Latvijas Republikas 9.Saeimas

2009.gada 2.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 2.aprīļa sēdi.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt šodienas sēdes apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamu grozījumu tajā.

Ir saņemts Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegums, kura lūdz šodienas sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu iekļaut Saeimas lēmuma projektu „Par Jāņa Porieša 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Līdz ar to pirmais darba kārtības punkts ir Saeimas lēmuma projekts „Par Jāņa Porieša 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja deputāta Aigara Kalvīša iesniegumu, ar kuru viņš paziņo, ka noliek deputāta mandātu. Izskatīja arī Centrālās vēlēšanu komisijas iesniegtos materiālus un sagatavoja Saeimas lēmuma projektu par deputāta pilnvaru apstiprināšanu Jānim Porietim.

Lūdzu apstiprināt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aicinu Jāni Porieti tribīnē, lai nodotu deputāta svinīgo solījumu.

J.Porietis.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aicinu parakstīties. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Jāņa Porieša 9.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu deputātu Jāni Porieti ieņemt vietu Sēžu zālē.

Paldies deputātam Aigaram Kalvītim par darbu 9.Saeimā.

Savukārt mums ir nepieciešama 15 minūšu ilga tehniska pauze, lai varētu pārinstalēt balsošanas iekārtu. Tas nozīmē, ka mēs tiekamies Sēžu zālē pulksten 9.20.

Bet, pirms mēs ejam šajā pārtraukumā, es gribu mūsu visu vārdā sveikt kolēģi Jāni Urbanoviču, kuram pagājušajā nedēļā bija ļoti apaļa dzimšanas diena. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie kolēģi, pirms mēs turpinām sēdi, lūdzu, izņemiet balsošanas kartes no balsošanas iekārtām un ievietojiet atpakaļ, lai balsošanas iekārta jūs atkal atpazītu.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 8.punktu - likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (ar reģistrācijas numuru 1086/Lp9) izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par šādiem darba kārtības grozījumiem. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no šodienas sēdes darba kārtības tiktu izslēgts likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (ar reģistrācijas numuru 1086/Lp9), kura izskatīšana pirmajā lasījumā bija paredzēta apstiprinātajā darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 14, atturas - 3. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” un izskatīt jautājumu par tā nodošanu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai šodienas sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādātais likumprojekts „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” un šis likumprojekts tiktu iekļauts pie Prezidija ziņojumiem! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 13, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” pēc 7.punkta likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (ar reģistrācijas numuru 1147/Lp9) izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu prasīt skaļāk, jo ļoti slikti var dzirdēt prasītāju. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumu, iekļaujot sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” pēc 7.punkta likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 6, atturas - 8. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Māra Kučinska atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Un ir saņemts arī 10 deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Izskatīsim apstiprināto darba kārtību. Sākam, kā tas ir parasti, ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Viņš acīmredzot runās „par”.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Situācija ar bezdarbu reģionos izsauc ļoti lielu satraukumu. Pie mums, PCTVL frakcijā, vēršas aizvien vairāk un vairāk cilvēku, kuri ir zaudējuši darbu un kuriem nav finanšu līdzekļu, lai uzturētu savas ģimenes un - kas ir vēl daudz drausmīgāk - samaksātu naudu bankām par kredītsaistībām, ko viņi ir uzņēmušies. Pirmām kārtām runa ir par depresīvajiem reģioniem - tādiem kā Latgale, arī par mazpilsētām - tādām kā Dobele, Bauska, Kalnciems.

Vēl pirms dažiem gadiem jaunie cilvēki bija noticējuši pasakai par treknajiem gadiem. Lielākā daļa no viņiem strādāja celtniecības nozarē, saņēma pieklājīgu atalgojumu un, noticēdami valdības solījumiem par to, ka Latvija strauji attīstās, nopirka dzīvokļus uz kredīta, bet tagad, kad ir palikuši bez darba, viņi cieš ārkārtīgu trūkumu. Šie cilvēki nevar ilgi gaidīt palīdzību! Tā viņiem ir nepieciešama šodien un jo ātrāk - jo labāk.

Kopumā Latvijā bezdarba līmenis jau ir pārsniedzis 10 procentus un diemžēl nemitīgi pieaug vēl arvien. Jālēš, ka vasaras sākumā bezdarba līmenis acīmredzot kļūs vēl augstāks. Tik īsā laikposmā nedz valdība, nedz privātie uzņēmēji nespēs radīt jaunas darba vietas, labi vēl, ja izdosies saglabāt tās darba vietas, kuras ir palikušas. Bet cilvēkiem gribas ēst, un, lai izdzīvotu, jāēd ir katru dienu, un viņi nevar gaidīt gadiem ilgi, cerot, ka kādreiz tiks radītas jaunas darba vietas.

Tādēļ PCTVL frakcija piedāvā ieviest attiecīgu grozījumu likumā, kas uzstādītu valdībai prasības izveidot cilvēku nodarbinātības sabiedriskajos pagaidu darbos palielināšanas programmu. Šāda programma ļaus paglābt daudzas ģimenes no bada un dos cilvēkiem reģionos cerību, ka valsts palīdzēs viņiem pārvarēt ārkārtīgi smagos krīzes laikus.

Patlaban bezdarbniekiem darba biržās labākajā gadījumā piedāvā pārkvalifikāciju, tomēr tas nevar atrisināt problēmu, jo darba vietu skaits strauji sarūk. Kāda jēga iegūt jaunu profesiju, ja tanī pašā Dobelē darba šajā arodā vienalga nav?

Tādēļ aicinu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu, kas ir vērsts uz to, lai steidzami izveidotu sabiedrisko darbu programmu, kura glābtu daudzus tūkstošus cilvēku no bada.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? (No zāles: „Jā!”) Deputāti iebilst, līdz ar to šis jautājums mums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 54, atturas - 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. Viņš acīmredzot runās „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! PCTVL ierosina, tā kā esam ekonomiskās krīzes apstākļos, vismaz līdz 2010.gada 1.jūlijam noteikt Valsts sociālo pabalstu likuma pārejas noteikumos termiņu, kura laikā Ministru kabinets nav tiesīgs samazināt sociālos pabalstus. Tā ir atbilde uz Labklājības ministrijas bezkaunīgajiem un pretvalstiskajiem plāniem no šā gada 1.jūnija atteikties no ģimenes valsts pabalsta izmaksas bērna pirmajā dzīves gadā un/vai atcelt piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta.

Ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu pašlaik ir tikai astoņi lati, savukārt piemaksa par pirmo bērnu ir 100, par otro bērnu - 150, par trešo un nākamajiem bērniem - 200 latu. Neizmaksājot ģimenes valsts pabalstu bērna pirmajā dzīves gadā, Labklājības ministrija plāno ieekonomēt aptuveni 1,05 miljonus latu. Savukārt atceļot piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta, varētu ietaupīt 1,8 miljonus latu. Fiskālais labums no šāda samērā niecīga budžeta izdevumu samazinājuma ir ļoti apšaubāms. Tajā pašā laikā netiek ievērots nedz Satversmē nostiprinātais tiesiskās paļāvības princips, nedz samērīguma princips.

Saskaņā ar vecāku apvienības „Māmiņu klubs” veikto aptauju, kurā piedalījās 2000 Latvijas ģimeņu, 64 procenti ģimeņu negatīvi vērtē Labklājības ministrijas ieceri atcelt ģimenes valsts pabalstu bērna pirmajā dzīves gadā vai piemaksas pie bērna piedzimšanas pabalsta.

Dāmas un kungi! Mēs nedrīkstam mēģināt izkļūt no krīzes, maksājot par to jebkādu cenu. Mums ir jādomā par nākotni - par to, lai saglabātu Latvijas tautu. Situācijā, kad kopš 1991.gada mirstība ir lielāka par dzimstību, neatbalstot ģimenes ar bērniem, valsts vienkārši nespēs izdzīvot. Mēs ceram, ka Saeimas deputātiem būs politiskā griba pieņemt mūsu priekšlikumu tieši šodien un uzreiz divos lasījumos, kā tas bija ar grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, kuru rezultātā 200 tūkstošiem pensionāru tika atņemti 11 miljoni latu.

Aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš acīmredzot runās „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Priekšlikuma populistiskā būtība ir labi redzama, ja iedziļinās visā tajā, kas tur ir rakstīts. Jo tur ir rakstīts tas, ka Ministru kabinets nav tiesīgs samazināt likumā noteikto sociālo pabalstu apmēru. Ko tas nozīmē? Kā var vispār runāt, vai Ministru kabinets ir tiesīgs vai nav tiesīgs pārkāpt to, kas ir teikts likumā? Tā ir viena lieta.

Ministru kabinets vispār nav tiesīgs pārkāpt neko, kas ir teikts likumā.

Un vēl jocīgāks ir tas datumu uzskaitījums. Tātad no 2009.gada 2.aprīļa līdz 2010.gada 1.jūlijam Ministru kabinets nav tiesīgs samazināt, bet citos datumos tas būs tiesīgs samazināt?

Tā ka, godātie iesniedzēji, jums ir ļoti lieli robi zināšanās. Es jums iesaku tos aizpildīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 54, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozijums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam. Viņš acīmredzot runās „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Frakcija „Saskaņas Centrs” balsos „pret”, un es gribu pamatot savu balsojumu.

Mēs saprotam, ka ir grūti laiki, ka Latvijā vajag taupīt un ka varbūt šos atvaļinājuma pabalstus, kurus maksā valsts, nevar šodien atbalstīt un nevar izmaksāt, bet vienīgi ar tādu atrunu, ka šis likumprojekts ies kopā ar citiem projektiem, saskaņā ar kuriem arī visiem tiem ierēdņiem, kurus mēs atlaidīsim tuvākajā laikā no aģentūrām, no pārvaldēm, no padomniekiem, un citām personām, kuras tiks atlaistas sakarā ar to, ka mēs mazinām savus štatus, arī būs iekļauts tāds pats ierobežojums. Citādi iznāks tā, ka, ja mēs atlaižam no darba ierēdni, kurš strādā parlamentā vai par padomnieku, pieņemsim, ministram, tad mēs izmaksājam viņam trīs mēnešu vidējās izpeļņas apmērā pabalstu, bet ugunsdzēsējiem, policistiem vai robežsargiem mēs to nemaksājam.

Sakarā ar to mūsu frakcija balsos „pret”, un mēs lūdzam ņemt vērā to, ka, ja ir plānots tāds grozījums, tad lai nebūtu tā, ka mēs vienus ierēdņus ierobežojam, bet otriem atļaujam strādāt… un saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem liekam arī klāt, lai vieglāk būtu runāt ar cilvēkiem, kurus skars šī štatu samazināšana.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

„Par” likumprojekta nodošanu komisijai runās deputāts Dalbiņš. Vārds deputātam Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jebkurā gadījumā šī iniciatīva par attiecīgo Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā nāk no Iekšlietu ministrijas. Jāsaka, ka tas nav grozījums, kas būtu saistīts ar to, lai kaut kādā veidā speciāli pasliktinātu dienesta stāvokli Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldē dienošajiem cilvēkiem, bet attiecīgajā situācija, kāda tā ir pašreiz, tas ir pats mazākais un mazāk sāpīgākais risinājums, lai saglabātu dienesta vietās attiecīgos cilvēkus un viņi nebūtu jāatvaļina… lai saglabātu iespēju apmaksāt konkrētās dienesta vietas.

Tāpēc arī komisija, atsaucoties uz iekšlietu ministres lūgumu, sagatavoja likumprojektu tādā veidā, lai atrisinātu šo jautājumu krīzes situācijā. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtā likumprojekta „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības punkts - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Leiškalnam šā gada 2.aprīlī”. Ir saņemts deputāta Leiškalna iesniegums ar lūgumu piešķirt šodien, 2.aprīlī, viņam bezalgas atvaļinājumu. Katram deputātam vienu reizi sesijā ir tiesības uz šādu atvaļinājumu, bet jebkurā gadījumā mums šis jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Leiškalnam šā gada 2.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Atvaļinājums ir piešķirts.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”. Pirmais šajā sadaļā ir likumprojekts „Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gunārs Upenieks.

G.Upenieks (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura dokumenta numurs ir 3970, - „Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums”. Ar likumprojekta pieņemšanu būs izveidota tiesiskā bāze fondu, kas izveidoti minētās programmas ietvaros, finanšu līdzekļu apgūšanai.

Uz trešo lasījumu ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Upenieks. 2.- Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Upenieks. 3.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Upenieks. 4.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Upenieks. 5.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Upenieks. 6.priekšlikums. Arī tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Upenieks. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Upenieks.Un 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Upenieks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Ieroču aprites likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Ieroču aprites likumā” trešajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi. Tie izskatīti komisijas 25.marta sēdē.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Arī 2.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi likumprojektā ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ieroču aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1121/Lp9. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un konceptuāli atbalstījusi.

Īsumā par to, kādēļ šāds grozījums ir vajadzīgs. Man gribētos jums teikt, ka sakarā ar demogrāfisko situāciju mums Latvijā joprojām ir saglabājusies negatīva dzimstības bilance un ka joprojām mums šī paaudžu nomaiņa ir liela problēma, jo bērni piedzimst mazāk nekā vecie cilvēki nomirst. Tāpēc ir svarīgi ieviest un skaidri definēt, ko nozīmē daudzbērnu ģimene, jo tieši tās ģimenes, kur ir vairāk bērnu - trīs un vairāk -, ir tās, kuras varētu nodrošināt pozitīvu šo paaudžu nomaiņu. Līdz ar to šie grozījumi skaidri definē, kas ir daudzbērnu ģimene, kāds ir tās statuss. Un šis likumprojekts paredz arī precizēt pašreiz spēkā esošo normu par bērnu adopciju uz ārzemēm.

Tā kā komisija to ir konceptuāli atbalstījusi, lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene. Paldies.

Priekšlikumus varētu iesniegt līdz 23.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības punktu, mums jālemj vēl par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” tiktu iekļauts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādātais likumprojekts „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 21, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” ar reģistrācijas numuru 1147/Lp9, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēža kungs! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.3936 - likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.

Es atgādinu, ka Latvijas pensiju sistēma ir veidota trīs līmeņos: pirmais - valsts obligāto nefondēto pensiju shēma, otrais - valsts obligāto fondēto pensiju shēma un trešais - brīvprātīgā pensiju shēma, privātā shēma.

Saskaņā ar esošo likumdošanu iemaksas fondēto pensiju shēmā, tas ir otrajā līmenī, ir daļa no tām iemaksām, kas tiek veiktas valsts pensiju apdrošināšanai. Katras personas veiktās iemaksas kļūst par fondēto pensiju shēmas dalībnieku pensiju kapitālu, kurš netiek ieskaitīts valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos.

Godātie deputāti! Ņemot vērā straujo ekonomikas lejupslīdi valstī un makroekonomiskās prognozes tuvākajiem gadiem, Labklājības ministrija prognozē, ka, nepārskatot iemaksu likmi fondēto pensiju shēmā, uzkrājums, kas ir sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā un kas uz 1.martu bija 922 miljoni latu, būs izlietots jau pāris gadu laikā un budžetā veidosies reāls deficīts.

Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz atteikties no iemaksu likmes pārdales vienlīdzīgās daļās starp pensiju sistēmas pirmo līmeni un fondēto pensiju shēmu. Likumprojekts nosaka, ka fondēto pensiju shēmā šogad un nākamgad tiks novirzītas iemaksas 2 procentu apmērā, no 2011.gada - 4 procentu apmērā, bet 2012.gadā un turpmāk iemaksu likme fondēto pensiju shēmā būs 6 procenti.

Godātie deputāti! Komisija likumprojektu ir atbalstījusi, un komisijas vārdā lūdzu to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 18, atturas - 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Ļoti cienījamie kolēģi un kolēģes! Es gribu teikt, ka Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija nevar atbalstīt likumprojektu šādā redakcijā. Mēs saprotam, ka valstij, nonākot grūtā finansiālā situācijā, ir jāizmanto jebkurš papildu naudas avots. Taču valdība piedāvā mainīt Latvijā izveidotās trīs līmeņu pensiju sistēmas otrā līmeņa pensiju iemaksu apmēru ļoti ievērojamā apjomā.

Atcerēsimies, ka saskaņā ar sākotnēji plānoto šāgada iemaksām vajadzēja būt 9 procentu apmērā un nākamgad jau tuvoties šim līdzīgās daļās sadalītajam 10 procentu apjomam! Kā jūs atceraties, ar ļoti lielām šaubām un ar ļoti garām debatēm, kurās arī no daudzu šābrīža koalīciju veidojošo frakciju deputātu puses izskanēja iebildumi, mēs decembrī pārgājām uz ļoti piesardzīgām izmaiņām, nosakot šāgada iemaksu apjomu 8 procentu apmērā un cerot, ka nākamgad un turpmākajos gados mēs varēsim pāriet uz 9 procentu un 10 procentu apmēru. Kāpēc?

Atcerēsimies, ka sākotnēji Labklājības ministrija, piedāvādama šo līdzīgās daļās sadalīto sociālā nodokļa iemaksu apjomu (daļu - sociālajā budžetā un daļu - otrajā pensiju līmenī), balstījās uz ļoti nopietnām prognozēm par demogrāfisko situāciju Latvijā! Laikā, kad pašreizējie nodokļu maksātāji, kuri, nonākuši pensijas vecumā, izmantos, savu pensiju saņemot, pensiju sistēmas otro līmeni… Labklājības ministrijas aprēķini rādīja, ka šīs iemaksas solidārajā sociālās drošības sistēmā… ka šo iemaksu apjoms nesasniegs tādu līdzekļu apjomu, kāds tajā laikā būs vajadzīgs. Mēs neesam dzirdējuši, ka pēdējā gada laikā, kad šīs izmaiņas tiek piedāvātas, demogrāfiskā situācija Latvijā būtu radikāli mainījusies. Tieši otrādi! Tendences joprojām ir tādas, ka nav pamata optimistiskām prognozēm, cerībām, ka mums, kas esam šā, otrā, līmeņa pensiju iemaksu veidotāji… ka mums, sasniedzot pensijas vecumu, līdzekļi būs pietiekami.

Tāpēc es vēlreiz gribu atkārtot, ka mūsu frakcija nevar atbalstīt tik radikālas izmaiņas otrā pensiju līmeņa iemaksu apjomā un ka šāda redakcija nav pieņemama. Es gribu piebilst, ka arī Starptautiskais Valūtas fonds nav atbalstījis otrā pensiju līmeņa iemaksu izmaiņas kā budžeta deficīta segšanas avotu. Un ļoti būtiski ir atcerēties, ka šāds solis pēc būtības ir pretrunā arī ar tiesiskās paļāvības principu. Ir jādomā par to, ka tas lielā mērā apdraud arī paša sociālā nodokļa maksātāja uzticību sociālās drošības sistēmai.

Aicinu šo likumprojektu pirmajā lasījumā noraidīt un piedāvāt piesardzīgāku pārejas shēmu, kas neapdraudētu visu triju līmeņu pensiju sistēmu un tiesiskās paļāvības principu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man ir pienākums informēt jūs par to situāciju, kāda ir šajā jautājumā, ciktāl to es zinu kā bijušais valdības vadītājs.

Ja tā īsi paskatāmies uz šo jautājumu, tad redzam, ka mēs sākām ar ļoti ambiciozu mērķi, nosakot 10 procentu atskaitījumus tiem, kuri ir zem 35 gadiem, un tad līdz nepilniem 50 gadiem brīvprātīgi varētu maksāt.

Mēs sākām ar 2 procentiem, pēc tam pielikām klāt vēl 2, tad 4 procentus… Mēs nonācām līdz 8 procentiem. 2008.gadā mums vajadzēja tālāk palielināt uz 9 un 10 procentiem. Mēs apturējām 8 procentu līmenī šīs iemaksas, jo mēs vienkārši finansiāli nevarējām nodrošināt šos 9 un 10 procentus.

Jāsaka tā, ka mērķis Latvijai bija ļoti ambiciozs - daudz lielāks nekā Lietuvai un Igaunijai. Lietuvā un Igaunijā tik tiešām šis otrais līmenis, vismaz projektu līmenī, ir apmēram 3 procenti. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Ir pilnīgi skaidrs, ka otrais līmenis dod cilvēkiem pensijas papildu avotu. Pēc aptuveniem aprēķiniem, pirmie cilvēki, kas saņems pensiju no diviem līmeņiem, aizies pensijā 2016.gadā. Un tad viņiem nāks klāt vēl viens maksājums, kas fundamentāli palielinās viņu pensijas daļu un līdz ar to nodrošina viņu interesi maksāt. Tā ka pati ideja bija absolūti precīza.

Es atceros, ka savā laikā Latvijas Banka ļoti strikti iestājās par 10 procentiem. Problēma bija vienā apstāklī. Problēma bija tajā apstāklī, vai mēs to varam finansēt. Ar ko 2008.gads... faktiski 2009.gads, jo 2008.gads vēl neparādīja ciparus… ar ko 2009.gads būtiski atšķiras no iepriekšējiem gadiem? 2009.gadā mums parādās deficīts sociālajā budžetā. Uz 30.martu, pēc manā rīcībā esošās informācijas, mums pensiju budžetā deficīts ir 41 miljons un bezdarbnieku budžetā mums ir apmēram nepilnu 6 miljonu deficīts. Labklājības ministrijas prognozes paredz, ka mums varētu būt 12,7 procentus liels bezdarbs, kas ir vismaz par 2,5 procentiem lielāks, nekā ir paredzēts budžetā. Ir pilnīgi skaidrs Finanšu ministrijas plāns... no fiskālā viedokļa tas, neapšaubāmi, būtu atbalstāms, jo šī pāreja no apmēram 8 uz 2 procentiem varētu ienest aptuveni 160 miljonus, kurus tad varētu izmantot, lai zināma mērā kompensētu deficītu sociālajā budžetā. Īpaši runājot par bezdarbniekiem.

Vēl man jāsaka tā: ja mēs skatāmies uz šo ienesīgumu, tad tur tā sistēma bija tāda, ka katrs cilvēks varēja brīvi parakstīt savu ienesīguma plānu, viņš varēja izvēlēties aktīvo vai pasīvo daļu. Pasīvā daļa nesa mazākus procentus, bet bija drošāka. Aktīvā daļa bija tīri zaudēta, ņemot vērā, ka akcija… opciju tirgus nokrita. Zaudēta!

Ja paskatīsimies tos iznākumus, tad redzēsim, ka tie visi ir ar lielu mīnusu lielajos fondos, tāpēc šis priekšlikums, ka varētu arī valdības parādzīmes caur Valsts kasi iegādāties… caur šo shēmu… pēc manām domām, ir pareizs, jo tas zināmā mērā dod drošību cilvēkiem, bet, no otras puses, kasei likviditāti.

Kur ir problēma sakarā ar steidzamību? Un te nu es uzskatu par savu pienākumu jūs brīdināt. Šeit ir arī bijušais finanšu ministrs, un viņš to tikpat labi zina kā es. Problēma ar steidzamību ir sekojoša. Mēs jau decembrī sākām šīs sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu un ar Eiropas Kopienu, skaidri redzot, ka mums sociālajā budžetā veidosies deficīts, jo mēs samazinām algas. Līdz ar to arī sociālās iemaksas samazinās un pieaug bezdarbs. Tas nozīmē, ka arī bezdarbnieki nemaksās to nodokli, ko maksā strādājošie un tas viss atstāj iespaidu uz pensijām.

Tas, ko mums neizdevās panākt… Es neesmu pārliecināts, ka jaunā valdība ir panākusi vienošanos... Es aicinu drīzāk izskatīt tādu situāciju - risināt šo jautājumu, bet nepieņemt to galavariantā, tāpēc ka atbilde mums no Starptautiskā Valūtas fonda un no Eiropas Kopienas bija sekojoša: „Mēs neatbalstām šādu pieeju!” Otro līmeni samazināja viena cita iemesla dēļ. Viņi saprot, ka fiskālā ziņā mums nav īpašu avotu, kur ņemt līdzekļus, lai mēs varētu sociālā budžeta deficītu nosegt, bet viņi saka tā: „Ja jūs no otrā līmeņa ņemat naudu nost…” Otrais līmenis ir uzkrājums valstī. Mūsu valstī uzkrājumi pārsvarā ir ārkārtīgi niecīgi, taču šis ir viens no tiem uzkrājumu veidiem, kas reāli, de facto, eksistē mūsu valstī. „Ja jūs šo uzkrājumu samazināt un izmantojat šo naudu izdevumos, tad jūs fiziski… faktiski palielināt izdevumu daļu tekošajā gadā, un to mēs kā kreditori jums negribam atļaut.”

Sarunās mēs tikām līdz tādai situācijai, kur… Es personīgi pārstāvēju tādu viedokli: ja no mums pieprasa 5 procentu liela deficīta saglabāšanu situācijā, kad kopprodukts ir nokrities divreiz vairāk, nekā sākotnēji bija paredzēts memorandā, tad mums vienkārši… Tie, kas saprot finanses un zina budžetu, redz, ka mums finansiāli nav citas iespējas… Mums faktiski paliek tikai divas iespējas, lai mēs varētu šo budžetu iesniegt.

Viena iespēja. Būsim pilnīgi godīgi! Bez visiem šiem 20 procentu lielajiem algu samazinājumiem, kas… vēl ir tālu, diemžēl tālā nākotnē… un bez funkcionālā audita, un bez kārtīgas analīzes to darīt ir samērā bīstami, bet tomēr… Bez šiem 20 procentu lielajiem algu samazinājumiem… Tad klāt nāk divi faktori, kas sākumā bija nepieņemami.

Viens ir tas, ka fondēto pensiju līmenī ir samazinājums uz 2 procentiem, un otrs ir nepilna Eiropas naudas apgūšana. Vairāk nekā 750 miljonus apgūt nevarēs, ja grib saglabāt 5 procentus lielu deficītu.

Bet tā problēma ir, kolēģi, šāda: ja šo likumu šeit ar steidzamību pieņem galīgajā variantā un jau de facto ar šo likumu iet tālāk uz sarunām, lai veidotu memorandu un veiktu tā saucamo revīziju vai review, tad ir jānāk valdības vadītājam un autoritatīvi jāpasaka, ka tā vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu un aizdevējiem ir panākta, ka viņi principiāli piekrīt šādam pasākumam. Ja mēs to izdarīsim vienpusēji un nostādīsim fakta priekšā aizdevējus… To neparedz savstarpējais kreditoru un mūsu kā aizņēmēju memorands. Man ir pienākums jums to pateikt. Protams, parlaments ir suverēns savās tiesībās pieņemt lēmumus, bet, ņemot vērā iepriekšējās sarunas, vismaz man informācija ir tāda, ka līdz šim panāktā vienošanās par šā 5 procentu deficīta… Tātad šāda projekta iesniegšana, kurā tiek saglabāti šie vairāk nekā 700 miljonu samazinājumi, ar otrā līmeņa samazināšanu nav līdz galam saskaņota. Un tāpēc es drīzāk aicinu izskatīt šo jautājumu, bet nepielikt punktu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Vai mēs šo likumprojektu pirmajā lasījumā gribam pieņemt iz labas dzīves? Nē! Mēs to negribam pieņemt iz labas dzīves. Vai idejiski šis ir, teiksim, apzināts solis, tāds, ko mēs uzskatām par labu soli pašu par sevi? Nē! Tas nav tādā ziņā labs solis. Mēs visi saprotam, ka, ja mēs kaut vai uz gadu vai uz diviem gadiem mazinām iemaksas fondēto pensiju shēmā, tātad otrajā pensiju līmenī, tad tas atstās kaut kādu… lielāku vai mazāku, bet ne pozitīvu efektu uz nākotnes pensijām. Citādu efektu tas nevar atstāt! Jautājums - cik liels vai cik mazs tas efekts būtu. Bet tas iemesls, kāpēc šobrīd mēs šo likumprojektu gribam pirmajā lasījumā pieņemt, ir elementārs.

Patīsim vēstures gaitu drusku atpakaļ, kaut vai uz 2005.gadu! Kolēģi, kas notika ar mūsu tautsaimniecību pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā? Uzplaukums. Uzplaukums, kas beigās kļuva par mūsu ekonomikas pārkaršanu. Bet mums bija trīs gadi, kuru laikā mūsu valsts guva ieņēmumus budžetā, tas ir, budžetā ieplūda nodokļu veidā krietni vairāk naudas, nekā mēs bijām jebkad cerējuši vai plānojuši. Un nāca valdība pēc valdības, bet tās, izrādās, diemžēl neveidoja to, par ko arī es esmu no šīs tribīnes argumentējis, - to, ka tas būtu uzkrājums, tas ir, budžeta pārpalikums, bet tā nauda tika pārdalīta un faktiski… nu, viens teiks - „iztērēta”, otrs teiks - „izdota”. Bet tās naudas reāli nav!

Tagad, kad diemžēl ne tikai mūsu valstī ekonomika ļoti krīt uz leju, bet arī visā pasaulē, tas nozīmē, ka visiem mūsu eksporta… ka visos mūsu eksporta tirgos arī ekonomika iet uz leju, tāpēc mūsu valdībai un mums, Saeimai, ir reāli jāmazina mūsu tēriņi. Mēs šobrīd... valsts patērē par trešdaļu vairāk, nekā mēs ieņemam nodokļu formā. Par trešdaļu vairāk!

Tātad mums ir jāsamazina un būs ļoti krietni jāsamazina mūsu valsts budžeta tēriņi, līdzekļi. Un šis avots, iespējams, varētu dot apmēram 100 miljonu latu ietaupījumu tanī, ko mēs izdodam. Tas nav tas labākais! Es personīgi neuzskatu, ka šis ir tas solis, ko vajadzētu spert, kā saka, no brīvas gribas. Bet mēs jau sen vairs neesam tajā stadijā, kad varam domāt, cik mums labi ies. Mēs esam tajā stadijā, kad mums ir jādomā, lai mums pēc iespējas neietu vēl sliktāk.

Un šis solis - tas, ko valdība ierosina un ko arī es atbalstu pirmajā lasījumā, - ir tieši tāds. Tas nav kaut kas pozitīvs, un tas nav kaut kas tāds, ko mēs gribētu darīt. Tas ir kaut kas tāds, ko mēs, šķiet, esam spiesti darīt.

Godmaņa kungs runāja par valdības sarunām ar Starptautisko Valūtas fondu. Arī es šo sarunu gaitu ļoti labi zinu. Ja gadījumā kaut kas, teiksim, mainītos valdības un mūsu kopējā nostādnē... ja mēs tomēr atrastu kaut kādu citu - labāku avotu, kur ietaupīt šos līdzekļus, tad es būtu pirmais, kas atbalstītu citu ceļu, ja kāds to varētu atrast. Es par to neesmu vēl dzirdējis.

Tātad, kolēģi, es aicinu jūs šobrīd atbalstīt pirmajā lasījumā šo variantu. Turpināsim meklēt visi un ikkatrs, kur vēl vai kā mēs varētu labāk ietaupīt līdzekļus. Mūsu valdība arī pie šā jautājuma strādā. Un ne tikai finanšu ministrs, bet, es pieņemu, visi ministri pie tā strādā. Redzēsim, kā šī situācija tālāk attīstīsies, bet šobrīd pieņemsim šo variantu ar tādu apziņu, ka šis nav kaut kas tāds, ko mēs kā Saeima gribam iz labas dzīves un aiz pārticības pieņemt, bet, kā vienmēr, lai kaut kā mazinātu to lielo bedri, kurā mēs esam iekļuvuši dēļ tā, ka līdz šim, uzplaukuma gados, neviena valdība nevienu santīmu uzkrājumā diemžēl nav mums atstājusi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nav nekas piebilstams, tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 18, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad otrajā lasījumā šis likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

G.Bērziņš. Komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 3.aprīli, bet otrais lasījums - Saeimas 8.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Sodu reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījums Sodu reģistra likumā” paredz papildināt Sodu reģistra likumu ar jaunu normu, kas nosaka, ka arī kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, kas veic dzīvības apdrošināšanu, būs tiesības bez maksas saņemt ziņas no Sodu reģistra Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzēto pienākumu izpildei.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 25.marta sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sodu reģistra likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 14.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību, mums vēl jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Juridiskā komisija lūdz likumprojektu „Grozijums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, kuru izstrādājusi šī pati komisija, izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā un iekļaut to šodienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts 10 deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts 10 deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts 10 deputātu iesniegums ar priekšlikumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt šodienas sēdes darba kārtību.

Likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kurš paredz valsts nodevas ieviešanu par deklarētās dzīvesvietas reģistrēšanu. Šis likumprojekts pārsvarā attiecas uz pašvaldībām... šo saistību nokārtošanu starp valsti un pašvaldībām, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.aprīlis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs 3986. Jāteic, ka Satiksmes ministrija kopā ar „Latvijas Dzelzceļu” bija šo likumprojektu izstrādājusi tik kvalitatīvi (un valdība to apstiprinājusi), ka komisijai uz otro lasījumu neviens priekšlikums netika iesniegts. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienbalsīgo atbalstu!

Priekšlikumus komisija gaidīs līdz šā gada 16.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs 3987. Komisijā uz otro lasījumu saņemts viens priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Līdz ar to lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienbalsīgo atbalstu! Priekšlikumus komisija gaidīs līdz šā gada 16.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par piesārņojumu””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeima! Tātad jūsu uzmanībai tiek piedāvāts otrais lasījums grozījumiem likumā „Par piesārņojumu”. Atbildīgā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir saņemts no vides ministra Raimonda Vējoņa par gaisa piesārņojuma samazināšanas programmas apstiprināšanas kārtību. To komisija ir atbalstījusi. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - vides ministra Vējoņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 14. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Līdaka. Paldies.

2.priekšlikums arī ir no vides ministra Raimonda Vējoņa par sabiedrības līdzdalību „b” kategorijas atļauju izsniegšanas procesā. Komisijā ir daļēji atbalstīts, un pati komisija ir izveidojusi savu - 3.priekšlikumu. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 4. - atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums. Tās ir izmaiņas 32.panta nosaukumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Arī 5.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija par atļauju termiņa pagarināšanu gadījumos, kad paredzēts pārtraukt uzņēmuma darbību. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 6.priekšlikums ir saņemts no Raimonda Vējoņa par izmaiņām pārejas noteikumos. To komisija daļēji ir atbalstījusi un iekļāvusi jau iepriekš apstiprinātajā 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Līdaka. Paldies.

Lūdzu apstiprināt grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 12. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. Priekšlikumi tiks gaidīti līdz 16.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar grozījumiem likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”.

Ministru kabinets tos ir izstrādājis un iesniedzis. Likumprojekta jēga ir precizēt un optimizēt Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas funkcijas attiecībā uz biosfēras rezervātā ietilpstošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldi.

Komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinām arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar numuru 930/Lp9 otrajā lasījumā. Ir saņemts 31 priekšlikums.

1.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 2. - Vitālija Aizbalta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 3. - Vitālija Aizbalta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 4. - Vitālija Aizbalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 5. - Vitālija Aizbalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 6. - Satiksmes ministrijas bijušā parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 7. - Vitālija Aizbalta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 8.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Raimonds Vējonis. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 9. iesniedza vides ministrs Raimonds Vējonis. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 10. iesniedza vides ministrs Raimonds Vējonis. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 11. iesniedza vides ministrs Raimonds Vējonis. To atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 12. iesniedza vides ministrs Raimonds Vējonis. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 13. - Raimonda Vējoņa priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 14. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 15. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 16. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 17.priekšlikums, ko iesniedza vides ministrs, ir redakcionāli precizēts. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 18. - vides ministra priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 19. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 20. - Satiksmes ministrijas bijušā parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 22. - arī Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Satiksmes ministrijas bijušā parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 18, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 23.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 24. iesniedzis Vitālijs Aizbalts. Tas ir atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - Satiksmes ministrijas bijušā parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 18, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 25. iesniedzis Iekšlietu ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 26. iesniedzis bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 27. iesniedzis vides ministrs Raimonds Vējonis. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 28. iesniedzis vides ministrs Raimonds Vējonis. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 29. iesniedzis Satiksmes ministrijas bijušais parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 30. iesniedzis Vitālijs Aizbalts. Tas nav… tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī 31. iesniedzis Vitālijs Aizbalts. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas bija iesniegti otrajam lasījumam. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 11. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt šā gada 10.aprīli.

Sēdes vadītājs. 10.aprīlis ir brīvdiena… Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3991. Kā jūs redzat, šeit ir iesniegti ļoti daudzi priekšlikumi - kopumā 88 priekšlikumi. Šie priekšlikumi ļoti rūpīgi tika izvērtēti Juridiskās komisijas sēdē.

Es gribu piebilst, ka komisijas darbā vēl piedalījās Kredītņēmēju apvienība, kā arī atsevišķas fiziskās personas, kas ir pieteikušas maksātnespēju. Tāpat tika uzklausīts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas viedoklis, Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas viedoklis, kā arī Komercbanku asociācijas viedoklis. Komisijas darbā piedalījās arī valdības pārstāvji no Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas, tāpēc šie priekšlikumi ļoti rūpīgi tika izvērtēti.

1. - bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 2. - bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 5. - bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 6. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jā, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija tiešām šajā likumprojektā ir iesniegusi diezgan daudz likuma grozījumu un priekšlikumu. Zināmā mērā mums ir gandarījums par to, ka Juridiskā komisija tos ir rūpīgi izskatījusi, bet tomēr mēs gribam nedaudz pamatot tieši šo priekšlikumu un arī nākamos… Zināmā mērā tie ir radikāli. Jā! Taču es negribu varbūt piekrist tam, ka mēs esot mēģinājuši lobēt tieši kaut kā intereses - vai spekulantu vai miljonāru, un tā tālāk.

Tas nav tā! Jo, kad mēs ķērāmies… Un pie tam mūsu frakcija bija pirmā, kas ķērās pie kredīta ņēmēju aizsardzības jautājumiem. Mēs tikāmies ar ļoti daudziem ekspertiem, ar asociācijām un biedrībām, lai diezgan sīki izanalizētu šo situāciju. Un mūsu rīcības galvenais mērķis bija vienkāršot šo procesu, jo, kā mēs zinām, lai realizētu maksātnespējas procesu… Latvijā to gandrīz nav iespējams realizēt. Tas vienkārši stāv uz vietas, un tāpēc mūsu mērķis bija vienkāršot šo procesu, un tas pirmām kārtām bija orientēts uz vienīgo mājokli. Mēs cenšamies aizsargāt kredīta ņēmēju, kuram tas ir vienīgais mājoklis.

Bet es gribu minēt vienkārši to, ka izdalīt tieši vienīgo… Tiekoties ar dažāda līmeņa ekspertiem, tas bija diezgan sarežģīti… Es vienkārši pamatošu savu domu ar konkrētu piemēru. Piemēram, daudzbērnu ģimene, kura dzīvo Rīgā, ir paņēmusi kredītu bankā un ieķīlājusi šo dzīvokli, bet viņai pieder arī kaut kur Rēzeknes rajonā vai Ludzas rajonā, pieņemsim, neliels dzīvoklis, kur dzīvo… vienistabas dzīvoklis, kur dzīvo vecmāmiņa. Un tad juridiski sanāk tā, ka tas nav vienīgais. Ja mēs skatāmies no šā aspekta, tad sanāk, ka ģimenei pieder vēl otrs īpašums. Bet, ja banka pēkšņi atņem šo īpašumu, vai mēs varam pieļaut, ka tādā veidā tiek kārtots tas jautājums?

Bet nu konkrēti par šo priekšlikumu. Mūsu frakcija, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija… es runāju tieši par šo priekšlikumu… piekrīt nodrošinātā kreditora viedokļa izņemšanai, jo nodrošinātā kreditora mantu tik un tā nevar atsavināt nenodrošināto kreditoru interesēs. Parasti pārsvarā gadījumu nodrošinātie cenšas dot negatīvu slēdzienu, lai varētu ātrāk tikt pie sava nodrošinājuma, nevis ir ieinteresēti uzņēmējdarbības turpināšanā.

Nu ar šo priekšlikumu process tiek vienkāršots, un šis priekšlikums paredz to, ka tiesa, apstiprinot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ņem vērā komercsabiedrības un administratora viedokli, nevis nodrošinātā kreditora intereses, jo banka ir ieinteresēta dot negatīvu slēdzienu, lai varētu ātrāk tikt pie sava nodrošinājuma, nevis ir ieinteresēta uzņēmējdarbības turpināšanā.

Jāatzīst, ka šis priekšlikums ir mazliet plašāks par citos likumos iesniegtajiem LPP/LC frakcijas priekšlikumiem, kas ir vērsti uz to kredīta ņēmēju aizsardzību, kuri ir ņēmuši kredītu vienīgajam mājoklim.

Tātad mēs aicinām atbalstīt arī šo priekšlikumu, jo banku lobijs Latvijas likumdošanā jau tāpat ir pietiekami pārstāvēts, savukārt Saeimas uzdevums šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā ir mēģināt uzlabot Latvijas iedzīvotāju, Latvijas uzņēmēju stāvokli, tātad arī atvieglot situācijas risinājumu starp dzīvotspējīgu uzņēmumu un tā kreditoriem, paātrināt atveseļošanas plāna apstiprināšanu tiesā. To faktiski paredz šis priekšlikums. Tāpēc mēs lūdzam to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteicies arī deputāts Dzintars Ābiķis, bet pēc minūtes mums ir pārtraukums. Jums, Ābiķa kungs, pietiks ar minūti?

Deputāts Ābiķis saka, ka pietikšot.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nav apšaubāms tas, ka šodien sakarā ar ekonomisko krīzi pasaulē komunistiskās idejas gūst diezgan lielu popularitāti. Taču man ir tādas aizdomas, ka tomēr Latvijas Pirmā partija un partija „Latvijas Ceļš”, it īpaši „Latvijas Ceļš”, kas sevi postulē kā liberāla partija, diez vai līdz šim ir aizrāvušās ar tādām komunistiskām idejām. Faktiski man šobrīd izskatās, ka šis priekšlikums un tie nākamie priekšlikumi iesniegti nevis tāpēc, ka jūs gribat aizstāvēt ģimenes, kas varbūt ir paņēmušas vienīgo kredītu un par šo naudu nopirkušas sev dzīvokli, bet tāpēc, ka tur slēpjas kaut kāda blēdība. Tieši tā! Man izskatās, ka aiz šiem priekšlikumiem stāv nevis tās ģimenes, kam vienīgais kredīts ir ņemts šim dzīvoklim, bet spekulanti. Diemžēl tas ir jāatzīst.

Arī mēs Pieprasījumu komisijā pārrunājām ar speciālistiem šīs lietas. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu negraut banku sistēmu un neizlikties par nabagu aizstāvjiem, jo tādiem cilvēkiem kā Šlesera kungs un vēl vienam otram nepiestāv šāda pozīcija! Es aicinu noraidīt gan šo Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas iesniegto priekšlikumu, gan arī pārējos, jo, kā jau es teicu, visticamāk, ka aiz tiem stāv spekulanti.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai kaut kas īsi piebilstams komisijas vārdā? Un tad, pēc balsojuma par priekšlikumu, iesim pārtraukumā.

I.Čepāne. Komisijas vārdā es varu teikt, ka komisija uzskatīja, ka tas būtu nepamatoti, ja tiesa izslēgtu no šā procesa nodrošinātos kreditorus, jo tie tomēr ir lielākie aizdevumu sniedzēji.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 54, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu pēc piecām minūtēm uz komisijas sēdi mūsu komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Lūdzu uzmanību Pilsonības likuma izpildes komisijas deputātiem! Pēc pāris minūtēm lūdzu pulcēties Baltajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainars Baštiks… Paldies, redzu. Andris Bērziņš (LPP/LC), Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Kārlis Leiškalns, Oskars Kastēns, Sergejs Mirskis… Paldies, redzu!... Leopolds Ozoliņš un Artis Pabriks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos... Varbūt varētu vēlreiz palūgt zvanu, jo vispār vajadzētu sākt, bet liekas, ka mums īsti nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Tātad es atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā” otrajā lasījumā.

Pirms pārtraukuma mēs nobalsojām par 6.priekšlikumu un tagad turpināsim ar 7. - bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikumu. Un mums ziņo deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne. Godātie kolēģi! Bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 8. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts, jo komisija uzskatīja, ka optimālais termiņš ir divi gadi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Nākamais ir 9. - bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 10. - arī tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 11. - arī tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā…

Sēdes vadītājs. …kurš ir atbalstīts. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 13. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 15. - ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 16. - līdzīgi. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 17. - arī tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 18. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 19. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 20. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 21. - atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 22. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 23. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 24. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 25. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26.priekšlikumā, kas ir nākamais.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 27. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 28. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 29. - arī tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 30. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Arī 31. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 32. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 33. - arī tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 34. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 35. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Redakcionāli precizējot, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 36. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - 37.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 38. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 40. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Redakcionāli precizējot, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mums izpalika 39. …

I.Čepāne. Piedodiet, tas ir tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 40., kā es jau teicu, ir bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas, redakcionāli precizējot, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 41. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 42. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 43. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 44. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 45. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Kā jūs redzat, 46. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tātad atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 47. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 48. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un nu 49. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts.

Es komisijas vārdā paskaidrošu. Kā jūs redzat, salīdzinot pašreiz spēkā esošo redakciju un šīs frakcijas iesniegtos priekšlikumus, likums šodien paredz divus mērķus personas maksātnespējas procesā: pirmkārt, maksātspējas atjaunošana un saistību dzēšana atbilstoši plānam. Un šie priekšlikumi, ko ir iesniegusi šī partija, paredz, ka parādniekam faktiski nekas nav jādara, lai izpildītu savas saistības, un, kā komisijā arī teica viens no šīs Kredītņēmēju apvienības pārstāvjiem, viņš var sākt jaunu un skaistu dzīvi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mans mērķis, nākot tribīnē, daļēji varbūt bija arī šie jautājumi. Es gribu atbildēt deputātam Ābiķim.

Ābiķa kungs, jūs šeit strādājat 20 gadus. Es tiešām nu aicinu jūs… gribu lūgt: ja jūs sākat ar komunistiem, blēžiem… Nu, nevajag! Jums tas nepiestāv!

Es tiešām lūdzu… Mēs no savas puses centīsimies ievērot korektumu. Tas ir viens.

Otrs.

Sēdes vadītājs. Man gan jāsaka, ka jārunā ir par…

I.Godmanis. Taisnība, ir! Par šo priekšlikumu runājot, es varu pateikt sekojošo: būtu jau labi tomēr šīs debates pavērst plašāk… Es pilnīgi droši varu pateikt vienu lietu: es nepiedalījos sēdē tajā brīdī, kad šos priekšlikumus izskatīja, bet es varu pateikt tikai to… Kārtējo reizi uzskatu par savu pienākumu to ziņot jums.

Memorandā ar Starptautisko Valūtas fondu vienā no pantiem bija paredzēts, ka līdz 30.aprīlim ir jāizstrādā mehānisms, kā detalizēti apspriest situāciju, ja problēmas ar hipotekārajiem kredītiem sasniedz kritisku lielumu. Nekas vairāk nav pateikts! Angliski tas saucas debt burden sharing - tas nozīmē parādu nastas sadalījumu starp banku, kredīta ņēmēju un valsti. Tur ir trīs lietas! Pilnīgi izslēdzama ir situācija, kad valsts paņem kaut kādā veidā saistības uz sevi, kaut gan… Mēs te runājam par komunismu, nekomunismu, bet, piemēram, Zviedrijā tad, kad bija sociāldemokrātu valdība, kad Zviedrijā bija gandrīz vai dziļāka krīze, nekā ir šeit, ja skatāmies pēc visiem rādītājiem… Viņiem bija tāda situācija, ka hipotekāros kredītus neatdeva, tāpēc ka… tāpēc ka valdība pieņēma lēmumu atbalstīt pirmo hipotēku ņēmējus, dodot viņiem ienākuma nodokļa atlaidi. Un vienlaikus bija negatīva kredītu interese, jo likme… inflācija bija daudz augstāka nekā centrālās bankas likme. Reāli milzīgs daudzums zviedru paņēma hipotekāros kredītus un nespēja tos atdot. Tas faktiski izraisīja krīzi, par ko mēs maz zinām, jo mēs te 1992.gadā ar citām problēmām nodarbojāmies. Mums ir ļoti minimāla informācija par šo laiku, bet man, vadot „Latvijas Krājbanku”, bija padomnieki no zviedru „Handelsbanken”, kas principā izstāstīja to lietu līdz sīkumiem. Viņi bija spiesti iet to ceļu, kuru mums nevajadzētu iet, jo mums tādu resursu nav,- tātad koncentrēt sliktos hipotekāros kredītus vienā atsevišķā, valstij piederošā kredītiestādē un 10 gadus mocīties valsts iestādē ar šiem kredītņēmējiem, vienojoties ar bankām par diskontu, par kādu šī valsts iestāde atpērk no bankām sliktos kredītus. Dažādās situācijās par dažādiem procentiem.

Bet viņiem bija resursi. Viņi pazemināja savu valūtas kursu, viņi aizgāja milzīgā deficītā un aizņēmās tirgū vēl naudu, lai varētu faktiski samaksāt bankām kaut vai daļu.

Šeit šī situācija tāda nav, mums tādu resursu nav, un mums nav nekādas iespējas, teiksim, kaut kur aizņemties papildu naudu, lai varētu kā diskonta likmi nomaksāt eventuāli tiem… tām bankām kaut vai 50 vai cik tur procentus, kā tas būtu tad, ja tie kredīti netiktu atdoti.

Es domāju, ka vissvarīgākais ir tas, ka visā šajā likumu paketē parādās tas, ka atsevišķi kredīta ņēmēji mēģinājuši īstenot savas intereses. Bet tās nav īstenojamas vienpusēji, ja mēs nostājamies banku pusē. Tajā likumprojektā, ko parlaments nesen skatīja (kā es sapratu, tas ir otrajā lasījumā), tā problēma ir tur, ka… Pieņēma lēmumu, ka bankas nevar pārvērtēt nekustamo īpašumu, bet problēma ir tā, ka to darīs auditori, to darīs citi, un līdz ar to būs problēmas bankām. Tāpēc es personīgi domāju, ka situācija ir tāda, ka, neapšaubāmi, Maksātnespējas likumā ir jābūt tām izmaiņām, kas šeit ir paredzētas un kas paātrina procesu, tās ir pareizas. Jautājums - vai mums neparādīsies pēc šā dokumenta apspriešanas… Un Finanšu ministrija ir izveidojusi darba grupu, kas strādā un kas valdībā ziņos (un nāks pēc tam, es ceru, arī uz parlamentu, ja būs tāda situācija, ka tas būs nepieciešams), kā sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu risināt šo jautājumu par parādu dzēšanu.

Un tātad šeit nav runa ne par komunismu, ne par blēdībām. Runa ir par to, ka acīmredzot šajā likumā mēs nevarēsim tik radikāli iestrādāt vienas puses intereses. Tas man ir skaidrs. Bet tas, ka, nodalot tos kredītus, kas ņemti pirmā mājokļa iegādei, un nodalot hipotēku… Mums ar dievpalīgu līdz 2008.gada vidum uzkrājumi bija 0,65 procenti, 0,7 procenti tikai… Patlaban, kad mēs vēl nezinām… neesam redzējuši visu banku pārskatus, tie varētu būt tuvu pie 2 procentiem. Tas nav kritiski, bet tas ir daudz... Mēs zinām, ka bankas šos jautājumus individuāli risina ar saviem kredīta ņēmējiem. Tas saistīts ar maksātnespēju, ar šo priekšlikumu... Un principā es domāju, ka, protams, šie priekšlikumi ir radikāli, mēs nevaram vienpusēji tos pieņemt. Es tiešām uzskatu, ka, ja ne šajā likumā, tad likumā, kas saistīts tieši ar kredītu, nāksies atgriezties pie šiem jautājumiem, ja situācija pasliktināsies.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Godmaņa kungs! Protams, tur jau tā lieta, ka jūs neesat komunisti, jā. Un tāpēc vien šie jūsu priekšlikumi izraisa aizdomas. Izraisa aizdomas!

Protams, fantastiski lielo kreditēšanas bumu vajadzēja pārtraukt ātrāk vai vismaz censties ierobežot ātrāk. Un vairāk kā skaidrs, ka vaina ir jāuzņemas, protams, mums, politiķiem, kas bija tajā laikā pie varas. Protams, vaina, liela daļa vainas, ir jāuzņemas pašām bankām. Ļoti liela daļa vainas, ļoti liela daļa vainas! - ir jāuzņemas Latvijas Bankai.

Bet, cienījamie kolēģi, tas nekādā gadījumā neizslēdz katra indivīda atbildību! Katram kredīta ņēmējam ir jāizjūt vislielākā atbildība brīdī, kad viņš ņem kredītu. Jūsu iesniegtie priekšlikumi nepamatoti mazina kredīta ņēmēju atbildību. Manā rīcībā esošā informācija apliecina to, ka aiz šīs idejas, aiz šo priekšlikumu idejas, stāv ne jau tie kredīta ņēmēji, tās ģimenes, kas, kā jau es teicu, ir paņēmušas uz kredīta savu pirmo un vienīgo dzīvokli, lai varētu ģimene dzīvot normālos apstākļos, bet ka aiz šiem priekšlikumiem stāv tie, kas spekulēja ar īpašumiem tirgū.

Es vēlreiz atkārtoju: jūsu iesniegtie priekšlikumi pilnīgi nepamatoti samazina kredīta ņēmēju, pirmām kārtām šo spekulantu, atbildību. Tāpēc es aicinu tos noraidīt.

Protams, jūs neesat nekādi komunisti, bet visdrīzāk gan vilki avs ādā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Godmaņa kungs! Es esmu ļoti pateicīga par jūsu objektīvo izvērtējumu. Protams, šī problēma ir jārisina, un man ir informācija, ka tā patiešām valdībā tiek risināta. Tieslietu ministrs… iepriekšējais tieslietu ministrs ir izstrādājis likumprojekta „rāmi”, un tiešām tiek risināts jautājums par tiem 85 procentiem - par tiem kredīta ņēmējiem, kuri varbūt ne vien savas neapdomības dēļ, bet faktiski arī valsts vainas dēļ un arī banku vainas dēļ atrodas tādā situācijā, kādā viņi pašlaik atrodas.

Jūsu priekšlikumu lielākā kļūda ir tā, ka jūs esat sametuši visus kopā vienā maisā, esat ietvēruši tur arī tos 15 procentus - tos kredīta ņēmējus, kuri, ņemdami kredītus vienā, otrā, trešā bankā un tos pārfinansējot, ir paņēmuši piecus, sešus, septiņus, desmit dzīvokļus vai zemes gabalus. Šos dzīvokļus viņi iznomā. Un faktiski tie jūsu priekšlikumi patiešām izskatās tādi, ka viņi var pateikt: „Es esmu brīvs no saistībām, un, lūdzu, uzņemieties… Valsts, uzņemieties maksātnespējas administrāciju, un mēs sāksim jaunu skaistu dzīvi!” Es domāju, ka šajā gadījumā to nevar pieļaut.

Taču, no otras puses, Juridiskajā komisijā es vairākkārt esmu runājusi - un esmu arī runājusi ar Tverijona kungu - par to, ka, līdzīgi kā citās pasaules valstīs, šajā krīzes situācijā bankām ir jāuzņemas zināms risks. Proti, juristiem labi zināmais Civillikumā nostiprinātais princips pacta sunt servanda („saistības ir jāpilda”) - faktiski tā ir arhaiska norma. Ja jums, kolēģi, interesē, varu jums pastāstīt vienu raksturīgu piemēru, kuru es minēju Pieprasījumu komisijā. Proti, Eiropas valstis šo normu sāka pārskatīt ar to brīdi, kad Anglijā tika taisīts spriedums vienā lietā… Bija noslēgts starp divām līgumslēdzējām pusēm līgums, ar kuru viena līgumslēdzēja puse bija uzņēmusies remontēt tajā mājā, kurā viņa dzīvoja, dzīvokli. Un, lai gan tā māja nodega, tai personai tas dzīvoklis bija jāremontē pēc tiesas sprieduma, vadoties pēc šā principa. Jūs saprotat šīs normas absurdumu? Un iepriekšējais tieslietu ministrs Bērziņa kungs, kā arī Juridiskās fakultātes profesors, akadēmiķis Torgāna kungs un Latvijas Juristu biedrība, manuprāt, savulaik bija izstrādājuši ļoti labu priekšlikumu, ka šādā krīzes situācijā ir abām pusēm jāuzņemas zināma riska pakāpe. Tātad zināms risks būtu jāuzņemas arī bankām, jo galu galā arī bankas, manuprāt, rīkojās ļoti vieglprātīgi. Tās cilvēkiem pat iedeva uz zīmītēm uzrakstītu informāciju par nekustamā īpašuma vērtētājiem, kuri novērtētu šo īpašumu. Un, paskatieties, purvos, kartupeļu laukos, kaut kādās slīkšņās… Zemes gabali, kur šie jaunie ciemati bez apdoma tika veidoti (arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija neko nedarīja, pašvaldības neko nedarīja, lai to novērstu!), tika novērtēti par ārkārtīgi augstu cenu.

Nu un tagad paskatīsimies, kā tas izpaužas līgumiskajās attiecībās. Tā, piemēram, Aizkraukles banka ir kredīta līgumā ierakstījusi: „Ja nekustamā īpašuma vērtība būtiski krītas, tad šajā gadījumā bankai ir tiesības atprasīt visu parāda summu.” Es domāju, ka šā likuma mērķis nav regulēt šīs attiecības. Šā likuma mērķis ir pavisam cits - panākt maksātnespējas procesa efektivitāti un aizsargāt arī fiziskās personas, kuras ir uzdrošinājušās uzsākt maksātnespējas procesu… aizsargāt, lai tām nebūtu tik ļoti lieli izdevumi. Savukārt visi šie jautājumi, manuprāt, tiek risināti Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, par kuru ļoti pamatoti runāja Godmaņa kungs.

Un tāpēc es arī savā vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es pateicos iepriekšējiem debatētājiem. Bet, lai būtu pilnīgi skaidrs, es vēlos informēt arī tos deputātus, kas nestrādā Juridiskajā komisijā, ka Juridiskā komisija, izvērtējot šos priekšlikumus, to izskatīšanai veltīja vairākas sēdes un ļoti vispusīgi vērtēja katru priekšlikumu, lai saprastu, kādas ir tā juridiskās sekas. Un jāteic, ka 49.priekšlikums ir tāds, kurā 149.panta pirmās daļas pašreizējā redakcija, kas ir spēkā, tiek redakcionāli grozīta, apvienojot mērķus, bet rezultātā iegūstam tādu redakciju, kas pēc būtības pasaka, ka fiziskā persona, kas nonākusi maksātnespējas procesā, tiek atbrīvota no pienākuma veikt jebkādas darbības, lai nokārtotu savus parādus. Tas ir tā pavisam īsi un skaidri. Tiek atbrīvota no jebkādu darbību veikšanas no savas puses, lai nokārtotu savus parādus! Es domāju, ka katram ir skaidrs, ka tāda situācija gan nav pieņemama. Ja persona ir uzņēmusies saistības, tad ir arī jāveic nepieciešamie darbi, bet maksātnespējas process ir paredzēts tādēļ, lai iespējami palīdzētu kārtot šo lietu, nevis tādēļ, lai personu pilnībā atbrīvotu no saviem pienākumiem.

Tātad es aicinu atbalstīt to viedokli, kāds ir bijis Juridiskajai komisijai, vērtējot šo piedāvājumu, un 49.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

I.Čepāne. Nē, paldies, man nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 52, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākamais ir 50.priekšlikums - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Tas netika atbalstīts, jo komisija uzskatīja, ka šādā gadījumā tiek pieļauta izvairīšanās no savu saistību izpildes. Protams, tas ir saistīts arī ar iepriekšējo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

I.Čepāne. 51. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, jo komisija uzskatīja, ka arī šeit ir pieļauta ļaunprātīga izvairīšanās no saistību izpildes.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 52. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 53. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 54. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 55. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 56. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 57. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Netiek atbalstīts komisijā. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 53, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 58. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 59. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 60. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 61. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 62. - bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 63. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 64. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, jo komisija uzskatīja, ka šis frakcijas ierosinātais termiņš ir nesamērīgs, jo trijos mēnešos nevar ne mantu pārdot, ne norēķināties ar kreditoriem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 65. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu var skatīt atsevišķi no visiem pārējiem. Priekšlikuma būtība ir tāda, ka parādnieks atbild kreditoram tikai ar to mantu, kas ir minēta līgumā. Tur nav neviena vārda par komunismu, tur ir runa tikai par sociālo taisnīgumu. Runa ir par tiem 85 procentiem parādnieku, par kuriem runā cienījamā Čepānes kundze, bet ne par pārējiem 15 procentiem.

Un praktiski tā nav pāreja uz komunismu, bet tā ir atbrīvošana no verdzības, un šī atbrīvošana Krievijā bija jau 1861.gadā un Latvijas teritorijā - pat 30 gadus agrāk.

Sakarā ar to šo priekšlikumu atbalstiet! Ceru, ka Saeimas vairākums to atbalstīs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Čepāne. Nē, man nav ko piebilst komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 56, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 66. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts, jo komisija uzskatīja, ka tomēr nevar pabeigt procedūru, kamēr godprātīgi nav izpildītas saistības pret kreditoriem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 67. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 68. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 69. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Arī 70. - šīs pašas frakcijas priekšlikums izslēgt panta piekto daļu - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 71. - bijušā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 72. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 73. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 74. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 75.priekšlikumā. Kā jūs redzat, šeit ir panākts kompromiss.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 75. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kur ir redzams šis kompromiss. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 76. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 77. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ņemot vērā šīs frakcijas priekšlikumu, Juridiskā komisija ir šo tekstu izteikusi citā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 78. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Man tomēr šķiet ļoti dīvaini, ka Latvijas Pirmās partijas pārstāvji neaizstāvēja paši savus ļoti labos priekšlikumus, par kuriem varētu balsot atsevišķi no visas paketes.

Šajā priekšlikumā ir runa par naudas līdzekļiem, no kuriem tiks segti maksātnespējas procesa izdevumi. Esošajā likumā par to atbild parādnieks, atbild ar visu savu mantu, arī par šo maksātnespējas administrācijas izdevumu kompensēšanu. Pēc šā priekšlikuma viņš atbild tikai ar to mantu, kas ir norādīta līgumā.

Ļoti prātīgs priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Čepāne. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Man nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 51, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. 79. - bijušā tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 80. - arī tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 82. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 85. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 86. - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un pēdējais, kā jūs redzat, ir 88. - bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Redakcionāli precizējot, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Juridiskā komisija piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 15.aprīli.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Paldies, godātie kolēģi, par pacietību un izturību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu, es informēju, ka deputāts Aigars Štokenbergs ir lūdzis viņam piešķirt šodien, 2.aprīlī, bezalgas atvaļinājumu. Šo atvaļinājumu Saeimas Prezidijs ir piešķīris, un šis jautājums nav balsojams.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Māra Kučinska atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Māra Kučinska atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatāmo likumprojektu komisijā iesniedza iekšlietu ministre Mūrnieces kundze, lūdzot komisiju to Saeimas kārtības ruļļa 79.panta kārtībā virzīt kā steidzamu.

Likumprojektā ietvertais grozījums nepieciešams, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu iespējami ekonomisku izlietošanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs. Likumprojekts paredz samazināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm izmaksājamo atvaļināšanas pabalstu, ko amatpersona saņem, ja tā tiek atvaļināta no dienesta sakarā ar iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, noteikta vecuma sasniegšanu, kā arī sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu. Atvaļināšanas pabalsts tiek samazināts no pašreiz paredzētā vidējās izpeļņas trīskārša apmēra uz viena mēneša vidējās izpeļņas apmēru.

Komisija izskatīja šo jautājumu 1.aprīļa sēdē, nolēma konceptuāli to atbalstīt un lūgt Saeimu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dalbiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī to, kad otrajā lasījumā likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē.

J.Dalbiņš. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 2.aprīlim pulksten 17.00 un noteikt izskatīšanu otrajā lasījumā Saeimas 8.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozijums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3992. Juridiskā komisija, izskatot grozījumus Tiesu iekārtas likumā, kurus bija iesniegusi Tieslietu ministrija, konstatēja, ka tajos ir iesniegts priekšlikums, kurš īsti nav skatāms šā likuma kontekstā, bet būtu skatāms kā grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā. Un Juridiskā komisija tātad izstrādāja šo redakciju, kas jums tiek šobrīd piedāvāta. Tā nosaka, ka tiesību uz tiesneša izdienas pensiju nav personai, kura ar kompetentas institūcijas nolēmumu ir atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā laikā, kad viņa atradās tiesneša amatā.

Diemžēl mūsu neatkarīgās Latvijas laikā mums ir trīs tādi tiesneši, kuri savas darbības laikā ir izdarījuši tīšus noziegumus un pašreiz par diviem tiesnešiem lieta vēl atrodas iztiesāšanas stadijā. Tātad, manuprāt, tiesneša izdienas pensija - tā nav vecuma pensija, ko cilvēks nevar zaudēt par savu nostrādāto darba mūžu. Izdienas pensija tiek piešķirta par to, ka cilvēks ir apzinīgi veicis savus pienākumus, kas ir bijuši tātad specifiski saistīti ar to, ka viņš nevar darīt citas lietas, un ir prasījuši zināmas gan profesionālās, gan morāli ētiskās kvalifikācijas.

Tātad diemžēl varētu iestāties tāda situācija, ja mēs šādu grozījumu, kāds tiek piedāvāts šodien, nepieņemtu, ka arī tie tiesneši, kuri tiek vainoti tīšā noziegumā, kas nekādi nav savienojams ar tiesneša darbu, varētu iegūt tiesības uz šādu pensiju. Šobrīd situācijā, kad mēs runājam par to, ka mēs vecuma pensionāriem neindeksējam pensijas tāpēc, ka valsts ir tādā situācijā, manuprāt, tas būtu morāli ētiskā ziņā nepareizs solis.

Tāpēc Juridiskā komisija izstrādāja šo grozījumu. Tas ir saskaņots gan ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju, gan ar Latvijas Tiesnešu biedrību. Arī viņi atzina, ka šāds grozījums būtu nepieciešams.

Juridiskā komisija to izskatīja arī pirms pirmā lasījuma, atbalstīja un lūdz nodot nevis Sociālo un darba lietu komisijai, kura parasti skata šādus likumprojektus, bet tikai Juridiskajai komisijai. Savukārt, ja šis grozījums šodien tiks atbalstīts, tad tā vērsīsies pie Sociālo un darba lietu komisijas, lai šī komisija izvērtētu, vai analoga problēma nevar būt citos izdienas pensiju likumos.

Tā kā šis likumprojekts ir pašas Juridiskās komisijas izstrādāts, Juridiskā komisija nolēma to atbalstīt izskatīšanai pirmajā lasījumā un lūgt Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Āboltiņa. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

S.Āboltiņa. Ja deputātiem nebūtu iebildumu, es lūgtu atbalstīt šo likumprojektu šodien, tūlīt, arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Par ko balsot, Dobeļa kungs...?

S.Āboltiņa. Par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu nevienam? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta.

Es informēju jūs, ka nākamā Saeimas kārtējā sēde notiks 8.aprīlī pulksten 11.00 un tajā izskatāmie dokumenti iesniedzami šodien, 2.aprīlī, līdz pulksten 17.00.

Informēju arī par to, ka ir saņemts deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova jautājums finanšu ministram Einaram Repšem „Par nepilsoņu pensijām” un šis jautājums tiek nodots finanšu ministram Einaram Repšem.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde šodien pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pulcējas pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Baltijas Asamblejas delegācijas sēde sāksies pēc piecām minūtēm un notiks Juridiskās komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Ivars Godmanis… paldies, redzu, Nikolajs Kabanovs, Kārlis Leiškalns, Oskars Kastēns, Jānis Klaužs, Jānis Lagzdiņš… paldies, redzu, Raimonds Pauls… paldies, redzu, Jānis Strazdiņš un Artis Pabriks.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas 2009.gada 2.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.

Balsojumi

Datums: 02.04.2009. 09:23:04 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 02.04.2009. 09:24:32 bal003
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 02.04.2009. 09:25:30 bal004
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā
Datums: 02.04.2009. 09:30:28 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3982 nodošanu komisijai

Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā
Datums: 02.04.2009. 09:36:10 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3983 nodošanu komisijai

Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā
Datums: 02.04.2009. 09:41:06 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4007 nodošanu komisijai

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kārlim Leiškalnam šā gada 2.aprīlī
Datums: 02.04.2009. 09:42:00 bal008
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu dep. K.Leiškalnam

Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" ietvaros izveidoto fondu vadības likums (3.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 09:44:18 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3970 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Ieroču aprites likumā (3.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 09:45:42 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3976 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 09:47:28 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3811 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 02.04.2009. 09:48:50 bal012
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 09:52:12 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4008 steidzamību

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 10:08:10 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4008 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Sodu reģistra likumā (1.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 10:10:02 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3878 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (1.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 10:12:28 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3916 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa likumā (2.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 10:13:38 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3986 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā (2.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 10:14:46 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3987 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par piesārņojumu" (2.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 10:16:00 bal019
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par piesārņojumu" (2.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 10:17:26 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3988 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu" (1.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 10:18:42 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3964 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.930/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 10:21:56 bal022
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.930/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 10:22:36 bal023
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr.930/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 10:24:08 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3990 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Maksātnespējas likumā (2.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 10:32:36 bal025
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Maksātnespējas likumā (2.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 11:21:10 bal026
Balsošanas motīvs: Par 49.priekšlikumu

Grozījumi Maksātnespējas likumā (2.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 11:23:02 bal027
Balsošanas motīvs: Par 57.priekšlikumu

Grozījumi Maksātnespējas likumā (2.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 11:26:26 bal028
Balsošanas motīvs: Par 65.priekšlikumu

Grozījumi Maksātnespējas likumā (2.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 11:30:14 bal029
Balsošanas motīvs: Par 78.priekšlikumu

Grozījumi Maksātnespējas likumā (2.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 11:31:48 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3991 pieņemšanu 2.lasījumā

Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā
Datums: 02.04.2009. 11:32:50 bal031
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4001

Par deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā
Datums: 02.04.2009. 11:33:54 bal033
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4011

Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 11:36:20 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4007 steidzamību

Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 11:36:56 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4007 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozijums Tiesnešu izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 11:40:40 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4017 steidzamību

Grozijums Tiesnešu izdienas pensiju likumā (1.lasījums)
Datums: 02.04.2009. 11:41:08 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4017 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozijums Tiesnešu izdienas pensiju likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 02.04.2009. 11:41:58 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4017 pieņemšanu 2.lasījumā

Par deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā
Datums: 02.04.2009. 11:42:28 bal039
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4018

Par deputāta Jāņa Porieša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā
Datums: 02.04.2009. 11:42:54bal040
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4019

Par deputāta Ata Slaktera ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā
Datums: 02.04.2009. 11:43:20 bal041
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4020

Frakciju viedokļi

Vadītāja. Labdien, godātie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama skan „Frakciju viedokļi”.

Un tūlīt deputāti jums pastāstīs par to, kādus jautājumus Saeima šodien skatīja un ko nolēma.

Pirmais šodien runās politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neskatoties uz apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātu iebildumiem pret valdības iecerētajām izmaiņām pensiju sistēmā, kā arī uz šaubām par to atbilstību Satversmei, Saeimas vairākums šodien atbalstīja Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas paredz no 8 procentiem līdz 2 procentiem samazināt otrajam pensiju līmenim novirzāmās sociālās iemaksas.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka valdības centieni glābt pašreizējo pensiju sistēmu uz nākotnes pensionāru rēķina grauj visu pensiju sistēmu, pārkāpj tiesiskās paļāvības principu un demogrāfiskās situācijas dēļ var izraisīt problēmas ar pensiju izmaksu nākotnē, kā arī grauj uzticību valstij.

Likumprojekts paredz atteikties no iemaksu likmes pārdales vienlīdzīgās daļās starp pensiju sistēmas pirmo līmeni un fondēto pensiju shēmu. Likumprojekts nosaka, ka fondēto pensiju shēmā 2009., 2010.gadā tiek novirzītas iemaksas 2 procentu apmērā, bet no 2011.gada - 4 procentu apmērā un ka 2012.gadā un turpmāk iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 6 procenti.

„Saskaņas Centrs” gatavojas vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu šīs normas.

Otrām kārtām diemžēl šodien pirmajā lasījumā steidzamības kārtā tika atbalstīti grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā. Grozījumi paredz samazināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm izmaksājamo atvaļināšanas pabalstu, ko amatpersona saņem, ja tā tiek atvaļināta no dienesta sakarā ar iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, noteiktām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, noteiktā vecuma sasniegšanu, kā arī sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu. Diemžēl atvaļināšanas pabalsts tiek samazināts no pašreiz paredzētā mēneša vidējās izpeļņas trīskāršā apmēra uz viena mēneša vidējās izpeļņas apmēru. „Saskaņas Centrs” neatbalsta šādus drakoniskus grozījumus.

Šodien apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija atzinīgi vērtē to, ka tika pieņemti grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā, kuri paredz, ka tiesības uz tiesneša izdienas pensiju nav personai, kura ar kompetentas institūcijas nolēmumu atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā laikā, kad viņa atradās tiesneša amatā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārds partijas „Jaunais laiks” frakcijas deputātam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!

Labdien, dārgie radioklausītāji! Es gan nevaru piekrist pirmajam runātājam par tiem grozījumiem, kas tika izdarīti Valsts fondēto pensiju likumā.

Vienkārši izskaidrošu. Līdz šim sociālais nodoklis 8 procentu apmērā tika iemaksāts arī attiecībā uz fondiem, tātad - uz bankām… Ko mēs paredzam šajā situācijā? Lai vairāk naudiņas būtu tieši šīsdienas pensionāru pensiju izmaksām un lai šīs pensijas nevajadzētu samazināt, mēs ejam uz īslaicīgu risinājumu, kas būs uz diviem gadiem, - ka bankām tiks šajos fondos iemaksāti no sociālā nodokļa nevis 8 procenti, bet 2 procenti. Un tas tiks darīts tikai ar vienu iemeslu - lai tagadējie pensionāri neciestu. Cilvēki kā es, četrdesmitgadnieki, tas ir tikai uz diviem gadiem! Mums ir jāstrādā tā, lai Latvija atkal kļūtu par ziedošu zemi, lai būtu, ko maksāt nodokļos. Šos divus gadus mēs pārcietīsim. Svarīgi ir tas, lai tieši šīsdienas pensionāriem un tiem, kas kļūs par bezdarbniekiem, budžetā būtu pieejama nauda. Bankas pēc diviem gadiem atkal šajos fondos saņems šos maksājumus 8 procentu apmērā. Tātad mums svarīgākais ir nodrošināt, lai būtu nauda, ko izmaksāt šīsdienas pensionāriem. Un tā nauda tik tiešām būs pēc šo grozījumu pieņemšanas!

Vēl. Šodien otrajā lasījumā tika apstiprināti grozījumi Maksātnespējas likumā. Vienkārši paskaidrošu šo situāciju. Ja Latvijā kāds uzņēmums kļuva maksātnespējīgs, tad tā atšķirība procedūrās starp, teiksim, Igauniju un Latviju bija milzīga. Viens konkrēts piemērs. Pagājušā gada augustā līdzīgi uzņēmumi Igaunijā un Latvijā kļuva maksātnespējīgi. Igaunijā esošais uzņēmums jau pagājušā gada novembrī tika pārdots citam uzņēmējam, iekārtas tika saglabātas, darbinieki tika saglabāti, viņi sāka strādāt, sāka saņemt algu. Turpretim Latvijā šāda paša profila uzņēmums tikai uz pirmo tiesas sēdi tiek aicināts! Līdz ar to tiek izpārdotas iekārtas, darbinieki zaudē darbu, un, kamēr nonāks līdz nākamajam pircējam, uzņēmums, kā saka, būs jau izvazāts.

Līdz ar to redzam, ka tās pārmaiņas atvieglo maksātnespējas procesu un ir labvēlīgākas tieši darbiniekiem, kuri gan nav paši īpašnieki.

Visbeidzot. Ir ļoti svarīgi arī tas, ko frakcijas dara ne tikai ceturtdienās, bet arī pārējās darba dienās. Sākot ar nākamo nedēļu, partijas „Jaunais laiks” frakcija aicinās gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvjus, gan arī valsts uzņēmumu „Latvenergo” un „Latvijas Gāze” pārstāvjus, lai runātu par to, kāpēc situācijā, kad pasaulē krītas resursu cenas, naftas un gāzes cenas, Latvijā joprojām nekrītas regulētie tarifi, tātad tarifi gan elektrībai, gan gāzei. Mēs nopietni runāsim gan ar „Latvenergo” un „Latvijas Gāze” pārstāvjiem, gan arī ar regulatora pārstāvjiem par to, kas tie ir par iemesliem, skatīsimies, mēģināsim darīt visu iespējamo, lai cenas elektrībai un gāzei tiktu samazinātas, līdzīgi, kā tas notiek Igaunijā. Un, ja šīs cenas samazināsies, tad nākamo apkures sezonu, jau nākamo oktobri, novembri, mēs sagaidīsim arī ar zemākiem siltuma tarifiem. Tātad tas ir ļoti nopietns darbs, ko partijas „Jaunais laiks” frakcija turpinās darīt.

Pārējos apsveicu Pūpolu svētdienā, kura, paredzams, būs silta un saulaina. Starp citu, arī visas nākamās 10 dienas Latvijā būšot saulainas. Līdz pat plus 15 grādiem būšot šajā sestdienā un svētdienā. Tātad novēlu jaukas brīvdienas!

Vadītāja. Paldies Latkovska kungam no partijas „Jaunais laiks” frakcijas.

Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vārdā, kā ierasts, runās frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats.

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeima otrajā lasījumā pieņēma nozīmīgus grozījumus Maksātnespējas likumā. To mērķis ir vienkāršot un atvieglot maksātnespējas procedūru. Vairums Saeimas deputātu atbalstīja bijušā tieslietu ministra - mūsu apvienības biedra Gaida Bērziņa - priekšlikumus. Taču var piekrist teiktajam, ka vēl uz trešo lasījumu vajadzīgas diskusijas šajā visai būtiskajā jautājumā. Arī mūsu apvienība ir gatava turpināt dialogu ar kredīta ņēmēju asociācijām un apvienībām, ja tām ir konstruktīvi priekšlikumi, taču uzskatām, ka šeit tomēr ir jānošķir divas lietas: tie kredīta ņēmēji, kuri ir ņēmuši kredītu sava vienīgā dzīvokļa vai mājas iegādei un kuriem ir problēmas ar kredīta atdošanu, un tie, kuri savukārt iegādājušies dzīvojamās platības lielākos daudzumos, cerēdami, ka to cena mūžīgi pieaugs un līdz ar to viņi varēs krietni nopelnīt. Šīs divas lietas tomēr, kā saka, būtu rūpīgi jānodala, un nebūtu šeit jāmētājas ar apgalvojumiem, kurš ir spekulants un kurš nav. Jāsaprot, ka šie kredīta ņēmēji faktiski dalās divās daļās.

Līdz ar to var piekrist, ka daļai ideju ir racionāls pamats, bet visu nevar sabērt vienā maisā.

Tika izdarīti arī grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā. Jāteic, ka tā ir piespiedu norma - pāriet uz 2 procentu atstāšanu otrajam pensiju līmenim šogad un nākamajā gadā. Šeit mums diemžēl nav izvēles. Ja gribam saglabāt sociālos maksājumus pensionāriem pilnā apjomā šogad un tos nesamazināt, un tāpat tos saglabāt arī bezdarbniekiem, kuru skaits pieaug, tad diemžēl jāpaciešas tiem, kuri pensijā ies pēc pieciem, 10 vai 20 gadiem. Protams, ar laiku šī norma atkal tiks „iztaisnota”, iemaksu apjoms otrajā pensiju līmenī pakāpeniski atjaunosies.

Un jāpiebilst, ka šonedēļ beidzas kandidatūru iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Uzskatām, ka šeit jāizvirza gan pieredzējuši cilvēki, gan tādi, kas pieredzi vēl tikai apgūst. Mūsu apvienības līderis Roberts Zīle būs pirmais kandidāts šajās vēlēšanās. Tās notiek vienā dienā ar pašvaldību vēlēšanām, par kurām jau visi zina, un tas nebūtu jāaizmirst.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam.

Frakciju viedokļus turpina partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts Valerijs Buhvalovs. Lūdzu!

Labdien, godātie radioklausītāji! Gribu pievērst jūsu uzmanību ļoti nopietnai un smagai problēmai - bezdarbam. Situācija ar bezdarbu reģionos izraisa ļoti lielu satraukumu. Pie mums, PCTVL frakcijā, vēršas aizvien vairāk un vairāk cilvēku, kuri ir zaudējuši darbu un kuriem nav finanšu līdzekļu, lai uzturētu savas ģimenes un - tas ir vēl daudz drausmīgāk - atmaksātu bankām naudu par savām kredītsaistībām, kuras viņi uzņēmušies.

Pirmām kārtām runa ir par depresīvajiem reģioniem, tādiem kā Latgale, un mazpilsētām - tādām kā Dobele, Bauska, Krāslava, Kalnciems un citas. Jaunie cilvēki vēl pirms dažiem gadiem bija noticējuši pasakai par treknajiem gadiem. Lielākā daļa no viņiem, strādājot celtniecības nozarē, saņēma pieklājīgu atalgojumu. Noticēdami valdības solījumiem par to, ka Latvija strauji attīstās, viņi bija nopirkuši dzīvokļus uz kredīta, un tagad, kad ir palikuši bez darba, viņi cieš ārkārtīgu trūkumu. Šie cilvēki nevar gaidīt palīdzību. Tā viņiem ir nepieciešama šodien un jo ātrāk - jo labāk.

Kopumā Latvijā bezdarba līmenis jau ir pārsniedzis 10 procentus un diemžēl nemitīgi pieaug vēl arvien. Jālēš, ka vasaras sākumā bezdarba līmenis acīmredzot būs vēl augstāks. Tik īsā laikposmā nedz valdība, nedz privātie uzņēmēji nespēs radīt jaunas darba vietas. Labi vēl, ja izdosies saglabāt tās darba vietas, kuras ir palikušas. Bet cilvēkiem gribas ēst, un, lai izdzīvotu, ir jāēd katru dienu. Un viņi nevar gaidīt gadiem ilgi, cerot, ka kādreiz tiks radītas jaunas darba vietas.

Tādēļ šodien PCTVL frakcija piedāvāja ieviest attiecīgu grozījumu likumā, kas izvirzītu valdībai prasību izveidot cilvēku nodarbinātības sabiedriskajos pagaidu darbos palielināšanas programmu. Šāda programma ļautu glābt daudzas ģimenes no bada un dotu cilvēkiem reģionos cerību, ka valsts palīdzēs viņiem pārvarēt ārkārtīgi smagos krīzes laikus.

Patlaban bezdarbniekiem darba biržās labākajā gadījumā piedāvā pārkvalifikāciju, tomēr tas nevar atrisināt problēmu, jo darba vietu skaits strauji sarūk. Kāda jēga apgūt jaunu profesiju, ja kaut vai tanī pašā Dobelē darba šajā arodā vienalga nav?

Diemžēl Saeimas valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumu. Tas nozīmē, ka situācija ar bezdarbu reģionos viņus neinteresē.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātam Valērijam Buhvalovam.

Nākamais runās Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas deputāts Jānis Dukšinskis. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika iesniegti vairāki likumprojekti. Es gribu pakavēties pie trim likumprojektiem, kurus mēs uzskatām par ļoti būtiskiem. Mūsu partija atbalstīja arī frakcijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”, jo mūsu frakcija šo likumprojektu uzskatīja par diezgan būtisku. Labklājības ministrija ir sagatavojusi grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz, sākot no 1.jūnija, atteikties no ģimenes valsts pabalsta izmaksas bērna pirmajā dzīves gadā un atcelt piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta. Ģimenes pabalsts, valsts pabalsts, par pirmo bērnu pašlaik ir 8 lati, savukārt piemaksa par pirmo bērnu ir 100 latu, par otro - 150 latu, par trešo un nākamajiem bērniem - 200 latu. Neizmaksājot ģimenes valsts pabalstu bērna pirmajā dzīves gadā, Labklājības ministrija plāno ieekonomēt aptuveni 1,05 miljonus latu, savukārt, atceļot piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta, tā varētu ietaupīt 1,8 miljonus latu. Fiskālais labums no šāda samērā niecīga budžeta samazinājuma ir ļoti apšaubāms.

Saskaņā ar „Māmiņu kluba” veikto aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 2000 Latvijas ģimeņu, 64 procenti ģimeņu negatīvi vērtē Labklājības ministrijas ieceri no 1.jūnija atcelt ģimenes pabalstu bērna pirmajā dzīves gadā un piemaksas pie bērna piedzimšanas pabalsta.

Mūsu frakcija, LPP/LC frakcija, stingri iestājas par to, ka nedrīkst taupīt naudu uz ģimenes rēķina. Summas, kuras tādā veidā tiktu ietaupītas, ir nelielas, bet kaitējums ģimenēm, mūsu tautai būtu milzīgs. Cilvēkos tas radītu nedrošību par savu bērnu nākotni. Līdz ar to būtu gaidāms arī dzimstības kritums. LPP/LC frakcija un arī es personīgi atbalstu šo likumprojektu, jo tas piedāvā ekonomiskās krīzes apstākļos vismaz līdz 2010.gada 1.jūlijam noteikt Valsts sociālo pabalstu likuma pārejas noteikumu termiņu.

Gribu pievērsties arī otrajam jautājumam. Šodien Saeimas sēdē tika apstiprināti likumprojekta pirmajā lasījumā arī grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, un arī mēs savā komisijā - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā - šo likumprojektu atbalstījām. Šis likumprojekts paredz ieviest jaunu jēdzienu „daudzbērnu ģimene”, un tā ir ģimene ar trim un vairāk bērniem.

2008.gada vasarā pēc Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pasūtījuma tika veikts pētījums „Demogrāfija un ģimenes stāvoklis Latvijā”. Eksperti atzina, ka viena no grupām, kurai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir tieši daudzbērnu ģimenes. Mēs jau neceram, ka uzreiz būs liels atbalsts šīm daudzbērnu ģimenēm un tiem, kuriem ir trīs bērni, bet tomēr jau ir šāds definējums, un es domāju, ka arī saistībā ar daudzām kultūras lietām, pieņemsim, muzeju apmeklējumiem, varbūt arī pašvaldības varēs paiet pretī šīm ģimenēm un ka šis atbalsts tomēr nākotnē būs daudz lielāks.

Manuprāt, šie ierosinātie grozījumi ir labi un ir vērā ņemami, tomēr LPP/LC frakciju un mani interesē tas, kāds tad praktiskais, reālais labums šīm daudzbērnu ģimenēm tiks sniegts, ja budžets gan valsts, gan pašvaldību aparātam tiek un arī turpmāk tiks samazināts.

Tāpat mūsu frakcijai radās jautājums Ministru prezidentam: kāds labums ir no Ģimenes un bērnu lietu ministrijas likvidēšanas, kāds pavisam reāli ir mūsu valsts un mūsu sabiedrības ieguvums no tā, jo mēs tagad medijos bieži vien dzirdam par visām šīm problēmām: ekonomiskā situācija pasliktinās, reāli ministrija ir bez ministra, ministrijas darbinieki sēž it kā uz koferiem, daudzi konceptuāli jautājumi netiek risināti, jo labklājības ministre bieži vien „atkratās” no dažādu jautājumu risināšanas, kuri skar bērnu un ģimeņu lietas. Un arī šis ieguvums, pēc mūsu aprēķiniem, ir aptuveni 0,42 santīmi pie ikviena bērna pabalsta. Bet vai tas ir vajadzīgs?

Nobeigumā gribu pievērst jūsu uzmanību likumprojektam „Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Mūsu partija, LPP/LC, izveidoja Mājokļu kredītu ņēmēju tiesību aizsardzības darba grupu, kuru vadīja LPP/LC frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Darba grupā tika apspriesti jautājumi, kas ir saistīti ar negatīvām tendencēm finanšu tirgū, mēs runājām par vienīgajam mājoklim ņemto kredītu atmaksu, arī par komercbanku dažkārt nelikumīgo rīcību attiecībās ar kredīta ņēmējiem, par kredīta ņēmēja kā patērētāja tiesību aizsardzību.

Sadarbojoties ar Latvijas Kredītņēmēju asociāciju, LPP/LC atzina, ka ir nepieciešams palīdzēt grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem, padarot efektīvāku viņu aizsardzību. Mūsu priekšlikumi paredzēja, lai tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanā nodrošinātajiem kreditoriem būtu iespējami mazāka ietekme, lai aizsardzības procesa laikā tiktu apturēti kredītmaksājumi. Mēs arī uzskatām, ka procesa termiņi ir jāpagarina vismaz līdz trim gadiem. Šādas izmaiņas ļautu uzņēmējiem iegūt laiku un iespējami sakārtot esošās naudas plūsmu, lai nodrošinātu produkcijas izlaidi. Tas uzņēmumiem dotu tiesības un iespējas restrukturizēties un kļūt konkurētspējīgiem ārējos tirgos.

Attiecībā uz fiziskajām personām un mājsaimniecībām mūsu priekšlikumi dod izvēles tiesības kredīta ņēmējam - atmaksāt kredītu un saglabāt īpašumu vai arī atdot savu īpašumu kreditoram un tikt atbrīvotam no parādsaistībām. To iespējams izdarīt, veicot šādus grozījumus.

Fiziskās personas maksātnespējas procesam ir jābūt vienkāršam un galīgam. Līdz ar ķīlas atdošanu viņa kredītsaistības tiek dzēstas. Šim procesam ir jābūt ātram un lētam, ne ilgāk kā trīs mēneši, atbrīvojot no valsts nodevas vairāk nekā 300 latu apmērā.

Īslaicīgās finansiālajās grūtībās nonākušām mājsaimniecībām, kuras kredītu ir ņēmušas vienīgā mājokļa iegādei un kas atbilst to ienākumiem, nepieciešams piemērot aizliegumu bankām pasliktināt to finansiālo situāciju.

Kaut arī mūsu priekšlikumu liela daļa netika atbalstīta, daži tika atbalstīti, mēs ceram šo jautājumu risināt tālāk un atbalstīt kredīta ņēmējus, it īpaši mājsaimniecības.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dukšinska kungam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Baiba Rivža. Lūdzu!

Cienījamie radioklausītāji! No Saeimas šodienas sēdes darba kārtības es gribētu akcentēt divus likumus. Pirmais ir Maksātnespējas likums, kuru skatīja otrajā lasījumā un par kuru bija lielas diskusijas, kā jau mēs šeit to dzirdējām no kolēģiem. Arī mūsu partija uzskata, ka likums ir tiešām svarīgs, un tas ļaus samazināt izdevumus maksātnespējas procedūras uzsākšanai un risināšanai.

Otrs likums, kas šodien izraisīja plašas diskusijas, bija grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas tātad paredz iemaksu likmi samazināt no 8 uz 2 procentiem uz diviem gadiem. Un tas nav viegls lēmums. Arī mēs savā partijā diskutējām par to un pieprasījām no Labklājības ministrijas aprēķinus, kā tas varētu ietekmēt nākamos pensionārus, jo lieta ir tāda, ka šis likums attiecas tieši uz tiem cilvēkiem, kuri aizies pensijā 2016.gadā, un tad papildus tai pensijai, ko mēs šodien katrs saņemam, nāktu klāt vēl arī papildu nauda no šā otrā līmeņa. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tiešām šie cilvēki, kas 2016.gadā ies pensijā, no tā neciestu.

Kāpēc tomēr bija jāizdara šādas izmaiņas un kādi faktori to noteica? Nu pirmām kārtām to nosaka tas apstāklis, ka šobrīd mēs tērējam par trešdaļu vairāk nekā saražojam un iegūstam nodokļos. Un līdz ar to arī ir riski, ka tās naudas summas, kas ir paredzētas pensionāriem un arī bezdarbniekiem - tiem cilvēkiem, kam vajag maksāt bezdarbnieka pabalstu… ka šīs summas sāk izsīkt, un tad, lūk, šie simts miljoni arī būtu tā nauda, kas palīdzētu risināt šodienas problēmas. Tātad mums kopīgiem spēkiem ir jācenšas darīt viss, lai situācija valstī uzlabotos. Līdz ar to mēs nenodarītu pāri tiem cilvēkiem, kuri ies pensijā pēc 2016.gada.

Šodien es gribu akcentēt vēl tādu lietu. Šodien ir paredzēts skolotāju protesta gājiens saistībā ar plānoto algas samazinājumu. Ministre Tatjana Koķe tiksies ar skolotājiem un pārrunās tos jautājumus, kas ir sasāpējuši. Un te galvenais jautājums ir par to, kāda tad veidosies tā nākotnes situācija. Kā mēs zinām, premjera kungs, Dombrovska kungs, ir paziņojis, ka skolotāju algas tomēr tiks samazinātas, tāpēc, protams, ir jautājums par to, par cik latiem tas būs, kādas būs tās tendences un kādi būs etapi un ceļi.

Un te ir redzama tā viena iespēja, kā šo iespējamo algas kritumu mazināt... Runa ir par to, ka mums ir maksimāli jāizmanto Eiropas fondi, jo sociālais fonds ļauj maksāt stipendijas skolotājiem, kuri palielina savas zināšanas. Un tātad tās daļēji arī kompensētu. Bet katrā ziņā priekšā vēl ir diskusijas, un vienošanās ir nepieciešama gan ar valdības vadītāju, gan arī ar ministriju kolēģiem.

Cienījamie radioklausītāji! Arī Zaļo un Zemnieku savienība ir iesniegusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu sarakstu. Mums ir minēti 11 kolēģi, šo sarakstu vadu es, Baiba Rivža, bet mums sarakstā ir arī tādi ļoti pieredzējuši kolēģi kā Andris Bērziņš, Aleksandrs Kiršteins, Andis Kāposts, Staņislavs Šķesters, Rūta Bendere no Zaļo partijas... un vēl daudzi citi kolēģi.

Es no savas puses arī jums vēlu gaišus Pūpolsvētkus! Un uz tikšanos!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Rivžas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un šodien frakciju viedokļos kā pēdējais runās partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis. Lūdzu!

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Runājot par Saeimas šodienas sēdi, gribu minēt apjomīgos grozījumus Maksātnespējas likumā. Viens uzdevums ir atrisināt būtiskas problēmas juridisko personu maksātnespējas procesā, taču ne mazāk svarīgs uzdevums ir fizisko personu maksātnespējas procesa sakārtošana, lai mājsaimniecības, kas ņēmušas hipotekāro kredītu savam vienīgajam mājoklim, tagad, pieaugot bezdarbam un mazinoties atalgojumam, nenokļūtu tiesiskā ziņā pilnīgi neaizsargātā stāvoklī.

Un, risinot šo jautājumu, būtiski ir nošķirt tos apmēram 15 procentus - kā mēs parasti sakām, spekulantus, kas, darbodamies kā privātpersonas, būtībā ir veikuši uzņēmējdarbību, - no tiem atlikušajiem 85 procentiem mājsaimniecību, kurām tiešām ir nepieciešama valsts palīdzība. Kreditēšanas procesā abas puses, gan kredīta ņēmējs, gan banka, uzņēmās risku, un tāpēc jau kredītam ir ķīla kā nodrošinājums. Tagad, kad ķīlas vērtība ir caurmērā stipri zemāka par kredīta summu, risks būtu solidāri jādala starp kredīta ņēmēju un devēju, jo viena puse, iespējams, nepamatoti paļāvās uz to, ka ienākumi nesamazināsies, bet otra tieši tāpat nepamatoti paļāvās uz stipri pārspīlētu nekustamā īpašuma vērtējumu.

Šie solidārās riska dalīšanas jautājumi otrā lasījuma redakcijā nav atrisināti. Tie būs jārisina, iesniedzot priekšlikumus trešajam likumprojekta lasījumam.

Runājot par šodienas sēdi, tomēr nevar nepieminēt arī valsts kopējo ekonomisko un politisko situāciju. Šobrīd valdības galvenās rūpes ir budžeta tēriņu mazināšana, veicot strukturālas izmaiņas valsts pārvaldes, izglītības un veselības aprūpes sistēmā, kā arī citus grozījumus, taču Saeimas uzdevums ir papildus tam plānot izeju no mūsu valsts politiskās krīzes. Ja valdības darbs būs sekmīgs, ja ikviena valdošās koalīcijas partija sapratīs, ka šobrīd valstiska domāšana ir izšķiroši svarīga un ka tai jāstāv pāri sīkajām partijas politiskajām un ekonomiskajām interesēm, tad šī Saeima var nostrādāt arī līdz savu pilnvaru beigām. Un šeit izšķirošs ir jautājums par to, vai Saeima būs gatava grozīt tos likumus, kas noteiks, vai nākamajās vēlēšanās mūsu pilsoņi spēs ievēlēt kvalitatīvi daudz labāku parlamentu.

Vienu svarīgu lietu mēs jau esam izdarījuši - nākamajās vēlēšanās vairs nebūs „lokomotīvju” un tām paklausīgi sekojošo pelēko, bezpersonisko „vagoniņu”, kas tām līdzi ieripo pa Saeimas durvīm.

Taču vismaz trīs principiāli svarīgi darbi šai Saeimai šajā jomā vēl ir jāpaveic. Minēšu tos.

Pirmkārt. Iedzīvotāju mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanas likums jau ir apaudzis ar biezu putekļu kārtu un pat jau vairs netiek pieminēts. Tas ir jāpieņem vistuvākajā laikā, lai jau no nākamā gada likums varētu darboties. Korupcija un valsts nozagšana kļūs daudz grūtāka, un negodīgām amatpersonām būs mazāks vilinājums, ja šīs naudas legalizācija kļūs praktiski neiespējama.

Otrs uzdevums ir politisko partiju finansēšana no valsts budžeta. Cienījamie radioklausītāji! Vai jūs katrs ziedojat politiskajām partijām? Jūs man droši vien atbildētu: „Protams, ne, jo mums nav tādu līdzekļu. Partijas finansē bagātie.” Un kāpēc tad jūs izbrīna tas, ka Latvijas bagātās partijas ir ieguvušas varu valstī un kalpo nevis tautai, bet gan saviem naudas devējiem -bagātniekiem? Šī situācija jāatrisina.

Treškārt. Nākamajās vēlēšanās jāsacenšas nevis partiju naudai, bet programmām. Televīzijas klipi, kas masīvā straumē gāžas pār mums visiem priekšvēlēšanu laikā, ir dārga reklāma. Turklāt tā nevis skaidro un argumentē, bet ar profesionāliem sabiedrības ietekmēšanas līdzekļiem un tukšiem solījumiem burtiski hipnotizē to apmēram trešo daļu vēlētāju, kuri parasti pēdējā priekšvēlēšanu nedēļā vēl nav izdarījuši savu politisko izvēli. Šī reklāma ir būtiski jāierobežo, un klipi televīzijā ir jāaizstāj ar partiju kandidātu dzīvu diskusiju un sacensību. Lai sacensībā uzvar tas, kam ir labākie argumenti un labākā programma!

Bez šiem trim, protams, ir vēl ļoti daudz arī citu uzdevumu Saeimai un valdībai, taču bez šiem, manis jau minētajiem uzdevumiem, esmu pārliecināts, mums no ilgstošas politiskās krīzes Latvijā iziet nav iespējams.

Bet uzstāšanās tomēr jābeidz ar gaišu un pozitīvu domu: vēlu jums priecīgu Pūpolsvētdienu, pārdomām bagātu Kluso nedēļu, lai mēs varētu sagaidīt gaišas un skaistas Lieldienas pēc nedēļas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kārlim Šadurskim no partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas.

Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši. Tiešraidi no Saeimas nama Sarkanās zāles vadīja Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!