Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 2008.gada 8.maija sēdi.

Cienījamie kolēģi, pirms mēs sākam izskatīt apstiprinātās darba kārtības jautājumus, mums ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu svītrot no šodienas darba kārtības 23.punktu – likumprojektu „Teiču dabas rezervāta likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību – sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. (No zāles dep. J.Dobelis: „Troksnis zālē! Nedrīkst būt troksnis!”)

Cienījamie kolēģi, kāds nav pamanījis, ka mēs esam sākuši savu sēdi…

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt „par” un viens var runāt „pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Labrīt, dāmas un kungi!

Es aicināšu nenodot komisijai grozījumus likumā „Par zvērinātiem revidentiem” un darīšu to nevis tāpēc, ka minētie grozījumi būtu nevajadzīgi, bet gan tāpēc, ka atbildīgā komisija, strādājot sesiju starplaikā, šo likumprojektu pēc būtības jau ir iestrādājusi šodien izskatāmā analoģiskā likuma otrā lasījuma redakcijā. Tā ka šobrīd izpaliek vajadzība pēc šā Ministru kabineta iesnieguma.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Leiškalnam.

Par likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 36, atturas - 17. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt ir pieteicies deputāts Juris Dalbiņš. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Es Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā lūgtu nozīmēt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju par līdzatbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai? (No zāles: „Nekādu iebildumu!”) Deputāti neiebilst. Tātad šis likumprojekts tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai Dalbiņa kungs vēlas ko teikt no vietas? Jā. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dalbiņam!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Es aicinu arī šo likumprojektu kā līdzatbildīgajai komisijai nodot arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir! Nav!”) Es nesapratu. (No zāles: „Nav!”) Deputāti neiebilst. Tātad šis likumprojekts tiek nodots gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, gan arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. S.Šķesters: „Jābalso!”)

Deputāti prasa balsojumu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Par ko mēs balsosim?”) Par ko mēs balsosim: vai par to, ka šis likumprojekts tiek nodots tikai vienai komisijai, vai par to, ka tas saskaņā ar Dalbiņa kunga ierosinājumu tiek nodots abām komisijām? (No zāles dep. S.Šķesters: „Abām!”) Mēs tātad balsosim par to, vai šis likumprojekts tiek nodots gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, gan arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. J.Dobelis: „Neviens neprasa!”)

Es atvainojos, Dobeļa kungs! Balsojumu prasīja deputāti no tā flanga…

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. J.Dobelis: „Visi būs „par”!”) Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Rībenas, Zaķa, Āboltiņas un Circenes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens var runāt „pret”. Vārds deputātei Lindai Mūrniecei. Acīmredzot viņa runās „par”.

L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Santa ir jauna, skaista meitene, kura nesen atgriezusies dzīvē pēc komas. Viņa gāja pāri ielai, un uz gājēju pārejas viņu notrieca Lomonosova skolas direktors Nikolajs Baborikins. Pēc tiesas materiāliem, pirms gājēju pārejas uz asfalta nav pat bremzēšanas pēdu. Skolas direktors pilnā ātrumā uztriecies meitenei virsū. Sods, kā parasti, šādos gadījumos ir nosacīts. Var teikt, ka atbildības nav nekādas, arī mācības nav nekādas.

Meitene izdzīvoja, taču tikai viņa un tuvinieki vien zina, ko viņiem tas maksāja un maksā vēl joprojām: asaras, bailes, sāpes un arī naudu, lai glābtu dzīvību. Baborikins pat nav mēģinājis meitenei palīdzēt ne morāli, ne materiāli. Iespējams, meitenes sabraucējs kaut ko jūt, bet pat tad, ja tas ir tā, ar vainas apziņu vien ir maz līdzēts.

Santa ir tikai viens piemērs, par kuru tiek publiski runāts un kurai sabiedrība ir jutusi līdzi, bet ir vēl arī neskaitāmi citi. Klausoties ziņas, cilvēki raud par sabrauktajiem bērniņiem uz pārejām, par sakropļotiem cilvēkiem - arī uz gājēju pārejām, un tas viss turpinās. Cilvēki pie stūres kļūst par slepkavām. Tomēr ne prokuratūra, ne tiesa uz viņiem kā slepkavām neraugās, jo noziegums izdarīts aiz neuzmanības. Bet šoferi turpina braukt agresīvi, nerēķinoties ar tiem, kas staigā kājām. Tādi braucēji, mūsuprāt, ir jāaptur - ne viņu dzīvju dēļ, bet mūsu un mūsu bērnu dzīvību dēļ.

„Jaunais laiks” ierosina grozīt Krimināllikumu - paredzēt lielāku atbildību par cilvēku sabraukšanu uz gājēju pārejas, proti, piespiest reālu cietumsodu līdz pieciem gadiem. Iespējams, tas nav pats labākais risinājums; iespējams, tas nav vienīgais veids, kā var mainīt situāciju. Taču esmu pārliecināta, ka tas liks domāt tiem, kas pie stūres, un tiem, kas spriež tiesu.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Mūrniecei.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (No zāles: „Nav iebildumu! Nav!”) Deputāti neiebilst. Likumprojekts nodots Juridiskajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kas ir ar reģistrācijas numuru 686/Lp9, nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kas ir ar reģistrācijas numuru 687/Lp9, nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. V.Buzajevs: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Standartizācijas likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sēklu aprites likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova, Buhvalova un Kabanova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts par likumprojekta nodošanu komisijai var runāt „par”, viens - „pret”. Rakstiski ir pieteikušies divi deputāti.

Pirmais ir pieteicies deputāts Juris Dobelis. Viņš runās „pret”. Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Dažam labam tik ļoti gribas izkalpoties Krievijas priekšā, ka kaut uz vēdera lien un apmierināti sten. Neviens taču netic, ka šo te papīrīti Saeima atbalstīs! Bet vienalga - vajag iemeslu, lai rīt var aizrīdamies bļaut par nacionālistiem, kas esot ļoti slikti cilvēki un traucējot visādiem ieklīdeņiem šeit dzīvot. Un tad būs tāds koris - iereibuši onkuļi un tantuki korī kliegs un piebalsos: „Jā, jā! Tie nacionālisti gan ir slikti cilvēki!”

Un tāpēc ir jāatgādina, kā tad tapa tas 9.maijs, ko Staļintētis pretnostatīja 8.maijam.

Kurš ir galvenais vaininieks Otrā pasaules kara izraisīšanā? Nu taču nacistiskā Vācija un komunistiskā PSRS, kuras mantiniece ir Krievija!

Kurš slēdza tos dažādos kopīgos līgumus, kas bija domāti tautu paverdzināšanai, ieskaitot 1939.gada 23.augusta paktu? Komunistiskā PSRS un nacistiskā Vācija!

Kurš kopīgiem spēkiem rīkoja slaktiņus Polijā visu 1939.gada septembra mēnesi? Komunistiskā PSRS un nacistiskā Vācija.

Kurš nogalināja tūkstošiem poļu inteliģences pārstāvju, ieskaitot augstākās virsniecības pārstāvjus Katiņā? To izdarīja komunistiskā PSRS.

Kurš vēl 1941.gada janvārī sūtīja krāsainos metālus uz Vāciju ieroču ražošanai? Komunistiskā PSRS.

Un kurš pirmais plānoja uzbrukt - plānoja uzbrukt Vācijai 1941.gadā, taču nokavēja par divām nedēļām? Tā bija komunistiskā PSRS.

Un kas tad nu notika pēc kara? Kurš, zobus griezdams par neizdevušos mēģinājumu slapināt savus zābaciņus Atlantijas okeānā, atteicās iet uz parādi Sarkanajā laukumā, bet sūtīja savā vietā Žukovu? Tas bija Staļintētis, kurš, pīpi zīzdams, staigāja apkārt pa Kremli, galvu kratīdams. Kratīja savu galviņu, kratīja un izkratīja domu - ja jau Eiropai tas ir 8.maijs, tad man tas būs 9.maijs.

Nu tad, lūdzu, Staļinpapa atbalstītāji un līdēji Krievijas priekšā, esiet tik laipni un balsojiet par to 9.maiju! Es to nedarīšu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jakovam Plineram. Viņš acīmredzot runās „par”.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Savā priekšlikumā PCTVL frakcija ierosina atzīmēt Nacisma sagrāves dienu nevis 8.maijā, bet gan 9.maijā, kā to jau dara lielākā daļa to Latvijas iedzīvotāju, kas uzskata šo dienu par svētkiem. Akts par Vācijas kapitulāciju tika parakstīts 9.maijā Karlshorstē 43 minūtes pēc pusnakts, pēc Maskavas laika. Pēc Viduseiropas laika bija vēl 8.maijs, tāpēc vieni antihitleriskās koalīcijas dalībnieki atzīmē Uzvaras dienu 8.maijā, savukārt citi - 9.maijā. Pie šiem citiem ir pieskaitāmas 12 valstis, starp kurām ir arī mūsu šīsdienas stratēģiskie partneri - Gruzija un Ukraina, kā arī tādas valstis kā Bosnija un Serbija, kas atrodas rietumos no Latvijas.

Dienā, kad tika parakstīts akts par kapitulāciju, sabiedroto karaspēks jau sen bija apvienojies un vācu armija faktiski vairs nepastāvēja. Latvija šajā ziņā bija nepatīkams izņēmums, jo „Kurzemes katlā” atradās pietiekami kaujasspējīgās vērmahta armijas - 16. un 18.armijas -, kurās kopējais karavīru skaits sasniedza 200 tūkstošus cilvēku. Armiju grupas „Kurland” virspavēlnieks ģenerālpulkvedis Hilperts 8.maijā parakstīja kapitulācijas aktu, saskaņā ar kuru bija, pēc vieniem datiem, 23 stundu laikā, bet pēc citiem - 24 stundu laikā jāpārtrauc karadarbība.

Kolonnas, kas sastāvēja no desmitiem tūkstošu karagūstekņu, ieskaitot 42 ģenerāļus, sāka plūst pa Latvijas ceļiem tikai 9.maijā, un tieši 9.maijā tika atbrīvotas tādas pilsētas kā Ventspils un Liepāja.

Tāpēc Latvija ir pelnījusi, lai Nacisma sagrāves diena tiktu svinēta tieši 9.maijā. Tas, ka starp 33 divīziju karagūstekņiem, kā izrādījās, bija arī 19.latviešu Waffen SS divīzijas karavīri, nebūt nenozīmē, ka kapitulēja Latvijas armija. Gūstā saņemtajā vērmahta karaspēkā Latvijas iedzīvotāju bija ne vairāk par 10 procentiem, savukārt atbruņošanu veica kādreizējā 130.Latviešu strēlnieku korpusa karavīri, kuri izglāba dzimtās valsts godu. Uz mūžīgiem laikiem tika apturēta briesmīgā nāves fabrika, kas samala ne mazāk par 100 tūkstošiem mierīgo Latvijas iedzīvotāju un aptuveni trīs reizes vairāk mierīgo iedzīvotāju no citām valstīm un gūstā saņemtos sarkanarmiešus.

156 tūkstoši karavīru, kuri atdeva savas dzīvības par Latvijas atbrīvošanu, atdusas 300 Brāļu kapos. Diemžēl Saeimas Ārlietu komisija jau divus mēnešus bremzē attiecīgā līguma ratifikāciju, kas noslēgts ar Krieviju un kas paredz karavīru kapu uzturēšanu.

Dāmas un kungi! Rīt desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju izies savu pilsētu zīmīgās vietās, lai atzīmētu Uzvaras dienu. Mēs aicinām arī Saeimu viņiem pievienoties, kā tiem pievienojās pirms trim gadiem Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un kā rītdien pievienosies Latvijas vēstnieks Krievijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova, Buhvalova un Kabanova iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 58, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Gravas, Bendrātes, Reira un Kariņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai. Viņa acīmredzot runās „par”.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Jā, cienījamie kolēģi! Šis piedāvātais grozījums Krimināllikumā ir viens no piemēriem, kad dažādi notikumi sabiedrībā mums liek ātri uz tiem reaģēt un mainīt konkrēto likumdošanu.

Kad vēl pavisam nesen mēs pieņēmām jauno Krimināllikumu, mēs svītrojām no šā likuma normu, kas paredzēja īpašu, speciālu atbildību par to, ka tiek nolaupīts bērns. Taču pavisam nesen mūsu valsti satricināja tiešām meksikāņu seriālam līdzīgs gadījums. Izrādījās, ka Daugavpilī pirms 16 gadiem tika nozagts mazs bērniņš, kas turpat blakus vien bija dzīvojis. Tagad viņš ir atradies un nu sākas debates par to, vai šajā gadījumā ir iespējams vainīgās personas saukt pie atbildības.

Lai arī cik nereāli tas likās, ka šādi gadījumi varētu notikt vēl mūsdienās, izrādās, ka cilvēka nozagšana tomēr var notikt, bet tuviniekiem šī izjūta, ka tavs tuvinieks ir pazudis un ka tu nezini, kas ar viņu notiek, vienmēr ir bijusi ļoti briesmīga un nepatīkama, bet tajās situācijās, kad ir pazudis bērns, šīs izjūtas ne ar ko nav salīdzināmas.

Un tieši tāpēc mēs piedāvājam Krimināllikumā atjaunot normu, kas pastiprinātu atbildību tajos gadījumos, ja nolaupīts ir nepilngadīgais.

Tātad es ceru, ka šajā zālē mūsu priekšlikumam būs vienprātīgs atbalsts un ka tas netiks uztverts kā vienkāršs opozīcijas piedāvājums.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts ir nodots Juridiskajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kampara, Āboltiņas, Zaķa, Latkovska un Rībenas iesniegto likumprojektu „Grozījums „Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Artim Kamparam. Viņš acīmredzot runās „par”.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Šobrīd rit novadu reformas process, un mēs labi zinām, ka esošais Pašvaldību vēlēšanu likums daudzos gadījumos pieļauj tādu iespēju, ka situācijā, kad novada centrā ir kāda pilsēta ar būtiski lielāku iedzīvotāju skaitu, nekā tas ir pārējā novada teritorijā… tātad pastāv ļoti liela iespēja, ka šajā gadījumā vēlētāji, ņemot vērā tīri tehniskas lietas, kas šobrīd ir ietvertas šajā likumā, kurš ir veidots, teiksim, pilnīgi citai sistēmai, pilnīgi citai kārtībai, iebalso būtisku šīs pilsētas pārstāvju vairākumu nākamā novada domē.

Un mēs arī ļoti labi zinām, ka šāda iespēja var radīt ļoti būtiskas, turklāt sliktas sekas. Atcerēsimies deviņdesmito gadu sākumu, kad dažādu nepārdomātu lēmumu dēļ daudzās nomalēs mājas palika bez iedzīvotājiem, iestādes, kurās vairs nav logu, fermas, kurās vairs nav dzīvnieku...

Tātad šajā situācijā ļoti būtiski ir nepieļaut šādas kļūdas. Mums vajag nodrošināt, lai jaunajā novadā arī turpmāk būtu cilvēki, lai investīciju līdzekļi, kas attiecas uz infrastruktūru, - un tas parasti ir ļoti būtisks priekšnosacījums - arī turpmāk vienmērīgi un godīgi tiktu sadalīti starp centru un perifēriju, un to, manuprāt, var nodrošināt arī ar būtiskām izmaiņām Vēlēšanu likumā.

Tātad - kāda ir šā priekšlikuma būtība, ko mēs piedāvājam un ko aicinām atbalstīt? Mēs uzskatām, ka tos jaunos novadus, kuros ir pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs pieciem tūkstošiem, vajadzētu sadalīt divos vēlēšanu apgabalos un tad atbilstoši iedzīvotāju skaitam varētu vēlēt par tiem pārstāvjiem, kurus ir deleģējuši tieši šo atsevišķo, dalīto, vēlēšanu apgabalu vēlētāji - tātad gan pilsētnieki, gan tie iedzīvotāji, kuri dzīvo ap pilsētu lauku teritorijās.

Domāju, ka šajā gadījumā ir iespējams saglabāt tieši tādu proporciju, kādai tai vajadzētu būt, un domāju arī to, ka politiskajām partijām ir daudz motivāciju, lai strādātu tieši ar to vēlētāju, ar tiem eventuālajiem deputātiem, kuri šobrīd neatrodas politikas veidošanas centrā - pilsētā, bet - tieši otrādi! - atrodas ārpus pilsētas. Manuprāt, šie grozījumi ir principā nepieciešami, ja mēs vēlamies novadu reformu nopietni pabeigt līdz galam.

Protams, šo likumu var būtiski papildināt un arī uzlabot vēl pašā procesā, jo noteikti arī visiem jums ir daudzas labas idejas, tāpēc es vienkārši aicinu, kolēģi, nobalsot „par”, atbalstīt šo ideju, nodot šos grozījumus komisijām un kopīgi strādāt pie tā tālākas pieslīpēšanas un uzlabošanas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Kamparam.

„Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Jā! Jā!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kampara, Āboltiņas, Zaķa, Latkovska un Rībenas iesniegtā likumprojekta „Grozījums „Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 17, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” noteiktajā kārtībā ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst… (No zāles: „Nav iebildumu!”)

Es atvainojos! Vēl deputāte Solvita Āboltiņa vēlējās izteikties. (No zāles dep. J.Dobelis: „Kāpēc? Tērē laiku!”) Es saprotu, ka viņa runās „par”.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs lemjam par kārtējo likumprojektu, kas ir nododams komisijai, taču šis likumprojekts nav vienkāršs likumprojekts. Pirmo reizi mēs lemjam par likumprojektu, kuru mums ir nodevis Valsts prezidents, bet patiesībā to ir iesniedzis 213 751 mūsu valsts iedzīvotājs.

Likumprojekta būtība ir grozījumi Satversmē, kas paredzētu tautai tiesības zināmos apstākļos lemt par to, vai būtu ierosināms atlaist parlamentu. Par šādu grozījumu nepieciešamību šajā namā ir ticis diskutēts jau vairākkārt - gan 1922.gadā, kad mūsu Satversme pirmoreiz tika pieņemta, gan 1934.gadā. Un arī ārpus šā nama liela tautas daļa uzstājīgi pieprasīja sev šādas tiesības pagājušā gada rudenī. Tas pat noveda pie tā sauktās „lietussargu revolūcijas”.

Runājot par šiem grozījumiem, eksistē divi viedokļi. Vienu viedokli pārstāv skeptiskie noliedzēji, kuri saka, ka šādu grozījumu pieņemšana radītu nemitīgu haosu valstī un dotu opozīcijai tiesības radīt milzīgu nestabilitāti. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Taisnība!”) Otra viedokļa atbalstītāji pret to savukārt iebilst. Šis jau tāpat ir sarežģīts mehānisms, jo vispirms ir jāsavāc tūkstošiem notariāli apliecinātu parakstu, pēc tam ir nepieciešams pietiekami liels kvorums referendumā. Tas viss jau tāpat šo mehānismu padara pietiekami sarežģītu, un tāpēc visdrīzāk šī norma, ja tā arī tiktu pieņemta, paliks preventīva, lai atgādinātu politiķiem to, kam tad pieder vara mūsu valstī.

Izdarot savu izvēli, „Jaunā laika” frakcijai svarīgi šķita šādi argumenti.

Pirmām kārtām šādu grozījumu nepieciešamību un lietderību ir atzinuši praktiski visi mūsu valstī esošie konstitucionālo tiesību speciālisti. Arī pie Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija ir norādījusi, ka šādu grozījumu veikšana Satversmē ir savlaicīgs ierosinājums, lai pilnveidotu Satversmē esošo neefektīvo risinājumu, kāds mums pašreiz tiek piedāvāts attiecībā uz Saeimas atlaišanu.

Otrām kārtām par šiem grozījumiem, tos atbalstot, jau ir izteicies 213 751 mūsu valsts pilsonis. Un ikvienam no mums šajā zālē ir jāapzinās tas, ka šī zemā uzticība mums, politiķiem, attiecas uz ikvienu no mums - gan uz pozīcijā esošo, gan arī uz opozīcijā esošo. Šādu grozījumu pieņemšana būtu tikai neliels solis un neliels apliecinājums tam, ka mēs esam gatavi mazināt plaisu starp sabiedrību un varu. Un tas būtu tikai pavisam neliels apliecinājums tam, ka ikviens no mums atceras vārdus, kas ir rakstīti Satversmē: „Latvijas valstī suverēnā vara pieder Latvijas tautai.”

Es aicinu atbalstīt šos Satversmes grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Āboltiņai.

Tātad es atgādinu, ka Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem, kā es saprotu, iebildumu nav.

Līdz ar to mēs varam pāriet pie darba kārtības nākamās sadaļas izskatīšanas, un tā ir „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Andra Zaviļeiska atbrīvošanu no Siguldas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu „Par Andra Zaviļeiska atbrīvošanu no Siguldas tiesas tiesneša amata”.

Lūdzu jūs atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Andra Zaviļeiska atbrīvošanu no Siguldas tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu - „Deputātu pieprasījumi”.

Pieprasījums zemkopības ministram Mārtiņam Rozem „Par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietošanu”, ko iesnieguši deputāti Dzintars Zaķis, Linda Mūrniece, Arturs Krišjānis Kariņš, Ainars Latkovskis, Silva Bendrāte un citi - kopā desmit deputāti. Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 125.pantu jūsu runas laiks ir 3 minūtes.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Paldies. Labdien, godājamie kolēģi! Godājamais priekšsēdētāj! Īsi izskaidrošu šā pieprasījuma būtību.

Tātad Latvijā ir Meža attīstības fonds. Meža attīstības fonda padomes priekšsēdētājs ir zemkopības ministrs. Tas ir noteikts likumā. Šajā gadījumā tas ir Mārtiņš Rozes kungs.

Meža attīstības fondam ir arī konsultatīvā padome, kas skata un lemj par tiem projektiem, kurus šis fonds atbalsta. Fonda būtība ir sadalīt valsts līdzekļus to projektu attīstībai, kuri ir saistīti ar mežu.

Kāpēc ir tapis šis priekšlikums? Mēs lasām šā fonda 11.aprīļa protokolu un redzam, ka ir atbalstīti daudzi un dažādi projekti par dažādām summām, tomēr daži no šiem projektiem ir ļoti dīvaini. Es runāšu apaļos skaitļos. Piemēram, 30 tūkstoši latu no šā Meža attīstības fonda tiek piešķirti ministram banketam ar ārvalstu vēstniekiem. (No zāles: „Ārprāts! Kas par rijību!”) Šī nauda tiek dota kompānijai „PR Studio”. Šo kompāniju es vēl pieminēšu drusku vēlāk.

Nākamā lieta. 123 tūkstoši latu… Ieklausieties! 123 tūkstoši latu tiek doti Meža dienu organizēšanai Varakļānos. 123 tūkstoši latu, kolēģi, Meža dienu organizēšanai! Tā ir milzīga summa! Par šādām summām - es nezinu! - var uzcelt neskaitāmus bērnudārzus vai izdarīt daudzas citas labas lietas. Arī pašā meža nozarē ir neskaitāmi daudz problēmu, kuras varētu risināt ar šādām summām. Ziedot šādas summas tikai un vienīgi Meža dienu organizēšanai, manuprāt, ir izšķērdība.

41 tūkstotis un 27 tūkstoši latu ir novirzīti arī pārgājienu organizēšanai. Tie tiek atbalstīti. Un kas ir pats galvenais? Visas trīs šīs summas ir atbalstītas un paredzētas izmaksāt kompānijai „Tēls PR”.

Lai jums būtu skaidrs, pastāstīšu, kas ir kompānija „Tēls PR”. Šī kompānija ir bijusi Zaļo un Zemnieku savienības sabiedrisko attiecību vadītāja. Kompānijas vadītājs Ainārs Vladimirovs šobrīd ir Saeimas Prezidija priekšsēdētāja padomnieks sabiedriskajās attiecībās un arī ilggadēji bijis tieši sabiedrisko attiecību vadītājs Zaļo un Zemnieku savienībai.

Starp citu, atceramies vēsturi! Ja jūs atcerēsieties kaut vai 2002.gadu, tad prātā nāks, piemēram, „Latvenergo” reklāmas tēriņi, kas toreiz pieauga neskaitāmas reizes salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Tas bija priekšvēlēšanu gads! Arī toreiz šāda veida tēriņi sabiedriskajām attiecībām neskaitāmas reizes tika pieauguši.

Atcerēsimies neseno gadījumu ar Ziedoni Ziediņu, kurš Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas naudu bija novirzījis viena deputāta sabiedrisko attiecību veidošanai.

Atcerēsimies arī situāciju ar jau iepriekš pieminēto „PR Studio” kompāniju, kurai tika ieskaitīta naudu Austrumu slimnīcas sabiedrisko attiecību veidošanai, bet faktiski nekādas attiecības netika veidotas. Šī slimnīca, kā jūs paši labi zināt, šobrīd tiek apvienota. Tātad izskatās…

Sēdes vadītājs. Zaķa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

Dz.Zaķis. Vienu minūti! (No zāles: „Lai runā! Lai runā!”)

Sēdes vadītājs. Lai pagarinātu runas laiku par vienu minūti, mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pagarinātu runas laiku pieprasījuma iesniedzējam par vienu minūti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 2. Jums ir vēl viena minūte.

Dz.Zaķis. Kolēģi, izskatās tā, ka šī nauda tiek ne tikai nesaimnieciski izmantota, bet arī tiek novirzīta savām kompānijām. Pēc šādas naudas novirzīšanas savām kompānijām šīs naudas ceļi vairs nav izdibināmi.

Un pēdējais. Šajā Meža attīstības fonda padomē strādā tāds kungs kā Arnis Muižnieks, kurš balsojot ir piešķīris naudu pats savam projektam. Ja tas būtu noticis gadījumā ar ierēdni, tad tas būtu sodāms pēc likuma.

Tāpēc mēs lūdzam zemkopības ministram skaidrot visus šos jautājumus, lai arī sabiedrība saprot, kā darbojas šis fonds, ar kādām summām rīkojas, kādus lēmumus zemkopības ministrs pieņem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības punkts ir Saeimas deputātu Lindas Mūrnieces, Ainara Latkovska, Silvas Bendrātes, Solvitas Āboltiņas, Dzintara Zaķa un citu pieprasījums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par Ministru kabineta paveikto”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja mūsu kolēģu pieprasījumu un šo pieprasījumu noraidīja. Tika ņemts vērā tas, ka visi deputāti ir iepazīstināti ar Ministru kabineta veikumu šajās simts dienās. Jums visiem ir izdalīti materiāli, kur ļoti plaši ir atspoguļots Ministru kabineta darbs šajās dienās. Tā ka tas bija mūsu apsvērums un tāpēc mēs šo pieprasījumu arī noraidījām.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Brigmanim.

Sākam debates. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nevajag debates! Balsojam!”) Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai. (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņa jau runāja vienu reizi! Cik var runāt?”)

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šī valdība, Godmaņa valdība, tapa „lietussargu revolūcijas” rezultātā, kurā liela daļa sabiedrības nostājās pret cinismu, kādu pie varas esošie nodemonstrēja pret sabiedrību.

14.aprīlī pagāja simts dienas, kopš šī jaunā valdība strādā. Kas tad reāli ir mainījies?

Stabilitātes garantu ir nomainījis krīzes menedžeris, bet vai ir mainījušās un mazinājušās tās problēmas, kuras bija „lietussargu revolūcijas” laikā? Mūsuprāt, ne! Un tas arī bija tas iemesls, kāpēc tapa šis pieprasījums.

Šajā pieprasījumā ir tikai septiņi jautājumi, bet šie septiņi jautājumi nebūt nav vienīgie, uz kuriem mēs vēlētos sagaidīt atbildes. Mēs vēlējāmies, lai šīs atbildes publiski tiktu skaidrotas sabiedrībai gan no valdības, gan no valdības vadītāja puses. Diemžēl viņa šodien nav un visdrīzāk sabiedrība šos skaidrojumus nedzirdēs.

Mēs gribētu dzirdēt skaidrojumu par to, kā tad īsti ir ar inflāciju, kā tad īsti ir ar reģionālo reformu, kā tad īsti ir ar Latvijas Pirmās partijas un „Latvijas Ceļa” satiksmes ministra Šlesera līdz bankrotam novesto „Latvijas Pastu” un strīdu ar Valsts kontroli par nelikumīgi iztērētajiem līdzekļiem; par to, vai sabiedrībai ir pietiekami plaši izskaidrots, kāpēc tieši šāds „Lattelecom” privatizācijas modelis mūsu valstij ir pats labākais, un vai patiešām valdība dara visu iespējamo, lai mēs nenonāktu pilnīgā enerģētiskā atkarībā no viena, turklāt Eiropas Savienībai ne visai draudzīga piegādātāja.

Es zinu, ka Saeimas deputāti ir saņēmuši atbildes ne tikai par simts dienās paveikto, bet arī uz šo konkrēto pieprasījumu.

Mūs ne viss šajās atbildēs pārliecināja. Piemēram, ir rakstīts, ka (No zāles dep. J.Dobelis: „Nelasi no papīra! Nelasi!”) inflācijas mazināšanu varētu garantēt tas, ka mums ir paredzēts bezdeficīta budžets, bet savukārt ne ar vārdu nav minēts tas, ka reālie mūsu budžeta pildīšanās rādītāji nebūt nav tik iepriecinoši, lai mēs varētu būt pārliecināti par to, ka šāds bezdeficīta budžets līdz šā gada beigām tiešām būs iespējams. (No zāles dep. J.Dobelis: „Vajag no sirds teikt!”)

Priecē informācija par to, ka 21.aprīlī ir izveidota darba grupa, kas risinās jautājumus saistībā ar reģionālo reformu. Kāpēc tā priecē? Priecē tāpēc, ka 11.aprīlī tapa mūsu pieprasījums, bet 21.aprīlī tika izveidota šī darba grupa. Tomēr atbildēs uz šo pieprasījumu nav paskaidrots, kā tad īsti tiks panākta koalīcijas vienošanās jautājumā, ko pati valdība ir definējusi kā vienu no pašiem svarīgākajiem un šai valdībai risināmajiem uzdevumiem.

Priecē tas, ka „Latvijas Pasta” glābšanai ir jāiesniedz detalizēts biznesa plāns, tomēr paliek bažas, jo pirmajā uzmetumā, ar kuru Godmaņa kungs atnāca uz „Jaunā laika” frakciju, tātad valdības deklarācijas uzmetumā, ļoti skaidri bija ierakstīts viens no valdībai paredzētajiem uzdevumiem - „Latvijas Pasta” nodošana koncesijā.

Kā jau es teicu, jautājumu, uz kuriem mēs gribētu saņemt atbildes, ir pietiekami daudz. Turklāt tie nav mūsu jautājumi, bet tie ir sabiedrības jautājumi valdībai, sabiedrības jautājumi valdības vadītājam.

Es jautāju vēlreiz: kas tad ir mainījies? Mainījusies ir attieksme. Dobeļa kungs, ir mainījusies attieksme. (No zāles dep. J.Dobelis: „Paldies!”) Tā ciniskā attieksme, kāda bija… Sabiedrība tika saukta par vaukšķiem un tika teikts: mēs visu garantējam!… Protams, mēs ikviens redzam rūpju mākto premjera vaigu, rūpju mākto premjera stāju… Bet, manuprāt, premjeram ir nevis jāparādās katrreiz ekrānā un jācieš kopā ar tautu, bet ir jāliek savai komandai strādāt tā, lai šīs tautas ciešanas reāli mazinātu. Un tieši šā iemesla dēļ tapa šis pieprasījums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Vēl viens cietējs!”)

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es redzu, ka premjers nav atradis laiku, lai pats ierastos pie mums (No zāles dep. J.Dobelis: „Ir Kalvīša kungs!” Dep. V.A.Krauklis: „Labākais no labākajiem!”), bet ir atsūtījis savā vietā ārlietu ministru. Nezinu, vai tas ir vai nav zīmīgi, ka no Ministru kabineta tieši ārlietu ministrs uz Saeimu tiek sūtīts.

Mēs visi esam izlasījuši premjera iesniegto ziņojumu par viņa vadītā Ministru kabineta pirmajās simts dienās padarīto. No vienas puses, tur ļoti daudz kas aprakstīts, bet, no otras puses, tur nav aprakstītas vairākas lietas, kas, manuprāt, ir vitāli svarīgas. Es šobrīd nevis vienkārši kritizēšu mūsu premjeru, bet runāšu par to, kas premjeram un valdībai būtu jādara, bet ko viņi diemžēl līdz šim nav darījuši.

Proti, es runāšu par inflāciju… (No zāles dep. J.Dobelis: „Par deflāciju var runāt!”)… un par budžetu. Mūsu valsts budžets (šī pati koalīcija sastādīja šo budžetu) tika pieņemts, balstoties uz vairākiem pieņēmumiem, kuri, izrādās, nepiepildās un nav patiesi.

Pirmais no tiem ir, ka iekšzemes kopprodukts turpinās krietni attīstīties 2008.gadā. Prognozēja, ka izaugsme būs septiņarpus procentu apmērā - septiņarpus procentu apmērā jau pēc pirmā ceturkšņa! Taču jau aprīļa beigās Finanšu ministrijas prognozi maina uz piecarpus procentiem. Un, kā mēs zinām, Starptautiskais Valūtas fonds prognozē pat vēl nedaudz zemākas mūsu izaugsmes iespējas šogad. Arī Latvijas Banka neprognozē tādu mūsu izaugsmi, kas būtu virs pieciem procentiem.

Turklāt valdība un Finanšu ministrija, sastādot 2008.gada budžetu, prognozēja, ka 2008.gadā inflācija būs 6,3 procenti. Kāda ir īstenība? Ko redzam šodien? Aprīlī Finanšu ministrija savu prognozi mainīja no 6,3 procentiem uz gandrīz 15 procentiem.

Tātad izaugsme noslīdējusi no 7,5 uz 5,5 procentiem, inflācija pieaugusi no 6,3 uz 15 procentiem. Kas reāli notiek un ko tas mums nozīmē? Tas nozīmē - un to mēs redzam arī Finanšu ministrijas ziņojumā -, ka valsts budžeta ieņēmumu prognoze nepiepildās. Plāns netiek pildīts. Un, kā mēs redzam, viens no pašiem svarīgākajiem rādītājiem, mazumtirdzniecības rādītājs, kas tieši atspoguļojas PVN jeb pievietotās vērtības nodokļa ienākumos, tas ir, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, 2008.gadā būs krietni zem plānotā. Taču, kā mēs zinām, PVN jeb pievienotās vērtības nodokļa īpatsvars budžeta ieņēmumu kopsummā ir ļoti nozīmīgs.

Kas būtu jādara? Es, kolēģi, jums atkal ieteikšu to pašu, uz ko es esmu jau vismaz divas, ja ne trīs reizes no šīs tribīnes jūs aicinājis un mudinājis: ir jāsamazina budžeta tēriņi. Gan „Jaunais laiks”, gan arī es personīgi esmu to argumentējis, sastādot gan 2008.gada, gan 2007.gada, gan 2006.gada budžetu. Tajā laikā, kad mums bija strauja izaugsme, visu laiku argumentējām, ka valdībai ir jāsavelk josta, lai mums būtu liels pārpalikums. Bet tagad pie mums redzama kāda ekonomiska grūtība, ko Godmaņa kungs mums diemžēl radījis un ko sauc par stagflāciju. „Stagflācija” - tas ir termins, ko lieto, kad, kā tas Amerikas Savienotajās Valstīs 70.gados naftas krīzes dēļ notika, ekonomikas izaugsme kopumā ir ļoti minimāla, tā stagnē, bet cenu pieaugums turpina būt ievērojams jeb, citiem vārdiem sakot, vienlaikus pastāv inflācija. Tātad ir palēnināta ekonomiskā izaugsme, bet palielināts cenu līmenis, palielināta inflācija.

Šādos apstākļos ir ļoti grūti strādāt jebkurai valdībai, arī Godmaņa valdībai.

Bet kas tai būtu jādara? Ir viens svarīgs darbs - ir strauji jeb steidzami jāizdara budžeta grozījumi, lai krasi mazinātos valdības tēriņi, budžeta tēriņi. Tā, kā to dara mūsu kaimiņi ziemeļos. Igaunijā jau pirms kādām trim četrām nedēļām valdība pieņēma budžeta izdevumu samazināšanas plānu.

Finanšu ministrs Slakteris, ciemodamies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirms divām nedēļām, mums, visiem deputātiem, kas bijām klāt, teica, ka šobrīd valdība un Finanšu ministrija vēl skatīsies, vēl domās. Bet, draugi mīļie, pašas Finanšu ministrijas sniegtie dati jau skaidri un gaiši liecina par to, ka 2008.gada budžeta ieņēmumi nebūs prognozētajā līmenī! Tas nozīmē, ka valdībai ir jādara viss, lai nāktu klajā ar priekšlikumu, kā mazināt budžeta tēriņus, jo mums ir nepieciešams noturēt tādu kopējo budžeta pārpalikumu, kāds ir prognozēts. Ja finanšu ministrs Slaktera kungs šo darbu neveic - un, šķiet, viņš nav gatavs šo darbu veikt -, tad Ministru prezidenta pienākums ir vai nu panākt, ka tas finanšu ministrs to darbu veic, vai atrast citu finanšu ministru, kurš ir gatavs to darbu veikt. Tā galīgā atbildība ir ne tikai uz Slaktera kunga pleciem, bet arī uz Godmaņa kunga pleciem.

Es nerunāju tātad par to, ka Godmaņa kungs vienkārši nav labs premjers. Es norādu uz tiem datiem, ko tagad, Godmaņa kunga valdības laikā, Finanšu ministrija mums, deputātiem, sniedz. Skaidri ir pateikts, kas ir jādara. Taču es ar nožēlu konstatēju, ka mūsu premjers to darbu nedara. Tas darbs ir steidzīgi jādara, lai mūsu budžetu vēl saglābtu, pirms tas sabrūk pilnībā, un lai mēs varētu gadu pabeigt ar nepieciešamo pārpalikumu. Apstākļi būs grūti un sūri, jo arī mūsu valstī veidojas tā saucamā stagflācija. Un mēs vēl joprojām varam reaģēt. Bet laiks jau iet uz priekšu strauji. Šis ir viens ļoti svarīgs darbs, kam bija jau jānotiek un kam bija jābūt minētam šajā ziņojumā. Bet nebija šāda ziņojuma.

Es aicinu balsot „par”, atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Centīšos īsi paskaidrot par situāciju ar „Lattelecom”. Tas, manuprāt, ir viens no tiem jautājumiem, ar kura risināšanu šai valdībai iet visjocīgāk, teiksim tā.

Taču neliela atkāpe sākumā.

Veidodams šo valdību, Godmaņa kungs solīja, ka attieksme pret vēlētājiem, pret sabiedrību un arī pret Saeimu būs citādāka - būs diskusijas, būs skaidrojumi par to, kādi lēmumi un kāpēc tieši tādi tiek pieņemti. Diemžēl praksē mēs redzam to, ka Godmaņa kunga parlamentā šobrīd nav. Un, ja arī parādās, tad tikai tad, kad „Jaunais laiks” ierosina kādu pieprasījumu vai uzdod jautājumus. Diemžēl attieksme nedz pret sabiedrību, nedz pret parlamentu nav mainījusies. Nepietiek jau tikai ar to, ka Koalīcijas padomes sēdes pārceļ no Ministru kabineta uz Balto zāli…

Bet nu par „Lattelecom”.

Ekonomikas klasiķi neskaitāmas reizes ir teikuši - un ir tāds diezgan plaši izskanējis apgalvojums -, ka katrā ekonomikā ir, tā sacīt, vajadzīgs savs zilonis, no kā blusām baroties. Šis apgalvojums, manuprāt, ir attiecināms arī uz Latvijas ekonomiku. Proti, Latvijas ekonomikā ir jābūt vairākiem jeb, teikšu tā, daudziem lieliem uzņēmumiem, kuri dod darbu daudziem cilvēkiem un ar kuriem ir saistīti daudzi sīki uzņēmumi. Tā ir tā saucamā saistītā ekonomika.

No šā apgalvojuma izriet, ka vissvarīgākais uzdevums ir panākt, lai „Lattelecom” turpinātu attīstīties, nesadrumstalotos un nesadalītos. Manuprāt, tieši tas ir valdības galvenais uzdevums - panākt, lai „Lattelecom” attīstās kā liels un nopietns informācijas tehnoloģiju uzņēmums. Nav būtiski, kas ir šā uzņēmuma saimnieks. Ir būtiski, ka uzņēmums nesadalās un attīstās.

Tagad par pašu privatizācijas procedūru. Es domāju, ka tieši valdības rīcības dēļ (manuprāt, neizlēmīgās rīcības, - jūs taču atceraties situāciju ar Blackstone; mainījās valdības viedoklis ļoti strauji, taču galu galā mainījās atkal atpakaļ uz līdzīgu shēmu, kāds bija Blackstone piedāvājums), - es domāju, ka tieši šīs rīcības, šīs neizlēmības dēļ „Lattelecom” joprojām nav vadītāja. Melngaiļa kungs ir no amata atcelts un sen ir prom no „Lattelecom”, bet vēl šobrīd jauns valdes priekšsēdētājs nav ievēlēts. Ja nav vadītāja, tad uzņēmums nevar sekmīgi strādāt.

Nākamais jautājums. „Lattelecom” tika vērtēts un piedāvāts pārdošanai pagājušajā gadā, taču situācija šogad ir krasi mainījusies. Proti, sākoties jaunajam gadam, visā valstī un visā pasaulē sākusies ekonomikas stagnācija. Jebkuram šāda tipa uzņēmumam cena arvien pazeminās un pazeminās un tas apstāklis ir lielā mērā saistīts ar visiem pasaules procesiem. Jautājums - vai obligāti jel kas jādara ir šobrīd, kad pasaules tirgus ir ļoti nelabvēlīgs mūsu darījumam ar „Lattelecom”?

Trešā lieta. Sabiedrībai absolūti nav tapis skaidrs, pirmkārt, tas, vai „Lattelecom” galu galā nedalīs vai dalīs, kā to pieprasa skandināvi. Kā jau es sākumā minēju, sadalīšana nav pieļaujama, bet, cik es saprotu no preses relīzēm, skandināvi tik un tā nepiekāpjas un vēlas atdalīt no pakalpojumiem pašu galveno sadaļu, tas ir, platjoslas interneta datu pārraidi. To pieļaut nedrīkst, bet valdība tā arī nav atbildējusi uz šo jautājumu.

Nākamais jautājums: vai izdosies par tām akcijām, ko Latvija atpirks no „Telia Sonera”, dabūt summu, kas ir lielāka nekā tā, ko samaksās „Telia Sonerai”? Vai tik beigās neiznāks tā, ka šīs akcijas nevarēs pārdot vismaz par tādu pašu naudu? Un tad rezultāts būs tas, ka mēs atkal būsim zaudētāji. Bet ja nu tomēr izdosies? Es pieļauju, ka to var izdarīt, bet var izdarīt tikai tādā gadījumā, kad pircējs uzspiež savus noteikumus.

Un trešais jautājums - manuprāt, vissvarīgākais -, uz kuru valdība nav atbildējusi: vai būs vai nebūs jauns „jumta” līgums ar eventuālo pircēju.

Šīs ir trīs nopietnas lietas, par kurām Godmaņa kungs nav sniedzis skaidrojumu.

Atgriezīšos pie pašā sākumā teiktā, ka, manuprāt, pats svarīgākais ir nodrošināt šāda uzņēmuma stabilu attīstību. Manuprāt, Godmaņa kungam vispirms vajadzēja mēģināt piedāvāt „Lattelecom” akcijas vienā paketē (gan Latvijas, gan skandināvu) pārdošanai izsolē ar sākumcenu - pusmiljardu latu. Tas ir tas, ko piedāvāja skandināvi par visu šo kopā… Ja tas nebūtu izdevies, tad plāns „B” varētu būt bijis šāds: tirgot skandināviem. Pusmiljards latu šobrīd, situācijā, kad valstī ekonomika sāk stagnēt, būtu vai nu ļoti labs stabilizācijas garants, vai labas investīcijas otrās šķiras ceļos, bērnudārzos un daudzās, daudzās citās lietās.

Un trešais scenārijs, manuprāt, būtu nedarīt neko, lai situācija paliek tāda, kāda ir. Šobrīd nav izdevīgi tirgot, jo cena, kas šobrīd ir iegūstama, šķiet, ir viszemākā iespējamā.

Uzskatu, ka tas, ko šobrīd valdība dara, vai nu nebeigsies ar rezultātu, vai beigsies ar sliktu rezultātu.

Bet pats galvenais - atkārtošu trešo reizi! - ir tas, ka premjerministram ir jāskaidro sabiedrībai, kādi lēmumi tiek pieņemti un kāpēc tieši tādi lēmumi tiek pieņemti. Tas šobrīd, kolēģi, netiek darīts!

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Viena minūte - pietiks!”)

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es domāju, ka neviens no valdošās koalīcijas locekļiem nenoliegs, ka viens no Godmaņa valdības būtiskākajiem pienākumiem, svarīgākajiem darbiem, kurus nevar atlikt vai pārbīdīt, ir administratīvi teritoriālā reforma. Šī ir lieta, kura Latvijā velkas jau ilgāk nekā 10 gadus, un es domāju, ka Latvijas sabiedrība, gan pašvaldību cilvēki, gan cilvēki uz ielām, saprot - un arī mēs, tautas ievēlēti likumdevēji, saprotam -, ka nevar sabiedrību turēt neziņā ilgāk nekā 10 gadus. Un arī Godmaņa kungs ir atzinis, ka reforma tomēr ir jāpabeidz līdz nākamajam gadam, kad jānotiek pašvaldību vēlēšanām.

Kā gan Godmaņa valdībai ir gājis ar šīs reformas konkrēto soļu realizāciju, kuri ir jāveic noteiktā laikā jeb termiņā, lai paspētu sagatavot visus šos dokumentus, visu šo sistēmu un kārtību, lai reforma varētu noritēt un 2009.gadā reāli tiktu pabeigta reizē ar pašvaldību vēlēšanām? Izskatās, ka šī ir viena no tām jomām, kur vezums ir nevis pakustējies uz priekšu, bet - tieši otrādi! - pabraucis atpakaļ.

Es esmu speciāli paņēmis šo apjomīgo dokumentu, kuru Godmaņa kungs, manuprāt, tā diezgan demonstratīvi atsūtījis visiem mums, Saeimas deputātiem, un kurš tiešām ir plašs un liels, un kurā tas viss ir precīzi pārstāstīts. Atveru sadaļu par darbiem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un atrodu šeit, šajās divās lapaspusēs, trīs punktus, kur ir minēts paveiktais saistībā ar reformu.

Pirmais: apzināt un izstrādāt informatīvo ziņojumu. Otrais: sagatavot visu likumprojektu sarakstu prioritārā secībā. Trešais: izveidot darba grupu. Šie darbi tiešām ir paveikti.

Kolēģi, pēc gada būs pašvaldību vēlēšanas, bet lielais, nopietnais darbs, kas ir reforma, principā ir apstājies vai nobremzējies!

Kāpēc es tā saku? Tajā brīdī, kad Godmaņa kungs saņēma Saeimas atbalstu, lai veidotu valdību, vismaz bija skaidra novadu karte. Tā bija apstiprināta 4.septembrī, un tajā brīdī tā bija būtiska robeža, kuru tomēr varēja uzskatīt par lielu panākumu ceļā uz reālu reformas pabeigšanu. Taču, kā mēs šobrīd redzam, šī novadu karte jau vairs nav, tā teikt, stabila, un visi, gan sabiedrība, gan pašvaldības, gan arī koalīcija, šo karti apšauba. Tātad principā var teikt, ka pat šī vienīgā lieta, kura pagājušā gada decembrī jau bija reāla jeb paveikta, ir tomēr apšaubāma un grozāma.

Raugoties uz visu šo procesu, es gribētu turpināt ne tikai kritizēt. Es gribētu pastāstīt jums savu un „Jaunā laika” viedokli, kā būtu bijis konkrēti jādarbojas, uzņemoties tik atbildīgu pienākumu kā Latvijas pašvaldību un novadu attīstība, - kādi soļi būtu bijuši jāsper šā pusgada laikā, lai reforma šajā brīdī varētu tikt uzskatīta par sekmīgu un lai tie darbi, kas būtu jau paveikti, tiešām būtu piepildīti ar saturu un atbilstu tiem mērķiem, kas ir šīs reformas mērķi, kuru gaida cilvēki novados.

Pirmā lieta, kas būtu jāpaveic, bet kas nav izdarīta. Noteikti bija pietiekami ātri jāpārskata un jāpieņem Saeimā kritēriji, kas ir pamatā novadu kartei un pēc kā veidojas jaunie novadi. Mēs zinām, ka šobrīd šie kritēriji ir ļoti izplūduši. Un valdība ir iesniegusi Saeimā tikai šodien vienā likumā… Diskutē jau par procesu, kurš būs krietni, krietni vēlāk…

Tātad ir nepieciešami kritēriji - skaidri kritēriji, kurus Saeima būtu izdiskutējusi un pēc kuriem veidotos nākamie novadi. Balstoties uz tiem, būtu krietni vieglāk šeit, Saeimā, vai Ministru kabinetā balsot par tādu vai šādu novada robežu.

Otra lieta. Kopējā reformas vīzija. Kolēģi! Mēs šobrīd, manuprāt, esam pilnīgi aizmirsuši, ka tur, aiz tiem diviem vai trim krūmiem meža malā, tālāk ir arī mežs. Mēs atsevišķos gadījumos cenšamies „stumt cauri” šo reformu kā tādu, aizmirsuši, kāpēc tā vispār ir vajadzīga. Mēs nezinām, kāds būs pašvaldību otrais līmenis; nezinām, vai tas vispār būs un kā tas, tā teikt, darbosies. Mēs vēl joprojām nezinām, kā dalīsies rajonu, šābrīža rajonu, funkcijas, kam tās tiks deleģētas un kas tās reāli izpildīs. Nezinām, kur un kad iedzīvotāji saņems sev pienākošos kvalitatīvos pakalpojumus, kuru nodrošināšana ir viens no galvenajiem reformas mērķiem.

Šobrīd tas viss ir, tā teikt, pakārts gaisā, nav nekādas skaidrības, kā tas viss tiks beigu beigās izveidots, ir tikai mistiski solījumi, ka tas tiks atrisināts vislabākajā veidā. Ja šāda vīzija būtu, teiksim, Ministru kabineta koncepcijas līmenī, tad būtu pilnīgi cita saruna, pilnīgi cita diskusija par to, kurā virzienā mums būtu jāvirzās.

Nākamais loģiskais solis pēc šiem diviem soļiem būtu novadu kartes apstiprināšana, balstoties uz kritērijiem un kopējo reformas vīziju. Arī to varētu paveikt krietni saprotamāk un vieglāk, ja būtu paveikti pirmie divi soļi.

Un tad jau sāktos tiešām tehnisks process, kas varbūt būtu politiski vieglāks, bet aizņemtu ļoti lielu laiku, - tā ir attiecīgo likumu grozījumu izstrāde. Kā zināms, ir nepieciešams vairāk nekā simts likumu grozījumu. Tālāk sekotu šo likumu grozījumu apspriešana Saeimā, diskusijas ar pašvaldību cilvēkiem, ar iedzīvotājiem, to pieņemšana līdz gada beigām, lai cilvēki pirms vēlēšanām vispār zinātu, par ko un par kādu kārtību viņi balso. Un tad mēs varētu runāt par vairāk vai mazāk loģisku šīs reformas virzību, kolēģi.

Mēs šobrīd redzam tikai un vienīgi haotisku mētāšanos no viena likuma pie otra, strīdus starp koalīcijas partneriem, kuriem ir pilnīgi pretēji, diametrāli pretēji, uzskati par reformas mērķiem, nepieciešamību un realizācijas gaitu. Līdz ar to mēs nevaram prasīt… nē, mēs varam un mums vajag prasīt rezultātu, bet mēs nevaram loģiski iegūt rezultātu, jo šāda koalīcija šo rezultātu vienkārši nespēj dot, kolēģi. Un tie ir fakti!

Nobeigumā es gribētu atsaukt jums atmiņā to salīdzinājumu attiecībā uz nākotni, ko es Godmaņa kungam prognozēju, kad balsojām par viņa valdību. Šis salīdzinājums ir ņemts no Servantesa darba „Dons Kihots”. Proti, premjers, labu gribēdams, kā tāds vientuļš cēls bruņinieks metas cīņā pret šīm vējdzirnavām, kuras atkarībā no vēja virziena vai nu griežas, vai negriežas. Taču vējdzirnavas ir lielākas un spēcīgākas par cēlā bruņinieka cēlajiem mērķiem.

Tas, ka Godmaņa kungs ir mēģinājis samierināt koalīcijas partnerus, kam ir dažādas intereses, ir pilnīgi loģiski. Taču iespējas to izdarīt ir ļoti ierobežotas. Šīm politiskajām partijām šīs intereses ir lielākas un pārākas par vēlmi valsti sakārtot.

Godmaņa kunga problēma ir tā, ka šajā situācijā viņš kā koalīcijas vadītājs nav spējis strukturēti, mērķtiecīgi izdarīt visas tās lietas, par kurām es runāju. Līdz ar to reforma šobrīd, manuprāt, ir iedzīta jau diezgan šaurā bezizejā, tīri laika izpratnē, un izskatās, ka sakarā ar šādas valdības un šādas koalīcijas rīcību un bezdarbību kārtējo reizi šī reforma ievilksies vēl uz četriem gadiem un kārtējo reizi sabiedrība redzēs, ka šeit Saeimā un valdībā esam pilnīgi nespējīgi veikt reālas valstiskas ilgtermiņa reformas un attīstības sakārtošanas lietas.

Kolēģi, tā ir milzīga atbildība. Es raugos uz jums, kolēģi no Tautas partijas un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Beidzot taču kļūsim atbildīgi un domāsim valstiski! Mēs nevaram tikai šauru, savtīgu interešu vārdā rīkoties. Mums ir jādomā par to, kā mūsu valsts attīstīsies, kā dzīvos cilvēki.

Godmaņa kungam ir nopietni jāpārdomā šis process.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

Deputāts Latkovskis atsakās.

Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es šeit nenāku runāt kā Ivara Godmaņa advokāts, taču gribu teikt, ka Ivars Godmanis šodien nav Saeimas sēžu zālē tāpēc, ka viņš pilda ar savu amatu saistītus pienākumus.

Tomēr es gribu pateikt, lūk, ko. Man liekas, ka gan šā pieprasījuma iesniedzēji, gan arī pārējie zālē esošie saprot, ka šis jautājums mazāk attiecas uz Godmaņa valdību un uz Godmaņa valdības izdarītajiem vai daļēji izdarītajiem darbiem. Šis ir jautājums par to, vai Latvijā būs stabilitāte vai arī Latvijā atkal sāksies kārtējais „raunds” - tādas neskaidras situācijas, kad mums nebūs ne valdības, ne ministru, kad visi varēs runāt, ko grib, darīt, ko grib, un kad būs tā sauktais duļķainais ūdens, kurā vislabāk jutīsies tie, kas māk zivis ķert duļķainā ūdenī.

Godājamie kolēģi! Ivars Godmanis ir skaidri un nepārprotami nodemonstrējis, ka viņš vēlas kontaktēties ar sabiedrību. Ivars Godmanis pats personīgi un viņa ministri ir nodemonstrējuši to, ka viņi regulāri tiekas ar sabiedrību un skaidro valdības viedokli.

Godājamie kolēģi, mēs visi esam saņēmuši Ivara Godmaņa personīgi parakstītu dokumentu par to, ko valdība ir paveikusi simts dienās, kas valdībai ir veicies, kas valdībai nav veicies, un tas nav nekāds… tie nav nekādi slepeni dokumenti, tie ir publiski dokumenti, kas ir pieejami gan mums, deputātiem, gan arī pieejami masu medijiem.

Godājamie kolēģi, mēs esam liecinieki arī tam, ka valdības ministri vairāk un daudz biežāk publicējas medijos, avīzēs, sniedz dažādas intervijas, to skaitā radio intervijas, piedalās televīzijas raidījumos.

Kolēģi, mēs šodien Ivaram Godmanim varam pārmest to, ka viņa ministri, iespējams, pārāk maz ir redzami Saeimā un pārāk maz skaidro mums dažādus valdības lēmumus un valdības lēmumu projektus, dažādas pieejas, par kurām diskutē valdība. Taču gribu, kolēģi, jums teikt, ka mēs paši esam pie tā vainīgi. Šodien mums darba kārtībā ir grozījumi Saeimas kārtības rullī, saistībā ar kuriem valdība un Ministru prezidents varētu nonākt šeit, Saeimas tribīnē, diskusiju formātā, lai skaidrotu valdības pozīciju dažādos jautājumos Saeimas deputātiem.

Godājamie kolēģi, tie, kuri esat par haosu un nestabilitāti valstī, balsojiet, lūdzu, „par” šo sagatavoto dokumentu. Tos, kuri ir par stabilitāti, izpratni un valsts attīstību šajā pietiekami sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā deputāts Brigmanis vēlas kaut ko piebilst? Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas desmit deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par Ministru kabineta paveikto”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 1. Pieprasījums noraidīts.

Cienījamie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”.

Cienījamie kolēģi, lūdzu uzmanību! Šis ir patiešām nopietns moments. Saskaņā ar Satversmes 68.pantu, lai mēs varētu izskatīt šo jautājumu, Saeimas sēdē ir jāpiedalās vismaz divām trešdaļām Saeimas deputātu. Tas nozīmē, ka mums visiem ir jāreģistrējas, lai pārliecinātos, ka Saeimas sēdē ir kvorums. Šī reģistrācija notiek nevis tā, kā tas ir Saeimas sēdes noslēgumā vai tad, kad tiek izsludināts pārtraukums. Šajā gadījumā balsošanas kartes paliek balsošanas iekārtā, un pēc signāla, kad iedegas uzraksts „Reģistrācija”, ir jānospiež šī poga. Uz to, ka jūs esat reģistrējušies, norāda tas, ka vienlaikus iedegas trīs gaismas diodes. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 82 deputāti. Tātad vairāk par divām trešdaļām deputātu ir zālē.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 643/Lp9, - ar likumprojektu „Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu”.

Godājamie kolēģi, mums šis dokuments ir jāskata otrajā lasījumā. Jāteic, ka atbildīgā komisija par šo likumprojektu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu vai papildinājumu. Komisija vienbalsīgi ir pieņēmusi lēmumu virzīt šo dokumentu izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Kolēģi! Es gribu pateikt… piebilst vienu lietu. Šodien ir ļoti simboliska diena. Šodien ir Eiropas diena, tāpēc būtu ļoti labi, ja mēs šajā Eiropas dienā nobalsotu „par” Eiropu, par to, ka Latvija atzīst jau grozīto Lisabonas līgumu, kas būs pamats tam, lai Latvija un arī pati Eiropas Savienība turpmāk būtu strukturētāka, stabilāka, dinamiskāka un konkurētspējīgāka starp pārējiem lielajiem globālajiem spēlētājiem pasaules tirgū.

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 3, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 2337. Tas ir atbildīgās komisijas sagatavotais likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” trešajam lasījumam.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 25 priekšlikumus, no kuriem 1.priekšlikumu ir iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Jirgens (turpmāk - Jirgena kungs). Priekšlikums ir atbalstīts, to iekļaujot 2. - atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 3.priekšlikums ir saņemts no parlamentārā sekretāra Jirgena. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 4. ir Jirgena priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Parlamentārā sekretāra Jirgena 5.priekšlikumu komisija ir uzlabojusi, izsakot savā redakcijā 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 7. ir parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Līdzīgs ir 8. - Jirgena kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 9. - Jirgena priekšlikumu - komisija ir izskatījusi, atzinusi par labu, bet tomēr ir izteikusi savā redakcijā, kuru jūs redzat 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 11. - parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, iekļaujot to atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Arī 13. - parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums - ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī 14.priekšlikumā Jirgena kungs ir vienprātīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 15. - Jirgena kunga priekšlikumu - atbildīgā komisija ir izteikusi labākā redakcijā, kas lasāma 16.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 17. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un, protams, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 22. - Jirgena kunga priekšlikumu - komisija pārstrādāja, un jūs to redzat 23. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Mums jārunā par 18.priekšlikumu. Liekas, jūs esat pāršķīris divas lapas uzreiz.

K.Leiškalns. Nē, man tās divas lapas vienkārši…

Sēdes vadītājs. Es jums iedošu savu eksemplāru.

K.Leiškalns. Paldies. Es atvainojos, jo man ir gadījusies brāķa tabula. Līdz ar to mēs atgriežamies pie 18.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Mēs nupat izrunājām 17. Tagad ir jāskata 18.priekšlikums.

K.Leiškalns. Jā, 18.priekšlikums. Tas ir parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 19. - Jirgena kunga priekšlikumu - komisija ir izteikusi savā redakcijā, kuru jūs redzat 20.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 21. ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 22. ir Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas ir iekļauts atbildīgās komisijas 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 24. - parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums. Arī tas ir pārstrādāts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies. Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav. Aicinu nobalsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Jaunatnes likums”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2338 - likumprojektu „Jaunatnes likums”. Pavisam uz trešo lasījumu ir saņemti 34 priekšlikumi, kas ir izskatīti komisijas sēdē.

1. - bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 2. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums - komisijā ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 3.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 4. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums - komisijā ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā, kas komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 6. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 7. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums - komisijā ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 8.priekšlikumā, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 9. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā, kas arī komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 11. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 13. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 14.priekšlikumā, kas arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 15. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 18. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 17. un 19.priekšlikumā, kas abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Šmits. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 23. un 24. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 25. un 26. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir guvuši atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 27. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums - komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 29. - bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika priekšlikums - komisijā ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 30.priekšlikumā, kas arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Šmits. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. Un 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu un aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Jaunatnes likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Attīstības plānošanas sistēmas likums”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt trešajā lasījumā likumprojektu „Attīstības plānošanas sistēmas likums”.

1. - Ministru prezidenta Ivara Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 2. - Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - Juridiskā biroja priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 4. - Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 5. - Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 6.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 7. - deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 8.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 9. - Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Kučinskis. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 11. - Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

M.Kučinskis. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 13. - deputāta Dolgopolova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta 3.pantā ir rakstīts: „Attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde nolūkā īstenot politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt…” - un tā tālāk. Kas parādās 11.panta ceturtajā daļā? Tur ir teikts: „…ievēro attiecīgā pārvaldes līmeņa politisko vadlīniju dokumentus…”

Nevienā likumā nav noteikts, kas ir politiskā vadlīnija un kas ir attiecīgais dokuments kā tāds. Līdz ar to šodien nav saprotams, kas būtu jādara pašvaldībām, kas būtu jādara iestādēm un kāds ir attiecīgā pārvaldes līmeņa politisko vadlīniju dokuments. Tāpēc arī radās priekšlikums izsvītrot 11.panta ceturto daļu kā lieku un absolūti nevajadzīgu visa likumprojekta kontekstā.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātam Kučinskim ir kaut kas piebilstams?

M.Kučinskis. Komisijas vārdā gribu atgādināt, ka debates par politiskām vadlīnijām mums ir bijušas. Mūsu skatījumā, likums ir labi izstrādāts, sabalansējot gan, teiksim, nepolitiskās, gan politiskās vadlīnijas. Komisija uzskata, ka no politikas aizbēgt nevar.

Tāpēc šis teksts, ko ierosina izslēgt, tomēr ir nepieciešams, lai kopējā sistēma varētu funkcionēt. Un tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 45, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 16. - Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

M.Kučinskis. 17. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 18. - Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

M.Kučinskis. 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 20. - Ministru prezidenta Godmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 21. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Kučinskis. 22. - Ministru prezidenta Ivara Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis. Līdz ar to aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Attīstības plānošanas sistēmas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 7. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Dokumenta numurs 2358. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” komisija sagatavoja trešajam lasījumam. Ir saņemti 12 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 2. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Krastiņa priekšlikums par jaunas pašvaldību nodevas ieviešanu. Komisija, balsīm daloties (ja pareizi atceros, bija piecas balsis pret četrām), neatbalstīja to. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Es atvainojos, jūs bijāt par vēlu pieteicies. Balsosim par 2. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Krastiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 28, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Aleksandram Mirskim. Es atvainojos, deputāts Mirskis atsakās no vārda. Esiet uzmanīgi, darbojoties ar balsošanas iekārtu!

Tātad 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Vai deputātiem ir iebildumi pret to? Nav iebildumu. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 4. - finanšu ministra Ata Slaktera priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 5. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Komisija to iestrādāja 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat komisija iestrādāja savā priekšlikumā - 8.priekšlikumā - finanšu ministra Slaktera iesniegto 7.priekšlikumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 9. - finanšu ministra Slaktera priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja iesniegtais 10.priekšlikums guvis nedalītu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Pati komisija piedāvā 11.priekšlikumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un 12.priekšlikums, kas ir par likuma stāšanos spēkā, ir no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 10, atturas - 15. Likums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vispirms es vēlētos mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Jāni Klaužu, kuram burtiski pirms divām dienām bija apaļa jubileja! (Aplausi.)

Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu telpās.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pulksten 10.35, tā notiks 106.telpā. Lūgums visiem ierasties, jo ir svarīgs jautājums, kas mums jāapspriež sakarā ar Saeimas lēmumiem.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Valdim Ģīlim.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, aktīvie un pasīvie smēķētāji! Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde šodien notiek, tā teikt, paplašinātā veidā. Un sakarā ar to, ka mēs apspriežam jautājumu par kompensācijām, mums vajag savākt datus. Tāpēc visi deputāti tiek aicināti pirmā stāva vestibilā uz „tehnisko apskati”. Neatkarīgi no tā, vai viņi ir komisijas locekļi vai nav, visi deputāti un deputātes tiek aicināti uz pirmo stāvu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Aija Barča, Inta Feldmane, Silva Bendrāte, Aigars Štokenbergs, Ingrīda Circene, Vaira Paegle, Oļegs Deņisovs, Pēteris Hanka, Sarmīte Ķikuste, Leopolds Ozoliņš, Dagnija Staķe, Ērika Zommere, Baiba Rivža, Viktors Ščerbatihs, Artis Pabriks un Jānis Tutins.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Man būtu lūgums: varbūt varētu dot vēl vienu zvanu, lai aicinātu deputātus zālē.

Vai es varētu lūgt vēlreiz zvanu?

Ņemot vērā to, ka mūsu rindas ir ļoti retas, lūdzu zvanu reģistrācijai, lai pārliecinātos par to, ka mums ir kvorums. Balsosim līdzīgi kā tad, kad mēs balsojām par Lisabonas līgumu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 62 deputāti. Varam turpināt sēdi.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā” šodien izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Turpināsim skatīt apstiprināto darba kārtību. Likumprojekts „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā… Kurš ziņos šīs komisijas vārdā? Referenta nav. Šo jautājumu pārceļam uz darba kārtības beigām.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā”. Trešais lasījums.

Šī pati komisija. Nav referenta arī šoreiz.

Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2362 - likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā”. Trešais lasījums. Uz trešo lasījumu tika iesniegti pieci priekšlikumi.

1.priekšlikums saņemts no Sociālo un darba lietu komisijas. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 2.priekšlikums saņemts no Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Žanetes Vasaraudzes. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 3.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 4.priekšlikums saņemts no Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Vasaraudzes. Ir atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Līdz ar to lūdzu jūs komisijas vārdā atbalstīt grozījumus Ārstniecības likumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies referentam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 2321. Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets ir atbalstījis un iesniedzis Saeimā likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Šie grozījumi ir nepieciešami tāpēc, ka pagājušā gada 2.oktobrī Ministru kabinets saskaņā ar Sabiedriskā transporta likumu ir izdevis savus noteikumus Nr.673, bet dzelzceļa pasažieru pārvadājumu organizēšanas kārtību vēl joprojām reglamentē arī citi - 2003.gada 23.decembrī izdoti - Ministru kabineta noteikumi, kuri līdz ar to tagad kļuvuši neaktuāli, tāpēc būtu atceļami. Tādējādi ir nepieciešams grozīt Dzelzceļa likuma 24.pantu.

Tautsaimniecības komisija šo likumprojektu ir izskatījusi, atbalstījusi un lūdz arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Aizbalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 13.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš (ZZS).

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem Nr.2252 un Nr.2330. Man gribētos pateikt to, ka arī mēs Sociālo un darba lietu komisijā cītīgi izskatījām šo jautājumu. Ir saņemts viens priekšlikums, kurš Sociālo un darba lietu komisijā tika atbalstīts, tāpēc es lūdzu arī Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo vienu grozījumu Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtības likumā.

Sēdes vadītājs. Paldies referentam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Šā gada 13.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2342.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir būtisks, jo tas paredz likumprojektu papildināt ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Sporta komplekss „Mūsa””. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 13.maijam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” otrajā lasījumā (dokumenta numurs 2353). Šim likumprojektam ir iesniegti divdesmit trīs priekšlikumi.

1. priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 2. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 3. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, iekļaujot atbildīgās komisijas 4.priekšlikumā, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 5. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 6. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 9. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas atkal komisijā ir redakcionāli precizēts un tomēr atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 11. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisijā saņēmis pilnīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 12. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 13. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 14. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 15. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 16. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 17. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 18.priekšlikumā, kurš, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Savukārt 22. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. Vēl ir 23.priekšlikums, un tas ir arī pēdējais šajā likumprojektā. To iesniedzis Juridiskais birojs, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Rugāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 28.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Pārapdrošināšanas likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas sēdē izskatāmais dokuments ir ar numuru 2354. Likumprojektam „Pārapdrošināšanas likums” ir iesniegti 93 priekšlikumi.

Juridiskais birojs ir iesniedzis 1.priekšlikumu, un tas atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā saņēmis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Tāpat komisija ir atbalstījusi arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Arī 7.priekšlikums, ko ir sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 10.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisijā ir atbalstīts. Vēršu kolēģu uzmanību uz to, ka šo terminu, kas ir lietoti priekšlikumā, skaidrojums norādītajā secībā ir skatāms šā likumprojekta 101.lappusē - tātad pašās beigās. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Drosmīgi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Deputāti komisijā atbalstīja arī 17.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 18. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guvis pilnīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Lūk, 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā nav saņēmis atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Skumji!”)

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Rugāte. 21. - atkal Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļaujot to 22. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. Atbalstīts arī 24. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 25. - tāpat Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guvis deputātu atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Tālredzīgi!”)

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. Juridiskais birojs saņēmis atbalstu arī savā 31.iesniegtajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to 36. - atbildīgās komisijas priekšlikumā - tātad nākamajā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Savukārt 36. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Iekļaujot tajā Juridiskā biroja priekšlikumu, šis atbildīgās komisijas piedāvājums ir pilnībā atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Godīgi!”)

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. Atbalstīts ir arī 38.priekšlikums, ko sagatavojis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Atbalstu saņēmis arī 39.priekšlikums, ko sagatavojis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pilnībā atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Koleģiāli!”)

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Likumprojektam iesniegtais Juridiskā biroja 43.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā saņēmis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Atbalstīts ir arī Juridiskā biroja 48.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Atbalstīts ir arī 53.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Tāpat arī 54.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Juridiskais birojs ir iesniedzis arī 55.priekšlikumu. Tas ir atbalstīts, taču redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 57.priekšlikums ir atbalstīts, un to ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iesniegusi savu 58.priekšlikumu. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 61.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 62.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Atis Slakteris, un šis priekšlikums atbildīgajā komisijā ir guvis pilnīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. Arī 63.priekšlikums, kuru iesniedzis finanšu ministrs Slakteris, ir atbalstīts, taču tas ir iekļauts atbildīgās komisijas 64.priekšlikumā, kas tabulā ir nākamais. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Koleģiāli!”)

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Un atbalstīts tātad ir arī 64.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 67.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 68.priekšlikuma iesniedzējs ir Juridiskais birojs, bet atbalstītājs - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. Savukārt 69.priekšlikumu ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un pati komisija arī atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Juridiskais birojs ir iesniedzis 70.priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. Tāpat ir atbalstīts Juridiskā biroja iesniegtais 71.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Atbalstīts ir arī 72. - Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir saņēmis deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 75.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts, iekļaujot to atbildīgās komisijas 76.priekšlikumā, kas ir nākamais.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. Tātad 76. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā deputāti to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 77.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 78. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, taču redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Atbalstīts ir arī 79. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 80.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. Arī 81.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns, un arī šis priekšlikums ir saņēmis komisijas deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 82.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Deputāts Kārlis Leiškalns ir iesniedzis 83.priekšlikumu, un arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Arī 84.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 85.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir saņēmis komisijas deputātu atbalstu, taču attiecīgi ir mainīta turpmāko punktu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Gluži tāda pati situācija ir ar Juridiskā biroja 86.priekšlikumu. Tas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 87.priekšlikumu ir sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. Juridiskais birojs ir iesniedzis 88.priekšlikumu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. Deputāta Kārļa Leiškalna iesniegtais 89.priekšlikums ir saņēmis komisijas deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 90.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 91.priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Atis Slakteris. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Savukārt 92.priekšlikums, ko arī iesniedzis finanšu ministrs Atis Slakteris, gan ir atbalstīts, bet tomēr iekļauts atbildīgās komisijas 93.priekšlikumā, kas ir pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Tātad 93. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums -, iekļaujot tajā finanšu ministra Slaktera priekšlikumu, komisijā ir saņēmis pilnīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. Paldies par likumprojekta kopīgo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Balsosim, ja?

A.Rugāte. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Pārapdrošināšanas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Rugāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš Pārapdrošināšanas likuma trešajam lasījumam - šā gada 28.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas sēdē izskatāmais dokuments Nr.2355. Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” saņemti 46 priekšlikumi. Otrais lasījums.

1.priekšlikumu iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un pati komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 2.priekšlikumu sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisijas deputāti to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots un deputātu atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots un atbildīgās komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniegusi arī 6.priekšlikumu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots un atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots un šīs komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 9.priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots un komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots un komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. 11.priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to sagatavoja un šīs komisijas deputāti atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Atbalstīts arī 12.priekšlikums, ko sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Atbalstīts arī 13.priekšlikums, ko sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots un komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots un komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots un komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots un atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 18.priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to sagatavoja un komisijas deputāti atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots un komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots un komisijas deputātu atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots un atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavots un atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 23. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegts un atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iesniegusi 24.priekšlikumu, un komisijas deputāti to ir atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iesniegusi arī 25.priekšlikumu, un komisijas deputāti to ir atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijas deputāti to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 27. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Deputāti atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 28. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Deputāti atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 30. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstītāji - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 31. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Deputāti atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 32. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 33. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 34. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 35. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 36. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijas deputāti to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 37. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 38. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijas deputāti to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 39. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 40. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Deputāti atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. 41. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijas deputāti to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 42. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir saņēmis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 43. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir saņēmis deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 44. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 45. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Un pēdējais ir 46. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Rugāte. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Rugāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” trešajam lasījumam - šā gada 28.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms sākam skatīt nākamo likumprojektu, es vēlos jūs informēt, ka arī Lietuvas Republikas Seims pirms aptuveni divdesmit minūtēm ir ratificējis Lisabonas līgumu. (Aplausi.)

Likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 2356. Tas ir likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”, ko atbildīgā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam.

Atbildīgā komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi divus priekšlikumus. Abi ir par 34.pantu. Atbildīgā komisija, daļēji atbalstot Aizbalta kunga priekšlikumu, ir atbalstījusi Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes kundzes priekšlikumu, un aicina jūs darīt tāpat.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Muitas likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Aicinām iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 21.maijam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojektā ietvertie grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta uzdevumu, kā arī ņemot vērā likuma piemērošanas gaitā konstatētās likuma nepilnības. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 30.aprīļa sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 2363 - likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Tautsaimniecības komisija likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi un izskatījusi sešus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 13.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2364. Kopumā ir saņemti deviņi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 7. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Artūra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Un 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.A.Krauklis. Šā gada 22.maijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Atbildīgā komisija ir izstrādājusi likumprojektu, kas bāzējas situācijā, kurā Valsts energoinspekcija ir iekļauta Valsts būvinspekcijā. Ir jānomaina funkcijas.

Tā kā komisija maina likumā tikai divus vārdus, lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt arī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu, kurā skatīsim likumprojektu otrajā lasījumā.

K.Leiškalns. Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 13.maijam un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt Saeimas šā gada 15.maija sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam saņemts viens priekšlikums. To iesniedzis Ministru kabinets. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā”. Trešais lasījums. (No zāles dep. J.Dobelis: „Buzajev, apsēdies!”)

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” trešajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 3. - deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es ierosinu svītrot no likuma tikai vienu ciparu, taču šo priekšlikumu atbildīgā komisija diemžēl nav atbalstījusi. Ir runa par valsts valodas prasmes eksāmenu sirmgalvjiem - cilvēkiem, kas ir Latvijas iedzīvotāju vecāki un grib saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Manā rīcībā ir daudz sūdzību, ko šajā sakarā iesnieguši cilvēki, kuri ir jau pārsnieguši 80 gadu vecumu. Viņi jau vairs nespēj ne vārda pateikt pat savā dzimtajā valodā, kur nu vēl kārtot šādu eksāmenu! Mēs uzskatām, ka šī likuma prasība ne tikai nav samērīga, bet tai pat nav leģitīma mērķa, jo ir runa par ģimenes integrāciju, nevis par sabiedrības integrāciju.

Ja mēs izsvītrosim no likuma šo ciparu, tad kādiem 10 vai 20 cilvēkiem būs vieglāk dzīvot.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputāts Dalbiņš vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi komisijā iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Imigrācijas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Vēlos jūs Saeimas Prezidija vārdā informēt, ka ir saņemti trīs deputātu jautājumi.

Viens no deputātu jautājumiem ir adresēts īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam. Tas ir jautājums „Par Nacionālo iecietības veicināšanas programmu”. Šo jautājumu ir iesnieguši deputāti Zaķis, Āboltiņa, Mūrniece, Repše un Bendrāte, un tas tiek nodots īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam.

Otrs ir deputātu Zaķa, Latkovska, Mūrnieces, Reira un Bendrātes jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram - „Par pasažieru pārvadājumiem”. Šis jautājums tiek nodots satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Un trešais ir deputātu Zaķa, Āboltiņas, Circenes, Latkovska un Kariņa jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram - „Par VAS „Latvijas Pasts” rīcību”. Arī šis jautājums tiek nodots satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Atgādinu, ka šodien mūsu sēde notiek pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 12.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem obligāti šodien pulksten 12.30 vajag ierasties Saeimas Sarkanajā zālē, lai tiktos ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Māris Ārbergs, Aija Barča, Inta Feldmane, Aigars Štokenbergs, Juris Dalbiņš, Vaira Paegle, Oļegs Deņisovs, Jānis Dukšinskis, Pēteris Hanka, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs, Sarmīte Ķikuste, Jānis Lagzdiņš, Dagnija Staķe, Valdis Ģīlis, Ērika Zommere, Baiba Rivža, Kārlis Šadurskis, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere, Artis Pabriks un Jānis Tutins.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2008.gada 8.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir trīs deputātu jautājumi.

Pirmais ir deputāšu Circenes, Bendrātes, Āboltiņas, Ziedones-Kantānes un Mūrnieces jautājums veselības ministram Ivaram Eglītim “Par VSIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” reorganizāciju”.

Uz šo jautājumu ir saņemta veselības ministra Ivara Eglīša rakstiska atbilde, taču jautājuma uzdevēji vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus no veselības ministra. Pēc tam, kad Eglīša kungs būs sniedzis šo papildu informāciju, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl divus papildjautājumus.

Lūdzu, Eglīša kungs!

I.Eglītis (veselības ministrs).

Cienījamie klātesošie! Esmu saņēmis jautājumus par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas izveides lietderību, un mēs esam rakstiski jums snieguši atbildes. No savas puses varu pielikt klāt vēl pāris skaidrojumu.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas izveidošana ir paredzēta māsterplānā, kurš tika apstiprināts jau 2005.gadā. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sākotnējais apveids jau ir radīts, un tas ietver sevī Latvijas Onkoloģijas centra apvienošanu ar Linezera slimnīcu, ar Biķernieku slimnīcu, ar Diagnostikas centru un ar Patoloģijas centru.

Šajā gadā tika pieņemts lēmums par Rīgas pašvaldības slimnīcas „Gaiļezers” pārņemšanu valsts īpašumā un šīs slimnīcas tālāku pievienošanu jeb apvienības veidošanu ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu. Tāda bija sākotnējās ieceres galvenā tēma un galvenais pamats - tieši šo divu lielo slimnīcu korpusu, tas ir, „Gaiļezera” slimnīcas un Latvijas Onkoloģiskās slimnīcas, apvienošana vienā saimniecībā ar nolūku uzlabot un efektivizēt šo slimnīcu darbu, racionālāk izlietot finanšu resursus, uzlabot darba vidi, kā arī pacientu ārstēšanas kvalitāti, palielināt pacientu plūsmu un samazināt rindas. Īsi sakot, šī reorganizācija ir vērsta uz to, lai ne tikai optimizētu resursus, bet arī uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti.

Ir vēl jāpiebilst, ka jau sākotnēji šīs abas slimnīcas tika būvētas kā viena slimnīca, taču savulaik tās atdalījās, veidojot divus atsevišķus uzņēmumus. Un tomēr prakse liecina, ka diviem blakus esošiem uzņēmumiem uzturēt katram savu infrastruktūru, savu saimniecisko dienestu, kuri dublējas, savas medicīniskās tehnoloģijas, kuras arī dublējas, diemžēl ir neracionāli.

Sēdes vadītājs. Paldies veselības ministram Ivaram Eglītim.

Vai jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot kādu papildjautājumu? Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Paldies.

Tas viss, ko ministra kungs teica, mums ir saprotams un pieņemams, taču ir viena problēma. Mūsu uzdotajā jautājumā netika atbildēts uz to, kāda ir stratēģiskā vīzija tālākajos gados… Runa nav par to, ka tiek apvienotas ēkas, bet ko no tā iegūs pacients?

Pēc pašreizējās atbildes iznāk tā, ka lieli līdzekļi pamatā ir ieguldīti tikai informatīvo tehnoloģiju attīstībai, taču, piemēram, man kā slimniekam, kā pacientam, vairāk interesē mana pieejamība ārstniecības pakalpojumiem. Rindas nav samazinājušās, pakalpojumu pieejamība nav uzlabojusies, un īstenībā, ja es esmu slima un ja man ir vajadzīga palīdzība, tad man ir vienalga, vai šo informāciju nogādā ar pasta baložiem un raksta ar zoss spalvu vai arī ir ieviestas šīs informatīvās tehnoloģijas. Tāpēc man gribētos saņemt atbildi, ko no tā visa iegūs pacients, jo pašreiz rindas nav kļuvušas mazākas, arī pieejamība nav labāka, kadru nav kļuvis vairāk, ārstu algas nav kļuvušas lielākas, tā ka rezultātā ieguvuma nav.

Sēdes vadītājs. Vārds Eglīša kungam.

I.Eglītis. Lai mēs tiktu pie patiešām precīzas vīzijas un lai mēs beigu beigās iegūtu institūciju, kas ir šīs apvienotās universitātes slimnīcas jaunā valde, kura būs procesu vadības valde, nevis pārvaldīs… Valdes locekļi nepārvaldīs savas struktūrvienības, un tāpēc attīstības vīziju un programmu mēs varam sagaidīt tikai no jaunās valdes, un to izstrādāšana būs jaunās valdes pirmais uzdevums.

Runājot par pacientu ērtībām, kā es jau minēju, tās būs mūsu prioritāte numur viens. Šobrīd pacienti dažās jomās ir attālināti no nepieciešamajām lielajām tehnoloģijām; piemēram, Valsts apdegumu centra slimniekus, ja ir radusies nepieciešamība viņiem veikt tehnoloģiski smalkus izmeklējumus, esam spiesti transportēt uz Austrumu slimnīcu. Tāpat arī onkoloģiskos slimniekus, kas ārstējas Hematoonkoloģijas centrā Linezerā. Tādā garā!

Ja pacienti tiks koncentrēti vienkopus, viņiem būs daudz lielāka iespēja ātri saņemt augsti kvalificētus un tehnoloģiskus pakalpojumus, kas ir ļoti dārgi, tāpēc tos ir ārkārtīgi nerentabli turēt četrās vietās, nevis vienā.

Sēdes vadītājs. Jā, jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu.

I.Circene. Balstoties uz šo pašreiz saņemto atbildi, man gribētos uzdot vēl otru jautājumu, jo īstenībā nevienu biznesu taču neuzsāk bez iepriekšēja plāna izstrādāšanas, un šinī situācijā, spriežot pēc saņemtās atbildes, trīsarpus miljoni ir ieguldīti tajās slimnīcās, kuras pēc tam ir paredzēts reorganizēt un kurās vairs pakalpojumi netiks sniegti. Tad kurš būs atbildīgs par to, ka šī nauda, trīsarpus miljoni, īstenībā ir izlietoti neefektīvi, lai neteiktu, ka tie ir izšķērdēti?

Sēdes vadītājs. Vārds veselības ministram.

I.Eglītis. Par naudas neefektīvu izlietojumu mēs šobrīd nevaram runāt. Tieši otrādi! Par šiem līdzekļiem ir iegādātas tehnoloģijas, kuras šobrīd ir nepieciešamas, lai sniegtu pakalpojumus tajās slimnīcās, kurās šobrīd tie pacienti guļ. Tāpat ir veikti arī remonti, kas tomēr ir neatliekami veicamie remonti, lai ārstniecības vide un vieta, kur pacienti atrodas, tomēr būtu pietiekami labi sakārtota.

Šo slimnīcu nākotnes perspektīva kļūs skaidra, kā es jau teicu, tikai pēc tam, kad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā valde būs izstrādājusi tās attīstības plānu, un tas varētu notikt, pats ātrākais, piecu gadu periodā, kad varētu izskatīt arī šo veco slimnīcu vai to ēku turpmāko pielietojumu. Vai tās izmantos veselības aprūpes jomā vai nodos kādām citām valsts pārvaldes institūcijām - to rādīs laiks un attīstības koncepcija.

Sēdes vadītājs. Paldies veselības ministram. Papildjautājumu limits ir izmantots, līdz ar to šis jautājums ir uzskatāms par izskatītu.

Pārejam pie šodienas darba kārtības otrā jautājuma. Tas ir deputātu Zaķa, Latkovska, Kampara, Āboltiņas un Mūrnieces jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim „Par ministriju nepamatotiem tēriņiem”.

Uz šo jautājumu ir saņemta Ministru prezidenta rakstiska atbilde, un, tā kā neviens no jautājuma iesniedzējiem uz šodienas jautājumu un atbilžu sēdi nav ieradies, varam uzskatīt, ka saņemtā rakstiskā atbilde jautājuma iesniedzējus ir apmierinājusi.

Šodienas darba kārtības trešais jautājums ir deputātu Circenes, Kariņa, Reira, Mūrnieces un Kampara jautājums veselības ministram Ivaram Eglītim „Par feldšeru darba nodrošināšanu”.

Vai ministra kungs vēlas sniegt vēl kādu papildinformāciju jau rakstiski sniegtajai atbildei?

I.Eglītis (veselības ministrs).

Faktiski mēs esam atbildējuši uz visiem jautājumiem pietiekami izsmeļoši. Es labprāt atbildētu uz konkrētu papildjautājumu.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā, ja Circenes kundzei ir papildjautājumi, viņa tos var uzdot.

I.Circene (frakcija „Jaunais laiks”).

Paldies par doto iespēju.

Latvijas Republikas Satversmes 111.pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību. Un veselība pieder ne vien pie cilvēka pamattiesībām, bet ir arī cilvēka dzīves kvalitātes, personīgās un ģimenes labklājības pamats.

Spriežot pēc tā, kas pašreiz ir lasāms saņemtajā atbildē, un zinot informāciju, ko ir sniegusi Sudrabas kundze Valsts kontroles ziņojumā, varam teikt, ka pagājušajā gadā primārajai veselības aprūpei nav izlietoti vairāk par desmit miljoniem latu. Vērtējot pēc tā, ko mēs pašreiz redzam 52 feldšerpunktos, tur noslēgtie līgumi 27 gadījumos ir samazināti līdz pusslodzei, bet 17 gadījumos - līdz 0,25 slodzēm, kas īstenībā nozīmē, ka feldšera alga ir 75 lati uz rokas.

Pašreizējā situācijā tas tiek pamatots ar efektīvu naudas izlietojumu. Pagājušajā gadā neefektīvi netika izlietoti 10 miljoni, bet ko mēs iegūstam, ja cilvēks vairs nenonāk pat pie feldšera, nemaz nerunājot par palīdzības saņemšanu no ģimenes ārsta? Kāds ir pamatojums? Kāpēc šiem feldšeriem netiek maksāta pilna alga, ja viņi strādā pilnu darbalaiku?

Sēdes vadītājs. Vārds Eglīša kungam.

I.Eglītis (veselības ministrs).

Te nu ir jāsaka, ka esošā politika attiecībā uz feldšeru punktu finansējumu tomēr ir iepriekšējā perioda politika, un šobrīd tā tiek ļoti nopietni pārskatīta. Burtiski pēc pirmā signāla es sapratu, ka feldšeru punkti tajās tālajās vietās lauku teritorijās, kurās ģimenes ārstu pakalpojumu pieejamība ir ierobežota vai tās vispār nav… Es tūdaļ izteicu savu viedokli, ka feldšeru punkti šajās vietās ir jāsaglabā.

Tieši otrādi! Feldšeru punktu darbībai ir jārod jauns pielietojums. Šobrīd mēs darba grupā izskatām jautājumu par to, ka feldšeri ir jāiesaista mājas aprūpē, nodrošinot mājas aprūpi kopā ar sociālajiem darbiniekiem tiem hroniski slimajiem pacientiem laukos, kuriem ir veselības problēmas. Ja viņi ir slimi, ja viņiem problēmas rada ambulatorā ārstēšana, tāpēc ka ir vesela virkne problēmu… Pastiprinot šo mājas aprūpi kopā ar sociālajiem darbiniekiem, šie slimnieki varētu arī nenonākt slimnīcās. Tādējādi viņi turpinātu ārstēties mājās, viņi nenoslogotu slimnīcas un valstij izmaksātu lētāk. Arī viņiem pašiem tas būtu veselīgāk un labāk.

Tā ka mēs šobrīd meklējam papildu pielietojumu, papildu funkcijas tiem feldšeriem, kuri strādā. Un šis jautājums tiks atrisināts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai jūs vēlaties uzdot vēl kādu papildjautājumu?

I.Circene. Gribētos teikt, ka es pēc atbildes to saprotu tā, un, iespējams, arī radioklausītāji šo atbildi saprot tā, ka ministra kungs garantē, ka feldšeriem tomēr tiks pārslēgti līgumi par pilnu slodzi ar viņu papildu izmantošanu.

Man ir vēl otrs jautājums. Ja man ir dota iespēja uzdot, tad es to arī izmantošu.

Otrs jautājums, kuru mēs uzdevām un uz kuru saņēmām arī atbildi, ir saistīts ar to, ka nav pieejami speciālisti, jo, ņemot vērā šos neizmantotos 10 miljonus, skaidri tiek parādīts, ka šajā sistēmā pēc būtības nav kārtības: speciālisti neslēdz līgumus, un cilvēkiem nav pieejami speciālistu pakalpojumi. Un vienīgā atbilde, ko mēs saņēmām, bija tāda, ka darba grupa strādā pie tā, lai nākamajā gadā speciālistiem uzlabotu samaksu. Tad varbūt būs šāda iespēja, jo slēgs šos līgumus, un tad cilvēki varēs aiziet pie speciālista.

Kā jūs domājat: varbūt tomēr ir iespējams jau no 1.jūlija pārslēgt šos speciālistu līgumus tādā veidā, ka šī nauda tiek izmantota cilvēku labā, nevis tā tiek saglabāta valsts budžetā kā neefektīvi izlietoti līdzekļi?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Circenes kundzei par jautājumu.

Vārds Eglīša kungam.

I.Eglītis. Es tomēr saprotu tā, ka šī lieta nav tik vienkārša. Mēs nevaram ar likumu piespiest privāti praktizējošus ārstus obligāti slēgt līgumus ar aģentūru par pakalpojumu sniegšanu un to apmaksu. Ja pakalpojuma sniedzējs ir pieņēmis lēmumu neturpināt vai vispār neattīstīt attiecības ar aģentūru, tad viņam tādas tiesības ir dotas. Pašreizējie dati liecina par to, ka šo pakalpojumu sniedzēju skaits, kuri gribētu praktizēt brīvi, ir samazinājies. Aģentūra 2008.gadā ir noslēgusi līgumus ar privāti praktizējošiem ārstiem, un to ir vairāk nekā 2007.gadā, taču, pastāvot jebkādām bažām… vai pieaugot bažām par to, ka šādu privāti praktizējošu ārstu… īpatsvars varētu pieaugt un ka mums varētu parādīties sociāli aizsargājamas grupas, kuras nespētu pakalpojumus iegādāties brīvā tirgū, valstij būtu jāizstrādā programma - un mēs to darīsim -, lai šīs sociālās grupas aizsargātu un sniegtu tām šos speciālistu pakalpojumus.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātei Ingrīdai Circenei par jautājumiem.

Paldies veselības ministram Ivaram Eglītim par atbildēm.

Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu.

Uz redzēšanos.

Balsojumi

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
Datums: 08.05.2008. 09:08:24 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2319 nodošanu komisijai

Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā
Datums: 08.05.2008. 09:12:32 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2333 nodošanu komisijai

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"
Datums: 08.05.2008. 09:23:10 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2341 nodošanu komisijai

Grozījums "Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"
Datums: 08.05.2008. 09:29:34 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2346 nodošanu komisijai

Datums: 08.05.2008. 09:38:54 bal007
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam I.Godmanim "Par Ministru kabineta paveikto"
Datums: 08.05.2008. 10:10:00 bal008
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.2260

Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (2.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 10:13:28 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2352 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 10:17:06 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2337 pieņemšanu 3.lasījumā

Jaunatnes likums (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 10:21:42 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2338 pieņemšanu 3.lasījumā

Attīstības plānošanas sistēmas likums (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 10:25:42 bal013
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Attīstības plānošanas sistēmas likums (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 10:27:16 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2357 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 10:28:28 bal015
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 10:30:18 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2358 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Ārstniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:08:24 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2362 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa likumā (1.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:10:04 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2251 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību" (1.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:11:32 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2252 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (2.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:12:52 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2342 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:17:02 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2353 pieņemšanu 2.lasījumā

Pārapdrošināšanas likums (2.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:28:48 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2354 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem" (2.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:35:28 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2355 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Muitas likumā (2.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:37:12 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2356 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:38:38 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2253 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:40:18 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2363 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Enerģētikas likumā (2.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:41:56 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2364 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:43:10 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2336 steidzamību

Grozījums Elektroenerģijas nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:43:38 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2336 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:45:14 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2360 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Imigrācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:47:54 bal032
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījums Imigrācijas likumā (3.lasījums)
Datums: 08.05.2008. 11:48:30 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2361 pieņemšanu 3.lasījumā