Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 23.marta sēdi.

Vispirms jāizskata iespējamās izmaiņas sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un kā pirmo darba kārtības jautājumu izskatīt lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā””. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai ir iebildumi? Nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā kā darba kārtības pēdējo punktu. Vai ir iebildumi? Nav.

Izskatīsim sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova iesniegto likumprojektu “Par Afganistānas kara darbības veterānu sociālo aizsardzību” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Golubovs. Lūdzu!

(No zāles dep. J.Dobelis: “Okupanti! Lai dzīvo Afganistāna!”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija, Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija, piedāvā šo jauno likumprojektu “Par Afganistānas kara darbības veterānu sociālo aizsardzību”. Šo dalībnieku pašreiz Latvijā ir apmēram 3 tūkstoši. Mēs piedāvājam Afganistānas kara darbības veterānus un viņu sociālās tiesības pielīdzināt Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku tiesībām.

Kāpēc mēs to piedāvājam? Šie cilvēki tika iesaukti un bez viņu piekrišanas nosūtīti uz Afganistānu, kur bija karš. Viņi karoja. Daļa no viņiem dabūja ievainojumus, daļa saņēma cita veida ievainojumus - psiholoģiskas un psihiskas traumas. Viņi pārsvarā zaudēja savu veselību, tāpēc mēs arī piedāvājam šo likumprojektu.

Kā parasti, arī šajā anotācijā ir pieprasīts, vai ir veiktas konsultācijas ar kaut kādām organizācijām. Jā, tādas ir veiktas ar Afganistānas kara veterānu apvienību, un tā ļoti pieprasa šo likumu.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 15, atturas - 43. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā””.

Vai Sociālo un darba lietu komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? (Starpsauciens.) Lūdzu, balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 27.martam likumprojektam “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” pirms tā izskatīšanas trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas līgumu par personām, kas piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Jaunatnes likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai vēlaties runāt “par”?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu par atbildīgo noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Tādā gadījumā, lūdzu, balsosim par to, lai par atbildīgo noteiktu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, bet šo likumprojektu nodotu arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 3, atturas - 5. Par atbildīgo ir noteikta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Mūsu, Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas, deputāti iesniedza likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Šajā likumprojektā mēs piedāvājam izteikt Satversmes 93.pantu šādā redakcijā: “Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Ikvienam ir tiesības uz uzturu un mājokli.”

Mēs labi saprotam, ka Latvijas Republikas Satversme nav tāds dokuments, kuru atļauts grozīt regulāri ar pamatu vai bez tā. Diemžēl šodien pamats ir, un es centīšos šo lietu paskaidrot.

Esošajā brīdī valstī valda krīzes situācija, kad simtiem un simtiem cilvēku nav naudas, ar ko samaksāt par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem augsto cenu, bet kāpjošās inflācijas dēļ minimālā alga ir daudz mazāka par iztikas minimumu, un līdz ar to cilvēki nav spējīgi nodrošināt sev uzturu.

To atspoguļo arī oficiālā statistika. Šai cilvēku grupai draud briesmas palikt uz ielas vai nokļūt sociālajos dzīvokļos (labākajā gadījumā). Ir arī simtiem un simtiem cilvēku, kuri jau tagad dzīvo uz ielas, dārza mājiņās, mežā vai citās vietās, kas nav piemērotas normālai dzīvošanai.

Ir arī liela riska grupa tādu cilvēku, kuri dzīvo tikai no sociālajiem pabalstiem, tas ir, ar 80 santīmiem dienā. Viņiem un arī pārējiem pakāpeniski sakrājas parādi par dzīvokli un reāli draud izlikšana no dzīvokļa.

Mēs uzskatām, ka valstij ir jādod iespēja šiem cilvēkiem dzīvot cilvēciski, vai nu palielinot algu vai sociālos pabalstus, vai samazinot tarifus. Godātie deputāti! Cilvēki šajā brīdī gaida sapratni un pretimnākšanu no valdības.

Speciāli gribu vēl atgādināt denacionalizēto māju īrnieku problēmas. Šajos namos dzīvo tie paši cilvēki, kuri ir Latvijas un Rīgas patrioti, cīnītāji par brīvību un neatkarīgu valsti. Tā ir tauta, kas cerēja uz dzīves līmeņa paaugstināšanu. Tā ir tauta, kura iestājās Eiropas Savienībā un cerēja uz sociālajām garantijām un ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos. Tā ir tauta, kura veido mūsu valsti un ir tiesīga dzīvot normālos dzīves apstākļos. Šajās cerībās viņi tika piekrāpti pirmo reizi.

Otro reizi viņus piekrāpa tad, kad lielai daļai no viņiem nebija iespējas privatizēt dzīvokli par sertifikātiem. Un, lūk, tagad viņi ir kļuvuši par ķīlniekiem. Izejas nav! Nē, izeja vispār ir, un ir arī izvēle! Pirmā - palikt bez jumta, uz ielas, vai saņemt kompensāciju, kuras apmērs būs par mazu, lai nopirktu istabiņu komunālajā dzīvoklī.

Savukārt mēs piedāvājam šo problēmu risināt pavisam citādi: piedāvāt viņiem dzīvokli ar līdzvērtīgu platību (un to mēs ierosinājām jau sen) vai piešķirt kompensāciju līdzvērtīga dzīvokļa iegādei. Ņemot vērā to, ka valstij ir jāatbild par savu tautu, par cilvēkiem, mēs piedāvājam nostiprināt Satversmē cilvēka tiesības uz mājokli.

Es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu Saeimas komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 53, atturas - 10. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Golubovs vēlas runāt “par”. Lūdzu!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs kārtējo reizi piedāvājam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Šajā likumprojektā mēs piedāvājam apsvērt iespēju Latvijā ieviest progresīvo ienākuma nodokli.

Kāpēc mēs to piedāvājam? Jūs visi ļoti labi zināt, ka pašreiz izdzīvošanas minimums Latvijā ir sasniedzis jau gandrīz 113 latus. Jūs zināt, ka zem šā iztikas minimuma dzīvo lielākā daļa mūsu valsts iedzīvotāju. Vistrūcīgākās personas, kuras izdzīvo ar 80 santīmiem dienā, pašreiz sastāda vairāk nekā 160 000 mūsu iedzīvotāju. Padomājiet! 160 000 cilvēku izdzīvo ar summu, kas ir mazāka par 80 santīmiem dienā. Jūs varat to iedomāties? Nu, tad padzīvojiet vienu reizi ar šādu summu! Viens pats brauciens Rīgas transportā sastāda 20 santīmus. Iznāk tikai četri braucieni.

Mēs piedāvājam šo progresīvo skalu un nosakām, ka tie cilvēki, kuri saņem minimālo algu vai algu līdz 105 latiem, nemaksā šo ienākuma nodokli, bet tie cilvēki, kuri saņem vairāk par 1000 latiem, maksā 30 procentu lielu nodokli.

Un šajā gadījumā, kā mūsu speciālisti to saskaitīja, kopējie ienākumi budžetā palielināsies. Mums ir miljonāri, kuri maksās 30 procentus un nosegs visu to, ko nesaņem mūsu trūcīgās personas.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 43, atturas - 18. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Deņisovs. Lūdzu!

O.Deņisovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcijas deputāti iesniedza likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Šis likumprojekts paredz, ka turpmāk apdrošināšanas stāžu veidos šādi apdrošināšanas iemaksu periodi: laika posms, kad persona bijusi obligāti sociāli apdrošināta, kā arī laiks, kad pašnodarbinātais ir veicis apdrošināšanas iemaksas, vai laiks, kad viņš nav saņēmis bezdarbnieka pabalstu un saskaņā ar likumu “Par obligāto apdrošināšanu bezdarba gadījumam” par šo personu no nodarbinātības dienesta budžetā nav izdarītas apdrošināšanas iemaksas.

Mēs arī piedāvājam piešķirt tiesības uz vecuma pensiju sievietēm, kuras sasniegušas 55 gadu vecumu, un vīriešiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par desmit gadiem.

Mūsu frakcijas piedāvātie grozījumi ir paredzēti iedzīvotāju labā, lai palielinātu pensionāru skaitu ar lielāku pensijas apjomu, kā arī, lai apturētu tādu situāciju, ka cilvēks no savas darbavietas dodas uz kapiem, nostrādājis vairāk nekā 40 gadus no savas dzīves.

Lūdzu jūs izvērtēt savas spējas, vai katrs no jums, no jūsu tuviniekiem spēs nostrādāt līdz 62 gadu vecumam. Vai tam pietiks spēka? Padomājiet, lūdzu, par to!

Lūdzu jūs atbalstīt mūsu likumprojektu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 18, atturas - 43. Likumprojekts netiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Straumes, Seiles, Tabūna, Rasnača un vēl citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atkārtoti piedāvā grozījumus Darba likumā - šā likuma 61.pantā, kas saucas “Minimālā darba alga”.

Kāda ir šo priekšlikumu jēga?

Pirmām kārtām mēs aicinām minimālās darba algas noteikšanu no Ministru kabineta pārziņas nodot parlamenta pārziņā, tādējādi paplašinot iespēju deputātiem, it sevišķi opozīcijas deputātiem, piedalīties šā svarīgā jautājuma izlemšanā.

Otrām kārtām vajadzētu atteikties no tā, ka Ministru kabinets administratīvā kārtā lemj par to, mainīt vai nemainīt minimālo algu. Un bieži vien Ministru kabinets to atstāj tādu pašu, jo minimālās algas izmaiņas savukārt prasa izdevumus citās pozīcijās. Tāpēc bieži vien šī minimālā alga netiek mainīta. Taču šo minimālo algu vajadzētu saistīt ar konkrētu ekonomisko rādītāju - tātad ar vidējo darba algu valstī, jo tās izmaiņas ir atkarīgas no tautsaimniecības attīstības. Vajadzētu noteikt, ka minimālā alga nevar būt mazāka par 50 procentiem no vidējās darba algas valstī iepriekšējā gadā.

Šobrīd bieži ir tā, ka minimālā alga tiek mainīta, izlaižot vienu gadu, - tātad vienu gadu to maina, bet otru gadu - ne. Šie likuma grozījumi, 61.panta trešā daļa, piedāvā, ka minimālās algas pārskatīšana notiek reizi gadā un, loģiski, reizē ar valsts budžeta pieņemšanu.

Neapšaubāmi, minimālās algas zemais līmenis, kas ievērojami atpaliek no mūsu abām kaimiņvalstīm - no Lietuvas un no Igaunijas -, un daudzos rādītājos tas tomēr ar Latviju ir salīdzināms, ir sāpīgs lielai daļai mūsu sabiedrības. Īpaši tāpēc, ka inflācija pie mums ir 6-7 procentu līmenī, un diemžēl tā tas būs vēl pietiekami ilgi, un arī tāpēc, ka mūsu iedzīvotāju izbraukšana no Latvijas visai būtiski var ietekmēt Latvijas darba tirgu un daudzu citu jautājumu risināšanu jau tuvāko gadu laikā. Arī tāpēc, ka algas pie mums nav konkurētspējīgas, un cilvēki aizbrauc.

Būtiski tas ir arī tāpēc, ka Latvijā privātajā sektorā algu vidējais līmenis ir zemāks nekā sabiedriskajā sektorā, par ko varētu šaubīties, vai tas atbilst patiesībai. Citiem vārdiem sakot, legālo algu līmenis privātajā sektorā ir zemāks nekā sabiedriskajā sektorā, un minimālās algas celšana ar likuma palīdzību tomēr veicinātu arī vidējās algas pieaugumu tieši šajā privātajā sektorā.

Tas nozīmētu arī to, ka, lai gan valsts budžetā minimālās algas celšana prasa papildu izdevumus, salīdzinot tos ar visa budžeta apjomu, šie izdevumi parasti nav ļoti lieli. Neapšaubāmi, tie pašvaldībām dotu arī papildu ieņēmumus ienākuma nodokļa veidā un arī sociālajā budžetā sociālo maksājumu veidā.

Mēs arī piedāvājam šīs lietas veikt plānveidīgi, nevis pēkšņi nosakot, ka norma, kas nav mazāka par 50 procentiem no vidējās algas, stājas spēkā ar 2010.gada 1.janvāri, bet nākamajos trijos gados pakāpeniski tuvojas šim 50 procentu līmenim - 2007.gadā sasniedzot 45 procentus, kas jau būtu krietni vairāk nekā šābrīža 90 lati, 2008.gadā - 47 procentus un 2009.gadā - 49 procentus no vidējās darba samaksas iepriekšējā gadā.

Tādējādi tās būtu plānveidīgas un saprātīgas izmaiņas, kuras skartu visai būtisku iedzīvotāju daļu... faktiski mazāk turīgo cilvēku daļu.

Mūsu frakcija to atkārtoti piedāvā Saeimas izvērtēšanai. Jūs varat to atbalstīt, ja atzīstat par labu, un, protams, arī noraidīt, ja atzīstat šādu priekšlikumu par sliktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - nav, atturas - 57. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šleseres, Simsona, Feldmanes, Maksimova, Stalidzānes un Nagļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šodien mēs izskatām jautājumu, par kuru, es nebaidos teikt, mēs esam diskutējuši vairāku gadu garumā dažādās Saeimas komisijās, apakškomisijās, semināros un diskusijās. Un šis ir jautājums par prostitūciju un tās ierobežošanu Latvijā.

Lai pārietu no runām pie darbiem, Latvijas Pirmā partija piedāvā izdarīt grozījumus Krimināllikumā un papildināt Krimināllikumu ar normu, kas nosaka sodu personām par seksuālo pakalpojumu pirkšanu.

Mūsu valstī prostitūcija, ja tā varētu teikt, ir īpašā statusā. Tā nav legalizēta, bet nav arī aizliegta. Šāda situācija Latviju padara par prostitūcijai ļoti labvēlīgu vidi. Diemžēl ir jāatzīst, ka Eiropā mūs sāk atpazīt kā sekstūrisma valsti. Ir nožēlojami un sāpīgi skatīties uz mūsu vecpilsētu vakaros, uz šīm meitenēm, kas tirgo sevi kā preci, un klausīties, kā ārvalstu tūristi televīzijas kameru priekšā neslēpti sajūsminās par Latvijas skaistajām meitenēm un atklāj sava brauciena mērķi, kas nav Latvijas valstij glaimojošs, bet - tieši otrādi - ir Latviju pazemojošs un apkaunojošs.

Tā, piemēram, tādā tūristiem domātā izdevumā kā “Riga This Week” katrā numurā vismaz desmit lapaspuses ir veltītas striptīzbāru reklāmām.

Papildus apšaubāmajai slavai, ko rada prostitūcijas plašā izplatība, šim biznesam ir vēl arī cita satraucoša ēnas puse. Prostitūcija ir cilvēka cieņu pazemojoša nodarbošanās, un reti kura sieviete nodarbojas ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu sava prieka pēc. Parasti tās ir sekas vardarbībai ģimenē, grūtiem sociāliem un ekonomiskiem apstākļiem.

Cilvēktiesību aizstāvji ir vienoti uzskatā, ka prostitūtas uzskatāmas par vardarbības upuriem. Diemžēl arī Latvijas tiesiskais regulējums tikai pastiprina prostitūtas kā upura lomu, jo saskaņā ar Ministru kabineta izstrādātajiem prostitūcijas ierobežošanas noteikumiem visa atbildība par seksuālo pakalpojumu sniegšanu ir uzlikta prostitūtai. Pasaulē pastāv vairāki ceļi, kā regulēt prostitūcijas izplatību. Viens no tiem ir pilnīga prostitūcijas atzīšana par kriminālsodāmu, kā tas ir regulēts, piemēram, Kanādā. Otrs ceļš, ko ir izvēlējusies Nīderlande un vairākas citas valstis, ir prostitūcijas legalizēšana.

Tomēr, kā atzīst organizācijas, kas cīnās pret cilvēku tirdzniecību, prostitūcijas legalizācija nevis nodrošina tajā iesaistīto sieviešu tiesības, bet dod zaļo gaismu šā biznesa izplatībai, tātad paplašina prostitūcijas biznesu. Piemēram, tajā pašā Nīderlandē pēdējā desmitgadē pēc sutenerisma legalizācijas - un vēlāk, 2000.gadā, tur notika arī bordeļu dekriminalizācija - seksa industrija paplašinājusies par divdesmit pieciem procentiem un šobrīd veido piecus procentus no Nīderlandes ekonomikas.

Vai šāds ceļš būtu ejams arī Latvijai? Iespējams, ka atrastos cilvēki, kas pret to neiebilstu un to atbalstītu. Mēs tam nekādā ziņā nevaram piekrist. Un tieši tāpēc Latvijas Pirmā partija sadarbībā ar Latvijas sieviešu organizāciju sadarbības tīklu, kas sastāv no vairāk nekā piecdesmit nevalstiskajām organizācijām, ir izstrādājusi grozījumus Krimināllikumā, tādējādi, sekojot mūsu kaimiņvalstu Zviedrijas un Somijas piemēram, paredzēdama kriminālatbildību suteneriem un jebkurām citām personām, kas ekspluatē prostitūtas, to skaitā arī seksuālo pakalpojumu pircējiem. Šādas normas ieviešana tiek nopietni apsvērta arī Igaunijas parlamentā, turpretī Lietuvā jau kopš 2005.gada vasaras ir noteikta administratīvā atbildība par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Šādu modeli atbalsta arī Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija “Par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešās personas puses”.

Kā mēs labi zinām, viens no argumentiem par labu prostitūcijas aizstāvībai ir šāds: kur pieprasījums, tur ir arī piedāvājums. Ierosinātais tiesiskais regulējums paredz tieši pieprasījuma mazināšanos, jo tiek vērsts pret šā darījuma pieprasījumu veicinošo pusi - pret pircēju. Tādējādi šāda norma, ja tā tiks iekļauta Krimināllikumā, pircējus padarīs par atbildīgiem kriminālsodāmā darbībā, nevis par legāliem seksuālo pakalpojumu patērētājiem.

Mēs ceram, ka šo Krimināllikuma grozījumu pieņemšana palīdzēs sagraut priekšstatu par seksuālo pakalpojumu vieglu un nesodītu pieejamību Latvijā. Es apzinos, ka mūsu iesniegtais priekšlikums izdarīt Krimināllikumā šādus grozījumus varbūt nav ideāls, taču es uzskatu, ka Latvijas apstākļos šis ir pats labākais risinājums, jo seksuālo pakalpojumu pirkšana ir cilvēka cieņu pazemojošs un sabiedrības interesēm kaitīgs nodarījums, par kuru ir jāsaņem adekvāts sods.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs visus pāriet no runām pie konkrētiem darbiem, atbalstot mūsu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu komisijām.

Paldies.

(No zāles: “Sekss par brīvu!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 15. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Mihaila Jefremenko atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāt Ulme, jūs vēlaties runāt “par”? Lūdzu!

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Komisija izskatīja šo likumprojektu ļoti detalizēti un lūdz virzīt to bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vispirms likumprojekts ir jānodod komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

A.Ulme. Paldies!

Ierosinām atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vispirms tas ir jāiekļauj darba kārtībā. Vai komisija ir to izskatījusi? Vai jūs komisijas vārdā runājat?

A.Ulme. Komisija lūdz virzīt to bez otrreizējas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav rakstiska iesnieguma.

A.Ulme. Nu tad lūdzu izskatīt...

Sēdes vadītājs. Šis likumprojekts ir nodots komisijai. Ja jūs vēlaties paātrināt procedūru, tad, lūdzu, iesniedziet komisijas vārdā... Lūdzu!

Tātad Pilsonības likuma izpildes komisija ir iesniegusi lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par Mihaila Jefremenko atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Komisija lūdz minēto likumprojektu bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Vai ir iebildumi pret to, ka skatām likumprojektu tūlīt? Nav iebildumu.

Lūdzu, Ulmes kungs!

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms komisija ir ierosinājusi atzīt likumprojektu par steidzamu.

A.Ulme. Jā, komisija ierosina to atzīt par steidzamu, to jau es teicu vienreiz.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?

A.Ulme. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 6.aprīlis. Un otrā lasījuma datums?

A.Ulme. 6.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

( No zāles dep. A.Golubovs: “Iebilst!”)

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.aprīlis, un likumprojekta izskatīšana - 6.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Tātad ir divi priekšlikumi.

Vai jūs, Ulmes kungs, iebilstat?

A.Ulme. Nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Komisija neiebilst. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.aprīlis, likumprojekta izskatīšana - 6.aprīlī. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Tolmačova, Aleksejeva, Sokolovska, Kabanova un Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt “par”.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! PCTVL frakcija piedāvā izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Atļaujiet man reglamenta ietvaros izklāstīt likumprojekta būtību.

Likumprojektā tiek ņemtas vērā vairākas - gan Latvijas Pensionāru federācijas, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, gan Otrā pasaules kara veterānu organizāciju - prasības.

PCTVL frakcija uzskata, ka šo priekšlikumu pieņemšana ir pirmais neatliekamais solis uz Latvijas Republikas pensiju sistēmas sakārtošanu un acīm redzamu netaisnību novēršanu.

Mēs ierosinām izmaksāt pilnā apjomā pensijas personām, kuras laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam bija obligāti apdrošināmas personas un saņēma pensiju ierobežotā apmērā.

Mēs, PCTVL frakcija, uzskatām, ka vecuma pensijas pārrēķināšanas gadījumā jāraugās, lai tā saucamais bāzes pensijas apmērs nebūtu mazāks par minimālo vecuma pensiju.

Bez tam valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai 135 latus, jāpārskata, vadoties no pilnas apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma, bet ne no 50%, kā tas ir pašlaik.

Mēs uzskatām, ka pensijas minimālā apmēra noteikšanas termiņš jāpagarina līdz 2010.gadam un būtiski jāpalielina pensijas paaugstināšanas koeficienti.

Mēs aicinām Saeimas vairākumu lemt jautājumu par personām, kuras uzkrāj darba stāžu kaitīgos un smagos darba apstākļos.

Pirmkārt. Personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, ierosinām piešķirt piemaksu par katru stāža gadu.

Otrkārt. Mēs uzskatām, ka minētajām personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuras vismaz 10 gadus ir nostrādājušas kaitīgos vai smagos darba apstākļos, jābūt tiesībām pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas.

Pašlaik šis atvieglojums ir paredzēts tikai personām, kuras ir aprūpējušas piecus vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu.

Mēs ierosinām novērst acīm redzamu diskrimināciju un pielīdzināt apdrošināšanas stāžam bijušās PSRS teritorijā pavadītos darba un tam pielīdzinātos periodus ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet arī nepilsoņiem un citiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Ja Saeima būtu pieņēmusi mūsu priekšlikumus, tad apdrošināšanas stāžam palielinātā apmērā tiktu pielīdzināts arī periods, kad persona ir bijusi spaidu darbos Vācijā un Vācijas okupētajās teritorijās, kā arī koncentrācijas nometnēs, geto vai cietumos Vācijā un Vācijas okupētajās teritorijās.

Pašlaik šis atvieglojums ir attiecināms tikai uz periodu, kad personas ir bijušas PSRS koncentrācijas nometnēs un izsūtījumā.

Mēs esam pārliecināti par to, ka arī hitleriskās koncentrācijas nometnes nedrīkst uzskatīt par sanatorijām vai darba un atpūtas nometnēm. Mēs ierosinām pielīdzināt šim periodam gan Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas regulāro bruņoto spēku vienībās vai partizānu vienībās, gan pretošanās kustībā pavadīto laiku.

Godātie likumdevēji! Mēs esam gatavi atzīt, ka šis netaisnību saraksts mūsu Pensiju likumā nav izsmeļošs, un aicinām precizēt minēto sarakstu, nosūtot piedāvāto likumprojektu Saeimas komisijām.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 19, atturas - 45. Likumprojekts komisijai nodots... (Iebildumi no zāles.) Nav nodots, atvainojiet... Nav nodots. Nav nodots!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Tiesu ekspertīzes likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Ir saņemti divi priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Desmit deputāti lūdz svītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojekta “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - pēc darba kārtības 17.punkta iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Tiesnešu izdienas pensiju likums””. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Izskatām “Deklarāciju par nacistiskā režīma noziegumu attaisnošanas, nacistu pusē karojošo personu slavināšanas un nacisma atdzimšanas mēģinājumu nepieļaujamību”, ko iesnieguši deputāti Jakovs Pliners, Vladimirs Buzajevs, Andrejs Aleksejevs, Andris Tolmačovs, Nikolajs Kabanovs un citi deputāti.

Jautājumā par šīs deklarācijas iekļaušanu darba kārtībā deputāts Juris Dobelis vēlas runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Neņemiet ļaunā, bet jāpasaka komunisma slēptajam atbalstam ciets un skaidrs “nē”. Jo jau otro sēdi pēc kārtas mums te jānodarbojas ar tāda, var teikt, nemākulīga dokumenta apskati. Dokumentā ir pārāk daudz rupju kļūdu, tas ir gandrīz vai neticams, nemākulīgs vēstures traktējums. Pie tam iesniedzēji galīgi nav ņēmuši vērā to veselīgo kritiku, kura izskanēja pagājušo ceturtdien. Tā bija domāta tieši audzināšanas nolūkos. Es saprotu, ka audzināmie ir tādi grūtgalvīši, grūtdieņi, bet nu audzināšana turpināsies.

Pie tam šis audzināšanas darbs 16.martā bija ne tikai Saeimā, bet arī ārpus Saeimas.

Piemēram, šeit ir minētas “nāves fabrikas”, tātad koncentrācijas nometnes. Kur tad pirmo reizi parādījās koncentrācijas nometnes? Komunistiskā režīma valstīs! Kāpēc par to šeit nav nekas pateikts? Pilnīgi izpaliek pasaules noziedzīgākā režīma, totalitārā komunisma, pastrādāto zvērību vērtējums!

Un kas, cienītie kolēģi, šeit ir pats nepatīkamākais? Šajā projektā ir tādi vārdi - “nacistiskā režīma noziegumu attaisnošana”. Ļoti cēli skan! Taču iesniedzēju vidū atrodas tādi cilvēki, kuri paši attaisno noziegumus, attaisno komunistiskā režīma noziegumus, publiski noliegdami Latvijas okupāciju. (No zāles: “Kauns!”) Tā ir visīstākā noziegumu attaisnošana. (No zāles: “Tiesa nav pierādījusi!”) Kā nav kauna šādiem cilvēkiem runāt par kaut kādu citu noziegumu attaisnošanu?!

Kamēr šie iesniedzēji neiemācīsies strādāt, kamēr viņi neiemācīsies savas domas saprotami formulēt, diemžēl būs ar zināmu līdzjūtību jāskatās uz tādiem papīreļiem. Nozīmes tiem vairs vispār nav nekādas. Bija vēlēšanās ar šādu papīreli piesaistīt sabiedrības uzmanību pagājušo ceturtdien, bet nu tas viss ir pagājis.

(No zāles dep. J.Pliners: “Kāpēc tad tu runā?”)

Ar provokācijām arī nekas labs nesanāca.

Nu lai nu tā būtu! Turpiniet šādu darbu, ja gribat. Katrā sēdē jūs saņemsiet pelnīto kritiku, un sabiedrība par jums smiesies (No zāles: “Par jums arī!”), un, jo vairāk tādu papīreļu jūs ražosiet, jo smieklīgāki jūs paliksiet Latvijas un arī visas pasaules sabiedrības acīs. Tā ka neņemiet ļaunā, bet es aicinu šādu papīreli vienkārši neizskatīt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aleksandrs Kiršteins vēlas runāt “par”.

(No zāles: “Jaunais PCTVL biedrs!”)

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

(Aplausi.) Godājamie deputāti! Es domāju, ka tomēr vajadzētu šo deklarāciju iekļaut darba kārtībā, to apspriest, nosūtīt uz Ārlietu komisiju, nedaudz uzlabot un reizi par visām reizēm sagatavot kārtīgu dokumentu.

Kāpēc to vajadzētu? Ja mēs to noraidīsim, tad visu laiku parādīsies šādi līdz galam nesagatavoti dokumenti. Es gribu izteikt pateicību mūsu kolēģiem, ka viņi ir ķērušies pie ļoti svarīgas lietas, bet viņi ir izlaiduši dažas varbūt ne tik svarīgas lietas, ar kurām papildinot, mēs tiešām varētu sagatavot lielisku dokumentu.

Pirmajā rindkopā ir rakstīts: “Nacistiskās Vācijas izraisītais Otrais pasaules karš...” Pareizi būtu rakstīt: “Nacistiskās Vācijas un boļševistiskās Padomju Savienības izraisītais Otrais pasaules karš.” (No zāles dep. V.Buzajevs: “Nav pierādījumu!”) Tātad neaizmirsīsim uzbrukumu Polijai un Somijai.

Otrā rindkopa: “Daži Latvijas pilsoņi apkaunoja sevi ar dalību...” Visu laiku tiek izplatīts mīts, ka Vācija ir uzbrukusi Latvijas Republikai un ka Latvijas pilsoņi... un tā tālāk, bet ir aizmirsts, ka Vācija uzbruka Latvijas PSR un arī pēc kara šeit bija Latvijas PSR, un tāpēc, manuprāt, pareizi būtu rakstīt, ka daži Latvijas PSR pilsoņi un ļoti daudzi nepilsoņi, jo tie nepilsoņi, kas kā virsnieki ieradās Latvijā, 22 mēnešus karoja hitleriskajā koalīcijā kopā ar nacistisko Vāciju. Tā ka šeit būtu vajadzīga zināma precizitāte.

Pats galvenais: šajā deklarācijā vajadzētu parādīt, ka nacisms ir atbildes reakcija boļševismam un marksismam. Laikraksta “Diena” kultūras pielikumā “Domas” bija ielikts ļoti labs raksts “Markss un holokausts”. Ar lielu interesi izlasīju, ka Markss bijis pirmais filozofs, kas pirmoreiz pasaulē pamatojis veselu “nepilnvērtīgu” tautu iznīcināšanu. Piemēram, rakstot par Poliju, Markss un Engelss uzsvēra, ka tiesības dzīvot ir tikai lielajām kultūras tautām - tādām kā Vācija un Krievija, bet tādas valstis kā Polija, kas pretojas Polijas sadalīšanai, ir jāiznīcina.

ASV publicists Džons Tolands savā lieliskajā grāmatā “Ādolfs Hitlers”, kuru šeit, Saeimā, var nopirkt par 20 latiem, rakstot par Hitleru, Vāciju un nacisma dzimšanu, precīzi uzsver, ka tā bija atbildes reakcija uz komunistisko teroru komunistu revolūcijās Vācijā 1918. un 1919.gadā. Vācijā, Bavārijā, pēkšņi uzradās Eisners, tad viņu nomainīja Tollers, tad parādījās Levins. Berlīnē uzradās Polijā dzimusī Roza Luksemburga, Budapeštā uzradās Bēla Kuns, Pēterburgā un Maskavā saimniekoja Zinovjevs, Kameņevs un Trockis. Visur tika dibinātas čekas, un sākās kristiešu prātam neaptverams masu terors un cilvēku slepkavošana. Pēc komunistiskās revolūcijas sagrāves Ungārijā Bēla Kuns ar Rozu Zalkindzu (zemļačku) vadīja čeku Krimā, kur noslīcināja tūkstošiem virsnieku.

Komunistu briesmu darbi faktiski atklājās tikai tagad. Krievijā publicētie pēdējie dati liecina, ka, piemēram, tikai 1918.-1919.gadā vien čekā tika nogalināti 1,7 miljoni cilvēku, un tas sagrauj mītu par lielo teroru 1937.gadā. 1920.-1921.gadā Krievijā čeka nogalina 1,6 miljonus, 1933.gadā Ukrainā un Dienvidkrievijā (vienā gadā!) badā tiek nomērdēti 6 miljoni, jo Kaganovičs liek eksportēt labību uz ārzemēm. Kolektivizācijas laikā Ukrainā un Dienvidukrainā kopā tika nogalināti 15 miljoni cilvēku.

Nav nekā tāda, ko nacisti nebūtu pārņēmuši no komunistiem, - vai tās būtu koncentrācijas nometnes vai, piemēram, gāzes automobiļi. Nobela prēmijas laureāts Aleksandrs Solžeņicins savā darbā “200 gadi kopā” apraksta, ka pirmais gāzes automobilis tika uzkonstruēts Maskavā 1937.gadā. Tā izgudrotājs,  Maskavas apgabala NKVD saimnieciskās un administratīvās daļas priekšnieks Dāvids Isaja dēls Bergs, apnicis izpildīt “troiku” lēmumus par tūkstošiem cilvēku nošaušanu, izdomāja, ka pareizi būtu automobiļos ar uzrakstu “Maize” ievadīt gāzes izplūdes caurules un atrisināt šo jautājumu pa ceļam.

Tātad uzsveru vēlreiz: gestapo un NKVD noslēdza sadarbības līgumu (Plinera kungs, jūs jau to zināt!), ko parakstīja Berija un gestapo šefs Millers. Šā līguma ietvaros komunisti no Krievijas NKVD pēc Vācijas pieprasījuma izdeva ebreju antifašistus, kuri bija aizbēguši uz Padomju Savienību no okupētās Polijas rietumu daļas. Pat NKVD un gestapo sadarbība notika draudzības un pilnīgas saprašanās atmosfērā.

Tātad uzsveru vēlreiz: praktiski nav nekā tāda, ko boļševisms nebūtu (No zāles: “Komunismu jau nosodījām! Tagad kārta nacismam!”)... ko nacisti būtu izdomājuši pirms boļševisma.

Kāpēc es uzsveru, ka nacisms ir bīstams? Es vēlreiz saku: “Pareizi! Šāda rezolūcija ir vajadzīga, tāpēc ka atriebība ir bīstama, un cilvēki bieži vien attaisnojas, sacīdami, ka viņi ir atriebušies.”

Redziet, godājamie kolēģi, Latvijā nekad nav bijusi Nacionālsociālistiskā partija, bet acīmredzot šīs idejas ir tik bīstamas, jo, kā raksta 1996.gadā...

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kiršteins. Es beidzu! ...Jeruzalemē izdotā “Mazā ebreju enciklopēdija”, Vācijā tika nodibināta Ebreju nacionālsociālistiskā partija un jaunatnes organizācija “Melnais karodziņš”. Tātad šīs idejas bija lipīgas.

Un nobeigumā. Nevajadzētu šeit aiztikt leģionārus, jo viņi apsargāja Nirnbergas procesu, šie 15.divīzijas karavīri. Un ir vienīgi žēl, ka šajā Nirnbergas procesā netika tiesāti arī komunisti.

Tāpēc es aicinu šo deklarāciju apspriest, to papildināt un reizi par visām reizēm sagatavot kārtīgu dokumentu, uzsverot, ka nacisms ir marksistiskās ideoloģijas atbildes reakcija.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad potenciāli ir iespējami divi balsojumi.

Vispirms balsosim par deklarācijas iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 59, atturas - 4. Darba kārtībā šis jautājums nav iekļauts.

Tagad ir jābalso par deputāta Kiršteina priekšlikumu nodot šo deklarāciju Ārlietu komisijai. Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Ir iespēja runāt... Atsaucu balsošanas režīmu. Ir iespēja vienam runāt “par” un vienam - “pret”. (No zāles dep. A.Kiršteins: “Es atsaucu savu priekšlikumu!”) Par vēlu... Lūdzu, runājiet!

Kabanova kungs runās “par”.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Kur tavi pamperi palikuši?”)

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

22.jūnijā Lielbritānijas Ministru prezidents Vinstons Čērčils, kas bija riktīgs antikomunists, pateica, ka viņi būs sabiedrotie Padomju Savienībai. Latvijā bija terors. 300 tūkstoši cilvēku bija iznīcināti. Ebreju kopiena bija gandrīz visa iznīcināta. Latviešu nogalināto skaits bija 10 tūkstoši cilvēku.

Pagājušajā gadā Latvijas tiesa oficiāli atzina, ka četri fašisti nesēž Eiropas Parlamentā.

Es gribu novēlēt mums, kolēģiem, apliecināt, ka neviens fašists nesēž arī mūsu Saeimā, un nobalsot “par”.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Vladimirs Buzajevs...

Atvainojiet! Par procedūru vārds Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atvainojos! Mans priekšlikums bija apspriest šeit deklarāciju. Tā kā to noraidīja, tad to vairs nevar arī sūtīt uz komisiju. Priekšlikums bija apspriest...

Sēdes vadītājs. Bija priekšlikums nosūtīt Ārlietu komisijai. Mēs tagad jau ejam tālāk un runājam par procedūru.

Lūdzu, Buzajeva kungs!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Jā, paldies! Jautājums par pretfašistiskās deklarācijas nodošanu komisijām ir jautājums par Saeimas un valsts goda saglabāšanu.

Pērnajā pavasarī mēs taču pieņēmām deklarāciju par komunisma nosodīšanu, tāpēc simetrijas dēļ būtu iespēja nosodīt arī citu totalitāro režīmu, bet diemžēl Saeimā ar citu sastāvu. Saeimas absurdajā deklarācijā par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā, kuru mēs piedāvājām atcelt, ir melīgi apgalvots, ka, kaut gan nacisti pieļāva kara noziegumus un genocīdu Latvijā, tomēr tie Latvijas pilsoņus skāra daudzkārt mazākos apjomos, salīdzinot ar komunistu izdarītajiem.

Draugi mīļie! Pēc enciklopēdijas “Padomju Latvija” datiem, Latvijas teritorijā tika iznīcināti aptuveni 600 tūkstoši karagūstekņu un civiliedzīvotāju, to skaitā aptuveni 100 tūkstoši Latvijas pilsoņu.

Pēdējo ciparu atzīst arī mūsdienu enciklopēdija - Valsts prezidentes atbalstītās grāmatas “Latvijas vēsture: 20.gadsimts” tieši sadaļa: “Latviešu policijas spēki”, kuri galvenokārt arī specializējās civiliedzīvotāju nogalināšanā gan Latvijā, gan blakus esošajos rajonos - Baltkrievijā un Krievijā.

Ja var ticēt minētajai grāmatai, tad latviešu policijas spēki iekļāva sevī 49 bataljonus, kuros kā brīvprātīgie dienēja ap 15 tūkstošiem vīru. Šie bataljoni izveidoja SS leģiona kodolu, kur mobilizācijas rezultātā bija ap 50 tūkstošiem vīru. Tātad starp leģionāriem vismaz katrs ceturtais bija brīvprātīgais, kas piedalījās soda akcijās pret civiliedzīvotājiem.

Tagad par padomju režīma upuriem. Jau minētās grāmatas 304.lappusē atradīsim to skaitlisko vērtējumu, kas svārstās robežās no 140 līdz 190 tūkstošiem politiski represēto, galvenokārt izsūtītajiem.

Starp viņiem nogalināto vai cietumos un trimdā mirušo skaits svārstās no 10 līdz 20 procentiem. Tātad maksimālais iznīcināto cilvēku skaits, Kiršteina kungs, ir ap 40 tūkstošiem jeb tas ir divreiz mazāks nekā nacistiskās okupācijas laikā nogalināto Latvijas pilsoņu minimālais skaits. Un tas ir 15 reižu mazāks nekā iznīcināto skaits nacistiskajā nāves fabrikā Latvijas teritorijā.

Man šķiet, ka tas ir pietiekams arguments, lai pieņemtu deklarāciju arī par otra totalitārā režīma nosodīšanu, par nacistu pusē karojošo personu slavināšanas un nacisma atdzimšanas mēģinājumu nepieļaujamību. Bet ne šādā Saeimas sastāvā.

Dāmas un kungi! Es neticu, ka no patlaban esošā Saeimas sastāva varētu sagaidīt nacismu nosodošu deklarāciju. Tieši pretēji! Visas tās rasisma pazīmes, kuras eksistē mūsu likumdošanā un kuras jūs enerģiski atbalstījāt - masveida bezpilsonība, krievu valodas atzīšana par svešvalodu, septiņdesmit atšķirības starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām un tā tālāk, ir tieši saistītas ar nacisma slavināšanu. Saeima pat ir pieņēmusi deklarāciju par SS leģionu tanī pašā dienā, 29.oktobrī, kad tika pieņemts Izglītības likums, kas paredzēja pilnīgu krievu vidusskolu likvidāciju.

Mana vecmāmiņa kopā ar trim bērniem, to skaitā ar diviem nepilngadīgajiem, arī bija ieslodzīta nacistu koncentrācijas nometnē... (Zālē troksnis un izsaucieni.) Mans tēvocis trīs reizes ir cēlis uzbrukumam savu strēlnieku bataljonu Voroņežas stadionā, kur tika pārtraukta nacistu tālākā virzība uz austrumiem...

Sēdes vadītājs. Laiks...

V.Buzajevs. (Turpina runāt, bet nevar saprast... Zālē liels troksnis. No zāles: “Ko tu bļauj! Nebļauj!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu izslēgt tribīnē mikrofonu! (Troksnis zālē.)

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir pārkāpts Kārtības rullis - 117.panta septītā daļa, kurā runāts par to, ka tad, ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Tas tika pārkāpts! Un mēs nevarējām uzreiz izskatīt piedāvājumu par dokumenta nodošanu komisijai, jo Kārtības ruļļa astotajā un devītajā daļā ir runāts par tālāko kārtību.

Sēdes vadītājs. Nē, Kārtības rullis tika ievērots... (No zāles dep. J.Dobelis: “Piedošanu, man arī par procedūru!”) Lūdzu, par procedūru! Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Nu ļoti žēl, ka ir cilvēki, kas ilgus gadus sēž Saeimā, bet ir aizmirsuši, kā te ir jāstrādā.

Es personīgi iebildu pret šā dokumenta izskatīšanu šīsdienas sēdē. Tātad nākamais solis bija uzstāties un runāt vai nu “par”, vai “pret”... Jebkurā gadījumā bija vajadzīga balsošana par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Viens no mums uzstājās un runāja “par”, viens - “pret”. Tā kā mēs neiekļāvām, tad tālākais solis ir lemšana par nodošanu komisijām, kad atkal viens var runāt “par” un viens var runāt “pret”.

Tā ka, Golubova kungs, nerunājiet tik daudz par okupāciju, bet izlasiet Kārtības rulli!

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt darba kārtību.

Nākamais darba kārtības... (Izsaucieni no zāles.) Lūdzu, balsosim par “Deklarācijas par nacistiskā režīma noziegumu attaisnošanas, nacistu pusē karojošo personu slavināšanas un nacisma atdzimšanas mēģinājumu nepieļaujamību” nodošanu Ārlietu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 62, atturas - 3. Deklarācija komisijai nav nodota. Priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lūgums piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 23.martā, kuru ir izteiksi deputāte Ingrīda Ūdre. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums deputātei ir piešķirts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Lailas Fogeles iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Lailas Fogeles iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt Lailas Fogeles iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lailas Fogeles iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Sandras Grozas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Sandras Grozas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt Sandras Grozas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sandras Grozas iecelšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Ivetas Kniplokas iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ivetas Kniplokas iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”. Lūdzu atbalstīt Ivetas Kniplokas iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Tiesnešu izdienas pensijas likums””. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (reģistrācijas Nr.1162) izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

A.Naglis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Naglis. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Naglis. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Naglis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Naglis. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Naglis. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Naglis. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Naglis. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Naglis. 10. - iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Naglis. Tātad ir izskatīti visi priekšlikumi, kas bija iesniegti trešajam lasījumam. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5596. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” trešajā lasījumā. Saņemti un izskatīti divi priekšlikumi.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Šņepste. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Šņepste. Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 10. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Konvenciju par piespiedu darbu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Žēl, ka saskaņā ar Kārtības rulli nevaram pieņemt visus reizē...

Priekšlikumi par likumprojektu nav iesniegti. Komisijas vārdā es aicinu jūs likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Konvenciju par minimālo vecumu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Priekšlikumi nav iesniegti. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Konvenciju par bērnu darba ļaunākajām formām”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Priekšlikumi nav iesniegti. Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Konvenciju par maternitātes aizsardzību”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Arī par šo likumprojektu priekšlikumi nav iesniegti.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Konvencijas par bērnu minimālo vecumu denonsēšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Priekšlikumi nav iesniegti arī par šo likumprojektu.

Aicinu jūs atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Konvencijas par bērnu minimālā vecuma noteikšanu, pielaižot tos darbā kā kurinātājus vai kā ogļu padevējus, denonsēšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs. Lūdzu!

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Priekšlikumi nav iesniegti. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Konvencijas par minimālā vecuma noteikšanu bērniem, tos pielaižot darbā uz jūras, denonsēšanu”.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Priekšlikumi arī par šo likumprojektu nav iesniegti. Aicinu jūs atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Solovjovs. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Komisija izskatīja un pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Circene. 1.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 1.aprīlis. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Patvēruma likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 1440.

1. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Tikai nepļāpā!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Patvēruma likums pieder to “eksotisko” likumu skaitam, kuriem praktiski nav subjekta. Par tādu pašu likumu - likumu bez subjekta - kļuva vēl arī Publisko iepirkumu likums pēc tam, kad ar to pastrādāja varonīgie cīnītāji pret korupciju. Atlika vien iepirkumu apakšējo slieksni paaugstināt no 1000 latiem līdz 10 000 latu, un likums vairs neregulē 90 procentus iepirkumu, kuru veikšanai agrāk bija paredzēta korupcijas iespējas samazinoša procedūra.

Ar Patvēruma likumu šādas manipulācijas nevajadzētu veikt, jo Latvijā ar lūgumu pēc patvēruma vēršas apmēram 10 cilvēku gadā. Tas nerada izbrīnu, jo Latvijā, kaut gan tā ir ...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet par tematu!

V.Buzajevs. ...Eiropas Savienības dalībvalsts, dzīves līmenis ir ļoti zems. Tāpēc...

Sēdes vadītājs. Mēs apspriežam 1.priekšlikumu.

V.Buzajevs. Jā, 1.priekšlikumu, manis iesniegto 1.priekšlikumu. Es runāju tieši par to.

Sēdes vadītājs. Mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”.

V.Buzajevs. Jā, jā!

(Izsaucieni no zāles. No zāles: “Viņam jau vienalga!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

V.Buzajevs. Tādēļ Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija varētu - bez jebkādām negatīvām sekām attiecībā uz valsts budžetu un uz imigrācijas dienesta darbību - padarīt likumu maksimāli liberālu, lai pēc tam visiem demonstrētu: lūk, kā pie mums mīl bēgļus! Demonstrētu, tā teikt, Latvijas progresīvo tēlu.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Nost ar fašismu!”)

Tieši tad, kad komisijas sēdē likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā, pienāca rekomendācijas...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet par tēmu, Buzajeva kungs!

(No zāles: “Beidz!”)

V.Buzajevs. Es runāju par rekomendācijām no augstā komisāra bēgļu lietās... Tās pilnībā ņemtas vērā manis iesniegtajā 1.priekšlikumā - apspriežamajā priekšlikumā. Pēdējā mirklī pirms likumprojekta apstiprināšanas otrajā lasījumā sāka uztraukties arī Valsts cilvēktiesību birojs, iesniedzot attiecīgās rekomendācijas no ANO Cilvēktiesību komitejas. Diemžēl par vienīgo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu, kurš bija ar mieru ieklausīties cilvēktiesības aizstāvošo starptautisko un Latvijas struktūru rekomendācijās, izrādījos es. (No zāles dep. J.Dobelis: “Fašizm ņe proiģot!”) No tām izriet arī astoņi manis iesniegtie likuma grozījumi, kurus visus noraidīja atbildīgā komisija.

Lūk, piemēram, apspriežamais priekšlikums: izskatīt bēgļu sūdzības nevis pirmās instances tiesā, bet gan uzreiz otrās instances tiesā. Tieši tāda ir ANO rekomendācija, kas adresēta tieši Latvijai. Kādēļ gan to neizpildīt? Tiem simtiem lietu, kuras katru gadu tiek izskatītas administratīvajā apgabaltiesā, pievienotos vēl kāds desmits - gan Eiropa būtu apmierināta, gan jūsu padevīgais kalps.

Te nu Dobeļa kungam rodas iespēja vēlreiz kāpt tribīnē un pastāstīt, kā sarkanie fašisti grasās graut Latvijas tēlu. Ne jau sarkanie fašisti ir vainīgi, bet gan valdošā vairākuma ksenofobiskā psiholoģija. Mīti par migrantu pieplūdi no Krievijas un Zimbabves ir tik dziļi iesakņojušies jūsu smadzenēs, dāmas un kungi, ka jūs jebkurā brīdī esat gatavi nevis konfekti iztaisīt no sūdiem, bet gan no konfektes sūdu.

Lai uz visiem laikiem spētu sagandēt visus Ārlietu ministrijas centienus veidot pozitīvu Latvijas tēlu pasaulē, pietiek vien pārtulkot angļu valodā dažas Saeimas sēžu stenogrammas.

Kad Saeimā valda šāds noskaņojums, nav jau brīnums, ka jaunie Latvijas puiši Rīgas ielās piekauj nēģerus, bet progresīvāk noskaņotie viņu vienaudži meklē ekonomisko patvērumu Irijā.

Aicinu atzīmēt Starptautisko nedēļu cīņai pret rasismu un balsot par manu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai deputāte Circene vēlas kaut ko teikt komisijas vārdā? Nevēlas?... Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

2.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts komisijas priekšlikumā Nr.13 kā 19.¹ pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Circene. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Circene. 5.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos... Par 4.priekšlikumu? Lūdzu, atklājam debates... Par 5.priekšlikumu? Tātad pret 4.priekšlikumu nav iebildumu.

Atklājam debates par 5.priekšlikumu.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Lūk, vēl viens piemērs.

Mani pilnībā atbalstīja Valsts cilvēktiesību birojs... Potenciālajam bēglim, kurš sēž aiz restēm robežpunktā, tiek dota tikai diennakts, lai viņš varētu pārsūdzēt atteikumu piešķirt viņam bēgļa statusu. Pat Tieslietu ministrijas pārstāvis komisijas sēdē pauda šaubas, vai fiziski tas ir iespējams, un ieteica pagarināt šo termiņu kaut vai divreiz. Taču Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija bija nepielūdzama un faktiski pilnīgi liedza bēgļiem tiesības vērsties tiesā. (Pēc tam, kad Saeima piešķīra pašvaldībām tiesības novilcināt mītiņa saskaņošanu, līdz paliek 48 stundas pirms tā sākuma, un noteica, ka tiesai ir pienākums prasību, kas iesniegta saskaņošanas atteikuma sakarā, izskatīt 72 stundu laikā pēc tās saņemšanas, nav vairs par ko brīnīties!)

Dāmas un kungi! Protams, jūs varat neatbalstīt manu priekšlikumu dot bēgļiem reālu iespēju vērsties tiesā un varat mierīgi gaidīt, līdz uz Latviju atbrauks kārtējais komisārs un sāks “izgriezt mums rokas”. Taču Latvijas pozitīvā tēla veidošanas labad un sakarā ar Starptautisko nedēļu cīņai pret rasismu es tomēr aicinu nobalsot “par”.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Circene. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Circene. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Circene. 9. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

I.Circene. 10. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

I.Circene. 11. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 12. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Circene. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Circene. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Circene. 15. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 16. - arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Circene. 17. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Circene. 18. - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 19. - atbalstīts un, redakcionāli precizējot, iekļauts atbildīgās komisijas 20.priekšlikumā. Un 20.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Circene. 21. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Circene. 22. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Circene. 23. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Circene. 24. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

I.Circene. 25. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Circene. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patvēruma likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 6. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Circene. 1.aprīlis. Paldies!

Sēdes vadītājs. 1.aprīlis. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Sēdes vadītāja kungs! Kolēģi deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisija šo likumprojektu izskatīja savā sēdē. Ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. - ārlietu ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Dalbiņš. 29.marts.

Sēdes vadītājs. 29.marts. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas ierosināts priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 2. - Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Atvainojiet, atklājam debates! Vai jūs izmantosiet divas minūtes? Tādā gadījumā debates par 2.priekšlikumu sāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu parlamenta sadarbības grupu AWEPA (“Eiropas parlamentārieši Āfrikai”) pulksten 10.30 tūlīt uz dažām minūtēm pulcēties Dzeltenajā zālē uz īsu sanāksmi.

Sēdes vadītājs. ...Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Ārlietu komisijas deputāti! Aicinu jūs uz sēdi pulksten 10.30 Ārlietu komisijas sēžu zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rībenas kundzi lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ēriks Jēkabsons, Artis Kampars, Valērijs Karpuškins, Vilis Krištopans, Sarmīte Ķikuste, Valdis Ģīlis, Andrejs Radzevičs, Mareks Segliņš, Anna Seile, Atis Slakteris un Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” otrajā lasījumā. 2.priekšlikums.

Atklājam debates. Deputāts Buzajevs.

(No zāles dep. J.Dobelis: Ē, Volodja!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie klātesošie kolēģi! Par nepilsoņu pielaidi valsts noslēpumam, kas ir mana priekšlikuma būtība.

Totalitārajās un posttotalitārajās valstīs ļoti patīk izmantot jēdzienu “valsts noslēpums”, vienkārši nodēvējot par to visu pēc kārtas un aizbildinoties ar to, visu aizliegt. Tā, ka, piemēram, tieši pamatojoties uz kādu Drošības policijas noslēpumainu zīmīti, aizliedza visus - gan 15., gan 16.marta pasākumus gan nacisma atbalstītājiem, gan to pretiniekiem.

Pēc Latvijas iestāšanās NATO un pēc valsts iedzīvotāju pārvēršanas par darbiniekiem, kuri apkalpo milzīgas militārās mašīnas intereses, šādu amatu skaits, kuru pildīšanai ir nepieciešama pielaide slēgtajai informācijai, ir krasi pieaudzis, bet tiesības saņemt šādu atļauju ir liegtas personām, kurām Latvija ir izdevusi “nepareizas” krāsas pases un kuras sastāda pusi no Latvijā dzīvojošiem mazākumtautību pārstāvjiem. Viņiem šis likuma pants, kuru es piedāvāju grozīt, ir gan universāls profesiju aizliegums, gan universāls aizliegums nodarboties ar biznesu.

Mums jau tā pastāv 18 aizliegumi attiecībā uz profesijām nepilsoņiem valsts sektorā un 8 aizliegumi - privātajā sektorā, neskaitot to, ka ir vēl 6 ierobežojumi nepilsoņiem - privātuzņēmējiem. Vārdu sakot, kā ebrejiem Trešajā reihā. Kamēr nepilsoņiem pastāv aizliegums tikt pielaistiem pie jebkuras slēgtas informācijas, Latviju nevar uzskatīt par demokrātisku valsti.

Gribētos pievērst Saeimas uzmanību to personu sarakstam, kuras netiek pielaistas slēgtajai informācijai. Tāda ir persona, kuras rīcībspēja ir ierobežota, persona, kura ir saukta pie kriminālatbildības, persona, kura ir ārvalstu spiegs, persona, kas ir bijušais komunists, un persona, kura ir speciālo ārstniecības iestāžu uzskaitē. Un šīm šaubīgajām personām tiek pielīdzināta puse valsts krievvalodīgo iedzīvotāju.

Vēl vairāk! Apspriežamā panta ceturtajā un piektajā daļā īpašos gadījumos ir paredzēts pielaist valsts noslēpumam bijušos čekistus un komunistus, turpretī nepilsoņiem šāds izņēmums netiek izdarīts.

Dāmas un kungi! Vai jūs nesaskatāt šādā likumdošanā tīšas starpnacionālā naida kurināšanas pazīmes?

Piedāvāju nepazemot mūsu valsti un atcelt šo nejēdzīgo, ārkārtīgi kutelīgo un pavisam nesamērojamo ierobežojumu Latvijas nepilsoņiem.

Šis Saeimas solis būtu īpaši vietā Starptautiskās nedēļas cīņai pret rasismu ietvaros.

Aicinu beidzot atcelt šo ierobežojumu un balsot “par” manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

J.Dalbiņš. 3. - Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi, kuru rindas būtiski ir paplašinājušās pēc pārtraukuma.

Esmu gatavs ļoti īsi aizstāvēt arī nākamo savu priekšlikumu. Tajā ir runa par atļauju ārvalstu spiegiem saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Tieši tā arī ir rakstīts spēkā esošā likuma redakcijā, ka ārvalstu spiegus var pielaist Latvijas valsts noslēpumam. Tiesa gan, ne jau no visām valstīm. MOSSAD izlūkus un japāņu slepenos aģentus valsts noslēpumam pielaist nedrīkst, bet CIP aģentus vai britu izlūkdienesta Mi-6 darbiniekus - tos vienmēr un labprāt drīkst pielaist.

Lūk, piemērs tam, kā daļēji tiek zaudēta valsts neatkarība un pilnīgi tiek zaudētas nacionālās pašcieņas jūtas.

Atļaujiet atgādināt jums Satversmes 1.panta tekstu: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Tad nu pacentīsimies cienīt paši savu Satversmi un saskaņosim ar to apspriežamā likuma pantu.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 49, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 4. - Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija arī to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu un aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 6. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.marts.

Sēdes vadītājs. 29.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par minēto likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

P.Kalniņš. 29.marts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Obligāto eksemplāru likums”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Obligāto eksemplāru likums”. Mums bija plaša diskusija ar atbildīgām Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Nacionālās bibliotēkas, universitāšu, tāpat arī Latvijas Grāmatu izdevēju asociācijas pārstāvjiem tieši 1.priekšlikuma sakarā, ko bija iesniedzis Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Didzis Šēnbergs. Un komisija pēc ilgstošas diskusijas nolēma, ka tomēr spēkā ir atstājams darba grupas piedāvātais eksemplāru skaits, kas ir iesniedzams Nacionālajai bibliotēkai un citām svarīgām institūcijām, bet neatbalstīja šo 1.priekšlikumu.

Tāpēc lūdzu jūs atbalstīt komisijas pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš. Labi. Tad lūdzu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

J.Strazdiņš. Paldies par balsojumu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Sēdes vadītājs. Kā, lūdzu?

J.Strazdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 20.aprīlis. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Lai vieglāk izprastu, kāpēc ir tāds vai citāds atbildīgās komisijas atzinums un tādi vai citādi priekšlikumi, atļaujiet jūs vispirms informēt par to, kā notika otrajam lasījumam iesniegto priekšlikumu izvērtēšana un kā tie tika sagatavoti.

Atbildīgā komisija, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam, bija izveidojusi darba grupu, kurā bija pārstāvji no Darba devēju konfederācijas, Mazo un vidējo uzņēmēju padomes, Spēļu biznesa asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Preses izdevēju asociācijas un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, kā arī Saeimas deputāti no dažādām frakcijām. Un darba grupa vispirms vienojās par konceptuālo nostādni, ar kādu izskatāmi otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi, un šī konceptuālā nostādne tagad ir atspoguļota likumprojekta otrajā lasījumā, kā tas ir redzams 26.priekšlikumā, kurā ir runa par 42.pantu. Un šo “kodoliņu” es atļaušos jums nolasīt, tas izriet no mūsu kolēģu, Saeimas deputātu, iesniegtā priekšlikuma par to, ka pašvaldībām ir tiesības regulēt azartspēles, un konkrēti tas skan tā - “par atļauju organizēt azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj pašvaldības dome (padome), izvērtējot to...” Atļaujiet paskaidrot, lai būtu vieglāk saprast...

(No zāles dep. J.Dobelis: “Jāiet pa pantiem!” Dep. P.Tabūns: “Mēs paši izlemsim!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu izskatīt secīgi - priekšlikumu pēc priekšlikuma!

Ē.Zunda. Labi, kolēģi!

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. 2.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 3.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Ārkārtīgi interesanta informācija: nodibināta darba grupa. Nu mēs Jūrmalā arī redzējām... Jautājums: vai izstrādāja tā darba grupa, kas sēž aizkulisēs, vai tā darba grupa, kas sēž priekšpusē?

Manis iesniegtais 3.priekšlikums (un es aicinu to atbalstīt!) ir priekšlikums, kurā runa būtībā ir par to jautājumu: vai mēs principiāli sakārtojam azartspēļu biznesu vai šīs aizmugurē, slepenībā strādājošās darba grupas priekšlikumus iestrādājam, it kā cīnoties pret korupciju, pret azartspēlēm un pret organizēto noziedzību?

Zundas kungs, ja pašvaldība organizēs (pēc darba grupas priekšlikumiem) šīs azartspēļu vietas un likums to neregulēs, tad... Jūrmalā Miluša kungs jums jau sen ir izveidojis šo darba grupu aizkulisēs, kā jūs zināt, un sen jau ir iesniegti priekšlikumi par to, kur jābūt šiem kazino un spēļu namiem.

Mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Man nav saprotams, kāpēc nevar būt (es nevaru izskaidrot to citādi, kā tikai ar korupcijas ietekmi) azartspēles koncentrētas vienā vietā, ko ierāda pašvaldība, - vai nu vienā rajonā, vai vienā kvartālā, vai vienā ēkā. Lai pašvaldība to izlemj! Ja mēs šo priekšlikumu noraidām, tad iznāk tik kurioza situācija... Iedomājieties - atbrauc kāds bagāts ārzemnieks, kas ir bijis Lasvegasā vai Montekarlo, un viņš tagad iedomājas, ka Rīga ir kaut kas līdzīgs, un prasa vietējiem iedzīvotājiem: “Kur šeit ir kazino?” Un vietējais iedzīvotājs (Jānis vai Petja, vai Fedja) saka: “Kuru no 200 vai 300 kazino jūs gribat? Mums katrā utainā simts numuru viesnīcā, trīszvaigžņu, ir kazino un spēļu zāles. Mums, piemēram, Dzirnavu un Čaka ielas krustojumā ir četri kazino nošķiebtās koka būdās. Uz kuru būdu, uz kuru kazino jūs gribat iet?”

Blefošana! Šīs darba grupas blefošanas piemēri: nauda tikšot iegūta, nodokļi tikšot ņemti... Tad man ir jautājums: vai godājamā darba grupa un jūs, Zundas kungs, pats esat, piemēram, to Montekarlo pieredzi izpētījis? Vai jūs zināt, kāds apgrozījums ir tad, ja ir tikai viens kazino valstī? Es jums atbildēšu: pagājušajā gadā Montekarlo kazino apgrozījums bija 1 miljards dolāru. Vai tiešām jūs domājat, ka, katrā koka būdā ierīkojot spēļu zāli, jūs dabūsiet kaut kādu lielu naudas apgrozījumu un pasargāsiet pusaudžus un tos cilvēkus, kuri ir saslimuši ar atkarību?

Tāpēc es domāju, ka, ja mēs likumā neiestrādāsim priekšlikumu, ka šiem kazino (jeb azartspēlēm) ir jābūt koncentrētiem vienā vietā, tad turpināsies tā prakse, kas ir tagad: tie būs desmitiem vai varbūt pat simtiem vietās Latvijā izkaisīti: visi, ejot uz vēlēšanām, imitēs cīņu pret organizēto noziedzību, un deputāti izliksies, ka viņi nav korumpēti.

Es aicinu atbalstīt. Lai pašvaldības pasaka, vai viņām vajag vai nevajag! Bet ne vairāk kā vienā vietā koncentrēt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Man ir azartspēļu atbalstītājiem šāds jautājums: kāpēc ir tāda pretimnākšana un tāda mīlestība pret azartspēļu organizētājiem, pret šiem biznesmeņiem? Jo atkal un atkal, kārtējo reizi, dažādos veidos - tiešos, atklātos un slēptos - tomēr ir gribēšana atbalstīt azartspēļu organizētājus. Lūk, arī ziņotājs Zundas kungs jau gribēja mums sākumā iestāstīt: redziet, mēs komisijā darījām visu iespējamo, lai izdarītu to un to, un to. Bet nē! Nav izdarīts viss, lai uzliktu iemauktus azartspēļu organizētājiem. Izdarīt to - tādai vajadzēja būt tai domai, jo azartspēļu klubi, visdažādākās azartspēļu vietas ir savairojušās kā siseņi!

Kiršteina kungs te jau pieminēja, ka Rīgā divu ielu krustojuma tuvumā vien ir četras šādas spēļu vietas. Četras šādas vietas! Komisijas lēmums faktiski nozīmē: jā, pašvaldībām mēs tagad it kā dosim tās tiesības noteikt, bet dosim tām tiesības noteikt visā pilsētas teritorijā... Tātad, ja gribēs, būs simtiem...

Taču iesniegtais priekšlikums ir ļoti radikāls, ļoti būtisks - noteikt, ka katrā pašvaldībā drīkst tikai vienā vietā... Arī Rīgā. Piemēram, Bolderājā. Nu, lai tad arī brauc tie spēlētāji uz to Bolderāju un tur spēlē! Tā vajadzētu rīkoties.

Es saprotu, ka dažs tūlīt teiks (un tas jau ir sacīts ne reizi vien, jo Azartspēļu likums jau ir tas likums, kas tiek apspriests atkal un atkal - katrā Saeimā vairākas reizes), ka tad ienākumi sarukšot budžetā. Ka ienākumi sarukšot budžetā! Vai tas ir normāls arguments, lai izvērstu šo darbību? Valsts var pie ienākumiem tikt pavisam citādā veidā, normālā - tikai sakārtojot nodokļu ievākšanu, sakārtojot nekustamo īpašumu tirgu un gūstot naudu no šā nekustamo īpašumu tirgus, kura apmēri ir tādi, kādi tie ir. Un tur, izrādās, ir nauda... Valdības koalīcijas cilvēki, deputāti, paklausieties! Tur nauda grozās - miljardiem! Lūk, kur vajag ņemt! Un tad nevajadzēs jums te taisīt visādus fokusus un ņirgāties par cilvēkiem. Aprīlī pensijas tikšot indeksētas par 3 latiem! Ak tu Die’s, kas par milzīgu summu! Jūs iepriecināt pensionārus, paziņojot, ka 3 latus viņi iegūs savos naudas maciņos un būs laimīgi. Būs laimīgi, saņemot šo “milzīgo” summu! Jums, protams, tā ir smieklīga, bet, ja citam vajag dot, tad, redziet, tā ir milzīgi liela summa.

Tāpēc, kolēģi, ja reiz mēs gribam, patiesi gribam, azartspēļu biznesam uzlikt iemauktus, tad vajag atbalstīt šo priekšlikumu - ka katra pašvaldība pati izlemj... Lai katra pašvaldība pati izlemj, kurā vietā - vai pašā centrā vai kaut kur nomalē!... Vienā vietā vajag koncentrēt šo azartspēļu biznesu - tā, kā tas notiek daudzās pasaules valstīs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai vēlaties komisijas vārdā kaut ko piebilst?

Ē.Zunda. Godātie kolēģi! Gribu atgādināt to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot šo un citus priekšlikumus, vadījās no tā, ka mēs atbalstījām principu, ka katrā konkrētajā gadījumā par azartspēļu vietu atvēršanu lemj pašvaldības dome vai padome. Un, pieņemot šādu lēmumu, pašvaldībai ir tiesības ievērot jebkuru principu, tātad arī to principu, kas minēts 3.priekšlikumā, - ka azartspēles varētu būt koncentrētas vienā vietā. Pašvaldība var vadīties arī pēc daudziem citiem principiem. Pašvaldībai tiek dotas ļoti plašas iespējas, izdarot izvēli - atļaut vai neatļaut organizēt azartspēles konkrētajā vietā.

Tāpēc lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu - tā, kā to nolēmusi komisija!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 29, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

Ē.Zunda. 4.priekšlikums. Neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamo sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Turpinot kolēģa Kiršteina skaidrojumu par viņa priekšlikumu, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to pašu principu, kas ir iekļauts arī šeit - manā priekšlikumā. Šeit ir runa par pašvaldības noteikto teritoriju. Kāda ir atšķirība pēc būtības - vai pašvaldība nosaka teritoriju, kur drīkst nodarboties ar azartspēlēm, vai pašvaldība nosaka vietas, kur nedrīkst?

Noteikt tās, kur nedrīkst, - tā ir valsts kompetence, likumdevēja kompetence, un pašvaldība nevar pārkāpt tos noteikumus, ko mēs būsim pieņēmuši attiecībā uz vietām, kur nedrīkst. Par to es arī runāšu tālāk no šīs tribīnes.

Ko šī frāze “pašvaldības noteiktajās teritorijās” dod reāli? No vienas puses, tā dod reālu garantiju azartspēļu uzņēmējiem. Ja reiz pašvaldība ir noteikusi teritorijas, kurās viņi drīkst savu biznesu piekopt un attīstīt un būvēt attiecīgus iestādījumus, tad tā ir garantija, ka tajā teritorijā tas ir uz ilgu laiku un var tikt aizliegts tikai tad, ja pārkāpj kādus noteikumus, vai arī tad, ja radikāli tiek pārbūvēta vai pārplānota pilsēta un tur iet pāri šoseja vai uznāk jūra virsū, vai notiek kaut kas tamlīdzīgs.

Kas ir tas, ko komisija piedāvā, neatbalstot šo priekšlikumu? Komisija savu lēmumu argumentē ar to, ka, protams, pašvaldība drīkstēs izlemt katru atsevišķo gadījumu - kam atļaut, kam neatļaut, kurā vietā atļaut, kurā vietā neatļaut. Tad man rodas jautājums: pēc kādiem kritērijiem vai varbūt pat pēc kāda cenrāža izlems šo jautājumu - kam atļaut un kam neatļaut?

Un tāpēc ļoti svarīgi ir ievērot: ja mēs apzināmies, ka šī biznesa joma ir nenoliedzami bīstama, riskanta un lielai daļai pilsoņu pat kaitīga, tad mums ir jāatšķir gadījuma apmeklētājs, garāmgājējs no mērķtiecīga spēlētāja, kuram ir daudz naudas, kuram tā ir izklaide, izprieca. Un, lūk, ja ar šādu normu mēs konceptuāli nosakām principus, kādiem ir jāatbilst tai vietai, kuru pašvaldība drīkst izvēlēties un atvēlēt šim spēļu biznesam, tad ir, lūk, šī garantija, ka tikai apzinīgais spēlētājs mērķtiecīgi dosies uz to vietu, tā vieta nekārdinās un nepievilinās nevienu garāmgājēju, jo vienkārši tā nebūs pa ceļam no darba uz mājām vai no skolas uz mājām.

Un tāpēc, kolēģi, es lūdzu nopietni pievērst uzmanību šai tēmai, šai lietai. Nav jāizgudro ritenis, pasaulē ir zināma prakse. Varbūt tikai Rīga un vēl kādas dažas vietas pasaulē ir tādas, kas tiek pārvērstas par azartspēļu iestādījumu vietām - tādām, kur uz viena ielu krustojuma katra stūra ir pa azartspēļu zālei.

Tāpēc es apelēju pie jūsu atbildības un apzinīga likumdevēja pozīcijas un lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu - 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs ceram uz Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu godīgumu un ceram, ka viņi patiešām grib ierobežot azartspēļu izplatību.

Bet kā iznāk? Praktiski šis jautājums, kas skarts deputāta Simsona priekšlikumā un dažos citos priekšlikumos, ir jautājums par to, vai nav paplašinātas korupcijas iespējas no pašvaldības puses un vai tomēr nevajadzētu ar likumu ierobežot šīs iespējas.

Un sakarā ar to PCTVL frakcija šodien ir atbildīgās komisijas pusē un neatbalstīs šo Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāta Simsona priekšlikumu. Principiāli! Un šis mūsu viedoklis ir apstiprināts mūsu partijas jaunajā programmā. Mēs esam par pašvaldību pienākumu un iespēju paplašināšanu, bet dot pašvaldībām iespēju bezgalīgi izmantot dažādus aizliegumus - tas, pēc mūsu uzskatiem, būtu nepareizi. Balsošanā par šo likumprojektu un konkrēto priekšlikumu parādās mūsu partijas programmas pamatnostādnes ieviešana dzīvē.

Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 40, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda. 5. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 5.priekšlikumu. Deputāts Dalbiņš ir pieteicies debatēs. Nevēlas tomēr debatēt.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Deputātiem ir iebildumi... Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Pētera Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 16, atturas - 3. Priekšlikums guvis atbalstu.

Ē.Zunda. 6.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti, aicinu atbalstīt! Mans priekšlikums jau nav pretrunā... tas tikai papildina esošo... Ir runa par to, ka kazino var būt arī speciāli būvēta ēka. Es domāju, ja mēs tiešām gribam atbalstīt nopietnu tūrismu, tad Rīgā vajadzētu uzcelt vienu kazino, tas ir, ēku, kas ir speciāli domāta kā kazino, - ar attiecīgām autostāvvietām, varbūt arī ar estrādi... Vajadzētu mācīties no tām valstīm, kurās šādi kazino ir jau uzbūvēti. Jo, ja mēs visu laiku mēģināsim iespiest kazino visādās ēkās, kā tagad to paredz šis projekts, tad mēs faktiski jau esam šo ideju pārvērtuši par karikatūru.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vēlaties komisijas vārdā ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 55, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda. 7.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Tā kā iepriekšējais priekšlikums netika atbalstīts un mēs neko negribam mācīties no Montekarlo vai Lasvegasas, vajadzētu atbalstīt vismaz šo priekšlikumu - ka kazino var atvērt tikai četrzvaigžņu un pieczvaigžņu viesnīcās. Jo, ja cilvēks spēlē kazino, nevis iet pie spēļu automāta tikai spēļu zālē, tad pirmām kārtām tas nozīmē, ka viņam ir nauda. Mums būtu izdevīgi, ka to dara tūristi, kas ir iebraucēji, tātad šai ēkai būtu jābūt greznai.

Salīdziniet, teiksim, kaut vai viesnīcu “Radisson SAS” ar, piemēram, kā jau es te minēju, kaut kādu divstāvu koka būdā ierīkotu divzvaigžņu vai trīszvaigžņu viesnīcu! Mēs praktiski neatšķiramies no Pleskavas, kur dubļainas ielas malā ir sašķiebta koka sēta, uz kuras ar krītu ir uzrakstīts “Kazino”.

Ja mēs gribam iet šo ceļu, veicināt bandītismu, noziedzību, tad mēs atbalstām komisijas izstrādāto priekšlikumu. Ja mēs gribam nopietni sakārtot to nozari, tad, es domāju, mēs varam atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Nevēlaties komisijas vārdā neko teikt? Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 54, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda. 8.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Aigars Pētersons vēlas debatēt? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 44, atturas - 8. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Ē.Zunda. 9. - deputāta P.Kalniņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 10. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 52, atturas - 9. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Ē.Zunda. 11.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 49, atturas - 7. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Ē.Zunda. 12. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamo sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Kā es sapratu no iepriekšējiem balsojumiem, vairākums deputātu orientējas pēc pastāvošās situācijas, kad kazino un spēļu zāles ir vienmērīgi izvietotas visā pilsētas teritorijā (it sevišķi biezā slānī - Vecrīgā). Acīmredzot piedāvājums tiek pasniegts pieprasījumam vispieejamākajā un vispatīkamākajā veidā, nerēķinoties ar mūsu pilsoņiem, ar mūsu jauno paaudzi, kura var tikt pakļauta šim azartspēļu riskam.

Tāpēc, godājamie kolēģi, mana 12.priekšlikuma būtība ir tāda, lai jaunieši ar azartspēlēm nodarbotos ne agrāk kā no 21 gada vecuma. Pašreizējā situācijā, kad spēļu zāles ir izvietotas visās iespējamajās vietās, arī skolu un citu mācību iestāžu tiešā tuvumā, protams, astoņpadsmitgadīgam pēdējās klases skolēnam ir ļoti interesanti uzzināt, ar ko tur nodarbojas. Un likums arī atļauj viņam tur ieiet, spēlēt - vai nu vinnēt, vai zaudēt - un pēc tam stāstīt saviem jaunākajiem skolasbiedriem par to, cik tur ir interesanti un ka ir vērts sagaidīt šos 18 gadus, lai ar šo izklaidi varētu nodarboties.

Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti bīstami un ļoti riskanti, apzinoties to, ka atkarīgi kļūst arī pieauguši cilvēki, ģimenes tēvi, kuri tur nospēlē visu savu mantu, dzīvokļus, īpašumu. Un tāpēc ir tapis šis mūsu priekšlikums, kas paredz tomēr noteikt kaut vai tādu ierobežojumu, lai līdz 21 gada vecumam šis jauneklis būtu ar likumu pasargāts no krišanas kārdinājumā, no šā posta, kas viņu var sagaidīt, vismaz tik ilgi, kamēr viņa pārliecība, viņa psiholoģiskais stāvoklis nav pietiekami stabils. Es domāju, ka arī ārsti, speciālisti to zina un var pateikt, ka šāds mūsu priekšlikums un šāds apgalvojums nav bez pamata.

Ja mēs rūpējamies par savu nākotni, par savas tautas nākotni, par savas nākamās paaudzes drošību, tad es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Atvainojiet, es atsaucu...

Komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda. Godātie kolēģi! Par šo jautājumu mēs diezgan daudz diskutējām gan darba grupā, gan komisijā, un šeit ir tāda problēma. Jūs jau zināt, ka cilvēks pilngadīgs ir no 18 gadu vecuma un ka viņš var sākt savu patstāvīgu dzīvi, bet iekšā spēļu zālē viņu kā apmeklētāju var ielaist tikai no 21 gada vecuma. Līdz ar to mums rodas vesela virkne sarežģījumu, vesela virkne problēmu, kas ir jāatrisina, lai novērstu šīs gadu starpības “šķēres”. Un tādējādi mēs nolēmām, ka nemainīsim esošo situāciju, kāda ir bijusi līdz šim, un esošo likumdošanu gan attiecībā uz azartspēlēm, gan attiecībā uz darba likumdošanu.

Tāpēc lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 43, atturas - 11. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

Ē.Zunda. 13. - deputāta P.Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta P.Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 24, atturas - 2. Priekšlikums guvis atbalstu.

Ē.Zunda. 14. - deputāta P.Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 15. ir iekļauts 14.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 16.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda. 17.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 18.priekšlikumu. Nevēlaties? Deputātiem nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

Ē.Zunda. 19.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Ē.Zunda. 20.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Ē.Zunda. 21.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 22.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 44, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē.Zunda. 23.priekšlikums - daļēji iestrādāts komisijas 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. Līdzīgi arī 24.priekšlikums ir iestrādāts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Ē.Zunda. Arī 25.priekšlikums līdzīgā veidā ir iestrādāts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 26.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Ē.Zunda. 27.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 28.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 29.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 30.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 31.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, ka šis priekšlikums ir pareizs, jo nedrīkst atļaut uzstādīt spēļu automātus ārpus kazino un spēļu zālēm. Ja šo priekšlikumu noraida, tad faktiski viss likums jau ir zaudējis jebkādu jēgu. Tas nozīmē, ka vidēji Latvijā katram skolēnam, lai viņš tiktu līdz skolai, būs jāpaiet garām vismaz 50-100 dažādiem spēļu automātiem, spēļu zālēm un vietām, kur viņš atstās savu pusdienām domāto naudu.

Ja mēs nebūsim spējīgi atbalstīt arī šādu priekšlikumu, tad es saku vēlreiz: mēs esam pārvērtuši likumu par pilnīgu karikatūru!

Sēdes vadītājs. Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es atkal gribu paturpināt to, ko nupat teica kolēģis Kiršteins, jo patiešām, piekrītot darba grupas un komisijas variantiem, šis likums faktiski spēlē tikai vienos vārtos. Pēc šīs redakcijas iznāk tā, ka arī turpmāk ārpus kazino un spēļu zālēm varēs droši uzstādīt un ekspluatēt spēļu automātus. Nav nekādu ierobežojumu, cik tālu no skolām, slimnīcām, baznīcām vai pansionātiem var ierīkot šos spēļu iestādījumus. Tātad tie varēs atrasties blakusmājā, blakus skolai, blakus bērnudārzam vai blakus veco ļaužu mītnei, ignorējot jebkādas šajās ēkās dzīvojošo cilvēku tiesības, intereses, drošību vai kādas citas garantijas, lai viņiem nerastos kaitējums no tā, ka šīs azartspēļu iestādes atrodas viņu tiešā tuvumā.

Mēs šobrīd, pieņemot šos grozījumus šādā redakcijā, esam nonākuši pie tā, ka vairākums deputātu ir gatavi piekrist tam, ka jebkurā vietā, kur azartspēļu uzņēmēji spēs pārliecināt pašvaldību, lai tā atļauj viņiem uzstādīt šos automātus un ierīkot azartspēļu zāli vai kazino, pašvaldībai būs pienākums viņam dot šo atļauju, ja konkrētais pretendents būs iesniedzis visus likumā paredzētos dokumentus, kas viņam ļauj nodarboties ar šādu biznesa veidu.

Ko mēs tādā veidā panāksim, godājamie kolēģi? Mēs veidosim, it sevišķi Rīgai, azartspēļu, lētu ielasmeitu, lētu krogu un patīkamas izpriecu vietas zīmolu. Protams, arī valsts dabūs savu artavu nodokļu veidā, bet vai mums atkal būs jāgaida desmit, divdesmit vai vēl ilgāki gadi, lai konstatētu, ka šī situācija, kuru mēs šobrīd gatavojamies akceptēt, noved pie tāda stāvokļa, ka mums izaug jauna bezatbildīga, atkarīgu cilvēku paaudze, kuriem ir atļauta jebkura izprieca, kuri neatbild par savas rīcības sekām, un tā rezultātā valstij būs jānodarbojas ar viņu ārstēšanu, ar noziedzības apkarošanu. Un lieli līdzekļi droši vien kādreiz atkal būs jāiegulda vides sakārtošanā, lai Rīga un citas pilsētas kļūtu par patīkamu dzīvesvietu, par patīkamu uzturēšanās vietu ne tikai lētu, asu izpriecu cienītājiem, bet arī normāliem iedzīvotājiem, normāliem, kulturāliem, godprātīgiem iebraucējiem - ārzemniekiem un tūristiem, kuri pirmām kārtām gribētu redzēt to, ko mēs varam viņiem parādīt savā pilsētā - kaut ko skaistu un vērtīgu, nevis to, ko mēs tagad piedāvājam - kaut ko lētu, izlaidīgu tikai tāpēc, ka šis bizness arī ir bizness. Un mēs naudas un biznesa dēļ esam gatavi pieņemt jebkādu likumu un atļaut jebkādu darbību.

Tad mums būtu jānosaka vismaz cenrādis tiem sponsoriem, kuri būs pateicīgi mums par šāda likuma pieņemšanu, kāds šobrīd šeit tiek piedāvāts šajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt tikai vienu - to, lai cilvēki, kuri mūs klausās, saprastu, ka koalīcijas partijas izplēsās, izkāvās likumprojekta iepriekšējos lasījumos, tās gribēja izrādīties un būt ļoti jaukas un skaistas, un labas, parādīt, kā tās aizstāv, teiksim, tautas intereses, lai tomēr ierobežotu šo azartspēļu biznesu, lai dotu iespējas pašvaldībām noteikt un tā tālāk...

Tūdaļ mēs pabeigsim šo priekšlikumu izskatīšanu, tiks nobalsots šis likumprojekts, bet diemžēl nekas nemainīsies. Diemžēl nekas nemainīsies! Un šie biznesmeņi tur jau gatavo ziedojumus, gatavo “kukulīšus”, lai pasniegtu tos attiecīgi tiem, kuri viņus tomēr atbalstīja un aizstāvēja. Un nekas nemainīsies. Vētra tika sacelta, cits citu pulgoja un izlikās cits par citu labāki esam, bet beigās nekas nemainījās. Un tā šī elles mašīna turpinās griezties, it īpaši Rīgā, ar pilniem apgriezieniem.

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Tātad šeit ir runa par normu, ka ir aizliegts uzstādīt un ekspluatēt azartspēļu automātus ārpus kazino un spēļu zālēm. Nesen, pieņemot likumu, mēs noteicām, ka šis termiņš stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. Un tā kā bija gūti diezgan labi panākumi saistībā ar šo automātu skaita samazināšanu ārpus kazino un spēļu zālēm, mans nolūks bija pastiprināt šo normu un par šīs normas spēkā stāšanās termiņu noteikt 2006.gada 1.jūliju, tā sakot, lai tas būtu spēkā pusgadu ātrāk.

Tajā pašā reizē es tiku saņēmis iebildumus no Juridiskā biroja, ka šajā gadījumā nedarbojas tiesiskās paļāvības princips, jo tik īsā laikā notiek biežas izmaiņas, un tāpēc es arī piekritu komisijai. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, un, lai nebūtu diskusijas, jo nākamais priekšlikums ir līdzīgs, es savu nākamo - 32. - priekšlikumu atsaucu, bet par šo... Nē, es nākamo - 32.priekšlikumu - atsaucu.

Sēdes vadītājs. Par 31.priekšlikumu debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 46, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts. 32.priekšlikums ir noņemts?

Ē.Zunda. Noņemts.

33.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 34.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. 35.priekšlikums ir atbalstīts 5., 9. un 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Ē.Zunda. Kolēģi! Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 23, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Ē.Zunda. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 28.martu.

Sēdes vadītājs. 28.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5602.

Likumprojekts ir sagatavots uz otro lasījumu. Pirmais ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 2. - deputātes Liepiņas kundzes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 5. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 8. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 9. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Lūkas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtajā 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 11. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Lūkas kundzes priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 12. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 13. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Lūkas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 15.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. 16.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Komisija ir nolēmusi pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.marts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5607. Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā”.

1. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Man gribētos zināt, kāpēc par dzimtsarakstu nodaļu vadītājiem un par dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem var būt tikai Latvijas pilsoņi. Kāds ir šā ierobežojuma leģitīmais mērķis un samērīgums, ja ņem vērā, ka gandrīz 500 000 Latvijas iedzīvotāju staigā ar violetajām pasēm? Vai tad jums, dāmas un kungi, kaut kādu īpašu pretīgumu izsauc pati iespēja saņemt laulību gredzenus no nepilsoņa rokām? Vai arī jūs uzskatāt, ka nepilsoņi steidzīgi iznesīs no dzimtsarakstu nodaļas laulībā stājušos personu sarakstus un nodos šo absolūti slepeno informāciju kādai no tuvākajām ārvalstu vēstniecībām? Vai arī varbūt potenciālā apkopēja, nepilsone, kas arī piederēs elitārās dzimtsarakstu nodaļas darbiniekiem, ļaunprātīgi nobārstīs līgavas balto kleitu ar gružiem un putekļiem?

Man gribētos, lai pēc manis tribīnē kāptu Juridiskās komisijas pārstāvis, kas šobrīd ir ziņotājs, vai arī jebkurš cits Saeimas deputāts un paskaidrotu, kurš no šiem trim maniem minējumiem ir pareizais, un arī no sevis vēl kaut ko piebilstu, jo mana fantāzija, meklējot kaut kādu pamatojumu šim acīm redzamajam absurdam, jau ir pilnībā izsmelta.

Gribētos īpaši pasvītrot, ka dzimtsarakstu nodaļu darbinieki ir nevis valsts ierēdņi, bet gan pašvaldību darbinieki.

No tiem 70 ierobežojumiem, kurus nepilsoņiem ir noteikuši Latvijas likumi un divpusējie starptautiskie līgumi, tas ir vienīgais pašvaldību darbiniekiem uzliktais ierobežojums. Pilsētas izpilddirektors un jebkura pilsētas dienesta priekšnieks var būt arī nepilsonis (piemērs ir “Rīgas Satiksme”, kas ir ar dažu desmitu miljonu lielu apgrozījumu), toties dzimtsarakstu nodaļas vadītājs nevar būt nepilsonis. Vai kāds no zālē klātesošajiem var paskaidrot - kādēļ? Varbūt deputātu kungi no valdošajām partijām ir vienkārši zaudējuši modrību un derētu nekavējoties izplatīt ierobežojumus attiecībā uz visiem pilsētas dienestu darbiniekiem? Piemēram, uz ūdensapgādes un kanalizācijas dienestu. Tad gan daudz darba būtu Dobeļa kungam un viņa kompānijai!

Dāmas un kungi! Es esmu absolūti pārliecināts, ka Dobeļa un Tabūna frakcija Saeimā nebūt nav izņēmums, drīzāk jau likumsakarība. Par mana ne visai oriģinālā viedokļa taisnīguma un patiesuma kritēriju kalpos balsojums par priekšlikumu atturēt Latvijas likumdošanu no kārtējā rasistiskā absurda. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Vai beigsi lasīt no lapas? Beidz špikot!”) Izlabot acīm redzamo kļūdu ir lietderīgi tieši šodien, jo tagad ir Starptautiskā nedēļa cīņai pret rasismu.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Jūs nupat dzirdējāt nekonstruktīvās opozīcijas pārstāvja izrunāšanos. Es, konstruktīvās opozīcijas pārstāvis, aicinu šo muļķīgo priekšlikumu noraidīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vēlaties kaut ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu!

R.Jurķis. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs veic savu darbību valsts vārdā. Un valsts vārdā mēs varam pilnvarot tikai valsts pilsoņus to darīt. Un dzimtsarakstu nodaļas darbinieks dažreiz atvieto arī nodaļas vadītāju.

Līdz ar to, Buzajeva kungs, māciet šiem saviem nepilsoņiem latviešu valodu, lai viņi kļūst par pilsoņiem!

(No zāles dep. J.Dobelis: “Labāk lai nekļūst!”)

Lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis. 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!” No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Jurķis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 3, atturas - 6. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Jurķis. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.marts.

Sēdes vadītājs. 28.marts. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.5608. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” pirms otrā lasījuma.

1.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurķis. 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R.Jurķis. 3. - analoģisks Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Jurķis. 4. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 58, atturas - 3. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R.Jurķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurķis. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R.Jurķis. 7. - iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurķis. 8. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Piekrītam!” No zāles: “Nepiekrītam!” Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 55, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis. 9. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Es noņemu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

R.Jurķis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Jurķis. 11. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

R.Jurķis. 12. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 58, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

14. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 13.priekšlikums - atbalstīts.

Attiecībā uz 14.priekšlikumu tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis.

R.Jurķis. 14. - deputāta Buzajeva priekšlikums - nav atbalstīts!

15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Jurķis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurķis. 17. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis. 18. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Apspriežamais likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības attiecīgās direktīvas. Direktīvā ir ietverti dalībvalstīm gan obligātie nolikumi, gan arī nolikumi, kuriem ir rekomendējošs raksturs.

Likumprojekta autori no neobligātajiem nolikumiem ir paņēmuši tikai divus: proti, piespiest nepilsoņus, kuri pretendē uz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu, vēlreiz nokārtot eksāmenu latviešu valodā un vēlas iekasēt no viņiem valsts nodevu par šā statusa piešķiršanu.

Es piedāvāju izlabot šo misēkli un no direktīvas aizgūt nolikumus, kuri ne tikai diskriminē nepilsoņus, bet arī paaugstina viņu statusu.

Ja kāds no deputātiem ir vērīgi izlasījis likumprojektu, tad viņam ir redzams, ka Eiropas Savienība rekomendē pielīdzināt šā statusa pretendenta tiesības apmešanās valsts pilsoņu tiesībām astoņās dažādās sfērās. Dažas no tām Latvijas nepilsoņiem ir pieejamas jau tagad, bet ne jau visas.

Pirmā no tām ir nodarbinātības un pašnodarbinātības iespēja. Direktīva nepieprasa statusa pretendenta tiesību pilnīgu izlīdzināšanu ar pilsoņa tiesībām valsts dienesta jomā, bet tomēr nepilsonis, kurš būtu saņēmis šo statusu, varētu strādāt par advokātu, notāru, tiesu izpildītāju, privātas detektīvu aģentūras priekšnieku, apsardzes dienesta vadītāju, iekšējo auditoru, kā arī ieņemt tehniskus amatus Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts darba inspekcijā, dzimtsarakstu nodaļā, policijā, ieslodzījuma vietu apsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un civilā darbā karaspēka daļās.

Ceru, ka es neesmu piemirsis nevienu iestādījumu un profesiju, kurā ir tik ierasti ierobežojumi attiecībā uz nepilsoņiem.

Tiesībās uz izglītību un arodmācībām, ieskaitot stipendijas, nepilsoņiem nav ierobežojumu, bet šādi ierobežojumi ir citiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem; piemēram, mācību kredītu saņemšanā.

Tiesības uz sociālo drošību un sociālo palīdzību pamudinās saņemt ES nepilsoņa statusu tos pensionārus, kuriem netiek ieskaitīts nopelnītais darba stāžs ārpus Latvijas laikā līdz 1991.gadam.

Tiesības uz biedrošanās brīvību nodrošinās šā statusa īpašniekam tādas pašas iespējas kā pilsoņiem piedalīties politisko partiju funkcionēšanā. Viss iepriekš minētais, bez šaubām, kalpos par papildu stimulu nepilsoņiem iegūt šo statusu. It īpaši tāpēc, ka līdz ar šā statusa iegūšanu nav paredzēti tie politiskie ierobežojumi, kuri uz mūžu dažiem desmitiem tūkstošu nepilsoņu liedz tiesības naturalizēties.

Cienījamie kolēģi likumdevēji! Jūs gribat piespiest nepilsoni vēlreiz nokārtot eksāmenu latviešu valodā un iekasēt no viņa valsts nodevu, taču, ja valsts grib nopelnīt uz savu iedzīvotāju rēķina, tad tai būtu šiem cilvēkiem kaut kas arī jāsniedz pretī, jāmodina viņos interese iegūt šo jauno statusu. Tāpēc, lūdzu, uzskatiet, ka mani priekšlikumi ir nevis centieni graut valsts iekārtas pamatus, bet gan mēģinājums papildināt Valsts kasi, kā arī celt valsts prestižu.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu Starptautiskās nedēļas pret rasismu ietvaros!

Paldies par uzmanību! Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Ir mainījusies situācija. Es domāju, ka būtu jāpievērš uzmanība Eiropas Cilvēktiesību tiesas pēdējam lēmumam par to, ka Ždanoka nevar kandidēt Latvijas Saeimas vēlēšanās vai pašvaldību vēlēšanās sakarā ar to, ka viņa bija Komunistiskās partijas biedre pēc 1991.gada janvāra notikumiem. Šīs tiesas spriedums faktiski rada jaunu starptautisko tiesību bāzi, lai mēs pārvērtētu, ko tad darīt ar citiem okupantiem.

Mums ir ārkārtīgi interesants līgums, kuru mums uzspieda draudzīgās valstis, ka visi tie okupācijas karaspēka virsnieki, kas Latvijā ir demobilizējušies pirms 1992.gada janvāra beigām, paliek Latvijā.

Mums, pēc Iekšlietu ministrijas datiem, ir apmēram septiņpadsmit tūkstoši virsnieku. Mums šeit ir desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri strādāja ideoloģiskajā darbā, Baltijas Kara apgabala propagandas iestādēs, laikrakstā “Za Rodinu” un citās vietās, kas nodarbojās ar okupācijas ideoloģijas sludināšanu.

Ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka šādiem cilvēkiem nav tiesību kandidēt vēlēšanās, tad man nav skaidra Buzajeva kunga priekšlikuma 7.punkta būtība - biedrošanās brīvība. Kam? Vai obligātā reģistrācija policijā katru pirmdienu kā teroristiskas organizācijas biedram būtu biedrošanās brīvība? Ja mēs sakarā ar šo Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu neesam pārskatījuši savu likumdošanu un, piemēram, ieviesuši tajā kaut vai tādu punktu, ka visiem tiem, kuri ir darbojušies okupācijas iestādēs, aktīvi cīnījušies pret latviešu tautas tiesībām, būtu kaut vai katru nedēļu jāreģistrējas policijā, tad mēs nevaram šeit rakstīt arī tādus priekšlikumus, ka, piemēram, bijušajiem okupācijas armijas virsniekiem ir biedrošanās tiesības, jo faktiski viņiem jau ir tiesība pretendēt arī uz šo Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Es domāju, ka mums Latvijā ir radikāli jāmaina esošā likumdošana. Sarunās ar Krieviju acīmredzot visiem šiem cilvēkiem ir jāpanāk kaut kāds cits statuss, un tikai tad mēs varētu runāt par biedrošanās tiesībām vai par to, ka viņi, teiksim, vadītu dzimtsarakstu birojus vai nodarbotos ar citām lietām.

Tā ka es aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Buzajevs, otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es gribētu divu minūšu ietvaros, kā to paredz reglaments, tomēr atbildēt Kiršteina kungam, jo visi šie punkti, kas manis piedāvātajā priekšlikumā visu saskaņos, ir tikai nokopēti no Eiropas Savienības direktīvas. Ne vairāk! Tur ir paredzēta pulcēšanās brīvība, un tāpēc visi šie Kiršteina kunga pārmetumi ir adresēti nevis man, bet gan Eiropas Savienībai.

Un es tomēr vēl vienu reizi aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, lai celtu valsts prestižu. Jo gadījumā, ja mani priekšlikumi tiks noraidīti, mēs sagaidīsim to, ka Latvijas nepilsoņi tiks atzīti par Eiropas Savienības pilsoņiem, apejot mūsu iekšzemes likumdošanu, ar kārtējo Eiropas Savienības direktīvu vai regulu. Varu iedomāties Aleksandra Kiršteina sejas izteiksmi, kad viņš ieraudzīs Juriju Petropavlovski, kurš būs Eiropas Savienības sarkanās pases īpašnieks un tuvākajās Rīgas Domes vēlēšanās pirmais kandidāts PCTVL sarakstā.

Lai nepieļautu šo iespēju, aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Buzajeva kungs, Eiropas Savienības priekšlikumi attiecas uz normālām valstīm. Latvijā nav atrisinātas okupācijas sekas. Vai uz sešiem bijušajiem Abrenes apriņķa pagastiem arī attiecas jūsu priekšlikums? Uz Purmalas pagastu vai uz Gauru pagastu? Vai jūs te liekuļojat, sacīdams, ka viss ir kārtībā?

Es domāju tā: kamēr mēs neesam atrisinājuši šos jautājumus un novērsuši okupācijas sekas, loģiski, ka mēs nevaram simtprocentīgi attiecināt uz sevi visus Eiropas Savienības priekšlikumus. Būsim principiāli! Atrisināsim... Ja jūs pats nevarat pateikt, vai jūsu priekšlikums attiecas uz 97 procentiem Latvijas teritorijas vai uz 100 procentiem, tad beidziet murgot!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 63, neviens neatturas.

R.Jurķis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Jurķis. 20. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

R.Jurķis. 21. - iekšlietu ministra Dz.Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Jurķis. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 17, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

R.Jurķis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

R.Jurķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.marts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1594. Iesniegti 25 priekšlikumi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. Arī 3. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Peters. 6.priekšlikumu veido pievienotais likumprojekts, kura reģistrācijas numurs ir 1594. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 8. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 13. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Peters. 14. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 16. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 17. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, lai tiesības uz izdienas pensijām ir cilvēkiem, kuri strādā aviācijā. Saprotiet, ka šodien cilvēkiem ir tiesības aiziet pensijā 62 gadu vecumā. Tas ir slikti, jo mēs pieprasām no cilvēkiem, kuri šobrīd ir lidmašīnu piloti, atbildību par 150 cilvēkiem, kas ir lidmašīnā, bet pilotus var piemeklēt sirdstrieka vai vēl kāda cita slimība. Es nesaprotu, kā to vispār var pieļaut, ka mēs pieprasām no šiem cilvēkiem, no dispečeriem, kuri strādā aviācijā, lai viņi strādātu līdz pensijai.

Es domāju, ka šiem cilvēkiem vajag dot tiesības aiziet pensijā jau 55 gados. Lai viņi saņem izdienas pensiju. Tāda ir būtība! Cilvēks vairs nevar profesionāli veikt visas savas funkcijas, tāpēc ka vecums prasa savu.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un dot Ministru kabinetam tiesības izstrādāt likumprojektu, kas šiem cilvēkiem dotu iespēju aiziet agrāk pensijā. Es nedomāju, ka tādu cilvēku būtu daudz - ne vairāk par simtu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 48, atturas - 5. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Peters. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 20. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 21. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 22.priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 23. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Peters. 24.priekšlikums ir pievienotais likumprojekts ar reģistrācijas numuru 1594. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Peters. Arī 25.priekšlikums ir pievienotais likumprojekts. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.Peters. 30.marts.

Sēdes vadītājs. 30.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Zaķis.

Pirms sākam izskatīt šo likumprojektu, daru jums zināmu, ka ir saņemts piecu deputātu ierosinājums ar lūgumu turpināt sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”) Piekrītam. Paldies.

Lūdzu, Zaķa kungs!

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5611.

1. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 2. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Zaķis. Arī 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 7. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 8. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 10. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums un 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīti daļēji un iekļauti jau atbalstītajā 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. 12. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums un 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 14., 15. un 17.priekšlikums ir atbalstīti daļēji un iekļauti 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 16. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts jau atbalstītajā 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis. Savukārt 18. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 19. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 20. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 21. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 22. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 24. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 27. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 28. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 29. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Zaķis. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. 31. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Zaķis. 32. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 33. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Zaķis. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Zaķis. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 36. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 20.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja. Komisija ierosina vispirms atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Solovjovs. Ļoti lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Solovjovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.marts. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 30.martā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.marts.

Nākamais likumprojekts - “Par 1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada Protokolu, 1997.gada 26.septembra Protokolu (konvencijas MARPOL 73/78 VI pielikums)”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Nu, būtību jūs jau dzirdējāt, pašā nosaukumā tā ir pateikta. Es komisijas vārdā ļoti aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Solovjovs. 28.marts.

Sēdes vadītājs. 28.marts. Paldies.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

(No zāles: “Tikai īsi!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Pamatjautājums ir ļoti skaidrs - vai 8.Saeima vēl grib strādāt vai vairs negrib strādāt? (No zāles: “Vairs negrib!”) Runa ir par Saeimas deputātu attieksmi pašiem pret savu darbu. Ir pēdējais gads 8.Saeimas darbībā, un būtu jāpieliek punkti vairumam Saeimas izstrāžu, būtu jāstrādā ļoti ražīgi (No zāles: “Kas tev liek strādāt?”), nevis jāskraida apkārt un priekšvēlēšanu gaisotnes skurbulī jābārsta tukši solījumi un konkurentus aizskarošas runas.

Troksnis zālē, ko jūs, godātie klausītāji, tagad dzirdat, liecina par to, ka slaisti ir uztraukušies un viņiem šāda runa nepatīk. (No zāles: “Muldonis! Aizver muti!”) Nu ieklausieties!... Viens otrs jau ir aizsmacis no kliegšanas. Redziet, šādi skraidīt jūs taču varējāt visus četrus gadus. Kas jums to liedza? Acīmredzot viens otrs ir manāmi noguris no šīs smagās slodzes, un nu gribas vienkārši kādu brīdi vispār neko nedarīt. Un šādā laikā kolēģi ņem un organizē izvairīšanos no darba Saeimā un demonstrē savu neizdarību un neuzņēmību.

Vai zināt, kā latviešu tauta sauc šādus nevarīgos? (Es nedaudz ieskatījos mūsu bagātās valodas vārdu krājumā.) Pirmkārt, čāpakļi, otrkārt, knābāni, un reizēm vienkārši - jēlnadži. (No zāles: “Par batjkām!”) Tādi slaisti jūs esat, tur nekā nevar darīt! Un pie šādiem vārdiem būs vienam otram jāpierod. (No zāles: “Saskaņo ar Batjku!”) Jūs taču varējāt iedomāties, ka šajā laikā, kad Saeimas deputāti slaistīsies, kādam valstī būs jāuzņemas lēmēja atbildība par to, kas valstī notiek. Valsts nevarēs palikt bez lēmēja. Un šis lēmējs būs valdība. Atļausiet pasmaidīt par šādu valdību!

Vai tad mēs pēdējā laikā pietiekami labi neredzam un nedzirdam to lielo mīlestības plūsmu, kas valda Latvijas Republikas Ministru kabinetā? Līdz tādai atklātai bučošanai vēl nav nonākuši, bet ir tuvu tai... Diemžēl mēs redzam notikumus gan valdības iekšpusē, gan ārpusē. Un vēl šobaltdien dzīvojam bez tik svarīga ministra kā satiksmes ministrs. Kā tad būs ar tiem ceļu remontiem, ar ostu sakārtošanu? Kurš ar to šodien nodarbojas, kurš ir galvenais atbildīgais? Sabiedrība tagad gaida jaunas grēksūdzes, jaunus atklājumus, jaunus neliešus, kurus izdot nosodīšanai. Jā, tā tas būs! Gaidām tiesu spriedumus. Bet kādam ir arī jāstrādā pie likumu pilnveidošanas un pie nepadarītā darba padarīšanas.

Un šādā gaisotnē mierīgi sēž labi nobarojušies, labi sakopušies tautas kalpi un ir gatavi veselu mēnesi šeit nerādīties. Vai jums ir kauns vai nav? (Starpsaucieni.) Dzirdat, godātie radioklausītāji? Ir jau gan tas kauns, tikai žēl publiski atzīties. Nu vai jūs tiešām iedomājaties, ka viens kārtīgs cilvēks var mierīgi mēnesi nestrādāt? Un saņems taču algu! Saņems kompensācijas! Saņems kompensācijas par dzīvošanu, saņems kompensācijas par autotransportu... Visu saņems! Pat par mobilo tālruņu lietošanu. (No zāles dep. A.Klementjevs: “Atsakies no visa!”)

Bet strādāt negrib. Negrib! Nu vismaz būtu kādu deklarāciju uzrakstījuši par komunisma nosodīšanu! Bet tagad ir tāds milzīgs nespēks, pavasara nespēks. Neko vairs nevar ne pacelt, ne nolaist. Rociņas nestrādā taču. Vai mēs tiešām varam ar tādu nevarību lielīties?

Cienītie kolēģi! Mēs jau pagaidām pārāk daudz neprasām, mēs aicinām tikai vienu nedēļu vēl papildus pastrādāt. Vai tiešām tas ir tik grūti? Kam jums ir vajadzīga šī izvairīšanās no darba? Kādā valodā vēl ar jums runāt? Atnest mūsu tautasdziesmu krājumu, kur ir dziesmas par darbu, par darba tikumu, par mīlestību, kas skar darbu?

Tā ka ar dziļu nožēlu esmu konstatējis to, cik garš pagarinājums un starplaiki... un es nezinu, kas vēl te ir paredzams. Tāpēc aicinu jūs: esiet taču tik mīļi un laipni! Mēs taču šeit, Saeimā, varam visus jautājumus apskatīt! Vai jūs nedzirdējāt, neredzējāt, cik jauka, patīkama gaisotne te bija šodien, kādas emocijas te valdīja? Un jūs tagad gribat no tā izvairīties tik milzīgu laika posmu!

Tā ka varbūt kāds tomēr būs tik jauks un atbalstīs šo slaistīšanās noliegumu. Esiet tik laipni un atbalstiet mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Es iešu otro reizi!” No zāles: “Tikai par darbu lai runā!”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es būtu tikai par to, lai mūsu Saeima strādātu, lai deputāti kalpotu Latvijai. Bet ko ierosina šitie? Šitie ierosina noteikt katoļiem un luterāņiem brīvas dienas, Lieldienu dienas, bet pareizticīgajiem un vecticībniekiem - ne. Un man rada izbrīnu tas, ka pret to neiebilst Leopolds Ozoliņš, kurš ir pareizticīgais. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”) Kāpēc viņš neprotestē pret to?

Es uzskatu: ja nu atcelt tās brīvdienas, tad atcelt pavisam - noteikt, ka tās Lieldienas, kuras jums ir brīvas dienas, izejamās dienas, nebūtu izejamās dienas!

Sēdes vadītājs. Deputāts Dzintars Ābiķis.

(No zāles dep. A.Klementjevs: “Beigsim debates!”)

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti atvainojos. Ja mēs šeit turpināsim tik daudz pa tukšo vāvuļot, kā šodien to darīja gan Dobeļa kungs, gan Buzajeva kungs, gan vēl viens otrs, tad tauta mūs (es atvainojos par izteicienu!) patrieks ar sūdainu mietu ne tikai Saeimas brīvdienās vai sesiju pārtraukumā, bet uz visiem laikiem.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, beigsim šīs neauglīgās debates!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi.

(No zāles dep. J.Pliners: “Sadod, Juri, viņam, sadod!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Iepriekšējā runātāja uzstāšanās man atgādināja, kā kādreiz rīkojās partijas sekretāri. Viņi ar gudru ģīmi sēdēja un klausījās, klausījās. Tad, kad viss beidzās, viņi ar vēl gudrāku ģīmi uzstājās un teica: “Pietiek runāt muļķības! Izbeigsim šīs debates!” Jo citu jau neko viņi nebija spējīgi pateikt.

To pašu jūs dzirdējāt šodien. Lūk, deputāts, kurš te tup no Augstākās padomes laikiem, vēl joprojām nav sapratis, ka Saeimai nav brīvdienu. Es ieteiktu tādiem neprašām izlasīt Kārtības rulli. Saeimai vispār nav un nedrīkst būt brīvdienu!

Un katrs deputāts, ja viņam ir vēlēšanās (No zāles: “Strādāt!”) doties kaut kādās brīvdienās, raksta iesniegumu, un Saeima balso par šo iesniegumu. Vai tiešām vēl... es nezinu, ar kādu koku un pa kuru vietu ir jāsit, lai saprastu kaut ko tādu. Un, ja jau nu šāds cilvēks nav sapratis neko ilgā laika posmā, ko tad jūs brīnāties, ja viņš grib laisties prom no Saeimas? Viņam taču te galīgi nav ko darīt.

Lūk, tieši tāpēc esiet tik laipni - strādāsim vairāk un strādāsim pēc iespējas konstruktīvi, nevis izvairīsimies no darba!

Tāpēc es biju spiests nākt tribīnē otrreiz - tāpēc, ka manu acu priekšā viens it kā pieredzējis deputāts demonstrē savu nezināšanu. Tas liecina, ka viņš visus šos gadus nav strādājis un katrreiz ir laidies šādās brīvdienās. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Es teicu - sesijas pārtraukumos! Kas tev ar dzirdi? Kāp zemē un beidz!”)

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāts Aleksandrs Golubovs - otro reizi.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dobeļa kungs šeit atrada vienu nezinīti, es atradu otru - viņu.

Viņš runāja par deputātu brīvdienām, kas tiekot piešķirtas pēc kaut kāda iesnieguma. Dobeļa kungs, lasiet Kārtības rulli! Tur nav minētas brīvdienas, tur ir runāts par atvaļinājumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 6, atturas - 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Visa koalīcija negrib strādāt! Slaisti!” No zāles: “Tikai Dobelis grib strādāt!”)

Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” izskatīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

P.Kalniņš. Komisija lūdz to pieņemt šodien pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta otrā lasījuma datumu!

P.Kalniņš. 24.marts.

Sēdes vadītājs. Un otrais lasījums?

P.Kalniņš. Nākamo ceturtdien...

Sēdes vadītājs. 6.aprīlī?

P.Kalniņš. 6.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs šodien ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu Atim Slakterim, Andrejam Radzevičam un Artim Kamparam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Kalvīša kungam “Par likuma pārkāpumiem grantu shēmas “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai” sagatavošanā un finansējuma sadalē”. Pieprasījumu nododam Ministru prezidentam... atvainojiet, Pieprasījumu komisijai.

Ir saņemts deputātu jautājums ekonomikas ministram Kariņa kungam “Par ES struktūrfondu iesniegšanas kārtību un sadali”, ko iesnieguši deputāti Gulbis, Ostrovska, Kiršteins, Tabūns un Rasnačs. Jautājumu nododam ministram.

Ir saņemts deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums ekonomikas ministram Kariņam “Par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu līdz 5% Latvijā ražotajām pārtikas precēm un tā ietekmi uz preču cenām”.

Ir saņemts arī minēto deputātu jautājums labklājības ministrei Staķei - “Vai Latvijā tagad ir personas, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos?”. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ir! Golubovs!”) Jautājumu nododam ministrei.

Šie paši deputāti ir iesnieguši jautājumu arī izglītības un zinātnes ministrei Druvietei - “Kad ministrija grasās griezties valdībā ar priekšlikumiem pielīdzināt skolotāju algas ierēdņu algām?”.

Minētie deputāti ir iesnieguši arī jautājumu labklājības ministrei un veselības ministram... Atvainojiet!

Atbildīgais ziņotājs par pēdējo likumprojektu vēlas mainīt, precizēt izskatīšanas datumu: 30.marts. Nav iebildumu kolēģiem?

Tātad: jautājums, ko uzdevuši Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Fjodorovs un Solovjovs labklājības ministrei Staķei un veselības ministram Bērziņam, - “Par bezmaksas medicīnisko palīdzību smagas invaliditātes invalīdiem”. (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņam vajag!” Dep. A.Golubovs: “Atšķirībā no tevis es neesmu invalīds!” Dep. J.Dobelis: “Tu esi garīgs invalīds!”)

Ir jautājums iekšlietu ministram Jaundžeikaram un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Kučinskim “Par sociālajām patversmēm un to izmantošanu”.

Ir jautājums īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Latkovskim un kultūras ministrei Demakovai “Par latgaliešu tiesībām uz valsts varas atbildību par nacionālās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un par viņu apdzīvotās teritorijas sociāli ekonomiskās infrastruktūras atjaunošanu un attīstību”.

Tālāk. Ir jautājums iekšlietu ministram “Par Iekšlietu ministrijas struktūrvienību darbinieku sociālajām garantijām”, ko parakstījuši deputāti Klementjevs, Agešins, Orlovs, Vidavskis un Ribakovs.

Un ir arī jautājums ekonomikas ministram Kariņam “Par politiku enerģētikas jomā”, ko uzdevuši deputāti Pliners, Sokolovskis, Aleksejevs, Buzajevs, Kabanovs un Tolmačovs. Jautājumu nododam ministram.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, šodien mēs dzimšanas dienā sveicam kolēģi Jāni Urbanoviču! (Aplausi.)

Deputāts Staņislavs Šķesters vēlas sniegt paziņojumu. Lūdzu!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 12.50. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rībenas kundzi lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ēriks Jēkabsons, Artis Kampars, Valērijs Karpuškins, Vilis Krištopans, Sarmīte Ķikuste, Anatolijs Mackevičs, Valdis Ģīlis, Andrejs Radzevičs, Mareks Segliņš, Atis Slakteris, Ingrīda Ūdre, Inese Šlesere un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Pirmais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai “Par personu, kas strādā smagos un sevišķi smagos apstākļos, tiesību nepasliktināšanu, pirms termiņa aiziet pensijā”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis tieslietu ministres vēstuli, kurā informēts, ka šis ir Labklājības ministrijas kompetences jautājums, tāpēc tas tika nosūtīts pēc piederības.

Diemžēl mēs neesam saņēmuši labklājības ministres atbildi, bet ir atbilde, kuru parakstījusi valsts sekretāre. Šo atbildi mēs nevaram pieņemt kā rakstveidā sniegtu atbildi. Turklāt šobrīd Āboltiņas kundze, kurai jautājums bija uzdots, ir informējusi par savu atrašanos attaisnotā prombūtnē.

Jautājums tiek pārcelts.

Otrais jautājums ir deputātu Kabanova, Plinera, Buzajeva, Tolmačova un Aleksejeva jautājums ārlietu ministram Artim Pabrikam “Par jēdzienu “nevēlama persona (persona non grata)””.

Saistībā ar šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde no ārlietu ministra, kura deputātus acīmredzot neapmierina. Ministrs ir arī informējis, ka šobrīd atrodas ārvalstu vizītē, tātad attaisnotā prombūtnē.

Jautājums tiek pārcelts.

Trešais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums ekonomikas ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par iedzīvotāju ienākumu progresīvo nodokli”.

Ir saņemta rakstveida atbilde. Vai atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus? Neapmierina.

Ir saņemta arī ekonomikas ministra Kariņa vēstule, ar kuru viņš lūdz attaisnot viņa prombūtni saspringtā darba grafika dēļ.

Jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums finanšu ministram Oskaram Spurdziņam “Par papildu resursiem valsts budžetam”.

Ir saņemta ministra Spurdziņa rakstveida atbilde, kura deputātus neapmierina. Ministrs ir ieradies, lai sniegtu mutisku atbildi.

Lūdzu, ministra kungs!

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Labdien! Situācija nav jauna, jo arī iepriekšējā Finanšu ministrijas atbildē faktiski mēs jau diezgan sīki pamatojām, kādēļ Finanšu ministrijai nav šādas informācijas un kādēļ mēs neplānojam veikt tādas darbības, kādas jūs minat savā vēstulē, - caur Valsts kasi. Šobrīd atbildē varu tikai akcentēt, ka Valsts kases funkcijās šajā brīdī ietilpst tikai tā saucamo valsts budžeta iestāžu maksājumu apkalpošana, valsts budžeta izpildes uzskaite, valsts parāda vadība, Eiropas Savienības dažādo politikas instrumentu maksājumu veikšana, kā arī fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana.

Kas attiecas uz to, vai nebūtu efektīvi arī, teiksim, valsts iestādes un principā arī iedzīvotājus apkalpot caur Valsts kasi, varu teikt tikai to, ka tas noteikti nebūtu lētāk, jo šajā brīdī Valsts kases minētajām funkcijām ir pakārtots arī budžets. Lai veiktu arī tās darbības, kuras jūs nosaucāt savā vēstulē, nenoliedzami būtu vajadzīgi diezgan prāvi papildu izdevumi, kas ir nepieciešami Valsts kasei, lai veiktu šīs darbības.

Protams, vispirms ir jāaplūko tas jautājums, par kuru es teicu jau sākumā, - vai mēs gribam paplašināt Valsts kases funkcijas kā tādas, jo, manuprāt, ministraprāt, nebūtu pareizi izveidot jaunu valsts banku. Mums jau ir valsts banka, kas darbojas, balstoties uz visiem Komerclikuma nosacījumiem, un tā ir Hipotēku un zemes banka. Un tā šajā banku struktūrā, banku sistēmā darbojas uz tiem pašiem nosacījumiem, kādi ir jebkurai komerciestādei, tāpēc Valsts kasei uzņemties šādas funkcijas, manuprāt, nav ne efektīvi, ne arī finansiāli izdevīgi, jo tas nenoliedzami palielinātu valsts budžeta fiskālo deficītu. Šobrīd, protams, es nevaru pateikt, cik liels tas būtu, bet nenoliedzami tāds būtu, jo šobrīd šo funkciju pildīšanai būtu jāparedz papildu resursi gan Rīgā, gan arī attiecīgajās Valsts kases filiālēs rajonu centros, kur tās atrodas.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs! Vai deputātiem ir vēl arī citi papildjautājumi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Augsti godātais ministra kungs! Tā kā jūs neapmierina tie piedāvājumi, kuri ir saņemti no mums, mēs, mūsu frakcija, ļoti gribam uzzināt no jums, vai valsts budžetam ir vajadzīgi papildu ienākumi, lai segtu mūsu inflāciju un nabadzību.

O.Spurdziņš. Es nesaprotu, par kādiem budžeta ieņēmumiem jūs runājat. Protams, visi nodokļu ieņēmumi ir plānoti arī valsts budžetā, un tos mēs arī iekasējam.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir vēl kādi citi papildjautājumi? Ir.

Lūdzu! Vārds deputātam Golubovam.

A.Golubovs. Jā, es paskaidrošu. Mēs runājam par tiem ieņēmumiem, kuri varēja būt saistībā ar mūsu priekšlikumiem, no kuriem daži jau bija iesniegti Saeimā kā atsevišķi likumprojekti, taču jūs neuzskatījāt par vajadzīgu pats nokomentēt kaut vienu no šiem likumprojektiem.

O.Spurdziņš. Šajā papildvēstulē jūs izvirzījāt tikai vienu jautājumu -nepieciešamību novirzīt budžeta resursus tieši šo Valsts kases paplašināto funkciju veikšanai. Par pārējiem šajā brīdī nav runa. Tas vismaz izriet no jūsu vēstules.

Sēdes vadītāja. Kā tas norādīts mūsu likumā, lūdzu deputātus uzdot tikai tādus papildjautājumus, kuri ir saistīti ar uzdoto jautājumu.

O.Spurdziņš. Es varu vienkārši nocitēt. Acīmredzot komercstruktūras, komercbankas ar to nodarbojas, jo tas tātad ir izdevīgi. Es saprotu, ka tā vēlme ir tāda, lai tas būtu izdevīgi arī Valsts kasei. Es varu teikt, ka katram ir savi mērķi, un Valsts kasei ir citas funkcijas. Komercbanku pamatpeļņa, protams, nebalstās uz šo kontu dublēšanu. Taču nē! Tā ir klientu piesaiste ar bankas veiktajām funkcijām, bet Valsts kasei nav tādu funkciju kā naudas vai depozītu uzkrāšana. Tai ir pavisam citas funkcijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs! Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums ekonomikas ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par vistrūcīgākajām personām - tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā”.

Uz šo jautājumu ir saņemta ekonomikas ministra Kariņa rakstveida atbilde. Vai atbilde jautājuma iesniedzējus apmierina? Neapmierina.

Kā jau es jūs informēju iepriekš, ministrs pavēstījis par savu nespēju būt šodien klāt sēdē. Līdz ar to jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums ekonomikas ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par kārtējo un perspektīvo ekonomisko politiku”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstveida atbilde. Vai atbilde apmierina deputātus? Atbilde neapmierina. Tā kā ekonomikas ministrs ir attaisnotā prombūtnē, jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums veselības ministram Gundaram Bērziņam “Par ģimenes ārstu un slimnieku faktisko krāpšanu ar zāļu cenām”.

Ir saņemta ministra rakstveida atbilde. Vai atbilde apmierina deputātus? Atbilde deputātus neapmierina. Ministra šobrīd nav klāt, lai sniegtu mutvārdu atbildi. Līdz ar to jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Plinera, Buzajeva, Aleksejeva, Tolmačova, Kabanova un Sokolovska jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par 2005.gada 2.marta Ministru kabineta rīkojuma Nr.131 “Par darbdienu pārcelšanu” grozīšanu”.

Ministru prezidents ir informējis par to, ka pilnvaro atbildi uz šo jautājumu sniegt ekonomikas ministru un īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās. Rakstveida atbilde vēl nav saņemta. Jautājums tiek pārcelts.

Devītais jautājums ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums satiksmes ministram “Par tiltu un automaģistrāļu perspektīvo radīšanu”.

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs - Ministru prezidents - ir sniedzis rakstveida atbildi uz šo jautājumu.

Vai rakstveida atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus? Atbilde iesniedzējus apmierina. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai “Par ieslodzījumu vietās ieslodzīto personu nodarbinātības organizēšanu”.

Uz šo jautājumu nav saņemta rakstveida atbilde, un ministre ir informējusi, ka viņa atrodas prombūtnē. Līdz ar to jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par darba dienas pārcelšanu no 2006.gada 5.maija uz 2006.gada 22.aprīli sakarā ar pareizticīgo un vecticībnieku Lielo Sestdienu”.

Uz šo jautājumu ir saņemta Ministru prezidenta informācija par to, ka sniegt atbildi ir pilnvarots ekonomikas ministrs.

Līdz šim rakstveida atbilde vēl nav saņemta. Līdz ar to jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim “Par neatliekamiem pasākumiem denacionalizēto namu īrnieku problēmu atrisināšanā”.

Ministrs vēlas atbildēt mutveidā un ir ieradies. Lūdzu, ministra kungs!

M.Kučinskis (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).

Labdien! Atgādinu, ka jautājums skanēja tā: kad tiks izstrādāts pasākumu plāns neatliekamai valsts palīdzībai denacionalizēto māju iedzīvotājiem, kam draud izlikšana bez dzīvojamās platības ierādīšanas? Un otrais - kas ir jādara, lai šie cilvēki nepaliktu uz ielas, un vai ir arī iesniegti jau priekšlikumi, lai tiktu organizēts pārcelšanās gadījumiem paredzēts dzīvojamais fonds? Faktiski tie ir jautājumi, uz kuriem es šeit arī atbildēšu.

Attiecībā uz pirmo jautājumu - par pasākumu plānu - jāteic, ka šobrīd mēs balstāmies uz 2004.gadā Saeimā pieņemto likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Par kompleksajiem risinājumiem, kas bija jāizstrādā, atgādinu un informēju, kā tie šobrīd darbojas.

Pirmais un, var teikt, tas, kurš, kā es uzskaitīju, būs arī pats efektīvākais, ir 2005.gada 9.augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.594 - “Kārtība, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā”. Būtība ir tāda, ka valsts sedz pusi no tā, ko pašvaldības piešķir pabalstiem. Šā gada budžetā šim mērķim ir paredzēti 2 miljoni latu, kas šobrīd vēl iztērēti nav.

Saistošos noteikumus par pabalstu izmaksu ir pieņēmusi Rīga, Daugavpils, Valmiera, Ogre, Tukums, Talsi, Cēsis... arī Alūksnes pilsētas dome.

Ņemot vērā oficiālos statistikas datus, ka 69,8% faktiski attiecas uz Rīgu, mēs šobrīd gaidām, kad Rīga izmaksās pirmos pabalstus. Šodien viņa to vēl nebija izdarījusi.

Mēs esam gatavi šo pusi segt un uzskatām, ka, ja būs arī pieprasījums un ja tas risinājums izrādīsies efektīvs, iesniegt nākamā gada budžeta sakarā arī priekšlikumus par lielāka apjoma summām.

Otrais palīdzības veids ir paredzēts pagājušā gada 5.aprīlī pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos Nr.237 - “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai”. Faktiski tā vairāk ir vērsta uz maznodrošinātajiem, kas ar pabalstu palīdzību nevarētu tās problēmas atrisināt.

Šā jautājuma sakarā valsts budžetā ir 3 miljoni latu, no kuriem viens miljons un 500 latu ir rezervēti Rīgai. Jau šajā piektdienā faktiski tiks acīmredzot izskatīts un pieņemts lēmums par šīs naudas atdošanu pašvaldībām, kuras ir sākušas namu celtniecību, to skaitā arī Rīgai.

Nākamais palīdzības veids, kas darbojas, ir pagājušā gada 16.augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.609 - “Kārtība, kādā sniedz palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, izsniedzot attiecīgu galvojumu”. Tādam nolūkam ir šobrīd Hipotēku un zemes bankā līdzekļi.

Nākamais palīdzības veids ir 2.septembrī pieņemtie noteikumi, saskaņā ar kuriem (es stāstīšu, tā teikt, populārā valodā, ne tā, kā rakstīts) pašvaldībām ir tiesības segt to starpību, kas rodas, ja pašvaldība izīrē no privātīpašnieka dzīvokļus un nodod tos saviem īrniekiem. Par to jums jāprasa Rīgas Domei, bet man šķiet, ka šobrīd par efektu, par to, kā tas veids īstenojas praksē, man ir grūti runāt.

Nākamais palīdzības veids ir likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” ietverto normu izpilde. Ir runa par brīvajiem dzīvokļiem, kas tiek nodoti pašvaldībām, nevis nodoti izsolei. Informēju, ka no likuma pieņemšanas brīža neviens valsts dzīvoklis izsolei nav ticis arī nodots, ja pašvaldība to ir pieprasījusi.

Valsts sociālās garantijas šobrīd tiek nodrošinātas ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” normām, kuras paredz, ka, paaugstinot īres maksu, īpašniekiem par to jābrīdina sešus mēnešus iepriekš un finansiāli jāpamato paaugstinājums. Tātad šis aizsargmehānisms šobrīd vēl ir spēkā.

Jūs uzdevāt arī jautājumu, vai par to, kas jādara turpmāk, ir likumdošanas priekšlikumi. Mūsu analīze un secinājumi ir tādi: likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ir ļoti konkrēti jāparedz, ka dzīvokļa pabalstu pašvaldības maksā denacionalizēto namu īrniekiem, ja to palikšana esošajā dzīvoklī ir ekonomiski izdevīga un ja nav iespējams cits palīdzības veids.

Šobrīd pašvaldībai ir tiesības izsniegt pabalstu, bet tas ir paredzēts ar saistošajiem noteikumiem. Nepieciešams to fiksēt arī likumā.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs! Jūsu atbildes laiks ir izsmelts.

Vai deputātiem ir arī papildjautājumi? Ir papildjautājumi.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godājamais ministra kungs! Jūs savā atbildē pieminējāt, ka ir izstrādāta programma šo jautājumu risināšanai. Kad mēs, mūsu frakcija un visa Saeima, varēsim saņemt no jums rakstiski to plānu, programmu?

M.Kučinskis. Es precizēju: vai to, ko es stāstīju, uzrakstīt precīzi, ar visu analīzi, kā tas notiek?

A.Golubovs. Es nesapratu. Jūs pateicāt, ka jūs izstrādājāt programmu. Kur tā programma ir un kad mēs varēsim to saņemt?

M.Kučinskis. Es sacīju, ka izstrādātie pasākumi balstās uz Saeimā pieņemto likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

A.Golubovs. Labi. Un otrs jautājums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

A.Golubovs. Jūs pieminējāt, ka nepieciešamas izmaiņas likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Kad ministrija iesniegs tos likuma precizējumus Saeimā?

M.Kučinskis. Pēc mūsu plāna mēs apkoposim ziņas par to, cik efektīvi ir šobrīd esošie palīdzības veidi.

Tātad uzdevums Nr.1 - paskatīties, kā Rīgā ir ar pabalstiem, kāds ir pieprasījums dzīvokļu celtniecībā. Un tad gatavosim un ar Ministru kabineta starpniecību iesniegsim šo priekšlikumu. Tā ka acīmredzot tas tiks izdarīts šogad, bet visticamāk, ka līdz vēlēšanām tas diez vai pie jums nonāks.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs! Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par labklājības ministres Dagnijas Staķes nekompetenci”.

Ministru prezidents ir informējis, ka, tā kā viņš šobrīd atrodas darba vizītē Briselē, atbildi uz jautājumu viņš vēlas sniegt pēc atgriešanās no komandējuma.

Jautājums tiek pārcelts.

Nākamais jautājums ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam “Par Latvijas Bankas likumdošanas iniciatīvu sakarā ar neatliekamiem pasākumiem inflācijas apturēšanai”.

Uz šo jautājumu Latvijas Bankas prezidents ir sniedzis rakstveida atbildi.

Vai atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus? Atbilde jautājuma iesniedzējus apmierina. Jautājums ir izskatīts.

Līdz ar to ir izskatīti visi šīsdienas jautājumi.

Paldies par darbu.

Balsojumi

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā" trešajam lasījumam"
Datums: 23.03.2006. 09:07:24 bal002
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.5638

Jaunatnes likums
Datums: 23.03.2006. 09:09:26 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5581 nodošanu komisijām

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 23.03.2006. 09:13:46 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5590 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 23.03.2006. 09:17:18 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5591 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (reģ. nr.1622)
Datums: 23.03.2006. 09:19:50 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5592 nodošanu komisijām

Grozījumi Darba likumā
Datums: 23.03.2006. 09:24:24 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5599 nodošanu komisijām

Grozījumi Krimināllikumā
Datums: 23.03.2006. 09:30:42 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5600 nodošanu komisijām

Par Mihaila Jefremenko atzīšanu par Latvijas pilsoni
Datums: 23.03.2006. 09:32:12 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5601 nodošanu komisijām

Par Mihaila Jefremenko atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 09:34:20 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5601 steidzamību

Par Mihaila Jefremenko atzīšanu par Latvijas pilsoni (1.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 09:34:44 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5601 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (reģ. nr.1626)
Datums: 23.03.2006. 09:42:04 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5609 nodošanu komisijām

Par "Deklarācijas par nacistiskā režīma noziegumu attaisnošanas, nacistu pusē karojošo personu slavināšanas un nacisma atdzimšanas mēģinājumu nepieļaujamību" iekļaušanu darba kārtībā
Datums: 23.03.2006. 09:55:38 bal013
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Deklarācija par nacistiskā režīma noziegumu attaisnošanas, nacistu pusē karojošo personu slavināšanas un nacisma atdzimšanas mēģinājumu nepieļaujamību
Datums: 23.03.2006. 10:04:54 bal014
Balsošanas motīvs: Par deklarācijas ar dok. nr.5547 nodošanu komisijai

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei I.Ūdrei"
Datums: 23.03.2006. 10:05:40 bal015
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.5627

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Tiesnešu izdienas pensiju likums" otrajam lasījumam
Datums: 23.03.2006. 10:08:56 bal019
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.5651

Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 10:11:04 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5595 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā (3.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 10:12:16 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5596 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Konvenciju par piespiedu darbu (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 10:13:10 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5614 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Konvenciju par minimālo vecumu (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 10:13:52 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5615 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Konvenciju par bērnu darba ļaunākajām formām (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 10:14:26 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5616 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Konvenciju par maternitātes aizsardzību (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 10:15:04 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5617 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Konvencijas par bērnu minimālo vecumu denonsēšanu (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 10:15:40 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5618 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Konvencijas par bērnu minimālā vecuma noteikšanu, pielaižot tos darbā kā kurinātājus vai kā ogļu padevējus, denonsēšanu (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 10:16:22 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5619 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Konvencijas par minimālā vecuma noteikšanu bērniem, tos pielaižot darbā uz jūras, denonsēšanu (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 10:16:58 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5620 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 10:17:44 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5425 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Patvēruma likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 10:23:20 bal030
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Patvēruma likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 10:25:56 bal031
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Patvēruma likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 10:27:30 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5587 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 10:28:46 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5588 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:06:46 bal034
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:08:44 bal035
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:09:20 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5589 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:10:18 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5593 pieņemšanu 2.lasījumā

Obligāto eksemplāru likums (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:12:10 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5594 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:24:46 bal039
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:30:54 bal040
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:31:32 bal041
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:32:52 bal042
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:34:42 bal043
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:35:12 bal044
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:35:40 bal045
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:36:08 bal046
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:40:06 bal047
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:40:32 bal048
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:41:56 bal049
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:51:12 bal050
Balsošanas motīvs: Par 31.priekšlikumu

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:51:58 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5597 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 11:54:42 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5602 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:01:00 bal053
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:01:24 bal054
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:02:02 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5607 pieņemšanu 2.lasījumā

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:03:04 bal056
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:03:34 bal057
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:04:02 bal058
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:04:34 bal059
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:05:14 bal060
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:06:12 bal061
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:16:14 bal062
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:16:54 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5608 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:20:52 bal064
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:22:00 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5610 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Būvniecības likumā (2.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:25:22 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5611 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par diplomātisko pasi" (1.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:26:12 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5476 steidzamību

Grozījums likumā "Par diplomātisko pasi" (1.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:26:38 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5476 pieņemšanu 1.lasījumā

Par 1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada Protokolu, 1997.gada 26.septembra Protokolu (konvencijas MARPOL 73/78 VI pielikums) (1.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:27:42 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5500 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par ziemas sesijas slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu"
Datums: 23.03.2006. 12:41:12 bal070
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.5598

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:42:02 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5357 steidzamību

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1.lasījums)
Datums: 23.03.2006. 12:42:24 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.5357 pieņemšanu 1.lasījumā