi sagatavot precīzu atbildi par visiem veiktajiem pasākumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai jūs vēlaties uzdot vēl vienu papildu jautājumu?

V.Buzajevs. Jā.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs. Tas ir tīri tehnisks jautājums. No tā brīža, kad tiks saņemta atbilde uz 28.aprīlī uzdoto jautājumu Krievijas pusei, cik ilgs laiks būs nepieciešams Labklājības ministrijai, lai izstrādātu galīgās vienošanās versiju pēc šīs atbildes saņemšanas? Mēnesis, divi mēneši vai kāds cits laiks?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Vārds labklājības ministram.

U.Augulis. Pēc atbildes saņemšanas no Krievijas puses mēs pēc iespējas ātrākā laikā, cik nu tehniski tas būs iespējams, arī savas darbības veiksim; mēs no savas puses nevienu brīdi neesam kavējuši šīs vienošanās turpmāko virzību uz pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to papildu jautājumu limits attiecībā uz šo jautājumu ir izsmelts.

Nākamais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.150/J9 sadaļā, kas skar divu Latvijai saistošu starptautisko dokumentu atšķirīgu izpildi”.

Uz jautājumu ir saņemta labklājības ministra rakstiska atbilde. Vai jautājuma iesniedzēji vēlas mutiski papildu informāciju?

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Jā. Diemžēl mēs tur neko nevaram saprast, un sakarā ar to ir nepieciešama papildu informācija.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds labklājības ministram.

U.Augulis (labklājības ministrs).

Mēs savā vēstulē esam visu papildu informāciju snieguši, un es esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Buzajevam papildu jautājumu uzdošanai.

V.Buzajevs. Jā, paldies.

Likumprojektā ir runa par divu dokumentu izpildi. Viena dokumenta autore ir Eiropas Komisija, otra - Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Abos dokumentos ir runa par diskriminācijas novēršanu: pirmajā - attiecībā uz piemaksu, otrajā - attiecībā uz vecuma pensijas apmēriem. Abos gadījumos tiek maksāts arī par darbu padomju periodā, kad Latvija saskaņā ar oficiālo viedokli bija okupēta.

Tātad pirmais jautājums. Vai jūs neuzskatāt, ka, atņemot piemaksu Latvijā dzīvojošajiem, tiktu novērsta arī ārpus tās robežām dzīvojošo un piemaksu nesaņemošo personu diskriminācija?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Vārds labklājības ministram.

U.Augulis. Piemaksas pie vecuma pensijas šobrīd nevienam netiek atņemtas, paredzot likuma grozījumus. Tā mēs norādījām arī vēstulē.

Attiecībā uz Eiropas Komisijas brīdinājumu jāteic, ka līdz šim piemaksa pie vecuma pensijas bija par mazajām pensijām līdz 135 latiem. Pēc grozījumiem, kas stājās spēkā ar šā gada 1.janvāri, piemaksu pie vecuma pensijas saņem pilnīgi visi pensionāri, kam… par nostrādāto darba stāžu. Līdz šim pārkāpuma procedūra nebija tikai tāpēc, ka tas attiecās uz noteiktu personu grupu, nevis uz visiem pensionāriem. Šie grozījumi sākotnēji tika pieņemti, lai veicinātu pēc iespējas ātrāku mazo pensiju paaugstināšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Vai deputāts Buzajevs vēlas uzdot vēl vienu papildu jautājumu?

V.Buzajevs. Esmu spiests precizēt jautājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

V.Buzajevs. Kāpēc gadījumā ar vecuma pensijām jūs nolēmāt tomēr nevienam nemaksāt par okupācijas gadiem? Savukārt pirmajā gadījumā gluži otrādi - visiem maksā. Vai tas nav saistīts tikai ar to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums tika pieņemts, pateicoties politiskās opozīcijas pūlēm, kura šeit atradās? Savukārt Eiropas Komisijai opozīcija vēl nav piekļuvusi.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Vārds labklājības ministram.

U.Augulis. Es šeit nesaredzu nekādu diskriminējamo personu tiesību vai loka paplašināšanu. Šobrīd mēs esam veikuši grozījumus Pensiju likumā, esam tos izstrādājuši un iesnieguši Valsts kancelejā, lai novērstu to, ka tie cilvēki, kas ir izbraukuši no Latvijas un kam pienāktos piemaksas pie pensijas pēc jaunajiem grozījumiem, kas stājās spēkā 2009.gada 1.janvārī... Lai tie trūkumi, uz kuriem Komisija ir norādījusi, tiktu novērsti, uz to arī ir virzīti šie grozījumi.

Sēdes vadītājs. Paldies labklājības ministram.

Arī uz piekto jautājumu papildu jautājumu limits ir izsmelts.

Un sestais, pēdējais, ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim „Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (VSS-619), kā arī par LR Saeimas deputātu tiesību ierobežošanu, nesniedzot atbildi pēc būtības uz deputātu jautājumu Nr.150/J9 sadaļā, kas skar tiesības, kuras šodien bauda gan pilsoņi, gan nepilsoņi”.

Uz jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde. Vai jautājuma iesniedzēji vēlas papildu skaidrojumu?

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Diemžēl mēs esam spiesti uzdot papildu jautājumus.

Sēdes vadītājs. Vai labklājības ministrs vēlas vēl kaut ko piebilst pie rakstiskās atbildes? Mēs varam sākt ar papildu jautājumiem. Paldies.

Vārds deputātam Buzajevam pirmā papildu jautājuma uzdošanai.

V.Buzajevs. Likumprojekts paredz atņemt 4. un 5.apakšpunktā aprakstītās tiesības uz pensiju, kuras šodien bauda gan pilsoņi, gan nepilsoņi. Ir jautājums: vai jūs atzīstat, ka šis jūsu lēmums nekādi nav saistīts ar diskriminācijas novēršanu? Atbildiet konkrēti - jā vai nē.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds labklājības ministram.

U.Augulis (labklājības ministrs).

Likumprojekts nekādā mērā nav kaut kādā veidā diskriminējošs vai cilvēktiesības pārkāpjošs.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otra papildu jautājuma uzdošanai vārds deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs. Tātad 4. un 5.apakšpunktā aprakstītās tiesības uz pensiju jūs atņemat. Savukārt tiesības uz pensiju, kas saistītas ar aktīvo militāro dienestu un represiju periodu tajā pašā laikā un tajā pašā teritorijā, jūs atstājat.

Paskaidrojiet jūsu loģiku - atņemt vieniem, neaiztiekot otrus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds labklājības ministram.

U.Augulis. Kā jau es minēju, mēs šobrīd ar šiem priekšlikumiem nebūt neradām... nekādi nediskriminējam, neradām kāda cilvēktiesību pārkāpumus, mēs atbilstoši sakārtojam likumu „Par valsts pensijām”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to papildu jautājumu limits ir izsmelts.

Uz abiem papildjautājumiem ir sniegtas atbildes.

Kā jau es teicu, divi šodienas jautājumu un atbilžu sēdē izskatāmie jautājumi tiek pārcelti uz nākamo ceturtdienu.

Paldies iesniedzējiem. Paldies ministram.

Uz redzēšanos.

Balsojumi

Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (2.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:11:06 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4125 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:13:18 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4129 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" (3.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:15:04 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4130 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (3.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:18:26 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4136 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa likumā (Nr.1093/Lp9) (3.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:20:20 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4137 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:21:40 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4138 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi (1.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:23:12 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3915 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa likumā (Nr.1156/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:24:46 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3995 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (1.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:26:32 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4062 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:27:54 bal011
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:28:22 bal012
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:28:58 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4124 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (2.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:35:16 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4126 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (2.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:40:26 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4127 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu" (2.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:42:40 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4128 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:46:36 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4131 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā (2.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:49:04 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4132 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:50:28 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4152 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:51:42 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4153 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:52:52 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4154 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā (1.lasījums)
Datums: 07.05.2009. 09:54:06 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4155 pieņemšanu 1.lasījumā

Frakciju viedokļi

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Saeimas nama Sarkanajā zālē ir pulcējušies Saeimas deputāti, lai „Frakciju viedokļu” pusstundā jums pastāstītu par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!

Godātie radioklausītāji!

Šodien vajadzētu arī nedaudz parunāt par vēsturi - neseno un nedaudz senāko pagātni, jo bija tā ļoti savādi vērot Spānijas karaļa Huana Karlosa I vizīti Latvijā, kuras laikā netika atgādināts par to, ka Spānija bija pirmā valsts, kuras teritorijā Latvija oficiāli saņēma pirmo piedāvājumu spert soli uz NATO pusi. Latvijas delegācija, kurā mūsu valsti pārstāvēja toreizējais Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Tālavs Jundzis, viņa vietnieks Juris Dobelis un sekretārs Mihails Stepičevs, bija Madridē un piedalījās konferencē, kurā Latvija tika uzņemta kā asociētā valsts Ziemeļatlantijas Asamblejā, un bijām pieņemšanā arī pie Spānijas karaļa un vēl daudzām augstām Spānijas amatpersonām. Vēsture ir jāzina!

Otrkārt. Ja ir runa par vēsturi, es ļoti gribētu, lai mūsu valsts pilsoņi labi zinātu, kas ir noticis 1., 4., 8., 9.maijā un vai vispār kaut kas ir noticis.

Šinī sakarībā gribu izteikt vislielāko nožēlu un varu teikt dziļu kritiku Krievijai par to, ka var atļauties izstrādāt likumprojektu, kurš paredz to, ka kāds, kurš apšauba vēstures, tādas vai citādas, notikumus, tiek diezgan stingri sodīts. Un diemžēl Latvijā joprojām ārdās šie sava veida vēstures izplatītāji un to pašu turpina darīt. Tā ka es novēlu mūsu drošības iestādēm pildīt godam savus pienākumus visu maija mēnesi.

Un pēdējais. Turēšu īkšķi, ceru, ka mūsu Latvijas hokejisti šovakar godam cīnīsies pret hokeja dzimteni Kanādu.

Paldies!

Vadītāja. Paldies Dobeļa kungam no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Baiba Rivža. Lūdzu!

Labdien! Šodien visi 19 jautājumi tika izskatīti, un es dažus vārdus gribu teikt taisni par frakcijas sēdi.

Vakar mēs uzklausījām izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi jautājumā par situāciju ar Latvijas Akadēmisko bibliotēku. Jo šeit ir parādījušies presē vairāki satraucoši raksti, arī no ļoti cienījamā akadēmiķa Jāņa Stradiņa puses, par to, ka līdzekļu trūkuma situācijā var būt nepieciešamība pārvietot grāmatas uz Silakroga grāmatu glabātuvi. Tajā pārvietošanas procesā tās ļoti vērtīgās grāmatas, kas ir gadsimtiem senas un ir īsti dārgumi, var ciest no tā! Un tāpat ir izskanējušas arī presē runas, ka varbūt ir kāds, kas ir iekārojis Rūpniecības ielas namu. Es varu teikt, ka mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, nepieļausim nevienas vērtīgās grāmatas izputināšanu un sekosim līdzi situācijai, meklēsim risinājumus. Atzinīgi vērtējam arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iniciatīvu doties izbraukuma sēdē uz Latvijas Akadēmisko bibliotēku, lai kopīgiem spēkiem meklētu risinājumus, kā šo grūto laiku pārdzīvot.

Frakcijas uzdevumā es arī atbalstīju akciju „Uz savu skolu! 2009”, lai stāstītu par Latvijas pieciem gadiem Eiropas Savienībā. Biju Ventspils 1.ģimnāzijā un Jelgavas 1.ģimnāzijā, un mani ļoti priecēja, ka studenti ir motivēti mācīties, daudz zina par Eiropas Savienību, īpaši par programmu ERASMUS, kas dod iespēju studēt gan šeit, Latvijā, gan arī papildināt zināšanas ārzemēs.

Un pa ceļam biju Aizputē... Cilvēki izprot situāciju, ja ar cilvēkiem runā. Un mums ir vairāk jārunā ar cilvēkiem, jābrauc uz vietām un jāstāsta gan par to, kādas ir ieceres darba vietu veidošanā, gan arī par to, kā veidojas situācija ar budžetu, jo cilvēki saprot situāciju un seko visam līdzi, un grib šo dialogu. Mums tas ir noteikti jādara.

Es vēlu jauku sestdienu un svētdienu un iespējas pastrādāt dārzā. Visi tagad mazdārziņos kaut ko audzē un taisa siltumnīcas, un tāpēc novēlu, lai mums ir ražīgas brīvdienas!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Baibai Rivžai.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Izsakot līdzjūtību Afganistānā bojā gājušo karavīru Voldemāra Anševica un Andreja Merkuševa radiniekiem un tuviem cilvēkiem, „Saskaņas Centrs” norāda, ka būtu jādara viss, lai šāda traģēdija neatkārtotos.

Mēs vēlamies īpaši atzīmēt, ka ekonomiskās krīzes apstākļos Latvija vienkārši nevar karot tūkstošiem kilometru attālumā no mājām. Tā ir mūsu principiāla nostāja, un mēs negatavojamies no tās atkāpties. Kopumā 2009.gadā Latvija iztērēs aizsardzībai 225 miljonus latu. Liela daļa no šīs naudas tiks iztērēta dalībai kara misijās. Bet, šogad cenšoties ietaupīt 11 miljonus latu, valdošais vairākums Saeimā atcēla aprīlī pensiju indeksāciju! To mēs apstrīdējām Satversmes tiesā. Sanāk, ka valdošie politiķi uz viena svaru kausa liek pensijas, bet uz otra - karu Afganistānā, kur iet bojā mūsu karavīri. Katrā ziņā esam pārliecināti, ka sen jau ir laiks atklāt diskusiju par šo jautājumu.

Otrām kārtām, runājot par darba kārtību, vēlos atzīmēt, ka šodien tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, saskaņā ar kuriem Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija tiks reorganizēta. Tās funkcijas atbilstoši kompetencei, ņemot vērā pārņemamo un ar tām saistīto funkciju optimizācijas iespējas, tiks nodotas esošajām valsts institūcijām. Taupības režīma apstākļos šis lēmums ir apsveicams, un mūsu frakcija, apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija, atbalsta to.

Un visbeidzot par grozījumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. „Saskaņas Centrs” iesniedza savus priekšlikumus par šo likumu, jo mēs uzskatām, ka ikviena persona nevar deklarēties mājās pie īpašnieka... Un ziņas par deklarēto dzīvesvietu attiecīgā iestāde anulē, ja attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks vai turētājs iebilst pret personas deklarēšanu attiecīgajā adresē. Proti, mēs nevēlamies to, ka vienā dzīvoklī varētu tikt deklarēti desmitiem un simtiem cilvēku, un vēlamies sakārtot likumdošanu šajā jomā, un pie tā strādāsim arī turpmāk.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārds Tautas partijas frakcijas deputātam Ventam Armandam Krauklim.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es tomēr gribu izdarīt precizējumu saistībā ar mana kolēģa teikto par misiju Afganistānā.

Pensijas Latvijā maksā no sociālā budžeta, savukārt Aizsardzības ministrijas budžets ir parastais budžets, un tātad šī nauda nemaz otrā budžetā nav ieliekama un tērējama, līdz ar to tas pretnostatījums nav korekts.

Par šodienas sēdi. Vairāki likumprojekti bija tikai tehniska rakstura grozījumi. Taču principiāla diskusija komisijā bija par šodien Saeimā otrajā lasījumā pieņemto likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”. Komisijas nostāja, kuru atbalstīja Saeima, ir tāda, ka šī joma vēl nav pietiekami izpētīta un ka ir bīstami laist apritē ģenētiski modificētus organismus un tātad arī tādu pārtiku, jo nav skaidrs, kā tas ietekmēs nākamās paaudzes. Tādēļ šis likums noteiks, ka pārtika, kurai ir klāt šādas sastāvdaļas, būs jānovieto veikalā atsevišķi, uz tās jābūt skaidrām un labi redzamām attiecīgām norādēm. Tai jābūt šādi nodalītai, lai katrs cilvēks var izvērtēt, vai viņš ir gatavs riskēt ar savu veselību.

Es gribu pastāstīt arī par vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā lemto. Vakar mēs apspriedām manis iesniegtu priekšlikumu, kas paredz, ka Ekonomikas ministrija kopā ar pārtikas tirgotājiem un pārtikas ražotājiem izstrādātu sadarbības memorandu, lai Latvijā izveidotu jaunu zīmolu, kuru sauc „Solidaritātes cena” un kura būtība ir tā, ka pamatpārtikas precēm mazumtirgotāji brīvprātīgi piemērotu minimālu piecenojumu - no 5 līdz 7 procentiem (pašlaik vidējais ir virs 30) un ka arī ražotāji attiecīgai Latvijā ražotai precei piemērotu minimālo piecenojumu. Tādējādi ieguvējs būtu gan patērētājs, gan ražotājs. Tai sabiedrības daļai, kurai tiešām pašlaik ir ļoti spiedīgi materiālie apstākļi, pavērtos iespēja iegādāties Latvijā ražotu preci lētāk. Un, protams, mūsu ražotāji tad varētu sekmīgāk konkurēt ar importa preču piegādātājiem, jo valūtas kursa dēļ un tagad arī dēļ tā, ka daļa Eiropas valstu saņem ievērojami lielākas subsīdijas lauksaimniecībai, mūsu ražotājiem ļoti grūti konkurēt ar cenu.

Tika nolemts, ka šī ideja tiks tālāk attīstīta, tam piekrita gan Ekonomikas ministrija, gan tirgotāju pārstāvji, un pie mūsu komisijas tiks izveidota darba grupa, kas strādās pie konkrētas šīs vienošanās redakcijas un pie šīs idejas tālākas attīstības. Es domāju, ka tas ir būtisks solis pretī tam, lai šajā grūtajā laikā tiešām visas ieinteresētās puses solidāri palīdzētu tiem, kuriem šis laiks ir visgrūtākais.

Gribu pateikt arī to, ka vakar komisijā mēs pabeidzām darbu pie ļoti ilgi gatavota likumprojekta par aizsargjoslām. Nākamo ceturtdien šis likumprojekts tiks skatīts Saeimas sēdē. Es domāju, ka beigu beigās pēc ļoti garām un karstām diskusijām ir izdevies atrast līdzsvaru starp dabas aizstāvju interesēm un viņu pārliecību, kas, protams, ir cienījama, un to, ka... Tomēr 5 kilometru joslā ap Baltijas jūru būs iespējama tūrisma objektu būvniecība. Un otra būtiska lieta ir tā, ka šajā likumprojektā ir paredzēts, ka par esošām aizsargjoslām nebūs… nevarēs pieprasīt atlīdzību.

Un visbeidzot, tā kā priekšā ir jaukas brīvdienas ar jauku laiku, aicinu visus uz Valku. Sestdien Valkā ir Labdarības robežtirgus, kurā satiekas latvieši, igauņi un ierodas daudzi amatnieki no visām trijām Baltijas valstīm; ir plaša kultūras programma. Tas ir kaut kas īpašs, jo faktiski nekur citur Latvijā pilsētas, kurai pa vidu iet valsts robeža, nav. Tā ka tā būtu īstā vieta, kur baudīt gan dabu, gan kultūru un varbūt arī iegādāties sev kaut ko noderīgu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kraukļa kungam no Tautas partijas frakcijas.

Tagad runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Ainars Baštiks. Lūdzu!

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika nodots izskatīšanai likumprojekts par Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidēšanu. Es piekrītu, ka vajag samazināt valsts pārvaldi un padarīt to efektīvāku. Taču, kā mēs atceramies, paredzēts ministriju skaitu būtiski samazināt - no 17 ministrijām līdz desmit. Tāpēc ir pamatots jautājums: kāpēc šī reorganizācija aprobežojas tikai ar vienas ministrijas likvidāciju? Vai tad tiešām Bērnu un ģimenes lietu ministrija bija tā visneefektīvākā? Jo, ja mēs paskatāmies uz tām likumos noteiktajām funkcijām, kuras veica Bērnu un ģimenes lietu ministrija, tad redzam, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrija bija atbildīga par 32 dažādām funkcijām, savukārt, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija - par 33 funkcijām. Un, protams, mēs zinām, cik cilvēku ar to pašu funkciju skaitu strādā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā un cik cilvēku bija Bērnu un ģimenes lietu ministrijā.

Vēl viens tāds piemērs. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izveidotajā Uzturlīdzekļu garantiju fondā jeb alimentu fondā strādā 21 cilvēks, apsaimnieko 10 miljonus latu. Savukārt Tieslietu ministrijas Maksātnespējas aģentūrā - 56 cilvēki administrē 3,4 miljonus latu.

Mēs redzam, ka ir vēl daudz darāma valsts pārvaldē, kura ir diezgan neefektīva. Un katru reizi, kad mēs kaut ko reorganizējam un samazinām, ir jāuzdod jautājums - ko labu šī reorganizācija dos? Un attiecībā uz bērniem vai ģimenēm mums jau tagad ir jāuzdod šis jautājums - vai samazināsies vardarbības gadījumu skaits vai traumatisms, vai tiks uzcelti jauni bērnudārzi, vai bērniem būs vairāk iespēju nodarboties ar sportu vai ar kādām radošām izpausmēm? Mēs redzam, ka faktiski pēdējā laikā runā par to, ka radikāli samazinās tā sauktās māmiņu algas jeb bērna kopšanas pabalsti, ko izmaksā vecākiem pirmajā gadā.

Latvijai nebija iemesla par daudz ko lepoties, taču, manuprāt, tas, ka pēdējos trijos gados dzimstība pieaugusi par 24 procentiem, tomēr bija kāds pozitīvs signāls gan jaunām ģimenēm, gan arī valstij kopumā. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti jādomā par to, kā arī šajā krīzes laikā atbalstīt ģimenes un bērnus, lai mūsu valsts pastāvētu arī nākotnē. Es gribu atgādināt to, ka vecāku pabalsts jau ir pabalsts, kuru vecāki sev ir garantējuši, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šis apdrošināšanas veids ir iezīmēts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalījumā. Vecāki ir maksājuši nodokļus, un tāpēc viņi saņem pabalstu tad, kad viņi ir atvaļinājumā pēc bērniņa piedzimšanas.

Tā ka es novēlu, lai tiešām mūsu valstij būtu nākotne, būtu ģimenes un bērni!

Un visbeidzot gribu arī apsveikt svētdien, Mātes dienā, visas esošās mammas un mātes. Vēlos pateikties arī par to, ka mammas ir devušas mums dzīvību un ka mēs varam būt šajā pasaulē. Pateikties par tām rūpēm un gādību, ko mēs visbiežāk saņemam no savām mammām. Par to māju sajūtu un mīlestību. Lai Latvijā būtu arvien vairāk un vairāk māmiņu, vairāk un vairāk bērnu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Baštika kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Nākamajam vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātam Guntim Bērziņam. Lūdzu!

Labdien, cienītie radioklausītāji! Nākamās dažas minūtes es gribētu veltīt gaidāmajam ārkārtas budžetam. Kā jūs droši vien jau presē un medijos esat redzējuši, pašlaik valdība strādā pie ārkārtas budžeta, kas attieksies uz šā gada otro pusi un sāks darboties no 1.jūlija. Mēs ceram, ka šis budžets tiks iesniegts Saeimā jūnija pašā sākumā un ka mēs spēsim to pieņemt Saeimā jūnija pirmajā pusē.

Šis ārkārtas budžets mums ir nepieciešams saistībā ar ekonomikas stabilizācijas plānu, ko iepriekšējā valdība pieņēma jau pagājušā gada beigās. Balstoties uz šo stabilizācijas plānu, Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Savienība, kā arī dažas citas valstis mums piešķīra šo lielo aizdevumu - 7,5 miljardus eiro, ko mēs tagad nākamajos trijos gados saņemsim. Bet, kā jūs droši vien esat lasījuši, lieta ir tā, ka, lai saņemtu nākamo daļu no šā aizņēmuma, ir jāpieņem šis ārkārtas budžets. Presē un medijos jau arī ir izskanējis, ka budžetā ir paredzēti tālāki samazinājumi iepretī tam, kas ir pašreizējā budžetā, un caurmērā samazinājums, šķiet, būt apmēram 40 procenti attiecībā uz vispārējiem izdevumiem un apmēram 20 procenti - uz atalgojumu.

Ir tomēr ļoti svarīgi paturēt prātā, ka valdības iecere, valdības nodoms ir pēc iespējas šos samazinājumus sasniegt, veicot reorganizāciju valdībā, reorganizāciju valsts pārvaldē, reorganizāciju veselības aprūpē un arī - un it īpaši - izglītības iestādēs, tādējādi veicinot arī valsts iestādēs ekonomiju, jo ir redzams, salīdzinot Latvijas valsts pārvaldi ar citu valstu pārvaldes sistēmām, piemēram, ar Igaunijas, ka diemžēl mūsu valsts pārvalde nav tik efektīva kā citās valstīs.

Es tomēr gribu arī atgādināt, ka, lai gan varbūt šie budžeta samazinājumi izklausās diezgan drastiski, tas tikai nozīmēs, ka mēs atgriezīsimies apmēram 2007.gada līmenī. Un, ja atceramies, kā toreiz dzīvojām, tad šķiet, ka toreiz nemaz nedzīvojām tik slikti.

Gribu pieminēt arī to, ka nupat finanšu ministrs un Latvijas Bankas prezidents Vašingtonā tikās ar Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku un sarunās tika panākta vienošanās, ka budžets tomēr... budžetā būs pieļaujams mazliet lielāks deficīts, nekā bija sākotnēji paredzēts, respektīvi, būs pieļaujams 6 procentu deficīts centrālajā budžetā un plus vēl viens procents pašvaldībām, tas ir kopā 7 procentu deficīts. Citiem vārdiem, mēs kā valsts tomēr vēl mazliet dzīvosim uz parādiem, mēs izdosim vairāk nekā ieņemsim, bet - tikai par 7 procentiem.

Ir paredzēts, ka nākamgad mums budžeta deficīts ir jāpanāk mazāks - jāpanāk ir 3 procentu deficīts. Mums ir jāiet uz sabalansētu budžetu un jāveido arī pārpalikums. Mūsu mērķis - ekonomiski un finansiāli - ir pievienoties eirozonai 2012.gadā.

Noslēgumā es gribu teikt, ka vakardien šeit, Saeimā, viesojās Eiropas Savienības komisārs ekonomikas jautājumos Hoakins Almunja. Viņš, no vienas puses, Latvijai un Saeimas deputātiem, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Eiropas lietu komisijai atgādināja par to, ka mūsu valsts pārvalde tomēr nav īpaši efektīva, bet, no otras puses, viņš deva tādus... runājot par situāciju ārzemēs, deva zināmus mazus pozitīvus signālus un ieminējās, ka ir tomēr redzamas tādas mazas atveseļošanās pazīmes, tā sauktie zaļie asni, respektīvi, ka ekonomiskā lejupslīde, kas notiek visā pasaulē… ka varbūt mēs tomēr sākam sasniegt tās zemāko punktu un var sagaidīt, ka pasaulē tomēr lēnām atkal ekonomika sāks atveseļoties.

Un attiecībā uz mūsu budžetu es gribu teikt to pašu. Lai gan pašlaik ir redzams, ka Latvijas ekonomikā vēl ir strauja lejupslīde, un, kā es jūtu, cilvēkiem pašlaik ir liela neziņa, liela nedrošība, es ceru, ka ar šo ārkārtas budžetu tiks dota lielāka ekonomiska un finansiāla skaidrība un ka varbūt ar šo ārkārtas budžetu arī mēs būsim kaut kādā mērā sasnieguši to punktu, kas, cerams, būs tas zemākais punkts, un ka varbūt mēs arī varēsim tad turpināt ceļu uz tādu lēnu atveseļošanos.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas „Jaunais laiks” deputātam Guntim Bērziņam.

Nākamā šodien raidījumā „Frakciju viedokļi” runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!

Labdien, godātie radioklausītāji! No 1.maija spēkā stājās grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Ļoti būtiskus priekšlikumus par padomju, valžu locekļu tiesisko statusu bija sagatavojuši partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti. Proti, būtiski tika ierobežots valsts uzņēmumu padomju locekļu skaits, bet sabiedrībās ar ierobežotu atbildību padomes vispār tika likvidētas. Trīs cilvēku sastāvā padomes (iepriekš bija 7-11) tika atstātas tikai ļoti lielajās valsts akciju sabiedrībās, tādās kā „Latvenergo”, lidosta „Rīga”, „Latvijas valsts meži”, „Latvijas Dzelzceļš” un vēl dažās citās. Bez tam ievērojami tika šajos taupības apstākļos samazināts valžu locekļu atalgojums. Taču pēdējās dienās sabiedrībā lielu neapmierinātību ir radījis apstāklis, ka uz atlikušajiem padomju locekļu amatiem joprojām tiek virzīti politisko partiju biedri, tostarp arī caurkrituši politiķi ar apšaubāmu reputāciju un bez profesionālām kvalitātēm.

„Pilsoniskās Savienības” valde ir nolēmusi nevirzīt savas partijas pārstāvjus valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs un valdēs, un mēs aicinām arī citas valdību veidojošās partijas šiem amatiem ieteikt nozares speciālistus ar pieredzi un labu reputāciju sabiedrībā, nevis partijām pietuvinātas personas, jo nav jau liela māksla vienu šofera dēlu nomainīt ar otru šofera dēlu. Bez tam mēs aicinām kolēģus nevilcināt Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojekta par ostām izskatīšanu otrajā lasījumā, jo ir jānoregulē arī šis dažkārt neadekvātais atalgojums, kas tiek noteikts ostu valžu locekļiem.

Kā jau minēja Kraukļa kungs, pēc deviņu mēnešu lielām cīņām, pateicoties arī nevalstisko organizāciju pārstāvju līdzdalībai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika nolemts virzīt uz izskatīšanu Saeimas sēdē likumprojektu par aizsargjoslām. Par to mēs runāsim nākamajā reizē.

Mēs arī atbalstām visādas aktivitātes, kas ir saistītas ar problēmām par Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas iespējamo reorganizāciju. Mēs nekādā ziņā nepiekrītam šādai reorganizācijai, un „Pilsoniskās Savienības” deputāti ir nosūtījuši Valsts prezidentam vēstuli, lai arī viņš iesaistītos šo problēmu risināšanā.

Un nobeigumā es gribu jums vēlēt jaukas brīvdienas un priecīgu Mātes dienu.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātei Čepānes kundzei.

Frakciju viedokļus noslēdz partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners.

Labdien, godātie radioklausītāji! Iepriekšējie runātāji jau jums izstāstīja par šīsdienas zibenīgo sēdi, kurā nepilnas stundas laikā tika izskatīti 23 likumprojekti.

Es pieskaršos divām citām tēmām - ekonomikai un Uzvaras dienai.

Es domāju, katrs no jums domā - kāpēc mēs dzīvojam tik slikti? Ir ne tikai globāla krīze, bet arī vietējās ražošanas krīze. Patiešām.

Pirmkārt, jau sen mūs sadalīja pilsoņos un nepilsoņos. Tātad - skaldi un valdi.

Otrkārt, iznīcināja rūpniecību. Kur ir VEF, kur ir RAF, kur ir Popova radiorūpnīca un tā tālāk, un tā joprojām? Tas viss tika iznīcināts, un šodien mums praktiski rūpniecības nav.

Ja runājam par valsts vadību, jāteic, ka 940 miljoni latu, tas ir, gandrīz 20 procenti no budžeta, aiziet uz valsts pārvaldi. Šodien mums ierēdņu ir sešas reizes vairāk nekā padomju laikos. Padomju Savienībā, tātad arī Latvijas PSR, izstrādāja… un arī daudzās citās valstīs ministrijas izstrādā savas nozares stratēģiju, politiku, un ministrijas to realizē. Kā ir pie mums?

Ministrijas it kā izstrādā to stratēģiju, bet daudzskaitlīgas aģentūras to it kā realizē, ierēdņu ir šausmīgi daudz, aģentūrās pieņem cilvēkus pēc partijas piederības, pēc radniecības, partiju atbalstītājus, bet pirmām kārtām vajadzētu pieņemt profesionāļus.

Šodien daudz runā par ierēdņu skaita samazināšanu. Runājam daudz, bet darām ļoti, ļoti maz. Iziet no ekonomiskā strupceļa Latvijas valdība cer uz maznodrošināto rēķina, uz vidējo slāņu rēķina. Tas ir nepareizi. Mēs domājam tikai par ekonomiju - un ir jāekonomē! -, bet nemaz nedomājam, kā valsts pelnīs naudu, kā palīdzēt vidējiem un mazajiem biznesmeņiem, lai viņi varētu veidot darba vietas, ražot produkciju ar lielu pievienoto vērtību, veicināt eksportu un tā tālāk.

Diemžēl pagaidām neko gaišu es neredzu. Nemākulīgi, neprofesionāli strādājam, tāpēc arī rezultāti ir slikti. Vai drīkst Latvijā iznīcināt slimnīcas? Šodien Latvijā ir 59 slimnīcas, plāno pēc gadiem trim atstāt tikai 24. Vai drīkst iznīcināt lauku skolas? Jau 2009.gadā 100 miljonus atņēma izglītībai un plāno atņemt vēl 42 miljonus. Jau ekonomē uz pirmsskolas audzinātāju algām, uz skolotāju algām. Tā ir nekrietnība, tas ir nepareizi! Pēc kara sabrukusī Japāna lielus līdzekļus ielika izglītībā, un šodien tā ir viena no attīstītākajām valstīm.

Un vēl viena tēma ir 9.maijs vai 8. un 9.maijs. Jūs zināt, ka 1941.gada 22.jūnijā iesākās briesmīgākais karš visā pasaules vēsturē. Jūs zināt, ka tā ilgums bija 1418 diennaktis, un jau pirmajā dienā bombardēja gan Rīgu, gan Ventspili, gan Liepāju. Pa vācu okupācijas, fašistiskās Vācijas okupācijas, četriem gadiem Latvijā aizgāja bojā vairāk nekā 100 000 miermīlīgo iedzīvotāju, vairāk nekā 100 000 karagūstekņu. Un arī, atbrīvojot Latviju, 156 000 Sarkanās armijas virsnieku un zaldātu aizgāja bojā. Hitlers nekad Latvijai nesolīja ne valsts valodu, ne neatkarību. Šeit bija Ostlande, un latvieši būtu vergi, cittautieši - arī. Tika plānots daļu latviešu pārvācot, daļu iznīcināt un daļu - izsūtīt uz Krievijas ziemeļu rajoniem. Divas latviešu divīzijas karoja Waffen SS rindās, bet divas latviešu divīzijas karoja Padomju Savienības pusē, karoja pret Hitleru. Un kāpēc mēs tagad domājam, ka Imants Sudmalis vai Padomju Savienības varonis Vilis Samsons, vai Oškalns, vai ģenerālis Brantkalns negribēja Latvijas neatkarību, negribēja Latvijas brīvību? Un pats galvenais ir tas, ka 8. un 9.maijā faktiski gan Eiropā, gan Latvijā izbeidza masveida… izbeidza izliet asinis.

Tomēr mēs uzskatām, ka tie ir lieli svētki. Es gribu jūs visus apsveikt ar Uzvaras dienu un novēlēt jums izturību, cerību, mīlestību. Un, ja nebūtu bijuši tie sarkanie zaldāti, tajā skaitā arī latvieši, šodien nebūtu neatkarīgas un brīvas Latvijas.

Labas sekmes jums!

Paldies.

Vadītāja. Paldies partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšsēdētājam Jakovam Plineram.

Tādi bija šodien frakciju viedokļi. Raidījums ir izskanējis. To vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Visu labu!