Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 12.maija sēdi!

Pirms izskatām sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 12.maija sēdes darba kārtībā, svītrojot no tās darba kārtības 14.punktu - likumprojekta “Grozījums Operatīvās darbības likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā! Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Ministru kabineta lūgumu iekļaut 12.maija sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” un lemt par tā nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” iekļaušanu 12.maija sēdes darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 7, atturas - 11. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 12.maija sēdes darba kārtībā un pārcelt no tās 12.punktu - likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” - par darba kārtības pēdējo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt sēdes darba kārtību!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Vienošanos starp Kaimanu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru Kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes līgumu par sakaru virsnieku privilēģijām un imunitāti” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Vienošanos starp Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Stalidzānes, Jaundžeikara, Feldmanes, Simsona, Mackeviča un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs visi zinām, ka vardarbības atspoguļojums elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos - radio, televīzijā un internetā - aizvien vairāk kļūst par sāpīgu sociālu jautājumu. Mēs esam likumdevēja vara. Tātad mums ir jābūt atbildīgiem par to, lai ar likumu būtu noteikti visi iespējamie ierobežojumi vardarbības atspoguļošanai un, es gribētu teikt, dažreiz pat propagandai.

Atbildība ir jāuzņemas arī raidorganizācijām. Domāju, ka grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā pastiprinās raidorganizāciju atbildību par vardarbības rādīšanu.

Latvijas Pirmā partija jau ir iesniegusi grozījumus Radio un televīzijas likumā, lai paildzinātu to laiku, līdz kuram raidorganizācijas nedrīkst izplatīt programmas un raidījumus, kuros bērnu garīgajai un tikumiskajai attīstībai kaitīgā veidā tiek pasniegta vardarbība, šausmas, narkomānija vai kāda cita kaitējoša informācija.

Lai šī prasība darbotos un lai būtu redzams patiešām reāls rezultāts, Latvijas Pirmā partija ierosina paaugstināt arī sankciju par šo noteikumu pārkāpšanu. Mūsu iesniegtais priekšlikums paredz noteikt minimālo sodu, kas līdz šim nebija noteikts, un paaugstināt maksimālo naudas sodu līdz 10 000 latu, kas stimulētu raidorganizāciju izvairīties no likuma pārkāpumiem.

Iemesli, kāpēc Latvijas Pirmā partija šos priekšlikumus ir iesniegusi, vairāk ir morālas dabas. Nav noslēpums, ka bērni un jaunieši spēcīgi ietekmējas no tā, ko redz sev apkārt - gan ģimenē, gan skolā, gan sabiedrībā, tajā skaitā arī televīzijā.

Šajā vecumā viņu vērtību sistēma vēl nav izveidojusies un tā ir viegli ietekmējama. Mūsdienās bērni un jaunieši stundām ilgi pavada laiku pie televizoru ekrāniem. Protams, var teikt, ka mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur katram ir tiesības izteikt savu viedokli, demonstrēt savus uzskatus un saņemt visu interesējošo informāciju. Tomēr es gribētu sacīt, ka demokrātija un brīvība nenozīmē visatļautību, bērnu apziņas piesārņošanu ar morāli degradējošām filmām, šoviem un sarunām. Minēšu tikai vienu piemēru.

Valsts svētku - 4.maija - vakarā vienā no televīzijas kanāliem tika vulgārā veidā risināta saruna par nedabiskām lietām - grupveida seksu -, lietojot nepiedienīgus vārdus un nepieklājīgus izteicienus. Būtu ļoti naivi domāt, ka četrpadsmitgadīgi, astoņpadsmitgadīgi jaunieši šajā laikā guļ un neskatās televīziju!

Tieši tāpēc Latvijas Pirmā partija pirms nedēļas iesniedza grozījumu Radio un televīzijas likumā, lai šādas nepieņemamas programmas varētu raidīt tikai pēc pulksten 24.00. Un šodien iesniedzam loģisku nākamo priekšlikumu - par sankciju palielināšanu.

Es domāju, ka daudzi deputāti, it īpaši tie, kas strādā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā un Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijā, regulāri dzird par to, kas šodien notiek ar mūsu bērniem un jaunatni. Pēdējā laika šokējošie notikumi: desmitgadīgi bērni izdara pašnāvības, lieto narkotikas, nogalina savus vienaudžus, izaug par emocionāliem un fiziskiem varmākām. Kāpēc tas viss šodien “uzņem apgriezienus”?

Atcerēsimies vienkāršu patiesību: ko mēs sēsim savos bērnos, to mēs arī pļausim. Tas, ko viņi redz televīzijas ekrānos, ir kā garīga sēkla, kas viņos sējas. Un agri vai vēlu mēs pļausim, un parādīsies tas viņu vārdos un darbos. Tā ir kā infekcija, kas neredzamu pilienu veidā izplatās, līdz iegūst epidēmijas raksturu. Nevienam nav tiesību graut mūsu bērnu nākotni un arī mūsējo un vēl gūt no tā peļņu. Šādu peļņu bieži vien sauc par asinsnaudu!

Mums, cienījamie kolēģi, gan kā tēviem, gan kā mātēm, gan kā augstākajiem likumdevējiem, ir tiesības un pienākums savu bērnu un kā man, ticīgam cilvēkam, gribētos teikt, arī Dieva priekšā - aizliegt un ierobežot visas tā saucamās “brīvības” izpausmes, kas pārkāpj veselā saprāta robežas, aizbāž muti sirdsapziņai un mudina krist amoralitātes un netikumības bedrē, un rauj līdzi mūsu bērnus.

Šobrīd notiek cīņa par mūsu bērnu un jauniešu pasaules uzskatu. Nevar viena sabiedrības daļa savu deformēto brīvības izpratni realizēt uz citas sabiedrības daļas rēķina - tās daļas, kurai tas nav pieņemami un kurai tas rada morālu diskomfortu! Valsts varai nav jābaidās nepiekrist vienas sabiedrības daļas uzskatiem, jo arī Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, kas paredz ikvienam tiesības brīvi izteikties un saņemt un izplatīt informāciju, vienlaikus tomēr norāda, ka šo tiesību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību par veselības un tikumības aizsargāšanu un var tikt pakļauta prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem un sodiem. Mums ir jāpieņem tādi likumi, kas nāk par labu sabiedrības vairākumam, tautas morālei un tikumībai un mūsu bērnu nākotnei.

Tādēļ, kolēģi, es aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu tālākai izskatīšanai komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 18, atturas - 1 deputāts. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu grozīt Saeimas šā gada 12.maija sēdes darba kārtību un izsvītrot no tās 13.punktu - likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu izdošanas līgumu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai” nodot Ārlietu komisijai un visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 5, atturas - 13. Likumprojekts nodots komisijām.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts prezidentes iesniegto likumu - likumu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Valsts prezidente ir to mums atsūtījusi atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. Likumprojekts tiek nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.maijs. Faktiski viena nedēļa.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

J.Dalbiņš. Izskatīšanu tādā gadījumā mēs varētu veikt tajā Saeimas sēdē, kas ir nākamā pēc ... Man nav kalendāra. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. 26.maijs.

J.Dalbiņš. Tieši tā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.maijs. Izskatīšana - 26.maija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Augu aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minēto likumprojektu gatavojot otrajam lasījumam, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma un izskatīja divus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš. 2.priekšlikumu ir iesniegusi Zemkopības ministrija. Komisija atbalstīja, redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums Augu aizsardzības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto vienošanos starp Latvijas Republiku un Gērnsiju par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ārlietu komisijā ir likumprojekta otrajam lasījumam saņemti trīs priekšlikumi - precizējoši priekšlikumi.

1.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Solovjovs. 2.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Solovjovs. Un 3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Solovjovs. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto vienošanos starp Latvijas Republiku un Džersiju par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Arī šā likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi - precizējoši priekšlikumi -, un tie visi ir atbalstīti.

1.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Solovjovs. 2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Solovjovs. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Solovjovs. Tātad aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Solovjovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” un atbalstījusi to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 27.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Zvejniecības likums””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Valērijs Agešins ir pieteicies runāt par steidzamību? Par būtību. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 4, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

P.Kalniņš. Komisija lūdz atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Grozījumu Zvejniecības likumā es, protams, atbalstu un atbalstīšu arī turpmāk, ja tas palīdzēs stabilizēt Baltijas jūras piekrastes zvejnieku ekonomisko stāvokli. Ir skaidrs, ka piekrastes zvejniecības stabilitāte var balstīties tikai uz ilgtspējīgām zvejas iespējām, kas Baltijas jūrā ir saistītas ar Eiropas Savienības nozvejas kvotām, kuras Eiropas Savienībā ir noteiktas mencām, lašiem, reņģēm un tā tālāk. Un pilnīgi pareizi ir arī tas, ka Zvejniecības likumā būtu jānostiprina garantijas attiecībā uz nozvejas kvotas daļu piekrastes zvejai Latvijā.

Bet tomēr man gribētos pievērst varas partiju pārstāvju uzmanību arī citām problēmām zvejniecības jomā, kuras ir saistītas ar šo likumprojektu.

Pirmām kārtām saistībā ar Latvijas zvejniekiem pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā veidojas nelabvēlīga situācija zvejai Baltijas jūrā, jo notiek masveidīga Eiropas Savienības fondu finansēta zvejas kuģu skaita samazināšana, proti, to sagriešana metāllūžņos. Līdz ar to daudzi kvalificēti jūrnieki, stūrmaņi, zvejas speciālisti ir spiesti mainīt profesiju. Tādējādi Latvijas zvejniecības nozarē notiek neatgriezeniskas izmaiņas.

Es uzskatu, ka ir nepieciešams izstrādāt efektīvas programmas, kā arī rīcības plānus, lai mazinātu šo procesu negatīvās sociālās sekas.

Otra problēma ir šāda. Paši zvejnieki norāda, ka jaunie mencu un citu zivju nozvejas ierobežojumi piekrastes joslā un papildu prasības attiecībā uz zvejas tīkliem faktiski atņem viņiem tradicionālo iztikas avotu - zveju ar motorlaivām piekrastes joslā, lai gan laivu un tīklu iegādei ir iztērēti ievērojami līdzekļi. Līdz ar to ir nepieciešams turpināt mūsu darbu pie tā, lai mīkstinātu noteiktus ierobežojumus attiecībā uz piekrastes zvejniekiem.

Un trešā problēma ir tāda. Es uzskatu, ka mūsu ierēdņiem, kuri pārstāv Latvijas viedokli Eiropas Savienības institūcijās, ir nepieciešams strādāt stingrāk un mundrāk, pārstāvot Latvijas viedokli.

Paldies par uzmanību. Strādāsim tālāk pie šā te likumprojekta!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Principā tam, ko teica Agešina kungs, var piekrist. Agešina kungs neminēja vienīgi to, ka objektīvu iemeslu dēļ zivju krājumi Baltijas jūrā ir sarukuši, un tas arī ir visu šo problēmu cēlonis.

Bet es gribu tikai vēlreiz atgādināt, ka šā likumprojekta galvenā būtība ir palielināt mencu nozvejas kvotas, tātad to mencu daudzumu, kuru drīkst nozvejot piekrastes zvejnieki, un piekrastes zvejniekiem, lai viņu saimniecības izdzīvotu, tas ir ļoti būtiski. Kaut gan šis plānotais kvotu pieaugums ir neliels, tomēr piekrastes zvejniekiem tas ir ļoti būtisks, tāpēc es aicinu to atbalstīt un balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Ja komisijas vārdā nekas nav sakāms, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

P.Kalniņš. Iesniegšanas termiņš - 16.maijs, izskatīšana - 19.maijā.

Sēdes vadītāja. Likumprojekta iesniegšanas termiņš - 16.maijs, izskatīšana - 19.maija sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim Saeimas sēdē dokumentu ar numuru 4151 - likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu. Kopumā ir saņemti astoņi priekšlikumi.

Pirmais ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. Arī 2. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. Arī 4. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. Arī 6. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. Arī 7. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. Tāpat arī 8., pēdējais, ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

V.E.Bresis. Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 18.maiju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 18.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Finanšu konglomerātu likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Tātad, kolēģi, strādāsim ar dokumentu Nr.4152. Komisija savā sēdē ir izskatījusi šo likumprojektu, un tā pavisam bija saņēmusi 18 priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 2. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. Tāpat arī 6 - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. Un 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

V.E.Bresis. Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 18.maiju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 18.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par skaidras naudas deklarēšanu”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatāmais likumprojekts paredz skaidras naudas deklarēšanu uz Latvijas robežas (kas reizē ir arī Eiropas Kopienas robeža), ja šis naudas apjoms ir lielāks par 10 000 eiro. Likumprojekts nosaka arī šīs deklarēšanas kārtību. Likumprojekta mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas iespējas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Ē.Zunda. Komisija ierosina noteikt 26.maiju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 26.maijs. Paldies.

Ē.Zunda. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4154 - veiksim likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā. Komisija ir saņēmusi un izskatījusi 21 priekšlikumu.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. Arī 5. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 6. - arī tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 9. un 10.priekšlikumu.

V.E.Bresis. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 14. - arī tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis. Un 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

V.E.Bresis. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

V.E.Bresis. Komisija aicina noteikt par termiņu 18.maiju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 18.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Strādāsim ar dokumentu Nr.4159 - ar likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam. Kopumā mums ir 57 priekšlikumi. Sāksim tos izskatīt!

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 12.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. (Zālē starpsaucieni: “Balsot! Ko bļauj!”) Deputāti tomēr lūdz balsojumu par 12.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 18, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Zaķis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iekļauts 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 13. un 14.priekšlikumu.

Dz.Zaķis. 15. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 16. - deputāta Kalvīša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 17. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 19.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 13, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Zaķis. 20. - deputātes Stalidzānes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zaķa priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 22. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 23. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 24., 25. un 26.priekšlikums. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti 27. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 29. - deputāta Kalvīša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 30. - deputāta Kalvīša priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 31. - deputāta Kalvīša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 32. - deputāta Kalvīša priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 33. - deputāta Kalvīša priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 34. - Ekonomikas ministrijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 35. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 36. - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 37. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 36.priekšlikumu. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Tātad es runāšu arī par 37. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Enerģētikas likuma 50.pants paredz, ka ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties visizdevīgāko siltumapgādes veidu. Tas nozīmē, ka, ja kāds uzņēmējs būvē māju, daudzstāvu māju vai citādu māju, tad viņš var izvēlēties apkures veidu, kurš ir izdevīgāks - lētāks un tātad izdevīgāks pircējam. Kas notiks, ja mēs tagad nobalsosim par 37. - atbildīgās komisijas priekšlikumu? Šā priekšlikuma trešā daļa skan tā: “Pašvaldības organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā un, ņemot vērā vietējās pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu, ar pašvaldības saistošiem noteikumiem var noteikt zonas, kurās, lai nodrošinātu vides prasību ievērošanu, nav pieļaujama jaunu emisijas avotu veidošana.”

Ko tas nozīmē, cienījamie kolēģi? Jūs varbūt atceraties konfliktu Jelgavā, kad uzņēmēji uzbūvēja daudzstāvu māju un pašvaldība gribēja piespiest šos uzņēmējus pieslēgt to pie centrālās apkures. Protams, centrālā apkure ir daudz neizdevīgāka, jo ir daudz dārgāka, nav ērta un tā tālāk. Taču pašvaldība gribēja piespiest uzņēmējus tomēr pieslēgt māju pie centrālās apkures. Viņi iesniedza prasību tiesā un, cik es atceros, uzvarēja. Un tagad mēs dosim iespēju pašvaldībām pieņemt šādus saistošus noteikumus - noteikt, ka dažos rajonos nevar izveidot nekāda cita veida apkuri! Tādā veidā mēs ļoti stipri ierobežosim tirgu un nedosim tādu brīvību uzņēmējiem, un padarīsim šos pakalpojumus dārgākus.

Es aicinu neatbalstīt 37.priekšlikumu un atstāt to redakciju, kura bija spēkā esošajā likumā.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Līdz šim spēkā tiešām bija norma, ka ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties visizdevīgāko siltumapgādes veidu. Vai šī norma ir radījusi kādas problēmas? Problēmas varbūt ir radītas tiem pašvaldību uzņēmumiem vai arī privātiem siltumapgādes uzņēmumiem, kuri ir bijuši nerentabli un kuri vēlas palielināt savu ietekmi, lai iedzīvotāju izmaksas nepieaugtu. Manuprāt, šis gadījums varētu tikt attiecināts uz tādiem uzņēmumiem, kādi ir Jelgavā, kur tik tiešām apkures cenas pašvaldības siltumapgādes uzņēmumos ir ārkārtīgi augstas iedzīvotājiem.

Komisija mēģināja sagatavot kompromisa variantu. Es tomēr gribu norādīt uz dažām kļūdām, kuras var tikt pieļautas, ja mēs nobalsosim par 37.priekšlikumu. Piemēram, 37.priekšlikumā ir paredzēts, ka siltumapgādes veida maiņai ēkās un būvēs, kas atrodas kopīpašumā, ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana. Tātad, ja māja pieder, piemēram, diviem īpašniekiem un viņi ir strīdus attiecībās, kā tas nereti mēdz būt, tad otrs mājas līdzīpašnieks nekad nedos piekrišanu ierīkot individuālu apkures sistēmu savam kaimiņam. Tā var gadīties. Un nav paredzēts ceļš, kādā veidā šo strīdus jautājumu atrisināt. Tā kā līdz šim nav bijušas nekādas problēmas ar to, ka ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties visizdevīgāko veidu, manuprāt, ir jāatstāj spēkā 50.panta spēkā esošā redakcija. Jo, iekārtojot jaunu siltumapgādes veidu, šā vai tā ir jāievēro visas prasības, lai netiktu piesārņota apkārtējā vide. No šā viedokļa skatoties, mēs tikai sarežģījam situāciju un nedodam cilvēkiem tiesības pat jaunos pašvaldību apbūves rajonos izvēlēties apkures veidu.

Te jau runāts ne tikai par teritorijām, kas ir Rīgā vai Jūrmalā, vai citās lielās pilsētās; tas attiecas arī uz jebkuru mazo pilsētu. Pat uz lauku rajonu attiecas tas, ka pašvaldībai ir tiesības tagad izdot saistošos noteikumus, lai ierobežotu īpašnieku tiesības uz lētākas apkures izvēli. Taču ļoti bieži ir tā, ka mūsu sarežģītajos apstākļos, kad enerģētikas resursu cenas aug, var būt tieši malkas apkure, kura nav pārāk piesārņojoša un ir videi pat draudzīga.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un atbalstīt 50.panta redakciju, kāda ir bijusi spēkā līdz šim un nekādas problēmas nav radījusi. Šī redakcija tika izstrādāta 7.Saeimas laikā, ļoti rūpīgi visu apsverot.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu pievērst jūsu, it īpaši frakcijas “Jaunais laiks” deputātu uzmanību tam, ka viens no jūsu galvenajiem uzdevumiem it kā ir cīņa pret korupciju, bet, pieņemot tādu likuma normu, kuru absolūti nevar saprast un kuru var traktēt tā, kā izdevīgāk vietējai pašvaldībai, jūs vienkārši veicināt korupciju. Mēs varam cīnīties pret tiem it kā korumpantiem, kuri ņem 5 vai 3 latus, bet jūs pieņemat tādu likumprojektu, kurš skar lielāku uzņēmumu... un tad korupcija būs nevis par 3 vai 5 latiem, bet par tūkstošiem.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis. Es jums izstāstīšu, kā notika komisijā diskusija un kāda ir situācija.

Ja jūs izlasītu 37.priekšlikumu, jūs izlasītu galveno - ka ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu. Skaidri un gaiši tas ir pateikts.

Nākamais punkts. Siltumapgādes veida maiņai ēkās un būvēs, kas atrodas kopīpašumā, ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana. Ļoti loģiska un pati par sevi saprotama norma.

Un nākamā norma paredz, ka pašvaldība var noteikt zonējumu, kurā, lai ievērotu vides prasības, var tikt arī šāda veida apkure ierobežota.

Šāda situācija šobrīd, kolēģi, jau ir Rīgā. Rīgas centrā īstenībā ir noteikts šāds zonējums, kurā vides apsvērumu dēļ nedrīkst katrs, kam ienāk prātā, lietot gāzes apkuri, jo, raugi, Rīgas centru tomēr jau tā ir pamatīgi piesārņojis transports un daudzi citi emisiju avoti.

Tātad šim jautājumam, kā jūs visi labi saprotat, ir divas puses. Viena puse, protams, tā ir brīva iespēja katram cilvēkam izvēlēties sev piemērotāko apkures veidu, bet otra puse, protams, ir fakts, ka valstī tomēr daudzu gadu gaitā ir izveidojusies siltumapgādes infrastruktūra, taču šī infrastruktūra īstenībā netiek pietiekami finansēta un atjaunota. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc varbūt centrālā apkure, kurai pēc loģikas vajadzētu būt ievērojami lētākai nekā individuālajai apkurei, bet tā šobrīd ir dārgāka. Infrastruktūra “noēd” savu, arī investīcijas nav pietiekamā apjomā veiktas. Jo vairāk patērētāju atteiksies no centrālās apkures lietošanas, jo sliktākā stāvoklī būs šī infrastruktūra, un sliktākā stāvoklī līdz ar to nonāks tie, kuri pēdējie vēl joprojām ir pieslēgti pie šīs infrastruktūras.

Tātad arvien vairāk atsakoties no centralizētās apkures, cietīs tie, kuriem nepietiek līdzekļu, ko investēt savu gāzes katlu uzstādīšanai mājās.

Šī diskusija mums bija gara, un pats galvenais secinājums, kas radās diskusijas rezultātā, bija tāds, ka ar šādu likuma normu nedrīkst radīt situāciju, ka pašvaldības savu siltuma apgādes uzņēmumu vājo menedžmentu mēģina aizstāt ar šādiem, kā saka, likuma normu ierobežojumiem.

Galu galā vides prasības ir ļoti viegli kvantitatīvi saskaitāmas un ļoti precīzi definējamas, tāpēc arī tapa šis priekšlikums šādā formulējumā. Arī es aicinu respektēt komisijas viedokli un tātad atbalstīt 37.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojumu par 36. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Kučinska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 50, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu kolēģus balsot par 37. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 26, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis. Tālāk ir 38. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 39. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 40. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 41. - deputāta Emša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 42. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 43. - deputātes Stalidzānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 44. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 45. - deputātes Stalidzānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 46. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 47. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 48. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 51. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 49.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 50. - deputāta Kalvīša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 51. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 52., 53. un 54.priekšlikums. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti 55. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 56. - deputāta Kalvīša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 13. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu Nr.3845-b - likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Tas sagatavots kā steidzams otrajam, galīgajam, lasījumam.

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dz.Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 4.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 22. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Emsis. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 26. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Emsis. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 8. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 12. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 13. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 14. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 15. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 16. un 17. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 9, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Emsis. 19. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 20. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 19.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Par 19.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 42, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti lūdz balsojumu arī par 20. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 12, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Emsis. 21. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 21.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 12, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Emsis. 22. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 23. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 24. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 25. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 26. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 27. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 28. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 29. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 30. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 31. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 32. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 33. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 34. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 35. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 36. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 37. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 38. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 40. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 42. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 43. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 44. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 45. - atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 46. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 47. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 48. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 49.priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 50. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 51. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 52. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 53. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 54. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 56. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 57.priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 58. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 59. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 60. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret minētajiem priekšlikumiem iebildumu nav.

I.Emsis. 62. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 63. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 64. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 65. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 66. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.68.

Un arī 67. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 68.priekšlikumā.

Un 68.priekšlikums ir izteikts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 69. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 70. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 71. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 72. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 73. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. 74. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 73. - atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Emsis. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzam atbalstīt likumprojektu pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 6, atturas - 13. Likums “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šmita, Feldmanes, Kastēna, Jaundžeikara un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu mainīt šā gada 12.maija sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Šleseres atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šmita, Kastēna, Jaundžeikara, Karpuškina un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu mainīt šā gada 12.maija sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu mainīt 12.maija sēdes darba kārtību, iekļaut tajā lēmuma projektu “Deklarācija par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Par procedūru!”)

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam! Par procedūru.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Sakarā ar to, ka dokuments saņemts tikai šodien, saskaņā ar Kārtības rulli ir parastā kārtība, ka ne mazāk kā 72 stundas... Es vēl neesmu iepazinies ar šo dokumentu un lūdzu dot laiku iepazīties ar to.

Sēdes vadītāja. Cienījamais Golubova kungs! Kārtības rullis noteic, ka patstāvīgo priekšlikumu, ja tas ir nodots komisijai, vispirms Saeima izskatīs pirmajā lasījumā. Ja Saeima pēc tam nolems citādāk, tad tā arī būs - citādāk.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Jā! Cienījamā priekšsēdētājas kundze, lūdzu izskatīt to šodien kā pēdējo darba kārtības jautājumu!

Sēdes vadītāja. Jā, tā tas arī ir.

A.Kiršteins. Lai Golubova kungs varētu ar to iepazīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kiršteina kungs!

Pašreiz nekādu citu papildinājumu darba kārtībai nav. Lēmuma projektu par deputāti Inesi Šleseri iekļāvām darba kārtībā pirms šā darba kārtības punkta. Lūdzu deputātus uzmanīgi sekot līdzi tam, kā tiek vadīta sēde!

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Šleseres atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Deklarācija par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu”.

Cienījamie kolēģi! Gribu atgādināt, ka Kārtības ruļļa 118.panta 8.punkts noteic procedūru šāda patstāvīga lēmuma projekta izskatīšanai.

Lēmuma projekts tika nodots komisijai, un, ja komisijā ir “iesniegti priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, tas izskatāms divos lasījumos. Pirmajā lasījumā referents ziņo un notiek debates par patstāvīgā priekšlikuma vispārīgajiem principiem, kā arī Saeima lemj par iesniegtā Saeimas lēmuma projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Ja Saeima patstāvīgo priekšlikumu pirmajā lasījumā nepieņem, tas uzskatāms par noraidītu.”

Savukārt 9.punkts noteic: “Patstāvīgā priekšlikuma otrais lasījums, ja Saeima nav lēmusi citādi, seko tūdaļ pēc pirmā lasījuma. Tam piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā.”

Atgādinu vēlreiz: pirmajā lasījumā mēs tātad runājam par lēmuma projektu kopumā, bet otrajā lasījumā - par konkrētiem priekšlikumiem.

Lūdzu, sāksim izskatīt lēmuma projektu! Ārlietu komisijas vārdā ziņos deputāts Aleksandrs Kiršteins.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam! Par procedūru.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Jūs tagad paziņojāt, ka saskaņā ar Kārtības rulli mēs izskatām šo Deklarāciju, bet nebija Saeimas balsojuma, ka mēs varam to izskatīt, jo bija iebildums.

Sēdes vadītāja. Mēs varam nobalsot vēlreiz, ja jums ir iebildumi.

Lūdzu, cienījamie kolēģi, nobalsot par lēmuma projekta “Deklarācija par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republikas Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu” iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 20, atturas - 2. Lēmuma projekts ir darba kārtībā iekļauts.

Lūdzu! Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Lūdzu šodien izskatīt lēmuma projektu “Deklarācija par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu”. Izskatāmā dokumenta numurs 4175.

Kāpēc bija vajadzīga šī Deklarācija, un kāpēc vispār bija vajadzīgi šāda veida dokumenti? Es domāju, ar gandarījumu atzīmējot Otrā pasaules kara nobeiguma 60.gadadienu, mēs gribējām pavilkt svītru veselai rindai lēmumu un likumu, ko Saeima ir pieņēmusi savas darbības laikā.

4.maijā mēs nosvinējām Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 15.gadadienu. Es ceru, ka šodien mēs pieņemsim šo dokumentu. Es domāju, ka mēs vienā dokumentā būsim sakārtojuši un juridiski izlabojuši pašreiz izkaisītos dažādos dokumentos, likumos un lēmumos esošos terminus. Šajā dokumentā mēs esam iekļāvuši ne tikai tās normas, kuras bija 1996.gada Deklarācijā par Latvijas okupāciju, ne tikai tās normas, par kurām savstarpēji vienojāmies, noslēdzot līgumu par Krievijas militārpersonu un karaspēka izvešanu no Latvijas teritorijas; šeit ir iekļautas ne tikai tās normas, kas ir vairākos starptautiskos dokumentos, bet mēs esam iestrādājuši arī tās normas, kuras bija, piemēram, 1991.gada 13.janvārī noslēgtajā līgumā starp Latviju un Krievijas Federāciju par starpvalstu attiecību pamatiem.

Es gribētu atgādināt, ka tajā reizē šo lēmumu ratificēja Latvijas Republikas Augstākā padome, bet no tā ratifikācijas atteicās Krievija.

Kāds dokuments ir ņemts par pamatu? Kā jūs atceraties, bija izstrādāti divi Deklarācijas projekti. Ārlietu komisijā pēc vairākām debatēm balsojot tika pieņemts, ka pamatdokuments ir darba grupas izstrādātais projekts, tas, kuru kopīgi izstrādāja visas frakcijas - frakcijas “Jaunais laiks”, Tautas partijas frakcijas un frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji. Un bija arī otrs deklarācijas projekts, kuru iesniedza Zaļo un zemnieku savienības frakcija. Un savukārt no šā, otrā, Deklarācijas projekta labākie priekšlikumi tika iestrādāti šeit. Jūs tos varēsiet redzēt tad, kad mēs jau otrajā lasījumā runāsim par šiem priekšlikumiem.

Godājamie deputāti! Deklarācijā sākumdaļā Saeima vēlreiz atgādina par to, ka mēs esam tagad Eiropas Savienībā. Preambulā jūs varat izlasīt citātu no jaunās Eiropas Konstitūcijas, par kuru mēs balsosim šeit. Mēs esam te ierakstījuši, ka gribam veidot labas attiecības ar Krievijas Federāciju. Es gribu tikai pateikt, ka šeit nav praktiski nekā jauna, tāda, par ko mēs jau nebūtu runājuši.

Man var uzdot jautājumu (un bieži vien cilvēki tā vaicā): “Kāpēc gan ir vajadzīga vēl kāda deklarācija papildus visām tām deklarācijām, kuras mēs esam pieņēmuši?” Godājamie deputāti, atbilde ir ļoti skaidra. Šis ir dokuments, ko mēs varam iesniegt, iztulkot dažādās valodās (jūs te atradīsiet arī šo priekšlikumu, ka mūsu diplomātiskās misijas ārzemēs to izplata), lai tad, ja Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju par attiecībām starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju, nav jāskata seši septiņi likumi, vairāki lēmumi. Pietiek ar šo Deklarāciju, kurā faktiski, kā mēs uzskatām, Ārlietu komisijai ir izdevies apkopot šos dažādos priekšlikumus. Vai tas ir izdevies labāk vai sliktāk - es domāju, mēs nododam to jūsu apspriešanai.

Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo darba grupas izstrādāto projektu, nobalsot par tiem priekšlikumiem, arī noraidītajiem, kuri ir iesniegti, un saprast, ka šī Deklarācija mums varbūt palīdzēs nobeigt vienu sāpīgu posmu mūsu vēsturē, lai mēs varētu ar lielāku pārliecību raudzīties nākotnē. Mūsu neatrisinātās problēmas, mēs ceram, ar šo Deklarāciju tiks atdotas jau attiecīgajām ministrijām, darba grupām, vēsturnieku komisijām, un tās netraucēs mūsu valstij, teiksim, uzturēt labas attiecības ar mūsu kaimiņvalstīm.

Ar šo, kā jūs saprotat, es aicinu arī kolēģus no opozīcijas saprast, ka šī savstarpējā politisko deklarāciju pieņemšana šajā ziņā varētu beigties un nākamais līmenis jau būtu praktiskā darba līmenis: strādātu dažādas ministrijas, komisijas, nosakot dažādus aprēķinus, kompensācijas un, ja ir nepieciešams, pieņemot attiecīgus lēmumus, un tā tālāk.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi deputāti! Kā jau esmu agrāk teicis, tādi vārdi kā Aušvica, Dahava, Belsene un citu nacistisko koncentrācijas nometņu vārdi ir pasaulē plaši pazīstami, un nacistu režīms, kas šīs nometnes ierīkoja un noslepkavoja miljoniem nevainīgu cilvēku, tiek vienbalsīgi pasaulē nosodīts. Diemžēl tādi vārdi kā Vorkuta, Noriļska, Magadana un daudzi citi nav pasaulē plaši pazīstami, un nav plaši zināms arī tas, ka tur drausmīgos apstākļos bojā gāja miljoniem nevainīgu cilvēku, starp kuriem bija arī daudzi latvieši. Tas režīms, kas to veica, netiek vienbalsīgi nosodīts un, kā mēs vēl pavisam nesen redzējām, dažviet medijos tiek pat slavēts.

Deklarācijas mērķis ir laika gaitā mainīt šo uztveri. Deklarācijā ir ietvertas trīs galvenās lietas.

Pirmkārt. Te ir Latvijas nosodījums Padomju Savienības īstenotajam komunisma totalitārismam, respektīvi, tām represijām, kas ir notikušas. Un tas ir aicinājums Krievijas Federācijai kā Padomju Savienības tiesību mantiniecei atzīt, ka tā ir morāli, tiesiski un finansiāli atbildīga par Latvijai un tās iedzīvotājiem nodarītajiem zaudējumiem. Un saskaņā ar starptautisko tiesību pamatprincipiem tā ir atbildīga par zaudējumu atlīdzināšanu.

Otrkārt. Deklarācija uzdod Ministru kabinetam triju mēnešu laikā izveidot speciālu komisiju, kas apkopotu informāciju par represijām, aprēķinātu režīma nodarītos zaudējumus un uzsāktu sarunas ar Krieviju par visu no Latvijas izvesto arhīvu atdošanu.

Treškārt. Deklarācija aicina Eiropas Parlamentu izveidot speciālu starptautisku komisiju Padomju Savienības totalitārā režīma noziegumu izvērtēšanai un aicina veicināt tāda starptautiska zinātniskā institūta izveidošanu, kas nodarbotos ar vēsturisko un juridisko aspektu apkopošanu un starptautiskās sabiedrības informēšanu.

Un ir interesanti atzīmēt, ka tieši šodien, kolēģi, - tieši šodien! - arī Eiropas Parlamentā tiks apsvērta Deklarācija, kurā ir ietverts Otrā pasaules kara novērtējums.

Sakarā ar šo Deklarāciju es gribētu īpaši uzsvērt trīs lietas.

Pirmkārt. Ja Latvija vēlas uzturēt prasības pret Krieviju saistībā ar Latvijai un tās iedzīvotājiem nodarīto, tad, kā jau Kiršteina kungs savā runā norādīja, no starptautisko tiesību viedokļa ir svarīgi, ka valsts laiku pa laikam šīs prasības izsaka.

Deklarācija ir pēc iespējas visaptveroša, šeit ir sakopoti visi galvenie juridiskie dokumenti, uz kuriem balstās Latvijas tiesības.

Otra lieta, ko es vēlētos uzsvērt, ir tā, ka Deklarācija ir līdzsvarota. Tajā ir līdzsvars starp dažādiem viedokļiem un līdzsvars starp to, ko varbūt daudzi latviešu cilvēki vēlētos vēl ierakstīt šajā dokumentā, un to, kas starptautiskajai sabiedrībai ir saprotams un atbalstāms.

Atcerēsimies, ka Deklarācija tiks arī tulkota un tiks nodota starptautiskajai sabiedrībai un starptautiskajām organizācijām!

Treškārt. Es vēlētos uzsvērt, ka ir svarīgi, ka to viedokli, kas ietverts šajā Deklarācijā, mēs izsakām kā Saeima, kā tautas ievēlēti pārstāvji. Saprotams, ir arī Valsts prezidentes paziņojums sakarā ar viņas vizīti Maskavā 9.maijā, un, bez šaubām, šis paziņojums ir guvis plašu rezonansi pasaulē.

Ir arī vienpusējā Deklarācija, kuru valdība gatavojas pievienot robežlīgumam. Tomēr starptautisko tiesību eksperti uzsver: ir īpaši svarīgi, ka ir izteikts tautas ievēlētu pārstāvju viedoklis.

Noslēgumā es gribētu uzdot tādu retorisku jautājumu: “Kad būs sasniegti tie mērķi, kas izteikti šajā Deklarācijā?” (Starpsauciens: “Nekad!”)

Atbildot uz šo retorisko jautājumu, es atgādināšu, ka pirms dažām dienām Berlīnē, netālu no vietas, kur kādreiz bija Hitlera bunkurs, tika atklāts vērienīgs piemineklis tiem miljoniem cilvēku, kas gāja bojā holokaustā. Bija jāpaiet 60 gadiem, lai šāds piemineklis taptu Berlīnē.

Varbūt būs jāpaiet diezgan daudziem gadiem, bet, manuprāt, Deklarācijas mērķis būs sasniegts tad, kad Maskavā Sarkanajā laukumā tiks pie Kremļa sienas atklāts piemineklis tiem neskaitāmajiem miljoniem cilvēku, starp kuriem ir arī daudz latviešu, kas gājuši bojā Gulagā, - cilvēkiem, kas gājuši bojā Vorkutā, Noriļskā, Magadanā un daudzās citās vietās, kuru vārdi mums ir tik pazīstami.

Aicinu Saeimu atbalstīt Deklarāciju pirmajā lasījumā! Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es varētu nepievērst uzmanību, manuprāt, absurdajam izskatīšanai piedāvātajam dokumentam un vienkārši nobalsot “pret”. Tomēr, izmantojot iespēju, es gribu pateikt par šo dokumentu dažus teikumus.

Pats absurdākais šeit ir, protams, priekšlikums likt liberālajai, kapitālistiskajai Krievijai nožēlot grēkus par vairs neeksistējošas valsts - PSRS jeb Padomju Savienības - komunistiskā režīma noziegumiem. Krievija faktiski taču ir viena no 15 valstīm, kuras izveidojās 1991.gadā pēc PSRS sabrukuma. Tā ir viena no 15 valstīm! Kā zināms, komunisma pamatlicējs pēc savas izcelsmes ir no Vācijas, tāpēc loģiski būtu izvirzīt Vācijai pretenzijas uzreiz gan par nacismu, gan par komunismu, apvienojot abas šīs idejas vienā deklarācijā un mainot tās adresātu.

Ja runājam par specifisko komunisma idejas realizāciju bijušajā PSRS, tad jāatzīmē, ka tās realizācijā aktīvu dalību ņēma visu brālīgo 15 republiku tautu pārstāvji. Tas nozīmē, ka par Staļinu pretenzijas ir jāizvirza Gruzijai, par Hruščovu un Brežņevu - Ukrainai, par Pēteri Stučku - Latvijai, un par Uļjanovu Ļeņinu, kā arī Pārbūvi uzsākušo kombainieri Gorbačovu pretenzijas jāizvirza Krievijai. Šeit jāatzīmē, ka komunistiskais režīms, tāpat kā valsts uzbūve, visās pārējās valstīs evolucionēja virzienā uz lielāku cieņu pret cilvēka tiesībām. It īpaši pēc tam, kad pēc uzvaras pār fašismu tika izveidota Apvienoto Nāciju Organizācija un pieņemta Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, kuras burtu un garu mēs diemžēl bieži vien aizmirstam.

Komunistiskais režīms Ļeņina un Staļina laikā un tas pats režīms Hruščova un Brežņeva laikā atšķīrās ne mazāk kā Ulmaņa diktatūra no parlamentārās republikas, kuru viņš iznīcināja 1934.gadā.

Ir vispārzināms, ka Pilsoņu kara laikā Krievijas nacionālo minoritāšu ieguldījums visnežēlīgākā totalitārā režīma sākotnējā varianta tapšanā bija absolūti neproporcionāls, tāpat kā to skaits Krievijas impērijas sastāvā. Tas attiecas pirmām kārtām uz, atvainojiet, latviešiem vai, ja jūs vēlaties, lai netiek pieminēta tautība, uz ieceļotājiem no nākamās Latvijas teritorijas. Par ebrejiem pat nerunāsim. Mēs taču neizvirzīsim pretenzijas Izraēlai. Pietiek atcerēties Latviešu sarkanos strēlniekus - boļševiku režīma cerību un balstu. Tieši viņi sargāja Ļeņinu 1918.gadā, apspieda kreiso eseru dumpi, tādā veidā uz 75 gadiem nodrošinot vienpartijas sistēmu Krievijā un citur - Latvijas priekšā nevainīgu bijušo PSRS republiku teritorijās.

Tieši latviešu strēlnieki 1919.gadā nodrošināja Deņikina sakāvi un pēc tam labprāt ieņēma vadošus amatus čekā un citos represīvajos orgānos. Pat Staļina laika Konstitūciju sacerēja. Tāpēc uz latviešu durkļiem nodibinātā režīma atgriešanos dzimtajā zemē 1940.gadā var uzskatīt arī par dievišķā taisnīguma izpausmi.

Ja jau runa ir ievirzījusies par 1940.gadu, tad atgriezīsimies pie tā saucamās okupācijas.

Sāksim ar Ribentropa-Molotova paktu. Dokuments, bez šaubām, ir amorāls, ko jau 1989.gadā atzina PSRS Tautas deputātu padome. Šo dokumentu parakstījušās valstis atrisināja savas problēmas uz citu valstu rēķina. Tomēr ar ko šis pakts ir amorālāks par gadu agrāk noslēgto Lielbritānijas, Francijas un Vācijas Minhenes vienošanos? Par šīs vienošanās upuri kļuva Čehoslovākija, kas neizrādīja Hitleram pretestību. Daļa no tās teritorijas pārgāja Polijas rokās, pēc tam pienāca Polijas kārta. Lietuva, piemēram, visādi apsveica Viļņas un Klaipēdas nodošanu tai. Latvija pie sevis slēdza Polijas vēstniecību. Triju Baltijas valstu vadītāji parakstīja līgumu ar PSRS par karabāzu izvietošanu savās teritorijās. Somija, kurā, atšķirībā no Baltijas valstīm, darbojās Konstitūcija un parlaments, atteicās un savu neatkarību, kā jums ir zināms, nosargāja.

Padomju armijas papildu kontingents tika ievests Latvijā ar diktatora Kārļa Ulmaņa piekrišanu. Pirmo reizi sešu gadu laikā notika Saeimas vēlēšanas.

Jā, tāpat kā Irākā tas notika ārvalstu karaspēka klātbūtnē. Taču, atšķirībā no Latvijas, šo karaspēku Irāka sagaidīja nevis ar ziediem, bet ar granātām.

Pēc vienotā saraksta ievēlētā Saeima nekavējoties paprasījās PSRS sastāvā. Visi Latvijas pilsoņi jau 1940.gadā saņēma PSRS pilsonību. Nekādas violetas pases viņiem netika izgudrotas. Tā ka uzreiz notika kāzas bez redzamām līgavas izvarošanas pazīmēm.

Dabisko vēstures gaitu pārtrauca Otrais pasaules karš, un pēc fašistu padzīšanas no Latvijas tauta ar tādu pašu entuziasmu, kādu izrādīja Latviešu sarkanie strēlnieki, uzsāka komunisma celtniecību.

Atgādināšu dažus uzvārdus: Kalnbērziņš, Voss, Pelše, Pugo, Gorbunovs un pat šeit sēdošie, atvainojiet, kolēģi, Vilnis Edvīns Bresis, Augusts Brigmanis un pat Pēteris Tabūns... Tālāk katrs var papildināt šo sarakstu pēc savas gaumes.

Nerunāšu daudz par okupācijas šausmām, pieminēšu tikai divus faktus.

Pirmais. Neticami, bet visa veida latviešu kultūras uzplaukums bija vērojams pagājušā gadsimta 70.gados, notika pilnīgi neproporcionāla pozitīva finansēšana (es runāju tieši par kultūru - latviešu kultūru), ja to salīdzina, piemēram, ar krievu kultūras finansējumu Krievijā, - kino, teātris, Dziesmu un deju svētki, Latviešu valodas institūts... Tas viss taču bija! Vai jūs visu to esat aizmirsuši? Bija arī tas, ka vairāk nekā 70 procenti Latvijas KP CK vadītāju, Ministru padomes priekšsēdētāju un vietējo pašvaldību vadītāju, arī kolhozu un padomju saimniecību vadītāju, augstskolu un uzņēmumu vadītāju bija latvieši.

Otrais. Dati par dzīvojamās platības celtniecību Rīgā saskaņā ar 1990.gada datiem liecina, ka vēl līdz tam brīdim, kad pēc PCTVL iniciatīvas Rīgā tika atjaunota municipālā celtniecība, 22,5 procenti dzīvojamā fonda bija uzcelti Krievijas impērijas laikā, bet 68,8 procenti... (Zālē kņada.)

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, cienījamais deputāta kungs, cik ilgs laiks jums vēl ir nepieciešams jūsu runai?

J.Pliners. Man taču ir 15 minūtes...

Sēdes vadītāja. Jums ir tiesības uz 15 minūtēm, bet pašreiz sākas pārtraukums, un tādēļ debates mēs varēsim turpināt pēc pārtraukuma.

J.Pliners. Vēl vienu minūti!

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu! Nav problēmu!

J.Pliners. Tātad 68,8 procenti no mūsu dzīvokļu fonda bija uzcelti mūsu nosodītajā okupācijas laikā un tikai 8,7 procenti - svētīgajā Pirmās republikas laikā.

Taču reizē ar dzīvojamajām ēkām no Jeļcina rokām neatkarību saņēmušajai Latvijai tika atstāti ceļi, tilti, rūpnīcas, vilcieni un kuģi, attīstīta akadēmiskā zinātne. Prasīt pēc visa tā no Krievijas jebkādu kompensāciju var tikai cilvēki, kuri ir galīgi zaudējuši jebkādu realitātes izjūtu. Tad drīzāk jau Krievijai ir tiesības prasīt no Latvijas tos 3 miljonus “jefimku”, ar kuriem gandrīz pirms 300 gadiem tā norēķinājās ar Zviedriju par Vidzemes teritoriju. Tomēr, neskatoties uz lielajiem apmēriem, atvainojiet, muļķu Krievijā izrādījās krietni mazāk nekā mūsu Dieva svētītajā valstī.

Piedāvāju arī jums, kolēģi, nekļūt par muļķiem un noraidīt šo absurdo Deklarāciju.

Paldies jums par uzmanību! (Svilpieni.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Es aicinu Saeimas sēžu zālē deputātus uzvesties kā sēžu zālē, nevis kā stadionā! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Leopoldam Ozoliņam.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es gribu jums izteikt pateicību, ka jūs savā laikā - apmēram pirms gada - atbalstījāt budžeta līdzekļu piešķiršanu Okupācijas muzejam, kā rezultātā 15 gadu laikā tad nu beidzot tapa (šoreiz gan divu mēnešu laikā) brošūra angļu valodā, lai varētu skaidrot Rietumu pasaulei, tiem, kuri 55 gadus nav bijuši aiz “dzelzs priekškara”, Latvijas vēsturi, Baltijas valstu vēsturi šajā okupācijas laikā. Jūs katrs saņēmāt šo brošūru. Lūdzu, izmantojiet to sarunās ar ārzemju delegācijām, it sevišķi ar delegācijām no Rietumiem.

Paldies jums visiem par šo atbalstu! Paldies par balsojumu!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Oļegam Deņisovam.

O.Deņisovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Latvijas un Ķīnas parlamentu sadarbības grupai lūdzu pulcēties šeit, Dzeltenajā zālē. Tūlīt! Latvija un Ķīna!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi tūlīt - pulksten 10.35. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Ārlietu komisijas dalībnieki! Lūdzu jūs uz sēdi Ārlietu komisijas telpās!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Liene Liepiņa, Krišjānis Peters... manuprāt, ir, jā, Jānis Strazdiņš, Dainis Turlais un Arvīds Ulme. Jā, paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām debates par lēmuma projektu “Deklarācija par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu”.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Sakarā ar to, ka acīm redzami zālē nav kvoruma, lūdzu paziņot pārtraukumu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs nepieņemam lēmumu par balsojumu, bet gan turpinām debates.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Saskaņā ar Kārtības rulli Saeima var strādāt tad, ja ir kvorums. Debates arī ir strādāšana.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pēc deputāta pieprasījuma lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartēm! Lūdzu reģistrēties kvorumam! Tas ir nedaudz citādāk. Ko, lūdzu? Reģistrācijas režīmu!

Vispirms, lūdzu, nospiediet podziņu “Reģistrācija”! Lūdzu rezultātu!...

Cienījamie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Vēlreiz reģistrēsimies kvorumam, kā to pieprasīja deputāts Aleksandrs Golubovs, lai Saeima varētu turpināt savu sēdi. Tad jums balsojamajā iekārtā parādīsies norāde “Reģistrācija”. Un tad ir jānospiež tā poga. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Ir kvorums.

Lūdzu deputātus turpināt darbu!

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Latviešu tautai ir ļoti jauka paruna: “Otram kož, pats kliedz.” Tas ir ļoti trāpīgi teikts par provokatoriem, kuri izmanto jebkuru iespēju, lai sanaidotu cilvēkus un kuri par katru cenu cenšas izraisīt konfliktu. Es domāju, ka Latvijā viņus varētu nosaukt par krievu specaģentiem.

Tagad mēs atgriežamies pie tā, ko esam sākuši 1996.gadā. Jā, man jāpasaka: “Labāk vēlu, nekā nekad!”, ja mēs runājam par šodien pieņemamo dokumentu, jo faktiski šai sarunai vajadzēja notikt tieši pirms 9.maija. Tas būtu varbūt vairāk ietekmējis viena otra prātu un atgādinājis šo un to par vēstures notikumiem.

Tagad par to revolūcijas taisīšanu, kur bieži tika minēti latvieši. Nu es atkal atgādināšu par to “ziepju” sākotnējo vārītāju. Bija tāds Kārlis Markss. Šķiet, ka viņš nebija latviešu tautības, vai ne, Jakov Pliner? Viņam bija cita tautība.

Tagad par dažiem revolūcijas “dūžiem” parunāsim: Leiba Trockis (Bronšteins), Ļitvinovs, Finkelšteins, Rikovs, Kameņevs, Apfelbaums. Vēlāk parādījās Lazars Moisejevičs Kaganovičs. Latvijā te darbojās Mozus Citrons, un vēl te bija tāds Semjons Šustins un daži citi. Liekas, ka neviens no viņiem nebija latviešu tautības. Varam pārbaudīt viņu tautību un nosaukt to. (No zāles dep. J.Pliners: “Nevajag!”)

Tagad tiem, kuri runā par to, kāda ir Krievija šodien - it kā viena no 15 bijušajām republikām, kura vienkārši ir atšķīdusi nost. Tie, kuri tā runā, ir vai nu nezinīši, vai vienkārši blēži, jo Krievija sevi ir pasludinājusi - vienīgā no tām 15 republikām! - par pilntiesīgu PSRS tiesību mantinieci, ieskaitot PSRS himnas melodiju, ko atskaņo šad un tad. Šķiet, tas nozīmē, ka Krievija ir arī pienākumu mantotāja, un, ja nu kaut kas ir sataisīts “ne tā” PSRS laikā, tad Krievijai vajadzētu tikt ar to galā.

Nosaukt Krieviju par liberālu valsti... Nu jāsaka tā: latviešiem ir tāds teiciens: “Prātiņ, nāc mājās!” Jo rīcība Čečenijā, iejaukšanās Gruzijas, Moldovas un Ukrainas iekšējās lietās, daudzu ievērojamu sabiedrisko darbinieku noslepkavošana ne tikai Krievijas nomalē, bet arī Krievijas lielajās pilsētās, ieskaitot Maskavu un Sanktpēterburgu... Nu jauks liberālisms! Miermīlīga, liberāla valsts.

Tālāk parunāsim arī par attieksmi no Krievijas puses. Nupat bija tikšanās Maskavā pēc 9.maija svētku zābaku dimdināšanas. Šajā tikšanās pasākumā piedalījās Eiropas Savienības pārstāvji, un kārtējo reizi nācās konstatēt, ka Krievijas prezidents ir ārkārtīgi vāji zinošs cilvēks. Viņam kā vecam čekistam vajadzēja gan drusku vairāk kaut ko zināt par vēsturi, bet viņš kārtējo reizi demonstrēja, ka viņš ir pamatīgs nezinītis, un, tā kā Krievijas prezidents bija nezinītis, viņš bija izmisīgi satraukts. Kas viņam cits atlika? Atlika lietot rupjus vārdus. Atlika lietot vārdus “blēņas”, “muļķības”, “zābaki” un tā tālāk.

Jā, kirzas zābakos autais sarkanarmietis tiešām ir sastrādājis dažādas blēņas un muļķības. Un arī nelietības. Prezidenta kungs laikam aizmirsa piebilst, ka viņa teiciens attiecas uz sarkanarmiešiem.

Jā, nu slikti, ka neatradās neviens, kas varēja skaidri un gaiši šim te onkulītim pateikt: “Draugs mīļais, mēs jau nerunājam tikai par Molotova-Ribentropa paktu. Jā, nosodīja to, nelabs pakts... Divi nelabi cilvēki - Hitlers un Staļins - sastrādāja lielas blēņas. Mūs interesē turpinājums. Mūs interesē tas, kas ir noticis Latvijā pēc 1945.gada maija notikumiem. Vai tā bija okupācija vai nebija?”

Te daži pieprasa, lūk, arī kaut kādus atvieglojumus sarkanarmiešiem, salīdzinot viņus ar nacionālās pretestības kustības dalībniekiem. Jā, interesants salīdzinājums! Es atgādināšu, ka nacionālās pretestības kustības dalībniekiem nav par ko kautrēties. Viņi skaidri cīnījās par neatkarības atjaunošanu Latvijā, un tad nu jūs nekādi nevarat viņus citādi nosaukt. Viņi tādi arī bija!

Par ko cīnījās sarkanarmieši? Par vienas okupācijas nomainīšanu ar otru okupāciju. Un viņiem par to vēl ir jāsamaksā, redziet, kaut kādas tur papildu devas. Vai tad viņi nestaigāja ar tīkliņiem uz specveikaliem savā laikā? Vai maz viņi tur bija redzami? Un tie tīkliņi bija tā pamatīgi piebāzti salīdzinājumā ar to, ko ierindas cilvēks varēja nopirkt atklātos veikalos. Tagad, redziet, viņiem vajag vēl piedevas!

Tad, kad latviešu leģionāri atradās koncentrācijas nometnēs, sarkanarmietis, sizdams dūri galdā, pieprasīja sev ārkārtas tiesības uz dzīvokli, uz mašīnu un uz vēl daudz ko citu. Vai tad nu šim nepietiek, ko?

Tagad runāsim tālāk, kā vajadzētu darboties. Pirmām kārtām ir jāuzsver viens: par vēsturi mēs cīnīsimies vienmēr. Veltas cerības lolojat jūs, Krievijas ielikteņi, ka mēs to nedarīsim! Šodien jūs varat no Krievijas saņemto naudu tērēt, cik jūs gribat. Tā ir jūsu darīšana. Mums nevajag, lai mūs te kāds materiāli stimulētu par to, ka mēs cīnāmies par vēstures patiesīgumu. Un tas ir galvenais, kas mūs šeit atšķir vienu no otra. Ka tie, kas vilto vēsturi, dara to par samaksu. Viņi melo par samaksu.

Mūs vada ideja. Tā ir liela atšķirība. Un, ja gribēsim izcelt kaut ko, ko kāda tautība kaut kur ir darījusi, tad mēs ļoti tālu aiziesim. Es te dažus uzvārdus minēju, bet man ir vesels saraksts, ziniet, šitāds te... Taču diemžēl gadās, ka, vienu tautību aizskarot, uzreiz tiek uzsvērts kaut kāds “anti”... citai tautībai var gāzt virsū visu, kas vien ienāk prātā. Tā ir tā atšķirība.

Par latviešiem Padomju Savienībā. Kāpēc mums decembrī ir upuru piemiņas diena paredzēta? Tāpēc, ka tā skar vairāk nekā 70 tūkstošus Krievijā iznīcināto latviešu. Tūlīt kāds teiks, ka arī citus iznīcināja. Jā, pieminiet visus, kurus iznīcināja, un arī tos, kuri to darīja! Un tad runāsim par to, kuri varēja atgriezties Latvijā 1940.gadā!

Tātad cīņa turpināsies, un tā būs mūžīga, jo latvieši aizstāvēs savu vēsturisko patiesību, bet tie, kam vēsturiskā patiesība Latvijā nav dārga, centīsies to nomelnot. Ar to ir jārēķinās. Un, lūdzu, tā arī uztveriet katru šeit teikto runu, katru, kurš nāks un atkal ķēzīsies, ka Latvijā neesot bijusi okupācija, ka ir bijuši sarkani strēlnieki, ka ir bijuši tādi un šitādi. To ņemiet vērā! Ar to mums ir jārēķinās!

Un es saprotu, ka mūs grib izvest no pacietības, lai mēs šeit lietotu kaut ko tādu kā Krievijas prezidents. Ziniet, man slikti piemēri nav piemēri. Mans piemērs ir aizbāzt tādam muti, kas runā tukšu un blēņas. It īpaši, ja viņš to dara apzināti.

Starp citu, par to pašu vēsturi iekš to PSRS. Ir tāds Sarkanais laukums, ir mauzolejs, kur vispirms tika guldīts viens varens vīrs, nenosakāmas tautības pārstāvis, pēc tam viņam pieguldīja klāt vēl vienu varenu vīru, tas bija divu tautību maisēklis. Bet pēc tam to pēdējo vīru izmeta ārā no tā mauzoleja. Tagad Krievijā ir grupējumi, jā, antikomunistiski - tā viņi saka -, kuri ir gatavi to otro iznest uz saviem pleciem ārā no mauzoleja, kaut kur aizvest, un Sarkano laukumu un mauzoleju iztīrīt ar hlorkaļķi. Kā redzat, vēsture arī tur kaut kādas savas iezīmes veido. Lūk!

Tā ka neuzskatīsim mūsu Deklarāciju, kas šodien jāpieņem (es domāju, ka mēs to tiešām pieņemsim), par kaut kādu beigu posmu. Nē! Kā jūs redzat, Eiropas Padomē, Eiropas Parlamentā, daudzās bijušajās un esošajās, un topošajās demokrātijas valstīs arvien skaidrāk pauž normāli domājoši cilvēki nosodījumu totalitāram režīmam. Nacismu nosodīt bija ārkārtīgi vienkārši, tāpēc ka nacisma pārstāvji kareivju formas tērpos tika sakauti. Un tad... Un tad bija ļoti interesanti vērot, kā Nirnbergas procesā PSRS pārstāvis locījās, mēģinādams nobēdzināt kaut kur dažus dokumentus un novilcināt Gēringa uzstāšanos, kurā bija paredzēts pateikt skaidri un gaiši, kas notika 1939.gadā un kas pēc tam notika Polijā. Jā, Rudenko līda no ādas ārā, lai kaut kādā veidā šo lietu nobēdzinātu un aizstumtu prom, jo tad Staļins būtu nosēdies Gēringam blakus uz apsūdzēto sola. Diemžēl nesanāca! Nu, “Staļina tētis” jau tāpat bija smagi cietis Otrajā pasaules karā, ne jau velti viņš neaizgāja uz parādi 9.maijā, uzticēdams to darīt citam - Žukova kungam. Tie arī ir vēsturiski fakti. Un man ļoti patīk, ka mēs šeit sāksim runāt par vēsturi. Mēs ņemsim dokumentus, kuru mums ir pietiekami daudz un kuru jums, blēņu runātāji, vienkārši nav!

Latviešu pusē ir vēsturiskā patiesība. Latvijas valsts pusē ir vēsturiskā cīņa par taisnību. Un, paldies Dievam, Saeimā var just to, ka vairākums mūsu deputātu ir noskaņoti cīnīties par vēsturisko patiesību. Un tāpēc mēs šo cīņu turpināsim. Un lūdzu nelietot vārdus “pozīcija”, “opozīcija”! Ja cilvēkam ir patiesa cieņa pret savu valsti un savu tautu, tad vienalga, vai viņš sēž pozīcijā vai opozīcijā, ir jautājumi, kuros mēs balsosim vienādi. Un šī Deklarācija ir viens no tādiem jautājumiem. Un tāpēc apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji aktīvi piedalījās sākumā ar saviem ierosinājumiem, kurus iesniedza darba grupai. Žēl, ka nedaudz iznāca pēc tam kaut kādas pārrunas par diviem projektiem. Es ceru, ka šīs pārrunas šodien ir beigušās un mēs pieņemsim vienu dokumentu un strādāsim ar to tālāk.

Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Sešdesmit gadi mūs šķir no cilvēces vislielākās traģēdijas - Otrā pasaules kara. No kara, kurā vairāk vai mazāk tika ierauti un cieta 80 procenti cilvēces. Neviens nespēj palikt vienaldzīgs, apmeklējot Jeruzālemē Yad-Vashem muzeju - holokausta muzeju, kas ir uzcelts 6 miljonu bojā gājušo ebreju piemiņai. Daudzi muzeji ir uzcelti šā kara upuru piemiņai. Tie mums ir vajadzīgi, jo, ja šīs cilvēces ciešanas vairs nesāpēs, kas notiks ar mūsu pašu cilvēcību? Tas jāatceras kaut vai tāpēc vien, lai tas neatkārtotos nemūžam.

PSRS Otrajā pasaules karā zaudēja vairāk nekā 20 miljonus cilvēku. Vācija zaudēja vairāk nekā 8 miljonus. Sausa statistika, taču aiz katra skaitļa slēpjas cilvēciska traģēdija.

Mēs mūžam pieminēsim mūsu tautas upurus - šajā Latvijai svešajā karā kritušos karavīrus. Pieminēsim abu masu deportāciju upurus, čekas nošautos 1940.gadā jeb Baigajā gadā, padomju represiju - kara un pēckara laika represiju - upurus. Pieminēsim vācu okupācijas režīma upurus. Tā ir mūsu tautas vēsture. Šī vēsturiskā atmiņa ir daļa no mūsu identitātes.

Ikvienam kritušam karavīram un nomocītam, nogalinātam cilvēkam ir vienādas tiesības būt pieminētam. To liek elementāra cilvēcība. Taču, runājot Andreja Eglīša vārdiem, “vēl joprojām mēs gaidām uz taisnības augšāmcelšanos”. Un tāpēc mums ir atklāti un skaidri jāpasaka, ka totalitārais komunisms tā visbriesmīgākajā - staļinisma - izpausmē un nacisms ir tikumiskie dvīņi. Tie ir dvīņubrāļi. Viens gan ir otra skolotājs. Un abi ir līdzvainīgi Otrā pasaules kara izraisīšanā.

Citāts no Josifa Staļina runas VKBP CK Politbiroja sēdē 1939.gada 19.augustā: “Miera apstākļos Eiropā nav iespējama tik spēcīga komunistiskā kustība, ka boļševistiskā partija spētu saņemt varu. Šīs partijas diktatūra kļūst iespējama tikai liela kara apstākļos. Mūsu uzdevums ir sekojošs: Vācijai jākaro pēc iespējas ilgāk, ar mērķi novājināt Angliju un Franciju. PSRS palīdzēs Vācijai, apgādājot to ar izejvielām un pārtikas precēm. Kara izraisīšanās starp reihu un kapitālistisko angļu-franču bloku ir PSRS darbaļaužu dzimtenes interesēs. Ir jādara viss, lai šis karš ilgtu pēc iespējas ilgāk un novārdzinātu abas puses.” (Josifa Staļina citāta beigas; 1939.gada 19.augusta VKBP CK Politbiroja sēdes stenogramma.)

Molotova-Ribentropa pakts un tā slepenie protokoli atvēra durvis karam, kas sākās ar Vācijas un divas nedēļas vēlāk PSRS īstenoto agresiju pret Poliju. Šī kampaņa noslēdzās ar Padomju Savienības un Vācijas triumfa un draudzības demonstrāciju kopīgajā karaspēka parādē Brestā pēc Polijas sadalīšanas.

Komunistu un nacistu karavīri kopā soļoja zem Staļina un Hitlera portretiem. 1939.gada decembrī laikraksts “Pravda”, publicējot Ādolfa Hitlera apsveikumu Staļinam 60.dzimšanas dienā, runāja par asinīm slacīto draudzību. Ar poļu tautas asinīm slacīto draudzību.

Demagogi Krievijā un viņu pakalpiņi mūsu Saeimā cenšas klusināt šādas runas, apelējot pie krievu tautas traģēdijas šajā karā. Es dziļā cieņā noliecu galvu visu šā netaisnīgā kara upuru priekšā un saku, ka visi šie upuri, tāpat kā nacisma upuri, ir pelnījuši taisnības augšāmcelšanos.

Joahimu fon Ribentropu pēc Nirnbergas tribunāla sprieduma pakāra. Vjačeslavs Molotovs nomira dabīgā nāvē 1986.gadā 96 gadu vecumā. Nacisms, paldies Dievam, cieta sakāvi, komunisms - diemžēl svinēja uzvaru. Nacistu karanoziedzniekus tiesāja un pakāra, komunistu karanoziedzniekus godināja. Padomju propagandas telpā neizskanēja ne vārda par to, ka PSRS un Vācija uzsāka šo karu kā divi agresori. (PSRS par to izslēdza arī no Nāciju līgas savulaik.) Iekaroja Poliju, pēc tam Padomju Savienība uzbruka Somijai, okupēja Baltijas valstis un pakļāva Centrāleiropas tautas 50 gadu ilgā komunistiskā tirānijas jūgā.

Rietumvācijā līdz 1966.gadam notiesāja 86 tūkstošus nacistu. Padomju Savienībā netiesāja nevienu komunistu. Rēķinot proporcionāli, Krievijā no taisnīga soda paglābās pusmiljons komunistu, kas veikuši noziegumus - kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci.

Pēc Aleksandra Jakovļeva aprēķiniem, gandrīz miljons padomju karavīru kara laikā ir gājuši bojā no “poļitruku” lodēm. Gandrīz miljonu no 20 miljoniem nošāva savējie - katru divdesmito. Pēc vēsturnieka Pāvela Poļana aprēķiniem, kopējais to cilvēku skaits, kas PSRS ir bijuši iesaistīti spaidu darbos Gulaga nometnēs, ir 28,7 miljoni. Vai tikai 1937.gada Gulaga priekšnieks Izarels Pliners ir par to atbildīgs? Vai neviens par to nav atbildīgs? Nelaimīga ir tā tauta, kam bija jādzīvo ar miljoniem slepkavu, čekas ziņotāju un karanoziedznieku savā vidū - bez grēku nožēlas un tātad arī bez piedošanas.

Es neticu, ka, ja pēc Otrā pasaules kara būtu bijusi šī tik ļoti vajadzīgā otrā Nirnberga, būtu bijis padomju iebrukums Afganistānā, es neticu, ka būtu bijis pirmais un otrais Čečenijas karš.

Noziegums un sods. Raskoļņikovs nespēja dzīvot pēc divu cilvēku nogalināšanas. Komunistiskās ideoloģijas vārdā ir nogalināti desmitiem miljonu cilvēku, bet par sirdsapziņu neviens pat nerunā. Tāpēc mūsu šodienas tēma ir nevis noziegumi un nevis sods par tiem, bet ideoloģija - totalitārais komunisms.

Neizliksimies, ka neredzam Krievijā atdzimstam totalitārismu! Valstī ir atjaunoti vai jaunuzcelti apmēram 50 Staļina pieminekļu. Krievijas prezidents, kas lepojas ar to, ka ir čekists, sēro par PSRS sabrukumu. Kā nesen sacīja Zbigņevs Bžezinskis, Krievijā nekas nemainīsies, kamēr šī čekistu paaudze būs pie varas. Deklarācija, ko mēs šodien pieņemam, visvairāk ir vajadzīga pašai Krievijai un krievu tautai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt vārdu “beidzot” un atkārtot to vēl un vēlreiz. Beidzot! Beidzot! Tauta šo dokumentu gaidīja visus 15 neatkarības gadus un, protams, uz to cerēja 50 okupācijas gadus. Par to savulaik runājām, būdami tautfrontieši, par to runāja daudzi Latvijas patrioti, atsevišķas organizācijas; par to jau sen runāja LNNK (tagad mēs esam kopā - “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK), un nu tas ir nonācis Saeimā.

Un es gribu teikt paldies jums. Paldies visiem jums - tiem, kuri esat strādājuši un snieguši savu atbalstu, lai šī Deklarācija rastos! Paldies tautai, kas beidzot ir ievēlējusi tādu Saeimu, kura tomēr atļaujas izpildīt to, ko tauta ir gaidījusi gadu gadiem!

Tas patiešām ir ārkārtīgi svarīgi. Jo, redziet, ļoti ilgs ceļš uz to bija jāiet. Ļoti, ļoti ilgs.

Es atminos tos laikos, 5.Saeimu, kad mēs, LNNK cilvēki, cīnījāmies... arī Berklava kungs, kurš tagad uz mums skatās no mākoņu maliņas, cīnījās par šīm lietām un runāja šeit, šajā zālē. Tabūns visās četrās Saeimās ir atgādinājis par šīm lietām, un bieži vien deputāti (nemaz jau nerunājot par tiem sarkanajiem!) brīžiem skatījās uz mani kā uz citplanētieti un teica: “Ko viņš runā atkal un atkal par vienu un to pašu!” Taču, nerunājot par vienu un to pašu, mēs nebūtu nonākuši pie šīsdienas Deklarācijas.

Jo bija laiks, kad bija mums tāds ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Vēl pirms tam, vēl tad, kad viņš nebija ārlietu ministrs, viņš, kad viņam pieminēja okupācijas faktu, gandrīz raustījās konvulsijās un bailēs teica: “Ārprāts! Kas nu būs?!” Pēc tam viņš bija ārlietu ministrs un, braukājot pa ārzemēm, klusēja par šīm lietām, par kurām vajadzēja runāt un sagatavot starptautisko sabiedrību, valdības un parlamentāriešus. Klusēja, būdams ārlietu ministrs, arī Jurkāna kungs kādreiz. Bet pēc tam viņš, braukājot pa ārzemēm, runāja pretējo, runāja muļķības, ka šausmas te notiekot: apspiežot nepilsoņus, padomju atstātos civilokupantus - un tā tālāk, un tā joprojām.

Taču bija cilvēki, kuri arī toreiz... Ārzemēs mums gan ļoti maza ietekme bija... Atcerēsimies, ka Priedkalna kungs, “tēvzemietis”, Apvienoto Nāciju Organizācijā sāka šo lietu risināt! Taču bija par grūtu to visu “pacelt” toreiz, jo skaidrošanas bija par maz no Latvijas puses. Arī Sinkas kungs - arī viņš šobrīd skatās uz mums jau no debesu augstumiem - pasaulei skaidroja šīs lietas, un vēl arī daudzi citi atsevišķi cilvēki darīja to.

Tā ka ceļš ir bijis ļoti grūts un to der atcerēties. Der atcerēties tos cilvēkus, kuri patiešām ir tuvinājuši šo dienu, jo šī ir ārkārtīgi, ārkārtīgi svarīga diena. Patiešām! Tas mums ir jāapzinās. Un es esmu priecīgs un ārkārtīgi gandarīts, ka arī manas pūles, šo četru saeimu laikā nepārtraukti runājot par šīm lietām, nav bijušas veltīgas. Un ka “tēvzemiešu” pūles nav bijušas veltīgas.

Redziet, un te nu mums gribot negribot atkal jāpaskatās uz kreiso flangu, uz Plinera kungu, kurš šo Deklarāciju nosauca par absurdu. Kas tad jūs esat, Plinera kungs un jūsējie? (No zāles dep. J.Pliners: “Es esmu Latvijas pilsonis!”) Jūs esat Latvijas parlamenta... deputāts...

Sēdes vadītāja. Cienījamais Tabūna kungs! Lūdzu, runājiet par Deklarāciju, nevis par atsevišķa deputāta personību!

P.Tabūns. Jā, bet tas ir ārkārtīgi svarīgi.

...Bet aizstāvat pavisam citas intereses. Aizstāvat pavisam citas intereses! Aizstāvat tās intereses un to viedokli, kuru nupat Maskavā pauda Putins, faktiski visu Latvijas politiku nosaucot par muļķībām, valdības Deklarāciju - par muļķībām. Tas taču ir ārprāts! Viņš zaudējis jebkādu savaldību, jebkādu diplomātisko kultūru. Vienas neatkarīgas valsts rīcību, dokumentu viņš nosauc par absolūtu muļķību, kaut ko salīdzina ar kaut kādiem zābakiem, un tā tālāk, un tā joprojām. Tas taču ir ārprāts! Un tāds pats viedoklis ir arī, lūk, šiem te cilvēkiem.

Un ir ļoti labi, ka šajā dokumentā mēs atsaucamies uz 1920.gada Miera līgumu ar Krieviju. Tas ir ļoti būtiski. Un ir ļoti labi, ka šeit ir runāts arī par tādām lietām kā armijas, krievu armijas, militārpersonu jeb PSRS militārpersonu repatriāciju. Un te nu jāatceras atkal tas kauna traips, ko 5.Saeimā pieņēma, - tas līgums par armijas izvešanu no Latvijas. Ceturtā sadaļa paredz, ka mēs atstājam desmitiem tūkstošu šo militāristu šeit. Tagad mēs visi saprotam, ka tā bija ārkārtīgi liela kļūda. Tagad mums būs daudz pūļu jāpieliek, lai šos militāristus dabūtu no Latvijas ārā. Grūti būs! Būs vajadzīga ļoti liela griba un arī līdzekļi, un droši vien arī starptautiskā palīdzība. Taču mums tas viss ir jādara.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es nešaubos, ka mēs šodien pieņemsim šo Deklarāciju. Es vēlreiz izsaku jums lielum lielo pateicību par to, ka mēs esam kopīgi nonākuši pie šā svarīgā dokumenta un šodien esam gatavi to pieņemt.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Par vēsturi ir daudz runāts. Es vēlētos izteikt šādu salīdzinājumu: nevar celt jaunu māju, ja vecās mājas pamati nav izlauzti, būvgruži aizvesti un sagatavots būvlaukums. Tā ka tas, ko mēs šoreiz darām, ir tieši šā jaunā būvlaukuma sagatavošana tai nākotnei, par kuru runāja gan ASV prezidents Džordžs Bušs, gan citi valstsvīri daudzās jo daudzās sēdēs. Diemžēl viņi aicināja, daudzi aicināja, arī neskatīties tik daudz pagātnē. Bet kā tad var būt nākotne, ja mēs neesam notīrījuši šo būvlaukumu un izveduši būvgružus?

Man gribas atgādināt par mūsu Saeimas un vairāku citu sasaukumu saeimu mazspēju. Ir sirds mazspēja, bet ir arī saeimas mazspēja. Un 1995.gadā 6.Saeima pieņēma lēmumu par nacistiskajā un komunistiskajā režīmā cietušajiem - likumu, kuru šajā pašā gadā 26.aprīlī parakstīja Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Šeit vienā no likuma pantiem bija minēts, ka ir jāsāk sarunas par zaudējumu atlīdzināšanu nacistiskajā un komunistiskajā režīmā cietušajiem. Un ne tikai pilsoņiem, bet visiem iedzīvotājiem un arī valstij. Diemžēl šo Saeimas pieņemto lēmumu mūsu cienījamās un daudzreiz nomainījušamies valdības nepildīja.

Sākoties 8.Saeimā mūsu darbam, Latvijas Zaļo un zemnieku savienības frakcija mēģināja rosināt šā jautājuma virzību, rakstot vēstules, aicinot un prasot to gan Ārlietu ministrijai, gan arī attiecīgajiem ministriem, kas nu kuro reizi bija un mainījās jau mūsu Saeimas laikā. Arī Valsts prezidentei rakstot, mēs aicinājām izdarīt vismaz nelielu, cik nu viņai tas būtu iespējams, spiedienu uz mūsu valdībām - konkrēti uz Repšes kungu, bet vēlāk - arī uz pārējiem.

Diemžēl saņēmām atrakstīšanos no Ārlietu ministrijas, un šīs sarunas ar vainīgajām valstīm, kas jau toreiz, 1995.gadā, bija uzskaitītas - un tās ir Vācija, Krievija un Jaltas un Potsdamas līguma valstis, ASV un Lielbritānija -, nenotika.

Manuprāt, vēsturisks notikums bija 7.maijā šajā gadā, kad Mazajā ģildē ASV prezidents atzina, ka par Austrumeiropas nelaimēm ir atbildīgas arī Amerikas Savienotās Valstis. Uzskatu, ka šis paziņojums ir vēsturisks, ar milzu nozīmi un varbūt pat ar pašreiz vēl grūti novērtējamu nozīmi Latvijas jaunās politikas, jaunās ekonomikas un jaunās psiholoģijas turpmākajā attīstībā.

Mūsu Deklarācija tapa... es strādāju pie šā projektu kopā ar mūsu frakciju no Latvijas Zaļo un zemnieku savienības jau no šīs Saeimas ievēlēšanas brīža. Un tad, kad 2003.gada 25.septembrī Eiropas Padomes Parlamentu Asambleja pieņēma rezolūciju - ierosinājumu par nepieciešamību starptautiski nosodīt totalitāro komunismu, kurā aicināja valstis, kuras cietušas no totalitārā komunisma, izveidot politiski neatkarīgu komisiju totalitārā komunisma noziegumu izmeklēšanai, neilgi pēc tam izveidojās arī mūsu grupa, kuras vadību uzņēmās Guntis Bērziņš. Un viņa stāstījumā jūs jau dzirdējāt, kāds darbs tika paveikts.

Kāpēc mēs iesniedzām, varbūt mazliet pat steidzoties, Latvijas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas izstrādāto Deklarācijas projektu? Gluži vienkārši tāpēc, ka vēlējāmies pasteidzināt darba grupas darbu un tas mums sekmīgi izdevās. Darba grupa tajā pašā dienā iesniedza arī savu projektu, no kura vēlāk, apvienojot šos divus projektus, tapa pašreizējais Deklarācijas teksts.

Kādas tad bija atšķirības starp šiem deklarāciju tekstiem? Latvijas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas izstrādātā Deklarācija bija izvērstāka un balstījās uz vēsturiskiem faktiem - uz faktu pieminēšanu to atbilstošā secībā. Tur bija pieminēts arī pret latviešu tautu un pret latviešiem kā nacionalitāti vērstais genocīds Krievijā 1937.gadā, lai gan komunisma noziegumi sākās jau daudz agrāk - 1919.gadā. Kā jūs to zināt, tie sākās jau kopš revolūcijas pagājušā gadsimta sākumā Vācijā, bet vēlāk arī pārējās valstīs, kur tika eksportēta šī ideoloģija.

Gribu jums atgādināt, ka deklarācijas pašreiz ir tiešām apvienotas. Diemžēl ļoti svarīgais jautājums par Krievijas pārvietoto militārpersonu un civiliedzīvotāju repatriāciju ir skarts samērā virspusēji, jo ir līgums, par kuru tikko runāja Tabūna kungs, un tas ir parakstīts 1994.gadā. Droši vien šis līgums ir kaut kādā veidā jāpārskata, jo tur 4.paketē ir paredzēta Krievijas militāro pensionāru, kuri pārvietojās uz Latviju simtiem tūkstošu, un viņu ģimeņu uzturēšana Latvijā un īpašas cieņas izrādīšana. Arī šo dokumentu diemžēl tajā laikā parakstīja gan prezidents Guntis Ulmanis, gan ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Tā saucamais Virša-Jeļcina pakts.

Diemžēl šo priekšlikumu par šā līguma... par šīs 4.paketes pasludināšanu par nelikumīgu mums neizdevās saglabāt, bet tādā “mīkstā” formulējumā ir Ārlietu komisijas priekšlikums, kas ir arī paliekošais teksts, par to, ka ir jāturpina Krievijas Federācijas Bruņoto spēku, militārpersonu un viņu ģimenes locekļu repatriācija atbilstoši Latvijas un Krievijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un jāveicina pārceļotāju atbalstīšana - galvenokārt materiālā, lai finansiāli atbalstītu pārcelšanos uz viņu etniskajām dzimtenēm.

Nekas briesmīgs tas nav! Mēs atceramies, ka 1939.gadā uz savu etnisko dzimteni pārcēlās baltvācieši - vairāk nekā 60 tūkstoši ar visām ģimenēm. Turklāt vēl viens interesants fakts - viņu pārcelšanās bija atļauta vēl vairākus mēnešus pēc Latvijas okupācijas 1940.gada 17.jūnijā. Kā pārcēlās ebreji uz Izraēlu, kad viņus aicināja Izraēlas premjerministrs 1972. un 1973.gadā. Vairāki desmiti tūkstošu un arī daudzi no maniem draugiem aizbrauca toreiz uz Izraēlu - zinātnieki, mākslinieki, viņu skaitā, šķiet, arī Bukingoltu ģimene, bet pašreiz Sols Bukingolts pilda mūsu Valsts prezidentes padomnieka lomu, piedalās visās sarunās.

Tātad tie ir šie armijas virsnieki, par kuriem un viņu ģimenēm 1956.gadā rakstīja vēstuli kolaboracionisti, latviešu funkcionāri, kā tagad mēģinām viņus raksturot, Vilis Lācis un Jānis Kalnbērziņš. Un rakstīja viņi vēstuli Bulgaņinam un Hruščovam, aicinādami pārtraukt šo virsnieku un viņu ģimeņu iesūtīšanu Latvijā, jo, tā kā Latvijā vairs nepietiekot dzīvokļu un nepietiekot lauku māju, jo 1949.gadā deportēto cilvēku lauku mājas ar dažādām viltībām jau bija piepildītas ar šurp atvilināto dažādu tautību iedzīvotājiem no PSRS, toreizējiem PSRS pilsoņiem. Un tāpat arī 1941.gadā deportēto ģimeņu dzīvokļi jau bija piepildīti ar šiem pašiem virsniekiem, kuri nomainījās tikai to četru gadu periodā, kamēr šeit bija nacistiskā okupācija.

Mēs runājam arī par to, ka vajadzētu tiešām, kā te uzsvēra daži runātāji, nosodīt arī nacistiskās okupācijas laiku, bet diemžēl tas ir atsevišķs sarunas temats, atsevišķs skatījums uz šo okupācijas laiku. Par to ir minēts arī jums nupat prezentētajā brošūriņā par okupāciju. Tā ir izdota ar mūsu - Latvijas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas - un arī jūsu atbalstu. Tur daudz kas ir minēts no tā, ko šeit referātā pieminēja arī citi referenti.

Tā ka, es domāju, lūk, ir dažas nianses, kuras derētu vēl paturpināt pēc šīs Deklarācijas pieņemšanas. Bet tā ir jāpieņem šodien, jo sakritība ir tāda, ka arī Eiropas Parlamentā gatavo šādu deklarāciju, un ir iespējams, ka šodien nobalsos par tās projekta pieņemšanu. Tātad arī Eiropas Parlaments gatavo šo komunistiskās sistēmas jeb totalitārā komunisma nosodīšanu. Tieši pašreiz notiek sagatavošanās tai.

Domāju, ka man ir jāpastāsta arī tas, ka Rietumiem ir grūti saprotama mūsu vēsture, un šī vēsture ir tā ēka, kas ir jānojauc, tie pamati, kas ir jāizļoga un jāizstumj izgāztuvē. Un ir jāuzceļ jauna ēka. Kāpēc? Skaidrojot Itālijas parlamentā mūsu šo sarežģīto, dramatisko vēsturi - gan genocīdu, gan noziegumus pret cilvēci, kuri Latvijā izdarīti ir atkārtoti gan vienas, gan otras okupācijas laikā -, man bija tikšanās Itālijā ar Itālijas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Selvas kungu. Sarunā piedalījās arī Tabūna kungs, un viņš var to apliecināt, ka mēs skaidrojām Latvijas īpašo situāciju pašreiz, iestājoties Eiropas Savienībā, jo šī situācija velk sev līdzi visu to, par ko runāja gan Šadurska kungs, gan Dobeļa kungs, gan arī citi.

Un mēs skaidrojām Selvas kungam visu to, kas te ir noticis. Selvas kungs vienreiz noklausījās, bija izbrīnīts, acis ieplētās, viņš nodūra galvu. Tad Tabūna kungs ņēma vārdu un atkārtoja to pašu stāstu. Tad Selvas kungs bija galīgi apjucis un teica: “Man šķiet, ka beidzot es sāku kaut ko saprast.”

Ja mēs to skaidrosim un neatlaidīgi to skaidrosim, un mēs to jau esam darījuši, - un Latvijas Zaļo un zemnieku savienības frakcija tieši ar savu ierosinājumu apspriest šādu Deklarāciju to ir rosinājusi jeb, kā saka, aktualizējusi - , tad Rietumi, kā sacīja Jurkāna kungs, mūs sapratīs.

Es aicinu atbalstīt šo Deklarācijas projektu, jo pašreiz tas ir labāks. Un tā nav svītras pavilkšana zem tā, kas ir bijis, tā nav visa šā laikmeta un tā nodarījuma, komunistiskā terora nodarījuma, analīze. Tas ir tikai sākums! Tā nav svītras pavilkšana! Šajā ziņā es mazliet nepiekrītu savam kolēģim Kiršteina kungam.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo Deklarācijas projektu. Apmeklējiet arī Komunistiskā terora upuru pieminekli, kas ir Torņakalna stacijas skvērā. Tas diemžēl dažādu iemeslu dēļ tur tika pārcelts no Rīgas centra ar toreizējā Rīgas Domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Aivara Kreitusa un Vides komitejas priekšsēdētāja Valda Kalnozola palīdzību. Bet liktenis ir tāds, ka Rīgas centrs pašreiz būs tieši Torņakalnā, un tāpēc šis piemineklis, tautas nestie upuri turpmāk tiks godināti, jo Torņakalnā atradīsies Rīgas centrs, arī Rātsnams.

Paldies par uzmanību! Lūdzu atbalstīt šo Deklarāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sakiet, lūdzu, kāpēc ir tik maza uzmanība šajā vēsturiskajā brīdī. A? Kāpēc neviens neklausās, ko kolēģis Ozoliņš tur stāsta par mežonīgajiem padomju laikiem? Es domāju, tas norāda tikai uz to, ka katrai frakcijai, protams, ir savi “bāleliņi” - cilvēki, kuri šeit vai no ādas, teiksim, grib izlīst ārā un parādīt to, kā jūs cīnāties par tautas interesēm.

Es zinu, ka pēc šādas sēdes jūs vienkārši aiziesiet uz smēķētavu un, būdami tur, smiesieties par to, ka jūs kārtējo reizi apmānījāt Latvijas vēlētājus. Kāpēc jūs viņus apmānījāt? Tāpēc, ka visas nacionālās partijas... (Starpsaucieni: “Runā par Deklarāciju! Runā par tēmu!”)

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, lūdzu, runājiet par Deklarācijas tēmu!

N.Kabanovs... viņi negrib reāli vērsties pret PSRS mantojumu, tāpēc ka tās saņem naudu no oligarhiem, kuri savā starpā saņem naudu no tiem pašiem krievu oligarhiem, kas ir saistīti ar zināmām spēku struktūrām, un TB/LNNK ir visīstākie Deklarācijas iesniedzēji... Viņi ir... (Starpsaucieni: “Izslēgt mikrofonu!”)

Sēdes vadītāja. Cienījamais Kabanova kungs, lūdzu jūs runāt par Deklarāciju...

N.Kabanovs.... viņi grib aizēnot... Ar šo Deklarāciju viņi grib aizēnot savu reālo stāju, a viņu reālā stāja ir tāda, ka viņi ir algotņi, viņiem ir ekonomiskie lobētāji. Šī Deklarācija ir klaja provokācija pret Krieviju, pret krievu tautu. Mēs neesam baltieši, baltieši-vācieši, kas mierīgi aizgāja uz “fāterlandi”.

Ziniet, kungi, ja jūs gribat sākt auksto karu Latvijā, tad tas būs ļoti bīstami...

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāt Kabanov! Mēs pirmajā lasījumā runājam par Deklarācijas tekstu kopumā. Tātad lūdzu ievērot Kārtības ruļļa nosacījumus!

N.Kabanovs. Man šķiet, ka šī Deklarācija ir absolūti nevietā, tāpēc ka tā ir izgudrota, lai tautas uzmanību novērstu no nabadzības, no cenu paaugstinājuma Eiropas Savienībā, no tā, ka Latvija vairs nav suverēna valsts. Latvija tagad ir Eiropas Savienības kolonija. Un jūs paši gribat to pieņemt - pieņemt Eiropas Savienības Konstitūciju! Varbūt jūs pēc 50 gadiem arī pieņemsiet kārtējo deklarāciju par to, ka jūs bijāt okupēti? Zināt, ja cilvēkiem nav smadzeņu, tad nebūs nekad!

Kādu? Kādu Deklarāciju jūs pieņemat? (Starpsaucieni.) Kādu? Smieklīgi! Dobeli, jūs...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, lūdzu, ievērojiet Kārtības rulli! No zāles ir atļauti izsaucieni, bet runātājam nav atļauts ar zālē sēdošajiem deputātiem runāt. Tātad...

N.Kabanovs. Smieklīga, nožēlojama izrāde, kungi! Ko jūs gribat ar šo Deklarāciju sasniegt? Visi taču zina, ka pēdējais Latvijas brīvais parlaments bija Augstākā padome, tāpēc ka to veidoja tauta, nevis sponsori. Mēs visi zinām, kas ziedoja naudu “Jaunajam laikam”, kas ziedoja Tautas partijai. Visi jūs esat nožēlojami algotņi - tie, kuri grib nosodīt PSRS!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie deputāti! Laikam daudzi no jums vakar skatījās raidījumu “Kas notiek Latvijā?”. Man pēc raidījuma likās, ka piedāvātā Deklarācija - tas tomēr ir mēģinājums attaisnot bezdarbību - iepriekšējās Saeimas bezdarbību, iepriekšējās valdības bezdarbību, jo mēs nepaspējām un negribējām mainīt likumus - izmainīt Konstitūciju tā, kā to izdarīja Igaunija, un tā veiksmīgi 18.maijā parakstīs robežlīgumu. Man personīgi ir ļoti žēl... Man ir smagi tagad klausīties runas nevis par lietas būtību, bet par vēsturi, par to vēsturi, kuru - es ceru, ka visi šeit klātesošie deputāti ir izglītoti - visi zina... (Starpsauciens: “Nezin vis!”) Es runāju tagad par piedāvāto Deklarāciju. Nē, es gribu atkal atkārtot, ka piedāvātais risinājums - tas ir mēģinājums attaisnot bezdarbību. (Starpsaucieni: “Ja tu zinātu vēsturi, tad nebūtu tribīnē!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu tieši par Deklarāciju. Jau pirmajās rindās es redzu, ka jūs gribat atgādināt visiem, ka kādreiz jūs pieņēmāt muļķīgo Deklarāciju par Latvijas okupāciju. Kāpēc jūs to gribat atgādināt? Tāpēc, ka neviens to neatzina! Neviena valsts un nekur - ne Eiropā, ne Āzijā, ne Amerikā, tā ka... Āfrikā arī neatzina.

Runājot tālāk, jūs gribat veidot kopīgu ar Latviju likteni visām citām Eiropas valstīm. Tad jūs tām piedāvājat tādu pašu likteni kā Latvijai? Ja jums tā patīk... Nu nevajadzētu to darīt!

Runājot tālāk, jūs rakstāt, ka jūs nosodāt arī tos, kuri īstenoja totalitāro komunistisko režīmu. Nosodāt! Bet tanī pašā laikā jūs aizmirsāt... jūs negribat nosodīt latviešu strēlniekus, kuri revolūcijas laikā bija Maskavā, Sanktpēterburgā. Jūs negribat nosodīt tos latviešus, kuri īstenoja genocīdu pret krievu tautu. Jūs negribat nosodīt savus iznīcināšanas bataljona dalībniekus, kuri veica genocīdu gan Latvijā, gan Krievijā, gan Baltkrievijā. Jūs negribat to nosodīt!

Un, ja jūs esat tādi, ka jūs nosodāt tikai tos, kuri īstenoja totalitāro komunistisko režīmu, nenosodot... Tad kāpēc šajā zālē atrodas bijušais partijas rajona sekretārs Brigmaņa kungs, jo arī viņš to īstenoja? Kāpēc šeit atrodas pēdējais Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs? Arī no tās pašas partijas. Kāpēc jūs vienus nosodāt, bet otrus - ne?

Par citām niansēm es runāšu tad, kad mēs apspriedīsim lēmuma projektu otrajā lasījumā, jo jūs pirmajā lasījumā laikam pieņemsiet. Un padomājiet par to! Padomājiet! Varbūt nevajadzētu tā darīt! Jo, ja jūs pieņemsiet šo Deklarāciju, tad pirmie, kuriem būs jāiziet no šīs zāles, būs Brigmanis un citi, kas īstenoja šo totalitāro režīmu... Arī tas pats Tabūns...

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Es gribētu pateikt tikai mazu repliku - latviešu strēlnieki pievienojās boļševikiem tādēļ, ka strēlnieki cīnījās par savas valsts brīvību, cīnoties pret carisko Krieviju. Un nejauksim vēsturiskos faktus!

Tālāk debatēs pieteicies deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Šeit debatēs par Deklarāciju izskan tādas runas, kurās tiek pieminēti daži uzvārdi. Un es šajā sakarā gribētu pateikt to, ka es nenācu šeit, lai stāstītu šiem cilvēkiem vēstures notikumus, stāstītu par to, kā tika grauta šī impērija no iekšpuses. Es domāju, ka tas visiem ir skaidrs. Skaidrs varbūt ir arī viņiem. Un es domāju, ka šie ir cilvēki, kuri šiem grāvējiem diemžēl nav cienīgi ūdeni pienest.

Bet runa varbūt ir mazlietiņ par mūsu Deklarācijas starptautisko nozīmi un par šiem cilvēkiem, kuri acīmredzot nesaprot savu vēsturisko misiju. Manā uztverē, mēs visus cilvēkus varētu nosacīti dalīt it kā divās grupās: viena šī grupa ir cilvēki, kuri pareizi uztver vēsturiskos notikumus, kuri pareizi uztver informāciju, ko viņiem sniedz apkārtējā pasaule, kuri spēj paši sevi pārveidot un iet laikam līdzi.

Un ir otra grupa - liela grupa cilvēku, kuri diemžēl dzīvo dogmu pasaulē, kuriem kādreiz ir kaut kas iestāstīts, un viņi no šīs iestāstītās dogmas ārā tikt nevar.

Es, kā jau vecāks vīrs, atceros notikumus 1953.gadā, kad nomira viens no totalitārisma tēviem - Staļins. Cilvēki gāja pa ielām un raudāja, jo viņi toreiz dzīvoja vēl dogmu pasaulē. Un viņiem acis atvērās tikai daudzus gadus pēc tam.

Es gribētu teikt to, ka šie dogmatiķi parasti ir arī demagogi. Un to mēs bieži vien redzam, kad, runājot par lietu, viņi mēģina šo lietu aptīt ar simtiem dažādu papildu nosacījumu un muļķību, lai to padarītu tādu, kuru vispār nav iespējams skatīt.

Runājot par Deklarācijas starptautisko atzīšanu, es sevī domāju tā: “Kā šo mūsu dokumentu uztvers Krievija?” Un tad es neviļus nonācu pie tāda interesanta pārdomu momenta. Manā uztverē, Krievijas prezidents Putina kungs pēdējās dienās pieļāva ļoti lielu starptautisku kļūdu - viņš pateica, ka PSRS sabrukums ir viena no lielākajām pēdējā laika demokrātiskajām katastrofām, bet viņam neienāca prātā viena lieta - pajautāt sev, kas ir vainīgs pie šīs katastrofas. Un, ja viņš to pajautātu tādam demokrātam kā akadēmiķim Jakovļevam, tad uz šo jautājumu viņš saņemtu pareizu atbildi, ka pie šīs katastrofas, dārgie kolēģi, ir vainīgs totalitārais režīms. Tas pats režīms, kas izdzenāja krievus pa pasauli, pa malu malām. Un faktiski Krievija, viena no potenciāli visbagātākajām pasaules valstīm, līdz ar to ir kļuvusi par pusnabadzīgu valsti - valsti ar bagātām dažām metropolēm un nabadzīgām nomalēm. Es, salīdzinot šīs “lakstīgalas”, gribētu teikt tā: mīļie draugi, jūs dzīvojat dziļā dogmu pasaulē, apspriežot šo mūsu Deklarāciju. Izkāpiet ārā no šīm dogmām! Nelejiet asaras uz Staļina un PSRS kapa! Nelejiet! Tas ir veltīgi! Jo ātrāk jūs no tā atiesiet un jo ātrāk cīnīsieties par pareizu, krievisku, demokrātisku Krieviju, jo labāk būs gan jums, gan Krievijai. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamā Krievija būs demokrātiska Krievija, kura atzīs šo Deklarāciju un ar kuru mums, Latvijai, būs vislabākās attiecības.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Runājot par Deklarāciju, ļoti interesanti ir dzirdēt, kas ir šīs Deklarācijas iesniedzēji. Nupat uzstājās Vilnis Edvīns Bresis. Nu paskatīsimies uz viņa biogrāfiju! Mācījies Ļeņingradas augstākajā partijas skolā, bijis Latvijas KP CK Lauksaimniecības daļas instruktors (Starpsaucieni no zāles.), bijis Gulbenes rajonā partijas pirmais sekretārs 1971.gadā, 1973.gadā - Latvijas Komjaunatnes CK...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi, lūdzu, runājiet par Deklarācijas tekstu!

J.Sokolovskis. ... pirmais sekretārs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Kiršteins. Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mums starpbrīdī bija Ārlietu komisijas sēde, kurā mēs apspriedām dažus jautājumus. Un tāpēc es gribu pateikt piecas lietas. Neaizņemšu pārāk ilgi jūsu laiku.

Pirmkārt. Par to, ko teica Plinera kungs. Kāda ir atšķirība? Kāpēc šeit nav tik daudz visādu prasību attiecībā pret Vāciju? Tāpēc, ka Vācija nenoliedz savu atbildību. Vācija ir maksājusi šīs kompensācijas, Vācija kopj kapus (ne tikai savu kareivju kapus, bet viņiem ir arī memoriāli), Vācija kopj holokausta upuru kapus, pretēji Krievijai, kura nespēj ierīkot Vorkutā piemiņas muzeju, kā tas ir izdarīts citās vietās.

Otrkārt. Šeit tika izteikts tāds atgādinājums, ka esot bijušas 15 republikas un tāpēc vajadzētu prasīt atbildību no 15 republikām. Godājamie deputāti, šī Deklarācija jau ir tieši tāpēc, lai izklīdinātu šos maldus, jo PSRS tiesiskā mantiniece ir tikai viena valsts, nevis visas 15 vai 14 republikas. Un es gribu pateikt pašu galveno, lai mēs reiz beigtu šīs diskusijas. Mūsu Deklarācijā ir teikts, ka šī Deklarācija ir tāpēc, lai konstatētu, ka tika slepkavoti, spīdzināti, deportēti simtiem tūkstošu iedzīvotāju, tika prettiesiski atņemts viņu īpašums un veikta piespiedu kolektivizācija, tika cilvēki vajāti viņu politisko uzskatu dēļ, reliģiskās pārliecības un nacionālās piederības dēļ. Tos lēmumus par slepkavībām, spīdzināšanām un kolektivizācijām nepieņēma ne Kišiņevā, ne Tallinā, ne Petrozavodskā, tos pieņēma tikai Maskavā (es šeit domāju galvenos lēmumus).

Treškārt. Es domāju, Plinera kungs, ka nav ētiski runāt par tautībām, it sevišķi par citām tautībām. Ja kāds grib, viņš, protams, var runāt par savu etnisko izcelsmi. Es domāju, ka Latvijas valsts tika izveidota tāpat kā citas valstis - lai runātu nevis par individuālām ciltīm, teipiem, klaniem, ģimenes atbildību, bet tieši par valsti.

Runājot konkrēti par latviešu strēlniekiem, es gribu vēlreiz atgādināt, cik derīgi ir deputātiem izlasīt Krievijas un Latvijas Miera līgumu, kas tika noslēgts 1920.gadā. Krievijas puse tur ir ierakstījusi, ka viņa atzīst, ka latviešu strēlnieku divīzija ir Krievijas karaspēka vienība (ar šādu vēsturisko nosaukumu!), kurai nav nekā kopēja ar Latvijas valsti un Latvijas tautu. Tā nebija Latvijas valsts vienība. Latvijas valsts nav Krievijas teritorijā organizējusi kolhozus un deportējusi cilvēkus.

Par manu personīgo vai par kāda cita viedokli par latviešu strēlniekiem. Es domāju, ka Saeimas priekšsēdētāja to jau pateica. Es gribētu precizēt, citēt to, ko Krievijas televīzijā pagājušajā nedēļā komentētājs teica: “Latviešu strēlnieki trenkāja baltgvardu virsniekus kā zaķus.” Es gribētu pateikt viņiem paldies par to. Ja viņi nebūtu iztrenkāti kā zaķi, tad viņi neatzītu ne tikai Baltijas valstu, bet arī Somijas un Polijas neatkarību.

Tāpēc es aicinu šeit runāt par starpvalstu attiecībām un atbalstīt... nobalsot par šīs Deklarācijas pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai mēs varētu pāriet pie priekšlikumu izskatīšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam! Par procedūru.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Es citēšu dažus pantus no Kārtības ruļļa.

117.panta trešā daļa: “Izņemot likumā paredzētos gadījumus, nav pieļaujams iekļaut patstāvīgajā priekšlikumā normatīva rakstura punktus.”

Ar šo Deklarāciju mēs uzdodam Ministru kabinetam izdarīt to un to. Tā ir normatīvā akta norma, kura to paredz.

Citēšu nākamo pantu. 118.panta ceturtās daļas 3.punkts: nevienu patstāvīgo priekšlikumu, kurš nodots izskatīšanai komisijā, nevar izskatīt Saeimas sēdē, ja deputātiem nav pieejama Finanšu ministrijas atsauksme, ja patstāvīgais priekšlikums paredz budžetā neparedzētus izdevumus.

Uzdevums, kurš šeit uzdots Ministru kabinetam, pirmais uzdevums paredz finanšu izdevumus. Tā kā nav paredzēta Finanšu ministrijas atsauksme, lūdzu neizskatīt tālāk priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamais Golubova kungs! Deklarācijas tekstā nav normatīva rakstura norādījumu, šeit ir norādīti virzieni, kuros būtu jāstrādā Ministru kabinetam. Nekādas saistības ar budžetu pašreiz šeit nav, jo arī tad, ja Ministru kabinets izveidos komisiju trīs mēnešu laikā, līdzekļi ir paredzēti no esošā budžeta.

Ja runājam par kādiem citiem līdzekļiem, tad jāteic, ka acīmredzot par to spriedīsim tad, kad pieņemsim nākamā gada budžetu.

Tā ka lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 23, atturas - 1. Lēmuma projekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Saskaņā ar Kārtības rulli mēs patstāvīgo priekšlikumu izskatām otrajā lasījumā.

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Lūdzu, skatiet komisijas izskatītos priekšlikumus!

1.priekšlikums. Ārlietu komisija iesaka izslēgt šo tekstu... un iesaka to skatīt kopā ar 2.priekšlikumu, jo komisijas viedoklis bija, ka 2.priekšlikumā tas jau ir pateikts precīzāk un nav vajadzīgs tik gari rakstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu.

A.Kiršteins. 3. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kiršteins. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kiršteins. Šeit es gribu paskaidrot, ka dažādos likumos ir dažādi nosaukumi dažādiem dokumentiem. Šeit ir iekļauti daži termini no 1939.gada pakta starp Latviju un Padomju Savienību par savstarpējo palīdzību.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 5.priekšlikumu.

A.Kiršteins. 6. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kiršteins. 7.priekšlikums ir noraidīts, uzskatot, ka tas nav ētiski - runāt par dažādām tautībām (es jau šeit minēju komisijas viedokli). Tad mums būtu šeit jānosauc, ko katrs ir darījis, kāda loma viņam ir bijusi ideoloģiskajā darbā un tā tālāk.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Rituālās dejas ap ugunskuru, ar kurām mēģina izsaukt lietu, ir jebkuras tautas, kura atrodas savas attīstības agrīnajā stadijā, kultūras elements.

Par šīs senās tradīcijas cienīgu turpinājumu varētu uzskatīt arī daudzās deklarācijas par okupāciju, kuras laiku pa laikam tiek nodotas izskatīšanai Saeimā vai Baltijas Asamblejā. Starpība starp šamaniskiem buramvārdiem un minētajām deklarācijām ir tikai viena: lai cik ilgi dejotu, lietus nebūs. Trim gudriem cilvēkiem brīžiem tomēr izdodas nākotni mainīt, pavērst to vēlamajā virzienā, taču pagātni neizdosies mainīt pat simtam apaļu muļķu, kuri sēž vienā taisnstūra zālē.

Cienījamie kolēģi! Man negribētos piedalīties kolektīvā mītu radīšanas procesā, bet integrācijas dēļ es tomēr ierosinu ierakstīt kopējā dokumentā dažas rindiņas. Šīs rindiņas ir jūsu priekšā. No tām izriet, ka Latvijas okupācija ir pati oriģinālākā okupācija pasaulē: izrādās, ka okupētās nācijas pārstāvji dominēja valsts pārvaldes institūcijās, daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā, aktiermākslā un citās mākslas nozarēs, bet okupanti strādāja celtniecībā, rūpniecībā un slaucīja ielas. Tūlīt pēc atbrīvošanas no okupācijas etnisko latviešu skaita stabilu pieaugumu nomainīja progresējoša izmiršana. Pie tam okupācijas laikā pozitīvie demogrāfiskie rādītāji cietējiem latviešiem un okupantu tautai bija vienādi. Toties tagad, pēc tam, kad tika pieņemti un ieviesti tādi progresīvi likumi kā Pilsonības likums, Valsts valodas likums un Izglītības likums, krievi izmirst divreiz ātrāk nekā latvieši. Esmu gatavs saderēt, ka pēdējo 15 gadu laikā šis ir vienīgais jaunās varas ievērojamais sasniegums.

Cienījamās dāmas un kungi! Mana priekšlikuma apspriešanas gaitā Ārlietu komisijā es saņēmu daudz pārmetumu, ka runāju par etnisko aspektu, uz kuru Deklarācija it kā neattiecas. Nevajag melot! Deklarācija ir vērsta ne pret komunismu, pat ne pret Krieviju, bet tieši - un tikai! - pret vietējiem krieviem. Jums neizdosies pierādīt, ka krievi Latvijā bauda visas cilvēktiesības. Jūs šodien cenšaties pierādīt, ka krievi vispār nav cilvēki, bet pārvietotās personas. Nekas jums neiznāks! Tā ir mūsu zeme! Jūs ļoti labi sadzirdējāt šo lozungu 4.maijā pie Brīvības pieminekļa.

Godātie kolēģi deputāti! Mana vecuma cilvēki, kuri nodzīvojuši kādus 40 gadus Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā, skaidri zina, ka viss manis teiktais ir tīrā patiesība. Apzināti maldināti ir tikai tie Deklarācijas autori, kuri kopā ar vecākiem bēga no Latvijas līdz ar patiesajiem okupantiem - vāciešiem - un pēc 1991.gada imigrēja no Rietumiem. Tā ka varat saviem bērniem un mazbērniem stāstīt šausmīgas pasaciņas par okupāciju! Tie, kam ir nelaba iedzimtība, jums ticēs.

Taču šodien es aicinu jūs atbalstīt manus priekšlikumus un ierakstīt viscaur melīgajā dokumentā kaut vai dažas patiesas rindiņas. Tad XXII gadsimtā vēsturnieki, atrodot šo tekstu laikraksta “Latvijas Vēstnesis” nodzeltējušās lappusēs, būs visai pārsteigti.

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs, es aicinu nekurināt naidu starp tautībām! Ja jūs izlasītu Latvijas Republikas Satversmi, tad jūs zinātu, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, tā nepieder ne vienam, ne otram, Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Varbūt tas ir pārāk liels gods - šos rasistiskos murgus pagodināt ar atbildi. Taču reiz ikvienas pacietības mērs ir pilns. Šajā priekšlikumā mēs lasām, ka latvieši esot zaudējuši “savu nacionālo identitāti un spēju uz ražīgu darbu”. Tā ir absolūti tīra nacionālā naida kurināšana! Viena sarkanā līnija ir pārkāpta. Saujiņa neliešu (arī Buzajevs tur bija), kas 4.maijā atnāca pie Brīvības pieminekļa, lai iespļautu visiem lojālajiem Latvijas pilsoņiem dvēselē, ir skaidri un gaiši mums parādījusi, ka šajos jautājumos parlamentārās demokrātijas laiks ir beidzies un ir pēdējais laiks runāt likuma burtam!

Paldies par uzmanību. (Skaļi aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Latviešu tauta ir ļoti bagāta ar sakāmvārdiem un parunām, mums ir ļoti daudz tautasdziesmu. Un mums ir arī viena tāda paruna: “Slīkst, bet vēl mēdās!” Es domāju, ka šīs parunas, tā sacīt, praktiskos pielietotājus šodien mēs šad un tad vēl redzēsim un dzirdēsim.

Jā, šeit jau sākas tas ceļa posms, uz kuru speciāli izies, jo ir sapratuši, ka ir zaudējuši godīgā cīņā. Totalitārās iekārtas slavinātāji un apmaksāti ideologi šeit, Latvijā, arī Saeimā, centīsies, cik nu varēs, mūs izsist no līdzsvara, satracināt un mēģināt kaut kādā veidā izprovocēt konfliktus. Tieši tas attiecas uz konkrēto priekšlikumu. Skaidri to rāda jau viens tāds teikums, redziet: “Totalitārais režīms pamatā skāris...” Izceļ uzreiz vienu nāciju. Ja jau režīms ir totalitārs, tad tas attiecas uz visiem, visus skar. Protams, ir jūtama šī neglītā ironija, kas parādās šajā priekšlikumā. Protams, priekšlikuma autors netic, ka mēs viņa priekšlikumu pieņemsim. Ne jau par to ir runa! Tā ir vienkārši ņirgāšanās, apmaksāta ņirgāšanās par latviešu cilvēkiem, nekas cits!

Un te ir vēl arī kaut kāda klasifikācija: tik un tik procentu... Kāds tam sakars ar pašas ideoloģijas nosodīšanu? Šad un tad vienam otram vajadzētu atgādināt: mēs principā nosodām šo ideoloģiju, šo totalitāro pieeju sabiedrības attīstībai. Par to ir jārunā!

Mēs šodien dzirdam īpaši izmeklētus izteicienus, kas skar latviešu tautu, latviešu tautību. Mēs neatbildēsim ar to pašu, neminēsim te īpašas tautības, bet minēsim uzvārdus. Un, ja kādu tas interesē, tad meklējiet, lūdzu, dažādās rokasgrāmatās un vēstures grāmatās, kādu tautību šie uzvārdi pārstāv!

Es gribētu atgādināt vienu tādu īpatnēju faktu. Nupat, nesen, Krievijas Domē vairāki Domes deputāti izplatīja dokumentu, kurā aicina aizliegt visas sabiedriskās ebreju organizācijas Krievijā. Latvijā nekādus protestus nedzird, visi ar to samierinās. Un attiecīgās tautības pārstāvji nāk šeit tribīnē un saka: “Krievija ir liberāla valsts. Gandrīz vai ultrademokrātiska.” Nu, ja šāda izpratne par demokrātiju ir, tad tas ir ļoti interesanti, protams. Ar šādu izpratni par demokrātiju ir rīkojies arī attiecīgā priekšlikuma iesniedzējs. Bet nebrīnieties, lūdzu, es jums teikšu vienu lietu: mums par vēsturi būs jārunā visu šīs Saeimas darbības laiku un vēl arī daudzu citu saeimu darbības laiku. Vienīgais līdzeklis ir šis - skaidrā tekstā, ar dokumentu palīdzību, atbildēt uz visiem jautājumiem, uz visiem nosodījumiem, uz visiem uzbrukumiem.

Pēdējā laikā es redzu - skaidri redzu! - Krievijas varas iestādēs pamatīgu satraukumu. Es atgādināšu, ka šodien arī Eiropas Parlamentā runā par komunisma nosodīšanu. Ceru, ka šīs sarunas beigsies sekmīgi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms par konkrēto priekšlikumu?

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Es aicinu ne tikai noraidīt šos priekšlikumus, bet arī saglabāt tos piemiņai un atcerēties tos tad, kad mēs šeit debatēsim šeit par nākamo likumprojektu, tas ir, par Minoritāšu konvenciju. Atcerēsimies kaut vai tikai dažas provokācijas! Ļoti labs materiāls, lai iztulkotu angliski.

Aicinu noraidīt!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par 7. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 72, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Kiršteins. Paldies.

8. - deputāta Simsona priekšlikums. Tas ir daļēji iestrādāts 9.priekšlikumā.

Es uzreiz paskaidrošu, ka Latvijas kā valsts toreiz nebija, Latvijas pilsoņi šeit savu pilsonību nevarēja demonstrēt, jo bija Ostlande tajā laikā. Taču Latvijas teritorijā, kā mēs pārbaudījām, bija gan atsevišķas Vlasova armijas vienības, gan, piemēram, Baltkrievijas novada Aizsardzības policijas bataljoni un tā tālāk... Tāpēc ir svarīgi... Un dzīvoja Latvijā arī daudzi cilvēki, kas nav pilsoņi. Tāpēc es domāju, ka pareizāk ir atbalstīt Ārlietu komisijas iesniegto 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mums būs jāuzsāk debates. Taču, tā kā tuvojas arī pārtraukuma laiks, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Rībenas, Šiliņa, Ontužāna, Kampara un Ceriņas lūgumu turpināt Saeimas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni). Ja deputātiem ir iebildumi, tad lūdzu deputātus balsot par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 12, neviens deputāts neatturas. Mēs turpināsim sēdi bez pārtraukuma.

Tātad atklājam debates. Debatēs par 8. - deputāta Simsona priekšlikumu pieteicies runāt deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Mēs visi saprotam, ka šis ir stratēģisks dokuments mūsu valstij, neatkarībai un tautas vienotībai. Ne velti šeit ir tik karstas un nopietnas debates un tik daudz argumentu. Un es gribu komentēt sava priekšlikuma būtību, jo, manuprāt, tas ir stratēģisks jautājums, ko kā argumentu vienmēr izmanto mūsu pretinieki, mūsu oponenti, runādami par Latvijas pilsoņu līdzdalību tajos procesos, kurus mēs šodien gribam nosodīt. Tomēr šī līdzdalība jau neizpaužas tik vienkāršā veidā, kā to kolēģis Kiršteins šeit minēja.

Kādi ir mūsu pretinieku galvenie argumenti? 1940.gadā, kad vēl pastāvēja Latvijas Republika, viena daļa Latvijas Republikas pilsoņu apsveica Sarkanās armijas ienākšanu Latvijā. Tie bija Latvijas Republikas pilsoņi. Un es uzsveru, ka es šajā priekšlikumā runāju tikai par pilsoņiem neatkarīgi no viņu tautības, jo katrs jau pats zinās savu tautību un savu tautiešu līdzdalību un atbildību par padarīto šajos notikumos. Arī tie, kuri 1945.-1947.gadā taisīja budžu sarakstus.

Kaut arī toreiz vairs nebija Latvijas Republikas un bija visiem vienota PSRS pilsonība, tie bija mūsu kaimiņi, mūsu tautieši, kas šos sarakstus gatavoja, pēc kuriem tad jau vēlāk tika sastādīti padomju varas attiecīgie dokumenti, kas nolēma šo cilvēku tālāko likteni.

Un es gribu teikt, ka arī mums neatdotais īpašums, pašreiz jau neatkarības laikā neatdotais īpašums, pārsvarā gadījumu pieder Latvijas pilsoņiem, kādi nu mēs šeit šobrīd esam Latvijas Republikā, jo šie cilvēki padomju laikā, šā nosodāmā režīma laikā, saskaņā ar tālaika likumiem bija ieguvuši to, kas bija atņemts represētajiem pilsoņiem. Taču arī neatkarīgā Latvija, atjaunotā Latvija, nolēma prioritāti dot sveša īpašuma lietotājiem, nevis šā īpašuma mantiniekiem vai tā likumīgajiem īpašniekiem.

Ir viena nopietna lieta. 15 gadu laikā Latvijas valsts likumdevējs nav skaidri un nepārprotami izteicis savu attieksmi pret upuriem un pret notikušā vaininiekiem, kā arī nav viennozīmīgi izvērtēta un novērtēta pretošanās šim režīmam un kolaboracionisms.

Tie ir sāpīgi jautājumi. Tāpat kā visa mūsu vēsture ir pietiekami sāpīga. Un tāpēc arī tapa mans priekšlikums, jo Latvijas valstij būtu vismaz kaut kādā veidā jāpasaka savs viedoklis. Es piedāvāju to izdarīt “vismīkstākajā” variantā, ka Latvijas valsts izsaka nožēlu par Latvijas pilsoņu līdzdalību okupācijas režīma politiskajās, pārvaldes un represīvajās struktūrās un tā tālāk, kā tas tiek piedāvāts no darba grupas puses, un nosoda to personu rīcību, kuras piedalījās šā režīma noziegumu īstenošanā. Tātad mēs nosodītu konkrētu personu rīcību, neraugoties vairs uz pilsonību, uz tautas vai kāda nacionālo piederību.

Manuprāt, ja mēs neierakstīsim šādu normu un beidzot nepateiksim savu attieksmi pret visām šo cilvēku kategorijām, pret visām šīm okupācijas varām, tad mūsu uz Deklarāciju liktās cerības var arī nepiepildīties. Un tad mēs turpināsim dzīvot ilūzijā, ka mūsu problēmas mūsu vietā atrisinās kādi citi. Jo vairāki šādi dokumenti, kuros mēs kaut ko deklarējam, kaut ko paziņojam, jau ir pieņemti. Nav jau grūti deklarēt, ka mēs atjaunojam tiesības, ka mēs atzīstam.... pasludinām okupāciju, ka mēs noraidām padomju varas normatīvos aktus un tā tālāk, taču, ja mēs neuzliksim uz visiem “i” atbilstošos punktus, tad līdz ar to mēs neizņemsim no mūsu pretinieku rokām tos ieročus, kurus viņi varētu izmantot pret mums arī turpmāk.

Paldies par uzmanību. Es aicinu tomēr atbalstīt manu 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka deputāta Simsona priekšlikums ir ļoti labs. Tiesa gan, arī 9. - komisijas priekšlikums - nav slikts.

Es gribu aicināt visus deputātus vēlreiz to uzmanīgi izlasīt, jo, kā mēs dzirdējām, piemēram, Šadurska kungam un daudziem citiem acīmredzot ir lielas problēmas, jo tā, ko viņš it kā citēja, tajā 7.priekšlikumā vispār nebija. Bet tas nu tā.

Ziniet, kāda ir galvenā problēma saistībā ar šo Deklarāciju? Tā, ka faktiski mums nav nekādas atbildības par to. Visas lietas, kas tur ir minētas, faktiski nav mūsu varā. Kārtējo reizi mēs pieņemam kārtējo Deklarāciju, un tas nu izskatās tā dīvaini, ja nelietojam kādus stingrākus vārdus. Latvijas oficiālā nostāja šajā jautājumā ir ļoti labi zināma. Mēs kārtējo reizi atkārtojam vienu un to pašu. Taču pēc tam mēs jūtamies aizvainoti, ka, redz, mūsu sabiedrotie Latvijas vēsturi nesaprot.

Kā var iziet no šā strupceļa? Es domāju, ka Simsona kungs piedāvā ļoti labu ceļu. Jāsāk ir ar mums pašiem! Jo patiešām es visnotaļ atbalstu to, ko Simsona kungs ir piedāvājis. Jā, bija noziegumi! Jā, bija totalitārais režīms. To neviens neapšauba, bet tas ir kaut kā bezpersoniski. Mēs it kā pārmetam Krievijai, kas ir PSRS mantiniece, vai kaut kam citam, bet ne paši sev.

Piedodiet, kas īstenoja šo totalitāro režīmu tepat, Latvijā?

Jā, es domāju, ka tad varbūt ir jānosoda arī nākamais Deklarācijas punkts, kurā runāts par komisijas izveidošanu. Šai komisijai būtu jāuzdod izvērtēt arī konkrēto personu “nopelnus”, tā teikt, šajā ziņā. Es neatkārtošu konkrētus vārdus, jo tie jau izskanēja, bet es domāju, ka ļoti daudziem no šajā zālē sēdošajiem, turklāt nevis tur, opozīcijas solos, bet gan tieši valdošās koalīcijas rindās esošajiem, ir par ko padomāt šajā ziņā.

Es ļoti ceru, ka jums pietiks vīrišķības atzīt arī savu vainu (es nerunāšu par noziegumiem, izvēlēsimies kādus neitrālākus terminus). Bet vai kāds patiešām var noliegt, ka tieši Latvijas pilsoņi, tieši vairāki esošie deputāti nav tieši piedalījušies šajos noziegumos? Un, ja mēs to noliedzam, tad kurš mums ticēs, ja mēs neatzīstam pašu vainu visā šajā lietā?

Tātad es aicinu jūs atbalstīt Simsona kunga priekšlikumu. Es aicinu jūs būt konsekventiem. Es aicinu jūs parādīt visai pasaulei, kā jūs to gribat, ka mēs nopietni uztveram visas šās problēmas un ka mēs esam gatavi ne tikai prasīt no citiem, lai viņi kaut ko mums kompensētu un tā tālāk, bet mēs esam gatavi sākt ar sevi un atzīt paši savu vainu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Kolēģi! Pavisam īsi. Re, kā Cilevičam patīk Simsona kunga priekšlikums! Un mans secinājums ir šāds: ja Cileviča kungam tas patīk un ja viņam šķiet, ka ir labs šis priekšlikums, tad tas nozīmē, ka Simsona kunga priekšlikums ir slikts. Simsona kungs, nu neuzņemieties tādu atbildību - noteikt, kas tad sveica padomju armiju - pilsoņi vai vēl kaut kas cits. Ne jūs tur bijāt, ne jūs tur aptaujājāt viņus ne toreiz, ne šodien. Un nav ko uzņemties šāda te konstatētāja lomu!

Un ļoti precīzi ir noformulēts Ārlietu komisijas priekšlikums: “Latvijas valsts nosoda arī visu to personu rīcību, kuras piedalījās šā režīma noziegumu īstenošanā.”

Tātad aicinu neatbalstīt Simsona kunga priekšlikumu, bet atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Tabūna kungs ļoti labi ilustrēja manu domu, kāpēc tieši Simsona kunga priekšlikums būtu jāatbalsta. Es domāju, ka Tabūna kungs ir viens no tiem cilvēkiem, kuriem var rasties ļoti nopietnas pārdomas sakarā ar savu personisko ieguldījumu totalitārā režīma nostiprināšanā. Un, ja jau šādi cilvēki baidās no šā formulējuma, tad tas nozīmē, ka patiešām tas var “trāpīt desmitniekā”. Nebūsim liekulīgi!

Vēlreiz aicinu jūs būt konsekventiem un atbalstīt Simsona kunga priekšlikumu!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Ārkārtīgi interesants priekšlikums, ko atbalsta Cileviča kungs, kurš parasti uzsver, ka, raugoties no cilvēktiesību viedokļa, valsts ir atbildīga par pilsoņiem, par nepilsoņiem un par ārvalstniekiem, kuri legāli ir saņēmuši iebraukšanas atļaujas. Nu pēkšņi mēs dzirdam, ka mums būtu jārunā tikai par pilsoņiem. Ko tad darīt ar tiem nepilsoņiem, kuri bija Latvijas teritorijā, kuri bija atbildīgi, kuri arī tagad šeit dzīvo un kuri ir saņēmuši šeit nepilsoņa pasi? Un pats interesantākais ir tas, ka vesela virkne bijušo pilsoņu ir atteikušies no Latvijas pilsonības un ir aizbēguši no šejienes.

Es jums varu minēt, ka mūsu prokuratūrā ir vesela rinda iesniegumu par okupācijas režīma pastrādātajiem noziegumiem, par to pilsoņu atbildību, kuri pašreiz slēpjas Krievijā. Mēs zinām, un jūs visi zināt par Lietuvas Ģenerālprokuratūras pieprasījumu Izraēlai sakarā ar ļoti ievērojama čekista aizmukšanu uz Izraēlu, kuru Izraēlas valsts neizdod saskaņā ar tās konstitūciju un tā tālāk. Tātad mēs šeit nevaram izvairīties no nosodījuma attiecībā uz visām personām.

Attiecībā uz Simsona kunga uzskaitījumu - par pārvaldi, represīvajām struktūrām - es domāju, ka komisijas 9.priekšlikumā minētais definējums “režīma noziegumu īstenošana” ir īsāks, precīzāks un spēcīgāks.

Tāpēc es aicinu noraidīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 8. - deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 9, atturas - 54. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Kiršteins. Es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. Paldies. 10. - deputāta Simsona priekšlikums. Ir iestrādāts 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. 12. - deputāta Simsona priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kiršteins. 13.priekšlikums. Ārlietu komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kiršteins. 14.priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. 15.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kiršteins. 16.priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Sevišķi, kolēģi Tabūn! Pievērsiet uzmanību šim manam priekšlikumam. Es ceru, ka šeit jums nevarētu būt iebildumi pret to, ka es ierosina izdarīt izmaiņas Latvijas Republikas likumos, lai nodrošinātu okupācijas režīma upuru tiesību reālu atjaunošanu un Latvijas teritorijā okupācijas varas atņemtā īpašuma vērtības kompensēšanu naudā. Reālu kompensēšanu.

Jo, redziet, mēs, likumdevēji jau no Augstākās padomes laikiem, pietiekami labi zinām, ka netaisnība, kas sākās pirms 65 gadiem, nav tikusi novērsta arī neatkarības 15 gadu laikā. Un vēl arvien, lai gan tas ir deklarēts daudzos dokumentos, bet it sevišķi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu”, ka tiek atjaunotas tiesības un ka tiek kompensēts zaudējums, tomēr prakse ir tāda, ka saistībā ar to, ka vienā dokumentā nav skaidri un gaiši pateikts, ka politiski represētai personai jebkurā gadījumā ir tiesības uz īpašuma kompensāciju naudā neatkarīgi no tā, ar kādu padomju varas aktu šis īpašums ir atņemts... Prakse ir tāda, ka tiek meklēti visi iespējamie ceļi, lai to apietu un lai šiem cilvēkiem, kas pēc būtības ir traktējami kā režīma upuri, vistiešākie režīma upuri... lai viņiem īpašums netiktu atdots, lai viņi nesaņemtu reālu kompensāciju.

Tiek piemēroti divi standarti, ignorējot represēto pilsoņu tiesības citu pilsoņu interesēs, ko es jau pieminēju. Represēto pilsoņu manta tika sadalīta starp pārējiem pilsoņiem, pamatā starp pilsoņiem, un tika atstāta viņu īpašumā. Un jau tuvākajā laikā jūs vēlreiz pārliecināsieties, ka tās garantijas vai tās tiesības, ko mēs dodam cilvēkiem par viņu īpašumu apgrūtinājumu ar dažādiem dabas aizsardzības liegumiem, tiks attiecinātas pirmām kārtām uz tiem, kuri ir iegādājušies īpašumus, nevis uz tiem, kuri ir šos apgrūtinātos īpašumus mantojuši un atdabūjuši no padomju varas.

Un kolēģis šeit jau teica: “Mēs gaidām uz taisnības augšāmcelšanos!” Mēs, tie, kuri vēl esam dzīvi, tiešām gaidām uz taisnības augšāmcelšanos, ka tas, ko mēs nosodām šajā Deklarācijā, - šis režīms, kā arī šā režīma sekas - tiks likvidēts un ka konkrētie režīma upuri saņems reālu kompensāciju par to mantu, kuru šobrīd lieto un ir ieguvuši īpašumā citi Latvijā dzīvojošie cilvēki. Lūk, tāda ir mana priekšlikuma būtība!

Es aicinu balsot katram pēc savas sirdsapziņas un atbalstīt šo manu 16.priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Latvijas Republikas Saeima uzdod Ministru kabinetam triju mēnešu laikā izveidot speciālu komisiju, kas noteiktu PSRS okupācijas upuru skaitu un aprēķinātu komunistiskā režīma nodarītos zaudējumus.

Bet 19.priekšlikumā, ja jūs tālāk paskatīsieties, ir teikts: “Turpināt uzturēt prasības [..] par okupācijas režīma rezultātā [..] nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu [..]” Gan valstij, gan iedzīvotājiem. Ne tikai pilsoņiem! Ja mēs atstājam šādā veidā, kā to ierosināja Simsona kungs, tad tiešām būs tas, ko teica Golubova kungs, - īpašuma vērtības kompensēšana naudā pašreiz. Pie tam šeit nav precīzi norādīts kustamais un nekustamais īpašums, jo ar vārdu “īpašums” mēs saprotam visu. Pēc savā laikā Valsts plānā strādājošā Šmuldera aprēķiniem, tas bija aptuveni līdz 60 miljardiem ASV dolāru... kā tajā laikā tika rēķināts.

Pazīstamais tautsaimnieks Amerikas Savienotajās Valstīs Nikolajs Balavkins ir aprēķinājis, ka tie ir apmēram 100 miljardi. Tad jūs varat saprast, cik lielas summas tās ir, un, ja mēs kaut ko tādu pieņemam, tad mums tas ir jāsedz no mūsu nodokļu maksātāju naudas. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir vajadzīga zināma secība - lai Latvijas Ministru kabinets izveido šo komisiju, kura strādās pie šo zaudējumu aprēķināšanas.

Bet es gribētu pateikt vēl vienu lietu. Jebkurus zaudējumus var atmaksāt, bet tikai tad, kad ir notikusi kopēja vienošanās, kad ir izveidota komisija un kad ir vienošanās par metodoloģiju, kā to rēķināt.

Pašreiz, lai tā nebūtu tīri deklaratīva frāze, es aicinātu, manā izpratnē, atbalstīt, kad mēs pie tā nonāksim, Ārlietu komisijas 19.priekšlikumu, kas ir daudz atbilstošāks šai deklarācijai, un tagad noraidīt 16. - Simsona kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Pēteris Simsons vēlas runāt par procedūru? Debates diemžēl ir slēgtas, jo Kiršteina kungs jau runāja komisijas vārdā.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par 16. - deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 2, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 17. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kiršteins. 18. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kiršteins. 19. - manis jau minētais Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. 20. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kiršteins. 21.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Kiršteins. 22.priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kiršteins. 23.priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Ļoti žēl, ka Ārlietu komisija noraidīja manu priekšlikumu. Kāda ir mana priekšlikuma būtība? “Latvijas Republikas Saeima konstatē, ka kolaboranti - bijušie komunisti - šobrīd ieņem valsts amatpersonu amatus, un aicina viņus publiski nožēlot savu atbalstu komunistiskajam režīmam.” Kolēģi, vai tas ir pretrunā ar jūsu uzskatiem?

Ko nozīmē “režīms”, un ko nozīmē “ideja”? Ideja nav taustāma, tai nav termiņa. Ideja pati par sevi nenogalina, neizsūta, neiesēdina cietumā. To dara un realizē cilvēki. Konkrēti cilvēki, kuri darbojās. Un arī tie, kuri klusēja. Neaizmirsīsim arī tos, kuri klusēja, to vairākumu, kurš, redzot, kas notiek, neko nedarīja! Es ar lielu cieņu izturos pret tiem cilvēkiem, pret tiem disidentiem, kuri atklāti pauda savu viedokli un kuri bija gatavi upurēt savu karjeru, varbūt pat dzīvību, aizstāvot savus uzskatus. Taču runa ir, cienījamie kolēģi, par tiem cilvēkiem, kuri iestājās Komunistiskajā partijā un līdz ar to atbalstīja komunistisko režīmu.

Es esmu no represētas ģimenes. Staļina režīms represēja manu ģimeni. Bija tāda situācija, ka mans vecvectēvs tika nošauts (viņš bija vienkāršs inženieris) un manu vecvecmāmiņu izsūtīja, un viņas māsai tika izteikts priekšlikums: “Tu vari turpināt karjeru, tev tikai jāatsakās no saviem radiniekiem. Tikai šādā gadījumā tu turpināsi savu karjeru. Spožu karjeru!” Viņa atteicās. Atteicās no šā priekšlikuma. Viņa pieņēma manas vecvecmāmiņas nepilngadīgos bērnus, paņēma pie sevis arī otru māsu invalīdi un līdz mūža beigām ļoti smagi strādāja un dzīvoja trūkumā. Viņa šuva cimdus. Viņai bija spēks atteikties! Viņai bija spēks neiestāties Komunistiskajā partijā! Bet ko mēs redzam? Es gribu, lai šie cilvēki uznāktu šeit, tribīnē, un pateiktu, kāpēc viņi iestājās. Vai viņi turēja pigu kabatā? Tabūna kungs, kad mēs pirms gada diskutējām par šo tematu, teica, ka viņš nevarēja taisīt karjeru, neiestājoties Komunistiskajā partijā. Jā, varētu būt tā... Tā arī bija. Viena vēsturniece teica, ka viņa arī iestājās Komunistiskajā partijā tikai tāpēc, ka viņa nebūtu varējusi saņemt dzīvokli, ja viņa neiestātos Komunistiskajā partijā.

Godātie kolēģi! Tā bija cena. Tā bija cena! Es gribu to dzirdēt no katra, it īpaši no tiem cilvēkiem, kuri tagad ieņem amatus. Deputāti, ierēdņi... varbūt ministrijās tādi komunisti bija... Gribu, lai viņi pateiktu, kāpēc viņi to ir darījuši.

Es jau minēju, piemēram, pirmo Deklarāciju, kuru iesniedza Zaļo un zemnieku savienība. Tur ir trīs komunisti, turklāt daži no tiem ļoti augstu stāvoši komunisti - sekretāri, partijas sekretāri...

Cienījamie “tēvzemieši”... Tas bija otrais variants... Tabūna kungs, Vaideres kundze, kas tagad ir Eiropas Parlamenta deputāte... Viņa bija 12 gadus Komunistiskajā partijā.

Kolēģi! “Jaunais laiks”... Nesenā vēsture: jūs dzirdējāt, kādas debates bija ap Aksenoka kungu, kad Tautas partija izvirzīja jautājumu par to, ka Aksenoka kungs līdz pat 1991.gada augustam joprojām bija Komunistiskās partijas biedrs. Un tas bija par šķērsli, lai nobalsotu par viņu kā par Rīgas mēru. Nu, pēc tam viss nokārtojās... Ārgalim tika atdota Rīgas brīvosta... Un tātad viss bija kārtībā. Var aizmirst par komunistisko pagātni, un viss kārtībā!

Bet, kolēģi, kāpēc komisija noraidīja manu loģisko priekšlikumu, kurā...

Sēdes vadītāja. Sokolovska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

J.Sokolovskis. Principā, ja mēs pieņemam šo Deklarāciju, tas būtu loģiski - nosodīt ne ideju, pat ne iekārtu, kura pati par sevi neko nenozīmē, bet tos cilvēkus, kuri palīdzēja tai iekārtai, un tos cilvēkus, kuri to realizēja aktīvi vai klusējot.

Kolēģi, es aicinu...

Sēdes vadītāja. Sokolovska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

J.Sokolovskis. Jā.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Balsojuma rezultātu izdrukā mēs redzēsim, kuri ir tie cilvēki, kas “piesedz” komunistus.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Pirmā lasījuma balsojuma izdrukā mēs redzam, kuri ir tie cilvēki, kas “piesedz” staļinismu. Tos, kuri balsoja “pret”. Viņu vidū ir arī Sokolovska kungs. Pats velnišķīgākais šajā ideoloģijā ir tas, ka cilvēki, kuru tuvinieki ir cietuši un gājuši bojā staļiniskajās represijās, paši nes un liek ziedus uz Staļina altāra. Tas ir tas lielākais velnišķīgums. (Starpsauciens: “Kauns!”)

Sokolovska kungs! Ja jau jūs pirmajā lasījumā balsojāt “pret”, tad, šķiet, jums vairs nav morālu tiesību piedalīties debatēs otrajā lasījumā. Vai varbūt es kļūdos? Ja jūsu priekšlikums tiktu pieņemts, tad jūs balsotu “par”? Tā ka nespēlēsim šo teātri un neapelēsim pie citu morāles, ja pašiem tādas nav! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis. Otro reizi.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Šadurska kungs! Jūs nupat izteicāties, ka es it kā nesot ziedus pie Staļina altāra. Tātad mani radinieki... tātad slepkavu... Tas ir apvainojums! Šadurska kungs, jūs apvainojat manu ģimeni!

Un šī Deklarācija... šī Deklarācija ir vērsta nevis uz pagātni, bet, protams, vērsta uz iekšpolitiskiem mērķiem, visiem jums tas ir skaidrs. Un tāpēc jūs negribat atbalstīt manu priekšlikumu nosodīt tos komunistus.

Jūs pieņemsiet, tik un tā pieņemsiet šo Deklarāciju! Kāpēc jūs negribat pieņemt manu konkrēto priekšlikumu? Kāpēc jūs negribat dzirdēt to, ko viņi pateiks, - kā viņi nožēlos, pastāstīs, kāpēc viņi iestājās tajā partijā?

Kāpēc?

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu deputāta Sokolovska vārdā, taču arī man nepatīk šis teksts, par kuru tika nobalsots pirmajā lasījumā. Mums nav vajadzīgas tukšas deklarācijas, kādas jau vairākkārt tikušas pieņemtas. Mums ir vajadzīgs dokuments, kas patiešām veicinās attīrīšanās procesu. Lielākā daļa no mums faktiski ir no tās totalitārās pagātnes. Un varbūt vislielākās totalitārisma sekas ir mūsu dvēselēs - un jūsu dvēselēs pirmām kārtām, cienītā valdošā koalīcija!

Un, ja jau mēs gribam šo procesu uzsākt, tieši tāpēc jābūt godīgiem un jāsauc lietas īstajā vārdā. Jo totalitārais režīms nebija bezpersonisks, to īstenoja konkrēti cilvēki. Un ko jūs gribat padarīt? Jūs gribat pieņemt kaut kādu kārtējo tukšo deklarāciju, bet tādā veidā, lai neviens no tā režīma īstenotājiem, nedod, Dievs, neciestu, jo lielākā daļa šo cilvēku sēž tagad jūsu rindās. Un daži no tiem šeit runāja jau vairākkārt. Protams, es saprotu, ka bija ļoti viegli trijās vai četrās saeimās no tribīnes uzbrukt pagātnes rēgiem cerībā, ka cilvēki aizmirsīs, ar ko šī persona nodarbojās pirms 1990.gada, kad par to vajadzēja saņemt reālu sodu.

Tieši par to runāja Sokolovska kungs, un tieši par to runāju arī es. Mēs neaicinām uz jaunām represijām. Mēs aicinām uz morālo izvērtēšanu. Šī morālā izvērtēšana katram jāveic pirmām kārtām savā dvēselē un savā sirdī. Jo - kā gan jūs varat cerēt, ka jums ticēs, ja jūs darāt visu iespējamo, lai nosodītu visu ko, lai pārmestu visiem visapkārt, bet - nedod, Dievs! - negribat aiztikt sevi pašu un savus koalīcijas biedrus, kas patiešām godīgi kalpoja padomju režīmam. Mēs visi saprotam, ka bija ļoti dažādas, atšķirīgas situācijas - daudzi cilvēki iestājās Kompartijā ne jau tāpēc, ka viņi patiešām gribēja godīgi kalpot padomju režīmam, bet apstākļu spiesti, un tā tālāk. Bet vai jums - tiem, kas bijāt Kompartijā, kalpojāt tam režīmam, darbojāties ideoloģiskajā frontē, - vai jums ir tagad morālas tiesības pieņemt šādas deklarācijas, neizvērtējot pašiem savu rīcību?

Un tieši uz to es arī aicinu. Diemžēl arī šajā apspriešanas gaitā es dzirdu tās pašas padomiskās intonācijas, tos pašus totalitāros argumentus, to pašu slēpto vai pusslēpto antisemītismu, par ko diemžēl Saeimas priekšsēdētāja neuzskatīja par vajadzīgu aizrādīt dažiem deputātiem. Attīrīsimies visupirms paši no tā totalitārā režīma paliekām! Tikai tad mums būs gan morālas tiesības par to runāt, gan arī kaut kādas iespējas kaut ko reālu panākt.

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, neviens no deputātiem neizteicās pret ebreju tautu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Talmudā ir rakstīts, ka ne jau tas ir gudrs cilvēks, kurš prot atšķirt labu no ļauna, bet gan tas, kurš prot atšķirt lielāku ļaunumu no mazāka ļaunuma.

Viennozīmīgi staļinisms ir ļaunums. Viennozīmīgi nacisms, hitlerisms arī ir ļaunums. Manuprāt, staļinisms tomēr ir mazāks ļaunums. Taču mēs šodien ar šo Deklarāciju lielā mērā nosodām komunistisko totalitāro režīmu, staļinisma sekas. Es uzskatu, ka patiešām vajadzētu atbalstīt Sokolovska kunga priekšlikumu.

Atcerieties, - kad Francija savulaik atzina, ka ir bijusi fašistiskā okupācija, tad nākamais solis bija tas, ka viņi sodīja kolaboracionistus. Tādus un tādus par tādiem un tādiem noziegumiem - ar nāvi, par tādiem un tādiem noziegumiem - ierobežoja politiskās tiesības, par tādiem un tādiem noziegumiem - konfiscēja rūpnīcas, konfiscēja naudas summas, un tā tālāk, un tā joprojām.

Ja mēs to visu viennozīmīgi pasakām ar mūsu Deklarāciju, kuru pieņems absolūtais vairākums - taču tas nenozīmē, ka vairākumam ir taisnība, bieži vien ir otrādi -, tad vajadzētu arī noteikt... Es nezinu, kas tad ir kolaboracionists, - vai visi komunisti vai tie, kas ieņēma amatus, sākot no partijas sekretāra un augstāk, un tā tālāk, un tā joprojām. Kurš pasaka “a”, tam jāpasaka arī “b”. Patiešām, kā aicināja Cileviča kungs, ir jābūt godīgiem, ir jābūt sirdsapziņai! Diemžēl daudziem no mums, manuprāt, tās nav.

Es aicinu atbalstīt Sokolovska kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja un dārgie kolēģi! Manuprāt, šis ir jautājums, ar ko nejauši vai jauši - varbūt tādēļ, lai varētu izrunāties, - Cilevičs un Pliners, un tamlīdzīgie mēģina ... (Kāds kaut ko klaigā.)... Mūsu starpā sēt neuzticību. Ir pagājuši 15 gadi... Mēs zinām, ka vispār cienījami cilvēki, tādi, kā, piemēram, Gorbunova kungs, kas bija “vilcējs” “Latvijas ceļam” daudzus gadus... Zinām viņa lielos nopelnus Latvijas neatkarības dibināšanā.

Mēs zinām arī Andrejeva kungu, kurš savulaik nāca ar savu slaveno grēksūdzi, bet tagad ir ievēlēts par deputātu Eiropas Parlamentā. Viņš ir viens no ievērojamākajiem...

Manuprāt, mēs atceramies arī Ādamsonu, kurš arī bija “vilcējs” “Latvijas ceļā”. Diemžēl, kad viņš pieskārās pederastiem, tad iznāca nepatikšanas viņam. (Zālē liels troksnis, starpsaucieni.)

Manuprāt, daudzi ir bijuši komjaunatnē, daudzi ir bijuši partijas sekretāri. Droši vien Sokolovska kungs nekad pioniera kaklautu sev nav sējis ap kaklu. Manuprāt, varētu tūkstošiem līdzīgu piemēru nosaukt. Daži Eiropas Parlamenta deputāti ir ievērojami komunisti. Misis Ždanoka ir bijusi partijā vēl pēc nez kura tur gada, taču tā attieksme, īpaši mūsu partiju attieksme un koalīcijas attieksme, bija tik pozitīva, ka viņai ļāva startēt.

Šis priekšlikums ir jānoraida. Taču ir jāapdomā, kā mēs tomēr varētu panākt mūsu sabiedrības tuvināšanos, rast sapratni. Jāapdomā, kā to vajadzētu risināt. Taču tas ir cits jautājums. Tas nav ar šo Deklarāciju saistīts jautājums. Diemžēl tas pastāv. Un es aicinu noraidīt šo Sokolovska kunga priekšlikumu tieši šā iemesla dēļ. Tas jautājums ir ļoti jutīgs, smalks un dziļš - gan mūsu tautas dvēseles aizvainojums, gan sāpes, gan nožēla... Es domāju, ka turpmāk - arī šīs Deklarācijas dēļ - mūsu redzesviedoklis vai mūsu pārdzīvojumi mainīsies un kļūs pozitīvāki. Mēs izvērtēsim arī šo aspektu.

Aicinu noraidīt Sokolovska priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Redziet, cik jauki sanāk! Tad, kad ir runa par rūpīgu ikdienas darbu un jāstrādā pie dokumenta, tad biedru tur nav. Tad biedri skraida riņķī un stāsta, cik nejēdzīgu dokumentu Saeima taisoties pieņemt. (No zāles dep. J.Pliners: “Un viņš tāds ir!”) Uzstājas dažādās vietās, ar vienu muļķību pārspēdami otru. Nekāda vaina. Tad, kad tomēr nesanāk un visi pūliņi ir izsmelti, parādās kaut kādi priekšlikumi - visparastākā demagoģija, protams -, lai sajauktu visu, lai būtu šeit iespēja uzstāties un sākt nodarboties ar - nu, varētu teikt tā - sīku atriebību, nekas cits tas nav. Es jau jutu, ka šeit parādīsies arī vārdi par slēpto antisemītismu. Tas nozīmē, ka, ja mēs nosaucam ar nicinājumu latviešu uzvārdus - Pelši, Vosu, Kalnbērziņu -, tad tas nav nekas nosodāms, tā nav vēršanās pret tautu, tā nav tautas aizskaršana. (Lai gan vienā priekšlikumā tieši ir aizskarta latviešu tauta.) Tas nav nekas sevišķs. Taču, tikko mēs sākam runāt par citiem uzvārdiem, tikko pieminam slavenos komunisma pamatlicējus, uzreiz parādās uztraukumi, uzreiz parādās vārdi par antisemītismu. Tas ir visnepatīkamākais...

Sēdes vadītāja. Cienījamais Dobeļa kungs, lūdzu, runājiet par konkrēto priekšlikumu!

J.Dobelis. Konkrētajā priekšlikumā ir ietverta tieši šī slēptā viltība, šī vēlēšanās sakūdīt cilvēkus vienu pret otru. Tā ir novēršanās no pašas pamatbūtības. Deklarācijas būtība ir nosodīt ideoloģiju. Lai katrs cilvēks atbild par to, par ko viņam ir jāatbild! Tam nav jābūt iekļautam pašā Deklarācijā. Tā ka nejauksim divas dažādas lietas! Katrs cilvēks, kamēr viņš dzīvo uz zemes, atbild pats savā priekšā - un varbūt arī Dieva priekšā viens otrs atbild. Pēc aiziešanas no šīs pasaules... nu, tur viss jau ir sakārtots. Par to nav jāuztraucas.

Es saprotu, ka šāda veida priekšlikumi un citi līdzīgi ir domāti vienkārši tāpēc, lai drusciņ “pašūpotu” šo dokumentu, lai izmantotu šo tribīni, lai kārtējo reizi aizskartu kādu deputātu. Ticiet man, visnožēlojamākie - tiešām visnožēlojamākie! - ir tie Saeimas deputāti, kas skraida riņķī un sniedz intervijas par saviem kolēģiem un raksta nepatiesību apzināti - apmaksātu nepatiesību. Jā, to dara arī daži Saeimas deputāti.

Tāpēc citos apstākļos runāsim par to.

Es arī esmu par to, ka kādreiz ir jāparunā par to, kāda svītra jāpavelk pagātnei un kurā vietā. Tikai atgādināšu, ka viens otrs bijušais Komunistiskās partijas biedrs ir saņēmis milzīgu tautas atbalstu tieši neatkarības laikā. Acīmredzot ir pratis ar savu darbu pārliecināt, kā ir jāstrādā. Šī nav aizstāvēšana vairs. Uzbrukšana!

Pliner, jūs pats bijāt Kompartijas biedrs. Jums būtu jāklusē. Skaidri un gaiši... Nejauksim divas dažādas lietas - sistēmas nosodīšanu un personīgo uzbrukumu cilvēkiem!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Kiršteins. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Tagad, kad esam nonākuši pie pēdējā, es pateikšu komisijas viedokli.

Jā, mēs ļoti nopietni komisijā izskatījām Sokolovska kunga priekšlikumu. Diemžēl to nevar pieņemt tīri tehnisku iemeslu dēļ - tāpēc, ka, izpētot pirmo tā saucamās tautas valdības sastāvu, kāds tas bija tad, kad sākās šī okupācija, izrādījās, ka Latvijas komunistu tur nav, jo viņiem neuzticējās. Tie nedaudzie pāris simti komunistu sēdēja cietumā, viņi netika iekļauti tajā valdībā. Izrādījās, ka sociāldemokrātu un citu partiju pārstāvju tur ir daudz vairāk. Līdz ar to komisijas viedoklis ir šāds: šis Deklarācijas uzdevums nav nosodīt atsevišķus cilvēkus, teiksim, tāpēc, ka viņi ir bijuši komunisti vai ka viņiem ir bijusi kāda konkrēta tautība, kā teica Plinera kungs... Mēs neuzskatām, ka visi latvieši ir bijuši strēlnieki, mēs neuzskatām, ka visi ebreji ir bijuši čekisti, un mēs neuzskatām, ka visi krievi ir bijuši sarkanarmieši, kas nodarbojās ar laupīšanām.

Atmetot šo pieeju, kas ir provokatīva, kā uzskata Ārlietu komisija, mēs esam nolēmuši atstāt tādu redakciju, kāda ir, - bez šā pēdējā labojuma, bez šā pēdējā priekšlikuma - 23.priekšlikuma.

Un, ja runā par nožēlu, tad es gribētu arī atgādināt, ka daudzi bijušie komunisti, kas iestājās partijā jau pēc tam, kad vairs nebija tā saucamās tautas valdības, tā saucamie vietējie komunisti, ir nožēlojuši, sen jau to visu ir izdarījuši. Mēs atceramies, ka 1959.gadā tie komunisti, kas nožēloja savu darbību, jaunības kļūdu dēļ tika represēti.

Mani izbrīna, ka Sokolovska kungs nav dzirdējis tādus uzvārdus kā Berklavs, Krūmiņš vai Ņikonovs. Ir vēl arī vesela rinda citu, kuri tika deportēti tajā laikā uz Krieviju un paši tika represēti. Tātad, redziet, represijas nenotika pēc partejiskās piederības. Bija komunisti, kurus represēja, un bija sociāldemokrāti, kuri tika iecelti valdībās, un tā tālāk.

Es domāju, ka mums ir jāuztur spēkā Jurkāna kunga savulaik izteiktais priekšlikums izbeigt jebkādas raganu medības. Lai katra persona atbild pati par savu darbību! Mēs esam šeit pieņēmuši precīzu, ļoti precīzu, priekšlikumu - nosodīt to personu darbību, kuras ir izdarījušas noziegumus.

Lūdzu, nemēģināsim šeit ar dažādām provokācijām novilcināt Deklarācijas pieņemšanu!

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 23. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 62, atturas - 2. Priekšlikums ir noraidīts.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu “Deklarācija par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 23, atturas - 1. (Aplausi.) Lēmums ir pieņemts.

A.Kiršteins. Paldies par balsojumu! Es gribētu komisijas vārdā izteikt pateicību visu frakciju pārstāvjiem, kuri piedalījās šo priekšlikumu iesniegšanā un apspriešanā. Paldies vēlreiz!

(Starpsauciens no zāles.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Man ir patiess kauns, ka šajā zālē ir deputāti, kuru vēlme ir nacionālā naida kurināšana, noniecinot vienu tautu, lai izceltu citu tautu. Žēl, ka demokrātiskā un brīvā sabiedrībā joprojām šādi cilvēki pastāv. Taču vislielāko nožēlu man izraisa tas, ka arī šādi cilvēki ir baudījuši vēlētāju uzticību.

Es gribētu atgādināt katram no šiem cilvēkiem, ka agrāk vai vēlāk cilvēkam nākas atbildēt par savām izdarītajām ļaunprātībām.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Reģistrācijas režīmu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins... ir, Nikolajs Kabanovs...

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Uzreiz pēc sēdes beigām ir arī Frakciju padomes sēde Sarkanajā zālē...

I.Rībena. Dainis Turlais... Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 12.maija sēde ir slēgta.

Balsojumi

Par Vienošanos starp Kaimanu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli
Datums: 12.05.2005. 09:04:46 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4145 nodošanu komisijām

Par Vienošanos starp Britu Virdžīnu Salu valdību un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli
Datums: 12.05.2005. 09:05:22 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4146 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par aviāciju"
Datums: 12.05.2005. 09:05:56 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4147 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes līgumu par sakaru virsnieku privilēģijām un imunitāti
Datums: 12.05.2005. 09:06:30 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4155 nodošanu komisijām

Par Vienošanos starp Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli
Datums: 12.05.2005. 09:07:08 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4156 nodošanu komisijām

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Datums: 12.05.2005. 09:13:38 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4157 nodošanu komisijām

Par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu izdošanas līgumu
Datums: 12.05.2005. 09:14:40 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4160 nodošanu komisijām

Par Līgumu par Konstitūciju Eiropai
Datums: 12.05.2005. 09:15:18 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4166 nodošanu komisijām

Grozījums Augu aizsardzības likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.05.2005. 09:17:36 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3985 pieņemšanu 2.lasījumā

Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto vienošanos starp Latvijas Republiku un Gērnsiju par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.05.2005. 09:18:48 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3883 pieņemšanu 2.lasījumā

Par vēstuļu apmaiņas ceļā noslēgto vienošanos starp Latvijas Republiku un Džersiju par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un pagaidu piemērošanu saistībā ar to (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.05.2005. 09:19:52 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3918 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 09:20:44 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4091 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Zvejniecības likums" (1.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 09:21:46 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4050 steidzamību

Grozījums likumā "Zvejniecības likums" (1.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 09:26:06 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4050 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (2.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 09:28:12 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4151 pieņemšanu 2.lasījumā

Finanšu konglomerātu likums (2.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 09:30:34 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4152 pieņemšanu 2.lasījumā

Par skaidras naudas deklarēšanu (1.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 09:31:54 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4052 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 09:34:26 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4154 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Enerģētikas likumā (2.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 09:36:24 bal020
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Enerģētikas likumā (2.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 09:37:12 bal021
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi Enerģētikas likumā (2.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 09:48:56 bal022
Balsošanas motīvs: Par 36.priekšlikumu

Grozījumi Enerģētikas likumā (2.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 09:49:20 bal023
Balsošanas motīvs: Par 37.priekšlikumu

Grozījumi Enerģētikas likumā (2.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 09:51:16 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4159 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.05.2005. 09:53:04 bal025
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.05.2005. 09:53:38 bal026
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.05.2005. 09:55:08 bal027
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.05.2005. 09:55:38 bal028
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.05.2005. 09:56:02 bal029
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.05.2005. 09:56:26 bal030
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 12.05.2005. 10:01:40 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3845B pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par deputātes I.Šleseres ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā"
Datums: 12.05.2005. 10:05:12 bal033
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4177

Datums: 12.05.2005. 10:07:24 bal034
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Deklarācija par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu (1.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 12:11:18 bal037
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr. 4092 pieņemšanu 1.lasījumā

Deklarācija par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu (2.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 12:24:14 bal038
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Datums: 12.05.2005. 12:25:36 bal039
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Deklarācija par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu (2.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 12:37:50 bal040
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Deklarācija par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu (2.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 12:44:16 bal041
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Deklarācija par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu (2.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 13:10:14 bal042
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Deklarācija par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu (2.lasījums)
Datums: 12.05.2005. 13:10:50 bal043
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.4175 pieņemšanu 2.lasījumā