Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt! Sākam Saeimas 25.maija sēdi.

Pirms izskatām sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis lūgumus izdarīt izmaiņas izsludinātajā Saeimas šā gada 25.maija sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija ir iesniegusi lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Andreja Mihaļčenko apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Darba kārtība ir mainīta.

Juridiskā komisija ir iesniegusi lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Valijas Grebežnieces iecelšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Juridiskā komisija ir iesniegusi lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Ivara Ķiploka iecelšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Evikas Klēpes iecelšanu par Liepājas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Dinas Rīnas iecelšanu par Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Vitas Saulītes iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegtu likumprojektu ar lūgumu iekļaut šo likumprojektu šodienas sēdes darba kārtībā, lai Saeima tātad lemtu par tā nodošanu komisijām, un tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Mūrnieces, Bērziņa, Latkovska un Šadurska iesniegtu lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums”” un to izskatīt sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem... Es atvainojos! “Par” runās deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mēs šodien jums ierosinām izskatīt divus, manuprāt, diezgan būtiskus jautājumus, par ko Saeima un sabiedrība daudz ir runājusi.

Tā būtu varbūt nevis panaceja un iespēja pilnīgi atrisināt visas Latvijas politiskās sistēmas problēmas, bet gan, manuprāt, tie būtu divi ļoti svarīgi soļi, lai šī sistēma lēnā garā sakārtotos un būtu pilnvērtīga.

Turklāt šādu grozījumu nepieciešamību ir jau pirms diviem mēnešiem apstiprinājusi mums visiem zināmā Jūrmalas lieta, šis vēlēšanu skandāls, kurā tika mēģināts manipulēt ar tautas ievēlēto pārstāvju mandātiem.

Tātad – ko “Jaunais laiks” piedāvā? “Jaunais laiks” ierosina vienkārši noteikt, ka, lai pašvaldībās būtu stabila pārvalde, ir nepieciešams ieviest 5% barjeru tajās pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju. Kā atceramies, Saeima jau šādu ideju izskatīja, un tā tika gandrīz pat pieņemta, tikai pašā pēdējā brīdī kāds to mums nezināmu iemeslu dēļ noraidīja.

Otra lieta ir pavisam vienkārša. To ir jau atbalstījuši (manuprāt, vismaz publiski) koalīcijā pārstāvētie politiskie spēki, vismaz Tautas partija pilnīgi noteikti. Un, proti, tas ir ierosinājums, ka arī pašvaldību amatpersonu ievēlēšanai ir jānotiek atklāti.

Tādā veidā mēs mazinātu to iespēju un tās bažas, ka šāda ievēlēšana varētu notikt, kaut kādā veidā ietekmējot tautas ievēlētu deputātu balsis.

Godātie kolēģi! Aicinu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā šo likumprojektu un aicinu Saeimu par to diskutēt un to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumā par šādu darba kārtības izmaiņu viens deputāts ir runājis “par”.

Lūdzu deputātus balsot par šo darba kārtības maiņu – iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi likumā “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums”” nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 11, atturas - 2. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Kampara, Mūrnieces, Bērziņa, Latkovska un Šadurska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” un lūdz to iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? (No zāles: “Ir!”)

Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsosim par darba kārtības maiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 12, neviens neatturas. Darba kārtība ir mainīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dizainparaugu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Dzintara Rasnača, Pētera Tabūna, Annas Seiles un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu “Repatriācijas un izceļošanas likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “par”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvā Saeimai vispirms paust godīgu attieksmi pret Latvijā notikušo.

Mēs joprojām dzirdam jautājumu: “Bija okupācija? Nebija okupācija?” Šis jautājums skan arī tepat Latvijā, nemaz no tās neizbraucot. Līdz ar to šeit ļoti gudri prāti ar ļoti gudriem ģīmjiem izstrādāja deklarāciju par okupāciju, un Saeima pēc karstām debatēm pieņēma šo deklarāciju. Tātad atzīstam, ka bija okupācija.

Nu tad nākamais jautājums ir šāds: “Ja jau bija okupācija, tātad bija arī okupanti?” Un tad ir jautājums: “Kur viņi visi ir palikuši?” (No zāles: “Šeit mēs esam!”) Izrādās, ka liela daļa tepat vien, Latvijā, uzturas - ar visiem saviem pēcnācējiem. Tātad okupācija bija, okupanti ir un sēž, un guļ tepat, Latvijā.

Tad ir nākamais jautājums: “Kā šie Latvijā esošie okupanti izturas pret Latvijas valsti, pret Latvijas tautu un pret notiekošo Latvijā?” Izrādās, ka lielākā daļa no viņiem nebūt nav pieklājīgi, nebūt nav laipni. Taisni otrādi - ir pārāk bezkaunīgi šeit, tepat, un uzstāda nekaunīgas prasības, bet mēs mierīgi uz to skatāmies. Redziet, vajagot vēl vienu valsts valodu, vajagot visiem civilokupantiem dot tādas pašas tiesības kā Latvijas Republikas pilsoņiem, nevajagot mācīties latviešu valodu, nevajagot to lietot. Pie reizes šad un tad var paņirgāties par Latviju, tās vēsturi, simboliku, sākot jau ar to, ka 8.Saeimas deputāts var izmantot minēto simboliku sava laikam ne sevišķi tīrā ģīmja slaucīšanai.

Par ko liecina minētais? Liecina par to, ka daudziem šeit ir grūti un ka viņi laikam grib, lai arī citiem ir grūti. Un tas atkal patīk - ļoti patīk! - tiem, kas ir ārpus Latvijas un kam arī ir grūti. Un tā ir šovinisma sērgas saēstā Krievija.

Un, kad mēs visu tā mierīgi novērtējām, kas tika minēts, mēs nolēmām nedaudz atvieglot šīs vispārējās ciešanas un tāpēc piedāvājam savā projektā dažus risinājumus, no kuriem galvenais ir šāds: dodam iespējas brīvprātīgi sakravāt savas mantiņas, savākt savu iestrādāto un sapelnīto šeit, Latvijā, un atgriezties savās tēvutēvu sētās, kopt savas tēvutēvu druvas, brīvajos brīžos sanākt kopā un atcerēties sentēvu iedibinātos svētkus, un varbūt ar labu vārdu pieminēt tos, kuri viņiem ir devuši iespēju īstenot savus bērnudienu sapņus - atgriezties pie sentēviem un viņu mantojuma.

Tieši tāpēc mēs arī piedāvājam ne tikai skaidru repatrianta statusa noteikšanu, attiecinot to ne tikai uz latviešiem un līviem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, bet arī uz tiem, kuri vēlas atgriezties savā etniskajā dzimtenē.

Lai risinājums būtu pa īstam nopietns, valdībai ir jāizstrādā īpaša repatriācijas un izceļošanas programma, paredzot nepieciešamos līdzekļus un arī finansējuma avotus. Arī dažādus ziedotājus. Tādi ir bijuši. Ir bijušas runas par ārvalstu ziedojumiem šādām programmām. Tad kāpēc mēs nevaram mierīgi šo jautājumu risināt?

Kamēr mēs izvairīsimies no šādiem jautājumiem, Latvija būs pilna ar visādiem satricinājumiem neatkarīgi no tā, lai arī par ko mēs runātu. Šie okupanti ņirgājas par leģionāriem, ņirgājas par 16.martu, ņirgājas par visu, par ko vien ir iespēja, tāpēc ka lielākā daļa gļēvi domājošo politiķu viņiem ļauj to darīt.

Un tāpēc mēs mierīgā veidā piedāvājam šādu jautājuma risinājumu, un, ja jūs no tā izvairīsieties, piedošanu, tad neko citu kā vārdu “gļēvuļi” es nevarēšu lietot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs runās “pret”.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji no visām frakcijām! Un it īpaši no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK!

Mēs esam gatavi atbalstīt visas saprātīgās iniciatīvas, lai arī kurš tās būtu izvirzījis, un ar abām rokām balsosim par nākamo pēc kārtas jūsu frakcijas likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Vēl vairāk! Es neslinkoju un saskaitīju, ka šajā gadā TB/LNNK frakcija jau ir paspējusi iesniegt vienpadsmit ekonomiska rakstura likumprojektus, un visos šajos gadījumos PCTVL frakcija ir balsojusi “par”.

18.maijā mūsu balsojums bija izšķirošais, lai TB/LNNK frakcijas iesniegtais likumprojekts par krasu ienākuma nodokļa pazemināšanu zemnieku vai zvejnieku saimniecībām netiktu noraidīts, bet būtu nodots komisijām.

Tomēr par šo apspriežamo likumprojektu mēs balsot nevaram un arī citām frakcijām neiesakām to darīt. Likumprojekts paredz atzīt pusi no valsts krievvalodīgās kopienas par okupantiem un visiem spēkiem mēģina sekmēt to, lai šie godīgie un strādīgie nodokļu maksātāji atstātu mūsu valsti, bet viņu vietu, jo neviena vieta nekad tukša nepaliek, ieņemtu musulmaņi, vahābīti un citi Bin Ladena atbalstītāji, kuri “lieliski” (pēdiņās) pārvalda latviešu valodu un izprot vietējās paražas.

Patiesi, ja Dievs vēlas kādu sodīt, viņš atņem tam saprātu. Kādēļ Dieva pirksts norādīja tieši uz TB/LNNK - to es pateikt nespēju. It īpaši tad, ja ņem vērā faktu, ka šīs frakcijas piedāvātās ekonomiskās iniciatīvas, tādas kā, piemēram, ienākuma nodokļa pazemināšana, atvieglojumi pensionāriem un skolotājiem, ir visai saprātīgas. Vēstures prakse rāda, ka sekmīgi savienot nacionālismu ar sociālismu pagaidām ir izdevies tikai Ādolfam Hitleram.

Dāmas un kungi! Pat apspriežamajā likumprojektā, kas, ja tas gadījumā tiks pieņemts, ir spējīgs atstāt Latviju ar pliku pakaļu nenovāktā kartupeļu laukā, ir iekļautas arī saprātīgas idejas...

Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs, lūdzu, izvēlieties atbilstoši Saeimas ētikai jūsu izteicienus! Man liekas, ka jums ir jāatvainojas visiem deputātiem par jūsu izteicieniem.

(No zāles dep. L.Ozoliņš: “Vienīgais, ko varēja saprast! Pārējo nevar saprast!”)

V.Buzajevs. ...tāpēc PCTVL frakcija daļēji atbalsta likumprojekta 12.pantu “Repatrianta un izceļotāja tiesības uz materiālo palīdzību”.

Šādu priekšlikumu par brīvprātīgas repatriācijas finansēšanas procesa atjaunošanu PCTVL frakcija aizvakar iesniedza otrajam lasījumam kā grozījumus spēkā esošajā Repatriācijas likumā. Mūsu, bet nevis jūsu priekšlikumos ir teikts, ka, ja izceļotājs, kurš lietojis dzīvojamo telpu denacionalizētā īpašumā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ir atstājis šo dzīvojamo telpu, tad pabalsts jaunas dzīvojamās platības iegādei atbilst atstātās dzīvojamās telpas tirgus vērtībai.

Kolēģi! Piedāvāju jums sacensties reālo, nevis sadomāto problēmu risināšanā.

Es vēlreiz esmu gatavs atkārtot, ka PCTVL frakcija atbalstīja visas vienpadsmit jūsu šāgada ekonomiskās iniciatīvas, taču jūs neesat atbalstījuši nevienu no PCTVL analoģiskajiem projektiem, kuri pilnībā atbilst arī jūsu priekšvēlēšanu programmai. Atkārtoju: nevienu! Jūsu partija ir izveidota pēc principa: izduršu sev aci, lai tad tai sievasmātei znots būtu vienacis, šķībs... Un tādas jūsu partijas īpatnības ir pilnīgi atspoguļotas arī apspriežamajā likumprojektā.

Aicinu balsot “pret” TB/LNNK frakcijas likumprojektu, kas var radīt saspīlējumu mūsu sabiedrībā un novest pie pilsoniska nemiera.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 21, atturas - 53. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara Rasnača, Māra Grīnblata, Pētera Tabūna, Annas Seiles, Jura Dobeļa, Jāņa Straumes un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Labrīt!

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK jau otro reizi iesniedz grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Šo grozījumu būtība ir tā, ka mēs ierosinām palielināt atraitņu pensijas, respektīvi, palielināt par 50 procentiem no aizsaulē aizgājušā otra laulātā pensijas lieluma.

Šī ierosme nāca sākotnēji no apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas - par to, protams, jāsaka viņiem paldies -, bet tas projekts sākotnēji bija ļoti nekvalitatīvs; arī mūsu iesniegtais pirmais projekts vēl īsti nebija nepieciešamajā kvalitātē. Taču šoreiz šīs normas, es domāju, ir tādas, kuras mēs varētu nodot komisijai jau šodien. Jo - kas mums šobrīd ir galvenais, nepieciešamais? Mums ir nepieciešama diskusija par šo jautājumu.

Mēs šobrīd nebalsosim “par” vai “pret” likumprojektu, mēs šobrīd balsosim “par” vai “pret” diskusiju, un diskusija var būt tikai komisijā.

Mūsu apvienība neatzīst to, ka diskusijas ierosināšana notiek, iesniedzot deputātu jautājumus vai deputātu pieprasījumus par jebkuru lietu. Tā nav tā labākā metode. Tā nav tā konstruktīvākā metode! Pati konstruktīvākā metode ir šī: mēs sagatavojam likumprojektu un ierosinām diskusiju komisijā.

Mēs ierosinām pieaicināt, protams, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjus un Labklājības ministrijas ekspertus un izvērtēt šo priekšlikumu, salīdzinot to ar mūsu kaimiņvalstu, kaut vai ar Lietuvas likumiem, kur šāda līdzīga norma darbojas, un tad mēs varam nonākt pie viena kopīga secinājuma.

Tā ka paldies jau iepriekš par atbalstu, un aicinu balsot “par” diskusiju.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 36. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Civilās aizsardzības likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Doma baznīcas un klostera ansambļa likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Vladimira Buzajeva, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova, Nikolaja Kabanova un Jura Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Pēteris Tabūns ir pieteicies runāt “pret”.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Labdien, kolēģi!

Kreiso partiju deputāti ir raduši rīkoties pēc principa: izmet pa durvīm - lien pa logu; izmet pa logu - lien pa visām citām iespējamām spraugām.

Nu, lūk! Arī ar šo likumprojektu ir līdzīgi. Cik reižu gan nav to iesnieguši Saeimā!

Un paskatieties, ko viņi prasa! Kas ir šobrīd likumā, un ko gribētu viņi?

Likums “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” paredz, ka par nacistiskā režīma politiski represētajām personām atzīstami tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņi un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojušie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji. Pārējie Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, ar dažiem izņēmumiem (es tuvāk nestāstīšu, jo jūs to visu ļoti labi zināt), nav atzīstami par nacistiskā režīma politiski represētajām personām. Nav atzīstami!

Bet, redziet, likumprojekts, ko iesniedz “sarkanie”, paredz paplašināt to personu loku, kuras būtu atzīstamas par nacistiskā režīma politiski represētajām personām. Viņi prasa, lai Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji būtu tiesīgi pretendēt uz nacistiskā režīma politiski represētās personas statusu, un tas ir pilnīgi nepieņemami. (No zāles dep. J.Pliners: “Kāpēc?”) Jo, redziet, ko viņi grib uzreiz? Dažādus, tā sakot, sociālos labumus. Jo likums (ja šis likumprojekts pārvērstos par likumu) piešķirtu sociālās garantijas visām nacistiskā režīma politiski represētajām personām, kuras dzīvo Latvijas teritorijā, neatkarīgi no viņu pilsonības un represiju vietas. Tātad neatkarīgi no tā, kur viņi bija represēti un no kā represēti, viņi saņemtu šīs sociālās garantijas.

Kāpēc lai Latvija uzņemtos dot šīs sociālās garantijas cilvēkiem, kuri faktiski šeit ieradās pēc kara beigām kā okupanti - tiešie okupanti, civilokupanti, kolonizatori un tā tālāk? Kāpēc? Kāpēc lai Latvija uzņemtos šo slogu? Mēs jau tā esam tik ārkārtīgi humāni bijuši, ka maksājam pensijas pat tiem, kuri Latvijā nav strādājuši nevienu dienu. Maksājam pat tiem pensijas, tādā veidā naudu, kuras ir tik ļoti maz, atraudami mūsu pašu pilsoņiem - cilvēkiem, kuri Latvijā strādājuši, vairojuši tās materiālo labklājību un tā tālāk!

Nu, lūk! To prasa šie cilvēki. Tātad saņemtu sociālās garantijas arī tie naidīgi noskaņotie pret Latviju, pret valsti un pret latviešiem (un Latvijā tādu ir ārkārtīgi daudz, kā mēs zinām, un par to mēs esam runājuši te desmitām un desmitām reižu).

Pēc būtības šiem cilvēkiem bija jāaizbrauc. Ja viņi grib kaut kādas sociālās garantijas saņemt, lai tad viņi tās saņem Krievijā vai Baltkrievijā, vai Ukrainā, no kurienes viņi sabrauca šeit! Lai brauc un saņem šīs sociālās garantijas tur, nevis...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

P.Tabūns. ... nevis Latvijā!

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es lūdzu noraidīt gan šo, gan līdzīgus priekšlikumus!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt “par”.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Es neatbildēšu bijušajam sarkanajam un šodien jau laikam, manuprāt, sarkanbrūnajam Tabūna kungam.

Es gribu runāt ar Saeimas vairākumu. Es ceru, ka ar normāliem cilvēkiem.

Kāpēc PCTVL frakcija kārtējo reizi iesniedza izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””? Tāpēc, ka nepielūdzami rit laiks un cilvēku, kuri cietuši no smagām represijām pagājušā gadsimta vidū, kļūst aizvien mazāk un mazāk. Viņi var arī nesagaidīt taisnīgumu no jūsu puses. To taisnīgumu, kura tā trūkst likumā, ko PCTVL frakcija cenšas pilnveidot.

Mūsu ierosinātajos likuma grozījumos runa ir par personām, kuras cietušas no nacistiskā režīma. Attieksme pret tām no valsts puses nez kāpēc ir daudz stingrāka nekā pret personām, kuras savulaik bija izsūtījuši komunisti.

Pirmā PCTVL frakcijas priekšlikumu daļa attiecas uz Latvijas pilsoņiem, kuri nacistiskās okupācijas laikā tika nosūtīti spaidu darbos. Tiek ierosināts atcelt pašreiz Latvijas likumdošanā pastāvošos ierobežojumus attiecībā uz izsūtīšanas laiku - 1942./43.gadu - un vietu (tātad attiecībā uz Vāciju).

Virkne iedzīvotāju, kuri šajā sakarā bija vērsušies pie likumdevējiem, paskaidroja, ka viņi ir tikuši nosūtīti piespiedu darbos nevis tieši uz Vāciju, bet gan uz Vācijas okupētajām teritorijām. Citi savukārt ir tikuši nosūtīti piespiedu darbos 1941.gadā vai 1944.gadā. Nebūdami atzīti par politiski represētajiem, šie cilvēki vēlas zināt, ar ko viņu uzturēšanās apstākļi atšķīrās no to cilvēku uzturēšanās apstākļiem, kuri tika izsūtīti “pareizajā” (pēdiņās) laikā un uz “pareizo” (pēdiņās) vietu.

Otrā priekšlikumu daļa attiecas uz Latvijas nepilsoņiem, kuri, atšķirībā no pilsoņiem, netiek atzīti par politiski represētajiem pat tad, ja ir tikuši pakļauti absolūti identiskām represijām. Piemēram, kopā ar Latvijas pilsoņiem atradušies vienā un tajā pašā koncentrācijas nometnē un gulējuši uz vienām un tām pašām nārām.

Līdz 1995.gadam Latvijas Republika atzina šos nepilsoņus par politiski represētajiem, izsniedza viņiem atbilstoša parauga apliecības un piešķīra šim statusam atbilstošus atvieglojumus. Pēc likuma pieņemšanas tā pašreizējā redakcijā apliecības un atvieglojumi viņiem tika atņemti. Tādā veidā represēja šos cilvēkus otro reizi.

Daļa no šiem nepilsoņiem tika vardarbīgi ievesti Latvijā, ar latviešu soda bataljonu līdzdalību. Pie tam represiju vaininieki, kuri izgāja cauri padomju filtrācijas nometnēm, tiek atzīti šodien par politiski represētajiem.

Godātie deputāti! Jūs apgalvojat, ka mūsu valsts ir demokrātiska. Tāpēc mums nav jāsolidarizējas nedz ar nacistiem, nedz ar komunistiem. Nav jāšķiro cilvēki nedz pēc piederības kādai sabiedrības šķirai, nedz pēc galvaskausa formas, nedz pēc viņu senču izcelsmes, nedz arī pēc viņu izsūtīšanas spaidu darbos vietas un datuma.

Es uzskatu: kas nav vienās rindās nedz ar Hitleru, nedz ar Staļinu, tiem jābalso “par”.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 53, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Vladimira Buzajeva, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova, Nikolaja Kabanova un Jura Sokolovska iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvenciju par pilsonību” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt “par”.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! PCTVL frakcijas piedāvātais likumprojekts “Par Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvenciju par pilsonību” paredz bez ierunām ratificēt šo mūsdienīgo dokumentu, kas kalpo par instrumentu, ar kura palīdzību tiek regulēti pilsonības jautājumi Eiropā.

Tieši pirms pieciem gadiem, vēl 2001.gada 23.maijā, Ministru kabinets akceptēja konvencijas parakstīšanu un uzdeva Tieslietu ministrijai sagatavot atbilstošu likumprojektu par konvencijas ratifikāciju. Likumprojekts vienbalsīgi tika nodots Saeimas komisijām vēl 2002.gada 24.janvārī, taču tā arī iestrēga tur līdz pat šim brīdim. Un piecus gadus pēc pārtraukuma mēs apgalvojam, ka mums nav pilsonības problēmu, mums it kā viss ir okay, bet konvenciju neratificējam.

PCTVL frakcija uzskata, ka konvencijas ratifikācija varētu atrisināt sekojošas sasāpējušas problēmas.

Pirmkārt, nepieļautu iespējamo diskrimināciju attiecībā uz Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri pilsonību ir ieguvuši naturalizācijas ceļā, salīdzinājumā ar tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri ir pilsoņi no dzimšanas. To paredz konvencijas 5.pants. Neskatoties uz to, no Saeimas labējā flanga daudzkārt var dzirdēt balsis, kuras apgalvo, ka jaunpilsoņi nav lojāli un ka tādēļ ir jāpāriet uz speciālu procedūru, lai varētu atņemt tiem pilsonību un tos izsūtīt nopakaļ Aleksandram Kazakovam, kā tas bieži vien tika praktizēts bijušajā Padomju Savienībā: atņēma pilsonību, iesēdināja lidmašīnā, un par vienu rūpi VDK darbiniekiem bija kļuvis mazāk. Tomēr izrādās, ka Eiropas standarti šādu procedūru neparedz.

Otrkārt, automātiski piešķirtu pilsonību Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem. Tas ļautu atrisināt masveida bezpilsonības problēmu vienas paaudzes dzīves laikā. To paredz konvencijas 6.pants. Pagaidām Latvijā nepilsoņu bērni naturalizējas daudz lēnākā tempā nekā dzimst.

Treškārt, būtu iespēja pārsūdzēt tiesā atteikumu piešķirt pilsonību - pat tad, ja atteikums ir saņemts no Ministru kabineta. Šajā sakarā jāmin konvencijas 12.pants.

Te ir runa ne tikai par Juriju Petropavlovski... Tomēr jāņem vērā, ka šis sliktais piemērs, kuru vienbalsīgi atbalstīja ar rasismu sirgstošā Kalvīša valdība, var kļūt lipīgs.

Un, visbeidzot, - visu nepilsoņu tiesību ierobežojumu atcelšana (izņemot tos amatus, kas ir saistīti ar valsts varas īstenošanu). To paredz konvencijas 20.pants. Ja mēs izpildīsim šo prasību, kas pilnībā atbilst starptautiskajam standartam, tad tiks atceltas apmēram piecdesmit no pilsoņu un nepilsoņu tiesību septiņdesmit atšķirībām. Un tikai tad Latvija kļūs līdzīga nevis Āfrikas Vienības organizācijas kandidātvalstij, bet gan pilntiesīgai Eiropas Savienības dalībvalstij.

Kaut gan ļaudīm, kuriem sākotnēji piemīt nosliece uz kanibālismu, nevar aizliegt dzīvot saskaņā ar saviem iecienītajiem ieradumiem. Cik tālu atsevišķi Saeimas deputāti ir spējuši pavirzīties pa progresa ceļu saskaņā ar Darvina evolūcijas teoriju, pārtapdami no mērkaķa par cilvēku, to rādīs balsojuma par PCTVL frakcijas iesniegto likumprojektu rezultāti. Aicinu jūs, kolēģi, balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Ļoti žēl, ka jūs neesat ievērojis, ka Latvija jau divus gadus ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 60, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Doma baznīcas un klostera ansambļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Arta Kampara, Lindas Mūrnieces, Gunta Bērziņa, Ainara Latkovska un Kārļa Šadurska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Arta Kampara, Lindas Mūrnieces, Gunta Bērziņa, Ainara Latkovska un Kārļa Šadurska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 11, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Māra Gulbja iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 25.maijā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mārim Gulbim. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Bezalgas atvaļinājums deputātam ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Dzintara Rasnača lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 25.maijā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Rasnačam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Deputātam bezalgas atvaļinājums ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Vjačeslava Stepaņenko lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 25.maijā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, neviens neatturas. Bezalgas atvaļinājums deputātam ir piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu Nr.5678-B. Likumprojekts ir sagatavots otrajam, galīgajam, lasījumam.

Tātad 1. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, un šajā priekšlikumā ir iekļauts arī Jura Sokolovska 3.priekšlikums. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 2. - Jura Sokolovska priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies par atbalstu, ka vismaz daļēji tika atbalstīts mans priekšlikums, ka tiem bezdarbniekiem, kuriem ir problēmas ar valsts valodu, tomēr būs iespējams bez maksas apmeklēt valsts valodas kursus.

Bet patlaban es gribu runāt par savu 2.priekšlikumu. Tagad valstī ir izveidojusies tāda situācija, ka ir jūtams cilvēkresursu trūkums. Daļa no mūsu, Latvijas, iedzīvotājiem ir aizbraukusi strādāt uz Īriju. Tagad ļoti pieaug IKP un dažādās nozarēs ir ļoti strauja attīstība, to skaitā celtniecībā un citās nozarēs. Tagad jūs varat redzēt, ka dažos veikalos, dažos uzņēmumos ir vajadzīgi darbinieki.

Ko mēs varam pateikt? Tātad situācija ir tāda, ka tagad bezdarba problēma ir strukturālas dabas problēma, jo cilvēki tātad meklē nevis melno darbu, bet tādu darbu, kura veikšanai ir vajadzīgas zināšanas, kāda pieredze vai kādas speciālas iemaņas. Un, protams, tiem cilvēkiem, kuriem tagad nav darba, mēs varam viņiem palīdzēt. Protams, daudziem no viņiem ir arī problēmas ar valsts valodu, kāpēc viņi varbūt nevar apmeklēt šos nodarbinātības pasākumus, nevar pārkvalificēties, ja kursi notiek valsts valodā. Un tāpēc mēs piedāvājam tomēr dot viņiem šādu iespēju, organizējot pārkvalificēšanās kursus tiem cilvēkiem, kuriem ir zināmas grūtības tātad ar valsts valodu.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Mēs jau diskutējām par to, ka tagad, ja esošā situācija attīstīsies tālāk, mēs būsim spiesti aicināt darbiniekus no ārzemēm. Protams, šī bija ļoti karsta diskusija, un pirmais, ko mēs varam izdarīt, ir tas, ka mēs varam paskatīties, kur mēs varētu sameklēt cilvēkresursus - tos cilvēkus, kuri tagad varbūt ir bezdarbnieki, vai kuri strādā tātad ne savā specialitātē. Varbūt atdeve no viņu darba tautsaimniecībai būs lielāka un mums nevajadzēs aicināt darbiniekus no ārzemēm.

Mēs diskutējām un diemžēl dzirdējām argumentus, piemēram, no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK... Starp citu, no tā laika, man liekas, jau trešo vai ceturto informāciju, ka ir aizturēti nelegālie imigranti, kuri strādājuši kaut kur celtniecības darbos, kaut kur mežā vai kuri gribēja šķērsot robežu...

Tātad šis process jau ir sācies, un tāpēc mēs piedāvājam tomēr cienīt savas valsts iedzīvotājus un palīdzēt viņiem iekārtoties darbā, palīdzēt viņiem pārkvalificēties, palīdzēt viņiem atrast savu vietu dzīvē, ekonomikā, darba tirgū.

Pārfrāzēšu vienu slavenu izteicienu: “Tā valsts, kura negrib palīdzēt saviem iedzīvotājiem, globalizācijas apstākļos būs spiesta aicināt strādniekus no ārzemēm.”

Es tomēr aicinu palīdzēt Latvijas valsts iedzīvotājiem ar visiem iespējamajiem veidiem un paņēmieniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Skanēja tādi jauki vārdi: “Cienīsim savus iedzīvotājus!” Savus iedzīvotājus! Tad kādu cieņu izrāda šie “iedzīvotāji”, ja viņi nav gribējuši iemācīties valsts valodu? Vai tā ir cieņas izrādīšana no viņu puses?

Ļoti interesanti! Un te jau, kolēģi, ar smaidiem uz lūpām jūs redzat, pie kā ir novedusi jūsu gļēvā izturēšanās! Jūsu balsojums par repatriāciju un nevēlēšanās runāt par šo jautājumu. Un šeit jūs redzat sekas: nekāda repatriācija nav vajadzīga, dzīvot var šeit, pieprasīt cieņu var šeit un arī mierīgi nemācīties valsts valodā.

Un nu jau ir tiktāl aizgājuši, ka no valsts kases grib ņemt naudu, lai izglītotu šos te viņiem vēlamajās valodās.

Tātad problēmas ir ar valsts valodu. Kam ir šīs problēmas? Diemžēl tagad arī valstij grib uzkraut papildus vēl šīs problēmas. Jūs domājat, ka tās būs vienīgās problēmas? Šķiet, ka mēs to ikdienā redzam, ka problēmu ir pārāk daudz. Un problēmu pamatā ir bezkaunība - šī iepotētā lielkrievu šovinistu bezkaunība, kuri uzskata, ka viņi var mierīgi runāt savā valodā jebkurā vietā, kā viņiem tas kādreiz tika stāstīts. Vai jūs kādā Eiropas valstī tā ļoti esat ievērojuši, ka tur, kur dzīvo miljons, divi miljoni vai trīs miljoni krievu, kaut kas tiek viņiem no valsts kases dots un organizēts viņu valodā? Viņiem spiež iemācīties attiecīgās valsts valodu, un viņi to iemācās. Un nav nekādu problēmu.

Un tāpēc nav jau runa par to, ka jebkurš tāds, kas iemācīsies kaut cik buldurēt latviski, uzreiz cienīs Latvijas valsti. Nav par to runa! Un es tam arī neticu. Ir ārkārtīgi dažādi cilvēki. Runa ir pavisam par kaut ko citu - runa ir par to, ka nedrīkst vājināt valsts valodas ietekmi Latvijā. Nu cik reižu var atkārtot vienu un to pašu? Kas tad cits pasargās latviešu valodu, ja ne mēs paši?

Un mēs mierīgi šodien sastopamies Saeimā ar veselu rindu šādu bezkaunīgu priekšlikumu. Redziet, viņu kaut kādu analfabētu, kurš nav iemācījies valsts valodu daudzu gadu laikā, te skolos. Tagad viņu skolos! Viņam iemācīs kaut ko darīt, bet viņš nerunās latviski! Vazāsies riņķī, neko nepratīs un nesapratīs, bet gribēs, lai no valsts kases viņam apmaksā mācības. Ļoti vienkārši!

Saeima, protams, lielā vienprātībā nupat atzina, ka visi viņi te mierīgi var eksistēt, ne prazdami mūsu valodu, ne vēlēdamies te kaut ko saprast, un mēs tagad mocīsimies ar šādiem priekšlikumiem. Ne pirmais un ne pēdējais. Visu ko mēs piedzīvosim!

Es nedomāju, ka šie priekšlikumi būs galvenie, taču tie nemitīgi atņems mums laiku, nemitīgi par to būs runa. Un katram speciālistam no kādas citas valsts, kurš būs šeit, Latvijā, iebraucis, tiks stāstīts, ka te visi tiek pazemoti, nabadziņi tādi, ka viņi ir pēdējie un pēdējie... Taču, ja mēs runājam par tiem, kuri ierodas šad un tad no ārzemēm pēdējā laikā, tad man liekas, ka jūs jau esat ievērojuši diezgan daudzus tādus gadījumus, ka taisni tie, kuri te dzīvo gadu vai divus... kuri ir iebraukuši no Rietumu valstīm, gada vai divu gadu laikā pieklājīgi runā latviski. Vai tiešām jūs to neesat ievērojuši?

Bet taisni visi šitie, kuri te vazājas gadu desmitiem ilgi, visi ar šo šovinisma piesātināto asiņu plūsmu, jau ir tie, kuri nevēlas runāt latviski, un viņi vienkārši nerunās, bet jūs vēl viņiem pieprasāt kaut kādas subsīdijas no valsts kases.

Es, protams, saprotu, ka Saeima noraidīs šo priekšlikumu. Par to man nav ne mazāko šaubu, bet tajā pašā laikā mēs par to nemitīgi runājam kā par kaut ko ļoti būtisku, par kaut ko tādu, bez kā noteikti nevar iztikt.

Diemžēl kolēģus nepārliecina šie fakti, un tas ir pats bēdīgākais. Protams, mēs aicināsim balsot “pret”, un es nešaubos, ka arī balsojums būs “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es šeit nerunāšu par imigrantiem, es runāšu šeit par Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo, teiksim, Latgalē, kur bezdarba līmenis ir īpaši augsts un kur pārsvarā šie Latvijas pilsoņi ģimenē tomēr runā krievu valodā, un tāpēc atrast Latgalē pārkvalificēšanās kursu apmeklētājus, kuri pietiekamā līmenī prot latviešu valodu, ir diezgan grūti. Pat atrast pasniedzējus šiem kursiem ir zināma problēma.

Tie ir Latvijas pilsoņi pēc dzimšanas, un valsts pienākums ir rūpēties arī par viņiem, bet, ja runa ir par valsts kasi, tad valsts kase papildinās ar nodokļiem, kas ir ņemti no visiem Latvijas iedzīvotājiem, arī no tiem, kuriem krievu valoda ir dzimtā valoda, un tāpēc visa tā argumentācija, kuru mēs dzirdējām no Dobeļa kunga, neatbilst patiesībai.

Un vēl viena lieta, kuru es gribētu no Saeimas tribīnes vēl vienu reizi atgādināt gan kolēģiem, gan visai valstij. Runa ir par bezdarba līmeni nelatviešu vidū. Tur šis bezdarba līmenis pēdējos desmit gados ir par trīsdesmit procentiem augstāks nekā latviešu vidū. Tā ir ārkārtēja situācija, un šī ārkārtējā situācija var noteikt valsts līmeni. Praktiski, ja salīdzina bezdarbnieku skaitu, tad nelatviešu skaits ir pat drusciņ lielāks nekā latviešu, un sakarā ar to mēs, liedzot izmantot krievu valodu pārkvalifikācijas kursos, diskriminējam nevis mazākumu, bet vairākumu.

Cienījamie kolēģi, es gribētu atgādināt, ka šogad septembrī Eiropas Padome gaida no Latvijas paskaidrojumus, kā Latvija īsteno mazākumtautību konvenciju - konvenciju par mazākumtautību tiesību aizsardzību, kuru mēs maijā ratificējām. Taču, ja pārkvalifikācijas kursi turpināsies tikai latviešu valodā, tad tas būs acīm redzams šīs konvencijas pārkāpums un mēs no mūsu Rietumu draugiem sagaidīsim rekomendācijas jautājumā, kurš ir mūsu iekšējā lieta un kuru mēs varam izlemt tieši šodien ar Saeimas balsojumu.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te deputāts Dobelis bieži uzdodas par lielu lietpratēju vēstures jautājumos un pamāca mūs, jo mēs, visi pārējie, neko nezinot un tā tālāk. Bet, redziet, Dobeļa kungs vienkārši absolūti ačgārni te stāstīja, ka krievu valoda ienāca Latvijā tikai līdz ar okupāciju.

Nu tā tas taču nebija! Mēs visi zinām, ka Latvija vienmēr ir bijusi valsts, kur dzīvojuši dažādu tautību cilvēki, kas lietojuši dažādas valodas. Un mēs to zinām nevis no grāmatām, bet no savu ģimeņu vēstures.

Mans vectēvs, kas piedzima Rīgā, brīvi runāja četrās valodās, to skaitā arī krievu valodā. Tā ka runa patiešām ir nevis par nepilsoņiem, bet gan par lielu pilsoņu daļu. Un faktiski savas nacionālistiskās apsēstības dēļ daži kolēģi vienkārši negrib redzēt, kāda ir reālā situācija, kādi ir fakti, un uzstāj par tādu lēmumu pieņemšanu, kas ir vienkārši kaitīgi Latvijas ekonomikai. Es nemaz nerunāšu par to, ko tikko mūsu Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, - to, ka mēs jau divus gadus esam Eiropas Savienības pilntiesīga dalībvalsts un ka Eiropas Savienībā kultūru un valodu daudzveidība tiek oficiāli atzīta par vērtību un bagātību.

Ko nosaka mūsu Valsts valodas likums? Tas nosaka valsts valodas lietošanu zināmās jomās, un es domāju, ka tie kolēģi, kuri bija arī 7.Saeimā, ļoti labi atceras diskusijas par jauno Valsts valodas likumu un ļoti labi saprot, ka privātajā jomā ar likumu nevar regulēt valodas lietošanu.

Tātad es apgalvoju, ka privātajā jomā bez valsts valodas ir liels pieprasījums arī pēc pakalpojumiem citās valodās un pirmām kārtām jau krievu valodā. Lielas problēmas var būt ne tikai tiem cilvēkiem, kuri ne gluži labi pārvalda valsts valodu, bet arī tiem cilvēkiem, kuri nerunā krieviski. Tāda ir reālā dzīve, piemēram, Latgalē, Daugavpilī. Un jebkura valoda ir bagātība! Es neredzu nekādu pamatu, lai atteiktos no Latvijas tradicionālajām valodām - šo valodu izmantošanas bezdarbnieku pārkvalificēšanas procesā.

Tātad es domāju, ka šis priekšlikums ir patiešām ļoti labs. Man, godīgi sakot, ir apnicis klausīties, kā daži kolēģi no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un no citām partijām vienkārši katru dienu un katrā sēdē aizvaino savus līdzpilsoņus. Es uzsveru: līdzpilsoņus, nevis nepilsoņus! Un Dobeļa kungam tā vietā, lai plātītos ar savām vēstures zināšanām, būtu vērts painteresēties, cik lielus nodokļus maksā tie Latvijas pilsoņi, tie nepilsoņi, kuri varbūt perfekti nerunā valsts valodā, bet strādā, pelna naudu un maksā nodokļus. Un no šiem nodokļiem Dobeļa kungam tiek maksāta alga. Tāpēc es domāju, ka mums ir jābūt tomēr daudzmaz atbildīgiem.

Es saprotu, ka Dobeļa kungs ir izmisumā, jo frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosinātais likumprojekts netika atbalstīts, bet tas nav pietiekams iemesls, lai neredzētu reālo situāciju un lai - vēl vairāk! - pieņemtu tādus lēmumus, kuri ir vienkārši kaitīgi Latvijas ekonomikai.

Es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti labs, un “Saskaņas Centra” frakcija atbalstīs šo priekšlikumu. Es aicinu jūs balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Viltīgs gan bija deputāts Cileviča kungs. Mazākumtautību konvencijā ir viens ļoti labs pants, kas būtu visiem jāatceras. Tur ir teikts: nekas nevar tikt saprasts šajā konvencijā kā nevēlēšanās mācīties valsts valodā.

Ja šeit iesniedzējs raksta, ka vajadzētu pielietot apmācībā minoritāšu valodas, tad viņš savā prātā domā tikai vienas minoritātes valodu. Es negribētu ticēt, ka Cileviča kungs un Sokolovska kungs šeit domā visas 120 etniskās grupas vai minoritātes, kas dzīvo Latvijā. Ja šeit ir domātas tās etniskās grupas, pie kurām piederīgo cilvēku skaits pārsniedz pusmiljonu, tad tā arī vajag rakstīt. Ja šeit ir domātas tās etniskās grupas, pie kurām piederīgo cilvēku skaits pārsniedz tūkstoti, tad jāteic, ka tādu mums Latvijā ir apmēram 30. Vai tiešām Cileviča kungs visā nopietnībā domā, ka Latvijā vajadzētu mācīt, teiksim, arābu, svahili, tatāru, evenku, jakutu, lezgīnu, kurdu un citās valodās? Skaidrs, ka šeit ir priekšlikums mācīt tikai latviešu un krievu valodā. Tad tā arī vajag rakstīt!

Taču tad ir nākamais jautājums: kāpēc tikai krieviski? Tad vajag mācīt arī ukrainiski, baltkrieviski un poliski! Šie pārkrievotie cilvēki, kuri savu etnisko identitāti ir zaudējuši LPSR laikos un kuriem Latvijas valdība tagad mēģina to atjaunot, atvērdama skolas, mēģina tagad mums stāstīt, ka visi taču prot krievu valodu.

Tāpēc šeit vajadzētu būt ļoti godīgiem un Sokolovska kungam savu priekšlikumu vajadzētu precizēt: mācīt to minoritāšu valodās, kurās ir vismaz 100 000 vai vismaz 10 000, vai vismaz 1000, vai vismaz 50... Ar ko tie, kuru ir, piemēram, tikai 100 000, būtu sliktāki par tiem, kuru ir 200 000 vai 300 000? Jūs paši esat nonākuši milzīgās pretrunās. Ja jau jūs tik ļoti aizstāvat Mazākumtautību aizsardzības konvenciju, tad jums, Cileviča kungs, te nevajadzētu nākt un, runājot, ka jūs to atbalstāt, izlikties, ka jūs nezināt, ka konvencijā ir teikts, ka mācībām ir jānotiek valsts valodā. Protams, pēc tam var mācīties arī otrajā, trešajā un ceturtajā valodā, kā to valsts nodrošina arī pašreiz.

Bet ja mēs turpinām to pārkrievošanas politiku, kādu šeit ieviesa Padomju Savienības laikā, LPSR laikā, - ka desmitiem etnisko grupu aizliedza mācīties savā dzimtajā valodā, viņām bija jāiet krievu skolās un viņas visas tika pārkrievotas... Jūs, Cileviča kungs, ļoti labi zināt, piemēram, to, ka visas jidiša skolas tika slēgtas un bērniem bija jāiet krievu skolās.

Kāpēc jūs šeit godīgi nepasakāt, kādās minoritāšu valodās jūs gribat veikt šo apmācību - bezdarbnieku apmācību? Vai Eiropas Savienības valodās? Visvairāk bēgļu Eiropas Savienībā pēdējos trijos gados ir no Ziemeļāfrikas. Vai tad mēs sāksim tagad apgūt šeit Ziemeļāfrikas valodas varbūt? Mums būs tam naudas līdzekļi?

Tāpēc neliekuļojiet un sakiet skaidri: vai jūsu priekšlikums paredz, ka valsts valodā un krievu valodā, vai paredz, ka visās 120 valodās? Un, ja jūs to nevarat precīzi formulēt, tad nenāciet ar šādiem priekšlikumiem!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Buzajeva kungs! Es gan nekādā ziņā negribu piekrist tam, ka Latgalē ir cilvēki, kuri nevarētu strādāt, kuri nevarētu atrast darbu, un ka tur nevarētu pasniegt kursus latviešu valodā. Būtībā tas ir mīts, ko jūs kultivējat. Latgalē dzīvo normāli cilvēki, kuri vēlas strādāt un zina ļoti daudzas valodas.

Pirmām kārtām ļoti nopietna problēma ir tā, ka tie cilvēki, kuriem ir vajadzīgs darbs, valodu vispār vāji apgūst. Tiem, kuriem šodien ir 50 gadu, bija 35 tad, kad tika atjaunota Latvijas neatkarība. Būtībā 15 gadus notiek viena vienīga vaidēšana.

Šodien mēs sastopamies ar tādu situāciju, ka ļoti daudzi apkalpojošajā sfērā strādājošie - gan jauni cilvēki, gan arī tie, kuriem jau pāri 50, - vienkārši ignorē latviešu valodu. Tātad, pirms apgūst profesiju vai maina profesiju, ir tomēr jāzina valsts valoda.

Pati pirmā problēma, ar kuru saskaras tie, kas brauc strādāt citur, pelnīt naudiņu gan Īrijā, gan Anglijā, gan Vācijā, ir valodas apguve. Nevienā no šīm valstīm viņi nevar strādāt bez valodas zināšanām.

Tāpēc tas apgalvojums, ka var nezināt latviešu valodu, nekādā ziņā neiztur nekādu kritiku, tas ir ļoti liels mīts.

Un īpaši jums vajadzētu censties un runāt par to, ka Latgalē cilvēkiem pēc iespējas ātrāk ir jāiemācās šī valoda. Bet, ja viņiem nepārtraukti atgādina, ka tas jums nav pats svarīgākais un ka tas jums nav pats galvenais, tad... Dabiski, tas ir jūsu elektorāts, uz kuru jūs balstāties. Un, jo vairāk zinās Latgalē cilvēki latviešu valodu, jo mazāks elektorāts jums būs.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribu atbildēt tieši uz tieši uzdoto jautājumu.

Atšķirībā no jums, Kiršteina kungs, es patiešām zinu Vispārējo konvenciju. Jūs esat izlasījis tikai vienu pantu un to pašu neesat sapratis.

Konvencijā attiecībā uz valodām ir rakstīts pietiekami skaidri vairākos pantos, ka jāizmanto, jālieto tās mazākumtautību valodas, pēc kurām ir pieprasījums un reāla vajadzība.

Es domāju, ka, protams, krievu valoda ir visizplatītākā mazākumtautību valoda. Nav problēmu! Taču es domāju, ka ne tikai krievu valoda te tiek domāta. Pirmām kārtām tā ir latgaliešu valoda, kuru jūs vispār neatzīstat par valodu. Kaut gan gadsimtiem ilgi to lieto. Tā ir dzīva valoda. Es domāju, ka arī latgaliešu valodai būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība arī šīs problēmas kontekstā - arī bezdarbnieku apmācībā.

Domāju, ka Latgalē arī poļu valodā šo to varētu mācīt. Ir arī citas iespējas, atkarībā no reģiona. Patiešām, tur, kur ir pieprasījums un kur ir reāla iespēja... tur, kur tas nemaksā pārāk dārgi... Un, ja jūs to neņemsiet vērā, tad patiešām ļoti drīz mums būs jādomā par kaut kādām mācībām arābu valodā. Jo, ticiet man, latviešiem tuvāku tautu nekā krievu tautības pilsoņi un arī nepilsoņi, kuri šeit dzīvo jau vairākus desmitus gadu, būdami nepilsoņi (pilsoņi jau vairākus gadsimtus šeit dzīvo), - latviešiem tuvāku tautu nebūs! Patiešām... Ja jūs panāksiet savu, ja jūs panāksiet, ka visi krievi aizbrauks uz Īriju vai uz Lielbritāniju, tad patiešām... ne jau jūs un Dobeļa kungs strādāsiet tos melnos darbus, un patiešām arābi būs ar pavisam savādāku attieksmi pret valodas mācīšanos nekā krievi, kuru absolūts vairākums tomēr apguvuši šo valodu.

Saprotiet vienreiz, ka tā jūsu nacionālistiskās stājas demonstrēšana ir vienkārši kaitnieciska šādā situācijā!

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, es aicinu nevispārināt dažādu nāciju iespējas mācīties vai nemācīties vienu vai otru valodu.

Deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi. Lūdzu!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka šobrīd runa ir par bezdarbniekiem, par īpašas riska grupas cilvēkiem, - par cilvēkiem, kuru ģimenes ir bada nāves līmenī. Piespiest viņus mīlēt latviešu valodu ar tādām metodēm, praktiski ar nāves draudiem, kāda ir dažu deputātu vēlme, - tas neatbilst integrācijas pamatprincipam.

Es gribētu teikt vēl vairāk. Es uzskatu, ka visām šīm runām, kas šeit uzstājoties ir teiktas, ir mērķtiecīgas starpnacionāla naida kurināšanas pazīmes un ka arī šim likumam, kurā nav paredzēta iespēja saņemt šādu valsts pakalpojumu - pārkvalifikāciju savā dzimtajā valodā -, ir starpnacionāla naida kurināšanas pazīmes.

Es aicinu Saeimu pārtraukt šādu kriminālnoziedzīgu praksi un tomēr atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Ja jau mēs runājam par naida kurināšanu, tad jāteic, ka arī jūs neesat viens no tiem cilvēkiem, kuri aizstāvētu šādu normālu integrāciju sabiedrībā.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Redziet, kādā tonī ar mums runā Buzajevs, kuram vieta būtu tur, no kurienes viņš ir atbraucis!

Jā, Cileviča kungs! Latvijā arī pirms okupācijas dzīvoja dažādu tautību cilvēki, bet viņi cienīja Latvijas likumus un arī tikumus. Un faktiski gandrīz visi runāja latviski. Jūs jau te teicāt, ka jūsu tēvs zinājis četras valodas. Jūs jau arī zināt. Bet kāpēc tad jūs nerunājat ar saviem aizstāvamajiem, kuri prot tikai vienu valodu - krievu valodu? Kāpēc jūs nerunājat ar viņiem un nesakāt, ka viņiem ir jāprot vismaz otra - tas ir, valsts valoda? Kāpēc jūs nerunājat ar viņiem un neiestāstāt, ka tad viņiem būs normāla dzīve šeit, normālāka dzīve šeit?

Lūk, tā ir tā būtība! Vai tikai tāpēc, ka pēc okupācijas viņu šeit ir ļoti daudz?... Tas nav arguments! Tieši otrādi! Tieši otrādi... Šie cilvēki pēc okupācijas palika šeit, Latvijā, tikai tāpēc, ka latvieši bija ļoti humāni un cilvēcīgi un teica: “Ja jūs ievērosiet šīs valsts likumus un tikumus, dzīvojiet kopā ar mums! Dzīvojiet kopā ar mums!” Un sākumā tā tas arī bija. Taču tagad jūs “pumpējat” šos likumus, tā sakot, atpakaļgaitā un gribat pārvērst Latviju par Krievijas provinci. Tur jau ir tā nelaime! Tur jau ir tā lieta!

Un tāpēc nemēģiniet te ievazāt atkal šīs savas padomju idejas!

Mēs viņus aizvainojot... Redziet, ja nedodam krievu valodai tādu pašu statusu kā latviešu valodai, mēs aizvainojam, jo, redziet, viņi maksājot nodokļus. Šis Cileviča un arī daudzu citu kreiso arguments te atskan atkal un atkal. Tā tikai vēl trūka, lai viņi nemaksātu nodokļus! Tā tikai vēl trūka! Kas tad viņi šeit būtu, ja vēl nodokļus nemaksātu? Varbūt nākamais jūsu priekšlikums būs tas, ka viņiem nevajag maksāt nodokļus? Jo, redziet, viņi saradušies šeit no Padomju Savienības, no Krievijas un no citurienes un jūtas vēl aizvien kā padomju telpā. Vēl aizvien viņi tā jūtas, un diemžēl jūs uzturat šo viņu noskaņojumu.

Vajag taču apjēgt!... Sešpadsmit gadi neatkarības - un jūs atkal un atkal runājat vienu un to pašu un aizvien, aizvien trakāk.

Paklausieties, kā Buzajeva kungs ar mums tagad runā! Tādā tonī, ka tikai pamēģini viņam neklausīt! Un mēs tā kā tādi trusīši, tā kā tādas aitiņas klausām.

Mēs šodien apspriedīsim grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Lūk, tur jau viņi ir uzspieduši - jau atkal, kārtējo reizi, uzspieduši! - šo zīmogu, par ko mēs runāsim. Nu jau viņiem savi Ziemassvētki oficiāli jāatzīst kalendārā, nu jau viņiem arī 8.marts jāatzīst kalendārā - un tā tālāk, un tā joprojām. (No zāles dep. A.Golubovs: “Arī 7.novembris!”) Tā apetīte ir vienkārši neremdināma.

Cienījamie kolēģi! Es vēršos pie jums, latvieši. Jānoliek šie cilvēki pie vietas, lai viņi saprot, kas viņi ir!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis. Vai jums pietiks ar četrām minūtēm?

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi deputāti! Es aicinu tomēr neiekarst un runāt par lietu, jo šobrīd nerunājam ne par svētkiem, ne arī par citām tādām lietām, kas šeit nav atspoguļotas.

Atgādināšu jums trīs lietas.

Pirmkārt. Cienījamie kolēģi, mēs visi, protams, esam ieinteresēti, lai jebkurš no Latvijas iedzīvotājiem varētu savas spējas, kādas viņam piemīt, pielietot mūsu tautsaimniecības attīstībā. Bet vai mūsu valsts ir tik bagāta, ka tā spēs nodrošināt izglītību daudzās mazākumtautību valodās? Nu nav taču! Par to būtu jāmaksā nodokļu maksātājiem, un tas, protams, izmaksātu ārkārtīgi dārgi, tas būtu pat neiespējami.

Otrkārt. Cienījamajiem kolēģiem, kas ļoti aizstāv šo ideju, es gribu atgādināt, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemtās tā saucamās Oslo rekomendācijas valodas jomā, kā arī, starp citu, konvencijas paģēr vienu lietu - proti, ka valstij ir jāgādā (un ne tikai jāgādā, bet jādara viss iespējamais!), lai mazākumtautību iedzīvotāji varētu iegūt profesionālo izglītību valsts valodā, jo pretējā gadījumā viņi pēc tam var tā vai citādi darba tirgū tikt diskriminēti. Vēlreiz atkārtoju: Eiropas tiesību normas tieši iesaka, lai profesionālā izglītība (par to, starp citu, ir runa arī tajā priekšlikumā, ko jūs šeit piedāvājat) būtu valsts valodā.

Un pati pēdējā lieta. Kā rāda objektīvā statistika, īstenībā šī problēma nav sevišķi aktuāla cilvēkiem, kas pieder pie dažādām mazākumtautībām. Darba tirgū varbūt vienīgais izņēmums diskriminācijas jomā ir čigānu tautības iedzīvotāji, bet citu tautību iedzīvotāju īpatsvars bezdarbnieku vidū, kā rāda statistika, īpaši neatšķiras no latviešu tautības bezdarbnieku īpatsvara. Īstenībā šī atšķirība rodas tikai uz Latgales rēķina, jo, kā mēs zinām, Latgalē, kur bezdarba līmenis ir visaugstākais, latviešu īpatsvars ir tikai 42 procenti. Ņemot vērā to, ka Latgalē cittautiešu ir 58 procenti, arī šis īpatsvars kopumā cittautiešu vidū iznāk nedaudz augstāks.

Tā ka īstenībā šī nav problēma, ja mēs tādā griezumā skatāmies.

Tāpēc, protams, es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Tolmačova, Sokolovska, Aleksejeva un Buzajeva jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai “Par zemas metodiskās kvalitātes ieskaiti”. Jautājumu nododam ministrei.

Daži īsi paziņojumi.

Vārds deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Lūdzu pulcēties uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es ļoti aicinu jūs tūlīt, nekavējoties, ierasties uz sēdi tepat blakus - Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi no Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbības grupas! Aicinu jūs tūlīt pulcēties uz neilgu sēdi tepat - Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi tūlīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti! Aicinu visus tūdaļ uz īsu sapulci tepat - Dzeltenajā zālē... Nu, tādā gadījumā aiziesim uz blakus esošo zāli... Taču katrā ziņā lūdzu komisijas deputātus uz īsu sapulci tepat blakus.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene, Ina Druviete, Māris Gulbis, Leopolds Ozoliņš... Ir?... Vjačeslavs Stepaņenko, Inese Šlesere... un Dzintars Rasnačs... Bija šodien?

Sēdes vadītāja. Viņam šodien ir piešķirts atvaļinājums.

I.Rībena. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka pulksten 11.00 mēs turpinām Saeimas sēdi. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Atsāksim sēdi. Mēs debatējam par 2. - deputāta Jura Sokolovska priekšlikumu.

Nākamais debatēs ir pieteicies Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tā kā šeit daži ir centušies izmantot manu uzvārdu, man jāsniedz neliels skaidrojums un jāatbild.

Cileviča kungs ir pazudis, kā bieži ar viņu tas gadās... Es viņu labi saprotu: viņu māc nevaldāmas dusmas par viņa pamatīgo sakāvi gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur viņš izgāzās, gan arī Eiropas Padomē, kur šis kungs vai no ādas līda ārā, lai kaut kā ieriebtu Latvijai, lai kaut kā turpinātos Latvijas pārraudzība un visādas pārbaudes. Un izgāzās! Mums izdevās panākt to, ka šis pēcpārraudzības dialogs pazuda, neskatoties uz minētā kunga lielajiem centieniem. Tā nu tas ir noticis.

Tāpēc es saprotu, ka tādi kā Cileviča kungs un viņam līdzīgie ir ļoti satraukti par to, ka Latvijas Republikas pilsoņi, viņu lielais vairākums, tomēr prot latviešu valodu, jo viņiem ir vajadzīgs tāds vēlētājs, kurš neizprot to, kas Latvijā notiek, un tāpēc viņiem ir vajadzīgs tāds Latvijas Republikas pilsonis, kuram gan ir vēlētāja tiesības, bet kurš latviešu valodu neprot.

Un jūs to šodien dzirdējāt arī šeit no tribīnes, kad tika mierīgi pateikts, ka Latvijas Republikas pilsoņiem ir vajadzīgi, lūk, kursi un izglītošana nevis valsts valodā, bet kādā citā valodā.

Un tāpēc mūsu atbilde ir skaidra: tāda ir stāvokļa analīze un mūsu pareizā rīcība - šādus un līdzīgus priekšlikumus neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Cileviča kungs gan pats neuzskata par vajadzīgu vairs šeit atrasties, bet viņš izteica ārkārtīgi interesantu domu, kā jau Tabūna kungs minēja, savā tradicionālajā draudu un šantāžas tonī, ka, ja mums neļaus runāt krieviski, mēs no šejienes aizbrauksim!

Cileviča kungs, interesanti būtu uzzināt, uz kurieni tad jūs aizbrauksiet? Uz Franciju? Un ko tad jūs Francijā darīsiet? Vai jūs bērnus turēsiet mājās un neļausiet viņiem iet pirmajā klasē? Jo nav dzirdēts, ka Francijā būtu vēl kāda cita apmācību sistēma, izņemot franču.

Varbūt jūs brauksiet uz Vāciju un lepni sēdēsiet, jo, neprotot vācu valodu, jūs nekādu darbu tur nevarat dabūt. Tāpat tas ir arī citās valstīs. Tā ka ir tikai divas iespējas. Es domāju, ka bezdarbniekiem ir pietiekami daudz laika, lai pirmām kārtām perfekti iemācītos valsts valodu un pēc tam arī celtu savu profesionālo kvalifikāciju.

Un vēl es gribētu “Saskaņas Centram” tomēr ieteikt: neskrieniet pakaļ Maskavai, kura pēdējā laikā ir ārkārtīgi daudz un lielu interesi izrādījusi par Latgales problēmām. Un to ir tik aizkustinoši klausīties... Es izlasīju divās Krievijā izdotajās avīzēs par to, cik Latgalē ir svarīgi attīstīt kultūrautonomiju, lai nākotnē varētu varbūt pat pieprasīt teritorijas atdalīšanos. Cik labi tur būtu sniegt kaut kādu palīdzību! Un tas ir tā interesanti, ka sinhroni rodas idejas kaut kur Kremlī un pēc tam pie mums kādā frakcijā uzreiz sāk ļoti rūpēties par Latgales autonomiju un par kultūras attīstību šajā reģionā.

Es domāju, ka mums šeit nevajadzētu ļauties nekādām provokācijām un vajadzētu mierīgi turpināt to apmācību, kāda mums ir, vienlaicīgi pastiprinot, protams, nepieciešamās izmaiņas Izglītības likumā.

Un es ceru, ka no 1.septembra Latvijā beidzot mācības notiks tikai latviešu valodā, lai izbeigtu šo nožēlojamo 15 gadus ievilkušamies politisko tirgu par to, ka var nemācīties un dzīvot šeit, nezinot ne vietējās tradīcijas, ne kultūru, ne arī valsts valodu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Uzstājoties no šīs augstās tribīnes, Tabūna kungs teica, ka pirmskara Latvijā cittautieši cienīja Latviju... un tā tālāk.

Es apgalvoju, ka absolūtais vairākums cittautiešu arī šodien ciena Latviju, valsts valodu un latviešus. Diemžēl, manuprāt, tieši tādi deputāti kā Tabūna kungs dara visu, lai šie cilvēki mūsu valsti necienītu. Runa šobrīd ir par kaut ko citu. Runa ir par bezdarbniekiem, runa ir par to, lai šiem faktiski nelaimīgajiem cilvēkiem kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas kursi notiktu ne tikai valsts, bet arī minoritāšu valodās un pirmām kārtām, bez šaubām, krievu valodā.

Jums taču ir zināms, ka starp bezdarbniekiem ir gandrīz par vienu trešdaļu vairāk cittautiešu nekā latviešu. Vai tās nav, teiksim tā, diskriminācijas sekas?

Es ceru, ka jūs zināt arī to, ka šodien cietumos atrodas apmēram 30 procenti latviešu un 70 procenti cittautiešu noziedznieku. Vai jūs esat spējīgi aizdomāties, kurp mēs ejam un kas tālāk notiks ar mūsu valsti? Vai jūs nevarat iedomāties, ka šie bezdarbnieki agrāk vai vēlāk izies uz ielām, jo viņiem vajadzēs naudiņu maizītei, bet citiem arī šņabītim un narkotikām? Un viņi attiecīgi kādam atņems to somiņu un naudas maku. Viņi neskatīsies, vai tā ir latviešu sieviete, poliete, ebrejiete, krieviete un tā tālāk.

Ja mēs rūpējamies par Latviju, ja mēs domājam par Latviju, tad ir jāsper solis pretī šiem cilvēkiem. Un vairākums no viņiem vairāk vai mazāk pārzina latviešu valodu, labāk vai sliktāk, bet viņi runā latviski, taču apgūt šuvējas vai kurpnieka, vai atslēdznieka, vai programmētāja profesiju svešā valodā... Es nešaubos, katrs no jums saprot, ka to ir iespējams izdarīt, bet tas ir daudz grūtāk, un daudzi no viņiem... plus vēl depresija... tā arī paliks bez profesijas un neatradīs savu vietu sabiedrībā.

Padomājiet par to! Domājiet par sevi, par saviem bērniem, sievām, vīriem un par vecākiem un atbalstiet, lūdzu, Latvijas labā un arī šo cilvēku labā mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr uzskatu, ka jūsu priekšlikums ir kaitīgs un absolūti diskriminējošs cilvēkiem, jo ar šādu priekšlikumu jūs tikai ierobežojat cilvēku iespējas pilnvērtīgi konkurēt darba tirgū, un, ja cilvēks vienlaicīgi apgūst gan profesionālās iemaņas, gan valodu, tad, man liekas, tas ir tikai pozitīvi.

Te jūs tikko minējāt par cietumiem. Cietumos ir pietiekami daudz laika un iespēju, lai iemācītos arī valodu, un šie cilvēki izglītodamies varbūt pārdomās arī savu dzīvi un sāks pavisam citādāk dzīvot tad, kad viņi iznāks ārā no cietumiem.

Kā es jau teicu, mums ir jāveicina cilvēku zināšanu apguve, un, jo vairāk cilvēks zina valodu, jo tas ir labāk pašam cilvēkam.

Tātad ļausim bezdarbniekiem izglītoties, pilnvērtīgi iemācīties gan profesiju, gan uzlabot savas valodas zināšanas un pilnvērtīgi konkurēt darba tirgū!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Kolēģi Pliner! Jūsu asaras nepārliecināja, kad runājāt par tiem nabadzīgajiem, par tiem nelaimīgajiem un par visādiem citādiem... Arī šie visādie citādie sinonīmi ne, kurus jūs lietojāt attiecībā uz šiem cilvēkiem, ar kuriem jūs patiesībā spekulējat. Tās spekulācijas, kuras jūs izmantojat, runājot par Latgali, par cilvēktiesībām Latvijā un par valodu, var diezgan ilgi klausīties, neņemot tās, tā teikt, ne pie sirds, ne prātā. Tomēr ilgi šāda runāšana jums nav atļaujama, neraugoties uz to, ka jums ir tiesības paust savu viedokli un savu brīvo vārdu.

Latgalē cilvēki lūdz un meklē, un tie, kuri to apzinās, arī atrod valodas kursus, mācās valodu, un viņi nepakļaujas tām politiskajām spekulācijām, kuras notiek jūsu interesēs un kuras jūs realizējat.

Valodas trūkums - tā ir iespēja turēt šos cilvēkus īsā saitē. Un nav tālu jāmeklē gudrība - kādēļ. Kolēģi jau minēja Oslo rekomendāciju, kas ir domāta visai pasaulei, visiem saprātīgi domājošajiem cilvēkiem, kuri ciena cits citu. Tur ir pateikta sistēma, iespēja, kādā veidā, pārvietojoties uz citu vietu pasaulē, var nezaudēt savu pašcieņu, kā var nonākt darba tirgū, godprātīgi pelnīt savu iztiku un dzīvot cilvēcīgi.

Un šī integrācija darba tirgū balstās pirmām kārtām uz integrāciju valodas vidē, uz integrāciju tajās tiesībās un tajās prasībās, ko nosaka valsts, kurā šis cilvēks ir ieradies. Valsts valoda ir pamatu pamats visā pasaulē, un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pieļaut šīs jūsu spekulatīvās runas tik tālu, ka cilvēki apmulst - apmulst pat tad, kad jūs, patiešām gribēdami to kārtību uztaisīt pa savam, godātais Plinera kungs un jūsu atbalstītāji, kuriem ir pilnas tiesības šeit, Saeimā, atrasties līdzās mums pārējiem, jo arī jūs esat ievēlētie... Tas ir maldinājums, ko jūs darāt!

Un es ar pilnu atbildību varu teikt kolēģiem deputātiem un arī citiem, kuri šobrīd par šīm lietām domā, ka tie ļaudis, kuri iet naturalizēties, lai iegūtu Latvijas pilsonību, arī viņi jūsu dēļ ir maldināti. Pēdējā laikā jūs viņus aicināt saņemt Latvijas pilsoņa tiesības, lai varētu ietekmēt procesus valstī. Un tas ir labi. Tas jau nav nekas slikts, un arī mēs neesam pret to. Mēs esam par to, tikai šiem cilvēkiem ir jābūt gataviem saņemt šo pilsoņa statusu. Viņiem ir jābūt norobežotiem no tām spekulācijām, ar kurām viņi tiek turēti jūsu īsajā saitē un īsajā pavadā.

Tas latviešu valodas līmenis, ko cilvēks sasniedz naturalizējoties, ir gaužām nepietiekams, lai viņš pilnvērtīgi integrētos darba tirgū. Un tas jums nav noslēpums. Jūs to ļoti labi zināt, būdams pedagoģijas zinātņu doktors un cilvēks, kurš ilgus gadus ir strādājis pie apmācību procesu jautājumiem. Jūs to ļoti labi zināt, ka darba tirgū ar labām iespējām var iesaistīties tikai tas cilvēks, kurš ir spējīgs būt līdzvērtīgs šajā konkurencē.

Vispirms ir valoda, tad ir darbs un vide un tikai pēc tam pilsonība! Tā ir tā pareizā secība un nekādā gadījumā no otra gala! Tautas partija ir pret šādiem priekšlikumiem, kas ir iesniegti, un tā nekad nebalsos “par”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir priekšvēlēšanu priekšlikums - sauksim to tā, jo ko tad tas uzrunā? Kādu sabiedrības daļu uzrunā iesniedzēji? Ja tie ir pilsoņi, tad acīmredzot tie ir tie pilsoņi, kuri neprot valsts valodu. Tad mums ir jādomā un jārunā, - un mēs esam ne reizi vien jau runājuši par to -, kā mums norit naturalizācija, cik prasmīgi - kādā veidā šie pilsoņi iegūst pilsonību un kāda ir bijusi valsts valodas apguve.

Nav atbildēts arī uz jautājumu, cik tas maksā. Ja mēs nodarbinātības pasākumus veiksim visās mazākumtautību valodās, tātad šajās simts divdesmit vai simts valodās, tad cik tas viss maksās? Vai valsts ir spējīga to īstenot?

Un kas ir šis kontingents? Nu tie taču nav pensionāri! Tie ir cilvēki spēka gados, kuri meklē darbu un kuriem valsts valoda bija jāzina jau sen. Un viņiem ir pienākums zināt valsts valodu, nevis jāprasa īstenot pasākumus, lai viņi valsts valodu nezinātu.

Un visbeidzot šis priekšlikums ir pretrunā ar 2.punktu par konkurētspēju darba tirgū, ar otrās daļas 3.punktu, kurā ir paredzēts veicināt indivīda konkurētspējas paaugstināšanu, un arī ar 4., kas paredz veicināt vienlīdzīgu iespēju radīšanu personām, kuras vēlas iekļūt darba tirgū. Nu tas ir absolūtā pretrunā, pilnīgā pretrunā!

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis, otro reizi.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies par diskusiju, bet es diemžēl nevaru nosaukt šo diskusiju par konstruktīvu. Tātad es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību manam 3.priekšlikumam.

No šīs tribīnes bieži ir izskanējusi doma, ka šis ir priekšlikums, lai bezdarbnieki nemācītos latviešu valodu, ka tas ir galvenais mērķis. Bet paskatieties 3.priekšlikumu! Mēs piedāvājam, lai valsts organizē un īsteno bezmaksas valsts valodas kursus bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Tātad mēs piedāvājam izskatīt šo problēmu kompleksi, dot viņiem zināšanas latviešu valodā, lai viņi varētu bez maksas apmeklēt kursus. Pieprasījums ir, diemžēl visus šos gadus tas bija deficīts, jo daudzi cilvēki nevarēja saņemt šādu pakalpojumu, un beidzot tas tika pieņemts... Tātad komisija pieņēma to savā redakcijā, un es ceru, ka šiem pasākumiem tomēr būs piešķirts arī budžeta finansējums. Mēs ne tikai aicināsim viņus no šīs tribīnes mācīties, bet mēs viņiem arī palīdzēsim. Varbūt darīsim to!

Es gribētu tomēr minēt dažus argumentus.

Tātad pirmais. Runa ir par to, ka šie pasākumi būtu realizējami no budžeta finansējuma. Godātie kolēģi! Ja šie cilvēki atradīs darbu, ja viņi atradīs savu vietu šajā ekonomiskajā telpā, tad viņi maksās nodokļus un no viņu nodokļiem pildīsies arī valsts budžets. Tas, ka mēs viņus turēsim bezdarbnieku statusā, nevienam nepalīdzēs - ne šiem cilvēkiem, ne sabiedrībai. Un man liekas, ka mūsu uzdevums tomēr ir palīdzēt šim cilvēkam atrast darbu, palīdzēt viņam apgūt latviešu valodu, palīdzēt viņam pārkvalificēties, palīdzēt viņam atrast normālu darbavietu, lai viņš varētu normāli pildīt savus pienākumus, arī maksāt nodokļus un būt pilntiesīgs sabiedrības loceklis.

Kolēģi! Runāsim par šiem jautājumiem, nevis par abstraktiem! Nevis emocionāli, bet konstruktīvi un produktīvi!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners, otro reizi.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Starp citu, atkal Tabūna kungs teica, ka mūs jānostāda savās vietās, rādīja uz mums ar roku un tā tālāk. Tauta nolēma, ka mana vieta ir Saeimā. Un varbūt Tabūna kungs domā, ka mana vieta ir Rumbulā, kur ir nošauti desmiti manu senču un radu? Rokas ir par īsu...

Sēdes vadītāja. Cienījamais Plinera kungs! Lūdzu...

J.Pliners. Es runāju tieši par tēmu. Dobeļa kungs...

Sēdes vadītāja. Cienījamais Plinera kungs! Lūdzu nelietot šādus izteicienus Saeimā, jo tādā veidā jūs radāt nesapratni cilvēkos, vai jūs nevēlaties kādā veidā, teiksim, aktivizēt savstarpēju nacionālo naidu. Tā ka lūdzu izvēlēties savus izteicienus, bet, ja tas tā turpināsies, es jums izsaku brīdinājumu: jums izslēgs mikrofonu!

J.Pliners. Starp citu, šodien uzstājoties, cienījamā Prezidija priekšsēdētāja Ūdres kundze teica, ka mūsu priekšlikums ir it kā diskriminējošs tiem bezdarbniekiem. Es uzskatu - nekādā gadījumā! Mēs gribam, lai bezdarbniekiem būtu izvēle, kurā valodā celt kvalifikāciju, apmeklēt kursus un tā tālāk. Un, ja cilvēkam ir izvēle... Vispār, ja Dievs dod izvēli cilvēkam, tad tā ir visaugstākā demokrātija.

Treškārt. Es šodien, dzirdot dāmas runājam no šīs tribīnes, kārtējo reizi nācu pie secinājuma, ka sievietes diemžēl ir cietsirdīgas būtnes. Tas, ko mēs piedāvājam, ir gan demokrātiski, gan lietderīgi. Tas palīdzētu šiem cilvēkiem. Un, ja jums būtu vai ir kaut kripatiņa kristīgās morāles, tad jūs noteikti nobalsotu par mūsu priekšlikumu un ļautu bezdarbniekiem apgūt citu, jaunu profesiju kā latviešu valodā, tā arī dzimtajā valodā.

Sēdes vadītāja. Es aicinu neaizskart arī dzimumu līdztiesību, jo cietsirdīgas ir ne tikai sievietes. Cietsirdīgi ir arī vīrieši. Un parasti karus izraisa vīrieši, nevis sievietes.

Par procedūru lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam!

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Lūdzu izteikt aizrādījumu deputātam Plineram, kurš jūs apsaukāja par Prezidija priekšsēdētāju. Šeit nav nekāds Latvijas PSR Augstākās padomes prezidijs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par jūsu pareizo aizrādījumu!

Nākamais debatēs ir pieteicies Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Plinera kungs, jūs aizrunājāties tiktāl, ka tālāk vairs nevar... Un jums nāksies ļoti nopietni... ļoti nopietni atbildēt par to, ko jūs teicāt. Ļoti nopietni nāksies atbildēt!

(No zāles dep. A.Aleksejevs: “Vai jūs atbildējāt par saviem?”)

Es gan vēlētos kaut ko citu - lai jūs gulētu mierīgi savā gultiņā vai brauktu uz turieni, kur ir jūsu īstās mājas, un nejauktu šeit cilvēkiem galvu!

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs! Izsaku jums aizrādījumu par šādu neatbilstošu izteicienu lietošanu! Jo tiešām cilvēkiem šeit ir viņu dzimtene, un viņi ir šīs valsts pilsoņi.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

(No zāles: “Saša, sadod viņiem!”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Noklausījies tās debates, kuras šeit bija, es gribu drusciņ tās komentēt...

Sēdes vadītāja. Jums būtu jārunā par nodarbinātības pasākumiem.

A.Golubovs. Runāšu tieši par šo priekšlikumu, kurš ir par nodarbinātības pasākumiem.

Šeit Dobeļa kungs ļoti skaidri pateica, ka kaut kāda tauta vazājas pa pasauli. (Nu, es gan tādus vārdus nelietošu.) Pašreiz no Latvijas izbrauc mūsu iedzīvotāji, lai atrastu kaut kādu darbu ārzemēs, kaut gan šeit, pie mums, Latvijā, darbs ir. Diemžēl Latvija negrib maksāt par to darbu. Un jūs pie tā jautājuma risināšanas nestrādājat. Diemžēl!

Un otra lieta. Tabūna kungs šeit ļoti uztraucās par bijušās PSRS iedzīvotājiem, kaut gan viņš pats arī bija PSRS pilsonis. Un ne tikai bija pilsonis! Ne tikai bija pilsonis, bet bija arī Latvijā laikam galvenais PSRS atbalstītājs, kurš slavēja - tieši latviešu valodā slavēja! - PSRS dzīvesveidu. To viņš noliegt nevar, jo toreiz viņš bija PSKP loceklis un... Tā ka nevajag runāt!...

Un, runājot tieši par šo priekšlikumu, rodas jautājums: vai tad, ja mēs ievedīsim šeit, Latvijā, darbaspēku no Turcijas, tātad no Latvijai draudzīgas valsts (to var apliecināt mūsu priekšsēdētāja, jo viņa nesen tur bija; viņa var apliecināt to!), un ja šeit izveidosies turku diaspora un ja šī diaspora pieprasīs apmācīt viņus turku valodā, kādā veidā jūs tad viņiem atteiksiet?

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pagājušajā nedēļā man nācās apmeklēt vienu interesantu konferenci, kur bija arī mūsu kolēģi no Saeimas labējām frakcijām un kur tika daudz kas pateikts par parlamentāro leksikonu un tā tālāk. Tāpēc nebūsim, teiksim tā, muļķīgi, neapsaukāsimies un runāsim loģiski!

Par kursiem. Tagad Latvijas autoskolās mācības notiek gan latviešu, gan krievu valodā. Piemēram, arī nagu krāsošanas kursi notiek latviski un krieviski. Un, kad jūs aizejat pie bankomāta un tajā ievadāt savu kartīti, viņš jums dod vairākus variantus: latviski, krieviski, angliski un vāciski. Un tāpēc man šķiet: ja es esmu Saeimas deputāts un strādāju valsts budžeta iestādē, man jārunā ar cilvēkiem latviski, bet, ja es esmu patērētājs un patērēju kaut kādus pakalpojumus no valsts, man ir pilnīgas tiesības tos saņemt manā dzimtajā valodā, jo es esmu patērētājs. Bezdarbnieki, būdami kursos, pēc būtības saņem pakalpojumu no valsts, un viņiem ir pilnīgas tiesības to saņemt savā dzimtajā valodā.

Un tāpēc, skatoties no loģiskās puses, es neredzu neviena argumenta, lai neatbalstītu Sokolovska kunga priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs šajā diskusiju karstumā esam ļoti tālu aizgājuši no priekšlikuma, kas tiek apspriests. Man liekas, ka arguments šā priekšlikuma noraidīšanai ir ļoti vienkāršs: tas ir pats bezdarbnieku apmācības mērķis - sagatavot viņus tam, lai viņi atrastu darbu. Un, ja mēs zinām statistiku par to, kāds ir bezdarba līmenis to personu vidū, kuras neprot valsts valodu (Latvijā bezdarbs šajā grupā ir vidēji divreiz lielāks nekā to personu grupā, kas prot valsts valodu), tad, man liekas, ir pilnīgi skaidrs, ka valsts valodas zināšana ir viens no pamatkritērijiem, kas atvieglo darba ieguvi.

Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka šā priekšlikuma iesniedzēji patiesībā nedomā par bezdarbniekiem, bet domā par savām politiskajām interesēm. To viņi savas darbības laikā šajā Saeimā ir lieliski pierādījuši, visu laiku cīnoties pret... cīnoties par tiesībām iegūt izglītību, nezinot valsts valodu, un tā joprojām.

Un viena īsa atbilde kolēģim Kabanovam. Kabanova kungs, ja jūs aiziesiet tepat pretī, pāri ielai, uz frakciju māju, pieiesiet pie bankomāta un paskatīsieties, kāda ir valodu izvēle, ko tas piedāvā, tad redzēsiet, ka pie uzraksta “Krievu valoda” ir uzzīmēts Krievijas karodziņš. Tātad, Kabanova kungs, tas uzraksts ar to karodziņu nav domāts jums, Latvijas pilsonim, bet ir domāts tās valsts pilsoņiem un tūristiem, kas iebrauc Latvijā.

(Zālē aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Stalidzānes kundze!

(No zāles: “Balsot!”)

J.Stalidzāne. Cienījamie kolēģi! Kaut jūs būtu kaut cik uzmanīgi sekojuši līdzi tam, kas tika pieņemts jau pirmajā šajā priekšlikumā, - ka pie neformālās izglītības ieguves tiek pieskaitīta arī valsts valodas apguve, kuru turpmāk apmaksās arī no valsts budžeta un no sociālajiem budžetiem!

Es domāju, ka šis priekšlikums nepārprotami ir noraidāms, jo tas nav izpildāms, ja to pieņemtu tādā redakcijā, kādā tas ir uzrakstīts. Taču tā daļa, kas bija nepieciešama, ir ielikta 1.priekšlikumā.

Tā ka aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 2. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 67, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikums - nav balsojams, jo tas ir iekļauts atbildīgās komisijas iesniegtajā 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! 3.priekšlikuma - deputāta Jura Sokolovska priekšlikuma - bēdīgais liktenis ir vislabākais pierādījums visai šai klajai demagoģijai, kuru mēs nupat dzirdējām no Saeimas tribīnes un kura izskanēja no valdošās frakcijas puses.

Deputāta Sokolovska priekšlikuma būtība ir dot Nodarbinātības valsts aģentūrai konkrētu uzdevumu - organizēt bezmaksas kursus valsts valodas apguvei bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Komisija it kā daļēji atbalstīja šo priekšlikumu, taču izņēma to no sadaļas, kurā rekomendācijas ir konkrētas, nepārprotamas un neapšaubāmas, un pārcēla uz pavisam citu sadaļu, kurā rekomendācijas ir tāda vispārēja rakstura. Ja mēs pieņemsim likumu šajā redakcijā, tad nekas neizmainīsies. Nebūs nekāda pamata pieprasīt budžeta grozījumus un tā tālāk.

Cienījamie kolēģi, Jūs maldināt sabiedrību, kad runājat par bezdarbnieku integrāciju sabiedrībā! Jūs maldināt savus un mūsu vēlētājus, kad sakāt, ka mēs necienām latviešu valodu. Lūdzu, jums pierādījums: mēs pieprasām, lai krievu kopienas pārstāvjus apmācītu latviešu valodā - un ne par ārzemnieku naudu, kā tas šodien ir, bet par viņu pašu naudu, par nodokļiem, kurus maksā visi Latvijas iedzīvotāji.

Saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem mūsu, pie krievu kopienas piederīgo iedzīvotāju, ir apmēram 40 procenti starp nodokļu maksātājiem, tomēr mūsu ieguldījums ir vairāk nekā 50 procenti no kopējās summas. Jūs sakāt, ka mēs dzīvojam par jūsu naudu, taču patiesībā viss ir pilnīgi pretēji.

Lūdzu nobalsot un atbalstīt deputāta Sokolovska priekšlikumu tādā redakcijā, kādā viņš to uzrakstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es tomēr aicinu izteikties precīzi par to, kā ir jāizskata jebkurš likumprojekts. Teikt, ka šis priekšlikums nav balsojams, ir nepareizi. Katrs priekšlikums ir balsojams, vai nu tas patīk, vai nepatīk. Var, protams, aicināt nebalsot tāpēc un tāpēc. Tā ir pavisam cita lieta.

Šeit atkal, it īpaši šodien, ir redzami ļoti jauki piemēri tam, ko nozīmē atteikšanās no repatriācijas jautājuma risināšanas. Tātad - apzināta slodzes uzņemšanās. Pa Latviju staigā riņķī raudoši, nobēdājušies bezdarbnieki, kas neprot valsts valodu. Valsts valodu viņi negrib mācīties, taču tajā pašā laikā viņi grib, lai viņus izglīto kaut kādā citā valodā. Nu, un tagad ir jādzird, lūk, vēl arī tas, ka mums esot jāpateicas par to, ka te tādi ir, ka viņi darīšot visu to smagāko un nopietnāko!

Ziniet, tad, kad es paskatos uz visiem tiem bomžiem, kas tiešām ir pārplūdinājuši Latviju, man nu gan rodas šaubas: diez vai tie būs tie, kas darīs tos darbus, kuri mums ir tik ļoti vajadzīgi, un diez vai tie vispār kādreiz runās latviski, un diez vai viņiem izglītošana jebkādā valodā noderēs.

Man liekas, ka viņi nāktu uz kursiem... uz pasaulē visretākās valodas kursiem, jo vienalga... viņi neko nesaprastu, vai tur runā latviski vai angliski, vai kādā polinēziešu valodā. Tas viņiem, man liekas, būtu pilnīgi vienalga. Nu jau šeit šodien parādās šī sabiedrības sašķelšanas vēlme, un Latvija vispār ir tagad kļuvusi tāda interesanta valsts, kur katrs mēģina kaut kādā veidā kaut ko sašķelt, radīt kaut kādas kaislības - vai nu organizēt kaut kādu gājienu ar šādu nolūku, vai pievērst uzmanību kādam datumam atkal ar tādu pašu nolūku, vai vienalga ko citu izdomāt, lai tikai būtu šis pretnostatījums.

Salīdzināt latviešu valodu un, piemēram, krievu valodu ir vienkārši nožēlojami - un vairāk nekā nožēlojami! - šinī sakarībā. Krievu valodā runā miljoniem cilvēku tepat pie Latvijas robežām, krievu valodā runā daudzās citās vietās. Šī valoda tika visā Austrumeiropā uzspiesta ar dažādiem paņēmieniem. Tagad nabadziņi norūpējušies! Tad, kad latvieši ar pūlēm cenšas aizstāvēt savu valodu, iestrādādami likumos attiecīgas normas, mēģinādami īstenot dzīvē latviešu valodas patiesu ietekmi, mums šeit, Saeimā, jāklausās kaut kādas unikālas muļķības. Nu jau drīz man būs jāsaka paldies Buzajeva kungam un Cileviča kungam par to, ka viņi mani baro! Es domāju, ka līdz tam mēs nonāksim.

Nu tad lūdzu - barojiet! Izmaksājiet man šodien pusdienas kāds! Bet labas! Mana gaume ir laba diezgan uz ēdieniem. Tā ka, lūdzu, Cileviča kungs un Buzajeva kungs, vai visa frakcija kopā, apmaksājiet! Es labprāt paēdīšu uz jūsu rēķina. Ar lielāko prieku. Ar lielāko prieku! Tikai nenāciet šeit, tribīnē, un nerunājiet tādas blēņas, ka jūs te nezin kādi... ka gandrīz vai jāsaka jums paldies, ka jūs vispār te esat.

Mēs jums piedāvājam: nepatīk šeit, nepatīk šī sistēma - nu jums ir visas durvis vaļā! Jūs vēl dabūsiet pabalstu no valsts kases. Un es ceru...

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, lūdzu, tuvāk tematam! Runājiet par deputāta Jura Sokolovska priekšlikumu!

J.Dobelis. Sokolovska priekšlikums ir tiešā sakarībā ar Repatriācijas likumu. Šis priekšlikums ļoti labi parāda, ko nozīmē tas, ka mēs atsakāmies no brīvprātīgas repatriācijas.

Tieši tāpēc tas nav atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamais kolēģi Sokolovski un cienījamais kolēģi Buzajev! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz 1.priekšlikumu, ko mēs jau atbalstījām.

1.priekšlikumā ir skaidri pateikts, ka tiks nodrošināta arī valsts valodas apguve un ka šo valsts valodas apguvi finansēs mūsu valsts budžets. (Un, ja jūs to vēl nezināt, atgādinu, ka arī pašreiz jau darbojas valsts budžeta finansēta programma latviešu valodas apguvei.)

Tā ka, ja jūs būtu konstruktīva opozīcija, jūs šo priekšlikumu vienkārši atsauktu. Taču jums acīmredzot ir pavisam citi mērķi.

(No zāles dep. A.Aleksejevs: “Mēs savu priekšlikumu iesniedzām pirms pirmā priekšlikuma vai pēc? Par to vajag padomāt!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Ūdres kundze jau ļoti labi paskaidroja šā priekšlikuma būtību, tā ka par to vairs īsti nebūtu ko runāt. Savukārt tas, ko kolēģis Buzajevs teica no Saeimas tribīnes, man radīja dažus jautājumus. Un, tā kā šī ir publiska runa, es tomēr gribētu zināt, vai es esmu pareizi sapratis Buzajeva kungu vai arī kļūdījies.

Buzajeva kungs, jūs sacījāt, ka krievu kopiena Latvijā ir 40 procenti un ka šīs krievu kopienas maksātie nodokļi ir vairāk nekā puse no kopējās nodokļu summas. Tātad, ņemot talkā elementāru aritmētiku un zinot, ka krievu minoritāte ir pati lielākā minoritāte Latvijā, mēs tā nosacīti varētu uzskatīt, ka pārējie 60 procenti, lielākā daļa, ir latvieši. Tad man, tā vienkārši sarēķinot, iznāk, ka vidusmēra krievs ir pusotru reizi bagātāks par vidusmēra latvieti. Sakiet, lūdzu, Buzajeva kungs, vai tas bija jūsu runas mērķis? Vai es esmu jūs nepareizi sapratis?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Es tomēr aicinu deputātus turēties pie Kārtības ruļļa un runāt tieši par priekšlikumu.

Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Formāli, skatoties no Kārtības ruļļa viedokļa, patiešām šis priekšlikums ir atbalstīts, un acīmredzot patiešām nevajadzētu par to šobrīd balsot.

Bet, redziet, es gribu vienkārši konstatēt, ka kreisās opozīcijas nostāja šeit ir konsekventi sagrozīta, apzināti sagrozīta. Man vienkārši apnika klausīties melus no šīs augstās tribīnes.

Es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka apvienības “Saskaņas Centrs” pozīcija vienmēr ir bijusi ļoti konsekventa. Mēs ne tikai aicinām visus cilvēkus mācīties valsts valodu, bet arī veicam konkrētus pasākumus - cik vien ir iespējams un cik vien ir mūsu spēkos -, lai šo procesu veicinātu.

Kolēģi, tieši jūsu nostāja traucē cilvēkiem, kas nerunā valsts valodā vai slikti tajā runā, integrēties Latvijas sabiedrībā. Jūsu galvenais signāls ir šāds: “Tā ir mūsu, latviešu, valsts. Jūs visi šeit esat svešinieki!” Taču ir pietiekami daudz cilvēku, tādu kā es un faktiski lielākā daļa no apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputātiem, no kreisās opozīcijas deputātiem, kas ir tādi paši Latvijas pilsoņi kā jūs. Un mūsu dzimtā valoda, mūsu kultūra ir neatņemama Latvijas kultūras un vēstures sastāvdaļa.

Jūs visu laiku maldināt radioklausītājus. Visu laiku uzsverat un iepotējat viņiem, ka viss, kas ir saistīts ar krievu valodu, ir saistīts ar okupantiem, ka pirms okupācijas te neviens nerunāja krievu valodā.

Es vienkārši aicinu jūs būt godīgiem! Tās ir visai delikātas problēmas. Es ļoti labi visu to saprotu. Taču saprotiet arī jūs: ja jūs patiešām vārdos atbalstāt integrāciju, tad arī rīkojieties savādāk! Un mums nav vajadzīga jūsu atļauja lietot dzimto valodu mājās un tā tālāk. Nē!

Es vēlreiz ieteiktu izlasīt Vispārējo konvenciju, iepazīties ar Eiropas standartiem, iepazīties ar Eiropas Savienības pamatnostādnēm, ka valodu daudzveidība ir bagātība, vērtība, un šeit vienkārši nemaldināt cilvēkus, kam varbūt ir mazāk pieejami šie standarti.

Kiršteina kungs vismaz vienu Vispārējās konvencijas pantu izlasīja. Man rodas iespaids, ka pārējie deputāti pat nevienu pantu nav izlasījuši.

Jā, protams, ir priekšvēlēšanu laiks. Jūs visu laiku mums pārmetat, ka mēs nodarbojamies ar priekšvēlēšanu cīņu. Bet, piedodiet, kolēģi, jūs to darāt! Jūs patiešām gribat vēlreiz kaitināt cilvēkus, vēlreiz celt histēriju, ka latviešu valoda ir apdraudēta, ka tie nelieši krievi grib iznīcināt latviešu valodu.

Piedodiet, tas ir vienkārši aizskaroši! Latviešu valoda, es uzskatu, ir pietiekami dzīvotspējīga, un nevajadzētu taisīt histēriju par šo jautājumu!

Un beigās vēlreiz aicinu jūs nesagrozīt mūsu pozīcijas! Jūsu pozīcijas, lūdzu, izklāstiet tā, kā jūs gribat. Mēs varbūt diskutēsim, un tā tālāk.

Bet jūs rīkojaties pilnīgi savādāk. Jūs mums piedēvējat kaut ko tādu, ko mēs neesam runājuši, domājuši un darījuši, un pēc tam pret tiem rēgiem jūs cīnāties.

Netērēsim laiku un nemaldināsim vēlētājus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es divu minūšu laikā atbildēšu uzreiz uz diviem jautājumiem - gan par juridisko tehniku, gan par...

Sēdes vadītāja. Cienījamais Buzajeva kungs! Jums nav jāatbild uz jautājumiem. Jums ir jārunā par deputāta Sokolovska iesniegto 3.priekšlikumu.

V.Buzajevs. Jā, protams. Mana atbilde tieši skars Sokolovska priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Jums nav jāatbild uz jautājumiem. Jums ir jārunā par 3.priekšlikumu.

V.Buzajevs. Cienījamā priekšsēdētāja! Mēs ilgi apspriedām, kurā sadaļā iekļaut šo Jura Sokolovska priekšlikumu, un iekļāvām to tieši 6.pantā, jo šeit ir runa par Valsts nodarbinātības aģentūras uzdevumiem.

Komisija izdarīja pavisam citu lietu un iekļāva līdzīgu priekšlikumu likuma vispārējos uzdevumos.

Līdz ar to, ja mēs vienlaicīgi pieņemsim gan 1.priekšlikumu, par kuru jau ir nobalsots, gan 3. - Jura Sokolovska priekšlikumu, tad likums var mierīgi sākt darboties pat no tā pieņemšanas brīža, un nekādas juridiskas pretrunas nebūs.

Otrais - par nodokļu maksātājiem. Protams, 3. - Jura Sokolovska priekšlikuma - mērķis ir, likvidējot bezdarbu, paplašināt nodokļu maksātāju loku, un, kā es jau minēju, starp nodokļu maksātājiem vairāk nekā puse ir tieši krievu tautības. Ir arī atsauces uz nopietnu literatūru, kurā visi var šeit ieskatīties, cienījamais Šadurska kungs. Es neesmu ņēmis vērā pat to, ka latvieši strādā pārsvarā valsts iestādēs, un viņi gan maksā nodokļus, bet viņi tikai no vienas kabatas pārliek naudu otrā, un ne vairāk.

Sēdes vadītāja. Jūsu runas laiks ir beidzies!

V.Buzajevs. Aicinu atbalstīt Sokolovska kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mani atkal izprovocēja Cileviča kunga sīkā blēdība - tātad aicinājums ievērot pirmskara pieredzi. Arī citi runātāji, viņu skaitā Plinera kungs, atsaucās uz Latvijas pirmskara pieredzi, taču aizmirsa vienu mazu sīkumu. (No zāles: “Par priekšlikumu!”) Pirms kara Rīgā krievi bija trešā etniskā grupa un viņu skaits nepārsniedza 7 procentus. Pēc kara viņu skaits palielinājās līdz 47 procentiem. Jautājums: no kurienes nokrita šie 40 procenti? Jā, ja nebūtu 1940.gada...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

A.Kiršteins. Es arī runāju par priekšlikumu. Es paskaidroju, kāpēc tas netiks pieņemts. Ja nebūtu bijis 1940.gads, tad mēs ar lielu prieku nobalsotu par šo priekšlikumu un turpinātu ar šiem 7 procentiem uzturēt tādas pašas attiecības, kā, teiksim, Somija un Zviedrija. Pēc 1940.gada diemžēl, godājamie kolēģi, mums ir jāpielieto Roterdamas piemērs, runājot par šo priekšlikumu, kur ir pieņemta pilsētas harta. Roterdama ir Eiropas Savienības valstī. Cileviča kungam ļoti patīk atsaukties uz Eiropas Savienību. Roterdamā ir līdzīga situācija, jo tur 50 procenti iedzīvotāju ir iebraucēji. Tad, lūk, šīs hartas 1.princips skan tā, ka visi iebraucēji apvienojas un runā tikai holandiešu valodā. Visa apmācība - gan profesionālā, gan neprofesionālā, gan vispārējā izglītība - notiek holandiešu valodā. Un tad mums būtu jāpārņem šeit šī pati Eiropas Savienības prakse. Tad nevajadzētu divkāršu morāli šeit lietot - runāt par 1940.gadu, aizmirstot, kas toreiz notika, un runāt par pirmskara Latviju, aizmirstot, kas notika 1940.gadā. Arī runāt par Eiropas Savienību un nepielietot to praksi, ko pielieto Francija un Roterdama.

Tāpēc šis priekšlikums nekur neder.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es nupat ļoti skaidri dzirdēju pamatdomu: jūs un mēs! Tātad šinī brīdī mēs, tas ir, tie, kuri iesnieguši, esam iesnieguši ļoti labu, pareizu, priekšlikumu. Jūsu priekšlikumi, tas ir, to, kuriem ir cits viedoklis un ir iebildumi, protams, nav labi un pareizi un nekam neder. Ļoti skaisti!

Bet arī mēs to pašu varam pateikt! Un te jau ir tā pamatnostādne, tāpēc es gribētu atkārtoti uzsvērt vienu faktu, par kuru šad un tad ir jārunā.

Ir pagājuši vairāk nekā 16 gadi kopš 4.maija deklarācijas pieņemšanas. Sešpadsmit gadi ir pagājuši! Es nezinu, cik valodas cilvēks var šinī laikā apgūt! Divas, trīs, četras? Mēs šeit pat, Latvijā, mokāmies ar vienu vienīgu pamatjautājumu, runājot par valodu. Mokāmies ar to, lai cilvēki, kuri Latvijā ir nodzīvojuši vienu vai divas paaudzes, sarunvalodas līmenī prastu valsts valodu, un vēl joprojām turpinām mocīties. Un jāklausās ir visbezkaunīgākās runas!

Nav runa par tiem, kuri nupat te ir atbraukuši. Nē! Ir runa par tiem, kuriem te ir bērni un bērnubērni mūsu valstī. Un tas acīmredzot ir īpaši izprovocēts un turpināsies. Tātad ar to ir vienkārši jārēķinās. Cita varianta šeit nav. Nav te nekādas Eiropas piesaukšanas vai kā cita... Tas viss tiek laists caur noteiktu prizmu, lai vienkārši varētu šeit tracināt Latvijas Republikas pilsoņus, un nekas vairāk.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, es tomēr aicinu (No zāles dep. J.Dobelis: “Nedrīkst aicināt!”) uz brīdi aizmirst, ka mums tuvojas vēlēšanas, un nesaasināt attiecības tur, kur to nevajag darīt, jo šis priekšlikums, par kuru tagad Dobeļa kungs runāja, ir atbalstīts. Tas ir atbalstīts jau pirmajā priekšlikumā, uz ko šeit norādīja arī Saeimas priekšsēdētāja.

Cienījamie kolēģi, es arī negribu, lai tas šeit kaut kādā veidā tiktu vispārināts. Es negribu, Cileviča kungs, ka jūs šeit vispārināt un sakāt: “Jūs te esat pret krieviem! Jūs esat pret to un to!” Tautas partija vienmēr ir atbalstījusi latviešu valodas nostiprināšanu, bet mēs nekādā gadījumā nekad neesam nostājušies ne pret krieviem, ne pret čigāniem, ne pret ukraiņiem, ne pret kādu citu. Tās ir dažādas lietas!

Cienījamie kolēģi! Es aicinu beigt šīs debates un strādāt konstruktīvāk.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Kas viņš par aicinātāju? Ko var visu laiku aicināt? Atradies svētais tēvs!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Juri, nepaliec rupjš!”)

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Atbalstīts vai daļēji atbalstīts priekšlikums vēl nebūt nenozīmē, ka par to nav jādebatē un tas nav jāapspriež. Var būt, ka tas ir jānoraida, un deputāti ir spējīgi to lemt un izvērtēt.

Apspriežot šo Sokolovska priekšlikumu, Cileviča kungs, kā viņš parasti to mīl darīt, minēja konvencijas, bet viņš minēja tikai tās konvencijas, kuras viņam ir izdevīgas. Tikai tās! Un nekad viņš nav pieminējis, teiksim, 1949.gada Ženēvas konvenciju, kura ir visbūtiskākā visu šo jautājumu apspriešanā. Visbūtiskākā! Un tā nosaka, ka pēc okupācijas armijas aizvākšanās no valsts ir jāizvācas arī okupantiem un civilokupantiem...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu, runājiet par deputāta Sokolovska priekšlikumu!

P.Tabūns. Tieši tā! Bet diemžēl 1994.gadā, kad tika noslēgts līgums ar Krieviju par armijas aizvešanu, pēc tam visi civilokupanti palika šeit. Un te nu ir tā problēma! Un tagad viņi pumpē - es vēlreiz saku šo vārdu - pumpē savas tiesības tādas, kādas tās bija toreiz. Tur jau ir tā nelaime! Tur ir tā nelaimes sakne, ka visi šeit sabraukušie nelabvēļi... Jā, šeit ir arī daudz normālu cilvēku, kuri ir iekļāvušies sabiedrībā. Par to nav runa! Bet runa ir par šiem naidīgajiem, par šiem mūsu valsti necienošajiem, kuriem būtu jāizvācas. Un mēs savā repatriācijas likumprojektā piedāvājām šo variantu, bet jūs, tā saucamie labējie (No zāles: “Kādi viņi labējie?”), gandrīz visi kā viens to noraidījāt. Žēl! Tas nozīmē, ka arī jūs, ne tikai šie kreisie, nesaprotat šo lietu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit bija iebildumi pret to, ka te kāds citēja kaut kādas konvencijas, kuras ir it kā ārzemju konvencijas. Es jums nocitēšu mūsu Satversmi un to svinīgo solījumu, zvērestu, kuru jūs visi devāt. Un tur ir šādi vārdi: “Stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.” (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi!”) Ar šo konkrēto priekšlikumu Valsts nodarbinātības aģentūrai ir uzdots konkrēts uzdevums - organizēt valsts valodas kursus bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Ja jūs nepieņemsiet šo uzdevumu, jūs pārkāpsiet Satversmi!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runāsim pēc būtības! Kāpēc radās Sokolovska kunga priekšlikums? Tāpēc, ka 3.pantā viņa piedāvātajā redakcijā ir skaidri rakstīts, ka valstij ir jānodrošina kursi gan latviski, gan mazākumtautību valodās.

Bet situācija ir tāda, ka 1.pantā, kas ir atbalstīts, tur nav konkrētas norādes uz to, ka valstij ir jānodrošina šie kursi. Tur ir pateikts ļoti nekonkrēti, vispārējās frāzēs - kaut kas rakstīts par kaut ko.

Bet parunāsim par to, kas notiek mūsu kaimiņos - Igaunijā. Tur, Tallinā, pilsētas vadība sarīkoja veselu informācijas dienu krievu valodā, lai cilvēki saņemtu informāciju par pašvaldībām, par saviem mājokļiem un tā tālāk, un tā joprojām.

Kas notiek Īrijā, kur tagad strādā daudz cilvēku no Latvijas? Tur tagad pat ceļazīmes ir latviski, tāpēc ka cilvēki vienkārši neprot braukt un tur ir ļoti daudz avāriju ar smagām sekām. Tāpēc Īrijas valdība tagad uztaisīja šīs ceļazīmes gan latviski, gan krieviski, gan poliski.

Mūsu frakcijas nosaukums ir “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Šīs lietas nav šķiramas viena no otras. Ja mēs dzīvojam vienā Latvijā, vienotā valstī, tad mums ir jāciena sava cilvēka, sava tuvā cilvēka, tiesības.

Un es gribētu, lai jūs atbalstāt Sokolovska kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu! Vārds Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne. Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šis priekšlikums ir iekļauts 1.priekšlikumā un ka visi 1.priekšlikumā ietvertie uzdevumi - gan aktīvie nodarbinātības pasākumi, gan arī preventīvie nodarbinātības pasākumi - ir obligātie uzdevumi Valsts nodarbinātības aģentūrai, tad ar šo mūsu pieņemto normu ir nodrošināts, ka valsts valodas apguvē var iesaistīties gan bezdarbnieki, gan arī tie, kuri šodien vēl nav bezdarbnieki, bet kuri apzinās to, ka viņiem vajadzētu stiprināt savas valsts valodas zināšanas. Un preventīvais pasākums, ko arī apmaksā valsts, viņiem ir nodrošināts, jo viņi paralēli darbam var to apgūt. Viņi to var apgūt paralēli citai profesijai, kuru viņi jau apgūst Valsts nodarbinātības aģentūrā. Tātad viņi var vēl papildus apgūt arī valsts valodu.

Tā ka es neredzu nepieciešamību šo priekšlikumu atbalstīt, jo tas jau ir atbalstīts 1.priekšlikumā.

Aicinu Saeimu to noraidīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 3. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ditas Lūkas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. Un arī pēdējais - 5.priekšlikums ir Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Lūkas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. Tā ka komisija lūdz atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Uz trešo lasījumu ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (dokuments Nr.5896). Kopumā ir saņemti divpadsmit priekšlikumi.

1. - deputāta Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts tikai daļēji un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 4. - deputāta Radzeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Arī 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 9. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 60, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 6. Likums “Grozījumi Būvniecības likumā” pieņemts.

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šmita, Stalidzānes, Kastēna, Karpuškina un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu mainīt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par Daiņa Turlā iekļaušanu EDSO Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Pret darba kārtības maiņu ir iebildumi. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības maiņu, iekļaujot papildu lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 22, atturas - 9. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu mainīt šīsdienas sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Ja nav, tad darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Šajā likumprojektā uz trešo lasījumu ir saņemti deviņpadsmit priekšlikumi, kurus Juridiskā komisija ir izskatījusi.

Un 1.priekšlikumu tā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 2. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 6. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 9. - daļēji atbalstīts un iekļauts 10., kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 9. un 10.priekšlikumu.

M.Segliņš. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 15. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 16. - atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas iesniegtajā 18.priekšlikumā. Un tāpat 17. - atbalstīts daļēji un iekļauts 18., kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 16., 17. un 18.priekšlikumu.

M.Segliņš. 19.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekta trešajam lasījumam ir saņemti 26 priekšlikumi. Juridiskā komisija ir tos izskatījusi.

1.priekšlikumu nav atbalstījusi.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 57, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 2.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 5. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kaitējuma nav nekāda, ir tikai labums. Tā var raksturot mūsu iesniegto 5.priekšlikumu.

Es vēlos arī atgādināt, ka Igaunijas parlaments 19.aprīlī, precīzi izpildot Eiropas Savienības direktīvu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ir pieņēmis grozījumus likumā “Par ārvalstniekiem”. Saskaņā ar šiem grozījumiem visi Igaunijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri nav Igaunijas pilsoņi, kā arī Igaunijā dzīvojošie ārvalstnieki, kuri ir pieteikušies līdz 2007.gada 1.jūnijam, Igaunijā varēs saņemt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu automātiski, bez jebkādiem eksāmeniem. Sakarā ar to politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija Latvijas Republikas Saeimai vairākkārt ierosināja īstenot šādu pašu pieeju Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai.

Attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem manis iesniegtajā apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumā ir teikts: “Latvijas nepilsonis iegūst Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ja viņš to vēlas, reģistrācijas kārtībā Latvijā, atbrīvojot viņu no nosacījumiem un prasībām, kuri minēti šajā likumā. Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu nepilsonim apliecina Latvijas valsts atzīme nepilsoņa pasē - “Eiropas Kopienas pastāvīgais iedzīvotājs”.”

Latvijas parlamentam, Saeimai, vēl ir dota iespēja ļauties veselajam saprātam un sekot Igaunijas parlamentāriešu piemēram - nevis būvēt jaunas barjeras starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, bet gan piešķirt viņiem vienādas tiesības Eiropas Savienībā.

Mūsu priekšlikumu noraidīšanas gadījumā mēs vērsīsimies pie Valsts prezidentes ar lūgumu neizsludināt likumu, kas pasliktina Latvijas iedzīvotāju stāvokli.

Lūdzu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Aicinu noraidīt šo Agešina kunga priekšlikumu, jo viņš aicina pieņemt normu, kas katram ļautu vienkārši reģistrācijas kārtībā kļūt par Eiropas Savienības iedzīvotāju un braukāt apkārt pa Eiropas Savienību, nezinot nevienu valodu.

Šis Eiropas Savienības priekšlikums, Agešina kungs, ir nevis tādēļ, lai situāciju pasliktinātu, bet tādēļ, lai uzlabotu. Eiropas Savienības ideja bija nodrošināt, lai katrs cilvēks, kas ir trešās valsts pilsonis, tomēr būtu kaut kādā mērā saistīts ar kādu no Eiropas Savienības valstīm. Un, ņemot vērā to, ka Latvija visus Eiropas Savienības dokumentus tulko latviešu valodā, viņam tomēr būtu jāprot valsts valoda, kaut vai tādēļ, lai viņš varētu normāli izlasīt, kāda ir kārtība Eiropas Savienībā, kādi ir piedāvājumi un ko darīt. Ja jūs gribat, lai reģistrācijas kārtībā viņus reģistrē kā trešās valsts iedzīvotājus, tad mēs pasliktināsim... nevis uzlabosim to stāvokli un sasniegsim tādu, kāds ir Igaunijā, bet radīsim tādu situāciju, kāda jau ir, piemēram, Īrijā un Lielbritānijā, kur lielas grupas, mistiski iekļuvušu reketieru bandas no Daugavpils rajona, terorizē vietējos iedzīvotājus. Un tad, kad šo bandu dalībniekus apcietina, viņi paziņo, ka viņi neprot nevienu Eiropas Savienības valodu, pieprasa tulkus, ķēmojas un ākstās. Latvijai nav vajadzīga šāda reputācija. Nevajag jums šeit atkal darīt, kā jau teica par jums Tabūna kungs, - ja jūs izmet pa durvīm, līst iekšā pa logu; ja jūs izmet pa logu, līst iekšā pa skursteni; ja jūs izmet pa skursteni, līst iekšā pa kanalizācijas cauruli!

Ievērojiet elementāro pieklājību, iemācieties valodu kaut vai minimālajā līmenī, kaut vai dažus vārdus, lai jūs varētu pateikt “Labdien!” un “Uz redzēšanos!” un vismaz izlasīt, kādas normas un kāda kultūra ir tajā valstī, uz kuru jūs taisāties braukt.

Un nedraudiet un nereketējiet, kā jūs esat pieraduši, - ka jūs sūdzēsieties ANO, Eiropas Savienībā, Valsts prezidentei, lūgsiet kaut ko! Tas viss ir smieklīgi un mums visiem jau ir apnicis. Aicinu noraidīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem un arī Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem šādas tiesības ir, ja viņi vēlas to darīt.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Nu ko, cienītie kolēģi! Gribot negribot mūs aicina uz pārrunām par vienu un to pašu jautājumu. Par šo jautājumu mēs sākām pārrunas jau agri no rīta, tad, kad ieteicām cilvēkiem, kam šeit ir neērti, brīvprātīgi no Latvijas aizbraukt. To jūs nepieņēmāt, jūs uzskatāt, ka visiem šeit ir ērti un ka jāizliekas, ka nekādu problēmu nav. Kolēģi to acumirklī izmantoja - nāk un jums stāsta, ka ir problēmas un būs problēmas. Un nu turpinās tieši tas pats, ko mēs dzirdam jau visu laiku: nekādas prasības nevajag mums, nekādas pārbaudes! Pasarg’ Dievs! Runāt par valsts valodas apgūšanu - tas ir pilnīgi izslēgts!

Šodien mēs jau esam pārgājuši citā, kvalitatīvi jaunā līmenī. Jau vairākkārt te ir nācies dzirdēt draudus: mēs iesim tur un tur, sūdzēsimies tam un tam, un tā tālāk. Redziet, tas viss ir mīkstčaulības rezultāts!

Šeit nāk šad un tad tribīnē deputāts Ābiķis un kliedz: “Pietiek runāt! Es esmu pateicis pēdējo vārdu un lūdzu mani klausīt!” Tad nu es atgādināšu, ka deputāts Ābiķis ir viens no tiem, pateicoties kuriem Latvijā palika divdesmit tūkstoši militārpersonu, ieskaitot bijušos čekistus un izlūkdienesta darbiniekus. Nožēlojams līgums tika noslēgts ar Krieviju 1994.gadā - līgums par bijušo PSRS militārpersonu brīvprātīgu palikšanu Latvijā kopā ar visiem ģimenes locekļiem.

Šeit jūs, kolēģi, pakāpeniski redzat visas šā līguma sekas. Un naivi ir cerēt, ka no tiem kāds ir ļoti iemīlējis Latviju. Var būt, ka kāds. Kāds ir arī pa to laiku nomiris, protams. Bet tas jau nav atrisinājums.

Šodien, kad mēs skatīsim jebkuru jautājumu, kurš skars kaut kādu latviešu valodas ietekmes nostiprināšanu vai skars cieņu pret Latvijas valsti, jūs saņemsiet līdzīgus priekšlikumus: Igaunijā ir tā, un Igaunijā ir šitā.

Šeit ir Latvija, un Latvijai ir savi likumi un savs stāvoklis, un savas vēsturiskās tradīcijas. Diemžēl. Igaunijā arī tie citi uzvedas citādi. Diemžēl! Es tikai varu piekrist tam, ka Igaunijas pilsoņu attieksme pret pamatjautājumu ir krietni stingrāka, tāpēc jau Igaunijā leģionāriem ceļ pieminekļus - dara to, ko sen bija laiks darīt arī Latvijā. Latvijā to dara “pa kluso” - uzliek piemiņas akmeņus dažādās vietās.

Jā, Igaunija skaidri pasaka: “Leģionāri bija brīvības cīnītāji, viņiem būs piemineklis!” Par to jūs nerunājat. Jūs runājat tikai par to, kas jums ir izdevīgi. Taču jums ir jāskata kompleksā: kāda ir valsts, kādas ir attiecības starp nācijām valstī un uz ko tas ved. Latvijas stāvoklī mēs nedrīkstam piekāpties šādos valodas jautājumos. Diemžēl tāds ir mūsu vēsturiskais stāvoklis šodien, patīk vai nepatīk.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Es nespēju vien nobrīnīties par šo apetīti un nespēju vien nobrīnīties par mūsu, latviešu, piekāpību, nepārtrauktu piekāpību! Redz’, cik tālu esam nonākuši! Esam iebraukuši peļķē tik dziļi, ka diez vai tuvākajā laikā tiksim no tās ārā.

Buzajevs mums draud, Pliners visnekaunīgākajā veidā uzbrūk, apmelo (No zāles dep. J.Pliners: “Ja uzbrukšu, slikti būs!”), Agešins draud ar Valsts prezidenti... Labi, ka vēl ar mūsu Valsts prezidenti, nevis ar Putinu... Tas gan viņiem ir padomā, bet vārdos vēl nav izskanējis. Re, ko! Viņi tagad “torpedēs” Eiropas Savienības likumus, tikumus un tā tālāk! Ar Latvijas likumiem viņiem vairs nepietiek. Nepietiek! Redziet, apetīte aug ēdot! Nu ko lai dara, tā nu tas ir. Un šim priekšlikumam varētu piekrist vienīgi no viena viedokļa - ka šie laimes meklētāji, kuri sabrauca Latvijā, aizbrauktu uz Eiropas Savienības valstīm un tur meklētu un sameklētu laimi, kuras, izrādās, vēl par maz Latvijā. Tāda, lūk, ir tā lieta. Tāda ir tā problēma, draugi mīļie! Padomājiet! Padomājiet par to! Šī piekāpšanās jau derdzas, jau ir līdz šai vietai. Man ir līdz šai vietai šīs piekāpšanās.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Jā, man šajā gadījumā ir jāpiekrīt kolēģim Tabūnam: viņš patiešām ir dziļā peļķē. Vienkārši es nevaru saprast, kur viņš sadzird draudus. Tas, man šķiet, jau robežojas ar vajāšanas māniju, bet tā ir viņa personiskā problēma.

Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka, apspriežot šo likumprojektu, ne visi ir iedziļinājušies un sapratuši šīs direktīvas jēgu. Faktiski runa ir par to, ka šo pastāvīgā iedzīvotāja statusu var iegūt jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī un ka visām šīm personām ir vienlīdzīgas tiesības - absolūti neatkarīgi no tā, kurā valstī viņas šo statusu saņem.

Tātad: ko tas nozīmēs, ja Latvijā mēs mākslīgi padarīsim šo procedūru komplicētāku, nekā tā ir citās valstīs? Tas vienkārši nozīmēs, ka citās valstīs, kur nav lielas nodevas, kur nav oficiālas valodas prasmes pārbaudes, šiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, trešo valstu pilsoņiem, būs daudz vieglāk iegūt šo statusu. Un, kad viņi iegūs šo statusu, viņiem būs absolūti tādas pašas tiesības kā tām personām, kuras šo statusu iegūs Latvijā. Tātad, ja Latvijas nepilsoņi, nostrādājuši trīs gadus Īrijā, iegūs tur pastāvīgā iedzīvotāja statusu, viņiem būs visas tiesības atgriezties Latvijā, un saskaņā ar direktīvu visas sociālās un ekonomiskās tiesības viņiem būs tādas pašas kā pilsoņiem. Tātad: vai mēs esam ieinteresēti mākslīgi apgrūtināt šā statusa piešķiršanas procesu Latvijā arī attiecībā uz mūsu nepilsoņiem? Es vienkārši šeit neredzu nekādu racionālu pamatojumu... Es saprotu, ka dažiem kolēģiem (kā Tabūna kungam) nepilsoņi ir visa ļaunuma iemiesojums un ka šie kolēģi uzskata, ka jādara viss, lai tikai viņiem padarītu dzīvi smagāku un kaut kādā veidā “iegrieztu”. Bet, piedodiet, tā nav racionāla pieeja!

Vienkārši es aicinu jūs reiz paskatīties uz šo lietu no tīri tehniskās un pragmatiskās puses. Šeit ir runa par procedūru - par procedūru, kas zināmā mērā ir unificēta Eiropas Savienības ietvaros. No tā, ka mēs šeit ierakstīsim kaut kādus papildu priekšnosacījumus, nekas nemainīsies. Jo ne jau Latvija ir tā valsts, kur uzturas visvairāk to trešo valstu pilsoņu, un ne jau Latvijas nepilsoņi ir vislielākā grupa no šīm personām.

Tātad tas ir Eiropas mēroga jautājums. Taču daži kolēģi diemžēl uz šo problēmu skatās no tīri iekšpolitiska viedokļa, un tieši tāpēc mums draud ačgārnu lēmumu pieņemšana - tādu, kas nebūs mums optimāli.

Es domāju, ka kolēģa Agešina priekšlikums ir visnotaļ atbalstāms.

Es aicinu jūs nobalsot “par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu daudz. Latvija ir Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas dalībvalsts. Nepilsoņi ir cilvēki, kuriem ir Latvijas pase. Tātad pēc būtības viņiem nevajag nekādu jaunu dokumentu, viņi jau ir Eiropas Savienības pastāvīgie iedzīvotāji.

Bet jums, Tabūna kungs, gribu pateikt tikai dažus vārdus. Ja jau jums tā piekāpšanās ir līdz šai vietai, tad pavisam drīz aizrīsieties.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms?

Lūdzu, balsosim par 5. - deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 6.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 19, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Segliņš. 9. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 10. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pirms atklājam debates, es gribētu jums nolasīt Kārtības ruļļa 70.pantu, kas nosaka, ka runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata. Un apspriežamais temats, gribu jums atgādināt, ir konkrētais priekšlikums likumprojektā, nevis viena vai otra deputāta teiktais. Tātad kāda deputāta viedoklis nav apspriežamais temats, un es vēlreiz to gribētu atgādināt. Bet, ja deputātiem ir vēlēšanās mainīt kaut ko Kārtības rullī, tad mēs varbūt varētu ieviest “Deputātu atbildes uz deputātu jautājumiem” kā atsevišķu sēdi.

Tātad sākam debates par konkrēto priekšlikumu. Debatēs ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Jā, kolēģi, šā konkrētā priekšlikuma būtība dotu iespēju nepilsoņiem saņemt šo statusu, nenokārtojot vēl vienu reizi valsts valodas prasmes eksāmenu. Jūs jau četru sēžu laikā uzklausījāt visu triju frakciju, bijušās PCTVL frakcijas, deputātu iebildumus pret apspriežamo likumprojektu. Šīs trīs frakcijas, kā zināms, pārstāv Latvijas nacionālo minoritāšu intereses. Domāju, ka pat vistrulākā persona bez noteiktas nodarbes un dzīvesvietas jau sen būtu varējusi to visu iemācīties no galvas...

Bet iepriekš minētajām personām es tomēr atkārtošu, ka mēs kategoriski iebilstam pret to, lai piespiestu Latvijas nepilsoņus kārtot eksāmenu latviešu valodā un iekasētu no viņiem valsts nodevu par Eiropas Savienības nepilsoņa statusa saņemšanu.

Bet pašiem stulbākajiem es vēlreiz atkārtošu, ka...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Lūdzu, izvēlieties izteicienus, kas ir savienojami ar Saeimas cieņu!

V.Buzajevs. Es vēlreiz atkārtošu, ka... (Runā vienlaikus ar sēdes vadītāju.)

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Lūdzu, izvēlieties izteicienus, kas ir savienojami ar Saeimas cieņu!

V.Buzajevs. ...manis izteiktais neattiecas ne uz vienu zālē sēdošo, kas atbalstīja pareizos priekšlikumus.

Un es varētu vēl vienu reizi atgādināt, ka ES direktīva nepieprasa no Latvijas nedz to, nedz ko citu. Gan eksāmens, gan valsts nodeva - tie ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izgudrojumi, tā ir ņirgāšanās par cilvēkiem un korupcija valsts līmenī, pret kuru visi šeit sēdošie solījās cīnīties. Daži pat bija devuši viltus zvērestu baznīcā, tādēļ pēc balsošanas par šo antikristīgo likumprojektu viņi riskē zaudēt visas cerības uz dvēseles pestīšanu pēc nāves.

Apspriežamais grozījums attiecas uz to, lai nepakļautu nepilsoņus eksāmenam.

Man gribētos uzsvērt to faktu, ka pretdiskriminācijas grozījumus iesniedzu vienīgi es un deputāts Valērijs Agešins. Atbildīgā komisija noraidīja tos absolūti visus. Gribētos piezīmēt, ka gan Agešina kungs, gan es pats vēl pavisam nesen biju nepilsonis. Pilsonību mēs ieguvām naturalizācijas ceļā, un mūsu ģimenēs ir ne mazums nepilsoņu - mūsu tuvākie radinieki. Līdz ar to tieši mums pienāktos spriest, kādi likumdošanas akti ir pieņemami nepilsoņiem, bet kādi pazemo viņu cilvēcisko cieņu un godu.

Neskatoties uz to, lēmēja balsstiesības šeit, Latvijas Saeimā, nez kāpēc ir dotas, teiksim, ASV un citu Rietumu valstu pilsoņiem, kuri pirmo reizi nepilsoņus tika ieraudzījuši pirms pāris gadiem.

Dāmas un kungi! Viens no mūsdienu demokrātijas pamatprincipiem ir obligāta kādas personu grupas viedokļu ievērošana, kad tiek risināti jautājumi, kas attiecas tieši uz šīs grupas interesēm. Mēs ar Agešina kungu šajā konkrētajā jautājumā arī esam pilntiesīgi šīs grupas - Latvijas nepilsoņu - pārstāvji. Mūsu viedokļa ievērošanas rezultāts ir acīm redzams. Viss tika noraidīts - līdz pēdējam komatam. Nemeklējiet šajā komisijas lēmumā un viegli prognozējamajā Saeimas vairākuma lēmumā kaut vai niecīgas demokrātijas pazīmes!

Mūsu sēžu zālē demokrātija pat nekad nav ienākusi. Acīm redzami ienākt tai šeit traucē aizvērtie logi un aizkari, tāpēc pēc debatēm un balsojuma šajā jautājumā lūdzu izvēdināt telpas!

Sēdes vadītāja. Vai Dobeļa kungam pietiks ar vienu minūti? Lūdzu!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi, ko mums te piedāvā? Reizē būs gan trešās valsts pilsonis, uzskati, Krievijas, gan arī Latvijas nepilsonis... Cik personu apliecinošu dokumentu būs šādam subjektam? Kā Krievijas pilsonim - viena pase, kā Latvijas nepilsonim - otra pase. Vai jūs vispār saprotat, ko jūs piedāvājat? Jūs piedāvājat cilvēkiem krāpties un dzīvot Latvijā ar divām pasēm.

Lūdzu, pārskatiet savu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inārai Ostrovskai.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdē būs tikšanās ar Ņujorkas Sociālās palīdzības organizācijas pārstāvjiem jautājumā par bērnu adopciju. Jā, Sarkanajā zālē! Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Baltijas Asamblejas apakškomisijas sēde notiks pulksten 12.30 Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas deputāti! Pulksten 13.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē būs tikšanās ar Baltkrievijas demokrātisko spēku un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... vai viņš nav klāt? Ingrīda Circene, Ina Druviete, Māris Gulbis, Vjačeslavs Stepaņenko, Inese Šlesere un Dzintars Rasnačs. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Es atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu “Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”. Mēs turpinām debates par 10. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Un nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Es teicu, ka mēs braucam peļķē. Mēs ne tikai peļķē braucam, bet brienam purvā visā šajā sakarā. Redziet, šodien visu sēdi mēs veltām absurdu priekšlikumu apspriešanai. Diemžēl absurdu. Jo, redziet, kreisā flanga sīkpartijiņas, Golubova partiju, kā viņi to sauc, ieskaitot, jūs taču bijāt pret Eiropas Savienību, jūs balsojāt pret Eiropas Savienību, balsojāt pret Latvijas neatkarību... Golubovs neatzīst pat Latvijas okupāciju. Bet nē! Tiklīdz mēs esam neatkarīga valsts, tā uzreiz pie visiem labumiem klāt! Tiklīdz mēs esam Eiropas Savienībā, tā uzreiz pie visiem labumiem klāt! Dodiet, dodiet, dodiet! Pie siles klāt! Lūdzu! Tā ka - kas nu tie būs par Latvijas patriotiem, kuri grib visus labumus... ja viņiem dzimtene ir tur, kur biezāka sviesta kārta uz maizes.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs. Jūs runāsiet jau otro reizi...

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es gribētu atgādināt Latvijas patriotiem mana priekšlikuma būtību. Priekšlikuma būtība: lai nepilsoņi nekārtotu valsts valodas eksāmenu, kad viņi vēlas saņemt Eiropas Savienības nepilsoņa statusu ar mērķi aizbraukt aiz Latvijas robežām. Nu nebūs vajadzīga viņiem latviešu valoda aiz mūsu robežām! Nav vajadzīga! Un nekā cita šajā priekšlikumā nav. Līdz ar to visa argumentācija, kas bija pret šo priekšlikumu, neiztur nekādu kritiku.

Es gribētu patriotiem atgādināt arī to, ka jūs tikko “pa kluso” atbalstījāt Juridiskā biroja priekšlikumu, kas tieši attiecas uz tiem pašiem nepilsoņiem - uz ārvalstniekiem, ka viņi nekārto valsts valodas prasmes eksāmenu, ja viņiem jau kāda apliecība, kaut vai 1.A kategorijas, ir. Visi patrioti “pa kluso” vienbalsīgi šo priekšlikumu atbalstīja. Un es ceru uz patriotu atbalstu arī manam 10.priekšlikumam.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 10. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 12. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Šis mans priekšlikums ir par valsts nodevas iekasēšanu, lai iegūtu šo Eiropas Savienības nepilsoņa statusu. Mans priekšlikums paredz atbrīvot no nodevas tikai nepilsoņus. Ja Saeima tomēr pieņems manu priekšlikumu, tad, teiksim, Krievijas pilsoņiem un pārējiem ārzemniekiem būs jāsamaksā šī nodeva.

Gribētu atgādināt, ka šis ir brīdinājums. Šī ir PCTVL frakcijas pēdējā aizsargāšanās robeža, jo gadījumā, ja Saeima nepieņems šo priekšlikumu, tad mēs balsosim pret šo likumprojektu kopumā.

Es gribu nodemonstrēt kolēģiem mūsu vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai ar lūgumu neizsludināt šo likumu. Šeit ir atsauces uz Igaunijas pieredzi, jo mūsu kaimiņvalsts likumdevējiem ar galvu viss ir kārtībā, un viņi pieņēma praktiski visus mūsu priekšlikumus, lai Igaunijas nepilsoņi nemaksātu šo nodevu un nekārtotu eksāmenu un tā tālāk.

Sīkāku argumentāciju jūs saņemsiet no Saeimas Kancelejas pēc tam, kad Valsts prezidente neizsludinās šo likumu.

Lai jums nebūtu kauns pēc tam, es lūdzu šobrīd nobalsot un atbalstīt manu un PCTVL frakcijas 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nu laikam taisnība ir latviešu tautas parunai: “Jo pliks, jo traks!” Paņemiet vēl vienu reizi un izlasiet šo teikumu, ko jūs piedāvājat! Un jūs vēl runājat par veselas frakcijas priekšlikumu! Jūs kopā esat salicis divus jēdzienus - “trešā valsts” un “Latvijas nepilsonis”. Tie ir divi dažādi jēdzieni! Vai jūs tiešām gribat pierādīt mums, ka jebkuras valsts pilsonis ar vienu pasi kabatā var dabūt otru pasi kā Latvijas nepilsonis? Tā iznāk! Nu kā jūs varat... Ja jūs cīnāties par savu taisnību, tad vismaz padomājiet, ko jūs esat uzrakstījis! Nāciet un paskaidrojiet, ko nozīmē jēdziens “trešās valsts pilsonis” un kas ir “Latvijas nepilsonis”. Kas tas tāds ir? Vai jūs tiešām nesaprotat, ko jūs rakstāt?

Un te jau ir tas pierādījums, ko nozīmē acīmredzot latviešu valodas nezināšana un nesekošana līdzi kaut kādai domu gaitai. Te par katru cenu ir vēlēšanās kaut ko iebāzt, pat nepadomājot, cik neloģiski tas skan un kādas pretrunas ir pašā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Dobeļa kungs gribēja saņemt no manis juridisku konsultāciju, un viņš to saņems.

Pirmām kārtām par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu un par Latvijas nepilsoņiem. Pielīdzināt Latvijas nepilsoņus Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusam... šā statusa subjektam - tas nav PCTVL frakcijas priekšlikums.

Tas ir, cienījamais Dobeļa kungs, Latvijas Ministru kabineta priekšlikums, kuru mēs divus vai trīs mēnešus pēc kārtas apspriežam, par divām pasēm kabatā. Nepilsoņiem ir tikai viena pase kabatā - violetā krāsā, kuru viņiem izdeva mūsu Latvijas valsts (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Kāp zemē!”) saskaņā ar Latvijas valsts likumiem un par kuru varbūt balsojāt arī jūs, cienījamais Juri Dobeļa kungs!

Un nekādu trešo pasi mēs viņiem negribam izdot. Un, ja mēs runājam par konkrēto priekšlikumu, tad ne par kādu statusu, ne par kādu pasi šeit nav runa. Šeit ir runa par valsts nodevu, un saskaņā ar analoģiju - ar Igaunijas parlamenta likumu - Igaunijas nepilsoņi par šā paša statusa atgūšanu nemaksā neviena santīma.

Es tikai gribēju izmantot arī Igaunijas pieredzi un izplatīt to arī mūsu likumā.

Es aicinu vēl vienu reizi, Dobeļa kungs, izlasīt manu priekšlikumu un pēc tam ar abām rokām balsot “par” to!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 12. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 57, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 13. - nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 15. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 16. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 17. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 18. - nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 19. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 20. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 21. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 23. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 24. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 25. - nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 57, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 26. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 19, neviens neatturas. Likums “Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 2.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 3. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 4. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 5. - daļēji atbalstīts un iekļauts 6., kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 5. un 6.priekšlikumu.

M.Segliņš. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 9. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

M.Segliņš. 10. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. Un tas arī ir viss. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību””. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Ārlietu komisija nolēma minēto likumprojektu atbalstīt. Lūdzu jūs pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums likumā “Par Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību”” pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Komisija likumprojektu ir trešajā lasījumā pieņēmusi ar nelieliem redakcionāliem precizējumiem.

Lūdzu arī Saeimu to pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5929. Likumprojekts sagatavots trešajam lasījumam.

1.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu ir sagatavojusi deputāte Liepiņas kundze. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtajā 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 2. un 3.priekšlikumu.

J.Stalidzāne. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu nav. Komisija ir nolēmusi likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 2.priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. Un 3.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs iebilstam pret to, ka par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanu Latvijas Republikā cilvēkiem, it īpaši Latvijas nepilsoņiem, būtu papildus jāmaksā kaut kāda nauda. Lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 18, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Ē.Zunda. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 18, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemts. Paldies.

Vai deputāts Sergejs Fjodorovs vēlas kaut ko teikt par procedūru? Nē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu otrajā lasījumā. Priekšlikumi nav saņemti.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu Nr.5871.

Iesniegti divdesmit astoņi priekšlikumi.

1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 2. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!... Es atvainojos, Boris Cilevič, jūs par vēlu... Balsošanas rezultātu!Par - 28, pret - 28, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta. 3. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 35, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta. 4. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Naglis.

(No zāles: “Izskaidro visiem!”)

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Es, Latvijas 8.Saeimas deputāts, katolis, priestera tēvs, esmu pilnvarots Latvijas katoļu konfesijas ticīgo vārdā uzrunāt jūs, izskatot 4. un 5.priekšlikumu, kuri iesniegti likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” otrajam lasījumam.

Gribu vērst jūsu uzmanību uz 4.priekšlikumu, kas iesaka 15.augustu, Lielo Māras dienu, noteikt par svētku dienu. Pašreiz likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ir ietvertas šādas svētku dienas, kam ir reliģisks saturs: Lielā Piektdiena, Lieldienas, Vasarsvētki, Ziemassvētki, bet nav minēta Lielā Māras diena.

Mazliet no vēstures. Kas tad ir Lielā Māras diena? Pirmie kristīgās ticības sludinātāji bīskapi jau 13.gadsimtā latviešu apdzīvoto teritoriju nosauca par Māras zemi un svinīgi novēlēja Vissvētākās Jaunavas Marijas godam un pāvesta aizsardzībai. Tas bija ne tikai reliģisks, bet arī kultūrvēsturisks notikums.

Ir apritējuši 800 gadi, kopš Latvijā pastāv Kristus dibinātā Baznīca un kultūra. Mūsu zemē kristīgā ticība ir cieši saistīta ar tautas folkloras tradīcijām. 15.augusts ir Lielā Māras diena, kad Latvijas kristīgā tauta svin ikgadējos Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus. Sākot ar 1985.gadu, kad Svētais tēvs Aglonas dievnamam piešķīra bazilikas statusu, tā kļuva par Māras zemes galvaspilsētu. Lielajā Māras dienā, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos, Latvijas daudzajos dievnamos, it sevišķi Aglonā kā starptautiskas nozīmes svētvietā, uz dievkalpojumiem pulcējas ap 300 000 dažādu konfesiju kristieši svētceļotāji - katoļi, vecticībnieki, pareizticīgie, luterāņi, baptisti un brīvbaznīcas pārstāvji no visas Latvijas un ārzemēm.

Tā kā Latvijas iedzīvotāju vide ir daudznacionāla, vienmēr aktuāls ir bijis dažādu reliģisko konfesiju vienotības jautājums. Lielā Māras diena - 15.augusts - mūsdienās ir kļuvusi par kristīgo cilvēku kopīgiem svētkiem. 15.augustu kā svētku dienu svin 500 000 mūsu valsts katoļticīgo iedzīvotāju, kā arī citu konfesiju ticīgie iedzīvotāji. Lielā Māras diena ir svētki, kas akcentē kristīgās ticības nozīmi tautas reliģiskajā dzīvē, vēsturiskajā attīstībā un garīgajā atmodā.

15.augusts - šī diena oficiāli tiek atzīta par svētku dienu Lietuvā, Polijā, Itālijā, Francijā, Vācijā, Austrijā, Beļģijā, Spānijā, Dānijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Tas, ka mēs, kristieši, Latvijā esam nedalāmi valsts un Baznīcas cilvēki, ir skaidrs katram, ko apliecina arī mūsu valsts himnas vārdos izteiktais. Mūsu valsts Ministru kabinets, piešķirdams finansiālu atbalstu no valsts budžeta 15.augusta svētku organizēšanai, atzīst šos svētkus par valsts nozīmes pasākumu.

Ar 15.augusta atzīšanu par oficiālu svētku dienu tiks sakārtotas attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju. Līdz ar to mēs ikviens savā dzimtenē, savās mājās varēsim justies kā cilvēks ar Kristus mīlestību sirdī, kurš spēj cienīt citus un kuru ciena citi.

Kolēģi deputāti! Pie mums, Latvijas Republikas 8.Saeimas deputātiem, ir griezušies Latvijas katoļu bīskapu konferences augsti godātie bīskapi un Latvijas katoļu konfesijas galva Viņa Eminence kardināls Jānis Pujats ar lūgumu, lūdzot godājamos Saeimas deputātus ar likumu noteikt, ka 15.augusts - Lielā Māras diena - ik gadus būs brīvdiena visā republikā, lai cilvēkiem atvieglotu piedalīšanos šajos svētkos.

Kolēģi deputāti! Ieklausīsimies mūsu augsti godātajos bīskapos, Viņa Eminences kardināla Jāņa Pujata lūgumā, lai 15.augusts - Lielā Māras diena - ar likuma spēku būtu noteikta par brīvdienu visā Latvijā! Būsim pretimnākoši viņiem, jo viņi mums, likumdevējiem, ir ļoti daudz palīdzējuši sakārtot mūsu valsts likumus, jo zina, kas vajadzīgs mūsu Latvijas kristīgajai tautai.

Es lūdzu jūs, deputāti: atbalstīsim balsojumā šā likumprojekta 4.priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 4. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - nav, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta. 5. - deputāta Andreja Nagļa priekšlikums - nav skatāms.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Naglis.

Ir skatāms, mūsuprāt...

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Nu žēl, ka mēs tik vienveidīgi pieejam šiem jautājumiem.

Ja man, Latvijas 8.Saeimas un Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātam (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Slava kardinālam!”), jārunā par likumprojektu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, par 5. - manis iesniegto priekšlikumu, tad gribas teikt, lūk, ko: šis priekšlikums ir tapis jau 2003.gadā, un tas iesaka 15.augustu - Lielo Māras dienu - noteikt par svētku dienu - brīvdienu.

Mums, Latvijas iedzīvotājiem, Satversmes 99.pantā ir rakstīts: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.” Baznīca ir atdalīta no valsts. Vadoties pēc Satversmes 99.panta, mums, kristiešiem, kā Latvijas iedzīvotāju lielum lielajam vairākumam Latvijā, Māras zemē, ir nenoliedzamas tiesības 15.augustu svinēt kā kopīgus kristiešu svētkus.

Un arī tas, ka mēs, kristieši, katru gadu 15.augustu - Lielo Māras dienu - svinam kā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, ir katram skaidrs. Jā, 15.augusts ir svētku diena lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, bet kā likumdevējs mēs neesam šos svētkus ar likuma spēku padarījuši par oficiāliem svētkiem, tāpēc arī ir radies šis priekšlikums, kas noteikti būtu jāatbalsta.

Atzīstot 15.augustu par svētku dienu, tiks sakārtotas - vēlreiz atkārtoju: tiks sakārtotas! - attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju. Es šo nevienlīdzību un netaisnību attiecībās esmu izbaudījis personīgi tad, kad biju valsts uzņēmuma strādnieks, un arī tagad, kad esmu Latvijas Republikas Saeimas deputāts.

Man kā kristietim, ticīgam cilvēkam, nav pieņemams tāds fakts. Es, būdams deputāts, kuram 15.augusts iekrīt vasaras brīvdienu laikā, varu pieteikties šajos - mums kristiešiem tik nozīmīgajos svētkos, bet tajā pašā laikā valsts vai privātā uzņēmuma strādniekam kā kristietim, ticīgam cilvēkam, ir liegta iespēja piedalīties šo svētku dievkalpojumos. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Tu mani pārliecināji! Piekrītu!” No zāles dep. L.Ozoliņš: “Nekad!”)

Kolēģi! Neaizmirsīsim to, ka mēs esam viena Dieva bērni un ka mēs nepārtiekam tikai no maizes vien.

Tāpēc es lūdzu: būsim vienlīdz godīgi kā pret sevi, tā arī pret mūsu vēlētājiem! Sakārtosim šo likumu tā, lai 15.augusta svētki visiem kristiešiem būtu vienlīdz sasniedzami, atbilstoši Satversmes 99.pantam.

Atbalstot Latvijas Katoļu bīskapu konferences dalībnieku lūgumu, es lūdzu Latvijas Republikas 8.Saeimas “Jaunā laika”, Tautas partijas, Zaļo un zemnieku savienības, “Saskaņas Centra”, PCTVL, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Sociālistiskās partijas frakcijas un neatkarīgos deputātus šajā likumprojektā atbalstīt balsojumā manu 5.priekšlikumu!

Esmu pārliecināts, ka Latvijas kristīgā tauta būs pateicīga lūgšanās Latvijas Republikas 8.Saeimai katru gadu, svinot 15.augustā, Lielās Māras dienā, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus.

Arī citu konfesiju ticīgos deputātus vēlreiz lūdzu: balsosim “par”! Lai Dievs jums palīdz!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Balsojums par iepriekšējo priekšlikumu bija 41 pret 45, tātad ar pāris balsu pārsvaru tas tika noraidīts, bet tas tomēr liecina, ka ļoti, ļoti daudzi - gandrīz puse cilvēku - Saeimā ir “par” šo priekšlikumu. Jā!

15.augusts ir svētku diena. Katoļi no visas Latgales pulcējas šajos svētkos Aglonā. Ne tikai latgalieši un ne tikai katoļi no visas Latvijas dodas svētceļojumā pāri visai Latvijai uz Aglonu, jo tie ir garīguma svētki, kur cilvēki nevis plēšas, nevis skandalē un apvaino cits citu, bet, tieši otrādi, meklē saskaņu savā starpā.

Un es esmu pārliecināts, ka patiešām vajadzētu nobalsot “par” šiem svētkiem, jo mēs no reizes uz reizi esam ietvēruši svētku dienās gandrīz vai visādas muļķības - mēs gribam tur tēvu dienu, gandrīz vai māsu, brāļu un māsīcu dienu un tālāk, un tā joprojām, turpretī šī ir pavisam nopietna lieta. Pavisam nopietna lieta, jo tieši garīguma mums pietrūkst. Un tie, kuri esat bijuši Aglonā, - no turienes notiekošo translē arī televīzija - jūs ļoti labi zināt, kas tur notiek. Tā ir svētku diena!

Kolēģi, nobalsojiet “par” šo priekšlikumu, lai nebūtu 41 pret 45, bet otrādi, vismaz 45 pret 41!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par deputāta Andreja Nagļa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 38. Priekšlikums ir atbalstīts.

(Aplausi.)

J.Esta. 6. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Es ceru uz vēl lielāku šā 6. - PCTVL frakcijas priekšlikuma atbalstu. Priekšlikuma būtība: visi šā likuma priekšlikumi ir ļoti vienkārši - papildināt tradicionālos katoļu un luterāņu Ziemassvētkus ar vēl vienu dienu. Šobrīd mēs kā svētkus atzīmējam tikai 25. un 26.decembrī, un mūsu priekšlikumā ir piedāvāts kā svētkus atzīmēt arī 24.decembri, kā to dara gandrīz visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Šo priekšlikumu Saeima vienreiz jau atbalstīja, un tas bija 2004.gada decembrī. Priekšlikumu bija iesniegusi TB/LNNK frakcija, un ar nelielu balsu vairākumu šis priekšlikums tika nodots manā - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, taču šeit šis priekšlikums ir iestrēdzis līdz pat šai dienai.

Es gribētu atgādināt kolēģiem, ka nesen PCTVL frakcija piedāvāja grozījumu Kārtības rullī, kurā bija paredzēts termiņš, cik ilgā laikā komisija drīkst skatīt to vai citu priekšlikumu. Šajā gadījumā komisija skatīja šo priekšlikumu ilgāk nekā gadu, taču nekādu lēmumu nav pieņēmusi. Sakarā ar to, ja ir radusies iespēja iesniegt šo priekšlikumu tieši sēdē, tad es nevaru izdomāt, kāpēc tie deputāti, kuri reiz jau atbalstīja šo priekšlikumu, tagad nezin kāpēc nevar to atbalstīt šodien.

Aicinu atbalstīt, lai viena svētku diena mūsu valstī būtu vairāk.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu, balsosim par 6. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 27, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta. 7. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 11, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta. 8. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Es atvainojos. Sākam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izlasiet vēlreiz labi, ko šeit piedāvā komisija! Komisija piedāvā svītrot no 1.panta otro daļu, lai gan šī daļa dod kaut kādu, kaut mistisku iespēju citām konfesijām, kas savas Lieldienas, Vasarsvētkus, kā arī Ziemassvētkus atzīmē citā laikā nekā katoļi... kaut kādu mistisku iespēju dabūt no darba devēja kādu brīvu dienu. Ja šī norma tiks pārvietota uz 2.pantu, tad šie svētki būs tikai atzīmējama diena un pat mistiskas iespējas dabūt brīvdienu savu reliģisko svētku dienā nevienam darbiniekam, kas pieder pie citām konfesijām, nebūs, tāpēc es lūdzu to neatbalstīt. It īpaši es to lūdzu katoļiem un kristīgajai frakcijai.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es nevaru piekrist kolēģa Golubova teiktajam, jo šī norma nekādas mistiskas tiesības nedod. Šī norma ir tīri deklaratīva, un ne jau valstij būs lemt, kad vienam vai otram cilvēkam atzīmēt savus svētkus. Es, piedodiet, to nevaru atzīt, ka kaut kādā likumā man var atļaut vai aizliegt atzīmēt kaut kādas svētku dienas un tā tālāk.

Gluži otrādi! Šī norma ir tīri deklaratīva. Tā ir divkosīga, un tā rada it kā tādu ilūziju, ka valsts kaut ko dara šajā gadījumā. Ko valsts var izdarīt? Tā var ar likumu noteikt tiesības, lai tās dienas, kuras atzīmē pietiekami daudz cilvēku, būtu brīvdienas, bet šai normai ar to nav nekāda sakara. Tā ka, es domāju, komisijas viedoklis šajā gadījumā ir pilnīgi pareizs, un es ļoti ceru, ka deputātu vairākums atbalstīs turpmākos priekšlikumus, kuri patiešām runā par tiesībām un par garantijām, nevis par tukšām deklarācijām.

Bet, ja mēs neesam tik droši un tik saprotoši, lai piešķirtu šīs brīvdienas tiem cilvēkiem, kuriem tās ir vajadzīgas, nu tad neizliksimies un neteiksim, ka likumi ir kaut kādas mistiskas, kā Golubova kungs sacīja, normas, kas it kā atļauj vai neatļauj svinēt savus svētkus.

Tātad es aicinu balsot “par” komisijas priekšlikumu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu, deputāts Jānis Esta!

J.Esta. Cileviča kungs man palīdzēja un pauda komisijas viedokli. Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 8. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Esta. 9. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Esta. 10. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Esta. 11. - Cilvēktiesību...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Par kuru balsot? Nav jābalso. Paldies!

J.Esta. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par 11.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 21, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Esta. 12. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 33, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta. 13.priekšlikums - daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā 14.priekšlikumā.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Par kuru priekšlikumu? Tātad deputāti lūdz balsojumu par 13.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 17, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta. 14. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 14. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 19, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts... (No zāles: “Atbalstīts!”) Es atvainojos! Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Esta. Godātie deputāti, 15. - deputātes Ingrīdas Ūdres, 16. - deputātes Ināras Ostrovskas un 17. - deputāta Vitālija Orlova priekšlikums. Tie ir daļēji atbalstīti un iekļauti 18. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 15. - deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu.

Deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs, veicot balsojumu par šo priekšlikumu, nospiedīsim podziņu “par”, “pret” vai “atturas”, es gribu nedaudz pastāstīt un atgādināt jums, visiem šeit klātesošajiem, vēsturi - to, kā tika sākts svinēt šos svētkus.

Gribu atgādināt, ka šie svētki, Starptautiskā sieviešu diena, tiek svinēti lielākajā daļā pasaules valstu. Tos svin par godu sieviešu kustībām, kas ir cīnījušās par līdztiesību un kas joprojām turpina to darīt, kas cīnās arī par mieru savā zemē un citur pasaulē.

Pirmo reizi sievietes devās demonstrācijā 1857.gada 8.martā. Un tas notika Ņujorkā, tas nemaz nebija Eiropā. Viņas strādāja tekstilrūpniecībā un pauda savu protestu pret zemām algām un 14 stundu darba dienu.

1908.gada 8.martā sieviešu organizācijas piedalījās masveida mītiņā, kura pamatdoma bija aizsargāt sieviešu tiesības.

1909.gadā ASV paziņoja par jauniem svētkiem - Nacionālo sieviešu dienu.

1910.gadā Kopenhāgenā 2.Starptautiskajā sieviešu konferencē delegātes nolēma 8.martā atzīmēt Starptautisko sieviešu dienu, tā svinot sieviešu sasniegumus - iegūtās vēlēšanu tiesības un vienlīdzīgo attieksmi darba tirgū.

1917.gadā Krievijā sievietes izgāja ielās, lai demonstrētu savu attieksmi pret Pirmo pasaules karu, noliegtu šo karu, un galvenais lozungs šajā demonstrācijā bija: “Par mieru un maizi!”

Gribu atgādināt, ka 1945.gadā tika pieņemti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti un arī tur bija ietverta sadaļa par sieviešu tiesību ievērošanu.

1977.gadā ANO pieņēma Rezolūciju “Par Starptautisko sieviešu dienu un starptautiskā miera dienu”.

1975.gads visā pasaulē bija izsludināts kā Starptautiskais sieviešu gads un Sieviešu tiesību atbalsta gads. Kopš tā laika lielākā daļa pasaules valstu, kā es jau minēju, atzīmē šo dienu.

Vēl vakar Saeimā mums notika tikšanās ar vairāk nekā 50 sieviešu organizāciju pārstāvēm; tās visas ir apvienotas vienotā organizācijā, kura saucas “Marta”. Šīs organizācijas vadītāja ir arī Eiropas Sieviešu kustības priekšsēdētāja. Tas ir ļoti liels gods mūsu sabiedrībai, mūsu sievietēm, ka mēs esam pierādījuši, ka Latvijā - un ne tikai Latvijā! - sievietes ieņem ļoti svarīgu lomu gan politikā, gan ekonomikā, gan arī sabiedriskajā dzīvē.

Tādēļ, pirms jūs nospiežat podziņu, padomājiet un atbalstiet šo dienu - 8.martu - kā visu sieviešu sasniegumu dienu! Un ar šo balsojumu arī atbalstīsim daudzu valstu priekšlikumu arī Apvienoto Nāciju Organizāciju ģenerālsekretāra amatā redzēt sievieti!

Paldies. (Aplausi, ovācijas.)

Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām man negribētos, ka mēs šodien liekuļotu. Katrs no jums, vismaz lielākā daļa Saeimā, svin šos svētkus. Tikai ar liekulību mēs sakām, ka mums tie nav vajadzīgi. Šie svētki ir izgājuši cauri visam šim mūsu neatkarības laikam. Ir atkrituši daudzi svētki - viltus svētki, tādi kā 7.novembris, kurus varbūt vairs tikai neliela daļa, daži cilvēki, šeit saglabā -, bet Sieviešu diena ir kļuvusi par tradīciju.

Es aicinu svinēt 8.martu kā Sieviešu dienu, kā pavasara svētkus, mīlestības, savstarpējas saskaņas svētkus starp vīriešiem un sievietēm, starp draugiem un draudzenēm, starp saviem tuviniekiem. Šī diena ir viena no labākajām dienām, kas mums liek cits citam simpatizēt un pasniegt ziedus.

Es gribu teikt - tie ir tautas svētki. Turklāt ir paredzēts tos svinēt kā atceres un atzīmējamo dienu. Tā nav brīvdiena. Cilvēki iet darbā.

Tāpēc es vēlreiz aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Balsojiet tā, kā jums saka sirdsapziņa! Neliekuļosim mūsu cilvēku, draugu un sevis priekšā! Atbalstīsim 8.martu - Sieviešu dienu!

(No zāles dep. A.Bērziņš un L.Ozoliņš: “Slava sievietēm! Urrā!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

(No zāles: “O-o-o!” Dep. A.Bērziņš: “Nenoniecini sievietes!”)

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Kādas tik pārvērtības man nav nācies redzēt četru saeimu laikā! Kādas tik pārvērtības!

Visus šos gadus, gadu no gada, kreisā flanga deputāti nāca ar priekšlikumu - katru gadu, burtiski katru gadu, un ne reizi vien, bet vairākas reizes -, lai 8.martu pasludinātu par atzīmējamu dienu, svētku dienu. Neviena Saeima tam nepiekrita. Neviena Saeima! Nepiekrita tam un diezgan pārliecinoši noraidīja. Bet nu, redziet, pārvērtības notiek - tās, par ko mēs jau šodien priekšpusdienā visu laiku runājām. Pavērsiens uz “sarkano” pusi notiek ļoti strikti, ļoti noteikti. Šodien, paskatieties, nenāk vairs ar kvēlām runām par 8.martu ne Cileviča kungs, ne Golubova kungs, ne Pliners, ne citi, bet nāk cienījamā Ūdres kundze, cienījamā Ostrovskas kundze un... nezinu, kas vēl nāks tagad... Redziet, kādas interesantas pārvērtības notiek! Ļoti interesantas!

Paldies jums, kolēģi, par to, ka atbalstījāt iepriekšējo priekšlikumu - priekšlikumu svinēt Lielo Māras dienu - un paklausījāt manai uzrunai un aicinājumam to darīt (No zāles: “Tagad atbalstīsim Saeimas priekšsēdētāju!”), bet nu padomājiet, draugi mīļie, par šādu dienu - 8.martu!

Es saprotu, ka tā bija Latvijas tulpju audzētāju, biznesmeņu, diena... (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Latvijas nacionālās attīstības sākums.”) Tā tas bija gan Latvijā, gan dažādās Krievijas pilsētās... Taču šodien tā jau vairs nav Latvijas puķu audzētāju biznesa diena, bet gan Holandes puķu audzētāju biznesa diena. Un tagad pasludināt šo dienu par atzīmējamu un svinamu dienu?...

Es jau iepriekšējās saeimās nācu tribīnē un teicu: jā, mēs mīlam sievietes un mīlēsim katru dienu (Zālē ovācijas.), nevis vienu dienu gadā. Nevis vienu dienu gadā! Sievietes...

Sēdes vadītāja. Es aicinu zālē ievērot klusumu, lai debatētājs varētu turpināt savu runu.

P.Tabūns. Mūsu jaukās, burvīgās sievietes jau sen to ir pelnījušas. Bet ne jau šo vienu dienu ar novītušām, izstīdzējušām tulpītēm! To varētu saukt nevis par 8.marta dienu, bet par tulpju dienu vai pārdzērušos dienu, kādu mēs to atceramies no padomju laikiem, kad sievietēm vīrieši pasniedza to nožēlojamo tulpīti un pēc tam uz sieviešu rēķina pārdzērās līdz nemaņai. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Vienreiz gadā taču var!”)

Nu lūk! Tāda ir šī vēsture. Bet nu es brīnos... Redzēšu, kāds būs balsojums... Mani patiešām pārsteidz 8.Saeimas deputātu pārvērtības tā saucamajā labajā flangā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

(No zāles: “Lai dzīvo Klāra Cetkina!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Kā saka krievi, “kapļa kameņ točit”. Tūlīt man lūgs, lai es pārtulkoju, un es pārtulkošu: “Ūdens pile akmeni drupina.” Mēs patiešām daudzreiz piedāvājām dažādas variācijas, lai beigu beigās arī jūs sapratu to teicienu: “Ak, sieviete, tu esi dieviete!” Beidzot mēs jūtam, ka jūs esat nobrieduši nobalsot “par”. Un pareizi darīsiet! Un tā tas būs ar katru mūsu priekšlikumu: tos jūs no sākuma noraidāt, bet pēc gada vai pēc trim noteikti atbalstīsiet.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

(No zāles dep. L.Ozoliņš: “Visu samaitāja!” Dep. A.Bērziņš: “Tik labi bija!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es biju viens no tiem trim deputātiem, kuri izvirzīja šo priekšlikumu. Šo svētku vēsturi jau izstāstīja Ingrīda Ūdre. Šie svētki ir vieni no tiem, kurus svin vēl joprojām... Ir pagājuši jau sešpadsmit gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, bet sabiedrība turpina šos svētkus svinēt. Tā ir patiesība!

Esmu saglabājis dokumentus no 2003.gada, tās iesniegtās vēstules, ko es saņēmu Saeimā... Gribu vienu no tām šeit nolasīt, lai pamēģinātu pārliecināt atsevišķus deputātus - tos, kuri atdalījušies no tautas. Tabūna kungs, uzmanīgi klausieties! Kurš atrakstīja šo vēstuli? Skuja - politiski represētais, Otrā pasaules kara dalībnieks. Cilvēks, kurš visu laiku atbalstījis apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Viņš lūdz, iesaka izdarīt grozījumus vairākos likumdošanas aktos un noteikt 8.martu par svinamu dienu. Tabūna kungs, to raksta cilvēks, kurš ir jūsu atbalstītājs! (No zāles dep. P.Tabūns: “Viens no 100 000!”) Un tieši tas fakts rāda, cik ļoti jūs esat atdalījies no tautas. Cilvēki pašreiz domā pavisam citādi nekā jūs.

Kolēģi! Es gribu vērsties pie sievietēm un pie Tautas partijas. Priekšlikums ir noteikt 8.martu par atceres dienu. Tātad tā būs diena, kurā nebūs slodzes uz valsts budžetu un uz ekonomiku. Es domāju, ka šis priekšlikums ir atbalstāms.

Mīļās sievietes (No zāles dep. A.Bērziņš: “Uz ceļiem! Uz ceļiem, Orlov!”), es jūs ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi!

Ak, jūs, mūžīgās un neatkārtojamās, šodien par virtuālās mīlas iemiesotājām kļuvušās Klāra Cetkina un Roza Luksemburga! Cik daudzus prātus jūs esat samulsinājušas! Tie, kas vairs nav spējīgi šodien mīlēt patiesas sievietes, ir pārgājuši uz virtuālo mīlu - un pat to viņi nav spējīgi īstenot vairāk nekā vienu reizi gadā. Orlova kungs, jūsu iesniegums rāda, ka jūs kļūstat par potenciālu impotentu.

(Saucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, acīmredzot jums būs jāatvainojas Orlova kungam par jūsu izteicienu. Un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija skatīs arī šo jautājumu.

J.Dobelis. Labi, Orlova kungs. Lai Ētikas komisijā piedalās ārsti un jūs izmeklē!

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, ja jūs turpināsiet tā uzstāties, acīmredzot būs nepieciešams izslēgt mikrofonu.

J.Dobelis. Labi, labi, turpinu, tupinu.

Kad sākās 8.marta svinēšana Latvijā? Okupācijas laikā. Tā ir okupantu radīta diena. (Sauciens no zāles.) Tās ir okupācijas sekas, nekas vairāk. Ar ko šī svinēšana ir palikusi mūsu atmiņā? Ar nežēlīgu piedzeršanos, ar visu stūru piegānīšanu un ar visādām novītušām, neglītām tulpēm.

Jā, viens otrs tulpju audzētājs ir kļuvis par miljonāru. To nevar noliegt. Tā ir taisnība.

Kāpēc tad atkal šodien, priekšvēlēšanu laikā, tik ļoti ir ievajadzējies kustināt šo likumprojektu? Acīmredzot vienam otram gribas būt reizē nacionālam un liberālam un sagrābt pēc iespējas lielāku vēlētāju loku sev par labu. Bet tā taču diemžēl ir mūsu kalendāra, nu, es teikšu, piecūkošana! Ko tikai mēs tur nesabalsosim tagad iekšā! Nu ko jūs te nākat un runājat, ka 8.marts ir cieņas izrādīšana sievietēm! Vai tiešām jūs, sievietes, esat tā pazemotas un iedzītas stūrī, ka jums tikai viena dieniņa gadā ir jāatvēl tai cieņas izrādīšanai? (No zāles dep. A.Aleksejevs: “Vai tu par savu sievu runā?”) Vai tiešām jūs to nesaprotat? Es nezinu, ko vēl te var piebilst. Nākt un aģitēt... Nu tad man ir jānāk un jāaģitē, un jāatgriežas pie šārīta jautājuma. Visu dienu mēs šodien runājam par vienu un to pašu - par okupāciju, par okupācijas laikā sabraukušajiem civilokupantiem. Šie civilokupanti un visi pārējie okupanti iedibināja šo dienu - 8.martu. Nu ne jau latviešu cilvēki pieņēma lēmumu svinēt 8.martu! PSRS vadība, visādi kaganoviči un viņiem līdzīgie - tie bija tie, kas iedibināja 8.martu. Taču ne latviešu tauta. Vai tiešām jūs to neatceraties?!

Tagad kaut kādas cetkinas, kaut kādi, es nezinu, vēsturiskie miroņi šodien ir spējīgi mums piedāvāt 8.martu. Atkal no jauna mēs atgriežamies pie viena un tā paša. Ja nemaldos, jau no Augstākās padomes darbības laika, kad šeit nobalsoja par to Deklarāciju, sākās šīs galīgi neauglīgās, tukšās pārrunas.

Es saprotu: jums vajag vēlētāju balsis. Tad nu nāciet un tā arī pasakiet: “Mēs gribam dabūt to balsis, kuriem patīk 8.marts.” Tad tas būtu vismaz godīgi. Taču jūs darāt citādi - runājat par kaut ko citu, par okupantu iedibinātu dienu... Nosauciet man vienu latviešu cilvēku, kurš atbalstīja 8.marta iedibināšanu! (No zāles dep. J.Pliners: “Tūkstoši un tūkstoši!”) Lūdzu, nosauciet kaut vienu latviešu cilvēku no vadības!... Visas instrukcijas nāca no Maskavas! Un arī tie, kas tagad balsos par 8.martu, ir Maskavas pakalpiņi, nekas cits.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska, otro reizi.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Godājamais Tabūna kungs un Dobeļa kungs! Man ir ļoti žēl, ka jūs esat savu iedomu vergi, tāpēc ka nepārtraukti katrā vārdā saskatāt “sarkano” okupāciju tagad, kad jau ir nomainījušās paaudzes, jau 15 gadus ir neatkarīgā Latvija.

Kā es jau teicu, tie ir svētki, kurus svin gan sievietes, gan vīrieši - visa sabiedrība. Tie, kuri nevēlas svinēt šos svētkus, nesvin. Turklāt tā nav brīvdiena, tā ir atzīmējamā diena.

Es gribētu teikt, ka jūs šodien izteicāt ļoti lielu necieņu sievietēm, tāpēc ka sievietes visus šos gadus saglabāja šīs Latvijas tradīcijas - dziesmusvētkus un pārējo. Ja arī daži dzēra, tas vēl nenozīmē, ka tie ir svētki, kas ir saistīti ar... tikai ar jūsu tādām komunistiskām iedomām. Pie tam tie nav “tulpju svētki”. Es gribētu atgādināt, ka mums, sievietēm, dāvina pārsvarā rozes, gerberas un daudzus citus ziedus. Arī tulpes ir skaistas svētkos.

Es ļoti labi saprotu, ka tā ir varbūt tāda jūtu ideoloģiska satricināšana - mūsu apvainošana saistībā ar Maskavu un ar visiem pārējiem kaut kādiem pretlatviskiem elementiem. Taču man liekas, ka jūs ļoti sen neesat kontaktējušies un svinējuši, neesat bijuši kopā ar Latvijas cilvēkiem - ar Latvijas sievietēm un pārējiem. Šī ir izvēle - svinēt vai nesvinēt. Tā ir sieviešu izvēle. Un vakar mums tik tiešām bija ļoti liela tikšanās ar nevalstiskajām organizācijām. Sievietes ir pelnījušas to, ka viņas atceras šajos pavasara svētkos, nevis to, ka šodien jūs visādā veidā nicināt sievietes. Ja jums nepatīk, jūs varat balsot “pret”. Jums ir tādas tiesības.

Lūdzu, atbalstīsim 8.martu 8.Saeimā!

Sēdes vadītāja. Deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Līdz šim Latvijas Pirmās partijas frakcijas balsojums par 8.martu ir bijis saistīts ar to, ka mums ir vienmēr bijušas iekšējas diskusijas.

No vienas puses, citi saka: tie varbūt tiešām ir tādi svētki, kas saistās mūsu smago pagātnes mantojumu.

No otras puses, citi teic: jā, bet svētku jau sievietēm nekad nevar būt par daudz.

Un kritika jau vienmēr ir bijusi par to, ka mums ir Māmiņu diena.

Taču man liekas, ka, ņemot vērā to, ka Latvijā šobrīd gandrīz vai visos vadošajos posteņos atrodas sievietes, nebūtu par sliktu, ja mums būtu divas dienas gadā - respektīvi, Māmiņu diena un arī 8.marts -, kurās mēs varētu sveikt savas sievietes. (No zāles: “Sievasmātes!”) Tā būtu zināmā mērā arī integrācijas iespēja, jo, manuprāt, visām sievietēm neatkarīgi no viņu tautības - vai tā būtu krievvalodīgā vai latviete - vienmēr patīk saņemt ziedus. Un nav jau obligāti vīrietim jābūt iedzērušam, kā to tik ļoti uzsver mūsu kolēģi “tēvzemieši”. To jau var izdarīt arī skaidrā.

Es domāju, ka savukārt vīriešiem tā būtu laba iespēja demonstrēt savu “vecmodīgo” seksuālo orientāciju un apsveikt sievietes, tādā veidā parādot, ka viņi tomēr viņas mīl.

Un vēl. Nobeigumā es gribu arī atgādināt: lai gan 8.marts nav svētku diena, pagājušogad to ļoti plaši svinēja Latvijā. Tiem, kas saka, ka tā esot okupantu diena, es gribu atgādināt, ka pagājušogad 8.martā sievietēm veltīts koncerts notika Latviešu biedrības namā. Es uzsveru: Latviešu biedrības namā. Tā, lūk!

Paldies.

Aicinu atbalstīt! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Ūdre, otro reizi.

(No zāles: “Sadodiet viņiem!”)

I.Ūdre (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Dobeļa kungs! Es esmu latviete, un es gribu atzīmēt šos svētkus, jo šie svētki man saistās ne tikai ar mīlestību un cieņu pret sievieti, bet arī ar cieņu pret to, ko sievietes ir spējušas izdarīt. Un, ja nebūtu bijis to sieviešu, kuras jūs pašreiz ne īpaši labi mīlat, teiksim, Klāras Cetkinas, Rozas Luksemburgas vai jebkuras citas Nobela prēmijas laureātes, tad, man liekas, sievietēm varbūt līdz pat šodienai nebūtu tiesību balsot un nebūtu tiesību piedalīties sabiedriskajā dzīvē...

Te visi rāda dažādas vēstules. Arī es gribu parādīt vienu vēstuli. Šī vēstule ir saņemta no Starpparlamentu Savienības. Starpparlamentu Savienībā Latvijas delegācija strādā ļoti aktīvi. Mūs visi tur pazīst. Šīs Starpparlamentu Savienības ietvaros notika Pasaules spīkeru - sieviešu kongress. Es vadīju šos kongresus abas reizes, un es stāstīju sievietēm: “Cik jocīgi! Jūs visas atzīmējat savās valstīs 8.martu, bet mūsu deputāti nekādi negrib to saprast. Viņi šo dienu saista ar pilnīgi citām lietām - ar pagātnes lietām, kas saistītas ar mūsu valsti, bet jūs saistāt šo dienu ar pilnīgi ko citu.”

Un tāpēc es vēlreiz gribu atkārtot: šī diena tiek veltīta sievietes sasniegumiem! Un tam, ko mēs pašreiz darām, ir ļoti liela nozīme, jo daudzās valstīs to, ko sievietes dara šeit, Latvijā, un kādus amatus viņas ieņem savos uzņēmumos, kāda ir viņu uzņēmība - kaut ko tādu daudzās valstīs sievietes nemaz nevar iedomāties, ka to varētu tā darīt.

Un es vēlreiz atgādinu: mīlēt var katru dienu un vajag! Vajag mīlēt ģimeni, vajag mīlēt vīrus un sievas, bet nevar šo dienu saistīt tikai ar kaut kādu triviālu notikumu. Šajā dienā mēs atzīmējam to, ko sievietes daudzos gadsimtos ir sasniegušas, un to, ko viņas vēl izdarīs. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Kad būs Vīriešu diena? Kāpēc nav vienlīdzības?” No zāles: “Vīriešu dienu svinēsim 23.februārī!”)

Tā ka es aicinu tomēr balsot “par” komisijas priekšlikumu, jo acīmredzot tas precīzāk izsaka gan manu, gan Ināras Ostrovskas, gan Vitālija Orlova priekšlikumu.

Paldies.

Deputāts Kārlis Strēlis.

(No zāles: “Kārli, mēs gribam Vīriešu dienu!”)

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu atbalstīt abas Ingrīdas - un pirmām kārtām jau Ingrīdu Ūdri, kas spēlē ar mani vienā basketbola komandā, un viņa ļoti labi to dara....

Otrkārt. Ja jau mēs nobalsojām par Māras dienu (kaut gan es pats personīgi par to nebalsoju), tad līdz ar to mēs jau savu attieksmi pret sievietēm esam izteikuši, jo Māra arī bija sieviete.

Treškārt. Ja mēs svinam dažādus starptautiskus svētkus, to skaitā arī Eiropas dienu, ko mēs līdz šim nesvinējām, jo nebijām Eiropas Savienībā, tad mums ir jāsvin arī tādi starptautiski svētki kā Starptautiskā sieviešu diena. Un es tāpēc nebūt neuzskatīšu sevi par Maskavas pakalpiņu, ja es nobalsošu “par” šo svētku svinēšanu.

Protams, būs vēl trešais lasījums, un mēs, vīrieši, varētu ierosināt svinēt arī Vīriešu dienu. Manā izpratnē, tā būtu Sporta diena un Mākslas diena, vai arī to apvienota sintēze, lai rādītu paraugu saviem bērniem un arī savām sievietēm...

Un pašās beigās es gribētu pateikt šādu aicinājumu: kaut gan fiziski varbūt ne visi vīrieši to ir spējīgi izturēt, bet mīlēsim savas sievietes katru dienu! It īpaši tieši 8.martā!

Paldies.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

(No zāles: “Attopies!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ūdres kundze! Tā kā jūs mani uzrunājāt, tad es atbildēšu ar to pašu.

Redziet, ir milzīga atšķirība, ko mēs acīm redzami negribam sajust. Ir milzīga atšķirība starp personīgo attieksmi un izturēšanos pret jebkuru sievieti un mākslīgi radītu atceres dienu, kura Latvijā ir mākslīgi ieviesta. Šo dienu mums ir uzspieduši pret latviešu tautas gribu. Šī diena ir nākusi no Maskavas neatkarīgi no tā, patīk jums tā vai nepatīk. Paskatieties, lūdzu, Latvijas kalendārus pirms okupācijas! Vai jūs tur kaut ko tādu atradīsiet?

Un šeit jau ir tā traģikomēdija, varbūt vairāk pat traģēdija... (No zāles: “Šausmas!”) Mēs acīmredzot necienām savu - latviešu tautas vēsturi. Tad, kad mums tika iedibināts 16.marts kā atceres diena, tad mūsu latviešu kolēģi bija tie, kuri to izsvītroja ārā no kalendāra. Diemžēl! Un tagad salīdziniet: 16.marts mums nav atceres diena, jo tā mums, redziet, nav vajadzīga... Turpretī komunistu uzspiestais 8.marts mums ir vajadzīgs. Un arguments ir ļoti interesants: tāpēc, ka mums sievietes patīk! Nu kurš normāls vīrietis tad teiks, ka viņam nepatīk sievietes! Tas būtu tā pavisam jocīgi.

Un tas ir tas, kas vijas cauri visam, kas notiek Latvijas valstī, - neprasme skaidri un godīgi paust savu attieksmi pret tām vērtībām, kas tiešām tādas ir, un mēģinājumu atbalstīt ievazātas vērtības.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī diskusija parāda to, ka mēs tomēr sākam vadīties pēc veselā saprāta apsvērumiem, un tas ir ļoti labi. Patiešām šķiet, ka daži deputāti vēl joprojām dzīvo iluzorā pasaulē un domā šādi: ja mēs pieņemsim likumu, tad tas mainīs faktus, tas mainīs sabiedrības tradīcijas un tas mainīs sabiedrības attieksmi. Un šis ir ļoti labs piemērs, kas parāda, ka ne jau visu var izšķirt ar likumu. Šī diena tika izsvītrota no atzīmējamo dienu saraksta ar voluntāru lēmumu, bet sabiedrība to joprojām turpina svinēt. Un neatkarīgi no tā, lai arī ko mēs šeit lemtu, tomēr pastāv zināmi, teiksim, dabiskie sabiedrības dzīves likumi, kurus mēs nevaram mainīt ar savu likumdošanas darbu. Un patiešām nedrīkst nodarboties ar likumdošanu, nerēķinoties ar sabiedrības tradīcijām, ar faktiem. Nu nevajadzētu vadīties pēc tīri ideoloģiskiem apsvērumiem!

Es saprotu, ka katram ir kaut kādas savas īpatnības, teiksim tā, un ka dažiem kolēģiem tas ir ļoti skaidrs - viss tas nāk no Krievijas, no komunistiem, no okupācijas un tā tālāk.

Nu nevajadzētu uzspiest šo viedokli visai sabiedrībai... Ne tikai nevajadzētu, bet tas nav pat iespējams. Un patiešām, ja mēs gribam, lai mūsu pieņemtie likumi paliktu uz papīra... jā, tad mēs varam tā turpināt, balstoties uz saviem ideoloģiskajiem aizspriedumiem un stereotipiem. Bet cik efektīvs būs šāda veida likumdošanas darbs?

Tā ka es ļoti atbalstu tomēr iesniedzējus un domāju, ka komisijas piedāvātais variants šobrīd ir patiešām optimāls. Es aicinu jūs to atbalstīt. Un man atliek vienīgi izteikt cerību, ka turpmāk, arī lemjot par citiem jautājumiem, mēs vadīsimies nevis pēc saviem aizspriedumiem, bet pēc veselā saprāta.

Paldies.

Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Man bišķiņ tomēr ir jākoriģē šī doma, ka tā ir tik ļoti starptautiska diena. Jūs visi zināt, ka es esmu uzaugusi Vācijā, nodzīvojusi Zviedrijā ilgus gadus, bet es par tādu 8.martu nekad nekā nebiju dzirdējusi, pirms es atbraucu uz Latviju.

Tāpat es neesmu dzirdējusi no saviem draugiem un paziņām, ka šie svētki būtu ļoti svinēti Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs vai Austrālijā. Līdz ar to kā par starptautiskiem, no šā viedokļa, par tiem nevarētu runāt.

Otrkārt, es gribētu teikt, ka Roza Luksemburga pirmām kārtām bija sociāliste, un viņa iestājās arī par sieviešu tiesībām. Tā ka man šie divi aspekti jau vien... Šo aspektu dēļ vien es nebalsošu par šiem priekšlikumiem.

Treškārt, man liekas, ka sievietes cieņu nu tiešām... ka cieņu pret sievieti nevar ar likumu panākt, to var panāk ar saviem darbiem, un daudzas sievietes to ir tiešām spējušas. It sevišķi Latvijā. Arī es viņas tiešām ļoti apbrīnoju, jo viņas ir strādājušas, viņas ir savus bērnus audzinājušas un viņas pie tam nereti ir nederīgus vīrus vākušas, tā ka viņas ir pelnījušas visu cieņu no manas puses. Bet ne jau ar šādu dienu mēs viņas godinām, tāpēc es noteikti balsošu “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šodien mēs dzirdam, ka ir daudz jauku tēmu, par kurām tiek diskutēts, bet, protams, mēs apzināmies, ka tas lielā mērā ir saistīts ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kuras notiks rudenī, un tāpēc šī tribīne tiks izmantota aizvien vairāk un vairāk.

Ja mēs runājam par šo konkrēto jautājumu, tad, protams, katrs grib kaut kā sevi parādīt, lieku reizi uzrunāt sabiedrību, radioklausītājus, bet ir viena lieta, kas manī radīja vēlmi nākt uz šo tribīni un arī izteikt savu un Latvijas Pirmās partijas viedokli. Un tas ir saistīts ar atsevišķu deputātu teikto, ka kāds mums uzspiež šo svētkus svinēt Latvijā. Es domāju, ka tas nav korekti.

Neviens mums to neuzspiež! Un tieši tāpēc Latvijas Pirmā partija šodien ir nolēmusi atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, jo mēs uzskatām, ka, atbalstot šo priekšlikumu, Latvija nekādā gadījumā nekļūs ne sarkanāka, ne rozāka, ne zilāka. Varbūt pat mazāk zila, jo tā zilā krāsa diemžēl pēdējā laikā ir dominējusi daudz vairāk, un tieši tāpēc mēģināsim šoreiz runāt nevis par krāsām, bet gan par Sieviešu dienu.

Tieši tāpēc Latvijas Pirmā partija šodien ne tikai pati vēlas atbalstīt šo priekšlikumu, bet aicina to darīt arī visus pārējos. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns, otro reizi.

(No zāles: “Ko tu lien?”)

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Paldies, Liepiņas kundze, par jūsu sacīto (No zāles: “Ņem pie sevis uz frakciju!”), jo jūs ļoti precīzi pateicāt šīs Starptautiskās sieviešu dienas, tā sakot, sakarā, kuras nav, izrādās, draugi mīļie... Liepiņas kundze pasauli pazīst daudz labāk nekā daudzi citi šeit sēdošie...

Un redziet, deputāti, man ir skumīgs prāts, ka 8.Saeimas deputāti uzņemas kaut kādu pārgudrību un cenšas revidēt visu citu iepriekšējo septiņu saeimu - gan pirms okupācijas, gan pēc okupācijas - paveikto. Redziet, viņi ir bijuši dumji, jo gan pirmajās saeimās pirms okupācijas nerunāja par šādu sieviešu dienu un to neapstiprināja, gan arī 5., 6. un 7.Saeimā latviešu partijas vienmēr - vienmēr! - pilnīgi kategoriski noliedza šo dienu un nekad nebalsoja par “sarkano” priekšlikumiem. Nekad - es teicu! - un gandrīz neviens! (No zāles dep. V.Agešins: “Par “zaļo” priekšlikumu!”) Un pēkšņi jūs esat gudrāki! Redziet, 8.Saeimā sanāca “gudrīši” un nu visu grib pārveidot pēc sava ģīmja un līdzības.

Kā tad ir? (No zāles: “Visi palika gudrāki!”) Kā tad jūs tagad skatīsieties sejā tiem cilvēkiem, kuri ir strādājuši iepriekšējās saeimās, kuri ir strādājuši melnām mutēm, lai radītu likumus? Lai radītu likumus, kad nebija neviena likuma! Un šādā virzienā - uz šo “sarkano” pusi - mēs nekad negājām...

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs! Jūsu runas laiks ir beidzies.

P.Tabūns. Lūk! Un Šlesera kungs - vienu teikumu tikai - (Troksnis zālē.) ... jums uzspiež...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs! Jūsu runas laiks ir beidzies.

P.Tabūns. ... “sarkankrūtīši”. Pieci “sarkankrūtīši”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Cienījamais Kļaviņa kungs! Jums ir piecas minūtes laika, jo pēc tam mums būs jāizsludina šajā sēdē pārtraukums līdz nākamajai trešdienai. Saskaņā ar Frakciju padomes pieņemto kopējo lēmumu ceturtdienās mēs strādājam līdz pulksten 15.00, bet nākamajā trešdienā mēs turpinām darbu, izskatot esošo darba kārtību.

Vārds deputātam Paulim Kļaviņam. Lūdzu!

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Atļaušos jums atgādināt: šodien ir svinamdiena! Dobeļa kungs, ja jūs būtu paskatījies Latvijas kalendāros brīvvalsts laikā, jūs redzētu, ka šodiena - Debesbraukšanas diena -tur ir atzīmēta sarkanā krāsā. Un katrā ziņā arī Vasarsvētki, 4.jūnijs mūsu gadījumā, tur būtu. Trīs dienas mēs svinējām pirmās brīvvalsts laikā šādus Baznīcas svētkus: Ziemassvētkus, Lieldienas un Vasarsvētkus. Debesbraukšanas diena ir desmit dienas pirms Vasarsvētkiem. Tā vienmēr ir tāda ceturtdiena, kas ir desmit dienas pirms Vasarsvētkiem un 40 dienas - pēc Lieldienām.

Tādas ir tās sakarības, tāda ir tā mūsu vēsture. Man patīk vēsture, es arī to cienu - īstenībā vairāk gan vēsturi nekā dažādus jauninājumus. Mūsu frakcijai bija, ja nemaldos, brīvais balsojums šajā jautājumā, lai katrs balso tā, kā nu to var un grib, un domā. Es gribu tikai pamatot, kāpēc arī es laikam šim priekšlikumam vis nepiekritīšu, jo es jau esmu piekritis (izņēmuma kārtā varbūt) 15.augusta svinēšanai, un līdz ar to 15.augustā mēs jau tiešām godinām tieši mūsu kristīgi reliģiskajā ietvarā vienu no... visaugstākā līmeņa sievieti, kurai ir loma kā Mūsu Kunga mātei, viņas Debesbraukšanas dienā.

Šodien ir Kristus Debesbraukšanas diena! To mēs, izrādās, nu tā nesvinam. Nevarēs arī laikam atjaunot, jo vispirms jau sabiedrībai ir jākļūst kristīgai, un tikai tad tā sāks attiecīgos kristīgos svētkus svinēt. Kamēr mēs tiktāl vēl neesam atjaunojušies, ar likumu itin neko nevar izdarīt. Un tā kā mēs to vēl neesam varējuši atjaunot, tad nevaram atjaunot arī Vasarsvētkus kā dienu, kura būtu vismaz brīva vai tamlīdzīgi.

Man liekas, pietiks jau ar to, kas mums līdz šim ir bijis. Es domāju, es negrēkošu, ja es neatbalstīšu 8.marta svinēšanu.

Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi Kirštein, vai jums pietiks ar 3 minūtēm? Lūdzu!

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es piekrītu Liepiņas kundzei, ka viņa to nezināja, jo arī daudzi citi Latvijā šos svētkus nezināja - un nezināja tos viena iemesla dēļ. Ne tikai Klāra Cetkina, bet arī Klāra Kalniņa, kas bija sociāliste, pirmskara Latvijā atzīmēja 1.maiju un Mātes dienu. Taču problēma ir tāda, ka tā nebija vis Sieviešu diena Starptautiskajā internacionālē, bet gan bija Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena. Un PSRS laikos šī starptautiskā solidaritātes diena tika pārveidota par dzeršanas un atzīmēšanas dienu, tāpēc ka Staļina laikā Politbirojā sievietes nesēdēja un vienīgās sieviešu tiesības bija krāmēt ogles un strādāt uz dzelzceļa ar lauzni.

Līdz ar to runa par jebkuru solidaritāti varēja radīt ļoti lielas nepatikšanas. Bet, ja komisija būtu uzrakstījusi, ka šī diena ir domāta tā, kā to tagad atzīmē arī Eiropas Savienībā, piemēram, pagājušajā gadā sakarā ar sieviešu tirdzniecību, ar neatrisinātiem jautājumiem, ar sieviešu tiesībām... Es atkārtoju vēlreiz: tur šajā dienā organizēja konferences, zinātniskos pasākumus, nevis atzīmēja tā, kā to darīja PSRS, - dzēra šņabi. Un tad problēmas nebūtu.

Tagad tas viss ir saputrots. Mēs faktiski tiešām pārņemam šo PSRS tradīciju. Nevis uzskatām to par solidaritātes dienu, bet gan par dzeršanas dienu, kurai tiešām nav nekādas lielas jēgas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Cienījamie kolēģi! Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs balsojam par 18. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, jo 15. un 16. ...

Labi, tad balsosim par 15. - deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ozoliņ, “pret” jābalso!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 24, atturas - 16. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs tālāk turpinām sēdi, daru jums zināmu, ka ir saņemts deputātu Āboltiņas, Kampara, Bērziņa, Šadurska un Šiliņa iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu, jo mēs, emociju vadīti, esam šeit sabalsojuši tik nejēdzīgus priekšlikumus, ka tie prasīs no uzņēmēju kabatas un no valsts budžeta milzu naudas summas.

Es aicinu izsludināt pārtraukumu (No zāles: “Nākt pie prāta!”) un turpināt darbu nākamajā trešdienā!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Tā kā mums ir divi priekšlikumi: turpināt Saeimas sēdi un neturpināt Saeimas sēdi, tad skatīsim tos iesniegšanas kārtībā. Vispirms mēs balsosim par deputātu Āboltiņas, Kampara, Bērziņa, Šadurska un Šiliņa iesniegumu - turpināt Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 42, atturas - 9. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdi mēs turpināsim nākamajā trešdienā pulksten 15.30. Vai tā? Nē, pulksten 15. Un turpināsim skatīt 19.priekšlikumu.

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu...

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka ir jāreģistrējas vēlreiz, jo tehniski kaut kas nav bijis pareizi.

Tātad vēlreiz lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka ir saņemts deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Aleksejeva, Tolmačova un Kabanova deputātu jautājums izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai “Par ziņu aģentūras BNS izplatīto paziņojumu”. Šo jautājumu mēs nododam mūsu ministrei.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Porietis... Ir. Ingrīda Circene, Ina Druviete, Māris Gulbis, Māris Krastiņš, Vjačeslavs Stepaņenko, Inese Šlesere un Dzintars Rasnačs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atgādinu, ka sēdi mēs turpināsim nākamajā trešdienā pulksten 15.00.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sāksim Saeimas sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 122.pantu ir iespējams mainīt atbilžu secību. Ir lūgums no ekonomikas ministra Štokenberga kunga sakarā ar viņa darba pienākumu pildīšanu: vai mēs nevarētu izskatīt 4.jautājumu kā pirmo? Es domāju, ka mēs to varētu darīt, jo 4.jautājuma iesniedzēju nav pašreiz zālē - nav ne Golubova kunga, ne Deņisova kunga, ne Bekasova kunga, ne Fjodorova kunga, ne arī Solovjova kunga - un turklāt ir jau sniegta rakstiska atbilde. Tātad, kā es saprotu, deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi un jautājums ir atbildēts.

Paldies jums, ministra kungs!

Sāksim izskatīt pārējos jautājumus atbilstoši to secībai.

Ir saņemts deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Tolmačova un Aleksejeva jautājums tieslietu ministram Grīnvalda kungam “Par valsts amatpersonu pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas prasmi”. Ir saņemta rakstiska atbilde. Vai iesniedzējiem ir vēl kādi jautājumi ministra kungam? Lūdzu! Tātad iesniedzējiem ir jautājumi ministram kungam. Tā kā nav ieradies pirmais no iesniedzējiem, iespēju jautāt mēs dodam Buzajeva kungam. Taču pirms Buzajeva kunga jautājuma dodam vārdu ministra kungam. Lūdzu!

G.Grīnvalds (tieslietu ministrs).

Papildus tam, ka ir sagatavota rakstiskā atbilde, ir jāpiebilst divas... nē, faktiski trīs lietas. Esmu saņēmis skaidrojumu no Valsts valodas centra par to, kāpēc Valsts valodas centrs nepārbaudīja, kādi dokumenti... vai ir tādi dokumenti, kas apliecina, ka tiem ministriem, kas ieguvuši izglītību ārvalstīs, ir atbilstoša valsts valodas prasme.

Pirmā no tām lietām, kāpēc tas netika darīts, ir saistīta ar to, ka nolikums, kas nosaka Valsts valodas centra darbību, neparedz konkrētus instrumentus vai pasākumus, ar kādiem Valsts valodas centram jārealizē likuma ievērošanas uzraudzība. Un līdz ar to tad pats centrs izraugās veidus un paņēmienus, kā kontrolēt Valsts valodas likuma ievērošanu. Un veids, kādā viņi to dara, ir šāds: viņi izstrādā ceturksnim kontroles programmas un tad atbilstoši šīm programmām arī rīkojas. Piemēram, Valsts valodas centra izstrādātajās ceturkšņu kontroles programmās 2006.gadam ir iekļauti tādi uzņēmumi kā valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienības, pirmsskolas un vidējās izglītības iestādes, tirdzniecības vietas, publisko pakalpojumu sniedzēji un tamlīdzīgi.

Kāpēc ir šāda kārtība? Tas ir tāpēc, ka Valsts valodas centram ir ierobežota gan finansiālā, gan arī darbinieku kapacitāte.

Kā piemēru es varētu minēt to, ka tā budžets ir 96 000 latu gadā un ka inspektori, kas konkrēti nodarbojas ar Valsts valodas likuma ievērošanas kontroli, Rīgā ir četri, reģionos - astoņi.

Šobrīd ir sagatavots informatīvais ziņojums valdībai par situāciju Valsts valodas centrā, un līdz ar to ceram, ka tuvākajā laikā radīsim risinājumu tieši šādu problēmu sakārtošanai.

Otra lieta, ko es gribētu pieminēt, ir...

Sēdes vadītāja. Ministra kungs, laiks jūsu atbildei ir beidzies. Tai ir paredzētas tikai divas minūtes diemžēl.

Buzajeva kungam ir iespēja uzdot vēl divus papildjautājumus.

Kā es saprotu, jautājuma iesniedzēji ir vienojušies savādāk... Plinera kungs šeit neatrodas, un tāpēc Buzajeva kungam ir iespēja uzdot papildjautājumu. Lūdzu!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kā es saprotu no jūsu ļoti īsās atbildes, Valsts valodas centram nebija ne laika, ne naudas, lai pārbaudītu Ministru kabinetu. Un sakarā ar to ir pirmais papildjautājums.

Teiksim, Arturs Krišjānis Kariņš, bijušais ekonomikas ministrs, saskaņā ar dokumentiem, kas bija izdalīti deputātiem pirms balsošanas par Ministru kabineta apstiprināšanu, dzimis ASV, pabeidzis Sentdžona koledžu un Pensilvānijas Universitāti. Viņam, lai pildītu ministra pienākumus, noteikti ir nepieciešama valsts valodas prasmes apliecība, bet nekāda valsts valodas prasmes apliecības kopija, nekādi attiecīgi dokumenti netika pievienoti (un visticamāk - arī nebija izdoti).

Kas, pēc jūsu uzskatiem, ir atbildīgs par tādu rupju un demonstratīvu Valsts valodas likuma pārkāpšanu Ministru kabineta līmenī?

G.Grīnvalds. Es...

Sēdes vadītāja. Vienu sekundi, ministra kungs! Mums jānoskaidro viens juridiskas dabas jautājums.

Cienījamais Buzajeva kungs! Pirms mēs saņemam ministra atbildi, es gribētu saprast, ko jūs darāt ar savu telefonu šeit. Jo zālē ir uzraksts jeb zīme: pirms ienākšanas zālē izslēgt mobilos telefonus un nelietot tos zālē! Ja jūs man varētu paskaidrot, tad mēs varētu arī tālāk turpināt.

V.Buzajevs (kaut ko saka).

Sēdes vadītāja. Kā, lūdzu? Izslēgts telefons ir, jā? Paldies.

Lūdzu, ministra kungs!

G.Grīnvalds. Atbildi es pamatošu ar Ministru kabineta noteikumiem.

2000.gada 22.augustā pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr.296 10.punkts paredz: “Par valsts valodas lietošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir atbildīgas Valsts valodas likuma 6.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās personas un darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Ja mēs pieņemam, ka darba devējs, respektīvi, tas, kas maksā ministriem algu, ir Valsts kanceleja, tad mēs varētu teikt, ka Valsts kancelejai būtu bijis jāpārliecinās par to, vai ministram ir konkrētais dokuments. Ja pieņemam, ka attiecīgo iestādi, tas ir, ministriju, vada valsts sekretārs, tad valsts sekretāram acīmredzot būtu bijis jāpieprasa šādi dokumenti.

Un turpināšu par Valsts valodas centru. Kā es jau teicu, viņiem šādas instrukcijas, kā viņiem to darīt, nav. Taču ikvienam ir tiesības rakstīt iesniegumu vai sūdzību par to, ka kāds nelieto valsts valodu, un tādā gadījumā Valsts valodas centrs uzņemas iniciatīvu un pārbauda, vai šāds dokuments ir konkrētajai amatpersonai.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram par atbildi.

Vai esat ar to apmierināts?

Lūdzu ieslēgt deputātam mikrofonu!

V.Buzajevs. Paldies.

Un otrs jautājums: vai, pēc jūsu uzskata, cilvēks, tādā augstā amatā vairāk nekā gadu strādājis bez apliecības... Vai valstij ir morālas tiesības pieprasīt apliecību, teiksim, no piena lopu vai citu mājdzīvnieku audzētāja, kuram ir nepieciešama 1.A līmeņa valsts valodas prasmes kategorija?

Sēdes vadītāja. Pirms jūs sniedzat atbildi, es tomēr vēlreiz vēlētos noskaidrot, Buzajeva kungs, tieši kāda iemesla dēļ jūs lietojat šo mobilo telefonu, jo viss, kas pašreiz šeit, zālē, notiek, tiek translēts, un mums ir arī stenogramma par šo jautājumu un atbilžu sēdi, un tas, ka ir izslēgts mobilais telefons vai, teiksim, nedarbojas tā PIN kods, vai ko citu jūs teicāt... Sēdes vadītājam tomēr būtu nepieciešams paskaidrojums, tieši kādēļ - kāda iemesla dēļ jūs šo telefonu lietojat, jo saskaņā ar Kārtības rulli mums šādu noteikumu nav, ka deputāti zālē varētu lietot vēl kādu papildu - es nezinu - tehnisku iekārtu, kas reģistrētu jebko citu, nevis to, kas ir reģistrēts mūsu stenogrammās un kas tiek pārraidīts, teiksim, mūsu plašsaziņas līdzekļos, to skaitā sabiedriskajā radio.

Lūdzu!

V.Buzajevs. Varbūt man jāatbild, ka ministra kungs var izpildīt savus tiešos pienākumus, jo, teiksim, klausīties mūsu privāto sarunu ar jums viņam ir ne īpaši interesanti.

Bet es varētu paskaidrot: ja es gribu īsā laikā sagatavot attiecīgu reportāžu, tad saskaņā ar to es izmantoju skaņu ierakstu.

Sēdes vadītāja. Tam Saeimā ir visas tehniskās iespējas, lai jūs saņemtu momentāni arī stenogrammu no šā te raidījuma. Un, tā kā pirms ieejas zālē ir norādīts, ka tur nevar lietot mobilos telefonus, tad, lūdzu, ievērojiet Saeimas noteikumus, Saeimas kārtības rulli.

Bet tagad, lūdzu, vārds ministram atbildes sniegšanai.

G.Grīnvalds (tieslietu ministrs).

Ziniet, tagad bija tik daudz to jautājumu un atbilžu, ka es īsti vairs to... Ja varētu, es jautājumu lūgtu atkārtot.

V.Buzajevs. Lūdzu! Vai, pēc jūsu uzskata, cilvēks tādā augstā amatā, kur vairāk nekā gadu strādāja bez apliecības... vai valstij ir morālas tiesības pieprasīt apliecību, teiksim, no piena lopu vai citu mājdzīvnieku audzētāja, kuram ir nepieciešama 1.A līmeņa valsts valodas prasmes kategorija?

G.Grīnvalds. Ziniet, es esmu tieslietu ministrs, un es gribētu runāt par šo lietu no likuma viedokļa. Un tieši tas, kas ir rakstīts Ministru kabinetā: “Viens likums, viena taisnība visiem!”, arī būtu tas pamatmotīvs šajā jautājumā.

Protams, ja kādam rodas pamatotas bažas par to, ka kāda no amatpersonām neprot valsts valodu vai nelieto valsts valodu, tad šāda lieta noteikti ir jāizskata, un tad šādai personai būtu jākārto valsts valodas prasmes pārbaude.

Sēdes vadītāja. Paldies par jūsu atbildēm, jo... Tātad uz šo jautājumu ir atbildēts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums satiksmes ministram Krišjānim Peteram “Par Latvijas Republikas galvenās nozīmes autoceļa “Jēkabpils-Jaunjelgava-Ķekava-Rīga” sabrukumu un ārkārtas situāciju uz tā”. Ir saņemta arī satiksmes ministra rakstiska atbilde. Tā kā jautātāji nav ieradušies, acīmredzot viņi ir apmierināti ar šo rakstisko atbildi.

Nākamais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova un Buzajeva jautājums ārlietu ministram Pabrikam “Par bezvīzu ieceļošanas kārtību”. Ir saņemts atbildes dokuments. Un, ja šeit ir ieradies deputāts Buzajevs, es gribētu jautāt jums: “Vai deputāti, kas iesnieguši jautājumu, ir apmierināti ar rakstisko atbildi?”

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Mēs neesam apmierināti un laipni gaidīsim ministra kungu.

Sēdes vadītāja. Tā kā ministra kungs pašreiz diemžēl nevarēja ierasties uz jautājuma atbildēšanu, tad mēs pārceļam šo jautājumu uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi.

Un vēl ir saņemts 5. - deputātu Latkovska, Druvietes, Šadurska, Āboltiņas un Kariņa jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par mazākumtautību izglītības reformas atcelšanu, Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībai”. Kā saprotu, nav saņemts arī atbildes rakstiskais variants. Diemžēl šeit nepiedalās arī atbildētājs uz mūsu šo jautājumu - Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Deputāts Kārlis Šadurskis vēlas runāt par procedūru.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam!

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Mēs esam saņēmuši no Ministru prezidenta viņa biroja vadītāja parakstītu vēstuli, ka mūsu jautājumi ir nodoti darbam izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai, finanšu ministram Oskaram Spurdziņam un kultūras ministrei Helēnai Demakovai. Un mēs patiesībā esam ļoti nepatīkami pārsteigti un sašutuši, ka šodien līdz pulksten 17.00 neesam saņēmuši nedz rakstiskas atbildes, nedz arī kāds no nosauktajiem ministriem ir uzskatījis par nepieciešamu ierasties šeit.

Es tiešām neticu, ka neviens no šiem trijiem ministriem nevar savu darba pienākumu dēļ ierasties, un tāpēc es vienkārši uzskatu, ka šādā veidā mūsu valdības vadītājs un valdības locekļi demonstrē necieņu pret Latvijas parlamentu.

Sēdes vadītāja. Paldies, Šadurska kungs, par jūsu informāciju! Jā, arī es uzskatu, ka visiem ministriem vienmēr ir jāierodas uz šo atbilžu un jautājumu sēdi. Nu jāsaka, ka diemžēl ne visi un ne vienmēr visu valdību ministri, to skaitā arī jūsu vadītās frakcijas un “Jaunā laika” partijas ministri, ir ieradušies uz šīm sēdēm, bet noteikti uzskatu, ka šis aizrādījums tiks nodots Ministru prezidentam un arī atbilstošajiem ministriem par to, ka viņiem ir jārespektē Saeimas deputātu jautājumu un atbilžu sēde un jāsniedz atbildes savlaicīgi, kā tas ir paredzēts Kārtības rullī, jo Kārtības rullis ir likums, kas attiecas absolūti uz visiem.

Tāpēc jūsu uzdoto jautājumu mēs pārceļam uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi, kas notiks nākamajā trešdienā.

Un šo aizrādījumu es tiešām izteikšu arī mūsu Ministru kabineta locekļiem un Ministru prezidentam.

Līdz ar to mūsu jautājumu un atbilžu sēde ir beigusies.

Tiksimies nākamajā trešdienā, gaidot ministrus uz šo sēdi.

Paldies.

Balsojumi

Datums: 25.05.2006. 09:06:36 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā
Datums: 25.05.2006. 09:07:16 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5874 nodošanu komisijām

Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā
Datums: 25.05.2006. 09:07:50 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5889 nodošanu komisijām

Grozījumi Civilprocesa likumā
Datums: 25.05.2006. 09:08:22 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5890 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"
Datums: 25.05.2006. 09:08:54 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5891 nodošanu komisijām

Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā
Datums: 25.05.2006. 09:09:28 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5892 nodošanu komisijām

Grozījumi Autortiesību likumā
Datums: 25.05.2006. 09:10:00 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5893 nodošanu komisijām

Grozījumi Dizainparaugu likumā
Datums: 25.05.2006. 09:10:34 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5894 nodošanu komisijām

Repatriācijas un izceļošanas likums
Datums: 25.05.2006. 09:22:18 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5897 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"
Datums: 25.05.2006. 09:25:16 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5915 nodošanu komisijām

Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Datums: 25.05.2006. 09:25:48 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5917 nodošanu komisijām

Grozījumi Krimināllikumā
Datums: 25.05.2006. 09:26:16 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5918 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"
Datums: 25.05.2006. 09:26:44 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5919 nodošanu komisijām

Civilās aizsardzības likums
Datums: 25.05.2006. 09:27:14 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5920 nodošanu komisijām

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā
Datums: 25.05.2006. 09:27:44 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5921 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"
Datums: 25.05.2006. 09:28:16 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5922 nodošanu komisijām

Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā
Datums: 25.05.2006. 09:28:46 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5923 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"
Datums: 25.05.2006. 09:29:16 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5924 nodošanu komisijām

Grozījums Civillikumā
Datums: 25.05.2006. 09:29:46 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5925 nodošanu komisijām

Grozījums Zemesgrāmatu likumā
Datums: 25.05.2006. 09:30:14 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5926 nodošanu komisijām

Grozījumi Doma baznīcas un klostera ansambļa likumā
Datums: 25.05.2006. 09:30:44 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5930 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"
Datums: 25.05.2006. 09:42:36 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5931 nodošanu komisijām

Par Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvenciju par pilsonību
Datums: 25.05.2006. 09:48:12 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5932 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"
Datums: 25.05.2006. 09:49:26 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5961 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"
Datums: 25.05.2006. 09:49:58 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5970 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums"
Datums: 25.05.2006. 09:50:34 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5971 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam M.Gulbim"
Datums: 25.05.2006. 09:51:06 bal028
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.5938

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dz.Rasnačam"
Datums: 25.05.2006. 09:51:36 bal029
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.5939

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.Stepaņenko"
Datums: 25.05.2006. 09:52:06 bal030
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.5940

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 25.05.2006. 11:30:50 bal031
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 25.05.2006. 11:59:36 bal032
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 25.05.2006. 12:00:30 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5678 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Būvniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 12:01:50 bal034
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Būvniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 12:02:24 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5896 pieņemšanu 3.lasījumā

Datums: 25.05.2006. 12:03:14 bal036
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 12:05:26 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5898 pieņemšanu 3.lasījumā

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 12:06:06 bal038
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 12:22:42 bal039
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 12:23:04 bal040
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 12:23:30 bal041
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 13:34:46 bal042
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 13:41:12 bal043
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 13:41:34 bal044
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 13:42:02 bal045
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 13:42:38 bal046
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 13:43:04 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5899 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Civilprocesa likumā (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 13:44:20 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5900 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību" (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 13:45:08 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5911 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 13:46:00 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5928 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 13:47:26 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5929 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 13:48:58 bal052
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (3.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 13:49:28 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5933 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (2.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 13:50:28 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5910 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (2.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 13:51:40 bal055
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (2.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 13:52:12 bal056
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (2.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 13:58:24 bal057
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (2.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 14:06:28 bal058
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (2.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 14:09:42 bal059
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (2.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 14:10:08 bal060
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (2.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 14:14:02 bal061
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (2.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 14:14:56 bal062
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (2.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 14:15:26 bal063
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (2.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 14:15:56 bal064
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (2.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 14:16:22 bal065
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" (2.lasījums)
Datums: 25.05.2006. 14:59:58 bal066
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Datums: 25.05.2006. 15:01:22 bal067
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai