Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 22.maija sēdi.

Sākam skatīt šodienas darba kārtības pirmo sadaļu – „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Singapūras līgumu par preču zīmēm” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nekad!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Borisa Cileviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.maijā. Tāpēc lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Borisam Cilevičam šā gada 22.maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Sākam skatīt šodienas darba kārtības nākamo sadaļu - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Karinas Krastiņas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija savā sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Karinas Krastiņas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Karinas Krastiņas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Jāņa Utāna atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Tāpat Juridiskā komisija ir atbalstījusi arī lēmuma projektu „Par Jāņa Utāna atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Lūdzu atbalstīt arī šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Utāna atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Sākam skatīt šodienas darba kārtības nākamo sadaļu - „Deputātu pieprasījumi”.

Tātad ir saņemts deputātu Dzintara Zaķa, Lindas Mūrnieces, Artura Krišjāņa Kariņa, Ainara Latkovska, Silvas Bendrātes, Ulda Ivara Gravas, Sarmītes Ķikustes, Ausmas Ziedones-Kantānes, Ingunas Rībenas un Arta Kampara pieprasījums zemkopības ministram Mārtiņam Rozem „Par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja mūsu kolēģu iesniegumu un to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, godājamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Kāds klasiķis ir teicis, ka atkārtošana esot zināšanu māte. Jau otro reizi šajā zālē stāstīšu jums par to, kas īsti ir Meža attīstības fonds un kas īsti ar šā fonda rīcību nav kārtībā.

Tātad Meža likums nosaka to, ka valstī ir tāds Meža attīstības fonds. Šā fonda priekšsēdētājs ir zemkopības ministrs. Šis fonds katru gadu projektos tērē aptuveni 4 miljonus latu. Projektu ir daudz - dažādi un, neapšaubāmi, labi projekti. Galvenais šo projektu mērķis ir atbalstīt mežu attīstību.

Skatoties pēdējo Meža attīstības fonda protokolu, mēs redzam, ka arī šoreiz ir atbalstīti daudzi labi projekti, bet ir trīs lietas, kuras „Jaunā laika” deputātiem radīja ļoti nopietnas bažas un aizdomas.

Tā pirmā lieta ir tāda. No Meža attīstības fonda ir atbalstīta 30 000 latu apmērā ministra banketu organizēšana ārvalstu vēstniekiem. Kāds sakars ir ārvalstu vēstniekiem ar meža attīstību? Nu nemaz nav skaidrs!

Tālāk - otra lieta. 120 000 latu skaidri un gaiši ir novirzīti Meža dienu noslēguma pasākumiem. Es uzsveru vārdu „noslēguma”! Runa ir par šāda pasākuma organizēšanu Varakļānos. Ieklausieties! Pāri par 120 tūkstošiem latu šāda pasākuma organizēšanai Varakļānos. Nu ļoti grezna rīcība!

Plus šim klāt nāk vēl viens projekts - ir organizēti vēl arī citi pasākumi, pārgājieni. Neapšaubāmi, bērnus vajag iepazīstināt ar to, kas notiek mežā, bet vai par 70 000 latu ir jāorganizē bērniem pasākumi mežā? Tad es nezinu, ar ko vispār nodarbojas Izglītības un zinātnes ministrija…

Tomēr šeit teiktais vēl nav tas trakākais. Pati trakākā lieta, ko mēs esam konstatējuši, ir tā, ka šī nauda ir piešķirta uzņēmumiem, kuri ir tieši saistīti ar Zaļo un Zemnieku savienības cilvēkiem - tiem, kas organizēja viņu priekšvēlēšanu kampaņu. Tātad kompānija Tēls PR un PR Studio ir divas firmas, kas ir tieši saistītas ar Zaļo un Zemnieku savienības priekšvēlēšanu kampaņu organizēšanu. Un tieši šīm kompānijām tā nauda ir piešķirta. Šī piešķirtā nauda ir ievērojami lielāka, nekā tai loģiski būtu jābūt. Un, mūsuprāt, šeit ir jādiskutē ne tikai par to, vai šie līdzekļi ir izlietoti saimnieciski. Šeit ir jābūt diskusijai arīdzan par to, vai šādā veidā netiek mēģināts valsts naudu novirzīt kādām savtīgām interesēm.

Bez visām šīm minētajām lietām, protams, veidojas arī diskusija par to - un tā ir jau ceturtā lieta -, ka atsevišķi cilvēki, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā un kuri ir Konsultatīvajā padomē, paši lemj par tiem līdzekļiem, kurus piešķir sev - saviem projektiem.

Arī šāds gadījums ir konstatēts, ka cilvēks, kurš ir piedalījies tādā lemšanā, ir saņēmis naudu saviem projektiem.

Mēs nestrīdamies par to, ka vajadzētu investēt līdzekļus, piemēram, mežsaimnieku kooperēšanai, bet, ja cilvēks pats lemj par naudu, ko piešķir sev, tad tas jau ir interešu konflikts!

Uz visiem šiem jautājumiem ir jāatbild zemkopības ministram, un mums ir jāpieņem lēmums.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu diskutēt un atbalstīt mūsu pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vārds deputātam Andim Kāpostam.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ir patīkami, ka kāds tomēr kontrolē cita darbību un meklē kļūdas, bet nu… (Starpsauciens no zāles.) Pilnīgi pareizi! Taču manā skatījumā… Es gluži dziļi šajā lietā iekšā neesmu bijis, bet, iedziļinoties dokumentos, kādi manā rīcība ir pašlaik, varu secināt, kas nav gluži tā, kā ir rakstīts pieprasījumā.

Pieprasījumā ir uzrakstīts tā, ka šie komisijas locekļi paši lemj par saviem projektiem. Taču tā nav taisnība, jo šeit ir dokumenti un protokolā ir ierakstīts, ka tie cilvēki, kuri ir saistīti ar šiem projektiem, šādā lemšanā nepiedalās. Un viņi arī balsojumos nepiedalās. Tas dokumentos ir redzams! Tā ka tas, manā skatījumā, ir gaužām nepareizs vērtējums. Vajadzēja tomēr pameklēt… Tām lietām varbūt ir citi varianti, kur patiešām vajadzētu meklēt kļūdas, nevis vienkārši kasīties kasīšanās dēļ.

Ceturtajā datumā tika iesniegti pieņemšanai un izskatīti 85 projekti, savukārt 11.datumā ir pieņemti 38. Un tā vērtēšana, spriežot pēc visiem šiem protokoliem, kurus esmu izlasījis, notiek ļoti korekti un apzinīgi. Tā ka, raugoties no manas puses, šie pārmetumi ir lieki.

Un nu parunāsim tieši par tikšanos ar vēstniekiem. Šīs tikšanās notiek jau kopš 2004.gada 1.maija - tāda ir tradīcija pēc mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā, un, ja mēs… Jā, mēs arī varam vispār nedarīt neko, taču, manā skatījumā, ir pilnīgi demagoģiski un nekorekti mēģināt labu un, galvenais, vajadzīgu projektu, kura lietderība ir pierādīta jau vairāku gadu garumā, publiski noķengāt bez jebkādiem loģiskiem argumentiem.

Jā, mēs varam arī to visu nedarīt. Tādējādi tiks ietaupīti šie 30 tūkstoši latu vai vēl kaut kas cits, bet tomēr līdz ar to arī nebūs informācijas par Latviju, jo šie vēstnieki šo informāciju aiznes uz savām valstīm. Nebūs arī tūristu pieplūduma. Varbūt šie iztērētie 30 tūkstoši latu atnes krietni lielāku ieguvumu Latvijai, nekā to visu nedarot?

Varbūt vajag kādreiz paskatīties arī no otras puses. Pameklējiet patiešām argumentētākus momentus, kur patiesi vajadzētu piekasīties!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Baibai Rivžai.

B.Rivža (ZZS frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt gan kā deputāte, gan arī kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes bijusī senatore, jo pirms ievēlēšanas augstos amatos es ilgus gadus biju arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senāta locekle. Un jāteic, ka nedz Mežsaimniecības attīstības fonda, kas pastāvēja 90.gados, nedz Meža attīstības fonda darbība nav apšaubīta no fakultātes puses. Nekad!

Jo, pirmkārt, fonda darbība ir ļoti plaša. Otrkārt, tā darbība balstās uz Ministru kabineta noteikumiem. Ir divas padomes. Fondu pārvalda speciāla padome - Meža attīstības fonda padome, kurā ir piecu ministriju pārstāvji. Šī padome nelemj par projektiem. Projektus vērtē Konsultatīvā padome. Tajā ir gan zinātnes pārstāvji, gan mācību iestāžu pārstāvji, gan darba ņēmēju pārstāvji. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāti tajā pārstāv Meža fakultātes dekāns. Un visa fonda darbība ir redzama tā mājaslapā. Tur, kā mēs redzam, ir pētījumi par ērcēm, par fakultātes modernizāciju, profesionālo skolu modernizāciju…

Un tāpēc es uzskatu, ka mums nav pamata apšaubīt fonda darbību. Ticēsim tiem profesionāļiem, kas strādā, izvērtē projektus, par kuriem ir arī pozitīvas atsauksmes!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Es vienmēr esmu uzskatījusi zemniekus par saviem draugiem un aizstāvamiem. Un it īpaši mežsaimniekus, kuri nodarbojas ar tik nepieciešamu nozari un kuriem ir ļoti daudz grūtību pašreizējā laikā, kad ekonomikai faktiski ir lejupslīde.

Gribu atgādināt, ka mēs visi kopā - gan ar Zemkopības ministriju, gan ar sabiedriskajām organizācijām - panācām, ka tika ietverta Meža likumā norma, ka Ministru kabineta noteiktā kārtībā tiek izveidots Meža attīstības fonds meža nozares atbalsta un attīstības programmu finansēšanai, meža zinātniskajai izpētei, meža īpašnieku izglītošanai un apmācīšanai. Bija grūti saglabāt šo fondu, daudzām valdībām mainoties, bet tas tomēr ir palicis. Taču, ja tā izlietojums nav skaidri pārskatāms, šā fonda izlietošanas kārtība, manuprāt, ir ārkārtīgi stingri jāpārdomā, jo nedrīkstam pievilt tos cilvēkus, kuri cerējuši, ieskaitījuši tajā naudu; ieskaitījušas tajā naudu arī dažādas organizācijas.

Esmu saņēmusi arī ielūgumu uz Meža dienu pasākumu, kas norisināsies šā gada 30.maijā. Protams, tas ir apsveicams pasākums, jo 1928.gadā bija pirmās Meža dienas. Tas ir liels, atbalstāms pasākums, un arī to finansiāli atbalsta Meža attīstības fonds. Nu protams, ir jauki, ka pasākumu vadīs aktieris Laizāns un ka darbosies brīvdabas kafejnīcas, kur, protams, katrs par savu naudu padzers kafiju. Taču ieeja pasākumā ir bez maksas, un pēc tam ir paredzēta vēl arī zaļumballe un koncerts, un acīmredzot arī tas viss ir apmaksājams tomēr. Vai Meža attīstības fonda līdzekļu tērēšana bija pats piemērotākais veids, kādā rīkot šādus pasākumus? Tas ir tikai viens piemērs. Es silti iesaku zemkopības ministram pārdomāt šo līdzekļu izlietojumu un ieviest tajā ļoti lielas, striktas korekcijas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Annai Seilei.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Raugoties uz šo vienu gadījumu, kurš noteikti nav vienreizējs (šāda prakse, kā mēs redzam, noteikti ir tikusi sistēmiski piekopta jau ilgus gadus, kopš Rozes kungs ir ministra amatā), es gribētu runāt par konsekvencēm, pie kādām ir novedusi šāda politika - politika, ko mēs varētu nosaukt par naudas šķērdēšanu.

Es domāju, ka lielākā daļa no jums vakar saņēma vienu ļoti, ļoti satraucošu ziņu. Laikā, kad mēs Latvijā runājam par ekonomisko krīzi, par cietāku vai mīkstāku „piezemēšanos”, mēs ieraugām, ka Latvijas eksporta nozare, kura gandrīz vienmēr vai ilgstoši ir bijusi līdernozare, galvenā Latvijas eksporta nozare, ir būtiski zaudējusi savus eksporta apjomus. Tā nozare ir meža materiālu vai kokapstrādes materiālu, vai no koka izgatavojamu preču ražošana. Mēs redzam, ka zāģmateriālu eksporta apjoms ir krities par gandrīz 30 procentiem. (No zāles dep. J.Dobelis: „Kampar, beidz!”) Arī mēbeles netiek eksportētas. Un acīmredzot daudzi no mums aizdomājas, kāpēc tas ir tā tieši tagad - laikā, kad gan premjers un valdība, gan ekonomisti, gan visa sabiedrība uztraucas par to, kā stimulēt eksportu un kā panākt, lai eksports no mūsu valsts palielinātos un lai tam būtu lielāka pievienotā vērtība. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nu beidz!”)

Esmu runājis ar nozares speciālistiem, un viņu viedoklis ir ļoti vienkāršs: „Mēs zinām, ka ir uzņēmums, Latvijas valsts uzņēmums, - Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais uzņēmums „Latvijas valsts meži”, kurš principā kontrolē pusi no kokmateriālu resursiem. Ilgstošā laika periodā šis uzņēmums ar savu politiku ir novedis Latvijas mežrūpniecības nozari pie tā, ka Latvijā meža resursi, kokmateriāli šobrīd ir vieni no dārgākajiem ne tikai Austrumeiropā, bet, kā izskatās, arī Rietumeiropā.”

Kolēģi! Es domāju, tikai nedaudzi no jums zina to, ka pēc šā gada 1.janvāra, kad Krievija uzlika izvedmuitas apaļkokiem, daudzi Latvijas uzņēmumi iepērk apaļkokus no Zviedrijas. Varbūt nesadzirdējāt, tāpēc vēlreiz atkārtošu - iepērk no Zviedrijas! No tās valsts, kurā viss vienmēr ir bijis dārgāks un uz kurieni normāli, tradicionāli ir ticis vērsts mūsu kokmateriālu eksports. Kāpēc tas ir tā? Manuprāt, šeit var vilkt paralēles tieši ar šo vienu konkrēto gadījumu, ka tiek nauda caur ministrijas fondiem šķērdēta pa labi un pa kreisi, gan personiskām, gan politiskām, gan sabiedrisko attiecību vajadzībām. Tas pēc būtības ir šo Latvijas nozari novedis pie milzīgiem resursu cenu kāpumiem un šeit cieš tie privātie ražotāji, eksportētāji, kuriem šie resursi vairs nav pieejami. Līdz ar to viņi vairs nav spējīgi konkurēt tirgū. Viņi vairs nespēj apstrādāt kokmateriālus un eksportēt tos tā, lai konkurētu globālajos tirgos. Pie tā ir novedusi ilgtermiņā realizētā nepārdomātā ministrijas politika attiecībā tieši uz apaļkoku un kokmateriālu resursu tirgu!

Es domāju, ka šis jau ir viens piemērs, kas ļoti precīzi uz to norāda. Es esmu pārliecināts, ka šādu piemēru ir tūkstošiem vai vismaz simtiem, un esmu pārliecināts, ka ministrs Roze, kurš šo nozari pārvalda jau ilgus gadus, ir tiešā veidā politiski atbildīgs par to, ka šobrīd acīm redzami sabrūk Latvijas eksportspējīgākā nozare - kokapstrādes nozare.

Es domāju, ka to var glābt tikai un vienīgi cits ministrs - ministrs ar citu skatījumu, ar patiesu izpratni par to, kas ir nepieciešams šai nozarei un kādā veidā tā varētu ilgtermiņā attīstīties.

Kolēģi! Šis nav vienkāršs gadījums. Tā nav vienkārši kāda sīka nolaidība vai neizpratne par procesu; tā ir sistēmiska rīcība, kura spiež mūsu aktīvos cilvēkus, privātuzņēmējus domāt par to, ka ražošana, privātuzņēmējdarbība ir jāpārceļ uz citurieni. Ka tā jāizņem ārā no šīs valsts, jo viņiem šajā valstī, kura ir ar tādu politisko vadību, nav ko meklēt un nav ko ražot. Diemžēl tādi ir secinājumi tiem cilvēkiem, ražotājiem, ar kuriem es regulāri esmu runājis un kuri neredz izeju šobrīd, šajā situācijā, kad šajā valstī vairs nav nopietnas valsts politikas, nav tādas lielas, spējīgas nozares kā kokmateriālu un dažādu no koka izgatavotu preču ražošana un eksports uz ārzemēm.

Kolēģi! Es aicinu šo pieprasījumu tomēr apstiprināt un ļoti nopietni padomāt, kā šo konkrēto situāciju vērst uz labu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Vai tiešām mums jāizmanto bērni netīrām politiskām spēlītēm, kad jau tā ir daudz satraucošu notikumu visapkārt - gan visa šī vardarbība, gan moderno tehnoloģiju izmantošana nevietā, gan naida kurināšana, gan cilvēku pazemošana?

Ar šiem Meža dienu pasākumiem tiek izdarīts kaut kas labs: tiek bērni labi nodarbināti, tiek viņos sēta mīlestība pret savu zemi, pret saviem mežiem, tiek viņi intelektuāli bagātināti, tiek aizrauti. Šie pasākumi ir jau gadu gadiem organizēti un vienmēr ir labi noritējuši, un to popularitāte ir pieaugusi un gājusi tikai plašumā. Katrs bērniņš, kas ir bijis šādā pasākumā, kas tiek organizēts Tērvetes parkā, ir atgriezies mājās ar pozitīvām emocijām. Ir ieguvis bērns, ir ieguvuši viņa vecāki, ir paplašinājušās viņu intereses. Cilvēks ir iemācījies mīlēt savu dabu, savu dzimteni, viņš ir bagātinājies. Vai tiešām mums tagad būs tik ļoti žēl šīs naudiņas, kas ir tik cēlam mērķim tapusi iztērēta? Vai tiešām atkal gribam saskatīt tikai šo ļaunumu, šo negatīvo? Es domāju, ka, cīnīdamies pret šo ļaunumu, pret visu šo negatīvo, mēs vienmēr aizejam pārāk tālu - vienmēr no vannas ar ūdeni izlejam ārā arī bērnu. Tā nav laba prakse.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Kolēģi! Principā mūsu savienība ir gandarīta, ka tāds pieprasījums ir tapis, jo līdz ar to mūsu kolēģi Pieprasījumu komisijā varēja iepazīties ar Meža attīstības fonda darbu, ar speciālistiem, kas izskaidroja to situāciju, kāda ir šajā nozarē. Vienīgi žēl, ka mūsu kolēģiem no frakcijas „Jaunais laiks” šie jautājumi likās neinteresanti, viņus vairāk interesēja jautājumi, kas skar Zaļo un Zemnieku savienības naudas apriti - ziedojumu plūsmu un partijas kasi.

Nu, es kolēģiem varu silti ieteikt nākamreiz šādu pieprasījumu nerakstīt, ja viņus neinteresē šie konkrētie mežu jautājumi, bet pa tiešo vērsties KNAB, prokuratūrā, Ekonomikas policijā. Mums šāda prakse ir - strādāt ar šīm institūcijām. Mēs esam gatavi tām sniegt pilnīgu informāciju par to, kāda mums ir naudas plūsma, un, ja tas nepieciešams, arī mūsu kolēģiem no „Jaunā laika”, arī viņus par šo lietu attiecīgi informēt.

Tā ka citreiz, kolēģi, jautājumu loku sadalīsim divās sadaļās! Viens jautājums - kas ir partijas kase? Un otrs jautājums - kas ir meža nozares attīstība?

Paldies jums par šiem rosinošajiem jautājumiem, un strādāsim tālāk!

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Augustam Brigmanim.

Debatēs vārds zemkopības ministram Mārtiņam Rozem.

M.Roze (zemkopības ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Kolēģi, domubiedri un savādāk domājošie!

Man ir prieks, ka manai necilajai personai un patiešām parastiem ministrijas administrētiem pasākumiem tiek veltīta Saeimas sēde.

Tātad varam izdarīt secinājumu, ka Zemkopības ministrija strādā labi un kārtīgi. Tikai žēl, ka puse Zemkopības ministrijas darbinieku pašlaik visas pūles un enerģiju velta nejēdzīgu paskaidrojumu gatavošanai, lai novērstu slaveno aizdomu ēnu no svarīgiem un, galvenais, vajadzīgiem projektiem.

Es pilnīgi saprotu kolēģus no „Jaunā laika”: viņu brūkošais reitings prasa spert jaunus un stingrus soļus, nākt klajā ar iespaidīgiem paziņojumiem un, galvenais, izraisīt skandālus. Jo kā gan citādi pievērst sev uzmanību, ja reiz partijai nav darbu, ko parādīt sabiedrībai?

Taču pēc visa šodien dzirdētā un uzzinātā es tomēr gribētu nedaudz paskaidrot, kāpēc, iespējams, tieši meža nozare un tieši Meža attīstības fonds ir kļuvuši par grēkāžiem. Necitēšu šobrīd visus tos, pēc mana uzskata, tiešām riebīgos citātus, kurus esmu dzirdējis pēc šā „Jaunā laika” inspirētā skandāla, kaut gan dažus tomēr gribētos nosaukt. „Desmit gadus organizēto Meža dienu noslēguma pasākums ir dzerstiņš”. „Vislatvijas bērnu konkurss „Par mežu un dabu” ir bērnu uzpirkšana.” „Nozares darbinieku tikšanās ar vēstniekiem ir bankets par milzīgu naudu.” Acīmredzot „Jaunā laika” naidam pret meža nozari ir kāds noteikts iemesls.

Jau esmu izteicis savu pārliecību gan kolēģiem valdībā, gan Saeimas deputātiem, ka „Jaunā laika” valdīšanas gados ne reizi vien ir bijuši mēģinājumi, piemēram, ietekmēt Zemkopības ministriju, lai tā atsakās no sava plāna - likvidēt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus. Tiem, kuri to nezina, ir jāpaskaidro, ka tie deva gandrīz neierobežotu kontroli pār valsts meža resursiem. Un zīmīgi ir tas, ka uz šiem līgumiem pretendēja lielākoties skandināvu kompānijas. Tad nu varam arī pajautāt: kāpēc „Jaunajam laikam” pietuvināti cilvēki tik ļoti aizstāvēja skandināvu intereses mūsu mežos? (No zāles: „A-ā”!)

Par nelaimi - es teikšu skaļi! - mūsu valsts ienaidniekiem mēs neatdevām valsts mežus skandināviem. Tagad jau sen vairs nav noslēpums, ka mūsu tā sauktais zaļais zelts privātajos mežos pārsvarā pieder skandināvu kompānijām, kur vietām vēl ierindas latvieša lomu pilda kāds vietējais. (No zāles dep. J.Dobelis: „No „Jaunā laika”!”) Mēs vēl joprojām baudām šīs politikas augļus.

Absolūta dažu ar ārzemēm saistītu „biznesmeņu” (liekot šo vārdu pēdiņās) neieinteresētība mūsu mežu saglabāšanā, attīstībā un nozares uzplaukumā! Un tas jau arī nav nepieciešams: ja saimnieki atrodas ārpus mūsu valsts, tad viņiem rūp savējo, nevis mūsu mežu attīstība. Mēs esam tikai anonīms resurss viņu biznesam. Tieši šīs kompānijas ir tās, kuras var atļauties, izmantojot savas bagātās „mātes”, uzskrūvēt nenormāli augstas cenas Latvijas iekšējā meža tirgū.

Atzīmēšu, ka iepriekš šos resursus viņiem gribēja atdot par velti. Dažam „diemžēl”, bet mūsu valstij „par laimi” šis „teicamais” projekts izgāzās ar lielu blīkšķi, neraugoties uz mūsu vietējo mežrūpnieku konkurentu kampaņās ieguldīto naudu, uz dažādu līdzekļu likšanu lietā, lai tikai nomelnotu meža nozari kā tādu.

Man patiešām ir žēl, ka šobrīd mēs esam atkal atgriezušies pie jau mazliet aizmirstās dziesmas, tikai jaunās skaņās. Laikam jau tomēr atkal kļūst aktuāli meža nozari padarīt par grēkāzi. Atkal parādās jaunas intereses, ja, protams, neņemam vērā paša „Jaunā laika” brūkošos reitingus, kas ir pietiekams iegansts, lai nomelnotu konkurentus.

Šeit jau tas tika teikts, bet es vēlreiz uzsvēršu šo domu tiem, kuriem ļoti gribas meklēt kādas aizdomu ēnas tur, kur tās meklēt nemaz nav jēgas, to visu Meža attīstības fonda projektu iesniegšana ir atklāta. Projektu konkursu izsludināšana tiek publicēta gan „Latvijas Vēstnesī”, gan ministrijas mājaslapā, gan arī vēl kur citur. Atbilstoši likumam uz projektu konkursu var pieteikties jebkurš, nemaz jau nerunājot par pašu procedūru projektu izskatīšanā: tā ir tik caurskatāma, cik vispār tas ir iespējams. Par to, godātie deputāti, jūs varat pārliecināties paši, piemēram, Zemkopības ministrijas mājaslapā.

Es tiešām negribu iedziļināties visos šeit minētajos - es uzskatu - apvainojumos, jo laikam jau atbildēt uz katru no tiem būtu pavisam nejēdzīgi. Un nav nepieciešams taisnoties par to, ko tu neesi izdarījis, tomēr dažus paskaidrojumus es deputātiem gribētu sniegt.

Šeit tika runāts par Meža attīstības fondu kā par potenciālo Zaļo un Zemnieku savienības „pelēkās kases” veidošanas vietu. Un tās veidotāju vidū tiku nosaukts gan es, gan arī vairākas kompānijas - Tēls PR un PR Studio, kas piedaloties šīs kases veidošanā. Šajā sakarā, ja mēs atmetam, protams, šā apgalvojuma nejēdzīgumu, gribu pateikt, lūk, ko. Mēs Zemkopības ministrijā organizējam dažādus pasākumus, akcijas vai kampaņas, esam sadarbojušies ar dažādām kompānijām, tāpēc varu novērtēt, kurš var un prot, bet kurš nevar organizēt kvalitatīvus un - gribu uzsvērt! - cenai atbilstošus pasākumus, taču par šo minēto kompāniju kompetenci man šaubu nav. Un šinī gadījumā kvalitātei ir nozīme.

Otrkārt. Projektu konkursos, kā jau es iepriekš teicu, varēja pieteikties jebkurš. Šeit netika organizēts ne slēgts konkurss, ne arī bija noteikti jebkādi citi ierobežojumi. Jautājums ir saistīts tikai ar vēlmi strādāt un sekot līdzi nozarē notiekošajam.

Treškārt. Es nebūt negribu noliegt, ka kompānija Tēls PR ir veidojusi Zaļo un Zemnieku savienības vēlēšanu kampaņu un ka šīs firmas vadītājs ir godātā Saeimas priekšsēdētāja padomnieks. Tas tiešām tā ir, un tas nav nekāds noslēpums jo vairāk tāpēc, ka šeit nav nekāda noslēpuma. Šīs kompānijas pieteikumi tiek izskatīti daudz skrupulozāk nekā citi.

Ceturtkārt. Es nesaskatu nekā slikta sadarbībā ar kompāniju, kas savu darbu veic kvalitatīvi. Cita runa būtu tad, ja šeit tiktu noteiktas kādas priekšrocības vienam, bet ierobežojumi - citam. Taču, kā par to var pārliecināties jebkurš, tā nav. Un šajā gadījumā mēs esam gatavi sniegt jebkuru interesējošu informāciju gan KNAB, gan arī citiem, kas vēlēsies iedziļināties šajā lietā.

Teikšu godīgi: man „Jaunā laika” vietā ir kauns (No zāles dep. J.Dobelis: „Man arī!”) to bērnu priekšā, kas gadu no gada piedalās konkursā „Mans mazais pārgājiens”, par kuru tik milzīgas šaubas ir radušās kolēģiem no „Jaunā laika”, jo apšaubīt šā tradicionālā bērnu radošā konkursa lietderīgumu, izplatot nepatiesas ziņas, manuprāt, ir nelietīga politiskās cīņas metode.

Ja runājam arī par šeit pieminēto tikšanos ar Latvijā rezidējošajiem ārvalstu vēstniekiem, tad mums ir žēl, ka daži cilvēki nespēj padomāt mazliet tālāk par savu degungalu, jo meža nozare, kas Latvijas eksporta bilancē gada laikā ienes miljardiem latu, meklē partnerus ārzemēs, meklē iespējas pārdot produkciju, tādējādi dodot Latvijai ļoti lielu labumu, un diplomātiskie kontakti, kontakti ar kolēģiem ārzemēs šajā ziņā ir svarīgi nozares popularizēšanā.

Protams, īpašs stāsts ir par Meža dienu noslēguma pasākumu Varakļānos, ko cienījamiem cilvēkiem nezin kāpēc ir ienācis prātā nodēvēt par dzerstiņu. Tiem, kuri neko nav dzirdējuši par Meža dienām, bet kuriem ļoti gribas izteikt savu viedokli, varu paskaidrot: šīm Meža dienām ir ļoti ilga un ar tradīcijām bagāta vēsture 80 gadu garumā, tāpēc nosaukt šo tradīciju par dzerstiņu ir vienkārši apvainojoši. Tikai žēl, ka tas ir jāsaka no šīs augstās tribīnes. Taču par dažu tautas kalpu informētību par notiekošo valstī šis saceltais skandāls noteikti neliecina.

Noslēgumā gribētu vienkārši padalīties savā sarūgtinājumā par notiekošo. Diemžēl „Jaunais laiks” atkal ir nodemonstrējis, ka viņu neinteresē nedz valsts problēmas, nedz to risinājuma ceļi, bet gan vienkāršs un, es teiktu, prasts populisms. Grimstot reitingam, ir jāmeklē ienaidnieks un jāapmaldās trijās priedēs, meklējot dziļo korupcijas mežu. Un tad jau nekas cits vairs neatliek kā vien neargumentēti zākāties, dāļājot pa labi un pa kreisi savas varbūt pat slimīgās aizdomas.

Visbeidzot. Klausoties šīs kaismīgās runas, kuru galvenais vadmotīvs ir graut, nevis celt, man tā vien šķiet, ka „Jaunā laika” mērķis ir viens - lai tikai Latvijā ietu pēc iespējas sliktāk! Jo, ja reiz Latvijā kļūst sliktāk, tad augstāk var celties „Jaunā laika” reitingi. Un šā mērķa sasniegšanai ikkatrs līdzeklis ir labs.

Godātie deputāti! Gribu jūs aicināt uz konstruktīvismu. Protams, nevaru nepiekrist „Jaunā laika” pozīcijai, ka korupcija ir jāapkaro, taču gribu īpaši uzsvērt - nevar slēpties aiz šā godīguma vairoga tie, kuriem galvenais ir nevis, piemēram, korupcijas apkarošana, bet gan darbības imitācija, meklējot ienaidnieku jebkur un izmantojot jebkurus līdzekļus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies zemkopības ministram.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei - otro reizi.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Visiem zināms, ka politika ir kompromisu māksla, bet bieži vien tomēr notiek tā, ka sākas kariņi.

Šajā gadījumā es cerēju sagaidīt no ministra kunga kādus paskaidrojumus, ka varbūt turpmāk tiks caurskatāmāk veiktas visas šīs lietas, kas saistītas ar Meža attīstības fondu, bet sagaidīju tikai uzbrukumu „Jaunajam laikam”. Es neesmu „Jaunā laika” aizstāve, bet esmu meža nozares aizstāve, un tāpēc man gribētos, lai turpmāk šie Meža attīstības fonda līdzekļi tiktu izmantoti tā, kā tas ir paredzēts Meža likumā.

Es gribu atgādināt vēl vienu lietu. Ja jau mēs runājam par to, kā tiek pārdoti ārzemniekiem īpašumi, privātie īpašumi, tad es varu pateikt arī to, ka Zemkopības ministrijas ierosinātie pēdējie grozījumi paredzēja faktiski mežu nodošanu valsts akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži”, kura vairs nav valsts akciju sabiedrība. Un paldies Dievam, ka deputātiem pietika saprāta Tautsaimniecības komisijā šo priekšlikumu noraidīt.

Tā ka te nav ko mētāties ar apvainojumiem no visām pusēm!

Es iesaku turpmāk ļoti rūpīgi izvērtēt Meža attīstības fonda līdzekļu izmantošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds zemkopības ministram Mārtiņam Rozem - otro reizi.

M.Roze (zemkopības ministrs).

Cienījamie kolēģi! Es tiešām nebiju paredzējis kāpt otrreiz tribīnē, bet nu nākas to darīt, jo nevaru pieļaut, ka tiek izplatīti acīm redzami, klaji meli.

Akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” ir valsts akciju sabiedrība. Simtprocentīgi! Šeit, šinī zālē, tika pieņemts lēmums, ka nedz Latvijas meži, nedz šī akciju sabiedrība nav privatizējama, un to es pilnībā atbalstu. Tas ir tas, ko nepieminēja Seiles kundze… Šai akciju sabiedrībai ir aizliegts piedalīties privāto mežu pirkšanā, kurā tik aktīvi ir mūsu kolēģi no Skandināvijas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies zemkopības ministram.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim - otro reizi. (No zāles dep. J.Dobelis: „Vilku vajadzēja! Ko tad Zaķi?”)

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Ir tāds labs latviešu sakāmvārds: vienam patīk māte, otram - meita, trešajam - meitas raibā kleita. Tieši tā arī šodien tā diskusija te notiek.

Rozes kungs, ja jūs būtu uzmanīgi izlasījis pieprasījumu un iepazinies ar to, tad jūs zinātu, ka pieprasījuma būtība ir ļoti elementāra. Atkārtošu. Pirmkārt, tiek tērēti milzīgi līdzekļi. Šķiet, neargumentēti… Milzīgi līdzekļi! Kāpēc Meža dienas pirms gada varēja izmaksāt 30 tūkstošus, bet šogad to rīkošana izmaksā jau 130 tūkstošus? Kāpēc tikšanās ar vēstniekiem varēja pirms gada izmaksāt 14 tūkstošus, bet šogad tā izmaksā 30 tūkstošus? Tās ir milzīgas summas, kuras tiek izlietotas, šķiet, ne īstajam mērķim.

Otra lieta, kas arī ir ļoti nopietna, ir tā, ka šīs naudas summas, tuvojoties vēlēšanām, tiek dotas firmām, kas ir saistītas ar pašu partijas vēlēšanas lietām. Brigmaņa kungs to jau te pieminēja. Nu, šajā sakarā jāatgādina leģendārais Žvaņecka teiciens: mušas atsevišķi, alus - atsevišķi. Būs jums, Brigmaņa kungs, jāpaskaidro arī KNAB un prokuratūrai… (No zāles dep. J.Dobelis: „Tu jau neesi Loskutovs!”) Un arī attiecībā uz daudzām citām lietām būs jāpaskaidro, kāpēc tāda situācija ir izveidojusies.

Par to varat būt pilnīgi drošs: darbs turpināsies. Ar to darbs neapstāsies.

Šodien mēs gribējām sagaidīt no ministra skaidru atbildi. Mēs saņēmām daudz dažādu stāstu par visu ko citu, bet nesaņēmām atbildi uz galvenajiem jautājumiem. Tāpēc es aicinu balsot un atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam - otro reizi.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais ministra kungs! Es arī tiešām ļoti uzmanīgi klausījos jūsu runu, bet diemžēl nesaklausīju racionālas atbildes uz mūsu pieprasījumiem un uz tiem jautājumiem, ko es savā runā gribēju jums tā kā uzdot, lai saņemtu atbildi. Tāpēc atkārtošu vēlreiz - precīzāk, detalizētāk. (No zāles: „Nevajag!”)

Ministra kungs! Es vēlētos, lai jūs šodien no šīs tribīnes atbildētu, kāds ir jūsu viedoklis. Kāpēc Latvijas meža nozarē ir tik katastrofāli eksporta apjoma kritumi? Precīzs jautājums.

Jau iepriekš saku paldies par atbildi.

Sēdes vadītājs. Tēma gan mums šobrīd ir deputātu pieprasījums. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Vajadzētu beigt šo balagānu!”)

Debatēs vārds zemkopības ministram.

M.Roze (zemkopības ministrs).

Cienījamie kolēģi no frakcijas „Jaunais laiks” laikam neklausās, ko viņiem saka. Tiešām žēl, jo es skaidri un gaiši pateicu, ka pašlaik notiek mūsu uzņēmumu konkurentu absolūta invāzija Latvijas privātajos mežos. Pašlaik tiešām šīs kompānijas cenšas darīt to, ko neļāva darīt „Latvijas valsts mežiem”, - iegādāties privātos mežus no tiem īpašniekiem, kuri vēlas tos pārdot. Un tā vietā, lai tie nonāktu Latvijas valsts īpašumā, šie uzņēmumi tos uzpērk, izmantodami savu tā saucamo mātes kompāniju lielos līdzekļus. Es to vēlreiz atkārtoju, es to vienreiz jau teicu: izmantodami savu mātes kompāniju lielās naudas, cenšas mūsu ražotājus atstāt bez resursiem, uzpirkdami šos resursus! Šī arīdzan ir atbilde uz jūsu jautājumu, kāpēc šai nozarei, kas ir ļoti būtiska, iet tik grūti.

Arī ar informāciju par visiem pārējiem jautājumiem - par naudas izlietojumu un visu pārējo - var jebkurš pilnīgi brīvi iepazīties gan ministrijas mājaslapā, gan arī publicētajos dokumentos.

Mēs esam veikuši arīdzan konsultācijas ar daudziem citiem speciālistiem. Atbilstošas ir arīdzan izmaksas… Šogad ir Meža dienu 80.gadadiena, līdz ar to tie ir arī svētki, kas ievada Latvijas 90.gadadienu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs vēlas ko piebilst Pieprasījumu komisijas vārdā? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Dzintara Zaķa, Lindas Mūrnieces, Artura Krišjāņa Kariņa un citu deputātu pieprasījumu zemkopības ministram Mārtiņam Rozem „Par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 48, atturas - 3. Pieprasījums ir noraidīts.

Cienījamie kolēģi! Pirms skatām nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.556/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 26.maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tagad sākam skatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.619/Lp9 - „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses”.

Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Aicinu kolēģus deputātus atbalstīt komisijas viedokli (No zāles dep. K.Leiškalns: „Labs viedoklis!”) - otrajā lasījumā atbalstīt minēto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Bērziņam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 626/Lp9, - likumprojektu „Grozījums likumā „Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)””.

Cienījamie kolēģi! Šis dokuments ir skatāms trijos lasījumos. Uz otro lasījumu nekādi citi priekšlikumi vai papildinājumi nav saņemti. Komisijas viedoklis ir viennozīmīgs - atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Paldies par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 30.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Par minēto likumprojektu atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu - ne deputātu, ne Juridiskā biroja - priekšlikumu, tāpēc aicinu to atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””. Darba dokuments Nr.2412. Un arī šoreiz atbildīgās komisijas filigrānais darbs nav radījis vēlmi to pārlabot vēl tālāk.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Priekšsēdētāj! Kolēģi! Par minēto likumprojektu no Juridiskā biroja ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat atbildīgā komisija ir atbalstījusi 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Atbalstīts ir arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Par minēto likumprojektu atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu Juridiskā biroja priekšlikumu par likuma 33.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies!

Daudzes kunga nosauktā dokumenta numurs ir 2420. Par minēto likumprojektu atbildīgā komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi 42 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2.priekšlikumā atbildīgā komisija ir atbalstījusi deputātu Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 3.priekšlikumā ir plosījies deputāts Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums. Izslēgumu likumprojekta 4.pantā ierosina finanšu ministrs Slakteris. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 5.priekšlikums ir finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 6. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī 7.priekšlikumu komisija atbalsta. Tas ir finanšu ministra Slaktera priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 8. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 9. - Slaktera kunga priekšlikums - arī ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 10. - finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums - ir komisijas vienprātīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 11. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums, ko iesniedzis finanšu ministrs, ir atbalstīts. Bet komisija to ir izteikusi 13.priekšlikumā - savā redakcijā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Jocīgi!”) Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tātad arī 14.priekšlikumu mēs esam atbalstījuši.

Pārejam pie 15. - finanšu ministra priekšlikuma, kas ir atbalstīts bez labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 16. - finanšu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 17. - finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 8. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tas ir 18.priekšlikums.

K.Leiškalns. 18.priekšlikums. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 19.priekšlikums ir no finanšu ministra Slaktera un ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums. Komisija vienprātīgi atbalsta šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 21. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir tāda paša satura. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 23.priekšlikums ir par riska pārvaldību un ir no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

24.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Ierosina veikt izslēgumu 8.pantā. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, tomēr iekļāvusi deputāta Leiškalna iesniegtajā 26.priekšlikumā, uzskatot par labāku esam. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

27. - deputāta Leiškalna priekšlikums - atbalstīts vienprātīgi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir guvis komisijas atbalstu, bet iekļauts 29. - deputāta Leiškalna priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

30. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Komisija atbalsta arī 32. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir, protams, guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Atbalstīts ir arī 34.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leiškalns.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

35.priekšlikumam, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir vienprātīgs komisijas atbalsts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Ir atbalstīts arī 36.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leiškalns un kas ir par 72.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Dažas lappuses tālāk uz priekšu ir deputāta Leiškalna priekšlikums - 38.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 39.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Leiškalns, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Arī 40.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un atbildīgā komisija ir piedāvājusi arī 42.priekšlikumu, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies. Visi priekšlikumi par minēto likumprojektu ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumu ar balsojumu jau trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2424. Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi 59 priekšlikumus.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 2. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 3. - tieslietu ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 4. - tieslietu ministra priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un precizēts 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 6. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 7. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 8. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 9. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 10. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 11. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 12. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 13. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 14. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 15. - tieslietu ministra priekšlikums - daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 17. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 18. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 19. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 20. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 21. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 22. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 23. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 24. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 25. - tieslietu ministra priekšlikums - daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Arī 27.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 29. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 30. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 31. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 32. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 33. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Reirs. 34. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 35. - tieslietu ministra priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 36. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 37. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 38. - tieslietu ministra priekšlikums - daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Arī 40.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 41. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Reirs. 42. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 43. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 44. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 45. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 46. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 47. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 48. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 50. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 51. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 52. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 53. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 55. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 56. - tieslietu ministra priekšlikums - daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 57.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Arī 58. - tieslietu ministra priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts šā likumprojekta pēdējā priekšlikumā, ko ir izveidojusi Juridiskā komisija, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Leons Līdums.

L.Līdums (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2405 - ar likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”.

Komisija ir izskatījusi un atbalstījusi šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Līdums. Paldies par atbalstu! Ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 10.jūniju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Klaužs.

J.Klaužs (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2335 - ar likumprojektu „Grozījumi Sēklu aprites likumā”.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi minētos grozījumus un, ņemot vērā virkni apstākļu, lūdz tiem piešķirt steidzamības statusu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Klaužs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu aprites likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

J.Klaužs. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 5.jūniju, bet minēto likumprojektu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā lūdzu 19.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 681/Lp9, - ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. Atbildīgā komisija, izskatījusi šos grozījumus likuma pirmajam lasījumam, atbalstīja tos.

Cienījamie deputāti! Es aicinu arī jūs atbalstīt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Deņisovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 2.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2414 - ar likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Pavisam uz trešo lasījumu ir saņemti 37 priekšlikumi, kuri ir rūpīgi izvērtēti…

Sēdes vadītājs. Šis mums ir otrais lasījums…

J.Šmits. Atvainojos! Uz otro lasījumu ir iesniegti 37 priekšlikumi, kuri visi ir izskatīti atbildīgās komisijas sēdē.

1. - bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Komisijā tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 2. un 3.priekšlikumā, kuri ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 4. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Likuma pants, par kuru es gribu iesniegt priekšlikumus, skan ļoti skaisti: „Kopš dzimšanas brīža bērnam ir tiesības uz vārda, uzvārda un pilsonības iegūšanu.” Šī frāze ir cītīgi pārrakstīta no Konvencijas par bērna tiesībām 7.panta, un analoģiska norma ir arī Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām.

Jautājums par jaundzimušo pilsonību - tā ir īpaša tēma, kuru es šodien negrasos aplūkot. Pietiek vien teikt, ka tiesības uz pilsonību ir, taču tās izmantot var tikai 7000 nepilsoņu bērnu, kuri dzimuši pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, bet 17 000 bērnu joprojām paliek nepilsoņi.

Diemžēl arī ar tiesībām uz vārdu un uzvārdu ne viss ir tik lieliski, kā tas ir rakstīts likumā. Virknē Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu un ANO Cilvēktiesību komitejas lēmumu ir atzīmēts, ka tiesības uz oriģinālvārdu un oriģināluzvārdu ir svarīgākā cilvēka identitātes daļa un ka to sagrozīšana oficiālajos dokumentos var kļūt par nepieļaujamu iejaukšanos privātajā dzīvē. Tāpēc es ierosinu papildināt minēto pantu ar šādu frāzi: „Pie Latvijas mazākumtautības piederošam bērnam ir tiesības uz vārdu un uzvārdu mazākumtautības valodā.”

Valsts valodas likums un citi normatīvie akti paredz vārdu un uzvārdu veidošanu saskaņā ar latviešu alfabēta prasībām. No otras puses, pasē vai dzimšanas apliecībā var pēc vēlēšanās ierakstīt vārdu un uzvārdu latīņu burtiem. Diemžēl oficiālā un neoficiālā vārda un uzvārda pielietošanas sfēras ir tik atšķirīgas, ka šeit nevar būt nekāda runa par identitātes saglabāšanu un neiejaukšanos privātajā dzīvē. Piemēram, oriģinālvārds un oriģināluzvārds netiek ierakstīti dokumentos par izglītību.

Šī problēma aizskar arī pieaugušo mazākumtautību pārstāvju pašcieņu, bet it īpaši aizskaroša tā ir attiecībā pret bērniem: valsts faktiski diktē vecākiem, kā nosaukt bērnu.

Dāmas un kungi! Es izrādīju centību un atradu laiku, lai Iedzīvotāju reģistrā pārbaudītu, kāda situācija ir ar manis paša vārdu. Izrādās, Latvijā dzīvo 24 961 cilvēks ar sagrozītu vārdu - „Vladimirs”. Tomēr 1270 cilvēku ir saglabājuši savu oriģinālvārdu - „Vladimir”. Skaitliskā attiecība ir 1:20, kas apmēram atbilst tai daļai Latvijas krievu, kuri bija spiesti pieņemt ārvalstu pilsonību. Paradokss ir tanī, ka likums dod iespēju ārvalstniekam labāk saglabāt savu identitāti nekā Latvijas pilsonim. Jāatzīmē arī tas, ka Iedzīvotāju reģistrs tā iemesla dēļ, ka tajā ir 1270 Vladimiru bez galotnes „s”, nepārstāj funkcionēt. Tādējādi krievu vārdu saglabāšana oriģinālformā nebūt nerada valstij nepārvaramas grūtības. Mēs joprojām uzskatām, ka ir jāpārskata un jāmaina likumi, kuri sagroza mūsu oriģinālvārdus un oriģināluzvārdus. Pieprasām pārskatīt un mainīt tos.

Aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputātam Šmitam ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. 5. - deputāta Buzajeva priekšlikums - komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Apspriežamā likuma 10.panta trešā daļa skan diezgan svinīgi: „Bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu.” Mēs ierosinām papildināt šo deklaratīvi tukšo frāzi ar konkrētu šāda satura tekstu: „Ja ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par ģimenes ar bērnu izlikšanu no dzīvojamās telpas, tiesas sprieduma izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kamēr pašvaldība ierāda ģimenei ar bērnu citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.”

Parasti mums iebilst, ka šai frāzei nav vietas konkrētajā likumā un ka tādam nolūkam ir it kā paredzēti speciāli likumi. Ieskatīsimies speciālā likumā „Par dzīvojamo telpu īri”! Tajā likumā patiešām ir garantijas pret ģimeņu ar bērniem izlikšanu no dzīvojamās telpas, turklāt tieši tādā redakcijā, kādu piedāvājam arī mēs. Tur ir paredzēta atbildīgā instance - bāriņtiesa, kurai būtu vispārējās jurisdikcijas tiesai, kas pieņem spriedumu par ģimenes izlikšanu, divas reizes jāsūta attiecīgi paziņojumi. Diemžēl šīs garantijas attiecas tikai uz maznodrošināto īrnieku bērniem. Tos, kurus varētu uzskatīt par maznodrošinātiem, nosaka Ministru kabinets, noteikdams ienākumu apmēram smieklīgu līmeni - 27 latus mēnesī. Šādu summu Saeimas deputāts nopelna divu stundu laikā, apmeklēdams vienu komisijas un vienu apakškomisijas sēdi. Bagātas pašvaldības ir daudz dāsnākas. Piemēram, Rīgā ienākumu līmenis ir noteikts 120 latu apmērā uz vienu ģimenes locekli - tātad tik liela summa, kādu Saeimas deputāts nopelna par dažām darba dienām. Nu protams, deputāts jau sava paša mājokļa problēmu atrisinās un par saviem bērniem parūpēsies.

Dāmas un kungi! Diemžēl ne jau visi Latvijas bērni ir Saeimas deputātu bērni. Vispār nācija atrodas uz izmiršanas robežas. Saeimā nav nevienas partijas vai deputāta, kas pirms vēlēšanām nebūtu solījis, ka atrisinās demogrāfisko problēmu. Īpaši skaisti to bija deklarējusi Tautas partija, neatpalika no tās arī pašreizējā Ministru prezidenta partija. Lūk, arī jaundzimusī partija, kas sastāv no sešiem Saeimas deputātiem un trijiem Eiropas Parlamenta deputātiem, nu piebiedrojas kopējam balsu korim. Diemžēl šī problēma - bērna tiesības uz pajumti virs galvas - savu aktualitāti nav zaudējusi, un it īpaši tas sakāms par tiem dažiem tūkstošiem ģimeņu ar bērniem, kuras ir no denacionalizētiem namiem.

Ja Saeimas vairākums atbalstīs mūsu priekšlikumu, neizteiksmīgais Bērnu tiesību aizsardzības likums, kas faktiski ir diezgan deklaratīvs, tāds, kas ne sliktumu, ne labumu nenes, uzreiz pārvērtīsies par tiešas darbības likumu. Un ģimeņu ar bērniem izlikšana no mājokļa pārvērtīsies par galvassāpes izraisošu problēmu tiesām.

Pretējā gadījumā mēs tā arī nosēdēsim savu termiņu Saeimā bez jaušama labuma tautai.

Aicinu balsot „par”! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputātam Šmitam būtu kaut kas piebilstams komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 21, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums - komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Piedāvātā grozījuma būtība ir tāda: lai mazākumtautību pārstāvju bērnu tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā tiktu pastiprinātas ar varas pārstāvju garantiju šādas tiesības nodrošināt! Patlaban Izglītības likums garantē tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Tiesības iegūt izglītību Latvijai tradicionālo mazākumtautību valodās netiek garantētas, bet vienīgi deklarētas. Turklāt saistībā ar to ir zināmi ne mazums gadījumu, kad skolu administrācija patvaļīgi samazinājusi likuma normā noteiktās prasības par izglītības satura daļas pasniegšanu mazākumtautību valodās, neņemdama vērā vecāku izteiktās vēlmes un skolēnu iespējas sekmīgi mācīties valsts valodā. Tas noved pie tādām sekām, ka mazākumtautību pārstāvju bērniem samazinās iespējas saglabāt savas kultūras identitāti.

Sakarā ar iepriekš minēto aicinām atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai deputāts Šmits vēlas ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. 7. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 8. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 9. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 10. - Saeimas Juridiskā biroja viedais priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 11. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 12. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 13. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 16. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 17. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts. Un arī 18.priekšlikums, kuru ir iesniedzis ministrs Baštiks, ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 21. un 22. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikumi. Komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 25. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Runājot par 25.priekšlikumu, kurš komisijā netika atbalstīts, man gribētos atgādināt, ka pašreizējais likums nosaka atbildīgos par bērna drošību publiskos pasākumos un publiskās vietās. To regulē arī Ministru kabineta noteikumi. Taču pasākumu organizatori neatbild un reāli nevar atbildēt par bērna uzraudzību. Tās ir divas dažādas lietas! Lielākā daļa arī no mums ir piedzīvojuši milzu uztraukumu, kad, uz brīdi atlaižot bērna rociņu, pēc sekundes viņš jau ir pazudis no redzesloka. Taču ir arī gadījumi, kad vecāki dažādu apstākļu dēļ atstāj bērnu vispār bez uzraudzības, savā vaļā, un tādējādi var tikt apdraudēta bērna drošība, veselība un dzīvība.

Frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums paredz noteikt bērna vecākiem atbildību par bērna uzraudzību publiskā vietā; bet, ja nu bērns ir noklīdis, pasākuma organizatoram ir jānodrošina atrastā bērna atrašanas fakta un vietas paziņošana ar skaļruņa palīdzību. Pašreiz šādu prasību nav un pasākumu organizatoru rīcība ir atkarīga tikai no viņu brīvas gribas.

Lūdzu Saeimu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, lai gan komisijā tas tika noraidīts bez nekādas argumentācijas. Tas neprasītu ne budžeta līdzekļus, ne, tā teikt, politiskus uzstādījumus, toties uzlabotu bērna drošības labā veiktos pasākumus. Pieļauju, ka noraidošais komisijas balsojums ir vienkārši pārpratums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai deputāts Šmits vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

J.Šmits. Komisija rūpīgi izskatīja šo priekšlikumu un atbalstīja tajā ietverto ideju, tomēr aicina frakciju „Jaunais laiks” iesniegt precīzu redakciju uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 19, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. 26. - bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 28. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 29. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums ir daļēji atbalstīts…

Sēdes vadītājs. Mēs izlaidām 27.priekšlikumu! Pēc 26. nāk 27. - Juridiskā biroja priekšlikums.

J.Šmits. 27. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. Arī 28. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 29. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 30. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. Un visbeidzot 31. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 32. - bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 33.priekšlikumā, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 34. - bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 36. - bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. Un visbeidzot 37. - bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Šmits. Godātie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 29.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisijai kā atbildīgajai komisijai tika nodoti divi atsevišķi likumprojekti ar vienādu nosaukumu - „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kuru reģistrācijas numuri ir 686/Lp9 un 687/Lp9. Tos ir sagatavojusi Satiksmes ministrija un Iekšlietu ministrija.

Komisija šā gada 14.maija sēdē izskatīja minētos likumprojektus un atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 85.pantam izveidoja alternatīvu likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kam ir piešķirts reģistrācijas numurs 706/Lp9. Tāpēc lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt pirmajā lasījumā atbildīgās komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” ar reģistrācijas numuru 706/Lp9. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Divi jānoraida!”)

Es negribēju šos vārdus teikt, es tev tos atstāju…

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu, nesarunājieties no tribīnes ar zāli! Sākumā mums ir jābalso par Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem un tikai tad varam balsot par alternatīvo likumprojektu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” ar reģistrācijas numuru 686/Lp9, kuru iesniedzis Ministru kabinets, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 42, atturas - 41. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Tagad mums ir jābalso par otro Ministru kabineta iesniegto likumprojektu ar reģistrācijas numuru 687/Lp9, kam ir tāds pats nosaukums - „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” ar reģistrācijas numuru 687/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 36, atturas - 44. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Blumbergs. Šā gada 29.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi, ir pienācis laiks doties pārtraukumā. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Juridiskās komisijas sēde notiks pēc dažām minūtēm Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu pēc 5 minūtēm doties uz komisijas telpām uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam (ZZS frakcija).

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pēc 3 minūtēm 106.telpā. Lūgums sanākt kopā ātri, kompakti un operatīvi!

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.50. Arī šoreiz aicinu sanākt kopā kompakti un ātri. Būs jāskata nopietni jautājumi.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties pēc 5 minūtēm uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Aigars Štokenbergs (No zāles: „Ir, ir!”), Boriss Cilevičs, Jānis Eglītis, Jānis Klaužs, Gunārs Laicāns, Vineta Muižniece, Vitālijs Orlovs, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs un Jānis Tutins. Paldies! Viss.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Nākamais mūsu darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi Saeimai izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu „Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums”. Es gribētu atzīmēt, ka mūsu komisija strādāja patiešām ļoti profesionāli, bieži vien noliekot malā politisko pārstāvniecību un ambīcijas, ko mēs katrs pārstāvam, un ņēma vērā arī to, ka šis likumprojekts no lielās pašvaldību reformu paketes ir pirmais. Līdz ar to bija saprotama arī deputātu vēlme iesniegt priekšlikumus, ja tā varētu teikt, par visu „laukumu” - par visu reformu kopumā. Tādējādi komisijai, protams, radās zināmas problēmas, lēni šķetinot un skatot šos jautājumus. Daļa no jūsu priekšlikumiem tika novirzīta uz citiem likumprojektiem, kuri tūlīt, tūlīt sekos šim likumprojektam, jo mēs intensīvi turpinām darbu arī pie Pašvaldību likuma un vēl citiem likumiem.

Taču šobrīd runāsim par Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumu, par kuru ir saņemti 66 priekšlikumi.

1. ir „Jaunā laika” frakcijas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 2. - deputāta Šķestera priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 3. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna kunga priekšlikums. Arī atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 4. - deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 5. - deputāta Laicāna priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums nosaka to, ka reorganizācijas gaitā vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni saskaņā ar šo likumu, rajona pašvaldības reorganizācijas plānu un citiem normatīvajiem aktiem pārņem attiecīgā rajona pašvaldības funkcijas, institūcijas, mantu, tiesības un saistības.

Ko es gribēju ar to pateikt? Faktiski, spriežot pēc šā priekšlikuma, sanāk tā, ka visas rajona pašvaldības funkcijas, kuras nav nodotas uz leju vietējām pašvaldībām, tiek nodotas plānošanas reģioniem. Es gribētu jums atgādināt arī to, kādas šobrīd mums ir administratīvās teritorijas saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu.

Tātad mums patlaban reāli pastāv pagasti, pilsētas, pilsētas ar lauku teritorijām, novadi un vēl arī republikas pilsētas. Šīs ir tās administratīvās teritorijas, uz kurām varētu attiekties arī Administratīvi teritoriālās reformas likums, un, ja mēs šodien runājam tieši par pašvaldību reformu, tad pašvaldību reformas kontekstā es gribētu teikt, ka pastāv šie divi pašvaldību līmeņi - vietējās pašvaldības administratīvā teritorija un reģionālo pašvaldību administratīvās teritorijas.

Kas šodien ietilpst vietējo pašvaldību administratīvajās teritorijās? Tajās ietilpst iepriekš minētie pagasti, pilsētas, pilsētas ar lauku teritorijām, novadi un arī republikas nozīmes pilsētas.

Kas šodien ietilpst reģionālo pašvaldību administratīvajās teritorijās? Patlaban reģionālo pašvaldību administratīvās teritorijas faktiski sastāv no divdesmit sešiem rajoniem. (No zāles: „Vai!”) Un tāpēc es gribētu teikt, ka es faktiski saprotu Kučinska kunga izsaucienus. Viņam tik pozitīvi tie ir! Tas, ka šodien te likvidē rajonu pašvaldības, ko šis likumprojekts arī paredz… Tā nav nekāda reorganizācija! Šis likums faktiski paredz rajona padomes likvidāciju -tātad šā reģionālā līmeņa pašvaldības likvidāciju. Un šajā sakarā es gribētu teikt, ka faktiski rajona padome netiek likvidēta tikai līdz 2009.gada 1.jūlijam - līdz laikam, kad tiks izveidoti šie apriņķi. Un tas ir arī mans turpmākais piedāvājums. Tātad šis risinājums varētu būt tāds, ka šīs funkcijas, kuras tiks pārdalītas rajona padomei, reāli varētu novirzīt izpildei uz jaunajiem novadiem, kuri tiks izveidoti līdz ar jaunajām vēlēšanām, bet daļu funkciju, kuras nav ekonomiski un lietderīgi novirzīt uz leju, varētu novadīt uz apriņķiem. Līdz ar to rajonu pašvaldības varētu pastāvēt līdz tam laikam, kamēr tiek izveidoti apriņķi kā reģionālās pašvaldības.

Vietējo pašvaldību reformas rezultātā radīsies vairāk nekā 112 pašvaldības, bet to skaitu šodien vēl nevar precīzi pateikt, kaut gan Ministru kabineta pagājušā gada 4.septembra noteikumi ir paredzējuši 112 pašvaldības. Tātad reāli šīs pašvaldības būs jaunajās teritorijās. Un arī vēlēšanas reāli notiks jaunajās teritorijās. Reāli visas šīs saistības, tiesības, pienākumi un manta būs jānodod attiecīgi šīm jaunajām teritorijām. Tādējādi reāli šī situācija varētu izveidoties tāda, ka, ievēlot jauno pašvaldību un reizē likvidējot rajona pašvaldību, var rasties milzīgas problēmas, jo faktiski rajonam kā administratīvi teritoriālajai vienībai ir piesaistītas citas valsts pārvaldes iestāžu struktūras. Un līdz ar to mēs pašlaik vēl nezinām, kā īsti šī saikne turpinās darboties.

Šodien ministrijai ir iesniegti vairāk nekā 102 likumprojekta grozījumi. Iedomājieties, kādā termiņā ir jāizskata visi šie priekšlikumi un cik likumu ir jāpieņem, lai mēs varētu reāli veikt šo administratīvi teritoriālo reformu vietējā līmenī.

Tātad rajona padomes pilnvaras pēc mana priekšlikuma izbeidzas tad, kad ir izpildīts rajona reorganizācijas plāns, ir veikti paredzētie pasākumi un kad rajona pašvaldības visa manta, institūcijas, tiesības un saistības tiek nodotas novadam vai apriņķim. Šajā situācijā nav pamata likvidēt rajona padomi līdz tam brīdim, kamēr nav izveidots apriņķis un kamēr daļa šo funkciju nav tieši nodota apriņķim.

Tāpēc es lūgtu neatbalstīt šo atbildīgās komisijas 6.priekšlikumu, bet atbalstīt manu 7.priekšlikumu.

Un arī visi pārējie priekšlikumi, kurus es tālāk esmu iesniedzis kā deputāts, ir pieskaņoti tam, ka šī rajona padome saglabās šo pārejas posmu, kamēr tiks izveidots apriņķis. (No zāles dep. A.Rugāte: „Lai dzīvo rajons, kas ir mūžīgs!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai deputātam Spurdziņam ir kaut kas piebilstams komisijas vārdā?

O.Spurdziņš. Es gribētu, kolēģi, piebilst tikai to, ka Šķestera kunga piedāvātā sistēma ir nedaudz citāda. Komisijas vairākums atbalstīja to sistēmu, ka pašvaldības pašas izraugās atbildīgo pašvaldību, un pēc tās sistēmas mēs arī vadījāmies visā likumprojekta tekstā. Līdz ar to vairums Šķestera kunga piedāvāto priekšlikumu tika noraidīti.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 5, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

O.Spurdziņš. 7. - deputāta Šķestera kunga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. 8. - deputāta Šķestera kunga priekšlikums. Arī tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 9. - deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Runājot par šo priekšlikumu un par pārējiem, ir jāteic, ka komisija tiešām ir rūpīgi pastrādājusi un visa tā darba rezultāts ir tas, ka koncepcija ir uzlabojusies. Tomēr ir arī tādas lietas, kuras būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē. Un kāpēc? Tagad mēs runājam par rajonu padomju pilnvaru izbeigšanos un par mantas nodošanu, bet joprojām neesam izlēmuši, vai apriņķi būs vai nebūs, kaut arī ir redzams, ka komisija pārejas noteikumos ir atbalstījusi to, ka jābūt īpašam likumam par apriņķu izveidošanu. Ja par šo priekšlikumu tiks nobalsots, tad, protams, būtu ļoti lietderīgi šajā paketē izskatīt arī visus pārējos likumprojektus, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu un likumu „Par pašvaldībām”.

Mūsu sagatavotais 9.priekšlikums paredz, ka rajona padomes mantu un pilnvaras var likvidēt tikai tad, kad ir sanākušas uz sēdi to pašvaldību domes, kuras ir nodibinājušas novadu līdzšinējā rajona teritorijā.

Bet kas notiek ar pārējām pašvaldībām, ja rajona teritorijā izveidotas vairākas pašvaldības? Mēs, nezinādami, kā atrisināsies jautājums par reģionālo pašvaldību, bijām šajā likumā ierakstījuši, ka šo mantu var nodot arī reģionāla līmeņa pašpārvaldes institūcijas izveidošanai. Ja šī pašpārvaldes institūcija būs tik tiešām apriņķis un būs šis īpašais likums, tad nav problēmu, veicot trešo lasījumu, šo priekšlikumu izlabot, ierakstot šo konkrēto institūciju.

Tāpēc es lūdzu pievērst 9.priekšlikumam uzmanību un atbalstīt to šodien Saeimas sēdē. (No zāles dep. J.Dobelis: „Kas tā par pašpārvaldi! Pilnīgas muļķības!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputātam Spurdziņam ir kaut kas sakāms komisijas vārdā?

O.Spurdziņš. Es gribētu tikai paskaidrot, ka deputātes Druvietes un citu priekšlikums ierosina izveidot kaut kādu jaunu pašpārvaldes līmeni, par ko šobrīd nav runa šajā pārvaldes sistēmā, kāda ir mūsu valstī. Tāpēc mēs to noraidījām. Tajā pašā laikā, neizvairoties no debatēm par otrā līmeņa pašvaldību, mēs to uzturējām spēkā un to arī iekļausim… Tas ir iekļauts gan pārejas noteikumos, gan arī citur.

Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 35, atturas - 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 10. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 12. - deputāta Šķestera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts jau apstiprinātajā komisijas priekšlikumā - 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 13. - deputāta Šķestera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 14. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 15. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 16. - deputāta Šķestera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Faktiski šis priekšlikums paredz to, ka reorganizācijas plānu neizstrādā un nepieņem, ja rajona teritorijā izveido vienu novadu.

Faktiski, manā izpratnē, visām rajona pašvaldībām un visām pašvaldībām kopumā jābūt vienādiem nosacījumiem. Nedrīkst būt tā, ka vienai pašvaldību grupai ir kaut kādas privilēģijas un tām nav jāizstrādā reorganizācijas plāns.

Tāpēc ir iesniegts šis mans priekšlikums - izslēgt šā panta trešo daļu. Un tālāk ir iestrādāta tā norma, ka visām pašvaldībām, rajona pašvaldībām, ir jāizstrādā reorganizācijas plāni. Kaut arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtā 22.priekšlikuma otrajā daļā ir teikts, ka „reorganizācijas plānu izstrādā tikai par to rajona pašvaldības institūciju, mantas, tiesību un saistību nodošanu plānošanas reģionam”… Tātad reāli ir tā, ka šādiem plāniem tomēr ir jābūt katram no šiem rajoniem. Ka nedrīkstētu būt tā, ka rajonam nav šāda plāna. Kā tas reāli realizēsies un kā to reāli izdarīs - tas vairs nav atkarīgs no tā, vai rajonā būs viens novads vai astoņi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai Spurdziņa kungam ir kaut kas piebilstams komisijas vārdā?

O.Spurdziņš. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Staņislava Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 17, atturas - 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 17. - deputāta Grīnblata kunga priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts, jo tas ir līdzīgs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. 18. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 19. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 20. - deputātu Seiles, Kalnietes, Šadurska un Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 65. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 21. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. 22. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 23. - deputāta Šķestera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 36. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 24. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijas izstrādātā redakcija ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 25. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 26. - deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. 27. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 28. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 29. - deputāta Šķestera priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Kā var neatbalstīt? Es nesaprotu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti… (No zāles: Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 18, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 30. - deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. Arī 31. - deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 32. - deputāta Šķestera kunga priekšlikums - nav guvis atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): „Atkal! Kas notiek Saeimā?” No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 19, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 33. - deputāta Šķestera priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… (No zāles: „Balsot!”) Es atvainojos! Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 21, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 34. - deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 35. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22., 24. un 28. - atbildīgās komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 36. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 37. - deputāta Šķestera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 38. - deputāta Šķestera priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 36. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 39. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 40. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 40. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 41. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 48. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 42. - deputāta Šķestera priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti… (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 21, atturas - 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Savukārt 43. - deputāta Grīnblata priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Deputāta Šķestera 44.priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jau faktiski… Jā, ja kopumā šī koncepcija nav atbalstīta, tad šim priekšlikumam vairs nav jēgas (No zāles dep. A.Rugāte: „Atsauc savu priekšlikumu!”), jo no rajona iepriekšējā sasaukuma padomes pilnvaru izbeigšanās brīža līdz apriņķa izveidei rajona padomes funkcijas saskaņā ar šo reorganizācijas plānu pilda jaunizveidotā rajona padome (No zāles dep. A.Rugāte: „Atsauc savu priekšlikumu!”), kas sastāv no visu šo novadu deputātiem. Tāpēc es tomēr lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu, lai gan saprotu, ka kopumā šī koncepcija iet mazliet greizi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Lūgums izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - deputāta Šķestera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 20, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 45. - deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei. (No zāles: „Atsauc!”) Kā es saprotu, deputāte Seile atsauc savu priekšlikumu. Paldies.

O.Spurdziņš. 46. - deputāta Laicāna priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. „Jaunā laika” 47.priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Šajā pantā un šajā „Jaunā laika” priekšlikumā ir runa par vienu no būtiskākajiem elementiem rajonu reorganizācijā - tātad par to struktūru vai par to cilvēku, kurš reorganizācijas procesā pēc pašvaldību vēlēšanām būs par to visu atbildīgs. Kā mēs atceramies, arī koalīcijā šā likuma izstrādes gaitā bija diezgan asas pretrunas un domstarpības par to, kurš tas varētu būt. Atcerēsimies, ka vienā brīdī ministrs paziņoja, ka tas varētu būt viens administrators. Nākamā ideja bija tāda, ka tā varētu būt atbildīgā pašvaldība, kura bija sākotnējā. Un tā šīs domas ir nemitīgi mainījušās.

Kā es saprotu, arī šobrīd koalīcijas vidū nav pilnīgas vienprātības par to, kā tam visam vajadzētu notikt, tāpēc „Jaunais laiks” ir izstrādājis savu, manuprāt, pārdomātu un ar pašvaldībām saskaņotu ideju. Tātad - ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam to, ka šajā pārejas posmā visu šo procesu vada, administrē un par to atbild komisija, kura tiek izveidota no tām pašvaldībām, kuras kopā iekļaujas jaunajā novadā. Tātad šajā komisijā strādā pa vienam pārstāvim no visām tām pašvaldībām, kuras ir apvienojušās, veidojot jauno novadu.

Principā šeit varētu būt diskusija par to, kas šie cilvēki varētu būt. Tie varētu būt vai nu bijušie izpilddirektori, vai novadu vadītāji vai arī pašvaldību vadītāji. Un tas būtu pilnīgi loģiski, jo šie ir tie cilvēki, kuri vistiešākajā veidā saprot katrs savas pašvaldības vajadzības, funkcionālās nepieciešamības un zina līdzšinējo pieredzi. Līdz ar to viņi būtiski mazinātu arī šo politisko spriedzi, ko varētu radīt līdzšinējie priekšlikumi, kas paredz, ka atbildīgā ir tikai kāda viena persona vai pašvaldība. Pārrunājot šo jautājumu ar ļoti daudziem pašvaldību vadītājiem, mūsuprāt, tas varētu būt kompromisa priekšlikums un spētu funkcionēt ļoti, ļoti veiksmīgi, demokrātiski un pārdomāti.

Kolēģi! Protams, strādājot pie šīs reorganizācijas komisijas izveides principiem, vajadzētu iesniegt vēl detalizētas idejas un veikt precizējumus, bet mēs šajā priekšlikumā paredzam, ka šīs komisijas izveides un darbības kārtību varētu noteikt Ministru kabinets, bet mums kā Saeimai šajā likumā vajadzētu precīzi deleģēt politiskās vajadzības un tās funkcijas, kuras būtu jāveic šai komisijai. Es domāju, ka jums argumentu nav, lai izteiktu pretēju viedokli.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ideja, ka reorganizāciju tomēr vadīs viena pašvaldība, kaut arī to izvirzījis un ievēlējis rajons, manuprāt, neiztur kritiku, jo mūsu piedāvātais risinājums ir daudz demokrātiskāks un ietver sevī visu pašvaldību un to iedzīvotāju garantētās intereses.

Tātad, kolēģi, es aicinu atbalstīt mūsu piedāvāto 47.priekšlikumu un ar to saistīto mūsu 49.priekšlikumu, jo tas tiešām pēc savas būtības nekādā ziņā neizjauc likuma struktūru un garu. Tieši otrādi! Tas papildina un, manuprāt, vēl vairāk demokratizē to darbu, ko ir paveikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kopā ar ministriju. Manuprāt, šeit nav nekādu pretrunu, lai to vajadzētu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

Vienlaikus es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus aizrādījumus par to, ka zvanoši mobilie telefoni traucē piedalīties sēdes darbā. Lūdzu, pārslēdziet tos varbūt kādā klusākā režīmā! (No zāles dep. J.Dobelis: „Izraidīt no zāles!”)

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ir sens, sens likums: ja grib kādu lietu iedzīt strupceļā, tad vajag izveidot komisiju. Šinī gadījumā ir gluži tas pats: ir noteikti darbības plāni ar konkrētiem pasākumiem un konkrētām darbībām, ir noteikta koordinējošā institūcija. Visa pārējā darbība ir saistīta ar finansējumu no pašvaldību budžeta, kurš, starp citu, šinī līmenī formējas lielākoties no Izlīdzināšanas fonda. Un līdz ar to šī reorganizācijas komisija ir lieka.

Es ierosinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu. (No zāles: „Pareizi! Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Šis ir interesants „Jaunā laika” frakcijas priekšlikums, un par to pagaras debates bija arī komisijā, bet mēs tomēr izšķīrāmies par atbalstu Latvijas Pašvaldību savienības piedāvātajam variantam, ka pašvaldības pašas izvēlas šo atbildīgo pašvaldību. Es pieļauju, ka arī trešajā lasījumā vēl varētu būt debates par šo problēmu, bet šobrīd es aicinu neatbalstīt šo 47.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - frakcijas „Jaunais laiks” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 21, atturas - 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 48.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram. (No zāles dep. J.Dobelis: „Bet ir taču atbalstīts! Kas ir ar to Šķesteru?”)

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis priekšlikums faktiski ir pats nozīmīgākais saistībā ar mūsu demokrātijas nodrošināšanas procesu. Izlasīsim šo priekšlikumu: „Rajona padome reorganizācijas plānā nosaka vienu (No zāles dep. A.Rugāte: „Vienu, vienu!”) no bijušā rajona teritorijā izveidotajām novada pašvaldībām, kuras dome pēc 2009.gada 1.jūlija koordinēs reorganizācijas plāna izpildi, nodrošinās šā panta pirmajā daļā minētās juridiskās personas darbības nepārtrauktību un veiks citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.”

Pēc šī priekšlikuma var saprast, ka mēs uzliksim vienu atbildīgo pašvaldību pār pārējiem novadiem (No zāles dep. A.Rugāte: „Mēs neuzliksim, viņi paši izvēlēsies!”), kuri būs izveidoti. Un tā tagad koordinēs, regulēs un kārtos visas lietas pārējo pašvaldību vietā. Es gribētu piebilst, ka kopumā tas, manā izpratnē, ir tiesiskais nihilisms. Kā tas var būt, ka viena līmeņa pašvaldībām mēs uzliekam virsū vēl kaut kādu atbildīgo pašvaldību, kura tagad regulēs, koordinēs un rīkosies ar mantu, īpašumu, līdzekļiem un visām pārējām lietām? Teiksim, būs kā tāds virskungs par visām šīm lietām… Nu tā vispār ir kaut kāda nesaprotama lieta!

Tāpēc es domāju, cienījamie kolēģi, ka šo priekšlikumu mēs nevaram atbalstīt. (No zāles dep. A.Rugāte: „Mēs nevaram atbalstīt tevi!”) Lai uz trešo lasījumu nāk varbūt vēl kādi priekšlikumi par komisiju vai kādi citi piedāvājumi, bet šādu priekšlikumu gan nevajadzētu atbalstīt. Tāpēc lūdzu un pieprasu arī balsojumu par šo jautājumu, lai mēs neatbalstītu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Līdz šim likumprojekts virzījās uz priekšu ļoti izsvērti, un es gribu teikt, ka to varētu atbalstīt arī šajā lasījumā, taču šis priekšlikums būtu ļoti rūpīgi apspriežams. Manas domas ir tādas, ka atbalstīt šo priekšlikumu nevar, tāpēc ka rajona padome līdz šim ir darbojusies kopīgi. Pašlaik to pārstāv visu pašvaldību vadītāji, bet nu pēkšņi to grib uzdot vienai pašvaldībai. Ja šajā likumā pēc Zalāna kunga priekšlikuma nebūtu ielikta tāda norma, ka balsojumos šādos gadījumos uzvar tā pašvaldība, kura pārstāv 75 procentus iedzīvotāju, tad par to vēl varētu padomāt. Tas nozīmē, ka, pieņemot lēmumu par to, kura būs atbildīgā pašvaldība, parasti vinnēs pilsēta, kura ietilps šajā jaunajā veidojumā. Piemēram, Talsos, protams, būs šie 75 procenti iedzīvotāju salīdzinājumā ar pārējiem mazajiem novadiem un pagastiem, un tāpēc tomēr ir jābūt koleģiālākai izpratnei. Te var gadīties, ka parādās vienas vai divu partiju diktāti, un līdz ar to objektivitātes var arī nebūt.

Tāpēc es uzskatu, ka tagad šis priekšlikums ir noraidāms, bet trešajā lasījumā būtu precizējams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Gribu viest nelielu skaidrību un kliedēt maldus, ko dzirdēju divu iepriekšējo runātāju sacītajā. Faktiski šis priekšlikums ir gandrīz vai pats būtiskākais, kā šis reorganizācijas plāns tiek īstenots.

Tātad malds numur viens ir tāds, ka te kāds kaut ko noteiks. Šeit skaidri ir uzrakstīts, ka rajons pats vienosies. Un es, Šķestera kungs, ļoti ceru, ka Rēzeknes rajons noteiks, piemēram, Mākoņkalna pašvaldību, nevis Rēzeknes pilsētu par atbildīgo, ka tā būs nevis Valmiera, bet Ipiķi, jo, saprotiet, tā būs nevis kaut kāda līdzekļu dalīšana, bet tā būs tikai uzrakstītā plāna īstenošana - īstenībā smags un nežēlīgs darbs.

Otrais malds ir tāds, ka rajona organizācija no 1.jūlija vairs nebūs rajona organizācija. Rajona padome turpinās sēdēt, bet tikai bez saviem lielajiem lēmējiem. Tātad šobrīd administrācija saglabāsies.

Un divi iepriekšējie varianti kā vispār iespējamās alternatīvas… Pirmais variants, tas, ko piedāvāja „Jaunais laiks”, - arī tas bija apsverams variants, taču komisija vairāk sliecās domāt par iedzīvotājiem, jo gan komisijas, gan administratora gadījumā problēmas būs ar darbiniekiem. Administratoram viņi būs vai nu jāatlaiž, vai arī šī pašvaldība, kura būs atbildīgā, būs spiesta rēķināties ar cilvēkiem. Tātad tas bija galvenais faktors.

Un administrators, protams, ir „viscietākais” variants, kas zināmā mērā vispār pārveido visu likumu, jo tad ir jāpakļauj… ir jāatbild uz kādiem 20 citiem jautājumiem.

Tā ka šis variants ir optimāls. Mēs esam aptaujājuši arī pašvaldības, un pašvaldības tam piekrīt. Tam piekrīt arī Latvijas Pašvaldību savienība. Tā ka mani nedaudz izbrīna kritika no tā viedokļa, ka neko labāku mēs nespējam piedāvāt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nu, draugs Visvaldi, pasaki!”)

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt Staņislava Šķestera priekšlikumu tieši tādēļ, ka arī pirmajā lasījumā, runājot par šo likumprojektu, es atbalstīju šo domu vispār, pamatodams šo domu ar to, ka mūsu demokrātijas tēvs, kā viņu pamatoti dēvē, mūsu pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste, toreiz, runādams par nepieciešamajām pašvaldību teritoriālajām un citām reformām, jo mantojumā bija atstāts mums nederīgs cariskās Krievijas teritoriālais pašvaldību sadalījums, teica, ka īstā demokrātijā ir jārēķinās ar katras pašvaldības suverēnām tiesībām, ja vispār runā par šo pašvaldību tiesībām.

Taču šeit es tomēr saskatu - saskatu! -, ka vienu pašvaldību kādā brīdī grib izvirzīt augstāk par citām. Tāpēc es nevaru šim komisijas viedoklim piekrist un vēlreiz lūdzu atbalstīt Staņislava Šķestera priekšlikumu.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Kampar, Kampar, tu jau vienreiz runāji! Kampar, tev vajag kaut ko iešpricēt!”)

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es gribu paust varbūt izbrīnu par tiem kolēģiem, kas šeit nāca un oponēja šim priekšlikumam, jo, manuprāt, viņi to nedarīja īsti vietā. Vēlreiz atgādināšu, kādā situācijā mēs esam saistībā ar šo būtisko jautājumu.

Tātad principā tiek piedāvāti trīs varianti. Esošajā redakcijā atbildīgās pašvaldības dome ir atbildīgā, un to ieceļ Ministru kabinets. Otra versija ir „Jaunā laika” piedāvātā versija, kas tika noraidīta. Mēs piedāvājām veidot komisiju no to pašvaldību pārstāvjiem, kuras veido jauno novadu. Trešā versija, kas tiek piedāvāta kā komisijas kompromiss, ir tāda, ka ir atbildīgā pašvaldība, bet to ieceļ nevis Ministru kabinets, bet pašas rajona pašvaldības vienojoties kādu no pašvaldībām deleģē šim uzdevumam.

Es to jau argumentēju, runādams par iepriekšējo priekšlikumu, ka „Jaunā laika” piedāvātais priekšlikums principā ir tieši tas, par ko debatēs runāja Lāča kungs, tieši tas, par ko uzstājās Šķestera kungs, un tieši tas, par ko runāja arī Seiles kundze. Mani tiešām izbrīna vienīgi tas, ka viņi visi nez kāpēc balsojumā par šo priekšlikumu ir atturējušies.

Kolēģi! Kas notiks tad, ja mēs šobrīd noraidīsim šo priekšlikumu? Mēs tad atgriezīsimies pie jau nobalsotās redakcijas - manuprāt, pie vissliktākās redakcijas, kura paredz, ka šo vienu atbildīgo pašvaldību ieceļ Ministru kabinets. (No zāles dep. J.Dobelis: „Pareizi!”) Taču argumentācija no šīs tribīnes bija diezgan nesaprotama.

Tāpēc es uzskatu, ka otrā versija tomēr ir pieņemamāka un nedaudz demokrātiskāka. Mēs, „Jaunais laiks”, uz trešo lasījumu iesniegsim priekšlikumu, ka ir kontroles un uzraudzības komisija, kurā darbosies pārstāvji no tām pašvaldībām, kas veido novadu, un kura šajā procesā uzraudzīs šo atbildīgo pašvaldību. Tātad tas ir solis, ko mēs varam spert, kolēģi, visi kopā, ja mēs raugāmies uz šo reformu racionāli, nevis vienkārši runājam „pa tukšo”, paši nesaprazdami, par ko ir saruna.

Kolēģi! Es aicinu tomēr šoreiz atbalstīt šo priekšlikumu, ja reiz esam noraidījuši „Jaunā laika” priekšlikumu, un strādāt pie trešā lasījuma, lai šī situācija kļūtu vairāk vai mazāk kontrolējama.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Deputāts Lagzdiņš nevēlas runāt.

Debatēs vārds deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Jā, kolēģi, es daļēji varētu piekrist arī deputātam Kamparam, bet es gribētu tomēr pateikt divus teikumus par to, ka lēmumu pieņem paši - paši! - rajona padomē. Tātad lemj paši, nevis Rugāte, Šķesters vai vēl kāds cits ārpus rajona padomes. Un nevajag maldināt ļaudis, kuri mūs šobrīd klausās un varbūt nesaprot, par ko mēs te skaldām matus! Jo būtība jau ir tāda: ja rajona padomei - tai, kura ir šobrīd, šai kolektīvajai varai, kas viņiem tur ir, - nav savstarpējas uzticēšanās, ja tiem deputātiem, kas tur ir ievēlēti, lai strādātu iedzīvotāju labā, nav kopīga mērķa, tad nelīdzēs neviena formula un neviens piedāvājums nekad nebūs labs. Tas nekad nenotiks, ka tad šie deputāti varēs sasniegt mērķi - strādāt iedzīvotāju labā.

Ja nevarēs vienoties, tad Ministru kabinets izdarīs savu darbu, un ir likumā paredzēta attiecīga norma. Taču nevaru saredzēt nevienu citu iespēju kā vien to - demokrātiski dot tās lēmuma pieņemšanas tiesības pašiem tiem, uz kuriem šis lēmums arī attieksies, proti, pašai rajona padomei. Nav pamata neuzticēties!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram - otro reizi. (No zāles dep. J.Dobelis: „Velns ar ārā! Kas te notiek?”)

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir pamats… Jo šeit ir teikts, ka viena esošā pašvaldība pēc 2009.gada 1.jūlija koordinēs… Viena pašvaldība! Un ka tātad… atvainojos, tas šeit tā nav pateikts… ka tātad vienai pašvaldībai jākoordinē teritorijas, par kurām viņa neatbild. (No zāles dep. A.Rugāte: „Par to pieņems viņi visi kopā!”) Nu atvainojos!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš. Jā, nu debates pierādīja, ka tiešām šis ir, tā teikt, atslēgas lomu pildošs priekšlikums. Bet, ja jau mēs esam gatavi atbalstīt šo sistēmu, tad, šo priekšlikumu neatbalstot, mēs nonāksim pie tā, ko teica Kampara kungs, - ka mums vairs nebūs sistēmas. Līdz ar to vairs nebūs bāzes šim likumprojektam.

Tāpēc aicinu tomēr atbalstīt 48. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 11, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš. 49. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. Seiles kundze informēja, ka 50.priekšlikumu atsauc deputātu grupa.

Sēdes vadītājs. Tātad nav balsojams.

O.Spurdziņš. 51. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 52.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 52. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Seiles kundze informēja, ka deputātu grupa atsauc arī 53.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to tas nav balsojams.

O.Spurdziņš. 54. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Deputāta Šķestera iesniegtais 55.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. Arī deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes iesniegtais 56.priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. Atbalstīts tika 57. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš. 58. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumos - 6. un 65.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 59. - ministra Zalāna priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. 60. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 61. - deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. 62. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Neguva atbalstu 63. - deputātu Seiles, Kalnietes, Čepānes, Šadurska un Druvietes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. Tika atbalstīts 64. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstu guva arī 65. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šī ir viena no tām retajām reizēm, par kurām jāteic, ka grūta darba rezultāts ir tas, ka komisijā tika uzklausītas arī opozīcijas idejas un ar grūtu, smagu balsojumu (kā šajā gadījumā ar šo - 65.priekšlikumu) tika arī atbalstītas.

Īsumā paskaidrošu, ko paredz šis - 65.priekšlikums.

Manuprāt, viena no galvenajām lietām, par ko valdība un tātad arī ministrija šobrīd tiek kritizēta saistībā ar novadu reformu, būtībā ir tā, ka šobrīd nevienam Latvijā nav skaidrs, kāds būs vai nebūs Latvijas otrā līmeņa pašvaldību modelis. Kādas būs funkcijas, kādas būs robežas, kāda būs pārstāvniecība; kas šīm pašvaldībām piederēs, kā tas viss darbosies, un tā tālāk. Visi runā tikai par to, ka tas ir laikam vajadzīgs… Tomēr, kā vienmēr, izrādās, ka ministriju starpā nav nekādas vienošanās un ka nav īsti skaidrs, kāda ir šī koncepcija. Un „Jaunā laika” iebildumus vienmēr izraisījusi tieši šī neskaidrība un neziņa, jo, manuprāt, nevar veidot reformu, nezinot, kas būs beigās. Un, tā kā līdz pašvaldību vēlēšanām, kurām vajadzētu pavilkt svītru apakšā visam šim procesam, ir palicis gandrīz tikai gads, man ir prieks, ka beidzot ir radusi dzirdīgas ausis mūsu argumentācija, ka nevar vilkt garumā šīs sistēmas koncepcijas detalizētu izstrādi un arī likuma izstrādi, tai jābūt jau paveiktai līdz šīm pašvaldību vēlēšanām.

Tātad mēs šeit balsosim par to… un arī komisija ir atbalstījusi to, ka līdz šā gada beigām Ministru kabinetam ir jau jāliek priekšā sabiedrībai koncepcija par to, kāds būs šis otrā līmeņa pašvaldību modelis Latvijā turpmāk.

Uz šīs koncepcijas bāzes, par kuru, protams, tiks diskutēts (ļoti ceru, ka tas tiks darīts, uzklausot arī pašu pašvaldību pārstāvjus un arī opozīcijas pārstāvjus), līdz vēlēšanām, 2009.gada 1.jūnijam, ir jāpieņem likums, kurš jau precīzi, detalizēti noteiks, kā nākamie pašvaldību deputāti strādās, kādas būs viņu pilnvaras, funkcijas un kuras funkcijas tiks deleģētas otrajam līmenim.

Tas ir ļoti svarīgi. Es uzskatu, ka šis punkts ir viens no lielākajiem panākumiem un būtiskākajiem jautājumiem visa šā likuma kontekstā. Cik zinu, līdzīgi domā arī citi deputāti, tāpēc esmu tiešām priecīgs, ka šāds punkts ir pieņemts.

Aicinu likumprojekta trešajā lasījumā detalizēti pilnveidot tā redakciju jautājumā par kontroli un pārvaldi un atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Deputāts Oskars Spurdziņš vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā.

O.Spurdziņš. Jā, es domāju, ka tas ir ļoti pamatots priekšlikums, kas, protams, rosinās valdību uz ātrāku darbību, kas ir nepieciešama visas paketes pieņemšanas procesā, lai mēs varētu jau laikus zināt un izvērtēt reformas gaitu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka arī Kampara kungs aicināja atbalstīt šo priekšlikumu. Ir jautājums - vai kāds uzstāj, ka vajag veikt balsojumu? Vai kādam ir pretējas domas? (No zāles: „Nē!”) Deputāti neiebilst pret to, ka priekšlikums tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. Un arī 66. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Aicinu otrajā lasījumā atbalstīt likumprojektu „Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Es saprotu, ka būtu vēlams dot pienācīgu laiku likumprojekta izvērtēšanai, taču lūgums ir strādāt ātri, jo idejas principā jau ir skaidras, arī komisijā daudzas virmoja… Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.2423 - likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums - deputāta Anda Kāposta priekšlikums - un tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

I.Valers. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Valers. Termiņš - 2.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.556/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 26.maijam”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija lūdz pagarināt līdz 26.maijam priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.556/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 26.maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis trīs deputātu jautājumus.

Viens no tiem ir jautājums, ko iesnieguši deputāti Bendrāte, Mūrniece, Circene, Reirs un Latkovskis un kas ir adresēts Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. Tas ir jautājums „Par sociālā budžeta uzkrājumu”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Otrs ir deputātu Mūrnieces, Latkovska, Bendrātes, Kampara un Kariņa jautājums finanšu ministram Atim Slakterim - „Par Valsts ieņēmumu dienesta kampaņu”. Jautājums tiek nodots finanšu ministram Atim Slakterim.

Un trešais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva, Kabanova un Mitrofanova jautājums labklājības ministrei Ivetai Purnei - „Par pievienošanos ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām”. Jautājums tiek nodots labklājības ministrei Ivetai Purnei.

Savukārt izskatīšanai šodien paredzētajā jautājumu un atbilžu sēdē tika izziņoti pieci deputātu jautājumi. Uz visiem tiem ir saņemtas rakstiskas atbildes. Triju jautājumu iesniedzēji ir informējuši Saeimas Prezidiju, ka viņus apmierina rakstiskās atbildes un ka viņi nevēlas uzdot papildjautājumus ministriem.

Savukārt divi jautājumi, kas ir adresēti satiksmes ministram Aināram Šleseram, tiek pārcelti uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi, jo Ainārs Šlesers šobrīd atrodas komandējumā Zviedrijas Karalistē. Tātad viņš nevar attaisnojošu iemeslu dēļ ierasties.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Jānis Eglītis, Vents Armands Krauklis, Visvaldis Lācis, Gunārs Laicāns, Vineta Muižniece, Vitālijs Orlovs, Andis Kāposts, Ērika Zommere, Viktors Ščerbatihs, Jānis Tutins un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītājs. Paldies Saeimas sekretāra biedram deputātam Klementjevam.

Līdz ar to Saeimas 22.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

Balsojumi

Saeimas deputātu pieprasījums zemkopības ministram Mārtiņam Rozem "Par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietošanu"
Datums: 22.05.2008. 09:43:32 bal004
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.2351

Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 09:45:26 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2427 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)" (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 09:46:42 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2428 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu" (3.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 09:47:54 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2404 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (3.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 09:48:42 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2411 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (3.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 09:49:34 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2412 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Gada pārskatu likumā (3.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 09:50:32 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2418 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā (3.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 09:51:18 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2419 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (3.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 09:56:28 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2420 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (3.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 10:03:02 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2424 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 10:04:02 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2333 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Sēklu aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 10:05:34 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2335 steidzamību

Grozījumi Sēklu aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 10:06:10 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2335 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" (1.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 10:07:40 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2313 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 10:13:44 bal018
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 10:19:00 bal019
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 10:21:04 bal020
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 10:25:32 bal021
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 10:28:10 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2414 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (reģ. Nr.686/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 10:30:26 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2331 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (reģ. Nr.687/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 10:31:10 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2332 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (reģ. Nr.706/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 10:31:42 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2421 pieņemšanu 1.lasījumā

Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 11:10:24 bal026
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 11:13:54 bal027
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 11:16:48 bal028
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 11:18:48 bal029
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu

Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 11:19:38 bal030
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 11:20:10 bal031
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 11:21:52 bal032
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu

Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 11:23:20 bal033
Balsošanas motīvs: Par 44.priekšlikumu

Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 11:29:32 bal034
Balsošanas motīvs: Par 47.priekšlikumu

Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 11:42:40 bal035
Balsošanas motīvs: Par 48.priekšlikumu

Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 11:48:42 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2422 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Kriminālprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 22.05.2008. 11:50:04 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2423 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" otrajam lasījumam līdz 2008.gada 26.maijam"
Datums: 22.05.2008. 11:51:18 bal038
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2443