Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 16.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto Saeimas šodienas sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 45.punktu - likumprojekta „Latvijas-Šveices sadarbības programmas vadības likums” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? (No zāles: „Nav! Piekrīt!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas, 16.oktobra, sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, un ietvert to sadaļā, kurā ir Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Un viņi vēlas, lai mēs iekļautu šo darba kārtības punktu pirms visiem apstiprinātās darba kārtības punktiem, tātad kā pirmo darba kārtības punktu sadaļā „Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Juridiskā komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu (pirms otrā lasījuma) likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” līdz 2008.gada 20.oktobrim un iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā attiecīgo Saeimas lēmuma projektu un izskatīt to pēc darba kārtības 44.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” otrajam lasījumam” līdz šī gada 21.oktobra pulksten 17.00”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šāda darba kārtības punkta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 13 Saeimas deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Visvalža Lāča atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 13 Saeimas deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Visvalža Lāča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību. Sākam ar pirmo sadaļu - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Nacionālās drošībās likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Informācijas atklātības likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bendrātes, Circenes, Zaķa, Mūrnieces un Gravas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir likumprojekts par Starptautiskās veco ļaužu dienas iekļaušanu Latvijas gada kalendārā. Šo likumprojektu iesniegt nav rosinājis vēlēšanu tuvums. Kā jau jūs saprotat, līdz vēlēšanām vēl ir ļoti tālu. Tāpat to nav rosinājis arī nekādu svētku tuvums, jo svētki ir pagājuši. Bet patiešām šie svētki, ar ko saistīta šī Veco ļaužu diena, tas ir, 1.oktobris, ir nupat kā pagājuši. Latvijas daudzās pašvaldībās, piemēram, Rīgā, Ventspilī, Jēkabpilī, Smiltenē, Daugavpilī un citur, 1.oktobrī atzīmēja Veco ļaužu dienu. Un es internetā izlasīju, ka daudz kur šajā dienā notika gan koncerti, kas veltīti vecajiem ļaudīm, gan ekskursijas, gan svētku pasākumi, bet Rīgā pat bija nūjošanas pārgājiens, lai stiprinātu veselību un tuvāk iepazītu rudenīgo pilsētvidi.

Es šajā dienā biju uzaicināta piedalīties veco ļaužu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla „Dzīvotprieks” rīkotajos godos tepat Rīgas pievārtē - Garkalnes pašvaldībā. Sadarbības tīkls „Dzīvotprieks” šogad svin savu piekto gadskārtu. Tas šobrīd apvieno 30 nevalstiskās organizācijas, un to skaits ar katru gadu arī palielinās. Līdzās veco ļaužu apmācībām, lai spētu veiksmīgāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos un politikas veidošanas procesos, līdzās konkrētai darbībai, veco ļaužu interešu aizstāvēšanai un problēmu risināšanai sadarbības tīkls „Dzīvotprieks” vecos ļaudis jau trīs gadus rosina 1.oktobrī atzīmēt Veco ļaužu dienu, kā to jau kopš 1991.gada ir aicinājusi darīt ANO Ģenerālā Asambleja un kā to dara visapkārt Eiropā.

Sadarbības tīkla „Dzīvotprieks” atbildīgā dalīborganizācija „Baltā māja” visām Saeimas frakcijām ir atsūtījusi lūgumu iekļaut valsts gada kalendārā 1.oktobri kā atzīmējamu Starptautisko veco ļaužu dienu. Tātad tā ir pašu veco ļaužu vēlme šādu dienu atzīmēt vienu reizi gadā.

Var, protams, vaicāt, ko tas spēj dot vecajiem ļaudīm šajos grūtajos laikos, bet, 1.oktobrī esot Garkalnē, kur vienā zālē bija sapulcējies vairāk nekā 100 vecu, saposušos un smaidošu cilvēku no tālām un tuvām Latvijas vietām, varēja tomēr nepārprotami saprast, ka ir svarīgi ne tikai tas, ko tu ieliec maciņā un mutē, bet arī tas, kas ir saistīts ar sapratnes, ar prieka un līdzcilvēku uzmanības vairošanu. Tāpat kā katrs jauns cilvēks, arī ikviens vecs cilvēks sapņo, priecājas, cenšas saprast, pieņem, gaida, mierina, mīl un skumst, piekāpjas un cer. Un tad lai arī atspoguļojas tas viņu svētkos 1.oktobrī! Lai veidojas jauna tradīcija - 1.oktobrī visā Latvijā svinēt Veco ļaužu dienu, kas liktu arī izvērtēt, cik daudz viņu labā ir darīts, un sapurināties, paveikt vairāk!

Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu par 1.oktobra iekļaušanu valsts kalendārā, lai to atzīmētu kā Starptautisko veco ļaužu dienu, kā to ir paši vecie ļaudis arī vēlējušies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Bendrātei.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam. Es saprotu, ka viņš vēlas runāt „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kolēģi!

Protams, vecie ļaudis ir pelnījuši uzmanību, tomēr ne šādā formā. Tāpēc man ir alternatīvs priekšlikums: par svinamu dienu pasludināt to dienu, kurā valdība būs nodrošinājusi cilvēka cienīgus dzīves apstākļus pensionāriem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka jūs aicināt nenodot šo likumprojektu komisijai? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bendrātes, Circenes, Zaķa, Mūrnieces un Gravas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par valsts budžetu 2009.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

„Pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Budžeta sastādīšana - tas ir katras valdības svarīgākais darbs un uzdevums, jo budžetam ir jārada pārliecība ikvienam šajā valstī, kādā veidā attīstīsies valsts, kādā veidā dzīvos ikviens no mums, cik naudas viņš saņems un cik viņš varēs tērēt.

Tas, ko mēs redzam šodien, un tas, uz ko aicinājām jau pavasarī… Jau pavasarī bija skaidrs, kāda būs ekonomiskā situācija, un mēs no šīs tribīnes aicinājām, lai Saeima uzdotu valdībai izstrādāt plānu ekonomiskās krīzes novēršanai. To ierosināja opozīcija, bet jūs to drošu roku, ar podziņu spiešanas mehānismu, noraidījāt.

Šodien aizlido gājputni, sāk nākt apkures rēķini. Kas notiek sabiedrībā un valdībā? Joprojām rūpju sarauktas pieres, joprojām ļoti lielas runas. Bet realitāte? Realitāte - šodien Saeimā iesniegts budžets, kuru es gribētu nosaukt par ilūziju budžetu. Ilūziju budžets, kurš, no vienas puses, balstīts uz ne ar ko nepamatotu optimistisku prognozi. Divus procentus pieauguma nesola pat vislielākie mūsu draugi un vislielākie optimisti. Tas nozīmē, ka nez vai pabeigsim nākamo gadu ar 1,85 procentus lielu budžeta deficītu.

No otras puses, tās ir ilūzijas par pildītiem solījumiem. Pareizāk sakot, tie ir nepildīti un pat lauzti solījumi, kuri dažkārt ir noteikti pat likuma formā. Tie ir lauzti solījumi, ka cilvēkiem tiks paaugstināta alga, tie ir lauzti solījumi par to, ka reāli tiks samazināti budžeta izdevumi. Tā ir ilūzija, ka izdevumi ir samazināti! Ir samazināts vēlmju saraksts, nevis bāzes izdevumi. Ir apsolīts, ka samazinās sekretariātus. Ko mēs redzam? Viņu izdevumi ir paredzēti pat uz nākamajiem diviem gadiem. Kā jau teicu - pilnīgas un absolūtas ilūzijas.

Ilūziju pasaulē parasti dzīvo narkomāni. Es negribētu, lai latviešu tauta tiktu uzskatīta par narkomāniem, kuri dzīvo ilūzijā, ka viss ir kārtībā, ka mēs nodrošinām šīs valsts attīstību. Ar šo budžetu valdošā koalīcija ir pierādījusi savu bankrotu, savas politikas bankrotu, tādēļ nepieļausim to, ka valdošās koalīcijas bankrots kļūst arī par mūsu valsts bankrotu. Tāpēc es aicinu šo budžetu neatbalstīt.

Nav jau pirmais gads, kad budžetu neiesniedz likumā noteiktajā laikā. Šo termiņu pārkāpušas vairākas valdības jau regulāri pēc kārtas. 1.oktobris ir tas termiņš, kad ir jāiesniedz likumprojekts, bet tas netiek iesniegts jau regulāri. Varbūt tad sagaidīsim reālu, nevis ilūziju budžetu, lai valdība beidzot nevis tikai rauc pieri, bet tomēr sēžas pie galda un sāk strādāt. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Viņš acīmredzot runās „par” likumprojekta nodošanu komisijām.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Gribu sākumā nocitēt savas kolēģes un pat draudzenes Ausmas Kantānes vīru - nebaidos šo vārdu: ģeniālo dzejnieku - Imantu Ziedoni, kas teica: „Ak, nedariet šo šodien,/ Ko padarīt var rīt,/ No mana atvēziena/ Uzreiz trīs priedes krīt.” Un jūs zināt nobeigumu šim skaistajam dzejolim: „Ja prasa, kas šeit atbild,/ Tad teic - viss kolektīvs,/ Un tā tu vienmēr būsi/ No atbildības brīvs.” Bet nav jau vērts te citēt dzejoļus un nav vērts mētāties ar tiem skaitļiem, un nav vērts runāt par to slikto budžetu. Šis tik tiešām nav labs budžets, un tik tiešām šajā budžetā ekonomiskais pieaugums ir prognozēts 2 procenti, deficīts - 1,85, un mēs zinām, kas notiek tad, kad krustojas ieņēmumu plāni ar reālo dzīvi jeb ar reālo ekonomiku - ar reālajiem ienākumiem valsts budžetā.

Līdz ar to es aicinu būt atbildīgiem, tai skaitā arī opozīcijas, pozīcijas... Mēs nemitīgi mētājamies ar frāzēm: opozīcijas, pozīcijas frakcijas… Ir jānodod budžets! Šobrīd ir jānodod budžets, jāstrādā pie šī budžeta! Jāstrādā man, jāstrādā Kariņa kungam, Repšes kungam, Āboltiņas kundzei, jāsauc palīgā Rimšēvičs un ko tikai vēl gribat! Tas budžets ir jāuztaisa labāks, nekā ir, un, lai to varētu taisīt labāku, tas ir jānodod šodien komisijām.

Politiķi jau dzīvo un tiešām atbild kā kolektīvs. Tur vienai partijai dod balsis nākamajās vēlēšanās… bet mēs šobrīd nevaram cīnīties par balsīm. Mums šodien, sākot strādāt pie budžeta un to pavadošās nodokļu likumu paketes, ir jāstrādā pie Latvijas nākotnes. Es nedomāju, ka šai valstij ir daudz bijušas tik izšķirīgas reizes kā šis gads - šī gada budžets un nākošā gada budžeta realizācija.

Tā ka, dāmas un kungi, aicinu nobalsot „par”! Arī tos, kas sevi sauc par opozīciju, un arī tos, kas dalās frakcijā un kam ir visdažādākie iebildumi pret šajā budžetā ierakstīto.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Par valsts budžetu 2009.gadam” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 36, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam. Viņš runās „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību likumprojektam, ko, iespējams, daudzi nav pat izlasījuši vai iedziļinājušies, kas tas ir. Tas faktiski ir diemžēl bēdīgs ilustratīvs par to, kādā veidā strādā šī valdība, kā koalīcija strādā, tas ir, ar lauztajiem solījumiem.

Šajā gadījumā runa ir par Vides ministrijas, manuprāt, agresīvo nostāju, iekļaujot aizvien vairāk Latvijas teritorijas aizsargājamo teritoriju statusā. 2005.gadā Saeima pieņēma likumu, kas paredzēja kārtību, kādā tiem, varētu teikt, nelaimīgajiem zemes īpašniekiem, kuru zeme vai mantotā zeme pēkšņi kļūst par aizsargājamo teritoriju, tā tiek kompensēta, respektīvi, kādā kārtībā valsts atpērk no viņiem šo zemi. Tam likumam bija jāstājas spēkā 2008.-2009.gadā. Šie grozījumi paredz to, ka atliks zemes atpirkšanu līdz 2012.gadam tiem īpašniekiem, kuru zeme ar liegumiem faktiski ir pataisīta par bezvērtīgu.

Manuprāt, šī ir viena no tām lietām, pret kurām mums kā deputātiem ir asi jānostājas, jo šī kustība, pārņemot cilvēku zemi un pataisot to par dabas rezervātiem, nav tik daudz politiski motivēta, argumentēta, cik ir birokrātiski motivēta. Eiropas Komisija pieņem savas direktīvas „aklā” veidā, mūsu valsts ierēdniecība cenšas un pārcenšas, iekļaujot aizvien vairāk Latvijas teritorijas dabas liegumu zonā; sak, Dievs pasarg, mēs nevaram te neko ne ražot, ne paši taisīt… ka viss būtu jāpērk no ārzemēm. Un tajā pašā laikā mēs pat nespējam šiem cilvēkiem kārtīgi kompensēt viņu reālos zaudējumus, atpērkot viņu zemi. Manuprāt, šis likumprojekts ir kā šķira noraidāms. Mēs nevaram ļaut ierēdniecībai to patvaļu pār īpašnieku interesēm un tiesībām - ņemt šo virsroku.

Ja mūsu valsts ierēdniecība vēlas pataisīt kādu teritoriju par dabas aizsargājamo teritoriju, tad mums būtu jāieraksta likumā, ka to drīkst darīt tikai tajā dienā, kad valstij ir nauda, ar ko atpirkt šo zemi. Tad, manuprāt, lai tik taisa kaut visu Latvijas teritoriju par dabas parku, bet lai kāds par to maksā. Kamēr kāds par to nemaksā šiem zemes īpašniekiem, manuprāt, šajā virzienā nedrīkstētu iet.

Šis likumprojekts paredz līdz 2012.gadam kārtējo reizi atlikt šiem cilvēkiem kompensāciju… Valsts neatpirks viņu zemes, un tas nav pareizi. Es atkārtoju: tas nav pareizi! Es pievēršu tam uzmanību, jo domāju, ka nevienā politiskajā partijā nav tādas nostādnes, ka valstij vajag atņemt privātīpašniekiem viņu tiesības uz zemi. Bet tas ir reāli tas, kas notiek.

Es esmu to argumentējis valdībā, es to argumentēju Saeimā. Es aicinu ikvienu iedziļināties šajā jautājumā, un mēs varam noraidīt šo konkrēto likumprojektu. Mums ir plašas debates par budžetu kopumā, bet šis likumprojekts, manuprāt, ir ārpus tā visa noraidāms, jo viņš ir vērsts pret jebkura īpašnieka tiesībām, viņš ir pret to būtību, uz kādas mūsu valsts ir uzbūvēta. Un šis ir rezultāts, ka politiķi neiedziļinās ierēdņu pašdarbībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam. Viņš acīmredzot runās „par” likumprojekta nodošanu komisijām.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu nodot komisijai izskatīšanai šo likumprojektu kaut vai tā paša viena iemesla dēļ. Kariņa kungs!… Kariņa kungs… Viņu neinteresē šī problēma… (Troksnis zālē. No zāles: „Kariņa kungs! Kariņa kungs!”) Kariņa kungs… Es atvainojos!

Ar vienu vārdu sakot, problēma ir tāda, ka šogad bija iespēja pieteikties uz šīs zemes atpirkšanu. Tātad bija iespēja cilvēkiem savu zemi pārdot valstij. Pieteicās nulle cilvēku. Kaut vai tāpēc vien šis likums ir jāver vaļā, lai tiktu skaidrībā, kur ir šī nelaime un kāpēc situācija ir izveidojusies šāda.

Es ļoti ceru, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tiks skaidrībā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens „pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” nodošanu Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 16, atturas - 5. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publisko aģentūru likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Meža likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 33, atturas - 2. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par mērījumu vienotību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Vides aizsardzības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Konkurences likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai, kura vēlas runāt „pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Kolēģi! Runājot par budžetu kopumā, es teicu, ka tas ir ilūziju budžets un ka tas ir lauzto solījumu budžets. Vesela virkne likumu grozījumu, šī pakete, ko mēs nododam… ja jūs tajā rūpīgi ieskatāties, tā ir tieši tāda, kurā netiek solīts cilvēkiem, kuri ir cietuši no noziegumiem… netiek solītas kompensācijas. Cilvēkiem, uz kuru zemes valstij vajag nodarboties ar to, lai aizsargātu tur dabas objektus, netiek solītas kompensācijas.

Šie grozījumi likumā „Par tiesu varu” ir viens no visgrandiozākajiem piemēriem šīs valdības neprofesionalitātei un tādai rīcībai, kas varētu vest uz valsts bankrotu. Tiesneši un tiesu darbinieki ir vienīgie, kuriem algas palielinājums ir noteikts likumā; nevis šajos solījumos, kur arī ir rakstiski dokumenti, bet noteikts likumā! Ir runa ne tikai par tiesnešiem. Ir runa par tiesībsargājošām iestādēm, par prokuroriem, par Satversmes tiesas tiesnešiem, jo viņiem visiem alga ir piesaistīta pie šī likuma. Tātad tā ir vesela virkne cilvēku, kas rūpējas par mūsu drošību, par kārtību valstī, par to, lai mēs ticētu vienam no demokrātiskas valsts pamatiem - tiesiskumam. Mēs ne vienu reizi vien no šīs tribīnes esam runājuši par to, cik augsts ir tiesu prestižs. Augstākās tiesas priekšsēdētājs teica: neiedodot šo algas paaugstinājumu, paaugstināsies korupcijas riski. Neiedodot šo algas paaugstinājumu, palielināsies risks tam, ka noziedznieki šajā grūtajā ekonomiskajā situācijā jutīsies uz ielām daudz brīvāk. Jo - vai prokurori spēs nodrošināt un uzturēt savas ģimenes un godprātīgi strādāt? Tas ir jautājums. Bet galvenais jau nav tas, ka tie ir lauztie solījumi. Šis likumprojekts, šie grozījumi… atbalstot šos grozījumus, mēs tiešām varam nonākt reālā juridiskā strupceļā. Jo, paredzētos likuma grozījumus neizpildot, tiks pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un tas nozīmē, ka ikviens no Latvijas tiesnešiem vai tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kurš uzskatīs, ka viņam pietiek spēka sagatavot iesniegumu Satversmes tiesai, ar tādu vērsīsies, un arī Juridiskās fakultātes 1.kursa students jums pateiks, ka, visdrīzāk, tā lieta ir simtprocentīgi vinnēta. Tātad mēs šodien gatavojamies atbalstīt grozījumus, kuri ir viegli atceļami Satversmes tiesas ceļā un kuri valstij rada kārtējo soli ceļā uz bankrotu.

Tāpēc es vēlreiz lūdzu - neatbalstīsim šādus likumprojektus!

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Par” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Grīņu dabas rezervāta likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Moricsalas dabas rezervāta likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Slīteres nacionālā parka likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam skatīt nākamo apstiprinātās darba kārtības punktu, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz virzīt šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā, bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, Saeimas šodienas sēdē un iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu. Vai kolēģiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības punkts - Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu. Lēmuma projekts „Par ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību saistīto izdevumu samazināšanu”, ko iesnieguši deputāti Zaķis, Kariņš, Āboltiņa, Repše, Rībena, Kampars, Grava, Bendrāte, Circene un Reirs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli… ir jautājums, vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts sēdes darba kārtībā. (No zāles: „Ir!”) Ja kaut viens deputāts iebilst, tādā gadījumā mums, Saeimai, ir jālemj par to, vai šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret” šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, viņš acīmredzot runās „par”.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi!

„Jaunais laiks” piedāvā uzdot Ministru kabinetam izdarīt mājasdarbu. To mājasdarbu, ko Ministru kabinets faktiski šobrīd nav veicis. Budžets, kā mēs no Leiškalna kunga dzirdējām, ir sagatavots šā tā, diez ko kvalitatīvs tas nav. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tā es neteicu! Teicu, ka slikti!”) Mēs piedāvājam palīdzēt Ministru kabinetam un sagatavot mājasdarbu līdz galam.

Leiškalns kungs apgalvo, ka budžets ir slikts… Nu, tam es arī piekrītu.

„Jaunā laika” piedāvājums ir šāds. Ministru kabinetam būtu uz pusi jāsamazina kapitālsabiedrību padomēs strādājošo skaits. Jūs visi labi zināt, ka Latvijā ir virkne kapitālsabiedrību - „Latvenergo”, „Latvijas valsts meži” un tā tālāk, un tā tālāk -, kuru padomes lielā mērā tiek izmantotas kā barotavas politisko partiju pārstāvjiem. Mēs iesakām šo skaitu samazināt.

„Jaunais laiks” piedāvā arī atteikties no mēneša atlīdzības valsts kapitāldaļu turētājiem. Jūs visi labi zināt, ka ir valsts sekretāri, tā saucamie kapitāldaļu turētāji, un viņi par šo darbiņu, kurš īstenībā ir ļoti grūti formulējams un neprasa absolūti nekādas pūles, katru mēnesi saņem pamatīgu naudu. Mēs aicinām atteikties arī no visa tā.

Un visbeidzot - trešais, ko mēs piedāvājam. Ja nu tiek mainīti šajās padomēs kandidāti, tad tas ir jādara konkursa kārtībā, nevis kā savādāk.

„Jaunais laiks” iesaka to visu uzdot Ministru kabinetam un izdarīt, kamēr tas vēl ir iespējams. Kamēr budžets nav pieņemts, to var darīt, un tas būs ne tikai ieguvums finanšu ziņā, bet arī labs signāls sabiedrībai par to, ka Ministru kabinets ir gatavs iet uz reāliem savu izdevumu samazinājumiem, ne tikai iesaldējumiem.

Paldies. Es aicinu to atbalstīt un iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam - Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija. Viņš acīmredzot runās „pret”.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Vispirms gribu pateikt lielu paldies „Jaunajam laikam” par šo ierosmi. Taču gribu teikt arī to, ka šī ierosme nāk apmēram pusotru mēnesi par vēlu. Ministru prezidents jau ir iesaldējis šīs dažādās padomēs nolemtās algas. Viņš ir ļoti nopietni ierobežojis arī jebkuru prēmiju un jebkādu citu papildu atlīdzību izmaksu, viņš ir nodibinājis arī darba grupu, kuras uzdevums ir optimizēt un sakārtot šo sistēmu.

Es aicinu „Jaunā laika” cilvēkus iesniegt šo priekšlikumu rakstiski Ministru prezidenta izveidotajai darba grupai, un aicinu tāpēc kolēģus balsot „pret” šā jautājuma iekļaušanu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Kariņa, Āboltiņas, Repšes, Rībenas, Kampara, Gravas, Bendrātes, Circenes un Reira iesniegtā patstāvīgā priekšlikumu - lēmuma projekta „Par ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību saistīto izdevumu samazināšanu” - iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 36, atturas - 9. Lēmuma projekts - patstāvīgais priekšlikums - nav iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, bet saskaņā ar Kārtības rulli mēs varam lemt par šī lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām. Vai ir kāds priekšlikums par nodošanu kādai no komisijām? Nav šāda priekšlikuma. Līdz ar to šis patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

Nākamais darba kārtības punkts ir Prezidija ziņojumi par atvaļinājuma piešķiršanu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu… es atvainojos, iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šī gada 9.oktobrī, un Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris. Par to tiek ziņots Saeimas sēdē, bet šis jautājums nav balsojams.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir piešķīris, pamatojoties uz deputāta Ainara Latkovska iesniegumu, 9.oktobrī bezalgas atvaļinājumu deputātam Ainaram Latkovskim. Arī par šī atvaļinājuma piešķiršanu tiek ziņots Saeimas sēdē, bet šis jautājums nav balsojams.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam „Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. Nr.442/Lp9) līdz 2008.gada 20.oktobrim”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskā komisija pēc Satiksmes ministrijas ierosinājuma lūdz šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu pagarināt līdz 20.oktobrim. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. Nr.442/Lp9) līdz 2008.gada 20.oktobrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2008.gada 20.oktobrim.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj! Kolēģi! Darba dokumenta numurs ir 3049. Kā jau priekšsēža kungs teica, „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, kur mēs labojam 3.pantu, palielina noguldījumu garantijas līdz 35 000 latu, respektīvi, 50 000 eiro. Tas izriet no direktīvas prasības, jo pēc savas būtības jau šībrīža summa, kas ir 14 000 lati, nosedz 97,5 procentus noguldījumu. Šis ir drošības solis, Eiropas prasība un virziens uz to, lai nevienam neizdodas šūpot šobrīd diezgan, es pat teiktu vairāk - ļoti stabilo Latvijas komercbanku sistēmu.

Tā ka es aicinu komisijas vārdā šo likumprojektu pieņemt steidzamības kārtā un pievērst uzmanību balsojumam par steidzamību. Tas šo likumprojektu ļautu izsludināt ātrāk nekā tad, ja ir zems steidzamības balsojuma procents Saeimā.

Tā ka aicinu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Paldies, kolēģi! Un tagad es aicinu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Es gribētu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Komisija salūkojusi dažas nianses pārejas noteikumos, kuri būtu labojami. Tāpēc es aicinu priekšlikumus iesniegt šodien līdz pulksten 10.00 un likumprojektu izskatīt šodien.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai jums ir iebildumi pret to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien pulksten 10.00 un ka likumprojektu otrajā lasījumā izskatām šodienas sēdē? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem nav iebildumu.

Paldies, Leiškalna kungs.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Vispārējās izglītības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā… Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā par likumprojektu „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” runās komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” trešajam lasījumam ir saņemti astoņi priekšlikumi. Divi kolēģi deputāti - Circenes kundze un Šadurska kungs - iesnieguši priekšlikumus, ko komisija vienbalsīgi noraidīja tāpēc, ka šie priekšlikumi runā par izglītības politiku kopumā, bet mūsu komisija apņēmās skatīt šo daudzo grozījumu paketi tikai saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

1. - deputātes Circenes kundzes priekšlikums - netika atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 2. - deputātes Circenes kundzes priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 3. - deputāta Šadurska kunga priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ā, es atvainojos, jā! Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Spurdziņa kungs runāja ļoti pareizi, un deputāta Šadurska priekšlikums nav jāatbalsta. Es neaicināšu Saeimu balsot par šo priekšlikumu vai to atbalstīt. Bet kāpēc šāds priekšlikums vispār ir radies?

Pēc savas būtības jau tas nav nepareizs. Izglītības un zinātnes ministrija, tās Vispārējās izglītības departaments veido politiku un normatīvos aktus vispārējās un speciālās izglītības jomā. Tā tas ir. No juridiskās prakses viedokļa likumā nekad netiek reglamentēts, kāda ministrijas struktūra veiks tos vai citus normatīvos aktus. Un tas ir pareizi. Un tāpēc Šadurska priekšlikums ir juridiski nekorekts.

Kāpēc es to iesniedzu? Godātie kolēģi! Satraucoša ir ziņa no Izglītības un zinātnes ministrijas par centieniem apvienot divus vislielākos departamentus - Vispārējās izglītības departamentu un Profesionālās izglītības departamentu. Tās ir divas ministrijas pamatfunkcijas un apjoma ziņā - vislielākais darbs. Visplašākais mums ir tieši vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu tīkls.

Šie divi departamenti absolūti noteikti nav apvienojami. Pirmkārt, tāpēc, ka izglītības iestāžu tīkls… vienā ziņā tās ir pašvaldības iestādes, bet otrā ziņā tās ir valsts iestādes. Tā ir pilnīgi dažāda pieeja, tās ir pilnīgi dažādas izglītības sistēmas. To nevar veikt viens departaments.

No otras puses, ministrijā tad nonākam pie tās dīvainās situācijas, ka ir viens darba departaments un vesela virkne uzraugošo un atbalstošo departamentu. Nu, pēc vecā principa: „Viens strādā, desmit skatās.” Diez vai tas ir pareizi.

Godātie kolēģi, es redzēju vienīgo veidu, kā, ievērojot varas dalīšanas principu, pievērst jūsu uzmanību šim faktam, šai, manuprāt, nepamatotai un kaitīgai apvienošanai, - ierosināju, kaut arī juridiski tas ir ne sevišķi korekti, minēt šī departamenta nosaukumu likumā. Es saprotu, ka mēs to nedarīsim. Un tomēr nākšana Saeimas tribīnē ir vienīgais veids, kā deputātam paust savu viedokli.

Tāpēc, kolēģi, es ļoti aicinu pievērsties šim jautājumam. Es aicinu koalīcijas partijas - visvairāk jau Zaļo un Zemnieku savienību - runāt ar savu ministri, pārliecināt, ka šī apvienošana ir nevajadzīga, un mēģināt optimizēt ministrijas darbu saprātīgā veidā, nevis saliekot kopā pilnīgi nesavienojamas lietas.

Es neaicinu balsot par šo priekšlikumu. Spurdziņa kungs ļoti pareizi teica - komisija skatās to, kas tai jāskatās. (No zāles dep. A.K.Kariņš: „Atsauc to!”) Es nevēlos atsaukt šo priekšlikumu. Lai tas vienkārši nogrimst Saeimas stenogrammās un pieder vēsturei kā mēģinājums pievērst jūsu uzmanību labas valsts pārvaldes nepieciešamībai mūsu izpildvarā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš. Komisija neatbalstīja 3. - Kārļa Šadurska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds prasa balsojumu par šo priekšlikumu? (No zāles: „Nē!”) Nē. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš. Arī 4. - Šadurska kunga priekšlikums - neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Un arī 5. neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 6. - Circenes kundzes priekšlikums - arī netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Circenes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 42, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 7. - Circenes kundzes priekšlikums - arī neguva komisijas atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Circenes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 40, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 8. - deputātes Circenes priekšlikums - neguva komisijas atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu arī par 8.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Circenes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 41, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Augstākās izglītības likums”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šobrīd augstākās izglītības sistēmu reglamentē 1995.gadā pieņemtais Augstskolu likums. Un, protams, šis likums ir novecojis, jo šajā laikā esam iestājušies Eiropas Savienībā, ir notikušas būtiskas pārmaiņas augstākās izglītības sistēmas iekšējā attīstībā, ir ievērojami pieaudzis studējošo skaits, kas mācās privātaugstskolās, un arī daudzas citas būtiskas lietas.

Iesniegtajā likumprojektā ir noteikts Augstākās izglītības programmu precīzs iedalījums trijos studiju ciklos. Ir izveidota lielāka sasaiste starp Augstākās izglītības programmām un darba tirgus prasībām, ir ieviesta Eiropas kredīta pārneses sistēma. Pirmo reizi normatīvajos aktos izglītības jomā ir definēts termins „mūžizglītība” un ir veicināta efektīvāka, elastīgāka un mūžizglītības vajadzībām atbilstošāka studiju organizācija.

Cienījamie kolēģi! Likumprojektā ir vēl daudz jauninājumu, kurus jūs, protams, strādājot komisijās, rūpīgi izvērtēsiet. Bet šodien es aicinu balsot „par” šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es pilnībā piekrītu Ābiķa kungam, ka šis likumprojekts ir tiešām vajadzīgs, ir savlaicīgs un pat novēlots. Šis likumprojekts ietver virkni būtisku uzlabojumu. Bet diemžēl šajā „medus mucā” ir arī sava karote darvas. Es domāju 6.panta otro daļu.

Valdības līmenī jau pēc likuma izsludināšanas sākās diezgan nopietnas diskusijas par valodas lietošanas nosacījumiem augstskolās un īpaši privātajās augstskolās. Man negribētos turpināt šīs debates, mums laikam vēl būs pietiekami daudz tādu, bet es gribētu uzsvērt, ka mums ir stingri jānodala politiskais aspekts no juridiskā aspekta. Mums nav absolūti brīvas rokas. Ir zināmas saistības. Demokrātiska valsts nevar aizliegt privātajās augstskolās, kas piedāvā izglītību, citas valodas, ieskaitot minoritāšu valodas. Tas ir ietverts veselā virknē dokumentu - Eiropas Vispārējā konvencijā par minoritāšu aizsardzību un citos dokumentos.

Ar valsts finansēto augstāko izglītību situācija ir savādāka. Šeit juridisku ierobežojumu nav. Cita lieta, cik tas ir politiski gudri. Vai tas patiešām veicina konkurētspēju, Latvijas augstskolu konkurētspēju? Vai tas veicina izglītības eksportu un tā tālāk?

Diskusiju rezultātā Izglītības un zinātnes ministrija galu galā pasludināja, ka tiks piedāvāts šāds variants: valsts finansētajās izglītības programmās, arī privātajās augstskolās, prasīs izglītību valsts valodā. Tur, kur maksā klients, valodas izvēle ir brīva. Juridiski šāda pieeja principā atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām, bet, izlasot to konkrēto formulējumu, kas ir ietverts šajā likumprojektā, es redzu, ka tas ne gluži atbilst deklarētajam principam. Diemžēl šis formulējums ir diezgan divdomīgs, nav viennozīmīgi interpretējams, un uz otro lasījumu tas noteikti būtu jāprecizē.

Te radās divas problēmas.

Pirmā. Faktiski, burtiski lasot šo formulējumu, iznāk tā: ja valsts finansē kaut vai vienu programmu, valsts arī visām citām programmām privātajā augstskolā nosaka izglītības valodu. Tas neatbilst samērīguma vai proporcionalitātes principam. Normāli būtu tā: valsts nosaka valodu tur, kur valsts maksā par izglītību. Ja, piemēram, privātā augstskola vinnē konkursā vai saņem valsts pasūtījumu par zināmām izglītības programmām, tad tur valsts arī nosaka valodu. Tur, kur maksā klients, privātā augstskola orientējas uz tirgus prasībām.

Otra problēma. No šī formulējuma īsti nav skaidrs, kā tiek kvalificēta Eiropas Savienības nauda… līdzekļi no Eiropas Savienības fondiem, jo liela daļa šīs naudas faktiski nāk caur valdību un to var pielīdzināt budžeta naudai, formāli pieejot šim jautājumam. Tātad uz otro lasījumu būtu šie formulējumi jāprecizē, lai nevienam nebūtu domstarpību, pārpratumu un lai nebūtu kārdinājumu izmantot šīs normas, veicinot negodīgu konkurenci starp Latvijas augstskolām. Diemžēl laiks nav labs, atzīsimies godīgi, ka priekšvēlēšanu laikā, es baidos, daži kolēģi centīsies izmantot šo likumprojektu, lai kārtējo reizi demonstrētu savu patriotisko stāju.

Es ļoti lūdzu un aicinu visus kolēģus tomēr skatīties uz šiem jautājumiem pēc būtības. Izglītība, augstākā izglītība ir viena no nedaudzajām precēm, ko Latvija spēj veiksmīgi eksportēt un jau to dara. Un netraucēsim mūsu uzņēmējiem, kas strādā izglītības jomā, nodrošināt labu izglītību un veicināt Latvijas eksportu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mūs gaida nopietns darbs ar šo Augstākās izglītības likumu. Ābiķa kungs jau ieskicēja dažas nianses, un es varbūt arī gribu mazliet pievērst uzmanību dažām detaļām, ar kurām mums būs nopietni jāstrādā.

No vienas puses, Cileviča kungs jau iezīmēja situāciju, ka šis likums droši vien kļūs par politiskās cīņas arēnu. Diemžēl no tā mēs nevaram izvairīties, bet šeit ir arī nopietni profesionāli jāpiestrādā pie šī likuma. Likums ir tapis četrus gadus - no 2004. līdz 2008.gadam. Ilgi gaidīts un tāpēc dažādās aprindās kļuvis zināmā mērā par vēlmju sarakstu iemiesojumu. Tādēļ arī pretrunīgs, pie tā ir daudz jāstrādā. Kas ir šajā likumā atbalstāms?

Pirmkārt jau - vecais Humbolta princips par augstākās izglītības un pētniecības sintēzi augstskolā. Es ļoti ceru, ka šis likums, trešajā lasījumā izgājis no Saeimas nama, ieraudzīs dienas gaismu kā Augstākās izglītības un zinātnes likums. Mums ir jāpiestrādā pie šī Humbolta principa nopietnākas iemiesošanas šajā likumā.

Otrkārt. Likums paredz daudzus praktiskus laikmetīgus uzlabojumus augstākajā izglītībā. Pirmām kārtām jau ir jāmin Eiropas kredītpunktu sistēma, kur Latvija savā laikā ir bijusi Eiropā pioniere, to ieviešot, bet mums ir veicami daudzi saskaņojumi, lai mūsu studijas būtu labāk saprotamas ārzemēs un otrādi.

Treškārt. Moduļa princips, kas ir ļoti svarīgs studiju programmu realizēšanai, un ļoti svarīga ir sasaiste ar mūžizglītības jautājumiem, kas ir svarīgi katram studējošajam. Šeit ir vēl daudz svarīgu, labu lietu.

Kas ir slikts šajā likumprojektā? Nu jāsaka, ka likumprojekts ir pārturēts un tur daudz juridisku pretrunu, un tas lielā mērā ir juridisks brāķis. Terminu neviendabīgums, reizēm pat nepareizs lietojums, neveikli formulējumi, pat absurdas konstrukcijas, piemēram, likums paredz noteikt, ka tikai imatrikulācija un eksmatrikulācija ir administratīvie akti, ko izdos augstskola, bet patiesībā jau šo aktu būtība, nevis likumu formulējums nosaka, vai tas ir administratīvs akts vai nav. Tur ir dažas juridiskās tehnikas lietas, kas jālabo.

Viena ļoti būtiska lieta ir licencēšana un akreditācija. Šobrīd likuma versijā ir paredzēts, ka atvasināta juridiska persona valsts vārdā veic programmu akreditāciju. Godātie kolēģi! Tā ir ļoti neveiksmīga juridiska konstrukcija, kas zināmā mērā atgādina to situāciju, kas ir spēkā ļoti daudzās pašvaldībās, tiesa gan, attiecībā uz nekustamo īpašumu, proti, pašvaldība vispirms privatizē kādu īpašumu un pēc tam no privātpersonas nomā savām vajadzībām. Šeit kaut kas līdzīgs ir izveidots šai likumprojektā, kas ir vienkārši jālabo.

Tad Cileviča kungs pieminēja 6.pantu un valodas jautājumus. Šeit daudzi jautājumi nav atrisināti, kaut gan 6.panta formulējums visumā ir labs, tomēr šī likuma mērķis ir stiprināt latviešu valodas funkciju akadēmiskajā vidē, un mums ir likumā tas jānostiprina, bet attiecībā uz to kritiku 6.pantam es Cileviča kungam varētu ieteikt papētīt Francijas un Grieķijas augstākās izglītības sistēmu. (No zāles dep. B.Cilevičs: „Nevajag, nevajag!”) Cileviča kungs jau ļoti labi to pazīst, bet noklusē varbūt dažas nianses, ka nav Latvijā tik ļauni.

Vēl viens trūkums šajā likumprojektā ir akadēmiskā īpatsvara prasību ļoti vājais regulējums augstskolās. Ja mēs nenovērsīsim to, tad es baidos, ka mūsu konkurētspēja intelekta jomā diez vai ļoti strauji augs.

Un vēl viena piebilde. Šajā likumā vairāk vajadzētu risināt arī finansējuma jautājumus, kas skar terciāro izglītību, līdzīgi kā tas ir Zinātniskās darbības likumā, jo šī likuma norma Zinātniskās darbības likumā diemžēl valdības interpretācijā nestrādā, tomēr šīs normas esamība lielā mērā dod zināmu pamatu sagaidīt no valdības saprātīgu attieksmi pret šiem jautājumiem. Godātie kolēģi! „Pilsoniskās Savienības” frakcija iesniegs ļoti daudz priekšlikumu šim likumprojektam. Gan otrajā, gan trešajā lasījumā mums būs ļoti nopietni jāstrādā. Šeit būs ļoti nopietns darbs Juridiskajam birojam, jo likums ir ārkārtīgi sazarots un sarežģīts. Un kolēģi… un savu kolēģi Ābiķa kungu un komisijas vadītāju Strazdiņa kungu es gribu aicināt uz ļoti nopietnu un smagu intelektuālu darbu mūsu komisijā, lai mēs tiešām celtu priekšā, kolēģi, jums plenārsēdēs labi sagatavotu un pārdomātu produktu, kas kalpotu mūsu valsts tālākai attīstībai un mūsu vienīgā resursa - intelekta - attīstībai un kopšanai.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu un ķerties pie nopietna darba.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Beidzot šis stratēģiski nozīmīgais likumprojekts ir nonācis Saeimā, un beidzot mēs par to diskutējam šeit, Sēžu zālē. Protams, šis likums ir vajadzīgs, lai paaugstinātu Latvijas konkurētspēju starptautiskajā izglītības tirgū, lai mēs ražotu konkurētspējīgu produkciju ar augstu pievienoto vērtību, eksportprodukciju, es domāju.

Un šī ir lieliska iespēja modernizēt vairākas normas, kas mums augstākajā izglītībā ir novecojušas. Likumā ir dažas atkāpes, kuras nevar vērtēt kā progresīvas, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo likumu. Taču es šobrīd negribētu ieslīgt detaļās. Ir jāstrādā nopietni komisijās. Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un gatavot priekšlikumus tālākajam darbam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai Ābiķa kungs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Protams, likumprojektā ir nepilnības, pie tā būs rūpīgi jāstrādā. Un tāpēc arī komisija lūgs noteikt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Bet šodien es aicinu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Augstākās izglītības likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Paldies par vienprātīgu atbalstu. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 1.decembrim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu, dokumenta numurs 817, „Grozījumi Krimināllikumā”.

Šajos grozījumos ir paredzēta virkne uzlabojumu Krimināllikumā, lai būtu tiesiskā… pielietojamas normas, būtu novērstas pretrunas un Krimināllikums tiktu uzlabots. Kā pirmo varētu teikt, ka tas novērsīs iespēju transportlīdzekļu vadītājiem, kas būs izraisījuši ceļu satiksmes negadījumu alkohola vai narkotisko vielu ietekmē, izvairīties no kriminālatbildības, līdz ar to no administratīvās atbildības.

Otrs Krimināllikuma grozījumu pants paredz novērst šobrīd radušos situāciju likumā par nevienlīdzību starp nepilngadīgo personu un pilngadīgo, ja tos notiesā nosacīti. Kā arī nākošie panti: grozījumi paredz diferencētu atbildību par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu ar precēm, kas tiek apliktas ar akcīzes nodokli.

Likumprojekta 6.pants paredz grozījumus izdarīt, lai novērstu pretrunas starp Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā lietoto terminoloģiju.

Šis Krimināllikuma grozījumu projekts tika atbalstīts pirmajā lasījumā Juridiskajā komisijā. Lūdzu atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es visumā piekrītu tam atzinumam, ko tikko sniedza atbildīgās komisijas pārstāvis. Bet tas ir diezgan nozīmīgi, ka Valera kungs nekā nekomentēja vēl vienu likumprojekta pantu, proti, priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar 71.² pantu par genocīda attaisnošanu. Un šis priekšlikums ir ļoti, es teiktu, neparasts, jo anotācijā mēs redzam, ka iesniedzējs atsaucas uz Eiropas Savienības Padomes ietvarlēmuma par rasisma un ksenofobijas apkarošanu projektu. Neparasti, vai ne? Normāli tomēr mēs pārņemam ietvarlēmumus vai direktīvas pēc galīgās pieņemšanas, nevis projekta stadijā. Kāpēc šajā situācijā tā tas notiek?

Es negribu pārāk dziļi iet vēsturē, bet mēs taču saprotam, ka šis ietvarlēmums, tas projekts, pamatā veltīts pavisam citiem jautājumiem. Un tas izriet arī no nosaukuma „Par rasisma un ksenofobijas apkarošanu”. Izskatāmajos grozījumos nav ne vārda par cīņu pret rasismu un ksenofobiju.

Protams, daļēji šis ietvarlēmums ir jau ietverts Latvijas likumdošanā, bet tikai daļēji. Ir vesela virkne pantu šajā projektā, kas faktiski prasa diezgan nopietnus uzlabojumus mūsu likumdošanā, ieskaitot Krimināllikumu. Bet šajā gadījumā no šī ietvarlēmuma projekta ir ņemta tikai viena daļa, viena ļoti neliela daļa un viss pārējais it kā ir atstāts novārtā. Kāpēc? Ap šo ietvarlēmumu, kā mēs zinām, patiešām bija ilgstoša politiska cīņa, un galu galā mums Tieslietu ministrijā neizdevās panākt, lai tajā tiktu ietverta komunistiskā totalitārisma nosodīšana. Un tas ir pilnīgi likumsakarīgi, jo runa šajā ietvarlēmumā ir pavisam par citiem jautājumiem. Tātad atsauce uz ietvarlēmumu, manā skatījumā, nav nekas cits kā mēģinājums uzdot vēlamo par esošo un sagrozīt ietvarlēmuma būtību.

Pat tajā ļoti nelielajā ietvarlēmuma projekta daļā, kur runa ir patiešām par genocīda attaisnošanu, attiecīgais genocīda jēdziens tiek definēts skaidri un šauri. Tie ir, pirmkārt, Starptautiskās krimināltiesas statūtu definētie genocīda noziegumi, tas minēts arī anotācijā. Bet atgādināšu, ka Starptautiskās krimināltiesas statūti attiecas uz tiem genocīda noziegumiem, kas tika veikti pēc šīs tiesas nodibināšanas. Atpakaļejoša spēka šiem statūtiem nav.

Un otrais - Nirnbergas tribunāla genocīda noziegumi. Taču piedāvātā projekta norma faktiski būtiski paplašina atbildības piemērošanas jomu. Un tas ir diezgan bīstami. Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc ka runa ir par fundamentālām cilvēka tiesībām, proti, vārda brīvību, precīzāk, par vārda brīvības ierobežošanu. Protams, vārda brīvība nav absolūtas tiesības un valstij ir ne tikai iespēja, bet arī pienākums ierobežot vārda brīvību, bet tikai skaidri definētos gadījumos. Starptautiskajā praksē, arī judikatūrā, šī prakse arī aprobežojas ar tiem gadījumiem, ko nosaka ietvarlēmuma projekts, - tas ir holokausts un tie noziegumi, ko izskata Starptautiskā krimināltiesa. Mūsu situāciju ilustrēšu ar vienu piemēru. Mēs, tāpat kā vairāki citi parlamenti, pieņēmām deklarāciju par golodomoru, tātad atzīstot to par holokaustu. Tātad politiskā deklarācija it kā nosaka šo definīciju. Ja mēs pieņemam bez izmaiņām šo priekšlikumu, faktiski arī par golodomora noliegšanu būs paredzēta kriminālatbildība līdz pieciem gadiem cietumā, un es esmu absolūti pārliecināts, ka šī lieta būs zaudēta jebkurā tiesā, ieskaitot Eiropas Cilvēktiesību tiesu.

Tātad es aicinu tomēr padomāt vēlreiz par šī panta formulējumu, un, ja jau patiešām komisija uzskata, ka vajadzētu šo ietvarlēmuma projekta daļu pārņemt ātrāk, nekā ietvarlēmums ir pieņemts, tad tai precīzi jāatbilst ietvarlēmuma tekstam. Tātad skaidri jādefinē, par kādiem genocīda noziegumiem ir runa un par kādu genocīda noziegumu noliegšanu ir paredzēta kriminālatbildība.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Iepriekšējā uzstāšanās ir raksturojama tikai ar vienu teikumu: kas ir vainīgs, tas ir bailīgs.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Valers vēlas ko piebilst?

I.Valers. Es gribētu atvainoties kolēģiem, ka šo likumprojektu nepieminēju…. Tas bija neapzināti, tas varbūt izskatījās zīmīgi, bet tas bija neapzināti. Es atvainojos par šo kļūdu. Komisijā tas tika skatīts un atbalstīts, un man ir priekšlikums. Tā kā šis ir pirmais lasījums, otrajā lasījumā… ir arī no „Saskaņas Centra” komisijā divi deputāti… šis priekšlikums varbūt nav precīzs, viss ir uzlabojams, varbūt iesniedziet savus priekšlikumus, kā tad varētu šī norma izskatīties labāk.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers. Divas nedēļas - 31.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un likumprojekta „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” otro lasījumu (likumprojektu mēs šodien atzinām par steidzamu) izskatīt kā nākamo darba kārtības punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst.

Tātad likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, dāmas un kungi!

Izskatāmā dokumenta numurs ir 3075 - „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” otrajam lasījumam.

Un te mēs redzam: ja mēs gribam, tad mēs varam, mēs varam ātri strādāt. Atbildīgā komisija šajā likumprojektā ir sagatavojusi precizējumu pārejas noteikumos, un es atbildīgās komisijas vārdā aicinu jūs tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Jā… un tagad es aicināšu deputātus nobalsot par likumu otrajā, šobrīd galīgajā, lasījumā un tūlīt uz pili projām…

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! (No zāles dep. A.Golubovs: „Par procedūru pirms balsošanas!” Dep. J.Dobelis: „Par vēlu!”) Par vēlu… Golubova kungs, jūs nebijāt pieteicies, un likumprojekts jau ir likts uz balsošanu… Par procedūru var runāt līdz balsošanas sākumam. Zvans ir bijis.

Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Skatīsim likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” otrajā lasījumā. Dokumenta numurs - 3011.

Saņemti komisijā šim likumprojektam ir četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstīts komisijā tika arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam līdz šā gada 21.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātais Prezidij! Godātie deputāti! Piedāvāju izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”, otrais lasījums. Saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 2. - komisijas priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 3. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija norādīja, ka tas ir labs, bet iesniedzams Ostu likumā, ne šajā likumā, tāpēc arī diemžēl ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 5. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 6. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Kučinskis. Termiņš - 21.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” otrajam lasījumam saņemti 3 priekšlikumi. Komisija ļoti daudz laika veltīja, lai saskaņotu Pašvaldību savienības un Satiksmes ministrijas viedokļus, tas, mūsuprāt, vairāk vai mazāk ir izdevies, kompromiss ir rasts, un tādēļ ir piedāvātas 3 komisijas redakcijas.

1. - komisijas priekšlikums - guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Un atbalstīts tika arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 3.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt priekšlikuma iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam līdz šā gada 21.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam palikusi tikai viena minūte, un nākamajam likumprojektam ir 42 priekšlikumi. Mans priekšlikums ir nesākt skatīt nākamo likumprojektu. (No zāles: „Pareizi! Pareizi!”)

Tāpēc lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam (Zaļo un Zemnieku savienība).

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm 106.telpā.

Par to, kas Sociālo un darba lietu komisijai plānots pulksten 12.00, būs atsevišķs paziņojums.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu pēc piecām minūtēm uz komisijas sēdi mūsu telpās.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus aicinu uz komisijas sēžu zāli tūdaļ.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Guntis Blumbergs, Ingrīda Circene, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Jānis Šmits, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Dagnija Staķe un Dainis Turlais.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labdien, godātais Prezidij! Godātie kolēģi!

Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums” uz otro lasījumu. Vēlos jums atgādināt, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu, balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnijā parakstītajiem Latvijas Republikas un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas līgumā iekļautajiem principiem.

Juridiskā komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi 42 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas novērš neskaidrības par likumprojektā lietotajiem terminiem. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, un Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir terminoloģisks precizējums, un Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Šlesere. 4. - Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums, kur ir dots termina „dievnams” skaidrojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir terminoloģisks izslēgums 4.panta otrajā daļā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir terminoloģisks precizējums panta nosaukumā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas precizē to, ka saskaņā ar Baznīcas Satversmi Baznīcas augstākās pārvaldes institūcija ir Virsvalde.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, un to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Šlesere. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas paredz izteikt 5.panta ceturto daļu jaunā redakcijā: draudzes un Baznīcas mantiskās attiecības tiek risinātas draudzes nolikumā un Baznīcas Satversmē noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Šlesere. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums precizēt 6.panta nosaukumu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē to, ka Baznīcas augstākās pārvaldes institūcija ir Virsvalde.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Šlesere. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums precizēt panta nosaukumu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums juridiski precizēt 7.panta otro daļu, un to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas nosaka to, ka salaulāt ir tiesīgi tikai tie Baznīcas garīdznieki, kuriem Baznīca devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāt tiesīgo garīdznieku sarakstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls izslēgums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir sašaurināts 11.panta nosaukums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Šlesere. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Šlesere. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 36. - Juridiskās komisijas izstrādātajā priekšlikumā, kurā terminoloģija ir saskaņota ar Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Šlesere. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Šlesere. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Šlesere. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi daļēji, un tas ir iekļauts komisijas izstrādātajā 41.priekšlikumā. Un tā ir pilnīgi jauna norma, kas nosaka kārtību, kādā Baznīcas garīdznieku saraksts ir iesniedzams attiecīgajā valsts institūcijā, un to, cik ilgā laikā reģistrācijā fiksējamas izmaiņas un kas noteic reģistra publisko raksturu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Šlesere. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas papildina pārejas noteikumus, nosakot termiņu, līdz kuram Baznīcai ir jāpaziņo Tieslietu ministrijai Baznīcas garīdznieku saraksts saskaņā ar 16.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Šlesere. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Šlesere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Šlesere. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3017 - likumprojektu „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā” otrajā lasījumā.

Komisijā ir iesniegti pieci priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. 2. - Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta parlamentārās sekretāres Silenieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. 4. - Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta parlamentārās sekretāres Silenieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Rubiks. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2008.gada 22.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 3023 - „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Tautsaimniecības komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi 21 priekšlikumu.

1.priekšlikums - pašas atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 2. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 3. - komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 4. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 10. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums - atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 11. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums - nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Savukārt 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums - ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Godīgi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 13. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums - šoreiz atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 16.priekšlikumu izstrādājusi pati atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 17. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - atbalstīts daļēji, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 18. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Un arī 19. - Aizbalta priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Un arī 20. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Pēdējais, 21., - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums - atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienbalsīgu atbalstu! Priekšlikumus komisija gaidīs līdz šā gada 23.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3021 - likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā”. Šis līgums ir standartlīgums, kuru parasti noslēdz valdības un ratificē parlamenti. Sadzīvē mēs to dēvējam par tā saukto readmisijas līgumu.

Jāsaka, ka Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un vienbalsīgi atbalstīja tā virzību skatīšanai pirmajā lasījumā, uzsverot un uzskatot, ka tas noregulēs kārtību attiecībā uz otru valstu pilsoņiem, kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ ir nonākuši un vēlas uzturēties citas attiecīgās valsts teritorijā.

Aicinu arī jūs atbalstīt sagatavoto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Paldies par vienbalsīgu atbalstu. Priekšlikumus Ārlietu komisija gaidīs līdz šā gada 26.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisija vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamā Saeima! Strādājam ar dokumentu Nr.3022 - „Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību”.

Godājamie kolēģi! Manuprāt, šī dokumenta virsraksts ļoti precīzi un skaidri parāda, par ko šajā dokumentā ir runa un ko ar šo likumprojektu mēs plānojam reglamentēt. Arī par šo dokumentu es gribu teikt, ka tas ir standartlīgums, kuru noslēdz valstis, divpusēji valdībām parakstot un parlamentiem ratificējot.

Ārlietu komisija ir vienbalsīgi atbalstījusi šī dokumenta virzību skatīšanai pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs, kolēģi, izdarīt tāpat.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Arī šajā gadījumā paldies par vienprātīgu atbalstu. Ārlietu komisija gaida jūsu priekšlikumus līdz šā gada 26.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3024 - likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Komisija saņēma 28 priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts, iekļauts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstītajā 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Diemžēl Eglīša kunga iesniegtais 4.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Juridiskā biroja iesniegtais 5.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 6. un 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Un 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstīts arī 8. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Deputāta Eglīša kunga priekšlikums - 9.priekšlikums -neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums -10.priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Atbalstīts tika arī Juridiskā biroja priekšlikums -11.priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. …un komisijas izstrādātais 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Juridiskā biroja priekšlikums - 13.priekšlikums - guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. Tika atbalstīts arī Juridiskā biroja priekšlikums -14.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 16. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - tika daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Es lūdzu precizēt, veikt vienu mazu redakcijas precizējumu tabulas 11.lappusē. Tas ir, 17.panta trešās daļas 5.apakšpunktā ir izlaists vārdiņš „izglītības”. Tas būtu jāprecizē redakcionāli: „uz savstarpēju līgumu pamata pašvaldības piedalās valsts, citu pašvaldību izglītības iestāžu finansēšanā;”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 17. - deputāta Eglīša kunga priekšlikums - tika plaši debatēts, bet neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 18. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstīts tika Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - 19.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Netika atbalstīts deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums - 20.priekšlikums. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 40, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Atbalstu neguva arī Plinera un Buhvalova iesniegtais 21.priekšlikums. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 41, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Atbalstu komisijā neguva arī deputātu Plinera un Buhvalova iesniegtais 22.priekšlikums. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 44, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Neguva atbalstu arī deputātu Plinera un Buhvalova 23.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pašreiz Latvijas skolās ir izveidojies pastāvīgs pedagoģiskā personāla trūkums. Varu jums apliecināt, ka ar laiku šī problēma tikai padziļināsies, jo, neskaitot cilvēka cienīgu darba algu, ir nepieciešamas arī sociālās garantijas pedagogiem. Mēs piedāvājam nostiprināt likumā pašas svarīgākās sociālās garantijas, to skaitā medicīnisko apdrošināšanu un skolotāju bērnu nodrošināšanu ar ārpuskārtas vietām bērnu pirmsskolas iestādēs, skolotāju ārpuskārtas nodrošināšanu ar municipālajiem mājokļiem, skolotāju tiesības uz pensiju pēc izdienas.

Tās nebūt nav privilēģijas, kā daži varētu iedomāties. Tā ir valsts cienīga izturēšanās pret skolotāja profesiju, jo pedagoga darbs pirmām kārtām ir cieši saistīts ar psiholoģisku pārslodzi un stresiem. Nelielā darba alga neļauj daudziem pedagogiem nopirkt pienācīgu dzīvokli, lai varētu relaksēties pēc stresainās darba dienas, kā arī nodrošināt sev un savai ģimenei profilaktiskus pasākumus veselības uzturēšanai, bet nepieciešamības gadījumā - arī medicīnisko ārstēšanu.

Tātad mūsu svēts pienākums ir palīdzēt skolotājiem, jo no viņu darba kvalitātes lielā mērā ir atkarīga Latvijas kā valsts nākotne. Tad nu demonstrēsim jaunatnei, ka valsts augstu vērtē pedagoga profesiju, un šādi mēs spēsim atrisināt pedagoģiskā personāla deficīta problēmu.

Aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šis kolēģu priekšlikums par pedagogu sociālajām garantijām var jau būt, ka ir labs. Patiesībā ir labs! Bet es aicinu tā iesniedzējus uz trešo lasījumu iesniegt šo priekšlikumu korektā terminoloģijā. Mums nav vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu. Tā ir tāda veca padomju terminoloģija. Mums ir vispārējās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes. Būsim korekti un cienīsim savu terminoloģiju, ko esam ieviesuši! (No zāles dep. J.Pliners: „Pieņemsim un rediģēsim!”)

Tāpēc diemžēl šodien šis priekšlikums nav atbalstāms, bet es aicinu kolēģus to pārrakstīt, lietojot pareizu terminoloģiju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš. Jā, kolēģi, virkne deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu, kā arī turpmāk skatāmie Šķestera kunga priekšlikumi un Eglīša kunga priekšlikumi varbūt ir labi pēc būtības, bet tie neskar administratīvi teritoriālo reformu, tāpēc komisija tos noraidīja.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 37, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Atbalstu komisijā neguva arī deputātu Plinera un Buhvalova 24.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 60, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Komisijas atbalstu neguva arī deputāta Šķestera kunga 25.priekšlikums, jo pēc būtības komisija uzskatīja, ka tas nav administratīvi teritoriālās reformas jautājums, un, mūsuprāt, tas tomēr šajā likumprojektā nav savā īstajā vietā, bet debates pēc būtības droši vien būtu vēlamas pamatkomisijā - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums tiešām vairāk ir saistīts varbūt ar mūsu izglītības sistēmas koncepciju, bet tomēr es gribētu, lai jūs uzklausītu šo ievirzi privāto izglītības iestāžu finansēšanā un atbalstīšanā no valsts un pašvaldību budžetiem, lai mēs varbūt rastu iespēju arī privātās izglītības iestādes daļēji atbalstīt no valsts un pašvaldību budžetiem.

Šeit ir runa par profesionālās ievirzes programmu šīm iestādēm. Tās ir mūzikas skolas, tās varētu būt arī sporta skolas, ko dibinājuši privātie uzņēmēji. Skaidrs, ka privātās izglītības iestādes pamatā finansē paši dibinātāji, un līdz šim faktiski nebija iespējas šīm skolām palīdzēt. Viņas faktiski izmanto tikai labdarību un sponsorus, lai varētu attīstīt un dot iespēju mūsu bērniem iegūt šo pamatievirzi gan muzikālajā jomā, gan sportā...

Tātad šīs profesionālās ievirzes programmas ir akreditētas. Šīm iestādēm arī ir jābūt akreditētām. Un tāpēc es saprotu, ka šis jautājums ir saistīts ar finanšu līdzekļiem, bet es domāju, ka mums vajag atbalstīt šos pedagogus, kas strādā arī šajās iestādēs, un dot arī viņiem iespēju saņemt valsts atbalstu.

Tāpēc es iesniedzu 25., 26. un 27.priekšlikumu. Šie priekšlikumi ir skatāmi kopumā, un 27.priekšlikums faktiski uzdod Ministru kabinetam līdz 2009.gada 1.janvārim noteikt kārtību, kādā būtu finansējamas valsts finansētās profesionālās ievirzes programmas privātajās izglītības iestādēs.

Tāpēc lūdzu konceptuālu atbalstu. Bet tālāk ir skaidrs, ka Ministru kabinetam būs jāizstrādā šie noteikumi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai deputāts Spurdziņš komisijas vārdā vēlas ko teikt?

O.Spurdziņš. Komentārs no manas puses jau izskanēja. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 32, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Tāpat atbalstu neguva deputāta Šķestera 26.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 27. - deputāta Šķestera kunga priekšlikums - neguva atbalstu komisijā. (No zāles dep. S.Šķesters: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Šķesters lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 37, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Un arī 28. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu - komisija neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 42, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Paldies. Esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus. Lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam šā gada 21.oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā” ir izstrādāts, lai nostiprinātu rezerves karavīru garantijas pēc militārajām mācībām vai demobilizācijas atgriezties darbavietā un arī amatā, kā arī lai nodrošinātu sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgas tiesības tikt ieskaitītiem rezervē un rezervistu tiesības uz tās dienesta pakāpes saglabāšanu, kas tiem bija piešķirta pirms atvaļināšanas no militārā dienesta.

Komisija šo likumprojektu izskatīja savā sēdē un aicina Saeimu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Šis likumprojekts paredz, ka lietās par pašvaldības atteikumu vai ierobežojumu sapulces, gājiena vai piketa rīkošanai pirmās instances tiesas spriedumu var pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā. Šāda regulējuma mērķis ir reducēt tiesu instanču skaitu minētajā administratīvo lietu kategorijā, tādējādi veicinot administratīvo procesu efektivizēšanu. Komisija šo likumprojektu izskatīja, atbalstīja un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 5, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čepānes, Seiles, Kalnietes, Šadurska, Laicāna, Lāča, Štokenberga, Pabrika, Rībenas un Orlova pieprasījumu Ministru kabinetam... es atvainojos, Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis pieprasījums ir izdalīts visiem deputātiem, kā arī par to tiek ziņots Saeimas sēdē.

Un vārds motivācijai - pieprasījuma iesniedzēju vārdā deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ministru prezidents sakarā ar izsludinātiem taupības pasākumiem publiski ir paziņojis, ka ar rīkojumu ir uzdevis samazināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, kā arī viņu darba algas un prēmijas.

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka jums visiem ir saprotams, ka ar šādu rīkojumu samazināt šo locekļu skaitu, ne arī viņu darba algu, ne prēmijas Ministru prezidents nav tiesīgs. Un šodien, runājot par „Jaunā laika” patstāvīgo priekšlikumu, Bērziņa kungs, Andris Bērziņš, teica, ka, jā, tur esot viss kārtībā; ka Ministru prezidents esot veicis nepieciešamās darbības, lai šīs lietas sakārtotu. Es paskatījos starpbrīdī Ministru kabineta noteikumus Nr.704, kas izdoti 2003.gada 16.decembrī. Katrā ziņā pēdējie grozījumi ir izdarīti tikai pirms diviem gadiem.

Godātie kolēģi! Ne jau tikai šīs darba algas un šis skaits ir svarīgi! Manuprāt, šajā ziņā nav pievērsta uzmanība vēl vienai lietai, uz kuru Saeima pirms nepilna gada ir vērsusi Kalvīša kunga uzmanību. Proti, 2007.gada 6.decembrī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija tālaika Ministru prezidenta kungam ir nosūtījusi vēstuli, lai tiktu sakārtota lieta ar minēto personu sociālajām garantijām, jo, kā liecina prakse, šīs sociālās garantijas ir neadekvātas pašreiz, īpaši runājot par pašreizējo taupības situāciju.

Un tādēļ es ceru, ka jūs, īpaši tie kolēģi, kas esat Pieprasījumu komisijā, pamatīgi izlasīsiet šo pieprasījumu, un es ceru arī sagaidīt… mēs, „Pilsoniskā Savienība”, ceram sagaidīt no Ministru prezidenta Godmaņa kunga informāciju, kuru mēs lūdzam: cik faktiski ir šādu kapitālsabiedrību, cik tur ir valdes locekļu un padomju locekļu, cik naudas tam tiek tērēts no valsts budžeta, cik liela ir valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību tērētā nauda, un tamlīdzīgi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” (Nr.719/Lp9) otrajam lasījumam, nosakot to līdz 2008.gada 21.oktobrim pulksten 17.00.

Vai kāds vēlas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā motivēt šo nepieciešamību pagarināt termiņu? Deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šis ir ārkārtīgi sarežģīts likums. Un, gatavojoties otrajam lasījumam, Tieslietu ministrija jau iesniedza priekšlikumus, bet pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa, kurš bija 17.oktobris, bija nepieciešamība vēl precizēt šos iesniegtos priekšlikumus. Un tāpēc sakarā ar Tieslietu ministrijas ierosinājumiem komisija lūdz uz dažām dienām pagarināt šī likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai mēs varētu iestrādāt šajā otrā lasījuma tekstā tieši oriģinālus Tieslietu ministrijas priekšlikumus.

Lūdzam atbalstīt termiņa pagarinājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” otrajam lasījumam, nosakot to līdz 2008.gada 21.oktobrim pulksten 17.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2008.gada 21.oktobrim pulksten 17.00.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Visvalža Lāča atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nebūtu kāpis šoreiz tribīnē, ja diemžēl nebūtu mūsu presē, masu saziņas līdzekļos, piemēram, „Panorāmā”… Jau iepriekšējā nedēļā parādījās raksts par kašķi starp mani un kolēģiem no komisijas - no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas… Un šīsdienas „Latvijas Avīzē” vēl labāks… fotogrāfija… Es ar Staķes kundzi stāvu… stāvam viens otram pretim, un virsraksts ir - cīnīšanās, cīņa... Nav bijis kašķis, nav bijusi cīņa. Un tādēļ es esmu uzkāpis tribīnē, lai jums to paskaidrotu.

Tātad - īsi pie lietas.

Sēdes vadītājs. Jums kopumā ir piecas minūtes. Pašreiz atlikušas četras minūtes un 20 sekundes. Re, kur priekšā rāda jums laiku!

V.Lācis. Varbūt lūgšu minūti pagarinājumu, kad tikšu galā…

Tātad pagājušajā trešdienā vai otrdienā mūsu komisijas sēdē Juris Dalbiņš paskaidro, ka 27.oktobrī jābrauc vienam pārstāvim uz visu Eiropas parlamentu aizsardzības komisiju pārstāvju sanāksmi Parīzē, un viņš pats pasaka: „Es nevaru braukt, es esmu aizņemts.” Griežas pie priekšsēdētāja vietnieka Jura Dobeļa, kurš arī pasaka, ka viņš nevar un negrib braukt. Un prasa arī Turlajam - militārajam ekspertam, neapšaubāmi, kurš pasaka, ka tajā laikā viņš būs komandējumā. Un pēc tam pats pasaka, un es neuzbāžos. Tātad skaidrs - uz Parīzi brauks mūsu komisijas sekretārs Visvaldis Lācis! Nekādu debašu un nekādu strīdu nav.

Tajā brīdī Staķes kundze paceļ roku un pasaka: „Es arī gribu braukt uz Parīzi!” Arī no manas puses nav nekādu komentāru, nekādu strīdu. Sēde beidzās.

Mēs aizbraucām uz Pērnavu pēc divām dienām, un tur ir igauņu aizsardzības jomas kolēģi - Aizsardzības komisija. Vispār mums beidzamajā laikā ar to Gruziju ir daudz darba. Un viņi, mūs piecus redzot, - un arī viņi ir pieci -, saka angļu valodā, tāpat kā igauņi visur… Arī Tartu mērs centās runāt angliski, kaut viņš saka, ka nemāk runāt angliski… Un viņi prasa mums iepazīstināt ar sevi - īsu politisko biogrāfiju, kas tad mēs tur esam. Dalbiņš, Dobelis, Lācis un Turlais to izdara, kā igauņi prasījuši, angļu valodā. Kolēģes Staķes kārta pienāk. Viņa paskaidro krievu valodā, ka viņa ļoti atvainojas, bet ka viņa runās krievu valodā, un savu īsu biogrāfiju paskaidro krievu valodā. No tā man rodas nepārprotams, domāju, iespaids, ka mūsu kolēģe Staķe nemāk runāt angļu valodā. Bet arī tad es neprotestēju un nerunāju neko.

Un tad mēs atbraucām mājās, un otrdien no rīta es izlasīju… Es necentos izkarot sev šo braucienu, kuru man pašam piedāvāja… ka Juris Dalbiņš ir iesniedzis Saeimas Prezidijā, ka komandējumā brauks kolēģe Staķe un viens komisijas loceklis līdzi viņai kā pavadonis. Arī tur es neko neprotestēju un otrdien komisijā nosēdēju līdz galam. Un tad es iegāju Dalbiņa kunga kabinetā un tur izteicu savu protestu: „Dalbiņa kungs, jūs taču zināt, ka man ir desmit grāmatu un simtiem rakstu un puse no tiem ir par vēsturi, karalietām un par Otro pasaules karu un ka es runāju arī NATO Parlamentārajā Asamblejā par militārām lietām, uzstājos aktīvi debatēs, un kamdēļ tad jūs nesūtījāt mani, bet aizsūtāt kolēģi Staķi, kura Pērnavā pateica, ka viņa vispār nevar runāt. Un tur taču nebūs kā Eiropas Parlamentā, kur 27 valodās ir latviešu valodas tulkojums un tā tālāk un kur var runāt latviski, bet komisiju darba valoda, cik es zinu… Es vienreiz tik esmu bijis tur pa trim gadiem. Es arī neesmu protestējis, ka mani nesūta komandējumos, Dalbiņa kungs! Un pārējiem…” Žurnālistu, žēl, ka nav… Es neesmu cīnījies! Es esmu bijis vismazāk sūtītais cilvēks uz ārzemēm šajā komisijā, vēl arī Linda Mūrniece, un esmu klusu sēdējis. Un tikai šajā gadījumā es izteicu savu neizpratni, kādēļ nebraucu es. Un Dalbiņa kungs man atbildēja, ka tur būs tulkojums. Un es teicu: „Tulkojumu tad jau var pieprasīt arī rakstiski… un atnāks šeit tulkojums.” Lūk, mana neizpratne!

Šķiroties es Dalbiņa kungam teicu, ka uzskatu, tā kā tas jau ir nonācis presē, jo žurnālisti ir ļoti manīgi… Tā ir mana kļūda! Te es esmu jaunienācējs. Jāvairās no šiem žurnālistiem! Jāvairās tik, cik var. Viņi pasniedz visu savā gaismā - kā viņiem izdevīgi. Viņiem vajag sensācijas!

Un Dalbiņa kungam es saku: „Jūs un Tautas partija būsiet cietēji, ka jūs sūtāt cilvēku, kurš neko nevar pateikt un nemāk runāt. Un ko viņa tur klausīsies un dzirdēs?” Uz to man Dalbiņa kungs atbild… Un arī šī saruna bija korekta. Korekta! Bez kliegšanas. Pārrunu ceļā. „Es esmu, Lāča kungs, pietiekami rūdīts politikā, lai man būtu kādi zaudējumi.”

Jā, Dalbiņa kungs, jums nebūs zaudējumu. Jūs esat rūdīts, bet rūdīts vilks. Jūs šodien „Latvijas Avīzē” rakstāt, ka Visvaldis Lācis jau vispār ir apvainojis savus kolēģus (daudzskaitlī). Es no rīta visus apstaigāju, visu komisiju… Turlā nav klāt, bet es domāju, ka Turlais arī to apstiprinās. Viņi noliedza, ka es būtu divu gadu laikā kādu no viņiem apvainojis. Es aizgāju nupat starpbrīdī un pēc starpbrīža pie Augusta Brigmaņa (un mani kolēģi to dzirdēja), vai, divus gadus sēžot pie viņiem, es esmu viņus apvainojis. „Nē, jūs neesat mūs apvainojis!”

Es gribu pateikt vēl vienu piemēru, ka mēs ar Augustu Brigmani… Es gribu uzslavēt, jā, sevi un Brigmani! Pēc konflikta par Loskutovu un Emsi Brigmaņa kungs pienāca pie manis un teica: „Visvaldi, krusts!” Viņš vēl rokas bija tā salicis: „Pārvelkam krustu!” Mēs vairs nerunājam par to. Un mēs nerunājām - divus gadus jau nu ne, bet ilgāk nekā gadu - par to un izvairāmies no žurnālistiem. Tā kā jūs, Dalbiņa kungs, kā rūdīts vilks zināt, kā Latvijas priekšā visvairāk iekost, jūs uzrakstāt, ka Visvaldis Lācis apvaino cilvēkus. Nu diemžēl es esmu spiests šo jautājumu pacelt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, lai jūs pasauktu kādu citu deputātu, kuru es esmu apvainojis. Arī krievu biedri, kas ir no šīs tribīnes pat nolamāti… es neesmu apvainojis… Es viņiem lieku pretī savus argumentus, arī Kabanovam, Jakovam Plineram… Mēs visi ar viņiem sarunājamies, sasveicināmies, jo ar viņiem ir jācīnās ar argumentiem, ne ar lamāšanos. Viņi dara savu darbu tiktāl, cik, kā es jau esmu teicis Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē, latvieši mīkstčaulības dēļ paši viņiem ir atvēlējuši šīs tiesības.

Viss, ko es gribēju paskaidrot. Un gluži otrādi… Divreiz - pagājušogad un šogad - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes, kas ir smagas un grūtas, jo nāk visi ģenerāļi un no Iekšlietu ministrijas - un visi visaugstākajā līmenī… Juris Dalbiņš, redz, pretēji jums pasaka, ka es esmu apvainojis… Divreiz ir teicis, ka komisija tiks ar šo darbu galā (to ir dzirdējuši arī visi Kancelejas ierēdņi), jo šo komisiju vada Juris Dalbiņš un tur ir arī pulkvedis Turlais, kas arī ir liels speciālists šinī jautājumā; viņi ir stāvējuši Latvijā klāt no sākuma tam, kā ir izveidojušies Bruņotie spēki, policija, zemessargi, ugunsdzēsēji… Un es vēl esmu teicis: ziniet, es esmu sekretārs, bet, ja nodotu šo komisiju manās rokās, tad ar šo komisiju būtu cauri. Lūk, Dalbiņa kungs! Un to es gribēju pateikt.

Nekādu konfliktu! Nekāda kašķa, nekādu strīdu nav bijis, ir bijis kluss protests kabinetā, ka sūta uz ārzemēm cilvēku, kas neko tur nevar panākt, neko nesaprot un nemāk dzirdēt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

Lāča kungs, es jūs aicinu tomēr censties maksimāli pieturēties pie Saeimas deputātu ētikas kodeksa, kas ir šajā grāmatiņā iedrukāts.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Man ir ļoti nepatīkami, ka šādā veidā izceļas tik nopietnas debates mūsu parlamentā. Un tas vienkāršais iemesls visam tam ir tas, ka reizēm cilvēki īsti nesaklausa, ko otrs cilvēks ir teicis, un šinī gadījumā kļūdās, un no tā izvēršas viss tas, kas šobrīd šeit tika celts priekšā.

Un man kā komisijas vadītājam vēl nepatīkamāk ir, ka manas komisijas locekli Dagniju Staķi apvaino vienas valodas nezināšanā. Mani tāpat var ar tādiem pašiem panākumiem apvainot spāņu valodas, vācu valodas nezināšanā (No zāles dep. I.Rībena: „Ne par to ir runa!”) un nespējā pārstāvēt Latvijas valsti.

Atvainojiet, tas nav korekti! Es vairāk neko nevēlos teikt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Visvalža Lāča atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Uz Budžeta komisiju, Lāci!”) Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 5, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputāta Visvalža Lāča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti!

Ar gandarījumu es kāpu tribīnē un gribu iesākt savu īso monologu ar vārdiem no Vecās Derības grāmatas „Salamans Mācītājs” 3.nodaļas, kur ir teikts: „Katrai lietai ir savs nolikts laiks.” Un acīmredzot to var attiecināt arī uz mūsu cienījamo deputātu Visvaldi Lāci, kuru es varētu raksturot pirmām kārtām kā godavīru, kā ievērojamu publicistu, kā vēsturnieku, kā Latvijas patriotu un, pats galvenais, kā latviešu tiesību aizstāvi, un visbeidzot arī kā cīņubiedru cīņā par tradicionālām ģimenes vērtībām, kur mūsu uzskati vienmēr ir bijuši vienādi, - ka viņš būs mūsu komisijas loceklis.

Es domāju, ka laikā, kad mūsu sabiedrība ir nopietni apdraudēta no dažādām Rietumu liberālām filozofijām un destruktīvām ideoloģijām, kas grauj jau tā mūsu mazo latviešu tautu un ved viņu pretī iznīcībai, šādi cilvēki Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ir patiešām ārkārtīgi liels ieguvums. Un, protams, es gribētu teikt, ka, runājot par to krustu, ko pieminēja Lāča kungs… Ziniet, neticīgam cilvēkam krusts ir simbols nāvei, kapiem, turpretī ticīgam cilvēkam tas ir augšāmcelšanās simbols, tas ir dzīvības simbols, un tieši, es domāju, mūsu komisijas darbā arī Visvaldis Lācis ienesīs šo dzīvību.

Kā es minēju jau pašā sākumā, katrai lietai ir savs nolikts laiks, un acīmredzot arī rūdītam un patiešām pieredzējušam militāristam, kurš ar ieroci rokās ir cīnījies par Latvijas neatkarību, par savām vērtībām un arī cīnījies savā laikā pret komunistisko režīmu, nu beidzot ir laiks nolikt ieroci pie malas un pievērsties cilvēktiesībām, un tieši tādēļ, Lāča kungs, es esmu ļoti gandarīts un laipni aicinu jūs komisijā. Un arī aicinu citus deputātus, it īpaši tos deputātus mūsu parlamentā, kuri aizstāv tieši šīs netradicionālās orientācijas pārstāvjus, balsot „par” Lāča kunga iekļaušanu mūsu komisijā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Tā kā es biju… maz te esmu bijis, protams… Tas ir tikai trešā gada sākums, bet es esmu bijis liecinieks tam, ka kādreiz deputāts, kurš grib kādās komisijās strādāt, tomēr tur netiek, un es arī varu šaubīties par balsojumu, un es jūs aicinu balsot „par” manu iespēju strādāt šai komisijā.

Paskaidrošu vēl tuvāk. Tad, kad pirmo reizi mēs, 18 jaunievēlētie ZZS deputāti, tikāmies, es arī tur neko neuzbāzos, bet izteicu - Augusts Brigmanis to zina un apstiprinās, ka es vēlētos strādāt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Jau toreiz! Bet, tā kā Augusts Brigmanis pamatoti teica, ka mēs jau tur divi esam un ka neviens no maniem kolēģiem tajā pirmajā „astoņpadsmitnieku” sanāksmē negribēja iet un neizteica vēlmi iet uz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, tad Augusts Brigmanis teica: „Nu, dzirdi! Tu tak tur vari aiziet!” Un es piekritu aiziet. Bet tā… Un arī pagājušogad es vairākreiz griezos pie Jāņa Šmita, kad man nebija nekādu domstarpību ar komisiju un ar Juri Dalbiņu… Un viņš to arī var apstiprināt, bet neapstiprināja, ka es teicu: „Jāni, es ļoti gribētu no šīs komisijas aiziet uz Cilvēktiesību komisiju, kur arī man pašmācības ceļā ir zināšanas un kur es varēšu darīt vairāk.”

Lūdzu atbalstīt manu pāreju. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es nemaz netaisos komentēt kolēģa Lāča politiskos uzskatus, biogrāfiju un tā tālāk, bet gribu atgādināt par diviem momentiem.

Pirmais. Neatkarīgi no politiskajiem uzskatiem mēs redzam, ka Lāča kungs nu nevarēja sadzīvot ar vienas komisijas vadību, ar vienas frakcijas vadību. Tāds neērts cilvēks. Nu tagad domāsim, ko darīt ar tādu grūtu kolēģi. Nu, sūtīsim viņu uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, tas jau mazsvarīgi, tamdēļ nekādas nozīmes nav… Nu, lai viņš tur saka, ko grib! Tas ir pirmais moments. Es domāju, ka te izpaužas ļoti nopietna tendence. Mēs patiešām pietiekoši nenovērtējam, kas ir cilvēktiesības mūsdienu pasaulē.

Un otrais moments. Nav noslēpums, ka mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir bēdīgi slavena Eiropā. Eiropas Padomes visaugstākās amatpersonas pavisam nesen nāca klajā ar paziņojumiem, ka mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas cienījamais vadītājs ir atļāvies dažus izteicienus, piemēram, par nāvessoda atjaunošanu, un tādus, kas vispār nu nav pieļaujami Eiropas Savienības dalībvalsts parlamenta Cilvēktiesību komisijas vadītājam.

Mūsu prese par to īpaši nerunā, bet Andris Bērziņš, kas vada mūsu delegāciju Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, zina ļoti labi, ka viņš pēc tam… nāk ar visādām vēstulēm un mēģina aizstāvēt… Nu, ko tur aizstāvēt, ja mēs tādi patiešām esam! Un es ļoti baidos, ka tā motivācija, ar ko Šmita kungs uzstājās tagad par labu Lāča kunga pievienošanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, šo situāciju tikai pasliktinās.

Tātad, cienījamie kolēģi, esiet gatavi tam, ka kārtējo reizi Latvijas imidžs cietīs, ka kārtējo reizi mums pārmetīs - un pamatoti pārmetīs! -, ka mūsu parlaments nesaprot, kas ir mūsdienu cilvēktiesības. Ja jūs to gribat, balsojiet „par”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Šmitam, otro reizi.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Nebūtu kāpis šajā tribīnē, bet pēc Cileviča kunga, mūsu komisijas locekļa, šiem „skaisti teiktajiem” vārdiem es arī gribētu norādīt uz to, ka Latvijā eksistē vārda un pārliecības brīvība, ko arī Cileviča kungs ļoti labi zina.

Un, otrkārt, arī to, ka cilvēktiesības Latvijā tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no cilvēka politiskās pārliecības. Cileviča kungs, jūs komisijas laikā varat paust savus uzskatus tāpat kā es savējos. Un tieši tāpat tādas pašas tiesības tos ir paust Lāča kungam.

Kas attiecas uz apgalvojumiem par to, ka es esmu publiski aicinājis atjaunot nāvessodu Latvijā, es vēlos tikai pateikt, ka tā ir žurnālistu interpretācija jeb tā saucamā preses pīle. Un atkal es gribētu teikt, ka mēs šeit, Latvijā, pārstāvam Latvijas valsts iedzīvotāju cilvēktiesības, nevis visas pasaules valstu iedzīvotāju cilvēktiesības. Un, izejot no šī redzes viedokļa, es saprotu, Cileviča kungs, ka jūs pārāk bieži braukājat komandējumos uz dažādām Eiropas Savienības institūcijām un ka līdzīgi daudziem citiem mūsu deputātiem jums ir kauns par Latvijas nostāju. Bet es jūs aicinu beidzot iztaisnot mugurkaulu un nostāties tautas pusē, un aizstāvēt tautas tiesības, kā to dara daudzi deputāti.

Cileviča kungs, es vēlreiz gribu jums atgādināt, ka mūsu valstī ir vienāda attieksme pret visiem un, tāpat kā jums, arī man ir tiesības paust savu atbalstu. Un es paužu atbalstu savām kristīgajām vērtībām. Es vienmēr esmu aizstāvējis, aizstāvu un aizstāvēšu tradicionālo jeb dabisko ģimeni. Un - vēl jo vairāk! - es vienmēr iestāšos par vērtībām, kas ir veidojušas mūsu Latvijas sabiedrību un arī visu kristīgo Eiropu. Un, ja jums ir kādas pretenzijas pret to, kas ir rakstīts Vecajā Derībā, kas ir, starp citu, arī jūsu - jūdaisma - ticības pamats, tāpat kā musulmaņu islāma ticības pamats, tāpat arī kristīgās ticības pamats, es domāju, jūs varat vērsties pie šo konfesiju vadītājiem pēc Svēto Rakstu interpretācijas, nevis publiski tagad šeit mani kaut kādā veidā aizskart, man inkriminēt lietas, ko es nekad neesmu teicis.

Būsim korekti! Ievērosim šo grāmatu, ko sauc „Latvijas Republikas Satversme”, un kādreiz arī izlasīsim un ievērosim, ko mēs paši, deputāti, esam pieņēmuši, - Saeimas deputātu ētikas kodeksu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es pagaidām šodien esmu tikai vienu teikumu no tribīnes pateicis, tā ka, lūdzu, neuztraucieties!

Vispirms var būt, ka vienreiz bija nepieciešama šāda saruna, kur viens deputāts kaut ko pasaka par otru deputātu. Laikam jau Saeimas tribīne ir tieši tā vieta, kur to vajadzētu darīt. Ir ļoti nepatīkami, ja viens deputāts par otru deputātu publiski runā saziņas līdzekļos - vai nu televīzijā, vai radio, vai laikrakstos. To es esmu nosodījis un nosodīšu arī turpmāk.

Tas ir visnožēlojamākais, ja mēs visi, atrodoties šeit, Saeimā, aizskrienam ārpusē un sākam viens par otru sūdzēties. Tas ir ļoti nepatīkami. Diemžēl. Un tā tas ir bijis, un tas turpinās. Vēl nožēlojamāk, ka mūsu, Latvijas, delegācijas tā sauktais pārstāvis skraida pie citu valstu delegācijām, it īpaši pie Krievijas delegācijas, un sūdzas par savas delegācijas pārstāvjiem. Pie tam balso svarīgos saietos tieši tā, kā to dara Krievijas pārstāvji, nevis tā, kā to dara Latvijas pārstāvji. Diemžēl ar šādu praksi ir jāsastopas - patīk vai nepatīk. Un līdz ar to runāšana par to, atļaut vai neatļaut kādam deputātam kādā komisijā strādāt, ir jāsāk ar to, ka deputātam ir dotas iespējas aiziet no vienas komisijas. Jo viņš jau var aiziet tikai tad, ja par to nobalso Saeima. To jau mēs esam izdarījuši. Kāda tad vairs var būt runa par to, ka deputātam Lācim nav tiesību strādāt citā komisijā? Tas ir galīgs absurds, tāda izrunāšanās vienkārši liek tā skumji pasmaidīt. Un acīmredzot man jāatkārto vēl vienu reizi tas pats teikums, ko es jau teicu: kas ir vainīgs, tas ir bailīgs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tā kā Lāča kungs daudzkārt pieminēja manu uzvārdu, tiešām esmu spiests nākt un runāt.

Es gribu tiešām apliecināt to, ka jau šīs Saeimas sākumā Visvaldis Lācis kā mūsu frakcijas deputāts strādāja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Un gribu teikt, ka mūsu frakcija ļoti augstu novērtēja viņa darbu šajā komisijā un mēs bijām dziļi gandarīti par viņa darbu. Bet pēc tam situācija spieda Visvaldi Lāci doties strādāt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Un, kā jau cilvēks ar ļoti augstu apzinīguma līmeni, Lāča kungs devās uz šo komisiju strādāt. Man ir grūti pateikt, kādi pašreiz ir tie iekšējie konflikti, kas Lāča kungam liedz šajā komisijā strādāt tālāk, bet es varu pateikt, ka viņš ir godavīrs, augsti godājama persona mūsu Saeimā, cilvēks ar ļoti dziļām zināšanām visās šajās jomās, un mūsu frakcija ir dziļi gandarīta, ka Lāča kungs atgriežas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Es pats šajā teikt, ka viņa zināšanas šajā komisijā tiešām noderēs. Tā ka es negribētu domāt, ka šeit ir kaut kāda konjunktūras meklēšana no Lāča kunga puses. Viņš jau no laika gala ir gribējis šajā komisijā strādāt, viņš tur ir bijis. Es to varu apliecināt ar pilnu atbildību, un mūsu frakcija noteikti atbalstīs Lāča kunga atgriešanos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Visvalža Lāča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 3, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecus deputātu jautājumus.

Ir deputātu Reira, Mūrnieces, Zaķa, Bendrātes, Kampara jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam - „Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju”. Šis jautājums tiek nodots reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Zaķa, Bendrātes, Gravas un Kariņa jautājumu finanšu ministram Atim Slakterim - „Par lombardu darbību”. Šis jautājums tiek nodots finanšu ministram Atim Slakterim.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Zaķa, Bendrātes, Gravas un Kariņa jautājumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam - „Par lombardiem”. Šis jautājums tiek nodots iekšlietu ministram Marekam Segliņam.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un Buzajeva jautājumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim - „Par 2008.gada 29.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.612 samērīgumu un leģitimitāti”. Šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Un ir saņemts deputātu Ķikustes, Zaķa, Bendrātes, Āboltiņas un Mūrnieces jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram „Par VAS „Latvijas Pasts” parādiem”. Šis jautājums tiek nodots satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks 12.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks 12.30 komisijas telpās. Īpaši mīļi aicināts ir jaunais komisijas loceklis Visvaldis Lācis.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins… (No zāles: „Ir!”), Māris Ārbergs, Aija Barča, Aigars Štokenbergs, Augusts Brigmanis, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Arturs Krišjānis Kariņš, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Dainis Turlais, Artis Pabriks un Dzintars Zaķis.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas sēde tiek pasludināta par slēgtu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre

Karina Pētersone.

Sēdes vadītāja. Sākam Saeimas 16.oktobra sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Pirmo izskatām deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Sokolovska un Mitrofanova jautājumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam.

Ministrs ir sniedzis rakstisku atbildi deputātiem. Vai jūs, ministra kungs, vēlētos pāris minūtēs savu atbildi motivēt vēl arī mutiski?

M.Segliņš (iekšlietu ministrs).

Labdien Buzajeva kungam, kurš šeit ir atnācis šodien, kad esmu ieradies sniegt atbildes uz jūsu jautājumiem!

Es patiešām varu tikai nolasīt tās atbildes, ko es jums esmu uzrakstījis, jo tur atspoguļota tā faktoloģija, kas ir par šiem jautājumiem.

Jāatzīst, ka ministrijā īpaši šiem jautājumiem mēs nepieskaramies un tā nav tāda politiskā aktualitāte, ar ko nodarbotos papildus. Tā ka ir tikai tā sausā faktoloģija, ko es jums sniedzu. Ja nepieciešams, varu to nolasīt vēlreiz.

Sēdes vadītāja. Jautājuma iesniedzēji, ja vēlas, var uzdot divus papildjautājumus. To mums ļauj Saeimas kārtības rullis. Vai jūs, Buzajeva kungs, vēlaties ko jautāt ministram?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais ministra kungs! Atbildot uz mūsu jautājumu, jūs laipni norādījāt uz MK noteikumu projektu, kurš, cita starpā, nosaka arī to ārzemnieku valodas prasmes atestāciju, kuri vēlas iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Saskaņā ar 25.septembra valsts sekretāru sanāksmes lēmumu šis projekts ir nosūtīts saskaņošanai arī uz jūsu ministriju. Jūsu zināšanai - noteikumu projektā ir paredzēta visu minēto ārzemnieku atestācija uz to pašu otro, kā tas jau ir pašreiz, nevis pirmo sarežģītības kategoriju, neatkarīgi no viņu vecuma un uzturēšanās iemesla veida.

Pret to mēs arī savukārt iebilstam. Šajā sakarā mums liekas dīvaini, ka ministrija nespēj atbildēt uz mūsu jautājumu par obligātajiem eksāmeniem pakļauto personu skaitu, dalību vecuma grupās un kategorijās, lai gan tās rīcībā šāda informācija ir.

Nav skaidrs, kādā veidā ministrija gatavojas dot savu slēdzienu par iepriekšminēto noteikumu projektu, ja tā atsakās sniegt šo informāciju pat deputātam.

Lūdzu atbildēt, vai tā ir apzināta informācijas slēpšana vai vienkārši atbildi gatavojušo ministrijas darbinieku nekompetence.

Sēdes vadītāja. Pirms jūs, ministra kungs, atbildat, man ir lūgums deputātiem ievērot Saeimas kārtības rullī noteikto papildjautājumu uzdošanas laiku - tā ir viena minūte. Un nākamajā reizē, kad jūs uzdosiet papildjautājumu, lūdzu, mēģiniet iekļauties šajā noteiktajā laikā.

Lūdzu, ministra kungs!

M.Segliņš. Buzajeva kungs, ja es pareizi sapratu, tad jautājuma otrā daļa bija par to, vai tiek slēpta kāda informācija. Tas tā nevar būt. Tas tā nevar būt! Informācija, protams, deputātiem ir jāsniedz. Man nav pamata un nav tādu pierādījumu, ka kāds no jums īpaši šo informāciju slēptu, bet, ja tas tā ir bijis, tad, lūdzu, norādiet to un es patiešām personīgi izvērtēšu jūsu man rakstīto iesniegumu un visu to pārbaudīšu.

Tā es sapratu no tā teksta, ka kaut kas ir slēpts, nav uzrādīts. Tam tā… tas tā nedrīkst būt. Man nav jums cita ko atbildēt. Nu, uzrakstiet atbildi man, un es jums… jautājumus man, un es atbildēšu. Mēs neko neslēpjam. Tur nav ko slēpt. Vienkārši tas nav nekas tāds, kas būtu slēpjams. Tā nav operatīvā informācija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vai Buzajeva kungam būtu vēl kāds papildu jautājums.

V.Buzajevs. Jūs apgalvojāt, ka Latvijā ir tikai divi ārzemnieki, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļauju ir saņēmuši kā Latvijas pilsoņu vecāki, un viens ārzemnieks, kurš saņēma to atļauju kā Latvijas pilsoņa nepilngadīgais bērns. Tai pat laikā Latvijā uzturas gandrīz 4000 ārzemnieku ar termiņuzturēšanās atļaujām, kuru izsniegšanas pamatā ir ģimenes apvienošanās. Kāpēc par šiem gandrīz 4000 nav sniegta informācija, cik no viņiem atrodas šeit ar termiņuzturēšanās atļauju, tāpēc ka ir Latvijas iedzīvotāju vecāki vai bērni? Un cik no viņiem ar termiņuzturēšanās atļauju uzturas šeit vairāk nekā 5 gadus, tajā skaitā tāpēc, ka nav spējīgi nokārtot eksāmenu?

Minētā informācija ir tieši jūsu ministrijas rīcībā. Ja jūs nevarat sniegt atbildi uzreiz, tad kas mums ir jādara, lai saņemtu šo informāciju pēc iespējas ātrāk?

Paldies.

M.Segliņš. Buzajeva kungs! Lai mēs vienkārši viens otru pilnīgi pareizi saprastu un lai nerastos nekādi pārpratumi, vai būtu iespējams, ka jūs personīgi man uzrakstītu šos jautājumus un es jums uz tiem atbildēšu? Es jums vēlreiz varu apgalvot, ka nekas netiek slēpts, jo šī informācija nav tāda, kuru būtu vērts nu kaut jel mazākā iemesla dēļ slēpt. Tā nav! Tā ir vienkārši statistika, un, ja jums šķiet, ka šeit kaut kas nav uzrādīts… Manuprāt, ir atbildēts uz jūsu jautājumiem, bet, ja vajag kādu papildu informāciju, mēs jums to sniegsim. Tā nav problēma.

Sēdes vadītāja. Paldies ministra kungam. Paldies arī jautājuma iesniedzēju pārstāvim deputātam Buzajevam. Diemžēl iesniedzējiem vairāk papildjautājumus uzdot… reglaments šādu iespēju neparedz, tāpēc vēlreiz paldies gan jautātājiem, gan atbildētājam.

Mēs pārejam pie nākamā sēdes jautājuma. Nākamo jautājumu ir uzdevuši deputāti Kampars, Mūrniece, Latkovskis, Repše un Āboltiņa, un jautājums arī ir adresēts iekšlietu ministram Marekam Segliņam. Tas ir jautājums „Par sodu politiku”, taču, tā kā ir sniegta rakstiska atbilde, kā arī neviens no iesniedzējiem sēdē nav ieradies, tad mēs… Šobrīd būtu gan lieki, gan pretrunā ar Kārtības rulli lūgt ministram vēl paskaidrot jau rakstiski sniegto atbildi. Es tātad pateicos ministram par viņa klātbūtni un par šo iespēju deputātiem papildus iztaujāt ministru attiecīgajā jautājumā. Un visu labu!

Mēs turpinām sēdi. Kā trešais jautājums darba kārtībā ir iekļauta atbilde uz deputātu Zaķa, Bendrātes, Āboltiņas, Latkovska un Kariņa jautājumu finanšu ministram Atim Slakterim. Varu informēt, ka arī uz šo jautājumu ministrs Slakteris ir sniedzis rakstisku atbildi. Neviens no jautājuma iesniedzējiem sēdē nav pārstāvēts, līdz ar to arī šis jautājums ir izsmelts.

Un kā darba kārtības 4.punkts ir atbilde uz deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei. Ministre ir sniegusi deputātiem rakstisku atbildi uz viņu iesniegto jautājumu, un esmu saņēmusi informāciju no deputātiem, ka ministres atbilde iesniedzējus apmierina. Nu, varbūt Buzajeva kungam ir kaut kas piebilstams par šo jautājumu, bet citādi mēs esam darba kārtību šodien izskatījuši.

Lūdzu, vai jūs vēlaties, Buzajeva kungs, kaut ko piebilst? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

V.Buzajevs. Jā, mēs esam pilnībā apmierināti, un paldies ministres kundzei!

Sēdes vadītāja. Paldies iesniedzēju pārstāvim deputātam Buzajevam.

Sēdes darba kārtība izskatīta. Sēde slēgta.

Balsojumi

Par valsts budžetu 2009.gadam
Datums: 16.10.2008. 09:19:38 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2978 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"
Datums: 16.10.2008. 09:26:40 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2981 nodošanu komisijai

Grozījums likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"
Datums: 16.10.2008. 09:30:14 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2991 nodošanu komisijai

Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā
Datums: 16.10.2008. 09:34:16 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3002 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par tiesu varu"
Datums: 16.10.2008. 09:39:40 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3009 nodošanu komisijai

Par ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību saistīto izdevumu samazināšanu
Datums: 16.10.2008. 09:45:44 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.3010 iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" līdz 2008.gada 20.oktobrim
Datums: 16.10.2008. 09:48:12 bal008
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3050

Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (1.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 09:50:04 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3049 steidzamību

Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (1.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 09:50:34 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3049 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 09:56:50 bal011
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījums Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 09:57:20 bal012
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījums Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 09:57:48 bal013
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījums Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 09:58:20 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3015 pieņemšanu 3.lasījumā

Augstākās izglītības likums (1.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 10:12:56 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2723 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (1.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 10:21:06 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2774 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 16.10.2008. 10:23:06 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3075 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Bibliotēku likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 10:24:26 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3011 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 10:26:24 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3012 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Reģionālās attīstības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 10:27:32 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3013 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par autoceļiem" (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 10:29:08 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3014 pieņemšanu 2.lasījumā

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:10:40 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3016 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Valsts informācijas sistēmu likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:12:30 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3017 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:16:40 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3023 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā (1.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:18:34 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2835 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un organizēto noziedzību (1.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:20:20 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2826 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:23:52 bal027
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:24:22 bal028
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:24:54 bal029
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:28:52 bal030
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:29:32 bal031
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:32:42 bal032
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:33:26 bal033
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:33:58 bal034
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:34:30 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3024 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:36:16 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3056 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (1.lasījums)
Datums: 16.10.2008. 11:37:40 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3057 pieņemšanu 1.lasījumā

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums" otrajam lasījumam līdz 2008.gada 21.oktobrim plkst. 17.00
Datums: 16.10.2008. 11:43:04 bal038
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3053

Par deputāta Visvalža Lāča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā
Datums: 16.10.2008. 12:07:36 bal040
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3071