Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 5.jūnija sēdi.

Mēs sākam izskatīt apstiprinātās darba kārtības pirmo sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Seilei!

A.Seile (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Paldies.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz nodot šo likumprojektu arī mūsu komisijai un noteikt, ka mūsu komisija ir atbildīgā komisija. Jautājums ir saskaņots ar Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju Blumberga kungu, un mūsu rīcības pamatojums ir tāds, ka šīs apgrūtinātās teritorijas galvenokārt ir saistītas ar aizsargjoslām un aizsargājamām dabas teritorijām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ja es pareizi saprotu, tad jūsu priekšlikums ir nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības komisijai un Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 24. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Galīgi dulls palicis!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās”” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad šis likumprojekts tiek nodots Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Eiropas Padomes paplašinātā daļējā nolīguma par sportu (EPAS) statūtiem” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Dukšinska, Strazdiņa, Hankas, Orlova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Dukšinska, Strazdiņa, Hankas, Orlova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Dukšinska, Strazdiņa, Hankas, Orlova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt šodienas darba kārtības nākamo sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu - Urbanoviča, Mirska, Ribakova, Deņisova, Agešina un citu - parakstītu pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par pensionāriem atmaksātās ieturētās pensijas daļas palielināšanu, piemērojot inflācijas pieauguma koeficientu”. Šis pieprasījums tiek nodots Saeimas Pieprasījumu komisijai.

Tātad sākam skatīt sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga iesniegumu, kurā viņš atsaucas uz Augstākās tiesas plēnuma 2008.gada 9.maija sēdē nolemto: „Ierosināt Saeimai par Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprināt Augstākās tiesas tiesnesi Ivaru Bičkoviču.” Guļāna kungs tātad lūdz Ivara Bičkoviča kandidatūru virzīt apstiprināšanai Saeimā.

Arī Juridiskā komisija aizklātā balsojumā ar balsu vairākumu ir atbalstījusi šo Guļāna kunga lūgumu, kas ir iesniegts lēmuma projekta veidā.

Lūdzu arī kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mums aizmugurē jau stāv rozes, un droši vien jau pēc kāda brīža kāds smaidīgs steigsies tās pasniegt…

Tas ir viens no Saeimas ļoti atbildīgiem uzdevumiem - ievēlēt amatpersonas, un, kad es runāju ar kolēģiem par to, vai viņi atbalstīs vai neatbalstīs konkrēto izvirzīto kandidātu, kuru ir atbalstījusi tikai daļa no Augstākās tiesas tiesnešiem, tad vienīgais arguments, ko es dzirdēju, bija tāds: „Nu, ja Augstākās tiesas plēnums viņu ir izvirzījis, kā tad mēs varam balsot „pret”?”

Taču tad man ir jautājums: „Vai mēs šeit pārstāvam Augstāko tiesu un esam tās gribas automātiski apstiprinātāji, vai tomēr Saeimas uzdevums ir pārstāvēt sabiedrības intereses?” Tātad es aicinu katru no jums: pirms jūs balsojat un lemjat, tomēr padomājiet par to, ka mēs pirmām kārtām pārstāvam sabiedrības intereses, nevis esam Augstākās tiesas balsošanas mašīna.

„Jaunā laika” frakcija nav slēpusi savu viedokli. Balsojums ir aizklāts - tātad katram ir iespēja balsot pēc savas sirdsapziņas, taču neesam slēpuši savu viedokli, ka mēs neatbalstīsim šo kandidātu. Kāpēc mēs viņu neatbalstīsim? Tāpēc, ka tad, kad mēs paskatāmies uz to, kāda ir sabiedrības uzticība mums, mēs redzam, ka tā ir ļoti zema. Un tikpat zema tā ir arī tiesai. Vai ikvienam no mums liekas normāli tas, ka cilvēki, kuri dzīvo brīvā, demokrātiskā valstī, netic savai valsts varai? Vai jums liekas normāli tas, ka cilvēki, kuriem kaut kādā veidā ir aizskartas viņu tiesības, netic, ka taisnību var iegūt tiesā? Vai jums liekas normāli tas, ka Augstākās tiesas un citas tiesu varai piederīgas amatpersonas gadiem ilgi uzbrūk publiski tām amatpersonām, kuras mēģina norādīt, ka tiesu sistēmā ir problēmas, ka tur varētu būt korupcija un ka tur varētu būt sarunāti spriedumi?

Nekas jau nav mainījies pēc tā, ka ir aizturētas divas tiesneses un ka praktiski vienas instances tiesa jau ir atzinusi viņas par vainīgām. Nekas nav mainījies arī pēc tā, ka ir parādījusies grāmata, kurā šī sistēma atspoguļota ne visai pievilcīgā gaismā.

Un šodien mums ir jālemj - mums ir jālemj par vienu no šīs tiesu sistēmas augstākajām amatpersonām. Augstākās tiesas priekšsēdētājs nav vienkārši Augstākās tiesas tiesnesis, kas sakārto Augstākās tiesas darbu un vada to. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir tiesu sistēmas simbols!

Kādu mēs redzam šo simbolu? Vai tādu, kurš saka: „Jā, sistēmā ir problēmas, ir kaut kas jārisina, ir jāmaina.” Vai tādu, kurš atnāk uz Juridisko komisiju un uz Saeimas frakciju un saka: „Sistēma ir stabila, tikai to neaiztieciet.” Un jautājums ir tāds: ja mēs šodien balsojam par Bičkoviča kungu, vai mēs atbalstām to sistēmu, kāda ir aprakstīta grāmatā „Tiesāšanās kā ķēķis”?

Un vēl es aicinu dažus šeit zālē sēdošos padomāt par to, kāpēc kāds, saskaņojot balsojumu, saka, ka Bičkoviča kungs ir labākais kandidāts. Un ko tad vēl tādu nozīmīgu var darīt Augstākās tiesas priekšsēdētājs? Viņam ir tiesības izvirzīt - tās ir tikai viņa tiesības un viņa pienākums izvirzīt ģenerālprokurora kandidātu. Un ne tikai izvirzīt vien! Viņam ir arī tiesības sākt procedūru, lai viņu atsauktu pirms termiņa beigām.

Es tiešām aicinu vienu frakciju padomāt par to, vai slēgtajā balsojumā jūs balsosiet pēc sirdsapziņas. Tā šoreiz atkal ir mūsu atbildība sabiedrības priekšā, un tas varētu būt vēl viens solis uz priekšu jautājumā par sabiedrības uzticību gan mums, gan tiesu sistēmai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Pēc liekulīgi skaistiem vārdiem būs nedaudz asāki vārdi.

Vispirms es gribētu atgādināt, ka rozēm ir arī ērkšķi. Parunāsim par to!

Man ļoti patīk tas, ka, tiklīdz sākas nopietnas sarunas par kādu nopietnu pretendentu, mēs tūdaļ iegrimstam visādās pagātnes atmiņās un visādā lirikā. Viens atceras: kāds ir kokus nelikumīgi cirtis nacionālajā parkā, otrs atceras: kāds nezin ko ir krāsojis uz sienām, un tā tālāk.

Mūsu frakcija, protams, ir izvēlējusies brīvo balsojumu. Mēs nekad nepazemosimies, lai viens otram uz nagiem skatītos, kā kurš balso. To mēs nekad neesam arī darījuši!

Taču es paņēmu Bičkoviča kunga dzīves un darba aprakstu un paskatījos to laiku, kad Solvita Āboltiņa, kura tagad neklausās un pļāpā, bija tieslietu ministre… Tad - klausieties, Solvita Āboltiņa! - jūs laikam to nezinājāt.

Tālāk - Bičkoviča darba pieredze. Viņš no 1992. līdz 1996.gadam jau ir strādājis Latvijas Republikas Augstākajā tiesā, bijis Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis. Toreiz nezin kāpēc neviens neuztraucās, ka viņš tur strādā.

No 1996.gada līdz pat šai dienai - divpadsmit gadu garumā - bijis Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs. Kā tad tā - divpadsmit gadus un arī tajā laikā, kad Solvita Āboltiņa bija tieslietu ministre, viņš bija labs? Un toreiz nevienam nebija nekādu pretenziju. Kāda vaina bija Bičkoviča kungam? Bet tagad nezin kas ir noticis pa šo laiku…

Tālāk. Parādīšu grāmatiņu jums visiem. Tie, kuri cienāt Augstāko tiesu, kuri cienāt tiesu sistēmu kā tādu un vēlaties to uzlabot, izlasiet grāmatiņu „Latvijas Republikas Augstākā tiesa”! Jauna grāmatiņa, izdota 2008.gadā - tātad pavisam nesen. Es atšķiru 13.lappusi ar virsrakstu „Tiesu palātas”… Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Āboltiņas kundze turpina pļāpāt. Nupat viņa bija atnākusi un ļoti skaisti runāja par tiesu sistēmu, bet paskatieties, ko viņa dara! Mierīgi sēž pie loga un pļāpā. Tas nozīmē, ka viņu šis jautājums galīgi neinteresē… (No zāles dep. I.Rībena: „Tas nozīmē, ka runa nav klausīšanās vērta!”) Tas vienkārši liecina par attieksmi! Šeit ir sajaukusies liekulība ar vēlēšanos kaut ko izdarīt.

Un tagad es nolasīšu vēl vienu reizi no 13.lappuses dažus teikumus: „Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs - Ivars Bičkovičs.” Tur tātad ir minēts 1992. un 1996.gads.

Bet kas te vēl nāk klāt? Tas, ka par Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts. Atkārtoti ievēlēts 2002.gadā un 2007.gadā! Un atkal Āboltiņas kundze tanī laikā bija tieslietu ministre. Tā ka, cienītie kolēģi, vai vispār te var runāt par nopietnu attieksmi pret jautājuma izlemšanu?

Es nezinu, kāds ir zemteksts. Es atkārtoju vēl vienu reizi: mūsu frakcijas pārstāvji balsos, kā nu kurš atradīs par vajadzīgu. Mums ir vienalga - ja gribat balsot ar zīmēm, tad balsosim ar zīmēm, jo ne jau tur ir lietas būtība! Lietas būtība ir liekulībā! Tiklīdz parādās nopietna izvēle, uzreiz parādās arī nezin kāds grēku saraksts. Pirms tam cilvēks bijis balts kā eņģelis, bet pēc tam - melns kā velns, un mēs atkal runājam par kaut kādu uzticību vai neuzticību.

Tiesnesis vispār ir īpaša persona! Viņam ir īpašs uzdevums, un to mēs visi labi zinām. Tomēr jebkurā gadījumā, ja mēs gribam izteikt savu attieksmi, tad tai visu laiku ir jābūt vienādai un godīgai. Un uz to es arī aicinu visus pārējos. Neizmantosim kaut kādus ļoti netīrus paņēmienus, kurus mēs citā brīdī esam vienkārši aizmirsuši. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es, atšķirībā no šīm emocionāli politiskajām runām, runāšu juridiski korekti, un es domāju, atšķirībā no Dobeļa kunga, ka tas nav nekas ārkārtējs, ka gadījumos, ja kāda persona pretendē uz tik augstas valsts amatpersonas vietu, sabiedrībā notiek šī diskusija.

Es atceros, ka es pirms vairāk nekā desmit gadiem biju Kanādā, un toreiz Kanādā mainījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Jūs mūsu šīs te tā saucamās diskusijas un nomelnošanu varētu salīdzināt tikai ar „ziediņiem” salīdzinājumā ar to, kas notika tajā laikā Kanādā! Visas avīzes pirmajā lapaspusē no A līdz Z pētīja šo kundzi, kuru tad vēlāk arī apstiprināja šajā priekšsēdētāja amatā.

Atšķirībā no Dobeļa kunga minētā, ka Āboltiņas kundze visu laiku, būdama tieslietu ministre, ir bijusi ļoti lojāla pret Bičkoviča kungu, es runāšu par lietām, kuras, iespējams, nezināja ne Augstākās tiesas plēnuma locekļi, ne ievērojama daļa no jums.

Un proti. No vienas puses, mums nav juridiska iemesla šaubīties par tiesas spriedumu saistībā ar Bičkoviča kunga attiecībām ar Valsts drošības komiteju un SAB atzinumu par viņa pielaidi valsts noslēpumam.

Taču, godātie kolēģi, no otras puses, Bičkoviča kunga pilsonības iegūšanas sakarā partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti uzskata par savu pienākumu pievērst uzmanību tam, cik viegli un sabiedrībai slēptā veidā, apstrīdot paternitātes pieņēmumu, var tikt pie pilsonības, kas ļoti daudzos gadījumos ir priekšnoteikums kāda konkrēta amata ieņemšanai.

Kam un kādos termiņos ir tiesības apstrīdēt tiesā paternitātes pieņēmumu? Civillikuma 149.pants nosaka to personu loku, kurām ir tiesības celt prasību tiesā, lai apstrīdētu bērna izcelšanos no bērna mātes vīra. Tostarp, arī pašam bērnam ir tiesības apstrīdēt savu dzimšanu laulībā, taču šajā gadījumā noilguma termiņš saskaņā ar likumu ir tikai divi gadi kopš pilngadības sasniegšanas. Apstrīdēšana ir personiska, un tā nepāriet uz mantiniekiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likumu šādu kategoriju lietas ir skatāmas slēgtā tiesas sēdē, savukārt likums „Par tiesu varu” noteic, ka slēgtā tiesas sēdē izskatītajā lietā par bērna izcelšanās noteikšanu materiāli ir pieejami tikai atsevišķām personām un ka tie kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 75 gadus pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās.

Plašsaziņas līdzekļos ir tikusi publiskota informācija, ka Bičkoviča kunga mātes lietā par viņas izcelšanās noteikšanu kā pieteicējas ir bijušas divas personas. Mēs varam tikai minēt, vai tās ir bijušas Bičkoviča kunga māte un vecmāmiņa vai arī kāda cita persona. Ja noilguma termiņš paternitātes apstrīdēšanai Bičkoviča kunga mātei jau sen ir iztecējis, tad kāpēc šī prasība tika apmierināta tieši laikā, kad sakarā ar tiesneša amata pildīšanu Bičkoviča kungam bija nepieciešams pilsoņa statuss?

Tiesu praksē, godātie kolēģi, ir bijuši gadījumi, kad līdzīgas lietas, neskatoties uz to slepenību, tomēr ar laiku ir uzpeldējušas, piemēram, saistībā ar nekustamo īpašumu mantošanas tiesībām.

Likums „Par tiesu varu” noteic, ka tiesnesim ir jābūt godīgam juristam.

Mēs aicinām Saeimas deputātus pagaidām Bičkoviča kunga kandidatūru noraidīt un neatbalstīt, bet, lai noņemtu aizdomu ēnu, ka nākamais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, iespējams, nav godīgs jurists, es aicinu Bičkoviča kungu apsvērt iespēju šo Ogres rajona tiesas spriedumu publiskot.

Bičkoviča kungs un kolēģi! Šis spriedums, atšķirībā no jūsu iepriekš paustā viedokļa, pilnā mērā attiecas uz viņa pilsonības lietu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es gribētu atgriezties pie balsojuma Augstākās tiesas Senātā, kurš nebūt nav bijis vienbalsīgs, jo, skatoties proporciju, 28 no 48 tā locekļiem nobalsoja „par” Bičkoviča kandidatūras izvirzīšanu vienai no piecām augstākajām amatpersonām Latvijā.

Un šajā sakarā man divas lietas šķiet īpaši satraucošas. Pirmā ir vispārīga, jo ir tik daudz neatbildētu jautājumu, kas saistīti ar Bičkoviča kunga profesionālo darbību, bet otrā lietā ir iekļaujami jautājumi, kas saistīti ar viņa pielaidi sevišķi slepeniem dokumentiem.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš nav saņēmis augstākās kategorijas pielaidi, man liek šaubīties par šīs amatpersonas atbilstību šim amatam. Kas notiks tajā brīdī, ja viņam būs jāstrādā ar sevišķi slepeniem dokumentiem?

Un es gribētu atsaukties arī uz Valsts prezidenta Valda Zatlera vairākkārt teikto, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir jābūt pieejai valsts noslēpumam visaugstākajā pakāpē.

Otrkārt, mani mulsina tas, ka Bičkoviča kunga līdzšinējā profesionālā darbība un izteikumi medijos apliecina, ka jebkuri mēģinājumi nosaukt negodīgu tiesnešu vārdus ir saņēmuši no viņa puses personīgu pretsparu.

Un arī pēdējās intervijas liecina, ka viņa izpratne par noziegumu samērojamību… viņš kaut kādā veidā tos noziegumus, kurus klasificē kā „balto apkaklīšu” noziegumus, uzskata par mazāk nozīmīgiem nekā tos, ko tradicionāli sabiedrība saista ar vardarbību. Arī tas liecina, ka Bičkoviča kungs pārstāv viskonservatīvāko tiesnešu slāni. Taču Latvijas tiesai noteikti ir vajadzīgs cilvēks, kas to var mūsdieniskot un modernizēt.

Un pēdējais. Es nevaru neuzdot arī jautājumu: kas notiks, ja pēc tam, kad ir iesniegts pieprasījums par Bičkoviča paternitātes noteikšanas likumību, izrādīsies, ka juridiskā procedūra nav bijusi pareiza un pamatota? Ko tad mēs darīsim? Vai tad mēs vēlēsim jaunu Augstākās tiesas priekšsēdētāju?

Un visi šie jautājumi liedz „Pilsoniskās Savienības” frakcijai balsot „par” Bičkoviča piemērotību Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Es gribētu jums īsi paskaidrot, kāpēc PCTVL frakcijas deputāti diemžēl nevar atbalstīt Bičkoviča kunga kandidatūru.

Pirmais. Jums ir zināms, ka mums nepatīk Pilsonības likums. Mēs neuzskatām šo likumu par demokrātisku, bet likums ir likums, un, lai gan tas, mūsuprāt, ir slikts, likums tomēr ir jāievēro. Taču, cik mums ir zināms, šodien Aldermanes kundzes kantoris šaubās, vai Bičkoviča kungs ir likumīgi ieguvis pilsonību, un taisās šo jautājumu pārbaudīt.

Otrais. Cik mums ir zināms, 90.gadu sākumā Bičkoviča kungs pieņēma, mūsuprāt, „mīkstus” spriedumus tā saucamajā reketieru lietas izskatīšanā.

Trešais. Klīst baumas, ka Bičkoviča kungs ir sadarbojies ar VDK. Baumas ir baumas, tās var izplatīt par katru cilvēku, bet, ja to desmitā daļa atbilst patiesībai, tad cilvēks nevar būt brīvs savos spriedumos, jo vienmēr atradīsies spēki, kuri mēģinās viņu iespaidot vai šantažēt.

Ceturtais. Visi mēs lasījām, skatījām Lato Lapsas izdoto grāmatu. Pēc tās izdošanas mēs nedzirdējām, ka Bičkoviča kungs strikti nosodītu attiecīgo tiesnešu amorālo, ja ne gluži noziedzīgo, rīcību.

Un vēl piektais. Ja Bičkoviča kungam būtu vajadzīgas PCTVL frakcijas deputātu balsis, viņš pats būtu pieteicies, viņš būtu atnācis un izstāstījis savu redzējumu par tiesu varu, tiesu sistēmas darbu un tiesnešu darbu. Diemžēl arī tas nenotika. Un līdz ar to mēs nevaram atbalstīt šo kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Izskanējušie dažādie spriedumi par kandidāta iespējamo atbilstību vai neatbilstību amatam nav bijuši par pamatu manai izvēlei. Manai izvēlei par pamatu ir bijuši pilnīgi citi argumenti.

Man nav ne mazāko šaubu par to, ka Bičkoviča kungs varētu būt varbūt pat labs Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tikai problēma ir citā apstāklī. Un šis apstāklis ir tāds, ka likums Augstākās tiesas priekšsēdētājam nosaka plašākus pienākumus nekā vien vadīt Augstāko tiesu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, un tāpēc šajā amatā ir jāstrādā cilvēkam ar principiālu nostāju un objektīvu skatījumu. Un, ja man arī nav šaubu par Bičkoviča kungu kā par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, tad es šaubos par viņu kā par Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāju, jo viņa publiski paustais, kas būtu tulkojams apmēram tā: „Galvenais ir Augstākā tiesa, tas pārējais mani neskar!”… Šis viņa publiski paustais bija pēdējais punkts manai izvēlei, ka es balsošu „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāte Šlesere vēlas kaut ko piebilst?

I.Šlesere. Kolēģi! Vēlos piebilst tikai to, ka Juridiskā komisija rūpīgi iepazinās ar tiem dokumentiem un informāciju, kas bija mūsu rīcībā, un pēc kandidāta uzklausīšanas un izjautāšanas ar lielu balsu pārsvaru - deviņiem deputātiem balsojot „par”, trim deputātiem balsojot „pret” un nevienam deputātam neatturoties - atbalstīja Bičkoviča kunga kandidatūru.

Tā ka arī es lūdzu jūs izdarīt savu izvēli balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu, kurā viņi saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.pantu lūdz balsot par lēmuma projektu „Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju” aizklāti ar vēlēšanu zīmēm. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 54.pantu par šo priekšlikumu viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš acīmredzot iesniedzēju vārdā runās „par”.

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs tikko esam uzklausījuši debates par šodien apstiprināmo kandidatūru, un, kā pilnīgi pareizi no zāles tikko teica kāds no kolēģiem: „Kas tad tās par debatēm!” Debates patiesībā ir argumentu sacensība. Šeit sacensības nebija. Šeit izteicās tikai tie deputāti, kuri pauda savas šaubas, bet zālē bija klusējošais vairākums. Līdz ar to es secinu, ka tās īstās debates katram no klātesošajiem deputātiem būs pašam savās domās: „Kā balsot - „par” vai „pret”?”

Mums Saeimā pēc procedūras ir triju veidu balsojumi: atklāts balsojums, kurā ikvienam no mūsu vēlētājiem ir zināma katra deputāta izvēle; es teiktu, ka ir arī tāds pusaizklāts balsojums, aizklāti balsojot ar elektronisko balsošanas iekārtu, kas patiesībā ir frakciju balsojums, jo kolēģi jau redz, kā katrs balso; un ir pilnīgi aizklāts balsojums, kas notiek vēlēšanu kabīnēs.

Godātie kolēģi! Mēs šodien balsosim par ļoti augstu valsts amatpersonu, un es aicinu ikvienu no klātesošajiem deputātiem izdarīt savu izvēli pašam. Un ir pilnīgi vienalga, vai frakcijā ir noteikts brīvais vai saistošais balsojums, jo juridiski katrs deputāts vienīgi pats ir atbildīgs par savu lēmumu. Tādēļ, lai nodrošinātu šo pilnīgo atbildību un šo pilnīgo aizklātumu, es aicinu, godātie kolēģi, balsošanu izdarīt ar vēlēšanu zīmēm.

Paldies. (No zāles dep. A.Rugāte: „Man nav ko slēpt!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” šo priekšlikumu neviens nav pieteicies runāt. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums par šo priekšlikumu ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai lēmuma projekts „Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju” tiks balsots aizklāti - ar vēlēšanu zīmēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 40. Tātad balsojums notiks aizklāti - ar vēlēšanu zīmēm. (Aplausi.)

Balsu skaitītāju vārdā runās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kandidāts ir viens, tāpēc pretī kandidāta uzvārdam rombiņā ir jāliek atzīme vai nu „par”, vai „pret”. Pārējie varianti būs kļūdaini.

Cienījamie balsu skaitītāji, lūdzu, dodieties uz balsošanas zāli!

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, tā kā īsti nav prognozējams, cik daudz laika būs nepieciešams šai balsošanai, lūdzu jūs tiešām pievērst uzmanību zvanam, kas pēc balsošanas aicinās jūs atpakaļ zālē.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Balsu skaitītāju vārdā ziņos deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Ziņošu par balsošanas rezultātiem.

Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.21 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Augstākās tiesas priekšsēdētāju. 2008.gada 5.jūnijā Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.19.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 100 vēlēšanu zīmes.

Sabojāta un nomainīta - 1 vēlēšanu zīme.

Dzēstas atlikušās 20 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 99 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 98 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgu atzīta 1 vēlēšanu zīme.

Par kandidātu Ivaru Bičkoviču nodotās balsis: „par” - 63, „pret” - 35.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju ievēlēts Ivars Bičkovičs. (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Apsveicam Ivaru Bičkoviču sakarā ar apstiprināšanu šajā atbildīgajā amatā!

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par Aijas Āvas iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Aijas Āvas iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aijas Āvas iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Baibas Jēkabsones iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Tāpat Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu „Par Baibas Jēkabsones iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Baibas Jēkabsones iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Baibas Ozoliņas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Tāpat Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un arī atbalstījusi lēmuma projektu „Par Baibas Ozoliņas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Baibas Ozoliņas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Daces Riekstiņas apstiprināšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Daces Riekstiņas apstiprināšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Daces Riekstiņas apstiprināšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Ineses Ziediņas apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu „Par Ineses Ziediņas apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Ziediņas apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Tāpat Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un arī atbalstījusi lēmuma projektu „Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Žanetes Žimantes apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Irēnas Poļikarpovas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu „Par Irēnas Poļikarpovas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”. Aicinām arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irēnas Poļikarpovas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Mums būtu jāsāk skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, kurā pirmais ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Taču, ņemot vērā to, ka līdz pārtraukumam ir atlikušas mazāk nekā piecas minūtes un komisijas atbildīgais referents nevar šajā laikā iekļauties (No zāles dep. K.Leiškalns: „Lai sāk!”)…, tad ir priekšlikums tagad pasludināt pārtraukumu. Tiekamies zālē pulksten 11.00. Bet tiešām lūdzu nekavēties, jo mums saskaņā ar Satversmi ir jāreģistrējas un jāpārliecinās par to, ka ir kvorums!

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai. Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Pirmajam vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Komisijas sēde pulksten 10.30 komisijas telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiek pulksten 10.35. Lūgums nekavēties, jo vajadzēs mums veikt balsojumu.

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiek pulksten 10.45 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi tiek aicināti uz Dzelteno zāli tūlīt!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi, lūdzu jūs uz komisijas sēdi mūsu telpās!

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Pirmo reizi vēsturē reģistrāciju ir veikuši visi deputāti. Vienīgā, kas nav reģistrējusies, ir Ingrīda Circene, jo viņa ir komandējumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Pirmais lasījums.

Saskaņā ar Satversmes 76.pantu Saeima var Satversmi grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Tāpēc mums ir nepieciešams reģistrēties, lai pārbaudītu kvoruma esamību.

Reģistrācija šoreiz notiks nevis ar kartēm… (No zāles dep. J.Dobelis: „Vēlēšanu zīmēm!”) tā, kā ir tad, kad mēs reģistrējamies pēc Saeimas sēdes vai pirms Saeimas sēdes pārtraukuma, bet gan nospiežot jūsu balsošanas iekārtā to pogu, virs kuras parādīsies uzraksts „Reģistrācija”.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 97 deputāti. Tātad kvorums mums ir.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien mēs izskatām likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Ar šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma strādāja visas Saeimas komisijas. Savukārt Saeimas Juridiskā komisija ir noteikta par atbildīgo komisiju.

Godātie kolēģi! Ar īpašu rūpību ir vērtējama ikviena ierosme izdarīt grozījumus valsts konstitūcijā. Vēl jo lielāka komisijas atbildība ir, izskatot vēlētāju iniciatīvas ceļā virzītu likumprojektu, ar kādu mēs strādājam šajā Saeimas sēdē. Dokumenta numurs ir 2349.

Iesniegtais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu. Vēlos uzsvērt, ka Saeimas Juridiskā komisija apzinājās jautājuma nozīmību un komplicētību, tāpēc nesteidzās izdarīt jebkādus secinājumus, pirms nebija veikusi konsultācijas ar konstitucionālo tiesību speciālistiem, izpētījusi Eiropas valstu konstitucionālos regulējumus šajā jomā un pirms nebija saņēmusi citu Saeimas komisiju viedokļus par šo likumprojektu.

Saeimas Juridiskā komisija līdz likumprojekta izskatīšanai savā sēdē un līdz sava lēmuma pieņemšanai saņēma par likumprojektu 15 negatīvus Saeimas komisiju atzinumus un tikai vienu pozitīvu komisijas atzinumu.

Izprotot to, ka parlamenta priekšlaicīgas atlaišanas regulējums ir parlamentārajā demokrātijā atzīts konstitucionāls mehānisms, kas var kalpot kā labs atbilstīgs līdzeklis nopietnu krīzes situāciju risināšanai, Saeimas Juridiskā komisija veltīja īpašu sēdi konsultācijām ar Valsts prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas pārstāvjiem.

Mūsu pieaicināto ekspertu izvēle ir pamatota ar to, ka Konstitucionālo tiesību komisija jau ir padziļināti analizējusi jautājumu par iespējamu Latvijas Republikas Satversmes pilnveidošanu, lai uzlabotu Saeimas priekšlaicīgas atlaišanas un jaunas Saeimas vēlēšanu mehānismu.

Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis un secinājumi ir publiskoti un ir pieejami ikvienam interesentam.

Saeimas Juridiskā komisija atklātā sēdē uzklausīja un iztaujāja tiesību speciālistus gan par konkrētajā likumprojektā piedāvātajiem risinājumiem, gan par iespējām piedāvāt citus, alternatīvus risinājumus.

Deputāti bija vienprātīgi: Satversmes grozījumu projekts ir vērtējams kā aktuāls un savlaicīgs ierosinājums pilnveidot Satversmē noteikto parlamenta priekšlaicīgu vēlēšanu mehānismu, padarot to efektīvāku. Vienlaikus komisija saskatīja arī vairākas būtiskas iesniegtā likumprojekta nepilnības. Tās ir: samērā zemais balsotāju „slieksnis” Saeimas atlaišanai; noteikta termiņa trūkums ārkārtas vēlēšanu sarīkošanai; risinājuma sašaurināts piedāvājums, nesaistot to ar termiņiem pirms un pēc kārtējām Saeimas vēlēšanām. Diskusijas gaitā izskanēja arī citi iebildumi un ierosinājumi, to skaitā arī šāds priekšlikums: paredzēt tiesības ierosināt Saeimas priekšlaicīgu atlaišanu gan noteiktam vēlētāju skaitam, gan Valsts prezidentam, turklāt nesaistīt šīs Valsts prezidenta tiesības ar tautas nobalsošanu un iespējamu amata zaudēšanu.

Diskusijas rezultāts: deputāti secināja, ka iesniegtajā likumprojektā piedāvātais nav labākais no iespējamajiem risinājumiem un tas būtu ievērojami pilnveidojams un grozāms.

Apzinoties, ka jebkurš būtisks grozījums vēlētāju iesniegtajā likumprojektā saskaņā ar Satversmes 78.pantu nepārprotami nozīmē referendumu, komisija nolēma neveikt grozījumus šajā likumprojektā. Komisijā strādājošie deputāti vienlaikus pauda gatavību turpināt darbu, lai meklētu vispiemērotāko risinājumu, kas atbilstu tautas izteiktajām vēlmēm un nodrošinātu ne vien līdzsvarotu, modernai tiesiskai iekārtai atbilstošu Saeimas atlaišanas mehānismu, bet arī reglamentētu priekšlaicīgu vēlēšanu norisi.

Saeimas Juridiskā komisija būtu gandarīta, ja tik nozīmīgs jautājums kā vēlētāju tiesības rosināt Saeimas atlaišanu tiktu apspriests ne vien politiķu lokā, bet arī tiesību speciālistu akadēmiskā diskusijā vai nopietnā ekspertu seminārā.

Tiesību zinātnieku viedoklis un ierosmes būtu labs palīglīdzeklis un ļoti nozīmīgs atbalsts likumdevējam kvalitatīva un sabiedrības kopējām interesēm atbilstoša likumprojekta izveidei.

Saeimas Juridiskās komisijas nolūku - turpināt darbu - mums noteikti izdosies īstenot. Vēlos darīt zināmu, ka jau šodien Saeimas Prezidijs savā sēdē, kas notika pirms neilga laika, ir nodevis Saeimas Juridiskajai komisijai Valsts prezidenta 2008.gada 3.jūnija iesniegumu Saeimai ar ierosinājumu veikt Satversmē grozījumus - papildināt Satversmes trešo nodaļu saistībā ar Valsts prezidenta tiesībām ierosināt Saeimas atlaišanu.

Saeimas Juridiskā komisija savā 28.maija sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un, ņemot vērā šajā ziņojumā pausto, kā arī 15 citu Saeimas komisiju noraidošos atzinumus, likumprojektu neatbalstīja.

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs lemt par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tālāko virzību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šodien es negatavojos nevienu pārliecināt par valsts pamatlikuma grozījumu nepieciešamību, jo ir skaidrs, ka referendums par Satversmes grozījumiem, kuri dotu tiesības tautai atlaist Saeimu, ir neizbēgams.

Frakcijas „Saskaņas Centrs” vārdā es vēlos paust mūsu viedokli par piedāvāto un arodbiedrību sagatavoto likumprojektu. „Saskaņas Centrs” atbalsta ideju, ka ir nepieciešams dot tautai tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu.

Mēs uzskatām, ka, no juridiskā viedokļa, sagatavotie grozījumi ir pietiekami korekti. Šie grozījumi ir izteikti redakcijā, kas raksturīga Satversmei, tie ir vienkāršā valodā un pasaka galveno. Likumprojekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Bet jau tagad Satversme paredz, ka tādā pašā veidā, kā to piedāvā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), var pieņemt lēmumu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Tas, ka 10 procenti vēlētāju ir kvorums, kas nepieciešams referenduma iniciēšanai, ir nostiprināts Satversmē un līdz šim nav izsaucis nekādus nopietnus iebildumus.

Es aicinu kolēģus pievērst uzmanību arī tam faktam, ka grozījumi, kas pēc būtības ir identiski arodbiedrību piedāvātajiem, jau tika otrajā lasījumā atbalstīti 1934.gadā - 4.Saeimas laikā. Bet Kārlis Ulmanis nedeva iespēju realizēt šo demokrātisko soli.

Ir zināms, ka pasaules valstu praksē parlamenta atlaišana netiek uzskatīta par draudu demokrātijai; tieši pretēji - tas ir līdzeklis, kas palīdz nostiprināt demokrātiju.

Satversmes 2.pantā ir teikts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tas nozīmē, ka tieši tauta ir varas avots. Satversmē būtu nepieciešams iestrādāt mehānismu, kas dotu vēlētājiem iespēju rosināt parlamenta atlaišanu, ja Saeima un valdība piedzīvo uzticības krīzi. Tas, ka vairāk nekā 217 000 Latvijas pilsoņu ar saviem parakstiem ir izrādījuši stingru gribu veikt izmaiņas likumdošanā, norāda uz uzticības krīzi un ir nopietns pamats varas partijām pārdomāt savu darbības stilu.

Es personīgi uzskatu, ka nostrādāt četrus gadus bez jebkāda riska - tas, tā teikt, nav gluži veselīgi. Esmu pārliecināts, ka par tautu jāatceras visus četrus gadus, nevis tikai tad, kad tuvojas kārtējās vēlēšanas. Grozījumi ir nepieciešami, lai vēlētās amatpersonas apzinātos savu atbildību Latvijas iedzīvotāju priekšā. Frakcija „Saskaņas Centrs” respektē šo vēlētāju gribu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, frakcija „Saskaņas Centrs” aicina Saeimu atbalstīt sagatavoto likumprojektu un pieņemt to bez grozījumiem. Ja Saeima likumprojektu noraidīs, mēs visus Latvijas Republikas pilsoņus aicināsim piedalīties tautas nobalsošanā.

Paldies par uzmanību. Lūdzu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija pievienoja likumprojektam, kuru atbalstīja 217 000 vēlētāju, apbrīnojami īsu anotāciju: „Neatbalstām.” Un viss!

Daudz solīdāks izrādījās Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas dokuments - „Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu”. Tajā ir tieši 50 lappuses. (Tiesa gan, formāli šim dokumentam nav nekāda tieša sakara ar arodbiedrību iniciatīvu. Tomēr par pirmā saistību ar pēdējo, manuprāt, nevienam no klātesošajiem nav nekādu šaubu.) Tieši dokumenta teksta vidū, 25.lappusē, jūs atradīsiet pārliecinošu pierādījumu tam, ka Saeima ne jau pirmo reizi izskata likumprojektu par tās atlaišanu, tautai attiecīgi nobalsojot. Citēju: „Izskatot [..] Satversmes grozījumu projektu 1934.gadā, 4.Saeima otrajā lasījumā ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma arī Satversmes 14.panta jaunu redakciju. Šī jaunā redakcija paredzēja: „Viena desmitā daļa balsstiesīgu vēlētāju var ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā piedalās Satversmes septiņdesmit ceturtā pantā paredzētais balsotāju skaits un vairāk kā puse no nodotām balsīm ir par Saeimas atsaukšanu, tad Saeima uzskatāma par atsauktu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tautas nobalsošanas. [..]”” Citāta beigas.

Ar ko tad šīs septiņdesmit četrus gadus senās rindkopas atšķiras no arodbiedrību ierosinātā likumprojekta?

Pirmkārt, vārda „atlaišana” vietā tiek lietots vārds „atsaukšana”.

Otrkārt, kvorumu vēlētājiem nosaka nevis Satversmes 79.pants, bet 74.pants. Tiesa gan, abos šajos pantos kvorums ir absolūti vienāds. Referendums tiek uzskatīts par notikušu, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Treškārt, arodbiedrību ierosinātajā likumprojektā nav tieši minēts, ka ārpuskārtas vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tautas nobalsošanas. Bet šī norma jau ir iekļauta Satversmes 48.pantā.

Jā, gandrīz vai biju piemirsis… Ceturtkārt, atšķiras vēl arī pantu numuri. Iepriekšējā likumprojektā viss teksts atrodas 14.pantā, bet arodbiedrību ierosinātajā likumprojektā tas sadalīts divās daļās - 78. un 79.pantā.

Tātad pēc būtības nekādas atšķirības starp vienu un otru likumprojektu nav. Un valdošās koalīcijas deputāti un „galma” juristi vēl uzdrošinās runāt, ka arodbiedrību ierosinātais likumprojekts esot juridiski nepilnīgs! Tad jau iznāk, ka, tā runādami, jūs paši savus senčus dēvējat par muļķiem.

Dāmas un kungi! Es ar lielu cieņu izturos pret Pirmās republikas valstsvīriem. Diemžēl viņu pēcteči ir deģenerējušies tiktāl, ka nespēj izdomāt daudz labāku argumentu, lai noraidītu tautas iniciatīvu, un turpina darīt Saeimā un valdībā visu, izņemot to, ko viņi pirms vēlēšanām bija solījuši tautai.

Īpaši mani pārsteidz apvienības LPP/LC pozīcija, kuru valdībā pārstāv gan premjers, gan satiksmes ministrs, gan īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās. Redziet, kvorums, lai šos atstādinātu, ir piedāvāts pārāk mazs. Cik vēlētāju Saeimu ievēlē, tikpat daudzi lai to arī atlaiž. Pēdējo vēlēšanu laikā par visu jūsu apvienību nobalsoja 77 tūkstoši vēlētāju, bet arodbiedrību ierosināto likumprojektu parakstīja gandrīz trīs reizes vairāk cilvēku. Tātad Godmaņa kungs jau varētu droši atdot savu premjera vietu Krīgera kungam - arodbiedrību vadītājam. Kopumā par visiem 53 deputātiem, kuri patlaban sastāda valdošo koalīciju, vēlēšanās nobalsoja tikai 46 procenti no visiem tiem, kas piedalījās vēlēšanās. Savukārt tas vēlēšanās nepieciešamais kvorums, kuru paredz arodbiedrību priekšlikumi, ir 50 procenti - tomēr vairāk. Kā demonstrē pēdējo referendumu, kurus rīkoja pēc tautas iniciatīvas vai pēc pēdējā Valsts prezidenta iniciatīvas, pieredze, visi, kuri tajos piedalījās, balsoja vienādi…

Dāmas un kungi! Pirmām kārtām atlaiž ne jau Saeimu, bet gan valdošo koalīciju, un tātad LPP/LC prasība jau ir arodbiedrību ierosinātajā likumprojektā izpildīta. Es pat nerunāšu par to pozitīvisma kampaņu, kuras rīkošanai tā pati LPP/LC un Tautas partija ir iztērējušas un vēl nav atdevušas valsts budžetā atpakaļ apmēram divus miljonus latu! Darbību, ko valdošā koalīcija veic Saeimā, var droši nosaukt par negatīvisma kampaņu, un rezultāts ir acīm redzams: ja var ticēt pēdējās aptaujas datiem, tad visas četras valdošās koalīcijas partijas atbalsta mazāk nekā 20 procenti vēlētāju.

Attiecībā uz starptautisko pieredzi jāteic, ka četrās no sešām manis minētajā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas dokumentā izanalizētajām konstitūcijām ir parlamenta atlaišanai nepieciešams daudz mazāks kvorums nekā arodbiedrību ierosinātajā likumprojektā. Trijās no šīm sešām konstitūcijām, lai pieņemtu lēmumu par parlamenta atlaišanu, nepieciešams vienkāršs balsu vairākums no tā vēlētāju skaita, kuri piedalījās referendumā.

Pats interesantākais ir tas, ka pie šīm trim valstīm varētu droši pieskaitīt arī Latviju. Par Saeimas atlaišanu ir pagaidām runāts Satversmes 48.pantā, kurš paredz Saeimas atlaišanu pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, un tur kvorums ir vienlīdzīgs nullei, tas ir, Saeima tiks atlaista pat tad, ja referendumā piedalīsies trīs vēlētāji un divi nobalsos „par”.

Dāmas un kungi! Nepastāv nekādi argumenti arodbiedrību ierosinātā likumprojekta noraidīšanai. Protams, izņēmums ir jūsu vēlme neņemt arī turpmāk vērā vēlētāju gribu. Nākamais solis šajā virzienā būtu pagarināt mūsu pilnvaras uz mūžu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tikai ne tev! Tikai ne tev! Ne tev!”) Tātad, ja Saeima noraidīs arodbiedrību ierosināto likumprojektu un atklāti un nepārprotami demonstrēs Latvijas tautai savu prettautisko būtību, lietderīgi būtu vērsties pie Valsts prezidenta ar lūgumu vienlaikus sarīkot divus referendumus. Pirmo - par tautas iespēju atlaist Saeimu ar kvorumu, kas pēc Satversmes līdzinās pusei no vēlētāju skaita, un otru - par konkrētās prettautiskās Saeimas atlaišanu ar kvorumu, kas ir vienlīdzīgs nullei.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ideja, ka tautai būtu dodamas tiesības atlaist Saeimu, nav jauna. Par šādu ideju debatēja jau 1922.gadā, kad tika pieņemta mūsu Satversme. Pēc tam par to vēlreiz debatēja 1934.gadā… un ik pa brītiņam, atkal un atkal, atgriežas jautājums par to, vai tautai vajadzētu dot vai nedot šādas tiesības.

Ir interesants stāsts par Konstitucionālās komisijas atzinumu. Tā nu bieži sanāk, ka, lasot vienu un to pašu dokumentu, katrs cilvēks atrod un izlasa tajā to, ko viņš šajā dokumentā grib izlasīt. Valdošā koalīcija šajā dokumentā izlasa to, ka Konstitucionālo tiesību komisija, kurā ir ļoti atzīti, pazīstami eksperti, saka: būtu nepieciešams papildināt šo likumprojektu, jo tajā nav noteikts, kad ir jāizsludina ārkārtas vēlēšanas; vajadzētu precizēt, ka nevar to darīt pirmajā gadā pēc Saeimas ievēlēšanas; vajadzētu arī precizēt, ka nevajag to darīt arī Saeimas darbības pēdējā gadā… Jā, šie iebildumi ir juridiskā ziņā tiešām pamatoti.

Savukārt opozīcija nezin kāpēc tomēr izlasa to pamatslēdzienu, ka šādas normas ieviešana mūsu Satversmē nebūtu pretrunā nedz ar mūsu Satversmes burtu, nedz ar mūsu Satversmes garu; ka šādas normas ieviešana tikai „papildinātu Satversmē jau iekļauto mehānismu”. Tas būtu pilnīgi normāli, ka mēs dotu tautai šādas tiesības. Un tas nekādā veidā neapdraudētu šeit demokrātisko iekārtu, nedz arī novestu pie haosa.

Ir parakstījušies 217 567 cilvēki - vairāk nekā jautājumā par pensijām… Varētu jautāt - kāpēc gan mūsu valstī šis konstitucionālo tiesību jautājums tik ļoti rūp cilvēkiem šobrīd, kad tiešām ir ekonomiskā krīze? Mēs ļoti labi saprotam, cik grūti ir izdzīvot šeit… Aizgāja parakstīties par veseliem 100 tūkstošiem cilvēku vairāk!... Tātad cilvēkiem pašreiz ir interesants šis jautājums, un tātad pašreiz ir aktuāla tā tautas prasība pēc izmaiņām un pēc savām Satversmes 2.pantā noteiktajām tiesībām. Šis Satversmes pants noteic, ka vara pieder tautai.

Likumus nerada kā mūžīgus akmenī iecirstus tēlus. Tos maina tajā brīdī, kad ir tam nobriedusi attiecīga sabiedriski politiskā situācija. Un kas tad ir šobrīd? Bija „lietussargu revolūcija”. Kas mainījās? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Rokas nost no Loskutova!”) Viena izkārtne nomainījās ar otru, jūs tāpat „rullējat” tālāk. Jūs tagad noraidīsiet, ar tādu drošu, pilnīgi drošu, vairākumu noraidīsiet, šos grozījumus, būdami pārliecībā par to, ka tauta jau neatnāks uz šo referendumu; ka tautai jau vienalga, kas tas par jautājumu… ka jautājums par Satversmi jau uz tautu neattiecas. Padomājiet par to, kādu iemeslu jūs tautai dodat! Ir zemeņu kūkas, ir komandējumi uz hokeja čempionātu, ir Meža fonda naudas izlietojums sabiedrisko attiecību kampaņām…

Šodien mēs visi tā draudzīgi ievēlējām par Augstākās tiesas priekšsēdētāju tiesnesi, kuru grūtu nosaukt par cilvēku ar nevainojamu reputāciju.

Šonedēļ mēs tāpat… draudzīgi valdībā apstiprināja par Uzņēmumu reģistra vadītāju cilvēku, kuru vienkārši pazīst Tautas partijas priekšsēdētājs un kurš ir tāds ļoti spēcīgs reliģisko lietu pārzinātājs. Nez, vai viņš ir politiski neietekmējams komerclietu pārzinātājs?

Tā soli pa solim jūs virzāties uz to, ka tā jūsu cerība, ka tā tauta neatnāks uz šo referendumu, var arī izrādīties maldīga.

Bet varbūt tomēr mēs varam ieklausīties 217 567 cilvēku aicinājumā un paši pieņemt šādas izmaiņas? Mums ir arī tiesības labot šo likumu. Arī Valsts prezidents, Zoodārzā jūsu pašu atrastais Valsts prezidents, ir izteicies „par” šiem Satversmes grozījumiem un izteicies, ka aicinās cilvēkus parakstīties par tiem.

Varbūt mēs tiešām varam to izdarīt paši?

Es aicinu vēlreiz pārdomāt un atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Nenoliedzami, grozot Satversmi, kā mēdz teikt, ir simtreiz jānomēra un tikai pēc tam jānogriež un jāgroza. Taču grozījumu projekts, manuprāt (un arī partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcijas viedoklis ir tāds), ir vērtējams kā savlaicīgs ierosinājums, jo priekšlaicīgas vēlēšanas ir viens no parlamentārās demokrātiskās krīzes risinājumiem gadījumos, kad Saeima ir aizmirsusi par vēlētājiem dotajiem solījumiem.

Kādi tad ir galvenie formālie pozīcijas iebildumi pret šiem grozījumiem?

Pirmkārt. No valdošās koalīcijas puses ir izskanējis viedoklis, ka neprecizitātes Saeimas atlaišanas tiesiskajā regulējumā varētu radīt valstī haosu. Taču, manuprāt, tam nav objektīva pamata, jo grozījumi ir tautai saprotami un atbilstoši Satversmes valodai. To savā publikācijā laikrakstā „Diena” ir norādījis arī pašreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtra kungs. Citēju: „Piedāvātie grozījumi, par kuriem diskutē tagad, nav sasteigti un ir atbilstoši Satversmes garam un tās lakoniskai valodai.” (Citāta beigas.)

Tālāk. Ievērojot parakstu vākšanas samērā smago un dārgo procedūru un termiņus, projektā nav noteikts zems vēlētāju „slieksnis” ne ierosinājumu izteikšanai par Saeimas atlaišanu, ne nepieciešamajam skaitam balsu par Saeimas atlaišanu.

Manuprāt, to ļoti pamatoti savā pavadvēstulē komisijām ir argumentējis Krīgera kungs, tāpēc es neatkārtošos.

Vēl vairāk. Manuprāt, parakstu notariālās apliecināšanas maksa ir nesamērīga un neatbilstoša Satversmes 2.pantam. Es esmu pētījusi praksi citās valstīs, piemēram, Lietuvā, Šveicē un citur: tur nav paredzēta šāda maksa - 10 latu vai pat vēl lielākā apmērā - par paraksta apstiprināšanu.

Otrkārt. Iespējams, ka viena no problēmām varētu būt termiņi, jo projektā nav noteikts laiks, kādā pēc Saeimas atlaišanas ir izsludināmas jaunas vēlēšanas. Taču to, kā pamatoti ir norādījusi Valsts prezidenta izveidotā ekspertu komisija, var juridiski izsecināt, interpretējot Satversmi. Un, proti, to var izsecināt no Satversmes 48.panta: ja tauta nobalsojusi par Valsts prezidenta ierosinājumu atlaist Saeimu, „izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas”. Kāpēc mēs to nevarētu pieņemt un tādējādi interpretēt Satversmi?

Treškārt. Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija pievērsusi uzmanību tam, ka dažs labs politisks spēks varētu atkārtoti rosināt Saeimas atlaišanas procedūru tūlīt pēc vēlēšanām vai samērā īsā laika periodā vairākas reizes pēc kārtas. Kā es jau teicu, pastāvot šādai smagnējai parakstu vākšanas procedūrai, šī iespēja pastāv tikai teorētiski. Es domāju, ka galu galā cilvēkiem, vēlētājiem, apniktu visas šīs politiskās manipulācijas un viņi nepiedalītos šādās lietās.

Tālāk, ceturtkārt. Pretēji atsevišķu konstitucionālo tiesību speciālistu viedoklim es uzskatu, ka šos termiņus papildus var noteikt arī pati Saeima. Interpretējot Satversmi, mēs nevaram nonākt pie secinājuma, ka pašreizējai Saeimai nebūtu tiesību pēc šo grozījumu pieņemšanas papildus izdarīt atkārtotus grozījumus Satversmē. Domāju, ka pašreizējā Saeima neriskētu arī noteikt nesaprātīgus termiņus.

Bez tam, godātie kolēģi, es gribētu pievērst jūsu uzmanību Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklim, ka šādos gadījumos nepieciešams skaidrs un taisnīgs, ar likumu noteikts finansēšanas regulējums attiecībā uz aģitāciju par tautas nobalsošanu; iespējams paredzēt finansējumu arī no valsts budžeta, un to varētu paredzēt īpašā likumā.

Un nobeigumā es gribētu uzsvērt, ka valdošā koalīcija, no vienas puses, deklarē, ka tautai būtu jādod tiesības atlaist Saeimu, taču, no otras puses, norāda, ka iesniegtie grozījumi esot neprecīzi. Tāpēc galvenais jautājums jums, pozīcijai: kāpēc ne Valsts prezidents, ne valdība, ne Saeimas Juridiskā komisija nav nākusi klajā ar saviem alternatīviem Satversmes grozījumu priekšlikumiem šajā jomā? Vai šīm institūcijām trūkst kvalificētu speciālistu? Netrūkst. Vai šīm institūcijām trūkst līdzekļu šā darba finansēšanai? Es domāju, ka netrūkst. Āboltiņas kundze jau runāja par to, kādām vajadzībām valsts nauda tiek dažkārt „izkleķerēta”.

Es neticu, ka šādi jauni grozījumi varētu tikt tuvākajā laikā izstrādāti. Neticu, lai gan šodien es arī esmu izlasījusi Valsts prezidenta Zatlera kunga vēstuli Saeimai, ka būtu nepieciešams palielināt viņa pilnvaras šajā jomā - atlaist Saeimu. Šeit nav pat iesniegts konkrēts Satversmes redakcijas projekts, ir tikai pausta vēlme to izdarīt.

Un kāpēc es neticu, ka jauni grozījumi tuvākajā laikā varētu tikt izstrādāti? Tāpēc, ka redzu - gluži vienkārši jums, kolēģi, nav vēlēšanās to darīt! Lieciet roku uz sirds un sakiet, ka jums arī bail ir no Saeimas atlaišanas! Īpaši, es domāju, ir bail tiem kolēģiem, kas te kā labi ieeļļoti vagoniņi aiz spēcīgām lokomotīvēm ir „ieripojuši” Saeimā un kas komisijās, iespējams, par šiem grozījumiem balsoja tā, kā viņiem tika likts. Vai jūs esat kādreiz padomājuši, ka mums daļu no lielākajām komisijām vada deputāti, kas vispār nav ievēlēti, kas šeit ir „ieripojuši” ar „mīkstajiem” mandātiem? Tie, kuri ir ievēlēti, ir „aizripojuši” uz valdību.

Tāpēc es „Pilsoniskās Savienības” vārdā aicinu atbalstīt viedokli, ko paudusi ievērojama daļa sabiedrības, un par iesniegtajiem Satversmes grozījumiem balsot „par”.

Paldies jums par uzmanību. (No zāles dep. G.Blumbergs: „„Pilsoniskā Savienība” arī nav ievēlēta!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir, protams, ļoti patīkami klausīties to deputātu runas, kuri ir ievēlēti no vienas partijas, nav atraduši par vajadzīgu tur atrasties, aizbēguši no šīs partijas un paguvuši nodibināt citu partiju. Es tādus cilvēkus sauktu par nodevējiem. Vai nodevējam var uzticēties? Vai var ņemt vērā to, ko viņš saka? Vispār, ja mēs mainām kaut ko, tad mums vajadzētu gan mainīt to… Ja tu esi ievēlēts no vienas partijas un no viena saraksta, tad neskraidi riņķī, savus pasaulīgos labumus meklēdams, bet paliec pie tās partijas! Un, ja tu negribi vairs partijā palikt, tad ej prom no Saeimas! Ej prom un nemelo cilvēkiem!

Tas ir tāds ievadiņš, jo man ļoti patīk visas šīs kaismīgās runas no to cilvēku puses, kuri ar darbiem sevi ir pilnīgi pretēji pierādījuši. (No zāles dep. I.Rībena: „Par tēmu!”) Pierādījuši, ka viņi savu kažociņu var vilkt, kā grib, uz kuru pusi vajag. Lūk, tā. Protams, skatās vēl arī, kas to kažociņu iedod.

Tagad par šo likumprojektu, kas ir turpinājums tam, ko es nupat teicu. Piedāvātais likumprojekts, neliekuļosim, ir radies, lai dotu pilnīgas iespējas tiem, kas nav tikuši pie kārotā, rīkot nemitīgas politiskas nekārtības mūsu valstī. Nemitīgas! Ne jau velti šodien notiek tas viss… Paskatieties, kas pūš šodien vienā stabulē! Vienā stabulē pūš izteiktie divvalodības aizstāvji un cara laika lentīšu nēsātāji attiecīgajos datumos, un vēl arī tādi, kas darbos sevi nav bijuši spējīgi parādīt un kam tāpēc vajag paklaigāt mākslīgi: sak’, mēs arī gribam kaut ko izdarīt.

Minētais projekts pilnā mērā atļauj, tikko beidzas kārtējās vēlēšanas, jau nākamās dienas rītā izsludināt parakstu vākšanu. Vai jūs to neredzat šajā projektā? Jau nākamajā dienā varēs!… Nevajag te filozofēt par smagnējību! Nebūs nekādas smagnējības. Būs attiecīgie sponsori, kurus viens otrs baidās uzrādīt, būs rindiņas kulturālas… Nu kas tur ko nesavākt 10 tūkstošus parakstu? Nu ir gan problēma! Mierīgi savāksiet! Pēc tam arī - nekas sevišķs… Un tā mēs nonākam līdz absurdam, ka nekādi termiņi vairs te nevienam nebūs svarīgi. Svarīgi būs taisīt tračus. Vicināt, ko nu kurš tur vicinās. Kas kuram ir iedots priekš vicināšanas.

Tagad runājam par tautas gribu. Skaisti vārdi. Citē te mums Satversmi, runā par tautu, tautu, tautu. Katrs no mums ir viena maza mūsu tautas sastāvdaļa, Latvijas Republikas pilsonis. Un katram no mums ir savas balsstiesības, ko nosaka mūsu likumi, sākot ar Satversmi. To vajadzētu atcerēties tiem, kas te plātās ar kaut kādām tautas gribas iemiesošanām. Mēs katrs pārstāvam zināmu tautas daļu. Katrs no mums, kas esam šeit ievēlēti, ir saņēmis pietiekami daudz balsu, lai šeit atrastos, - ar visiem krustiņiem un mīnusiem.

Te bija runa par „lokomotīvēm”, aiz kurām citi „ieripojot” Saeimā. Tas ir ļoti nepieklājīgi teikts. Ļoti nepieklājīgi! Kā nu kurš te ir „ieripojis”. Es te kaut kā „ripinos” no 1990.gada, un man ir bijis tas gods balsot par deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 4.maijā un vēl par daudz ko citu. Un man nav par ko kaunēties.

Un tāpēc nevajadzētu aiztikt kolēģus, runāt par to, kas te kuru komisiju vada. Es arī pagaidām vadu vienu komisiju un labi redzu, kā kurš tur uzvedas. Ļoti labi redzu.

Tālāk. Protams, ir jāciena Latvijas Republikas pilsoņu griba. Par to neviens, man liekas, te nestrīdas. Bet kāpēc tieši pēdējā laikā ir šāda izteikta spēlēšanās ar tautas gribu? Spēlēšanās, plātīšanās, skraidīšana visur: sak’, es esmu tas tautas gribas iemiesotājs…

Nupat latviešu radošā inteliģence sanāca kopā, lai apspriestos par to, kas ir noticis 1988.gadā. Tiešām, latviešu pozitīvajiem inteliģentiem bija liela loma neatkarības atjaunošanā. Ziniet, viņi pēc tam par savu samesto naudu, par savu naudiņu, dzēra kafiju. Neviens par viņiem īpaši neinteresējās. Turpretim tagad ir jau vesela grupa ar saņemtu finansējumu - tie, kas gatavos Tautas frontes jubilejas pasākumus. Tie baļķa nesēji ir sanākuši - ļoti daudzi. Nes no visām pusēm to baļķīti. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Putuplasta!”) Tur ir tādi uzvārdi, kas toreiz nebija ne redzami, ne dzirdami. Bet viņiem jau ir finansējums padusē, baļķītis ir padusē, un stieps tagad. Un tie būs tie lielākie varoņi, un tie būs tie cīnītāji par tautas laimi. Starp tiem arī ir tādi, kas ir pametuši vienu partiju un aizgājuši pie otras partijas… un varbūt pie trešās arī.

Tātad, ja mēs gribam ņemt vērā tautas gribu, tas ir jādara nopietni. Un, es domāju, tas tā arī notiks. Tas ir pilnīgi pieņemami, ka Latvijas Republikas pilsoņiem ir jādod tiesības atlaist Saeimu. Par to taču laikam neviens nestrīdas. Un acīmredzot šis jautājums ir nobriedis tiktāl, ka vajag par to šeit, Saeimā, diskutēt - un diskutēt ne vienu reizi vien. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Par ierosinājumu mēs runājam!”)

Ja ir runa par tautas gribu, tad jāuzsver: tai ir jābūt tautas vairākuma gribai! Vai tiešām tas nav skaidrs? Jūs, draugi mīļie, šeit runājat pretim paši sev. Paņemiet un palasiet arī šo priekšlikumu, kur nav mainīta 79.panta redakcija, kas skar Satversmes grozījumus! Tātad iesniedzēji tomēr bija tik piesardzīgi, ka šeit ir skaidri rakstīts, ka tautas nobalsošanai nodotais Satversmes grozījums (te gan ir rakstīts - „pārgrozījums”) ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem. Tas tiešām ir pareizi: ja jau griba, tad vairākuma griba! Kāpēc „pa kluso”, pa jebkuru šķirbu, grib iebīdīt iekšā kaut kādu minimumu? Kas tās par „šeftītēm”?

Es gribētu atgādināt, ka mums, vēlot Latvijas Republikas Saeimu, nav kvoruma. Cik atnāks, tik atnāks. Nu, pieņemsim, atnāks kaut vai 50 procenti. Pieņemsim. Tagad, pēc šā projekta, atnāks 50 procenti… Pēc tam, ja mēs atbalstīsim kaut ko tādu, par ko šodien ir runa, pietiks, ka atnāks 25 procenti… plus viens, protams. Tātad tā ir puse no tiem 50 procentiem. Un tālāk ir vēl trakāk: atnākot šiem 25 procentiem, lēmums tiks pieņemts, ja puse no šiem 25 procentiem nobalsos „par”! Cik tad tur paliek beigās?

Nu ko jūs te ākstāties! Nu kā var, pasakot kaut ko tādu, vēl nopietni runāt par konstitucionālajām tiesībām! Kas tās par konstitucionālajām tiesībām! Viltīgā veidā kaut ko grib iebāzt te iekšā. Jā… Kā jau es teicu, Satversmi - to neaiztiks… Neaiztiks, jo labi zina, ka tad var rasties problēmas. Bet visu pārējo sabāž vienā maisā. Saprotiet, ka mums nu ir vienā maisā sabāzts jebkurš tautas nobalsošanai nodots likumprojekts… Jebkurš. Protams, ne Satversmes grozījumi. Un tur ir minēts arī lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai par būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos un, protams, lēmums par Saeimas atlaišanu.

Tātad, lai grozītu Satversmi, joprojām jābūt ir nopietniem analītiķiem, jārēķinās ar to, ka tiešām Latvijas Republikas pilsoņu vairākums groza Satversmi, nevis tikai atnāk tajā dienā. Arī tagad tā būs. Arī tagad tā būs! Un tas jau būs tiešām vērā ņemami, ja uz tautas nobalsošanu atnāks vairāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem, kā to paredz projekts, un nobalsos, ne tikai atnāks, vairāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem… nē, no tiem atnākušajiem… Tur vairs nav tas svars… Nē, lai nobalsotu, ir jābūt tuvu pie 750 tūkstošiem… Ja tas tā notiks, tad tas ir ļoti nopietni, un par to nav jāstrīdas. Un tā ir pavisam cita runa. Un no tās puses arī vajadzēja sākt. No tās puses vajadzēja sākt! Nevis mēģināt „ieslidināt” šeit iekšā… Un pēc tam vēl, piedošanu, viens otrs te draudēja: „Ja jūs nepieņemsiet šitos te mūsu iesniegtos grozījumus, tad mēs pieprasīsim, lai Valsts prezidents šito Saeimu atlaiž!” Interesants arguments.

Tikko mans viedoklis nesaskan ar tavu viedokli, nu tad… ko tad? „Ej prom uzreiz!” Vai ne? Tā ir diskusija?! Tā saucas diskusija?! Diskusiju nav bijis pirms šā brīža. Nav nopietnu diskusiju bijis!

Paldies, Āboltiņas kundze! Jūs beidzot atgriezāties zālē. (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Nebija jau vērts!”) Manas runas beigās arī jums radās interese. Paldies jums!

Es, protams, ceru, ka šodien Saeimas vairākums neatbalstīs šos grozījumus, un uzsveru, ka tas nenozīmē un nedrīkst nozīmēt to, ka Saeimas deputāti ir pret iespēju došanu Latvijas Republikas pilsoņu vairākumam. Es uzsveru: mans būtiskākais iebildums ir tas, ka, ja jau ir runa par šādām nopietnām lietām… ja jau reiz ir atstāta Satversmes grozījumu ideja, par šādām nopietnām lietām ir jābalso Latvijas Republikas pilsoņu vairākumam! Un tad mēs par to lietu varam spriest. Nevis rīkot akcijas, rīkot te visādus „uzbraucienus”, lai acīmredzot viens otrs īstenotu kādas intereses: viens otrs - savtīgas, viens otrs - nesavtīgas intereses. Nekas nenotiek nejauši! Ja bija iecere par nopietnām pārrunām, tad ar tām arī vajadzēja sākt darbu. Nevis sākt darbu ar draudiem, ar parakstu vākšanas kampaņām, ar finansēšanas avotu neuzrādīšanu un tamlīdzīgām lietām.

Nupat mēs runājām par Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūru, un tur meklē nezin ko un nezin no kurienes, nezin cik gadu garumā… To ilgu laiku nebija darījuši. Tagad nezin kāpēc ir runa par to, kas ir finansējis pasākumus, kas ņēmis dalību tajā visā… „Nu, es jums labāk neko neteikšu…”

Ja jau ir cīņa par taisnību, tad tai ir jābūt atklātai.

Tā ka, cienītie kolēģi, man jau vispār ir tāda diezgan savāda sajūta šajā nedēļā, jo mēs sestdien rīkojam, tas ir, mūsu apvienība rīko, domes sēdi, kurā pie reizes atcerēsimies arī LNNK dibināšanas 20.gadadienu. Šeit, zālē, sēž vēl viens - un otrs esmu es -, kas bija klāt pie pašiem pirmsākumiem. Mēs esam tie divi pēdējie, kas palikuši no pirmās LNNK vadības. Tā nu tas ir! Bet laikam jau šad un tad jāatceras tas, kas ir noticis. Un, ja mēs runājam par to, kas ir noticis Saeimā, tad arī tas ir jāatceras. Un tāpēc šādā gaisotnē es pateikšu to, ka esmu gatavs piedalīties jebkurās diskusijās par minēto tēmu, bet bez kaut kādas slepenības.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, dāmas un kungi!

Latvijas vara neciena savu tautu.

Kad 80.gadu otrajā pusē mēs visi bijām (vismaz uzskatījām, ka mēs visi esam) Latvijas Tautas frontē, kas izmainīja šīs valsts nākotni, tad mums pietika ar Tautas frontes biedriem, kuru bija aptuveni 200 tūkstošu. Pašreiz mums ir savākti vairāk nekā 200 tūkstoši parakstu. Savukārt vara, šīs valsts vara, uzskata, ka tas nav pietiekami, lai pieņemtu vienu saprātīgu lēmumu - mainīt mūsu politisko struktūru, mainīt mūsu iespējas ietekmēt mūsu politisko dzīvi, dot šādas iespējas pašai tautai. Patiesībā mēs, noraidot šos grozījumus, ejam vēlreiz soli tālāk no savas tautas - mēs ejam soli tālāk no veselā saprāta.

Es negribu šeit citēt tādus izcilus juristus kā, piemēram, Levita kungu vai kādu citu, bet viņi uzskata, ka šie grozījumi ir iespējami un ka tie ir loģiski. Manuprāt, tie argumenti, kas ir izskanējuši no šo grozījumu oponentu puses, lielā mērā atgādina Padomju Savienības jurisprudenci, jo šeit jau nav runa par būtību, šeit ir runa par to, kā mēs tehniski varam aiziet prom no iespējas sabiedrībai kaut ko lemt.

80.gados, kad mēs veidojām Tautas fronti un kad mēs visi iestājāmies par neatkarīgu Latviju, tad tauta bija vajadzīga. Tagad tauta lai labāk „stāv pie ratiem”, jo mēs viņu necienām! Es, būdams augstskolā, nekad neesmu bijis liels referendumu atbalstītājs, bet šajā konkrētajā gadījumā mums jau nevajag pašu referendumu. Mums vajag paiet savai sabiedrībai soli pretim un paiet pretim veselajam saprātam eiropeiskā, demokrātiskā sistēmā.

Ja mēs noraidīsim šos grozījumus (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pareizi darīsim!”) un ja mums būs jāiet uz referendumu, tad tas būs kārtējais tautas izmisuma solis, jo citādā veidā mūsu sabiedrība nevar ietekmēt politiskās izmaiņas šajā valstī. Līdz ar to arī šajā gadījumā man nav nekāda iemesla nosodīt ne šo referendumu, ne arī, iespējams, nākamo referendumu par grozījumiem pensiju likumā. (No zāles: „Citādi balsis nevar sazvejot!”) Jo mums vienkārši neatliek cita iespēja, kā iespaidot politiku.

Mūsu valdošajām aprindām un mūsu varai ir izdevīgāk dzīvot kā Sūnu ciemā: „Jūs, tauta, mūs netraucējiet! Mēs lemsim jūsu vietā, un, kā mēs lemsim, tā būs!” Es nevēlos pārstāvēt šādu varu, kas neciena savu sabiedrību. Es negribu pārstāvēt tādu varu, kas ar tehniskiem līdzekļiem cenšas izvairīties no savas tautas līdzdalības tās likteņa lemšanā.

Es domāju, ka mums ir jāatbalsta šie grozījumi, kuri ir saprotami, kuri ir vienkārši un kurus nevajag „norakt”, vienkāršiem vārdiem runājot, ar tehniskām piezīmēm.

Atbalstīsim šos grozījumus un atbalstīsim arī nākamos grozījumus, jo mūsu sabiedrībā, mūsu valstī ir nepieciešamas pārmaiņas! Mums ir vajadzīga cita pieeja mūsu tautai. Cienīsim sevi, cienīsim savu tautu, un tad arī mūsu valsts pasaulē un Eiropā tiks cienīta.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim. (No zāles dep. J.Dobelis: „Kurā partijā viņš ir?”)

K.Šadurskis (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Pēc dažiem gadu desmitiem vēstures pētniekiem, kuri lasīs 9.Saeimas sēžu stenogrammas, droši vien radīsies dīvains priekšstats par Saeimas darbu, proti, par to veidu, kā nu jau tradicionāli notiek Saeimas debates: opozīcijas deputāti nāk tribīnē (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Izrādās!”) cits pēc cita, izsaka savus argumentus, taču no pozīcijas neseko neviens arguments. Pēc tam notiek balsojums, un tas ir pilnīgi pretējs visu iepriekšējo debašu garam. Dīvaini! Kā lai saprot, kas tiem deputātiem ir bijis prātā, ja viņi šādi pārvalda valsti? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Veselais saprāts!”)

Arī šodien mēs neesam dzirdējuši nevienu argumentu (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Vajag ausis izmazgāt!” Dep. J.Dobelis: „Nav klausījies!”), jo, man liekas, tas arguments nav minams. Tas arguments, kas šodien noteiks pozīcijas balsojumu - lūdzu, palabojiet mani, ja es kļūdos! -, ir maģiskais skaitlis - 750 tūkstoši. Gan jau neatnāks uz referendumu! Un šie argumenti, kuri iepriekšējās diskusijās ir skanējuši komisijas sēdēs, ir visdažādākie. Tikai ne šis! Un interesanti ir tas, ka pozīcijai šo argumentu klāsts birst kā no pārpilnības raga. Reizēm, kad vajag argumentēt vienu pozīciju, tad visi aizgūtnēm runā par referenduma dārdzību. Šodien par to neskan neviens vārds. Visi ir aizmirsuši, ka referendums maksā noteiktu skaitu miljonu latu. Šobrīd mēs esam tik bagāti, ka varam to mierīgi atļauties bez bēdas, noraidīdami lielas Latvijas pilsoņu daļas izteikto gribu.

Godātie kolēģi, pats skumjākais ir tas, ka šī tradīcija - faktiski bez debatēm, bez diskusijas darīt savas lietas - var ieviesties un kļūt par tādu kā tradīciju. Un tad es domāju, ka pati referenduma procedūra acīmredzot mums tiks iekārtota tā, ka referendums notiks jūlija otrajā pusē, droši vien visskaistākajā un vissaulainākajā vasaras daļā, bet šis referendums mums ir ļoti nepieciešams tādēļ, lai sabiedrība neieslīgtu apātijā un nolemtībā. Citādi tas, kā 9.Saeima pakāpeniski pieradina sabiedrību pie šādas nejēdzīgas valsts pārvaldes formas, varētu būt ļoti bīstams.

Godātie kolēģi, nobeigumā es nolasīšu partijas „Pilsoniskā Savienība” valdes lēmumu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Nu beidz!” Dep. J.Dobelis: „Kas tad te būs? Beidz taču ākstīties!”)

„„Pilsoniskā Savienība” atbalsta 217 tūkstošu Latvijas pilsoņu ierosinātos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas ļautu tautas nobalsošanā atlaist Saeimu. Tie ir savlaicīgi un nepieciešami brīdī, kad Saeima un valdība pārdzīvo līdz šim nepieredzētu uzticības krīzi. Tie ir nepieciešami, lai vēlētās amatpersonas apzinātos savu atbildību pilsoņu priekšā un lai tautai patiesi būtu iespēja īstenot savu suverēno varu. „Pilsoniskā Savienība” aicina Saeimu pieņemt iesniegto Satversmes grozījumu projektu. Pret to vērstā kritika ir pārspīlēta un nepamatota. Mēs aicinām Latvijas pilsoņus aktīvi sazināties ar Saeimas deputātiem un informēt viņus par savu viedokli Satversmes grozījumu jautājumā. Saeimas lēmums ir atkarīgs arī no ikviena pilsoņa līdzdalības.”

Godātie kolēģi, es sirsnīgi pateicos par uzmanību, kas bija veltīta manai uzrunai. Es sirsnīgi pateicos arī tiem kolēģiem, kuru kultūras līmenis ir tik „augsts”, ka viņiem ir grūti uzklausīt citu viedokli… (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag partijas mainīt!”), jo nesalīdzināmi vieglāk, protams, ir savu viedokli gari un plaši klāstīt no Saeimas tribīnes.

Paldies par uzmanību, un es aicinu jūs atbalstīt šos Satversmes grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mēs šodien skatām ļoti nopietnu jautājumu - grozījumu mūsu valsts pamatlikumā. Un es gribu vispirms pateikt paldies Juridiskajai komisijai par ļoti profesionālo un izsvērto šā dokumenta novērtējumu, kā arī par to iezīmēto tālāko ceļu, kā ar šiem grozījumiem mēs strādāsim.

Kolēģi, es gribu atgādināt, ka Latvijas Republikas Satversme pēc tās spēka atjaunošanas ir mainīta astoņas reizes un ka tikai vienu reizi Satversme ir nopietni apspriesta visā sabiedrībā - tā ir pārrunāta gan ar tiesību speciālistiem, gan ar konstitucionālo tiesību speciālistiem, gan plaši pārrunāta ar sabiedrību, ar nevalstiskajām organizācijām. Un tā bija reize, kad mēs stājāmies Eiropas Savienībā un kad bija nepieciešami grozījumi Satversmē. Visās pārējās reizēs šāda Satversmes grozījumu apspriešana nav bijusi.

Gribu teikt, ka arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības piedāvātie grozījumi, kas skar valsts institucionālo iekārtu, nav nekur apspriesti, mēs esam tos post factum apsprieduši un mēģinājuši izvērtēt.

Kolēģi! Gribu teikt, ka pēc Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas viedokļa, šie Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ierosinātie priekšlikumi ir brāķis. (No zāles: „O, pareizi! Beidzot!”) Saukšu tos īstā vārdā: ir brāķis! Es tikai nezinu, vai šis brāķis apzināti vai neapzināti ir atsūtīts mums šeit, uz Saeimu, balsošanai. Tas ir brāķis, ar kuru tiek mēģināts demontēt demokrātijas pamatvērtību. Jūs man jautāsiet: „Kas ir demokrātiskas sabiedrības pamatvērtība?” Es jums atbildēšu: „Tā ir pati demokrātija.” - „Kas ir demokrātija?” - „Demokrātija ir vairākuma gribas izpausme.” Šajā gadījumā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība vairākuma gribas izpausmes vietā mums piedāvā mazākuma diktātu vairākuma gribai.

Un es gribu teikt, ka mēs, Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcija, kategoriski esam pret demokrātijas demontāžu, kategoriski esam pret mazākuma gribas uzspiešanu vairākumam, un tāpēc mēs esam nolēmuši, ka mēs šos minētos grozījumus, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sagatavotos grozījumus, noraidīsim, taču gribu teikt, ka mēs neesam pret to, ka tiek pārskatīta Satversmē noteiktā kārtība Saeimas atlaišanai. Mēs nekādā veidā neturamies pie saviem krēsliem un nedomājam tikai par sevi.

Es gribētu jums uzdot jautājumu: „Vai kāds no mums ir aizdomājies, kas notiks nākotnē, ja šādi noteikumi vai šādi grozījumi tiks pieņemti?” Šodien šī negācija vēršas it kā pret mums - pret Saeimu, pret Saeimas deputātiem jeb, kā opozīcija saka, pret Saeimas valdošo daļu. Kolēģi! Ja šādi grozījumi tiks pieņemti, tad nākamajā dienā, kā ļoti precīzi šeit teica Juris Dobelis, jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām kāds varēs sākt rosināt referendumu par Latvijas līdzdalību Eiropas Savienībā, kāds cits tūlīt, pēc divām dienām, varēs sākt rosināt referendumu par Latvijas līdzdalību NATO, trešajam varbūt nepatiks, piemēram, Valsts valodas likums, valodas regulējums, ceturtais negribēs, teiksim, tagadējo Pilsonības likuma regulējumu, piektais negribēs… es nezinu, piemēram, ekonomiskos kaut kādus regulējumus, un tad valstī sāksies institucionāls haoss.

Kolēģi! Satversmē visi varas zari jeb varas zaru tiesības ir diezgan precīzi sabalansētas un līdzsvarotas. Kolēģi! Ja mēs izdarām grozījumus, tad mums šis līdzsvars ir jāsaglabā.

Kolēģi, līdz ar to es aicinu jūs balsot pret sagatavotajiem grozījumiem, es aicinu jūs balsot pret mazākuma diktātu vairākuma gribai un saglabāt demokrātijas pamatprincipus. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Klausoties šīsdienas debates, man radās jautājums: „Vai mūsu parlaments ir rīcībnespējīgs?” Un, spriežot pēc dažām šīm runām, man šķita, ka tiešām varbūt ir kaut kādas rīcībnespējas pazīmes. (No zāles dep. J.Dobelis: „Personas!”) Bet, ja tādas pazīmes šajā parlamentā ir, tad vienkārši ir jānoliek mandāts un jādod vieta nākamajiem, kurus vēlētāji pēc saraksta ir ievēlējuši. Līdzīgi darīja Ukrainā un panāca ārkārtas vēlēšanas.

Bet tagad par visbiežāk izplatīto praksi, kad parlaments tiek atzīts par rīcībnespējīgu un kad tiek ierosināta parlamenta atlaišana.

Es minēšu gadījumus, kādi tie varētu būt, arī Juridiskajai komisijai, kad tā strādās ar jaunajiem grozījumiem. Protams, tas varētu būt tādā gadījumā, ja Saeima ilgstoši nevar ievēlēt Valsts prezidentu. Tas varētu būt gadījumā, ja Saeima ilgstoši nevar ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju, tas varētu būt gadījumā, ja Saeima ilgstoši nespēj apstiprināt valdību. Tas varētu būt gadījumā, ja Saeima ilgstoši nespēj apstiprināt ikgadējo budžetu. Tas varētu būt gadījumos, ja Saeima ilgstoši nenāk uz sēdēm un opozīcija bloķē sēdes. Tas varētu būt gadījumos, ja lielākā daļa deputātu noliek savus mandātus un nākamie nestājas viņu vietā. Un, protams, tas varētu būt gadījumos, ja ļoti daudzi deputāti - lielākā daļa - ir mainījuši savu partejisko piederību un dezertējuši no savām partijām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! (No zāles dep. J.Dobelis: „Labāk nerunā!”) Godājamie kolēģi! Man patiešām ir skumji klausīties (No zāles dep. J.Dobelis: „Man arī!”) vienu otru argumentu, kas skan no šīs tribīnes. Un vēl skumjāk ir saprast to, ka motivācija pretestībai pret šiem iespējamajiem Satversmes grozījumiem, manuprāt, lielai daļai deputātu ir balstīta bailēs. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Ir veselais saprāts!”) Bailēs no tā, ko domā un ko teiks mūsu pašu tauta, vēlētāji, par mums, jo varētu teikt, ka šī vēlētāju „tiesa” ir diezgan nežēlīga. Un viens otrs varbūt ir parēķinājis, ka četrus gadus, paldies Dievam, viņam tai tiesai nebūs jāstājas priekšā… Ja šādi grozījumi tiktu pieņemti, tad, protams, tāda iespēja, ja Saeima turpinās strādāt tāpat kā līdz šim… tad šāda varbūtība, ka tā tiesa pienāks ātrāk nekā reizi četros gados, patiešām pastāv.

Tomēr es aicinu kolēģus vēlreiz ieskatīties Satversmes 78. un 79.panta esošajā redakcijā. Un pirmām kārtām es gribu norādīt uz to - pretēji tam, ko Bērziņa kungs nupat teica no tribīnes -, ka tautai jau ir tiesības ierosināt gan Satversmes grozījumus, gan arī citu likumu grozījumus.

Un mūsu valstī jau nenotiek tā, ka katru mēnesi mēs šeit skatām tautas ierosinātus grozījumus. Tas ir ļoti rets gadījums! Tas ir ļoti rets gadījums, un tas ir motivēts ar ārkārtas situāciju.

Ja mēs kā Saeima vēlamies noraidīt šādus iespējamos grozījumus baiļu dēļ, ka jau dienu pēc vēlēšanām sāksies demokrātiski procesi, tad es teiktu tā: „Draugi, kolēģi, kādu Latviju mēs kopā veidojam?” (No zāles dep. J.Dobelis: „Ledus lācis! Ledus lācis!”) Šobrīd tā Latvija, kura tiek veidota, ir modelis, kas, manuprāt, diemžēl sāk tuvināties mūsu Austrumu kaimiņam. Te ir varas un tautas nošķirtība, kad vara aizvien vairāk atraujas no savas tautas, teikdama, ka tai tautai nav ko maisīties te iekšā: „Mēs zinām, ko mēs darām. Mēs esam gudrāki, mums ir tās tiesības!” Bet tā nav! Tā nav!

Tas ir neceļš! Un jūsu pašu īslaicīga labuma gūšanas cena būs tāda, ka jūsu bērni un mazbērni turpinās emigrēt no šīs valsts. Tas ir tas, kas šobrīd jau notiek. (No zāles dep. J.Dobelis: „Noliec mandātu!”)

Kāpēc cilvēki brauc projām un neuzticas valstij? Tas viss sākas ar to, ka viņi neuzticas šai varai, jo viņi redz, kā tie procesi notiek, neņemot vērā cilvēku intereses. Mums, kolēģi, manuprāt, nav ko baidīties. Mums nav ko baidīties! Un šie grozījumi Satversmes 78. un 79.pantā faktiski papildus ievieš tikai vienu pusteikumu par Saeimas atlaišanu, bet par pārējām tiesībām…

Tātad tas nebūtu nekas ārkārtējs. Un nebūtu arī iespējams, ka aptuveni 750 tūkstoši vēlētāju atbalstītu Saeimas atlaišanu, ja Saeima pamatā strādātu nevis savu politisko partiju un to sponsoru interesēs (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Vai tu par sevi runā?”), bet faktiski strādātu vēlētāju vairākuma interesēs. Ja iepriekšējā valdība būtu labi strādājusi, tad mums nebūtu bijusi, piemēram, „lietussargu revolūcija”, tad mums šobrīd premjers nebūtu vis Godmanis, bet joprojām būtu Kalvīša kungs. Tātad tas, kā tauta mūs vērtē, ir atkarīgs no mūsu pašu darbības.

Un es aicinu nemānīties, nemānīt sevi ar bailēm par to, ka tad, ja tiks ieviesti šādi grozījumi, tad būs politisks haoss. Es vēlreiz varu atkārtot, ka demokrātiski procesi nenozīmē haosu!

Ja mēs gribam saglabāt tāda veida kārtību, tad paskatīsimies uz mūsu kaimiņu - uz Baltkrieviju. Es pieņemu, ka tur, raugoties no valdības viedokļa, ir ļoti liela kārtība. Tur neņem vērā, ko cilvēki domā, un acīmredzot arī neņems vērā. Bet šī nav tāda valsts, kurā es gribētu dzīvot. Es gribētu dzīvot tādā valstī, kur vēlētāji lielā mērā uzskata, ka Saeimas deputāts ir kaut kas labs un ka valdības ministrs - arī ir kaut kas labs. Tomēr mēs zinām, ka mūsu valstī tā nav! Bet tas tā nav mūsu, varētu teikt, kolektīvās darbības dēļ.

Tātad - nebaidīsimies no tautas! Atbalstīsim šo 217,5 tūkstošu cilvēku ierosināto Satversmes grozījumu un ieviesīsim Satversmē normu, kas kaut nedaudz - vismaz nedaudz! - atvieglinātu iespēju tautai ierosināt jaunas Saeimas sasaukšanu, bet kas nekādā ziņā neieviesīs politisku haosu, ja vien Saeimas deputāti paši to neizraisīs.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kariņa kungs, es jūs šeit gribētu atbalstīt, jo demokrātiju mēs paplašinām tikai tad, ja šādus nozīmīgus konstitucionālus grozījumus neizdarām šeit - tikai šaurā, 99 cilvēku, lokā, bet nododam tos referendumam, kur tautas vairākums tad arī izšķirs to, vai vajag atbalstīt tautas tiesības ierosināt… Te vairāki debatētāji teica par tautas tiesībām atlaist Saeimu, kas nebūt tā nav, jo šobrīd vienīgi tautai ir ekskluzīvas tiesības atlaist Saeimu, bet Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt šo atlaišanu. Bet mēs tik tiešām ļoti demokrātiski, ļoti vienkārši ļausim šos grozījumus izvērtēt tautai pašai. Un, ja būs savākts vajadzīgais balsotāju skaits par minētajiem grozījumiem, tad tā arī tiks izdarīts. Taču, ja minētais skaits nebūs savākts, tad stāstīt par to, ka ir karsta vasara, saulaina diena vai vēl kas cits, ir bezmērķīgi. Ja cilvēki kaut ko grib, tad viņi to arī izdara un panāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātei Muižniecei ir kas piebilstams?

V.Muižniece. Godātie kolēģi! Es pateicos visiem, kuri piedalījās šajās debatēs, jo, kā es to jau uzsvēru savā ziņojumā komisijas vārdā, jautājums, kuru mēs šodien izskatām, ir ļoti svarīgs. Un es savā ziņojumā jau norādīju, ka tautas tiesības lemt par to, vai parlaments ir atlaižams vai jāļauj tam strādāt, tiešām ir atzīstams konstitucionāls mehānisms. Taču Juridiskā komisija, kā es jau iepriekš norādīju, vēlētos spriest par tādiem likumprojektiem, kas būtu ļoti pārdomāti, juridiski argumentēti, plaši apspriesti un tikai tad būtu celti Saeimai priekšā.

Mēs paliekam pie šā viedokļa, kaut arī dzirdējām daudz kritisku vārdu, bet man arī jāsaka, ka opozīcijas šodien izteiktā kritika saturēja ļoti maz juridisku argumentu, kuri nebūtu izskanējuši jau komisijas ziņojumā. Tie saturēja daudz politisku argumentu, kas diezin vai ir tas labākais instruments, kad mēs lemjam par mūsu valsts galveno likumu. Šeit nu būtu vairāk jādomā par sabiedrības kopējo labumu, uz ko jūs arī vēlos aicināt.

Izskanēja arī, mūsuprāt, pilnīgi nepamatoti izteiktas šaubas par to, ka Juridiskā komisija varētu neturpināt darbu, domājot par jauniem grozījumiem Satversmē. Tā tas noteikti nav un nevar būt, jo komisija nepieļauj iespēju izvairīties no saviem tiešajiem darba pienākumiem. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka mums arī izdosies savas ieceres īstenot. Un mēs, kaut arī darba daudz, nežēlosimies un nesūkstīsimies, jo šajā ziņā mums šeit ir izcili piemēri, kā tas nupat bija redzams. Mēs strādāsim!

Un vēl. Vēlos atgādināt, ka Saeimas Juridiskā komisija pirms lēmuma pieņemšanas saņēma 15 Saeimas komisiju negatīvus atzinumus par likumprojektu un ka arī Juridiskās komisijas lēmums, ņemot vērā visu, kas tika izteikts jau iepriekš, ziņojumā, ir šāds: neatbalstīt likumprojektu.

Aicinu jūs, kolēģi, veikt balsojumu par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies referentei.

Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 37, atturas - 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām” otrajā lasījumā un, ievērojot to, ka nav iesniegts neviens priekšlikums, nobalsoja par likumprojekta pieņemšanu kopumā otrajā lasījumā un atbalstīja steidzamu tā pieņemšanu. Šim likumam jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 13. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Muitas likumā” (dokumenta numurs ir 2470). Atbildīgā komisija ir saņēmusi likumprojekta trešajam lasījumam divus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas sagatavots. Aicinu jūs atbalstīt arī to.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts proves uzraudzību””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Izskatīsim dokumentu Nr.2471 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts proves uzraudzību””.

Komisija ir likumprojekta trešajam lasījumam saņēmusi tikai vienu priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu par 15.pantu. Komisija ir atbalstījusi to.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts proves uzraudzību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.2487 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas iesniegtajā 3.priekšlikumā, ir nedaudz uzlabots jeb padarīts samērīgs attiecībā uz ierēdņu iekļūšanu telpās, kuras pieder privātpersonām un kurās tiek veikta vai var tikt veikta saimnieciskā darbība.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 10. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums par 25.pantu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Ir atbalstīts arī 11. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Šņepstes kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Un 12.priekšlikums. Parlamentārā sekretāre likumu papildina ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Pirms skatām nākamo likumprojektu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Kariņa, Bendrātes, Ziedones-Kantānes, Circenes, Gravas, Zaķa, Āboltiņas, Ķikustes, Kampara un Latkovska - iesniegumu. Minētie deputāti lūdz tagad pēc balsošanas par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu pirmajā lasījumā, nolasīt katra deputāta balsojumu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Galīgi ķerti!”)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam balsojuma rezultātu nolasīšanai. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS frakcija): „Bet labā dikcijā!”)

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nolasīšu rezultātus, kādi bija balsojumā par minēto likumprojektu - dokumentu Nr.2349.

„Par” nobalsoja 44 deputāti: Valērijs Agešins, Solvita Āboltiņa, Silva Bendrāte, Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Ilma Čepāne, Oļegs Deņisovs, Sergejs Dolgopolovs, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs, Uldis Ivars Grava, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Artis Kampars, Arturs Krišjānis Kariņš, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Sarmīte Ķikuste, Gunārs Laicāns, Ainars Latkovskis, Aleksandrs Mirskis, Sergejs Mirskis, Miroslavs Mitrofanovs, Linda Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Artis Pabriks, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Einars Repše, Ivans Ribakovs, Inguna Rībena, Artūrs Rubiks, Anna Seile, Juris Sokolovskis, Kārlis Šadurskis, Aigars Štokenbergs, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Nils Ušakovs, Aleksejs Vidavskis, Dzintars Zaķis un Ausma Ziedone-Kantāne.

„Pret” nobalsoja 37 deputāti: Vitālijs Aizbalts, Dzintars Ābiķis, Māris Ārbergs, Aija Barča, Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Uldis Briedis, Juris Dalbiņš, Gundars Daudze, Juris Dobelis, Jānis Dukšinskis, Jānis Eglītis, Inta Feldmane, Māris Grīnblats, Valdis Ģīlis, Dzintars Jaundžeikars, Imants Kalniņš, Aigars Kalvītis, Jānis Klaužs, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Jānis Lagzdiņš, Kārlis Leiškalns, Ingmārs Līdaka, Leons Līdums, Anatolijs Mackevičs, Vineta Muižniece, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Karina Pētersone, Dzintars Rasnačs, Anta Rugāte, Oskars Spurdziņš, Inese Šlesere, Jānis Šmits, Dainis Turlais, Imants Valers un Ērika Zommere.

Atturējās 17 deputāti: Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Guntis Blumbergs, Vilnis Edvīns Bresis, Augusts Brigmanis, Guntis Jānis Eniņš, Pēteris Hanka, Andis Kāposts, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Pauls Putniņš, Baiba Rivža, Dagnija Staķe, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters, Pēteris Tabūns un Gunārs Upenieks.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Sāksim skatīt nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir likumprojekta trešajam lasījumam saņēmusi 75 priekšlikumus, un tie ir izskatīti komisijas sēdē.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 7. - deputāta Breša priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Lindai Mūrniecei. Vai trīs minūšu jums pietiks?

L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Pieņemu, ka citās Eiropas valstīs šis likums tiešām ir vērsts uz terorisma finansēšanas novēršanu. Mūsu valstī atklājās, pareizāk sakot, apstiprinājās, problēma, ka pie mums ir aktuāla naudas atmazgāšana un ka vistiešāk saistīti ar to varētu būt politiķi… (No zāles: „Uzvārdus! Uzvārdus!”) Jo, kopš likumprojekts nonāca mūsu komisijā, ap šo likumu spieto kāds, kuram pilnīgi noteikti ir sakars ar oligarhiem - un turklāt nevis ar nosacītiem oligarhiem, bet ar kādu, kuram ir interese par ārzonas kompānijām; ar kādu oligarhu, kuram ir problēmas ar tiesībsargājošām iestādēm, un kādu oligarhu, kuram droši vien šis likums nākotnē arī varētu radīt problēmas.

Es domāju, priekšlikums, par kuru mēs runājam, ir tiešs pierādījums tam, ko es nupat kā teicu.

Deputāts Bresis ir iesniedzis priekšlikumu, kurš, manuprāt, sašaurina noziedzīgi iegūtu līdzekļu definīciju un kurš tādējādi radītu problēmas prokuratūrai un citām tiesībsargājošām iestādēm. Tātad, neapšaubāmi, šis priekšlikums varētu būt virzīts noziedzīgās pasaules interesēs.

Palasīšu deputāta Breša priekšlikuma otro daļu! Citēju: „Ar terminu „noziedzīgi iegūti līdzekļi”, piemērojot mutatis mutandis, saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu…”.

Es patiešām vēlos aicināt Breša kungu uzkāpt tribīnē un izskaidrot, kā tieši viņš grasās piemērot šo mutatis mutandis, lai realizētu likuma 4.pantu. Jo pretējā gadījumā būs skaidrs, ka šo priekšlikumu deputāts pats varbūt pat nav redzējis un ka šis priekšlikums ir atsūtīts no Ventspils, ielikts aploksnē, koferītī vai varbūt kurpju kastē.

Aicinu sekot komisijas viedoklim un noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Breša priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 28, atturas - 9. Priekšlikums atbalstīts.

Dalbiņa kungs, pirms mēs skatām nākamo priekšlikumu, gribu visus informēt, ka mums laikam ir jādodas pārtraukumā.

Cienījamie kolēģi, pirms pārtraukuma lūdzu jūs reģistrēties! Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju lūdzu uz sanāksmi komisijas telpās pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Reģistrējušies ir visi deputāti. (No zāles: „Visi? Kā var būt visi, ja Circenes nav?”)
Solvita, kur ir jūsu Circene? Kāpēc viņa…

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpināsim skatīt likumprojektu „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”. Trešais lasījums.

Atgādināšu, ka mēs runājam par 7.priekšlikumu, kuru ar balsu vairākumu mēs atbalstījām.

Šobrīd tātad mēs runāsim par 8.priekšlikumu.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! 8. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 9. - Saeimas deputāta Breša kunga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu būt valstiskiem un šo 9.priekšlikumu neatbalstīt, jo tas tāpat kā iepriekšējais - 7.priekšlikums, kuru diemžēl atbalstīja… Tātad šā priekšlikuma un arī iepriekšējā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā tiek būtiski ierobežotas iespējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Tāpat es aicinu balsot atbilstoši tam, kā par 11., 41., 42. un 72.priekšlikumu ir lēmusi komisija. Es atkārtoju: šie priekšlikumi ir ļoti būtiski, un, ja šos priekšlikumus pieņems, tad tas būtiski ierobežos tiesībaizsardzības iestāžu iespēju cīnīties ar smagiem noziegumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Varbūt kādreiz arī kādam nopietnākam cilvēkam ir jāuzkāpj tribīnē… Tāpēc es uzkāpu.

Izlasiet 7.priekšlikumu! Izlasiet, Kariņa kungs, „ledus lāci”, arī jūs, ko mēs esam iebalsojuši! Ko mēs esam iebalsojuši?! Izlasiet, lūdzu! (No zāles: „Izraidīt no zāles! Uz sešām sēdēm izslēgt!”)

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, man jums tomēr ir jāaizrāda par to, ka jūs mazliet pārkāpjat Saeimas ētikas kodeksu… (Starpsaucieni no zāles.) Jā, pat ne tikai mazliet…

J.Dobelis. Jā, varbūt… Lasiet, lūdzu, vēl vienu reizi, ko mēs esam pieņēmuši! 7.priekšlikums, pirmās daļas redakcija, 4.pants.

Tad paņemiet 8.priekšlikumu un izlasiet, ko mēs esam pieņēmuši. Mēs esam pieņēmuši divus dažādus tekstus par vienu un to pašu - par 4.panta pirmo daļu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tas nekas!”) Tas nekas? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Dubults neplīst!”) Nu, paskatieties, lūdzu! Esiet, lūdzu, uzmanīgāki reizēm!

Sēdes vadītājs. Jā, faktiski, nobalsojot „par” 7.priekšlikumu, 8. vairs nebija balsojams. Tas gan bija atbalstīts no komisijas puses, bet faktiski 7.priekšlikums izslēdz 8.priekšlikumu.

Ja viens no priekšlikumiem ir pozitīvi nobalsots, tad tas nozīmē, ka spēkā ir šis nobalsotais priekšlikums. (Troksnis zālē.)

Dalbiņa kungs, varbūt skatīsim tālāk… Mēs ar Juridisko biroju saskaņosim viedokli par 7. un 8.priekšlikumu. Es saprotu, ka pavisam ir 75 priekšlikumi. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Izskatām 9.priekšlikumu!” Dep. V.Agešins: „Nekavējoties!”)

Tātad debates beidzam… Es atvainojos, vai komisijas vārdā ir kas piebilstams Dalbiņa kungam? Vai deputāti prasa balsojumu par 9.priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Breša priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 25, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dalbiņš. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Un arī šis, kā es saprotu, ir par 5.panta pirmo daļu, ko mēs jau esam atbalstījuši šā 9.priekšlikuma citā redakcijā.

J.Dalbiņš. Līdz ar to šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tad ir skatāms 11.priekšlikums.

J.Dalbiņš. 11. - deputāta Breša priekšlikums. Komisijas lēmums bija - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu, lai jūs tiešām paskatītos šo 11.priekšlikumu. Mēs redzam, ka šis 11.priekšlikums būtiski sašaurina to personu loku, kurām ir dotas attiecīgās tiesības. Pie tam es gribētu zināt, ko Breša kungs domā ar terminu „atbildīgie darbinieki”? Tāda terminoloģija kā „atbildīgie darbinieki”, manuprāt, varētu tikt dažādi interpretēta, jo nekur nav pateikts, kas ir atbildīgie vai bezatbildīgie darbinieki. Mēs varētu runāt par amatpersonām. Iespējams, ka, sašaurinot šo jomu, mēs varētu teikt, ka tie būtu tikai bankas prezidents un viņa vietnieks.

Un nu mazlietiņ es novirzīšos no tēmas. Es jūtos ļoti neērti, ka es pirms pusdienām dažus no jums nosaucu par „vagoniņiem”, bet es gribētu teikt, ka, balstoties uz to, kas notika saistībā ar 7.priekšlikumu, ar šo mutatis mutandis… es gribētu teikt, ka daži šeit varbūt ir „pastnieki”, nevis „vagoniņi”. Jo es pārtraukumā aptaujāju vairākus deputātus. Es viņiem prasīju: „Ko tas nozīmē?” Un, ticiet man, neviens man to nevarēja pateikt. Un tad, kad es to jautāju priekšlikuma iesniedzējam Breša kungam, viņš bija ļoti dusmīgs uz mani un teica: „Te viena sauc mani priekšā, un ko jūs mani te pratināt?”

Es jūs aicinu nebūt „pastniekiem”, bet apsvērt tiešām šos priekšlikumus kā deputātiem tas pieklājas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Vai komisijas vārdā deputātam Dalbiņam ir kas piebilstams? Deputāti prasa balsojumu par 11.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Breša priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 29, atturas - 10. Priekšlikums atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Mums pirms brīža bija diskusija par 7. un 8.priekšlikumu. Pēc konsultācijas ar Juridiskā biroja vadītāju Kusiņa kungu mums ir jāatzīst, ka faktiski mēs ar balsojumu vienu reizi un ar piekrišanu otru reizi esam formāli atbalstījuši divus savstarpēji pretrunīgus priekšlikumus. Līdz ar to mums ir vēlreiz jāpārbalso 7.priekšlikums. Un, ja mēs nobalsosim „par” 7.priekšlikumu, tad 8.priekšlikums vairs nav balsojams.

Tāpēc lūdzu zvanu! Balsosim tātad par 7. - deputāta Breša priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 31, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts. Līdz ar to 8.priekšlikums, kas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš iesaka šo pašu 4.panta pirmo daļu izteikt citādākā redakcijā, vairs nav balsojams, jo mēs jau esam atbalstījuši pretēju redakciju.

Turpināsim apspriest 12.priekšlikumu!

J.Dalbiņš. 12. - finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstījusi daļēji savā 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 13. - deputāta Breša priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi savā 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 21. - finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstījusi daļēji savā 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 23. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi sava 26.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 32. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti… (No zāles: „Balsot!”) Kas prasīja balsojumu? Deputāti prasa balsojumu par 41.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 33, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija lūdz to atbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 29, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 43. - Saeimas deputāta Breša priekšlikums. Komisija to atbalstījusi daļēji savā 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 46. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 47. - Saeimas deputāta Breša priekšlikums. Komisija to atbalstījusi savā 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 48. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi savā 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 52. - deputāta Breša priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 53. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums - atbalstīts komisijas iesniegtajā 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 54. - komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 58. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 72. - deputāta Leiškalna priekšlikums - neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Vispirms ārkārtīgi mazi skaitlīši par nerezidentu noguldījumu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Ir mīnus 5% tekošā konta deficītā, ir 1,9% IKP pieauguma gadā, un tie ir 34 miljoni budžeta ienākumu no nodokļiem, kas gadā tiek samaksāti par šo apkalpošanu. Mēs parasti pakalpojumu biznesu uztveram kā tādu nereālu lietu. Manā priekšlikumā ir tikai tā viena lieta - ka kontroles dienestiem ir tiesības veikt savstarpēju informācijas apmaiņu. Bet saskaņā ar nosacījumiem, kas ir šajā pantā, to var darīt tikai un vienīgi ar ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora piekrišanu. Nu, tos nosacījumus jūs paši varat izlasīt.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Es varu apliecināt, ka šis priekšlikums nekādā veidā nav nekur, tā teikt, konvertēts, nav atsūtīts, nav tādā veidā radies. Priekšlikums ir radies sadarbībā ar ASV-Latvijas finanšu forumu, un pats idejas autors ir Aivis Ronis. Es domāju, ka jūs viņu nekādās aizdomās par sliktiem nolūkiem neturat.

Tā ka es aicinu atbalstīt manis iesniegto 72.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai ir kaut kas piebilstams komisijas vārdā? Deputāti prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. - deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 15, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš. 73. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 20, atturas - 6. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2497. Uz trešo lasījumu ir saņemti kopumā desmit priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Artūra Bergholca priekšlikums - atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 7. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2485. Uz likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” otro lasījumu ir saņemti 25 priekšlikumi. Komisijā tie tika ļoti rūpīgi izskatīti, analizēti kopā ar Latvijas Pašvaldību savienības ekspertiem un citiem pašvaldību ekspertiem, kurus mēs pieaicinājām, lai atsevišķus jautājumus izdiskutētu.

1. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna priekšlikums. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 3. - PCTVL frakcijas priekšlikums - neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! PCTVL frakcijas priekšlikumā paredzēts regulējums valodas jomā pašvaldības līmenī: „Darba valoda pašvaldības domē un tās izveidotajās institūcijās un iestādēs ir latviešu valoda. Pašvaldības dome ir tiesīga ar savu lēmumu noteikt [par] darba valodu līdztekus valsts valodai arī mazākumtautības valodu, ja ne mazāk kā viena piektdaļa no pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem pieder pie attiecīgās mazākumtautības.”

Šis priekšlikums pilnībā atbilst Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Saeima ir ratificējusi jau 2005.gadā. Jau sen ir laiks atsaukt atrunas, kas ir ratifikācijas likumā un kas neatbilst konvencijas garam.

Šis priekšlikums pilnībā atbilst arī Eiropas reģionālo un minoritāšu valodu hartai, kuru mūsu valsts diemžēl nav pat parakstījusi.

Es gribētu šajā sakarā pievērst jūsu uzmanību 15 sabiedrisko organizāciju vēstulei, kuru dažas Saeimas komisijas ir saņēmušas jau februārī, bet nekādu atbildi vēl joprojām nav sagatavojušas. Citēju: „Mēs konstatējām, ka mūsdienu Latvijas sabiedrība ir multikulturāla un daudznacionāla. Tajā pašā laikā valsts likumi un nacionālā politika neatbilst šim reālajam stāvoklim.

Latviešu tautas un mazākumtautību līdzāspastāvēšanai piemīt miermīlīgs raksturs. Abas valsts iedzīvotāju daļas vienādi ievēro valsts likumus un iegulda savus spēkus kopējā valsts attīstībā un labklājībā.

Deviņpadsmit gadu laikā valsts neatlaidīgi īsteno pasākumus, lai nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas visās dzīves jomās.

Pēdējā laikā veikto pētījumu rezultāti liecina par ievērojamu progresu, kuru sasnieguši valsts nacionālo minoritāšu pārstāvji, apgūdami un lietodami latviešu valodu.

Atzīdama nacionālo minoritāšu pastāvēšanas faktu, Latvijas valsts atsakās atzīt to, ka Latvijā eksistē arī mazākumtautību valodas. Visas valodas, izņemot latviešu un lībiešu, tiek dēvētas par svešvalodām. Pat tajās valsts pašvaldībās, kurās ievērojamai vai lielākajai iedzīvotāju daļai krievu valoda ir dzimtā vai ģimenes saskarsmes valoda, valsts aizliedz lietot šo valodu kā otru oficiālo valodu, kura varētu tikt pielietota paralēli ar latviešu valodu. Atteikšanās no šādas prakses neatbilst ne veselā saprāta apsvērumiem, ne Eiropas standartiem cilvēktiesību jomā.

Mazākumtautību valodu pastāvēšanas atzīšanu no valsts puses, valsts atbalstu šīm valodām un tajā skaitā oficiālo funkciju piešķiršanu krievu valodai virknē pašvaldību varētu visai harmoniski apvienot ar latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu, un galarezultātā tas sekmētu saliedētas un solidāras sabiedrības veidošanu, kurā neviena persona vai nacionālā grupa nejustos aizvainota vai atstumta.

Šogad Eiropas Padomes dalībvalstis atzīmēs 10 gadu jubileju, kopš spēkā stājusies Eiropas reģionālo un minoritāšu valodu harta. Šajā pašā gadā Eiropas Padome izskatīs pirmo Latvijas Republikas atskaiti par to, kā tiek izpildīta Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.” (Citāta beigas.) Un es piebildīšu, ka jau nākamajā nedēļā šie eksperti būs mūsu Saeimā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī nopietnu problēmu pastāvēšanu Latvijā, īstenojot Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību nolikumus, mēs rekomendējam parakstīt un ratificēt Eiropas reģionālo un minoritāšu valodu hartu un saskaņot Latvijas likumdošanu, kā arī valsts institūciju darbības praksi ar konvencijas un hartas standartiem.

Tātad minētais PCTVL frakcijas priekšlikums ir šīs likumdošanas saskaņošanai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Deputāts Buzajevs, kā parasti, patvarīgi iztulko daudzus jēdzienus, pirms viņš sāk iestāties par kaut kādu likumprojektu. Tā tas ir arī šajā gadījumā.

No 192 Apvienoto Nāciju Organizācijas valstīm nekad nav ticis vienprātīgi pieņemts jēdziena „nacionālā minoritāte” skaidrojums, kaut arī ir parakstītas neskaitāmas deklarācijas un konvencijas. Es domāju, ka Buzajevs to zina.

Kas tā nacionālā minoritāte tāda ir?

Arvien vairāk pasaules valstu un tautu starpā izplatās viedoklis, ka par nacionālo minoritāti uzskatāma tāda tauta, kurai nav savas valsts, nav savas autonomijas un kura dzīvo savā etnoģenētiskajā teritorijā, kur viņa ir radusies un izveidojusies. Tāda, lūk, ir nacionālā minoritāte arī manā skatījumā. Latvijā šāds nacionālās minoritātes jēdziens attiecināms uz latviešiem un lībiešiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Reizēm tiešām ir grūti aptvert, kas šajā parlamentā notiek.

Saeimas deputāti 2006.gada novembrī sanāca uz pirmo sēdi un ikviens no mums deva svinīgo solījumu, zvērestu. Ikviens no mums teica: „Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru [..] stiprināt [..] latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu…”

Kāpēc tagad tiek iesniegti šādi priekšlikumi?! Manuprāt, tas ir zvēresta pārkāpums.

Ja reiz no šīs tribīnes deputāts ir visai Latvijas tautai solījis stiprināt latviešu valodu kā valsts valodu - kā vienīgo valsts valodu! -, kur te ir stiprināšana šajā Buzajeva priekšlikumā? Es personīgi uzskatu, ka jebkuri mēģinājumi šādā veidā vājināt valsts valodas statusu būtu jāizskata Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā kā deputāta svinīgā solījuma pārkāpums. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Mēs izskatīsim!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es pirmīt jums jau minēju, kas balsoja „par” šiem grozījumiem Satversmē. Un daļa no šiem Satversmes grozītājiem bija arī tie, kas klusībā jau sen cer uz otru valsts valodu Latvijā. Diemžēl te viņi visi atrodas kopā. Lūk!

Un šeit jau atkal ir redzama kārtējā „āža kāja”, kas ir bijusi un būs, un, kamēr latviešu deputāti dalīs, es nezinu - ko, citi mierīgi to visu izmantos. Es to saistu arī ar šiem pašiem Satversmes grozījumiem, tāpēc ka tie paredz nekārtības valstī, un šiem cīnītājiem par otru valsts valodu tieši nekārtības ir vajadzīgas - jebkurā veidā.

Šis priekšlikums ir tāda taustīšanās. Protams, visi saprot, ka tas tiks noraidīts, un par to jau te neviens nestrīdas, bet tas ir vienkārši bezkaunīgs priekšlikums - tikpat bezkaunīgs kā vazāšanās ar tām lentītēm un plātīšanās.

Nekas jau nav beidzies! Viss turpinās! Vienkārši tiek veidota spēku pārgrupēšanās, un nekas cits. Jo te jau ir jāatceras arī tās jocīgās runas, ko latviešu deputāte teica par šo pievienošanos Valodu konvencijai. Un tur bija runa arī par šīm pašām minoritāšu valodām. Tagad iedomājieties, kas notiktu, ja mēs pievienotos tādām konvencijām, kas atzīst šādas valodas un to lietošanas iespējas kādās septiņās vai astoņās nozarēs. Vajadzētu to visu vienmēr atcerēties! Iedomājieties to!

Šoreiz ir tā ļoti viltīgi pateikts. Nav runa par krievu valodu. Ir runa par kaut kādu minoritāšu valodu. Iedomājieties, kāds jūklis rastos, ja mēs uz kaut ko tādu vispār virzītos! Bet nu jau ir apnicis mūžīgi klausīties par nepilsoņu tiesībām un kaut kādus mūžīgus draudus, kurus te kāds pauž: „Te atbrauks tāda komisija… Te atbrauks šitāda komisija, tad jūs tikai redzēsiet!” Ja tauta pati pratīs aizstāvēt savas tiesības un ar savu tautas gribu tās paudīs, tad neviena komisija mums te galīgi neko nevarēs izdarīt. To vajadzētu atcerēties tad, kad kāds balso par kaut kādām iespējamām nekārtībām.

Šis priekšlikums tikai tam vien ir domāts, lai uzjundītu jaunas nekārtības. Neviens neliedz kulturālam cilvēkam lietot kaut vai simts valodas. Vai tad par to te kāds strīdas? Bet iedomājieties to jūkli, kas radīsies tad, kad kādu no citām valodām, izņemot latviešu valodu, mēs atzīsim par darba valodu. Tas ir pilnīgi kaut kas cits! Pilnīgi cits! Iedomājieties, kas notiks ar darba valodu, ja, pieņemsim, kaut kur dzīvo nevis viena, bet divas citu tautu grupas. Cik tad šo darba valodu būs attiecīgajā pašvaldībā? Kāds tad būs rezultāts saistībā ar visām šīm darba valodām?

Protams, mēs, „tēvzemieši”, šad un tad nāksim un protestēsim pret šo mūžīgi pliekano runāšanu par nepilsoņiem. Ļoti bieži es vienkārši to vairs neņemu par pilnu un tāpēc arī nenāku runāt „pret”, bet par valodu un par to viltību, ar kādu viņi vēlas šur un tur „ieslidināt” savas vēlmes, būs vēl šad un tad jāparunā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Jā, cienījamie kolēģi, es reglamenta ietvaros mēģināšu atbildēt uz visiem šiem pārmetumiem, kas izteikti gan PCTVL frakcijai, gan 15 ietekmīgām sabiedriskajām organizācijām, kas pārstāv gan krievu, gan ukraiņu, gan baltkrievu minoritātes Latvijā - kopā gandrīz ap miljonu cilvēku, kas ir godīgi nodokļu maksātāji.

Pirmkārt, par pašu šo jēdzienu „nacionālā minoritāte”. Cienījamā Lāča kunga viedoklis ir tāds, ka minoritāte ir tāda cilvēku grupa, kurai nav savas valsts. Savukārt viņi uzskata, ka nedz dāņu minoritāte Vācijā, nedz vāciešu minoritāte Dānijā, nedz, teiksim, ungāru minoritāte Rumānijā vispār nav minoritātes. Taču visas šīs minoritātes izmanto visas tās tiesības, kuras mēs, cienījamie kolēģi, jau diezgan sen piedāvājam iekļaut arī Latvijas likumā.

Otrkārt, par necieņu pret latviešu valodu. Manu runu jūs varat analizēt stenogrammā un saskaitīt, cik bieži šajā runā tika minēta valsts valoda. Ne mazāk kā piecas reizes un ar ļoti lielu cieņu! Ir runa tikai par mazākumtautības valodas eksistēšanas atzīšanu. Tas ir acīm redzams fakts, un tikai cilvēki, kas nevar vispār pārvaldīt valsti, negrib šo faktu atzīt.

Sakarā ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vēlreiz, cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Deputāts Buzajevs atkal ir tik labprāt aizmirsis manis teikto, ko es varētu viņam apliecināt arī dokumentāri. Runa ir par to, ka no 192 ANO valstīm nekur nav panākta vienprātība jautājumā par to, kas tā nacionālā minoritāte īsti ir. Tas ir viens.

Otrs. Es vēlos deputātam Buzajevam atgādināt, ka nekur pasaulē par nacionālo minoritāti netiek uzskatīta kādas okupētājvaras citā valstī ievesta pilsoņu grupa. Ja tas tā būtu, tad 1943.gadā un arī pēc kara vāciešu minoritāte visās Eiropas valstīs būtu atzīta par nacionālo minoritāti. Tas netika atzīts! Bija gluži otrādi - visiem vāciešiem bija jāatgriežas savā etniskajā dzimtenē…

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai deputātam Spurdziņam komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Spurdziņš. Komisija tomēr neatbalstīja šo priekšlikumu, jo vairākums uzskatīja, ka darba valodai pašvaldības domē un arī tās izveidotajās institūcijās turpmāk ir jābūt tikai latviešu valodai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas PCTVL priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 68, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 4. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums, kas arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patlaban lielā daļā Latvijas pilsētu un rajonu kultūras pasākumi nacionālajām minoritātēm tiek finansēti nepietiekamā apmērā. Īpaši sarežģīta ir situācija ar pasākumiem, kas domāti bērniem. Veselā virknē pilsētu ļoti reti tiek rīkotas Jaungada eglītes krievu, baltkrievu vai ukraiņu valodā. Vēl retāk ar pašvaldību finansējumu tiek rīkoti teatralizēti uzvedumi un koncerti vietējām minoritāšu kopienām.

Gribētos atgādināt, ka arī minoritāšu pārstāvji maksā tādus pašus nodokļus un ka arī viņiem ir pilnas tiesības saņemt kultūras programmu finansēšanu viņu dzimtajā valodā.

Daudzās Latvijas pilsētās ir izveidotas un cenšas sekmīgi darboties nacionālo kultūru biedrības, tomēr daudzām no tām ir nopietnas finansiālas grūtības. Pašvaldības šīm biedrībām piešķir gaužām nepietiekamu finansējumu - bieži vien tikai reizi gadā, turklāt visai niecīgu summu.

Ņemot vērā to, ka visiem nodokļu maksātājiem ir jābūt vienādām tiesībām uz savas kultūras saglabāšanu un attīstību, piedāvājam atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš. Komisija uzskatīja, ka jau esošais pašvaldību autonomo funkciju izklāsts likuma 15.panta 5.punktā ļauj mums rūpēties arī par mazākumtautību kultūru un sekmēt šo tautu tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu. Līdz ar to komisijas deputāti šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 61, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 5. ir deputāta Buhvalova kunga priekšlikums, ko komisija neatbalstīja, jo tā uzskatīja, ka jau esošā autonomo funkciju redakcija pasaka to, ka aprūpes pieejamība ir jānodrošina pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 15, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Netika atbalstīts 6. - deputāta Buhvalova kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 25, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 7. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Tā atbalstīja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 9. - ministra Zalāna kunga priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 10. - Zalāna kunga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Turpretī tika atbalstīts 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Netika atbalstīts 12. - vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums, kā arī viņa 13.priekšlikums, taču komisija ir gatava turpināt diskusiju par šo domes (padomes) pieņemto saistošo noteikumu klāsta paplašināšanu trešā lasījuma laikā, bet šajā brīdī 12.priekšlikums neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Tāpat arī 13. - Vējoņa kunga priekšlikums - neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Neatbalstīts ir arī PCTVL frakcijas 14.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es izlasīšu tikai vienu daļu no mūsu frakcijas priekšlikuma: „Ja ne mazāk kā viena ceturtdaļa no attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrētajiem iedzīvotājiem pieder pie mazākumtautībām, vietējās pašvaldības dome var izveidot mazākumtautību lietu komisiju, kuras sastāvā tiek iekļauti mazākumtautību pārstāvji.” Tāda komisija ir nepieciešama, lai risinātu mazākumtautību kultūras pasākumu organizēšanas, plānošanas un finansēšanas jautājumus.

Pašreiz daudzās pašvaldībās šie jautājumi vai nu vispār netiek izskatīti, vai tiek skatīti visai ierobežoti. Virknē pašvaldību ir izveidotas komisijas sabiedrības integrācijas lietās. Pārsvarā tās nodarbojas ar starpkultūru pasākumu organizēšanu. Nepieciešams ņemt vērā to, ka daudzās pašvaldībās dzīvo lielas mazākumtautību kopienas, un tātad šādas komisijas varētu nodarboties ar kultūras darba jautājumiem.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka šā panta pirmajā daļā jau ir paredzēta speciālu komiteju izveidošana attiecībā uz nepilsoņiem. Tomēr, cienījamie kolēģi, ne visu Latvijas mazākumtautību pārstāvji ir nepilsoņi. Pierādījums tam ir gan PCTVL frakcijas, gan frakcijas „Saskaņas Centrs” pastāvēšana šajā Saeimā. Jādomā ir ne tikai par nepilsoņiem, bet arī par pilsoņiem, kas pieder pie mazākumtautībām.

Līdz ar to, ja mēs tagad nepieņemsim šo PCTVL priekšlikumu, tad šis pants turpinās savā ziņā diskriminēt pilsoņus, kas pieder pie mazākumtautībām. Un tādējādi šā priekšlikuma būtība ir pielīdzināt krievu vai baltkrievu pilsoņu tiesības nepilsoņu tiesībām. Un viss!

Aicinu tomēr atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Spurdziņš. Komisija, skatot šo priekšlikumu, secināja, ka esošā 52.panta redakcija, kas paredz, ka citas pastāvīgās komitejas dome vai padome izveido atbilstoši pašvaldības nolikumam, ir pietiekama, lai nevajadzētu mainīt šo redakciju.

Tātad komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 60, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Netika atbalstīts arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna 15.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Tāpat netika atbalstīts arī ministra Zalāna 16.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 17. - deputāta Aizbalta kunga priekšlikums - tika daļēji atbalstīts un ir iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Ļoti būtisks šajā likumā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 18.priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi… Lūdzu, kolēģi, ieklausieties! Turpmāk pagasta vai pilsētas centrs … Mēs vairs nediskutēsim par to, ka ir kaut kādi pakalpojumu centri, bet komisija piedāvā tādu redakciju, ka tā ir pagasta vai pilsētas pārvalde.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Deputāta Grīnblata kunga iesniegtais 19.priekšlikums, kas saistās ar Rīgu, netika atbalstīts, jo mums komisijā ir informācija, ka tiek veidots īpašs likums par Rīgas kā Latvijas galvaspilsētas statusu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Ministra Zalāna kunga iesniegtais 20.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Ministra Zalāna kunga 21.priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Un 22. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstīts ir arī 23. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 24. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums - netika atbalstīts, jo, pēc komisijas domām, šis priekšlikums vairāk attiecas uz likumu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, nevis uz šo likumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. Un 25. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Es lūgtu par termiņu noteikt 13.jūniju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka jūs ar likumprojekta tekstu esat iepazinušies. Par šo problēmu ir sabiedrībā daudz diskutēts. Šis likumprojekts paredz Svētā Pētera baznīcas nodošanu luterāņu draudzei. Aicinu balsot.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimā izveidojusies tāda tradīcija - katru gadu Saeima pirms Jāņiem, vasarā, izskata likumprojektu „Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”. Šī tradīcija sākās no pagājušās Saeimas un ilgst jau trīs gadus. Katru gadu mēs diskutējam par to pašu likumprojektu. Tika konstatēti būtiski trūkumi, bet katru gadu nekas nemainās.

Īsi atgādināšu būtību. Saskaņā ar likumu „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca nevarēja saņemt īpašumā Svētā Pētera baznīcas ēku. Šis objekts tagad pieder Rīgas pašvaldībai, tāpēc parādījās šis likumprojekts. Diemžēl Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē netika ņemti vērā Saeimas Juridiskā biroja iebildumi, kuri bija šādi: pirms mēs Saeimā lemsim par likumprojekta virzīšanu, ir jāsaņem Rīgas domes piekrišana. Vienīgais dokuments, kas atspoguļo esošā īpašnieka pozīciju, ir Rīgas mēra Birka vēstule - 2006.gada 23.aprīļa vēstule - par to, ka viņš neiebilst.

Bet, godātie kolēģi, Rīgas pašvaldība ir arī Rīgas dome, kura neizskatīja šo jautājumu un nepieņēma nekādu lēmumu par šā kultūras un vēstures pieminekļa atdošanu īpašumā citai personai - privāto tiesību juridiskajai personai! Tā mēs varam nonākt līdz absurdam - pieņemt likumu par visu Rīgas pašvaldības īpašumu atdošanu privāto tiesību juridiskām personām, pamatojoties vienīgi uz amatpersonas vēstuli, kurā teikts, ka Rīgas mērs neiebilst.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību vēl vienam aspektam. Kāds ir deklarētais šā likuma mērķis? Likumprojekta 1.pantā ir teikts: „Šā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību.” Uzdosim sev jautājumu - vai tagad šis valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis ir apdraudēts? No tālākā teksta izriet, ka tomēr likuma mērķis ir cits, proti, šo valsts nozīmes kultūras pieminekli atdot privāto tiesību juridiskās personas rokās. Bet valsts un pašvaldība, kā teikts likumprojekta 6.pantā, no sava budžeta līdzekļiem finansēs izpētes, konservācijas un restaurācijas darbus. Un arī pašvaldība, kā šeit ir rakstīts, piedalīsies Svētā Pētera baznīcas uzturēšanā.

Godātie kolēģi, kur ir loģika? Es varētu saprast šādu rīcību, ja valsts vai pašvaldība būtu tik nabagas, ka nevarētu atļauties tērēt naudu šīs ēkas uzturēšanai un ēka būtu nopietni apdraudēta. Tad būtu jāmeklē organizācija, kas varētu investēt līdzekļus šā pieminekļa saglabāšanā.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienai ziņai, kas nesen parādījās masu medijos, - ka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca plāno pārdot draudžu īpašumus līdz 20 miljonu latu apmērā. Ienākumus no īpašumu pārdošanas ir plānots ieguldīt ASV un Eiropas investīciju fondos. Protams, īpašnieks var brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Tomēr rodas jautājums: kāpēc mums vajag ar speciālu likumu nodot nekustamo īpašumu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai tagad - laikā, kad baznīca pati pārdod savus nekustamos īpašumus un neviena santīma nevar ieguldīt Svētā Pētera baznīcas remontā?

Kolēģi, pievērsiet uzmanību tam, ka likumprojektā nav jaunajiem īpašniekiem aizlieguma atsavināt šo īpašumu!

Godātie kolēģi! Likumprojektā ir ļoti daudz trūkumu, un, atklāti runājot, es neredzu, ko īsti iegūs Latvijas iedzīvotāji, ja mēs likumprojektu pieņemsim. Trūkumu tajā ir ļoti daudz.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Vai tiešām šodien ir kaut kādā veidā ierobežotas Svētā Pētera baznīcas draudzes tiesības un iespējas darboties? Vai kāds liedz noturēt tur, baznīcas ēkā, dievkalpojumus vai veikt citus draudzes pasākumus? Nav taču šāda aizlieguma!

Vai šī ēka ir tā pati vēsturiskā ēka, kas tika uzbūvēta 13.gadsimtā, vai tā tomēr pēc Otrā pasaules kara tika pilnībā atjaunota par nodokļu maksātāju līdzekļiem, tātad arī par jūsu un maniem līdzekļiem? Vai nepietiek ar to, ka jau šodien vairākām draudzēm ir lielas problēmas ar saviem īpašumiem?! To skaitā ir arī nekustamie īpašumi, kas pieder Valmieras luteriskajai baznīcai; arī Rīgas Doma baznīcai nav līdzekļu, lai uzturētu…

Es gribu atgādināt, ka pavisam nesen viens no mācītājiem, Viesturs Pirro, ir teicis: „Mantkārība ir elks, kas valda pār pasauli un arī pār Latviju.” Vai nu tiešām vajadzētu luteriskajai baznīcai krist šā elka apkampienos!

Aicinu neatbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Cienītais priekšsēdētāj! Kolēģi! Jautājums nav vienkāršs. Mūsu komisijā bija ļoti gara sēde, uz kuru bija uzaicināti gan Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji, gan inteliģences pārstāvji, gan dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Pilsēta ļoti lepojas ar Pētera baznīcu. Atcerēsimies, ka Pētera baznīcu faktiski atjaunoja mūsu arhitektu grupa, entuziastu grupa, padomju laikos, kad tas vispār bija ārkārtējs notikums, ja parādījās kādā pilsētā baznīcas tornis! Baznīcas ēkai tika uzlikts jumts, un sākās baznīcas ēkas atjaunošanas darbi. Toreiz tas bija Arhitektūras muzejs, ēku kā baznīcu nereģistrēja. Šo baznīcu visu laiku uzturēja Rīgas dome par saviem līdzekļiem, tā bija Attīstības departamenta pārziņā, un pilsētas mākslinieki, tēlnieki un gleznotāji, tiešām lepojās ar šīm telpām. Tās vienmēr bija pieejamas, turklāt tās bija pašas lielākās telpas… Kā jūs zināt, Rīgā vienmēr ir bijušas problēmas ar izstāžu zālēm, ar ekspozīciju ierīkošanas iespējām, un Pētera baznīca šajā ziņā vienmēr nāca pretim.

Daudz ko pilsētai deva tornis. Tornis daudz ko deva pilsētai tūrisma attīstības ziņā. Tagad vispār šī Rīgas vieta ir izveidojusies par tādu kā tūristu pievilksmes galveno vietu. Tādas vietas ir Melngalvju nams, Rātsnams, Pētera baznīca; turpat ir arī Doma laukums un Doma baznīca… (Turpat ir arī kafejnīcas, viesnīcas un tā tālāk.) Tas tiešām ir neatņemams Rīgas skaistums.

Turklāt tā ir celtne ar īpašu vēsturi: tā savulaik bija lielākā, augstākā koka celtne Eiropā. Ir saglabāts tās makets Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā.

Tā ka jautājums par šo baznīcu ir īpašs.

Un mēs šodien nebūt nesteidzamies ar lēmuma pieņemšanu. Lēmumu ir pieņēmusi valdība - vēl iepriekšējā; lēmumu ir pieņēmusi Kultūras ministrija, ņemot vērā to pozitīvo pieredzi, kāda bija ar Doma baznīcas nodošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Pašreiz Doma baznīca tiek labi uzturēta, vienmēr ir atvērta, tiek novērots ērģeļu režīms, tiek novērots sienu stāvoklis un tā tālāk.

Un tāpēc Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca nāca pie mums ar lūgumu arī uz šo objektu atjaunot tai īpašuma tiesības. Jo šeit ir zemes īpašuma jautājums. Tas ir palicis pēdējais objekts, kas pēc 1992.gadā pieņemtā Augstākās padomes dekrēta nav atdots baznīcām.

Mēs piedāvājam garu laiku lēmuma pieņemšanai, lai jautājumu vispirms izlemtu Rīgas dome. Vispirms vajag pašai Rīgas domei pieņemt lēmumu! Rīgas dome pagaidām vēl lēmumu nav pieņēmusi, ir pieņēmusi lēmumu tikai valdība.

Tā ka jautājums nav steidzams. Tas ir risināms, un es ceru, ka mēs visi to varēsim racionāli atrisināt.

Tā ka domāsim un rīkosimies tā, lai Pētera baznīcai tas viss nāktu par labu, jo svarīga ir starptautisko fondu piesaiste šā kultūras pieminekļa atjaunošanai! Šī baznīca ir tiešām lielākā pilsētas vērtība, un mums visiem par to ir jādomā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visai dīvaini, ka kreisie jeb sarkanie, kā es viņus saucu, - gan Sokolovskis, gan Dolgopolovs -, iebilst pret šo likumprojektu, aizbildinoties ar visai muļķīgiem argumentiem.

Un tūlīt paskaidrošu, kāpēc tie ir muļķīgi.

Visupirms ielāgojiet, ka Pētera baznīca ir celta, lai kalpotu nevis kā muzejs, nevis kā koncertzāle, bet kā baznīca, un par baznīcu tai būs palikt arī turpmāk! Vai gan citādāk to varētu tulkot? Nedrīkst citādāk būt! Un, kad par to mēs lēmām un runājām, bija ļoti daudzi cilvēki sapulcējušies komisijas sēdē (tur bija arī Rīgas domes cilvēki, ieskaitot mēru), un visi piekrita, ka šī baznīca atdodama Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai.

Es atkārtoju: visas šīs muļķīgās runas par to, ka, lūk, redziet, padomju laikā tur ieguldīja milzīgus līdzekļus - atjaunoja baznīcu, uzcēla torni, ierīkoja liftu, un tā tālāk -, ir vienkārši smieklīgas!

Parēķināsim! Ja atceramies, ko padomju režīms izdarīja ar baznīcām (baznīcās ierīkojot cūku kūtis, remontdarbnīcas - un tā tālāk, un tā joprojām!), tad redzam, ka tas, ka šo nelielo summu, ko ieguldīja vienā baznīcā, tagad atdod, ir vienkārši piliens jūrā. Piliens jūrā! Jo padomju režīms, kuru jūs aizstāvat - jūs, sarkanie, aizstāvat to vēl aizvien, pat vēl šodien! -, baznīcai un līdz ar to arī tautai nodarīja grūti aprēķināmu ļaunumu. Grūti aprēķināmu ļaunumu! Tāpēc klusējiet vismaz jūs tur! Klusējiet!

Un tāpēc lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Runājot par muļķīgiem argumentiem, gribu teikt, ka tā pati padomju vara, kas atjaunoja Pētera baznīcu, arī ilgi uzturēja savus atbalstītājus - tādus kā Pēteris Tabūns.

Bet nu par konkrēto lietu. Runājot par konkrēto lietu, vispirms jāuzsver: šinī jautājumā nav pieņemts Rīgas domes lēmums!

Otrkārt. Neviena no Rīgas domes amatpersonām nav tiesīga paust viedokli šādos jautājumos.

Treškārt. Spriežot pēc iepriekšējā oratora vārdiem, es saprotu, ka tagad mums saskaņā ar šo likumu vajadzēs demolēt visu to iekārtojumu, kas ir baznīcā, ieskaitot arī skatu laukumu, liftu - un tā tālāk, un tā joprojām.

Es saprotu, ka būs liegta iespēja rīkot baznīcā arī citus pasākumus, varēs rīkot tikai dievkalpojumus.

Un visubeidzamais arguments. Es vēlreiz atkārtoju: šodien nav nekādu ierobežojumu Svētā Pētera baznīcas draudzes darbam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es paklausījos, ko pateica Tabūns, un sapratu… (No zāles dep. P.Tabūns: „Ko tu vispār saprati?”), ka tieši „tēvzemieši” kopā ar savu mēru - Rīgas mēru - gatavi iztirgot visu, kas pieder tautai. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tevi arī iztirgosim!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Nu atkal kārtējo reizi tā lielākā brēka ir tad, kad brēkai nebūtu jābūt. Es domāju, šī nav tā reize, kad jāpiemin dažādi režīmi. Baznīca laikam tomēr stāv kā mūsu tautas kopīga vērtība - mūsu, latviešu tautas, kopīga vērtība, nevis kādam režīmam piederoša. Jo es domāju, arī tas režīms, kas 13.gadsimtā valdīja, varbūt nebija latviešiem pats draudzīgākais. Un droši vien tie paši latvieši savus sviedrus un asinis lēja, arī šo būvi ceļot.

Tāpēc šodien droši vien nevajadzētu šajā jautājumā runāt par dažādiem režīmiem, bet gan par šīs baznīcas - šīs ēkas, šīs mūsu tautas vērtības, - saglabāšanu. Kurš spēj to vislabāk saglabāt - Baznīca vai valsts?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Jums ir zināms - jau uzstājās mans kolēģis Sokolovska kungs -, ka mēs uzskatām, ka nedrīkst mainīt un nevajadzētu mainīt Svētā Pētera baznīcas statusu. Cik man ir zināms, šis klosteris… šis lūgšanu nams nekad nebija luterāņu īpašums, viņi tikai izmantoja šo ēku lūgšanām. Cik man ir zināms, arī šodien Vācijā darbojas Svētā Pētera baznīcas luterāņu draudze. Viņi un viņu senči kādreiz lūdza Dievu tieši šinī ēkā, viņi nepretendē uz šo ēku.

Visus mūsu argumentus jau Sokolovska kungs pateica no šīs tribīnes: ka Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai nav naudas, ka viņa nevarēs uzturēt visus savus nekustamos īpašumus, ka viņa jau plāno tikt no tiem vaļā vai pārdot daļu no šiem saviem īpašumiem.

Šai ēkai, kuru uzcēla, starp citu, vācieši, ir 800 gadu.

Es atceros, ka samērā liela Latvijas inteliģentu saime, daudzi tās pārstāvji, pirms kāda laika rakstīja mums vēstuli un lūdza, lai mēs nemainītu šā lūgšanu nama statusu.

Un pēdējais, ko gribu jums visiem pateikt. Man ir pilnīgi nepieņemami, ka Tabūna kungam ir tiesības kādus cilvēkus nosaukt par sarkaniem, un es brīnos, kāpēc viņam nav izteikta piezīme. Manuprāt, viņš ir sarkanākais no visiem sarkanajiem, kuri šeit sēž. (Padomāsim par neseno Latvijas vēsturi!) Viņš var nosaukt cienījamo deputātu domas vai priekšlikumus par muļķīgiem… Bet varbūt viņam ir vēl daudz muļķīgākas domas, taču mums nav tiesību tā apsaukāties! Mēs taču pieņēmām Ētikas kodeksu. Diemžēl tas ir tukšs papīrs.

Jebkurā gadījumā es aicinu balsot „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam, otro reizi.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Kam tad pašreiz pieder šī baznīca? Rīgas domei! Un ko mēs gribam panākt ar šo likumu? Mēs gribam atņemt īpašumu. Padomājiet par to! Īpašums saskaņā ar mūsu likumiem ir svēta lieta. Varbūt nevajag tā darīt?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Imantam Kalniņam.

I.Kalniņš (TB/LNNK frakcija).

Tas ir diezgan komiski, ka citu konfesiju pārstāvji nāk te un spriež par luterāņu baznīcas lietām. Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pienākas, un Dievam - kas Dievam pienākas! Baznīca pienākas Dievam! Tieši tāpēc no Rīgas Kristus Dzimšanas katedrāles tika izmests ārā planetārijs. Un tieši tāpēc mēs arī pieņemsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātam Ābiķim ir kas piebilstams?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu jūsu bažas par to, vai šī izcilā kultūrvēsturiskā celtne tiks saglabāta arī laicīgām aktivitātēm - koncertiem, izstādēm, vai būs iespējas šo celtni apmeklēt tūristiem un vai rīdziniekiem un Rīgas viesiem būs iespējas paraudzīties uz Rīgu no Pēterbaznīcas torņa? Es gribu nepārprotami apgalvot, ka jā, jo likumprojekts paredz ne tikai noteikt, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai būs īpašumtiesības uz šo nekustamo īpašumu, bet paredz arī to, ka baznīcai būs pienākums gādāt par šā īpašuma saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu. Un šī baznīca arī turpmāk varēs funkcionēt kā koncertu norises vieta, tajā tiks rīkotas tematiskas izstādes par pilsētas attīstību un arhitektūru, notiks mākslas darbu izstādes un kultūras pasākumi, kā arī tā saglabās starptautiska kultūras tūrisma objekta statusu.

Turklāt likumprojekts paredz, ka tiks izveidota konsultatīva institūcija, kurā darbosies gan Rīgas pilsētas pašvaldības, gan arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji, kas reizi gadā apstiprinās baznīcas pasākumu plānu, kurā, protams, tiks ietverts, es ceru, arī viss tas, par ko es šeit jau iepriekš minēju.

Tā ka, cienījamie kolēģi, manuprāt, šeit nav pamata bažām, un es aicinu jūs balsot. Protams, aicinu jūs balsot katram pēc saviem ieskatiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 24, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nolasiet balsojuma rezultātus!”)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 29.augustam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi, skatīsim dokumentu Nr.2489 - likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pavisam ir iesniegti 20 priekšlikumi.

1. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Ligitas Silaraupas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 2. - arī parlamentārās sekretāres Ligitas Silaraupas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 3. - arī parlamentārās sekretāres Ligitas Silaraupas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 4.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 5.priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos jums, Buzajeva kungs!

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Piecās minūtēs, kuras man ir paredzētas saskaņā ar Kārtības rulli, es pat nepaspēšu izlasīt Juridiskās komisijas piedāvāto ārkārtīgi garo 4.priekšlikumu, bet likumprojektā šādu priekšlikumu ir vēl 16. Tas praktiski ir jauns likums, kuru komisija, pārkāpjot Kārtības ruļļa garu, noformēja grozījumu veidā otrajam lasījumam ar mērķi izslēgt tā konceptuālās apspriešanas iespēju.

Nodoms it kā būtu labs - dot cilvēkiem iespēju pārsūdzēt viņiem piespriesto arestu pirms soda izciešanas, bet, kā zināms, ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli.

Komisijas priekšlikumi, ieskaitot arī pašlaik apspriežamo priekšlikumu, izņem no administratīvo tiesu kompetences pašas sarežģītākās administratīvo pārkāpumu lietas, to skaitā arī tādas, kuras nekādi nav saistītas ar arestu. Šīs lietas tiek nodotas vispārējās jurisdikcijas tiesām, bet līdz ar lietu nodošanu diemžēl netiek nodotas arī garantijas, kuras paredzētas Administratīvā procesa likumā, piemēram, tā 5.pantā (citēju): „Administratīvajā procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina privātpersonu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.” Citāta beigas.

Paradokss ir tajā apstāklī, ka garantijas, kuras, piemēram, tiek dotas Kriminālprocesa likumā, vispārējās jurisdikcijas tiesās uz šīm lietām neizplatās, teiksim, nevainīguma prezumpcija. Intereses pēc es saskaitīju to Administratīvā procesa likuma pantu skaitu, kuri garantē taisnīgu tiesu. Šādi panti izrādījās vienpadsmit. Visas šīs garantijas apsūdzētajam tiek atņemtas, bet diemžēl netiek pievienotas Kriminālprocesa likumā noteiktās garantijas, kurā šādu pantu ir astoņpadsmit.

Bet kas tad paliek? Paliek četri padomju laika Administratīvo pārkāpumu kodeksa panti, viens no kuriem pēdējo reizi ir modificēts 1997.gadā, vēl viens - 1994.gadā, cits - 1992.gadā, bet pēdējais - 1984.gadā un, iespējams, palicis no Staļina 1936.gada Konstitūcijas. Manuprāt, ar šādām - vēl okupantu dotām - garantijām Eiropas Savienības dalībvalstu likumpārkāpējiem tomēr ir par maz.

Vai ir kāds cits veids, kā panākt pieteikto mērķi - iespēju pārsūdzēt arestu pirms soda izciešanas? Jā, ir! No likuma ir jāizsvītro viens cipars un viens pants, kas sastāv no deviņiem vārdiem: „Lēmumu par administratīvo arestu izpilda nekavējoties pēc tā pieņemšanas.” Pie tam visas pārējās Administratīvā procesa likuma garantijas apsūdzētajam tiek saglabātas. Un šo kā šāvienu īso likumprojektu Ministru kabinets skatīja gandrīz divus gadus.

Un tas pats ir iekļauts arī citā šīsdienas darba kārtības punktā, bet tikai divu citu priekšlikumu veidā, kuri attiecas uz citu likumprojektu. Šie priekšlikumi tur ir parakstīti ar manu uzvārdu. Tas ir pēdējais, ja nemaldos, šīsdienas darba kārtības punkts.

Dāmas un kungi! Aicinu jūs neatgriezties pie padomju tiesas spriešanas prakses un noraidīt gan šo, gan arī nākamos Juridiskās komisijas priekšlikumus, kā arī varbūt noraidīt pašu likumprojektu kopumā, ja gadījumā šie priekšlikumi tiktu atbalstīti.

Aicinu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputātam Rasnačam ir kas piebilstams komisijas vārdā? Deputāts Rasnačs nevēlas neko piebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 8, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 18.priekšlikums… Arī to iesniegusi Juridiskā komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Un visbeidzot - 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. 2008.gada 5.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Tā kā ļoti strauji tuvojas pārtraukums, tad, pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības jautājumu, mums ir jālemj par desmit deputātu iesniegto priekšlikumu, kurā viņi aicina turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Pēc būtības 15.panta kārtībā to var, bet es saprotu, ka jebkurā gadījumā tas beidzas ar balsojumu.

K.Leiškalns. Jā, dāmas un kungi! Es aicinu tomēr izsludināt pārtraukumu, jo diemžēl Ārvalstu investoru padome diezgan kategoriskā veidā man šodien trijos uzspieda tikšanos. Viņi atteicās tikties citā dienā, vien ceturtdienā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tā kā domas dalās, lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 6, atturas - 1. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Likumprojekts „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ar reģistrācijas numuru 684/Lp9, kam Saeimā piešķirts dokumenta numurs 2319, ir saņemts no valdības un ir viens no administratīvi teritoriālās reformas paketes likumprojektiem. Mums komisijā bija plaša un interesanta diskusija par to, kas šajā likumprojektā ir ietverts, un acīmredzot uz otro lasījumu būs daudz priekšlikumu, par kuriem mēs diskutēsim. Atbildīgā komisija tomēr nolēma akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un virzīt to uz Saeimas sēdi akceptēšanai pirmajā lasījumā. To arī lūdzu jūs darīt!

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Gunāram Laicānam.

G.Laicāns (partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Šā likumprojekta parādīšanās sākumā ir visai loģisks valdības solis. Tā sākotnējā redakcija paredzēja, ka svarīgāko lēmumu par administratīvi teritoriālo reformu - par to, kādai būtu jābūt jauno novadu kartei, valdība nodos Saeimai. Tas būtu atbildīgi un demokrātiski. Bija arī tāda iecere, ka likuma pamatteksts stāsies spēkā pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām, tomēr valdība no abām šīm iecerēm atteicās, un tādējādi Saeimā līdz pirmajam lasījumam nonākušais likumprojekts ne vienu, ne arī otru ieceri vairs nesatur.

Gluži otrādi. Godātie kolēģi! Likumprojekts nedos Saeimai nekādu iespēju lemt par reformā iecerēto dalījumu, ne arī jebkad nākotnē ļaus tai izlemt jautājumu par pašvaldību apvienošanos vai sadalīšanos.

Šie jautājumi tiek atstāti valdības ziņā. Tik svarīga jautājuma nodošana valdības izlemšanai ir rupjš Eiropas Vietējo pašvaldību hartas pārkāpums, jo pašvaldības tiesību ierobežojumi var notikt tikai ar likumu, nevis ar Ministru kabineta noteikumiem vai jebkādiem citiem zemāka ranga normatīvajiem aktiem.

Satversmē ir teikts, ka likumdevēja vara Latvijā pieder Saeimai un tautai. Ja mēs par likumiem gribam uzskatīt arī Ministru kabineta noteikumus, tad šāds grozījums vispār būtu jānosaka Satversmē. Pašvaldības statuss vai tās robežas nav tehniska rakstura otrās pakāpes jautājums, kura izlemšanu varētu deleģēt valdībai.

Reformas gaitā, kad vajadzēja gatavot un izskatīt simtiem šādu lēmumu, bija loģiska un pieļaujama šāda pienākumu deleģēšana valdībai. Bet ne jau pēc reformas! Pēc reformas ir jāatgriežas pie normālām demokrātiskām procedūrām! Likumprojekts neattiecas uz periodu pēc reformas. Likumu iecerēts iedarbināt nekavējoties, tūlīt pēc tā pieņemšanas, vienlaikus atceļot spēkā esošo Administratīvi teritoriālās reformas likumu, bet dažas šā likuma normas pārceļot uz pārejas noteikumiem.

Tas ir tiesiskās paļāvības principa pārkāpums! Gan pašvaldības, gan iedzīvotāji līdz šim varēja paļauties, ka likums garantē reformas mērķu un procedūru stabilitāti. Spēkā esošais reformas likums radīja pašvaldībām paļāvību, ka tās varēs savas teritorijas sagatavot pēcreformas periodam, ka varēs izmantot likumā noteikto dotāciju neatliekamo uzdevumu veikšanai. Pašvaldības bija iecerējušas pabeigt iesākto ceļa remontu, salabot sporta zāles jumtu, nopirkt autobusu skolēnu pārvadāšanai… Tās paļāvās, ka likumu neatcels, jo valdībai rūp viņu dzīves apstākļi arī pēc reformas.

Atceļot reformas likumu gadu pirms reformas noslēguma, valdība skaidri norāda, ka reformai ir politiski, nevis sociāli vai ekonomiski motīvi. Atteikties no Latvijas atzītiem un Latvijai saistošiem demokrātiskiem principiem un pārkāpt starptautisko līgumu pašvaldību tiesību jomā - tas ir nopietns solis. Turklāt šāds pārkāpums nav iestrādāts vienā pantā, bet gan sistemātiski visā likuma tekstā. Ministru kabinets nosaka pašvaldības statusu vai groza pašvaldību ārējās vai iekšējās robežas - to redzam 7., 8., 9., 11. un 14.pantā. Tā ir nevis nejauša kļūda, bet gan konceptuāla atkāpe no Eiropas Vietējo pašvaldību hartas! Būtībā šāda rīcība ir arī Satversmes pārkāpums. Princips, ka Latvijas Republika ir demokrātiska valsts, nav savienojams ar šādu rīcību. Un tomēr valdība par to izšķīrās! Un tāpēc ir jautājums: „Kāpēc?”

Godātie kolēģi! Kas noticis? Kāpēc gadu pirms reformas noslēguma valdība nolēmusi atteikties no likuma par reformu? Vai tiešām var būt tik svarīgi argumenti, ka jāpārkāpj tiesiskās paļāvības princips? Varbūt tas ir elementārs skopums? Palicis žēl līdzekļu, ar kuriem likumpaklausīgās pašvaldības līdz šim varēja rēķināties?

Varam secināt, ka turpinās spēka demonstrēšana, nerēķinoties ar iedzīvotājiem, kuriem reformas dēļ zudīs pieeja vietējai infrastruktūrai; nerēķinoties ar pašvaldībām, kurām ir nopietni argumenti savas izvēles pamatojumam. Vai domāts nerēķināties arī ar Satversmes tiesu?

Un tagad, lūk, divi piemēri.

Alsungas pagasta suitu kopiena izteica būtiskus argumentus, kāpēc vēlas kopt un attīstīt suitu kultūru un suitu tradīcijas. Viņiem varēja nākt pretī. No tā iegūtu gan vietējie iedzīvotāji, gan Latvija kopumā. Mēs varētu būt lepni ar savu dažādību, ja mums pietiktu prāta šo dažādību neiznīcināt.

Otrs piemērs. Valgundes novads jau vienreiz ir izgājis novada veidošanas procesu un veicis to atbilstoši likumam. Tiesiskās paļāvības princips noteic, ka vajadzētu ļaut cilvēkiem īstenot savas likumīgās ieceres. Varētu nākt viņiem pretī, bet var arī nodemonstrēt spēku, var nodemonstrēt nicinājumu pret vietējām interesēm.

Abos gadījumos lieta tika novesta līdz Satversmes tiesai. Otrā gadījumā tika pieļauta kļūda, iesniedzot prasību, taču pašvaldībai vēl ir laiks sagatavot precīzu iesniegumu.

Varbūt valdība cer, ka, atceļot reformas likumu, tās nelikumīgie lēmumi ar atpakaļejošu datumu pēkšņi kļūs likumīgi? Tāds likums, kādu šodien izskatām pirmajā lasījumā, nav vajadzīgs. Ja nepieciešams grozīt kādu normu Administratīvi teritoriālās reformas likumā, tad to vajag darīt atklāti un godīgi, nevis slepeni pārnest sagrozītu tekstu uz pārejas noteikumiem. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums nav vajadzīgs steidzami, to mierīgi var sagatavot uz 2009.gada vidu. Pašlaik pilnīgi pietiek ar esošo likumu. Jaunais būs vajadzīgs pēc reformas, un to vajag sagatavot demokrātisku, ievērojot tiesību principus un Latvijas starptautiskās saistības. Likumprojekts tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts, nevis veicinās, bet gan kavēs reformu. Reformas noslēgumā cilvēki gaida nevis spēka demonstrēšanu, bet gan konstruktīvu sarunu ar visām ieinteresētajām pusēm.

Godātie kolēģi, skopums ir slikts padomdevējs. Atcerēsimies, ka mūsu Satversmes tēvi mums novēlēja kalpot tautai. Arī tai tautai, kas pašlaik dzīvo novados un pagastos. Cienīt un godāt viņu, un uzklausīt viņas viedokli. Tāpēc partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija aicina neatbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

Cienījamie kolēģi, es saprotu, ka visi droši vien esat diezgan noguruši, bet varbūt tomēr varētu kaut mazliet padomāt arī par to, lai varētu arī pārējie dzirdēt runātāju?

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nebūs daudz vārdu manā uzstāšanās reizē. Es vienkārši pievēršu jūsu uzmanību šoreiz tikai vienam jēdzienam. Diemžēl no okupācijas laikiem mums ir saglabājušies daudzi nepatīkami izteicieni un jēdzieni, taču es šoreiz pievēršu jūsu uzmanību tikai vienam šādam jēdzienam.

Savulaik izvairījās mūsu kolēģi dažādos līmeņos lietot jēdzienu „mūsu valsts”. Un arī šodien ļoti daudzi Latvijā nesaka „mūsu valsts”, bet saka „republika”. Diemžēl! Ir jāmāca cilvēki lēnām un pakāpeniski. Un tāpēc tagad, kad es šajā likumprojektā ieraugu, ka vienu no administratīvajām teritorijām atkal apzīmē ar to vecu veco nepatīkamo nosaukumu „republikas pilsētas”, es skaidri pasaku, ka mēs uz otro lasījumu noteikti iesniegsim priekšlikumu, kurā šis jēdziens būs izteikts ar citiem vārdiem.

Ko tas nozīmē - „republikas pilsēta”? Kura tad ir tā republikas pilsēta, un kura tad ir tā, kas nav republikas pilsēta? Ja teiktu, ka tā ir pilsēta ar lielāku vai mazāku nozīmi, pilsēta ar valstisku nozīmi, tas būtu kaut kas cits.

Tas, protams, nenozīmē, ka es neatbalstīšu likumprojektu kopumā, bet savi trūkumi tur ir, un tie būs jālabo.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka tik „mazsvarīgs” (pēdiņās) jautājums kā reģionālā reforma, nevienu te vairs neinteresē, varbūt vienīgi Kučinska kungu, bet es tomēr aicinu: mazu uzmanību!

Neapšaubāmi, šis ir likums, kurš noteiks, kāda būs Latvija vismaz turpmākos desmit gadus. Neapšaubāmi. Kolēģi, tas visiem ir jāsaprot. Pat tiem, kas te šobrīd guļ, Jaundžeikara kungs. Un tiem, kas ir acis atvēruši, un tiem, kas klausās.

Ņemot vērā to, ka līdz šim no valdības puses nav bijuši nopietni pārdomāti soļi reformas aktīvai virzībai, var teikt, ka šis likums ir pirmais, kurā redzams, ka valdība ir attapusies, ka beidzot ir kaut kas jādara, lai atrisinātu visus tos daudzos sarežģītos jautājumus, par kuriem runa bija visu laiku. Taču vienlaikus jāpiekrīt Laicāna kunga teiktajam, ka šajā likumā ir ļoti daudz dažādu lietu, kuras neatbilst tam, kādai vajadzētu būt reformai tās sākotnējā izskatā, un kuras būtu jāmaina. Atšķirībā no Laicāna kunga es saku, ka tās būtu jāmaina šeit, Saeimā. Jo, noraidīdami likumu, mēs līdz ar to pasakām, ka Ministru kabinets arī turpmāk mēģinās darīt to, ko ir mēģinājis darīt. Un tad arī turpmāk nevarēs koalīcijas iekšpusē vienoties, kā jau arī līdz šim nevarēja vienoties, jo, kā mēs labi zinām, tā koalīcija ir sašķelta, it īpaši šajā jautājumā, - pretrunīga un valsts attīstību bremzējoša.

Tātad ir konkrētas lietas, kuras, manuprāt, būtu radikāli jāmaina, par kurām būtu jādomā.

Beidzot šeit, 8.pantā, ir minēti kritēriji, pēc kuriem būtu jāveido novadi. Vienīgais jautājums - vai šie kritēriji atbildīs tikai jaunajiem novadiem, kuri veidosies pēc likuma izstrādes, vai arī tiem, kas jau šobrīd apstiprināti Ministru kabinetā?

Tātad, kā izrādās, ir duāla situācija. Uz šo jautājumu pat pats ministrs tā arī atbildēja - nezinoši. Manuprāt, visiem novadiem ir jāatbilst šiem kritērijiem. Un arī visai Latvijas kartei būtu jābūt tādai, kas atbilst kaut kādiem noteiktiem principiem un kritērijiem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Atbalstām!”)

Otra lieta, kolēģi! Manuprāt, pilnīgi absurdi ir rakstīt, ka gandrīz bez jebkādiem papildu nosacījumiem Ministru kabinets ir tas, kurš arī turpmāk pēc pieciem, pēc desmit gadiem noteiks novadu robežas… (No zāles dep. J.Dobelis: „Brīvību Kamparam!”) un to teritoriālo iedalījumu. Manuprāt, dziļāka absurda vairs nevar būt, jo, zinot Latvijas līdzšinējo politisko pieredzi, šādas lietas var notikt ļoti voluntāri un ļoti, ļoti apšaubāmi.

Es domāju, ka būtu ļoti nopietni jāpārdomā, kam sniegt šādas tiesības. Bet šajā procesā, kad notiek reforma un kad valdība nav spējusi šo reformu pilnībā realizēt, manuprāt, šīm tiesībām ir jābūt nekam citam, kā vien Saeimai, mums visiem kopā.

Vēl viena lieta, kas būtu jāmaina un kas ir, manuprāt, ļoti būtiska. Mēs nosakām, ka republikas pilsētām ir kaut kādi kritēriji, tas ir, 50 000 iedzīvotāju (tas būtu saprotami), taču jau nākamajā pantā mēs sakām, ka atkal Ministru kabinets var atsevišķi nolemt, ka, piemēram, pašvaldība ar 10 000 iedzīvotāju arī ir republikas pilsēta. Nav nekādu, pat ne vismazāko, kritēriju, kas noteiktu, ka Ministru kabinets tā nevarētu lemt.

Tātad ir tikai divas vai trīs lietas, kuras es varu pieminēt kā kliedzošākās, kā tādas, kas šajā likumprojektā būtu jāmaina. Taču, nepieņemot šo likumprojektu, mēs, pirmkārt, likuma tapšanas gaitu nobremzētu; otrkārt, mēs izdarītu vēl lielāku lāča pakalpojumu tiem novadiem, pagastiem un pilsētām, kas joprojām gaida no mums kaut kādu pilnīgi skaidru risinājumu.

Tātad es aicinu likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīt, uz otro un trešo lasījumu ļoti nopietni strādāt un iesniegt priekšlikumus un, ja likumprojekts ir atbilstošs tam, kāds ir reformas mērķis, to atbalstīt arī turpmāk.

Taču, ja Saeima nav spējīga vienoties par tādu Latvijas nākotni un karti, kādai tai vajadzētu būt sabiedrības vairākuma izpratnē, tad vajag skaidri pateikt, ka šī reforma nenotiks, šai reformai ir jābeidzas un turpināsim strādāt tajos rajonu pašvaldību ietvaros, kādi tie ir šobrīd. (Tie darbojas, nekas taču nav noticis!) Un tad lemsim tālāk, ja būs Latvijas politiskajā vidē tāda vienotība un kopēja izpratne, ka tā spēs piedāvāt risinājumu, kas visiem ir pieņemams.

Paldies, kolēģi! Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai deputātam Spurdziņam ir kaut kas piebilstams komisijas vārdā?

O.Spurdziņš. Arī komisijas diskusijā tika „kustināti” šie jautājumi, ko debatētāji pieminēja, bet komisija tomēr atzina, ka šis likumprojekts ir par pamatu, lai turpinātu iesāktās diskusijas.

Komisija gaida priekšlikumus uz otro lasījumu, tāpēc komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 8, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šā gada 20.jūniju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Standartizācijas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Tautsaimniecības komisija likumprojekta „Grozījumi Standartizācijas likumā” otrajam lasījumam saņēma četrus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. Un arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Standartizācijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Blumbergs. Termiņš - 10.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Nr.556/Lp9 - „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

1.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikums. Iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikums. Iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Jirgens. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 4.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 5.priekšlikumu ir iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 6.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 7.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 8.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 9.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 10.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 11.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 12.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 13.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 14.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 15.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 16.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 17.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Arī 18. ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 19. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 20.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 20.priekšlikumu… Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. 21.priekšlikumu!

Dz.Rasnačs. 21.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 22.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis ir iesniedzis arī 23.priekšlikumu, kas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts ir iesniedzis 24.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 25.priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubezis. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 26.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 27.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 28.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 30.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 31.priekšlikums, ko iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 32.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 33. - deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs esam noguruši, bet es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību klajai necieņai gan pret opozīcijas deputātu priekšlikumiem, gan pret veselo saprātu.

33.priekšlikums, kuru es esmu parakstījis… Es to nolasīšu: „Aizstāt likuma 283.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus „25., 29. (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) un 31.pantā” ar vārdiem un skaitļiem „25. un 29.pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu)”.” (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Kāp zemē!”)

Un nu es jums nolasīšu atbildīgās komisijas iesniegto 14.priekšlikumu, kuru izskatījām saistībā ar darba kārtības 29.punktu un par kuru nobalsojām pirms 15 minūtēm: „Aizstāt 283.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus „25., 29. (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) un 31.pantā” ar vārdiem un skaitļiem „25. un 29.pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu)”.”

Cienījamie kolēģi! Minētais priekšlikums, kas tika atbalstīts Saeimā, burts burtā sakrīt ar šo priekšlikumu, kuru Saeima gatavojas noraidīt. Kur ir loģika? Tikai 15 minūtes pagājušas, bet Saeimas viedoklis jau mainījies uz pilnīgi pretējo pusi!

Es tomēr aicinu vēlreiz nobalsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Komisija neatbalsta. Aicinu balsot pret 33.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 63, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 34.priekšlikumu ir iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 35. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 36. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Man būtu ļoti liels lūgums Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem tomēr būt mazliet klusākiem! Šis ir pēdējais likumprojekts šodien. (No zāles: „Izdzīt no zāles! Izslēgt no Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakciju!”)

Turpiniet, lūdzu, Rasnača kungs.

Dz.Rasnačs. 36.priekšlikums. Kā jau minēju, tas ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 37. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 38. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums - arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 39. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 40. - deputāta Buzajeva priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli… Es atvainojos! Deputāts Buzajevs tomēr uzstāj, ka vajag veikt balsojumu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Sēdi mierīgs! Pietiek!”) Balsosim par 40. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 66, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir…

Sēdes vadītājs. Mums ir par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā jānobalso. Un, kā es saprotu, vispirms vajadzētu komisijas vārdā paust viedokli.

Dz.Rasnačs. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 10.jūniju, lai mēs varētu paspēt vēl šajā sesijā izskatīt likumprojektu arī trešajā lasījumā.

Tātad termiņš - 10.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms reģistrēšanās - informācija.

Šodien bija paredzēta sēde atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem. Bija paredzēts sniegt atbildes uz četriem jautājumiem, no kuriem trīs bija adresēti satiksmes ministram Aināram Šleseram un viens - vides ministram Raimondam Vējonim. Uz visiem šiem jautājumiem ir saņemtas rakstveida atbildes. Saeimas Prezidijs ir saņēmis informāciju, ka rakstveida atbildes apmierina jautājumu iesniedzējus. Līdz ar to šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Pirmajam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam… Viņš šobrīd kaut kur tepat vien ir…

Vārds deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Baltijas Asamblejas delegācijas locekļus aicinu uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē. Tūlīt, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es vēlos precizēt, lai stenogrammā tas tiktu fiksēts: izskatot likumprojektu Nr.574/Lp9, mans balsojums par 3.priekšlikumu bija „pret”. Lūdzu to fiksēt stenogrammā. Nez kāpēc izdrukā parādās „par”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Aigars Štokenbergs, Guntis Blumbergs, Ingrīda Circene, Sandra Kalniete, Gunārs Laicāns, Leons Līdums, Anna Seile un Nils Ušakovs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 5.jūnija sēde tiek pasludināta par slēgtu.

Balsojumi

Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā
Datums: 05.06.2008. 09:05:42 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2477 nodošanu komisijai

Datums: 05.06.2008. 09:36:56 bal003
Balsošanas motīvs: Par balsošanu aizklāti ar vēlēšanu zīmēm

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (1.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 12:17:48 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2349 pieņemšanu 1.lasījumā

Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām (2.lasījums, steidzams)
Datums: 05.06.2008. 12:19:28 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2311 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Muitas likumā (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 12:20:36 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2470 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts proves uzraudzību" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 12:21:34 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2471 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 12:23:52 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2487 pieņemšanu 3.lasījumā

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 12:31:14 bal017
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 12:37:36 bal018
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 13:40:48 bal019
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 13:41:56 bal020
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 13:46:40 bal021
Balsošanas motīvs: Par 41.priekšlikumu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 13:47:16 bal022
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 13:52:48 bal023
Balsošanas motīvs: Par 72.priekšlikumu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 13:53:44 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2496 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Enerģētikas likumā (3.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 13:55:42 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2497 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:13:00 bal026
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:15:40 bal027
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:16:16 bal028
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:16:46 bal029
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:21:50 bal030
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:24:14 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2485 pieņemšanu 2.lasījumā

Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (1.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:47:42 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1091 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:54:14 bal033
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 14:56:14 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2489 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 05.06.2008. 14:57:48 bal035
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (1.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 15:13:48 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2319 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Standartizācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 15:15:16 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2495 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 15:22:16 bal038
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 15:24:04 bal039
Balsošanas motīvs: Par 40.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 05.06.2008. 15:24:46 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2498 pieņemšanu 2.lasījumā