Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Godājamie kolēģi, sāksim šā gada 29.janvāra sēdi!

Pirms sākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pilsonības likuma izpildes komisijas lūgumu - iekļaut šā gada 29.janvāra sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir sēdes darba kārtībā iekļauts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Gundara Bērziņa, Jura Dalbiņa, Antas Rugātes, Riharda Pīka, Ata Slaktera un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Gundars Bērziņš ir pieteicies runāt “par”.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Kāda ir izveidojusies situācija šobrīd Latvijas ekonomikā un finansēs, un sabiedrībā? Ja jūs tiksities ar iedzīvotājiem jebkurā Latvijas vietā - neatkarīgi no tā, vai tie būtu Latvijas lauki vai Latvijas pilsēta -, šogad pirmā tēma, par ko jūs būsiet spiesti runāt, ir cenu pieaugums. Dramatiskais cenu pieaugums, kas skar Latviju, katru Latvijas iedzīvotāju. Un jo smagi tas skar iedzīvotājus, kuru ienākumi ir zemi, - pensionārus un ģimenes ar bērniem.

Šī valdība, strādājot gadu, ir panākusi to, ka cenu pieaugums pirmās nepieciešamības precēm un pirmās nepieciešamības pakalpojumiem ir pieaudzis viena gada laikā vairāk nekā visos iepriekšējos četros gados kopā.

Kādi ir skaitļi, ko ir publicējusi Statistikas komiteja? Iepriekšējā gadā - viena gada laikā! - preču un pakalpojumu cenu jeb iztikas groza cenu pieaugums bija 56 lati 32 santīmi. Varat salīdzināt ar to, kāda ir vidējā pensija Latvijā, - 60 lati. Tātad iepriekšējā gadā Latvijas pensionāram viena sava pensija bija jāiztērē, maksājot par cenu pieaugumu un pretī saņemot tādu pašu preču un pakalpojumu grozu, kādu iepriekšējā gadā varēja saņemt par ievērojami mazāku summu.

Situācija ir dramatiska tanī ziņā, ka iedzīvotājus, it sevišķi tos cilvēkus, kam nav naudas, tas ved bezizejā. Pensionāru federācija, veicot starp pensionāriem aptauju, pie tam ļoti plašu, gan Rīgā, gan Latvijas lauku rajonos, ir konstatējusi vēl dramatiskāku situāciju. Pēc viņu aprēķiniem, cenu pieaugums nepieciešamo pakalpojumu finansēšanai ir gada laikā pieaudzis mēnesī vidēji par 7 latiem. Iepriekšējā gadā pensiju indeksācija bija vienreiz - novembrī, vidējā indeksācija bija 2 lati 46 santīmi, bet, lai iegādātos minimālo preču grozu, kā es jau minēju, gadā bija jāmaksā kopumā par 56 latiem vairāk.

Ja mēs sareizinātu šos 56 latus ar visiem Latvijas iedzīvotājiem, mēs varētu dabūt summu, ko Latvijas iedzīvotājiem ir maksājusi Repšes atrašanās premjera amatā iepriekšējā gadā, tikai pēc šīs vienas pazīmes - neveiksmīgās darbības, kas novedusi pie cenu celšanās. Šī summa, ko Latvijas sabiedrībai ir maksājusi Repšes atrašanās amatā, ir 132 miljoni latu.

Šobrīd Pensionāru federācija ir paudusi nepārprotamu viedokli, ka šis ir jautājums, kas ir jārisina neatliekami, jo cenu pieaugums šā gada sākumā turpinās un kļūst pat vēl straujāks. Palasiet jebkuru preses izdevumu, jebkuru avīzi, vai uzklausiet jebkuru ziņu aģentūru! Teiksim, vakardien benzīna cena kāpusi par pussantīmu, un kāps vēl par 3 santīmiem cena dīzeļdegvielai, kāps par pusotru santīmu benzīnam. “Latvijas Avīzē” rakstīts, ka maizes cena šogad celsies par 50% un tā tālāk.

Tāpēc šis jautājums ir risināms neatliekami. Pensionāru federācija ir aicinājusi uz tikšanos visas Saeimā esošās frakcijas, un, kā es zinu, liela daļa to frakciju, kam šī problēma interesē, ir to jau izdarījušas. Tie, kam šī problēma varbūt nešķiet svarīga, nav atraduši tam laiku un nevēlas to darīt.

Ko mēs piedāvājam? Mēs ierosinām atgriezties pie iepriekšējās prakses, ka atkarībā no cenu pieauguma, no tā, cik strauji aug cenas, tiek noteikts, cik bieži gadā tiek indeksēta pensija. Ja cenu pieaugums ir tāds kā šobrīd, tad indeksācijai šogad būtu jānotiek divas reizes - 1.maijā un 1.novembrī - , turklāt indeksācijas formulā ietverot cenu pieaugumu kā vienu sastāvdaļu plus pusi no reālās darba algas pieauguma. Tas nozīmētu, ka šogad pensiju indeksācija notiktu divreiz gadā. Indeksācijas apjoms katrā no šīm reizēm būtu vismaz 2,5 līdz 3 lati, tātad gadā līdz 6 latiem būtu indeksācija. Tas ļautu vienīgi dzēst cenu pieaugumu. Diemžēl pat šāda pensiju indeksācija neļautu palielināt iedzīvotāju reālos ienākumus.

Tāpēc es aicinu šobrīd, it sevišķi šajā situācijā, kad valdībā ir notikušas pārmaiņas... ne jau “Jaunais laiks” vērtēs, kas un ko dara. Brigmanes kundze, sabiedrība vērtēs, vai “Jaunais laiks” ir krēslu partija, viena vadoņa partija, vai partija, kam interesē, kādas ir tās problēmas, kas ir šobrīd. Problēma ar cenu pieaugumu un pensionāru dzīves līmeņa pazemināšanos jūsu vadītās valdības laikā - tas šobrīd ir neatliekami risināms jautājums, tāpēc vērosim, Brigmanes kundze, jūsu rīcību.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 43. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Agešina, Ribakova, Vidavska un nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” ir pieteicies deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Mūsu likumprojekts paredz labāk organizēt Ministru kabineta darbu: katru gadu Ministru kabinetam būtu jāatskaitās Saeimai gan par valdības padarīto (deklarācijas par valdības iecerēto darbību izpilde) aizvadītajā gadā, gan arī jāsniedz savs redzējums par valsts kompleksās attīstības perspektīvām īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa periodā. Tā būtu normāla prakse.

Daudzu demokrātisku valstu likumos ir paredzēta šādu valdības ziņojumu sniegšana parlamentiem. Piemēram, Somijas parlaments ir valdībai uzlicis par pienākumu regulāri ziņot par valsts nākotni 5 līdz 15 gadu perspektīvā. Tas nozīmē, ka valdībai vajadzētu izvirzīt tālejošus mērķus, būtu jādomā arī par to, kā palielināt valsts atbildību attiecībā uz pieņemtajiem lēmumiem.

Raksturojot pašreizējo situāciju, gribētos uzsvērt, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu Ministru kabinets, uzsākot darbu, iesniedz Saeimai deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību visās valsts attīstības jomās. Tomēr minētās deklarācijas izpildi faktiski kontrolē - pēc savas iniciatīvas - vienīgi masu informācijas līdzekļi jeb “ceturtā vara”, jo likums neliek Ministru kabinetam atskaitīties ne par deklarācijas izpildi, ne par deklarācijas korekcijām, ne par valsts attīstības iecerēm kopumā. Rezultāts: valdībai aizraujoties ar atsevišķu deklarācijas sadaļu izpildi, novārtā paliek valsts kompleksas un vienmērīgas attīstības problēmas. Uz šiem valdības darbības trūkumiem norāda arī Valsts prezidente, minot, ka būtu jāformulē un jārealizē valsts attīstības mērķi un to sasniegšanas termiņi visās valsts attīstības jomās. Arī valdība ir solījusi Eiropas Savienības institūcijām uzlabot valsts attīstības plānu sastādīšanu un izpildi dažādās jomās.

Mūsu likumprojekts paplašina indivīda tiesības zināt par savas valsts attīstību. Uzskatām, ka tas pozitīvi ietekmēs gan makroekonomisko vidi, gan uzņēmējdarbības vidi, jo valdība gūs iespēju darboties kompleksāk, neatstājot bez ievērības daudzus svarīgus valsts attīstības jautājumus.

Ceru, ka mūsu likumprojekts palīdzēs izvairīties no vairākiem haotiskiem un spontāniem lēmumiem, kādi tiek pieņemti pēdējā laikā mūsu valstī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 53, atturas - 2. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Fjodorova, Solovjova un Bekasova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nāk pavasaris, saulīte spīd spožāk, runči ņaud niknāk, un, protams, atmostas arī mūsu godātie Starptautiskās sieviešu dienas mīlētāji. Visu gadu viņus neinteresē šis jautājums, visu gadu viņi par sievietēm neliekas ne zinis, bet nu atcerējās to, ka vecajos labajos laikos vienreiz gadā daudzi latviešu puķu audzētāji kļuva bagāti tieši pateicoties šādai dienai. Un atcerējās vēl arī to, cik jauki šī diena pagāja. Un līdz ar to atmodās un atkal kārtējo reizi ir iesnieguši šādu priekšlikumu.

Šķiet, ka pēdējos desmit gados Saeimā katru pavasari parādās šis pieteikums un katru pavasari tas tiek noraidīts. Vismaz līdz šim tā ir bijis. Kā par valsts svētku dienu var sludināt tādu dienu, kas lielai daļai Latvijas Republikas pilsoņu neko neizsaka un kas izraisa vienkārši tādas ne sevišķi patīkamas atmiņas par tiem laikiem, par to uzbāzīgo sarkano tulpju grūšanu rokās un tamlīdzīgām lietām? Līdz ar to jāsaka tā: acīmredzot jāaicina šo tradīciju turpināt, un ņaudošo kaķu un Klāras Cetkinas mīlētāji uzbāzīsies ar saviem priekšlikumiem. Mūsu uzdevums acīmredzot kārtējo reizi būs šādus priekšlikumus uzskatīt par nevajadzīgiem.

Es atkārtoju: tā ir ierosme sludināt 8.martu par valsts svētku dienu, tātad pielīdzināt to kaut kādā ziņā 18.novembrim vai kaut kam tamlīdzīgam. Tā ka tas ir vienkārši smieklīgi!

Tādējādi es aicinu tomēr šādas lietas vienkārši pat neapspriest!

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Kā jau iepriekšējā runā tika pateikts, mēs ne jau pirmo gadu iesniedzam grozījumus likumprojektā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Sakarā ar to, ka tas notiek katru gadu, ir ļoti grūti diskutēt un oponēt četriem mītiem, kurus kā obligātus man šodien izvirzīja iepriekšējais runātājs un īstais 8.marta pretinieks.

Pirmais mīts ir tāds un izskan tā, ka tā ir Rozas Luksemburgas svētku diena.

Otrais. Sievietes jāciena un jāmīl katru dienu, nevis tikai 8.martā. Tā ir totalitārā režīma svētku diena. It kā mūsu sievietēm nepatīkot šī diena.

Jā, ir grūti diskutēt, ja oponents tevi nedzird no tribīnes, bet, neskatoties uz to, es tomēr mēģināšu. 8.marts - tā ir svinama vai atzīmējama diena vairākās valstīs, to skaitā Eiropas Savienības valstīs. Mēs pilnīgi piekrītam tam, ka sievietes jāciena un jāmīl katru dienu, bet tas neliedz iespēju noteikt vienu svētku dienu tieši viņām.

Jebkuru dienu, ja ir tāda vēlēšanās, var saistīt gan ar totalitārismu, gan ar demokrātiju. Ļoti patīkami, ka Latvijā ir brīnišķīga diena - Mātes diena, bet bez mātēm Latvijā ir arī meitenes un jaunietes. Ir arī sievietes, kuras dažādu iemeslu dēļ nevar kļūt par māti. Es domāju, ka mēs uzdāvināsim visām mūsu sievietēm vēl vienu svētku dienu. Tas būs ļoti labi.

Veidojas dīvaina situācija. Daži deputāti, kuri balsoja pret šo svētku dienu, tieši 8.martā paši stāvēja garās rindās pēc dāvanām un ziedu pušķiem, lai apdāvinātu tikai sev vien tuvās sievietes. Daži mūsu deputāti gadu no gada neļauj pat likumprojektu virzīt uz komisijām, pavērtu ceļu diskusijai. Līdz ar to viņi ieies Latvijas vēsturē kā sieviešu nīdēji.

Tā kā Saeimā ir izveidota Dzimumu līdztiesības apakškomisija, tad vēl jo vairāk izbrīnu rada dažu deputātu spītīga nevēlēšanās uzdāvināt mūsu sievietēm skaistus pavasara svētkus. Kā tieši tos atzīmēt - to lai lemj katrs kolektīvs un katra ģimene pati.

Godātie kolēģi vīrieši! Mīļās dāmas! Es aicinu balsot par to, ka vismaz šis likumprojekts tiks nodots komisijām. Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 40, atturas - 24. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova iesniegto likumprojektu “Par zaudējumu, kas radušies bankrotējošo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā pašreiz ir likumprojekts “Par zaudējumu, kas radušies bankrotējošo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem”. Pa visiem šiem gadiem Latvijas iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā 30 miljonus latu visādu bankrotu dēļ. Un šie bankroti notika nevis tāpēc, ka bankrotēja tās firmas, bet tāpēc, ka nebija normālas uzraudzības no valsts puses. Un pirmais, kas ir vainojams šajos bankrotos, ir bijušais Latvijas Bankas prezidents, pašreizējais Ministru prezidents. Viņš savu vainu arī atzina pirms vēlēšanām.

Mēs piedāvājam kompensēt līdz 500 latiem tos ieguldījumus, kurus zaudēja mūsu iedzīvotāji. Šajā gadījumā mēs, stājoties Eiropas Savienībā, kaut daļēji noņemsim iedzīvotājiem slogu sakarā ar visādu cenu paaugstinājumu. Šajā gadījumā tas slogs nebūs tik liels mūsu nabaga iedzīvotājiem.

Tāpēc lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 66, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 2, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Bartaševiča, Mackeviča, Vidavska un citu iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu likumprojekts piedāvā Satversmē nostiprināt normu, ka Latvija ir parlamentāra republika un ka Latvijas neatkarība, kā arī demokrātiska un parlamentāra iekārta nevar tikt atcelta vai mazināta.

Un pirmais iemesls, kāpēc mēs piedāvājam grozīt Satversmi, ir saistīts ar Eiropas Savienību. Lieta ir tāda, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā un sabiedrībā diskutējot par jaunu Eiropas Savienības Konstitūciju, aktualizējas jautājumi par Latvijas valstisko neatkarību jaunajos apstākļos. Tautas nobalsošanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā netika piedāvāti grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2.pantā, jo Saeima uzskatīja, ka dalība Eiropas Savienībā nemazina Latvijas valstisko suverenitāti. Tomēr, pieņemot Eiropas Savienības jauno konstitucionālo līgumu, situācija var mainīties, jo diskusijas par šo dokumentu rada bažas par pārmēru lielu atbalstu Eiropas Savienībai kā federācijai, nevis neatkarīgu valstu savienībai.

Tieši tādēļ, lai izvairītos no iespējas, ka Latviju kāds varētu piespiest atteikties no tās neatkarības, mēs ierosinājām šādus grozījumus.

Esmu pētījis arī citu valstu pieredzi un secinājis, ka, piemēram, formulējums “uz mūžīgiem laikiem” nav nekas neparasts vai unikāls. Līdzīgas normas, kas nosaka atsevišķu konstitūcijas principu negrozāmību, ir daudzu valstu konstitūcijās. Piemēram, Šveices Konstitūcijā ir rakstīts, ka tā uz mūžīgiem laikiem saglabā savu neitralitāti.

Tagad par otro iemeslu. Otrs iemesls, kāpēc mēs piedāvājam grozīt Satversmi, ir saistīts ar to, ka pēdējā gada laikā Latvijā vērojamas tendences, kas drīzāk redzamas autoritārās valstīs. Noteiktos politiskajos slāņos un kādā sabiedrības daļā pieaug vēlme pēc “stingras rokas”, izskan nepamatoti aicinājumi atlaist Saeimu un izveidot vienas personas vadītu valsts pārvaldes struktūru, nomainīt parlamentāro republiku ar prezidentālu republiku, būtiski samazinot vai pat likvidējot mūsu parlamenta lomu.

Lai mazinātu sabiedrības bažas par valsts suverenitātes un parlamentārās valsts pārvaldes iekārtas ierobežošanu Latvijā un nepieļautu šādu situāciju, tiek piedāvāts šis grozījums. Protams, mēs labi saprotam, ka, lai varētu rīkot tautas nobalsošanu par šādiem grozījumiem, teiksim, 12.jūnijā, vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir nepieciešams parlamenta konceptuāls atbalsts, un arī es uzskatu, ka valsts iekārtas pamatprincipu stabilitātes nodrošināšana veicinās valsts ekonomisko un sociālo uzplaukumu.

Šis balsojums, mūsuprāt, ir balsojums par tiesisku valsti, par parlamentārismu, par pilsonisku sabiedrību un par demokrātiju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Vispirms teikšu tā: jo mazāk aiztiek Satversmi, jo labāk. Izrādīsim tomēr cieņu mūsu senčiem, kuri ir sagatavojuši lielisku pamatlikumu!

Protams, neviens neapstrīd to, ka Latvijai ir jābūt neatkarīgai un demokrātiskai republikai, un mūsu uzdevums ir darboties tā, lai tiešām tas tā arī būtu. Par to nav jāstrīdas. Taču vēlreiz atgriezīsimies pie šiem gaisīgajiem vārdiem - “uz mūžīgiem laikiem”!

Iesniedzējiem es atgādinu par 1920.gadā noslēgto miera līgumu starp Latviju un Padomju Krieviju un iesaku izlasīt šā līguma tekstu! Tur arī bija teikts, ka Krievija “uz mūžīgiem laikiem” atzīst Latvijas Republikas toreizējās robežas. Joprojām Latvijas Republika neatrodas de facto tajās robežās, kādas toreiz tur bija minētas. Kā redzat, tiem vārdiem - “uz mūžīgiem laikiem” - ļoti ātri varēja vienkārši uzspļaut.

Tālāk. Es gribētu atgādināt arī kādus citus vēstures faktus. Bija kādreiz tāds “tūkstošgadīgais reihs”. Bija arī dažādi PSRS paziņojumi, kas visi bija domāti uz mūžīgiem laikiem. Bija dažnedažādas konstitūcijas. Bija Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas tiesības izstāties no PSRS, un bija vēl daudz kas cits.

Jūs taču esat nopietni cilvēki! Nu kā jūs varat te ierakstīt kaut ko tādu, kam nav nekāda nopietna juridiska seguma? Rakstāt rakstīšanas pēc. Lai nu ko par Saeimu domā Latvijas Republikas pilsoņi, lai kā mūs cenšas parādīt kā kaut kādus tādus jocīgus cilvēciņus, kas te sanākuši, nu Saeima ir ievēlēta - Latvijas Republikas pilsoņi ir izrādījuši uzticību, lūk, šiem cilvēkiem, kas šeit atrodas... vienalga, kāda būtu viņu politiskā pārliecība. Un tāpēc vajadzētu tomēr iemācīties strādāt tā, lai mūsu pieņemtie dokumenti nekļūtu smieklīgi! Likt iekšā kaut kādus spārnotus vārdus varētu kaut kādā aicinājumā. Jūs, godātie iesniedzēji, varat šādi rakstīt aicinājumu tautai, aicinājumu saviem vēlētājiem, aicinājumu saviem kolēģiem. To vēl varētu saprast, tas būtu kaut cik cilvēcīgi. Bet kā var likt iekšā Latvijas Republikas pamatlikumā - Satversmē - vārdus “uz mūžīgiem laikiem”?! Jūs taču paši to mūžīgumu nemaz nevarat garantēt! Kā tad būs pēc tam, ja kādam iegribēsies Satversmi grozīt? Starp citu, dažādu valsts augstāko amatpersonu mutē jau tagad parādās vārdi, ka to un to vajadzētu mīkstināt Satversmē, to un to vajadzētu pārtaisīt Satversmē... Ne jau pirmo reizi es dzirdu tādus vārdus.

Tā ka mana vissvētākā pārliecība ir šāda: pirms ķeras klāt pie Satversmes, vajag skaidri padomāt, kāpēc tas tiek darīts. Pamatlikumam ir jābūt tādam, kas dara godu mūsu valstij un dara godu tiem cilvēkiem, kas strādā pie likumiem vispār.

Tā ka es aicinu šādus spārnotus izteicienus neieviest, veidojot tālāk mūsu valsts pamatlikumu, un aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Lai gan tas ir, tā sacīt, garā skaists un spārnots, miesās tas ir tāds pavājš.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 71, atturas - 2. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Mihails Pietkevičs ir pieteicies runāt “pret”.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pašreiz spēkā esošā likuma “Par tiesu varu” pārejas noteikumu 12.punkts paredz to, ka “Valsts kanceleja nodrošina Augstāko tiesu ar nepieciešamajām papildu darba telpām Administratīvā procesa likumā noteikto funkciju veikšanai”. Patiesībā nav jau runa par to, ka Augstākajai tiesai trūkst telpu Administratīvā procesa likumā noteikto funkciju veikšanai. Augstākajai tiesai katastrofāli trūkst telpu jau gadu desmitiem, es pat tā teiktu. Taču šeit ierakstīts, ka telpu trūkst tieši Administratīvā procesa likumā noteikto funkciju veikšanai. Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās, protams, nozīmē arī jauna amata - administratīvā tiesneša amata - ieviešanu arī Augstākajā tiesā. Tas nozīmē, ka vajadzēs vēl vairāk telpu.

Uzskatu, ka nekādā ziņā nevar balsot par šāda likumprojekta nodošanu komisijai un tālāku tā pieņemšanu, jo šis telpu jautājums Augstākajai tiesai ir ļoti ass, katastrofāls un tas ir jārisina nekavējoties. Un nav jau nozīmes tam, vai šajā likumā ir ierakstīts, ka Valsts kanceleja nodrošina Augstāko tiesu ar šīm telpām vai arī tas notiek kaut kā savādāk, jo, neraugoties uz to, ka būtībā šo telpu īpašniece, kā tas ir ierakstīts zemesgrāmatā, ir Valsts nekustamā īpašuma aģentūra (pārstāvēdama valsti, tā ir šo telpu īpašniece), būtībā visas šīs telpas tik un tā apsaimnieko Valsts kanceleja. Līdz ar to jebkurā gadījumā Valsts kanceleja - tikai un vienīgi Valsts kanceleja! - ir atbildīga par Augstākās tiesas nodrošināšanu ar šīm telpām.

Turklāt, kā tas ir zināms, Rīgas Dome ir uzbūvējusi jauno Rātsnamu un pilnībā pārcēlusies uz to, ir attiecīgi atbrīvojusies bijusī Rīgas Domes ēka, kas vēsturiski ir Ārlietu ministrijas ēka un atrodas Valdemāra ielā. Un tātad Ārlietu ministrija varētu principā sākt pārcelšanos uz šīm telpām, tādējādi atbrīvojot Brīvības bulvārī telpas, kuras ir tik ļoti nepieciešamas gan Augstākajai tiesai, gan arī Rīgas apgabaltiesai.

Šajā sakarā es gribētu teikt vēl arī to, ka laikā, kad ir tik labs, būtībā tik labs, stāvoklis valsts budžetā un finanšu līdzekļu pietiek... Taču iepriekšējo valdību laikā, kad situācija bija daudz grūtāka, valdība tomēr spēja ieguldīt diezgan ievērojamus līdzekļus jaunajā Tiesu namā Abrenes ielā. Jebkurš no jums, kas tam ir bijis kaut vai tuvumā, var redzēt, cik tas ir labs, moderns un ļoti nepieciešams tiesām, salīdzinot ar tām telpām, kurās Rīgas dažādu rajonu tiesas atradās līdz šim.

Tā ka es domāju, ka Augstākajai tiesai ir ļoti nepieciešamas šīs telpas Brīvības bulvārī 36. Un nevajadzētu sarežģīt vai paildzināt visu šo... Un tātad nevajadzētu balsot par attiecīgo grozījumu izdarīšanu likumā “Par tiesu varu”.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “pret”. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 32, atturas - 10. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Petera, Nagļa, Šleseres, Jaundžeikara, Stalidzānes un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāte Jevgenija Stalidzāne ir pieteikusies runāt “par”.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Labdien, godājamie kolēģi un cienījamais Prezidij! Šo likumprojektu Latvijas Pirmā partija bija jau sagatavojusi 2002.gadā, un šis likumprojekts paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumus, kas nodrošinātu neapliekamā minimuma paaugstināšanu tām ģimenēm, kurām ir apgādājamie. Iemesls ir tas, ka ienākuma nodokļa neapliekamais minimums 10 gadu laikā ir kļuvis ļoti nenozīmīgs, un te ir vainojama gan inflācija, gan iepriekšējo valdību pieņemtie lēmumi, kas paredzēja samazināt neapliekamo minimumu jau vairākas reizes. Turklāt īpatnēji ir tas, ka Latvijā sociāli vismazāk aizsargāto grupu - bērnus šis samazinājums ir skāris jau trīs reizes. Esošā sistēma vairāk atbalsta tās personas, kurām palīdzība varbūt nemaz nav tik ļoti nepieciešama, bet tiem, kuri, pēc visiem pētījumiem, ir visaugstākā riska grupa - ģimenes ar bērniem, šis pabalsts ir ļoti niecīgs.

Statistika liecina, ka mājsaimniecībā ar trim bērniem nabadzības risks ir trīs reizes augstāks nekā mājsaimniecībā bez bērniem, bet tajā pašā laikā ieguvums ģimenei no neapliekamā minimuma par katru bērnu šobrīd ir 2 lati 62 santīmi. Diemžēl, tā kā 2002.gadā par šā likumprojekta virzīšanu mēs koalīcijā nevarējām vienoties, tad Latvijas Pirmā partija šo priekšlikumu netika virzījusi Saeimā izskatīšanai.

Uzskatām, ka šobrīd šo jautājumu vairs nav iespējams atlikt, tādēļ esam izstrādājuši un iesnieguši likumprojektu, kura pieņemšana uzlabotu ģimeņu ar bērniem finansiālo stāvokli.

Šobrīd iesniegtais likumprojekts paredz izdarīt grozījumus likuma 13.panta pirmajā daļā. Palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi vienam no apgādātājiem par apgādībā esošiem nepilngadīgiem bērniem - gan saviem, gan audzināšanā pieņemtiem, kā arī par apgādībā esošiem brāļiem un māsām, kamēr viņi sasniedz 18 gadu vecumu, šā nodokļa atvieglojuma apmērs tiek palielināts līdz 630 latiem gadā jeb līdz 52,5 latiem mēnesī. Līdz ar to reālais ienākums ģimenei būtu 10,5 lati mēnesī par katru apgādājamo bērnu.

Projekts paredz atstāt nemainīgu iedzīvotāju neapliekamo minimumu, kā arī nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošām pilngadīgām personām. Ieviešot mūsu iesniegto likumprojektu, tiks atbalstītas tās ģimenes, kuras ienākumus apgādājamo personu uzturēšanai gūst no strādājošo algota darba.

Tā kā valsts budžeta inflācija 2003.gadā bija zemāka par 2%, bet 2004.gada budžeta projekts ir sagatavots stipri pesimistisks, tad uzskatām, ka šobrīd šis priekšlikums ir atbalstāms un izskatāms komisijās.

Lūdzam atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 27, atturas - 15. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Mobilizācijas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Detektīvdarbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt “pret”? Lūdzu!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās dāmas un kungi! Jūsu priekšā ir kārtējās morālās kroplības paraugs, kuru Ministru kabinets kļūdaini uzskata par darbību likumdošanas jomā.

Liekas, mēs drīz vien iestāsimies Eiropas Savienībā, tāpēc mums būtu arī eiropeiski jādomā, taču bezcerīgi slimu personu, kuras ir nāvīgi inficējušās ar rusofobiskiem kompleksiem, domāšana norit pēc principa: “Gribējām, kā labāk, bet iznāca, kā vienmēr.”

Likumdošanas debilisma saraksts jau ir pārpildīts ar “neiznēsātiem kroplīšiem”, kas pasludina Latvijā nejauši nokļuvušu ārvalstnieku pārākumu par vietējiem krievu iedzīvotājiem, kas šeit ir dzimuši. Tādi ir likumi par farmāciju, par zemes privatizāciju lauku apvidos un arī par apsardzes darbību.

Minētā neattaisnotā priekšrocība saglabāta arī šā apspriežamā likuma 4.pantā, bet, izrādās, arī tā vēl ir par maz, tāpēc tagad mūsu gudrie juristi vairo likumprojektus, kas dod priekšrocības vienu draudzīgo valstu pilsoņiem pār citu - ne mazāk draudzīgu - valstu pilsoņiem.

Likumprojekts par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē neatņēma nabaga ārvalstniekam vismaz tās tiesības, kuras viņam jau bija, turpretī šodien izskatāmais likumprojekts ir pavirzījies daudz tālāk.

Lūk, esošā likuma esošā redakcija paredz, ka detektīva licence izsniedzama jebkurai rīcībspējīgai un pietiekami izglītotai personai. Saskaņā ar likuma piedāvāto redakciju licenci var saņemt tikai Latvijas nepilsonis, kas ir pareizi, vai Eiropas Savienības pilsonis. Ja mēs pieņemtu likuma 6.pantu piedāvātajā redakcijā, tad, sākot ar šā gada 1.maiju, mēs atņemtu jau agrāk izdotās licences ne tikai Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, kuri noteikti ir šā likumprojekta nedeklarētais īstais mērķis, bet arī ASV un Austrālijas pilsoņiem.

Cienījamie kolēģi! Aizstāvēsim Nata Pinkertona un Niro Vulfa godu un neatbalstīsim kārtējo likumdošanas muļķību!

Uzskatiet šo manu uzstāšanos pret likumprojektu, kas ir pelnījis, lai to ierakstītu Ginesa rekordu grāmatā par denunciāciju Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “pret”, neviens nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 5, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu Urbanoviča, Karpuškina, Mackeviča, Agešina, Maksimova un citu steidzamu pieprasījumu Latvijas Republikas iekšlietu ministram Mārim Gulbim “Par nepieļaujamu Valsts policijas iestāžu iesaistīšanu Rīgas skolu audzēkņu 22.- 23.janvāra piketu dalībnieku vajāšanā”.

“Par” steidzamību pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Šā gada 22. un 23.janvārī Rīgas centrā notika Rīgas skolu audzēkņu masveida protesta akcija pret Saeimā izskatāmajiem grozījumiem Izglītības likumā. Un, kā jūs zināt, šie grozījumi būtiski sašaurina dzimtās valodas lietošanu mācību procesā vidusskolās ar krievu mācībvalodu.

Mums ir skaidra izglītības un zinātnes ministra Šadurska kunga pozīcija un viņa reakcija uz šiem masveida protestiem, jo faktiski viņš ir piedraudējis sākt vajāšanu pret šiem skolēniem, pret skolu direktoriem, pret vecākiem, kuri piedalījās šajos mītiņos un piketos.

Bet diemžēl mums nav skaidra Valsts policijas rīcība. Valsts policija ir publisko tiesību subjekts, un šī iestāde drīkst rīkoties tikai tās kompetences ietvaros, kāda ir noteikta ar likumu. Aizliegts iesaistīt policiju tādu uzdevumu pildīšanā, kuri nav noteikti Latvijas Republikas likumos. Saskaņā ar Operatīvās darbības likumu mēs policijas darbību varam definēt kā operatīvu uzziņu, un šīs darbības uzsākšana, tā kā būtiski tiek aizskartas personu konstitucionālās tiesības uz vārda brīvību, veicamas sevišķā veidā. Kas ir šis “sevišķais veids”? Lai veiktu tādas operatīvās darbības, ir nepieciešams Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota pārstāvja un Augstākās tiesas tiesneša akcepts.

Tad rodas nākamais jautājums: vai tāds akcepts bija saņemts? Mūsu rīcībā ir informācija, ka ne. Nebija tāda akcepta.

Nākamais. Kāds bija pamats šai operatīvajai uzziņai? Vai patiešām policija uzskata, ka miermīlīgais pikets saturēja noziedzīga nodarījuma pazīmes vai kaut kādā citā veidā apdraudēja valsts drošību?

No citas puses paraugoties, var rasties šāds jautājums: kāda daļa par to Saeimai un kāpēc Saeima mēģina iejaukties prokuratūras darbībā, kuras uzdevums ir kontrolēt policijas rīcību vai iekšlietu ministra darbību? Tomēr mūsu uztraukums šajā gadījumā par nelikumīgo operatīvo darbību ir vietā, jo saskaņā ar likumu operatīvās darbības parlamentāro kontroli veic Saeima. Un tagad ir tieši tāds gadījums, kad nepieciešama Saeimas iejaukšanās. Pie tam steidzama iejaukšanās, jo ir pazīmes, ka ticis pārkāpts Satversmes 100.pants un Policijas likuma 5.pants, kas aizliedz iesaistīt Valsts policiju politiskajos procesos, kā arī Operatīvās darbības likuma 4.pants, kur noteikts, ka operatīvā darbība organizējama un veicama, pamatojoties uz likumību un ievērojot vispārējās cilvēktiesības. Diemžēl cilvēktiesības tika rupji pārkāptas.

Izglītības un zinātnes ministrs, piedraudot ar policiju, mēģināja ietekmēt bērnu un vecāku likumīgās aktivitātes. Tiesību uz vārda un pulcēšanās brīvību ierobežošana, izmantojot spēku, nekādā gadījumā nav pieļaujama.

Godājamie kolēģi! Mēs lūdzam, lai Saeima šo pieprasījumu atzītu par steidzamu un pēc tam nekavējoties uzsāktu šā pieprasījuma apspriešanu pēc būtības un pieņemšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. “Pret” steidzamību pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Šeit ir tāda īpatnēja sakritība. Ir latviešiem tāda paruna: “Otram kož, pats kliedz.” Un šeit to var ļoti labi redzēt. Tā ir tāda savdabīga darbība - ienaidnieka tēla meklēšana un veidošana citos un sevis krāsošana ne tikai baltā, bet pat sidrabainā krāsā.

Man bija tā iespēja vakar, lidojot uz mājām, palasīt krievu valodā iznākošo laikrakstu “Čas”. Un ko es redzēju pirmajā lapaspusē? Skaidri un gaiši tajā tekstā ir uzrādīti trīs galvenie Latvijas valsts ienaidnieki, nemiera cēlāji, ar norādi: “Lūk, te viņi ir!” Tādā ovālā kā uz kapa plāksnes ir ierāmēts Pētera Tabūna attēls, mēs ar Māri Grīnblatu abi esam nofotografēti tepat Sarkanajā zālē... Mēs veidojot slepenu grupu, kura esot galvenā vaininiece, kuras dēļ ir izgāzies šis likums - Izglītības likums.

Tā ļoti interesanti sanāk. Un tad man nāk prātā tādi vārdi - “kara kurinātāji”, “nemiera cēlāji” un “miera baloži”, par kādiem es savulaik saucu visus okupācijas armijas virsniekus. Vistipiskākais piemērs: valkāt PSRS armijas formas tērpu un bļaustīties par mieru visā pasaulē. Šeit ir vērojams tas pats. Palasiet krievu valodā iznākošos laikrakstus! Nu, teiksim, tos, kas iznākuši pēdējā nedēļā! Jūs tad redzēsiet, ko vispār raksta par Izglītības likumu, kādā veidā sagroza patiesību, kādā veidā tiek vārda tiešā nozīmē tracināti jaunieši, kuri diemžēl lielākoties neko nesaprot un tad uz plikām krūtīm sev saraksta kaut kādus lozungus un izvirzās protestētāju pirmajās rindās.

Ir mēģinājums starptautiski pievērst kaut kādā veidā visam tam uzmanību, iesaistot, protams, kā jau parasti, arī Krieviju. Patlaban Strasbūrā arī tika izplatīts tāds “dokuments” (pēdiņās), ko, protams, pirmie parakstījuši Žirinovskis, Zjuganovs un Rogozins. Jūs labi sadarbojaties! Un tagad jūs gribat pierādīt, ka te notiek kaut kāda vēršanās pret nabaga demonstrantiem, ka te ir kaut kādi visbriesmīgākie pārkāpumi... Jūs labāk būtu pasekojuši, kā uzvedas tie demonstranti, kādus saukļus viņi izbļaustīja! Kāpēc jūs kūdāt un turpināt kūdīt jauniešus, neizskaidrojot neko? Lūk, tā nu tas ir. Tā ka galvenie vainīgie jau jums ir rokā. Es domāju, ka visus savus spēkus vajag veltīt tam. (No zāles dep. J.Pliners: “Jūs esat galvenie vainīgie!”)

Jakov, nebļausties! Turi muti! Es tev vienreiz jau to teicu...

Sēdes vadītāja. Nedrīkst atbildēt uz izsaucieniem zālē, Dobeļa kungs! Jūs ļoti labi to zināt!

J.Dobelis. Labi. Vairs neatbildēšu, bet tikai citēšu. Lūk, tagad nāk ar savu ierosinājumu par steidzamību... Jums ir laikam par maz histērijas valstī. Jūs gribat vēl veicināt šo histērijas tempu.

Es aicinu visus pārējos drusku padomāt, kas aiz tā slēpjas. Salieciet analītiski visus notikumus, visu to, ko raksta krievu valodā iznākošā prese, visu to, kas ir izskanējis Krievijas televīzijā (uzsveru: Krievijas televīzijā, kur, protams, Latvijas Republikas Saeimas deputāti arī pateica dažus biezus vārdus.)! Paskatieties Krievijas aktivitātes un tad salieciet visu kopā! Tā ka nekāda steidzamība te nav vajadzīga. Te ir vajadzīga rūpīga, nopietna analīze un pēc tam var arī būt savi secinājumi.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 45, atturas - 7. (Aplausi.) Pieprasījums nav atzīts par steidzamu. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Otrais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, augsti godātā Saeima! Cienījamais Prezidij! Priekšsēdētājas kundze!

Otrajam lasījumam ir sagatavots likumprojekts, kas ir ar reģistrācijas numuru 589, - “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Komisijā neviens priekšlikums otrajam lasījumam netika iesniegts, un komisija ir vienprātīgi nolēmusi likumprojektu virzīt uz pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs nr.588, - “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Komisijā tika iesniegti 8 priekšlikumi. Lūdzu skatīt šos priekšlikumus!

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti un atbalstīti, lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 4. Likums “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.1878. Pirms tā izskatīšanas gribu jums teikt, ka konceptuāli labojumi, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, nav izdarīti un ka labojumi ir pārsvarā redakcionāla rakstura.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts un izteikts komisijas precizētā redakcijā 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 3. - deputāta Kārļa Strēļa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. Godājamie kolēģi! Aicinu jūs balsot kopumā par šo likumprojektu, un, protams, gan Sporta apakškomisijas, gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Sporta likumā” pieņemts. Paldies.

Dz.Ābiķis. Godājamie kolēģi, liels paldies par absolūti vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Bezvalstnieku likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Bezvalstnieku likums” (reģistrācijas numurs 426). Uz trešo lasījumu saņemti 9 priekšlikumi.

1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - deputāta Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Pirms mēs balsosim par 2. - deputāta Stepaņenko priekšlikumu, man gribētos atgādināt, ka Latvija kopš 1990.gada 4.maija ir pievienojusies veselai virknei konvenciju, to skaitā arī 1961.gada konvencijai par apatrīdisma samazināšanu. Šī konvencija aizliedz palielināt bezvalstnieku skaitu. Mēs uzskatām, ka Latvijai jāievēro šī konvencija un ka mēs vairs nevaram bezatbildīgi producēt bezvalstniekus.

Uzskatām, ka arī nepilsoņiem nedrīkst atņemt piešķirto statusu.

Balsosim par 2.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu! Komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa. Godājamie deputāti! Ikvienam Latvijā ir jāievēro ikviena konvencija, kurai Latvija ir pievienojusies. Saistībā ar bezvalstniekiem, saistībā ar jebkuru likumu ir vesela virkne konvenciju, kurām jebkurā situācijā ir augstāks juridiskais spēks nekā likumam. Likums nav jāpiegružo ar atsauci uz visām iespējamām konvencijām, jo tiek prezumēts, ka Latvija ir tiesiska valsts, kurā tiek ievēroti gan likumi, gan arī konvencijas, kurām Latvija ir pievienojusies.

Tātad es aicinu neatbalstīt 2. - deputāta Stepaņenko priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. - deputāta Stepaņenko priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 69, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. - deputāta Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 63, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. - deputāta Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 63, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu nav.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Bezvalstnieku likums” trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums “Bezvalstnieku likums” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” reģistrācijas numurs ir 496.

Komisija nav nevienā no lasījumiem saņēmusi, to skaitā arī trešajā lasījumā, nevienu priekšlikumu. Komisija nolēma atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”.

Aicinu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1892. Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē pirms trešā lasījuma izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu”” un konstatēja, ka pirms trešā lasījuma nav saņemts neviens priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījums likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” trešajā lasījumā.

Diemžēl trešajam lasījumam neviens neko nav iesniedzis, tāpēc aicinu nobalsot un pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 1911. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu trešajā lasījumā. Par likumprojektu “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums” ir iesniegta virkne priekšlikumu.

1.priekšlikums tika izstrādāts atbildīgajā komisijā un ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 3. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra J.Vilgerta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 5. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Vilgerta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 6. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Vilgerta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Arī 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir izstrādāts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 12. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Vilgerta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 12. un 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Līdzīgi arī 14. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Vilgerta priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un izteikts 15.priekšlikumā atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 17. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Vilgerta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Arī 18. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Vilgerta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Tālāk es lūdzu deputātiem pievērsties papilddokumentam nr.1911-a. Izskatot šo priekšlikumu 11.a lappusē, ziņoju, ka 19. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Vilgerta priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Arī 20. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un izteikts 21. - atbildīgās komisijas redakcijā kā pārejas noteikums.

Sēdes vadītāja. Pret 19., 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Vairāk priekšlikumu trešajam lasījumam nav iesniegti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likums “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums” (reģistrācijas nr.521) pirms trešā, galīgā, lasījuma. Uz trešo lasījumu par minēto likumprojektu ir saņemti 50 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mani ārkārtīgi izbrīnīja Juridiskās komisijas pēkšņais lēmums, kas pierāda to, ka mēs nekad, nekur un ne no kā nemācāmies. Un tas pierāda arī to, ka mēs esam ārkārtīgi labi juristi, bet ārkārtīgi vāji politiķi. Ja Portugālē parlamenta vēlēšanās neļauj kandidēt cilvēkiem, kuri Salazara valdības laikā ieņēma kaut kādus amatus, tad tas ir politisks, nevis juridisks lēmums. Ja Vācijā ir aizliegta Nacionālsociālistiskā partija, tad tas ir nevis tāpēc, ka vēlētāji nevarētu paši izšķirties. Tieši otrādi! Ja šāda partija būtu atļauta, tad zināma daļa vēlētāju nobalsotu par šo partiju, un tieši tāpēc, ka tā ir teroristiska organizācija, tās darbība Vācijā nav atļauta.

Ja amerikāņi Afganistānā saķer 700 talibus, aizved un iesloga viņus Gvantanamo bāzē, un šie talibi pat vispār nezina, kas ir Amerikas Savienotās Valstis, un nevar saprast, kāpēc viņi tur ir ieslodzīti, tad tas ir politisks lēmums, nevis juridisks, jo viņi, lūk, ir ekstrēmisti, un neviens amerikāņus par to nenosoda šādā gadījumā.

Tātad šeit ir jautājums: kāpēc Latvija... Es šeit runāju konkrēti par 6.apakšpunktu šajā lēmumā, par cilvēkiem, kuri apzināti pēc 1991.gada 13.janvāra pieslējās teroristiskai organizācijai. Tā pat vairs nebija Latvijas kompartija, bet tā bija PSKP, kas pēc cilvēku slepkavošanas nekad nav nožēlojuši savu vainu. Un viņi pat publiski apliecina, ka viņi visu ir darījuši pareizi. Daļa no šiem cilvēkiem jau ir ievēlēta Krievijas Domē, piemēram, tādi kā Viktors Alksnis. Tā ka šeit par kaut kādu diskrimināciju nevarētu būt ne runas. Un šie cilvēki arī turpmāk tika ievēlēti Krievijas Domē.

Jautājums ir tāds: kāpēc Latvijā tā saucamajos jaunajos laikos Juridiskā komisija, kurā taču ir vairākums tā saucamo it kā pseidotautisko jeb pseidonacionālo partiju pārstāvju, pēkšņi nolemj atļaut šo teroristisko organizāciju cilvēkiem piedalīties vēlēšanās.

Kādas tad būs sekas šādam lēmumam? Pirmkārt, zūd jebkāda jēga komunismu nosodīt starptautiski, jo, saprotiet, tas būtu smieklīgi, tā kā Latvijā mēs viņus veicinām un apbalvojam ar sēdēšanu vai ar kandidēšanu Eiropas Parlamentā. Katrs saprot, un arī veselais saprāts prasa šādus pašus grozījumus izdarīt arī Saeimas Vēlēšanu likumā, jo būtu neloģiski, ka vienā likumā tas tiek atļauts, bet otrā - nav atļauts. Tātad zūd jebkāda jēga starptautiski nosodīt komunistiskos noziegumus un Latvijas pārstāvjiem darboties kaut kādās Eiropas Parlamenta vai Eiropas Padomes komisijās, kur šie noziegumi tiek nosodīti.

Otrkārt. Ja mēs šodien pieņemam šo lēmumu, kā to ierosina Juridiskā komisija, tad mēs esam apstiprinājuši viedokli, ka Latvija nekad nav bijusi okupēta. Jo, saprotiet, tie upuri, kurus ir nogalinājuši nacisti, protams, ir upuri, un viņi ir pelnījuši pieminekļus, bet desmit reižu lielāks ir to upuru skaits, kurus nogalinājuši komunisti, un tie it kā ir tādi “otrās šķiras upuri”. Viņi, ziniet, jau īsti nav tādi upuri... Viņi ir tādi kā kaut kāds medījums... Nu nepaveicās cilvēkiem! It kā autokatastrofās gājuši bojā. Ziniet, nemaz nevar saprast, vai par to pat ir vērts runāt...

Mēs paši neko nemācāmies no savas vēstures! Mēs nepārtraukti mainām savas prioritātes, mēs nepārtraukti svaidāmies, mēs nepārtraukti lokāmies kā smilgas vējā, un šis jau šodien nav pirmais tāds lēmums.

Tikpat bezprincipiāls būs arī nākamais lēmums par pakļaušanos kādas citas komunistiskas valsts spiedienam, balsojot par līguma denonsēšanu ar Taivānu. Tā ka mums nav nekādu principu. Es to negribētu, un arī mani vēlētāji nav mani pilnvarojuši to darīt. Man vispār pirmo reizi ir kauns, strādājot šajā sastāvā, kurā vairākums ir it kā labējām konservatīvām partijām, ka man šeit ir jārunā par tik apkaunojošu lēmumu.

Un nobeigumā es gribētu pateikt tikai to, ka tie cilvēki, kuri pozitīvi nobalsos par šo lēmumu, uzņemsies personisku atbildību ne tikai par manis minētajām problēmām, bet arī par mūsdienu starptautiskajām konvencijām, ko mēs esam parakstījuši attiecībā uz cīņu pret terorismu.

Taču es domāju, ka veselais saprāts šeit uzvarēs un ka mēs šo Juridiskās komisijas lēmumu neatbalstīsim. Tāpēc es aicinu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Šis priekšlikums ir skatāms ciešā saistībā ar TB/LNNK iesniegto 22.priekšlikumu par 14.pantu, kur arī tiek noteikti ierobežojumi, kādos gadījumos kandidāts tiek svītrots no vēlēšanu saraksta.

Mūsu frakcija aicina atbalstīt šo Tautas partijas priekšlikumu, jo šie abi priekšlikumi ir cieši saistīti. Un šodien es gribētu nedaudz atgādināt vēsturi, kura daudziem varbūt jau ir sākusi piemirsties. Es saprotu, ka šeit, Saeimā, ir daudzi deputāti, kuru toreiz nebija Augstākajā padomē, kad mēs cīnījāmies par Latvijas neatkarību, tāpēc gribu nedaudz atgādināt.

Tieši tajā dienā - 1991.gada 13.janvārī, kad sākās asiņainie notikumi Lietuvā, notika arī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas 10.plēnums. Un tieši šajā 13.janvārī tajā tika formulēti Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejas uzdevumi tuvākajai nākotnei. Un kādi tad bija šie uzdevumi? Uzdevumi bija tādi, ka ir jāuzņemas valsts vara līdz jaunas Augstākās padomes ievēlēšanai, ja Latvijas Republikas Augstākā padome, tas ir, mēs, kuri toreiz cīnījāmies par neatkarību, un valdība nenoliks savas pilnvaras. Latvijas Komunistiskā partija uzdeva arī nosūtīt no rajonu, pilsētu partijas komitejām un pirmorganizācijām vislabāk sagatavotos pārliecinātos komunistus darbam Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejās.

Aleksandrs Kiršteins jau minēja, ka neviens no šiem darboņiem nav nožēlojis savu rīcību.

Bieži tiek jautāts, vai mēs pēc desmit gadiem nevaram piedot šiem komunistiem un Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejas darbiniekiem un citām pretvalstiskajām organizācijām, arī interfrontes darbiniekiem. Bet kam var piedot, ja viņi neprasa šo piedošanu, ja viņi nenožēlo savu darbību un acīmredzot ir gatavi to atkārtot vēlreiz.

Acīmredzot upuri Viļņā ir bijuši veltīgi, Mūrnieks, Slapiņš, Zvaigzne, Riekstiņš un daudzi citi, kuri gāja bojā barikāžu laikā, ir veltīgi tātad izlējuši savas asinis.

Manuprāt, mēs tomēr nevaram atbalstīt šādus ierosinājumus, kuri pilnīgi brīvi ļauj šiem cilvēkiem pārstāvēt Latviju Eiropas Parlamentā, īstenojot mūsu tautai, mūsu valstij, mūsu neatkarīgajai Latvijai naidīgu politiku.

Atcerieties, ka arī augusta notikumu laikā tieši no šo organizāciju puses tika izvirzīta prasība Latvijā ieviest prezidenta pārvaldi. Mēs stāvējām šeit, bet viņu bruņutehnika drūzmējās Doma laukumā. Toreiz visa Latvija bija vienota, bet tagad?

Es iesaku tieši “Jaunajam laikam”, kas ir jauns politiskais spēks, izvērtēt šo pagātni, jo tieši Einars Repše toreiz bija viens no Latvijas neatkarības cīnītājiem, aicinātājiem.

Ir jārīko kaut vai pārtraukums. Es iesaku apspriesties, bet, ja mēs izdarīsim tādu kļūdu un visus šos ierobežojumus noņemsim, tad Latvijas tauta mums to nepiedos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Labdien, cienījamie deputāti! Ir reizes, kad jebkuri vārdi ir mazizteiksmīgi. Un arī šoreiz diezin vai mēs, jebkurš no mums, atradīsim īstos vārdus.

Tāpēc es sacīšu skaidri un gaiši: tas būs milzīgs kauns! Tas būs spļāviens sejā visiem tiem, kurus tā vai citādi ir skāris padomju okupācijas režīms. Īpaši tiem, kuri izcieta drausmīgos ceļus Sibīrijā. Vēl vairāk tiem, kuri krita tur, kurus mocīja un pēc tam nogalināja, kuri stāvēja uz barikādēm, kuri krita uz barikādēm.

Un tie nav pārāk skaļi vārdi. Nekad tie nebūs pārāk skaļi vārdi. Tā ir patiesība! Un mani pārsteidz cilvēki, kuri ir gatavi pagriezt otru vaigu tad, kad pa vienu jau ir dabūjuši riktīgu pļauku. Es nekad neesmu cienījis tādus cilvēkus un necienīšu. Un, ja iedod valstij pļauku, tad es vēl vairāk necienīšu šos cilvēkus.

Tāpēc to nedrīkst pieļaut. Un šie cilvēki mēģina taisnoties par savu zaķpastalību, mazdūšību. Sak, redziet, viņi ir stiprāki - viņi ir tur stiprāki, viņi ir tur stiprāki, un mums atkal kārtējo reizi ir jāpakļaujas. Vai patiešām mēs esam tik vāji? Vai patiešām mēs, latvieši, esam tik mazdūšīgi? Jūs man piedodiet par šīm emocijām, bet citādi - bez emocijām par šīm lietām nedrīkst un nevar runāt!

Ne velti žurnālists Voldemārs Krustiņš no “Latvijas Avīzes” raksta par šīm lietām, un šā materiāla virsraksts ir “Slikta smaka”. Riebīga smaka!

Mani patiešām pārsteidz šie cilvēki. Oskars Kastēns šobrīd smaida, bet viņš ir rakstījis avīzē šādi: “Pašlaik nav neviena juridiski korekta un neapgāžama argumenta, kas pamatotu komunistu kandidēšanas aizlieguma pagarināšanu”. Nezinu... nezinu, kādā valstī jūs esat dzīvojis un kur dzīvojis, Kastēna kungs, mans žurnālistikas cunftesbrāli un kolēģi Saeimā. Nesaprotu, kā jūs šādi varat rakstīt un aicināt cilvēkus! Slikti jūs varat pastāstīt! Neiestāstīsiet tautai!

Pirms apmēram mēneša šeit pareizi no tribīnes runāja “Jaunā laika” deputāts Aldis Kušķa kungs. Jā! Viņš teica skaidri un gaiši: “Nav neviena otrāda argumenta.” Kastēna kungs, nav neviena otrāda, pretēja argumenta! Kāpēc gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu piedalīties cilvēki, kuri nedrīkst kļūt par Saeimas un pašvaldību deputātiem? Saprotiet taču! (Starpsaucieni: “Nevis Padomes, bet Parlamenta!”) Lūk! Es jautāšu jums: vai vairosies demokrātija Latvijā un pasaulē, ja mēs piekāpsimies? (Starpsaucieni: “Nekā!” Smiekli zālē.)

Ko tas dos un kam tas ko dos? Vairosies tikai nodevība pret Latviju un tās cilvēkiem. Kārtējo reizi tas dos stimulu ārdīties Latvijas nodevējiem. Tautai tas tikai vairos vilšanos. Vilšanos par saviem priekšstāvjiem - deputātiem. Vilšanos par to, kas šeit notiek. Diemžēl. Jo padevība un iztapšana var kļūt par Latvijas vizītkarti. Ar to nu nav ko lielīties! Un nesakiet, ka tā ir diplomātija! Nesakiet, ka tā ir demokrātija! Demokrātija nav un nekad nevar būt šāda.

Jā, pārmetīs, varbūt mums pārmetīs, jo nav īsti sapratuši, jo mēs neesam īsti skaidrojuši nedz Eiropas Savienības ļaudīm, nedz arī citur pasaulē. Varbūt. Bet skaidrosim, pierādīsim, būs pamats runāt par to kārtējo reizi! Nebūsim zaķapastalas! Jā, šie provokatori, kas pašlaik ir izaicinājuši... Latvijā notiek lielas nekārtības, un faktiski vēl lielākas nekārtības, iespējams, ir priekšā, jo viņiem nekad nebūs gana...

Sēdes vadītāja. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

P.Tabūns. Tas ir drauds arī Latvijas drošībai.

Un tādēļ es aicinu, kolēģi, vēl un vēlreiz padomāt! Mana kolēģe Anna Seile teica: “Ja vajag, sapulcēsimies pārtraukumā, parunāsim vēlreiz par to.” Nepiekritīsim šādam kauna solim!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis rakstiskas atbildes no izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska un no finanšu ministra Valda Dombrovska. Vai jautājumu iesniedzēji ir apmierināti ar rakstiskajām atbildēm? Iesniedzēji ir ar tām apmierināti. Tātad šodien pulksten 17.00 jautājumu un atbilžu sesijas nebūs.

Godājamie kolēģi! Šodien pusapaļā jubilejā mēs sveicam mūsu kolēģi Valēriju Karpuškinu. (Aplausi.)

Paziņojumi. Vārds deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus aicinu uz kārtējo sēdi pulksten 10.35 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi tūlīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātā Ārlietu komisija! Lūdzu pulcēties uz sēdi tūlīt Ārlietu komisijas sēžu zālē!

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ēriks Jēkabsons, Arvīds Ulme un Jānis Urbanovičs.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Godājamie kolēģi! Turpināsim debates par likumprojektu “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums”! Pašreiz debatējam par 3. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Nu, neizliksimies taču, ka esam ilgi un rūpīgi domājuši, pirms būtiski mainījām dažu priekšlikumu jēgu! Parasti taču par koncepciju balso likumprojekta pirmajā lasījumā, otrajā lasījumā izdara tajā labojumus, bet trešajā nav vairs būtisku konceptuālu labojumu. Taču nu mums atkal iznāk nodarboties ar būtisku konceptuālu uzbrukumu tam, kas bija pieņemts otrajā lasījumā. Šāda rīcība, no likumprojekta izņemot ārā visu to, kas attiecas uz bijušajiem čekistiem un komunistiem, liecina par nevajadzīgu piekāpšanos dažu neizprotošu Eiropas ierēdņu priekšā. Šeit, Latvijā, ir jābūt skaidrai mūsu attieksmei! Vai tādi cilvēki, kas gadiem ilgi ir aktīvi darbojušies pret Latviju kā neatkarīgu valsti, cilvēki, kuru darbības dēļ ir cietuši simtiem tūkstošu Latvijas Republikas pilsoņu, - vai tādi cilvēki tiešām drīkst pat domāt par Latvijas Republikas pārstāvēšanu starptautiskajā arēnā, par neatkarīgas valsts - Latvijas Republikas - pārstāvēšanu?

Skan tāds ārkārtīgi jocīgs arguments, kas vienmēr izraisa tikai skumju smaidu: “Ļausim taču vēlētājiem pašiem spriest!” Kāpēc šāds uzsvars? Ļoti vienkārši - lai izvairītos no pašas jautājuma apspriešanas būtības, no šīs morālās apspriešanas jēgas. Tikpat vienkārši: kā jau mēs te esam runājuši, tad jau jāļauj jebkuram pārkāpējam piedalīties kā kandidātam. Viens parasts mirstīgs kabatzaglis ir kļūdījies, viņš ir nodarījis zināmus zaudējumus kādai personai, bet kā var viņu salīdzināt ar cilvēku, kurš ir simtiem tūkstošu cilvēku nodarījis zaudējumus, visdažādākos, arī dzīvības zaudējumus? Bet, lūk, šis tiesātais kabatzaglis taču nedrīkst kandidēt. Tad nu jājautā: ar kādām tiesībām šāds liela mēra noziedznieks drīkst kandidēt? Un vai tad kāds no tiem cilvēkiem ir mainījis savu pārliecību? Un vēl pavisam nesen mēs to skaidri un gaiši redzējām. Gan 1991.gada janvārī, gan 1991.gada augustā mēs to redzējām. Papētiet visus tos bēdīgi slavenos paziņojumus! Vai tiešām mēs neprotam ieskaidrot šo savu priekšlikumu būtību? Nebija jau nekādas vainas tam tekstam, ko mēs pieņēmām otrajā lasījumā, - ka nedrīkst pieteikt par kandidātu un ievēlēt personu, kurai nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētai Latvijas Republikas Saeimā. Nu kāpēc to tekstu vajadzēja aiztikt?

Tagad ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums, un par šo priekšlikumu es balsošu “par”, jo tas sevī ietver visu to būtisko, par ko mēs šeit diskutējam. Un es ceru, ka vismaz šoreiz nebūs tāda runa: pozīcija vai opozīcija. Ka šoreiz būs runa par to, vai Latvija prot aizstāvēt savu godu starptautiskajā līmenī vai jau sāk izvairīties to darīt un mīļā miera labad piekāpsies jebkurām prasībām. Jau pats fakts, ka tā var mainīt savu attieksmi, ir nožēlojams.

Tā ka es atbalstu 3.priekšlikumu un aicinu arī kolēģus tomēr to izdarīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Sākšu ar to, ka iepriekšminētie ierobežojumi nav konstatējami ne Igaunijas, ne Lietuvas likumā par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šādi vēlēšanu ierobežojumi nav ietverti nevienā kandidātvalstu vai dalībvalstu likumā, jo tie nav nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, tiem vairs nav neatliekamas sociālas nepieciešamības. Tiesības vēlēt un tikt ievēlētam ir garantētas gan Satversmē, gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1.protokolā, gan arī Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām. Un, ja mēs gribam nopietni runāt par vēlēšanu tiesību ierobežojumiem, tad tie jāvērtē tikai no juridiskā viedokļa. Proti, ierobežojumam ir jābūt vērstam uz leģitīmu mērķi un ir jābūt samērīgam ar šo mērķi.

Diskusijas gaitā pagaidām neviens nevar pamatoti pierādīt, kā bijušie VDK darbinieki vai bijušie komunisti varētu apdraudēt demokrātiskas sabiedrības iekārtu un sabiedrības drošību. Varbūt kāds domā, ka Ādamsons, piemēram, pievienos Eiropas Savienību Krievijai? Taču nē. Galu galā nedrīkst aizmirst, ka runa ir par vēlēšanu tiesībām, kur vēlētājs ir galvenais noteicējs par to, kādus cilvēkus viņš grib izvēlēties par savu interešu pārstāvjiem. Jau ievēlētie deputāti, pēc mūsu domām, nedrīkst vēlētāju vietā izlemt, kuri deputātu kandidāti tiem būtu pieņemami un kuri nebūtu. Demokrātiskā valstī tas nav pieļaujams. Demokrātijas neatņemama sastāvdaļa ir tolerance arī pret vairākumam netīkamiem uzskatiem.

Mēs neredzam nekādus juridiskus argumentus par labu piedāvātajai ierobežojumu darbības termiņa pagarināšanai un šādas normas iekļaušanai arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, jo ne Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ne Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komiteja neņems vērā morāli ētiskus apsvērumus, bet vērtēs tikai juridiskus argumentus, skatot kārtējās sūdzības pret Latviju.

Tā kā Saeimā šodien notiek kārtējā demokrātijas stunda, esmu pārliecināts, ka mums jābalso pret šo priekšlikumu un par demokrātiju un tiesisku valsti.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man, Zaļo un zemnieku savienības deputātam, ir ļoti grūti pievienoties pēdējai redakcijai, kāda sagatavota trešajam lasījumam, un gribas atbalstīt Tautas partijas frakcijas iesniegto variantu. Jūs šajā pēdējā nedēļā taču noteikti ļoti labi jūtat, ko dara tās politiskās personas, kas bija atbildīgas par varbūtējām ļoti smagajām sekām, kādas varēja būt 1990. un 1991.gada notikumiem. Ždanokas kundze aktīvi tagad darbojas - atrodas starp bērniem, izmanto bērnus savās politiskajās interesēs, gribēdama tādā veidā kļūt par Eiropas Parlamenta delegāti. Vai jums, būdamiem vēlētājiem, celtos roka, lai tādus pārstāvjus no Latvijas izvirzītu Eiropas Parlamentam?

Viņiem interesē tautas sarīdīšana. Viņi aizsedzas ar to cilvēktiesību vīģes lapu. Viņu īstā būtība vēl nav atsegta. Mēs komunisma sekas attiecībā pret cilvēci kā tādu neesam izvērtējuši, it sevišķi visās šajās astoņdesmit miljonus lielajās Austrumeiropas un Centrāleiropas zemēs, kuras tik ļoti cieta no visām tām izmaiņām, kas sākās jau ar 1917.gadu un turpinājās visus šos garos okupācijas gadus arī pēc Otrā pasaules kara. Mēs esam vienus noziedzniekus nosodījuši, bet attiecībā uz otru grupu, kas izdarīja vēl lielākas noziedzības, kuru dēļ ir aizgājuši bojā vairāk nekā simts miljonu cilvēku, šis jautājums vēl nav izvērtēts. Eiropas valstis varbūt ir dzīvojušas mierīgākā atmosfērā, tās nav izcietušas visu to, ko mēs esam izcietuši.

Varbūt tomēr padomāsim, pirms mēs balsojam par tādu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs šodien šajā balsojumā par šo izskatāmo jautājumu apliecināsim mūsu nostāju ļoti principiālā jautājumā - jautājumā par Latvijas valsts un tautas brīvību izšķirties par to, kā mēs savas lietas šeit, savā valstī, kārtosim. Šis ir jautājums, kas skar vēl pavisam neseno mūsu valsts neatkarības atgūšanas brīdi. Daudziem varbūt tas šķiet jau sen noticis.

Taču man tas viss liekas noticis vēl nupat, vēl vakar. Arī toreiz mēs šajā zālē sēdējām. Zāle gan bija nedaudz citādāk aprīkota, bet tā bija šī pati zāle. Virs Augstākās padomes ēkas dārdēja helikoptera troksnis, uz Doma laukuma un vecpilsētas ielās žvadzēja bruņutehnikas ķēdes. Un toreiz, šādos apstākļos, šeit notika debates, tāpat kā arī tagad notiek debates, un mēs, Tautas frontes pārstāvji, mūsu tālaika pretiniekiem - interfrontes pārstāvjiem - atkārtoti prasījām izšķirties, kurā barikāžu pusē viņi nostāsies. Atkārtoti, atkal un atkal viņiem teicām, ka šī izšķiršanās ietekmēs viņu dzīvi ļoti ilgu laiku nākotnē. Un viņiem bija iespējas pārdomāt, pieslieties šai neatkarību alkstošo cilvēku politikai, bija visas iespējas savu pārliecību mainīt.

Mēs, Zaļo un zemnieku savienība, uzskatām, ka cilvēki nespēj savu pārliecību mainīt ne piecos, ne desmit gados, ka tam ir vajadzīgs daudz ilgāks laiks. Jo toreiz, tajos dramatiskajos apstākļos, kad skaidri bija redzamas šo barikāžu abas puses, šī ūdensšķirtne, Latvijas neatkarība bija skaidri definēta.

Un toreiz šī viņu izšķiršanās bija vērsta pret Latviju, pret tiem cilvēkiem, kas pieņēma Latvijas Neatkarības deklarāciju. Bija nodoms tos cilvēkus pakļaut represijām, ja pučs beigtos ar pozitīvu rezultātu, un tas netika slēpts, tas tika pausts atklāti un nepārprotami. Tādēļ, manā skatījumā, nevar piekrist tam viedoklim, ka likumdevējam nav tiesību ierobežot šīs tiesības tiem, kas bija pret Latvijas valsts nodibināšanu, kas aktīvi pret to cīnījās, - ierobežot viņu tiesības tikt ievēlētiem Eiropas Parlamentā. Mēs taču citiem ierobežojam šīs tiesības - piemēram, kā es šeit lasu, tiem, kas atzīti par rīcības nespējīgiem.

Sakiet, ar ko šie Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti, kas piedalījās šajos te mītiņos, dumpjos un visos šajos pret valsts neatkarību vērstajos pasākumos, atšķiras no tiem cilvēkiem, kas ir rīcības nespējīgi? Es uzskatu, ka arī viņi ir rīcības nespējīgi un tādi arī paliks, jo viņi nespēj pieņemt acīmredzamo faktu, ka Latvijas valsts ir bijusi neatkarīga valsts, ir neatkarīga valsts un būs neatkarīga valsts.

Ja cilvēks nespēj par to saprast un attiecīgi izšķirties, tad viņš ir rīcības nespējīgs. Un rīcības nespējīgiem cilvēkiem nav jāizvirza sevi par kandidātiem un nav jānokļūst Eiropas Parlamentā.

Un tāpēc es aicinu kolēģus: atbalstīsim šajā gadījumā Latvijas Tautas partijas frakcijas priekšlikumu un atgriezīsimies pie šiem aprobežojumiem, pie 5. un 6.aprobežojuma, kas precīzi raksturo, kuri ir šie rīcības nespējīgie cilvēki!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ja mēs tagad atbalstām komisijas priekšlikumu, tad mēs līdz ar to apliecinām, ka nav bijušas ne okupācijas, ne deportācijas, ne genocīds pret latviešu tautu; ka nav bijis 1918.gadā komunistu terors Stučkas vadībā un ka viss ir kārtībā, un ka nekāda pagātnes izvērtēšana nav vajadzīga. Lai gan tieši to mēs pašreiz darām. Mēs gatavojam deklarāciju par komunisma noziegumu nosodīšanu - un ne tikai Latvijā; mēs to darām kopā ar Eiropas Padomi un, iespējams, strādāsim kopā arī ar Eiropas Parlamentu.

Tāpēc man ir lūgts nolasīt Pasaules brīvo latviešu apvienības vēstuli 8.Saeimas deputātiem. (Tā jums visiem ir, bet nez’ vai visi ir izlasījuši.)

Amerikas Latviešu apvienība, Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā, Rietumeiropas Latviešu apvienība, Dienvidamerikas Latviešu apvienība un Krievijas Latviešu kongress tātad aicina:

“Pasaules brīvo latviešu apvienība aicina nepakļauties spiedienam, paverot tiesības komunistiem un čekistiem pārstāvēt Latviju Eiropas Parlamentā. Katrai valstij ir tiesības noteikt zināmus ierobežojumus cilvēktiesībām, ja tie ir izskaidrojami ar īpašiem vēsturiskiem apstākļiem un ir svarīgi valsts drošībai. Pasaules brīvo latviešu apvienība uzskata, ka šādu ierobežojumu atcelšana laikā, kad cenšamies panākt komunisma pastrādāto noziegumu starptautisku izvērtēšanu un Latvijas okupācijas fakta atzīšanu, ir nepamatota un amorāla. Runa nav par atsevišķu nevēlamu personu iekļaušanu Eiropas Parlamentā, bet gan par principu. Komunisms ir pastrādājis tādus pašus noziegumus kā fašisms, un attiecīgi tādai pašai ir jābūt attieksmei pret šīs ideoloģijas atbalstītājiem.”

Tātad aicinu neatbalstīt komisijas priekšlikumu un atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu. Tā arī balsot!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Edgars Jaunups.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Šodien, klausoties gandrīz visu iepriekšējo runātāju runās, tik tiešām visas tās problēmas, kuras jūs izvirzāt, visi tie jautājumi, par kuriem jūs runājat, tik tiešām ir politiski jautājumi. Tie tik tiešām ir politiski jautājumi, ko viena liela daļa no jums, šajā zālē sēžot turpat vai desmit gadus, nav risinājusi, tā vietā izvēloties absolūti absurdas, juridiski nekorektas normas, kuras mūsu valstij draud ar bargām tiesiskām sekām. Tas ir punkts nr.1.

Un punkts nr.2. Šajā brīdī, kad mēs stāvam uz iestāšanās sliekšņa gan Eiropas Savienībā, gan NATO, jūs piedāvājat normas, kuras mūsu valsti var pazemot, kuras mūsu valsti starptautiski var nomelnot un padarīt par cilvēktiesības absolūti neizprotošu postkomunistisku iekārtu.

Protams, padomju totalitārā režīma sekas ir jāizvērtē. Tas ir politisks jautājums. Tas ir politisks jautājums, pie kura ir jāķeras klāt nekavējoties. Pie tā bija jāķeras klāt jau 1991., 1992., 1993.gadā. Visos gados, kad liela daļa no jums šajā zālē ir sēdējusi un neko nav darījusi. Tas ir tas, ko partija “Jaunais laiks” šā pēdējā pusgada laikā roku rokā ar Valsts prezidenti ir pacēlusi starptautiskā līmenī. Tās ir tās problēmas, par kurām ir jārunā, un tie ir tie politiskie lēmumi, kuri līdz šim nav pieņemti.

Šodien, kolēģi, mēs runājam par juridisku jautājumu. Mēs runājam par to, ka, pieņemot Tautas partijas iesniegto redakciju, mēs radām draudus sev un mūsu valstij, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā pieņems mūsu valstij nelabvēlīgu lēmumu. Pieņems lēmumu, ar kuru atzīs, ka mūsu valsts neizprot fundamentālus cilvēktiesību pamatus, ka mums nav pat izpratnes par cilvēktiesībām, par to, ko šis vārds nozīmē. Tas nav kāds burts uzvārdā, par kuru bieži vien Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir strīdi. Tas nav kāds termiņš, ka kāda persona ir noturēta iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā par ilgu. Tas ir fundamentāls cilvēktiesību princips, un šobrīd mums ar balsojumu ir vienkārši jāparāda, vai mēs to saprotam vai ne.

Mīļie kolēģi, ar šo populistisko balsojumu šobrīd, nemaz nerunājot par šiem būtiskajiem starptautiskajiem sliktumiem, ko mēs mūsu valstij varam radīt, mēs ar vieglu prātu arī gribam šiem cilvēkiem, kurus jūs tik varonīgi peļat no šīs tribīnes, radīt fantastisku oreolu - tādu kā mocekļa statusu. Šai pašai Tatjanai Ždanokai un citiem mēs gribam radīt unikālu situāciju, lai viņi Eiropas institūcijās, Eiropas Parlamentā, Padomē un citās institūcijās, tik tiešām būtu fantastiski privileģētā stāvoklī, lai viņi visur varētu teikt, ka, redz, Latvija ir tā valsts, kur nav izpratnes par cilvēktiesībām, kur nav izpratnes par tiesiskumu, kur nav izpratnes par demokrātiskumu.

Tas ir jautājums, par ko mēs šodien balsosim, - pieņemt juridiski korektu risinājumu vai pieņemt juridiski absurdu risinājumu. Risinājumu, kas pēc pusgada beigsies, pirmkārt, ar nelabvēlīgu spriedumu un, otrkārt, ar būtiski lielu kompensāciju no Latvijas valsts budžeta, ko mums nāksies izmaksāt Tatjanai Ždanokai un varbūt vēl pāris citiem. Izmaksāt par to, ka viņi būs ilgu laika periodu nomelnojuši mūsu valsti. Par to mēs viņiem samaksāsim kompensāciju.

Tāds ir jūsu piedāvājums šobrīd. Protams, partija “Jaunais laiks” šo juridisko risinājumu vēlas pieņemt un šodien balsot atbilstoši tam, kādi tiesiskie juridiskie risinājumi ir jāpieņem.

Šajā jautājumā mēs esam konsultējušies ne tikai ar pašmāju juristiem. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka visi, pilnīgi visi, Latvijā esošie cilvēktiesību eksperti ir norādījuši, ka šī norma Tautas partijas iesniegtajā redakcijā ir juridiski nekorekta. Mēs esam konsultējušies arī ar starptautiskajiem ekspertiem. Arī tiem, kuri pārstāv mūsu valsti starptautiskajās institūcijās. Un viņi visi mūs vienā mutē aicina pieņemt valstiski atbildīgu lēmumu un kārtējo reizi nepieļaut šo muļķību, uz kuru mūs mudina šajā ēkā šodien no šīs tribīnes dzirdētie populistiskie saukļi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Arī es izlasīju Kukaiņa kunga vēstuli, un mani pārsteidza, ka PBLA priekšsēdētājs par čekistiem un komunistiem ir rakstījis bez vārda “bijušie”. Tas nozīmē, ka, viņaprāt, Latvijā joprojām darbojas VDK un PSKP, kas ir iznīcinātas jau pirms 13 gadiem. Bet mēs varam viņam to piedot tāpēc, ka šis cilvēks nedzīvo Latvijā, un tas ir saprotami.

Es savu uzstāšanos turpināšu ar vienu vēsturisku atkāpi. Kad Vācijas aviācijas reihsmaršalam Gēringam teica, ka viens no viņu padotajiem neatbilst rases tīrības standartiem, šis nacists atbildēja: “Kas ir ebrejs un kas nav - to mūsu valstī risinu es”.

Šodien godātie deputāti no Tautas partijas grib nosaukt tos, kuri ir spējīgi balotēties Eiropas Parlamentā, taču ir vērtīgi pieminēt sakramentālo frāzi: “Kuri ir tiesneši?” Starp mūsu deputātiem ir ne tikai bijušie PSKP ierindas biedri, bet arī cilvēki, kuri bija ievērojami nomenklatūras vīri, - ne tikai rajona partijas komiteju priekšsēdētāji, bet arī cilvēki, kuri strādāja augstākajā - jau republikas līmeņa nomenklatūrā.

Un tagad dažiem no mums diemžēl nav sirdsapziņas pārmetumu, lemjot par bijušā jūras virsnieka, Latvijas armijas dibinātāja, deputāta un iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona politisko likteni. Taču jūs visi zināt, ka Ādamsona svītrošana no deputātu saraksta bija saistīta ar viņa aktīvo dalību pedofilijas atmaskošanā. Tagad tie cilvēki, kuri bija iesaistīti šajā skandālā, vairs nesēž Saeimā, bet Ādamsonam viņi atriebjas.

Es domāju, ka šis ir tieši konkurētspējas jautājums. Cilvēkiem ir bailes no kreisajām idejām, no sociāldemokrātiem, no “Līdztiesības”, no komunistiem. Taču man šķiet, ka pie Saeimas durvīm nestāv čekistu un interfrontiešu bars ar nolūku iekļūt Latvijas likumdevēju rindās.

Es aicinu jūs atcelt šo absurdo un diskriminējošo ierobežojumu. Mēs varam atcerēties, ka visi politiķi, kas cenšas ierobežot dažādu etnisko vai reliģiozo, vai politisko grupējumu tiesības, beidz savu darbību Nirnbergā vai kādā citā vēstures tiesā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Ļoti interesanti bija dzirdēt bijušā komunista Tabūna kunga runas no šīs tribīnes. Jūs taču bijāt Komunistiskajā partijā, Tabūna kungs! Un arī jūsu kolēģe Vaideres kundze bija PSRS Komunistiskajā partijā... (Starpsauciens no zāles: “Nemuldi!”) Pilnīgi pareizi!... (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Savlaicīgi saprata savu kļūdu!”) Jā, Ozoliņa kungs, arī jūsu frakcijā, cik es zinu, ir ļoti daudz bijušo komunistu. Varbūt mēs būsim...

Sēdes vadītāja. Sokolovska kungs, sarunas starp runātāju tribīnē un deputātiem zālē nav pieļaujamas, tāpēc, lūdzu, turpiniet savu runu!

J.Sokolovskis. Labi! Bet būsim konsekventi, kolēģi! Ja mēs runājam, teiksim, par šiem 50 gadiem, par Komunistiskās partijas lomu, par represijām un visu pārējo, tad varbūt atcerēsimies, ka arī jūs bijāt Komunistiskajā partijā un zinājāt, ko Komunistiskā partija ir izdarījusi 1940.gadā, 1949.gadā, bet jūs tomēr tajā iestājāties. Mani radinieki bija represēti un atradās Staļina nometnēs, un es lūdzu, lai jūs, bijušie komunisti, nākot šajā tribīnē, atvainotos man un manai ģimenei par to, ka jūs iestājāties Komunistiskajā partijā, kura bija represējusi manus radiniekus. Es to pieprasu!

(Troksnis zālē un aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, mēs runājam par likumprojektu “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums”.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Man ir kauns klausīties daudzus nacionālradikāli noskaņotus deputātus šinī jautājumā. Vai viņi ir provokatori? Vai viņiem trūkst valstiskas domāšanas? Vai viņiem patiešām Maskavā piemaksā, lai viņi apkaunotu Latviju Eiropā? Viņi, manuprāt, dara visu, lai grautu Latvijas prestižu civilizētajā Eiropā.

Juridiska pamatojuma, lai noteiktu ierobežojumus bijušajiem komunistiem vai čekistiem, nav. Eiropas dokumenti iesaka ieviest ierobežojumus tad, ja šie cilvēki apdraud valsts drošību, neatkarību vai demokrātiju. Es uzskatu, ka mūsu valsts demokrātiju apdraud pavisam citi cilvēki. Un, kā jūs atceraties, jau Rainis izteica tādu domu, ka, ja Latvija nebūs demokrātiska, Latvija vispār neeksistēs. Nevienā no piecpadsmit Eiropas Savienības valstīm tādu ierobežojumu nav. (Starpsaucieni: “Ir!”) Arī nevienā no deviņām kandidātvalstīm tādu nav. Mēs kārtējo reizi gribam būt Eiropai priekšā un attiecīgi zaudēt starptautiskās tiesas prāvās un maksāt... Ja būtu jāmaksā no savas naudas, tad šie cilvēki tā nerunātu un neaicinātu ieviest šādus ierobežojumus, bet, ja maksā no tautas naudas, tad pašam tas pa kabatu nesit.

To, cik jūs, kolēģi, esat principiāli, jūs jau pierādījāt pieminētajā Jāņa Ādamsona lietā. Bija valdošā koalīcija, un šai koalīcijai bija iekšlietu ministrs, un viss bija O.K. Bet bija opozīcija, un vispār jūs atcerējāties, ka viņš dienēja Krievijā robežsardzē, jūs izmetāt šo cilvēku, liedzāt viņam tiesības balotēties. Arī tas bija nedemokrātiski.

Par komunistiem. Kāpēc bijušais CK sekretārs Gorbunova kungs varēja šeit būt, vadīt parlamentu un tā tālāk? Vai bijušais partijas rajona sekretārs Čepāņa kungs? Arī viņam ir visas tiesības. Vēl var pieminēt arī vienu no PSKP partijas līderiem Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, kuri var sēdēt mūsu parlamentā. Turpretī dažiem citiem cilvēkiem jūs neatļaujat... negribat atļaut pat balotēties, tajā skaitā Eiropas Parlamentā. Katram ir tiesības pateikt: “Tāds un tāds cilvēks ir bijušais komunists. Tāds un tāds cilvēks ir bijušais čekists.” Un tauta tad izvēlēsies, jo tauta nav dumjāka par jums. Tā izlems pati balsot vai nebalsot par šiem cilvēkiem.

Arī šodien mūsu zālē sēž partijas rajona sekretārs un divi bijušie komjaunatnes sekretāri, tātad - komunisti. Un es varētu vēl nosaukt komjaunatnes CK instruktoru... Es nebūt nedomāju, ka viņi ir sliktāki deputāti. Taču par vienu var, bet par otru - nevar runāt. Es domāju, ka mēs ar to izdarīsim tikai sliktumu Latvijai katru reizi un pēc tam mēģināsim “nomazgāties”, skaidrosimies, pierādīsim, paskaidrosim. Smieklīgi un muļķīgi!

Pieci gadi ir pagājuši, ierobežojumi ir jāatceļ, un tāpēc ir jāpiekrīt komisijas lēmumam. Nevar atbalstīt šo likuma grozījumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Manu uzstāšanos izraisīja apgalvojumi par kaut kādu juridisku ārprātu, par to, cik mēs nožēlojami un tamlīdzīgi.

Tad, kad mēs izskatījām šo likumprojektu otrajā lasījumā, piedošanu, godātie koalīcijas partneri, šeit neskanēja tādas runas, ka tas ir juridisks ārprāts, ka te nezin kas noticis un ka mēs esam galīgi neizprotoši cilvēki. Nu nevajag tik pretrunīgi runāt! Būs ļoti grūti strādāt, ja mēs šādi mētāsimies nopietnos jautājumos.

Otrs. Augstākajā padomē ievēlētie un tie, kuri tur bija pēc tam, neviens neko visus gadus neesot darījis. Draugi mīļie, cilvēkam, kurš tikko ir ienācis politikā, ar šādiem vārdiem nevajag mētāties! Nostrādājiet 10-15 gadus politikā un tad varēsiet atskaitīties par to, ko jūs esat vai neesat izdarījuši.

Un es varu pateikt vienam otram vienu kādu varbūt pārsteidzošu domu. Šeit atrodas mani kolēģi no Augstākās padomes laikiem, un es pateikšu skaidri un gaiši: ja mēs toreiz, 4.maijā un 21.augustā, nebūtu balsojuši tā, kā mēs balsojām, tad viens otrs gados jaunāks šeit viss šodien nesēdētu. Es esmu par to pilnīgi pārliecināts. Šī Saeima būtu ar pavisam citu sastāvu, un šis sastāvs būtu līdzīgs tam, kāds tas bija 1940.gada 21.jūlijā, kad nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības likvidēšanu. Tā ka nevajadzētu mētāties ar vārdiem tiem cilvēkiem, kuri paši vēl neko ar saviem darbiem nav pierādījuši, viņiem vajadzētu būt piesardzīgākiem. Cilvēkam ir jāatskaitās par savu padarīto, nevis jāmēģina meklēt kļūdas otra nepadarītajā, pašam esot absolūti bez jebkādas pieredzes.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Jaunupa kungs, jūsu kaismīgā runa par juridiski korektu formulējumu šinī gadījumā tomēr mani nepārliecināja. Galīgi ne! Visi likumi ir ietērpti juridiskā formā, bet vai šis fundamentālais cilvēktiesību princips - būt tiesībām uz tautas reprezentāciju visaugstākajā līmenī - būtu attiecināms uz visiem, neskatoties uz to, ka kāds ar savu piederību un rīcību ir darbojies pret šīs tautas un demokrātijas principiem? Vai tādas tiesības, tātad pasīvās vēlēšanu tiesības, - tikt ievēlētam - būtu fundamentālas? Piedodiet, ar fundamentālām cilvēktiesībām saprotu kaut ko pilnīgi citu.

Vēlēt viņi var! Piedalīties vēlēšanās var visi mūsu pilsoņi, lai arī kāda bijusi viņu pagātne, bet tikt ievēlētam, lai pārstāvētu demokrātisku, tiesisku Latvijas valsti Eiropas Savienībā, nav tiesību visiem, kuri tās ir zaudējuši ar savu rīcību un piederību, un pārliecību, no kuras viņi nav atkāpušies. Runa ir par rīcību pagātnē, no kuras viņi nav atkāpušies. Mums savukārt ir tiesības nedot šo iespēju, un to es arī apliecinu.

Un tāpēc, ka tāds ir Juridiskās komisijas lēmums, es ar nožēlu tomēr aicinu balsot un pieņemt šinī gadījumā Tautas partijas ierosināto likuma tekstu.

Un tad vēl ko šinī sakarā vajag atgādināt. Latvija starp desmit jaunajām kandidātvalstīm ceļā uz Eiropas Savienību ir unikālā stāvoklī. Pirmām kārtām trim Baltijas valstīm ir bijusi citādā vēsturiskā situācijā nekā Polijai, Ungārijai, Čehoslovākijai un tā tālāk. Šajās valstīs gan bija komunistiskais režīms, bet tās nebija okupējusi sveša armija, un šīs tautas tādējādi netika postītas un iznīcinātas ar deportācijām.

Ir sācies komunisma, totalitārā komunisma, nevis Itālijas vai Francijas kaut kāda ideālistiskā komunisma izvērtēšanas laiks. Labs darbs ir sācies, ir ievadīts, ko mūsu novērotāji Eiropas Parlamentā veic kopējiem spēkiem, lai pieņemtu attiecīgas rezolūcijas. Vispirms to dara lielākā frakcija Eiropas Parlamentā, bet pēc tam, turpinot totalitārā komunisma izvērtēšanu, to veiks attiecīgs šā jautājuma pētīšanas centrs, jo, lūk, starp totalitāro komunismu un nacismu, cienījamie deputāti, ir liekama vienlīdzības zīme. Un nevar teikt: “Viņš jau nebija fašists, tāpēc viņu var ievēlēt!” Starp totalitāru komunistu un fašistu ir liekama vienlīdzības zīme, tas ir viens un tas pats. Taču es zinu, ka ir vēl ilgs un garš ceļš ejams, kamēr pasaules sabiedrība iegūs šo pārliecību, jo pie tā ir jāstrādā.

Un, redziet, no šā nelaimīgā laikmeta 20.gadsimtā visvairāk no totalitārā komunisma ir cietusi krievu tauta. Tāpēc es jūs, kas taču esat krievu tautas vismaz lojāli draugi, īsti labi nesaprotu. Arī es neesmu krievu tautas ienaidnieks, bet vai jūs neesat apdomājuši, ko tas nozīmē - aizstāvēt tādu sistēmu, kas no jūsu tautas, no krievu tautas, ir tādus miljonus upuru prasījusi. Un tas viss it kā būtu paslaukāms zem tepiķa, it kā nekas nebūtu noticis.

Es esmu ļoti pateicīgs par to, ka ir iekustējies šis vēsturiskās izvērtēšanas process Eiropas Savienībā, tās Parlamentā. Un es esmu drošs, ka tas turpināsies. Un tieši tāpēc, ka mēs, tieši Latvijas novērotāji, esam iniciatori šā procesa izraisīšanā, es uzskatu par nepieņemamu šinī gadījumā savā Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā pieļaut to, ka tur varētu kandidēt tie, kuru ideoloģiskās piederības noziegumi ir lieli. Taču tas tikai vēl prasa laiku, lai tos spilgti atklātu kā nacisma noziegumus.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile - otro reizi.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! No šā gada 1.maija mēs būsim oficiāli pārstāvēti Eiropas Savienībā. Tikai pagājušajā nedēļā “Jaunā laika” deputāte Liene Liepiņa ierosināja Eiropas Parlamentā nosodīt komunistiskā totalitārā režīma sekas. No kā mēs šobrīd baidāmies? Kāpēc uzvedamies kā pirmziemnieki? Manuprāt, mēs vairs neesam nekādi mācekļi un mums jāmāk arī Eiropas Savienībā pastāvēt uz savām tiesībām. Jāuzvedas kā nobriedušiem, pieaugušiem politiķiem un jāaizstāv šīs savas tiesības!

Es tikai gribu vēlreiz nolasīt dažas rindas no dokumentiem, jo man rodas šaubas, ka tie, kas toreiz, Latvijas neatkarības atgūšanas laikā, vēl bija divpadsmitgadīgi vai trīspadsmitgadīgi bērni, bet tagad ir kļuvuši par juristiem un komentē šos notikumus, nav iepazinušies ar arhīva materiāliem. Ne Reines kundze, ne Jaunupa kungs. Un tāpēc es gribu pateikt, ka internacionālās frontes lapiņā ir teikts, ka Padomju Sociālistisko Republiku Savienība, “pasaulē pirmā sociālistiskā valsts, autoritāti ieguvusi lielvalsts, tiek grauta ar nacionālistu, politisko avantūristu un ēnu ekonomikā radušās jaunās buržuāzijas uzbrukumiem”.

Un šī ir lapiņa, kura ir izdota 1990.gada novembrī, īsi pirms tajā laikā slavenajiem Oktobra svētkiem. Uzmanīgi ieklausieties, kas tajā sacīts, jo varbūt arī jums kādreiz nāksies to pašu dzirdēt, ja tagad nenobalsosiet par šo Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! “Aizsargāsim savas tiesības dzīvot, savu lepnumu, savu ticību!” Un nākamā rindiņa ir šāda: “Ārā no Augstākās padomes Ulmaņa ideju mantiniekus! Visi uz 7.novembra svētku demonstrāciju! Lai dzīvo Lielais oktobris!” Vai mēs šos lozungus atbalstām? Vai sāksim staigāt uz Uzvaras parku, doties pie tā pieminekļa?

Es aicinu nobalsot par Tautas partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Jā, otro reizi.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Tikai dažas piezīmes.

Vispirms vēršos pie jums, Plinera kungs, jo jūs atkal maldināt sabiedrību. Tātad bijušie komunisti var piedalīties... Jautājums ir par teroristiem, kuri pēc 1991.gada nav nožēlojuši savu vainu. Taču mani pārsteidz “Jaunā laika” pārstāvja, jaunā cilvēka Jaunupa uzstāšanās. Pēc viņa loģikas iznāk, ka mums vajadzētu bin Ladenu aicināt par ANO ģenerālsekretāru: lai taču tauta brīvā balsojumā izlemj! Pēc viņa loģikas iznāk, ka Al Qaeda ir laba organizācija, ar kuru varētu runāt vēlēšanu jautājuma līmenī. Pēc viņa loģikas iznāk, ka mums būtu publiski jānosoda Portugāle, kura neļauj Salazara laika amatpersonām kandidēt dažādos amatos, un ka mums būtu jānosoda arī Vācija, jo Vācija neatļauj atjaunot nacionālsociālistisko partiju un tās pārstāvjiem no kopējā saraksta kandidēt uz Eiropas Parlamentu. Mums būtu jānosoda arī Spānija, kura nupat ir slēgusi vairākas avīzes un ir aizliegusi pat parlamentāru partiju, tādu, kura piedalās parlamentā, kā mēs zinām. Tā ka šeit nevajadzētu muļķot cilvēkus! Tas, vēlreiz atkārtoju, ir tikai politisks lēmums. Un es aicinu jūs atbalstīt Tautas partijas frakcijas priekšlikumu, jo, ja kāds mūs iesūdzētu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tad mums tas būtu ļoti izdevīgi, jo tad mums būtu iespēja visai pasaulei izskaidrot, kas šeit notika arī pēc 1991.gada un kāds terorisms ir bijis šeit.

Un vēl, Plinera kungs, jums un Kabanova kungam es gribētu pateikt, ka komunisti nav vis tāpēc, ka ir trūcīgi cilvēki, bet ka trūcīgi cilvēki un trūcīgi pensionāri Latvijā ir tāpēc, ka šeit 50 gadus bija valdījuši komunisti.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi! Interesanti, cik daudz cilvēku ar ierobežotu rīcībspēju, kuri kārtējo reizi esot gatavi apkaunot Latviju civilizētās pasaules priekšā, bija šeit tribīnē. Nu, opozīciju - Tautas partiju, kuras priekšlikumu mēs pašlaik apspriežam, - es vēl varu saprast, bet valdošās koalīcijas deputātu totālo bezatbildību pat komentēt negribu. Gandrīz visiem šiem debatētājiem agrāk bija kabatā PSKP biedra karte un visiem vēl šodien marksisms palicis galvā un sirdī. Lūk, Strazdiņa kungs, kas Rīgas Domē bija valdošajā koalīcijā, klusi sēdēja blakus man, Ždanokas kundzes pirmajam vietniekam, un domāja tikai par līdzekļiem savam narkoloģiskajam centram. Viņš šodien ir pret komunismu. Ļoti interesanti! Deputāts, kas bez palīdzības nevar pats nosaukt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam, vada komisiju... Komisijas vadonis, kas vēl līdz šim nevar saprast, kādas Latvijas neatkarībai draudošas izmaiņas Izglītības likumā pieņem viņa komisija. Un tādi lemj valsts likteni!

Dievs, svētī un glāb Latviju no tādiem likumdevējiem un no tādiem priekšlikumiem!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šis varbūt nav tas jautājums, kurā es parasti paužu savu viedokli, mana specializācija ir ekonomiskie likumi, bet es uzskatīju par nepieciešamu paust savu viedokli par šo jautājumu.

Pirmām kārtam es aicinu deputātus apspriest ideju, nevis apkarot oponentus. Jo jebkuram, lai kāda ir ideja, ir tiesības uz viedokli. Viedokļi var būt dažādi. Gan vieniem, gan otriem ir tiesības savu viedokli aizstāvēt ar saviem argumentiem, neapvainojot cilvēku, kam ir savādāki uzskati. Tas ir jāsaprot jebkuram, lai kādi viņa uzskati būtu.

Nacionālos un citos šādos jautājumos es sevi uzskatu par ļoti mērenu cilvēku, nekad neesmu sevi uzskatījis par cilvēku ar ekstrēmistiskiem vai radikāliem uzskatiem. Ļoti mēreni ir mani uzskati šajos jautājumos. Taču šinī gadījumā mana pārliecība, balsojot par šo jautājumu, ir negrozāma. Turklāt man ir diezgan ilga - desmit gadu - parlamenta deputāta pieredze.

Izanalizēsim dažus aspektus, kas šeit tiek likti par pamatu!

Juridiskais aspekts. Mums tas juridiskā ziņā it kā nav korekti - pieņemt attiecībā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām šo ierobežojumu. Kādas no tā izriet konsekvences? Šis ierobežojums ir bijis spēkā desmit gadus. Ja šo lēmumu mums nav tiesību pieņemt šobrīd, tad, piedodiet, mēs sēžam neleģitīmā Saeimā, jo tātad šim grozījumam nebija tiesību būt spēkā arī desmit gadus. Man šķiet, ka tas būtu jāsaprot arī juristiem, kas šeit nāk un pauž viedokli.

Ja nav tiesību pieņemt šādu lēmumu šobrīd, tad nebija tiesību pieņemt arī pirms desmit gadiem. Kas ir starptautiskajā likumdošanā mainījies? Kā jau ļoti precīzi tika norādīts, šeit ir jāņem vērā juridiskā ziņā tikai viens aspekts: vai mēs uzskatām, ka šo cilvēku kandidēšana apdraud drošību vai neapdraud. Tiesas procesi Latvijai un mums ir mācījuši, ka jādod tiesības kandidēt nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās... pasarg Dievs, ka Pilsonības likums nav tāds... Kā bija ar Valodas likumu? Mēs pastāvējām uz savu un panācām savu. Mums ir tiesības rūpēties par savu drošību. Es uzskatu, ka to cilvēku kandidēšana, kuri darbojās šajās organizācijās pēc šā noteiktā termiņa, Latvijas drošībai ir kaitīga. Kā mēs varam salikt vienā svaru kausā cilvēku tiesības, politiskās pasīvās tiesības, ar to cilvēku tiesībām dzīvot? Arī pēc tā 13.janvāra... Šīs organizācijas kopīgi liedza galveno cilvēktiesību - tiesību dzīvot.

Šobrīd mēs runājam par nabadziņiem, kam tiks liegtas pasīvās vēlēšanu tiesības. Ja jau runājam no cilvēktiesību viedokļa, tad iesim vēl tālāk! Tad iesim vēl tālāk, jo principā jau jautājums tad ir arī par viendzimuma laulībām, arī tiem tiesības tiek ierobežotas. Paskatieties uz visiem tiem drošības pasākumiem pēc tā terorisma, kas bija.... Es vienā gadījumā, būdams finanšu ministrs, braucu ... Eiropas valstis apmeklēju, pārdodot valsts vērtspapīrus, un mani pavadīja franču kompānijas darbiniece, kas desmit gadus bija dzīvojusi Francijā, bet bija dzimusi Libānā. Ikvienā lidostā mēs divas stundas gaidījām šo sievieti, kuru pastiprināti pārbaudīja, vadoties pēc vienas pazīmes: viņa bija dzimusi arābu valstīs.

Cilvēktiesības? Vai šiem cilvēkiem, kas šodien runā par Latvijā esošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, būs drosme tur aizbraukt un pateikt, ka arī tā nedrīkst darīt - ka nedrīkst cilvēku pārmeklēt tikai tāpēc, ka viņš ir dzimis Libānā un 10 gadus nodzīvojis Francijā? Aizbrauciet, paskatieties, kas notiek!

Tāpēc es uzskatu, ka pēc visdziļākās pārliecības balsojot, nedrīkstam... nedrīkstam... Nav nākotnes valstij, kas aizmirst savu vēsturi. Iedomājieties tos cilvēkus, kas tagad guļ mūža miegā, iepriekšējā režīma nomocīti! Vai viņi varēja iedomāties, ka Latvijā atnāks tādi “jaunie laiki” un ka mēs nobalsosim... ka būsim tik žēlīgi un tik gaudulīgi, ka dosim vēlēšanu tiesības tiem cilvēkiem, kas darbojās pret mūsu valsti tanī brīdī, kad bija skaidri jāpasaka, kurā pusē tu esi?

Es uzskatu, ka šī ir ļoti būtiska izšķiršanās. Es, vadoties pēc savas visdziļākās pārliecības un pēc savas lielās politiskās pieredzes un uzņemoties pilnu atbildību par šā lēmuma smagumu, jo šādus lēmumus ir bijis jāpieņem vairākkārt - gan par Valodas likumu, gan arī par citām lietām, kad bija spiediens -, es godīgu sirdi balsošu “par”.

Es veros šobrīd uz “Jauno laiku”. Šī problēma ir radusies tādēļ, ka “Jaunais laiks” ir mainījis savu viedokli. Paskatieties sevī! Šis ir lēmums. Man nav kauns par to, ka Latvijas premjers ir Repše. Pārdzīvosim, izslimosim, un viss! Taču, ja šodien mēs nobalsosim par šādu lēmumu, man pirmo reizi būs nopietni kauns par to, ka es sēžu šeit kopā ar jums.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns - otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Redziet, Juridiskās komisijas deputāti, kādu reakciju jūs esat izraisījuši! Bet jūs jau vēl nezināt, kāda reakcija šobrīd ir tautā un latviešos.

Es esmu spiests sniegt dažas atbildes uz dažu deputātu sacīto.

Vispirms vēršos pie jums, Plinera kungs. Jums gan skaidrot ir velti, bet tomēr. Neviena valsts nav cietusi tik, cik Latvija un latvieši. Nekur nav tik satriecošu seku, nevienā citā valstī. Arī pārējās Baltijas valstīs, kuras cietušas no komunistiskā režīma, nav tādu seku, kādas ir Latvijā. To jums vajadzētu sajēgt un saprast, jo jūsu tautasbrāļi arī ir cietuši, ļoti cietuši. Vajadzētu sajēgt un saprast. (Starpsaucieni.)

Par Sokolovska kungu. Sokolovska kungs, jūs neesat bijis komunists, bet jūs esat visīstākais komunists šodien - ne oficiāli, bet pēc savas būtības. Un man liekas, ka jūsu vecākiem ir kauns par jums, par to, ko jūs šodien runājat. (Starpsaucieni.)

Un vēl. Jaunupa kungs, jums vēl vajadzētu krietni, krietni - es teiktu tā - paaugties, lai tik tēvišķīgi mācītu citus - tos, kuri patiesi cīnījušies par Latvijas neatkarību, arī uz barikādēm. Neņirdziet! Neņirdziet, Jaunupa kungs! Tur jau tā lieta. Kā lai es balsoju par rubikiešiem un Rubiku, kurš bija ierakstījis arī mani un daudzus citus tautfrontiešus “melnajā” sarakstā, ne jau lai aicinātu uz kafiju, bet lai izrēķinātos! (Starpsaucieni.) Tāpēc, ka es arī personīgi biju sariebis viņiem - tik daudz, ka viņi bija ielikuši šā saraksta augšgalā mani. Un šodien jūs, cienījamie, godājamie “Jaunā laika” deputāti, kuriem vēl nav šīs lielās pieredzes... es jau četras Saeimas šeit esmu, šī ir ceturtā. Arī Augstākajā padomē es biju - šeit biju un raidīju tiešās reportāžas gandrīz katru dienu par visu to, kas notika, to, kas tautai sāpēja...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies, es atvainojos!

P.Tabūns. Saprotiet taču un nebalsojiet par šo ārprātu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runa nav par atsevišķiem cilvēkiem, kuri ir sadarbojusies ar Drošības komiteju. Runa ir par noziedzīgu organizāciju kā tādu. “Jaunais laiks” faktiski šo noziedzīgo organizāciju (es atkārtoju: organizāciju!) reabilitē.

Ir lietas, par kurām es nebalsošu nekādos apstākļos. To man nepiedotu mans vectēvs, kuru nomocīja un nošāva čekas pagrabos. To man nepiedotu arī neatkarīgās Latvijas 4.Saeimas deputāts, manas dzīvesbiedres vectēvs Pēteris Leikarts, kuru sagaidīja līdzīgs liktenis. Un to nepiedotu arī visi citi šīs noziedzīgās organizācijas (es atkārtoju: noziedzīgās organizācijas, noziedzīgā komunistiskā režīma īstenotājas) upuri.

Es aicinu atbalstīt Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Tie, kuri balsos “pret”, faktiski atsakās no savas pagātnes. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners - otro reizi.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Es neatbildēšu šiem biedriem. Varbūt neatbildēšu arī vienam otram citam. Godājamam Kļaviņa kungam tomēr par šo jautājumu teikšu dažus vārdus.

Godājamais Kļaviņa kungs! Mēs neatbalstām un neatbalstījām nekādu totalitāro režīmu. PCTVL frakcijas deputātu vidū nav neviena bijušā partijas vai komjaunatnes funkcionāra. Dīvaini, kāpēc viņu ir tik daudz nacionālradikāļu partijās un citās labējās partijās? Vienīgais, ko mēs gribam, lai Latvija mūžīgi būtu demokrātiska valsts! Un lai Latvija atbilstu Eiropas Savienības standartiem!

Tieši tāpēc arī lūdzam neatbalstīt cienījamās Tautas partijas frakcijas priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Debates ir bijušas gana garas un daudz kas ir pateikts. Un tas visdīvainākais, ko mēs šodien piedzīvojam, ir tas, ka partija, kas sauc sevi par labēju, maina savu pozīciju laikā starp lasījumiem un vienā balsī ar Plinera kungu un citiem pauž šādu pozīciju - runā par to, cik ļoti sociālistiskai un komunistiskai ir jābūt Eiropai.

Kolēģi! No mūsu lēmuma, kuru pieņemsim šodien, ir atkarīgs, kāda būs nākotnē tā Eiropa, kādā darbosies Latvija. Mums, Latvijas deputātiem, visiem tiem, kas sēž šeit, visiem nebūs iespējas ietekmēt Eiropas noteikumus un likumus. Bet tiem, kurus mēs izvirzīsim, - tiem gan būs šāda iespēja. Un mums tagad ir jāizlemj, kam mēs dosim tiesības Latviju pārstāvēt. Vai mēs tās dosim tiem cilvēkiem, kas ir klaji uzstājušies pret Latvijas neatkarību un turpina arī tagad to darīt ļoti aktīvi un meistarīgi? Vai arī mēs rūpēsimies par to, lai tiktu nostiprināta demokrātija Latvijā un lai pārstāvji, kas dodas pārstāvēt Latviju Eiropas Parlamentā, būtu Latvijas patrioti? Te jau aizrunājās līdz tam, ka mums pilnīgi pietiekot ar to, ka tiek gatavotas rezolūcijas par totalitārā komunisma izvērtēšanu un nosodīšanu. Tas ir nepietiekami. Tas ir komplekss pasākums kopā ar ierobežojumiem šīm personām kandidēt. Tā būtu liela liekulība - Eiropas Parlamentā un Eiropas Padomē runāt par to, kā mēs to režīmu nosodām, un vienlaikus šeit šīs personas virzīt un atbalstīt. Tas ir pilnīgi nepieļaujami. Un tā ir pilnīga divkosība!

Un tādēļ es jūs aicinu atbalstīt tos ierobežojumus, kurus ir iesniegusi Tautas partijas frakcija. Jūs varat pārliecināties, ka tie ir pilnīgi identiski tiem, kādi ir arī kandidēšanai Saeimas vēlēšanās. Tas ir viens no ļoti labiem juridiskiem argumentiem, kad mēs runājam par starptautisko situāciju. Labs arguments ir arī totalitārā komunisma nosodīšana un rezolūcijas, kuras gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Padomē atbalsta Eiropas Tautas partija. Jūs daudzi darbojaties šajā politiskajā grupā. Tas tiešām būtu pilnīgi neiedomājami, ja deputāti, kas strādā šajā grupā, pēkšņi balsotu kaut kā dīvaini atšķirīgi un atbalstītu komunistisku, sociālistisku Eiropu.

Es aicinu to nepieļaut un balsot par mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Edgars Jaunups - otro reizi.

E.Jaunups (frakcija “Jaunais laiks”).

Ir apbrīnojama lieta, kā kāds cilvēks vēlas kļūt svētāks par pāvestu. Muižnieces kundze! Vēlos jums atgādināt, ka mēs šobrīd runājam par pārstāvju ievēlēšanu ne jau Latvijas institūcijās. Mēs runājam par pārstāvju ievēlēšanu Eiropas Savienības institūcijā - Eiropas Parlamentā. Priekšnoteikumus, kādiem ir jāatbilst ievēlētajiem pārstāvjiem, drīkst noteikt tikai un vienīgi šīs institūcijas izveidotājs, un tāpēc ir ļoti apbrīnojami, ka pāris Latvijas deputātu šobrīd vēlas mums iegalvot, ka mums Eiropa esot jāpasargā no kaut kādiem mistiskiem komunisma rēgiem. Vienīgais reālais pamatojums šādas demagoģiskas pozīcijas paušanai šobrīd ir bailes pieņemt vienu valstiski atbildīgu lēmumu. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Paprasi mammai!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā? Lūdzu! Vārds Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa. Godājamie deputāti! Vairāku stundu garumā mēs katrs kāpjam tribīnē un aizstāvam Latvijas tautu. Vieni - no vienas puses, otri - no otras puses. Bet, Dobeļa kungs, tā tauta, latviešu tauta, kuru pārstāv, ir viena. Viņai var būt vienas domas vai otras domas, bet ir svarīgi tas, ko mēs šodien izlemsim. Un es aicinu tomēr domāt par to, ka Latvija - es otro reizi to piesaucu šodien no šīs tribīnes - ir tiesiska valsts un cīnās par taisnību ar tiesiskiem līdzekļiem. Neviens neaicina aizmirst, piedot vai darīt kaut ko tamlīdzīgu. Neviens! Vismaz neviens no šajā pusē sēdošajiem nav ne aizmirsis, ne piedevis. Ir lietas, ko nevar aizmirst un nevar piedot. Taču ir jautājums - ar kādām rokām mēs būvējam savu nākotni? Ar kādām rokām, ar kādām domām un ar kādiem līdzekļiem? Ar tiesiskiem līdzekļiem! Taisnību un kārtību var panākt ar tiesiskiem līdzekļiem, nevis ar kaut kādu demokrātijas ierobežojumu.

Es aicinu balsot pret Tautas partijas frakcijas priekšlikumu un atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par Tautas partijas frakcijas 3.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 41, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 4. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Man patiešām ir liels prieks, ka Juridiskā komisija nāca pie prāta un parādīja, ka viņa spēj pieņemt lēmumus, balstoties uz demokrātijas principiem. Labi būtu, ja arī parlaments spētu rīkoties tāpat kā Juridiskā komisija.

Diemžēl mani izbrīnīja Kiršteina kunga pozīcija. Viņš mēģināja pārliecināt parlamentu, ka rīkoties slikti mēs varam, jo tā dara Amerikas Savienotās Valstis, tā dara Vācijas Federatīvā Republika un tā dara arī daudzas citas valstis. Un ka tieši tāpēc tas ir attaisnojami. Par demokrātiju mēs varam aizmirst, ja pārkāptas ir citu cilvēku tiesības, nevis mūsējās. Demokrātija mūsu valstī bija ļoti pieprasīta, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, un tagad, kad neatkarība ir sasniegta, mēs vienkārši varam neņemt to vērā.

Es gribu atgādināt, cienījamie kolēģi, vienu dokumentu, kurš ir pieņemts Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, un tā ir rezolūcija par pasākumiem bijušo komunistisko un totalitāro sistēmu mantojuma likvidēšanai. Šajā rezolūcijā ir skaidri teikts, ka lustrācijas principos nevar iekļaut citus līdzekļus kā vien demokrātiskus, jo citādi tie nebūs labāki par to režīmu, kuru vajag demontēt.

Šeit mums Tabūna kungs mēģināja stāstīt, cik ļoti viņš ienīst bijušos komunistus, un, ņemot vērā to, ka viņš pats ir bijušais komunists, es varu tikai apsveikt viņu, ka viņš ir pietiekami paškritisks cilvēks un vēl nav zaudēts Latvijas sabiedrībai.

Cienījamie kolēģi, Tabūna kungs, pats to negribot, izvirzīja vienu ļoti nopietnu jautājumu: no kura brīža mēs uzskatām, ka komunistiskais režīms ir bijis noziedzīgs, bet cilvēki, kuri piedalījās tajā režīmā, tātad komunisti, noziedznieki?

Likumā ir rakstīts, ka no 13.janvāra. Bet kāpēc, pieņemsim, bijušais komunists, kas ir pieļāvis konkrētu kriminālnoziegumu, nevar tikt sodīts, ja tas tika izdarīts 80. vai 70.gados? Tas nav saprotams! Un atbilde šeit ir viena: mēs nevaram šajā gadījumā piemērot termiņa principus. Noziegums neatkarīgi no tā izdarīšanas laika tik un tā paliek noziegums.

Un šeit es varu minēt no tās pašas rezolūcijas vienu principu, kas vēstī, ka vaina ir individuāla, nevis kolektīva parādība, un tā ir jāpierāda katrā konkrētajā gadījumā. Lustrācijas likumam jābūt ļoti personificētam.

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt vēl to, ka mūsu priekšlikumā parādās jauna lieta - tas, ka ierobežojumus mēs varam attiecināt tikai uz Latvijas pilsoņiem, jo panta struktūra ir tāda, ka pirmajā daļā mēs izklāstām ierobežojumus attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, bet otrajā daļā mēs runājam par to, kādā gadījumā Eiropas Parlamentā nevar tikt ievēlēts ārzemju pilsonis - Eiropas Savienības pilsonis, kas nav Latvijas pilsonis. Un, raugoties no šā viedokļa, pareizāk būtu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Āboltiņas kundzei ir kas piebilstams?

S.Āboltiņa. Komisija neatbalstīja 4. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu, jo šā priekšlikuma būtība ir atbalstīta 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 4. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 40, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Āboltiņa. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 54, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 14. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 15. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts 16. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Arvīds Ulme... Nē, deputāts Arvīds Ulme nepiedalīsies debatēs. Vai pret 15.priekšlikumu deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Un 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 22. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 23. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 25. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 30, atturas - 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 31. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 31. un 32.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 33. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 66, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 40. - deputātes Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts 41. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 43. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 44. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 45. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 46. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts 47. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 48. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 50. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums” pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 35, atturas - 5. Likums “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otro Papildu protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Sagatavojot otro lasījumu likumprojektam “Par Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otro Papildu protokolu”, tika izveidoti divi Ārlietu komisijas priekšlikumi, un, tā kā tie abi ir komisijas priekšlikumi, tad 1.priekšlikums, protams, komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Arī 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Līdz ar to vairāk priekšlikumu nav. Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums “Par Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otro Papildu protokolu” pieņemts. Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Par šo likumprojektu uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti. Mēs tomēr, kā jau solīju, izskatījām arī deputāta Buzajeva viedokli, bet šis viedoklis bija galvenokārt par līgumu, un tas nebija uzskatāms par priekšlikumu mūsu likumprojekta otrajam lasījumam, jo šādi priekšlikumi netika iesniegti. Līdz ar to nekādi priekšlikumi, kā jau minēju, iesniegti netika.

Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” pieņemts. Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (reģistrācijas nr.568). Šis likumprojekts ir saistīts ar tikko pieņemto Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu. Un, lai veiksmīgi varētu noritēt šīs vēlēšanas, uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Līdz ar to priekšlikumu vairāk nav. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs 1779 - likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Likumprojekts paredz, ka obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, ir pilsoņa pase vai personas apliecība. Tas pats attiecas arī uz Latvijas nepilsoņiem. Šīs likuma normas stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

Arī attiecībā uz vecumu pēc piecpadsmit gadu sasniegšanas ir piedāvāts labojums. Un Latvijas pilsoņa pienākums ir saņemt pilsoņa pasi vai personas apliecību. Tāpat tas attiecas arī uz Latvijas nepilsoņiem, kuru pienākums ir saņemt nepilsoņa pasi vai personas apliecību.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatījusi šo likumprojektu un nolēma atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

P.Ontužāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 28.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 28.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Republikas (Taivānas) valdības līguma par savstarpēju investīciju veicināšanu un aizsargāšanu denonsēšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ārlietu komisija savā sēdē ļoti detalizēti un vispusīgi izskatīja minēto likumprojektu. Uz sēdi tika uzaicināti gan Ekonomikas ministrijas, gan Ārlietu ministrijas, gan arī Satiksmes ministrijas pārstāvji, jo līgumu noslēgt ir viena lieta, bet līgumu denonsēt ir pavisam kas cits.

Protams, mēs komisijā arī izskatījām iemeslus, kāpēc šis līgums tika noslēgts. To savulaik parakstīja bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns. Toreiz tas tika skaidrots ar esošo situāciju, un tomēr Latvija, kā izrādījās, ir vienīgā valsts, kurai ar Taivānu ir šāda veida starpvalstu līgumi. Tā būtībā līdz ar to ir vienīgā šāda valsts Eiropā.

Vienlaikus komisija uzsvēra arī nepieciešamību tomēr attīstīt ekonomiskos sakarus ar Taivānu un komisija, atbalstot šā līguma denonsēšanu pirmajā lasījumā, vienlaikus savā lēmumā norādīja, ka Latvijas Attīstības aģentūrai būtu nepieciešams izstrādāt vienošanos starp analogām institūcijām gan Taivānā, gan Latvijā, lai turpinātos efektīva ekonomiskā sadarbība. Jo ir jāatzīst, ka tirdzniecības apgrozījums ar Taivānu mums līdz šim diemžēl ir bijis negatīvs - deficīts ir apmēram 10 miljoni, un mūsu valstij varētu būt diezgan daudz darāmā, lai šo deficītu likvidētu.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinātu neatbalstīt šo likumprojektu, jo es darbojos Augstākajā padomē arī tajā laikā, kad mēs pieņēmām lēmumu noslēgt šo līgumu ar Ķīnas Republiku. Toreiz valdīja tieši tāda doma, ka mums kā jaunai valstij vajag nodemonstrēt savu atbalstu tieši demokrātiskajam ceļam, nevis totalitārismam, komunismam, kas valdīja Ķīnā.

Pa šiem gadiem attiecībās ar Ķīnu nekas nav izmainījies, un es domāju, ka tiešām nebūtu jauki pēkšņi lauzt līgumu ar Ķīnas Republiku, ar Taivānu, jo es arī neceru ne uz kādiem tur...

Pamatojums mūsu rīcībai varētu būt kaut kādi ekonomiskie panākumi attiecībās ar Ķīnu, bet mēs jau arī nospriedām, ka Ķīna gada laikā laikam desmit litru piena nenopirks no mums. Un tāpēc, ja mēs gribam slēgt ar Ķīnu vēl kaut kādus citādus līgumus, mums nevajag lauzt šos draudzības un sadarbības līgumus. Es domāju, ka tas nav arī morāli tādā ziņā. Varbūt tas varētu būt izdevīgi materiālā ziņā vai kā citādi, taču morāli tas nav, ka noslēdz kādu līgumu par labu demokrātiskai valstij, vēršoties pret totalitāru valsti, bet tagad pēkšņi mēs mainām visu to. Tas nav morāli un ētiski!

Sēdes vadītāja. Vai deputātam Kiršteinam pietiks divu minūšu? Nē.

Tad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Pirms tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde garajā pārtraukumā notiks komisijas telpās... Lūdzu visus ierasties.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mums sēde notiks mūsu komisijas telpās garajā pārtraukumā.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Andis Kāposts, Vilis Krištopans, Linda Mūrniece, Rihards Pīks, Jakovs Pliners, Jānis Urbanovičs.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim mūsu sēdi.

Tātad mēs apspriežam likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Republikas (Taivānas) valdības līguma par savstarpēju investīciju veicināšanu un aizsargāšanu denonsēšanu” pirmajā lasījumā.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šodien šis būs jau otrs politisks lēmums, kuram faktiski nav nekāda pamatojuma, jo nav neviena Eiropas Savienības lēmuma, kas aicinātu mūs denonsēt šo līgumu ar Taivānu. Tas liecina vien par to, ka mums nav normālas ārpolitiskās koncepcijas un ka savās ārlietu pamatnostādnēs mēs svārstāmies gadu no gada. Pēc šodienas balsojuma par komunistiem, kuri nu varēs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, šis acīmredzot būs līdzīgs balsojums.

Vai ir kaut kāda vajadzība mums šodien kaut ko mainīt? Es gribētu pateikt, ka pagājušajā gadā ne ar vienu valsti nav palielinājusies tirdzniecība... varbūt vienīgi ar Slovākiju, kā arī ar Taivānu. Pagājušajā gadā Latvijas tirdzniecības ar Taivānu kopējais apjoms naudas izteiksmē bija 27,8 miljoni dolāru. 27,8 miljoni dolāru - tas ir par 61,6% vairāk nekā 2002.gadā. Tātad gada laikā tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 61 procentu. Kaut kas līdzīgs ir bilancē tikai ar Slovākiju. Ne ar vienu citu valsti mums nekā tāda nav.

Taivāna mūs interesē pirmām kārtām kā maza demokrātiska valsts, kura atbalstīja Latvijas neatkarību tad, kad vēl pastāvēja Padomju Savienība, bet pašreiz tā mūs interesē kā valsts ar ļoti attīstītu zinātniski tehnoloģisko potenciālu. Zinātnes un izglītības jomā mums pašreiz notiek ļoti spēcīga zinātnieku un studentu apmaiņa - 19 zinātnieki no Latvijas ir strādājuši un strādā Taivānas zinātniskās un pētniecības institūtos un universitātēs.

Trīspusējais līgums par kopīgiem fondiem, kas domāti zinātniskajiem pētījumiem, un ko ir noslēgušas Latvijas un Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrijas un Taivānas Nacionālā zinātņu padome, paredz veikt sešus kopīgus projektus. Šajos projektos ir iesaistīti 18 zinātniskie institūti un 36 zinātnieki visās trijās valstīs. Simts trīsdesmit - es atkārtoju - 130! - Latvijas valsts iestāžu darbinieki un studenti ir apguvuši Taivānā zinības, kas visvairāk ir nepieciešamas Latvijas ekonomikas attīstībai, piemēram, attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, nodokļu administrēšanu, zemes reformu, lauksaimniecību un vēl vesela virkne citu. Deviņpadsmit ķīniešu valodas pilna mācību kursa studenti no Latvijas Universitātes mācās vai ir mācījušies Taivānā. Šiem kursiem, šīm studentu mācībām Taivāna ir iztērējusi 240 tūkstošus ASV dolāru.

No šā gada Taivāna mums piedāvā pēcdiploma studijas augsto tehnoloģiju nozarēs 7 programmās, arī tādās kā, piemēram, bioloģiskā ķīmija, bioinformātika, molekulārā medicīna, kur Taivāna ir viena no vadošajām valstīm pasaulē.

Tieša sadarbība ir izvērsusies arī starp medicīnas studentiem, un jūs jau zināt, ka Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultātes studenti varēja piedalīties Pasaules nacionālo studentu asociācijas rīkotajā asamblejā, kas pagājušajā gadā notika Taivānā.

Daži vārdi par brāļu pilsētu sadarbību. Latvijā pašreiz trīs pilsētas ir noslēgušas sadarbības līgumus: Balvi - ar Taojuanu, Jelgava - ar Šinjinu un Rīga - ar Taivānas galvaspilsētu Taipeju. Šā sadarbības līguma ietvaros Taipejas pilsētas dome sponsorē ģimenes ārstu prakses vietu ierīkošanu, tā Rīgas Amatniecības skolai ir dāvinājusi datorklasi, Bāreņu centram - televizorus, Jaunatnes centram “Laimīte” - sporta iekārtas, kā arī finansējusi dažādu speciālistu apmaiņas braucienus.

Es domāju, ka Klusā okeāna reģionā tikai ar Japānu mums ir līdzīga kultūras sadarbība. Otro gadu pēc kārtas notiek mūsu Nacionālās operas viesizrādes Taivānas pilsētās. Mēs zinām, ka arī Taivānas gleznotāji regulāri piedalās Cēsu plenēros, ir notikusi gleznotāju izstāde. Arī Latvijas mūziķes māsas Skrides trīs gados trīs reizes ir viesojušās ar saviem koncertiem Taivānā un tā tālāk. Šeit vēl varētu minēt gan bērnu zīmējumu izstādes, gan ļoti daudz ko citu.

Es domāju, ka jūs to ļoti labi zināt. Tātad ir nākamais jautājums: kāpēc, pastāvot tik intensīvam ekonomikas un tirdzniecības apgrozījumam - 61% gadā - pēkšņi ir vajadzīgs šāds lēmums? Rūpīgi iepazīstoties ar tiem dokumentiem, kurus ir atsūtījusi Ārlietu ministrija, mēs redzam, ka šie dokumenti ir absolūti nesagatavoti. Tur, piemēram, tādās sadaļās kā “Vai ir izpētīts sabiedrības viedoklis?” “Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām” visur ir ierakstīts, ka nekas tāds nav darīts, jo nevienu tas neinteresē. Bet pamatojums ir tāds, ka, iestājoties NATO - ieklausieties, cik smieklīgi! - iestājoties NATO -, ir svarīgs komunistiskās Ķīnas atbalsts, jo tā ir ANO Drošības padomes locekle. Varētu domāt, ka Amerikas Savienotajām Valstīm NATO nav vajadzīgs šis atbalsts, kuras turpina apgādāt Taivānu ar ieročiem.

Es gribētu teikt, ka mēs šeit nepārtraukti melojam sabiedrībai... Ārlietu ministrija ir melojusi. Piemēram, atverot Ķīnas vēstniecību, tika paziņots, ka tas ir vajadzīgs, lai Taivānā būtu misija. Līdz šim brīdim Taivānas uzņēmēji nevar dabūt savā valstī šīs vīzas iebraukšanai Latvijā.

Mēs neievērojam Eiropas Parlamenta rekomendāciju par to, ka ar Taivānu ir jāuztur ierobežotas diplomātiskās attiecības, neierobežojot viņu diplomātus, atverot dažādas pārstāvniecības šajā valstī, atvieglojot vīzu režīmu un tā tālāk.

Tātad runa faktiski šeit ir par politisko principu. Un es šeit gribētu pateikt viennozīmīgi, ka “Jaunā laika” vadībā šis tāpat kā iepriekšējais balsojums par teroristu pielaišanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir jauns politiskās prostitūcijas piemērs.

Mēs esam aizmirsuši to, ka, paši būdami upuri, arī mēs cietām no komunistiskiem režīmiem, bet tagad Ķīna, lūk, tikai tāpēc nevarot noslēgt ar Latviju investīciju aizsardzības līgumu, ka mums ir šāds līgums ar Taivānu. Tātad mums ultimatīvā veidā tiek pieprasīts šo līgumu denonsēt, lai gan Latvijā kā Eiropas Savienības valstī arī bez jebkādiem līgumiem Ķīnas investīcijas tiks aizstāvētas.

Diplomātiskā prakse mums, protams, ļauj neslēgt jaunus līgumus ar Taivānu, bet, ja mēs gribam kaut ko denonsēt, tad acīmredzot Ekonomikas ministrijai un Latvijas Attīstības aģentūrai būtu jāizstrādā kaut kādi starpministriju līgumi, ko mums gan sola, bet kas šinī gadījumā nav izdarīts. Tātad nekādā gadījumā pašreiz mēs šādu lēmumu nevaram pieņemt.

Vēl daži vārdi varbūt par mūsu politisko morāli. Kā jau es teicu, lēmumi ir politiski, nevis juridiski. Un būtu ārkārtīgi interesanta situācija, ja mēs, piemēram, šeit paziņotu, ka mūsu Valsts prezidentei, Saeimas priekšsēdētājai vai Ministru kabineta priekšsēdētājam ir jābrauc vizītē uz Baltkrieviju. Tad mēs visi teiktu: “Tur taču nav cilvēktiesību! Tur taču, ziniet, nav brīvas preses, nav brīvu vēlēšanu!”

Es tikai gribētu atgādināt, ka Baltkrievija (atšķirībā no komunistu Ķīnas) nav pagājušajā gadā nošāvusi vairākus tūkstošus cilvēku un nespīdzina savus pilsoņus ar elektrisko strāvu, kā tas notiek Ķīnā. Tātad Ķīnā nav ne brīvu vēlēšanu, ne cilvēktiesību, tur notiek reliģisku organizāciju vajāšanas, tur nav nevalstisku organizāciju. Taču tas absolūti netraucē mums kā pēdējai politiskai prostitūtai zemoties komunistiem un atkal lauzt kārtējo līgumu.

Es gribētu nobeigt savu uzstāšanos vienkārši ar citātu no franču vakardienas avīzes, kuru jūs varat izlasīt “Dienā” (“Liberation” raksta, ka Francijai, kas, protams, ir liela valsts, ir ārkārtīgi svarīgi šie komunistu tirgi un nākotnes sadarbība, bet tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst arī politiskos principus.

Šajā gadījumā mums šis ir pilnīgi nevajadzīgs lēmums. Mēs varam uzturēt soli pa solim labas attiecības arī ar Ķīnu, ar komunistisko Ķīnu, kur agri vai vēlu šī demokratizācija notiks, bet nevajag šādā veidā aizmirst savu pagātni un ir apkaunojoši piekāpties ultimatīvam spiedienam.

Un mēs neesam arī Francija, kam miljardu tirgus būtu tik ļoti būtisks, jo mēs jau nespējam aizpildīt daudz mazāku valstu tirgus, kuri ir tepat blakus.

Tā ka, es domāju, mums tomēr būtu svarīgi šajā gadījumā attīstīt attiecības, bet nesabojāt arī to, kas jau ir noslēgts, jo šis balsojums absolūti nav vajadzīgs.

Es justos ārkārtīgi dīvaini, ja arī dažas nacionālas organizācijas, kas par tādām uzdodas, atbalstītu šo lēmumu. Mēs te arī dzirdējām no bijušās Ārlietu komisijas priekšsēdētājas, ka viņa aicināja šo lēmumu atbalstīt. Es domāju, ka mēs nekādā gadījumā šo lēmumu neatbalstīsim un turpināsim iepriekšējo politiku vai vismaz turpināsim ievērot tās konsekvences, ko mēs līdz šim brīdim esam ievērojuši.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, vārds deputātei Inesei Vaiderei!

I.Vaidere. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Neraugoties uz Kiršteina kunga citām vēlmēm, es joprojām esmu Ārlietu komisijas vadītāja, un to ar prieku varu jums paziņot.

Taču, runājot par minēto likumprojektu, gribu sacīt, ka komisija nenoliedzami diskutēja par attiecībām ar Taivānu, un mēs uzsvērām arī to, ka ekonomiskās attiecības ar Taivānu mums ir ļoti svarīgas. Un arī komisijas pieņemtajā blakuslēmumā bija aicinājums, kā es jau minēju, Latvijas Attīstības aģentūrai un arī mūsu Rūpniecības un tirdzniecības kamerai rūpēties par attiecīga līguma noslēgšanu ar Taivānu.

Es gribētu uzsvērt arī to, kas izskanēja kā konstatējums Ārlietu komisijā - to, ka mēs esam vienīgā valsts, kurai pastāv šāds starpvalstu līgums ar Taivānu. Un tieši tāda bija motivācija, kas ļāva Ārlietu komisijai izšķirties par šā līguma denonsāciju, par šā līguma darbības tālāku neturpināšanu.

Taču arī es pilnīgi piekrītu kolēģim Kiršteinam, ka ekonomiskā sadarbība ar Taivānu joprojām ir svarīga, bet, kā šķiet, tad šī mums šobrīd ir vienīgā izeja, lai iekļautos arī citu tādu Eiropas valstu saimē.

Protams, kļūda bija acīmredzot nevis šā līguma denonsēšana, bet gan šā līguma savulaik parakstīšana. Taču to mēs nevarējām ietekmēt, jo mūs vienkārši šeit nebija tajā laikā. Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 18, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Vaidere. Paldies, deputāti. Lūdzu noteikt 4.februāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 4.februāris. Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija izskatīja piedāvāto likumprojektu savā sēdē un šo piedāvājumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 44, atturas - 7. Likumprojekts nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija izskatīja minēto likumprojektu savā 14.janvāra sēdē un neatbalstīja to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 44, atturas - 7. Likumprojekts nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētājas kundze!

Komisija, izskatījusi šo likumprojektu savā 14.janvāra sēdē, nolēma neatbalstīt arī šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 54, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ausmas Ziedones-Kantānes iesniegumu ar šādu informāciju: “Daru zināmu, ka kļūdījos balsojumā par Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu un kopumā kļūdījos balsojumā, jo neesmu “par”, bet esmu “pret” šī likuma pieņemšanu.” (Aplausi.)

Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” reģistrācijas numurs ir 577.

Likumprojekts paredz saskaņot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto.

Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu 1901.

Likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” otrajam lasījumam kopumā ir iesniegti 7 priekšlikumi. Sāksim ar pirmo.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Pēc būtības tā ir pārejas noteikumu pārcelšana uz likuma tekstu. Tātad tas saskan ar 7.priekšlikumu, kurš attiecas uz pārejas noteikumiem.

1.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbildīgās komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 5. - satiksmes ministra Roberta Zīles priekšlikums. Viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 9.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret importu no Polijas”. Pirmais lasījums.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs tagad izskatīsim dokumentu, kura numurs ir 1798.

Komisija izskatīja šo Kalniņa, Bērziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu un neatbalstīja šo tekstu, bet atbalstīja ieceri un sagatavoja alternatīvu variantu. Tāpēc būtu jāizšķiras par to, vai mēs izskatīsim šo likumprojektu vai alternatīvo likumprojektu (dokumenta numurs ir 1905).

Tātad komisija sagatavoja alternatīvu likumprojektu.

Komisija lūdz neatbalstīt deputātu iesniegto likumprojektu un nākamajos balsojumos atbalstīt komisijas sagatavoto variantu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret importu no Polijas”, ko iesnieguši deputāti Kalniņš, Bērziņš, Brigmanis, Ulme un Kāposts, atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 34, atturas - 49. Likumprojekts nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - alternatīvais likumprojekts “Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret subsidētās cūkgaļas importu no Polijas”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatījusi šo problēmu pēc būtības, komisija atzina, ka importētā cūkgaļa rada ļoti būtiskas problēmas tirgū. Lietas būtība ir tāda, ka Polija subsidē eksportu uz Latviju un tādējādi Latvijas cūkgaļas ražotājiem, kā arīdzan cūkgaļas pārstrādātājiem rodas būtiski zaudējumi. Saskaņā gan ar mūsu saistībām pret Pasaules tirdzniecības organizāciju, gan arī saskaņā ar divpusējo līgumu par brīvo tirdzniecību ar Poliju šādus aizsardzības pasākumus valsts drīkst piemērot.

Komisija izvērtēja šo situāciju, izvērtēja arī to, ka ir uzsākta izmeklēšana šajā jomā, un izvērtēja arī to, ka laika nav atlicis daudz - ka šos ierobežojumus attiecībā pret subsidēto produktu var ieviest tikai divus mēnešus. Komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 5, atturas - 9. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Emsis. Paldies! Lūdzu tagad atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Ja mēs to apstiprināsim tādu, kāds tas ir iesniegts, likums stāsies spēkā 2004.gada 1.martā, tātad šogad, un būs spēkā divus mēnešus, tātad līdz 30.aprīlim.

Tādēļ lūdzu šo likumprojektu apstiprināt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

I.Emsis. Godātie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 6.februāris. Un likumprojekta izskatīšanas diena būs 12.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 6.februāris, izskatīšana notiks 12.februāra sēdē. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Vienlaicīgi ar šo muitas pretpasākumu jeb aizsardzības pasākumu ieviešanu attiecībā pret cūkgaļas importu no Polijas komisija ir izvērtējusi arī līdzšinējo, spēkā esošo likumu par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu no citām valstīm.

Lūdzam arī šo likumprojektu apstiprināt otrajā lasījumā, ņemot vērā, ka otrajam lasījumam nekādi jauni priekšlikumi iesniegti nav. Tātad Ministru kabineta iesniegto variantu nav neviens deputāts papildinājis.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būs īss - konkrēti, 3.februāris, jo mēs gribam, lai abi likumi stātos spēkā vienlaikus.

3.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 3.februāris. Paldies.

I.Emsis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija pagājušā gada maijā sagatavoja un iesniedza likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šie iesniegtie grozījumi, kas paredz atbildību skolu, mācību iestāžu vadītājiem par to, ka netiek veikti pasākumi, lai novērstu narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanu izglītības iestādēs, izraisīja ārkārtīgi plašu diskusiju gan Saeimas frakcijās, gan arī visā sabiedrībā. Skolotāji uzskatīja, ka viņiem tiek uzlikti kaut kādi nepamatoti papildu pienākumi, kurus viņi nevarēs veikt. Ka viņiem, kuriem jau tāpat ir tiešām ārkārtīgi grūts un atbildīgs darbs un ne vienmēr tā pareizākā un pateicīgākā samaksa, tiek vēl uzlikti papildu pienākumi.

Toreiz Juridiskajā komisijā tika pieņemts lēmums, ka šie grozījumi tiks virzīti tālāk tikai tajā gadījumā, ja tiks konkrēti noteikti tie pasākumi, kādi tad ir jāveic. Tas pašreiz ir izdarīts. Ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumos nr.492 - “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”. Veiktie grozījumi stāsies spēkā 2004.gada 1.februārī. Un ir noteikti divi uzdevumi, kuri tad arī mācību iestāžu vadītājiem ir jāveic. Tas nozīmē, ka tikai tad, ja netiek veikti šie konkrētie šajos Ministru kabineta noteikumos paredzētie uzdevumi, tas ir, iesniegt pieteikumus un paziņojumus pašvaldības policijai vai Valsts policijai, ja ir saņemta informācija vai rodas pamatotas aizdomas par alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, lietošanu, glabāšanu, realizēšanu, kā arī pamudināšanu tās lietot izglītības iestādē vai tās teritorijā, par alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu iegādāšanās, glabāšanas vai realizēšanas aizlieguma pārkāpumu izglītības iestādē un tās teritorijā... Tā ka tikai par šo divu konkrēto Ministru kabineta noteikumos paredzēto pasākumu neveikšanu var iestāties administratīvā atbildība - var uzlikt izglītības iestādes vadītājam naudas sodu no 10 līdz 25 latiem.

Otrs noteikums attiecas uz pasākumu neveikšanu narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanas novēršanai restorānos, kafejnīcās, bāros un citās publiskās izklaides vietās. Tas ir 2.pants šajā likumprojektā.

Tātad komisija, izskatījusi šos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, atbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” (reģistrācijas numurs 564). Ir iesniegti 30 priekšlikumi.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Labucka. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Labucka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar dokumentu nr.1910 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir apkopojusi priekšlikumus.

Tātad pavisam ir saņemti 15 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir saņemts no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 2.priekšlikumu izstrādājusi atbildīgā komisija. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas 2. un 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Pēteris Simsons. Daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas 2. un 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 5.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 6.priekšlikums saņemts no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 8. - deputāta Pētera Simsona priekšlikums. Komisija nolēma daļēji atbalstīt un iestrādāt atbildīgās komisijas 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 10.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas 2. un 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 11. - deputāta Pētera Simsona priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts komisijas 2. un 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 13. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. 14.priekšlikums saņemts no deputāta Pētera Simsona. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu.... Es atvainojos! Atklājam debates.

Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es pirmo reizi mūžā kāpu šajā tribīnē kā opozīcijas deputāts, tāpēc mana runa būs ļoti īsa.

Argumentācija manam priekšlikumam. Šobrīd ir 2004.gads, un 2004.gadā mēs nedrīkstam likuma grozījumā ielikt normu, kura uzliek par pienākumu kaut kādas darbības veikt līdz 2003.gada 31.decembrim.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Komisija ir atbalstījusi visus Simsona kunga iepriekšējos priekšlikumus, kad tika pagarināts šis termiņš vismaz par vienu gadu, kas sākotnēji bija noteikts 2003.gada 31.decembris, bet šajā gadījumā, kad runa ir par strīdu izskatīšanu, Ministru kabinets tiešām bija noteicis šo termiņu - 2003.gada 31.decembris.

Simsona kungs ierosina pagarināt arī šo termiņu par vienu gadu, kad var izskatīt strīdus. Arī frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums ir līdzīgs, taču tajā ir atbalstīts tāds variants, ka vispār netiek noteikts kāds konkrēts termiņš. Mēs izsvītrojām Ministru kabineta redakciju, un tad paliek spēkā vecā redakcija, ka jebkurā gadījumā tiesa var pārskatīt bez termiņa ierobežojuma. Es domāju, ka šajā gadījumā mēs pat varam uzskatīt, ka Simsona priekšlikums ir daļēji atbalstīts un vēl uzlabots, jo nekāda ierobežojuma šeit nav.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai deputātiem ir iebildumi pret 14. - deputāta Simsona priekšlikumu? Nav. Tātad deputātiem iebildumu nav.

K.Peters. Tātad arī pēdējais - 15.priekšlikums - ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK labojums. Un komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma izskatīja likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” (dokumenta reģistrācijas nr.463).

Uz otro lasījumu ir saņemts 21 priekšlikums.

Tātad 1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. - tieslietu ministra Aivara Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. - Tieslietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13. - Tieslietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 14. - Tieslietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 17., 18. un 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Atbalstīti, redakcionāli precizēti.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 21. - Tieslietu ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 10.februāris.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 34 deputātu: Dalbiņa, Ārgaļa, Ābiķa, Zundas, Pietkeviča, Jēkabsona, Paula, Kiršteina, Šņepstes un citu iesniegumu ar lūgumu šā gada 29.janvāra Saeimas sēdē izskatīt priekšlikumu par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei izveidošanu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli deputātiem jālemj par komisijas izveidošanu. Lūdzu deputātus balsot par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu!

Atklājam debates.

Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti neparasts notikums. Neparasts tas ir tādā ziņā, ka es esmu pārliecināts - varbūt man nav pat tiesību to teikt, - ka šā projekta autori un iesniedzēji jau iepriekš zina, ka neko neatradīs tādu, par ko varētu teikt: “Lūk, premjers ir grēkojis! Un nav svarīgi - pret ko.”

Es esmu pārliecināts, viņi to labi zina jau iepriekš, ka tur nav ko atrast. Tas būtu ārkārtīgi neparasti, bērnišķīgi, pat visaugstākajā līmenī bērnišķīgi, ka varētu domāt, ka cilvēks, kurš ir izglītojies banku lietās un tirdzniecībā vairāk nekā mēs visi kopā, būtu izdarījis tik muļķīgu kļūdu tik liela vēriena pasākumā kā zemes pirkumos, ka nu, lūk, tagad Saeimas komisija atradīs, ka te nu ir gan noticis pārkāpums.

Tātad - kāds ir nolūks šim pasākumam? Es brīdinu un lūdzu padomāt, ko mēs gribam ar to sasniegt. Vai mums ir vajadzīgs, tā sakot, pievienoties Lietuvas paraugam? Tā teikt, ja jau Lietuvā pret Valsts prezidentu notiek izmeklēšana un impīčments un viņu grib atlaist (un tur tam ir pamats, iemels ir atrasts!), tad pietiek, ka mēs varam paziņot: jā, pie mums arī ir Saeimas izmeklēšanas komisija attiecībā pret premjeru. Lūk, tātad tur jau kaut kas ir. Mēs tātad šeit veidojam, raidām signālu pāri savām robežām, vienu starptautisku signālu, lai pateiktu, ka pie mums jau nu arī viss nav kārtībā, ka te ir ko atrast.

Tā ir tik zemiska padarīšana, ka es ārkārtīgi brīnos, esmu pārsteigts par savu kolēģu piedalīšanos šādā pasākumā. Tas ir neparasti. Kur ir mūsu morāle? Kāda ir mūsu pārliecība? Vai mēs esam sanākuši šeit, lai viens otru blamētu kaut kādā veidā? Mēs taču skaidri zinām, ka iemeslu nav, ka nebūs, ko atrast.

Atļaujiet man izteikt savu vērtējumu: tā ir cūcība! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Tā nu ir sanācis, ka Einars Repše, realizējot savu politiku, visas izmeklēšanas un spēka struktūras ir centies pakļaut sev. Līdz ar to varbūt šobrīd mēs pirmo reizi Latvijas vēsturē esam nonākuši tādā situācijā, ka attiecībā uz Einaru Repši pašu neviens izmeklēšanu nevar veikt.

Savulaik Einars Repše televīzijā apgalvoja, ka esot 15 miljoni dolāru doti par viņa valdības gāšanu. Tautas partija vērsās KNAB un prokuratūrā, lai pārbaudītu šos faktus. Diemžēl mēs saņēmām atbildi, ka viņi pārbaudīt šādus izteikumus nevar. Visi mūsu mēģinājumi noskaidrot kādas divdomīgas situācijas ir beigušās tikai ar to, ka KNAB ir atrakstījies, ka viņi neko neizmeklēs.

Kādēļ vajadzīga šāda komisija? Es gribētu minēt trīs aspektus attiecībā uz to, kas šai komisijai acīmredzot būs jādara. Kas tie ir bijuši par nekustamā īpašuma darījumiem, kurus ir veicis Ministru prezidents, atrodoties Ministru prezidenta amatā? Vai tā nav nereģistrēta uzņēmējdarbība?

Un droši vien pats galvenais jautājums: vai Einars Repše, būdams Ministru prezidents, nav pieņēmis kādus lēmumus pret saviem darījumu partneriem? Par to noteikti nāksies pārliecināties. Man šobrīd ir informācija, ka šādi lēmumi ir pieņemti vairākos gadījumos. Vai tās nav koruptīvas darbības, un vai tas nav interešu konflikts? Tādēļ šāda komisija ir vajadzīga. Ņemot vērā, ka tās iestādes, kam būtu ar šādu izmeklēšanu jānodarbojas, nevar to objektīvi izdarīt, to darīs parlamentārās izmeklēšanas komisija.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Šīs Saeimas 34 deputāti tātad ir iesnieguši pieprasījumu, lai tiktu izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija. Nu tad acīmredzot būs tāda jāveido, ja vien kāds neiedomāsies atsaukt savu parakstu zem šā lēmuma projekta.

Es aicinu šos deputātus labi apdomāt visu un atsaukt savus parakstus zem šā lēmuma projekta! Un kāpēc? Ja mēs paskaitīsim, cik hektāru zemes ir šajā zālē sēdošajiem, tad redzēsim, ka daudzkārt būs pārsniegti tie hektāru daudzumi, ko it kā ir nopircis Einars Repše. Es tos saskaitīju pēc laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze” sniegtajām ziņām. Tur bija kārtīgi iezīmēti ar sarkanu krāsu visi pagasti visā to platībā, ko nu ir nopircis Einars Repše. Taču, saskaitot kopā, iznāca nedaudz vairāk par 150 hektāriem, to skaitā Kolkas pagastā - 3 hektāri. Es arī izdalīju tos skaitļus, lai redzētu, apmēram kāda ir tā cena, par kādu Einars Repše ir nopircis piejūras zonā, laikam Sīkraga teritorijā, to zemes gabalu 2 hektāru lielumā. Iznāca 3 lati par hektāru... es atvainojos, nevis par hektāru, bet par kvadrātmetru. Visi vietējie, kas grib pārdot savus zemes gabalus, nepārdod lētāk kā par 3 latiem kvadrātmetrā. Un, lūk, tā tās summas veidojas. Taču es zinu arī to, ka viņš šos zemes gabalus ir nopircis par savu naudu no Latvijas pilsoņiem. Viņš nav privatizējis šos zemes gabalus par sertifikātiem, kā to ir izdarījuši daudzi, kas šeit, zālē, sēž, un arī tas nav pretlikumīgi, jo mūsu likumi to atļauj. Viņš nav prasījis valsts garantijas vairāku simtu tūkstošu latu apmērā, kādas ir divas reizes izsniegtas iepriekšējam runātājam un vēl arī citiem. Var būt, ka viņš vēl paprasīs, bet tad varbūt tiešām būs iemesls izmeklēt šo lietu. Nu, ja jau tā izmeklēšanas komisija ir attiecībā uz šiem par naudu nopirktajiem hektāriem jāveido, tad veidosim to, izmeklēsim, bet darīsim to ātri, lai mēs netērētu Saeimas līdzekļus, kurus var izmantot daudz lietderīgāk! Taču tad vajadzētu ievērot visu to, kas jau likumos ir teikts, - ka no katras frakcijas jābūt vienādam pārstāvju skaitam šajā komisijā, lai viņi ātri tiktu skaidrībā ar šo lietu un nebojātu Latvijas tēlu par niekiem.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Guntis Bērziņš ir pieteicies debatēs? Jā, lūdzu!

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es arī gribētu pateikt dažus vārdus šajā jautājumā. Es domāju, apzināsimies visi, kas esam šajā zālē, ka šis ir ļoti smags apvainojums! Šeit mēs ceļam apvainojumu pret Ministru prezidentu. Tas ir ļoti nopietns jautājums, un es ceru, ka mēs to arī nopietni uztveram. Tāpat kā mans kolēģis Paulis Kļaviņš, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šī komisija neko neatradīs. Taču tas fakts, ka mēs šādu komisiju esam nodibinājuši, - tas vien radīs Latvijai ļoti negatīvas sekas. Tas jau ir radījis negatīvas sekas ārzemēs, un, ja lēmums par šādas komisijas izveidi tiks pieņemts un šī komisija sāks darboties, tad negatīvās sekas būs vēl daudz lielākas. Paskatīsimies mazliet uz dienvidiem - paskatīsimies, kādas ir negatīvās sekas Lietuvā sakarā ar jautājumu par Lietuvas prezidentu! Tādēļ es gribētu aicināt tomēr vēlreiz pārdomāt šo jautājumu un neatbalstīt šo ierosinājumu.

Es gribētu dažos vārdos pateikt, kādēļ vispār šis jautājums ir radies. Es domāju, ir divi iemesli. Pirmais iemesls, man liekas, mums ir ļoti skaidri redzams. Tas ir politisks iemesls - bija un ir vēlme atrast kaut kādu iemeslu, lai destabilizētu “Jaunā laika” valdību un īpaši destabilizētu premjera vārdu. Taču tajā pašā laikā, es domāju, ir arī otrs iemesls, un tas varbūt izriet vairāk no tā, pie kā cilvēki šeit, Latvijā, ir pieraduši. Es jūtu, ka cilvēki Latvijā ir pieraduši pie tā, ka katrs dzīvo tikai no tā, no tās algas, ko viņš katru mēnesi saņem. Cilvēki nav pieraduši pie tā, ka ir kāds, kas ir godīgi sapelnījis kaut kādu kapitālu, un ka viņam no šā kapitāla ir jādzīvo. Un, saprotams, ja cilvēkam ir kapitāls, tad šim kapitālam ir jāliek darboties. Naudai vajag strādāt. Nauda ir, tā teikt, jāapsaimnieko, no tās ir jādzīvo. Nevar to tikai salikt kaudzītē, uz to skatīties un cerēt, ka tādā veidā varēs no tās dzīvot.

Es domāju, ka tas ir vispār tāds sabiedrisks iemesls, tāds blakusiemesls, kura dēļ vispār šis jautājums ir guvis tik plašu rezonansi presē. Mūsu sabiedrībā vēl nav pietiekami daudz tādu cilvēku, kas ir pieraduši pie šādas situācijas, ka ir kāds, kas ir godīgi naudu sapelnījis, un ka viņam no šā kapitāla tad arī būtu jādzīvo.

Gan šo abu iemeslu dēļ, gan arī ārpolitisku apsvērumu dēļ es gribētu aicināt: nedarīsim Latvijai kaunu ar šo priekšlikumu! Es domāju, ka nevajag radīt izmeklēšanas komisijas tādā jautājumā, kuru izmeklējot tās neko neatradīs.

Es jūs tomēr aicinu uz saprātīgu darbību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Kaunu valstij neradīs izmeklēšanas komisija. Kaunu valstij rada tas, ka premjeram ir bijuši darījumi, par kuriem viņš nav sniedzis informāciju.

Ko es darītu “Jaunā laika” vietā? Nevis to, ko tagad dara Kariņa kungs, - organizē balsojumu, pārkāpjot Satversmi, lai “norautu” kvorumu (tas būs tiešām kauns, Kariņa kungs!) - , bet aicinātu savas partijas vadītāju sniegt visu informāciju. Vai viņš ir pasaucis žurnālistus, visu izstāstījis?

Kas rada jautājumus? Neskaidrība. Ja mērķis nav, teiksim, apvainot kaut kādos noziegumos, tad nu es nezinu... Kas tādos gadījumos notiktu citās valstīs? Kā jūs zināt, nupat Lielbritānijā Blēra kungam bija ļoti sarežģīta situācija. Tikai dēļ viena jautājuma - vai viņš ir vai nav zinājis, ka tā visa ir taisnība. Viņš pateica - es atkāpšos. Vai izmeklēšana nodarīja postu Lielbritānijai? Blēram? Ja tādas komisijas nebūtu, tad nodarītu. Kāpēc Somijas premjers savulaik atkāpās? Tikai tāpēc, ka bija izmantojis informāciju. Tur jau nebija pat nekas krimināls noticis. Lūk, politiskā atbildība! Sabiedrība, demokrātija un atklātība.

Vai jūs domājat, ka jūs tagad, balsojot pretēji Satversmei, lai gan 34 deputātu, kvalificētā minimuma, tiesības ir nodrošinātas un garantētas Satversmē, - vai jūs domājat, ka tagad, balsojot pret Satversmi, izdarīsiet labu mūsu valstij? Nē.

Komisijas uzdevums ir gūt skaidrību, un tieši tas tā arī būs. Nekur jau nekas neparādīsies, ja tā tur nav. Tātad nepieciešams viest skaidrību šinī jautājumā, jo premjers vienu brīdi, kad pavīdēja doma par šādas komisijas izveidošanu, it kā pauda tādu viedokli: “Ieradīšos Saeimā un izstāstīšu visu.” Vai viņš jums, Kariņa kungs, to ir izstāstījis frakcijā? Vai viņš ir kaut ko stāstījis žurnālistiem? Vai viņš ir izstāstījis sabiedrībai?

Es domāju, ka šobrīd parlamentārās izmeklēšanas komisijas neizveidošana drīzāk radīs draudus Latvijas valstij. Komisijā visi lēmumi būs jāpieņem atbildīgi, un neviens nevarēs pieņemt lēmumu, ka Repše ir vainīgs, ja viņš nebūs vainīgs.

Un turklāt ir jāatzīmē, ka tā ir parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas vērtēs arī ētiskos un citus principus, par kuriem paudīs savu viedokli. Ja tur būs notikuši juridiski pārkāpumi, tad tur būs krimināllieta, bet, ja ne, tad tur jau nekā nebūs.

Komisija arī Satversmē saucas - parlamentārās izmeklēšanas komisija. Ir likums, kurā ir noteikts, ko un kā izmeklē. Un tas vienīgais un galvenais nolūks ir viest skaidrību. Latvijas valstij tas nenāks par labu, ja tā šajā jautājumā negūs skaidrību. Un nav taisnība, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija nodarīs kaut kādu kaitējumu.

Šobrīd šī informācija interesē arī mūsu sabiedrotos Eiropā un NATO, un, ja Latvija un premjers nespēs sniegt atbildi uz šiem jautājumiem, tad šoreiz, Bērziņa kungs, mans uzvārda brāli, jums būs jānāk palīgā premjeram sniegt atbildi par viņa lietām valsts vārdā Latvijas un pasaules sabiedrībai.

Sēdes vadītāja. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Kā jūs atceraties, iepriekšējās Saeimās šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas ne vienmēr ir darbojušās veiksmīgi. Principā es pat teiktu - bez rezultātiem, un tāpēc lielākā daļa no tautas tās uztvērusi kā bezzobainas struktūras, kuras neko nav izdarījušas.

Mēs visi kopā šogad esam pieņēmuši vienu ļoti labu likumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijām, kas tiešām cerīgi reglamentē šo struktūru darbību.

Un šobrīd mūsu kolēģi no Tautas partijas un arī daži pārējie deputāti nāk klajā ar ierosinājumu izmeklēt lietu, kurā nekā nav.

Godātie kolēģi! Vai tiešām jau pirmajā reizē mēs gribam pārvērst mūsu darbu par farsu? Cienītais Gundars Bērziņš un cienītais Slaktera kungs kā bijušie ministri ļoti labi zina, ka viņi ņēma valsts garantētus kredītus savām zemnieku saimniecībām. Ļoti labi zina, ka šajā situācijā nav nekāda pamata pret to vērsties. Tātad vienīgais iemesls acīmredzot ir radīt farsu par reālu darbību.

Godātie kolēģi! Vai tiešām mēs gribam kļūt smieklīgi? Kalvīša kungs, ja mēs gribam kļūt smieklīgi, tad ierosiniet šo jautājumu!

Publiski jau ir izskanējis apgalvojums, ka Einars Repše ir marsietis. Tad izmeklējiet arī šo jautājumu! “Einar Repše, vai jūs esat marsietis vai ne?”

Aicinu jūs nebalsot par šo ierosinājumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Mēs ar šādu jautru notikumu laikam arī beigsim šodienas sēdi. Es pirmām kārtām domāju, ka uz šā jautājuma izskatīšanu mums vajadzēja uzaicināt integrācijas lietu ministru Nilu Muižnieku. Redziet, mums ir lieli uztraukumi, ka sekmīgi nenotiekot integrācija sabiedrībā.

Kā tad nu nenotiek! Es paņemu šo dokumentu un izlasu, kas te ir “integrējies”. Lielais brīvības cīnītājs Dzintars Ābiķis, mans kolēģis Augstākajā padomē, ir sekmīgi integrējies ar manu draugu Šuriku - ar Aleksandru Golubovu, kurš vēl līdz pat šai dienai ir noliedzis Latvijas okupācijas faktu. Abi divi ir parakstījuši vienu un to pašu papīru. Mans Mārtiņš, ar ko mēs kopā esam novērotāji, ir atradis kopīgu valodu ar Jāni Lagzdiņu. Atkal... Vai jūs saprotat, par ko jūs uztraucaties? Jūs visi smaidāt - labajā, kreisajā un vidējā pusē. Ir notikusi sekmīga sabiedrības integrācija. Un šī integrācija acīmredzot turpināsies.

Nedaudz iepriekš mums bija smagas sarunas par to, laist čekistus un komunistus pie teikšanas vai nelaist. Atkal bija redzami ļoti interesanti integrācijas paveidi.

Te viens jauns puika - es viņu vairs neredzu, kur viņš sēž - Jaunupa kungs pārmeta Augstākajai padomei, pārmeta visām Saeimām, ka tās neko nav izdarījušas. Viņš tagad atnāks un parādīs mums, kā ir jāstrādā. Nu varbūt tā arī būs. Un paldies viņam par to!

Tā ka, kolēģi, mēs taču katrs labi saprotam, kāpēc kāds no visiem tiem, kuri šo ir parakstījuši, to ir izdarījis. Te nav ko dusmoties, nav ko nedusmoties. Nav te ko nākt un runāt, kurš ir ņēmis kredītus un par kādiem procentiem.

Draugi mīļie! Es labi atceros, ka arī daži ministri ir ņēmuši kredītus, turklāt praktiski bez procentiem... (Starpsauciens.) Lūk! Tā ka mēs jau varam šādas izmeklēšanas te ar milzīgiem atpakaļejošiem datumiem veikt, bet kam tas viss ir vajadzīgs? Kādam taču laikam ir vajadzīgs.

Tā ka, protams, viss ir skaidrs. Satversme to paredz, un veikli tiek izmantota Satversme. Nav jau par ko runāt. Tikai, redziet, ja šāda darbība ir sākusies, tad jau tā ir jāattīsta. Kāpēc tikai premjers viens pats būtu jāizmeklē? Izmeklēsim visas amatpersonas, kuras ir ņēmušas kredītus dažādās bankās. Sāksim ar pašu pirmo amatpersonu un paskatīsimies, kas šai amatpersonai šodien pieder, cik liela ir zemes platība un tā tālāk. Un, jo vairāk mēs to darīsim, jo vairāk mēs “integrēsimies”. Jo vienmēr, izskatot šādus jautājumus, atradīsies cilvēki, kam būs kopīga vēlēšanās kaut ko noslēpt vai kam būs kopīga vēlēšanās kaut ko izcelt.

Tā ka priecājieties! Uz priekšu! Integrācija sabiedrībā notiek. Es labi atceros, kā bija tajos okupācijas laikos. Tad, kad vajadzēja noliktavu izzagt, tad nebija ne tautību jautājuma, ne arī politiskās pārliecības jautājuma. Jautājums bija par sadali.

Līdzīgi patlaban notiek ar hokeja halles celtniecību. Sākumā vienošanās bija par vienām summām, kā dalīt, bet beigās dažiem izlikās par maz. Tagad sākas strīdi. Kam kauns? Valstij kauns! Protams, ka valstij kauns!

Es jums gribu atgādināt, ka par nesaskaņām mūsu valdībā mūs ar tādu “patīkamu” smaidu informēja arī Strasbūrā daži kolēģi no citām valstīm. Viņi pienāca un sacīja: “Nu kā tad jums tur iet pa to valdību? Kad tad tā kritīs? Ko tad tas jūsu vicepremjers tur tādu ir sastrādājis?” Un tā tālāk. Tā ka, neapšaubāmi, par to visu, ko mēs darām vai nedarām, ir sava interese pasaulē. Un tā būs joprojām.

Es jums teikšu godīgi, ka es ne jau ar dusmām vai ar naidu skatos šo dokumentu, jo man bija skaidrs, ka agri vai vēlu kaut kas tāds būs. Ja nebūs šāds, tad būs citāds dokuments.

Un tagad man jāpastāsta tas, ko kāds portugāļu diplomāts teica par mūsu attiecībām ar Krieviju. Viņš teica: “Jūs varat darīt, ko jūs tur gribat. Jūs varat būt paši labākie, bet Krievija tik un tā atradīs, par ko jūs slānīt.”

Un es uzskatu tā: Repšes kungs var darīt, ko viņš grib un kā viņš grib. Viņš var būt taisnāks par taisnu, taču, ja nebūs viena veida komisija, tad būs cita veida komisija. Šinī brīdī tā ir parlamentārās izmeklēšanas komisija. Bet, ja cilvēki tik ļoti vēlas strādāt, lai viņi darbojas! Katrā ziņā es šajā balsojumā nepiedalīšos.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Cienījamie kolēģi! Gribu atgādināt, ka Satversmes 26.pants un Saeimas kārtības ruļļa 150.pants nosaka, ka Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, neviens neatturas. Tātad lēmums ir pieņemts. Paldies. (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Jānim Reira kungam.

J.Reirs (Saeimas sekretārs).

Frakciju vadītājus lūdzu sanākt uz Frakciju padomes sēdi! Darba kārtībā ir jautājums par Ārlietu komisijas deputātu iesniegumu.

Un otrs jautājums būs par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Sanāksme notiks pēc piecām minūtēm Viesu zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisija! Pulksten 15.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Vitālijs Orlovs, Jakovs Pliners, Ēriks Škapars, Anta Rugāte, Jevgenija Stalidzāne, Jānis Strazdiņš un Jānis Urbanovičs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to Saeimas 29.janvāra sēde ir noslēgusies. Paldies.

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"
Datums: 29.01.2004. 09:09:04 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1884 nodošanu komisijām

Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā
Datums: 29.01.2004. 09:13:22 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1887 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"
Datums: 29.01.2004. 09:19:56 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1893 nodošanu komisijām

Par zaudējumu, kas radušies bankrotējošo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem
Datums: 29.01.2004. 09:22:34 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1894 nodošanu komisijām

Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās groz ījumiem
Datums: 29.01.2004. 09:23:18 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1895 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"
Datums: 29.01.2004. 09:23:56 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1898 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu"
Datums: 29.01.2004. 09:24:38 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1899 nodošanu komisijām

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 29.01.2004. 09:33:46 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1902 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par tiesu varu"
Datums: 29.01.2004. 09:37:38 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1909 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Datums: 29.01.2004. 09:42:14 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1914 nodošanu komisijām

Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā
Datums: 29.01.2004. 09:42:50 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1918 nodošanu komisijām

Grozījums Mobilizācijas likumā
Datums: 29.01.2004. 09:43:28 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1919 nodošanu komisijām

Grozījumi Detektīvdarbības likumā
Datums: 29.01.2004. 09:47:22 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1920 nodošanu komisijām

Steidzams pieprasījums iekšlietu ministram M.Gulbim
Datums: 29.01.2004. 09:57:12 bal015
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma ar dok. nr.1927 steidzamību

Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni (2.lasījums, steidzams)
Datums: 29.01.2004. 09:58:26 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1865B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 29.01.2004. 10:00:40 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1856B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Sporta likumā (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 10:02:44 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1878 pieņemšanu 3.lasījumā

Bezvalstnieku likums (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 10:05:40 bal019
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Bezvalstnieku likums (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 10:06:20 bal020
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Bezvalstnieku likums (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 10:06:52 bal021
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Bezvalstnieku likums (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 10:07:26 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1890 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 10:08:32 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1891 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu" (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 10:09:44 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1892 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 10:11:06 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1897 pieņemšanu 3.lasījumā

Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 10:15:38 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1911 pieņemšanu 3.lasījumā

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 12:05:58 bal027
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 12:10:58 bal028
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 12:11:26 bal029
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 12:12:10 bal030
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 12:12:54 bal031
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 12:14:24 bal032
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 12:14:58 bal033
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 12:15:56 bal034
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums (3.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 12:17:56 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1912 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otro Papildu protokolu (2.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 12:19:22 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1915 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (2.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 12:20:46 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1916 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" (2.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 12:22:14 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1885 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (1.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 12:24:00 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1779 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Republikas (Taivānas) valdības līguma par savstarpējo investīciju veicināšanu un aizsargāšanu denonsēšanu (1.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 13:43:06 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1651 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 13:44:36 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1594 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Robežsardzes likumā (1.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 13:45:22 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1592 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (1.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 13:46:06 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1757 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 13:47:38 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1803 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Pasta likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 13:49:40 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1901 pieņemšanu 2.lasījumā

Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret importu no Polijas (reģ. nr. 575) (1.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 13:52:04 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1798 pieņemšanu 1.lasījumā

Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret subsidētās cūkgaļas importu no Polijas (reģ. nr.612) (1.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 13:54:34 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1905 steidzamību

Par īpašiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret subsidētās cūkgaļas importu no Polijas (reģ. nr.612) (1.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 13:55:24 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1905 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu" (2.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 13:57:28 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1906 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.283) (1.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 14:01:20 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.843 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 14:05:06 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1908 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (2.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 14:11:10 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1910 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās likumā (2.lasījums)
Datums: 29.01.2004. 14:14:16 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1913 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas E.Repšes finansiālo darbību pārbaudei izveidošanu"
Datums: 29.01.2004. 14:39:46 bal054
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1933