Latvijas Republikas 9.Saeimas
ziemas sesijas piektā sēde
2008.gada 14.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Cienījamie kolēģi! Sāksim Saeimas 14.februāra sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums ir jālemj par grozījumiem darba kārtībā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un sadaļā Lēmuma projekta izskatīšana iekļaut lēmuma projektu Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta Pacientu tiesību likums (reģ. Nr.126/Lp9) trešajam lasījumam līdz 2008.gada 2.jūnijam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Savukārt Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (reģ. Nr.376/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 28.februārim. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt šodienai apstiprināto darba kārtību.
Pirmā sadaļa Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums Imigrācijas likumā nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Kariņa, Zaķa, Ziedones-Kantānes un Kampara iesniegto likumprojektu Grozījums Latvijas Republikas Satversmē nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Par šo darba kārtības punktu ir pieteicies runāt deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Tautas partijas frakcija ir rūpīgi izvērtējusi šo Jaunā laika iesniegto likumprojektu. Tautas partijas frakcija uzskata, ka Saeimā būtu jāatklāj padziļinātas debates par minētā panta grozīšanu, un, lai to varētu veikt, minētais likumprojekts ir jānodod komisijām.
Tautas partijas frakcija aicina savus koalīcijas partnerus Zaļo un Zemnieku savienības deputātus, Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš deputātus, kā arī tēvzemiešus atbalstīt šo lēmumu.
(No zāles dep. K.Leiškalns: Paldies, Lagzdiņ!)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pret runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijām? Vai kāds uzstāj, lai būtu balsojums? (No zāles: Nevajag! Balsot!) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums Latvijas Republikas Satversmē nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 3, atturas - 3. Likumprojekts komisijām nodots.
Likumprojekts Grozījums Notariāta likumā. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Ušakova, Tutina, Orlova un Agešina iesniegto likumprojektu Grozījums Notariāta likumā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (frakcija Saskaņas Centrs).
Labrīt, cienījamie kolēģi! 2007.gada 20.decembrī Saeima apstiprināja grozījumus Notariāta likumā, kas ierobežoja krāpnieku iespējas izmantot viltotus dokumentus. Šādi grozījumi, protams, bija nepieciešami, lai palielinātu valsts notāru un viņu klientu drošību, ka procesā iesaistītās personas ir tās, par ko viņas uzdodas.
Tanī pašā laikā mūsu frakcija ir saņēmusi vairākas iedzīvotāju sūdzības, kurās ir pievērsta uzmanība parakstu apliecinājuma problēmai. Mums, cienījamie kolēģi, ir jāņem vērā arī tas, ka, cīnoties pret krāpniekiem, nopietni ir apdraudētas Latvijas iedzīvotāju iespējas izmantot Satversmē noteiktās tiesības.
Notariāta likuma grozījumi būtiski sadārdzina paraksta īstuma notariālo apliecinājumu. Tie uzliek notāriem par pienākumu, taisot aktu vai apliecinājumu, šajā procesā iesaistīto personu identitāti pārbaudīt Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā. Tā rezultātā apliecinājuma cena no diviem latiem ir uzkāpusi līdz pat desmit latiem. Esam pārliecināti, ka šāda kārtība ir nedemokrātisks ierobežojums pilsoniskai aktivitātei, jo reti kura nevalstiskā organizācija, kā arī politiskā organizācija tagad varēs atļauties organizēt parakstu vākšanas kampaņas.
Līdz ar to apvienības Saskaņas Centrs frakcijā tika sagatavots likumprojekts Grozījums Notariāta likumā. Mūsu piedāvājums ir vienkāršs - svītrot no Notariāta likuma normu, kas uzliek notāriem par pienākumu pārbaudīt paraksta īstumu reģistros. Notāriem reģistros būtu jāpārbauda tikai tie paraksti, kuri ir saistīti ar dažādiem darījumiem, nevis tie, kuri tiek vākti saistībā ar likumdošanas iniciatīvām. Parakstu vākšanas kampaņu gadījumos vajadzētu paļauties uz Centrālās vēlēšanu komisijas datiem un atbrīvot notārus no nepieciešamības pārbaudīt katra paraksta īstumu datubāzēs.
Mēs katrā ziņā negribam bremzēt pilsoniskās aktivitātes un ierobežot Satversmē noteiktās tiesības. Ja Saeima mūsu ierosinājumu atbalstīs, tad mums būs pietiekami daudz laika, lai kopā ar ekspertiem izvērtētu situāciju, to izdiskutētu un novērstu visus trūkumus. Notariāta likums nedrīkst būt pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem!
Lūdzu balsot par. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Šā gada 7.februārī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers ir vērsies Saeimā un, izmantojot savas Satversmē noteiktās likumdošanas iniciatīvas tiesības, iesniedzis priekšlikumu izdarīt grozījumus Notariāta likumā.
Saeimas Prezidijs šo vēstuli, kas tika saņemta pirms nedēļas, ir nodevis Juridiskajai komisijai, un šo jautājumu ir paredzēts ietvert Juridiskās komisijas darba kārtībā, tā ka Juridiskā komisija izskatīs Valsts prezidenta priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Viens deputāts ir runājis par, viens - pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums Notariāta likumā nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 3, atturas - 52. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva, Mitrofanova un Kabanova iesniegto likumprojektu Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (reģistrācijas numurs 609/Lp9) nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Šodien PCTVL frakcija ierosina grozīt Latvijas Satversmi ar mērķi noteikt, ka Latvijas Republika ir ne tikai neatkarīga un demokrātiska valsts, bet arī sociāla valsts. Protams, ja šis grozījums arī tiks atbalstīts, tas tomēr uzreiz neatrisinās visas milzīgās sociālās problēmas mūsu sabiedrībā, bet paša šā principa ieviešana valsts konstitūcijā ir simbolisks apliecinājums tam, ka likumdevēji sociālo taisnīgumu uzskata par ideālu, kas ir līdzvērtīgs ekonomiskajai brīvībai. Ja sociālā valsts galu galā tiks pasludināta par vienu no Latvijas valsts pamatprincipiem, tas tautai dos cerību, ka ar laiku visi likumi un valsts pārvaldes prakse tiks sakārtota atbilstoši katra valsts iedzīvotāja interesēm neatkarīgi no viņa sociālās izcelsmes vai mantiskā stāvokļa.
Pēdējo sešpadsmit gadu laikā likumi un valsts institūciju darbs ir radījuši labvēlīgu vidi lieliem kapitāla uzkrājumiem. Ārzemju viesi bieži vien ir šokēti par dārgo automobiļu skaitu Rīgas ielās un par cenām veikalos, kuras jau pārsniedz attiecīgās cenas Rietumeiropas valstīs. Latvijas baņķieri sacenšas cits ar citu - kādam gada peļņa ir 20, bet kādam citam - 30 miljoni latu, un tas nebūtu nekas slikts. Taču tajā pašā laikā mūsu mazajā valstī vidējās pensijas un algas apmērs ir objektīvi niecīgs, līdz ar to iedzīvotāju skaits ātri samazinās izmiršanas un emigrēšanas dēļ.
Sociālās valsts princips neparedz privātās iniciatīvas ierobežošanu un automātiski nenozīmē labklājību visiem. Tas ir ļoti apsveicami, ka Latvijā ir pārticīgi ļaudis, bet, papildinot Satversmi ar sociālās valsts jēdzienu, mums būtu atklāti jāpasaka, ka nav pieļaujama nabadzība un ka visiem iedzīvotājiem ir jānodrošina vismaz līdzīgas starta izredzes.
Sociālās valsts princips ir atspoguļots mūsu kaimiņu - ziemeļvalstu - konstitūcijās, kā arī Kanādas un Krievijas likumos. Un tā nav nejaušība. Ziemeļu klimatiskajos un demogrāfiskajos apstākļos cilvēks un tauta var izdzīvot un pilnvērtīgi attīstīties tikai tad, ja valstij ir aktīva loma resursu un ieņēmumu pārdalē.
Lūdzu atbalstīt sociālo valsti un nobalsot par mūsu piedāvāto grozījumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis par, pret runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva, Mitrofanova un Kabanova iesniegtā likumprojekta Grozījums Latvijas Republikas Satversmē nodošanu Saeimas komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 62, atturas - 7. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buvhalova, Buzajeva, Mitrofanova un Kabanova iesniegto likumprojektu Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (reģistrācijas numurs 610/Lp9) nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Vārds deputātam Jurim Sokolovskim, kurš acīmredzot runās par.
J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).
Godātie kolēģi! PCTVL frakcija piedāvā grozīt Satversmi un ierakstīt tajā teikumu, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz mājokli.
Kāds varētu teikt: Ko jūs piedāvājat? Jāpalīdz ir tikai tiem, kuriem noteikts maznodrošinātā statuss, bet, runājot par pārējiem, lai viņi paši risina savas problēmas!
Godātie kolēģi! Es gribētu pamatot, kāpēc šī koncepcija ir bīstama.
Vai jūs zināt, ka vairāk nekā puse no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir aizbraukuši uz Lielbritāniju vai Īriju, minēja, ka viņi aizbrauc tāpēc, ka šeit, Latvijā, nevar nopelnīt līdzekļus dzīvokļa iegādei. Šie cilvēki ir aizbraukuši tāpēc, ka valsts viņiem nepalīdzēja, bet, ja viņi būtu vērsušies pēc palīdzības pie politiķiem un ierēdņiem, tad viņi būtu saņēmuši tādu atbildi: Risiniet savas problēmas paši! Un viņi tās arī risina, aizbraucot uz citām zemēm, maksājot tur nodokļus un dzemdējot tur citu valstu pilsoņus.
Pagājušajā nedēļā Apvienotā policistu arodbiedrība paziņoja, ka viens no palīdzības veidiem, kā valsts varētu atbalstīt šīs profesijas pārstāvjus, ir bezprocenta kredīta piešķiršana. Lūdzu, kolēģi, pievērsiet uzmanību šai prasībai! Viņi neprasa piešķirt dzīvokli speciālistiem, bet gan dot viņiem iespēju iegādāties dzīvokli uz normāliem nosacījumiem. Tagad neviena banka cilvēkiem ar šādu algu kredītu nedos. Policisti, arī ārsti, skolotāji un bērnudārzu audzinātājas ir tā saucamā Latvijas vidusslāņa pārstāvji. Valsts maksā viņiem nelielas algas. Kā valsts un pašvaldība palīdz šiem cilvēkiem risināt viņu mājokļa problēmu? Atbilde ir vienkārša: Nekā! Atkal skan pareizā atbilde: Tā ir jūsu problēma! Risiniet savas problēmas paši! Un viņi arī risina, aizejot strādāt uz privāto sektoru, tāpēc paliek vakances skolās, policijas iecirkņos un slimnīcās.
Par denacionalizēto namu īrniekiem. Valsts sākumā pieņēma likumu un nedeva viņiem iespēju privatizēt savus dzīvokļus. Tagad namīpašnieki ar dažādiem paņēmieniem, to skaitā ar īres maksas paaugstināšanu, ar ūdens, apkures un citu komunālo pakalpojumu atslēgšanu, izspiež šos cilvēkus no dzīvokļiem, kur viņi ir dzīvojuši gadu desmitiem, bet valsts un pašvaldība saka: Risiniet savas problēmas paši!
Tagad Rīgas dome paziņoja par to, ka šie cilvēki plāno privatizēt namu pārvaldes. Jūs visi zināt to, kādā stāvoklī ir mājokļu fonds, un arī to, ka daudzi cilvēki nevarēs samaksāt, lai uzturētu šo fondu, lai veiktu kapitālo remontu šīm mājām. Atbilde ir vienkārša: Risiniet savas problēmas paši!
Godātie kolēģi, mēs nesen pieņēmām Latvijas valsts attīstības koncepciju, kurā ierakstījām: Cilvēks pirmajā vietā! Rodas jautājums: Vai par Latvijas iedzīvotājiem tur bija runa? Varbūt par kādiem abstraktiem cilvēkiem? Vai cilvēki ir priekš valsts vai valstij tomēr ir jākalpo cilvēkiem? Vai mēs turpināsim izmantot šo cinisko moto: Samaksājiet nodokļus un risiniet savas problēmas paši!
Sēdes vadītājs. Paldies.
Viens deputāts ir runājis par. Runāt pret neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva, Mitrofanova un Kabanova iesniegtā likumprojekta Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (reģistrācijas numurs 610/Lp9) nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 17, atturas - 46. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim darba kārtības sadaļas Prezidija ziņojumi otro apakšsadaļu - Par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Mirskim šā gada 7.februārī. Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aleksandram Mirskim 7.februāra sēdē lēma Saeimas Prezidijs un šo atvaļinājumu piešķīra, un šis jautājums tātad nav balsojams.
Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Arturam Krišjānim Kariņam šā gada 14.februārī, tātad šodien. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Arturam Krišjānim Kariņam šā gada 14.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Nākamā apakšsadaļa - Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu. Šā gada, 2008.gada, 7.februārī Saeimas Prezidijs, vienojoties ar Frakciju padomi, nolēma slēgt Saeimas ziemas sesiju 2008.gada 17.martā un sākt pavasara sesiju 2008.gada 28.martā. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka Saeimas ziemas sesija slēdzama 17.martā un pavasara sesija sākama 28.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sadaļu Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.
Lēmuma projekts Par Kalvja Torgāna apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns ir vērsies pie Saeimas ar priekšlikumu - proti, viņš izvirza Kalvja Torgāna kandidatūru apstiprināšanai Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Saeimas Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja Andra Guļāna priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par Kalvja Torgāna apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts Par Rudītes Vīdušas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns ierosina apstiprināt Rudīti Vīdušu par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata.
Saeimas Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par Rudītes Vīdušas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Pārejam pie šodienas darba kārtības nākamās sadaļas - Likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts Grozījumi Vides aizsardzības likumā. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.
A.Seile (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labrīt, godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.1986B. Likumprojekts tika sagatavots kā steidzams, un otrajam lasījumam ir iesniegts tikai viens priekšlikums. Šis priekšlikums ir redakcionāls, to sagatavojis Juridiskais birojs. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzam atbalstīt pēdējā lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Vides aizsardzības likumā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts Par grozījumu Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Par grozījumu Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. Kā jūs atceraties, bija Konvencija par informāciju, par ģenētiski modificētas pārtikas esamību un pieejamību mūsu tirdzniecības sistēmā
Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Par grozījumu Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts Par Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Likumprojekts Par Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses. Atgādinu, ka faktiski nolīgums Amerikas Savienoto Valstu gaisa tirgu atver Eiropas Savienības dalībvalstīm un ka formāli tas ir jāratificē katrā dalībvalstī.
Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.
Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Par Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (reģistrācijas numurs 496/Lp9).
Trešajam lasījumam Juridiskā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai (reģistrācijas numurs 460/Lp9) pirms pirmā lasījuma un nolēmusi to atbalstīt.
Likumprojekts regulē konkrēta īpašuma tiesisko likteni. Īpašums atrodas Rīgā, Šampētera ielā 153. Tas ir daļa no zemes gabala 269 kvadrātmetru platībā. To vajadzētu atsavināt, lai turpmāk varētu realizēt Rīgas domes projektu inženiertehnisko objektu celtniecībai.
Tātad lūdzu Saeimu atbalstīt minēto likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Stepaņenko. 2008.gada 28.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģistrācijas numurs 599/Lp9). Juridiskā komisija atbalstīja minēto likumprojektu pirms pirmā lasījuma.
Likumprojekts palielina sankciju par kodeksa 174.4 pantā paredzēto nodarījumu.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Stepaņenko. 2008.gada 29.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.
Likumprojekts Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Labdien, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 564/Lp9, - ar likumprojektu Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Komisija to ir izskatījusi un virza jums pieņemšanai pirmajā lasījumā. Acīmredzot mēs komisijā sadalīsim Ministru kabineta iesniegtos jautājumus divās daļās: vienā daļā būs runa par nākamajām pašvaldību vēlēšanām, par iespēju tās apvienot ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Otrajā daļā būs runa par ievēlētā domes deputāta amata apvienošanu ar Eiropas Parlamenta deputāta statusu.
Līdz ar to komisijai ir lūgums akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mēs varētu strādāt tālāk.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Likumprojekta mērķis ir vienkāršs un saprotams - apvienot laika ziņā divas priekšvēlēšanu kampaņas - gan pašvaldību, gan arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņas -, līdz ar to būtiski samazinot valsts izdevumus. No tā iegūs ne tikai valsts, ieguvējas būs arī politiskās partijas, kuru priekšvēlēšanu izdevumi samazināsies. Turklāt partijas nebūs tik kaunpilnā kārtā atkarīgas no oligarhiem un citiem sponsoriem, kuri izvirzījuši savtīgus mērķus.
Ir jāmin vēl viens arguments par labu vienlaicīgajai pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rīkošanai. Proti, atšķirībā no Saeimas vēlēšanām būtu loģiski un godīgi gan vienās, gan otrās vēlēšanās atļaut piedalīties arī Latvijas nepilsoņiem, it īpaši ņemot vērā to, ka ārvalstnieki no vairāk nekā divdesmit valstīm ar minimālo uzturēšanās stāžu Latvijā piedalās gan vienās, gan otrās vēlēšanās. Domājams, daudzi klātesošie jau zina, ka nepilsoņi, kuri sastāda apmēram divdesmit procentus no mūsu valsts iedzīvotāju skaita un veido gandrīz pusi no Latvijas mazākumtautību pārstāvjiem, ar savu skaitu nodrošina Latvijai Eiropas Parlamentā divas vietas no deviņām, jo deputātu mandātu skaits no tās vai citas valsts tiek noteikts pēc valsts iedzīvotāju skaita, nevis pēc privileģētās iedzīvotāju daļas skaita. Galu galā tas būtu taisnīgi, jo mēs iestājāmies Eiropas Savienībā kopā ar mūsu nepilsoņiem, turklāt referendumā pat nepainteresējoties par viņu viedokli.
Ir pienācis laiks atdot viņiem uzkrāto parādu. Jo vairāk tāpēc, ka ir zināms, ka viena trešdaļa nepilsoņu ir dzimuši Latvijā, bet pārējiem vidējais uzturēšanās stāžs Latvijā sastāda apmēram 40 gadu. Nepilsoņu ciešā saikne ar uzturēšanos mūsu valstī ir tik lielā mērā acīm redzama, ka 2005.gadā Satversmes tiesa pēc divdesmit krievu deputātu pieteikuma atzina, ka nepilsoņiem ir vienādas tiesības ar pilsoņiem izvēlēties pastāvīgās uzturēšanās vietu ārzemēs. Diemžēl vesela virkne divpusējo un daudzpusējo līgumu, kurus ir parakstījusi Latvijas Ārlietu ministrija, diskriminē nepilsoņus salīdzinājumā ar pilsoņiem ārpus Latvijas. Atšķirības starp divām Latvijas iedzīvotāju kategorijām attiecībā uz viņu pārvietošanos vai apmešanos ārpus valsts teritorijas diemžēl ir ieviestas arī Eiropas Savienības direktīvās un regulās. Eiropas Parlamenta deputāti, kuri tiktu ievēlēti, piedaloties nepilsoņiem, daudz modrāk varētu sekot šo dokumentu sagatavošanas procesam. Turklāt nepilsoņu pārstāvji nodrošinātu to, lai līdz Latvijas politiķiem nonāk dažas Eiropas Parlamenta un citu starptautisko institūciju rekomendācijas, kuras Latvijai tika dotas attiecībā uz nepilsoņiem, kā arī mūsu politiķu ieteikumi, lai Latvija varētu izpildīt šīs rekomendācijas.
Es jums minēšu tikai vienu rekomendāciju, kura tieši attiecas uz apspriežamā likumprojekta trūkumiem. Šo rekomendāciju jūs gada sākumā trīs reizes tikāt izņēmuši no savām deputātu kastītēm, jo PCTVL frakcija uzdeva tieslietu ministram Gaidim Bērziņam jautājumu Par katastrofālu naturalizācijas tempu kritumu un pasākumiem šī tempa atjaunošanai.
Jautājuma tekstā tika iekļauta Eiropas Parlamenta rekomendācija no rezolūcijas par Latvijas gatavību iestājai Eiropas Savienībā, lai to vēlreiz dzirdētu Saeimas deputāti un radioklausītāji, kā arī vēlreiz publicētu oficiālais valdības laikraksts. Lūk! Eiropas Parlaments izsaka gandarījumu par naturalizācijas tempu pieaugumu 2003.gadā [..] kaut gan naturalizācijas process vēl joprojām paliek visai lēns, aicina
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, es jūs aicinu nenovirzīties no tēmas! Mēs tagad nerunājam par naturalizāciju. (No zāles dep. J.Dobelis: Ej projām! Ej prom no tribīnes! Ej mājās!)
V.Buzajevs. aicina Latvijas varas institūcijas virzīt uz priekšu šo procesu un uzskata, ka par ieguldījumu šajā virzībā varētu kalpot minimālās valodas zināšanas prasības, kas tiek uzstādītas veciem ļaudīm; aicina Latvijas varas pārstāvjus pārvarēt sabiedrībā pastāvošo šķelšanos un sekmēt nepilsoņu patiesu integrāciju, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības izglītībā un iespējas iekārtoties darbā; piedāvā Latvijas varas pārstāvjiem paredzēt piešķirt nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir nodzīvojuši Latvijā - un tie, protams, ir visi nepilsoņi - iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās. (Citāta beigas.)
Šajā rekomendācijā man gribētos akcentēt vienu domu: Eiropas Parlaments 2003.gada naturalizācijas tempus uzskata par pārāk lēniem
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, mēs patlaban nerunājam par naturalizācijas tempiem! Lūdzu, runājiet par likumprojekta pirmā lasījuma būtību!
V.Buzajevs. Likumprojekts par pašvaldību vēlēšanām
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, lūdzu, nesāciet diskusiju! (No zāles dep. P.Tabūns: Izslēgt mikrofonu!)
V.Buzajevs. Man ir pilnas tiesības izklāstīt savu viedokli, ko es arī darīju. Te jāatzīmē, ka (salīdzinājumā ar 2003.gadu) naturalizācijas pieteikumu skaits ir samazinājies 3,4 reizes.
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, lūdzu, runājiet par likumprojektu!
V.Buzajevs. Es domāju, ka tomēr varu pabeigt Eiropas Parlamenta analīzi tieši saistībā ar šo likumu par pašvaldību vēlēšanām.
Otrkārt, Eiropas Parlaments nepavisam neaicina mūs rīkot Pilsoņu dienas vai citas reklāmas kampaņas, ar ko grasās nodarboties Naturalizācijas pārvalde. Eiropas Parlaments
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, lūdzu, runājiet par tēmu! Citādi es jums atslēgšu mikrofonu.
V.Buzajevs. pavisam skaidri aicina Latvijas Saeimu dot nepilsoņiem iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās. (No zāles dep. J.Dobelis: Ej mājās! Uz Urāliem!) Eiropas Parlaments, kā arī desmitiem citu starptautisko institūciju kategoriski nepiekrīt mūsu tieslietu ministra viedoklim, ka diskusija par nepilsoņu pielaišanu pašvaldību vēlēšanās tikai bremzē naturalizācijas tempus.
Es neslinkošu un vēl vienu reizi atkārtošu šo Eiropas Parlamenta rekomendācijas daļu: Eiropas Parlaments [..] aicina Latvijas varas pārstāvjus pārvarēt sabiedrībā pastāvošo šķelšanos un sekmēt nepilsoņu patiesu integrāciju
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, lūdzu, runājiet par likumprojektu! (No zāles dep. J.Dobelis: Psihiatru vajag!)
V.Buzajevs. nodrošinot [..] piešķirt nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir nodzīvojuši Latvijā, iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās.
Dāmas un kungi! Atsevišķi valdošās koalīcijas pārstāvji sāka runāt par nepieciešamību sākt diskusiju jautājumā par nepilsoņu pielaišanu dalībai pašvaldību vēlēšanās
Sēdes vadītājs. Buzajeva kungs, vai nu jūs Es atvainojos, izslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Buzajevam! Viņš ignorē sēdes vadītāja prasību runāt par likumprojekta tēmu! (No zāles dep. J.Dobelis: Viņš jau nav lasījis!)
Buzajeva kungs, jums vārds tiek atņemts! (Deputāts Buzajevs arī bez mikrofona turpina runāt.)
Buzajeva kungs, lūdzu, ieņemiet savu vietu! (No zāles dep. J.Dobelis: Mājās!)
Buzajeva kungs, es jums aizrādu Buzajeva kungs, es jūs brīdinu, ka jūs tiksiet izraidīts no Saeimas sēdes, ja turpināsiet ignorēt sēdes vadītāja prasības. Lūdzu, ieņemiet savu vietu! Jūs nerunājāt par tēmu, un jums tiek atņemts vārds. (No zāles dep. J.Dobelis: Izraidīt viņu no zāles!)
(Deputāts Buzajevs runā bez mikrofona.)
Buzajeva kungs! Es atvainojos, jums ir jārunā par likumprojekta tēmu, nevis par naturalizācijas tempiem vai par nepilsoņu tiesībām šajā gadījumā Es jūs lūdzu šajā gadījumā ieņemt vietu. Jums vārds tiek liegts!
Buzajeva kungs, es jums lūdzu ieņemt savu vietu! Jūs šobrīd nepakļaujaties sēdes vadītāja prasībām. Ja ne, es lūgšu balsot par jūsu izraidīšanu no Saeimas šodienas sēdes.
Lūdzu, nesāciet diskusiju!
Vārds debatēs Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Nu jūs redzat, kas notiek, ja cilvēks nav pat izlasījis likumprojektu, bet nāk un runā par visu ko (No zāles dep. J.Sokolovskis: Par tematu!)
Līdz ar to es gribētu atgādināt, kas ir teikts Kārtības rullī, runājot par konkrētiem grozījumiem.
Pirmajā lasījumā mēs spriežam, vai konceptuāli atbalstīt iesniegtos grozījumus, un ne par ko citu nedrīkst runāt.
Otrkārt. Ir skaidri redzams, ka minētais Buzajevs nav lasījis šos grozījumus. Izlasiet, lūdzu, uzmanīgi konkrēto tekstu, un jūs tur neatradīsiet nevienu vārdu par nepilsoņiem.
Līdz ar to es tomēr aicinu nākamreiz šādu cilvēku izdzīt no zāles un vismaz sešas reizes viņam neļaut piedalīties (No zāles dep. J.Pliners: Vai tas ir par tēmu?) jo viņš acīmredzot neprot kārtīgi lasīt latviešu valodā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst? (No zāles dep. O.Spurdziņš: Nav nekas piebilstams!) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 3, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Spurdziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par tiesu varu. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Grozījumi likumā Par tiesu varu (reģistrācijas numurs 505/Lp9). Uz otro lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi septiņpadsmit priekšlikumus.
1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums - atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 2.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 3.priekšlikums - redakcionāli precizēts un atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 6. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums - atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 7. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 8. priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 9. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts daļēji un iekļauts 10. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts, kā arī redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
V.Stepaņenko. 11. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 12. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Sākam debates.
Vārds debatēs deputātei Vinetai Muižniecei.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Es jūs aicinu pievērst uzmanību ļoti nozīmīgam priekšlikumam, tas ir, 12.priekšlikumam, kas iesniegts likumprojekta Grozījumi likumā Par tiesu varu otrajam lasījumam. Proti, šis ir ļoti svarīgs brīdis, tāpēc ka mēs ar šā likuma pieņemšanu iedarbināsim pilnīgi jaunu instrumentu - Tiesnešu ētikas komisiju.
Šādu priekšlikumu ir iesniegusi Tieslietu ministrija. To pilnībā atbalsta visi Juridiskās komisijas locekļi, it īpaši tās apakškomisija, kas ir izveidota, lai izstrādātu jauno likumu par tiesu iekārtu, jo šī ir tā sadaļa, kuru mums vajadzētu iedarbināt nekavējoties. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī komisija, šis jaunais instruments, kas darbosies papildus tām komisijām, kuras darbojas jau šobrīd, kuras nodarbojas ar kvalifikācijas jautājumiem un disciplinārlietām, būs veltīta tieši ētikai. Un ir vislielākās cerības saistībā ar to, ka šie četri panti (tikai četri!), kas ir iekļauti 12.priekšlikumā, varētu radīt ļoti būtiskas izmaiņas tiesnešu attieksmē pret savu darbu, jo šeit ir paredzēta šādas komisijas izveide. Tā varētu notikt jau šā gada aprīlī, ja pieņemsim likumu savlaicīgi, jo aprīlī notiks tiesnešu konference un tieši konference arī var izveidot šādu komisiju - Tiesnešu ētikas komisiju.
Tāpēc šo likumprojektu mums vajadzētu virzīt pietiekami ātri un dot iespēju jau šajā gadā, jau aprīlī, pilnībā izveidot un iedarbināt Tiesnešu ētikas komisiju.
Aicinu atbalstīt šo svarīgo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai Stepaņenko kungs vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?
V.Stepaņenko. Jā, priekšlikums ir guvis komisijas locekļu vienbalsīgu atbalstu, un lūdzu Saeimu atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 14. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. 15. - tieslietu ministra priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
V.Stepaņenko. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. Un 17. - tieslietu ministra priekšlikums - atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Stepaņenko. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta Grozījumi likumā Par tiesu varu pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par tiesu varu pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Stepaņenko. 2008.gada 7.marts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Likumprojekts Grozījums Karatiesu likumā. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Minētā likumprojekta otrajam lasījumam netika saņemts neviens priekšlikums.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojekta Grozījums Karatiesu likumā pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums Karatiesu likumā pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Stepaņenko. 2008.gada 29.februāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu - Lēmuma projekta izskatīšana.
Lēmuma projekts Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. Nr.333/Lp9).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).
Dāmas un kungi! Lēmuma projekts ir ārkārtīgi vienkāršs - atbildīgā komisija lūdz parlamentu noteikt Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju likumprojektam Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Jo mūsu komisija to, kas saistīts ar sākumdeklarēšanu, šajā likumprojektā ir iestrādājusi un būtu, protams, daudz labāk, ja pārējie priekšlikumi, kas ir no mūsu mīļā Kārļa Šadurska un citiem cīnītājiem, tiktu izskatīti Juridiskajā komisijā kā atbildīgajā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. Nr.333/Lp9)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta Pacientu tiesību likums (reģ. Nr.126/Lp9) trešajam lasījumam līdz 2008.gada 2.jūnijam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta Pacientu tiesību likums (reģ. Nr.126/Lp9) trešajam lasījumam līdz 2008.gada 2.jūnijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (reģ. Nr.376/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 28.februārim. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (reģ. Nr.376/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2008.gada 28.februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības punkti ir izskatīti. Mums ir jāreģistrējas ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu reģistrācijai!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vēlos visu mūsu vārdā sveikt deputātu Dzintaru Jaundžeikaru, kuram šodien ir dzimšanas diena! (Aplausi.)
Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
A.Bērziņš (ZZS frakcija).
Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pulksten 10.05 - 106.telpā. Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 11.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Speciāls uzaicinājums Zommeres kundzei!
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (frakcija Saskaņas Centrs).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu to deputātu uzmanību, kuri ir deputātu grupā sadarbībai ar Izraēlas parlamentu! Lūdzu tūlīt visus ierasties uz īsu sanāksmi Dzeltenajā zālē. Darba kārtībā viens jautājums - par ielūgumu apmeklēt Izraēlu.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātei Karinai Pētersonei.
K.Pētersone (LPP/LC frakcija).
Manas cienījamās kolēģes! Es vēlos atgādināt, ka mēs tiekamies šodien pulksten 13.00 Viesu zālē. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz uz sēdi pulksten 10.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam.
J.Šmits (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 10.00 komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paziņojumam vārds deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).
Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas sēde šodien pulksten 10.05.
Sēdes vadītājs. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Augsti godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis (No zāles dep. Dz.Ābiķis: Zālē!), Andris Bērziņš (LPP/LC frakcija), Aigars Štokenbergs, Augusts Brigmanis, Jānis Dukšinskis, Nikolajs Kabanovs, Arturs Krišjānis Kariņš, Visvaldis Lācis, Ingmārs Līdaka, Leopolds Ozoliņš, Anta Rugāte, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis un Artis Pabriks.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 14.februāra sēde tiek pasludināta par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
9.Saeimas ziemas sesijas 5.sēde
2008.gada 14.februārī
Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu
2008.gada 14.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Labdien, cienījamie kolēģi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu uzdotajiem jautājumiem.
Šodienas darba kārtībā ir viens jautājums, un tas ir deputātu Plinera, Buzajeva, Mitrofanova, Buhvalova, Sokolovska un Kabanova jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam Par nevienlīdzīgu attieksmi pret LR pilsoņiem un LR nepilsoņiem dažos divpusējos un daudzpusējos starptautiskajos līgumos.
Uz šo jautājumu ir saņemta Latvijas Republikas ārlietu ministra Māra Riekstiņa rakstiska atbilde, tāpēc man būtu jautājums jautājuma iesniedzējiem Jautājuma iesniedzējus šodien pārstāv deputāts Buzajevs. Vai jūs apmierina saņemtā rakstiskā atbilde?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Man bija tikai trīs minūtes laika, lai iepazītos ar cienījamā ministra kunga atbildi, un es varu teikt, ka pēc būtības mēs neesam ar to apmierināti, jo rodas iespaids, it kā mūsu nepilsoņu diskriminācijā ārvalstīs nav vainojama mūsu Ārlietu ministrija, bet gan mūsu ārvalstu partneri, taču to visu mēs nevaram noformulēt divos papildjautājumos. Tāpēc atbilstoši reglamentam mēs esam apmierināti ar atbildi. Paldies ministram par to, ka viņš atbildēja rakstiski.
Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Buzajevam.
Līdz ar to šo jautājumu var uzskatīt par atbildētu.
Šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.
Paldies.
Atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu
2008.gada 14.februārī