Teksts pirms korektūras

Nr.1 SZ

Latvijas Republikas 13. Saeimas

rudens sesijas astotā sēde

2022. gada 27. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja

Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 27. oktobra sēdi. Godātie kolēģi, mēs, 13. Saeima, esam sanākuši uz Saeimas šā sasaukuma pēdējo sēdi. 1. novembrī šeit sanāks jaunievēlētā 14. Saeima.

Godātie kolēģi, šajā sasaukumā no mums aizgāja mūsu kolēģi Juta Strīķe, Inese Ikstena, Ojārs Ēriks Kalniņš, Aldis Blumbergs, ar klusuma brīdi pieminēsim viņus. Paldies. Godātie kolēģi, darbs 13. Saeimā mums bija īpašs. Mēs piedzīvojām pandēmiju, hibrīduzbrukumu pie Latvijas robežas, karu Ukrainā, un mēs strādājām īpašā režīmā gan klātienē, gan attālināti, un brīžam tas bija ārkārtīgi intensīvi. Mums bija jāpieņem visiem kopā būtiski lēmumi saistībā ar valsts drošību, ar energokrīzi, mums bija jāmeklē veidi, kā atbalstīt mūsu iedzīvotājus, mūsu uzņēmējus, jāīsteno virkne reformu. Droši vien, ka bija arī kļūdas, tomēr izdarīts ir ļoti, ļoti daudz, un var teikt, ka šis sasaukums ir īpašs, jo mēs sagaidām mūsu Saeimas simtgadi. Godātie kolēģi, es pateicos jums visiem par darbu 13. Saeimā, paldies jums, Saeimas deputāti!

Un, godinot mūsu parlamenta simtgadi, šodien vizītē ir ieradusies Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. Metsolas kundze ir juriste, viņa ir bijusi Eiropas Parlamenta deputāte no 2013. gada. 2020. gada novembrī viņa ir bijusi Eiropas Parlamenta viceprezidente un 2022. gada janvārī tika ievēlēta par Eiropas Parlamenta prezidenti.

Metsolas kundze, vārds jums.

R. Metsola (Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja).

Liels paldies, priekšsēdētājas kundze, deputāti, Eiropas Parlamenta deputāti! Es vēlētos sākt uzrunu ar paldies vārdiem – es pateicos jums visiem un visiem cilvēkiem, kurus jūs pārstāvat. Šī valsts, Latvija, man vienmēr būs simbols – cerības, pārmaiņu un noturības simbols. Tā pierāda, ka cilvēki un tauta var pārvarēt grūtības, var pretoties un vest aiz sevis, var atbrīvoties no vēstures važām, pievienoties Eiropas Savienībai un veidot mūsu kopīgo nākotni. Eiropas vērtības un īpatnības ir personificētas Latvijas cilvēkos. 2022. gads iezīmē ļoti būtisko simtgadi. Mēs svinam jūsu demokrātiju, jūsu cilvēktiesību cieņu un brīvību, jūsu brīvību izvēlēties savu likteni.

Teksts pirms korektūras

Nr. 2 EZ

Pirms simts gadiem jūsu Saeimas deputāti pirmo reizi sanāca pirmajā parlamenta sēdē, un kopā viņi pieņēma Latvijas Republikas Satversmi brīvi ievēlētajā sapulcē. Pēc 50 okupācijas gadiem 1990. gada maijā Latvijas Augstākā padome Rīgā atbrīvojās no Padomju Savienības, Latvijas valsts tika atjaunota un 1922. gada Satversme tika atjaunota. Tam vajadzēja drosmi, tam vajadzēja ticību un cilvēku spēku. Un es patiešām vēlētos pagodināt tos 138 cilvēkus – vīriešus, sievietes, deputātus – par viņu drosmi.

Un tieši šajā garā es arī iztēlojos šīsdienas Ukrainu, jo ir nepieciešama politiska drosme, lai atjaunotu šo normalitāti šajā periodā, kad mēs stājamies priekšā netaisnīgajai, pretlikumīgajai un nepieņemamajai Krievijas agresijai un iebrukumam suverēnā valstī Eiropā. Mums jābūt skaidram – mēs šobrīd piedzīvojam Kremļa mēģinājumu pārrakstīt vēsturi no jauna, atjaunot dzelzs priekškaru, kuru latvieši palīdzēja nojaukt un atjaunot pagājušā gadsimta ietekmes sfēru sistēmu. Tas ir nepieņemami, un tas ir īpaši nepieņemami Eiropas Savienībā. Mēs ļoti ātri pieņēmām tālejošas un sāpīgas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, mēs ļoti ātri ierobežojām piekļuvi Eiropas Savienības kapitāla un finanšu tirgiem, mēs aktīvi samazinājām mūsu energoatkarību no Krievijas, mēs aizvērām piekļuvi mūsu ūdeņiem, ostām, gaisa telpai un transporta telpai visiem Krievijā reģistrētajiem transporta līdzekļiem. Mēs pieņemam Ukrainu un Moldovu kā Eiropas Savienības kandidātvalstis. Mēs atradām vietas ukraiņiem savās mājās un sirdīs, kā arī militāri, finansiāli un humāni atbalstām Ukrainu nepārtraukti.

Mums ir gods, un mēs lepojamies par to, ka mēs esam kopā ar Ukrainu, un mums ir jāizdara vēl vairāk.

Manā pirmajā uzrunā, kad es kļuvu par Eiropas Parlamenta prezidenti, es apsolīju, ka mūsu iestāde nekad nebūs neitrāla starp ugunsgrēku un ugunsdzēsējiem. Un mums ir jāturpina palīdzēt Ukrainai, lai tā uzvarētu. Tas nozīmē, ka Krievija ir jāsauc pie atbildības par kara noziegumiem, kad tiek nogalināti civiliedzīvotāji. Tas nozīmē, ka ir jāpieņem vēl vairāk sankciju. Tas nozīmē, ka mums ir jāstiprina drošība Latvijas robežreģionos. Tas nozīmē, ka ir vēl vairāk jāpalīdz Ukrainai finansiāli un militāri, tajā skaitā tai piegādājot tankus un pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tas arī nozīmē stiprināt pārrobežu saikni starp Baltijas valstīm tādā veidā, kā, piemēram, būvējot ātrgaitas infrastruktūras projektu Rail Baltic, kas šobrīd ir ļoti svarīga arī militārajai mobilitātei.

Tāpat nevar noliegt, ka pēdējos astoņos mēnešos Eiropas aizsardzības un drošības jomā lēmumu pieņemšanas smaguma centrs tagad ir Baltijas reģionā, kura centrā ir Latvija. Jūs ļoti labi apzināties, ar ko mums ir darīšana. Latvija jau ilgstoši brīdināja citas valstis par Krieviju, un Latvijai bija taisnība. Jūs labāk nekā visi citi saprotat – lai gan mums ir jācīnās par mieru, un mēs to panāksim, tam ir jābūt reālam mieram – mieram ar brīvību, mieram ar taisnīgumu un mieram ar atbildību.

Šodien Latvija ir vadošā valsts Eiropas Savienībā, pārvarot un pretojoties Kremļa propagandas izplatīšanai un hibrīdapdraudējumiem. Tāpat Latvijas pieredze un līderība būs izšķiroša nākamajos soļos, kuri jāveic Eiropai, lai pārvarētu smagos draudus mūsu demokrātiskajām vērtībām un Eiropas Savienības labklājībai un mieram. Kopā mums ir jāizveido reāla drošības un aizsardzības

Teksts pirms korektūras

Nr. 3PK

savienība, kas papildinātu NATO. Latvija Ukrainai ir izrādījusi milzīgu solidaritāti.

Tāpat Latvija parāda Eiropai, kā valstu līderi un arī pilsoņi var vienoties, lai pretotos brutālam autokrātiskam spēkam. Taču ir nepieciešama spēcīgāka Eiropas Savienības solidaritāte. Tas ir īpaši svarīgi, pārvarot kopīgās energoresursu un ekonomikas krīzes.

Šie ir mūsu lielākie izaicinājumi, un Eiropas Savienībai ir jārīkojas vienoti, lai risinātu tādas problēmas kā energoresursu cenas, pārrāvumi energoapgādē un inflācija, kas sasniedz divciparu skaitļus. Ja mēs nerīkosimies kopā tagad, tad strauji augošie negatīvie efekti ietekmēs Eiropas Savienības uzņēmēju, mājsaimniecību un pilsoņu labklājību. Mūsu bankas un finanšu nozare jau šobrīd jūt spiedienu. Vienlaicīgi ļoti strauji pieaug procentu likmes, un tas strauji samazinās vērtību cilvēku mājām, algām, pensijām un valstu budžetiem.

Mūsu ekonomikai izdevās atgūties pēc pandēmijas, pateicoties mūsu ekonomikas pārvaldības ietvaram un programmai NextGenerationEU. Mums bija nepieciešama liela drosme, lai to īstenotu, bija nepieciešams ļoti daudz sarežģītu lēmumu. Tāpat mēs arī zinām, ka parāds nav brālis, mums tas būs jāatmaksā. Vienīgais veids, kā to paveikt, ir vienoties un atgriezt Eiropas Savienības ekonomiku uz stabilas izaugsmes ceļa.

Draugi, šis ir laiks, kurā būs nepieciešama spēcīgāka Eiropas un Eiropas Savienības integrācija. Latvija un deviņas citas valstis pievienojās Eiropas Savienībai tajā liktenīgajā dienā 2004. gadā. Kopš tā laika esam pieredzējuši milzīgas pārmaiņas, ko dod dalība Eiropas Savienībā. Pārmaiņas ne tikai uz mūsu iekšējiem tirgiem, vietējām kopienām, bet arī uz Eiropas kopienām. Mēs mainījāmies kopā, un mums ir jāpaliek kopā. Šajā ziņā ir ļoti svarīgi saglabāt un stiprināt sakarus starp valstu parlamentiem. Esmu apņēmības pilna uzlabot saikni starp Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem. Zinu, cik daudz šīs institūcijas var paveikt, sadarbojoties kopā.

Eiropas nākotne balstās uz Eiropas unikālo spēju pielāgoties ātri, neatlaidīgi un vienoti. Tāpēc manās acīs Eiropa vienmēr ir simbolizējusi nākotni, pārmaiņas, iespējas, cerību.

Pirms dažiem gadiem, kad notika Brexit, pieredzējām, ka daudzi politiskie spēki dažādās valstīs uzskata, ka labāk būtu Eiropu pamest. Mums likās, ka varbūt tas radīs domino efektu, un daudzas citas valstis varbūt arī domāja, ka tas būs labāk, taču šobrīd neviens tā vairs nesaka – neviens tā vairs nesaka. Gluži pretēji – ir aizvien garāks un garāks valstu saraksts ar tām valstīm, kas vēlas mums pievienoties. Tas apliecina cerību kopīgajā Eiropas nākotnē jauniešiem Eiropas kontinentā. Tikai kopīgiem spēkiem Eiropa spēs pārvarēt mūsu laiku un nākamās simtgades izaicinājumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, godātā kolēģe... Roberta, paldies Metsolas kundzei, paldies Saeimas deputātiem un arī eiroparlamentāriešiem, kas ir šeit zālē.

Godātie kolēģi, Saeimas sēdi tālāk vadīs Dagmāra Beitnere-Le Galla. Es došos kopā ar kolēģiem uz tikšanos ar Robertu Metsolas kundzi.

Teksts pirms korektūras

Nr.4 SZ

Godātie kolēģi! Turpinām 2022. gada 27. oktobra Saeimas sēdi.

Par darba kārtībā iesniegtajām izmaiņām.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut darba kārtībā “Paziņojums par administratīvi sodītiem 13.  Saeimas deputātiem laika periodā no 2022.  gada 5. septembra līdz 2022.  gada 23.  oktobrim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ārlietu komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ārlietu komisija lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un Ārlietu komisijas iesniegtais likumprojekts “Par Latvijasieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu ”... iekļaušanu darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Ārlietu komisija, Prezidijs lūdz iekļaut likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu” nodošanu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas... nākamā sadaļa darba kārtībā – par atvaļinājuma piešķiršanu.

Saeimas Prezidijs informē, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Edgara Tavara lūgumu piešķirt šā gada 26. un 27. oktobrī bezalgas atvaļinājumu. Saeimas Prezidijs to ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Sadaļa – lēmumu projektu izskatīšana.

“Paziņojums par administratīvi sodītiem 13. Saeimas deputātiem laika periodā no 2022. gada 5. septembra līdz 2022. gada 23.  oktobrim”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā... vārds deputātam Normundam Žunnam. Lūdzu!

Teksts pirms korektūras

Nr. 5 EZ

N. Žunna (Konservatīvie).

Labdien, kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem saskaņā ar Sodu reģistra datiem laika periodā no 2022. gada 5. septembra līdz 2022. gada 23. oktobrim.

Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības saukti:

1. Raimonds Bergmanis:

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas birojs Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā 2022. gada 24. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta ceturto daļu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20 kilometriem stundā. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 10. septembrī.

2. Aigars Bikše:

policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ogres nodaļā 2022. gada 3. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta septīto daļu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 21. septembrī.

3. Alīna Gendele:

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā 2022. gada 5. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 79. panta trešo daļu. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 22. septembrī.

4. Juris Pūce:

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā 2022. gada 3. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta vienpadsmito daļu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 21. septembrī.

Arī nākamais pārkāpums izdarīts Jura Pūces puses – Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā 2022. gada 25. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta vienpadsmito  daļu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā. Piemērots naudas sods un lēmums stājies spēkā 2022. gada 12. oktobrī.

5. Edmunds Teirumnieks:

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ogres nodaļā 2022. gada 5. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta septīto daļu par atļautā ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 22. septembrī.

6. Aldis Gobzems:

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Rietumu nodaļā 2021. gada 9. decembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 25. pantu par noteiktās sapulču, gājienu un piketu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 10. oktobrī.

Arī nākamais attiecas uz Aldi Gobzemu. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas konvoja īslaicīgās aizturēšanas vietas rotā 2021. gada 6. decembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar

Teksts pirms korektūras

Nr. 6PK

likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 25.  pantu... 2022. gada 9. februārī Rīgas rajona tiesā pieņemts spriedums par soda mēra grozīšanu. Piemērots naudas sods. Spriedums stājies spēkā 2022.  gada 15. septembrī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas Saeimas Sēžu zālē un turpinām darbu ar... vispirms ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas apstiprinātajā darba kārtībā un likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijasaizsardzību izbeigšanu” izskatīt pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa- Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskās komisijas vārdā es aicinu izskatīt likumprojektu “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Šim likumprojektam uz trešo lasījumu komisijā netika saņemts neviens priekšlikums.

Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Un arī Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs, augsti godātā Saeima, atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

I. Lībiņa-Egnere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Turpinām darbu ar “Grozījums Krimināllikumā”. Juridiskā komisija ir izskatījusi “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 1412/Lp 13).

Un komisijas sēdē apvienojām vienā likumprojektā divus likumprojektus. Un šajā likumprojektā iekļāvām arī likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.  1498/Lp13).

Kopumā izskatījām vairākus priekšlikumus.

Un 1. priekšlikums ir no likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1498/L p13). Un priekšlikums paredz izveidot normatīvo regulējumu, ar kuru varēs dzērājšoferim konfiscēt automašīnu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2.priekšlikums arī ir no likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1498/L p13). Arī ir saistīts ar to... ar automašīnas konfiskāciju dzērājšoferim un kā rīkoties gadījumā, ja šī automašīna nepieder viņam. Respektīvi, viņam ir jākompensē automašīnas vērtība vai daļēji tās vērtība. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz Krimināllikuma 243. panta soda apmēra maiņu no diviem uz trim gadiem.

Nr.7 SZ

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 4. ir priekšlikums no likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1498/Lp13) un paredz Krimināllikumu salāgot ar Ceļu satiksmes likumā noteikto transportlīdzekļu definīciju. Un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 5. – arī no likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1498/Lp13). Precizē soda apmērus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 6. – arī no likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1498/Lp13). Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Un 7. – deputāta Andreja Judina priekšlikums, kurš... priekšlikums, kura doma bija noteikt kriminālsodu par transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes viltošanu un neatbilstošu lietošanu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Labrīt kolēģi! Es jūs aicināšu balsot pretēji komisijas balsojam. Līdz ar to es lūdzu ieklausīties un padomāt, kā rīkoties.

Tātad es iesniedzu priekšlikumu Krimināllikuma 265. pantam. 265. pantā patlaban ir paredzēta citu darbību starpā arī atbildība par transportlīdzekļa reģistrācijas numura viltošanu, tātad viltošana ir krimināli sodāma, tomēr mums nav kriminālatbildības par viltotas zīmes izmantošanu. Atbildība par viltojumu, pie tam, ne pilnā apmērā, bet atsevišķos gadījumos, ir paredzēta Ceļu satiksmes likumā. Un veidojas tāda paradoksāla situācija – tas, kurš izgatavo, mēs uzskatām, ka viņš ir noziedznieks, tas, kurš pasūta un izmanto viltojumu, saskaņā ar Krimināllikumu pie atbildības nav saucams.

Mums bija divas apakškomisijas sēdes, kur mēs diskutējām par šiem jautājumiem, uzaicinājām policiju, Iekšlietu ministriju, citas institūcijas. Un ko mēs konstatējam? Diemžēl tad ministrijai, es runāju par Iekšlietu ministriju, izpratnes par jautājumu nav, jo tai laikā, kad mēs runājam par viltojuma izmantošanu, viņi sāk runāt par suvenīriem. Viltojums nav suvenīrs, viltojuma izmantošanai ir jābūt krimināli sodāma. Jūs varat iedomāties situāciju, ka kāds, piemēram, vilto dokumentu un viņu saucam pie kriminālatbildības, bet tāds, kurš uzrāda viltojumu, nav saucams pie kriminālatbildības? Vai jūs varat iedomāties situāciju, ka tas, kurš vilto, piemēram, eiro vai dolārus, tad ir krimināli sodāms? Tas, kurš mēģina samaksāt ar viltojumu, viņš nav krimināli sodāms. Un institūcijas vēl stāsta: nu, tas ir suvenīrs.

Kolēģi, šī darbība ir pietiekami kaitīga, lai par to būtu paredzēta kriminālatbildība, un jautājums: kāpēc mēs vispār tagad runājam par atbildību? Policija pirms diviem mēnešiem ziņoja, ka saistībā ar Krievijas transportlīdzekļiem ir uzsākti trīs kriminālprocesi un 15 administratīvās lietvedības saistībā ar administratīviem pārkāpumiem. Tātad vienu cilvēku mēs saucam pie kriminālatbildības, otru – pie administratīvās atbildības. Tas nav pareizi.

Un, runājot par institūcijām, tieši tad es redzēju un es dzirdēju, ja tad argumentus, ko es gribu jums pastāstīt. Nu viens arguments bija, ka tie ir suvenīri, nevajag saukt pie kriminālatbildības. Nu kā viltojumu var nosaukt par suvenīru? Tālāk Satiksmes ministrija stāstīja, ka ir liela problēma, ka kāds aiz stikla var ielikt vārdu un radari to nevar nolasīt. Tā ir problēma? Jā, tā ir problēma. Jautājums – kāds sakars ar šo priekšlikumu?

Un tā situācija veidojas kāda – viena ministrija apšaubīja priekšlikumu sakarā ar to, ka viņiem ir galvā suvenīri, otra ministrija pateica, ka ir problēma, ka aiz stikla ir, nu, teiksim, tāds numurs un radariem grūti to nolasīt,

Teksts pirms korektūras

Nr. 8 EZ

un deputātiem, protams, veidojas priekšstats, ka ministrijas kaut ko neatbalsta.

Vēlreiz gribu uzsvērt – priekšlikums ir ļoti vienkāršs – par viltojumu ir kriminālatbildība, kriminālatbildībai būtu jābūt arī par viltojuma izmantošanu.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Sveicināti, kolēģi! Man šis atgādina... es neesmu piedalījies šajā Juridiskās komisijas disputā, bet, Andrej Judin, tu gan esi piedalījies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas disputā par Georga lentēm. Un man šī polemika atgādina pilnīgi vienu un to pašu, ka Iekšlietu ministrija nevarēja nodefinēt, kas īsti ir Georga lentes un ka tās aizliegt nevar, proti, kāds oranžais pantonis tiek izmantots, kāda ir krāsu proporcija – melnais pret oranžo, ka to mēs nevaram izskatīt, un iespējams, ka jūsu šlipsē, Latkovska kungs, ir Georga lentes krāsas. Šādu piemēru man arī minēja no Iekšlietu ministrijas. Līdz ar to šeit bija tā, ka Saeima vienkārši ņēma vadību un mēs iebalsojām šo. Georga lentes ir aizliegtas.

Šeit, dzirdot šo polemiku, tikko Andrejs stāstīja par to, ka nevar kaut ko aizliegt un suvenīrs ir tas un tas... Jūs iedomājieties situāciju – tev ir pase, un man tur rakstīts ir... nu tā nav mana pase, tā ir Vācijas pase, mana bilde iekšā... Lidostā... ko ar mani izdara? Vai, pieņemsim, es paņemu savai mašīnai un uzlīmēju virsū “Artuss”, es gribētu tādu numuru – baltu ar melniem burtiem vai ar zelta, vai ar zaļiem... nu jāizdomā, un tā nedrīkst darīt, man taču atņems tiesības un mašīnu konfiscēs.

A ko jūs izdarīsiet tam cilvēkam, kuram tiesības ir izdevusi cita valsts? Ko jūs viņam izdarīsiet? Jūs viņam nevarat atņemt tiesības. Nav iespējams. Tehniski, juridiski neiespējami. Jūs varat viņam saukt kaut kādu atbildību, bet tādā veidā viņš samaksās 100 eiro, pieņemsim, administratīvajā sodā un brauc tālāk ar saviem numuriem. Mums Rīga ir pārpildīta, es nezinu, kā pie jums Jēkabpilī, ja, bet Rīga ir pārpildīta ar šīm te zīmēm... automašīnu... zīmēm, ka tu nesaproti, kas tas par numuru, no kuras valsts vispār tas tāds ir, bet nu mākslinieks ir strādājis, var redzēt.

Un, manuprāt, kolēģi, šeit šobrīd jūsu pēdējā sasaukuma... tiem, kuriem ir, 74 deputātiem, šeit pēdējais balsojums... nobalsojiet “par” to, lai būtu kriminālatbildība tiem žipčikiem, kas braukā pa Latvijas ielām ar pilnīgi nereģistrētiem, nepieņemamiem automašīnu numuriem, kurus tu nevari identificēt nekādā veidā. Viņi liek mašīnas, kur grib – absolūti! Viņi brauc uz auto radariem, atvainojiet, foto radariem, kā grib, mazākais – 130–140 kilometru stundā, jo tas jau ir sports, tu esi nesodīts, tu vari darīt, ko tu gribi, noteikumu nav, Latvija tāda muļķu valsts, viņiem pat noteikumu nav, mēs līmējam numurus, kādus gribam.

Nu tad cieņu pret sevi izrādām, lūdzu. Nobalsojam “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Butāns. Komisijas vārdā varu vien apliecināt gan Andreja Judina teikto, gan Artusa Kaimiņa teikto par to, ka faktiski priekšlikuma būtība... pret priekšlikumu kā tādu deputātiem iebildumu nebija, bet, ņemot vērā, ka institūcijas īsti nemācēja paskaidrot (Starpsauciens: “Atlaist muļķus, atlaist!”), kā pielietos un kā tad atšķirs un tamlīdzīgi, respektīvi, no institūciju puses atbalsta nebija, tāpēc komisijā nobalsoja “pret” šo Andreja Judina priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Andreja Judina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 17, atturas – nav.

J. Butāns. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus grozījumā Krimināllikumā (Nr. 1412/Lp13).

Komisijā likumprojekts trešajā lasījumā tika atbalstīts.

Aicinu kolēģus arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!

Nr. 9 PK

Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (Konservatīvie).

Juridiskajā komisijā izskatījām likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr.  1499/Lp13).

Pirms trešā lasījuma komisijā tika saņemts un izskatīts viens priekšlikums, respektīvi, priekšlikums, tika saņemts vēstules formā, un komisijā mēs šo priekšlikumu – Zemnieku saeimas priekšlikumu – mainīt... kas tika noteikts kā Juridiskās komisijas priekšlikums... mainīt traktortehnikas braukšanas vecuma ierobežojumus, kad drīkst braukt ar traktortehniku, samazinot par vienu gadu – attiecīgi no 16 uz 15 gadiem un no 17 uz 16 gadiem. Komisijā šo priekšlikumu atbalstījām.

Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Līdz ar to priekšlikumu vairāk nav.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Evita Zālīte- Grosa.

E. Zālīte-Grosa (Konservatīvie).

Labdien, godātie kolēģi! Es sveicinu visus šī sasaukuma noslēdzošajā sēdē.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi trešajā lasījumā “Grozījumus Darba likumā” (Nr.  1614/Lp13).

Ir saņemts viens priekšlikums no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, kas paredz, ka valsts kompensē pašvaldībām radušos izdevumus, kas saistīti ar minimālās mēneša darba algas celšanu. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsaucieni: “Balsot!”) Balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 49, atturas – nav. Likumprojekts... piedodiet, priekšlikums nav atbalstīts.

E. Zālīte-Grosa. Jā, vairāk priekšlikumu nav.

Tādēļ komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

E. Zālīte-Grosa. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas aizsardzībai”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Godātais Prezidij, kolēģi! Ārlietu komisija pieņēma vienbalsīgi lēmuma projektu ( un es to izlasīšu) “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai” (Nr. 1666/Lp13).

Vienkāršoti runājot, vakar Eiropas... pasaules enerģētikas aģentūra pateica, ka pirmoreiz pasaules vēsturē ir enerģētiskā krīze un ko izraisīja Krievijas karš pret Ukrainu. Eiropas Savienība ir pieņēmusi regulu, ko mēs pārņēmām, un tas nodrošinās

Teksts pirms korektūras

Nr.10 SZ

ka mums būs gāze.

Mums ir starpsavienojums ar Lietuvu, un Lietuvā ir Klaipēda. Un mums ir Inčukalns, un Inčukalnā ir ļoti daudz Lietuvas gāzes. Un tas ir vienkārši – ja mēs nevaram dabūt gāzi, tad Lietuva mums palīdzēs, un, ja Lietuva nedabon gāzi, tad mēs Lietuvai palīdzēsim, tik vienkārši tas ir.

Un tāpēc es aicinu jūs vienbalsīgi atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vispirms lemsim par steidzamību.

A. Lejiņš. Ko?

Sēdes vadītāja. Par steidzamību.

A. Lejiņš. Jā, protams, ka par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Un izpildīsim Lejiņa kunga lūgumu – balsosim par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā. Un...

A. Lejiņš. Es ierosinu balsot uzreiz par otro... bez izskatīšanas. Jā, protams.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai deputātiem ir iebildumi? Nav, iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu ! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

            Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai”.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Nu tas ir pilnīgi tas pats, ko mēs nupat par Lietuvu nobalsojām, izņemot – Lietuvas vārds ir aizstāts ar Igaunijas. Un tas ir lēmuma projekts  (Nr. 1667/Lp13).

Es neatkārtošu, ko es teicu, jo mums ir starpsavienojums arī ar Igauniju, viss ir kārtībā, mēs palīdzam igauņiem, un igauņi palīdz mums.

Es aicinu pieņemt arī steidzamības kārtā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Lejiņš. Pieņemt pirmajā lasījumā, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

A. Lejiņš. Lūdzu pieņemt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu ! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Lejiņš. Paldies, mēs esam droši.

Sēdes vadītāja. Paldies Lejiņa kungam par ziņojumu.

Teksts pirms korektūras
Teksts pirms korektūras

Nr. 11 EZ

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē skatīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu” pirmajā lasījumā un atbalstīja arī tālākajā virzībā pirmajā lasījumā. Un plašāk par šo vienošanos un par līguma denonsēšanu.

Šādu procesu iniciēja Norvēģijas puse. 2021. gada 24. septembrī Ārlietu ministrija saņēma Norvēģijas vēstniecības Rīgā notu Nr. 15/21, kurā Norvēģija ierosināja uzsākt sarunas, lai izbeigtu šo pašu 1992. gada 16. jūnija Latvijas un Norvēģijas valdības līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

Latvijas un Norvēģijas līgums ir par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, pieder pie tā saucamās vecās paaudzes investīciju līgumiem. Šādas vecās paaudzes līgumus raksturo vispārīgi formulējumi, tajos iztrūkst atrunas un izņēmumi, kas precizē investoru pienākumus un vienlaikus valstīm atstāj iespēju mainīt savu rīcībpolitiku un attiecīgo normatīvo ietvaru, lai apmierinātu publiskās intereses un vajadzības. Šīs iezīmes padara vecās paaudzes līgumus bīstamus valstīm atbildētājam privātās ad hoc šķīrējtiesās, kad pret tām tiek izvirzīti otras līgumslēdzējas valsts investoru prasījumi. Īpaši lielu risku – no valstīm iztiesā kompensācijas ne tikai par ciestajiem zaudējumiem, bet arī neiegūto peļņu.

Minēto iemeslu dēļ vecās paaudzes līgumi ir devuši pamatu investoriem saņemt kompensācijas no investīciju uzņemošajām valstīm, kas mērāmas ne tikai miljonos, bet pat miljardos eiro. Visas šīs izmaksas sedz nodokļu maksātāji. Situācija ar investīciju līgumu piemērošanu privātās šķīrējtiesās, piešķirot investoriem milzīgas summas no valstu budžetiem, ir izsaukusi plašu sabiedrības, nevalstisko organizāciju, gan akadēmisko aprindu kritiku un spiedienu. Tiek norādīts, ka nav akceptējams, ka lēmumus par valstu publiskajiem līdzekļiem pieņem privātpersonas, kas nav publiskas varas subjekti ar atbildību sabiedrības priekšā.

Vairākas starptautiskās organizācijas, tostarp Ekonomikās sadarbības un attīstības organizācija, ir aicinājušas valstis vecās paaudzes līgumus izbeigt vai modernizēt. Ja vienošanās par līguma izbeigšanas nosacījumiem netiek panākta, tad Norvēģija 2021. gada 24. septembra notas Nr. 15/21 tiek uzskatīta par paziņojumu par līguma denonsēšanu saskaņā ar līguma 13. panta nosacījumiem. Un, ievērojot Latvijas un Norvēģijas savstarpējo investīciju plūsmu apjomu, Latvijai ir lielāks risks, ka pret to tiek uzsākta tiesvedība starptautiskā ad hoc šķīrējtiesā, pamatojoties uz Norvēģijas investoru sūdzību.

Norvēģijas tiešās investīcijas Latvijā sasniedz aptuveni 460 miljonus eiro, kamēr Latvijas investīcijas Norvēģijā – 20 miljonus eiro. Vienošanās par Latvijas un Norvēģijas ieguldījuma līguma izbeigšanu saskan ar pasaules tendencēm investīciju režīma politikā, kā arī pilnībā atbilst Eiropas Savienības investīciju politikas pamatnostādnēm. Samazinot divpusējo ieguldījumu aizsardzības līgumu skaitu, Latvija gan samazina starptautisko tiesvedību riskus, gan nodrošina viendabīgāku un līdz ar to paredzamāku un noteiktāku tiesisko regulējumu Eiropas Savienībā.

Kolēģi, komisijā par šo bija gan plašas diskusijas, gan pieaicinot nozaru pārstāvjus – Ārlietu ministriju, Zemkopības ministriju, tāpat arī nozares uzņēmumus, kurus skar spēkā esošās tiesvedības saistībā ar Norvēģijas Karalisti. Šeit Ārlietu komisija lēma virzīt kā savu Ārlietu komisijas likumprojektu, papildinot anotāciju ar atsauci uz to, ka pēc līguma denonsēšanas... līguma denonsēšana neietekmē spēkā esošās tiesvedības. Līdz ar ko turpmākā pēc denonsēšanas jebkāda strīdu risināšana notiks caur nacionālajām tiesām.

Un Ārlietu komisijas vārdā lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par skaidrojumu.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

Teksts pirms korektūras

Nr. 12 PK

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Paldies Kola kungam par ziņojumu pie šī lēmuma projekta... likumprojekta. Bet Zaļo un Zemnieku savienības ieskatā, mēs tomēr gribam vērst uzmanību uz vienu īpašu apstākli pie šīs konkrētās vienošanās – ka šeit tomēr ir spēkā esoša un aktīva tiesvedība, kuru vistiešākajā veidā ietekmē šī vienošanās. Un tā ir. Ja mēs runājam par šiem te apjomiem, mums nevajadzētu uztraukties par Latvijā veiktajām investīcijām. Šeit anotācijā rakstīts – 463 miljoni investīcijas no Norvēģijas puses ir veiktas. Un es esmu pārliecināts, ka mēs pret mūsu investoriem izturamies cieņpilni, un šeit nemaz nav nekādu strīdu, bet Latvijas uzņēmēji šobrīd ar Norvēģijas valdību ir faktiskā tiesvedībā. Un šie ir ļoti lieli naudas apjomi, par kuriem notiek tiesvedības. Un, cik mūs informēja ZZS frakcijā, ka vēl šajā gadā notiks aktīvs tiesvedības process, kur ir vistiešākās atsauces uz šiem investīciju aizsardzības līgumiem. Un tas, protams, tie ir šie te zvejniecības... krabju jautājumi.

Tā ka nu es aicinātu, šo lēmumu skatot, īpaši uzsvērt... un tāpēc arī mēs šodien šajās debatēs (lai šajā stenogrammā paliek)... par to, ka mūsu uzņēmēju interesēm jātiek aizstāvētām, nedrīkst būt tā, ka mēs piekāpjamies, vienkārši šo līgumu izbeidzam un beigās mūsu uzņēmēju intereses netiek aizstāvētas.

Kolēģi, mēs šajā brīdī, Zaļo un Zemnieku savienība, neredzam, kā mēs varētu atbalstīt šī līguma izbeigšanu, ņemot vērā šos apstākļus, kas ir, kāds fons ir visām šīm darbībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Jā, nu laikam vairāk kā Ārlietu komisijas vadītājs runāšu. Šie jautājumi, protams, tika runāti paplašināti komisijas sēdē. Kā es minēju, arī komisijas sēdē piedalījās jūsu pieminētais Latvijas investors, kuram ir šī aktīvā tiesvedība. Protams, Ārlietu komisija nav nedz prokurors, ne tiesnesis, lai iedziļinātos, kas ir strīdus objekts, bet tas, ko vērsa Ārlietu ministrija arī uzmanību, ka pastāv šie riski. Ja arī mēs neatbalstām šo vienošanos, kas ir panākta starp Norvēģiju un Latviju divpusēji... abpusēji vienojoties denonsēt, tad Norvēģija neatkarīgi no tā virzīsies šā vai tā uz šī līguma denonsēšanu.

Tas nav tikai Latvijas gadījums, tā ir maldīga informācija, kas tiek izplatīta nezin kādu mērķu vārdā, ka tieši šā dēļ... Norvēģija grib dēļ šīs tiesvedības, ko jūs minējāt, šo līgumu denonsēt, lai nebūtu tālāk nekādas citas tiesas procedūras. Norvēģija blakus Latvijai vēl ar astoņām valstīm denonsē investīciju līgumus. Tā ir pakotne, un līdz ar to tas apgalvojums, ka tas būtu kaut kādā veidā saistīts tieši ar konkrēto lietu, es pieļauju, ka ir interpretācija no, iespējams, Latvijas investoru puses.

Bet, kolēģi, es jums atgādināšu, kādi riski ir bijuši un cik izmaksā Latvijas nodokļu maksātājiem dalība šādās, kas ir starptautiskās ad hoc šķīrējtiesas. Atgādināsim – tiesvedība ar Zviedriju (... (?) kuģis), Latvija ir atsevišķās tiesvedībās uzvarējusi, bet tas nodokļu maksātājiem ir izmaksājis aptuveni trīs miljoni eiro.

Jautājums, kā turpmāk risina... ja šis līgums tiek denonsēts, tiek risināts nacionālo tiesu līmenī, attiecīgi visas tiesības paliek vērsties un risināt šos jautājumus. Un līdz ar to arī, kā es minēju, ir arī tieša atsauce uz to, ka anotācijā, kas vērš uzmanību, ka Norvēģijas puses arī apliecinājums (Starpsauciens.)... Varat nākt kāpt debatēt, Auguļa kungs, nevis no vietas runāt. (Starpsauciens.) Pēdējo reizi gan jau var. Un līdz ar to šeit mēs redzam, ka Latvijas parlaments šajā sasaukumā ir denonsējis līdzvērtīgus līgumus ar Zviedriju, ar Somiju, ar Austriju tajā skaitā. Un nu neredzam, ka šajā kontekstā būtu kāds no oponentiem izvirzījis šo argumentāciju.

Tas, ko saņēmām... un, kolēģi, šis ir pirmais lasījums, sekos arī noteikti, es ļoti ceru, ka

Teksts pirms korektūras

Nr.13 SZ

nākamā Saeima pārņems šo likumprojektu, arī otrais lasījums parlamentā, un no Zemkopības ministrijas un Ārlietu ministrijas mēs saņēmām apstiprinājumu, ka tiks iesniegts grozījums, priekšlikums mainīt vienošanās... tātad līgumu par denonsēšanas... spēkā stāšanās datums, kas ir tieši, kā Valaiņa kungs minēja, ka tiesvedība varētu norisināties līdz šī gada beigām vai pat ievilkties mazliet nākamā gada sākumā, ka tas tiešā veidā nekādi nevarētu ietekmēt. Un ka provizoriski šis līguma denonsēšanas spēkā stāšanās periods būtu nākamā gada februāris.

Līdz ar ko... jā, tas... es pie debatēm laikam arī pabeidzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Un komisijas vārdā, lūdzu...?

R. Kols. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz šī gada 1. novembra pulksten 9.00.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 1. novembris, pulksten 9.00.

Paldies Kola kungam.

Līdz ar to darba kārtība ir izskatīta.

Es vēl iepazīstināšu jūs ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem šovakar.

Deputātu Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Ļubovas Švecovas un Aināra Vilciņa jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam “Par Skultes un Tīraines ciemu atslēgšanu no elektroenerģijas piegādēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi noslodzes un citu ieplānoto darbu dēļ.

Deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Kaspara Ģirģena, Ralfa Nemiro un Aināra Vilciņa jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par rezervēto, iegādāto un piegādāto Covid-19 vakcīnu skaitu un to izlietojumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot ministram nevēlas.

Deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko un Aināra Vilciņa jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par iedzīvotāju mirstību kopš Covid -19 infekcijas izplatības”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot ministram nevēlas.

Un deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko un Aināra Vilciņa jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Covid-19 vakcīnu efektivitāti un vakcinācijas statistiku”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot ministram nevēlas.

Līdz ar to, godātie kolēģi, mēs noslēdzam leģendārās, ļoti sarežģītās 13.  Saeimas darbu. Paldies visiem par darbu! (Aplausi.)

Sēdi slēdzu.

Un šovakar 18.00 mēs visi tiekamies uz koncertu Nacionālajā teātrī. Visi laipni gaidīti!

Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Lūdzu, vārds deputātam Andrejam Klementjevam deputātu reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Jā, paldies. Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Bikše, Aldis Gobzems, Marija Golubeva, Rihards Kols...

Nr. 14 EZ

tikko redzēju viņu kaut kur... Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Igors Pimenovs, Sandis Riekstiņš, Andris Skride, Karina Sprūde, Edgars Tavars, Jānis Urbanovičs, Inese Voika, Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sēdi slēdzu.