Latvijas Republikas 8.Saeimas
pavasara sesijas ceturtā sēde
2004.gada 6.maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 6.maija sēdi!
Pirms izskatām darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Bērziņa, Dalbiņa, Ģīļa, Ābiķa un citu deputātu lūgumu - izdarīt izmaiņas šā gada 6.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot pirmās sadaļas Prezidija ziņojumi daļā Par iesniegtajiem likumprojektiem likumprojektu Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.252 Dizainparaugu noteikumi nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts Dizainparaugu noteikumi pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 20.maiju.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.maijs. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.256 Grozījumi likumā Par aviāciju nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 3, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 21.maiju.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.maijs. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.257 Noteikumi par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Arī šim likumprojektam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 21.maiju.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.maijs. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.258 Grozījumi likumā Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei... Nē, es atvainojos, Dzintaram Jaundžeikaram. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu!
Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.maijs. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.259 Grozījumi Sēklu aprites likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz. Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
21.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.maijs. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.260 Grozījumi likumā Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim!
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 20.maiju.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 20.maijs. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.261 Grozījumi likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Jaundžeikaram!
Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Termiņš - 21.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.maijs. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.262 Noteikumi par Eiropas ekonomisko interešu grupām nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Juridiskās komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam!
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
12.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.maijs. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.303 Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Kalniņam!
P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
21.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.maijs.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.304 Elektronisko sakaru likums nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Jaundžeikaram!
Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
21.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.maijs. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satvresmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.305 Grozījumi Radio un televīzijas likumā nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei!
I.Druviete (frakcija Jaunais laiks).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 20.maijs. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.306 Grozījums likumā Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Arī 21.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.maijs. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Protokolu par starptautisko militāro štābu statusu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 6, atturas - 4. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statusu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 6, atturas - 3. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par bunkera degvielas piesārņojuma radīto kaitējumu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 22. Likumprojekts nodots komisijai. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Nikolaja Kabanova un Andreja Aleksejeva iesniegto likumprojektu Likums Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Pēteris Tabūns ir pieteicies runāt pret.
P.Tabūns (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Par šo konvenciju ir vairāku gadu garumā diskutēts pietiekami daudz, un mēs allaž esam nonākuši pie secinājuma, ka pāragri ir ratificēt šo konvenciju.
Vispirms jau jālikvidē okupācijas, kolonizācijas un rusifikācijas sekas, un tad runāsim! Argumenti par to, ka Latvija ir vienīgā no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nav ratificējusi šo konvenciju, ir stipri vāji. Pieminēsim un atcerēsimies kaut vai to, ka no visām šīm valstīm Latvija ir tā, kas ir cietusi okupācijas 50 gados visvairāk! Anotācijā ir rakstīts, ka tas esot bezprecedenta gadījums, ka šī konvencija vienīgi mūsu valstī nav ratificēta, jo, redziet, 40% no Latvijas iedzīvotājiem ir mazākumtautības. Tieši otrādi! Bezprecedenta gadījums ir tieši tas, ka, lūk, tagad Latvijā vairāk nekā 40% ir iebraukušie. Milzīgs skaits! Pāri par pusmiljonu te ir nepilsoņu. Tā ir ārkārtīgi liela problēma. Tātad redzat, cik drausmīgas ir okupācijas sekas!
Un paši šā likumprojekta iesniedzēji ir anotācijā norādījuši, ka, ratificējušiem šo konvenciju, mums būs jāievēro sekojošas lietas.
Konvencija paredz minoritāšu valodu izmantošanu attiecībās starp personām, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm, un administratīvajām institūcijām teritorijās, kuras tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo pie nacionālajām minoritātēm piederošas personas.
Tātad sekotu jauns rusifikācijas vilnis. Tāpēc nav pieņemama šāda nostādne, kas ir šajā konvencijā.
Nākamais anotācijā norādītais noteikums: Konvencija paredz iespēju tajās teritorijās, kuras tradicionāli lielā skaitā apdzīvo pie nacionālajām minoritātēm piederošas personas, izvietot tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumu un citus topogrāfiskus apzīmējumus, [..] minoritātes valodā [..]. Vai neatceramies to laiku, kad neatkarības sākumā aizkrāsojām krieviskos ielu nosaukumus? (Vēl tagad šis aizkrāsojums saglabājies daudzās pilsētās!) Vai tagad atjaunosim tos? Vai tos atjaunosim?
Nāksies droši vien atjaunot, ja mēs šo konvenciju ratificēsim.
Vēl viens: Pietiekama pieprasījuma gadījumos valstij būs jānodrošina pie nacionālajām minoritātēm piederošām personām iespēja apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā. Ko tas nozīmē? Jūs ļoti labi saprotat, kāda pašlaik ir cīņa par to, lai nemācītos latviešu valodu, cīņa pret Izglītības likumu. Tiek atgādināta gan Staļingrada, gan arī ir pasludinātas vēl visādas citādas aizstāvības līnijas.
Un vēl. Vai mums ir skaidrs un vai mums ir pieņemta definīcija, kura noteiktu, kas ir minoritāte? Likumprojekta iesniedzēji, protams, uzskata, ka minoritāte Latvijā ir visi tie, kas ir šeit sabraukuši okupācijas laikā. Turpretim tradicionālajā, klasiskajā izpratnē minoritāte ir tie cilvēki, kuri Latvijā dzīvojuši līdz okupācijai. Tātad vispirms mums jātiek skaidrībā, kas ir minoritāte Latvijā, un tikai tad mēs varam iet tālāk.
Vēl. Konvencijas pieņemšanas nolūks ir novērst mazākumtautību diskrimināciju. Latvijā šādas diskriminācijas nav! To atzinušas daudzas starptautiskas institūcijas, kas ir ļoti respektējamas. Iesniedzēji vaicās, kāpēc es tādā gadījumā iebilstu pret šīs konvencijas ratificēšanu. Iebilstu tāpēc, ka Latvijā notiek otrādi - ir pamatnācijas diskriminācija, kas nav novērsta pēc okupācijas izbeigšanās.
Es minēšu tikai dažus piemērus...
Sēdes vadītāja. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies, cienījamais deputāta kungs!
P.Tabūns. Diskriminācija pastāv, latviešiem sazinoties ar milzīgu skaitu - apmēram 44% - krievvalodīgo. Diskriminācija pastāv arī citās jomās - darbā iekārtošanā...
Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
P.Tabūns. Es beidzu.
Tātad, cienījamie kolēģi, ir skaidrs, ka šo konvenciju mēs nedrīkstam ratificēt! Tas ir krietns tālas nākotnes jautājums.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt par.
J.Pliners (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Bijušais tā saucamais okupācijas režīma... tā saucamā okupācijas režīma ideoloģiskās frontes darbinieks Tabūna kungs, manuprāt, provokatoriski runāja pret, kā tas viņam arī pieklājās. Savukārt es vēlētos runāt par.
Pirms piecām dienām Saeimas deputātu vairākums svinīgi atzīmēja Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Vairākums politiķu ar dziesmām un asarām acīs sagaidīja jauno un gaišo Eiropas dienu. Šodien svētki ir jau beigušies un ir laiks atcerēties, ka daudz kas palicis nepadarīts. Pašreiz Latvija ir vienīgā no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nav ratificējusi Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, lai gan tā ir parakstīta jau 1995.gadā. Tas ir bezprecedenta gadījums, it sevišķi, ja ņem vērā to faktu, ka apmēram 40% no Latvijas iedzīvotājiem sastāda mazākumtautības. Eiropas institūcijas - Eiropas Padome, EDSO -, kā arī Eiropas Savienība vairākkārt rekomendēja mums ratificēt šo konvenciju, bet vezums nekustas no vietas.
Kāda ir šā starptautiskā tiesiskā instrumenta būtība? Līdz ar Konvencijas ratifikāciju valstij būs jānodrošina katrai pie nacionālās minoritātes piederošai personai tiesības uz vārda brīvību, uzskatu brīvību un tiesības netraucēti saņemt un izplatīt informāciju un idejas minoritātes valodā[..].
Konvencija paredz minoritāšu valodu izmantošanu oficiālajā jomā teritorijās, kuras tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo pie nacionālajām minoritātēm piederošas personas. Šajās teritorijās konvencija paredz iespēju izvietot tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumus un citus topogrāfiskus apzīmējumus, kas domāti sabiedrībai, minoritātes valodā, ja ir pietiekams pieprasījums pēc šādām norādēm. Pietiekama sabiedrības pieprasījuma gadījumos valstij būs jānodrošina pie nacionālajām minoritātēm piederošām personām iespēja apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā. Visi iebildumi un atrunas, ko mēs esam ne tikai šodien, bet visu šo pēdējo gadu laikā dzirdējuši no valdošajām partijām, liecina tikai par politiskās gribas trūkumu. Igaunija, kas ir valsts ar Latvijai līdzīgu vēsturisko pieredzi un situāciju mazākumtautību jomā, ir ratificējusi šo konvenciju jau 2001.gadā. Konvencijas ratifikācija dzīvē, pretēji bažām, nav novedusi pie negatīvām sekām, bet - gluži pretēji - veicinājusi sabiedrības saliedēšanos un politiskās dzīves harmonizāciju. Rāmju konvenciju ir ratificējusi, kā jums ir zināms, arī Lietuva. Visiem konvencijas ratifikācijas pretiniekiem es gribu pajautāt: vai jums patīk Eiropas dzīves kvalitātes standarti? Vai jums patīk tie standarti, kas mums nodrošina tīru dzeramo ūdeni un gaisu? Tātad - kāpēc jūs, dāmas un kungi, nepieņēmāt citus Eiropas standartus (Starpsauciens no zāles) - cilvēktiesību, minoritāšu aizsardzības un cieņas pret cilvēku standartu? Mazākumtautību aizsardzības konvencija ir Eiropas tiesiskā mantojuma neatņemama sastāvdaļa.
Lūdzu atbalstīt PCTVL frakcijas izvirzīto likumprojektu un nodot to komisijām apspriešanai!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis par, viens - pret.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 59, atturas - 10. Likumprojekts nav nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par likuma Par likuma Par Latvijas Hipotēku un zemes banku atzīšanu par spēku zaudējušu atzīšanu par spēku zaudējušu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bērziņa, Ģīļa, Kalvīša, Dalbiņa, Segliņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies runāt pret.
K.Šadurskis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ne velti latviešu tautā sāk pazust tāda folkloras forma kā anekdotes. Un patiesi, - kāda jēga stāstīt un pierakstīt anekdotes, ja ļoti labas anekdotes tautai ceļ priekšā tās likumdevējs - Saeima?
Ir jau saprotama Tautas partijas ārkārtīgā vēlme censties labot to, ko viņas koalīcijas partnere - Latvijas Pirmā partija -, būdama Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadībā, ir sastrādājusi. Bet, godātie Tautas partijas frakcijas deputāti, arī šis jūsu ierosinātais labojums izskatās gauži nožēlojams, jo nevienā likumā nav tāda termina - lejamais alus. Kāds tad vēl ir? Beramais alus? Vai vēl kāds cits?
Otrkārt. Steigā un kļūdaini iesniegtais labojums neatrisina jautājumu par vasaras kafejnīcu darbu. Tā ka arī šis ir brāķis.
Par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadību es varu teikt, izteikt tikai vislielāko nožēlu. Ir jau tas skaisti - sēdēt un izlikties strādājam par nodokļu maksātāju naudu. Bet, godātie pozīcijas deputāti, man ir jums jājautā - ko jūs šeit darāt tādā profānu līmenī - labojam un pieņemam likumu, tad atkal veram to vaļā, kacinādami uzņēmējus un nedodami viņiem skaidrus spēles noteikumus? Nu cik tad ilgi jūs rotaļāsieties un šeit par tautas nodokļu maksātāju naudu celsiet savu diletantisko kvalifikāciju? Mīļie deputāti, laiks sākt strādāt!
Sēdes vadītāja. Par pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie deputāti! Runājot par anekdotēm, es jums izstāstīšu vienu tautas anekdoti, kas ir radusies nesen: Šadurskis - labs izglītības ministrs!
Bet, runājot par iesniegto projektu, par terminoloģiju, par to, ir lejamais vai beramais alus, gribu sacīt, ka šis termins ir saskaņots ar terminoloģijas komisiju.
Par to, kā problēma ir radusies. Šī problēma varbūt nāk no pašvaldībām, no dažādām Latvijas vietām, jo tas risinājums, kāds pašreiz ir iespējams, nerisina šo problēmu, bet tur, kur viss notiek tikai ar atļauju, stingrā pašvaldības kontrolē, kur tas ir iespējams... Tieši pašvaldības uz vietas vislabāk redz, tāpēc man šķiet, ka nevis no Rīgas vajag risināt alus tirdzniecības jautājumu.
Tādi priekšlikumi vismaz ir bijuši, un komisijā šodien jau tika lemts par likuma nodošanu komisijā, kur būtu iespējams to pilnveidot.
Tāpēc pilnveidosim Latvijas folkloru un arī risināsim tās problēmas, kuras risināt pieprasa sabiedrība.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis par, viens deputāts ir runājis pret. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Skatīsim tālāk sēdes darba kārtību! Ir saņemts desmit deputātu: Reira, Pietkeviča, Solovjova, Ozoliņa, Zommeres, Klausa un citu patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu deklarācijas Par Baltijas Asamblejas turpmāko darbību apstiprināšanu. Vai deputātiem ir iebildumi pret izskatīšanu?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Piedāvātais lēmuma projekts ir ļoti svarīgs, tāpēc būtu lietderīgi to apspriest frakcijās un politiski izvērtēt šo ļoti vērtīgo lēmuma projektu. Es aicinu to izskatīt nākamajā Saeimas sēdē un iebilstu, ka tas tiek darīts šodien.
Sēdes vadītāja. Tā kā deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta izskatīšanu nākamajā Saeimas sēdē 13.maijā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts tiks izskatīts Saeimas 13.maija sēdē.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Elektronisko dokumentu likumā. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.2565. Juridiskā komisija savā sēdē šo likumprojektu ir skatījusi. Neviens deputātu priekšlikums nav saņemts.
Aicinu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums Grozījums Elektronisko dokumentu likumā pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par Latvijas valsts karogu. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2566 - likumprojektu Grozījumi likumā Par Latvijas valsts karogu. Neviens priekšlikums netika saņemts. Juridiskā komisija ir akceptējusi šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Aicinu deputātus balsot par šo likumprojektu un to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi likumā Par Latvijas valsts karogu pieņemts. Paldies.
Nākamais likumprojekts Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Apvienoto spēku virspavēlniecības štāba transformācijas komandiera saprašanās memorandu par mācībām Cooperative Nugget 2004. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2568. Neviens priekšlikums nav saņemts. Tātad Ārlietu komisija ierosina izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 6, neviens neatturas. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir nolēmusi konceptuāli atbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums. Ir saņemts pozitīvs atzinums arī no Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas, kā arī no Sociālo un darba lietu komisijas un no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma mērķis ir nodrošināt bērnu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, izveidojot fondu minimālo uzturlīdzekļu izmaksai.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien izskatāmais jautājums ir ļoti nozīmīgs bērnu aizsardzībai, jo visneaizsargātākās ģimenes tomēr ir tā saucamās nepilnās ģimenes, kurās bērnu apgādā tikai viens no vecākiem, lai gan pēc likuma un morāles normām katram no vecākiem ir pienākums uzturēt savu bērnu. Šis pienākums pastāv gan tad, ja bērni ir dzimuši reģistrētā vai arī nereģistrētā laulībā, gan arī tad, ja bērni dzīvo šķirtā ģimenē.
Diemžēl mēs visi zinām, cik daudz ir to gadījumu, ka kāds no vecākiem, pie kura bērns tajā brīdī nedzīvo, nespēj šo savu pienākumu pildīt, vai ir pat vēl ļaunāk, ka viņš izvairās no šā pienākuma pildīšanas, kas ir ļoti viegli izdarāms, jo deklarēta tiek tikai minimālā alga.
Pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sniegtās informācijas tādu bērnu, kas nesaņem no saviem vecākiem pietiekamā apmērā uzturlīdzekļus, 2003.gadā bija 11 400. Netika piedzīta aptuveni viena trešdaļa no tām uzturlīdzekļu summām, kuras bija jāpiedzen bērnu uzturam, pamatojoties uz gada laikā pieņemtajiem tiesu nolēmumiem, tāpēc īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Baštika kungs sagatavoja šo Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu. Šis Uzturlīdzekļu garantiju fonds tagad atradīsies jau ministrijas pārraudzībā, un no šā Uzturlīdzekļu fonda tiks izmaksāta uzturnauda gadījumos, kas ir paredzēti likumā. Tas notiek tad, ja parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu izpilda nepilnā apmērā vai arī sakarā ar tiesas nolēmumu par to, ka uzturnaudas piedziņa ir atzīta par neiespējamu.
Tiek gatavoti arī Ministru kabineta noteikumi par to, kā šis jautājums tiks risināts. Šobrīd ir paredzēts, ka tas no vecākiem, kura aizgādībā ir bērns, no šā fonda uz iesnieguma pamata varēs saņemt uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā. Pašlaik tas ir paredzēts šādā apmērā: līdz 7 gadu vecumam - 25% no minimālās mēnešalgas, kas ir 20 latu, bet vecumā no 7 līdz 18 gadiem - 30% apmērā, kas ir 24 lati. Viss šis pasākums kopumā 2004.gadā izmaksās 2,5 miljonus latu, kas budžetā jau ir atvēlēti, bet nākamajā gadā šim pasākumam vajadzētu 5 miljonus latu. Tāpēc īpaši gribas atzīmēt to, ka šis fonds nav domāts bezatbildīgu vecāku atbalstam, šis fonds ir paredzēts bērnu atbalstam, un iesniegtais likumprojekts paredz to, ka fondam ir tiesības piedzīt valsts budžeta labā no parādnieka uzturlīdzekļus bezstrīdus kārtībā.
Tāpat likuma 6.pants paredz arī to, ka finanšu līdzekļi, kas jāizmanto uzturlīdzekļu izmaksai, katrā valsts budžetā tiek atšķirti no līdzekļiem administrēšanai kā atsevišķa pozīcija. Un tā būs garantija, ka šie uzturlīdzekļi netiks izmantoti šā fonda darbības papildu administrēšanai, kā tas diemžēl šobrīd ir noticis ar Darbinieku prasījumu garantijas fondu. Tāpēc ļoti būtiski ir tas, ka šāds ierobežojums šajā likumā ir paredzēts.
Viens no iebildumiem varētu būt tāds, ka šis fonds atbalstīs bezatbildīgos vecākus, kuri tagad vispār vairs neko nemaksās, jo valsts maksās viņu vietā. Šeit, protams, ir arī ļoti normāls pretarguments - likumā paredzētais mehānisms tikai palielinās papildu tiesības tiesu izpildītājiem, kuriem tagad būs jānodarbojas ar alimentu piedziņas jautājumiem, jo ar šo jautājumu nu nodarbosies fonds, un līdz ar to viņiem būs diemžēl varbūt jāatliek malā viena otra ienesīgāka lieta.
Tāpēc es ļoti lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un komisijai aktīvi strādāt pie tā, lai likumprojekts ātrāk izietu visus vajadzīgos lasījumus.
Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Kolēģi! Pēc būtības es domāju, ka tā tiešām ir diezgan liela problēma, jo līdz šim nav bijis iespējams izmaksāt šīm mātēm līdzekļus bērnu uzturam.
Bet ir arī otra problēma, kādā veidā mēs tomēr to sauksim - vai par šo fondu vai par pabalstu. Mēs arī apakškomisijā esam šo jautājumu diskutējuši. Skaidrs ir tas, ka šī nauda valsts kasē atpakaļ neatgriezīsies, un to visi ir pateikuši. Arī tiesneši nespēs to noadministrēt tā, lai šī nauda atgrieztos atpakaļ. Tā varētu atgriezties 20% apmērā. Šeit ir runa par to. Es esmu par to, lai šīm ģimenēm palīdzētu.
Otrs moments tomēr ir saistīts ar administrēšanu un to, kā mēs sauksim šo fondu. Tā ir pabalsta forma. Es domāju, ka komisijā mums būs nopietni jādiskutē par to, kāda tad ir šī forma un kā mēs nosauksim šos naudas līdzekļus.
Un vēl viens moments. Es gan ierosinātu kopā ar šo likumprojektu apstiprināt vēl vienu likumu. Ja nebūs pietiekami daudz sociālo darbinieku, kas spēj vienlaicīgi gan kontrolēt, gan arī strādāt ar ģimenēm un palīdzēt, tad šī nauda bieži vien nonāks varbūt tur, kur tai nebūtu vajadzības atrasties. Ja mēs pašlaik runājam par bērnu, tad gribas jautāt: Vai tiešām šī nauda nonāks līdz bērnam un tiks izlietota bērnam?
Arī Sociālo un darba lietu komisijā mums bija nopietna saruna, un man gribētos skatīties šo problēmu kopumā, lai būtu pietiekams arī sociālo darbinieku daudzums, kas ir paredzēts, - 1 sociālais darbinieks uz 1000 iedzīvotājiem. To mēs plānojam reāli panākt ap 2010.gadu laikam. Tāda mums bija saruna, bet mēs gribētu tomēr to panākt ātrāk. Ja šie sociālie darbinieki nestrādās pagastos un rajonos, tad ar administrēšanu un ar tiesu izpildītājiem vien šis likums nebūs viegli izpildāms.
Es esmu principā par, bet es tomēr domāju, ka šis likumprojekts ir skatāms divos lasījumos, nevis steidzamības kārtā, jo šis likumprojekts ir ļoti nopietni jāizrunā. Ir jābūt skaidram mehānismam, un mani tomēr nav pārliecinājuši, ka šī nauda atgriezīsies atpakaļ fondā. Jā, 20% atgriezīsies, bet 80% būs valsts dāvana jeb pabalsts, tāpēc arī meklēsim īsto nosaukumu, jo šis ir nevis aizdevums uz laiku, bet tas tiešām ir pabalsts.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne. Otro reizi.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Jā, šis jautājums tiešām arī Sociālo un darba lietu komisijā ļoti aktīvi tika apspriests. Piekrītu Bērziņa kungam par to, ka katrā pagastā, katrā vietā būs jāstrādā kopā ar sociālajiem darbiniekiem, taču šā Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbību mēs nevaram apturēt līdz tam brīdim, kamēr būsim nodrošinājuši visā valstī pietiekamu sociālo darbinieku skaitu. Tas ir pārāk garš periods, un tad pārāk daudz mūsu bērnu paliktu bez šīs palīdzības.
Galīgi nepiekrītu tam, ka izsniegtie uzturlīdzekļi būtu jānosauc par pabalstu, jo pabalstus mēs, protams, atpakaļ neatgūsim, bet, ja nopietni strādās, tad, ņemot vērā to, ka bezstrīdus kārtībā ir atļauts piedzīt šos līdzekļus no nemaksātāja, neskatoties uz to, ka viņš ir uzrādījis tikai minimālo algu un ir slēpis savus īpašumus, viņam tie tomēr kaut kad būs jāatklāj. Tāpēc, ņemot vērā to faktu, ka šai parāda piedziņai nav noilguma, šie nemaksātāji, sliktākajā gadījumā, tomēr būs spiesti samaksāt kaut vai no savas pensijas. Un tad es domāju, ka tas ļoti, ļoti palīdzēs, lai šis Uzturlīdzekļu garantiju fonds atgūtu nevis 20%, bet pirmajā brīdī atgūtu varbūt tiešām kādus 50% līdzekļu, bet tad, kad šis mehānisms tiks kārtīgi izstrādāts un noslīpēts, es ceru arī uz lielāku uzturlīdzekļu daudzuma atgriešanu šajā fondā.
Nekādā ziņā nevar šā likuma pieņemšanu atlikt līdz tam brīdim, kad mēs būsim valsti nodrošinājuši ar sociālajiem darbiniekiem, jo tas patiešām nebūs ātrāk par 2008. vai 2010.gadu.
Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Bērziņš. Otro reizi.
A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Stalidzānes kundze, man negribētos, lai jauc.... Nav runa par pret! Es neesmu teicis, ka ir vajadzīgs pieņemt abus likumus... ka šo likumu nevar pieņemt, ja netiek izskatīts otrs. Es teicu, ka paralēli ir jāizskata abi divi likumi. Un es ceru, ka jūs, kas esat Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja, atbalstīsiet to, lai sociālie darbinieki tiktu pilnībā atbalstīti un lai šis mehānisms sāktu funkcionēt jeb strādāt ar 2006.gadu, lai varētu administrēt, pārbaudīt un likt atgriezties šai naudai atpakaļ. Es arī gribētu būt liels optimists. Es gribētu, lai šī nauda simtprocentīgi atgrieztos atpakaļ. Taču mēs dzīvojam realitātē. Es personīgi redzu - pēc aprēķiniem -, ka pirmajā gadā būtu 20%. To rādīs laiks! Par pārējo mēs runāsim tad, kad šo jautājumu izskatīsim komisijās. Es domāju, ka Sociālo un darba lietu komisijā mēs skatīsim šo jautājumu, un es vēlētos lūgt, lai mēs šo jautājumu konkrēti skatītu arī citās komisijās.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei!
I.Druviete (frakcija Jaunais laiks).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par mērījumu vienotību. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Fjodorovs.
S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 681, - Grozījumi likumā Par mērījumu vienotību. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu. Par likumprojektu ir iesniegti četri - kopumā četri - priekšlikumi.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Vairāk priekšlikumu nav.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
S.Fjodorovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17.maijs.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Tiesu izpildītāju likumā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums Tiesu izpildītāju likumā un nolēmusi atbalstīt minētā likumprojekta virzīšanu uz izskatīšanu pirmajā lasījumā Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš. 12.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Civilprocesa likumā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu un nolēmusi atbalstīt tā virzīšanu uz izskatīšanu pirmajā lasījumā Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš. 12.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Labdien, godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2407. Juridiskā komisija ir saņēmusi un izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Likumprojekts paredz novērst problēmas, kas saistītas ar vairāku administratīvo sodu piemērošanu valsts ieņēmumu jomā, - paredz precizēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā lietoto terminoloģiju, aktualizēt tiesību normas, lai nodrošinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa preventīvās funkcijas efektivitāti un radīt un vienlīdzīgus un taisnīgus principus administratīvo sodu piemērošanā.
Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
E.Jaunups. 12.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.maijs.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija ir saņēmusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un izskatījusi to. Iesniegtais likumprojekts paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikt konkrētu soda apmēru par Ministru kabineta noteikumu neievērošanu (ir runa par drošības konsultantu norīkošanu, profesionālo kvalifikāciju un darbību bīstamo kravu pārvadājumu jomā) - tas ir, par šajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto uzdevumu neizpildi.
Juridiskā komisija atbalsta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un lūdz noteikt tam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
E.Jaunups. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.maijs.
Sēdes vadītāja. Un likumprojekta izskatīšanas laiks?
E.Jaunups. Izskatīšana varētu notikt 27.maija sēdē.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.maijs, likumprojekta izskatīšana - 27.maija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iepazinusies ar Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums (likumprojekta reģistrācijas numurs ir 761) un aicina to pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Seglinš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi 41 priekšlikumu, un tie ir izskatīti Juridiskajā komisijā.
Priekšlikums Nr.1 ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. Priekšlikums Nr.2 ir Juridiskajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. Priekšlikums Nr.3. Neatbalstīt! (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 3. - deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 52, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš. 4.priekšlikums. Atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 5.priekšlikums. Atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 6.priekšlikums. Neatbalstīt!
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Mēs 8.Saeimas sastāvā kopā esam daudz strādājuši ar likumu paketi, kas regulē cilvēku iespējas aizstāvēt savas tiesības tiesā. Visumā varu novērtēt šīs darbības rezultātus nevis kā teicamus, bet gan kā apmierinošus. Piemēram, iespējas pārstāvēt fizisko personu tiesā, kas ir paredzētas Civilprocesa likumā, ir pielīdzinātas tām tiesībām, kas paredzētas daudz progresīvākajā Administratīvā procesa likumā. Starp citu, atbildīgā komisija, otrajā lasījumā noraidot manus attiecīgos priekšlikumus, vārds vārdā nokopēja tos trešajā lasījumā, tikai izsvītroja manu uzvārdu un bīstamo abreviatūru - PCTVL. Man nav pretenziju. Esmu gatavs arī turpmāk strādāt ar pseidonīmu.
Tamdēļ, ja Saeima arī šodien noraidīs manu priekšlikumu, esmu gatavs piekrist tam, ka trešajā lasījumā Juridiskā komisija iesniegs to savā vārdā.
Cienījamie kolēģi! Kopīgiem spēkiem mēs noņēmām arī veselu virkni antikonstitucionālu aizliegumu pieejai nepieejamajai Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijai, un šis apspriežamais priekšlikums arī ir no šīs sērijas.
Es piedāvāju izslēgt no likuma aizliegumu, kurš ļauj strādāt par advokātiem tikai Latvijas pilsoņiem.
Šis priekšlikums ir pilnīgi dabisks attiecībā uz vienu no privātās uzņēmējdarbības veidiem. It īpaši tad, ja ņemam vērā, ka pavisam nesen mūsu valsts robežas paplašinājās līdz Atlantijas okeāna krastam.
Cilvēku un preču kustība un diemžēl ar to saistītais krimināllietu un civillietu daudzums tuvākajā laikā krasi pieaugs.
Protams, patlaban es pirmām kārtām domāju par saviem tautiešiem - par tiem desmitiem tūkstošu, kuri ar apsējiem ap galvu ar uzrakstu alien ir gājuši pāri Akmens tiltam uz Daugavas rietumu krastu, lai atzīmētu pievienošanos Eiropas Savienībai. Varbūt šāda veida sēru procesijā kāds ieraudzīs likuma par ielu gājieniem pārkāpumu, bet šie cilvēki katru dienu nēsā šo uzrakstu kabatā - savās nepilsoņu pasēs.
Jums nevajadzētu baidīties, ka gadījumā, ja mans priekšlikums tiks pieņemts, visi šie ļaudis ies strādāt par advokātiem. Likumā ir paredzēta virkne striktu kvalifikācijas ierobežojumu, to skaitā arī valodas prasme. Aizliegt cilvēkam, kas atbilst šiem kritērijiem, strādāt par advokātu tikai tamdēļ, ka viņš ir Itālijas pilsonis vai arī Latvijas nepilsonis, ir absurdi un nepamatoti.
Jaunajā likuma redakcijā tādām prasībām kā Latvijas pilsonība ir paredzēts pievienot vēl arī nevainojamu reputāciju. Kā bijušais nepilsonis es skaidri jūtu, ka tas ir aizskārums, pie tam ar tīšu nodomu.
Vai jūs domājat, ka tamdēļ, ka es nokārtoju Aldermanes kundzes vadītajā iestādē eksāmenu Latvijas falsificētajā vēsturē, mana reputācija ir uzlabojusies? Drīzāk otrādi! Daži mani paziņas pārstāja ar mani sveicināties.
Cienījamās dāmas un kungi! Man gribētos jums vēlreiz atgādināt šo desmitu tūkstošu ļaužu gājienu pāri Akmens tiltam. Tas nozīmē, ka mēs vairs neesam ar mieru paciest apvainojumus, pat tos, par kuriem mūs apvaino, pilnībā ievērojot formālo likumdošanas procedūru. Krievvalodīgā kopiena ir pacēlusies no ceļiem un es iesaku jums kārtīgi padomāt, pirms pieņemat pārsteidzīgus lēmumus, kurus paciest var vienīgi vergi.
Aicinu balsot par.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 6. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš. 7.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 8. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 9. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 10. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 11. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 12. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 13. - nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Vairs nav nekāds noslēpums, ka Latvijā ir lielas problēmas saistībā ar to, kā realizēt maznodrošināto iedzīvotāju tiesības uz advokāta pakalpojumiem. Valsts vienkārši nespēj apmaksāt aizstāvja pakalpojumus visiem iedzīvotājiem, kuriem tas ir nepieciešams.
Līdz ar to mēs kārtējo reizi piedāvājam Advokatūras likuma 18.pantā noteikt, ka Latvijā var būt viena vai vairākas Zvērinātu advokātu kolēģijas, kā tas ir, piemēram, Lielbritānijā. Pamatojumam varu piedāvāt citātu no Satversmes tiesas plaši pazīstamā sprieduma:
Nepietiekamais advokātu skaita pieaugums, viņu nevienmērīgais sadalījums pa reģioniem, tas, ka Zvērinātu advokātu kolēģija ir vienīgā advokātu profesionāla organizācija Latvijā un ka Zvērinātu advokātu padomei ir dota liela rīcības brīvība un plašas tiesības, var mākslīgi radīt kvalitatīvu juridisko pakalpojumu deficītu un šo pakalpojumu sadārdzināšanos. Tas savukārt var novest pie Satversmes 92.pantā garantēto pamattiesību pārkāpuma. Apsverams būtu jautājums par vairāku advokātu kolēģiju veidošanu, piemēram, pie apgabaltiesām, vai arī par vairāku profesionālu praktizējošo juristu organizāciju veidošanu. Šajā sakarā varētu apsvērt arī praktizējošo juristu licencēšanas jautājumu.
Mūsu piedāvātais priekšlikums pilnībā atbilst gan Satversmes tiesas spriedumam, gan Eiropas Savienības direktīvām. Un es uzskatu, ka maznodrošinātie Latvijas iedzīvotāji gaida jūsu palīdzību un sadarbību šajā jautājumā, cienījamie deputāti!
Lūdzu atbalstīt mūsu 13.priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja. Deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Patiesībā tomēr tā nemaz nav, kā kolēģis Agešins to tikko izklāstīja. Attiecībā uz šo Satversmes tiesas spriedumu gribu sacīt, ka šajā Satversmes tiesas spriedumā tiešām ir analizētas daudzas lietas saistībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģiju, ar šīs kolēģijas darbību un ar dažādiem citiem jautājumiem, un principā es esmu iepazinies un rūpīgi pētījis šo Satversmes tiesas spriedumu. Šeit nekas nav teikts par to, ka Latvijā būtu nepieciešams izveidot divas vai vairākas zvērinātu advokātu kolēģijas.
Varu pateikt vēl vairāk. Pārsvarā visās Eiropas valstīs, arī ļoti lielās valstīs, kurās, kā varētu likties, ir nepieciešamas vairākas zvērinātu advokātu vai vispār advokātu kolēģijas vai ģildes, principā ir viena galvenā... Respektīvi, ir viena institūcija, kurā viņi visi, šie advokāti, ir apvienoti, un tādā veidā notiek šī viņu apvienošanās un darbošanās vienā kopīgā organizācijā.
Kas attiecas uz nepietiekamo juridisko palīdzību un visu citu, tad es varu teikt, ka Tieslietu ministrija jau sen strādā pie projekta. Šis projekts jau ir izstrādāts, un tā realizēšanai būtībā šobrīd trūkst tikai finanšu. Tā kā savstarpēji ir saistīts gan šis projekts par bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanu maznodrošinātajiem, gan pašas finanses. Līdzekļus šim projektam ir paredzēts daļēji ņemt arī no iespējamās valsts nodevas palielināšanas civilprocesā. Tātad arī šīs lietas tiek risinātas un tiks atrisinātas.
Tādējādi es domāju, ka nav pamata runāt par to, ka, teiksim, Latvijā, izveidojot šobrīd vairākas zvērinātu advokātu kolēģijas, būtiski mainītos vai uzlabotos situācija šajā jomā, jo patiesībā vienkārši notiktu tas, ka šobrīd advokāti varbūt sadalītos savā starpā kaut kādās divās organizācijās, bet tas jebkurā gadījumā nerisinātu nevienu no tiem jautājumiem, par kuriem runāja kolēģis Agešins.
Tā ka es tomēr lūgtu atbalstīt komisijas viedokli, kura nav atbalstījusi šo Agešina kunga priekšlikumu, un balsot par to redakciju, kāda šobrīd ir spēkā, darbojas un ir laba.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Kur ir šīs problēmas būtība? Ir pilnīgi skaidrs, ka te ir pretruna starp korporatīvām interesēm, no vienas puses, un maznodrošināto iedzīvotāju interesēm, no citas puses.
Tautas saskaņas partija jau vairākkārt ir iesniegusi šo likumprojektu par bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanu maznodrošinātiem iedzīvotājiem, un visu laiku tā noraidījuma arguments bija tieši šāds - nav naudas. Labi, tagad šis likumprojekts tiek izstrādāts, tas ir jau kaut kādā pēdējā vai priekšpēdējā posmā, bet tas jau nelīdzēs. Naudas nekad nebūs pietiekami!
Kas šeit ir piedāvāts? Tiek piedāvāts šīs problēmas risināšanu veicināt ar konkurences palīdzību, jo ir pilnīgi skaidrs, ka tieši konkurence starp advokātiem - es negribu to pamatot sīkāk, jo domāju, ka mums katram ir skaidrs, par ko ir runa, - visādā ziņā varētu veicināt arī šīs problēmas - bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanu maznodrošinātiem iedzīvotājiem - atrisināšanu bez valsts līdzekļiem vai, pareizāk sakot, ar mazākiem valsts līdzekļiem.
Tā ka Agešina kungs nemaz neapgalvoja, ka esošā situācija, kad pārstāv tikai viens kolēģis, ir pretrunā ar Satversmi. Viņš teica kaut ko citu - to, ka šā priekšlikuma pieņemšana nav pretrunā ar Satversmi un atbilst Satversmes tiesas sprieduma garam. Tāpēc es domāju, ka dilemma ir pilnīgi skaidra: vai nu mēs atļausim daudz brīvāku un sīvāku konkurenci advokātu vidū, tādā veidā veicinot arī šo maznodrošināto iedzīvotāju interešu aizsardzību, vai arī atstāsim tikai to vienu kolēģi, līdz ar to veicinot korporatīvās intereses un uzņemoties atbildību finansēt šo bezmaksas juridisko palīdzību vienīgi no valsts budžeta.
Manā skatījumā, tas ir drusciņ paradoksāli, ka tieši kreisā partija iestājas par tirgus mehānisma iesaistīšanu šīs problēmas risināšanā, bet, mūsu skatījumā, tieši šajā gadījumā tas ir pamatoti. Tas būs daudz efektīvāk nekā gaidīt, kamēr mums budžetā būs pietiekami daudz naudas, lai šo pakalpojumu finansētu tikai no budžeta.
Tieši tāpēc es aicinu atbalstīt kolēģa Agešina priekšlikumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, tad lūdzu deputātus balsot par 13. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 63, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš. 14. - nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 15. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 16. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 17. - nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 17.priekšlikumu iebildumu nav.
M.Segliņš. 18. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 19. - nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 20. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 21. - nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 22. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 23. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 24. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 25. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 26. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 27. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 28. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 29. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 30. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 31. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 32. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 33. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 34. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 35. - neatbalstīt! (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš. 36. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 37. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 38. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 39. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. 40. - nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 40. - deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš. 41.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Segliņš. 12.maijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 12.maijs. Paldies.
Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Augusts Brigmanis, Ingrīda Circene, Ina Druviete, Nikolajs Kabanovs, Aleksandrs Kiršteins, Ģirts Valdis Kristovskis, Uldis Briedis, Vitālijs Orlovs, Ināra Ostrovska, Inguna Rībena, Jānis Strazdiņš, Inese Šlesere, Dainis Turlais, Arvīds Ulme un Ēriks Zunda.
Sēdes vadītāja. Līdz ar to 6.maija sēde ir slēgta. Paldies.
Atbildes uz deputātu jautājumiem
2004.gada 5.maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministra atbildes uz deputātu jautājumiem.
Atbildi uz deputātu Šadurska, Rībenas, Kariņa, Jaunupa un Druvietes jautājumu Par izglītības un zinātnes ministra rīcību, lai novērstu nelikumīgu studiju maksas piesaistīšanu un krievu mācībvalodas atjaunošanu valsts dibinātās augstākās izglītības iestādēs sniegs izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs. Lūdzu!
Jūsu rīcībā divas minūtes.
J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).
Labdien! Pirmais jautājums. Vai Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas fakultātē ir novērsta papildu naudas iekasēšana no tiem studējošajiem, kuri studē par valsts budžeta līdzekļiem? Pašreiz iekasēšana joprojām notiek. Mēs esam saņēmuši Ģenerālprokuratūras atbildi, kurā nesaskata nekādu pamatu prokurora reaģēšanas mēriem jautājumā par likumpārkāpumu novēršanu. Vēl varu papildu teikt, ka ir bijusi diezgan ilgstoša sarakste un šobrīd ir konstatēts, ka bija vairākas vēstules no Izglītības un zinātnes ministrijas, to skaitā arī 2003.gada 11.novembra vēstule Latvijas studentu apvienībai, kurā bija norādīts, ka situācija ir tāda, ka augstskola tiek finansēta no Veselības ministrijas budžeta, bet netiek veikta finanšu izlietojuma uzraudzība. Savukārt studenti vēršas pēc palīdzības Izglītības un zinātnes ministrijā, kuras rīcībā šinī gadījumā nav valsts politikas īstenošanas un arī kontroles instrumenta cīņai pret šo... Vēstuli parakstīja arī iepriekšējais ministrs Kārlis Šadurskis.
Bez tam jāatgādina, ka Stradiņa universitāte atrodas Veselības ministrijas padotībā. Un ir bijušas vairākas vēstules Veselības ministrijai, kura pēc būtības nav atbildējusi Izglītības un zinātnes ministrijai. Tas attiecībā uz pirmo jautājumu ir viss.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai ir papildjautājumi? Lūdzu, Šadurska kungs!
K.Šadurskis (frakcija Jaunais laiks).
Ministra kungs! Ir liela starpība starp prokuratūras iejaukšanos, izsakot brīdinājumu rektoram, un augstskolas dibinātāja - valsts, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas personā, - iejaukšanos, lai pārtrauktu darbības, kas nav paredzētas ne likumā, ne Ministru kabineta noteikumos. Un šajā sakarā man ir jautājums. Jūs atsaucaties uz Izglītības likuma 16.pantu, kur ir runa par citu ministriju kompetenci. Man ir jautājums: ko jūs personīgi esat darījis, koordinējot Izglītības valsts inspekcijas un Veselības ministrijas rīcību šīs situācijas novēršanai?
Kādus rīkojumus jūs esat devis, lai palīdzētu studējošajiem atgūt līdzekļus? Un pats galvenais: kā jūs, jurists, vērtējat to situāciju, ka studiju maksa tiek iekasēta nevis Stradiņa universitātes kontā, bet gan SIA Stomatoloģijas institūts kontā?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu, ministra kungs!
J.Radzevičs. Šajā gadījumā es varu pateikt tikai to, ka pavisam nesen ir saņemta Ģenerālprokuratūras atbilde, kura ir pārsūtīta arī Veselības ministrijai, un ka starpministriju koordinācija neietilpst tikai viena ministra kompetencē.
Šobrīd es esmu sagatavojis atkārtotu vēstuli veselības ministram ar lūgumu pievērsties šai situācijai un to noskaidrot, jo, kā tas īstenībā ir teikts arī Ģenerālprokuratūras atbildē, ir nepieciešama papildu revīzija finanšu jautājumā. Un es varētu piekrist arī tam... Taču mēs esam saņēmuši Valsts kontroles atbildi uz jūsu iepriekšējo vēstuli. Diemžēl viņa faktiski atsakās veikt pārbaudi. Un, man šķiet, šajā gadījumā ir pilnīgi pamatoti tas, ko jūs sakāt, - ka vajadzēs šādu finansiālu pārbaudi veikt tieši šajā zobārstniecības institūtā, kurš, kā jūs to arī norādījāt, iekasē naudu.
Manuprāt, šajā gadījumā ir izveidojusies diezgan slikta prakse attiecībā uz rezidentūru un uz pamatizglītības iegūšanu saistībā ar šo iestādi - Stomatoloģijas institūtu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai uzdosiet vēl vienu papildu jautājumu?
J.Radzevičs. Cik es sapratu, jūsu uzdevāt otro jautājumu: Kādus rīkojumus esat devis, lai novērstu nelikumīgu maksājumu iekasēšanu valsts dibinātajās augstskolās? Tas ir otrais jautājums, un arī uz to tika sniegta rakstiska atbilde.
Tātad šī saimnieciskā un finanšu kontrole ietilpst Veselības ministrijas kompetencē un tā ir viņas padotībā esoša iestāde.
Sēdes vadītājs. Vai ir vēl papildu jautājumi? Šadurska kungs, lūdzu!
K.Šadurskis. Man ir papildu jautājumi, kas attiecas uz valodu. Un par finansējuma jautājumiem...
Sēdes vadītājs. Jums ir iespēja uzdot vēl vienu papildu jautājumu.
K.Šadurskis. Jā. Man ir jautājums: kā jūs vērtējat to situāciju, ka valsts dibinātā izglītības iestādē notiek atsevišķu programmu pasniegšana krievu valodā ārzemniekiem? Un ir plānots to paplašināt, un par to liecina dekāna pienākumu izpildītājas docentes Livdānes vēstule. Un jūs savā atbildē to nenoliedzat, taču atsaucaties uz Augstskolu likuma pantu, kurā runāts tikai par to, ka ārzemniekiem ir pietiekami labi jāprot valsts valoda, lai studētu, bet nerunājat neviena vārda par Izglītības likuma 9.pantu, kura pirmajā daļā ir skaidri un gaiši pateikts, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību var iegūt valsts valodā.
Kādus rīkojumus jūs esat devis situācijas normalizēšanai, un kā jūs gatavojaties rīkoties sakarā ar šo, manuprāt, kliedzošo Izglītības likuma pārkāpumu?
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ministra kungs!
J.Radzevičs. Tātad būtībā tas ir papildu jautājums pie 6.punkta. Un arī pie 5.punkta... Nē, pie 4. un pie 6.punkta.
Izglītības likuma 9.panta pirmā daļa patiešām noteic, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Šā panta otrā daļa noteic, ka citā valodā izglītību var iegūt... trešais apakšpunkts: citos likumos paredzētās izglītības iestādēs.
Augstskolu likuma 52.pants - 52.panta pirmā daļa - paredz, ka valsts nosaka studiju vietu skaitu tajās augstskolās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt 83.pants noteic, ka ārvalstniekiem ir jāzina nevis valsts valoda, bet visas attiecīgās valodas, - proti, panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka ārvalstniekiem ir pietiekami labi jāprot valodas, kurās notiek mācības. Tātad īstenībā te tas ir norādīts daudzskaitlī.
Un patiešām, - pēcdiploma apmācība vairākās augstskolās notiek arī krievu un angļu valodā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Deputāti, kas jautājumus ir uzdevuši, tātad savas papildu iespējas ir izsmēluši.
Šiliņa kungs, jūs varat vēl izmantot iespēju tagad uzdot jautājumu, jo jūs neesat starp iesniedzējiem. Lūdzu!
V.Šiliņš (frakcija Jaunais laiks).
Es gribētu tomēr skaidri un gaiši vērst jūsu uzmanību uz vienu jautājumu un lūgt jūs reaģēt uz to.
Prakses ārstu likums paredz, ka medicīnas jomā strādājošie medicīnas studenti ir rezidenti, un tas noteic, ka visi tie, kas ir tieši saistīti ar ārstniecisko darbu mūsu valstī, ir pakļauti tomēr valsts valodas prasmes prasībai. Un jautājums par to, kādā veidā Stradiņa universitāte kā valsts augstskola sāka risināt biznesa problēmas saistībā ar ārzemju rezidentiem, tikai liek padomāt par to, vai mūsu skolotāji, kas māca latviešu valodu, nevarētu tikt iesaistīti šajā procesā un vai mēs nevarētu tomēr - arī ar jūsu palīdzību - panākt to, ka Latvijā drīkstētu medicīnas jomā strādāt tikai tie, kuri ir nolikuši valsts valodas prasmes eksāmenu.
J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).
Latvijā noteikti var šajā jomā strādāt tikai tie, kuri zina valsts valodu. Tas ir nepārprotami skaidrs. Taču šī pēcdiploma izglītības iegūšana saistīta ar darbu nevis šeit, bet ar darbu ārpus Latvijas.
Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.
Sēde ir slēgta.
Atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu
2004.gada 5.maijā
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra J.Radzeviča atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu Par izglītības un zinātnes ministra rīcību, lai novērstu nelikumīgu studiju maksas piesaistīšanu un krievu mācībvalodas atjaunošanu valsts dibinātās augstākās izglītības iestādēs (pilns jautājuma teksts pielikumā) |
|
Papildjautājums |
- dep. K.Šadurskis |
Atbilde |
- izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs |
Papildjautājums |
- dep. K.Šadurskis |
Atbilde |
- izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs |
Papildjautājums |
- dep. V.Šiliņš |
Atbilde |
- izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs |