Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 27.oktobra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 2005.gada 27.oktobra sēdes darba kārtībā un svītrot no tās par steidzamu atzītā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 27.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 27.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, tātad likumprojekts tiek nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Bāriņtiesu likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu...

Es atvainojos! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu nodot grozījumus Civillikumā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 11. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu iekļaut likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas šā gada 27.oktobra sēdes darba kārtībā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta... (Starpsauciens: “Balsot!”) Ko, lūdzu? Balsot! Deputāti lūdz balsojumu par darba kārtības maiņu, iekļaujot tajā likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 11, atturas - 6. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Inas Baiko iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Inas Baiko iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Daugavpils tiesas tiesneša amata”.

Lūdzu atbalstīt tiesneses Inas Baiko iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Valda Muižnieka iecelšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Valda Muižnieka iecelšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Preiļu rajona tiesas tiesneša amata”. Lūdzu atbalstīt tiesneša Valda Muižnieka iecelšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Daces Kristmanes atcelšanu no Ventspils tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Daces Kristmanes atcelšanu no Ventspils tiesas tiesneša amata”. Lūdzu atbalstīt tiesneses Daces Kristmanes atcelšanu no Ventspils tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 5, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs galīgajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Un līdz ar šo grozījumu pieņemšanu mēs atbalstīsim arī garīgā vai fiziskā ziņā nepilnvērtīgu bērnu tiesības dzīvot pilnvērtīgu un cilvēka cienīgu dzīvi un būt kopā ar saviem vecākiem.

Šie grozījumi paredz jauna veida pabalsta - bērna invalīda kopšanas pabalsta - ieviešanu. Šodien ir neliela jubileja - aprit tieši gads, kopš “Jaunā laika” vārdā es Saeimā no šīs tribīnes aizstāvēju šāda pabalsta nepieciešamību. Toreiz gan man nācās savu priekšlikumu atsaukt, tomēr es atradu iespēju nepieļaut, ka to aizmirst, un iesniedzu to atsevišķā likumprojektā, un mēs to iestrādājām arī valdības deklarācijā.

Dramatisks ir bijis šā likuma grozījumu ceļš šajā Saeimā šā gada laikā. Bet - kas bijis, bijis! Sociālo un darba lietu komisijā likuma grozījumu projekts ir atbalstīts, un šodien tas ir jūsu priekšā.

Es gribētu akcentēt pašu svarīgāko tajā.

Pirmkārt, tas paredz diferencētu pieeju bērnu invalīdu kopšanā. “Jaunais laiks” par šādu pieeju iestājās jau šīs Saeimas darbības sākumā, kad palielinājām piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu. Tagad šo bērna invalīda kopšanas pabalstu varēs saņemt persona, kura kopj bērnu ar ļoti smagiem organisma funkciju traucējumiem.

Otrkārt, pabalstu piešķirs, pamatojoties uz Valsts darba ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu. Vajadzības gadījumā ekspertīzi būs iespējams veikt arī mājās.

Treškārt. Bērna invalīda kopšanas pabalsts būs 50 lati, un tātad šādos ļoti smagos gadījumos ģimene, kurā ir bērns invalīds, saņems viņa aprūpei pavisam 100 latus kopā ar piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta. Ir apmēram 1500 ģimeņu, kuras varēs saņemt šo valsts sniegto papildu atbalstu bērna invalīda aprūpei.

Tagad, kolēģi, pievērsīsimies pašam šim dokumentam! Likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” reģistrācijas numurs ir 1385. Otrajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu.

S.Bendrāte. Paldies, kolēģi, par atbalstu, un paldies Sociālo un darba lietu komisijai par šo dokumentu!

Lūdzu likumprojektu pieņemt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4752-B. Likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam. Ir iesniegti pieci priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Dita Lūka. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā - 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 3. un 4.priekšlikumu.

J.Stalidzāne. 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisija ir nolēmusi pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Buzajeva, Aleksejeva, Sokolovska, Tolmačova, Kabanova, Golubova, Solovjova, Fjodorova un Bekasova iesniegumu ar lūgumu izdarīt Saeimas 27.oktobra sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut tajā lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”””. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? (Starpsauciens: “Ir!”)

Jautājumā par darba kārtības maiņu ir pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs. Viņš runās “par”.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kaut gan neesmu brīnišķīgās Aizsardzības un iekšlietu komisijas biedrs, tomēr vakar pusotru stundu debatēju par likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” grozījumiem. Nu, rezultāts bija zināms jau iepriekš: visi priekšlikumi, kuri saskaņā ar likumu, ar Latvijas Republikas Satversmi bija noraidāmi, visi, kas deva mums atpakaļ padomju laikus, guva atbalstu. Tādu padomju garam atbilstošu, likuma būtību pilnīgi mainošu, Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošu priekšlikumu bija pārāk daudz - vairāk nekā sešdesmit. Mūsu “varonīgie karavīri”, kuri agrāk gribēja pabeigt likumprojekta izskatīšanu vienā dienā - 13.septembrī -, ātri kļuva noguruši un pārtrauca apspriešanu jau tad, kad bija tikts līdz 26.priekšlikumam, kaut gan mēs ar Dobeļa kungu bijām enerģijas pilni un bijām gatavi debatēt kaut līdz rītam. Komisija nolēma steidzamā likumprojekta izskatīšanu Saeimā atlikt uz vienu nedēļu, bet ar tādiem tempiem to var skatīt vismaz veselu mēnesi.

Minēto priekšlikumu autori ir cienījamie deputāti no Tautas partijas frakcijas un frakcijas “Jaunais laiks” - Pietkeviča kungs un Jurķa kungs. Viņu priekšlikumi praktiski sakrīt, tas nozīmē, ka viņi iepriekš ir norunājuši savā starpā. Vēl vairāk. Pēdējā brīdī viņi ir vērsušies Saeimas Juridiskajā birojā. Tas ir acīm redzams, jo grozījumu kopsavilkumā var pamanīt Juridiskā biroja pūles nokārtot vēlmi visu aizliegt - ne ar veselo prātu, bet kaut ar normālu juridisko tehniku.

Šis darbs bija paveikts ar Kārtības ruļļa 95.panta pārkāpumu, cienījamais Kusiņa kungs, jo viss šis nebija nobalsots pirmajā lasījumā un formāli izskatās kā patstāvīga likumdošanas iniciatīva, uz kuru Juridiskajam birojam nav tiesību. Rezultāts bija tas, ka starp citiem parādījās arī tāds paradokss kā pašvaldības tiesības pieņemt lēmumu par sapulces saskaņošanu trīs dienu laikā pirms pasākuma sākšanās. Juridiskais birojs atvēlēja tiesai arī trīs dienas sūdzības izskatīšanai. Tad sapulces rīkotājiem nepaliek neviena minūte, lai iepazītos ar pašvaldības atteikumu saskaņot pasākuma motivāciju, sastādītu iesniegumu tiesai, pat vienkārši noskrietu no pašvaldības ēkas līdz tiesas durvīm. Kauns jums, cienījamie Saeimas juristi!

Interesanti, ka komisijas sēdē kā eksperti bija ielūgti tikai policijas pārstāvji. Grūtās situācijās, kad Juridiskais birojs mēģināja saglabāt kaut demokrātijas un veselā prāta atliekas, komisijas priekšsēdētājs konsultējās ar policistiem, un tie apstiprināja: “Viss pareizi! Aizliegt!”

Ja apkopotu visus priekšlikumus, kas jau ir guvuši atbalstu, un pārējos, kurus komisija obligāti atbalstīs, tad iznāks sekojošais: viss, kas stāv, ir pikets; viss, kas kustas, ir ielu gājiens; viss, kas skan, ir sapulce. Lakoniska karavīru valoda!

Tādā gadījumā mums, kolēģi, jāapvieno Satversmes 103. un 110.pants. Rezultāts būtu sekojošs: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti -, kā arī aizsargā miermīlīgu sapulču brīvību laulāto gultā - ar nosacījumu, ka ir saņemta pašvaldības atļauja. Katra atsevišķa sapulce gultā jāpieteic vismaz septiņas dienas iepriekš.”

Cienījamie karavīri! Steiga ir lietderīga blusu ķeršanai, nevis likumdošanai! Lūdzu izskatīt jautājumu par steidzamības atcelšanu un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam un ekspertu pieaicināšanu no Valsts cilvēktiesību biroja un Ārlietu ministrijas. Mēs jau nosūtījām minētajām iestādēm vēstules PCTVL frakcijas vārdā. Pretējā gadījumā arodbiedrības, skolotāji un paši policisti būs spiesti savas tiesības aizstāvēt pagrīdē.

Otrkārt, tāda likuma pieņemšanas rezultāts būs tas, ka nekavējoties notiks starptautiskā monitoringa atjaunošana par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Jūs to gribējāt, un jūs to saņemsiet!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Kāds ir šo grozījumu galvenais uzdevums? Ļoti vienkāršs: valstij ir vairāk jāpadomā par drošību un kārtību. Pasaule paliek arvien trakāka, un Latvijai nevajadzētu skriet tai līdzi. Un tāpēc neapšaubāmi ir jānostiprina tās normas, kas varētu izslēgt to varbūtību, ka rastos kaut kādi konflikti vai nesaskaņas dažādos sabiedriskos pasākumos - tieši sapulcēs, gājienos un piketos. Ir skaidrāk un stingrāk jāpasaka, kas ir pikets un ko tur drīkst darīt un ko tur nedrīkst darīt. Tas pats attiecas uz sapulcēm un gājieniem.

Tieši tāpēc - tieši tāpēc! - Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosināja steidzamību. Diemžēl vakar šo darbu līdz galam nevarējām paveikt. Būtu vēlams pēc iespējas ātrāk to pabeigt un Saeimā apstiprināt šos grozījumus.

Es domāju, ka iespējas izteikties vakar bija. Esmu liecinieks tam. Mēs runājām gari un plaši par daudz ko (varbūt pat nemaz nevajadzēja tik gari runāt). Katrā ziņā es neredzu nekādu jēgu šādai termiņa pagarināšanai un likumprojekta steidzamības atcelšanai. Tas ir pilnīgi izslēgts! Ja jau bija tik liela vēlme, tad vajadzēja savlaicīgi pie tā strādāt, nevis tad, kad mēs jau esam nonākuši līdz otrajam lasījumam.

Tā ka ierosinu neatbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Jautājumā par darba kārtības maiņu viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības maiņu, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 71, atturas - 1. Darba kārtība nav mainīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums” (reģistrācijas numurs 1249), ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam.

Saņemti 16 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums mainīt likuma nosaukumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst

K.Peters. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst

K.Peters. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. Un pēdējais. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums “Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu ir izskatījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Ir saņemti 13 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Lasmanis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Lasmanis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Lasmanis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis. Tie ir visi priekšlikumi. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4864 - likumprojektu “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”.

Ir iesniegts viens priekšlikums, ko sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu nav. Komisija ir nolēmusi likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne. Likumprojektu izskatīsim otrajā lasījumā.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Nr.4829. Par šo likumprojektu priekšlikumi uz otro lasījumu nav iesniegti. Komisija ir nolēmusi atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 5.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 5.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Latvijas Televīzijas ēkas būvniecības un finansēšanas kārtības likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Latvijas Televīzijas ēkas būvniecības un finansēšanas kārtības likums” un aicina Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas specializējas televīzijas uzraudzības jomā, neatbalstīja Latvijas Televīzijas ēkas būvniecības un finansēšanas kārtības likumu. Iegansts tam bija visai banāls: šim plānam, kas paredz ilggadīgu un grandiozu būvniecību, nav pat pievienota tāme.

Cienījamie kolēģi! Spriežot pēc tā, cik enerģiski komisijas sēdē šo likumprojektu aizstāvēja Tautas partijas pārstāvji, var secināt, ka jūsu priekšā ir kārtējā “gaismas pils”, bet šoreiz - uz trim kājām, savukārt bēdīgi slaveno “Jauno Trīs brāļu” vietā - trīs dzelzsbetona balsti.

Cienījamās dāmas un kungi! Kamēr cīņa ar korupciju mūsu valstī paliek tādā līmenī, ka tā noved vienīgi pie nevienam nevajadzīgu papīra kalnu rašanās, kamēr bargais KNAB korumpantus meklē pārsvarā Naturalizācijas pārvaldē, kamēr nepilsoņiem piespiež maksāt valsts nodevu par tiesībām nodziedāt Latvijas himnu, mēs nedrīkstam kaut ko būvēt par valsts finansiālajiem līdzekļiem. Tas viss kārtējo reizi tiks izzagts. Lai arī ko mēs būvētu - Gaismas pili vai televīzijas torni -, tik un tā veidojas “sile”, kur barosies “cūkas”.

Tāpēc atdosim likumprojektu atpakaļ Ministru kabinetam, lai šis Ministru kabinets kaut vai sastāda un nodemonstrē Saeimai tāmi, neaizmirstot norādīt attiecīgajā ailē arī “otkatu” jeb ciparu - “10%”, kuri nonāks korumpantu kabatās.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns. (No zāles dep. P.Tabūns: “Nē!”)

Deputāts Pēteris Tabūns nerunās.

Debates slēdzu. Kampara kungs, vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 10, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Artim Kamparam!

A.Kampars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 28.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 28.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minēto likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajam lasījumam skatīja 19.oktobra sēdē. Komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

P.Kalniņš. Komisija lūdz arī atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

P.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.novembris. Izskatīšana - 17.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 7.novembris, izskatīšana - 17.novembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Strādāsim ar dokumentu Nr.4840. Likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” otrajam lasījumam sagatavoti 10 priekšlikumi.

Tātad 1.priekšlikums ir no likumprojekta Nr.642. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 6. un 7.priekšlikums. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 9.priekšlikums ir no likumprojekta Nr.642. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7.novembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Repatriācijas likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Repatriācijas likumā” (reģistrācijas numurs 1260). Otrais lasījums.

1. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Komisijas atzinums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Īpaši vēršos pie jums, Leopold Ozoliņ! Arī jūs, lūk, klausieties tagad drusku uzmanīgāk!

Mēs te runājam par repatriāciju. Kas tad ir repatriācija? Atgriešanās savā etniskajā dzimtenē. Repatriācijas likums praktiski ir attiecināms diemžēl tikai uz latviešiem un līviem, kuriem tas dod iespēju atgriezties Latvijā. Uz cittautiešu atgriešanos savā dzimtenē ir attiecināms tikai 1.panta “Likuma mērķis” 2.punkts. Nekā vairāk par to te nav.

Es te klausos, cik mums ir vareni latviešu aizstāvji un mīlētāji, un dzirdu to, ka jādod iespēja ir cittautiešiem atgriezties savā dzimtenē ar visādiem paņēmieniem, bet, kad nonākam līdz praktiskai darbībai, tad izrādās, ka komisijai tas galīgi nav interesējis.

Tagad man jājautā koalīcijai: vai jums tiešām nemaz neinteresē repatriācijas jautājums? Vai jūs negribat veicināt cittautiešu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē? Un tāpēc, lūdzu, iedziļinieties visos četros mūsu priekšlikumos! Žēl, ka komisija nav to izdarījusi un vienkārši visus četrus ir noraidījusi.

Pirmais mūsu priekšlikums. Par ko tajā runāts? Tajā ir uzsvērts vārds “izceļošana”. Jo, ja paskatāmies, kā jēdzienu “repatriācija” skaidro Repatriācijas likums, tad redzam, ka vārda “izceļošana” tur praktiski nav. Izceļošana no Latvijas. Kas tad ir vissvarīgākais, kas varētu veicināt izceļošanu? Tie ir starpvalstu līgumi. Ja mums izdotos ar Krieviju noslēgt starpvalstu līgumu, tad tas būtu liels panākums.

Kā mēs zinām, ir tāds Putins, un ir vēl arī daži gubernatori, kas ir aicinājuši savus tautiešus atgriezties Krievijas teritorijā. Nu, labi, pieņemsim, Kēnigsbergas jeb tagadējās Kaļiņingradas teritorija nav īsti uzskatāma par Krievijas teritoriju, bet lai nu kaut vai uz turieni aizceļo prom no Latvijas! Vai mums tas ir jāveicina vai nav jāveicina? Vai mums ir jāpiedāvā starpvalstu līgumos iekļaut šādas prasības vai nav?

Lūk, tāds ir mūsu priekšlikums. Tā ir šā mūsu priekšlikuma būtība.

Latvijā ir taču tomēr pietiekami daudz tādu cilvēku, kas varētu būt noskaņoti veicināt šādu izceļošanu.

Mēs vispār esam šo jautājumu it kā aizmirsuši. Viņa nav! Pagājušajā Saeimā mums bija pat īpaša darba grupa, kas kaut kā mēģināja šo jautājumu kārtot vai sakārtot. Tagad šī iespēja ir! Ir Repatriācijas likums, kurā ir jāievieto šīs trūkstošās normas.

Es ļoti aicinu kolēģus šoreiz... Diemžēl ir jāteic, ka bija tāda mierīga sēde, nebija gara runāšana, bet šķiet, ka šis likums nav vis tāds, ko var skatīt vienkārši tā - neapskatoties uz to, vienkārši nobalsot un noraidīt visus četrus mūsu priekšlikumus.

Es ļoti aicinu vismaz tos deputātus, kas kaut vārdos ir nacionāli noskaņoti, uzmanīgāk ieskatīties mūsu priekšlikumos un atbalstīt tos. Sāksim ar priekšlikumu Nr.1.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es piedalījos komisijas sēdē un biju vienīgais, kas balsoja par trim no četriem frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumiem, jo praktiski šie priekšlikumi atjaunoja iepriekšējo Repatriācijas likuma redakciju, kurā bija paredzētas rūpes arī par pārceļotājiem no Latvijas.

Dobeļa kungs varbūt nezina, ka šāds līgums ar Krieviju eksistē. Tas ir līgums par pārceļotāju savstarpējo atbalstu. Diemžēl no Latvijas puses nekāda finansiāla atbalsta šim procesam nav. Mēs, cilvēktiesības aizstāvoša frakcija, esam par izvēles brīvību. Ja cilvēki grib braukt uz savu etnisko dzimteni vai uz jebkuru citu vietu, tad valsts pienākums ir palīdzēt viņiem reāli, dot naudiņu.

Praktiski trīs no četriem frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumiem paredz atjaunot iepriekšējo Repatriācijas likuma redakciju. Saskaņā ar to Ministru kabinetam teorētiski bija dots uzdevums tomēr šo naudu atrast un maksāt pārceļotājiem kaut par biļetēm un kaut kādu kompensāciju par dzīvokli, it īpaši tad, ja konkrētais pārceļotājs Latvijā dzīvo denacionalizētā mājā.

Nu, un trešais (ja es nemaldos) frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums - tā ir tīrā propaganda. Tur nav runāts par lietas būtību, bet galvenokārt par okupāciju rakstīts.

Bet es tomēr aicinu atbalstīt 1., 2. un 4.priekšlikumu - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 1. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 53, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Aleksandrs Kiršteins vēlas ko teikt?

Lūdzu, turpiniet!

I.Circene. 2. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Man ir jautājums: kāds formējums no starptautisko tiesību viedokļa ir likumīgāks - Ostlande vai LPSR? Kā jūs atceraties, bija savulaik tāds veidojums - LPSR, un bija arī tāds interesants veidojums Ostlande, par ko aizmirst runāt. Ostlandes laikā nebija komandantūru, Latvijas teritorijā iebrauca daudzi ierēdņi no Vācijas, viņiem šeit piedzima bērni. Un iedomājieties: ja tagad Vērmahta karavīru apvienības biedru radinieki izdotu paziņojumu, ka viņi pieprasa Latvijā vācu valodu kā otru valsts valodu, jūs teiktu: “Absurds!”

Sakarā ar Kaļiņingradas gubernatora Georgija Bosa aicinājumu izceļot Latvijas neapmierinātajiem krieviski runājošajiem bijušās PSRS pilsoņiem uz Kaļiņingradu man bija ārkārtīgi interesanti iepazīties ar Krievijas un Latvijā krieviski rakstošās preses viedokli. Un, ziniet, šo preses izdevumu reakcija bija apmēram tāda: Maskavas avīzēs un interneta portālos ir teikts, ka tas ir ļoti saprātīgs lēmums, kas vairāk vai mazāk atbilst arī, teiksim, Krievijas prezidenta administrācijas lēmumam, turpretim Latvijas avīzēs var izlasīt pilnīgu paniku. Es paņēmu, piemēram, nedēļas izdevumu “MK Latvija” (26.oktobris - 1.novembris). Izrādās, šonedēļ Krievu kopienu kongress izlaidīs briesmīgu paziņojumu, ka tie, kas te ir dzimuši, ir šausmīgi apvainojušies par to, ka gubernators Boss aicina saskaņā ar starptautiskajām tiesībām cilvēkus izbraukt. Es vēlreiz atgādinu: tas būtu apmēram tas pats, kas tad, ja kaut kāda Ostlandes laika ierēdņu apvienība aicinātu ieviest šeit vai nu vācu valodu kā otro valodu, vai piešķirt dažādas privilēģijas.

Kāpēc komisija noraida priekšlikumu, kurš sakņojas Latvijas pieņemtajās likumdošanas normās? Latvijas Saeima, 1996.gadā pieņemdama Deklarāciju par Latvijas okupāciju, nobalsoja par šādu rindkopu: Latvija lūdz starptautiskās organizācijas palīdzēt cilvēkiem organizēt un veicināt repatriāciju uz viņu etnisko dzimteni.

Krievijas prese un Latvijā iznākošā krievu prese atzīst, ka Latvijā ir tūkstošiem, pat desmitiem tūkstošu cilvēku, kuriem šeit nav radinieku un kuri neprot valsts valodu un kuri var saņemt savu pensiju, un kuri gribētu dzīvot kaut kādā savas valodas vidē vai dzimtajā vidē. Tā ka šeit paveras lieliska iespēja atrisināt šos jautājumus.

Mēs gribam uzlabot attiecības ar Krieviju. Krievija ir mūsu kaimiņš. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, un ir tikai divas lietas, kas ir jāizdara, lai Latvijas un Krievijas attiecības uzlabotos: pirmkārt, sarunās ar Krieviju ir jāpanāk, ka tiek noteikts termiņš, līdz kuram tiks atdota daļa Latvijas teritorijas (kā jau es teicu, es nezinu, vai tas būs, teiksim, pēc 20 vai 30 gadiem), un, otrkārt, ir jāatrisina jautājums par to, kādā veidā varētu atgriezties savā etniskajā dzimtenē tie bijušās PSRS pilsoņi, kuri, kā jau es teicu, latviešu valodu šeit nekad nemācīsies dažādu, galvenokārt psiholoģisku iemeslu dēļ (ir tādi, kuriem riebjas dzīvot mazās valstīs, bet kuri ir secinājuši, ka Latvija vairs neatgriezīsies Krievijas impērijas sastāvā). Viņiem ir humāni jāpalīdz atgriezties atpakaļ savā etniskajā dzimtenē.

Šeit krievu valodā rakstošā avīze ir aprēķinājusi, ka vajadzētu 100 000 dolāru uz cilvēku, lai jautājums tiktu atrisināts. Nu, es gan nezinu, vai vajag 100 000 dolāru vai 10 000 eiro uz cilvēku vai vajag 50 tūkstošus uz ģimeni, bet Ministru kabinetam ir jāatrod atbilde, ir jāpieņem kaut kāds lēmums, ir jāizveido darba grupas, kas veiks nepieciešamos aprēķinus. Tur nav nekā apkaunojoša, ne arī kā tāda, ka kaut kādā ziņā Saeimā nevajadzētu atbalstīt šo lietu.

Mani izbrīna tas, ka komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu, kurš ir tieši saistīts ar veselu rindu citu dokumentu. Kā mēs atceramies, “Jaunais laiks” iesniedza deklarāciju par totalitārā komunisma nosodīšanu, ko mēs atbalstījām. Tur ir ierakstītas divas normas: jāturpina virsnieku repatriācija jeb izbraukšana no Latvijas, kā arī to pilsoņu repatriācija, kuri vēlas repatriēties uz savu etnisko dzimteni, un materiāli jāpalīdz tiem. Man būtu ārkārtīgi interesanti paskatīties, kā “Jaunais laiks” tagad atbalstīs paši savus priekšlikumus, kuri šeit jau ir ietverti tādai praktiskai īstenošanai. Ja mēs neatbalstām to, ka Ministru kabinetam šie jautājumi ir jārisina, tad notiek tas, kas notiek.

Un kas tad notiek? Latvijā pašreiz ir milzīgs liekulības tirgus, sākot jau ar Valsts prezidenti, kura stāsta, ka mēs esot gatavi atdot savu teritoriju... Nepārtraukti mēs dzirdam to, ka mēs esot gatavi atdot savu teritoriju, mums nebūšot teritoriālu pretenziju pašiem pret sevi. Valdība imitē un atklāti melo Saeimai.

Mēs nesen dzirdējām, ka tieslietu ministre pēkšņi apšaubīja frakcijas “Jaunais laiks” un Tautas partijas frakcijas deputātu prāta spējas. Viņa publiski paziņoja, ka jāatceļ Pilsonības likuma izskatīšana, jo pirmsvēlēšanu gaisotnē šīs abas lieliskās frakcijas varot tā apjukt, ka nobalsotu par opozīcijas deputātu priekšlikumiem apturēt naturalizāciju. Apturēt naturalizāciju? Opozīcijas frakcijai ir tikai 8 cilvēki, kas to varētu prasīt. Tātad divas frakcijas skries, uzreiz pievienosies opozīcijai un “izgāzīs” kaut kādus koalīcijas lēmumus. Tā paziņoja tieslietu ministre.

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

A.Kiršteins. Diemžēl jā. Es tūlīt beigšu.

Realitāte ir tāda, ka Valsts prezidente palūdz Ministru prezidentam... Ministru prezidents faktiski ir marionete, jo, baidīdamies, ka pēc vēlēšanām viņu varētu vairs neapstiprināt par Ministru prezidentu, viņš...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

A.Kiršteins. ...nav spējīgs pieņemt nevienu lēmumu.

Es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Un es gribētu redzēt, kā tagad balsos “Jaunais laiks”, kas paši ir savulaik iesnieguši šīs deklarācijas - komunisma nosodīšanas deklarācijas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Pirms vēlēšanām visām labējām partijām būs arvien vairāk un vairāk vajadzīgas latviešu vēlētāju balsis. Ar ko tik’ atkal nenāks pie vēlētājiem cienītie deputātu kandidāti! Un, neapšaubāmi, atkal būs jautājums: ko darīt ar tiem, kas šeit uzturas, bet naidīgi izturas pret Latvijas valsti un latviešu tautu? Visus cietumos sabāzt? Nu, mēģiniet, mēģiniet! Pagaidām mēģinājumi bijuši nesekmīgi. Un tāpēc ir šis mierīgais piedāvājums - palīdzēt tiem, kas šeit jūtas neērti, izceļot no Latvijas. Mierīgi, ar likuma palīdzību!

Vairākkārt ir runāts: tas traucē un šitas traucē. Sliktam dejotājam viss kas traucē! Un rodas jautājums: vai tiek darīts kaut kas nopietns? Vai ir nopietna programma izceļošanas jomā? Un tad ir nākamais jautājums: vai Ministru kabinetam ir jāuzliek kaut kādi pienākumi vai nav? Šodien Ministru kabinetam praktiski nav nekādu pienākumu. Un nekas arī nenotiek.

Un tāpēc, lūdzu, izlasiet mūsu priekšlikumu! Mēs vienkārši iesakām konkrētu rīcību Ministru kabinetam. (Mēs varam precizēt kādu no šiem teikumiem, kādu no šiem vārdiem; tā ir cita lieta.) Šeit ir piedāvāti pilnīgi skaidri risinājumi - izceļošanas veicināšanas programma un normatīvie akti, kas ir saistīti ar izceļošanu. Normatīvie akti, nevis lopu vagoni. Ir neliela atšķirība vai nav?

Starp citu, Krievijā ir pietiekami augstas amatpersonas, kas ir gatavas atbalstīt izceļošanu no Latvijas.

Starpvalstu līgumi ir vajadzīgi vai nav? Te mēs uztraucamies, ka ārpus Latvijas mūs mūžīgi kāds aiztiek, kritizē un nosoda, taču negribam starptautiskā līmenī skaidri pateikt, kas šeit ir noticis.

Vēršos pie tiem, kas neatbalstīja mūsu pirmo priekšlikumu. Kāda jēga jums bija balsot par visām deklarācijām par okupācijas nosodīšanu, ja jūs nevēlaties piedalīties okupācijas seku likvidēšanā? Kāpēc? Jums ir bailes? Kāds jums to pavēl? Nu, tad ir ļoti žēl, ja tik svarīgā jautājumā jums ir bailes.

Tālāk. Budžeta līdzekļi ir vajadzīgi. Jā, pareizi. Kur tad tos līdzekļus atradīs, un kas pie to atrašanas pirmais strādās? Valdība taču! Ne jau Saeima ņemsies ar līdzekļu sagatavošanu visiem tiem pabalstiem un visam pārējam, kas ir saistīts ar izceļošanu.

Mēs piedāvājam praktisku rīcību. Tā nav tukša runāšana. Ja mēs tiešām gribam kaut nedaudz sakārtot valsti, lai kaut vai šie nevajadzīgie autobusu un tirgus konflikti mazinātos, par to ir jādomā.

Vienkārši kratīties no tā vaļā un vispār izlikties, ka šā jautājuma nav, - tas ir nožēlojami.

Un pēc tam es paskatīšos, kā latviešu auditorijas priekšā daži mani kolēģi atbildēs uz asiem jautājumiem: “Ko jūs esat darījis, lai veicinātu šo ne sevišķi laipno cittautiešu izceļošanu no Latvijas?”

Lūk, tāds būs tas jautājums.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Mēs esam nonākuši pie tēmas, kura valstij ir ārkārtīgi svarīga, bet kurai visos šajos neatkarības gados nav atradusi risinājumu nedz Saeima, nedz valdība.

Atmodas sākumā šīs lietas sāka drusciņ kārtot, bet pēc tam viss apsīka. Tad sāka pieņemt tādus likumus un lēmumus, kuri nevis veicināja nelaimīgo, kā šeit aizvien iztēlo un tēlo, sabraukušo laimes meklētāju aizbraukšanu, bet gan izveidoja tādus likumus, kuri veicināja šo cilvēku palikšanu, taču, kā izrādās, viņi tik un tā ir nelaimīgi.

Kolēģi! Mums beidzot ir jākļūst atbildīgiem un drosmīgiem okupācijas seku likvidēšanā. Mūsu priekšlikums ir vistiešākais piedāvājums likvidēt okupācijas sekas, kuras ārkārtīgi nopietni apdraud Latviju un neļauj tai īsti attīstīties.

Jūs redzējāt, kā šodien pie Saeimas Buzajevs, turēdams rokā megafonu, ārdījās, arī Pliners un viņiem līdzīgie, kuriem jau sen vajadzēja kopā ar visiem viņu aizstāvamajiem doties projām. Viņus aicina gan uz Kaļiņingradu, gan arī Putins aicina uz Krievijas vidieni un visur citur, bet viņi te ārdās. Buzajevs, kurš ieradies kaut kur no aizurāliem... Un mēs, dumji būdami... Dumji būdami - es jums to saku ar pilnu atbildību -, esam iedevuši viņam pilsonību. Un viņš tagad dezorganizē Saeimas darbu un ārdās katru mīļu dienu, katru Saeimas sēdi un katru komisijas sēdi...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu, neizsakiet personīgus apvainojumus!

P.Tabūns. Es neaizskaru nekādā veidā. Es tikai pasaku patiesību, cienījama Ūdres kundze!

Viņi paliek nekaunīgi, līdz ārprātam nekaunīgi! Līdz ārprātam nekaunīgi! Ieklausieties mūsu priekšlikumā, kas ir ļoti normāls, lai dzird arī cilvēki. Tātad tur ir runa par Ministru kabineta kompetenci izceļošanas jomā.

Un pirmais: izstrādā izceļošanas veicināšanas programmu, ar izceļošanu saistīto likumu un citu normatīvo aktu projektus.

Otrais: ierosina noslēgt starpvalstu līgumus izceļošanas jautājumos un izstrādā šo līgumu projektus.

Trešais: izstrādā izceļošanas veicināšanai un izceļotāju vajadzībām nepieciešamo ikgadējo budžeta līdzekļu pieprasījumu un iekļauj to valsts budžeta projektā.

Un ceturtais: nosaka izceļotājam paredzēto pabalstu piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību.

Ko vēl?! Ko vēl reālāku jums vajadzētu piedāvāt, lai jūs saprastu, ka tas ir jāatbalsta?

Visur dzird un runā, ka pašlaik esot labējā koalīcija, labējās koalīcijas valdība - tātad šīs partijas krāsojas ar nacionālu noskaņu. Kur tad ir, “Jaunais laiks” un Tautas partija, jūsu nacionālā nostāja, es atvainojos? Kur tā ir? Kur ir jūsu atbildība par šo jautājumu, kurš ir ārkārtīgi svarīgs, kuru Atmodas sākumā sāka risināt, bet kuru ļoti niecīgo līdzekļu dēļ jūs nebijāt spējīgi atrisināt?

Tagad mēs to varam... Tie, kuriem vēl prātā šīs lietas, atcerieties, ka Amerika toreiz deva ārkārtīgi lielu naudu, lai šie nelaimīgie, šie ieceļotāji, no Latvijas varētu aizbraukt. Toreiz mēs, protams, nemācējām šo naudu izmantot, un tā kaut kur aizplūda nezināmos ceļos, par kuriem vēl šodien nav skaidrs. Pasaule bija gatava mums palīdzēt, un, ja mēs būtu pārliecinājuši, tā būtu gatava ieguldīt pietiekami nopietnus līdzekļus, lai veicinātu šo cilvēku aizbraukšanu uz savu dzimteni. Lai viņi tur dzīvo savā krieviskajā vidē, nevis veido šo krievisko vidi šeit, Latvijā!

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Mums ir vajadzīgs starpvalstu līgums izceļošanas jautājumos, lai atrisinātu virkni tehnisku jautājumu, jo bez šā līguma lietas uz priekšu tomēr nevirzīsies. Es iepazinos internetā, arī Krievijas internetā (tur var ieiet caur “dialogi.lv” un caur citiem saitiem), kādā situācijā ir 1991.-1995.gadā izceļojušie. Un tur ir ārkārtīgi interesanti materiāli. Jūs varat atrast divus rakstus, kuri, piemēram, ir pārdrukāti no Maskavas preses. Tur ir sacīts, ka laikā no 1991. līdz 1995.gadam tika būvēti vairāki ciemati. Un mani ārkārtīgi pārsteidza tas, ka Maskava neļāva šiem izceļotājiem no Baltijas valstīm, ja viņiem nebija radinieku, apmesties Maskavā, bet gan piešķīra viņiem zemes gabalus pie Jaroslavļas, pie Kļazmas ūdenskrātuves un vēl šur tur. Vietējās pašvaldības izdalīja viņiem zemes gabalus māju celtniecībai ciematos, kur varētu apmesties apmēram no 500 līdz 1000 cilvēkiem. Tas ir ārkārtīgi interesants materiāls.

Naudu ir devušas, piemēram, arī tādas iestādes kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Amerikas Savienotās Valstis, kas, ieskaitot līdzekļus virsnieku pārceļošanai, piešķīra vairāk nekā 75 miljonus, Zviedrija, Dānija, Vācija. Bet kas ir ārkārtīgi interesanti, ka Krievijas valdība tajā laikā ne kapeiku neiedeva, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka līdzekļus piešķīra, bet tā celtniecība bija, tā sakot, no rokas - mutē: kaut ko uzcēla, kaut ko neuzcēla. Un tā šis eksperiments beidzās. Es domāju, ka mums jau ir šis praktiskais līgums, kas cilvēkiem garantē gan tehnisko jautājumu atrisināšanu, gan arī palīdzību, un Latvija iegūtu ne tikai starptautisko prestižu un iespējas piesaistīt starptautiskos līdzekļus.

Vakar Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopējā sēdē ārlietu ministrs stāstīja par Latvijas palīdzību bijušajām padomju republikām, tādām kā Uzbekistāna, Gruzija, Moldova un Ukraina. Viņš arī teica, ka jautājumus, kas ir saistīti ar repatriāciju, Ārlietu ministrija diemžēl nerisina, jo tie esot Iekšlietu ministrijas un Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāta kopējā pārziņā.

Es domāju, ka tas nav pareizi. Ja mums nebūs šāda starpvalstu līguma, tad tā būs tikai pašdarbība, un mēs nevarēsim īstenot 1990.gada 5.septembra Baltijas Padomes aicinājumu starptautiskā konferencē atrisināt Otrā pasaules kara sekas.

Es aicinu jūs tomēr atbalstīt un saprast vienu lietu: ja lietuvieši, piemēram, Kaļiņingradas apgabalā kontrolē 30 vai 40 procentus celtniecības, tad arī Latvijas uzņēmumiem ir iespēja darīt to pašu.

Un es vēlreiz gribu atgādināt: šeit nav runa par kaut kādu izsūtīšanu...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs! Jūsu runas laiks ir beidzies!

A.Kiršteins. Jā, vēl pēdējais teikums. Runa ir par tehnisku palīdzību milzīgā ekonomikas nozarē - mājokļu un ciematu celtniecībā miljardiem eiro vērtībā, turklāt ar starptautisku organizāciju piesaistīšanu...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vajadzētu tomēr ieklausīties runās, kas skan no tribīnes, un ņemt vērā to, ka mēs paši jau esam nobalsojuši un piekrituši komunistisko noziegumu nosodīšanai. Ar lielu - vairāk nekā 80% - balsu vairākumu mēs nosodījām šos noziegumus. Un viens no šiem noziegumiem ir mūsu valsts - Latvijas - rusifikācija. Tas nozīmē ne tikai upurus, bet arī visas tautas mentalitātes pazemošanu, kultūras pazemošanu, un tāpēc mani pārsteidza balsojums, kuru es redzu, “pret” frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosinājumiem, kuri ir ļoti maigi un mīlīgi un “par” kuriem nobalsoja pat atsevišķi PCTVL kolēģi, jo arī viņi uzskata, ka tie cilvēki, kuri šeit jūtas neomulīgi, kuri jūtas slikti, kuri izjūt diskomfortu, ļoti labi varētu doties uz iemīļoto dzimteni, kuru nez’ kāpēc daudzi no viņiem nemīl un negrib tur pabūt kādu laiku, lai pārliecinātos, ka Krievija tomēr ir ļoti skaista zeme, ar izcilu kultūras darbinieku plejādi bagāta valsts.

Es tāpēc brīnos, ka “pret” šiem priekšlikumiem, par kuriem te tik ilgi runāja gan Dobeļa kungs, gan Tabūna kungs, balso, piemēram, Igors Aleksandrovs un Dzintars Ābiķis, Uldis Mārtiņš Klauss, Andrejs Klementjevs un Vaira Paegle, un Paulis Kļaviņš. Kāpēc blakus Urbanovičam ir Žanete Vasaraudze un Ribakovam - Inguna Rībena? Tāpat kā Orlovam - Raimonds Pauls? Vai tiešām dzelžainā koalīcijas disciplīna neļauj mums vienoties vispārcilvēcisku, humānu mērķu vārdā - aizstāvēt Latvijas tautu, kura acīmredzot pašreiz izmirst? Vai tiešām mēs nesaprotam, ka daudz svarīgāki par politikānismu mums ir mūsu vēlētāju novēlējumi vai mūsu vēlētāju sajūtas? Jo septiņās lielākajās Latvijas pilsētās latvieši ir minoritāte. Tāpēc es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus, neskatoties uz to, ka ir pozīcija, un ir it kā opozīcija, bet šad tad tik svarīgos jautājumus, kāds šodien ir šis priekšlikums un arī iepriekšējie, mums tomēr vajadzētu vienoties.

Ir jāatbalsta šis priekšlikums, jo izceļošana turpinās, bet tā ir ļoti maza, gļēva, un Krievija nepilda savu līgumu ar Latviju, ko tā tika parakstījusi 1994.gadā par virsnieku ģimeņu izceļošanu. Vēl joprojām šeit ir 17 687 virsnieku ģimenes, kuras negrasās izceļot, jo, lūk, repatriācijas jeb izceļošanas likumi, ko tagad baigi labo frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, vienkārši nedarbojas. Tā ir jāveicina, un mūsu balsojums veicinās šādu maigu izceļošanu.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus.

Pēdējais lielākais devums šādam izceļotājam - invalīdam oficierim ir 8000 latu. Vajadzētu mēģināt rast arī papildu līdzekļus no Jaltas un Potsdamas valstīm, it īpaši pēc tam, kad mūsu cienītās Prezidentes draugs Džordžs Bušs ir pateicis: “Mēs esam vainīgi...”... “We are guilty” - viņš teica šogad, 7.maijā, būdams Latvijā.

Atbalstīsim šo priekšlikumu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu, lai mēs padomātu nevis par šodienu, bet par to, kas būs pēc 2, 3, 5 vai 10 gadiem.

Atgādināšu ciparus. Tātad, pēc Finanšu ministrijas ekspertu prognozēm, Latvijas iedzīvotāju skaits perspektīvā samazināsies no 2,3 miljoniem uz 1,8 miljoniem. Tas ir pirmais cipars.

Tātad samazināsies arī darbspējīgo skaits, bet pensionāru skaits palielināsies.

Jūs jau zināt, ka desmitiem tūkstošu cilvēku tagad izbrauc uz Īriju strādāt, turklāt kopā ar ģimenēm... Un viņi neatgriezīsies.

Jūs droši vien esat dzirdējuši arī tādu faktu, ka dzimstības koeficients Latvijā ir 1,29 bērni uz vienu ģimeni. Tātad perspektīvā Latvijas iedzīvotāju skaits būtiski samazināsies. Un jūs līdz ar to nevarat atklāt patiesību saviem vēlētājiem, godātie kolēģi, ka imigrācija Latvijā ir neizbēgama. Jūs visi esat bijuši Eiropas valstīs un redzējuši, kāda tur ir... Tur pat vizuāli var redzēt, kāda ir situācija - cik daudz imigrantu ir šajās valstīs.

Vai jūs uzskatāt, ka Latvijā nebūs tāda situācija? Protams, būs!

Bet tagad daži cilvēki te aicina izbraukt krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus.... Kolēģi! Mēs taču esam ļoti tuvi mentalitātes ziņā, kas, jūsuprāt, šeit atbrauks? Es domāju, ka atbrauks cilvēki no Āzijas valstīm, no dažādām musulmaņu valstīm. Vai jūs to gribat? Bet situācija ir tāda.

Jums tagad ir tiesības. Jums atklāti ir jāpasaka saviem vēlētājiem: jā, demogrāfiskā situācija ir tāda, ka diemžēl mēs nevaram... pat tagad, kad, piemēram, 80.gadu beigās piedzima 42 tūkstoši bērnu, bet pašlaik - 20 tūkstoši bērnu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka imigrācija būs, godātie kolēģi! Un jūs varat saviem vēlētājiem pateikt: jā, šī imigrācija būs!

Taču mums nav stratēģiskās programmas, mums trūkst darbinieku, un tātad atbrauks. Bet no kurienes atbrauks?

Varbūt cienīsim tomēr savus iedzīvotājus! Cienīsim tomēr savus nodokļu maksātājus! Cienīsim Latvijas iedzīvotājus! Izdarīsim visu, lai viņi neaizbrauktu no Latvijas! Izdarīsim to!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Latvijai”/LNNK).

Sokolovska kungs, nejauciet medu ar kāpostiem. Jūs mēģinājāt kā argumentu minēt drūmo demogrāfisko situāciju Latvijā. Jā, tā tāda ir! Bet, es atvainojos, ja šeit arī iebrauks cilvēki no dažādām valstīm (un droši vien tas tā notiks un to nevarēs novērst), tad šie cilvēki - es ar pilnu atbildības sajūtu saku - nebūs naidīgi šai valstij, nebūs naidīgi šīs valsts pamatiedzīvotājiem. Lūk, tā ir pamatbūtība! Un nevajag cilvēkiem, tā sakot, “pūderēt smadzenes” ar šādiem jūsu argumentiem. Jo pareizi te Leopolds Ozoliņš jau atzīmēja, kāpēc mums būtu jāveicina šo cilvēku aizceļošana, labprātīga aizceļošana. Tāpēc, ka rusifikācija vēl aizvien ir pārņēmusi Latviju un tā nav izbeigusies. Nav izbeigusies! Nenotiek patiess derusifikācijas process valstī. Tā tas ir, draugi mīļie!

Un vēl viens skaitlis. No 40 līdz 60 tūkstošiem (ir tādas vairākkārtējas ziņas) Krievijas cilvēku ir pieteikušies Krievijas vēstniecībā, lai tā palīdzētu viņiem aizbraukt uz dzimteni. Valdības cita pēc citas nav pat pakustinājušas pirkstu, lai izveidotu kādu institūciju vai pie kādas institūcijas...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, jūsu runas laiks ir beidzies!

P.Tabūns. ...kas varētu uzskaitīt šos cilvēkus, kuri grib aizbraukt. Tātad ir daudz gribētāju, kuri grib aizbraukt no šīs valsts.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šeit skanēja runa par cienīšanu - par to, ka mums ir jāciena cilvēki, kas dzīvo Latvijā. Protams! Bet vai var cienīt tādus cilvēkus, kas ņirgājas par Latviju un par tās vēsturi? Vai tie arī ir pelnījuši cieņu? Un vai mums ir tāda vēlēšanās, lai šādi cilvēki turpinātu uzturēties Latvijā? Bet varbūt tomēr viņiem piedāvāt aizbraukšanas variantus, radot viņiem Latvijā tādus apstākļus, kas viņiem nepatīk? Vai šādu, Latviju necienošu, cilvēku mehāniska uzturēšanās Latvijā palīdzēs Latvijai sekmīgi attīstīties? Vai viņi novērsīs liekos konfliktus?

Un tāpēc es vēl vienu reiz aicinu: padomājiet par mūsu piedāvājumu! Tas ir pragmatisks, un tas piedāvā konkrētu rīcību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! It kā jau tas, ko jūs, “tēvzemieši”, stāstāt, liekas diezgan pievilcīgi. Un arī es būtu priecīgs, ja tie cilvēki, kuriem Latvija ir nemīlama zeme, no šejienes aizbrauktu. Bet jūsu priekšlikums diemžēl, jāsaka atklāti, ir miglas pūšana acīs, jo jūs jau paši rakstāt, ka Ministru kabinetam ir jānosaka izceļotājiem paredzētais pabalsts, pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība. Vai jūs esat gatavi šobrīd no budžeta piešķirt, teiksim, 15, 20 vai 30 miljonus latu, lai no Latvijas aizceļotu vērā ņemams cilvēku skaits, piemēram, 4-5 tūkstoši ģimeņu? Vai jūs esat tam gatavi? Vai mūsu budžets tam ir gatavs?

Tanī pašā laikā mēs zinām, ka Latvijas kuģubūvē jau šobrīd strādā, ja nemaldos, apmēram 300 iebraucēju no Ukrainas. Un, kā rāda prakse, tad apmēram puse no viņiem ir iebraucēji, kam ir izdotas darba atļaujas. Un tā ir vienkārši dzīves nepieciešamība, jo citādi nebūs, kas mums būvēs šos kuģus. Un diemžēl prakse ir tāda, ka tad, ja darba atļaujas tiek izdotas uz ilgāku laiku, tie cilvēki, kuriem šī zeme liekas pievilcīga, atrod iespējas šajā zemē palikt.

Tas tā ir ne tikai pie mums Latvijā. Viņi atrod iespēju, kā apprecēties. Atrod iespēju kaut vai fiktīvi apprecēties, lai paliktu šeit. Tā ka vieta jau tukša nepaliks.

Bet tanī pašā laikā, vai mēs esam šodien gatavi, ja tiešām gribam, lai kāds aizbrauc, ieguldīt lielus līdzekļus? Ja mēs katrai ģimenei maksātu 3000 latu, tad, lai izbrauktu 1000 ģimenes, mums no budžeta būtu nepieciešams piešķirt 3 miljonus latu. Es šaubos, vai šobrīd arī 3000 latu liela summa ir sevišķi liela nauda, ja viens dzīvoklis Purvciemā vai Pļavniekos, turklāt diezgan pašvaks dzīvoklis, maksā 15 000 latu, ko mierīgi varētu pārdot aizbrauktgribētāji, un tad viņi arī aizbrauktu no šejienes. Vai šie 3000 latu kaut ko jūtami atrisinātu priekš šiem aizbraukt gribētājiem? Savukārt man liekas, ka 3 miljoni latu budžetā būtu pietiekami liels zaudējums, jo par 3 miljoniem mēs varam palielināt pensijas tūkstošiem pensionāru. Tā ka šīs lietas nav samērojamas.

90.gadu vidū, ja nemaldos, 1994.gadā, bija maksimums, kad no Latvijas aizbrauca 47 000. Toreiz viņiem neko nepiemaksāja, un cilvēki, kuri tiešām gribēja aizbraukt, pārsvarā ir aizbraukuši, jo viņiem bija iespējas šeit pārdot dzīvokli un nopirkt par to pašu naudu labāku dzīvokli kaut kur Krievijā, jo tur cenas ir zemākas. Un viņi aizbrauca.

Tā ka praktiski tie mērķi jums ir it kā cēli, un es pats šos mērķus arī atbalstītu, bet praktisku risinājumu šiem mērķiem jūsu piedāvājums nedod. Diemžēl! Diemžēl!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit “tēvzemieši” uztraucas par kaut kādu rusifikāciju. Jums vajadzētu uztraukties par to, ka vairāk nekā 200 000 cilvēku jau izbraukuši strādāt kaut kur ārzemēs. Es domāju, ka lielākā daļa no viņiem šeit vairs neatbrauks. Vajag padomāt nevis par kaut kādiem izceļošanas pabalstiem, bet par pabalstiem tiem, kas aizbrauca strādāt tur, par darbavietām šeit, lai viņi atbrauktu atpakaļ, un maksāt viņiem. Padomājiet arī par to, ka tie cilvēki kaut cik zina latviešu valodu, jo viņi šeit dzīvoja! Un padomājiet par to, ka tagad vajag ievest šeit darbaspēku! Vai jūs domājat, ka šeit atbrauks turki un viņi mācīsies latviešu valodu? Nebūs tā! Nebūs! Jūs mācīsieties turku valodu!

Sēdes vadītāja. Vai deputātam Vladimiram Buzajevam pietiks ar divām minūtēm? Lūdzu!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es gribētu ļoti īsi komentēt cienījamā pozīcijas deputāta Ābiķa kunga uzstāšanos.

Jūsu bažas par budžeta graušanu ir veltas, cienījamais Ābiķa kungs! Ir runa nevis par simtiem, tūkstošiem cittautiešu, kuri ir Latvijas neatņemama sastāvdaļa, bet par dažiem simtiem cilvēku, kuri nav atraduši sev vietu mūsu mūsdienīgajā, jaunajā dzīvē. Viņu brīvo izvēli - aizbraukt no Latvijas valsts - var droši atbalstīt, jo imigrācijas plūsmas mazinās ar katru gadu.

Darbs emigrācijā, emigrācija uz Īriju, kur strādā gan latvieši, gan krievi, gan visi pārējie, - tā ir pavisam cita lieta, jo mājas viņiem tomēr ir Latvijā, ģimene viņiem tomēr ir Latvijā.

Šis atbalsts izceļotājiem, pēc aprēķiniem, varētu būt daži simti tūkstošu, ne vairāk.

Sakarā ar to es nemainu savu viedokli: atbalstīt 2. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus!

Vārds Saeimas priekšsēdētājas biedrei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (8.Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu iesniegumu ar ierosinājumu veidot atbalsta grupu “Eiropas parlamentārieši - Āfrikai”.

Lūdzu pievērst uzmanību tam, ka grupas dibināšanas sēde notiks tūdaļ, pulksten 10.30, Dzeltenajā zālē.

Visi ieinteresētie deputāti ir aicināti piedalīties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Ārlietu komisijas deputāti! Mums pārtraukumā būs sēde Ārlietu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 10.35. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Sokolovska, Plinera, Kabanova, Aleksejeva un Tolmačova jautājumu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim “Par situāciju ar apkuri Sedas pilsētā”. Jautājumu mēs nodosim ministra kungam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Plinera, Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova, Buzajeva un Sokolovska jautājumu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim “Par to īrnieku interešu aizstāvību, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā”. Arī šo jautājumu mēs nodosim ministram.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Simsons... ir?... Boriss Cilevičs un Arvīds Ulme.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Atgriežamies zālē un atsākam sēdi pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījums Repatriācijas likumā”. Turpinām debates par 2. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es patiesībā nebiju gatavojies šodien uzstāties, taču mani runāt pamudināja tā frāze, ko es šodien dzirdēju no Tabūna kunga. Viņš, atbildot uz “kreiso” deputātu repliku, sacīja, ka nemaz nebūšot tik slikti, ja tie cilvēki, kas šeit iebraukšot no “trešās pasaules” valstīm, te integrēšoties un varbūt pat runāšot latviski.

Runājot par šo priekšlikumu, es gribu pateikt jums statistiku. Pavisam nesen oficiālie Eiropas Savienības sociālo pētījumu aģentūras Eurostat dati liecina, ka no visām Eiropas Savienības valstīm Latvijā ir bijis otrais straujākais iedzīvotāju skaita kritums; ka mums ir bijis pats lielākais iedzīvotāju skaita dabiskais samazinājums visā Eiropas Savienībā un, iespējams, vispār visā Eiropā. Šobrīd sanāk tā, ka jūs pat vēl tagad centīsieties veicināt iedzīvotāju aizbraukšanu no mūsu valsts, kurā jau tā cilvēku skaits sarūk. Tas tikai liecina par to, ka deputātiem tagad nebūs kaut kādas īpašās deputātu pensijas... Man ir zināmas bažas, ka tagad vairs nebūs, kas strādās un pelnīs pensijas politiķiem, tostarp arī jums, “tēvzemiešiem”, - lielajiem aizbraukšanas iniciatoriem. Es esmu mazliet norūpējies par jūsu sociālo labklājību. Jau tagad, šobrīd, Latvijā trūkst strādnieku. Pameklējiet! Pameklējiet labus flīzētājus, pameklējiet labus celtniekus, pameklējiet labus speciālistus! Viņi visi jau ir projām, strādā kaut kur Īrijā, Lielbritānijā un citur. Es papētīju arī datus, kurus min jūsu pašu partijas biedri, kuru zināšanas ekonomikā es vērtēju daudz augstāk nekā Tabūna kunga viedokli ekonomikas jautājumos. Vaideres kundze ir uztraukusies, ka mūsu valsts kasē nenonāk 22 miljoni latu sakarā ar to, ka tie cilvēki, kas ir aizbraukuši, nemaksā vairs nodokļus. Viņu izglītošanā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi. Es domāju, ka, ja mēs saskaitām kopā visus šos skaitļus, summa ir nevis 22 miljoni, bet vismaz 30-35 miljoni latu.

Tā ir liekulība ar lielo “L”: no vienas puses, pieļaut, ka brauc visi projām, bet, no otras puses, uztraukties par to, ka mūsu valsts kasei tagad iet garām nodokļi un nav, kas strādā.

Tā ka es kategoriski aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu, kurš ir pilnīgi destruktīvs. Ja jūs gribētu rīkoties konstruktīvi un strādāt kaut cik valsts labā, jūs būtu iesnieguši priekšlikumu veicināt Krievijā un citur pasaulē dzīvojošo latviešu repatriāciju, atgriešanos atpakaļ etniskajā dzimtenē.

Paldies par uzmanību. (Starpsaucieni no zāles: “Oskar, Oskar! Kauns!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš. Otro reizi. (Starpsauciens: “Leopold, sadod viņam!”)

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Kastēna kungs, galīgi šķērsām ir tie jūsu prātojumi! Tie cilvēki, kas ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, atgriezīsies ar milzu naudu. Viņi atvērs šeit savus uzņēmumus, veidos mazos uzņēmumus, un jūsu bērniem būs kur strādāt. Neraizējieties! Tā ka darba vietas viņiem būs, jo būs tie cilvēki ar lielu kapitālu.

Ko es gribu pateikt? Ir pienācis pēdējais laiks tiešām veikt tā saucamo dekolonizāciju, par ko mēs te runājam un runājam, bet, izņemot Deklarāciju, neko īpašu neesam darījuši.

Tāpēc vajag atbalstīt šo mazo priekšlikumu, ko ir iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK!

Sandra Kalniete nupat, uzstājoties Zviedrijā, ir paziņojusi, ka viņa bijusi vienīgais bērns saviem vecākiem (viņa, Sandra Kalniete, piedzima Sibīrijā), jo viņi nevēlējās radīt vairāk vergus. Tātad vecāki saprata: ja viņi atgriezīsies šeit, tad viņi kļūs par vergiem. Bet viņi tomēr mīlēja savu dzimteni un nepalika Krievijā. Viņi atgriezās šeit.

Tas nenozīmē, ka nevajag veicināt repatriāciju - no Krievijas latviešus aicināt atpakaļ uz Latviju. Arī šajā sakarībā šāds līgums ir jānoslēdz un Ministru kabinetam ir jāpieņem attiecīgie noteikumi. Un jāsniedz arī finansiāls vai kāds citāds atbalsts.

Nevar tā, kā Šķēles valdības laikā, kad Zviedrija uzdāvināja 1 miljonu dolāru! Toreiz bija ministrs Makarovs, kura rīcībā tika nodota šī nauda, bet Šķēle deva rīkojumu šo naudu ieguldīt Pirmās bankas rehabilitācijā - kopā ar 20 miljoniem latu no Repšes pārvaldītās Latvijas Bankas.

Diemžēl tādi gadījumi ir bijuši!

Un vēl mazs citāts. Lūk, ko 1956.gadā mūsu kolaboracionisti - Vilis Lācis un Kalnbērziņš rakstīja Bulgaņinam un Hrušcovam (es vēlāk pārtulkošu): «???????? ????? ?? ????????? ????? ????????? ? ????? ????????, ???????????????? ?? ????????? ?????, ????? ?? ??????????? ? ?????? ????. ????? ?????????? ????????? ????? ??????? ??????????? ?? ? ????????? ???? ?????????? ??????????. ?? ??? ??? ????? 500 ????? ???????????????? ????? ???????? ??????????????? ????? ??????? ?? ????? ? ?? ????? ???????? ??????????». Lūk, tāds teksts! Tas nozīmē, ka 1956.gadā Lācis ar Kalnbērziņu...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, lūdzu tulkojumu latviešu valodā!

L.Ozoliņš. Es pašreiz tulkoju. Es tulkoju, es tulkoju! ...raksta, ka pēdējā laikā (tas ir 1956.gadā rakstīts Bulgaņinam, Lācis un Kalnbērziņš to parakstīja) ierodas Rīgā ļoti daudz demobilizēto Padomju armijas oficieru. Un, ņemot vērā, ka nav brīvas dzīvojamās platības un pilsēta nevar nodrošināt viņus ar dzīvokļiem, šie oficieri jeb virsnieki, 500 ģimenes, ir ļoti neapmierināti, ka viņiem jāstāv un jāgaida rindā uz kādu dzīvokli, kurš varētu atbrīvoties.

Sēdes vadītāja. Jūsu runas laiks ir beidzies!

L.Ozoliņš. Jā. Paldies par uzmanību!

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo beidzot ir jāsāk dekolonizācija nevis vārdos un deklarācijās, bet arī darbos!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Vakar, apspriežot “tēvzemiešu” priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Repatriācijas likumā”, mēs patiešām nolēmām daļu no tiem atbalstīt. Bet šodien... Nu kas principā tur ir slikts? Izstrādāt programmu, noslēgt starpvalstu līgumus, paredzēt līdzekļus, lai izmaksātu kompensācijas tiem cilvēkiem, kuri it kā grib izbraukt, - nu, it kā civilizēti priekšlikumi. Bet šodien, klausoties šajās debatēs, it sevišķi motivācijā, kuru izteica Tabūna kungs... Tabūns, kurš baidās no savas komunistiskās pagātnes, kurš baidās no daļas savas tautas, kurš kā tiesnesis atļaujas pateikt, ka daļa tautas ir valsts ienaidnieki...

Tabūns, kura dēļ un viņam līdzīgo dēļ mēs esam pati nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā... Mūsu sabiedrība diemžēl dēļ tādiem un līdzīgiem cilvēkiem un deputātiem ir sadalīta latviešos un nelatviešos, pilsoņos un nepilsoņos - un tā tālāk, un tā joprojām.

Es nevaru balsot par tādu priekšlikumu tāpēc, ka kārtējo reizi “tēvzemieši” domā vienu, bet dara otru - tieši tā, kā bija komunistiskajos laikos. Un tāpēc es domāju, ka mēs nevaram atbalstīt “tēvzemiešu” priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene. Man tiešām ir kas piebilstams komisijas vārdā.

Pirmkārt, neviens no priekšlikumu iesniedzējiem, tas ir, no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, neuzskatīja par vajadzīgu piedalīties komisijas sēdē, kad šis jautājums tika izskatīts. Neviens!

Tā kā neviens no iesniedzējiem nepiedalījās sēdē, netika iesniegti arī aprēķini - ne par to, cik šādu izceļotāju varētu būt, ne par to, cik tas varētu maksāt. Tas tikai norāda uz to, ka šīs kaismīgās runas ir vairāk veltītas iespējamajiem vēlētājiem un klausītājiem, nevis liecina par patiesu vēlēšanos sakārtot likumu, atrisināt šo jautājumu.

Nākamais. Kad bija Repatriācijas likumā minēti šie izceļotāji un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija valdībā, nevienu reizi netika piešķirti līdzekļi šīs likuma sadaļas realizēšanai.

Un beidzot. 2005.gada 21.septembrī parakstītais Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokols, valdības vienošanās par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību turpina darboties abu valstu starpā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 16, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

3. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Es domāju, ka 3.priekšlikums, kurš attiecas uz 23.pantu “Izceļotājs”, skan ļoti pieklājīgi: izceļotājs ir persona, kura ieradusies Latvijā okupācijas laikā, vai šādas personas pēcnācējs, un kura izteikusi vēlmi izceļot no Latvijas. Te nav noteikts, kas tā bija par okupāciju (vai tā bija Ostlande vai “padomija”), te nav noteiktas tautības, te nav noteiktas valstis.

Kas ir izceļotāji, un vai tādi ir? Mani ārkārtīgi izbrīnīja Tautas partijas pārstāvja uzstāšanās. Manā izpratnē, tā bija apkaunojoša. Cilvēks nezina oficiālo statistiku, bet nāk šeit runāt! Es jums atgādināšu šos skaitļus.

Pašreiz ir 17 000 virsnieku, kuriem sakarā ar jau noslēgtajiem līgumiem ir jāizceļo tik un tā. Pie šiem 17 000 ir jāpieskaita vismaz 7000, kuri iesniegumus par savām ģimenēm iedevuši Krievijas vēstniecībā, bet kuri nesaņem nekādu atbalstu tāpēc, ka nav pašreiz nekādu starpvaldību līgumu. Trešā kategorija ir tādi cilvēki, kuri varbūt neprot valsts valodu, kuriem ir labas pensijas un kuri gribētu izbraukt, bet nezina, kā to darīt.

Ir arī divas kuriozas kategorijas, godājamie kolēģi! Tās divas kuriozās kategorijas ir šādas: viena - tie, kuri Latvijā nevar elpot, jo atdzimstot fašisms (es domāju, ka viņiem būtu lieliska iespēja no šejienes aizbraukt tā vietā, lai tā piketētu), un otra grupa - tie, kas nevar mācīties skolās, jo rodoties garīgās attīstības traucējumi, mācoties valsts valodā.

To es izrakstīju no krieviski rakstošās preses.

Tātad ir absolūti lieliska iespēja mācīties lieliskajās Kaļiņingradas skolās!

Otra lieta, par ko gribu runāt. Te tika pateikts diemžēl kaut kas tāds, par ko arī mūsu Ārlietu ministrija apkaunojošā kārtā nezina, ka tā varētu būt provokācija... Kā teica Sokolovska kungs, mēs taisoties kādu sūtīt... Aicinājums nāk no Kaļiņingradas gubernatora Bosa, nevis mēs kādu taisāmies sūtīt.

Taču es šodien izdrukāju informāciju no interneta... Vai tā tiešām ir provokācija vai Krievijas valdības kaut kāda reakcija? Ziniet, ir divi oficiālie viedokļi. Es jūs ar tiem iepazīstināšu, un tiem, kurus tas interesē, es varu iedot šo dokumentu. Internetā ir adrese Vremja.ru, un tur ir teikts, ka prezidenta administrācijas pārvaldes vadītājs starpreģionālo sakaru jomā un kultūras attiecībām ar ārzemēm Modests Koļerovs ir apstiprinājis, ka Krievija ir nolēmusi radikāli uzlabot savu tautiešu stāvokli Baltijas valstīs un valdībai ir dots lēmums reāli izstrādāt plānus.

Krievijas Ekonomikas ministrija (tā šeit rakstīts) ir saņēmusi rīkojumu strādāt pie šiem dokumentiem, un Krievijas Ekonomikas ministrijas Reģionālās attīstības aģentūras vadītājs Grigorijs Bunatjans paziņo: “Jā, zināmā mērā ir savtīgi mērķi, kāpēc Kaļiņingrada. Tāpēc, ka Kaļiņingrada atrodas Eiropas Savienības vidū, un loģiski, Krievija cer piesaistīt milzīgus līdzekļus infrastruktūras uzlabošanai... kā saka Bunatjana kungs, “...ceļu būvniecībai, enerģētikas un sociālo jautājumu risināšanai Kaļiņingradas apgabalā”.

Ko dara Latvijas valdība? Latvijas valdība saka: “Nē, nē! Mēs neko nedarīsim! Ziniet - tā taču ir provokācija!” Valdības sēdēs jau ir pieņemti lēmumi, bet mēs vēl nespējam pateikt, kas tad īsti ir šie izceļotāji. Tāpēc mani ārkārtīgi izbrīnīja Sokolovska kunga uzstāšanās. Tik rasistisku uzstāšanos es dzirdēju pirmo reizi, ka te iekšā braukšot musulmaņi. Vai tad mēs tagad runājam par reliģijām, par tautībām? Te nav pat minēta ne valsts, ne tautība.

Otrkārt. Sokolovska kungs, jūs te sākāt stāstīt, ka mēs gribam kādus izsūtīt ar varu. Es runāju par to, ka mēs nevaram viņus aizturēt. Ja septiņi tūkstoši vai vēl nezin cik tūkstoši ģimeņu ir iesniegušas dokumentus, kas grib izbraukt, tad jūs, Sokolovska kungs, viņiem taču neatņemsiet šos dokumentus ar varu. Tāpat kā jūs neaizturēsiet arī šo musulmani, kurš šeit gribēs iebraukt.

Treškārt. Tiek izplatīta teorija par to, ka Latvijā padomju laikos ekonomika tika radīta priekš 2,7 miljoniem iedzīvotāju, bet pēc Otrā pasaules kara cauri Latvijai izgāja 4,5 miljoni cilvēku, no kuriem apmēram viens miljons “aizķērās”. Jā, 4,5 miljoni Latvijā nodzīvoja īsāku vai garāku laiku, kuri te bija iebraukuši no padomju republikām. Līdz ar to es Sokolovska kungam ieteiktu aizbraukt un iepazīties, kā darbojas Islandes ekonomika. Valsts teritorijā, kas ir divreiz lielāka nekā Latvijas teritorija, ekstremālos apstākļos dzīvo 290 tūkstoši iedzīvotāju, bet ekonomika tur ir vismaz desmitreiz jaudīgāka kopprodukta ziņā nekā Latvijas ekonomika. Es ieteiktu aizbraukt arī uz Luksemburgu, kur ir tikai 600 000 iedzīvotāju. Četrdesmit procenti ārvalstnieku strādā Luksemburgā, bet ekonomika absolūti necieš, un tur nav problēmu šajā jautājumā.

Ir apkaunojoši tagad klausīties Circenes kundzi. Viņa saka: “Pagājušā valdība kaut ko neizdarīja.” Tagad ir konkrēti apstākļi - ir Krievijas prezidenta administrācijas uzdevums Krievijas Ekonomikas ministrijai izstrādāt plānus, ir Kaļiņingradas gubernatora aicinājums, bet šeit nāk deputāti un saka: “Ziniet, 1990. vai 1991.gadā kaut kas netika izdarīts. Gulēsim vien tālāk un neko nedarīsim!”

Tas taču ir apkaunojoši! Mums ir šīs izceļotāju kategorijas! Un tāpēc es aicinu jūs nobalsot “par” šo 3.priekšlikumu.

Paldies! Un sāksim strādāt konstruktīvi! Bet visiem, kuri grib iepazīties ar Krievijas valdības lēmumiem, es no interneta varu jums šos materiālus iedot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Jocīgi jau skan tas, ka bez mūsu klātbūtnes komisija var pieņemt vienu lēmumu, bet tad, ja mēs būsim klāt, varētu būt arī cits lēmums. Kas tad ir - vai jums savu galvu vairs nemaz nav? Nu labi, labi! Palīdzēšu jūsu gludajās galviņās kaut ko ielikt iekšā.

Tieši tāpēc ir šis 3.priekšlikums. Paņemiet un izlasiet, lūdzu - tie, kuri prot lasīt! Paņemiet pamatlikumu - Repatriācijas likumu! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Mēs esam iepazinušies ar šo likumu. Kauns tiem, kas nav!”) Kas tur ir teikts par cittautiešiem? Tikai 1.pantā ir otrais apakšpunktiņš: “Veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos.” Kur tālāk ir kaut kas tamlīdzīgs teikts? Kurā vietā? Pasakiet, lūdzu, to, komisijas pārstāvji ar priekšsēdētāju priekšgalā! Lūdzu, 2.pants: “Repatriants.” Kas tur ir teikts? “Persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.” Kur tad ir tie repatrianti, kuriem vajadzētu aizvākties vismaz... nu aizbraukt no Latvijas Republikas? Kur viņi šinī likumā ir, ko? Tad ko jūs brīnāties par mūsu piedāvājumu?

Mēs piedāvājam jēdzienu “izceļotājs”. Izlasiet, kas tas tāds varētu būt šā likuma izpratnē, protams: “Persona, kura ieradusies Latvijā tās okupācijas laikā, vai šādas personas pēcnācējs un kura izteikusi vēlmi izceļot no Latvijas uz savu etnisko dzimteni vai citu valsti.” Būsim, tā teikt, demokrāti! Lai brauc, uz kurieni grib. Tas ir izceļotājs!

Žēl! Žēl, ka komisija pat to nav sapratusi. Vai tad mums bija jātup tajā komisijas sēdē un jākaļ iekšā tajās galvās tādas lietas, kuras paši var izprast? Mēs vienkārši gribam sakārtot šīs lietas!

Ir Latvijā vajadzīgs likums, kas palīdz mūsu tautiešiem atgriezties dzimtenē. Par to jau neviens te nestrīdas.

Tagad vēl šitā te kladzināšana par to naudu! Kur tad top budžeta projekti? Valdībā tie top! Jūs noraidījāt mūsu piedāvājumu valdībai strādāt pie šā jautājuma. To, redziet, nevajag! Tātad mēs, būdami opozīcijā, tiesa, mīlošā opozīcijā, jo mēs mīlam Latvijas valdību reizēm, bet ne vienmēr... Mēs gribētu uzticēties Latvijas valdībai, bet lai tā nav “mīksta”, lai tā nav mīkstmiesīga, lai tā dara kaut ko tādu, kas nāk par labu Latvijas valstij un latviešu tautai.

Bet šitā visa “šiverēšanās”, māžošanās, mūsu priekšlikumu noraidīšana: sak, redziet, nav tāda pamatojuma, nav šitāda pamatojuma, tam - deguns par garu, tam kājas par īsu... Un tie taču nav argumenti!

Pamatjautājums ir viens: vai mēs gribam palīdzēt tiem, kuri kļūdas dēļ šeit atrodas? Vai gribam palīdzēt viņiem aizbraukt vai negribam? Ja jūs mūsu priekšlikumus neatbalstāt, tad ir skaidrs, ka to negribam. Un negribam arī definēt to, kas ir tas, kurš okupācijas laikā šeit ir ieradies un kuram varētu palīdzēt aizbraukt. Tas ir skaidri pateikts mūsu 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Parasti maskas krīt tad, kad jāparāda latviska, patriotiska nostāja ļoti svarīgu, valstij svarīgu, Latvijai un latviešiem svarīgu jautājumu vai problēmu risināšanā.

Ābiķa kungs nāca tribīnē un teica, ka mūsu priekšlikumi ir miglas pūšana.

Ābiķa kungs! Būtu kaunējies! Patiešām būtu kaunējies, jo jūsu vadībā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kurā kādreiz strādāju arī es, tika pieņemti absolūti nepieņemami likumi: Valsts valodas likums, Izglītības likums un tā tālāk. Tie ir pārāk “mīksti”, un tagad mēs mokamies ar visām šīm lietām. Tā ka jūsu patriotisms ir visai skaidrs!

Ja runājam par Kastēna kungu, kurš teica, ka tieši mans sacītais izaicinājis viņu nākt tribīnē. Nu, ziniet, kosmopolīts ir kosmopolīts! Viens no izteiktākajiem Saeimas kosmopolītiem no latviešu vidus ir Kastēna kungs, un tāpēc viņa runāšana ir tik dīvaina. Viņš raud par to, ka pēc valsts neatkarības atjaunošanas ārkārtīgi daudzi aizbrauks no Latvijas. Bet kā gan citādāk? Tās taču bija okupācijas beigas, un okupantiem, kā arī tiem, kuri ienāca kopā ar okupantiem - civilokupantiem un tā tālāk, bija jāaizbrauc. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu runā!”) Diemžēl mēs neprasījām, lai aizbrauktu daudz vairāk. Vēl būtu aizbraukuši vismaz 200 000. Vismaz!...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu, runājiet par jūsu priekšlikumu!

P.Tabūns. ...Bet neaizbrauca!

Lūk! Saprotiet, tur jau ir tā lieta, ka ir vajadzīgs risināt šos jautājumus.

Un nu par to, ka pietrūkšot naudas. Miljoniem naudas ir izstieptas rokas attālumā, tikai, Ābiķa kungs, jūsu partijas vadībā valdība ļoti slikti strādā, lai šos miljonus izstieptas rokas attālumā iekasētu. Un tad varētu atvēlēt ļoti daudzus miljonus arī šīm ļoti cilvēcīgajām, humānajām lietām, lai cilvēki aizbrauktu, teiksim, no naidīgas vides, no šīs latviskās vides, lai viņi aizbrauktu mājup. Par naudu!

Es jums pilnīgi galvoju, ka daudzi represētie nacionālie karavīri, tātad leģionāri, arī daudzi citi, tostarp pensionāri, būtu ar mieru saziedot naudiņu no saviem nieka grašiem... Miljonus saziedotu, ja mēs pieņemtu attiecīgo likumu, lai cilvēki varētu aizbraukt. Tā ir griba! Gribas trūkums! Patriotisma trūkums! Izpratnes trūkums par to, ka ir jābeidz šī komunistiskā režīma seku likvidēšana, okupācijas seku likvidēšana.

Lūk, tas ir gribas jautājums, draugi mīļie!

Un Circenes kundze? Ak, tu Dievs! “Tāpēc mēs neizskatījām un noraidījām “tēvzemiešu” priekšlikumu, ka viņi nebija ieradušies uz komisijas sēdi.” Ziniet, šī problēma ir tik acīm redzama, ka tur nav vajadzīgi nekādi pierādījumi. Tur ir vajadzīga tikai sirdsapziņa, laba griba, patriotisms un latviskums. Un viss! Punkts!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Tabūna kungs! Jūs te pieminējāt manu patriotismu. Jūsu patriotisms visspilgtāk izpaudās tad, kad jūs padomju laikā bijāt radio komitejas partijas sekretārs un tikāt saukts par Komjaunatnes krastmalas lakstīgalu, kad jūs izsaucāt...

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, mēs runājam par 3.priekšlikumu!

Dz.Ābiķis. ... izsaucāt skaistus saukļus tad, kad tur garām maršēja visas šīs iepriekš minētās personas, šie okupanti...

Cienījamais Tabūna kungs! Es tiešām vēlreiz atkārtoju, ka jūsu priekšlikumi ir miglas pūšana acīs, jo, ja mēs gribam, lai no Latvijas tiešām kāds reāli šobrīd aizbrauktu, gribam stimulēt šo aizbraukšanu, tad šīs summas ir mērāmas desmitos miljonos. Desmitos miljonos! Kam jūs budžetā atņemsiet šobrīd šo naudu? Kam - pensionāriem, skolotājiem, medmāsām, ārstiem? (Starpsauciens: “Tev!”)

Un es vēlreiz saku - tā vieta jau tukša nepaliks!

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ābiķa kungs te vaimanāja par naudu un ka esot “jāapkāš” represētie, pensionāri, policisti un citi... Ābiķa kungs, jūs ļoti kaismīgi aizstāvat šo Gaismas pili jeb Birkerta projektēto ēku - šodien nevajadzīgo bibliotēkas celtni bīstamā vietā, applūdes zonā.

Lieta ir tāda: ja jūs vakar būtu izlasījis Ulda Oša rakstu, tad zinātu, ka tur ļoti skaidri viss ir paskaidrots. Šis projekts ir novecojis, un šo elektroniku var ielikt arī citā vietā, jo grāmatu krātuve mums jau ir. Jūs paši televīzijā to redzējāt. Arī tur bija drusciņ tā kā mahinācija - sākumā parāda, ka grāmatas pelē, bet pēc tam parāda pilnīgi tukšu, vēl nepiepildītu ar grāmatām Eiropas standartiem atbilstošu grāmatu krātuvi.

Nevajag pūst miglu acīs, Ābiķa kungs! Jūs ļoti labi zināt, ka Šķēles valdība savā laikā (es atkārtošu trešo reizi!) novirzīja bankas glābšanai, privātas bankas, Latvijas Pirmās bankas (tagad - NORD/LB, šķiet) glābšanai... to banku par Kuļika banku sauca toreiz, 20 miljonus latu no Latvijas Valsts bankas un vienu miljonu zviedru dāvātās naudas krievu virsnieku repatriācijas veicināšanai.

Nav runas par deportāciju. Bija nauda Šķēlem... Man tikko bija iespēja uzstāties MIX FM radio, kur mēs veselu stundu runājām ar Grišu Zubarevu (ir tāds korespondents, žurnālists). Viņš mēģināja iztaisīt mani par ienaidnieku, sanaidot, teiksim, krievus ar latviešiem un tamlīdzīgi. Nē! Nevajag šodien sanaidot mūsu tautas, te ir dzīvojušas kopā draudzīgi daudzas tautas, bet ir jāskatās dekolonizācijas, okupācijas seku novēršanas plāksnē šie jautājumi.

Tāpēc nevajag tērēt un šķērdēt naudu tādiem projektiem, kuri jau sākumā ir lemti neveiksmei, piemēram “Baltic Pulp” projekts, kuram iztērēja vairākus miljonus Latvijas naudas. Cik virsnieku ģimenes mēs būtu mudinājuši atgriezties savā dzimtenē?

Notiek arī tādas lietas, ka viņiem tur starptautiskās organizācijas uzceļ ciematus, mājas, atsevišķas mājas, pat villas, bet viņi tomēr tur neatgriežas. Viņi mēģina tās tur pārdot un atgriežas atpakaļ it kā ģimeņu apvienošanas nolūkā. Notiek tiesas procesi, Eiropa to nesaprot...

Un es brīnos, kāpēc mūsu deputāti, īpaši trimdas latviete Vaira Paegle, negrib ņemt līdzi mūsu brošūru par okupāciju un stāstīt par visu to dažādām Eiropas valstīm. Tieši šī būtu iespēja sarunās ar Eiropas valstu ārlietu komisiju priekšsēdētājiem viņiem paskaidrot, kas noticis ar Latviju šajos 60 gados. Nevis tā, kā noticis Zviedrijas vēstniecībā, kas, nosaucot deportēto cilvēku skaitļus (tas ir ārzemju preses citāts), apgalvo, ka deportēti ir tikai 40 tūkstoši cilvēku.

Nevajag divkosīgi šeit runāt un izlikties! Tas attiecas gan uz Ābiķa kungu, gan arī uz citiem. Jūs ļoti labi zināt, ka bija tādas iespējas - maksāt šiem izbraucējiem, kuri nemīl Latviju un kuri grib doties uz tiešām ļoti skaisto, ļoti bagāto savu etnisko dzimteni, kā to jau izdarīja baltvācieši, kā to jau izdarīja ebreji 1972.gadā. Ļoti daudzi mani draugi un pazīstamie aizbrauca uz Izraēlu vai uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Diemžēl tikai daži atgriezās, starp tiem arī Bukingolta kungs, kas dažām partijām ir patrons, nerunājot par Krupņikova kungu un citiem.

Tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumus. Tas ir ļoti maigs pieskāriens šai sāpīgajai, katru latvieti faktiski ļoti depresējošajai problēmai. Katrs latvietis jūt diskomfortu, jo okupācijas sekas līdz šodienai praktiski nav likvidētas, un tās arī nevēlas likvidēt. Tās nevēlas likvidēt Ārlietu ministrija, kurai bija dots jau 6.Saeimas uzdevums. 1995.gada 26.aprīlī tika pieņemts lēmums, ka ir jāsāk sarunas ar vainīgajām valstīm, ar Jaltas-Potsdamas valstīm - tātad ar Vāciju, Angliju, ASV un Krieviju. Diemžēl mēs neizmantojam pat to, ka Amerikas Savienotās Valstis to grib darīt. Arī viņu kongresmenis uz to ir aicinājis: “Ja lūgs palīdzību, mēs palīdzēsim!” Arī Džordžs Bušs to pašu ir pateicis, ka ASV ir vainīgas saistībā ar Jaltu un Potsdamu. Diemžēl Ārlietu ministrija desmit gadu un četru mēnešu laikā neko nav darījusi, lai sāktu šīs sarunas. Un arī mūsu brošūru, ko esam izdevuši ar Okupācijas muzeja atbalstu, mūsu deputāti atsakās ņemt līdzi uz Londonu, lai skaidrotu pasaulei mūsu likteni.

Paldies!

Balsojiet “par” šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Esmu spiests nākt otro reizi tribīnē, (Starpsauciens: “Kas tad tevi spiež?”) tāpēc ka jūs nerunājat par mūsu priekšlikumu - mūsu 3.priekšlikumu. Un es aicinu tikai par to runāt, nevis par biksēm vai krekliem!

Skaidri ir pateikts tas, ka nekur Repatriācijas likumā nav jēdziena, kas attiektos uz cittautiešiem, kuri vēlas atgriezties savā dzimtenē. Nav šāda jēdziena! Izskatiet cauri visu likumu! Un mēs vienkārši piedāvājam ieviest šo jēdzienu. Tas gandrīz vai ir tehnisks jautājums. Kāpēc jūs tādu noraidījāt? Kāpēc jūs izvairāties minēt tos cilvēkus, kuri ir ieradušies Latvijā okupācijas laikā, un viņu pēcnācējus? Nav nekur šī apzīmējuma! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Beidz, es atbalstu!”)

Jūs te nākat runāt par naudu un vēl par nezin ko. Nu tad izlasiet, lūdzu, vismaz Repatriācijas likumu un paskatieties, lūdzu, ko mēs piedāvājam! Un, ja jūs to tagad noraidāt, tad tas nozīmē, ka jums vispār neinteresē šādu personu apzīmēšana. (Starpsauciens.) Tas vienkārši to nozīmē! Izlasiet taču to, ko mēs esam piedāvājuši! Šā jēdziena ieviešana neprasa nekādu naudu. Tas ir tikai apzīmējums, lai mēs vienreiz likumā skaidri pateiktu, kas tie tādi ir. Un tā nav nekāda miglas pūšana acīs. Miglu var pūst tikai tāds, kas sadzeras un pēc tam iekāpj mašīnā. Jā, tad logi tiešām aizmiglojas!

Tā ka, lūdzu, paskatieties un atbalstiet mūsu priekšlikumu! (Starpsaucieni: “Atbalstām! Vajag atbalstīt!”)

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Mēs esam iesnieguši priekšlikumu, kas pasaka, ka izceļotājs šā likuma izpratnē ir persona, kura ieradusies Latvijā okupācijas laikā. Šis likums ir Repatriācijas likums, un es domāju, ka būtu lietderīgi atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Tomēr papildus tam es vēl gribu pateikt, ka deputāts Ābiķis smagi apvainoja Pēteri Tabūnu, kurš nekad nav bijis Latvijas radio partijas sekretārs. Ja viņš tāds būtu bijis, tad tādā gadījumā viņš nesēdētu šeit, Saeimā, jo bijušajām amatpersonām ir aizliegts ieņemt šeit amatus.

Tā ka es ierosinu Ābiķim vai nu atsaukt savu apvainojumu, vai arī tad, kad tiks pieņemts Ētikas kodekss, viņam par saviem vārdiem būs jāatbild Saeimas priekšā.

Paldies par uzmanību! (Starpsaucieni no zāles: “Bezkaunīgs ir Ābiķis! Lai atbild likuma priekšā!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Šeit šajā likumā ir ārkārtīgi korekti nodefinēta izceļotāju kategorija, bet tā ir tikai viena izceļotāju grupa. Es pateikšu tautas valodā: tātad viena daļa izceļotāju ir cilvēki, kuri gribēja dzīvot divkopienu valstī, bet viņu sapnis nepiepildījās.

Nobalsot “pret” šo priekšlikumu nozīmē izlikties, ka šeit nav tādu cilvēku, kuri ienīst šo valsti un ir pret to naidīgi noskaņoti. Es negribu viņus ne nosodīt, ne arī viņiem kaut ko pārmest, jo bija dažādi apstākļi. Ja cilvēks ir dzīvojis impērijā un ja vienā dienā šī impērija sabrūk, tad es viņu varu saprast, bet mūsu pienākums nav šeit melot, ka Latvijā nav tai naidīgi noskaņotu cilvēku.

500 000 cilvēku nobalsoja referendumā pret Latvijas neatkarību. 500 000 cilvēku! Tajā reizē no 2 miljoniem 25% nobalsoja “pret”. Tā ir pietiekami liela daļa cilvēku, kuri tiešām acīmredzot gribēja dzīvot Padomju Savienībā, un liela daļa no viņiem... Es neminēšu šeit nekādus skaitļus, jo varbūt viņu ir 50 000, varbūt viņi ir pārauguši un ceļas un guļas ar “Latvju dainām” uz spilvena un dzied latviešu tautasdziesmas, bet kāda daļa tomēr ir. Un to mēs redzējām arī skolēnu demonstrācijas laikā, kuri teica, ka “mēs gribam dzīvot Krievijā un negribam runāt suņu valodā!”

Laikrakstā “Čas”, Plinera kungs, ir rakstīts, un tas tiks izskatīts tiesas sēdē. Es iedevu materiālus... (No zāles dep. J.Pliners: “Nevar būt!”)

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Ar zāli sarunāties ir aizliegts!

A.Kiršteins. ...ka krievu skolās latviešu valodas skolotāji sākot uzrunu ar vārdiem: “Cūkas tādi un tādi!” Es jums šo kopiju iedošu. Par to ir ierosināta tiesas lieta. Tagad varbūt šis skaitlis ir mazāks, bet kāpēc liela daļa atkal balso pret Latvijas iestāšanos NATO?

Šis ir humāns priekšlikums. Tas, es vēlreiz atkārtoju, nenosauc ne tautības, ne valstis...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Jūsu runas laiks ir beidzies!

A.Kiršteins. Līdz ar to mums ir jāatbalsta šis priekšlikums, jo pretējā gadījumā mēs noliegsim, ka šeit ir naidīgi noskaņotu iedzīvotāju grupa, un būsim atbildīgi par sekām, ko izraisījusi viņu darbība.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns - otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Četru saeimu laikā es esmu piedzīvojis, ka vienmēr, kad pret mums, “tēvzemiešiem” un LNNK, pret patiesību, ko mēs esam pauduši, trūkst argumentu, tad vienmēr ķeras pie apmelošanas.

To es piedzīvoju arī šodien, kārtējo reizi, no Ābiķa kunga. Kur tad ir jūsu argumenti? Argumentējiet, ka mums, “tēvzemiešiem” šoreiz nav taisnība!

Mums ir absolūta, simtprocentīga taisnība!

Nevienam nekad neizdosies pārliecināt par pretējo, jo tas vienkārši nav iespējams.

Redziet, tā tas ir jau no 5.Saeimas laika, kad valdīja “Latvijas ceļš”, kurā atradās arī Ābiķa kungs. Viņi vienmēr bija pret mūsu priekšlikumiem, ļoti saprātīgajiem, ļoti vajadzīgajiem. Tā tas bija gan ar Pilsonības likumu, gan ar visām citām lietām. Kad mēs aizstāvējām savu viedokli un teicām, ka nevajag būt tādai kategorijai kā nepilsoņi, kas tagad noveduši mūs ļoti sarežģītā situācijā, vienmēr viņi ķērās pie tā paša, ko šodien izmanto Ābiķa kungs. Apmēram tā: “tēvzemiešiem” vai LNNK, vai konkrēti Tabūnam nav taisnība tāpēc, ka viņam ir plakanā pēda. Lai gan man plakanās pēdas arī nav. Bet, redziet, tāda tipa argumenti vienmēr tiek pielietoti. Tas ir smieklīgi, bērnišķīgi no Saeimas deputātiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 3. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 25, atturas - 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Tā kā 1. un 2.priekšlikums netika atbalstīti, balsojums par 4.priekšlikumu nav jāveic. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pagaidi, pagaidi! Tādas tiesības nav! No tribīnes tā nedrīkst runāt!”)

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Atklājam debates.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi, redziet nu! Ja komisijas vadītājs pat nezina Kārtības rulli, ko tad var prasīt no komisijas darba!

Man tiešām ir jautājums: kāpēc jums ir tāda izvairīga un, varētu pat teikt, gļēva nostāja tādos jautājumos? Pat jēdziens jūs neinteresē. Tas nozīmē, ka vesels cilvēku kopums, kas šeit, Latvijā, dzīvo un kas ir ieradies nelikumīgi, vispār nav jāatzīmē. Tādu nav. Ar šo balsojumu jūs to skaidri apstiprinājāt.

Tātad jūs neinteresē tas, ka ir šeit tie cilvēki, kas ir nelikumīgi ieradušies, un ka varbūt kāds no viņiem vēlas atgriezties savā etniskajā dzimtenē. Jūs izvairāties runāt par šo tēmu!

Es, godīgi sakot, varētu pateikt arī tā: vai jums kauna nemaz nav? Šitā te ākstīšanās ap šo deklarāciju par okupāciju, šīs te asarainās runas! Turklāt vēl daži no jums izņem kartiņu no balsošanas iekārtas ārā tagad, kad jābalso, tāpēc ka nobijušies: ko tad nu teiks par jums... Kur tad ir jūsu cīņa par taisnību, jūsu vēlēšanās izdarīt kaut ko jēdzīgu? Pilnīga un absolūta izvairīšanās!

Ko mēs ar šo 4.priekšlikumu bijām iecerējuši? Mēs taču bijām iecerējuši noteikt laikposmus, kuros Ministru kabinets varētu izstrādāt mūsu piedāvātos priekšlikumus. Ko gan citu mēs bijām te piedāvājuši? Nu, godīgi sakiet - vai jums tiešām tās “kreisās” balsis tik briesmīgi vajadzīgas? Jūs tā esat “noraustījušies” no visa? Tieslietu ministre savā gļēvumā izņem no darba kārtības vispār jebkuru jautājumu, kas skar Pilsonības likuma grozīšanu. Pirms tam gan vareni runāja, ka, jā, jābūt ir tādam jēdzienam... ka jācīnās par lojalitāti... Kur tad tā cīņa palika? Vai tiešām būs taisnība tas, ka četri oligarhi esot jau vienojušies par to, kāda būs nākamā Saeima un valdība? (Starpsauciens: “Jā, protams!”) Iespējams, ka tur ir liela daļa patiesības. Jā, protams, tādā valdībā nav vietas nacionāli domājošiem deputātiem. Par to es nemaz nešaubos, jo viņi tiešām traucē jebkurus šaubīgus darījumus ne tikai ar Krieviju, bet ar vēl vienu otru valsti!

Protams, ar lielu naudu uzpērkot saziņas līdzekļus vajadzīgajā līmenī, daudz ko var panākt.

Protams, negribētos ticēt, ka tik nelietīgs plāns ir, bet zināmas aizdomas tomēr rodas. Šīsdienas balsojumi sāk pierādīt to, ka koalīcijas partneru starpā ir sākusies cīņa par ietekmi pie šiem oligarhiem. Tāpēc arī ir šī izvairīšanās: “Nerunāsim par repatriāciju, nerunāsim par repatriantiem! Palīdzēsim latviešiem un līviem atgriezties Latvijā!” Jā, nu kas tad tur slikts? Tur nekādu nopietnu jautājumu nav. Bet, tiklīdz jautājums skars tos, kas šeit nelikumīgi ir ieradušies, un to, kā viņus no šejienes dabūt laukā, tad labāk izvairīsimies, nemaz likumā tādu jēdzienu neieliksim! Bet likums taču ir Repatriācijas likums - likums par atgriešanos savā dzimtenē! Vai tad tiem, kam Latvija nav dzimtene, nav jāatgriežas savā etniskajā dzimtenē, it īpaši, ja viņi paši to grib?

Tā ka es teikšu: vairāk nekā nožēlojami! Un tad nelieniet pie latviešu vēlētājiem un nemēģiniet dabūt viņu atbalstu, jo latviešu vēlētājs neatbalstīs gļēvuļus, vismaz nacionāli noskaņots vēlētājs to nedarīs! Jebkurā saietā visas šīsdienas runas un visi balsojumi izskanēs. Nožēlojami tas ir!

Jā, protams, šis priekšlikums varbūt vairs nav balsojams, ja tā skatās. Taču diskusija par šādu priekšlikumu ir nepieciešama, lai “saliktu pa plauktiem” visas vērtības.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, latviešiem visvairāk par ļaunu nāk viņu nespēja saprasties savā starpā (Starpsauciens: “Vajadzēja balsot!”) un nespēja domstarpības izlīdzināt iepriekš, kad par kaut ko tik svarīgu ir runa. Es nedomāju, ka šie frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegtie ieteikumi ir kaut kas ļauns un ka, ja mēs visi par to nobalsotu, mēs izdarītu kļūdu. Es tā nedomāju. Taču, no otras puses, es nedomāju, ka arī tad, ja tas tā nenotiks, kaut kas ļauns būs. Te ir vairāk, nu, tāda verbāla izrādīšanās: kādi mēs esam, cik nacionāli mēs esam. Vai jūs, cienījamie kolēģi no īsti labā spārna, domājat, ka brauks mājās pēc šāda likuma pieņemšanas, kurā mēs būtu iebalsojuši visus jūsu priekšlikumus? Un ka aizbrauks tie, kuri šeit karo pret Latvijas interesēm un latviešu tiesībām un latviešu identitāti? Tie nebrauks! Viņi varēja jau sen aizbraukt, ja viņi būtu gribējuši. Tie nebrauks! Es nedomāju, ka Latvijas likumi vispār kādam aizšķērso ceļu izbraukšanai.

Mēs tagad šeit piesakām jautājumu par izceļošanu. Mēs tagad definējam izceļošanu. Citās valstīs nemaz nav tādas definīcijas, un tāda nav arī vajadzīga. Kas ir izceļotājs? Izceļotājs ir tas, kas brauc projām brīvprātīgi, ja viņam gribas uz citurieni pārcelties. Lūk, tas ir izceļotājs.

Atšķirīga kategorija ir deportētais - persona, kuru aizved jeb izdzen, kā tas ar daudziem no mums bija. Un ir emigranti... nē, nevis emigranti, bet bēgļi, kuriem ir jābēg, lai glābtu savu dzīvību. Tās ir tās kategorijas.

Kad mēs izceļotājiem esam likuši kaut kādus šķēršļus ceļā? Vai kāds īpašs likums ir vajadzīgs, lai no Latvijas kāds drīkstētu izceļot? Vai varbūt jūs domājat, ka šeit ir īpaša finansiāla palīdzība vajadzīga, lai notiktu tieši tāda izceļošana un aizceļotu no Latvijas tie, kas nevēl mūsu neatkarīgajai valstij labu?

Nu, klausieties, tā taču ir utopija! Jūs taču paši neticat, ka tas ir priekš tiem un ka tie tad aizceļos. Nu, var jau tā runāt. (Starpsauciens: “Pareizi runā!”)

Nu, var jau Leopolds mani nosaukt par cilvēku, kam nav patriotisma. Nebaidieties, Leopold! Jums ir vēl laiks. Jūs esat jaunāks cilvēks, jūs varat kandidēt uz nākamajām vēlēšanām. Es domāju, ka tas nāks par labu jūsu figūrai. Man tas nav nepieciešams, es nekandidēšu uz nākamajām vēlēšanām un varu runāt to, ko es domāju. (Starpsauciens: “Nekas nemainīsies!”)

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs debatējam par 4. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Es neko nesaprotu pēc Kļaviņa kunga uzstāšanās. Kļaviņa kungs, vai tas nebija “Jaunais laiks”, kas šeit iesniedza deklarāciju “Par totalitārā komunisma noziegumu nosodīšanu”? Vai tie nebija Kļaviņa kungs, Liepiņas kundze un Šadurska kungs, kuri nāca uz Ārlietu komisiju un atbalstīja priekšlikumus par to, ka jāturpina bijušo PSRS armijas virsnieku izbraukšana ārpus Latvijas un ka jāsniedz finansiāls atbalsts cilvēkiem, kas grib repatriēties uz etnisko dzimteni? Es vairs neko nesaprotu! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Vai tas nebija “Jaunais laiks”, kas nostādīja ārkārtīgi neveiklā situācijā Tautas partiju, kurai bija Valsts prezidentes priekšā jātaisnojas, ka mēs jau šo deklarāciju negribējām, to tak’ “Jaunais laiks” uzrakstīja?

Šodien es klausos, ka tas esot populisms, nevis turpinājums “Jaunā laika” sāktajam lieliskajam darbam. Kad jūs izlikāties? Vai izlikāties toreiz vai izliekaties tagad?

Es gribu pateikt, ka var balsot par 4.priekšlikumu tieši tāpēc, ka “Jaunais laiks” izstrādāja lielisku dokumentu, kas saucas, kā jau es teicu, deklarācija “Par totalitārā komunisma noziegumu nosodīšanu”. Tur ir ielikti vispārējie principi. Un, ja tagad mēs nobalsotu par to, ka Ministru kabinetam līdz 1.janvārim ir jāizstrādā noteikumi, varbūt tas neatbilstu šim likumam, bet tas atbilstu trim citiem likumiem, ko Saeima ir pieņēmusi iepriekš. Tā ka mēs varam arī par šo balsot. Tas nav pretrunā ar “Jaunā laika” iesniegtajiem, ar jūsu pašu dedzīgi un kvēli aizstāvētajiem priekšlikumiem, Kļaviņa kungs!

Es biju Ārlietu komisijas priekšsēdētājs... Nemājiet ar roku! Un tātad lūdzu balsot un atbalstīt! Un, tā kā līdz vēlēšanām ir palikuši, teiksim, kādi deviņi vai desmit mēneši, nevajag nākt un stāstīt, ka jūs neesat populisti, jūs esat konstruktīvisti un tā tālāk! Turpiniet to darbu, ko jūs paši sākāt! Nevajag tā raustīties!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šie balsojumi liecina par Latvijas Republikas augstākā lēmēja pamatattieksmi pret okupācijas seku likvidēšanu. Ja Saeimas vairākums uzskata, ka ir jāizvairās par šīm sekām runāt un ka nav jārunā arī par jēdzieniem, tad tas arī ir skaidri jāpasaka, un nevajag kārtējo reizi locīties!

Te var runāt par kaļķa ēšanu vai neēšanu, par mugurkaula lokanību vai stīvumu... visu to var runāt. Taču ir arī skaidri jāpasaka, ko tad mēs gribam. Izvairāmies runāt par šo lietu? Labi! Pasakiet skaidri un gaiši! Lietot vārdus “populisms”, “miglas pūšana” - tur prātu nevajag. Es uzskatu, ka tie cilvēki, kas lieto šādus jēdzienus, tādi arī ir. Paskatoties spogulī no rītiem, viņiem rodas zināms mazvērtības komplekss, un tāpēc viņi ļoti grib citiem to piedēvēt.

Es uzskatu, ka šādi cilvēki ir vāji un ka mums viņu vājums ir viņiem jāpiedod.

Taču šeit ir runa par konkrētu lietu, un mēs piedāvājām pat tehniskus jēdzienus, no kuriem jūs izvairījāties mīļā miera labad, nelasīdami likumu, pat nesaprazdami nekā no tā, bet paskatīdamies uz kaut kādu īkšķi... vienu īkšķi vai diviem pirkstiem, kā nu kurš te rāda.

Lūk! Un tā ir tā pamatnostādne.

Tā ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK savu pamatattieksmi paudīs!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Jā! Mēs, “tēvzemieši”, paudīsim savu nostāju un esam to pauduši visu šo laiku, visus šos gadus, kopš atrodamies Saeimā. Mēs vienīgie atrodamies Saeimā no paša sākuma. Vienīgie! Vienīgie tādi esam mēs, “tēvzemieši”. Citu tādu šeit nav.

Kļaviņa kungs! Nevis saprašanās trūkums mūsu, latviešu, starpā traucē mums ceļā uz normālu dzīvi Latvijā pēcokupācijas laikā, bet pie varas esošo gļēvums, izdabāšana svešajiem. Mēs bijām ļoti humāni... Jā, mēs bijām humāni, atstājot šeit visādu veidu okupantus. Visādu veidu! To skaitā arī armijas atvaļinātos virsniekus - desmitiem tūkstošu. Kas tas bija? Tā bija patiešām ļoti humāna mūsu attieksme. Mēs, “tēvzemieši” un LNNK, protams, tam nepiekritām. Nepiekritām, bet tā nu tas bija.

Es to nosaukšu par humānismu, par cilvēcīgu attieksmi, jo mēs cerējām no šiem cilvēkiem sagaidīt ļoti cilvēcīgu attieksmi pret mūsu valsti, pret latviešiem; cerējām, ka viņi pieņems mūsu likumus un tikumus, nevis pretosies, organizējot visādas pretošanās kustības, atļautas un neatļautas.

Lūk! Taču izrādījās, ka atkal mums ir bijusi taisnība, no sākta gala bijusi taisnība, jo šie cilvēki nav novērtējuši, vismaz liela daļa nav novērtējuši... Ne velti viņi grib aizbraukt. Es atkārtoju vēlreiz: 60 tūkstoši ir pieteikušies Krievijas vēstniecībā, kur viņus raida gandrīz vai ar suņiem prom, jo negrib, ka viņi tur piesakās, - pieteikušies, lai aizbrauktu no šejienes. Pieteikušies, lai aizbrauktu no šejienes vai nu cilvēcīgu un humānu apsvērumu dēļ (galu galā katram tomēr dzimtene ir visdārgākā lieta), vai tāpēc, ka patiešām dažiem šeit nepatīk latviešu valoda, kuru viņi nespēj iemācīties.

Ļoti interesants ir nupat, šonedēļ, Sabiedrības integrācijas apakškomisijā saņemtais atzinums no Izglītības un zinātnes ministrijas un no tiem cilvēkiem, kuri organizē latviešu valodas mācības un palīdz iemācīties latviešu valodu. Atziņa bija tāda, ka krievvalodīgie tomēr varot iemācīties latviešu valodu un ka mēs varam viņiem to iemācīt. Šāda bija viena no atziņām.

Sešdesmit piecus gadus viņi ir mācījušies tātad, un tagad mēs esam nonākuši pie atziņas, ka viņi var iemācīties. 65 gados zilonim var iemācīt velns zina ko, pat uz snuķa stāvēt, bet mēs, latvieši, esam nonākuši pie šāda secinājuma, ka var iemācīt, saprotiet! Un tagad, kad mēs esam iesnieguši šādu absolūti nepieciešamu priekšlikumu, jūs vēl māc šaubas, un jūs balsojat “pret”, kaunīgi atturaties vai vēl visādā veidā mēģināt mūs nomelnot, sacīdami, ka tā ir miglas pūšana acīs, ka tā ir māžošanās vai vēl kaut kas. Un vēl un vēl, un vēl, un vēl.

Tā ir vienkārši mazdūšība, atteikšanās sakārtot šo valsti, lai beidzot sakārtotu šo valsti. Un, ja mēs tā turpināsim, kā pašlaik notiek, ka svītro no darba kārtības grozījumus Pilsonības likumā kaut kādu ārkārtīgu nesaprotamu baiļu dēļ...

Naturalizācija bija jāpārtrauc rīt, jo tā ved mūs nebūtībā, draugi mīļie! Un “tēvzemieši” to rosina, ierosina un vēl rosinās. Mēs mēģināsim pārliecināt jūs, visu sabiedrību. Latviešu vairākums to saprot. Paskatieties vēstules, kas pienāk Saeimā, vēstules, ko publicē laikraksti!

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

Deputāts Leopolds Ozoliņš. (Starpsauciens: “Sadod!”)

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Pauli Kļaviņa kungs! Man bija patīkami atkal dzirdēt, ka jūs neesat mani aizmirsis, tāpat kā es neesmu aizmirsis, ka jūs, Kļaviņa kungs, sekmīgi veicāt tā saucamo “Gaismas akciju”, būdams īpašs patriots jau toreiz, un ka jūs bijāt arī ilgstoši čekas ziņotāju kartotēkas glabātājs. Arī to jūs tik pamatīgi noglabājāt, ka tā ir noglabāta vēl līdz šai dienai. Tā ka varu tikai jūs apsveikt!

Kas attiecas uz manu figūru, tad, bez šaubām, darbs Saeimā ir ļoti kaitīgs, jo ir jāsēž, jādomā, turklāt stress... Un jādomā ir arī par to, ka beidzot tomēr ir jāsāk - ir ne tikai jādomā, bet arī jāatbalsta. Un Zaļo un zemnieku savienība tāpat kā es (paskatieties balsojumus!) ir atbalstījusi frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumus, kuri attiecas uz dekolonizācijas jautājumiem. Beidzot ir jāpāriet no runām pie darbiem. Un nevajag aizmirst, cik daudz cilvēku tomēr vēlas Latvijā dzīvot. Arī slavenā, pazīstamā un ievērojamā Krievijas publiciste Arbatova savās publikācijās ir atzīmējusi, ka krievi (un es domāju, ka ne tikai krievi) dzīvojot šeit kā siera gabaliņš krējumā. Tāpēc var saprast, ka šis Latvijas “krējumiņš” ir ļoti garšīgs, bet, ja varētu samaksāt - es jau minēju iepriekšējā uzstāšanās reizē, kā šos līdzekļus iegūt -, tad, bez šaubām, tas būtu ļoti maigs, neliels ieguldījums dekolonizācijas procesā, par ko jūs paši nobalsojāt, pieņemot Komunistiskā režīma nosodīšanas deklarāciju.

Bez šaubām, ka pēdējā brīdī, šodien... Varbūt agrāk to vajadzēja skaidrot - arī frakcijai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iet uz frakcijām, runāt ar deputātiem, jo, manuprāt, šodienas balsojumi liecina par galīgu Latvijas vēsturiskās situācijas, 60 gadu okupācijas situācijas, absolūtu neizpratni. Uz to norāda arī Andelmanes... Nē (Smiekli zālē.)...

Sēdes vadītāja. ...Aldermanes kundze! Aldermanes kundze!

L.Ozoliņš. Es atvainojos! Nevis Andelmane, bet Aldermane, Ženija. Vārdu sakot, viņa nevēlas atkāpties šodien, lai gan tas būtu viņas pienākums, ja ir bijis tik daudz korupcijas gadījumu, tik daudz shēmu... Un, ja televīzijā pasaka: “Pagaidiet drusciņ! Paies laiks, un jūs atkal varēsiet nolikt to pilsonības eksāmenu!” - tad man ir kauns, ka mums ir tāda vadītāja.

Jebkurš solis pretī dekolonizācijai ir atbalstāms.

Lūdzu, balsojiet par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Gribu tikai atgādināt, ka šim likumam būs arī trešais lasījums. Tātad jums ir visas iespējas iesniegt savus priekšlikumus.

Tālāk debatēs pieteicies deputāts Paulis Kļaviņš, otro reizi.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Atvainojiet, kolēģi, ka es ar savu atnākšanu šeit atkal dažas minūtes jūsu dārgā laika laupu, bet interesantas lietas šeit dabū dzirdēt - tas gan jāsaka. Mums jau citur nav tādas izdevības - sastapties visām frakcijām un tad cilāt šos jautājumus. Ārkārtīgi skaista izdevība! Pie tam galvenais - un to jau mēs neviens neaizmirstam - ir tas, ka mūs klausās mūsu cienījamie radioklausītāji. Un faktiski jau mēs viņu dēļ vien runājam, jo mēs cits citu droši vien šeit nepārliecināsim. (Starpsauciens: “Nepļāpā muļķības!”)

Tikai vienu lietu gan man gribētos no Tabūna kunga vēl privāti dzirdēt. Tam nav jābūt šeit no tribīnes. Kā jūs domājat: vai Krievijas vēstniecība to vien gaida, ka mēs pieņemsim šo likumu, ierakstīsim to, ko jūs ierosināt, un ka tad tie 60 tūkstoši brauks, ka tad būs durvis vaļā un tā lieta noritēs?

Lūk, šitā lieta man vēl neiet galvā! To es gribēšu no jums dzirdēt, vai tas vien vēl ir vajadzīgs, lai tie, kuri Krievijas vēstniecībā pieteikušies kā izceļot gribētāji... ka viņi nevar to izdarīt tāpēc, ka mēs neesam attiecīgu likumu pieņēmuši. Tas man vēl galvā neiet! Bet droši vien jūs to man izskaidrosiet, un es sapratīšu labāk šo sakarību. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Circene. Jāsaka tā, ka frakcijai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija 15 gadu laika visus savus priekšlikumus realizēt dzīvē, jo viņi bija gan koalīcijā, gan pie varas, gan visur citur.

Un, otrkārt, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pilnīgi neviens no runātājiem nerunāja par priekšlikumu. Tas, ko es atgādināju, bija saistībā ar Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanu, ja tiks pieņemts 1. vai 2.priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka mēs noraidījām 1. un 2.priekšlikumu, frakcijas deputāti lūdz balsojumu, tāpēc, lūdzu, balsosim par 4. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 44, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 9, atturas - 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!

I.Circene. 3.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.novembris. Paldies.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šiliņa, Šadurska, Kalniņa, Ķikustes, Pētersona un citu lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 27.oktobra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Viestura Šiliņa atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kalniņa, Šiliņa, Šadurska, Jurķa, Aleksandrova un citu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 27.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Anitas Kalniņas atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Šiliņa, Šadurska, Kalniņas, Jurķa, Aleksandrova, Ķikustes un citu iesniegumu ar lūgumu mainīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Viestura Šiliņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Darba kārtība ir mainīta.

Deputāti Kalniņa, Šiliņš, Šadurskis, Jurķis, Aleksandrovs, Ķikuste, Pētersons un citi lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 27.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Anitas Kalniņas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 27.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un pēc darba kārtības 35.punkta iekļaut darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Darba likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu ar reģistrācijas numuru 1354. Šo likumprojektu Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Segliņš. 4.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 4.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt to arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Segliņš. 4.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 4.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1327, - ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Otrais lasījums.

1.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 3. - tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 4. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 5. - tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 8. - tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. 10. - tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 11. - tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 12. - tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Circene. 13. - tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Circene. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Circene. Paldies! 7.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Visi šie grozījumi, kas saistīti ar Saeimas deputātu Ētikas kodeksa ieviešanu dzīvē, Juridiskajā komisijā ir pirmajā lasījumā atbalstīti.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Ļoti žēl, ka šo dokumentu nepieņēmām ātrāk, tad varbūt viens otrs pārstāvis no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nerunātu tik ilgi un tik plaši. Taču es gribu piedāvāt vēl kaut ko. Ja, pieņemsim, laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” būs publikācija par Dobeli vai par Tabūnu, ierosinu ņemt no algas par apmaksātu laukumu avīzē, tāpēc ka viņi tik bieži tur parādīsies, ka iznāks politiska reklāma. (Starpsauciens: “Ej mājās!”)

Un nu runāšu par konkrētiem punktiem.

Es nesaprotu 5.punktu. Tur rakstīts, ka deputātiem vajag ievērot Satversmi. Es zināju to bez viskautkāda Ētikas kodeksa. Es nezinu, kāpēc man vajag vēl vienu kaut kādu kodeksu, lai ievērotu Satversmi.

Savukārt viens cits punkts noteic, ka man, deputātam, vajag būt pieklājīgam pret Saeimas iestāžu darbiniekiem un citiem sabiedrības locekļiem. Es jau tā esmu pieklājīgs pret visiem.

Vēl viens punkts. Es pilnīgi nesaprotu, kā to varēja parakstīt tādi cilvēki kā Kampars un Bendrāte. Kāpēc jūs rakstāt, ka neviens no deputātiem nevar iespaidot jūsu balsojumu? Tad es nevaru saprast, kā viņi varēja iespaidot jūs tā, ka jūs gan iesniedzāt priekšlikumu un runājāt par to, bet pēc tam atsaucāt to. Tad iznāk, ka tomēr kaut kāds spiediens “Jaunajā laikā” ir. Nezinu, vai jūs labosieties, - vai turpmāk nebūs vairs tādu situāciju, ka cilvēks priekšlikumu gan iesniedz, bet pēc tam atsauc.

To pašu var pateikt par jums, Latvijas Pirmās partijas frakcija. Arī jums ļoti bieži iznāk tā, ka jūs gan iesniedzat, bet tad Saeimas sēdē atsaucat savus priekšlikumus. Iznāk, ka deputātu piespieda atsaukt savu priekšlikumu.

Es domāju, ka, ja deputāti ievēros visus likumus, visu to, kas rakstīts Satversmē un citos normatīvajos aktos, tad mums nevajadzēs pieņemt nekādus ētikas kodeksus, tāpēc ka mēs izpildīsim to, ko mēs solījām, un vienīgais, kas var izvērtēt mūsu solījumu izpildi, ir vēlētājs. Es domāju, ka neviens Mandātu un iesniegumu komisijas pārstāvis nevar izvērtēt manu uzvedību, to izvērtēt var tikai vēlētājs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 7, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Segliņš. 4.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 4.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minētā likumprojekta otrajam lasījumam nav iesniegts neviens priekšlikums.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

P.Kalniņš. 7.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Heraldisko simbolu likums”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja un godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Heraldisko simbolu likums” (dokuments Nr.4865). Komisijā ir iesniegts 31 priekšlikums likumprojekta otrajam lasījumam.

1. - priekšlikums, ko kultūras ministres vietā ir iesniegusi tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Ziedone-Kantāne. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Ziedone-Kantāne. 3. - priekšlikums, ko kultūras ministres vietā ir iesniegusi tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Ziedone-Kantāne. 5. - priekšlikums, ko kultūras ministres vietā ir iesniegusi tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Ziedone-Kantāne. 8. - priekšlikums, ko kultūras ministres vietā ir iesniegusi tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Ziedone-Kantāne. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Ziedone-Kantāne. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 11. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzurezultātu!...

A.Ziedone-Kantāne. Neatbalstām! Kāpēc tad Urbanovičs neatnāca uz komisiju un neaizstāvēja savu priekšlikumu?

Sēdes vadītāja. Cienījamā ziņotājas kundze!...

A.Ziedone-Kantāne. Es ļoti atvainojos!...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... No zāles drīkst būt izsaucieni, bet jūs nedrīkstat atbildēt!

A.Ziedone-Kantāne. Tas bija mans temperaments... (Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. 11. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Balsojums: par - 20, pret - 59, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne. 12. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne. 13. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 61, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne. 14. - priekšlikums, ko kultūras ministres vietā ir iesniegusi tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Ziedone-Kantāne. 15. - priekšlikums, ko kultūras ministres vietā ir iesniegusi tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir iekļauts 17.priekšlikumā un daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Ziedone-Kantāne. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Ziedone-Kantāne. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Ziedone-Kantāne. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Ziedone-Kantāne. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Ziedone-Kantāne. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 24. - priekšlikums, ko kultūras ministres vietā ir iesniegusi tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Ziedone-Kantāne. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 27. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 67, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne. 28. - priekšlikums, ko kultūras ministres vietā ir iesniegusi tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne. 29. - priekšlikums, ko kultūras ministres vietā ir iesniegusi tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Ziedone-Kantāne. 30. - priekšlikums, ko kultūras ministres vietā ir iesniegusi tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Atbalstīts un iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 30. un 31.priekšlikumu.

A.Ziedone-Kantāne. Paldies. Likumprojekts ir izskatīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 3, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam kasījumam!

A.Ziedone-Kantāne. 7.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

Saņemti 19 priekšlikumi un izskatīti komisijas sēdē.

1.priekšlikums - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Daiņa Turlā priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 2. - Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 68, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 3. - Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Leopolds Ozoliņš grib piedalīties debatēs? Nē.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ir tāda bērnu spēle: blakus tiek publicēti divi no pirmā acu uzmetiena vienādi zīmējumi, un bērniem vajag atrast desmit atšķirības starp tiem.

Lūk, šādu bērnu spēli spēlē arī pieaugušie onkuļi no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, izskatīdami 3. un 5.priekšlikumu, kuri ir par Imigrācijas likuma 24.panta vienu un to pašu daļu - ceturto daļu.

Pirmo atšķirību deputāti atrada uzreiz: 3.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Vladimirs Buzajevs, bet 5.priekšlikumu - Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Dainis Turlais.

Izdarījuši šādu atklājumu, deputāti tā priecājās, ka tūlīt pat nolēma ieviest vēl vienu atšķirību: Turlā kunga priekšlikumu - atbalstīt, bet tekstuāli tam gandrīz līdzīgo Buzajeva priekšlikumu - noraidīt.

Man gribētos, lai referents paskaidrotu, kāpēc viņiem mans priekšlikums patika mazāk nekā parlamentārā sekretāra priekšlikums. Vai es neizskatos pietiekami solīds, jo man ir vēders mazāks nekā Turlā kungam? Vai arī tāpēc, ka es, dienot Padomju armijā, atšķirībā no kolēģa pulkveža esmu pakāpies tikai līdz vecākā leitnanta pakāpei. Pats referents beidza dienēt armijā, būdams vecākā seržanta pakāpē, tāpēc viņam būtu jāuzskata, ka es it kā esmu daudz tuvāks.

Kolēģi! Mēs ar Turlā kungu pamanījām kļūdu pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojektā.

Ir runa par pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķiršanu bijušajiem pilsoņiem vai bijušajiem nepilsoņiem, kas zaudējuši attiecīgo statusu.

Likuma esošajā redakcijā ir noteikts, ka persona iesniedz nepieciešamos dokumentus 30 dienu laikā pēc citas valsts pilsonības iegūšanas.

Pirmajā lasījumā tika pieņemts priekšlikums vārdus “citas valsts pilsonības iegūšanas” aizstāt ar vārdiem “PMLP lēmuma pieņemšanas par nepilsoņa statusa zaudēšanu”.

Taču te ir runa arī par pilsoņiem. Un pilsonību, atšķirībā no nepilsoņa statusa, atņem nevis PMLP, bet apgabaltiesa.

Sakarā ar to mēs - gan Turlā kungs, gan es - ierosinājām svītrot no likuma vārdkopu “PMLP”. Taču es - atšķirībā no Turlā kunga konsultantiem - ņēmu vērā, ka apgabaltiesa pieņem nevis lēmumu, bet spriedumu un ka gan PMLP lēmumu, gan apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt.

Nu tāda ir juridiskā tehnika, cienījamie pulkveži un seržanti! Paskaidrojiet, lūdzu, no Saeimas tribīnes, kāpēc mans priekšlikums ir noraidīts, bet Turlā kunga priekšlikums ir atbalstīts!

Galu galā kāpēc priekšlikumi, kas attiecas uz likuma vienu pantu, ir izkārtoti nevis pēc kārtas, bet ir sadalīti pa 4.priekšlikumu, kas attiecas uz citu panta daļu?

Esmu pārliecināts, ka nekādu atbildi nesaņemšu. Es pat negribētu aizstāvēt citus manus juridiska rakstura priekšlikumus, kuri visi ir noraidīti mana uzvārda un partijas piederības dēļ.

Tomēr gribētu pievērst gan Saeimas Prezidija, gan koalīcijas Frakciju padomes uzmanību faktam, ka sen jau ir nepieciešams atņemt Imigrācijas likuma grozījumus Aizsardzības un iekšlietu komisijai un atdot tos Juridiskajai komisijai. Tur kaut vai konsultanti ir vairāk profesionāli, salīdzinot ar “karavīru mītni”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 3. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 70, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 4. - Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 64, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 5. - Turlā kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 10, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš. 6. - Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Tālāk priekšlikumus mēs izskatīsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde sēžu telpā. Tūlīt!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Simsons, Boriss Cilevičs, Ināra Ostrovska... ir. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs šodien atbalstīja bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Pēterim Simsonam šā gada 27.oktobrī.

Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš. Lūdzu!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Turpināsim skatīt likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

7. - Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 48, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 8. - Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 48, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 9. - Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 50, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 10. - deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 11. - deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 50, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 12. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 13. - Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 14. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 15. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 16. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 17. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 18. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 19. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 10. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojektam komisija ir saņēmusi 3 priekšlikumus, kurus izskatīja komisijas sēdē 19.oktobrī.

1. - Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Spēkā esošajā likuma redakcijā ir rakstīts, ka nacionālās drošības sistēmu veido nevis visi iedzīvotāji, bet tikai viena iedzīvotāju daļa, proti, Latvijas pilsoņi.

Mākslīgi radītās mazākumtautību masu bezpilsonības apstākļos šāda likuma redakcija nav pieļaujama, jo tā viennozīmīgi norāda, ka mazākumtautības ir nevis likuma subjekti, bet gan tā objekti. Tātad tieši attiecībā pret viņiem, šīm minoritātēm, būtu jāpielieto nacionālās drošības nodrošināšanas pasākumi.

Es zinu, ka personas, kuras zālē sēž pa labi, pilnībā atbalsta šādu likuma traktējumu un ir gatavas to sagaidīt ar aplausiem, bet, atstādami likumu spēkā esošajā redakcijā, ar šādu likuma traktējumu solidarizējas jau visa Saeima.

Tāpēc lūdzu nobalsot manu priekšlikumu un padarīt visus Latvijas iedzīvotājus par nacionālās drošības nostiprināšanas pasākumu subjektiem, bet nevis objektiem.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 2. - Buzajeva kunga priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Manis piedāvātā likuma 5.panta redakcija skan ļoti patriotiski: “Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisku valsts iekārtu. Tikai Latvijas pilsoņi ir tiesīgi pildīt militāro dienestu.”

Īstenībā man gribētos likvidēt pilsoņu īpašo privilēģiju nodarboties ar šādiem darbiem: pirmkārt, piedalīties nacionālās drošības plāna izstrādē, otrkārt, ieņemt amatus valsts drošības iestādēs.

Pirmais no minētajiem noteikumiem aizliedz izmantot nacionālās drošības plāna izstrādē jebkurus ārvalstu padomniekus. Ņemot vērā to apstākli, ka mūsu Latvija ir NATO dalībvalsts, šis nolikums ir morāli novecojis. Jau sen, ja ne no paša sākuma, mūsu nacionālās drošības plāns vispār tiek izstrādāts nevis Rīgā, bet gan Vašingtonā, tāpēc šis nolikums nekad netika izpildīts. Atcerēsimies kaut vai Kažociņa kungu, kurš ieņem visaugstāko amatu mūsu Nacionālās drošības dienestā. Diennakts laikā mēs piešķīrām viņam pilsonību, un ne tikai PCTVL frakcija balsoja “pret” šo priekšlikumu. Deputātiem, kuriem ir laba atmiņa, būtu jāatceras, ka tad mums visiem izdalīja šā lieliskā britu ģenerāļa biogrāfiju, bet tur melns uz balta bija rakstīts, ka viņš, nebūdams Latvijas pilsonis, ir piedalījies mūsu nacionālās drošības plāna izstrādē.

Lai šāds kaunpilns balsojums par pilsonības piešķiršanu “uz brokastu laiku” neatkārtotos, es uzreiz piedāvāju svītrot no likuma aizliegumu ārvalstniekam ieņemt amatus valsts drošības iestādēs.

Būtu jāņem vērā arī tas, ka valsts drošības sistēma sevī iekļauj arī ārējo izlūkdienestu, tāpēc, lai ārvalstnieki, kurus mēs esam savervējuši aiz robežas, saņemtu ne tikai atlīdzību latos, bet arī lai viņiem būtu iespēja kāpt pa dienesta kāpnēm pēc katra no ārzemju draugiem izzagta dokumenta, aicinu izdarīt šo grozījumu.

Aicinu balsot “par!”

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 3. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Viesturs Šiliņš vēlas runāt par procedūru? (No zāles dep. V.Šiliņš: “Nē!”) Nē, viņš nevēlas. Paldies.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 7. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti pieci priekšlikumi, un tie ir izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē.

1. - deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Par saviem priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” es varu pateikties Bojāram vecākajam. Savulaik, savienojot vienā personā čekista, nacista, sociāldemokrāta, zemessarga un latviešu strēlnieka lomu, viņš bija pārspējis pašu Dievu To Kungu.

Derētu atgādināt, ka ieroču lietošana bez nopietna iegansta ir raksturīga ne tikai zemessargam Bojāram. Gadījums ar Bojāru vedināja mani uz domu, ka likuma nosaukums neatbilst tā saturam. Ir runa par zemes sargāšanu. Sargāt to būtu jāļauj visiem tiem, kas ir dzimuši, dzīvo un nomirst šajā zemē. Šis formulējums varētu būt piemērojams ne tikai attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, bet arī uz Latvijas nepilsoņiem, vismaz divām trešdaļām. Kamēr nepilsoņiem neļauj dienēt Zemessardzē, var iedomāties, ka Zemessardze tika radīta nevis tādēļ, lai aizsargātu zemi no ārējā ienaidnieka, bet gan tādēļ, lai vērstu ieročus pret iekšējo ienaidnieku, - respektīvi, lai novērstu to iespējamo situāciju, ka diskriminētā Latvijas iedzīvotāju daļa pieprasītu pilnā apjomā atdot tai nelikumīgi atņemtās tiesības. Vadoties no tāda viedokļa, derētu izmainīt likuma nosaukumu. Varētu to nosaukt, piemēram, par likumu “Par Latvijas Republikas Tautassardzi” vai arī, demonstrējot simtprocentīgu godīgumu, par likumu “Par Latvijas Republikas Ciltssardzi”.

Kamēr pastāv likumi, kas ir līdzīgi patlaban apspriežamajam, nekāda sabiedrības integrācija principā nav iespējama.

Tātad būtu vai nu jāmaina likums, vai arī jāizformē Zemessardze vispār.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 65, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 2. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 62, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 3. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 4. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš. 5. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mans priekšlikums attiecas uz likuma 40.pantu, kura esošā redakcija paredz: “Ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušo Latvijas pilsoni uz brīvprātības pamata var ieskaitīt Zemessardzē.”

Šis reliktā likuma teksts skan visai dīvaini - tā, it kā citiem pilsoņiem, kuriem nav tā goda dienēt ārvalstu bruņotajos spēkos, dienests Zemessardzē būtu obligāts.

Vēl vairāk. Šis pants ir klajā pretrunā ar Pilsonības likuma 24.pantu, kas regulē Latvijas pilsonības atņemšanas jautājumus. Proti, Latvijas pilsonim pilsonību var atņemt, ja persona bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos.

Lūk, tāpēc es ierosinu saskaņot likumu “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” ar Pilsonības likumu.

Turklāt ierosinu nepielaist dienestam Zemessardzē personas ar dubulto pilsonību. (Tas savulaik bija Tautas partijas frakcijas priekšlikums cita likuma sakarā.) Lai, piemēram, tas pats partijas “Jaunais laiks” iespējamais līderis Kariņa kungs savas militāristiskās tieksmes realizē ASV Nacionālajā gvardē!

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Dalbiņa kungs.

J.Dalbiņš. Cienījamie kolēģi! Šinī sakarā vēlos pateikt tikai vienu: ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts, tad reāli būtu jāizformē Latvijas Republikas Zemessardze.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 5. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 9. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai NATO vadītajā operācijā Afganistānā”.

Atklājam debates.

Uzstāsies Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamie kolēģi! Misija Afganistānā ir viena no Latvijas starptautiskajām operācijām, kurām ir nopietna politiska un militāra nozīme.

Iesaistoties operācijās, Latvija vienlaicīgi stiprina valsts drošību un apliecina, ka tā ir aktīva starptautiskās sabiedrības locekle.

Iestājoties NATO, mēs uzņēmāmies noteiktas saistības, un viena no tām ir dalība NATO vadītajās operācijās.

Šīs operācijas mērķis ir sniegt atbalstu pārejas laika valdībai Afganistānā, veicinot drošību un stabilitāti valstī.

Operācijas ietvaros tiek nodrošināta kārtība, kā arī tiek sniegta palīdzība valsts rekonstruēšanā un vietējo iedzīvotāju apmācībā.

Jāpiebilst, ka Latvijas karavīru darbība ir ļoti pozitīvi novērtēta no NATO, mūsu sabiedroto, puses. Tas uzlabo Latvijas tēlu gan politiskajās, gan militārajās aprindās. Latvija dalību šajā operācijā uzsāka 2003.gada februāra beigās ar Nacionālo bruņoto spēku mediķu vienību 8 karavīru sastāvā. Pašlaik Afganistānā atrodas 10 karavīri: seši nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienības karavīri, trīs štāba virsnieki un viens instruktors.

Šodien es lūdzu jūsu atbalstu misijas pagarināšanai vēl uz gadu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 13, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par 2005.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāte Inese Krastiņa.

I.Krastiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamā Saeima! Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 45.pantu Latvijas Republikas Valsts kontrolē finanšu pārskata revīziju veic zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima.

Atbilstoši veiktajai konkursa procedūrai Publisko izdevumu un revīzijas komisija ierosina Latvijas Republikas Saeimai apstiprināt Valsts kontroles 2005.gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai D.Daņēvičas revidentu biroju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Darba likumā””. Ierosinātais pagarinātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 7.novembris. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ē.Zunda. Godātie kolēģi! Mazliet par likumprojekta būtību.

Kopš 2004.gada 1.oktobra akcīzes nodokļa likmes minētajām preču grupām nav mainījušās latos, bet ir mainījušās eiro izteiksmē, turklāt vairāk par pieciem procentiem. Eiropas Savienības direktīva paredz: ja akcīzes nodokļa likme mainās vairāk par pieciem procentiem, tad ir nepieciešams to koriģēt arī attiecīgajā nacionālajā valūtā.

Tā kā esam nonākuši šādā situācijā, ir nepieciešams veikt tīri tehniskus likuma grozījumus šajā sakarībā.

Lūdzu šo likumprojektu nepārvērst par “politiskās vingrošanas” jautājumu!

Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

Ē.Zunda. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. Un likumprojekta izskatīšanas laiks?

Ē.Zunda. Nākamās nedēļas sēde. (Starpsauciens: “Vajadzēja datumu nosaukt!”)

Sēdes vadītāja. Tātad - 3.novembra sēde.

Citu priekšlikumu nav?

Ē.Zunda. Ā, es atvainojos, kolēģi! Tomēr ir cits priekšlikums - 10.novembris.

Sēdes vadītāja. Tas būtu likumprojekta izskatīšanas laiks?

Ē.Zunda. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.oktobris. Likumprojekta izskatīšanas laiks - 10.novembra sēde.

Ē.Zunda. Jā, tieši tā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā”.

Pirmkārt. Likumprojektā ietvertais grozījums paredz robežsargiem tiesības piedalīties starptautiskajās misijās un operācijās.

Otrkārt. Tā kā Ministru kabinets ir institūcija, kurai ir tiesības pieņemt lēmumu par robežsargu piedalīšanos misijās un operācijās, likumprojekts paredz deleģēt Ministru kabinetam uzdevumu - noteikt kārtību, kādā robežsargus nosūta dalībai starptautiskajās misijās un operācijās, un nosacījumus robežsargu dalībai starptautiskajās misijās un operācijās, kā arī starptautisko misiju un operāciju finansēšanas kārtību.

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 26.oktobra sēdē apsprieda likumprojektu un nolēma to konceptuāli atbalstīt pirmajam lasījumam, un lūdz Saeimu atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 6, atturas - 12. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 7, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.novembris. Un izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā varētu 10.novembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 3.novembris. Likumprojekta izskatīšana - 10.novembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Viestura Šiliņa atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 6, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Anitas Kalniņas atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas”.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 5, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Viestura Šiliņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 4, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Anitas Kalniņas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 3, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Pēteris Simsons, Boriss Cilevičs, Andis Kāposts un Dzintars Jaundžeikars.

Sēdes vadītāja. Sēde ir slēgta.

Balsojumi

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
Datums: 27.10.2005. 09:04:32 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4836 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"
Datums: 27.10.2005. 09:05:02 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4837 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"
Datums: 27.10.2005. 09:05:32 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4838 nodošanu komisijām

Grozījumi Informācijas atklātības likumā
Datums: 27.10.2005. 09:06:38 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4843 nodošanu komisijām

Bāriņtiesu likums
Datums: 27.10.2005. 09:07:08 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4849 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts ģērboni"
Datums: 27.10.2005. 09:07:38 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4850 nodošanu komisijām

Grozījumi Civillikumā
Datums: 27.10.2005. 09:08:30 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4851 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par Eiropas padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu"
Datums: 27.10.2005. 09:09:18 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4852 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību"
Datums: 27.10.2005. 09:09:50 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4853 nodošanu komisijām

Grozījums Robežsardzes likumā (reģ. nr.1414)
Datums: 27.10.2005. 09:10:30 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4879 nodošanu komisijām

Datums: 27.10.2005. 09:11:26 bal012
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.10.2005. 09:17:22 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4751 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.10.2005. 09:18:56 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4752 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 27.10.2005. 09:28:08 bal018
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums (3.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 09:30:26 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4861 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 09:32:26 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4862 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" (3.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 09:33:34 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4864 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par sociālo drošību" (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 09:34:24 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4829 pieņemšanu 2.lasījumā

Latvijas Televīzijas ēkas būvniecības un finansēšanas kārtības likums (1.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 09:38:20 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4715 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 09:39:32 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4754 steidzamību

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 09:39:58 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4754 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 09:41:48 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4840 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 09:50:06 bal027
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 11:11:32 bal028
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 11:42:02 bal029
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījums Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:07:28 bal030
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījums Repatriācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:07:58 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4841 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1354) (1.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:11:20 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4685 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:12:08 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4738 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:14:16 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4856 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Saeimas kārtības rullī (1.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:17:22 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4737 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ciltsdarba likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:18:20 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4863 pieņemšanu 2.lasījumā

Heraldisko simbolu likums (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:20:14 bal037
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Heraldisko simbolu likums (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:20:58 bal038
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Heraldisko simbolu likums (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:21:20 bal039
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Heraldisko simbolu likums (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:22:54 bal040
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Heraldisko simbolu likums (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:23:42 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4865 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:25:00 bal042
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:30:10 bal043
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:30:32 bal044
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:30:56 bal045
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 12:31:22 bal046
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:34:02 bal047
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:34:28 bal048
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:34:50 bal049
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:35:12 bal050
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:35:36 bal051
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:35:58 bal052
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:36:22 bal053
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi Imigrācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:37:26 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4866 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:39:56 bal055
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:43:10 bal056
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:43:36 bal057
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:44:12 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4867 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (reģ. nr.1314) (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:47:36 bal059
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (reģ. nr.1314) (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:48:04 bal060
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (reģ. nr.1314) (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:51:02 bal061
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (reģ. nr.1314) (2.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:51:32 bal062
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4868 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai NATO vadītajā operācijā Afganistānā"
Datums: 27.10.2005. 13:53:50 bal063
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4845

Lēmuma projekts "Par 2005.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē"
Datums: 27.10.2005. 13:55:10 bal064
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4870

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījumi Darba likumā""
Datums: 27.10.2005. 13:55:52 bal065
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4890

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" (1.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:56:38 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4877 steidzamību

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" (1.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 13:57:48 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4877 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Robežsardzes likumā (reģ. nr.1414) (1.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 14:00:10 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4879 steidzamību

Grozījums Robežsardzes likumā (reģ. nr.1414) (1.lasījums)
Datums: 27.10.2005. 14:00:28 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4879 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par deputāta V.Šiliņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā"
Datums: 27.10.2005. 14:02:08 bal072
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4888

Lēmuma projekts "Par deputātes A.Kalniņas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā"
Datums: 27.10.2005. 14:02:08 bal073
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4889