Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 13.marta sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” otrajam lasījumam un iekļaut attiecīgo lēmuma projektu Saeimas šā gada 13.marta sēdes darba kārtībā. Vai kolēģiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem darba kārtībā? Es saprotu, ka Latkovska kungam ir iebildumi? (No zāles dep. A.Latkovskis: „Nav!”) Latkovska kungam nav iebildumu. Arī citiem deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2008.gada 13.marta sēdes darba kārtībā un sadaļā „Lēmumu projektu izskatīšana” iekļaut lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam „Invaliditātes likums”. Vai kolēģiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD)”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Arī Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam skatīt šodienas sēdes darba kārtības sadaļu „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Mitrofanova, Buhvalova un Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts var runāt „par”, viens deputāts var runāt „pret”.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam. Acīmredzot viņš runās „par” likumprojekta nodošanu komisijai.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Kā jums visiem ir zināms, Jūlija un Gregora kalendāri nesakrīt, bet pareizticīgo Lieldienas ar katoļu un luterāņu Lieldienām sakrīt visai reti, tāpēc pareizticīgo Lielā piektdiena parasti ir darbdiena. Domājams, jūs zināt arī to, ka skaita ziņā, pēc oficiālajiem statistikas datiem, pareizticīgie pēc lieluma ir trešā konfesija Latvijā. Pastāv vēl arī daudz drošāka pazīme, kas liecina par ticīgo skaitu, - tie ir mirušo un jaundzimušo reģistrācijas dati, kas atspoguļo pēc pareizticīgo rituāla apglabāto vai kristīto cilvēku skaitu. Un šie dati liecina, ka pareizticīgo konfesija pat tad, ja neņem vērā vecticībniekus, skaita ziņā ierindojas pirmajā vietā, pārspējot gan katoļus, gan luterāņus.

Pareizticība bija arī pirmais kristietības paveids, kas parādījās Latvijas teritorijā sensenos laikos, turklāt pareizticība netika iedēstīta vietējo iedzīvotāju dvēselēs ar uguni un zobenu. Pareizticīgi joprojām ir daudzi tūkstoši latviešu, to skaitā ne mazums izcilu personu. Dažos pareizticīgo dievnamos dievkalpojumi pilnībā tiek noturēti latviešu valodā. Un tas tā ir ne tikai Rīgas Debesbraukšanas baznīcā, kuras draudzes loceklis kādreiz bija dzejnieks Aleksandrs Čaks un kurai daudzas freskas ir gleznojis mākslinieks Voldemārs Irbīte. Dievkalpojumi latviešu valodā regulāri notiek arī Kolkas Kristus Piedzimšanas baznīcā, Kosā, Ainažos, Salacgrīvā, Nītaurē, Limbažos, Jēkabpilī un citur.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai „pret” runāt neviens nav pieteicies? Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu…? (No zāles dep. J.Dobelis: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 1, atturas - 49. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Rasnača un Kalniņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” šā likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mūsu valstī nav īstas attieksmes pret nopietnām lietām - tām, kuras skar mūsu pagātni un kuru sekas mēs izjūtam vēl šodien.

Ir taču ļoti skaidri saprotams, ko mūsu valstij ir nodarījusi 1940.gada 17.jūnija okupācija, cik cilvēku ir cietuši - simtiem tūkstošu, kādas materiālās vērtības ir iznīcinātas, un tā tālāk.

Apvienībai „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK savā laikā pēc lielas pretestības izdevās Saeimā panākt to, ka 17.jūnijs tiek atzīts par Latvijas Republikas okupācijas dienu. Taču, neskatoties uz to, ir saskatāma kaut kāda gļēva, bailīga attieksme, izvairīšanās, vienmēr gandrīz vai taisnošanās, tiklīdz ir dzirdams vārds „okupācija”.

Diemžēl to nākas novērot arī starptautiskajos saietos, nemaz nerunājot par kaut kādām divpusējām sarunām ar it kā vajadzīgajiem starptautiskajiem partneriem. Ko tas dod? Tas dod iespēju visādiem tūtiņdreijeriem, jefiņiem, visādiem blandoņiem un mukaušiem dažādi izākstīties, runājot par to, kas Latvijā ir noticis. Tā vairs nav nekāda vārda brīvība, ja katrs šitāds te var atļauties aizskart citus. Ir taču mums sodi par goda un cieņas aizskaršanu. Kāpēc mums nevarētu būt stingrāki sodi par valsts goda un cieņas aizskaršanu? Un, ja mums valstī būtu nopietna attieksme pret to, kas skar mūsu pagātni, tad mums nevajadzētu katru gadu šādi ņemties ap 16.martu, kas kļūst jau nožēlojami, tā vietā, lai ar stingru roku noliktu pie vietas visus tos, kuri ņirgājas par leģionāriem, visus tos, kuri ņirgājas par Latvijas pagātni. Taču notiek kaut kāda savdabīga, īpatnēja vārdu apmaiņa.

Pie kā tas noved? Ja jau valsts pati nav spējīga iedibināt savā vidē attieksmi pret nopietnām lietām, tad attieksme pret mūsu valsti tomēr parādās. Nupat pasaules čempionātā par godu mūsu sportista panākumiem mastā tika uzvilkts Lietuvas karogs, un laikam neviens par to īpaši nebrīnījās. Mēs paši esam radījuši šādu stāvokli ar to, ka mēs pret nopietnām lietām neprotam nopietni izturēties.

Tagad atkal būs jauni spēki, jauni varoņi - viens nacionālāks par otru, tikai, paskatoties šo nacionālo varoņu pagātnē, ir redzama pavisam cita aina.

Un tāpēc, cienītie kolēģi, izrādīsim savu attieksmi pret to, kā mēs vērtējam tos tipus, tos nekauņas, kuri atļaujas publiski apšaubīt Latvijas okupācijas faktu - šo faktu, kas mums ir tik daudz ļauna nodarījis, ka tā sekas mēs jūtam vēl šodien.

Sēdes vadītājs. Paldies. „Pret” likumprojekta nodošanu komisijai runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijām? (No zāles: „Nav iebildumu! Ir! Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 21, atturas - 25. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”) un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Ķikustes, Repšes, Kampara un Mūrnieces iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs ierosinām vienu mazu, bet, manuprāt, ļoti, ļoti būtisku uzlabojumu pašvaldību turpmākajā darbā.

Kāda problēma ir atklājusies līdzšinējā periodā? Kuru jautājumu likumdevējs nav atrisinājis un tādējādi nav izpildījis savu pienākumu?

Pašvaldību likums šobrīd paredz, ka gadījumos, kad pašvaldība izdarījusi būtiskus pārkāpumus savā darbībā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs var virzīt uz Saeimu lēmuma projektu par pašvaldības atstādināšanu. Savukārt tad, kad pašvaldības vadītājs ir uz ilgāku laiku par būtiskiem noziegumiem izolēts no savu tiešo pienākumu pildīšanas, principā likums nedod nekādu iespēju nedz pašvaldībai, nedz ministram, nedz Saeimai, nedz vēl kādai valsts institūcijai iejaukties šajā situācijā.

Es domāju, ka jebkurš no mums saprot, ka pašvaldības vadītāja atrašanās prom no savu tiešo pienākumu pildīšanas, tas ir, atrašanās apcietinājuma vietā sakarā ar to, ka viņam ir izvirzīta apsūdzība krimināllietā, manuprāt, ir ļoti, ļoti būtisks iemesls, lai dotu iespēju citam pildīt šo pienākumu. Diemžēl šī it kā vienkāršā ētiskā lieta Latvijā netiek darīta, un tāpēc mēs aicinām šo it kā pašsaprotamo jautājumu tomēr atrisināt likumdošanas ceļā, tātad likumā ierakstīt šo nelielo, bet būtisko grozījumu, ka gadījumos, ja pašvaldības vadītājs vairākus mēnešus nav spējis pildīt dēļ apcietinājuma un apsūdzībām savus tiešos pienākumus, ministrs var šo pašvaldības vadītāju atstādināt.

Kolēģi, aicinu priekšlikumu atbalstīt, jo tas ir nevis politisks, bet tīri racionāls, pašvaldību darbu uzlabojošs priekšlikums!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Kamparam.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es runāšu ne tik daudz pret būtību, cik pret šo priekšlikumu. Likums ir atvērts, un es lūdzu kolēģus no frakcijas „Jaunais laiks” šo savu priekšlikumu ietvert atvērtajā likumā un neradīt jaunu precedentu un jaunus grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 33, atturas - 31. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Cienījamie kolēģi, pārejam pie šodienas sēdes darba kārtības sadaļas „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” izskatīšanas.

Pirmais šīs sadaļas punkts - „Paziņojums par Ineses Šleseres 9.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, kas runās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augstā Saeima! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Ineses Šleseres 2008.gada 29.februāra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņa bija nolikusi uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, viņai tiek atjaunotas deputāta pilnvaras. Deputāta pienākumus tātad beidz pildīt Vjačeslavs Stepaņenko, kurš iestājās Saeimā no Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” vēlēšanu apvienības Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 5.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu.

Es aicinu deputāti Inesi Šleseri ieņemt vietu un vienlaikus vēlos mūsu visu vārdā pateikties mūsu kolēģim Vjačeslavam Stepaņenko par darbu 9.Saeimā. (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi, sakarā ar to, ka ir nepieciešams pārinstalēt balsošanas iekārtu, ir nepieciešama 15 minūšu ilga tehniskā pauze. Tiekamies Sēžu zālē pulksten 9.35.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 2008.gada 13.marta sēdi.

Pirms turpinām sēdi, lūdzu visus izņemt balsošanas karti no balsošanas iekārtas un ievietot atpakaļ, lai sistēma jūs atkal atpazītu.

Un, pirms turpinām skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums būtu jālemj par vēl dažām izmaiņām tajā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut apstiprinātajā šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība ir grozīta.

Ir saņemts arī desmit Saeimas deputātu iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Dukšinska atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tagad, cienījamie kolēģi, turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Lēmuma projekts „Par Ojāra Druka-Jaunzemja atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns ir saņēmis senatora Druka-Jaunzemja iesniegumu, kas parakstīts šā gada 15.februārī. Šajā iesniegumā senators lūdz atbrīvot viņu no senatora amata pēc paša vēlēšanās ar 2008.gada 31.martu.

Juridiskā komisija uzklausīja iemeslus un pamatojumu un saņēma informāciju, ka senators ir sasniedzis pensijas vecumu. Līdz ar to Juridiskajai komisijai nebija vairs nekādu jautājumu.

Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu: „Ar šā gada 31.martu atbrīvot Ojāru Druku-Jaunzemi no Augstākās tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.”

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ojāra Druka-Jaunzemja atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Antras Tiltiņas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu iecelt Antru Tiltiņu Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā.

Juridiskā komisija apkopoja visu saņemto informāciju, izvērtēja to un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu „Par Antras Tiltiņas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Antras Tiltiņas iecelšanu par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Dukšinska atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāva”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Dukšinska atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāva”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavoja un izskatīja otrajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”.

Pavisam tika izskatīti deviņi priekšlikumi.

1. - zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 3. - zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 5. - zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Dz.Jaundžeikars. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 7. - zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. Un 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniegusi otrajam lasījumam likumprojektu „Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā”. Šajā laikā tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. - zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums, kurš ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 2. - arī zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Dz.Jaundžeikars. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.2146 - likumprojektu „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Pavisam uz trešo lasījumu ir saņemti 19 priekšlikumi, kuri tika izskatīti komisijas sēdē.

1. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 2. - īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Oskara Kastēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 6. - deputāta Cileviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Pareizi!” No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Borisa Cileviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 55, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Šmits. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 9. - deputātu Bērziņa un Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Šmits. 10. - deputātu Bērziņa un Stepaņenko priekšlikums, un 11. - deputāta Stepaņenko priekšlikums. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir ar numuru 12.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 13. - īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Kastēna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā, kurš ir ar numuru 14.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 15. - īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. 18. - bijušā finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Šmits. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC frakcija): „Taisnīgi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Šmits. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Konkurences likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2155. Jums ir izdalīts šāds dokuments, bet lūdzu pievērst uzmanību tam, ka tajā ir gadījusies tehniska kļūda, un tāpēc ir lūgums 30. un 31.lappusi aizstāt ar 30.A un 31.A lappusi.

Kopumā saņemti ir 46 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Artūra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam.

K.Gerhards (ekonomikas ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Godātie deputāti! Klātesošie! Paldies par iespēju piedalīties Saeimas sēdē un izteikt savu viedokli par tik būtiskajiem Konkurences likuma grozījumiem, kas ir raisījuši dažādas diskusijas sabiedrībā. Priekšlikums, par kuru uzstāties debatēs man ir šī iespēja, un arī citi mūsu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi, kas papildina šo Konkurences likuma redakciju, ir būtībā vērsti uz to, lai uzlabotu Konkurences padomes darba efektivitāti, lai tā kļūtu spēcīgāka un varētu vairāk laika veltīt nopietnāku konkurences pārkāpumu atklāšanai. Un, protams, ir arī citi nozīmīgi, būtiski šo Konkurences likuma grozījumu mērķi - atvieglot formalitātes uzņēmējiem un maksimāli novērst situāciju, kurā dominējošā stāvoklī vai monopolstāvoklī esošs uzņēmums spēj iedzīvoties uz patērētāju rēķina, izvirzīdams diskriminējošus noteikumus.

Kādā veidā tiks uzlabots Konkurences padomes darbs? Turpmāk Konkurences padome resursus varēs vairāk koncentrēt uz nozīmīgāku konkurences pārkāpumu atklāšanu. Līdz šim Konkurences padomei, īpaši attiecībā uz negodīgu konkurenci, bija jāizskata uzņēmumu civiltiesiskie strīdi, kuri nebija sabiedriski nozīmīgi. Lai dotu iespēju efektīvāk vērsties pret karteļu veidošanu un citiem nozīmīgiem konkurences tiesību pārkāpumiem, ir precizētas Konkurences padomes izpilddirekcijas tiesības, kā arī noteiktas uzņēmuma tiesības izmeklēšanas laikā. Tas ļaus izvairīties no strīdiem par normu piemērošanu un samazinās iespēju, ka Konkurences padomes lēmums varētu tikt atcelts procesuālu pārkāpumu dēļ. Piedāvātie priekšlikumi nodrošinās to, ka, veicot Konkurences padomes lēmuma pārsūdzēšanu tiesā, nevarēs tādējādi iesaldēt šā lēmuma izpildi. Piemēram, ja Konkurences padome ar savu lēmumu uzliks par pienākumu dominējošam uzņēmumam pārtraukt, piemēram, diskriminējošu noteikumu piemērošanu, tad arī lēmuma pārsūdzēšanas gadījumā uzņēmējam uzreiz, nevis pēc lēmuma spēkā stāšanās būs jāpārtrauc diskriminējošā prakse. Tas gan neattieksies uz soda naudu nomaksu, jo tās būs jāmaksā pēc tam, kad lēmums būs stājies likumīgā spēkā.

Tiktu saīsināts laiks no Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas līdz spēkā stāšanās brīdim, jo turpmāk tās lēmumi tiktu pēc būtības skatīti tikai vienā tiesu instancē - administratīvajā apgabaltiesā -, un kasācijas kārtībā tos skatīs Senātā (nevis tā, kā pašreiz, - gan rajona administratīvajā tiesā, gan apgabaltiesā un kasācijas kārtībā - Senātā; rezultāts bija tas, ka lietas izskatīšana turpinājās līdz pat septiņiem gadiem).

Kas tiks darīts, lai samazinātu formalitātes uzņēmējiem? Turpmāk, ja tirgus dalībnieki darbojas dažādos tirgos vai kopā nesastāda 15 procentus no tirgus apgrozījuma, viņi varēs iesniegt saīsināto ziņojumu par apvienošanos.

Un tagad par diskusiju, kas jau visu laiku ir bijusi Saeimas atbildīgajā komisijā, sadarbojoties ar tirgotājiem, ražotājiem un patērētājiem.

Kādā veidā tad tiek piedāvāts pastiprināt lielo uzņēmumu uzraudzību?

Pirmkārt, ar preventīviem līdzekļiem. Pēc iespējas būtu jānovērš monopolu veidošanās. Tas tiks nodrošināts, rūpīgi izvērtējot uzņēmumu apvienošanās ietekmi uz patērētāju labklājību. Tiks atcelta obligātā dominējošā stāvokļa pazīme, ka attiecīgā tirgus dalībnieka tirgus daļai konkrētajā tirgū ir jābūt vismaz 40 procentiem. Turpmāk ikviens uzņēmums, kurš spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū, darbojoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem, tiks uzskatīts par dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu, neskatoties uz tā tirgus daļu. Praktiski tas nozīmē to, ka šim uzņēmumam būs aizliegts savu stāvokli jebkādā veidā ļaunprātīgi izmantot, tajā skaitā diskriminējot klientu vai nosakot netaisnīgi augstas cenas patērētājiem.

Ņemot vērā specifisko situāciju mazumtirdzniecībā, kur būtiska iepirkuma vara ir dažu lielveikalu ķēžu rokās, dominējošā stāvokļa konstatēšanai tiks noteikti specifiski kritēriji. Pietiek jau ar to, ka uzņēmējs, ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāja atkarību konkrētajā tirgū, spēj uzspiest saviem piegādātājiem netaisnīgus un ekonomiski nepamatotus noteikumus vai maksājumus. Šāds uzņēmējs savu dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā vairs nedrīkstēs izmantot, piemērojot vai uzspiežot netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, pirmkārt, attiecībā uz preču atgriešanu piegādātājiem, otrkārt, maksājumos par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā, treškārt, maksājumos par līgumu slēgšanu, ceturtkārt, maksājumos par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai un visbeidzot, piemērojot vai uzspiežot netaisnīgus un nepamatoti garus norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, kā arī diktējot netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par darījumu noteikumu pārkāpšanu.

Kāpēc šāda īpaša uzmanība ir pievērsta tieši mazumtirdzniecībai? Kā tas ir iespējams, ka ražotāji labprātīgi paraksta tik drakoniskus piegādes līgumus ar lielākajām tirdzniecības ķēdēm? Un, lūk, paši tipiskākie piemēri.

Ražotājam ir jāuzņemas viss risks arī par tām lietām, kuras viņš nespēj ietekmēt; piemēram, ražotājs atbild par preces kvalitāti arī tad, kad tā jau sen atrodas tirgotāja noliktavā, kā arī par nerealizēto preci. Nerealizētā prece ražotājam ir jāpaņem atpakaļ no tirgotāja, neskatoties uz to, ka sākotnēji tirgotājs ir rosinājis palielināt tās piegādes apjomu.

Ražotājs maksā tirgotājam daudz un lielu sadarbības maksu par visdažādākajiem veikala pakalpojumiem; gan par preces atrašanos veikala plauktā, gan par jauna veikala atvēršanu, gan arī par mārketinga aktivitātēm.

Visbeidzot ražotājs tiek sodīts ar nesamērīgi lielu soda naudu arī par nebūtiskiem pārkāpumiem, piemēram, par pusstundu ilgu preces piegādes aizkavējumu sastrēguma stundās, turpretī tirgotājs par saviem pārkāpumiem sodīts netiek.

Līgumos nav ierakstīts precīzs apjoms, cik daudz preču ir jāsaražo, tāpēc katrā brīdī tirgotājs var nosaukt jebkuru tās daudzumu, un ražotājam šī prasība ir jāizpilda. Tas ir savdabīgs „skaldi un valdi” noteikums. Ja pēkšņi kāds ražotājs sāks dumpoties un sacelsies pret netaisnīgajiem noteikumiem vai cenām, viņa nepiegādāto preci pilnībā aizstās cits ražotājs.

Un šis noteikums kalpo par pamatu tam, ka ražotāji nonāk pilnīgā atkarībā no lielajiem tirgotājiem, jo ražotāji ir ļoti elastīgi, viņi spēj cits citu aizstāt, vienkārši kāpinot ražošanas apjomu, taču viņi nepavisam nespēj elastīgi pārorientēt savas produkcijas plūsmu uz citu veikalu ķēdi cieši nostiprinātās sadarbības un loģistikas sistēmas dēļ. Un to ir apstiprinājuši arī Eiropas Komisijas secinājumi jau esošajās tiesvedībās, kas parāda, ka piegādātājs ciestu kritiskus zaudējumus, ja viņam nāktos atteikties no sadarbības ar mazumtirgotāju, kurš realizē vismaz 20% no piegādātāja saražotās produkcijas. Pie šādiem secinājumiem ir nonākusi ne tikai Ekonomikas ministrija, ne tikai Eiropas Komisija, bet arī konkurences uzraudzības iestādes daudzās citās Eiropas valstīs.

Ļaunprātīga tirgus varas izmantošana lielajām veikalu ķēdēm ir aizliegta gan Lielbritānijā, gan Austrijā, gan Vācijā, gan Ungārijā, gan Francijā un Slovākijā.

Kā šie grozījumi ietekmēs patērētājus? Tā kā visiem lielajiem tirgus dalībniekiem turpmāk tiks noteikti stingri aizliegumi ļaunprātīgi izmantot savu varu tirgū, tiks attīstīta godīga un vienlīdzīga konkurence gan starp ražotājiem, gan arī starp tirgotājiem, bet augstāka konkurence nozīmē plašāku izvēli un ilgtermiņā zemākas galacenas. Augsto cenu pamatiemesls patiesībā ir konkurences trūkums, ko Latvijā radījis starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm visstraujāk augošais pieprasījums, mainījušās iepirkšanās tradīcijas, lielā iepirkšanās sestdienās un tas fakts, ka ir iznīkuši daudzi mazie veikali.

Pēdējo piecu gadu laikā veikalu skaits ir samazinājies par 34 procentiem, tāpēc patērētājiem visefektīvākais risinājums, protams, būtu jaunu konkurentu ienākšana vai arī mazāko uzņēmēju apvienošanās. Taču šis solis ir pašu uzņēmēju un pašvaldību rokās, kuru varā ir piešķirt teritoriju jebkuram konkurentam uz vienlīdzīgu nosacījumu pamata.

Noslēgumā gribētu atgādināt, ka Latvijā kā brīvā tirgus ekonomikas valstī 70 procentus nacionālās bagātības dod privātsektors. Pastāvot augstai konkurencei, tas dod labumu visai sabiedrībai kopumā, tāpēc mums visiem ir jābūt atbildīgiem par to, lai nodrošinātu efektīvu konkurences uzraudzību.

Aicinu deputātus balsojot atbalstīt gan mūsu iesniegtos priekšlikumus, gan arī visu likumprojektu kopumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies ekonomikas ministram. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātam Krauklim ir kas piebilstams?

V.A.Krauklis. Es domāju, ministram bija ļoti izsmeļoša runa.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 3.priekšlikuma atbalstīšanu? Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): „Ļoti vajadzīgs!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 15. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 19. - deputāta Vitālija Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 20. un 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Man liekas, ka mums kaut kur pazuda 22. …

V.A.Krauklis. Nē, nē! Mums tikko pirms tam bija 22. …

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! 22.priekšlikums ir atbalstīts. Un 23.?

V.A.Krauklis. Tāpat ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

V.A.Krauklis. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 42. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 43. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 46. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Konkurences likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Ēku energoefektivitātes likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Ēku energoefektivitātes likums”. Trešais lasījums. Uz trešo lasījumu ir saņemti 25 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 8. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums - atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 16. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums - atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 18. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 20. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Ārbergs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Ēku energoefektivitātes likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar diviem dokumentiem - Nr.2157 un Nr.2157A.

Kopumā likumprojekta trešajam lasījumam tika Tautsaimniecības komisijā iesniegti un izskatīti 15 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 2.priekšlikums ir jāskata dokumentā Nr.2157A, jo pamatdokumentā ir dažas neprecizitātes.

2. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums - atbalstīts daļēji, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Arī 4.priekšlikums ir jāskata dokumentā Nr.2157A. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums - atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 8. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - atbalstīts daļēji, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 14. - aizsardzības ministra Vineta Veldres priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Trešais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeima! Jūsu uzmanībai tātad tiek nodots likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Trešais lasījums.

Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka jums ir izdalīts arī dokuments Nr.2158A. Tajā ir 35. un 49.lapaspuse, kas ir jānomaina pamatdokumentā - dokumentā Nr.2158.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 44 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ar redakcionāliem labojumiem ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums par Ministru kabineta kompetenci attiecībā uz iepakojuma apsaimniekošanu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 3.priekšlikums, ko iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, komisijā nav atbalstīts, jo komisija uzskata, ka par Ministru kabineta kompetenci saimnieciskās darbības veicēja radīto atkritumu apsaimniekošanas regulēšanā jau ir likumprojekta iepriekšējā lasījumā sagatavots visus lielākā vai mazākā mērā apmierinošs priekšlikums. Un līdz ar to komisija tagad nobalsoja tā, kā nobalsoja. Tā ka 3.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

I.Līdaka. 4. - deputāta Mitrofanova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Un 5.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija un lūdz jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums par vietējo pašvaldību pilnvarām attiecībā uz bīstamo atkritumu pārstrādes objektu izvietošanu - ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 7. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Jirgena iesniegts priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā. Šis ir ļoti būtisks priekšlikums, jo tas nosaka pašvaldību pienākumu nodrošināt dalītu atkritumu vākšanu savā teritorijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Līdaka. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir tātad atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Bergholca priekšlikums - atbildīgajā komisijā atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

I.Līdaka. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums par redakcionālām 13.panta izmaiņām - ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 11. - precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Arī 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Līdaka. 13. - atbildīgās komisijas sagatavots priekšlikums par Publisko iepirkumu likuma piemērošanu - ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 14. - atbildīgās komisijas sagatavots priekšlikums par atkritumu poligona apsaimniekotāja sniegtajām finanšu garantijām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 15. - Juridiskā biroja iesniegts redakcionāls precizējums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums par izmaiņām 20.⁵ pantā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums… Un 19. - redakcionāls precizējums… Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Un arī 17.priekšlikumu… Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir precizējums definīcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Un arī 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir precizējums definīcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

I.Līdaka. 22. un 23. - Juridiskā biroja priekšlikumi par 20.⁸ pantu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 24.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir precizējums definīcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums par bateriju un akumulatoru ražotāju tiesībām. Arī tas komisijai šķita atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums par bateriju un akumulatoru savākšanu bez maksas - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Arī 29. - daļēji atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 30.priekšlikums, ko sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir skatāms jums izdalītajā dokumentā Nr.2158A. Atbildīgā komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī šķita atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums par maksas noteikšanu atkritumu apsaimniekošanas zonās. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 34. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Jirgena priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iekļauts 36.priekšlikumā, kuru atbildīgā komisija ir sagatavojusi un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 37.priekšlikums ir saņemts no Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Jirgena par izmaiņām pārejas noteikumos. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Tāpat uz pārejas noteikumiem ir attiecināms arī 38. un 39.priekšlikums, kurus attiecīgi iesniegusi atbildīgā komisija un Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Lūdzu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 40. un 41.priekšlikums ir atrodami jums izdalītajā papildu dokumentā Nr.2158A. 40.priekšlikumu tātad ir sagatavojis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts un iekļauts 41. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Lūdzu to atbalstīt. Tāpat arī 43.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 44. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena sagatavoto priekšlikumu - pēc redakcionālas precizēšanas komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. Tas arī viss. Līdz ar to lūdzu atbalstīt trešajā, pēdējā, lasījumā likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 5, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Pārapdrošināšanas likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2032 un papildu dokumentu Nr.2129.

Daži vārdi par šo likumprojektu paketi. Tātad ne tikai par šo, bet arī par diviem nākamajiem likumiem, jo pārapdrošināšana ir it kā tā joma, kurā valsts neiejaucas. Tas mums ir tā kā zināms, tomēr šīs darbības regulācija šobrīd ir ietverta likumā, ko sauc par „Pārapdrošināšanas likumu”, un tas ir parādījies Saeimā. Tas ir noticis tāpēc, ka eksistē Eiropas Savienības direktīva, kas prasa, lai šim procesam būtu regulācija, jo Latvija darbojas kopējā Eiropas Savienības pārapdrošināšanas tirgū, tā darbojas arī ārpus tā, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, un tāpēc, lai nebūtu šīs diskriminācijas pret Latvijas klientiem, ir jābūt šai regulācijai, kas, kā es jau teicu, Eiropas Savienībā ir izstrādāta, un Latvijas valstij ir pienākums šīs direktīvas prasības arī izpildīt.

Protams, šā Pārapdrošināšanas likuma pamatuzdevums ir klientu aizsardzība. Kritēriji šajā Pārapdrošināšanas likumā ir tikpat atbildīgi un tikpat augsti kā Apdrošināšanas sabiedrību likumā. Latvijas Apdrošinātāju asociācija ir piekritusi šāda likuma pamatprincipiem, taču Latvijā pārapdrošināšanas sabiedrību praktiski vēl nav. Patiesībā Latvijā šobrīd ir tikai viena pārapdrošināšanas sabiedrība. Un šis nu ir tas pamatapstāklis, kura dēļ es lūdzu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstīto likumprojektu „Pārapdrošināšanas likums”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Pārapdrošināšanas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Rugāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Kā jau es minēju, šis ir viens no trim likumiem, kas skar vienu un to pašu regulācijas jomu, un līdz ar to saistībā ar jūsu jau tikko atbalstīto likumprojektu „Pārapdrošināšanas likums” ir nepieciešami precizējumi arī Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā.

Arī šī ir Eiropas Savienības prasība, kas atbilstoši direktīvai ir iestrādāta šajos likuma grozījumos. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu tos atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Rugāte. Otrajam lasījumam lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī šo - nu jau trešo - šīs nozares sakārtošanas likumprojektu. Ir veikti tikai nelieli grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”, un arī tos komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Rugāte. Šā likumprojekta apjoms ir ārkārtīgi neliels - tikai daži panti ar nelieliem grozījumiem -, tāpēc priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam ir īsāks - 26.marts, lai visus trīs likumprojektus otrajam lasījumam varētu iesniegt vienlaikus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Rugāte. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Upenieks.

G.Upenieks (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Likumprojekts ir saistīts ar Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu Latvijā.

Komisija to atbalstīja vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Gunāram Upeniekam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks doties pārtraukumā. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Intai Feldmanei.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Godātie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks pulksten 10.35 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Kārlis Leiškalns, Sarmīte Ķikuste, Visvaldis Lācis, Anatolijs Mackevičs, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis, Jānis Reirs, Ērika Zommere, Viktors Ščerbatihs un Artis Pabriks.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Paziņojumam vārdu lūdz deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm mūsu zālē!

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde šodien notiks pulksten 14.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!

Pirms mēs turpinām skatīt Saeimas sēdes šodienas darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Anatolija Mackeviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam šodien - 13.martā - bezalgas atvaļinājumu, un man ir priekšlikums iekļaut šo lēmuma projektu kā darba kārtības papildpunktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gunārs Upenieks.

G.Upenieks (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā”. Abi divi - gan šis, gan nākamais likumprojekts - ir ļoti līdzīgi. Gribētu teikt, ka viens birokrātijas solis attiecībā uz komercsabiedrībām būs mazāk, un tas nozīmē, ka sabiedrībā nevajadzēs vienus un tos pašus dokumentus iesniegt dažādās valsts iestādēs, kā arī nebūs jāapmaksā publikācija „Latvijas Vēstnesī”. Komisija šo likumprojektu atbalstīja vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gunārs Upenieks.

G.Upenieks (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā”. Šis likumprojekts ir identisks iepriekšējam, kas ir virzīts uz vienas pieturas aģentūras principiem. Komisija atbalstīja vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai”. Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu otrajam lasījumam. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Valers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi Prezidijā! Ļoti cienījamās deputātes un godātie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīja šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu savā 6.marta sēdē. Likumprojekts ir ļoti kompakts, ļoti loģisks. Tajā ir paredzētas ļoti pamatotas likuma izmaiņas.

Kā jau jūs redzat likumprojekta tekstā, pats būtiskākais apstāklis ir tas, ka likumā iepriekš paredzētajā termiņā, 2008.gada rudenī, nav iespējams projekta īstenošanu pabeigt nedz tajā sadaļā, kas attiecas uz publisko bibliotēku modernizāciju, nedz arī citādā ziņā. „Gaismas tīkla” ieviešana visās Latvijas bibliotēkās vēl turpinās, turpinās arī kursi lauku bibliotekāriem, apmācības, kursi datortehnikas un informācijas tehnoloģiju izmantošanā. Tā ka projekts ir jāturpina! Jāturpina ir arī projekta apjomīgā finanšu sadaļa, kurā ir paredzēts tikai 1.aprīlī uzsākt sarunas ar būvniekiem.

Šie termiņi līdz šim nav aiztikti, bet nu ir tiešām loģiski pienācis laiks pagarināt projekta īstenošanas termiņu. (No zāles dep. V.Buzajevs: „Par komisijas viedokli, lūdzu!”)

Likumprojekts paredz vēl trīs grozījumus, kas būtībā ir redakcionāla, tehniska rakstura. Viens no tiem attiecas uz tā likuma nosaukumu, kas regulē iepirkumu procedūru. Šobrīd tas likums saucas citādi - tas ir Publisko iepirkumu likums. Mums ir jākoriģē likumā lietotā terminoloģija.

Ir vēl divi tehniska rakstura grozījumi. Viens no tiem attiecas uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrību, kas ir, kā minēts projektā, gan līdzekļu atbalsta vācēja, gan arī darbojas Uzraudzības padomē. Saskaņā ar Sabiedrisko organizāciju likumu ir mainīts šīs organizācijas nosaukums.

Tātad šie grozījumi ir ļoti kompakti, ļoti korekti un ļoti loģiski. (No zāles dep. V.Buzajevs: „Par komisijas viedokli!” Dep. V.Agešins: „Komisija noraidīja!”)

Man ir jums jāziņo, ka sēdes laikā komisijā viedokļi dalījās. Diemžēl pārsvaru guva to deputātu viedoklis, kuri pašlaik neatbalsta Saeimas apstiprinātās valdības darbību un Valdības deklarāciju. Es kā deputāte noteikti atbalstītu šā likumprojekta tālāku virzību un atbalstītu šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet man ir jums jāziņo par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokli, kurš šajā gadījumā ir bijis neatbalstošs.

Es gribu jūs informēt arī par to, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu un aicinājusi Saeimu skatīt to steidzamības kārtībā. Komisija ir atbalstījusi likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Es gribu jums atgādināt vēl arī to, ka desmit deputāti ir lūguši iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā jautājumu par likumprojekta virzīšanu steidzamības kārtībā.

Taču šobrīd es aicinu jūs, godātie kolēģi, izteikt savu viedokli par atbalstu likumprojekta pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Kā jau Karina Pētersones kundze teica, ir saņemts desmit deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu atzīt likumprojektu par steidzamu. Mums ir jārīkojas saskaņā ar Saeimas kārtības rulli: pirms debatēm par likumprojektu pirmajā lasījumā mums ir jālemj par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 37, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Un tagad sākam debates.

Vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir ļoti īss, bet ļoti apjomīgs finanšu ziņā. Šā likumprojekta pieņemšana varētu izmaksāt Latvijas nodokļu maksātājiem vairāk nekā pusmiljardu latu. Protams, mēs varam to neapspriest; protams, mēs varam piešķirt šim likumprojektam steidzamību. Protams, mēs varam ignorēt to faktu, ka atbildīgā komisija - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija - noraidīja šo likumprojektu. Bet atcerēsimies par vēl vienu milzīgu gadsimta būvniecību - „zelta” tilta būvniecību! Tagad tas jau ir dārgāks nekā jebkurš līdzīgs vai lielāks projekts Eiropā. Un, manuprāt, Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekts izmaksās vēl dārgāk un tātad uzliks lielu nastu nodokļu maksātājiem. Tā ka atcerēsimies par „zelta” tiltu, kad balsosim par šo likumprojektu! Un ņemsim vērā, ka šis likumprojekts ir īss, bet - cik tas izmaksās nodokļu maksātājiem?!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Sandrai Kalnietei. Vārds deputātei Sandrai Kalnietei… (No zāles dep. S.Kalniete: „Atvainojiet, tā ir kļūme!”) Deputāte Sandra Kalniete atsakās no vārda.

Debatēs pieteicies arī Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Radzevičs. Lūdzu!

A.Radzevičs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Es, protams, pieļauju, ka katram, balsojot par šo likumprojektu, ir dažādi motīvi. Taču es redzu vienu būtisku motīvu, kura dēļ šo likumprojektu neatbalsta. Un redzu, kas ir tie, kas to neatbalsta, un kas ir tie, kas viņiem dzied līdzi.

Šo likumu jau no sākta gala nav atbalstījuši tie spēki, kas ir naidīgi Latvijas valstij. (No zāles: „O-o-o!”) (Zālē troksnis, aplausi, starpsaucieni.) Savulaik šo likumprojektu izskatīja Ministru kabinets, kuru vadīja Repšes kungs un kurā kultūras ministre bija Rībenas kundze, un tajā laikā šo likumu „Jaunais laiks” atbalstīja, jo uzskatīja, ka Latvijas Nacionālajai bibliotēkai jābūt.

Tā ka, ja kādam ir vēl kādi argumenti, kāpēc to nedarīt, tad lai viņš tos izstāsta. Bet ir skaidri redzams, ka kreisais flangs, kreisie spēki šo likumprojektu neatbalstīs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Sokolovskim, otro reizi.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Varbūt Radzeviča kungs arī par lielāko sabiedrības daļu, kura, kā aptaujas rāda, ir pret tik dārgas būvniecības uzsākšanu, teiks, ka viņi visi ir valstij naidīgi spēki? Protams, var par naidīgiem spēkiem nosaukt visus tos, kuri ir pret tādu līdzekļu izšķērdēšanu un kuri tātad varbūt daudziem no tiem, kuri grib realizēt šo projektu, nedos iespēju gūt uz tā rēķina peļņu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šodien Saeima balsos par likumprojektu, kurš paredz, kā īstenot šīs bibliotēkas celtniecību. Padomājiet par to! Mums jau ir piemēri. Dienvidu tiltu jau ceļ. Tā izmaksas jau sadārdzinājušās piecas sešas reizes. Un cik vēl būs jāmaksā?

Jā, varbūt šī bibliotēka mums vajadzīga. Bet - vai tā jāceļ tieši šajā laikā vai varbūt var drusciņ atlikt to bibliotēkas celtniecību? Vai mums nav citu problēmu, ar ko nodarboties? Nav nekā cita, ko darīt, kā tikai lemt par naudu, valsts naudu, kaut kādai bibliotēkai? Vai mums nepietiek bibliotēku? Man liekas, ka pietiek. Tā ka padomājiet, pārdomājiet! Neatbalstīsim to, ka šo likumprojektu izskatītu tieši steidzamības kārtā!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Pirmkārt, es gribu pateikt, ka Radzeviča kunga uzstāšanās ir nekorekta. Es domāju, ka cienījamais ierēdnis diemžēl tālāk par savu degunu neredz.

Lietas būtība. Iepriekšējā likumā bija pateikts, ka 2008.gadā bija jāpabeidz šī celtniecība. Likums diemžēl nav izpildīts. Neviens par to neatbild. Neviens neskaidro, kāpēc tas tā ir. Un, ja jau celtu tā, kā bija paredzēts likumā, tad šī bibliotēka izmaksātu daudz lētāk.

Nākamais. Skaidrs, ka uzcelt bibliotēku, uzcelt mākslas galeriju, uzcelt koncertzāli - tas viss ir godpilna misija. Bet vai ekonomika un finanses atļauj mums šodien to darīt? Patiešām, patiešām līdz pat pusmiljardam latu var aiziet šīs bibliotēkas celšanai! Vēl nav, tā teikt, ielikts neviens pamatakmens, bet 16 miljoni latu jau ir iztērēti uz šo celtni. Es domāju, ka mēs, neprasīdami tautas atļauju, izšķiežam nodokļu maksātāju līdzekļus. Bibliotēku cels par budžeta līdzekļiem, un tās celtniecība nekādā gadījumā neizmaksās 160 miljonus latu, tā izmaksās trīsreiz dārgāk!

Diemžēl es uzskatu, ka mums vajadzētu atturēties un nepieņemt šo lēmumu tagad.

Paldies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai deputātei Pētersonei ir kas bilstams komisijas vārdā?

K.Pētersone. Jā, paldies. Es vēlētos komisijas vārdā piebilst vēl vienīgi to, ka mēs komisijā skatījām Ministru kabineta iesniegto likumprojekta anotāciju.

Un faktiski es gribētu aizrādīt Sokolovska kungam, ka, debatēs izsakoties, vajadzētu tomēr būt precīzam.

Kad es viesojos britu parlamentā, tad uzzināju, ka britu parlamentam nav Kārtības ruļļa, bet tradīcijas noteic, ka deputāti nedrīkst melot. Un, ja opozīcijas deputāti kaismīgi kaut ko apgalvo, tad pozīcijas deputāti atļaujas kādreiz teikt tā: „Mans godātais draugs ir ļoti taupīgi izturējies pret taisnību jeb tā ekonomiski lietojis taisnības jēdzienu.” (No zāles dep. J.Sokolovskis: „Komisijas vārdā!”)

Un tāpēc es gribētu savam ļoti cienījamam draugam Sokolovska kungam komisijas vārdā teikt, ka viņš ļoti taupīgi apgājies ar taisnību. Jo, kā mēs komisijā redzējām, anotācijā teikts, ka Ministru kabinets ir savā sēdē apstiprinājis rīkojumu, kurā norādīts, ka izmaksas par abiem projekta īstenošanas posmiem nevar pārsniegt 164,67 miljonus latu.

Tā ka paldies par uzmanību. Ar šo argumentu es tad nu gribētu beigt. Komisijas vārdā es jūs nevaru aicināt likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, jo informēju jūs par komisijas viedokli.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 22, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu, kurā likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

K.Pētersone. Godāto priekšsēdētāj, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 18.martu. Un lūdzu likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 4.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Es atvainojos!

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam! Es saprotu, ka viņam ir cits priekšlikums.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.septembris, un likumprojekta izskatīšana - 11.septembra sēdē. Pamatojums: pēc budžeta izmaiņu pieņemšanas.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Vai jūs varētu precizēt, kurš septembris būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Nāciet, lūdzu, tribīnē. Ir kaut kādas problēmas ar jūsu mikrofonu.

V.Buzajevs. Mans ierosinājums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.septembris, un likumprojekta izskatīšana - 11.septembra sēdē. Pamatojums: pēc budžeta izmaiņu pieņemšanas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu vēl arī Dobeļa kungam! Viņš vēlas runāt par procedūru.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi, 4.aprīlis nav ceturtdiena. Es domāju, ka laikam bija doma par 3.aprīli. (Starpsauciens: „Septembris!”) Nē, patlaban ir runa par aprīli. Piedošanu, klausieties jūs tur, tanī galā!

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, lūdzu, ievērojiet ētikas normas.

J.Dobelis. Tātad runa ir par 3.aprīli.

Sēdes vadītājs. Jā, 3.aprīlis - tāds ir priekšlikums.

Lūdzu, atkārtojiet, Pētersones kundze, jūsu priekšlikumu, un tad liksim uz balsošanu saskaņā ar Saeimas kārtības rulli.

K.Pētersone. Es gribētu atvainoties saviem viscienījamākiem kolēģiem un sēdes vadītājam. Es neprecīzi minēju datumu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā. Lai arī stenogrammā ieviestos skaidrība, atkārtoju: lūdzu to skatīt otrajā lasījumā 3., nevis 4.aprīlī.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, tātad mums ir divi priekšlikumi. Viens priekšlikums ir šāds: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts, un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē - 3.aprīlī. Otrs priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.septembris, un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē - 11.septembrī.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms jābalso par tālāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva izteikto priekšlikumu - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 4.septembri un 11.septembrī likumprojektu otrajā lasījumā skatīt Saeimas sēdē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 44, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un tagad, lūdzu, balsosim par otru priekšlikumu: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts, un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē - 3.aprīlī. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 19, atturas - 2. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts, un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē - 3.aprīlī.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti pieci priekšlikumi.

1.priekšlikums ir saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.panta otrās daļas 2.punktu likumprojektā iekļautais Nacionālās drošības likuma grozījums -likumprojekts, kura reģistrācijas numurs ir 595/Lp9. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums - likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.595/Lp9. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 3.priekšlikums - likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.595/Lp9. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 4.priekšlikums - likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.595/Lp9. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 5.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to ir izskatīti visi iesniegtie priekšlikumi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 28.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2151.

Komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Ir saņemti seši priekšlikumi.

Sākumā nedaudz pastāstīšu par priekšlikumu būtību. Komisija konstatēja, ka līdz šim nav izpildīts likuma pārejas noteikumu 8. un 9.punkta nosacījums. Tas uzliek par pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kādā nekustamais īpašums bez atlīdzības nododams gan valsts augstskolām, gan arī citām atvasinātām publiskām personām.

Komisija to visu vērtēja. (Konkrēti ir runa par Šadurska kunga priekšlikumu, par ko mēs vēlāk arī balsosim.) Mēs komisijā tomēr nolēmām, ka dosim iespēju valdībai šīs lietas sakārtot, un atsevišķā vēstulē Ministru prezidenta kungam Ivaram Godmanim norādījām uz to, kādi darbi līdz šim nav izdarīti. Ceram, ka viņi turpmāk tos izdarīs.

Tagad izskatīsim katru no priekšlikumiem.

1. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Nolasīšu savu priekšlikumu: „Valsts vai pašvaldības mantu, tajā skaitā nekustamo mantu, var atsavināt, valsts dibinātām augstskolām, kuras ir atvasinātas publiskas personas, nododot bez atlīdzības. Šādi iegūtu nekustamo mantu augstskola var atsavināt, ieķīlāt, izīrēt, iznomāt vai citādi apgrūtināt tikai ar Ministru kabineta atļauju.”

Un nu, kolēģi, mazliet par šā priekšlikuma vēsturi. Jautājumam par augstskolu nekustamajiem īpašumiem ir ļoti sena vēsture. Vispirms ir jāmin 2005.gada augusts un grozījumi Augstskolu likumā, kas mainīja augstskolu statusu un deva tām iespēju pretendēt uz valsts mantas atsavināšanu.

2006.gada februārī tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu koncepciju. Pēc diviem mēnešiem koncepcija bija gatava, tā tika izsūtīta augstskolām, un likās, ka jautājums tiešām tiks risināts. Un tad sākās riņķadancis.

2007.gada martā Saeima, grozot šo pašu likumu, paredzēja pārejas noteikumus, kuros Ministru kabinetam uzdeva līdz pagājušā gada 1.oktobrim iesniegt Saeimā atbilstošu likumprojektu. Tātad likumdevējs bija skaidri paudis savu gribu un devis uzdevumu valdībai.

Pēc astoņiem mēnešiem šāda darba grupa tika izveidota. Interesanti, ka šī darba grupa tika izveidota vienu mēnesi pēc tam, kad likumā noteiktais termiņš jau bija pienācis. Kad pēc astoņiem mēnešiem šo darba grupu izveidoja, vēl pēc trim mēnešiem šī darba grupa sanāca uz pirmo sēdi un nonāca pie atziņas, ka ir jāizdara grozījumi vēl deviņos likumos, un šķiet, ka šis process būs bezgalīgs.

Man bija iespēja piedalīties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, un man radās iespaids par komisijas locekļu nedalītu vēlmi beidzot atrisināt šo jautājumu. Ir jāatzīmē, ka komisija izveidoja, manuprāt, ļoti racionālu kalendāro plānu, līdz kuram datumam valdībai ir jāiesniedz Saeimā jauni grozījumi šajā likumā, kā arī citos ar to saistītajos normatīvajos aktos.

Man ir liela cerība, ka Izglītības un zinātnes ministrija Ministru kabinetā tiešām rosinās šo lietu un ka Ministru kabinets pie šā jautājuma strādās. Tomēr, godātie kolēģi, man ir ļoti lielas bažas, vai, neskatoties uz to, ka visi ir it kā „par”, šis jautājums atkal nesāks mest kārtējos lokus. Es ļoti baidos, vai darba grupa savā nākamajā sēdē gribēs grozīt vairs tikai deviņus likumus, tā varbūt šiem grozāmajiem normatīvajiem aktiem pievienos vēl atziņu, ka ir jāgroza arī Satversmes 1.pants, ka ir jāgroza ANO Harta un varbūt ir jāizdara grozījumi arī Vecajā Derībā, lai šo jautājumu beidzot atrisinātu.

Kolēģi, es ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Es apzinos, ka šī pagaidām ir vēl deklaratīva norma, kura nedarbosies, kamēr nebūs izdarīti citi grozījumi, bet tomēr likumā būs skaidri iestrādāta norma, ka likumdevējs atbalsta to valsts vai pašvaldību nekustamo īpašumu, kas ir nepieciešami izglītības vajadzībām, nodošanu valsts dibinātām augstskolām īpašumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram Rolandam Brokam.

R.Broks (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs un cienījamie deputāti! Paldies par doto iespēju uzstāties debatēs. Runājot par deputāta Šadurska kunga ierosinājumu, kas paredz papildināt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 4.pantu ar sesto daļu, kura paredz bez atlīdzības nodot valsts dibinātām augstskolām īpašumā valsts vai pašvaldību mantu, jāteic, ka šī ideja ir principiāli atbalstāma.

Kā zināms, valsts dibinātām augstskolām ir atvasināts publiskās personas statuss, gluži tāpat kā pašvaldībām. Turklāt pašreiz spēkā esošā Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma redakcija paredz iespēju valsts mantu atsavināt pašvaldībai, kā arī pašvaldības mantu atsavināt valstij.

Ja Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā tiktu ietvertas šādas normas, tās valsts dibinātām augstskolām radītu vienlīdzīgas tiesības ar citiem atvasinātiem publisko personu subjektiem - pašvaldībām. Šāda situācija no likumdevēju puses noteikti būtu korekta.

Taču, runājot par konkrēto priekšlikumu, vēlos uzsvērt un vērst jūsu uzmanību uz to, ka Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma pārejas noteikumos jau ir ietverta norma, ka Ministru kabinets izstrādā grozījumus šajā likumā, kuri reglamentē nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības valsts dibinātu augstskolu īpašumā.

Un tieši tagad pie tā notiek darbs. Diemžēl ir jāatzīst, ka Šadurska kunga ierosinātie grozījumi, ja Saeima par tiem nobalsotu pozitīvi, raugoties no juridiskā viedokļa, nedotu iespēju nekustamo īpašumu nodot valsts dibinātām augstskolām, jo likuma 4.pants pēc būtības reglamentē nevis valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, bet gan reglamentē to personu loku, kas varētu ierosināt atsavināt mantu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Spurdziņa kungam ir kas piebilstams?

O.Spurdziņš. Paldies. Man nav nekas piebilstams, jo par komisijas vēlmi šo jautājumu sakārtot Šadurska kungs jau ļoti precīzi izstāstīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 45, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikumu, kas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts, likumprojektu papildinot ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurā ir sakārtots kalendārais grafiks. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums par šā likuma spēkā stāšanās laiku. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Priekšlikumus aicinu komisijā iesniegt līdz šā gada 31.martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs skatām nākamo darba kārtības punktu, mums ir jālemj vēl par diviem grozījumiem šodienas darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodien izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Ārijas Kozlovskas atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ir arī vēl otrs Juridiskās komisijas lūgums izdarīt grozījumu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Zaigas Vrubļevskas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu darba kārtībā? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tagad skatīsim nākamo šodienas darba kārtības punktu - likumprojektu „Attīstības plānošanas sistēmas likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Strādāsim, lūdzu, kolēģi, ar dokumentu Nr.2152! Uz otro lasījumu likumprojektam ir iesniegti 38 priekšlikumi.

1. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna kunga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 2. ir ministra Zalāna kunga priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 4. ir ministra Zalāna kunga priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas 5.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 6. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 7. ir deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums, kurš nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! No deviņiem attīstības plānošanas pamatprincipiem tikai vienā, kurā ir runa par atklātības principu, ir zināmas atrunas par to, ka šā atklātuma principa pielietošana var būt arī ierobežota.

Es uzskatu, ka šeit nav absolūti nekādas loģikas, tāpēc ierosinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, tad lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 42, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 8. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna kunga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 9. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna kunga priekšlikums - nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 10. - ministra Zalāna kunga priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 11. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums - daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 12. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 14. - ministra Zalāna kunga priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 15. - ministra Zalāna kunga priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstīts ir arī 19. - ministra Zalāna kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 20. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstu nav guvis ministra Zalāna kunga 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 22. - ministra Zalāna kunga priekšlikums - nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 23. - deputātu Plinera kunga un Buhvalova kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 24.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Deputāta Kučinska kunga 25.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 26. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ja šā likuma mērķis ir izstrādāt kaut kādu papildu instrumentu Ministru kabinetam, tad tā ir viena lieta. Ja tas tiešām veicina attīstības plānošanu kā tādu, tad, dzīvojot parlamentārā republikā, es domāju, ka šī sistēma ir jāvada komisijai vai padomei, vai jebkurai citai institūcijai, kuru būtu izvērtējis, atbalstījis, akceptējis parlaments - Saeima.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

O.Spurdziņš. Mēs atbalstījām Kučinska kunga priekšlikumu, ka šo uzraudzību nodrošina Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Šis ir 26.priekšlikums. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 34, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. Deputāta Kučinska kunga iesniegtais 27.priekšlikums ir guvis daļēju atbalstu un iekļauts komisijas priekšlikumā - 28.priekšlikumā -, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 29. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 30. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums - nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

O.Spurdziņš. 31. - ministra Zalāna kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 32. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 33. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas iesniegtajā 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī deputāta Kučinska kunga iesniegtais 34.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to visu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtajā 35.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 36. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Atbalstīts ir arī 37. - komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Un 38. - komisijas priekšlikums, kas nosaka spēkā stāšanās datumu, - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Paldies, kolēģi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Attīstības plānošanas sistēmas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Lūdzu noteikt par iesniegšanas datumu šā gada 7.aprīli.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Starptautiskās palīdzības likums”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2154. Gribu teikt, ka Ārlietu komisija 2008.gada 6.marta sēdē izskatīja un otrajam lasījumam atbalstīja likumprojektu „Starptautiskās palīdzības likums”.

Pirmajā lasījumā noteiktajā termiņā mēs esam otrajam lasījumam saņēmuši 12 dažādus priekšlikumus, un es jums tūlīt ziņošu par to, kā par šiem priekšlikumiem ir lēmusi Ārlietu komisija.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 4. - pašas Ārlietu komisijas sagatavots priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. Ārlietu komisija ir sagatavojusi arī 5.priekšlikumu, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. Mēs komisijā esam akceptējuši arī Juridiskā biroja iesniegto 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. Juridiskā biroja iesniegtais 7.priekšlikums sākumā tika atbalstīts, bet pēc tam, pēc ilgām debatēm, komisija nolēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… (No zāles dep. V.Orlovs: „Kā jābalso?”) Vai Orlova kungs uzstāj, ka vajag balsojumu? (No zāles dep. V.Orlovs: „Es vienkārši gribu saprast!”) Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 8. - Ārlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 10. - Ārlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Starptautiskās palīdzības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Bērziņš. Paldies par atbalstu, godājamie kolēģi! Termiņš - šā gada 28.marts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par prakses ārstiem””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie deputāti! Vispirms es savā un arī to citu deputātu vārdā, kuri, būdami mediķi, ir ievēlēti Saeimā, gribu izteikt pateicību visiem tiem deputātiem un Saeimas darbiniekiem, kuri otrdien atrada laiku un nodeva asinis.

Tagad sāksim strādāt ar dokumentu Nr.2159 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par prakses ārstiem””.

Iesniegti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no Sociālo un darba lietu komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Arī 2.priekšlikums ir no Sociālo un darba lietu komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Arī 3.priekšlikumu sagatavoja komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Līdz ar to lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par prakses ārstiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Orlovs. Ņemot vērā to, ka šis likums ir ļoti saistīts ar Pacientu tiesību likumu un komisija lūdz virzīt šos likumprojektus paralēli, priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 2.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Tagad strādāsim ar dokumentu Nr.2160 - likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā”.

Iesniegti 26 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 3.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 4. - veselības ministra Ivara Eglīša priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

V.Orlovs. 5. - priekšlikums, kuru sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 6. - deputātes Sarmītes Ķikustes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Nav atbalstīts 8. - veselības ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

V.Orlovs. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 10. - veselības ministra priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, par kuru mēs jau nolēmām, ka tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 11. - veselības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 12. priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Atbalstīts ir arī 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 14. priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 15. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Atbalstīts ir arī 16. - veselības ministra priekšlikums. Tas iestrādāts 18.priekšlikumā, kuru sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Arī 17.priekšlikums atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 19. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Atbalstīts ir arī komisijas sagatavotais 20.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Atbalstīts ir arī 21.priekšlikums, ko sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Komisija neatbalstīja 22. - deputātes Ķikustes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputātes Sarmītes Ķikustes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 49, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Orlovs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Atbalstīts ir arī 24. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. 25. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Atbalstīts ir arī 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Orlovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Orlovs. Šā gada 7.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD)”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2170 - likumprojektu „Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD)”.

Minētā nolīguma pamatā ir vienošanās starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, un šī vienošanās paredz, ka šis nolīgums tiek ratificēts visu valstu parlamentos.

Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD)” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. Šā gada 20.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2171 - likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu”.

Godājamie kolēģi! Šī ir konvencija, ar kuru Latvija pievienojas Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centram (ECMWF) jeb, vienkāršākā valodā runājot, Eiropas galvenajai meteoroloģiskajai institūcijai, kas faktiski nodrošina zemeslodes atmosfēras pārraudzību un pārskatīšanu ik stundu un kas nodrošinās arī to, ka mēs saņemsim patiesu informāciju par laika prognozi… Es gribētu teikt - patiesāku informāciju par laika prognozi, kā arī precīzāku prognozi par to, kas varētu notikt ar laikapstākļiem nākamajās 15 dienās.

No mūsu lēmuma ir atkarīgs, cik ātri mēs šo informāciju saņemsim, un tāpēc komisijai ir priekšlikums nobalsot par šā likumprojekta steidzamību un nobalsot par šo Konvenciju tieši šodien arī otrajā lasījumā, lai mēs jau ar 1.aprīli varētu saņemt šo precīzo informāciju.

Gribu vēl piebilst to, ka šī precīzā informācija ir vajadzīga ne tikai mums - cilvēkiem, kuri skatās laika ziņas, bet tā ir ārkārtīgi svarīga arī zvejniekiem, kuri brauc jūrā, tā ir ārkārtīgi svarīga drošības struktūrām, aviācijai, satiksmei, tā ir svarīga arī zemniekiem, lai apmēram zinātu, kā rīkoties ar ražu, un tā tālāk, un tā joprojām.

Godājamie kolēģi! Aicinu jūs nobalsot par šā dokumenta steidzamību, nobalsot par to pirmajā lasījumā un pēc tam arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECNWF) sadarbības līgumu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Sakarā ar to, ka Latvija pievienojas šai starptautiskajai konvencijai un faktiski nekādi priekšlikumi, grozījumi vai labojumi šajā konvencijā nav iespējami, aicinu jūs atbalstīt tās tūlītēju izskatīšanu šodien arī otrajā lasījumā un šo jautājumu slēgt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Pārejam pie šodienas sēdes darba kārtības nākamās sadaļas izskatīšanas. Lēmuma projekts „Deklarācija „Par 1932. un 1933. gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! 2006.gada 28.novembrī Ukrainas Republikas parlaments pieņēma likumu par 1932. un 1933.gadā Ukrainā izraisīto badu - golodomoru. Savukārt Ukrainas prezidents, parakstot šo likumu 2007.gada sākumā, vērsās pie visu valstu vadītājiem ar aicinājumu atbalstīt ar rezolūcijām šā golodomora atzīšanu. Un, otrkārt, viņš vērsās arī pie nacionālajiem parlamentiem un aicināja nosodīt golodomoru un atzīt to par genocīdu pret ukraiņu tautu.

Gribu jūs, kolēģi, informēt, ka Ārlietu komisija ļoti nopietni vairākās sēdēs izskatīja šo sākotnēji Dzintara Rasnača iesniegto dokumentu. Pa šo laiku mums ir bijušas vairākas tikšanās arī ar Ukrainas Republikas vēstnieku. Mēs esam savākuši arī visu informāciju par to, kas tad ir noticis pēc Ukrainas prezidenta aicinājuma pasaules valstu vadītājiem. Gribu, kolēģi, jūs informēt, ka paziņojumu par golodomoru ir pieņēmuši 15 valstu parlamenti, un es uzskaitīšu šīs valstis. Tā ir Argentīna, Austrālija, Azerbaidžāna, Beļģija, Čehija, Gruzija, Igaunija, Itālija, Kanāda, Lietuva, Polija, Portugāle, ASV, Spānija un Ungārija. Pēc diskusijām Ārlietu komisijā tika nolemts, ka mēs izveidosim savu redakciju un nobalsosim „par” līdzvērtīgu atbalstu Ukrainai.

Mēs, uzreiz gan jāsaka, konstatējām, ka šī rezolūcija nav vērsta ne pret kādu citu konkrētu trešo valsti. Šī rezolūcija vienkārši ir fakta konstatējums par briesmīgo nodarījumu, kāds Ukrainas tautai tika nodarīts 1932. un 1933.gadā, kad Ukrainā, Pievolgā un citur faktiski bija ļoti laba labības raža. Taču Padomju Savienībai bija starptautiskās saistības, un tai bija jāizpilda eksporta pasūtījums. Tā rezultātā veselas teritorijas tika aplenktas ar armiju. Armija tur tika iedzīta iekšā un faktiski tika atņemta visa labība. Tā rezultātā Ukrainā apmēram piektdaļa iedzīvotāju nomira badā.

Šādas lietas nekad pasaulē vairs nedrīkst atkārtoties, un tāpēc mēs uzskatījām, ka ir svarīgi pievienoties to valstu grupai, kuras ir atbalstījušas šo Ukrainas valdības un Ukrainas prezidenta aicinājumu, un nosodīt šāda veida lietas, atgādinot pasaules sabiedrībai par to, kādas briesmas ir notikušas pagājušajā gadsimtā.

Godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo dokumentu un nobalsot „par” to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es uzaicinu visus šeit sēdošos Saeimas deputātus lielā vienprātībā un ar ievērojamu balsu vairākumu atbalstīt šo deklarāciju.

Šīs deklarācijas atbalstīšana ir nepieciešama vairāku iemeslu dēļ.

Viens no iemesliem ir tas, kā to ir atzinusi ne tikai Eiropas, bet arī pasaules ievērojamāko politiķu un vēsturnieku daļa, ka Krievijas impērija nekad vairs netiks atjaunota, ja būs spēcīga nacionāla, neatkarīga Ukrainas valsts.

Otrs iemesls ir tāds, ka mums tas ir jādara Ukrainas ukraiņu un Latvijas ukraiņu labad. Proti, vēl pirms gada Kijevā - Ukrainas galvaspilsētā -, kur ukraiņi sastāda majoritāti, laikraksti un žurnāli ukraiņu valodā tika pārdoti mazākā skaitā nekā krievu valodā. Tik tālu ukraiņu tautu jau ir skāris rusifikācijas vilnis. Mums viņiem ir jāpalīdz ar šo deklarāciju, un mēs palīdzēsim. Ja viņi zinās, ka arī salīdzinoši mazā Latvija atbalsta viņu nacionālos centienus, tas nāks viņiem par labu.

Līdzīgs stāvoklis ir arī Latvijā. Latvijas ukraiņu bērnu vairākums diemžēl neapmeklē mūsu valsts dibināto ukraiņu skolu, bet apmeklē krievu skolu. Arī pie mums tātad turpinās rusifikācijas process.

Kādā veidā tas turpinās? Es jums ar tiešu, precīzu piemēru parādīšu, kā tas notika Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē pirms divām nedēļām.

Tajā Pilsonības likuma izpildes komisija sēdē apsprieda Latvijas Pirmās partijas biedra un īpašu uzdevumu ministra integrācijas lietās Kastēna iesniegto multikulturālisma atbalstīšanas projektu…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Lāča kungs, lūdzu, runājiet par deklarāciju!

V.Lācis. Daudzes kungs, tas būs tieši par lietu - par to, ka mums ir jāatbalsta arī Latvijas ukraiņi ar šo paziņojumu.

Būs! Pacietieties! Es nemaz nepārkāpju reglamentu.

Proti, septiņi latviešu deputāti šinī komisijā lielā vienprātībā noraidīja Kastēna ierosināto multikulturālisma ideju, un tikpat lielā vienprātībā pieci prokrievisko partiju deputāti atbalstīja šo ideju. Taču visinteresantākais bija tas, ka pieklājīgu vārdu sadursmju laikā pie manis personīgi ar retorisku jautājumu griezās bijušais Latvijas Pirmās partijas Saeimas deputāts Stepaņenko un man jautāja (visi kolēģi to dzirdēja): „Lāča kungs, bet kā tad lai es neatbalstu multikulturālisma ideju, jo mans tēvs ir ukrainis, bet māte ir poliete?” Ko es šim kungam varēju atbildēt? Es teicu: „Redziet, jūs esat…” „Kas es esmu?” viņš man jautāja tāpat kā Valsts prezidents Zatlers vienreiz nejauši jautāja. Es teicu: „Redziet, jūs esat rusificēts slāvs!” Cita atbilde man nevarēja būt. Un es uzskatu, Stepaņenko, ka tad, ja jūs esat īsts ukrainis, jums ģimenē nav jārunā vis krievu valodā, bet gan jārunā ukraiņu valodā, un jums mājās pie sienas vajadzēja būt ukraiņu nacionālā partizānu vadoņa Banderas fotogrāfijai un hetmaņa Skoropadska fotogrāfijai, kurš 1918.gadā dibināja Ukrainas valsti. (Izsaucieni no zāles. Dep. J.Pliners: „Par tēmu! Stepaņenko nav zālē!”)

Sēdes vadītājs. Lāča kungs, es jums atkārtoti aizrādu…

V.Lācis. Lūk! Un viņa māte esot poliete. Nu tad jums ir jāzina… Viņa gan šeit nav klāt, ka Krakovā pēc Polijas okupācijas satikās gestapo virsnieki…(No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Par tēmu!”)

Sēdes vadītājs. Lāča kungs, lūdzu, runājiet par deklarāciju!

V.Lācis. …un nolēma, ka poļu nacionālisms ir jāiznīcina.

Tātad mums ir jāatbalsta šis lēmuma projekts arī ukraiņu labad un latviešu… Latvijā dzīvojošo ukraiņu labad.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es aicinu tiešām nenovirzīties no lēmuma projekta un runāt par deklarāciju, par kuru mēs šobrīd runājam pirmajā lasījumā.

Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi!

Es gribētu runāt par tiem dažiem priekšlikumiem, kurus ir iesniedzis deputāts Uldis Grava, lai papildinātu šo dokumentu.

Runa ir par to, ka mēs faktiski nevienā no dokumentā esošajām rindkopām skaidri nepasakām, ka šeit runa ir par genocīdu. Un es gribētu arī iebilst manam godājamajam kolēģim Andrim Bērziņam, ka tie fakti, kurus jūs minējāt sākumā, lai pastāstītu, kādā veidā šis lielais bads Ukrainā veidojās, ir novecojuši. Taču jaunākie pētījumi pierāda, ka sistemātiskās un administratīvi īstenotās metodes tomēr bija vērstas uz Ukrainas zemniecības kā šķiras iznīcināšanu.

Es vēlos arī atkārtoti uzsvērt, ka apspriežamais dokuments nav vis tiesību akts, bet gan politisks dokuments, kurā parlaments pauž savu politisko vērtējumu par lielo badu Ukrainā. Un parlamentārieši vienmēr ir brīvāki savā valodā nekā valdības pārstāvji. Turklāt es gribu arī atgādināt, cik ļoti mums Latvijā bija nozīmīgs tas citu valstu parlamentu atbalsts, kuru pēc 1990.gada 4.maija mūsu neatkarībai sniedza dažādu valstu parlamentārieši, un piebilst, ka tolaik valdības klusēja.

Politiskajām deklarācijām ir liela nozīme, lai virzītu likumdošanas procesu. Tieši tāpēc es lūdzu atbalstīt šo deklarāciju, un es lūdzu atbalstīt arī deputāta Gravas 4.priekšlikumu - iekļaut vārda „terors” vietā vārdu „genocīds”. Es nolasīšu priekšlikumu kopumā…

Sēdes vadītājs. Par to mēs runāsim vēlāk - nākamajā lasījumā, Kalnietes kundze. Tad, kad par priekšlikumiem būs debates.

S.Kalniete. Jā, labi, bet tagad es pateikšu, kāpēc es to kopumā uzskatu par pietiekami svarīgu.

Iekļaujot terminu „genocīds” deklarācijā par lielo badu Ukrainā, mēs starptautiski paudīsim savu attieksmi arī pret pašreiz notiekošajām diskusijām. Mēs tādējādi paudīsim savu attieksmi arī pret to, ka pašlaik spēkā esošā definīcija - termina „genocīds” definīcija, tāda, kāda tā ir noteikta 1947.gada ANO konvencijā, - ir nepilnīga un ka tā faktiski traucē mums virzīties tālāk uz to mērķi, ko mēs sev esam izvirzījuši, - panākt starptautisku totalitārā komunisma nosodījumu.

Kā tad 1947.gadā tapa ANO konvencija un termina „genocīds” definīcija? Tā tapa pēc PSRS uzstājīgās prasības izņemt ārā visus tos formulējumus, kas tiešā vai netiešā veidā varētu attiekties uz Staļina režīma īstenotajām masu represijām. Un tāpēc konvencijā netika iekļauts, piemēram, tāds juridisks termins kā „democīds”.

Tas, kas notika bijušās PSRS teritorijā, it kā neiekļaujas ANO konvencijā dotajā termina „genocīds” definīcijā. Definīcijas neatbilstība tiem faktiem, kas tagad ir atklājušies pēc PSRS sabrukuma, ir daudzās starptautiskās diskusijās un forumos kļuvuši par šķērsli, kas kavē mūs, kas šīs represijas esam piedzīvojuši, panākt totalitārā komunisma noziegumu starptautisku nosodījumu.

Kopš PSRS sabrukuma mums ir atklājušies arvien jauni šausminoši fakti, kas apstiprina, ka Staļina režīms šīs represijas īstenoja sistemātiski, administratīvi plānotā veidā, pret visiem tiem, kas nepakļāvās režīmam. Un pie šīm represijām pieskaitāma arī veselu tautu mērdēšana badā, kā tas notika ar septiņiem miljoniem cilvēku Ukrainā.

Mēs visi šodien zinām, ka termina „genocīds” spēkā esošā definīcija vairs neatspoguļo tos jaunos faktus, kas ir atklājušies.

Eiropas Komisija 9.aprīlī pirmo reizi rīko sabiedrisku tribunālu par totalitārisma noziegumiem. Es esmu piedalījusies šā tribunāla sagatavošanā. Sagatavošanas gaitā notikušajās diskusijās mēs, eksperti, atkal un atkal atdūrāmies pret juridisko definīciju nepilnību. Mēs stundām ilgi lauzām šķēpus par terminu saturu. Ir genocīds vai nav genocīds, ir totalitārisms vai nav totalitārisms? Un kas ir totalitārs noziegums?

Tāpēc, es domāju, ir ļoti būtiski, lai mums šodien būtu politiska griba lietas nosaukt īstajos vārdos. Tiesību normas taču ir cilvēku pieņemtas, un cilvēku varā ir tās mainīt tad, ja tās neatbilst realitātei!

Latvijai pēc visa, kas 20.gadsimtā ir noticis ar mūsu valsti un tautu, ir jābūt starp tām valstīm, kas aktīvi iestājas par novecojušās termina „genocīds” definīcijas paplašināšanu. Tāpēc deklarācijā „Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu” mums ir politiski skaidri jāpasaka, ka tas bija genocīds, ko Staļina režīms sistemātiski, izmantojot administratīvas metodes, īstenoja pret Ukrainas tautām, tās mērdēdams badā. Citu valstu parlamenti bez šaubīšanās ir raksturojuši notikušo Ukrainā kā genocīdu. To ir darījuši Austrālijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Kanādas, Gruzijas un Polijas parlamenti. Mums tas ir jādara arī tādēļ, lai starptautisko sabiedrību tuvinātu izpratnei par Staļina režīma noziegumu kolosālo mērogu.

Un tāpēc es aicinu vēlreiz pārdomāt un tad, kad mēs izskatīsim šo deklarācijas projektu pirmajā lasījumā, atbalstīt termina „genocīds” iekļaušanu deklarācijas tekstā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Manās rokās ir vēl viens dokuments. Tas ir tapis Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, un tajā ir runa par Ukrainā notikušā golodomora starptautiskas nosodīšanas nepieciešamību.

Un interesanti ir tas, ka šis dokuments ir tapis Pārraudzības komitejā, šo dokumentu vispirms parakstīja Pārraudzības komitejas dalībnieki. No Latvijas tur ir divi. Viens ir Boriss Cilevičs, otrs esmu es - Juris Dobelis. Nezin kāpēc Cileviča paraksta šeit nav.

Tālāk. Šo dokumentu izplatīja Parlamentārajā Asamblejā, un to parakstīja vēl divi mūsu valsts delegācijas pārstāvji - gan no pozīcijas, gan no opozīcijas. Tātad Circenes kundze parakstīja un Bērziņa kungs parakstīja. Te nu tas ir! Te ir skaidri pateikts, ka tie ir Ukrainas tautas pārstāvji, kas kļuva par golodomora upuriem.

Kāpēc ir jāuzsver tas, kas notika Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā? Šajā asamblejā darbojas 46 valstu pārstāvji. 46 valstu! Un ļoti daudzu valstu pārstāvji ir parakstījuši šo dokumentu. Bet nav neviena Krievijas pārstāvja starp parakstītājiem.

Un es atceros šo te dažu vīreļu uzstāšanos tad, kad mēs pirmoreiz runājām par minēto dokumentu. Atceros viņu vēlmi paildzināt, novilcināt šīs lietas izskatīšanu. Un pamatojums bija līdzīgs tam, kas izskan no vairāku Krievijas pārstāvju mutēm, - ka tas jau neesot nekas sevišķs. „Ziniet, visā lielajā PSRS jau tas pats notika.” Un tā tālāk.

Godīgi sakot, tas, ka citur slepkavo, zog un laupa, nenozīmē, ka nevajag nosodīt arī citā vietā to pašu. Nav jau par to runa! Runa ir par to, ka ir skaidri saskatāms genocīds pret Ukrainas tautu. Tieši pret Ukrainas tautu! Jo ne jau velti ukraiņi vairākkārt ir uzsvēruši sava valstiskuma nepieciešamību - atšķirībā no visas tās „slavenās” (pēdiņās) PSRS. Un līdz ar to man arī liekas, ka ir pareizāk, ja šo ļaunprātīgo rīcību pret Ukrainas tautu mēs savā dokumentā uzsveram kā genocīdu. Tas tiešām tā ir!

Atcerēsimies, kā PSRS apmēram 1934.gadā sāka veidoties ārkārtīgi īpatnējs stāvoklis, kad diktators Josifs Staļins izmantoja ultrašovinistus - krievus -, lai nostiprinātu savu ietekmi! Ja kāds pašķirsta tālaika grāmatas - mācību grāmatas fizikā, matemātikā, ķīmijā -, tad izrādās, ka visu labāko, kas pasaulē ir bijis, ir izgudrojuši krievi. Palasiet šīs tālaika grāmatas! Ļoti interesantas. Un līdz ar to, neapšaubāmi, formāli bija PSRS, formāli bija padomju tauta, bet faktiski - lielkrievu šovinisma piesātināta „ļaunuma impērija”.

Sakarā ar to, neapšaubāmi, ir jāuzsver šīs nacionālās prioritātes, un šinī gadījumā tā ir ukraiņu nacionālā prioritāte.

Kolēģi! Es tiešām aicinu padomāt par to, jo tas ieguldījums, ko mēs dosim nacionālā jautājuma risināšanai Ukrainā, nāks par labu arī mums pašiem, risinot mūsu nacionālos jautājumus šeit, Latvijā. Neapšaubāmi, nekad mēs nesaņemsim būtisku atbalstu no Krievijas, un par to nebūtu ko brīnīties. Šis manis minētais dokuments vienkārši ir kārtējais lietiskais pierādījums tam, kā Krievija šodien izturas pret citu tautu ciešanām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diezgan dīvaina ir atbildīgās komisijas, tātad Ārlietu komisijas, rīcība, ko varētu raksturot ar vārdiem „grib, bet bail”. Tikai nevar īsti saprast - no kā. Grib nosaukt visu Ukrainā notikušo īstajā vārdā, bet bail. Gravas kungs to ir izdarījis savos priekšlikumos, un es atbalstu viņa iesniegto 2., 3. un 4.priekšlikumu…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, par priekšlikumiem runāsim vēlāk - nākamajā lasījumā. Mēs tagad runājam par lēmuma projektu kopumā.

P.Tabūns. Jā, deklarācija kopumā ir jāpastiprina. Jāpastiprina ar attiecīgiem vārdiem, kas skaidri un gaiši pauž mūsu attieksmi, Latvijas parlamenta attieksmi, pret Ukrainā notikušo un arī pret 50 gados notikušo. Tā ir savas attieksmes pateikšana kārtējo reizi. Parasti baidāmies runāt par Latvijā notikušo genocīdu. Tāda izvairība, nenoteiktība, kas ir šajā tekstā, ir visai dīvaina. Redziet, iznāk tā: mēs respektēsim Ukrainas tiesības vērtēt to kā genocīdu, respektēsim tikai ukraiņu nostāju, bet paši nevaram pateikt, jo nesaprotam… dzīvojam kaut kur kosmosā un nevaram pateikt, ka tas bija genocīds pret ukraiņu tautu. Draugi mīļie, tāda nenoteiktība, tāda mīkstmiesība, kāda jau bieži vien ir parādījusies parlamentā, man nav pieņemama! Ir jāpasaka skaidri un gaiši: jā, bija genocīds, un mēs to nosodām!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es gribu vēlreiz atgādināt, ka šobrīd mēs runājam par lēmuma projektu pirmajā lasījumā - pēc tieši tādiem pašiem noteikumiem kā par likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad lēmuma projektu tagad apspriežam konceptuāli. Ja mēs to pieņemsim pirmajā lasījumā, tad otrajā lasījumā runāsim par konkrētiem priekšlikumiem.

Debatēs vārds deputātam Uldim Gravam.

U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Pagājušais gadsimts ir bijis nežēlīgs. Vēsturnieki ir aprēķinājuši, ka dažādu valdību rīcības dēļ 20.gadsimtā ir nogalināti 174 miljoni cilvēku. Komunistiskie režīmi ir atbildīgi par 110 miljoniem no šiem cilvēku nāves gadījumiem, no kuriem Padomju Savienība ir atbildīga par 62 miljoniem, „sarkanā” Ķīna - par 35 miljoniem. Nacistiskā Vācija - 21 miljonu. Un šis saraksts turpinās. Un, kad raugās uz šiem atbaidošajiem skaitļiem, iznāk, ka latviešu tautas traģiskais liktenis gandrīz nobāl citu traģēdiju priekšā. Un tā tas ir arī ar šodien apskatāmo deklarāciju par to, kas notika Ukrainā pirms 75 gadiem, kad staļiniskais režīms iznīcināja bada nāvē, tā saucamajā golodomorā, veselu piekto daļu no ukraiņu tautas. Turpat divu gadu garumā katru dienu badā nomira 25 tūkstoši cilvēku. Tātad katru stundu nomira tūkstotis cilvēku. Un tāpēc, kā jau Ārlietu komisijas priekšsēdis minēja, 2006.gada 28.novembrī Ukrainas parlaments pieņēma likumu, nosaucot 1932. un 1933.gadā Padomju Savienības izraisīto badu par genocīdu (tas ir tas vārds, kas tika lietots Ukrainas parlamentā!), un aicināja pārējās pasaules valstis pieņemt līdzīgas deklarācijas.

Te burta kalpi varētu teikt: atgriezīsimies pie ANO pieņemtās definīcijas! (Un Sandra Kalniete jau šo jautājumu apskatīja.) Taču, ja mēs vadāmies pēc ANO pieņemtās definīcijas, tad jāņem vērā, ka ANO ir deklarējusi, ka pasaulē ir tikai divreiz noticis genocīds: viens ir holokausts, un otrs - Ruandas cilšu slepkavības.

Bet, lūk, šī deklarācija… tai taču nav nekāda juridiska spēka! Šī deklarācija runā par to, kāds ir latviešu tautas raksturs un viņu, šo latviešu tautas pārstāvju, nostāja šinī jautājumā. Šis ir dziļi morāls jautājums - vai mēs atbalstām ukraiņu tautu, kura saka, ka pret viņiem ir noticis genocīds, vai mēs to neatbalstām.

Un tāpēc, kad šā gada 1.februārī Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš ieradās Kijevā, viņam šajā tikšanās reizē Ukrainas parlamentā tika pievērsta ļoti liela vērība. Un, ja mēs paskatāmies preses arhīvos, tad ko mēs redzam? Tanī dienā Ukrainas avīzēs ir rakstīts - kas? Tas, ka Latvija atzīst Ukrainas golodomoru par genocīdu. Tas ir tas, kas parādījās Ukrainas avīzēs!

Bet, kad no Ārlietu ministrijas uz Saeimas Ārlietu komisiju atnāca sagatavotā deklarācija par to nežēlību, kas notika Ukrainā, tad vārds „genocīds” tanī vairs nebija atrodams. Nekur tanī netiek pieminēta nedz Padomju Savienība kā valsts, nedz totalitārais komunisms kā režīms, kas šo genocīdu izraisīja. Tanī ir teikts, ka Latvijai kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij nav pieņemama cilvēku iznīcināšana. It kā, ja mēs nebūtu dalībvalsts šajās organizācijās, mums būtu pieņemama cilvēku iznīcināšana.

Un tāpēc ir šī deklarācija jāizlabo, nedrīkst izvairīties no šā vārda - „genocīds”. Un, lai mēs saprastu šo starpību, uzsveru: nav 15 valstis pieņēmušas deklarāciju tikai par golodomoru. Nē! Viņas ir pieņēmušas deklarāciju par genocīdu.

Un iepazīsimies ar to, ko citas valstis saka par šo notikumu!

Lietuva un Igaunija pieņēma deklarāciju par genocīdu. Vai mēs varam darīt ko mazāk?

Kanāda ne tikvien pieņēma rezolūciju par genocīdu, bet arī pateica (un uzklausiet arī jūs to!): „Mēs nosodām jebkādu mēģinājumu noliegt vai mazināt šo vēsturisko patiesību, runāt par to kā kaut ko mazāku par genocīdu.”

Lūk, tā Kanādas parlamentārieši ar savu piemēru uzrunā jūs!

Amerikas Savienotās Valstis pat pieņēma rezolūciju Nr.562, ka ir jānodod valstij piederoša zeme, lai varētu uzcelt pieminekli Ukrainas genocīda upuriem.

Un tā mēs varam nosaukt valsti pēc valsts… Argentīna. Nolasīšu oriģinālvalodā: „…se constituyó ne el mayor genocidio de la historia contempor?nea [..].” (No zāles dep. J.Dobelis: „Nicht verstanden!”)

Kā tas tulkojams? Genocīds - tā tas tulkojams!

Austrālija. Ko saka Austrālija? „…one of the most heinous acts of genocide in history;”. (No zāles: „Valsts valodā! Tulkojumu!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu valsts valodā!

U.I.Grava. Tulkojumā tas skan: „…viens no visbriesmīgākajiem genocīda noziegumiem”.

Itālija: „…in memoria delle vittime del genocidio;”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tomēr valsts valodā!…

U.I.Grava. Tātad visur tiek lietots vārds „genocīds”. Es pārtulkoju visu.

Un, lūk, te nu mēs esam! Vai mēs ejam kopā ar visām pārējām pasaules valstīm, kas nebaidās no šā vārda? Nu tas taču nebija tik sen, kad mēs visi pēc Sandras Kalnietes ierosinājuma bijām kopā „Baltijas ceļā”! Toreiz baltieši sadevās rokās un kopā dziedāja: „Igaunija, Latvija, Lietuva!” Vai tagad mēs gribam izstāties no šā „Baltijas ceļa”, neiet vairs kopā? (No zāles dep. J.Dobelis: „Negribam taču!”) Vai mēs gribam iet kopā ar vienīgo Eiropā palikušo diktatūru - Baltkrieviju? Ja mēs esam brīva tauta, brīvas tautas pārstāvji, mēs varam arī kādreiz balsot pēc savas pārliecības un sirdsapziņas.

Un tāpēc es domāju, ka mēs neesam gatavi iziet ārā un Saeimas priekšā uzvilkt baltu padošanās karogu, apliecinot savu pakļaušanos vai savas bailes, vai savu verdzību Krievijas priekšā. Ja mums ir kāda pašcieņa, kāda līdzjūtība kaimiņu sāpēm, kāda taisnības izjūta, tad neizvairīsimies no šā vārda „genocīds”!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es vēlētos atgādināt, ka Latvijas Republikas Satversmes 21.pants noteic, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, un Saeimas kārtības ruļļa 50.pants noteic, ka lietu izskatīšana Saeimā un tās komisijās notiek valsts valodā.

Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet ir saņemts divpadsmit Saeimas deputātu parakstīts iesniegums Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu tiek lūgts sēdi turpināt bez pārtraukuma. (No zāles: „Jā! Nē! Nevajag!”)

Kā es saprotu, domas dalās. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdi turpinātu bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 10, atturas - 1. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Debatēs vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, trīsdesmitajos gados terors valdīja visā Padomju Savienībā. Represijas tika vērstas pret visām Padomju Savienībā dzīvojošām tautām, un par to mums šeit nav nekādu domstarpību.

Tomēr es gribētu atbalstīt to viedokli, ka represijas Ukrainā 1932. un 1933.gadā bija ļoti rūpīgs, īpaši izplānots pasākums, lai likvidētu ukraiņu nācijas mugurkaulu, ukraiņu zemniecību, lai pēc tam varētu īstenot gan Ukrainas centrālās daļas, gan arī Austrumukrainas kolektivizāciju un vēlāk arī rusifikāciju. Un jāsaka atklāti, ka Staļinam tas izdevās veiksmīgi, un šīs politikas sekas mēs redzam vēl šodien - šodienas Ukrainā.

Cienījamie kolēģi! Tieši tāpēc, neskatoties uz to, ka ārlietu speciālistiem ir raksturīga diplomātiska valoda (un par to mums šeit nebūtu jābrīnās!) es arī aicinu lietas saukt īstajā vārdā un tad nobalsot par deklarāciju kopumā. Un tad, kad balsosim par atsevišķiem priekšlikumiem, aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu. Aicinu, tāpat kā vairākums iepriekšējo runātāju, astotajā rindkopā vārdu „terors” aizvietot ar vārdu „genocīds”, jo tiešām tas, kas tika īstenots 1932. un 1933.gadā Ukrainā, bija genocīds pret ukraiņu tautu. Sauksim lietas īstajā vārdā!

Aicinu balsot. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pareizi, Dzintar, pareizi!” Dep. J.Dobelis: „Malacis!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tā kā es pirmais uzstājos debatēs, es nezināju, kāda būs pārējo deputātu - es uzsveru, latviešu partiju deputātu - attieksme pret šo jautājumu. Es priecājos par šo attieksmi. Un es izsaku gandarījumu par deputāta Gravas uzstāšanos un visā pilnībā atbalstu šos nepieciešamos labojumus.

Un vēl es izsaku protestu šoreiz Saeimas priekšsēdētājam Daudzem, kurš mēģināja neļaut man runāt, it kā es novirzoties no tēmas. Nākamie runātāji visi vēl vairāk aizgāja sānis no šīs tēmas… (Runā reizē.)

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jūs nedrīkstat šādi te runāt no tribīnes…

V.Lācis. Kā es nedrīkstu? Es runāju par Ukrainas un Latvijas vēsturi saistībā ar ukraiņiem Ukrainā un ukraiņiem Latvijā. Un es nedrīkstu runāt? Nepiekrītu jums!

Sēdes vadītājs. Diskusijas starp Saeimas sēdes vadītāju un deputātiem nav pieļaujamas. Es jums izsaku aizrādījumu.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies Ārlietu komisijai par atbalstu. Lēmuma projekts, kuru es biju iesniedzis, tapa ilgā laikā. Bija sarunas gan ar ukraiņu parlamentāriešiem, bija sarunas gan ar Latvijas vēstniecības pārstāvjiem Ukrainā, gan Ukrainas vēstniecības pārstāvjiem Latvijā. Bija nopietns darbs, lai apkopotu visus tos dokumentus, kuri liecina par pasaules valstu sabiedrisko domu, atbalstot Ukrainas tautu un nosodot genocīdu, kā rezultātā pagājušā gada maijā es Ārlietu komisijā iesniedzu savu deklarācijas projektu. Šis projekts nedaudz atšķiras, bet, manuprāt, pati genocīda būtība jau ir formulēta šā projekta otrajā un trešajā rindkopā.

Ja ir politiķi, kuri uzskata, ka noteikti ir jābūt vārdam „genocīds”, tad es piekrītu Gravas kunga 4.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Par priekšlikumiem otrajā lasījumā…

Dz.Rasnačs. Jā, par priekšlikumiem pēc tam. Taču, ja runā par šo deklarāciju kopumā, tad, manuprāt, tā ir perfekti izstrādāta. Ja mēs skatāmies 6. … ja mēs skatāmies vienu daļu no šīs deklarācijas, kur ir minēts, ka mēs pievienojamies, un uzskaitām, kādām valstīm mēs pievienojamies, …tātad šo valstu izteiktajiem vērtējumiem, tad, izlasot šo valstu izteiktos vērtējumus, mēs redzam, ka katrā no šo valstu vērtējumiem ir vārds „genocīds”. Katrā! Līdz ar to mēs ar šo deklarāciju pasakām, ka mēs to nosaucam par genocīdu. Tas ir tas, ko ir piedāvājusi Ārlietu komisija. Tas ir diplomātiski it kā korektākais ceļš, savukārt tas, ko ir piedāvājis vienīgais priekšlikumu iesniedzējs - deputāts Grava, tas ir tiešākais, skaidrākais, bet varbūt diplomātiski ne tik korektais ceļš.

Taču tas neliedz man atbalstīt Gravas kunga priekšlikumu, un es to atbalstīšu.

Jāteic, ka igauņu Rīgikogu jau izteica savu viedokli pirms… Uzminiet - pirms cik gadiem? Pirms vairāk nekā 14 gadiem - 1993.gadā.

Lietuvas Seims savu nosodījumu izteica 2005.gadā.

Un es vēlreiz gribu ļoti lielu paldies pateikt Ārlietu komisijai par to, ka šodien mēs pieliksim punktu tam, kas mums jau sen bija jāizdara. Taču labāk vēlāk nekā nekad!

Un es gribu aicināt deputātus, kas sēž pa kreisi no Saeimas Prezidija, atcerēties, ka daudzi no jums ir arī Ukrainas atbalsta un sadarbības grupā un ka ukraiņu deputāti mums ir draugi neatkarīgi no tā, kurās partijās viņi ir. Es varu jūs informēt, ka, piemēram, lemjot par likumu, kurā ir atzīts šis golodomora fakts, no 33 Sociālistu partijas deputātiem 30 balsoja „par” šo rezolūciju.

Tā ka esiet vismaz solidāri ar saviem politiskajiem partneriem Ukrainā!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles: „O-o-o!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Uzmanīgi uzklausot visu šo pretkrievisko „šabašu”, PCTVL frakcija ir mainījusi savu viedokli - nepiedalīties šajās spēlītēs. Mēs konsekventi balsosim „pret” katru priekšlikumu un pret šo murgaino lēmuma projektu kopumā.

Paldies. (No zāles dep. P.Tabūns: „Brauc mājās!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai Ārlietu komisijas vārdā Andrim Bērziņam būtu kas piebilstams?

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi deputāti! Es aicinu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pēc tam acīmredzot skatīt priekšlikumus uzreiz jau otrajā lasījumā, kuri mums ir pavisam septiņi. Tādējādi mēs varēsim izšķirties par to, kāda tad būs galīgā redakcija, jo es piekrītu tam, ko teica vairāki deputāti, - tam, ka, protams, Saeimas deputāti, parlamentārieši, ar savu balsojumu var atļauties pateikt daudz vairāk nekā, pieņemsim, ierēdņi, kuri strādā Ārlietu ministrijā, vai attiecīgos amatos esoši cilvēki, kuru darbību tomēr reglamentē kādi citi likumi, nevis tikai tautas uzticības votums… Balsosim, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Deklarācija „Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 6, atturas - nav. Lēmuma projekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Bērziņš. Paldies, godājamie kolēģi, par atbalstu! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 118.panta devīto daļu aicinu jūs, godājamie kolēģi, izskatīt šo lēmuma projektu tūlīt arī otrajā lasījumā, tāpēc aicinu atšķirt dokumentu Nr.2153. Šeit ir pievienota tabuliņa, kurā jūs redzat visus priekšlikumus, kas ir saņemti dokumenta skatīšanas laikā. Un jūs redzat arī komisijas viedokli, par kuru, protams, var balsot.

Tādējādi jūsu tabuliņā kopumā ir redzami pieci priekšlikumi. Tātad mēs esam saņēmuši vairākus priekšlikumus.

1. ir deputāta Ulda Gravas priekšlikums, kas faktiski deklarācijā redakcionāli precizē trešo sadaļu. Komisija uzskatīja, ka līdz ar to šā teikuma labskanīgums zaudē, un nolēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim. (No zāles: „Juri, tu kļūsti nekaunīgs! Mēs uztaisīsim tev „golodomoru”!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šeit ir runa par principu, jo šis golodomors nebija nejaušs pasākums, un tāpēc es nevaru piekrist tam, ka šā vārda neievietošana uzlabotu daiļskanīgumu vai vēl kaut ko. Jo visa komunistiskā terora būtība ir tāda, ka tā bija sistēma. Tas nebija nekas nejaušs! Es tiešām aicinu jūs, kolēģi no jebkuras partijas, iedziļināties šinī priekšlikumā! Un neatkarīgi no tā, kurš to būtu iesniedzis, es to būtu atbalstījis.

Tā lietas būtība ir tāda, ka sistemātiski tika nīdēta Ukrainas tauta. Tas bija vesels pasākumu komplekss, un ne jau kaut kas kaut kur. Tā ka visi šie konkrētie priekšlikumi parāda šīs sistēmas būtību, un es neredzu, ka šā vārda ievietošana varētu bojāt visu šo saturu. Taisni otrādi! Tas konceptuāli papildina pašu būtību, kas ir vajadzīga šajā rezolūcijā.

Bez tam es nevaru piekrist, kolēģi, šai dalīšanai, ka, lūk, Saeima to var atļauties, bet tas Ārlietu ministrijas ierēdnis nevar atļauties. Es tam pilnīgi nepiekrītu! Kurš tad ir tas, kas dod uzdevumu ministrijai? Tā ir Saeima! Un ministrijas pilda, ko tām liek darīt Saeima. Un tas ir pats galvenais! Paņēmieni… labi, lai nu būtu tur tādi vai šitādi… Ar kuru kopā ēst pusdienas un ar kuru neēst - tas ir cits jautājums. (No zāles dep. S.Āboltiņa: „Vai tas ir par tēmu?” Dep. I.Rībena: „Vai tas ir par priekšlikumu?”)

Jo skaidrāks un precīzāks šis dokuments būs, jo vieglāk būs tam ministrijas ierēdnim strādāt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aicinu tomēr runāt par priekšlikumu. Debates beidzam.

Vai Bērziņa kungam ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ulda Gravas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 9, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Arī 2.priekšlikums ir deputāta Ulda Gravas priekšlikums. Ierosinu papildināt tekstu ar vārdiem „lai to iznīcinātu”. Komisija uzskatīja, ka pašā tekstā, pašā rindkopā jau tā galvenā doma ir pateikta, un vienkārši šā iemesla dēļ neatbalstīja minēto priekšlikumu. (No zāles: „Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ulda Gravas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 8, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! 3. un 4. - deputāta Ulda Gravas priekšlikumi - tika ārkārtīgi uzmanīgi izanalizēti. Un, lai gan tabulā ir rakstīts „Neatbalstīt”, faktiski ierosinātais variants bija tāds, ka mēs to daļēji atbalstījām, jo izveidojām Ārlietu komisijas redakciju, attiecīgi papildinājām astoto rindkopu. Taču, ja ir deputāti, kas uzskata, ka par šiem priekšlikumiem ir jābalso, tad esmu gatavs…

Attiecībā uz 3.priekšlikumu - formālā pozīcija ir neatbalstīt. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Ulda Gravas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 8, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš. 4. - deputāta Ulda Gravas priekšlikums - ir tiešām principiāls priekšlikums. Es uzskatu, ka deputāti varētu savu attieksmi paust ar konkrētu balsojumu par konkrētu vārdu. Komisijā bija pietiekami lielas diskusijas, un mēs, es jums varu teikt godīgi, pieturējāmies pie diplomātiskākas šā teksta formas, nekā tas izskanēja vienā otrā uzstāšanās reizē šodien.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei… Jūs vēlaties runāt par procedūru? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Balsojam „par”! Visi piekrīt, Sandra!”)

S.Kalniete (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es gribētu sniegt nelielu paskaidrojumu. Kāpēc komisijā radās 5.priekšlikums? Tāpēc, ka visi iepriekšējie tika noraidīti. Un tas priekšlikums tika atbalstīts kā iespējamais kompromiss, lai tomēr vārds „genocīds” šajā deklarācijā parādītos. Es uzskatu, ka, ja deputāti nobalsos un atbalstīs 4.priekšlikumu, tad faktiski 5.priekšlikums zaudēs savu jēgu.

Paldies. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Ulda Gravas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 6, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! 5.priekšlikums līdz ar to pēc būtības ir lieks, un es aicinu to noraidīt. Tas nav balsojams, bet es aicinu to noraidīt ar balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Ārlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 45, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu nobalsot par dokumentu kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Deklarācija „Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 6, atturas - nav. Lēmums par deklarāciju pieņemts.

A.Bērziņš. Godājamie kolēģi, paldies par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (Nr.564/Lp9) 2.lasījumam līdz 2008.gada 31.martam”.

Vai kāds vēlas ziņot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nav iebildumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (Nr.564/Lp9) 2.lasījumam līdz 2008.gada 31.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Invaliditātes likums” (Nr.577/Lp9) 2.lasījumam līdz 2008.gada 2.jūnijam”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Sociālo un darba lietu komisija nolēma, ka likumprojekts „Invaliditātes likums” ir skatāms kopā ar likumprojektu „Pacientu tiesību likums”. Tā kā likumprojektam „Pacientu tiesību likums” priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz šā gada 2.jūnijam, komisija lūdz Saeimu atbalstīt priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu likumprojektam „Invaliditātes likums” līdz šā gada 2.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Invaliditātes likums” (Nr.577/Lp9) 2.lasījumam līdz 2008.gada 2.jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Anatolijam Mackevičam šā gada 13.martā. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Anatolijam Mackevičam šā gada 13.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Ārijas Kozlovskas atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu „Par Ārijas Kozlovskas atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”.

Lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ārijas Kozlovskas atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Zaigas Vrubļevskas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Juridiskā komisija ir vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu „Par Zaigas Vrubļevskas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”. Lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Zaigas Vrubļevskas atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības punkti ir izskatīti. Taču man ir jums jāziņo, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus deputātu jautājumus, ko iesnieguši pieci frakcijas „Jaunais laiks” deputāti.

Viens no minētajiem jautājumiem ir adresēts Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. Tas ir jautājums „Par Pasta bankas projektu”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Un otrs jautājums ir adresēts finanšu ministram Atim Slakterim. Tas ir jautājums „Par inflācijas prognozi un budžeta izpildi”. Jautājums tiek nodots finanšu ministram Atim Slakterim.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! …Es atvainojos! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Es gribētu lūgt savas cienījamās kolēģes doties uz Sarkano zāli nevis pulksten 13.00, bet pulksten 13.15.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Māris Ārbergs, Andris Bērziņš (ZZS frakcija), Aigars Štokenbergs, Boriss Cilevičs, Nikolajs Kabanovs, Kārlis Leiškalns, Sarmīte Ķikuste, Anatolijs Mackevičs, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis, Jānis Reirs, Ērika Zommere, Viktors Ščerbatihs, Artis Pabriks un Gunārs Upenieks.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2008.gada 13.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

Balsojumi

Grozījums Krimināllikumā
Datums: 13.03.2008. 09:13:48 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2141 nodošanu komisijai

Grozījums likumā "Par pašvaldībām"
Datums: 13.03.2008. 09:17:48 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2149 nodošanu komisijai

Lēmuma projekts "Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā"
Datums: 13.03.2008. 09:44:44 bal006
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2175

Lēmuma projekts "Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā"
Datums: 13.03.2008. 09:45:20 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2176

Lēmuma projekts "Par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā sastāvā"
Datums: 13.03.2008. 09:46:42 bal009
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2178

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 13.03.2008. 09:49:14 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2035 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 13.03.2008. 09:50:38 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2036 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (3.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 09:52:30 bal012
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (3.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 09:54:42 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2146 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Konkurences likumā (3.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 10:09:52 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2155 pieņemšanu 3.lasījumā

Ēku energoefektivitātes likums (3.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 10:13:14 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2156 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (3.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 10:16:26 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2157 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (3.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 10:24:46 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2158 pieņemšanu 3.lasījumā

Pārapdrošināšanas likums (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 10:27:20 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2032 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 10:28:38 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2031 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par zvērinātiem revidentiem" (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 10:29:42 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2033 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 10:31:08 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2070 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Gada pārskata likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:04:08 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2067 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:05:10 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2069 pieņemšanu 1.lasījumā

Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:06:16 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2138 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:10:48 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2119 steidzamību

Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:20:18 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2119 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:23:54 bal027
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /04.09.2008./

Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:24:36 bal028
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /18.03.2008./

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:26:36 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2145 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:34:58 bal030
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:36:16 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2151 pieņemšanu 2.lasījumā

Attīstības plānošanas sistēmas likums (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:39:34 bal032
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Attīstības plānošanas sistēmas likums (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:43:24 bal033
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Attīstības plānošanas sistēmas likums (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:45:20 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2152 pieņemšanu 2.lasījumā

Starptautiskās palīdzības likums (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:48:08 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2154 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par prakses ārstiem" (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:49:44 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2159 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ārstniecības likumā (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:53:22 bal037
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi Ārstniecības likumā (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:54:22 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2160 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD) (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:56:12 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2170 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:58:52 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2171 steidzamību

Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 11:59:20 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2171 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 13.03.2008. 12:00:14 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2171 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 13.03.2008. 12:33:04 bal043
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai

Lēmuma projekts "Deklarācija "Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu"" (1.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 12:42:02 bal044
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojekta ar dok. nr.2059 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Deklarācija "Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu"" (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 12:46:08 bal045
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Deklarācija "Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu"" (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 12:47:00 bal046
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Deklarācija "Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu"" (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 12:48:00 bal047
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Deklarācija "Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu"" (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 12:49:48 bal048
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Deklarācija "Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu"" (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 12:50:34 bal049
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Deklarācija "Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu"" (2.lasījums)
Datums: 13.03.2008. 12:51:20 bal050
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojekta ar dok. nr.2153 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" 2.lasījumam līdz 2008.gada 31.martam""
Datums: 13.03.2008. 12:52:16 bal051
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2167

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Invaliditātes likums" 2.lasījumam līdz 2008.gada 2.jūnijam""
Datums: 13.03.2008. 12:53:32 bal052
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2168

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Mackevičam šā gada 13.martā
Datums: 13.03.2008. 12:54:04 bal053
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2183