Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 5.maija sēdi!

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu mainīt 5.maija sēdes darba kārtību un svītrot no darba kārtības 17.punktu - likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Sākam izskatīt darba kārtību!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Vienošanos starp Tērksu un Kaikosu Salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova un Vladimira Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Tuvojas vēsturiskais datums - 9.maijs. Pirms 60 gadiem Sarkanā armija likvidēja “Kurzemes katlu”, galīgi atbrīvojot Latvijas teritoriju no nacistiskajiem mežoņiem. Frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvājuma būtība ir atļaut antihitleriskās koalīcijas veterāniem nēsāt parādes formu svinīgās kara atceres dienās.

Mēs uzskatām, ka nacisma uzvarētāji ir pelnījuši to, lai pēdējos savas dzīves gados tiktu pagodināti ar šādu iespēju. Ja nebūtu bijis Sarkanās armijas veterānu, kas sakāva vērmahtu, tad nebūtu neatkarīgās Latvijas. Hitleriešu plānos bija pilnīgi iznīcināt tās valstiskumu, pat nepieminot vārdu “Latvija”. Savukārt latviešu tautu bija paredzēts pārvācot. Jums, tautas pārstāvjiem, ir jāizrāda cieņa antihitleriskās koalīcijas cīnītāju nopelniem.

Balsojam “par”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis runās “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Parunāsim tiešām par cieņu. Kas ir teikts 11.panta 4.punktā? Tas, ka tērpjas formas tērpos, lai paustu noteiktus politiskos uzskatus. Izlasiet, lūdzu!

Kādas atmiņas par šādu tērpu ir ungāriem pēc 1956.gada? Kādas atmiņas par šādu formas tērpu ir čehiem un slovākiem pēc “Prāgas pavasara”? Ko domā Afganistānas iedzīvotāji par šo formas tērpu? Kādas atmiņas par šo formas tērpu ir poļiem? Par šajos tērpos ģērbtajiem vīreļiem, kas rosījās Katiņas mežā un iznīcināja citos formas tērpos ģērbtos poļu armijas virsniekus un Polijas mierīgos iedzīvotājus? Ko labu par šiem formas tērpiem var atcerēties Baltijas tautas? Atbrīvotāji? No kā?

Vakar viena vecene jau bļaustījās, ka latvieši ir dzīvojuši vienos pagrabos un ka te mums atbrīvotāji ir sacēluši mājeles, kurās paši pēc tam iekortelējās. Jūs tagad piedāvājat mums, lai mēs atļaujam nēsāt formas tērpus, kas paudīs kaut kādus politiskos uzskatus. Viņi jau tāpat bļauro un bļaus atkal 9.maijā - piedzērušies un puspiedzērušies, knapi stāvot kājās. Tajos pašos formas tērpos!

Tā ka, kolēģi, ja jūs kaut ko piedāvājat, tad man tagad ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir provokācija. Jums ārkārtīgi vajag, lai Latvijā būtu nemieri, lai šeit savus kaut kādus uzskatus ar dūru palīdzību noskaidrotu tie cilvēki, kuri jūs vēlas tur iesaistīt. Tos profesionālos piketētājus, skaitā 25-30, laikam kāds baro visu laiku, jo tie ģīmji viņiem tādi padrukni ir iznākuši. Labā maizē viņi visu laiku ir dzīvojuši.

Un tagad, cienījamie kolēģi! Mēs visi esam Saeimas deputāti! Visiem mums ir kaut kāds vēlētāju mandāts, un tāpēc man ir ļoti interesants jautājums jums, kolēģi: “Kas tad mums piedāvā šo formas tērpu nēsāšanu? Un atbalsta.” Tas ir Latvijas Republikas pilsonis, Saeimas deputāts, kurš Latvijas Republikas karogā, tās valsts karogā, kurā viņš dzīvo, slauka savu nosvīdušo ģīmi un žēlojas, ka viņš ir noguris. Un šāds cilvēks mums piedāvā, lūk, lai mēs atbalstītu formas tērpu nēsāšanu. Nu tad es nezinu... Tomēr padomāsim, līdz kam mūs vēlas aizvilkt - līdz kādai vietai un ar kādiem paņēmieniem. Un kāds nemiers ir šo cilvēku vidū par to, ka Latvijai ir savi svētki, ka mums ir sava cieņa pret savu valsti!

Vakar Krievijas televīzijā vienīgais, ko tā par Latviju parādīja, bija cietumnieku formas tērpos tērpušies un ka atkal Latvijā policija aiztiek antifašistus. Un viss!

Tā ka es uzskatu, ka jebkurš šāds piedāvājums ir provokācija, ir vēlēšanās cilvēkus sanaidot. Un par to atbrīvošanu labāk būtu paklusējis, karogā slaucītājies.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 65, neviens neatturas. Likumprojekts komisijas nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova un Vladimira Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Sokolovskis ir pieteicies runāt “par”.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Valsts apbalvojumu likuma pārejas noteikumu 6.punktu personām, kurām ārvalstu apbalvojumi piešķirti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, triju mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās bija jāsniedz Ordeņa kapitulam paziņojums par ārvalsts apbalvojuma piešķiršanu. Bez šā paziņojuma un Valsts prezidenta atļaujas šādu apbalvojumu nedrīkst publiski nēsāt.

Likumprojekts paredz izņēmumu, nosakot, ka personas, kurām ārvalstu apbalvojumi piešķirti par dalību Otrajā pasaules karā antihitleriskās koalīcijas spēku sastāvā, ir tiesīgas publiski nēsāt šos apbalvojumus bez Valsts prezidenta atļaujas, kā arī viņas var neziņot Ordeņa kapitulam par šo apbalvojumu piešķiršanu.

Kolēģi! Visa Eiropa maijā svinēs Nacisma sagrāves dienu, bet mūsu likumdošanā pastāv norma, kura neatļauj antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem publiski nēsāt savas balvas. Nu, piemēram, ir iespējama šāda situācija: ja Džordžs Bušs paņems līdzi savu tēvu, kurš karoja antihitleriskās koalīcijas pusē, un ja viņš sagribēs publiski nēsāt savus apbalvojumus, tad mums viņam nāksies paskaidrot, ka viņš nevar to darīt, jo trīs mēneši kopš šā likuma pieņemšanas ir jau pagājuši. Nu tas ir absurds, kolēģi!

Aicinu atbalstīt mūsu likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Iepriekšējais runātājs demonstrēja savas vājās zināšanas vai varbūt nezināšanu, ko nozīmē diplomātiskais protokols. Es iesaku iepazīties ar šiem nosacījumiem un nemaldināt vienkārši kolēģus.

Tātad - ko tad paredz 63.pants? Neko īpašu. Lūdzu, ar Valsts prezidenta atļauju nēsājiet, ko gribat, ja jau jūs tā pretendējat uz citu valstu apbalvojumiem! Ko grib ierosinātāji? Viņi grib īpašas tiesības. Redziet, viņiem nevajag nekādu atļauju, viņiem nevajag to, ko paredz likums. Viņi nēsās!

Dalība Otrajā pasaules karā. Nu tiem, kuri nezina vēsturi vai izliekas, ka negrib zināt, es atgādināšu, kad tad sākās Otrais pasaules karš. 1939.gadā, septembrī, kad komunisti un fašisti, tērpušies katrs savos formas tērpos, katrs ar saviem apbalvojumiem, kopīgi rīkoja dzīres Polijas teritorijā pēc Polijas ieņemšanas un kopīgi priecājās par Polijas sadalīšanu - gan komunisti, gan tie nolādētie nacisti. Ar visiem apbalvojumiem...

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, lūdzu, nelietojiet tādus nepiedienīgus izteicienus!

J.Dobelis. Kā, lūdzu? Vai tad nacisti un komunisti ir labi cilvēki?

Es runāju par apbalvojumiem! Es runāju par to, ka ir nepieciešama Valsts prezidenta atļauja apbalvojumu nēsāšanai, un es runāju par cilvēkiem, kam šādi apbalvojumi varētu būt.

Ja ir runa par Otro pasaules karu, tad nesaistīsim to tikai ar vācu iebrukumu Padomju Savienībā, bet saistīsim ar vēsturisko sākumu - ar 1939.gadu. Tāpat iebrukums Somijā, Otrā pasaules kara laika periods no 1939. līdz 1940.gadam. Tie paši formas tērpi, tie paši apbalvojumi!

Tātad, ja jau tiešām kāds jūtas tik spēcīgs, ka var pretendēt uz Valsts prezidentes atļauju, kas tad viņam liedz to prieku iesniegt šādu lūgumu? Un es domāju, ka nebūs nekādas problēmas, ja viss būs kārtībā.

Šeit atkal ir runa par privilēģijām, - par nepelnītām privilēģijām. Protams, iesniedzēji atkal necer, ka šeit būs kaut kāds atbalsts, bet viņiem ir vajadzīga informācija, ar kuru griezties pie saviem pielūdzējiem un viņus tracināt, ka, lūk, šeit, Latvijā, fašisti sēž parlamentā. Mēs esam šo nosaukumu dzirdējuši, diemžēl kolēģiem reakcija bijusi tāda pavāja uz šāda vārda lietošanu. Diemžēl!

Un tagad ir viens pēc otra šādi provokatīvi piedāvājumi. Jā, pēc 9.maija varbūt tie mazināsies. Un līdz ar to šeit absolūti nav nekas no likumdošanas iniciatīvas. Šeit ir vienkārši vēlēšanās dažiem deputātiem uzrakstīt kādā laikrakstā lieku rakstu, pie tam apmaksātu. Nav jau nekāda vaina. Un līdz ar to diemžēl Kārtības rullis paredz, ka tādas iespējas varētu būt, bet Kārtības rullis paredz arī to, ka mēs varam šādu iesniegumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 64, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Imanta Kalniņa, Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Pētera Tabūna un Annas Seiles iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Imants Kalniņš.

I.Kalniņš (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Atjaunojamo jeb nefosilo enerģijas resursu arvien plašāka izmantošana ir noteikta par Eiropas Savienības tuvākās nākotnes stratēģiju enerģijas sektorā.

Pēdējā laikā strauji ir attīstījušās tās tehnoloģijas, kuras ļauj pietuvināt nefosilo enerģijas resursu izmantošanas ciklu izmaksas tradicionālo jeb fosilo resursu ciklu izmaksām. Latvijā ik gadu paliek neizmantoti ap 4 miljoni kubikmetru atjaunojamo nefosilo enerģijas resursu. Tas ir daudzums, ar kuru var apkurināt visu valsti. Mūsu uzdevums ir censties radīt apstākļus, kas padarītu atjaunojamo nefosilo enerģijas resursu izmantošanu ekonomiski izdevīgu, tātad rentablu.

Pirmais solis šajā virzienā varētu būt pievienotās vērtības nodokļa 5 procentu likmes piemērošana atjaunojamiem nefosiliem enerģijas resursiem.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu, nododot to izskatīšanai komisijai.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - nav, atturas - 63. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dalbiņa, Porieša, Šņepstes, Pietkeviča, Lagzdiņa un Rugātes iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 5.maija sēdes darba kārtībā, svītrojot no tās 18.punktu - likumprojektu “Grozījums Operatīvās darbības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Šmita, Andreja Nagļa, Ineses Šleseres, Pāvela Maksimova, Dzintara Jaundžeikara, Pētera Simsona un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Radio un televīzijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir Latvijas Pirmās partijas sagatavotie grozījumi Radio un televīzijas likumā, kas paredz pagarināt par divām stundām ētera laiku, kurā nav pieļaujams izplatīt vardarbīga satura raidījumus. Ir jautājums: “Kādēļ šie grozījumi ir vajadzīgi?” Un es jums atbildēšu: tieši tādēļ, ka mēs, tautas ievēlētie priekšstāvji, esam aicināti rūpēties par savu tautu un domāt par tās nākotni. Un, ja mēs rūpējamies un domājam par savas tautas nākotni, tad pirmais un galvenais mūsu rūpju loks ir saistīts tieši ar ģimeni un ar bērniem.

Mums ir jāaizsargā ģimene un jāļauj tai attīstīties. Un šajā sakarā ir vietā atgādināt, ka tieši šīs Saeimas, tieši šā sasaukuma, laikā politiķi beidzot ir uzņēmušies politisko atbildību un no tukšas runāšanas ir pārgājuši pie konkrētiem darbiem.

Kā jūs to zināt, ir atbalstīts plašs spektrs pasākumu, kas palīdz mūsu ģimenēm izdzīvot mūsu sabiedrībā, kas, jāteic, bieži vien ir naidīga pret ģimenēm. Valdība ir atbalstījusi māmiņu algas, alimentu fondu un daudz ko citu. Taču tas viss patiesībā ir rūpes tikai par ārējo cilvēku, par ārējā cilvēka vajadzībām. Beidzot ir pienācis tas laiks, kad mums ir nopietni jāpadomā par mūsu ģimeņu pasargāšanu no bērnu un pusaudžu fiziskai, morālai un garīgai attīstībai kaitējošas informācijas. Pasargāt, cik vien iespējams, viņus no šāda veida apdraudējuma - tas patiesībā ir katra tautas ievēlētā priekšstāvja, deputāta, svēts pienākums.

Ja mēs ielūkojamies Svētajos Rakstos, tad redzam, ka tur ir teikti skarbi vārdi, ka apgrēcībai ir jānāk, bet “vai!” tam cilvēkam, caur ko šī apgrēcība nāks. Vēl jo vairāk - kādā citā Svēto Rakstu vietā mūsu Kungs un Pestītājs saka par tiem, kas apgrēcina šos bērnus, novēršot tos no patiesības ceļa, ka tiem būtu labāk, ja viņiem uzkārtu dzirnakmeni kaklā un viņus noslīcinātu, nekā piedzīvot to sodu, kas viņus sagaida.

Ar šiem likuma grozījumiem Latvijas Pirmā partija vēlas panākt, ka vide, kurā aug mūsu bērni, būtu tāda, kas ļauj viņiem attīstīties par to, ko mēs katrs taču patiesībā vēlamies, - par krietniem, likumpaklausīgiem, patriotiski noskaņotiem cilvēkiem. Mēs nekādā ziņā nevēršamies pret televīziju vai radio, kas pašas par sevi ir neitrālas lietas, bet gan vēršamies pret saturu, kas caur tiem tiek izplatīts. Jo caur tiem var sekmīgi veidot pareizu vērtību sistēmu un pareizus uzvedības modeļus, veicināt sabiedrības vienotību un cilvēku savstarpējo saprašanos, vai arī, gluži pretēji, kā tas bieži vien notiek, jaunajai paaudzei var tikt dots izkropļots skatījums uz pasauli, uz cilvēka dzīvi, ģimeni, uz ētiku, uz reliģiju; tas degradē un grauj sabiedrības morālos pamatus.

Ne velti psihologi saka, ka 70% no redzētā un tikai 10% no tā, ko dzirdam, veido mūsu uztveri. Statistika liecina, ka, beidzot 9.klasi, jaunietis ir pavadījis caurmērā 7000 mācībstundu skolā. Turpretim bērns, kura ģimenē regulāri tiek skatīts televizors, pie zilā ekrāna pavada vairāk nekā 11 tūkstošus stundu, tātad par 4000 stundām vairāk, nekā viņš saņem izglītību skolā.

Tieši tāpēc, ka televīzija var veidot gan labo, gan ļauno, mēs vēlamies ierobežot šo ļauno. Jo statistika mums liecina, ka, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs 63% nepilngadīgo likumpārkāpēju ir noziegumus izdarījuši televīzijas ietekmē, bet 22% ir izmantojuši tieši televīzijā demonstrēto nogalināšanas tehniku.

Tāpēc es lūdzu katru Saeimas deputātu, kuram rūp mūsu valsts nākotne, mūsu ģimeņu nākotne, atbalstīt šos Latvijas Pirmās partijas sagatavotos likuma grozījumus un atbalstīt to nodošanu komisijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumu Konvencijā par bērna tiesībām” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Urbanoviča, Andreja Klementjeva, Vitālija Orlova, Valērija Agešina, Ivana Ribakova, Alekseja Vidavska un Aleksandra Bartaševiča iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Bartaševičs ir pieteicies runāt “par”.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Jau rīt mēs sagaidām Latvijā lielu viesi. Ne katru dienu pie mums brauc ASV prezidents, un ļoti svarīgi uzņemt viņu, kā pienākas.

Svarīga ir arī atmosfēra, kurā notiks pārrunas, un nekas nevar vienot mūsu valstis stiprāk kā kopīgi pārdzīvotas grūtības.

Varbūt kādam tas būs pārsteigums, bet vēsturē ir momenti, kad Latvija plecu pie pleca cīnījās kopā ar ASV pret fašismu - un cīnījās kā valsts, nevis kā atsevišķi Latvijas tautas pārstāvji.

Ļaujiet man atgādināt dažus faktus no kopīgās ASV un Latvijas vēstures, kas kļuvuši zināmi, pateicoties avīzes “Čas” darbībai un pētījumiem.

Pēc Latvijas pievienošanās PSRS 1944.gada jūnijā deviņi Latvijas tirdzniecības flotes kuģi, kuri peldēja zem Latvijas karoga, atradās Rietumu puslodē. Un astoņu kuģu apkalpes atteicās pakļauties jaunizveidotās Latvijas PSR valdībai un saglabāja Latvijas karogu. Šie kuģi bija “Ciltvaira”, “Everasma”, “Abgara”, “Everalda”, “Regent”, “Everelza”, “Ķegums” un “Everagra”.

Pēc Japānas uzbrukuma ASV bāzei Pirlhārborā Latvijas kuģi 1941.gadā ASV un Lielbritānijas pusē sāka piedalīties stratēģiska rakstura kravu pārvadājumos Atlantijas okeānā un Klusajā okeānā. Diemžēl karadarbības rezultātā seši Latvijas kuģi nogrimuši, un no 174 Latvijas jūrniekiem izglābās tikai 64. Karadarbību pārcieta divi Latvijas kuģi - “Ķegums” un “Everagra”. Pēckara periodā dzīvi palikušie Latvijas jūrnieki palika ASV un turpināja jūrnieku gaitas uz dažādiem kuģiem.

Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieki bija vienīgā vienība, kas zem Latvijas karoga kā Latvijas valsts pārstāvji piedalījās Otrajā pasaules karā, cīnījās pret Hitleru un viņa sabiedrotajiem. Rīgā ir atklāta piemiņas plāksne Latvijas jūrniekiem. Tas notika pirms diviem gadiem, un tur piedalījās arī valsts varas oficiālie pārstāvji, arī ASV vēstniecības pārstāvji.

Šī piemiņas plāksne ir veltīta Latvijas kuģim “Ciltvaira”, un tā vārdā, starp citu, nosaukta arī iela ASV pilsētā, pie kuras šis kuģis ir gājis bojā.

Katru gadu par godu bojāgājušajiem Latvijas jūrniekiem Latvijā un ASV notiek piemiņas pasākumi. Starp citu, mūsu karaflote izvēlējās šo
datumu - datums ir 2.septembris -, lai pieminētu Latvijas jūrniekus, un, cik man ir zināms, viņi vēlas turpināt šo tradīciju arī nākotnē un tādus pasākumus veikt katru gadu.

Mūsu piedāvātais priekšlikums ir 2.septembri - dienu, kad kapitulēja pēdējais fašistiskās Vācijas sabiedrotais - Japāna - un faktiski beidzās Otrais pasaules karš, - noteikt par Latvijas jūrnieku - antifašistu - atceres dienu. Ar šo atceres dienu mēs godinātu cilvēkus, kuri Latvijas valsts vārdā un zem Latvijas karoga cīnījās pret fašismu. (Starpsaucieni.) It īpaši svarīgi sākt šo procedūru ASV prezidenta vizītes laikā, un, ja tas nav par vēlu, arī aicināt mūsu augsto viesi apmeklēt šo piemiņas plāksni, kas, starp citu, atrodas netālu no šejienes, netālu no Valsts prezidentes pils, un godināt kopā ar mūsu augstajiem pārstāvjiem šo jūrnieku piemiņu. Šāds pasākums, man liekas, būtu ļoti noderīgs, lai stiprinātu mūsu attiecības ar ASV.

Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu un sākt komisijās apspriest jautājumu par šādas jaunas atceres dienas ieviešanu mūsu valstī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”. (No zāles dep. A.Golubovs: “Tu esi pret latviešiem!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Redziet, cienītie kolēģi, kā tikai neloka to Latvijas neatkarību un okupāciju! Tad, kad tas ir izdevīgi, atceras, ka tomēr ir bijuši Latvijas jūrnieki, kas nepakļāvās padomju režīmam. Agrāk par to nerunāja! Tagad, kad šie jūrnieki jāizmanto kā ķīlnieki, lai būvētu kārtējās savas smilšu pilis, tad uzreiz viņus atceras. Es saprotu: tā kā dažu ierosinātāju spēki sāk pamazām izsīkt, šis ierosinājums laikam ir domāts atslodzei - ar tādu nelielu humora pieskaņu.

Tagad saka: “taisīsim augšā” vēl vienu atceres dienu! Esot bijis vēsturisks fakts Otrā pasaules kara laikā! Varbūt tad raksim augšā visus faktus, kādi ir bijuši Otrā pasaules kara laikā? Kurš kā te ir uzvedies un ko ir darījis?

No skata tā šķiet tāda ārkārtīgi nopietna lieta: Buša kungam par godu -atceres diena. Mēs jau varam atsevišķu atceres dienu par godu Buša kunga vizītei ierakstīt kalendārā, ja jūs tā ļoti gribat... ASV prezidentu. Šāds ierosinājums vēl drīzāk kādam varbūt būtu pieņemams.

Tagad es uzsveru šo nosaukumu - “Latvijas jūrnieki - antifašisti”. Varbūt sāksim ar to, ka šie Latvijas jūrnieki bija antikomunisti, jo viņi nepakļāvās komunistu režīmam. Ar to mēs sāksim! (Starpsauciens.)

Nākamais jautājums: kur mēs tos citus antifašistus liksim? Kur mēs liksim citu profesiju pārstāvjus, kas arī bija antifašisti un cīnījās pret fašistiem? Kur mēs liksim elektriķus antifašistus? Kur mēs liksim krāsotājus antifašistus? Kur mēs liksim miesniekus antifašistus? (Starpsaucieni.) Lūdzu! Vai tad mums ir vienāda attieksme pret visiem vai nav?

Tautas saskaņas partija! Jūs taču ļoti gribat saskaņu. Kāpēc tad jūs izceļat vienu profesiju, bet visu pārējo profesiju pārstāvjus negribat uzskatīt par antifašistiem? Redziet, kārtējais piemērs. Atrod kaut ko kaut kur... Redziet, laikraksts “Čas” ir bijis tik cītīgs... Šis fakts par Latvijas kuģiem ir zināms jau vairākus desmitus gadu un nav nekas jauns. Nevajag maldināt cilvēkus, ka nupat laikraksts “Čas” kaut ko ir atradis! Ja jūs pateiktu patiesību, ka ir nolēmuši patlaban par to runāt, jo tas ir ļoti ērti un izdevīgi, tad tā būtu pavisam cita lieta. Taču jūs te sākat stāstīt, ka laikraksts “Čas” esot izrādījis īpašu interesi par Latvijas vēsturi. Par to es stipri šaubos, man pietiek izlasīt jau dažus ievadrakstus laikrakstā “Čas”, lai es redzētu, kāda ir šī patiesā interese par Latvijas vēsturi!

Lūdzu, nu, nevajag, kolēģi! Nu, nevajag darīt tā, ka jūs paņemat kaut kādu vēsturisku notikumu un sev par labu to izmantojat! Un pēc tam sākat ap to vīt dažādas sarunas, un tos, kas nepiekrīt jūsu ierosinājumiem, jūs sākat dēvēt visvisādos ne sevišķi labos vārdos: nepatīk antifašisti, nepatīk nacisma
sagrāve - un tā tālāk, un tā tālāk.

Nu, turpināsim šīs sarunas par vēsturi! Man jau jāsaka tā: labi vien ir, nāciet ar saviem priekšlikumiem, es jūs šeit publiski atmaskošu, un Saeima nobalsos, un Saeimas balsojums būs tāds, kāds tas būs. Tūlīt tas būs, varēsiet redzēt, kam patīk jūsu ierosinājums un kam ne. Man personīgi nepatīk. Es balsošu “pret”.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”,
viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 63, atturas - 4. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gunta Bērziņa iesniegumu ar paziņojumu, ka viņš ir kļūdījies balsojumā par likumprojektu “Grozījums Valsts apbalvojumu likumā” (dokuments Nr.4118) un bija vēlējies balsot “pret”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Annas Seiles, Māra Grīnblata, Jura Dobeļa, Jāņa Straumes, Pētera Tabūna un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Anna Seile ir pieteikusies runāt “par”.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Jau ilgāku laiku Saeima un valdība kopā ir izveidojusi dažādas darba grupas dažādu valdību laikā. Jau Repšes valdības laikā bija šāda darba grupa, kura strādāja pie grozījumiem Pensiju likumā. Arī mūsu frakcijas pārstāvji ņēma dalību šajā darba grupā.

Arī Emša valdības laikā tika šīs darba grupas darbs turpināts, un, kā es saprotu, arī šobrīd tiek gatavoti grozījumi Pensiju likumā. Taču ir daži argumenti, kuru dēļ mūsu frakcija sagatavoja šos grozījumus un lūdz tos atbalstīt tūlīt, jo to prasa gluži vienkārši situācija un veselais saprāts.

Šā gada 1.jūlijā beidzas tas termiņš, kad priekšlaicīgi var aiziet pensijā personas, kuras nevar atrast darbu, kuras vēlas aiziet pensijā un saņemt pensiju 80% apmērā no savas likumīgi aprēķinātās vecuma pensijas lieluma. Ja mēs tūlīt nevērsim vaļā likumu un nesāksim apspriest šos jautājumus - tas risinājums parasti ļoti ilgi un grūti top -, tad tiks nokavēts šis termiņš, būs pārrāvums un cilvēkiem būs neziņa, vai būs šī priekšlaicīgā pensionēšanās vai ne.

Dažādos saietos, kuros piedalās politiski represētās personas, kā arī pensionāri - un ir arī attiecīgas pašvaldību vadītāju vēstules -, lūdz mums šo likuma normu atstāt spēkā un pagarināt šīs normas darbības laiku. Protams, apspriežot likumprojektu, var būt diskusijas, uz cik ilgu laiku. Mēs esam ierosinājuši to izdarīt līdz 2010.gadam, kad varbūt Latvijā uzlabosies ekonomiskā situācija.

Es vakar runāju ar labklājības ministri Staķes kundzi, un viņa teica, ka valdība apspriež šādus jautājumus. Valdībā tiek apspriests arī jautājums, vai nevajadzētu tomēr darba devējiem kaut kādā veidā to kompensēt ar naudas līdzekļiem, ja viņi pieņems darbā šos priekšlaicīgi pensionēties gribošos cilvēkus. Mūsuprāt, tas nebūs tas efektīvākais pasākums. Un turklāt priekšlaicīgās pensijas nepieprasa pārāk daudz cilvēku. Un tāpēc vajag šīs normas darbības termiņu tūlīt pagarināt. Varētu būt jautājums: uz cik ilgu laiku?

Protams, tagad, kad tik ļoti ceļas zāļu cenas un pieaug medicīnisko pakalpojumu izmaksas, arī politiski represētajām personām vajadzētu dot iespēju aiziet agrākā pensijā. Mēs esam ierosinājuši, ka šīm personām varētu piešķirt laiku, lai piecus gadus pirms parastā pensionēšanās vecuma viņi varētu aiziet pensijā.

Protams, būs jautājums: “Vai mums pietiek naudas līdzekļu?” Mēs esam aprēķinājuši, ka varētu pietikt, ja daļu no ienākuma nodokļa par to pensijas daļu, kura pārsniedz 100 latus un kuru šobrīd paredzēts ieskaitīt valsts budžetā, ieskaitītu nevis vispārējā valsts budžetā, bet šo naudas daļu ieskaitītu sociālajā budžetā, kas būtu tikai taisnīgi. Protams, var atrast arī citus avotus; piemēram, sociālā budžeta parādu valstij varētu atlaist, jo kam gan valsts nav kādreiz atlaidusi parādus? To varētu izdarīt arī sociālajam budžetam, un tad naudas līdzekļu būtu pietiekami.

Mūsu frakcija lūdz atbalstīt šo likumprojektu tīri cilvēciski. Arī jums visiem ir izsniegtas šīs vēstules. Un atcerieties, ka šie jautājumi ir jārisina ātri, jo visas partijas, visas frakcijas saka: “Sociālais stāvoklis valstī nav normāls, ir sociālā nevienlīdzība!” Tad, lūdzu, atbalstīsim šo likumprojektu, kurš kaut daļēji šiem visbezpalīdzīgākajiem cilvēkiem novērstu to grūto ekonomisko situāciju.

Paldies par uzmanību! Lūdzu jūsu atbalstu.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Jā, man liekas, ka TB/LNNK ir aizmirsusi, kas bija Požarnovs un Makarovs un tie cilvēki, kuri izstrādāja šo necilvēcisko likumu “Par valsts pensijām”, un tie cilvēki, kuri bija ļoti ilgi “pret”, lai šī norma turpinātu darboties. Tad nu es gribu atgādināt, ka divas reizes mūsu frakcija mēģināja šīs normas darbību pagarināt, bet TB/LNNK, kas bija pozīcijā, visu laiku balsoja “pret”. Taču šodien viņi ir opozīcijā un var to atļauties. Es tikai nesaprotu, vai tā ir jūsu pārliecība vai politiskā konjunktūra kaut kāda? (No zāles dep. J.Dobelis: “Ūdres kundze, vai par lietu runā?”)

Es gribu pateikt, ka tas, ko izdarīja TB/LNNK ar Labklājības ministriju, un to, ko viņi izdarīja ar likumu “Par valsts pensijām”, ir ļoti slikti! Un šodien vajag uzņemties politisko atbildību un ierosināt tādu priekšlikumu, kas var dabūt balsu vairākumu, nevis paņemt mūsu priekšlikumu, pārrakstīt to no jauna un iesniegt. (Starpsauciens: “Par būtību runā!”)

Es gribu balsot “pret” TB/LNNK priekšlikumu tāpēc, ka tāda ir politiskā pārliecība, bet sakarā ar to, ka mēs lasām likumprojektus un zinām, par ko tajos runāts, mēs to atbalstīsim, neskatoties uz to, ka mēs uzskatām, ka šī frakcija bija vainīga pie tā, kāpēc šodien cilvēki grūti dzīvo laukos un kāpēc mums ir sabojāta sociālā politika.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”...

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei. Par procedūru jūs gribat runāt?

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Es gribu pateikt repliku par iepriekšējā runātāja izteikumu. Neviena vārda... (No zāles dep. A.Seile: “Neviena vārda par lietas būtību!”)

Sēdes vadītāja. Es ļoti atvainojos, deputātes kundze! Repliku mēs nevaram atļaut jums izteikt.

Cienījamie kolēģi, viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 2, atturas - 55. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dalbiņa, Lagzdiņa, Ābiķa, Estas un Porieša iesniegto likumprojektu “Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 7, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jura Dalbiņa, Jāņa Lagzdiņa, Dzintara Ābiķa, Jāņa Estas un Jāņa Porieša iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 16, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Jura Dalbiņa, Jāņa Lagzdiņa, Dzintara Ābiķa, Jāņa Estas un Jāņa Porieša iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šie grozījumi ir ierosināti Krimināllikumā, lai dotu iespēju izmantot papildsodu - aizliegumu zināmu laiku kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās personām, kuras ir izdarījušas ne tikai tīšus noziedzīgus nodarījumus, smagus vai sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus, bet arī, kā tas bija Jūrmalas vēlēšanu gadījumā, pārkāpušas Krimināllikuma 90.pantu un kavējušas realizēt vēlēšanu tiesības un tiesības piedalīties tautas nobalsošanā. Arī Rēzeknē bija balsu pirkšanas gadījumi un citas lietas, kas nav savienojamas ar demokrātisku vēlēšanu norisi.

Tāpat šo soda veidu varēs piemērot pret tām personām, kuras ir pārkāpušas Krimināllikuma 10.nodaļas “Noziegumi pret valsti” normas, ja šis noziedzīgais nodarījums nav bijis smags vai sevišķi smags. Piemēram, 10.nodaļā ir 93.pants par valsts simbolu zaimošana, tātad tas attiecas uz karogu, himnu, ģerboni... Tas varētu attiekties arī uz aicinājumu graut Latvijas Republikas valstisko neatkarību - uz 83.pantu un 80.¹ pantu, kur runāts par apvienošanos organizācijās ar mērķi gāzt Latvijas Republikas varu.

Šie likuma grozījumi ir skatāmi paketē ar jau iepriekš minēto Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu, Saeimas vēlēšanu likumu un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 15, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jura Dalbiņa, Jāņa Lagzdiņa, Dzintara Ābiķa, Jāņa Estas un Jāņa Porieša iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 11, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Marekam Segliņam šā gada 5.maijā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!...

Es atvainojos! Pirms balsojuma lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Sakarā ar to, ka Segliņš ir pieprasījis sev bezalgas atvaļinājumu, bet vienu reizi mēs nepiešķīrām bezalgas atvaļinājumu citam deputātam, es gribu saņemt paskaidrojumu, kur viņš būs - vai viņš nebūs kaut kur ārvalstīs vai vēl kaut kur citur un nedarīs neko pretvalstisku.

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi deputāt! Saeima ar savu balsojumu vienmēr pieņem lēmumu, piešķirt vai nepiešķirt atvaļinājumu, un tūlīt mēs to arī redzēsim.

Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Marekam Segliņam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Bezalgas atvaļinājums deputātam Segliņam piešķirts.

Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 5.maijā deputātam Krišjānim Peteram. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Bezalgas atvaļinājums deputātam Peteram piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Elektroenerģijas tirgus likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Strādāsim ar dokumentu Nr.3827-b. Tas ir likumprojekts “Elektroenerģijas tirgus likums”, kas ir sagatavots otrajam, galīgajam, lasījumam. Kopumā ir saņemti 90 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 7., 8. un 9.priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 17., 18., 19. un 20.priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 21. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 23. - deputātes Stalidzānes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 24. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 42. un 43.priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 44. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 46. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 47.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 53. - deputātes Stalidzānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Zaķis. 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 57. un 58.priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 59. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 62. un 63.priekšlikums. Daļēji atbalstīti un iekļauti 64. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 68. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 70.priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 71. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 78. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 80., 81. un 82. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir iekļauti 83. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 84. un 85. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir daļēji atbalstīti un iekļauti atbildīgās komisijas 86.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis. 88. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 89. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 90. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts “Elektroenerģijas tirgus likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā ...

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” trešajā lasījumā.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā...

Es iesaku deputātiem sēdes laikā sekot līdzi darba kārtībai un, ja tas ir nepieciešams, runāt pa telefonu, kad esat izgājuši no Saeimas sēžu zāles!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Atvainojos par nekorektu rīcību sēdes laikā!

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums. Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti seši priekšlikumi, kas izskatīti komisijas 26.aprīļa sēdē.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 3. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 4. - Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 5.priekšlikums, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 85.panta otrās daļas 2.punktu, ir likumprojektā iekļautais Krimināllikuma grozījums, kurš tika ietverts likumprojektā ar reģistrācijas Nr.842. Komisija to ir atbalstījusi...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 6.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu komisijas vārdā pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegts viens priekšlikums, kas tika izskatīts komisijas sēdē. Priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Sodu reģistra likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu iesniegts viens priekšlikums, ko sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 3. Likums “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nav iesniegts. Komisija to ir atbalstījusi, un es lūdzu arī jūs, cienījamie deputātie, atbalstīt šo likumprojektu pēdējā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” pieņemts. Paldies.

A.Ziedone-Kantāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Autopārvadājumu likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4140. Komisija ir izskatījusi pavisam piecus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 4. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 57, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 5. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums Autopārvadājumu likumā” pieņemts. Paldies.

Dz.Jaundžeikars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par Baltijas bataljonu denonsēšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisijā nav iesniegts neviens priekšlikums. Tātad es jūs aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokola par Baltijas bataljona štāba un Baltijas bataljona personāla statusu denonsēšanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Priekšlikumi nav iesniegti. Tātad es komisijas vārdā jūs aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumus Krimināllikumā un atbalsta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu Jāņa Lagzdiņa, Jāņa Estas, Elitas Šņepstes, Ulda Brieža, Ata Slaktera un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu atzīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 4, atturas - 10. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

E.Jaunups. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.maijs, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 19.maijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.maijs, izskatīšana - 19.maija sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un atbalsta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pietkeviča, Porieša, Ābiķa, Ģīļa, Rugātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu atzīt likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 3, atturas - 8. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

E.Jaunups. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.maijs, izskatīšana otrajā lasījumā - 19.maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.maijs, likumprojekta izskatīšana - 19.maija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” un atbalsta tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

E.Jaunups. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 29.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” un atbalsta tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

E.Jaunups. 12.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.maijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1136. Nacionālās drošības komisija iesniedza Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Likumprojektu izskatīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un iesaka to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vai jautājumā par steidzamību deputāts Juris Sokolovskis ir pieteicies runāt “par”? “Pret”? Lūdzu!

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Piedāvātā redakcija skan šādi: “saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja direktora rakstveida pieprasījumu par saviem līdzekļiem ierīkot, uzturēt, papildināt un pārveidot atbilstoši jaunievestām funkcionalitātēm pārtveršanas punktu...” Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka visi mobilo sakaru operatori, fiksēto sakaru operatori un interneta provaideri būs spiesti par saviem līdzekļiem nopirkt, uzturēt un modernizēt visas tās iekārtas. Protams, tas varētu sadārdzināt pakalpojumus. Pēc asociācijas datiem, mobilajiem telefoniem šīs ierīces maksās 1,6 miljonus eiro, fiksētajiem - 1 miljonu, bet interneta provaideram - 200-300 tūkstošus. Visu to apmaksās tātad patērētāji.

Kāpēc es esmu pret steidzamību, un gribu pievērst jūsu uzmanību likumprojekta anotācijai? Tātad: kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, ietekme uz makroekonomisko vidi? Šeit ir rakstīts: “Likumprojekts šo jomu neskar.” Un ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu? “Likumprojekts šo jomu neskar.” Un sociālo seku izvērtējums? “Likumprojekts šo jomu neskar.”

Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu? Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas? Te rakstīts: “Konsultācijas nav veiktas.”

Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija? “Konsultācijas nav veiktas.”

Kāds ir sabiedriskās domas viedoklis un kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti? “Nav veikti.”

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem? “Konsultācijas nav veiktas.”

Godātie kolēģi! Kāpēc mēs gribam likumprojektu pieņemt steidzamības kārtībā? Kāpēc mēs negribam konsultēties, teiksim, ar tiem uzņēmējiem, kurus skar šis likumprojekts? Kāpēc nevaram papētīt ārvalstu pieredzi?

Jautājumā par steidzamību es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 17, atturas - 1 deputāts. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 18, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 6.maijs pulksten 17.00. Un izskatīšana - 12.maija sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 6.maijs 17.00, izskatīšana - 12.maija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Pacientu tiesību likums”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Pacientu tiesību likums”. Sociālo un darba lietu komisija sagatavoto likumprojektu ilgi un pamatīgi izskatīja, iepazinās ar to. Komisija ir pārliecināta, ka šāds likums mūsu valstī ir absolūti nepieciešams. Komisija atzina, ka likumprojektā ir vēl diezgan daudz nepilnību, ir vajadzīgi labojumi, bet ka likumprojekts tomēr ir jāvirza caur Saeimu pietiekami ātrā tempā, lai to varētu vēl šā gada laikā pieņemt, jo Latvija ir pievienojusies vairākām starptautiskām konvencijām un atzinusi arī citus starptautisko tiesību aktus veselības aprūpes jomā. Esam pārliecināti par to, ka šodien esošie likumi, tas ir, Ārstniecības likums un likums “Par prakses ārstiem”, nepietiekami reglamentē tos jautājumus, kas saistīti ar pacienta tiesību garantēšanu.

Saskaņā ar Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas sniegto informāciju 2003.gadā ir izskatītas 486 sūdzības. Kā galvenās problēmas saistībā ar pacientu tiesību pārkāpumiem tiek norādītas šādas: pacienti nesaņem no ārstējošajiem ārstiem pilnīgu un saprotamu informāciju par ārstēšanas un izmeklēšanas gaitu un netiek pietiekami iepazīstināti ar citām ārstniecības metodēm, vairākās iestādēs nav iespējams saņemt medicīniskās dokumentācijas kopijas pēc pirmā pieprasījuma; apgrūtināta ir traumatologu pieejamība dažādos mūsu Latvijas rajonos; ģimenes ārsti ne vienmēr savlaicīgi dod nosūtījumu uz nepieciešamajiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām.

Tātad likums iecerēts kā pamatdokuments pacientu tiesību aizsardzības jomā, lai nodrošinātu pacientu tiesību un likumīgo interešu ievērošanu ārstniecībā.

Likumprojektā ietvertās normas ir saskaņotas ar 1994.gada Amsterdamas Deklarāciju par pacientu tiesību veicināšanu Eiropā. Likumprojektā ir noteiktas pacientu tiesības uz ārstniecību - uz piekrišanu vai arī nepiekrišanu tai. Likumprojektā ir arī noteiktas visas tās procedūras, kas attiecas uz nepilngadīgiem pacientiem. Likumprojekts “Pacientu tiesību likums” ir izstrādāts, lai dažādos likumos ietvertās pacientu tiesības apvienotu vienā tiesību aktā un vienlaikus rosinātu sabiedrībā diskusiju par pacientu tiesībām un papildus informētu pacientus par viņu tiesībām.

Likumprojektu izskatīja arī otrā komisija - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Tās atzinums: likumprojektu vajadzētu nodot atpakaļ ministrijai. Taču, iepazinusies ar visu nepieciešamo informāciju, Sociālo un darba lietu komisija tomēr nolēma, ka šo likumprojektu var pieņemt Saeimā pirmajā lasījumā. Jo pie Veselības ministrijas 2003.gada 4.septembrī tika izveidota darba grupa, kurā strādāja Latvijas Pacientu tiesību biroja valdes priekšsēdētājs Bitāns, Latvijas pacientu biroja direktore Dauškāne, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” valdes loceklis, Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis un Latvijas Māsu asociācijas prezidente.

Tāpat arī bija izveidota arī otra darba grupa, lai likumprojektu vēl pieslīpētu un uzlabotu, un arī tajā tika pieaicināti Latvijas Pacientu tiesību biroja valdes priekšsēdētājs Bitāns, Latvijas Pacientu tiesību biroja direktore Dauškāne, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento” un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis.

Tātad jāņem vērā, ka šajās darba grupās šie pārstāvji ir strādājuši, ir izteikuši savus priekšlikumus un savus iebildumus. Turklāt šīm organizācijām nekādā ziņā nav liegts iesniegt savus priekšlikumus Sociālo un darba lietu komisijā arī turpmāk. Pie komisijas tiks izveidota darba grupa, un iesniegtie priekšlikumi tiks izskatīti. Un, ja tie tiks uzskatīti par labiem, tad arī tie tiks likumprojektā iestrādāti.

Sociālo un darba lietu komisijai ir pieejams arī Pasaules veselības organizācijas sniegtais likumprojekta novērtējums, ko veica Eiropas reģionālā biroja eksperts pacientu tiesību jautājumos Lars Fallbergs.

Tāpēc Sociālo un darba lietu komisija nolēma, ka likumprojektu pirmajā lasījumā var Saeimā pieņemt un turpināt pie tā aktīvu darbu, jo šā likuma pieņemšanas pārāk ilga novilcināšana var radīt milzīgas problēmas. Šodien jau ir izveidojusies SIA “Pacientu tiesību institūts”, un ir izveidojušies jau advokātu biroji, kuri piedāvā savus pakalpojumus. Bet kā tad šos jautājumus līdz galam atrisināt, ja nav šā likuma? Tāpēc komisija uzņēmās šo smago
darbu - mēģināt sakārtot likumprojektu pēc iespējas labāk tepat Saeimā, nenosūtot to atpakaļ uz Veselības ministriju.

Lūdzu Saeimu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas lēmumu - pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Neviens jau neapšauba šāda likuma nepieciešamību. Par to jau nav runa. Bet reizēm, pieņemot vāju likumu, var nodarīt daudz vairāk slikta nekā vispār nepieņemot likumu. To jums vajadzētu saprast!

Man ir neliels pārsteigums par to, ka atbildīgā komisija tik droši nāk šeit un aicina konceptuāli atbalstīt šo tekstu. Vai tiešām jūs bijāt par slinkiem, lai izstrādātu alternatīvu likumprojektu vai arī atdotu šo likumprojektu atpakaļ ministrijai, lai tā izstrādātu nedaudz labāku? Būtu šeit interesanti dzirdēt ekspertu un konsultantu viedokli. Lūk! Jo mēs ļoti bieži šeit, Saeimā, maskējamies aiz aizsega, ka vajag. Vajag. Un reizēm pieņemam to, ko galīgi nevajag. Un tad mums ir likums, kurš nedarbojas. Un tad mēs sākam to lāpīt un labot, un tad ir simtreiz sliktāk, jo tad mēs šo procedūru pagarinām nezin cik ilgi.

Mēs arī esam konsultējušies ar speciālistiem. Protams, tā ir liela atbildība - balsot par šādu Pacientu tiesību likuma projektu it īpaši par koncepciju. Ziniet ko, nekas glaimojošs nav sakāms! Es jums to pasaku skaidri un gaiši.

Ļoti interesants ir likumprojekta anotācijā spriedums jautājumā par to, kādas konsultācijas ir notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu. Ir konsultācijas notikušas ar tiem un šitiem. Un, es teikšu, tāds ārkārtīgi sociālistisks teikums te ir. “Nevalstisko organizāciju sniegtie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā.” Kuri priekšlikumi ir iestrādāti? Kura organizācija ir piedāvājusi kaut ko konceptuālu? Vai tiešām mēs šodien neredzam, ka pacientiem, it īpaši maznodrošinātajiem pacientiem, ir radīta simts un viena problēma? Ir milzums neskaidrību un uztraukumu. Un mēs tagad piedāvājam kaut ko konceptuālu, atsaukdamies uz to, ka otrajā un trešajā lasījumā mēs iestrādāsim priekšlikumus. Cienītie kolēģi! Ārkārtīgi slikta prakse Saeimā ir tad, ja pirmajā lasījumā nobalso kaut kā, pieņem kaut kādu tekstu un uz trešo lasījumu saņem simts priekšlikumus. Es paredzu bēdīgu likteni šim likumprojektam, par kuru tagad vairums koalīcijas nobalsos. Kur tad jūs paliksiet? Kas cits jums atliks? Nu, jūs taču nevarat savā starpā strīdēties par šo te. Kaut gan vajadzētu šeit to darīt! Vismaz atnāciet un pasakiet savu viedokli, kāpēc jūs ar sāpēm sirdī balsosiet “par”! Nobalsosiet, un tad sāksies uz otro un trešo lasījumu šī priekšlikumu gūzma, kas beigās sagrozīs pašu koncepciju.

Tāpēc mūsu frakcija šoreiz neatbalstīs. Ticiet man, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir centusies atbalstīt valdību, un mēs to darīsim arī turpmāk, bet būs lietas, kur mūsu viedokļi atšķirsies. Es domāju, ka tas ir ļoti normāli. Tā ir zināma konkurence. Mēs iesniegsim vēl un vēl labojumus Pensiju likumā, tie ir būtiski un šodien vajadzīgi, un mēs nevaram gaidīt. Taču šādu līdz galam neizstrādātu likumprojektu - un jūs taču paši atzīstat, ka ir simts un viens priekšlikums bijis atdot to atpakaļ, - mēs nevaram atbalstīt. Labi, es personīgi neizrādīšu savu, tā sacīt, galīgi negatīvo attieksmi un nebalsošu “pret”, es šajā balsojumā atturēšos.

Sēdes vadītāja. Vai deputātam Vladimiram Buzajevam pietiks ar sešām minūtēm? Lūdzu!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis ir tas retais gadījums, kad es pilnīgi piekrītu visam Dobeļa kunga teiktajam, jo mēs arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā skatījām šo likumprojektu, mēs arī analizējām ļoti būtiskus iebildumus no dažām sabiedriskajām organizācijām (protams, šajā tekstā nav iekļauti visi šie iebildumi). Tika konstatēts, ka likumprojekts tomēr neatbilst starptautiskajām normām, un faktiski Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmums bija noraidošs. Sociālo un darba lietu komisijai tika izteikts lūgums izstrādāt alternatīvu likumprojektu, kurā būtu ņemti vērā visi šie iebildumi, taču tas netika izdarīts.

Un sakarā ar to PCTVL frakcija neatbalstīs šo likumprojektu, un es frakcijas vārdā aicinu jūs pievienoties mūsu noraidošajam viedoklim.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns. Vai jums pietiks ar četrām minūtēm? Lūdzu!

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Jautājums par Pacientu tiesību likumu ir ārkārtīgi svarīgs. Jau sen šāds likums bija jāpieņem, vismaz pirms gadiem desmit. Tagad jau ir gandrīz par vēlu. Bet par vēlu tomēr, jāsaka, nav nekad.

Un tāpēc jāpieņem šis likums. Bet, protams, ne šādā formā un ne šādā veidā, un ne ar šādu saturu. Jo, ziniet, šobrīd šis Pacientu tiesību likuma projekts izskatās pēc saldās tējiņas. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums, šī problēma ir ārkārtīgi nopietna - viena no nopietnākajām šodien Latvijā. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Vairāk kā nopietns!”) Tātad šis likums izskatās pēc saldās tējas, no kuras šie pacienti aiziet uz viņpasauli. Jā, draugi mīļie! Jo paskatieties, kas te rakstīts! Cik skaisti un burvīgi: “Pacientam ir tiesības uz laipnu attieksmi, kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no slimības rakstura un smaguma pakāpes. Pacientam ir tiesības uz savlaicīgu ārstniecību...” Un tā tālāk, un tā joprojām.

Bet kāda ir patiesība? Kur tad pacients ir nonācis šodien? Pacients ir nonācis izmisuma situācijā. Iepriekšējā nedēļā es kopā ar kolēģi no “Jaunā laika” - Ķikustes kundzi - biju pie Latgales pensionāriem. Mēs klausījāmies, ko Latgales cilvēki teica veselības aprūpes sakarā. (Starpsauciens no zāles: “Ko viņi teica?”) Un tas ir ārprāts, kādā situācijā cilvēki ir novesti!

Piemērs. Viena pensionāre teica: “Jā, es saņemu 50 latu lielu pensiju, 10 dienas aizeju uz slimnīcu - 5 lati par dienu. Tātad visa mana pensija - 50 lati - aiziet slimnīcai. Bet mēnesī vēl atliek 20 dienas. Kā man izdzīvot? No šīs “saldās tējas”, kas šeit rakstīts?”

Ātrā medicīniskā palīdzība ir kļuvusi par biedu. Tas ir bieds! To cilvēki vairs nesauc, baidās izsaukt, jo sods būs no 16 līdz 40 latiem. Un cilvēks vairs neizsauc šo ātro palīdzību, lai arī kādā situācija viņš ir nokļuvis.

Un tādēļ tik nenopietni uzrakstīt no valdības puses šādu Pacientu tiesību aizsardzības likumu ir vienkārši apkaunojoši, un nevar būt ne runas, ka šo likumprojektu šodien varētu pieņemt. Tas jāatdod atpakaļ valdībai, lai tā strādā ļoti nopietni un lai jau šodien domā par cilvēkiem. (Starpsauciens: “Laiks!”)

Mēs iepriekšējā nedēļā tikāmies ar represētajiem, ar Pētersona kungu. Viņi saka: “Draugi mīļie, arī mēs esam piedzīvojuši milzīgas represijas, bet tagad faktiski ārsta palīdzība mums ir liegta.” Vai tad šāds Pacientu tiesību aizsardzības likums to nodrošinās?

Es aicinu jūs neatbalstīt un atdot atpakaļ šo likumprojektu, lai to pārstrādā!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim par Mākslas dienu basketbola zibensturnīra rezultātiem.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Vakar Latvijai bija ļoti vēsturiska diena ne tikai tāpēc, ka 15 gadi ir pagājuši kopš Deklarācijas pieņemšanas, bet arī tāpēc, ka tieši 4.maijā 1935.gadā Latvija izcīnīja pirmo Eiropas čempionu nosaukumu basketbolā. Un tā nu ir sagadījies, ka vakar arī 4.maijā, Saeimas komanda, piedaloties Mākslas dienu zibensturnīrā basketbolā uz Dailes teātra skatuves, sīvā cīņā izcīnīja 1.vietu, spēlējot ar sešām citām komandām. (Aplausi.)

Tāpēc es kā komandas kapteinis gribu izteikt lielu pateicību Mārim Gulbim par ātriem un zibenīgiem metieniem, Aleksandram Bartaševičam par neatlaidīgo cīņu zem groza, Viesturam Šiliņam par taktiski gudro spēli, Albertam Krūmiņam par to, ka viņš spēja uz sava auguma izturēt olimpiešu komandas Bergmaņa spiedienu, un vēl Rīgas Domes deputātam Ivaram Gateram. Un no šīs dienas Ceļojošais kauss, kas ir apmēram metra platumā un divu vīru nesams, glabāsies uz vienu gadu Saeimā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamais...

K.Strēlis. Ā! Vajadzēja pateikt pašu galveno. Tas nebūtu bijis sasniedzams, ja mūs neiedvesmotu mūsu mūza - Ingrīda Circene (Aplausi un starpsaucieni.), jo otra Ingrīda diemžēl bija aizņemta ar saviem tiešajiem darba pienākumiem un nevarēja piedalīties mūsu komandas sastāvā. (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Paziņojums Ārlietu komisijas dalībniekiem. Lūdzu pēc sēdes pulcēties Ārlietu komisijas telpās!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. ...Deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Tiem, kuri no jums piedalās Latvijas un Norvēģijas parlamentu sadarbības grupā, es gribētu atgādināt, ka nākamajā pirmdienā, 9.maijā, pulksten 12.00 būs tikšanās ar Norvēģijas parlamenta deputātiem.

Lūdzu, atzīmējiet šo laiku un šo datumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. ...Deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 10.40 Sociālo un darba lietu komisijā.

Sēdes vadītāja. ...Deputātam Paulim Kļaviņam.

P.Kļaviņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupa tiekas tūlīt Dzeltenajā zālē sakarā ar mūsu ielūgumu apmeklēt Berlīnē Bundestāgu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Jānis Škapars... ir. Igors Aleksandrovs, Krišjānis Peters, Mareks Segliņš, Atis Slakteris, Vjačeslavs Stepaņenko, Inese Šlesere, Arvīds Ulme un Ērika Zommere.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds īsam paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Es atvainojos tiem, kuri ir pārpratuši! Es laikam teicu: “Pēc sēdes!”, lai gan domāju, ka tas būs pēc šīs te sēdēšanas, respektīvi, šajā starpbrīdī, Ārlietu komisijas dalībniekiem!

Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, turpināsim debates par likumprojektu “Pacientu tiesību likums”.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Žēl jau ir runāt tukšā zālē, bet ko lai dara...

Pacientu tiesību likums nenoliedzami ir vajadzīgs, turklāt vajadzīgs steidzīgi. Es drusku ar pārdomām klausījos Stalidzānes kundzes uzrunu komisijas vārdā, un man jāsaka, ka Stalidzānes kundzes garā taisnošanās liecināja par to, ka arī viņai pašai ir aizdomas, ka ar šo likumu īsti labi nav. Turklāt tā bija taisnošanās a priori, pirms vēl kāds vispār bija kādu vārdu teicis. Vēl vairāk! Arī godājamais ministrs Bērziņa kungs pats ir kādreiz izteicies, ka šis likums jau labs nav, bet lai nu tad arī Saeima strādā pie tā.

Arī koalīcijas frakciju starpā un Koalīcijas padomē bija karstas diskusijas par šo likumu. Un galvenais jautājums bija: “Ko darīt ar šo nekvalitatīvo likumprojektu?” Un iespējas ir divas: vai nu atdot likumu atpakaļ Veselības ministrijai, vai arī deputātiem čakli un radoši strādāt, lai tomēr kaut ko no šā nekvalitatīvā projekta iegūtu. Jautājums ir tikai viens - kā mēs ātrāk un labāk varam nonākt pie rezultāta. Un vairākuma viedoklis, šķiet, bija tāds, ka deputātu profesionālā kompetence un varēšana ir augstāka nekā Veselības ministrijas profesionālā kompetence un varēšana, un tāpēc, lai šis likums sakarīgā veidā un ātrāk ieraudzītu dienas gaismu, labāk būs, ja pie tā strādās Saeimas deputāti, nevis Veselības ministrija. Līdz ar to es aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā un aicinu kolēģus deputātus ļoti nopietni gatavoties radošam darbam. Tā ka mums ir jāstrādā ātri un kvalitatīvi, jo šis likums ir tiešām vajadzīgs.

Tāpēc aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Kolēģi, es absolūti piekrītu visiem iepriekšējiem kolēģiem, kas te runāja un norādīja, ka šis dokuments nav tāds, kāds tas būtu vajadzīgs. Es uzskatu, ka tas ir viens no pašiem svarīgākajiem dokumentiem pacientu tiesību aizsardzībā, jo šodien šī ir tā sfēra, kas ir vismazāk aizsargāta. Un sakarā ar to ir bijuši ļoti daudzi tiesas procesi, arī tādi, kas tiek virzīti uz tiesu, bet netiek izskatīti, un pacients, godīgi sakot, ir vismazāk aizsargāts. Lai man piedod mediķi, tie, kuri ir arī Saeimas deputāti, jo viņi tomēr ir drusku vairāk aizsargāti, nekā pats pacients ir spējīgs to darīt.

Bet, neskatoties uz visu to, tomēr ir divi varianti. Pirmais - mēs šodien šo dokumentu noraidām un nosūtām atkal darba grupai, kas pie tā strādātu, nezinādami, kad būs rezultāts. Vai arī otrais variants - šo jautājumu nodot pašas Saeimas kontrolē. Es uzskatu tā, ka mēs šeit to varam pakļaut kontrolei, nosakot termiņu, cik ilgā laikā mēs iesniegsim šos priekšlikumus, izveidojot darba grupu šeit, Saeimā, lai varētu likt uz otro lasījumu jau tādu dokumentu, kas mūs apmierinātu. Tas nozīmē, ka šis dokuments tomēr virzīsies uz priekšu.

Es sliecos uz to, un arī Zaļo un zemnieku savienības frakcija sliecas uz to, ka šo likumprojektu tomēr vajadzētu pieņemt pirmajā lasījumā. Mēs varam padiskutēt, uz cik ilgu laiku mēs varam pagarināt dokumenta iesniegšanas periodu, cik ilgā laikā izveidot darba grupu un jau virzīt uz otro lasījumu ar tādiem priekšlikumiem, kas mūs kā deputātus visus apmierinātu un kas apmierinātu arī pacientus, kuriem šis likums būs Pacientu aizstāvības likums. Es domāju, ka šis tomēr būtu loģiskāks variants.

Protams, to izšķirs mūsu balsojums, bet es aicinātu tomēr atbalstīt to variantu, ka mēs atbalstām šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te daudzi deputāti, it īpaši Tabūna kungs, stāstīja visādus šausmu stāstus par to, kas notiks mūsu veselības aizsardzības jomā. Patiešām šī situācija ir drausmīga, un es to visu neatkārtošu. Šobrīd faktiski ir izveidojies tāds stāvoklis, ka ļoti daudziem cilvēkiem medicīnas pakalpojumi vienkārši nav pieejami, un, protams, tās pacientu tiesības, ko nosaka vairākas starptautiskās cilvēktiesību konvencijas un arī Eiropas Savienības likumdošana, tiek rupji pārkāptas, turklāt regulāri, tāpēc, protams, šis likums ir absolūti vajadzīgs.

Taču Tabūna kungs aizmirsa piebilst, ka šāda situācija izveidojās faktiski viņa partijas - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tiešā vadībā, jo vairākus gadus tieši šī partija bija atbildīga par veselības aizsardzību. Un tagad Tabūna kungs lej krokodila asaras, runādams par to, cik slikta ir šo nabaga pacientu situācija.

Jā, šis likumprojekts patiešām ir slikts, bet ko tad ierosina daži deputāti? Nosūtīsim to atpakaļ ministrijai!” Bet tā ir tā pati ministrija, ko izveidoja apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un ko veiksmīgi turpina atbalstīt pašreizējā valdība. Tātad mēs neko citu nesagaidīsim no šīs ministrijas.

Tāpēc es vienkārši saskatu šeit mēģinājumu vēl vairāk novilcināt šā likuma pieņemšanu, centienus novelt atbildību uz kādu citu un turpināt liekulīgi šausmināties par to, cik bēdīga ir mūsu pacientu situācija un cik mums slikta ir veselības aizsardzība. Tā ir divkosība un liekulība!

Un pēdējais. Patiešām Latvija ir demokrātiska valsts, kur pastāv varas dalīšanas princips. Par likumdošanas darbu, piedodiet, ir atbildīga Saeima, un, ja Tabūna kungs uzskata, ka viņš nespēj izstrādāt normālu likumprojektu, tad es īsti nesaprotu, ko viņš dara Saeimā.

Tātad, ja tieši valdības ierēdņiem ir jāraksta likums, bet Tabūna kungs kā tāds tiesnesis lems, vai viņi ir labi izpildījuši viņa darbu... Nu, piedodiet, lai tad ierēdņi nāk, sēž šeit un pieņem likumus! Un nav ko šeit plātīties, cik daudz Tabūna kungs aizstāv nabaga slimniekus! Un tā tālāk.

Tātad es aicinu visus neslinkot un darīt savu darbu, jo tieši tāpēc mēs esam ievēlēti Saeimā, lai rakstītu likumus, un es ļoti ceru, ka varbūt pat apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti reiz sasparosies un tomēr mēģinās nenodarboties ar cīņu pret pagātnes rēgiem un tā tālāk, bet reiz patiešām palīdzēs uzrakstīt vienu normālu likumu, un atzīs savas kļūdas. Es tās saukšu par kļūdām, kaut gan to varētu saukt arī citādāk, jo ļoti daudzi šīs partijas pārstāvji, kļuva ļoti turīgi cilvēki, pateicoties tām reformām, kas notiek medicīnā. Tātad nav ko slinkot un nav ko pārlikt savu atbildību uz citu pleciem!

Es aicinu tomēr nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un ļoti nopietni ar to pastrādāt, lai galu galā pacientu tiesības tiktu aizsargātas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Pirmām kārtām es sākšu ar to, ka šis likums ir absolūti nepieciešams, un par to vispār nav ne šaubu, ne diskusiju, taču Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā es tomēr gribu informēt par atsevišķiem faktiem, kuri līdz šim varbūt netika pieminēti.

Mums kā līdzatbildīgajai komisijai notika sēde, uz kuru mums bija uzaicināti gan Veselības ministrijas, gan Pasaules veselības organizācijas pārstāvji, kā arī Latvijas Pacientu tiesību biroja, Medicīnas tiesību institūta, Valsts cilvēktiesību biroja un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.

Šīs diskusijas rezultātā mums Veselības ministrija skaidri un gaiši ziņoja, ka ir bijis oficiāls līgums ar Pasaules veselības organizācijas ekspertiem par šā likumprojekta izvērtēšanu un sagatavošanu, taču diemžēl šis esošais likumprojekts, kas šodien mums ir nonācis līdz balsošanai un diskusijām, tika iesniegts, nesagaidot Pasaules veselības organizācijas ekspertu slēdzienu.

Es domāju, ka tas ir ļoti būtiski, jo visas šīs nosauktās organizācijas deva šādu slēdzienu: “Pacientu tiesību likumā trūkst nepieciešamo definīciju; jautājumi, kas skar pacientu piekrišanu ārstniecībai, tiek regulēti, nesaskaņojot ar starptautisko cilvēktiesību aizsardzības praksi; nepilnīgs ir konfidencialitātes un personas privātās dzīves aizsardzības regulējums. Minētais likumprojekts ir pilnveidojams atbilstoši Latvijas likumdošanas prasībām un vispārējiem cilvēktiesību principiem.”

Sakarā ar to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pēc šīs apspriešanas kā līdzatbildīgā komisija lūdza atbildīgajai - Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai izveidot darba grupu, lai izstrādātu komisijas alternatīvu likumprojektu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Man ir ļoti žēl, ka šāda grupa netika izveidota pirms pirmā lasījuma izskatīšanas, jo acīmredzot šie ārkārtīgi daudzie nepilnīgie punkti novedīs pie tā, ka Saeimā tas tiks skatīts līdzīgi kā Kriminālprocesa likums ar 1200 vai 1500 priekšlikumiem un grozījumiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cileviča kungs meklē vainīgo Tabūna personā un grib, lai es, būdams žurnālists, izveidotu Pacientu tiesību aizsardzības likumu. Tas ir absurds, Cileviča kungs! Tad jūs nesaprotat absolūti nekā no likumdošanas un zākājat apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakciju tāpēc, ka tā ir “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, un tāpēc, ka tas ir Tabūns, kurš neļauj viņiem te, Latvijā, izvērsties.

Bet, draugi mīļie, te bieži vien skan runas, ka, redziet, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ministri bija, ka viņi Labklājības ministriju un Veselības ministriju vadīja, un, redziet, tāpēc tagad ir slikti. Nē, draugi mīļie! Tad, kad “tēvzemieši” vadīja ministriju, bija daudz grūtāki laiki: naudas bija ārkārtīgi maz, bet cilvēki toreiz nebija sašutuši par veselības aprūpi, - tik ļoti sašutuši. Un arī ātrā medicīniskā palīdzība vienmēr tika nodrošināta. Vienmēr un visur! Neatkarīgi no tā, cik sagrabējušas bija mašīnas un cik maz bija naudas. Arī materiāli tehniskā bāze slimnīcās tika nodrošināta, un tā tika meklēta visdažādākajos veidos. Visdažādākajos veidos - arī ārzemju palīdzību meklējot un tā tālāk, un tā joprojām, lai iepirktu normālu aparatūru.

Tāpēc visas šīs runas, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un tās vadītā ministrija ir atbildīga par to, ka medicīna ir šādā situācijā, ir absolūti meli un nepatiesība. Tāpēc nemeklēsim, tā sakot, vainas! Ir jāmeklē saknē, būtībā. Jāizveido medicīniskā palīdzība tā, lai cilvēki to saņemtu, nevis jāatrunājas un jāsola viņiem visādi brīnumi uz papīra, bet faktiskajā dzīvē - absolūti neko! Gandrīz absolūti neko. Jo pats nabadzīgākais slānis ir milzīgs - 80 procenti ir nenodrošinātu cilvēku, liela daļa no viņiem badojas, un viņi nevar saņemt medicīnisko palīdzību. Par tiem jādomā, nevis par bagātajiem, kuri dzeramnaudā var iedot desmitiem tūkstošu vienam otram, kad tas ir izdevīgi!

Tā ka, Cileviča kungs, nevajag te nākt un runāt muļķības no Saeimas tribīnes! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es esmu patiesi gandarīts par debatēm par šo valdības iesniegto likumprojektu, it īpaši par to, ko teica mani kolēģi no pozīcijas frakcijām - kolēģi no frakcijas “Jaunais laiks” un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas. Jo tiešām likumprojekts ir tapis samērā ilgā laikā. Darbs pie likumprojekta tika darbs uzsākts pirms diviem gadiem - 2003.gada maijā. Kolēģe Circenes kundze, kas bija tolaik veselības ministre, izveidoja darba grupu, kura uzsāka darbu pie Pacientu tiesību likuma projekta. Vēlāk darbu turpināja Zemnieku savienības izvirzītais ministrs Rinalds Muciņš. Arī tad darbs sekmīgi virzījās uz priekšu. Un tad divos ar pusi mēnešos - pēc divu gadu darba - šo darbu pabeidza un projektu formāli iesniedza Kalvīša valdības ministrs Gundars Bērziņš.

Kā jau parlamentārietis ar zināmu darba pieredzi, es gribu teikt tā: situācijas, kad likumprojekti ir uzlabojami parlamentā, ir biežas. Šādas situācijas atkārtojas, ir daudzi likumi, kuri ir pārstrādāti ļoti būtiski. Piemēram, savulaik Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija radīja uz valdības izstrādātā likuma bāzes faktiski jaunu likumu - Valsts pārvaldes iekārtas likumu, radīja modernu, laikmetīgu, eiropeisku likumu. Es esmu pārliecināts, ka kolēģe Jevgenija Stalidzāne no Latvijas Pirmās partijas, kas arī ir koalīcijas partija, spēs komisijā pārstrādāt šo likumprojektu, uzlabot to un izveidot to tādu, lai visi - gan opozīcijas, gan pozīcijas deputāti būtu apmierināti.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šeit notiek nopietna diskusija. Daži saka, ka šis likumprojekts ir labs, daži saka, ka tas ir tik slikts, ka sliktāks vairs nevarētu būt. Un patiešām jāteic, ka šis likumprojekts nu no tiesas ir iznācis prasts. Un var jau būt, ka mēs par šo likumprojektu uzņemsimies atbildību un mēs to veidosim. Mēs no mūsu kolēģu ārstu puses darīsim visu, lai tur būtu iekšā viss, kas vajadzīgs pacientam. Bet, veidojot šā likuma projektu, galīgi nav uzklausīts nevalstiskais sektors, un par to mēs šodien saņemam vienu vēstuli pēc otras. Nu galīgi nav uzklausīts!

Ministrija, steigā nododot likumprojektu, ir kārtējo reizi aizmirsusi, ka valsts pasūta un valsts apmaksā pakalpojumus. Un ka mums ir tam visam paredzēti 3,4% no IKP naudiņas - viszemākā summa Baltijā. Tas viss nav ņemts vērā. Tagad no 1.aprīļa cilvēkiem vairs neļauj braukt uz Eiropu ārstēties. Un šeit savukārt neļauj attīstīt metodes. Tagad būs Pacientu tiesību likums. Tam jābūt ir pavisam citādam. (Starpsauciens: “Pareizi pateici!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs - otro reizi.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas ir ļoti labi, ka augsti godātais Tabūna kungs pats atzina, ka viņš neko nesajēdz, būdams žurnālists. Protams, es varu pilnīgi saprast to, ka cilvēkam, kas visu mūžu faktiski nodarbojies ar padomju propagandu, ir grūti apjēgt kaut ko citu.

Bet, Tabūna kungs, ja jūs...

Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Lūdzu, neizsakiet personiskus apvainojumus savam kolēģim!

B.Cilevičs. Tabūna kungs darīja absolūti to pašu, lietoja pat vēl striktākus vārdus. Es vienkārši konstatēju faktu.

Bet, Tabūna kungs, ja jau jūs to atzīstat, tad, lūdzu, netraucējiet strādāt tiem, kas var un grib strādāt, - Šiliņa kungam, Orlova kungam un citiem speciālistiem! Tas, ko jūs šobrīd gribat izdarīt un panākt, ir novilcināt šā likuma pieņemšanu. Tas nav labi, un tas nenāks par labu Latvijas cilvēkiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! It īpaši vēršos pie jums, kolēģi no frakcijas “Jaunais laiks”!

Šiliņa kungs, tā nu gluži nav, ka nav notikušas konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām! Konsultācijas ir notikušas ar Cilvēku ar īpašām vajadzībām organizāciju “Sustento”, ar Latvijas Ārstu biedrību, Veselības aprūpes vadības speciālistu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju.

Bet, cienījamie kolēģi, es gribu vēlreiz atgādināt jums, it īpaši kolēģiem no frakcijas “Jaunais laiks”... Es piekrītu visiem tiem runātājiem, kuri teica, ka likumprojektā ir trūkumi un ka tas būs ievērojami jāpārstrādā. Taču jāatzīst - tiešām, kā to jau mans kolēģis teica, vairāk nekā astoņus mēnešus pie šā likumprojekta strādāja Zemnieku savienības deleģētais ministrs un gandrīz gadu pie tā strādāja darba grupa, kuru izveidoja partijas “Jaunais laiks” ieceltā ministre, (šobrīd - frakcijas “Jaunais laiks” deputāte) Circenes kundze. Un Bērziņa vadībā pie šā likumprojekta strādāja tikai divus mēnešus. Tā ka drīzāk jau tā vaina būtu jāuzņemas tiem ministriem, kas visilgāk strādāja pie šā likumprojekta. Un tāpēc, kolēģi, nebērsim tos pelnus te cits citam uz galvas! Strādāsim kopīgi! Gan Tautas partijā, gan frakcijā “Jaunais laiks” ir pieredzējuši ārsti. Visi mēs esam pacienti, un es domāju, ka likumprojekts Saeimā iegūs labāku kvalitāti.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijā tiks izveidota apakškomisija vai darba grupa, kurā visi tie deputāti, kuri šodien ļoti daudz runā par medicīnu, varēs piedalīties un iesniegt visus priekšlikumus. Ja mēs šodien likumprojektu neatbalstīsim, tad tas atgriezīsies atkal ministrijā un ministrija vēl 10-15 gadus strādās pie likumprojekta, un pacienti nezinās, ko viņiem garantē valsts. Arī mēs uzskatām, ka likumprojekts ir ļoti slikts, ka ministrija ir slikti strādājusi un deputātiem vajadzēs likumprojektu uzlabot. Es domāju, ka deputātiem būs pa spēkam pastrādāt pie tiem desmit pantiem, kuri ir likumprojektā, un izstrādāt labu likumprojektu līdz gada beigām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Andris Bērziņš - otro reizi.

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Kolēģi! Mēs te esam skaidrojuši un novēluši vainu no viena ministra uz citu. Mēs esam, tā teikt, izgājuši vēsturei cauri. Mēs izvērtējam mūsu valsts vēsturi un arī, teiksim, to, cik bieži kurš ministrs ir strādājis un kurš kuram ir nodevis kādus dokumentus, un kādā stāvoklī tie dokumenti ir bijuši. Es piekrītu!... Taču man gribētos tikai vienu... Varbūt mēs šodien esam noskaidrojuši... Dokuments nu ir nonācis šeit, un mēs visi esam pielikuši tam savu roku - ne visai labu roku, tādu, kura ne visai skaisti un pareizi ir uzrakstījusi daudzus dokumentus. Es vēlreiz saku: es piekrītu, ka šis dokuments ir slikts. Tikai vienu gan es gribētu... Par to mēs jau runājām komisijā, arī attiecībā uz sabiedriskajām organizācijām. Jo vairāk priekšlikumu tās iesniegs, jo labāk būs. Bet, ja raksta priekšlikumus, vadoties tikai no “man patīk” vai “man nepatīk”, un nav neviena konkrēta priekšlikuma, kurš attiektos uz kādu konkrētu pantu, vai tad var likumprojektu izskatīt kā sagatavotu dokumentu? (Circenes kundze, es piekrītu: visi tur tā nav uzrakstīti.) Mēs par to runājām komisijas sēdē, un visi komisijas sēdē piekrita, ka tomēr nevadīsimies no emocionālā viedokļa, ka likumprojekts ir slikts. Ja slikts, tad - kurš pants ir slikts, un ko es ierosinu? Un tāpēc es tomēr vēlreiz aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā. Iesniegsim mūsu visu skaistās idejas un tās pēc tam realizēsim konkrēti šinī dokumentā, veicot otro lasījumu!

Es vēlreiz aicinu tomēr pieņemt pirmajā lasījumā! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms?

Komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne. Kā jau es teicu sākumā, likumprojekts komisijā tika ļoti nopietni apspriests. Ja likumprojektu šodien nepieņemsim, tad likuma nav. Un ko no tā iegūs pacients? Mēs šodien atbildēt nevaram. Tātad vienīgais variants ir likumprojektu tomēr pieņemt un sakārtot. Likumprojektā ir 16 panti. Labi, varbūt pēc labojumu izdarīšanas būs 20 vai vēl vairāk pantu. Tomēr tas likums nav tik milzīgs, lai mēs uztrauktos, ka nu būs 1200 labojumu un ka mēs nekādi nevarēsim ar šo likumprojektu tikt galā.

Es piekrītu Bērziņa kungam, ka mēs ļoti gaidīsim priekšlikumus arī no sabiedriskajām organizācijām. Gaidīsim precīzus priekšlikumus par katru pantu, par katru punktu. “Slikti, neder!” - tas nav priekšlikums. Ir jābūt variantam, kā tad darīsim, lai jautājums tiktu atrisināts.

Tāpēc komisijas vārdā vēlreiz lūdzu balsot “par” un pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 5, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Ņemot vērā to, ka likumprojekts ir otrajam lasījumam jāsagatavo pietiekami nopietni, pietiekami labi, lai uz trešo lasījumu vairs nebūtu daudz grozījumu un labojumu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 30.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 30.jūlijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā” ir izstrādāti, lai nodrošinātu valsts Robežsardzes darbības regulējuma atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām.

Savā 27.aprīļa sēdē komisija apsprieda likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja.

Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts ir izstrādāts, lai definētu patieso labuma guvēju un noteiktu gadījumus, kad noskaidrojams patiesais labuma guvējs un trešā persona, kuras uzdevumā tiek veikts darījums. Papildus tiek noteiktas kredītiestādes tiesības sniegt savai korespondētājbankai klientus identificējošo informāciju un ziņas par klientu veiktajiem darījumiem. Likumprojekts ir izstrādāts, lai mazinātu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma atbalstīšanai.

Likumprojekta mērķis ir būtiski mazināt Latvijas finanšu sistēmas reputācijas zaudēšanas risku, kā arī nostiprināt Latvijas finanšu sistēmas starptautisko prestižu.

Komisija apsprieda likumprojektu un nolēma to konceptuāli atbalstīt pirmajam lasījumam un lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 11, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam - 11.maijs. Un likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā varētu 26.maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.maijs, likumprojekta izskatīšana - 26.maija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.4113. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”” otrajā lasījumā. Saņemts ir viens priekšlikums. To ir iesniedzis finanšu ministra vietā veselības ministrs Gundars Bērziņš. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Principā visi priekšlikumi ir izskatīti. Tāpēc lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vispirms - par 1.priekšlikumu. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Šņepste. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 11.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 11.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Izskatīsim dokumentu Nr.4114. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” otrajam lasījumam. Saņemti un izskatīti seši priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Šņepste. 2.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Šņepste. 3.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Šņepste. 4. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Šņepste. 5.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Šņepste. Un 6.priekšlikums, ko arī ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Šņepste. Ir izskatīti visi priekšlikumi, tāpēc lūdzu Saeimu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

E.Šņepste. Termiņš - 11.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 11.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja! Kolēģi! Grozījumi Kredītiestāžu likumā - tas ir viens no paketes likumiem, lai cīnītos pret naudas “atmazgāšanu” un faktiski dotu tiesībsargājošajām institūcijām iespēju pieprasīt informāciju, kas nepieciešama šo uzdevumu veikšanai. Līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lielā vienprātībā atbalstīja šos likuma grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Jā?

A.Slakteris. Jā, es atvainojos! Arī par steidzamību. Komisija aicina atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

A.Slakteris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.maijs. Izskatīšana - 26.maijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12. maijs. Izskatīsim 26.maija sēdē.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi no Ministru kabineta grozījumus likumā “Par aviāciju”. Komisija iepazinās ar tiem un lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Dz.Jaundžeikars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām””, ko izstrādājusi Satiksmes ministrija, un, iepazinusies ar to, lūdz pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Dz.Jaundžeikars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam - 12.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Vienošanos starp Angiljas valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Te taču nosaukumā jau viss ir pateikts. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 6, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

I.Solovjovs. Godātie kolēģi! Godātā priekšsēdētāja! Ja jums nekas nav pretī, tad aicinu izskatīt uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums “Par Vienošanos starp Angiljas valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par diplomātisko pasi”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Likumprojekts papildina to personu loku, kurām ir tiesības saņemt diplomātiskās pases. Un komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Īpaši nacionālie! Es gribu pateikties jums par to, ka galu galā Tatjanai Arkadjevnai Ždanokai būs Latvijas Republikas diplomātiskā pase. Balsosim “par”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Solovjovs. Nē. Nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvencijas grozīšanai”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Nosaukumā jau ir pateikts viss. Tātad komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.maijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un Protokolu Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības līgumam par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Es aicinu arī jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. Arī 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.maijs. Paldies.

I.Solovjovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi “Latvijas Republikas valsts robežas likumā””. Likumprojektā ietvertais grozījums paredz, ka vietās, kur valsts robeža neatbilst robežai, kura bija noteikta ar līgumiem, kas noslēgti līdz 1940.gada 16.jūnijam, ir uzskatāma par pagaidu demarkācijas līniju neatkarīgi no jauna robežlīguma slēgšanas.

Komisija 27.aprīļa sēdē apsprieda šo likumprojektu un, uzklausījusi iekšlietu ministra, ārlietu ministra un aizsardzības ministra viedokli, nolēma šo likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Paldies Dievam, ka Latvijā ir tāda demokrātiski vēlēta institūcija kā Latvijas Republikas Saeima. Šeit ir iespējams pateikt to, ko citur nevar izdarīt, pareizāk sakot, reizēm nedrīkst izdarīt.

Bet es gribētu jums, kolēģi, atgādināt, ka visu to, kas ir noticis Latvijas Republikas Augstākajā padomē, visās saeimās - ne tikai pirms kara, bet arī pēc kara... ka visu to pieraksta un atstāj vēsturei nākamajām paaudzēm. Un līdz ar to katra uzstāšanās tiek fiksēta, un pēc tam lai tiesā un soda, un analizē visi, kam nav slinkums. Tieši tāpēc es arī vēlos runāt par šo likumprojektu, jo es pārstāvu iesniedzējus - apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Redziet, man te nāk prātā zināma sakritība. Mēs daudzus mēnešus strādājām pie totalitārā komunisma nosodīšanas deklarācijas, izveidojām darba grupu. Arī no mūsu apvienības mēs centīgi sākām piedalīties šīs grupas darbā. Bija svinīgi solījumi pieņemt šo deklarāciju līdz 9.maijam. Atdevām Ārlietu komisijai pat divus variantus, lai būtu no kā izvēlēties un lai iztaisītu to pietiekami labu. Uzaicinājām starptautisko tiesību speciālistus. Viss it kā bija, bet šodien darba kārtībā šīs deklarācijas nav. Kāpēc? Vai tad tomēr šeit neparādās kaut kādas bailes?

Varam mēs te runāt par Krievijas kritiku. Jā, ir jau labi, ka par to runā, bet arī ar darbiem kaut ko vajag pierādīt. Acīmredzot nepatīk tomēr kaitināt Krieviju pirms 9.maija, un tāpēc ir tāda rīcība. Neizslēdzu, ka tas ir spiediens no pietiekami augstām vai ļoti augstām amatpersonām. Žēl, ka uz Saeimu var izdarīt spiedienu. Es domāju, ka mēs šeit viens otru reizēm mīlam, reizēm cienām, bet reizēm necienām, taču šeit mums visiem ir tiesības piedalīties Saeimas darbā, un to nosaka Kārtības rullis.

Es neloloju cerības, ka šodien vairākums atbalstīs šo mūsu piedāvājumu, ja pat to deklarāciju baidījās piedāvāt šodienas apspriešanai, kur tad nu vēl šito.

Nu un šie atzinumi? Draugi mīļie, ko tas nozīmē, ja uzraksta “interpretācijas grūtības”? Ir medicīniskas grūtības reizēm. Es saprotu, tās var izskaidrot, bet ko nozīmē vārdi “interpretācijas grūtības”? Respektīvi, tā - kā grib, tā interpretē. Bet vienam otram ir grūti interpretēt. Tāds ir teikums vienā no atzinumiem.

Tālāk. Vēl trakāk! Atzinumā rakstīts, ka šie grozījumi izslēdz atsauci uz iespēju parakstīt jaunu starpvalstu līgumu. Kāpēc? Lūdzu! Runāsim par jebkuru starpvalstu līgumu. Kāds tam sakars ar to, ka mēs šajā brīdī izņemam ārā šo atsauci līdz jauna starpvalstu līguma noslēgšanai? Mēs taču runājam par konkrētu līgumu, kas tika noslēgts 1920.gadā! Mēs runājam par konkrētām Latvijas valsts robežām. Mēs runājam par to Latvijas teritoriju, kuru visu reizē okupēja, nevis pa kaut kādam gabaliņam okupēja - tur un tur... neokupēja. Nē! Mēs runājam par visu Latvijas Republikas robežu uz 1940.gada 16.jūniju. Vai tad tas nav skaidrs?

Tad kāpēc ir šādi tādi “lokani” teikumi - interpretācijas grūtības, atsauces izslēgšana, iespējas parakstīt vai neparakstīt.... Nu, godīgi sakot, ja es runātu ar jebkuras pieredzējušas valsts politiķiem, viņi par šādiem teikumiem pasmaidītu. Ja mēs pastudētu rūdītu Rietumvalstu likumu veidošanu, tad mēs secinātu, cik plašas iespējas tur ir darboties, jo nav šo baiļu, - pieņemsim, nepieņemsim, kaitināsim, nekaitināsim...

Pirmām kārtām ir runa par savu valsti, par savas valsts pašlepnumu, nevis par to, kurā brīdī kas te kā skatīsies...

Nu diemžēl jāsaka tā.. Es gribētu atgādināt arī to, ka komisijā nebūt nebija tā, ka visi vienādi balsoja. Viena balss komisijā varēja izšķirt arī citādu rezultātu. Lūk! Tad, kad mēs runājām par mūsu sagatavotā likumprojekta nodošanu komisijām, lielais vairums taču to atbalstīja. Kur tad tas viss izkūpēja? Teksts taču nav mainīts!

Patlaban mēs runājam par konceptuālu pieeju šim jautājumam.

Redziet, godātie koalīcijas partneri! Es jūs par partneriem uzskatu, jo mums daudz kas kopējs ir. Taču es kārtējo reizi esmu spiests ar zināmu filozofisku pieeju secināt, ka labi vien ir reizēm pasēdēt opozīcijā. Nekāda vaina! Jo es redzu jūsu samocītās sejas izteiksmes tad, kad mēs apspriežam vienu otru likumprojektu. Dakteri no Tautas partijas frakcijas, es nedomāju, ka jums briesmīgi patiktu Pacientu aizsardzības likums, bet jūs ar sakostiem zobiem balsojāt “par”! To jums noteica disciplīna.

Frakcijai “Jaunais laiks” ir drusku demokrātiskāka pieeja. Tur veseli četri atļāvās citādi domāt. Tā nu tas ir!

Varbūt, arī par šo likumprojektu domājot, nevajadzētu visiem tā vienādi balsot - vienādi balsot tikai tāpēc, ka tā balsot kāds tur paprasīja. Nevajadzētu! Biežāk vajadzētu praktizēt brīvos balsojumus, it īpaši tad, kad izšķirams kaut kāds pietiekami nopietns jautājums.

Jā, patlaban izšķiras jautājums: parakstīs robežlīgumu vai neparakstīs. Nu un tad? Ar Igauniju it kā parakstīs. Labi! Bet tas parādījās pēkšņi, pavisam nesen tas parādījās... un ne jau nu 10.maijā, bet gan astoņpadsmitajā...

Ko mums “Buša onkulis” te teiks? Ko viņš pie sevis pieaicinās un kam pakratīs pirkstu? Grūti pateikt, kādu izeju meklēs no tā stāvokļa... Paldies Dievam, valdība skaidri un gaiši pateica, ka bez šīs deklarācijas - bez interpretatīvās deklarācijas - neparakstīs līgumu. Malači! Tā vajag! Tikai nezin kāpēc ir tik briesmīga dažu kosmopolītu sūkstīšanās. Daži Latvijas žurnālisti, kuriem Latvija galīgi neinteresē, bet kuriem par viņu darbību maksā kosmopolītiskas organizācijas, ir sašutuši. Protams, nesanāca tas, kas bija iecerēts. Lūk!

Acīmredzot vēl pieļaujams, ka kaut kur klusībā - uz kāda kuģa varbūt - vienosies par līguma parakstīšanu, kāds klusuciešot uzņemsies kaut kādas saistības un pēc tam atnāks uz šejieni un mums paziņos. Šīs Saeimas darbības laikā mēs vairākkārt esam jau to pieredzējuši.

Es atnācu uzstāties viena iemesla dēļ - atgādināt, kāpēc mēs iesniedzām, atgādināt to īpatno stāvokli, kāds patlaban ir. Ko jūs uztraucaties par kaut kādiem notikumiem, kas būs 9.maijā! Nu, Latvijā arī tie būs - būs kaut kādi. Nu, pakliegs drusciņ, nu, iedzers viens otrs... Bet vēsturi pārrakstīt tomēr nevajadzētu atļaut! Un turēties pie savām vēsturiskajām vērtībām vajag! Agrāk vai vēlāk tam piekritīs lielais vairākums. Nu, daži ir tik nelabojami slimi, ka tos nav vērts ārstēt, runājot par politisko attieksmi. Taču vairākums vienmēr piekrīt tam, ko pauž stingri. Un mūsu stingrā pārliecība ir tā, ka tāda vēsture, kāda Latvijai ir bijusi... ka tādai tai arī jāpaliek nākamajām paaudzēm.

Visu šo pārdomu rezultāts ir tas, ka mēs aicinām atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šobrīd ir tas neretais gadījums, ka es nepiekrītu katram Dobeļa kunga teiktajam vārdam, varētu piekrist tikai teiktajam par koalīcijas liekulīgo rīcību. Taču šodien tomēr ir sastopamas valstiskas domāšanas pazīmes no valdošās koalīcijas puses.

Atbildīgā komisija noraidīja apspriežamo trako likumprojektu, tika noņemta no izskatīšanas gan kārtējā deklarācija par okupāciju, gan priekšlikums piešķirt karavīriem, kas cīnījās Hitlera pusē, militāro pensiju. Protams, viss iepriekšminētais tūlīt tiks pieņemts tieši pēc robežlīguma ar Krieviju ratifikācijas. Ne pirms ratifikācijas, bet pēc! Tas ir būtiski. Un tikai “tēvzemieši” paliek pie sava valsti apdraudošā viedokļa. Tomēr neaizmirsīsim, ka tieši “tēvzemieši” atdeva Abreni! To zina ikviens deputāts, kas sēž šajā zālē. Atdeva tad, kad Ministru kabinetu vadīja “tēvzemietis” Guntars Krasts. Atdeva jau 1997.gadā, kad kopā ar Krievijas ekspertiem tika sagatavots robežlīgums.

Dāmas un kungi! Likumprojekta, kas paredz demarkācijas līnijas noteikšanu starp Eiropas Savienību un Krieviju, liktenis ir visai pamācošs, jo atbildīgā komisija, kurā strādā patriotiskais vairākums, šo ārprātīgo likumprojektu noraidīja. Ja Tautas partijas vai “Jaunā laika” deputāti nonāktu opozīcijā, arī viņi vienbalsīgi balsotu “par”, pretēji Latvijas valstiskajām interesēm.

“Tēvzemieši”, kuri 1997.gadā atradās pozīcijā, demonstrēja valstisku domāšanu. Tieši “tēvzemieši” atdeva Abreni Krievijai. Taču šodien viņi ir gatavi likt uz kārts valsts intereses un cenšas pasludināt daļu no robežas ar Krieviju par īslaicīgi pārtrauktas karadarbības zonu. Lielākai daļai pasaules iedzīvotāju Otrais pasaules karš ir beidzies pirms 60 gadiem, bet dažiem - tikai pirms 15 gadiem. Eksistē arī atsevišķi politiskie “vanagi”, kuriem karš vēl joprojām turpinās. Un šis karš turpināsies līdz pat tam brīdim, kamēr atradīsies pietiekami daudz muļķu, kuri par šiem “vanagiem” balsos.

Cienījamās dāmas un kungi! Kauns būt par hameleoniem! Kauns mainīt nokrāsu atkarībā no tā, vai jūs sēžat valdībā vai arī opozīcijas krēslā! Vajadzētu nevis...

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāt! Runājiet par likumprojektu, lūdzu!

V.Buzajevs. ...izdabāt vēlētāju neveselīgajam instinktam, bet gan ieaudzināt viņos valstisku domāšanu. It īpaši jāņem vērā tas apstāklis, ka šad tad paši jūs retos gadījumos, kā, piemēram, Krasta kungs 1997.gadā, šo valstisko domāšanu tomēr demonstrējat.

Vēršoties pie nacionāli norūpējušamies vēlētājiem, gribētos vēlreiz īpaši pasvītrot, ka tieši viņu dievinātie “tēvzemieši” atdeva Abreni Krievijai, lai arī ko šajā sakarā viņi šodien runātu.

Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs! Es jūs aicinu runāt konkrētāk par likumprojektu!

Tālāk. Debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Buzajeva kungam jau nu gan vajadzēja atturēties kāpt tribīnē un te sākt runāt par šīm lietām. Pietiek jau ar to, ka viņa cilvēki izbļaustījās vakar, kad mēs svinējām Latvijas Neatkarības deklarācijas 15.gadadienu.

Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst īpašu jūsu uzmanību šim jautājumam šodien, šajā brīdī, jo šis ir mūsu, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ļoti nopietns, pat izmisīgs atgādinājums nekļūdīties!

Es jūs lūdzu neizturēties pavirši pret šo likumprojektu, bet patiešām izvērtēt to, jo tas saistīts ar visu mūsu tautas vēsturi, ar visas mūsu tautas cīņu par šo valsti, Atmodas ideāliem - un tā tālāk, un tā joprojām!

Es domāju, ka ir īstais brīdis nākt tribīnē (protams, ne jau tiem tur, kuri aizstāv kaut ko pavisam citu un ir naidīgi noskaņoti pret Latviju, bet visiem pārējiem - koalīcijas partneriem, kas ir lemt spējīgi un kas attiecīgi izšķirs arī šā likumprojekta likteni) un runāt par to, izteikt savu viedokli. Jo līdz šim, arī pašlaik, par robežu, par robežlīgumu lemj valdība (runā par to arī Valsts prezidente, faktiski arī Valsts prezidente lemj savā ziņā). Bet ko darām mēs, parlamentārieši, deputāti, uz kuriem gulstas vislielākā atbildība par šo lietu? Vai mēs runāsim tikai tad, kad robežlīgums, jau parakstīts, agri vai vēlu, bet parakstīts, nonāks Saeimā, lai ratificētu to? Var būt, ka tad būs par vēlu.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs ar visu nopietnību šodien izvērtēt šo mūsu priekšlikumu un atbalstīt, jo tas ir patiešām valstiski svarīgs un arī izsvērts. To derētu atbalstīt, lai uz mūžīgiem laikiem “nenoraktu” risinājumu problēmai par Latvijas robežām, par Abreni un sešiem pagastiem. Tā ir un paliek mūsu zeme. Tā ir mūsu teritorija. Nekad, nekādā veidā mēs neesam atteikušies no tās. Riņķa dancis, kas šobrīd ir ap robežlīgumu, liecina, ka okupācija (un šeit jau tas iepriekšējās reizēs no tribīnes ir izskanējis, runājot par šīm lietām un šo lietu sakarā), - ka okupācija faktiski nav īsti beigusies, jo okupēta ir daļa no mūsu teritorijas - 12% no Latgales. Es, deputāts, pārstāvu Saeimā Latgali. Un skaidri un gaiši saku - es neesmu mierā. Un man neviens no Latgales cilvēkiem nav teicis, lai mēs atteiktos no šiem 12% no Latgales un, šķiet, 2% no Latvijas zemes. Redziet, ja mēs piekāpsimies šodien, tā būs milzīga kļūda. Jo šodien mēs ļoti labi apzināmies, ka ir pavisam cita situācija gan pasaulē, gan Latvijā. Un mēs apzināmies arī to, ka - jā, patiešām, - jā, vēl pagaidām mēs nevaram atgūt šo mūsu zemes daļu. Nevaram. Taču tas nenozīmē, ka mēs to nevarēsim kādreiz, ka mūsu bērni, mazbērni to nevarēs pēc 20 vai 30, vai 50 gadiem, kad pasaule pateiks - un faktiski šodien jau pasaka! - Krievijai acīs patiesību par to, ko nodarījusi pāri Baltijas valstīm, to skaitā arī Latvijai. Es patiešām ceru - es esmu to jau teicis šeit no tribīnes, - es ceru, ka Krievija reiz būs citāda - demokrātiska valsts, nevis agresore, kura pat negrib atzīt savus pastrādātos drausmīgos varasdarbus. Tas taču ir kaunu kauns! Un tādiem agresoriem mēs gribam atdot savu zemi?! Nekādā gadījumā!

Šis likumprojekts ir savā ziņā kājas ielikšana durvīs, lai tās pilnīgi neaizcirstu ciet un lai kādreiz pie šīs problēmas atgrieztos.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs būt atbildīgiem un likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Manuprāt, šis sagatavotais likumprojekts ir visobjektīvākais, jo tas šo strīdīgo gabaliņu no Latvijas robežas ar Krieviju nosauc par demarkācijas līniju. Un tad mēs nebūsim pārkāpuši Satversmi un neieiesim Latvijas tautas vēsturē kā parlaments, kurš ir pārkāpis Satversmi un nelikumīgi izlēmis robežu jautājumu; tas neatbilst Latvijas konstitucionālajam likumam.

Taču es gribu runāt par īpašuma jautājumiem. Tikai 1995.gadā Centrālā zemes komisija pieņēma lēmumu, ka arī abreniešiem, Abrenē dzīvojošajiem un sešos pagastos īpašumu zaudējušajiem cilvēkiem, ir tiesības dabūt vismaz kompensāciju par savu neatdoto zemi. Diemžēl kompensācija vēl joprojām netiek piešķirta par citu zaudēto īpašumu - par namīpašumiem, par represēto personu zaudēto mantu. Tomēr šis jautājums tiek risināts. No 1995.gada līdz šā gada 1.janvārim tajā teritorijā, kas atrodas aiz tā saucamās demarkācijas līnijas, ir izsniegti 31 754 īpašuma kompensācijas sertifikāti tiem cilvēkiem, kuri šo kompensāciju ir prasījuši. Tas ir par 7000 hektāru - nedaudz vairāk par 7000 hektāru. Taču tajā teritorijā, kas atrodas aiz demarkācijas līnijas, ir divi procenti no Latvijas zemes, un tie ir, kā daži saka, apmēram 1300 km², daži - ka 1500 km². Latvijas valdība un Latvijas Saeima ar saviem likumiem garantē vismaz šo īpašuma kompensācijas sertifikātu izsniegšanu un kompensācijas izmaksāšanu arī naudā - kopš 1995.gada - par to zemes īpašumu, kurš ir atņemts politiski represētajām personām.

Tātad Latvija ir uzņēmusies atbildību par šo teritoriju. Taču ārkārtīgi daudzi jautājumi šeit nav atrisināti, par ļoti lielu platības daļu nekādi lēmumi nav pieņemti. Protams, šajā teritorijā atrodas arī bijušie Latvijas valsts Meža departamenta meži, kuros nav izdarīta nekāda inventarizācija. Nekas nav izlemts šajā lietā.

Es gribu atgādināt vēl arī to, ka tā vieta, tā pilsēta, kuru mēs saucam reizēm par Pitalovu, reizēm par Abreni, vēsturiski saucās Pietālava. Pietālava ir senais nosaukums, Pitalova ir pārveidots nosaukums. Taču tas nenozīmē, ka, novelkot šo demarkācijas līniju, mēs tūlīt prasīsim visus šos īpašumus atpakaļ. Varbūt - vismaz godīgu atlīdzību. Varbūt vismaz politiski represētajiem atlīdzību no Krievijas.

Šāda demarkācijas līnijas nospraušana, kas nav pretrunā ar Satversmes nosacījumiem, varētu būt.

Es aicinu katru godīgi izvērtēt šo likumprojektu, nenoraidīt to, jo noraidīšana būs ļoti slikts signāls pirms sarunām starp Krieviju un Latviju. Lūdzam atbalstīt mūsu sagatavoto likumprojektu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 21, atturas - 44. Likumprojekts ir noraidīts.

Vai deputāte Žanete Vasaraudze vēlas runāt par procedūru? Nē.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus!

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Paziņojums ir Eiropas lietu komisijas biedriem. Man šodien jau prasīja, vai rīt no rīta būs sēde. Acīmredzot tā tika jautāts sakarā ar tām “kataklizmām”, kas gaida Rīgu. Es gribu paziņot, ka Eiropas lietu komisijas sēde, par spīti visam, notiks, kā vienmēr, rīt pulksten 9.00. Parastajā laikā un parastajā vietā!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Baltijas Asamblejas grupas sēde Dzeltenajā zālē pēc Saeimas sēdes beigām!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Pulksten 15.00 komisijas zālē sēde. Pulksten 15.00!

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Porietis... ir, Oļegs Deņisovs, Inese Krastiņa... ir, Jānis Šmits... arī laikam bija, Nikolajs Kabanovs... ir, Andis Kāposts... ir, Dzintars Jaundžeikars... ir, Igors Aleksandrovs... nav, Linda Mūrniece... ir, Leopolds Ozoliņš, Krišjānis Peters... laikam nav, Mareks Segliņš, Vjačeslavs Stepaņenko, Staņislavs Šķesters, Inese Šlesere, Inta Feldmane... jā, ir, Elita Šņepste... bija, man liekas... Arvīds Ulme, Dzintars Zaķis un Ērika Zommere.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 5.maija sēde ir beigusies. Paldies!

Balsojumi

Grozījums likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"
Datums: 05.05.2005. 09:07:34 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4117 nodošanu komisijām

Grozījums Valsts apbalvojumu likumā
Datums: 05.05.2005. 09:14:12 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4118 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"
Datums: 05.05.2005. 09:16:22 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4121 nodošanu komisijām

Grozījums Radio un televīzijas likumā
Datums: 05.05.2005. 09:22:28 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4122 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"
Datums: 05.05.2005. 09:23:06 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4123 nodošanu komisijām

Par grozījumu Konvencijā par bērna tiesībām
Datums: 05.05.2005. 09:23:42 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4124 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"
Datums: 05.05.2005. 09:34:02 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4126 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"
Datums: 05.05.2005. 09:41:26 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4130 nodošanu komisijām

Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā
Datums: 05.05.2005. 09:42:02 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4133 nodošanu komisijām

Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā
Datums: 05.05.2005. 09:42:52 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4134 nodošanu komisijām

Grozījumi Krimināllikumā
Datums: 05.05.2005. 09:45:32 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4135 nodošanu komisijām

Grozījums Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā
Datums: 05.05.2005. 09:46:10 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4136 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam M.Segliņam"
Datums: 05.05.2005. 09:47:30 bal014
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4142

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam K.Peteram"
Datums: 05.05.2005. 09:47:54 bal015
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4143

Elektroenerģijas tirgus likums (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 05.05.2005. 09:54:32 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3827B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.699) (3.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 09:56:44 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4105 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Sodu reģistra likumā (3.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 09:57:32 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4106 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (3.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 09:58:28 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4116 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (3.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 09:59:28 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4125 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 10:00:50 bal021
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījums Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 10:01:12 bal022
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījums Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 10:01:40 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4140 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par Baltijas bataljonu denonsēšanu (2.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 10:02:28 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4128 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokola par Baltijas bataljona štāba un Baltijas bataljona personāla statusu denonsēšanu (2.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 10:03:16 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4129 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 10:04:12 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4038 steidzamību

Grozījumi Krimināllikumā (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 10:04:34 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4038 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 10:06:00 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4036 steidzamību

Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 10:06:22 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4036 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Valsts kontroles likumā (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 10:07:14 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4018 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 10:08:12 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4022 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 10:11:54 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3845 steidzamību

Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 10:12:18 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3845 pieņemšanu 1.lasījumā

Pacientu tiesību likums
Datums: 05.05.2005. 11:26:14 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3867 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Robežsardzes likumā (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 11:27:48 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3944 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 11:29:22 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4039 steidzamību

Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 11:29:50 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4039 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" (2.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 11:31:30 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4113 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" (2.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 11:33:18 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4114 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 11:34:50 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4040 steidzamību

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 11:35:12 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4040 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 11:36:16 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3976 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Likumā par ostām (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 11:37:10 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3977 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Vienošanos starp Angiljas valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 11:38:14 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4037 steidzamību

Par Vienošanos starp Angiljas valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 11:38:36 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4037 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Vienošanos starp Angiljas valdību un Latvijas Republikas valdību par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 05.05.2005. 11:39:16 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4037 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par diplomātisko pasi" (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 11:40:36 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3908 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūcijas grozīšanas un Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvencijas grozīšanai (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 11:41:28 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3975 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un Protokolu Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības līgumam par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 11:42:22 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3916 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (1.lasījums)
Datums: 05.05.2005. 12:10:28 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4028 pieņemšanu 1.lasījumā