Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 2008.gada 21.februāra sēdi.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas… arī cienījamie „Jaunā laika” pārstāvji, citādi pārējie kolēģi nedzird, ko mēs runājam.

Pirms sākam skatīt šodienai apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” pēc darba kārtības 24.punkta – likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” – iekļaut šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Komisija minēto likumprojektu lūdz nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai.

„Par” šiem darba kārtības grozījumiem ir pieteikusies runāt Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija aicina šodien atbalstīt un iekļaut darba kārtībā šīs komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.

Informēju jūs, kolēģi, ka Sociālo un darba lietu komisija, kurā tagad strādā deputāti no pilnīgi visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, šo lēmumu pieņēma vienbalsīgi. Es aicinu jūs minēto likumprojektu iekļaut darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? Paldies. Darba kārtība ir grozīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt šodienai apstiprināto darba kārtību.

Sadaļa „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Amerikas Savienoto Valstu Iekšzemes drošības departamentam (IDD)” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt deputāts Jānis Šmits. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Šis likumprojekts ir nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Pārapdrošināšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) sadarbības līgumu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Lauku atbalsta dienesta likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)”” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā „Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Dukšinskim.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Labdien! Sakarā ar to, ka šie grozījumi ir saistīti arī ar izglītības pieejamības jautājumiem (jā, mēs par šo jautājumu sākām diskutēt komisijā), lūdzam noteikt par līdzatbildīgo arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai? Deputāti neiebilst.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz nodot arī šai komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts par likumprojekta nodošanu komisijām var runāt „par”, viens – „pret”.

Runāt „par” pieteicies deputāts Augusts Brigmanis. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, godājamie kolēģi! Šodien darba kārtībā ir likumprojekts par rajonu pašvaldību reorganizāciju. Pašvaldību reforma – tas principā ir ļoti aktuāls jautājums, un paveras iespēja uzsākt Saeimā ļoti plašas debates par šo aktuālo tēmu.

Zaļo un Zemnieku savienības nostāja šajā jautājumā ir skaidra un nepārprotama: reforma pašreiz notiek slikti, nepārdomāti. Un, manuprāt, visspilgtākais apliecinājums ir tas, ka vairāk nekā 30 pašvaldības vakar ir gājušas un jau praktiski iesniegušas savu prasību Satversmes tiesā.

Mēs redzam, ka likumprojekta nodošana izskatīšanai Saeimā tiešām dod mums iespēju demokrātiskā veidā ļoti plaši izdiskutēt šo tēmu – jautājumu par pašvaldību reformu. Mums šajā jautājumā ir, protams, ļoti daudzi un dažādi viedokļi, atšķirīgi viedokļi. Runājot konkrēti par pašu likumprojektu, jāteic, ka Zaļo un Zemnieku savienība absolūti nepiekrīt vairākām likumprojekta sadaļām. Mēs redzam, ka tas ir principā nepilnīgs, „zaļš”, un faktiski būtu noraidāms. Bet tikai tāpēc, ka šajā posmā mums ir jāsniedz vesela virkne likumdošanas iniciatīvu (mums ir jāiesniedz iniciatīvas par otrā līmeņa, par apriņķa pašvaldībām; mums ir tiešām stingri jānosaka, kādas ir funkcijas mūsu novadiem vai kāda cita veida pašvaldībām), es uzskatu, ka likumprojekts ir tomēr jānodod.

Taču principā Zaļo un Zemnieku savienība brīdina, ka šeit būs ļoti lielas izmaiņas un ka mēs iesniegsim ļoti daudz grozījumu šajā likumprojektā, jo būtība mūs neapmierina.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Brigmanim.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Visvaldis Lācis. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Es esmu pret šo tā saukto Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumu, jo šā likuma būtība faktiski apslēpj to, ka nenotiek – vismaz pašreiz nenotiek – nekāda reorganizācija, bet notiek otrā līmeņa, tas ir, rajonu padomju līmeņa, likvidācija. To vajadzēja skaidri pateikt. Kādēļ mēs izliekamies?

Ja mēs tagad piekrītam šim variantam, par kuru izteicās iepriekšējais runātājs, tad visas šīs funkcijas (līdz šim rajonu padomju rīcībā bija daudzas funkcijas, bija daudz īpašumu, bija iesākti darbi, bija jau iesākti likumprojekti, un it sevišķi tas attiecas, teiksim, uz ceļiem lauku apvidos, kas ir ļoti svarīgi) tiek viņiem atņemtas un faktiski nodotas citu pārziņā. Kā tas, manā skatījumā, izpaudīsies? Reģionālās attīstības pārvaldes, kuras pašreiz vēl eksistē, saņems no ministrijām rīkojumus, arī attiecīgos naudas līdzekļus un būs tikai ministrijas pavēļu izpildītājas. Pašvaldībām līdzdalība tiek atņemta.

Kāpēc es esmu pret šo pašreizējo likuma variantu, kas paredz nevis reorganizāciju, bet likvidēšanu? Proti, zinot Latvijas vēsturi, es jums varu pateikt, ka pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste, kuru ļoti pamatoti sauc par mūsu demokrātijas tēvu, 1923.gadā bija spiests teikt kādu vārdu un izšķirties, jo tajā laikā Latvija mantojumā bija saņēmusi cariskās Krievijas administratīvās vienības, kas neatbilda toreizējām prasībām. Jānis Čakste skaidri pateica, ka teritoriālā reforma noteikti jāveic toreiz, dažus gadus pēc kara, un ka tai jābūt tādai, lai netiktu sagrauti demokrātijas pamati. Taču mēs pašreiz ar šo likumprojektu gribam sagraut demokrātijas pamatus. Tāpēc es esmu pret to.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova, Sokolovska un Kabanova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par likumprojekta nodošanu komisijām viens deputāts var runāt „par”, viens - „pret”.

Deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt „par”.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Likums „Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” pašreiz atzīst to cilvēku nopelnus, kuri laikā, kad Latvija bija zaudējusi savu valstisko neatkarību, cīnījās pret tās teritorijā valdošajiem režīmiem. Diemžēl šis likums neatzīst to daudzo personu nopelnus, kuras, riskējot ar savu dzīvību, nodrošināja Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas iespēju. Aizmirsti ir palikuši tie Latvijas iedzīvotāji, kuri cīnījās pret drakonisko nacistisko režīmu, iestājoties antihitleriskās koalīcijas karaspēka vai antihitlerisko koalīciju atbalstošajās Samsona un Oškalna partizānu vienībās.

Mēs ierosinām atzīt par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem arī tos cilvēkus, kuri Latvijas teritorijā laika posmā no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945.gada 9.maijam piedalījās karadarbībā pret nacistisko režīmu antihitleriskās koalīcijas valstu bruņoto spēku sastāvā vai partizānu vienībās. Antihitleriskās koalīcijas vienību vidū, kuras atbrīvoja Latviju no nacisma, bija arī latviešu nacionālās militārās vienības.

Nav apstrīdams arī tas, ka tādā gadījumā, ja Sarkanā armija koalīcijā ar ASV, Lielbritānijas, Francijas un citu valstu armijām 1945.gadā nebūtu uzvarējusi nacistisko Vāciju, šodien nebūtu tādas valsts kā Latvijas Republika, bet būtu Ostlande, kur valsts valoda būtu nevis latviešu valoda, bet gan vācu valoda. Hitlers nekad Latvijai netika solījis neatkarību vai latviešu valodu kā valsts valodu. Nacistiskā administrācija plānoja daļu latviešu iznīcināt, daļu - pārvācot, daļu - izsūtīt uz Krievijas ziemeļu reģioniem. Nacisti Latvijā paspēja iznīcināt 70 000 Latvijas pilsoņu - ebreju, desmitiem tūkstošu latviešu, krievu, čigānu, poļu, baltkrievu un citu tautību cilvēku. Bieži vien cilvēki, kuri atbalsta Waffen SS karavīrus un nacionālos partizānus, savu nostāju skaidro tā, ka pēdējie minētie vismaz ticēja, ka cīnās par Latvijas brīvību un neatkarību. Mēs nešaubāmies, ka arī Sarkanās armijas karavīri ticēja, ka viņu uzvara izglābs Latviju.

Mūsu piedāvātais likumprojekts neparedz samazināt to personu loku, kuras jau ir ieguvušas šo statusu, tāpēc nekādas negatīvas sociālās sekas, mūsuprāt, neradīsies.

Senajā Romā senators Katons katru savu runu beidza ar frāzi: „Kartāgai ir jātiek iznīcinātai!” Beigu beigās Kartāga arī tika iznīcināta, tāpēc (tāpat kā senators Katons) arī mēs, frakcijas PCTVL deputāti, nenogurdami atkārtojam, ka nacionālisms, cilvēku dalīšana pilsoņos un nepilsoņos, Waffen SS leģionāru un nacionālo partizānu heroizācija, antihitleriskās koalīcijas cīnītāju pazemošana un vienaldzīgā attieksme pret viņiem nes ļaunumu Latvijai un visām tās tautībām.

Ja jūs, godātie deputāti, atbalstīsiet mūsu likumprojektu, tas noteikti veicinās saticību sabiedrībā un vairos savstarpēju cieņu starp dažādu tautību cilvēkiem Latvijā. Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā tiks uztverts ar sapratni arī NATO, jo no divpadsmit NATO dibinātājvalstīm četras - Lielbritānija, Kanāda, ASV un Francija - bija aktīvas antihitleriskās koalīcijas dalībnieces, savukārt vēl četras - Dānija, Luksemburga, Nīderlande un Norvēģija - smagi cieta nacistu okupācijas laikā.

Aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vispirms neliela pamācība.

Kas tad ir nacionālās pretošanās kustība? Tā ir cīņa pret okupantiem, cīņa pret jebkuru okupantu, cīņa par neatkarīgu valsti - par neatkarīgu Latviju. Ja viens okupants nomaina otru, vai tā ir vai nav nacionālās pretošanās kustība? Ienākšana ar ieroci rokās mūsu valsts teritorijā un centieni palikt šeit uz mūžīgiem laikiem - tā ir okupantiem raksturīga rīcība vai nav?

Ne jau velti šī kvēlā vēlme tikt vaļā no vārda „okupācija” parādās, arī paužot savu attieksmi pret likuma 2.pantu. Arī viens otrs malacis Saeimā - tāds apaļš, pūkains, labi barots malacis - joprojām neatzīst to, ka Latvijā ir bijusi okupācija, taču tajā pašā laikā runā par to, ka okupantam pienākas kaut kāds nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss.

Tagad par konkrētu laikposmu - par karadarbību Latvijas teritorijā. Tātad visi sarkanarmieši, kuri te skraidīja pa Latvijas teritoriju tanī laikā un kuri pēc tam nepaguva aizbraukt no Latvijas, ir varoņi neatkarīgi no tā, kā viņi te uzvedās tanī laikā un ko viņi te pastrādāja. Mums tagad viņi būtu jāciena un jāgodā.

Arī pats šīs domas pasniegšanas veids ir interesants - karadarbība pret nacistisko režīmu. Tajā pašā laikā mūsu latviešu leģionārus viens otrs jefiņš regulāri sauc par nacistiem, nesaprazdams, ko šis vārds vispār nozīmē. Vai tik šeit neslēpjas kaut kāda vēlme paziņot to, ka tie, kuri šāva uz latviešu leģionāriem, mums vēl par to būtu jāgodā?

Pēc Otrā pasaules kara latviešu leģionāru lielākā daļa aizgāja mežos, lai ar ieročiem rokās cīnītos pret okupantiem. Cik sarkanarmiešu pēc Otrā pasaules kara aizgāja mežos un cīnījās pret okupācijas varu? Cik? Praktiski neviens! Viņi laizīja papēžus komunistiskajai varai. Neko citu jau nedarīja! Tā ka man šitiem te iesniedzējiem būtu silts ieteikums. Dokumentā ir teikts, ka nav notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām. Ne ar vienu! Tad, lūdzu, aizejiet pie latviešu leģionāriem, aizejiet pie nacionālajiem partizāniem un pastāstiet, ka jūs gribat aizstāvēt sarkanos okupantus un piešķirt viņiem nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu! Cik no jums pēc tam izies ārā no tās telpas - to es nezinu, bet tā jau būs jūsu darīšana.

Neaizskariet tos cilvēkus, kuri ir riskējuši ar visu, cīnīdamies par brīvu Latviju, par neatkarīgu Latvijas valsti! Nepielīdziniet viņus tiem, kuri te skraidīja kā komunistiskās ideoloģijas pakalpiņi, kuri grāba un laupīja pēc Otrā pasaules kara un bļāva par savām tiesībām. Atradušies nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, varoņi! Vai ne?

Tātad - iemācieties Latvijas vēsturi, izlasiet grāmatas par Latvijas vēsturi un reiz taču saprotiet, ko nozīmē vārds „okupācija” un ko Latvijas valstij nozīmē 17.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens deputāts ir runājis „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova, Sokolovska un Kabanova iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 56, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Sāksim izskatīt sadaļas „Prezidija ziņojumi” otro daļu „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Ārlietu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu „Deklarācija „Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? (No zāles: „Ir!”) Deputātam Andrim Bērziņam ir iebildumi.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam. Lūdzu!

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Saeimas Ārlietu komisija ir sagatavojusi šo patstāvīgo priekšlikumu, taču, ja mēs to izskatītu šodien, tad deputātiem faktiski būtu liegta iespēja sagatavot savus priekšlikumus un papildinājumus šai Deklarācijai.

Es paskaidrošu. Šis patstāvīgais priekšlikums faktiski ir atbilde uz Ukrainas prezidenta atklāto vēstuli 2007.gadā visiem pasaules valstu vadītājiem. Es gribu aicināt deputātus nodot šo lēmuma projektu izskatīšanai Ārlietu komisijā, dodot nedēļu ilgu laiku, lai Saeimas deputāti sagatavotu un iesniegtu priekšlikumus. Pēc lēmuma projekta atkārtotas izskatīšanas Ārlietu komisijā, kur mēs apkopotu visus iesniegtos priekšlikumus, mēs tos varētu skatīt nākamajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vēl vārdu ir lūdzis deputāts Vladimirs Buzajevs un deputāts Uldis Grava, taču es jums gribu atgādināt, ka debates par šo jautājumu netiek atklātas. Runāt var tikai par alternatīviem priekšlikumiem, kad un kā izskatīt šo patstāvīgo priekšlikumu.

Deputāts Buzajevs vēlas runāt? Vārds deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Jā, man ir priekšlikums neiekļaut šo deklarāciju nedz darba kārtībā, nedz nodot komisijai šādu apsvērumu dēļ.

„Golodomoru” jeb „bada mēri” ļoti labi atceras manas sievas ģimene. Kad mana nākamā sievastēva ģimenei atņēma visu īpašumu, bet pašu viņa ģimeni izsūtīja uz Sibīriju, viņš, kuram tolaik apritēja 13 gadu, izmuka no etapa un nonāca līdz savas nākamās sievas mājai - baskājains, vienā kreklā, nedēļām ilgi neko neēdis. Viņa nākamās sievas ģimene deva zēnam pajumti un dalījās ar pēdējo maizes kumosu, kaut arī pati šī ģimene cieta badu.

Vai tad tas, kas kādreiz bija noticis ar manu sievastēvu, nav noziegums? Vai tad tas, kas pie tā visa vainīgs, nav pelnījis nosodījumu? Jā, protams! Tomēr pastāv kāda nianse: mans sievastēvs Vasilijs Gamars nebija ukrainis, bet gan tīrasiņu krievs, un tas notika nevis Ukrainā, bet Krievijā - Brjanskas apgabalā, kas robežojās ar Ukrainu un tolaik cieta badu ne mazāk kā tā pati Ukraina.

Tā ka, ja interpretē visu notikušo kā kaut kādas atsevišķas, mērķtiecīgas represijas, kas tika vērstas tieši pret Ukrainas tautu, tas viss neatbilst patiesībai. Būtu jāņem vērā vēl arī tas, ka Staļina toreizējā valdība tikai pa pusei sastāvēja no krieviem un krievu tauta pilnā mērā cieta kopā ar citām PSRS tautām. Toreizējo represiju pret kulakiem un totālās kolektivizācijas atzīšana par noziegumu, kā arī prasība kārtējo reizi nožēlot grēkus, kas tiek izvirzīta pārsvarā krieviem, nebūt nav 21.gadsimta izgudrojums… Starp citu, pirmais, kas to izdarīja, bija pats Staļins savā rakstā „Galvas reibonis no panākumiem”. Pēc tam kompartijas 20.kongresā to atkārtoja Hruščovs, vēlāk Gorbačovs „pārbūves laikā”. Nu, bet Jeļcins, ar atvērtu šņabja pudeli rokās lidodams helikopterā apkārt amerikāņu Brīvības piemineklim, to darīja daudzkārt - ik reizi… Visam tam pievienojām milzum daudz melu, nu, un sanāca apspriežamā deklarācija. Kā tirgussievas tirgū... Mēs atzīstam bada mēri, bet jūs - okupāciju. Un lai jau lielais Austrumu brālis kārtējo reizi nožēlo savus grēkus! Acīmredzot Ārlietu komisijai nav nekā cita ko darīt… Un tieši tāpēc tā nav spējīga nonākt līdz divu līgumu ar Krieviju apspriešanai - jau gandrīz veselu mēnesi.

PCTVL frakcija nepiedalīsies šajās negodīgajās spēlēs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Mums jārīkojas saskaņā ar Saeimas kārtības rulli. Ja kaut vai viens deputāts ir iebildis pret patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā, tad jāveic balsojums vai nu par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā… tas nozīmē, ka tas tiek izskatīts bez jebkādiem grozījumiem… Un otrs ir deputāta Andra Bērziņa priekšlikums - nodot šo patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanai Ārlietu komisijai.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mēs balsosim par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Deklarācija „Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu”” iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 39, atturas - 1. Lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Un tagad balsosim par deputāta Andra Bērziņa priekšlikumu - nodot šo lēmuma projektu Ārlietu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Deklarācija „Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu”” nodošanu Ārlietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts nodots Ārlietu komisijai.

Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt sadaļas „Prezidija ziņojumi” trešo punktu - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim šā gada 21.februārī. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka deputātam Aigaram Kalvītim piešķiram atvaļinājumu šodien - 21.februārī. (No zāles: „Pret!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Deputāte Linda Mūrniece lūdz piešķirt viņai atvaļinājumu šā gada 21.februārī. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lindai Mūrniecei šā gada 21.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Deputāts Jānis Klaužs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.februārī. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam šā gada 21.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt otro šodienas sēdes darba kārtības sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā”… Es atvainojos.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” iekļaut pirms manis iepriekš minētā punkta, tas ir, likumprojekta „Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, kas izskatāms pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Paldies. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad šobrīd skatām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Sociālo un darba lietu komisija aicina likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” izskatīt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir vispirms jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Barča. Paldies.

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijā šīs sesijas laikā ir izveidota vēl viena apakškomisija sociālās drošības jautājumos, un, nopietni strādājot un sadarbojoties ar Labklājības ministriju un pilnīgi skaidri apzinoties, cik sarežģīti pašreiz ir mūsu vecajiem ļaudīm, it sevišķi tiem, kuriem pensijas apmērs nesasniedz iztikas minimumu, kāds valstī tiek aprēķināts, mēs esam sagatavojuši likumprojektu un šodien to jums ceļam priekšā, un aicinām pirmajā lasījumā izskatīt un atbalstīt izstrādāto likumprojektu, lai jau šā gada aprīlī varētu indeksēt pensijas, kuru apmērs ir līdz 150 latiem mēnesī.

Kā mēs zinām, pašreiz noteiktais iztikas minimums ir 148 lati, kā to ir aprēķinājuši mūsu ekonomisti, tātad indeksēt tikai pensijas, kas ir līdz 135 latiem mēnesī, būtu… nu, vismaz nekorekti.

Tāpēc es aicinu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt minēto likumprojektu. Neaizkavēšu ar tā būtības izklāstu, jo tā anotācijā esam centušies aprakstīt situāciju; anotācijā jūs atradīsiet arī to, ka, pieņemot šādu grozījumu likumā „Par valsts pensijām”, mēs atbalstīsim pensionāru organizācijas un arī visas citas tās nevalstiskās organizācijas, kurām rūp mūsu veco ļaužu liktenis. Pie mums ir bijuši ļoti daudzi cilvēki gan no nevalstiskajām organizācijām, gan arī atsevišķi pensionāri personīgi ir atbalstījuši šādu kārtību, kas valstī gan tiktu noteikta tikai 2008.gadā.

Es aicinu jūs, kolēģi, balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

A.Barča. Godātie kolēģi! Lai būtu iespēja deputātiem ne tikvien no Saeimā pārstāvētajām frakcijām, bet arī deputātiem, kuri ir ārpus frakcijām, jo viņi nedarbojas Sociālo un darba lietu komisijā, piedāvāt savus priekšlikumus, mēs aicinām par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 25.februāri.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija aicina otro lasījumu veikt Saeimas nākamajā sēdē - ceturtdien, 28.februārī, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra varētu korekti sagatavoties pensiju indeksēšanai aprīlī.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts „Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (reģ. Nr.602/Lp9).

Pirms otrā lasījuma Juridiskā komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Baibas Brokas priekšlikums - atbalstīts daļēji un iekļauts 3. un 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 5. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Stepaņenko. 6. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Brokas priekšlikums - atbalstīts daļēji un iekļauts 7. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta „Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 21. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1660 - likumprojektu „Par Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem”.

Mēs izskatījām likumprojektu pirmajā lasījumā, bet nevienu priekšlikumu uz otro lasījumu neesam saņēmuši.

Atgādināšu, ka pievienošanās šai konvencijai un pozitīvs balsojums otrajā lasījumā nodrošinās to, ka mums būs ar Eiropas Savienību un ar pasauli saskaņots piesārņojošo vielu reģistrs, kas mums palīdzēs cīnīties ar dažāda veida piesārņojumiem mūsu vidē.

Lūdzu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Nolīgumu par Bulgārijas Republikas un Rumānijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1797 - likumprojektu „Par Nolīgumu par Bulgārijas Republikas un Rumānijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā”.

Godājamie kolēģi! Uz otro, galīgo, lasījumu priekšlikumi vai papildinājumi nav saņemti. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Nolīgumu par Bulgārijas Republikas un Rumānijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1635 - likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu”.

Godājamie kolēģi! Šis dokuments ir nepieciešams, lai tiem cilvēkiem, kuri ir strādājuši vai nu Latvijā, vai Igaunijā, bet tagad dzīvo vai nu vienas, vai otras valsts teritorijā, saņemot pensiju, visu apdrošināšanas stāžu varētu ieskaitīt pensiju aprēķināšanas formulās, kas abās mūsu valstīs ir ļoti līdzīgas.

Uz otro lasījumu nevienu priekšlikumu mēs neesam saņēmuši. Aicinu pozitīvi nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par abpusēju pārstāvību diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās vīzu izsniegšanā un biometrisko datu vākšanā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1848 - likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par abpusēju pārstāvību diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās vīzu izsniegšanā un biometrisko datu vākšanā”.

Gribu atgādināt, kolēģi, ka šis līgums pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam faktiski paredz to, ka valstis savstarpēji pilnvaro cits citu attiecīgo vīzu izsniegšanai, biometrisko datu vākšanai un dažādu citu konsulāro pakalpojumu sniegšanai, kas ir ļoti pozitīvi vērtējams fakts.

Uz otro lasījumu priekšlikumi komisijā nav saņemti. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā un nobalsot pozitīvi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par abpusēju pārstāvību diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās vīzu izsniegšanā un biometrisko datu vākšanā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A.Bērziņš. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2048. Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” trešajam lasījumam ir saņemti vienpadsmit priekšlikumi. Komisija kopā ar Juridisko biroju un ekspertiem ļoti rūpīgi izskatīja visus šos priekšlikumus un piedāvā virkni savu priekšlikumu.

Skatīsim pēc kārtas!

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts, un likumprojekts ir papildināts ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es nešaubos, ka Saeimā ir cilvēki, kuri cenšas savā darbā ievērot principu, kuru kādreiz izvirzījis Žans Žaks Ruso: „Redzēt netaisnību un klusēt - tas nozīmē pašam piedalīties tajā!” 5., 6., 7., 8. un 9.priekšlikums mums ir jāskata vienotā kontekstā, jo tie visi ir cieši saistīti. Es aicinu kolēģus neatbalstīt 5., 6. un 7.priekšlikumu, bet atbalstīt 8. un 9.priekšlikumu.

Kāpēc? Vēl joprojām daudzi daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji Ventspilī un Liepājā tā arī nav saņēmuši atļauju privatizēt savu dzīvojamo platību. Man var iebilst, ka šīs dzīvojamās mājas nav privatizējamas, jo tās ir plānots, iespējams, nojaukt apvedceļu uzlabošanai. Taču mēs, likumdevēji, gan Liepājas domei, gan Ventspils domei un tās Brīvostas valdei bijām devuši veselus 10 gadus, lai tās sakārtotu šo jautājumu - izmitinātu īrniekus no perspektīvā, iespējams, nojaucamām mājām. Šo desmit gadu laikā ne īrnieki tika izmitināti, ne mājas ir nojauktas, taču īrniekiem tika liegtas viņu tiesības uz sava dzīvokļa privatizāciju. Ne Liepājas dome, ne Ventspils dome nekādu risinājumu šai problēmai nepiedāvā.

Izdarīts netika nekas! Piemēram, īrniekiem netika piedāvāta iespēja privatizēt citu dzīvojamo platību. Tāpat nedz Liepājas dome, nedz Ventspils dome negatavojas būvēt arī dzīvojamās mājas nedz ar, nedz bez tiesībām tur kaut ko privatizēt. Šajā situācijā ir tikai viens likumīgs risinājums - īrniekiem ir jādod iespēja savus dzīvokļus privatizēt. Ja nu tiešām kaut kad tomēr radīsies nepieciešamība šīs mājas nojaukt, tad pašvaldībai šie dzīvokļi būs vai nu jāizpērk, vai to vietā jāpiešķir cits dzīvoklis. Atgādināšu arī to, ka pirms dažiem gadiem, kad pārējie Latvijas iedzīvotāji un arī jūs, cienījamie klātesošie, privatizējāt savus dzīvokļus, privatizācijas sertifikāti maksāja daudzreiz lētāk.

Mēs nedrīkstam aizmirst arī to, ka 2007.gada 20.novembrī Latvijas Republikas tiesībsargs Romāns Apsītis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nosūtīja vēstuli, kurā viņš principiāli nostājās Liepājas un Ventspils īrnieku pusē. Tiesībsargs savā vēstulē rakstīja, ka brīvās vai speciālās ekonomiskās zonas valdei nav piešķirta kompetence lemt par dzīvojamās mājas privatizāciju. Tādējādi viņš uzskata, ka galīgo lēmumu, kas skar dzīvojamo māju īrnieku tiesības uz privatizāciju, šajā gadījumā pieņem nekompetenta iestāde. Taču, ja mēs atbalstīsim 5.priekšlikumu, kā arī 6.priekšlikumu, tad atkal nebūs nekādu garantiju, ka Ministru kabinets vai attiecīgās pašvaldības - it īpaši pašvaldības - nelems Liepājas un Ventspils īrnieku problēmas privatizācijas jomā, ja līdz šim tas tika darīts.

Tieši tāpēc pamatotas bažas rada Saeimas komisijas atbalstītā trešā lasījuma redakcija, kura, neapšaubāmi, ierobežo izīrēto dzīvojamo māju un izīrēto dzīvokļu īrnieku tiesības uz savu izīrēto dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizāciju. Tieši tāpēc es aicinu neatbalstīt 5., 6., kā arī 7.priekšlikumu, bet atbalstīt 8. un 9.priekšlikumu, jo 8. un 9.priekšlikumā tiek piedāvāts nodrošināt šo dzīvojamo māju izīrēto dzīvokļu īrnieku tiesības privatizēt citus valstij vai pašvaldībai piederošus dzīvokļus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Guntim Blumbergam. (No zāles: „Sadod, Gunti!”)

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Iepriekšējā runātāja zināšanai: Ventspils pilsētas dome vienmēr ir centusies ievērot gan iedzīvotāju intereses, gan arī valsts intereses, un tās ir jācenšas sabalansēt. Runa ir par tām mājām, kuras atrodas Ventspils brīvostas ekonomiskajā zonā, un, protams, saistībā ar šīm mājām ostai kopā ar valsti ir attīstības projekts. Te ir runa, piemēram, par dzelzceļa mezglu, kam tik tiešām notiks pārbūve. Un tad, kad šīs mājas būs nepieciešams nojaukt, būs jāskatās arī tas, kā būs ar naudu… Un tad arī šiem iedzīvotājiem tiks piešķirti dzīvokļi. Taču tos nevar privatizēt.

Ja reiz mēs skatāmies nopietni, tad kādreiz ir jāatceras arī tas, ka mums ir likums par valsts un pašvaldības mantas izšķērdēšanu, un es nedomāju, ka būtu pareizi patlaban nodot šīs mājas iedzīvotājiem, lai viņi tās privatizē, jo pēc tam par lielām naudas summām tās nāksies atpirkt, kā tas pašreiz notiek saistībā ar bibliotēkas būvniecību. Tāpēc visi jautājumi ir jāskatās kopsakarā. Mēs nevaram stādīt iedzīvotāju intereses augstāk par valsts interesēm, jo iedzīvotāji - tā ir tā pati valsts.

Un pēdējais, ko es gribētu pateikt Agešina kungam. Privatizācija - tas nav obligāts nosacījums, jo tad jau mums būtu jāaicina to darīt arī tos iedzīvotājus, kuri dzīvo denacionalizētajās mājās, tos iedzīvotājus, kuri dzīvo pie privātajiem īpašniekiem, tos iedzīvotājus, kuri dzīvo savās mājās, privātmājās… Tad būtu jācenšas dot iespējas arī viņiem privatizēt dzīvokļus. Jums visiem tika piešķirti šie sertifikāti…

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Blumbergam.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es piekrītu Agešina kungam, ka par 5., 6., 7. un 8.priekšlikumu šā likumprojekta kontekstā ir jārunā kopumā.

Un proti. Es gribētu pakavēties pie Satversmes tiesas 2006.gada 6.jūnija sprieduma tā saucamajā dzīvojamo māju privatizācijas lietā, kad Satversmes tiesā bija vērsies Valsts cilvēktiesību birojs. Situācija bija tāda, ka atsevišķās Kurzemes pašvaldībās pretēji likumam vairāk nekā simts dzīvojamās mājās pašvaldības personām bija liegušas tiesības privatizēt viņu dzīvokļus. Šīs dzīvojamās mājas ar domes lēmumu tika ieskaitītas tā saucamajos sociālo māju sarakstos. Tad, kad iedzīvotāji bija ārkārtīgi neapmierināti un vērsās gan administratīvajā tiesā, gan Valsts cilvēktiesību birojā, gan pie Valsts prezidentes, gan Ģenerālprokuratūrā, Saeima faktiski nolēma šo atsevišķo Kurzemes pašvaldību domju nelikumīgo rīcību legalizēt.

Kas tad ir teikts Satversmes tiesas spriedumā? Satversmes tiesas spriedumā ir teikts, ka privatizācijas ierobežojums galvenokārt ir kalpojis tikai kā funkcionāls līdzeklis, lai expressis verbis, atsaucoties uz pašvaldību funkciju realizāciju un rūpēm par mazturīgajiem iedzīvotājiem, dažas pašvaldības varētu attaisnot savu iepriekšējo ilgstošo un prettiesisko darbību dzīvokļu privatizācijas jomā.

Godātie kolēģi! Neskatoties uz to, kas simtiem māju tika ieskaitītas sociālajās mājās, pašvaldību augsti stāvošas amatpersonas Ventspilī - un to ļoti labi zina arī Blumberga kungs - tomēr nelaida garām iespēju privatizēt šos dzīvokļus, jo šīs mājas netika ieskaitītas sociālo māju sarakstā.

Vēl vairāk! Satversmes tiesas spriedumā ir noteikts… Kā šodien sacīja Blumberga kungs, kurš gan netika uzaicināts uz Satversmes tiesas sēdi, gan viņa bijušais kolēģis Vītoliņa kungs, kas tagad ir Ventspils domes priekšsēdētāja vietas izpildītājs, gan arī Šķestera kungs, kas sēž šeit zālē, pašvaldības īpašumā esošo izīrēto dzīvokļu privatizācija būtu uzskatāma par zināma veida privilēģiju. Es gribu piebilst, ka Satversmes tiesa atzina, ka tas ir pilnīgi nepamatoti, jo tas ir pretēji privatizācijas likuma pamatmērķim. Likumdevējs faktiski ir noteicis īrnieka tiesības privatizēt savu izīrēto dzīvokli.

Pirms balsot par 5., 6., 7. un 8.priekšlikumu, es gaidu - un domāju, ka arī pārējie kolēģi cer sagaidīt, - no Spurdziņa kunga vai kāda cita kompetenta šīs komisijas locekļa atbildes uz diviem jautājumiem.

Pirmais jautājums: kāds ir šā ierobežojuma leģitīmais mērķis? Jo, pētot, piemēram, Saeimas 1997.gada 11.jūnija sēdes stenogrammu (tad pirmo reizi - tiesa gan, modificētā veidā - parādījās šis ierobežojums), es neatradu absolūti nekādu ieganstu, lai šādi ierobežotu šīs tiesības privatizēt dzīvokli.

Un otrais. Es gribētu pajautāt, vai, vērtējot valsts un pašvaldību intereses un indivīda tiesību ierobežojumus, šis ierobežojums ir samērīgs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti maz ko piebilst tam, ko kolēģe Čepāne nupat teica. Es gribētu atgādināt vēl par dažiem Satversmes tiesas lēmumiem līdzīgos jautājumos. Piemēram, lēmumu, kas tika pieņemts 2001.gada oktobrī un ar ko atteikums privatizēt vienā mājā Rīgā dzīvokļus tika atzīts par nelikumīgu. Un argumentācija bija tieši tāda pati.

Saskaņā ar likumu īrniekiem ir tiesības privatizēt dzīvokļus. Ja šīs tiesības tiek ierobežotas, ir vajadzīgs ļoti nopietns pamatojums. Taču šajā formulējumā, kas mums tiek piedāvāts, es neredzu šādu pamatojumu. Tāpēc es pievienojos Čepānes kundzei.

Es ļoti gribētu dzirdēt komisijas viedokli. Kāpēc komisija tomēr uzskata par iespējamu pieļaut likumā cilvēku, īrnieku, tiesību ierobežojumu bez nopietna pamatojuma?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzam.

Vai deputātam Spurdziņam ir kas piebilstams komisijas vārdā?

O.Spurdziņš. Es gribu piebilst tikai to, ka, protams, šie jautājumi, 5., 6., 7., 8. un 9.priekšlikums, ir jāskata kopumā. Komisija vadījās no juristu un ekspertu viedokļa, ka tomēr ir jāņem vērā attiecīgās teritorijas attīstības plāns vai arī attiecīgās brīvās ekonomiskās zonas un speciālās ekonomiskās zonas valdes viedoklis. Taču mēs te minējām arī šo nosacījumu - līdz šā gada 1.decembrim, jo ir arī gadījumi, kad ir pieņemti jau Ministru kabineta lēmumi. Respektīvi, arī Ministru kabinets ir tiesīgs risināt to.

Mēs uzsveram šo pašvaldības atbildību gan 5., gan 6.priekšlikumā.

Līdz ar to mēs uzskatām, ka deputāta Agešina kunga priekšlikumus mēs esam daļēji iekļāvuši savā redakcijā - 5. un 6.priekšlikumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 22. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 3, atturas - 20. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš. Atbalstīts ir arī 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 18. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš. 8. - deputāta Agešina kunga priekšlikums - ir daļēji iekļauts un būtībā nav balsojams. (No zāles: „Balsot!” Dep. J.Dobelis: „Nav balsojams!”)

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Mēs jau ar iepriekšējo priekšlikumu izslēdzām pārejas noteikumu 16.punktu. Līdz ar to 8.priekšlikums vairs nav balsojams, jo pārejas noteikumu 16.punkts vairs nav papildināms, jo tas ar mūsu balsojumu ir izslēgts. Līdz ar to arī 9.priekšlikums nav balsojams. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Pareizi!”) Tātad jāskata 10.priekšlikums.

O.Spurdziņš. Ir atbalstīts arī 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi arī 11.priekšlikumu, ko arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš. Lūdzu, kolēģi, atbalstiet likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 16. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (reģistrācijas numurs 558/Lp9).

Ir iesniegts tikai viens priekšlikums. Tas ir no Juridiskās komisijas, un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 557/Lp9).

1.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 2.priekšlikums - atbalstīts daļēji un iekļauts 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 4.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. Un pēdējais, 10.priekšlikums, arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 2008.gada 8.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģistrācijas numurs 575/Lp9). Juridiskā komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 2.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. 6. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

V.Stepaņenko. Un 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 2008.gada 8.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi, pirms skatām nākamo darba kārtības punktu, mums ir jālemj vēl par četriem iesniegtiem šodienas sēdes darba kārtības grozījumiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā šodienas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz tās izstrādāto likumprojektu „Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz tās izstrādāto likumprojektu „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā (izskatīšanai pirmajā lasījumā). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tagad pārejam pie nākamā šodienas sēdes darba kārtības punkta - likumprojekta „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija izskatīja valdības iesniegtos priekšlikumus attiecībā uz grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā. Ir pagājis jau labs laika sprīdis, kopš Biedrību un nodibinājumu likums ir stājies spēkā, un ir konstatēts, ka tajā nepieciešami precizējumi. Tie skar biedrību un nodibinājumu simbolikas izmantošanu, kā arī tiek papildināts pants, kas paredz tiesisko pamatu tādos gadījumos, kad biedrības vai nodibinājuma reģistrācija nav pieļaujama; skarti arī citi jautājumi, kas saistīti ar to, ka biedrības un tās biedru savstarpējās tiesības tiek noteiktas biedrības statūtos.

Komisija izskatīja šos priekšlikumus un lūdz jūs, kolēģi, akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šā likumprojekta būtība praktiski ir paplašināt mūsu specdienestu iespējas iejaukties biedrību reģistrācijā. Ja mēs pieņemsim likumu tādā redakcijā, tad specdienestiem būs iespēja lietu pret organizācijas reģistrāciju ierosināt pat tādā gadījumā, ja organizācijas statūtos viss ir kārtībā, tā ir ļoti miermīlīga organizācija. Tikai uz operatīvās darbības pamata. Teiksim, pret vienu no 50 dibinātājiem… Tas, pēc PCTVL frakcijas uzskata, ir būtisks demokrātijas ierobežojums, tāpēc mēs balsosim „pret” šo likumprojektu, jo praktiski tā ir iepriekšējās cenzūras atjaunošana. Šī iepriekšējā cenzūra Latvijas teritorijā tika atcelta jau Aleksandra II, Atbrīvotāja laikā, un mūsu demokrātiskajā Latvijā 21.gadsimtā nav nepieciešams… nav nekādas jēgas šo iepriekšējo cenzūru atjaunot.

Mēs, PCTVL frakcija, ļoti labi zinām, kā mūsu specdienesti strādā ar sabiedriskajām organizācijām, un arī jūs, visi klātesošie, varat iepazīties ar šo, pēc mūsu uzskata, prettiesisko darbību saistībā ar mūsu jautājumiem iekšlietu ministram par visiem incidentiem, kas notiek ar mūsu cilvēkiem Latvijas un Igaunijas pierobežā.

Specdienesti praktiski vērš savu operatīvo darbību pret cilvēkiem, kuri nav sodīti, kuri ir ļoti labi pazīstami sabiedrībā un bez tam ir arī mūsu galvaspilsētas deputāti, kā, teiksim, Viktors Dergunovs, kā arī deputāti, kuriem ir imunitāte pret šīm darbībām. Tomēr bija incidents Tallinā, kad aizturēja pat mūsu deputāti Eiropas Parlamentā Tatjanu Ždanoku, jo mūsu specdienesti pretlikumīgi bija apmainījušies ar informāciju ar Igaunijas KAPO.

Līdz ar to tas ir papildu iemesls, lai mēs tomēr neuzticētu mūsu specdienestiem tiesības iejaukties sabiedrisko organizāciju darbībā pat pirms to reģistrācijas.

Es domāju, ka tas ir pretrunā ar Satversmi, tāpēc aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātam Spurdziņam ir kas piebilstams?

O.Spurdziņš. Es komisijas vārdā tomēr lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, taču, ja kādam ir priekšlikumi, tos var iesniegt uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 6, atturas - 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Atbildīgā komisija piedāvā priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 5.martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Konkurences likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2061 - likumprojektu „Grozījumi Konkurences likumā”.

Daži vārdi ievadam. Šie grozījumi tapa diezgan sarežģīti un ilgi, tika izveidota speciāla darba grupa, kuras sēdēs piedalījās visu ieinteresēto pušu pārstāvji, un rezultātā ir tapis būtībā sarežģīts, bet tomēr kompromiss. Neviens nav īsti laimīgs, bet es domāju, ka šis likumprojekts ir jau tādā stadijā, kad ir redzams diezgan labs rezultāts.

1.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 2.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 3.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 4.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 5.priekšlikums ir saņemts no deputāta Dzintara Zaķa. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 6.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 7. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 9. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es ticu, ka agri vai vēlu Latvijā (līdzīgi kā lielākajā daļā Eiropas valstu) pārtikai pievienotās vērtības nodoklis tiks noteikts zemāks nekā citām precēm. Tikai Latvijā un vēl divās valstīs tā tas šobrīd nav.

Lai to sekmīgi izdarītu, ir vajadzīgas trīs lietas: pirmkārt, likumā par nodokļiem vajag noteikt, par cik tad zemāks būs šis nodoklis, un vajag arī noteikt, ka to starpību, kas rodas, uzņēmējs nedrīkst iekļaut peļņā.

Otra lieta. Mums likumos vajag noteikt atbildību - administratīvās atbildības apjomu, to, kādi ir soda mēri tajos gadījumos, kad tiek konstatēti šādi pārkāpumi.

Un trešā lieta. Protams - un arī tas ir šā likuma kompetencē -, ir jānosaka iestāde, kas to visu kontrolēs. Mans 9.priekšlikums nosaka to, ka tā būs Konkurences padome, kura uzraudzīs, vai nodokļa samazināšanas rezultātā tirgus dalībnieki attiecīgi pazemina cenas.

Ja mēs spēsim šos jautājumus risināt kompleksi, tad panāksim to, ka Latvijā pārtikas cenas pazemināsies tā rezultātā, ka mēs pazemināsim pievienotās vērtības nodokli pārtikas precēm.

Es aicinu atbalstīt 9.priekšlikumu. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Pēdējais laiks!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Krauklis vēlas ko piebilst?

V.A.Krauklis. Jā. Komisijā mēs diskutējām par šo priekšlikumu un secinājām, ka tas pirmām kārtām ir priekšlaicīgs, jo pašlaik netiek plānots šā nodokļa samazinājums pārtikas precēm. Otrām kārtām tas būtu ļoti grūti praktiski izpildāms, jo tad faktiski ir jānosaka, cik liels uzcenojums precei var būt.

Līdz ar to šis priekšlikums nav atbalstāms. Komisijas viedoklis ir tāds.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 36, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 12. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts likumprojekta 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 17. - deputāta Vitālija Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 19. - deputāta Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 23. - deputāta Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 28. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 36, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Bet nu ir pienācis laiks pārtraukumam, tāpēc lūdzu zvanu reģistrācijai. Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm! (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Nu, meitenes, reģistrējieties!”)

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim informāciju par to, ka pulksten 10.30 visi deputāti un citi klātesošie tiek aicināti pagodināt ar savu klātbūtni Lietuvas Neatkarības dienas 90.gadadienai veltītas izstādes atklāšanu, kurā piedalīsies arī Lietuvas vēstnieks Latvijas Republikā Antans Vinkus. Tas notiks tūlīt Saeimas Sarkanajā zālē.

Otrkārt - tas patiesībā ir pirmkārt -, es vēlētos gan savā, gan visu mūsu kolēģu vārdā sveikt Solvitu Āboltiņu dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Informācija. Ir iesniegts piecu Saeimas deputātu jautājums ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam. Šis jautājums tiek nodots ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam.

Un tagad paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pulksten 10.45 - 106.telpā. Par Sociālo un darba lietu komisijas sēdi runa būs atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu zālē.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Sanāksim uz sēdi pēc šīs lielās sēdes darba kārtības izskatīšanas.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! NATO Parlamentārās Asamblejas delegātus lūdzu uz sēdi pulksten 12.00 vai arī, ja sēde vēl nebūs beigusies, tad tūliņ pēc lielās sēdes beigām. Pulcēsimies Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Kolēģi no Juridiskās komisijas! Sēde notiks tūlīt.

Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti! Sēde notiks pulksten 10.35 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Aigars Štokenbergs, Jānis Eglītis, Uldis Ivars Grava, Jānis Klaužs, Andrejs Klementjevs, Jānis Lagzdiņš, Gunārs Laicāns, Ingmārs Līdaka, Aleksandrs Mirskis, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis, Inguna Rībena un Baiba Rivža. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!… Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Ja arī deputāte Ziedone-Kantāne ieņemtu savu vietu, tad mēs varētu dzirdēt, ko runā deputāts Krauklis. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Es ļoti atvainojos!”)

Tātad turpināsim izskatīt likumprojektu „Grozījumi Konkurences likumā” otrajā lasījumā, kuram ir saņemti 47 priekšlikumi. Šobrīd mēs izskatām 29.priekšlikumu.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Tātad mēs esam tikuši līdz 29. - atbildīgās komisijas priekšlikumam, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 31. - deputāta Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 32. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 33. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Nē, tomēr neprasa balsojumu. Deputāti tātad neiebilst.

34.priekšlikums.

V.A.Krauklis. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 35. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 37. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 40. - deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

V.A.Krauklis. Juridiskā biroja 41.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis. Līdz ar to mēs esam visus priekšlikumus izskatījuši. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Konkurences likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.A.Krauklis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 629/Lp9. Sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 2041. Likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļu likumā” mēs izskatām jau trešo reizi. Kā jūs atceraties, grozījumus ir iesniedzis tā sauktais Cūkmens.

Šajā situācijā mēs likumprojektā labojam ārkārtīgi maz. Mēs iestrādājam Eiropas Savienības direktīvā noteiktās normas, kā arī nosakām, ka dabas resursu nodoklis ir jāņem arī par tiem maisiņiem, kuri veikalos tiek izplatīti bez maksas.

Tā ka aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāj! Komisija gaidīs priekšlikumus līdz 6.martam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav.

Likumprojekts „Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 630/Lp9, - „Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums”.

Ņemot vērā to, ka rajonu pašvaldību reorganizācija ir ļoti būtisks jautājums, lai norisinātos administratīvi teritoriālā reforma, komisija nolēma, tā teikt, izdalīt tos priekšlikumus, kurus ir iesniedzis Ministru kabinets un kuri ir saistīti ar šiem rajonu pašvaldību reorganizācijas nosacījumiem. Tas ir jautājums par to, kā notiks reorganizācijas plāna izveidošana, kā notiks šo lietu pārņemšana, rīcība ar finanšu līdzekļiem un mantu, kā arī funkciju izpildes tālāka nodrošināšana atsevišķām institūcijām. Komisija uzskatīja, ka jāizveido atsevišķs likums (par to ir arī attiecīgi no jūsu puses nobalsots), un komisija lūdz to akceptēt pirmajā lasījumā. Arī tajā starplaikā, kamēr komisija nosūtīja Prezidijam šo likumprojektu, faktiski ir notikušas diskusijas mūsu komisijā un jau ir strādāts pie tā, lai atsevišķus pantus precizētu, lai atsevišķus „mezgla punktus” padarītu daudz saprotamākus. Līdz ar to mēs gaidīsim priekšlikumus uz otro lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Spurdziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Mēs lūdzam šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Buzajevs vēlas runāt par steidzamību? Sākam debates. Vārds deputātam Buzajevam… Jā, var runāt tikai „par” un „pret”… es atvainojos.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! PCTVL frakcija iebilst pret steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Iebilst sekojošu apsvērumu dēļ.

Eksistē jau divi likumprojekti ar identisku nosaukumu un praktiski identisku saturu. Pirmo mēs skatījām iepriekšējā ceturtdienā, un tur bija iekļauti gan termiņi divu dažādu vēlēšanu kampaņu savienošanai, gan arī Eiropas Parlamenta deputātu iespēja kandidēt šajās vēlēšanās. Šobrīd no likumprojekta paliek tikai pirmā daļa - vēlēšanu datumu apvienošana. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš pirmajam likumprojektam ir beidzies vakar. Un, protams, PCTVL frakcija iesniedza priekšlikumus par nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu! Pat es nevaru dzirdēt, ko runā deputāts Buzajevs.

V.Buzajevs. Uzskatām, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo Latvijai ir dotas dažas starptautiskas rekomendācijas. Un pēdējā bija, kā visiem ir zināms, 12.februārī publicētā… tās bija Eiropas Komisijas rekomendācijas attiecībā pret neiecietību un rasismu… Un arī trešais ir zināms Latvijai... Tā ka starptautiskās sabiedrības noskaņojums šajā jautājumā ir acīmredzams.

Un mums ir bažas, ka pirmais likumprojekts vispār varētu tikt bremzēts komisijā, un sakarā ar to mēs gribējām iesniegt identiskus priekšlikumus arī šajā likumprojektā un pilnvērtīgi apspriest to gan Saeimā, gan sabiedrībā.

Sakarā ar to mēs neatbalstīsim šā likumprojekta steidzamību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai deputāts Spurdziņš vēlas kaut ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 6, atturas - 14.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš. Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, jo, mūsuprāt, šeit faktiski ir runa tikai par vienu - par to, lai nākamā gadā mēs pašvaldību vēlēšanas apvienotu ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Līdz ar to nav šobrīd cita mērķa šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts tiks otrajā lasījumā izskatīts Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt šā gada 3.marts un likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē - 6.martā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (likumprojekta reģistrācijas numurs 634/Lp9).

Juridiskā komisija ir saņēmusi vēstuli no Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ar kuru viņš lūdz grozīt šo likumu. Minētais lūgums ir saistīts ar to, ka jau 2007.gada 1.janvārī stājās spēkā Tiesībsarga likums, bet pašreizējā, spēkā esošajā Satversmes tiesas likumā joprojām ir minēts Valsts cilvēktiesību birojs. Un līdz ar to attiecīgs grozījums ir nepieciešams.

Turklāt viens no Satversmes tiesas tiesnešiem bija deleģēts pārstāvēt Latvijas Republikas intereses EDSO Samierināšanas un arbitrāžas tiesā, un līdz ar to ir arī priekšlikums papildināt likumu ar 34.¹ pantu, kas atrisinās šo situāciju.

Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Stepaņenko. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī datumu, kad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

V.Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.februāris, un izskatīšanas datums - 6.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Pārejam pie pēdējā šodienas sēdes darba kārtības punkta. Lēmuma projekts „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Artūra Rubika saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu.

Ir sagatavots un iesniegts izskatīšanai lēmuma projekts: „Piekrist 9.Saeimas deputāta Artūra Rubika saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta otrās daļas pārkāpumu.”

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Artūra Rubika saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās… Ā, pulksten 11.30. Es atvainojos! Atvainojos! Pulksten 11.30.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi no Juridiskās komisijas! Komisijas sēde notiks arī pulksten 11.30.

Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča (No zāles dep. A.Barča: „Es taču te esmu!”), Aigars Štokenbergs, Jānis Eglītis, Uldis Ivars Grava, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis, Jānis Lagzdiņš, Gunārs Laicāns, Ingmārs Līdaka, Aleksandrs Mirskis, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis, Ivans Ribakovs, Dagnija Staķe, Baiba Rivža, Jānis Strazdiņš, Staņislavs Šķesters, Artis Pabriks un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Līdz ar to Saeimas 2008.gada 21.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu"
Datums: 21.02.2008. 09:30:36 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2053 nodošanu komisijai

Lēmuma projekts "Deklarācija "Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu""
Datums: 21.02.2008. 09:38:06 bal003
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojekta ar dok. nr.2059 iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Lēmuma projekts "Deklarācija "Par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu""
Datums: 21.02.2008. 09:38:52 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojekta ar dok. nr.2059 nodošanu komisijām

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim
Datums: 21.02.2008. 09:39:46 bal005
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2043

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lindai Mūrniecei
Datums: 21.02.2008. 09:40:24 bal006
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2044

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam
Datums: 21.02.2008. 09:40:58 bal007
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2064

Grozījums likumā "Par valsts pensijām" (1.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 09:42:48 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2074 steidzamību

Grozījums likumā "Par valsts pensijām" (1.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 09:45:26 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2074 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 09:47:48 bal010
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījums Fizisko personu datu aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 09:48:42 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1978 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (2.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 09:50:18 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2055 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Nolīgumu par Bulgārijas Republikas un Rumānijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā (2.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 09:51:16 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2056 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par bijušās PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu (2.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 09:52:40 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2057 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par abpusēju pārstāvību diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās vīzu izsniegšanā un biometrisko datu vākšanā (2.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 09:54:16 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2058 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (3.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 10:08:54 bal016
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (3.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 10:09:40 bal017
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (3.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 10:10:16 bal018
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (3.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 10:11:46 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2048 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" (3.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 10:13:00 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2060 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (2.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 10:14:36 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2045 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (2.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 10:16:10 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2046 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (1.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 10:23:24 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1037 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Konkurences likumā (2.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 10:27:42 bal024
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Konkurences likumā (2.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 10:30:00 bal025
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Grozījumi Konkurences likumā (2.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 11:05:52 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2061 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 11:07:24 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2041 pieņemšanu 1.lasījumā

Rajonu pašvaldību reorganizāciju likums (1.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 11:09:32 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2047 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 11:13:24 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2050 steidzamību

Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 11:14:16 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2050 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Satversmes tiesas likumā (1.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 11:16:24 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2062 steidzamību

Grozījumi Satversmes tiesas likumā (1.lasījums)
Datums: 21.02.2008. 11:16:58 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2062 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Artūra Rubika saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 21.02.2008. 11:18:40 bal033
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.2029