Latvijas Republikas 9

Latvijas Republikas 9.Saeimas

rudens sesijas devītā sēde

2007.gada 18.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2007.gada 18.oktobra sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums būtu izvērtējams priekšlikums par darba kārtības grozīšanu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 18.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Attīstības plānošanas sistēmas likums” (Nr.366/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 2.novembrim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pārejam pie darba kārtības pirmās sadaļas – „Prezidija ziņojumi” par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu!… Es atvainojos, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 13. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Solvitai Āboltiņai. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Solvitas Āboltiņas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai atvaļinājumu šā gada 25.oktobrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Solvitai Āboltiņai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts.

Izskatīsim darba kārtības otro sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Sandras Eglītes iecelšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas ieteikumu iecelt Sandru Eglīti Ventspils tiesas tiesneša amatā. Juridiskajā komisijā bija diezgan ilgas debates par Tiesu varas likuma normu interpretāciju, un pēc šīm debatēm ar nelielu balsu pārsvaru lēmums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteikusies deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Mēs pēdējā laikā debatējam par tiesiskumu, par likumību, par to, ka ir krīze tiesu sistēmā, par to, ka ir krīze politiskajā sistēmā. Mēs ļoti labi zinām, ka mēs gandrīz vai katru nedēļu apstiprinām šādus lēmuma projektus par tiesnešu iecelšanu, atcelšanu vai pārcelšanu.

Es šoreiz aicinu jūs aizdomāties, pirms jūs izdarāt savu izvēli un nospiežat pogu „par”, „pret” vai „atturos”, jo šis jautājums, kā jau es teicu, ir saistīts arī ar krīzi tiesu sistēmā, par kuru mēs runājam jau sen un par kuru sakām, ka atbildīgi esam arī mēs. Likuma pantā, kas nosaka prasības, kādas ir izvirzāmas tiesnešiem, ir rakstīts, ka tiesnesim ir jābūt Latvijas pilsonim, ka tiesnesim ir jābūt juristam, turklāt augsti kvalificētam juristam.

Kandidāte, par kuru mums ir jābalso šodien, savā iesniegumā un dokumentos, kas ir pievienoti šim lēmuma projektam, rakstot iesniegumu, lai kļūtu par tiesnesi, raksta, ka viņa apzinoties to, ka viņai vēl nav iegūta augstākā juridiskā izglītība, bet uz to brīdi, kad būšot nokārtoti eksāmeni, šī izglītība, viņa cerot, viņai būšot jau iegūta pilnībā. Uzdodiet jautājumu katrs pats sev un atbildiet: „Vai tas ir augsti kvalificēts jurists, kurš tikai šogad ir saņēmis diplomu, kas apstiprina to, ka viņam ir šī izglītība?”

Es neko sliktu nevaru teikt par šo konkrēto kandidātu, kas te atnāca. Šī meitene acīmredzot ir godīga un ir labi, uzcītīgi strādājusi Ventspils tiesā septiņus gadus par tiesneša palīgu, bet vai tomēr tā ir atbilde? Vai tā tomēr nav mūsu atbildība, izvēloties tiesnešus, bet pēc tam domājot, ir vai nav krīze šajā sistēmā?

Es vienkārši aicinu katram pašam to izvērtēt. Es, būdama cilvēks, kas ir strādājis šajā sistēmā un kas ir vēlējies, lai mēs katrs varētu tai uzticēties, uzskatu, ka tāda prakse nav atbalstāma un nav turpināma.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteicies deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Tam, ko teica Solvita Āboltiņa, es varu pilnībā pievienoties, jo Tieslietu ministrijas rīcībā, manuprāt, ir vērojamas tādas dīvainības, ka patiešām uz tiesneša amatu - kaut arī likumā ir rakstīts, ka kandidātam ir jābūt piecu gadu darba stāžam - tiek virzīti cilvēki, kuri pēc augstskolas beigšanas ir nostrādājuši ļoti īsus termiņus. Mēs Juridiskajā komisijā vairākkārtīgi esam vērsuši Tieslietu ministrijas atbildīgo personu uzmanību uz šo faktu, ka šādus cilvēkus nevajadzētu virzīt. Tas viss kulmināciju sasniedza pagājušajā nedēļā, kad Tieslietu ministrija virzīja uz tiesneša amatu personu, kura tikai 2007.gadā ir beigusi augstskolu.

Un acīmredzot tāpēc mēs pieņēmām lēmumu ierakstīt melns uz balta likumā, ka ir jābūt šim piecu gadu darba stāžam pēc augstskolas beigšanas. Šobrīd likumā ir rakstīts, ka vienkārši ir jābūt piecu gadu darba stāžam, ko Tieslietu ministrija sāk arvien ļaunprātīgāk izmantot - kādam ir trīs gadi, divi gadi… Bet šis nu ir tas gadījums, kur stāžs nav pat viens gads.

Tāpēc Juridiskā komisija mainīs šo likumu. Šobrīd likums prasa vispār tikai piecus darba gadus. Un šo konkrēto kandidāti Juridiskā komisija (ar vienas balss pārsvaru) atbalstīja tikai tādēļ, ka acīmredzot tiem, kuri atbalstīja šo kandidāti, kļuva cilvēciski žēl šīs kandidātes, jo vaina jau nav pašā kandidātē, vaina ir Tieslietu ministrijas rīcībā, šādus kandidātus virzot. Vienkārši bija žēl sabojāt šim konkrētajam cilvēkam dzīvi Tieslietu ministrijas neprofesionālās, neadekvātās rīcības dēļ.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pirms daudziem gadiem tika iedibināts tiesneša palīga institūts, un tiesneša palīga amats skaitījās kā viens no galvenajiem amatiem turpmākajā tiesneša karjeras veidošanā. Iedibinot tiesneša palīga institūtu, likumdevējs darbojās faktiski ar mērķi veidot nākamo profesionālo, pieredzējušo tiesnesi. Un tāds arī bija šīs normas mērķis. Tieši likumā „Par tiesu varu” ir atrunāts, ka tiesneša palīga darba stāžs tiek ieskaitīts juridiskajā darba stāžā. Ja likumdevējs nav precīzi formulējis savu gribu, tad ir jāvaino pašiem sevi, nevis cilvēki, kuri veido šo karjeru un kuri iegūst atbilstošu izglītību, pieredzi un kvalifikāciju.

Tā ka paskatīsimies uz baļķi savā acī un nemeklēsim skabargu citā!

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Sandras Eglītes iecelšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 18, atturas - 17. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Inetas Riekstiņas iecelšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas ieteikumu iecelt Inetu Riekstiņu Siguldas tiesas tiesneša amatā. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Inetas Riekstiņas iecelšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Ainara Latkovska, Artura Krišjāņa Kariņa, Kārļa Šadurska, Dzintara Zaķa, Lindas Mūrnieces, Ingrīdas Circenes, Ingunas Rībenas, Jāņa Reira, Ausmas Ziedones-Kantānes un Ilmas Čepānes pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim „Par Alekseja Loskutova atstādināšanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas lēmums ir pieprasījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Vispirms es gribu pateikties tiem tūkstošiem Latvijas cilvēku, kuri šodien ir sapulcējušies pie Saeimas ēkas, jo viņiem… (Aplausi.)… jo šiem cilvēkiem nav vienaldzīgs demokrātijas liktenis Latvijā, un šie cilvēki jau ir izteikuši savu vērtējumu Ministru prezidentam, valdībai, un arī mums šodien ir jāizsaka savs - Saeimas vērtējums. Un, ticiet man, šie cilvēki izteiks vērtējumu arī Saeimai.

Mūsu pieprasījums Ministru prezidentam Kalvītim tika iesniegts 26.septembrī - aiznākamajā dienā pēc KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšanas. Toreiz mūsu rīcībā bija daudz mazāk informācijas, tāpēc varbūt tie jautājumi, kurus mēs šodien uzdotu premjeram Kalvītim, būtu daudz konkrētāki un diemžēl arī asāki.

Šobrīd mūsu rīcībā ir arī Ģenerālprokuratūras vēstule „Saskaņas Centra” frakcijai, kurā šī Kalvīša rīcība ir atzīta par pretlikumīgu. Mēs zinām arī notikumu tālāko attīstību un valdības balsojumu. Mēs esam dzirdējuši valdības izveidotās komisijas locekļa Jaundžeikara verdiktu Loskutovam: „Vainīgs!” vēl pirms komisijas darba beigām. Mēs zinām par Visvalža Lāča iesniegumu prokuratūrā, kurā viņš darīja zināmu, ka Augusts Brigmanis jau pirms divām nedēļām zināja, kāds būs valdības lēmums Loskutova atlaišanas sakarā, un sāka jau organizēt Saeimas balsojumu savā frakcijā.

Bezgala grūti premjeram ir bijis saglabāt seju pēc šāda politiski motivēta likumpārkāpuma. Lai atrastu jebkādu attaisnojumu saviem uzbrukumiem Loskutovam un KNAB, Kalvītis neatlaidīgi atkārto, ka KNAB ir jābūt paraugiestādei, tāpēc viņš esot sarīkojis paraugsodīšanu. Tiesa gan, paraugprāvas bija pierastas valstī, kuras tiesiskās mantinieces cara Vladimira ēzeļa ausu ordeni premjers nesen nopelnījis.

Rodas iespaids, ka šodien, vajājot Loskutovu, Kalvītis cenšas atriebties par KNAB panākumiem digitalizācijas afēras izmeklēšanā un saglābt savai partijai pusmiljonu latu, kas būtu jāsamaksā valsts kasē kā soda nauda par likumpārkāpumiem vēlēšanu kampaņā. Nepieļaujami ir izmantot dienesta stāvokli, lai paglābtu savu partiju no soda. Turklāt tas tiek darīts klaji pretlikumīgi, jo saskaņā ar likumu KNAB priekšnieku no amata pienākumiem tikai stingri noteiktos gadījumos var atstādināt vienīgi ģenerālprokurors, nevis premjers.

Ja jau mums, premjera vārdiem runājot, ir „paraugKNAB”, gribētos arī paraugpremjeru, kurš pats sevi nekavējoties sodītu, atkāptos un atbrīvotu latviešu tautu no savas politiskās klātbūtnes. Jo nevaru nepiekrist Tautas partijas ideologa Mārča Bendika vārdiem, ka tik slikta kā Kalvīša valdība mums vēl nekad nav bijusi. Un, ja Kalvīša valdība vēl kādu laiku turēsies, pat „ierindas biedram” var nepietikt naudas, cik dārga pozitīvisma kampaņa Tautas partijai būs nepieciešama, lai iekļūtu arī nākamajā Saeimā.

Otrdien, klausoties ASV vēstnieces runu, mani pārņēma dziļš kauns, jo viss vēstnieces teiktais par notikumiem Latvijā bija balta patiesība. Līdz šim valdošie politiķi, kas vārdos allaž apliecināja uzticību brīvībai, demokrātijai, tiesiskumam, bet ar saviem darbiem parasti palika korupcijas, varas visatļautības, nesodāmības purvā un veica varas sagrābšanu šaura personu loka interesēs, tomēr centās, lai uz āru tas sabiedrotajiem Rietumos nebūtu redzams. Kalvīša valdība šajā ziņā ir spērusi vēl soli uz priekšu, ko jau nodemonstrēja ar likumpārkāpumiem pozitīvisma kampaņā, pie varas tiekot. Un tad pagājušā gada ziemā sekoja Kalvīša avantūra drošības iestāžu likumu sakarā. Un tagad pavisam klaji tas parādās šajā pretlikumīgajā politiskās izrēķināšanās kampaņā: notiek izrēķināšanās ar KNAB priekšnieku. Kalvīša valdībai, šķiet, ir vienalga, ko par mums domā mūsu sabiedrotie. Mums tas nav vienalga!

Vakar, Dombura raidījumā runājot par Loskutova atlaišanas motivāciju, Pabriks ar Godmani vilka pavisam savādu dziesmu. Ja vien ministri neapmeloja savu premjeru, viņi šo netīro spēli parādīja vēl daudz nesimpātiskākā gaismā. Izrādās, ka Kalvītis nespēj sastrādāties ar Loskutovu. Kā gražīga jaunkundze piecērt kājiņu un smalkā balstiņā sauc: „Aizvāciet no manām acīm šo briesmīgo cilvēku!”

Bērnu rakstnieka Džanni Rodari grāmatā bija tāds personāžs - hercogs Mandarīns, kurš allaž, lai panāktu savu iegribu izpildi, līda uz skapjaugšas un piedraudēja mesties zemē, ja viņa vēlmes neizpildīs. (Aplausi.) Pilnīga analoģija, kolēģi! Es gan domāju, ka Latvijas sabiedrība atviegloti uzelpotu, ja kaprīzais hercogs liktu mierā godavīru Loskutovu un mestos lejā no skapjaugšas.

Pareizi vakar teica Juta Strīķe, ka divi godīgi cilvēki vienmēr varēs sastrādāties. Par Loskutova kunga godaprātu es nešaubos. Tātad, ja sadarbība nav iespējama, vaina jāmeklē kaprīzajā premjerā, kurš turklāt ir spējis savos padotajos iedvest tādu sulaiņa padevību, ka patiesi jāpabrīnās, kā ar šādiem dotumiem var vadīt, piemēram, ārlietu resoru.

Taču patiesībā Kalvītis ar šo šantāžu savus ministrus ir nostādījis interešu konfliktā, jo, balsojot par Loskutova atlaišanu, viņi jau faktiski nevērtēja KNAB priekšnieku, viņi glāba savu ādu, jo pretējā gadījumā, ja Lokustovs paliek, kaprīzais hercogs atkāpjas un valdība krīt.

KNAB priekšnieku visprecīzāk raksturoja ģenerālprokurors Maizītis. Viņa vārdiem runājot, Loskutova kungs ir cilvēks, kas var sekmīgi strādāt tik smagu un tik jutīgu darbu.

Par sevi es varu teikt, ka es ar lielu prieku varu atzīt savu kļūdīšanos vērtējumā par Loskutova kungu. Kad valdošā koalīcija viņu virzīja amatā (kā tagad izrādās, ar Šķēles un Lemberga svētību), es neko lielu necerēju. Taču tagad mēs, gan es, gan visa mūsu frakcija - frakcija „Jaunais laiks” -, esam priecīgi, ka toreiz kļūdījāmies un Loskutova kunga vadībā KNAB ir nostiprinājies un tūkstošiem Latvijas cilvēku devis cerības, ka par spīti divu oligarhu izmisīgajām pūlēm paglābties no cietuma, par spīti trešā oligarha, mācekļa, tiesiskajam nihilismam un valsts un personīgās kabatas jaukšanai, tiesiskums uzvarēs un ka mūsu nākamās paaudzes dzīvos daudz taisnīgākā un pārtikušākā Latvijā.

Kolēģi! Šodien mūsu rokās ir izvēle - vai Saeimas vairākums ir ar tautu vai ir pret tautu. Izvēle ir mūsu rokās. Atbalstīsim frakcijas „Jaunais laiks” iesniegto pieprasījumu! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” vārdā mūsu viedokli par Alekseja Loskutova atstādināšanu un par frakcijas „Jaunais laiks” iesniegto pieprasījumu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir specifiska valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir novērst un apkarot valsts amatpersonu, to skaitā arī pašu augstāko amatpersonu, likumpārkāpumus. Lai veiktu šos pienākumus, KNAB un tās vadītājam ir nepieciešamas augstas procesuālās aizsardzības garantijas, lai mazinātu dažādu pārbaudēs iesaistīto amatpersonu iespēju ietekmēt KNAB priekšnieka lēmumus.

Tādēļ pēc ilgām diskusijām Saeimā par KNAB neatkarības pakāpi tika pieņemts lēmums, ka par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata saskaņā ar likumu var lemt tikai Saeima - un vienīgi uz Ministru kabineta kopīga ieteikuma pamata.

Visas šīs tiesiskās garantijas ir nostiprinātas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kas attiecībā pret citiem civildienesta un darba attiecības regulējošiem likumiem ir speciālais likums. Tāpēc patiesu izbrīnu rada Ministru prezidenta Kalvīša lēmums uzurpēt Ministru kabinetam piešķirtās pilnvaras un vienpersoniski uz Veismanei nosūtītās vēstules pamata ierosināt disciplinārlietu pret KNAB priekšnieku Loskutovu un atstādināt viņu no amata pienākuma izpildes. Sekojot šādai argumentācijai, Ministru prezidents tikpat labi varētu ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru personu, kurai uzticību izsaka Saeima. Piemēram, pret Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Cik absurda ir šāda iespējamība, tikpat absurda ir Ministru prezidenta iespējamā kompetence ierosināt disciplinārlietu pret KNAB priekšnieku. Ministru prezidenta mēģinājumi Loskutovam piemērot vispārējas Valsts civildienesta likuma un Darba likuma normas kā jebkuram civildienesta ierēdnim vai darbiniekam, neņemot vērā speciālajā likumā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, noteiktās garantijas, mūsuprāt, ir juridiski nepamatoti.

Minēto iemeslu dēļ frakcijas „Saskaņas Centrs” vārdā tās priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs 27.septembrī nosūtīja ģenerālprokuroram Maizītim vēstuli ar lūgumu izvērtēt Ministru prezidenta 2007.gada 24.septembrī izdotā dokumenta ar nosaukumu „G.Veismanei” juridisko atbilstību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumam. No Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurores Bērziņas kundzes 15.oktobrī tika saņemta atbilde pēc būtības.

No vēstules izriet, pirmkārt, tas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums neregulē jautājumu par biroja priekšnieka iespējamo saukšanu pie disciplināratbildības un ka šā jautājuma izvērtēšanai nepieciešams papildu termiņš. Otrkārt, atzīts, ka starp Ministru prezidentu un KNAB priekšnieku nepastāv Darba likumā regulētas darba tiesiskās attiecības un Ministru prezidents nav atzīstams par KNAB priekšnieka darba devēju. Un, treškārt, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta septītajā un astotajā daļā ir noteikta kārtība biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata un noteikti tie gadījumi, kad biroja priekšnieku atstādina no amata. Turklāt atstādināšana ir ģenerālprokurora kompetencē. Darba likuma normu piemērošanai nav pamata, jo speciālais likums ir noteicis citādi.

Pastāvot augstāk minētajiem apstākļiem, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurore atzīst, ka biroja priekšnieka atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas notikusi, pamatojoties uz Ministru prezidenta Kalvīša 2007.gada 24.septembra dokumentā minētajām normām, un tai nav tipiska pamata.

Cienījamie kolēģi! Visbeidzot jāatzīst - pat ja kāds tomēr vēl aizvien, vēl joprojām, uzticas Kalvītim un pieņem par pareizu Ministru prezidenta pausto izpratni attiecībā uz viņa kompetenci ierosināt disciplinārlietu pret Saeimas ievēlētu personu -, ka konkrētajā gadījumā Ministru prezidents nav ņēmis vērā arī to, ka saskaņā ar KNAB likuma 25.panta trešo daļu disciplinārlieta par KNAB amatpersonas rīcību ir jāierosina ne vēlāk kā viena mēneša laikā no disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas. Ja disciplinārlieta ir ierosināta pēc šā noteiktā termiņa un pēc šā termiņa personai uzlikts disciplinārsods, tad šāds sods būs prettiesisks, jo uzlikts pēc noilguma termiņa iestāšanās.

Mūsu secinājums ir ļoti vienkāršs: KNAB priekšnieka atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas notika, pamatojoties uz Ministru prezidenta Kalvīša 2007.gada 24.septembra dokumentā minētajām normām, un tai nav un nevar būt tiesiska pamata.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tas, kas šobrīd notiek valstī, ir vistiešākās sekas pagājušajā gadā notikušajai Tautas partijas pozitīvisma kampaņai, ko tiesa ir atzinusi par nelikumīgu.

Šīs pozitīvisma kampaņas rezultāts ir tas, ka kāds ir kļuvis par premjeru, pasludinājis sevi par stabilitātes garantu, bet patiesībā kļuvis par krīzes garantu. Kāds strauji šo valsti ved bezdibenī un kāds šo parlamentu ir padarījis par varas piedēkli, liekot koalīcijas vairākumam balsot tā, kā pasūta valdība.

Tieši tāpēc ir tapis šis pieprasījums.

Šī pozitīvisma kampaņa ir radījusi tālejošas sekas. Tieši tāpēc ir atstādināts Loskutovs, tieši tāpēc tiek vājināts KNAB darbs. Jo tieši KNAB Loskutova vadībā bija tas, kurš sodīja Tautas partiju ar administratīvo sodu par šo pašu pozitīvisma kampaņu, tieši KNAB Loskutova vadībā bija tas, kurš uzskatīja, ka Tautas partijai ir valsts kasē jāiemaksā vairāk par pusmiljonu latu. Un pat Tautas partijai, kurai, iespējams, šī nauda krīt no mākoņiem, tā ir pārāk liela summa.

Tā ka es zinu, kāpēc Tautas partijas frakcija šodien balsos pret frakcijas „Jaunais laiks” iesniegto pieprasījumu. Taču es neredzu nevienu iemeslu, kā dēļ lai jebkurš cits šajā zālē sēdošais atbalstītu Tautas partijas biznesa projektus, kā dēļ lai jebkurš cits šajā zālē sēdošais atbalstītu vienkāršu atriebību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un tā vadītājam.

Es aicinu atbalstīt frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labrīt, kolēģi! Te jau tika daudz runāts par visu šo. Es gribētu uzsvērt tikai vienu - juridisko aspektu tajā nelikumību virknē, kura beidzās ar Loskutova kunga atstādināšanu no amata ar Ministru kabineta lēmumu.

Es gribētu uzsvērt to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka KNAB priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Nu tik tālu mēs esam nonākuši.

Šā paša likuma 5.panta septītā daļa paredz, ka biroja priekšnieka darbības izvērtēšanai ir Ministru kabineta (es uzsveru - Ministru kabineta!) noteiktajā kārtībā jāizveido komisija. Ministru kabinets nevar izveidot, kā viņi to darīja, komisiju KNAB priekšnieka darbības izvērtēšanai, vispirms nenosakot kārtību, kādā šī komisija ir izveidojama. Kā zināms, šāda kārtība līdz pat šim laikam nav tikusi Ministru kabinetā pieņemta. Taču atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma pārejas noteikumu 6.punktam Ministru kabinetam šādi noteikumi bija jāizdod jau triju mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas.

Ministru kabinets 2007.gada 26.septembrī izdeva rīkojumu Nr.596, kurš paredz, ka vajag izveidot komisiju KNAB priekšnieka darbības izvērtēšanai sakarā ar… it kā sakarā ar biroja darbībā konstatētajām nelikumībām, un kuram gan piešķirts slepenības statuss. Nepastāvot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā prasītajai kārtībai, kādā veicama šādas komisijas izveidošana, Ministru kabinets ir balstījies uz Ministru kabineta kārtības rulli. Saskaņā ar šo normatīvo aktu Ministru kabineta rīkojums ir iekšējs tiesību akts, kas saistošs iekšēji padotām personām, nevis citām personām.

Šāds tiesību normu piemērošanas akts nav administratīvais akts. Savukārt KNAB likums nepārprotami noteic, ka komisiju KNAB priekšnieka darbības vērtēšanai vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors. Tomēr saskaņā ar Prokuratūras likuma 1.panta pirmo daļu prokuratūra un ģenerālprokurors ir tiesu varas, nevis izpildvaras sastāvdaļa. Ministru kabineta rīkojums, kas ir iekšējs normatīvais akts, nevar būt saistošs ģenerālprokuroram. Tātad Ministru prezidents ar rīkojumu nevar iekļaut komisijas sastāvā nedz ģenerālprokuroru, nedz - vēl jo vairāk! - divu Saeimas komisiju vadītājus, kuri pārstāv likumdevēju varu un pieder pie likumdevējas varas.

Līdz ar to var secināt, ka Ministru kabineta 2007.gada 26.septembra rīkojums Nr.596 ir pretlikumīgs.

Un tā ir tikai viena epizode! Tas ir sākums tai nelikumību virknei, kas, kā bija paredzēts, noslēgsies šeit, Saeimā, ar mūsu balsojumu. Es nezinu, varbūt pats esmu ietekmējies no Tautas partijas pozitīvisma un Latvijas Pirmās partijas pozitīvisma kampaņas pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, bet tomēr nepamet sajūta, ka mēs Saeimā neturpināsim šo nelikumību virkni. Mēs pieliksim šeit punktu. Man liekas, vispār šādam balsojumam nevajadzētu notikt, bet, ja arī balsosim, tad atbalstīsim Loskutova palikšanu amatā un neatbalstīsim Ministru kabineta nelikumību virkni, ko uzsāka ar šo rīkojumu 26.septembrī! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Paldies, Daudzes kungs, par doto iespēju runāt. Es biju sagatavojusies runāt par juridiskiem kritērijiem, kas apliecinātu, ka procesuālā taisnīguma princips šajā lietā ir pārkāpts. Taču daudz par šo lietu runāja Agešina kungs un Latkovska kungs, un tāpēc es tagad izdarīšu to, ko es vēl nekad visa šā gada laikā no šīs tribīnes neesmu darījusi. Proti, es jums atgādināšu Andersena pasaku par pliko karali. Un es vēršos pie pozīcijas deputātiem, kuri līdzīgi kā karaļa galminieki visu laiku apgalvoja — cik karalim ir skaistas zīda drēbes, cik viņam ir skaistas žaketes, cik viņam ir skaists augums, un cik viņš ir brīnišķīgs! Bet šajā pūlī atradās viens mazs puisītis, kurš teica: „Bet tas karalis taču ir pliks!” Un es aicinu tos pozīcijas deputātus, kuri turpina glaimot un apgalvot, ka karalis ir brīnišķīgs, ka karalis ir valsts garants, tomēr ņemt vērā, ka šis puisītis te stāv ārā aiz durvīm - šodien tā bija ievērojama Latvijas tautas daļa, kura pateica, ka šis karalis ir pliks. Un tādēļ, lai varētu pamatīgāk izvērtēt visus priekšnoteikumus šā jautājuma atrisināšanai, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies jums.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Latkovska, Kariņa, Šadurska, Zaķa, Mūrnieces un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim „Par Alekseja Loskutova atstādināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 46, atturas - nav. Pieprasījums noraidīts.

Pārejam pie darba kārtības nākamās sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Ligita Silaraupa.

L.Silaraupa (ZZS frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un to atbalstīja.

Ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis, ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

L.Silaraupa. 3.priekšlikumu ir iesniedzis vides ministrs Raimonds Vējonis, bet tas nav guvis komisijas atbalstu, jo šādi nosacījumi jau ir iekļauti Ministru kabineta noteikumos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

L.Silaraupa. 4.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

L.Silaraupa. 6.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Uldis Augulis. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

L.Silaraupa. 7. ir Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

L.Silaraupa. Arī 8.priekšlikums ir saņemts no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

L.Silaraupa. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēža kungs!

Dāmas un kungi! Strādāsim ar darba dokumentu Nr.1191B - likumprojektu „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums”.

Par likumprojektu ir saņemti, ja nemaldos, 33 priekšlikumi. No tiem par 1.pantu ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.