Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam 16.septembra sēdi! Sākam izskatīt darba kārtību!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1976.gada tirdzniecības kuģošanas (minimālās normas) konvencijas 1996.gada protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Lokarno Nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1960.gada 21.septembra Līgumu par savstarpēju slepenības garantēšanu izgudrojumiem, kas saistīti ar aizsardzību un kuriem iesniegti patentu pieteikumi” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam”.

Iesniedzēju vārdā runās deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Ko vēl var piebilst pie visa tā, kas ir jau runāts un kas vēl tiks runāts, pat šodien, par to, cik rīcībnespējīga ir šī valdība? Var piekrist gan Kalvītim, gan citiem Tautas partijas cilvēkiem un deputātiem, kas cītīgi, neslēpjoties, atklāti meklē jaunas valdības, jauna premjera kandidātus. Protams, droši vien var piekrist arī Augustam Brigmanim, kas atsakās dzirdēt, ko saka viņa partijas biedrs - premjers. Droši vien viņam ir zināms kaut kas vairāk, tāpēc viņš vairs ne tikai nedzird, bet atsakās dzirdēt un ņemt par pilnu, kā viņš televīzijā saka, sava premjera vārdus.

Taču šodien faktiski ir izšķiršanās par kaut ko citu. Vai mums ir vai nav uzticēšanās šai valdībai? Vai mēs viņu uzskatām par rīcībspējīgu? Vai mēs viņu uzskatām par tādu, kurai uzticam gatavot nākamā gada budžetu, ko šī valdība drīz mums nesīs uz šejieni? Un būs ļoti dīvaini, ja vieni, kas šodien uzticēsies šai valdībai, pēc tam balsos pret šīs valdības sastādīto budžetu vai - vēl vairāk - sāks par savu neuzticēšanos atcerēties, skatot kādu varbūt pat šīsdienas darba kārtībā ietvertu jautājumu, vai iniciēt kādas neuzticības pilnas domas un rīcības attiecībā uz atsevišķiem ministriem vai pat premjeru. Tā ka, manuprāt, viņiem šodien ir ļoti svarīga izšķiršanās. Un visi šie vārdi, kas šodien šeit būs izteikti no tribīnes, visas šīs runas par to, ka nav īstais laiks vai ka iesniedzēji nav īstie... Viņi neuzticas šai valdībai, tomēr nebalsos par neuzticību - tikai tāpēc, ka iesniedzēji nav gana smuki. Manuprāt, tas izskatīsies drīzāk pēc politiskās korupcijas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru prezidentam Indulim Emsim.

I.Emsis (Ministru prezidents).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es gribu izmantot šo iespēju un informēt jūs par valdības padarīto un par mūsu iecerēm, mūsu ieplānoto rīcību, lai jums būtu vieglāk izšķirties - vai gribat, lai šī valdība turpina darbu, vai arī gribat veidot labāku.

Mana valdība sāka darbu brīdī, kad Latvijai bija atlikušas piecas minūtes līdz iestājai Eiropas Savienībā un NATO. Tas bija mūsu valsts ilglaicīgi nospraustais ārpolitiskais mērķis, mēs vēlējāmies padarīt Latvijas neatkarību neatgriezenisku un ekonomikas augšupeju - pastāvīgu.

No ekonomikas viedokļa raugoties, šis process tagad ir sācies un turpinās. Aizvien attīstās politiskās dimensijas šajā jomā; notiek izmaiņas gan likumdošanā, gan praktiskajā dzīvē, gan sadzīves līmenī. Cilvēki pierod pie jaunajiem apstākļiem.

Tas ir ļoti apjomīgs darbs, kurš tika veikts daudzu valdību laikā, daudzu gadu garumā, arī pirms mūsu valdības tas tika veikts, un tas ir ilglaicīgs stratēģiskais mērķis, kuram Latvija konsekventi ir sekojusi jau sen pirms 2004.gada 1.maija.

Šis darbs turpinās ik dienas. Mūsu mērķis ir panākt attīstītāko valstu labklājības līmeni.

Domāju, ka visi klātesošie varēs piekrist tam, ka jebkuram jaunam darbam, jebkuram procesam sākums ir visgrūtākais. Trūkst zināšanu un pieredzes, kā tas bija arī brīdī, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā un NATO. Taču, visnotaļ ņemot vērā šo sākuma grūtību periodu, tomēr ir ārkārtīgi grūti attaisnot to situāciju, kāda mums bija pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Repšes valdība bija mums atstājusi tik ļoti smagu mantojumu - aptuveni 300 dažādu normatīvo aktu, kas nebija pieņemti -, ka mūsu valdībai pirmie mēneši bija ārkārtīgi grūti. Es esmu ļoti pateicīgs ministriju ierēdņiem, ministriem, visa Ministru kabineta darbam, ko mums izdevās saliedēt un panākt gandrīz neiespējamo - to, ka tik īsā laika periodā tika likvidēti visi nokavējumi. Mums izdevās izvairīties no savstarpējām ķildām, un šie darbi tika darīti saskaņoti, bez iekšējām pretrunām.

Es gribu izmantot šo izdevību un izteikt pateicību, īpašu pateicību, finanšu ministram Oskaram Spurdziņam par situācijas izpratni šajā brīdī, par resursu mobilizāciju, par to, ka mums pietika finansiālo resursu, lai visus nokavētos darbus izdarītu laikā. Un mēs esam savos lēmumos fiksējuši, ka arī turpmāk Eiropas Savienības un NATO prioritātēm nauda budžetā tiks atvēlēta pirmām kārtām.

Latvija izpildīja sarunās dotos solījumu - līdz ar iestāšanos mēs bijām pilnībā ieviesuši visu nepieciešamo normatīvo aktu kopu. Mūsu pozitīvo veikumu novērtēja Eiropas Komisija, pret Latviju netika piemērotas nekādas sankcijas. Arī vedot uz Vašingtonu līgumu par Latvijas iestāšanos NATO, es varēju justies pilnīgi drošs, ka mūs uzņems, jo dokumenti bija sakārtoti.

Šajā laika periodā mēs atrisinājām arī jautājumus par robežkontroles punktiem - tie tika sakārtoti atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

Tika pabeigts viss neizdarītais darbs.

Valdība ir nodrošinājusi to, ka Eiropas Savienības piedāvātie resursi un līdzekļi tiek izmantoti projektu īstenošanai un visi struktūrfondu resursi tiks apgūti. Svarīgi, ka uzņēmēji, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un citi tagad var izmantot šo strukturālo fondu līdzekļus. Man ir tiešām patiess gandarījums par iesniegto projektu skaitu. Piemēram, lauksaimnieki jau tuvākajos mēnešos saņems arī tiešmaksājumus no Eiropas Savienības. Protams, katram projekta īstenotājam jāuzņemas atbildība par to, cik efektīvi nauda tiks izmantota, valsts struktūrām jāpalīdz šo efektivitāti paaugstināt, un represīvajām struktūrām jādara viss, lai novērstu nelikumības.

Ministru kabinets īsteno politiku, kas veicina un stiprina sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību Latvijā visās nozarēs. Pašvaldību aizņēmuma limitu 2004.gadam esam palielinājuši par 5 miljoniem latu; tas paver straujākas attīstības iespējas vairākām Latvijas pašvaldībām. Valdībā ir pieņemtas reģionālās politikas pamatnostādnes, un ir izveidota Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Šogad pašvaldību investīcijas un citi līdzekļi pašvaldību pasākumu finansēšanai ir trīskāršoti - vairāk nekā trīskāršoti! Proti, 2004.gada sākotnējā budžetā bija paredzēti 4,87 miljoni latu, bet pēc budžeta grozījumiem šobrīd papildus ir piešķirti 11,4 miljoni latu, un kopumā pašvaldības šādā veidā saņem 16,34 miljonus latu. Pašvaldības arī turpmāk būs mūsu uzmanības centrā.

Ļoti uzmanīgi un ar vislielāko izpratni mēs esam skatījušies uz kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanu - saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Latvijas Okupācijas muzeja finansējums ir dubultojies; Rīgas Doms (restaurācija), koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs, Nacionālā bibliotēka - tie visi ir projekti, kuri ir saņēmuši atbalstu no valdības, un es domāju, ir saņemti tieši saistībā ar ļoti veiksmīgo sadarbību ar radošajām savienībām, kuru ir veidojusi kultūras ministre Helēna Demakova. Viņas darbs šajā jomā ir bijis perfekts.

Šīs valdības darbs ir bijis arī aktīva līdzdalība ekonomisko procesu veicināšanā. Pirmām kārtām mēs atgūstam kontroli pār nacionālajiem dabas resursiem. Es gribētu, kolēģi, lai jūs šajā vārdu savienojumā vēl un vēlreiz ieklausītos: “Latvija atgūst kontroli pār nacionālajiem dabas resursiem.” Tas ne visiem patīk - arī šajā zālē droši vien ne. Esam atteikušies no ilgtermiņa līgumiem mežu iznomāšanā ārvalstu kompānijām, tātad mežu “skandinavizācija” ir iesaldēta.

Pateicoties vides ministra Raimonda Vējoņa enerģiskajai darbībai, Latvijai ir ļoti labi panākumi vides sektorā. Mēs bijām pirmā valsts Eiropas Savienībā, es uzsveru - pirmā valsts Eiropas Savienībā! -, kas apstiprināja “Natura-2000” programmu, kurā vairāk nekā 300 jauni īpaši aizsargājami dabas objekti tika fiksēti un ieguva Eiropas Savienības nozīmi. Patiesībā tas nav tik daudz Eiropas Savienības jautājums, bet gan mūsu pašu - Latvijas - nacionālā nepieciešamība pēc mūsu dabas resursu, pēc mūsu dabas vērtību aizsardzības. Mums ir jānosargā savas nacionālās dabas vērtības, un tā ir mūsu identitāte. Dabas daudzveidība ir viens no mūsu brīnišķīgākajiem mantojumiem, tas ir zīmols Latvijai. Šis zīmols mums ir jānes tālāk. Mēs pēc šā zīmola tiksim atpazīti Eiropā, tiksim atpazīti pasaulē.

Dabas krāšņumam nav tikai ekoloģiska un vides nozīme. Tam ir arī ekonomiska nozīme un to ir viegli pārvērst ekonomiskā labumā. To uzskatāmi pierāda aizvien pieaugošais tūristu skaits Latvijā, kur mūsu kultūras vērtības un dabas vērtības aicina tūristus no visas pasaules.

Manā valdībā politiskie lēmumi par tādiem kardināliem jautājumiem kā valsts kontroles atgūšana telekomunikāciju jomās un Latvijas enerģētikas neatkarības nostiprināšana tika pieņemti salīdzinoši ātri, raiti un vienprātīgi, kaut arī tie bija diezgan sarežģīti jautājumi. Tās bija ļoti nopietnas politiskās izšķiršanās. Ministru kabinets ir panācis, ka “Lattelekom” tiesvedībā iesaistītās puses, visas bez izņēmuma, piekrita mierizlīguma un sadarbības memoranda publiskošanai. Ir panākts vēl viens būtisks risinājums - līdz ar skaidrojošā līguma noslēgšanu ir novērsta iespēja, ka sadarbības memorands un mierizlīgums “Lattelekom” lietā varētu tikt uzskatīti par savstarpēji saistītiem dokumentiem. Tā mums ir ļoti nepieciešama un nozīmīga atziņa. Latvijai piespiedu kārtā vairs nebūs jāprivatizē “Lattelekom” daļas, turklāt Latvija ir saglabājusi tiesības pašai izlemt šo jautājumu, un valdības nostāja šajā ziņā ir stingra. Pārskatāmā nākotnē telekomunikāciju privatizācija nenotiks.

Lēmums par valsts interešu pārstāvības nostiprināšanu “Lattelekom” bija kardināli nepieciešams. Tagad, kad mums ir noteicošā balss kompānijā, pateicoties ekonomikas ministra Jura Lujāna neatlaidībai, no skandināviem esam saņēmuši apstiprinājumu tam, ka turpmāko triju gadu laikā telekomunikāciju modernizācija lauku reģionos tiks pabeigta, katru gadu veltot šim pasākumam 10 miljonus latu. Beidzot visi mūsu lauku iedzīvotāji saņems kvalitatīvus telefona sakaru pakalpojumus un tiks nodrošināta pieeja mūsdienu globalizācijas laikmetā ikvienam tik nepieciešamajam internetam.

Tātad “Latvenergo” paliks valsts īpašumā, un vienlaikus tā vadība tiks pārveidota atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām.

Saglabāsies valsts īpašums arī uzņēmumā “Latvijas Dzelzceļš”. Esam panākuši vienošanos par valsts atbalstu pasažieru pārvadājumiem, un tādējādi mēs noņemam šo smago kompensācijas slogu no kravu pārvadātāju pleciem, un tādējādi kravu pārvadātāji kļūst konkurētspējīgāki.

Pirms nepilna mēneša jūs, godātie deputāti, ar 62 balsu pārsvaru pieņēmāt mūsu valdības piedāvātos sociāli atbildīgos šāgada valsts budžeta grozījumus, kas tautsaimniecībai papildus piešķīra gandrīz 66 miljonus latu. No tiem lielākās summas tika atvēlētas lauksaimniekiem, pašvaldību investīciju projektiem un mērķdotācijām, kā arī pedagogu algu palielināšanai un veselības aprūpei. Valdība sarežģītajā iestāšanās posmā Eiropas Savienībā nevarēja liegt saviem iedzīvotājiem šo sociālo “spilvenu”. Mēs saprotam savu atbildību to cilvēku priekšā, kuri ir sociāli neaizsargāti un kuru labklājība ir pilnībā atkarīga no valsts budžeta iespējām. Viņiem ir jānodrošina normāli dzīves apstākļi, un mēs to savu iespēju robežās esam darījuši.

Atšķirībā no iepriekšējās valdības mēs esam uzturējuši un arī turpmāk uzturēsim dialogu ar sociālajiem partneriem.

Pat Latvijai visneveiksmīgākajā un vissarežģītākajā jomā - veselības aprūpē - ievērojami ir uzlabojies dialogs ar sabiedriskajām organizācijām un ārstus pārstāvošām organizācijām, ar visiem citiem partneriem. Tagad turpināsim jau sen iesākto veselības aizsardzības sistēmas reformu. Šī reforma ir apturēta, bet mums tās kustība ir jāatjauno. Šī reforma ir vērsta uz efektīvas medicīniskās aprūpes sistēmas izveidi. No 1.oktobra tiks likvidēta iepriekšējās valdības laikā ieviestā netaisnība - nevienlīdzīgā atalgojuma sistēma veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Tieslietu ministrijas, kā arī Kultūras ministrijas padotības iestādēs un pašvaldībās. Budžeta grozījumos ievērojami līdzekļi tika piešķirti valsts kompensējamo medikamentu iegādes nodrošināšanai, ātrās palīdzības darbības uzlabošanai un daudziem citiem neatliekamiem mērķiem.

Tieši šīs valdības darbības laikā Saeima pieņēma lēmumu, un tagad pensijas tiek indeksētas divreiz gadā - aprīlī un oktobrī. Pirmā indeksācija bija jau šā gada 1.aprīlī, kad pensijas tika palielinātas par 2,5 latiem, bet oktobrī vidējais pensijas pieaugums varētu pārsniegt 5 latus. Tas nav daudz, bet tas ir tas, ko ir iespējams izdarīt iedzīvotāju labā, un mēs to esam arī darījuši.

Mēs esam lēmuši par neapliekamā minimuma paaugstināšanu un par nodokļa atbrīvojumu par apgādībā esošajām personām. Mēs gribam palielināt šo nodokļa daļu.

No 2005.gada 1.janvāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pieaugs līdz 26 latiem mēnesī, bet turpmāk neapliekamā minimuma apmērus mēs noteiksim līdz kārtējā taksācijas gada 30.jūnijam. Latvijas Darba devēju konfederācija kā apsveicamu vērtē Finanšu ministrijas un valdības noteikto grafiku neapliekamā minimuma paaugstināšanai nākotnē.

Pēc vairāku mēnešu ilgām diskusijām un labklājības ministres Dagnijas Staķes ļoti lielā ieguldītā darba valdība ir atbalstījusi to, ka no 2005.gada 1.janvāra mazākais jaundzimušā kopšanas pabalsts būs 56 lati, bet lielākais - 392 lati. Pabalsts vienam no jaunajiem vecākiem, jebkuram no viņiem, tiks maksāts 70% apmērā no vidējās algas, no kuras ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas gadu pirms bērna piedzimšanas - tātad tās summas apmērā, ko reāli viens no vecākiem ir saņēmis pirms tam. Paralēli tam bērna piedzimšanas pabalsts tiks ieviests jau no 1.oktobra, un māmiņas bērna pūriņam saņems jau 296 latus.

Aktualizēts bērnu pilsonības jautājums. Nils Muižnieks un Ainars Baštiks ir nosūtījuši aicinājumu jaundzimušo nepilsoņu un bezpavalstnieku bērnu vecākiem, mudinot viņus reģistrēt savus bērnus Latvijas pilsonībā. Un sākotnējā saņemtā informācija liecina, ka tas ir uzņemts ar lielu atsaucību. Tā, piemēram, šāgada maijā pilsonībā ir reģistrēts tikpat daudz bērnu cik visa iepriekšējā gada laikā.

Neraugoties uz iepriekšējā izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga demonstratīvo bezdarbību un tai sekojošajām krievvalodīgās sabiedrības protesta akcijām, ir sākusies izglītības reforma. Manai valdībai, bet it īpaši izglītības un zinātnes ministram Jurim Radzevičam, bija jāsāk veidot dialogu ar krievu skolotājiem, ar vecākiem un skolēniem pilnīgi no nulles. Dažkārt viņi pat nezināja, ko īsti paredz izglītības reforma, un līdz ar to daudzi cilvēki bija pakļāvušies propagandai, tika gatavotas vērienīgas masu nekārtības, kuras mums izdevās novērst. Bija nepieciešams sešus mēnešus ilgs saspringts darbs, lai situācija izlīdzinātos. Skolu mācību programmas ir akreditētas, un direktori ir apliecinājuši gatavību īstenot reformu un nodrošināt mācības latviešu valodā. Skolēni ir klasēs, nevis uz ielas. Haosa laiks ir pagājis.

Ir piešķirti līdzekļi solītajam algu paaugstinājumam izglītības darbiniekiem. Tas nozīmē, ka skolotāji saņems ne mazāk kā 160 latus mēnesī, skolu direktori - ne mazāk kā 353 latus, bet augstskolu rektori - 630 latus. Kopumā 60 000 izglītības darbinieku saņems algas pieaugumu atkarībā no savas kvalifikācijas un slodzes.

Ko tad īstenībā var pārmest šai valdībai? Kā pirmo plaši tiražēto pārmetumu varētu minēt it kā “promaskaviskumu” - nu, “promaskaviskumu” (pēdiņās!). Šīs valdības laikā par spiegošanu tika izraidīts krievu diplomāts, tiek izraidīts ar Krievijas politiskajām aprindām saistīto politisko nemieru cēlājs, musinātājs Aleksandrs Kazakovs. Galu galā, neskatoties uz visām grūtībām, tiek realizēta valodas reforma izglītības sektorā.

Vai tad tiešām jūs nesaskatāt šo ačgārno loģiku? Visa augšminētā rīcība esot “promaskaviska”. Taču šobrīd balsot par neuzticību - pēc būtības tas nozīmētu sodīt valdību par konsekvenci izglītības reformas īstenošanā... Tātad piedāvāt šo balsojumu - tas nav “promaskaviski”? Tas tātad ir patriotiski? Savāds patriotisms. Savāds patriotisms!

Otrs arguments, ko vērš pret šo valdību, ir nepārtraukti tiražētais stereotips, ka mazākumvaldība, pēc definīcijas, esot kaut kas nedabisks un nepieņemams parlamentārajā iekārtā. Šis pieņēmums, cita starpā, neatbilst Rietumeiropas parlamentārajai praksei. Vēl šonedēļ interneta portālā “Politika” interesenti var izlasīt LU politikas zinātnieka Auera pētījumu par Rietumeiropas reālo praksi šajā jautājumā. Izrādās, ka no visām pēckara Eiropas valdībām vairāk nekā viena trešdaļa ir bijušas mazākumvaldības. Tādā demokrātisku tradīciju pilnā valstī kā Norvēģija mazākumvaldība ir pastāvējusi visus pēdējos desmit gadus.

Kādos gadījumos tad ir jāizšķiras par mazākumvaldību? Acīmredzot tad, kad parlamentā pārstāvētie spēki nevar savstarpēji vienoties tiktāl, lai vairākumu varētu veidot pietiekami konsolidētu un nepretrunīgu savā starpā, tādu, kas spētu strādāt kā viena komanda. Tiek pārmests, ka mazākumvaldībai ir “jātirgojas” parlamentā. Taču padomāsim - vai tad ir labāk, ja šāds “tirgus” tiek pārcelts uz valdības iekšpusi un koalīcijas partneri vai Ministru kabineta locekļi savā starpā apmainās ar tādiem komplimentiem, kādus mēs dzirdējām, piemēram, Repšes valdības laikā? Un vēl - mazākumvaldības tā saucamie kompromisi, kas sasniegti atsevišķos jautājumos ar to vai citu opozīcijas partiju, īstenībā ir daudz “caurspīdīgāki” un publiski izvērtējamāki nekā šāds iekšējais “tirgus” un kompromisi pretrunu plosītas valdības iekšpusē.

Es, starp citu, nebūt tik izmisīgi neturos pie šā krēsla, tikai cenšos godīgi pildīt Valsts prezidentes un parlamenta uzticēto pienākumu.

Bet, tā godīgi, - vai kāds šodien var uzrādīt nopietnu, konsolidētu vairākumu kā šīs koalīcijas alternatīvu? Kur ir šāda alternatīva šābrīža valdībai? Ja ir, lūdzu, runāsim par to!

Bet var jau būt, ka visi publiskie argumenti pret šo valdību ir tikai tādi aizplīvuroti savā loģikā un ka patiesībā pastāv citi, vārdos nenosaukti motīvi. Varbūt kādu neapmierina tas, ka šī valdība, piemēram, pieliek punktu mūsu mežu resursu tālākai “skandinavizācijai” un negrasās atļaut būvēt celulozes monstru. Varbūt kādu neapmierina, ka šī valdība neprivatizēs “Lattelekom” un “Latvijas Mobilo telefonu”, bet - tieši otrādi - strādā pie valsts kontroles atjaunošanas pār šādiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu visu Latvijas reģionu pilnīgu aprīkošanu ar moderniem sakariem. Varbūt kādam ir arī citi plāni “Latvenergo” sakarā. Ja tādi plāni ir, tad vajadzētu tos šeit, no šīs tribīnes, nosaukt! Taču es nedomāju, ka tie tiks nosaukti. Un parasti jau ir noticis tā, ka patiesie plāni tā arī paliek nenosaukti.

Es tagad gribu pateikt to, ko es tiešām ar pārliecību domāju: šī valdība ir rīcībspējīga.

Godātie deputāti, mums stāv priekšā izšķiršanās: vienā pusē - nenoteiktība, krīze, neskaidras valdības aprises, neskaidra šīs valdības konceptuālā rīcība, otrā pusē - sociāli atbildīga politika, lata un budžeta stabilitāte, sagaidot jaunās naudas - eiro - ieviešanu pēc diviem gadiem. Mūsu cīņa par iekšzemes kopprodukta tālāku pieaugumu, par ražotņu atjaunošanos, par jaunām darbavietām, par veiksmīgu tālāko integrāciju Eiropas Savienībā - tāda ir virzība, ko piedāvā šī valdība.

Izšķiršanās ir jūsu ziņā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Arturs Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Draugi! Dzīvē ļoti bieži ir situācijas, kad šaubāmies par to, kāda būtu pareizā rīcība. Bieži ir tā, ka neredzam skaidri ceļu, ka neredzam melnu vai baltu, bet drīzāk - pelēku. Bieži ir tā, ka vienkārši nezinām, ko darīt.

Taču šodien nav tāda reize. Šodien šaubu mums nav. Šodien jautājums mums ir skaidrs un vienkāršs: “Vai jūs atbalstāt Emša valdību?” Atbilde ir tikpat skaidra un vienkārša: “Nē! Mēs neatbalstām Emša valdību.” Partija “Jaunais laiks” ir par Emša valdības demisiju. Kopš šīs valdības sastādīšanas brīža “Jaunais laiks” ir konsekventi paudis viedokli, ka mēs neatbalstām Emša valdību ne tās paplašinātā sastāvā, ne tās pamatsastāvā. Līdz šim mūsu visskaļākā kritika ir bijusi par to, ka šai valdībai, mazākumvaldībai, ir jāpiekāpjas Saeimas kreisajiem spēkiem, lai tā varētu noturēties. Pusgada laikā ir kļuvis acīm redzams tas, par ko “Jaunais laiks” brīdināja vēl pirms šīs valdības apstiprināšanas, - ka šīs valdības mūžs ir atkarīgs no promaskavisko spēku labvēlības. Kā mēs visi zinām, neviens jau par baltu velti savu atbalstu nedos. Kreisie spēki guvuši ne tikai tīkamus amatus Saeimā un valsts uzņēmumu padomēs, bet tiem ir dotas cerības, ka varēs virzīt mūsu valsts sabiedrību sašķeltības virzienā.

Šajā sakarā ir jārunā par izglītības reformas īstenošanu atbilstoši Izglītības likuma normām. Tiesa, šī valdība šo likumu nav aizskārusi, taču partiju “Jaunais laiks” uztrauc masu medijos aprakstītais neoficiālais moratorijs reformas īstenošanai. Vēl vairāk - mums ir nopietnas bažas par to, ko šis Ministru kabinets savā “necaurredzamajā” darba grupā plāno sakarā ar topošo Mazākumtautību izglītības likumu. Mēs neesam naivi. Mēs labi saprotam, ka tad, ja pieņemtu specifisku likumu, šajā gadījumā - Mazākumtautību izglītības likumu, tas ņemtu virsroku pār vispārējo likumu, tas ir, Izglītības likumu šajā gadījumā. Un šādā veidā varētu tikt apturēts tas process - tas, ka mazākumtautību vidusskolās 60% visu mācību notiek valsts valodā un 40% - mazākumtautību valodā. Valdības neskaidrā nostāja šajā jautājumā liecina ne tikai par tās svārstīgumu, bet arī par tās atkarību no kreisajiem, tas ir, promaskaviskajiem, spēkiem.

Es reizēm esmu dzirdējis, arī šodien, kā Emša kungs, skaidrojot savu atkarību no kreisajiem spēkiem, runā par tādām lietām kā sociāli atbildīga politika. Šīs valdības deklarācijā ir rakstīts, ka mērķis ir stiprināt valsts pensiju kapacitāti virzībā uz pietiekamu pensiju nodrošināšanu. Bet vai tas tiek darīts? Vai tas izpaužas darbos?

Pirms nedēļas Ministru kabinets savā, šai valdībai raksturīgajā manierē klusiņām, ne ar vienu pensionāru organizāciju neapspriežoties, atcēla Repšes valdības laikā pieņemto lēmumu par piemaksām tiem vairāk nekā 300 000 pensionāru, kuri pensionējušies pirms 1996.gada, kad nebija iespējams nopelnīt tā saucamās lielās pensijas.

Tieši šīs grupas pensionāri atrodas vissliktākajā sociāli ekonomiskajā stāvoklī ienākumu ziņā. Bet viņi taču ir devuši vislielāko ieguldījumu to vērtību radīšanā un saglabāšanā, kuras tagad ir tikušas privatizētas un izmantotas citiem ekonomiskajiem mērķiem! Piemaksas bija plānots viņiem izmaksāt jau no nākamā gada janvāra, un tās būtu sasniegušas 8 latus mēnesī. Bet valdība tās atsauca. Kur tad ir šīs valdības sociāli atbildīgā politika? Izrādās, ka tā ir vienkārši atruna. Tiesa, šī valdība ir noturējusies līdz šim ar kreiso spēku atbalstu, bet tam diemžēl nav nekāda sakara ar sociāli atbildīgu politiku.

Vērsīsim skatu tālāk - uz citiem procesiem, kas notiek mūsu valstī! Mums nevienam vairs nav noslēpums, ka valstī plosās neredzēta augsta un bīstama cenu inflācija. Ja vaicājam bieži uzdoto jautājumu: kad pensionāri varēs cerēt uz cilvēka cienīgu dzīvi? -, tad atbilde ir skumja. Jā, valdība turpina jau agrāk uzsākto pensiju indeksāciju, bet inflācijas dēļ rezultāts ir tas, ka no katriem 100 latiem, kas iekrīt kabatā, gandrīz 7 lati iet zudumā. Pensijas aug, bet reālā pirktspēja krītas. Laikam tiešām varam teikt, ka šīs “Emša cenas” valstī visvairāk jūt maznodrošinātie.

Mani pretinieki tūlīt teiks, ka viens pats premjers nav atbildīgs par to, ka valstī plosās inflācija. Un taisnība jau ir. Taču Ministru kabinetam būtu ātri jāreaģē uz šiem notikumiem. Ministru kabinetam ir jābūt skaidram rīcības plānam, kā situāciju valstī uzlabot. Kur ir šāds rīcības plāns? Ko valdība ir darījusi, lai mazinātu inflāciju valstī? Šādas rīcības nav, jo Ministru kabinetam nav nekāda plāna. Tas nezina, ko darīt. Tas nav rīcībspējīgs. Lūk, tas ir “Jaunā laika” galvenais arguments, kāpēc ir jāatbalsta Emša valdības demisija. Šī valdība nav spējīga risināt valstiski svarīgus jautājumus.

Pagājušajā sestdienā Limbažu pilsētā Grāmatu svētku ietvaros notika politiska diskusija, kur man bija gods piedalīties kopā ar premjerministru un citiem politiķiem. Šajā vienkāršajā un visiem atvērtajā forumā Emša kungs atzina, ka katru dienu šī valdība strādā tā, it kā tā būtu pēdējā. Lūk, atslēga visām neskaidrībām! Šī valdība neplāno neko uz rītdienu, jo pati netic, ka rītdiena tai vispār pienāks. Un tas arī izskaidro šīs valdības rīcības nespēju.

Taču inflācija nav vienīgā problēma, kas kliedz pēc valdības skaidras rīcības. Repšes valdības darbības laikā valdība sparīgi centās uzlabot gadiem ilgušo un milzīgi sasāpējušo situāciju veselības aprūpes sistēmā. Bija iecerēta šīs sistēmas reforma, kurai, protams, netrūka arī pretinieku. Tātad, kamēr valdība strādāja pie šīs reformas, arī tā sistēmā ieguldīja vairāk nekā 50 miljonus latu, galvenokārt palielinot netaisnīgi zemās mediķu algas. Šis process bija jāturpina, un valdībai bija jāatrod labākais risinājums sistēmas uzlabošanai kopumā, taču pēdējos sešos mēnešos Ministru kabinets bija pilnīgi aizmirsis, ka arī te būtu kas darāms.

Tikai tagad, kad ir atsākusies kārtējā krīze medicīnā, kad anesteziologi protestē un medicīnas māsas ir gatavas viņiem pievienoties, veselības ministrs paziņo, ka, ja reiz beidzot krīze ir klāt, tad laikam būs jāsāk domāt, kādas reformas veikt.

Kolēģi! Draugi! Tā nav valdības ministra cienīga rīcība! Šis drīzāk ir kārtējais pierādījums tam, ka šī valdība nav rīcībspējīga.

Taču tas vēl nav viss. Repšes valdības laikā valdība sāka īstenot jau 10 gadus iestrēgušo pašvaldību reformu. Šī reforma nav populāra visu pagastu vadītāju vidū, taču valstī tā ir nepieciešama pašiem iedzīvotājiem, jo tikai kopā ar reformu var īstenot sakarīgu ceļu, infrastruktūras, skolu un medicīniskās aprūpes sistēmas loģisku pilnveidošanu un sakārtošanu. Vai pašreizējais Ministru kabinets risina šo problēmu? Protams, atbilde ir: “Nē!” Šķiet, ka šī valdība sāks reaģēt tikai pēc tam, kad būs iestājusies kārtējā krīze, un tas nav pieņemami.

Ir jau vēl arī cita krīze, kura briest šīs valdības rīcībnespējas un neizlēmības dēļ. Runa ir par īres griestu atcelšanu. Tagad jau katru dienu avīzēs var lasīt par visādām problēmām, kuras saistītas ar šo jautājumu, bet nekur mēs nevaram izlasīt par valdības rīcības plānu, jo tāda nav. Valdības premjers iesaka atlikt problēmu uz trim gadiem, bet tad mums ir jājautā: “Kas tad uzlabosies trīs gadu laikā? Vai mājās mēs jebkurš varam atļauties netīros traukus, nemazgātus traukus ielikt atpakaļ skapī? Nu nevaram! Tik un tā jāmazgā vien būs. Un piedevām vēl atcerēsimies: ja ļaujam netīrumiem piekalst, tad darba ir divreiz vairāk. Tātad valdībai ir jārīkojas un jāatrisina īres griestu jautājums.

Taču tā vietā valdība problēmu grib atlikt, gluži kā liekot nemazgātus traukus skapī, kur acis tos nemanīs. “Jaunais laiks” pat piedāvā valdībai izstrādāt kompensācijas mehānismu denacionalizēto namu īrniekiem, taču valdība negrib neko dzirdēt. Atlikt, nerisināt - un viss.

Par korupcijas apkarošanu šīs valdības darbības laikā, manuprāt, vispār nav ko runāt, jo pat premjerministra padomnieks Panteļejevs vēl vakar atzina, ka valstī cīņa ar korupciju neno tiek. Bet, ja valdība nav rīcībspējīga un ja tā nerisina valstij svarīgas problēmas, tad tā varbūt vismaz veicina demokrātijas attīstību? Diemžēl arī tā nav! Ir pat gluži pretēji: šī valdība drīzāk ar šķietami demokrātiskām metodēm spēj pieņemt visai autoritārus lēmumus. Te nu man jāpiemin interesantais veids, kā konkursā uzvarējušās Jutas Strīķes vietā pie KNAB vadītāja amata tika Aleksejs Loskutovs, kā arī visnotaļ interesanto un diezgan pikanto situāciju saistībā ar Sandras Kalnietes kandidatūras neapstiprināšanu eirokomisāra amatam, par ko Emša kungs, manuprāt, vēl joprojām ir sabiedrībai paskaidrojumus parādā.

Izbrīnu izraisa arī šīs valdības izkropļotā izklāsme par vārda un preses brīvību demokrātiskā valstī. Nereti mēs dzirdam valdības pārstāvju apvainojumus par Latvijas sabiedriskās televīzijas ziņu dienesta darbu, kā arī redzam vēlmi izveidot īpašu valdības raidījumu gan Latvijas televīzijā, gan radio. Nesen valsts sekretāru sanāksmē tika apspriests projekts par masu informācijas līdzekļu Ētikas padomi, kuras galvenais uzdevums būtu medijos paustās informācijas cenzūra. Rodas jautājums: “Kādā valstī mēs dzīvojam, un uz kurieni šī valdība mūs ved?”

Esam skatījuši šīs valdības darbību daudzās sfērās un esam spiesti nonākt pie viena slēdziena: šī valdība nav atbalstāma, jo tā nav spējīga risināt valstij svarīgus jautājumus. Piedevām tā klusām pat virzās prom no demokrātijas pamatprincipiem un lēnām, nemanāmi slīd uz tāda pārvaldes modeļa pusi, kas drīzāk ir atrodams mūsu tuvajos austrumu kaimiņos.

Šodien valdības turpmāko likteni izšķirs frakciju, nevis atsevišķu indivīdu rīcība. Jautājums ir skaidrs, un tas ir vienkāršs: vai nu “par”, vai “pret” demisiju. Aicinu visus balsot “par” šīs valdības demisiju! (Starpsaucieni: “Kāp zemē! Kauns! Viņš jau nav latvietis!”)

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Lai mēs, “tēvzemieši”, skaidri lemtu, kā rīkoties, mums tomēr ir arī jāizprot lēmuma projekta iesniedzēju patiesais nolūks. Jūs, redziet, gribat šodien gāzt. Bet kā tad tā? Nupat jums bija tik labi kopā ar šo valdību, tik jauki. Un te nu bija! Nu tā jums ir slikta un jums tā ir jāgāž.

Bet kā tad bija ar tiem budžeta labojumiem, Urbanovič? Kur tad jūs tagad palikāt? Aizmukāt, ja? Kā tad bija ar to Rēzekni? Un kā bija ar to Liepāju, kas, izskatot budžeta labojumus, dabūja milzīgas naudas summas? Visi Tautas saskaņas partijas piedāvājumi tika apstiprināti, tātad tanī brīdī valdība bija laba, un tas nemaz nebija tik sen.

Neticu, ka jūs esat tik naivi un nesaprotat, kāpēc jūs iesniedzāt šo te pieteikumu! Protams, neapšaubāmi ir zaudēts iespaids valstī, ir zaudēta politiskā konjunktūra. Neapšaubāmi. Zaudēti ir arī pieci deputāti. Tie ir jūsu smagie zaudējumi, tāpēc ir kaut kādā veidā jācīnās par ietekmes atjaunošanu.

Bet tagad par visiem tiem, kuri šodien aicina balsot “pret”, respektīvi, pret valdību un par šo iesniegumu.

Man ir skaidrs jautājums jums visiem - frakcijām, kā te tika teikts: vai jūs visi esat uz vietas šodien zālē? Paskatīsimies pēc balsojumiem, vai visas tās frakcijas, kuras šodien ir gatavas balsot “par”, ir nodrošinājušas, lai viņu deputāti nebraukātu pa pasauli riņķī, bet šodien piedalītos balsojumā? Lūk, arī tas ir mans arguments, vai ir nopietna attieksme pret valdības gāšanu vai tikai izrādīšanās.

Mēs parasti vienmēr esam nodrošinājuši pilnu sastāvu tad, kad bija jālemj izšķiroši jautājumi. Šodien mēs netaisāmies piedalīties balsošanā, tāpēc mums ir cita attieksme.

Tālāk. Redziet, ja vispār ir šāda nenopietna attieksme no frakciju puses, tad kā gan mēs varam ticēt, ka būs nopietna attieksme pret to darbu, kas būs jāveic pēc valdības nogāšanas?

Ir bezkaislīgi jāanalizē viss tas, kas valstī notiek, un tomēr tas ir jādara pirmām kārtām valsts labā un tikai pēc tam kāda cita labā. Jā, arī mums nepatīk, tāpēc esam iesnieguši pieprasījumu sakarā ar kādu īpatnēju stāvokli, kas saistīts ar izglītības reformu. Stāvoklis ir vairāk nekā īpatnējs. Tā ir izvairīšanās no jautājuma skaidras risināšanas, un tāpēc mūs tiešām interesē, kas tur tālāk notiks. Bet tas ir konkrēts jautājums tāpat kā daudzi citi.

Tālāk. Redziet, šī “kreiso balsu” izmantošana ir nejauka lieta, un, tā līdz šim visu laiku ir bijusi: te viņus tā un te viņus šitā izmanto, bet kā viņi balsos - to tikai viņi paši, protams, zina, un tāpēc es nevaru piekrist apgalvojumam, ka labējo pusē ir 80 balsis un ka ir milzīga rīcības brīvība. Tā nu tīri nav! Atļaujiet pasmaidīt par domu, ka šie 80 Saeimas deputāti ir ļoti nacionāli un labēji noskaņoti. Drīzāk viņi ir vēja rādītāja līmenī, kas griežas uz to pusi, no kurienes vējš uzpūš. Un ja nu viņš ir stiprāks...

Tagad jūs uzdodiet sev tādu jautājumu: “Kas notiks nevis nākamajā dienā, bet jau nākamajā sekundē, ja gadījumā šobrīd tiks nobalsots par to, ka valdībai ir jākrīt?” Vai jūs varat iedomāties tos kārdinājumus, kas parādīsies dažādu cilvēciņu rokās, pastāvot šai neskaidrībai, kad valdība būs kritusi? Sak, man vairs nav nekādas atbildības, bet es varu šeftēties arī tālāk. Vai tas turpināsies vienu mēnesi vai divus, vai piecus - ej nu sazini!

Cienītie kolēģi! Jūs, kuri esat strādājuši jau 6.Saeimā, un arī tie, kuri par to ir interesējušies... Es jums kaut ko atgādināšu. 6.Saeimas darbības sākumā bija smagi strīdi par to, kāda valdība tad tagad būs. Parādījās viens projekts, bet tika noraidīts. Parādījās otrs projekts, un balsojuma rezultāts - 50 pret 50. Lūk!

Neizgāja cauri arī Čevera projekts. Kas notika tālāk? Sākās meklēšana. Vieni meklēja jaunu premjeru un veidoja jaunu valdību, citi meklēja, cik ir valsts kabatā, no kurienes var kaut ko pamatīgi savākt. Paskatieties, lūdzu, kāds bija valsts budžeta deficīts, kas bija izveidojies 6.Saeimas darbības laikā - laikā līdz tai valdībai, kuru mēs apstiprinājām! Kurš ieguva toreiz? Vai kaut viens nopietns žurnālists, kaut viens nopietns izmeklētājs ir analizējis to, kas toreiz notika ar valsts budžetu? Ja nemaldos, deficīts bija vismaz 80 miljonu, varbūt bija vairāk, es neatceros precīzo skaitli. Deficīts bija drausmīgs. Taču neviens par to neuztraucas šodien. Tā, lūk, ir! (Starpsauciens: “Bet kur tu biji?”)

Un tāpēc - kā mēs varam šodien atbalstīt kaut kādu gāšanu gāšanas pēc? Kas notiks tālāk? Divus mēnešus bija it kā ļoti nopietnas sarunas starp ļoti nopietniem partneriem, kurus mēs uzskatām par galveno kodolu, kam ir jāveido valdība, un tie ir “Jaunais laiks” un Tautas partija. Kāpēc šīs sarunas neturpinās? Valdība nepatīk! Tas nepatīk, šitas nepatīk, un arī tas sarunu partneris beigu beigās nepatīk! Tad man jāprasa: kas tad patīk? (Starpsaucieni.) Lūk!

Un rodas traģikomiska situācija. Ko darīt tālāk? Iznāks ārkārtīgi interesanti: šitie nokritīs, tie vēl nebūs piecēlušies, (No zāles dep. J.Pliners: “Mēs nāksim pie varas!”) un šitās te balstiņas atkal būs kādam vajadzīgas. Varbūt piecus savāksim no turienes, lai sēž šite? Jakov, tevi nē...

Lūk, tagad jāsaprot taču ir viena skaidra lieta... Jūs daudzi esat ar augstāko izglītību - Saeimā lielākajai daļai ir - un kaut ko no filozofijas taču esat mācījušies... Jebkura jauna doma, jebkura jauna iekārta nopietni veidojas tikai tad, kad iedīgļi ir sākuši veidoties vecās klēpī. Šīs valdības klēpī ir jāveidojas tam dīglim, no kura tālāk attīstīsies cita valdība. Bet dīglis nav šodien izveidojies. Izmests no vanniņas ir bērniņš, un izliets ārā ir viss ūdens. Un vanniņa atkal ir sausa, un kādam ir jālej tas ūdens iekšā, un kādam tas bērniņš ir jāiesēdina. Un tad var runāt tālāk.

Ko mēs, “tēvzemieši”, varam novēlēt? Mēs varam būt tie, kas veicinās nopietnu sarunu risināšanu. Es domāju, ka katram Saeimas deputātam, kam nopietni interesē valsts nākotne, ir skaidrs, ka jābūt ir nopietnai, labēji orientētai valdībai, kurai ir pastāvīgs skaitliskais vairākums Saeimā. Ir tam jābūt! Un tāpēc attopieties, “Jaunais laiks” un Tautas partija! Attopieties abi divi un sāciet taču reiz nopietni veidot jaunu valdību! Jums jābūt kā kodolam, bez jums abiem kopā nekas labs nesanāks! Tā ka nevar tā - vienkārši vicināt dūrītes pa gaisu un bez tālākas darbības pateikt: šitie ir slikti, un tie ir slikti. Jūs taču tiekaties tagad! Es saprotu, tiekas gan kuluāros, gan ārpus tiem, un kaut kas taču veidojas. Un tāpēc es varu tikai novēlēt sekmīgas šīs turpmākās sarunas.

Ja mēs, “tēvzemieši”, būsim vajadzīgi, esam gatavi! (Zālē liela trokšņošana.) Ja mēs šobrīd neesam vajadzīgi, arī tad mēs atradīsim savu vietu Latvijas politikā. Mēs esam nacionāli konservatīva partija, mēs esam vienīgā partija, kas ir šeit palikusi vēl no 5.Saeimas, no paša sākuma. Vienīgā! Un mūsu rindās, kā redzat, sēž nopietni cilvēki, tādi, kas ir ar lielu pieredzi un kas nesvaidās un nemētājas ar solījumiem. Mēs esam par to, ka Latvija ir un paliks stipra valsts, nevis kaut kāda tur maza valstiņa, kurai, ziniet, nav nekādas ietekmes pasaulē.

Un, jūs tur, saprotiet vienu: latviešu valoda būs vienīgā valsts valoda! To normu mēs savulaik ielikām Satversmes 4.pantā - tas priekšlikums nāca no mums, “tēvzemiešiem”! -, un jums būs jāiemācās kārtīgi latviešu valoda un jāsaka nevis “bjudžets”, bet “budžets”. To jūs, lūdzu, atcerieties!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvija” frakcija).

Deputāts Dobeļa kungs pieminēja filozofiju. Kā jums ir zināms, filozofija ir gudrības mīlestība. Vai mums šeit, Saeimā, ir daudz gudrības? Vai ar to mēs nodarbojamies? Vai mēs bieži vien neizvēlamies no trim ceļiem sliktāko? Tas, bez šaubām, ir retorisks jautājums.

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Diemžēl pēdējos gados Latvijā nav bijusi, mūsuprāt, neviena valdība, par kuru nebūtu kauns balsot. Laba valdība dod iespēju strādāt tiem, kas to var, un palīdz tiem, kas nevar, - veciem cilvēkiem, invalīdiem, bērniem. Mēs esam pārliecināti, ka pēc Emša kunga valdības demisijas nāks pie varas Repšes kungs kopā ar “tēvzemiešiem”. Vai tad būs labāk? (No zāles dep. J.Dobelis: “Būs!”)

Nākamā valdība, protams, būs nacionāli radikāla. Mums būtu kauns atbrīvot tai ceļu.

Emša kunga valdība ir pelnījusi demisiju - kaut vai par savu liekulīgo attieksmi pret izglītības reformu. Ir iztērēti milzīgi līdzekļi it kā reformas popularizēšanai un izskaidrošanai. Vai var izskaidrot to marasmu, ka krieviski runājošs skolotājs pasniegs savu priekšmetu latviešu valodā - pasniegs krieviski runājošiem bērniem? Un vai var attaisnot to Saeimas neprofesionālismu vai atriebību - izvirzīt prasību kārtot eksāmenus, sākot ar 2007.gadu, tikai valsts valodā, pat tajos mācību priekšmetos, kurus saskaņā ar likumu ir iespēja 40% ietvaros apgūt dzimtajā valodā?!

Valdība solīja, ka tiks parakstīts Mazākumtautību izglītības iestāžu likums. Izrādās, likumprojekta rakstīšanas mērķis bija novērst protesta akcijas. Bet vēl nav par vēlu tiešām spert soli pretim mazākumtautībām un turpināt uzsākto darbu saistībā ar šo likumu. Izglītības reforma daudzās skolās ir iesaldēta de facto. Šī situācija ir jānostiprina de iure. Es esmu pārliecināts, ka tas ir ne tikai cittautiešu, ne tikai minoritāšu, bet visas Latvijas interesēs.

Emša kunga valdība ir labēji centriska. Jaunajā Latvijas vēsturē tā ir pirmā, kura mēģina risināt sociālas problēmas. Kaut arī, kā vienmēr, īstās opozīcijas viedoklis netiek uzklausīts, vismaz kaut kas tiek darīts šajā virzienā. Šaubos, ka nākamā valdība par to domās.

Mūsu skatījumā, būtu bijis vērts iesniegt valdības demisijas pieprasījumu šā gada pavasarī, lai brīdinātu valdību par iespējamām sekām, ja mazākumtautību izglītības problēma netiks risināta. Toreiz diemžēl Tautas saskaņas partijas frakcija un Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija neatbalstīja mūsu ierosinājumu. Šobrīd TSP frakcijas deputāti ierosināja ieteikt neuzticību valdībai. Jā, godātie kolēģi, jūs esat piemānīti... Bet mēs to prognozējām krietni agrāk. Vajadzēja atbalstīt mūsu ierosinājumus un četrus mēnešus pirms reformas īstenošanas uzsākšanas brīdināt valdību: “Ja reforma netiks atcelta, būs nepatikšanas. Visi 20 no PCTVL saraksta ievēlētie deputāti nobalsos par valdības demisiju pēc jebkuras frakcijas priekšlikuma.” Diemžēl toreiz tā tas nenotika. Mūsu valstī valdība mainās ik gadu kā cimdi franta rokās un neviens ne par ko neatbild. Vai kāds ir aprēķinājis, cik maksā nodokļu maksātājiem valdības maiņa? Jāņem vērā, ka mūsu valstī tad kopā ar ministriem aiziet arī augsta ranga amatpersonas, jāmaksā kompensācijas, jādrukā vizītkartes, jāmaina plāksnītes pie kabinetiem. Vai no tā kādam būs labāk? Vai nākamā iespējamā valdība atcels reformu?

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija nekad nav atbalstījusi šo valdību. Mūsu vēlētājiem, pēc mūsu veiktās interneta aptaujas datiem, ir vienalga, kas būs ar to valdību. Mēs organizējam aptauju PCTVL mājaslapā. Vairāk par 46% respondentu domā, ka sen ir laiks noņemt šo valdību, bet vairāk par 53% respondentu uzskata, ka tā nav mūsu problēma un ka nākamā valdība būšot vēl sliktāka. Tātad mūsu rokas ir brīvas. Patlaban mēs redzam, ka mīnusu no valdības demisijas ir vairāk nekā plusu. Mums riebjas piedalīties netīrās politiskās spēlītēs, tāpēc šodien mēs šo izrādi vērosim no malas.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! 6.Saeimas sēdes stenogramma. Tiek apspriests Enerģētikas likums, 40.pants. Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Indulis Emsis ir autors priekšlikumam par dubultā tarifa ieviešanu mazajām HES. Vienkārši līdz nejēdzībai!... Vispirms ierosināja šādu lietu, bet pēc tam, būdams vides valsts ministrs Andra Šķēles valdībā, atļāva mazo HES celtniecību. Ornitologs Māris Strazds to ir nosaucis par lielāko dabas postījumu Latvijas jaunākajā vēsturē.

Gauja. Posmā no Drustiem līdz Sinolei uzbūvētas deviņas mazās HES -uz katriem 10 kilometriem viena.

Augstāres HES. Bijušais zemkopības ministrs Atis Slakteris tās celšanas laikā solīja, ka tas upi neietekmēšot un upe palikšot tāda pati. Kas to deva! Šodien, lidojot virs Gaujas, var pirms šīs spēkstacijas redzēt pavisam citu ainu. Upes vidū stāv pusnokaltuši koki - tur kādreiz bijis Gaujas krasts. Savukārt uzreiz pēc aizsprosta upe ir pavisam maza tērcīte. Tieši tāpat izskatās arī pirms Ilzēnu HES. Šīs abas spēkstacijas pieder Jānim Razminovičam. Viņš ir 7.Saeimas deputāta - Tautas partijas deputāta - Arņa Razminoviča brālis. Celtniecības laikā pārkāpts arī Sugu un biotopu aizsardzības likums un dabiskā vide izpostīta tiktāl, ka vietām Gauju var šķērsot pat ar auto - tā saka Pasaules dabas fonda Latvijas nodaļas direktors Uģis Rotbergs.

Pēdējos gados arvien samazinās zivju krājumi, izzūd nēģi, vimbas, foreles. Vai tas nebija zināms? Nē. Vienkārši nebija izdevīgi zināt. Valsts pasūtītajā Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta pētījumā ir teikts, ka ekoloģiski kaitīga ir gan jaunu aizsprostu un HES izbūve, gan veco aizsprostu atjaunošana; zivju resursiem īpaši kaitīgas ir tās HES, kurām ūdeni piegādā pa pievadkanālu, bet pa citu kanālu novada atpakaļ upē. Pētījums veiksmīgi noslēpts ierēdņu rakstāmgaldos. Cik tradicionāls stāsts atjaunotās Latvijas vēsturē!

Bezatbildīgi pieņemts likums. Labvēlības statuss, ko dāsns ierēdnis citiem dod, bet citiem liedz. Daži kļūst bagāti. Likumīgi. Tikai mūsu bērni varbūt brīnīsies: “Klau, tie veči gan ir traki, atraduši, par ko dziedāt - par Gauju!”

Diemžēl Latvija ilgus gadus ir likumīgi putināta. Likumīgi! Tāpēc, ka paši sev likumus lēma, paši sev cēla, paši ministrēja. Ir saimniekojusi spēcīga komanda. Un “zaļais” Emsis diemžēl ir bijis šīs komandas loceklis. Man ar to pilnīgi pietiek, lai es nespētu nobalsot citādi, kā vien par šīs Latviju apkaunojošās valdības demisiju.

Varu pat nepieminēt šodien minētos un neminētos Emša valdības labos darbus un to cinismu, kas ļauj premjeram pateikt pensionāriem: “Repše jums solīja. Lai viņš jums tos 8 latus mēnesī pie pensijas dod!” Un tas notiek laikā, kad bezatbildīgas saimniekošanas dēļ inflācijas prognoze sasniedz jau 7%, jo ražošanas tempi - salīdzinājumā ar Einara Repšes valdības laiku - ir kritušies 3 reizes!

(Zālē troksnis.)

Premjera kungs! Vai gribat dzirdēt vienu no daudzajiem jūsu valdības promaskaviskās darbības piemēriem? Papētiet, kādas Krievijas augstskolu filiāles, kas līdz šim ir veikušas nelikumīgu uzņēmējdarbību Latvijā, ir reģistrējis izglītības un zinātnes ministrs!

Gribu bilst vēl tikai dažus vārdus mūsu partneriem opozīcijā - “tēvzemiešiem”. Teikšu Raiņa vārdiem. Kad tauta Totu aicina: “Izdzen velnus no tās rijas!” - nu ir taču jādzen! Kā kādreiz teica latviešu leģionāri: kaut ar pašu velnu kopā, bet par brīvu Latviju!

Atbrīvosim taču Latviju no “zaļā” premjera Emša! Tas ir šodien mūsu galvenais uzdevums.

Dobeļa kungs, mazliet vajag bezkaislīgas analīzes! Es gribu saprast loģiku. “Tēvzemieši” nebalsos divu motīvu dēļ - iesniedzēja dēļ un arī tāpēc, ka nav skaidras vīzijas par to, kas būs tālāk. Ja “tēvzemieši” ir gatavi balsot pēc nedēļas, ja demisijas pieprasījumu iesniegs “Jaunais laiks”, tad, piedodiet, man ir “tēvzemiešiem” jāatgādina, ka otrais motīvs tad tik un tā būs spēkā. Mums joprojām nebūs skaidras vīzijas par to, kāda būtu nākamā valdība. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vajag sarunāt, lai būtu!”)

“Tēvzemieši”, kas ir valstiski? Kas ir labāk - vienreiz kopā ar Jurkānu nobalsot vai arī ļaut valdībai vēl darboties? Vai lai Latvijā turpina darboties valdība, kas strādā kā cimds ar roku kopā ar Jurkānu diendienā? Tad jau mūžam velni tajā rijā paliks!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze!

Cienījamie partijas “Jaunais laiks” deputāti! Es jau biju sagatavojis runu un gribēju jūs kaunināt, bet pārdomāju, jo kaunināt jūs laikam nav vērts, būs jāaicina jūs neliekuļot.

Es nupat noklausījos divas spīdošas runas. Viena bija ļoti emocionāla. Tā bija Šadurska kunga runa, kurā viņš kaunināja “tēvzemiešus”. Atbildot uz to, es gribētu jums teikt: partija “”Jaunais laiks”, kur ir jūsu deputāti? Jūs taču taisāties šodien gāzt valdību? Kur ir Paulis Kļaviņš, Bendrāte, Ostrovska? Jūs taču nemaz negribat... un nezināt, ko jūs vispār gribat darīt! Jūs nespējat ne ar vienu runāt, ne ar vienu neko sarunāt. Jūs pārtraucat sarunas, jūs tēlojat, ka gribat gāzt valdību. Jums pat nav 26 deputātu šodien! Tas ir cirks, kas šodien šeit tiek spēlēts!

Jūs neesat gatavi ne gāzt valdību, ne veidot jaunu valdību, ne strādāt valsts labā! Kļūstiet reiz pieauguši!

Runājot par tiem pārmetumiem, ko šodien Kariņš izteica šai valdībai. Mums var patikt Emsis un var nepatikt Emsis. Taču mēs varam tos argumentus, ko jūs izteicāt, paanalizēt.

Reģionālā reforma. Kam šinī Saeimā bija jāveic reģionālā reforma? Emsim? Jūsu valdības 15 mēnešu laikā šī reforma bija jābeidz, lai varētu normāli realizēt pašvaldību vēlēšanas. Ko jūs izdarījāt? Baudot pilnīgu dominanci iepriekšējā valdībā, jūs vienkārši bezdarbībā sēdējāt un tagad savas neveiksmes gribat novelt uz pārējiem! Kauns!

Par reformu izglītībā. Kādā situācijā mēs bijām vēl pirms dažām nedēļām? Es saviem bērniem teicu: “1.septembrī nāciet tūlīt mājās! Nav ko priecāties, nav ko staigāt pa ielām!” Jo es nebiju drošs, ka viņi neatnāks ar asiņainām sejām. Kas šādu situāciju radīja? Man jāatgādina jums, Šadurska kungs, kāpēc mēs šādā situācijā nonācām. Un tagad jūs gribat balsot kopā ar kreiso opozīciju par izglītības reformas izdošanos? Atvainojiet... (Starpsauciens: “Pasarg, Dievs!”) Varat to darīt!

Par inflāciju. Repšes kungs, jūs esat atzīts finansists, esat vadījis Latvijas Banku. Vai jūs nezinājāt, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, būs milzīgs cenu pieaugums - gan saistībā ar nodokļu palielinājumu, gan arī ar cenām? To zinājām mēs visi! Mēs to baidījāmies teikt tautai, lai referendumā nedabūtu negatīvu balsojumu, bet mēs to zinājām. Taču tajā laikā, kad jūs bijāt pie varas, mēs ļoti labi varējām novērst to regulēto cenu pieaugumu... Cenas katastrofāli uzlēca gan elektroenerģijas sektorā, gan arī gāzes sektorā un citās jomās. Kad cenas pieauga valsts regulētajā sektorā? Kuras valdības laikā? Vai to mēs nevarējām novērst? Vai jūs to nevarējāt novērst, zinot to, ka maijā cenas sviestam, pienam un citiem pārtikas produktiem, kā arī benzīnam pieaugs par 5 santīmiem? Mēs taču esam politiķi, nevis bērnudārza audzēkņi!

To visu mēs zinājām, bet nekā diemžēl neizdarījām. Un, var, protams, pārmest arī šai valdībai. Budžeta deficīts? Kurš iesniedza šāgada budžetu ar 2 procentu deficītu? Jūs iesniedzāt. Emša valdība saglabāja 2 procentus, zinot visas šīs briesmas. Ja mēs visi esam tik gudri un runājam par inflāciju, kāpēc nebija budžets ar 1 procentu? Nevarējāt, tāpēc ka iepriekšējā gada budžetā tika sabalsota tāda bāze un pieņemts tik daudz populistisku priekšlikumu, ka bija lielas problēmas uztaisīt nākamā gada budžetu ar deficītu, kas zemāks par 2 procentiem. To mēs zinām - tie, kas saprot kaut ko no finansēm. Tie, kas nesaprot, tie var klaigāt un tēlot.

Par īres griestiem, Kariņa kungs. Kādu priekšlikumu jūs esat izteikuši? Nāciet un pasakiet, kādu jūs esat izteikuši! Mēs iesniedzām likuma grozījumus attiecībā uz kompensācijas mehānismu. Jūs taču nespējat neko piedāvāt! Jūs tikai spējat nokopēt to, ko Tautas partija iesniedza. Un tajā brīdī, kad mēs iesniedzām, jums bija bailes pat parakstīt, tāpēc ka jūs negribējāt uzņemties atbildību. (No zāles dep. I.Rībena: “Tāpēc, ka s... vien bija!”)

Sēdes vadītāja. Rībenas kundze, es ļoti atvainojos, vajadzētu izvēlēties izteicienus arī tad, kad izsakāt repliku!

A.Kalvītis. Tā ka... Ko es jums gribētu teikt? (Starpsauciens: “Ko viņa teica? Atkārtot!”) Ko es jums gribētu teikt, cienījamie kolēģi? Mūsu, labējā spārna deputātu, ir ļoti daudz šinī Saeimā. Tā nav problēma - izveidot valdību. Taču ir jākļūst pieaugušākiem, pirmām kārtām jāpaskatās paškritiski pašiem uz sevi. Pirms kritizēt citus, vajag uz sevi paskatīties daudz kritiskākām acīm!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija” Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sešus mēnešus bija klusums par to, kas notiek veselības aprūpē. Tauta ir gudra, un ne jau velti latviešu sakāmvārds skan: “Kas guļ, tas negrēko.” Un līdz ar to likās, ka visas lietas, kas netiek pieminētas, ir ļoti labas. Taču pēdējās divas vai trīs nedēļas ir parādījušas, ka šis ziemas vai vasaras miegs tomēr ir radījis nelielu atmodas periodu, jo nu šīs problēmas, kuras ir bijušas visu laiku, bet tikušas slēptas, ir parādījušās reālajā dzīvē.

Tas, ka uzsāktie darbi tika apstādināti, bija izdevīgi visiem tiem, kuriem interesēja necaurspīdīgs naudas izlietojums.

Pirmais, ko man gribētos pieminēt saistībā ar necaurspīdīgumu, ir budžeta grozījumi. Veselības aprūpei par pakalpojumu sniegšanu šajos budžeta grozījumos tika pielikti klāt 4,7 miljoni. Tā nav maza nauda! Toties tas, kā šo naudu izlietot, ir ļoti apšaubāms.

Einara Repšes valdībā ar 3 miljonu lieliem budžeta grozījumiem visām Latvijas slimnīcām tika veiktas pārstrādātā darba apmaksa, turpretīm par šiem 4,7 miljoniem, kas ir par 50% vairāk, Sociālo un darba lietu komisijā mēs nesagaidījām atbildi ne uz vienu jautājumu par šīs naudas izlietojumu.

Par ambulatoro aprūpi. Tai klātpienākusī nauda ir 2 miljoni. Un jautājums: “Cik saņems katrs Latvijas iedzīvotājs ambulatorajā veselības aprūpē?” Atbilde bija tāda, ka uz šādu jautājumu atbildēt nevar.

Joprojām nav izstrādāts vienots ģimenes ārstu modelis tik lielā valstī kā Latvija. Tā tiešām ir būtiska problēma, ko gadu gadiem nevar atrisināt.

Nav arī pakalpojumu pirkšanas programmas, kas ir pats būtiskākais, lai vispār varētu sākt runāt par tā saukto struktūrplānu jeb māsterplānu. Tā ir darbības imitācija, kas ir bijusi visu šo pusgadu! Mūsu valdības laikā tika iesniegti jau visi šie noteikumu projekti, taču viss darbs tika apstādināts, un ir radies iespaids, ka tas ir darīts speciāli, lai radītu iespaidu, ka viss ir kārtībā. Nav kārtībā!

Neviens no Veselības ministrijas un VOVAA pārstāvjiem nevarēja atbildēt, par cik palielināsies gultasdienas, kaut pakalpojumu apmaksai stacionāriem ir pielikti klāt 1,7 miljoni. Tas nozīmē, ka šī nauda atkal tiks izlietota tā, kā nu kuram ienāks prātā. Tas skaidri parāda, ka miljonu pazušanas ceļi ir saglabāti.

Ne velti ar tādu steigu un bez reāla pamatojuma tika noņemta no darba jaunā VOVAA vadītāja Zefirovas kundze, taču triju mēnešu laikā vēl nav pat izsludināts jauns konkurss uz šo vietu. To radīja bailes no tā, ka varētu tikt apdraudēta subjektīvā naudas dalīšanas metode.

Nākamais. Anesteziologu streiks. Pareiza un taisnīga prasība. Iepriekšējā valdība bija pirmā valdība brīvās Latvijas laikā, kura mediķu algas izvirzīja par prioritāti veselības aprūpē. Arī desmitiem miljonu lielās investīcijas ēkās un aparatūrās nebūs derīgas bez mediķiem.

Šā gada budžetā algām “Jaunā laika” valdība papildus novirzīja 30 miljonus latu mēnesī un palielināja algas par 20-25 procentiem. Reāli ārsta alga tika pacelta no 160 uz 220 latiem par slodzi. Protams, tā ir vienkārši nožēlojama samaksa par darbu, jo ārsts ir atbildīgs par pacienta dzīvību. Katrai valdībai būtu svēts pienākums sekot “Jaunā laika” uzsāktajam kursam un pakāpeniski katru gadu palielināt algas līdz Eiropas Savienības minimālajam līmenim. Taču šī valdība to pat neplāno, pat nerunā par tālāku mediķu algu palielinājumu. Tikai tad, kad šīs algas būs paceltas, tikai tad mēs varēsim cerēt, ka gan Liepājā, gan Rēzeknē, gan Alūksnē un jebkurā citā slimnīcā būs gan anesteziologi, gan citi speciālisti. Bieži vien šie ierēdņi vispār nestādās priekšā, kāds stāvoklis attiecībā uz speciālistiem ir ārpus Rīgas. Varbūt tad arī vidusskolas absolventiem radīsies interese par ārsta vai medmāsas profesiju. Vislabākais un pats ģeniālākais ārsts nevar veikt pilnvērtīgi darbu bez medicīnas māsas palīdzīgās rokas.

Ko piedāvāja veselības ministrs R.Muciņa kungs? Palielināsim pacienta līdzmaksājumu līdz 25 procentiem! Es uzsveru vēlreiz: līdz 25%! Tā ir klaja ņirgāšanās par Latvijas iedzīvotājiem! Jau šodien praktiski 80% gadījumu ir jāsniedz neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tā valstij ir jānodrošina bez maksas! Arī pašreizējais līdzmaksājums par plānveida operāciju ir 25-50 lati, plus visi pārējie izdevumi. Tad, Muciņa kungs, tā arī pasakiet, lai Latvijā plānveida palīdzību turpmāk saņem tikai maksātspējīgā daļa, bet pārējie lai nu dzīvo, kā redz!

Vēl iepriekšējās valdības darbības laikā - februārī - Ministru kabinetā tika iesniegts māsterplāna projekts, kas paredzēja izstrādāt pakalpojumu pirkšanas programmas kritērijus. Seši mēneši ir bijuši pārāk īss laiks, lai darbs tiktu turpināts. Klusums. Apvienojot pustukšās nodaļas, tiktu nodrošināts gan darbaspēks, gan nopietni palielinātas algas un izmantoti esošie resursi.

Pusgadu ir apstājusies arī likumdošanas izstrāde. Jau martā tika publiski apspriests un papildināts Pacientu tiesību likums. Aprīlī to bija paredzēts iesniegt. Tagad ir septembris.

Tas pats ir noticis arī ar Psihiatrijas likumu. Šis likums nav nonācis līdz Saeimai. Ministru kabineta noteikumi ir nekvalitatīvi un nav saskaņoti ar nevalstiskajām organizācijām.

Un visbeidzot “Jaunā laika” valdība atstādināja VOVAA ilggadīgo vadītāju Bluķes kundzi kā neatbilstošu ieņemamajam amatam, bet par saistību ar korupciju viņas vietniekam tika ierosināta krimināllieta. Bluķes kundze pārsūdzēja Veselības ministrijas rīkojumu, taču tiesa viņu neatjaunoja darbā. Vienīgā no visiem augsta ranga ierēdņiem Bluķes kundze pārsūdzēja spriedumu Augstākajā tiesā, taču viņas advokāts uz tiesu neieradās, un tiesa tika atlikta līdz 23.novembrim.

Taču ko dara Muciņa kungs? Viņš piedāvā Bluķes kundzei mierizlīgumu, neskatoties uz visiem šiem pārkāpumiem, ko viņa ir veikusi, un piedāvā darbu veselības aprūpes sistēmā. Es domāju, tas skaidri parāda šīs valdības nostāju gan pret veselības aprūpi, gan pret korupciju, gan pret valsts attīstību kopumā, un man gribas sacīt, ka šāda valdība nav atbalstāma.

Taču, runājot par mūsu partneriem, man gribētos teikt tā: būtu labi, ja pēc runām par vanniņu, sekotu arī darbi par bērniņa ielikšanu šajā vanniņā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamais Repšes kungs, vai jums pietiks ar astoņām minūtēm? (No zāles dep. E.Repše: “Es sākšu un turpināšu pēc tam!”) Jā? Labi. Vārds deputātam Einaram Repšem. Lūdzu!

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Šodien manāmas diezgan drūmas paralēles ar šodienas situāciju Latvijā un padomju laiku. Un šīm paralēlēm es vairākkārt šodien pievērsīšos. Bet viens gan bija ļoti simptomātiski, jo arī padomju laikā mums bija vislabākā valdība, visdemokrātiskākā Konstitūcija. Valdība to vien darīja kā strādāja valsts un tautas interesēs un, protams, kontrolēja visus masu informācijas līdzekļus un represīvās struktūras. Meli bija toreizējās valdības propagandas galvenais instruments. Viņiem gan tas nepalīdzēja ne savest kārtībā tautsaimniecību, ne arī saglabāt savu varu.

Taču tas, ko es dzirdu šodien, ir kaut kas līdzīgs padomju propagandai. Redziet, tas, ka Kalvītis melo, nav nekāds pārsteigums. Brīnums ir tikai tas, ka šāds cilvēks, kas var atļauties tik rupji grēkot pret patiesību, pretendēja uz Ministru prezidenta krēslu un īstenībā tāpēc “norāva” “Jaunā laika” un Tautas partijas sarunas, bet tas jau ir cits jautājums.

Mani vairāk pārsteidz tas, ka valsts Ministru prezidents melo. Melo gan sīkās, gan lielās lietās. Pārspīlē un faktiski melo par zilajām ugunīm, kurās valsts dega Eiropas un NATO kontekstā tad, kad viņš, lūk, pārņēma varu. Ziniet, es ļoti labi atceros, ka, kopš Ministru prezidents Emsis pārņēma varu, Saeima vairs ilgāk par pusi dienas sēdēs nepalika. Tai tur vairs, šķiet, nebija ko darīt. Mūsu laikā tās darba dienas gan bija tā kā garākas. (Starpsaucieni.)

Nauda - pa labi, pa kreisi, it īpaši sev tīkamām pašvaldībām, draudzēm, skolām, bet, dalot budžeta naudu pa labi un pa kreisi, nevar ierobežot inflāciju, nevar samazināt to cenu kāpumu, kas šobrīd ir kļuvis katastrofāls. Un mums patiešām šobrīd draud nopietnas problēmas ar fiskālo disciplīnu. Paskatīsimies, kā šī valdība tiks galā ar nākamo budžetu, turklāt inflācijas dēļ mums ļoti nopietni ir apdraudēta arī eiro ieviešana.

Dabas resursi un “zaļā” tēma jau tika ekspluatēta. Jā, to lieliski atmaskoja... šo divkosību atmaskoja Kārlis Šadurskis. Paldies viņam!

Klaji meli par “Lattelekom” mierizlīguma lietu! Ir taisni otrādi! Emša valdība bija tā, kas ilgstoši centās saglabāt šā mierizlīguma un tam pievienoto dokumentu slepenību, acīm redzami cerēdama, ka viņiem kaut kā izdosies ar šo mierizlīgumu manipulēt.

Kategoriski meli ir mājieni uz to, ka valdība bija paredzējusi “Lattelekomu” privatizēt. Taisni otrādi! Tieši mūsu valdības pēdējā laikā panāktais nodrošināja to, ka šo “Lattelekom” neizdosies privatizēt par sviestmaizi un par sertifikātiem, kā to varbūt dažs labs bija iecerējis, taču tas netraucē šo tēmu ekspluatēt.

Redziet, Maskavas ietekme... Mēs varam te dažādi analizēt, un tas arī tika pārliecinoši darīts... Bez tā, ka šeit tiek atvērtas un legalizētas nelegāli darbojošās Krievijas augstskolu filiāles un tā tālāk, mani pārsteidz tas, ka tiek pieminēts vienīgais, kurš faktiski ne jau valdības, bet Drošības dienesta darba rezultātā beidzot tomēr ir no valsts izraidīts, bet toties vietā tika ielaists Kobzons un tiek diskutēts par Žirinovski.

Bet simptomātiski ir tas, ka apstākļos, kad latviešu tauta jau tā iet mazumā un izmirst un kad mums vajadzētu visus latviešus aicināt mājās, tieši šīs valdības paspārnē top likumprojekts, kas ir klaji apvainojošs mūsu trimdas tautiešiem. Par to, ka tas top Emša, Latvijas Pirmās partijas un kreisās opozīcijas vadītajā un atbalstītajā valdībā, es neesmu pārsteigts. Es esmu pārsteigts par to, ka šā likumprojekta iniciatīva nāk no Tautas partijas, kura it kā bija nacionālās un valstiskās politikas garants.

Par neatrisinātiem jautājumiem te jau runāja. Arī veselības aprūpē nekas netiek darīts. Mēs, lielākā tiesa, vispār nemaz neesam dzirdējuši par to, kas ir mūsu veselības ministrs un ko viņš šodien dara.

Par tiesībsargājošās sistēmas problēmām un sociālo sfēru jau arī šeit cilvēki runāja. Es runāšu par dažām simptomātiskām lietām, kuras atkal ar tādu Gēbelsa cienīgu propagandu, kas tika pārmesta man, bet kāda ir faktiskā šīs valdības rīcība... Man tika pārmestas tīrīšanas. Jā, mēs atlaidām dažu labu darbinieku, piemēram, VID ģenerāldirektoru Sončiku, kuram prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, un tātad viņš tiek apsūdzēts kriminālpārkāpumā. Mēs atlaidām vēl dažus citus, tātad Bluķi, arī Valsts nekustamā īpašuma aģentūras vadītāju Kalvi Brici par valstij neizdevīgu līgumu slēgšanu.

Godātie kolēģi! Viņi visi šodien ir atpakaļ krēslos! Tātad Bricis ir atpakaļ, bet atlaists ir Ilmārs Dambe, kuru mēs iecēlām kā godprātīgu Valsts nekustamā īpašuma aģentūras vadītāju. Atpakaļ amatā ir Sončiks. No amata ir aizdzīts, lai gan formāli - kā to parasti dara kulturāli cilvēki - ir aizgājis pats, neizturot šo spiedienu, Kārlis Ketners un tā tālāk.

Ir aizgājuši labi cilvēki, un bez liela trokšņa ir atjaunoti darbā pat kriminālpārkāpumos apsūdzētie. Rīgas Domes Bojāra partneris un kaimiņš bēdīgi slavenais Kukuls šobrīd ir kļuvis par iekšlietu ministra padomnieku. Viens no lielākajiem Zaļo un zemnieku savienības ziedotājiem, agrāk sodītais Armands Beikmanis tagad ir atkārtoti aizturēts par 11 000 latu piesavināšanos Jelgavas policijā un tā tālāk.

Nepanākot vienošanos ne ar koalīcijas partneriem, pilnīgi ignorējot sabiedrības viedokli un vienpersoniski izvirzot augstas amatpersonas, piemēram, Eiropas komisāra amatam... un tā tālāk. Šādi darbojas Emša kabinets, lai gan kādreiz it kā tādu darbību pārmeta man... (Starpsauciens: “Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Repšes kungs...

E.Repše. Tālāk. Pats bīstamākais, par ko es vēlos runāt...

Sēdes vadītāja. Repšes kungs...

E.Repše. Jā, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Repšes kungs, mēs turpināsim debates pēc pārtraukuma!

E.Repše. Un tūlīt pēc pārtraukuma es runāšu par represīvajām struktūrām, par diktatūras atjaunošanos, par to, kā vara izmanto varas resursus.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Paldies! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, lūdzu jūs tūlīt uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Visvaldis Skujiņš, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Dzintars Jaundžeikars, Ainars Latkovskis, Ināra Ostrovska, Viesturs Šiliņš, Inese Šlesere, Arvīds Ulme un Dzintars Rasnačs.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim debates. Un debatēs turpina uzstāties deputāts Einars Repše.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie klātesošie! Latvijai draud reāla diktatūra - korupcijas diktatūra. Un es neesmu viens šajā apgalvojumā. Man tikko pasniedza rakstu no “Frankfurter Allgemeine” . Raksta nosaukums - “Rīgas oligarhi. Latvija draud kļūt par tilta galvu krievu korupcijai”. Tulkots no šīs cienījamās vācu avīzes, no vācu valodas. Un tur ir pieminēts ļoti daudz kas no tā, par ko es arī biju grasījies runāt.

Redziet, es solīju jums vilkt paralēles ar Atmodas laiku. Nekad Atmodas laikā, neatkarības cīņu sākumā, tad, kad mēs uzstājāmies pret padomju režīmu, es nejutu tādu pretestību un apdraudējumu, kādu es jūtu šodien no valsts represīvajām struktūrām un vienotās, korumpētās varas pārstāvjiem.

Es vienreiz draugam jautāju: “Kāpēc? Kāpēc tas ir tā, ka tagad brāļi letiņi viens otru apkaro nežēlīgāk nekā toreiz PSRS VDK?” Un man atbildēja: “Ļoti vienkārši, mīļais draugs! Toreiz mēs uzstājāmies tikai pret kaut kādām abstraktām politiskām interesēm, kas nevienam neskāra viņa personisko maku un personisko kabatu. Šodien mēs, cīnoties valdībā un Latvijā pret korupciju, pret valsts izzagšanu, uzstājamies pret ļoti personiskām ekonomiskajām interesēm, pret dažādiem, kas ir piezīdušies pie valsts siles, fondiem, budžeta finansējumiem, celtniecības kontraktiem un tā tālāk. Un to letiņš letiņam nepiedos! Tas ir daudz vairāk nekā kāda abstrakta valsts neatkarība un politiskās intereses.”

Šobrīd ir trakāk nekā Atmodas laikā. Es nemaz nerunāšu par tās nožēlojamās Šmita vadītās komisijas ķengām, no kuras es tuvākajā laikā sagaidu kārtējo apmelojumu vilni.

Bet paskatieties, ko šodien dara represīvās struktūras, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs! Tas šodien apkaro ziedotājus opozīcijas politiskajām partijām. Padomājiet mazlietiņ dziļāk! Vai šodien opozīcijas partijas var jebkādā veidā ietekmēt kaut ko valsts saimnieciskajā dzīvē vai naudas sadalē? Nevar! Opozīcijas partijas šodien var ietekmēt tikai politisko situāciju valstī. Ja uzņēmējs, kuram ir likumīgi ienākumu avoti un kura visas deklarācijas ir iesniegtas un jau atrodas Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā, ziedo partijai “Jaunais laiks” 1000 latu un pēc nedēļas kā noziedznieks tiek izsaukts paskaidrojumu sniegšanai uz KNAB, tad normāls cilvēks to nevar uzskatīt ne par ko citu, kā vien par represīvo struktūru vēršanos pret tiem, kas šodien ir pietiekami drosmīgi, lai atbalstītu politisko opozīciju. Vai tiešām šodien KNAB nav svarīgākas lietas ko darīt, kā vien iebiedēt vēl neatkarīgas politiskas opozīcijas atbalstītājus? “Ierašanās obligāta! Neierašanās gadījumā tiksiet atvesti ar varu!” Tas notiek nedēļu pēc atklāta, likumīga, atļauta ziedojuma. Un tas nav izolēts gadījums. Tā ir masveida politika, kas šodien tiek īstenota. Un lai man varas pārstāvji nestāsta, ka tas notiek bez viņu akcepta!

Tālāk. Nemaz nerunāsim par vairāk nekā dīvainajiem Ministru prezidenta biedra - iedomājieties, Ministru prezidenta biedra! - izteikumiem par televīziju, par Sorosu, kurš šeit mēģinot sagrābt varu un tamlīdzīgi. Savukārt iekšlietu ministrs ļoti konkrēti mēģināja norādīt uz to, ka pret sabiedrisko organizāciju “Delna”, pret nevalstisku organizāciju, ir nepieciešams uzsākt bezmaz vai Drošības policijas izmeklēšanu - tikai tāpēc, ka tā ir paudusi varai netīkamu, bet sabiedrībai ļoti saprotamu un tīkamu viedokli.

Mīļie draugi, ja mēs tā turpināsim, tad drīzumā šeit runāt par kādu demokrātiju vai brīvību vairs nebūs iespējams, valdīs - un faktiski jau tagad valda - viena labi saskaņota, korumpēta varas mašīna, un patiešām šķiet, ka partija “Jaunais laiks” ar savu godīgo un alternatīvo pieeju politikai paliek viena. Mani šodien it īpaši pārsteidz kolēģa Dobeļa uzstāšanās un mūsu partneru - līdzšinējo partneru - “tēvzemiešu” nostāja. (Starpsaucieni.)

Mīļie draugi, tas, ko mēs dzirdējām, izskatās vairāk pēc iegansta meklēšanas un atrunāšanās. Divi mūsu deputāti... viens ir slimnīcā, un otrs ir līdzi Valsts prezidentei valsts vizītē. Vai tas ir iegansts, lai atrautu arī septiņas jūsu balsis? Plineram un Dobelim bija ļoti līdzīgi argumenti, kāpēc abi viņi atbalstīs Emša valdību. Atbalstīs Emša valdību, lai kādi arī būtu tie formālie iegansti un darbi.

Mīļie draugi! Valdībai saskaņā ar Latvijas Satversmi ir nepieciešama Saeimas uzticība, lai viņa turpinātu darboties. Ja mēs šodien dāvājam valdībai turpmāku uzticību, tad tas viss, par ko mēs runājām, var tikt nesodīti īstenots vēl atklātāk.

Par nesodāmību mēs jau šodien maksājam. Tie korumpētie dažādu resoru un iestāžu pārstāvji, kas mūsu valdības laikā bija pierāvušies, šobrīd ir tā kā no ķēdes norāvušies. Ja kāds pēdējā laikā ir mēģinājis Rīgā kaut ko “bīdīt cauri” oficiālām valsts iestādēm, tad viņš zina, ka ir ļoti konkrēta takse par viena stāva uzcelšanu virs tajā vietā it kā formāli atļautā, plānojumā paredzētā augstuma. Ir šāda takse! Maksājiet tik un tik simtus tūkstošu par stāvu, un jums būs visas atļaujas! Un par to runā pilnīgi atklāti, un par to raksta vācu prese. Mēs izliekamies to nezinām.

Mēs, Saeima, šodien grasāmies dāvāt uzticību šai valdībai. Un par to runā arī apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Mani tas patiešām pārsteidz. Vai tiešām taisnība būs tām baumām, ka īstenībā šī politika no mūsu partneru puses, no “Tēvzemei un Brīvībai” puses, arī ir finansiāli motivēta? (Starpsaucieni.)

Vai tiešām taisnība būs tām baumām, ka arī “Tēvzemei un Brīvībai” ir iesieta striķītī - varbūt ne tik īsā kā “zaļie” un zemnieki, bet tomēr striķītī? Nu tad noraidiet šīs baumas, nevis meklējiet kaut kādus ieganstus, lai kopā ar Plineru balsotu par uzticību šai valdībai, nedz arī nodrošiniet tai netiešu atbalstu, izņemot kartes ārā no balsošanas ierīces! Nobalsojiet šodien par neuzticību Ministru kabinetam! (Un atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei šis Ministru kabinets turpinās strādāt, kamēr tiks izveidota jauna valdība.) Rīkojieties tā, nevis mēģiniet netiešā veidā stutēt pašreizējo pilnīgo absurdu varas galvgalī!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Straume. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Parādi, kur tev tas striķis! Parādi!”)

J.Straume (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka diezgan skaidri šobrīd iezīmējas dažas lietas, tādas kā drosmes un principialitātes trūkums. Tas diemžēl šobrīd ir raksturīgs mūsu tuvākajiem partneriem. Trūkst drosmes atzīt dažkārt savas kļūdas un konsekventi rīkoties tad, kad tas ir iespējams. Kur jūs, godātie kolēģi, bijāt brīdī, kad varēja iesniegt demisijas pieprasījumu no frakcijas “Jaunais laiks” un “tēvzemiešu” puses? Jūs ilgi domājāt, un rezultāts ir tas, ka šodien jūs piedalāties “spēlē” kopā ar tiem deputātiem, kas ir ievēlēti no PCTVL saraksta. Jūs šodien piedalāties viņu iniciatīvā. Principialitātes trūkums, Šadurska kungs!

Jūs sakāt: “Ar pašu velnu - uz brīvu Latviju!”, bet es redzu, ka ar pašu velnu - dziļāk purvā.

Mēs esam noskaņoti būt kopā ar partneriem, kuri ir monolīti un ir valstiski un konstruktīvi noskaņoti. Ja jūs tādi būsiet, mēs nonāksim pie stabilas labējas vairākumvaldības.

Paldies par uzmanību.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Es domāju, mums šodien ir lielu pārbaudījumu diena. Gan mūsu prātam, gan mūsu tālredzībai, gan mūsu godīgumam, gan mūsu atbildībai pret mūsu tautu un pret Latvijas sabiedrību kopumā.

Man gribētos pie jums visiem vērsties ar aicinājumu.

Es saprotu, ka mēs visi esam ļoti dažādi. Taču mēs visi parakstījām zvērestu, kad sākām savu darbu. Mēs solījāmies strādāt Latvijas interesēs. Kas notiek šodien? Šodien mēs šūpojam laivu, kurā mēs visi sēžam, kurā sēž Latvijas sabiedrība. Mēs stimulējam patoloģisko tieksmi visur meklēt ienaidniekus, ļaundarus, kaitētājus un būtībā sarīdām dažādās Latvijas sabiedrības grupas citu pret citu. Kam ir izdevīga šī šķelšana? Kam ir izdevīga šī kūdīšana, rīdīšana, apvainošana? Tā ir izdevīga tikai mūsu ienaidniekiem.

Mēs esam aizgājuši par tālu.

Vakar Sarkanajā zālē mēs turpinājām darbu pie Deputātu ētikas kodeksa. To darbu, ko iesāka cienījamais Latkovska kungs. Mēs turpinām šo darbu. Un es tagad kā vēl nekad saprotu, cik svarīgs mums visiem ir šis dokuments un tā pieņemšana. Mēs rupji pārkāpjam deputāta ētiku, kāda pastāv citās valstīs. Es saprotu, vieni ir vairāk pieredzējuši, citi - mazāk pieredzējuši. Mums visiem ir jāmācās. Jāmācās ir mūža garumā. Biežās valdības maiņas traucē mūsu valsts attīstību. Padomāsim, kāpēc Valsts prezidente nominēja Induli Emsi - centriskas partijas pārstāvi! Viņa to darīja cerībā, ka šo šķelšanu Emša kungs varbūt kaut kādā veidā pārtrauks, ka valdība sāks strādāt. Un valdība to ir sākusi darīt! Un es vēlreiz aicinu cienījamās lielās frakcijas: runājiet konstruktīvi! Un ja jūs esat tiešām izveidojuši patiesi spēcīgu nākamo valdību... Emša kungs jums šodien pateica, ka viņš ir gatavs tādam pavērsienam... Mēs visi gribam strādāt. Mēs negribam šeit, Saeimā, bļaustīties! Tauta mūsos klausās, man ir kauns mūsu vietā viņas priekšā.

Un ir interesantas sakritības.

Cienījamais Repšes kungs! Jūs bijāt premjers mūsu pirmajai koalīcijas valdībai, šīs sarežģītās koalīcijas valdībai. Vai tajā grūtajā brīdī tas jums bija prāta darbs - “izlēkt” no valdības? Pie kā mēs pirmām kārtām vērsāmies, kad Emša kungs tika nominēts par premjera amata kandidātu? Mēs teicām: ““Jaunais laiks”, nāciet ar mums kopā! Mēs gribam strādāt.” Zaļo un zemnieku savienība jau piedzīvoja to pārbaudījumu - arī mēs tāpat kā kādreiz jūs “izlēcām” no koalīcijas un aizgājām opozīcijā. Opozīcijā var tikai klaigāt, opozīcijā ir ļoti grūti strādāt, un jums ir pašreiz tā situācija. Jūs mūsos neieklausāties. Un ir interesanta sakritība, ka tieši pirms iestāšanās Eiropas Savienībā nez kāpēc pēkšņi izjuka mūsu valdība un Lietuvā nogāza Valsts prezidentu. Kam tas viss ir izdevīgi?

Un tagad man ir jāatgriežas pie tā desmit kreisā spārna deputātu iesnieguma - pieprasījuma par neuzticības izteikšanai Ministru kabinetam. Tur nav nekādas motivācijas. Es nezinu, vai īpaši Urbanoviča kungs negribēja šodien gari runāt, bet man, atklāti sakot, īsti... (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kārtības rullis aizliedz to darīt!”) nē... labi. Paldies. Es mācīšos no jums... Tas pieprasījums man rada neizpratni. Cik es sapratu no preses, tas ir iesniegts galvenokārt izglītības reformas dēļ.

Cienījamie kolēģi, neaizmirsīsim, ka reforma turpinās - turpinās jau daudzus gadus! Šogad ir viens mazs papildinājums: no 1.septembra mūsu skolēni 10.klasēs papildus mācīsies divus priekšmetus. Ja ņem vērā, ka lielus procentus veido vēl arī svešvalodas, tas nav nekāds būtisks pavērsiens. Ļausim mūsu skolotājiem strādāt, veidot programmas un mūsu bērniem - mācīties! Beigsim musināt bērnu vecākus! Es domāju, ka kādreiz būs jāprasa atbildība no tiem, kas visu šo laiku izmantoja savu politisko interešu apmierināšanai un cilvēku musināšanai. Paņemiet nupat iznākušo avīzes “Izvestija” numuru un palasiet, ko no Latvijas izraidītais Kazakova kungs ir pateicis, kādi ir viņa patiesie mērķi! Izglītības reforma bija tikai līdzeklis, kā sasniegt šos patiesos mērķus. Un ko viņš grib? Viņš visiem jau ir paziņojis Maskavā un visā plašajā Krievijā, ka martā Latvijā būs divkopienu valsts, ka paralēli esošajām, likumīgajām mūsu pašvaldību vēlēšanām viņi organizēs citas vēlēšanas, kurās pieņems balsotājus ar visu krāsu pasēm, un ka šeit būs dubultā pašvaldību sistēma. Tā ka viņi ir solījušies izpildīt arī nākamo solījumu - Latvijā ieviest divvalodību! Tas nozīmē, ka viņi grib sašķelt Latviju, šo mazo zemi, divās savstarpēji naidīgās kopienās un turpināt mūs savstarpēji naidot. Kam tas viss ir izdevīgi? Vai tas ir izdevīgi lojālajiem Latvijas pilsoņiem vai mūsu ienaidniekiem? Nu būsim tomēr apdomīgi! Es tiešām gribu pievienoties “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šodien izteiktajam aicinājumam, ka tādā situācijā, kad nekas nav sarunāts, nekas nav izveidots, ārdīt kaut ko ārdīšanas dēļ - tas ir neprātīgu cilvēku darbs. To nedrīkst darīt! Mēs esam atbildīgi savu vēlētāju priekšā.

Tāpēc es jūs lūdzu pēc vislabākās sirdsapziņas, visus, arī mūsu kolēģus no partijas “Jaunais laiks”, ar kuriem kopā mums ir daudz labu darbu darīts; mēs kopā strādājām iepriekšējā koalīcijā... es negribu šobrīd nosaukt jūs visus, cienījamos cilvēkus, šeit jūsu uzvārdus pieminēt, bet jūs jau tīri labi zināt, ar ko mēs esam kopā strādājuši... Esam ar daudziem kopā strādājuši un turpināsim strādāt valsts labā. Visus jūs aicinu: beigsim šo patoloģisko procesu, kas notiek mūsu Saeimā! To es jums gribu teikt kā ārsts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Dzirdējām ļoti nopietnus vārdus no Strazdiņa kunga. Taču es gribu teikt, ka mēs kopā varam strādāt tikai tad, ja mums ir kaut cik kopīga vērtību sistēma. Ja mēs redzam, ka šis kuģis šobrīd... ka tam ir cita vērtību sistēma nekā mums un ka tas iet nepareizā virzienā, tad mums ir jādara viss, lai tā kursu mainītu, nevis vienkārši jāsēž bezdarbībā un jānoskatās, ka tas aiziet kaut kur pavisam greizi.

Šoreiz es gribu runāt mazliet par Eiropas Savienību. Man šķiet, ka Emša valdība vai nu nav sapratusi, cik nopietnu soli mēs esam spēruši, iestājoties Eiropas Savienībā, vai arī tās ministri nav spējīgi aizstāvēt Latvijas intereses. Es pastāstīšu trīs notikumus, kas man ir atmiņā palikuši vislabāk.

Viens ir saistīts ar zivsaimniecību. Zemkopības ministrs Roze nespēja aizstāvēt Latvijas zvejniekus tad, kad vajadzēja gādāt par to, lai tīklu aprīkojums un garums un tā tālāk... lai tas viss tiktu noformēts tā, lai mūsu zvejnieki varētu turpināt strādāt.

Otra lieta. Tieslietu ministre Muižniece pat nebija atnākusi uz Eiropas lietu komisiju tad, kad bija runa par autortiesībām attiecībā uz datorprogrammām. Var būt, ka mēs daudzi no tām lietām nekā nesaprotam, es arī ļoti daudzko no tā visa nesaprotu, taču es saprotu, ka tā ir ļoti būtiska lieta Latvijai. Es saprotu, ka, ja mēs gribam ar savu intelektuālo potenciālu ieiet Eiropā, tad šādi punkti mums ir vitāli svarīgi, būtiski. Taču tie netika aizstāvēti. Latvija šos punktus neaizstāvēja!

Un pats pēdējais un pats bēdīgākais ir sestdienas notikums ar mūsu finanšu ministru Spurdziņu - tas, ka viņš nepozicionēja Latviju to valstu starpā, kuras ir pret nodokļu bāzes harmonizāciju. Šis punkts arī ir ļoti, ļoti būtisks. Tās atrunas, ka tā ir neformāla saruna, absolūti nekam neder, jo, es domāju, visi politiķi labi zina, ka neformālās sarunās tiek pieņemti ļoti nopietni lēmumi. Šajā gadījumā par to liecina konkrēti tas, ka ir izveidota jau darba grupa, kas strādās tieši ar šo punktu. Eiropā darba grupas izveido nevis tādēļ, lai jautājumus nogremdētu, bet tādēļ, lai tos atrisinātu.

Tāpēc man ir ļoti nopietnas bažas par to, cik nopietni mēs uztveram šo mūsu soli - iestāšanos Eiropas Savienībā - un kādā līmenī mēs saprotam, ko tas faktiski, praktiski nozīmē mūsu dzīvē, Latvijas iedzīvotāju dzīvē.

Man nav nekādas uzticības šiem ministriem. Šajā sakarā mēs, “Jaunais laiks”, protams, neko neiespēsim ar savām 26 balsīm; pat tad, ja mēs visi būtu šeit, mēs nekādu valdību nespētu gāzt, neko nespētu mainīt. Taču mēs esam tādi cilvēki, kas turas pie saviem principiem. Mēs esam pret šo valdību. Mēs netaisāmies viņu atbalstīt, un mums ir vienalga, kurš ir iesniedzis šo demisijas pieprasījumu un kāpēc. (No zāles dep. L.Ozoliņš: Varat nebalsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es klausījos Emša kunga runu - žēl, ka viņš ir aizgājis un vairs nedzird to, ko mēs šeit runājam, lai gan viņam katru vārdu būtu vajadzējis noklausīties, lai pēc tam vērtētu -, un man bira “laimes asaras” par to, cik skaisti tagad dzīvo tauta, cik droša, pēc viņa vārdiem, ir valsts, cik milzīga valdībai ir stabilitāte, dzīvotspēja, rīcībspēja, un tā tālāk, un tā joprojām. Pārsteidzoši! Taču šajā brīdī būtu jāiesaucas: “Karalis ir pliks!” Un šis “karalis” sēž uz krēsla, kuram ir palikušas divas kājas. Viena kāja ir nolūzusi pilnīgi. Lūk, tur viņa sēž. Pilnīgi! Tātad trīs it kā vēl ir... Taču būtībā nav atlikušas arī trīs kājas. Trešā ir aizlūzusi. Tā ir Tautas partija, kura visu laiku... un pareizi, viņa to dara... viņa saka, ka Latvijai, latviešu tautai ir nepieciešama labējā vairākuma valdība. Jā, tikai labējā vairākuma valdība var mūsu valstī darīt tādus darbus, kādi ir nepieciešami mūsu valstij un tautai. Taču pagaidām šī “trešā kāja” tomēr kaut kā vēl stutē šo krēslu, uz kura sēž pliks karalis, un viss notiek. Bēdīgi notiek. Valdība ir darba nespējīga, draugi mīļie!

Paskatieties, kas notiek visapkārt! Kas notiek! (Starpsauciens: “Kas tad notiek?”) Veselības aizsardzība ir iebraukusi vēl dziļākā grāvī. Paskatieties - jau streiko arī tie dakteri un tās medmāsas, kas nodrošina operācijas, neatliekamas, steidzamas operācijas! Kas viņiem atliek? Budžeta grozījumos valdība dalīja naudu visādām muļķībām (es jau toreiz no tribīnes to teicu, es negribu tagad to atkārtot), visādiem jocīgiem integrācijas variantiņiem, bet veselības aizsardzībai neiedeva neko.

Laukiem it kā iedeva naudu, bet šī nauda skars varbūt tikai 0,1% no visiem zemniekiem. Kas notiek laukos? Indikators tam ir internātskolas, kuras ir bērniņiem vienīgā vieta, kur paēst, nomazgāties un mācīties. Taču šīs internātskolas grib taisīt ciet. Jā! (Mēs trešdien, vakar, uz Pieprasījumu komisiju bijām šajā sakarā uzaicinājuši pārstāvjus gan no Izglītības un zinātnes ministrijas, gan arī no citām iestādēm.) Tas taču nav normāli!

Emša kungs ir laimīgs, ka vēl aizvien viņš sēž uz šā kuģa (var jau arī citu salīdzinājumu izvēlēties), bet faktiski viņš kuģi nevada. Priecājas par to, ka viņš vēl ir šajā statusā. Kāpēc tā tas notiek? Žēl, ka nav premjera šeit. Es gribētu viņam vaicāt... Pēc šā darba kārtības jautājuma izskatīšanas nākamais ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un frakcijas “Jaunais laiks” deputātu parakstīts pieprasījums Ministru prezidentam par Izglītības likuma nepildīšanu. Un es premjeram gribētu jautāt, skatoties viņam acīs: ar kādām tiesībām jūs, Emša kungs, nepildāt šo likumu? Kas jums, izpildvaras galvenajam pārstāvim, valdības vadītājam ļāva to? Kas ļāva? Ir taču skaidri un gaiši zināms, ka skolās tos divus priekšmetus (un, godīgi sakot, arī pārējos, kuri jāmāca latviešu valodā) māca lielākoties krieviski. Varbūt tikai daži vārdi tur atskan latviski. Un kas gan cits, ja ne Izglītības un zinātnes ministrija ir ar Emša kunga svētību izsludinājusi moratoriju! Lūk, avīzē (redziet, rādu to no tribīnes!) virsraksts: “Reformai noteikts neoficiāls moratorijs”. Šīs ministrijas attiecīgās struktūrvienības vadītājs Grinpauka kungs skaisti skaidro žurnālistiem, ka, redziet, ir izsludināts moratorijs, līdz novembrim paskatīšoties, kas tajās skolās notiek ar latviešu valodu, pēc tam līdz pavasarim - martam, aprīlim - papētīšot vēl dziļāk un tad noteikšot, vai šie bērni spēj mācīties latviešu valodā vai ne. Kas ļāva izpildvarai nepildīt likumdevēja pieņemto likumu? Kas? Ar kādām tiesībām šāda patvaļa notiek? (Starpsauciens: “Kas tad notiek?”) Es gribu dzirdēt atbildi, ja ne šoreiz, tad tad, kad mēs ar visu atbildību izskatīsim pieprasījumu, un tikai pēc tam mēs domāsim par tālāko rīcību. Tas ir precedents!

Godīgi sakot, tā bija izpatikšana (Starpsauciens: “Kur tas ir redzams?”) tiem tur - Tautas saskaņas partijai, šai “ceturtajai kājai”, kura tomēr nolūza, jo viņi gribēja vēl vairāk. Nāca pretī jau ļoti, ļoti... Redziet, izsludināja faktisko moratoriju. Nav jāmācās latviešu valodā šie divi priekšmeti. (No zāles dep. J.Pliners: “Bet ir jāmāca latviešu valoda!”)

Lūk, tāda ir valdība! Bet, redziet, te ir runa par to, ko darīt tālāk. Labi, pieņemsim, ka arī “tēvzemieši” atbalsta šīs valdības krišanu. Un mans kolēģis Dobeļa kungs jau ļoti pārliecinoši parādīja šo situāciju. Es atvainojos, bet kas notiks? Mēs ļausim šim kuģim pilnīgu vaļu dreifēt, lai to kaut kur uznes uz klintīm vai uz kaut kādiem aisbergiem, nezinot, kas notiks.

Kamēr jūs, kolēģi, no divām lielākajām partijām, kurām tauta ir uzticējusies visvairāk Saeimas vēlēšanās, nevarat vienoties un nevarat pateikt, ka jūs esat gatavi strādāt, tikmēr es nevaru jums piekrist, lai gan gribētos nogāzt šo valdību, jo tā nav spējīga strādāt, bet es domāju, ka divas nedēļas, kurās mēs mēģināsim sekmēt to, lai šī valdība nepastāvētu, ir jāatrod... Tauta ir devusi mandātu! Tauta ir prasījusi šo labējo vairākumu! Un tautas griba ir jāpilda! Un vajag norīt bijušos un esošos rūgtumus, nav ko plēsties un šeit no tribīnes katrā sēdē apvainot citam citu, bet vajag rast kopīgu valodu un kompromisus. Tāds ir politiķa darbs! Tāds ir politiķa darbs - rast kompromisus, nenododot sirdsapziņu, nenododot savu tautu un valsti.

Bet kas šajā brīdī var notikt? Es prognozēju sekojošo: šodien krīt valdība, bet rīt šādā pašā sastāvā, kādā valdība pastāv... Te jau Pliners pieteicās par ceturto stabilo “kāju” šim krēslam, pavisam traks sarkanais ar saviem kolēģiem pievienosies...

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, lūdzu, izvēlieties personību neaizvainojošus izteicienus!

P.Tabūns. ... Tātad viņi pievienosies šai koalīcijai, un šāda valdība turpinās strādāt, bet jau ar citu premjeru. Nu un tad? Taču valsts un tautas interesēm neatbilstoša valdība. Vai tad, kad mēs šodien nogāzīsim šo valdību, jūs spēsiet rīt rast kompromisu un sāksiet normāli sarunāties - bez apvainojumiem, norijot šos apvainojumus?

Šadurska kungs! Es jūs cienu, esmu cienījis un cienu arī šodien. Tie velni ir jāizdzen no rijas ārā! Ir jāsaliek visi spēki kopā, kaut arī mums ir dažādas domstarpības, lai šos velnus izdzītu no rijas ārā.

Izdarīsim tad to tuvākajās nedēļās, attaisnojot tautas un valsts cerības! Tāds ir mūsu uzdevums!

Redziet, arī mēs, “tēvzemieši”, jau esam tagad slikti, tāpēc ka rīkojamies tā, kā vienmēr esam rīkojušies visās šajās Saeimās - apdomīgi, gudri, nemētājoties no viena grāvja otrā. Un to apliecināja Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās tauta mums uzticējās - viena trešdaļa no vēlētājiem uzticējās mums. Tas ir tikai atgādinājums tam, ko grib tauta.

Tāda, lūk, ir visa tā lieta! Mēģināsim visi sadūšoties un darīsim tā, lai attaisnotu tautas cerības!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Einars Repše, otro reizi.

E.Repše (frakcija “Jaunais laiks”).

Nē, Tabūna kungs, jūs neesat slikti! Jūs esat, kā latvieši to mēdz teikt, “baigi labiņie”. Straumes kungs, un kas jums traucēja iesniegt šo otro - alternatīvo pieprasījumu valdības demisijai? Vai tad jums balsu nepietiek? Kāpēc jūs slēpjaties aiz citu mugurām? Nu ja jūs gribat atbalstīt Emša valdību un dāvāt tai turpmāk uzticību, tad tā arī var pateikt!

Redziet, mums tas šķita neloģiski - iesniegt divus lēmuma projektus vienā sēdē par to, ka ziema ir auksta, vai par to, ka mēs neuzticamies valdībai. Redziet, no saskaitāmo kārtības summa nemainās! Un arī mūsu uzticība vai neuzticība valdībai nav atkarīga no tā, ka varbūt vēl kāds tai neuzticas.

Tabūna kungs, jums bija lieliska runa! Un, ja jūs tik ļoti nemīlat šo valdību, nu tad gāziet to un palīdziet mums sastādīt jaunu valdību! Tas ir politiķa darbs. Jūs baidāties, ka kuģis, tātad faktiski Emša un Šlesera vadītais kuģis, uzskries klintīm gadījumā, ja mēs viņiem vairs nedāvāsim Saeimas uzticību, bet jūs aizmirstat, ka šobrīd tas pilnā sparā iet nepareizā virzienā.

Strazdiņa kungs, es jūs patiešām cienu un tāpēc nemēģināšu nekādā veidā pat izteikt aizdomas par to, ka jūs varbūt apzināti sakāt nepatiesību, jo jūs ticat tam, ko sakāt. Un vienā ziņā es jums pilnīgi piekrītu: mēs tiešām jau esam aizgājuši par tālu, un nu ir pēdējais brīdis apstāties. Un to mēs redzēsim. Ja mēs neapturēsim šo lietu, tad mēs to vēlāk izjutīsim paši uz savas ādas.

Taču vienā lietā gan, Strazdiņa kungs, kur es tiešām jums ticu, jūs maldāties. Lūdzu, netiražējiet maldīgo informāciju vai mītu par to, ka Repše pats atkāpās! Tā nebija taisnība! Repšes valdība tika nogāzta, un tajā brīdī, kad mēs iesniedzām demisiju, mums bija pilnīgi skaidrs, - un tā bija nepārprotama informācija, kas bija jau ar faktiem apstiprināta -, ka jaunā valdība jau ir sastādīta. Un, ja mēs tajā brīdī nebūtu iesnieguši savu demi siju, tad jau ceturtdienā divi ministri no mūsu valdības būtu nomesti, tādējādi valdībā laupot kvorumu, un Ministru kabinets nevarētu pat vairs sanākt uz sēdi līdz jaunas valdības sanākšanai, jo tam nepietiktu ministru. Tāda bija reālā situācija!

Var būt, ka mums, raugoties no populistiskā viedokļa, pareizāk būtu bijis stāvēt līdz galam, lai mūs nomet šeit, tribīnē, bet tad mēs nebūtu varējuši strādāt vēl nepieciešamās četras nedēļas. Tā rezultātā mēs strādājām, līdz tika izveidota Emša valdība, un izdarījām daudzus ļoti svarīgus darbus. Pretējā gadījumā mēs būtu pārstājuši strādāt jau tajā pašā nedēļā, jo mums būtu nomesti divi ministri. Neviens jau neiedrošinātos vērsties tieši pret mani, tas būtu nepopulāri tajā laikā, bet divi ministri - konkrēti Šadurskis un Gulbis - būtu nomesti, un valdība būtu vienkārši bez kvoruma. Un tāpēc patiesībā mēs neaizgājām paši, es neatkāpos un noteikti ne jau no laba prāta. Tas bija apstākļu spiests un oligarhu puča organizēts pasākums.

Mīļie draugi, kad es esmu to divkārt atkārtojis no Saeimas tribīnes, - un tas ir nofiksēts stenogrammās -, lūdzu, lūdzu, vismaz labticīgi šo mītu vairs netiražēsim! Un šodien, ja mēs runājam par to, ka Emša valdība tādu vai citādu iemeslu dēļ nebauda nedalītu Saeimas uzticību, tad, politiķi, strādāsim pie jaunas valdības izveidošanas - pie tādas, kas atbilstu vismaz 8.Saeimā ievēlēto deputātu viedoklim par labēju nacionālu valdību, nevis ļausim šim kuģim iet pilnā gaitā nepareizā virzienā. Citas izdevības mums varbūt arī nebūs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribētu pateikt lielu paldies “Jaunā laika” runātājiem par to, ka viņi nepieminēja tos koalīcijas deputātus, kuru radinieki un draugi ir tiesāti par dažādiem noziegumiem. Es domāju, ka šāds uzskaitījums ļoti labi demonstrētu sarkani zaļās koalīcijas noziedzīgo raksturu. Un es tiešām augsti novērtēju šo soli.

Bet tikko mēs dzirdējām vismaz divus, ja ne trīs dučus iemeslu, kāpēc “Jaunais laiks” šodien atbalstīs valdības demisijas pieprasījumu, un man gan sāk likties, ka, ņemot vērā to, cik aktīvi “Jaunais laiks” jau iepriekš ir vērsies pret valdību un arī pieprasījis atsevišķu ministru demisijas, ka tieši situācijas destabilizācija ir kļuvusi par “Jaunā laika” līdera hobiju, bet tādu savdabīgu hobiju - vienalga ar ko, kaut vai ar to pašu Maskavas “spalvaino roku”, kaut tikai varētu kaut ko gāzt. Vienā dienā runātāji no tribīnes ar galvas paklanīšanu vēršas pie kreisās konstruktīvās opozīcijas, bet otrā dienā tā ir Maskavas “piektā kolona”, savukārt nākamajā dienā tā jau atkal ir savi līdzgaitnieki, lai sasniegtu valdības gāšanas mērķus.

Un mēs patiešām šodien esam liecinieki ļoti boļševistiskai pieejai: kas nav kopā ar mums, tas ir pret mums! Par “Jaunā laika” Dieva dusmu objektiem ir kļuvušas faktiski visas Saeimā pārstāvētās frakcijas, un no dziļas mīlestības līdz naidam šeit mums tiešām tā robeža ir ļoti, ļoti izplūdusi.

Ja mēs tiešām paraugāmies pragmatiski un paskatāmies uz dažādos laikos teiktajiem izteicieniem, tad bieži vien iezīmējas orientieru trūkums; teiksim, cienījamais kolēģis Artis Kampars kādā intervijā arī nesen teica, ka “Jaunajam laikam” izvēle starp Tautas saskaņas partiju un Tautas partiju ir apmēram tas pats kā izvēle starp holēru un mēri. Pie medicīnisku salīdzinājumu lietošanas mēs esam pieraduši jau no “zelta roku” laikiem... pie šādas medicīnas terminu ievazāšanas Latvijas politikā. Un konsekvences trūkums lielā mērā diemžēl tiek kompensēts arī ar demagoģiju. Mēs dzirdējām vaimanas par to, cik slikta ir situācija, ka trūkst naudas, ka finanšu ministrs tagad Eiropā vairs neaizstāv ideju pret šo uzņēmumu ienākuma nodokļa vienādošanu.

Paskatīsimies mazliet skaitļus, jo tie runā pavisam ko citu. 2003.gadā pensiju no 60 līdz 65 latiem saņēma apmēram 100 000 pensionāru, bet šovasar šādu pensiju saņem 150 000 pensionāru. Un tas tā lielā mērā ir tieši sakarā ar pensiju dubulto indeksāciju, pret kuru tik ļoti kaislīgi nostājas “Jaunā laika” deputāti gan komisijās, gan arī sēdēs ar saviem balsojumiem. Ja neticiet, apskatieties to!

Šodien mēs dzirdējām arī dažādus faktus - to, ka ražošana esot kritusies trīs reizes. Ja es nemaldos, to Šadurska kungs teica. Taču realitātē... paskatieties šodienas presē! Pirmajā pusgadā apstrādes rūpniecības apjomi ir pieauguši par 8,5 procentiem, ieguves rūpniecībā - par 62 procentiem. Es domāju, par tādiem skaitļiem daudzu valstu ekonomisti varētu tikai priecāties.

Un nobeigumā. Es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka pēc šodienas balsojuma valdība turpinās darbu, un tā ir zīme, ka Latvijas parlamentārā iekārta nav meitene, kas ir gatava mirt kopā ar vadoni.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šeit jau vairākkārt šodien tika piesaukts medicīnas vārds. Šodien, man liekas, var teikt, ka neviena valdība nav pārdzīvojusi nestabilitātes mirkli, kad nebūtu runāts par veselību, un tomēr es šodien gribētu šeit mazliet pieskarties šim jautājumam.

Par šo valdību īsi var teikt ar Ēriha Marijas Remarka vārdiem: “Burvība ilgst tikmēr, kamēr cilvēks neko nevēlas.” Mazākumvaldībā, kuru premjers simts dienu laikā solīja pārveidot par vairākuma valdību, ir sākušās problēmas, kuras rada spriedzi, neizpratni un haosu sociālajā sfērā, it īpaši veselības aprūpē. Un šīs problēmas ir mazākumvaldības koalīcijas radītas, tā ir partiju politiska bezatbildība šīs sfēras sakārtošanā. To nav iespējams sakārtot ar vienas partijas palīdzību, bet šobrīd, manuprāt, galvenā problēma ir privātu ambīciju apmierināšana, ko mēs skaidri un gaiši redzam Veselības aizsardzības apakškomisijas sēdēs. Un tur skaidri un gaiši iezīmējas balsu pirkšana uz veselības budžeta rēķina.

Budžeta labojumos iedalītā nauda ir burtiski izniekota. Haoss farmācijā, veselības aprūpes pakalpojumu apmaksā, struktūrfondu realizēšanā un likumdošanas aktu sagatavošanā, kā arī pilnīgs vīzijas trūkums sistēmas attīstībai ir rādītājs tam, ka Emša kunga valdība uz budžeta deficīta rēķina cenšas sasniegt Eiropas attīstīto valstu labklājības līmeni. Attīstītajās valstīs uzskata, ka katrs eiro, kas ieguldīts veselībā, desmitkārtīgi atpelnās ekonomikā.

Šeit profesionāli politiķi vairāk nekā desmit gadu garumā ir runājuši par labu sadarbību ar profesionālajām nevalstiskajām organizācijām medicīnā, bet tie ir klaji meli. Klaji meli! Tas ir apvainojums veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tiem atlikušajiem ārstiem un medicīnas māsām, kuri izmisīgi cenšas godprātīgi pildīt savu darbu.

Muciņa kungs ir jauns ministrs. Šajā vecumā mūsu nozarē vēl studē, un es nekādā gadījumā nevērsīšos pret viņu. Es nevērsīšos pret viņu tāpēc, ka viņa dzīves pieredze un arī profesionālās iemaņas šajā sfērā, protams, vēl nav izveidojušās. Bet ar Muciņa kungu notiek tas pats, kā Emsis ir izdarījies ar Ainažu jūrmalu - atļaus sapostīt un pametīs.

Es aicinu neatbalstīt šā haosa turpināšanu un balsot “pret” šīs valdības demisiju... (Aplausi, ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Jurkāns.

V.Šiliņš. Paldies par aplausiem, bet visiem mēdz būt kļūdas, un es atvainojos. Es balsoju “par” šīs valdības demisiju.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Jurkāns. Lūdzu!

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Iedomājieties, ka kāds bezkaislīgs politologs, kas slikti zina Latvijas politisko vēsturi, klausās mūsu runas šīsdienas sēdē. Kādu secinājumu viņš var izdarīt? Vispirms jau tādu, ka Latvija kā kuģis iet ļoti nepareizā virzienā. Liepiņas kundze zināja stāstīt, ka Latvijas ministri neprot aizstāvēt Latvijas intereses Strasbūrā. Iepriekšējais runātājs stāstīja par to, ka ir ļoti liela spriedze un haoss sociālajā sfērā. Tabūna kungs zināja sacīt par to, ka medicīna ir totālā grāvī. Repšes kungs runāja par to, ka demokrātija brūk, ka valstī valda korupcija un zeļ kontrabanda un tā tālāk un tā joprojām. Taču tanī pašā laikā šis klausītājs dzird uzsaukumus, ka no visa šā haosa valsti var izvest stabils labējais vairākums.

Skaisti! Bet droši vien viņš pie sevis domās: “Jā, bet ļoti bieži dzirdēju runājam: “Maskavas spalvainā roka”, “piektā kolonna”, un droši vien tie svoloči visus šos gadus ir bijuši pie varas un noveduši valsti tādā stāvoklī, par kādu šodien šeit runā deputāti. Bet mēs taču zinām, ka visus šos neatkarības gadus pie varas esat bijuši jūs - stabila labējā koalīcija jeb valdība, sauciet, kā gribat.

“Spalvainā Maskavas roka”, protams, jau ir kļuvusi par tādu kā preču zīmi. Arī es tieku pieskaitīts pie šīs “spalvainās Maskavas rokas”, lai gan ar šīm rokām es veicināju valsts neatkarības atgūšanu, Šadurska kungs, bet tanī laikā neredzēju jūs kaut kur tuvumā. Bet tas nu tā.

Šinī Saeimā sēž 25 mūsu deputāti, un tas nozīmē, ka apmēram 25% no visiem vēlētājiem nobalsoja par šo “Maskavas roku”. Latvijā ir 1,7 miljoni pilsoņu, un no tiem ceturtā daļa - parēķiniet, cik tas ir! - nobalsoja par “Maskavas spalvaino roku”.

Parēķiniet vēl, pielieciet klāt.... Valstī dzīvo apmēram pusmiljons nepilsoņu. Lielākā daļa - esiet droši! - ir tie, kuri būtu balsojuši par mums - tādiem, kas pieskaitāmi, jūsuprāt, pie “Maskavas spalvainās rokas”. Cik iznāk? Kaut vai rupji rēķinot, pusmiljons iedzīvotāju atbalsta “Maskavas spalvaino roku”. Un tad es jautāju: “Kā jūs, stabilā labējā valdība, domājat pārvaldīt šo valsti, kur viena trešā daļa iedzīvotāju ir “Maskavas roka”? Vai jūs domājat, ka izdarīsiet to ar varu?

Ir tādi mēģinājumi pasaulē bijuši, pat mūsdienās spēcīgās Amerikas Savienotās Valstis. Vai tās ar varu ir kaut ko izdarījušas Irākā? Cik gadus ar varu tiek mēģināts sakārtot lietas Čečenijā? Paskatieties, kas notiek bijušajā Dienvidslāvijā, kur ar varu mēģina ieviest demokrātiju, un padomājiet!

Padomājiet arī par to, ko sauc par atbildību, jo vēsturē vienmēr - un arī politikā - pienāk kāda diena, kad ir jāatbild par to, par ko šodien mēs visi šeit esam atbildīgi.

Viens svaigs piemērs. Spānijas bijušais premjers tagad tiek saukts pie atbildības par to, ka pieļāvis terorisma aktu Spānijā, un mēs nezinām, kā tas viss tur vēl beigsies. Paklausieties, ko šodien runā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs! Un tā tālāk. Padomājiet par šo vārdu - “atbildība”, pirms jūs lokat vārdu “kreisie”, “Maskavas spalvainā rokā” un tā tālāk, jo par visu kādā dienā būs jāatbild, agrāk vai vēlāk.

Es saprotu, ka šodien šis priekšlikums netiks atbalstīts. Es arī saprotu, kāpēc tas tā notiks vai nenotiks, un arī jūs visi ļoti labi to saprotat, bet tas vienīgais labums no visas šīs mūsu politiskās akcijas droši vien būs tas, ka ļoti daudzi šodien, sākot no šā labā spārna, beidzot ar kreisajiem, būs ļoti smuki atkailinājuši savu politisko spēku “pēcpuses”.

Paldies!

Es ceru, ka tas nebija rupji. Vai ne?

Sēdes vadītāja. Varēja būt pieklājīgāk...

Deputāts Kārlis Šadurskis. Otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Paldies, Jurkāna kungs, par apvaicāšanos par manu politisko biogrāfiju, kur es biju tajā laikā, kad jūs darbojāties Latvijas interesēs!

Jā, man patiesi šķita, ka jūs darbojāties Latvijas interesēs, un es uzskatīju, ka tās ir drošās rokās, tāpēc no LNNK un no Vides aizsardzības kluba es mierīgi aizgāju atpakaļ uz Rīgas Tehnisko universitāti, kur strādāju savā pamatdarbā. Tagad, kad redzu, ka tā īsti nav, es esmu atgriezies atpakaļ politikā. Un atšķirībā no jums, Jurkāna kungs, pirms vēlēšanām es nesēdēju pie viena galda ar Vladimiru Vladimiroviču Putinu. Tāpēc viss, ko jūs sakāt no šīs tribīnes, ir vērtējams vismaz skeptiski, godātais Jurkāna kungs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 45, neviens deputāts neatturas. Lēmums nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas deputātu Māra Grīnblata, Jura Dobeļa, Dzintara Rasnača, Annas Seiles, Imanta Kalniņa, Pētera Tabūna, Kārļa Šadurska, Ainara Latkovska, Artura Krišjāņa Kariņa un Gunta Bērziņa pieprasījums Ministru prezidentam Indulim Emsim “Par Izglītības likuma normu izpildi”.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2977.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Pavisam tika saņemti 8 priekšlikumi.

1. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 59, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 2. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Dz.Jaundžeikars. 3. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Jaundžeikars. 4. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 5. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Deputāti atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 6. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars. 7. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Pie šā jautājuma mēs atgriežamies jau kuro reizi. Kā jau iepriekš par to tika runāts (un arī šobrīd es gribu to apgalvot), šī ir viena no tām pozīcijām, kuras šajā likumā ir noteicis politiskais tirgus. Uzmanīgi izlasiet, kā šis pants skanēja pirmajā lasījumā! Šajā pantā ir runa par iespējamiem gaisa kuģu kapteiņiem. Pirmajā lasījumā bija teikts, ka par gaisa kuģa kapteini var būt tikai Latvijas pilsonis. Gatavojot otro lasījumu, mēs to izlabojām un noteicām, ka par gaisa kuģa kapteini var būt Latvijas pilsoņi un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Tas šķiet ļoti loģiski. Uz pēdējo lasījumu tomēr tiek ar diezgan dedzīgu Satiksmes ministrijas aizstāvību (zinām, kas šobrīd ir satiksmes ministrs) komisijā atbalstīts priekšlikums, kas atļauj par gaisa kuģu kapteiņiem būt tiem, kuriem ir tiesības saņemt Latvijas Republikas nepilsoņa pasi, tātad faktiski nepilsoņiem. Par to mēs jau brīdinājām, un šobrīd mēs redzam, ka praksē ir īstenojies tas, par ko mēs runājām, - respektīvi, ir noticis viens reāls tirgus, un šīs tirgošanās rezultāts ir tas, ka nepilsoņiem ir iedotas tiesības kļūt par gaisa kuģu kapteiņiem.

Vai šāds solis veicina integrāciju? Vai šāds solis ir tas, par ko mēs esam runājuši un cīnījušies iepriekš?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

Dz.Jaundžeikars. Komisijas vārdā varu vienīgi teikt, ka komisija šo jautājumu gan apsvēra, tomēr atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 7. - Satiksmes ministrijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 26, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars. 8. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Dz.Jaundžeikars. Tātad ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 6. Likums “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” pieņemts. Paldies.

Dz.Jaundžeikars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 771, - ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir apkopojusi priekšlikumus. Kopumā ir saņemti 28 priekšlikumi.

1. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 44, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 2. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 3. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 65, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 4. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 5. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 6. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Arī tas nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 7. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Daļēji atbalstīts un papildināts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 9. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 10. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

K.Peters. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 12. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 69, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 13. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 14. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 15. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 63, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 16. - deputāta Pietkeviča kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 17. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 65, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 20. - deputāta Urbnanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 67, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 21. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 22. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 23.priekšlikums - deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 64, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Peters. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Peters. Lūdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 17, atturas - 1 deputāts. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 23.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 23.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.2988 - likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās”. Līgums tika parakstīts Valsts prezidentes vizītes laikā Ķīnā šā gada 15.aprīlī.

Priekšlikumi uz otro lasījumu nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Pirmais lasījums.

Tā kā šim likumprojektam nav referenta, mēs pārejam pie... Ā, pārejam pie nākamā - pie alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Šis likumprojekts ir alternatīva iepriekšējam - Ministru kabineta iesniegtajam likumprojektam. Atšķirība ir šāda: Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” vienkārši bija paredzēts minēt ministru skaitu, kuri darbosies Integrācijas fonda padomē, bet šajā alternatīvajā likumprojektā komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.panta pirmo daļu izmantoja savas tiesības izstrādāt alternatīvu likumprojektu, kas paredz nosaukt, tieši kuri ministri darbosies šīs respektablās institūcijas padomē.

Šādu lēmumu ir atbalstījusi arī pati Integrācijas fonda padome, tāpēc es lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, mums ir jābalso par abiem likumprojektiem.

Tātad vispirms mēs balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā Ministru kabineta iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 66, atturas - 5. Likumprojekts ir noraidīts.

Un tagad balsosim par alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” pirmajā lasījumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas variantā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2004.gada 21.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (tā reģistrācijas numurs 892).

Grozījumu būtība: Vēlētāju reģistrā tiek iekļautas aktualizētas ziņas par Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti mūsu Iedzīvotāju reģistrā. Reģistrā tiek iekļautas ziņas par vēlēšanām pieteiktajiem kandidātiem, lai novērstu iespēju kandidēt vairākos vēlēšanu apgabalos.

Tāpat Vēlētāju reģistrā tiek iekļautas un akumulētas ziņas par vēlētāju piederību noteiktam vēlēšanu iecirknim.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojektu ierosina atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 9, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

P.Ontužāns. Atbildīgā komisija aicina likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 4, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

P.Ontužāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 23.septembris un izskatīšana - 30.septembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 23.septembris, izskatīšana - 30.septembra sēdē. Paldies.

Nākamais d arba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (tā reģistra numurs 893).

Likumprojekts izstrādāts atbilstoši Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas koncepcijā izvirzītajiem problēmas risinājumiem.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta šo likumprojektu un lūdz pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! 2005.gada martā Latvijā notiks kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Jau sen vairs nav noslēpums, ka Latvijas valdošā elite bez stingras un striktas iejaukšanās no ārpuses nav spējīga ieklausīties starptautiskajās rekomendācijās un piešķirt šajās vēlēšanās tiesības balsot arī nepilsoņiem un personām ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju. Šādas personas pašreiz sastāda gandrīz 54% no visiem Latvijā dzīvojošajiem nacionālo minoritāšu pārstāvjiem un 22% no visiem valsts iedzīvotājiem.

Valdības iesniegtie grozījumi neparedz Latvijas nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās, neskatoties uz to, ka lielākajai daļai nepilsoņu uzturēšanās laiks Latvijā pārsniedz 30 gadus. Daudzi šeit ir dzimuši un dzīvo jau vairākās paaudzēs. Kad Saeimā otrajā lasījumā notika Satversmes grozījumu izskatīšana, kolēģi noraidīja priekšlikumus par nepilsoņu tiesībām balsot, kurus izvirzīja tie 20 deputāti, kuri Saeimā tika ievēlēti pēc vienota PCTVL saraksta. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā vairāk nekā pusei pie mazākumtautībām piederošajām personām ir pilnīgi liegtas tiesības balsot, savukārt ārvalstnieki, kuri nesen ir nonākuši Latvijā, saņems priekšrocības salīdzinājumā ar tiem cilvēkiem, kuri šeit ir dzimuši vai nodzīvojuši gandrīz visu mūžu.

Mēs uzskatām, ka Saeimas deputātu vairākuma atbalstītās Eiropas Savienības direktīvas, kas paredz tiesības arī nepilsoņiem balsot vietējās vēlēšanās, interpretācija ir atklāta ņirgāšanās par šīs direktīvas garu un Eiropas Savienības pamatprincipiem.

PCTVL frakcija uzskata, ka ir nepieciešams piešķirt nepilsoņiem un personām ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās. Kamēr valdības partijas nav gatavas šim solim, tikmēr mēs balsosim pret šādiem un tamlīdzīgiem likumprojektiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tad, kad mēs vēlamies kādam piešķirt pilsonību, tad viens no pamatnosacījumiem ir Satversmes zināšana. Nupat jums deputāts Jakovs Pliners nodemonstrēja, ka, arī ilgstoši sēžot Saeimā, Satversmi var nezināt. Viņš ir aizmirsis, ka Satversmē ir nosacījums, ka pašvaldības vēlē tikai pilsoņi, bet, lai šādu Satversmi grozītu, ir nepieciešamas divas trešdaļas Saeimas deputātu balsu, tas, lai viņi par šiem grozījumiem nobalsotu, pie tam izskatot Satversmi trijos lasījumos.

Redziet, kā ir: ja kāds negrib pilnveidot savas valodas zināšanas un negrib pilnveidot savas zināšanas šeit, Saeimā, tad gadās aizmirst to, kas ir ierakstīts Satversmē. Tas nu būtu viens.

Redziet, jūs atkal velkat ārā to pašu bēdīgi slaveno nepilsoņu jautājumu, taču tajā pašā laikā daļa no šiem tā saucamajiem nepilsoņiem jau sen ir Krievijas pilsoņi, un to viņi slēpj no Latvijas varas iestādēm. To no Latvijas varas iestādēm slēpj arī Krievijas varas iestādes, ieskaitot vēstnieku šeit, un viņi mierīgi turpina šo kārti spēlēt arī tālāk. Un tāpēc mans ir jautājums: “Kam ir izdevīgi, ka pie tik “mīksta” Pilsonības likuma, kuru ir atzinušas visas valstis, kādas tik vien ir... Nu Krievija... to par pilnu nekad nevar ņemt, un tai arī nav ko prasīt, ko viņi domā par šīm lietām, taču visas Eiropas Savienības dalībvalstīs, visur ir atzīts mūsu “mīkstais” Pilsonības likums, pret kura mīkstināšanu savulaik uzstājās apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un panāca tautas nobalsošanu. Diemžēl, kā jūs atceraties, augstas amatpersonas pat balsošanas dienā vēlēšanu iecirknī rupji pārkāpa likumu un aicināja mūs neatbalstīt. Ar nelielu balsu pārsvaru tika iebalsoti šie grozījumi, kas aizvēra logu sistēmu un atļāva naturalizēties visiem, kam tik tas ienāk prātā. Tika pieļautas ārkārtīgi “mīkstas” prasības, izskatot latviešu valodas zināšanas, nemaz jau nerunājot par vēsturi un Satversmi.

Lūk, tik “mīksti” ir naturalizācijas noteikumi! Tiesa, naturalizēties vēlējušos skaits nedaudz pieauga, tas ir redzams, bet tajā pašā laikā ir šī nepilsoņu kārts. Ir baidīšana ar kaut kādu starptautisko iestāžu iejaukšanos, ar kaut kādām sankcijām, ar kaut kādām, es pat nezinu, ar kādām te mūsu drausmīgajām pretenzijām. Nu tad pamēģiniet šodien iesniegt grozījumus Satversmē! Jūs redzēsiet, ka tikai daži jūs... varbūt pat ne vairs 20 to atbalstīs. Pat no jūsu rindām - no PCTVL rindām - ir aizgājuši 5 deputāti. Kādi nu viņi ir, tādi viņi ir, bet viņi jūs ir pametuši. Ko tad jūs te sapņojat!

Es jums pateikšu, kā kādreiz teica vācu barons: “Kamēr tev nav mugura zila, tu nesapņo par Gaismas pili!” Un man liekas, ka šeit apmēram šis pantiņš ir vietā. Lūk!

Un tāpēc man vienmēr šādos gadījumos ir jāprasa: “Kam tas ir izdevīgi? Izdevīgi ir tiem, kuri vēlas, lai valstī būtu kaut kas tāds, kas it kā runā par konfliktu. Lūk! Te badošoties līdz uzvarai. Uzvaras nebija, badošanās arī vairs nav. Acīmredzot veselības kūre ir pabeigta. Vairs nav jābadojas. Lūk!

Un tāpēc jājautā: “Cik ilgi jūs turpināsiet šo nepilsoņu jautājumu skatīt tikai no vienas puses?” Es uzskatu, ka tā ir viena nekaunīga demagoģija, kaut kādi izmisīgi centieni daļu no Latvijas Republikas pilsoņiem tomēr kaut kā vēl pavirzīt uz savu pusi, lai pateiktu: “Nu, ziniet, mēs te vēl joprojām jūs aizstāvam!” Šis augstais nepilsoņu procents - taisni otrādi! - liecina par PCTVL apzinātu vēlēšanos cilvēkus nepārliecināt ne par ko.

Un jūs, no vienas puses, mūs te visu laiku baidāt: “Kas tad notiks, kad visi naturalizēsies? Tad “tēvzemiešu” vairs nebūs Saeimā.” Te jūs mūs tā baidāt, tā baidāt, bet tanī pašā laikā šausmīgi aizstāvat nepilsoņus kā tādus.

Redziet, man jau ir drusku asāka pārliecība. Es uzskatu tā: ja cilvēks šeit nav spējīgs iekļauties valsts dzīvē, ja viņš visu laiku pieprasa tikai savas tiesības un nedod neko valstij, tad kāpēc viņš te vispār dzīvo? Viņam tagad ir tādas lielas iespējas braukt uz visām četrām debesu pusēm - uz augšu, uz leju, kur vien viņš grib. Taču, viņš sēž šeit, uztraucas, protestē, pats reizēm nezinot pret ko, un turpina kaut kādā veidā sēt neuzticību, naidu un aicina uz kaut kādiem konfliktiem. Tā ka šad un tad, protams, apnīk šī nepilsoņu tēma un nemaz negribas nākt un runāt, jo visi tik un tā nobalsos “pret”, bet tajā pašā laikā šad un tad tas tomēr ir jāatgādina.

Uz kurieni tad aicina tie cilvēki, kuri gan baida ar nepilsoņu naturalizēšanos, gan arī visu laiku rūpējas par to, lai būtu pietiekams šo nepilsoņu skaits un lai visu laiku būtu, ko aizstāvēt. Līdz ar to jājautā: “Uz kuru pusi tad šādi cilvēki skatās?” Tā ka, ko jūs te iesniedzāt? Jūs te kaut kādu vēstuli esat “uzcepuši” un tā vietā, lai rūpētos par to, kā veidojas kaut kāda, nu, es nezinu, normāla saruna starp cilvēkiem, jūs nostājaties kaut kādā pozā, protams... Paņemiet kaut vai tos pašus, kuri naturalizējas, un paskatieties viņu valodas zināšanas. Es nemaz nerunāšu par tiem visiem nepilsoņiem. Es pateikšu šodien tā: ja cilvēks, kā jūs te nupat no tribīnes teicāt, 30 gadus ir nodzīvojis Latvijā, tad man jājautā: “Mīļo draudziņ, kā ir ar tavām latviešu valodas zināšanām?” Un tad mēs sāksim runāt par to, ko šis te ir darījis visus šos 30 gadus. Jakov, krievi nāk! Uzmanies!

Lūk, tā ka tādas ir tās lietiņas! Un tāpēc es vēl vienu reizi gribētu teikt: “Kolēģi, lai arī kādi mēs te būtu! Kā jūs zināt, frakcijai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir asāki uzskati, un mēs domājam, ka to jautājumu, kas saucas “dekolonizācija”, vienkārši ir jāprot šeit pasniegt un apskatīt, un viņš ir tā vērts, lai viņu apskatītu.”

Sēdes vadītāja. Tuvāk likumprojektam, lūdzu!

J.Dobelis. Un visas šīs runas arvien vairāk mani sāk par to pārliecināt, ka, jo ātrāk mēs par to runāsim, jo labāk. Jebkurā gadījumā, šo jautājumu izskatot, ja nezina Satversmi, man vienkārši ir jāsaka tā: “Izlasiet, lūdzu, Latvijas Republikas Satversmi un tad nāciet šeit un runājiet!”

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, pirms mēs turpinām debates, gribu jūs informēt, ka ir saņemts 10 deputātu: Pietkeviča, Šņepstes, Lagzdiņa un citu iesniegums ar lūgumu - izskatīt Saeimas 2004.gada 16.septembra sēdes darba kārtību bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Turpināsim debates.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu aizstāvēt savas frakcijas priekšsēdētāja godu un paust neizpratni par Jura Dobeļa runu, jo viņš patiešām nesaprot, par ko mēs šeit spriežam. Un arī viņa atsauce uz mūsu, Latvijas Republikas, Satversmi ir pilnīgi nepareiza, jo esošajā redakcijā piedāvātais likumprojekts ir tieši pretrunā ar Satversmi, tā kā tas paplašina to vēlētāju loku, kuri var piedalīties pašvaldību vēlēšanās, - papildina ar Eiropas Savienības pilsoņiem, lai gan mūsu Satversmes esošā redakcija neparedz šā loka paplašināšanu, un sakarā ar to mēs šobrīd skatām izmaiņas Satversmē.

Tieši nākamajā sēdē mēs skatīsim priekšlikumus trešajam lasījumam. Starp citu, tur ir arī PCTVL priekšlikumi, kas paredz paplašināt šo vēlētāju loku ne tikai ar Eiropas Savienības pilsoņiem, bet arī ar nepilsoņiem un ar tiem cilvēkiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Sakarā ar to PCTVL frakcija strādāja tieši saskaņā ar Saeimas reglamentu, bet, ja mēs šodien skatām likumprojektu, kas neatbilst Satversmes esošajai redakcijai, tad mēs darām nepareizi, un Dobeļa kunga uzstāšanās no Saeimas tribīnes liecina, ka viņš vispār nesaprot, ko mēs šodien skatām. Es diemžēl nesaprotu, kā vispār var runāt ar tādu kvalifikāciju deputāts, kas jau 12 gadus šeit ir sēdējis. Es varu tikai piebilst, ka faktiski mēs gribējām dot tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem pašvaldībās patiešām ārzemniekiem, kuri vispār Latviju nav redzējuši un neko nesaprot. Un viņiem tad būtu priekšrocības salīdzinājumā ar tiem cilvēkiem, kuri šeit ir piedzimuši vai dzīvo šeit 20-30 gadus un vairāk. Nekādi nevaru saprast, kas vispār Saeimā varētu atbalstīt tādu lēmumu.

Šodien starp jums, cienījamie kolēģi, bija izplatīts 15 krieviski runājošu sabiedrisko organizāciju aicinājums, un šajā aicinājumā ir atsauces uz dažām Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un tam līdzīgu Eiropas struktūru rekomendācijām. Un visas šīs rekomendācijas, ne mazāk kā septiņas, satur pieprasījumu Latvijai nodrošināt nepilsoņiem iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Ja mēs to neizdarīsim šodien, pirms 2005.gada marta, tad mēs faktiski esam nostājušies pret visu Eiropu, kurā mēs tikām integrējušies.

Un sakarā ar to es aicinu kolēģus šodien neatbalstīt šo likumprojektu un gaidīt, kad Ministru kabinets sagatavos likumprojektu, kas atbilst visām Eiropas rekomendācijām.

Aicinu balsot “pret” šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Rīga dimd!” un dep. J.Pliners: “Sadod viņiem!”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kāda ir šā likumprojekta būtība? Šā likumprojekta būtība dod iespēju ārzemniekiem balsot mūsu vēlēšanās - dod iespēju balsot tām personām, kuras ir nodzīvojušas šeit, Latvijā, ne mazāk kā 6 mēnešus vai arī kurām šeit ir īpašums. Ļoti labi!

Taču tajā pašā laikā mēs nedomājam par savējiem, Latvijas Republikas, subjektiem, tas ir, par tām personām, par tiem Latvijas Republikas subjektiem, kuri saņēma Latvijas Republikas pases, kuri visu mūžu ir nodzīvojuši šeit, Latvijas Republikā, bet kuriem mēs ar šo likumprojektu nedodam iespēju balsot.

Šeit var būt vēl viens apsvērums. Šis likumprojekts dod iespēju balsot un tikt ievēlētām tām personām, kuras ir ārzemnieki: vācieši, franči, grieķi un citas personas, bet man nav saprotams, ar ko šīs personas atšķiras no baltkrieviem, krieviem, kuri ir citas valsts pilsoņi.

Šeit Dobeļa kungs ļoti labi citēja Satversmi. Dobeļa kungs, stājoties amatā, jūs devāt zvērestu pildīt Satversmi. Jūs devāt zvērestu pildīt Satversmi! Ar to, ka jūs pašreiz atbalstāt šo likumprojektu, jūs negribat Satversmi pildīt. Un tas, kurš nobalso pret Satversmi, ir noziedznieks.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nekas nav piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 12, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

P.Ontužāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2004.gada 1.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Ā, es atvainojos... Ieslēdziet mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!

(Kāds kaut ko saka no zāles.)

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums - 1.oktobris. Tas tika izteikts komisijas vārdā. Un Šķestera kungs izteica otru priekšlikumu - 24.septembris.

Lūdzu, balsosim par 1.priekšlikumu: priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.oktobris! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 65, atturas - 4.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” (reģistrācijas numurs 866). Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi iesniegto likumprojektu un pilnvarojusi mani komisijas vārdā aicināt jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

D.Turlais. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam -2004.gada 30.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 30.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Izskatāmo dokumentu numuri ir 2882 un 2979.

Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un pilnvarojusi mani aicināt jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

D.Turlais. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 4.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 4.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Izskatāmo dokumentu numuri ir 2776 un 2980.

Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu savā sēdē un ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt doto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Saskaņā ar likumu “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” smagas sekas nozīmē, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir izraisīta cilvēka nāve, nodarīti smagi miesas bojājumi vai psihiskas dabas traucējumi vismaz vienai personai, mazāk smagi miesas bojājumi vairākām personām, mantisks zaudējums lielā apmērā (virs 4000 latu) vai radīts cits smags kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm un tiesībām.

Šajā likumprojektā, kas ir piedāvāts, ir vēlme, teiksim, paplašināt šā termina nozīmi un to attiecināt uz masu pasākumiem. Vai jūs tiešām domājat, ka, teiksim, demonstrācijas par krievu valodu skolās ir tādi... teiksim, tādi noziedzīgi nodarījumi? Nekad tajās nebija ne miesas bojājumu, ne nāves gadījumu, nekā tāda.

Manuprāt, tas ir tīri politisks un represīvs likumprojekts. Tāpēc es ceru, ka mūsu Saeima to neatbalstīs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ir latviešiem tāda paruna: “Kas vainīgs, tas bailīgs.” Tāpēc arī ir šādas uzstāšanās.

Pilnīgi pareizi. Šā likumprojekta jēga ir ieviest šeit jēdzienu “būtisks kaitējums”. Tas nozīmē brīdinājumu tiem, kuri vēlas izraisīt jebkāda veida konfliktus, vēlas kaut kādā veidā graut iekārtu, aizplīvurotā veidā darbojoties, viltīgi darbojoties. Šā likumprojekta mērķis ir skaidri parādīt viņiem viņu vietu. Tieši tā! (Teksts gan būs nedaudz jāpalabo, jo ir nepieciešami zināmi juridiski precizējumi, taču tā ir cita lieta.) Pārāk bieža kļūst šādu publisku pasākumu izmantošana. To laikā un īsi pirms tiem skan visādas aizdomīgas runas, musināšanas. Jūs, kas šos pasākumus rīkojat, esat izvēlējušies visļaunāko metodi. Ļaunākas vairs nav!

Civilizētā pasaule jūt līdzi tiem, kas ir cietuši Beslanā, - galvenokārt tāpēc, ka tur bērni cieta. Taču šeit, Latvijā, nav nekādas cieņas pret bērniem. Ir nepārtraukti mēģinājumi nepilngadīgus bērnus iesaistīt apšaubāma līmeņa pasākumos. Reiz tam ir jāpieliek punkts! Jābūt ir preventīvai normai, kas brīdina šādus “varoņus” (pēdiņās), kuri, aiz nepilngadīgu bērnu mugurām slēpjoties, mēģina kaut kādā veidā īstenot savas politiskās tieksmes. Tieši tāpēc ir nepieciešams domāt par šādiem grozījumiem Krimināllikumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 12, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

D.Turlais. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 25.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, izskatāmā dokumenta numurs 2901. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi savā sēdē šo likumprojektu un ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 5, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

D.Turlais. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 4.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, atbalstīja to un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Druviete. Priekšlikumus otrajam lasījumam gaidīsim līdz 2004.gada 23.septembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi, strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 761, - “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums”.

Tautsaimniecības komisija ir pastrādājusi ar šo likumprojektu. Ļoti kvalitatīvs likumprojekts, jo nav saņemts neviens priekšlikums. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 23.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 23.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2985. Kopumā tika iesniegti 35 priekšlikumi. Komisija savā sēdē visus tos ir izskatījusi.

1.priekšlikums. Iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 2.priekšlikums. Arī tas ir Satiksmes ministrijas priekšlikums, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 3. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 4. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 5. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 6. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 7. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 8. Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 9. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 10. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 11. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 12. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 13. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 14. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 15. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 16. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 17. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 18. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 19. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 20. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 21. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 22. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 23. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 24. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 25. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 26. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 27. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 28. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 29. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 30. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 31. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Fjodorovs. 32. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 33. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 34. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. 35. - Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Fjodorovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 24.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.septembris. Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2986. Likumprojekts “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā” ir sagatavots otrajam lasījumam.

Otrajam lasījumam ir sagatavojusi vienu priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisija.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu nav. Komisija lūdz likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 21.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2919. Šo likumprojektu ir sagatavojis Ministru kabinets, un likumprojekts paredz novērst tās nelikumības un neprecizitātes, kas var rasties maternitātes un slimības pabalstu aprēķināšanā. Un sakarā ar to šis likumprojekts tad arī ir tapis, un šie skaitļi, kas minēti anotācijā, ir diezgan graujoši, jo šobrīd likumdošana paredz ļoti neobjektīvu šo pabalstu aprēķināšanas iespēju.

Komisija nolēma šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvenciju un Līgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas XI daļas piemērošanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekts ir nepieciešams, lai Latvija varētu pievienoties konvencijai. Šai konvencijai ir vispārējs raksturs, un tā aptver daudzas nozares: ekonomiku, tieslietas, jūrlietas, vidi, zivsaimniecību un tā tālāk.

Ārlietu komisija nolēma minēto likumprojektu atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs. 24.septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.septembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un Protokolu Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumam par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2850. Arī šis līgums ir parakstīts Valsts prezidentes vizītes laikā Ķīnā šā gada aprīlī, un šis likums ir nepieciešams, lai apstiprinātais līgums veidotu līgumtiesisko pamatu ar investīcijām saistītajos jautājumos starp Latviju un Ķīnu.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam!

S.Golde. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Jā, kolēģi, izskatīsim dokumentu Nr.2841. Pašlaik starp Ķīnu un Latviju nepastāv divpusējas tiesiskās attiecības, kas regulē jūras pārvadājumus, taču, ņemot vērā to, ka pieaug Ķīnas tranzītkravu apjoms cauri Latvijas ostām, ir nepieciešams tiesiskais regulējums. Un arī šis līgums tika parakstīts Valsts prezidentes vizītes laikā Ķīnā šā gada aprīlī.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Golde. 22.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 22.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Kolēģi, šis likumprojekts nosaka kārtību, kādā tiek izskatīti Ārlietu ministrijas pārzinātie diplomāti, kas norīkoti darbā Eiropas Savienības institūcijās, paredzot to, ka ar šiem diplomātiem netiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības, un tādējādi viņiem tiek maksāta mēnešalga un piemaksa par diplomātisko rangu visā viņu norīkošanas periodā.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja. Tātad ierosinu arī jums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Solovjovs. 27.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 27.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, komisijas vārdā ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 1.oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”! Kopsummā ir saņemti 48 priekšlikumi. Juridiskā komisija ir izskatījusi tos un 1.priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 2.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 3.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 61, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 4.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 28, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Segliņš. 6.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 7.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 10.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 14.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 17.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 19.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 20.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 21.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 22.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 23.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 28, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Segliņš. 23.priekšlikums. Atbalstīts... Atvainojos! Tas ir 24.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 63, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš. 25.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 26.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 27.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 28.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 29.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 30.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 31.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 32.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 33.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 34.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 35.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 36.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 37.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 38.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 39.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 40.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 41.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 42.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. 43.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 44.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 45.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 46.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 47.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 48.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš. 49.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Segliņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

M.Segliņš. 29.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 29.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2996. Komisija šo likumprojektu ir sagatavojusi uz otro lasījumu. Pavisam ir iesniegti 3 priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Arī 2.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. Arī 3.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu nav iesniegts. Komisija nolēma likumprojektu iesniegt Saeimai pieņemšanai otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 24.septembris.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Krišjānis Kariņš grib noteikt citu priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Nē.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 24.septembris. Paldies.

Cienījamie kolēģi, visa darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei. Nevajag vārdu?

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Sergejs Fjodorovs, Silva Golde, Māris Gulbis, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Andrejs Klementjevs, Paulis Kļaviņš, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Andrejs Naglis, Vitālijs Orlovs, Ināra Ostrovska, Valdis Ģīlis, Andrejs Radzevičs, Einars Repše, Mareks Segliņš, Viesturs Šiliņš, Inese Šlesere un Dzintars Rasnačs.

Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labvakar! Pulkstenis ir 17.00 un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Šīsdienas jautājumu un atbilžu sēdes darba kārtībā ir divi jautājumi.

Es informēju, ka uz jautājumu, kuru iekšlietu ministram uzdevuši deputāti Pliners, Aleksejevs, Tolmačovs, Sokolovskis un citi, “Par Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvista Aleksandra Kazakova aizturēšanu un izraidīšanu no Latvijas” atbilde tiks sniegta nākamajā nedēļā, jo ministrs atrodas komandējumā.

Bet tagad uzklausīsim izglītības un zinātnes ministra J.Radzeviča atbildi uz deputātu Liepiņas, Šadurska, Ontužāna, Strēļa, Kļaviņa, Pētersona, Bērziņa, Klausa, Krūmiņa, Ostrovskas, Ķikustes un Zaķa jautājumu izglītības un zinātnes ministram “Par Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonu darbu un atbildību par viņu kompetencē esošajiem jautājumiem”.

Vārds izglītības un zinātnes ministram. Lūdzu! Jūsu rīcībā ir divas minūtes.

J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).

Tātad labdien, cienījamie deputāti! Uz pirmo jautājumu ir šāda atbilde, kura ir iesniegta arī rakstveidā. Izglītības iestāžu reģistra atbildīgās amatpersonas pienākumi ir uzticēti Izglītības un zinātnes ministrijas Informātikas un saimnieciskās vadības departamenta Statistikas nodaļas vadītājai Astrīdai Spuriņai. Saeimas 2004.gada 3.jūnijā pieņemtajos grozījumos Augstskolu likumā netika iestrādāts laiks Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēto augstskolu un to filiāļu sniegto ziņu sakārtošanai un informācijas precizēšanai atbilstoši Augstskolu likuma 8.2.panta prasībām, kā arī Augstskolu reģistra, kas ir Izglītības iestāžu reģistra daļa, izveidošanai atbilstoši Augstskolu likuma 8.1. un 8.2.pantam. Augstskolu likuma 8.2.pants nosaka, kādas ziņas ir ierakstāmas Augstskolu reģistrā, un tās būtiski atšķiras no ziņām, kuras tika iekļautas Izglītības iestāžu reģistrā iepriekš.

Lai tiktu izpildītas Augstskolu likuma 8.4.panta 6.punkta prasības, Izglītības un zinātnes ministrijas Informātikas un saimnieciskās vadības departaments ir uzdevis LIIS projekta vadītājam I.Medvedim veikt esošās Izglītības iestāžu reģistra programmatūras izmaiņas, lai Izglītības reģistrā varētu ievietot nepieciešamo informāciju.

Par otro jautājumu. Izglītības un zinātnes ministrijā par Valsts kancelejā izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabinetā un Ministru kabineta komitejā iesniegtajiem projektiem ministrijas amatpersonas netiek tieši prēmētas par tiesību aktu projektu izstrādi. Izglītības un zinātnes ministrijā nav bijuši tādi gadījumi, kad tās amatpersonu izstrādātie normatīvo aktu projekti pirms izskatīšanas Ministru kabinetā būtu noraidīti kā juridiski nekvalitatīvi.

Par ceturto un piekto jautājumu. Laika posmā no 2004.gada 9.marta līdz 9.septembrim Izglītības valsts inspekcija ir veikusi divu ārvalstu augstskolu filiāļu darbības atbilstības augstāko izglītību regulējošo normatīvo aktu prasībām pārbaudi. 2004.gada 30.martā inspekcija veica pārbaudi Krievijas Starptautiskā tūrisma akadēmijas filiālē - Latvijas Starptautiskā tūrisma institūtā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 37. Pārbaudē piedalījās arī Rīgas Galvenās Policijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldes inspektori. Pārbaudē tika konstatēts, ka Krievijas Starptautiskā tūrisma akadēmijas filiāles - Latvijas Starptautiskā tūrisma institūtā...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, ministra kungs! Mutiskai atbildei paredzētais laiks ir beidzies.

Papildjautājumam vārds Kārlim Šadurskim. Lūdzu!

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais ministra kungs! Paldies, ka atradāt laiku atnākt un atbildēt uz jautājumiem. Paldies, ka iesniedzāt atbildes rakstveidā. Taču atkal rodas virkne jautājumu. Un viens no tiem - galvenais, manuprāt, - ir saistīts ar to, ka jūs savai atbildei neesat pievienojis neviena dokumenta kopiju. Tās mēs lūdzām virknē jautājumu (kas attiecas uz mūsu 4.jautājumu, 7.jautājumu, 9.jautājumu, 11.jautājumu un tā tālāk). Ja jūs esat veicis kaut kādas darbības, tad iesniedziet savu rīkojumu kopijas! Vai no tā, ka šo dokumentu kopiju te nav, man ir jāsecina, ka jūs neesat veicis nekādas darbības?

Precizēšu savu jautājumu, tā kā nupat iepazinos ar jūsu atbildēm un paguvu izlasīt arī atbildi uz 11.jautājumu. Jūs atbildat, ka atzīstat, ka jautājums ir Baštika kunga sekretariāta kompetencē. Taču šajā sakarā man ir jums jāatgādina, ka Izglītības valsts inspekcija, kuras uzdevums ir rūpēties par likumu ievērošanu izglītības iestādēs, atrodas jūsu ministrijas pārraudzībā...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, papildjautājumam paredzētais laiks ir beidzies.

Lūdzu, ministra kungs!

J.Radzevičs. Visi šie jautājumi, par ko jūs runājat, ir Izglītības valsts inspekcijas pārraudzībā, pārziņā un kompetencē. Izglītības valsts inspekcija atbilstoši tās nolikumam, kas ir apstiprināts Ministru kabinetā, ir pārraudzības iestāde, un - atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam - pārraudzības iestādei ministrs tiešus rīkojumus nedrīkst dot. Viņš var tikai atcelt tās prettiesiskus lēmumus vai prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Otrs papildjautājums. Vārds Kārlim Šadurskim. Lūdzu!

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Izglītības valsts inspekcija 2004.gada 16.jūnijā veica pārbaudi Sanktpēterburgas Ārējo ekonomisko sakaru, ekonomikas un tiesību institūta filiālē Rīgā, Elizabetes ielā 31. Kā teikts šajā inspekcijas atzinumā, ir atklāti likuma pārkāpumi - proti, Augstskolu likuma 55.panta pārkāpums. Filiālē tiek īstenotas studijas bez licences saņemšanas. Tāpēc inspekcijas ierosinājums, kas ir adresēts vēstulē departamenta direktora pienākumu izpildītājam Krakopam, ir atteikt minētajai augstskolai reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā.

Vai jūs varat paskaidrot, kāpēc ar jūsu rīkojumu šī augstskola ir reģistrēta?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ministra kungs, atbildiet!

J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).

Saskaņā ar Administratīvā departamenta atzinumu, kurš tika iesniegts 28.07.2004. un kuru ir parakstījuši juristi un departamenta direktors... Es citēšu tikai pēdējo rindkopu: “Neesot pietiekamiem pierādījumiem par to, ka minētajā filiālē nelikumīgi tiek īstenotas minētās studiju programmas, uzskatām, ka atteikumam nav likumīga pamata.”

Bez tam jāievēro samērīguma princips. Administratīvā procesa likuma 13.pants nosaka: labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību un interešu ierobežojumi. Bez tam par Izglītības un zinātnes ministrijas darbības tiesiskumu saskaņā ar tās nolikuma 18.pantu atbild valsts sekretārs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pamatjautājumi ir izmantoti.

Papildjautājumam vārds vienam no deputātiem, kurš nav parakstījis jautājumu.

Krišjānis Kariņš. Lūdzu!

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Sakiet, ministra kungs, vai jūs arī turpmāk turpināsiet ignorēt inspekcijas sastādītos aktus?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ministra kungs!

J.Radzevičš (izglītības un zinātnes ministrs).

Inspekcijas aktu ievērošana ietilpst izglītības iestāžu kompetencē. Un tā ir tieši ministrijas pārraudzības iestāde, nevis otrādi.

Balsojumi

Par Lokarno Nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu
Datums: 16.09.2004. 09:02:28 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2998 nodošanu komisijām

Par 1960.gada 21.septembra Līgumu par savstarpēju slepenības garantēšanu izgudrojumiem, kas saistīti ar aizsardzību un kuriem iesniegti patentu pieteikumi
Datums: 16.09.2004. 09:03:08 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2999 nodošanu komisijām

Par Konvenciju par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju
Datums: 16.09.2004. 09:03:46 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3000 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam"
Datums: 16.09.2004. 11:58:28 bal005
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.2971

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (3.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:00:04 bal006
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (3.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:03:02 bal007
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par aviāciju" (3.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:03:36 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2977 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:04:34 bal009
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:04:58 bal010
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:05:22 bal011
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:05:44 bal012
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:06:06 bal013
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:06:28 bal014
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:07:02 bal015
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:07:36 bal016
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:08:08 bal017
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:08:34 bal018
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:09:04 bal019
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:09:48 bal020
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:10:22 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2995 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:11:38 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2988 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (reģ. nr.381) (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:13:56 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1095 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (reģ. nr.926) (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:14:22 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2972 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:15:48 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2905 steidzamību

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:16:14 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2905 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:37:18 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2906 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:38:44 bal028
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu (01.10.)

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:40:04 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2848 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Civilās aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:41:12 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2882 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Krimināllikumā (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:46:02 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2776 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Nacionālās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:47:02 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2901 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:48:04 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2845 pieņemšanu 1.lasījumā

Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:49:12 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2984 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:52:48 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2985 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:54:10 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2986 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:55:42 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2919 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvenciju un Līgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas XI daļas piemērošanu (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:57:10 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2889 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un Protokolu Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumam par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:58:26 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2850 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības u n Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 12:59:34 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2841 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 13:00:48 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2852 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (1.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 13:01:36 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2928 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Notariāta likumā (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 13:02:38 bal043
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Notariāta likumā (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 13:03:00 bal044
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Notariāta likumā (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 13:03:26 bal045
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Notariāta likumā (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 13:03:48 bal046
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Notariāta likumā (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 13:04:28 bal047
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi Notariāta likumā (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 13:05:06 bal048
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi Notariāta likumā (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 13:05:26 bal049
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi Notariāta likumā (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 13:05:48 bal050
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi Notariāta likumā (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 13:07:20 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2994 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" (2.lasījums)
Datums: 16.09.2004. 13:08:48 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2996 pieņemšanu 2.lasījumā