Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 11.oktobra sēdi.

Pirms izskatām sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir izskatāmi priekšlikumi izdarīt tajā grozījumus.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. un 87.pantu, lūdz Saeimas 11.oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojekta „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Sēdes darba kārtība ir grozīta.

Ņemot vērā to, ka likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” ir pievienots ar 2008.gada valsts budžetu saistīto likumprojektu paketei, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 176.pantu, lūdz tai nodot minēto likumprojektu un vienlaikus mainīt tam atbildīgo komisiju, nosakot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut attiecīgā lēmuma projekta izskatīšanu Saeimas 11.oktobra sēdes darba kārtībā aiz 35.punkta – likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Piekrītam! Pareizi!”) Deputāti piekrīt. Sēdes darba kārtība ir mainīta.

Un vēl viens iesniegums no šīs pašas komisijas. Ņemot vērā to, ka likumprojekts „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” ir pievienots ar 2008.gada valsts budžetu saistīto likumprojektu paketei, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 176.pantu, lūdz tai nodot minēto likumprojektu un vienlaikus mainīt tam atbildīgo komisiju, nosakot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut attiecīgā lēmuma projekta izskatīšanu Saeimas 11.oktobra sēdes darba kārtībā aiz 35.punkta – likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Sēdes darba kārtība ir mainīta.

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu – Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriski nozīmīgas būves būvniecībai” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Mēs nupat apspriedāmies ar kolēģi Blumberga kungu, kurš ir Tautsaimniecības komisijas vadītājs, un vienojāmies, ka būtu lietderīgi un būtu vērts šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības komisijai un par atbildīgo noteikt Tautsaimniecības komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par valsts budžetu 2008.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var par šo atzinumu runāt „par”, viens – „pret”.

Deputāts Dzintars Zaķis ir pieteicies runāt „pret”.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Labdien, godājamie kolēģi! Šodien jautājumā par budžetu runāšu „pret”.

Ko mēs esam saņēmuši Saeimā šīs nedēļas sākumā? Mums ir iesniegts budžets – trīs biezas grāmatas… (No zāles: „Četras!”) vai pat četras, kā mums te kolēģi precizē. Un vēl mums ir pāri par trīsdesmit pavadošo likumprojektu.

Pirmā un galvenā lieta, ko gribu pateikt, ir šāda: Saeimas kārtības rullis nosaka to, ka starp dokumentu pieņemšanu Saeimas Prezidijā un izlemšanu par nodošanu komisijām ir jābūt vismaz septiņām dienām. Godājamie kolēģi! Es neredzu iemeslu, kāpēc, tā tēlaini izsakoties, tie rati ir jādzen tik ātri un kāpēc tik apjomīgs dokuments, kādu mēs šobrīd esam saņēmuši, ir jāizskata pēc trijām dienām, kad mēs esam spējuši vispār to saņemt, lai sāktu iepazīties ar šādu dokumentu. Tā rīkoties nedrīkst! Saeimas kārtības rullis ir jāievēro!

Tālāk par pašu budžetu. Kāds tad izskatās šobrīd piedāvātais nākamā gada budžets? (No zāles: „Labi!”) Neskatoties uz to, ka iekšzemes kopprodukts valstī pieaug strauji, šis budžets, kā izskatās, atkal ir izveidots, pirmkārt, uz pensionāru pensiju rēķina, otrkārt, uz „Lattelecom” pārdošanas rēķina un, treškārt, uz prognozes palielināšanas rēķina, nevis tā, kā tam bija jābūt, – uz ekonomijas rēķina.

Jebkurš ekonomists jums pateiks, ka, samazinot budžeta deficītu par vienu procenta punktu, šādos apstākļos, kādi ir Latvijā, mēs varētu saņemt līdz trijiem procentu punktiem samazinājumu inflācijā. Kalvīša valdība nav bijusi spējīga izdarīt to. Tanī brīdī, kad tika veidota budžeta prognoze un pārpalikums nebija nekāds lielais, nekas cits neatlika kā palielināt ieņēmumu prognozi un iekļaut „Lattelecom” privatizācijas ieņēmumus budžetā. Tātad valstij bija jātaupa, bet šoreiz mēs taupību neredzam.

Nākamais. Tā ir, manuprāt, klaja bezkaunība – tas, kā šis budžets izskatās! Izglītībai paredzētā nauda attiecībā pret iekšzemes kopproduktu no šā gada uz nākamo samazinās no 4,2 uz 4 procentiem. Sabiedriskajai kārtībai paredzētā nauda no šā gada uz nākamo attiecībā pret kopproduktu samazinās no 2,7 uz 2 procentiem. Veselībai paredzētā nauda, kolēģi, samazinās no 3,9 uz 3,4 procentiem. Bet tagad ieklausieties! Vispārējiem valdības dienestiem paredzētā nauda palielinās no 5 līdz 6,9 procentiem. Kolēģi, tā ir klaja bezkaunība! Tāds budžets nav pieņemams.

Nākamā lieta. Tas jau ir sasāpējušais algu jautājums. Jūs visi, nākot uz darbu, redzējāt tos cilvēkus, kas stāv ārā. Tā ir absolūti loģiska cilvēku prasība, ka algu pieaugumam ir jābūt lielākam nekā inflācijai, tas ir ļoti loģiski. Nebūs nekādas algu iesaldēšanas, nebūs nekādas taupīšanas uz nodarbināto rēķina! Vajag revidēt funkcijas! Vajag padarīt caurspīdīgu ierēdņu algu sistēmu. Vajag likvidēt nevajadzīgās iestādes. Par to mēs jau runājām iepriekšējās sēdēs. Bet nekādas taupīšanas uz pensionāru vai uz nodarbināto rēķina!

Es neizplūdīšu garās runās. Šie bija galvenie iemesli, kāpēc šis budžets nav derīgs.

Un dažos vārdos par to, kāpēc nav derīga arī šī budžeta pakete, kas mums ir iedota līdzi. Budžetu pavadošajos likumprojektos mēs šobrīd neredzam absolūti neko no tā, kas būtu vajadzīgs valstij ilgtermiņā. Ilgtermiņā mums ir vajadzīga normāla uzņēmējdarbības attīstība. Vai mēs redzam šeit uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņas, kas veicinātu uzņēmējdarbību? Vai mēs redzam šeit normālas nekustamā īpašuma nodokļa likuma izmaiņas, kas veicinātu uzņēmējdarbību? Vai mēs šeit redzam eksportu veicinošus pasākumus? Neko no tā visa mēs neredzam!

Mēs esam dzirdējuši neskaitāmus solījumus, ka pensijām būs solītais paaugstinājums no 1.janvāra, bet budžetā redzam – no gada vidus. Gan ārstiem, gan pedagogiem arī ir solīts. Gribu jautāt koalīcijai: no kurienes jums ir radušās šīs tradīcijas – solīt un pēc tam „uzmest”? Liecība stāv ārā: cilvēki ir ar to neapmierināti. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Leiškalns ir pieteicies runāt „par”.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Paldies, Zaķa kungs, par kaismīgo un kvēlo runu! Bet ir daudzi, kas ir kaismīgāki. „Un patiesi, patiesi,” teica Tas Kungs Cebaots, un patiesi – šajā budžetā ir simts un viena lieta, kas būtu labojama. Bet es nezinu, vai ir simts un viena iespēja labot šo budžetu. Vienīgā iespēja – ķerties klāt un izmantot visas iespējas, kas ir, – nodot budžetu komisijām, nodot atbildīgajai komisijai, pieņemt, Zaķa kungs, pirmajā lasījumā, nemēģinot nogāzt valdību, kas turas stipri kā klints (Starpsaucieni.), un pēc tam sākt strādāt. Tieši tā! Es saprotu jūsu prieku, jo, kad makšķernieks ierauga klinti, Zaķa kungs, tad viņš var tikai priecāties, jo tā ir negrūstoša un nekritīs pār viņa galvu.

Tā ka aicinu nodot komisijām, un sāksim strādāt! Tās kaislīgās runas, tā teikt, atstāsim demonstrācijām, piketiem, bet darbs ir pirmajā vietā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu 2008.gadam” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības punkts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav… (No zāles: „Balsot!”) Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti… (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai pieteicies runāt deputāts Dzintars Zaķis. Runās „pret”.

Dz.Zaķis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Šis ir viens no tiem likumprojektiem, kas ir, tā teikt, paši bīstamākie no paketē iekļautajiem. Ja šādā veidā tiks mainītas nekustamā īpašuma nodokļa likmes, tad nopietnam riskam būs pakļauta virkne mājsaimniecību. Ja tiem cilvēkiem, kuri vēsturiski dzīvojuši savās mājās, piemēram, Jūrmalā vai citās vietās, kur ļoti strauji ir augusi zemes kadastrālā vērtība, tiks piemērota šādā redakcijā pieņemta nekustamā īpašuma nodokļa likme, tad, pat pastāvot nosacījumam, ka tas nevar augt ātrāk par 25 procentiem gadā, sekas būs katastrofālas.

Mēs uzskatām, ka ir jābūt noteiktam platības minimumam - gan dzīvojamās platības, gan zemes minimumam -, par ko cilvēkam nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Nedrīkst būt tāda situācija, ka ar neapdomātu budžeta politiku tiek pakļauta riskam virkne mājsaimniecību. Tāpēc šādā redakcijā šo likumprojektu nu nekādā ziņā nedrīkst atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Deputāts Kārlis Leiškalns ir pieteicies runāt „par”.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Zaķa kungs, pagaidām nav tik traki, kā jūs atkal sakāt! Pārejot no pusotra procenta uz vienu procentu, cilvēkiem nāksies maksāt vienu procentu no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, bet trīs gadus pēc kārtas maksājumi pieaugs ne vairāk kā par 25 procentiem no tā, kas ir maksāts šodien. Un ceturtajā gadā - Šadurska kungs, ja jūs palasītu likumu, jūs ieraudzītu tur ārkārtīgi skaistas un jūsu sirdi priecinošas lietas! - mēs jau pārejam, vismaz konceptuāli pārejam, uz 0,4 procentiem no vērtības.

Tā ka likums ir tīri labs. (Starpsauciens no zāles.) Nesarunājieties ar tribīnē esošo, es teikšu! (Smejas.)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 24, atturas - 9. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu nodot izskatīšanai arī Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputātes Annas Seiles priekšlikumu? Vai ir nepieciešams balsojums par to? (Starpsauciens: „Nē! Jā!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 16, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Komisijas vārdā lūdzu nodot likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret deputāta Šmita priekšlikumu? (No zāles dep. K.Leiškalns: „Nekad mūžā!”) Vai deputāti uzstāj uz balsojumu par to? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Komisijas vārdā es lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret deputāta Jāņa Šmita priekšlikumu? Nav.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Paskatieties, kas notiek blakus tribīnei te, pie mums! Tikai divi cilvēki ir no Ministru kabineta atnākuši pie mums, un Kārlis Leiškalns, kurš vēl nav premjers, bet ļoti gribētos… es tā skatos, sēž viņa krēslā…

Bet, ja runājam nopietni, es te neredzu Dagniju Staķi, labklājības ministri. Vai viņa uzskata, ka viņas vadītajā nozarē viss ir kārtībā? Nav viss kārtībā!... Pareizi! Kur ir viņas solījumi? Es lasu avīzes, kur viņa ir solījusi tā: „Ja nebūs atbalstīts mans plāns, ja no 1.janvāra nebūs paaugstinātas pensijas, ja nebūs ieviests jauns pabalsts invalīdiem no bērnības 150 latu apmērā, es atkāpšos.” Un nu viņa baidās atnākt pie mums un parunāt, un izstāstīt šā likuma būtību. Viņa iedod 100 latus cilvēkiem, kuri no bērnības ir invalīdi pēc saslimšanas, un domā, ka ar tiem var izdzīvot. Jūs zināt, ka te ir sociālais pabalsts 50 latu apmērā, kurš nav mainīts kopš 2005.gada. Lai viņa paņem 50 latus, aiziet uz veikalu un paskatās, ko viņa var nopirkt par tiem! Bet uzturēt bērnu invalīdu par šo naudu mēnesi…? Lai viņa aiziet un paskatās, ko var nopirkt par 50 latiem cilvēks, kurš likvidēja Černobiļas AES avārijas sekas!

Es skatos un brīnos, ka cilvēks var būt tik bezatbildīgs! Viņai ir jālobē pensionāru intereses, trūcīgie cilvēki, kurus visvairāk sit inflācija. Viņiem katrs lats ir svarīgs. Nākamgad ministri plāno līdz 20 procentiem augstu inflāciju, bet viņa neuztraucas par saviem cilvēkiem!

Es skatos likumu „Par valsts pensijām”. Tajā nav neviena būtiska uzlabojuma. Nav neviena reāla pielikuma! Mēs visi maksājam sociālo nodokli, pieaugums ir gandrīz lielāks par pusmiljardu, bet viņa neuzskata par vajadzīgu iedot šo naudu pensionāriem.

Ir sarunāts un ir panākta vienošanās starp Latvijas Pensionāru federāciju un ministri Dagniju Staķi par to, ka 10 procentus no šā pārpalikuma atdos pensionāriem. Ko viņa „izsita”? Viņa „izsita”, man liekas, 14 vai 15 miljonus, lai paaugstinātu pensijas no 1.jūlija. Pensionāriem no 1.decembra būs lieli, lieli rēķini par komunālajiem pakalpojumiem. Kā viņi izdzīvos, ja mums 88 procenti pensionāru saņem 135 latu lielu pensiju? Vakar tika paziņots, ka izdzīvošanas minimums mums ir 135 lati.

Iznāk tā, ka Dagnija Staķe nerūpējas par saviem pensionāriem, ka viņa nerūpējas par tiem cilvēkiem, kuri gaida no viņas kaut kādus soļus, kas uzlabotu viņu dzīves līmeni vai paaugstinātu viņu ienākumus. Bet viņa nedara neko, viņa nevar atnākt uz Saeimu un godīgi pateikt: „Deputāti, lūdzu, palīdziet man paaugstināt pabalstus! Lūdzu, palīdziet man paaugstināt pensijas!” Viņa vispār neatnāca! Vai jūs redzējāt viņu starp tiem cilvēkiem, kuri šodien stāvēja pie Saeimas? Nē, tur nav viņas! Viņa tikai saņem savu algu un domā, ka viņa strādā. Viņa tikai tēlo, ka viņa strādā! Ja viņa nevar „izsist” no sociālā budžeta 10 procentus no pārpalikuma, tad viņa… Tad ir skaidrs, ka viņai tur nav ko darīt. Piekrītu jums! Jums vajadzēja braukt pie cilvēkiem, runāt ar cilvēkiem un pateikt, kāpēc ministre, kura ir atbildīga par šo nozari, nerūpējas par saviem cilvēkiem.

Mēs maksājam nodokļus un domājam, ka pensionāri saņems kaut ko no tā, tāpēc ka mums ir solidaritātes sistēma. Mēs godīgi maksājam, bet ko dara labklājības ministre Dagnija Staķe? Viņa šo naudu atdod valsts budžetam, lai tikai būtu pozitīvs konsolidētais budžets.

Es uzskatu, ka tā ir liela cūcība gan no ministres puses, gan no valdības puses - uzturēt mūsu valsts mašīnu par pensijas līdzekļiem.

Un es uzskatu, ka tad, ja šī ministre neatnāks šodien un nepateiks: „Es nevaru pa pieciem gadiem sakārtot šo nozari…” Piecus gadus viņa tur ir nostrādājusi. Vai jūs redzat tajā kaut kādus uzlabojumus? Neviena! Vienīgā ministre, kura šodien varēja atnākt un pateikt, ka viņai ir nauda budžetā un ka viņa grib to atdot cilvēkiem, neatnāca uz Saeimu. Paldies jums!

Bet mēs atbalstīsim šo likumprojektu tāpēc ka, kā jūs zināt, tik un tā… Arī simts lati šiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi. Ja mēs to neatbalstīsim, tad varbūt viņiem tos atņems un nevarēs noturēt arī šo pozīciju.

Paldies jums par atbalstu, bet es tomēr uzskatu, ka šodien liels kauns ir arī Ministru prezidentam par to, ka viņš neatnāca… Un arī Leiškalns jau vairs nesēž premjera vietā… Skaidrs, tā nav goda lieta šodien! Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 18, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 17, atturas - 11. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Komisijas vārdā es lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret deputāta Šmita priekšlikumu? Nav... (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es lūgtu šo likumprojektu nodot arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret Dalbiņa kunga priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem…

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu šo likumprojektu nodot arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav… (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav… (No zāles: „Balsot!”) Deputāti tomēr prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu komisijas vārdā arī šo likumprojektu nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs… (No zāles: „Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 22, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu!... Es atvainojos, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Es lūgtu šo likumprojektu nodot arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret Dalbiņa kunga priekšlikumu? (Starpsauciens: ”Nav!”) Tad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 23, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par tiesu varu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Komisijas vārdā es lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret Šmita kunga priekšlikumu? Nav. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 27, atturas - 5. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 23, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par autoceļiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Lēmuma projekts par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Minētais lēmuma projekts noteic, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Prezidija priekšsēdētāja minētais lēmuma projekts ir saistīts ar budžetēšanu. Lai gan likumprojekts iesniegts kā konceptuāls likumprojekts un pēc savas būtības ir piekritīgs Šmita kunga komisijai, un atbildīgā… Šmita kunga komisija ir skatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un noraidījusi, es tomēr aicinu nomainīt atbildīgo komisiju. To nu gan es reiz apsolu, ka visas lietas, kas nav tieši saistītas ar budžetu, ar finansējumu, tiks no šā likumprojekta svītrotas tāpat kā no pārējiem nule kā komisijai nodotajiem likumprojektiem.

Tā ka aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 6, atturas - 15. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Minētais lēmuma projekts noteic, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā. Diemžēl arī šajā likumprojektā ir dažas lietas, kas ir saistītas ar budžetu un finansējumu. Tāpēc es aicinu mainīt atbildīgo komisiju, tāpat kā mēs to izdarījām attiecībā uz likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu šo likumprojektu kā līdzatbildīgai komisijai nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. (No zāles: „Nevajag!” Dep. K.Leiškalns: „Vajag, vajag!”)

Sēdes vadītājs. Tātad, kā es saprotu, priekšlikums ir likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija likumprojektam „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” un ka likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 6, atturas - 15. Likumprojekts komisijām nodots; respektīvi, lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Klaužam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Sākam izskatīt darba kārtības otro sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Santas Bernhardes apstiprināšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas ieteikumu apstiprināt Santu Bernhardi Rīgas rajona tiesas tiesneša amatā. Komisija vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Anitas Grīnbergas iecelšanu par Limbažu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja arī šo ieteikumu un uzklausīja jauno tiesneša amata kandidāti. Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja Anitas Grīnbergas iecelšanu Limbažu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par Evelīnas Matvejevas atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Zemgales apgabaltiesas tiesnese Evelīna Matvejeva šā gada 4.septembrī ir vērsusies Tieslietu ministrijā ar iesniegumu, kurā viņa lūdz pēc pašas vēlēšanās atbrīvot viņu no tiesneša amata pienākumu pildīšanas. Tieslietu ministrija ir atbalstījusi šo lūgumu, un arī Saeimas Juridiskā komisija vienprātīgi atbalsta tiesneses lūgumu atbrīvot viņu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Atgādinu, ka arī šis balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Sākam izskatīt darba kārtības trešo sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā…

Pārejam pie nākamā jautājuma. Es atvainojos, ir ziņotājs. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Aicinu strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 420/Lp9, - „Konvencija par personas aizsardzību”. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo dokumentu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Eglītis. Priekšlikumu iesniegšanas…

Sēdes vadītājs. Likums pieņemts. Šis likums bija pieņemams divos lasījumos. Es atvainojos par kļūdu!

Likumprojekts „Grozījums Operatīvās darbības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Komisija šim likumprojektam uz trešo lasījumu saņēma vienu priekšlikumu, un tas ir izskatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē. Tas bija Buzajeva kunga priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es pavisam nedaudz gribētu aizkavēt jūsu laiku. Es šim likumprojektam pievērsos tikai vakar pēc tikšanās Pieprasījumu komisijā, kur mūs ar savu klātbūtni bija pagodinājis Kalvīša kungs.

Un, proti, ja jums šis likumprojekts ir priekšā, tad paskatieties 3.panta otro daļu, kurā ir paredzēts, ka valsts institūcijas, kurām ar likumu ir noteiktas tiesības veikt operatīvo darbību, savas kompetences ietvaros un atbilstoši šim likumam izdod iekšējos normatīvos aktus par šīs darbības organizāciju, metodēm un - es uzsveru! - arī par līdzekļiem un to uzskaiti.

Šajā gadījumā valsts kontroliere Sudrabas kundze, veicot kontroli šajās operatīvās darbības valsts institūcijās, ir konstatējusi, ka tur viss nav kārtībā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē šo institūciju darbību.

Līdz šim šīs iekšējās instrukcijas, kas, citastarp, veica arī šo līdzekļu uzskaiti… (No zāles dep. J.Dobelis: „Tā nevar! Par pantiem jārunā!”)

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Čepānes kundze, bet jūs drīkstat runāt tikai par priekšlikumu.

I.Čepāne. Es runāju par priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad ir saņemts viens priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Buzajevs.

I.Čepāne. Es runāju par priekšlikumu, kurā ir paredzēts papildināt trešo daļu šādā redakcijā, proti, ka šis te…

Sēdes vadītājs. Nē, tā ir otrajā lasījumā pieņemtā redakcija. Šobrīd deputāta Buzajeva priekšlikums ir vienīgais priekšlikums, un tas ir par 17.pantu - papildināt likuma 17.pantu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Izlasi Kārtības rulli!”)

I.Čepāne. Tādā gadījumā tomēr atļaujiet man izteikt savas bažas par šo likumprojektu kopumā, jo es to nevaru atbalstīt šādā redakcijā, kādā tas ir nobalsots otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Čepānes kundze, Saeimas kārtības rullis tomēr nosaka, ka jūs drīkstat runāt tikai par priekšlikumu.

I.Čepāne. Es runāju par likumprojekta atbalstīšanu trešajā lasījumā saistībā ar otrajā lasījumā atbalstīto likumprojektu. Es domāju, ka jums ir jābūt tik daudz pieklājības, lai atļautu man izteikties…

Sēdes vadītājs. Nē, es atvainojos! Saeimas kārtības rullis ir likums.

I.Čepāne. Tādā gadījumā, Daudzes kungs, ja jūs man neļaujat runāt, mēs nedzīvojam tiesiskā un demokrātiskā valstī, bet mēs dzīvojam formālā papīru valstī.

Sēdes vadītājs. Čepānes kundze! Tiesiskā valstī visi ievēro likumus, to skaitā arī Saeimas deputāti.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs…

Es atvainojos, par procedūru runās deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).

Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu izteikt vēlējumu: lai arī tajās daudzajās citās reizēs, kad šī tribīne tiek izmantota dažādām dīvainām runām, jūs būtu tikpat principiāls!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Paldies. Es runāšu par priekšlikumu, kas ir veltīts tikai vienam specdienestu sabiedriskās kontroles aspektam: telefonsarunu noklausīšanai un papīra un elektroniskās korespondences perlustrācijai.

PCTVL deputāti ar specdienestu darbību ir iepazinušies no jaunas, svešas pieredzes. Tā bija gan noklausīšanās ierīces atklāšana partijas birojā, kur mēs pieņēmām vēlētājus, gan mūsu eirodeputātes telefonsarunu pārtveršana, kad tika gatavots ceļojums uz Igauniju, gan uzbāzīgā ārējā novērošana miermīlīgo masu akciju laikā, kā arī mūs atbalstošo aktīvistu saraksta izpaušana, ieskaitot mūsējos Rīgas Domes deputātus, Igaunijas KAPO ar mērķi noslēgt viņiem ieceļošanu Igaunijas teritorijā. Labi vēl, ka no tilta upē nemet…

Apspriežamais grozījums atrodas tieši tās darbības gultnē, kas saistīta ar specdienestu kontroles pilnveidošanu, kuru uzsāka atstādinātais Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Manuprāt, šis cilvēks pelna pašu visdziļāko cieņu, jo valdošajā elitē viņš ir viens no rīcībspējīgākajiem un godīgākajiem. Uzsākt viņš bija uzsācis, bet līdz galam to novest viņam neļāva.

Un tagad bez Emša kunga Nacionālās drošības komisija mēnešiem ilgi apspriež jautājumu, kurā no komisijām izveidot apakškomisiju, lai uzsāktu darbu pie likumprojekta. Šā darba ietvaros mēs vēl jūnijā devāmies komandējumā uz Vāciju, kur mums bija liels skaits pārrunu gan ar parlamentārās kontroles vadītājiem, gan ar gandrīz visu Vācijā esošo galveno specdienestu vadītājiem. Pēc šīm sarunām man radās iespaids, ka vesela virkne apkopoto rādītāju, kas raksturo Vācijas specdienestu darbu, ir informācija, kas ir atklāta ne tikai Bundestāga deputātiem, bet arī visai vācu tautai.

Lūk, tad nu arī es ierosināju uzlikt mūsu SAB, KNAB, Drošības policijai un citām pienākumu atklātā presē publicēt ik gadu izdoto noklausīšanās atļauju skaitu.

Kad es aizstāvēju savu priekšlikumu atbildīgajā komisijā, tad SAB direktora vietnieks, kas speciāli ieradās, lai man oponētu, izteica savu neizpratni: „Ko tad tas konkrēti dos?” Nu, piemēram, šādu atļauju skaita krass pieaugums Saeimas vai pašvaldību vēlēšanu gadā nepārprotami demonstrēs, kam tieši šīs atļaujas ir pārsvarā paredzētas. Protams, šāds grozījums kardināli nemaina situāciju, tomēr tas, manuprāt, ir solis pareizā virzienā. Starp citu, mūsu Drošības policijas Igaunijas analogs un mūsu mūžsenais oponents publicē ikgadējas atskaites par savu darbību un pat tulko tās angļu valodā, lai citu valstu drošībnieki, to skaitā arī viņu draugi no Krievijas, varētu tās palasīt.

Dāmas un kungi! Es nebaidos atkārtot Emša kunga likteni, jo manas personiskās iespējas kavēt specdienestu nelikumīgo darbību ir daudz mazākas, nekā tās bija Saeimas priekšsēdētājam. Man atņēma pielaidi valsts noslēpumam un tagad priecājas kā bērni.

Es aicinu jūs, kolēģi, izmantot likumdošanas iniciatīvas tiesības ar mērķi padarīt Latviju nevis par policijas, bet gan par demokrātijas valsti. Aicinu balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir ļoti patīkami, ka priekšlikuma iesniedzējs balstās uz Vācijas vēsturisko pieredzi. Arī tālāk vēl vienu otru brīnumu laikam dzirdēsim saistībā ar Vācijas pieredzi.

Bet izlasiet, lūdzu, ko mums šinī brīdī piedāvā! Mums tātad piedāvā priekšlikumu, lai apkopo informāciju par minēto operatīvo pasākumu skaitu. Jūs paņemsiet tātad laikrakstu „Latvijas Vēstnesis” un izlasīsiet: janvārī - piecsimt astoņdesmit trīs operatīvie pasākumi, februārī - septiņsimt divdesmit deviņi operatīvie pasākumi, martā - vēl kaut kas. Nu, tās ir tādas spēlītes ar skaitļiem, kas ir galīgi bezjēdzīgas, jo katrs operatīvais pasākums ir pilnīgi individuāls un cits no cita tie atšķiras.

Nav jau tas nekas īpašs, par ko būtu jābrīnās, jo mūsu komisijas sēdēs bieži vien šis autors ierodas un viens pats runā vairāk nekā visi komisijas pārstāvji kopā. Acīmredzot nolūks ir tikai viens - traucēt komisijas darbu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Arturs Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Nenoliedzami, komisijas viedoklis par šo Buzajeva kunga iesniegto priekšlikumu par 17.pantu ir atbalstāms. Mums nevajadzētu par operatīvo darbību skaitu lasīt laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Es domāju, arī tad, ja mēs ieklausījāmies paša Buzajeva kunga argumentos, mēs varam secināt, ka šis priekšlikums nav atbalstāms. Taču pie reizes es atgādinu, ka tas, kas ir iebalsots par 3.panta trešo daļu, arī nav atbalstāms. (No zāles: „Par lietu runā!”) Un aicinu balsot ne tikai pret Buzajeva kunga iesniegto priekšlikumu, bet arī pret šo likuma grozījumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai referentam ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Operatīvās darbības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 12, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Ziedonis Rubezis.

Z.Rubezis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija, kas ir atbildīgā komisija, trešajam lasījumam ir izstrādājusi vienu priekšlikumu, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

Z.Rubezis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 368/Lp9, - „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. - Buzajeva kunga priekšlikums, kas ir 5.lapaspusē, - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šajā priekšlikumā runa ir par to, kam uzticēt pienākumu noteikt pieļaujamo minimālo un maksimālo izglītojamo skaitu klasē valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un pirmsskolas izglītības iestāžu grupās (arī speciālās izglītības iestādēs, sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs).

Patlaban visas šīs normas nosaka Ministru kabinets. PCTVL frakcija ierosina noteikt tās tieši vispārējās izglītības iestādes nolikumā. Kādēļ?

Mēs esam gatavi atzīt, ka Ministru kabineta noteikumos ir ietvertas visai elastīgas normas attiecībā uz pieļaujamo izglītojamo skaitu klasēs - normas, kuras ir atšķirīgas pilsētām un lauku apvidiem. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Pareizi!”) Tomēr no kabineta Brīvības ielā ir grūti ņemt vērā visas valsts īpatnības. Kas tad notiek galu galā? Rezultāts ir tas, ka visām dzīvotspējīgām skolām, kuras nodrošina augstu izglītības līmeni, kurām piemīt tradīcijas un kuras ir beigušas absolventu paaudzes, aizliedz uzņemt audzēkņus 1. un 10. klasē, ja trūkst kaut viens skolēns; tādējādi palēnām žņaudz tās skolas, bet pēc tam likvidē tās vispār.

Faktiski šī problēma skar lauku un rajonu skolas tieši tajos rajonos, kur cittautieši sastāda visai niecīgu mazākumu. Kas tagad notiek? Pastāvīgi sašaurinās kā latviešu skolu tīkls, tā arī to skolu tīkls, kurās var daļēji iegūt izglītību krievu valodā. Draudoša situācija ar mazākumtautībām piederošo bērnu izglītību ir izveidojusies 17 no 26 Latvijas rajoniem. Četros rajonos izglītība mazākumtautību valodā jau neeksistē vispār. Vēl piecos rajonos nav nevienas 1.klases, kur var iegūt izglītību krievu valodā. Astoņos rajonos - Jelgavas, Balvu, Alūksnes, Madonas, Cēsu, Valkas, Valmieras un Tukuma rajonā - neskatoties uz nepietiekamu skolēnu skaitu, pagaidām funkcionē viena 1.klase ar apmācību krievu valodā. Satversmes tiesas spriedumā, kas attiecas uz „Izglītības reformu 2004”, Latvijas krievu skolu tīkls nosaukts par okupantu skolu tīklu. Bet šie tā saucamie okupanti bija izveidojuši nevis vienu, bet divus skolu tīklus - latviešu un krievu. Pirmais pēc savas sazarotības un aprīkojuma pakāpes bija latviešu skolu tīkls. Ikkatrā nelielā pilsētiņā, katrā ciematā bērnu sagaidīja skolā. Šodien arī šis skolu tīkls - tieši šis skolu tīkls! - tiek pakļauts neatgriezeniski graujošai deformācijai. Es vēl varētu to visu saprast, ja tagad būtu 1998.gads, kad dzimstības līmenis salīdzinājumā ar padomju laiku kritās divas ar pusi reizes, bet valsts budžets sastādīja pusi no padomju laika budžeta. Taču patlaban mēs savā attīstībā jau esam sasnieguši 1989.gada līmeni, kad Latvijas PSR ne tikai uzturēja sazarotu latviešu skolu tīklu, bet pastāvīgi to attīstīja. Pēdējo 17 gadu laikā desmitiem skolu ir slēgtas, bet uzbūvēta tikai viena - Cesvaines, un arī ar to bija problēmas - bija kaunpilns skandāls, kad bija jāapmaksā būvdarbi.

PCTVL frakcija saņem sūdzības no daudzām Latvijas pilsētiņām un ciematiem: cilvēki lūdz saglabāt viņu skolas kā latviešu kultūras centrus un sūdzas, ka mūsdienu valdība uzvedas sliktāk par tā saucamajiem okupantiem.

Dāmas un kungi, vajadzētu taču domāt arī par nākotni, par tām paaudzēm, kuras nāks pēc mums, un par to, cik lielā mērā šie cilvēki būs sagatavoti palīdzēt valstij izdzīvot un dzīvot striktas starptautiskās ekonomiskās konkurences apstākļos!

Izglītojamo skaita normu noteikšanu aicinu uzticēt pašām skolām un aicinu balsot „par!

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Dukšinskis. Jā. Es nedaudz paskaidrošu komisijas viedokli. Var saprast priekšlikuma iesniedzēju vēlmi saglabāt mazākumtautību klases, bet šādā veidā, brīvi nosakot izglītojamo skaitu klasē, diez vai tas tiks panākts. Ja mēs to pieņemtu, tad zināmā mērā varētu iestāties haoss, jo nevarētu zināt, kas īsti finansē šis mazās klases, ja pašvaldība vai skola noteiks, ka var kādā klasē būt viens vai divi skolēni. Un, kamēr valstī nav izveidojusies sistēma, ka nauda seko izglītojamam, un kamēr nav izveidots attiecībā uz izglītojamiem kaut kāds pakalpojumu grozs, mēs pagaidām to principā atļauties vēl nevaram. Tāpēc komisija nolēma šo priekšlikumu principā neatbalstīt. Jāņem vērā reālā situācija. Un pie tam var piebilst, ka Izglītības un zinātnes ministrija ļauj atvērt klases arī pat tad, ja ir daudz mazāks skolēnu skaits, nekā tas noteikts noteikumos, - mazāks par astoņiem. Ir republikā arī klases, arī mazākumtautību klases, kurās mācās pieci seši skolēni.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 59, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

J.Dukšinskis. 2.priekšlikums ir 9.lapaspusē. Tas ir deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Arī tas netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumā „Par bērnu tiesību aizsardzību” ir teikts, ka bērnu tiesību aizsardzība tiek īstenota, sadarbojoties ar ģimeni. Tiesības uz kvalitatīvu izglītību ir vienas no pašām svarīgākajām bērnu tiesībām.

Skolu, mācību iestāžu reorganizācija nevar noritēt slēgtā veidā, bez konkrētās teritorijas iedzīvotāju informēšanas. Vecākiem kā savu bērnu tiesību aizstāvjiem un pārstāvjiem ir jādod iespējas piedalīties sagatavoto skolu reorganizācijas plānu apspriešanā.

Piedāvātais likuma grozījums liktu vietējām pašvaldībām publiski apspriest reorganizācijas plānus, un no tā izriet, ka pašvaldībām ir jādod vecākiem iespējas piedalīties šādā apspriešanā.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Dukšinskis. Komisijas vārdā gribu piebilst tikai to, ka jebkuras šādas iestādes reorganizācija notiek ar izglītojamo bērnu vecāku un arī ar sabiedrības līdzdalību. Un turklāt arī Izglītības un zinātnes ministrijas normas prasa saskaņojumu, un saskaņošanas gaitā arī tas viss tiek izvērtēts. Tā ka diez vai ir vajadzīgs vēl rīkot kaut kādas publiskas apspriedes par šīm tēmām. Tāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Dukšinskis. 3. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Netika atbalstīts komisijā. Taču tas vairs nav balsojams, jo 1.priekšlikums arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dukšinskis. 4. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dukšinskis. 5. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Apspriežamais priekšlikums paredz papildināt izglītības iestādes padomes pilnvaras tikai ar vienu punktu; proti, šī padome lemj par īstenojamo izglītības programmu un programmas apguves valodām. Nevaru saprast, ko tādu pretlikumīgu šajā priekšlikumā ir ieraudzījuši atbildīgās komisijas locekļi, jo šādu lēmumu var pieņemt vienīgi likumu un spēkā esošo izglītības standartu ietvaros.

Izglītības „jumta” likuma 33.pants nosaka, ka izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem un normatīviem izstrādā izglītības iestāde, saskaņojot tās ar dibinātāju. Tas ir attiecināms uz visām skolām - gan uz latviešu, gan uz minoritāšu skolām.

Kas attiecas uz krievu skolām, tad par tām tā paša likuma 41.pantā ir teikts apmēram tas pats (citēju): „Mazākumtautību izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem izstrādā izglītības iestādes, par pamatu izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātos vispārējās izglītības programmu paraugus.” Citāta beigas.

Pasakot „a”, likumdevēji ir piemirsuši pateikt arī „b” un paredzēt mehānismu, kas ļautu pieņemt lēmumus par programmu izstrādāšanu un attiecīgu paraugu izvēli. „Jumta” likumā ir skaidri pateikts, ka to dara izglītības iestāde, ar piebildi „saskaņojot ar tās dibinātāju”. Bet kas tad reāli pieņem lēmumu un kāds ir saskaņošanas mehānisms? Šajā ziņā likums klusē, bet reālajā dzīvē lēmumu bieži vien vienpersonīgi pieņem skolas direktors, labākajā gadījumā skolas direktors un mācību pārziņi.

Vajadzētu, lai izglītības programmu mācību iestādē izstrādātu pedagoģiskā padome un apstiprinātu skolas padome, tāpēc PCTVL frakcija piedāvā uzticēt galīgo lēmumu pieņemšanu izglītības iestādes padomei, kurā ir pārstāvēta gan administrācija, gan pedagogi, gan arī iestādes dibinātājs. Turpat ir pārstāvēti arī vecāki, kuru bērni tad kļūst par visu pedagoģisko lēmumu un darbību upuriem.

Dāmas un kungi! Mēs jau sen dzīvojam nevis Padomju, bet Eiropas Savienībā, un šajā savienībā šāda veida lēmumus tieši arī pieņem skolas padome. Tad kļūsim beidzot par īstiem eiropiešiem un atbalstīsim PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis, taču pēc trim minūtēm mums ir pārtraukums. Vai jums pietiks laika? (No zāles dep. J.Dobelis: „Divas trīs minūtes pietiks!”)

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs runājam par to, ka gribam būt eiropieši, tad iesniedzējam arī vajadzētu eiropeiski uzvesties. Atceroties visus tos nenormālos piketus un to, kas tajos tika izteikts, to nu nevarētu saukt par Eiropu. Tas ir pirmkārt. (Starpsaucieni no zāles.)

Otrkārt. Kas tad ir izglītības iestādes padomē? Tur ir vecāku pārstāvji, tur ir izglītojamo pārstāvji - skolēni. Un kas vada izglītības iestādes padomi? Kāds no vecākiem. Līdz šim viņiem bija ļoti pieklājīgas funkcijas. Viņiem bija iespēja piedalīties procesu un rezultātu apspriešanā. Viņiem bija iespēja sekot visam līdzi, bet ko iesniedzēji grib viņiem piedāvāt? Iesniedzēji viņiem grib piedāvāt lemšanas tiesības. Tā ir būtiska atšķirība! Jo kā tad nu tie vecāki… Viens otrs ir ļoti interesants no viņiem. Tie aktīvākie vienmēr ir interesanti, un tad nu kāds no viņiem vadīs šo padomi… (Starpsauciens no zāles.) un tad lems par programmu, un vēl lems par valodu. Tas man atgādina 1917.gada revolucionāros matrožus ar strīpainiem krekliem, kuri balsojumā nolēma, kurš komandēs un kurš būs padotais komandierim.

Tā ka kategorisks „pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Jurim Dobelim. Debates acīmredzot turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, mēs sveicam dzimšanas dienā deputātu Kārli Šadurski. (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Cienītie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks šodien pulksten 10.38. Tiks izskatīts ļoti svarīgs jautājums par pacientu tiesību aizsardzību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.32 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam (LPP/LC frakcija).

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisijas locekļus lūdzu uz 5 minūtēm sapulcēties Dzeltenajā zālē. Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Mārim Krastiņam.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Aicinu jūs uz sēdi pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Aleksandrs Mirskis, Leopolds Ozoliņš, Juris Sokolovskis un Viktors Ščerbatihs. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpināsim debates par likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Vārds deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Mani ļoti bieži nodarbina… Es ne sevišķi bieži kāpju tribīnē, lai dalītos savās pārdomās, kuras izraisa priekšlikumu iesniedzēji, priekšlikumu saturs un arī motivācijas - tas, ar kādiem vārdiem tas ir pateikts, kas ir zem šiem vārdiem, starp rindām vai starp vārdiem, ar kuriem priekšlikumu iesniedzēji mēģina kaut ko motivēt. Protams, Dobeļa kungs jau pateica šīs domas vienu pusi, proti: kāda tad ir šīs padomes atbildība, vadoties pēc padomes sastāva, kura tad nu lemtu par ļoti būtisku lietu - par izglītības politikas realizāciju nacionālā valstī un to, kas konkrēti notiek vienā noteiktā izglītības iestādē.

Es gribu pateikt arī to otro pusi, uzrunājot priekšlikuma iesniedzējus, un runa ir ne tikai par to, kāda ir atbildība par šo lēmumu, bet arī par to, kādas ir sekas un kas tās novērsīs.

Līdzībai es gribētu atgādināt no tiem vecajiem laikiem (es gan nezinu, vai tie bija labie laiki) divas situācijas: vienu, kura bija līdz neatkarības atgūšanai, un otru, kura bija ap to laiku, kad mēs sajutām brīvības iespējas un ne sevišķi atbildīgi pieņēmām vairākus lēmumus, arī izglītībā.

Un tā pirmā situācija, Plinera kungs, ir tāda: jūs sakāt, ka ir nepieciešama apspriešana, debatēšana un visāda veida aptaujas, lai varētu pieņemt jebkādu lēmumu par kādas valodas vai par kāda mācību priekšmeta mācīšanu, bet jūs esat kaut ko piemirsis, un man varbūt jums tas ir jāatgādina, jo jūs bijāt izglītības speciālists jau tajos laikos, padomju laikos. Tad viss notika ļoti vienkārši: augustā vēl nebija zināms nekas, bet septembrī bija lēmums, ka latviešu valoda šajā skolā vairs netiks vispār mācīta un ka izglītības programma tiks realizēta tikai krievu valodā. Un tas viss notika bez saskaņošanas, bez debatēm. Es jau saprotu, tāpēc vairs neturpināšu. Tas bija režīma nosacījums, tie bija režīma apstākļi, režīma diktāts un tā tālāk.

Ir arī kāds cits svaigāks… Bet to nu nevajadzētu aizmirst tad, kad jūs mēģināt mums - tiem, kuri esam šo Latvijas nacionālās izglītības programmu tomēr veidojuši un nostiprinājuši tādā formātā, kādā tā ir… Jā, ar visiem tiem trūkumiem, kuri tajā ir, bet mēs tomēr iestāsimies par to, lai tā netiktu nekādā veidā traumēta ar vecām… nu varbūt tādu eksotiskāku vārdiņu pateikšu, atraugām, no kurām nav nekāda labuma.

Otrkārt - par priekšmetu izvēli. Godātie kolēģi! Jūs labi atceraties… un tās bija izvēles, kuras pieņēma vecāki, bērni. Un pat ne skolotāji, pat ne skolas vadība. Vienkārši pieņēma jau gatavu izvēli.

Ar ko tas viss beidzās? Tagad mums pēc 15 gadiem ir lielas problēmas ar to, ka nav studentu, kuri varētu pilnvērtīgi studēt medicīnu, tāpēc ka viņi vai nu pietiekami labi nezina matemātiku, vai pietiekami labi nezina ķīmiju. Varbūt viņi vispār nezina fiziku, jo nav izvēlējušies šos priekšmetus, un tamlīdzīgi.

Tāpēc, runājot par šo konkrēto priekšlikumu, tas nekādā veidā kategoriski nav atbalstāms. It īpaši tāpēc, ka, pārliekot vai deleģējot atbildību un lemšanas tiesības tādai struktūrai, kura nekādā veidā nav atbildīga par valsts politikas realizāciju, tas nekādā veidā nav pieļaujams no likumdevēja puses.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs runāt ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Jā, paldies Prezidijam, paldies Saeimai! Es ar lielu izbrīnu uzklausīju mana oponenta uzstāšanos par manu ļoti miermīlīgo un tīri tehniska rakstura priekšlikumu.

Dobeļa kungs, kura šeit nav zālē, pirms pārtraukuma pateica… salīdzināja mani ar matrozi Železņaku, kurš izdzenāja Krievijas Domi tās dibināšanas sapulcē, un kaut ko runāja par piketiem. Tiešām šodien pie Saeimas nama bija pikets, bet pārsvarā tur stāvēja latvieši, un tas notika, tikai pateicoties PCTVL un „Saskaņas Centra” uzvarai Satversmes tiesā, kas bija pērn novembrī un kad tika atcelti visi sapulču brīvības ierobežojumi…

Taču manā priekšlikumā runa ir tikai par skolas padomes kompetenci.

Cienījamie kolēģi! Es biju komandējumā Dānijas un Vācijas pierobežā un ļoti uzmanīgi saskaņā ar attiecīgo Eiropas Padomes programmu tur izskatīju visu šo viņu skolu pieredzi. Tieši skolas padome - vecāki un pedagogi, kā arī administrācija un skolas dibinātāju pārstāvji - lemj vissvarīgākos jautājumus, kas attiecas uz bērnu nākotni, izlemj, kādus priekšmetus pārsvarā nepieciešams paredzēt skolu programmās, kā arī lemj par valodas izvēli. Un, protams, tas viss notiek tikai likuma ietvaros un valsts standartu ietvaros. Ne par ko citu šeit runas nav!

Es varētu atgādināt Plinera kunga runu - to, ka Izglītības likumā jau ir noteikts, ka priekšmetu izvēle un programmu izvēle - tas ir skolas uzdevums, bet tikai nav tehnoloģijas, kas to lemj.

Praktiski, ja ir runa par krievu skolām, par pamatskolām, tad runa ir par izvēli no četriem paraugiem, kurus ir izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija. Tie atšķiras ar savu asimilācijas pakāpi. Visbargākajā variantā praktiski jau no 1. līdz 4.klasei gandrīz visa mācību priekšmetu pasniegšana notiek latviski. Turpretī pilnīgi pretējā modelī praktiski viss notiek krieviski, bet tikai ir daudzas latviešu valodas stundas. Un viss!

Un šobrīd direktors lemj, kuru paraugu izvēlēties, neko nepaskaidrojot vecākiem, lai gan tieši vecāki ir izglītības pasūtītāji un ir atbildīgi par savu bērnu likteni. Viņi pirmām kārtām! Sakarā ar to viņiem ir balsstiesības mācību programmu izvēlē, un nekas nekur šeit… manā priekšā nekā cita šeit nav.

Es gribētu vēl vienu reizi uzsvērt, ka, pirmkārt, šī izvēle ir paredzēta tikai likumu un izglītības standartu ietvaros. Un, otrkārt, spēkā esošajos likumdošanas aktos vispār nav paredzēts, kam ir tiesības izdarīt šo izvēli.

Sakarā ar šo plašo paskaidrojumu es tomēr ceru, ka jūs, cienījamie kolēģi deputāti, atbalstīsiet šo manis iesniegto priekšlikumu - 5.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs runāt pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Skaidrs ir viens - mēs noraidīsim šo priekšlikumu. Par to nav divu domu! Bet diemžēl Plinera, Buzajeva, Buhvalova un viņiem līdzīgo paustā ideoloģija iesakņojas un kļūst par aizvien nopietnāku realitāti Latvijā, un tāpēc es vismaz dažus teikumus gribu pateikt par to. Un brīdināt. Un brīdināt!

Pliners gan teica, ka mēs dzīvojot Eiropā… Viņš tātad uzskata, ka viņš dzīvo Eiropā, bet faktiski viņš dzīvo Padomju Savienībā, jo tik ļoti piezīdies ar to ideoloģiju, ka to visādos veidos pauž arī šeit, Saeimā.

Pavisam nesen Buhvalovs un Pliners izplatīja presē paziņojumu, kurā atkal pauž nožēlu un faktiski mums draud ar zināmiem notikumiem, kuri pirms dažiem gadiem te risinājās, - ar skolēnu, vecāku protesta akcijām visdažādākajām… Un tas ir ārkārtīgi nopietni.

Tāpēc es aicinu jūs, cienījamie kolēģi, būt sevišķi modriem šeit, Saeimā, un arī sabiedrībā, jo šī sērga diemžēl pārņem arī dažas latviskās partijas. Jo gūst atbalstu. Gūst atbalstu! Un tas ir nožēlojami, tas ir vienkārši šausmīgi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs runāt pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Sērga izplatās arī jaunlaicēnu vidū!”)

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Buzajeva kungs savā runā pateica arī daudz ko tādu, kas ir taisnība. Tiešām, Izglītības likums un uz tā deleģējuma pamata pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par pamatizglītības un vidējās izglītības standartu tiešām regulē visus valodas un programmas jautājumus un deleģē izglītības iestādei šā likuma un Ministru kabineta noteikumu ietvaros tiesības pieņemt lēmumus.

Un Buzajeva kungs mani tiešām pārliecināja, ka viss ir kārtībā un viņa priekšlikums ir bezjēdzīgs, un tur nav pat ko diskutēt.

Aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners, otro reizi.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Savās runās Tabūna kungs un Dobeļa kungs, un diemžēl pat Rugātes kundze kārtējo reizi pierādīja savu boļševistisko domāšanas veidu.

Vairums boļševiku gaidīja partijas komitejas lēmumu.

Mūsu priekšlikums nav ideoloģisks, tas ir praktisks. Tātad cienījamie kolēģi diemžēl to vai nu nesaprot, vai negrib saprast un kārtējo reizi pierādīja, ka baidās no savas tautas: skolas padomē taču ir tautas pārstāvji. Baidās no demokrātijas!

Rugātes kundze, nekad, vismaz nekad kopš 1970.gada, kad es beidzu pedagoģisko augstskolu un sāku strādāt, nebija lēmuma - ne PSKP CK, ne Latvijas Centrālajā komitejā, ne padomju varas institūcijās - par latviešu valodas nemācīšanu. Mācīja slikti; ja kāds gribēja, viņam atļāva nemācīties; varbūt vienā otrā vietā trūka skolotāju - un tā tālāk, un tā joprojām -, bet nekad oficiāla tāda lēmuma nebija. (No zāles dep. A.Rugāte: „1976.gadā slēdza, 1976.gadā tas bija noticis!”) Jūs teicāt kaut ko citu.

Jebkurā gadījumā mūsu priekšlikums ir vietā. Mēs gribam paplašināt skolas padomes funkcijas, un tikai par to ir runa mūsu priekšlikumā.

Tāpēc, neticēdams tam, ka atbalstīsiet, tomēr lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es diemžēl nevaru saprast Šadurska kunga, bijušā izglītības un zinātnes ministra, argumentāciju, jo tieši viņa laikā tika pieņemts mazākumtautību pamatizglītības standarts, kurā ir teikts, ka ir četri paraugi, četri mazākumtautību pamatizglītības paraugi, kuru izvēli izdara tieši skola, izvēlēdamās starp šiem četriem paraugiem. Diemžēl likumā nav attiecīga mehānisma, nav pateikts, kādā veidā skola pieņem šādu lēmumu. Vai to dara direktors vienpersoniski, vai to dara skolotāju padome, vai to dara izglītības iestādes padome? Likumā par to vispār nav nekas teikts, nav neviena vārda par to!

Praktiski šobrīd to dara skolu direktori vienpersoniski, kā viņi to darīja arī padomju laikā, par kuru šeit tika runāts. Taču saskaņā ar Eiropas demokrātijas standartiem šis lēmums, vissvarīgākais lēmums, jāpieņem visplašākajai padomei, tādai, kurā pārstāvēti arī vecāki. Un tikai un vienīgi tas izriet no mana priekšlikuma. Un punkts! Argumenti, ar kuriem jūs varētu to noraidīt, vispār neeksistē, un šeit es tādus nedzirdēju.

Aicinu tomēr atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?

J.Dukšinskis. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo principā jāņem vērā arī skolas reālās iespējas. Un jebkurā gadījumā skolas padomei un vecākiem ir tiesības lemt un viņi lemj arī par šiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 65, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dukšinskis. 6. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies runāt deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nepieciešams ierobežot audzēkņu mājas uzdevumu apjomu un iestrādāt šādus normatīvus pamatizglītības standartā. Pašreiz mājas uzdevumu slodzes laika normas ir norādītas tikai pamatizglītības programmu paraugos. Tas ir nepietiekami. Skolas praktiski vienmēr šos normatīvus neizpilda. Tāpēc mājas uzdevumu normas ir nepieciešams nostiprināt likumā. Aicinu atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis. Principā tas ir katras skolas iekšējās kontroles jautājums. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 62, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

J.Dukšinskis. 7. - deputāta Buzajeva priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Lai gan apspriežamais priekšlikums ir acīm redzami apjomīgs, būtībā tas ir ļoti vienkāršs: mācību priekšmetus, kuri ir iekļauti visiem zināmajos 60 procentos, krievu skolā pasniegt nevis vienīgi latviešu valodā, bet arī kaut ko paskaidrot skolēniem krievu valodā.

Jūs varat balsot par šo priekšlikumu, kā vien vēlaties, jo iesniegtais likuma grozījums ir gandrīz precīzs Satversmes tiesas sprieduma formulējums attiecībā uz mūsu pieteikumu, kuru iesniedzām Satversmes tiesai un kurš saistīts ar izglītības reformu. Arī praksē taču ir tā, ka tikai absolūts nelietis vai idiots atteiksies paskaidrot bērnam krieviski, ja viņš kaut ko nesaprot latviski. Tāds arī bija Vairas Vīķes-Freibergas publiskais izskaidrojums krievu skolām. Pasniedzēju vidū šādu neliešu un idiotu ir daudz mazāk, nekā uz to cer daudzi šeit klātesošie, bet tomēr arī tādi gadās. Un likumdevēja uzdevums ir izskaidrot viņiem, ka viņiem nav taisnība, ka viņi nepareizi izprot, ko nozīmē jēdziens „lojalitāte”; paskaidrot, ka izglītības reforma ir vērsta uz to, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, paaugstinātu krievu skolu absolventu konkurētspēju, nevis uz to, lai skolas absolvents paliktu par analfabētisku, debilu cilvēku, kurš dziļi neieredz to varu, kas viņu izkropļoja.

Varbūt man nav taisnība, un varbūt likumdevēji nosprauduši sev pavisam citus mērķus, ieviešot izglītības reformu? Precīzu atbildi uz šo jautājumu dos balsošanas rezultāti par šo PCTVL frakcijas priekšlikumu, kas pilnībā atbilst Satversmes tiesas spriedumam, ētikas normām un veselā saprāta apsvērumiem.

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā…? Deputāts Dukšinskis nevēlas neko piebilst komisijas vārdā. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 65, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dukšinskis. 8. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikums - netika atbalstīts, jo tas ir analogs 6.priekšlikumam un, iespējams, nav balsojams. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Plinera un Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dukšinskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu papildināt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību - iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība papildināta.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.1290. Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā. Likumprojekts tika jau izskatīts Sociālo un darba lietu komisijā. Aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (reģistrācijas numurs 450/Lp9). Juridiskā komisija izskatīja minēto likumprojektu savā sēdē un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 2007.gada 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 442/Lp9). Juridiskā komisija izskatīja arī šo likumprojektu savā sēdē un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko. 2007.gada 17.oktobris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem nav iebildumu.

Likumprojekts „Grozījumi Robežsardzes likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojektā ietvertie likuma grozījumi paredz papildināt Robežsardzes likumu ar jaunu uzdevumu valsts robežsardzei, paredz papildināt robežsargu pilnvaras; paredz, kādas ir robežsargu tiesības, veicot ūdens satiksmes uzraudzību.

Komisija likumprojektu izskatīja un lūdz to konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.oktobris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Komisija likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts noslēpumu”” otrajam lasījumam saņēma 7 priekšlikumus.

1. - deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Spēkā esošajā likuma redakcijā ierobežojumi attiecībā uz pieeju slēgtajai informācijai ir formulēti, mūsuprāt, nepamatoti strikti: viss tikai pilsoņiem, un punkts! Tomēr pastāv visai atšķirīgi informācijas aizklātības līmeņi: sevišķi slepena, slepena un konfidenciāla informācija.

PCTVL uzskata, ka aizliegums pielaist ap 400 000 valsts likumpaklausīgu iedzīvotāju konfidenciālajai informācijai, par pamatu ņemot vienīgi šo cilvēku tiesisko statusu, ir nesamērīgs, nepamatoti strikts, neatbilst vispārpieņemtajām demokrātiskajām normām un būtiski bremzē valsts attīstību.

PCTVL attiecīgi piedāvā šādu pielaides gradāciju: Latvijas Republikā pastāvīgo uzturēšanās atļauju saņēmušai personai - pieeja konfidenciālajai informācijai, Latvijas nepilsoņiem - pieeja slepenajai informācijai un tikai Latvijas pilsoņiem - pieeja sevišķi slepenai informācijai.

Aizliegums izsniegt nepilsoņiem pielaidi valsts noslēpumam ir universāls, un tā rezultātā iepriekš nav iespējams paredzēt, ar kuru no veselas virknes nodarbošanās veidiem būs aizliegts nodarboties, jo viss ir atkarīgs no tā, kas tieši tiek pasludināts par slēgto informāciju. Ieviešot spēkā šo likumu, aizstāvība līdz 1998.gadam bija paredzēta vienīgi tiem pilsoņiem… tiem nepilsoņiem, kuri strādāja policijā. 1997.gada 10.aprīlī likuma „Par policiju” pārejas noteikumu grozījumu 3.punkts vēl uz gadu deva pagarinājumu nepilsoņiem, lai viņi varētu veikt naturalizācijas procedūru. Pārējie diemžēl tika bez nožēlas atlaisti no darba.

Dāmas un kungi! Ja par pamatu ņem tēzi, ka nepilsoņi ir nelegāli imigranti, kuri padomju laikos ieceļoja Latvijā, kā arī šo imigrantu pēcteči, tad atliek vien nožēlot to, ka 51 atšķirība no 131, kas tika ieviesta pēdējo 16 gadu laikā, tika atcelta vai kļuva par spēkā neesošu un ka spēkā palika tikai 80 atšķirības starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām.

Ja par pamatu ņem 1990.gada 4.maija Latvijas Republikas Augstākās padomes pieņemtās deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 8.pantu, konkrēti to, kas tur bija rakstīts (citēju): „… garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā attiecināms uz tiem PSRS pilsoņiem, kas izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību”. Citāta beigas. Ja par pamatu ņem šo Neatkarības deklarāciju, tad nekavējoties būtu jāatceļ visi ierobežojumi, to skaitā arī pašreiz apspriežamais.

Godātie deputāti! Patlaban sakarā ar tieslietu ministra un viņa partijas uzstājīgo un „cītīgo” (pēdiņās) darbību gandrīz pilnībā ir apstādināts naturalizācijas process. Latvijā nepilsoņa statuss ir aptuveni deviņpadsmit tūkstošiem bērnu, kuri ir dzimuši jau pēc neatkarības pasludināšanas un kuri joprojām paliek nepilsoņi. Tādos tempos, kādi tie ir tagad, mēs turpināsim naturalizēt nepilsoņus vēl divus simtus gadu. Vai divus simtus gadu turpināsim arī šo cilvēku diskrimināciju?

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Iesniedzēji acīmredzot ir kaut ko sajaukuši, runādami par likuma nosaukumu. Es ieteiktu vēlreiz izlasīt, par kādu likumu mēs patlaban runājam. Likums ir par valsts noslēpumu. Un tad laidīsim visus klāt tam valsts noslēpumam, ko vien varēsim atrast!

Godīgi sakot, turpinās apmēram tas pats, kas te nesen jau skanēja, izskatot grozījumus Vispārējās izglītības likumā. „Mērcīte” ir drusciņ cita, bet doma ir tieši tāda pati.

Ko tad nu tagad dažs labs ir sagribējis? Un viņi vēl runā par valsts attīstības bremzēšanu! Sadodiet visiem šitiem te atļaujas un pieejas, tad gan sāksies visīstākā valsts attīstības bremzēšana!

Teiksim, runājot par to pašu nepilsoni. Ja jau viņš apzināti daudzus gadus ir izvairījies vispār pat runāt par kļūšanu par pilsoni, tad jau tāpēc vien viņš man ir aizdomīgs. Un tādam mēs tagad dosim iespēju piekļūt slepenai un konfidenciālai informācijai! Tātad ir ļoti interesanta aina. Varbūt vispār šo likumu likvidēsim? Varbūt nevajag mums nekādus valsts noslēpumus?

Te jau ir vēl trakāk! Tas pēdējais priekšlikums ir fantastisks, it īpaši tā pēdējā daļa. Tātad persona, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, uzreiz spersies un iepazīsies ar konfidenciālo informāciju! Iedomājieties vienalga kuru attīstītu valsti ar spēcīgām struktūrām. Tagad ierodas viens kungs vai dāma no citas valsts, saņem tiesības tur kādu laiku uzturēties un speras klāt pie slepenās informācijas. Man būtu ļoti interesanti dzirdēt Amerikas Savienoto Valstu speciālistu domas par šādu priekšlikumu.

Līdz ar to skaidrs ir viens: šeit ir runa ne jau par tiem valsts noslēpumiem vai par kaut ko citu. Atkal parādās nepilsoņu kārts un viss cits, kas ar to ir saistīts. Ne jau velti uzstāšanās laikā jūs nedzirdat nevienu profesionālu vārdu par šo likumu, bet jūs dzirdat milzīgas žēlabas, cik punktos nepilsonis ir apkrāpts, apiets vai kaut kā citādi atstumts malā. Līdz ar to arī visi pārējie priekšlikumi ir apmēram ar tādu pašu saturu. Un es jau teicu, ka mūsu komisijas sēdē, kur tomēr tiek pieaicināti profesionāli cilvēki, laiks ir jānotērē, jānosit ar pilnīgi tukšu runāšanu, tur parādās nevis profesionāla pieeja likumprojektam, bet vienkārši tiek runāts par visu ko, ko vien var savilkt vienā maisā.

Es jau teicu: matrozis ar to strīpaino kreklu ir un paliek matrozis! Te jau viens pats atzinās, ka es viņu uzskatu par ierindnieku. Nu augstāk viņš laikam neuzkāps…

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 65, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dalbiņš. 2. - deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dalbiņš. 3. - deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Tas neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Man ir iespēja, apspriežot šo priekšlikumu, atbildēt Dobeļa kungam un raksturot viņa un mūsu drošībnieku profesionalitāti. Uzmanīgi palasiet spēkā esošā likuma „Par valsts noslēpumu” tekstu, tieši 9.panta trešās daļas 4.punktu, kurā arī tiek piedāvāts izdarīt grozījumu!

Apspriežamais punkts ir domāts tam, lai nepielaistu valsts noslēpumam ārvalstu specdienestu aģentus, kuri tieši arī uzzina šo noslēpumu. Patiesi, gan atklātiem, gan neatklātiem ārvalstu specdienestu aģentiem pielaide noslēpumam ir liegta. Tomēr ne jau visiem, bet tikai tiem aģentiem, kuri Latvijas teritorijā nepārstāv NATO valstis.

Derētu arī atzīmēt, ka pielaide valsts noslēpumam ir tikai Latvijas pilsoņiem. Kopumā tas nozīmē, ka tad, ja, piemēram, amerikāņu CIP vai britu MI6 ir savervējuši kādu Latvijas pilsoni, pieeju valsts noslēpumam viņš nezaudē, bet var pat strādāt par Satversmes aizsardzības biroja priekšnieku. Lūk, jums absolūti unikālas valsts absolūti unikāla likumdošana! Jo šī valsts stimulē savus pilsoņus ļauties savervēties par spiegiem un gan vairumā, gan mazumtirdzniecībā tirgoties ar slepeno informāciju.

No kā tad mēs sargājam valsts noslēpumu? Pareizi - no sen neeksistējošu valstu - PSRS un Latvijas PSR - aģentiem, jo Latvijas Republikas iekšējā likumdošanā ir tik daudz reižu minēts vārds „PSRS”, ka šajā ziņā mūsu valsts ir kļuvusi par nepārspētu pasaules čempioni.

PCTVL frakcija atgādina Saeimas vairākuma deputātiem tādu jēdzienu kā noilguma termiņš. Par īpaši smagiem noziegumiem pie mums tas ir 15 gadi.

Dāmas un kungi! Pirms 15 gadiem bija 1992.gads, un nekāda Latvijas PSR vairs neeksistēja! Acīmredzami bijušā Padomju Savienības republika vēl joprojām rādās nostalģiskos sapņos tiem, kuri ir šā nejēdzīgā aizlieguma saglabāšanas piekritēji. Droši vien viņi vēl nav piemirsuši, ka kādā no skapīša plauktiņiem viņi katram gadījumam vēl glabā kompartijas biedra karti.

PCTVL priekšlikums ir ļoti vienkāršs: liegt pieeju valsts noslēpumiem visiem specdienestu aģentiem, ieskaitot CIP aģentus, tajā gadījumā, ja kopš momenta, kad cilvēks ir pārstājis strādāt šā dienesta labā, ir pagājis mazāk par 15 gadiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, ko! Vēl vienu reizi ir jāapskatās, par ko tad mēs te taisāmies runāt? Kāds ir panta nosaukums? - „Valsts noslēpumu pieejamība”. Kāds ir esošais teksts? Skaidrs kā „bāriņa asara” — tātad šo atļauju nedrīkst saņemt persona, kura ir vai ir bijusi PSRS un tā tālāk, un tā joprojām struktūrās. Vai tad šodien tādu Latvijā vairs nav?

Es gribētu atgādināt, ka pēc ne sevišķi veiksmīgā līguma 1994.gadā Latvijā palika uz mūžīgu dzīvošanu aptuveni 20 tūkstoši bijušo militāristu, drošībnieku un viņiem līdzīgu personu ar visām ģimenēm. Aptuveni 20 tūkstoši!

Mēs vēl šodien dzirdam no premjera mutes par draudiem, ko Latvijai sagādā bijušie VDK darbinieki, bijušie padomju armijas desantnieki. Tātad sevišķi veci viņi laikam vēl nav. Lūk!

Un tagad mēs te runājam par to, ka gandrīz vai būtu jāaizmirst, kas tā PSRS tāda ir bijusi. Nu laikam jau daudziem no mums būs ļoti grūti to aizmirst. Un diez vai mēs vispār to aizmirsīsim.

Un atcerēsimies arī to, kādos apstākļos mums šo un to vajadzēja darīt. Paldies Dievam, ka nu šis darbs ir padarīts! Un mums vēl ilgi būs jāuzsver šī saistība ar PSRS dienestiem un dažādiem citiem dienestiem. It īpaši tad, kad mēs runāsim par tiem valsts noslēpumiem, kuri nedrīkst būt pieejami pret Latviju ne sevišķi labvēlīgi noskaņotiem cilvēkiem, kad mēs runāsim par savu struktūru sakārtošanu un pilnveidošanu. Tad mēs nedrīkstam aizmirst šos četrus „jaukos” burtus - „PSRS”.

Un tiešām jāsaka, ka viss tas, kas notiek visu šo gadu… Es nedomāju, ka tas notiek galīgi bez attiecīgo personu iejaukšanās un bez viņu aktīvas piedalīšanās. Jo vairāk tu kādā no šiem jautājumiem iedziļinies, jo biežāk tu sastop diezgan interesantus uzvārdus un diezgan interesantu darbu aprakstus.

Savukārt esošais 3.priekšlikums vispār neko nepasaka! Tajā runāts par pēdējiem 15 gadiem. Tas skan vairāk nekā naivi. Tas faktiski nav nekas! Mūs jau šodien interesē tas, lai tie, kuri kādreiz negribēja izlaist mūs no saviem nagiem… lai viņu pēcteči un viņu domubiedri nebūtu spējīgi ietekmēt mūsu šodienu. Un nevajag bārstīties ar tukšām frāzēm par kaut ko, kas ir noticis it kā pēdējos 15 gados.

Es gribētu atgādināt, ka līgums par Krievijas karaspēka izvešanu tika noslēgts pat vēl vēlāk - 1994.gadā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 68, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dalbiņš. 4. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Apspriežamais priekšlikums attiecas uz to likuma „Par valsts noslēpumu” pantu, ar kuru, vadoties pēc politiskiem motīviem, tiek ierobežota pieeja valsts noslēpumam. Kādas tik organizācijas nav minētas šajā pantā! Te ir minēta gan PSKP un LKP, gan Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālā fronte, gan Darba kolektīvu apvienotā padome un Kara un darba veterānu organizācija. Nav piemirsta pat Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja.

Lūk, sastādītais jaunais aizlieguma teksts! Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura „ir vai ir bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks, izņemot gadījumus, kad persona ir brīvprātīgi izstājusies vai tikusi izslēgta no šādas organizācijas līdz brīdim, kad spēkā ir stājies likums vai tiesas nolēmums par organizācijas aizliegšanu”.

Var jau būt, ka šis ierobežojums ir pārāk strikts un ka aizliegtās organizācijas dalībniekam būtu jāievieš 15 gadu noilguma termiņš, bet atbildīgā - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noraidīja šo priekšlikumu acīmredzami citu motīvu dēļ, proti, nekādi šo rīcību nemotivējot.

Starp citu, šis formulējums ar visai nelieliem labojumiem ir aizgūts no Valsts civildienesta likuma. Šis likums tika pieņemts tajā laikposmā, kad mūsu likumdošana tika saskaņota ar Eiropā vispārpieņemtajām normām, bet pašreizējā redakcijā likums „Par valsts noslēpumu” izskatās tāds, it kā to būtu apstiprinājusi vēl Latvijas PSR Augstākā padome.

Dāmas un kungi! Es tomēr kārtējo reizi centīšos uzsvērt to, ka mēs dzīvojam nevis pagātnes Padomju, bet gan mūsdienu Eiropas Savienībā. Un es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šad un tad tomēr ar zināmu humoru ir jāiedziļinās šajos priekšlikumos. Šad un tad mēs lietojam tādu jēdzienu, ka ārā no tiem lien āža kāja. Nu varētu jau arī kāda cita dzīvnieka kāju šeit pieminēt, teiksim, zaķa vai lāča… vai, es nezinu, vēl kādu… Taču izlasiet uzmanīgi! Esošais priekšlikums ir par personām, kuras tur un tur, un tur ir darbojušās. Un tagad viņi grib to visu it kā mīkstināt, ka, lūk, šī persona ir brīvprātīgi izstājusies vai pat tikusi izslēgta. Vai tad nevar skaisti viena riebīga organizācija uzticēt dažiem saviem biedriem it kā brīvprātīgi izstāties ārā? Vēl labāk! Tā var noorganizēt, ka šo personu izslēdz no šīs organizācijas, un tad izveidojas viens skaists kurmītis, kas ielien citā organizācijā un grauj šo organizāciju no iekšpuses. Un tieši šitāda dzīvnieka „kājiņa” šeit ir redzama.

Bet es tomēr domāju… Godīgi sakot, pārāk atklāti jau ir sākuši demonstrēt tādu savdabīgu savu pieeju, salīdzinādami Latviju ar citām Eiropas Savienības valstīm. Interesanti gan! Kurā gadā, piemēram, Franciju ir okupējusi PSRS? Kaut kā grūti atcerēties. Vai paņemsim kaut ko tuvāku. Kurā gadā Zviedriju ir okupējusi PSRS? Diez vai tāds fakts vēsturē ir bijis…

Kā jūs varat salīdzināt Latvijas struktūras, kuras pilnveidojas, ar „veco” Eiropas Savienības dalībvalstu struktūrām? Tās ir nesalīdzināmas lietas! Un cik nav bijis tādu gadījumu, kad, lai iegūtu uzticību…, starp citu, arī nacionālo partizānu rindās ieslidinājās it kā cīnītāji, kuri faktiski pēc tam pilnā mērā kļuva par nodevējiem un kuru dēļ cieta daudzi cilvēki! Un šeit taču ir tas pats! Ko jūs te mani gribat pārliecināt, ka tie, kuri pat pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojušies gan PSKP, gan visās tajās internacionālajās un, es nezinu, vēl kādās citās „frontēs”, kādas nu tās bija… ka viņi ir „pārauguši”! Tādus jūs nekad nepāraudzināsiet. Viņus var pāraudzināt tikai stikla zārks un nekas cits. Un līdz ar to šādus cilvēkus iepazīstināt ar valsts noslēpumiem ir pilnīgs absurds.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visu cieņu Latvijas patriotam Dobeļa kungam, taču man liekas, ka Latvijas deputātiem un politiķiem vajag būt patriotiem attiecībā pret visām valstīm, nevis tikai pret tām valstīm, kuras ir pārstāvētas Eiropas Savienībā un NATO! Un vēl man liekas, ka ir jābūt vienādai attieksmei pret šīm valstīm un arī tām valstīm, kuras ir NVS.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dalbiņš. 5. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Man ir atkal unikāla iespēja, apspriežot 5.priekšlikumu, atbildēt uz visiem pārmetumiem attiecībā uz 4.priekšlikumu. Nupat Dobeļa kungs paskaidroja, kāpēc nekad un nekādā veidā nevar pielaist valsts noslēpumam bijušos komunistus, un lasījām šo spēkā esošo likuma pantu, kuru es ierosināju svītrot.

Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma un pēc pārbaudes ir iespēja pielaist valsts noslēpumam karavīrus, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra ir bijuši PSKP biedri, ja viņi ir pierādījuši lojalitāti pret Latvijas valsti. Jā, jā, Dobeļa kungs! Jautājums, kuru mēs šeit apspriežam, daļēji jau ir atrisināts. Par to jūs šeit klusējat.

Un šeit ir tīri tehnisks priekšlikums atrisināt jautājumu pilnībā un svītrot šo pantu.

Ņemot vērā, ka 4.priekšlikums nav atbalstīts, es 5.priekšlikumu atsaucu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš. Cienījamie kolēģi! 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt pieteicies deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Mūsu frakcijas priekšlikuma būtība ir atļaut ieinteresētām personām apstrīdēt tiesā atteikumu piešķirt pieeju valsts noslēpumam.

Pašlaik situācija ir šāda. Ja cilvēkam tiek liegta pieeja valsts noslēpumam, šis lēmums ir izteikts rakstiski vienā teikumā - bez paskaidrojumiem un bez kāda pamatojuma. Vienkārši ir teikts: „Jums ir atteikts.” Punkts.

Protams, atteikumu ir iespējams pārsūdzēt, rakstot attiecīgu iesniegumu ģenerālprokuroram, bet savā atbildē ģenerālprokurors sniegs to pašu īso atteikumu bez motivācijas. Un viss! Lieta ir izbeigta, bet aizdomas paliek. Vai gadījumā, kad atteikums izsniegt atļauju pieejai valsts noslēpumam skar Saeimas deputātu no opozīcijas partijas, šis lēmums nozīmē, ka šis cilvēks neprot neizpaust slepenu informāciju? Jā, tā tas varētu būt. Taču tajā pašā laikā šis atteikums varētu arī nenozīmēt neko vairāk kā tikai atriebību par aktīvo opozīcijas darbību. Piemēram, kad mūsu frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs saņēma negatīvu un nemotivētu atbildi uz savu lūgumu piešķirt viņam attiecīgu pieeju, šī nemotivētā atbilde atstāja iespaidu, ka tā bija primitīva izrēķināšanās ar opozicionāru. Rezultāts ir tas, ka Vladimiram pašlaik ir liegta iespēja pilnvērtīgi strādāt savā komisijā, kur viņš ir ievēlēts ar Saeimas vairākuma atbalstu.

Cienījamie kolēģi! Mūsuprāt, tiesiskā valstī vienīgā iestāde, kura var pieņemt galīgo lēmumu par tiesību piešķiršanu vai ierobežošanu konkrētam cilvēkam, ir tiesa. Un pašlaik administratīvā procesa ietvaros jau pastāv speciāla procedūra, kas nodrošina iespēju izvērtēt informāciju, kura ir valsts noslēpuma objekts. Lai nebūtu pamata jaunām aizdomām par opozīcijas vajāšanu, būtu lietderīgi uzticēties tiesas lēmumam gadījumos, kad politiķis vai ierēdnis nav apmierināts ar atteikumu pielaist viņu valsts noslēpumam.

Mēs ierosinām paredzēt tiesas procedūras iedarbināšanu gadījumos, kad tiek pārsūdzēts atteikums pieejai divām zemākajām slepenības pakāpēm. Pārsūdzēšanas procedūru attiecībā uz trešās slepenības pakāpes pieejamību mēs ierosinām atstāt bez izmaiņām.

Lūdzu atbalstīt šādu kompromisa pieeju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs runāt pieteicies deputāts Juris Dobelis. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Juri, beidz runāt!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vajadzēja uzmanīgi ieklausīties iepriekšējā runātājā. Viņš paskaidroja to, ka atteikums izsniegt speciālo atļauju ir tikai tāpēc, ka biedrs esot, redziet, opozīcijā. Tātad tā ir tāda pilnīgi būtiska faktu sagrozīšana.

Varbūt der atgādināt to, ka katrā Saeimā ir bijusi pozīcija un opozīcija un ka opozīcijā atrodas - arī šodien opozīcijā atrodas - daudz tādu deputātu, kam ir šīs atļaujas. Varat apskatīt viņus visus! Pirmām kārtām opozīcijā sēž augstas amatpersonas, bijušie ministri. Šad un tad viņi ir pozīcijā, šad un tad - opozīcijā. Tā ka traktēt to tā, ka konkrētam cilvēkam atļauja nav iedota tikai tāpēc, ka viņš ir opozīcijā, ir bērnišķīgi. Tas ir galīgs bērnišķīgums, nekas vairāk!

Tā ir viena lieta.

Otra. Izlasiet, lūdzu, priekšlikumā dažus vārdus, ka „personai ir tiesības iepazīties ar atteikuma motivāciju”. Un ja nu šī persona ir špiks? Un ja nu nevienam nav vēlēšanās sniegt šai personai visu to informāciju, ko mēs par viņu zinām? Tad nu uz kāda pamata būtu atteikumam jāpievieno klāt šis izskaidrojums? Tas ir galīgi neloģiski!

Līdz ar to, ja ir runa par to, ka kādam ir nodarīts pāri (vismaz viņš pats tā domā), šeit viss ir uzrakstīts. Un ja nu jūs apšaubāt ģenerālprokurora lēmumu, tad nu tālāk laikam vairs nav kur iet! Tā ka nevajadzētu jaukt divas dažādas lietas: attieksmi pret valsti kopumā un pozīcijas un opozīcijas darbus vai nedarbus. Nevajadzētu tos atraut no šīs lietas. Jo, pēc idejas, gan pozīcijā, gan opozīcijā esošie strādā valsts interesēs - gan vieni, gan otri.

Ja mēs sāksim šādi dalīt, tad jau iznāks tā: kamēr tu sēdi opozīcijā, tava darbība ir vērsta pret valsti, un tad, kad tu tiksi pozīcijā, tu strādāsi valsts labā. Ja mēs šādi dalīsim, tad mēs diezgan smieklīgi sāksim izskatīties. Tā ka lūdzu nelietot šādus argumentus!

Taču opozīcija var būt ļoti dažāda - raibu raiba. Un vieni opozicionāri tiešām piedalīsies pasākumos, kas ir vērsti pret Latvijas valsti, - es par to nešaubos! Un citi opozicionāri viņus nosodīs. Tā ir pavisam cita lieta.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs runāt pieteicies deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tikai gadu pavadījis šeit, Saeimas namā, es esmu satraukts un, atzīšos, tieku kaitināts no tādiem cilvēkiem kā Buzajevs, Kabanovs un viņiem līdzīgiem, kuri šeit runā par tiesiskumu, par tiesībām, par tiesisku valsti, izvirzīdami šādus nemotivētus priekšlikumus.

90.gadu vidū vai beigās man, toreizējā laikraksta „Lauku Avīze” sūtītam brīvam žurnālistam, bija iespēja pavadīt 10 dienas Briselē. Un es strādāju Eiropas Parlamenta bibliotēkā un atvedu toreizējo Eiropas Savienības 15 valstu Pilsonības likumus (diemžēl pieci no tiem bija franču valodā, bet tos es pēc tam lūdzu citiem pārtulkot, un desmit bija angļu valodā), un es ar tiem visiem iepazinos.

Buzajeva kungam, Plineram un Kabanovam zināšanai: vismaz trijās no toreizējām… (No zāles: „Par jautājumu!”) Netraucējiet, lūdzu! Es jums to saku zināšanai. Lūdzu! Vismaz trijās no Eiropas Savienības toreizējām 15 valstīm jebkuram nepilsonim, kurš iesniedz lūgumu, lai viņu uzņem par pilsoni, valsts atbilde varēja būt tāda: jūs nebūsiet… (No zāles dep. V.Agešins: „Par priekšlikumu jārunā!”)

Sēdes vadītājs. Lāča kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

V.Lācis. Jā.

… pilsonis… Un valstij nekādu motivāciju nevajadzēja teikt, kamdēļ jūs nebūsiet pilsonis. Un kur nu vēl tad, ja ir runa par kaut kādām pieejām slepeniem dokumentiem!

Mēs esam aizgājuši pārāk tālu, ļaudami šiem demagogiem šeit kavēt laiku un runāt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 68, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dalbiņš. 7. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patlaban nedz Valsts prezidents, nedz Ministru prezidents, nedz ģenerālprokurors nekādi nevar tikt galā ar specdienestiem. Toties specdienesti var viegli tikt galā gan ar visiem trim iepriekš minētajiem, gan ar katru Saeimas deputātu atsevišķi, gan ar visiem mums kopā. Specdienestiem to izdarīt ļauj tā aplamā likuma norma, kuru es arī ierosinu izsvītrot.

Likumā ierakstīts, ka augsta ranga amatpersonām ir tiesības pieejai valsts noslēpumam. Un tas ir pareizi. Taču tur ir arī neliela piebildīte: ja uz tām nevar attiecināt ierobežojumus, kurus nosaka likums. Bet šo ierobežojumu piemērotību pārbauda specdienesti, turklāt viņiem nav uzlikts pienākums paskaidrot sava slēdziena motivāciju un to nevar pārsūdzēt.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi labi atceras, ka diennakti pirms Valsts prezidenta vēlēšanām tika par abiem kandidātiem sniegts SAB slēdziens, ka, lūk, gan Zatlers ir pelnījis viņu uzticību, gan arī Endziņš ir pelnījis. Bet kā rīkotos Saeima, ja par vienu no kandidātiem būtu pienācis gluži pretējs slēdziens? Un ko tad mēs darīsim, ja šāds slēdziens pienāks attiecībā uz pašreizējo Valsts prezidentu? Jo pieeja konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību. Bet kas tie tādi par faktiem - tas specdienestiem ir labāk zināms, un viņi to jums neatklās.

Vai var, nepaskaidrojot iemeslus, liegt Saeimas deputātam - Nacionālās drošības komisijas loceklim, kuram gan Saeima, gan vēlētāji uzticējās, - specdienestu uzraudzībā pieeju valsts noslēpumam? Kādēļ? Tikai tādēļ, ka divi ierēdņi nolēma, ka ir pamats apšaubīt tā uzticamību. Vēlētāji viņam uzticas, bet specdienesti - ne. Varbūt šis deputāts pārāk labi pilda savas uzraudzības funkcijas un tiem, kurus viņš uzrauga, tas nepatīk.

Cienījamie klātesošie! Es jau runāju par komandējumu uz Vāciju Nacionālās drošības komisijas sastāvā. Un mūsu vācu draugi ilgi nespēja saprast, ko tieši no viņiem vēlas uzzināt, runājot par tādiem deputātiem, kuriem nav specdienestu uzticības. Kad viņi tomēr saprata, tad nonāca lielā izbrīnā: „Vai tad ierēdņi var vērtēt deputāta uzticamības pakāpi? Viņu taču ir ievēlējusi tauta!”

Dāmas un kungi! Pēc PSRS sabrukuma Latvija palika par vienīgo Eiropas valsti, kurā specdienesti lemj, vai deputāts un Valsts prezidents ir vai nav uzticības cienīgi. VDK laikos tā darīja, protams.

Parasti jautājums par uzticamību vai neuzticamību tiek risināts vēlēšanās, tautai balsojot. Bet, ja deputāts ir izpaudis kaut kādu noslēpumu, tādā gadījumā pastāv mandāta atņemšanas procedūra, tiesa un cietums.

Lūdzu jūs, Kažociņa kungs un Maizīša kungs, norādīt faktus, un iesākumam esmu gatavs stāties Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšā.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu svītrot no likuma šo muļķīgo normu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 70, atturas - nav. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 25.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Likumprojektam „Grozījumi Krimināllikumā” komisija saņēma deviņus priekšlikumus.

1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 2. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Brokas kundzes priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 3. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Brokas priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 4. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Brokas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 5. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Brokas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie likumdevēji! Mans priekšlikums ir visai pieticīgs - izsvītrot no Krimināllikuma 71.panta, kura nosaukums ir „Genocīds”, vienu vienīgu vārdu - „sociālu”. Nekā īpaši oriģināla šajā nacionālā likuma pantā nav. Pants skan tā: „Par genocīdu, tas ir, par tīšu darbību nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rases, sociālu, noteiktas kopīgas pārliecības vai ticības cilvēku grupu kā tādu, šādas grupas locekļus nogalinot…” - un tā tālāk.

Gandrīz viss ir pilnībā aizgūts no starptautiskās 1948.gadā pieņemtās Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par genocīdu. Tas viss ir tās 2.pantā. Viss tur ir, izņemot tieši šo vienu vārdu. Šajā konvencijā tāpat kā mūsu nacionālajā likumā ir rakstīts, ka genocīda noziegumam nav noilguma termiņa. Konvencija tika piemērota, lai notiesātu bijušos nacistus, bet Latvijas Krimināllikuma 71.pants - lai notiesātu bijušos čekistus. Viss būtu labi, bet pastāv viena nianse: Latvija 1990.gada 4.maijā pievienojās Starptautiskajam paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un vēlāk - arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Abos šajos dokumentos ir noteikts, ka nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu kriminālnoziegumā, ja ir runa par darbību, kas saskaņā ar tās izdarīšanas brīdī spēkā bijušo valsts iekšējo likumu vai starptautiskajām tiesībām nebija kriminālnoziegums. Tātad savā Krimināllikumā mēs varam rakstīt, ko vien vēlamies, bet visam tam, kas atšķiras no starptautiskās Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par genocīdu, nav atpakaļejoša spēka. Tiesas procesi pret bijušajiem čekistiem pārvēršas par dārgi apmaksātu cirku, kurš atņem mūsu tiesībsargājošajām institūcijām jau tā ierobežotos finanšu resursus. Jebkurā gadījumā nacistu un to pakalpiņu notiesāšanai šo resursu vairs nepietiek.

Raugoties no šā viedokļa, manam priekšlikumam nav nekādas nozīmes. Toties tam ir būtiska nozīme attiecībā uz visām otrās Latvijas Republikas valdībām, kuras pastāvēja pēc šā panta spēkā stāšanās. Uz visām, sākot ar Godmaņa valdību, kad valsts iedzīvotāju skaits sāka strauji samazināties!

Aplūkosim 2007.gada sākuma Iedzīvotāju reģistra datus! Valstī dzīvoja divdesmit viens tūkstotis iedzīvotāju, kuri bija piedzimuši baisajā 1945. - kara gadā, bet to, kuri bija dzimuši mierīgajā 1998.gadā, bija tikai 18 tūkstoši - tātad par 3 tūkstošiem mazāk.

Šādi maziepriecinoši dati ir tiešs šo valdību politikas rezultāts, kad 80 procentu valsts iedzīvotāju ienākumi ir zemāki par iztikas minimumu.

Vadoties pēc spēkā esošās likumdošanas, tas ir sociālais genocīds, kuram nav noilguma termiņa. Man negribētos, lai Godmanim, Šķēlem vai Kalvītim piespriestu mūža ieslodzījumu, kad katram no šiem kungiem paliks 80 gadu. Viņi gribēja kā labāk, bet iznāca kā vienmēr…

Sakarā ar to lūdzu tomēr pažēlot visus mūsu bijušos un arī esošo premjeru un atbalstīt manu priekšlikumu, svītrojot no likuma vārdu „sociālā”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 68, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dalbiņš. 7. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikusies deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! 7., 8. un 9. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumi - attiecas uz kādu principu, kas saucas legālā prezumpcija, un runa ir par šā principa ieviešanu Latvijas likumdošanā. Es no šīs tribīnes par šo principu esmu runājusi ne reizi vien un skaidrojusi to, ka, ieviešot legālo prezumpciju, nekādā veidā mums no Krimināllikuma nepazūd pamatprincips - nevainīguma prezumpcija. Esmu izskaidrojusi arī to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos spriedumos ne reizi vien ir norādījusi un pierādījusi to, ka šādu principu drīkst ieviest valstīs, kuras uzskata to par vajadzīgu. Esmu skaidrojusi arī to, kādā veidā šis likumprojekts ir ticis virzīts, kā tas ir nogūlies atvilktnītēs un nekur tālāk nav aizgājis.

Taču šoreiz es tomēr vēlreiz gribētu paskaidrot to, kas tad ir paredzēts šajā likumprojektā. Tātad tur ir iecerēts noteikt atbildību par tādu finanšu līdzekļu vai citas mantas, kuras izcelsmes un piederības likumību persona bez dibināta iemesla nespēj vai atsakās pamatot, izmantošanu, uzkrāšanu vai glabāšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā. Bez tam ir iecerēts noteikt atbildību par deklarējamos darījumos iesaistīto finanšu līdzekļu vai citas mantas neuzrādīšanu vai nepatiesu ziņu par to izcelsmes avotu sniegšanu, ja šādas ziņas likumā noteiktajā kārtībā ir pieprasījusi attiecīgi pilnvarota valsts institūcija un ja deklarējamā darījumā neuzrādītā summa vai summa, par kuras izcelsmes avotu sniegtas nepatiesas ziņas, ir liela apmēra.

Šie likuma grozījumi nav izstrādāti frakcijā „Jaunais laiks”. Šos likuma grozījumus izstrādāja Tieslietu ministrijas darba grupa, kurā piedalījās gan ģenerālprokurors, gan KNAB vadītājs, gan arī citas kompetentas tieslietu sistēmas amatpersonas. Lai parādītu to, cik liekulīga ir šā likumprojekta nepieņemšana, es jums nolasīšu, ko par šāda likuma nepieciešamību teica iepriekšējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. 2006.gada janvārī intervijā kādam laikrakstam viņa teica: „Es visu laiku nenogurusi runāju par nepieciešamību ieviest legālo prezumpciju, kas darbojas lielākajā daļā Eiropas valstu. Es biju gatava arī pati prezidenta likumdošanas iniciatīvas ietvaros iesniegt Saeimā atbilstošu likumprojektu, taču visas valdības šos sešarpus gadus, kamēr es esmu prezidente, pārliecināja mani: „Tūlīt, tūlīt mēs paši visu sagatavosim! Mums tikai jāizveido darba grupa, jāpiesaista eksperti.””

Pēc viņas teiktā, diemžēl līdz šim dažādu iemeslu dēļ attiecīgais likumprojekts tomēr netika valdībā sagatavots, un tāpēc ir izveidojusies tāda absurda situācija, ka amatpersonas turpina ņirgāties par sabiedrību, stāstot, kādas summas ir varējuši uzkrāt no algas vai pateicoties mantojumam, kas saņemts no vecmāmiņas.

„Vai tiešām šie kungi domā, ka mēs ticēsim pasakām? Vai padomju laikā viņi varēja uzkrāt miljonus? Es tomēr ceru, ka legālās prezumpcijas princips tiks ieviests un ka katrai amatpersonai pašai nāksies pierādīt savu ienākumu legalitāti. Ja tomēr viņa to nevarēs pierādīt, tad valsts varēs iedarbināt attiecīgu sankciju mehānismu,” ir teikusi iepriekšējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Mēs joprojām esam tur, kur mēs esam, un joprojām, runājot par šo principu, mēs nezin kāpēc to baidāmies ieviest.

Šis ir kompetentas darba grupas izstrādāts likumprojekts, tāpēc es aicinu atbalstīt „Jaunā laika” 7., 8. un 9.priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Mēs šodien skatīsim lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu attiecīgajai likumprojektu paketei, kuri pirmajā lasījumā Saeimā ir pieņemti bezatbildīgi, jo likums ir pilns ar visdažādākajām muļķībām.

Un viena no šīm muļķībām ir ierakstīta arī likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā, kas skan tā: „Personai, kura iegādājusies jebkuru mantu, ja tās vērtība pārsniedz 5 000 latu, čeks par šo pirkumu…” es gan nezinu, kāpēc tas ir rakstīts Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli „…šai personai ir jāuzglabā sešus gadus.” Taču, ja nu šai personai šis pirkuma un pārdevuma līgums jeb čeks pazūd, to bērni apēd… es nezinu, kāds nozog, tas paliek makā, kuru nosper tramvajā, vai notiek kaut kas tamlīdzīgs, tad mēs tūdaļ varam iedarbināt šo Krimināllikuma pantu, kurā runāts par tādiem finanšu līdzekļiem vai citu mantu, kuras izcelsmes vai piederības likumību persona bez dibināta iemesla nevar uzrādīt. Es tagad noglabāšu čeku trīs gadus, bet trešajā gadā man tas sadegs, pazudīs vai kaut kur nomētāsies, un tad atnāks kāds, kurš gribēs pārbaudīt, vai man tas pulkstenis vai kas cits ir nopirkts likumīgi, bet man nebūs ar ko pierādīt šo likumību. Un tad man tās represīvās institūcijas teiks: „Ja jums trīs gadu laikā čeks bija pazudis, tad jums tūdaļ bija jāuzraksta iesniegums, jo citādi jūs nevarat neko pamatot.”

Es domāju, ka šajā gadījumā mēs drusciņ, drusciņ pārķeram, jo šā čeka zaudēšanas gadījumā, izmantojot šo pantu, man ļauj piemērot, kā es saprotu, visas mantas konfiskāciju. Noņems visas manas 27 govis, sivēnus un visu pārējo, tāpēc ka es būšu pazaudējis čeku.

Likums ir uzrakstīts nekvalitatīvi, un tāpēc šim likumam iesniegtie priekšlikumi patiesībā norāda tikai uz to, ka pantu vajadzētu mainīt tā vai citādi.

Es tomēr atteiktos pārsteidzīgi pieņemt tik bargus sodus par, iespējams, niecīgiem nodarījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms debatēs runā nākamais deputāts, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu. Un tā iesniedzēji ir deputāti Kučinskis, Rubezis, Lagzdiņš, Grīnblats, Seile, Tabūns, Kalniņš, Laicāns, Dobelis un Zommere. Viņi nāk klajā ar priekšlikumu šodienas sēdes darba kārtību līdz pēdējam punktam skatīt bez pārtraukuma. Vai deputāti… (No zāles: „Jā, jā! Nē!” Zālē troksnis.) Tā kā deputātu domas dalās, lūdzu, balsosim par to, vai sēde noritēs bez pārtraukuma! Lūdzu zvanu! Balsosim par sēdes darba turpināšanu bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 18, atturas - 8. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamais Leiškalna kungs! (No zāles dep. J.Dobelis: „Godātais Leiškalna kungs!”) Jūs tik tiešām pierādījāt to, ka jums ir runas dotības, - kā saka, Dievs jūs ir dāsni apdāvinājis. Vienīgi vajag runāt par tēmu un nemaldināt deputātus.

Legālā prezumpcija nenozīmē, ka kādam būtu jāuzrāda čeks, kur viņš ir iegādājies pulksteni vai kur viņš ir iegādājies ko citu. Tās būtība ir pavisam cita. Un šī būtība ir tāda, ka Valsts ieņēmumu dienestam nebūtu jāpierāda, ka jūs neesat maksājis nodokļus, bet jums būtu jāpierāda, ka jūsu nomaksātie nodokļi ir atbilstoši jūsu ienākumu un tēriņu līmenim. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tā tur nav rakstīts!”) Šāda ir legālās prezumpcijas būtība, kas darbojas gandrīz visur citur Rietumu pasaulē. Arī mums šis princips būtu jāievieš savas valsts likumdošanā.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā debatēs ir pieteikusies deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs un godātais Leiškalna kungs! Es tiešām brīnos par to, cik daiļrunīgi jūs vulgarizējāt ārkārtīgi svarīgu principu, kas detalizēti ir izstrādāts daudzās pasaules valstīs un tur ir ieviests, neradot šīs tā saucamās grūtības saistībā ar pulksteņiem, mazu bērnu pārtiku, čeku pazušanu un vēl ko citu. Piemēram, elektrības kvītis pašlaik Latvijā ir jāglabā 5, ja ne 10 gadus.

Manuprāt, tas ir ļoti pareizs princips, ka ir jāpierāda, ka tie nodokļi, kurus es maksāju valstij, atbilst maniem ienākumiem. Un, ja jūs uzskatāt, ka šis likumprojekts nav gluži pilnīgs, tad mums ir visas iespējas, kopīgi strādājot, to padarīt par pieņemamu visiem Saeimas deputātiem.

Es domāju, ka mūsu vēlētāji gaida, lai mēs beidzot ķertos klāt šīm nesakārtotajām lietām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ļoti bieži sanāk tā: gribēju kā labāk, bet iznāca kā vienmēr.

Arī šajā konkrētajā priekšlikumā tas ir skaidri redzams. It kā jauka doma: ķeram zagļus, ķeram neliešus un visus pārējos un atņemam visu, kas viņiem ir.

Taču, padomājiet, lūdzu, par šābrīža apstākļiem un par šā likuma izpildes mehānismu. Starp citu, mūsu komisijas sēdēs parasti piedalās augsta līmeņa eksperti, kuru viedokļus mēs ļoti nopietni uzklausām. Arī tajā konkrētajā sēdē, kurā mēs izskatījām šos priekšlikumus, piedalījās tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, ieskaitot pārstāvi no prokuratūras. Nenoliedzot pašu šo ideju, nenoliedzot to jēgu, kas ir redzama šajā priekšlikumā, pirmais, ko viņi uzreiz pateica, bija, lūk, kas: „Kamēr nav ieviesta sākumdeklarācija, kamēr nav iestrādāts šis deklarēšanas princips, šis likums praktiski nevar darboties. Tas var darboties diemžēl reizi pa reizei drīzāk kā izrēķināšanās ar vajadzīgo vai nevajadzīgo cilvēku, nevis kā nopietns likums.”

Un līdz ar to, gan noklausoties ekspertus, gan pašiem savā starpā spriežot, komisija tomēr nonāca pie secinājuma, ka šāda veida priekšlikumi šinī brīdī nav atbalstāmi. Cita lieta - un par to laikam vajadzētu runāt -, ka viss, kas ir saistīts ar šo sākumdeklarācijas ieviešanu, ir atbalstāms un, tā sacīt, stumjams uz priekšu. Par to var runāt! Un pēc tam mēs varētu atgriezties pie šiem priekšlikumiem.

Šobrīd tie būs nedzīvi. Ja mēs tos ieviesīsim bez šīs sākumdeklarēšanas, tie nedarbosies. Tie darbosies selektīvi uz kaut kādu apšaubāmu iniciatīvu pamata, gandrīz vai uz kaimiņa sūdzību pamata.

Padomājiet, lūdzu, paši! Skaisti jau tas izklausās: „Cīnīsimies ar nelikumīgas mantas ieguvējiem un ar tiem, kuri to piesavinās!” Bet kā tas šodien praktiski darbosies tiesībsargājošajās iestādēs - par to gan vajadzētu padomāt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dobeļa kungs, es jums netraucētu te nākt kaut vai trešo reizi, ja to ļautu Kārtības rullis. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tu nedrīksti sarunāties ar zāli! Es ar tevi varu sarunāties, tu ar mani - ne!”)

Man jau trūkst vārdu priekš tādiem idiotiem. (No zāles dep. J.Dobelis: „Tu skaties!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nesarunājieties savstarpēji!

K.Leiškalns. Es negribēju neko teikt par… Es negribēju ne vulgarizēt, ne arī izrādīt kaut kādu īpašu daiļrunību. Es gribu runāt par konkrētu uzrakstīto normu, kas ir skatāma tikai un vienīgi kontekstā ar nepieņemtu likumprojektu paketi, kuras galvenais likums saucas „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”. Tikai par to! Un es arī runāju tikai par to, kas ir uzrakstīts priekšlikumā, nevis par ko citu.

Šis priekšlikums ir attiecināms arī uz to gadījumu, kuru es jau minēju un kurš ir ierakstīts pirmajā lasījumā pieņemtajā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumu likumprojektā, kurš paģērē saglabāt katru čeku par katru pirkumu piecu gadu garumā, ja pirkuma vērtība, protams, pārsniedz piecus tūkstošus latu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Dobeļa kungs un Leiškalna kungs, jūsu teiktajā, protams, ir taisnība tajā ziņā, ka legālās prezumpcijas princips var darboties tikai kopā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu. Tiktāl, protams, jums ir taisnība. Taču, ja mēs paskatāmies šīs dienas sēdes darba kārtībā, tad redzam, ka tur ar 64.numuru ir lēmuma projekts, kas paredz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu manis jau nosauktajam Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumam līdz šā gada 3.decembrim. Protams, ja priekšlikumus iesniegs līdz 3.decembrim, bet pēc tam komisija ilgi tos skatīs, līdz pienāks 1.janvāris, tad, protams, kā tas bija iecerēts, šo sākumdeklarēšanu nevarēs uzsākt no 2008.gada 1.janvāra.

Un šeit jau arī ir tā lietas būtība! Kā mēs atceramies, sākotnēji sākumdeklarāciju bija domāts ieviest no 2007.gada, tad - no 2008.gada un pēc tam droši vien no 2009.gada. Tad kāpēc gaidīt, ja tik ilgi jau esam gaidījuši? Tad izstrādāsim ļoti rūpīgi! Ieviesīsim varbūt no nākamā gadsimta vai varbūt vispār nekad.

Godātie kolēģi! Šeit var runāt par sīkām detaļām, par sīkām nepilnībām likumos, taču tās visas var novērst otrajā un trešajā lasījumā, bet tagad runa ir par pašu principu. Un bez legālās prezumpcijas principa ieviešanas šeit nekas nenotiks. Jums taisnība, Dobeļa kungs! Legālās prezumpcijas princips līdz sākumdeklarēšanas ieviešanai pilnā apmērā nedarbosies. Bet, godātais Dobeļa kungs (No zāles dep. J.Dobelis: „Paldies!”), ja tad, kad mēs šeit, Saeimā, apspriedīsim Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu, jūs aicināsiet atlikt šo lietu, jo mums pagaidām nav legālās prezumpcijas principa, tad, Dobeļa atlikt šo lietu, jo mums pagaidām nav legālās prezumpcijas principa, tad, Dobeļa kungs, jūs būsiet nonācis mūžīgās olas un vistas strīda izšķiršanas pozīcijās.

Mums beidzot ir jāizdara tas, ko Latvijas tauta no mums sen, jau sen gaida, jo tas, kāpēc tauta dzīvo nabadzībā, bet daži politiķi, viņu tuvi radinieki, sievasmātes un tā tālāk tūkst bagātībā, ir tieši šīs sākumdeklarēšanas trūkums.

Izdarīsim to, ko no mums gaida! Atbalstīsim šo un nākamos frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumus, ļoti labi saprotot, ka tie sāks darboties pilnā apjomā tikai no nākamā gada 1.janvāra, kad, es ļoti ceru, mēs uzsāksim sākumdeklarēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Dobelim. Otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Paldies par to, ka te skanēja kaut kādi priekšlikumi par olām un vistām! Kam tās olas ir un kam - nav, lai paši tiek galā. Bet jūs jau paši atbildējāt uz šo jautājumu: „Kāda ir jēga pieņemt tādas normas, kuras praktiski nevar darboties?” Un tagad atkal gaidīsim - varbūt būs tā, bet varbūt šitā…

Tā ir kaut kāda skriešana pa priekšu. Vienīgais pozitīvais moments šajos priekšlikumos tiešām ir tas, ka šie priekšlikumi var veicināt cita likuma pieņemšanu. Jā, tam es pilnīgi piekrītu! Bet es vienmēr būšu pret to, ka pieņem kaut ko tādu, kas ir skaļš, tikai pašas pieņemšanas dēļ. Un, ja man jebkuras tiesībsargājošās iestādes eksperts pasaka, ka tas ir priekšlaicīgi, ka „nepārkāpiet šīs normas”, nu tad man viņā arī ir jāieklausās. Jo pasakiet: kā tad tas darbosies? Nu labi, mēs pieņemsim, bet kā tas pants darbosies šodien? Tā būs iespēja citam ar citu izrēķināties.

Taču, ja te sākas runas par to, cik un kas kuram pieder… Nu ziniet, tad mēs aiziesim ļoti tālu! Tad mēs sāksim skatīties, kam pieder jahtas, kam pieder helikopteri, kam pieder laivas un tā tālāk. Nu ja šādi mēs pārvērtīsim Saeimas sēdi par rēķināšanu, sāksim tagad cits ar citu sacensties, kam kas pieder, kuram ir pliks dibens un kuram tas ir drusku apsegts, - nu tad gan mēs aiziesim ļoti tālu…

Ja ir runa par likuma normu, tad vienmēr ir jāpadomā, kā šī norma darbosies. Šinī brīdī šī norma nedarbosies sevišķi sekmīgi. Tieši otrādi - tā darbosies diezgan neveikli! Bet, ja runa ir par to otro likumu, tad, lūdzu, runāsim par to tad, kad tas taps. Un toreiz mēs varēsim vienlaikus strādāt pie abiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš. Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Komisija strādāja ar šiem ierosinājumiem, ar konkrētiem priekšlikumiem, izvērtēja tos un balsojot pieņēma savu lēmumu. Tie, kuri šo lēmumu pieņēma, balsojot par neatbalstīšanu, par pamatu ņēma nevis to, kas varētu būt, ja būtu, bet domāja par šo konkrēto priekšlikumu konkrētā likumā. Līdz ar to mēs nevarējām šinī brīdī to atbalstīt. Un tas notika nevis tāpēc, ka mēs principiāli nepiekrītam tam, ka kāds tiek sodīts, bet tam ir visam jābūt ietvertam sistēmā. Un tādā veidā arī tapa šis komisijas lēmums.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 53, atturas - 3. Priekšlikums noraidīts.

J.Dalbiņš. 8. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

J.Dalbiņš. 9.priekšlikumu iesniegusi frakcija „Jaunais laiks”. Komisija to neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 55, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Likumprojekts „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā”.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā” un lūdz arī deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. 2007.gada 18.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1382.

Kā 1.priekšlikums atbilstoši Saeimas kārtības rullim ir iekļauts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts (dokuments Nr.1196). Komisija to ir izskatījusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Feldmane. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Feldmane. 26.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Izskatīsim dokumentu Nr.1384. Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” ir sagatavots otrajam lasījumam. Komisija ir saņēmusi, ja nemaldos, 12 priekšlikumus.

Par likumprojekta 1.pantu ir divi priekšlikumi no Juridiskā biroja, kurus komisija ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt 1.panta jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns. Paldies.

Savukārt par likumprojekta 6.pantu un likuma 15.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums… jā, viens Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par likumprojekta 8.pantu ir divi Juridiskā biroja priekšlikumi, ko komisija ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt panta redakciju - komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, jūs aizmirsāt 3.priekšlikumu, kas ir par 6.pantu.

K.Leiškalns. 3.priekšlikumu mēs atbalstījām, tas ir par 6.pantu.

Sēdes vadītājs. 2.priekšlikumu mēs atbalstījām.

K.Leiškalns. Par likumprojekta 6.pantu ir viens priekšlikums no Juridiskā biroja. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 4. un 5. - Juridiskā biroja priekšlikumi par 8.pantu. Aicinu atbalstīt panta redakciju - tādu, kādu komisija piedāvā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Par 11.pantu ir viens - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir 6.priekšlikums, un atbildīgā komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 24.pantu ir viens - deputātes Rugātes priekšlikums, tas ir par likuma 24.panta trešās daļas redakciju. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi, un aicinu parlamentu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 8., 9., 10., 11. un 12.priekšlikums ir par likuma pārejas noteikumiem. Komisija ir atbalstījusi 8.priekšlikumu, izsakot to divos komisijas priekšlikumos, tas ir, 9. un 10. priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

9. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas rezumē divus iepriekš iesniegtos.

Arī 10.priekšlikums, kas ir par pārejas noteikumiem, ir no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns. Komisija atbalsta arī par pārejas noteikumiem iesniegto Juridiskā biroja priekšlikumu, izsakot to 12.priekšlikumā - atbildīgās komisijas redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Leiškalns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 18.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Likumprojekts „Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Likumprojekta „Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums” otrajam lasījumam ir iesniegti 15 priekšlikumi.

Juridiskā komisija 1.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš. 2007.gada 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” otrajam lasījumam ir iesniegti 11 priekšlikumi.

1.priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Mans priekšlikums ir ārkārtīgi vienkāršs - dot iespēju strādāt par tiesu izpildītājiem ne tikai pilsoņiem, bet arī Latvijas nepilsoņiem. Jājautā - kādēļ tieši par tiesu izpildītājiem? Patlaban nepilsoņi praktiski pilnībā ir izstumti no visas Latvijas tieslietu sistēmas: viņi nevar dienēt policijā, kura meklē un aiztur noziedzniekus, viņiem nav tiesību būt par zemessargiem un kaut vai tādā veidā palīdzēt policijai uzturēt sabiedrisko kārtību, un vispār viņiem nav tiesību nēsāt ieročus un pat kolekcionēt tos, izņemot pneimatiskās šautenes. It kā šie 400 000 cilvēku, šie godīgie nodokļu maksātāji, atrodas Latvijā karagūstekņu stāvoklī un ir kļuvuši par pēdējiem aukstā kara gūstekņiem!

Viņi nevar būt ne tiesneši, ne prokurori. Viņi nevar sabiedrības vārdā kontrolēt tiesnešu rīcību, jo viņiem ir liegta iespēja būt ievēlētiem par tiesas piesēdētājiem. Viņi pat nevar atrast sev aizstāvi no savas vides, jo nepilsoņiem nav tiesību strādāt par advokātiem. Viņi pat nevar apsargāt tādus pašus nepilsoņus, kurus mūsu humānā tiesu sistēma, kas ir brīva no nepilsoņiem, ieslodzījusi cietumā. Vai jūs atceraties to plaši pazīstamo uzrakstu „Judenfrei”, kuru mūsdienu aparteīda politikas priekšgājēji izkāra Latvijas pilsētu ielās, kas tika atbrīvotas no ebrejiem?

Šai gandrīz hermētiski noslēgtajai aparteīda sistēmai ir viens vienīgs izņēmums - nepilsonis var strādāt bāriņtiesā un pat kļūt par tās priekšsēdētāju. Dāmas un kungi, tā ir nopietna jūsu kļūda! Vai tad var uzticēt nepilsoņiem lemt bērnu no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm likteni? Vai tad tas nepadraud Latvijas nacionālo drošību?

Dāmas un kungi! Kad tiesu izpildītājs ielaužas denacionalizēta nama iemītnieka dzīvoklī, lai izliktu viņa ģimeni un izmestu viņa mantas uz ielas, tas ir baismīgi. Bet situācijas baisumu vēl pastiprina tas, ka iedzīvotājs nepilsonis uztver šo tiesas izpildītāju kā svešas okupācijas varas pārstāvi.

Tagad pāriesim pie to prasību analīzes, kas tiek izvirzītas tiesu izpildītājiem. Lūk, viena no tām: prot valsts valodu augstākajā līmenī. Vai tad, jūsuprāt, starp četrsimt tūkstošiem nepilsoņu nav neviena tāda? Jūs kļūdāties! Šādu cilvēku netrūkst. Piemēram, mana Rīgā dzimusī vecākā meita, kura latviešu valodā aizstāvēja ārsta diplomu un kura principiāli atsakās no pazemojošās naturalizācijas procedūras, savas domas prot valsts valodā izklāstīt daudz skaidrāk un sakarīgāk, nekā to dara lielākā daļa Saeimas runātāju.

Aplūkosim arī pārējās prasības tiesu izpildītājiem: šīm personām jābūt ieguvušām maģistra grādu tiesību zinātnē un vismaz piecus gadus strādājušām juridiskās specialitātes amatā. Nepilsoņu, kuri atbilst šiem kritērijiem, ir tūkstošiem, un viņiem šā amata ieņemšanu atteikt tikai tāpēc, ka pirms sešpadsmit gadiem tādi paši kā jūs, nacionāli orientēti deputāti, atņēma viņiem dotās politiskās tiesības, - tā ir klaja un ne ar ko nepamatota diskriminācija.

Patlaban, kad naturalizācijas procedūra sakarā ar tieslietu ministra no TB/LNNK darbību ir gandrīz pilnībā apstādināta, kad bezpilsonības likvidēšanas procesam ir nepieciešami vismaz divi simti gadu, ir pienācis īstais laiks atcelt nepamatotos ierobežojumus nepilsoņiem.

Aicinu demonstrēt veselo saprātu un balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka šī mūžīgā mētāšanās ar nepilsoņa jēdzienu notiek vienu vienīgo nolūku - nokausēt starptautisko sabiedrību, sakaitināt vienu vai otru „nezinīti”, kurš pie mums ierodas dažādās pārbaudēs, iežēlināt viņu, lai tad nu mēs dodam tiem nepilsoņiem tādas tiesības un šitādas tiesības - vēlēt pašvaldības, strādāt policijā, dienēt armijā… lai dodam viņiem atļauju piekļūt valsts noslēpumiem un tā tālāk.

Un tāpēc man padomā ir viens neliels priekšlikums jebkuram nepilsonim, kurš dzīvo Latvijas Republikā. Nostājieties spoguļa priekšā un uzdodiet sev vienu vienīgu jautājumu: „Kāpēc es tāds nepilsonis esmu? Kāpēc es esmu kļuvis par nepilsoni? Ko es sliktu savā dzīvē esmu izdarījis? Un kāpēc es nedomāju kļūt par pilsoni? Vai es protu latviešu valodu pieklājīgā apjomā? Vai es nekad neesmu piedalījies visādos nejaukos piketos un mītiņos, kas tika rīkoti ar domu graut Latvijas valsti kā tādu?” Lai parunā pats ar sevi tas nepilsonis, tad varbūt nonāks pie kāda prātīga secinājuma!

Un šie te mūžīgie pūliņi… Cik reizes šodien mēs to jau esam dzirdējuši? Nu ko tad darīsim - nenāksim un neko neatbildēsim? Es domāju, ka tas nebūtu pareizi, jo sēdes tiek stenografētas, tās paliek vēsturē. Mēs esam izdevuši Augstākās padomes visu sēžu stenogrammas, un to jūs labi zināt. Jūs varat ar tām iepazīties, paskatīties, ko katrs no mums toreiz ir teicis un kā tas sakrīt ar to, ko mēs šodien sakām. Vēsture ir priekš tā domāta, lai to pētītu un salīdzinātu.

Un līdz ar to - nu, protams, te strīdēties ir veltīgi - mēs tomēr būsim spiesti audzināt visus šitos te nepilsoņu atbalstītājus, jo viņiem šie cilvēki ir vajadzīgi tikai viena iemesla dēļ - lai pievilinātu pēc iespējas vairāk tādus vēlētājus, kuri lāgā neorientējas Latvijas politikā un kuri par viņiem balsotu.

Tātad, turpinot šo sarunu, gribu pasacīt: ja būs nepilsoņu jautājuma apskats, būs arī atbildes.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

M.Segliņš. 2.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 10. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš. 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas attīstību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Vaira Paegle.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu, atbalstījusi to pirmajam lasījumam un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Paegle. 17.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Karmelavas apvienotā kontroles un ziņošanas centra un tā personāla statusu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Vaira Paegle.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Arī šo likumprojektu Ārlietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam. Tā lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Paegle. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Likumprojekts „Par Eiropas konvenciju par kaujamo dzīvnieku aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Vaira Paegle.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu ir izskatījusi Ārlietu komisija, atbalstījusi to pirmajam lasījumam un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Likumprojekts „Grozījums likumā „Konsulārais reglaments””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Vaira Paegle.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Arī šo likumprojektu - „Grozījums likumā „Konsulārais reglaments”” - Ārlietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam. Komisija lūdz arī jūs, cienījamie kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Paegle. 17.oktobris.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Mēs arī iepriekšējam likumprojektam nenoteicām priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Paegle. Un tas arī ir 17.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Vaira Paegle.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Ārlietu komisija, cienījamie kolēģi, ir izskatījusi arī šo likumprojektu. Neviens priekšlikums nav saņemts, tāpēc lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav.

Arī šoreiz ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

V.Paegle. 17.oktobris.

Sēdes vadītājs. 17.oktobris. Deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Pavisam ir saņemti pieci priekšlikumi, un tos visus ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Komisija iepazinās ar 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu un to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. Arī 2.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Tas vienkārši ir tehnisks precizējums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. Arī 3.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. Arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. Arī 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. Lūdzu atbalstīt visu likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Jaundžeikars. 19.oktobris.

Sēdes vadītājs. 19.oktobris. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Likumprojekts „Likums par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu ar dokumenta numuru 1399, kura pirmā lapa ir ar numuru 1399A.

1.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Seile. Arī 2.priekšlikumu, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, atbildīgā komisija ir atbalstījusi daļēji un izveidojusi nedaudz rediģētu 3.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt 3.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 4.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Jirgens. Komisija to ir atbalstījusi pēc redakcionālas precizēšanas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 7.pantu atbildīgā komisija ir precizējusi redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Redakcionāls precizējums ir arī 8.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Un arī 9.pantā ir izdarīti nelieli redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 7.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 10.pantā ir izdarīti redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Šādi precizējumi ir izdarīti arī 11. un 12.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 8.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 9.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 10.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, izslēdzot likuma spēkā stāšanās laiku. Tas nozīmē, ka likums stāsies spēkā parastajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Paldies, visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Seile. 22.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Tautsaimniecības komisija likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” otrajam lasījumam ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Tutins, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tutina kungs, jūs runāsiet debatēs? Lūdzu!

J.Tutins. Cienījamās dāmas un godātie kungi! Kā zināms, ievērojama daļa pašvaldību kapitālsabiedrību (jeb bijušās namu pārvaldes) sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem. Šo uzņēmumu īpašnieki, pašvaldības administrācijas darbinieki, nereti aizbildinoties ar to, ka viņiem nav tiesību iejaukties uzņēmuma ikdienas darbā, atsakās izskatīt iedzīvotāju sūdzības par pakalpojumu kvalitāti, bet naudiņu par šo uzņēmumu pārraudzību viņi tomēr saņem labprāt.

Šāda situācija ir izplatīta gan Rīgā, gan arī ļoti daudzās citās pilsētās Latvijā. Lai šīm atbildīgajām pašvaldību amatpersonām noteiktu likumīgu pamatu pildīt savus pienākumus arī iedzīvotāju interesēs, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates slēdzu. Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 39, atturas - 11. Priekšlikums noraidīts.

J.Tutins. Paldies par balsojumu.

2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Tutins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. 2007.gada 18.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts statistikas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Uldis Grava.

U.I.Grava (frakcija „Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Vēršu jūsu uzmanību uz likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 398/Lp9.

Jāpiebilst, ka agrāk izdalītajos materiālos ir nejauši ieviesusies viena kļūda - tur ir izlaists viens teikums. Un tāpēc jūs šorīt saņēmāt jaunu 12.lapaspusi, bet būtiski tas neko nemaina.

Tautsaimniecības komisija saņēma deviņus priekšlikumus un visus tos atbalstīja, jo tie ir galvenokārt Juridiskā biroja iesniegtie tehniski precizējumi.

1.priekšlikums - atbalstīts. Aicinu jūs arī atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

U.I.Grava. 2.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

U.I.Grava. 3.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

U.I.Grava. 4.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

U.I.Grava. 5.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

U.I.Grava. 6.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

U.I.Grava. 7.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

U.I.Grava. 8.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

U.I.Grava. Un lūdzu atbalstīt arī pēdējo - 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

U.I.Grava. Iesakām par termiņu noteikt 18.oktobri.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka jūs gribējāt aicināt vispirms balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts statistikas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu.

U.I.Grava. Par termiņu iesakām noteikt 18.oktobri.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” (Nr.330/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Atbildīgā komisija, skatot likumprojektu otrajā lasījumā, vienbalsīgi nolēma parlamentu aicināt pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz datumam, kad mēs būsim tikuši galā ar budžetu un Budžeta likumu pavadošo paketi, kas ir 34 likumu biezumā.

Un kur ir tās problēmas? Par šo likumprojektu, kas saucas „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”, ir iesniegts samērā daudz priekšlikumu. Lielākā daļa to ir no Juridiskā biroja; ir arī priekšlikumi no ministres Gudeles un no jūsu padevīgā kalpa - deputāta Leiškalna. Un vairāk priekšlikumu nav. Bet, jo dziļāk mēs, skatot šo likumprojektu, ieejam mežā, jo vairāk malkas mēs redzam. Pie tam 19 priekšlikumi - 19 priekšlikumi, Šadurska kungs! - no Juridiskā biroja priekšlikumiem nerunā konkrēti par pantu, bet saka tā: šajā pantā vajadzētu paredzēt tā, tajā pantā vajadzētu paredzēt citādi. Un neviens no tiem… (Starpsauciens no zāles.) Nerunājiet ar tribīnē stāvošo! Neviens no tiem kaismīgajiem likumprojekta aizstāvjiem nav iesniedzis priekšlikumus. Izlikušies, ka tā vairs nav viņu darīšana. Ārkārtīgi nesvarīgi viss liekas!

Jau pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās mēs saņēmām - uz īpaša lūguma pamata! - no Finanšu ministrijas 19 priekšlikumus par tiem pantiem, uz kuru neprecizitāti vai muļķību (es atvainojos Ministru kabinetam) norādīja Juridiskais birojs. Taču, tā kā šie priekšlikumi ir iesniegti pēc termiņa beigām, mums šis termiņš ir jāpagarina, turklāt jādod iespēja cītīgajiem tautas kalpiem lasīt likumprojekta 1.panta redakciju un turpināt, un turpināt, un turpināt to uzlabot, lai likums neizskatītos pēc tāda manu mīļo malēniešu mēģinājuma sanest ar maisiem gaismu istabā, jo šobrīd tas likumprojekts tieši tāds izskatās. Likumprojekts ir vērsts nevis pret amatpersonām, bet pret kādiem 300-400 tūkstošiem Latvijas Republikas godprātīgo pilsoņu: tiem būs ar tačkām uz Finanšu ministriju jāved milzīgas deklarāciju kaudzes! Turklāt, kā zinām, Finanšu ministrija šobrīd nav spējīga cītīgi izskatīt pat iesniegtās amatpersonu deklarācijas. Mēs visi to zinām.

Tā ka es aicinu mierīgi, bez jebkādām populistiskām runām pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un ķerties pie likumprojekta pilnveidošanas. Tas ir viss, ko es gribēju teikt.

Jāpiebilst, ka šādi lēmuma projekti mums ir veseli pieci. Mēs šobrīd runājam par lēmuma projektu, kura reģistrācijas numurs ir 201/Lm9.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs runās deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Lēmuma projekti, par kuriem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina balsot, ir ļoti zīmīgi. Formāli tā ir termiņa pagarināšana priekšlikumu iesniegšanai par likumprojektiem, kas saistīti ar vispārējās deklarēšanas ieviešanu. Tas, neiedziļinoties lietas būtībā, neko nenozīmē. Patiesībā tas gan nozīmē, ka sākumdeklarēšanas ieviešanu kārtējo reizi atliek - un, visticamāk, ne uz gadu, ne uz diviem, bet uz visiem laikiem. Jo - kā gan citādi? Likumprojektus, kas trīs gadus klejojuši pa Ministru kabineta gaiteņiem, paši Tautas partijas deputāti sauc par kļūdainiem un nesagatavotiem. Tātad tā ir vai nu savas valdības nespējas atzīšana, vai - tas ir vēl ļaunāk! - apzināta sākumdeklarēšanas kavēšana.

Un te nu nonākam līdz formāla lēmuma projekta būtībai. Atliekot sākumdeklarēšanu, valdība skaidri norāda, ka nevēlas cīnīties pret inflāciju, korupciju un nodokļu nemaksāšanu. Ja ievieš sākumdeklarēšanu, tad, piemēram, skaidri un gaiši būtu jānorāda daudzu miljonu izcelsme. Šobrīd tos miljonus vienkārši var uzdāvināt kādam, izvilkt no pagraba, kur tie glabājušies kopš tulpju pārdošanas laikiem. Miljoni vienkārši var nokrist no mākoņiem! Ieguldot tos īpašumos, akcijās, pienā, dārgakmeņos, atkritumos vai kur citur, tie kļūst par naudu, kas tur ir, un pēc gadiem neviens vairs neatcerēsies, ka tā nauda varbūt patiesībā radās no nekā.

Ja ieviestu sākumdeklarēšanu, tad katrs varētu norādīt tikai savu vecmāmiņu un viņa deklarācijā tā būtu atrodama kā vienīgā vecmāmiņa ar visu viņai piederošo mantu, un tātad viņš nevarēs šo piesegu izmantot vairākas reizes no jauna kā tikko atklātu faktu.

Ja ieviestu sākumdeklarēšanu, tad valstī būtu sakārtota un pārskatāma naudas aprite.

Ja ieviestu sākumdeklarēšanu, tad valstī būtu izslēgta nelegālas naudas aprite un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.

Ja ieviestu sākumdeklarēšanu, tad valsts iegūtu lielas naudas summas nomaksātu nodokļu veidā.

Ja ieviestu sākumdeklarēšanu, tad valstī visiem būtu vienādi noteikumi un valsts kļūtu par soli godīgāka. Atliek tikai minēt patiesos iemeslus, kāpēc šābrīža valdībai nav izdevīgi, ka tas notiek.

Aicinu neatbalstīt nedz šo lēmuma projektu, nedz arī nākamos. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamā debatēs runās deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es gribētu jums, it sevišķi vairākiem konkrētiem zālē sēdošajiem deputātiem, izstāstīt to vēsturi - to, kādā veidā šie likumprojekti ir tikuši virzīti.

Tātad: „Nulles deklarācijas” nepieņemšanas vēsture.

Pirmo reizi projektu vēl Augstākajā padomē, 90.gadu sākumā, iesniedza - kurš? Korupcijas likuma „tēvs” Jānis Lagzdiņš! Bet tas netiek pieņemts.

„Tēvzemieši”. 1998.gadā top nākamais variants. Guntara Krasta valdība izšķiras par obligātu deklarēšanu, bet divus gadus vilcina likumprojekta nosūtīšanu parlamentam, aizbildinoties ar naudas trūkumu tā realizēšanai.

„Latvijas ceļš”. Pie varas nāk Krištopana valdība, bet Krištopans paziņo, ka sākumdeklarēšana - tas nav nekas, un šā likumprojekta atbalstīšana nenotiek.

Tad savukārt atkal varu pārņem Andris Bērziņš, 2000.gadā. Andra Bērziņa valdība divos gados izstrādā likumprojektu. To gan atkal kritizē. Leiškalna kungs, tieši tāpat arī 2002.gadā kritizēja - nekvalitatīvs! Un tas tālāk par pirmo lasījumu 7.Saeimā netiek.

8.Saeima. Atbildīgās komisijas 2003.gadā ideju noraida, atzīstot to par pārāk vēlu, dārgu, neizkontrolējamu un būtībā - par iepriekšējo nelikumību amnestiju.

Diskusijas par likumprojektu atjauno Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Ļaunie tādi! Viņi atkal atjaunoja šo diskusiju un izstrādāja vairākus variantus.

Un savukārt 2005.gadā, 2005.gada augustā, arī man klātesot, premjers Kalvītis paziņo: „Pēc diviem gadiem visu Latvijas iedzīvotāju pastkastītēs iekritīs Valsts ieņēmumu dienesta paziņojums, kurā būs uzskaitīti viņu ienākumi un nodokļu maksājumi, īpašumi, kredīti un uzkrājumi un būs lūgts ar parakstu apstiprināt ziņu patiesumu vai tās labot. Pēc tam tās ziņas nonāks vienā datubāzē, kuru varēs izmantot likumsargi, pārbaudot aizdomīgus darījumus vai pēkšņas mantiskā stāvokļa izmaiņas.” To Kalvītis paziņoja Noziedzības novēršanas padomes sēdē, un ar to viņš pārsteidza, viņš tiešām pārsteidza tur klātesošo Loskutovu, tur klātesošo Maizīti un kur nu vēl pārējos - zemāka līmeņa ekspertus! Jo pirms tam tika runāts, ka līmenis, kurā vajadzētu deklarēties cilvēkiem, varētu būt diferencēts atkarībā no kaut kādas zināmas summas. Kalvītis iznāca ārā no tās sēdes un paziņoja: „Katram - katram! - būs jāiesniedz sākumdeklarācija. Pēc tam norisināsies komunikācija starp VID un iedzīvotājiem.” Bija gan diezgan vispārīgs premjera skaidrojums par kārtību, bet tā tikšot izstrādāta divās trijās nedēļās. Un tika arī apgalvots, ka arī legālā prezumpcija tikšot ieviesta.

Šodien ir pagājuši pēc šā pēdējā premjera uzstādījuma divarpus gadi. Šī darba grupa strādā Finanšu ministrijā, kura jau ilgu laiku atrodas Tautas partijas pārziņā. Tātad, Leiškalna kungs, ja tur ir kādas nepilnības, tad, lūdzu, meklējiet, kā tās tur varēja rasties! Bet jūs tur bijāt klāt gan 1998.gadā, gan arī visos pārējos gados. Un jūs ļoti labi zināt, ka šis likumprojekts ir vajadzīgs. Un nav ko aizbildināties, ka ir nokavēts tas brīdis! Nokavēts vai nenokavēts... Mēs runājam par šo likumprojektu jau citā kvalitātē. Tas, uz ko jūs aicināt šodien, ir to atkal atlikt uz nenosakāmu laiku.

Neatbalstīsim, lūdzu! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Paldies Solvitai Āboltiņai par īso kursu vēsturē. Es domāju, ka ir ļoti pamācoši to reizi pa reizei atkārtot. Jo šis tiešām ir leģendārs likums.

Kolēģi! Leiškalna kungs, argumentējot termiņa pagarināšanas nepieciešamību, nepieminēja galveno iemeslu. Un galvenais iemesls ir 2008.gada 1.janvāris: ir jāvelk laiks, lai šis likums netiktu pieņemts līdz tam datumam. Un valdošajai koalīcijai tad būs vēl viens gads rezervē, un tad jau ritēs tālāk tas “vāveres ritenis”, kā Solvita to mums nupat izstāstīja.

Tomēr patiesība izlaužas. Un arī Leiškalna kungs, šeit no tribīnes pirmīt argumentēdams, pateica ļoti… es domāju, vārdus no sirds. Citēju Leiškalna kunga teikto: „… un turpināt un turpināt, un turpināt uzlabot šo likumprojektu.” Mūžīgi uzlabot!

Bet, kolēģi, es gribu pateikt arī kaut ko pozitīvu. Es gribu no sirds pateikties mūsu premjeram Kalvītim, jo kļūdāmies mēs visi, bet, lai savas kļūdas izlabotu, ir vajadzīga tiešām valstsvīra stāja. Un es saku paldies premjeram Kalvītim, jo lasīju šodien LETA paziņojumu, ka premjers gatavs doties uz Cesvaini un atvainoties vietējai pašvaldībai, jo pašvaldības darbībā nav likuma pārkāpumu. Tātad nekāda finanšu stabilizācija nav vajadzīga… (No zāles dep. K.Leiškalns: „Par lietu!”) Tas, ko es saku, ir tieši par lietu! Es domāju, ka premjers ir sapratis. Apzināties un saprast savu kļūdu un to izlabot - tas ir labi.

Godātie deputāti, ņemsim piemēru!… Valdošā koalīcija, ņemiet piemēru no sava premjera - apzinieties, ka arī jūsu ierosinājums pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir bijis kļūdains! Atcelsim šo priekšlikumu, nobalsosim „pret”!

Leiškalna kungs, jūs ļoti labi vadāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes. Jā, es to zinu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādā ļoti ātri, operatīvi. Leiškalna kungs, saspringstiet vēl drusciņ! Mums vēl ir laiks, uzlabosim ļoti ātri šo likumprojektu! Sniegsim iekšā Saeimā apspriešanai un pieņemsim līdz 1.janvārim!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs runās deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Šajā gadījumā, dāmas un kungi, ir tikai divas iespējas! Tad, kad mēs komisijā strādājam ātri un veikli - un mēs arī strādājam ātri un veikli, tāpēc ka mēs nedēļām lasām iesniegtos likumus, komisija sagatavo daudzos likumos, par kuriem komisijā nav dažādu viedokļu, kopējus priekšlikumus un nodod tos parlamentam izskatīšanai, - tas ir cits jautājums.

Šeit ir tāda situācija, ka šis likumprojekts ir nepilnvērtīgs. Man ir kauns par to, ka mēs to atbalstījām pirmajā lasījumā, bet mēs vienmēr atbalstām… tāpēc ka, ja kaut kur pieskaras kādām deklarācijām, tad mēs no bailēm vien esam gatavi balsot „par”, neskatot paša likumprojekta jēgu.

Es šoreiz runāju kā deputāts, nevis kā komisijas priekšsēdētājs. Mēs šobrīd varam, ja gribat, nepagarināt šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet tas nozīmē, ka likumprojekts ar tiem priekšlikumiem, kuri šobrīd tajā ir iesniegti, vai pat visa likumprojekta pakete diemžēl būs jānoraida otrajā lasījumā, turklāt atgriešanās komisijā prasīs vēl garāku procesu, nekā ir termiņa pagarināšana. Man personīgi neinteresē šā likuma tapšanas vēsture… man pret šo likumu personīgi kā cilvēkam, kā indivīdam nav nekādu ne „par”, ne „pret”, jo es esmu nodeklarējis visu līdz pēdējai naglai, mani tas viss vairs neinteresē.

Taču, ja jūs gribat, lai mēs to pieņemam, un gribat, lai man nav kauns parakstīt šo likumprojektu, kas nāk no komisijas ar neatrisinātiem jautājumiem, tad sniedziet, lūdzu, priekšlikumus iekšā! Nemāciet visus dzīvot no tribīnes, bet māciet dzīvot ar konkrētiem frakcijas vai Kārļa Šadurska iesniegtiem priekšlikumiem likumā, kurus ir prieks lasīt, ar kuriem ir prieks strādāt un par kuriem ir prieks ziņot likumprojekta otrajā lasījumā!

Un, ja jūs gribat, tad noteiksim likuma spēkā stāšanos uz 1. aprīli, bet iesniegšanu līdz 1.jūlijam. Tas neko nemainīs… (No zāles dep. S.Kalniete: „2022. gadā!”) To nu, Kalnietes kundze, nevajadzētu, es tik ilgi nedzīvošu! Par jums gan es esmu pārliecināts, ka jūs vēl varēsiet par to nobalsot.

Paldies. Visu labu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man ir tāda neliela piebilde. Šeit bija cildinoši vārdi par to, ka ir jārunā par vēsturi. Jā, piekrītu! Bet tad runāsim godīgi un patiesi un neviltosim vēsturi. Un tai vēstures apspriedējai, iespējamajai sagrozītājai, es gribētu atbildēt, ka Guntara Krasta valdība nestrādāja divus gadus. Lūdzu, ieskatieties annālēs! Guntara Krasta vadītā valdība strādāja vienu gadu un dažus mēnešus. Žēl, protams, ka tā! Ja šī valdība būtu strādājusi ilgāk, iespējams, minētais likums jau sen būtu pieņemts. Diemžēl.

Otrs. Valdības ir nākušas un gājušas, un nevajag te vienā valdībā meklēt kaut ko nejauku, bet citā - kaut ko īpaši pārāku. Premjeri ir nākuši un gājuši, un daudzi no viņiem sēž šodien šeit mūsu vidū. Es te vismaz vienu redzu. Viens te sēdēja, bet… Ā, re kur nāk atpakaļ! Jā, ir vēl viens. Un varbūt vēl ir daži. Tā ka viņi visi tepat vien ir. Visi tie premjeri, kuru vadītās valdības ir ņēmušās ap šo minēto likumprojektu, ir mūsu vidū, paldies Dievam. Tā ka man ir viens vienīgs novēlējums: ņemsim vērā visu šo bijušo un topošo premjeru pieredzi un izstrādāsim vienu kārtīgu un nopietnu likumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā…? Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 28, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.331/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Šajā likumprojektā bija tikai viens jūsu padevīgā kalpa priekšlikums, un to varētu virzīt tālāk, bet diemžēl, tā kā mēs esam pagarinājuši priekšlikumu iesniegšanas termiņu paketes galvenajam likumam, mums, patīk tas vai nepatīk, tās ir jāpagarina arī pārējiem. Tā ka aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 17, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.333/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Komisija vienprātīgi atbalsta arī šā likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 3.decembrim. Aicinu parlamentu atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 15, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr.334/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Arī šis likumprojekts ir tā sauktais paketes likums, un, pagarinot priekšlikumu iesniegšanas termiņu Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumam, mums būtu automātiski jāpagarina termiņš arī šim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 16, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.335/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas sagatavoto lēmuma projektu un ārkārtīgi cītīgi strādāt, lai šo visiem tik tīkamo (vai lielajai daļai tīkamo) likumprojektu padarītu pilnvērtīgu un izskatāmu Saeimas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 15, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! No šīs tribīnes tagad runāju kā Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

Mums ir nepieciešams ar savu balsojumu pagarināt mūsu Nacionālo bruņoto spēku misijas turpinājumu Afganistānā. Saskaņā ar likuma „Par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās” 1.panta otro daļu un 5.panta pirmo daļu, kā arī ar ANO Drošības padomes 2007.gada 19.septembra rezolūciju Nr.1776 šis pagarinājums mums ir jādod uz vienu gadu.

Ir jāteic, ka starptautiskā sabiedrība un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome atzīst to, ka šajā zemē ir nepieciešams saglabāt starptautisko kontingentu, kas palīdzētu nostiprināt šīs zemes infrastruktūru, lai tieši viņi paši varētu šo zemi pārvaldīt, lai viņi paši tur varētu saglabāt zināmu mieru un stabilitāti, kā arī lai šis kontingents palīdzētu cīņā pret terorisma draudiem, kuri izriet no šīs zemes teritorijas.

Ja mēs runājam par nepieciešamajiem finansiālajiem līdzekļiem, tad gribu pateikt, ka tie jau ir ieplānoti Nacionālo bruņoto spēku budžetā 2007.gadā, un šis skaitlis ir 7 718 532 lati. Šo kontingentu, kurš rotē ik pēc pusgada, ir plānots nosūtīt šādi: pirmajā pusgadā - 100 karavīru, otrajā - 160, tātad kopā 260 karavīru. Mūsu pilnvaru termiņš šajā misijā beidzas 13.oktobrī, un tas tika pieņemts, kad Saeima pagājušajā reizē par to balsoja.

Es lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt šo Aizsardzības ministrijas piedāvāto lēmuma projektu, lai mūsu karavīri varētu turpināt savu misiju Afganistānas teritorijā starptautisko bruņoto spēku sastāvā, balstoties uz Apvienoto Nāciju Drošības padomes rezolūciju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Buzajev!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie klātesošie biedri! Šodien mums atkal piedāvā paplašināt ierobežoto padomju karaspēka kontingentu Afganistānā... Piedodiet, dāmas un kungi, es kļūdījos - Latvijas karaspēka! Arī lēmumu šodien pieņem nevis PSKP CK Politbirojs, bet gan brīvi ievēlēta Latvijas Republikas Saeima, un tāpēc es ceru, ka šeit notiks diskusija un pavisam nevienprātīga balsošana, lai gan patiesībā, tāpat kā toreiz - 1979.gadā, lēmums par Latvijas puišu likteni, kā arī par afgāņu sieviešu un bērnu likteni, jau ir pieņemts, un to neesam pieņēmuši mēs. (No zāles dep. J.Dobelis: „Nepilsoņus uz Afganistānu!”)

Jā, pagājušā gada novembrī pasaules varenie, mums pretimnākdami, ieradās Rīgā. No pilsētas centra padzina visus iedzīvotājus, uz jumtiem izvietoja snaiperus, bet vietējie varas pārstāvji gan lidmašīnā pie šīm prominentajām personām ielēca, gan pakalpīgi acīs lūkojās: „Ko tad jūs, augstie kungi, vēlaties?” (No zāles: „Buzajevu uz Afganistānu!”)

Dāmas un kungi! Morāles līmeņa ziņā dalība Afganistānas okupācijā nebūt nav augstāka par piedalīšanos Irākas okupācijā, un morāliski tā ir pat zemiskāka par piedalīšanos Latvijas okupācijā. Irākieši vismaz pretojas - un tā pretojas, ka no Irākas jau ir aizbēguši gandrīz visi amerikāņu sabiedrotie, ieskaitot arī mūs.

Šodien mēs sūtām 260 savu karavīru uz valsti, kura pat nav dzirdējusi par tādu valsti kā Latvija. Sūtām viņus mirt un slepkavot. Slepkavot par lielu naudu - 7 miljoniem latu no valsts budžeta. Padomju karavīriem centās iestāstīt, ka viņi pilda savu internacionālo pienākumu. Mūsējiem vienkārši maksā, un tas vēl nav zināms, kas vairāk atbilst morāles normām - slepkavot idejas vai naudas dēļ.

Dāmas un kungi! Es ar prieku balsotu „par” Latvijas karaspēka ierobežota kontingenta nosūtīšanu uz Afganistānu. Balsotu arī bez tā rotācijas un uzreiz par pieciem vai 50 gadiem uz priekšu, bet tikai ar vienu nosacījumu - ja viss šis kontingents sastāvētu vienīgi no mūsu bruņoto spēku ģenerāļiem, bet to vadītu pats aizsardzības ministrs Slakteris. Arī viņa uzvārds šim uzdevumam ir visai atbilstošs. (No zāles dep. I.Kalniņš: „Neko nevar saprast!”) Esmu pārliecināts, ka no šāda lēmuma Latvijas drošība ne tikai neciestu, bet - gluži pretēji! - būtiski iegūtu.

Un es šo lēmuma projektu aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Tikko Saeimas delegācija, NATO Parlamentārās Asamblejas delegācija, piedalījās sesijā Reikjavīkā. Un arī tajā viens no centrālajiem jautājumiem bija Afganistānas jautājums. Es gribu minēt vienkārši to, kurš cēla vislielākos iebildumus pret misiju Afganistānā. Tā, protams, bija Krievijas delegācija, kas partnerattiecību ietvaros piedalījās šajā pasākumā. Tā bija Krievijas delegācija, tie bija Grieķijas komunisti, un tie bija Nīderlandes kreisie sociālisti.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 16, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Ligita Silaraupa.

L.Silaraupa (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. un 87.pantu, lūdz izdarīt izmaiņas 11.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā jau minēto likumprojektu „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” kā steidzamu…

Sēdes vadītājs. Mēs jau iekļāvām…

L.Silaraupa. …Un arī lūdz izskatīt to pirmajā lasījumā.

Šie grozījumi ir nepieciešami, lai veiktu izmaiņas kooperatīvo sabiedrību reģistrācijas kārtībā, atdalot reģistrācijas kārtību no kooperatīvo sabiedrību atzīšanas nosacījumiem, jo ne jau visiem kooperatīviem ir nepieciešama atzīšana jau reģistrācijas brīdī.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Silaraupa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.oktobris pulksten 17.00.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

L.Silaraupa. Un izskatīšanas datums - Saeimas sēdē otrajā lasījumā - 18.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē iepazinās ar piedāvātajiem grozījumiem likumprojektā „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Un šis likumprojekts ir saistīts ar mums visiem labi zināmajiem bēdīgajiem notikumiem Ķempes ielā. Faktiski pēc šiem notikumiem mēs konstatējām daudzas neskaidrības un nekārtības namu apsaimniekotāju pienākumos un atbildībā, lai nodrošinātu ugunsdrošības normu ievērošanu. Šie likuma grozījumi ir vērsti uz šīs atbildības noteikšanu un šā jautājuma likumīgu sakārtošanu, lai pēc tam varētu prasīt arī šo atbildību.

Komisija to konceptuāli ir atbalstījusi, un mēs lūdzam arī Saeimu izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā un to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav.

Sēdes nobeigumā būs vairāki Saeimas Prezidija paziņojumi.

Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 2007.gada 11.oktobrī deputātam Ivanam Klementjevam.

Ir saņemts deputātu Plinera, Buzajeva, Kabanova, Buhvalova un Mitrofanova jautājums „Par Latvijas nepilsoņu tiesību ierobežojumiem pašvaldību līmenī”. Jautājums adresēts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam. Šis jautājums tiek nodots reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam.

No Zaķa, Latkovska, Šadurska, Kariņa un Mūrnieces ir saņemts „Deputātu jautājums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu”, kas adresēts kultūras ministrei Helēnai Demakovai. Jautājums tiek nodots kultūras ministrei Helēnai Demakovai.

Un ir saņemts arī Zaķa, Latkovska, Šadurska, Kariņa un Mūrnieces „Deputātu jautājums par augošo inflāciju valstī”, kas adresēts finanšu ministram Oskaram Spurdziņam. Deputātu jautājums tiek nodots finanšu ministram Oskaram Spurdziņam.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātam Borisam Cilevičam… Deputāta Borisa Cileviča šobrīd nav…

Vārds paziņojumam deputātam Valdim Ģīlim.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde notiks tūdaļ pēc sēdes beigām Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (ZZS), Vladimirs Buzajevs (No zāles: „Nav! Nav tāda!”), Uldis Briedis, Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dukšinskis, Dzintars Jaundžeikars, Arturs Krišjānis Kariņš, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Ingmārs Līdaka, Aleksandrs Mirskis, Leopolds Ozoliņš, Jakovs Pliners, Ligita Silaraupa, Juris Sokolovskis, Kārlis Šadurskis (No zāles: „Ir!”), Viktors Ščerbatihs un Gunārs Upenieks.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

Balsojumi

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību
Datums: 11.10.2007. 09:14:52 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1408 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 11.10.2007. 09:15:44 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1409 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"
Datums: 11.10.2007. 09:16:28 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1410 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"
Datums: 11.10.2007. 09:19:18 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1411 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu"
Datums: 11.10.2007. 09:20:36 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1412 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"
Datums: 11.10.2007. 09:21:54 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1413 nodošanu komisijai

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā
Datums: 11.10.2007. 09:27:36 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1414 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"
Datums: 11.10.2007. 09:28:26 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1415 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"
Datums: 11.10.2007. 09:29:32 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1416 nodošanu komisijai

Grozījums likumā "Par valsts pensijām"
Datums: 11.10.2007. 09:30:24 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1417 nodošanu komisijai

Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā
Datums: 11.10.2007. 09:32:28 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1419 nodošanu komisijai

Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā
Datums: 11.10.2007. 09:33:22 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1420 nodošanu komisijai

Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā
Datums: 11.10.2007. 09:34:40 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1421 nodošanu komisijai

Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā
Datums: 11.10.2007. 09:35:32 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1422 nodošanu komisijai

Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā
Datums: 11.10.2007. 09:36:26 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1423 nodošanu komisijai

Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā
Datums: 11.10.2007. 09:37:40 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1424 nodošanu komisijai

Grozījums likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"
Datums: 11.10.2007. 09:38:28 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1425 nodošanu komisijai

Grozījums likumā "Par tiesu varu"
Datums: 11.10.2007. 09:39:16 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1426 nodošanu komisijai

Grozījumi Ārstniecības likumā
Datums: 11.10.2007. 09:40:20 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1427 nodošanu komisijai

Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā
Datums: 11.10.2007. 09:41:08 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1428 nodošanu komisijai

Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā
Datums: 11.10.2007. 09:41:58 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1429 nodošanu komisijai

Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Datums: 11.10.2007. 09:42:50 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1430 nodošanu komisijai

Grozījumi Krimināllikumā (Nr.486/Lp9)
Datums: 11.10.2007. 09:43:40 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1431 nodošanu komisijai

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"
Datums: 11.10.2007. 09:44:28 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1432 nodošanu komisijai

Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā
Datums: 11.10.2007. 09:45:20 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1433 nodošanu komisijai

Grozījumi Reģionālās attīstības likumā
Datums: 11.10.2007. 09:46:12 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1434 nodošanu komisijai

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Datums: 11.10.2007. 09:46:58 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1435 nodošanu komisijai

Grozījums likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"
Datums: 11.10.2007. 09:48:00 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1436 nodošanu komisijai

Grozījums likumā "Par autoceļiem"
Datums: 11.10.2007. 09:48:46 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1437 nodošanu komisijai

Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"
Datums: 11.10.2007. 09:49:40 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1438 nodošanu komisijai

Lēmuma projekts "Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (Nr.440/Lp9), nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija""
Datums: 11.10.2007. 09:51:16 bal032
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.1448

Lēmuma projekts "Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā (Nr.441/Lp9), nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija""
Datums: 11.10.2007. 09:53:04 bal033
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.1449

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Klaužam
Datums: 11.10.2007. 09:53:46 bal034
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr.1439

Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 09:58:48 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1396 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 10:11:00 bal039
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 10:11:38 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1373 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 10:12:48 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1383 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 10:20:38 bal042
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 10:23:00 bal043
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 10:23:44 bal044
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:19:36 bal045
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:21:08 bal046
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:24:22 bal047
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:24:58 bal048
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:25:30 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1390 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:27:10 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1290 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:28:26 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1317 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Nr. 442/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:29:28 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1239 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Robežsardzes likumā (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:30:54 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1289 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu" (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:41:04 bal054
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu" (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:41:40 bal055
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu" (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:50:00 bal056
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu" (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 11:57:14 bal057
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu" (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:08:34 bal058
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu" (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:13:52 bal059
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu" (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:14:24 bal060
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1372 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (Nr.438/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:21:18 bal061
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Datums: 11.10.2007. 12:28:44 bal062
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Grozījumi Krimināllikumā (Nr.438/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:42:04 bal063
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (Nr.438/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:42:42 bal064
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (Nr.438/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:43:16 bal065
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (Nr.438/Lp9) (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:43:50 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1374 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:45:06 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1318 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:46:18 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1382 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:50:08 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1384 pieņemšanu 2.lasījumā

Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 12:52:00 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1388 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:01:08 bal071
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:02:16 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1389 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas attīstību (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:03:22 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1164 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Karmelavas apvienotā kontroles un ziņošanas centra un tā personāla statusu (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:04:24 bal074
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1163 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Eiropas konvenciju par kaujamo dzīvnieku aizsardzību (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:05:18 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1156 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Konsulārais reglaments" (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:06:14 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1181 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu " (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:07:24 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1395 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:09:38 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1398 pieņemšanu 2.lasījumā

Likums par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:12:38 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1399 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:14:54 bal080
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:15:38 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1400 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Valsts statistikas likumā (2.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:18:20 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1401 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums" (Nr.330/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim"
Datums: 11.10.2007. 13:36:06 bal083
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1360

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr.331/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim"
Datums: 11.10.2007. 13:37:10 bal084
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1361

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (Nr.333/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim"
Datums: 11.10.2007. 13:38:02 bal085
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1362

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījums Kredītiestāžu likumā" (Nr.334/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gda 3.decembrim"
Datums: 11.10.2007. 13:38:58 bal086
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1363

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr.335/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 3.decembrim"
Datums: 11.10.2007. 13:40:04 bal087
Balsošanas motīvs: Par lēmum projektu ar dok. nr.1364

Lēmuma projekts "Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā"
Datums: 11.10.2007. 13:48:34 bal088
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1365

Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:50:12 bal089
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1447 steidzamību

Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:50:44 bal090
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1447 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (1.lasījums)
Datums: 11.10.2007. 13:53:14 bal091
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1452 pieņemšanu 1.lasījumā