Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 23.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – deputātes Čepānes, Seiles, Kalnietes, Druvietes un Šadurska – priekšlikumu ar lūgumu iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? (No zāles: „Ir!”) Deputāti iebilst.

Ir pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu! Par darba kārtības grozīšanu…

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Kolēģi!

Es ļoti lūdzu atbalstīt šā mūsu izstrādātā likumprojekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā saistībā ar tā aktualitāti.

Kā to liecina prakse, Saeimā tādi dokumenti, kas tiek iesniegti piektdienā, parasti nākamajā sēdē tiek iekļauti darba kārtībā. Diemžēl šoreiz no šīm paražu tiesībām ir izdarīts formāls izņēmums, proti, saistībā ar Kārtības rulli, bet, ņemot vērā valstī izsludināto taupības režīmu un to, ka šis un arī nākamais likumprojekts ir vērsts tieši uz šī taupības režīma reālu nodrošinājumu, mēs lūdzam to iekļaut šodienas darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Man gan jāpiezīmē, ka šobrīd deputāte Čepāne nerunā taisnību, jo nav šādas paražu tiesības… Ir Saeimas kārtības rullis, pēc kura mēs vadāmies.

Ņemot vērā to, ka deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumiem, jebkurā gadījumā šis jautājums ir jābalso, un tātad es lūdzu zvanu. Balsosim par iespējamiem grozījumiem Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” deputātu Čepānes, Seiles, Kalnietes, Druvietes un Šadurska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 35, atturas - 10. Darba kārtība nav grozīta.

Vēl šie paši pieci deputāti iesaka grozīt šodienas sēdes darba kārtību, iekļaujot sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi, un tātad ir nepieciešams balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai šodienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” tiek iekļauts ziņojums par deputātu Čepānes, Seiles, Kalnietes, Šadurska un Laicāna iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 34, atturas - 10. Darba kārtība nav grozīta.

Godātie kolēģi! Turpināsim apstiprinātās darba kārtības izskatīšanu, un tātad nākamie ir Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Baibai Rivžai, kura vēlas runāt „par” šī likumprojekta nodošanu komisijām.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Šorīt mums ir vēsturisks brīdis. Mums ir vēsturiska diena, jo mēs skatīsim trīs pirmos likumprojektus, kas paredz jaunu normu, un šī norma ir saistīta ar to, ka augstskolām varēs piederēt nekustamie īpašumi. Tātad valsts vai arī pašvaldība šos nekustamos īpašumus nodod augstskolām bez atlīdzības. Visi trīs šie likumi ir ļoti svarīgi, jo, piemēram, pirmais likums regulē, tieši kā nekustamais īpašums tiek nodots bez atlīdzības valsts augstskolai kā atvasinātai publiskai personai - tātad līdzīgi, kā ir dome un senāts. Tad tās kā dome arī veiks šīs funkcijas. Tas, protams, paredz visu šo kārtību, kas notiek, ja augstskola īpašumu vairs neizmanto savā satversmē noteiktajiem uzdevumiem. Tad tas pāriet valstij atpakaļ.

Ir arī paredzēts, kāda ir kārtība, lai šos īpašumus apsaimniekotu atbilstoši visām tām likuma regulām, kādas mums valstī ir. Tā ka mēs faktiski šobrīd īstenojam to darbu, ko ir darījusi jau daudzus gadus atpakaļ gan Igaunija, gan Polija, un ir jācer - un es esmu pārliecināta par to! -, ka šie īpašumi arī palīdzēs augstskolām šajā situācijā, kad ir jārisina jautājums par Eiropas fondiem, par līdzfinansējumu, priekšfinansējumu, par savas darbības attīstību atbilstoši satversmē noteiktajiem uzdevumiem.

Tā ka tiešām, es domāju, šī diena ir tā diena, par kuru mums pozitīva lēmuma gadījumā - un tā tas arī būs! - teiks paldies mūsu Latvijas augstskolas.

Paldies. Un es tad atbalstu šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Tātad šis likumprojekts tiek nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Neskatoties uz to, ka abiem šiem likumprojektiem ir vienāds nosaukums, to reģistrācijas numuri ir dažādi. Tā ka tie ir tiešām divi dažādi likumprojekti. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijām? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Krustkalnu dabas rezervāta likums” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo sadaļas „Prezidija ziņojumi” apakšsadaļu „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”. Un tātad šis patstāvīgais priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Dzintars Zaķis, Silva Bendrāte, Arturs Krišjānis Kariņš, Linda Mūrniece, Uldis Ivars Grava, Artis Kampars, Ausma Ziedone-Kantāne, Solvita Āboltiņa, Jānis Reirs un Inguna Rībena, ir lēmuma projekts „Par algu izlīdzināšanu valsts pārvaldē”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (No zāles: „Ir!”) Deputāti iebilst. Tas nozīmē, ka mums ir jābalso par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu vai neiekļaušanu nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Acīmredzot „par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labrīt, dāmas un kungi! Godājamais priekšsēdētāj!

„Jaunais laiks” uzskata, ka valsts pārvaldē nedrīkst būt tāda situācija, ka vienā iestādē strādājošs ierēdnis saņem daudzkārt lielāku algu par līdzīgu darba apjomu nekā citā iestādē strādājošs ierēdnis. „Jaunais laiks” uzskata, ka valsts pārvaldē atalgojuma sistēmai visās iestādēs ir jābūt vienādai.

Un kas ir pats galvenais? Sistēmai ir jābūt caurskatāmai! Sistēmai ir jābūt tādai, lai ikkatrs varētu saprast, cik kurš un par ko saņem.

„Jaunā laika” frakcijā nu jau vairāk nekā pirms mēneša bija ieradies Godmaņa kungs un diskusijā par to, kas šobrīd valstī notiek, mums ļoti precīzi paskaidroja, ka Valsts kanceleja ir veikusi pētījumu un ka no šī pētījuma ir izrietējis tas, ka apmēram tikai trešā daļa… nu, vidēji trešā daļa no ierēdņiem nodarbojas ar viņu tiešo valsts uzdevumu veikšanu institūcijās, bet apmēram divas trešdaļas ir tie ierēdņi, kuri nodrošina šīs vienas trešdaļas darbību, nu, tā sauktie, moderni izsakoties, front office un back office. Godmaņa kungs mums nosolījās, ka šīs divas trešdaļas tiks ļoti nopietni samazinātas, jo tas nu galīgi nav normāli, ka tikai trešā daļa veic tiešos, valsts deleģētos uzdevumus.

Tad, kad mēs lūdzām Valsts kanceleju, lai arī mums uzrāda šo pētījumu, šos faktus, mēs diemžēl saņēmām milzīgu čupu ar papīriem, kurā bija tikai nosaukti amati. Tur nebija neviena skaitļa par to, cik kurš par ko saņem. No tā mēs saprotam, ka Godmaņa kungs ir vai nu vadījies pēc kaut kādiem nepareiziem skaitļiem, vai arī vienkārši nevēlas mums šos skaitļus dot.

Bet tas galvenais secinājums ir tāds, ka apņemšanās izlīdzināt algas, kā vismaz vienā brīdī tas izklausījās, valdības vadītājam bija, un es uzskatu, ka mums kā parlamentam ir jāpalīdz Godmanim šo darbu izdarīt līdz galam. Tāpēc „Jaunais laiks” piedāvā lēmuma projektu, kura teksts ir tāds, ka vajag noteikt vienādu atalgojumu tiešās valsts pārvaldes iestādēs atbilstoši amatu klasifikācijai - tātad visiem vienādu atbilstoši tam, kā klasifikācijā ir noteikts -, kā arī noteikt piemaksu un prēmiju aizliegumu tiešās valsts pārvaldes iestādēs, ja gada laikā šīs piemaksas un prēmijas pārsniedz divas mēnešalgas. Ja šobrīd neviens nevar saprast, cik kurš un par ko kādas prēmijas saņem, tad tās nav jāsaņem nezin cik lielas. Un vajag noteikt arī vadības līgumu aizliegumu tiešās valsts pārvaldes iestādēs. Arī šī, manuprāt, ir viena no tām lietām, kas stāv ārpus jebkuras kritikas, jo, raugi, algu fondā jau vadības līgumi neatspoguļojas.

Kad jūs skatīsieties budžetu, jūs redzēsiet, ka algu fondā vadības līgumi neatspoguļojas. Tas ir atsevišķs postenis, kas noslēpts zem iepirkumiem - pakalpojumu un preču iepirkumiem, un putra ir sataisīta speciāli, lai sistēma nebūtu caurskatāma.

Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu, tādējādi palīdzot valdībai reizi par visām reizēm sakārtot ierēdņu atalgojuma sistēmu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts „Par algu izlīdzināšanu valsts pārvaldē” tiek iekļauts kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 37, atturas - 16. Šis patstāvīgais priekšlikums nav iekļauts Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā.

Vai ir kādi priekšlikumi par šā patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Šādu priekšlikumu nav. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

Sākam skatīt nākamo apakšsadaļu - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Pirmais ir jautājums par atvaļinājuma piešķiršanu Inesei Šleserei. Deputāte Inese Šlesere lūdz piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šodien - 23.oktobrī. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viņai ir tiesības uz šādu atvaļinājumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Šleserei šā gada 23.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Deputātei Inesei Šleserei bezalgas atvaļinājums 23.oktobrī piešķirts.

Un analoģisku iesniegumu Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī no deputāta Borisa Cileviča, kurš lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 23.oktobrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Borisam Cilevičam šā gada 23.oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Deputātam Borisam Cilevičam bezalgas atvaļinājums 23.oktobrī piešķirts.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt otro sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Šmita atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Šmita atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 5, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 6, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Inetas Škutānes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra ieteikumu apstiprināt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amatā Inetu Škutāni. Komisija vienprātīgi aizklātā balsojumā atbalstīja šo lēmuma projektu, tā ka aicinām balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Inetas Škutānes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”.

Saeimas deputātu Dzintara Zaķa, Ingrīdas Circenes, Silvas Bendrātes, Sarmītes Ķikustes, Ausmas Ziedones-Kantānes, Lindas Mūrnieces, Solvitas Āboltiņas, Artura Krišjāņa Kariņa, Ingunas Rībenas un Arta Kampara pieprasījums bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam „Par ministrijas darbību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja šo pieprasījumu un to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (frakcija „Jaunais laiks”).

Labrīt, godājamie kolēģi! Es jums sākumā gribu vēlreiz atgādināt tos faktus, kurus es jau minēju, iesniedzot šo pieprasījumu, un kuri, manuprāt, ir absolūti būtisks fons tam, kādēļ šis pieprasījums tika radīts.

Tātad laikā, kad Latvijas paaudžu atjaunošanās ir viena no zemākajām Eiropā un pasaulē, laikā, kad katru dienu Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 30 cilvēkiem, kad nepieciešamā dzimstības koeficienta 2,1 vietā ir tikai 1,26, laikā, kad Latvija ir starp desmit visnovecojošākajām valstīm pasaulē, kur bērnu līdz 14 gadu vecumam skaits ir samazinājies no 20 procentiem 1989.gadā uz 15 procentiem 2006.gadā, bet 65 gadu vecu un vecāku cilvēku īpatsvars no 16 procentiem 2005.gadā gandrīz dubultosies 2051.gadā, kad aizvien aktuālāka ir jaunu cilvēku aizbraukšana, lai nodrošinātu sevi un ģimeni; laikā, kad mums ir viens no zemākajiem dzimstības līmeņiem Eiropā un pasaulē, jo nav drošības ne par attiecību stabilitāti, ne par bērnu nākotni, ne par finansēm vai mājokli; laikā, kad patērētāju sabiedrībā ir totāla vērtību krīze, augsta mirstība, pašnāvības, autoavārijas, vardarbība, noziedzība, mīlestības un sapratnes trūkums, stress, katastrofāli liels abortu skaits - 12 000 gadā (viens aborts uz diviem dzīvi piedzimušiem bērniem) un slima sabiedrība (ar to es domāju alkoholismu, smēķēšanu, narkomāniju, datoru un azartspēļu atkarību) - un tā varētu turpināt gari un plaši -, es cerēju, ka bērnu un ģimenes lietu ministrs kā kristīgs cilvēks varētu izvirzīt sabiedrībai morāli ētiskus imperatīvus, tomēr arī viņš tāpat kā kristīgā Baznīca Eiropā nespēj aktīvi un modernā valodā uzrunāt sabiedrību, ir visumā pasīvs statists visā notiekošajā, katrā ziņā ne karogs, lai gan zināšanas, izpratne un viss nepieciešamais it kā būtu. Un tik lielai institūcijai, kāda ir Bērnu un ģimenes lietu ministrija, ar gandrīz 100 darbiniekiem un viņu apsaimniekošanā esošajiem 18 miljoniem latu gadā būtu jāstrādā daudz intensīvāk un daudz jaudīgāk.

Kā tikām informēti Ivara Godmaņa atskaitē par gada laikā padarīto - un tas ir gandrīz neticami! -, Bērnu un ģimenes lietu ministrija 2008.gadā bija plānojusi četrus - es nepārteicos - četrus! - pasākumus, un es tos nosaukšu.

Pirmais darbs - iesniegt ziņojumu; tātad tikai iesniegt ziņojumu par iespēju paaugstināt nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Otrais darbs. Par to pašu jautājumu šī ministrija bija plānojusi izstrādāt koncepciju, bet tā vēl nav izstrādāta, lai gan bija plānots, ka tiks izstrādāta jau jūlijā.

Trešais - sagādāt brīvpusdienas pirmklasniekiem, un tas, paldies Dievam, ir izdarīts.

Un ceturtais - organizēt informatīvo kampaņu jauniešiem par brīvā laika pavadīšanu.

Un vēl. Intervijā „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” uz jautājumu, kas būs galvenie cietēji budžeta un cilvēkresursu samazināšanas dēļ ministrijā, ministrs atbild: „Nebūs uz vietām reģionālo inspektoru, konsultantu un speciālistu, bet Latvija nav tik milzīga, lai pāris stundu laikā neaizbrauktu uz vienu vai otru vietu vai arī lai ar šodienas komunikācijas līdzekļiem nevarētu sazināties.”

Izbraukāt jau, protams, pāris stundu laikā var. Pāris stundu laikā var aizbraukt gandrīz līdz Parīzei. Jautājums: vai pāris stundu laikā var paspēt kaut ko ieraudzīt, jo šobrīd, arī strādājot uz vietas, mēs vēl aizvien nespējam savlaicīgi pamanīt un identificēt problēmas. Bet, ja reģionālo inspektoru vietā ministrs samazinātu sešus Sabiedrisko attiecību departamenta darbiniekus, tad ministram laikam varētu pārmest netradicionālu domāšanu.

Labi, ka mūsu domas ar ministru saskan vismaz jautājumā par to, ka bērnu, jaunatnes un ģimenes atašeja Briselē lietderība nav visai pamatota… Līdz šim tas Bērnu un ģimenes lietu ministrijai ir izmaksājis 45 000 latu gadā.

Sēdes vadītājs. Rībenas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!

I.Rībena. 15 minūtes!

Sēdes vadītājs. Piecas.

I.Rībena. Piecas minūtes?

Sēdes vadītājs. Es pateikšu tūlīt. Es atvainojos! Tātad Saeimas kārtības ruļļa 64.panta pirmā daļa: „Runas laiks referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā nedrīkst pārsniegt vienu stundu pirmajā reizē, 15 minūtes otrajā reizē un 5 minūtes katrā no turpmākajām reizēm. Pārējiem runātājiem, apspriežot Satversmes grozījumus, lēmuma projektus par uzticības vai neuzticības izteikšanu, likumprojektus un patstāvīgos priekšlikumus pirmajā lasījumā, kā arī…” Jā, es ļoti atvainojos, bet tiešām - 15 minūtes… Mana vaina!

Jums ir vēl 10 minūtes. Es ļoti atvainojos.

I.Rībena. Jā, paldies.

Jā, kolēģi, es turpinu. Un es turpinu ar Jāņa evaņģēlija vārdiem: „Es esmu īstais vīnakoks, un mans tēvs ir vīna dārznieks. Ikvienu zaru pie manis, kas nenes augļus, viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļus nestu.”

Bet tagad par lietas būtību. Laikā, kad gandrīz ik nedēļu Latviju šokē ziņas par vardarbību pret bērniem, laikā, kad necilvēcīga nežēlība ir kļuvusi par sava veida sadzīvisku normu, ministrijas dokumentos nav ne vārda par bērnu drošību un ne vārda par rūpēm par to.

Ko tad Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir darījusi, lai paplašinātu bāriņtiesu darbinieku izpratni par vardarbību ģimenē, par bērnu tiesību pārkāpumiem? Joprojām Latvijā iet bojā bērni, kuri aug bāriņtiesu redzeslokā nonākušajās ģimenēs. Ko tad Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir darījusi, lai ierindas policijas darbinieki būtu spējīgi kvalitatīvi un ātri reaģēt gadījumos, kad tiek izdarīts pret bērnu vērsts noziegums? Joprojām bērnu pazušanas gadījumos policija novēloti reaģē uz saņemtajiem iesniegumiem.

Kāpēc līdz šim Bērnu un ģimenes lietu ministrija nav spējusi nodrošināt efektīvu sadarbību ar Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju vienotas izpratnes veidošanā par sodu politiku noziegumos, kas vērsti pret bērniem? Kāpēc klusums valdīja arī tad, kad tika slēgti 300 autobusu reisi visā Latvijā? Ja vien iztēle būtu bijusi ierēdņu stiprā puse, tad viņi sevī nerastu mieru, jo gadiem ilgi, kamēr mēs te siltumā un mierā tukši un gari par to runājam, tūkstošiem bērnu visā Latvijā - miglā un lietū, sniegā un slapjdraņķī, un salā, tumsā un puskrēslā, garāmbraucošu mašīnu apžilbināti un nošķiesti, ik pa brīdim ziemā lecot kupenās ceļa malā, lai atbrīvotu brauktuvi mašīnām, slapjām un nosalušām rokām un kājām, un deguniem, jo vairākumam vecāki noteikti nevar iegādāties kvalitatīvus apavus, - ir spiesti ceļu uz skolu un no skolas mērot kājām. Joprojām Latvijā uz ceļiem tiek nogalināti bērni valsts un pašvaldību neizdarību dēļ.

Ir virkne konkrētu lietu, par kurām valsts ministrijas personā var parūpēties: gan maršruta autobusi piemērotā laikā saputrotas reģionālās reformas apstākļos, gan kvalitatīvi skolu autobusi, kas piemēroti katastrofāli sliktajiem lauku ceļiem visos gadalaikos (un vismazāk tie ir vajadzīgi vasarās), brīdinājuma zīmes pirms skolām, „gulošie policisti” un tā tālāk, un tā joprojām, par ko mēs ar putām uz lūpām runājam jau vismaz trīs gadus.

Kāds liktenis ir piemeklējis kādreizējā iekšlietu ministra, tagadējā premjera, solījumu ieviest pedofilu elektronisko aproču sistēmu, lai policija varētu labāk kontrolēt brīvībā nonākušu noziedznieku - bērnu izvarotāju gaitas? Kā pirms pāris nedēļām atzina premjerministrs, viss tā arī ir palicis bez risinājuma un bez tālākas virzības.

Kāpēc vairāk nekā gadu Bērnu un ģimenes lietu ministrija neuzrunāja koalīcijas deputātus Saeimā, lai viņi atbalstītu opozīcijā esošā „Jaunā laika” priekšlikumu par grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz palielināt sodus autovadītājiem par cilvēka notriekšanu uz gājēju pārejas vai liegtu iespēju bērnu izvarotājiem vai slepkavām atbrīvoties no ieslodzījuma pirms termiņa.

Vēl vairāk! Kaut arī otrajā lasījumā tika nobalsots „Jaunā laika” pirms gada iesniegtais priekšlikums, pavisam nesen Saeimas vairākums nodeva komisijām gluži pretēja satura grozījumus Krimināllikumā, ko ir izstrādājusi Tieslietu ministrija un atbalstījis Ministru kabinets; proti, par bērnu izvarotāju cilvēktiesībām. Tie paredz, ka ir iespējama pirmstermiņa atbrīvošana personām, kas notiesātas par dzimumnoziegumiem pret bērniem. Labi, ka pamatotā kritika ir mudinājusi Juridisko komisiju otrdien šo Saeimas pieļauto brāķi labot.

Bezgalīgi ir pļāpāts par probācijas programmu nozīmīgumu, un uz šā fona paradoksāla šķiet ziņa medijos, ka (citēju): „Tā kā ir apturēta līdzekļu piešķiršana probācijas programmām dzimumnoziedzniekiem, Valsts probācijas dienesta priekšnieks Aleksandrs Dementjevs prognozē, ka nākamgad notiesāto noziedznieku skaits būs līdzšinējā līmenī - līdz pat 60 cilvēkiem.” Viņš arī atzina, ka pašlaik Probācijas dienestam esot dzimumnoziedznieku programma, ir apmācīti 15 darbinieki, un pašreiz tā tiek izmantota vienā grupā Cēsu audzināšanas iestādē, taču (es citēju tālāk): „No 1.janvāra mums nav nekā tikai tāpēc, ka nav naudas, un mēs tālāk darbu neturpināsim.” Uz jautājumu, kādas būs sekas, ja probrācijas programmas neieviesīs, Dementjevs atbildēja: „Vienkārši nekas nenotiks! Mēs varam prognozēt tikai to, ka, ja katru gadu šādu dzimumnoziedznieku skaits ir 50-60, kas tiek notiesāti, nemaz nerunājot par tādiem, kas nemaz nav notverti, tad šāds skaitlis saglabāsies pašreizējā līmenī. Tādi noziegumi notiks un diemžēl ar noziedzniekiem neviens nestrādās.” (Citāta beigas.)

Es domāju, ka ar administratīvo kapacitāti, ko Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir uzaudzējusi savā sešu gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē, šos un vēl citus darbus varēja izdarīt viena gada laikā, bet tomēr tos neizdarīja, jo kā parasti bija aizņemta ar pētījumiem, atskaitēm un sabiedriskās domas veidošanu.

Kā garīdznieks Baštika kungs varētu dzīvot mierā un absolūtā paļāvībā uz Dievu, bet kā laicīgai amatpersonai, ministram, gribas atgādināt Mateja evaņģēlija līdzību par cilvēku, kas aizceļodams saaicināja kalpus un nodeva viņiem savu mantu. Vienam viņš deva piecus talantus sudraba, otram - divus un trešajam - vienu. Katram pēc viņa spējām. Tas, kas bija dabūjis piecus, darbojās ar tiem un nopelnīja vēl piecus. Tāpat arī tas, kas divus bija dabūjis, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē, un tā paslēpa sava kunga sudrabu. Atgriezies mājās, kungs trešajam kalpam sacīja: „Tu blēdīgais un kūtrais kalps! Vai tu nezināji, ka es pļauju tur, kur neesmu sējis, un savācu, kur neesmu izdalījis? Jo ikvienam, kam ir [un es šeit domāju darba augļus], tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav [darba augļu], atņems to, kas tam ir.”

Nesen premjers visiem novēlēja saglabāt racionālu pieeju, vēsu galvu un karstu sirdi. Auglīgi būtu sākt pašam ar savu partiju, jo lai nu ko, bet karstu sirdi Bērnu un ģimenes lietu ministrijai nu nekādi nevar pārmest.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Bērnu speciālists!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs ar abām rokām atbalstām šo „Jaunā laika” frakcijas pieprasījumu. Vēl vairāk! Mēs uzskatām, ka nekavējoša šīs ministrijas likvidācija būtu vislabākais ieguldījums Godmaņa kunga sekvestra plānā, un, ja mēs visu šo naudu atdotu, teiksim, ģimenes pabalstu palielināšanai, tad labuma būtu vairāk nekā no šīs ministrijas sešu gadu darbības.

Bet es gribētu atgādināt, kādā laikā un kāpēc parādījās šie ministriju sekretariātu veidi. Tas bija 8.Saeimas pilnvaru laika sākumā, un Repšes kunga valdībā šis sekretariāts parādījās tikai tādēļ, lai sabiedrotajam no Latvijas Pirmās partijas dotu vietiņu Ministru kabinetā un dotu darbu šim cilvēkam no Latvijas Pirmās partijas.

Un pilna atbildība par šīs ministrijas bezdarbību un par ierēdņu nepamatoto palielinājumu… pilna atbildība gulstas uz Repšes kunga pleciem un uz visiem „Jaunā laika” pašreizējiem deputātiem, kas arī šodien atrodas zālē.

Sakarā ar to es lūdzu Repšes kungu pamatot savu pieprasījumu un dot kādu uzziņu par šīs ministrijas sešu gadu darbību.

Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Pēterim Simsonam.

P.Simsons (Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamie kungi deputāti! Cienījamās dāmas!

Mēs esam gandarīti par to, ka likumdevējs, apzinoties kādā nozarē esošās problēmas, izveido attiecīgas izpildvaras struktūras, kā arī par to, ka ir nepārejoša interese par darba procesu. Un mēs, protams, nevaram noteikt, no kādiem avotiem deputāti vēlas iegūt informāciju: vai tās ir avīžu publikācijas vai oficiāli dokumenti, vai ministrijas izplatītā informācija.

Es atļaušos atbildēt konkrēti uz deputātu pieprasījumā izvirzītajiem jautājumiem, tikai varbūt paplašinot tēmu ar atgādinājumu, ka ministrija ne tikai iniciē kādas izmaiņas, iesniedzot konkrētus likumprojektus, bet arī sniedz atzinumus, priekšlikumus, kā arī iebildumus par citu ministriju izstrādātajiem likumprojektiem, ja tie konkrētajā gadījumā skar bērnu un ģimenes politikas jomu.

Pirmais jautājums bija šāds: „Kādas pēdējā gada laikā ir bijušas Bērnu un ģimenes lietu ministrijas iniciatīvas normatīvo aktu jomā, lai veicinātu bērnu drošību Latvijā?” Es tieši uzsveru: bērnu drošība Latvijā! Par to šeit runāja arī deputāte Rībenas kundze.

Tātad mūsu ministrijas iniciētie… ir likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kuram ir vairāki mērķi. Attiecībā uz citā ģimenē ievietota bērna aprūpes un uzraudzības pilnveidošanu likumprojekts paredz: ja bērna vecāki vai aizbildnis vēlas bērnu ievietot ģimenē ārvalstīs uz laiku, kas ilgāks par 3 mēnešiem, to var darīt ar bāriņtiesas piekrišanu, ja iepriekš šī ievietošana saskaņota ar attiecīgās valsts kompetento iestādi un ja tā nodrošinās bērna dzīves apstākļu pārbaudi ģimenē. Lūk, būtiski ir tas, lai, bērnam pārceļoties uz pagaidu dzīvi citā valstī, Latvijas valsts turpinātu un nezaudētu kontroli pār reālo situāciju un pār šī bērna dzīves apstākļiem šajā jaunajā ģimenē.

Mērķis ir ieviest jaunu jēdzienu „viesģimene”, kā arī paredzēt kārtību, kā persona vai laulātie tiek atzīti par piemērotiem veikt viesģimenes pienākumus, sniedzot atbalstu bērnam, kas ievietots aprūpes iestādē. Šis bija pietiekami ilgi diskutējams jautājums par viesģimenes jēdzienu un par noteikumiem, kādiem ir jāatbilst šai viesģimenei. Un mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka tas tomēr ir zināms atbalsts ārpus ģimenes palikušajam bērnam, par kuru rūpējas valsts, ka noteiktos periodos vai uz noteiktu laiku viņš tomēr var nonākt ģimeniskā aprūpē, nezaudējot saikni ar valsti, un valsts līdz ar to arī nepārtrauc rūpēties par šo bērnu.

Likumprojektā ir noteiktas skaidrākas prasības, kā laulātie tiek atzīti par piemērotiem veikt viesģimenes funkcijas, kādas pārbaudes tiek veiktas. Tās veic bāriņtiesa, pirms pieņem lēmumu par šā statusa piešķiršanu. Tātad jūs redzat, ka šī noteicošā loma tomēr piekrīt bāriņtiesai.

Attiecībā uz bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz īslaicīgus bērna uzraudzības pakalpojumus, likumprojekta mērķis ir noteikt vispārīgās drošības prasības, kuras jāievēro minētajām personām. Grozījumi paredz bērna drošības prasībām atbilstošu vidi un bērnam drošu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nosaka prasības personālam, kas sniedz bērna uzraudzīšanas pakalpojumus. Šis gadījums attiecas uz īslaicīgu bērna uzraudzību, piemēram, tad, kad vecāki ar bērniem apmeklē kādas publisku pasākumu vietas, tajā skaitā arī tirdzniecības vietas. Runa ir par to brīdi, kad bērns tiek nodots uzraudzībā attiecīgās iestādes personālam, kas ir attiecīgi sagatavots un garantē šā bērna drošību.

Mūsu iniciēti ir grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, lai efektīvāk sasniegtu likuma jēgu un mērķus: pirmkārt, sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanu un nostiprināšanu bērnos, otrkārt, bērnu orientēšanu uz atturēšanos no pretlikumīgām darbībām un, treškārt, bērnu ar sociālās uzvedības novirzēm reintegrēšanu sabiedrībā. To mēs redzam ikdienā, ka, lūk, tieši šīs sociālās uzvedības novirzes ir ļoti raksturīgas, un bieži vien tas ir saistīts ar bērna nepietiekamu aprūpi, uzraudzību un audzināšanu ģimenē.

Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā maina bērna vecumu, no kura var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, paredzot tos piemērot arī nepilngadīgajiem vecumā no 9 līdz 14 gadiem, ja viņi izdarījuši pārkāpumu, par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Koncepcija par uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantijas fonda bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi turpina izglītošanos. Mēs zinām, ka izglītošanās nebeidzas ar 18 gadu vecuma sasniegšanu, jo arī pēc tam dažādu iemeslu dēļ bērns varbūt var turpināt izglītību, kamēr viņš to pabeidz. Protams, mēs uzskatām, ka viņam ir tiesības no valsts saņemt šos uzturlīdzekļus tajos gadījumos, kad vecāki nerūpējas par savu bērnu un nenodrošina viņam šos uzturlīdzekļus.

Sagatavošanā ir likumprojekts „Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu, seksuālu vardarbību”, kas tiks virzīts tālāk, kad būs saskaņots konvencijas tulkojums.

Otrais pieprasījuma jautājums: „Lūdzu, norādiet, cik un kādas izmaiņas normatīvajos aktos ir iniciējusi jūsu vadītā ministrija šā gada deviņu mēnešu laikā.”

Atkal uzskaitīšu.

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz rajonu, pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas deleģēt republikas pilsētu un novadu pašvaldībām, kā arī precizēt likumprojektā lietoto terminoloģiju atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam, kas būs spēkā pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām.

Grozījumi likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pārkāpumiem”, kas līgumslēdzējām pusēm piešķir attiecīgu rīcības brīvību, lai piemērotu vienkāršu un ātru sprieduma atzīšanu un izpildi.

Mūsu iniciēti ir pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.605, kas nosaka kārtību, kādā aprēķina un pašvaldībām piešķir valsts budžetā paredzētos līdzekļus pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai. Kā zināms, mēs neesam zaudējuši cerību, ka nākamajā gadā par valsts līdzekļiem varētu tikt ēdināti skolā arī otrās klases bērni.

Ministru kabineta noteikumi „Adoptējamu bērnu un to personu, kuras vēlas adoptēt bērnu, uzskaites nodrošināšanas kārtība”. Šie noteikumi ietver bāriņtiesu pārskatu par darbu atskaites gadā, un tie tika izstrādāti, lai pilnveidotu statistikas datus un pilnvērtīgāk atainotu bērnu stāvokli valstī. Šeit bija pārmetums, ka ministrija nodarbojas ar atskaišu rakstīšanu, bet, ja mēs nezinām reālo situāciju valstī, mēs arī nevaram pieņemt attiecīgus lēmumus vai likumprojektu grozījumus.

Normatīvo aktu politikas plānošanas jomā ir tapis Ministru kabineta noteikumu projekts „Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni”. Turklāt ir radīta jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība un Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums.

Mēs visi atceramies, cik nopietni Saeima analizēja nepieciešamību pēc īpaša Jaunatnes likuma, un mēs, protams, neesam zaudējuši cerību, ka šis likums dos pozitīvu rezultātu pēc tam, kad būs izstrādāti visi likumam pakārtotie normatīvie akti.

Ministru kabinetā ir apstiprinātas trīs nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jaunatnes politikas jomas dokumentu apstiprināšanai, un šogad līdz septembra beigām ministrijā ir sagatavoti 229 atzinumi, kuros ietverti priekšlikumi vai iebildumi par citu ministriju izstrādātiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem saistībā ar to ietekmi uz bērnu, ģimenes un jauniešu tiesībām.

Protams, tāda ir arī programma vardarbības ģimenē mazināšanai, kas arī ir aktuāls jautājums, taču zināmas grūtības sagādā vardarbības atpazīšana ģimenē, jo dažādās ģimenēs ir dažādas tradīcijas, un, ko vienā uzskata par audzināšanu… Tad nu mēs redzam, ka rezultātā seko tiesas spriedumi par vardarbību vai pat par letālu iznākumu šādas audzināšanas rezultātā.

Ierobežotā laika dēļ es gribu turpināt ar trešo jautājumu: „Vai ministrija plāno ietaupīt valsts līdzekļus, tikai samazinot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas reģionālo inspektoru skaitu, vai tiks samazināts arī ministrijā strādājošo skaits...?”

Nu tad es uzskaitīšu: konkrēti ministrijā ir likvidēts valsts sekretāra vietnieka amats, ir likvidēta valsts sekretāra vietnieka palīga darba vieta, viena departamenta direktora palīga darba vieta, trīs vecāko referentu amata vietas, divas juriskonsultu amata vietas, sešas pārvaldes vecākā referenta darba vietas, viena konsultanta darba vieta, viena vecākā saimniecības speciālista darba vieta, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas padomnieka Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā amata vieta, kas šeit arī tika minēts, un likvidēta Kvalitātes vadības nodaļa. Tātad kopumā ministrija ir likvidējusi 39 štata vietas: no tām ministrijā - 16, inspekcijā, par kuru šeit tika izteiktas bažas, - 13 vietas, Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijā - 10 vietas. Kopumā - 39 vietas.

Attiecībā uz pēdējo jautājumu: „Ko Jūs kā atbildīgais ministrs esat darījis, lai veicinātu ienākumu neapliekamā minimuma apjoma palielinājumu ģimenēm ar bērniem?” - tātad attiecībā uz nodokļa atvieglojumu paaugstināšanu par apgādībā esošu bērnu. Ministrija ir iesniegusi savu priekšlikumu palielināt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu 2009.gadā vismaz līdz 80 procentiem no neapliekamā minimuma apmēra. 2007.gadā, pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem, nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošām personām saņēma 281 613 personas. Valsts kancelejā ir vēstule, kurā pausta ministra nostāja par iespēju paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Proti, lai neradītu papildu slodzi valsts budžetam, tomēr vienlaikus jāpalielina ienākumu līmenis legāli nodarbinātām personām, kuru apgādībā ir bērni; palielinoties minimālajai algai, ar nodokli neapliekamā minimuma apmērs ir jāsaglabā 2008.gada līmenī, bet nodokļu atvieglojumu apmēru nepieciešams palielināt.

Lūk, tāda ir mūsu pozīcija, un iesniegts iebildums Ministru kabineta noteikumu projektam par vienāda apjoma piemērošanu, jo Ministru kabinetā paaugstināts gan neapliekamā minimuma apjoms, gan nodokļu atvieglojums par apgādībā esošu personu - attiecīgi uz 100 un 70 latiem.

Redziet, tā ir, protams, tikai daļa no ministrijas ikdienas darba. Un, kā jau sākumā teicu, mēs būsim ļoti gandarīti, ja tiešām likumdevēji sekos līdzi un varbūt pat iniciēs… pēc savas izpratnes un pēc savas iniciatīvas norādīs tās problēmas un tos jautājumus, kuri šobrīd valstī ir aktuāli.

Un es gribētu tikai uzsvērt, ka mūsu ministrija uzskata par ļoti veiksmīgu un produktīvu sadarbību ar Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju, ar Sociālo un darba lietu komisiju, ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju visos tajos jautājumos, kas ir saistīti ar bērnu un ģimenes lietām. Un mēs esam gandarīti, ka likumdevēji, deputāti, nepaliek vienaldzīgi, bet ir gatavi dot savu ieguldījumu ne tikai likumdošanas procesā, bet arī izpildvaras darba veicināšanā un atvieglošanā.

Paldies par uzmanību. Tas bija viss, ko es jums vēlējos šobrīd pateikt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Circenes, Bendrātes, Ķikustes, Ziedones-Kantānes, Mūrnieces, Āboltiņas, Kariņa, Rībenas un Kampara pieprasījumu bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam par ministrijas darbību! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 45, atturas - 13. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais darba kārtības punkts - deputātu Zaķa, Bendrātes, Repšes, Kariņa, Āboltiņas, Ķikustes, Gravas, Kampara, Rībenas un Ziedones-Kantānes pieprasījums satiksmes ministram Aināram Šleseram „Par satiksmes ministra bezdarbību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Šo jautājumu izskatot, Pieprasījumu komisijā izraisījās dziļas, saturīgas debates. Radās ļoti daudz jautājumu, un līdz ar to arī šis pieprasījums tika pārveidots par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Pieprasījums - tas ir formāts, kādā deputāti var izteikt neuzticību kādam no ministriem, ja ir acīm redzams likuma pārkāpums vai likuma nepildīšana. Un šajā gadījumā „Jaunais laiks” saskata trīs lietas, kurās satiksmes ministrs nepilda vai pārkāpj likumu. Divas lietas attiecas uz sabiedriskajiem pārvadājumiem.

Tā pirmā lieta ir šāda. Sabiedrisko pārvadājumu likumā ir skaidri noteikts, ka maršrutu tīklam Latvijā ir jābūt organizētam tā, lai iedzīvotāji varētu nokļūt gan darbavietās, gan ārstniecības iestādēs, gan izglītības iestādēs un tā tālāk, un tā tālāk. Taču tā situācija, ko mēs novērojam šobrīd Latvijā, ir tāda, ka šogad samazināti 300 vietējie reģionālie reisi, kas faktiski nozīmē, ka lauku cilvēkiem arvien grūtāk nokļūt gan savos pagasta centros, gan pilsētās. Tātad reisi iet mazumā. Arī cena par iekāpšanu autobusā ir parādījusies… iepriekš nebija tādas cenas, tagad tāda ir parādījusies.

Tātad Satiksmes ministrijai pietiek naudas, lai finansētu dažnedažādus lidojumus iekšzemē un daudzas citas lietas, bet nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu vismaz iepriekšējā līmenī iespēju iedzīvotājiem pārvietoties Latvijas teritorijā ar sabiedrisko transportu.

Nākamā lieta. Šajā pašā likumā ir noteikts skaidri un gaiši, ka, plānojot maršrutu tīklus, galvenais ir nodrošināt iespēju bērniem nokļūt skolās. Rībenas kundze par to jau šodien ļoti skaidri un gaiši jums teica. Arī es atkārtoju. Pagaidām izskatās, ka jauni maršruti vispār netiek plānoti, un, pat ja kāds no pagastiem vēlas, lai viņu bērns tiktu nogādāts skolā ar maršruta autobusu, nevis pagastam jāpērk savs autobuss, bet ar maršruta autobusu, kā tas Sabiedrisko pārvadājumu likumā konceptuāli noteikts, tad diemžēl tāds čiks vien tur beigās sanāk.

Es pats ļoti labi zinu, ka bērni, kas ir Zemgales… Daugavas kreisā krasta iedzīvotāji, ļoti bieži mēro tos garos kilometrus kājām pa tiem putekļainajiem ceļiem. Nav runa par to, ka Satiksmes ministrija nespēj atrisināt jautājumu par asfalta seguma sakārtošanu šajā reģionā, viņi pat nespēj nodrošināt to, lai bērniem nebūtu jāiet kājām.

Man nav bijis gods ierasties Godmaņa kunga valdīšanas laikā Ministru kabinetā, bet man rodas sajūta, ka Zalāna kungs un Šlesera kungs sēž atsevišķos kabinetos, jo Zalāna kungs visu laiku sapņo par administratīvi teritoriālo reformu, par to, kā uzlabot kaut kādu situāciju laukos. Un tajā pašā laikā Šlesera kungs griež nost iedzīvotājiem dažnedažādas iespējas, tajā skaitā iespēju izmantot sabiedrisko transportu. Absurds!

Trešā lieta, kur likuma pārkāpums ir saredzams visprecīzāk un tiešāk. Tā ir Valsts valodas likuma izmantošana, veicot iekšzemes avioreisus. Pirms vairākiem mēnešiem Satiksmes ministrijas pārstāvji bija ieradušies Tautsaimniecības komisijā un lūdza mainīt Aviācijas likumu, nosakot to, ka turpmāk, veicot iekšzemes reisus vai jebkurus reisus no Latvijas un uz Latviju, nacionālā aviokompānija drīkstētu nelietot servisā latviešu valodu, ar ļoti vienkāršu argumentāciju: „Mums tas nav ekonomiski izdevīgi. Mums sanāk lētāk pirkt citu valstu aviokompānijas, mums nav ekonomiski izdevīgi. Tāpēc ļaujiet, lūdzu, mums, stjuartiem, nerunāt latviski.”

Komisijā bija ļoti skaidrs un nepārprotams lēmums, un arī šeit jūs, dāmas un kungi, balsojāt par šo likumu, un likumdevēja lēmums bija skaidrs un nepārprotams: ir jāievēro Valsts valodas likums. Valsts valodas likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Tas ir Valodas likumā noteikts skaidri un nepārprotami. Tātad stjuartiem, kas veic airBaltic kompānijas ietvaros… kas veic reisus Latvijas iekšzemē, skaidri un gaiši būtu latviešu valoda jāprot un šis serviss jāpasniedz latviski. Diemžēl tas netiek darīts.

Un, Pieprasījumu komisijā diskutējot, valsts sekretārs to arī skaidri atzina: „Jā, tiešām, tāda ir situācija. Jā, tiešām, šeit likums ir pārkāpts.”

Tāpēc, dāmas un kungi, es šeit saskatu pamatu pieprasījumam un aicinu arī jūs atbalstīt šo pieprasījumu, un lai satiksmes ministrs pierāda, ka tas tā nav, vai arī atkāpjas, ja šis likums ir pārkāpts.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Vitālijam Aizbaltam.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi!

Satiksmes ministram Aināram Šleseram var daudz ko pārmest. Bet, manuprāt, viņam nevar pārmest bezdarbību. Un, manuprāt, arī „Jaunā laikā” kolēģiem, izsakot pārmetumus Satiksmes ministrijai, nevajadzētu lietot tik skaļus paziņojumus. Es citēšu jūsu pieteikumu: „Satiksmes ministrijas rīcības rezultātā tiek apdraudēta bērnu drošība reģionos.” Cienījamie kolēģi! Tagad es gribētu komentēt tos trīs jautājumus, kurus „Jaunā laika” kolēģi ir uzdevuši satiksmes ministram.

Pirmkārt. Mūsu uzdevums nav akli palielināt reisus, kā Zaķa kungs teica, bet gan sekot pieprasījumam un nodrošināt likuma 6.panta 4.daļas nosacījumu izpildi. Pēdējos divos gados sabiedriskā transporta pakalpojumus izmantojošo pasažieru skaits samazinās. Ja mēs salīdzinām 2007.gadu ar 2006.gadu, tad starppilsētu autobusos tas samazinājās par 5,2 procentiem, vietējos autobusos par 3,7 procentiem. Šāda tendence turpinās arī šogad, un mēs plānojam, ka šogad tiks sagaidīts attiecīgi 6,7 un 4,2 procentu samazinājums, un pamatā šīm izmaiņām ir divi cēloņi - vieglo automašīnu skaita pieaugums (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Cenu pieaugums!”) un izmaiņas ekonomikā -, ko mēs visi labi zinām. Pārvadātāju izmaksas šajā gadā arī strauji pieauga. Tā, piemēram, Autotransporta direkcija, prognozējot 2008.gadam vidējo degvielas cenu, aprēķinos bija paredzējusi 72 santīmus. Kā mēs zinām, šā gada vasarā šī cena sasniedza gandrīz 90 santīmus par litru, tāpēc arī tika veiktas izmaiņas - palielināta braukšanas maksa, pielietota vienāda braukšanas maksas aprēķināšanas kārtība visos starppilsētu maršrutos. Gribētu teikt arī to, ka daudzas vietējās pašvaldības skolēnu nogādāšanu izglītības iestādēs ir izvēlējušās nodrošināt pašas, kā to nosaka Izglītības likuma 17.panta 4.daļas 9.punkts, proti, vietējā pašvaldība nodrošina ar transportu izglītojamo nokļūšanu skolā un atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu. Pašvaldības pēdējā laikā ir iegādājušās autobusus un veic pašpārvadājumus. Tā, tikai pēdējo divu gadu laikā pašvaldības, izmantojot arī administratīvi teritoriālās reformas naudu novadu veidošanai, ir iegādājušās 84 autobusus skolnieku pārvadāšanai, līdz ar to vietās, kur pašvaldība ar savu autobusu nogādā skolniekus izglītības iestādēs, nav nepieciešams veidot vai atjaunot reisus. Es domāju, ka šeit vietā būtu arī diskusija par skolu tīkla optimālu izvietojumu Latvijā, un es domāju, ka pie šīs diskusijas jaunie novadi kopā ar Izglītības ministriju būs spiesti atgriezties.

Otrais jautājums - par airBaltic un latviešu valodas lietošanu. Pirmkārt, airBaltic es gribētu teikt, ka mums būtu jābūt lepniem par to, ka šādi iekšzemes avioreisi mums Latvijā ir, salīdzinot ar Lietuvu, mūsu dienvidu kaimiņiem, kuriem šādu reisu vispār nav. Šodien mums šādi reisi ir no Rīgas uz Liepāju un Ventspili, un būs arī uz Daugavpili. Šajā gadā kopumā airBaltic palielinās pasažieru skaita pārvadājumu aptuveni par 30 procentiem, un tas ir laikā, kad daudzas aviokompānijas bankrotē, kad daudzas aviokompānijas samazina reisus un strādājošo skaitu. Mūsu nacionālā aviokompānija strauji attīstās, un, protams, šī attīstība rada arī zināmas problēmas, un šīs problēmas ir arī lidmašīnu trūkums un apkalpju trūkums. Un, ja mēs runājam konkrēti par Ventspili, es domāju, ne tikai domāju, bet zinu, jo ciemojos Ventspilī, ka ventspilnieki ir lepni par to, ka viņiem ir šāda lidosta. Diemžēl šīs lidostas ugunsdrošības aprīkojums ir tāds, ka saskaņā ar standartiem viņi nevar pieņemt lidmašīnas, kurās pasažieru skaits ir lielāks par 50, un, novēršot šos trūkumus, airBaltic varēs sūtīt uz Ventspili savas apkalpes, savas lidmašīnas, jo šobrīd tur lido īrētas lidmašīnas ar apkalpēm no Lietuvas aviokompānijas un rodas šīs valodas problēmas.

Es gribētu teikt, ka šīs problēmas ir īstermiņa un ilgtermiņā airBaltic šīs problēmas atrisinās. Jo nākamo divu gadu laikā ir paredzēts saņemt astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas un piecas mazlietotas lidmašīnas, un arī šie visi jautājumi tiks sakārtoti.

Trešais jautājums - par likumu ievērošanu un dotācijām. Jau šodien Satiksmes ministrija ievēro likumu normas. Ja runājam par dotācijām pašvaldībām… pārvadātājiem, tad sākotnēji šim gadam tās bija paredzētas 64,4 miljonu latu apmērā. Budžeta grozījumos, kolēģi, mēs visi atbalstījām vēl papildu 10 miljonus šīm dotācijām. Tātad kopumā šim gadam 74,4 miljoni latu.

Vai tas ir daudz vai maz? Salīdzināsim ar iepriekšējiem gadiem. 2007.gadā šīs dotācijas bija 48 miljoni latu un 2006 gadā - tikai 32 miljoni latu. Līdz ar to pēdējo divu gadu laikā šīs dotācijas autopārvadātājiem pieaugušas vairāk nekā divas reizes. Vai ar to pietiks šim gadam, tas būs redzams tikai gada beigās, jo saskaņā ar likumu (Zaķa kungs to ļoti labi zina) pārvadātāji iesniedz atskaites, pārskatus, un tikai tad pilnībā tiek segti visi radušies zaudējumi.

Noslēgumā, kolēģi, gribētu teikt, ka Satiksmes ministrija sadarbojas ar Autopārvadātāju asociāciju, ar Pašvaldību savienību, tāpat kā mēs sadarbojāmies, izstrādājot šo likumprojektu, šo jauno likumu, kas ir spēkā tikai vienu gadu Latvijā, un šogad ir pirmais gads, kad mēs autopārvadātājiem zaudējumus sedzam simtprocentīgi, mēs sadarbojamies arī šobrīd, un mēs risinām šīs problēmas. Mēs gaidām arī lietišķus priekšlikumus no jums, kolēģi, lai šos jautājumus atrisinātu.

Tāpēc es aicinu noraidīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Par jaunajām lidmašīnām nebija šis pieprasījums, Aizbalta kungs. Bet!

Es nesaprotu, cik ciniskam cilvēkam ir jābūt, lai situācijā, kad ir slēgti 300 reisi… nevis situācija ir palikusi tāda, kā bija, bet 300 reisi ir slēgti Latvijā… apgalvot, ka ministrs ir ļoti čakli strādājis, lai situāciju uzlabotu… Tā tiešām ir bezdarbība vai - vēl vairāk! - tā ir negatīva darbība.

Savukārt par pasažieru skaita samazināšanos. Nu, protams, ja cenas nemitīgi aug un ja tagad par biļeti prasa klāt jau ne tikai samaksu par biļeti, bet arī par iekāpšanu autobusā, nu, protams, pasažieru skaits samazināsies! Un ja uzliks to cenu vēl lielāku, pasažieru vispār ar laiku vairs nebūs tajā sabiedriskajā transportā. Šis nav risinājums!

Atgriežoties pie tēzes par to, ka Zalāns un Šlesers acīmredzot sēž dažādos kabinetos. Protams, viens no scenārijiem… bet tā nav Satiksmes ministrijas koncepcija. Satiksmes ministrijas koncepcija ir bērnus uz skolām vest ar maršrutu autobusiem. Bet viena no alternatīvām, protams, ir pagastiem pirkt tos autobusus, lai viņiem… nu, ar pagasta autobusu varētu tos bērnus vest. Un te nu jāteic, ka ir arī tas Šveices fonds, par kuru laikam mēs šodien pat lemsim, par to likumprojektu. Laba lieta. Mums no ārzemēm ir gatavi palīdzēt atrisināt šo problēmu. Bet tā nelaime atkal kārtējo reizi ir tā, ka komisijā mēs skaidri un gaiši sapratām, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai nav ne mazākās sajēgas par to, kas notiek Satiksmes ministrijā, un Satiksmes ministrija neko nezina par to, kas notiek Pašvaldību lietu ministrijā. Šī problēma - pasažieru pārvadāšana Latvijas teritorijā - faktiski ir Satiksmes ministrijas atbildībā. Bet tās vājās vietas, kur ir visgrūtāk to plūsmu nodrošināt, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nemaz nezina un nebija dzirdējusi, ka ir kaut kādas problēmas ar maršrutiem, ar bērnu nogādāšanu skolās pēc Satiksmes ministrijas koncepcijas.

Tālāk. Cik es saprotu no pārvadātājiem, tad šobrīd, pat pēc tam, kad 300 reisi ir slēgti, pat pēc tam, kad ir parādījusies samaksa par iekāpšanu autobusā… Tik un tā jau trīs miljonu latu pietrūkst, lai kompensētu pārvadājumus pilnā apmērā. Ja es pareizi saprotu, Satiksmes ministrija līdz šim brīdim saprot tikai to, kas ir noticis līdz gada vidum, bet šobrīd nav nekā, kas liecinātu par sapratni attiecībā uz pēdējiem mēnešiem. Bet tas viss liek domāt - ja budžetā… nākamā gada budžetā nebūs nopietna uzlabojuma, un tā ir caurcaurēm satiksmes ministra atbildība, ja nebūs uzlabojuma, tad nākamajā gadā Latvijā tiks slēgti vēl vairāki vietējie reģionālie reisi. Jo naudas acīmredzot nepietiks, un ministrs nav spējīgs šo problēmu atrisināt. Nākamgad būs nevis 300, bet daudz vairāk slēgtu reisu Latvijā, ja situācija kardināli neuzlabosies un nauda tiks šķiesta daudzām citām lietām, bet ne tai prioritātei, ko nosaka gan veselais saprāts un loģika, gan likums. Es aicinu šo pieprasījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles dep. K.Leiškalns: „Neviena vārda!”) Tātad es vēlreiz gribētu precizēt. Pieprasījumu komisija ierosināja pieprasījumu pārveidot par jautājumu, bet pieprasījuma iesniedzēji nepiekrīt Pieprasījumu komisijas viedoklim. Saeimas kārtības rullis nosaka to, ka… Saeimas kārtības ruļļa 126.panta astotā daļa: „Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par noraidāmu un ierosinājusi to pārveidot par jautājumu, bet iesniedzēji tam nav piekrituši, Saeima balso par deputātu iesniegto pieprasījumu.” Ja jūs piekrītat pārveidot (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Jābalso par pieprasījumu!”)… Tātad iesniedzēji nepiekrīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Bendrātes, Repšes, Kariņa, Āboltiņas, Ķikustes, Gravas, Kampara, Rībenas un Ziedones-Kantānes pieprasījumu satiksmes ministram Aināram Šleseram „Par satiksmes ministra bezdarbību”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 52, atturas - 1. Pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, mums jālemj par iespējamu grozījumu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā. Tautsaimniecības komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajam lasījumam”, nosakot to līdz šā gada 23.novembrim. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Latvijas-Šveices sadarbības programmas vadības likums”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Te nu ir Zaķa kunga piesauktais likums „Latvijas-Šveices sadarbības programmas vadības likums”, dokuments Nr. 2766B. Atbildīgā komisija ir saņēmusi 32 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Redakcionāli precizējot, ir atbalstīts 2. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3.priekšlikumu arī iesniedz parlamentārā sekretāre, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Šņepstes kundze vēlreiz labo likumprojekta 1.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nešaubīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 6. ir parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums. Atbalstīts, un komisija maina turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 7. pie 1.panta ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums, ko aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija saskatījusi nepilnības arī likuma 4.pantā, un to ir pārgrozījusi savā redakcijā. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 5.pantā atbildīgā komisija, rūpīgi lasot dokumentu, ir saskatījusi nepilnības un 9.priekšlikumā aicina sniegt parlamenta atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 10. ir Finanšu ministrijas parlamentāras sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums. Komisija atbalsta, mainot numerāciju punktiem turpmāk.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 11.priekšlikumā ir atbalstīts un tomēr redakcionāli precizēts Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums pie 9.panta ir iesniegts no Juridiskā biroja un bez mazākajām iebildēm ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 13. - parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums - tāpat no parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tātad 15.priekšlikums… un jūsu tabulās nav attiecīgā komisijas verdikta, bet tas ir izdalīts papildu dokumentā. 15. ir Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 11.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs iesniedzis 17.priekšlikumu, kuru komisija daļēji atbalsta un iekļauj pašas atbildīgās komisijas priekšlikumā ar numuru 20.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 18. - tāpat daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 19. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, un viss tas kopā rezultējas 20. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

21. - atbildīgās komisijas priekšlikums, izveidojot jaunu 4.nodaļu. Un tāpat komisija aicina atbalstīt un mainīt turpmāko nodaļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 22. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 4.nodaļas pārlikšanu uz 5.nodaļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, bet mēs jau esam to iekļāvuši 21. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums par nodaļu nomaiņu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 25. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 22. līdzšinējo pantu. Aicinu atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums - no Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes. Komisija to ir, daļēji atbalstot, iestrādājusi savā - 28.priekšlikumā. Aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 29. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisija to atbalsta, bet nedaudz redakcionāli piefrizē. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Aizdomīgi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šeit komisija ir atradusi iespēju redakcionāli precizēt. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Beigu galā mēs neatbalstām Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri Šņepstes kundzi. Šis priekšlikums vairs nebija redakcionāli precizējams. Un aicinām atbalstīt 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. (No zāles dep. V.Orlovs: „Ļoti labi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Viss ir padarīts. Līdz ar to aicinu nobalsot otrajā lasījumā. (No zāles: „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Latvijas-Šveices sadarbības programmas vadības likums” otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 2787, un secīgi mēs strādāsim ar pieciem likumiem, kuriem ir dažādi nosaukumi, bet pilnīgi vienāds saturs, vienādi komisijas priekšlikumi un vienāds atbalsts. Līdz ar to mēs ķeramies pie pirmā - „Grozījums likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, kurš bija steidzams. Tajā ir seši priekšlikumi.

1.priekšlikums. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - tāpat nāk no Juridiskā biroja…

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. …un tas ir iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 6. - tāpat ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru savukārt vēlreiz aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies. Un lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Tātad pie grozījumiem „Finanšu instrumentu tirgus likumā” komisija kopumā ir vai nu saņēmusi, vai pati veidojusi sešus priekšlikumus. Un 1.priekšlikums ir pie nosaukuma, kur mēs mainām vārdu „grozījums” uz „grozījumi”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, tehniski redakcionālas dabas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. ir Juridiskā biroja papildinājums pie 1.lasījuma redakcijas, un šeit runa ir par to, ka Administratīvā apgabaltiesa lietu skata kā pirmās instances tiesa, kas ir ārkārtīgi svarīgi un no kā izriet arī pārējie priekšlikumi šajā likumā. Komisija to ir atbalstījusi, bet iestrādājusi 4.priekšlikumā, kas, manuprāt, mums ir izdevies perfekts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un to es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat 6. ir jāatbalsta - par likuma spēkā stāšanās laiku.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies. Aicinu atbalstīt likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Un šobrīd mēs strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 2789, plus vēl B - „Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, identisks iepriekšējam likumprojektam, atšķirība ir tikai nosaukumā, un šeit tāpat ir seši priekšlikumi, kuri vai nu radīti atbildīgajā komisijā, vai ir iesniegti no Juridiskā biroja.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt 1. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. Tāpat 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K. Leiškalns. Tāpat Juridiskā biroja un Budžeta komisijas kopdarbu, tas ir 3. un 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. Atbalstīt aicinu atbildīgās komisijas 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K. Leiškalns. Un 6. - par spēkā stāšanos.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K. Leiškalns. Aicinu atbalstīt 2.lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 6. Likums pieņemts.

K. Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokumenta numurs ir 2790B. Lai gan likumprojekta nosaukums ir „Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, mēs tomēr turpinām šo nebeidzamo stāstu. Un tātad likumprojektā ir seši priekšlikumi tabulā.

1. - identisks iepriekšējam - no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. un 4. - tas ir Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikums, ir balsojams kopā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Un 6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par spēkā stāšanos. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 6. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - „Grozījums Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Arī visam labajam pienāk beigas.

Tātad strādājam ar dokumentu, kura numurs 2795B, - „Grozījums Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums, steidzams. Komisija saņēmusi sešus priekšlikumus un aicina tos atbalstīt pa vienam.

1.priekšlikums ir no Budžeta un finanšu komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts atbildīgās komisijas 4.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt noteikti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Līdz ar to aicinu nobalsot otrajā lasījumā un doties pārtraukumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Kredītiestāžu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Labrīt! Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu mūsu komisijas telpās uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Pieprasījumu komisijas sēde tūlīt Pieprasījumu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam (Zaļo un Zemnieku savienība).

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 10.35 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte (No zāles: „Ir!”), Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Guntis Jānis Eniņš, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Karina Pētersone un Inese Šlesere. Paldies visiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Var būt, ka varētu palūgt vēlreiz zvanu, lai deputāti dzird, ka jānāk uz zāli, jo baidos, ka mums šobrīd ar kvorumu ir tā, kā ir.

Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Ir saņemts 10 deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā jautājumu par… lēmuma projektu „Par deputāta Oļega Deņisova atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts arī 10 deputātu parakstīts iesniegums Saeimas Prezidijam ar priekšlikumu - iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā jautājumu „Par deputāta Oļega Deņisova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tagad nākamais apstiprinātās darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3035. Uz trešo lasījumu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” priekšlikumi nav saņemti. Es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildprotokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3058. „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildprotokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās””. Uz trešo lasījumu tika saņemts viens - tieslietu ministra priekšlikums, precizējums. Komisija vienbalsīgi atbalstīja redakcionāla rakstura precizējumu un lūdz arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Mirskis. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildprotokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar likumprojektu Nr.3081. Un tas ir „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, sagatavots trešajam lasījumam. Pati atbildīgā komisija, jāteic, gan diezgan mokošā darbā, kas rezultējās 3-4 latu atlaidē par transportlīdzekļu piekabēm, ir izveidojusi divus priekšlikumus, no kuriem 1. es aicinu atbalstīt kā atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un aicinu atbalstīt arī 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumu par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Dzīvnieku barības aprites likums”, trešais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie deputāti! Tātad jūsu uzmanībai Dzīvnieku barības aprites likuma trešais, galīgais, lasījums. Atbildīgā komisija saņēmusi 29 priekšlikumus. Tie pamatā ir redakcionāli, tātad nemaina likuma būtību.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - redakcionāls, lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Tāpat arī 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums par izmaiņām terminoloģijā un numerācijā. Arī to lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Tāpat Juridiskā biroja 4.priekšlikumu…

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Un arī 5.priekšlikumu lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā tiek ieteikts mainīt atsauci uz Eiropas Savienības likumdošanu. Un atbildīgā komisija to lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Tāpat arī 7. - Juridiskā biroja priekšlikumu - lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Arī 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir redakcionāls, lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 9. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums - paredz mainīt 3.panta piektās daļas redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 10.priekšlikums attiecas uz atbildību par barības marķējumu. To iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Arī 11. - Juridiskā biroja priekšlikums par iepakošanas uzņēmumu formulējumu - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 12. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Tāpat arī 13. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. To arī lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Savukārt 15. ir Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. To lūdzam atbalstīt, jo tas ir iekļauts 16. - Juridiskā biroja priekšlikumā, kas ir 9.panta galīgā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 17. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi, iekļaujot 18.priekšlikumā, ko iesniedzis un galīgo redakciju sagatavojis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 19. - precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Tāpat arī 20. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurā tiek precizēta atbildība par ārstnieciskās barības nekaitīgumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā tiek precizēts pants par barības neatbilstības noteikšanu. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Arī 22. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Tāpat arī 23. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 24.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un tajā tiek ieteikts svītrot 21.pantu un mainīt tālāko numerāciju. Komisija to lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 25. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, tajā ir paredzētas redakcionālas izmaiņas piektās nodaļas virsrakstā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Arī 26. un 27. - Juridiskā biroja priekšlikumi…

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 28. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Arī tas guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Un 29. - pēdējais - ir atbildīgās komisijas sagatavots piedāvājums pārejas noteikumu 2.punktam. Arī tam lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Un visbeidzot lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, redakcijā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Dzīvnieku barības aprites likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3084 - „Grozījumi Farmācijas likumā”, trešais lasījums.

Uz trešo lasījumu tika iesniegts viens priekšlikums, kuru sagatavoja atbildīgā komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu arī trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Farmācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Informācijas atklātības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets piedāvā likumprojektu „Grozījumi Informācijas atklātības likumā”, un šo likuma grozījumu mērķis ir papildināt Informācijas atklātības likumu ar normu, kas noteic, ka lietās par iestādes izdoto administratīvo aktu, par atteikumu sniegt informāciju vai par iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam. Tas, protams, ir viens no šī likuma grozījumiem. Komisija ar nepacietību gaida jaunu Informācijas aprites atklātības likumu, kas šobrīd jau pieņem nopietnu apveidu Ministru kabinetā, bet tajā pašā laikā uz pirmo lasījumu komisija piekrīt virzīt arī šos grozījumus. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, administratīvās tiesas ir noslogotas, lietu izskatīšana ir ļoti ilga, un ir jādomā, kā šo jomu sakārtot un uzlabot. Taču, šķiet, Ministru kabineta piedāvātais risinājums vairāk problēmas rada, nekā tās risina.

Godātie kolēģi! Viduslaikos, it īpaši agrīnajos viduslaikos, tiesu sprieda ātri un efektīvi, bija dažādi varianti. Piemēram, iztiesājot krimināllietu, apsūdzēto uzsēdināja zirgā un lika zirgam kāpt pāri zemē noliktam zobenam. Labā priekškāja bija dzīvības kāja, kreisā - nāves kāja: atkarībā no tā, ar kuru kāju zirgs pārkāpa zobenam, apsūdzēto vai nu attaisnoja, vai notiesāja.

Vēl efektīvāk strādāja lauka karatiesas Jaroslava Hašeka slavenajā romānā, viņš to visu apraksta. Tur līdz saules rietam tiesājamais jau bija jāpakar.

Bēdīgi slavenās padomju troikas arī bija panākušas tādu situāciju, ka spriedums tika ne tikai taisīts, bet arī izpildīts dažu stundu laikā.

Godātie kolēģi! Visos šajos aprakstītajos gadījumos netaisnīgu spriedumu pārsūdzēšana, šķiet, ļaužu prātus nenodarbināja. Un līdzīgu risinājumu Saeimai piedāvā arī valdība - pagaidām, paldies Dievam, vēl tikai administratīvajā tiesā.

Citēšu Ministru prezidenta Godmaņa 2008.gada 29.septembrī parakstīto dokumentu „Informācija par valdības neatliekamajiem uzdevumiem”, kura 64.lappusē ir teikts: „Likumprojekta „Grozījumi Informācijas atklātības likumā” mērķis ir papildināt likumu ar normu, kas noteic, ka lietās par iestādes atteikumu sniegt informāciju vai par iestādes faktisko rīcību, kas izpaužas kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, administratīvās rajona tiesas spriedums nav pārsūdzams.” Tātad valdības mērķis ir - bez leģitīma, starptautiskajām tiesību normām atbilstoša pamata vienkārši panākt tā saucamā divu acu principa ieviešanu. Proti, informācijas atklātības lietas izskata tikai viens cilvēks, kura lēmums vairs nav pārsūdzams. Šis viens tiesnesis var darīt, ko grib. Ja šādus grozījumus pieņemsim, tiesa drīkstēs noskaidrot faktiskos apstākļus tikai vienreiz, skatot lietu vien rajona tiesā, bez apelācijas, ne divreiz, kā tas ir šobrīd. Ilustrējot sekas, iedomāsimies, ka pirmās instances tiesa pieļauj kādu kļūdu faktos, piemēram, neizprasa kādu dokumentu vai kāds sniedz nepilnīgu liecību. Lietu izspriedīs, balstoties uz nepareizajiem faktiskajiem apstākļiem, un sekas ir iespējams prettiesisks spriedums.

Vai tādu atcels? Visticamāk, ka ne, jo kasācijā Augstākās tiesas Senāts vērtēs tikai materiālo normu piemērošanu un procesuālo normu ievērošanu, balstoties tikai uz iepriekšējā instancē noskaidrotiem faktiem.

Tāpat nepareizs spriedums var stāties spēkā, pat neierosinot kasācijas lietvedību, ja tai nav nozīmes judikatūras veidošanā.

Dīvainus vārdus lasām arī šā likumprojekta anotācijā (citēju): „Šīs lietas lielākoties nav saistītas ar būtisku personas interešu ierobežojumu, nav saistītas ar būtiska kaitējuma vai apdraudējuma radīšanu personas vai sabiedrības interesēm.”

Godātie kolēģi! Šeit anotācijas autori nonāk klajā pretrunā ar Satversmi. Informācijas atklātības princips ir būtiska cilvēktiesība, kas ir arī pamattiesība un konstitucionālā līmenī ir nostiprināta Satversmes 100.pantā. Tāpat, ja runājam par vides informācijas aizsardzību, arī tā kā pamattiesība ir nostiprināta Satversmes 115.pantā.

Informācijas atklātība ir būtisks, ekskluzīvs valsts tiesiskuma un demokrātijas nodrošināšanas līdzeklis. Kā pamatbrīvība informācijas atklātība nozīmē to, ka ikviens cilvēks piedzimst ar tiesībām brīvi meklēt, saņemt un izplatīt informāciju.

Kolēģi! Informācijai ir vislielākā vērtība mūsdienu sabiedrībā. Tā bieži ir mērāma arī naudas izteiksmē. Kā piemēru minēšu kaut vai privatizācijas procesu, kur tie darījumi, kas bija… arī tie darījumi, kas bija likumīgi, bieži vien, no malas raugoties, izskatījās kā vienkārša zagšana, tāpēc ka varai pietuvinātā persona, kas privatizēja kaut ko, operēja ar vērtīgāko, kas tai piederēja - atšķirībā no citiem -, proti, ar informāciju.

Valsts pienākums ir attīstīt un nostiprināt cilvēktiesību līmeni. Tā sašaurinājums nav pieļaujams, taču tieši to šis likumprojekts piedāvā. Administratīvo tiesu sistēma nav efektīva tāpēc, ka tā ir lēna. Tā nekļūs ātrāka, ja tīši palielināsim kļūdas iespējamību tiesā. Likvidējot apelāciju, neuzlabosies konstitucionāli nostiprinātās pamatbrīvības aizsardzība. Kolēģi, uzlabosies tikai statistikas aile!

Gribot negribot rodas jautājums: kāpēc šāds likumprojekts parādās valdības darba kārtībā un beidzot nonāk pie mums apspriešanai Saeimā? Vai tiešām mūsu valdībā kāds grib slēpt informāciju?

Es aicinu neatbalstīt, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Apelācijas instances likvidācija dažos likumos, arī šajā apspriežamajā likumā, ir ļoti bīstama parādība, jo apelācijas tiesas uzdevums ir vēl vienu reizi izvērtēt visus faktus. Un, ja mēs to nedarām, tad pirmās instances tiesā ir iespējamas vairākas kļūdas.

Es gribētu arī atgādināt kolēģiem, ka dažos Latvijai saistošos starptautiskos aktos, tajā skaitā gan starptautisko cilvēktiesību, gan starptautisko ekonomisko un kultūras tiesību starptautiskajā aktā, ir paredzēta apelācijas instance, un, ja mēs izdarītu tādu lietu, ko piedāvā Ministru kabinets, tad mēs pārceltu savu iekšējo konfliktu starptautiskā līmenī. Un tad mēs tērēsim daudz vairāk līdzekļu nekā taupīsim šajā jomā.

Sakarā ar to PCTVL frakcija ir konsekventi „pret” visiem šādiem jauninājumiem ne tikai Informācijas atklātības likumā… protams, it īpaši Informācijas atklātības likumā. Teiksim, Jelgavā mums bija konflikts, kad Jelgavas dome atteicās sniegt iedzīvotājiem informāciju par tarifu paaugstināšanas pamatotību. Ņemot vērā nākamo gadu, šo konfliktu daudzums tikai pieaugs. Un sakarā ar to, īpaši šajā jutīgajā nozarē, lai aizstāvētu tiesības, kas ir nostiprinātas mūsu Satversmē, es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, un es aicinu neatbalstīt īpaši to frakciju, kura uzskata, ka viņi ir sociāldemokrāti. Jo acīmredzot ir runa par ļoti asiem sociāliem konfliktiem. Aicinu balsot „pret”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Interesanta pieeja jautājuma izskatīšanai. Tad, kad mēs runājam par to, ka sabiedrību uztrauc lietu ilgā izskatīšana, kas velkas reizēm gadiem, tad, kad mēs runājam par pietiekami lielo birokrātiju, izskatot lietas, tad, kad mēs runājam par tiesnešu pamatīgo noslodzi, tad ir tāda… kaut kāda izrunāšanās, ka, lūk, tiek tērēti valsts līdzekļi, ir uztraukums atkal. Un tad, protams, tiek atkal pausta kritika - kāpēc tas tā ir.

Tikko parādās priekšlikums - kaut pirmais, kaut otrais - par to, kā samazināt šo tiesnešu noslodzi, kā praktiski darīt kaut ko, lai lietu izskatīšanu padarītu kompaktāku un šos laikus saīsinātu, tiek atrasts jauns paņēmiens. Un tā acīmredzot būs vienmēr. Diemžēl jāsaka tā: 5., 6. un 7.Saeimā bija reāla opozīcija, kas sadarbojās ar pozīciju tad, kad tas bija iespējams, un konstruktīvi sastrādājās. Kopš 8.Saeimas tas ir apmēram tā: vienalga, ko tu piedāvāsi, uzkāps tribīnē kāds gudrs ģīmis - viņš vai viņa - un nolasīs visiem lekciju, ka jūs neko nezināt un nesaprotat, un, protams, pateiks „fui” jebkuram priekšlikumam.

Kāda problēma šeit ir, kāda te demokrātijas pārkāpšana? Vienkārši nāk smiekli. Līdz ar to es domāju, ka tā ir vienkārši tāda tukša izrunāšanās, kas faktiski ne ar ko nav pamatota. Jo tādā veidā var nokritizēt jebko.

Ja mēs gribam reāli runāt par tiesnešu slodzes samazināšanu…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Dobeļa kungs.

Cienījamie kolēģi! Vai jums pašiem neliekas, ka jūs pat izrādāt necieņu pret to kolēģi, kas stāv tribīnē? Es atvainojos!... Ja Rivžas kundze un arī Seiles kundze pagrieztos ar seju pret runātāju un to pašu izdarītu arī… Jā, jau izdarīja. Paldies. Tādā gadījumā, es domāju, mēs daudz labāk varētu dzirdēt to, ko saka Dobeļa kungs.

Turpiniet, lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis. Seiles kundzei grūti bija pagriezties.

Paldies tiem, kas klausījās. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Viss kļuva skaidrs!”) Un slikti ir tas, ka ne visi klausījās. Bet jebkurā gadījumā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kas tiešām palīdzēs atslogot tiesnešus, palīdzēs saīsināt lietu izskatīšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš. Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Informācijas atklātības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 28.oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, dāmas un kungi! Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dokumentu nodaļa šo likumprojektu ir numurējusi ar 3048.numuru - „Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums”. Likumprojekts patiesībā ir trešajā lasījumā.

Atbildīgajai komisijai ir jāizsaka īpaša pateicība Juridiskajam birojam… Tā ir saņēmusi par šo likumprojektu 19 priekšlikumus, un katrs no tiem uzlabo likumprojekta kvalitāti. Visus tos ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5. - sevišķi izcils Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir ļoti atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Jau 14.lappusē ir 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja ar prieku.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir viennozīmīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ticis no komisijas puses atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Nākamais - 11.priekšlikums - jau ir 20.lappusē. Tas saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tāpat 12., kas ir Juridiskā biroja precizējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 14. - ļoti strikti atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 15. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 16. - tāpat Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 17.priekšlikumu atbildīgā komisija atbalsta, turpmāk mainot pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 19. - atbalstīts. Un man atliek vien aicināt jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Man gan jāpiezīmē, ka tas ir otrais, nevis trešais, galīgais, lasījums (No zāles dep. K.Leiškalns: „Atvainojiet!”)… Balsosim par likumprojektu „Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Es atvainojos par lasījumu sajaukšanu, bet priekšlikumus komisija aicina iesniegt līdz 30.oktobrim šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 860/Lp9, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Kultūras ministrijas sagatavotos grozījumus, kā arī uzklausīja Jura Dambja kunga argumentus par to, kā uzlabot kultūras pieminekļu aizsardzību, kā novērst mākslas un antikvāro priekšmetu nesankcionētu izvešanu, un vēl vairākus citus jautājumus.

Komisija konceptuāli atbalstīja šā projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Runa ir par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 860/Lp9 pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Iesaku par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt šā gada 29.oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 810/Lp9), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Šos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir sagatavojusi Zemkopības ministrija. Komisijas sēdē deputātiem bija iespēja uzklausīt Zemkopības ministrijas atbildīgo amatpersonu, taču šo grozījumu pamatojums nebija pārliecinošs, līdz ar to neviens no tobrīd klātesošajiem deviņiem komisijas deputātiem nebalsoja „par” šā projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Līdz ar to komisijas lēmums ir neatbalstīt tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. (No zāles: „Pareizi! Pareizi!)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 810/Lp9) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 73, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Likumprojekts „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/ LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3055 - likumprojektu „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā”. Atbildīgā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu savā sēdē un noraidījusi to.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai jūs vēlaties runāt arī debatēs? Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/ LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts, kuru mēs tikko noraidījām, prasa dziļāku iedziļināšanos. Kādēļ vispār tas ir tapis, un kādēļ ir šī problēma, un kā mēs to kā valsts risinām? Man gribētos iesākt ar faktu, ka 1995.gada 2.decembrī, vēl Šķēles valdības laikā, tika izdoti, manuprāt, ļoti veiksmīgi „Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu un izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu”, un šie noteikumi bija tie, kas regulēja šīs destruktīvās un, varētu teikt, negatīvās informācijas plūsmu mūsu valstī.

Šodien daudz un gari tika debatēts par Baštika kunga neizdarību un par ministrijas it kā neefektīvo darbu. Rībenas kundze, es gribētu atgādināt, ka tajā laikā, kad valdības vadītājs bija Einars Repše, kurš bija sazīmējis savus erotiskos attēlus un bija atļāvies tos izkarināt vienas evaņģēliski luteriskās baznīcas sakristejā, mūsu ministrs Ainars Baštiks bija tieši tas, kas panāca to, ka erotiskos žurnālus vajag pārdot un izplatīt tumšā ievākojumā, lai neapgrēcinātu mūsu bērnu acis. Un, pateicoties savai uzcītībai - neskatoties uz to, ka daudzi no erotisko un pornogrāfisko žurnālu izplatītājiem nosauca šos iepakojumus par Baštika „līķautiem” jeb „parandžām”! -, mūsu ministrs panāca to, un tā bija konkrēta cīņa un konkrēts rezultāts bērnu labā.

2005.gada 1.jūnijā šie Ministru kabineta noteikumi zaudēja spēku, un līdz ar to parādījās tukšums, un šī joma veselu pusotru gadu netika absolūti nekādā veidā regulēta. Tad no Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta atnāca neveiksmīgi sagatavots likumprojekts „Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likums”, kuru atbildīgā komisija, kurā cītīgi strādāja arī „Jaunā laika” pārstāve, izveidoja par Pornogrāfijas ierobežošanas likumu, ko mēs, Saeima, arī trijos lasījumos sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām, bērnu tiesību aizsardzības organizācijām arī pieņēmām. Tajā pastāvēja arī šis viens punkts, kura iniciatore bija valdība, proti, ka ir nepieciešams izveidot komisiju, kura veiks ekspertīzi pornogrāfisko materiālu jautājumos.

Ko es gribētu ar to teikt? Saņemot šos grozījumus atpakaļ no valdības un zinot arī tagadējā iekšlietu ministra negatīvo nostāju pret bērnu pornogrāfiju un pret pornogrāfiju vispār, es gribētu teikt, ka tā ir ierēdņu patvaļa, jo valdība, atsakoties no pornogrāfisko materiālu ekspertīzes komisijas veidošanas, noveļ no sevis jebkādu atbildību par bērnu tikumību un sabiedrības nākotni.

Vēl jo vairāk! Es gribu pajautāt visiem tiem ierēdņiem un arī mums kā deputātiem: ko mēs 28. datumā, kad Saeimā viesosies Apvienoto Nāciju īpašais ziņotājs bērnu tirdzniecības, bērnu prostitūcijas un bērnu pornogrāfijas jautājumos, varēsim atbildēt, ja mēs likvidēsim šāda veida komisiju?

Es aicinu deputātus būt atbildīgiem. Es aicinu arī Rīgas Domes pārstāvjus beidzot ķerties pie darba, jo mēs, atbildīgā komisija, esam iestrādājuši šajā likumā arī normu, kas paredz to, ka šos daudzos intīmklubus, masāžas salonus un visus citus erotiskos klubus, kas ir pārpludinājuši Vecrīgu un kas patiesībā nedara godu mums kā tautai un arī kā valstij, var aizvērt ciet. Šā likuma 11.pantā tas jau ir paredzēts! Izmantosim šīs tiesības! Aizsargāsim savus bērnus, aizsargāsim savas sievietes! Nepadarīsim paši sevi smieklīgus pasaules acīs!

Un es ļoti vēlētos, lai tagad šeit uzkāpj tribīnē kāds no tiem lielajiem bļāvējiem: „Eiropa mūs nesapratīs, un pasaule mūs nesapratīs!” Šajā gadījumā, ja mēs paši likvidēsim šāda veida komisiju, mūs ne tikai Eiropa nesapratīs, bet, domāju, arī mūsu pašu tauta mūs nesapratīs un mūsu bērni mums to nepiedos.

Es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu un atdot to atpakaļ pārstrādei valdībā.

Paldies. (Aplausi.) (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Sirsnīgi tas bija!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Intai Feldmanei.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Godātie deputāti! Patiešām, pašreiz spēkā esošā Pornogrāfijas ierobežošanas likuma pārejas noteikumu 2.punkts paredz, ka Ministru kabinetam jāizveido ekspertu komisija, kas ir tiesīga veikt ekspertīzi un sniegt atzinumu gadījumos, kad pastāv šaubas par to, vai kāds materiāls, filma, publikācija, attēls un tamlīdzīgi materiāli ir uzskatāmi par pornogrāfiska rakstura materiāliem, kā arī par šādu materiālu aprites atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Pašreiz Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu, kas paredz izslēgt no likuma 10.pantu un arī pārejas noteikumu 2.punktu, tas nozīmē, ka arī normu, kas nosaka šādas ekspertu komisijas izveidošanas kārtību un darbību, kā arī personas un institūcijas, kuras ir tiesīgas saņemt šīs komisijas atzinumu, ja pastāv šaubas par to, vai materiāls uzskatāms par pornogrāfiska rakstura materiālu vai bērnu pornogrāfiju. Šo likumprojektu izskatīja arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, un, uzklausot Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas ierēdņus, man nācās vienkārši secināt - ja šādas komisijas nav, tad ekspertīzi par to, vai materiāls ir uzskatāms par pornogrāfiju vai ne, var ierosināt tikai gadījumā, ja ir ierosināts kriminālprocess. Bet, kā norādīja Tieslietu ministrija, ārpusē paliek administratīvie pārkāpumi un civilprocess; arī tur var būt nepieciešams nozīmēt ekspertīzi. Un arī sabiedrībā bieži vien rodas šādi jautājumi, un vairumā gadījumu sabiedrība nesaņem kompetentu atbildi, jo kriminālprocesa ierosināšanas procedūra ir diezgan sarežģīta, un vecākiem patiesībā nav kur vērsties tādos gadījumos, ja viņi uzskata, ka viņu bērni tiek pakļauti pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu ietekmei. No prokuratūras pārstāvja teiktā es sapratu, ka iemesls, kāpēc netika izveidota šāda ekspertu komisija, ir pavisam banāls - valsts institūciju pārstāvji nevarēja vienoties par to, kas tad darbosies šajā komisijā. Turklāt jāatzīmē, ka šīs komisijas mērķis jau nav tikai veikt ekspertīzi un sniegt atzinumus, bet gan vērot, analizēt un pārraudzīt šo materiālu ierobežošanu valstī. Un dzima ģeniāla ideja - šo ekspertu komisiju neveidot.

Apskatot anotāciju, var redzēt, ka, sagatavojot šo likumprojektu, nav notikušas konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, nav uzzināts, kāds ir to viedoklis un pozīcija, nav notikušas konsultācijas ar ekspertiem. Atliek secināt, ka tā ir kārtējā ierēdņu nevēlēšanās uzņemties atbildību un kaut ko darīt.

Arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā balsojums bija par to, lai šo likumprojektu neatbalstītu pirmajā lasījumā. Un arī es domāju, ka tas nav pareizi - atteikties no domas veidot šādu komisiju, jo materiālu, kuri balansē uz pornogrāfijas robežas, mūsu ikdienā ir daudz. Tāpēc es lūdzu un aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Klausoties šīs saturīgās debates, man nezin kāpēc atmiņā nāk Hašeka „Šveikā” lieliski pateiktais lieliskais stāstījums par kādu meiču, kas devās pie mācītāja lielskunga, lai atzītos milzīgā neķītrībā, ko tā bija veikusi. Mācītājam to visu gribas zināt, un meiča… Es nevaru šo citēt tik labiem vārdiem, kā bija Hašekam… Tātad mācītājam, kuram gribas zināt, meiča kautrējas atzīties, un mācītājs jau siekalainu muti viņai prasa: „Nu, stāsti, meit, kur ir tā neķītrība, ko tu gandrīz katru nakti piekop!” Un beidzās ar to, ka meiča tiešām atzinās, ka viņa ar pirkstu berzējot kāju pirkstu starpas.

Mēs apmēram šādā līmenī debatējam. Mēs mēģinām darīt tieši tāpat, kā tas ir darīts visos laikos. Tieši tāpat, kā tas ir darīts visos laikos, mēs mēģinām šeit iepīt mākslu, kam nav nekāda sakara ne ar neķītrību, ne ar pornogrāfiju, lai arī kā tas dažam labam svētulim izskatītos. Mēs šeit mēģinām darīt līdzīgi, kā tas ir darīts renesanses laikos baznīcās - aizkrāsot kailumus vai uzzīmēt modernus krūšturus Mikelandželo un citu lielo meistaru darinājumiem. Nu, mēs nevaram iet šādos murgos!

Vēl vairāk! Likums jau šobrīd paredz: ja par attiecīgo nodarījumu, kas ir pornogrāfijas izplatīšana, vairošana un tamlīdzīgi, ir ierosināts kriminālprocess, tad lietas virzītājam ir tiesības izveidot komisiju, kas pasaka, vai šeit ir vai nav saskatāma šī pornogrāfija. Nevajag izrādīt šo lielo svētulību!

Es nevaru iedomāties, kas te ir… 19.gadsimts? Vai šeit valda karaliene Viktorija? Vai mēs visi guļam naktskreklos? (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Guļam! Guļam!”) Un vīrietis nedrīkst redzēt savu sievu kailu?

Mēs atgriežamies kaut kādā pagāniskā un murgainā muldēšanā ne par ko.

Par komisiju. Un kas tad būs šīs komisijas locekļi? Visbiežāk es esmu novērojis - un arī tas nāk no raganu dedzināšanas laikiem -, ka vislielākie svētuļi visos gadsimtos ir bijuši tie paši neķītrākie, tie paši lūrētāji, tie paši spriedēji. Tie ir tie, kas apģērbj Mikelandželo skulptūras, tie ir tie, kas uzvelk Dāvida skulptūrai pumpainas apakšbikses…

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Jānim Šmitam, otro reizi. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Jāni! Kurš kuru!”)

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātais Leiškalna kungs! Man patiešām ir kauns par jums, ņemot vērā to, ka jūs esat ieguvis izglītību Jūrmalas Kristīgajā akadēmijā. Jūs nodarbojaties ar demagoģiju! Runa nav par erotiku. Runa ir par pornogrāfiju.

Atbildīgā komisija, rūpīgi izsverot Eiropas likumdošanu, ir izņēmusi ārā vārdu „erotika”, jo tad patiešām mums nāktos apklāt visas jūsu minētās skulptūras muzejā un tamlīdzīgi. Man ir grūti spriest par to, vai jūs guļat vai neguļat apakškreklā. Tā ir jūsu paša personīgā problēma, bet es domāju… Es domāju, ka kaut vai šis pats žurnāls „Jurista Vārds”, kad parādījās problēma ar Pinokio un kad juristi nopietni sprieda par bērnu pornogrāfijas jautājumu, norāda uz to, cik ļoti nepieciešama ir šāda komisija.

Es vēlreiz atgādinu, ka runa ir par mūsu bērnu nākotni, un tad, kad es dzirdu, un tad, kad es redzu, ka šie daudzie ierēdņi prasa algas palielinājumu, es ieteiktu viņiem aiziet uz tām publiskajām vietām, kur brīvi tirgo pornogrāfiju, un kā procesa virzītājiem beidzot sākt kaut ko darīt, jo kāpēc mūsu sabiedrībā brīvi var iegādāties visu veidu pornogrāfiju? Kādēļ tad atbildīgās institūcijas nestrādā? Kādēļ tad ir tikai žurnālu raksti? Kur tad ir šie procesa virzītāji? Kādēļ neviens mūsu valstī negrib uzņemties atbildību un risināt šo problēmu?

Mēs, Saeima, esam deleģējuši, un jau 2007.gada beigās vajadzēja būt izveidotai šai komisijai. Neuzliksim atbildību tikai un vienīgi Baštikam, kā tas nereti notiek Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdēs, kur bieži vien nabaga Ainaram Baštikam ir jāuzņemas visa atbildība, sākot ar bērnu vadāšanu uz skolu un beidzot ar, tā sacīt, aproču uzlikšanu dzimumnoziedzniekiem.

Es domāju, ka mums ir pietiekami daudz ierēdņu, kuru uzdevums bija izveidot šo komisiju. Es domāju, ka atbildīgajiem ministriem beidzot ir jāpadomā, kā ne tikai vārdos, bet arī darbos izpildīt to, kas ir Valdības deklarācijā rakstīts, ka valsts rūpējas par ģimeni un par bērniem.

Leiškalna kungs, nejokosimies ar šīm lietām! Pornogrāfija ir tā lieta, kas veido nepareizu izpratni par cilvēku attiecībām, un, ja jūs ņirgājaties par šīm lietām, tad es gribu pateikt: katrs, kas nobalsos „pret” šādas komisijas veidošanu, uzņemas atbildību par visām tām noslepkavotajām meitenēm, par visiem tiem bērniem, kas tiek seksuāli izmantoti, jo šādi cilvēki, saskatoties tādus materiālus, bieži vien pēc tam arī izdara šāda veida noziegumus.

Tā ka runāsim šeit pēc būtības par tēmu, nevis nodarbosimies ar demagoģiju!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es domāju, ka sen nav bijušas tik patīkamas debates Saeimā, un es domās jau iztēlojos pēc 20-30 gadiem tos studentus, kas pētīs Saeimas stenogrammas. Un ko tad viņi uzzinās? Viņi uzzinās par sasvīdušiem kāju pirkstiem, par naktskrekliem, vēl par draudiem, ka tie, kas nebalsos… Un tā tālāk.

Es domāju, ka, pirms mēs ķeramies pie anekdošu pārstāstīšanas, varbūt tiešām vajadzētu padomāt, vai visiem ir tik stingras „iekšas”. Man nav tik stingras „iekšas”, lai es tik spilgtus tēlus šajā augstajā asamblejā izturētu.

Jā, šādu komisiju varētu likvidēt, bet tikai ar vienu noteikumu… Jā, šāda komisija nebūtu vajadzīga, bet ar vienu noteikumu - ja mums Latvijā drošībsargājošajās institūcijās un tiesu sistēmā strādātu cilvēki ar adekvātu izpratni par to, kas ir pornogrāfija un kas ir erotika. Kopš es iepazinos ar skandalozo „Pinokio lietu”, kur pornogrāfijā tika apsūdzēta māksliniece par kaila Buratīno vai Pinokio attēlošanu, man ir radušās stipras šaubas, un tāpēc es domāju, ka šajā jautājumā vēl vismaz desmit gadus Latvijā būs nepieciešams eksperta viedoklis, lai novērstu nevajadzīgus tiesas procesus.

Un es balsošu „pret” šīs komisijas likvidēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Cienīgtēva kungs, Šmita kungs! Šoreiz mēs nerunājam par to, ka pornogrāfija ir slikta, ka tā atstāj vienādu vai otrādu iespaidu uz bērnu psihi un vēlākajām seksuālajām attiecībām, lai gan es uzdrošinos iebilst un teikt, ka vissliktāko ietekmi uz bērnu vēlāko dzīvi atstāj liekuļi un tikumības sludinātāji, kas šo tikumību paši nepilda (šeit ar to nebūt nedomājot jūs). (No zāles dep. J.Šmits: „Paldies, paldies!”)

Ir absolūti normāli, ka cilvēkam ir izzināšanas tieksme, un šeit man jums ir jāatzīstas, mācītājkungs: ja jūs ieraudzītu to melnbalto pretīgo bildi, kas man 7 vai 8 gadu vecumā atradās starp spilvenu, palagu un matraci, tad jūsu mati saslietos stāvus gaisā, taču šī bilde nekādā veidā nav ietekmējusi manu vēlāko dzīvi, manu spēju radīt četrus bērnus, viņus uzturēt un padarīt par normāliem cilvēkiem.

Mēs šobrīd nerunājam par pornogrāfiju un par tās radīto ļaunumu, kura apkarošana ir ārkārtīgi grūta, ņemot vērā starptautisko tīmekli, un tur reizēm tiešām, uzspiežot pogu, izlec tādi briesmoņi, ka man neko erotisku pat negribas pieminēt savā dzīvē.

Mēs tagad vienkārši runājam par komisiju - par to, kur mēs atradīsim šos cilvēkus, kādi būs kritēriji šiem cilvēkiem, cik viņi var būt brīvi attiecībā uz mākslu, cik viņi var būt brīvi attiecībā uz visu to, jo - kas vienam liekas, cienītais Šmita kungs, pornogrāfija, tas otram liekas nekas vai viegla, viegla tāda paskatīšanās… Ticiet man, arī bērniem apmēram 12 gadu vecumā, it sevišķi pie pašreizējā piedāvājuma, tas viss riebjas, un viņi normāli un sakarīgi nodzīvo savu dzīvi. Mūsu vecumā par pornogrāfiju, kā es saprotu, neinteresējas vairs neviens, un, ja arī kāds interesējas, tad viņš ir jāliek komisijā un jāapkaro.

Paldies. Es balsošu…

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām tomēr būtu jāievieš skaidrība: šāda komisija līdz pat šai dienai nav izveidota, jo likums jau pašlaik nosaka, ka vajadzības gadījumā pats izmeklētājs var pieaicināt attiecīgos ekspertus. Turklāt šādas komisijas izveidošana prasītu arī papildu līdzekļus. Un te man nāk prātā atgadījums vai saruna vēl padomju okupācijas laikos, kad arī bija tāda komisija, un tajā man kāds pazīstams aktīvs komjaunietis strādāja. Un es viņam prasīju: „Nu klausies, tu jocīgs esi? Nu kāds prieks skatīties to visu cauri un spriest, ir vai nav?” Viņš teica: „Klausies, citādi man būtu jāmaksā, bet tagad es par brīvu skatos tās filmas. Vai ne?”

Un īstenībā, ja tagad mēs izveidosim šādu komisiju, tad tai būs budžetā vajadzīgi līdzekļi, un man arī tā šķiet, ka tur daļai cilvēku tā iniciatīva ir tādēļ, lai viņi varētu skatīties tās filmas un vēl saņemt par to naudu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es nolēmu pateikt pāris vārdu, tāpēc ka Šmita kungs vicināja šeit tribīnē „Jurista Vārdu”. Un es domāju, ka viņš pilnīgi pareizi darīja, jo šajā gadījumā piemērs ar Pinokio visupirms liecina par to līmeni, kāds tas ir attiecīgajās mūsu tiesībaizsardzības institūcijās, kas uzsāk kriminālprocesu.

Leiškalna kungs, jūs varat stāstīt šeit vēl vienu anekdoti, proti, vai jūs guļat ar biksēm vai ar naktskreklu, vai ar aubi galvā, tā ir jūsu privāta lieta, bet tas, ka pret kādu mākslinieku tiek uzsākts… faktiski nevis pret viņu… tiek ierosināts kriminālprocess tikai tāpēc, ka kādam ir samaitāta fantāzija… Es domāju, ka šajā gadījumā komisija to varētu atrisināt. Un es arī domāju, ka nevajadzētu spriest atkarībā no savas samaitātības pakāpes, ka šajā komisijā būs tiešām kādi lūriķi, kas tur apmierinās savas tieksmes… tie, kas būs ievēlēti, nozīmēti šajā komisijā.

Šī komisija ir nepieciešama kā starpposms, lai faktiski mākslinieki netiktu veltīgi vajāti, lai mākslinieki nenonāktu stresa situācijās, ņemot vērā šo Satversmē noteikto vārda un izteiksmes brīvību. Turklāt ņemsim vērā, Kraukļa kungs, ka, salīdzinot ar padomju laikiem, ir nācis klāt internets. Internetu skatoties, šīs problēmas var būt ļoti strīdīgas, un tomēr ekspertam ir jālemj par šīm lietām. Es, piemēram, ja mani kāds būtu uzaicinājis par eksperti, piemēram, kā cīnīties ar Kolorādo vabolēm, nekad nepiekristu darboties tādā parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Bet jūs, Kraukļa kungs, būdams, piemēram, ļoti augsti kvalificēts bundzinieks, piekritāt iet parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kas izmeklē iespējamo korupciju tiesu varā.

Godātie kolēģi! Es aicinu, ka katram ir jādara tas, kas viņam vislabāk padodas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim. (No zāles: „Juri, parādi, kā to dara!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man ir patīkami secināt, ka šodienas sēdē neviens jautājums nav izraisījis tādu interesi, tādas dziļas debates kā pornogrāfija un viss, kas ar to ir saistīts. Un debatētāju ir bijis pietiekami daudz. Un tāpēc man būtu priekšlikums, ka visi tie, kas šeit uzstājās, būtu uzskatāmi par ekspertiem, jo viņi runāja ļoti atraisīti un dzīvi. Un tieši no tādiem varētu izvēlēties to komisijas sastāvu, ja nu nobalsos, ka tāda komisija būs, vai, ja šo komisiju neizdodas nodibināt, tad šos varētu uzaicināt kā ekspertus tad, kad būtu kaut kāda saistība ar Kriminālprocesa likuma vai Tiesu ekspertu likuma pārkāpumiem.

Tā ka, lūdzu, padomājiet par to un tiešām - negatīva balsojuma gadījumā - atcerieties šo manu ieteikumu! (No zāles dep. A.Golubovs: „Dobeli, kas uzstājās, piedāvāju par priekšsēdētāju!”)

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Jā, šis jautājums tika skatīts vispirms Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā. Pirmajā skatījumā likās it kā samērā loģisks juristu skaidrojums, un zināmā mērā daļa deputātu varēja piekrist tam, ka šāda komisija nav nepieciešama. Bet, kad sākās diskusijas, kad mēs tiešām iepazināmies ar ierēdņu viedokli, skatījumu un to, kādā veidā šīs problēmas tiek risinātas, mums radās ļoti daudz jautājumu. Un, turpinot šo diskusiju, mēs tomēr noskaidrojām, ka, likvidējot šo komisiju, nekāds regulējums… regulējuma valstī vairs nebūs.

Un, izsakot un klausoties šeit šos samērā vulgāros salīdzinājumus, jāmēģina nedaudz nolaisties līdz bērnu līmenim (kaut arī daži deputāti šeit jau pamēģināja nolaisties līdz bērnu līmenim). Bet es kā pedagogs, kā cilvēks, kas nedaudz pārzina bērnu psiholoģiju, redzēdams to, kas Latvijā šobrīd šajā jomā notiek (iespējams, ir arī kaut kādi ekonomiski spēki, kas atbalsta šādu sistēmu, ka ir brīva pieeja gan televīzijā, gan internetā, gan arī citos masu medijos un ka tiek pat plašā sabiedrībā jaukti šie jēdzieni, un speciālisti ministrijās, ierēdņi pilnīgi nekompetenti to risina), domāju, ka vajadzētu tomēr mēģināt izveidot šādu komisiju un vismaz komisijas līmenī šos jautājumus sākt regulēt. Es domāju, ka komisijas sastāvs būtu diezgan plašs, paplašināts. Šeit nav sakara ar kaut kādiem finanšu līdzekļiem. Turklāt iepriekšējās valdības laikā jau ir izveidoti Ministru kabineta noteikumi, kuri pagaidām vēl nav apstiprināti. Noteikti būtu ideāli, ja šie noteikumi tiktu apstiprināti un to regulētu, jo pats likums arī diezgan precīzi regulē, kas ir un kas nav pornogrāfija. Bet es domāju, ko šī komisija tomēr dotu sabiedrībai. Liela daļa sabiedrības atbalstītu, ja šāda komisija Latvijā tomēr pastāvētu. Tas būtu zināms labums mums arī nākotnē. Varbūt arī nākotnē mums šādu komisiju nevajadzēs, bet konkrētajā situācijā mēs uzskatām… Arī mūsu komisija un arī lielā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalsta šo procesu… Tāpēc lūdzu neatbalstīt šo variantu. Uzskatu, ka komisija ir vajadzīga.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim, otro reizi.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Es domāju, ka katrs vesels, saprātīgs cilvēks saprot un atpazīst, kas ir pornogrāfija (No zāles dep. I.Čepāne: „Nē!”), saprot un atpazīst, kas ir korupcija.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Šmits vēlas ko piebilst?

J.Šmits. Komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt valdības iesniegto likumprojektu un aicinu atgriezties pie Kalvīša valdības laikā izstrādātajiem noteikumiem par komisiju pornogrāfiska rakstura materiālu ekspertīzes veikšanai, jo patiešām, kā norādīja kolēģe Čepānes kundze, tā novērstu ļoti daudzus pārpratumus, ieviestu skaidrību un arī deleģētu… tur būtu eksperti, cilvēki, kas varētu patiešām noteikt, kas ir pornogrāfija un kas nav pornogrāfija, lai nebūtu šo pārpratumu. Es aicinu balsot „pret”, noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atdot valdībai pārstrādāt no jauna.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 37, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.2736 - „Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un virzīja to izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2772. Ārlietu komisijas vārdā aicinu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Kaut gan par šo likumprojektu neviens negrib debatēt, tas ir sava veida politiska pornogrāfija, pret kuru kategoriski iebilst PCTVL frakcija. Mēs iebilstam vispār pret mūsu bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās un pret to iespējamu paplašināšanos. Jo tā ir papildslodze mūsu budžetam; ir iespējami cilvēku upuri; tas ir izaicinājums tikumībai, ņemot vērā mūsu piedalīšanos Irākas un Afganistānas okupācijā, un tā ir terorisma draudu paplašināšanās. Jo mēs paši lūdzam atbildes triecienu. Sakarā ar to aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Frakcija „Saskaņas Centrs” neatbalsta grozījumus likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”, jo mūsu atbalstītāju un deputātu vairākums ir izteikti pacifisti.

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ja kāds runā par to, ka viņš ir izteikts pacifists, viņam vajadzētu nākt šeit tribīnē un ļoti smagi nosodīt Krievijas agresiju Gruzijā. Tad tas būtu patiess pacifisms! Citādi pacifisms ir tikai izrādīšanās un nevēlēšanās balstīt savu valsti tur, kur tas ir nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Eglītis vēlas ko piebilst?

J.Eglītis. Jā, mēs visi esam pacifisti, tomēr komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Pauls Putniņš.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi un cienījamās kolēģes! Izskatāmā dokumenta numurs ir 3062. Tātad tie ir grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”.

Uz otro lasījumu neviens priekšlikums nav saņemts, tāpēc aicinu Saeimu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

P.Putniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 28.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Putniņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Likumā par ostām”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Skatīsim dokumentu, kura numurs ir 3063, - likumprojektu „Grozījumi Likumā par ostām”.

Līdz šim šajā likumā nebija noteikta vienota kārtība, kā tiek izmaksāta atlīdzība Ostu valdes locekļiem un arī pārvaldniekiem, tāpēc Ministru kabinets ir pieņēmis grozījumus šajā likumā, kurā paredz šo vienoto kārtību.

Šī kārtība ir skatīta arī Ostu valdē, un Ostu valde to ir atbalstījusi. Jāsaka, ka tanī redakcijā vēl nebija paredzētas ostu pārvaldnieku algas, bet šis precizējums likumprojektā tika iestrādāts, skatot likumprojektu Ministru kabineta sēdē.

Šis likumprojekts bez iebildumiem ir saskaņots arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Tautsaimniecības komisijā bija diskusija par šo likumprojektu. Komisija to atbalstīja, un tāpēc lūdzu Saeimā to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Antai Rugātei. Es saprotu, ka deputāte Rugāte tomēr nevēlas debatēs runāt. Tādā gadījumā vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Protams, Ministru kabinets ir sagatavojis kārtējo likumprojektu, kas ir aizgājis bez iebildēm, jo doma ir laba. Redz, kādam alga ir par lielu, bet kādam algu vajadzētu samazināt. Bet ja mēs paskatāmies uz tām Latvijas ostām, kas ir minētas 8.panta 6.apakšpunktā… Pirmkārt, šis punkts nerunā par finanšu avotiem. Lai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs kādam piešķirtu atalgojumu, tas ir jāiekļauj nevienā citā kā vien Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas budžetā. Viņam nav tiesību rīkoties ar citas atvasinātas juridiskas personas budžetu.

Tas būtu pirmais.

Šeit nekas nav teikts par to, ka trijām lielajām Latvijas ostām ir trīs dažādi statusi un divām ir atsevišķs juridisks statuss. Ja mēs runājam par Ventspils ostu, tā ir pašvaldības iestāde. Ja runājam par Rīgas brīvostu, tā ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. Un, ja runājam par Liepājas ostu, tur valdes locekļi ir SEZ valdes locekļi, jo tā ir brīvā ekonomiskā zona… ne brīvā, bet speciālā ekonomiskā zona. Līdz ar to, ja mēs gribam uzrakstīt vienu tādu kārtīgu likumu, kas atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumam, ja mēs šo lietu gribam reglamentēt, tad vajag sagatavot vismaz uz otro lasījumu… Es aicinu perfekti sagatavot likumu, nosakot, ka tiesības pieņemt publiski saistošus aktus ir Ministru kabinetam, nevis atsevišķam ministram. Pēkšņi runāt par pašvaldību vai ostu budžetu, par finansējumiem… Cik es saprotu, tās algas joprojām domā izmaksāt no ostu budžeta. Līdz ar to es aicinu tomēr uz otro lasījumu ļoti nopietni - ļoti nopietni! - izskatīt šos priekšlikumus, īstenībā dodot Ministru kabinetam tiesības ar Ministru kabineta noteikumiem noteikt algu griestus. Un, ja mēs runājam par ostu pārvaldniekiem, tā jau ir šo ostu valžu kompetence un nekādā gadījumā - kāda ministra kompetence. Tā ka es aicinu tomēr labākus likumus nodot komisijām. Un, ja nu pirmajā lasījumā to atbalstām tādu, kāds tas ir, tad uz otro lasījumu atbildīgajai komisijai vajadzētu pievērst tam uzmanību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es piekrītu Leiškalna kungam, ka šis likumprojekts ir jānodod komisijām un jāatbalsta pirmajā lasījumā. Es piekrītu viņam arī tajā ziņā, ka šajā likumprojektā ir jāizdara būtiski grozījumi. Iespējams, ka, steidzoties šorīt uz darbu, jūs redzējāt LNT raidījumu „900 sekundes”. LNT raidījumā „900 sekundes” uzstājās Birka kungs, un žurnāliste viņam pajautāja: „Birka kungs, jūs sakāt, ka jūs sev iesaldēsiet šo algu un pārējo Ostas padomes locekļu, valdes locekļu algas un nepalielināsiet. Bet varbūt jums vajadzētu samazināt?” Tad Birka kungs teica: „Ziniet, mēs gan kaut ko tādu nevaram darīt! Tur pie visa ir vainīgs tikai likumdevējs un Ministru kabinets, mums nav nekādu tiesību.” It kā Birka kungam nebūtu pārstāvniecības šeit - Saeimā! Pašreizējā redakcijā kritērijus nosaka tikai Ministru kabinets… un pašreizējā redakcijā, šajā priekšlikumā, ka par vienu vai otru valdes locekli varēs lemt atsevišķs ministrs… šajā gadījumā, manuprāt, arī nav pareizi. Kaut arī, ja mēs lasām anotāciju, tad redzam, ka faktiski šis ierosinājums grozīt pastāvošo kārtību ir nācis no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, jo birojs šeit pilnīgi pamatoti ir saskatījis noteiktu interešu konfliktu. Es runāju tikai tāpēc, lai pievērstu uzmanību atbildīgajai komisijai, tiem speciālistiem, īpaši Leiškalna kungam, lai beidzot šajos taupības apstākļos, ko jūs te visu laiku sludināt, jūsu partijā arī šajā jomā tiktu kaut kas darīts un šis atalgojums tiktu noteikts adekvāts, nevis tāds, kāds tas ir šodien.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam, otro reizi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs!

Čepānes kundze, es arī jums piekrītu, lai gan jūs šodien ļoti vēlaties man iedzelt: vai nu uzvilkt naktskreklu, vai tā nosaukt par „speciālistu”, ka tās pēdiņas ir redzamas.

Es arī runāju par situāciju, kurā nav pareizi atļaut valdei pašai lemt par saviem atalgojumiem. Es uzskatu, ka šajā situācijā ir jādara līdzīgi kā ar valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēm un padomēm: Ministru kabinets izdod noteikumus, kur noteic griestus. Protams, vienai ostai, ja ir sliktāki rādījumi vai mazāki apjomi, tas atalgojums varētu būt mazāks, bet otrai, teiksim, lielāks. Bet tas ir jāsakārto un jāizdara perfekti, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Rīgas brīvosta un Liepājas SEZ ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas savās tiesībās uz patstāvīgu budžetu ir pielīdzināta jebkurai pašvaldībai. Kāpēc tad mēs neierosinām šajos taupības apstākļos pašvaldību vadītāju un pašvaldību darbinieku algas noteikt kādam ministram, kuram attiecībā uz šiem budžetiem, protams, nav nekādu tiesību? Viņam ir tiesības ierosināt atcelt pašvaldību.

Tā ka es aicinu sakārtot likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Aizbalts vēlas ko piebilst? (No zāles: „Nevajag! Balsot!”)

V.Aizbalts. Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt paldies par šīm debatēm. Un komisijā, es domāju, uz otro lasījumu mēs gaidīsim jau konkrētus priekšlikumus un kopīgi strādāsim.

Tāpēc es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Likumā par ostām” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Komisija priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 23.novembrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Nākamais izskatāmais likumprojekts - „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti!

Likumprojekta „Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi komisijā netika saņemti.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina Saeimu pieņemt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. 31.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts. Paldies.

Nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Ieroču aprites likumā”.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojektam „Grozījumi Ieroču aprites likumā”…

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi komisijā netika saņemti.

Komisija iepazinās ar attiecīgajiem dokumentiem un aicina parlamentu apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Ieroču aprites likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojektam „Grozījumi Ieroču aprites likumā” saņemti divi priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministra Veldres priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstījusi savā 2.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. 31.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Kā nākamo skatīsim likumprojektu „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to izskatīja un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Dalbiņš. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 31.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Kā nākamo skatīsim likumprojektu „Grozījums Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekta „Grozījums Militārā dienesta likumā” (dokuments Nr.3068) otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisija lūdz parlamentu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. 31.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Kā nākamo skatīsim likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (izskatāmais dokuments Nr.3069). Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus un izskatījusi tos savā sēdē.

1. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Porieša priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi 3.priekšlikuma redakcijā, ko iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Porietis.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

J.Dalbiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. 31.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

J.Dalbiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kā nākamo skatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ausma Ziedone-Kantāne. Lūdzu!

A.Ziedone-Kantāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu Nr.3076.

Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Otrajam lasījumam neviena priekšlikuma nav. Tātad es lūdzu Saeimu atbalstīt mūsu likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

A.Ziedone-Kantāne. Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas laiks ir 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. 31.oktobris. Paldies. Citu priekšlikumu nav.

Kā nākamo skatīsim likumprojektu „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, otrais lasījums.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Likumprojekts „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”. Atbildīgā komisija ir saņēmusi 15 priekšlikumus.

1. un 2.priekšlikums ir izstrādāts atbildīgajā komisijā. Tos lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 3. - redakcionāls atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru arī lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 6. - atbildīgās komisijas sagatavots priekšlikums, kuru lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 7.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 8. - precizējošs atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru arī lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 9. un 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumi. Tos arī lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 11.priekšlikumu iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Silaraupa. To komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 12. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Līdzīgi arī 13. un 14. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikumus - komisija ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Un pēdējais - 15. - ir Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Arī tas guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 6.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir pienācis laiks pārtraukumam, bet mums ir atlikuši neizskatīti trīs darba kārtības punkti - trīs lēmuma projekti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar priekšlikumu turpināt šodienas sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr.793/Lp9) trešajam lasījumam līdz 2008.gada 23.novembrim”.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Satiksmes ministrija vērsās pie Tautsaimniecības komisijas ar lūgumu pagarināt termiņu līdz 23.novembrim, lai izstrādātu kvalitatīvus, juridiski pamatotus priekšlikumus par grozījumiem šajā likumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! (Aplausi.) Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr.793/Lp9) trešajam lasījumam līdz 2008.gada 23.novembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 9.Saeimas deputāta Oļega Deņisova atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Oļega Deņisova atsaukšanu no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 8, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 9.Saeimas deputāta Oļega Deņisova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 9.Saeimas deputāta Oļega Deņisova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 3, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms reģistrācijas es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus, varētu teikt, ļoti daudzus, deputātu jautājumus vairākiem ministriem.

Ir saņemts deputātu Seiles, Čepānes, Kalnietes, Šadurska un Laicāna jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam „Par Krievijas vēstniecības Latvijā padomnieku Aleksandru Hapilovu”. Jautājums tiek nodots ārlietu ministram Mārim Riekstiņam.

Ir saņemts deputātu Latkovska, Mūrnieces, Zaķa, Reira un Āboltiņas jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai „Par aģentūru „Jaunie „Trīs brāļi”””. Jautājums tiek nodots kultūras ministrei Helēnai Demakovai.

Ir saņemts deputātu Bendrātes, Kantānes, Latkovska, Ķikustes un Rībenas jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par VSAA darbības nodrošināšanu 2009.gadā”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Ir saņemts deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Gravas un Rībenas jautājums tieslietu ministram Gaidim Bērziņam „Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Jautājums tiek nodots tieslietu ministram Gaidim Bērziņam.

Ir saņemts deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Gravas un Rībenas jautājums īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam „Par sekretariāta administratīvajām izmaksām”. Jautājums tiek nodots īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam.

Ir saņemts deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Gravas un Rībenas jautājums veselības ministram Ivaram Eglītim „Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Jautājums tiek nodots veselības ministram Ivaram Eglītim.

Ir saņemts deputātu Latkovska, Kariņa, Zaķa, Gravas un Rībenas jautājums vides ministram Raimondam Vējonim. Jautājuma nosaukums „Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Jautājums tiek nodots vides ministram Raimondam Vējonim.

Ir saņemts deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Gravas un Rībenas jautājums zemkopības ministram Mārtiņam Rozem „Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Jautājums tiek nodots zemkopības ministram Mārtiņam Rozem.

Ir saņemts deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Ķikustes un Mūrnieces jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam „Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Šis jautājums tiek nodots reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam.

Ir saņemts deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Ziedones-Kantānes un Ķikustes jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram „Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Šis jautājums tiek nodots satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Ir saņemts deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Ķikustes un Mūrnieces jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam „Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Šis jautājums tiek nodots iekšlietu ministram Marekam Segliņam.

Ir saņemts iepriekš minēto deputātu Kariņa, Latkovska, Zaķa, Ķikustes un Mūrnieces jautājums labklājības ministrei Ivetai Purnei „Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Šis jautājums tiek nodots labklājības ministrei Ivetai Purnei.

Ir saņemts jautājums, ko iesnieguši deputāti Kariņš, Latkovskis, Zaķis, Ķikuste un Mūrniece izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, „Par ministriju administratīvajām izmaksām”. Šis jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Ir saņemts analoģisks jautājums finanšu ministram Atim Slakterim, ko ir iesnieguši deputāti Kariņš, Latkovskis, Zaķis, Ķikuste un Mūrniece. Šis jautājums tiek nodots finanšu ministram Atim Slakterim.

Saņemts tāda paša nosaukuma jautājums aizsardzības ministram Vinetam Veldrem, ko iesnieguši deputāti Kariņš, Latkovskis, Zaķis, Ķikuste un Mūrniece. Tas tiek nodots aizsardzības ministram Vinetam Veldrem.

Ir saņemti pilnīgi vienādi jautājumi ar nosaukumu „Par ministriju administratīvajām izmaksām”, kas ir adresēti ārlietu ministram Mārim Riekstiņam, bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, kultūras ministrei Helēnai Demakovai un īpašu uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Signei Bāliņai, kurus ir iesnieguši deputāti Kariņš, Latkovskis, Zaķis, Ķikuste un Mūrniece. Tātad atgādinu, ka jautājuma nosaukums ir „Par ministriju administratīvajām izmaksām”, bet Bāliņas kundzei iesniegtais jautājums ir „Par sekretariāta administratīvajām izmaksām”. Šie jautājumi tiek nodoti pēc piekritības īpašu uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Signei Bāliņai, kultūras ministrei Helēnai Demakovai, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam un ārlietu ministram Mārim Riekstiņam.

Vairāk jautājumu nav. (Aplausi.) (No zāles: „Vēl! Vēl! Bravo!”)

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, es jūs gribētu informēt par to, ka šodien tūlīt pēc reģistrācijas rezultātu nolasīšanas visi tiek aicināti Dzeltenajā zālē uz biedrības „Zaļā māja” organizētās fotogrāfiju izstādes, kas veltīta klimata izmaiņām, atklāšanu.

Savukārt pulksten 13.00 visi ir aicināti pie Saeimas nama galvenajām durvīm (tātad centrālo trepju galā), iepretī Jēkaba baznīcai, lai tiktos ar atbalsta programmas neredzīgiem cilvēkiem „DIA:logs” pārstāvjiem.

Un tagad vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam, kurš pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.50.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu uzmanību, godātie Juridiskās komisijas locekļi! Komisijas sēdi sāksim pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde būs tūliņ pat komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vitālijs Aizbalts, Silva Bendrāte… otro reizi… (No zāles: „Nav viņas!”), Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Imants Kalniņš, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis, Jānis Lagzdiņš… (No zāles: „Ir! Lagzdiņš ir!”), Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls, Anna Seile, Inese Šlesere un Nils Ušakovs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Labdien! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Šodien ir jāsniedz atbildes uz pieciem jautājumiem.

Kā pirmo izskatām deputātu Jāņa Reira, Lindas Mūrnieces, Dzintara Zaķa, Silvas Bendrātes un Arta Kampara jautājumu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam „Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju”.

Ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi uz deputātu jautājumiem.

Neviens no jautājuma uzdevējiem nav ieradies, lai uzdotu papildu jautājumus, tātad atbilde jautājuma uzdevējus apmierina. Jautājums izskatīts.

Kā otro izskatām deputātu Lindas Mūrnieces, Dzintara Zaķa, Silvas Bendrātes, Ulda Ivara Gravas un Artura Krišjāņa Kariņa jautājumu finanšu ministram Atim Slakterim „Par lombardu darbību”.

Finanšu ministra vietā atbildi ir sniedzis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Zalāns.

Jautājuma uzdevēji nav vēlējušies uzdot papildu jautājumus. Atbilde acīmredzot viņus apmierina. Jautājums izskatīts.

Kā trešo izskatām deputātu Lindas Mūrnieces, Dzintara Zaķa, Silvas Bendrātes, Ulda Ivara Gravas un Artura Krišjāņa Kariņa jautājumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam „Par lombardiem”.

Arī iekšlietu ministrs ir sniedzis rakstveida atbildi par lombardiem.

Jautājuma uzdevēji nav vēlējušies uzdot nekādus papildu jautājumus, līdz ar to atbilde viņus apmierina. Jautājums izskatīts.

Ceturtais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un Buzajeva jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par 2008.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.612 samērīgumu un leģitimitāti”.

Ministru prezidents ir sniedzis rakstveida atbildi.

Mums ir jānoskaidro, vai atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Mēs neesam apmierināti ar šo atbildi. Jau ceturto reizi nevaram saņemt nevienu ciparu par to cilvēku skaitu, kuri ir pakļauti atestācijām. Sakarā ar to mēs tomēr laipni gaidīsim Ministru prezidentu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad, kā deputāts Buzajevs informēja, jautājuma uzdevēji ar rakstveida atbildi nav apmierināti un vēlas saņemt arī atbildi uz papildu jautājumiem. Līdz ar to jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Ķikustes, Zaķa, Bendrātes, Āboltiņas un Mūrnieces jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram „Par VAS „Latvijas Pasts” parādiem”.

Uz šo jautājumu rakstveida atbildi satiksmes ministra vietā ir sniedzis bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks.

Jautājuma uzdevēji nav vēlējušies uzdot nekādus papildu jautājumus, tātad atbilde viņus apmierina. Jautājums ir izskatīts.

Līdz ar to ir izskatīti visi šodienai ieplānotie jautājumi.

Paldies par darbu, un darbu beidzam.

Balsojumi

Datums: 23.10.2008. 09:06:36 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par algu izlīdzināšanu valsts pārvaldē
Datums: 23.10.2008. 09:19:34 bal003
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma ar dok. nr3072 iekļaušanu nākošajā sēdes kārtībā

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei I.Šleserei
Datums: 23.10.2008. 09:20:48 bal004
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. I.Šleserei

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam B.Cilevičam
Datums: 23.10.2008. 09:21:30 bal005
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. B.Cilevičam

Lēmuma projekts "Par Jāņa Šmita ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā"
Datums: 23.10.2008. 09:23:00 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3079

Pieprasījums bērnu un ģimenes lietu ministram A.Baštikam "Par ministrijas darbību"
Datums: 23.10.2008. 09:58:16 bal009
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.2929

Pieprasījums satiksmes ministram A.Šleseram "Par satiksmes ministra bezdarbību"
Datums: 23.10.2008. 10:17:00 bal010
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.2956

Latvijas-Šveices sadarbības programmas vadības likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.10.2008. 10:23:32 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2766 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.10.2008. 10:25:14 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2787 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.10.2008. 10:27:00 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2788 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.10.2008. 10:28:30 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2789 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.10.2008. 10:29:50 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2790 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Kredītiestāžu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 23.10.2008. 10:31:22 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2795 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (3.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 11:04:02 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3035 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās" (3.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 11:05:38 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3058 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 11:07:12 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3081 pieņemšanu 3.lasījumā

Dzīvnieku barības aprites likums (3.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 11:12:04 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3082 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Farmācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 11:13:10 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3084 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Informācijas atklātības likumā (1.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 11:27:20 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2891 pieņemšanu 1.lasījumā

Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadības likums (2.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 11:30:32 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3048 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 11:32:08 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2922 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 11:33:42 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2767 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 12:03:20 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2858 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (1.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 12:04:32 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2736 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" (1.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 12:08:50 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2772 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (2.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 12:10:18 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3062 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Likumā par ostām (1.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 12:18:44 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2890 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 12:20:02 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3064 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (2.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 12:21:34 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3065 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ieroču aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 12:22:50 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3066 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Nacionālo Bruņoto spēku likumā (2.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 12:24:04 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3067 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Militārā dienesta likumā (Nr.806/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 12:25:12 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3068 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Militārā dienesta likumā (Nr.752/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 12:26:46 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3069 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (2.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 12:28:14 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3076 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 23.10.2008. 12:30:58 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3083 pieņemšanu 2.lasījumā

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" (Nr.793/Lp9) trešajam lasījumam līdz 2008.gada 23.novembrim
Datums: 23.10.2008. 12:32:42 bal039
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3099

Par LR 9.Saeimas deputāta Oļega Deņisova ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā
Datums: 23.10.2008. 12:33:56 bal041
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3101