Latvijas Republikas 8.Saeimas
ārkārtas sesijas pirmā sēde
2005.gada 30.jūnijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas ārkārtas sesijas šā gada 30.jūnija sēdi. Izskatīsim tās darba kārtību!
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ingrīdas Ūdres, Anda Kāposta, Induļa Emša, Staņislava Šķestera un Andra Bērziņa iesniegto likumprojektu Grozījumi Vispārējās izglītības likumā nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.
Par runās deputāte Ingrīda Ūdre.
I.Ūdre (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu atgriezties pie šā jautājuma, jo pagājušajā sēdē lielākā daļa no jums tomēr darba kārtībā likumprojektu Grozījumi Vispārējās izglītības likumā neiekļāva.
Vēl pirms dažām dienām es viesojos Ceraukstes pagastā un man bija iespēja runāt ar skolotājiem. Un skolotāji tiešām atzina, ka problēma ar to, ka skolēni drīkst pabeigt pamatskolu un vidusskolu ar nesekmīgām atzīmēm, ir pietiekami liela, jo tagad ir pat jāveido speciālas korekcijas klases, lai iemācītu bērniem mācīties.
Tāpēc es vēlreiz ļoti lūdzu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai un domāt par to, ka pabeigt vidusskolu un pamatskolu ar nesekmīgām atzīmēm tomēr ir nepareizi, ja mēs tiešām gribam veidot uz zināšanām balstītu sabiedrību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pret pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es nožēloju, ka esmu spiests uzstāties pret šo likumprojektu, kuru iesniegusi pati Saeimas priekšsēdētāja, bet apstākļi liek to darīt.
Likumprojekts paredz pārtraukt pastāvošo praksi, kas pieļauj izdot atestātu par vidējo izglītību vai apliecību par pamatizglītību pat tanī gadījumā, ja skolēns ir slikti nokārtojis divus vai trīs valsts eksāmenus.
Pirms analizējam likumprojekta plusus un mīnusus, es īsumā pakavēšos pie procedūras jautājuma apspriešanas.
Likumprojektu Grozījumi Vispārējās izglītības likumā 16.jūnijā iesniedza Zaļo un zemnieku savienības frakcija - uzreiz pēc tam, kad mēs pāris stundu laikā nepieļaujamā steigā bijām izskatījuši daudz nopietnāku likumprojektu ar tādu pašu nosaukumu. Kas traucēja jums šodien iesniegt grozījumus apspriežamajā likumprojektā otrajam lasījumam? Varbūt jūs, būdami koalīcijas locekļi, nevarējāt uzreiz iekļaut savu ideju valdības likumprojektā, kas vairāk nekā gadu tika izskatīts Ministru kabinetā?
It īpaši ir jāņem vērā tas, ka likumprojektam nav anotācijas, kā arī nekas nav minēts par kaut kādām konsultācijām ar speciālistiem, izņemot, protams, Ceraukstes pagastu.
Esmu spiests atzīmēt, ka arī tas likumprojekts, kuru mēs tikko pieņēmām, ir visai tāls no pilnības. Šā likumprojekta anotācijā nebija noraksturota vismaz trešdaļa no visām tām izmaiņām, kuras mēs milzīgā steigā izskatījām. Piemēram, mēs atņēmām pedagoģiskajai padomei tiesības lemt par izglītojamā pārcelšanu nākamajā klasē vai par izglītojamā atskaitīšanu. Mēs izsvītrojām no likuma normu, saskaņā ar kuru skolēnu var atskaitīt no pamatskolas tikai ar pašvaldības atļauju. Nedz anotācijā, nedz kolēģa Dzintara Ābiķa un ministres Inas Druvietes referātos par to nebija teikts ne vārda. Lai sākumā ZZS frakcijas deputāti atbild par to, ka viņi pieļāva šādu brāķi, izskatot iepriekšējo likumprojektu Saeimā, un tikai pēc tam iesniedz jaunu! Vai tad Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs nav jūsu frakcijas deputāts?
Bet nu par šodienas priekšlikumu būtību. Pastāvot vecajai sistēmai, šogad apmēram divi tūkstoši bērnu pēc 9.klases nesaņems apliecības, bet saņems tikai liecības. Tātad viņiem ir trīs un vairāk nesekmīgas atzīmes. Cik šādu personu bez apliecības par pamatizglītības iegūšanu būs nākamajā gadā, ja mēs atbalstīsim šo likumprojektu? Likumprojekta autori to nezina, bet varam iedomāties, ka tādu būs ne mazāk par 10 tūkstošiem. Bet 9.klasēs kopumā mācās tikai kādi 35 000 bērnu. Tātad - tādi būs viena trešdaļa. Ko tad darīsim ar Latvijas Republikas Satversmi, kurā ir ierakstīts, ka pamatizglītība pie mums ir obligāta?
Man ir saprotami likumprojekta autoru rīcības motīvi - viņi grib piespiest skolēnus citādāk mācīties, tomēr pirmais, ko viņi panāks, būs atzīmju nepamatota paaugstināšana no pedagogu puses, kuri būs spiesti to darīt, lai bērns varētu absolvēt pamatskolu vai vidusskolu, saņemdams apliecību.
Tāpēc es piedāvāju neatbalstīt šo likumprojektu. Tas būs stimuls Strazdiņa kungam nopietni izskatīt problēmu atbildīgās komisijas sēdē, un mēs vienmēr esam gatavi viņam šajā lietā palīdzēt, bet pēc tam komisija jau varēs iesniegt izskatīšanai Saeimā daudz nopietnāku likumprojektu. Turklāt tur varētu būt arī PCTVL priekšlikumi, kurus jūs, nemaz nelasot, esat noraidījuši, pirms divām nedēļām izskatot grozījumus Vispārējās izglītības likumā.
Taču šodien es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis par, viens - pret. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 5, atturas - 36. Likumprojekts nav atbalstīts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Andreja Klementjeva, Borisa Cileviča, Aleksandra Bartaševiča, Vitālija Orlova un Alekseja Vidavska iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli un ierosina nodot to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Par pieteicies runāt deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Par šo jautājumu mēs Sociālo un darba lietu komisijā debatējam jau gadu. Gribētos paskaidrot lietas būtību.
Jau desmit gadus nav mainījusies norma, ka piešķirtās pensijas ar nodokli neapliekamā summa ir 100 latu mēnesī. Pensionāru skaits, kuri saņem pensiju virs 100 latiem, ir 6,6% no kopējā pensionāru skaitu. Protams, mēs saprotam, ka tie ir izglītoti un profesionāli speciālisti. Tajā pašā laikā pa šiem desmit gadiem inflācijas līmenis ir pārsniedzis 30 procentus. Mums visiem ir jāmeklē risinājumi, kā tiešā vai netiešā veidā palīdzēt mūsu Latvijas iedzīvotājiem.
Pirms nedēļas mēs vienbalsīgi, praktiski vienbalsīgi, pieņēmām grozījumus likumā Par valsts pensijām un devām iespēju priekšlaicīgi aiziet pensijā tiem cilvēkiem, kuri nevar atrast sev darbu. Mūsu priekšlikumā tiek piedāvāts atbalstīt strādājošos pensionārus un motivēt viņus turpināt darbu, kā to izdarīja Igaunijā. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, ietekme uz budžetu nākamajā gadā būs aptuveni viens miljons. Tā, protams, ir neliela summa, ņemot vērā to, cik tagad liels ir proficīts, kuru Saeima dalīs jau rudenī.
Aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Pret neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 8, atturas - 43. Likumprojekts nav komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Apsardzes darbības likumā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Straumem. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Straumes lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 30.jūnijā. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Straumem. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 1. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījanie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu ir izskatījusi likumprojektu Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā. Ir saņemti trīs priekšlikumi.
1. - vides ministra R.Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis. 2. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. 3. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis. Tie ir visi trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Šodien mums ir sagatavots trešajam lasījumam likumprojekts Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos (dokuments Nr.4464).
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 8. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.
Dz.Zaķis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 14. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 16. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie deputāti! Es iesaku rūpīgāk izlasīt otrajā lasījumā atbalstīto priekšlikumu, kurš paredzēja, ka tiesības prasīt atlīdzību ir zemes īpašniekam, ja viņam ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes īpašumu un ir noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, kā arī tajos gadījumos, ja viņa zemes īpašumam pēc iegūšanas īpašumā ir uzlikti dažādi ierobežojumi. Tagad jaunajā redakcijā, kādu ir atbalstījis atbildīgās komisijas vairākums, ir pateikts, ka tiem vecajiem zemes īpašniekiem, kuri ir ieguvuši zemes īpašumā, piemēram, Gaujas nacionālajā parkā pašā zemes reformas sākumā, nebūs tiesību saņemt atlīdzību. Jājautā - kāpēc? Protams, kad lasām jau likumprojekta nākamos pantus, tad ir redzams, ka viņiem ir tiesības uz zemes maiņu. Taču parasti tiem, kuriem atjaunoja īpašuma tiesības, piemēram, Gaujas nacionālajā parkā vai citās aizsargājamās teritorijās, tur ir māja. Kādu atlīdzību viņi dabūs par māju? Vai viņiem ir jāpārceļas uz pilnīgi citu vietu un, apmainot savu zemes gabalu, jāsāk dzīve pilnīgi no jauna? Kāpēc šiem cilvēkiem, kuri visu laiku ir dzīvojuši aizsargājamā teritorijā un ir kopuši savu teritoriju, nav tiesību saņemt nekādu atlīdzību?
Es aicinu noraidīt 17.priekšlikumu, un tad spēkā paliks otrā lasījuma redakcija.
Bez tam es varu informēt vēl arī par to, ka Briselē tiek gatavota jauna direktīva, kura paredz kompensācijas arī no Eiropas Savienības līdzekļiem, it sevišķi par teritorijām, kuras ir iekļautas Natura-2000 ietvaros kā aizsargājamās teritorijas. Un zinu arī to, ka mežu īpašnieki, kas dzīvo šajās aizsargājamās teritorijās, kā arī mežu īpašnieku asociācijas ir nolēmušas ārkārtīgi stingri protestēt pret šo likumprojektu - pat tad, ja šis likums tiks izsludināts -, vēršoties Satversmes tiesā. Mēs varam vēl novērst šīs nepilnības, ja mēs noraidām atbildīgās komisijas vairākuma atbalstīto redakciju un saglabājam spēkā otrā lasījumā Saeimas atbalstīto redakciju.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pieļaujot iespēju, ka jūs varbūt neklausījāties pietiekami uzmanīgi tajā, ko nupat teica Anna Seile, es gribu šo pašu lietu vēl pastiprināt ar dažiem papildu argumentiem.
Redziet, godājamie kolēģi! Agri vai vēlu, kļuvušiem par Eiropas Savienības locekļiem, mums tomēr ir jānonāk pie tiem principiem, kādi Eiropā tiek ievēroti attiecībā uz valsts uzliktajiem apgrūtinājumiem īpašniekiem. Pamatprincips, protams, ir ierakstīts mūsu Satversmē. Taču mūsu nelaime ir tā, ka kopš neatkarības atjaunošanas vienmēr ir bijusi situācija, ka prioritāte ir dota lietotājam, jaunieguvējam, nevis tam īpašniekam, kurš ir vai nu visu mūžu dzīvojis tajā mājā un ir atguvis pēc neatkarības atjaunošanas savu tēvu vai vectēvu zemi vai kurš ir pēc ilgiem gadu desmitiem atgriezies tajā vietā, lai apmestos savā tēvu zemē. Šis likums, spriežot pēc nosaukuma, ir šķietami ļoti korekts un ļoti pareizs. Valstij ir jākompensē tie apgrūtinājumi, tie zaudējumi, kuri rodas īpašniekam tāpēc, ka valsts ir uzlikusi apgrūtinājumus, ierobežojumus, vai jādod iespēja saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā, lai gan tas arī ir ļoti diskutabls jautājums. Kur tad vairs ir tās līdzvērtīgās zemes? Mēs drīz diskutēsim arī par pilsētu zemēm - līdzvērtīgu zemju vietā tiks piedāvāta kompensācija. Un ja mēs 6.pantā īpašnieku tiesības saņemt kompensāciju ierobežojam tikai par to, ka, lūk, viņš ir palicis savā tēvu zemē, savā tēva mājā, vai ka viņš ir centies atgriezties savā tēvu zemē un nav ņēmis kompensāciju... Jo ir ļoti viegls arguments: Kāpēc viņš neņēma kompensāciju, kāpēc viņš nevācās projām no tās mājas? Viņš taču zināja, ka atgūstamā zeme ir apgrūtināta ar kādu dabas aizsardzības noteikumu. Protams, tas arguments ir pieņemams cilvēkiem, kuriem nekad nekas nav piederējis, kuri nekad nav bijuši izdzīti no savām mājām un kuri nekad nav cienījuši savu senču mājvietu un savu senču ieguldītos sviedrus vai ieguldīto naudu, lai no barona šo zemes gabalu izpirktu.
Bet problēma jau ir dziļāka. Būtībā, ja mēs atbalstītu atbildīgās komisijas priekšlikumu, tad tas būtu vēl viens papildu norādījums šiem vecajiem īpašniekiem: Vācieties projām! Pārdodiet šo savu īpašumu tam, kuram nebūs vajadzīga nekāda kompensācija! Tas ir vēl viens solis, lai pastiprinātu šo vispārējo tendenci, kas ir vērsta uz īpašumu maiņu, uz īpašnieku nomaiņu, lai, neraugoties uz jebkādiem spēkiem, vecais īpašnieks nepaliktu tajā vietā par īpašnieku, lai notiktu īpašnieku nomaiņa, kas ir raksturīga.
Protams, revolucionārās situācijās tas vienmēr tā ir bijis: kad mainās valsts politiskā vai ekonomiskā iekārta, tad vienmēr ir kāda jauna šķira, kura vēlas vecajai, iepriekšējai, šķirai, citai šķirai kaut ko atņemt, lai kaut ko vairāk iegūtu sev - to, kas viņiem nekad nav bijis.
Un, lūk, tāpēc, godājamie kolēģi, es, pilnībā piekrītot Annas Seiles šeit paustajiem argumentiem, jūs sirsnīgi lūdzu neatbalstīt šo 17.priekšlikumu, jo ar katru likumu, ar katru grozījumu mēs esam atbildīgi ne tikai par katra konkrētā cilvēka tiesībām un interesēm, bet arī par pašu principu, par valsts prestižu. Un vai tad mēs būsim taisnīga, demokrātiska un tiesiska valsts, ja mēs vienam cilvēkam, vienai iedzīvotāju kategorijai nolemsim diskriminējošas normas attiecībā pret citiem?
Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šķiet, Latvijā veidojas tāda īpatnēja, jocīga attieksme ne tikai pret savu vēsturi, bet arī pret vēstures lieciniekiem. Un ir tā savādi klausīties kādreiz, kad runā par to, ka Latvijas nākotne ir laukos, ka, tikai pateicoties laukiem, Latvija ir izdzīvojusi, ka visgodīgākie cilvēki nāk no laukiem. Starp citu, visi četri pirmskara Latvijas Republikas prezidenti nāca tiešām no vietām ārpus Rīgas. Lūk!
Bet tad, kad ir jārunā par konkrētu rīcību, tad šī te attieksme kaut kā pazūd, un tad parādās jau cita attieksme. Un tāpēc es uzskatu, ka šodien - un tur nav ko slēpties, ka arī mums ir daudz deputātu, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Rīgas, - tas būs konceptuāls balsojums, kolēģi! Tas, kā mēs nobalsosim, parādīs spēku samēru šeit, Saeimā. Un te vairs nebūs runa par to, vai tā ir pozīcija vai opozīcija. Šis nav tāds balsojums!
Šī ir pamatattieksme pret mūsu cilvēkiem laukos, pret tiem cilvēkiem, kuri paaudzēm ilgi ir kopuši zemi vienā vietā un kuriem ir jāpateicas par to, ka šie dabas parki un aizsargājamās teritorijas ir saglabātas - vismaz zināmā mērā, neskatoties ne uz ko - ne uz kādām represijām, ne arī uz izrīcībām no citu puses.
Un tāpēc, ja mēs iebalsosim šo 17.priekšlikumu, ja diemžēl tas tā notiks, tad tas nebūs izdevīgi zemes kopējiem - tas nebūs izdevīgi tiem cilvēkiem, kuriem patīk lauki, kuri grib tur dzīvot un grib kārtīgi darboties. Tas nenāks viņiem par labu! Tas būs par labu staiguļiem, blandoņiem, kuri vazājas no vienas vietas uz otru un kuriem diemžēl Latvijas Republikas zeme ir spekulācijas objekts, un izrīcība ar šo zemi...
Es atkārtoju vēlreiz: šeit nav runa par pozīciju, šeit nav runa par opozīciju! Vienreiz gan paskatieties, lūdzu! Šeit, kā jau es teicu, ir cilvēki, kuri šodien strādā laukos. Arī mūsu vidū šeit ir tādi, kuri zina, ko nozīmē kopt zemi, kuri jau izprot to.
Piedošanu, kolēģi! Jūs sevi jau apkaunojāt ar šo sertifikātu izcūkošanu. Tad nu nepieļaujiet vēl vienu cūcību un neizcūkojiet tos Latvijas cilvēkus, kuriem Latvijas zeme vēl pagaidām kaut ko nozīmē!
Sēdes vadītāja. Deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu nedaudz pastāstīt, par ko šeit ir runa, it īpaši Dobeļa kungam, kurš noturēja ļoti patriotisku runu, bet īstenībā neiedziļinājās šā priekšlikuma būtībā.
Priekšlikuma būtība, Dobeļa kungs, - saku to īpaši jums - ir tāda, ka tiesības prasīt atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, ir tiem zemes īpašniekiem, kuriem šie ierobežojumi ir noteikti pēc tam, kad viņi jau bija ieguvuši zemi īpašumā. Tātad tieši tāda ir šī doma. (No zāles dep. J.Dobelis: Tieši otrādi!)
Tātad, ja jūs pērkat kādu preci vai iegūstat to īpašumā un zināt, kas tā prece ir, tad jums ir bijusi brīva izvēle - vai nu šo mantu ņemt, vai neņemt. Un šāda izvēle, godātie kolēģi, mums visiem bija zemes reformas sākumā. Toreiz mums bija iespēja izvēlēties zemi ar apgrūtinājumu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Šie apgrūtinājumi toreiz jau bija. Un arī mantotājs tos zināja. Tātad viņam bija iespēja izvērtēt šo situāciju. Un Latvijas valsts piedāvāja visiem zemes īpašniekiem trīs iespējas: ņemt zemi atpakaļ ar tiem ierobežojumiem, kādi toreiz jau bija noteikti, ņemt par to sertifikātus vai ņemt zemi citā vietā. Tādas bija šīs trīs iespējas.
Ja mēs dabas aizsardzības jomā vienā no likumiem izmainām šos spēles noteikumus, tad mēs šo kārtību, kura tika iedibināta zemes reformas gaitā, izjaucam. Tas nozīmē, ka zemes reformu, kāda tā mums ir bijusi Latvijā, mēs varam atzīt par taisnīgu vai par netaisnīgu, kā Simsona kungs to uztvēra, bet tā ir viena konkrēta sistēma. Mēs nevaram šo sistēmu pa daļiņām reformēt. Tad mums būtu jāatzīst, ka zemes reforma ir bijusi netaisnīga, un jāver vaļā visa zemes reformas likuma būtība. Tad būtu jāpasaka, ka tie, kuri nedabūja zemi atpakaļ ostās, ka tie, kuri nedabūja atpakaļ zemi zem skolas, zem kultūras nama vai zem citām iestādēm, kas ir uzceltas, ka tiem, kuru zemei pāri iet šoseja vai ir kāds cits objekts un kuri arī nedabūja atpakaļ zemi, ka visiem šiem, Simsona kungs, mēs pārskatīsim šos jautājumus un ka arī viņiem būs tiesības, kā jūs sakāt, dabūt savu zemi atpakaļ.
Tāda varētu būt koncepcija, tāda tā būtu varējusi būt, bet šodien, 2005.gadā, mēs nevaram atgriezties vēlreiz pie zemes reformas sākuma. Tādējādi mēs radām pilnīgu juridisku nonsensu un likumu jucekli.
Kolēģi mīļie! Druscītiņ taču padomājiet! Un tie kolēģi deputāti, kuriem zeme ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, padomājiet arī drusku par valsti kopumā! (Starpsauciens: Domājam, domājam!) Nevar tā darīt, jo cilvēki šo izvēli jau ir izdarījuši. Viņi ir dzīvojuši jau 15 gadus ar šiem aprobežojumiem - tādiem, kādi tie ir bijuši.
Taču šeit mēs runājam tikai par jaunajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuras ir izveidotas tikai tagad un kurās zemes īpašnieks nezināja, ka varētu būt tādi aprobežojumi. Tātad šie aprobežojumi no valsts puses viņam ir uzlikti pēc tam, un līdz ar to viņam ir tiesības uz kompensāciju.
Ja mēs šo pantu neatbalstīsim tādā redakcijā, kā tas ir uzrakstīts, tad pēc idejas tas nozīmē, ka neviens nekādas kompensācijas nesaņems, jo valstij jau šobrīd nav naudas. Nav jau tās naudas! Bet tas nozīmē, ka šīs tiesības būs tikai uz papīra, kas nekad netiks realizētas.
Tāpēc šajā brīdī mūsu komisijas ļoti rūpīgi izdiskutētais priekšlikums nozīmē tikai to, ka mēs šo kompensāciju sākam maksāt tiem, kuri tiešām ieguva zemi labticīgi un tikai pēc tam ieguva šo aprobežojumu. Un līdz ar to viņiem ir tiesības uz šo kompensāciju; pie tam ir grūti prognozēt, kad tā tiks realizēta, kolēģi mīļie... Visātrākais - 15-20 gadu laikā. Pat šiem cilvēkiem, nemaz jau nerunājot par tiem īpašniekiem, kuri saņēma šo zemi atpakaļ jau ar aprobežojumu.
Tāpēc šeit ir jārunā ļoti valstiski. Arī man personīgā īpašumā ir tāda zeme, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un es lieliski apzinos, ka šajā reizē ir jādomā drusku vairāk par šo sistēmu kopumā, nevis katram par savu zemes īpašumu un par iespējām saņemt šo kompensāciju. Nevajag mainīt spēles noteikumus spēles gaitā! Mēs to nevaram darīt.
Tāpēc es ļoti lūdzu: atbalstīsim atbildīgās komisijas priekšlikumu! Tas ir izsvērts, un tas nozīmē, ka šis kompensācijas mehānisms reāli tiks iedibināts. Pretējā gadījumā tas būs tikai papīrs, kuru diemžēl nevarēs iedarbināt, un tas pie tam radīs konstitucionālas problēmas. Ļoti nopietnas.
Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, jūsu debašu laiks ir beidzies. Paldies.
Deputāts Pēteris Simsons. Otro reizi.
P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Nupat jūs dzirdējāt Ministru prezidenta cienīgu runu, bet ir pilnīgi skaidrs, ka ar šādu argumentāciju mēs nevaram veidot savu valsti demokrātiski un taisnīgi. Arī es aicinu domāt par valsti kopumā, nevis par atsevišķo konkrēto gadījumu.
Un kolēģis Emsis minēja trīs iespējas. Jā, tiešām, bija trīs iespējas, un tās visas bija vienlīdz legālas. Cilvēkam bija līdzvērtīgas tiesības izvēlēties jebkuru no šīm trim iespējām. Un tagad, ja viņš ir izvēlējies palikt savā mājā vai atgūt savu zemi, kāpēc tagad šo iespēju mēs uzskatām par nepareizu iespēju, ko viņš ir izmantojis, un par to mēs viņam nekādu kompensāciju, lūk, nedosim? Ja tam, kurš ir nopircis zemi citā vietā, tagad uzliek ierobežojumus, tad, lūk, tas ir pareizi un ir iespējams.
Nebaidīsimies no 15 gadu aprobežojumiem! Mēs esam dzīvojuši 50 gadus vispār bez jebkādām tiesībām, ar maksimāliem aprobežojumiem, padzīti no savas zemes un faktiski bez jebkādām cerībām atgriezties kādreiz savās mājās.
Šeit netiek apšaubīts ieguvēja labticīgums. Šeit ir runa tikai par to, ka nevajag pret vieniem īpašniekiem izturēties diskriminējoši salīdzinājumā ar citiem īpašniekiem. Ja mēs lasām 6.pantu un 8.pantu, tad, protams, redzam, ka tam cilvēkam, kurš ir atguvis savu senču māju vai dzīvojis savā senču mājā, kurai padomju vara bija uzlikusi aprobežojumus, tagad ir tikai viena iespēja - pamest to un aiziet projām, un tikt padzītam. Tas faktiski ir viens no mērķiem mūsu politiskajā spektrā.
Nenoliedzami! Un tāpēc es lūdzu: neatbalstīsim, lai mēs neturpinātu tālāk to netaisnību, ko esam centušies likvidēt, atjaunojot Latvijas neatkarību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ir ļoti nožēlojami, ja dažs labs Augstākās padomes bijušais deputāts, kurš ir 4.maijā balsojis par neatkarību, ir aizmirsis, kā notiek likumu pieņemšanas process šeit, Saeimā. Mēs šodien izskatām likumprojektu trešajā lasījumā un taisāmies trešajā lasījumā iebalsot pilnīgi citu koncepciju, pretēju tai, kāda bija divos iepriekšējos lasījumos. Piedošanu, gribētos pateikt, ar kuru galu jūs domājat, bet neteikšu. Mēs esam jau iedibinājuši kārtību. Taču izlasiet, godātie zemes aplaupītāji, izlasiet to, kas šeit ir rakstīts pēc otrā lasījuma! Šeit ir skaidri pateikts par tiesībām prasīt atlīdzību un ir minētas šīs tiesības un priekšnosacījumi: ja viņam ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes īpašumu ar mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem. Tagad man jāprasa: ko tad jūs abos divos lasījumus darījāt?
Cik ilgi mēs turpināsim šo nožēlojamo attieksmi, ka konceptuālus jautājumus mēs neizskatām pirmajā lasījumā, bet tad pašās, pašās beigās atmostamies un sākam te tukši muldēt par kaut kādiem spēles noteikumiem? Spēles noteikumus nosaka pirmais lasījums! Tā ir konceptuāla pieeja. Un pēc tam ir tikai grozījumi un labojumi, bet tie vairs nemaina koncepciju, ja tā ir nonākusi līdz izskatīšanai komisijā.
Es ļoti nožēloju to, ka vienam otram tas vēl joprojām nav skaidrs.
Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile - otro reizi.
A.Seile (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie deputāti! Zemes reforma paredzēja, ka tiešām var saņemt citu, bet līdzvērtīgu zemi citā vietā. Taču šādas zemes jau netika piedāvātas! Turklāt tā zemes reformas realizācija bija ārkārtīgi sarežģīta tāpēc, ka no sākuma cilvēki, kad atguva zemes īpašumus, vispār nezināja, kāda būs šī kompensācija. Pašā sākumā, pirmajā gadā, vēl nebija zināms, vai tie būs tikai kompensācijas sertifikāti; nebija zināms, vai tie būs kompensācijas sertifikāti vai zeme citā vietā, aprēķinot 1940.gada cenās. Taču laikā no 1940.gada līdz 1990.gadam uz šīs zemes jau bija izaudzis liels mežs. Meža vērtību neviens neņēma vērā, kompensējot šīs zemes. Un, ja īpašniekam bija iespēja atgūt savu māju, piemēram, Gaujas nacionālā parka teritorijā, tad viņš to arī darīja. Vai gan viņš ņems zemi citā vietā, kaut kur ārkārtīgi tālu?
Prakse bija tāda: visi toreiz domāja, ka kaut kāda kompensācija jau ar laiku būs.
Šis likums ir ārkārtīgi aizgulējies, tas ir ļoti nepieciešams, tam bija jābūt jau 90.gadu sākumā, lai cilvēki saprastu, kādas būs šīs kompensācijas, kādas būs iespējas apsaimniekot zemi, ja tā ir aizsargājamā teritorijā.
Un tagad mēs gribam izdarīt tādu netaisnību, ka vienai zemes īpašnieku daļai par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem tiks izmaksāta kaut neliela kompensācija, bet otrai daļai, kas visu laiku ir dzīvojuši šajās aizsargājamās teritorijās un ir sargājuši un kopuši savu zemi - un visa sabiedrība ir priecājusies par šīm aizsargājamām teritorijām! - nepienāksies nekas. Varētu arī mazāka būt šī atlīdzība, bet tā ir jādala uz visiem, kam šādi ierobežojumi ir.
Es aicinu noraidīt 17.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Deputāts Indulis Emsis - otro reizi.
I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Godātie kolēģi! Vēlreiz skaidrojums Dobeļa kungam. Pirmajā lasījumā, Dobeļa kungs, bija tieši tāda redakcija, kādu šobrīd piedāvā atbildīgā komisija. Tā tika saņemta no Ministru kabineta un no Vides ministrijas. Tieši tāda! Otrajā lasījumā šo priekšlikumu sagatavoja Anna Seiles kundze, un tas ir iebalsots tāds, kāds tas bija viņas redakcijā. (No zāles dep. A.Seile: Paldies!)
Par mājas pamešanu. Nu beidziet runāt muļķības! Jums nevis māja jāpamet, bet jums šis īpaši aizsargājamā dabas objekta statuss aizliedz nocirst mežu kailcirtē. Vai jūs nesaskatāt šeit atšķirību? Vai tiešām jums mežs ir tikai malkas vērtībā? Vai tiešām Latvijā īpašnieki saprot ar mežu vairs tikai tādu mežu, ko var pārvērst zāģbaļķos? Beidziet taču runāt dumjības! Dzīvojiet savā mājā, cepuri kuldami, bet necērtiet nost savu mežu kailcirtē, ja tas ir īpaši aizsargājamā dabas teritorijā! Par to šeit ir runa. Kā var cilvēkam nebūt lepnums dzīvot Gaujas nacionālajā parkā vai kādā citā ārkārtīgi skaistā Latvijas vietā?! Domāsim, kā nodarboties ar tūrismu vai kaut kā citādi apsaimniekot savu zemi, nevis par to, kā nocirst mežu kailcirtē vai tiešām malkā pārvērst! Vai tad tiešām vairs nemaz nacionālā lepnuma mūsos nav? Vai tad mēs māju pametam tad, ja nevaram savu mežu nocirst kailcirtē? Kaut kas traks! Neko tādu es neesmu dzirdējis. Mums taču jābūt lepniem par to skaistumu, kas tur ir, un tas skaistums arī ir pārvēršams naudā.
Tāpēc es ļoti lūdzu: atbalstiet 17.priekšlikumu, citādi šim likumprojektam vispār nav jēgas!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis. Godājamie kolēģi! Nevaru nepiekrist Dobeļa kungam. Pirmajā lasījumā tiek noteikta likuma jēga jeb koncepcija. Tieši tas, ko šobrīd aicina atbalstīt, tika noteikts pirmajā lasījumā. Uz otro lasījumu bija ieviesušās izmaiņas. Diskusiju rezultāts bija tas, ka darba grupā strādājām, komisijā strādājām. Darbs pie šā likuma gāja tik lēni un ilgi tieši tāpēc, ka darba apjoms ir padarīts liels, lai saprastu pareizo lietas būtību, tika atbalstīta tieši šī koncepcija.
Saprotiet elementāru lietu! Mēs runājam par tiesībām un par pienākumiem. Valstij nepārprotami ir pienākums kompensēt tos saimnieciskās darbības ierobežojumus, kas ir radušies cilvēkam pēc tam, kad viņš ir saņēmis šo īpašumu vai kad ir atjaunotas viņam īpašuma tiesības. Tas ir pienākums! Tiesības, protams, ir kompensēt jebkam par jebko. Taču šajā situācijā, kad valstij ir ļoti nopietns naudas trūkums un kad nopietnas prioritātes mums ir gan izglītība, gan medicīna, gan arī vēl daudz kas cits, es ļoti šaubos, vai vajadzētu par pašu galveno prioritāti izvirzīt šo noteikt par pienākumu kompensēt tieši šim segmentam, kam jau reiz bija iespēja izvēlēties (Starpsauciens: Nebija!)... noteikt par iespējamu kompensēt viņiem šo ierobežojumu.
Tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt tieši komisijas viedokli. Tas ir pirmais solis - solis pareizā virzienā. Iespējams, ka būs arī Eiropas nauda, bet tā jau būs, tā teikt, nākamā soļa kompetence.
Tā ka es tomēr aicinu atbalstīt komisijas viedokli!
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par 17. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 14, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Zaķis. 18. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
Dz.Zaķis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 21.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. un 23.priekšlikumā, kuri savukārt ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.
Dz.Zaķis. 24.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 25.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
Dz.Zaķis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 28. - vides ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 33. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Tālāk. 38.priekšlikums ir lasāms 14.-a lapā. Tas ir neliels redakcionāls labojums, kas daļēji ir atbalstīts un iekļauts 39. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 40. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 43. un 44.priekšlikums. Tie ir atbalstīti un iekļauti 48.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 46. un 47.priekšlikums. Ir atbalstīti un iekļauti 48. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 53. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un jau iekļauts 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 56. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 58. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un nedaudz redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 59. - vides ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 60. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 62. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 63. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 68. un 69.priekšlikums. Tie ir atbalstīti un iekļauti 70.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 71. - finanšu ministra O.Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji 71.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Cienījamie kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 5. Likums Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Godājamie kolēģi! Nākamie četri likumi mums būs likumi, kuri ir iekļauti privatizācijas pabeigšanas likumu paketē.
Tātad likumprojekts Grozījumi likumā Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās. Dokuments Nr.4465. Kopumā uz trešo lasījumu ir saņemti 14 priekšlikumi.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 3. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 5. un 6. - Ekonomikas ministrijas priekšlikumi. Nav atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 7. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 9. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Savukārt 10. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 12. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 13. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 1.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Cienījamie kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 5. Likums Grozījumi likumā Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Godājamie kolēģi! Trešajam lasījumam no šīs paketes ir sagatavots arī likumprojekts Grozījumi likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās. Dokuments Nr.4463. Kopumā ir saņemti 34 priekšlikumi.
1. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Vai deputāte Jevgenija Stalidzāne ir pieteikusies debatēs? Nē.
Tātad deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 2. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 58, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. Arī 3. - deputāta Tolmačova priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu! (Starpsauciens: Nevajag!) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 56, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. 4. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 5. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Kā jau es iepriekš minēju, šis nu ir tas nākamais brīdis, kad mums ir iespēja nodemonstrēt savu attieksmi pret likumīgo zemes īpašnieku, kuram, izrādās, nav vairs zemes - nav līdzvērtīgas zemes, ko viņam atdot vai piešķirt neatdotās zemes vietā.
Un, lai jums situācija būtu skaidra, kāpēc šeit ir kolēģa Ozoliņa un pēc tam nākamais - mans priekšlikums, gribu teikt, ka tomēr kaut kādā veidā būtu jānosaka kompensācijas cena. Es jums nocitēšu no Ministru kabineta noteikumiem Par zemes reformas īstenošanu pilsētās (noteikumi Nr.264, kas pieņemti 1995.gadā), ko tad valsts paredz, lai kompensētu neatdotās zemes. Un te stāv rakstīts: 53.4.punkts. Bijušā īpašuma vietā piešķir līdzvērtīgu zemi platībā, kuras pašreizējā kadastrālā vērtība kompensē bijušā zemes īpašuma kadastrālo vērtību, kāda tā bija 1940.gada 21.jūlijā.
Paskaidrošu, ko tas nozīmē. Faktiski tas nozīmē, ka līdzvērtīgu zemi cilvēks var saņemt desmit reizes mazākā platībā, nekā viņam bija pirms kara, pirms 1940.gada, piederējusī zeme. Ja mēs turpināsim tādā pašā garā, ka mēs neatdoto zemi vērtēsim pēc pirmskara kadastrālās vērtības, bet tagad vietā atdodamo zemi vai privatizēt piedāvāto zemi gandrīz vai pēc tirgus vērtības, tad faktiski agrākie zemes īpašnieki sava apbūves gabala vietā labi ja varēs pretendēt uz vienu kapavietu, turklāt varbūt ne tajā pašā rajonā, bet kaut kur pilsētas nomalē.
Un tāpēc kolēģis Ozoliņš ir ierakstījis, ka kompensācija būtu nosakāma, ņemot vērā cenu, par kādu tiek privatizēti vai atsavināti analogi zemes gabali saskaņā ar šā likuma 30.pantu. Tātad ir jābūt kaut kādai vērtēšanas samērībai -ir jāmēra ar vienu un to pašu olekti: vai nu pēc 1940.gada cenām, vai pēc šālaika cenām, vai pēc kadastrālās vērtības vai arī pēc tirgus cenas. Tas ir absolūti vienalga, bet ir jābūt vienādai mērvienībai. Un likumā nevar būt tāda situācija, ka, lūk, cilvēkam ir tiesības pretendēt uz līdzvērtīgu zemi, bet tagad šīs līdzvērtīgās zemes vairs nav, jo līdzvērtīgā zeme ir jau privatizēta, izpārdota un dažādos veidos notērēta. Un tad nu pašvaldība nolemj, ka tās administratīvajās robežās nav pietiekamas zemes platības, un tā līdz ar to piešķirs šim cilvēkam kompensāciju.
Kāda būs šī kompensācija - lūk, par to ir jautājums. Šeit kolēģe Seile jau atgādināja situāciju pirms padsmit gadiem, kāda tā šeit bija, kad cilvēki nezināja, kāda būs kompensācija. Visi domāja, kā tas pieņemts, ka tā būs reāla nauda, ko arī es piedāvāju savā 6.priekšlikumā, bet kas, protams, jums šķitīs pārāk radikāls un pārāk konsekvents priekšlikums šajā lietā.
Tāpēc es kā kompromisa variantu piedāvātu nobalsot par kolēģa Ozoliņa piedāvāto 5.priekšlikumu, un tad es būtu gatavs atkāpties no sava 6.priekšlikuma vai neņemtu ļaunā, ja jūs tam nepiekristu. Bet, protams, tad, ja jūs nenobalsosiet par un nepiekritīsiet kolēģa Ozoliņa priekšlikumam, es atļaušos kāpt tribīnē vēlreiz, lai turpinātu argumentāciju par savu nākamo priekšlikumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis. Godājamie kolēģi! Šoreiz atkal ir jārunā par tēmu, ka spēles laikā noteikumus nemaina. Lielākajai daļai šo cilvēku, kuri kompensācijas jau ir saņēmuši, šīs kompensācijas vai šo zemes gabalu vērtība tika rēķināta pēc tādas metodes, kā tas visu laiku tika darīts. Tāpēc šobrīd, ja mēs nolemjam kaut ko pamainīt un noteikt citas metodes, kā mēs nosakām maināmā zemes gabala vērtību, tad rezultātā mēs, protams, radām milzīgu jucekli likumdošanā. Mums uzreiz tad automātiski būtu jāpārskata visi iepriekš veiktie darījumi, visas jau veiktās apmaiņas. Un tas nozīmē vien to, ka mēs radītu ļoti nopietnas problēmas, raugoties no juridiskā viedokļa.
Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt šo spēles noteikumu maiņu spēles vidū!
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 5. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 36, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. Arī 6. - deputāta Simsona priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Mūs te baida ar spēles noteikumu maiņu spēles laikā. Atcerēsimies pavisam nesenu pagātni pirms 15 gadiem. Visi šeit ir pietiekami pieauguši cilvēki, un jūs zināt, kādi bija spēles noteikumi padomju laikā, bet mēs tomēr sadūšojāmies un mainījām šos spēles noteikumus, jo mēs uzskatījām, ka tie ir netaisnīgi, negodīgi, pretlikumīgi. Un ne jau velti mēs deklarējām, ka mēs atjaunojam Latvijas Republiku.
Es šeit piekristu kolēģa Zaķa teiktajam un argumentācijai, kā arī pašreizējai kārtībai, ja mēs nebūtu runājuši, ka mēs atjaunojam Latvijas valsts neatkarību; ja mēs būtu teikuši tā: Mēs dibinām jaunu Latvijas Republiku, jo Padomju Savienība ir sabrukusi. Tas ir tas, ko Krievija no mums prasa un kas ir galvenais Krievijas arguments. Tad viss būtu kārtībā! Tad nevienam nebūtu tiesību prasīt atpakaļ savu padomju varas atņemto īpašumu, nevienam nebūtu iebildumu pret to, ka viņa īpašums tiek atdots lietotājam, nebūtu iebildumu pret to, ka kāds, kam ir vairāk naudas, to pārpērk, to neatdoto daļu, un to iegūst cits. Tad mums nebūtu atjaunota Latvijas Republika. Tad mums būtu šobrīd Trešā Republika (pēc otrās - Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas). Francija izvēlas šādu modeli, un varbūt viņiem ir vieglāk.
Godājamie kolēģi, atcerēsimies, ka visus šos 15 gadus iepriekšējās saeimas solīti pa solim ir centušās grozīt un labot tās netaisnības vai nepilnības, kuras savā laikā likumos ielika Augstākā padome! Jo Augstākā padome bija pavisam citādā situācijā. Šeit kolēģe Seile jau minēja, kāda mums bija tā informācijas bāze - ko mēs varējām prognozēt un uz ko cilvēks varēja cerēt.
Godprātīgs cilvēks, ieskatoties Latvijas Republikas Satversmē, vienmēr izlasa to, ka, ja valsts interesēs viņam kaut kas tiek atņemts (un šinī gadījumā netiek atdots - arī tas ir valsts interesēs, lai citi pilsoņi varētu iegūt īpašumā to, ko viņi ir lietojuši), tad ir jābūt adekvātai atlīdzībai. Jūrmalas centrā zemes gabalam, kurš pirms kara maksāja 75 santīmus (kadastrālā vērtība kvadrātmetrā), šobrīd ir desmit reizes lielāka kadastrālā vērtība, un tāpat jūs tagad kompensēsiet 1:10, jo Ministru kabineta noteikumos ir skaidri un gaiši rakstīts, ka ņem vērā šā laika kadastrālo vērtību pret tā laika kadastrālo vērtību un ka tā proporcija, tas minimums, ir 1:10.
Šobrīd ir situācija, ka lielākā daļa jau ir saņēmuši kompensāciju un samierinājušies ar to kompensāciju, taču tas nav arguments, lai pārējos atturētu no vēršanās Satversmes tiesā. Jo mums ir tikai ar savu balsojumu jāapstiprina šāds nelikumīgs, netaisns likums, un tad mums ir ceļš uz Satversmes tiesu un pēc tam uz Eiropas tiesu. Vai tad mēs nesaprotam to, ka tas ir mūsu rokās - novērst tās netaisnības, kuras ir kādreiz izdarījusi padomju vara, un neturpināt tās aplamības, kuras ir iedibinājusi neatkarīgā Latvijas valsts? Un tā nav likuma grozīšana un spēles noteikumu maiņa. Ir vienkārši skaidri un gaiši jāpasaka. Mēs taču tikko kā mainījām privatizācijas noteikumus! Mēs veselu rindu jaunu normu ielikām! Par kādu cenu mēs gribam privatizēt turpmāk? Cik mēs gribam, lai valsts saņemtu? Kurus gabalus varēs un kurus nevarēs?... Viss tad būtu kārtībā un ļoti pareizi. Un tad ir jāmērī ar vienu olekti, kā tiem, kuriem padomju vara atņēma un mēs neatdevām... Tad novērtēsim viņu zemi pēc reālās cenas, un tad mēs varēsim prasīt no privatizēt gribētājiem arī reālu tirgus cenu! Ir jābūt svaru kausiem līdzsvarotiem! Mēs nevaram vienai daļai cilvēku labklājību veidot, otru daļu cilvēku apspiežot vai diskriminējot, vai turpinot, tāpat kā padomju laikā, uzskatīt par tautas ienaidniekiem vai par sabiedrībai nevēlamu šķiru.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 6. - deputāta Simsona priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 48, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. 7. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. 8. - deputāta Brigmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš savukārt ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 10. - bijušā ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.
Dz.Zaķis. 11. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 54, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. 12. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs. (Starpsauciens: Nu atkal! Sākas!)
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir kārtējais PCTVL frakcijas deputāta Andra Tolmačova priekšlikums - nenostādīt ārvalstniekus augstāk par Latvijas nepilsoņiem. Šoreiz tas attiecas uz tiesībām veikt tirdzniecības darījumus ar zemi.
Cienījamie kolēģi no labējām partijām! Visa jūsu spriedelēšana par to, ka tikai pilsonim ir tiesības brīvi rīkoties ar Latvijas svēto zemi, izrādījās tīrais blefs, klaja demagoģija. Tagad, kad esam iestājušies Eiropas Savienībā, jūs bez liekas svārstīšanās piešķirat šīs tiesības ārvalstniekiem. Patlab jūsu rīcībā vairs nav palicis nekādu argumentu, lai liegtu šīs tiesības Latvijas nepilsoņiem.
Jūs allaž atbildat: lai tie nepilsoņi naturalizējas! Bet kāpēc tad jūs nepieprasāt, lai kāds anglis vai francūzis nokārtotu eksāmenu latviešu valodā vai sarežģītajā mūsu valsts vēsturē? Jums nav atbildes uz šo jautājumu.
Ar ko tad attiecībā pret Latvijas zemi atšķiras Latvijas nepilsonis no ārvalstnieka, kurš ir no Eiropas Savienības?
Pirmkārt. Ar to, ka puse nepilsoņu Latvijas zemē ir dzimuši.
Otrkārt. Kādai trešajai daļai nepilsoņu šajā zemē ir apbedīti vecāki un pat vecvecāki.
Treškārt. Lielākā daļa no viņiem paši tiks apbedīti šajā zemē.
Vai ar šiem argumentiem jums ir par maz? Pastāv vēl viena atšķirība. Vidējam statistiskajam nepilsonim makā ir daudz mazāk naudas nekā uzņēmīgajam ārvalstniekam. Tas pirmajā gadījumā padara par minimālām iespējas spekulēt ar zemi, bet otrajā gadījumā padara tās par pilnīgi reālām.
Deputāta Andra Tolmačova priekšlikums attiecas nevis uz privātām personām, bet tikai uz tirdzniecības firmām. Šā priekšlikuma būtība ir pārtraukt kaunpilno praksi, ka tiek piešķirtas tās vai citas tiesības firmām, vadoties pēc akcionāru pases krāsas.
Eiropas Savienības direktīva, kas pieprasa, lai visiem ES pilsoņiem būtu ļauts veikt tirdzniecības darījumus ar zemi, skaidri demonstrē, ka šāda prakse ir pretrunā ar brīvās uzņēmējdarbības principiem.
Cienījamās dāmas un godātie kungi! Patlaban, kad vienīgais arguments pret zemes izpārdošanas ārvalstniekiem nepieļaušanu ir atkritis, Latvijas nepilsoņu diskriminācija zemes tirgū ir kļuvusi par tīra veida rasismu. Ja mēs vēlamies padarīt savu valsti par konkurētspējīgu, tad ir pienācis laiks atteikties no rasisma. Un labāk būtu izdarīt to brīvprātīgi likumdošanas līmenī, nevis gaidīt, kad Latvijā parādīsies kāds Āfrikas Nacionālā kongresa analogs, salīdzinājumā ar kuru pašreizējais OKROL jums liksies kā balodis pret vanagu.
Lūdzu atbalstīt deputāta Andra Tolmačova priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Parunāsim par attieksmi pret dažiem nopietniem jautājumiem.
Vispirms parunāsim par nepilsoni! Nepilsonim ir visplašākās iespējas. Pirmām kārtām jau kļūšana par pilsoni pagaidām ir tik maiga un tik neierobežota! Diemžēl savulaik pēc mūsu ierosinājuma sarīkotajā tautas nobalsošanā šo Pilsonības likumu pamatīgi saķēzīja un pataisīja tādu, ka gandrīz katrs, kam ir kaut mazākā vēlēšanās, var kļūt par pilsoni. Mums tas nepatīk, protams, un, ja parādīsies jauni grozījumi, tad mēs centīsimies pārliecināt citus, ka šis likums ir jāpadara stingrāks. Taču šodien tas ir tāds, kāds tas ir.
Un tagad ķersimies pie tā pamatjautājuma, par kuru šeit runāja iepriekšējais orators. Redziet, anglis vai francūzis! Kāda ir atšķirība starp šo angli un francūzi un daudziem Latvijas Republikas nepilsoņiem? Milzīga! Nepārvarama! Tas anglis vai francūzis nejaucas Latvijas iekšējās lietās, nevazājas ar lozungiem pa Latvijas zemi, nebļaustās, neapvaino Latvijas valdību. Nopietnu pasākumu laikā, valsts svētku laikā neķēzās, nemētājas ar sapuvušiem burkāniem un vēl ar kaut ko citu. Lūk, tā ir tā atšķirība! Un milzīga atšķirība tā ir! Un jūs esat tie, kas kūda viņus, šos pašus nepilsoņus, un kas viņus savāc baros un bariņos. Un dažādos nopietnos pasākumos parādās Krievijas televīzija, parādās dažādi apšaubāmi žurnālisti... Praktiski Krievijā godīgu žurnālistu ir grūti ieraudzīt, un uz Latviju brauc nu ne jau tie labākie. Un jūs viņus te aicināt. Anglis vai francūzis nebraukā uz Maskavu un neieklausās tēvišķīgos padomos, kā rīkot Latvijā kārtējās nekārtības. Lūk, tā ir tā milzīgā atšķirība!
Anglis vai francūzis ierodas šeit ar cieņu pret Latvijas valsti, tāpat kā mēs citur ierodamies ar cieņu pret citām valstīm tad, kad mēs tur esam. Vai liela daļa Latvijas nepilsoņu ciena Latvijas valsti? (No zāles dep. V.Orlovs: Jā!) Vai viņi ciena Latvijas likumus? (No zāles dep. V.Orlovs: Jā!) Prakse pierāda, ka daudzi no viņiem to nedara.
Un tāpēc šito bērnišķīgo šļupstēšanu par nepilsoņiem jūs varat turpināt. Saņemsiet arī atbildi.
Pirms tam, kad mums vajadzēja Eiropas Padomē uzklausīt priekšnosacījumus, kas skāra pārraudzības procesu Latvijā, to nepilsoņu tur iekšā nebija. To es jums varētu šad un tad atgādināt.
Tā ka visas šīs spēlītes ap nepilsoņu izmantošanu ir jūsu politiskās izrīcības. Viņi jums ir vajadzīgi - un ļoti pat vajadzīgi. Tāpēc jūs te sēžat! Un, ja nebūs vairs Latvijā nepilsoņu, jūs te vairs nesēdēsiet - gandrīz neviens no jums. Varbūt kāds pusotrs no jums te paliks.
Tā ka es jums skaidri un gaiši pateicu atšķirību, un tā ir tā būtība. Un angļi un franči te nelidos bariem kā knišļi un neēdīs mums govis te. Lūk! Ja nu atsevišķi kāds no viņiem piedalīsies Latvijas Republikas sakārtošanas procesos, tad viņš to darīs ar tīru sirdsapziņu.
Tāda ir tā atšķirība! Un, protams, skaidrs, ka jebkurš jūsu piedāvāts priekšlikums, kas skar nepilsoņu jautājumu, ir jūsu piedāvāts, lai par jums balsotu tie, kas pēc pases skaitās pilsoņi, bet faktiski sirdī ir vēl sliktāki nekā nepilsoņi.
Sēdes vadītājā. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamie deputāti! Šis priekšlikums, kas te ir iesniegts, nav tik nevainīgs, kā tas izskatās, un principā to varētu arī faktiski uzskatīt par tādu kā partijas politiskās darbības programmu.
Pirmais, ko es gribu pateikt: mums ir politiskā partija, kas uzskata, ka Latvijā dzīvo divas kopienas un ir divas valodas. Daži pat aģitē par divām nodokļu sistēmām. Taču ir viena nelaime - redziet, tai otrai tautai jeb kopienai nav īpašuma, nav zemes šeit. Parasti jau ir tā: ja ir tauta, tad viņai ir arī kaut kāda zeme. Latvija acīmredzot ir tik unikāla un atšķirīga no Beļģijas, kur flāmi un valoņi dzīvo katrs savā teritorijā! Mums cenšas iestāstīt, ka te būšot kaut kāda otra tauta ar savu, otru, valodu un otru izglītības sistēmu. Taču ir viena maza nelaime - zemesgrāmatā, redziet, nav ierakstīti īpašumi. Nu, ir pietiekami daudz naudas, ir pietiekami daudz specdienestu, kas ir gatavi finansēt aktivitātes. Palasiet avīzes! Tā ka vajadzētu vēl legalizēt visu to lietu, iegūt kaut kādus īpašumus un ierakstīt tos zemesgrāmatās.
Te ļoti skaisti runāja Buzajeva kungs. Buzajeva kungs, jūsu runa ir pilnīgā pretrunā ar labām attiecībām ar Krieviju! Vai zināt, kāda ir Krievijas galvenā problēma? Depopulācija tur ir daudz straujāka nekā Latvijā. Man bija iespējams NATO Asamblejā runāt ar Krievijas delegācijas vadītāju Ozerova kungu, un viņš teica, ka teritorijā no Urāliem līdz Tālajiem Austrumiem dzīvo tikai 15 miljoni iedzīvotāju. Taču tuvākajā Ķīnas provincē dzīvo 470 miljoni iedzīvotāju! Jautājums, ko jums, Buzajeva kungs, vajadzētu uzdot, jo jūs esat no Tjumeņas apgabala nesen atbraucis: vai tiešām Latvijas pilsoņi varētu iegūt zemi Tjumeņā un sākt tur naftu urbt? Es negribu tam ticēt. Kāpēc jūs tā vietā, lai parūpētos par tik katastrofālu situāciju, ka apmēram 25 miljoni bijušo PSRS pilsoņu jeb, kā jūs sakāt, krieviski runājošo dzīvo ārpus Krievijas, kur ir tik katastrofāla situācija, - kāpēc jūs aicināt viņus šeit iegādāties zemi kā nepilsoņiem, nevis kļūt par Krievijas pilsoņiem un tad iegādāties zemi Krievijā? Ļoti dīvains priekšlikums!
Es domāju, ka te pavisam savādāk ir jādara. Acīmredzot būs kaut kādas Pilsonības likuma izmaiņas. Kas Latvijai ir vajadzīgs? Viņai, tieši tāpat kā Amerikas Savienotajām Valstīm, ir jāievieš likuma norma, ka naturalizētie pilsoņi, kuri nostājas pret šo valsti, zaudē šo pilsonību. Un tad šī situācija paveras pavisam savādāk.
Mums Ārlietu komisijā bija desmitiem vēstuļu no Latgales cilvēkiem, kuri, piemēram, stāsta, kā tiek pirktas valodas prasmes apliecības, kas apliecina, ka cilvēks, teiksim, valsts valodu māk pēc pašas augstākās kategorijas.
Un ir pat tādi kuriozi no valsts iestādēm: viena izziņa apliecina, ka policistam Gončarovam ir valsts valodas zināšanas, teiksim, pašā augstākajā pakāpē, bet pēc tam seko nākamā izziņa - izziņa no Valodas inspekcijas, ka viņš neprot nevienu vārdu! Tātad redzat, kāda ir situācija Latvijā!
Ko es ar to gribu teikt? Tad, kad mēs izdarīsim izmaiņas Pilsonības likumā un uztaisīsim auditu, var būt, ka jums, Buzajeva kungs, labāk būtu braukt atpakaļ uz savu dzimto Oktjabrskas ciematu, kur grib tādus gudrus speciālistus, kas pamāca, kā jādara. Vai varbūt jūs pacīnīsieties, lai Latvijas pilsoņi tiešām Tjumeņā varētu nopirkt kādas naftas atradnes, nevis šeit runāsiet muļķības?
Es domāju, ka šis, protams, ir politisks priekšlikums. Es aicinu noraidīt! Es aicinu Saeimas deputātus turēt acis vaļā, jo šis jau nav pirmais. Aicinu neļauties apmuļķoties! Es domāju, ka mūsu visu interesēs ir, lai Latvija būtu tāda pati zeme kā Šveice vai Lihtenšteina, vai Luksemburga. Desmitiem miljonu stāv rindā, desmitiem miljonu cilvēku gribētu dzīvot tādās zemēs. Bet, ja mēs šeit pa labi un pa kreisi izdalīsim visu visādiem staiguļiem, tad mēs nonāksim tādā pašā līmenī, kādā ir tas pats Oktjabrskas ciemats, no kurienes dažs labs cilvēks ir aizmucis.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mani oponenti runāja šeit ļoti plaši par Oktjabrsku, par Lihtenšteinu, viņi neizlasīja pat deputāta Tolmačova priekšlikumu. Tur ir runa par privātfirmām, kuras var nopirkt zemi. Esošajā redakcijā ir teikts, ka šo privātfirmu kapitālā var būt arī kapitāls no Eiropas Savienības valstu pilsoņiem. Un līdz ar to, Dobeļa kungs, jūsu runas par to, ka angļi vai franči nevarot iejaukties Latvijas iekšējā politikā, neatbilst realitātei, jo šajā gadījumā ārzemnieki var nopirkt visu Latvijas zemi kopā ar visiem šeit dzīvojošajiem - gan ar Latvijas pilsoņiem, gan ar Latvijas nepilsoņiem. Un, ja mēs paplašināsim šo privātuzņēmēju loku, iekļaujot tur nepilsoņus, faktiski neiznāk nekādas būtiskas... Būs tikai vienlīdzības princips - vienlīdzība starp dažiem Latvijas iedzīvotājiem.
Un, Kiršteina kungs, nevajag šeit runāt, ka Latvijas krieviem vispār nav zemes! Iebrauciet nevis Oktjabrskas ciematā, bet Latgalē, un tur jūs varēsiet redzēt, kādas tautības tur ir pamatiedzīvotāji un ar ko viņi nodarbojas jau simtiem gadu! (Starpsauciens: Tiešām?)
Tā ka nekādas argumentācijas, kāpēc varētu noraidīt deputāta Andra Tolmačova priekšlikumu, nav un nebija. Jūs neesat rīcībspējīgi, mani dārgie oponenti! Jūs varat tikai balsot pret, un nekādas citas argumentācijas jums nav.
Sēdes vadītāja. Es gribētu atgādināt deputātam Buzajevam, ka Latvijā dzimtbūšana ir atcelta jau 19.gadsimtā, tāpēc Latvijā var nopirkt zemi, bet iedzīvotājus, kas uz šīs zemes dzīvo, nevar.
Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šie svētie atvadu vārdi izskanēja ar tādu zemtekstu: jums nav nekādu argumentu!
Es izmantošu to iespēju, ka pēc manis biedrs vairs nevarēs runāt, un tomēr atkārtošu savus argumentus.
Pirmkārt. Nepilsonis ir mākslīgi radusies kategorija, īslaicīga, un šādai īslaicīgai kategorijai nevajadzētu dot iespējas iesakņoties. Iesakņoties var tikai tas, kam ir kaut kāda pienākuma apziņa, kaut kādas domas par pastāvīgu dzīvi, un tā ir paaudzēm ilgi kopta izjūta. Tas ir viens arguments.
Otrs. Nedraudiet te nevienam, ka Latviju kāds briesmīgi izpirks! Man ir aizdomas, ka tajā pašā Latgalē laužas iekšā Austrumu kaimiņš ar savu kapitālu un tur cer kaut ko iegūt. Jā, cīņa par to, kāds zemes gabals būtu labāks vai sliktāks, ir bijusi un būs. Bet tāpēc jau mēs šeit atrodamies, lai regulētu šos procesus. Lai vienkārši paskatītos, kas tie tādi ir, kas te grib iesakņoties.
Un pēdējais. Vēlreiz atgādinu, ka vēl viens arguments ir tas, ka nepilsonis ir neprognozējams. Viņš ir pilnīgi neprognozējams! Tas ir staigulis, kurš nevar saprast, kurā vietā viņam kurā brīdī ir jāatrodas.
Tā ka mani argumenti būs spēcīgāki nekā jūsējie, atvainojiet! Balsojums to jums tūlīt parādīs.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par 12. - deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 59, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. Arī 13. - deputāta Tolmačova priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdzu balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 54, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. 14. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 16.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 17.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 18.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 20. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Arī 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Un 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 21. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 23. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Bet 24. - deputāta Ozoliņa priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. Savukārt 25. - deputāta Tolmačova priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 54, atturas - 1 deputāts. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Zaķis. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 28. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 29. - deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 30. - deputāta Ārgaļa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 31. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 10, atturas - 5. Likums Grozījumi likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Dokumenta numurs 4462. Kopumā ir iesniegti 34 priekšlikumi.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 2. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 3. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 5. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 8. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. Arī 9. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 11., 12. un 13. priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 16. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Arī 17. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 18. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 21. - deputāta Fjodorova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 22. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 24. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 25. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. Arī 26. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 27. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 28.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 31. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 33. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts jau iepriekš izskatītajos priekšlikumos.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Visbeidzot 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 9. Likums Grozījumi likumā Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Dokumenta Nr.4461.
1. - finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. Arī 2. ir finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. Un visbeidzot 4. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Ābiķa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 21, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
Dz.Zaķis. Ar patiesu gandarījumu gribu darīt zināmu to, ka šis bija pēdējais priekšlikums privatizācijas sertifikātu un privatizācijas pabeigšanas likumprojektu paketē.
Tāpēc aicinu atbalstīt arī šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā...
Ja nav ieradies ziņotājs, tad, cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm, bet sēdi turpināsim pēc pārtraukuma! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, cienījamie kolēģi, es gribētu šodien mūsu visu vārdā sveikt jubilārus.
Tātad Ivanu Ribakovu viņa pusapaļajā jubilejā! (Aplausi.)
Un deputāti Inesi Krastiņu viņas jubilejā! (Aplausi.)
Novēlu abiem jubilāriem laimi, prieku un mīlestību!
Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz sanāksmi tūlīt Dzeltenajā zālē! Vēlreiz: Tautsaimniecības komisijas locekļus aicinu uz sanāksmi Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Aicinu jūs uz sēdi Sarkanajā zālē tūlīt, pārtraukumā!
Sēdes vadītāja. ... Vārds Silvai Bendrātei.
S.Bendrāte (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie Latvijas un Tibetas sadraudzības grupas dalībnieki! Pulcēsimies tūlīt Dzeltenajā zālē uz kādām minūtēm piecām!
Sēdes vadītāja. ... Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Paldies. Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi. Tūlīt!
Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Andis Kāposts, Oskars Kastēns, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Liene Liepiņa, Vineta Muižniece, Ināra Ostrovska, Krišjānis Peters, Aigars Pētersons, Mihails Pietkevičs, Jānis Straume, Vaira Paegle, Dainis Turlais, Dzintars Rasnačs un Ērika Zommere.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es gribu brīdināt, ka pēc šīs sēdes beigām būs arī Saeimas ārkārtas sesija ar vienu darba kārtības jautājumu. Tā ka šodien mums ir paredzams vēl diezgan ilgs darbs.
Paldies.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, turpināsim izskatīt ārkārtas sesijas darba kārtību!
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Ziņotāja nav.
Tad nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts Grozījumi likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Arī nav ziņotāja.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Arī ziņotājs nav ieradies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz terminoloģiski saskaņot Iedzīvotāju reģistra likumā lietotos terminus ar Komerclikumā lietotajiem. Aizsardzības un iekšlietu komisija 22.jūnija sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.
Aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.jūlijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.jūlijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Sodu reģistra likumā. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Šajā tāpat kā iepriekšējā likumprojektā ietvertie grozījumi paredz terminoloģisku saskaņošanu ar Komerclikumā lietotajiem terminiem.
Komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi konceptuāli.
Aicinu pieņemt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.jūlijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.jūlijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Civilās aizsardzības likumā. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Likumprojektā Grozījumi Civilās aizsardzības likumā ietvertie priekšlikumi paredz šā likuma terminoloģisku saskaņošanu ar Komerclikumu.
Aizsardzības un iekšlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš. Otrajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 25.jūlijam.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.jūlijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā paredz papildināt Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta otro daļu, deleģējot Drošības policijai papildu uzdevumu - veikt visu valstī pretterorisma darbībās iesaistīto institūciju pretterorisma darbības koordināciju, kā arī analizēt valsts politikas realizāciju pretterorisma jomā.
Komisija šo likumprojektu izskatīja komisijas sēdē un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.jūlijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 25.jūlijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Krimināllikumā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Pirmajā lasījumā Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo grozījumu Krimināllikumā. Lūdzu jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš. 1.augusts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Izskatīsim likumprojektu (dokuments Nr.4352)! Juridiskā komisija pirmajā lasījumā šo likumprojektu ir atbalstījusi. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš. 1.augusts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.augusts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Izskatāmā likumprojekta numurs ir 4344. Juridiskā komisija pirmajā lasījumā to ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš. 1.augusts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt to arī Saeimas sēdē!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš. 1.augusts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Juridiskā komisija Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu pirmajā lasījumā ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš. 1.augusts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 1.augusts. Paldies.
Atgriezīsimies pie neizskatītajiem jautājumiem. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Godātie kolēģi! Mēs izskatām dokumentu Nr.4384. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus likumā Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un iesaka šo likumprojektu noteikt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 4, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
I.Emsis. Godātie kolēģi! Šis likumprojekts paredz virkni precizējumu likumā Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Tie nosaka, kas var izstrādāt un apstiprināt dabas aizsardzības plānus, un paredz, ka Eiropas komisijā var tikt sniegti informatīvie ziņojumi saskaņā ar direktīvām... kā to paredz direktīvu prasības.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.septembris, bet izskatīšana otrajā lasījumā - 15.septembrī.
Sēdes vadītāja. Vai citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.septembris, izskatīšana - 15.septembra sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Godātie kolēģi! Arī šis likumprojekts ir precizējoša rakstura. Tas paredz dažas procedūras likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu saistībā ar programmu Natura-2000 jeb ar programmu par Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanu, kā arī vēl citus tehniska rakstura precizējumus, un tāpēc komisija ierosina noteikt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
I.Emsis. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.septembris, bet izskatīšana - 15.septembrī.
Sēdes vadītāja. Vai citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.septembris, izskatīšana - 15.septembra sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Komisija izskatīja šo likumprojektu, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets, un šis likumprojekts paredz dažus precizējumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā; it īpaši tādus kā deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par prioritāro sugu un biotopu sarakstu un vēl dažus tehniska rakstura precizējumus.
Tāpēc komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
I.Emsis. Paldies. Lūdzu komisijas vārdā balsot un atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.septembris, bet izskatīšana - 15.septembra sēdē.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.septembris, izskatīšana - 15.septembra sēdē. Paldies.
I.Emsis. Paldies!
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to šodien pirmā ārkārtas sesija ir beigusies. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos informēt deputātus, ka Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu par Saeimas otras ārkārtas sesijas sasaukšanu 30.jūnijā pēc tam, kad darbu būs beigusi Saeimas ārkārtas sesijas sēde, kas sākās pulksten 9.00. Tās darba kārtībā būs likumprojekts Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likums. Tātad nākamā sesija sāksies pulksten 11.30.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Jānis Škapars, Andis Kāposts, Valērijs Karpuškins, Oskars Kastēns, Andrejs Klementjevs, Vilis Krištopans, Liene Liepiņa, Vineta Muižniece, Ināra Ostrovska, Krišjānis Peters, Aigars Pētersons, Mihails Pietkevičs, Atis Slakteris, Vjačeslavs Stepaņenko, Jānis Straume, Vaira Paegle, Dainis Turlais, Dzintars Rasnačs un Ērika Zommere. Paldies!
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Pēc otrās ārkārtas sesijas beigām komisijas telpā notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde.
Sēdes vadītāja. Tātad es atgādinu kolēģiem deputātiem: nākamā ārkārtas sesija mums sāksies šodien pulksten 11.30. Paldies.