Latvijas Republikas 8.Saeimas
ziemas sesijas sestā sēde
2004.gada 19.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam 19.februāra sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu - grozīt Saeimas šā gada 19.februāra sēdes darba kārtību un izskatīt likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts pensijām kā pirmo jautājumu darba kārtības otrajā sadaļā Likumprojektu izskatīšana. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu - grozīt Saeimas šā gada 19.februāra sēdes darba kārtību un izslēgt no darba kārtības 35.punktu - likumprojektu Grozījumi likumā Par cukuru. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu - grozīt Saeimas 19.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut darba kārtībā likumprojektu Grozījumi likumā Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Saeimas Ārlietu komisija ir iesniegusi Prezidijam lūgumu - grozīt Saeimas 19.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu Par Ziemeļatlantijas līgumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: Ir! Ir!) Deputātiem ir iebildumi. Deputāti lūdz balsojumu par darba kārtības izmaiņu. Lūdzu deputātus balsot par to, lai darba kārtībā iekļautu likumprojektu Par Ziemeļatlantijas līgumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 5, atturas - 9. Darba kārtība ir grozīta. Paldies.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Emša, Āboltiņas, Kalvīša, Grīnblata un Petera iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par Latvijas valsts karogu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru nodot Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Muitas likums nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Alkoholisko dzērienu aprites likums nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 11, atturas - 17. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Līgumu par izmēģinājumu vietu Kioto mehānismu izmantošanai Baltijas jūras reģiona enerģētikas projektos nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Papildu protokolu Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 1995.gada 13.janvāra līgumam par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību iztulkojošiem paziņojumiem nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Standartizācijas likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāts Indulis Emsis ir pieteicies runāt?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Indulim Emsim.
I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Godātie kolēģi! Man ir lūgums nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai, ņemot vērā to, ka mūsu komisijas likumprojektu portfelis ir ļoti pārpildīts, un, tā kā šis ir robežjoslas, tā teikt, likums, tad tas varētu būt piekritīgs arī Sociālo un darba lietu komisijai. Man ir lūgums, lai Sociālo un darba lietu komisija būtu atbildīgā komisija un uzņemtos šā likumprojekta vadību.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums Elektronisko dokumentu likumā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 22, atturas - 9. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums Kredītiestāžu likumā nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 24, atturas - 6. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalvīša, Slaktera, Pietkeviča, Pīka un Kiršteina iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Gundars Bērziņš ir pieteicies runāt par.
G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).
Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts Grozījums likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli saistīts ar vienu no šobrīd Latvijā visaktuālākajām sfērām, proti, ar Eiropas struktūrfondu izmantošanas un piesaistīšanas iespējām.
Tautas partijas frakcija ierosina šo dotāciju jeb struktūrfondu līdzfinansējumu neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Šāda prakse ir veselā virknē Eiropas Savienības valstu un arī jauno Eiropas Savienības dalībvalstu. Kāpēc tas ir nepieciešams? Tāpēc, ka, investējot līdzekļus dažādos projektos, to amortizācija ir atbilstoša tam veidam, kādā tie tiek investēti. (Piemēram, ieguldot tos celtnēs, šis amortizācijas laiks ilgst vairākus gadu desmitus.) Un ieņēmumi, ko ieskaita kā struktūrfonda ieņēmumus, veido ārkārtas ieņēmumus tā gada, budžeta gada, pārskatā, un praktiski gandrīz visa summa tiek aplika ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tādēļ, lai veicinātu šo fondu izmantošanu, būtu ļoti svarīgi šo summu neaplikt ar nodokli. Protams, var būt arī otrs risinājums - grozījumi Grāmatvedības likumā, lai šos līdzekļus varētu iegrāmatot speciāli, lai nebūtu šī summa jāmaksā. Varbūt tas varētu pakāpeniski, līdz ar šo pamatlīdzekļu amortizēšanos, tikt atskaitīts... Tā ka var būt arī citi risinājumi, bet laika šobrīd ir ļoti maz.
Un pozitīvais, kas būtu, pieņemot šos grozījumus, būtu kontu izmantošana (teiksim, līdzekļu apgūšana, dažādu projektu realizācija) un līdz ar to - arī valsts attīstība. Protams, nevar noliegt, ka arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadību debatējot, es varu piekrist arī šim viedoklim... Ir jautājums par konkurences izkropļojumiem, par to, kādā veidā tas ietekmē konkurenci. Nenoliegšu, ka šis jautājums ir aktuāls, diskutējams un pamatots. Protams, arī pašu projektu pieteikšanas kārtība, instrukcijas un tā tālāk... Jo atbalsts jau pats par sevi arī, teiksim, kaut kādā veidā ietekmē un izkropļo konkurenci.
Tāpēc es aicinu nodot šo likumprojektu komisijai, un komisijā izvērtētu gan Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, gan Latvijas valsts intereses un varbūt meklētu arī citus risinājumus, kuri - es nenoliedzu - arī eksistē. Taču, lai tas notiktu, šis likumprojekts, neapšaubāmi, būtu jānodod komisijai.
Tāpēc aicinu nodot to komisijā. Es domāju, ka diskusija būs konstruktīva, auglīga un mēs nonāksim pie visiem pieņemama risinājuma.
Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt pret.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ainara Baštika iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 19. un 26.februārī. Saskaņā ar Kārtības ruļļa noteikumiem deputātam atvaļinājums piešķirams vienu reizi sesijas laikā, ne ilgāks par 7 dienām. Prezidijs lēmis par atvaļinājuma piešķiršanu 26.februārī.
Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ainaram Baštikam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Deputātam atvaļinājums piešķirts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Vaideres lūgumu piešķirt viņai atvaļinājumu šā gada 19.februārī.
Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Vaiderei! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Atvaļinājums deputātei piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts pensijām. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2011.
Likumā Par valsts pensijām šodien pastāvošās normas paredz pensiju indeksāciju reizi gadā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algu reālā pieauguma indeksa. Patēriņa cenu indekss tiek noteikts atbilstoši iepriekšējā gada inflācijas līmenim.
Šobrīd darbojas minētā likuma pārejas noteikumu 15.punkts, kas noteic, ka, ja inflācija pārsniedz 5% gadā, pensija indeksējama ik pēc pusgada. Diemžēl mēs šodien, no reālās situācijas vadoties, varam secināt, ka inflācija par laika periodu no 2003.gada 1.septembra līdz 2004.gada 29.februārim jau ir 3,65%. Tas nozīmē, ka mūsu pensionāru dzīves līmenis ir krasi pasliktinājies. Taču likums neatļauj indeksāciju realizēt divas reizes gadā. Šobrīd šis likums ir atvērts tieši tādēļ, lai šo normu varētu labot. Šajā gadījumā tiek piedāvāts noteikts, precīzs mehānisms, cik bieži tiek indeksētas pensijas, ja inflācija valstī ir bijusi mazāka par 3%, un cik bieži tiek indeksētas pensijas, ja inflācija valstī ir bijusi lielāka par 3%.
Sociālo un darba lietu komisija sīki izskatīja šo jautājumu, kā arī saņēma visus aprēķinus no Labklājības ministrijas, un komisijas sēdēs piedalījās arī Finanšu ministrija, un ir panākta vienošanās, ka aprīlī varētu veikt pensionāriem pensiju indeksāciju, jo sociālā budžeta ieņēmumi to atļauj. Tādējādi mēs varētu pensionāru dzīves līmeni vismaz daļēji saglabāt tādā pašā līmenī, kādā tas ir šobrīd. Un tāpēc komisija ir nolēmusi atzīt šo likumprojektu par steidzamu un to pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Vai deputāts Dzintars Ābiķis vēlas runāt par steidzamību? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: Nē, nē! Par lietas būtību!)
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 25. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Atklājam debates. Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Kādas trīs galvenās īpašības, manuprāt, visvairāk būtu nepieciešamas mums, tautas priekšstāvjiem, deputātiem?
Pirmā. Neapšaubāmi, kaut kam ir jābūt galvā, bet par to, cik ir tanī galvā, vislabāk lai spriež no malas. Jo es labi atceros, ka 6.Saeimā bija viens kolēģis, kas sevi ierakstīja 100 gudrāko galvu sarakstā, sevi un visus pārējos deputātus nosauca par 100 gudrākajām galvā Latvijā, un finālā viņš nonāca cietumā (tiesa gan, ne šā iemesla dēļ).
Otra īpašība, kas ir tikpat svarīga vai varbūt pat pati svarīgākā, ir tā, ka mums ir jābūt godīgiem. Un būt godīgam nozīmē to, ka mēs drīkstētu saņemt... drīkstam saņemt tikai ar likumu noteikto atalgojumu un kategoriski nedrīkstam saņemt nekādu papildu atalgojumu par saviem lēmumiem, par saviem balsojumiem. Šeit nevar būt tā - vairāk godīgs vai mazāk godīgs. Vai nu tu esi godīgs, vai neesi. Tas ir principa jautājums.
Un trešā īpašība, kas ir ļoti cieši saistīta ar Tautas partijas frakcijas iesniegto un šodienas sēdē izskatāmo likumprojektu, ir īpašība vai, pareizāk sakot, prasme, nonākot šajā augstajā namā, neatsvešināties no sabiedrības un prasme saglabāt spēju just līdzi tiem, kam klājas visgrūtāk. Un kam šodien klājas visgrūtāk? Visgrūtāk, protams, klājas sabiedrības visneaizsargātākajai daļai, un šī visneaizsargātākā daļa ir ģimenes, kurās ir daudz bērnu, un, protams, tie ir arī pensionāri, par kuriem, pieņemot lēmumus, mums ir jādomā visvairāk.
Kā jau teica referente, Tautas partija piedāvā noteikt precīzu mehānismu, cik bieži tiek indeksētas pensijas. Tātad mēs piedāvājam noteikt, ka tad, ja inflācija valstī - kā tas ir šobrīd - strauji pieaug, ja dzīves dārdzība pieaug, tad mums šie zaudējumi, kas rodas mūsu iedzīvotāju maciņos, it īpaši mūsu visneaizsargātākās daļas, pensionāru, maciņos, ir jācenšas kompensēt.
Kāpēc pieaug šie izdevumi, kāpēc pieaug inflācija? Protams, tie pirmām kārtām ir objektīvi procesi, kādi ir vērojami pasaules ekonomikā, piemēram, naftas cenu pieaugums, jo OPEC valstis, naftas eksportētājvalstis, ir samazinājušas kvotas naftas pārdošanai, un līdz ar to energoresursu cenas diemžēl pasaules tirgū un arī pie mums, Latvijā, pieaug.
Otra lieta ir tā, ka, neapšaubāmi, mums iestājoties Eiropas Savienībā, cenas sāks pakāpeniski izlīdzināties, un, zinot to, ka vecajās Eiropas Savienības valstīs cenas ir augstākas, kļūst skaidrs, ka cenas pie mums diemžēl nesamazināsies.
Un trešais. Protams, es nevaru izslēgt arī to, ka valdības līdzšinējā darbība ekonomikas jomā nav bijusi īpaši veiksmīga.
Mums pašiem atalgojums ir diezgan pieņemams, bet arī man bija nepatīkams pārsteigums, saņemot dzīvokļa īres rēķinu par janvāra mēnesi, kad redzēju, ka izmaksas ir pieaugušas gandrīz par vienu ceturto daļu. Tad varat iedomāties, kā jūtas pilsētas pensionārs, kurš ir saņēmis šo jauno īres rēķinu!
Dažiem varētu likties: Kas tad nekaiš lauku pensionāriem, kuri varbūt tur savu gotiņu, iegūst pieniņu, dzīvo naturālajā saimniecībā? Bet, mīļie cilvēki! Mīļie pilsētnieki! Atcerēsimies arī to, ka arī laukos mūsdienās ir elektrība, kuras cena ir pieaugusi, ka arī lauku pensionārs slimo tāpat kā pilsētas pensionārs un ka arī viņam ir jāpērk zāles, kuras diemžēl kļūst arvien dārgākas! Tā ir dzīves realitāte.
Es esmu runājis ar diezgan daudzu pagastu vadītājiem, un tas ir fakts, ka šobrīd lauku pensionāri stipri vairāk nekā agrāk prasa pagastu palīdzību, lai iegādātos malku. Varētu jau likties: nu kas tad tur - malka! Sazāģē un tik kurini! Bet, mīļie cilvēki, malka pati nezāģējas, un malka pati uz mājām nenāk, un šodien ar divroku zāģiem arī vairs nezāģē, bet zāģē ar motorzāģiem, kuri patērē pietiekami daudz benzīna. Es pats laukos gatavoju malku un redzu, cik strauji pieaug malkas sagatavošanas izmaksas, jo benzīna cenas ir cēlušās, turklāt malka arī ir jāatved uz mājām. Tā ka arī lauku pensionāram tāpat kā pilsētas pensionāram dzīves dārdzība pieaug ļoti strauji.
Tāpēc, cienījamie kolēģi, nobeidzot šo īso uzrunu, es vēlreiz aicinu jūs nelidināties mākoņos, kā tas patīk vienam otram mūsu valstī, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, bet nolaisties uz grēcīgās zemes un pamēģināt iejusties to cilvēku ādā, kuriem šodien klājas visgrūtāk.
Un tāpēc es nepārprotami aicinu balsot par šo Tautas partijas deputātu priekšlikumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Lai mazinātu pensionāru protestus pret netaisnīgo valsts pensiju politiku, valdība 2004.gadā ir iecerējusi veikt šādus pasākumus: paaugstināt minimālās pensijas, atkarībā no darba stāža, līdz 38,5 latiem, kam 2004.gadā ir plānots izlietot 3,6 miljonus latu; veikt pensiju indeksāciju vidēji par 2,61 latu, ņemot vērā plaša patēriņa preču cenu pieaugumu. Tam 2004.gadā tiek plānoti 4,6-6 miljoni latu. 2005.gadā tiek plānots pensiju pieaugums vidēji par 6-8 latiem, kam papildus būtu nepieciešami 28-39 miljoni latu.
Pensiju minimālā apmēra pieaugums un pensiju indeksācija varētu būt ievērojami straujāka jau šodien, ja valdība nebūtu izlēmusi pelnīt uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rēķina. Laika periodā no 1998.gada līdz 2002.gadam valsts pamatbudžets ar kredītprocentiem aizdeva valsts sociālās apdrošināšanas budžetam 86 miljonus latu, kas veido kopējo parāda summu ap 150 miljoniem latu. Sākot ar 2003.gadu, valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets pārpildes rezultātā iegūtos līdzekļus izmanto nevis pensiju palielināšanai, bet gan atmaksā valsts pamatbudžetam parāda summu un kredītprocentus. 2003.gadā šim mērķim tika izmantoti 18,6 miljoni latu, bet 2004.gadā pamatparāda segšanai ir plānots izmantot 21 miljonu latu no valsts pensiju budžeta un vēl 4,1 miljonu latu šā parāda kredītprocentu nomaksai.
Tajā pašā laikā Labklājības ministrija ir aprēķinājusi: lai jau šodien palielinātu minimālās pensijas par 15 latiem, t.i., līdz 60 latiem, papildus būtu nepieciešami 24 miljoni latu. Diemžēl valdība ir noraidījusi šo priekšlikumu - izmantot pensiju budžetam iegūtos papildu līdzekļus pensiju palielināšanai, uzskatot par labāku no pensiju budžeta piedzīt visus parādus kopā ar kredītprocentiem un izmantot tos citiem mērķiem. Tādas ir pašreizējās labējās valdības patiesās rūpes par trūcīgajiem pensionāriem.
Tautas saskaņas partijas frakcija uzskata par nepieciešamu pārskatīt valsts pamatbudžeta attiecības ar speciālo pensiju budžetu, pārtraucot jebkādu kredītprocentu iekasēšanu par finanšu aizdevumu, un izmantot speciālā pensiju budžeta pārpildes rezultātā iegūtos līdzekļus nevis parāda segšanai valsts pamatbudžetam, bet gan mazo pensiju palielināšanai un pensiju indeksēšanai. Tautas saskaņas partijas frakcija ierosina valdībai vistuvākajā laikā veikt attiecīgos 2004.gada valsts budžeta grozījumus.
Cienījamie deputāti! Pagājušajā piektdienā man bija tikšanās ar pensionāriem Jēkabpilī. Es uzaicināju uz tikšanos arī deputātus no Sociālo un darba lietu komisijas, kuri pašreiz strādā pozīcijā. Diemžēl vieni bija komandējumā, bet citi - aizņemti. Un līdz ar to es biju vienīgais, kas runāja ar pensionāriem. Šo parādu segšana - tā ir viena no tām prasībām, kuras es dzirdu no pensionāriem.
Un lūdzu valdību, nākamo valdību, ņemt vērā Tautas saskaņas partijas priekšlikumu un atbalstīt to pozīciju, kura ir arī Sociālo un darba lietu komisijai. Un, protams, es aicinu atbalstīt priekšlikumu, kuru izvirzīja Tautas partija.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Domājot par šo likumprojektu, lielākais paradokss, kas nāk prātā, ir tas, ka kaut kādas lietas materializējas gan attiecībā uz pensionāru aizsardzību, gan domājot par bērniem, un tas viss notiek tieši šajā periodā, kas Saeimai un valdībai ir ļoti sarežģīts. Faktiski veidojas vai veidosies jauna valdība, jo vecā ir demisionējusi. Taču tajā pašā laikā ministri beidzot laikus atbild uz komisijas pieprasījumiem, arī ierēdņi ir sākuši visus ciparus dot objektīvus.
Ar to es gribu teikt, ka varbūt šis ir laiks, kad vēl var iekustināt kādus ļoti normālus likumprojektus, kuri visu šo laiku ir gulējuši.
Kāds pazīstams cilvēks reiz teica, ka tad, ja grib kādu labu lietu norakt, vajag veidot komisijas, darba grupas, ilgstošas koncepcijas. Un to es gribētu teikt arī par esošo situāciju, jo pēdējā gada laikā attiecībā uz pensionāriem valdība ir rīkojusies tieši šādi - koncepcija tiek izstrādāta.
Vispirms, protams, ir sašutums par pensionāru grūto dzīvi, pēc tam tiek veidotas darba grupas, bet pēc tam šīs darba grupas lēnām attālinās no tēmas, un visbeidzot tad izveido kaut kādas koncepcijas, kuras varbūt šā gada beigās tiks iesniegtas. Tajā pašā laikā viss pārējais - gan inflācija, gan ekonomika kopumā, virzās uz priekšu. Gribētu teikt, ka laiks negaida, tāpēc nevajadzētu gaidīt tādu brīdi, kad kāds varētu sākt domāt, ka valdības interesēs varbūt ir tas, lai to cilvēku, kuriem būs jāveic indeksācija vai jāpaaugstina pensija, pēc gada būtu palicis mazāk.
Tātad likumprojekta būtība saistīta ar indeksāciju, kura atbilstoši inflācijai būs jāveic divas reizes gadā, kā tiek plānots, arī virzot līdzekļus pensijām 50% apmērā (bijušo 25% vietā) no apdrošināšanas iemaksu reālā pieauguma.
Kāpēc ir tik svarīgs šis mūsu iesniegtais likumprojekts, kuru šobrīd pilnībā ir atbalstījusi arī Sociālo un darba lietu komisija un kurš tiek vēl pilnveidots?
Tātad, ja runājam par inflāciju hronoloģiskā kārtībā, atcerēsimies, ka vispirms bija gāzes cenu pieaugums, kas atsaucās uz apkuri, pēc tam - elektrība. Turpinājumā var sagaidīt zāļu cenu pieaugumu, kas arī ir neapturams. Tālāk faktiski tas vēl atsauksies arī uz nesakārtotību medicīnas aprūpē. Sekojot līdzi visam tam, mēs pat nemanām, kā pieaug cenas pilnīgi visās jomās.
Tātad valdības uzdevums ir vai nu apturēt inflāciju, vai izstrādāt aizsargmehānismu. Inflācija apturēta netiek, bet aizsargmehānisms koncepcijas līmenī tika paredzēts tikai kaut kad otrajā pusgadā.
Ar šo likumprojektu, kaut varbūt priekšā vēl būtu vairāki soļi, var panākt to, ka šāds aizsargmehānisms tiek izveidots, un, ja mēs tagad nobalsosim par to abos lasījumos, tad tas nozīmēs, ka vismaz kaut kāda minimāla drošības sajūta būs arī mūsu pensionāriem. Jo - kurš no mums tagad varētu solīt, ka šogad inflācijas nebūs? Man šķiet, ka neviens nevarētu uzdrošināties to teikt.
Attiecībā uz valsts budžetu jāteic, ka šīs izmaiņas izmaksās 9 miljonus, tas nebūt nav traģiski ne priekš budžeta... un nesajauks nekādu sistēmu. Man rada izbrīnu vienīgi tas, ka valdība par to neiedomājās agrāk.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne. Mēs šeit noklausījāmies tos argumentus, kas tika diezgan plaši izklāstīti. Arī Latvijas Pirmā partija uzklausīja šajā jautājumā Pensionāru federāciju, un tāpēc arī Latvijas Pirmā partija uzskata, ka noteikti šis likumprojekts mums šodien ir jāpieņem arī galīgajā lasījumā. Un uzskatām arī, ka ir jāsper arī nākamais solis. Nākamais solis ir tieši tas, ka ir jālikvidē šis parāds, kurš ir jau katru gadu, - veidojot jauno valsts budžetu, tiek jau ieplānots 25 miljonus ieskaitīt no sociālā budžeta valsts budžetā, pēc tam atkal nākamajā gadā - 20 miljonus. Tas rada šo saspringto situāciju, ka ar sociālo budžetu nevar izpildīt tās lietas, kas ir paredzētas likumā, jo sociālo budžetu var lietot tikai tiešām, noteiktām funkcijām. Un viena no tām ir šīs pensijas.
Es ļoti gribētu jaunveidojamajai valdībai likt pie sirds kā vienu no pirmajiem uzdevumiem tomēr atrast iespēju likvidēt šo parādu un ļaut sociālajam budžetam strādāt kā patstāvīgam budžetam, nodrošināt pensionārus tādā līmenī, kādā ir iespējams, ņemot vērā to, ka valstī pieaug minimālās algas, pieaug vidējās algas un līdz ar to sociālais budžets pildās diezgan labi. Tāpēc ļoti gribētu jaunajai valdībai likt pie sirds šo Latvijas Pirmās partijas aicinājumu, ņemt vērā to visu un turpmāk šo jau gadiem ilgi ieviesto netaisnību likvidēt.
Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Saistībā ar Tautas partijas frakcijas iesniegto likumprojektu par grozījumiem Valsts pensiju likumā es gribētu pateikt, kādā veidā Tautas partijas frakcija nonāca pie šā priekšlikuma.
Analizējot situāciju, redzam, ka jau kopš pagājušā gada - 2003.gada - aprīļa ir vērojams straujš inflācijas pieaugums. Jāatzīst, ka šā gada janvārī mēneša inflācija bija 1,2%. Latvijas valsts tādu neatceras kopš 1997.gada. Šobrīd situācija ir pasliktinājusies tiktāl, ka esam atmesti apmēram septiņus gadus atpakaļ.
Analizējām vēl vienu rādītāju, ne tikai inflāciju, kas ir kopējais cenu pieaugums. Proti, analizējot tādu rādītāju kā pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu groza cenu pieaugumu, atklājās vēl bēdīgāka aina. Vidējais pieaugums pagājušajā gadā pārsniedza, gads pret gadu, 6 procentus. Esmu jau minējis summu, kāda katram Latvijas iedzīvotājam ir nepieciešama minimālo preču un pakalpojumu iegādei. Pagājušajā gadā bija jātērē par 56 latiem 36 santīmiem vairāk, lai varētu iegādāties tādu pašu preču un pakalpojumu daudzumu kā iepriekšējā gadā. Ja mēs parēķinām uz visiem Latvijas valsts iedzīvotājiem (ir nedaudz vairāk par 2 300 000 iedzīvotāju), tad jāteic, ka cenu celšanās pagājušajā gadā Latvijas sabiedrībai ir maksājusi ne vairāk un ne mazāk par 132 miljoniem latu. Latvijas sabiedrībai 132 miljoni latu pagājušajā gadā ir bijis jāmaksā par to, ka valstī atkal sāk strauji celties cenas.
Es uzskatu, ka inflācija jeb cenu celšanās ir viens no pašiem būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē cilvēku ienākumus... dzīves līmeni tiem cilvēkiem, kam ienākumi nav augsti. Inflācijas nepieļaušana bija 1996.gadā viens no Šķēles valdības galvenajiem un prioritārajiem uzdevumiem. Jo cenu celšanās ir kā burvju aplis. Nekad tu nevari paspēt līdzi. Cenas ceļas, jāpieliek vieniem, jāpieliek otriem, un beigu beigās ekonomika var nonākt kolapsā.
Protams, ir mainījušies laiki, ir mainījušās valdības, izpratne ir nedaudz savādāka. Protams, ir jāizanalizē arī faktori, kas ietekmē cenu celšanos. Nevar noliegt, ka tai ir arī objektīvi iemesli. Mūsu pievienošanās Eiropas Savienībai, tirgus savienošana, neapšaubāmi, ir objektīvi iemesli, kas izdara spiedienu uz cenu pieaugumu. Taču ir arī, neapšaubāmi, tādi valdības lēmumi, kuri tika pieņemti, no kādiem citiem motīviem vadoties, bet kuri atstāj būtisku iespaidu uz cenu pieaugumu. Minēšu tikai dažus.
Lai papildinātu budžetu, valdība jau pašā savas darbības sākumā būtiski palielināja maksu var valsts kapitāla izmantošanu. Tātad to juta uzņēmumi. Tas atsaucās pirmām kārtām uz kompāniju Latvenergo, uz elektrības tarifiem. Bez tā, ka kompānijai bija jāmaksā nodokļi, valsts kā īpašnieks vēl izņēma 25% no peļņas dividendēs. Uzņēmumam nebija iespējams šo naudu izmantot ražošanas attīstībā, pakalpojumu sniegšanā un bija jāņem kredīti. Un cenas pieaug. Mans vērtējums: šis nesaprātīgais lēmums izdarīja spiedienu uz cenu pieaugumu... par apmēram 40%... Lūk, tas bija viens konkrēts valdības lēmums, par ko visi 2 360 000 Latvijas iedzīvotāju samaksāja diezgan būtisku summu!
Otra lieta - neprātīgais lēmums par paaugstināto degvielas standartu paātrinātu ieviešanu, kas tika pieņemts pēkšņi un stājās spēkā ar iepriekšējā gada 1.janvāri. Man šķiet, ka tas bija pilnīgi neprātīgs lēmums. Kādas sekas izrietēja no tā?
Degvielas kvalitātes prasības paaugstinājās par 20 parametriem (iepriekšējās attiecās, teiksim, uz 12 pamatparametriem). Tagad iznāca tā, ka arī vienkāršā mašīnā vai vienkāršā traktorā ir jālej eirodīzelis, ļoti kvalitatīvs un ļoti labs. Bet vai no tā moskvičs kļuva par mersedesu? Tas bija un palika moskvičs, bet degviela gan kļuva par trim četriem santīmiem dārgāka.
Otrs šā lēmuma ārkārtīgi negatīvais faktors, kura īstenie iemesli ir vēl diskutējami, ir monopolsituācijas veidošanās. Šie standarti veido absolūtu monopolsituāciju - dod iespēju vienai kompānijai, mūsu kaimiņvalsts Lietuvas kompānijai, kontrolēt Latvijas degvielas tirgu. Saprotiet, es domāju, ka tas, kas notiek šobrīd, vēl ir tikai ziediņi. Šobrīd tiek pārņemts tirgus, izspiesti pārējie tirgus dalībnieki, un, kad šī kompānija kontrolēs 70-80% no dīzeļdegvielas tirgus, tad, ticiet man, sekos arī nākamie soļi, jo viņi būs noteicēji šinī tirgū. Šis neprātīgais lēmums, kas neizanalizējot tika pieņemts, tā teikt, uz urrā! Bija runa par cīņu, teiksim, par to, lai mašīnas var braukt ar labu degvielu. Skaisti jau tas skan, tikai - kas maksās? Nelaime ir tā, ka lēmumus pieņem politiķi, bet maksā par to sabiedrība - un maksā dārgi.
Trešā lieta. Zāļu standartu paātrināta ieviešana, kuras dēļ šogad cenas zālēm paaugstināsies vidēji par 20-21 procentu.
Protams, tie ir tādi pamatfaktori, kas savukārt izdara spiedienu uz visiem citiem tarifiem. Kā jau minēju, gāzes tarifi pieauga, energoresursu... energonesēju cenu pieaugšana aiziet tālāk pa visu ķēdi uz pakalpojumu sniedzējiem, pieaug īres maksājumi, siltuma tarifi, ūdenspiegādes tarifi, pieaug transporta pakalpojumi un sākas burvju loks. Bīstams burvju loks, kam var būt ļoti bīstamas sekas. Uzsverot un nenoliedzot, protams, arī to, ka ir objektīvi iemesli, es nosaucu tikai trīs no kādiem, manuprāt, 15 līdz 20 lēmumiem, kuri tika pieņemti valdībā un kuriem bija būtiska ietekme, jo to dēļ iedzīvotājiem nācās maksāt būtiski lielākas summas. Tātad šie lēmumi būtībā ielīda cilvēku kabatās un izņēma no turienes ne jau kādus latus vai simtiem latu, izņēma pēdējos santīmus, tādā veidā bieži vien radot cilvēkiem bezizejas situācijas.
Analizējot šos rādītājus, ko es jau minēju, Tautas partija nonāca pie secinājuma, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība, jo valdības pozīcija bija tāda, ka saistībā ar pensijām solīts tika daudz, bet vienīgais, kas ir izveidots, ir darba grupa, kas līdz 1.jūlijam iesniegs kādus projektus. Nu, piedodiet man, 1.jūlijs... Šī valdība tad būtu strādājusi jau gadu un 7-8 mēnešus. Tātad tā čika kalšana ir šausmīgi ilga - gads un 7 mēneši, un tikai tad tas pirmais projektiņš parādās. Nu, draugi mīļie, tas ir nedaudz par ilgu! Ja grib darīt, tad dara, bet, ja negrib, tad, kā teica, viens bijušais premjers, veido koncepcijas, darba grupas un citas lietas.
Ir, protams, lietas, par kurām ir vajadzīgas ilgākas debates. Tautas partijai ir izveidojusies - un mēs esam par to ļoti pateicīgi - laba sadarbība ar Pensionāru federāciju un arī ar tās pašreizējo vadītāju. Tā tas ir bijis gan iepriekšējā Saeimā, gan arī šinī Saeimā. Sarunās mēs panācām savstarpēju sapratni par to, ka ir lietas, kas ir risināmas neatliekami, un ir lietas, kuras ir sarežģītākas un kuru nopietnai izdiskutēšanai un analīzei var atvēlēt ilgāku laiku.
Neapšaubāmi neatliekama lieta ir pensiju indeksācija. Varbūt kāds teiks, ka, pieņemot šo lēmumu, mēs esam palielinājuši pensijas... Neesam palielinājuši! Mēs vienkārši esam mēģinājuši cilvēkiem, pensionāriem, saglabāt reālos ieņēmumus. Lai nevienam nerodas ilūzija, ka tās summas, kas tiks izmaksātas aprīlī un novembrī, būs tās, kas palielinās pensionāru reālos ienākumus! Nē. Diemžēl šie ienākumi tikai segs cenu pieaugumu.
Tas ir tas, par ko mēs šodien balsosim. Mēs šodien balsosim par to, lai Latvijas 500 tūkstošiem vecuma pensionāru nepasliktinātos dzīves līmenis, lai kā mēs arī gribētu runāt par dzīves līmeņa uzlabošanu.
Likums ir nepieciešams steidzami, tāpēc ka ir jāpieņem arī Ministru kabineta regulējošie noteikumi, kur ir jānosaka šī divreizējā kārtība.
Un jāsaka paldies, protams, arī Labklājības ministrijai, kas atklātā sarunā nepārprotami pateica, ka tā atbalsta šādu situāciju un ka šīs mūsu bažas - un paldies arī komisijas vadītājai Stalidzānes kundzei - ir pamatotas. Ir pamatotas! Un neviens, kas piedalījās komisijas sēdē, neteica, ka to nevajag darīt. Teica: To vajag darīt neatliekami, nekavējoties! Žēl, ka mēs neesam to jau darījuši. Žēl, ka to neuzklausīja un neņēma vērā valdība.
Un tāpēc, nemeklējot vainīgos, principā, man šķiet, ka galvenais mūsu pienākums ir atrisināt šo problēmu. Šobrīd valstī plosās, manuprāt, auļojoša inflācija, kādu Latvijas politiķi, ekonomisti un finansisti neatceras kopš 1997.gada beigām. Un, ja mēs paskatāmies, kad tad sāka veidoties šis straujais inflācijas pieaugums, kad tas sāka pārsniegt 3% mēnesi pēc mēneša, tad redzam, ka tas notika apmēram iepriekšējā gada aprīlī vai maijā. Tātad ir jāsaprot, ka valsts pārvalde ekonomikā notiek pēc diezgan lielas inerces un ka valdības lēmumi, tās veiksmes un neveiksmes parādās kā indikatori ar diezgan lielu novēlošanos, un tādi makroekonomiskie rādītāji... Pēc mana vērojuma, šī inerce velkas vismaz no pusgada līdz pusotram gadam.
Ko es ar to gribu teikt? Lai arī kādu izdosies izveidot jauno valdību, iepriekšējās valdības uzsākto šo straujo cenu pieaugumu izdosies, labākajā gadījumā, apturēt tikai nākamā gada sākumā. Tas jau šodien ir jāpasaka skaidri: ne ātrāk kā nākamā gada sākumā!
Es domāju, ka inflāciju ir iespējams atgriezt zem 3% robežas, darot visu iespējamo un saistot ar to katru lēmumu. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo es neesmu dzirdējis arī nevienu argumentu pret, bet vajag to arī saprast, izdarīt secinājumus, kāpēc tas viss ir radies, kāpēc ir izveidojusies šāda situācija, jo šī indeksācija jau bija divas reizes arī iepriekš, bet neviena Latvijas valdība - vismaz tālaika valdības - nepieļāva domu, ka inflācijas rādītāji Latvijā atgriezīsies tādā līmenī, kādā tie ir šobrīd.
Un es aicinu jūs apzināties situācijas nopietnību, jo mēs šobrīd runājam par pensionāriem. Un otra iedzīvotāju daļa, kuru tas skar visvairāk, bez šaubām, ir ģimenes ar bērniem, tāpēc ka ģimenēs ar bērniem ir vairāk cilvēku, un šīs izmaksas, šie 56 lati, skar katru cilvēku neatkarīgi no tā, vai tas ir pieaugušais vai bērns, kas iet skolā, vai arī students. Katram šis līdzekļu izlietojums varbūt veidojas nedaudz citādāks, kāds tērēs vairāk, kāds - mazāk, bet vidēji, kā es jau minēju, pagājušajā gadā tie bija 56 lati. Ja ģimenē ir divi vecāki un divi bērni, tad tas ģimenes budžetā veido aptuveni 250 latus tikai uz cenu celšanās zaudējumu rēķina.
Risinot šodien pensionāru jautājumu, neatliekami būtu izskatāms arī jautājums par situāciju ģimenēs ar bērniem, pie kam sākotnējā posmā varbūt neizvirzot kaut kādus ļoti augstus mērķus, kurus sākotnējā periodā būs grūti sasniegt. Tomēr pirmais mērķis būtu panākt to, lai nenotiktu šo cilvēku, šo ģimeņu un bērnu stāvokļa pasliktināšana. Ir jānodrošina, lai strauja cenu pieauguma apstākļos tiktu kompensēti reālie ienākumi uz vienu iedzīvotāju un lai šinīs ģimenēs līdzekļi nemazinātos.
Aicinu kopīgi strādāt pie šā jautājuma, jo šodien mēs būtībā likvidējam tikai sekas - sekas vienā jomā, bet sekas ir jālikvidē arī citos sociāli jutīgos sektoros.
Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Es gribu pateikt lielu paldies visiem iepriekšējiem runātājiem, un, tāpat kā visas citas partijas, arī Zaļo un zemnieku savienība, neapšaubāmi, mīl, ciena un atbalsta pensionārus, tāpēc arī man bija tāda sajūta, ka mēs šeit visi draudzīgi apliecinām to, ka mēs pensionārus esam mīlējuši, mīlam un mīlēsim.
Es, bez šaubām, gribētu atgādināt vienu lietu, kas ir ļoti svarīga un kas mums ir kā tāda liela aste, - tas ir sociālais parāds, šie 20 miljoni, par ko jau Stalidzānes kundze un Bērziņa kungs teica, un tam ir jāatrod likvidācijas iespēja. Tas ir viens moments.
Ir jāveic pensiju indeksācija, un to, bez šaubām, atbalsta Labklājības ministrija, kuru pārrauga Zaļo un zemnieku savienība ministres personā un arī mūsu frakcija.
Tomēr man gribētos izteikt vēl vienu lūgumu, kuru vajadzētu īstenot iespēju robežās, lai mēs, arī jaunā valdība, kas darbosies, arī turpmāk būtu tikpat dāsni, tikpat cilvēciski un neaizmirstu pensionārus, jo šis ir tikai pirmais solis, lai veiktu normālu pensiju reformu, lai pensionārs tiešām saņemtu to, ko viņš ir pelnījis.
Un es ceru, ka pēc pusgada vai tad, kad notiks izmaiņas, kad, teiksim, veidosies jaunais budžets, mēs ar tādu pašu degsmi aizstāvēsim šīs finanses, kas būtu nepieciešamas gan pensionāriem, gan bērniem.
Tāpēc es atbalstu un, domāju, arī visa mūsu frakcija - Zaļo un zemnieku savienības frakcija - atbalsta šo ideju. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts pensijām pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 10.30 19.02.04., un izskatīt šodien, 19.02., kā pēdējo darba kārtības punktu.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 10.30 19.februārī, izskatīšanas laiks otrajā lasījumā - pēdējais darba kārtības jautājums 19.februāra sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija Jaunais laiks).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā (reģistrācijas numurs 625). Likumprojekts tiek virzīts steidzamības kārtībā, un tas notiek saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu. Tātad likumam ir jāstājas spēkā 1.martā.
Uz otro lasījumu ir saņemti 22 priekšlikumi.
1. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam paplašināt advokātu loku un tajā iekļaut ne tikai zvērinātus advokātus un viņu palīgus, jo Satversmes tiesa savā 2003.gada 27.jūnija spriedumā ir konstatējusi, citēšu: Pašreiz Latvijā ir 599 praktizējoši zvērināti advokāti un 91 zvērināta advokāta palīgs. Ņemot vērā Zvērinātu advokātu padomes sniegtos datus, pēdējo piecu gadu laikā zvērinātu advokātu skaits ir pieaudzis no 525 zvērinātiem advokātiem 1999.gadā līdz 599 zvērinātiem advokātiem 2003.gadā. [..] Prakse liecina, ka izskatāmo lietu skaitam visu instanču tiesās ir tendence pieaugt. [..] Satversmes tiesai ir šaubas, vai ar pašreizējo tiesisko regulējumu advokatūras jomā ir iespējams nodrošināt visām personām kriminālprocesā savlaicīgu, pieejamu un kvalitatīvu aizstāvību un tādējādi sasniegt apstrīdētās normas mērķi - garantēt tiesības uz taisnīgu tiesu.
Nepietiekamais advokātu skaita pieaugums, viņu nevienmērīgais sadalījums pa reģioniem, tas, ka Zvērinātu advokātu kolēģija ir vienīgā advokātu profesionālā organizācija Latvijā, un Zvērinātu advokātu padomei ir dota liela rīcības brīvība un plašas tiesības, tostarp noteikt zvērinātu advokātu skaitu un kārtību, kādā var kļūt par zvērinātu advokātu vai zvērināta advokāta palīgu, lemt par zvērinātu advokātu ētikas un citiem pārkāpumiem, efektīva kontroles mehānisma trūkums, kā arī tas, ka lēmumu par uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā nav iespējams pārsūdzēt neatkarīgā institūcijā, var mākslīgi radīt kvalitatīvu juridisko pakalpojumu deficītu un šo pakalpojumu sadārdzināšanos. Tas savukārt var novest pie Satversmes 92.pantā garantēto pamattiesību pārkāpuma. Svarīgi ir arī tas, lai aizstāvība kriminālprocesā būtu efektīva, nevis tikai formāla.
Tādējādi, lai gan apstrīdētajai normai ir leģitīms mērķis, praksē tas netiek sasniegts, jo zvērinātu advokātu profesionālā organizācija pašlaik nevar pilnā mērā garantēt tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvu realizāciju.
Ir jāizvērtē, vai leģitīmo mērķi, kādu likumdevējs noteicis, atļaujot juridisko palīdzību kriminālprocesā sniegt tikai tiem juristiem, kuri ir Zvērinātu advokātu kolēģijas locekļi, nevar sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Viens no šādiem līdzekļiem varētu būt to kvalificētu praktizējošo juristu loka paplašināšana, kuri būtu tiesīgi darboties par aizstāvjiem kriminālprocesā. [..]
Kvalifikācijas standartu izstrādē būtu jābalstās uz Eiropas Padomes rekomendācijām, kurās noteikti juristu darbības principi, kas ir vienoti visās Eiropas Padomes dalībvalstīs. [..] Rekomendācijā ir noteikti šādi juristu darbības pamatprincipi: jāveic viss nepieciešamais, lai respektētu, aizsargātu un veicinātu brīvību darboties jurista profesijā bez jebkādas diskriminācijas un bez nevajadzīgas publisko iestāžu iejaukšanās. [..] Lēmumi par atļauju praktizēt kā juristam vai par uzņemšanu jurista profesijā ir jāpieņem neatkarīgai institūcijai. Šiem lēmumiem, vienalga, vai tos ir vai nav pieņēmusi neatkarīga institūcija, jābūt pārsūdzamiem neatkarīgā un objektīvā tiesā.
Mēs esam pārliecināti, ka tieši mūsu piedāvātā definīcija vispilnīgāk atbilst Satversmes tiesas sprieduma burtam un garam. Tādēļ lūdzam to atbalstīt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Manuprāt, tie argumenti, ko pirms īsa brīža minēja kolēģis Agešins, ir tādi, ka būtībā katru no tiem varētu ņemt un atspēkot.
Es domāju, mēs varētu parunāt par kvantitatīviem rādītājiem. Mēs dzirdējām, ka Satversmes spriedumā ir konstatēts - tas, man liekas, nevienam nav noslēpums -, ka zvērinātu advokātu kopā ar zvērinātu advokātu palīgiem ir Latvijā šobrīd apmēram 600 vai nedaudz vairāk. Vakar es biju prokuratūras darbinieku atskaites sapulcē par 2003.gadu, un tur tika nosaukti skaitļi. Tur tika pateikts, ka Latvijā ir tikai 380 prokurori. Vai tādēļ mēs vērsim vaļā Prokuratūras likumu un prasīsim dot tiesības jebkuram cilvēkam, kurš ir ieguvis augstāko izglītību, kļūt par prokuroru? Tika minēts, ka šis it kā nepietiekamais advokātu skaits varētu būt par šķērsli tam, ka tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama aizstāvība vai kuriem ir tiesības uz aizstāvību saskaņā ar likumu, varētu pietrūkt šo advokātu. Cik man zināms, katrā krimināllietā tiek uzturēta valsts apsūdzība no prokurora puses. Tad nu man ir jāuzdod jautājums: vai gandrīz divas reizes mazāks prokuroru skaits ir pietiekams, lai uzturētu apsūdzību visās krimināllietās, kuras Latvijā tiek izmeklētas vai nonāk izskatīšanai tiesā? Vai pietiks prokuroru, lai uzturētu apsūdzību katrā krimināllietā?
Tālāk. Mēs varētu runāt par to, ka šeit ir ierosināts paplašināt šo personu loku un noteikt, ka Latvijā par advokātiem - bez zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu palīgiem! - var būt arī cilvēki ar augstāko juridisko izglītību. Es domāju, augstākā juridiskā izglītība ir tikai izglītība, un tas nozīmē, ka cilvēks, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību, tālāk var pretendēt uz kādu konkrētu amatu - uz tiesneša, prokurora, notāra, advokāta amatu vai kādu citu juridisku profesiju vai amatu.
Es neesmu vēl redzējis priekšlikumus atļaut par tiesnesi, prokuroru vai notāru būt cilvēkam ar augstāko izglītību bez jebkādām citām kvalificējošām papildu pazīmēm vai eksāmenu kārtošanas.
Es varētu runāt tiešām ilgi un gari un minēt ļoti daudz argumentu un atspēkot katru no tiem argumentiem, ko šeit minēja kolēģis Agešins, bet es domāju, ka tas ir pilnīgi lieki. Pašreizējā kārtība, kāda ir noteikta likumā, ir šāda: Latvijā par advokātiem var būt un praktizēt drīkst Latvijas zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi. Turklāt šī norma ir paplašināta, attiecinot to uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri ieguvuši advokāta statusu kādā no šīm valstīm. Šī kārtība ir ļoti laba un pareiza. Un visi šie Advokatūras likuma grozījumi, kuru dēļ šobrīd ir šis likums atvērts un normas tajā tiek kārtotas, ir saistīti tikai un vienīgi ar to pašu Satversmes tiesas spriedumu, kuru šeit pieminēja arī Agešina kungs.
Cienījamie kolēģi! Es domāju, Juridiskā komisija ir strādājusi pietiekami nopietni un ar atbildību veikusi Advokatūras likuma sakārtošanu saskaņā ar Satversmes tiesas sprieduma normām un ieteikumiem un ir arī konsultējusies ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģiju, un tādēļ es ieteiktu atbalstīt tieši komisijas viedokli par to, kādā veidā būtu sakārtojams šis likums, un balsot par komisijas piedāvāto redakciju.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa. Cienījamie kolēģi! Visi mēs esam atbildīgi par to, kādas kvalitātes juridisko pakalpojumu mēs ar šo likumu noteiksim, kādi cilvēki varēs to saņemt. Vai vienkāršs jurists, kas ir tiešām bez jebkādām citām šādām kvalificējošām pazīmēm, spēs pietiekami kvalitatīvi aizstāvēt, it sevišķi kriminālprocesā, personas, kurām tas būs nepieciešams? Juridiskajai komisijai tāda pārliecība neradās.
Tāpēc lūdzu deputātu Agešina un Bartaševiča iesniegto 1.priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 2. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 64, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 4. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 65, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 5. - tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums, ko tieslietu ministra vietā ir iesniedzis iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
S.Āboltiņa. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 7. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 7.priekšlikumu. (Starpsauciens.) Kā, lūdzu? Es atvainojos... Lūdzu, ātrāk ieslēdziet!
Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mēs ierosinām noteikt, ka Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā advokāti apvienojas brīvprātīgi, un ka Latvijā var būt arī vairākas šādas kolēģijas.
Pamatojumam atkal piedāvāju citātus no Satversmes tiesas sprieduma: Nepietiekamais advokātu skaita pieaugums, viņu nevienmērīgais sadalījums pa reģioniem, tas, ka Zvērinātu advokātu kolēģija ir vienīgā advokātu profesionālā organizācija Latvijā un Zvērinātu advokātu padomei ir dota liela rīcības brīvība un plašas tiesības, [..] var mākslīgi radīt kvalitatīvu juridisko pakalpojumu deficītu un šo pakalpojumu sadārdzināšanos.
...juristiem ir jāļauj un viņi jāmudina veidot vietējas, nacionālas un starptautiskas profesionālās asociācijas un apvienoties šādās asociācijās, kuru uzdevums būtu atsevišķi vai visām kopā paaugstināt juristu profesionālos standartus un nodrošināt juristu neatkarību un intereses.
Apsverams būtu jautājums par vairāku advokātu kolēģiju veidošanu, piemēram, pie apgabaltiesām, vai arī par vairāku profesionālo praktizējošu juristu organizāciju veidošanu. Šai sakarā varētu apsvērt arī praktizējošo juristu licencēšanas jautājumu.[..]
Tādējādi Latvijai ir nepieciešams steidzami grozīt tiesību uz juridisko palīdzību tiesisko regulējumu tādā veidā, lai tas atbilstu Eiropas Savienības prasībām.
Mūsu piedāvātais priekšlikums pilnībā atbilst gan Satversmes tiesas spriedumam, gan Eiropas Savienības direktīvām par pakalpojumu brīvu kustību. Lūdzam to atbalstīt!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Roberts Jurķis.
R.Jurķis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es piedalījos Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā, kura veica šo Advokatūras likuma grozījumu izstrādāšanu. Agešina kungam arī bija visas iespējas tur piedalīties un šo jautājumu apspriest.
Es aicinu šo viņa priekšlikumu un iepriekšējos neatbalstīt, jo mums pagaidām ir viena advokātu kolēģija, arī likums par advokatūru ir viens. Darba grupā izvirzījās jautājums par nepieciešamību izstrādāt jaunu Advokatūras likumu, tika diskutēts par neatkarīgajiem advokātiem, par brīvajiem advokātiem, bet šī ideja neguva atbalstu, tomēr šodien piedāvātie grozījumi juristiem būtiski paplašina iespējas kļūt par advokātiem - netiek ierobežots advokātu skaits, ir likvidēti ierobežojumi arī advokātu palīgiem, mainīta eksāmenu kārtība, un tādējādi faktiski ir izpildītas Satversmes tiesas prasības.
Taču šie nav vienīgie grozījumi, kurus mēs izstrādājām darba grupā. Pēc šā likuma pieņemšanas tas tiks skatīts vēlreiz, un tajā tiks izdarīti arī pārējie grozījumi. Šie grozījumi steidzamības kārtībā ir jāpieņem tādēļ, lai izpildītu Satversmes tiesas prasības.
Tāpēc es aicinu neatbalstīt Agešina kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa. Agešina kungs pareizi teica, ka mums ir jābūt Advokatūras likumam, kas atbilst Eiropas Savienības prasībām un praksei. Tas šajā likumā tika iestrādāts, ka arī Eiropas Savienības valstu advokāti var praktizēt Latvijā.
Jautājumā par alternatīvajām advokatūrām. Ja mēs arī pieņemtu šo priekšlikumu, tad mēs vienkārši formāli ierakstītu kaut kādu teikumu, bet mēs atkal nenodrošinātu absolūti nekādu juridisko pakalpojumu sniegšanas kvalitāti.
Ko nozīmē vienkārši ierakstīt vairākas advokatūras, ja mums nav absolūti nekāda regulējuma kādām citām advokatūrām, ja neparādās tas, kur tad šīs citas advokatūras un pēc kādiem principiem strādās, kam tās būs pakļautas un vai šīs advokatūras arī uzņemsies atbildību un iespēju aizstāvēt obligātajās krimināllietās, kur advokātam ir jāiet obligāti?
Tādējādi šāda viena teikuma vienkārša ierakstīšana par citām advokatūrām, kamēr nav nekāda cita regulējuma, ir debatējams, nevis šodien atbalstāms jautājums.
Tātad komisijas vārdā lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt!
.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 7. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 63, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 8. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Par 8.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 9. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 10. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 11. - tieslietu ministra vietā iekšlietu ministra M.Gulbja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 12. - deputāta Jaunupa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 13. - tieslietu ministra vietā iekšlietu ministra M.Gulbja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 15. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Par 15.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 17. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 68, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 18. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 19. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 63, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 20. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu par minēto likumprojektu nav saņemts. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt minētā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 11, atturas - 4. Likums Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā pieņemts. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu Grozījumi likumā Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni.
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Likumprojekts Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni komisijā tika izskatīts otrajam lasījumam un saņēma arī atbalstu tā virzīšanai otrajam lasījumam Saeimas sēdē. Lūgums balsot par šo likumprojektu tādā redakcijā, kādā tas ir sagatavots, jo neviens priekšlikums no kolēģiem otrajam lasījumam nav saņemts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni pieņemts. Paldies.
A.Rugāte. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Informācijas atklātības likumā. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Radzevičs.
A.Radzevičs (frakcija Jaunais laiks).
Godātie kolēģi! Likumprojekts Grozījumi Informācijas atklātības likumā (reģistrācijas nr.549), trešais lasījums. Likumprojekta trešajam lasījumam tika iesniegts viens priekšlikums, kas tika izskatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas 11.februāra sēdē.
Pirmo un vienīgo priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tam ir redakcionāls raksturs. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Radzevičs. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi Informācijas atklātības likumā pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem nr.2041 un nr.2041-a - likumprojektu Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Uz trešo lasījumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi 44 priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tās viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tās viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 4. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra J.Vilgerta priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 5. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra J.Vilgerta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 7.priekšlikumā.
6. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, un arī tas ir iekļauts 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret 5., 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 8. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra J.Vilgerta priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. Tālāk ir jāpaņem dokuments nr.2041-a. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. Atgriezīsimies pie dokumenta nr.2041. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 21. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra J.Vilgerta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 22. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 25. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra J.Vilgerta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 28. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra J.Vilgerta priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 30. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra J.Vilgerta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret 30. un 31.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 32. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra J.Vilgerta priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 33.priekšlikums ir dokumentā nr.2041-a, un tas ir Vides ministrijas parlamentārā sekretāra J.Vilgerta priekšlikums, kas atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 34. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra J.Vilgerta priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 35. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra J.Vilgerta priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 36. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra J.Vilgerta priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 37.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 40.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 42. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra J.Vilgerta priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 43. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra J.Vilgerta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. Un visbeidzot 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. Paldies. Tie ir visi priekšlikumi, kas bija iesniegti uz trešo lasījumu, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Augstu laimi un prieku no sirds vēlam mūsu kolēģei Solvitai Āboltiņai dzimšanas dienā! (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātam Rihardam Pīkam.
R.Pīks (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi Ārlietu komisijas locekļi, lūdzu uz sēdi Ārlietu komisijas zālē!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (frakcija Jaunais laiks).
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc dažām minūtēm. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (frakcijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi, lūdzu uz sēdi Sarkanajā zālē tūlīt, pēc dažām minūtēm!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Sociālo un darba lietu komisija lūdz uz sēdi komisijas telpās pulksten 10.35.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Godātie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi, lūdzu uz sanāksmi Viesu zālē!
Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Jānim Reiram!
J.Reirs (8.Saeimas sekretārs).
Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Andis Kāposts, Andrejs Klementjevs, Guntars Krasts, Juris Dobelis, Kārlis Strēlis, Viesturs Šiliņš, Ainars Baštiks un Inese Vaidere.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, turpinām izskatīt 19.februāra sēdes darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja pirms trešā lasījuma likumprojektu Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā ar reģistrācijas numuru 564, kurā kā priekšlikums ir iekļauts pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, kura reģistrācijas numurs ir 620. Tas ir grozījums, kas arī ir saistīts ar manis jau pieminēto Satversmes tiesas spriedumu attiecībā uz to, kā tiek nodrošināta kriminālprocesā aizstāvība.
Uz trešo lasījumu ir iesniegti 33 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 2. - deputāta Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 55, atturas - 2. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Tālāk, lūdzu!
S.Āboltiņa. 3. - tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 6. - likumprojekts Grozījumi Kriminālprocesa kodeksā, kas ir ar reģistrācijas numuru 620. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
S.Āboltiņa. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Netiek atbalstīts.
S.Āboltiņa. 8. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
S.Āboltiņa. 9. - likumprojekts nr.620. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 10. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Valērijs Agešins.
V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Runājot par 10.priekšlikumu, atkal gribētos ņemt vērā Satversmes tiesas spriedumu. Satversmes tiesas spriedumā ir teikts: Ir jāizvērtē, vai leģitīmo mērķi, kādu likumdevējs noteicis, atļaujot juridisko palīdzību kriminālprocesā sniegt tikai tiem juristiem, kuri ir Zvērinātu advokātu kolēģijas locekļi, nevar sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Viens no šādiem līdzekļiem varētu būt to kvalificēto praktizējošo juristu loka paplašināšana, kuri būtu tiesīgi darboties par aizstāvjiem kriminālprocesā. [..]
Kvalificētu praktizējošo juristu (arī advokātu) skaitu varētu palielināt, arī ņemot vērā vēsturisko pieredzi. Proti, Latvijā pirms 1940.gada bija gan zvērināti advokāti, gan privātadvokāti, kuri neietilpa zvērināto advokātu kolēģijas sastāvā. Vērā ņemama ir arī citu valstu pieredze, ja tajā tiek izmantoti citi personas tiesības uz taisnīgu tiesu mazāk ierobežojoši līdzekļi. Piemēram, netiek ierobežots advokātu skaits. Dažās valstīs par aizstāvjiem krimināllietās var būt ne tikai advokāti, bet arī, piemēram, augstskolu profesori (Vācijā, Francijā), praktizējoši juristi (Somijā) [..].
Lai pilnīgāk garantētu personas tiesības uz taisnīgu tiesu un vienlaikus paplašinātu kvalificētu juridisko pakalpojumu sniedzēju loku, viens no līdzekļiem pēc augstākās juridiskās izglītības iegūšanas varētu būt vienota un neatkarīga prakses eksāmena ieviešana Latvijā. Tas nodrošinātu skaidru, pārskatāmu un kontrolējamu praktizējošo juristu sagatavošanu, tādējādi šis process būtu ne tikai taisnīgi un objektīvi noregulēts, bet arī praksē īstenots taisnīgā un objektīvā formā.
Tādējādi tiesības uz taisnīgu tiesu var ierobežot, taču tas ir izdarāms ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Tādēļ likumdevēja noteiktie ierobežojumi nav samērīgi, jo visām personām kriminālprocesā netiek nodrošināta efektīva aizstāvība un līdz ar to apstrīdētā norma neļauj pilnībā izmantot tiesības uz taisnīgu tiesu. Kā Satversmes tiesa norādījusi vienā no saviem spriedumiem, tiesiskā valstī tiesības ne tikai jādeklarē, bet arī ir jānodrošina to praktiskā īstenošana.
Mēs ierosinām paplašināt kriminālprocesā aizstāvju loku, iekļaujot arī personas, kurām ir praktiskā darba pieredze tiesneša un prokurora amatā. Tas atbilstu Satversmes tiesas spriedumam.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa. Divi komentāri par to, ko jūs nupat dzirdējāt.
Jā, tiesības uz taisnīgu tiesu ir Satversmē noteiktās tiesības. Taču Satversmes tiesa ne velti savu spriedumu pamatoja ar to, ka ne viss šis pants būtu jāgroza, bet ir jāgroza advokatūras tiesiskais regulējums, lai jebkura persona, kura vēlētos kļūt par advokātu, varētu kļūt par advokātu. Un tas arī tika izdarīts - tika iesniegts attiecīgs priekšlikums, un mēs šādus grozījumus atbalstījām.
Iebilde ir arī par neatkarīgajiem advokātiem. Jā, 20.gados Latvijā bija neatkarīgu sertificētu advokātu institūts, savukārt 1938.gadā Latvijas valsts pieņēma lēmumu izbeigt šādu advokātu darbību, jo bija tieši tā pati problēma, kas izraisa bažas arī tagad, - ka netika nodrošināta juridisko pakalpojumu kvalitāte. Tātad, pirms mēs pieņemam kādu lēmuma piedāvājumu, ir jādomā par to, vai mēs šādu mērķi sasniegsim. Ja pašreiz vienkārši pasaka, ka jebkurš cilvēks varētu iet un būt par aizstāvi tiesā, it sevišķi kriminālprocesā, kas ir ļoti specifisks process - un ne kurš katrs advokāts to spēj uzņemties - , tad ir jādomā par to, vai tiešām tiesības uz taisnīgu tiesu tiktu tādējādi nodrošinātas.
Tāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikumu un lūdz arī Saeimu neatbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 65, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 11.priekšlikumu.
Valērijs Agešins.
V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Es lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo šis priekšlikums ir tīri kosmētisks un neatbilst Satversmes tiesas sprieduma burtam un garam.
Un, kas attiecas uz cienījamās Āboltiņas kundzes argumentiem, es mēģināšu vismaz vienu atspēkot.
Runājot par 1938.gadu, es vēlos īpaši pasvītrot, ka tajā laikā Latvijā eksistēja autoritārais režīms. Tieši tāpēc šiem neatkarīgajiem advokātiem liedza iespēju pārstāvēt savu klientu intereses tiesās.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).
Agešina kungs! Paturpināšu vēl mazlietiņ tālāk - par Latvijas laiku un par neatkarīgo advokātu institūtu. Es domāju, nemaldināsim viens otru un arī savus pārējos kolēģus, un arī visus pārējos cilvēkus! Sauksim tās lietas īstajos vārdos, tieši tā, kādas tās arī bija!
Latvijas laikā paralēli zvērinātu advokātu institūtam kā tādam pastāvēja privātadvokāti. Privātadvokāti pastāvēja saskaņā ar Tiesu iekārtas likumu. Privātadvokāti bija cilvēki ar augstāko juridisko izglītību, kuri bija akreditēti (nosauksim to tā - akreditēti) pie kādas konkrētas apgabaltiesas. Tikai pie tās vienas apgabaltiesas! Viņi drīkstēja tikai ar tās apgabaltiesas atļauju iet un aizstāvēt - un tikai civillietās. Tikai civillietās un tikai tās apgabaltiesas darbības teritorijā! To var konstatēt tajā pašā Tiesu iekārtas likumā. Varbūt jums ir zināmi tie vēstures un pārējie apstākļi, par kuriem var izlasīt daudzās, teiksim, grāmatās... Kā jau teica Āboltiņas kundze, būtībā šo privātadvokātu zināmā mērā nekontrolētā darbība, viņu sniegto pakalpojumu reizēm apšaubāmā kvalitāte un viņu savstarpējās, teiksim, nesaprašanās, viņu savstarpējie, teiksim, ķīviņi un dažāda veida nesaskaņas ar Zvērinātu advokātu kolēģiju noveda pie ļoti bīstamas situācijas 30.gadu sākumā. Jau 30.gadu sākumā! Jau kopš tā brīža Latvijas Republikas Tieslietu ministrija domāja par šo advokātu institūta likvidēšanu. Tas, ka galu galā šis institūts, šie privātadvokāti, tika likvidēts tikai 1938.gadā, kad, kā jūs izteicāties, bija autoritārs režīms, - tas būtībā ir tāds laika nobīdes jautājums. Taču principā Advokatūras likums, tāds, kāds tas šobrīd ir spēkā, ir pārņemts no pirmās Latvijas Republikas laika, kad tas ļoti sekmīgi darbojās. Un arī šobrīd Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija un zvērinātu advokātu institūts kā tāds, es ceru, pēc tiem likuma grozījumiem, kas šobrīd jau ir izdarīti, darbojas ļoti labi un darbosies ļoti labi arī turpmāk. Un līdz ar to nav arī pilnīgi nekādu problēmu ar to regulējumu, kāds šobrīd ir iekļauts Kriminālprocesa likumā.
Tā ka es domāju, ka, ja mēs, runājot par šo jautājumu, operējam ar šādām lietām, tad varbūt būtu labi, ja vismaz profesionāļu starpā mēs cits citu nemaldinātu, jo pārējie kolēģi varbūt tādas lietas un nianses, un sīkumus nezina.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
S.Āboltiņa. Komisijas vārdā vēlos norādīt, ka 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - precizē šo redakciju, nosakot arī to, ka par advokātu var būt ne tikai Latvijas advokāts, bet arī Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts, un arī to, uz kādiem principiem kriminālprocesā var piedalīties ārvalsts advokāts.
Tātad šī redakcija ir pārdomāta un juridiski korekta. Lūdzu atbalstīt 11. - Juridiskā biroja priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 6, atturas - 6. Priekšlikums atbalstīts.
S.Āboltiņa. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
S.Āboltiņa. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 16. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
S.Āboltiņa. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
S.Āboltiņa. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 21. - deputāta Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 22. - likumprojekts ar reģistrācijas numuru 620. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 23. - likumprojekts ar reģistrācijas numuru 620. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
S.Āboltiņa. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
S.Āboltiņa. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 28. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
S.Āboltiņa. 29. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 6, atturas - 8. Likums pieņemts.
Nākamo izskatīsim likumprojektu Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Republikas (Taivānas) valdības līguma par savstarpēju investīciju veicināšanu un aizsargāšanu denonsēšanu. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Pīks.
R.Pīks (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Republikas (Taivānas) valdības līguma par savstarpēju investīciju veicināšanu un aizsargāšanu denonsēšanu. Trešais lasījums.
Uz otro lasījumu komisija ir saņēmusi tikai vienu priekšlikumu, kas ir redakcionālas dabas, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, ka likuma spēkā stāšanās jeb izsludināšana nav jāiekļauj kā likuma pants. Līdz ar to ir viens priekšlikums - izslēgt noteikumā par spēkā stāšanos vārdus 3.pants.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 11. Priekšlikums atbalstīts.
R.Pīks. Paldies! Līdz ar to lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - 11. Likums pieņemts.
R.Pīks. Paldies!
Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters. Lūdzu!
S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Godājamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 471, - ar likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju.
Šis likumprojekts tika izskatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un tā pamatbūtība ir tāda, ka īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā termiņā, bet ne vēlāk par 2005.gada 31.decembri, kas ir noteikts arī šajā kopējā koncepcijā par dzīvojamo māju privatizāciju un privatizāciju kopumā. Tāpēc es lūgtu izskatīt iesniegtos priekšlikumus
1. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un tas tika atbalstīts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Ēriks Jēkabsons.
Sēdes vadītājs. Pret 1.priekšlikumu iebildumu nav.
S.Šķesters. Nav iebildumu? Paldies! 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 17. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 18. - deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 20. - reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra I.Gatera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters. 21. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 22. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 23. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters. Paldies! 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, kā arī tika mainīta numerācija. Priekšlikums iekļauts pārejas noteikumu 32. un 33.punktā.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 29. - deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts pārejas noteikumu 30.punktā, kā arī 34.punktā.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts un iekļauts pārejas noteikumu 31. un 35.punktā.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts, un pārejas noteikumu 32.punkts ir izteikts kā 36.punkts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 34. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
S.Šķesters. Tā kā visi priekšlikumi kopumā ir izskatīti, es komisijas vārdā lūgtu šo likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Tātad balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.
Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.marts.
Sēdes vadītājs. 7.marts - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies.
Izskatīsim darba kārtības 25.punktu - likumprojektu Grozījumi likumā Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1899 - likumprojektu Grozījumi likumā Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu. Likumprojekta būtība ir šāda: tajā ir noteikta Valsts būvinspekcijas loma HES hidrotehnisko būvju drošuma klases noteikšanā, kā arī HES valdītāju atbildība par HES avārijas rezultātā nodarīto kaitējumu videi, fizisko un juridisko personu īpašumiem, neskatoties uz drošuma sertifikāta esamību.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi savā sēdē šo likumprojektu, nolēma atbalstīt tā izskatīšanu pirmajā lasījumā.
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 11. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.marts, bet izskatīsim 11.martā.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.marts, izskatīšana - 11.martā. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. Pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi Kultūras ministrijas sagatavoto likumprojektu. Likumprojekta būtība ir šāda: atbilstoši Administratīvā procesa likumam vārdu pieteikums aizstāt ar vārdu iesniegums, kā arī 9.panta pirmajā daļā un 10.panta pirmajā un trešajā daļā saskaņot likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem noteikto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību.
Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi to izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzam Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2004.gada 5.marts.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 5.marts. Paldies.
Cienījamie kolēģi, pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu: Petera, Kastēna, Šlesera, Jaundžeikera, Stalidzānes un citu deputātu lūgumu - iekļaut 19.februāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu Par deputāta Aināra Šlesera atsaukšanu no Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas. Vai deputātiem ir iebildumi? Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu: Nagļa, Mackeviča, Maksimova, Šleseres, Turlā un citu lūgumu - mainīt 19.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kastēna, Jaundžeikara, Šleseres, Stalidzānes, Turlā un citu lūgumu - mainīt 19.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu Par deputāta Pāvela Maksimova atsaukšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Un ir saņemts desmit deputātu: Petera, Nagļa, Mackeviča, Maksimova, Šlesera un citu lūgums - mainīt 19.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu Par deputāta Pāvela Maksimova ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu - izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 19.februāra sēdes darba kārtībā, iekļaut tajā, kā arī izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu Muitas likums. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies.
Turpināsim izskatīt darba kārtību!
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par aviāciju.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1928 - likumprojektu Grozījumi likumā Par aviāciju. Šā likumprojekta būtība ir novērst neskaidrības likumā, respektīvi, izmeklēšanas komisijas veidošanas vietā paredzot, ka aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanai satiksmes ministrs var papildus pieaicināt speciālistus, kuri veic izmeklēšanu kopā ar Satiksmes ministrijas Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļu.
Sakarā ar to, ka šis likums bija atvērts pavisam nesen un ka likuma autori, kā arī visi tie, kuri vēlējās iesniegt izmaiņas, jau pārsvarā gadījumu ir spējuši to izdarīt, komisija šo likumprojektu izskatīja un atzina par iespējamu lūgt šim likumprojektam piešķirt steidzamības statusu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.februāris un izskatīšana otrajā lasījumā - 4.martā.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.februāris un izskatīšanas laiks - šā gada 4.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Krimināllikumā. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā ziņotājs Juris Dalbiņš. Lūdzu!
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Izskatīsim dokumentu ar reģistrācijas numuru 592 - likumprojektu Grozījumi Krimināllikumā. Kā to lasām likumprojekta anotācijā, likumprojekta izstrādāšanas mērķis ir nodrošināt Krimināllikuma terminoloģijas atbilstību narkoloģiskajā dienestā lietotajai Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcijai, kurā visas vieliskās atkarības ir ietvertas sadaļā Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ.
Likumprojekts Grozījumi Krimināllikumā paredz korekti noteikt atkarības veidus, kā arī nodrošināt terminu vienveidību un konsekventu lietojumu normatīvo dokumentu tekstos atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām.
Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 11.februāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš. 5.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 591. Apspriežamais likumprojekts ir saistīts ar nupat pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu Grozījumi Krimināllikumā, kā arī ar turpmākajiem trim Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautajiem likumprojektiem.
Likumprojekta Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā mērķis ir nodrošināt likuma terminoloģijas atbilstību starptautiskajām prasībām.
Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 11.februāra sēdē šo likumprojektu apsprieda un konceptuāli atbalstīja.
Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Ieroču aprites likumā. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Grozījumi Ieroču aprites likumā. Reģistrācijas numurs 597.
Likumprojekts ir saistīts ar jau minētajiem diviem likumiem. Kā to lasām anotācijā, likumprojekta izstrādāšanas mērķis ir nodrošināt likuma terminoloģijas atbilstību starptautiskajām prasībām - narkoloģiskajā dienestā lietotajai Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcijai. Šī redakcija pašreiz ir spēkā.
Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 11.februāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja.
Komisijas vārdā es aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Pietkevičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - 5.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts noslēpumu. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts noslēpumu. Reģistrācijas numurs 594.
Arī šā likumprojekta mērķis ir nodrošināt likuma terminoloģijas atbilstību starptautiskajām prasībām. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 11.februāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Pietkevičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par policiju. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts Grozījumi likumā Par policiju (reģistrācijas numurs 593) ir pēdējais likumprojekts šajā paketē, kur bija jāsaskaņo likuma terminoloģijas atbilstība narkoloģiskajā dienestā lietotajai Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcijai. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 11.februāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Pietkevičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Augu aizsardzības likumā. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1924 - ar likumprojektu Grozījumi Augu aizsardzības likumā.
Likumprojekta būtība ir deleģēt Ministru kabinetam šo darbu - izdot noteikumus par kārtību, kādā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju, personu reģistrāciju, fitosanitāro pārbaužu veikšanu, laboratoriskiem izmeklējumiem un dokumentu iesniegšanu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja savā sēdē šo likumprojektu un prognozēja, ka no iesniedzēja vairāk priekšlikumu nebūs, un konstatēja, ka arī šiem priekšlikumiem ir pārsvarā formāls raksturs.
Tāpēc komisija lūdz arī šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!
Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.februāris, izskatīšana otrajā lasījumā - 4.martā.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.februāris, izskatīšana - 4.marta sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (frakcija Jaunais laiks).
Godājamie deputāti! Izskatīsim likumprojektu Grozījumi likumā Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu.
1.priekšlikumu ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete. 2. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums - šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Tas, ko es tagad pateikšu, nez vai patiks vairākumam no jums. Taču tāds ir parlamenta mazākuma liktenis - teikt parlamenta vairākumam nepatīkamas lietas. It īpaši, ja šis mazākums pārstāv nacionālo kopienu, pusei no kuras ir ar nodomu atņemtas vēlēšanu tiesības. Apspriežamā priekšlikuma, kā arī manu pārējo priekšlikumu būtība ir vienkārša - aizstāt visā likumā terminu okupācijas režīms, ar terminu - totalitārais režīms. Vai tam ir kāds juridisks pamatojums? Cik tik uziet!
Ņemot vērā to, ka vairākums zālē sēdošo nav juristi, sākšu ar pašu vienkāršāko argumentu, kurš saprotams jebkuram skolēnam, kas mācās dzimtajā valodā.
Pagājušajā ceturtdienā mēs akceptējām likumu par politiski represētās personas statusu - likumu, kurš attiecas uz to pašu laika posmu, uz tiem pašiem briesmīgajiem vēsturiskajiem notikumiem, un kuru pieņēmuši tie paši deputāti. Un tajā likumā nekur netika izmantots termins okupācijas režīms, taču gandrīz katrā rindkopā ir termins totalitārais režīms - termins, kuru izmanto šīs nozīmīgās mūsu pagātnes daļas apzīmēšanai visas pasaules valstis, to skaitā arī Krievija. Citos parlamentos pietiktu arī ar šo argumentu, taču personām, kas ir kļuvušas par bilingvālās izglītības upuriem, minēšu vēl vienu salīdzinājumu.
No vienas puses, - Irākas atbrīvošana, kuras veikšanai izmantoja tanku kolonnas, veica uzlidojumus, tā ka liels skaits upuru bija civiliedzīvotāju vidū; ilgu laiku slēpušamies diktatora sagūstīšana, koloniālās administrācijas nodibināšana un veselu gadu turpinātās medības, kas vērstas uz atbrīvotājiem, to skaitā mūsu - latviešu - puišiem svešā formā.
No otras puses, - karaspēka ievešana šeit saskaņā ar līgumu, slavenā runa Jūs palieciet savās vietās, bet es savējā! un vispārējās vēlēšanas (lai arī ar vienu sarakstu), un tūlītēja visu uzņemšana PSRS pilsonībā, bez visādiem jautājumiem (piemēram, tādiem: Kad šeit ir ieradusies jūsu vecmamma?).
Un visbeidzot. Personām, kas ir pilnībā ieguvušas izglītību svešā valodā, pateikšu trešo piemēru. Droši vien ne tikai Drošības policijai ir interesanti uzzināt, ar kādu pretvalstisku darbību nodarbojās Rīgas Domes vadošās partijas PCTVL frakcijas priekšsēdētājs - deputāts Buzajevs. Viena no galvenajām rūpēm tika atspoguļota manā ziņojumā Gundaram Bojāram par darba grupas izveidošanu kompleksam dzīvokļa jautājumu risinājumam. Es pats tur darbojos un izlasīju virkni interesantu dokumentu, to skaitā arī slaveno Mājokļu attīstības un apsaimniekošanas koncepciju, kuru sagatavoja talantīga speciāliste no Zemnieku savienības - Maija Rubīna. Lūk, 22,5% Rīgas dzīvojamās platības tikuši uzbūvēti imperatora Nikolaja laikā, 67,8% nolādētajā okupācijas laikā. Un tikai 8,7% - gaišajā Pirmās Republikas periodā!
Ja okupācijas sekas ir tās, ka daudzi joprojām sapņo aizbraukt no šejienes kopā ar īpašumu, tad jūs paliksiet ar plikām pakaļām, plikā, tukšā vidē. Nebija okupācijas! - no Saeimas tribīnes sauc deputāts Golubovs. Nebija okupācijas! - esmu gatavs atkārtot pēc viņa. Šo viedokli atbalsta vairākums krievu kopienas. Uz okupācijas doktrīnas pamata nekāda integrācija nav iespējama.
Var vienkārši, nospiežot pogu, pieņemt deklarāciju par okupāciju, pasludinot komunistisko ideoloģiju par noziedzīgu, vai pieņemt nejēdzīgo proporciju 60:40. Taču, nospiežot pogas, jūs nekontrolēsiet mūsu dvēseles - un no šā gada janvāra nekontrolējat arī mūsu bērnu dvēseles.
Es domāju, ka tie deputāti, kas tiecas pēc patiesas integrācijas, nevis pēc tās eksportvarianta, varētu nobalsot par.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete. Cienījamie kolēģi! Šis dokuments ir likumprojekts Grozījumi likumā Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Šā likuma 1.pantā ir uzsvērta šī ideja, par ko cīnījās nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, - tātad 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošana. Tieši tādēļ šajā likumā ir vārds okupācija. Okupācijas fakts paliek nemainīgs, neatkarīgi no tā, cik grūti to ir pieņemt dažiem mūsu Saeimas deputātiem un dažiem mūsu sabiedrības locekļiem. Šķiet, ka patiesa integrācija tik tiešām būs iespējama tad, kad mēs atzīsim okupācijas faktu - atzīsim visi! - un liksim to pamatā vēstures procesa izvērtējumam un turpmākai sabiedrības vienotībai. Kamēr šādas nožēlas nebūs bijis, tikmēr integrācija būs apgrūtināta. (Starpsauciens: Pareizi!) Tāpēc komisija vienprātīgi noraidīja šo deputāta Buzajeva priekšlikumu, kurš izkropļo likuma jēgu.
Un tāpēc lūdzu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 62, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete. Nākamais ir 3. - deputāta Simsona priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 56, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete. 4. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums -priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu par 4. - deputāta Buzajeva priekšlikumu.
I.Druviete. 5. - deputāta Simsona priekšlikums. Komisijas lēmums -priekšlikumu neatbalstīt. (Starpsauciens: Jābalso!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 57, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete. 6. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atzīstams par balsojamu, jo esam noraidījuši 2.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.
I.Druviete. 7. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Par šo priekšlikumu jāsaka tāpat - nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Iebildumu nav.
I.Druviete. 8. - deputāta Simsona priekšlikums. Komisijas lēmums - neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu par komisijas lēmumu par 8.priekšlikumu. Ā, es atvainojos! Atklājam debates par 8.priekšlikumu.
Deputāts Arvīds Ulme. Lūdzu!
A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Es tomēr aicinu jūs atbalstīt deputāta Simsona priekšlikumu papildināt šo 2.panta punktu... Paskatoties uz dokumentu, jūs redzat, ka ir diezgan nepilnīgs to personu loks, pie kurām varētu pieskaitīt šos cilvēkus, kuri uzskatāmi par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Arī pēc 1960.gada, arī 70. un 80.gados, bija tomēr tādi cilvēki... ne tikai tie, kas tika izvesti vai notiesāti un ievietoti psihiatriskajās slimnīcās, bet bija arī vesela rinda cilvēku, kuri savas dzīves sūtību un jēgu saskatīja tieši šajā pretošanās kustībā; viņi organizēja un pulcināja ap sevi cilvēkus un viņiem pieejamos un iespējamos veidos faktiski uzturēja dzīvu Latvijā šo pretošanās ideju. Un par šiem cilvēkiem agrāk vai vēlāk, kā zināms, tajā laikā tika apkopota arī informācija, ko viņi ir runājuši, uz ko viņi aicina un ko dara. Un šī informācija par šiem cilvēkiem, kā zināms, nonāca vienā vietā - drošības dienestos, un šie drošības dienesti tad arī deva norādījumus, lai šie cilvēki nevarētu kaut kur ieņemt kādus amatus. Viņus centās bremzēt, traucēja viņu kaut kādu darbību. Viņi tika reģistrēti VDK Informācijas analīzes daļā, kur par viņiem bija ļoti precīzi viss noformulēts...
Dabiski, bija ļoti maz tādu cilvēku, bet viņi kā nacionālistiskas grupas veica antisociālistisku un antikonstitucionālu darbību PSRS teritorijā, bija šo grupu dalībnieki. Fakti un pazīmes liecināja, ka tieši šīs grupas veica šo nacionālistisko darbību. Šāds formulējums ļoti precīzi ar faktiem un, kā te ir rakstīts, arī ar pazīmēm tika apstiprināts, tāpēc šie cilvēki tika... Tātad informācija par viņiem tika nosūtīta partijas rajonu un pilsētu pirmajiem sekretāriem, vārdu sakot, viņi tika pakļauti vajāšanai. Nievāšanai un pelšanai viņi tika nodoti!
Un es nesaprotu, kas te notiks, jo te jau nav... Vai budžetā no tā būs kaut kāds kaitējums? Kas tad notiks, ja mēs arī šos cilvēkus iekļausim, jo viņi patiešām pretojās? Vai jūs tiešām neticat, ka 70.- 80.gados bija cilvēki, kuri patiešām pretojās, kuri mēģināja noorganizēt gan tipogrāfijas, gan organizēja pulciņus. Daļa no viņiem bija radošo profesiju pārstāvji. Tika veidotas dažāda veida kaut kādas tādas sanākšanas vietas... Varbūt it kā maskējoties tās tika dēvētas par franču grupām vai kā citādi... Un ir bijuši šādi cilvēki!
Es tiešām brīnos, kāpēc šāds priekšlikums nav ielikts iekšā, jo tas jau nav izdomāts, tas ir precīzi definēts. Un tie nav čekas maisos atrasti kaut kādi papīri, kuri tur bijuši par vai pret... Tie ir precīzi fakti, tie ir pierādāmi, un tie tika izplatīti visām kompartiju nodaļām rajonos un pilsētās. Šie cilvēki ir zināmi!
Dabīgi, viņi tur varbūt pāris desmitu tādi ir, bet kāpēc viņus izslēgt? Kāpēc vispār izslēgt, ka viņi ir bijuši un pretojušies? Katru gadu ir vesels... Visus šos gadu desmitus ir bijuši cilvēki, kuri ir pretojušies šīm lietām.
Lūdzu tiešām atbalstīt šo Simsona priekšlikumu! Tas tiešām nav...
Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie deputāti! Neviens neliedz nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem izmantot šo informāciju, ja viņi tiešām kādreiz ir bijuši reģistrēti VDK Informācijas analīzes nodaļā, un viņi to var darīt. Taču, ja mēs šādā veidā iekļausim vēl papildus veselu pretošanās kustības dalībnieku grupu, par kuru mums vienīgā informācija ir tikai šajā VDK reģistrā, tad te var notikt ļoti daudzi pārpratumi, jo šajā reģistrā var būt iekļautas arī tās personas, kuras ir bijušas ar viltu iepludinātas nacionālo partizānu vidū. Nacionālie partizāni ļoti piesardzīgi izturas pret visu šo personu darbības izvērtējumu, jo nevar paļauties tikai uz VDK informācijas reģistra datiem.
Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu noraidīt. Tas ir divdomīgs!
Sēdes vadītāja. Deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Komisijas sēdē piedalījās profesors Heinrihs Strods, cilvēks, kurš visu savu mūžu patiesībā ir veltījis nacionālās pretošanās kustības dalībnieku darbības un viņu traģēdijas, viņu vēstures izpētei.
Un viņa argumenti pārliecināja ne tikai mani, bet pārliecināja arī visus komisijas dalībniekus, un arī Simsona kungs tiem daļēji piekrita. Tātad tie noteikti ir ņemami vērā arī mums kā atbildīgām amatpersonām, izdarot tādus vai citādus grozījumus spēkā esošajā likumā.
Visu cieņu Simsona kungam par to, ka viņš, zināmā mērā paplašinot šo politiski represētās personas statusu, ir vēlējies atlīdzināt par ciešanām kādai daļai personu, kurām pagaidām šā statusa nav, bet, iespējams, to varētu traktēt arī tā, ka viņām šāds statuss varētu tikt piešķirts.
Un komisija ar lielu sapratni ir izturējusies pret šo Simsona kunga priekšlikumu, un nākamais - 9.priekšlikums - arī ir daļēji atbalstīts komisijas redakcijā. Tas attiecas uz tām personām, kuras piespiedu kārtā tika, var teikt, pat ieslodzītas un pakļautas medicīniskai apstrādei. Es lietošu šo terminu, jo patiesībā tās, lai gan bija pilnīgi psihiski veselas, piespiedu kārtā tika turētas psihiatriskajās klīnikās. Šī norma jeb šis papildinājums ir iekļauts komisijas piedāvātajā redakcijā, un tādā veidā šī Simsona kunga vēlme ir daļēji apmierināta.
Ir runa par pašu lietas būtību, kas ir ietverta šajā likumprojektā, šajā likumā, kurš šobrīd ir spēkā, šā likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktā, kurš attiecas uz visām tām personām, kas atklāti vērsās pret okupācijas režīmu, tā iedibināto kārtību un ideoloģiju. Un šī atklātā vēršanās tad arī kļuva par represiju iemeslu, un tāpēc, izvērtējot viņu kā pretošanās kustības dalībnieku darbību, viņiem tiek piešķirts šīs pretošanās kustības dalībnieka statuss.
Tas ir galvenais un būtiskākais kritērijs saistībā ar to, kas ir minēts 2.panta pirmajā daļā. Šie cilvēki aizstāvēja neatkarīgu Latvijas valsti, kas bija dibināta 1918.gadā. Tātad, apzinoties okupācijas faktu, kā arī, ņemot vērā to, ka Saeima ir pieņēmusi Okupācijas atzīšanas deklarāciju, šie ir pamatpostulāti, balstoties uz kuriem, tika veidoti principi, nosakot to personu loku, uz kuriem attiecas šis likums.
Tāpēc būtu ļoti liels lūgums neatbalstīt šo redakciju, jo piedevām tā nav arī ļoti veiksmīgi izveidota, ko komisijas sēdē nenoliedza arī Simsona kungs.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles dep. I.Druviete: Nē!) Nē.
Lūdzu deputātus balsot par 8. - deputāta Simsona priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 45, atturas - 32. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete. 9. - deputāta Simsona priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iestrādāts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete. 10.priekšlikums tātad ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete. 11. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 43, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete. Un 12. - deputāta Simsona priekšlikums - vairs nav balsojams, jo mēs neesam atbalstījuši 8.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - 11. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2004.gada 5.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 5.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.
B.Brigmane (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2032. Komisija par šo likumprojektu ir saņēmusi četrus priekšlikumus. Tos visus ir iesniedzis deputāts Simsons. Komisija, izskatījusi šo priekšlikumu būtību, atzina, ka tie ir izskatāmi, debatējami un pieņemami, bet šajā gadījumā neattiecas uz šo konkrēto likumprojektu.
Un tāpēc 1. - deputāta Simsona priekšlikums - komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Par 1.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 44, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
B.Brigmane. 2. - arī deputāta Simsona priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts tieši tā paša iemesla pēc. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Par 2.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 45, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.
B.Brigmane. 3. - deputāta Simsona priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Vai deputāts Aleksandrs Kiršteins ir pieteicies debatēs? (No zāles dep. A.Kiršteins: Nē! Nav! Balsot!) Nē, nav pieteicies debatēs.
Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 46, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.
B.Brigmane. 4. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 44, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.
B.Brigmane. Tie bija visi komisijā saņemtie priekšlikumi. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 26.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 26.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1965. Runa būs par likumu Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām. Šis likums ir atvērts, jo tiek iestrādāti Eiropas Komisijas norādījumi saistībā ar to, kā šis likums būtu jāpiemēro Eiropas likuma normām.
Ko es gribētu atzīmēt un kas ir pats būtiskākais? Mums, iestājoties Eiropas Savienībā, būs vesela virkne struktūrfondu, kuri būs jāpaspēj izmantot, un šis likums ir viens no pašiem svarīgākajiem likumiem, kura pareiza redakcija ļaus mūsu uzņēmējiem, mūsu iestādēm pietiekami efektīvi izmantot šos struktūrfondus.
Izskatot šo likumu, mēs runāsim gan par šā likuma subjekta definīcijas vienkāršošanu un par būvdarbu definīciju, gan par tā atbilstību standartiem, gan par procedūras sliekšņiem, gan arī par ziņojumu Eiropas Savienības žurnāliem.
Īpaši gribētu pieskarties pirmajam jautājumam. Pēdējā reizē, kad pieņēmām šo likumu, mēs tajā esam ierakstījuši, ka jebkura palīdzība, kas šim privātuzņēmējam nāk no valsts, no pašvaldības vai arī no Eiropas Savienības, liek viņam kļūt par šā likuma subjektu. Taču šī norma īstenībā mūs padara svētākus par pašu Romas pāvestu, un tā diezgan pamatīgi ierobežo mūsu uzņēmēju rīcībspēju, tāpēc šis likums šoreiz ir jāvienkāršo. Šā likuma normas ir jāvienkāršo tādēļ, lai mūsu uzņēmēji varētu brīvāk rīkoties ar Eiropas Savienības struktūrfondiem.
Šobrīd Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir izveidota darba grupa, kurā piedalās gan Zemkopības ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas, gan Satiksmes ministrijas pārstāvji, gan arī mūsu komisijas deputāti. Šīs grupas darba galvenais mērķis ir šo likumu ļoti precīzi saskaņot ar tām normām, kuras pieprasa Eiropas Savienība.
Komisijā mēs izskatījām tos priekšlikumus, kuri ir ienākuši uz pirmo lasījumu, un uzskatām, ka šim likumam obligāti ir nepieciešama steidzamība.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 19, atturas - 16. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
Dz.Zaķis. Sakarā ar to, ka līdz 1.maijam laika ir atlicis ļoti maz un ka pēc šā likuma pieņemšanas ministrijām vēl būs jāsagatavo vesela pakete ar dokumentāciju, lai varētu veiksmīgi izmantot šos struktūrfondus, mēs ierosinām 26.februāri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet jau 4.martā skatīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputāts Andris Tolmačovs ierosina citu priekšlikumu iesniegšanas termiņu?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrim Tolmačovam!
A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā).
3.marts.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.marts. Un izskatīšanas laiks?
A.Tolmačovs. Tad iznāk 11.marts.
Sēdes vadītāja. Mums ir piedāvāti divi priekšlikumi. Lūdzu deputātus vispirms balsot par deputāta Andra Tolmačova priekšlikumu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 3.marts un izskatīšanas datums - 11.marts! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 60, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 26.februāris un izskatīšanas laiks - 4.marta sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Zemesgrāmatu likumā. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma izskatīja likumprojektu Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (reģistrācijas nr.562). Uz otro lasījumu ir iesniegti pieci priekšlikumi.
1. - tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums. Daļēji atbalstīts 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 3. - tieslietu ministra A.Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 4. - tieslietu ministra A.Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 5. - tieslietu ministra A.Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu netika saņemts. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu Grozījumi Zemesgrāmatu likumā otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 5.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 5.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Par Līgumu par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem un 2001.gada 6.jūnija Protokolu par grozījumiem Līguma par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem pielikumā. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija Jaunais laiks).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1780.
Likumprojekta mērķis ir pieņemt līgumu, kas attiecas uz tirdzniecības kārtību ar civilajiem gaisa kuģiem un to daļām, lai sekmētu tirdzniecības vispārēju liberalizāciju un tirgus barjeru likvidēšanu.
Līgums ir pielikums Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanas līgumam - tā saucamajam Marakešas līgumam, un šis likums ir nepieciešams, lai tiktu veikta pievienošanās procedūra šim līgumam, respektīvi, līgumam par tirdzniecību ar civilajiem gaisa kuģiem.
Ārlietu komisija šo likumprojektu konceptuāli atbalstīja savā 11.februāra sēdē un nolēma to virzīt pirmajam lasījumam.
Es aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.februāris. Paldies.
G.Bērziņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos.
Šobrīd nav juridiska pamata, kas reglamentētu jautājumus par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas savstarpējās palīdzības sniegšanu dažādu katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos. Tomēr šāds regulējums ir nepieciešams, lai efektīvi sadarbotos, sniedzot savstarpēju palīdzību, lai novērstu katastrofas, kas radušās otras valsts teritorijā, kā arī veiktu dažādus preventīvus pasākumus šādu nelaimju novēršanai.
Patlaban Latvijas Republikai katastrofu novēršanas jomā ir parakstīti līgumi ar Lietuvu, Igauniju, Zviedriju un Baltkrieviju. Šobrīd tiek izstrādāti projekti šādiem līgumiem ar Krieviju un Ukrainu.
Ārlietu komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
S.Ķikuste. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Pīks.
R.Pīks (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem.
Dažos vārdos paskaidrošu, kādēļ ir nepieciešams šāds likumprojekts. Likumprojekts ir nepieciešams, lai Latvijas Republika varētu pievienoties Konvencijai, kas veicinās un nodrošinās starp Latvijas Republiku un Konvencijas dalībvalstīm dārgmetālu izstrādājumu brīvu plūsmu bez papildu kontroles, Latvijas Republikas proves zīmoga atzīšanu Eiropas Savienībā, uzņēmējdarbības aktivitātes, patērētāju tiesību aizsardzību, godīgu konkurenci, kā arī Latvijas Republikas tēla veidošanu zināmā mērā. Tā tas būs, ja tiks atzītas šīs mūsu zīmogošanas zīmes.
Tātad, kā jūs saprotat, tas ir nepieciešams saistībā ar to, ka mēs ieejam Eiropas Savienībā. Tas ir nepieciešams, lai mēs arī šajā nozarē gan patērētāju, gan uzņēmēju intereses pielīdzinātu Eiropas Savienības normām un lai tās tiktu veicinātas, nevis traucētas.
Ārlietu komisija ierosina pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
R.Pīks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.februāris. Paldies.
R.Pīks. Paldies!
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Par Ziemeļatlantijas līgumu. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Pīks.
R.Pīks (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ar šā likumprojekta izskatīšanu mēs uzsākam pēdējo etapu mūsu ilgajā ceļā, kurš ir sācies jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajiem mēnešiem, - mūsu ilgajā ceļā, lai nodrošinātu mūsu valsts stabilitāti un drošību. Proti, viens no diviem galvenajiem mērķiem, lai to izdarītu, ir pievienošanās Ziemeļatlantijas līguma organizācijai, un otrs, kā jūs zināt, ir pievienošanās Eiropas Savienībai.
Kā es jau nupat atgādināju, sākās šis ceļš jau tūlīt pēc mūsu neatkarības atgūšanas. Un 1994.gadā sākās Latvijas dalība Ziemeļatlantijas alianses programmā Partnerattiecības mieram. Pēc tam, jau 2002.gadā, mēs tikām uzaicināti oficiāli sākt sarunas par pievienošanos un līdz ar to arī šīs pievienošanās īstenošanai nepieciešamo prasību izpildi. Tas viss ir sekmīgi izpildīts. Šī ir pēdējā fāze - mums ir jāratificē šis līgums, jo visas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstis ir šo mūsu pievienošanās līguma papildu protokolu jau ratificējušas. Pēdējā no tām bija Francija, arī tā ir to izdarījusi. Līdz ar to mēs varam tagad to izdarīt. Un tad saņemsim oficiālu uzaicinājumu pievienoties un iesniegt savus pievienošanās dokumentus Vašingtonā, kur visi tie dokumenti glabājas, jo tur 1949.gada aprīlī tika noslēgts Ziemeļatlantijas līgums.
Lūdzu atbalstīt Ārlietu komisijas priekšlikumu - izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Taču pirms mēs to izskatām pirmajā lasījumā, lūdzu balsot par steidzamību!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 5, atturas - 11. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 6, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!
R.Pīks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.februāris, izskatīšana - 26.februārī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.februāris, izskatīšana - 26.februāra sēdē.
Paldies.
R.Pīks. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts pensijām. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1884. Mēs pirmajā lasījumā jau pieņēmām šo likumprojektu Grozījumi Pensiju likumā. Tur bija paredzēta pensiju indeksācija visām personām, kas saņem vecuma pensiju, arī tādu pensiju, kas pārsniedz 175 latus. Sociālo un darba lietu komisija, izskatījusi visas ar sociālo budžetu saistītās iespējas, sagatavoja šā likumprojekta tekstu un jums piedāvā šo redakciju, kas paredz grozīt pārejas noteikumu 15.punktu. Pārejas noteikumu 15.punkts paredz noteiktas normas uz noteiktu laiku, un tās tiek vērstas uz mazo pensiju indeksāciju. Komisijas izstrādātais priekšlikums paredz maznodrošināto pensionāru aizsardzību, ja inflācija valstī ir bijusi mazāka par 3%, tad pensija tiek indeksēta reizi gadā. Ja ir straujš inflācijas kāpums un ja tas pārsniedz 3%, tad pensija tiek indeksēta divas reizes gadā. Tādējādi pensijas saņēmēja maksātspēja tiek saglabāta iepriekšējā līmenī. Šī norma netiek piemērota tām pensijām, kuras ir virs 175 latiem.
Vienlaikus šis priekšlikums paredz arī to, ka valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz 105 latus, tiek indeksētas ar diviem indeksiem - ar inflācijas indeksu un arī ar faktisko patēriņa cenu indeksu, ņemot vērā ne mazāk kā 50% no šā pieauguma. Tādējādi arī šie pensionāri tiek nodrošināti ar lielāku pensijas pieaugumu.
Komisija izvērtēja arī to, vai pensiju ir vērts indeksēt biežāk nekā divreiz gadā. Nonācām pie secinājuma, ka tas būs ļoti smagnējs mehānisms un pensiju saņēmēji saņems ļoti niecīgas piemaksas katru reizi. Tāpēc komisija nolēma atzīt to, ka pensija ir indeksējama divreiz gadā, un labot šos pārejas noteikumus.
Es gribu atgādināt vēl arī to, ka ir izstrādāta arī koncepcija par to, kā veidot Latvijā pensiju sistēmu, un ir speciāla darba grupa, kas pie šiem noteikumiem strādā. Un tātad šī darba grupa arī vērtēs turpmāk citus šādus priekšlikumus.
Tieši pašreiz komisija atzina par vajadzīgu tātad izstrādāt šo priekšlikumu - 1.priekšlikumu. Lūdzam Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.
J.Stalidzāne. Deputāti Klementjevs un Orlovs ir iesnieguši 2.priekšlikumu, kas paredz grozīt pārejas noteikumu 29.punktu. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta, jo uzskata, ka šā priekšlikuma realizācijai šodien nav pietiekamu aprēķinu. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Kā jau es teicu, darba grupa strādā arī pie tā, lai turpmāk tiktu izvērtēts katrs darba gads, ko cilvēks ir nostrādājis. Un, kad būs saņemti šīs darba grupas slēdzieni un priekšlikumi (minētajā darba grupā strādā Labklājības ministrijas, Pensionāru federācijas un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvji), tad arī varēs vērtēt šo - 2.priekšlikumu. Taču šobrīd komisija to noraida.
Sēdes vadītāja. Pirms atklājam debates, paziņoju, ka ir saņemts desmit deputātu - Šlesera, Stalidzānes, Jaundžeikara, Mackeviča un citu deputātu - lūgums šodienas Saeimas sēdi turpināt bez pārtraukuma, līdz visu jautājumu izskatīšanai.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Atklājam debates. Deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Attiecīgu priekšlikumu no deputāta Klementjeva mēs jau skatījām šajā Saeimā. Kāpēc tieši tagad mēs šo priekšlikumu ierosinājām atkārtotai izskatīšanai? Mēs gribam pievērst uzmanību tam, ka problēma pastāv. To atzīst gan komisija, gan arī Pensionāru federācija. Protams, to, kādā veidā tas jautājums atrisināms, nolems darba grupa. Taču mēs gribam pievērst uzmanību šai problēmai un, protams, lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikums - gan 2., gan arī 3.priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 2. - deputātu Klementjeva un Orlova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 40, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne. Ir arī deputātu Klementjeva un Orlova iesniegtais 3.priekšlikums. Komisija šo pašu iemeslu dēļ šobrīd noraida arī to. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 30, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne. Komisija nolēma pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 26. Likums Grozījumi likumā Par valsts pensijām pieņemts.
Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas runāt par procedūru?
(No zāles dep. J.Lagzdiņš: Paldies! Nē!)
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (frakcija Jaunais laiks).
Kolēģi! Grozījumi likumā Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām nepieciešami saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kuras Latvijā notiks šā gada 12.jūnijā. Šobrīd nav speciāla likuma par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un neviens spēkā esošs likums nereglamentē priekšvēlēšanu aģitācijas norisi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Lai reglamentētu priekšvēlēšanu aģitācijas norisi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, nepieciešams precizēt atsevišķu pantu redakciju un grozīt likuma Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām nosaukumu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu Grozījumi likumā Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un ir pieņēmusi lēmumu virzīt to uz izskatīšanu pirmajā lasījumā un lūgt Saeimu atzīt minēto likumprojektu par steidzamu sakarā ar to, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks jau šā gada 12.jūnijā un ka ir nepieciešams priekšvēlēšanu aģitāciju reglamentējošs dokuments.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku!
A.Krūmiņš. Lūdzu Saeimu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 23.februāri!
Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks?
A.Krūmiņš. Lūdzu iekļaut likumprojekta otro lasījumu 26.februāra sēdes darba kārtībā!
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 23.februāris, izskatīšana - 26.februāra sēdē.
Pirms turpinām izskatīt Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Kastēna, Turlā, Stalidzānes, Jaundžeikara, Mackeviča un citu deputātu - lūgumu iekļaut 19.februāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu Par deputāta Daiņa Turlā atsaukšanu no Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par deputāta Aināra Šlesera atsaukšanu no Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par deputāta Pāvela Maksimova atsaukšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par deputāta Pāvela Maksimova ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Muitas likums. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (frakcija Jaunais laiks).
Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un konceptuāli atbalstījusi likumprojektu Muitas likums. Līdzšinējais Muitas likums zaudēs spēku ar Latvijas iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā, un muitas lietas tad pilnībā noteiks Eiropas Savienības regulas. Regulas ir tieši piemērojamas. Eiropas Savienības regulas muitas jomā atstāj dalībvalstu kompetencē, piemēram, jautājumus par regulas administrējošo institūciju, muitas brokeriem, muitas kontroles zonām un citus jautājumus. Minētos jautājumus regulē Muitas likuma projekts. Muitas likuma pieņemšana nodrošinās nepieciešamo juridisko pamatu muitas iestāžu darbībai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Latkovskis. 24.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par deputāta Daiņa Turlā atsaukšanu no Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās paziņojumi.
Vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde ir pulksten 11.50... nē, pulksten 12.50 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Baibai Brigmanei.
B.Brigmane (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Pulksten 12.45 komisijas sēde komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, paziņoju, ka ir saņemtas rakstiskas atbildes no labklājības ministres Dagnijas Staķes, kā arī no ārlietu ministres Sandras Kalnietes un finanšu ministra Valda Dombrovska. Kā es saprotu, deputāti ir apmierināti ar šīm rakstiskajām atbildēm. Labi! Tātad jautājumu un atbilžu sesija pulksten 17.00 šodien nenotiks. Paldies.
Lūdzu! Vārds Jānim Reiram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai!
J.Reirs (8.Saeimas sekretārs).
Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Aleksandrs Bartaševičs, Ainārs Šlesers, Boriss Cilevičs, Aldis Kušķis, Silva Golde, Ēriks Jēkabsons, Andis Kāposts, Oskars Kastēns, Andrejs Klementjevs, Guntars Krasts, Juris Dobelis, Dzintars Jaundžeikars, Linda Mūrniece, Ēriks Škapars, Māris Kučinskis, Ainars Baštiks, Dzintars Zaķis un Inese Vaidere.
SATURA RĀDĪTĀJS
8.Saeimas ziemas sesijas 6.sēde
2004.gada 19.februārī