Latvijas Republikas 8.Saeimas
pavasara sesijas sestā sēde
2006.gada 1.jūnijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Sākam 2006.gada 1.jūnija sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus ierosinājumus par darba kārtības maiņu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 1.jūnija sēdes darba kārtībā un sadaļā Likumprojektu izskatīšana iekļaut likumprojekta Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret grozījumiem darba kārtībā? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz grozīt šīsdienas darba kārtību un Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojekta Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Iebildumu nav. Darba kārtība tiek grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 1.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība tiek grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 1.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta Grozījums likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 1.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 1.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojekta Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.
Pirmais darba kārtības jautājums - deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Ivans Ribakovs, Valērijs Agešins un Vitālijs Orlovs ir iesnieguši likumprojektu Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Saeimas Prezidijs ierosina minēto likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt to par atbildīgo komisiju.
Atklājam debates...
Iesniedzēju vārdā runās deputāts Vitālijs Orlovs. Lūdzu!
V.Orlovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības Saskaņas Centrs frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Politiskā apvienība Saskaņas Centrs ir sagatavojusi un piedāvā jūsu uzmanībai grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas nav pirmais mūsu priekšlikums šajā Saeimā. Mēs redzam, ka esam sadzirdēti. Turklāt līdzīgus priekšlikumus gatavo Latvijas Brīvo arodbiedrību apvienība un Latvijas Darba devēju konfederācija.
Mēs aicinām jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu un ceram, ka sadzirdēs arī valdība. Kā jūs redzat, mēs piedāvājam vienkārši palielināt neapliekamo minimumu, bet šeit nav uzrādīts, no kura gada tas stāsies spēkā.
Ja gadījumā jūs atbalstīsiet, tas dos iespēju tiem, kuri atrodas valdībā, vai tiem, kuri sastādīs valdību nākamajā Saeimā, šo ideju, kuru atbalsta sabiedrība, ieviest, un tas dos sabiedrībai un cilvēkiem iespēju saņemt nu drusciņ, bet vairāk.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Viens ir runājis par. Pret runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - nav, atturas - 55. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Nākamais jautājums - likumprojekts, kuru iesnieguši deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Ivans Ribakovs, Valērijs Agešins un Vitālijs Orlovs - Grozījums likumā Par valsts pensijām.
Par vēlas runāt Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības Saskaņas Centrs frakcija).
Deputāti! Es piedāvāju atdot parādu, ko mums jau sen vajadzēja izdarīt, sakarā ar to, ka mums ir ļoti daudz pensionāru, kuriem ir stāžs līdz 1991.gadam un kuri nav pilsoņi.
Saprotiet, šie cilvēki strādāja PSRS teritorijā, un viņi pilnīgi nav vainīgi par to, ka situācija vēsturiski izmainījās un viņi pēc šā laika palika Latvijas Republikas teritorijā un saņem pensiju no Latvijas Republikas. Viņi godīgi nostrādāja PSRS teritorijā vai Krievijā, vai Baltkrievijā. Pēc tam bija iesaukti uz celtniecības darbiem, pieņemsim, Latvijā un pacēla Latvijas ekonomiku, uzcēla lielas rūpnīcas, kuras mēs šodien ļoti viegli privatizējam un pārdodam pa labi, pa kreisi. Uzcēla to, kas ir mūsu bagātība Ventspilī, Liepājā, uzcēla ļoti daudzas rūpnīcas arī Rīgā. Un, kad viņiem pienāca laiks aiziet pensijā, viņi, izrādās, nav pilsoņi, un sakarā ar to viņi nevar saņemt visu to stāžu, kurš ir ārpus Latvijas Republikas. Tas nav sociāli godīgi, tāpēc ka, pieņemsim, ja viņš ir Latvijas Republikas pilsonis, viņam ieskaita pilnīgi visu stāžu - gan to, ko viņš nostrādāja Kazahstānā vai Uzbekistānā un tā tālāk, bet nepilsoņiem to stāžu neieskaita.
Es domāju, ja mēs pieiesim ne politiski, bet humāni, šie cilvēki godīgi strādāja, maksāja nodokļus un viņiem nevajag atbildēt par vēsturiskām kļūdām vai kaut kādām vēsturiskām problēmām. Viņiem vajag samaksāt šo naudu, un no tā, ka viņi dzīvos bagātāk, mums arī būs sirdsapziņa mierīgāka par to, ka pensionārs neatbild par tām kļūdām, kuras pieļāva politiķi.
Sakarā ar to es lūdzu atbalstīt Saskaņas Centra frakcijas sagatavoto priekšlikumu. Mēs saprotam, ka šo problēmu var atrisināt caur sociālo līgumu, bet Pabriks un Kalvītis izdarīja visu, lai norautu šā līguma parakstīšanu. Un es domāju, ka līdz 8.Saeimas beigām šo līgumu neparakstīs, šie cilvēki arī nevarēs sarunāt ar Krieviju par sociālo līgumu. Un tad mēs atrisināsim šo problēmu caur likumu Par valsts pensijām.
Es pieļauju tādu iespēju, ka, ja mēs ar šo žestu parādīsim savu labo gribu, tad varbūt mēs šos cilvēkus, kuri šodien ir nepilsoņi, arī tuvināsim Latvijas Republikai, un viņi aizies uz Naturalizācijas pārvaldi un noliks eksāmenus un būs pilnvērtīgi Latvijas Republikas pilsoņi. Tad iznāks, ka mēs ar šo soli arī integrēsim šos cilvēkus Latvijas pilsoņos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pret vēlas runāt deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Klementjeva kungs! Jā, te uzcēla desmitiem rūpnīcu, un Padomju Savienība vai, vēl precīzāk, Krievija darīja visu, lai šajās uzceltajās rūpnīcās Latvijā, kur, protams, nevarēja būt tik daudz darbaspēka, ievestu speciāli iekšā cilvēkus, kurus vervēja pa visu Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un tā tālāk, lai kolonizētu šo valsti pilnībā un pārkrievotu.
Lūk, tā bija tā drausmīgā politika, par kuru jums arī vajadzētu beidzot saprast, ka tā tas bija.
Tāpēc bija atmoda, tāpēc bija latviešu cerības beidzot kļūt brīviem, neatkarīgiem un arī faktiski tikt vaļā no šiem simtiem, tūkstošiem šeit dažādos veidos sabraukušajiem. Redziet, 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa medaļas žvadzina tie, kuri okupēja Latviju (No zāles dep. J.Dobelis: Pa purnu!) un kuri aizvien grib paturēt šo teritoriju un Latviju Padomju Savienības ideoloģijas līmenī un arī pakļautībā, draugi mīļie! (No zāles dep. J.Dobelis: Riebekļi!) Un tagad apelē mums pie sirdsapziņas, grib ņemt naudiņu vēl un vēl no Latvijas budžeta, atņemt pensionāriem jau tā niecīgās pensijas un dot tiem, kuri strādāja ārpus Latvijas. Un šādu cilvēku ir ārkārtīgi daudz.
Un nav kauna šiem kreisajiem deputātiem, Klementjeva kungam, nākt šurp un apelēt pie Saeimas deputātu sirdsapziņas, ka, redziet, viņiem pienākas, tāpēc ka viņi šeit atbrauca. Jā, viņi atbrauca, viņi tika piemānīti, ka te ir Padomju Savienība, bet viņiem vajadzēja saprast - galu galā tie nebija dumji cilvēki, viņiem vajadzēja saprast, viņi zināja, ko šeit dara, jo viņi, atbraukuši uz šejieni, uz Latviju, paņēma visu, ko var paņemt okupants un kolonizators. Viņi paņēma dzīvokļus (No zāles dep. A.Klementjevs: Viņi uzcēla tos!), viņi paņēma visus vadošos posteņus, darbus un pēc tam tika arī pie privatizācijas pirmie. Viņi jau saimniekoja šajās nevajadzīgajās rūpnīcās, kuras uzcēla. Tie ir nevajadzīgi grausti Latvijā... Viņi ir grūstoši, un ir vajadzīga milzīga nauda, lai viņus aizvāktu, lai viņus novāktu. Un jūs lielāties ar to, ka te sabrauca un sacēla šīs rūpnīcas!
Tā ka visa jūsu dziesma ir tik veca, ka praktiski ir apriebusies, bet jūs nekādi nevarat tomēr saprast patiesību un visu laiku mēģināt apelēt pie pārējo deputātu sirdsapziņas. Nu, mitējieties vienreiz!
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 6, atturas - 61. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurķa, Āboltiņas, Mūrnieces, Rībenas, Druvietes iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par vēlas runāt deputāts Roberts Jurķis.
R.Jurķis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Pašlaik spēkā esošā likumdošana, kas nosaka pašvaldības deputātu darbību, ir likums Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu. Minētais likums neregulē jautājumus, kas saistīti ar deputātu tiesībām atrasties maternitātes, paternitātes, adopcijas un bērna kopšanas atvaļinājumos. Lai gan saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu deputāti sociālajiem riskiem tiek apdrošināti tāpat kā darba ņēmēji. Tātad deputātiem ir tiesības saņemt attiecīgos valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus, taču nav atrunātas tiesības par atrašanos atvaļinājumā sociālās apdrošināšanas gadījumu iestāšanās laikā.
Gadījumos, kad iestājas tiesības deputātam doties bērnu kopšanas atvaļinājumā, kā arī atrasties maternitātes, paternitātes, adopcijas un bērnu kopšanas atvaļinājumā, deputātam ir iespēja tikai nolikt deputāta mandātu vai savienot deputāta pienākumu pildīšanu ar bērna kopšanas atvaļinājumu. Šāda situācija nenodrošina deputāta pienākumu pilnvērtīgu pildīšanu un var kaitēt ģimenes un bērnu interesēm.
Jaunā laika piedāvātais likumprojekts paredz nodrošināt pašvaldības deputātam tiesības nolikt deputāta mandātu uz laiku, atrodoties maternitātes, grūtniecības, dzemdību, paternitātes, adopcijas un bērna kopšanas atvaļinājumā. Ceru uz vienprātīgu Saeimas atbalstu šim likumprojektam, jo mūsu vidū nevar būt neviena, kurš ir pret ģimenes vērtībām, sieviešu un bērnu tiesībām. Līdzīgus grozījumus Saeimas kārtības rullī mēs vēlāk nodosim komisijām, lai arī Saeimas deputātiem būtu šādas tiesības. Lūdzu balsot par šo likumprojektu! Paldies.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis par, neviens nav pieteicies runāt pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 8, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Dzintara Rasnača, Pētera Tabūna, Jura Dobeļa, Jāņa Straumes, Annas Seiles un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu Par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi mājokļa īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par vēlas runāt deputāts Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie deputāti! Šodien jūsu uzmanībai piedāvājam un daļēji ar trijiem likumprojektiem priekšā stādām ilgi gatavotu jaunu sociāli ekonomisko politiku, kas tapusi darba grupā Eiropas Parlamenta deputāta Robeta Zīles vadībā. Šīs programmas galvenais mērķis ir taisnīgi nodokļi, kas dotu ģimenēm lielākas iespējas dzīvot savā mājoklī. Turklāt gribam arī uzsvērt to, ka bez sabiedrības vidusslāņa, par ko daudz tiek runāts, bet diemžēl maz darīts, nebūs iespējama stabila un pārdomāta saimnieciskā attīstība.
Taisnīgi nodokļi šobrīd mūsu izpratnē nozīmē to, ka lielāki atvieglojumi attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli jādod mazo un par vidējām zemāku algu saņēmējiem, lielāku uzsvaru liekot uz nekustamā īpašuma darījumiem, kam tiek pievērsta pārāk maza uzmanība, ko atzīst daudzi ekonomikas speciālisti.
Šī programma pievērš uzmanību tam, ka inflācija, par ko daudz runā un nesekmīgi cenšas apkarot, ir mazāka problēma nekā nesamērīgi straujais nekustamo īpašumu cenu augums, kā rezultātā mājokļi, kas tiek lielā daudzumā būvēti (gan individuālās ēkas, gan daudzdzīvokļu ēkas), bieži vien neredz savu gala patērētāju. Šīs ēkas stāv tukšas un reāli kļūst vienīgi par sava veida liekās naudas ieguldīšanas līdzekli, tātad mērķis nav dzīvošana, bet mērķis ir pelnīšana.
Šī programma pievērš uzmanību arī tam, ka cilvēki aizbrauc no Latvijas un ne ar kādiem politiskiem soļiem viņus no tā neatturēs, ja nebūs ekonomiska stimula un iespējas nopelnīt un labi dzīvot arī Latvijā.
Šeit mēs piedāvājam trīs likumprojektus, kas, protams, ir tikai daļa no šīs programmas. Šie projekti ir apspriesti arī diskusijās ar darba devējiem, arodbiedrībām un Latvijas Pašvaldību savienību, saņēmuši pietiekami daudz un dažādu papildinājumu, ierosinājumu, jo problēma nav tik vienkārša. Viena no problēmām, kā mēs konstatējām, ir arī tā, ka, pārāk strauji pazeminot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25 uz 15 procentiem, pašvaldību zaudējumi pirmajā gadā ir mērāmi desmitos miljonu latu, otrajā gadā - starp 100 un 200 miljoniem, bet trešajā gadā - starp 200 un 300 miljoniem latu. Tādējādi mēs uzskatām, ka pretī tam ir jādod izmaiņas nekustamā īpašuma laukā, tai skaitā jautājumā par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi mājokļu īpašuma tiesību nostiprināšanā zemesgrāmatā, lai pašvaldībām būtu šie papildu ieņēmumu avoti.
Šajā konkrētajā likumprojektā, kas jūsu darba kārtībā ir kā pirmais, būtiskākais, ir, lūk, kas: lai atbalstītu pirmā mājokļa pircējus, tātad tos, kuri vēlas ar savu ģimeni šajā ēkā tiešām dzīvot, nevis spekulēt, kā arī lai mazinātu fiktīvu vērtību uzrādīšanu darījumos ar nekustamo īpašumu, kas diemžēl ir plaši izplatīta prakse, mēs attiecībā uz mājokļa reģistrāciju zemesgrāmatā piedāvājam šādas izmaiņas.
Pirmām kārtām - samazināt nodevas likmi, iegādājoties pirmo mājokli. Un šeit ir paredzēts fiziskajām personām, kas ir Latvijas rezidenti, pirmā mājokļa iegādei, tai skaitā apbūvei paredzētās zemes iegādei, noteikt tikai 0,1 procentu no nekustamā īpašuma vērtības, ja šī vērtība nepārsniedz 200 000 latu.
Otrām kārtām - ieviest progresīvu nodevas likmi, iegādājoties dārgus mājokļus. Tātad mājokļiem, sākot no 200 000 latu un vairāk, šī likme ir trīs, pieci un pat septiņi procenti. Tāda ir prakse arī atsevišķās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā Īrijā, kuru Latvijai bieži min kā ļoti pozitīvu piemēru.
Attiecībā uz nekustamā īpašuma vērtības noteikšanu, lai noteiktu šo nodevu, tiek piedāvāta iespēja izvēlēties vienu no trijiem augstākajiem novērtējumiem: vai nu līgumā par atsavināšanu norādīto summu, vai nekustamā īpašuma kadastrālo novērtējumu, vai novērtējumu, kāds noteikts, ieķīlājot nekustamo īpašumu kredītiestādē. Tas garantētu, ka šī summa būtu maksimāli liela. Turklāt nodevu vajadzētu ieskaitīt nevis valsts, bet pašvaldības budžetā, jo pašvaldībai ir jābūt tai, kura seko līdzi, lai šie darījumi nebūtu fiktīvi, ar neticami zemām uzrādītām vērtībām. Tādējādi arī pašvaldībām tiktu dots stimuls. Un, ja vēlētāji redzētu, ka šī pašvaldība ar pievērtām acīm skatās, kur dārgus mājokļus pārdod par dažiem desmitiem tūkstošu latu, tad šai pašvaldībai būtu jādarbojas vai arī jārēķinās ar to, ka par tādiem cilvēkiem neviens tālāk nevēlēs.
Tiek dota arī iespēja pašvaldībām noteikt tiesības šaubu gadījumā apstrīdēt šo darījumu vērtības un papildu summas ievākt no šo darījumu veicējiem.
Paldies par uzmanību.
Arī divi nākamie projekti attieksies uz šo pašu tematu.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis par, neviens nevēlas runāt pret.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 19, atturas - 40. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Dzintara Rasnača, Pētera Tabūna, Jura Dobeļa, Jāņa Straumes, Annas Seiles un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par vēlas runāt deputāts Imants Kalniņš.
I.Kalniņš (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godājamā Saeima! Vispirms es vēlos pateikties par sirsnīgajiem apsveikumiem, kas mani tiešām ļoti saviļņoja.
TB/LNNK frakcija piedāvā likumprojektu Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kā jūs labi zināt, pēdējā pusgada vai pat gada laikā ir ienākuši vairāki priekšlikumi par šo tēmu.
Ko paredz šis konkrētais priekšlikums?
Pirmkārt, nodokļa bāzes likmes samazināšanu līdz 15 procentiem.
Otrkārt, neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 155 latiem, to piesaistot vidējai darba algai.
Treškārt, nodokļa atvieglojumus par nodokļu maksātāju apgādībā esošiem nepilngadīgajiem bērniem.
Ceturtkārt, simtprocentīgu nodokļa ieskaitīšanu pašvaldību budžetos.
Lai izvairītos no pārāk lielām konvulsijām, kas varētu skart valsts budžeta normēšanu, piedāvātais projekts paredz šo parametru sasniegšanu četru gadu laikā.
Projekts ir veidots, konsultējoties ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Brīvo arodbiedrību apvienību, un, neapšaubāmi, ir pats fatālākais un līdzsvarotākais no visiem līdz šim piedāvātajiem projektiem par šo tēmu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis par. Pret runāt nav pieteicies neviens deputāts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 9, atturas - 36. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Dzintara Rasnača, Pētera Tabūna, Jura Dobeļa, Jāņa Straumes, Annas Seiles un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par vēlas runāt deputāte Anna Seile.
A.Seile (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie deputāti! Mani izbrīna iepriekšējie balsojumi. Arī šis likumprojekts, kuru es gribu jums prezentēt, ir no tās pašas likumprojektu paketes, kas varētu novērst valstī inflāciju, veidot pašvaldībām labākus ieņēmumus un atvieglotu mazturīgajiem un vidējam slānim nodokļu nomaksu.
Tātad runa ir par grozījumiem likumā Par nekustamā īpašuma nodokli.
Man liekas, jūs visi zināt, ka pēdējā laikā ārkārtīgi straujais zemes kadastrālās vērtības pieaugums ir izraisījis sašutumu un bažas Latvijas iedzīvotājos, it sevišķi tajā daļā, kuriem ir nelieli īpašumi, bet ekskluzīvās vietās. Piemēram, Jūrmalas pilsētā, skaistos upju un ezeru krastos un arī tādās atzītās, it sevišķi Rīgai tuvās teritorijās.
Bet mēs esam saņēmuši arī ļoti daudzus protesta saucienus no Ogres pilsētas, no Rojas, kur nodokļu lielums ir pieaudzis ārkārtīgi, pat piecas līdz 20 reizes.
Ko šeit varētu darīt? Protams, ir jābūt kadastrālo vērtību aktualizācijai, bet šī aktualizācija nedrīkst tik ļoti ietekmēt nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus, ja viņi nenodarbojas ar nekustamā īpašuma tirdzniecību, bet vienkārši dzīvo šajās teritorijās.
Mēs esam konsultējušies ar ļoti daudzām atbildīgām personām, un eksperti no Rīgas Ekonomikas augstskolas ir teikuši, es citēju: Ar nodokli jāapliek kapitāla pieaugums nekustamam īpašumam, kas nav ģimenes galvenā dzīvesvieta.
Tātad, ko paredz mūsu ierosinājumi. Vispirms - samazināt nekustamā īpašuma nodokli, kurš pašlaik ir 1,5 procenti no kadastrālās vērtības, līdz 0,5 procentiem.
Te varētu rasties bažas, kur tad valsts ņems naudu? Bet jau ilgus gadus, kopš mēs skatām Saeimā nekustamā īpašuma nodokļa likumus, ir paredzēts šā nodokļa samazinājums. Un netiek aplikti dārgie ēku īpašumi, kuri bieži vien vienkārši tiek uzcelti, tālāk pārdoti, bet šajos īpašumos neviens nedzīvo.
Mūsu paredzētā koncepcija paredz, ka pirmais mājoklis, kurā cilvēks dzīvo, ja tā vērtība nepārsniedz 100 000 latus, ar nodokli netiek aplikts. Ja mājokļa vērtība ir virs 100 000 latiem, jā, tas ir jāapliek ar šo nodokli. Un te arī pašvaldībām rodas tie ienākumi, kurus tās zaudētu, ja zemes nodokli samazina līdz 0,5% procentiem.
Bet - tā kā zemes kadastrālajās vērtībās ļoti lielu īpatsvaru ieņem tirgus vērtības noteikšana, tad - kas no tā tiek tam skolotājam vai ārstam, kurš dzīvo savā mājā, vai zemniekam.
Un tāpēc mēs esam paredzējuši: ja kadastrālās vērtības aug ārkārtīgi strauji, tad nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt 25 procentus pieauguma, salīdzinot ar nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu iepriekšējā gadā.
Mēs esam paredzējuši šo likumu izstrādāt jau šajā gadā, un spēkā tas varētu stāties ar nākamā gada 1.janvāri, kad būs arī jaunais budžeta gads.
Es gribu jums atgādināt, ka mūsu kolektīvā ir strādājis arī ilggadīgais finanšu ministrs un Budžeta komisijas vadītājs Saeimā Roberts Zīle. Ļoti rūpīgi izvērtējot šos priekšlikumus, mēs faktiski esam palīdzējuši valdošajai koalīcijai jau šobrīd saņemt mūsu priekšlikumus, kuri faktiski ir jau gatavi grozījumi trijos likumos. Man žēl, ka jūs noraidījāt iepriekšējos likumus.
Es ierosinu vismaz šo aktualitāti, kas varētu arī novērst inflācijas ļoti straujo pieaugumu, atbalstīt Saeimā. Pieejiet, lūdzu, šim balsojumam uzmanīgi. Visa Latvija to gaida!
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis par, pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 1, atturas - 60. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Bezvalstnieku likumā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova, Nikolaja Kabanova, Vladimira Buzajeva iesniegto likumprojektu Grozījums Pilsonības likumā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Pret vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Mēs, apvienības TB/LNNK biedri un arī šeit frakcijā strādājošie, turpināsim to pašu darbību, par kuru mēs jau sen runājam. Tātad nacionālais lauciņš un latviešu interešu aizstāvība un tautsaimnieciskais lauciņš. Nu žēl, ka šajā otrajā lauciņā nav tāda īsta atbalsta.
Es saprotu, ka ir grūti atbalstīt labus priekšlikumus, ja tie nāk no citiem. Šinī konkrētajā gadījumā, runājot par šiem grozījumiem Pilsonības likumā, it kā viss būtu skaidrs... Atklāts mēģinājums mazināt latviešu valodas ietekmi Latvijā, panākt tādu pilsoņu skaita palielināšanu, kas vai nu vāji prot latviešu valodu, vai gandrīz nemaz neprot. Un tāpēc ir tādi savdabīgi piedāvājumi. It kā jau tas arī būtu viss skaidrs, un pats Pilsonības likums jau tā ir vārgs un drebelīgs. Es atgādināšu to, ka savā laikā mūsu apvienība panāca, ka ir tautas nobalsošana, kas paredzēja nemīkstināt Pilsonības likumu. Diemžēl ar nelielu pārsvaru uzvarēja tie, kas mīkstināja Pilsonības likumu. Un pie šā mīkstā un šķidrā Pilsonības likuma, kuru dažnedažādi starptautiskie eksperti atzīst par atbilstošu visām starptautiskajām prasībām, pie tik mīksta un šķidra ķerties klāt var tikai tāds, kam nav cieņas ne pret Latviju, ne pret latviešiem, kam ir vēlēšanās te vienkārši kaut ko maisīt un jaukt. Nu tāds diemžēl ir dažu šeit sēdošo uzdevums - maisīt un jaukt Latvijā visu, ko var samaisīt. Tieši tāpēc, skatoties uz šo priekšlikumu, es gribu atgādināt, ka mēs esam uzsākuši un turpināsim šo darbu tieši šajā lauciņā divos virzienos. Atgādināsim vēl un vēl par Repatriācijas likumu, par tā stingrību un iesniegsim pilnīgi jaunu Pilsonības likumu, jo esošais Pilsonības likums vienkārši mums sen vairs nepatīk.
Un ir kaut kāds process valstī, kaut kādi tur nepilsoņi kļūst par pilsoņiem, tas viss lēnām un garlaicīgi notiek, bet valstī nav stingru prasību pret jauno pilsoni. Nav šo prasību. Tas, kas ir likumā, tā ir tāda tīra formalitāte, un, protams, tieši tāpēc rodas visvisādas iniciatīvas, kuras, neapšaubāmi, netiks atbalstītas, bet kuras vienkārši aizņem laiku, jauc cilvēku prātus, un tieši tāpēc nākas šīm iniciatīvām sniegt atbildi.
Tātad mūsu apvienība būs pret jebkuriem esošā Pilsonības likuma mīkstinājumiem, tas ir pats par sevi skaidrs, bet es tikai gribētu beigās pateikt, ka šī necieņa pret latviešu valodu jau parādās plašākā mērogā, un tas, ka pat Valsts prezidente nav lāgā izpratusi, ko nozīmē latviešu valodas zināšanu pārbaude šeit dzīvojošajiem, liek domāt par kaut ko vairāk. Tas kaut kur sasaucas ar visādiem astotajiem martiem un kaut ko tamlīdzīgu. Acīmredzot uzbrukums latviešu valodai ir plānveidīgs, un varbūt šinī sakarībā ir arī saistība ar dažu kreiso deputātu iniciatīvām un sava deguna bāšanu prokuratūras jautājumos. Paldies.
Sēdes vadītāja. Par runāt pieteicies deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Dažādas Saeimas frakcijas atšķirīgi izturas pret Pilsonības likuma atvēršanas ideju. TB/LNNK frakcija uzskata, ka šis likums jau divpadsmit gadus apdraud latviešu tautas pastāvēšanas pamatus un ka to nepieciešams grozīt. Jaunā laika frakcija, kas pēc saviem uzskatiem par etnopolitiku neatšķiras no tēvzemiešiem, pieturas pie absolūti pretēja viedokļa. Pilsonības likumu nekādā ziņa nedrīkstētu aizskart, kamēr pie varas atrodas mazākumvaldība, kas balstās uz it kā promaskaviskiem spēkiem.
Pats promaskaviskais spēks, kam pieder laikam arī Ministru prezidents, dotajā jautājumā pilnīgi atrodas Jaunā laika pusē. Tiesa, tas savu viedokli motivē savādāk. Tautas partijas frakcija saprot, ka pēdējo desmit gadu laikā latviešu procents Latvijas pilsoņu vidū praktiski nav mainījies. Šie pragmatiķi labi saprot, ka nepilsoņu naturalizācija knapi spēj aizpildīt demogrāfisko zudumu, kas, pateicoties valsts, mūsuprāt, etnokrātiskajai politikai, krievvalodīgajai kopienai ir divreiz lielāks nekā latviešiem, tādēļ šie politiķi ir pret grozījumiem Pilsonības likumā. PCTVL frakcijas viedoklis pilnīgi atšķiras no visiem augstāk minētajiem. Vienkārši mēs uzskatām, ka Pilsonības likums tiek piemērots ne tiem, kam vajag. Latvijas nepilsoņi pārsvarā ir godīgi nodokļu maksātāji, kuri ar savu vieglprātīgo balsošanu 90.gadu sākumā notikušajā aptaujā sekmēja etnokrātu nākšanu pie varas. Saprazdami, ka daudz ienesīgāk ir privatizēt valsts īpašumu pašiem savā draugu lokā, etnokrāti faktiski atņēma pusei nelatviešu pilsoniskās tiesības un deklarēja, ka nelatvieši apdraud latviešu tautas pastāvēšanu.
Tādēļ, likvidējot šo netaisnību ar vienkāršu violeto pasu apmaiņu pret zilām pasēm, mēs esam gatavi uz jebkuru saprātīgu naturalizācijas noteikumu pastiprināšanu īstiem ārvalstniekiem nākotnē. Stāvokli sarežģī tas apstāklis, ka masu bezpilsonības 15 gadu laikā ir izaugusi jauna nepilsoņu paaudze, kura nebūt nav atbildīga par savu vecāku un vecvecāku iespējamiem grēkiem. Viņiem, kā arī krievu pilsoņu pēctečiem tika izdomāta izglītības reforma. Visu līmeņu latviešu politiķi vienbalsīgi apgalvo: Lūk, tas ir domāts sabiedrības integrācijai, segregācijas pārvarēšanai skolu tīklā. Bet pilsonību šo integrēto skolu absolventiem nedod. Lūdzu, absolvējiet latviešu skolu, un tad. Stūrgalvīga nevēlēšanās piešķirt pilsonību minoritāšu skolu absolventiem neatstāj ne mazāko šaubu par to, ka jūs, atvainojiet, melojat. Melojat bieži un dikti, bet bez atjautības. Un arī par to, ka 60:40 - tas ir integrācijas ideāls variants, un arī par to, ka jūs nevēlaties likvidēt krievu skolu vispār. Jūs esat tik nobijušies no 2004.gada masu protesta akcijām, ka uz nenoteiktu laiku atlikāt savus plānus izskaust izglītību krievu valodā. Nedomāju gan, ka šis laiks kādreiz atnāks.
Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 61, atturas - 9. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova un Vladimira Buzajeva iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par vēlas runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! PCTVL frakcijas priekšlikums likumam Par nekustamā īpašuma nodokli ir tuvs tikko izskatītajam un noraidītajam TB/LNNK frakcijas priekšlikumam. Mēs arī piedāvājam trīskārt pazemināt nodokļa likmi - no 1,5 līdz 0,5 procentiem. Šie priekšlikumi ir saistīti ar to, ka nākamā krasā nekustamā īpašuma, it īpaši zemes, kadastrālās vērtības paaugstināšanās var kļūt par katastrofu desmitiem tūkstošu sīkīpašnieku. No savām zemītēm, nelielām vasarnīcām un dzīvojamiem namiem var tikt padzīti iedzīvotāji, kuru ģimenes tur dzīvoja daudzus desmitus gadu vai pat simts gadus. Citu valstu pieredze demonstrē, ka šāda veida eksperimenti ar cilvēkiem noved pie revolūcijām un asiņainiem slaktiņiem.
Toties tālāk divu frakciju priekšlikumi krasi atšķiras. TB/LNNK piedāvā izsvītrot no ar nodokli neapliekamo objektu saraksta mājokļus, kas tiek izmantoti pašu vajadzībām. Tiesa, tiek piedāvāts pietiekami augsts ar nodokli neapliekamais minimums - nekustamā īpašuma vērtība līdz 100 000 latu. Bet nav nekādas garantijas, ka likumprojekta virzības gaitā, līdz trešajam lasījumam, šis minimums nesamazināsies, teiksim, desmitkārt un maksāt papildu nodokli nāksies pat graustu īpašniekiem Maskavas forštatē.
Tāpēc mēs uzstāsimies ne tikai pret to, lai mājokļi tiktu izslēgti no ar nodokli neapliekamo objektu saraksta, bet aicinām Saeimu paplašināt šo sarakstu, iekļaujot tajā arī zemi zem mājokļiem.
TB/LNNK frakcija arī iestrādāja savā priekšlikumā apdrošināšanas mehānismu zemes īpašniekiem - nodokļa paaugstināšanu ne vairāk kā par 25 procentiem gadā. Tas ir labāk nekā nekas. Bet vēlētājiem, kuri zina, kas ir saliktie procenti, ir skaidrs, ka 9.Saeimas pilnvaru beigās nodokļa summa izaugs divarpus reizes. Šī kaķa astes ciršana pa daļām un šim procesam sekojošā nabaga dzīvnieka pakāršana nebūt nedara godu likumdevējiem un īpaši darba grupai eiroparlamentārieša Roberta Zīles vadībā.
Piedāvāju nodot komisijai PCTVL frakcijas sagatavoto likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis par. Pret neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 31, atturas - 34. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara Ābiķa, Kārļa Strēļa, Augusta Brigmaņa, Jakova Plinera, Valērija Agešina, Pētera Tabūna un Andreja Nagļa iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ingunas Rībenas, Lindas Mūrnieces, Solvitas Āboltiņas, Artura Krišjāņa Kariņa un Viestura Šiliņa iesniegto likumprojektu Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par runās deputāte Inguna Rībena.
I.Rībena (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Vienas no svarīgākajām cilvēka tiesībām ir tiesības uz mājokli un tiesības uz īpašumu. Atjaunojot mūsu valsts neatkarību, īpašuma tiesības vārdos un darbos mēs atzinām par svētām un neaizskaramām.
Ar tiesībām uz mājokli iet grūtāk. Vārdos tās esam deklarējuši kā neatņemamas, bet darbos valsts un pašvaldību līmenī tās esam atstājuši cilvēku pašu ziņā. Lai katrs kuļas, kā māk!
Pēdējā laikā gan ledus ir sakustējies. Īrniekiem denacionalizētajos namos ir pavērusies iespēja saņemt valsts garantētu atbalstu denacionalizētā dzīvokļa atbrīvošanas gadījumā, bet par saņemto, lai arī absolūti nepietiekamo kompensāciju uzsākt sava mājokļa jautājuma risināšanu.
Nesalīdzināmi grūtāk ir maznodrošinātajām personām, kurām dažādu personisko ierobežojumu dēļ nav iespēju pašām iesaistīties sava mājokļa iegādes veicināšanas programmās.
Tomēr ceru, ka arī šai cilvēku grupai visi kopīgi atradīsim kādu pieņemamu risinājumu.
Nesakārtotība un haoss valda arī daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas jomā. Šī problēma ir nonākusi arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas uzmanības lokā, un Saeimā ir iesniegts Daudzdzīvokļu dzīvojamo namu apsaimniekošanas likuma projekts.
Tomēr līdz šim nepamatoti aizmirsta ir viena mājokļu īpašnieku daļa - bijušie kooperatīvo dzīvokļu īpašnieki, kuri padomju varas gados par samaksu ieguva tiesības būvēt un lietot savus dzīvokļus. Šie dzīvokļu celtniecības kooperatīvi vairumā gadījumu Latvijas atjaunotās neatkarības pirmajos gados veiksmīgi (pēdiņās) nomainīja izkārtnes un kļuva par dzīvokļu īpašnieku kooperatīviem. Pārmaiņu laikā Kooperatīvo sabiedrību likuma pārejas noteikumu 9.punktā veiksmīgi tika iestrādāta dzīvokļu īpašnieku mūža verdzības shēma. Faktiski no padomju laikiem pārmantotā dzīvojamo māju apsaimniekotāja nomaiņa tika padarīta atkarīga tikai un vienīgi no paša apsaimniekotāja vēlmes nodot dzīvokļu īpašnieku izvēlētajam apsaimniekotājam mājas apsaimniekošanas lietas vai ne.
Ir pienācis laiks šo netaisnību labot. Lūdzu kolēģus atbalstīt manu izstrādāto priekšlikumu grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likuma pārejas noteikumu 9.punktā. Šie likuma grozījumi nodrošinātu iespēju dzīvokļu īpašniekiem arī bijušajās dzīvokļu celtniecības kooperatīvajās sabiedrībās brīvi izvēlēties sava mājokļa apsaimniekotāju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pret runās deputāts Staņislavs Šķesters... Nē... par procedūru jūs pēc tam vēlēsieties runāt? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!
S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es lūgtu nodot kā otrajai komisijai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka atbildīgā komisija ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 25, atturas - 9. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jevgenijas Stalidzānes, Pāvela Maksimova, Oskara Kastēna, Andreja Nagļa un Jāņa Šmita ierosināto likumprojektu Grozījumi Saeimas kārtības rullī nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par runās deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ar šiem grozījumiem Kārtības rullī mēs novērsīsim to netaisnību, ka tām sievietēm, kurām ir uzticējušies vēlētāji un kuras ir ievēlētas par deputātēm, mēs liedzam iespēju pildīt sievietes svētāko pienākumu - mātes pienākumu, nezaudējot mandātu. Jo deputāti ievēlē uz četriem gadiem. Šis bērna kopšanas atvaļinājums var turpināties vienu gadu, un pēc tam šai sievietei būtu jādod tiesības turpināt paralēli kā mātes pienākumu pildīšanu, tā arī deputāta pienākumu pildīšanu, jo ievēlēšanas termiņš vēl ir tad palicis trīs gadi. Tad tieši tāpēc, lai novērstu šo netaisnību, Kārtības rullī jāparedz iespēja Saeimas deputātiem izmantot maternitātes, adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumu attiecīgajā periodā, noliekot deputāta mandātu uz laiku.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5. un 6.pantu tas šobrīd ir iespējams tikai Ministru kabineta locekļiem.
Likumprojekts piedāvā šīs problēmas risinājumu, paredzot deputātiem tiesības izmantot maternitātes, adopcijas vai bērna kopšanas atvaļinājumu, un likumprojekts arī paredz, ka, izmantojot šos atvaļinājumus, deputāts var nolikt savu mandātu uz laiku un pēc tam atjaunot, kad rodas deputātam iespēja pildīt šos pienākumus paralēli ar bērna kopšanu.
Tāpēc ļoti lūdzu atbalstīt šos grozījumus Kārtības rullī, lai 9.Saeimā arī nerastos tādas situācijas, ka tiek abižotas sievietes (No zāles dep. Dz.Rasnačs: Vīrieši?), kas ir nolēmušas palīdzēt mūsu valstij ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanu.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis par, pret runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Valsts prezidentes vēstuli, ar kuru prezidente informē, ka nosūta 2006.gada 25.maijā Saeimā pieņemto likumu Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā otrreizējai caurlūkošanai. Šis Valsts prezidentes iesniegums tiek nodots Juridiskajai komisijai.
Ir jānosaka termiņš priekšlikumu iesniegšanai. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Robertam Jurķim priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanai. Lūdzu.
R.Jurķis (frakcija Jaunais laiks).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.jūnijs.
Sēdes vadītāja. 10.jūnijs. Ir citi priekšlikumi.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Es piedāvāju 7.oktobri.
Sēdes vadītāja. 7.oktobris. Vienlaikus jānosaka arī atkārtotās izskatīšanas laiks Saeimas sēdē, Jurķa kungs. Lūdzu vēlreiz ieslēgt mikrofonu.
R.Jurķis (frakcija Jaunais laiks).
Izskatīšana Saeimas 22.jūnija sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies. Un, Dobeļa kungs, lūdzu - kad izskatīt? Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Vispirms mums ir jābalso par radikālāko no priekšlikumiem, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 7.oktobris, izskatīšana - 21.oktobra sēdē. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 3, atturas - 60. Priekšlikums nav pieņemts.
Tā kā ir tikai vēl viens priekšlikums, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts - 10.jūnijs un izskatīšana - 22.jūnija sēdē. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mihaila Pietkeviča, Elitas Šņepstes, Jāņa Porieša, Jāņa Lagzdiņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 2006.gada 1.jūnija sēdes darba kārtību un pārcelt darba kārtības 39.punktu - likumprojekts Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli uz... 17.punktu un izskatīt kā pirmo sadaļā Likumprojektu izskatīšana. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu Kārļa Šadurska, Lindas Mūrnieces, Krišjāņa Kariņa, Gunta Bērziņa un Inas Druvietes iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā Prezidija ziņojumu par iesniegtiem likumprojektiem - likumprojektu Par bijušo Latvijas PSR Komunistiskās partijas biedru publiskošanas kārtību un likumprojektu Grozījumi Krimināllikumā.
Par šā jautājuma izskatīšanu, par iekļaušanu sēdes darba kārtībā vēlas runāt deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (frakcija Jaunais laiks).
Godājamie kolēģi! Šim likumprojektam ir pamatojums, ko es uzskatu par nenovēršamu nepieciešamību, jo šīs dienas darba kārtībā mums ir paredzēts arī publiskot kartotēku, ko Latvijā ir atstājusi padomju vara, aizejot no mūsu valsts un zaudējot varu šeit. Ir atstāta kartotēka bez dokumentiem, un jau daudzus gadus ir atkārtojies šis nodoms (īpaši - tuvojoties vēlēšanām) publiskot kartotēkas saturu.
Lieta ir tāda, ka šīs kartotēkas saturs lielākajai daļai cilvēku ir nepazīstams - kas tur ir, kā tur nav - un, to publiskojot, rodas īpašs, jauns stāvoklis. Rodas tāds stāvoklis, ka par totalitārā režīma darbiem Latvijā atbild vai varētu būt atbildīgi zināmi cilvēki, kam sakars ar šo Valsts drošības komiteju un kas tur varētu būt kaut kādā veidā kalpojuši. Iespējams tas ir. Bet, ja tā, tad mēs taču zinām to, ka Valsts drošības komiteja bija tikai viena no padomju režīma represīvajām iestādēm. Viena! Komunistiskā partija tajā laikā vadīja represīvo iestāžu aparātu - tā bija Komunistiskā partija!
Un, otrkārt, uz Sibīriju izsūtāmo ģimeņu sarakstu sastādīja ne jau Valsts drošības komiteja. Šo sarakstu, izsūtāmo sarakstu, sastādīja vietējie komunistu aktīvisti (tas mums visiem ir zināms), kā arī piedalījās slepeni sagatavotajās šo ģimeņu arestēšanas akcijās. Tie bija komunistu partijas biedri, aktīvi līdzdarbinieki. Nekādas deportācijas nebūtu iespējamas bez aktīvas vietējo komunistu līdzdalības.
Treškārt, Komunistiskās partijas aktīvais kolektīvs noteica ideoloģiskā darba uzdevumus, pieprasot no pedagogiem jaunatnes audzināšanu materiālisma garā, - propagandēt ateismu, apkarot reliģiju un neitralizēt baznīcas ietekmi sabiedrībā. Šo ideoloģiju pauda un uzturēja spēkā Komunistiskās partijas aktīvā daļa.
Mūsu likumprojekts neparedz, ka būtu jāpublicē visu Komunistiskās partijas biedru saraksts. Ir ļoti viegli atšķirt dalībniekus no aktīvajiem darītājiem un vadītājiem.
Tāpēc priekšlikums paredz, ka ir nepieciešams publiskot to cilvēku sarakstus, kuri ir strādājuši vēlētos amatos un saņēmuši par šo darbu algu. Līdz ar to ir novilkta robeža, kas neattiecas uz vienkāršajiem partijas biedriem, kādu bija tūkstošiem. Ja nu tagad Saeima nolemj, ka nepieciešams publiskot to cilvēku sarakstus, kuru vārdi (bez jebkādiem pierādījumiem par sadarbības veidu ar Valsts drošības komiteju) ir atrodami Latvijā atstātajos VDK dokumentos, tad ir kategoriska nepieciešamība līdztekus publiskot arī to personu pārskatu kopīgā sarakstā, kuru loma Latvijas tautas pakāpeniskā iznīcināšanas procesā ir daudzkārt ievērojamāka nekā zemākā līmeņa izpildvarai, uz aizdomu pamata...
Sēdes vadītāja. Kļaviņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.
P.Kļaviņš. ...uz aizdomu pamata pieskaitāmo personu loma. Kaut arī nav jēgas publiskot...
Sēdes vadītāja. Kļaviņa kungs, jūsu runas laiks beidzies.
Pret jautājuma iekļaušanu darba kārtībā runās deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Jaunais laiks - frakcija, kurā ir 24 deputāti un ap desmit bijušo ministru, nevar radīt nevienu jaunu ideju un nodarbojas ar atklātu plaģiātismu.
Es vairākkārt, dažus likumdošanas priekšlikumus aizstāvot šeit, no Saeimas tribīnes, pacēlu jautājumu par to, ka komunisti, kas strādāja partijā pirms 1991.gada 13.janvāra un pēc 13.janvāra, nav vienlīdzīgi. Ja pirmajiem bija viss atļauts, tad otrajiem praktiski viss ir aizliegts.
Bet es izmantoju šo argumentāciju nevis lai atceltu aizliegumu, bet tāpēc, ka frakcija Jaunais laiks kā policejiskas valsts pārstāvji dara kaut ko pilnīgi pretēju.
Otrs jautājums. Tiešais plaģiāts. Saeimas vēlēšanu likumam es piedāvāju priekšlikumu (pret kuru balsoja frakcijas Jaunais laiks pārstāvji), ka ir nepieciešams vēlētājiem atklāt informāciju par kandidātiem, kuri ieņēma vēlētus vai apmaksātus amatus PSKP.
Bet runa bija tikai par deputātu kandidātiem, ne par visiem cilvēkiem, kas mierīgi strādā un negrib nodarboties ar tādu netīru darbu kā politika.
Jaunā laika priekšlikums acīmredzot ir lielas daļas cilvēku tiesību pārkāpums, un to nevar atbalstīt.
Es ceru, ka mana runa palīdzēs saglabāt cieņu un godu tādiem cilvēkiem, kā Voss, Pelše, cienījamais Tabūna kungs, cienījamais Vilnis Edvīns Bresis, Augusts Brigmanis, kuri visu savu mūžu cīnījās pret okupāciju PSKP rindās.
Aicinu neatbalstīt darba kārtības maiņu!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par sadaļas Prezidija ziņojumi papildināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 14, atturas - 26. Priekšlikums ir noraidīts.
Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Gunta Bērziņa, Kārļa Šadurska, Lindas Mūrnieces, Silvas Bendrātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šā gada 1.jūnija sēdes darba kārtībā lēmuma projektu Par deputāta Ainara Latkovska ievēlēšanu par balsu skaitītāju un lūdz šo projektu iekļaut darba kārtībā pirms Saeimas sēdes darba kārtības 16.punkta izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.
Tātad nākamais mūsu darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts Par deputāta Ainara Latkovska ievēlēšanu par balsu skaitītāju. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 5. Lēmuma projekts pieņemts. Ainars Latkovskis par balsu skaitītāju ievēlēts.
Godātie kolēģi! Sajūsma ir laba lieta, tomēr troksnis zālē mums traucēs turpināt darbu.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Elita Šņepste.
E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Saistībā ar Saeimā apstiprināto līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku un Ziemeļu Investīciju bankas vēstuli Saeimai ir jāizvirza viens pārstāvis darbam Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir iesniegtas šādas kandidatūras:
1. Valdis Dombrovskis.
2. Anatolijs Pešehonovs.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 25.maija sēdē izskatīja minētās kandidatūras un konstatēja, ka abas iesniegtās kandidatūras atbilst minētā amata prasībām.
Lūdzu Saeimu balsot par vienu no izvirzītajiem kandidātiem.
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis vēlas runāt par procedūru. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Dombrovska kungu es zinu un zinu, kāds viņš izskatās un ko viņš dara. Bet tas otrs, tas Peše... Peše... es tādu ne zinu, ne redzu. Varbūt tomēr es varētu viņu redzēt šeit Saeimā, lai viņš nāk tribīnē un pastāsta, ko viņš tur taisās darīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, Dobeļa kungs, par interesanto iniciatīvu. Tomēr šādu kārtību neparedz Saeimas kārtības rullis. Tā kā šis jautājums ir darba kārtībā, jums ir visas iespējas aicināt uz frakciju amata kandidātus un izdarīt visas iepazīšanās procedūras.
Cileviča kungs, vai jūs vēlaties runāt par procedūru? Lūdzu, varat no vietas runāt! No tribīnes arī! Lūdzu!
B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības Saskaņas Centrs frakcija).
Par procedūru. Cienījamais Dobeļa kungs! (No zāles dep. J.Dobelis: Godātais!) Jūs esat ļoti pieredzējis deputāts, un jūs zināt, ka jums ir zināmi papīri, un dažreiz es jums ieteiktu iepazīties ar tiem papīriem, kuri jums tiek izdalīti. (No zāles dep. J.Dobelis: Tualetes papīrs!) Pešehonova kunga biogrāfija ir izklāstīta un izplatīta. Es ceru, ka jūs vēl protat lasīt, ne tikai uzstāties no tribīnes.
Un es domāju, ka tikko dzirdētā Dobeļa kunga runa bija tīšs mūsu Ētikas kodeksa pārkāpums. Nu kā jūs varat ņirgāties par cilvēka uzvārdu...! Es domāju, ka jūs ļoti daudz ko faktiski atļaujaties... (No zāles: Uz tiesu!) Un es... Un man vienkārši ir interesanti, cik ilgi pārējie kolēģi vispār cietīs jūsu uzvedību!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Par procedūru vēlas runāt deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!
(No zāles dep. J.Dobelis: Pa purnu!)
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Par procedūru un par Pešehonovu. Pešehonovs ir bijušais PCTVL frakcijas konsultants, un šobrīd viņš konsultē sociālistus. Un, teiksim, mēs kopā ar viņu iesniedzām likumprojektu Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, par obligātajiem valsts finansēšanas... Šis likumprojekts tika pieņemts, un ir arī izstrādāti un ir spēkā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.
Paldies, Dobeļa kungs, ka jūs palīdzējāt man reklamēt vienu no kandidātiem!
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tā kā šajā jautājumā ir radusies tāda situācija, ka uz vienu amata vietu pretendē divi kandidāti, šis jautājums mums ir jārisina, balsojot ar vēlēšanu zīmēm.
Līdz ar to lūdzu nākt tribīnē balsu skaitītāju pārstāvi Stalidzānes kundzi un informēt mūs par tālākās procedūras norisi.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie deputāti! Tātad es ceru, ka jūs neesat aizmirsuši, kāda ir kārtība tad, kad mums jāvēlē ar vēlēšanu zīmēm.
Tātad pirmais. Mūsu vēlēšanu zīmēs būs ierakstīti divi kandidāti. Mums ir jāizvēlas viens. Bet, lai balsu skaitīšanas komisija varētu uzskatīt vēlēšanu zīmes par derīgām, mums ir jāizsaka sava attieksme pret abiem kandidātiem. Tātad tajos lodziņos, kur par un pret, par katru kandidātu ir jānorāda sava attieksme. Ja jūs to neizdarīsiet, tādā gadījumā jūsu vēlēšanu zīme būs nederīga. Ja būs atstāti ar plus zīmi divi kandidāti, arī tad vēlēšanu zīme būs nederīga. Ja būs atzīmēti pret abi kandidāti, vēlēšanu zīme būs derīga. Es ļoti ceru, ka nederīgo vēlēšanu zīmju nebūs. Tātad parastā kārtība: deputāti nāk pa šīm durvīm, balsu skaitītāji pulcējas tajā zālē, un turpināsim tātad mūsu darbu.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tā kā balsošanas procedūra sakritīs arī ar pārtraukumu, kurš mums ir paredzēts, tad darbu zālē mēs atsāksim pulksten 13.30, bet lūdzu visus sekot Balsu skaitīšanas komisijas norādījumiem un izmantot starpbrīdi, lai pabeigtu arī šo balsošanas procedūru. Par rezultātiem mēs uzzināsim, atsākot darbu. Paldies.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas, atsākam darbu. Par balsošanas rezultātiem mūs informē deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Iepazīstināšu jūs ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.41. Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Saeimas pārstāvi apstiprināšanai Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā.
Sēdes protokols Nr.41. Tātad tas viss notiek šodien, 1.jūnijā, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīmes numurs ir 39.
Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegta 91 vēlēšanu zīme. Sabojātu un nomainītu nav. Dzēstas atlikušās 19 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemta 91 vēlēšanu zīme. Par derīgām atzītas 82 vēlēšanu zīmes, par nederīgām atzītas 19 vēlēšanu zīmes, un pret visiem kandidātiem balsots 18... 8 vēlēšanu zīmēs. Atvainojos, par nederīgām atzītas 9 vēlēšanu zīmes. Tātad par Valdi Dombrovski nobalsots 43 vēlēšanu zīmēs, par Anatoliju Pešehonovu nobalsots 31 vēlēšanu zīmē. Un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Saeimas pārstāvi Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā nav ievēlēts neviens no kandidātiem.
Ja mēs būtu bijuši uzmanīgāki un būtu šīs deviņas vēlēšanu zīmes derīgas, tās varēja izšķirt šobrīd šo situāciju. Tāpēc mums ir jāveic vēlreiz balsošana.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tātad lūdzu sekot Balsu skaitīšanas komisijas norādījumiem.
Stalidzānes kundze turpinās informēt par to, kādā veidā notiek balsošana.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mūsu vēlēšanu zīmēs ir divi kandidāti. Pret katru kandidatūru ir lodziņš par un pret. Mūsu uzdevums ir atzīmēt katru no šiem kandidātiem, vai mēs esam par viņu vai pret viņu, - katru savā stabiņā. Vēlēšanu zīmē nedrīkst būt atstāti divi kandidāti, tad vēlēšanu zīme ir nederīga. Vēlēšanu zīmē drīkst balsot pret abiem kandidātiem, tad vēlēšanu zīme ir derīga.
Bet nekādā gadījumā... visvairāk kļūdu bija tādu, ka par vienu un to pašu kandidātu atzīmēti abi krustiņi - par un pret. Tikai viens ar mīnus zīmi, viens ar krustiņu. Nē, ir par balsis un ir pret balsis, katra savā stabiņā. Un pret katru kandidatūru ielieciet savu atzīmi vai nu par stabiņā, vai pret stabiņā. Nu, es ceru, ka ir pilnīgi skaidrs, un, ja vēl kādam nav skaidrs, paprasiet man tad, kad es tur sēdēšu.
Tam, vai jūs tajā par vai pret stabiņā ieliekat krustiņu vai mīnusu, nav būtiskas nozīmes, jūs nedrīkstat sajaukt stabiņus.
Šlesera kungs, par kuru jābalso, tā ir katra slepenā lieta.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Godātie Saeimas deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas zālē. Balsu skaitītāji ir gatavi informēt par balsošanas rezultātiem.
Vārds Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie Saeimas deputāti! Tātad iepazīstinu ar Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokolu Nr.42 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Saeimas pārstāvi apstiprināšanai Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā, 2006.gada 1.jūnijā. Vēlēšanu zīmes numurs 40.
Kopumā izgatavotas 106 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 86 vēlēšanu zīmes. Sabojāta, nomainīta viena. Dzēstas atlikušās 20 vēlēšanu zīmes.
No vēlēšanu kastes izņemtas 85 vēlēšanu zīmes.
Par derīgām atzītas 79 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām - sešas vēlēšanu zīmes.
Pret abiem kandidātiem balsots deviņās vēlēšanu zīmēs.
Par Valdi Dombrovski nobalsojuši 40 deputāti.
Par Anatoliju Pešehonovu - 30.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Saeimas pārstāvi Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā nav ievēlēts neviens no kandidātiem.
Tātad mums jāturpina balsošana par vienu kandidātu - par to, kurš ir ieguvis lielāko balsu skaitu.
Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu sekot tālākajiem Balsu skaitīšanas komisijas norādījumiem.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Par balsu skaitīšanas rezultātiem mūs informēs deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.43, vēlēšanu zīmes numurs - 41. Par Saeimas pārstāvi apstiprināšanai Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā.
Kopā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 84 vēlēšanu zīmes. Sabojātu nav. Dzēstas atlikušās 26 vēlēšanu zīmes.
No vēlēšanu kastes izņemtas 84 vēlēšanu zīmes.
Par derīgām atzīta 81 vēlēšanu zīme. Par nederīgām atzītas trīs vēlēšanu zīmes.
Pret kandidātu balsots 42 vēlēšanu zīmēs.
Par Valdi Dombrovski balsots 39 vēlēšanu zīmēs.
Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu Saeimas pārstāvis Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā nav ievēlēts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šā likumprojekta galvenā tēma ir pievienotās vērtības nodokļa piemērošana iedzīvotāju maksājumiem par siltumenerģiju. Kā jūs zināt, šajā brīdī maksājumi par siltumenerģiju ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa, un tas ir spēkā līdz šā gada 30.jūnijam. Tāpēc, lemjot šo jautājumu, mums būtu jāvadās... jārēķinās ar šo termiņu un šie grozījumi būtu jāpieņem līdz 30.jūnijam.
Tā kā Latvija atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai turpmāk nedrīkst piemērot vai saglabāt nodokļa atbrīvojumu, bet mums ir tiesības siltumenerģijai piemērot mazāku PVN normu, tad likumprojekts ir sagatavots tieši par šo tēmu.
Tātad, kolēģi! Mīļie kolēģi! Minēto apsvērumu dēļ es lūdzu... komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Vai deputāts Kalniņš vēlas runāt par steidzamību? Nē. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Ē.Zunda. Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Imants Kalniņš.
Kalniņa kungs, vai jums pietiks ar septiņām minūtēm?
I.Kalniņš (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godājamie kolēģi! TB/LNNK balsos par šā likumprojekta nodošanu komisijai.
Tomēr es gribētu lūgt, ja tas ir iespējams, Konkurences padomes atzinumu, jo Ministru kabinets jau ir pieļāvis acīmredzamu nekonsekvenci šajā likumprojektā, neietverdams tajā arī atjaunojamos, nefosilos enerģijas avotus. Ja tas netiek pievienots šim sarakstam, tad izveidojas nopietna konkurences deformācija.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais vēlas debatēt deputāts Jānis Strazdiņš. Nē. Strazdiņa kungs nevēlas debatēt.
Deputāts Artis Kampars. Vai jums pietiks ar sešām minūtēm? Jā. Lūdzu!
A.Kampars (frakcija Jaunais laiks).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tātad par ko ir šis likumprojekts? Ļoti vienkārši. Par to, ka apkures pakalpojumiem Latvijā turpmāk vairs nebūs 0 procentu, bet gan būs 5 procentu pievienotās vērtības likme.
Tātad attiecībā uz apkures pakalpojumiem ceļas nodokļi. Arguments no valdības puses ir tāds, ka ar šiem 5 procentiem, lūk, aprēķinot kaut kādus nodokļus nost un pieskaitot klāt, tarifi nepalielināsies un iedzīvotāji necietīs.
Kolēģi! Ne vienreiz vien šajā valstī ir notikuši brīnumi, pretēji tam, ko apgalvo valdība.
Piemēram, atceramies gadījumu ar mācību grāmatām, kad bija tieši tādi paši apgalvojumi. Pretēji šiem apgalvojumiem grāmatu cenas tomēr cēlās.
Bet kas notiek šobrīd? Šobrīd steidzamības kārtībā milzīgā tempā atkal valdība cenšas šo, manuprāt, sabiedrībai ļoti būtisko likumprojektu grūst cauri, nemaz nepaskaidrojot, kāpēc tad cenas necelsies. Un lai sabiedrība būtu pārliecināta, ka šis nebūs kārtējais inflācijas vilnis ar strauju cenu celšanos tieši apkures pakalpojumu sektorā.
Tātad tas, ko valdībai mums vajadzētu dot, nevis steidzami grūst likumprojektu cauri Saeimai, ir pārliecība par to, ka šis pievienotās vērtības nodokļa palielinājums nekādi neietekmēs mūsu iedzīvotāju maciņus. Un ka ir pilnīgi skaidri aprēķini, ka tas ir ekonomiski pamatoti un nekādā citā veidā šo situāciju nedrīkst risināt.
Īpaši gribu griezties pie Tautas partijas kolēģiem, kuri, ja nemaldos, pirms gada, atveduši uz Saeimu savu Valkas mēru - Ventu Armandu Kraukli, ar patosu paziņoja, ka, lūk, apkurei nodokļi, īpaši pievienotās vērtības nodoklis, nav nepieciešami.
Kolēģi, vai tiešām kaut kas ir mainījies, vai tiešām šobrīd mums ir jādara kaut kas tāds, lai atkal iedzīvotāji būtu nobažījušies, ka apkures cena palielināsies?
Aicinu valdību nākt ar skaidriem, precīziem aprēķiniem un pārliecināt gan mūs, gan arī iedzīvotājus, ka apkures cena nepalielināsies.
Tāpēc Jaunais laiks šobrīd atturēsies - līdz brīdim, kad mums būs pilnīga skaidrība par to, ka cenas neaugs.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs. Vai vēlaties debatēt? Nē.
Paldies. Debates slēgtas.
Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?
Ē.Zunda. Godātie kolēģi no Jaunā laika! Šāds aprēķins no valdības puses ir sagatavots. Un, ja jūs zināt, iepriekš mēs nepiemērojām pievienotās vērtības nodokli. Tas nozīmē, ka nebija iespējams piemērot priekšnodokļu atvieglojumus, kas izriet no pievienotās vērtības nodokļa likmēm. Piemērojot šo samazināto likmi, mums ir tiesības tagad piemērot priekšnodokļa aprēķinus apkurei. Līdz ar to apkures cena samazinās.
Protams, apkure var sadārdzināties citu iemeslu dēļ, tāpēc, ka pieaug energoresursu cenas. Bet par šiem aprēķiniem es varu teikt to, ka šādi aprēķini ir, un tie, ko valdība ir sagatavojusi, arī tiks komisijai izdalīti.
Attiecībā uz Kalniņa kunga jeb frakcijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšlikumu vai bažām par to, ka nevienāda attieksme veidojas arī pret privātām personām, varu pateikt to, ka samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme netiek piemērota arī elektroenerģijai un gāzei, kas ir galvenais kurināmais privātajās saimniecībās.
Ņemot vērā visus šos iebildumus un bažas, kolēģi, es tomēr lūdzu likumprojektu atbalstīt, jo tas būs atvieglojums sabiedrībai un sevišķi sociāli mazturīgiem iedzīvotājiem.
Un šī kaprīze, šī vēlme samazināt likmi neizriet no mūsu pašu valsts, no mūsu pašu politiķu gribas, bet tā ir Eiropas Savienības kopēja prasība visām dalībvalstīm.
Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un projekta izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
Ē.Zunda. Vispirms paldies, kolēģi, par atbalstu pirmajā lasījumā.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 5.jūnijs. Izskatīšana Saeimā otrajā lasījumā - 8.jūnijā.
Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 5.jūnijs, izskatīšana - 8.jūnija sēdē. Paldies.
Ē.Zunda. Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Darba kārtības izskatīšanu turpināsim nākamajā trešdienā.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties!
Pirms tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārdu paziņojumam lūdz vairāki deputāti.
Deputāts Kārlis Strēlis.
K.Strēlis (frakcija Jaunais laiks).
Godātie kolēģi! Kā katru gadu, ir pienācis uzaicinājums no Iekšlietu ministrijas sacensties ar viņiem šā gada 9.jūnijā Kandavā basketbola mačā. Un, tā kā ir grūtības ar komandas organizēšanu, lūdzu pārdomāt, vai mēs tomēr nevarētu atbalstīt komandu, ne tikai spēlējot laukumā, bet arī parādot savas sejas, lai policija pēc iespējas labāk atpazītu ne tikai savus ministrus, bet arī deputātus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās tūlīt!
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei... Paldies... Paziņojuma nebūs.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Indulis Emsis, Roberts Jurķis, Andis Kāposts, Inese Šlesere un Ingrīda Ūdre.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Sēde ir slēgta.
SATURA RĀDĪTĀJS
8.Saeimas pavasara sesijas 6.sēde
2006.gada 1.jūnijā