Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2008.gada 6.novembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā, jo ir saņemts piecu deputātu - Kučinska, Kalvīša, Strazdiņa, Dalbiņa un Pētersones - iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi” iekļaut šo pašu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Sākam ar sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Eiropas teritoriālās sadarbības grupu likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Tā kā šis un daļa nākamo valdības iesniegto likumprojektu ir saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, es lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju noteikt par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Deputāti neiebilst. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tiek noteikta par atbildīgo komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Kā jau es minēju, lūdzu arī šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Un tajā pašā laikā arī Tautsaimniecības komisijai…

O.Spurdziņš. Jā!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, bet Tautsaimniecības komisija paliek kā otra komisija, kas strādās ar šo likumprojektu? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā” tiek nodots Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Es lūdzu šo likumprojektu kā atbildīgajai komisijai nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka par atbildīgo tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija? (No zāles: „Nē! Nav!”) Deputāti neiebilst. Vai ir nepieciešams šo likumprojektu nodot arī Juridiskajai komisijai, kā tas bija paredzēts Prezidija atzinumā? Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka tiek mainīta atbildīgā komisija un ka Juridiskā komisija vairs neskata šo likumprojektu? Deputāti neiebilst. Tātad šis likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts karogu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Es piedāvāju šim likumprojektam par atbildīgo noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Jā, es saprotu, ka šis likumprojekts ir saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu. Līdz ar to - vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Es atkal lūgšu šo likumprojektu kā atbildīgajai nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Arī šie grozījumi likumā ir saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, tāpēc ir lūgums nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Muzeju likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Arī šo likumprojektu lūdzu nodot kā atbildīgajai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nealkst skatīt visus šos likumprojektus pēc būtības, bet, tā kā šie paredzamie Ministru kabineta grozījumi ir sasaistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, tad es lūdzu arī šo likumprojektu kā atbildīgajai nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ja šis likumprojekts tiek nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Repatriācijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Arī šo likumprojektu lūdzu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt to par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Arī šis likumprojekts ir no tās sērijas, kas saucas administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu pakete, tāpēc lūdzu šo likumprojektu kā atbildīgajai nodot tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Arī šis likumprojekts, šie grozījumi saistās ar administratīvi teritoriālo reformu, un ir lūgums šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt to par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Kalvīša, Strazdiņa, Dalbiņa un Pētersones iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Strazdiņam!

J.Strazdiņš (ZZS).

Es lūdzu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju iesaistīties šā likumprojekta izskatīšanā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija… (No zāles: „Jā!”) Nu, Budžeta komisija iebilst.

Tā kā ir dažādi viedokļi, vispirms mums jābalso par to, vai šis Prezidija atzinums jeb ierosinājums tiek papildināts arī ar Budžeta komisiju. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nevajag!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai šis likumprojekts tiek nodots arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 36, atturas - 10. Šis likumprojekts netiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija?

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kučinska, Kalvīša, Strazdiņa, Dalbiņa un Pētersones iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo darba kārtības sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Andra Pešudova iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu „Par Andra Pešudova iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Andra Pešudova iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Gunāra Strucinska iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu „Par Gunāra Strucinska iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Gunāra Strucinska iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Ivetas Stuberovskas iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi arī lēmuma projektu „Par Ivetas Stuberovskas iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu kolēģus atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ivetas Stuberovskas iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - deputātu Čepānes, Seiles, Kalnietes, Šadurska, Laicāna, Lāča, Štokenberga, Pabrika, Rībenas un Orlova pieprasījums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Deputāti izskatīja mūsu kolēģu pieprasījumu. Sēdē piedalījās arī premjers. Viņš informēja par situāciju šajā jautājumā un par to, kādi pasākumi tiks veikti nākotnē. Pieprasījumu komisija vienojās, ka pie šā pieprasījuma satura mēs atgriezīsimies Pieprasījumu komisijas sēdē janvārī. Šobrīd mēs arī kopīgi nolēmām noraidīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt! Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Kā jau parasti šajā Saeimā pieņemts, arī šodien Augusts Brigmaņa kungs paziņoja, ka pieprasījums „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām” Pieprasījumu komisijā ir ticis noraidīts.

Un, pirmkārt, ievērojot viņa uzstāšanos, es gribētu pakavēties pie pieprasījuma izskatīšanas vēstures. Pieprasījumu komisijā tas tika skatīts, Brigmaņa kungs, divas reizes. Pirmo reizi - 29.oktobrī, kad uz sēdi nebija ieradies premjers, kad uz sēdi nebijāt ieradies jūs, Brigmaņa kungs, un arī jūsu vietniece Zommeres kundze. Otro reizi šis pieprasījums tika skatīts pagājušās sēdes pirmajā starpbrīdī, aptuveni 20 minūtes, kad premjers, būdams ļoti nevaļīgs, paziņoja, ka viņš varot atbildēt īsi, jo viņam neesot tik daudz laika klausīties.

Otrkārt. Šā pieprasījuma sakarā saņemtā informācija ir ļoti virspusēja un nepilnīga. Ministru prezidenta atbildē tiek minēts, ka Latvijā esot 134 kapitālsabiedrības, kurās kapitāldaļas pieder valstij, un 552 kapitālsabiedrības, kurās kapitāldaļas pieder pašvaldībām. Tātad kopā pavisam ir 686 kapitālsabiedrības. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem, kā norāda tieslietu ministrs, tajās ir 1247 valdes locekļi un 614 padomes locekļi. Bez tam šīs kapitālsabiedrības apkalpojot 117 tā saucamie kapitāldaļu turētāju pārstāvji un atbildīgās amatpersonas, kuru pamatdarba vieta ir tiešā pārvaldes iestāde. Saistībā ar turētājiem informācija netika saņemta no Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas un Vides ministrijas. Taču, godātie kolēģi, es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam apstāklim, ka tieslietu ministrs norāda, ka pielikumā pievienotais saraksts, iespējams, ir nepilnīgs. Jo, atsaucoties uz Komerclikuma normām, virkne akciju sabiedrību Uzņēmumu reģistram neiesniedzot akcionāru sarakstu. Un tāpēc neesot iespējams apkopot precīzu informāciju par visām komercsabiedrībām, kurās valstij un pašvaldībām pieder kapitāldaļas. Līdz ar to mums nākas secināt, ka valsts pārvalde nav pietiekami informēta par šādu kapitālsabiedrību skaitu.

Treškārt. Arī informācija par iztērētajiem naudas līdzekļiem šo padomju un valžu locekļu, kā arī turētāju un darbinieku atalgošanai un kompensācijām ir neprecīza. Kā atbildi uz jautājumu par to, cik lieli naudas līdzekļi ir bijuši nepieciešami 2007.gadā, lai valžu un padomju locekļiem nodrošinātu noteikto ikmēneša atlīdzību un kompensācijas, komisija no Godmaņa kunga ir saņēmusi tikai informāciju par septiņām ministrijām, proti, par Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju. Runājot par pārējām ministrijām, mēs zinām, ka Ekonomikas ministrijas pārziņā ir Privatizācijas aģentūra, Kultūras ministrijas pārziņā ir „Jaunie „Trīs brāļi””, bet par Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Satiksmes ministriju un vēl dažām citām ministrijām informācija vispār mums netika sniegta.

Un tāpēc, godātie kolēģi, atļaujiet nedaudz pakavēties pie Satiksmes ministrijas pārziņā esošajām uzņēmējsabiedrību valdēm un padomēm.

Satiksmes ministriju es izvēlējos galvenokārt tāpēc, ka Valsts kontrole šā gada 28.aprīļa ziņojumā ir norādījusi, ka 2007.gadā valsts kapitālsabiedrībās, kuru kapitāldaļu turētāja ir Satiksmes ministrija, valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem ir piešķirta atlīdzība 238 976 latu apmērā papildus normatīvajā aktā noteiktajai atlīdzībai. Bez tam valdes locekļiem ir izmaksātas neadekvātas atlaišanas kompensācijas 413 208 latu apmērā. Tas ir tikai vienā - Satiksmes ministrijā.

Un, kā zināms, atkarībā no kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem padomes locekļu skaits var būt no 3 līdz 11, bet valdes locekļu skaits - no 3 līdz 7 cilvēkiem. Satiksmes ministrs Šlesera kungs, nosakot padomju un valžu locekļu skaitu, ir izmantojis normatīvajos aktos paredzētās maksimālās iespējas. Šīs ministrijas pārziņā esošajās valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs ir ieceltas vairāk nekā simts personas. Un nosacīti - neviens likums to neparedz - šīs padomes es gribētu… šīs personas es varētu sadalīt trijās grupās.

Pirmajā grupā, ja mēs vērojam Satiksmes ministriju, ietilpst lielākoties Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļa” politiķi, kuri startējuši Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, bet nav ievēlēti un kurus plašsaziņas līdzekļi mēdz dēvēt par „caurkritušajiem politiķiem”. Lielāko daļu jūs no viņiem jau zināt.

Tikai daži piemēri. Piemēram, Krišjānis Peters. Viņam, spriežot pēc pagājušajā gadā Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtās deklarācijas, Šlesera kunga „paspārnē” ir bijuši septiņi amati. Šis ministra padomnieks ir bijis padomes priekšsēdētājs trijās valsts akciju sabiedrībās un padomes loceklis arī trijās kapitālsabiedrībās. Un gada kopējie ienākumi viņam pārsniedz 90 tūkstošus latu.

Vairākās valsts akciju sabiedrību padomēs ir iekārtota Jevgenija Stalidzāne, Andrejs Naglis, Kārlis Greiškalns, Juris Šmits, Arnis Luhse, Pāvels Maksimovs, Armīns Sproģis un tā tālāk.

Otrā grupa. Ministram Šlesera kungam un premjeram, teiksim, pietuvinātās personas. Piemēram, sabiedrības uzmanību ieguvušais Dainis Liepiņš, uzņēmējs, ir darbojies septiņās padomēs un valdēs, tostarp gan Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrību padomēs, gan valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts meži” padomē, gan Rīgas Brīvostas pārvaldē. Un viņš 2007.gadā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās atalgots vairāk nekā ar 111 tūkstošiem latu.

Vēl viens piemērs no šīs grupas. Vakar ļoti lielu publicitāti sakarā ar iespējamo līdzdalību maluzvejniecībā ieguva satiksmes ministra bijušais padomnieks Lauris Dripe. Šis jaunais censonis pagājušajā gadā ir bijis padomes priekšsēdētājs četrās valsts akciju sabiedrībās - Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Valsts informācijas tīklu aģentūrā, Elektronisko sakaru direkcijā un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā. Bez tam viņš ir paspējis vēl būt arī par padomnieku valsts akciju sabiedrībā „Starptautiskā lidosta „Rīga””, gadā kopā saņemot gandrīz četras reizes vairāk nekā pats satiksmes ministrs.

Un beidzot par trešo grupu, kurā ietilpst citu koalīcijas partneru ievērojamākie politiķi vai partiju ietekmes sfērā esošie lielo kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētāji.

Neskatoties uz ļoti ievērojamo atalgojumu šajās īpaši lielajās valsts akciju sabiedrībās (šis atalgojums ir 80 līdz 130 tūkstoši latu gadā), viņi blakus tam vēl ieņem padomes priekšsēdētāja vai valdes locekļu amatus citās valsts akciju sabiedrībās.

Atļaujiet minēt tikai divus piemērus. Rīgas Brīvostas prezidents Leonīds Loginovs ir vēl arī „Latvijas Dzelzceļa” padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis Latvijas Jūras administrācijā. Savukārt Tautas partijas biedrs valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks, kura alga ir vairāk nekā 68 000 latu gadā šajā valsts akciju sabiedrībā, ir vēl arī valsts akciju sabiedrības „Latvijas Gaisa satiksme” padomes loceklis.

Godātie kolēģi! Pats par sevi tas apstāklis, ka valstij vai pašvaldībām piederošajās kapitālsabiedrībās pastāv politiskā uzraudzība, nav nekas neparasts. Daudzās valstīs pastāv šāda prakse. Taču tiesiskā un demokrātiskā valstī nav pieļaujams tas, ka šo valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes kalpo kā politisko partiju finansēšanas avots. Par to mēs varam pārliecināties, papētot kaut vai KNAB mājaslapu, kur kopš 2002.gada ir redzami visi ziedotāji. Par to mēs varam pārliecināties, iepazīstoties ar nevalstisko organizāciju pētījumiem. Laika trūkuma dēļ par to es izvērsti nevaru runāt. Es atgādināšu tikai to, ka iepriekš minētais Māris Kaijaks Tautas partijai ir ziedojis 33 000 latu, bet Liepiņš Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļa” apvienībai - vairāk nekā 65 000 latu. Starp citu, 5000 latu viņš šīs partijas kasē ir „ieripinājis” pirms nepilna mēneša. Grūti, protams, ir pierādīt, bet, tā kā ir noteikti ziedojumu griesti (jūs tos zināt - 10 000 latu gadā), iespējams, ka padomēs un valdēs saņemtie līdzekļi partijām tiek nodoti caur trešajām personām, kas citādi no savas kabatas neizvilktu ne latu. Līdz ar to pozīcijas partijas atrodas nesalīdzināmi labākā materiālajā situācijā nekā opozīcijā esošās partijas, jo netiek pieļauta iespēja, ka šajās padomēs, neskatoties uz viņu izglītību un zināšanām, būtu arī pārstāvji no opozīcijas.

Ministru prezidents, kā mēs zinām, taupības apstākļos vairākkārt ir uzsvēris, ka esot devis rīkojumu, lai sakārtotu atalgojuma un kompensāciju lietas padomju un valžu locekļiem. Vai jūs, godātie pozīcijas kolēģi, zināt, kas šajā rīkojumā rakstīts? Vai jūs, Bērziņa kungs - Andri Bērziņ no Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļa” -, zināt, kas šajā rīkojumā ir rakstīts? Es domāju, ka jūs nezināt, un tāpēc citēšu, jo pagājušajā reizē, kad mēs runājām par to, ka būtu jāgroza likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, jūs teicāt, ka Ministru kabinets ir uzsācis ārkārtīgi vētrainu darbību šajā jomā. Un es atļaušos jums nocitēt, ko viņš ir teicis visiem ministriem, visiem valsts sekretāriem: „Lūdzu jūs nekavējoties dot rīkojumu valsts kapitāldaļu turētāju pārstāvjiem un atbildīgiem darbiniekiem par to, ka nepieciešams veikt darbības, lai valsts kapitālsabiedrību padomes un valdes priekšsēdētāju un locekļu, valsts kapitāldaļu turētāju pārstāvju un atbildīgo darbinieku atlīdzība 2009.gadā nepārsniegtu tiem šā gada 1.jūlijā noteikto atlīdzības apmēru.” Godātie kolēģi, šīs darbības var būt tikai un vienīgi grozījumi likumos un Ministru kabineta noteikumos, kas regulē šo jautājumu. Ar rīkojumu atalgojumu šajās valdēs un padomēs nevar ne iesaldēt, ne atsaldēt.

Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija un pārējie šo pieprasījumu parakstījušie deputāti nepiekrīt Tautas partijas pārstāvja finanšu ministra Slaktera kunga šā gada oktobra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” paustajam viedoklim. Es citēšu, un arī jūs paklausieties: „Padomes, protams, ir vajadzīgas. Viņiem ir ļoti regulētas algas, kas viņu kvalifikācijai ir ļoti par zemu - par zemu, ļoti mazas algas pie ļoti lielas kvalifikācijas.” Citāta beigas. Mēs nepiekrītam, ka šim atalgojumam ir jāpaliek nemainīgam. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šīs neadekvāti uzpūstās algas ir jāsamazina. Lielajās kapitālsabiedrībās padomju locekļu skaits ir jāsamazina, jo, kā mēs zinām, Ministru kabineta noteikumos Nr.709 ir norādīts šo locekļu minimālais skaits un arī maksimālais skaits, un, kā es jau teicu, šie „paraugministri” lielākoties izmanto tieši maksimālo skaitu. Turklāt iespējams, ka šajās mazajās kapitālsabiedrībās šīs padomes vispār būtu jālikvidē.

Godātie kolēģi! Padomes ir viens no iemesliem, kas šodien Latvijā demokrātisko iekārtu diskreditē, tāpat arī izraisa sabiedrībā neticību un pat riebumu pret politiķiem.

Komisijas pirmās sēdes laikā, kā es jau minēju, nebija klāt priekšniecības - ne Brigmaņa kunga, ne Zommeres kundzes, ne arī Godmaņa kunga, un tad arī koalīcijas deputāti izrādīja sašutumu par valdēs un padomēs notiekošo.

Dzintars Ābiķa kungs teica… Dzintars tā teica: „Ja mēs šajā lietā neko neizdarīsim, Saeima bankrotēs.” Diemžēl tautas acīs mēs, Ābiķa kungs, jau esam bankrotējuši, un ar populistiskiem gājieniem, piemēram, ar savu algu samazināšanu, mēs sabiedrības uzticību neatjaunosim. Nekādā ziņā!

Es gribu atsaukties arī uz otrajā flangā sēdošo cienījamo kolēģi dramaturgu Paulu Putniņa kungu - uz viņa teikto šīs lietas apspriešanas laikā. Putniņa kungs, jūs teicāt: „Grib kaķītis zivis ķert, negrib ķepas slapināt.”

Un šodien, kolēģi, ir īstais brīdis, lai arī koalīcijas deputāti, kam kaut nedaudz ir saglabājusies pašcieņa, „saslapinātu savas ķepiņas” un pārkāptu sarkano līniju, kuru jums ir noteicis šis politiskais galms.

Mēs aicinām pieņemt šo pieprasījumu.

Un paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Pēc „Pilsoniskās Savienības” deputātes Ilmas Čepānes 2.oktobra raksta „Dienā” „Vieniem josta savilkta līdz pēdējam, otriem - atlaista pilnīgi vaļā” jautājums par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību padomju un valžu locekļu nesamērīgo atalgojumu un sociālajām garantijām vairs nav nozudis no plašsaziņas līdzekļiem. Un tas ir labi: lai cilvēki pazīst savus varoņus, kas tik sūri, grūti deldē caurumus bikšu dibenos un svārkos, gozējoties šajās savējo „barotavās”, no kurienes nodokļu maksātāju nauda tiek pārsūknēta partiju kasēs!

Acīmredzot, jūtot to, ka sabiedrības sašutums kāpj, Tautas partijas priekšsēdētājs Segliņa kungs arī sācis skaļi piesaukt audita nepieciešamību. Nupat viņš rādās izlēmīgāks pat par Godmani, kurš šajā jautājumā ir tik izvairīgs, cik vien izvairīgs var būt: kaut ko darīs kaut kad - tikai ne tagad! Pagaidām lai saglabājas tajā līmenī, kāds tas ir bijis uz 2008.gada 1.jūliju.

Segliņa kunga apņēmīgie paziņojumi pieder pie paša partijas klasikas: vispirms skaļi paklaigāt, tad „aizlaist ilgajā” un, galvenais, - neko nemainīt!

Tieši tā pirms gada rīkojās Dalbiņa kungs, rakstīdams vēstuli Kalvīša kungam: sak^’, palīdzi, draugs, pamaini Ministru kabineta 704.noteikumus tā, lai tajos būtu kaut jel kāda konkrētība par padomju un valžu locekļu sociālajām garantijām.

Pie visa vainīgs bija kāds Staņislavs Boiko, kurš, atstājot „Latvijas Dzelzceļa” valdes locekļa amatu, saņēma 200 tūkstošu latu kompensāciju.

Arī Kalvīša kungs sašuta: piepūta vaigus un uzdeva saviem ministriem sagatavot priekšlikumus, kā šo nejēdzību novērst. Ministri apjuka. Tik grūts uzdevums! Tik ķimperīgs! Un sākās sarakstīšanās, kurā mudžēja birokrātijas zelta fonda terminoloģija: „Nepieciešama dziļāka izpēte, papildu resursi, atkārtotas starpministriju sanāksmes.”

Kamēr Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas ierēdņi grozījās ap priekšlikumu izstrādi, tikmēr Ministru kabineta noteikumi nemainījās un nav mainījušies vēl šodien. Tikmēr valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību barotnes zuzēja un sanēja no partiju mazākiem un lielākiem „kukainīšiem”. Viss kārtējo reizi beidzās ar neko. Tika „aizlaists ilgajā”.

„Pilsoniskā Savienība” ar citu frakciju deputātu atbalstu oktobra sākumā pieprasīja Ministru prezidentam sniegt ziņas par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību padomju un valžu locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām. Saņemtā atbilde bija nepilnīga, jo tajā bija iekļautas tikai septiņas ministrijas, bet pat šī daļējā atbilde atklāja, cik ievērojamas summas par nekā nedarīšanu tiek tērētas šīm amatpersonām.

Piemēram, 2007.gadā septiņu ministriju pārvaldībā esošajās kapitālsabiedrībās kopumā ir iztērēti 3 miljoni 324 tūkstoši 551 lats.

Vēlreiz atkārtoju, ka ziņas par „vistreknāko” ministriju - Satiksmes ministriju - šajā summā neatspoguļojas. Tad tai būtu jāpievieno vēl 238 976 lati un 413 208 lati, kas ir izmaksāti amatpersonām kompensācijās. Valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu atalgojuma un sociālo garantiju sistēma ir tik samudžināta un nepārskatāma, ka, lai izsekotu, cik padomēs un valdēs kāds darbojas un cik lielu atalgojumu tur saņem, ir gandrīz vai jānolīgst privātdetektīvu birojs. Tas tad rūpīgi iepazītos ar daudzo valsts amatpersonu ienākumu deklarācijām, tās salīdzinātu ar valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību gadskārtējiem pārskatiem un tad varbūt beidzot tiktu pie puslīdz lielas skaidrības, cik tas viss nodokļu maksātājiem izmaksā.

Tomēr kaut ko jau noskaidrot var. To dara prese un daži urķīgi deputāti. Papētot dažādo amatpersonu ienākumu deklarācijas un tās salīdzinot ar partiju ziedotāju sarakstiem, atklājas sakritības, kas diezin vai ir nejaušas. Vislabāk atalgotās kapitālsabiedrības „Latvijas Valsts meži” valdē no septiņiem valdes locekļiem četri ir saistīti ar partijām: bijušais Tautas partijas deputāts Aivars Tiesnesis tur vidēji saņem 7 tūkstošus latu mēnesī, ZZS ilggadējais frakcijas darbinieks Boldiševics - vidēji 6972 latus, citi ZZS cilvēki - Modris Grantiņš un Andrejs Brūvelis - katrs pelna vairāk par 7 tūkstošiem. Visi četri ir arī savu partiju lielie ziedotāji. Kopš 2002.gada, kad KNAB izveidoja ziedotāju elektronisko datubāzi, Tiesnesis ir ziedojis 46 tūkstošus, Boldiševics - 29 698 latus, Grantiņš - 22 860 un Brūvelis tā pieticīgāk - 3700. Nevajag aizmirst arī par šo cilvēku paziņām un draugiem, ar kuru palīdzību izmanīgi var apiet vienai personai noteiktos ziedojumu „griestus” un ieskaitīt arī kaut ko partijas kontos.

No 2007.gada divdesmit septiņās valsts akciju sabiedrībās un lielākajās kapitālsabiedrībās, kas strādā ar valsts kapitāldaļām, no vairāk nekā 140 padomju locekļiem vismaz 91 ir saistīts ar partijām. Visvairāk to ir LPP/LC - vismaz 36, Tautas partijai - 22, ZZS - 19 un TB/LNNK - 11. Politiķu lielais īpatsvars liek šaubīties, vai viņi šīs vietas tur ieņem savas kompetences dēļ. Kopumā šie locekļi kopš 2002.gada partijām ir ziedojuši 452 tūkstošus latu. Saskaņā ar „Delnas” pētījumu, ja mēs ieskatāmies 2005.gada ziedojumos, tad redzam, ka LPP kopējā budžetā tas sastāda 20 procentus, LCP - 17 procentus, ZZS - 16 procentus, Tautas partijas - 15 procentus, bet „Jaunajam laikam” tas ir 6 procenti.

Jaunāki dati pagaidām vēl nav pieejami, taču kopējā tendence pierāda, ka skaitļi arvien pieaug. Tātad arī šogad šie skaitļi noteikti būs lielāki, jo kopumā ir audzis padomju locekļu atalgojums.

Es vēl labprāt pakavētos pie šā garā saraksta, sniedzot dažus kopsavilkumus par politiķiem, kuri nenogurstoši strādā dažādās valdēs un padomēs. Kādi tad ir viņu ienākumi? Ingūna Gulbe - Tautas partija - 109 485, Vents Balodis - TB/LNNK - 87 094 lati, Māris Kaijaks - 86 083 lati. Juris Radzevičs - 82 949 lati… Jā, Radzevičs - Latvijas Pirmā partija… Jānis Straume - TB/LNNK - 113 794. Taču neviens nedzīvo tik ”trekni” kā „Latvijas Valsts mežu” valdes locekļi, kas kopā valstij ir izmaksājuši 528 148 latus. Pavisam viņu ir septiņi, tad jūs varat aprēķināt vidējo summu, kas grozās starp 80 un 90 tūkstošiem. Kā jau minēju, ar šo sacensties var vienīgi Satiksmes ministrijas „savējie”. Valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu atalgojuma un sociālo garantiju sistēma ir tik samudžināta un nepārskatāma, ka pašlaik nav nekāda priekšstata, cik līdzekļu šo amatpersonu atalgošanai, sociālajām garantijām un kompensācijām ir paredzēts nākamā gada budžetā.

Arī 2009.gada budžeta projekts, ko mēs nesen nodevām pirmajā lasījumā, tāpat kā visi iepriekšējie ir sastādīts tā, ka apspriežamie izdevumi un ar tiem saistītās summas ir ieslēptas un izklīdinātas kaut kādās citās ailēs. Atrunas ar normatīvajiem aktiem, kas valdībai traucē ieviest ierobežojumus šajos nesamērīgi augstajos atalgojumos, apliecina, ka nav politiskās gribas apturēt šo valsts līdzekļu šķiešanas orģiju.

Ja Godmanis to patiesi gribētu, tad viņš dotu nevis tādu rīkojumu, kā mēs te nesen dzirdējām, bet daudz konkrētāku, nosakot termiņus, kad un kā tas ir darāms.

Un nobeigumā, kolēģi, es vēlos paust gandarījumu, ka „Pilsoniskās Savienības” prasība veikt visaptverošu valsts pārvaldes sistēmas auditu gan valsts iestādēs, gan valstij piederošajās aģentūrās un kapitālsabiedrībās ir guvusi arī pozīcijas atbalstu. Tautas partijas valde pat ir pieņēmusi lēmumu, kas uzdod finanšu ministram šo darbu pabeigt līdz nākamā gada martam. Paldies jums, dārgie kolēģi no Tautas partijas valdes, par ieklausīšanos „Pilsoniskās Savienības” teiktajā! Malači! Mēs priecājamies, ka esam jūs iedvesmojuši. Tik nu savus labos nodomus atkal „nepalaidiet ilgajā”: darba grupas, dziļāka izpēte, papildu resursi… Šoreiz tik viegli nenogremdēsiet, tāpēc ka mēs sekosim līdzi tam, vai pēc skaļajiem paziņojumiem tiešām auditi notiks un vai finanšu ministrs Slakteris pildīs šo partijas valdes lēmumu.

Tomēr īstas ticības, ka šoreiz Tautas partijas apņēmība ir īsta, jau nav. Iepriekšējā Saeimas sēdē „Pilsoniskā Savienība” ierosināja likuma grozījumus, bet „Pilsoniskās Savienības” priekšlikums tika noraidīts.

Ko tad „Pilsoniskās Savienības” deputāti likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” gribēja grozīt? Mēs vēlējāmies noteikt, ka tiem, kam pamatdarba vieta ir tiešās pārvaldes iestāde, atalgojums par darbību padomēs vai valdēs nevar pārsniegt 30 procentus. Ka tas tiek noteikts precīzi Ministru kabineta noteikumos.

Otrkārt. Mēs arī uzstājām, ka tiek izsludināts atklāts konkurss uz šīm brīvajām valdes locekļu vietām un ka arī atlīdzību un sociālās garantijas turpmāk vairs nevarēs brīvi noteikt akcionāru sapulce, bet tas būs jādara šai pašai akcionāru sapulcei saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

Lūk! Ņemot vērā to noraidījumu (lielākā daļa pozīcijas atturējās vai balsoja „pret”), tādas īstas ticības, ka šoreiz kaut kas tiks darīts, nebūs. Tāpēc es jūs lūdzu: atbalstiet vismaz šo pieprasījumu, lai šodien, kad mēs runāsim radio pēc šīs sēdes, mums nebūtu jāsaka: „Ak, neklausaities uz maniem vārdiem, raugaities uz maniem darbiem!”

Lai nu nebūtu tā, ka darbu atkal nav, atbalstiet, lūdzu, šo pieprasījumu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, dāmas un kungi! No organizācijas „Sabiedrība citai politikai” puses gan es, gan arī Aigars Štokenbergs ir parakstījuši šo pieprasījumu, jo mēs uzskatām, ka ir pēdējais laiks pārskatīt šo padomju darbību, turklāt pārskatīt to radikāli.

Pēc būtības, ja mēs skatāmies uz šiem valsts uzņēmumiem, mēs neredzam, ka tie cilvēki, kas strādā šajās padomēs, dotu kaut vienu jēdzīgu ieguldījumu šo valsts uzņēmumu attīstībā. Tajā pašā laikā tie līdzekļi, kas tiek izmantoti šo padomju darbībā vai to tikšanās reizēm, arī ir neadekvāti, sevišķi ņemot vērā to, ka mēs atrodamies budžetārās problēmās, ekonomiskās problēmās, un ka ticība mūsu valsts pārvaldei ir ļoti zemā līmenī. No šā viedokļa skatoties, organizācija „Sabiedrība citai politikai” uzskata, ka ir pēdējais laiks radikāli pārskatīt šo padomju neatbilstību ne mūsu politiskajai, ne ekonomiskajai, ne morālajai gaisotnei. To darbu, kuru it kā veic šie cilvēki par ļoti, ļoti, ļoti lielu atalgojumu, var ļoti vienkārši paveikt mūsu pašu ierēdniecība, aizejot un pārskatot to visu savā darbalaikā, kas, liekas, tai ir arī jādara. Un tas ir ļoti vienkāršs un racionāls risinājums.

Mums nevajag šeit jaukt iekšā tiešu vai netiešu partiju finansēšanu, lielas algas un politiķu nodarbināšanu uz valsts kapitālsabiedrību vai kādu citu valsts uzņēmumu rēķina. Mēs pēc būtības esam „pret” šādām iestādēm, pret šādām darbavietām, jo mēs domājam, ka agri vai vēlu tas laiks pienāks, kad mums no tām būs jāatsakās. Mēs būtu ļoti priecīgi, ja tas pienāktu šīs Saeimas laikā, nevis nākamās Saeimas laikā, bet jebkurā gadījumā „Sabiedrība citai politikai” ir par šo politisko vietu likvidāciju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Brigmaņa kungs vēlas piebilst kaut ko? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Čepānes, Seiles, Kalnietes, Šadurska, Laicāna, Lāča, Štokenberga, Pabrika, Rībenas un Orlova pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 26, atturas - 12. (Aplausi.) Pieprasījums ir pieņemts.

Nākamā sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar izskatāmo dokumentu Nr.3160 - likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”. Komisija uz trešo lasījumu saņēmusi 14 priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Imantam Valeram.

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šajā normā pastāv pretrunas un problēmas, jo, piešķirot pasažieru pārvadāšanas tiesības, saskaņā ar Koncesiju likumu šā lēmuma apstrīdēšana neaptur pašu lēmumu. Tādējādi tā pārsūdzēšana administratīvajā tiesā ir ļoti ilgs process, un līdz ar to zūd arī jēga.

Bet es neaicināšu šobrīd neatbalstīt komisiju, jo komisija ir konceptuāli piegājusi šim jautājumam, skatot tikai kā paketi šos jautājumus, kas ir saistīti ar reformu. Taču es lūdzu Tautsaimniecības komisiju šai problēmai pievērst uzmanību un risināt to.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Pēdējā laikā mazie autopārvadātāji ir ārkārtīgi satraukti par to, ka viņi konkursos zaudē, ka pārsūdzība var ilgt ārkārtīgi ilgi un ka pārsūdzības iesniegšanas laikā var sākt darbu jau citas kompānijas.

Kā mēs jau esam dzirdējuši, bieži vien konkursā uzvarējušām kompānijām nav pat satiksmes līdzekļu, lai tās veiktu šos pārvadājumus. Tāpēc „Pilsoniskās Savienības” deputāti ir rūpīgi izvērtējuši šo priekšlikumu. Un viņi atbalsta šo Valera kunga iesniegto priekšlikumu un aicina arī Saeimu to darīt, jo šajā definīcijā, kāda ir pieņemta un apstiprināta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā… tomēr nē… jā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, nav minēts izņēmums saistībā ar Koncesiju likumu.

Šeit ir pateikts vienīgi tas, ka izņēmuma norma attiecas tikai uz Publisko iepirkumu likumu. Lai novērstu šo netaisnību un lai arī maziem pārvadātājiem dotu iespējas apstrīdēt savu zaudējumu konkursos, es aicinu atbalstīt šo Valera kunga sagatavoto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Deputāts Spurdziņš vēlas ko teikt komisijas vārdā.

O.Spurdziņš. Cienījamie kolēģi! Jā, Valera kunga priekšlikums varbūt arī ir zināmā mērā loģisks un debatējams. Bet, kā jau es esmu vairākkārt teicis, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mums ir ļoti grūti izskatīt pēc būtības jautājumus, kas saistīti ar konkrēto problēmu, jo mēs šo likumu esam paņēmuši pārsvarā tādēļ, lai skatītu tos grozījumus, kuri attiecas uz administratīvi teritoriālo reformu. Līdz ar to pēc būtības mūsu priekšlikums bija to skatīt Tautsaimniecības komisijā. Un šajā gadījumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tomēr Valera kunga priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Imanta Valera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 28, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstīts tika arī 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - tika atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstu guva arī 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Un arī 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Daļa pārejas noteikumu tika precizēta.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 20, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, izskatāmā dokumenta numurs ir 3161 - „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””. Šim likumprojektam uz trešo lasījumu komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par procedūru vēlas runāt Kampara kungs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kamparam!

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Pusstundu atpakaļ atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 136.pantam tiku iesniedzis Prezidijā aicinājumu nodot atpakaļ komisijai šo likumprojektu (No zāles dep. K.Leiškalns: „To jau tikai pati komisija var!”) un lūdzis vārdu, lai argumentētu - kāpēc. Jums atbilstoši Kārtības ruļļa 136.pantam šis lūgums ir jāizpilda.

Sēdes vadītājs. Jā, es nupat saņēmu jūsu parakstīto iesniegumu. Iesniegums skan tā: „Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu lūdzu nodot atpakaļ komisijai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””. 136.pants: „Priekšlikumu par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi var iesniegt Valsts prezidents, Saeimas komisija, deputāts, Ministru prezidents vai Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā. Priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam. Šāds priekšlikums izlemjams 54.panta kārtībā…” Tātad viens var runāt - „par”, viens - „pret” pirms balsošanas par lietu pēc būtības.

Viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” šā likumprojekta atdošanu atpakaļ komisijai.

Vārds deputātam Artim Kamparam. Viņš acīmredzot runās „par”.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šis ir būtisks jautājums mūsu šobrīd aktuālās novadu reformas kontekstā. Un, manuprāt, šeit ir radusies kļūda komisijā, ticamākais, aiz neuzmanības vai varbūt pat aiz zināmas paviršības. Kāpēc?

Mūsu komisijā bija ieradusies Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve un argumentēja, ka esošajā redakcijā ir būtiska pretruna. Es jūs informēšu un nolasīšu. Tātad - esošajā redakcijā ir šāds valsts autoceļu iedalījums: pirmais - galvenie autoceļi. Šeit it kā pretrunu nav. Otrais - reģionālie autoceļi, kas savieno novadu administratīvos centrus savā starpā. Savukārt trešais punkts - vietējie autoceļi - skan šādi: „Tie ir autoceļi, kas savieno novadu administratīvos centrus ar novadu pilsētām, novadu apdzīvotajām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem.” Un tagad nāk ļoti būtisks papildinājums „vai savā starpā atsevišķu novadu administratīvos centrus”. Tātad principā ir ļoti neskaidrs formulējums, kas tad ir reģionālie un kas tad ir vietējie autoceļi. Jo kāds, piemēram, ministrija, to var traktēt tā, ka reģionālie autoceļi un vietējie autoceļi var būt ļoti, ļoti līdzīgi. Tātad novadu centrus var savienot gan reģionālais autoceļš, gan vietējais autoceļš.

Ņemot vērā to, ka, kā atzina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Šķestera kungs, viņš balsojot nebija īsti sapratis lietas būtību, bet „Pilsoniskās Savienības” deputāts Laicāna kungs vienkārši nokavēja šo balsojumu, es gribētu jūs aicināt, kolēģi, vēlreiz atgriezt šo likumprojektu komisijā un vēlreiz kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību un lietpratējiem to izdebatēt, jo šobrīd diemžēl mums nav pat priekšlikumu, par ko īsti balsot, tāpēc tas būtu vienkāršs risinājums.

Laika mums pietiek. Nav noticis nekas tāds, ka būtu jāpieņem degošā kārtā šie likumi, tāpēc, kolēģi, gribu tomēr sagaidīt kvalitatīvāku diskusiju par šo tēmu un kvalitatīvāku lēmumu.

Paldies. Atbalstiet, lūdzu, priekšlikumu par likumprojekta nodošanu atkārtotai izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”. „Pret” runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Kampara ierosinājumu - nodot atpakaļ komisijai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts ir nodots atpakaļ komisijai un šodien trešajā lasījumā netiek skatīts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmais dokuments, kolēģi, ir Nr.3162 - likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi vienu priekšlikumu vai, pareizāk sakot, pati izstrādājusi vienu priekšlikumu, ko ir arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Lūgums ir atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”. Dokumenta numurs ir 3134.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi virkni priekšlikumu (kopskaitā tie ir pieci) un kopā ar Juridisko biroju tos novedusi līdz pilnībai.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir smalki noslīpēts un izteikts 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu nobalsot par minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Aicinu iesniegt līdz 12.novembrim šogad.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā”, pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.3020. Tas ir likumprojekts „Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā”. Komisija, izvērtējusi pirmajā lasījumā, ir atbalstījusi sagatavotos grozījumus šajā likumā.

Šajā likumprojektā galvenais uzsvars ir likts uz to, lai saskaņotu ar administratīvi teritoriālās reformas principiem arī šo likumu.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile. Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 20.novembrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā”, pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Argumenti šī likumprojekta izskatīšanai un atbalstīšanai pirmajā lasījumā ir līdzīgi. Tie saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu.

Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu (dokumenta numurs ir 3019) un lūdz atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mēs runājam par Moricsalas dabas rezervātu.

A.Seile. Es atvainojos, es sajaucu!... Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile. 20.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā”, pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Dokumenta numurs ir 3018. Arī šo likumprojektu komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Šie grozījumi tāpat ir saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu.

Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile. 20.novembris. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Krustkalnu dabas rezervāta likums”, pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts „Krustkalnu dabas rezervāta likums”. Jaunajā redakcijā ir precizēta rezervāta platība, aizsardzības režīma zonas, kā arī institūciju nosaukumi.

Lūdzu akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Krustkalnu dabas rezervāta likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 20.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Šobrīd mēs izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, un, ja ir nosaukums, tad numurs nav vajadzīgs. Minētajā likumprojektā mēs esam saņēmuši 7 priekšlikumus. Patiesībā vairāk esam tos radījuši nekā saņēmuši, jo likumprojekts bija diezgan sarežģīts, raugoties no Zemkopības ministrijas sākotnējā uzstādījuma viedokļa.

Tātad 1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2. atbildīgā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 3. atbildīgā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 4. ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ko vajadzētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat 6.priekšlikums. Aicinu atbalstīt 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un visa galā aicinu atbalstīt arī 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Komisija gaidīs jūsu labos priekšlikumus līdz šā gada 24.novembrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā ”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Dokumenta numurs 3157.

1.priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 2.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 3.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 4.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Jūs absolūti nepamatoti cenšaties atkratīties no šāda PCTVL frakcijas priekšlikuma - pielaist nepilsoņus amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darbam. Redziet, katrai no profesijām ir sava īpaša vēsture un savi argumenti par labu tam, lai arī nepilsoņi šajā gadījumā kļūtu par sabiedrības pilnvērtīgiem locekļiem.

Kas attiecas uz ugunsdzēsējiem, cietumsargiem, policistiem un robežsargiem, viņu dienestu droši varētu raksturot vārdi no populārās dziesmas padomju laika seriālam „Izmeklēšanu vada Znatoki”: „Mūsu dienests bīstams ir un grūts.” Tieši tādēļ padomju laikā šo profesiju pārstāvju vidū grūti bija sameklēt latviešus. Viņiem vairāk patika dziedāt, dejot, gleznot un strādāt teātra un lietišķās mākslas nozarē, deleģējot tiem pašiem okupantiem tiesības tos apsargāt un glābt no ugunsgrēkiem.

Tieši robežsargu tolaik vēl nebija, bet, kad radās nepieciešamība pēc tiem, tad nokomplektēt etniski pareizu robežsardzes kontingentu uz austrumu robežas izrādījās visai grūti. Tādēļ tolaik vēl četros toreiz atsevišķos likumos līdzās obligātajiem pilsonības kritērijiem parādījās arī dažādi pārejas noteikumi. Viens ir saglabājies arī apspriežamajā likumā, bet - tikai ugunsdzēsējiem. Tā jēga ir šāda: tēvs, kas ir nepilsonis, var turpināt strādāt par ugunsdzēsēju, toties dēls, kas ir mantojis no sava tēva gan savu bezpilsonību, gan mīlestību uz profesiju, par ugunsdzēsēju strādāt nevar.

Es jums vēl atgādināšu pasaulē „vishumānākā” - kā padomju tiesa - mūsu Pilsonības likuma īpatnības. Citēju: „Latvijas pilsonībā netiek uzņemtas personas, kuras ir izvēlējušās Latviju par dzīvesvietu tieši pēc demobilizācijas no PSRS bruņotajiem spēkiem vai iekšējā karaspēka un kuras pirms dienestā iesaukšanas nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā.” Citāta beigas. Tātad - tieši tie cilvēki, kuri ir visvairāk piemēroti šim darbam.

Un pēdējais. Izklāstīšu informāciju no grāmatas „Pēdējie aukstā kara gūstekņi”, kuru mēs izplatām angliski runājošās publikas vidū. Grāmata satur 33 nepilsoņu biogrāfijas. Lūk, piemēram, kāds divdesmitgadīgs puisis, kas dzimis Rīgā. Viņa vecāki arī ir dzimuši šeit. Viņš trīs gadus bija sastāvējis jauniešu ugunsdzēsēju brigādē un bija sapņojis kļūt par ugunsdzēsēju.

It īpaši jāņem vērā, kā Rietumu eksperti atzina, ka 1994.gadā ieviestajam aizliegumam nepilsoņiem strādāt par ugunsdzēsējiem trūkst leģitīma mērķa. Savukārt Valsts cilvēktiesību birojs 1996.gadā atzina to par nesamērīgu, bet Saeima 1997.gadā to atcēla.

Bet, kamēr puisis bija mācījies dzēst ugunsgrēkus, Saeima 2002.gadā atkal atjaunoja šo aizliegumu, un puisis bija spiests izvēlēties sev citu profesiju.

Vēl viens piemērs: jauns cilvēks, kas patlaban ir sasniedzis Kristus vecumu. Gan viņš, gan viņa vecāki ir dzimuši Rīgā. Puisis sapņoja par gaisa lidojumiem, mācījās Jelgavā aviācijas klubā. Bet institūtā viņu nepieņēma šī pret nepilsoņiem vērstā aizlieguma dēļ. Un viņš mēģināja iekārtoties darbā par elektriķi Matīsa cietumā, bet arī tur viņu neņēma, jo šis amats skaitījās cietuma apsardzes sarakstā un tāpēc nepilsoņiem ir liegts.

Dāmas un kungi! Manuprāt, ar šiem diviem piemēriem pilnīgi pietiek, lai saprastu, kādēļ pie mums ir izgāzusies integrācijas programma.

Es aicinu demonstrēt veselo saprātu un atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Dobelis vēlas ko piebilst?

J.Dobelis. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja kā neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dobelis. 5.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 6.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 7.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 8.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ar mūsu priekšlikumu - pazemināt valsts valodas prasību līmeni ierindas policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem - notika ļoti interesanta lieta. Pirms četriem mēnešiem - Saeimas 12.jūnija sēdē, kad tika risināts jautājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu šā likuma (ar neizrunājami garu nosaukumu!) grozījumiem, es šeit paskaidroju, ka mēs pašreiz apspriežamo grozījumu jau esam iesnieguši un pieprasām nekavējoties to izskatīt. Es to motivēju ar to, ka divas dienas pirms tam Ministru kabinets kārtējo reizi bija noraidījis Iekšlietu ministrijas priekšlikumu - mīkstināt šīs prasības tieši Ministru kabineta noteikumos. Kopš tā laika šie noteikumi tika skatīti vēl arī 17. un 30.jūnijā un beidzot 1.jūlijā tomēr tika pieņemti. Tātad mūsu prasības jau ir izpildītas un mēs kopīgiem spēkiem ar Godmaņa un Segliņa kungiem bijām paglābuši ugunsdzēsējus, glābējus, kā arī ierindas sastāva policistus un citus no prasības runāt latviski Krišjāņa Barona vai kāda cita valodnieka vai literāta līmenī. Glābām, neskatoties uz tieslietu ministra iebildumiem, kas fiksēti protokolos.

Es speciāli tiku aplūkojis arī principiāli jaunu valodas noteikumu projektu, kurus jau apstiprināja valsts sekretāru sanāksmē un kuriem jāstājas spēkā no nākamā gada 1.maija. Iedomājieties tikai - tieslietu ministrs nepiekrāpa savu kolēģi no Iekšlietu ministrijas! Ierindas ugunsdzēsēji, policisti, robežsargi un ieslodzīto apsargi rangu sarakstā atradās turpat, kur viņi arī bija atradušies, - otrā līmeņa pakāpē.

Diemžēl bija pagājušas tikai divas nedēļas pēc jūlija priecīgā notikuma, kad Segliņa un Godmaņa kungi palielināja glābēju un robežsargu, kuru amata pretendenti ir pakļauti atestācijai, skaitu privātajā sfērā no 48 līdz 1200. Un tagad mēs jau sesto reizi rakstām deputātu jautājumus Bērziņa un Godmaņa kungiem ar vienu vienīgu mērķi - uzzināt, cik lielu skaitu cilvēku viņi vēlas atestēt. Ja katrā no vietām strādā kādi 100 cilvēki, tad sanāk, ka atestējami ir 120 tūkstoši.

Pie mums visas valsts mērogā eksistē viens vienīgs atestācijas centrs, un tam nāksies viņus atestēt apmēram 40 gadus, toties viņus atlaidīs no darba uzreiz. Jau divus mēnešus nedz tieslietu ministrs, nedz Ministru prezidents nevar atbildēt uz šo vienkāršo jautājumu un rūpīgi izvairās no Kārtības rullī paredzētajām tikšanās reizēm ar Saeimas PCTVL frakcijas deputātiem. Lūk, sākumā pieņēmām noteikumus, bet pēc tam skaitīsim to upurus! Esiet droši, viņi arī pārējās tautsaimniecības nozares vada tādā pašā veidā.

Šajā konkrētajā gadījumā PCTVL frakcijas prasība tika pilnībā izpildīta, un mēs ar dziļa gandarījuma sajūtu atsaucam savu priekšlikumu. Mēs to atsaucam!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir atsaukts. Līdz ar to viņš nav balsojams… nevis „viņš”, bet „tas” nav balsojams.

Tātad turpinām ar 9.priekšlikumu.

J.Dobelis. 9.priekšlikumu, ko iesniedza Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubeža kungs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 10.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 11. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 12. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 13. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 14. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 15. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 16. - komisija atbalsta, bet atbalsta 17.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 18. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 19. - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 20. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 21. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 22. - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 23. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 24. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 25. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 26. - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 27. - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 28. - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 29. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dobelis. 30. - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 31. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 32. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 33. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 34. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 35. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 36. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 37. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 38. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 39. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 40.priekšlikumu, ko iesniedza Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubeža kungs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 41. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 42. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 43. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 44. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 45. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 46. - komisija atbalsta 47.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 48. - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 49. - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 50. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 51. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dobelis. 52. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dobelis. 53. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dobelis. 54. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dobelis. 55.priekšlikumu - ar papildinājumu dokumentam Nr.3157 - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 56. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 57. - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 58. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 59. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 60. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 61. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 62. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 63. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. 64. - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dobelis. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dobelis. 2008.gada 19.novembris.

Sēdes vadītājs. Nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj!

Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Par likumprojektu ir saņemti 10 priekšlikumi.

Par ievaddaļu ir 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums par likuma 11.pantu. Komisija ir atbalstījusi un aicina jūs darīt tāpat.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

3. - Juridiskā biroja priekšlikums par likuma 22.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4. - deputāta Leiškalna priekšlikums, kas ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Šeit ir stāsts par nule kā pieņemtiem labojumiem vairākos likumos, kuri nosaka, ka FKTK lēmumus pēc būtības izskata tikai administratīvā apgabaltiesa.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

6. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 11.pantu jeb likuma 31.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums par likuma 32.pantu - aizstājums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Pārejas noteikumiem Juridiskais birojs iesaka redakciju, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat pārejas noteikumus steidz labot deputāts Leiškalns, bet komisija tos ir pārlabojusi un izteikusi 10.priekšlikumā - savā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Priekšlikumus gaidīsim līdz Lāčplēša dienai jeb 11.novembrim šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Visa apstiprinātā darba kārtība ir izskatīta, bet, pirms mēs reģistrējamies, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Latkovska, Kariņa, Bendrātes, Ķikustes un Gravas adresētus jautājumus, visus vienādus pēc satura un pēc nosaukuma. Tātad ir jautājums „Par ministriju administratīvajām izmaksām”, kas ir adresēts aizsardzības ministram Vinetam Veldrem, ārlietu ministram Mārim Riekstiņam, bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, īpašu uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Signei Bāliņai, finanšu ministram Atim Slakterim, elektroniskās pārvaldes lietās Signei Bāliņai, finanšu ministram Atim Slakterim, iekšlietu ministram Marekam Segliņam, īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam, izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, kultūras ministrei Helēnai Demakovai, labklājības ministrei Ivetai Purnei, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam, satiksmes ministram Aināram Šleseram, tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, veselības ministram Ivaram Eglītim, vides ministram Raimondam Vējonim un zemkopības ministram Mārtiņam Rozem. Atgādinu, ka jautājuma nosaukums ir „Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Šie jautājumi tiek nodoti attiecīgajiem ministriem.

Ir saņemts arī deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par Eiropas Savienības novērotāju misijas Gruzijā darba efektivitāti”. Jautājums tiek nodots ārlietu ministram Mārim Riekstiņam.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie frakciju priekšsēdētāji! Prezidij! Frakciju padomes kopīgā sēde ir pulksten 10.45 Sarkanajā zālē. Darba kārtībā jautājums par 18.novembra svinīgo sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm 106.telpā, bet Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 11.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam...

A.Bērziņš. Atkārtoju vēlreiz: pulcēsimies 106.telpā pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz mūsu komisijas telpām pēc piecām minūtēm uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās! Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 11.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 14.00 komisijas zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Vaira Paegle, Nikolajs Kabanovs, Imants Kalniņš, Jānis Šmits, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis, Leons Līdums, Aleksandrs Mirskis, Vitālijs Orlovs, Karina Pētersone, Ivans Ribakovs, Anna Seile, Kārlis Šadurskis, Staņislavs Šķesters, Artis Pabriks, Imants Valers un Dzintars Zaķis.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Un vēl vārds paziņojumam deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Jā, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pēc 15 minūtēm. Pēc 15 minūtēm!

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to Saeimas 2008.gada 6.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Pirmais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un Buzajeva jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par 2008.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.612 samērīgumu un leģitimitāti”.

Ivars Godmanis ir uzdevis tieslietu ministram šodienas sēdē sniegt atbildi uz šo jautājumu. Uz šo jautājumu ir saņemta arī Ivara Godmaņa rakstiska atbilde, bet mēs tikko esam saņēmuši Gaida Bērziņa vēstuli par to, ka viņš diemžēl šodien nevarot pie mums ierasties, jo Ministru prezidents tieši šodien un tieši pulksten 17.00 rīko sanāksmi par priekšlikumiem likumprojektam „Par valsts budžetu 2009.gadam”. Līdz ar to es saprotu, ka viņš šobrīd ir attaisnoti aizkavēts, un šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo ceturtdienu.

Otrais jautājums ir deputātu Seiles, Čepānes, Kalnietes, Šadurska un Laicāna jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par Krievijas vēstniecības Latvijā padomnieku Aleksandru Hapilovu”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde. Taču ir saņemta arī deputātes Seiles informācija, ka viņu neapmierina saņemtā rakstiskā atbilde un ka viņa šodien vēlas uzdot vēl papildjautājumus ārlietu ministram.

Savukārt ir saņemta ārlietu ministra biroja vadītājas Ilzes Miltas vēstule, ka ārlietu ministrs šodien ir attaisnoti aizkavēts un šajā laikā nevar ierasties šeit.

Arī šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo ceturtdienu.

Nākamais jautājums ir deputātu Latkovska, Mūrnieces, Zaķa, Reira un Āboltiņas jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai „Par aģentūru „Jaunie „Trīs brāļi”””.

Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, un, tā kā neviens no jautājuma iesniedzējiem šodien nav ieradies uz sēdi, tad ir uzskatāms, ka saņemtā rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus apmierina.

Nākamais šodien izskatāmais jautājums ir deputātu Bendrātes, Ziedones-Kantānes, Latkovska, Ķikustes un Rībenas jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par VSAA darbības nodrošināšanu 2009.gadā”.

Sniegt atbildes uz šo jautājumu ir deleģēta labklājības ministre Iveta Purne.

Jautājums: vai Bendrātes kundze ir apmierināta ar sniegto rakstisko atbildi? Iesniedzēji nav apmierināti ar šo rakstisko atbildi, un, tā kā Purnes kundze laikam kavējas, mēs pārliekam šo jautājumu uz darba kārtības beigām… Ja ne, tad arī šo jautājumu mēs pārcelsim uz nākamo ceturtdienu.

Nākamais jautājums ir deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Gravas un Rībenas jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par ministriju administratīvajām izmaksām”.

Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde. Tā kā neviens no jautājuma iesniedzējiem uz šo jautājumu un atbilžu sēdi nav ieradies, tiek uzskatīts, ka sniegtā rakstiskā atbilde šā jautājuma iesniedzējus apmierina.

Nākamais ir deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Gravas un Rībenas jautājums īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam „Par sekretariāta administratīvajām izmaksām”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde. Neviens no iesniedzējiem nav ieradies, līdz ar to jautājums ir uzskatāms par atbildētu, jo iesniegtā rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus ir apmierinājusi.

Nākamais ir deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Gravas un Rībenas jautājums veselības ministram Ivaram Eglītim „Par ministriju administratīvajām izmaksām”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde. Tā kā neviens no jautājuma iesniedzējiem šodien šeit nav ieradies, tad uzskatāms, ka saņemtā rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus apmierina.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Latkovska, Kariņa, Zaķa, Gravas un Rībenas jautājums vides ministram Raimondam Vējonim „Par ministriju administratīvajām izmaksām”.

Tā kā neviens no jautājuma iesniedzējiem šodien nav ieradies uz jautājumu un atbilžu sēdi, tad ir uzskatāms, ka saņemtā rakstiskā atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus.

Analoģiska nosaukuma jautājumi no deputātiem Kariņa, Latkovska, Zaķa, Gravas un Rībenas ir adresēti arī zemkopības ministram Mārtiņam Rozem, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam, satiksmes ministram Aināram Šleseram, iekšlietu ministram Marekam Segliņam, labklājības ministrei Ivetai Purnei, izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, finanšu ministram Atim Slakterim, aizsardzības ministram Vinetam Veldrem, ārlietu ministram Mārim Riekstiņam, bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, kultūras ministrei Helēnai Demakovai un īpašu uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Signei Bāliņai. Atgādinu, ka viņai adresētā jautājuma nosaukums ir „Par sekretariāta administratīvajām izmaksām”, izmaksām”. Tā kā neviens no jautājumu iesniedzējiem nav ieradies šodien un uz visiem šiem jautājumiem saņemtas rakstiskas atbildes, tad uzskatāms, ka jautājumu iesniedzējus saņemtās rakstiskās atbildes apmierina.

Nākamais šodienas darba kārtības jautājums ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par tiesu statistiku”. Bet, kā jau es minēju, tieslietu ministrs ir atsūtījis vēstuli, ka viņš diemžēl nevar šodien ierasties, līdz ar to šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo ceturtdienu. Protams, ļoti žēl, ka šo informāciju, ka tieslietu ministra šodien nebūs, mēs saņēmām tik vēlu.

Un tagad, kā es redzu, ir ieradusies labklājības ministre Iveta Purne, un tātad mēs varam atgriezties pie Silvas Bendrātes, Ausmas Ziedones-Kantānes, Ainara Latkovska, Sarmītes Ķikustes un Ingunas Rībenas jautājuma „Par VSAA darbības nodrošināšanu 2009.gadā”. Kā jau es teicu, uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde. Jautājums – vai ministres kundze vēlas kaut ko piebilst arī mutvārdos pie jau atbildētā? Ja ministres kundze nevēlas neko vairāk paskaidrot, tad es atgādināšu, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzēji, ja vēlas, var uzdot divus ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus.

Bendrātes kundze vēlējās uzdot papildjautājumus? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Silvai Bendrātei!

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Jā, vēlējos uzdot jautājumus, jo mani neapmierina iesniegtā atbilde uz mūsu jautājumu. Jūsu rakstītajā atbildē ir teikts, ka Labklājības ministrija novērtē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbu, un tātad mans jautājums ir par to. Mēs esam nonākuši līdz streikam. Kā tad plānojat tomēr novērtēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbu? Kā plānojat šīs sociālās garantijas un finansiālu atbalstu darbiniekiem nevis nākamajā, bet 2010., 2011.gadā un turpmākajos gados, jo ar nākamo gadu jau mēs kaut kā te kopīgiem spēkiem galā tiksim?

I.Purne (labklājības ministre).

Jā, paldies par jautājumu. Es domāju, ka par streiku mēs pašreiz varbūt vēl pāragri runājam, jo pašreiz ir… arī šodien ministrijā viesojās VSAA arodbiedrības pārstāvji ar Jirgensona kungu priekšgalā, un ir izveidota šī izlīgšanas komisija, kas pašreiz arī vienojās par to… būtībā par to sarunas priekšmetu, jo īstenībā tas strīdus jautājums jau līdz galam vēl nebija uzstādīts, un līdz ar to arī pašreiz ir šī vienošanās, ka arodbiedrība precizēs tieši tos jautājumus, kuri varētu būt šī strīdus objekts. Protams, jautājums ir diezgan sāpīgs arī mums, ministrijai, tas patiešām ir jāatzīmē. Un arī tas, ka ministrija tomēr ir vērsusies Ministru kabinetā ar lūgumu visos tajos gadījumos, kad VSAA ir uzliktas papildu funkcijas, piešķirt līdzekļus arī šīm administratīvajām izmaksām, tomēr līdzekļi šiem pasākumiem ne vienmēr ir atrasti. Katrā ziņā šā gada laikā nav atrasti.

Līdz ar to mēs varbūt būtu varējuši šo gadu pabeigt un arī nākamo gadu veiksmīgāk strādāt, ja nebūtu nācis šis ļoti smagais budžeta samazinājums. Protams, mēs patiesi vērsāmies arī Ministru kabinetā ar lūgumu neaiztikt šo speciālo budžetu, jo tomēr ir jāņem vērā, ka VSAA ir vienīgā aģentūra, kura pilnībā tiek finansēta no šā speciālā budžeta. Tai nav citu finansēšanas avotu! Bet diemžēl arī šī mūsu cīņa tika zaudēta, un attiecīgi arī VSAA, kā jau visas nozares, skāra šis samazinājums… Es domāju, ka tieši šis bija tas lūzuma punkts, cilvēki patiešām pamatoti sāka satraukties par to, ka varbūt būs ļoti grūti strādāt.

Līdz ar to mēs pašreiz patiešām ļoti rūpīgi strādājam kopā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, un paldies par izpratni šajā komisijā, jo te tiešām strādā cilvēki, kas saprot šo jomu. Un tas ir ļoti svarīgi. Tas ir ļoti svarīgi, kad mēs mēģināsim arī savos sākotnējos priekšlikumos šā budžeta izskatīšanas laikā tomēr kaut kādus akcentus mainīt un esošā budžeta ietvaros tomēr rast iespēju, kā aģentūrai varētu mazliet atlīdzināt… vismaz neradīt tik lielus šos zaudējumus.

Nu, tas ir tas, ko mēs tātad plānojam uz nākamo gadu. Jāsaka, ka arī šis nākamais ļoti sāpīgais samazinājums, kas jau pašreiz skar mūsu jomu, – šie 5 procenti, kas attiecas uz atalgojumu un arī pakalpojumiem… Mēs iestājamies vismaz par divām ļoti svarīgām pozīcijām – par to, lai mums nesamazinātu šos līdzekļus gan VSAA, gan arī mūsu sociālās aprūpes institūcijām, jo tām patiešām ir vajadzīgs finansējums klāt. Šinī situācijā tās nevar pakļaut vienādai mērauklai, lai gan diemžēl visiem mums nākas solidāri samazināt šos 5 procentus pašreizējā posmā. Tā ka, ja mēs arī atradīsim ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātu atbalstu kaut kādu iespēju, kā mazliet atvieglot VSAA dzīvi, tad šis 5 procentu samazinājums tomēr atkal skars arī VSAA.

Līdz ar to ir ļoti grūti runāt par tālāko nākotni, jo mēs zinām, kādā mēs pašreiz esam ekonomiskajā situācijā. Arī pašreiz, pieņemot šo jauno mūsu programmu tieši attiecībā uz sociālās aprūpes institūcijām, kas ir paredzēta līdz 2013.gadam… jā, konceptuāli Ministru kabinets to atbalstīja, bet diemžēl mēs par konkrētu finansējumu vēl pašreiz nevaram runāt. Tā ka tas ir nākotnes jautājums.

Protams, mēs neapstāsimies un nebeigsim lūgt šo nepieciešamo finansējumu. Un, es domāju, rīkosimies līdzīgi, kā mēs jau šajā gadā rīkojāmies ar šiem sociālās aprūpes centriem un tehnisko palīglīdzekļu centru. Šo institūciju vadītāji vērsās pie mums ar šīs kritiskās situācijas skaidrojumu un analīzi, un mēs vērsāmies tālāk tieši pie Ministru prezidenta, un šis sākotnējais samazinājums tieši šīs jomas neskāra. Tātad mums tas jārisina kopīgi ar VSAA vadību, ar kuru mēs ļoti rūpīgi runājam par to, ko var darīt, kā var tomēr optimizēt šo darbu vēl pašreizējā situācijā. Mēs varētu arī riska faktoru analīzi iesniegt – ļoti pamatotu, ļoti argumentētu –, lai vismaz turpmāk VSAA saņemtu to, kas patiešām ir vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Bendrātes kundze, jums ir tiesības uz vēl vienu jautājumu.

S.Bendrāte. Jautājums man ir tāds: kāpēc jums tomēr nav pašiem savu domu vai priekšlikumu, kādā veidā risināt šo jautājumu, kur šo naudu paņemt? Vai varat tādus iesniegt Sociālo un darba lietu komisijai? Kāpēc jūs nespējat aizstāvēt tomēr to savu jomu un tātad arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru?

I.Purne. Nu, atkal jāsaka, ka šis finansēšanas avots ir ļoti jutīgs tieši VSAA – un tieši šī apstākļa dēļ. Ja mēs varam saskatīt kaut kādas iespējas šī budžeta ietvaros, tad šis finansēšanas avots ir diezgan jutīgs. Un valdība kopumā neatbalstīja to, ka mēs varētu paši šādas manipulācijas veikt tieši, ņemot vērā šo jutīgo jautājumu – pensiju budžetu. Es domāju, ka… nu, var būt, ka netika pienācīgi izvērtēta šī situācija, tāpēc šis jautājums pašreiz tiek risināts arī ar Sociālo un darba lietu komisijas starpniecību.

Sēdes vadītājs. Paldies ministres kundzei par atbildēm. Paldies Bendrātes kundzei par jautājumiem.

Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti un jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies.

Balsojumi

Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā
Datums: 06.11.2008. 09:12:16 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3177 nodošanu komisijām

Pieprasījums Ministru prezidentam I.Godmanim "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām"
Datums: 06.11.2008. 09:45:36 bal006
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.3073

Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 09:50:54 bal007
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Sabiedriskā transporta likumā (3.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 09:52:30 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3160 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par autoceļiem" (3.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 09:57:32 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3161 atdošanu atpakaļ komisijai

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 09:58:34 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3162 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā (2.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:00:06 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3134 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā (1.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:01:32 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3020 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā (1.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:02:44 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3019 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā (1.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:03:46 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3018 pieņemšanu 1.lasījumā

Krustkalnu dabas rezervāta likums (1.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:04:44 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3061 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (2.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:06:36 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3154 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (2.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:13:14 bal017
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (2.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:22:52 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3157A pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (2.lasījums)
Datums: 06.11.2008. 10:25:10 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3159 pieņemšanu 2.lasījumā