Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 8.aprīļa ārkārtas sēdi.

Ārkārtas sēdes darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu aizsardzības ministram, ekonomikas ministram, izglītības un zinātnes ministram, satiksmes ministram, tieslietu ministram, īpašu uzdevumu ministram elektroniskās pārvaldes lietās un īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās”.

Atklājam debates. Debatēs pirmais pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi!

Nu kādam šīs veselīgās diskusijas ir jāuzsāk, šad un tad tas ir jādara arī man.

Dažus vārdus par gaisotni, kādā mēs, “tēvzemieši”, atradāmies pēdējās dienās. Diemžēl tā bija neveselīga. Un mums bija publiski jādzird, ka mēs jau esot izlēmuši balstīt valdību un kā tad nu kārtējo reizi esot ar mūsu morāli.

Pēdējie signāli bija vēl vakar – vēlu vakarā. Mēs it kā esot bijuši uz pārrunām pie Valsts prezidentes un viņai kaut ko solījuši. Pēc šādiem vārdiem man laikam būs jānovelk kaut kur vismaz simts metru attālumā līnija ap Prezidentes pili un jāstaigā tai riņķī.

Par ko tas liecina? Tas tomēr liecina, ka ir daļa cilvēku ar ietekmi sabiedrībā, kam interesē nevis tas, lai veidotos spēcīga valdība, lai veidotos kaut kāda saprašana, bet kam ļoti patīk spīdēt ar baumu izplatīšanu un ar kaut kādu satraukuma gaisotnes radīšanu sabiedrībā. Nu žēl, ka tas ir tā!

Šķiet, ka ir pēdējais laiks mums visiem šeit, Saeimā, saprast vienu un to pašu, ko vajadzētu saprast arī valdībā, – mums ir vajadzīgs miers mūsu domāšanā. Lai arī ko mēs viens par otru šeit domātu, bet pirmām kārtām ir vajadzīgs miers, kas kaut ko var dot valstij.

Tieši tāpēc, godātais Ministru prezidenta kungs, mums nesanāks atbalstīt jūsu “saražotos” priekšlikumus, kaut arī jūs esat labs cilvēks un labsirdīgs pēc dabas. Mēs vakar devām jums roku ieejot un arī izejot mēs sarokojāmies, un darīsim to arī turpmāk. Mēs neredzam savu praktisko atbalstu šādam ļodzīgumam un šādai lāpīšanai un stiķēšanai, kāda patlaban ir. Lūk!

Mēs atturēsimies viena iemesla dēļ. Ja nu notiek brīnums un daži no “turienes” šodien nav paguvuši atbraukt... Nu tāls ceļš ir jābrauc vienam otram... Varbūt ir smags vakars bijis pēc smagās nedēļas, tāpēc no rīta ir grūti piecelties... Līdz ar to mēs pieļausim tādu variantu, ka šodien jūsu ierosinājumi tiks apstiprināti. Un tad tik un tā būs jācenšas pragmatiski ar jums sadarboties tajos jautājumos, kuri mums šķiet svarīgi. Tos es minēšu arī patlaban.

Neapšaubāmi, mums visiem ļoti rūp tas, ka klibo mūsu valsts saimniecība un ka ir pārāk daudz šeftmaņu, kuriem veiklā kārtā izdodas uzkrāt bagātības, visu laiku šeftējoties ar nekustamajiem īpašumiem, bet valstij no tā nekāda liela labuma nav.

Līdz ar to mums būs vesela nodokļu pakete, kuras izstrādāšanu mēs sākām jau pagājušā gada decembrī. Un pirmais posms bija mūsu apvienības kongress, kurā mēs par to sākām runāt. Šajā dokumentu izstrādes darbā piedalās mūsu eiroparlamentārieši, ar kuriem mēs visu laiku sadarbojamies, un tas skar gan ienākuma nodokli, gan nekustamā īpašuma nodokli. Tas skar arī valsts nodevas. Tas nozīmē vienu: ja mēs domājam par valsts kases papildināšanu, tad ir jāveicina šo darboņu devums valsts kasē, lai būtu no kurienes ņemt atkal citiem. Labām lietām, protams.

Tālāk. Mūs, neapšaubāmi, satrauc tas, kas notiek ar naturalizāciju. Nav labi tas, kas tur notiek! Nav labi, ka par Latvijas Republikas pilsoņiem kļūst tādi, kas faktiski neprot mūsu valodu un neciena mūsu valsti, un tāpēc mēs runāsim par Pilsonības likuma izmaiņām. Un mēs runāsim arī par Repatriācijas likumu. Žēl, ka Saeimā mūsu priekšlikumi savā laikā neguva atbalstu. Mēs vēlamies atgādināt to, ka Latvijā ir cilvēki, kuri šeit jūtas neērti, kuri neciena Latviju un netaisās to darīt. Vai Dieviņ, kāpēc tad viņi nevarētu aizbraukt uz savu etnisko dzimteni ar nelielu grūdienu no mūsu puses? Tādu pieklājīgu.

Lūk, tie ir daži jautājumi, ko mēs, neapšaubāmi, piedāvāsim izskatīt šad un tad. Ja nu gadījumā “Jaunais laiks” būs aktīvs opozīcijā... Ceram, ka nu viņi varēs vairāk, tā sacīt, atklāt sevi, būt atvērtāki šajos jautājumos un varbūt mūs šur un tur atbalstīt.

Un viens nopietns pārbaudījums, protams, bija tas, par ko mēs balsojām pēdējā Saeimas sēdē. Diemžēl mēs neguvām atbalstu tam, ka uz Eiropas Parlamentu nevar kandidēt tie cilvēki, kuri pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojušies visādās nelietīgās organizācijās. Organizācijās, kas vērsās pret neatkarīgo Latviju. Nu varbūt mēģināsim atkārtot, cik nu mums laiks atļaus, jo var būt, ka arī šeit mēs iegūsim zināmu atbalstu.

Tātad atturēšanās ir tāda zināma cerība. Varbūt ne pārāk liela, bet vismaz zināma, ka arī šāda valdība varētu kaut kur panākt pretim kādos latviešu tautai it īpaši svarīgos jautājumos.

Kas attiecas uz mūsu īpašo vēlmi graut šo valdību ar kaut kādiem tādiem nikniem uzbrukumiem. Diez vai mēs par to domāsim, jo, redziet, šo valdību vispār nogāzt var tikai atkal ar manu kolēģu balsīm, bet piedalīties šādā procesā, kur kopā ar visādu krāsu “ķieģeļu” atbalstu mēs varam gāzt valdību... Par to ir stingri jādomā.

Mēs piedāvājam citu variantu. Mēs atkārtojam to, par ko esam runājuši jau vairākkārt. Mēs, “tēvzemieši”, esam gatavi iesaistīties jaunā valdībā. Esam gatavi uzņemties vissmagākos pienākumus un atbildību, bet ar vienu nosacījumu... (No zāles: “Ar labklājības ministru!”) Ar vienu nosacījumu un bez bļaušanas, kolēģi! Lai tur kopā strādātu “Jaunais laiks” un Tautas partija. Var būt, ka veselīgais saprāts vēl ņems virsroku un “Jaunais laiks” un Tautas partija būs spējīgi pat vēl šīs Saeimas darbības laikā atrast kopīgu valodu. Nu kāpēc tad ne? Jūs visi esat latviešu cilvēki! Kas jums te ko ķīvēties?

Vai jūs saprotat, pie kā novedīs šādas ķildas? Pie tā, ka tie tur dabūs papildu balsis – ar visādiem paņēmieniem. Viņi pateiks: “Ko nu tie latvieši? Viņi jau neko nevar izdarīt! Viņi tikai te ārdās un ķīvējas savā starpā. Labāk balsosim par tiem! Tie vismaz domā par saimniecību, tie domā par pensijām.” Tas, ka viņi nedomā par Latviju (No zāles: “Viņi par to domā!”), – tas jau tāpat ir skaidrs, bet ne vienmēr. (No zāles: “Vienmēr!”)

Lūk, tādas ir tās lietiņas, par kurām mums vajadzētu domāt visiem kopā! Un šodienas balsojums – vai nu tāds vai šitāds – neatņems mums enerģiju turpināt savu darbu. Mūsu apvienības darbs nebūs īpaši saistīts ar 9.Saeimas vēlēšanām. Mēs gribam padarīt kaut ko tādu, kas darītu godu gan šai, 8., Saeimai... Laika vēl ir pietiekami! Tikai žēl, ka jūs neatbalstījāt mūsu vēlmi saīsināt šo pārtraukumu starp Saeimas sēdēm. Tagad veselu mēnesi vienam otram būs tāda, piedošanu, vazāšanās un slaistīšanās. Es neticu, ka visi Saeimas deputāti šajā pārtraukumā nāks un strādās šeit, Saeimā. Es tam neticu, bet būtu priecīgs, ja viņi to darītu. Nu nekā nevar darīt – nobalsojuši esat!

Bet ceru, ka mēs varbūt korekti sastrādāsimies līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, un ceru, ka arī valdība parādīs zināmas spējas kaut ko izdarīt. Taču arī jūs, valdībā esošie, labāk padomājiet, vai cita valdība tomēr nebūtu labāka. Un tad mēs varētu labējos spēkus tajā koncentrēt un varbūt uzliet sev spaini auksta ūdens – uz galvas, uz muguras, vēl uz kādas ķermeņa daļas, lai nomierinās... un tad mierīgi, ar vēsu prātu izdomāt, kā tālāk strādāt.

Tas, ko mēs šodien darīsim, ir skaidrs, bet savu viedokli “tēvzemieši” tik viegli nemaina. Un, lūdzu, tie, kuri par mums izplata baumas, ņemiet to vērā un šad un tad nāciet ar mums aprunāties! Varbūt atradīsim kopīgu valodu. Mēs tad jums skaidri un precīzi pateiksim, kas mēs esam un ko mēs vēlamies izdarīt.

Es arī aicinu kolēģus šodien kopīgi domāt, kā mēs visi varam pragmatiski tālāk strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Gulbis.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Jāsaka tā: izskatās, ka Kalvīša kungs jau var smaidīt, jo spēku samērs ir 44 pret 42, Kalvīša kungs, jūsu labā!

Tomēr šodien gribētos parunāt par vērtībām – par vērtībām, kas vieno šos kungus un dāmas. Un tā vien izskatās, ka šī vienojošā vērtība ir kāda pilsēta – Jūrmala (un es te nedomāju Jūrmalas pludmali). Izņemot šo politiskās korupcijas ēnu, šos kungus vairs gandrīz nekas nevieno. Valda pašsaglabāšanās instinkts: nekas netiek piedāvāts, jauni uzdevumi netiek izvirzīti, tiek piedāvāts vienīgi palikt, noturēties, pašsaglabāties. Cik ilgi, kā vārdā, un kāpēc? Vai tautas interesēs?

Viss būs atkarīgs no tā, cik veiksmīgi vai, gluži pretēji, neveiksmīgi notiks tirgošanās – tirgošanās par balsīm.

Un tāpēc es izvēlos neatbalstīt šos valdības ministrus, jo pašsaglabāšanās nerada stabilitāti, tā nav vērsta uz augšupeju, uz valsts attīstību. Un tas nav uzrāviens, Kalvīša kungs! Tāpēc es atturēšos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Kur ir Bartaševičs?”)

J.Urbanovičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Drusku par principiem un par principialitāti būtu jāparunā šodien, nevis par valdību – par vairākuma vai par mazākuma valdību.

Pirmām kārtām, Kalvīša kungs, tas ir šausmīgs nesmukums gan no jūsu, gan no Saeimas Prezidija puses – gaidīt, kamēr pēdējais darbinieks no Saeimas frakcijām aiziet mājās, un tad sasaukt Prezidiju un maksimāli ātri no rīta izejamā dienā izsludināt šo sēdi, zinot, ka it sevišķi opozīcijas deputātiem nav pieejas masu medijiem, kur viņi var stāstīt gan Dombura, gan citos raidījumos par savām “rebēm” un nesaskaņām šajās “rebēs”.

Mums nākas braukt un runāt ar cilvēkiem. Un vēlēšanu kampaņa ir sākusies. Avīzēs jau ir izsludinātas tikšanās ar vēlētājiem, un arī man šodien diemžēl bija jāatvainojas, ka pulksten 10.00 es nepaspēšu būt Rēzeknē. Cilvēki atnāks un būs ļoti vīlušies. Bet kā es varēju neatbraukt uz šejieni? Tad iznāktu, ka es atbalstu šo valdību ar visām tās jau iesāktajām un eventuālajām “rebēm”.

Tajā pašā laikā es gribu teikt – arī tiem, kuri neklausās vai nesaprot, par ko es runāju –, ka situācija ir ļoti interesanta. Šodien, pirms viņš ir aizgājis no valdības, Repšes kungs sarunāja tik daudz cūcību, kas bija vērstas uz mūsu pusi, kādas viņš nav sarunājis nedz par savu “draugu” un bloka biedru Šleseru, nedz arī par Kalvīti – savu partneri un citiem. Kāpēc viņš to darīja? Tāpēc, ka viņš negrib gāzt šo valdību. Viņš grib būt opozīcijā un stāstīt par savām lietām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņam ir daudzi partijas biedri un jūsmotāji speciālajās izziņas iestādēs, kas var palīdzēt ar telefona izdrukām vai arī citiem ierakstiem un tādā veidā padarīt mūsu dzīvi interesantāku... viņaprāt, interesantāku un iegūt atkal iespēju to pašu darīt arī nākamos četrus gadus. Ja būtu vēlēšanās kaut ko mainīt un gāzt valdību, tad parasti tā nerīkojas.

Nupat arī Dobeļa kungs zināja stāstīt, kādas viņam ir cerības sadarboties ar šo mazākuma valdību vai gadījumā, ja viņam izdotos ieiet šajā valdībā pilntiesīgi.

Redziet, ko mums darīt, kuri neesam sajūsmā par šo valdību? Tajā pašā laikā mēs esam priecīgi, ka viena ministra, nejēgas, kas dalīja saviem partijas biedriem Eiropas naudu, bet tiem, kuri nebija viņa partijas biedri vai draugi, ka tiem viņš lika stāvēt pazemojošā rindā un pēc tam vēl zināja smieties par viņiem, ka, lūk, nepareizi stāvēja vai nemācēja pareizi stāvēt...

Tas šodien jau ir sasniegums, ka Kariņa vairs nav. Lai viņš šeit plātās un stāsta par ekonomiku, par kuru viņam ir sajēga, manuprāt, no avīzēm, un ne jau no Latvijas avīzēm, jo par Latvijas ekonomiku viņš nezina absolūti neko. Tas nu ir skaidrs! Tas ir labi.

Bet vai ir labi, ka strādās šī valdība? Droši vien, ka ne.

Un kas būs mums no šiem diviem sliktumiem vai pat no vairākiem sliktumiem? Kāda mums ir izvēle?

Tātad balsot “par” šo valdību nevar. Tas nu ir skaidrs. Tā ir taisnība, ka politiskā korupcija ir šīs valdības pamatā. Protams! Un tāpēc būtu tikai pareizi, ka šī valdība iet prom.

Tāpēc mēs nevaram balsot “par” vai “atturēties”, tā gudri cerot uz nākamo sadarbību. Mēs, protams, balsosim “pret”.

Bet, kā jūs redzat, zālē nav visu mūsu deputātu. Kāpēc? Es jūs negribu mānīt, un es negribu jums arī patikt, kolēģi! Es zinu, kāda mums te ir neiecietīga atmosfēra un nedemokrātiska vide Saeimā, kur pareizs ir tikai tavs vai tavas partijas viedoklis. Taču es gribu tomēr parunāt, lai dzird arī mani vēlētāji. Redziet, ko mums bija darīt? Mums tik tiešām visiem ir saplānotas tikšanās. Personīgi es nevarēju nebūt zālē un neuzrunāt jūs. Es esmu frakcijas vadītājs. Bet pārējiem kolēģiem – mēs neesam nekādi nedisciplinētie! – es ļāvu šodien nebraukt uz šejieni un neliedzu tikties ar vēlētājiem, runāt ar viņiem. Tādā veidā mēs tīšuprāt samazinām kvorumu un ļaujam šai valdībai strādāt. Protams, tas tā ir! Tā nav kaut kāda nejauša vai koruptīva sagadīšanās.

Kāpēc mēs to darām? Tāpēc, ka mēs negribam, lai izveidotos nākamā valdība, jo nākamā valdība būtu ar Repšes un Dobeļa valdības kodolu. To nu gan mēs nevaram, kolēģi mīļie, pieļaut! Jo tajā valdībā – mēs esam pārliecināti par to! – politiskā korupcija nebūs mazāka nekā šajā, bet būs vēl klāt. Šie vārdi ietērpsies lietās, par ko runāja Dobelis un citi viņa kolēģi, kas iepriekš ir teikuši: “Naturalizāciju – nost! Krieviem, lūk, šis pieklājīgais trieciens, mudinājums būs, lai viņi brauc prom no Latvijas (No zāles dep. J.Dobelis: “Grūdiens būs!”)... grūdiens...” (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Ar krieviem neviens nerunā, Urbanovič!”) Tā būtu liela nelaime arī tiem... (Starpsauciens no zāles.) ... arī tādiem, piedodiet, infantiliem deputātiem, kuri nesaprot šīs te rīcības starptautiskās sekas, kas ir. Un, kā saka, Dievs jūs jau kādreiz ir sodījis acīm redzami, Leopold...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi Urbanovič! Lūdzu, nevērsieties konkrēti pret deputātu un runājot izvēlieties izteicienus!

J.Urbanovičs. Jā. Tātad par šiem te “papīrīšiem” un par šodienas jautājumu.

Mēs, kas esam klāt, balsosim “pret”, izrādot savu nepatiku pret esošo koalīciju. Tajā pašā laikā mēs ļaujam tai strādāt, cerēdami, ka tomēr neizveidosies šis jaunais, pret maniem vēlētājiem etniski neiecietīgais, pret lielu Latvijas sabiedrības daļu vērstais bloks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Vispirms es gribu apsveikt “Jauno laiku” ar spožu politisku soli. Es domāju, ka šis solis jums jau ir nodrošinājis lielu uzvaru nākamajās vēlēšanās.

Tomēr ir viens “bet”. Diemžēl jūsu politiskais tēvs uz politiskās skatuves uzvedas kā neprognozējams dzērājs. Un, redziet, ar tādu politisko tēvu droši vien arī pēc lielas un spīdīgas uzvaras Saeimas vēlēšanās laikam gan maz būs tādu politisko kolēģu, kuri gribēs ar jums draudzēties. Jo, redziet, jūsu vadītāja būtība ir tāda, ka viņš gūst lielu baudu no krišanas procesiem: vai nu viņš krīt ar izpletni, vai ar gumiju, vai krīt no valdības ārā, vai gaida, kā citi kritīs ārā, bet viņš gūst baudu. Arī tagad viņš droši vien sēž kaut kur mājās, nav svarīgi – kur, berzē rokas vai rokās, es atvainojos... ja es lietošu terminu “kolektīvā masturbācija”, vai jūs man aizrādīsiet, priekšsēdētājas kundze...? (Troksnis zālē.)

Sēdes vadītāja. Jā, es gribētu teikt, ka ir jāizvēlas izteicieni, lai tie nav apvainojoši un ar Saeimas cieņu nesavienojami... Tāpēc, lūdzu, Jurkāna kungs, lietojiet tieši tādus, kādus mums nosaka Kārtības rullis.

J.Jurkāns. Es nelietošu šo terminu “politiskā masturbācija”... Es teikšu, ka viņš droši vien gaida, ka jūs visi kā lemingi metīsieties pret politisko klinti un būsiet ar mieru kopā ar viņu politiski nomirt, jo arī šinī procesā droši vien ir kāds kaifs. Tik daudz par “Jauno laiku”.

Tālāk. Pagājušajā ceturtdienā žurnālisti man jautāja, kā es uzvedīšos šodien... vai kad būs balsojums par šo Kalvīša “būt” vai “nebūt”. Es teicu, ka nevaru atbalstīt šo valdību, jo es biju pārliecināts, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK beidzot nāks un palīdzēs Tēvzemei, jo tā ir viņu sūtība. Diemžēl es kļūdījos, un šodien Kalvītim nespīd iespēja būt kopā un strādāt kopā ar apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, jo droši vien arī tur ir kaut kāds kaifs... Latviešiem patīk spēlēt zolīti un iegāzt... Kad mazie atstāj lielo jaņos – tā ir liela bauda. Es saprotu, ka gribas Kalvīti atstāt jaņos, bet jūs atstāsiet visu valsti jaņos, jo nav ministrs vai eksministrs šeit Mūrniece... Kāds kaifs ir tiem zaldātiem, karavīriem, kas ir Irākā šodien, vai Afganistānā, un nav svarīgi, lai kur viņi arī būtu? Kāds kaifs ir tiem diplomātiem, kuriem ir jārunā un jāskaidro ārzemēs un arī šeit par šo politisko bezjēdzību? Priekšā stāv liels saimniecisks forums maijā, brauks biznesmeņi, it kā runās par iespējām investēt valstī, kur politiskie līderi, lielākās partijas nodarbojas ar to, par ko man izteica aizrādījumu... Tad nāks lielais NATO forums – sammits. Un kas tad ar to būs?

Dobeļa kungs mums mēģināja iestāstīt, ka ir vajadzīga spēcīga valdība. Es domāju, ka, ja nebūs šīs valdības, varētu būt spēcīgs diktators, jo 15.maijs jau nav tālu. Vai tiešām kāds no jums tic, ka ir iespējama vēl kāda valdība bez Kalvīša? (No zāles: “Jā!”) Tie ir nieki! Tādas iespējas vairs nav, un jūs visi to labi zināt. Vai nu būs Kalvītis, vai nebūs.

Es piekrītu visiem, kas te runāja par šo valdību, par to, kāda tā ir. Un arī apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK savu plecu ir pielikusi pie tā, ka mēs dzīvojam šķībā, greizā, korumpētā, trūcīgā valstī. Arī jūsu plecs tur ir pielikts! Taču šodien vairs nav tas laiks, kad mēs varētu rādīt ar sarkanbaltsarkanu pirkstu viens uz otru un to izbaudīt. Šodien ir tā diena, kurā, patīk vai nepatīk, jāatbalsta ir Kalvītis.

Ja jūs to nesaprotat... Es domāju, ka jūs nesaprotat, kas notiek valstī un kas notiks valstī tad, ja Kalvītis šodien kritīs. Vai tas būs politiski atbildīgi, Šadurska kungs? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Jā!”) Es gribētu, lai jūs, pirms jūs balsojat, padomātu, kā tad tālāk attīstīsies politiskais process.

Un tāpēc visvairāk es vēršos pie kolēģiem no “Jaunā laika”, jo tur es redzu ļoti daudzas simpātiskas, gudras, progresīvas sejas. Nekļūstiet par lemingiem! Jūs izdarījāt spožu politisku gājienu, bet ar to pietiek. Jūs parādījāt savu attieksmi pret šo valdību. Taču šodien jums jāparāda sava attieksme pret šo valsti. Un es vēršos arī pie saviem bijušajiem kolēģiem, jo, ticiet man, man ļoti niez rokas un viss kas cits, lai šodien politiski atriebtos vienam otram (jūs zināt, par ko es runāju). Ļoti liels kārdinājums ir šodien vienu otru redzēt politiskajā zārkā, bet es to nedrīkstu atļauties, jo es dzīvoju pārliecībā, ka tas būtu pretvalstiski.

Dobelis bieži ir rādījis ar pirkstu uz šo flangu un mēģinājis kolēģus saukt par kaut kādām ļaunām un spalvainām rokām un tā tālāk, bet es vienmēr esmu dzīvojis pārliecībā, ka gan Pliners, gan Buzajevs, gan visi pārējie mani kolēģi vienmēr ir bijuši par šo valsti. (No zāles dep. J.Dobelis: “O-o!”) Neatkarīgi no tā, kāda ir bijusi viņu politika, valsts vienmēr ir bijusi viņu rūpju lokā, un es arī gribu palūgt šos kolēģus: atmetiet visas savas politiskās prasības, nelīdzinieties “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas izvirzīja galīgi murgainus noteikumus Kalvītim! Murgainus, politiski bezatbildīgus!

Nedariet jūs tā! Neesiet šodien kopā ar viņiem vienā nometnē! Plinera kungs, es jūs ļoti lūdzu! Mēs bijām kādreiz kolēģi un daudz ko labu esam šai valstij izdarījuši. Arī Urbanoviča kungu es lūdzu.

“Saskanieši” vienmēr ir bijuši centrā un vienmēr ir bijuši “par”. Neatkarīgi no tā, kādas bijušas situācijas, mēs vienmēr esam balsojuši valstiski un atbildīgi. Un arī šodien ir tāda diena.

Es esmu darbojies šinī politiskajā laukā jau ilgāk nekā desmit gadus, taču tik nopietnu balsojumu kā šodien es vēl neesmu piedzīvojis. Un tāpēc es jūs visus, kolēģi, lūdzu: aizmirstiet savu partejisko piederību, padomājiet par savu valstisko piederību!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Kaut kā dīvaini sanāk, ka pēdējās sēdēs tā vien jāmeklē kabatlakatiņš, lai kārtējo reizi noslaucītu asaras, kā tas jau bija iepriekšējā sēdē, kad mēs te balsojām par Zaļo un zemnieku savienības ierosināto Jūrnieku dienu un kad saldas, saldas runas bija.

Tagad tas pats jāsaka par Jurkāna kunga runu. Visus šos gadus atrazdamies Saeimā, viņš šai valstij ir darījis tikai ļaunu, bet šodien viņš tik saldi runā, tik skaisti runā un, protams, nevar nepieminēt “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, jo tā viņam ir ienaidnieks numur viens, jo neļauj viņam mierīgi dzīvot. Viņam laikam naktī miegs nenāk (No zāles: “Krīt no gultas ārā!”), ja dienā viņš kaut ko sliktu nepasaka par “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Jurkāna kungs, mēs neesam “vienas dienas laulību” piekritēji. Neesam! Taču jūs gribat mūs virzīt uz šādu variantu.

Un to es gribu pateikt arī Kalvīša kungam šodien. Diemžēl jūsu izvēlētais variants... Jūs, protams, iekļūsiet Ginesa rekordu grāmatā. Es domāju, ka diez vai pasaulē kāda valdība ir sastādīta vienas nakts laikā. Diez vai! Es ļoti šaubos. Un diez vai kādreiz arī sastādīs.

Tomēr šī ir ārkārtīgi nopietna lieta, it īpaši tādā situācijā, kad valdība faktiski ir sašķobījusies, pēc būtības kritusi, un nu ir jāmeklē visas stutes, visas spēcīgās stutes, lai to sastutētu uz dažiem mēnešiem – līdz vēlēšanām. Taču jūs to izdarāt vienā naktī: hop! Gatavs! Valdība ir. Modināt naktī deputātus: sak’, no rīta nāciet šurp un aplaudējiet man!

Tās ir “vienas nakts laulības”, un pret tādām “laulībām” – atkārtoju vēlreiz! – mēs, “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, protams, bijām kategoriski pret.

Lieta ir pārāk nopietna, jo patiešām šīs Saeimas laikā valdība pēc valdības (cik nu tās bijušas) ir vārguļojušas un nav attīstījušas valsti. Un šī jau nu ir bijusi fantastiska! Protams, iepriekšējā arī. Emša kunga valdība jau arī bija tāds “vienas nakts” variants: ka’ tik pēc tam varētu uzkarināt savu bildi Ministru kabinetā. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Būs Tabūna valdība!”)

Tā ka, lūk, tāda ir tā lieta! Visu šo laiku jūs tikai kodāt – ne tikai kaut kur kājās, bet arī rīklē cits citam. Partneri! Uzrakstījuši valdības deklarāciju un apsolījušies... Te divas partijas solīja baznīcā – Dieva priekšā solīja! – strādāt tautas labā, ļoti nopietni strādāt. Bet ko jūs darījāt? Jūs tikai kodāt cits citam rīklē un nestrādājāt. Kā tad jūs varējāt strādāt, ja šādi plēsāties nepārtraukti un ievērojāt tikai savas intereses? Un “Jūrmalgeita”, kas tagad ir iegājusi un paliks vēsturē, pierāda šo nenormālību, kāda ir Latvijā; parāda, kādā veidā tiek veidotas valdības un pašvaldības. Un es nemaz nešaubos, ka arī tanī flangā daudzi no klātneesošajiem, arī Golubova kungs... Viņš zina, ka šodien ir Saeimas sēde, viņš saka: “Nevaru atbraukt.” Redziet, Kārsava ir ārprātīgi tālu. Iespējams, ka tur arī ir kaut kāda sakarība, kaut kādi telefona zvani un attiecīgas vienošanās, lai viņa tagad šeit nebūtu, jo tad valdība daudz vieglāk tiks apstiprināta.

Draugi mīļie, paklausieties!... Kalvīša kungs ar tādiem ministriem, kāds jums ir nesen apstiprinātais iekšlietu ministrs Jaundžeikara kungs, kurš pierādīja 16.martā, 25.martā un tā tālāk un tā joprojām, ar ugunsnelaimēm un visām citām lietām, – ar tādiem ministriem jau nevar strādāt! Normāli taču nevar ar tādiem strādāt! Viņš taču pierādīja absolūtu nespēju! Viņš taču ir piensaimnieks! Nu ko gan no viņa varēja gaidīt? Toreiz, kad apstiprinājām viņu ministra amatā, teicu, ka viņš policiju ir redzējis, tikai braukdams – pa mašīnas logu. Tagad viņš jums ir ministrs! Viņš neko nespēj izdarīt. Redziet, sākumā viņš sacīja, ka viss esot noticis pareizi ugunsgrēka laikā tur – Mirdzas Ķempes ielā. Tagad, kad notiek sūdzības, viņš pēkšņi ir atjēdzies un saka, ka ne, un noņem ugunsdzēsības priekšnieku no amata, un tā tālāk. Vārdu sakot, cilvēks nav savā formā. Mūsu nelaime vispār ir tā, ka no valdības uz valdību, visu laiku, mēs, izvēloties ministrus, liekam āžus par dārzniekiem.

Nu, foršs cilvēks ir Bērziņa kungs, bet – ne jau veselības ministrs, es atvainojos! Ne jau veselības ministrs! Tur tomēr ir jāsaprot kaut kas no medicīnas. Nevar vis tā vienkārši izmest 2 miljonus vai 3 miljonus, vai 4 miljonus kaut kādām špricēm, kaut kādam remantadīnam – un tā tālāk – ar ko ārstēs gripu un vēl arī visas citas slimības.

Draugi mīļie, nu tā taču nevar! Tā nevar! Viņš būtu labs finanšu ministrs varbūt vai darboties vēl kādā citā jomā, būt lauksaimniecības ministrs vai zemkopības... Bet... Vai tad jūs tagad domājat, ka Slaktera kungs, kurš jau reiz izmēģināja spēkus Aizsardzības ministrijā, būs dižs aizsardzības ministrs? Ar zemkopības lietām viņam ne sevišķi veicās – un kur nu vēl ar aizsardzības lietām, es atvainojos! Tā ka redziet.

Un vēl lielāka bēda. Jums jau nav programmas. Jums nav programmas, kādā veidā attīstīt valsti. Ar to pašu Eiropas naudu. Es tūlīt citēšu vienu teikumu, ko jūs teicāt pavisam nesen un kas ir pierakstīts, melns uz balta. “Nevaram spriest,” jūs teicāt, “par Eiropas Savienības naudas izmantošanu, kamēr paši neesam vienojušies, kas ir mūsu prioritātes un mērķi.”

Bet Eiropas naudu jūs dalāt. Dalāt. Ar dāsnu roku dalāt. Un dalot gribat atcerēties padomju laikus. Padomju laikus, kad pēc absolūti visa – pēc miltiem, pupām un ziepēm, par desu nemaz nerunājot, – stāvēja rindā. Jūs ļoti veiksmīgi izveidojāt šo rindu.

Labi, Kariņš tur ir vainīgs – tas ir skaidrs –, bet ne jau bez jūsu ziņas, tā sakot. Kur tad jūs bijāt? Kur tad jūs bijāt, ka neredzējāt šīs elementārās lietas? Programmas ta’ nav! Te ir tā saucamā nacionālās attīstības programma, kurai ir jūsu sacītie ievadvārdi un kuras ievadā jūs esat parakstījies. Tas ir, ziniet, tāds uzlabots piecgadu plāns, kā padomju laikā. Un sadaļā “Valsts un sabiedrība” vispār nav nekā! Kaut kādi daži teikumi. Lai gan tā ir ārkārtīgi svarīga lieta, par kuru mēs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, vienmēr esam runājuši. Valsts un sabiedrība... Kāda mums ir sabiedrība? Kur šā parlamenta darbības laikā sabiedrība ir nonākusi? Sadalījusies – absolūti! – divās daļās. Milzīgā antagonismā, naidā.

Šīs Saeimas laikā tika izveidots jauns ministra amats – īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās. Ko ir izdarījis šis jaunais ministrs – integrācijas lietu ministrs? Tieši šajā laikā, tieši šajos gados ir notikušas visas šīs drausmīgās nekārtības – bērnu maršēšana pa ielām, kautiņi starp latviešiem un krieviem, un tā tālāk un tā joprojām. Kur ir plāns, kurā runāts par to, kā attīstīsies sabiedrība? Mēs piedāvājam un esam piedāvājuši gan likuma grozījumus, gan arī būs likumprojekts par pilsonības piešķiršanu. Jūs priecājaties, ka gadā vairāk nekā 20 tūkstošiem ir piešķirta pilsonība. Simts desmit tūkstošiem jau ir pilsonība piešķirta! Un, kad mēs sakām, ka ir jāpārtrauc šī pilsonības piešķiršana un ka jāpadzen Aldermane, jāaiztaisa šis kantoris ciet un jāievieš kārtība, tad jūs nedzirdat. Ir jāizdara viss, lai naidīgie spēki, kas ir šeit, visupirms armijnieki, kuru ir desmitiem tūkstošu šeit, Latvijā, aizbrauktu no Latvijas. Jāizstrādā likums... un mēs piedāvāsim Repatriācijas likumu, tāpat kā Pilsonības likumu... Tur ir jāievieš stingrība. Zinot desmit vai divdesmit vārdus, nevar nokārtot pilsonību. Tagad ir apmēram tā, ka vienā naktī iemācās un otrā naktī jau ir aizmirsis. Toties pilsoņa pase viņam ir kabatā, un viņš balso par kabanoviem, plineriem un visādiem citādiem. Un viņi jau sēž – divdesmit pieci! – Saeimā.

Lūk, par ko vajag domāt, ja jūs rakstāt programmu “Valsts un sabiedrība”! Tādas ir tās lietas! Tagad grābstāties, kaujaties, plēšaties, un nekādas jēgas!

Mūsu pārstāvis, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, ņemot vērā valdību kļūdas, kādas ir bijušas šo 15 gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir izstrādājis ļoti labu, perfektu programmu. Ļoti labu, perfektu sociālekonomisko programmu! Tur ir paredzētas lietas par nodokļiem un nodevām, par mājokļiem, par atbalstu ģimenēm, uzņēmējiem – un tā tālāk un tā joprojām. Ņemot vērā visas kļūdas, mēs jau šo to esam snieguši Saeimā, bet jūs noraidāt to visu. Mēs neslēpjam, mēs reklamējam, mēs stāstām par šo sociālekonomisko programmu. Paņemiet... mēs nebūsim skaudīgi... valdība, paņemiet arī tagad, šajos pēdējos mēnešos... paņemiet šīs kolosāli izstrādātās programmas sadaļas, daļas, vismaz dažas, un ieviesiet! Un tauta uzelpos! Nabadzīgākie kļūs turīgāki, bagātie nekļūs miljonāri un miljardieri! Maksās nodokļus. Paņemiet no viņiem!

Nekustamā īpašuma tirgus ir tik tālu aizgājis, ka, sakārtojot to, miljardus varētu iegūt. Miljardus! Bet nē! Nav nekādas programmas, nav nekādas virzības! Toties ir vienas nakts laikā tapis valdības papildinājums septiņu ministru sastāvā.

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

P.Tabūns. Paldies.

Sakarā ar to es gribētu novēlēt jums, Kalvīša kungs, lai jums patiešām veiktos strādāt valsts un sabiedrības labā. Man gribētos to, bet jūs vienkārši ar šādām metodēm to diemžēl nespēsiet. Tāpēc mēs, “tēvzemieši”, nu nekādi nevaram, tā sakot, piedalīties šajā spēlē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Labrīt, godājamie kolēģi! Mūsu savienība izanalizēja radušos situāciju. Mums, Zaļo un zemnieku savienībai, šī situācija nav jauna. Mēs jau esam strādājuši mazākuma valdībā, un skaidrs, ka arī šobrīd situācija nav no tām vieglākajām. Bet mēs taču esam ievēlēti tādēļ, lai strādātu, lai pildītu savus solījumus vēlētājiem! Skaidrs, ka šajā situācijā, kad “Jaunais laiks” izgāja no valdības, ir diezgan smags stāvoklis. Taču mūsu apvienība respektē mūsu kolēģu viedokli – “Jaunā laika” viedokli. Katrs izvēlas savu ceļu, katrs izvēlas savu rīcību. Es izsaku pārliecību, ka mēs ar kolēģiem no “Jaunā laika” konstruktīvi, biedriski strādāsim šajā Saeimā šo atlikušo laiku un arī, cerams, jaunajā Saeimā.

Runājot par to darbalauku, ko mēs redzam paveramies mūsu savienības priekšā, pirmām kārtām, protams, jāuzsver, ka mūsu savienība atbalsta Kalvīti un Kalvīša valdību.

Šajā atbildīgajā periodā, pārlūkojot visas šīs ministrijas, kuras pašreiz ir bez ministriem, mēs uzskatām, ka ļoti atbildīgs darbalauks ir Izglītības un zinātnes ministrija. Mēs ļoti pozitīvi vērtējam to darbu, ko līdz šim ir veikusi Druvietes kundze šajā ministrijā. Tiešām žēl, ka viņa aizgāja no šā darba. Taču nu mēs, satiekoties Saeimā, droši vien turpināsim darbu komisijā. Un, lai šo darbu turpinātu un lai pirmām kārtām pildītu šos solījumus, ko valdība nule kā deva skolotāju arodbiedrībai (tas ir ļoti atbildīgs solījums – rudenī palielināt pedagogiem algas!), es domāju, ļoti svarīgi ir nodrošināt pēctecību. Un es tiešām esmu pilnvarots mūsu savienības vārdā pateikt šos vārdus, ka Zaļo un zemnieku savienība uzņemas politisko atbildību par šo ministriju, uzņemas atbildību par šiem solījumiem, kas ir doti pedagogiem, un būs drošs atbalsts Kalvīša kungam šo solījumu realizācijā rudens periodā. Tātad mēs deleģējam šim amatam Baibu Rivžu un ceram, ka cienījamie kolēģi šodien viņu apstiprinās šajā amatā. Baiba Rivža ir cilvēks, kas ir pazīstams mūsu valstī. Ar savu praktisko darbu viņa ir pierādījusi, ka viņa godam varētu pildīt ministra pienākumus.

Nobeigumā es gribu pateikt, ka mūsu apvienība ir gatava strādāt tāpat kā līdz šim. Mūsu priekšvēlēšanu kampaņa un turpmākais darbs nebūs, tāpat kā līdz šim, virzīts uz savu kolēģu nomelnošanu, uz kaut kādu... nu, tādu kompromitējošu materiālu meklēšanu. Mēs konstruktīvi strādāsim. Lai vēlētāji katra politiskā spēka darbu un rīcību vērtē pēc reāliem, padarītiem darbiem!

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es redzu, ka zālē nav pietiekami daudz cilvēku, lai Kalvīša kungs uztrauktos, ka viņa valdībai šodien draudētu kaut kādas briesmas. Tomēr ir divas lietas – valdības darbs kopumā un atsevišķu ministru kandidatūras. Un es gribētu šodien pateikt, ka visvairāk satrauc Latvijas pilsoņus, gan vēlētājus, gan arī Saeimas deputātus tas, ka valdība pašreiz ir diemžēl ļoti tuvu robežai, aiz kuras sākas nacionālo interešu nodevība. To pierādīja 16.marta notikumi. Mēs visi zinām, ka 16.marts nav vairs leģionāru piemiņas diena, bet ka tā ir diena, kurā latviešu tauta izsaka savu neapmierinātību ar okupācijas sekām. Un faktiski žogs, kas tika tad uzcelts un kāda nebija pat LPSR laikos, bija nevis žogs starp Brīvības pieminekli un latviešu tautu, bet žogs starp valdību un latviešu tautu.

Tā vietā, lai runātu par to, kādas tad ir šīs okupācijas sekas, tika izplatīti meli par terora aktiem, bumbu sprādzieniem, diversijām, un notika faktiski lietas, kuras neatļāvās pat LPSR valdība. Cilvēki tika arestēti pat vairāku simtu metru attālumā no Brīvības pieminekļa, tika apcietināti pat tādi cilvēki, kuri vienkārši runājās kaut kur uz Kaļķu ielas! Taču, es domāju, par šiem jautājumiem mēs runāsim tad, kad būs debates par pieprasījumu iekšlietu ministram Jaundžeikara kungam.

Kas tad ir tas, kas tik ļoti nepatīk Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas pilsoņiem, latviešu tautai? Pirmām kārtām – tas, ka netiek risināti repatriācijas jautājumi. Valdība absolūti ignorē un nav atsaukusies uz Krievijas prezidenta aicinājumu atgriezties etniskajā dzimtenē tiem, kuri jūt milzīgu neapmierinātību, dzīvojot sev pilnīgi svešā kultūras un valodas vidē. Šiem cilvēkiem netiek sniegta nekāda palīdzība. Tā vietā tiek, teiksim, izplatīti muļķīgi paziņojumi, ka mēs šeit visus varam integrēt un ka 500 000 cilvēku, kas referendumā balsoja pret Latvijas neatkarību, ir pārauguši un ir vislielākie Latvijas patrioti. Tā tas nav, un mēs to ļoti labi zinām!

Valstī joprojām atrodas 17 000 bijušo PSRS virsnieku, no kuriem daļa ir aktīvi iesaistījusies politiskajā dzīvē. Un diemžēl uz jautājumu, ar ko viņi nodarbojas, kur viņi dzīvo, mūsu Drošības policija nespēj sniegt nekādu atbildi. Un izskatās, ka valdību tas pat neinteresē.

Naturalizācijas process jau ir kļuvis bēdīgi slavens ar nepārtrauktiem pārkāpumiem – ar valodas apliecību pirkšanu, ar zemo prasību līmeni, ar korupciju pilnīgi visos līmeņos. Nekas netiek darīts, lai vismaz tiktu veikta nopietna kontrole šajā jomā.

Bet pats galvenais, es domāju, ir seši Latvijas pagasti un viena pilsēta, kas joprojām atrodas Krievijas Federācijas jurisdikcijā. Un jautājums valdībai ir šāds: ja Spānija, Eiropas Savienības valsts, simtiem gadu neaizmirst atgādināt Lielbritānijai par Gibraltāru, ja Japāna neatsakās no savām Kuriļu salām, ja Norvēģija neatsakās no savām kontinentālā šelfa teritorijām Barenca jūrā, ja Slovēnija, Eiropas Savienības valsts, risina strīdu par robežu jautājumiem ar Horvātiju, ko atļauj Eiropas Savienība, tad kāpēc klusē Latvijas valdība? Kāpēc klusē ārlietu ministrs Pabriks? Kāpēc starptautiskajā līmenī nav pacelti šie jautājumi? Un kāpēc mēs esam mānīti, ka, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO, mēs šos jautājumus atrisināsim daudz vieglāk? Šie jautājumi Eiropas Savienības līmenī vispār nav pacelti, un par tiem nenotiek nekādas sanāksmes pretēji tam, ko pieprasa Latvijas Saeimas pieņemtie dokumenti. Mēs visi zinām, ka šie dokumenti ir pietiekamā skaitā, un tie visi pieprasa starptautisko palīdzību, lai risinātu neapmierināto cilvēku atgriešanos viņu etniskajā dzimtenē, lai risinātu un mums sniegtu palīdzību teritoriālajos jautājumos. Diemžēl valdība netaisās šos jautājumus pat apspriest.

Es gribētu arī pateikt, ka, protams, šodiena nav pats labākais laiks, lai izteiktu kaut kādu neuzticību valdībai, jo ir atlikuši pieci mēneši līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, bet šīs visas ir lietas, kuras valdībai tomēr būtu jāapsver.

Runājot par ministriem, ir jāatzīst, ka man personīgi nav šaubu, ka daži no šiem ministriem pārzina gan aizsardzības lietas, gan izglītības un zinātnes lietas, gan ekonomikas lietas. Dažus es nepazīstu, bet tad ir jautājums par elementāru pieklājību. Līdz šim, jau 15 gadus, mums bija tāda tradīcija, ka ministrs, pirms Saeima par viņu balso, atnāk uz frakcijām, izskaidro vai iepazīstina ar savu programmu. Deputātiem tad ir iespēja ar viņu iepazīties tuvāk un uzdot jautājumus, kā tad viņš domā risināt savas nozares problēmas. Es nešaubos, ka Štokenberga kungs pietiekami labi pārzina ekonomiku, bet man ir jautājums, ko viņš domā par NVS valstu bandītu milzīgo naudas plūsmu Latvijas nekustamo īpašumu tirgū, kas ir tikpat liels, cik liels ir viss Latvijas budžets. Un, ja valdība izliekas, ka tā nezina, kāpēc šeit ir inflācija, un imitē kaut kādu cīņu ar inflāciju, zinot to, ka Latvijā nerezidentu naudas noguldījumi bankās ir aptuveni 47–48 procenti, salīdzinot ar Lietuvu, kur tie ir, piemēram, tikai 10 procenti, – bet valdība ļoti labi zina, ka tikpat liels šo bandītu naudas procentuālais daudzums ir arī šajā “ēnu” ekonomikā, tad mēs labprāt gribētu uzdot ekonomikas ministram tādu jautājumu: ar kādu nodokļu palīdzību šī bandītu nauda tiks aplikta? Kādi nodokļi tiks piemēroti miljoniem vērtajiem īpašumiem? Ko ekonomikas ministrs domā darīt?

Es domāju, ka tie laiki, kad mums mēģināja iesmērēt “Dosju”, teiksim, pēc principa “divi – vienā” vai ministrus pēc principa “septiņi – vienā čupā”, jau sen ir pagājuši. Diemžēl izrādās, ka ne. Tā ka mēs nespējām saņemt atbildes uz šiem aktuālajiem jautājumiem, kā tad šī valdība domā strādāt.

Un vēl viens piemērs. Kas tad notiek, piemēram, ar to pašu elektronisko parakstu? Kas tas būs par jaunu e-lietu ministru? Kā viņš šos jautājumus risinās? Mums nav bijusi iespēja iepazīties, Kalvīša kungs, ar šīm lietām. Un tā ir elementāra nepieklājība!

Nesaņemot atbildes uz šiem jautājumiem, mēs, protams, varam tikai atturēties, balsojot par šādām lietām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! “Jaunais laiks” ir tas pats, kas bija, un paliks tas pats, kas viņš ir, – partija “Jaunais laiks”.

Jūs visi ļoti labi to zināt, un arī visa mūsu tauta to zina, ka “Jaunā laika” kolēģi ienāca šajā Saeimā no citiem darbalaukiem. Neviens iepriekš nebija bijis politiķis, neviens iepriekš nebija Saeimā sēdējis.

8.Saeimas vēlēšanās mūsu vēlētāji varēja labi izšķirties, ko darīt un ko nedarīt. Un šīs vēlēšanas liecināja par to, ka ir pagājis pietiekams laiks, lai pilsoņi saprastu, ar ko ir darīšana. Un tāpēc viņi gribēja maiņu politikā un valsts attīstībā. To “Jaunais laiks” bija iecerējis. Tā bija vienīgā motivācija šiem cilvēkiem, kas lika viņiem atstāt iepriekšējos darbalaukus un nākt uz šejieni strādāt.

Diemžēl, kā jūs zināt, vēlēšanu diena tuvojās, reklāmai līdzekļu nebija. Cik varēja pilsoņus sasniegt ar programmu – tas bija ļoti maz, un tomēr “Jaunais laiks” tika ievēlēts kā pati lielākā frakcija, bet ar vienu ceturtdaļu, cienījamie kolēģi un godājamie tautieši... – ar vienu ceturtdaļu Saeimā nevar “jauno laiku” ievest. Nevar! Viena ceturtdaļa ir par maz!

Nu izmēģinājām jau visādi. Vispirms gāja gluži raiti. Pusgadu, es gribētu teikt, es jutos ļoti labi, kā Latvijas Pirmās partijas biedrs, kā valdes loceklis un kā frakcijas dalībnieks es jutos ļoti labi, jo mēs veidojām bloku. Jūs atceraties: mēs bijām bloks – “Jaunais laiks” un Latvijas Pirmā partija. Varbūt kādam tas ir aizmirsies.

Bet tad sāka risināties neizskaidrojami procesi, kuru tapšanā man vairs nebija dalības, sākot jau ar to grandiozo deklarāciju, ko mēs dzirdējām referenduma naktī. Un turpināja rasties vēl vairāki lēmumi mūsu frakcijā, par kuru tapšanu man nebija skaidrības. Es gribēju palikt uzticīgs savam ideālam un tam solījumam, ko biju apliecinājis Latvijas Pirmās partijas avīzē, kāpēc es pēc pārtraukuma – ienāku politikā, – lai tiesiski strādātu taisnīgas valsts varas nostiprināšanā. Vienīgi tāpēc! Vairāk nekā!

Tā nu man iznāca atstāt šo sākotnējo komandu. 12.februārī es iesniedzu atteikšanos un reizē arī pieteikšanos “Jaunā laika” frakcijā un partijā. Un es pateicos “Jaunā laika” kolēģiem par to, ka viņi mani vienbalsīgi uzņēma savā vidū. Tā!

Taču tad “Jaunā laika” vadošais posms bija beidzies. Tad “Jaunais laiks” atradās, kā jūs zināt, opozīcijā, un ar jauno Ministru kabineta vadītāju – cienījamo Emša kungu – šī Saeima mēģināja atkal strādāt valsts labā. Ko nu var – to dara!

Mēs bijām opozīcijā. Esam izmēģinājuši šo lomu un zinām, kā tas ir, ka neko daudz nevar veidot, jo, atrodoties opozīcijā, var tikai runāt. Nu runāt var! Un, atrodoties opozīcijā, runāt var krietni atklātāk, nekā esot koalīcijā, – tas nu gan ir jāsaka. Jo, atrodoties koalīcijā, lai arī cik nav pa prātam viena vai otra kolēģa ministrijā piedāvātais risinājums, tas nav kritizējams. Kā tad nu mēs viens pret otru uzstāsimies...

Un atkal “Jaunā laika” deputātiem bija diezgan smags lēmums – iesaistīties trešajā valdībā, kuru vadīt uzņēmās Kalvīša kungs. Tad no visām pusēm izskanēja doma: “Nu jūs taču esat divas lielākās centriskās frakcijas! Strādājiet taču! Strādājiet! Jūs taču to varat!” Tomēr izrādījās, ka, lai arī kā mēs gribētu, mēs tomēr to nevaram. Nu nevaram!

Kāpēc nevaram? Te mūs mēģina tagad kaunināt ar trivialitātēm: “Jūs ejat projām no valdības pusgadu pirms Saeimas sasaukuma beigām... Strādājiet, jūs taču darbam esat atnākuši!” It kā mēs to nezinātu! It kā te būtu kaut viens deputāts, kurš nebūtu te nācis, lai strādātu!

Bet darbam jau ir savi priekšnosacījumi. Ir jau grūti kopīgu laivu airēt, kur viena daļa airē vienā virzienā, bet otra daļa airē tieši pretējā virzienā... Un, ja tad vēl atrodas kāds, kas šīs laivas dibenā urbj caurumu, lai ūdens nāktu iekšā, tad nu beidzas tā kuģošana un tā navigācija. Tad vairs uz priekšu neiet. Un tā nu mēs esam mēģinājuši šinī sastāvā godprātīgi strādāt līdzšinējā koalīcijā, esam darījuši, ko varējuši.

Ātrumā šeit daži kolēģi uzstājās kā pravieši; piemēram, Urbanoviča kungs gribēja pateikt, ko Repšes kungs domā. Viņam gan vajag būt apveltītam ar pravietiskām dāvanām, ja viņš to grib pateikt. Cits atkal uzstājās kā zinātājs, kas būs un kas tad tagad nu notiks... Nāk atkal ar pareģojumiem.

Mīļie kolēģi! Es negribu itin neko pareģot vai par nākotni ko teikt. Nākotne ir atklāta. Atklāta! Nav likumsakarību, kas nākotnē vadītu nenovēršamā virzienā. Nākotne ir atklāta un no daudziem faktoriem atkarīga. Mēs esam tie, kas mēs esam, un paliksim tie, kas mēs esam. Uz mums metīs dubļus un vainu, un, ja nevarēs citādi, tad mēģinās kādam atsevišķi uzmest dubļus, uzšķendināt kaut ko virsū, lai arī cik absurdi tas būtu. Es brīnos, bet nu tas notiek. Arī man šad un tad tas ir jāizcieš, kaut gan es nepiederu ķēniņu dzimtai šinī valstī.

“Jaunais laiks” paliks tas, kas viņš ir, un tad jau redzēsim... Tad jau redzēsim, kā ies tālāk. Es atgādinu: mēs esam ceturtā daļa šinī Saeimā. Ceturtdaļa! Varbūt nākotnē būs citādi. Neņemos pareģot! Viss ir mūsu apzinīgo pilsoņu un vēlētāju rokās, rudenī, oktobrī, nododot balsis. Tomēr es gribu pateikt tikai vienu: pēc septītā gada, kuru es strādāju Saeimā... Man diemžēl nav tik liela pieredze, kāda ir dažiem kolēģiem, kas te strādā no pirmā sasaukuma... Es tikai septīto gadu strādāju Saeimā, taču es šinī frakcijā jūtos kā īsti demokrātiski domājošu kolēģu vidē. Un velti te mūs kāds mēģina piespiest atzīt, ka mums esot tēvs, kas mūs virza un kas nosaka kaut ko... Nav mums tēva! Tāda tēva mums nav! Mēs esam visus jautājumus izdiskutējuši, reizēm tas ir gājis pat līdz vēlai stundai, bet mēs par visu varam runāt. Par visu! Ja mums ir valdes lēmums, tad tas vienprātīgs. Mēs to atzīstam, un tas ir ļoti pareizs lēmums. Un es priecājos par šo vienprātību, ko atrodu savu kolēģu starpā.

Es priecājos par šiem pamatprincipiem. Nav jau to daudz, bet šie trīs ir pilnīgi pietiekami, lai mēs varētu godīgi palikt savās pozīcijās un būt uzticīgi saviem vēlētājiem. Lūk, tie: godīgums, atklātums un strādāšana valsts labā! Darbs! Ar šo solījumu mēs esam šeit nākuši un ar šo solījumu mēs paliksim.

Mēs joprojām esam atvērti darbam valdībā. Mēs neesam aizgājuši, mūs tikai noliek pie malas. Labi, ja tā ir labāk! Bet man te ir jāatgādina, ka politiskajā dzīvē mums šodien ir jūtama tādu spēku iedarbība, pār kuriem sabiedrībai ir maz kontroles, un par tiem mēs varam tikai nojaust. Tas, kas notika Jūrmalā, tikai nedaudz pacēla priekškaru tehnikai, ar kādu var strādāt politiski atbildīgie cilvēki. Un tas darbojas ne tik vien Jūrmalā, bet tas ir darbojies visus šos gadus atjaunotajā, neatkarīgajā Latvijas Republikā. Un tāpēc ir šis “Jaunais laiks”, kurš grib strādāt citādi. Ar Dieva palīdzību mums tas izdosies! Gaisma aust lēnām, bet gaisma uzvarēs.

Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Gulbis, otro reizi.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Jāteic, ka es ar dziļu baudu klausījos Jurkāna kungu. Jurkāna kungs, jūsu runa tiešām bija ģeniāla, un par to tēmu, par kuru jūs saņēmāt aizrādījumu, protams, varētu runāt un runāt, bet Saeimas sēdes laiks tomēr ir dārgs, tāpēc nerunāsim.

Bet jūs man mazliet atgādinājāt arī kādu ģeniālu cilvēku – operdziedātāju Pavaroti. Viņš arī ļoti skaisti dzied un labi uzstājas, un viņam ir lieli honorāri. Bet, ziniet, Itālijā par viņu saka tā, ka viņš ir ļoti labs, bet ir dārgs. Es gribētu, lai nākamās paaudzes, Jurkāna kungs, par jums runā tā, ka jūs esat vienkārši labs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es aicinu debatētājus runāt konkrēti par lēmuma projektu, jo mēs pašreiz apspriežam nevis partijas, nevis konkrētus deputātus, bet gan lēmuma projektu par jaunu ministru apstiprināšanu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien mums ir diezgan maz izvēles iespēju. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Nav izvēles!”) Mums ir viena izvēle – ļaut, lai Ministru prezidenta Kalvīša kunga valdība pabeidz darbu.

Un otra lieta ir tā, ka mums ir iespēja veidot jaunu valdību.

Kā tad mēs tagad, dažus mēnešus pirms 9.Saeimas vēlēšanām, esam nonākuši tādā situācijā? Atcerēsimies, ka premjera Repšes kunga valdība demisionēja īstenībā pati pēc savas gribas ļoti grūtā situācijā – dažus mēnešus pirms tam, kad mums bija jāpievienojas Eiropas Savienībai un NATO. Dažus mēnešus pirms tam, kad mums bija jāsaglabā izglītības reforma. Un šādā grūtā brīdī valsts palika bez valdības.

Es gribētu teikt, ka arī toreiz tā zināmā mērā bija mazdūšība, un es domāju, ka “Jaunajam laikam” toreiz nevajadzēja to darīt. Vajadzēja pabeigt darbu, jo, nākot šeit, ir ļoti svarīgi pabeigt uzsākto. Ir grūti, reizēm ir pretrunas, ir ļoti sarežģītas pretrunas, bet tās ir jāpārvar un jādara šis darbs, ko no mums gaida cilvēki.

Toreiz man vajadzēja vadīt mazākuma valdību. Tas, protams, ir daudz sarežģītāk. Tas ir ļoti sarežģīti. Es arī uzskatu, ka toreiz mēs centāmies iedibināt nedaudz citas tradīcijas valsts pārvaldē. Un tās bija sadarbības tradīcijas, saprašanās tradīcijas, kad mēģina cits cita programmas dziļāk saprast un cenšas vienoties par tām. Tā bija ļoti saskaņota sadarbības un sapratnes valdība, kurā cits citu nelamāja, nekritizēja, bet runāja par lietu un mēģināja konstruktīvi nonākt līdz vajadzīgajam konsensam. Un šādā saskaņotā gaisotnē, kurā arī es nekautrējos uzrunāt visas Saeimā pārstāvētās frakcijas, lai izstāstītu tām, kāpēc mēs to darām un kāpēc mums ir nepieciešami tieši šādi soļi, mēs varējām strādāt.

Mēs varējām strādāt un izdarījām vajadzīgas lietas toreiz. Eiropas Savienības dokumentu pakete tika sakārtota pilnībā, pensionāri tika pie palielinātām pensijām, arī skolotāju algu jautājums tika atrisināts šajā sarežģītajā periodā. Un arī izglītības reforma tika turpināta, tāpēc izglītības reformas pretiniekiem vajadzēja atteikties no aktīvās cīņas šajā virzienā. Es domāju, tas bija ļoti svarīgi tajā brīdī, un tas viss varēja arī virzīties tālāk.

Diemžēl tad nāca kāda pilnmēness nakts, kad Saeima neapstiprināja rūpīgi sagatavoto budžeta projektu, kurā nebija nekādu būtisku izmaiņu pēc tam, kad nākamā valdība to apstiprināja. Tātad budžetam jau vainas nebija, bija kāda cita vaina.

Bet neskatīsimies atpakaļ! Toreiz šai saskaņoti darbojošamies valdībai neļāva pabeigt darbu. Nu atkal kādam nepatīk, ka Latvijā strādā! Tagad ir Kalvīša kunga valdība, vairākuma valdība. Saeimā darbs rit relatīvi viegli – mēs varam par visu vienoties. Jā, ir iekšējas pretrunas, bet pasakiet man, kāpēc ir jāiet ārā no šādas vairākuma valdības? Kas ir noticis? Kas ir tie argumenti?

Jūs šeit minat atsevišķu politiskās elites pārstāvju iesaistīšanos un saistību ar tādām lietām, kas mums nav pieņemamas, kas nevienam nav pieņemamas. Tad vajag runāt par šiem cilvēkiem, un viņiem vajag aiziet malā – demisionēt! Nostāties malā! Bet tiem cilvēkiem, kuri nav saistīti ne ar kādiem skandāliem, ne ar kādām lietām, vajag turpināt darbu, jo citādi iekšpolitiski mēs zaudējam. Latvija kopumā zaudē! Mēs nespējam aizstāvēt savas intereses Eiropas Savienībā, jo mums trūkst ministru, kas to darītu.

Un šobrīd ārpus Latvijas robežām, proti, Briselē, Strasbūrā un citur, notiek lielas lietas. Mums ir vajadzīgi mūsu ministri, kas tur aizstāv Latvijas pozīciju. Mēs redzējām, cik grūti mums iet ar mūsu interešu aizstāvību, ar jauno Pakalpojumu direktīvu un ar citām lietām. Arī ar jauno finanšu perspektīvu – ar to, kā, kādā un kurā vietā mēs nākamajā finanšu periodā (laikā no 2007. līdz 2013.gadam) izvietosim savus resursus. Mums ir vajadzīgi ministri, kas tieši šodien tur strādātu – tagad, tūlīt, neatejot no šiem darbiem ne soli.

Un tagad mēs atkal esam nonākuši šādā situācijā, ka mums jāizšķiras vai nu par Ministru kabineta papildināšanu, vai jaunas valdības veidošanu.

Kolēģi! Ātrākais ceļš, lai ministri tūlīt ķertos pie lietas, ir papildināt šo valdību. Tas ir pats ātrākais un efektīvākais ceļš. Tas ir vajadzīgs mūsu iedzīvotājiem, un tāpēc tas šodien ir jādara.

Un, ja mēs uz šo lietu paskatāmies no ārpolitiskā viedokļa, tad tas viss vispār izskatās traģiski: vienas valdības laikā – trīs aizsardzības ministri. Trīs aizsardzības ministri vienas valdības laikā! Es nerunāju par to, ka mums ir valdības mainījušās.

Iedomājieties, mēs uzaicinām NATO valstu vadītājus pie sevis šogad ciemos, bet mums mainās ministri tā kā... grūti aprakstīt, kā. Kā mēs varam paskaidrot saviem partneriem, ka esam drošs partneris, ka esam uzticams un stabils partneris? Kā Latvija izskatās? Un ko tas kopumā mums dod?

Kopumā visa šī stresainā situācija, kurā mēs tagad dzīvojam katru dienu, mazina Latvijas iedzīvotāju ticību centriskajiem politiskajiem spēkiem. Tas viss mazina uzticību tieši šo centriski labējo politisko spēku elitei. Un tas notiek pirms nākamās – 9.Saeimas vēlēšanām, priekšvēlēšanu periodā! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mums ir sagaidāma sabiedrības radikalizācija. Ir sagaidāms, ka vēlēšanas neapmeklēs ļoti liels skaits cilvēku. Tie, kas apmeklēs, ir sabiedrības radikālo spārnu pārstāvji, kuri uzskata, ka dzīve Latvijā notiek acīmredzot pārāk mierīgi un ne tajā virzienā, kuru viņi vēlētos.

Kolēģi! Es gribu teikt, Latvijas iedzīvotāji ir gudri. Ir gudri! Viņi vērtē pēc darba. Un tāpēc tie, kas paši atsakās no darba, būs zaudētāji. Šie politiskie spēki, kas atsakās strādāt, būs zaudētāji, jo vairs nevar to darbu darīt. Mūsu paruna vēsta: “Cāļus skaita rudenī.” Rudens vēl nav pienācis. Tāpēc mums ir vajadzīga valdība, kas strādā – strādā tūlīt un tagad. Nevar vis tā – ievilkt visu parlamentu tagad batālijās un mēģināt sastādīt kaut kādu jaunu, nezināmu valdību! Es piekrītu daudziem kolēģiem, ka neviens nesaprot, kāda tā valdība varētu izskatīties.

Tātad šobrīd mūs visus var glābt tikai darbs. Lai parādītu, ka tie, kas sēž šajā zālē, tiešām ir darba pusē. Darba pusē! Jo pretējā gadījumā nāks citi, kuri teiks, ka viņi strādās.

Un tāpēc es gribu teikt: mēs, Zaļo un zemnieku savienība, deleģējot Baibu Rivžu par izglītības un zinātnes ministri, deleģējam to, kas mums ir labākais. Pašu spējīgāko mūsu biedru mēs sūtām šajā atbildīgajā amatā, jo Baiba Rivža ir Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente. Ieklausieties: Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas! Tas ir tas sektors, par kuru mēs rūpējamies. Mēs gribam šo sektoru attīstīt. Mēs gribam, lai zinātne un izglītība tagad saņemtu pašus lielākos Eiropas Savienības maksājumus un lai šajā virzienā cilvēkiem būtu iespēja un izaugsme.

Es domāju, ka pārējie politiskie spēki dara to pašu – vēlas šajos ministru amatos ielikt tos cilvēkus, kuri, kā viņi uzskata, ir tiešām darba spējīgi. Spējīgi novest šo valdību līdz galam un spējīgi pierādīt, ka 8.Saeima bija darba spējīga un varēja darbu izdarīt. Mums ir pēdējie mēneši. Izdarīsim visu līdz galam un ļausim mūsu darbu novērtēt vēlētājiem! Netraucēsim strādāt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi!

Emša kungs, runājot par tālo 2003.gadu, nedaudz maldināja sabiedrību. Mūsu valdība neatkāpās. Mūsu valdību nogāza jau tolaik labi izveidojusies Šķēles, Šlesera un Lemberga koalīcija, kura, saliedējoties ar PCTVL deputātiem, izveidoja to veidojumu, ko mēs pazīstam kā Emša valdību. (No zāles: “Kārlis melo!”)

Pagājušajos Ziemassvētkos latviešu tauta saņēma dāvanu no premjera. Kad Jūrmalas mahinatoriem jau bija skaidrs, ka nesmukums izies tautā, tie nolēma sabiedrību pieradināt pamazām, pasniedzot pirmo mācībstundu uz citu ādas, un safabricēja politiski motivētu kriminālprocesu. Izrādi nospēlēja spoži, ar preses konferenci, ar rūpēm par valsts tēlu, bet patiesās rūpes bija par savu ierindas biedru, kam gadījies tik nelāgi iekrist. Patiesās rūpes bija par satiksmes ministru, kurš tik pareizi mācīja: nedrīkst dot Ančānam, paņems un “uzmetīs”. Ar kriminālprocesu pret aizsardzības ministru vēl neizdevās izdzīt “Jauno laiku” no valdības. Nu ko! Laiks nākamajam kriminālprocesam – pret otru ministru. Atkal lieliski nospēlēts. Deputāts, kas bēguļo no Ekonomikas policijas, nu sadūšojas šai pašai policijai rakstīt iesniegumu, jo nevar vairs paciest ekonomikas ministra nedarbus.

Arī padzītais satiksmes ministrs, kurš pats tikko teju miljonu valsts naudas slepus saviem draugiem pagastvečiem sadalījis, brēc, ka Kariņš pieķerts zagšanā.

Un tajā pašā laikā premjers tēvišķi aicina domāt valstiski un strādāt kopā. Vēl ceturtdien pussešos vakarā aicina, un vēl pa dienu aiziet pie Valsts prezidentes un abi aicina. Kā gribētos noticēt Kalvīša kunga labajiem nodomiem! Tikai viena nelaime: jaunapstiprināmo ministru saraksts jau lielos vilcienos bija zināms ceturtdien no rīta. (No zāles: “Meli!”) Saraksts bija gatavs, kad mūs vēl mēģināja pierunāt. Kalvīša kungs ne tikai maldināja sabiedrību, bet arī Valsts prezidentei bija iedalīta šajā spēlē loma – mēģināt pierunāt “Jauno laiku”, kad nekas vairs nebija pierunājams.

Eiropā ir tāda skaista zeme, kur var nopirkt vidēji lielas pašvaldības mēra amatu, par balsi maksājot 20 tūkstošus eiro. Droši vien šajā zemē var nopirkt arī Saeimas deputātus. Vairumā, pa pieci, laikam lētāk... Iespējams, ka var iepirkt amatā arī ministrus. Vairumā, pa septiņi, – arī varbūt lētāk... Katrā ziņā šobrīd strādā pieredzējusi komanda, kas zina, kā šīs lietas darāmas, un, ja naudiņas pietiek, tad arī mazākuma valdība var strādāt itin braši. Interesanti, vai šodien tirgū ir arī Jāņa Jurkāna balss? (No zāles: “Ir!”) Ja ir, tad cik tā maksā? Interesanti, vai šodien tirgū ir arī šodien neatnākušo Saeimas deputātu balsis? Ja ir, tad cik tās maksā? (No zāles: “Daudz!”) Kā ir ar deputāta Agešina kunga balsi, kurš vakar, kā redzējām televīzijā, bija Ministru kabinetā, bet kura šodien Saeimā gan nav? (No zāles: “Saslimis!”)

Šis ir nebijis gadījums, kad premjers mēģina tādā tempā “izdzīt cauri” savu apstiprināmo ministru sarakstu. Parasti, apstiprinot ministrus, ir bijušas tikšanās ar frakciju deputātiem, rīcības plānu uzklausīšana, diskusijas, jautājumi, bet šoreiz – nekā. Pie vienas koalīcijas vēl neatdzisušām miesām jau nākamā komanda ir gatava! Par šādu darba tempu varu tikai uzteikt premjeru Kalvīti! Citādi nebūs, ka te arī “tēvs”, ierindas biedrs, būs savu roku pielicis. Tādi slavējami tempi!

Tikai lielās steigas dēļ viens jautājums man neliek mieru. Vai tiešām vienas nakts laikā ir izdevies sapulcināt vislielākos kretīnus, kā “tēvs” un “skolotājs” mācīja?!

Šis jautājums paliek.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners. (No zāles: “Pliner, tavs gājiens! Kā tad bez jums!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Kā zināms, zivs pūst no galvas, bet tīra to no astes. Diemžēl plēšas kungi no valdošajām partijām, bet cieš parastā tauta – latvieši un nelatvieši, pilsoņi un nepilsoņi. Vismaz jau divas nedēļas valdības darbs ir paralizēts, bet ministri no algas nav atteikušies. “Jaunais laiks” neizpildīja faktiski neko no solītā, bet grib izrādīties svētāki par Romas pāvestu. It kā nebūtu bijusi Audera kunga lieta! It kā nebūtu bijusi Jaunupa kunga lieta, kurš, aizejot no Saeimas, faktiski nekur neaizgāja – kļuva par savas partijas ģenerālsekretāru un palika augstā amatā Tieslietu ministrijā! It kā nebūtu uzsākts kriminālprocess pret pašu Repšes kungu!

Nav svētāka par Romas pāvestu arī Latvijas Pirmā partija. Pat šodien mums nav skaidrs – draudzējas Jēkabsona kungs ar Berezovski vai ne. Un vai tas ir labi, ka Šlesera kungs dalīja to miljonu pašvaldībām vai ne.

Un Tautas partijas pārstāvji arī nav nekādi eņģeļi.

Gandrīz pusotru gadu, vismaz daudz ilgāk par gadu, darbojās šī valdība. Vai tautas dzīve kļuvusi turīgāka, labklājīgāka, drošāka? Es domāju, ka ne. Vai ir progresīva valsts attīstības ekonomiskā programma – kas jādara, kam jādara, līdz kuram laikam, par kuriem līdzekļiem? Tādas programmas arī diemžēl nav.

Skumīgi, ka valdošās partijas, kuras izliekas, ka nemīl mūs, īstenībā mīl viena otru tik stipri, ka ir gatavas apkampt viena otru līdz nāvei. Skumīgi, ka valdošās partijas nemaz nedomā par tautu, bet tikai par savām personiskajām un politiskajām interesēm.

Ministri tūlīt saņems daudzus tūkstošus latu lielas kompensācijas, bet tauta vai lielākā tautas daļa kā dzīvoja, tā dzīvos badā.

Mēs (es runāju par savu frakciju – PCTVL frakciju) neesam “Saskaņas Centrs”. Ja es pareizi sapratu Urbanoviča kungu, viņš teica: “Es neatbalstu šo valdību, bet atļauju deputātiem nenākt uz šo sēdi un tātad ar to es atbalstu šo valdību.” Mēs nesēžam uz diviem krēsliem, tāpēc es PCTVL frakcijas vārdā gribu paziņot: tā nav mūsu valdība, mēs nevaram atbalstīt jaunus ministrus.

Mums, godātais Jurkāna kungs, patiešām rūp mūsu valsts liktenis, tāpēc mēs bijām un paliksim konstruktīva opozīcija. Mēs atbalstām un atbalstīsim visu pozitīvo, kas kalpo tautas un valsts labā, un noraidīsim ar savām balsīm visu regresīvo un antidemokrātisko. Valsts labā, tautas labā, mūsu vēlētāju labā mēs esam gatavi gan sarunām, gan konstruktīvai turpmākai darbībai.

Šeit daudz runāja Latvijas, manuprāt, pseidopatrioti. Es viņiem neatbildēšu, es viņus neaudzināšu. Viņi ir grūti audzināmi (to es, kā jau skolotājs, varu noteikt) vai cilvēki ar problēmām (tas varbūt ir vēl sliktāk). Pateikšu vienu: nacionālisms, manuprāt, ir diagnoze un pat lipīga slimība. Diemžēl, kā es jau kādreiz teicu, nacionālisti vēsturiskā perspektīvā ir pirmām kārtām savas tautas ienaidnieki un tikai pēc tam visu citu tautu ienaidnieki. Ja daļa tautas šodien vēl to nesaprot, ar laiku obligāti sapratīs.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pirms turpinām debates, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mihaila Pietkeviča, Jāņa Lagzdiņa, Elitas Šņepstes, Jāņa Porieša, Ērikas Zommeres un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 8.aprīļa ārkārtas sēdi līdz visu debašu pabeigšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav! Ir!”)

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Es iebilstu pret to, ka mums nav pārtraukuma, jo es saskaitīju, ka deviņi deputāti vēl nav paspējuši atnākt uz šo sēdi, un ir cerības, ka viņi līdz pulksten 11.00 atbrauks.

Tā ka es ierosinu tomēr balsot par pārtraukumu.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par darba turpināšanu bez pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 37, atturas - 1. Tātad turpinām debates.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja un godājamie mani kolēģi! Es gribētu pavisam īsi, tikai nedaudz, nedaudz, aizrādīt uz tiem dažiem jautājumiem, kas man tomēr liekas būtiski.

Ja jūs šodien pavērojat mūsu zāli, tad nevarat neievērot, ka zālē, kreisajā pusē no manis, Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas biedru tikpat kā nav - ir tikai viens cilvēks. Es nedomāju, ka tā ir sagadīšanās un nejaušība.

Otrkārt. Ceturtdien, 6.aprīlī, kad notika Saeimas sēde, es jau... vēl nebija notikusi koalīcijas sanāksme un mūsu partijas vadītāja tikšanās ar premjeru Kalvīša kungu bija paredzēta tikai vakarā, bet es jau Saeimas sēžu zālē jutu, ka ir jau izraudzīts kandidāts, kas ir jau gandrīz apstiprināts. Tā ir kandidatūra izglītības un zinātnes ministra amatam - Baiba Rivža. Tātad delegācija izvirza kandidātus un strādā, lai veidotu jauno valdību, bet jaunā valdība jau ir pilnās burās. Un es domāju, ka mēs jau nemaz vairs netiekam... ar mums nerēķinās nekādā gadījumā. Un to apstiprina tas, ka piektdienas rītā, pulksten 7.00, es atradu savā pastkastītē laikraksta “Diena” eksemplāru, kurā bija skaidri parādīts, ka jau ir... ka jaunie ministru amata kandidāti jau ir izraudzīti. Mīļie draugi, tas nevar būt noticis netīši! Tur jau ir milzīgs, liels nolūks visam tam apakšā!

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Tā lielā plaisa, kuru, kā jūs te uzskatāt, ir radījusi mūsu kaprīze vai mūsu iegribas, vai mūsu kaifs (kā tik te netiek tas saukts!), - tā plaisa, tā vislielākā, radās tad, kad mums visiem vajadzēja vēlēt KNAB priekšnieci. Atcerieties, ka pilnīgi atsevišķa komisija, kurā bija ģenerālprokurors Maizītis kā galvenais, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāns!... Tur visi apstrīdēja... Un vienbalsīgi komisija izvēlējās šo trauslo, sīko, jauko būtni - izvēlējās Jutu Strīķi, bet mēs Saeimā... mēs viņu neievēlējām, mēs neapstiprinājām. Tātad, draugi mīļie, mēs nobijāmies. Un tā plaisa burtiski tikai apstiprināja to, ka tās ir nesavienojamas lietas - “Jaunajam laikam” būt kopā ar šīsdienas koalīcijas partijām, ar šo partiju dažādajiem biedriem. Tā Jūrmalas lieta (to es negribu pat saukt par “Jūrmalgeitu”, kā to te dēvē šajā žargonā), tie Jūrmalas notikumi faktiski tam deva tikai apstiprinājumu.

Tā ka nevainojiet mūs! Mēs esam savu ceļu izvēlējušies precīzi un taisnīgi. Nebīsimies un aizstāvēsim savas lietas uz priekšu tāpat!

Paldies, “Jaunais laiks”, es ar jums lepojos!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latviešiem ir tāds labs sakāmvārds: “Nespļauj akā, no kuras nāksies padzerties!”

Latvija ir maza zeme. Maz mums ir līderu. Maz mums ir pieredzējušu politiķu. Savulaik mums tos “izgrieza”. Pirmos iznīcināja 1940.gadā - izveda uz Maskavu, ietupināja cietumos, pēc tam nonāvēja. Pirmo aizveda mūsu, varētu teikt, pēdējo Valsts prezidentu. Pašu pirmo izveda ārā no Latvijas!

Un tagad mums, tā teikt, ar tādām ataugušām galvām ir jāmācās strādāt, valdīt valstī, būt politiķiem, būt gudriem savas ekonomikas virzītājiem, prasmīgi strādāt Saeimas komisijās, valdībā. Bet nez’ kāpēc dažam labam gribas tikai personīgi izcelties ar savām asprātībām, ar savu ļaunumu, ar kolēģu aprunāšanu un domāt, ka tā būs iespējams strādāt vēl ilgi.

Ticiet man! Es domāju, ka jūs esat dzirdējuši, ko runā mūsu vēlētāji: “Riebjas skatīties uz Saeimu! Ko jūs tur darāt! Kā jūs tur uzvedaties! Kā jūs viens otru apsaukājat! Mums ir kauns! Mēs balsosim par PCTVL.”

Plinera kungs, jums būs ļoti daudz balsotāju, jo daži saka tā: “Lai tie mūsu bāleliņi pastāv četrus gadus malā, un tad viņi sapratīs, ko viņi ir “ievārījuši”.” Un tad diemžēl šie “jaunie laiki” mums pārvērtīsies ļoti lielā murgā.

Es arī gribu teikt to, ka diemžēl partija “Jaunais laiks” ir pieļāvusi kļūdu, izejot no valdības. Mēs, Zemnieku savienība, šo kļūdu jau vienreiz pieļāvām - jūs varat mums ticēt! - un vienā Saeimā nebijām. Es negribētu, ka jums arī notiktu tā. Starp jums ir daudz talantīgu cilvēku, es to redzu pēc darba komisijās un tā tālāk. Nedariet kļūdas... jūs jau esat izdarījuši, bet vismaz nedariet tālākas kļūdas šajos pēdējos šīs Saeimas darbības mēnešos! Mums vēl ir jāstrādā! Mēs nedrīkstam tikai dzīt intrigas un viens otru apsaukāt!

Es jūs ļoti aicinu uz sadarbību. Un neapgrūtināsim arī mūsu vēlētāju dzīvi! Lai viņi tomēr redz, ka mēs esam spējīgi arī kaut ko izdarīt, - ka tomēr Latvijā ir vēl galvas, ir atbildīgi cilvēki!

Un vēl es gribētu vienkārši jums darīt zināmu, ka vakar stājās spēkā Ētikas kodekss. Tas ir parakstīts, tas ir spēkā no 6.aprīļa. Tā ka tie daži rupjie vārdi, kas šodien šeit izskanēja, nu nebija ētiski.

Aicinu vismaz tālākajās diskusijās to atcerēties.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Klausoties mūsu šīsdienas diskusiju un domājot par valdības jauno ministru apstiprināšanu, man ienāca prātā nesen no vēlētājiem dzirdēta atziņa. Cilvēki vienprātīgi teica tā: “Valdība šobrīd izskatās kā tāds zupas katls, kur kopā vārās ne pārāk laba izskata zirņi, diezgan papuvuši kāposti, paveci tomāti, un tas viss ne pārāk labi ož.”

Kolēģi, lai arī cik ļoti mums tas nepatiktu, jau ilgāku laiku - jau ilgāku laiku! - vēlētāji mūs, politiķus, nevērtē ļoti augstu. Es domāju, ka tas cēlonis un tās lietas, kāpēc tas tā ir, jāmeklē mums pašiem sevī un jādomā, kā strādāt tālāk, lai tomēr kaut kad šī situācija mainītos uz labo pusi.

Vēlētāji šobrīd redz lielākus vai mazākus deputātu pirkšanas darījumus. Atcerieties “piecīšus”! Skatieties šīsdienas notikumus, kad kāds redzams politiķis vakar saka vienu, bet šodien - pilnīgi ko citu... Vēlētāji redz dažādas ļoti straujas politisko partiju viedokļu maiņas; piemēram, jautājumā par azartspēlēm, par ģenerālprokuroru Maizīti un par citām būtiskām lietām Latvijas valstī.

Ja mēs atceramies procesu, kā tika veidota Aigara Kalvīša valdība, tad, es domāju, nevienam nav noslēpums, ka “Jaunajam laikam” tā bija ļoti, ļoti grūta izvēle. Vairākas reizes, kā jau mūsu partijā tas ir pierasts, mēs savā frakcijā un valdē sēdējām un ļoti gari runājām. Bija ļoti daudzi cilvēki, kuri uzskatīja, ka nevar iesaistīties šādā valdībā, jo diez vai tas vilks mainīsies un diez vai tas mainīs arī savu tikumu, ne tikai spalvu.

Un tomēr, būdami cerīgi, būdami labticīgi, mēs kopā nolēmām, ka šīs Saeimas laikā, respektējot vēlētāju uzticību, kāda tā ir šobrīd, mums tajā ir jāiesaistās un jāstrādā. Es domāju, ka arī šīs Saeimas laikā “Jaunais laiks” ir paveicis, ir izdarījis daudz ko tādu, ko bez “Jaunā laika” nekad nevarētu izdarīt. (No zāles dep. V.Orlovs: “Nosauciet!”) Piemēram, ir pabeigts privatizācijas process, kuru, kā jūs atceraties, pēdējā mirklī ar dažu deputātu iesniegumiem grasījās torpedēt. Arī Kriminālprocess, ko pēdējā brīdī grasījās mainīt par labu oligarhiem. Gudri un izmanīgi, bet tomēr mēs noturējām tautā populāro ģenerālprokuroru Maizīti. Daudz kas nav arī izdevies.

Kolēģi! Lai arī kā mēs censtos, mums tomēr Kalvīša kungam nav izdevies pierādīt inflācijas ierobežošanas pasākumu nepieciešamību, to, ka tie būtu jāveic. Kalvīša kungs uzskata, ka tā ir slimība, kas jāpārslimo. Krišjānis Kariņš tika piedāvājis vairākus risinājumus, arī mēs šeit, Saeimā, esam šādus risinājumus piedāvājuši, bet dzirdīgas ausis tomēr neesam atraduši. Mēs esam piedāvājuši godīgus, skaidrus zemus nodokļus, kurus maksā visi, tajā skaitā nekustamo īpašumu spekulanti.

Nekas nav padarīts sociālajā jomā, jo cilvēki tikai dzird, ka kaut kur kāds saņem vairāk. Īstenībā pensijas ir palikušas tādas pašas, kādas tās bija līdz šim.

Mēs redzam arī to, ka, lai gan pēc “Jūrmalgeitas” izskatījās, ka šī slimā, koruptīvā vide ir iedragāta, tomēr mēs jūtam, ka tas tā nav. Tieši otrādi! Šie cilvēki ir savākušies kopā un acīmredzot jau šobrīd vēlas pāriet pretuzbrukumā, ko mēs izjūtam katru dienu. Un šīs sajūtas pamatā ir Aigara Kalvīša pēdējais lēmums par izvēli - vai strādāt kopā ar politisko partiju, kura vēlas to darīt ar godīgām metodēm, vai arī strādāt kopā ar to partiju, kura vairākkārtīgi ir pierādījusi, ka viņa to nav darījusi un negrib darīt.

Kolēģi! Arī mēs esam izvēlējušies. Mēs esam izvēlējušies nevis pamest darbu, kā to daži saka, bet - tieši otrādi! - šobrīd esam sākuši daudz aktīvāku darbu - to, ko mēs varam darīt ar brīvām rokām un atklātu sirdi. Līdz šim mums bija šis un tas jānoklusē, jo tas ir koalīcijas partneru koleģiāls pienākums, turpretī šobrīd mēs to varēsim darīt daudz atklātāk, daudz skaidrāk un daudz precīzāk. Un to es jums saku, ka nākamnedēļ mēs nāksim klajā ar ļoti skaidriem savas rīcības plāniem. Mūsu cilvēki, sākot no nākamās nedēļas, brauks tieši pie vēlētājiem uz laukiem, kur tieši un skaidri katram skaidros, ko mēs darām, ko mēs esam darījuši un ko mēs darīsim turpmāk.

Šī slimā politiskā sistēma pēc “Jūrmalgeitas” tiešām nav salauzta. Mēs redzam, ka šobrīd tieslietu ministra amatā tiek apstiprināts Šlesera kunga tiešais padotais visās SIA “Linstow Varner” struktūrās desmit gadu garumā. Mēs redzam, ka šī sistēma tieši nostiprinās, un es uzskatu, esmu pat pārliecināts, ka šo valdību tauta vēlāk sauks par oligarhu valdību.

“Jaunais laiks” oligarhu valdību nevar atbalstīt, nekad neatbalstīs un arī šodien balsos “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ļoti precīzi un ļoti spēcīgi pagājušajā “Kultūras Forumā” par pēdējiem piecpadsmit gadiem ir pateikusi Ieva Zole: “Latviju 20.gadsimta deviņdesmito gadu sākumā kāds būs pārdalījis, kāds (kādi), kam ir gan vārds un uzvārds, gan īpašumi, bankas konti, vara, cinisms pret valsti un tautu un visai vērā ņemama drosme (vai tuvredzība) nebaidīties no soda. Jo kaut kad taču tam brīdim ir jānāk, kad kārs arī lielos zagļus. Lai gan brīžiem liekas, ka lielāks sods pienākas nevis par nozagtām reālām naudas summām, izcirstiem mežiem vai piesavinātiem uzņēmumiem, bet par morāliem kaitējumiem - apzināti izniekotu un deformētu milzīgu garīgo enerģiju - to fizisko un garīgo, savas valsts atjaunotnei ticošo un strādāt gatavo potenciālu, kāds bija Latvijā Trešās atmodas laikā.” Nav izturēts pārbaudījums ne ar biblisko un hrestomātisko naudu, ne ar varu, ne ar brīvību, jo brīvība, kā zināms, ir augstākā atbildības forma. (No zāles: “Attiecas uz “Jauno laiku”!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šīsdienas debates apliecināja vien to, ka valdības veidošana ir saistīta ne tikai ar katras partijas programmatiskajām nostādnēm, bet arī ar izrādīšanos pirms vēlēšanām. Un es gribētu jums publiski nosaukt, kas tad uz šo nopietno balsojumu nav atnākuši. Taču, pirms es nosaucu šos vārdus, es gribētu īsi minēt arī to, kāpēc šodien te ir frakcijas, kuras ir pilnā sastāvā. Pilnā sastāvā ir “Jaunais laiks”, pilnā sastāvā ir Tautas partija, pilnā sastāvā ir apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, pilnā sastāvā ir Latvijas Pirmā partija. Un principā gandrīz pilnā sastāvā objektīvu iemeslu dēļ ir arī Zaļo un zemnieku savienība.

Taču nepilnā sastāvā šodien ir no PCTVL ievēlētie deputāti (No zāles dep. N.Kabanovs: “Mēs visi šeit - seši cilvēki!”), kuri, es atkārtoju, šobrīd ir sadalījušies dažādās frakcijās.

Te runāja par deputātu pērkamību un par aizdomu ēnu, un es vispār te nebūtu pat runājis, ja te nebūtu iznācis deputāts Urbanovičs un kaisījis sev pelnus uz galvas. Tāpēc es gribētu nosaukt arī tos šīs frakcijas deputātus (No zāles dep. A.Klementjevs: “Uzvārdus!”), kuri nav ieradušies un kuri ir ieradušies: Valērijs Agešins - nav ieradies, Aleksandrs Bartaševics - nav, Boriss Cilevičs - nav, Ivans Ribakovs - nav, Aleksejs Vidavskis - nav. Ir ieradušies tikai trīs cilvēki no šīs frakcijas - Klementjevs, Orlovs un Urbanovičs. Tāds ir šīs frakcijas patiesais atbalsts, jo katrs klāt neesošais deputāts dod pusbalsi par labu šai valdībai, kuru principā vairākums neatbalsta. Taču balsojums būs citāds.

Tāpat ir jāmin arī Latvijas Sociālistiskā partija, kurai tikai viens deputāts ir ieradies, taču nav ieradies nedz Oļegs Deņisovs, nedz Sergejs Fjodorovs, nedz Aleksandrs Golubovs un nedz Igors Solovjovs. (No zāles: “Balsos pa pastu!”)

Es ceru, ka Prezidijs, lemjot par attaisnojumu vai neattaisnojumu ļoti rūpīgi izvērtēs apstākļus, kuru dēļ šie deputāti nav ieradušies. Taču mēs varam dot šiem deputātiem iespēju labot savu kļūdu un pierādīt, ka viņi nav nopirkti, turpinot debates vēl trīs stundas, jo tas ir apmēram laiks, cik nepieciešams, lai atbrauktu no Ludzas līdz Rīgai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamais Rasnača kungs! Saskaņā ar Kārtības rulli ārkārtas sēdē nav nepieciešami neierašanās attaisnojumi.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mihaila Pietkeviča, Jāņa Lagzdiņa, Elitas Šņepstes, Jāņa Porieša un citu deputātu iesniegumu ar ierosinājumu slēgt debatētāju sarakstu. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav! Jā!”) Tā, pašreiz debatēs ir pieteikušies pieci deputāti... Jā, četri deputāti, un līdz ar... Tātad viss, cienījamie kolēģi! Ja deputātiem nav iebildumu slēgt debatētāju sarakstu, tad mēs šo sarakstu slēdzam. Pēdējais sarakstā ir... Ja ir iebildumi, tad, lūdzu, balsosim par debatētāju saraksta slēgšanu! Lūdzu zvanu!...

Es atvainojos! Lūdzu par procedūru ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man ir priekšlikumus - uzcelt žogu ap tribīni, lai neļautu cilvēkiem runāt, kā tas bija 16.martā pie Brīvības pieminekļa.

Sēdes vadītāja. Nu tas īsti nav par procedūru... (No zāles: “Ir!”) Tas drīzāk ir praktisks priekšlikums.

Tātad, lūdzu, kolēģi deputāti, balsosim par debatētāju saraksta slēgšanu! Pašreiz debatēs pēdējā ir pieteikusies ir Silva Bendrāte. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 42, neviens neatturas.

Tā kā rezultāts ir vienāds, mums būs jāpārbalso vēlreiz. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 41, neviens neatturas. Tātad debatētāju saraksts ir slēgts.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ir atlikuši seši mēneši līdz vēsturiskajam brīdim, kad Latvijas iedzīvotājiem būs dota iespēja iet un balsot par sev tīkamo politisko spēku. Ir jāsaprot tas, ka seši mēneši nav pārāk ilgs laiks, lai mēs varētu lielus brīnumus izdarīt, ja mēs atkal sāksim strādāt no nulles, ja mēs dosim iespēju jaunajai valdībai atkal strādāt 100 dienas un tad vērtēsim, cik veiksmīgi valdība ir strādājusi.

Bet vienlaikus ir jāsaka, ka šajā konkrētajā laikā - nākamajos sešos mēnešos - ir nepieciešams tiešām konkrēts darbs, konkrēta rīcība. Mēs zinām to, ka šā gada beigās ir paredzēts liels notikums - NATO sammits, un šajā gadījumā ir nepieciešams, lai darbi netiktu pārtraukti, lai valdība strādātu bez pārtraukumiem. Šajā gadījumā, protams, ir politiskie spēki, kuri ir ieinteresēti, lai šis darbs nenotiktu pietiekami produktīvi. Cilvēki, kuri savā darbībā nav parādījuši reālus rezultātus, šajā gadījumā ir ieinteresēti pāriet no darbiem uz vārdiem, jo runāt jau ir viegli, bet strādāt nemaz tik viegli nav, un ne visiem tas pārāk veiksmīgi arī ir sanācis.

Protams, pēdējā laikā esmu dzirdējis daudzus pārmetumus saistībā ar ceļu būvniecību. Un kādi tad ir bijuši šie pārmetumi? It kā Šlesers, būdams satiksmes ministrs, esot atbalstījis pašvaldības. Un tas tika salīdzināts ar to, ka arī ekonomikas ministrs esot atbalstījis uzņēmējus. Tikai atšķirība bija tā, ka es, strādājot šajā konkrētajā amatā, tiešām domāju, kā palīdzēt pašvaldībām, nevis saviem partijas biedriem, lai viņi saņemtu Eiropas strukturālo fondu miljonus tikai tāpēc, ka partijai tiek ziedoti līdzekļi.

Ja mēs runājam par ceļiem, rodas jautājums: kāda tad ir situācija Latvijas ceļu nozarē un kāpēc tā tāda ir izveidojusies? Ir jāsaka tas, ka lielākā problēma, kas saistīta ar ceļiem, ir saistīta ar Repšes vadītās valdības pieņemto vēsturisko lēmumu - likvidēt autoceļu fondu.

Kas tad ir noticis? Ir noticis tas, ka degvielas akcīzes nodoklis, kas tika novirzīts autoceļu uzturēšanai, pagājušajā gadā no 60 procentiem tika samazināts uz 35 procentiem. Ir inflācija, ir sadārdzinājumi, un līdz ar to naudas kopējais apjoms ir mazinājies.

Protams, var runāt par investīcijām lielajiem autoceļiem, bet šīs ir investīcijas, kas saistītas ar Eiropas strukturālajiem fondiem, nevis ar autoceļu uzturēšanu.

Līdz ar to ne tikai galvenie autoceļi, bet arī pašvaldību ceļi ir nonākuši kritiskā stāvoklī. Bez naudas nav iespējams uzturēt šos ceļus.

Un šajā gadījumā es gribētu teikt to, ka ne tikai 1 miljonu latu es pagājušajā gadā mēģināju novirzīt pašvaldību ceļu uzturēšanai. Es panācu to, ka, restrukturizējot Satiksmes ministrijas budžetu, mēs palielinājām šajā gadā kopējo finansējumu par 30 miljoniem. Un jāsaka tas, ka 30 procenti no visa šā palielinājuma tiek novirzīti arī pašvaldībām.

Cik naudas pašvaldības saņems šogad? Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tām finansējums ir pieaudzis par 70 procentiem, proti, no 19 miljoniem tas ir pieaudzis līdz 31 miljonam. Un tas ir ievērojams atbalsts gan valsts ceļiem, gan pašvaldību ceļiem.

Ja mēs runājam par nākotni, tad esmu gandarīts, ka mums ir izdevies panākt autoceļu fonda finansējuma atjaunošanu. Nākamajā gadā tas sastādīs 65 procentus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pašvaldības papildus saņems nevis 1 miljonu, bet saņems pat trīs reizes vairāk jeb par 300 procentiem vairāk. Un tas viss ir izdarīts šīs valdības laikā, tāpēc par to nav jākautrējas.

Šajā gadā no pavasara sāksies vērienīgi ceļu būvniecības darbi visā Latvijā. Ne tikai uz galvenajiem ceļiem, bet arī uz pašvaldību ceļiem, jo naudas ir piešķirts vairāk nekā iepriekš.

Un šajā gadījumā es gribētu teikt tā: ja kāds uzskata, ka pašvaldībām ir dots pārāk daudz naudas autoceļu uzturēšanai, tad šie cilvēki neko nesaprot, kas notiek pašvaldībās.

Un es esmu pārliecināts, ka pašvaldības novērtēs to, ka naudas izteiksmē finansējums tām ir krietni palielinājies. Un tas, ka, atjaunojot autoceļu fonda finansējumu, mēs sasniegsim 80% finansējumu 2010.gadā, nepārprotami dos iespēju mums realizēt to, ka līdz 2013.gadam Latvijas autoceļi atbildīs vislabākajam Eiropas Savienības standartam. Un to nav iespējams izdarīt tikai ar vārdiem, braukājot pie vēlētājiem. Ir nepieciešams darbs konkrētajā nozarē un tāpat arī visās pārējās nozarēs.

Par pārējiem pārmetumiem, kuri ir izskanējuši. Kas tad īsti notiek slikts šīs valdības laikā?

Telekomunikācijas. Pateicoties veiksmīgai izsolei, ne tikai ir iegūts vairāk līdzekļu, bet pašreiz samazinās tarifi. Protams, kāds var izmantot izdevību un teikt: “Bet, redziet, Šlesers gribēja kaut ko citu.” Jā, šādi pārmetumi ir bijuši saistībā arī ar lidostas attīstību. Bija jau gandrīz sagatavoti papīri par parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanu, jo bija vēlme noskaidrot, vai tik Šlesers šo lidostu nenovedīs līdz bankrotam.

Ko mēs esam piedzīvojuši pēdējo pāris gadu laikā? To, ka tika panākts apgrozījuma pieaugums: 2004.gadā - 50%, pagājušajā gadā - 77%, šogad vēlreiz - 50%. Latvijas lidosta ir kļuvusi par vislabāko, visdinamiskāk augošo lidostu visā Eiropā. Un tas viss sākās ar pārmetumiem! Visi paredzēja koruptīvus darījumus: “Redziet, lidosta tiks novesta līdz bankrotam, un nezin kas ar to notiks!”

Tie ir konkrēti piemēri, kādus var minēt vēl un vēl. Un šajā gadījumā ir jāsaka tā: ir cilvēki, kas māk strādāt ar muti, un ir cilvēki, kas strādā ar darbiem.

Un būtiski ir atgādināt arī to, ko šodien “Tēvzemei un Brīvībai” teica par nodokļu samazināšanu.

Latvijas Pirmā partija ir atbalstījusi uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu līdz 15%. Mūsu programmā ir arī skaidri teikts: ir jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodoklis līdz 15%. Es domāju, ka šajā jautājumā gan pašreizējā valdība, gan “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK varēs balsot vienoti. Mums būs jādiskutē vienīgi par to, kādā veidā varēsim vienoties ar pašvaldībām.

Tā ka daudzos jautājumos mēs esam vienoti. Ir svarīgi, lai nākamā pusgada laikā mēs strādātu. Un ir jāsaprot, ko tad grib cilvēki. Vai cilvēki grib tikai skaistus vārdus, skaistas runas? Cilvēki grib dzīvot labāk. Cilvēki grib, lai algas palielinās.

Jāteic, ka tad, kad es sāku strādāt Satiksmes ministrijā, vidējā alga “Latvijas Dzelzceļā” bija 254 lati. Pašreiz tā ir sasniegusi jau 400 latus. Līdz ar to 500 latu robeža ir ļoti tuvu. Es domāju: ja jau “Latvijas Dzelzceļā”, kurā strādā apmēram 15 000 cilvēku, ir izdevies palielināt algu, tad ir iespējams panākt arī to, lai vidējā alga Latvijā būtu vismaz 500 lati. Taču, aktīvi nestrādājot valdībā, bet tikai runājot ar vēlētājiem, mēs to nesasniegsim! Ir jāsaprot, ka pirkt jahtas, pirkt kuterus un cerēt uz to, ka mums, ziemeļu valstij, izdosies veiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību, atdot bankām kredītus un nopelnīt, - tas ir, man liekas, gaužām nepareizi. Šis nav tas bizness, uz kura pamata mēs veidosim mūsu labklājību. Un tie, kas tagad ir konsultējušies ar zinātniekiem un saka, ka, audzējot rapšus, mēs panākšot enerģētisko neatkarību... es domāju, ka tie ir klaji meli.

Tā ka, draugi, strādāsim visi kopā, neatkarīgi no tā, vai esam pozīcijā vai opozīcijā! Strādāsim tā, lai rezultāti būtu acīm redzami! Un tikai un vienīgi vēlētāji 7.oktobrī varēs izdarīt izvēli, par ko balsot.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka laiki Latvijā mainās, bet darbi paliek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Šlesera kungs, nu gan jūs pārspējāt pašu Ciceronu! (No zāles: “Pašu Tabūnu!”) Pabrauciet pats pa Latvijas ceļiem! Var būt, ka nebraucat... Var būt, ka jums arī ir helikopters nopirkts jau... Pabrauciet tepat... nu, pieņemsim, no Smiltenes pagrieziena pabrauciet līdz Gulbenei! Tad visi jūsu dižās mašīnas riteņi būs grāvī. Un jūs te lielāties... Un jūs te lielāties: kas tik’ nav izdarīts! Ko tik’ jūs neesat izdarījis kopā ar saviem dižajiem koalīcijas partneriem! Fantastika! Tauta - nepateicīgā un laimīgā... nepateicīgā, jo, redziet, reitingu tabulās jūs esat kaut kur tur - pašā, pašā apakšā. Bet esat darījis šausmīgi labus darbus un darījis laimīgu tautu. Laimīgu...

Kampara kungam arī es gribētu teikt dažus vārdus. Viņš ir tāds īpatnējs vīrs. Kad nāk tribīnē, viņš arī visādus jokus plēš. Un arī šodien viņš kārtējo reizi izcēlās, runājot par pensionāriem. Cik ļoti viņš mīlot pensionārus! Bet vismaz desmit priekšlikumus, kurus mēs, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, esam snieguši pēdējos mēnešos, visus jūs noraidījāt! Kur tad ir jums tā pensionāru mīlestība?! Arī ceturtdien... nupat, ceturtdien, mums bija divi priekšlikumi attiecībā uz pensionāriem. Jūs noraidījāt! Tagad jūs, tikko esat nonācis opozīcijā, meldiņu maināt. Varbūt arī par Latgali jūs vairs neteiksiet, ka Latgale nav jūsu interešu zona? (No zāles: “Tur Repšes īpašumi!”) Neatceraties vairs, ko jūs esat teicis? Re, ko!

Tā ka vajag drusciņ padomāt, iekams teikt šādus vārdus.

Bet, kolēģi, nu jums jau balsis nodrošinās tie “sarkanie”, klāt neesošie, gultās guļošie, pēkšņi saslimušie, un jūsu valdību Saeima apstiprinās. Tā ka nu varējāt gan drusciņ uzklausīt un nepārtraukt debates. Varējāt uzklausīt šos nepatīkamos vārdus, kuri būtu liekami aiz auss turpmākajā darbā. Bet negribas, redziet! Negribas arī pat to dzirdēt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš. Otro reizi.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Debates tuvojas beigām, un, visu kopā pārskatot, iznāk, ka pie Saeimas šīsdienas ārkārtas sēdes sasaukšanas tas galvenais vainīgais ir partija “Jaunais laiks”. Būtu taču strādājuši tālāk! Tā arī mans cienījamais kolēģis Strazdiņa kungs iesaka - gudri strādāt tālāk. Nu tā taču vēl varēja! Kāpēc tad ne? Bet, redziet, starp gudriem sava darba darītājiem ir daži (nevajag jau daudz!), bet gudri sava nedarba darītāji, un tad tā tālākā strādāšana kļūst jau problemātiska.

Cienījamie deputāti un Latvijas pilsoņi, kas šo te skatās! Jūs redzat, ka šis Saeimas sasaukums īstenībā dalās divās daļās - divās, nevis sešās... vairāk nekā sešās frakcijās. Viena ceturtdaļa ir “Jaunais laiks”, un trīs ceturtdaļas - visi pārējie. (Aplausi.) Jā, es to varu atkārtot: viena ceturtdaļa ir “Jaunais laiks”, trīs ceturtdaļas - tie, kas veda Latviju pa gaišo uzplaukuma ceļu divpadsmit gadus, pirms “Jaunais laiks” nāca šeit. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ko tu muldi tur?”) Jā, jā, jā. Veda! Un...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Izsaucieni no zāles ir pieļaujami, bet atbildēt uz tiem nedrīkst. Savukārt kolēģus, kas zālē izsaka savus aizrādījumus, lūdzu ievērot pieklājības normas.

P.Kļaviņš. ...nu mēs tagad esam tie vainīgie... vainīgie esam! Nekā nevar darīt, tā arī ir... visām drūmajām prognozēm es esmu ar mieru pievienoties. Ir drūmi sakarā ar to, ka mums ir NATO sammits paredzēts un tālāk. Viss ir drūmi! Bet, mīļie draugi, kurš tad vadīja uz to drūmo noslēgumu? Vai tā viena ceturtdaļa vai tās trīs ceturtdaļas? Kurš vadīja uz to? Bez šīs vienas ceturtdaļas, bez “Jaunā laika”, var iztikt. Viņiem ir pamatprincipi, un augstākais pamatprincips ir godīgums. Un par to, ko man pārmeta, un to, ko pārmeta manam partijas kolēģim Kariņa kungam, var teikt: tiem meliem ir ļoti īsas kājas. Ļoti īsas kājas! (No zāles: “Kurš to tantiņu apkrāpa?”)

Jau tagad var katrs, kurš grib, īsā tekstā (īsākā nekā uz vienas lappuses) izlasīt, kā notiek Ekonomikas ministrijā šo naudas lietu kārtošana, - vai to kārto kāds ministrs un izkārto, un pārkārto, vai arī tā ir komisija. Tur visa tā lieta ir skaidra, tikai tie, kas negrib to zināt, var pūst pīlītes, kā agrāk tautā teica, un stāstīt melus. Nu tā tas ir! Taču tas noskaidrosies, meliem ir īsas kājas. Un arī visi šie mēģinājumi mūs nostādīt tādās grēcinieku lomās... Nu, to jau redzēsim. To jau parādīs nākotne. (No zāles: “Īpašumu izkrāpēji!”)

Es neņemos prognozēt, bet vienu gan es zinu: mūsu vēlētāji ir sapratuši, kas notiek valstī, - ka strādā ne tikvien gudri prāti un atbildīgi prāti, un gudri darba darītāji (tādi ir un strādā, tas ir absolūti droši!), bet ka nelaimīgā kārtā ir arī gudri nedarbu darītāji. Un tāpēc mēs pēc piecpadsmit neatkarības gadiem esam tur, kur mēs esam, un neesam sasnieguši to stāvokli, ko pēc Pirmā pasaules kara Latvija sasniedza līdzīgā laika periodā.

Izvēle paliks mūsu vēlētājiem.

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Saeimas lēmumu par debatētāju saraksta slēgšanu pēdējā debatēs uzstāsies deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Es šodien dzirdēju vienus ļoti, ļoti, ļoti viedus vārdus, un tos izteica “zaļais zemnieks” Strazdiņa kungs. Viņš teica tā (es citēju): “Šie “jaunie laiki” mums (“mums” - tā viņš teica!) pārvērtīsies murgā.” Jā! Politiķiem, kuri ir gatavi maksāt jebkuru cenu par palikšanu krēslos, par palikšanu pie varas, jaunie laiki var tiešām pārvērsties murgos. Tie patiešām ir viedi vārdi! Un es gribu teikt: lai tas top par procesu, kurā negodīgums, divkosība, liekulība, pirkšana, šis politiskais tirgus, kur pat valsts investīcijas tiek piešķirtas vien ar apsolījumu stāties partijā, šī korupcija, kas pilnībā izgaismojās Jūrmalas pašvaldībā... lai tas viss beidzot pavērstos par pēdējo ceļu tiem, kas tajā iesaistīti un prot vienīgi šādi domāt un šādi rīkoties!

“Jaunais laiks” ir nostājies atkal jūsu priekšā taisnu muguru, sacīdams: “Pietiek!” Mēs ticam, ka tas kļūs par neatgriezeniska attīrīšanās procesa sākumu, un esam pārliecināti, ka mūs sapratīs mūsu tauta. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Cienījamie kolēģi deputāti! Lūdzu balsot par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu aizsardzības ministram, ekonomikas ministram, izglītības un zinātnes ministram, satiksmes ministram, tieslietu ministram, īpašu uzdevumu ministram elektroniskās pārvaldes lietās un īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 34, atturas - 10. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to es apsveicu jaunievēlētos ministrus un ceru, ka viņiem būs laba sadarbība arī ar Saeimu. Gribu pateikties ministriem, kas atstājuši savus posteņus, par viņu padarīto darbu.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins (No zāles: “Kauns!”), Aleksandrs Bartaševičs (No zāles: “Kauns!”), Boriss Cilevičs (No zāles: “Kauns!”), Oļegs Deņisovs, Sergejs Fjodorovs, Aleksandrs Golubovs (No zāles: “Kauns!”), Nikolajs Kabanovs, Vilis Krištopans, Ivans Ribakovs, Mareks Segliņš, Igors Solovjovs, Inta Feldmane, Elita Šņepste un Aleksejs Vidavskis.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to Saeimas 8.aprīļa ārkārtas sēde ir slēgta.

Paldies.

Balsojumi

Datums: 08.04.2006. 10:49:40 bal002
Balsošanas motīvs: Par debašu slēgšanu

Datums: 08.04.2006. 10:50:02 bal003
Balsošanas motīvs: Par debašu slēgšanu

Par uzticības izteikšanu aizsardzības ministram, ekonomikas ministram, izglītības un zinātnes ministram, satiksmes ministram, tieslietu ministram, īpašu uzdevumu ministram elektroniskās pārvaldes lietās un īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās
Datums: 08.04.2006. 11:10:36 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.5751