Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 5.februāra sēdi!

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas lūgumu – iekļaut šā gada 5.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā paziņojumu “Par Aināra Šlesera deputāta mandāta atjaunošanu” un “Par Ainara Baštika deputāta mandāta atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies.

Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtību!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāte Solvita Āboltiņa pieteikusies runāt “par”? Par procedūru.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad, lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai un noteiksim, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSŽD) nolikumu” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Estas, Antas Rugātes, Dzintara Ābiķa, Jāņa Lagzdiņa, Silvas Goldes un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Par šo likumprojektu vai tam līdzīgu jau tika runāts ļoti sen. Tā ir objektīva nepieciešamība. Par to liecina anotācijā lasāmais sabiedrisko organizāciju atbalsts.

Vēl pirms gada pie mums, deputātiem, griezās baleta mākslinieki, orķestra mākslinieku pārstāvji, operas solisti, lai runātu par šāda likumprojekta virzību. Jāsaka, ka arī Kultūras ministrija konceptuāli ir akceptējusi šādu likumprojektu, bet jautājums ir viens - cik reāli šīs lietas tiek virzītas uz priekšu.

Šis likumprojekts neparedz to, ka mākslinieks, pakļaujoties šā likuma normām, varētu saņemt it kā papildfinansējumu un turpināt savu radošo darbību. Šis likumprojekts ir domāts tiem, kuri zināmu iemeslu dēļ nevar vairs pildīt šo savu augsto misiju un tīri profesionāli nevar veikt šos pienākumus.

Vēl jāatzīmē, ka šis likumprojekts nekādā veidā neatsaucas arī uz sociālo budžetu, jo līdzekļi, kuri ir domāti šo izdienas pensiju segšanai, ir paredzēti no valsts budžeta, bet par to runāsim vēlāk.

Mēs esam lepni par to, ka pēc atgriešanās no viesturnejām, par šīm mūsu mākslinieciskajām vienībām jeb mākslinieciskajiem kolektīviem - orķestri, kori, operas un baleta kolektīviem - atsauksmes ir cildinošas. Mēs esam gandarīti par to, ka varam šo mākslu baudīt šeit, Latvijā, bet tas liecina arī par ko citu. Par to, ja tā vulgārāk varētu teikt, ka šī prece, ko mēs pārdodam, ir ārkārtīgi konkurētspējīga ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, ka šī prece ir ar ļoti augstu pievienoto vērtību un ka mums ir visi priekšnosacījumi, to skaitā izglītības sistēma mūziķiem, kura ir sakārtota, kas nodrošina šo milzīgi augsto profesionalitāti.

Tomēr tajā pašā laikā šeit rodas pretrunas. Protams, runājot par māksliniekiem, ir izņēmumi, kuri var pildīt šo mums visiem tik vajadzīgo misiju līdz sirmam vecumam. Te var minēt daudzus piemērus. Tāds ir operdziedonis Kārlis Zariņš vai, teiksim, mūsu maestro Raimonds Pauls, kurš vienmēr ir formā, bet ir arī liela daļa tādu mākslinieku, kuriem, sasniedzot piecdesmit vai piecdesmit piecu gadu slieksni, zūd šī augstā meistarība, un tad viņi paliek pilnīgi bez jebkāda sociālā nodrošinājuma, jo vecuma pensija ir vēl krietni tālu.

Es gribētu teikt to, ka, runājot ar Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību asociācijas pārstāvjiem, kuri izdarīja aptaujas par nepieciešamajiem budžeta līdzekļiem, kas būtu vajadzīgi 2005.gada 1.janvārī, ja šis likums stātos spēkā, tad šie skaitļi bija šādi, un tie ir absolūti ticami skaitļi. Tātad pretendentu loks uz šīm pensijām nepārsniedz 100 cilvēku. No tiem, kuri iesniegtu iesniegumus un aizietu izdienas pensijā, reāli būtu tikai daži desmiti. Tā ka šie skaitļi, kuri ir minēti anotācijā, paredzot budžeta līdzekļus 2005.gadā, ir absolūti reāli. Tie nav ne samazināti, ne pārspīlēti. Līdz ar to es nedomāju, ka valsts budžetam šis finansējums radītu katastrofālas sekas, ko mēs nevarētu novērst.

Un es gribētu aicināt arī deputātus pildīt savu pienākumu, jo mēs bieži redzam, kāda ir mūsu valsts, valdības un Saeimas attieksme pret kultūru, lai gan šie orķestri, kori un visi citi šie mākslinieciskie kolektīvi ir mūsu kultūras neatņemama sastāvdaļa.

Cienījamie deputāti, es aicinu nodot šo likumprojektu komisijām un tad debatēt, jo es neuzskatu, ka šis tāpat kā jebkurš cits likumprojekts ir pati pilnība. Es aicinu izvērst debates komisijās. Es arī aicinu nekavēt šā likumprojekta virzību, lai mēs atkal lieku reizi vai nu par gadu, vai vēl ilgāku laiku neatbīdītu šā likumprojekta īstenošanu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es neesmu nākusi šurp, lai noliegtu to labo domu, kas ietverta Tautas partijas iesniegtajā likumprojektā “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums”.

Arī frakcija “Jaunais laiks”, strādājot pie sociālo jautājumu sadaļas partijas programmā, diskutēja par izdienas pensijām, veidojot partijas programmā arī sociālo sadaļu.

Mums radās jautājums: vai šis ir pats labākais un pareizākais ceļš, kā sociāli nodrošināt mūsu māksliniekus, kuri zaudējuši darbspējas, varētu teikt, objektīvas fiziskās “nolietošanās” dēļ. Skatot mūsu valsts pensiju sistēmu kopumā, redzam, ka tajā izdienas pensiju likumi ir speciālie jeb izņēmuma likumi. Līdz šim tie tradicionāli tika veidoti iekšlietu sistēmas darbiniekiem, prokuroriem, militārpersonām un Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām, un tie tika nodrošināti no valsts budžeta. Tātad šobrīd jau ir četri izdienas pensiju likumi.

Ja mēs turpināsim iet šo atsevišķu profesiju sociālā nodrošinājuma ceļu, tad mums ir jārēķinās ar to, ka tieši tādi paši izdienas pensiju likumi taisnības vārdā būtu jāizstrādā vēl vairāku citu nozaru darbinieku grupām, kuriem arī objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams nostrādāt līdz valstī noteiktajam pensijas vecumam. Ministru kabineta noteikumos, kur šādas grupas uzskaitītas, ir minēti arī aviācijas darbinieki, būvmateriālu ražošanā nodarbinātie, kuģu komandu darbinieki, strādājošie, kas nodarbināti metālapstrādē, metalurģijā, stikla ražošanā, veselības aprūpē un vēl citās nozarēs. Pie šādas atsevišķas grupas būtu pieskaitāmi arī profesionāli sportisti un kultūras darbinieki. To skaitā 38 gadu darba mūžs ir fiksēts cirka klauniem un akrobātiem, kuri Tautas partijas iesniegtajā likumprojektā vispār nav pieminēti. Šobrīd tādas ir turpat vai 90 profesijas, nevis tikai 6 riska specialitātes, kā tas ir lasāms Tautas partijas iesniegtajā likumprojektā. Taču arī tas vēl nav viss, jo tieši šodien trīspusējās sadarbības padomes darba grupas sēdē lems par šā saraksta paplašināšanu.

Ja mēs ietu šo sociālā nodrošinājuma ceļu, tad mums būtu jāizstrādā vēl vismaz 16 nozaru izdienas pensiju speciālie likumi, bet tas tikai sadrumstalotu pensiju sistēmu mūsu valstī. Lai tas nenotiktu, varbūt ir lietderīgāk un gudrāk pievērsties pensiju 3.līmeņa iespējām, lai nodrošinātu sociālās garantijas konkrēti riska specialitāšu darbiniekiem, kā to paredz likums “Par privātajiem pensiju fondiem”. Tajā ir paredzēts, ka izņēmuma profesijām, kuru sarakstu apstiprina Ministru kabinets, ko jau pieminēju, var veidot speciālus pensiju fondus un tos nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem. Šos līdzekļus savos budžetos varētu plānot konkrētās ministrijas. Protams, ir jānoskaidro un jāizanalizē šādam variantam nepieciešamā finansējuma apjoms, bet šī varētu būt viena no tādām pieejām, kas ļautu problēmu skatīt un risināt kopumā, turklāt solidāri pret pārējām potenciālo izdienas pensiju saņēmēju grupām. Pilnīgi iespējams, ka ir vēl arī kādi citi varianti. Zinu, ka arī Kultūras ministrija, kā to apliecināja kultūras ministre Inguna Rībena, ir iesaistījusies šīs problēmas risināšanā.

Aicinu izdiskutēt šo problēmu pēc būtības un šodien neatbalstīt Tautas partijas iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 33. Likumprojekts komisijām nodots.

Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 5.februāra sēdes izsludinātajā darba kārtībā un, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 86.panta trešo daļu, iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” izskatīšanai pirmajā lasījumā pēc darba kārtības 11.jautājuma.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu mainīt 5.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā pēc darba kārtības 11.jautājuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Bez tam Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pilsonības likuma izpildes komisijas lūgumu iekļaut likumprojektu “Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai deputāti lūdz balsojumu? Nē. Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens — “Balsot!”) Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Pilsonības likuma izpildes komisijā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu: Slaktera, Ābiķa, Zommeres, Pietkeviča, Rugātes un citu iesniegumu ar lūgumu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības izmaiņu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 28, atturas - 14. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Grozījumu protokolu līgumam par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - paziņojums “Par Aināra Šlesera deputāta mandāta atjaunošanu” un “Par Ainara Baštika deputāta mandāta atjaunošanu”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija saņēma no Saeimas Prezidija un bijušajiem Saeimas deputātiem Aināra Šlesera un Ainara Baštika iesniegumus par viņu atjaunošanu deputātu statusā pēc pienākumu pildīšanas uz laiku, kad viņi bija nolikuši savus mandātus, un lūdz atjaunot viņiem deputāta statusu.

Komisija izskatīja viņu iesniegumus un lūdz jūs balsot par deputāta statusa atjaunošanu Aināram Šleseram un Ainaram Baštikam.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mums nav jābalso, jo mēs runājam par mandāta atjaunošanu. Es gribētu pateikties deputātiem Pēterim Simsonam un Ingrīdai Labuckai par darbu, ko viņi ir ieguldījuši likumdošanas procesā laikā, kad viņi ir strādājuši Saeimā. Liels paldies jums!

Lūdzu deputātus, kam atjaunoti mandāti, atgriezties Saeimas sēžu zālē! (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar tehniskām izmaiņām pasludinu 15 minūšu ilgu pārtraukumu. Tiksimies sēžu zālē pulksten 9.37.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpināsim Saeimas sēdi!

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei locekļu ievēlēšanu”.

Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par lēmuma projektu par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļu ievēlēšanu: “Ievēlēt Parlamentārās izmeklēšanas komisijā Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei šādus deputātus: Aleksandru Bartaševiču, Daini Turlo, Oļegu Deņisovu, Igoru Solovjovu, Pēteri Kalniņu, Andi Kāpostu, Ēriku Jēkabsonu, Dzintaru Jaundžeikaru, Gundaru Bērziņu, Vinetu Muižnieci, Jāni Reiru, Robertu Jurķi, Annu Seili, Pēteri Tabūnu, Andreju Aleksejevu un Andri Tolamačovu.” Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas Satversmes tiesa, izskatījusi lietu par Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 96.panta otrās daļas pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 89. un 92.pantam, nosprieda atzīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 96.panta otrās daļas pirmo teikumu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam un spēkā neesošu no 2004.gada 1.marta, ja likumdevējs negrozīs advokātu darbības tiesisko regulējumu, lai tas atbilstu Eiropas Savienības un Eiropas Padomes standartiem un pilnā apjomā garantētu tiesības uz taisnīgu tiesu. Minētais Satversmes tiesas lēmums ir pasludināts 2003.gada 6.oktobrī.

Tātad šajā likumprojektā “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” būtiski tiek paplašināts to subjektu loks, kuri var būt par aizstāvjiem krimināllietās. Proti, te ir noteikts, ka aizstāvību krimināllietās var veikt ne tikai zvērināts advokāts, bet arī zvērināta advokāta palīgs, tieslietu zinātņu doktors un Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Izskatījusi šo likumprojektu, Juridiskā komisija atbalstīja tā pieņemšanu konceptuāli un lūdz arī Saeimu atbalstīt tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otram lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Kā jau es nupat minēju, savā 2003.gada 6.oktobra lēmumā Satversmes tiesa apšaubīja, ka ar pašreizējo advokatūras tiesisko regulējumu ir iespējams kriminālprocesā nodrošināt visām personām savlaicīgi pieejamu un kvalitatīvu aizstāvību, tādējādi garantējot tiesības uz taisnīgu tiesu.

Ir nepietiekams advokātu skaita pieaugums. To nevienmērīgais sadalījums pa reģioniem, kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomei dotā rīcības brīvība attiecībā uz skaita noteikšanu uzņemšanā zvērinātos advokātos un zvērinātu advokātu palīgos un citas tai piešķirtās funkcijas mākslīgi var radīt kvalitatīvu juridisko pakalpojumu deficītu un šo pakalpojumu sadārdzināšanos, kas var novest pie Satversmes 92.pantā garantēto pamattiesību pārkāpuma.

Tātad šajā dokumentā, ko izskatījusi Juridiskā komisija, tas ir, likumprojektā “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”, prasības tām personām, kuras var uzņemt par zvērinātiem advokātiem, ir precizētas, samazinot vai atceļot noteiktiem amatiem nepieciešamo darba pieredzes termiņu, jo daudzos speciālos normatīvajos aktos jau ir noteiktas prasības pretendēšanai uz attiecīgajiem amatiem. Piemērs: gan prokurora, gan tieneša amata kandidātiem jau ir vajadzīga zināma pieredze, viņiem ir izvirzītas zināmas prasības, lai viņi vispār varētu kļūt par prokuroriem vai tiesnešiem. Un tātad attiecīgi nākamās prasības, ja viņi vēlas kļūt par advokātiem, jau ir tikai kā papildu prasības un ir nepamatotas.

Tātad norma par kārtību, kādā notiek personas uzņemšana un ieskaitīšana zvērinātos advokātos, ir precizēta, izslēdzot Latvijas Zvērinātu advokātu padomei tiesības lemt par pretendenta atbilstību likumā paredzētajām prasībām, tas ir, pēc jau nokārtota eksāmena tomēr subjektīvi lemt par to, vai attiecīgais pretendents būtu uzņemams vai nebūtu uzņemams par advokātu. Likumprojektā ir nodalīta Latvijas Zvērinātu advokātu padomei funkcija noteikt eksāmena kārtību - tātad eksāmena kārtību noteiks tieslietu ministrs - un savukārt Ministru kabinetam ir piešķirta kompetence noteikt eksāmena maksu. Un ir noteikta arī jauna zvērinātu advokātu palīgu uzņemšanas kārtība.

Kā jau es minēju, Satversmes tiesa ir uzdevusi likumdevējam mainīt advokatūras tiesisko regulējumu līdz 2004.gada 1.martam. Tāpēc Juridiskā komisija, izskatījusi minēto likumprojektu, atzina to par steidzamu. Lūdzu arī Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Āboltiņa. Juridiskā komisija atbalsta likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.februāris. Izskatīšana otrajā lasījumā - 19.februārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.februāris. Izskatīšana - 19.februāra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Šie grozījumi tika izskatīti pēc to grozījumu saņemšanas, kurus izdarīja Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā. Šie grozījumi tika izdarīti galvenokārt pārejas noteikumu 9.punkta trešajā daļā lietotā vārda “tikai” sakarā, kas, dabīgi, visu laiku izraisīja dažādas neizpratnes mūsu sabiedrībā - skolās, skolēnos, vecākos un skolotājos. Un šis labojums tika veikts.

Tālāk. Uz trešo lasījumu tika iesniegti vēl 55 priekšlikumi, kas ir ietverti jums izsniegtajā dokumentā. Atļaujiet man jums piedāvāt šos priekšlikumus.

1.priekšlikums, kuru iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Kalniņa, komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 2.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Komisija to jums piedāvā akceptēt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. 3.priekšlikumu iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Šobrīd mūsu valdība strādā mazākuma apstākļos, kas nevienam nav pārsteigums. Visiem ir zināms arī tas, ka mazākuma valdība, protams, ir atkarīga no opozīcijas balsojumiem, lai tās izvirzītie likumprojekti varētu tikt pieņemti.

Mūsu valdība tagad koncentrējas uz to, lai īstenotu valdības deklarētos mērķus, lai īstenotu savu programmu. Šajā programmā ir ļoti daudz sastāvdaļu, un viena no šīm ļoti svarīgajām sastāvdaļām ir šis likums, par kuru mēs šodien balsosim. Tas ir Izglītības likums, kas ir ļoti svarīga sastāvdaļa mūsu valsts jau pieņemtajai integrācijas politikai, un mūsu valdība saista šā likuma pieņemšanu ar valdības pastāvēšanu.

Politiski runājot, neatbalstīt šo likumprojektu nozīmē neatbalstīt valdību. Ja šis likumprojekts šodien netiks pieņemts, tad valdībai ir jāsaprot tas, ka tai nav nekāda atbalsta Saeimā, lai īstenotu savu politiku, un tā būs spiesta atkāpties.

Tātad es aicinu deputātus šodien apdomāt to, par ko mēs šeit balsosim, uzmanīgi sekot līdzi, nepakļauties pārāk lielām emocijām un sekot komisijas ieteikumiem šajā likumprojektā.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Dārgie Latvijas cilvēki! Man šķiet, ka Kariņa kunga teiktais ož pēc šantāžas. Tas nozīmē, ka tad, ja man kaut kas nepatīk, es aizeju un tā tālāk. Taču man šķiet, ka apspriežamais PCTVL piedāvājums ir ļoti pieticīgs, tāpēc, mūsuprāt, vajag saglabāt jau pastāvošo likuma tekstu, kas skan šādi: “Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā,” bet pēc komata vajag tikai pievienot vārdus “kā arī mazākumtautību valodā, ja sabiedrībā ir pietiekamais pieprasījums”. Taisnību sakot, šajā priekšlikumā nav nekā jauna, ja var ticēt visam tam, ko publiski ir paziņojušas gan augsta ranga amatpersonas, gan izglītības sistēmā strādājošie zemāka ranga ierēdņi.

Viņi apgalvo, ka neviens nevēlas likvidēt izglītību minoritāšu valodās, ka tie ir bezkaunīgi meli, ko izplata ekstrēmisti, kuri cenšas vai nu izjaukt Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, vai graut mūsu valsts brīnišķīgo ekonomiku, vai arī iekļaut Latviju Krievijas impērijas sastāvā. Diemžēl Krievijas impērijas vairs nav, un šie cilvēki vienkārši nezina vēsturi.

Un tomēr pastāvošā likuma redakcijā mums vissvarīgākā panta preambulā par izglītības valodu izglītības reformas galamērķis ir formulēts pietiekami skaidri: “Viss valsts valodā!”

Var aizbildināties ar to, ka tagad tomēr ir teikts, ka var mācīties arī ne tikai valsts valodā, kad Izglītības un zinātnes ministrija to atļaus. Arī pārejas noteikumi it kā pieļauj proporciju 60 procenti un 40 procenti. Es nedomāju, ka tas ir taisnīgi. Tādā veidā krievu kopienas kā tādas eksistences pamatnoteikumi tika apslēpti likuma pārejas noteikumos un nodoti vienas no ministrijām ierēdņu rokās. Zemu gan pozīcija mūs vērtē!

Balsošana par šo PCTVL priekšlikumu - tā ir atbilde uz maksimāli skaidru jautājumu: “Vai valdošā koalīcija patiešām grib mūsu valstī saglabāt integrāciju?”, par ko runāja Kariņa kungs. Man šķiet, ka runa ir nevis par integrāciju, bet par asimilāciju.

Vai jūs uzskatāt, ka krievu vidējai izglītībai, kura pastāvēja Latvijā gan cara laikā, gan Kārļa Ulmaņa laikā, gan arī Staļina un Hitlera laikā, vajag eksistēt vai arī krievu skolas ir jāslēdz?

Un man ir jautājums: “Vai jūs domājat, ka kaķim pēc iespējas vairāk vajag griezt asti, lai viņš, teiksim, klusāk ņaudētu?” Es domāju, ka jums visiem vajag pēc savas pārliecības nospiest podziņu, un tad pēc tam Latvijas tauta patiešām zinās, kas ir kas.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ļoti gribētos, lai šīs smagās diskusijas šodien mums notiktu lietišķā atmosfērā, lietišķā gaisotnē, runājot tiešām bez histērijas no juridiskās loģikas un pamatprincipu viedokļa. (Starpsauciens: “Runā par priekšlikumu!”)

Es aicinu vienkārši izlasīt to, kas šeit ir uzrakstīts. Manā skatījumā, šis formulējums nav ideāls, bet lietas būtību tas atspoguļo pilnīgi droši. Patiešām tas ir tas, kas ir ierakstīts un plaši izreklamēts Ministru kabineta noteikumos, kuri apstiprina izglītības standartus. Tas atbilst likuma burtam un garam, tas precizē situāciju. Ja jūs patiešām domājat, ka izglītība mazākumtautību valodās netiks likvidēta, tad kāpēc jūs baidāties ierakstīt to likumā? Šeit nav ierakstīts, ka tikai mazākumtautību valodā. Šeit ir ierakstīts tieši tas, ko ministrija un godātais ministra kungs visu laiku propagandē: “Jā, izglītība pamatā būs gan valsts valodā, bet arī mazākumtautību valodā.” Un šeit šī norma ir viennozīmīgi interpretējama.

Un otrais. Kariņa kungs, vai jūs patiešām domājat, ka konkrēta valdības sastāva jautājums ir daudz svarīgāks nekā mazākumtautību izglītības problēmas atrisināšana? Es varu jums pateikt pilnīgi droši: mūsu frakcijas pirmais un galvenais darbības uzdevums ir rast normālu, saprātīgu kompromisa lēmumu šim variantam neatkarīgi no tā, kāda būs valdība - vai “Jaunais laiks” saglabāsies vai ne. Vai tiešām jūs domājat, ka visi - ne tikai jūs pats - jūsu partiju uzskata par dzimtenes glābēju, bez kuras vispār būs pilnīga katastrofa? Tieši to jūs arī teicāt: “Ja jūs neatbalstīsiet, tad mēs ejam prom un tad šai valstij vispār būs gals!” Es nedomāju, ka ļoti daudzi tā domā. Un ņemiet to vienkārši vērā, kad jūs izvēlaties argumentus, lai pamatotu savu pozīciju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Ministru kabineta vārdā - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es ļoti apsveicu iepriekšējo runātāju aicinājumu runāt sausi par juridiskām lietām un neļauties emocijām, domājot par to, kas notiek Latvijas sabiedrībā. Es to nedarīšu.

Šajā priekšlikumā minētais jēdziens “pietiekamais pieprasījums” nav juridisks termins, līdz ar to nav iespējams to precīzi definēt, bet, runājot par lietas būtību, gribu teikt, ka Latvijā ir viena valsts valoda, vēsturiski Latvija vienmēr ir bijusi un būs vienkopienas valsts, kurā allaž ir dzīvojušas dažādas etniskās grupas, un sabiedrības integrācija ir vispārpieņemta un starptautiski atzīta valsts politika. Šī integrācija Latvijā ir iespējama vienīgi uz latviešu valodas bāzes, protams, vienlaikus saglabājot etnisko grupu nacionālo identitāti un kultūru. Un divi šīs integrācijas politikas stūrakmeņi ir Izglītības likums un Valsts valodas likums.

Šis PCTVL iesniegtais priekšlikums nonāk pretrunā ar deviņām šā paša likuma normām, kā arī ir pretrunā ar Valsts valodas likumu, jo izglītības iegūšana ir publiska darbība, un pašvaldības izglītības iestādē šajā publiskajā darbībā ir jāievēro Valsts valodas likums, kas nosaka valsts valodas lietojumu. Līdz ar to, atbalstot šo PCTVL priekšlikumu, diemžēl Izglītības likums nonāk pretrunā ar citiem tiesību aktiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Reiz senos laikos tālu austrumos aiz trejdeviņiem kalniem, aiz trejdeviņām jūrām dzīvoja ļoti gudrs valdnieks, kurš vienmēr pieņēma tikai tādus lēmumus, kuri piepildījās. Pārējie pasaules valdnieki nolēma braukt pie viņa mācīties. Un tad, kad nu visi bija ieradušies, šis viedais valdnieks no rīta piecos aicināja visus sapulcēties, lai demonstrētu savu gudrību. Un no rīta viņš teica saulei: “Lec!”, un saule patiešām lēca. Pirmā stunda ar to bija beigusies, un nākamā sapulcēšanās bija paredzēta īsi pirms pusnakts. Otrā stunda bija diezgan līdzīga. Viņš teica saulei, lai tā riet, un tā patiešām rietēja. Visi pārējie valdnieki bija pārsteigti: kam gan vajadzīgas šādas mācības? Bet viss jau ir ļoti vienkārši. Nav vērts dot tādus uzdevumus un rīkojumus, kas nepildās. Tas ir komentārs par uzticību valdībai.

Protams, ka Tautas partija domā par bērniem, par izglītību, par valodu, bet tas nekādā gadījumā nav atbalsts Einara Repšes valdībai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Uldis Mārtiņš Klauss.

U.M.Klauss (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Kādēļ valsts valoda ir nepieciešama? Visas valodas ir vērtīgas, valoda ir kapitāls, ko lietojam ikdienā un bez kā mēs neviens nevaram iztikt.

Kopēja valsts valoda ir nepieciešama, lai mēs kopīgi un savstarpēji varētu komunikēties, saprasties viens ar otru. Protams, ir arī izņēmumi, un viena tāda valsts ir Beļgija, kur oficiāli pastāv trīs valodas, jo tur ir trīs reģioni, un katrā reģionā ir sava valoda.

Latvija sastāv no četriem apgabaliem. Visos četros apgabalos mēs runājam latviski. Mēs nevienam neliedzam runāt savā dzimtajā valodā un sazināties savstarpēji savā valodā, bet mūsu kopējā valsts valoda ir latviešu valoda. Latvija ir gājusi cauri smagai piecu gadu desmitu ilgai padomju jeb krievu, saucat kā gribat, okupācijai ar uzspiestu krievu valodu. Pretestība tai nozīmēja Sibīriju, kur savas dzīvības zaudēja daudzi, daudzi latvieši.

Okupanti netika ielūgti. Tie nāca ar tankiem un rupju varu un palika šeit uz dzīvi. Latviešiem bija jānorij rūgts kumoss. Laimīgā kārtā situācija dramatiski mainījās, un Latvijai “dziesmotās revolūcijas” laikā izdevās nokratīt okupācijas jūgu.

Interesanta pieredze ir Vācijai, kurai Otrā pasaules kara laikā gāja cauri simtiem tūkstošu cilvēki. Daudzi no viņiem palika dzīvot Vācijā, iemācījās vācu valodu un iekļāvās vācu sabiedrībā. Vācijai uzplaukstot un trūkstot darbaspēkam, tur ieradās daudz strādnieku, lielākā daļa - turki, kuriem bija savas paražas, sava valoda, bet īsā laikā viņi iemācījās vācu valodu. Viņi runā vācu valodā, piemērojas vācu kultūrai un ir labi integrējušies.

Vācija savus Otrā pasaules kara grēkus pret Latviju ir nožēlojusi, un mums ir izveidojušās labas attiecības. Ne tā, kā ar Krieviju. Krievija negrib un nevēlas atzīt, ka Latviju ir beidzot zaudējusi ne tikai kā ilgus gadus pakļautu austrumvalsti, bet arī uz mūžīgiem laikiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Nikolajs Kabanovs. Otro reizi.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi! Man ir maza replika attiecībā uz Šadurska kunga teikto. Viņš sacīja, ka manā runā attiecībā uz mazākumtautību valodu pieminētais termins “pietiekams pieprasījums” nav juridisks termins. Bet, Šadurska kungs, vai vienkopienas valsts ir ierakstīta kaut vienā Latvijas Republikas likumā? Nav!

Par to, ko runāja Klausa kungs. Viņš teica, ka mums ir kopēja valsts valoda un ka latviešu valodas prasme ir nepieciešama. Bez šaubām, protams. Bet kāda jēga ir likvidēt vidējo izglītību krievu valodā? Mums vajag apgūt latviešu valodu, nevis, teiksim, aizmirst savu valodu.

Jūs minējāt Beļģiju. Protams, Beļģijas situācija ir daudz savādāka. Taču es nedomāju, ka, piemēram, Latgalē to cilvēku, kuri runā latviešu valodā, ir krietni vairāk nekā krievvalodīgo. Es domāju, ka Latvijai šāds etniskais sastāvs ir raksturīgs jau gadsimtiem ilgi, nevis tikai pēdējos sešdesmit gados.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es tomēr gribētu no vēsturiskajiem jautājumiem atgriezties pie juridiskajiem un gribētu uzdot jautājumu Šadurska kungam. Viņš pieminēja faktiski ļoti būtisku momentu, ka šis formulējums it kā ir pretrunā ar Valsts valodas likumu. Es pilnībā uzticos Šadurska kunga juristu kvalifikācijai, bet man tomēr īsti nav skaidrs, ar kuru Valsts valodas likuma pantu tas ir pretrunā.

Ja ir domāts tas pants, kas faktiski apgalvo, ka visa oficiālā saziņa valsts iestādēs notiek tikai valsts valodā, tad man ir jums jāatgādina, ka tur ir vārds “tikai”. Piedodiet, tādā gadījumā man īsti nav skaidrs, vai jūsu piedāvātie un aizstāvētie 40 procenti nav pretrunā ar šo pašu pantu. Man tomēr gribētos sīkākus juridiskus skaidrojumus no jums saņemt. Manā skatījumā, tas ir tas visbūtiskākais moments.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Ne īpaši cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir skaidra: mēs tikai gribējām informēt sabiedrību par tā saucamās izglītības reformas patiesajiem mērķiem. Un no šīs diskusijas visiem ir skaidrs, ka īstais reformas mērķis ir pilnīgi likvidēt krievu izglītību. Un es šodien visos šeit ieskatījos... paskatījos, kāds izskatījās mūsu cienījamais Šadurska kungs, savā amatā būdams šeit, Saeimā, šodien pēdējo reizi.

Es varētu tikai divus trīs vārdus sacīt par mūsu priekšlikuma pēdējo
frāzi - saglabāt izglītību mazākumtautību valodās, “ja sabiedrībā ir pietiekamais pieprasījums”. Šis pietiekamais pieprasījums šodien tiek demonstrēts aiz Saeimas logiem. Šobrīd šeit atrodas tikai 15 000 skolēnu un viņu vecāki, jo vēl nav kolonnas no Pārdaugavas un Ķengaraga. Tā ka es tomēr gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka pietiekamais pieprasījums jau ir demonstrēts. Un tas ir tikai sākums, jo skolu komitejas tīkls ir vēl tikai veidošanas stadijā! Un, kad mēs pavasarī šo grūto darbu pabeigsim, tad jūs
paši - jūs paši pēc savas iniciatīvas! - vēlreiz atvērsiet Izglītības likumu un paši ar savām rokām iesniegsiet visus šos priekšlikumus, kurus šodien negribējāt pieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Pirms trim nedēļām Šadurska kungs uzstājās no šīs tribīnes un aizstāvēja tos grozījumus, pret kuriem pēc tam iebilda gan Valsts prezidente, gan Lemberga kungs. Lemberga kungs pat pateica, ka jānoskaidro, kas ir šo grozījumu autors, un ka ar to ir jānodarbojas Satversmes aizsardzības birojam: kāpēc tas tika izdarīts, kāpēc bija iesniegti šādi grozījumi, kāpēc tie tika pieņemti un kāpēc tie izraisīja tādu sašutumu mazākumtautību vidū. Valsts prezidente teica, ka viņa nekādā gadījumā neparakstīs šos Izglītības likuma grozījumus.

Taču pirms trim nedēļām mēs no šīs tribīnes dzirdējām to, ka ir tikai viena taisnība un ka jūs zināt, ko darāt. Un pēc tam izrādījās, ka daudzas amatpersonas nav, teiksim, vienisprātis ar jums.

Godātie kolēģi! Es gribētu citēt Daiņa Lemešonoka rakstu “Neatkarīgās Rīta Avīzes” 26.janvāra numurā. Viņš saka (citēju): “...Šodien ne tikai politiskajai varai, bet arī visai latviešu pilsonībai kā Latvijas varas kontrolpaketes turētājai [..] ir vienreiz jāatbild skaidri un skaļi: ko tad mēs, Latvijas likteņa lēmēji, patiesībā gribam panākt ar krievvalodīgās izglītības reformu? Krievu un krievvalodīgās jaunatnes patiesu integrāciju Latvijas nācijā vai tiešām tikai mazisku atriebību par padomju okupācijas laikā ciestajiem fiziskajiem un morālajiem pazemojumiem? Būsim reiz godīgi un beigsim spēlēt nacionālo rotaļu - paslēpes pašiem ar sevi!” Es pievienojos šim rakstam.

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi!

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šeit runātāji runā daudz ko, runā riņķī un apkārt, runā par likumu kopumā, bet nerunā konkrēti par šo priekšlikumu. Un tāpēc es gribētu vērst visu deputātu uzmanību uz to, kas tad ir pateikts šajā priekšlikumā. Tātad: “Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, kā arī mazākumtautību valodā, ja sabiedrībā ir pietiekamais pieprasījums.” Kurā likumā vēl ir tāds vārds - “pietiekams”? Ko nozīmē vārds “pietiekams”? Man varbūt pietiekams daudzums ir pieci cilvēki, savukārt manam kolēģim liekas, ka 500 cilvēku. Mīļie kolēģi, tā nav nejaušība! Šis vārds - tā nav nejaušība šajā likumā. Tas nozīmē, ka tas būs pamats jeb augsne jauniem nemieriem, jo, lūk, katrs vārdu “pietiekams” traktēs pilnīgi citādi, katram būs sava interpretācija. Un atkal būs iemesls saukt bērnus ārā uz ielām. Un atkal viens varēs teikt: “Es domāju, ka pietiekami ir pieci.” Un savukārt otrs: “Es domāju, ka pietiekami ir 205.” Tā ir milzīga viltība, mīļie kolēģi! Šis vārds - tas nav nevainīgs vārds.

Esmu pārliecināta, ka mēs šodien pieņemsim ļoti labu likumu, kas visiem ļaus attīstīt savu karjeru un laimīgi dzīvot Latvijā. Visiem, neatkarīgi no tā, vai tu esi krievs, latvietis, ukrainis vai baltkrievs.

Neatbalstīsim šo priekšlikumu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Labdien!

Taisnība Goldes kundzei, šis priekšlikums patiešām ir visai dīvains un likumam nepiemērots. Taču lietas būtība ir citā faktā. Šo “pietiekamo pieprasījumu” ir radījuši attiecīgie provokatori, kuri visu šo laiku ir organizējuši šīs nekārtības, arī tās, kas šobrīd vēl aizvien turpinās pie Saeimas nama... Vāc parakstus 107 tūkstošus... un vēl un vēl... Lūk, šis “pietiekamais pieprasījums” ir jūsu provokāciju rezultāts!

Redziet, jūs nekādi nevarat izbeigt savas interfrontes darbības. Rubiks 1991.gadā puču rīkoja ar Padomju armijas un omoniešu rokām. Tagad jūs to darāt ar skolēnu rokām, izvedat viņus ielās, provocējat uz nekārtībām... Es uzskatu, ka pat līdz nekārtībām var tas viss nonākt.

Jūs jau pirms dažiem gadiem to pie Rīgas Domes izmēģinājāt ar večukiem un večiņām. Nepietika. Tagad jūs gribat atkārtot šo pašu variantu - gaidāt, ka būs kaut kāda pretdarbība un tad jūs varēsiet kliegt pa visu pasauli. Jūs atkal to rīkojat un nu to organizējat ar bērniem! Jūs paši taču mākat latviešu valodu, Plinera kungs. Protat taču? Un ne tikai latviešu valodu! Taču šos bērnus jūs gribat padarīt par mežoņiem, jūs negribat, lai viņi zinātu citas valodas. Lai viņi varētu iekļauties sabiedrībā, lai viņi varētu visur pasaulē braukt un normāli dzīvot. Jūs gribat viņus turēt mežā, tumsā! Par tumsoņiem jūs gribat viņus padarīt! Lūk, tur jau tā nelaime!

Un tagad, redziet, kolēģi, ir ļoti labi redzama visa šo cilvēku darbība. Nupat Briselē ir izplatīta Krievijas vēstule, un tur skaidri un gaiši ir pateiktas visas pretenzijas pret Latviju, pret Igauniju. Vai ne? Un šīs pretenzijas, viens pret vienu, tagad mēģina likumā iedabūt Pliners un Cilevičs, un Kabanovs - un tā tālāk, un tā joprojām. Tā ka šis rokraksts mums jau ir pazīstams 50 gadus. Nemēģiniet mums iestāstīt kaut ko!

Un pats bēdīgākais ir tas fakts - ka patiešām ļoti bēdīgi tas ir! - , ka tiek kurināts naids. Tiek kurināts naids jaunajā paaudzē, tajos bērnos, uz kuriem mēs cerējām... Cerējām, ka tie cilvēki, tas padomju laika produkts, kas šeit sabrauca, lai Latviju rusificētu, kolonizētu un tā tālāk, - ka tie cilvēki pamazām aizies un ka jaunā paaudze sapratīs un nesauks “urā!” komunismam. Bet paskatieties, kas nu notiek šo provokatoru darbības dēļ! Šie bērni tiek sanaidoti ar latviešiem, lai viņiem rastos lielāks naids pret latviešiem, pret latviešu valodu. Tas ir tas bīstamākais, kas pašlaik notiek. Un jūs, Plinera kungs, esat pašlaik viens no galvenajiem organizatoriem, esat patiešām īsts provokators, latviešu tautas nīdējs. (No zāles dep. J.Pliners: “Jūs uz to provocējat!”) Man zvanīja šorīt, zvanīja vakar... man telefons zvana visu laiku, nepārtraukti... Cilvēki uztraucas un saka: “Kas tad te galu galā notiek?” (Starpsauciens: “Kas tad notiek?”) Notiek nenormālas lietas. (Starpsaucieni no zāles: “Jūs uz to provocējat!”)

Es domāju, ka ir pienācis pēdējais laiks - pēdējais laiks! - ar šo lietu nodarboties prokuratūrai un Satversmes aizsardzības birojam, lai noskaidrotu, kur īsti aug kājas šīm izdarībām. Lūk, es domāju, ka ir pienācis pēdējais laiks...

Sēdes vadītāja. Godājamais deputāta kungs! Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

P.Tabūns. ... pēdējais laiks ar to nodarboties, un, es domāju, to arī darīs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Tabūna kungam bija taisnība. Notiek nenormālas lietas, jo mēs patiešām runājam dažādās valodās un nevaram cits citu saprast. Bet es gribu cienījamajiem deputātiem atgādināt, ka šī frāze, ko piedāvā frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, ir ņemta no “rāmju” konvencijas nacionalitāšu aizsardzības jautājumā. Un, kā jūs zināt, latvieši šo konvenciju parakstīja. Mēs tagad strīdamies, lai šo konvenciju ratificētu, un galu galā mēs to arī izdarīsim. Un tieši tur ir rakstīts, ka tad, ja sabiedrībā ir pietiekams pieprasījums, valsts varas orgāniem ir jānodrošina izglītība arī minoritāšu valodā.

Ņemsim kaut vai starptautisko pieredzi. Kāpēc citām valstīm ir skaidrs, kas ir pietiekams pieprasījums? Kāpēc Maķedonijā visu sakārtoja, un, pieņemsim, ungāru minoritāte Slovēnijā apgūst pat augstāko izglītību? Citas valstis ir atradušas izeju un sapratušas, kas ir pietiekams pieprasījums. Mēs to nevaram izdarīt.

Man nav pieņemama dažu deputātu pieeja: ja mēs tagad pieņemsim mūsu piedāvāto variantu, tad latviešu valoda izzudīs!

Bet, godātie kolēģi, vai patiešām nacionālās minoritātes ir atbildīgas par to, lai saglabātu latviešu valodu? Neviens no minoritāšu pārstāvjiem nekad to neteica jums un arī neteiks. Jūs varat atnākt pie tiem skolēniem un pajautāt, vai viņi patiešām grib mācīties latviešu valodu. Viņi grib to darīt, bet ne jau tādā veidā, kā to piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija un deputāti. Jo patiešām tā ir sakropļota pieeja, nenormāla pieeja.

Kaut kas ir jādara! Varbūt turpināsim šo dialogu ekspertu līmenī, nevis mēģināsim politiski risināt šo jautājumu?

Es, cienījamie deputāti, lūdzu jūs pacelties mazliet virs šīm saspīlētajām attiecībām. Mēģiniet tomēr konstruktīvi risināt šo jautājumu un atbalstiet PCTVL priekšlikumu, neskatoties uz to, kāda frakcija to ir iesniegusi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vai deputātam Jakovam Plineram pietiks ar 2 minūtēm? Jā.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Faktiski mēs diemžēl nerunājam par konkrētiem priekšlikumiem. Kariņa kungs runāja par deklarāciju, par aicinājumu, Tabūna kungam neviena pamatojuma nebija... izpaudās princips, ka zaglis kliedz: “Turi zagli!”... Tu pats esi provokators... Tu kliedz: “Tur ir provokatori!” un tā tālāk.

Vai tā mums ir jārunā, jāapspriež likums, tērējot valsts un nodokļu maksātāju naudu? Runāsim, lūdzu, konkrēti par konkrētiem priekšlikumiem!

Man tagad nav brīnums, kāpēc mēs baidāmies un neparakstām šo Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tas ir ne tikai tāpēc, ka mēs baidāmies no savas tautas, bet arī tāpēc, ka mēs nelasām šo dokumentu, neskatoties uz to, ka jau sen esam to parakstījuši. Pat cienījamā Goldes kundze... Vārds vārdā, kā jau Bartaševiča kungs teica, šie vārdi “ja sabiedrībā ir pietiekams pieprasījums” ir paņemti no šā cienījamā Eiropas dokumenta, un es attiecīgi laipni lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Lietas būtība visiem ir skaidra: valsts valoda, kā arī minoritāšu valoda, ja ir pietiekams pieprasījums. Mēs ar Goldes kundzi pasēdēsim pusstundu un noteiksim, vai ir šis pieprasījums vai nav. Paldies jums!

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam par procedūru.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Man tomēr būtu aicinājums runāt par to, apspriežot otro sadaļu, kur teikts: “citā valodā izglītību var iegūt”, un 2.apakšpunkts šajā daļā ir šāds: “valsts un pašvaldību izglītības iestādēs”. Mēs pašreiz vienkārši tērējam laiku, jo viss tas, par ko jūs runājat, ir runājams, skatot otro daļu, kad mēs runāsim par mazākumtautību valodām valsts un pašvaldību iestādēs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju tūlīt uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Pulksten 10.30 Dzeltenajā zālē tiks dibināta grupa sadarbībai ar latviešu diasporu ārzemēs.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Vilnis-Edvīns Bresis, Juris Dobelis, Linda Mūrniece, Rihards Pīks un Inese Šlesere.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Mēs debatējam par 3. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man gandrīz gribētos piekrist Buzajeva, Plinera un citu kolēģu priekšlikumam, izmetot, protams, ārā šo vārdiņu “pietiekamais”, jo to nevar izmērīt ne procentos, ne dažādās citās mērvienībās, un tāpēc varbūt arī rodas lieli strīdi par to, cik procentu apjomā ir jāmāca viens vai otrs priekšmets skolās. Un tā rodas lielas domstarpības. Jo, kā Plinera kungs teica, tad, tiekoties ar Valsts prezidentes kundzi, viņam bijusi saruna arī par šo jautājumu. Un zinātnieki, kā mēs zinām, procentus var ļoti dažādi interpretēt, un tas nav noteicošais faktors.

Bet kāpēc es gandrīz vai sliecos atbalstīt šo priekšlikumu? Varbūt tas ir paradoksāli, bet arī es faktiski jūtos Latvijā kā mazākumtautības pārstāvis, jo es aizbraucu uz Rēzekni, uz Daugavpili vai Rīgā kaut kur citur... Tur valdošā valoda ir krievu valoda, un tāpēc iznāk tā, ka tad, ja iebrauc mūsu tautieši no ārzemēm, viņi saka: “Bet pie jums jau pārsvarā runā krieviski!” Tā ka principā būtu jāizdara pētījumi par to, kura valoda ir valdošā. Un, ja mums būtu šādi pētījumi, tad mēs par to varētu spriest arī precīzāk.

Jo tagad iznāk tā: ja pie manis kā pie daktera ienāk pacients, kas neprot runāt latviski, rodas ļoti lielas problēmas, kā viņu pareizi ārstēt. No tā vien var rasties sūdzības mūsu jau tā ne sevišķi labi sakārtotajā veselības aprūpes sistēmā. Tagad valdība nāk pretī un ir atradusi šo kompromisu. Varbūt tas nav visai veiksmīgs - 60:40 - un daudzi to neizprot, kā tas ir, ka jauniešiem tiek dota iespēja mācīties latviešu valodā.

Mēs jau vairākas reizes ar Plinera kungu diskutējām par to, cik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai iemācītos latviski. Vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē viņš apstiprināja: 3 gadi! Atkarībā no individuālajām vajadzībām! Jūs jau zināt, ka citi valodu iemācās trijos mēnešos. Protams, tā kā latīņu un slāvu valodas stipri atšķiras, tad šis termiņš varētu būt dažāds, jo nav tik vienkārši to apgūt, bet, ja tāda iespēja ir dota... Neviens jau nerunā par to, ka tikai 2007.gadā būs jāliek šie eksāmeni, tātad atlikuši tieši trīs gadi, pat vēl vairāk nekā trīs gadi, lai šo valodu apgūtu un pakāpeniski pārietu uz Latvijā it kā valdošo - latviešu valodu.

Ja tas ir tā, tad es saprotu, ka Latvijas valsts dod ļoti lielas priekšrocības, par velti mācot. Jo tagad faktiski iznāk paradoksāla situācija: latviešu bērniem būs jāmācās krievu valoda par naudu vai privāti, jo mums jau blakus ir Krievija, un visi tirdzniecības un citi sakari šajā virzienā attīstīsies krievu valodā. Krievu bērni par velti apgūs otru valodu, bet mēs saviem bērniem - dažās skolās jau māca krievu valodu - nevarēsim to izdarīt.

Tāpēc es saprotu, kāpēc Plinera kungs vakar tā arī izteicās, ka būtu jārīko pateicības kongress pēc šā likuma pieņemšanas Latvijā. Nevis pretēji! Valdība nāk pretī, bet faktiski šis jautājums tiek interpretēts pavisam pretēji.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lai mēs te nemaldītos trijās priedēs un nerunātu to, kas galīgi neattiecas uz izskatāmo jautājumu, es gribu jums paskaidrot šā priekšlikuma būtību, kā šobrīd šīs lietas, šis pieprasījums tiek risināts likumā. Ir vairāk nekā skaidrs, ka šis priekšlikums vienkārši “saduļķo ūdeni”, jo pieļauj brīvi to interpretēt. Šobrīd mūsu likumdošanā ir ietverti normatīvi, kas paredz, ka, piemēram, laukos, ja astoņu bērnu vecāki to pieprasa, pamatskolā var atvērt klasīti, savukārt vidusskolā, ja tu lielā pilsētā gribi atvērt klasi, ir vajadzīgs 22 vecāku pieprasījums. Tā ka šīs lietas ir atrisinātas ļoti konkrēti ar šo normatīvu palīdzību.

Taču, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, tad faktiski mēs, kā jau es teicu, tikai “saduļķotu ūdeni” un ļautu brīvi šo normu interpretēt, bet tas padarītu, starp citu, mazākumtautību stāvokli vēl daudz bēdīgāku, jo jau šobrīd 8 bērnu vecāki laukos var pieprasīt šo klasi, un pašvaldība to var atvērt. Taču, ja pieņems šo jūsu priekšlikumu, tad varbūt atradīsies arī tādi pārgudri pašvaldību vadītāji, kuri teiks: “Nē, mēs uzskatām, ka 8 bērni - tas ir par maz! Vajag vismaz 20, lai atvērtu klasīti.” Tas būtu galīgi aplam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners, otro reizi.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi! Es ļoti cienu abus iepriekšējos deputātus, kuri uzstājās, bet Dzintars Ābiķis ir manas idejas pretinieks un liels draugs, un es viņam laikam kārtējo reizi šodien vakarā oponēšu televīzijā. Bet Strēļa kungam, kuru es arī ļoti cienu, jo viņš ir labs sportists, viņš ir gudrs un tā tālāk, es tomēr gribu pateikt, ka es atkal baidos, vai Strēļa kungs ir izlasījis šo konkrēto priekšlikumu. Ja mēs aicinātu, lai Dievs nedod, vērsties pret Latvijas valsts valodu, tad es runātu to pašu, ko sacīja deputāts Strēlis. Taču priekšlikums skan šādi: “Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, kā arī mazākumtautību valodā, ja sabiedrībā ir pietiekamais pieprasījums.” Un šeit nav ne vārda pret valsts valodu!

Un, ja patiešām viens otrs deputāts baidās par to, kas notiks, kādi pasākumi būs un tā tālāk, tad varu teikt, ka mēs neko neslēpjam. Es arī teicu, ka 6.martā būs mūsu skolu aizstāvības kongress, tāpēc komisijā skanēja vārdi: “Nu, jā, lai arī ko mēs izlemsim, jūs kongresu tik un tā organizēsiet!” Es teicu: “Pieņemiet mūsu priekšlikumus, un mēs organizēsim pateicības kongresu.” Un no tā brīža tad sāksies īsta integrācija, nevis asimilācija. Viss, kolēģi, ir jūsu rokās!

Paldies! Un lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Apspriežot šo priekšlikumu, daudzi deputāti šeit runāja par tiem, kā jūs sakāt, briesmīgajiem padomju laikiem. Varbūt jūs vēl atceraties, ka jūs varējāt, visi varēja saņemt izglītību savā dzimtajā valodā. Kādas tad bija briesmas? Un tagad jūs jaunos laikus pārtaisāt par briesmu laikiem, jo jūs negribat dot iespēju mazākumtautībām saņemt izglītību savā dzimtajā valodā.

Un, ja Strēļa kungs tiešām šeit mums visiem paskaidroja, ka valdošā valoda Latvijā ir krievu valoda, tad tieši to vajag padarīt par valsts valodu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 3. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 67, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu: Bērziņa, Kalniņa, Strazdiņa, Zaķa, Stalidzānes, Petera un citu lūgumu - samazināt debašu laiku, debatējot par izmaiņām Izglītības likumā, tātad, runājot pirmo reizi, - 3 minūtes, bet otro reizi - 1 minūti. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”) Lūdzu deputātus balsot par debašu laika samazināšanu. Tātad mēs balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 22, atturas - 20. Debašu laiks tiek saīsināts: runājot pirmo reizi, - 3 minūtes, bet otro reizi - 1 minūte. Paldies.

Turpināsim izskatīt grozījumus.

J.Strazdiņš. Cienījamie deputāti! Izskatīsim 4.priekšlikumu, ko iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs piedāvājam tīri tehnisku grozījumu - aizvietot frāzi “citā valodā izglītību var iegūt” ar frāzi “mazākumtautību vai citās valodās izglītību var iegūt”. No vienas puses raugoties, šis jautājums ir tīri tehniskas dabas, un tas ir saistīts ar jau zināmo PCTVL frakcijas priekšlikumu un ar spēkā esošā likuma tekstu. Bet, paskatoties no otras puses, šis jautājums ir principiāls: vai nu mēs uzskatīsim, ka Latvijas teritorijā pastāv tikai latviešu valoda, vai arī oficiālā līmenī atzīsim, ka šeit eksistē arī nacionālās minoritāšu valodas, piemēram, krievu valoda, kuras Latvijas iedzīvotāju nozīmīgai daļai nebūt nav svešvalodas. Vai var uzskatīt, ka saule lec rietumos, vai tomēr derētu atzīt, ka tā lec austrumos?

Atbildīgās komisijas, kura nevēlas zināt, kur saule lec, trulā ietiepība, pie tam vēl tanī brīdī, kad saule tik spoži ir uzspīdējusi aiz mūsu sēžu zāles sienām, tā ir tieša bezatbildība. Ir pienācis laiks atzīt, ka Latvijā pastāvēja, pastāv un pastāvēs krievu valoda.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu balsot par 4. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Cienījamie kolēģi! Izskatīsim 5. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu! Komisija izskatīja šo priekšlikumu, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautas saskaņas partijas frakcija aicina visus Saeimas deputātus meklēt kompromisu minoritāšu izglītības reformas jautājumā, lai nepārnestu tiešo konfrontāciju ar valsts varu uz ielām.

Runājot juridiskajā valodā, mēs uzskatām, ka šis likumprojekts satur vairākas kaitinošas un pat “mirušas” normas.

Tautas saskaņas partija aicina Saeimas deputātus likumprojekta trešajā lasījumā atbalstīt tos likuma grozījumus, kuri paver iespēju skolām un pašvaldībām pašām noteikt tos mācību priekšmetus, kas mācāmi valsts valodā.

Mūsu pozīcija šajā jautājumā ir šāda.

Pirmkārt, tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā - tā ir fundamentāla demokrātijas vērtība jebkurā civilizētā valstī.

Otrkārt, mācību valodas izvēle ir ģimenes kompetence. Vecāku, bērna un skolas, nevis valsts institūciju kompetence. Visi vecāki taču maksā nodokļus vienādi.

Treškārt, iejaukšanās šajā delikātajā un sāpīgajā sfērā izraisa mazākumtautību sašutumu, jo tiek aizvainota nacionālā pašapziņa. Vai jūs nesaprotat, cienījamie kolēģi, ka staigājat pa naža asmeni?

Ceturtkārt, tas, ka krievu skolas nav gatavas pat daļējai pārejai uz mācībām valsts valodā, ir acīm redzams. Ļoti grūti salīdzināt situāciju Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē un Ventspilī, pielietojot proporciju 60 : 40.

Piektkārt, šie politiskie procesi veicina sabiedrībā nacionālo kopienu savstarpēju nesaprašanos. Tas valstij ir nevēlami un pat bīstami. It īpaši tagad, pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.

Lūdzu atbalstīt 5.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šajā likumā 41.pants netiek grozīts. Savukārt šajā pantā, par kuru ir iesniegts mans priekšlikums, ir zināma disonanse, uz ko norādīja gandrīz visi runātāji, sākot ar Kiršteina kungu un beidzot ar Kārli Strēļa kungu.

Mans priekšlikums ir novilkt, teiksim, tādu likumdevēja laipu, juridisku laipu starp šo pantu un 41.pantu. Nekas tur nav rakstīts par kaut ko citu.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Pretējā gadījumā būs tā, ka arī trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemtais likums būs jau ar šo ļoti skaudro pretrunu. Ja jūs tagad, kamēr es runāju, uzmanīgi izlasītu šo priekšlikumu, tad redzētu, ka tur ir rakstīts tikai un vienīgi tas - nekas vairāk, absolūti nekas vairāk - ka šis pants tiek sasaistīts ar 41.pantu, kurā nav iesniegti grozījumi un kurš nemainītā veidā tiks šodien katrā ziņā pieņemts. Nekā vairāk tur nav.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ministru kabineta vārdā - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Es domāju, ka Urbanoviča kungs ir nedaudz kļūdījies, jo tālāk ir piedāvāts 41.panta grozījums (tas gan ir PCTVL frakcijas iesniegts grozījums). Ir 41.pantu ierosināts grozīt! Tā ka šeit ir laikam neviļus gadījusies kļūda. Un attiecībā uz šo tehnisko grozījumu jāteic, ka vienā likumā atsauce uz citu šā paša likuma pantu ir bezjēdzīga, jo tas jau ir skaidrs tāpat... Savukārt būtiskais šajā grozījumā ir tas, ka ir ierosināts izslēgt otro teikumu, kurā faktiski ir pateikta ļoti būtiska Izglītības un zinātnes ministrijas funkcija. Tāpēc es iesaku neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien šajā zālē mēs pieņemsim lēmumu, kurš skars 100 000 Latvijas iedzīvotājus - skolēnus, skolotājus un skolēnu vecākus. Domāju, ka jebkurš no zālē esošajiem saprot, ka šo diezgan grūto lēmumu nevar pieņemt, pieejot tam pavirši un neapdomāti.

Taču tieši tāda pieeja Izglītības likumam bija grozījumu autoriem. Ar to tika izraisīta neizpratne no pasaules sabiedrības un Latvijas inteliģences puses (es gribu atkārtot: no Latvijas inteliģences puses!), kā arī izveidota aktīva pretestība no skolēnu un viņu vecāku puses.

Nevar salīdzināt vispārējo mācību procesu mazākumtautību skolās un latviešu valodas mācību kā tādu. Nevar veidot vienotu stereotipu, jo situācija, teiksim, Bauskas skolās atšķiras no citām Latvijas skolām, piemēram, skolām Daugavpilī, Tukumā, un, protams, no situācijas Rīgas skolās. Dažādās Latvijas vietās ir atšķirīgas vēsturiskās tradīcijas, kadru sagatavošana un sastāvs.

Tādēļ Tautas saskaņas partija ierosina dot iespēju skolām kopīgi ar pašvaldībām un skolēnu vecākiem izstrādāt pašām savu piemērotu programmu, kura dos vēlamo rezultātu. Pašreiz mums nepieciešams pieņemt pareizu lēmumu par to, kā tālāk attīstīsies mazākumtautību izglītības skolas Latvijā. Jo tagad eksistē divi varianti.

Pirmais ir pašapmānīšanās ceļš, kad Valsts prezidente tiek uzaicināta uz vienu no Rīgas skolām, kur viņai rāda speciāli atlasītus skolēnus, bet pārējos, kuri neatbilst vajadzīgajiem kritērijiem, palaiž mājās un apgalvo, ka skola esot gatava reformai.

Otrais variants ir patiešām godīgs dialogs, kad izglītības un zinātnes ministrs tiek uzaicināts ierasties skolā, kur mācību process notiek dzimtajā valodā un latviešu valodas zināšanu kvalitāte ļauj 90 procentiem absolventu (es gribu vēlreiz atkārtot - 90 procentiem absolventu!) turpināt izglītību un mācības augstskolās valsts valodā. Skolās izstrādātais pašreizējais modelis ļauj skolēniem pilnvērtīgāk uztvert jauno informāciju, bet piedāvātā reforma var nopietni kaitēt izglītības procesam.

Godājamie deputāti! No mūsu lēmuma ir atkarīgs, kas rīt notiks Latvijā.

Un nobeigumā es gribu vērsties pie Kārļa Strēļa. Viņš nupat teica, ka var būt tā, ka pie ārsta atnāk pacients un viens otru nevar saprast. Nu, cienījamais Strēļa kungs, tādam ārstam vispār nav ko darīt! Šeit zālē sēž godājamais Pētersona kungs...

Sēdes vadītāja. Orlova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

V.Orlovs. ... un Sarmīte Ķikuste, tie, kuri var runāt ne tikai divās valodās, bet prot runāt arī svešvalodās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Patiešām, mūsu priekšlikums jāskata kopā ar nākamajiem diviem priekšlikumiem, kas skar 41.pantu un pārejas noteikumu 9.apakšpunktu. Mūsu galvenā ideja - nevis šeit strīdēties un mēģināt rast kaut kādu kompromisu, jo, kā es redzu, ka valdošā koalīcija ne uz kādu kompromisu nav gatava, bet atļaut pašvaldībām un skolām... Proti, pati skola, izglītības iestāde, varētu noteikt izglītības valodu (protams, standarta rāmjos) un saskaņot to ar pašvaldību. Tāda ir mūsu galvenā ideja. Es domāju, ka, protams, pašvaldībām daudz labāk ir zināms, kas notiek viņu skolās, un tātad viņas zina daudz labāk nekā Saeima vai ministrija, kādā valodā var pasniegt matemātiku vai fiziku, pieņemsim, kādā Rēzeknes vai Daugavpils skolā. Un var būt arī tādi gadījumi, kad nederēs šī procentu likme, kura, es uzskatu, arī nav pareiza, jo mēs nevaram procentos skaitīt skolas iespējas. Šī procentu likme nederēs, jo varbūt tie procenti kādā skolā Daugavpilī būs šādi: 70% - latviešu valodā,
30% - krievu valodā. Un varbūt kādā skolā Rēzeknē tieši pretēji: 40% - latviešu valodā, 60% - krievu valodā. Un tāpat jau tās attiecības sabiedrībā ir ļoti saspīlētas, bet deputāti tikai to vien mēģina darīt, kā “sastumt” tās divas kopienas vienu pret otru, un nemēģina atrisināt reālo problēmu.

Tāpēc mūsu priekšlikums ir dot pilnvaras pašvaldībām pašām noteikt mācību valodu savās skolās. Un tad varēs mēģināt sarunāt gan ar skolotājiem, gan ar sabiedriskām organizācijām tieši uz vietas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs - otro reizi.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātais Šadurska kungs! Jūs mēģināt ieteikt mums visiem piekrist jūsu redzējumam, ka ministram un visai ministrijai ir jāuzvedas un jāstrādā kā tādai vienas mazas lauku skolas mācību daļai, labākajā gadījumā - kā viena rajona izglītības nodaļai. Ka jūs būsiet tie, kas noteiks to, kādā valodā mācīs fiziku vai veiks sporta un fizkultūras nodarbības.

Mans priekšlikums ir glābt jūsu reputāciju, Šadurska kungs, un atstāt jūs par ministru, kurš izstrādās šos izglītības standartus, kuri regulēs situāciju, nosakot, ka nevienu skolu Latvijā - nevienu! - nevarēs beigt bez labām latviešu valodas zināšanām. Nevarēs beigt! Visu pārējo varētu risināt, bāzēdamās uz šiem izglītības standartiem, pašas pašvaldības un pašas skolas.

Ar šo pārlieko reglamentāciju Izglītības un zinātnes ministrija būtībā pārvēršas par vienas nelielas mācību iestādes mācību daļu. Un tas padara šo likumu par absolūti bezjēdzīgu, un to neviens nevarēs īstenot. Vai tiešām jūs to nesaprotat? Vismaz klusībā jūs varētu tam piekrist. No kā jūs baidāties? Vai jūs baidāties no tā, ka visās skolās sēž vieni vienīgi sabotētāji? Kā jūs varat vadīt nozari, ja jūs neuzticaties cilvēkiem, kolēģiem, kas strādā šajā nozarē?

Sēdes vadītāja. Urbanoviča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

J.Urbanovičs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi! Godājamā Urbanoviča kunga priekšlikuma būtība ir atdot krievu skolu likteni pašvaldību rokās. Ja mēs teorētiski atbalstīsim šo priekšlikumu, tad krievu skolu izglītības sistēma noteikti saglabāsies Rēzeknē, varbūt arī Rīgā un varbūt arī Daugavpilī, bet visos citos novados šī izglītības sistēma būs likvidēta vēl ātrāk, nekā to izdarītu pats Šadurska kungs. Taču šajās trijās pilsētās apmēram 70% ir krieviski runājošie iedzīvotāji.

Es pats esmu gatavs šo priekšlikumu tomēr atbalstīt. Es nezinu, ko es teikšu savā štābā komitejas locekļiem un kā varēšu paskaidrot šo balsojumu, tomēr es šo priekšlikumu atbalstīšu. Pēc šodien notikušās spēka demonstrācijas esmu pārliecināts, ka PCTVL spēkos ir aizstāvēt krievu skolu izglītības sistēmu visā Latvijā un pat atjaunot to četros rajonos, kuros pašlaik krievu izglītības sistēma jau ir iznīcināta.

Es gribētu atkārtot, ka jūs varat smieties šodien, bet rīt jūs raudāsiet. Un paši izdarīsiet visu to, ko mēs piedāvājām jums šodien!

Lai nodrošinātu krievu deputātu balsošanas konsekvenci, es pirmām kārtām lūdzu savas frakcijas locekļus atbalstīt šo Urbanoviča kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Godājamais Buzajeva kungs! Nebūtu vēlams savās runās izteikt draudus!

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Priekš kam mēs pieņemam likumus? Mēs tos pieņemam, lai tos varētu izmantot Latvijas iedzīvotāji priekš sava labuma. Ja mēs tagad pieņemsim šo likumu un neņemsim vērā TSP frakcijas priekšlikumus, diez vai šis likums būs reāli izpildāms tagad, uzreiz, no 1.septembra. Mēs taču zinām, kāda ir reālā situācija. Protams, ir iespējams piemērot represijas, kā ministrija to jau ir darījusi, - runāt ar skolu direktoriem viņu kabinetos, ar diktofoniem ierakstīt šīs atbildes, bet - vai tā būs demokrātija? Vai tā būs tā integrācija, par kuru mēs tik daudz runājam? Man liekas, ka ir vēl viens ceļš - demokrātiskais, kuru praktiski jau izmanto daudzās skolās. Skolotāji labprāt apmeklē dažādus kursus, ne tikai latviešu valodas kursus (LVAVP, “Lat-2” un tā tālāk), kuros tiem māca metodiku. Un ir jāņem vērā pieprasījums... Dažādās skolās - es runāju par tām skolām, kas ir mazākumtautību skolas, - jau ir licencētas programmas, kur proporcija ir ne tikai “60:40”, bet ir arī “50:50”. Taču es gribu pasvītrot, ka tā tas ir tad, ja ir pieprasījums no pasūtītājiem. Bet kurš ir pasūtītājs skolā? Ir iekšējais pasūtītājs - skolēni un skolotāji. Un ir ārējais pasūtītājs - tie ir vecāki un, protams, sabiedrība un valsts. Man liekas, ka mums jāmeklē kompromiss. Ja mēs pieņemsim visus priekšlikumus, kas ir no Tautas saskaņas partijas frakcijas, tad mēs mierīgi varēsim atrisināt šo problēmu. Pieredze ir. Es iepriekšējā reizē jau stāstīju, ka, piemēram, Rēzeknē jau no 1921.gada bija Valsts krievu ģimnāzija. Tā ka ir piemērs. Man liekas, ka ir iespējams atrisināt visas šīs problēmas. Lūdzu jūs balsot par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumiem!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šķiet, ka mēs atkal atgriežamies pie diskusijas, kas šajā zālē risinājās jau otrā lasījuma laikā un kas būtībā ir risinājusies jau vismaz 10 gadus, ja ne visus 16 gadus. Un tieši tādēļ runāšu konkrēti par šo priekšlikumu, neatkārtojot to, kas mums visiem ir ļoti labi zināms un kam nepievērš uzmanību tikai tie, kas nevēlas ieklausīties argumentos.

Tagad par šo priekšlikumu. Pirmajā brīdī tas liekas tīri nevainīgs un apdomāšanas vērts. Tik tiešām, - kāpēc gan cilvēkiem, kas it kā vislabāk zinātu vietējās vajadzības, mēs nevarētu uzticēt mācību valodas izvēli? Un kas tad galu galā ir izglītības iestādes dibinātājs? Un galu galā mācību iestāde taču realizē savas likumā paredzētās tiesības.

Taču šeit mēs nonākam pie jautājuma, pirmkārt, par vienotu valsts izglītības sistēmu un, otrkārt, par pašvaldību kompetenci. Pašlaik, kā mēs zinām, izglītības iestādes īsteno dažādas mazākumtautību izglītības programmas, un līdz ar to pat vienas pašvaldības ietvaros (ja runājam par lielajām pilsētām) ģimenēm, vecākiem ir iespējams realizēt savu izvēli attiecībā uz to, cik liels ir to mācību priekšmetu īpatsvars, kuri jāmācās valsts valodā, un cik liels - mazākumtautības valodā. Un, ja mācību valodas izvēles iespējas mēs deleģējam izglītības iestādes dibinātājam, tādā gadījumā varētu būt grūti izvairīties no unifikācijas, jo nez vai pašvaldības būs tik kompetentas, lai izvēlētos katras skolas vajadzībām vislabāk atbilstošo modeli un lai visā pilnībā apmierinātu iedzīvotāju demokrātiskās vajadzības.

Tādēļ lūdzu iedziļināties šajā piedāvātajā grozījumā un skatīt to kontekstā un ciešā saistībā ar mūsu valsts pamatnostādnēm, tātad - ar prasību pēc vienotas valsts valodas! Un izglītības sistēma ir viens no līdzekļiem sabiedrības integrācijas sasniegšanai.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins. Otro reizi.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā Druvietes kundze! Mums nevajag papildus iedziļināties priekšlikumu būtībā, jo mēs esam priekšlikumu autori.

Lieta ir tāda, ka jebkurā pašvaldībā, lielā pašvaldībā, ir Izglītības komisija. Katrā domē ir Izglītības komisija, un tur pārsvarā strādā cilvēki, kuri tieši saistīti ar skolām un zina reālo situāciju. Strādā tur arī skolotāji un dažu skolu direktori. Jā... Taču, cik es saprotu, mūsu ministrija diemžēl nevar lepoties ar tādu pieredzi, īpaši daudz skolotāju tur nav pašlaik.

Lūk, tāpēc mēs aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Strazdiņa kungs!

J.Strazdiņš. Godājamie deputāti! Mēs dzirdam ļoti daudzus tādus izteikumus, kas nedaudz dezinformē un kas tiek pārķerti presē un citos masu saziņas līdzekļos. Un bieži vien tauta tikai tāpēc, ka no konteksta kaut kas tiek izrauts, neuztver šo labojumu būtību.

Un to jūs dzirdējāt vairāku deputātu uzstāšanās reizēs - gan Kabanova, gan it sevišķi Buzajeva kunga runās, un Sokolovska kungs to turpināja, un tad vēlreiz Buzajevs... izrauj tādas frāzes, ka vispār krievu valoda tiekot likvidēta. Vispirms jau - vidusskolās... Un tas sēj izmisumu un satraukumu sabiedrībā. Nedrīkst izraut atsevišķas frāzes no konteksta, bet vajag runāt par lietu!

Tiešām, es domāju, ka jums ir jāklausa profesionāļiem, kas šodien jums skaidri un gaiši izskaidroja gan to, kāda ir Izglītības un zinātnes ministrijas loma, gan arī to, kāda ir šā likuma būtība un to, kas tālākajos visos šajos punktos tiek runāts. Un pārejas noteikumu 9.3.apakšpunktā ir pateikts pats galvenais, ka tas skars tikai 10.klasi... pirmo gadu... Savukārt 11. un 12.klasē turpinās mācīties krievu valodā. Arī visās pārējās turpinās mācīties pa vecam, nekas īpašs netiek sagrauts. Taču mēs gribam, lai latviešu valoda, valsts valoda, turpmāk tiktu mācīta labāk, un tas ir galvenais mūsu labojumu mērķis.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 5. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 64, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Godājamie deputāti! Izskatīsim 6. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas izvirzīto priekšlikumu! Komisija šo priekšlikumu izskatīja, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Šis PCTVL frakcijas ierosinātais grozījums ir viens no noteicošajiem. Tieši tas nosaka izglītības valodas brīvas izvēles principa konkrētu realizācijas veidu. Principa, par kuru pašrocīgi parakstījās vairāk nekā 100 000 cilvēku. Šis ir lozungs, kas jau daudzkārt pamudinājis - un, ja mūsu priekšlikums tiks noraidīts, vēl vairākkārt pamudinās - daudzus tūkstošus cilvēku piedalīties protesta akcijās. Šā principa aizstāvjus izglītības un zinātnes ministrs, kurš, manuprāt, ne visai adekvāti uztver situāciju, nosauca par agonizējošiem tumšajiem spēkiem, kas runā Staļina vārdā. Un paziņojumā bija sacīts: “Attopieties, štāba aktīvisti! Tagad ir par vēlu liegties, ka ne jau jūs aizdedzinājāt ministriju.” To paziņoja izcils valstsvīrs tā vietā, lai izlasītu mūsu priekšlikumus, kuri viņam - grib viņš to vai negrib - atbilstoši pienākumiem ir jālasa. “Varbūt”, citēju tālāk, “reformas pretinieku politiskajiem barvežiem ir pienācis laiks beigt izlikties un skaidri pateikt savu mērķi - Latvija kā impērijas sastāvdaļa?” Tā, patosa pārņemts, paziņoja ministrs, nopietni neiedziļinājies PCTVL priekšlikuma būtībā.

Šodien es varu nosaukt vēl vienu “impērijas atjaunotāju”, un tieši tāpēc, Šadurska kungs, mūsu, PCTVL, priekšlikums ir norakstīts no Ministru kabineta... no tā priekšlikuma, kuru 14.oktobrī iesniedza ministrs un izskatīja Ministru kabineta sēdē. Šis priekšlikums un mūsu piedāvātā grozījuma teksts vārds vārdā ir pārrakstīts nevis no Marksa “Kapitāla” vai no Ļeņina vai Bakuņina darbiem, bet gan no Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem nr.462 - “Par valsts pamatizglītības standartu”. Jā, tieši spēkā esošo standartu mēs esam ar mieru no Ministru kabineta noteikumiem pārnest Izglītības likumā.

Un, ja jūs tagad balsosiet “pret”, tad faktiski tas nav saprotams, to nevar apjēgt. Mēs domājam, ka jums nevarētu būt argumenti pret to, ka mēs jūsu priekšlikumu, kurš ir ierakstīts Ministru kabineta noteikumos un attiecināts uz pamatskolu, meklējot šo kompromisu, attiecinām arī uz vidusskolu.

Es, bez šaubām, lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un aicinu padomāt, ko par šo reformu ir teicis Lemberga kungs, viens no pazīstamākajiem politiķiem, arī pavisam citādais politiķis Šlesera kungs, cienījamais Viktors Avotiņš... No tās puses Tabūna kungs saka: “Viņi ir provokatori! Viņi skatās uz Maskavu!” Vai tad Lembergs, Šlesers, Viktors Avotiņš un Dainis Lemešonoks arī skatās uz Maskavas pusi?

Vakar es avīzē Million, kas iznāk krievu valodā Daugavpilī vairāk nekā 19 000 eksemplāru lielā tirāžā, izlasīju interviju ar sirmmataino akadēmiķi, profesori Apines kundzi. Viņa tieši tā arī raksta: “??? ?????????...” Vi?a saka: “??? ????????? ???????? ??????????...” ?ie...

Sēdes vadītāja. Plinera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies...

J.Pliners. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Reira iesniegumu ar paziņojumu, ka, balsojot par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” 3.priekšlikumu, viņš ir kļūdījies un ka viņa balsojums par šo priekšlikumu ir bijis “pret”.

Un ir arī deputāta Mareka Segliņa iesniegums Saeimas Prezidijam, ka arī viņš iepriekšējā balsojumā par 5. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu ir kļūdījies un ka viņa balsojums ir bijis “pret”. (Starpsaucieni.)

Turpināsim debates!

Un vārds Ministru kabineta pārstāvim - izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim. Lūdzu!

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Es, protams, nenolaidīšos līdz Plinera kunga runas līmenim, un es ļoti ceru, ka šodien no šīs tribīnes vairs neskanēs prastas ķengas. Bet, runājot par šo konkrēto priekšlikumu, jāteic, ka šeit ir fragmentāri pārstāstīts šā paša likuma 33. un 41.panta saturs, turklāt, kā jau Plinera kungs sacīja, te ir pārrakstītas frāzes no Ministru kabineta noteikumiem, kas, godātie deputāti, ir pilnīgi cita līmeņa dokuments. Tas nav likuma līmeņa dokuments! Tāpēc, runājot vienīgi un tikai no juridiskās tehnikas viedokļa, šā priekšlikuma saturs ir bezjēdzīgs. (Starpsauciens: “Ļoti sakarīga runa!”)

Sēdes vadītāja. Atgādinu tiem deputātiem, kuri nezina Saeimas kārtības rulli, ka Saeimas kārtības ruļļa 58.pants nosaka, ka referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārdu debatēs dod ārpus kārtas.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ja ticētu presei, tad Šadurska kungs visu nakti no otrdienas līdz trešdienai ir pētījis tikai noraidīto TSP frakcijas priekšlikumu, kas paredz uzticēt izglītības valodas izvēli skolām kopā ar pašvaldībām, bet diemžēl nav atradis iespēju atbalstīt šo priekšlikumu. Atļaujiet man izteikt viņam līdzjūtību!

No savas puses es darīšu visu iespējamo, lai viņam būtu pietiekami daudz laika mierīgi atpūsties, jo viņam vēl vakar bija iespēja saglabāt ne tikai savu posteni, bet arī Repšes valdību, uzmanīgi izpētot PCTVL priekšlikumu un nodrošinot brīvu izglītības valodas izvēles principu, kā arī saglabājot esošo izglītības pārvaldīšanas struktūru.

Runājot konkrēti, varu teikt, ka mēs burtiski pārrakstījām piedāvāto likumdošanas normu no valsts pamatizglītības standarta. Lūk, Izglītības un zinātnes ministrijai ir dotas iespējas rekomendēt mazākumtautību skolām izglītības paraugu - programmu mācīties pat pilnībā latviski. Un skolām ir tiesības to pieņemt vai nu bez izmaiņām, vai iestrādāt standartā savus priekšlikumus. Sistēma, kas tika izgudrota jau Tautas partijas vadības laikā, sistēma, kas reāli funkcionē jau četrus gadus, pagaidām ir ieviesta tikai pamatskolās. Mēs gribējām esošo sistēmu attiecināt arī uz vidusskolu, cienījamais Šadurska kungs, un apstiprināt to likuma līmenī - tātad nedaudz augstākā salīdzinājumā ar jūsu standartu un ministrijas instrukcijām.

Ja tas nav kompromiss, tad es vispār nezinu, kas ir kompromiss. Es griezīšos pirmām kārtām pie “Jaunā laika” frakcijas deputātiem, kas pagaidām ir atbildīgi par visu, kas notiek Latvijā. Pulksten 11.00 Vecrīgas ielās bija ap 20 000 cilvēku kolonna trīs kilometru garumā. Mēs esam gatavi uz kompromisu un ar šo priekšlikumu paužam savu vēlmi novērst ielu sadursmes un nodrošināt jautājuma par krievu skolām un par mūsu bērnu likteni atrisināšanu maksimāli elastīgi un latviešu sabiedrības daļai pieņemamā formā. Jums ir vēl laiks padomāt un pieņemt pareizu un valsts interesēm atbilstošu lēmumu.

Lūdzu, vēl vienu reizi izlasiet šo priekšlikumu un atbalstiet to!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kad es izlasīju šo priekšlikumu, man iešāvās prātā tāda doma, ka šis priekšlikums patiešām nav raksturīgs PCTVL. Tas patiešām ir pārāk “mīksts”, un tad ir nākamais jautājums: “Vai valdošā koalīcija uzticas izglītības un zinātnes ministram?” Jo principā šā 6.priekšlikuma iesniedzēji uzticas tieši izglītības un zinātnes ministram, jo viņš noteiks šos standartus un valodas lietošanu izglītības iestādēs. Man tas nav saprotams. Nav saprotams jo vairāk tāpēc, ka šajā 3.teikumā ir teikts, ka obligāti jāiekļauj šajās programmās latviešu valoda un latviešu literatūra kā atsevišķi mācību priekšmeti.

Cienījamie kolēģi! Jūsu balsojums nozīmēs uzticību izglītības un zinātnes ministram. Mēs savas domas par šo jautājumu jau izteicām, un mums liekas, ka ministrs nav īpaši pareizi rīkojies mazākumtautību un izglītības jautājumā, bet jūsu atbildi mēs redzēsim.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Strazdiņa kungs!

J.Strazdiņš. Šajā jūsu priekšlikumā izskan viena it kā ļoti laba doma, bet kam tajā pašā laikā ir arī riskanta “piegarša”. Jūs it kā vedināt uz domu, ka uzsvars tiek likts it kā uz latviešu valodas un literatūras apguvi un ka no tā, nobeidzot skolas, tikai iegūst labumu valsts valodas apguve un arī skolēnu zināšanas. Taču, kā mēs zinām un kā it sevišķi mūsu Valsts prezidente ir izteikusies, valodu vislabāk apgūst, to lietojot arī citu zinātņu sfērās. Turklāt šāda uzsvara pārlikšana kopējo mācību stundu skaitu jau nemainīs. Līdz ar to kaut kur kaut kas ies mazumā.

Tā ka, es domāju, tā redakcija, kas pašreiz ir lasāma gan standartos, gan visur citur, ir labi izsvērta, tāpēc nevajadzētu tajā iejaukties. Pirms jūs balsojat, lūdzu, domājiet!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 6. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 67, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Cienījamie kolēģi! Izskatīsim 7. - deputātu Tolmačova un Aleksejeva priekšlikumu. Komisija to izskatīja, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir tāda, lai krievu bērni ne tikai prastu runāt latviski, bet arī iemīlētu latviešu valodu, taču to var panākt tikai daudz dziļāk un plašāk mācot literatūru. Diemžēl patlaban krievu skolās nav tāda atsevišķa mācību priekšmeta kā latviešu literatūra. Kādēļ? Vai tad par maz ir latviešu rakstnieku un dzejnieku, lai radītu tādu mācību programmu, kuru varētu studēt astoņu gadu laikā? Protams, ka ne! Vienkārši ierēdņa kungam no Izglītības un zinātnes ministrijas nav tādas vēlmes.

Cienījamie kungi! Mīlestība pret valodu tiks ieaudzināta ar literatūras un dzejas palīdzību, nevis studējot fiziku, matemātiku un ķīmiju valsts valodā!

Cienījamie kungi! Ar varu nevar panākt labu garu. Un kāds sliktums gan slēpjas tajā apstāklī, ka krievu bērniem Latvijas ģeogrāfiju un vēsturi mācīs latviešu valodā, bet fiziku un matemātiku - dzimtajā valodā?

Es lūdzu jūs vērtēt mūsu grozījumu pēc tā satura, nevis pēc iesniedzēja uzvārda.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību šim mūsu priekšlikumam tikai tāpēc, ka tas skatāms kontekstā ar vēlmi, lai cilvēki būtu integrēti Latvijas sabiedrībā. Vai cilvēkam, kas mācās bioloģiju latviski, būs dziļāka saikne ar Latviju un ar latviešu tautu? Nē! Un es domāju, ka arī tie cilvēki, kuri sāks mācīties, piemēram, matemātiku latviski, bet pēc tam fiziku - krieviski, dažus terminus varēs apgūt skolā tikai savā dzimtajā valodā, bet, ja šie termini viņiem nebūs pieejami, tad tas nozīmē, ka, teiksim, vecākajās klasēs viņiem nebūs iespējas apgūt priekšmetus, kuri ir terminoloģiski saistīti.

Es domāju, ka vispirms šo priekšmetu sarakstā vajag iekļaut tieši latviešu valodu, latviešu literatūru, vēsturi, ģeogrāfiju un varbūt fizisko audzināšanu vai kara audzināšanu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, Strazdiņa kungs!

J.Strazdiņš. Cienījamie kolēģi! Pirms balsojat, varbūt padomājiet vēl arī citā virzienā. Tas viss ir ļoti jauki, ko teica iepriekšējie runātāji, bet, ja katram inteliģentam cilvēkam ir pieejama šī literatūra, ja viņš dzīvo zemē, kurā viņš turklāt vēl ir piedzimis, ja viņam ir patiesa interese par visu to, ko jūs nupat runājat, tad tas nav ar varu jāiedzen galvā.

Tomēr padomāsim par kaut ko citu. Mēs ļoti labi zinām, ka mums šodien trūkst inženieru, ka mums trūkst studējošo eksaktajās zinātnēs. Es pats nesen eksaminēju deviņas meitenes Latvijas Valsts universitātes narkoloģijas ciklā, no kurām puse bija mācījusies krievu skolās. Un ko viņas man teica? Viņas sacīja: “Mums bija ļoti grūti pirmajos kursos tikai tāpēc vien, ka mums līdz tam zemā līmenī pasniedza šos priekšmetus un arī latviešu valodā mēs tos neapguvām. Mums vajadzēja ņemt speciālus kursus, lai mēs varētu sekmīgi sekot līdzi visam tam, kas notiek augstākajā mācību iestādē.”

Mācot tikai literatūru un vēsturi, jūs tiem, kuri gribēs studēt eksaktās zinātnes, traucēsiet tās labāk apgūt. Padomājiet dziļāk!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 7. - deputātu Tolmačova un Aleksejeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Cienījamie deputāti! Izskatīsim 8. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu. Komisija šo priekšlikumu nevarēja atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ko nozīmē PCTVL frakcijas 8.priekšlikums? Ko tad mēs īsti gribam mainīt ierastajā praksē, piedāvādami šo grozījumu?

Pirmām kārtām mēs konstatējām, ka latviešu valodas kā atsevišķa priekšmeta pasniegšana krievu skolās nav apmierinoša. Jau ir pagājuši 15 gadi kopš tā laika, kad latviešu valoda likumdošanas līmenī tika pasludināta par vienīgo valsts valodu. Jau ir pagājuši 5 gadi kopš tā laika, kad krievu valoda, kas ir dzimtā valoda 40% Latvijas iedzīvotāju, tika pasludināta par svešvalodu.

Rodas jautājums: kamdēļ tas tika darīts? Vai ar mērķi nostiprināt latviešu valodas pozīcijas un veicināt sabiedrības integrāciju uz tās pamata, vai arī ar mērķi maksimāli sarežģīt cittautiešiem dzīvi, laupīt viņiem konkurētspēju un mudināt viņus uz masu emigrāciju? Diemžēl pēdējo 15 gadu laikā valsts neveltīja pienācīgu uzmanību latviešu valodas pasniegšanas kvalitātei krievu skolās. Latviešu valodas pasludināšana par vienīgo valsts valodu pēc savas būtības divvalodīgajā valstī uzliek valstij zināmus pienākumus. Pienākumus, kurus šī valsts demonstratīvi nevēlas uzņemties.

Latvijas Republikas 7.Saeimā PCTVL bija vienīgais politiskais spēks, kurš, tiesa gan, bez panākumiem, tomēr piedāvāja iekļaut Valsts valodas likumprojektā pašsaprotamu tēzi par valsts pienākumu palīdzēt apgūt pieaugušajiem latviešu valodu ne tikai ar sodīšanas palīdzību, kas gan netika īstenota, kaut arī iepriekšējos likumos deklaratīvi pastāvēja.

Nesagaidījušas valdības iniciatīvas, virkne organizāciju, kas vēlāk iekļāvās Krievu skolu aizsardzības štābā, pēc pašu iniciatīvas organizēja valodas kursus un pat speciālas valodas mācību programmas televīzijā un radio.

Un, ja valsts jau sen ir norakstījusi pieaugušos krievu kopienas pārstāvjus kā nolietotu materiālu, tad mēs vēlamies, lai vismaz mūsu bērni prastu latviešu valodu. Tieši tamdēļ arī aicinājuma, kuru pērn parakstījuši vairāk nekā 100 000 cilvēku, pirmā frāze skan šādi: “Valstij jāuzņemas atbildība par valsts valodas pasniegšanas kvalitāti nacionālo minoritāšu skolās, nodrošinot augstu latviešu valodas skolotāju kvalifikācijas līmeni un efektīvu valsts valodas pasniegšanas metodiku izmantošanu.”

Mēs arī piedāvājam atdalīt latviešu valodas pasniegšanu no latviešu literatūras pasniegšanas. Eksistē mūsdienīgas valodas intensīvas pasniegšanas metodes, kuras vajadzētu ieviest minoritāšu skolās. Visās programmās, kas tiek piedāvātas krievu skolām “no augšas”, latviešu valodas pasniegšanai tiek atvēlētas tikai 4 stundas nedēļā.

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Aleksejevs. Tas, bez šaubām, ir nepietiekami.

Rudenī mēs apspriedām šo problēmu ar Valsts prezidenti un panācām augstu sapratnes līmeni. Šā priekšlikuma noraidīšana ir līdzvērtīga zināmajai tēzei: “Mēs negribam, lai jūs prastu savu valodu, mēs gribam, lai jūs zinātu savu vietu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis.

Atgādinu, ka debašu laiks, pirmo reizi runājot, ir 3 minūtes, otro reizi - 1 minūte.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Gribētos teikt vēl dažus vārdus par PCTVL frakcijas iesniegto 8.priekšlikumu.

Pirmām kārtām jāteic, ka mūsu iesniegtais grozījums nekādā veidā nemaina spēkā esošo likuma redakciju. Tātad mēs līdz pēdējam burtam saglabājam visus šajā likuma pantā pastāvošos noteikumus, ka ikviens izglītojamais, it īpaši krievu skolas absolvents, ir apguvis valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā. Mēs tikai ierosinām uzlikt ministrijai papildu pienākumu - nodrošināt pienācīgu latviešu valodas pasniegšanas kvalitāti. Patlaban likums to no ministrijas nepieprasa. Daļēji tiek piedāvāts arī konkrēts sadales mehānisms, lai pārveidotu pagaidām vienotu priekšmetu - tas ir, latviešu valodu un literatūru - par diviem atsevišķiem priekšmetiem. Šis piedāvātais priekšlikums jau ir saņēmis Valsts prezidentes akceptu.

Un pēdējais jaunievedums, kuru mēs piedāvājam, ir šāds: likumdošanas līmenī iekļaut obligāto priekšmetu sarakstā tās konkrētās mazākumtautības valodu un literatūru, kuras izglītojošo programmu realizē attiecīgajā skolā. Patlaban tas tiek darīts ministrijas instrukcijas līmenī, taču tas ir nepietiekami. Gribētos vēlreiz pasvītrot, ka tas ir absolūti neatkarīgs priekšlikums, kas nekādā ziņā nav saistīts ar tiem dzimtās valodas un valsts valodas procentiem, kurus varētu uzspiest minoritāšu skolām. Pat tajā priekšlikumā, kuru Saeima pieņēma otrajā lasījumā un kurš izraisīja ne tikai krievu kopienas, bet arī augstu valsts amatpersonu sašutumu, tika paredzēts, ka dzimtā valoda un literatūra minoritāšu skolās tomēr paliks. Un pat tad, ja visi speciālie priekšmeti krievu skolās tiks pasniegti latviešu valodā, nepieciešamība pēc latviešu valodas pasniegšanas augstas kvalitātes ne tikai saglabāsies, bet vēl vairāk pieaugs. Jo no latviešu valodas pasniegšanas kvalitātes būs atkarīga ne tikai absolventa spēja iekārtoties darbā valsts iestādēs, bet arī viņa intelektuālā bagāža, viņa iegūto zināšanu līmenis.

Mani ļoti pārsteidz tas, ka atbildīgā komisija noraidīja šo PCTVL frakcijas priekšlikumu. Tā varētu rīkoties tikai tajā gadījumā, ja valdības izstrādātā integrācijas programma būtu jau atcelta, ja krievu kopienai būtu pieteikts neslēpts karš.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu deputātus balsot par 8. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 68, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Godājamie kolēģi, mums tagad jāizskata 9. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to izskatīja, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Ja vairākums no jums varētu ne tikai skatīties, bet arī ieskatīties, ne tikai dzirdēt, bet arī ieklausīties, ne tikai domāt, bet arī iedomāties, tad jūs atbalstītu vairākumu no mūsu priekšlikumiem un visi būtu apmierināti, un tad jūs nepiespiestu - tā, kā tas bija šodien, - apmēram 20 000 jauniešu, vecāku, vecvecāku un skolotāju iziet uz ielām. Es baidos, ka ne visi zina vēsturi. Apmēram 80 gadus atpakaļ Īrijas skolēni izgāja uz ielām tieši šā jautājuma dēļ. Tālāk nevaru stāstīt, man nav laika. Palasiet, uzziniet, domājiet!

Mūsu priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Mēs piekrītam, ka valsts pārbaudījumu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu darbu saturs ir valsts valodā, izņemot mazākumtautības valodu un literatūru. It kā viss kārtībā. Taču mēs gribam jūs lūgt, lai jūs atbalstītu to, lai pēc izglītības iestādes iesnieguma... Ministra kungs saka: kad visi būs gatavi, tad nebūs tādu iesniegumu. Taču mēs tomēr lūdzam, lai pēc minoritāšu skolu iesnieguma tām vai nu atsūtītu minoritāšu valodās pārtulkotus eksāmenu darbus, vai atļautu pašām skolām pārtulkot šos darbus un tad eksaminēt bērnus, ja viņi diemžēl nepietiekami pārzina valsts valodu.

Un nākamais. Mēs gribētu, lai, ja mēs arodskolā gatavojam - es nosacīti saku - kurpnieku vai atslēdznieku, viņš varētu kārtot eksāmenu, profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, tajā valodā, kurā apgūta programma. It kā viss ir ļoti vienkārši.

Patiešām, ar Strēļa kungu vakar runājām par to, ka triju gadu laikā var pilnīgi apgūt valodu. Taču viena lieta ir zināt valodu, un otra lieta - kārtot tajā eksāmenus. Pieņemsim, fiziku vai ķīmiju jūs atļautu tam bērnam mācīties krievu valodā, bet eksāmens būs jākārto valsts valodā. Jūs arī, tādā veidā mācoties, nenokārtotu.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru kabineta pārstāvim - izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Neliels tehnisks paskaidrojums. Šajā panta punktā ir runa par profesionālo kvalifikāciju. Valoda un literatūra - tas šeit nav jāsaista ar profesionālo kvalifikāciju... Priekšlikuma iesniedzēji nav īsti sapratuši, par ko ir runa šajā punktā. Protams, pārbaudījumi valodā un literatūrā ir kārtojami atbilstošajā valodā, un tas ir tikai loģiski. Taču šeit ir tehniska neskaidrība.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Plinera kungs! Jūs esat īstenībā jau atpalicis no realitātes, no reālās dzīves. Vēl vakar es runāju ar ķīmijas skolotājiem no Centra rajona. Centra rajons organizē ķīmijas olimpiādi - visu skolu olimpiādi. Tātad tā ir paredzēta arī skolēniem no skolām ar mazākumtautību izglītības programmām. Un vienīgais lūgums, ko tie krievu mācībvalodas skolotāji izteica, ir šāds: vai nevarēs tad, kad saņems šos pārbaudījuma jautājumus, - vai nevarēs, ja nu kādam skolēnam kaut kas būs ļoti neskaidrs, viņam tā vārda nozīmi iztulkot? Viņi saka: “Mēs absolūti neesam pret to, ka šā pārbaudījuma teksts būs latviešu valodā, jo mūsu skolēni jau šobrīd ir gatavi runāt latviski un arī latviski kārtot tik specifisku pārbaudījumu - pārbaudījumu tik specifiskā priekšmetā kā ķīmija.

Tā ka jūs jau esat zināmā mērā atpalikuši no dzīves. Neizgudrosim no jauna riteni!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamais ministra kungs ar katru savu uzstāšanos no Saeimas tribīnes tikai demonstrē savu nepietiekamo kvalifikāciju ieņemamajā amatā. Jums varbūt zināms, ka Saeima var izmainīt likuma pantus, likuma pantu saturu. Mēs gribējām likumdošanas līmenī atrisināt jautājumu par eksāmenu valodu. Šobrīd tas patiešām ir tikai valsts standarts... Un šeit ir strīdīgs jautājums. Šeit ir rakstīts, ka eksāmenu darbu saturs ir valsts valodā. Tieši jūsu pārstāvji Ženēvā, kad strīdējās ANO komitejā, pierādīja, ka katrs eksaminējamais, kas liek eksāmenu, var tomēr izmantot atbildē savu dzimto valodu. Sakarā ar to mēs šādu tekstu ierakstījām apspriežamajā likuma pantā, lai tomēr pārbaudītu, vai jūsu pārstāvji šeit runāja taisnību vai tie bija klaji meli. Ja jūs atbalstāt šo priekšlikumu, tad tas nozīmē, ka viņi runāja taisnību, bet, ja neatbalstāt, tad tie ir bijuši meli, meli un vēlreiz meli, lai apzināti maldinātu Rietumu ekspertus.

Godājamie kolēģi! Eksāmena valoda ir ļoti svarīgs jautājums. Ja mēs nepieņemsim šo mūsu frakcijas piedāvāto redakciju, tad diemžēl mēs būsim piespieduši arī krievu privātskolas pārveidot, piespieduši tās pāriet uz latviešu valodu. Tieši šādā gadījumā mūsu bērni nebūtu konkurētspējīgi.

Un, izmantojot pēdējās minūtes, es varētu atbildēt komisijas priekšsēdētājam. Es nezinu, kur jūs redzējāt tās dažas krievu meitenes, kuras nevarēja mācīties jūsu minētajā izglītības iestādē. Turpretim mana vecākā meita pabeidza 12.klasi pilnīgi krievu valodā un ir teicamniece Latvijas Universitātē, kur...

Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

V.Buzajevs. ... mācības notiek tikai valsts valodā.

Lūdzu atbalstīt šo PCTVL frakcijas iesniegto ļoti miermīlīgo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Buzajeva kungu, protams, es nesapratu, bet tā ir viņa problēma, nevis manējā. Ābiķa kungs teica, ka Plinera kungs esot zaudējis saikni ar realitāti. Diemžēl nav zaudējis saikni ar realitāti, jo, kā jūs to dzirdat, viņa realitāte šodien, vakar un visas iepriekšējās dienas ir bijusi un arī nākotnē būs viena - draudi. Draudi! Nepārtraukti draudi! Katra teikuma galā gan komisijas sēdē, gan masu informācijas līdzekļos, gan uzstājoties Saeimas sēdē - draudi! Viņi mēģina aizsegties, aizslēpties aiz kompromisa, aiz integrācijas, lai gan tā ir tikai klaja izlikšanās. Ja notiktu integrācija uz latviešu valodas bāzes, tas, protams, būtu viņu gals un viņu beigas. Jo neviens vairs par viņiem nākamās Saeimas vēlēšanās nebalsotu. Un tad viņi darītu kaut ko pavisam citu - slaucītu ielas vai brauktu uz savu mīļoto dzimteni. Lūk, tur jau tā lieta! Un tagad aizslēpjas aiz kompromisiem. Kādi te kompromisi? Kompromisi ir bijuši visu šo gadu garumā. Kompromisam sekojis kompromiss. Tad nu nāciet un pasakiet, ka jūsu vienīgais kompromiss būs integrēšanās Latvijā uz krievu valodas bāzes. O, tas noteikti tā izskatās! To jūs domājat. Skaidrs, ka tā. Jūs sakāt vārdus “integrācija”, “kompromiss”, bet domājat kaut ko pavisam citu. Integrācija un kompromiss uz krievu valodas bāzes! Lūk, tāda ir jūsu rīcība! Jūs to jau izmēģinājāt - kā es jau teicu, večiņas un večukus pirms dažiem gadiem izmantojāt nekārtību celšanai. Tagad mēģināt izmantot skolēnus. Nākamais jūsu solis būs izmantot bērnus - pirmsskolas vecuma bērnus, kuri mācās bērnudārzos, - un jaunās māmiņas ar ratiņiem. Lūk! Un pēc tam droši vien tiks izmantoti arī militāristi, kuri ir palikuši Latvijā. Tos jūs vēl neesat saukuši palīgā. Droši vien sauksiet arī tos. Jūsu apetītei vienkārši nav robežu. (Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Godājamie deputāti, lūdzu nenovirzīties no konkrētā priekšlikuma apspriešanas!

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Jakovs Pliners. Runās otro reizi.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Ir konkrēts priekšlikums, bet atkal mēs te dzirdam vecas dziesmas no Tabūna kunga. Uz jebkuru priekšlikumu viņš atbild ar vienu un to pašu. Un neviena vārda nerunā par patiesību. Ja es kādam draudu, tad iesniedziet prasību tiesā! Tas viss ir melni meli. Es nepieskaršos ne pie viena un arī pie jums nepieskaršos. Negribu smērēties. Nekad! Vismaz pirmais to nedarīšu.

Kolēģi! Jūs diemžēl liekuļojat, arī mans kolēģis Ābiķa kungs. Kad jums tas ir izdevīgi, jūs runājat par to, cik bērni slikti zina valsts valodu, un sakāt, ka tāpēc vajagot ieviest šo proporciju - 60% un 40%... un tā tālāk, un tā joprojām... Kad jūs gribat, jūs sakāt: “Cik labi jau šodien bērni zina valsts valodu! Zina tik labi, ka viņiem nevajag tulkot eksāmenu uzdevumu tekstus!” Arī es zinu konkrētus bērnus, kuri nupat bija fizikas olimpiādē. Puika, 11.klases skolēns, man stāsta: “Bija četri uzdevumi, divus ar pusi atrisināju. Divos visu sapratu, bet divus uzdevumus ne sevišķi sapratu, attiecīgi mocījos un nevarēju atrisināt!” Ja jau mēs gribam konkurenci un taisnīgumu, nu tad kāpēc neatļaut tulkot šiem bērniem tos eksāmenu tekstus? Kurš...

Sēdes vadītāja. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

J.Pliners. ... kurš pierādīs, ka no tā cietīs valsts valoda? Tās ir muļķības! Katrs no jums, kurš šeit ir, to saprot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Strazdiņa kungs!

J.Strazdiņš. Atbildu deputātam Buzajevam. Apsveicu jūs ar talantīgu meitu! Bet tās meitenes, kuras es eksaminēju, lūdza, lai latviešu valodu māca vēl vairāk. Tā ka es ceru, ka mēs beigās atradīsim kompromisu.

Aicinu deputātus veikt balsojumu par šo jūsu izteikto priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 9. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 10. - deputāta Golubova priekšlikums. Komisija to izskatīja, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Ko es piedāvāju savā 10.priekšlikumā? Es ierosinu, ka valsts pārbaudījumi, eksāmeni mazākumtautību skolās kārtojami dzimtajā valodā. Tikai tad, ja tie eksāmeni būs dzimtajā valodā, mazākumtautību bērni varēs normāli kārtot tos eksāmenus. Tas ir pirmkārt.

Un, otrkārt, tikai tad viņi sapratīs visu, kas no viņiem tiek prasīts un viņiem ir vajadzīgs.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, tad sekos balsojums. Lūdzu deputātus balsot par 10. - deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 69, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Izskatīsim 11. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Komisija to izskatīja un atzina par neatbalstāmu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par 11. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Cienījamās deputātes! Godātie kolēģi! 12. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Tika izskatīts komisijas sēdē, bet netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi?

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es atkal gribētu atkārtoties un atgādināt, ka jūs jau pavasarī piespiedu kārtā paši norakstījāt visus mūsu priekšlikumus un blakus nolikāt savas frakcijas nosaukumu... Balsojiet par šo, un mēs jūs tomēr atbalstīsim.

Taču es gribētu mazliet atvieglot jums darbu un paskaidrot, ko mēs gribējām izteikt savā 12.priekšlikumā, jo jūs noteikti neko neizlasījāt, negribējāt debatēt ar mums ne sabiedrības masu informācijas līdzekļos, ne arī komisijā un tā tālāk.

Tātad šajā priekšlikumā mēs, ņemot vērā jūsu kritiku, būtiski pārstrādājām mūsu analoģisko priekšlikumu otrajam lasījumam. Mēs joprojām ierosinām dot iespēju kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās programmās lietot ne tikai valsts valodu, bet arī citas valodas, darīt to tikai tajos gadījumos, ja ir pietiekams pieprasījums, kā tas ir uzrakstīts Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tas saklausāms arī visu valsts augstāko amatpersonu jau paustajā viedoklī, ka mēs jau tuvākajā laikā ratificēsim šo konvenciju. Un jau ir pienācis laiks tomēr koordinēt mūsu iekšējo likumdošanu ar šīs konvencijas burtu un garu.

Mūsu argumentācija šim priekšlikumam ir vienkārša. Jūs taču piekritīsiet, ka pat tad, ja jaunieši māk latviešu valodu, tomēr ir ļoti grūti mācīties tajā. Pat Valsts valodas likums neprasa, lai visu profesiju darbiniekiem būtu valsts valodas prasmes trešā kategorija. Taču mācības, kas notiek latviski, prasa tieši šādu valodas zināšanu līmeni.

PCTVL frakcijas priekšlikums, kas paredz šo pārkvalifikācijas kursu obligātu pieejamību valsts valodā, pilnīgi nodrošina to cilvēku interešu aizstāvību, kuriem dzimtā valoda ir latviešu valoda, un ievērojami neapgrūtina valsts vai pašvaldības budžetu. Īpaši piedāvātā zināmā izvēles brīvība ir nepieciešama tādos novados, teiksim, kā Latgale un Rīga, kur pārsvarā dzīvo cittautieši.

Un es lūdzu pirmām kārtām Latgales deputātus, kā arī rīdziniekus, ar kuriem es kopā strādāju Rīgas Domē, un visus citus atbildīgos cilvēkus atbalstīt šo PCTVL priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Tas ir patiešām labs priekšlikums, jo man nav atbildes, pieņemsim, uz tādu jautājumu: “Kādā valodā notiek pārkvalificēšana vai kvalifikācijas paaugstināšana svešvalodu pedagogiem vai, teiksim, krievu valodas un krievu literatūras pedagogiem?” Līdz ar šo esošo redakciju mēs vienkārši izslēdzam šo pedagogu iespēju pārkvalificēties, jo, patiešām, kā gan šo svešvalodu un krievu valodas pedagogu pārkvalificēšana var notikt latviešu valodā? Tas nav iespējams! Darot to tikai latviešu valodā, tas nav iespējams.

Un, protams, šis priekšlikums izvirza vēl vienu problēmu saistībā ar pedagogu sagatavošanu. Mūsu augstākās izglītības iestādes vienkārši negatavo pedagogus - krievu valodas un krievu literatūras skolotājus, un tas ir slikti. Es gribētu šeit dzirdēt arī izglītības un zinātnes ministra skaidrojumus uz maniem uzdotajiem jautājumiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu deputātus balsot par 12. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 68, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Cienījamie kolēģi! Izskatīsim 13. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Kalniņas priekšlikumu, kuru komisija atbalstīja. Lūdzam balsot!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Diemžēl mēs debatēm saīsinājām laiku, un līdz ar to mums nav pilnvērtīgas iespējas apspriest šo jautājumu, kas skar ne tikai krievu, bet pirmām kārtām arī latviešu skolas. Šis spontānais Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums, kurš pilnīgi negaidīti tika ieslēgts likuma trešajam lasījumam, liecina par to, ka reforma tiek realizēta bez kaut kāda plāna un ka to realizē personas, kuras nav spējīgas uz pārdomātiem soļiem. Priekšlikums ne tikai pazemo, bet apzog skolotājus. Tas ir Šadurska kunga cita priekšlikuma cienīgs - atņemt studentiem budžeta vietas, un tas ir viens no iemesliem Šadurska kunga demisijai.

PCTVL pievienojas Engures vidusskolas pedagogu viedoklim, kas ir plaši pazīstams latviešu vidē. Šodien skolotāja slodze ir 21 stunda nedēļā, bet ir paredzēts šo slodzi divreiz palielināt, tomēr algas likme paliks tā pati, un tā ir, protams, skolotāja apzagšana un pazemināšana. Protams, latviešu skolotāji saņems kaut kādas kompensācijas, kad pēc masu “tīrīšanas” atbrīvosies krievu skolotāju stundas. Tieši krievu pedagogiem, kuri te izies atestāciju, tiks izvirzītas visstingrākās prasības: ņems vērā gan viņu akcentu, ar kuru tie runā latviešu valodā, gan painteresēsies par viņu lojalitāti pēc principa: ja reiz esi krievs, tad tas nozīmē, ka neesi lojāls. Un pasi skolotājiem vajadzēs komisijā uzrādīt. Puse uzrādīs komisijai zilo pasi, bet otra puse - violeto. Un tad pat visobjektīvākā komisija atcerēsies TB/LNNK iesniegto grozījumu nr.34, kuru Saeima varbūt noraidīs, bet sabiedrība nekad neaizmirsīs. Tomēr visumā šī reforma, kas atklāti vēršas pret krieviem, ar otru galu vēršas pret latviešiem, jo tā tauta, kas apspiež citas tautas, nevar būt brīva.

Lūdzu neatbalstīt šo Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Atgādinu, ka pulksten 12.30 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde notiks mūsu telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks Sociālo un darba lietu komisijas telpās pulksten 12.35.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Jānim Reiram.

J.Reirs (Saeimas sekretārs).

Cienījamie deputāti, kuri ir ievēlēti parlamentārās izmeklēšanas komisijā! Pirmā sēde ar darba kārtību - amatpersonu ievēlēšana - sāksies pēc piecām minūtēm Viesu zālē. Lūdzu pulcēties tur! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Golde, Nikolajs Kabanovs, Pēteris Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Juris Dobelis, Dzintars Jaundžeikars, Ainars Latkovskis, Jakovs Pliners un Inese Šlesere.

Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpināsim izskatīt grozījumus Izglītības likumā! Debates notiek par 13. - Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu.

Debatēs pieteicies Ministru kabineta pārstāvis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs savā darba kārtībā esam nonākuši pie viena kopēja bloka, kas skar pedagogu darba samaksas jautājumus, un priekšlikumi nr.13, nr.35, nr.36 un nr.43 ir savā starpā saistīti. Visi šie priekšlikumi veido kopēju paketi. Taču, lai paskaidrotu lietas būtību, mums ir jāatgriežas tajā situācijā, kādā mēs bijām šovasar, kad valdībā tika runāts par minimālās darba algas celšanu. Toreiz tika pieņemts lēmums pacelt minimālo darba algu no 70 latiem uz 80 latiem, kas no šā gada 1.janvāra ir arī noticis, bet Izglītības likuma 53.panta otrā daļa nosaka, ka pedagogam ar zemāko kvalifikāciju amata algai ir jābūt vismaz divu minimālo mēnešalgu apmērā.

Toreiz tika panākta vienošanās ar arodbiedrību, ka valdība Satversmes 81.panta kārtībā atceļ šo sasaisti, proti, pārceļ šīs normas spēkā stāšanās brīdi uz vienu gadu, bet pa šo laiku tiek izstrādāts cits mehānisms, kas pedagogu darba algu piesaista kādam makroekonomiskam rādītājam - vai nu iekšzemes kopproduktam, vai vidējai algai valstī. Un valdība uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai un Finanšu ministrijai strādāt pie šā mehānisma izveides.

Ir panākta vienošanās ar mūsu sociālajiem partneriem - ar Latvijas Pašvaldību savienību, ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju - par to, ka turpmāk pedagoga darba samaksu mēs noteiksim atkarībā no darba slodzes un no amata kvalifikācijas.

Saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 16.punkta deleģējumu Ministru kabinets nosaka pedagogu darba samaksas kārtību un lielumu. Ņemot vērā to, ka jau ir notikusi samaksas lieluma noteikšana atkarībā no kvalifikācijas kategorijām, tas jau ir nostiprināts Ministru kabineta noteikumos protokola lēmuma veidā un saskaņots ar sociālajiem partneriem, tādējādi būtu ļoti vēlams pieņemt šā 13.priekšlikuma redakciju, kura tad ieskicētu arī likumā tālākos darba algas noteikšanas principus.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu atturēties no šā priekšlikuma un arī no visu nākamo priekšlikumu atbalstīšanas, kuri skar algu reformu. Gribu paskaidrot savu teikto. Ir jāatzīst, ka šie priekšlikumi tika iesniegti tikai uz trešo lasījumu. Uz trešo lasījumu! Tie nav pienācīgi izdebatēti.

Tomēr pats galvenais ir tas, ka šie priekšlikumi, jāatzīst, nav pienācīgi izdebatēti tieši pedagogu aprindās. Diemžēl ir jāatzīst arī tas, ka šai valdībai un arī ministrijai ir raksturīgi pieņemt lēmumus, iepriekš nekonsultējoties ar pedagogu organizācijām - ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju un ar citām pedagogu organizācijām. Cik man ir iznākušas tikšanās ar pedagogiem, lai diskutētu tieši par šo jautājumu, varu teikt, ka, viņuprāt, nedrīkst spert pārsteidzīgus soļus, nedrīkst sagraut iepriekšējo sistēmu, bet, ja grib ieviest kaut ko jaunu, tad tas ir jāizdiskutē daudz, daudz nopietnāk.

Iepriekšējās Saeimas darbības laikā, kad mūsu pārstāvji vadīja Izglītības un zinātnes ministriju, mēs visas šādas nopietnas lietas likumdošanā ļoti ilgi un saspringti izdiskutējām. Mēs braucām, tikāmies ar skolu kolektīviem, tikāmies ar skolotājiem, lai nonāktu pie tāda varianta, ko atbalstīs pedagogu vairākums.

Es tomēr aicinu, balsojot par šo priekšlikumu, atturēties no tā pieņemšanas. Tas nenozīmē, ka šo diskusiju vajag noraidīt vispār, bet tai vajadzētu nopietnāk sagatavoties un tikai tad izšķirties par tā vai cita lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Ābiķa kungam ir taisnība tiktāl, ka jebkuru jautājumu var diskutēt vēl, vēl un vēlreiz, un tas ir svarīgi. Taču šoreiz Ābiķa kungs kļūdās, sacīdams, ka ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju nav saskaņoti šie jautājumi. Kā jau es teicu, ar divām galvenajām instancēm - ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, tas ir, ar LIVA, šie jautājumi ir saskaņoti. Tāpat arī ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Es gribu vēlreiz aicināt deputātus. Godātie deputāti, atļaujiet jūs aicināt uz aktīvu darbību! Lūdzu, uzšķiriet 43.priekšlikumu!

Godātie deputāti! Es jūs vēlreiz lūdzu uzšķirt 43.priekšlikumu, kas ir cieši saistīts ar šo, un apskatīties reālo situāciju. Ja 43.priekšlikums netiks pieņemts, tad no šā likuma spēkā stāšanās brīža ikvienam pedagogam pienāksies algas pielikums, kāds mūsu budžetā nav paredzēts, jo ar pedagogiem tika panākta vienošanās par likuma 53.panta otrās daļas atsaisti, lai valstī varētu pacelt minimālo algu. Pretējā gadījumā šī sasaiste būtu mūžīgs enkurs minimālās algas celšanai, kas ir ekonomiski pamatota.

Ja šī atsaiste netiek panākta, tad mēs stāvam ārkārtīgi lielas finansiālas problēmas priekšā. No vienas puses, šo likumu tad nevarētu izsludināt, jo mums nav līdzekļu tā realizācijai. Es esmu pārliecināts, ka tie panti, kuri ir saistīti ar valodu lietojumu, šodien tiks pieņemti, bet, no otras puses, mēs nevaram atļauties to ārprātu un histēriju ielās, kas notiek valodu dēļ.

Tāpēc, godātie deputāti, es jūs aicinu šoreiz domāt nevis tādā aspektā: valdība - opozīcija, pozīcija - opozīcija, bet ļoti aicinu jūs domāt atbildīgi kā valstsvīrus un pieņemt tikai tādus lēmumus, kuriem mums ir finansiāls segums.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es negribu, lai mani aicina būt atbildīgai pret šo valsti, jo es jūtos atbildīga jau šodien bez īpaša aicinājuma. Un vēl es gribētu aicināt būt atbildīgiem pret valsti tos cilvēkus, kuri ir iesnieguši šādus priekšlikumus. Atbildība pret valsti, pret skolotājiem, pret to sabiedrību, par kuru attiecīgā ministrija rūpējas, izpaužas arī tajā, cik savlaicīgi deputātiem izskatīšanai tiek iesniegti priekšlikumi Saeimā. Jūs iesniedzat fundamentālas izmaiņas Izglītības likumā pēdējā, trešajā, lasījumā, kad mēs esam sprukās. Mums vispār nav iedots laiks diskusijām. Tā pirmām kārtām ir necieņa pret Saeimu. Tas, ka jūs esat runājuši ar arodbiedrību, vēl nenozīmē, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi konkrētus piedāvājumus par to, kāda izskatīsies pedagogu darba samaksa.

Nākamais. Jau saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu 14.panta 13.punktam un 16.punktam nav absolūti nekādu problēmu, lai ieviestu pedagogiem amatkategorijas. Nekādu! Taču šis nupat pēdējā brīdī iesniegtais ministrijas priekšlikums - es gribētu to nolasīt, kā tas skan, jo mūs šodien klausās, es domāju, arī skolotāji un skolu direktori - diez vai kādam ir saprotams, pēc kādiem kritērijiem noteiks viņa algu.

Es nedomāju, ka man ir grūtības ar izpratni izglītības jomā, bet arī man teksts bija jāpārlasa vismaz trīsreiz, lai es saprastu to, kas tur ir pateikts. Un piedāvājums ir šāds.

Tātad Ministru kabinets nosaka pedagoga darba novērtēšanas - darba novērtēšanas! - un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku. Iepriekšējā likumā, ko mēs esam sagatavojuši, ir pateikts ļoti lakoniski un skaidri, ka Ministru kabineta kompetence ir noteikt prasības pedagogu profesionālajai kvalifikācijai.

Izvirziet, kādas prasības gribat, nosakiet piecas, desmit vai divdesmit kategorijas - tā visa ir Ministru kabineta kompetence. Arī noteikt pedagogu darba samaksas kārtību - tātad kā maksās: vai pēc kategorijām, vai pēc algām vai nezin pēc kā cita. Pilnīgi viss ir atļauts!

Turpretī šis priekšlikums ir viena pilnīga migla, kur nekas nav saprotams. Tas nav jauns piedāvājums, bet tā ir necieņa pret parlamentu un pret sabiedrību.

Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Strazdiņa kungs!

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī komisijā bija tieši tāda pati diskusija, bet komisijas locekļi tomēr nobalsoja par šā panta atbalstīšanu, jo tas ir ļoti svarīgs jautājums mūsu skolotājiem. Es domāju, ka Izglītības un zinātnes ministrija spēs visiem paskaidrot vēl skaidrāk, un tomēr šis priekšlikums būtu atbalstāms un pieņemams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 13. - Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 44, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu ieslēgt klusuma režīmā jūsu mobilos telefonus, jo tie tomēr traucē uzklausīt visus tos cilvēkus, kuri piedalās debatēs.

Lūdzu, turpināsim tālāk izskatīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”!

J.Strazdiņš. Cienījamie kolēģi! Lūdzam izskatīt 14.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Golubovs un kuru komisija izskatīja, bet nerada iespēju to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. Tālāk lūdzu izskatīt deputāta Urbanoviča kunga priekšlikumu, kuru komisija gan izskatīja, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Integrācija ir ne tikai mazākumtautību problēma, kā to redz Izglītības un zinātnes ministrija. Tā ir arī visas Latvijas problēma, un tā jāatrisina ar katra cilvēka, kas pieder pie Latvijas pilsoņiem, palīdzību.

Integrācija ir ceļš ar divvirzienu kustību. Un, ja mēs gribam, lai integrācijas process būtu veiksmīgs, tad mums jāstrādā kopā. Pašreiz pastāv uzticības krīze. Mazākumtautības neuzticas Izglītības un zinātnes ministrijai, jo tā publiski pasludina, ka ikviens reformas pretinieks ir valsts ienaidnieks un sapņo par Krievijas impērijas atjaunošanu.

No otras puses, ministrija nevar uzsākt dialogu ar mazākumtautībām, jo nav cilvēku, kuri var runāt ar mazākumtautībām viņu valodā. Līdz ar to ir nepieciešama struktūrvienība, par kuru mēs runājam savā priekšlikumā, un tā ir Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos. Protams, šajā padomē būs jānodarbina cilvēki, kas pārzina šo izglītības problēmu un kas strādājuši nevalstiskās organizācijās. Protams, šajā padomē iekļautu ne tikai ministrijas darbiniekus. Man liekas, ka šāda padome var sākt reālu dialogu un ka nekas nav nokavēts.

Godājamie deputāti, lūdzu, atbalstiet mūsu priekšlikumu un atbalstiet dialoga uzsākšanu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu deputātus balsot par 15. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 63, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Godājamie kolēģi! Turpināsim izskatīt priekšlikumus.

16. - deputāta Golubova priekšlikums. Komisija to izskatīja, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie deputāti! 14. un 16.priekšlikums ir saistīti ar Izglītības likuma 14.panta papildinājumiem.

Pavisam nesen es runāju par nepieciešamību nodrošināt latviešu valodā pieejamo mācību līdzekļu un metodisko materiālu iegādei finansējumu no valsts budžeta. Šo priekšlikumu mērķis ir uzlabot latviešu valodas pasniegšanu, paaugstināt mācību stundu un nodarbību kvalitāti un latviešu valodas apgūšanas motivāciju mazākumtautību skolās. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ļoti ilgi un dikti par to diskutēja iepriekšējās nedēļās. Sakarā ar šīm diskusijām Latvijai bija pievērsta gan Eiropas, gan Krievijas uzmanība. Lai dabūtu politiskās dividendes un atrisinātu valdības un Izglītības un zinātnes ministrijas kritisko situāciju, ar netīro ūdeni no vanniņas tika izliets pats strīdus objekts, tas ir, bērns. Bērns un viņa problēma - kā nopietnāk un labāk apgūt latviešu valodu, lai viņš būtu spējīgs mācīties latviešu valodā, kā to prasa izglītības reforma. Es saprotu šīs pretenzijas un ambīcijas, bet man negribētos, lai šo ambīciju dēļ tiktu aizmirsta latviešu valodas mācīšanas problēma un šā mācību procesa uzlabošana. Mazākumtautību skolās neesam pilnīgi gatavi šobrīd veikt izglītības reformu tādā veidā, kādu piedāvā izglītības un zinātnes ministrs Šadurska kungs. Tā nav skolas, skolotāju un skolēnu vaina, tā ir Izglītības un zinātnes ministrijas vaina. Pustukšas skolas, bibliotēkas. Ir mācību līdzekļu pietiekoša daudzuma un kvalitātes hronisks trūkums. Ar tiem taču, manuprāt, būtu no valsts finansējuma jānodrošina katras skolas bibliotēka.

Latviešu valodas apmācības centrs pēdējos gados ir mazākumtautību skolām izstrādājis pietiekamā daudzumā mācību līdzekļus - grāmatas, palīgmateriālus latviešu valodas mācīšanai. Taču šāds grāmatu komplekts, kā tika man pateikts, maksā aptuveni astoņarpus latus. Izglītības un zinātnes ministrija izteicās, ka viņa darot visu, lai nodrošinātu mācību procesu latviešu valodā, bet ka latviešu valodas pretinieki, kreisie, opozīcija, skolotāji un skolēni savukārt pretojoties un negribot mācīties latviešu valodā. Tā ir demagoģija! Varu pateikt vēl nopietnāk: Izglītības un zinātnes ministrija neiet pretī mazākumtautību skolām, lai tās rastu izeju no problēmām, un vēlas veikt izglītības reformu ar spēka paņēmieniem. Un tā jau ir provokācija, tā ir īsta provokācija!

Es aicinu valdību, Izglītības un zinātnes ministriju atrast tuvākajā laikā iespēju izdarīt valsts pasūtījumu un nodrošināt mazākumtautību skolu bibliotēkas ar mūsdienīgām grāmatām, kuras skolēni varētu izmantot vairākus gadus, nododot cits citam un rūpīgi glabājot.

Sēdes vadītāja. Fjodorova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

S.Fjodorovs. Pēc balsojuma rezultātiem tūlīt būs redzams, kurš īstenībā rūpējas par to, lai mūsu bērni, krievu bērni, mazākumtautības bērni, zinātu un cienītu latviešu valodu.

Es aicinu balsot par to. Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, tad tūlīt sekos balsojums. Lūdzu deputātus balsot par 16. - deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 60, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Tagad jāizskata 17.priekšlikums, kuru ierosinājis deputāts Jānis Urbanovičs. Komisija to izskatīja, bet nevarēja atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 17.priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par 17. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 57, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 18. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to izskatīja, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Pa sešiem gadiem Saeimā vismaz septīto vai astoto reizi es jūs aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, lai izveidotu Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros Mazākumtautību izglītības departamentu. Tieši tādi departamenti - krievu un poļu, un vācu, un ebreju - bija pirmskara Latvijā, vismaz līdz 1934.gadam. Departamentu vadītājiem bija liels gods - viņi piedalījās pat Ministru kabineta sēdēs, ja tika izskatīti minoritāšu kultūras vai izglītības jautājumi. Viņiem gan nebija tiesību balsot, bet bija tiesības uzstāties ar padomdevēju tiesībām. Es domāju, ka līdzīgs departaments varētu uzpasēt visas mūsu minoritāšu skolas, varētu palīdzēt integrācijai, par kuru jūs it kā tā rūpējaties. Man bija tas gods 90.gadu sākumā strādāt Nacionālo skolu daļā gadu un četrus mēnešus. Tāda struktūra toreiz eksistēja Izglītības un zinātnes ministrijā. Un, ja, pieņemsim, krievu skolas direktoram vai arī poļu skolas direktoram kaut kas nebija skaidrs... starp citu, tieši tajos laikos bija atvērtas Latvijā piecas poļu skolas, ebreju skola, bija lietuviešu un čigānu klases, baltkrievu klases, un tā tālāk, un tā joprojām... tātad, ja direktoram bija kaut kas neskaidrs, viņš atnāca uz šo daļu (daļā strādāja četri cilvēki), izstāstīja savas bēdas vai uzdeva savus jautājumus. Bieži vien es to cilvēku, to skolas direktoru, paņēmu aiz rociņas un aizvedu pie latviešu tautības speciālistiem, un, bez šaubām, neviens nevienam neko neatteica. Un tie speciālisti būtu izpalīdzējuši viņam arī tad, ja viņš būtu pats pie tā speciālista atnācis. Tomēr tie cilvēki nāca pie mums. Viņiem bija sava vietiņa ministrijā. Mēs patiešām cerējām, ka izveidosim vienotu Latvijas skolu, bet ne vienveidīgu. Ir daudzas valstis, kur līdzīgas institūcijas darbojas, turklāt darbojas sekmīgi. Es domāju, ka jūs tikai vinnētu minoritāšu acīs, ja atbalstītu šo mūsu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Man šķiet, ka mūsu frakcija šajā priekšlikumā nepiedāvā jums neko nāvējošu, neko tādu, kas varētu apdraudēt gan jūsu partejisko reputāciju, gan jūsu vēlētājus. Manuprāt, šāda departamenta izveidošana pie Izglītības un zinātnes ministrijas pilnībā atbilstu sabiedrības integrācijas programmas, valsts programmas, burtam un garam un varētu būt cieši saistīta ar pirms gada izveidoto Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu.

Mūsuprāt, būtu loģiski, ja Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē ietilptu izglītības programmu izstrāde, kas nozīmē arī mazākumtautību izglītības programmu izstrādi. Jābūt kādam, kas ciešā sadarbībā ar sekretariātu varētu regulēt arī šo jomu.

Kāpēc jums pietika drosmes izveidot attiecīgo, iepriekš minēto valsts institūciju, bet šinī gadījumā ir radušās nezināmas bailes? “Sabiedrības integrācija nav iedomājama bez Latvijas politisko spēku atbalsta un aktīvas līdzdalības” - tā ir ierakstīts šajā valsts programmā. Kur tad ir jūsu aktīvā līdzdalība un atbalsts? Sabiedrības integrācija nozīmē indivīdu un grupu savstarpēju saprašanos un sadarbību kopīgas valsts ietvaros. Integrācija ir daudzpusējs process, kas nozīmē ne tikai to, ka cittautieši ir apguvuši latviešu valodu un pārvarējuši atsvešinātību, bet arī latviešu atvērtību attieksmē pret cittautiešiem. Līdz pat šai dienai šeit, Saeimā, valda uzskats, ka integrācija ir cittautiešu problēma. Taču, īstenojot sabiedrības integrācijas programmu, ir jāmainās arī latviešu attieksmei un izpratnei. Nu tad mainīsim tās jau šodien un tūlīt, - izveidosim, kā tas PCTVL frakcijas piedāvātajā priekšlikumā ierosināts, Mazākumtautību izglītības departamentu! Būsim konsekventi - ja esam pateikuši burtu “a”, pateiksim arī “b”! Taupības režīms nevar būt par iemeslu, kas traucētu šāda departamenta izveidošanai. Viss pārējais ir jūsu rokās. Atbalstot mūsu priekšlikumu, jūs neko nezaudēsiet. Tieši otrādi - iegūsiet. Turklāt arī ministrija atvieglos darbu vienam otram savam darbiniekam.

Mēs aicinām jūs atbalstīt šo priekšlikumu un palīdzēt ministra kungam tikt galā ar saviem pienākumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāts Sergejs Fjodorovs... Nē? Deputāts Sergejs Fjodorovs ir jau runājis.

Deputāte Ina Druviete. Lūdzu!

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Kolēģi mums sniedza atgādni par sabiedrības integrācijas pamatnostādnēm, tātad par grupu savstarpējo atbildību. Jo tikai tad mēs varam vienot sabiedrību, ja problēmas nedalām jūsu un mūsu problēmās un ja nedomājam kategorijās: “mēs” un “viņi”.

Mazākumtautību izglītības departaments teorētiski ir iespējams. Kāpēc ne? Bet ir jādomā par tā izveides lietderību, jo šķiet, ka ar pašreizējās Izglītības un zinātnes ministrijas struktūru, ar Sabiedrības integrācijas nodaļas darbību ir apmierināti gan skolu direktori, gan skolotāji. Šķiet, lai nu kas, bet arguments, ka šīs nodaļas darbinieku tautība būtu varējusi būt šķērslis savstarpējai sapratnei, jau nu gan nav izskanējis.

Es varētu atgādināt pamatnostādni. Viens no pirmajiem runātājiem teica: “Vai tad Latvijas mazākumtautībām jāatbild par latviešu valodas saglabāšanos?” Jā, mīļie, ir jāatbild! Tieši tāpat kā latviešiem ir jāatbild par mazākumtautību valodu saglabāšanos. Bet kā tad citādi? Ja mēs dzīvojam šeit, tad mums, protams, ir jābūt šai kopīgajai atbildībai.

Un tādēļ man šķiet pašreizējām pasaules nostādnēm neatbilstošs un sabiedrības integrācijas pamatnostādnei pretējs šis aicinājums ņemt vērā darbinieku tautību - lūk, šajā padomē ievēlēt trīs mazākumtautību pārstāvjus, tātad jau a priori izvirzot domu, ka tikai viņi, lūk, spēšot saprast mazākumtautību vajadzības. Un kur tad paliek sabiedrības integrācija?

Un tādēļ aicinu neatbalstīt politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Aicinu to neatbalstīt tieši sabiedrības integrācijas labad un etnisko kritēriju neabsolutizēšanas labad!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es gribētu drusciņ oponēt cienītajai integratorei Druvietes kundzei, jo viņa, kas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja, ir vēl līdz šim brīdim pārliecināta, ka Salaspils ir pionieru nometne. Un visas šīs runas par gandarījumu par Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrības integrācijas nodaļas darbību ir ļoti interesanti dzirdēt šodien, kad mēs tomēr redzējām 20 000 bērnu ielās. Tas ir paša ministra darbības rezultāts, kā arī viņa ministrijas Sabiedrības integrācijas nodaļas vadītājas Papules kundzes pretvalstiskās darbības rezultāts.

Es gribētu šodien citēt mūsu vadoņa Repšes kunga vārdus, kurus viņš sacīja, runājot 23.maijā par mūsu mītiņu: “Tā ir tumšo spēku “gulbja dziesma”.” Tagad, cienījamie kolēģi no “Jaunā laika”, jūsu laiks jau beidzies, un šodien ir jūsu “tumšo spēku “gulbja dziesma””.

Sēdes vadītāja. Buzajeva kungs, mēs runājam par priekšlikumu, kas noteic, ka Izglītības un zinātnes ministrijā būtu jāizveido Mazākumtautību izglītības departaments.

Debatēs ir pieteikusies Ina Druviete - otro reizi.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es, protams, nerunāšu par tēmu, jo es pateicu visu, bet Buzajeva kungs izteica tādu apgalvojumu, ko nedrīkst atstāt neatspēkotu.

Salaspils nometnes pielīdzināšanu pionieru nometnei veica tieši pats Buzajeva kungs diskusijā ar vēsturnieku Antoniju Zundas kungu, un mana saistība ar šo procesu bija tāda, ka es vadīju sēdi, kurā šis salīdzinājums tika izteikts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

Lūdzu runāt par konkrēto priekšlikumu!

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Runājot par šo konkrēto priekšlikumu, kā arī par dažiem iepriekšējiem, jāteic, ka es uzskatu, ka mēs droši varam to atbalstīt, jo, pēc maniem uzskatiem, tieši šā priekšlikuma iestrādāšana Izglītības likumā veicinās sabiedrības integrāciju. Daži kolēģi šeit minēja jēdzienu “integrācija”, bet es baidos, ka viņi ne visai pareizi to izprot. Es atļaušos atgādināt integrācijas jēdziena būtību. Saskaņā ar sabiedrības integrācijas koncepciju sabiedrības integrācija nozīmē indivīdu un grupu savstarpēju saprašanos un sadarbību kopīgas valsts ietvaros.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens: “Nav!”)

Lūdzu deputātus balsot par 18. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 67, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms mēs izskatām nākamos priekšlikumus, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Kampara, Jaunupa, Pētersona, Ķikustes, Latkovska un citu deputātu - priekšlikumu: “Sakarā ar to, ka daži deputāti, kuri piedalījās balsojumā par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” 13.priekšlikumu, neatradās zālē, lūdzam minēto priekšlikumu pārbalsot.”

Jautājumā par pārbalsošanu viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Deputāti nevēlas runāt.

Lūdzu, balsosim par to, vai šāds pārbalsojums ir nepieciešams! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, (Aplausi.) pret - 46, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts, un pārbalsošana tātad nenotiks.

Turpinām izskatīt priekšlikumus.

J.Strazdiņš. Godājamie deputāti! Izskatām nākamo - 19.priekšlikumu. To ir iesniedzis deputāts Urbanovičs. Komisija to izskatīja, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Vai deputāts Agešins ir pieteicies debatēs?

Atklājam debates. Lūdzu! Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šodien Saeimas deputāti vēl var atrisināt mazākumtautību izglītības problēmu vai arī var iedzīt to vēl dziļākā strupceļā. Pagājušā gada pavasarī Tautas saskaņas partija aicināja labējās partijas un valdību ņemt vērā iedzīvotāju intereses un brīdināja, ka atteikšanās no dialoga ar mazākumtautībām novedīs pie situācijas saasinājuma. Tagad mēs vēršamies pie visiem ar aicinājumu paust politisko gribu un apturēt konfrontāciju, lai tā nenonāktu līdz kritiskai robežai. Ja abas puses turpinās spēka demonstrēšanu, tas novedīs pie tā, ka situācija kļūs grūti kontrolējama.

Mēs uzskatām, ka problēmas risinājums šodien vēl aizvien rodams Saeimā, nevis uz ielām.

Mēs aicinām tos, kas atbildīgi par valstisku lēmumu pieņemšanu, nemeklēt ienaidniekus. Mazākumtautību izglītības problēma nav konflikts starp latviešiem un nelatviešiem. Tas ir konflikts starp valsts varu un iedzīvotājiem.

Lūdzu atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 19. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 65, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Godājamie deputāti! Tagad mums ir jābalso par Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Kalniņas priekšlikumu, kuru komisija izskatīja un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 20.priekšlikumu.

J.Strazdiņš. Tālāk. Lūdzam balsot par atbildīgās komisijas priekšlikumu, kuru komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 21.priekšlikumu.

J.Strazdiņš. 22. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Kalniņas priekšlikums. Komisija to izskatīja un atbalstīja, un tas ir izteikts atbildīgās komisijas precizētajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 22. un 23.priekšlikumu...

J.Strazdiņš. Jā, lūdzu atbalstīt arī 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 22.priekšlikumu. Debatēs pieteicies Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es patiešām esmu sašutis par šo piedāvāto jauno daļu pantam, jo principā tas aizskar cilvēktiesības. Un, ja mēs lasām 2.apakšpunktu, kur izklāstītas Izglītības valsts inspekcijas amatpersonu tiesības, mēs varam redzēt, ka viņām ir tiesības pieprasīt mutvārdu paskaidrojumu no juridiskās personas. No jebkuras juridiskās personas. Man liekas, ka juridiski tas nav korekti, jo juridiskā persona principā nevar dot mutvārdu paskaidrojumu.

Nākamais moments, kas ir vēl sliktāks. Iesniedzējs šai inspekcijai grib dot vēl papildu tiesības - veikt pārbaudi, pieaicinot, ja tas ir nepieciešams, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus vai citus speciālistus, fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus inspekcijas kompetences ietvaros. Es tad mēģināju padomāt, kas varētu būt šāda kompetence un kādas kompetences ietvaros var veikt videofilmēšanu, ierakstus un pārējās citas šīs lietas, vēl jo vairāk kopā ar tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvjiem. Tādējādi mēs faktiski dodam tiesības šim izglītības inspektoram veikt operatīvu darbību. Ne mazāk! Un man ir tādas aizdomas, ka Izglītības un zinātnes ministrija vēlas legalizēt to situāciju, kuru mēs kritizējām pirms nedēļas, kad tiesībaizsardzības iestādes darbinieki, proti, policisti, mēģināja noskaidrot to skolēnu un skolotāju vārdus, kuri piedalījās masu pasākumā. Un es nevaru pieņemt arī tādu paskaidrojumu, ka, pieņemsim, tad, kad skolā notika krimināls noziegums, tieši tāpēc inspektors ņem sev līdzi šo policistu. Atvainojiet, bet policistiem pašiem ir savi pienākumi, un viņi tos var pildīt arī bez inspektora palīdzības. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņiem vienkārši ar likumu ir aizliegts pildīt to, ko no viņiem prasa izglītības valsts inspektors.

Tieši tāpēc, ka šis piedāvājums ir pretlikumīgs, es aicinu jūs vienkārši to neatbalstīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka ir velti aicināt “Jauno laiku” izdarīt kaut ko prātīgu, bet es tomēr gribu aicinātu Tautas partiju, kurā arī ir labi speciālisti, speciālisti izglītības jomā, paskatīties, ko mums atkal ir piedāvājis Šadurska kungs un kādā veidā. Atkal trešajā lasījumā ir parādījušies šādi grozījumi, turklāt bez jebkādas sabiedriskās apspriešanas. Tas pats gadījums! Un es nezinu, vai viņi domā par to, ko viņi vispār grib izdarīt mūsu un jūsu skolās. Tā ir spontāna reakcija uz mūsu skolu streikiem.

Esmu pārliecināts, ka tā tas ir, bet tas ir vispārējs demokrātijas ierobežojums, un sakarā ar to es lūdzu Tautas partijai atbalstīt mūsu priekšlikumu un noraidīt kā 22. - Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu, tā arī 23. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tiešām jāatzīst, ka arī šis priekšlikums Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika iesniegts pēdējā brīdī, un šis priekšlikums ir ļoti būtisks, jo tas ievērojami papildina Izglītības valsts inspekcijas funkcijas. Tieši tāpēc komisijā diskusijās par šo jautājumu es lūdzu nepieņemt galīgo redakciju un par to nebalsot, kamēr nebūs veikta juridiskā ekspertīze. Un komisija arī nodeva šo atbildīgās ministrijas parlamentārās sekretāres piedāvāto priekšlikumu izanalizēt Saeimas Juridiskajam birojam. Saeimas Juridiskais birojs izdarīja tajā nepieciešamās korekcijas un saskaņoja šo priekšlikumu ar Valsts pārvaldes likumu.

Jāatzīst, ka bēdīgs fakts vēl ir arī tas, ka, kā šodien es no kolēģes to uzzināju, arī paši izglītības inspektori nav šo priekšlikumu apsprieduši. Tomēr, ņemot vērā to, ka ir veikta Juridiskā biroja ekspertīze un ka šie priekšlikumi atbildīgās komisijas redakcijā ir saskaņoti ar Valsts pārvaldes likumu, Tautas partija balsos “par”.

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Esmu ļoti iepriecināts, dzirdot Ābiķa kunga runas beigu frāzi. Šis ir valstiski atbildīgs lēmums, jo Izglītības valsts inspekcijas kompetence līdz šim bija noteikta šīs inspekcijas nolikumā, taču atbilstoši Administratīvā procesa likuma 11.pantam personai nelabvēlīgu administratīvo aktu vai faktisko rīcību iestāde var veikt tikai uz Satversmes likuma vai starptautisko normu pamata. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumu līmeņa dokumenti šeit vairs neder, tāpēc, lai šī inspekcija varētu praktiski strādāt, tās tiesības ir jānorāda likumā.

Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Manās acīs šis priekšlikums kārtējo reizi pierāda ministrijas un inspekcijas bezspēcību, neprofesionālismu, un faktiski šinī priekšlikumā mums piedāvā izveidot izglītības policiju, jo inspektors tagad varēs... Tā nebija ne padomju laikos, ne mūsu laikos, bet būs varbūt jaunajos laikos. Līdz šim inspektors vienmēr pieteicās pie direktora, viņi ir kolēģi, viņi ir sabiedrotie, un viņi abi ir vienlīdz ieinteresēti, lai skola darbotos labāk, - bērnu labā, skolotāju labā un tā tālāk un tā joprojām.

Šeit mēs tagad ar jūsu balsīm izveidosim īstu izglītības policiju, kurai būs tiesības iebrukt bez brīdinājuma, pieaicināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus, fotografēt, veikt audio un video ierakstus... Tas, ka viņi varēs tur kādu pakarināt vai nošaut, tas, paldies Dievam, šeit nav rakstīts. Bet ministra kungs jau iepriekš kā bērniņš no smilšu kastītes draudēja ar smilšu lāpstiņu direktoriem, skolotājiem: “Noņemšu jūs no darba!” Ministrs nevar noņemt! Ja viņš zinātu likumu, arī zinātu, ka tādu tiesību viņam nav, bet, ja pienākumus cilvēks pilda nepietiekami labi un savas tiesības likumdošanā pat pēc 15 mēnešiem nezina...

Man bija tas gods pārbaudīt skolas desmit gadus, no tiem 3 gadus - jau Latvijas Republikas laikos, vadīt attiecīgās komisijas, kad mēs pārbaudījām Liepājas pilsētu un rajonu, Ogres rajonu un pārējos. Ziniet, mums nevajadzēja ne fotografēšanu, ne audio un videofilmēšanu, jo vienmēr ar skolotājiem varējām saprasties. Ja tu esi gudrāks, pamāci skolotāju vai direktoru, ja redzi, ka viņš visu dara perfekti, valsts vārdā pasakies viņam, un viņš spārnots strādās vēl labāk arī turpmāk.

Bet šīs jau ir kaut kādas, manuprāt, policijas metodes, kuras grib ieviest izglītības sistēmā... Tur nav tā... Varbūt tā kaut kur arī ir: “Es esmu priekšnieks, tu esi muļķis!” Vai otrādi. Skolā cilvēkiem ir apmēram vienāda izglītība, un nav svarīgi, vai viņš ir direktors, skolotājs vai inspektors. Lietas labā viņi var strādāt kopā tikai kā sabiedrotie. Ja inspektoram ir jāpanāk, lai direktors ievērotu likumu, tad ir cits jautājums. Bet to var izdarīt ar citām metodēm, nevis ar policejiskām metodēm.

Un es uzskatu, it sevišķi tāpēc, ka šis priekšlikums nav izdiskutēts ne ar skolotājiem, ne ar direktoriem, ne ar skolu valžu priekšsēdētājiem, ka tas ir iesniegts tikai trešajā lasījumā, tas nav pieņemams. Tas solīdā sabiedrībā nav pieņemts!

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Mūsu valsts pārvaldes sistēma ir veidota tā, ka īpašas kontroles institūcijas ir izveidotas praktiski visu ministriju sistēmā, un tās veic nozares kontroli. Mēs tās saucam par inspekcijām. Mums ir Valsts valodas inspekcija, mums ir Izglītības valsts inspekcija, mums ir Valsts veterinārā inspekcija - tātad ļoti daudzas un dažādas inspekcijas katras ministrijas sistēmā. Un saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu šīs inspekcijas veic augstāko iekšējo kontroli attiecīgajā nozarē. Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmas ietvaros šādu kontroli tātad veic Izglītības valsts inspekcija ar savu amatpersonu starpniecību.

Ideāla situācija, godātie kolēģi, būtu bijusi tad, ja valdība pēc Valsts pārvaldes iekārtas likuma pieņemšanas būtu pildījusi tai uzliktos pienākumus - būtu izstrādājusi, pieņēmusi un nodevusi Saeimā izskatīšanai īpašu likumu, kas visā valstī vienoti reglamentētu valsts inspekciju darbu, tiesības, pienākumus un darbības metodes, arī to tiesisko statusu. Diemžēl inspekciju tiesības, statuss un pienākumi tiek reglamentēti speciālos jeb tā saucamajos “jumta” likumos. Un šajā konkrētajā gadījumā tas tiek darīts ar šo Izglītības likumu. Un, ņemot vērā pamatā tās normas, kas ir ietvertas Valsts pārvaldes iekārtas likumā, tas, ko mums piedāvā atbildīgā komisija un ko arī tātad 22.priekšlikuma autori, pilnībā atbilst Satversmei, Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Līdz ar to šīs tiesības, kādas tagad tiek fiksētas šajā likumā, izglītības inspektoriem un Izglītības valsts inspekcijas vadītājam, lielā mērā jau šobrīd paredz citi normatīvie akti. Šeit šīs darbības metodes tiek tikai precizētas, vairāk vai mazāk precīzi uzskaitītas un tātad tiek fiksētas likuma līmenī. Tās nav antikonstitucionālas, Plinera kungs, un atbilst pilnībā mūsu Satversmei!

Es aicinu atbalstīt šo normu. Bet es tāpat arī aicinu valdību pildīt Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārejas noteikumos tai uzlikto pienākumu un izstrādāt likumus, ar kuru palīdzību mūsu valstī varētu konsekventi realizēt Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas. Un šīs normas, kas ir ietvertas šajā 22. - atbildīgās komisijas precizētajā priekšlikumā, ko arī es aicinu atbalstīt, nekādā gadījumā, Plinera kungs, nav policejiskas normas! Policistiem, godātie kolēģi, ir tiesības veikt operatīvo darbību, bet šīs metodes ir daudz citādākas. Es neuzskaitīšu tās. Un nemaldiniet, lūdzu, sabiedrību, teikdams, ka izglītības inspektoriem tiek dotas policistu funkcijas! Tas nebūt tā nav! Lielā mērā šīs funkcijas jau šobrīd ir dotas inspektoriem, taču šobrīd tās tiek fiksētas likumā.

Es aicinu atbalstīt 23.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Nav jau runa par saturu, kuru mēs šeit apspriežam. Ir runa par piedāvāto veidu. Un šis atkal ir viens no tiem priekšlikumiem, kas ir ļoti būtisks grozījums, un šis priekšlikums ir saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Un jautājums ir tikai tāds: vai šādi priekšlikumi ir jāiesniedz sēdē trīs vai četras dienas, tātad ļoti īsā laikā, pirms pēdējā lasījuma?

Man šeit būtu vēl dažas palabojamas lietas, bet man vienkārši nav laika to izdarīt, jo šis ir jau trešais lasījums, bet es tāpēc negribu izgāzt šo priekšlikumu. Kaut vai viens piemērs. Šajā 23.priekšlikumā Izglītības valsts inspekcijai ir dotas tiesības sastādīt pārbaudes aktu. Es gribētu šo jautājumu pavērst citādāk: ir pienākums sastādīt pārbaudes aktu pēc tam, kad inspekcija ir bijusi skolā. Bet man kā deputātei nav iedots vairāk laika, lai es varētu iesniegt savus priekšlikumus. Un tā jau atkāroti ir necieņa pret Saeimu. Tā ir nespēja savlaicīgi sagatavot likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Taču es, protams, šo 23.priekšlikumu atbalstīšu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis - otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs vienkārši būt uzmanīgiem. Pilnīgi visus, kuri balsos par 22.priekšlikumu, jo 22.priekšlikums nav atbalstāms. Šis priekšlikums tiešām satur tādas lietas, kas neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumam un ļauj inspekcijai darboties, pārkāpjot Valsts pārvaldes likuma ietvarus.

Un tātad, ja mēs tagad balsosim par 22.priekšlikumu, es aicinu balsot “pret”, bet atbalstīt 23. - atbildīgās komisijas redakciju. Par to gan es aicinu balsot “par”. Lūdzu, nekļūdieties!

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc maniem uzskatiem, šis priekšlikums vienkārši liecina par to, ka ministrija neuzticas saviem skolotājiem. Un, manuprāt, skolotāji grib tikai vienu - lai viņus vienkārši atstātu mierā.

Un vēl. Es neesmu pārliecināts, ka visi attiecīgie inspektori pareizi izmantos savu, teiksim, papildu varu un papildu pilnvaras. Varbūt kāds vēlēsies atriebties kādam skolotājam. Tā kā, manuprāt, šis priekšlikums arī no juridiskās tehnikas viedokļa, ja tā reāli spriež, vienkārši neatbilst skolotāju, teiksim, interesēm.

Piedāvāju balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms?

Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par 22. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres A.Kalniņas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 77, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, balsosim par 23. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 23, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Strazdiņš. Cienījamie kolēģi! Izskatīsim 24.priekšlikumu, kuru iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Kalniņa. Priekšlikums ir izteikts tālāk 25. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 24. un 25.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. Paldies. 26. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Kalniņas priekšlikums. Atbalstīts, bet izteikts 27. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pret 26. un 27.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Es atvainojos! Pret 26.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Atklājam debates par 27.priekšlikumu. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu informēt priekšlikuma iesniedzējus par reālo situāciju izglītības iestādēs laukos. Visās skolās nav pieejamas šīs nosauktās lietas: tālrunis, telefakss un elektroniskais pasts. Visās skolās to nav! Es zinu, kas ir lauku skolās. Taču, ja mēs likumā ieliekam pilnīgi viennozīmīgu normu, ka ir jāiesniedz pilnvarotās personas adrese, tālruņa numurs, telefakss un elektroniskā pasta adrese...

Es šo priekšlikumu varētu pieņemt tad, kad blakus būtu arī tāds punkts, kas noteiktu, ka skolām tiek iedots papildu finansējums telefaksu, datoru un citu šo ierīču iegādei. Visu trīs šo lietu tur nav. Tātad ko darīs pašvaldības, ja tām nav faksa? Tām steidzami būs jāskrien pirkt faksi. Informatizācijas projekts ir apturēts.

Šādā redakcijā priekšlikumu nevar atbalstīt, jo tas neatbilst lauku skolu situācijai.

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Nu darīsim taču atbildīgi savu darbu! Izlasīsim, kas ir rakstīts šajā likuma pantā! Te ir runa par jaundibināmām izglītības iestādēm. Godīgi sakot, ja nav naudiņas, par ko faksu nopirkt, tad nedibināsim jaunu izglītības iestādi, bet nopirksim faksu esošajai iestādei. Nu būsim taču reālisti! Ja dibina jaunu izglītības iestādi, tad šīs atbildīgās personas ir jāspēj atrast un komunikēties ar tām. Nu nerunāsim taču par tādiem niekiem no šīs tribīnes!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 27. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 30, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Strazdiņš. Cienījamie deputāti! Tālāk izskatīsim 28. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Kalniņas priekšlikumu, kas ir atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas precizētajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Arī pret 29. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. Paldies.

30. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Kalniņas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Priekšlikumu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma...

Cienījamie kolēģi deputāti! Nejauciet galvu priekšsēdētājai! Aicinu turpināt darbu vēl pusstundu, kad tiks izsludināts pārtraukums.

Lūdzu, Strazdiņa kungs, turpiniet izskatīt priekšlikumus!

J.Strazdiņš. Paldies, priekšsēdētājas kundze!

Cienījamie deputāti! Tālāk izskatīsim 31.priekšlikumu, kuru iesniegusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Komisija šo priekšlikumu izskatīja, bet nevarēja atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 31.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Tālāk, lūdzu!

J.Strazdiņš. 32. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegums. Komisija to izskatīja, bet nevarēja atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 32.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Paldies.

J.Strazdiņš. 33. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu izskatīja, bet nevarēja atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 33.priekšlikumu. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Man šķiet, ka ļoti daudziem no klātesošajiem vienkārši nav skaidra priekšstata par to, kas notiek. Vai jūs patiešām domājat, ka pēc jūsu balsojuma pirms divām nedēļām, radikāli mainot minoritāšu izglītības reformas koncepciju, jūs tagad atgriezīsieties pie aptuveni tāda paša varianta, kāds bija pieņemts pirmajā lasījumā, un visi būs laimīgi? Diemžēl tā tas nav. Es redzu, ka jūs šis jautājums vispār īpaši neinteresē un kā balsojot jūs pat spiežat nepareizās pogas un pēc tam labojat savus balsojumus.

Esmu ļoti pateicīgs Strēļa kungam, jo man šķiet, ka viņš ir vienīgais, kas patiešām runāja par lietas būtību. Es ļoti lielā mērā piekrītu Strēļa kungam. Viņš minēja konkrētas problēmas. Bet vai patiešām jūs, Strēļa kungs, un jūs, pārējie godājamie kolēģi, uzskatāt, ka, turpinot nerēķināties ar pašu skolu dibinātāju, vecāku, pašu skolēnu viedokli, jūs varat panākt šo mērķi, panākt labvēlīgas izmaiņas attieksmē pret valsts valodu?

Faktiski no pēdējo divu nedēļu notikumiem visi normālie cilvēki var izdarīt tikai divus secinājumus.

Pirmais secinājums: Saeimai nevar ticēt. Jo pēc tam, kad vairākus mēnešus bija sludināta tās jaunās reformas koncepcija, ka būs tā proporcija
40 : 60, pēkšņi vienā dienā Saeima būtiski mainīja šo koncepciju. Kā šādai Saeimai un šādai valdībai var ticēt? Nav grūti mainīt likuma normu, bet ir grūti atgūt uzticību. Tā ir viena problēma.

Otra problēma ir daudz svarīgāka. Tagad jūs esat gatavi atkāpties no jūsu pozīcijām, no tā, par ko jūs nobalsojāt pirms divām nedēļām, esat gatavi atgriezties atpakaļ. Un kādi ir iemesli? Kāpēc? Diemžēl cilvēkiem jāsecina, ka šī stratēģija, kas ir vērsta uz konstruktīvu dialogu, uz profesionālo problēmu apspriešanu ar visu ieinteresēto pušu līdzdalību, nav veiksmīga, ka vajadzēja skolēniem iziet uz ielām, lai piespiestu jūs mainīt savu viedokli un daudzmaz atgriezties pie kompromisa ceļa sākuma.

Tāds ir tas signāls, ko jūs esat nosūtījuši.

Padomājiet, kā cilvēki rīkosies tālāk! Protams, es saprotu, ka tādiem kā Tabūna kungs ir vienalga, viņam visi ir ienaidnieki, viņš nešķiro. Taču faktiski notiek pastāvīga konkurence. Mēs, Tautas saskaņas partija, visu laiku aicinām uz šādu konstruktīvu dialogu. Mēs tā arī rīkojamies. Mēs patiešām gribam rast kopīgu valodu un kaut kādu kompromisu. Citi cilvēki turpretim aicina tieši uz spiediena izdarīšanu, uz ielu akcijām. Un jūs ar savu balsojumu parādāt, kam ir taisnība. Kā jums var pierādīt, ka arī ieinteresēto personu viedokļi ir jāņem vērā?

Tikai tāpēc, es domāju, jums jāsūta pozitīvs signāls un tātad jāatbalsta 33. - deputāta Urbanoviča priekšlikums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Urbanoviča kungam būs ļoti interesanti lasīt šīs sēdes stenogrammu, jo šodien Urbanoviča kungs aicināja 5.priekšlikumu sasaistīt ar 41.pantu un sacīja, ka 41.pants netiekot grozīts. Tagad mēs lasām šo Urbanoviča kunga priekšlikumu un redzam, ka ir paredzēts izslēgt 41.panta trešo daļu. Ļoti izdevīgi 5.priekšlikumā norādīt uz to, ko pēc tam, kā to redzam šajā priekšlikumā, izslēgs!

Tas - par godaprātu.

Par būtību. Priekšlikums izskatās patiesi nevainīgs. Nu, kāpēc lai pašvaldība nedarītu kaut ko vairāk?

Godātie kolēģi! Šā priekšlikuma pieņemšana nostādītu šo pašu Izglītības likumu pretrunā ar 9.panta pirmo daļu, kurā teikts, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā; ar 14.panta, kas noteic Ministru kabineta kompetences izglītībā, 18.daļu un 19.daļu, kur ir runāts par valsts izglītības standartu; nostādītu pretrunā ar 15.panta, kur ir runāts par Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci, pirmo daļu, kur ministrijai ir uzdots īstenot vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā; likums nonāktu pretrunā arī ar 17.pantu, kur nav paredzēta tāda pašvaldības kompetence; nonāktu pretrunā ar 28.pantu, kur noteikts, ka izglītības iestāde ir patstāvīga izglītības programmas izstrādē; nonāktu pretrunā ar 29.pantu, kur izglītības iestādes dibinātāja kompetence ir precīzi noteikta un kur šāda funkcija nav minēta. Tā ka nu jūs redzat, ka šis viens priekšlikums būtībā sagrauj visu likuma arhitektūru!

Es aicinu atbildīgi balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Boriss Cilevičs - otro reizi.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Vienā no savām iepriekšējām uzstāšanās reizēm šodien es teicu, ka es nešaubos par Šadurska kunga juristu augsto kvalifikāciju. Diemžēl tagad man jāsāk šaubīties.

Es uzdevu ministra kungam pilnīgi konkrētu jautājumu par to vienu pretrunu, ko viņš minēja attiecībā uz 3.priekšlikumu. Viņš tā arī neatbildēja, un viņam nav arī ko atbildēt, jo nekādas pretrunas nav. Jo tas Valsts valodas likuma pants, tā norma, ko viņš pieminēja un kas it kā esot pretrunā ar 3.priekšlikumu, nebūt nav pretrunā un nevar būt pretrunā, jo tā vispār neregulē mācību valodu. Šī Valsts valodas likuma norma regulē tikai iekšējās administratīvās saziņas valodu mācību iestādē, un to neviens arī neapstrīd. Diemžēl man atlikušas tikai 10 sekundes, un es nevaru nodemonstrēt, ka arī šoreiz Šadurska kunga teiktais neatbilst patiesībai, ka nav to milzīgo pretrunu. Runāsim juridiski! Patiešām, es redzu, ka tas ir ļoti grūti - juridiski pamatot lēmumus, kas patiešām ir balstīti uz kaut kādas ideoloģiskas koncepcijas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja!

Godātais ministra kungs! Par godaprātu. Vakar un aizvakar jūs trīs reizes piekritāt maniem argumentiem, un jūs bijāt tas, kas pateica, ka tiešām tas sadalījums “40 un 60” nav iespējams, pat principā, pat teorētiski tas nav iespējams.

Otra lieta, ko jūs teicāt, - ka šis priekšlikums un šī formula būtu ideāla un atbilstu jūsu priekšstatam par to, kā šī reforma būtu īstenojama. Ja es meloju, nāciet un pasakiet to no tribīnes!

Un visbeidzot jāteic, ka pati lielākā un svarīgākā jebkuru reformu būtība ir tā, ka vara nevis kādam uzspiež savu iegribu, bet gan pārliecina un iesaista plašākas tautas masas, it sevišķi tās, uz kurām ir vērsta šī vai jebkura cita reforma. Kāpēc uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju mēs katrreiz saucam visus uzņēmējus, visas viņu asociācijas, un ar viņiem ilgi un dikti runājam par katru attiecīgā nodokļa likuma punktu, par katru procentu? Šeit jūs esat iedomājies, ka jūs visu zināt. Tas ir acīmredzami, ka jums galīgi nav par to pilnīga priekšstata, jūs nevienā negribat klausīties. Jūs strīdos piekrītat, bet pēc tam aizejat un no kaut kurienes atkal atnesat savas vecās dogmas.

Redziet, tas, ko es piedāvāju, - tā arī ir demokrātija. Tā ir tad, kad vara uzrunā sabiedrību un pārliecina par saviem nodomiem attiecībā uz viņu. Viss pārējais ir totalitārisms un boļševisms, Šadurska kungs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Nu diemžēl jāuzkāpj tribīnē un jāteic, ka Urbanoviča kungs maldina sabiedrību par mūsu vakardienas sarunām.

Izstāstīšu, kā tas notika. Es tiešām teicu, ka precīzi to proporciju “40:60” nav iespējams realizēt, jo tas informācijas daudzums, ar kuru mēs varam operēt, ir viena stunda nedēļā. Mēs nevaram pusstundu lasīt latviski un otru pusstundu - krieviski. Līdz ar to tā proporcija tiešām nebūs 40:60, bet varbūt būs pusprocents šurp vai turp. Taču tas, kā jūs, Urbanoviča kungs, pasniedzat šo informāciju, - tas, patiesību sakot, ir vienkārši, manuprāt, jūsu necienīgi.

Sēdes vadītāja. Deputāts Anatolijs Mackevičs.

A.Mackevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Es gribu runāt par savu pilsētu - Daugavpili. Daugavpilī tagad ir izveidojušās labas iespējas, lai sekmētu jaunatnes integrāciju. Katrai skolai jādarbojas pēc savas programmas, un tas dod reālus rezultātus. Zināšanu līmenis mācību priekšmetos, to skaitā arī latviešu valodā, ir visai augsts. Absolventu vairākums bez īpašām problēmām iestājas valsts augstskolās. Pieņemot likumu šādā redakcijā, tiks iztraucēts iestrādātais ritms un mācību programmas realizācija. Rezultāts būs tas, ka Daugavpilī cietīs jaunatnes izglītība. Tas varētu novest bērnus un vecākus pie nemieriem, kas būs daudzkārt stiprāki nekā šodien pie Saeimas durvīm. Septiņas reizes padomāt un vēlreiz nogriezt - tā rīkoties aicinu ne tikai es, bet arī visu Daugavpils skolu direktori. Pasvītroju: visu Daugavpils skolu direktori, kuri atklātā vēstulē pauž savas domas attiecībā pret minēto reformu.

Aicinu atbalstīt Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Es gribētu parunāt par savu dzimto pilsētu Rīgu un aicināt kolēģus deputātus no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atcerēties, kas ir Rīgas Izglītības pārvaldes priekšsēdētājs. Tas ir Elmārs Vēbers, ļoti pazīstams un cienījams jūsu cilvēks. Nu viņš pēc ilgām pārdomām tomēr kļuva par sociāldemokrātu, bet mēs taču zinām, kādā partijā tomēr saknes viņam. Nu kāpēc jūs baidāties pēc tam atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu? Elmārs Vēbers kopā ar Šadurska kungu varbūt pat vēl labāk iznīcinātu visas krievu skolas... ar gandarījumu... nu, varbūt pat vēl steidzīgāk salīdzinājumā ar Šadurska kungu, ja Šadurska kungam tomēr būs tāda iespēja - turpināt strādāt par izglītības un zinātnes ministru.

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie kolēģi! Patiesībā taču ir kaut kāda robeža, kuru nedrīkst pārkāpt pat šeit, apmainoties ar bezatbildīgām frāzēm.

Godātais deputāta kungs! Ja jūs runājat par krievu skolu iznīcināšanu Rīgā, tad, piedodiet man, nu ir pēdējais laiks attapties un apjēgt, ko jūs runājat. Neaizmirstiet taču, lūdzu, arī to, ka jūsos klausās Latvijas sabiedrība un ka par mūsu valsti kopumā spriež, protams, arī pēc to runu inteliģences līmeņa, kuras skan no šīs tribīnes. Neapkaunojiet taču Latvijas likumdevējus!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 33. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Godātie Saeimas deputāti! Tagad izskatīsim 34. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Komisija izskatīja šo priekšlikumu, bet nevarēja to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 34.priekšlikumu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 83, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Tālāk. Lūdzu izskatīt 35. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Kalniņas priekšlikumu. Tas ir atbalstīts, bet izteikts atbildīgās komisijas redakcijā 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 35.priekšlikumu.

Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, jāteic, ka man ir ļoti žēl, ka tiek pārtraukta secīga, stabila un prognozējama pedagogu darba samaksas reforma. Diemžēl šī piedāvātā redakcija ir šeit nonākusi atkal pēdējā brīdī. Man ir bezgala žēl, ka Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Kalniņas kundze ir to iesniegusi pēdējā brīdī un atkal deputātiem ir liegta iespēja pilnvērtīgi diskutēt - un kur nu vēl pedagogu kolektīviem! Un ko tad mēs te lasām? Mēs te lasām tik samudžinātu un neskaidru, un pat mums, pedagogiem, profesionāļiem, nesaprotamu tekstu... Nu tad kā gan lai tas nonāk vēl tālāk - līdz skolu direktoriem, līdz katras mazas lauku skoliņas direktoram? Ieklausieties, cienījamie kolēģi, šajā 53.panta redakcijā! Konkrēti ir runa par 2.punktu: “Pedagoga amata kvalifikācijas kategoriju nosaka, novērtējot amatu...” Ieklausieties: “... nosaka, novērtējot amatu atbilstoši amata aprakstam...” Vai jūs tikāt skaidrībā?

Diemžēl, lai to saprastu, tik tiešām tad te ir ar īpašu jaunradi jānodarbojas.

Es domāju, ka tā galvenā problēma jau diemžēl bija tā, ka izglītības un zinātnes ministrs... visu cieņu Šadurska kungam, es negribu ticēt, ka viņš negribēja pedagogiem dabūt pēc iespējas vairāk naudas, lielāku finansējumu, bet tā cīņa laikam bija tomēr bez tāda īsta spara un bez enerģijas, jo ar tiem diviem vai mazliet vairāk nekā diviem miljoniem, jo aiz komata tur ir vēl daži cipari... Nu, es jau saprotu, ka ministra kungs gribēja aizlāpīt to caurumu un it kā imitēt, ka tā reforma iet uz priekšu, bet diemžēl... nu, mēs taču visi saprotam, ka tas, ka izveido šo kvalifikācijas kategoriju sistēmu... ka nu tas ir tas veids, kā aizlāpīt... Taču man tūlīt pat jāpiebilst, ka Tautas partija vienmēr ir atbalstījusi un arī šobrīd principā atbalsta to sistēmu, kas nosaka, ka nav visi pedagogi vienādi, viņu darba kvalitāte nav vienādi vērtējama. Mēs principā esam par šo sistēmu un vienmēr esam mudinājuši un runājuši par to, bet tik nesagatavotu un tik ārkārtīgi paviršu, tik pavirši formulētu un neizdiskutētu... Pie tam, runājot ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, es uzdevu jautājumu - vai jūs redzējāt šos Ministru kabineta noteikumus, šo projektu? Nu kā tad tas realizēsies? Kāds būs tas mehānisms? Jo nav jau skaidri ne tie vērtēšanas kritēriji, ne arī visa tā metodika, kuras aprakstam bija jābūt jau šeit uz galda. Kāpēc tas viss notiek tik vēlu? Mīļie cilvēki, tie ir 15 mēneši... 15 mēneši - vesels liels laika periods, kurā to varēja izdarīt. Un...

Sēdes vadītāja. Zommeres kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

Ē.Zommere. Jā.

Un vēl mani ļoti uztrauc tas, ka starta pozīcija jaunajiem pedagogiem diemžēl paliek šāda - 145 lati. Un tas nekādi nav piedodams. Jo galu galā “Jaunais laiks” sarunās ar arodbiedrību solīja, ka zemākajai kvalifikācijai būs pat 300 latu. Paklausieties! Es saprotu, ka tas nav panākams tūlīt, momentā. Taču mēs nedrīkstam pieļaut šādu nesagatavotu priekšlikumu un, galvenais, nedrīkstam nojaukt sistēmu, kura darbojas. Jo esošajā redakcijā jau viss ir: “Pedagoga darba samaksu nosaka atbilstoši pedagoga profesionālajai kvalifikācijai...”

Sēdes vadītāja. Zommeres kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

Ē.Zommere. Tur viss ir. Iesaku neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Šis varbūt ir vissvarīgākais brīdis Izglītības likuma pieņemšanas gaitā. Mēs šobrīd izskatām 35.priekšlikumu, un ar to pilnīgi saistīts ir 36.priekšlikums.

Es jau runāju par to priekšvēsturi, kā mēs nonācām pie nepieciešamības atsaistīt pedagogu algas no minimālās darba algas valstī.

Ja mēs runājam par 53.panta pirmo daļu, tad patiesībā es varu piekrist Zommeres kundzei. Tur jau viss ir pietiekami labi pateikts.

Tomēr vissvarīgākā šajā priekšlikumā ir 53.panta otrā daļa. Ja Saeima noraida 36.priekšlikumu, tad tādā gadījumā spēkā paliek 53.panta otrā daļa, kuru es vēlreiz nocitēšu: “Pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām.”

Godātie deputāti! Kā pareizi sacīja Zommeres kundze, šodien tie ir 145 lati. Divas minimālās mēnešalgas kopš šā gada 1.janvāra ir 160 lati. Šodien no rīta Kariņa kungs runāja par valdības viedokli, ja Saeima gadījumā nobalso pret principiāli svarīgo Izglītības likumu. Tādu likuma normu iebalsošana, kuras noved valsti bankrota stāvoklī, nozīmē to pašu, ko balsojums pret likumu.

Lai samaksātu katram pedagogam divas minimālās algas, kuras šodien liek viņam maksāt 145 latu vietā 160 latus, ir nepieciešami papildu līdzekļi 15 miljonu latu apmērā. Aptuveni 15 miljoni latu. Valsts budžetā šādi līdzekļi nav paredzēti.

Godātie deputāti! Es aicinu jūs pievērsties Satversmes 66.pantam, kas nosaka, ka Saeimai nav tiesību pieņemt lēmumus saistībā ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, ja šajā lēmumā netiek paredzēti finanšu avoti.

Godātie deputāti! Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Satversme jums aizliedz pieņemt lēmumus bez finansiālā seguma.

Līdz ar to es esmu pilnvarots paziņot premjera viedokli, ka Saeimas balsojums pret Izglītības likumu kopumā ir ekvivalents Saeimas balsojumam par Izglītības likumu tādā redakcijā, kuru tehniski nav iespējams realizēt un kura noved valsti bankrota stāvoklī.

Godātie deputāti! Es jūs ļoti aicinu izvērtēt un pieņemt valstiski atbildīgu lēmumu, kas nav pretrunā ar Satversmi!

Sēdes vadītāja. Vai Gundaram Bērziņam pietiks ar 2 minūtēm? Lūdzu!

Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Man pilnīgi vai asariņa notecēja, klausoties Šadurska kungu, tikai žēl, ka viņš Satversmi izlasīja pēc tam, kad sev bija trīsarpus reižu palielinājis algu.

Protams, iepriekšējais likums noteica garantēto minimālo algu saistībā arī ar pedagogiem. Un jebkurā gadījumā atteikšanās no minimālās algas varētu būt tad, ja tiktu piedāvāta, Šadurska kungs, skaidra procedūra, kāda tad tiks noteikta minimālā alga.

Jo šobrīd, kad cenas ceļas ļoti strauji, teikt, ka skolotāji gada vai divu gadu laikā pārvietosies uz kategoriju ar ļoti zemiem ienākumiem un ka viņiem nāksies maksāt sociālos pabalstus, nebūtu pareizi.

Otrs. 53.panta 1.punkts nosaka, ka piemaksas par kvalifikācijas kategorijām varētu būt, bet es uzskatu, ka šeit no valdības puses ir diezgan viltīga šantāža: jūs neesat ar mums, esat pret mums! Bet īstenībā šī valodu spriedze tika radīta mākslīgi, lai tās aizsegā klusiņām skolotājiem “nogrieztu” naudu. Jo skolotāji jau vēl nav, Šadurska kungs, sapratuši, ka, pieņemot šā gada budžetu, visus rezerves fondus jūs esat ieskaitījuši kvalifikācijas kategoriju paaugstināšanai. Tas ir tas, kas bijis vienmēr - atlikumi, ko skolotāji ir saņēmuši kā prēmijas gada beigās. Taču šogad tā nav un nebūs. Visu naudiņu jūs esat paņēmuši.

Es to uzskatu par nepieļaujamu. Tas, ko izglītības un zinātnes ministrs te nāca un teica: “Noārdīsim sporta finansējuma sistēmu un uzbūvēsim skaistu jaunu!” - nepiepildījās. Neārdīsim, kamēr nav jauna plāna! Un latviešu valodas ieviešanas aizsegā nepazemosim skolotājus! Neiesim pret Latvijas sabiedrību, pret izglītību, pret skolotājiem! Kauns, Šadurska kungs!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Atgriezīsimies zālē pulksten 15.30. Speciāli es to uzsveru Karpuškina kungam un Stepaņenko kungam. Pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim sēdi un debates par 35. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Kalniņas priekšlikumu.

Nākamais debatēs pieteicies Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es tomēr gribu dažus vārdus teikt par to, ko sacīja ministrs Šadurska kungs. Viņš maldina sabiedrību! 15 miljoni latu, jā, tiešām, šāda summa būs vajadzīga tajā gadījumā, ja šis 35. un 36.priekšlikums netiks atbalstīts. Bet, piedodiet! Tas taču ir nākamā gada budžets! Par to vēl runās. Vai tiešām valdība ir tik mazspējīga, ka nākamā gada budžetā nevarēs atrast 15 miljonus latu pedagogu darba samaksai? Nevajag maldināt sabiedrību un teikt, ka tā nauda ir vajadzīga tūliņ un rīt!

Likums skaidri pasaka, ka no 1.septembra budžetā jau ir paredzēti 2,5 miljoni, pie kuriem jāpiepluso klāt vēl tikai pāris miljonu latu, ko var izdarīt ar budžeta grozījumiem. Nav šeit problēmas!

Šis piedāvājums par skolotāju kvalifikācijas kategorijām... Mēs neesam ne brīdi teikuši, ka tas nav atbalstāms, bet mēs nevaram atbalstīt tādu priekšlikumu, kur mēs neredzam, kā tas tiks realizēts un cik garā laika posmā. Un vai tad nākamā gada budžetā nebūs vajadzīgs neviens lats? Tā ka šeit ir absolūta demagoģija, ministra kungs!

Es aicinu neatbalstīt 35.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Gribu drusku precizēt Estas kunga teikto. Ja Saeima neatbalsta 36.priekšlikumu, tad nauda ir vajadzīga jau no šā gada 1.septembra. Ja Saeima neatbalsta 43.priekšlikumu, kas būs vēlāk, tad nauda ir vajadzīga jau no likuma izsludināšanas dienas. Tā kā es nezinu, kurš variants realizēsies, tad es nosaucu 15 miljonus latu un sacīju, ka tā ir summa, kas gadā ir vajadzīga. Līdz ar to es nekādā ziņā nemaldināju sabiedrību.

Savukārt Estas kungs gan maldināja sabiedrību, runādams par to, ka naudu vajadzēs nākamgad. Naudu vajadzēs, ja jūs nepieņemsiet šo priekšlikumu, jau šogad - vai nu no septembra, vai no likuma izsludināšanas dienas, bet jau šogad. Un šogad budžetā tādu līdzekļu nav. Līdz ar to, ja netiek norādīti finanšu avoti, tiek pārkāpts Satversmes 66.pants.

Un vēl vienu lietu, deputāti, dāmas un kungi, gribu piebilst. Mēs visi redzam, kas šobrīd notiek sabiedrībā. Mēs redzam, ka diskusija par Izglītības likumu, par mazākumtautību izglītības jautājumiem, ir devusi bezmaksas tribīni Latvijai naidīgiem spēkiem, un mēs redzam, kādā veidā tiek sarīdīta mūsu sabiedrība.

Ja jūs, Saeima, neatcelsiet pedagogu algas sasaisti ar minimālo darba algu, tad ir divas alternatīvas: vai nu vēlreiz būs jāatver likums un mēs atkal redzēsim, cik bezatbildīgi Rīgas Domes un Saeimas deputāti kūda nepilngadīgus jauniešus uz likumpārkāpumiem, vai arī otrs variants, kad mēs pateiksim “nē” tālākai finanšu politikai valstī; proti, mums vairs nebūs iespēju celt minimālo algu. Mums nebūs iespējas celt arī neapliekamo minimumu, jo virs mums “karāsies” šis enkurs. Līdz ar to, kā jūs zināt, pirms dažiem gadiem lielākā daļa šo sasaistu ar minimālo algu no mūsu likumiem tika svītrota. Izglītības likuma 53.panta otrā daļa palika spēkā tikai tāpēc, ka arodbiedrība toreiz to aizstāvēja. Šobrīd ar arodbiedrību ir panākta vienošanās. Tad kāpēc lai mēs to nedarītu?

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Tur jau ir tā nelaime, Šadurska kungs, kāpēc mēs nevaram atbalstīt šos grozījumus! Jo jūs jau arī pats atzīstat, ka tas ir tikai un vienīgi tāpēc, lai visus pedagogus izrautu no visu citu Latvijas cilvēku vidus, uz kuriem attiecas minimālās algas šī “trepe”. Tieši tāpēc tas šķiet dīvaini, jo, piedodiet, mēs taču runājam par reformu izglītības sistēmā, bet tajā pašā laikā mēs pedagogus nostādām, piedodiet, sliktākā situācijā nekā pārējos.

Varētu jau priecāties un cerēt, ka notiks tieši otrādi, ka, lūk, atvienojot skolotāju algu no minimālās algas, jūs tagad viņiem dosiet lielākas, lielākas un lielākas algas, lai varētu īstenot šo reformu. Taču nupat jūs teicāt, ka naudas nav un ka būs finanšu krahs. Līdz ar to jūs faktiski apstiprināt tēzi, ka jūs tieši vēlaties ielikt šajā reformas likumā pedagogu algas drastisku samazinājumu. Nu kā jūs varat cerēt, ka mēs to atbalstīsim?

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nevaru saprast, par ko mēs vispār šobrīd strīdēsimies. (Zālē troksnis.) Pagaidiet, pagaidiet mazliet! Mēs jau ar Saeimas deputātu balsu vairākumu noraidījām ministrijas piedāvāto 13.priekšlikumu, kas ir skatāms paketē ar 36.priekšlikumu. Un 13.priekšlikumā bija teikts, ka Ministru kabinets nosaka pedagogu darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku. Tādējādi, kamēr tas vispār nav izstrādāts un apstiprināts, mēs nevaram, tehniski nevaram atbalstīt 36.priekšlikumu. Ja mēs jau neatbalstījām 13., bet nobalsosim pozitīvi par 36.priekšlikumu, tad likumu nevarēs pasludināt un būs pilnīgs krahs sabiedrībai.

Sakarā ar to es tomēr lūdzu mūsu cienījamo priekšsēdētāju pakonsultēties ar Juridiskā biroja vadītāju un aicinu noņemt 36.priekšlikumu no izskatīšanas.

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs! Mēs pašreiz debatējam par 35.priekšlikumu, bet ar Juridisko biroju viss ir kārtībā.

Nākamais debatēs ir pieteicies Jānis Esta. Otro reizi.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Tomēr ieviesīsim skaidrību, kurš kuru maldina un tātad kopumā maldina arī sabiedrību. Es vēlreiz atkārtoju, ka 2003.gada budžets tika apstiprināts iepriekšējā gada novembrī. Šie grozījumi Izglītības likumā tika pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā šā gada vasarā. Tas pirmām kārtām nozīmē, ka budžetā netika paredzēta nauda divarpus miljonu apmērā. Un tikai pēc tam valdība piedāvāja grozīt likumu, tāpēc ka nav piešķirta nauda. Kurš kuru maldina, Šadurska kungs?

Un jāsaka tā: kas tad notiks nākamajā gadā? Vai ekonomikas attīstība apstāsies? Vai Saule norietēs? Tiešām? Varbūt tā tomēr ir nekompetence un nevarēšana?

Piedodiet, bet es nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Situācija ir ļoti nopietna. Valdība mūs šantažē, sakot tā: “Ja jūs, tas ir, deputāti, neizņemsiet no likuma šo četrus gadus veco normu, kas nosaka, ka deputātu alga nedrīkst būt mazāka par divām...” Es atvainojos, kolēģi, es ļoti atvainojos!... Tātad valdība mūs šantažē un saka tā: “Ja jūs, deputāti, neizņemsiet no likuma normu, kas nosaka, ka skolotāju minimālā alga nedrīkst būt mazāka par divām minimālajām algām, kas noteikta valstī, tad, lūk, mēs atkāpsimies.”

Šī norma, godātie kolēģi, likumā bija četrus gadus un ir četrus gadus. Valdībai ir jāpilda likums, nevis pēc tam, kad tā nostrādājusi 15 mēnešus, jānāk klajā faktiski ar priekšlikumu, kas apliecina, ka šī valdība ir darboties nespējīga. Jo valdība tad saka tā: “Mēs nevarējām 15 mēnešus vadīt valsti tā, lai mums būtu nauda, lai nodrošinātu, ka skolotājiem nepazeminās dzīves līmenis un ka viņu darba alga saglabājas esošajā līmenī.”

Godātie kolēģi! Turklāt Šadurska kungs gan šajā zālē, gan arī sniedzot intervijas, saka tā: “Tie deputāti, kuri nepiekritīs pazemināt skolotāju dzīves līmeni, vērsīsies pret latviešu valodu.” Tā ir absolūta demagoģija un meli!

Tautas partija balso un līdz šim ir balsojusi par visiem tiem stingrajiem noteikumiem šajā likumā, kuri izglītības sistēmā nostiprina latviešu valodu, bet mēs nekad, nekad, godātie deputāti, nepiekritīsim pazemināt skolotāju algas un izņemt šīs garantijas no likuma.

Es aicinu neatbalstīt 35.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti, runāsim mazliet precīzāk! Norma, kura, kā Lagzdiņa kungs teica, ir četrus gadus veca, vēl nekad nav bijusi spēkā. Palasiet, lūdzu, pārejas noteikumu 4.punktu! Tātad šī norma nekad nav darbojusies. Tā gan ir bijusi likumā, bet nav stājusies spēkā.

Otrkārt. Ar kādām tiesībām no Saeimas tribīnes var biedēt visu mūsu pedagogu saimi, draudot ar algu pazemināšanu, ja ir ļoti labi zināms, ka minimālā alga vēl pagājušajā gadā bija 70 latu, bet pedagogu alga - 145 lati - ir lielāka nekā divas minimālās algas, kuras bija 70 latu apmērā. Bet nosacījums atsaistīt šīs algas bija nepieciešams, lai varētu pacelt minimālo algu, kura šodien ir 80 latu liela. Un jūs ļoti labi saprotat, ka 145 nav divreiz astoņdesmit. Tātad šeit nevar būt runa par pedagogu algu samazināšanu, bet runa ir vienīgi par to, ka mums minimālā alga ir cēlusies straujāk, bet mūsu ekonomika netiek tai līdzi, lai spētu dubultot šo jauno algu.

Tā ka, godātie deputāti, es saprotu, ka jūs izmantojat šo tribīni arī aģitācijai pret valdību, bet, lūdzu, turieties tuvāk patiesībai!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Jaunais laiks nāca valdīt. Valdīt - tas nozīmē pieņemt izaicinājumu. Jūs pieņēmāt šo izaicinājumu, un izglītības un zinātnes ministrs Šadurska kungs ir viens no pašiem klasiskākajiem izaicinātājiem. Arī izaicinājums atvērt Izglītības likumu, par ko mēs, Saeimas pieredzē pabijušie deputāti, brīdinājām, ka tas ir bīstami, tagad ir noticis.

Jūs, Šadurska kungs, tikko minējāt, ka norma, par kuru mēs šobrīd debatējam un kuru jūs vēlaties grozīt, līdz šim tika pieprasīta no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības puses. Vai tad tagad šī prasība ir beigusies? Vai tad tagad viņiem vairs neko nevajag? Nav dzirdēts, ka tā būtu.

Kādēļ jūs vēlaties sakūdīt sabiedrības atsevišķas grupas - mediķus, medmāsas, skolotājus un tā tālāk? Vai tas ir tas izaicinājums, kuru jūs spējat? Mēs no jums gaidījām vairāk. Mēs cerējām, ka tas, ko jūs saņēmāt kā varu, jūs spēsiet to arī realizēt.

Un tāpēc, ja šobrīd ir runa par to, ka nevar pieņemt grozījumus 53.pantā, lai lietas varētu risināties atbilstoši tam, kā tam ir jārisinās valstī, attīstot šo skolotāju atalgojumu sistēmu... Jūs taču sen esat pieraduši atrunāt visus gadījumus, kas saistīti ar finansēm, sakot, ka būs budžeta grozījumi un ka budžeta grozījumos visu varēs izdarīt.

Ja šī likuma norma nebūs iebalsota, tad tiešām nebūs likumiska pamata, lai budžeta grozījumos prasītu, vienalga, četrus vai 15 miljonus. Tas nav atkarīgs no summas, bet ir atkarīgs no pieejas. Tad to varēs izdarīt.

Ja šis likumiskais pamats būs ietverts likumā, tad to varēs darīt, bet, ja nebūs, tad, protams, būs atruna. Taču, ja gadījumā valdībai nav naudas un ja tā nevar šos grozījumus izpildīt, ja tā nespēj šo solījumu pildīt, tad lai nāk šeit pats Repšes kungs un tā arī pasaka, ka viņš nespēj pildīt solījumus un viņš nevar tālāk vadīt valdību.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Man ļoti patika deputāta Lagzdiņa teiktais, ka valdībai ir jāpilda likums. Mēs visi kopā pieņēmām Budžeta likumu 2004.gadam, kur ir paredzētas konkrētas summas konkrētām ministrijām un konkrētām lietām.

Šodien jau ar savu šo paziņojumu, ka skolotāju darba algas tiks samazinātas - tas ir absolūti nepatiess, demagoģisks un dezinformējošs paziņojums - jūs mēģināt tagad attaisnoties, lai varētu šodien likumā iebalsot tādu priekšlikumu, kurš pēc tam izjauks visu Budžeta likumā paredzēto kārtību.

Bet tas jau nav pirmais šāds gadījums, un tāpēc šodien es nāku tribīnē, lai pateiktu, ka es redzu, ka tiek darīts pilnīgi viss, lai tiktu sagrauts 2004.gada budžets un lai attiecīgi arī valdība nevarētu realizēt savu politiku.

Pirmais jautājums. Mēs jau esam nodevuši komisijām likumu “Par valsts pensijām”, un ir pilnīgi nesaprotams, kādas summas tagad mums parādīsies šajā likumā un kādam būs jābūt budžetam, lai varētu to realizēt.

Otrais. Šodien tiek runāts par profesionālajām pensijām. Atkal pilnībā neizsverot, nezinot, kā kuru nozari tas iespaidos, šodien apgalvo, ka līdzekļi šo papildu izdevumu segšanai var nākt no pamatbudžeta. Tātad arī tas viss tiek virzīts uz to, lai mēs sagrautu visu sistēmu.

Nākamais ir jautājums par neapliekamo minimumu. Arī tas jau ir nodots komisijām. Likumprojekts nav sagatavots, jo šogad nav iespējams to izdarīt... Tas jautājums ir nodots izskatīšanai, lai Saeima varētu, nobalsojusi par citu summu, paziņot, ka tā ir neapliekamā minimuma summa. Es gribu atgādināt, ka Saeimas komisijas, it īpaši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, jau strādā pie tā, lai mēs kvalitatīvi sagatavotu 2005.gada budžetu, kur būtu paredzētas visas nepieciešamās summas un kur būtu paredzēts arī neapliekamā minimuma paaugstinājums, ko šodien jau pieminēja Šadurska kungs. Valdība ir paredzējusi nākamajā gadā paaugstināt minimālo algu vēl, un tad tā varētu būt 90 latu. Tātad mums ir jārēķinās ar tām sekām: vai mēs gribam tikai vienai kategorijai - pedagogiem - arī nākamgad, kad minimālā alga varētu būt 90 latu, paredzēt šo straujo algas pieaugumu, vai arī tomēr rēķināsimies ar visiem iedzīvotājiem, visiem, uz kuriem attiecas šie 90 lati, un mēģināsim šo ieceri realizēt tomēr valstī kopumā, minimālo algu attiecīgi piesaistot neapliekamajam minimumam.

Es aicinu deputātus būt tik saprātīgiem, lai tomēr padomātu par to, ka mēs šeit cīnāmies ne jau katrs par savu personīgo popularitāti vai par iespēju savai partijai vai attiecīgajai interešu grupai nokļūt valdībā, nedomādami par to, kā attīstīsies valsts un kā iespējams būs nākamajai valdībai realizēt šos pilnīgi nepārdomāti pieņemtos lēmumus, tos, kas pieņemti šodienas Saeimā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Ar tik traģisku attieksmi pret skolotājiem un tik nenormālu demagoģiju, kāda šobrīd ir no partijas “Jaunais laiks” puses, es diezgan sen neesmu Saeimā saskāries.

Kas ir 5 miljoni budžetā? Šīs vecās formas saglabāšana prasa šāgada budžetā 5 miljonus latu - no 1.septembra līdz decembra beigām. Kas ir 5 miljoni salīdzinājumā ar tiem 400 miljoniem, kurus jūs, nākot pie varas, solījāt katru gadu papildus iekasēt, uzlabojot nodokļu iekasēšanu? Pagājušajā gadā jums tas neizdevās. Tomēr arī pagājušajā gadā bija diezgan ievērojams budžeta pieaugums, kā tas līdz šim ir bijis, visus iepriekšējos gadus, - manuprāt, apmēram 180 miljonu. Arī ar 180 miljoniem salīdzinot, 5 miljoni nav nekas.

Es domāju, lielākā daļa klātesošo un arī to, kas mūs dzird, ir saņēmuši jaunos aprēķinus par dzīvokļu īres maksu, par janvāri. Kāds ir pieaugums? Apmēram 15%-20%, ja ne vairāk. Mēs atsakāmies skolotājiem papildus piešķirt šos 5 miljonus... Un katru gadu valdība ir grozījusi budžetu vasarā un grozīs arī šoreiz... Šie 5 miljoni pat nenosedz to inflāciju, uz kuras rēķina skolotāju reālā alga samazināsies šogad. Tiešām, ja mēs atkāpjamies no šīs normas, tad te nav melojis neviens, kas apstrīd šo priekšlikumu. Skolotāju reālā alga šogad samazināsies! Vai tiešām mēs gribam to? Un saistīt šo lietu kopā ar valodas jautājumu - tas nu vispār ir absurds!

Kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie Saeimas deputāti! Pirms kāda brīža izskanēja vārdi, ko teica izglītības un zinātnes ministrs: ja Latvijas pedagogi saņems algu divu minimālo algu apmērā, valstij draudot bankrots. Tie ir vārdi, kas izskanēja no izglītības un zinātnes ministra mutes! Es domāju, tālāk mums iet vairs nav kur. Vai tie ir tie “jaunie laiki”, kurus mēs visi esam gaidījuši? Vai tie ir tie “jaunie laiki”, ko ir gaidījuši Latvijas iedzīvotāji? Jautājums ir par to, vai ir nauda. Tie ir meli, ka naudas nav. Es domāju, ka tā ir apzināta politika - maldināt sabiedrību, pieradināt pie šā minimuma un teikt, ka mēs nevaram dzīvot labāk. Jo reāli nauda ir!

Apskatīsim iepriekšējā gada budžetu. Tad, kad mēs runājām par to, ka valstī IKP pieaugums ir 7,5%, un kad Latvijas Pirmā partija nāca ar iniciatīvu, lai mēs palielinātu ieņēmumus, un ekonomikas ministrs Juris Lujāns nāca ar savām prognozēm, kas paredzēja apmēram 70-100 miljonus lielus papildu ienākumus, tad partija “Jaunais laiks” ar izglītības un zinātnes ministru priekšgalā teica: “Tāda nauda nevar būt!” Kam bija taisnība? Laiks pierādīja to, ka taisnība bija Jurim Lujānam un Latvijas Pirmajai partijai, nevis “Jaunajam laikam”, jo gada beigās mēs redzējām, ka ar vieglu roku mēs atteicāmies no 70 miljonu izlietošanas, lai samazinātu budžeta deficītu. Jautājums: vai laikā, kad Latvija attīstās, laikā, kad mums nepieciešams investēt mūsu valsts attīstībā, mēs varam taupīt uz iedzīvotāju rēķina? Es domāju, ka nē.

Un tieši tāpēc šodien Latvijas Pirmā partija nevar atbalstīt šo priekšlikumu. Mēs nekādā ziņā negribam būt kopā ar tiem, kas uzskata, ka uz Latvijas pedagogu rēķina mēs tiešām kļūsim bagātāki. Es uzskatu, ka, atverot budžetu, šajā gadā mēs būsim spējīgi palielināt ieņēmumus un ka tas dos iespēju mums atrast līdzekļus gan šo jautājumu risināšanai, gan arī citu jautājumu risināšanai. Mums nav jābaidās no lieliem izdevumiem. Mums ir jādomā par lielākiem ieņēmumiem.

Un tieši tāpēc es aicinu pārtraukt šīs debates pēc iespējas ātrāk un pateikt, ka pedagogu algas nebūs tās, uz kā rēķina mēs mēģināsim taupīt!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

(No zāles dep. L.Ozoliņš: “Bravo!”)

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Ir izskanējis jau tik daudz emociju! Es tomēr gribētu uzsvērt vienu: būtu labi, ja mēs šeit sarunātos godīgi un atklāti. Vispirmām kārtām - no valdības puses un Izglītības un zinātnes ministrijas puses.

Ministra kungs, jums bija jānāk tribīnē un nevis jāmuļķo mūs ar kaut kādām mistiskām kategorijām, amatu sarakstiem un amatu aprakstiem, bet jāpasaka skaidri un gaiši: “Mēs nespējam no šā gada 1.septembra nodrošināt algu paaugstinājumu. Lūdzu, deputāti, atbalstiet mūs, jo mēs to nespējam!” Jūs mūs muļķojat. Un apakšā tam visam ir valdības nespēja nodrošināt šo paaugstinājumu. Jūs mums draudat, ka deputāti neievērojot Satversmi...

Šim algu paaugstinājumam bija jābūt jau no 2003.gada 1.septembra. Budžets, tas, ko plānoja un apstiprināja 2004.gadam, bija jāplāno tā, lai tur būtu ierēķināta arī šī skolotājiem pienākošamies alga. Diemžēl vai par laimi, Latvija ir parlamentāra valsts, kur vispirms tiek ņemts vērā likuma pants un burts un tikai pēc tam tiek rēķināta nauda. Jūs mūs biedējat un mums draudat sakarā ar to, ka mēs neatbalstām grozījumus tāpēc, ka, lūk, jūs esat rēķinājuši savādāk.

Mēs - un arī es personīgi - noteikti atbalstītu kādu citu darba samaksas piedāvājumu. Es būtu gatava tādu izskatīt, bet nav tāda piedāvājuma.

Šadurska kungs, nav tāda piedāvājuma, no kura mēs varētu saprast, cik tad saņems skolotājs no 1.septembra! Es būtu gatava tādu izskatīt, bet tāda nav. Un tāpēc mēs nevaram paļauties tikai uz to, ka šī mudžināšana vēl turpināsies.

Man šobrīd rodas aizdomas, ka, nespēdami sakārtot valodu lietas, mēs sākam iedarboties un apkarot skolotājus, kuru uzdevums ir šo valsts valodu nostiprināt. Varbūt tur ir kādas citas vienošanās, to mēs nezinām.

Skolotāju algām nauda ir jāatrod, un šis priekšlikums ir obligāti noraidāms.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Tautas partija apzinās savas pozīcijas finansiālās sekas. Mēs labi apzināmies to, ka tad, ja neļausim valdībai izņemt no likuma tās garantijas algām, kas ir jau trīs gadus, - ka tad mums no šā gada 1.septembra valsts budžetā būs jāiekļauj papildu finansējums 5 miljonu latu apmērā. Un tādēļ Tautas partijas frakcija atbalstīs nākamo - 43.priekšlikumu, kas noteic, ka šī vecā norma, kas likumā jau ilgus gadus ir, Šadurska kungs, un kas jums bija jāievēro... un Budžeta likums bija jāpiemēro šai normai... Mēs, atbalstot 43.priekšlikumu, noteiksim, ka skolotāju minimālā alga 160 latu apmērā būs spēkā no 1.septembra. Mēs, Tautas partijas frakcija, atbalstīsim attiecīgos budžeta grozījumus vai arī mēs paši tos iesniegsim, ja valdība to nedarīs (tas ir, ja tajā laikā šī valdība diemžēl vēl darbosies vai, pareizāk sakot, eksistēs kā līdz šim). Tautas partijas frakcija atbalstīs attiecīgos budžeta grozījumus un paredzēs finansējumu šīs normas realizācijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anta Rugāte. Otro reizi.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Cienījamās Saeimas deputātes! Godātie kolēģi! Atvainojos par savu neprecizitāti, jo iepriekš izteicos par atbalstu šim priekšlikumam. Šis priekšlikums nav atbalstāms. Izlasiet, lūdzu, kas tur ir rakstīts! Tur ir vārdi “novērtējot amatu”. Var novērtēt darbību vai bezdarbību, bet nekādā gadījumā nevar “novērtēt amatu”. Un “atbilstoši amatam” nevar piešķirt atalgojumu.

Tie ir maldinājumi un acu aizmālēšana, lai izslēgtu šo normu, kas ir šobrīd likumā, un lai neuzņemtos nekādas saistības.

Es vēlreiz aicinu valdošo koalīciju: ja jūs paliksiet pie varas, nu tad taču jūs līdz 1.septembrim “iegrozīsiet” tos 5 miljonus, kas būs likumīgi ierakstīti Izglītības likumā? Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Kalniņas kundze!

A.Kalniņa (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Es gan nezinu, vai šajā brīdī vēl ir kāda nozīme mēģināt konstruktīvi risināt šo sarunu, tomēr paskaidrošu.

Mēs mēģinājām domāt par to, lai pedagogi tiktu vērtēti arī pēc kvalifikācijas kritērijiem. Un sakarā ar to Izglītības un zinātnes ministrijā tika izveidota speciāla darba grupa, kurā piedalījās gan pašvaldības, gan LIVA pārstāvji, gan LIZDA pārstāvji, gan Rīgas Dome, gan visi citi, kas bija ieinteresēti šā jautājuma risināšanā. Tas, ko mēs gaidījām, bija konceptuāls “jā” kvalifikācijas kritērijiem. Valdības uzdevums līdz šim bija pedagogu algu, tā teikt, atsaistīt no divām minimālajām algām. Tieši tādēļ, lai valstī būtu iespējams paaugstināt šo minimālo algu. Taču mums bija vajadzīga konceptuāla šo organizāciju piekrišana. Tagad brīdī šīs organizācijas jau ir devušas savu konceptuālo piekrišanu.

Otrkārt. Runājot par šiem kvalifikācijas kritērijiem, jāteic, ka Izglītības un zinātnes ministrijai bija rūpe par to, lai skolās strādātu augsti kvalificēti kadri. Tāda bija Izglītības un zinātnes ministrijas rūpe! Un es gribu skaidri pasacīt visiem pedagogiem, kas šobrīd klausās radio, ka nekad nevienam pedagogam tad nepasliktinātos šī alga, šī samaksa.

Patiesībā, vadoties pēc kvalifikācijas kritērijiem, tiktu uzstādīta pati augstākā robeža, uz ko tiekties un ko sasniegt tad, ja ir izpildītas šīs kvalifikācijas prasības.

Tātad mēs esam par kvalitatīvu un labi apmaksātu darbu, nevis par automātisku garantu, kas vienkārši ļauj kādam mazliet veģetēt, par vienīgo kritēriju izmantojot darba stāžu. Mēs esam ar šīm organizācijām vienojušies par to, ka principā mēs esam ar mieru algas saistīt ar kvalifikācijas kritērijiem, un par to, ka viens no kritērijiem ir darba stāžs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs. Otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Ļoti īsi runāšu, godājamie kungi! Es nupat konsultējos ar Juridiskā biroja priekšnieku. Kas iznāks, ja mēs noraidījām 13.priekšlikumu un nu atbalstīsim šito? Mēs, tā teikt, pazeminājām lēmuma pieņemšanas līmeni. Un nu visi šie jautājumi - darba samaksa un pedagogu pārkvalifikācija - būs nevis Ministru kabineta, bet tieši Šadurska kunga rokās.

Saskaņā ar visu iepriekš minēto tas ir acīm redzams arguments pret šo priekšlikumu. Un to priekšlikumu var atbalstīt, tā teikt, tikai paketē ar Šadurska kunga demisiju.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Golde. Otro reizi.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi!

Cienījamā Kalniņas kundze! Ja jau jūs ieņemat tik augstu amatu kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre, tad jums vajadzētu arī saprast, par ko jūs runājat.

Pašreizējā, spēkā esošā likuma norma, es to šodien atkārtoju jau vismaz divas, nu jau varbūt pat trīs reizes, atļauj veidot pedagogu darba samaksas kategorijas, kvalifikācijas kategorijas. Atļauj to darīt! Te nav nekādu problēmu. Jūs vienkārši to visu mudžināt... mudžināt, lai cilvēkiem būtu cerība, ka viņu algām kaut kas tiks pielikts. Kā tādu kaulu jūs to pametat cilvēku barā, un tad nu cilvēki saskries: kurš tad nu to kaulu noķers un cik nu katram pienāksies.

Vēlreiz atkārtoju: piedāvāts algas paaugstināšanai šobrīd nekas nav, ir tikai mudžeklis. Un arī arodbiedrība... Jūs apgalvojat, ka arodbiedrība ir piekritusi jūsu ieteiktajam variantam, taču tā nav taisnība, jo mums ir rokās avīze “Izglītība un Kultūra”, kur ir Harbacēvičas kundzes komentārs par jūsu iecerēto kārtību.

Lūdzu teikt kompetentu runu parlamentam!

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Atļaušos vienīgi pateikt: Goldes kundze, jums nav taisnība! Jūs mudžināt šīs lietas un velti apvainojat ministrijas parlamentāro sekretāri. Vienu un to pašu naudu nevar izmantot diviem mērķiem. Ja jūs uzskatāt, ka valstij ir jāmeklē nauda, lai samaksātu algu pedagogiem ar zemāko kvalifikāciju un “vilktu” viņus līdz divām minimālajām algām un līdz ar to nobremzētu jebkādu tālāku valsts politiku minimālās algas pacelšanai, tad to, protams, var darīt. Taču šo pašu naudu nav iespējams izmantot, lai samaksātu arī tiem skolotājiem, kuriem ir augsta kvalifikācija. Un tas ir faktiski ministrijas
mērķis - maksāt lielāku algu tiem, kas labāk strādā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš. Otro reizi.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Šadurska kungs, redziet, jūs šoreiz pateicāt taisnību, tādējādi apgāžot savu iepriekšējo nepatiesību, ko jūs pateicāt, apspriežot budžetu.

Kad mēs norādījām, ka netiek ievērots likums un ka jūsu iesniegtajā budžetā nav paredzēta nauda skolotāju algu palielināšanai, jūs tāpat kā tagad teicāt: “Vai, kādi meļi te nāk un melo!” Tagad jūs vismaz godīgi pasakāt, ka nevar izmaksāt naudu, kuras nav, pasakāt, ka skolotāji ir enkurs valsts ekonomikai: pasarg’ Dievs, ja mēs maksāsim, būs šīs lietas...

Jā, tā ir taisnība! Jūs neesat nedz iedevuši, nedz paredzējuši naudu tam, lai skolotāju atalgojums pieaugtu. Un runa jau nav par to, ka par kvalifikācijas kategorijām nevarētu maksāt vairāk. Mēs kategoriski iebilstam pret to, ka augošas ekonomikas apstākļos, ļoti straujas inflācijas apstākļos skolotājiem netiek vispārējā kārtībā palielināta alga, lai nodrošinātu vismaz esošo, reālo algu, ienākumus esošās algas līmenī.

Pret to mēs iebilstam, un mēs tādu priekšlikumu nevaram atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Daudz ir jau runāts, bet... Tiešām, tas ir ļoti interesanti, ka godātais ministra kungs gandrīz savu katru runu sāk ar apgalvojumu, ka kāds kaut kā maldinot un ka Latvijai naidīgie spēki kaut ko pret Latviju organizējot, un tā tālāk.

Taču lietas būtība ir ļoti vienkārša. Faktiski ministra kungs pats atzina, ka galvenais šā grozījuma mērķis ir atsaistīt, kā ministra kungs teica, pedagogu algu saistību ar minimālo algu. Tātad, vienkāršojot šo domu, varētu teikt, ka ministrija vienkārši grib tikt vaļā no jebkurām likumā noteiktām saistībām attiecībā uz pedagogu darba minimālo apmaksu. Un viss pārējais jau... var to interpretēt visādi, bet tāda ir lietas būtība. Un faktiski kārtējo reizi mēs sastopamies ar situāciju, ka valdība ir pieļāvusi kļūdu, valdība nespēj izpildīt savas saistības un tagad mēģina meklēt ceļus, kā to izskaidrot sabiedrībai. Un tas ir viss.

Tā ka, manā skatījumā, daudz godīgāk būtu to atzīt un kopīgiem spēkiem meklēt izeju no šīs situācijas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Es atgādināšu dažas vienkāršas lietas. Šodien joprojām pie varas ir “Jaunā laika” valdība. Mēs visi pamanījām, ka “Jaunajam laikam” patīk ietekme, amati. Un tā nu ir sagadījies, ka šajā valdībā “Jaunajam laikam” ir Ministru prezidents, finanšu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju vada “Jaunā laika” cilvēks. Viņi kopā varēja kaut kā saķerties rokās vai vismaz apsēsties pie viena galda, un tad, kad veidoja budžetu, ievērtēt tos patīkamos solījumus, kurus “Jaunais laiks” pats ir devis vēlētājiem.

Viena no lietām, ko Latvijas sabiedrībai apsolīja “Jaunais laiks” un arī dara, ka paaugstina minimālās algas. Bet kā jūs to iedomājaties: ar vienu roku dot un ar otru - ņemt? Un vienlaicīgi it kā būtu solījumu izpildījuši?

Un tad ir jautājums: vai tā darbība bija neprofesionāla vai jūs apzināti mānījāties? (Starpsauciens: “Mānījās!”) Šķiet, ka mānījās. Nu var jau būt, ka neprofesionāli strādāja. Iespējams, ka ir abu šo faktoru sajaukums. Skaidrs, ka šajā situācijā būtu visai dīvaini skolotājiem pēkšņi pielietot kaut kādu pazeminātu normu, lai viņiem būtu mazāka alga.

Un par to jums bija jādomā jau tanī brīdī, kad jūs gatavojāt šāgada budžetu. Mēs jums uz to norādījām. Nu šodien laikam ir tā diena, kad kaut kāda apskaidrība ir nākusi arī pār jums.

Sēdes vadītāja. Deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais ministra kungs! Pirms īsa brīža jūs teicāt, ka arī šīs divas minimālās algas nevajadzētu maksāt tāda iemesla dēļ, ka par pedagogiem varētu strādāt cilvēki ar apšaubāmu izglītību vai bez izglītības, vai vēl citādāk.

Ja jūs pēdējo pāris gadu laikā būtu uzmanīgi sekojis līdzi likumdošanai, kas šajā jomā tiek pieņemta, un kā tā attīstās, tad jūs būtu pamanījis, ka, pateicoties Tautas partijas pūlēm, no šā gada 1.septembra skolās par pedagogiem nevarēs strādāt cilvēki bez augstākās izglītības. Un es domāju, ka tas ir tikai normāli un taisnīgi šajā brīdī un pastāvot šiem ekonomiskajiem apstākļiem, ka cilvēki ar augstāko izglītību saņem šādu naudu. Jā, pedagogi ar augstāko pedagoģisko izglītību! Protams, ir runa par šāda veida izglītību. Un es domāju, ka ir tikai pareizi un taisnīgi, ka šie cilvēki saņem kā minimumu šo summu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Ainārs Šlesers, otro reizi.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Šīs debates tiešām ir apliecinājušas to, ka tik būtiskus jautājumus mūsu valstī lielie valstsvīri neizdebatē līdz galam. Es domāju, ka tas ir nožēlojami. Un tieši tāpēc man ir gandarījums, ka, neskatoties uz to, ka mēs esam atteikušies no amatiem valdībā, Latvijas Pirmā partija šodien var balsot ne pret savu sirdsapziņu.

Un es tomēr aicinu, ja šī valdība vēl turpinās pastāvēt arī mazākumā, ja Einars Repše vēl vēlas nedaudz pastūrēt šo valstī, tomēr sākt diskusijas par šādiem jautājumiem, jo konstruktīva opozīcija nenozīmē to, ka mēs balsosim pret savu sirdsapziņu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 35. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Kalniņas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 80, atturas - 12. (Aplausi.)

Lūdzu deputātus balsot par 36. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Strazdiņa kungs, lūdzu, turpināsim izskatīt priekšlikumus! Priekšlikums nr.37.

J.Strazdiņš. Cienījamie deputāti! 37.priekšlikumu iesniedzis deputāts Golubovs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Atklājam debates. Deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Mēs lūdzam papildināt 55.panta 4.punktu pēc vārda “stipendijas” ar vārdiem “ne mazāka par sociālo pabalstu”. Saprotot situāciju, kāda ir ar budžeta naudām, mēs nevaram prasīt kaut kādu noteiktu summu, bet lūdzam nodrošināt izglītojamo ar stabilu stipendiju, kas ir ne mazāka par sociālo pabalstu. Tas būtu godīgi.

Daudz bija runāšanas par komunistiskā režīma pārkāpumiem, un viens no galvenajiem “pārkāpumiem” bija garantētas stipendijas sekmīgiem studentiem. Padomju vara burtiski ņirgājās par mums un par mūsu bērniem. Ja vajadzīgi piemēri - lūdzu. Arodskolās audzēkņiem bija bezmaksas braukšana, bezmaksas ēdināšana, stipendijas un prakses nauda, bezmaksas kopmītnes, bezmaksas darba apģērbi. Augstskolās - stipendija sekmīgiem studentiem līdz 52 rubļiem, standarta stipendija - 40 rubļu, bezmaksas medicīniskā aprūpe, bezmaksas bibliotēkas, 50% atlaide transportam.

Ja ņemtu vērā rubļa un lata pirktspēju un to salīdzinātu, tad redzētu, ka students var mācīties un dzīvot bez īpašas vecāku palīdzības. Es pats to zinu. Es beidzu augstskolu un ilgus gadus strādāju arodbiedrību izglītības sistēmā, un man ir ar ko salīdzināt.

Tagad arodskolas audzēknis saņem 8 latus un 50 santīmus, maksā par kopmītni, bet par pārējo naudiņu dzīvo. Painteresējieties, lūdzu, ko viņi ēd, kā brauc uz mājām, kādi ir apģērbi un apavi viņiem.

Apliecinu, ka lielākā daļa mūsu studentu un arodskolu audzēkņu dzīvo pusbadā. Lielākajai daļai no viņiem arī vecāki nevar pietiekami palīdzēt.

Ilgi var runāt un diskutēt, bet mēs nopietni prasām nodrošināt mūsu bērniem - skolniekiem un studentiem - iztikšanas minimumu ar stipendiju.

Paldies. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 37. - deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 64, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Godātie kolēģi! 38.priekšlikums, ko iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 40.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandra Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu pateikt lielu paldies atbildīgajai - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par šādu atbalstu mūsu priekšlikumam, jo mēs patiešām daudzas reizes mēģinājām to izdarīt, taču atsaucība bija negatīva. Es nezinu, kas šajā gadījumā nospēlēja savu lomu: vai nu bailes no Strasbūras tiesas, no tā, ka aizskartie cilvēki patiešām var sūdzēties Strasbūras cilvēktiesību tiesā, vai dažiem deputātiem tomēr pamodās sirdsapziņa, bet tas šoreiz nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka cilvēki ir nākuši pie prāta un ka viņi ir sapratuši, ka bērnam nevar atņemt viņa dzimto valodu. Jo vairāk tad, kad bērns ir bārenis un ir zaudējis savus vecākus.

Tomēr, raugoties no citas puses, gribu atzīmēt, ka vēl paliek taču bērni ar vecākiem, ar kuriem mēs diemžēl turpinām apieties kā ar nedzīviem priekšmetiem, kā ar materiālu un nespējam būt pret viņiem tikpat saprotoši un iejūtīgi kā pret bāreņiem. Speciālisti ir atzinuši, ka lingvistiskās vides strauja maiņa var novest pat līdz psihiskiem traucējumiem. Turklāt tāda pati rīcība attiecībā uz bērniem, kuriem ir vecāki, var novest arī šo bērnu vecākus pie psihiskiem traucējumiem.

Bez tam es jūs aicinu, godātie deputāti, padomāt vēl arī par to, kā vecāki varēs kontrolēt savus bērnus, kā viņi varēs pārbaudīt to, vai bērni ir sagatavojuši stundas, vai nav. Un tomēr mums vajadzētu vēlreiz atgriezties pie tiem bērniem, kuriem ir vecāki, un padomāt par viņu izglītības valodu.

Paldies vēlreiz par komisijas atbalstu mūsu priekšlikumam, un es ceru, ka arī parlaments atbalstīs šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs daudz esam runājuši par bērnu bāreņu likteni, un gribētos ar gandarījumu atzīmēt, ka tas ir vienīgais jautājums, kura risinājumā latviešu deputāti atbildīgajā komisijā spēruši soli pretī krievu mazākumam.

PCTVL un TSP frakcijas priekšlikumi nr.38. un nr.39. praktiski sakrīt ar atbildīgās komisijas 40.priekšlikumu. Un tomēr es aicinu jūs nobalsot par mūsu priekšlikumu nr.38, kurā ir ņemtas vērā visas šā jautājuma nianses. Proti, PCTVL priekšlikumā ir ņemta vērā arī tāda situācija, ka bērns, kuram nākotnē ir lemts zaudēt vecākus, pirms tam ir mācījies privātskolā. TSP frakcijas priekšlikums vispār neparedz šādu variantu. Savukārt atbildīgās komisijas priekšlikums paredz, ka šāds bērns pēc vecāku zaudēšanas obligātā kārtā turpina mācības valsts valodā.

PCTVL priekšlikums ir daudz elastīgāks. Tas paredz, ka gadījumā, ja bērna mācību valoda ir bijusi krievu, poļu vai kāda cita, kurā var izglītoties pašvaldību skolās, bērnam ir jāturpina mācīties šajā valodā arī pēc vecāku bojāejas. Ja bērns ir mācījies kādā ekskluzīvā privātskolā, piemēram, Japānā vai kādā arābu valstī, tad viņš turpina mācības latviešu valodā. Es domāju, ka šādu variantu atbildīgā komisija nav paredzējusi ne jau tāpēc, ka tādi ir bijuši deputātu patiesie nolūki, bet tas ir noticis vienkārši tāpēc, ka komisija izskatīja tikai lielu daudzumu citu ļoti svarīgu priekšlikumu citam likuma pantam.

Lūdzu ņemt vērā mūsu argumentāciju un atbalstīt tieši priekšlikumu nr.38, un tas ir PCTVL frakcijas priekšlikums.

Un vēl viens jautājums. Bērniem bāreņiem gan būs tiesības mācīties dzimtajā valodā, bet ko mēs darīsim ar tiem bērniem, kuru vecāki vēl ir dzīvi? Mēs aizmirsām vienu lietu: tad vienīgā iespēja ir nogalināt bērnu vecākus, lai bērniem tomēr dotu iespēju turpināt mācības savā dzimtajā valodā.

Lūdzu atbalstīt 38. - PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šie priekšlikumi ir it kā līdzīgi, bet tomēr tie nedaudz ir arī atšķirīgi, un tāpēc es paskaidrošu, kāpēc vajadzētu atbalstīt tieši atbildīgās komisijas redakciju.

Pirmām kārtām es gribu teikt savam kolēģim, ka nav jau tā, ka nu deputāti pēkšņi ir nākuši pie prāta un atbalstījuši to, ko jau iepriekšējā lasījumā mēs šeit tikām skatījuši. Tā absolūti nav, jo iepriekšējā lasījumā bija iesniegti trīs priekšlikumi, kas paredzēja nodrošināt bērnam bārenim iespēju turpināt izglītību praktiski jebkurā pasaules valodā. Taču tad nebūtu nekādas garantijas, ka tā nebūs kāda arābu valoda vai kāda cita ieceļotāja valoda, un to neviena valsts, tajā skaitā arī Latvija, nevarētu nodrošināt. Tāpēc komisija vēlreiz rūpīgi izskatīja šo jautājumu un tomēr noraidīja to priekšlikumu, kas paredz arī šajā gadījumā turpināt izglītību valsts valodā vai tajā valodā, kurā tā ir uzsākta Latvijā. Tieši redakcijas ar vārdu “Latvijā” vai ar vārdiem “Latvijas valsts pašvaldības izglītības iestādē” ir atšķirīgas, jo Latvijā, kā pilnīgi pareizi kolēģi te jau teica, var būt arī privātskolas, bet privātskolās, es atvainojos, valodas lietojums nav ierobežots, tas, kādā valodā tur mācās. Tāpēc mums jau šobrīd ir skolas, kurās māca angļu valodā, un es pieļauju iespēju, ka būs arī privātskolas, kurās mācīs vēl citās pasaules populārākajās valodās, un līdz ar to valsts diemžēl nespēs nodrošināt bērnu apmācību visās šajās daudzajās valodās.

Tātad mēs nācām pie secinājuma, ka krievu valodā mēs tomēr varēsim bērnam rast iespēju mācīties kādā mācību iestādē Latvijā. Mēs varēsim atrast iespēju mācīties arī poļu valodā, kurā bērns šobrīd mācās valsts vai pašvaldības skolā, jo poļu valodā mācās gan Daugavpilī, gan Jēkabpilī, gan Rēzeknē, gan Rīgā.

Tā ka es lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, kurā ir ietverts faktiski vienīgais praktiski realizējamais apmācības variants Latvijā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 38. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!...

J.Strazdiņš. Tas daļēji ir atbalstīts jau 40. - atbildīgās komisijas priekšlikumā...

Sēdes vadītāja. ... Balsošanas režīmu! Balsosim par 38.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 67, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Cienījamie deputāti! Nākamais ir deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums nr.39. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 39. un 40.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. Tālāk es ļoti lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, par kuru jau runāja mūsu komisijas deputāts Dzintars Ābiķis. Jautājums ir mums visiem...

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 40.priekšlikumu.

J.Strazdiņš. Paldies!

Sēdes vadītāja. Mums jāizskata 41.priekšlikums.

J.Strazdiņš. 41. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ne jau pirmā deputātu paaudze strīdas par tematu: vai ir pieļaujamas atšķirības valsts finansējumā privātskolām, vadoties vienīgi pēc tās pazīmes, kādā valodā šajā iestādē notiek mācību process? Daudzi eksperti, to skaitā arī Izglītības un zinātnes ministrijas eksperti, uzskata, ka likumā ierakstītās priekšrocības skolām ar latviešu valodas apmācību var nonākt pretrunā ar veselu virkni starptautisku konvenciju, kuras Latvijai ir jāpilda.

Ņemot vērā to apstākli, ka daudzu gadu ilgās debates Saeimā nav novedušas mūs pie konstruktīva risinājuma, mēs piedāvājam ļoti vienkāršu izeju; proti, mēs piedāvājam uzticēt šo lietu speciālistiem, kuri gatavoja Ministru kabineta noteikumus. Ja viņi uzskatīs, ka starptautiskās normas tiek pārkāptas, viņi arī atradīs veidu, kā izvairīties no pretrunām. Ja viņi konstatēs, ka viss šeit ir kārtībā, tad atstās visu tā, kā tas bijis iepriekš.

Mēs ceram, ka mūsu priekšlikumu atbalstīs pirmām kārtām tās frakcijas, kurām jau ir pieredze Ministru kabineta veiktajā kontrolē. Tā ir “Jaunā laika” frakcija, kuras rokās patlaban atrodas kontrolpakete, kā arī Tautas partija, kura daudzus gadus reāli ir vadījusi Izglītības un zinātnes ministriju un varbūt turpinās šo darbu jau vistuvākajā nākotnē.

Lūdzu atbalstīt šo PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu deputātus balsot par 41. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 69, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Cienījamie deputāti! Lūdzu atbalstīt 40. - atbildīgās komisijas priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. ...42.priekšlikumu! Mēs patlaban runājam par 42.priekšlikumu...

J.Strazdiņš. Es atvainojos! Paldies! Nākamais ir 42. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! “Valodas spēks ir skaidrībā un bagātībā, ne skaistos vārdos,” teicis latviešu dzejnieks Rainis.

Lai izzinātu valodas dziļākos slāņus, tā ir rūpīgi jāapgūst. Kamēr cilvēks dzīvo, tikmēr mācās. Citādi viņa attīstība apsīkst. Ja man būtu jāiesaka otram cilvēkam, kā labāk iemācīties latviešu valodu, gatavu recepšu nebūtu. Katrs cilvēks ir citādāks, un ar valodas apguvi ir tā: kas vienam der, diez vai tikpat labi derēs citam. Tomēr pats svarīgākais ir tas, lai būtu labvēlīga atmosfēra tajā vidē, kurā cilvēks atrodas. Tāpat ir svarīgi, kā pret viņu izturas latviski runājošie kolēģi un sabiedrība kopumā.

Mūsu valstī ir daudz bērnu, kuri mācās privātās skolās. Ir arī bērni ar īpašām vajadzībām, kuri mācās tajās skolās. Varbūt dažiem no viņiem vieglāk apgūt latviešu valodu tieši privātajā iestādē. Kāpēc mēs liedzam viņiem to darīt?

Mūsu priekšlikums ir saistīts ar to, ka mēs gribam dot valstij un pašvaldībām tiesības un pienākumus finansēt privātās izglītības iestādes, kurās mācības notiek ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Godātie deputāti! Es saprotu, ka visi uzmanīgi seko likuma pantiem, ar pirkstu velk līdzi un salīdzina katra iesniegtā grozījuma būtību. Tomēr es gribu nedaudz akcentēt, vērst jūsu uzmanību uz to, ka mans priekšlikums atšķiras no esošās redakcijas tikai ar vienu vienīgu lietu. Proti, mans priekšlikums ir neierobežot Ministru kabinetu ar veco redakciju, kur ir rakstīts, ka valsts un pašvaldības var finansēt mācību iestādes, arī privātās, tikai un vienīgi bāzējoties uz vieniem konkrētiem Ministru kabineta noteikumiem par šo minimālo palīdzēšanu.

Es ierosinu svītrot to ārā, atstāt Ministru kabinetam iespēju finansēt tik daudz, cik viņam ļauj konkrētā rocība, Šadurska kungs!

Un, visbeidzot, es nedomāju, ka vajadzētu atstāt šo provokatīvo formulējumu, ka uz izglītības programmas īstenošanas izmaksu minimuma. Kāpēc mēs uzreiz sevi nostādām tādos zaudētājos un sakām, ka mums ir ar katru dienu sliktāk?

Aicinu atbalstīt pirmām kārtām ministru Šadurski!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 42. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 68, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. Godājamie kolēģi! Mums tagad jāizskata 43. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Kalniņas priekšlikums, kuru komisija izskatīja un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 43.priekšlikumu.

J.Strazdiņš. Paldies.

44. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Kalniņas priekšlikums - atkrīt, jo nav nobalsots par 16.¹ punktu.

Sēdes vadītāja. Tālāk!

J.Strazdiņš. 45. - deputātu Tolmačova un Aleksejeva priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli pret 45.priekšlikumu.

J.Strazdiņš. 46. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Es uzskatu, ka mums tomēr ir iespēja, ja jūs pieņemtu šo mūsu priekšlikumu, atrast kompromisu. Patiešām, tas ir jūsu spēkos -nodrošināt, lai jaunieši sēdētu skolu solos, nevis izietu ielās. Priekšlikums, es uzskatu, ir kompromisa priekšlikums. Priekšlikums ir 1919.gada garā, priekšlikums atbilst starptautisko dokumentu burtam un garam. Kā jums ir zināms, pastāv Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, kuru ANO pieņēma 1948.gadā - pagājušajā gadsimtā. Tur ir rakstīts, ka vecākiem ir prioritāras tiesības izvēlēties izglītības veidu saviem bērniem. Deklarāciju par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām un etniskām, reliģiskām un lingvistiskām mazākumgrupām, ANO pieņēma 1992.gadā. Tajā ir rakstīts, ka minoritātēm, ja ir pieprasījums un ja ir iespēja (mums ir gan pieprasījums, gan iespēja), ir tiesības iemācīties, mācīt savu dzimto valodu vai iegūt izglītību dzimtajā valodā. Vispārējā mazākumtautību aizsardzības konvencijā arī ir teikts, ka, ja ir pieprasījums, mazākumtautībām vai mazākumtautībām piederošām personām jānodrošina iespējas mācīties dzimtajā valodā vai mācīt dzimto valodu. Tas ir 14.pantā. Un 15.pantā ir teikts, ka, pieņemot lēmumus, kuri attiecas uz nacionālajām minoritātēm, ir nepieciešams ņemt vērā viņu viedokli.

Es atceros, ka Kariņa kungs, uzstājoties un dodot interviju avīzei, teica, ka minoritātēm jābūt pateicīgām valstij par to, ka valsts tērē līdzekļus viņu skolām. Es gribu jums vēlreiz nosaukt valstis, kurās mazākumtautību valodas tiek lietotas kā mācību līdzekļi un mācību priekšmets visās valsts skolās. Tā tas ir Andorā, Luksemburgā, atsevišķās valsts daļās Austrijā, Beļģijā, Ungārijā, Grieķijā, Dānijā, Spānijā, Itālijā, Polijā, Rumānijā, Apvienotajā Karalistē, Somijā, Zviedrijā. Tātad mēs nebūsim pirmie un nevienam nav jābūt pateicīgam. Šie cilvēki šeit dzīvo ne tikai gadu desmitiem, bet gadsimtiem ilgi, viņi maksā nodokļus, un viņiem ir tādas pašas tiesības uz izglītību dzimtajā valodā kā latviešiem.

Ko mēs piedāvājam? Mēs ierosinām, lai valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, mācības ne mazāk kā trīs mācību priekšmetos, kā arī latviešu valodā un literatūrā tiek uzsāktas un īstenotas valsts valodā”.

Sēdes vadītāja. Plinera kungs, diemžēl jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

J.Pliners. Apmēram tāda apmācība notika pirmskara Latvijā minoritāšu skolās, un visi zināja latviešu valodu. Bija sabiedriskais miers, saticība - tas, ko mēs šodien saucam par integrāciju. Un šobrīd ar balsošanu jūs pierādīsiet savu attieksmi pret šo jautājumu, pret savu tautu un tā tālāk. Es ļoti ceru, ka jūs būsiet gudri.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi! PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša - atlikt tā saucamo izglītības reformu, kas ir naidīga visai krieviski runājošajai iedzīvotāju daļai, atlikt to uz nenoteiktu laiku, cilvēkus samierināt, nomierināt visas šīs kaislības un diskutēt sabiedrībā, un atrast kaut kādu kopīgu valodu, ne vairāk. Tā izdarīja mūsu gudrie kaimiņi - igauņi, un es neredzu iemesla, kāpēc mēs nevaram izdarīt to pašu. Šobrīd vidusskolās jau ir obligātie mācību priekšmeti latviešu valodā, un mēs gribējām saglabāt eksistējošo situāciju, kā tas ir izdarīts Igaunijā. Ja mēs nepieņemsim šo priekšlikumu, tad visas šīs skolas streikos, dosies ielu gājienos un tā tālāk. Viņi izlems vienā mirklī... Es gribētu tomēr brīdināt kolēģus deputātus par atbildību, visus tos, kas gribētu noraidīt šo priekšlikumu. Visas sekas, kādas var būt mūsu jau tā sašķeltajā sabiedrībā, visas šīs bēdīgās sekas būs uz jūsu sirdsapziņas, kungi un dāmas!

Lūdzu jūs vēlreiz ļoti labi apdomāt un tikai pēc tam nospiest balsošanas pogu!

Lūdzu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu atbalstīt sabiedrisko integrāciju Latvijā!

Lūdzu atbalstīt labas attiecības starp divām Latvijā eksistējošām kopienām! Lūdzu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti! Visi šie priekšlikumi, no 45.priekšlikuma līdz 54.priekšlikumam, ir par vienu un to pašu pantu. Protams, ir daudz dažādu iespēju, kā risināt šo jautājumu. No juridiskās tehnikas viedokļa pārejas noteikumu 9.punktu varētu vispār no likuma izslēgt, jo pārējie likuma panti būtībā jau nodrošina izglītības politiku. Varētu to atstāt arī Ministru kabineta redakcijā - 12.augustā pieņemtajā redakcijā -, kas arī atbilst visām normām. Varētu šajā pārejas noteikumu punktā neminēt valodu proporciju, jo to nosaka standarts. Tomēr es ļoti aicinu deputātus atbalstīt tieši 52.priekšlikumu, jo tas šajā politiskajā situācijā, manuprāt, ir vistālredzīgākais. Tas izslēdz divdomīgus traktējumus, kā bija otrā lasījuma redakcijā; tas precīzi atbilst valdības jau daudzu gadu laikā realizētajai izglītības politikai, tas atbilst starptautisko tiesību normām, tas atbilst mūsu valsts augstāko amatpersonu sarunām teiktajam sarunās ar starptautisko institūciju pārstāvjiem, un tas novērš sabiedrībā spriedzi.

Izmantojot iespēju būt šeit tribīnē, es gribu sacīt, ka šajā politiskajā situācijā arī pilnīgi izslēgta ir šā likumprojekta nepieņemšana kopumā.

Es neesmu sajūsmā par to redakciju, kas ir pieņemta. Man ir prieks vienīgi par to, ka deputāti ir atbalstījuši 43.ierosinājumu, jo citādi mēs būtu ārkārtīgi smagā situācijā.

Diemžēl deputāti šodien ir pārvilkuši svītru tālākai minimālās algas celšanai, diemžēl deputāti ir pārvilkuši svītru dažu partiju iepriekš ierosinātajam neapliekamā minimuma sasaistījumam ar minimālo algu, diemžēl deputāti ir pārvilkuši svītru pedagogu kvalifikācijas kategoriju sistēmas izstrādei, bet tāda bija jūsu griba. Jūs demonstrējāt savu varu un iebalsojāt tieši to, ko jūs vēlējāties.

Tomēr es aicinu no nākamo priekšlikumu klāsta atbalstīt tieši 52.priekšlikumu un daudz nedebatēt par dažiem pilnīgi absurdiem priekšlikumiem, kas nāk no PCTVL frakcijas puses.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tikai viena neliela piezīme attiecībā uz to, ko teica Plinera kungs.

Plinera kungs, jūs ļoti slavējāt pirmskara Latvijas izglītības likumu un sacījāt, ka toreiz bija saticība, harmonija un integrācija, un viss pārējais.

Jautājums ir tikai viens: ja tas likums bija tik labs un ja tās izmaiņas, kas Kārļa Ulmaņa laikā tika ieviestas, nebija jau par vēlu, kāpēc tik daudz tanku bučotāju bija 1940.gadā šeit un kāpēc tieši Latgales priekšpilsētā viņi uzradās? Tātad acīmredzot kaut kas tomēr nebija kārtībā. Acīmredzot tomēr tā integrācija nebija pietiekama, un acīmredzot šim likumam ir jābūt stingrākam, lai neatkārtotos šī vēsture.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Man ir patiess prieks, ka šodien Šadurska kungs atzīst par neskaidru un nepilnīgu to normu, ko viņš pirms divām nedēļām tik dedzīgi aizstāvēja. Diemžēl, Šadurska kungs, jūs apgalvojat, ka šīs jūsu ieteiktās normas pieņemšana, tas ir, 52.priekšlikuma pieņemšana, novērsīšot spriedzi sabiedrībā. Šadurska kungs, atveriet acis! Tas diemžēl nenotiks, jo tā norma, ko jūs ieteicāt, ir pati sliktākā, pat sliktāka nekā tā norma, ko jūsu valdība pieņēma augustā. Un visi to redz. Un nevajadzētu minēt arī to, ka visas starptautiskās organizācijas it kā esot piekritušas. Mēs visi labi zinām, ka pirms dažām dienām Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas prezidents iecēla speciālu pārstāvi, lai izpētītu situāciju sakarā ar Izglītības likumu Latvijā. Tas ir ārkārtas pasākums, ko ļoti reti lieto, un tas atspoguļo patiesas problēmas un patiesas rūpes. Tas acīmredzot atspoguļo Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas nostāju šajā jautājumā.

Es ļoti labi varu saprast, ka Tabūna kungs, kas lielu daļu no savas dzīves nostrādājis par totalitārās ideoloģijas propagandistu, vienkārši nevar iedomāties citu modeli, modeli mijiedarbībai starp varu un tautu, kā tikai apspiest un meklēt visur ienaidniekus. Bet, kad jūs, jauns un labi izglītots cilvēks, visu laiku atsaucaties uz kaut kādiem Latvijai naidīgiem spēkiem, absurdiem priekšlikumiem un tā tālāk, tad nu man patiešām ir grūti visu to dzirdēt. Jūs esat pirmais ministrs, kas vispār sāka risināt šo problēmu, bet nevar to atrisināt ar tādu paņēmienu - “solis uz priekšu, divi soļi atpakaļ”. Tādā gadījumā pie tautai naidīgajiem spēkiem jums būtu jāpieskaita, piemēram, Viktors Avotiņš. Vakar vienā sanāksmē Viktors Avotiņš teica, ka rīt tie bērni darīs mūsu, inteliģences, darbu. Protams, darīs to uz savas bagāžas pamata, savas situācijas izpratnes pamata. Taču viņi to darīs tikai tāpēc, ka mēs, inteliģence - gan krievu, gan latviešu, gan visa pārējā -, nespējam atrisināt šo problēmu.

Es domāju, ka, ja mēs nobalsosim par šo normu, tad diemžēl spriedzi tas nekādā ziņā nemazinās. Gluži otrādi! Tas tiešām parādīs, ka kaut kāda konstruktīva dialoga veidā diez vai var šo problēmu atrisināt.

Es domāju, ka tā būtu ļoti būtiska zīme, ja valdošā koalīcija, Saeimas vairākums, tā vietā, lai izmantotu tās vēsturiskās traumas šajā iekšējo attiecību skaidrošanā, tomēr vismaz simboliski parādītu savu labo gribu, - zīme, ka valdošā koalīcija grib vismaz nākotnē veidot šādu dialogu ar tiem Latvijas cilvēkiem, kam ir cita etniskā izcelsme un cita dzimtā valoda.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners - otro reizi.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Nu nevajag vienam otram izlikties par lielāku muļķi nekā īstenībā!

Man uzdod jautājumu: “Kāpēc toreiz bija tik daudz tanku bučotāju?” Atbildu: tāpēc, ka bija 1934.gads. Tāpēc, ka pēc 1934.gada krasi samazinājās minoritāšu skolu skaits, jau bija “apbižotie” - un tā tālāk, un tā joprojām. Es negribu, lai būtu “tanku bučotāji”! Es gribu, lai izaugtu krietni Latvijas pilsoņi un patrioti! Neviens šinī zālē, neviens visā pasaulē nepierādīs, ka šī proporcija “60:40” attiecībā uz eksāmeniem valsts valodā ir zinātniska. Atkārtoju - neviens! Arī šis priekšlikums nav zinātnisks. Latvijas vēsture ir pierādījusi, ka līdzīga situācija pie mums jau bija. Un pārsvarā tauta zināja valsts valodu, zināja to gan krievi, gan ebreji, gan vācieši, gan poļi - un tā tālāk, un tā joprojām.

Atkārtoju: ja jūs patiešām negribētu, lai jaunieši izietu ielās, mēs visi kopā panāktu kompromisu (es domāju, ka neviens šeit nav pazemināts - ne latviešu valoda, ne Latvijas valsts), pēc kura varētu notikt, kā Strēļa kungs teica (kad es viņam teicu, ka tas tā varētu būt), pateicības kongress. Pateicības kongress!

Sēdes vadītāja. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies, es atvainojos!

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

“Ai, ai, ai”! - jāsaka tā. Gari te nav vairs ko runāt, bet šiem vīriem varētu gan atgādināt: kad jūs izmet pa durvīm, jūs lienat iekšā pa logu, Plinera kungs! Jūs izmet pa logu, bet jūs lienat iekšā pa skursteni! Bet, lienot caur skursteni, var ārkārtīgi sasmērēties, tā, ka jūs nepazīs pat savējie. (Zālē troksnis.) Un nepārbaudiet mūsu izturību! Jūs jau šīs runas, ko jūs te runājat, katru dienu maļat visos masu informācijas līdzekļos un arī šeit, Saeimā, komisijā, un tās ir sen jau apnikušas.

Es jums gribētu atgādināt vienu lietu. Nesen pie mums ciemojās kādreizējais Latvijas žurnālists Franks Gordona kungs. Par visām šīm lietām, ko jūs tagad te veicat, viņš brīnījās: kāpēc to dara Cilevičs, Ždanoka, Giļmans no Rīgas Domes un tā tālāk? Un viņš sacīja: “Arī man viņi kaitē, jo latviešos rodas zināma nepatika.” Tā pieklājīgi to teica.

Es gribētu teikt: “Rodas ļoti liela nepatika.”

Sēdes vadītāja. Godājamie kolēģi, es aicinu runāt par konkrēto priekšlikumu!

Nākamais debatēs runāt ir pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs. Runās otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi! Es nerunāšu par okupāciju un par tās sekām. Es runāšu tikai par mūsu priekšlikumu. Gribētu paskaidrot Šadurska kungam to, ko viņš nevar saprast diemžēl zemās kvalifikācijas dēļ. Ir runa par to, ka vidusskolā saglabās esošos trīs priekšmetus latviešu valodā. Šī norma tika likumā ieviesta jau 1996.gadā. Pēc tam, 1998.gadā, šī norma tika saglabāta valsts standartā vidusskolām. Un nu jau septiņus gadus ir bijis zināms līdzsvars, un to, kādas sekas ir mēģinājumam šo līdzsvaru izjaukt, jūs redzējāt šodien ielās. Un, lai samierinātu sabiedrību, mēs aicinām atbalstīt šo ļoti labo kompromisu - šo priekšlikumu. Tagad ir pēdējā iespēja to izdarīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 46. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 67, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Saeimas deputātu - Latkovska, Ķikustes, Pētersona un citu deputātu - lūgumu: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 41.pantu, lūdzam turpināt 5.februāra sēdi līdz likuma “Grozījumi Izglītības likumā” galīgai izskatīšanai.”

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Lūdzu deputātus balsot par sēdes turpināšanu līdz galīgai likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” izskatīšanai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 25, neviens neatturas. Sēde tiek pagarināta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī vairāku deputātu - Kastēna, Petera, Stalidzānes, Jaundžeikara un citu deputātu iesniegtu lūgumu veikt šā gada 5.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā izmaiņas - pēc likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” iekļaut lēmuma projektus par deputātu Aināra Šlesera un Ainara Baštika ievēlēšanu Saeimas komisijās un Ineses Šleseres atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

Paldies. Turpinām sēdi.

J.Strazdiņš. Godājamie deputāti! Izskatīsim 47. - īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Nila Muižnieka priekšlikumu. Komisija to izskatīja, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 47.priekšlikumu.

J.Strazdiņš. 48. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 52.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 48.priekšlikumu.

J.Strazdiņš. 49. - deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā - 52.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 49.priekšlikumu.

J.Strazdiņš. 51. - deputāta Jāņa Strazdiņa priekšlikums.

Sēdes vadītāja. 50. - deputātu Strazdiņa, Kļaviņa, Kantānes, Strēļa un Klausa priekšlikums. Deputāti lūdz balsojumu par 50. - deputātu Strazdiņa, Kļaviņa, Kantānes, Strēļa un Klausa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 56, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 51. - deputāta Jāņa Strazdiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 52.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 51.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 62, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīts šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es tikai gribētu īsi paskaidrot jums, godājamie kolēģi, ka šis priekšlikums nav kompromiss starp latviešu un krievu kopienu. Tā ir praktiski reformas - krievu vidējās izglītības iznīcināšanas - turpināšana. Mēs nevaram atbalstīt to. Es esmu pārliecināts, ka visas šīs akcijas mūsu nacionālās, krievu nacionālās, izglītības sistēmas saglabāšanai turpināsies.

Aicinu neatbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 52. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 25, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Strazdiņš. 54. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Komisija to neatbalstīja... Ai, piedodiet! 53. - deputāta Aleksandra Golubova priekšlikums. Komisija to izskatīja, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 53.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 81, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš. 54. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums. Komisija to izskatīja, bet neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 54.priekšlikumu.

J.Strazdiņš. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to izskatīja un atbalstīja. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš. Lūdzu pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 25, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemts. Paldies.

J.Strazdiņš. Komisijas vārdā visiem ļoti pateicos par darbu šā likuma pieņemšanā.

Sēdes vadītāja. Godājamie deputāti! Saeimas Prezidijs ierosina pagarināt Saeimas sēdi, līdz tiks izskatīti lēmumu projekti par deputātu Aināra Šlesera un Ainara Baštika ievēlēšanu Saeimas komisijās un Ineses Šleseres atsaukšanu no Saeimas komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Ainara Baštika ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Šleseres atsaukšanu no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Šleseres ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Godājamie deputāti, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Paziņojums. Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Lūdzu sapulcēties pēc 10 minūtēm Saeimas Viesu zālē!

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārdu dodu Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Roberts Jurķis, Aldis Kušķis, Ina Druviete, Indulis Emsis, Silva Golde, Aigars Kalvītis, Andis Kāposts, Andrejs Klementjevs, Guntars Krasts, Juris Dobelis, Jānis Lagzdiņš, Dzintars Jaundžeikars, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Andrejs Naglis, Vitālijs Orlovs, Rihards Pīks, Ēriks Škapars, Anta Rugāte, Anna Seile, Viesturs Šiliņš, Inese Šlesere, Arvīds Ulme un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to 5.februāra sēde ir slēgta.

Paldies!

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par aviāciju"
Datums: 05.02.2004. 09:03:04 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1928 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā
Datums: 05.02.2004. 09:04:08 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1931 nodošanu komisijām

Par Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSŽD) nolikumu
Datums: 05.02.2004. 09:04:50 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1936 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību"
Datums: 05.02.2004. 09:05:30 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1937 nodošanu komisijām

Par Andreja Mamuškina atzīšanu par Latvijas pilsoni
Datums: 05.02.2004. 09:06:08 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1938 nodošanu komisijām

Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums
Datums: 05.02.2004. 09:16:36 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1939 nodošanu komisijām

Datums: 05.02.2004. 09:18:22 bal008
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā "Par cukuru"
Datums: 05.02.2004. 09:19:06 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1949 nodošanu komisijām

Datums: 05.02.2004. 09:20:10 bal010
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par Grozījumu protokolu līgumam par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas parlamentu un valdību sadarbību
Datums: 05.02.2004. 09:21:04 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1950 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei locekļu ievēlēšanu"
Datums: 05.02.2004. 09:48:44 bal012
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1952

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (1.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 09:50:54 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1931 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā (1.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 09:54:24 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1941 steidzamību

Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā (1.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 09:54:56 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1941 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 11:12:04 bal016
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Datums: 05.02.2004. 11:13:02 bal017
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 11:15:26 bal018
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 11:39:58 bal019
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 11:52:50 bal020
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 11:57:26 bal021
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 12:04:32 bal022
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 12:18:38 bal023
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 12:20:08 bal024
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 12:20:54 bal025
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 12:26:24 bal026
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 13:44:20 bal027
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 13:47:52 bal028
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 13:52:10 bal029
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 13:52:50 bal030
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 14:05:44 bal031
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Datums: 05.02.2004. 14:06:50 bal032
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikuma pārbalsošanu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 14:09:16 bal033
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 14:28:32 bal034
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 14:28:58 bal035
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 14:32:16 bal036
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 14:49:14 bal037
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 14:49:56 bal038
Balsošanas motīvs: Par 34.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 16:14:28 bal039
Balsošanas motīvs: Par 35.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 16:14:58 bal040
Balsošanas motīvs: Par 36.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 16:18:06 bal041
Balsošanas motīvs: Par 37.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 16:27:02 bal042
Balsošanas motīvs: Par 38.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 16:30:26 bal043
Balsošanas motīvs: Par 41.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 16:34:50 bal044
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 16:56:08 bal045
Balsošanas motīvs: Par 46.priekšlikumu

Datums: 05.02.2004. 16:57:10 bal046
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz likumprojekta izskatīšanai

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 16:59:50 bal047
Balsošanas motīvs: Par 50.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 17:00:20 bal048
Balsošanas motīvs: Par 51.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 17:02:16 bal049
Balsošanas motīvs: Par 52.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 17:02:56 bal050
Balsošanas motīvs: Par 53.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.02.2004. 17:03:58 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1948 pieņemšanu 3.lasījumā

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Šlesera ievēlēšanu Budžeta un finanšu ( nodokļu) komisijā"
Datums: 05.02.2004. 17:04:58 bal052
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1973

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Šlesera ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā"
Datums: 05.02.2004. 17:05:30 bal053
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1978

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Baštika ievēlēšanu Mandātu un iesniegumu komisijā"
Datums: 05.02.2004. 17:06:00 bal054
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1975

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Baštika ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā"
Datums: 05.02.2004. 17:06:30 bal055
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1976

Lēmuma projekts "Par deputātes I.Šleseres ievēlēšanu Juridiskajā komisijā"
Datums: 05.02.2004. 17:07:32 bal057
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1972