Latvijas Republikas 9.Saeimas
pavasara sesijas trešā
(svinīgā) sēde
2009.gada 4.maijā
Sēdi
vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars
Daudze.
Sēdes
vadītājs. Godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Viesi!
Sākam
Saeimas 2009.gada 4.maija svinīgo sēdi, veltītu Latvijas Republikas Satversmes sapulces
sasaukšanas 89.gadadienai un Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas
pasludināšanas 19.gadadienai.
Godātie
klātesošie! Sēdes sākumā es lūdzu ar klusuma brīdi godināt divu Afganistānā
bojāgājušo Latvijas karavīru piemiņu.
(Klusuma brīdis.)
Paldies.
V.Muižniece
(priekšsēdētāja biedre).
Vārds
uzrunai Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem.
G.Daudze
(9.Saeimas priekšsēdētājs).
Godātais
Valsts prezidenta kungs!
Godātais
Ministru prezidenta kungs!
Cienījamie
kolēģi, Saeimas deputāti!
Ministri!
Ekselences!
Cienītās
dāmas un godātie kungi!
Kā
katru gadu 4.maijā mēs pulcējamies, lai atzīmētu Latvijas Republikas Neatkarības
deklarācijas pasludināšanas dienu un Latvijas Republikas Satversmes sapulces
sasaukšanas gadadienu. Pulcējamies, lai šajā svētku dienā novērtētu padarīto un
paraudzītos nākotnē. Katram no mums ir jāspēj atbildēt uz jautājumu kāda ir
mūsu Latvija, kādu gribam to redzēt un kādu esam gatavi to izveidot.
Pirms
deviņpadsmit gadiem mūsu tauta cīnījās par savas valsts neatkarību, par Latvijas
brīvības atgūšanu, par to, lai mēs paši varētu veidot Latvijas nākotni. Toreiz
mums visiem bija viens, visus vienojošs mērķis brīva Latvijas valsts. Šobrīd jau
varam atskatīties uz deviņpadsmit atjaunotajā Latvijā nodzīvotiem gadiem un iegūto
pieredzi pieredzi savas valsts un demokrātiskas sabiedrības veidošanā, pieredzi
valsts attīstības virziena izraudzīšanā. 4.maija Latviju esam veidojuši mēs paši.
Valsts ir tapusi no
jauna mācoties, cenšoties sasniegt vislabāko rezultātu, gūstot pieredzi valsts
veidošanas procesa laikā.
Sabiedriskie
un politiskie notikumi šajos gados ir pierādījuši mūsu cilvēki ir gatavi
iesaistīties valsts veidošanas procesā. Un, gluži kā Rīga nekad nebūs gatava, arī
mūsu valsts attīstībai ir jābūt nepārtrauktai. Šodienas sarežģītie sociāli
ekonomiskie apstākļi liek mums arī svētku dienā runāt par tiem notikumiem un
pieņemtajiem lēmumiem, kas beidzamajā laikā veidojuši mūsu dzīves politisko un
ekonomisko fonu. Vēl nesen, lepojoties ar mūsu valsts straujo attīstību, mēs
nevarējām iedomāties, ka Latvija, līdzīgi kā citas Eiropas un pasaules valstis,
nonāks ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Ka nāksies pieņemt smagus un ļoti
nepopulārus lēmumus, kas skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Ka mūsu valsts finanšu
sistēma būs jābalsta ar lielu starptautisku aizņēmumu.
Tomēr
šo situāciju varētu dēvēt arī par mācību stundu. Mācību stundu mums visiem
Saeimai, valdībai, sabiedrībai visai valstij. Tas ir kā atskaites punkts, kurā
mums ir iespēja pārskatīt savu vērtību sistēmu, pārdomāt, kas bijis pareizi, kas
nepareizi, kā veidojušās attiecības starp valsts varu un sabiedrību, kāda bijusi
varas un sabiedrības sadarbība un mijiedarbība. Tomēr šis ir arī atspēriena punkts,
jo valsts ir pateikusi, ka vēlas un ir gatava mainīties. Viens piemērs mēs esam
sapratuši, ka jāmaina valsts pārvaldes sistēma. Es uzskatu, ka pārmaiņas valsts
pārvaldē jābalsta nevis uz mehānisku valsts pārvaldes aparāta vai valsts funkciju
samazināšanu, bet gan uz pamatprincipu, ka valsts pārvaldei ir jābūt racionālai.
Vēsture
ir pierādījusi, ka veiksmīga attīstība iespējama tikai tad, ja tā balstīta uz
sadarbību, atbildību un uzticību. Tas attiecas arī uz valsts attīstību. Valstij
jārada sistēma, kurā sabiedrībai dzīvot, strādāt, pelnīt. Jārada apstākļi, lai
iedzīvotāji būtu ieinteresēti tajā dzīvot, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti šeit
strādāt un attīstīt biznesu, lai neveidotos sociālās grupas, kuras nejūtas
sadzirdētas.
Ļoti
svarīga ir valsts varas un pilsoņu savstarpējā attieksme. No vienas puses, ilgāku
laiku ir notikusi varas attālināšanās no sabiedrības, kas izpaudās lēmumu
pieņemšanā, pietiekami neizskaidrojot, nekomentējot un nepārliecinot Latvijas
iedzīvotājus par pieņemto lēmumu pareizību. No otras puses, ir arī Latvijas
sabiedrības līdzatbildība pret valsti, ko apliecina godprātīga nodokļu nomaksa,
rūpes par vidi un attieksme pret līdzcilvēkiem. Ir jābūt vēlmei iesaistīties
sabiedriskajos, ekonomiskajos, politiskajos procesos. Sākot no ieskrūvētas ekonomiskās
spuldzītes un nokrāsota mājas žoga un beidzot ar aktīvu dalību nevalstiskā
organizācijā vai politiskā partijā. Valsts un sabiedrība nedrīkst būt priekšnieka
un padotā attiecībās, valstij un tās iedzīvotājiem jābūt sadarbības partneriem.
Partneriem, kuri ir ieinteresēti viens otrā, kuri ir ieinteresēti viens otra
panākumos.
Tādēļ
šobrīd galvenais uzdevums ir atjaunot ticību valstij. Panākt, lai cilvēki būtu
patiesi ieinteresēti savas valsts attīstībā: vēlētos strādāt un dzīvot Latvijā.
Ja mums izdosies to panākt, tad arī iedzīvotāji labprāt pildīs savas saistības pret
valsti. Protams, būtiskas pārmaiņas valsts un sabiedrības attiecībās nav iespējamas
bez politiskajām pārmaiņām. Un man ir gandarījums, ka šajā saspringtajā
situācijā mums ir izdevies panākt daudzus un svarīgus kompromisus starp Saeimā
pārstāvētajām partijām tas attiecas gan uz valdības veidošanas procesu, gan
Satversmes grozījumiem, kas ļauj vēlētājiem rosināt Saeimas ārkārtas vēlēšanas,
gan citiem ne mazāk svarīgiem jautājumiem. Politiski ekonomiskā situācija ir likusi
partijām meklēt iespējas vienoties nevis uz populistisku paziņojumu, bet gan uz
konstruktīvas sadarbības bāzes. Un tas liecina, ka politiskās partijas spēj
mobilizēties un sadarboties, lai kopīgi meklētu izeju no krīzes.
Cienījamie
kolēģi!
Jau
drīz mums būs jāveic nopietni un sāpīgi budžeta grozījumi, ko paredz valdības
vienošanās ar starptautiskā aizdevuma devējiem. Tas būs vēl viens eksāmens
valdībai un parlamentam vai mēs būsim spējīgi vienoties par valsts budžeta
grozījumiem, apzinoties, ka lēmumi būs grūti, finanšu samazinājums nopietns un tas
ietekmēs visus Latvijas iedzīvotājus. Ir jāsaprot, ka mēs nevaram atļauties pieņemt
šodien šķietami izdevīgākus lēmumus, kas varbūt uz mēnesi vai diviem attālinās
sociālu neapmierinātību, taču jau pavisam drīz radīs valstij daudz nopietnākas
problēmas. Es ceru, ka visi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki spēs vienoties un
rīkosies valstiski atbildīgi. Cilvēki nereti vaicā kāpēc Latvijas ekonomika
nonākusi tādās grūtībās? Kāpēc Latvijai jāvēršas starptautiskajās finanšu
institūcijās? Kāpēc globālā ekonomiskā krīze Latviju ir skārusi tik smagi? Uz
šiem jautājumiem nav iespējama viennozīmīga atbilde, jo pašreizējo situāciju
radījuši vairāki būtiski un savstarpēji saistīti faktori.
Pēc
iestāšanās Eiropas Savienībā bija sasniegts tas mērķis, uz kuru tika virzīta visa
valsts attīstība pēdējos desmit gadus. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij
salīdzinoši īsā laikā bija izdevies sasniegt ievērojamu progresu. Progresu, uz ko
citas valstis iet gadiem un gadu desmitiem. Tomēr tagad mēs esam spiesti secināt
pēc šī mērķa sasniegšanas gan valsts vara, gan sabiedrība ieslīga zināmā
pašapmierinātībā. Šķita, ka sasniegtais pats par sevi ir valsts un tās
iedzīvotāju labklājības garants. Straujā ekonomiskā augšupeja deva mums
pārliecību, ka īsā laikā arī mēs celsim savu dzīves līmeni līdz Rietumeiropas
valstu labklājībai. Šodien mums jāatzīst, ka bija nepieciešama stingrāka valsts
budžeta disciplīna. Budžeta izdevumi nedrīkstēja pārsniegt ieņēmumus, bet
tieši otrādi bija jāveido uzkrājumi. Tomēr diemžēl politiķi nespēja
pietiekami skaidri un nepārprotami paskaidrot, argumentēt, pārliecināt par šādas
rīcības nepieciešamību sabiedrību, arodbiedrības un nevalstiskās organizācijas.
Šodien mums jāatzīst, ka bija nepieciešama ne tikai valsts attīstības vīzija, bet
arī skaidri definēti stratēģiskie virzieni un taktiskie uzdevumi.
Tādēļ
šobrīd ir jāmeklē risinājums jautājumam ko darīt tālāk. Jādefinē
stratēģiskie mērķi, jāiesaista to izstrādē dažādu nozaru eksperti, Latvijas
inteliģence un citi, kas gatavi līdzdarboties, lai valstij būtu gan skaidri mērķi,
gan stratēģija, gan taktika. Un, manuprāt, valsts prioritātēm ir jābūt šādām:
eksportspējīgas produkcijas ražošana un valsts eksportspējas veicināšana,
inovācijas un uz zināšanām balstīta sabiedrība,
eiro ieviešana iespējami īsākā laika posmā
un, protams, valsts enerģētiskā drošība.
Dāmas
un kungi!
Šogad
aprit pieci gadi, kopš Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas
alianses dalībvalsts. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ļāvusi mums īsā
laikā realizēt daudzus projektus valsts attīstībai. Ar Eiropas Savienības fondu
palīdzību veiktas vērienīgas investīcijas valsts un pašvaldību infrastruktūrā,
izglītībā, uzņēmējdarbībā un citās jomās. Dalība Eiropas Savienībā mums
ļāvusi ne tikai piesaistīt apjomīgu finansējumu, bet arī rēķināties ar divdesmit
sešu partnervalstu politisku atbalstu. Eiropas Savienība turpina būt mūsu
stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības garants.
Savukārt
mūsu dalība NATO ir devusi valstij līdz šim nebijušas drošības garantijas. Ar
līdzdalību šajā kolektīvās drošības sistēmā, piedalīšanos alianses
starptautiskajās misijās un sadarbību starptautiskās drošības uzturēšanā Latvija
šo piecu gadu laikā pierādījusi sevi kā uzticamu un prognozējamu partneri. Šajās
svētku dienās saņēmām traģisku vēsti par divu Latvijas karavīru bojāeju
operācijas laikā Afganistānā. Sērojot par Latvijas karavīru zaudēšanu, mums katram
ir jāsaprot, ka šīs ir saistības, kuras Latvija kā alianses dalībvalsts ir
uzņēmusies, un mums tās ir jāievēro, jo mūsu sabiedrotie ar mums rēķinās, mūs
novērtē un mums uzticas. Stiprinot NATO, mēs stiprinām arī savu drošību.
Atzīmējot dibināšanas 60.gadadienu, NATO ir sevi apliecinājusi kā spēcīgākā
militārā alianse pasaulē. Un Latvija ir šīs alianses pilntiesīga dalībvalsts.
Godātie
kolēģi! Dāmas un kungi!
Nenoliedzami,
katram Latvijas iedzīvotājam vissvarīgākie ir pašu mājās notiekošie procesi.
Vēlme līdzdarboties un sekmēt Latvijas attīstību ir radījusi pozitīvu tendenci
Latvijas sabiedrībā cilvēki arvien aktīvāk iesaistās politiskajos procesos.
Tomēr ir būtiska atšķirība starp dalību pasākumā, mītiņā, demonstrācijā vai
diskusijā ar kādu amatpersonu un pastāvīgu iesaistīšanos valsts politikā un tās
veidošanā. Tāpēc es gribētu aicināt Latvijas iedzīvotājus vēl aktīvāk
piedalīties sabiedriski politiskajās aktivitātēs, iesaistoties jau esošajās
politiskajās un nevalstiskajās organizācijās vai dibinot jaunas. Pats galvenais ir
nepieciešami skaidri mērķi. Un programma, kā šos mērķus sasniegt. Jo runa ir nevis
par politisko organizāciju kvantitāti, bet gan par kvalitatīvu politiku. Es esmu
pārliecināts, ka cilvēks, kuru interesē valsts nākotne, nedrīkst būt vienaldzīgs.
Tikpat skaidrs ir arī tas, ka nedrīkst būt pretnostatījums starp parlamentu un
sabiedrību, jo Saeimu ir ievēlējusi sabiedrība. Vēlēšanas ir un paliek tieša
vēlētāju, tātad sabiedrības gribas izpausme. Tātad jebkurš parlamentā ievēlēts
politiķis neatkarīgi no partijiskās piederības pārstāv noteiktu sabiedrības daļu.
Līdz ar to katra Latvijas iedzīvotāja interesēs ir iesaistīties politiskajos
procesos.
Jau
pēc mēneša Latvijā gaidāmas vēlēšanas jauno novadu un pilsētu pašvaldību,
kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Lai cilvēki varētu izdarīt pamatotu izvēli,
kam uzticēties savā novadā, kam uzticēt mūsu valsts interešu aizstāvību Eiropā,
ir svarīgi izvērtēt, ko piedāvā Latvijas politiskie spēki. 6.jūnija vēlēšanas
uzskatāmi parādīs vēlētāju pašreizējo noskaņojumu un uzticību vienam vai otram
politiskajam spēkam un to paustajiem uzskatiem. Tāpēc es aicinu visus Latvijas
pilsoņus būt aktīviem un izdarīt savu izvēli balsojot. Sabiedrības aktivitāte
skaidri pierādīs, cik mēs esam ieinteresēti pārmaiņās un kam mēs vēlamies
uzticēt šo pārmaiņu realizāciju.
Cienītās
dāmas! Godātie kungi!
Šodien
Latvijas Republika svin Neatkarības deklarācijas pasludināšanas deviņpadsmito
gadadienu. Deviņpadsmit atjaunotās Latvijas gados esam pieredzējuši daudz. Ir bijis
liels optimisms un gaidas jau drīz sasniegt Rietumeiropas valstu attīstības un
pārticības līmeni. Ir bijušas cerības. Ir bijuši nozīmīgi panākumi. Neliegsimies
bijušas arī vilšanās. Tomēr šie deviņpadsmit gadi pierādījuši mūsu valsts
dzīvotspēju. Esmu pārliecināts, ka, par spīti grūtībām, neviens nešaubās
1990.gada 4.maijā izdarītā izvēle bija vienīgā pareizā. Tāpēc es vēlos
pateikties visiem, kas piedalījās Latvijas neatkarības atjaunošanā. Visiem, kas pirms
divdesmit gadiem veidoja Baltijas ceļu. Visiem, kas balsoja par Latvijas Republikas
Neatkarības deklarāciju. Visiem, kas aizstāvēja mūsu brīvības ilgas toreizējā
PSRS tautas deputātu kongresā. Visiem, kas nosargāja tikko atgūto neatkarību uz
barikādēm 1991.gadā. Paldies visiem, kuri toreiz ticēja un arī tagad tic stiprai
Latvijas valstij.
Dievs,
svētī Latviju!
(Tiek atskaņota valsts himna.)
Sēdes
vadītājs. Godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi!
Līdz
ar to pasludinu šodienas svinīgo sēdi par slēgtu.
Aicinu
visus klātesošos uz šampanieti Sarkanajā zālē un pēc tam uz kopīgu
fotografēšanos Saeimas pagalmā.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas pavasara
sesijas 3.(svinīgā) sēde
2009.gada 4.maijā