Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Godājamie kolēģi! Sākam Saeimas 18.decembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, paziņoju, ka esam saņēmuši vairāku komisiju priekšlikumus par izmaiņām 18.decembra sēdes darba kārtībā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut darba kārtības pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi” daļā “Par iesniegtajiem likumprojektiem” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut pēc darba kārtības 14.punkta lēmuma projektu “Par Jāņa Tiltiņa apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts ir darba kārtībā iekļauts.

Saeimas deputāti Dzintars Ābiķis, Juris Dalbiņš, Anta Rugāte, Jānis Esta, Andris Ārgalis un citi lūdz iekļaut darba kārtības pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi” daļā “Par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Par kārtību, kādā izvirzāms Eiropas Komisijas komisārs no Latvijas Republikas”.

“Pret” iekļaušanu darba kārtībā ir pieteicies runāt frakcijas “Jaunais laiks” deputāts Aldis Kušķis. (No zāles dep. A.Kiršteins: “Paklusēt arī vari!”)

A.Kušķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šoreiz Tautas partijas frakcija ir pārcentusies, realizējot izmisīgo vēlmi skaldīt un valdīt. Es biju ļoti pārsteigts, kad šorīt pajautāju saviem kolēģiem, kas Eiropas Parlamentā ir novērotāji no Tautas partijas, vai viņi arī piekrīt šim Tautas partijas frakcijas priekšlikumam, un viņi teica, ka viņi piekrīt. Kāpēc gan ne? Mēs esam maza valsts. Mēs esam tik liela valsts, cik liels ir mūsu gars. Un tas būtu pārāk prozaiski, ja kāds negribētu šobrīd izdarīt kaut ko unikālu Eiropas Savienības vēsturē.

Tautas partija ir nedaudz zaudējusi, tā teikt, savas kompetences iespējas Eiropas lietās un tostarp arī šajā jautājumā, jo nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī nav tāda kārtība, ka parlaments apstiprina Eiropas Komisijas komisāru. Pilnīgi nevienā! Pilnīgi visās (izņemot Franciju, kur to dara prezidents) komisārus izvirza valdība un premjers. Kāpēc? Es tūlīt to paskaidrošu Tautas partijas kolēģiem, kas nebija iedziļinājušies šajā jautājumā, un varbūt būs labi to dzirdēt arī radioklausītājiem, kuri noteikti to jau zina.

Eiropas komisārs, pēc Latvijas analoga, ir ministrs. Eiropas Komisija, pēc Latvijas analoga, ir valdība. Un Eiropas Parlaments ir tas, kas Eiropas Savienībai apstiprina Ministru kabinetu jeb valdību - Eiropas Komisiju. Vai jūs iedomājaties, kādā juridiskā un politiskā kāzusā jūs vēlaties iedzīt Latvijas Republiku, ierosinot, ka Eiropas komisāram, kas ir no Latvijas Republikas, būtu jādod Latvijas nacionālā parlamenta - Saeimas - apstiprināts mandāts? Pēc normālas loģikas un pēc Eiropas Savienības likumiem un kārtības, Eiropas Komisijas prezidentam ir tiesības atlaist komisārus. Atlaist komisāru ar nacionālā parlamenta mandātu... Vai jūs iedomājaties, kādā kāzusā jūs dzenat Latvijas Republiku un Eiropas Savienību? Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, prezidents, ir atsūtījis vēstuli, kurā ir skaidri noteikta šī kārtība. Vēstulē, kas ir atsūtīta Ministru prezidentam, ir lūgums valdībai nominēt komisāra kandidātu. Vai jūs iedomājaties tādu situāciju, ka Eiropas Parlaments tādu vai savādāku iemeslu dēļ - ne mūsu komisāru dēļ, ne Latvijas dēļ, - nevēlas attiecīgo Eiropas Komisijas sastāvu un nobalso pret šo Eiropas Komisijas sastāvu? Vai jūs saprotat, kādā juridiskā un politiskā kāzusā jūs dzenat iekšā Eiropas Savienību un Latvijas Republiku? (Starpsaucieni.) Eiropas Parlaments ir tas, kas apstiprina Eiropas Komisijas sastāvu. Un pilnīgi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs komisārus izvirza valdība.

Manuprāt, jūs ar savu vēlēšanos skaldīt un valdīt esat nedaudz pazaudējuši kompetenci. Apstiprinājums ir tas pats, kas izvirzīšana ar mandātu. Tātad Saeima apstiprina mandātu. Nevajag tik izmisīgi skaldīt un valdīt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Par iekļaušanu darba kārtībā ir pieteicies runāt deputāts Rihards Pīks.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi!

Godājamais kolēģi Aldi! Man gan liekas, ka ar to kompetenci tu tagad “iebrauci kāpostos”... jā, Briseles vai Latvijas kāpostos - tas nav būtiski, bet kāpostos.

Attiecībā uz komisāriem ir skaidrs, ka izvēlēsies... Eiropas Komisijas prezidents uzaicinās no katras valsts izvirzītos kandidātus un tos apstiprinās Eiropas Parlaments. Tas ir skaidrs. Taču tas neliedz mums izvirzīt un apstiprināt mūsu izvirzītos kandidātus. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs visu laiku runājam tieši par to - par lielāku demokrātiju. Kad mēs Eiropas Konventā taisījām jauno konstitucionālo līgumu, tad starpvaldību konferencē viens no pašiem būtiskākajiem jautājumiem bija demokrātijas jautājums, nacionālo valstu veiktā kontrole un parlamentārā kontrole. Tieši jaunajā Konventā parlamentārā kontrole ir iedibināta vairāk, starpvaldību konference mēģināja to drusciņ nostumt malā. Un, lūk, šeit ir piemērs tieši šai parlamentārajai kontrolei. Un tas nekādā ziņā neatceļ to jautājumu, ka apstiprinās šos komisārus Eiropas Parlaments... tas to jautājumu neatceļ, tas vienkārši šo procesu demokratizē. Un tādēļ mēs ierosinām ievirzīt šo procesu šādi.

Un par kompetencēm. Jā, tradīcija vairumā Eiropas Savienības valstu nav tāda, ka parlaments viņus izvirza. Taču, piemēram, Francijā šīs kandidatūras izskata un akceptē tā saucamā Eiropas delegācija, kas ir kopēja abām palātām... veidota no abām palātām - augšpalātas un apakšpalātas. Tātad arī šis elements ir. Un arī citās valstīs šie jautājumi tiek izskatīti. Tā ka es ierosinu iekļaut šo jautājumu darba kārtībā, un pēc tam mēs varēsim diskutēt tālāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 43, atturas - 8. Likumprojekts “Par kārtību, kādā izvirzāms Eiropas Komisijas komisārs no Latvijas Republikas” nav iekļauts darba kārtībā.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no 18.decembra sēdes darba kārtības 16.punktu - likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz pārcelt darba kārtības 45.punktu (likumprojekts “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums”) un izskatīt kā darba kārtības 24.punktu.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Arī Saeimas Ārlietu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt 18.decembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - pārcelt darba kārtības 46., 47. un 48.punktu aiz 15.punkta.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Sākam izskatīt darba kārtību.

Cienījamie kolēģi! Daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs vēl papildus ir saņēmis deputātu Kučinska, Muižnieces, Ārgaļa, Goldes, Estas un citu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 18.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā jautājumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām.

Par iekļaušanu darba kārtībā ir pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Kas ir ieteikts Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumos? Tur ir runa par trim lietām: par neapliekamo ienākumu minimumu iedzīvotājiem, tas ir, par to algas daļu, kuru neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un mēs par to esam jau debatējuši. Neapliekamais minimums Latvijā ir pats zemākais Baltijas valstīs, un tā paaugstināšana ir neatliekams jautājums, ņemot vērā cenu straujo pieaugumu.

Otrs priekšlikums - iedzīvotāju ienākuma nodokli padarīt par pašvaldību nodokli, jo agrāk šis nodoklis bija saistīts arī ar veselības aprūpes finansēšanu, bet, atceļot speciālo budžetu, šīs sasaistes vairs nav. Un būtu ļoti pareizi šo nodokli pilnībā padarīt par pašvaldību nodokli, tādā veidā atrisinot, manuprāt, arī Eiropas struktūrfondu priekšfinansēšanas, līdzfinansēšanas jautājumus un radot finanšu bāzi pašvaldībām arī citu problēmu risināšanai.

Un trešā lieta, par kuru tik skaļi šobrīd ir valdība runājusi, - par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un par pilnu neapliekamo minimumu, nevis par pusi, kāds tas šobrīd ir, - un šobrīd arī tas ir 10,5 lati. Ja Saeima atbalstītu mūsu likumprojektu, tad tas būtu 40 lati, tas ir, 30 latus lielāks. Par katru bērnu vajadzētu noteikt šo neapliekamo minimumu 40 latu apmērā.

Kāpēc tas ir jādara šobrīd? Tāpēc, ka grozījumos likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” valdība ir noteikusi un uzdevusi finanšu ministram gatavot budžeta grozījumus. Tagad būs starplaiks starp sesijām, kad komisijās būs laiks uzklausīt visus viedokļus, veikt rūpīgus aprēķinus un pieņemt izsvērtu lēmumu, jo cenu pieaugums, kas ir vērojams pēdējā periodā, it sevišķi iztikas minimuma grozā, pārsniedz 5,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un tas ir būtisks. Un tāpēc, lai arī cik skeptiski es iepriekš biju noskaņots pret “Jaunā laika” deputātiem, es šobrīd esmu pārliecinājies, ka situācija nav nemaz tik bezcerīga. Vidēji, kā esmu saskaitījis, vajag sešas reizes atkārtot, lai septītajā reizē jūs jau sāktu saprast. Tas ir tas, par ko es jums jau vienreiz stāstīju, - par Pavlova suņiem un par refleksīvo balsošanu.

Īstenībā šie refleksi vēl ir nedaudz labojami, un, ja ne šoreiz - šī vēl nav septītā reize, šī ir tikai trešā reize -, tad esmu pilnīgi pārliecināts, ka jau janvāra beigās vai februārī, vairākkārt par šo jautājumu dzirdot, arī jūs to sapratīsiet.

Es vienīgi varu aicināt jūs saprast to ātrāk - negaidīt septīto reizi, bet sākt saprast jau trešajā reizē, Brigmanes kundze!

Sēdes vadītāja. “Pret” iekļaušanu darba kārtībā runās deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Jau ir apnicis katru reizi šeit no Saeimas tribīnes klausīties vienus un tos pašus demagoģiskos apgalvojumus, ka “Jaunais laiks” neprot, nevar, negrib un ka, kamēr to nepamācīs, tikmēr nekas nenotiks. Šodien Saeimas sēdē mēs redzēsim jau vienu mūsu darba rezultātu, saistībā ar kuru visu laiku tika runāts par to, ka “Jaunais laiks” nav spējīgs zālēm samazināt pievienotās vērtības nodokli līdz 5 procentiem. Šodien paskatīsimies, cik mēs racionāli strādāsim un kā mūs atbalstīs opozīcija, jo ilgstoša darba rezultātā mēs esam nonākuši pie tā, ka varēsim pieņemt vēsturisku lēmumu.

Tieši tāda pati situācija ir ar neapliekamo minimumu. Es domāju, ka cienījamā opozīcija gan lasa laikrakstus, gan arī klausās ziņas, kur tika pavēstīts, ka jau ir izveidotas vairākas darba grupas - gan Labklājības ministrijā, gan Finanšu ministrijā, gan Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā. Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tiek veidota darba grupa, kas strādās pie jautājuma par neapliekamo minimumu, rūpēsies par šo problēmu risināšanu un ekonomiski pamatotu projektu izvirzīšanu.

Mēs katrs varam kāpt tribīnē un teikt, ka vajag 100 latus, ka vajag 50 latus, bet kur ir ekonomiskais pamatojums? Kur ir redzama šī ietekme uz valsts budžetu? Kāda ir šī analīze saistībā ar katru mūsu iedzīvotāju, galvenais, ar pašvaldību budžetiem? Vai jūs zināt, kā pašvaldības reaģēs uz to, ka jūs tagad demagoģiski pateiksiet, ka vajag ar 1.janvāri vai ar 1.maiju, vai vienalga ar kuru citu datumu samazināt par tik un par tik, nepamatojot to ne ar kādiem… (Troksnis zālē.) normāliem ekonomiskajiem aprēķiniem, ne ar analīzi?

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es esmu pārliecināta, ka šī valdība un Saeimas pozīcijas deputāti ir spējīgi strādāt konstruktīvi. Es aicinu šodien neiekļaut darba kārtībā šo likumprojektu, bet, kopīgi strādājot, sagatavot mums visiem - valstij un katram iedzīvotājam, un pašvaldībām - pieņemamu likumprojektu un tālāk racionāli virzīt to uz priekšu mūsu valstī noteiktajā kārtībā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 35, atturas - 17. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Paula Kļaviņa, Lindas Mūrnieces, Mareka Segliņa, Jāņa Straumes un Andreja Klementjeva iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs šodien jau trešajā lasījumā pieņemam dažus grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”, tomēr ir nācies sastapties ar konstatējumu, ka, lai pildītu regulas, ko paredz drošības pielaide pie NATO pakāpes valsts noslēpuma, ir nepieciešami vēl daži nelieli grozījumi, tāpēc es ierosinu nodot šo likumprojektu vēlreiz izskatīšanai.

Un, tā kā Nacionālās drošības komisija šajā lietā ir iedziļinājusies un zina, kas darāms - darbs nav sevišķi liels -, tad es ierosinu par atbildīgo komisiju noteikt Nacionālās drošības komisiju.

Sēdes vadītāja. Paldies! “Pret” neviens deputāts nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tiek mainīta atbildīgā komisija? Tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Nacionālās drošības komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ainara Latkovska, Arta Kampara, Artūra Krišjāņa Kariņa, Māra Grīnblata un Ingrīdas Ūdres iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Krišjāņa Kariņa, Māra Grīnblata, Induļa Emša, Ainara Latkovska un Ingrīdas Labuckas iesniegto likumprojektu “Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Jānis Lagzdiņš ir pieteicies runāt “pret”? Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atklāti sakot, man ir kauns. Man ir kauns par to, ka Latvijā, kuras Satversmē ir ierakstīts, ka mūsu valsts ir demokrātiska un brīva... ka šajā valstī ir parlaments, kurā ir deputāti, kas iesniedz izskatīšanai likumprojektu, kurš ir tik klaji nedemokrātisks.

Godātie kolēģi, kā gan jums varēja ienākt prātā doma - iesniegt likumprojektu, kas tik klaji ierobežo preses brīvību? Vai tiešām, kolēģi, jūs neesat izlasījuši to, ko esat parakstījuši un sacerējuši? Ja šis likums tiktu pieņemts, tad saskaņā ar šā likuma 1.pantu un 18.pantu priekšvēlēšanu periodā nevienam masu informācijas līdzeklim praktiski nebūtu iespējams ievietot kādā raidījumā, kādā rakstā, kādā ziņu reportāžā politiskās partijas nosaukumu, deputāta kandidāta vārdu un uzvārdu vai jebkādā citādā veidā rakstīt par priekšvēlēšanu procesiem. Sakiet, lūdzu, kā valstī, kur jebkurš cilvēks var reģistrēt masu informācijas līdzekli, var ienākt prātā pieņemt šādu likumu?

Jūs, kolēģi, dabīgi šobrīd neklausāties, jo jūs atbilstoši premjerministra Einara Repšes politiskajiem uzstādījumiem esat nolēmuši pieņemt šādu likumu ar varbūt maldīgu... es ceru - ar maldīgu mērķi - ierobežot it kā opozīciju, ierobežot opozīcijas iespējas priekšvēlēšanu periodā izmantot kādas alternatīvas iespējas parādīt sevi. Jo jūs ļoti labi saprotat, ka šajā likumā nav paredzēti ierobežojumi valdības pārstāvjiem sevi izpaust kā valdības locekļiem, nedz arī pārējām valsts amatpersonām priekšvēlēšanu periodā parādīties masu informācijas līdzekļos. Tā “āža kāja” šeit jau pa gabalu ir redzama. Es ļoti ceru - ļoti ceru! -, ka šo absurdo, nedemokrātisko likumprojektu, kāds vispār šajos 13 gados vēl nav parādījies mūsu valstī un nav ticis šajā zālē apspriests, - ka to rūpīgi izlasīs radio un televīzijas žurnālisti, viņi it īpaši, jo viņu tiesības būs īpaši ierobežotas, ja pieņems šo likumprojektu. Ceru, ka to izlasīs arī cienījamā laikraksta “Diena” žurnālisti. Šā laikraksta redaktore, pēc manā rīcībā esošām nepārbaudītām ziņām, ir piedalījusies likumprojekta sākotnējā apspriešanā. Un, ja tiešām cienījamais laikraksts “Diena” un šā laikraksta redaktore akceptē šādu antidemokrātisku dokumentu, tad man ir kauns, ka es esmu laikraksta “Diena” lasītājs.

Aicinu noraidīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Runāt “par” pieteicies deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Piekrītu Lagzdiņa kungam, ka likumprojekts nav pilnīgs. Tieši tāpēc mēs to nododam komisijai, lai tā varētu strādāt un varētu jau līdz Ziemassvētkiem pieprasīt no Tieslietu ministrijas, Centrālās vēlēšanu komisijas un citām atbildīgām institūcijām vērtējumu par šo likumprojektu. Ir normas, par kurām var strīdēties (un iespēja par tām strīdēties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā būs arī Lagzdiņa kungam, kurš strādā šajā komisijā), taču es aicinu pieņemt šo likumprojektu un sākt strādāt. Jo mums tagad, pirms Eiroparlamenta vēlēšanām nav aģitācijas likuma. Ir tikai par aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām un Saeimas vēlēšanām. Aicinās vēlreiz masu mediju pārstāvjus, gan rakstošo, gan to... Un šodienas laikrakstā “Diena” izteiktās bažas, es domāju, ir nopietni jāizvērtē un ir jāizdara arī attiecīgi grozījumi.

Aicinu nodot likumprojektu komisijai!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 19, atturas - 6. Likumprojekts nodots komisijām.

Pirms izskatām nākamos darba kārtības jautājumus, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 18.decembra sēdes darba kārtībā - pārcelt darba kārtības 34.punktu aiz 15.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” un ierosina to nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Dainis Turlais pieteicies runāt “pret”.

D.Turlais (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ir pat grūti formulēt argumentus, kādēļ šāds likumprojekts ir parādījies Saeimā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tas ir saņemts no tās valdības, kuras priekšgalā ir “Jaunā laika” cilvēki - jauni, demokrātiski cilvēki, kuri acīmredzot tieši tādu grib redzēt mūsu valsti. Taču, redzot šādus likumprojektus, kas parādās Saeimā, tā arī gribas teikt: “Vai jūs neesat jaunie komunisti?”

Atcerēsimies pavisam neseno laiku! Bija mums Latvijā tādi iekšlietu ministri... Toreiz Valsts policija bija nevis Valsts policija, bet Iekšlietu ministrijas policija. Mums bija arī Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienests… Visi valsts dienesti saucās par Iekšlietu ministrijas valsts dienestiem. Un 6.Saeima izlaboja šo kļūdu, šo atavismu no iepriekšējiem režīmiem, un izveidoja patstāvīgus valsts dienestus. Katru valsts profesionālo dienestu vada attiecīgā dienesta priekšnieks, par katru dienestu ir likums, un šis priekšnieks vadās no likuma, kas viņam nosaka, kādi ir viņa pienākumi, uzdevumi, atbildība. Un virs šo profesionālo dienestu darbības ir mūsu politiskā vara - politiskā uzraudzība un politika, kuru mēs nosakām. Kā var politisks ministrs vienlaikus būt arī šo profesionālo dienestu vadītājs? Jo attiecīgi pakļaut šo dienestu - tas nozīmē, ka šis politiskais civilās varas pārstāvis arī vada šo dienestu. Vai tas ir solis uz priekšu vai atpakaļ? Es teikšu, ka tie ir desmit soļi atpakaļ. Manuprāt, jūs esat droši vien iespaidojušies no Krievijas Domes vēlēšanām. Krievijas ministrs Grizlovs, faktiski izmantojot visu ministrijas kapacitāti, vienkārši “zīmējās” Domes vēlēšanās un sasniedza šo savu rezultātu. Vai mums tas ir vajadzīgs?

Aicinu noraidīt šo iesniegto likumprojektu, un, ja ir nepieciešami kādi labojumi likumā “Par policiju”, tad, lūdzu, pārdomājiet tos un iesniedziet pēc būtības, lai uzlabotu policijas darbu, nevis lai faktiski mainītu valsts iekārtu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 28, atturas - 8. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas valdības līgumu par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku statusu Kuveitas valstī” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Dainis Turlais ir pieteicies runāt “pret”.

D.Turlais (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es saprotu, ka iepriekšējam likumprojektam, par kuru es runāju, ir motivācija: “Tas ir mūsu ministrs, mēs par viņu iestājamies, un, lai kāds būtu tas likumprojekts, tas ir mūsējais, un viss ir labi!”

Bet ko mēs faktiski darām tagad? Vienreiz mēs jau izdarījām lāča pakalpojumu Aizsardzības ministrijai, kad izskatījām likumprojektu par mobilizāciju… Mēs to likumprojektu vienas sēdes laikā izskatījām - no nodošanas komisijām līdz pat pieņemšanai… Faktiski, ņirgājoties par mūsu pašu Kārtības rulli, mēs to pieņēmām… bet nu tur vēl bija motivācija. Nevajadzēja ļaut stāties spēkā likumam, kurš faktiski nedarbotos… Un mēs to panācām, un es arī atbalstīju šādu soli, jo tam varēja atrast motivāciju.

Šis piemērs faktiski ir valdībai izdarījis lāča pakalpojumu.

Par ko mēs tagad runājam? Tagad mēs gribam izskatīt šo likumprojektu, kas vēl nav nodots komisijām, bet ko vajag pieņemt jau dažu stundu laikā. Bet izlasiet, kas ir rakstīts tajā līgumā, kuru mēs taisāmies pieņemt! Šis ir līgums, kuru mēs vēl tikai plānojam pieņemt. Tā darbības termiņš ir šā gada 31.decembris. Pie tam šis ir starptautisks līgums, kurš stāsies spēkā nevis ar to dienu, kad tas pieņemts Saeimā, bet gan tad, kad valdības būs apmainījušās ar notām. Tad šis līgums varēs stāties likumīgā spēkā. Tātad attiecībā uz iesniegto likumprojektu ir pilnīgi skaidrs, ka šogad likums nestāsies spēkā.

Ko tad mēs gribam darīt? Vai mēs esam valsts likumdevējs, valsts varas pati augstākā institūcija, vai arī mēs esam vienkārši Ministru prezidenta Kanceleja, kurai jāizpilda formāls akts? To, ka mēs tādi esam, mēs esam pierādījuši jau vairākkārt, arī šodien jautājumā par jau pieminēto 5% likmi zālēm. Kā mēs atceramies, tas notika tikai tādēļ, ka “Jaunais laiks” izdarīja spiedienu. Jūs ne jau paši no savas gribas, bet Ministru prezidenta spiediena dēļ nobalsojāt par 9% un tagad varonīgi stāstāt, ka nu balsosim par 5%. Tas taču ir absurds! Ar šādu lēmumu mēs apkaunojam sevi ne tikai nacionālā līmenī, bet arī starptautiskā līmenī.

Protams, rodas jautājums: lai kritika nebūtu vienkārši tikai kritikas dēļ, vai ir iespējams spert kādu reālu soli, lai labotu šo kļūdu? Es domāju, ka ir. Vienīgais, manuprāt, pareizais solis, kādu mēs varētu spert, ir šo likumprojektu atdot atpakaļ valdībai, lai valdība atvainojas Kuveitas valdībai par savu neizdarību, ka viņa nav paspējusi laikā pieņemt šo likumprojektu un saskaņot šā dokumenta 11.punktu, paredzot tādu redakciju, ka šis līgums darbojas līdz 2004.gada 31.decembrim. Un tad, kad valdība būs saskaņojusi termiņu, paredzot, ka līgums darbojas visu nākamo gadu, mēs to izskatīsim pēc būtības. Jo notu apmaiņa nevar notikt jautājumā par tādu līgumu, kura darbības termiņš jau ir beidzies.

Man nu jāizsaka izbrīns arī, ka Saeimas Prezidijs vispār ir pieņēmis šādu dokumentu, skaidri apzinoties, ka to nav iespējams realizēt.

Aicinu deputātus būt tomēr sevis cienīgiem un cienīt arī to institūciju, kurā mēs atrodamies!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis pieteicies runāt “par”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Protams, vispirms nākas saņemt smagu kritiku par jebkuru jautājumu. Tā ir normāla un apsveicama parādība. Taču pēc kritikas ir jānāk lietišķai rīcībai, un tad jau nu ar vārdiem vien ir par maz. Ir jāizanalizē esošais stāvoklis un jāapskatās, kā var rīkoties tālāk.

Jā, vakar Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē mēs ieskatījāmies šajā projektā, izteicām savu viedokli, bet mēs vakar tomēr nolēmām iedegt “zaļo gaismu” šim dokumentam. Un vakar mūsu komisijas sēdē nebija arī tādu runu, ka šo dokumentu vajadzētu atgriezt atpakaļ Ministru kabinetam. Ne no viena - ne no pozīcijas, ne no opozīcijas pārstāvja - šāds priekšlikums vakar neizskanēja.

Es gribētu arī atgādināt, ka atbildīgā komisija par šā likumprojekta pieņemšanu ir Ārlietu komisija, un acīmredzot šodien - es tā vismaz ceru -, tad, kad mēs būsim novirzījuši šo dokumentu izskatīšanai, Ārlietu komisija arī lems, kā rīkoties tālāk.

Likums ir jāpieņem vēl šajā gadā, it īpaši uzsverot to, ka tā darbība beidzas šajā gadā. Šo jautājumu nevar skatīt vispārīgi, ir jārunā arī par to, ka šā likuma pieņemšana atvieglos - vairāk vai mazāk, bet tomēr atvieglos - mūsu pārstāvju darbību Kuveitā, un to nevar noliegt. Un tā vai citādi, bet tā atvieglos arī mūsu karavīru darbību.

Jebkurā gadījumā zināmus sarežģījumus šā dokumenta izstrādē tomēr radīs arī tas, ka parasti mēs esam pieraduši strādāt ar divām valodām - ar latviešu valodu un ar atbilstošo svešvalodu, kas visbiežāk ir angļu valoda. Šajā gadījumā, strādājot pie šā projekta, parādījās arābu valoda, kas tomēr radīja zināmas, var teikt, problēmas tajā ziņā, ka nācās patērēt drusku vairāk laika nekā agrāk.

Tā ka, cienītie kolēģi, es aicinu novirzīt šo likumprojektu izskatīšanai komisijās. Ceru, ka mēs to šodien izskatīsim steidzamības kārtā un arī pieņemsim, jo šajā gadā mēs diez vai vairs sanāksim kopā. Un tomēr mums pats svarīgākais ir tas, lai mēs ar šā likuma pieņemšanu kaut cik palīdzētu saviem pārstāvjiem Irākā un Kuveitā. Pretējā gadījumā mēs nepalīdzēsim nemaz.

Tā ka es tomēr aicinu balsot par šā likumprojekta tālāku virzīšanu un izskatīšanu komisijās!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 15, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 4, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija!

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Vitālijs Orlovs ir pieteicies runāt “par”.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es esmu ļoti pateicīgs tiem deputātiem, kuri jau pirms pusotra mēneša nobalsoja par Tautas saskaņas partijas iesniegto priekšlikumu par 5% lielu PVN nodokli. It īpaši es pateicos Ingrīdai Ūdrei un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputātiem Simsona kungam un Andrejam Naglim, “tēvzemiešiem” Guntaram Krastam un Jānim Straumem, kuri jau pašā sākumā parādīja sevi nevis kā balsošanas mašīnu, bet kā saprātīgus un domājošus deputātus.

Žēl, ka Arnoldam Laksam, lai nelīdzinātos balsošanas mašīnai, iznāca atstāt pat savu amatu. Skumji ir konstatēt, ka slinkie Finanšu ministrijas darbinieki tikai pēc sabiedrības spiediena un Prezidentes iejaukšanās ir sapratuši, ka valsts un sabiedrības interesēs ir jāievieš pazemināta procentu likme.

Šodien Saeimas deputāti pieņem likumprojektu, kurš pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā samazinās nodokļu spiedienu uz iedzīvotājiem. Tuvākajā laikā mums būs jāpieņem arī citi likumprojekti, piemēram, nāksies palielināt algas neapliekamo minimumu un tā tālāk.

Cienījamā Brigmanes kundze! Jaunā ideja - tā ir ļoti labi aizmirsta vecā ideja, un, ja jūs paņemtu un izlasītu to, ko pavasarī piedāvāja Tautas saskaņas partija par pievienotās vērtības nodokli, tad jūs redzētu, ka jūsu priekšlikums pilnīgi atbilst tam, ko mēs iesniedzām jau pavasarī.

Ja runa ir par pamatojumiem, tad es gribu jums atgādināt, ka es un Farmācijas departamenta pārstāvis Bunduļa kungs jau skaidrojām, kāpēc medikamentiem ir jāpieņem 5% likme, un balsot “pret” nepacēlās roka arī Ingrīdai Ūdrei un Guntaram Krastam.

Paldies. Es aicinu jūs balsot par iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Pirms izskatām tālāk darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija ir iesniegusi lūgumu mainīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut šā gada 18.decembra sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz mainīt Saeimas šā gada 18.decembra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 18.decembra sēdes darba kārtībā un pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Satversmes tiesas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz mainīt Saeimas šā gada 18.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz mainīt Saeimas šā gada 18.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir darba kārtībā iekļauts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātes Ausmas Ziedones-Kantānes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 18.decembrī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātei! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Bezalgas atvaļinājums deputātei piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Ivana Ribakova lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 18.decembrī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Bezalgas atvaļinājums deputātam piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Jāņa Tiltiņa apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Labrīt, godājamie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu par Jāņa Tiltiņa apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, ir atbalstījusi šā lēmuma projekta pieņemšanu un lūdz apstiprināt Jāni Tiltiņu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Norvēģijas Aizsardzības ministrijas, Zviedrijas Bruņoto spēku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas, Īrijas Aizsardzības ministrijas, Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Somijas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par dalību daudznacionālajā Centra brigādē Kosovas spēkos”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu. Attiecībā uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 8. Likums pieņemts. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Beļģijas Karalistes aizsardzības ministru, Ungārijas Republikas aizsardzības ministru un Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministru par Nīderlandes medicīniskās operatīvās ārstniecības iestādes izveidošanu un uzturēšanu Starptautisko drošības atbalsta spēku III sastāvā Kabulas starptautiskajā lidostā Afganistānā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija, minēto likumprojektu izskatījusi pirms otrā lasījuma, konstatēja, ka priekšlikumi nav saņemti.

Aicinām atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 9. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otro Papildu protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Kopš 1997.gada augusta Latvijas Republikā spēkā ir 1959.gadā noslēgtā Eiropas Padomes Konvencija par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās Papildu protokols, kurš ir pieņemts 1978.gadā. Šie dokumenti visumā regulē tiesisko sadarbību krimināllietās dalībvalstu starpā.

Otrais Papildu protokols, kuru turpmāk es saukšu par protokolu, ietverts Eiropas Savienības acquis communautaire - tiesību kopumā, kas ir jāievieš Latvijas Republikā līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā. Likumprojekts ir izstrādāts, ievērojot protokola 30.panta noteikumus un prasības, kas paredz to, ka Eiropas Padomes dalībvalstīm protokolu vajag vispirms parakstīt un tad attiecīgi ratificēt, ievērojot, protams, arī likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 9.pantu.

Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu pirms pirmā lasījuma. Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Vaidere. Godātie deputāti! Komisija būtu pateicīga, ja jūs savus priekšlikumus iesniegtu līdz 23.decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.decembris. Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Likumprojekti par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem nenoliedzami veicina divu valstu savstarpējo ekonomisko un, protams, arī politisko attiecību attīstību. Spānija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un, es domāju, mēs būsim vienisprātis, ka esam ieinteresēti turpmāk ar Eiropas Savienības dalībvalstīm nodibināt vislabākos savstarpējos sakarus.

Tāpēc Ārlietu komisijas vārdā, kura izskatīja minēto likumprojektu pirmajā lasījumā, aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šeit mēs bez jebkādām debatēm esam apstiprinājuši lielu daudzumu patiesi noderīgu starptautisku līgumu, kurus ir noslēgusi mūsu valdība. Šie līgumi ļauj Latvijas iedzīvotājiem ne tikai brīvi justies draudzīgajās valstīs, apmeklēt krogus un gleznu galerijas, bet arī nodarboties ar sev un savai valstij lietderīgu biznesu.

Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, bez šaubām, ir viens no šādiem līgumiem.

Taču kolēģi deputāti acīmredzot nojauš, ka es esmu nācis tribīnē nevis tādēļ, lai dziedātu slavas dziesmas Latvijas Ārlietu ministrijai. Iemesls lielākajai daļai no mūsu PCTVL frakcijas uzstāšanās gadījumiem ir tradicionāls, jo pēc savas būtības mūsu frakcija līdzinās cilvēktiesības aizstāvošai organizācijai.

Pirms savas uzstāšanās no Saeimas tribīnes es izanalizēju 30 spēkā esošās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kuras Latvija ir parakstījusi pēdējo desmit gadu laikā. Visi šie līgumi ir sastādīti pēc viena parauga, un katrā no tiem ir pants ar raksturīgu nosaukumu - “Diskriminācijas nepieļaušana”. Pat skolas vecuma bērns, ja viņš ir saņēmis izglītību dzimtajā valodā, pievērsīs uzmanību kādai interesantai likumsakarībai, proti, četrās piektdaļās šādu līgumu šis pants satur sešus punktus, bet tikai vienā piektdaļā - piecus. Kā tad tieši trūkst mazākajā daļā no šiem līgumiem?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, sākumā vajag tikt skaidrībā par to, ko tad obligātā kārtībā satur pants “Diskriminācijas nepieļaušana”. Katrā pantā par diskriminācijas nepieļaušanu ir 1.punkts, kas lepni pasludina: “Līgumslēdzējas valsts pilsoņi otrā līgumslēdzējā valstī netiks pakļauti jebkāda veida aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem, [..] kuriem tiek vai var tikt pakļauti otras valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos.” Bez šaubām, tas ir brīnišķīgi, bet te nekas nav teikts par mūsu valsts iedzīvotāju ceturtās daļas - nepilsoņu - aizsardzību. Lai arī cik tas šķiet dīvaini, bet šīs personas, kas vairākumam no kolēģu deputātu šķiet eksotiskas, mēdz ne tikai apmeklēt krogus saulainajā Spānijā, bet arī dibināt tur savu biznesu un vairākumā gadījumu cītīgi vākt ražu Spānijas laukos vai arī slaucīt grīdu kādā viesnīcā.

Lielākajā daļā no Latvijas līgumiem, kas tika noslēgti Induļa Bērziņa laikā, aiz pirmā punkta seko otrais šāda satura punkts: “Bezvalstnieki, kas ir līgumslēdzējas valsts rezidenti, nevienā no līgumslēdzējām valstīm netiks pakļauti aplikšanai ar nodokļiem, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem, kuriem tādos pašos apstākļos tiek vai var tikt pakļauti attiecīgās valsts pilsoņi.”

Diemžēl pirmā “pankūka”, kuru ir izcepusi Sandra Kalniete nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas jomā, savēlās pikā, jo, kā klausītāji jau ir nopratuši, patlaban apspriežamajā līgumā šāda punkta par bezvalstniekiem nav, kaut gan Latvijas noslēgtie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ar tādām valstīm kā Dānijas Karaliste, Slovēnijas Republika, Kazahstānas Republika, Portugāles Republika, Horvātijas Republika, Armēnijas Republika, Turcijas Republika, Beļģijas Karaliste, Slovākija, Uzbekistāna, Moldova, Amerikas Savienotās Valstis un vēl duci citu valstu šo Latvijas nepilsoņus aizstāvošo punktu satur. Amerikāņi, atzīstot Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu vienlīdzīgās tiesības attiecībā uz nodokļu uzlikšanu savas valsts teritorijā, tomēr ir izdarījuši vienu atrunu. Viņi pieprasa atlaides saviem pilsoņiem (salīdzinājumā ar Latvijas nepilsoņiem) gadījumā, ja amerikāņu bizness tiek veikts Latvijas teritorijā.

Jebkurā gadījumā esmu dziļi pārliecināts, ka iniciatīva diskriminēt Latvijas nepilsoņus nāk ne jau no Spānijas puses. Tas ir vai nu ļauns nodoms, vai arī tieši Latvijas Ārlietu ministrijas darbības elementāra nepilnība, it īpaši ņemot vērā to, ka visiem ir zināms gadījums, kad tieši Dānijas puse atteicās parakstīt ar Latviju līgumu par bezvīzu režīmu līdz tam brīdim, kamēr Latvijas puse nepiekrita iekļaut tajā arī garantijas nepilsoņiem.

Tādējādi Dānija nokļuva to sešu valstu vidū no piecdesmit četrām, kurās nepilsoņi var iebraukt bez vīzām tāpat kā pilsoņi. Tas ir atdarināšanas cienīgs paraugs.

Bet, lūk, ir arī cits piemērs - līgums ar Kanādu par ieguldījumu aizsardzību. Tajā Kanādas puse nolēma aizsargāt savu bezvalstnieku ieguldījumus Latvijas teritorijā, bet Latvija nezin kāpēc saviem nepilsoņiem Kanādas teritorijā to darīt nevēlējās.

Esmu pārliecināts, ka neviens no klātesošajiem deputātiem nevarēs paskaidrot - kāpēc. Vienīgi, ja nu ierēdnis, kas parakstīja šo līgumu tālajā 1995.gadā, ir uzskatījis visus nepilsoņus, to skaitā arī vēl nedzimušos, par identiskiem Molotovam vai arī Ribentropam.

Cienījamās dāmas un kungi! Latvijas Cilvēktiesību komiteja ir saskaitījusi, ka eksistē 133 starptautiskie līgumi, kuros tādā vai citādā veidā tiek diskriminēti nepilsoņi salīdzinājumā ar pilsoņiem. Šis nav tas skaitlis, ar kuru varētu lepoties, it īpaši tamdēļ, ka pastāv arī pretēji piemēri, un tieši starp līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu šādu piemēru ir vairākums.

Es lieliski saprotu, ka Saeima nevar mainīt līguma tekstu, kas ir iesniegts apstiprināšanai, bet izteikt savu viedokli, uzstājoties no Saeimas tribīnes vai arī balsojot, - tas ir deputāta pienākums, kuru es arī izpildu.

PCTVL frakcija savu iespēju robežās neatstās bez ievērības nevienu no starptautiskajiem līgumiem, kas diskriminē nepilsoņus, lai arī EDSO augstais komisārs, kuru apbūra mūsu izcilās diplomātes Sandras Kalnietes šarms, jūsmo par nepilsoņu naturalizācijas straujajiem tempiem. Mēs visi lieliski zinām, ka pēdējo triju mēnešu laikā naturalizācijas iesniegšanas tempi ir sasnieguši tikai 1999.gada līmeni, un, ja tie tādā pašā līmenī saglabāsies arī turpmāk, tad gadā naturalizēsies tikai 3% no tagadējā nepilsoņu skaita. Ja mēs gribam saglabāt bez izmaiņām Pilsonības likumu, tad šāda parlamentāra Ārlietu ministrijas darbības kontrole būs nepieciešama arī pēc desmit un pēc divdesmit gadiem.

PCTVL frakcija balsos “pret”. Pievienojieties!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Vaidere. Es gribētu komisijas vārdā pateikties deputātam Buzajevam par šo analīzi. Es, patiesību sakot, gribētu teikt, ka pēc dzirdes uzreiz bija grūti izanalizēt un saprast šos argumentus, jo tie bija ļoti daudzveidīgi, bet komisija katrā ziņā, izskatot likumprojektu nākamajos lasījumos, noteikti izanalizēs vismaz stenogrammu, un mēs noteikti ņemsim vērā konstruktīvos ierosinājumus, ja tādi parādīsies.

Komisijas vārdā es aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 3, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Vaidere. Godātie deputāti! Mēs būtu pateicīgi, ja jūs varētu priekšlikumus iesniegt līdz 23.decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 23.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Policijas biroja līgumu par sadarbību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Viena no Latvijas iekšlietu prioritātēm, kā Ārlietu komisija to ir sapratusi, ir kļūšana par Eiropas Policijas biroja - Eiropas Savienības tiesībaizsardzības mehānisma - dalībvalsti. Eiropas Policijas birojs jeb Eiropols ir Eiropas tiesībaizsardzības organizācija, kuras galvenais mērķis ir uzlabot dalībvalstu institūciju darbības efektivitāti attiecīgajā kompetencē, kā arī mehānismus sadarbībai cīņā pret terorismu, narkotisko vielu apriti un citām starptautiskās noziedzības formām. Saskaņā ar Eiropola mandātu, kura pamatā ir līgums par Eiropas Savienības K3. pantu jeb Eiropola Konvencija, ir visas šīs nosauktās darbības paredzētas. Arī Eiropola Konvencija ir acquis communautaire sastāvdaļa, un Latvijai tā kļūs saistoša pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Tā kā Latvija un arī citas valstis, kas vēl nav Eiropola dalībvalstis, tomēr ir ieinteresētas sadarbības attīstīšanā, Eiropols ar šīm valstīm slēdz sadarbības līgumus, kuros ir atrunāti noteikumi dažādās sadarbības jomās.

Balstoties uz teikto, būtu laikam lieki atkārtot, cik svarīgs ir šāds līgums Latvijai. Tāpēc es Ārlietu komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Vaidere. Godātie deputāti! Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

I.Vaidere. Godātie deputāti! Ievērojot šīs jomas svarīgumu un nepieciešamību darboties tūlīt, aicinu jūs pieņemt šo likumprojektu šodien, tūlīt, arī otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Eiropas Policijas biroja līgumu par sadarbību” pieņemts.

Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms izskatām tālāk darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt šā gada 18.decembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - pirms darba kārtības 17.punkta izskatīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Likumprojekts ir ļoti nopietna darba rezultāts, un 16.decembrī to ir izskatījis Ministru kabinets. Un Ministru kabinets ir lūdzis Saeimas attiecīgo komisiju tālāk virzīt izskatīšanai Saeimā šo likumprojektu. (Starpsauciens: “Paldies jums!”)

Mēs, pozīcijas deputāti, esam kopā ar Ministru kabinetu, ar Finanšu ministriju, ilgstoši strādājuši, lai šodien varētu pieņemt šo vēsturisko lēmumu visas mūsu valsts dzīvē. Šodien mēs varam atteikties no pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes, kas ir 9%, un pāriet uz viszemāko likmi - uz 5% likmi - visām tām mūsu precēm un pakalpojumiem, kam pirms tam valdība bija piešķīrusi šo likmi - 9%. Mēs to varam izdarīt jau no tā brīža, kad mēs iestāsimies Eiropas Savienībā, tātad no šā gada 1.maija. Protams, šis lēmums nav tapis viegli. Tā nav tikai politiskā griba, tas ir ilgstoša darba rezultāts. Ir veikta analīze, ir izanalizēti gan tie ieguvumi, gan zaudējumi, kuri būs valsts budžetā, gan arī tas, ko iegūs katrs mūsu valsts iedzīvotājs. Es saprotu, ka arī iepriekšējās valdības varbūt gribēja to darīt, bet acīmredzot trūka vai nu gribas, vai arī ekonomisko iespēju.

Tagad, tikai vienu gadu šai valdībai atrodoties mūsu valstī pie lemšanas, mēs esam pārliecināti, ka ekonomiskā attīstība ir prognozējama, ka valdība ir stabila un ka ir iespējams piemērot pašu zemāko pievienotās vērtības nodokļa likmi Eiropas Savienības ietvaros.

Tātad es gribētu, kolēģi, uzrunājot jūs šodien, teikt, ka šajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā tā varētu būt ļoti laba, gaidīta dāvana ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam, tā varētu būt arī ļoti laba dāvana mūsu uzņēmējiem. Jo valdība ir parūpējusies - un es ceru, ka Saeima to apstiprinās, - par to, lai ar šo grozījumu pieņemšanu ikviena iedzīvotāja dzīves līmenis reāli palielinātos. Lai samazinātos maksājumi par ūdens piegādēm, lai samazinātos maksājumi par kanalizācijas pakalpojumiem, lai samazinātos maksājumi par atkritumu izvešanu un lai grāmatu un žurnālu iegādei un arī par kabeļtelevīzijas pakalpojumiem vajadzētu tērēt varbūt par kādu santīmu mazāk. Par šīm lietām mēs iepriekš esam runājuši ļoti maz.

Šeit mēs redzam reālu valdības darbu. Mēs solījām, ka atbalstīsim jaunās ģimenes. Šajā likumprojektā ir paredzēts, ka zīdaiņu pārtikai mēs samazināsim pievienotās vērtības nodokļa likmi; mēs to samazināsim arī veterinārajiem medikamentiem. Ļoti liela nozare ir viesnīcu pakalpojumi, arī tiem tiks piemērota vairs tikai 5% likme. Tātad mēs varēsim attīstīt lauku tūrismu, varēsim dot iespēju mūsu tūristiem par lētākām cenām atpūsties mūsu valstī.

Tagad par pašu būtiskāko, par ko jau vairākus mēnešus visi runā, pārmet “Jaunajam laikam” nespēju rīkoties un pārmet to, ka mēs nerūpējamies par cilvēku veselību un ka vēlamies palielināt zāļu jeb medikamentu cenas.

“Jaunais laiks” jau kopā ar koalīcijas partneriem atlika 9% likmes piemērošanu - no šā gada 1.janvāra atlika līdz 1.maijam, lai varētu izsvērt un izanalizēt situāciju, kāda ir mūsu valsts ekonomikā un ko mēs esam spējīgi mainīt.

Ja mēs būtu pakļāvušies emocionālajam spiedienam, kurš nāca pārsvarā no opozīcijas kolēģiem, tad, protams, paziņot par 5% likmi medikamentiem - tas būtu bijis ļoti vienkārši. Taču tad mēs vairs nerunātu ne par vienu no iepriekš manis pieminētajiem pakalpojumiem un precēm, ne par vienu no tiem ieguvumiem… Ar šā likumprojekta pieņemšanu mēs varētu nodrošināt ikvienam cilvēkam dzīves līmeņa celšanos.

Tātad es aicinu opozīciju tomēr paskatīties uz mūsu darbiem. Es aicinu ikvienu iedzīvotāju pavērtēt to. Ko mēs esam solījuši, to mēs konsekventi īstenojam. Mēs nevaram pēkšņi iekliegties - tā, tūlīt būs! Nē, mēs strādājam un pēc rūpīga darba pieņemam lēmumus - tādus, kādus mēs tos esam prognozējuši vai pat vēl labākus.

Šobrīd ir arī lēmums par grāmatu iegādi. No 1.janvāra būtu par grāmatām jāmaksā 9% likme. Mūsu piedāvātajā likumprojektā ir ierosinājums turpināt, tāpat kā tas bija līdz šim, nepiemērot pievienotās vērtības nodokli grāmatām - nepiemērot līdz 1.maijam. Un tātad kopumā, atsakoties no 9% likmes vispār, ar 1.maiju tiktu visiem šiem iepriekš nosauktajiem produktiem, pakalpojumiem un precēm ieviesta 5% likme.

Tāpēc es uzskatu, ka likumprojekts ir steidzams.

Komisijas vārdā aicinu balsot par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Jānis Urbanovičs ir pieteicies runāt par steidzamību? (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nē, nē! Es negribu par steidzamību runāt!”) Paldies. Labi.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

B.Brigmane. Komisijas vārdā es aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es paspēšu pa piecām minūtēm…

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es ilgi nekavēšu jūsu laiku. Es tikai gribu izteikt atzinību un pateicības vārdus valdībai un valdošajai partijai par šo savlaicīgo un izsvērto lēmumu. Un ir taisnība Baibai Brigmanei, ka par atkritumu izvešanu mēs tiešām nebijām padomājuši. Apsolāmies, ka citu reizi, kad mēs daudz savlaicīgāk iesniegsim priekšlikumus, mēs katrā ziņā neaizmirsīsim arī tādas ļoti būtiskas detaļas.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Es gribētu turpināt Urbanoviča kunga domu un izteikt pateicību Repšes kungam, Titava kungam, “Jaunajam laikam” un pārējiem, kas par to balsoja. Urā!

Bet, protams, Brigmanes kundzes uzskats, ka nodoklis pats par sevi var būt dāvana, man šķiet diezgan īpatnējs. Tas būtu tā, ka, teiksim, mēs bijām plānojuši izģērbt kailu, bet sakām: “Nu labi, apakšsvārciņus atstājiet!” Tā skaitās dāvana. Sak’, bija lats jāmaksā, nu tagad maksāsiet 80 santīmus. Ja tā var būt dāvana, tad tas ir, protams, ļoti interesanti.

Protams, par šo lietu mēs esam runājuši (es esmu saskaitījis) septiņas reizes - to ir iesniegusi gan Tautas partija, gan Orlova kungs… Un es tiešām gribu izteikt atzinību: “Jaunais laiks” progresē - šobrīd jau sāk pietikt ar septiņām atkārtošanas reizēm, lai varētu ieviest šīs lietas.

Gribu norādīt, ka īstie iemesli, protams, ir sabiedrības spiediens, reālā nepieciešamība, objektīvās likumsakarības, kas noteica, ka šīs likmes bija jāievieš, un jo sevišķi - ārējie faktori. Ja kaimiņvalstīs likme ir 5%, tad nevar funkcionēt iekšējais tirgus, pastāvot šīm likmēm. Taču, runājot par tām, jāteic, ka es ieteiktu izlasīt arī lēmuma projektu, kas ir otrā pusē pievienots (valdības lēmuma projekta numurs 64, protokola numurs 88). Bez šā labuma, kas te tiek piedāvāts, Veselības ministrijai budžets tika samazināts par 2,9 miljoniem latu. Pēc maniem aprēķiniem, tas ir par 500 000 latu vairāk, nekā pienāktos. Un Izglītības un zinātnes ministrijai - 600 000 latu… Zinot diezgan saspringto budžeta situāciju, es nedomāju, ka tas būs viegli. Šodien godīgi vajadzētu pateikt, kas tad tiks samazināts šinīs ministrijās.

Šīs debates par to, ko tagad “Jaunais laiks” ir sapratis, ir sākušās pirms četriem gadiem un diezgan garlaicīgas bijušas. Tas, kas šobrīd tiek runāts, - tā jau īstenībā ir vakardiena.

Es gribētu runāt par situāciju, kāda ir radusies sakarā ar pazemināto pievienotās vērtības nodokļa likmi, kāda ir šodien, un par to, kādas negatīvas sekas - bez visa tā skaistā un spožā, kas ir iesniegts, - rodas, izpildot šo lēmumu.

Pirmām un galvenām kārtām - saistībā ar medicīnu. Medicīniskās iekārtas tiek apliktas ar 18% nodokli, sākot ar 1.janvāri, jo tikai tās preces, kas ir paredzētas personīgai lietošanai, būs ar 5% likmi.

Piemērs. Asinsspiediena mērīšanas aparāts, ja jūs to aptiekā pērkat savai lietošanai, būs ievērojami lētāks nekā tad, ja to iegādājaties savā īpašumā pēc slimnīcas vai poliklīnikas pasūtījuma, lai nodrošinātu medicīniskos pakalpojumus. Pie tam pats medicīnas pakalpojums nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekams. Tātad tas, ka šīm iekārtām, šiem instrumentiem tiek ieviesta 18% likme, būtiski palielinās izdevumus medicīniskajai aprūpei.

Vakar, diskutējot ar cienījamo Šiliņa kungu, mēs par to runājām. Es teicu: “Piezvaniet slimnīcas vadītājam un grāmatvežiem un paprasiet: “Ko jūs sakāt par šo spožo darbu, kuru jūs šodien darāt?””

Medicīnas iekārtas un instrumentus nedrīkst iedalīt tikai pēc to lietošanas veida. Visi tie ir jāatbrīvo... Neatkarīgo no tā, vai tie ir personīgai vai medicīnisko iestāžu lietošanai, jāpielieto 5% likme.

Otrs mīnuss. Cenas samazināsies. Nesamazināsies tikai tiem trijiem preču pakalpojumu veidiem, ko šobrīd apliek ar 9% likmi, tādiem kā komunālie maksājumi, atkritumu izvešana. No 1.janvāra jau ir 9% likme. Tiek piedāvāts mainīt 1.maijā... Tas īstenībā ne par santīmu nesamazinās cenas. Šoziem, kad būs vislielākais un visgrūtākais cenu kāpums, saskaņā ar šīm normām būtu 5% likmei jāstājas spēkā ar 1.janvāri. Un, ja tur ir iekļauti divi no komunālajiem maksājumiem, kāpēc tiek aizmirsts pats galvenais, pats lielākais, pats smagākais komunālais maksājums - maksājums par siltumenerģiju? Kāpēc?

Vēl viena lieta. Saistībā ar grāmatām. Kas šobrīd notiek? Šodienas aktualitāte ir diskusija par 5% likmes ieviešanu audioierakstiem. Kāpēc tagad, teiksim, par grāmatu jāmaksā būs 5% likme, bet, ja tā pati pasaka, piemēram, būs ierakstīta audiokasetē, lai bērns vakarā varētu to paklausīties, tā maksās ievērojami dārgāk? Turklāt šajā jomā ir ļoti liels nelegālā sektora īpatsvars, un “Jaunais laiks” un ministri cīnās ar sekām, nevis ar cēloņiem.

Latvijas tirgus ir relatīvi mazs, tāpēc 5% likmes noteikšana audioierakstiem būtu valstiska atbildība, kas arī fiskāli būtu izdevīga, jo ievērojami samazinātu nelegālo sektoru.

Ceturtā lieta - ārējie faktori. Brigmanes kundze, jūs jau zināt, ka 5% likme Lietuvā ir noteikta autopārvadājumiem, pasažieru pārvadājumiem. Kādu jūs iedomājāties situāciju Latvijā pēc 1.maija? Kā Latvijas pasažieru autopārvadātāji varēs konkurēt, ja viņiem būs noteikta 18% likme, bet tur būs 5% likme? Visi tūristu pārvadātāji, firmas pārcelsies uz Lietuvu. Pakalpojumus pirks tur un pārvadās. Tāda ir šodiena, Brigmanes kundze, nevis četrus gadus sena pagātne!

Un tāpēc es aicinu visas šīs lietas izdiskutēt un dot mums 5 minūtes, jo man ir sagatavoti 5 priekšlikumi, mēs tos varētu izvērtēt un ietvert.

Un beigās, jūtot Ziemassvētku noskaņojumu, es gribētu “Jaunajam laikam” pateikt vēlējumu jo sevišķi Brigmanes kundzei tuvā un saprotamā formā, un mans vēlējums “Jaunajam laikam” būtu šāds: “Gravas vadībā pretim jaunām darba uzvarām!”

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu: Zaķa, Pētersona, Ķikustes, Latkovska un Krūmiņa priekšlikumu ar lūgumu turpināt pievienotās vērtības nodokļa izskatīšanu bez pārtraukuma līdz jautājuma galīgai izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Zālē troksnis.) Tad viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Vai deputāte Baiba Brigmane vēlas runāt “par”? Lūdzu!

B.Brigmane. Kolēģi, es lūdzu tagad turpināt šā jautājuma izskatīšanu pirmajā lasījumā līdz starpbrīdim, un tad mēs varētu iet atpūsties.

Tad, kad mēs būsim šo likumprojektu izskatījuši un pieņēmuši pirmajā lasījumā, tad es lūgtu pasludināt pārtraukumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Liels troksnis.) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” izskatīšanu pirmajā lasījumā un tikai pēc tam pasludināt pārtraukumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 23, atturas - 12. Turpināsim izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim. Lūdzu!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Man, skatoties nopietni uz šo likumprojektu, ir ļoti interesanti klausīties debates, kā viena partija mīl vai nemīl otru. Es tomēr ieteiktu runāt par tekstu, kas jums ir priekšā, un balsojot pieņemt lēmumu - “jā” vai “nē”.

Mēs taču, es teikšu tā, vienbalsīgi nolēmām virzīt šo projektu izskatīšanai šodien. Kā es saprotu, visi nobalsos par šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, tad kāpēc mēs tagad tērējam laiku un gari un plaši izrunājamies par to, ko vajadzētu darīt, apspriežot projektu otrajā lasījumā, kas varbūt būs arī galīgais lasījums.

Līdz ar to es aicinu, kolēģi: taupīsim cits cita laiku, jo mums visiem ir paredzētas komisiju sēdes. Pieņemsim likumprojektu tagad un tūlīt pirmajā lasījumā un tad strādāsim pie priekšlikumiem uz otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

B.Brigmane. Cienījamie kolēģi! Es komisijas vārdā gribētu pateikt, ka no tribīnes atkal notika gan klausītāju, gan arī šeit klātesošo deputātu maldināšana. Tātad deputāts Bērziņš savā runā teica, ka samazināsies budžeti attiecīgajām ministrijām. Jāteic, ka šie budžeti nesamazināsies, bet tajos nebūs tā paredzētā summa, kura bija paredzēta, lai kompensētu šo nodokļu pieaugumu. Tā attiecīgi nebūs piešķirta, jo nebūs jākompensē nodokļu pieaugums. Tā vienkārši nebūs! Un tāpēc es aicinu tomēr runāt pamatoti.

Tālāk. Kolēģi! Es lūgtu tomēr ieskatīties, kā Dobeļa kungs teica, likumprojektā un pieņemt šodien to vispirms pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka deputātiem nebūs iebildumu, ja mēs pieņemtu šo likumprojektu arī otrajā lasījumā. (Skaļi iebildumi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Cienījamā Brigmanes kundze! Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 10.45.

Sēdes vadītāja. Un otrais lasījums?

B.Brigmane. Otrais lasījums - šīsdienas sēdē…

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šodien pulksten 10.45, izskatīšanas laiks - šodienas sēdē. Paldies.

Tiksimies pulksten 11.00.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu!

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim vairākus paziņojumus.

Adventes laikā savu pusapaļo jubileju svin mūsu kolēģis Staņislavs Šķesters. Novēlu viņam izturību un, neskatoties ne uz kādām dzīves grūtībām, saglabāt ticību un mīlestību. Mēs sirsnīgi jūs sveicam, Šķestera kungs! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu tūlīt pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pulcējas uz sēdi pulksten 10.45 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisija tūliņ pulcējas komisijas telpās uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Atgādinu deputātiem, ka mēs tiekamies pulksten 11.00!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Vladimirs Buzajevs, Indulis Emsis, Nikolajs Kabanovs, Vilis Krištopans, Linda Mūrniece, Jakovs Pliners, Ēriks Škapars, Ivans Ribakovs un Ausma Ziedone-Kantāne. Paldies!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00, un mēs atsākam Saeimas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Es šoreiz runāšu gari, lai novilcinātu laiku. Cienījamie kolēģi! Labrīt, cienījamais Prezidij! Tātad strādāsim ar dokumentu nr.1730. Likumprojektu komisija ir sagatavojusi trešajam, galīgajam, lasījumam.

Tātad ir iesniegts Buzajeva kunga priekšlikums nr.1, kas paredz 8.panta trešo daļu izteikt citā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi sakarā ar to, ka šīs normas lielākā daļa jau ir iestrādāta likumā, kuru mēs pieņēmām kādā no iepriekšējām sēdēm.

Ir ierosinājums šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi deputāti! Nav īpaši ērta argumentācijas izklāstīšana pustukšā zālē, bet es tomēr pamēģināšu.

Kad 90. gadu sākumā viens pēc otra tika aizvērti valsts uzņēmumi un desmitiem tūkstošu strādnieku palika uz ielas ar neizmaksātām algām un pabalstiem, visi teica: “Kapitālisms! Ko gan citu jūs gaidījāt!” Interesanti, ka tieši tad - 1992.gadā - Rietumu valstīs izstrādāja Starptautiskās darba organizācijas 173.konvenciju “Par strādājošo prasību aizsardzību uzņēmēja maksātnespējas gadījumā”. Saskaņā ar šo konvenciju valstis uzņēmās izmaksāt darbiniekiem kompensāciju uzņēmuma bankrotēšanas gadījumā.

Latvijā šī konvencija pilnā apjomā stājās spēkā tikai šogad, tāpat kā attiecīgais likums, grozījumus kurā mēs pašlaik apspriežam, - tātad tieši tad, kad bankrotēšanas vilnis jau ir noplacis viena vienīga iemesla dēļ - mūsu valstī rūpniecība vairs neeksistē. Un to skaidri izprata arī likumdevēji, jo viņi likumā ierakstīja visai dīvainu pārejas normu: “Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz tiem darbiniekiem, par kuru darba devēja bankrotēšanu lēmums ir pieņemts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.” Rezultātā noskaidrojās, ka nav gandrīz neviena, kam kompensēt zaudējumus, un 2003.gada budžetā tam paredzētie līdzekļi palika neiztērēti.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pavisam taisnīgi piedāvāja nostiprināt likumā normu, ka atlikums netiek nodots budžetā, bet tiek izmantots nākamā gada izmaksām. PCTVL frakcija savos priekšlikumos gatavojas iet daudz tālāk. Mēs aicinām izmantot šo atlikumu, lai izmaksātu kompensācijas to uzņēmumu, kuri aizgāja nebūtībā pirms šā likuma stāšanās spēkā, darbiniekiem. Minētie darbinieki, toreiz uzņēmuma “Jūras līcis” darbinieki, pagājušajā nedēļā atkal piketēja pie Ministru kabineta.

Ievērojiet, ka mēs piedāvājam tieši Ministru kabinetam noteikt to darba devēju secību, kuru darbinieku prasības tiks apmierinātas, kā arī prasību apmierināšanas apjomu. Tātad, lai apmierinātu šo ļaužu, kuri ir nonākuši līdz izmisumam, vitāli svarīgās vajadzības, mēs ne tikai esam gatavi pārvarēt savu neuzticēšanos Repšes valdībai, bet pat dodam tai iespēju pašai izvēlēties, kurus tieši tad vajadzētu aplaimot un kurus - ne.

Cienījamie kolēģi deputāti! Pirms gada gan mūsu vēlētāji, gan mēs paši ticējām, ka nāks jaunais laiks. Šodien mēs varam spert soli tam pretī. Dāmas un kungi no Latvijas Pirmās partijas! Ir pagājis laiks, kad varēja izmētāt akmeņus, nu ir pienācis laiks tos savākt.

Savukārt deputātiem no ZZS varu pateikt, ka noteicošo uzņēmumu apstāšanās mazpilsētās vai lauku apvidos pilnībā liedz to darbiniekiem jebkādas perspektīvas.

Kolēģu no TB/LNNK ievērībai gribētos piebilst, ka gandrīz puse no bankrotējošā uzņēmuma “Jūras līcis” darbiniekiem, kuri piketēja pie Ministru kabineta, bet agrāk - pie Saeimas, ir latvieši.

Paliek arī cerība, ka šie grozījumi tiks atbalstīti no Tautas partijas puses, jo problēma, kuru mēs piedāvājam sākt risināt, skar visplašākos sabiedrības slāņus.

Bez šaubām, mēs ceram arī uz to kolēģu atbalstu, kuri oficiāli ir pasludinājuši sevi par kreisajiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Bez liekām emocijām gribētos paskaidrot PCTVL frakcijas priekšlikuma būtību, kas iesniegts par izskatāmo likumu.

Likums apraksta struktūras, kas pēc sava uzdevuma ir līdzīgas apdrošināšanas fonda darbībai un kārtībai. Šis fonds funkcionē tikai gadu, bet jau ir kļuvusi zināma vesela virkne trūkumu tā darbībā.

Pirmkārt, izrādījās, ka naudas to ierēdņu uzturēšanai, kuri administrē naudas izmaksas, tiek tērēts daudz vairāk, nekā reāli tiek veiktas izmaksas. Mēs šo trūkumu centāmies labot budžeta projektā, citādi sadalot attiecīgās ieplānotās summas, taču valdošais vairākums diemžēl nostājās ierēdņu pusē.

Otrkārt, bankrotējušo uzņēmumu darbinieku skaitu iepriekš nevar paredzēt. Par laimi, tas patlaban ir daudz mazāks, nekā tas tika ieplānots, apstiprinot 2003.gada budžetu.

Rodas jautājums: ko iesākt ar atlikušo naudu? Un saistībā ar to atbildīgā komisija pieņēma divus, manuprāt, pareizus lēmumus.

Pirmais - nepārskaitīt atlikumu budžetā, bet saglabāt to šiem pašiem mērķiem nākamajam gadam.

Otrais - vai nu vispār atcelt izmaksu “griestus” vienam darbiniekam, vai arī, kā tas ir redzams iesniegtajos priekšlikumos, palielināt tos divarpus reizes.

Šie priekšlikumi nav peļami, bet tie kardināli neatrisina jau izveidojušās un atklātās problēmas. PCTVL priekšlikums zināmā mērā ļauj atrisināt lielāko daļu no šīm esošajām pretrunām.

Fonda līdzekļu atlikumu var iztērēt, veicot izmaksas to uzņēmumu, kas bankrotēja pirms šā likuma stāšanās spēkā, darbiniekiem. Pie tam šo uzņēmumu sarakstu un maksājumu kārtību saskaņā ar mūsu priekšlikumu nosaka Ministru kabinets.

Tajā pašā reizē rodas brīnišķīga iespēja sastādīt ilggadējo maksājumu grafiku un ilglaicīgā periodā izplānot fonda apmērus. Attiecīgi arī administratīvie tēriņi kļūtu viegli aprēķināmi.

Šādam lietpratīgam pārvaldes lēmumam ir arī morāls pamatojums. Atšķirībā no apkrāptajiem naudas ieguldītājiem, kuri paši uz savu galvu centās palielināt savus finansiālos līdzekļus uz sasolīto augsto procentu rēķina, bankrotējušo uzņēmumu darbinieki vaiga sviedros ir godīgi nopelnījuši savu algu. Atšķirībā no privātbankām, lielākā daļa bankrotējušo uzņēmumu piederēja valstij. Valstij tagad tad nu vajadzētu uzņemties atbildību par šo uzņēmumu darbinieku likteņiem. Ir pienācis laiks atdot parādus!

Lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Nav noslēpums, ka PCTVL frakcija iesniedza šo priekšlikumu ne pēc savas iniciatīvas. Gan mūs, gan atbildīgās komisijas locekļus pusgadu pirms likuma stāšanās spēkā to lūdza izdarīt bankrotējušā uzņēmuma “Jūras līcis” darbinieki. Šis uzņēmums bija viens no vislielākajiem uzņēmumiem Jūrmalā, un aizstāt to ar citu, tam līdzvērtīgu, lai iekārtotu darbā pilsētas iedzīvotājus, nav iespējams.

Pagājušajā nedēļā laikraksts “Latvijas Avīze” rakstīja par šā uzņēmuma darbinieku piketu pie Ministru kabineta ēkas. Piketētāji uzskata, ka valdībai Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā jāmaina likums, lai arī pirms 2003.gada 1.janvāra bankrotējušo uzņēmumu darbinieki varētu saņemt viņiem neizmaksātās algas. Lai gan “Jūras līcis” bankrotēja jau 2001.gada decembrī, pašlaik strādnieki ir saņēmuši tikai sesto daļu no kopējās algu parāda summas. Neizmaksātā atlīdzība ir apmēram 200 000 latu. Piketa dalībnieki norādīja uz savām sociālajām problēmām. Daudziem no viņiem, neesot darbā, sakrājušies parādi par komunālajiem pakalpojumiem, trūkst līdzekļu bērnu skološanai.

Tomēr pacelt Saeimas līmenī jautājumu par viena uzņēmuma darbinieku likteņiem - tas varbūt nebūtu pareizi. Tādēļ mūsu priekšlikumiem, kā tas arī pienākas lietpratīgām likumdošanas iniciatīvām, ir universāls raksturs, un tie ir pielietojami visas valsts mērogā.

Izmantojot to apstākli, ka Saeima četras reizes jau atcēla likumprojekta izskatīšanu, mums izdevās pārbaudīt, cik lielā mērā šie priekšlikumi ir aktuāli. Diemžēl atbildīgā komisija savā otrdienas sēdē atteicās pat uzklausīt šo viedokli, kas šodien tomēr tiks piedāvāts jūsu uzmanībai.

Ļaujiet nolasīt tikai vienu teikumu no vēstules, kuru politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijai atsūtīja viena no sabiedrībā viscienījamākajām organizācijām, proti, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība principā atbalsta kompensāciju izmaksu darbiniekiem, kam tā pienākas sakarā ar uzņēmuma maksātnespēju, neatkarīgi no tā, vai uzņēmums atzīts par maksātnespējīgu pirms 2003.gada 1.janvāra, kā arī neatkarīgi no kompensācijas izmaksu avotiem - Privatizācijas aģentūras vai darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.”

Godātie kolēģi! Arodbiedrību viedokli nedrīkst tik viegli ignorēt. Tas var novest pie saspīlējuma sabiedrībā un piespiest cilvēkus meklēt taisnību nevis likumdošanas institūcijās, bet gan rīkot ielu gājienus un streikus. Mūsuprāt, nevajadzētu graut ļaudīs ticību, ka pienākums rūpēties par viņu visvitālākajām vajadzībām ir Saeimai, kuru viņi paši ir ievēlējuši, un ka tikai tautas vēlēta Saeima ir spējīga to izdarīt.

Aicinu balsot “par”.

Paldies par uzmanību

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāte Jevgenija Stalidzāne vēlas ko teikt? Lūdzu!

J.Stalidzāne. Kā jau es minēju, šie likuma grozījumi pamatā ir pieņemti jau iepriekšējos grozījumos, ka visi šajā garantiju fondā ieskaitīto līdzekļu pārpalikumi vienmēr pāriet uz nākamajiem gadiem. Taču attiecībā uz šo līdzekļu izmantošanu, attiecībā uz tiem darbu zaudējušajiem cilvēkiem, kuri ir to zaudējuši pirms šā likuma stāšanās spēkā, mēs šo normu nevaram piemērot, jo attiecībā uz šiem cilvēkiem ir jādarbojas Privatizācijas aģentūrai, kurai bija jāparedz to izdevumu segšana no privatizācijas līdzekļiem, lai atlīdzinātu tiem darbiniekiem, kuriem sakarā ar darba devēja maksātnespējas iestāšanos nav bijusi iespēja saņemt vajadzīgos iztikas līdzekļus.

Un tāpēc es ierosinu atbalstīt komisiju, noraidīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 56, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Stobovas kundze. Viņa lūdz izslēgt likuma pārejas noteikumu 1.punktu, kurš noteic, ka maksājumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 600 latus par vienu darbinieku. Komisija ir nolēmusi atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikums ir tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Tieslietu ministrs iesaka izteikt likuma pārejas noteikumu 1.punktu attiecīgajā redakcijā, un šī redakcija paredz, ka maksājumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 1000 latu par vienu darbinieku. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi ar dalītu balsojumu. Saeimai ir jālemj, vai atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Plānotie uzņēmējdarbības riska nodevas ieņēmumi 2004.gada budžetā ir 5,2 miljoni latu. Turklāt saskaņā ar grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam” gandrīz 3,3 miljoni latu no šiem ieņēmumiem ir šogad neizlietotā darbinieku prasījumu garantiju fonda atlikums.

Rūpējoties par investīcijām nākotnē un savu darbinieku sociālajām garantijām, uzņēmēji godprātīgi maksā uzņēmējdarbības riska nodevu. Rodas jautājums: kāpēc tiek ierobežotas darbinieku sociālās garantijas, pārtraucot darba tiesiskās attiecības darba devēja maksātnespējas gadījumā? 2003.gadā viena darbinieka prasījums nepārsniedza vidēji 360 latus; tas ir zemāks nekā noteiktā maksimālā prasījuma summas robeža, kas ir 400 latu.

Pastāv vēl arī šā jautājuma otra puse. Proti, kā un cik racionāli tiek izlietoti darba devēju naudas līdzekļi? Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa, kas ir 25%, tiek izlietota maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanai un valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” uzturēšanai, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam - riska nodevas administrēšanai.

Taču tiek plānoti veseli 48% šīs nodevas administrēšanai 2004.gadā. Pret minēto situāciju kategoriski iebilst Darba devēju konfederācija, minot to, ka valsts aģentūras administrēšanas izdevumi, kas tiek segti no šīs nodevas, procentuāli pieaug, tādējādi padarot to par vienu no visdārgākajām valsts institūcijām Latvijā. Pieaugot sabiedrības interesei un tuvojoties gaidāmajai Valsts kontroles revīzijai, tiek piedāvāts interesants variants, ka 2004.gadā valsts aģentūras izdevumi tiktu samazināti no 9% uz 6%, toties tiktu radīta jauna izdevumu sadaļa, ietverot tajā citas ar maksātnespējas procesu saistītās iestādes un paredzot tām 7% no izdevumu kopsummas.

Runājot par darba efektivitāti, jāteic, ka uz šā gada 30.novembri no darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļiem ir apmierināti tikai 7% no plānotā darbinieku prasījuma gada apmēra.

2003.gadā bija plānots apmierināt 7 857 darbinieku prasījumus, bet reāli uz šā gada 30.septembri tikai 574 darbinieki bija saņēmuši viņiem pienākošos naudas līdzekļus. Bez tam 2004.gada valsts budžeta ieņēmumos nav paredzēti ieņēmumi no maksātnespējas procesā atgūtajām summām. Taču tieši šis ir tas rādītājs, pēc kura ir iespējams novērtēt šās aģentūras darba efektivitāti, jo, veicot izmaksas no darbinieku prasījumu garantiju fonda, aģentūra kļūst par pirmās kārtas prasītāju.

Kā Maksātnespējas administrācijas galvenās funkcijas tiek minētas šādas: aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, īstenot valsts sniegtās garantijas, aizsargājot darbinieku tiesības uz atlīdzību par savu darbu. Pašreizējā situācija liek spriest, ka valsts institūcijas uz uzņēmēju rēķina rāda ierēdniecības birokrātiskos un nevietā uzpūstos muskuļus, kuru darbība bieži vien ir bezdarbība.

Tāpēc, cienījamie deputāti, aicinu balsojumā vadīties pēc komisijas atzinuma un neatbalstīt Tieslietu ministrijas piedāvāto priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Ir paredzēts saglabāt noteikto normu, kura nepārsniedz 3000 latu maksātnespējas gadījumā, jo mēs nevaram precīzi pateikt un pieļaut tādu iespēju, ka nebūs... Ja šo normu atceļ, var rasties valstī situācija, ka var kāda negodīga persona izmantot to, lai nepamatoti palielinātu šīs darbinieku algas, pēc tam bankrotētu un saņemtu… “iebrauktu” valsts fondā… nevis valsts fondā, bet ar darba devēja maksātnespēju saistīto garantiju fondā. Garantiju fonds ir uzņēmēju samaksātā nauda. Mēs nevaram pieļaut pat tādu varbūtību, ka uzņēmēja godīgi samaksāto naudu kāds negodīgs uzņēmējs varētu saņemt. Precīzi mēs nevaram pateikt, kā tas ir, jo Maksātnespējas administrācija vēl nav nostrādājusi pilnu gadu, nav veiktas šīs izmaksas. Un tādēļ mēs nevaram pilnībā, tā teikt, atbrīvot šos pārejas noteikumus. Pārejas noteikumi paredz, ka vienu gadu, tas ir, līdz 31.decembrim, noteiktu šo ierobežojumu - 1000 latus. Pēc Maksātnespējas administrācijas aprēķiniem, 2003.gada 3.ceturksnī mēneša vidējā bruto samaksa ir 194 lati. Kompensācija tiek izmaksāta par 3 mēnešiem. Tā ka šeit ir paredzēta liela rezerve. Liela rezerve, spriežot pēc esošajiem aprēķiniem.

Mēs varam droši atbalstīt šo normu. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu, lai mēs lieki neapgrūtinātu valsts budžetu un neļautu negodīgiem uzņēmējiem izmantot likuma nepilnības.

Lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Es, godīgi sakot, gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šoreiz komisija ne sevišķi pareizi, pēc manām domām, ir rīkojusies, atbalstot 2.priekšlikumu un neatbalstot 3.priekšlikumu. Es tam pievēršu jūsu uzmanību. Te jau tas izskanēja, tomēr atgādināšu to vēlreiz, jo pirms mūsu nopietnajiem balsojumiem ir skaidri jāsaprot, par ko mēs balsojam. Tātad: ja mēs piekristu visam tam, par ko komisija ir nobalsojusi - tiešām būtu jāprasa, kāpēc viņi tā ir rīkojušies -, tad mums sanāktu atgriešanās pie šiem 400 latiem uz vienu darbinieku, un tas ir daudz sliktāk nekā 3.priekšlikumā. Es šajā brīdī vienkārši vēlos pievērst tam jūsu uzmanību. Aicinu neatbalstīt komisijas viedokli, balsot par 3.priekšlikumu.

Paturu savas tiesības balsot “par” 3.priekšlikumu un aicinu arī jūs to darīt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labdien, augsti godātie deputāti! Paskatieties, kādi bija iesniegtie priekšlikumi! Bija iesniegts priekšlikums - 600 lati. Pēc tam - 1000 lati. Un nekādas ekonomiskās motivācijas nebija. “Jaunā laika” deputāti grib mums pierādīt, ka 1000 latu… ka tas ir vajadzīgs, lai nepieļautu nelikumīgas darbības. Taču man liekas, ka ir ļoti daudzas šādas institūcijas - Valsts policija, Ekonomiskā policija, VID ir Finanšu policija… Lai tās nodarbojas ar to, lai ķer tos cilvēkus, tos biznesmeņus, kuri strādā negodīgi! Taču likumā iekļaut, ierakstīt kaut kādus “griestus” - tas jau ir cilvēka tiesību pārkāpums. Ja cilvēks godīgi ir to naudu nopelnījis un viņa darba devējs ir bankrotējis, un viņa algas parāds ir lielāks par 1000 latiem, ko tad mēs darīsim ar viņu? Pateiksim viņam, ka, atvainojiet, sakarā ar to, ka mēs uztraucamies par tiem cilvēkiem, kuri negodīgi strādā, mēs likumā noteicām šos “griestus”? Es pilnīgi atbalstu Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Stobovas kundzes priekšlikumu, ka “griesti” nav vajadzīgi. Es nesaprotu, kas notiek Ministru kabinetā, jo Tieslietu ministrija iesniedz vienu priekšlikumu, bet Labklājības ministrijas pārstāvis - galīgi pretēju priekšlikumu. Vai Ministru kabinets un ministrijas strādā autonomi?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Jā, tiešām komisijā par šo jautājumu bija ārkārtīgi daudz debašu. Ārkārtīgi ilgi mēs šo priekšlikumu izskatījām. Tika saņemti ļoti rūpīgi aprēķini no Tieslietu ministrijas, tika saņemti rūpīgi aprēķini arī no Finanšu ministrijas un arī no šīs aģentūras. Katrā ziņā šajā komisijas balsojumā bija ļoti līdzīgs balsu sadalījums. Ar vienas balss pārsvaru, protams, komisija nobalsoja par to, ka nevajag atbalstīt šo Aksenoka kunga priekšlikumu. Taču, ņemot vērā to, ka mēneša vidējā alga, kā jau šeit minēja, ir apmēram 200 latu, un ņemot vērā arī to, ka ir paredzēts izmaksāt kompensāciju par trijiem mēnešiem (tātad mēs tomēr jau esam šeit ieplānojuši ļoti pieklājīgu algu katram cilvēkam, kuram būs nepieciešams saņemt šādu maksājumu), un, ņemot vērā arī to, ka tiešām šis jautājums vēl nav pietiekami, tā teikt, pārbaudīts, un lai neuzliktu lieku slogu arī darba ņēmējiem papildus maksāt šajā aģentūras fondā, es lūdzu, kā deputāte es lūdzu, atbalstīt šo priekšlikumu.

Otrām kārtām jāteic, ka komisija ir vērsusies arī pie Valsts kontroles un lūgusi pārbaudīt aģentūrai atvēlētās funkcijas un patērēto līdzekļu daudzumu, kāds tur ir, - kāda tur ir attiecība un vai tā ir pareizi saplānota. Ja pēc šīs kontroles veikšanas pierādīsies, ka aģentūrai paredzētās funkcijas ir daudz par mazām attiecībā pret to summu, ko viņi paredzējuši lietot administrēšanai, tādā gadījumā, protams, Tieslietu ministrijai ir tiesības pārskatīt šā fonda līdzekļu sadalījumu.

Tā ka šobrīd es kā deputāte lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu teikt, ka komisijā mums tiešām bija ļoti nopietnas debates par šo jautājumu. Sākotnējais variants, ka ir 600 latu “griesti”, ir kategoriski vērsts pret šo priekšlikumu. Tas variants nekādā ziņā nevarētu tikt pieņemts. Jo jāņem vērā tas, ka naudas summas, kā to jau teica tie kolēģi, kas runāja iepriekš, ir uzkrātas pietiekami lielas. Tā ka rezerves ir, lai varētu šo naudu izmaksāt.

Otrs jautājums, kas ir nopietns, ir par šo aģentūru. Par šo struktūrvienību, kas jau strādā, ir ļoti daudz jautājumu. Ir, piemēram, jautājums par to, cik pareizi šīs naudas summas tiek, teiksim, menedžētas. It sevišķi satrauc tas jautājums, ko kolēģi jau pieminēja, - jautājums par administratīvajiem izdevumiem.

Nākamais jautājums. Ar lielām grūtībām, kā to jau Stalidzānes kundze teica, komisijā tomēr tika akceptēts tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums, ka varētu uzlikt šos “griestus” - 1000 latu - , bet ne ilgāk kā uz vienu gadu. Un, ja šā pārejas perioda laikā pierādītos, ka šīs naudas rezerves ir un ka uzkrājumi palielinās, tad šis limits jeb šie “griesti”, kas ir 1000 latu, būtu jāatceļ.

Tāpēc es arī piekrītu tagad attiecībā uz šo limitu, kas ir 1000 latu, bet -tikai uz pārejas periodu. Man gribētos, lai mēs tiešām nākamajā gadā šo jautājumu neaizmirstu, un es ceru, ka tad, kad mums būs šāda diskusija, lielākā daļa deputātu tomēr jautājumā par šo “griestu” noņemšanu jeb šā limita atcelšanu balsos “par”.

Pašlaik es aicinu atbalstīt tieslietu ministra Aksenoka priekšlikumu - 1000 latu “griestu” jeb limita, jeb ierobežojuma noteikšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 3. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 32, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Stalidzāne. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts trešajā lasījumā. Lūdzu to pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” pieņemts. Paldies!

Saeimas Prezidijs savā šā gada 18.decembra sēdē ir atbalstījis deputāta Induļa Emša lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 18.decembrī.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (reģistrācijas nr.420) pirms trešā lasījuma. Attiecībā uz trešo lasījumu saņemti divi priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu nebija. Komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, neviens neatturas. Likums “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Radzevičs.

A.Radzevičs (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi. Lūdzu, izskatīsim trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Valsts robežas likumā” (dokuments nr.1733). Likumprojekta trešajam lasījumam bija iesniegti četri priekšlikumi, kas tika izskatīti komisijas sēdē.

1.priekšlikums. Iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre L.Mūrniece. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. 2.priekšlikums. Iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre L.Mūrniece. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. 3.priekšlikums. Iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre L.Mūrniece. Komisija priekšlikumu atbalstīja daļēji un iestrādāja komisijas 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Radzevičs. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts ar reģistrācijas numuru 452 - “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”, par kuru saņemti četri priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministra Ģirta-Valda Kristovska priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 2. - Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Šķiet, ka frakcijas PCTVL aizstāvētie priekšlikumi ir līdzīgi pazīstamajai Ļeva Trocka koncepcijai. “Ne kara, ne miera, bet armiju izformēsim!” Patiesībā šie priekšlikumi pamatojas uz elementāru valsts aizsardzības koncepcijas analīzi, kuru Saeima ir apstiprinājusi novembrī. Mēs jau daudzkārt esam atkārtojuši, ka PCTVL frakcija nav to atbalstījusi galvenokārt tādēļ, ka koncepcija negarantē to, ka Latvijas teritorijā nebūs izvietots galvenokārt tādēļ, ka šī koncepcija negarantē to, ka Latvijas teritorijā nebūs izvietotas ārvalstu karabāzes. Šādu bāzu atrašanās Latvijā, kaut gan tās varētu radīt zināmu ekonomisko izdevīgumu, tomēr, mūsuprāt, nepaaugstinātu, bet - tieši otrādi - krasi pazeminātu valsts drošību. Teiktais attiecas arī uz NATO kara lidlauku, kas var kļūt par teroristu uzbrukumu vai arī tuvā rādiusa raķešu potenciālu mērķi. Lai tad šis lidlauks bāzējas kādā citā kaimiņvalstī, ar kuru mēs laiku pa laikam rīkojam cūkgaļas vai zivju karus.

Tomēr, lai būtu kā būdams, šī koncepcija jau ir pieņemta, un tādēļ ir nepieciešams to saskaņot ar visu mūsu valsts aizsardzības likumdošanu. Un pirmām kārtām būtu jāpanāk, lai šī koncepcija paredzētu pāreju uz profesionālu armiju.

Mūsu priekšlikumi ir ļoti vienkārši: iesaukšana obligātajā militārajā dienestā tiek izbeigta ar 2005.gada 31.decembri, bet līdz 2006.gada 31.decembrim visi kareivji, kuri bija iesaukti un atrodas obligātajā militārajā dienestā, beidz savu dienestu.

Bez šaubām, ir iespējami arī daudz elastīgāki pārejas no obligātā militārā dienesta uz profesionālu armiju varianti; piemēram, pakāpeniska obligātā militārā dienesta termiņa samazināšana vai arī to kategoriju personu loka paplašināšana, kuras nav pakļautas dienestam.

Var būt, ka valdībai jau ir izstrādāts teicams pārejas uz profesionālu armiju plāns, bet mēs par to vienkārši nezinām, jo abas frakcijas, kas neviennozīmīgi izturas pret mūsu iestāšanos NATO un kas konsekventi uzstājas pret mūsu karavīru sūtīšanu uz Irāku, lai viņi tur, tuksnesī, irākiešu vidū izplatītu demokrātiju ar 1940.gada metodēm, vienkārši nav pārstāvētas Saeimas Nacionālās drošības komisijā.

Mūs uztrauc arī tāds fakts, ka laiks iet, bet Ministru kabinets neko nepiedāvā. Mums nav pārāk lielas parlamentārās pieredzes, bet mēs jau esam paspējuši pārliecināties, ka Einara Repšes valdībai ir raksturīgi pārnest daudzu likumu, kas darbotos par labu iedzīvotājiem, spēkā stāšanās termiņus.

Tamdēļ mēs ceram, ka mūsu skaidrie, katram jauniesaucamajam saprotamie priekšlikumi, kaut arī tie tiks noraidīti, tomēr izraisīs sabiedrībā attiecīgu atklātu diskusiju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Taupot laiku, es runāšu vienlaicīgi par 2., 3. un 4.priekšlikumu, jo tie visi ir skatāmi kopīgi.

Ministru kabinets šā gada 8.jūlijā ir pieņēmis lēmumu, ar kuru mēs virzāmies uz pilnīgu militārā dienesta profesionalizāciju, un saskaņā ar šo lēmumu vienlaikus tiks izdarīti grozījumi vairāk nekā divdesmit likumos.

Ja mēs to darītu tā, kā to piedāvāja minētā frakcija, kura uzstājās iepriekš, tad mēs rīkotos ļoti nekorekti un vienkārši radītu jucekli šajā likumu sistēmā. Ir paredzams, ka valdība nākamā gada vidū vai gada otrajā pusē saskaņā ar konkrēto rīcības plānu iesniegs visu šo likumu paketi, bet pašreiz šā 2., 3. un 4.priekšlikuma atbalstīšana vienkārši radītu jucekli mūsu likumu sistēmā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Dalbiņa kungam ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu deputātus balsot par 2. - Saeimas deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 3.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Buzajeva kungs. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nav balsojams!”)

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 4.priekšlikums. Deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tas pats!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Alternatīvā dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Bekasovs.

M.Bekasovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1742 - likumprojektu “Grozījums Alternatīvā dienesta likumā” trešajā lasījumā. Par šo likumprojektu priekšlikumi nav saņemti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums Alternatīvā dienesta likumā” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Dokumenta reģistrācijas nr.462 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””.

Ir saņemts viens priekšlikums no aizsardzības ministra Kristovska kunga. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 278, bet izskatāmā dokumenta numurs 1744, - ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””.

1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs, redakcionāli precizējot likumprojekta 3.pantā lietoto terminoloģiju. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, lai saskaņotu likumā lietoto terminoloģiju ar Finanšu instrumentu tirgus likumu. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 3.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs, redakcionāli precizējot likumprojekta 6.pantā lietoto terminoloģiju. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 4.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs, redakcionāli precizējot likumprojekta 7.pantā lietoto terminoloģiju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 5.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs, redakcionāli precizējot 8.pantā lietoto terminoloģiju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 6.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs, redakcionāli precizējot likumprojekta 10.pantā lietoto terminoloģiju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 7.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, redakcionāli precizējot 10.pantā lietoto terminoloģiju. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 8.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Agešins. Komisija priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runājot par mūsu priekšlikuma būtību, gribētos īpaši atzīmēt to, ka tad, ja rodas aizdomas, ka notiek noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai šīs legalizācijas mēģinājums, kontroles dienests varētu dot rīkojumu apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai arī citas mantas kustību tikai ar īpaši pilnvarota prokurora rakstisku akceptu, jo prokurors pēc būtības ir amatpersona, kurai ar likumu ir piešķirtas pilnvaras realizēt uzraudzību pār likumu precīzu un vienveidīgu ievērošanu un piemērošanu, kā arī uzsākt un veikt personas kriminālvajāšanu. Uzskatām, ka cīnīties pret korupciju vēlams likuma ietvaros.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu deputātus balsot par 8. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš. 9.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Agešins. Komisija priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 10.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs, aicinot izslēgt likumprojekta 16.pantu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 11.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Agešina kungs. Komisija priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 12.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Agešins. Komisija priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 13.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Agešins. Komisija priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 14.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Agešins. Komisija priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 15.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Agešins. Komisija priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 16.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs, redakcionāli precizējot likumprojekta 19.pantā lietoto terminoloģiju. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 17.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs, redakcionāli precizējot likumprojekta 21.pantu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 18.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Aicina papildināt likumu ar jaunu pantu - 26.¹ pantu. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 20.priekšlikums. To ir iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, lai šā likuma spēkā stāšanās laiku saskaņotu ar Finanšu instrumentu tirgus likuma spēkā stāšanās laiku. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Es atvainojos! Tika izlaists 19.priekšlikums. Es ceru, ka jūs mani bargi nesodīsiet.

Ar jūsu atļauju izskatīsim vispirms 19.priekšlikumu! To ir iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, lai precizētu likuma spēkā stāšanās nosacījumus. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. 20.priekšlikums. To ir iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, lai šā likumā spēkā stāšanās laiku saskaņotu ar Finanšu instrumentu tirgus likuma spēkā stāšanās laiku. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

J.Dalbiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 5. Likums “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

Es atvainojos! Cienījamie kolēģi! Pirms mēs izskatām šo darba kārtības jautājumu, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 18.decembra sēdes darba kārtībā - iekļaut pirms darba kārtības 24.punkta (likumprojekts “Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā”) likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts iekļauts darba kārtībā. Paldies.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais ir likumprojekts “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums” (reģistrācijas numurs 521) pirms otrā lasījuma.

Attiecībā uz otro lasījumu Juridiskajai komisijai tika iesniegti 66 priekšlikumi.

1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts daļēji Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9.priekšlikums. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka jums ir izdalītas nomainītās lapas.

9. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts daļēji 10. un 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Kā saka angļi, sauksim lāpstu par lāpstu! Runa šeit ir nevis par kaut kādām juridiskām niansēm, bet gan par politiskās konkurences ierobežošanu. Un nevajag izlikties, ka mēs runājam par kaut kādām abstraktām cilvēku kategorijām! Runa ir par konkrētiem četriem jums zināmiem politiķiem - Juri Bojāru, Tatjanu Ždanoku, Alfrēdu Rubiku un Jāni Ādamsonu.

Mēs visi zinām, ka šo normu var izmantot, lai izrēķinātos ar politiskajiem konkurentiem. Jānis Ādamsons, būdams “pareizās” partijas “Latvijas ceļš” biedrs, 90.gadu vidū ieņēma iekšlietu ministra amatu, tika ievēlēts 6. un 7.Saeimā. Tiklīdz viņš bija iestājies “nepareizajā” - Sociāldemokrātu partijā -, uz viņu tika attiecināti politiski ierobežojumi. Un pirms 8.Saeimas vēlēšanām viņš pēkšņi pārtapa par personu, kura apdraud demokrātiju Latvijā. Un tikai tāpēc, ka savulaik bija dienējis PSRS robežsardzē.

Starp tiem deputātiem, kuri ir ierosinājuši un atbalstījuši šo ierobežojumu ieviešanu, ir cilvēki, kuri ir sastāvējuši PSRS Komunistiskajā partijā un aktīvi ir darbojušies tajā, taču izstājušies no tās pirms 1991.gada 13.janvāra. Man, cilvēkam, kurš nācis no represēto ģimenes un kura vecāki nekad nav sastāvējuši Komunistiskajā partijā, liekas dīvaini, ka šie cilvēki uzskata sevi par morāli tiesīgiem nosodīt tādus pašus bijušos komunistus un ierobežot viņiem politiskās tiesības.

Un man pat šķiet nebūtiski, ka viens no klātesošajiem deputātiem taisnojās, ka, neiestājies Komunistiskajā partijā, viņš nebūtu varējis izveidot savu karjeru.

Es aicinu šeit klātesošos bijušos PSRS Komunistiskās partijas biedrus nākt tribīnē un pateikt visai Latvijas tautai, vai viņi patiešām jūt sevī šīs morālās tiesības. Jo juridisku argumentu šeit nevar būt.

Tagad daži no šiem cilvēkiem var ieņemt un arī ieņem deputātu, ministru un augsta ranga ierēdņu amatus. Es uzskatu, ka šiem cilvēkiem nav morālu tiesību ierosināt šādus ierobežojumus un balsot par tiem. Rodas pamatotas aizdomas par to, ka šeit klātesošie Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidāti, kuri tagad taisās attiecībā uz šiem ierobežojumiem balsot “par”, vienkārši cenšas tādējādi atsijāt spēcīgus politiskos konkurentus, jo baidās no atklātas politiskās cīņas. Tā ir tāda savdabīga demokrātijas izpratne, kas stipri līdzinās padomiskās totalitārās domāšanas paliekām. Demokrātijas principi paredz to, ka tieši vēlētāji - nevis politiķi! - var izvēlēties tās personas, kuras viņi grib redzēt kā savus pārstāvjus. Ir pilnīgi skaidrs, ka pat tad, ja jautājumā par šiem ierobežojumiem jūs nobalsosiet “par”, tos atcels Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Un šeit klātesošie juristi to lieliski saprot. Vai tiešām ir vērts pakļaut Saeimu tādai apkaunojošai procedūrai kā savu lēmumu atcelšana, jo tie neatbilst demokrātijas principiem un cilvēktiesību normām?

Mūsu frakcija - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija - aicina nepieļaut tādu kļūdu un aicina katru deputātu uzņemties personīgu atbildību par šodien pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šodien Saeima trešo reizi - jau trešo reizi! - mēģina pieņemt kļūdainu lēmumu: kārtējo reizi ierobežot tiesības tiem cilvēkiem, kas ir darbojušies vai ir bijuši PSRS drošības dienestos, izlūkdienestos, PSKP, LKP locekļi, Darbaļaužu interfrontes locekļi, tā saucamo glābšanas komiteju un tamlīdzīgu organizāciju, aizliegtu organizāciju, locekļi.

Mēģināšu tomēr jūs pārliecināt, ka šādu kļūdu mēs nevaram pieļaut. Saskaņā ar Satversmes 1.pantu Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika. Ikvienā savā darbībā, arī Satversmes normu konkretizēšanā likumos, Saeimai ir jāievēro Satversmes 1.pants un jārīkojas atbilstoši demokrātiskas valsts principiem. Kas ir demokrātija? Kas ir demokrātiska valsts? Atbildi uz to mēs varam gūt no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses un no Eiropas līgumiem, kurus Latvija ir parakstījusi, - un ne tikai Eiropas līgumiem. Es varu minēt šajā sakarā arī Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām. Tātad mēs varam izmantot šo līgumu tulkojumu.

Pirmām kārtām jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses kopējā tendence, saskaņā ar kuru demokrātija nozīmē plurālismu, toleranci un uzskatu dažādību. Tas nozīmē, ka attiecībā uz katru ierobežojumu vai sodu, kas tiek piemērots, ir vērtējama tā proporcionalitāte leģitīmajam mērķim, turklāt par proporcionāliem atzīstami vienīgi tādi ierobežojumi, kas ir “nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā”. (Šeit vārds “nepieciešami” drīzāk nozīmē neatliekamu sociālu vajadzību.) Visi tie citējumi ir no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses.

Satversmes 101.pants. Tajā pantā pasludinātas ļoti svarīgas tiesības -ikviena Latvijas pilsoņa tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. Protams, šādas tiesības nav absolūtas. No otras puses, Saeima bauda brīvu izvēli tikai tiktāl, ciktāl to neierobežo Satversmes 1.pants un citas Satversmē esošās normas.

Godājamie kolēģi! Kā šī piedāvātā norma atbilst citiem nopietniem dokumentiem? Un par vienu no tādiem dokumentiem var uzskatīt Eiropas Padomes Juridiskās un cilvēktiesību komitejas lēmumu, kas saucas “Par tiesiskas valsts prasībām atbilstošu lustrācijas likumu un administratīvo pasākumu garantēšanai”. Tajā dokumentā norādīts, ka, likvidējot bijušās komunistiskās totalitārās sistēmas mantojumu, jāpiemēro demokrātiskas valsts procedūra. Citi līdzekļi neder, jo tāda valsts iekārta nebūs labāka par totalitāro režīmu, ko nepieciešams likvidēt.

Godājamie kolēģi! Mums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai pēc tam uz mums nerādītu: redziet, totalitāra valsts pieņēma ierobežojumus... Un tad mēs faktiski kļūstam līdzīgi tiem sliktajiem, kurus mēs gribam šajā likumā nosaukt par sliktiem, un izmantojam tādas pašas metodes.

Dokumentā vēl norādīts, ka lustrācija nav jāattiecina uz vēlētām institūcijām, ja vien pats kandidāts to neprasa. Jo vēlētājiem ir tiesības ievēlēt tos, ko viņi vēlas. Tātad ar tiesas lēmumu atņemt vēlēšanu tiesības drīkst vienīgi notiesātam noziedzniekam. Tas nav administratīvs, bet krimināltiesisks līdzeklis.

Daži kolēģi, īpaši Juridiskās komisijas sēdē, minēja Vācijas piemēru - ka it kā tiem Vācijas pilsoņiem, kas bijuši VDK jeb “Stasi” dalībnieki, neesot iespējams kandidēt un tikt ievēlētiem Vācijas parlamentā. Diemžēl tas neatbilst īstenībai, jo nepastāv aizliegums Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāgā ievēlēt bijušos Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības iestāžu darbiniekus vai aģentus. Vienkārši Bundestāgā ir procedūra, kas ļauj konstatēt, vai Bundestāga locekļi ir sadarbojušies vai nav sadarbojušies ar šo komiteju. Un tieši šo normu mēģināja apstrīdēt Vācijas pilsoņi, iesniedzot pieteikumu Vācijas Konstitucionālajai tiesai. Un principā katram Vācijas pilsonim ir tiesības pašam izvērtēt, vai konkrētais cilvēks atbilst tām normām un noteikumiem, kas izvirzīti deputātu kandidātiem, un risināt pašam jautājumu, vai viņš var vai nevar būt par deputātu.

Tie punkti, kurus piedāvājis ir koalīcijas vairākums, nosaka aizliegumu personām, kas darbojušās uzskaitītajās organizācijās, un neprasa izvērtēt, vai katras konkrētās personas darbība bija vērsta pret Latvijas Republiku un kā izpaudās šīs norādītās personas kaitējums valstij.

Cienījamie kolēģi! Formāla piederība pie minētajām organizācijām nevar kalpot par iemeslu, lai personu nedrīkstētu pieteikt par kandidātu un ievēlēt.

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (konkrēti, šīs konvencijas pirmā protokola 3.pants) noteic, ka kandidātus brīvi ievēlē, aizklāti balsojot, vienlīdzīgās, tiešās un vispārējās vēlēšanās. Un, piemērojot šo principu, mēs nevaram aizmirst, ka ir aizliegta jebkura diskriminācija, arī diskriminācija pēc politiskās pārliecības. Un to nosaka šīs konvencijas 4.pants.

Mēs nevaram atbildēt uz galveno jautājumu: vai šis izraudzītais līdzeklis ir samērots ar nosprausto mērķi?

Tagad es mēģināšu darīt jūsu darbu. Satversmes 116.pantā ir uzskaitīti tie mērķi, kuru aizsargāšana demokrātiskā sabiedrībā ir leģitīma, nosakot tādus pamattiesību ierobežojumus. Teorētiski mēs varam izmantot minēto Satversmes pantu un teikt, ka vēlēšanu tiesību ierobežojumu mērķis ir aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu, nacionālo drošību un Latvijas teritoriālo vienotību. Taču es ceru, ka tagad diez vai kāds uzdrošināsies teikt un skaidrot man, ka ir pamats tam, lai ierobežotu šīs tiesības. Man…

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Bartaševičs. Jā.

Man liekas, ka tieši tagad, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO, draudi demokrātijai ir kļuvuši daudz mazāki. Un ierobežojumi ir samērīgi tikai tad, ja tie ne vien kalpo mērķa sasniegšanai, bet ir arī nepieciešami, lai šo mērķi sasniegtu. Labumam, ko sabiedrība iegūs, nosakot sev cilvēktiesību ierobežojumus, ir jābūt lielākam par atsevišķu indivīdu interesēm nodarīto zaudējumu.

Taču man liekas, ka tas labums var būt tikai dažiem morāls labums. Varbūt tikai dažiem politiķiem, kas baidās no politiskās konkurences.

Godājamie kolēģi! Nekādā ziņā mēs nevaram atbalstīt šos ierobežojumus, kuri var ļoti stipri kaitēt Latvijas imidžam un kuru sekas var būt Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums, kas varēs būt par pamatu lielas naudas summas izmaksai tiem cilvēkiem, kuri nebūs varējuši piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribu uzdot jautājumu frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem. Vai jūs izlasījāt to tekstu, ko parakstījāt? “Vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un nevar ievēlēt personu, kurai nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētai Latvijas Republikas Saeimā.”

Un vai jūs izlasījāt arī iepriekšējo šā paša likuma pantu - 4.pantu? Ļaujiet man atgādināt jums, ka tiesības kandidēt un tikt ievēlētiem Eiropas parlamentā Latvijā ir visu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, bet tajā pašā laikā mēs nekādus grozījumus neesam izdarījuši mūsu pašu Saeimas vēlēšanu likumā, un ir skaidrs, ka Eiropas Savienības valstu pilsoņiem nav tiesību balotēties un tikt ievēlētiem Saeimā.

Tā ka faktiski jūsu priekšlikuma būtība ir aizliegt Eiropas Savienības pilsoņiem, izņemot Latvijas pilsoņus, balotēties Latvijā. Vai tā tas ir jāsaprot? Vai arī jūs varbūt pieļāvāt kļūdu? Ja jūs pieļāvāt kļūdu, tad es domāju, ka jums vienkārši drusciņ uzmanīgāk jāskatās uz to, ko jūs rakstāt un ko jūs iesniedzat, un es būtu priecīgs, ja jūs vienkārši atsauktu šo priekšlikumu, jo man ir grūti prognozēt, ko teiks mūsu partneri Eiropas Savienībā, ja viņi uzzinās par šādu jūsu iniciatīvu - neatļaut citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem balotēties un tikt ievēlētiem Latvijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Jāatgādina kārtējā patiesība, ka Boriss Cilevičs vāji lasa latviski uzrakstītu tekstu, jo tanī pašā lapaspusē otrajā daļā ir skaidri uzrakstīts, ka: vēlēšanām par kandidātu nevar pieteikt un nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētam tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir. Tā ka, Cileviča kungs, jums ar to lasīšanu un ar to izpratni ir ļoti smagi. Ne jau velti jūs ilgu laiku neesat piedalījies mūsu sēdēs un acīmredzot esat stipri atpalicis.

Tā ka nevajag staigāt pa pasauli riņķī, bet vairāk vajag strādāt šeit!

Tālāk es gribētu atgādināt vēl tādu lietu, ka ir likuma burts un ir likuma gars, taču mēs nezin kāpēc šad un tad to aizmirstam, un tāpēc diemžēl, taisnojoties pasaules priekšā, reizēm iznāk strīds par kaut kādiem atsevišķiem normatīvajiem jautājumiem, jo netiek uztverta likuma būtība. Starp citu, tieši patlaban, Eiropas Parlamentā ir sākuši drusku vairāk izprast to, kas ir noticis Latvijā. Paldies Dievam, arī lielākajās frakcijās, protams, izņemot komunistus, jo tiem nekad un nekas labs te, Latvijā, nebūs. Bet tādi nu viņi ir!

Lūk! Un līdz ar to es domāju, ka tad, ja mēs vairāk savos likumos ieliksim to, kas ir raksturīgs mūsu valstij, mūs citur vairāk izpratīs. Tas nekas, ka šad un tad būs jāpastrīdas starptautiskajā arēnā. Ir jāprot aizstāvēt savu valsti, ir jāprot aizstāvēt savas valsts patiesība, nevis tikai akli jāgaida, ko mums pārmetīs un kā mums pārmetīs. Jā, mums Latvijā ir cilvēku daļa, kuriem ļoti patīk tas, ka Latvijai kaut ko pārmet.

Redziet, mums pirmajā lasījumā arī taču jau ir ietverti ierobežojumi, un līdz ar to jūs, kritiķi, paši nonākat pretrunās. No vienas puses, jūs sakāt, lai vēlētāji izvēlas, bet mums 5.pantā ir skaidri pateikts, kādus cilvēkus nevar ievēlēt, un tur ir runa par rīcības nespējīgiem. Jūs varbūt piedāvāsiet no visiem trakonamiem savus kandidātus? Godīgi sakot, jūsu kandidāti diez vai atšķirsies no viņiem. Es domāju, viņi tādi paši vien būs. Klausoties viņu runas Eiropas Parlamentā, šķiet, ka viņiem ir bijusi zināma saskarsme ar šiem manis pieminētajiem namiem un ka tur ir gūtas attiecīgās ierosmes.

Tātad mums ir šie ierobežojumi. Ir runa arī par noziedzniekiem, par tiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā. Vai tad tas tur nav iekšā? Varbūt jūs arī viņus tagad savās rindās, savās kohortās gribat iekļaut, lai viņi jums ir kā brīvības cīnītāji, kā cilvēktiesību cīnītāji? Lūk! Tātad runa ir par to, ka tik un tā ir šie ierobežojumi. Jautājums ir tikai tāds: kā lai mēs viņiem pierādām, kā lai mēs pasakām, kas tur ir vajadzīgs un kas nav vajadzīgs?

Starp citu, vēl par tiem pašiem VDK darbiniekiem. Es gribu atgādināt, ka mēs šepat, Saeimā, otrajā lasījumā esam pieņēmuši un ceru, ka pieņemsim arī trešajā lasījumā šo pagarinājumu, ka mēs vēl uz desmit gadiem pagarinām šo pārbaudes laiku par iespējamo saistību ar VDK. Tas jau ir iebalsots un acīmredzot tiks iebalsots arī trešajā lasījumā. Tā ka viss šeit ļoti labi saskan, un šī runāšana, šī klaigāšana par tā saucamajām cilvēktiesībām no to cilvēku puses, kuriem šīs cilvēktiesības vispār neinteresē… Viņiem šī runāšana par cilvēktiesībām ir tikai ierocis savas karjeras celšanai.

Tad nav ko brīnīties! Starp citu, es domāju, ka jūs arī, Boris Cilevič, esat pielicis pirkstu pie tā, lai patlaban tiktu izplatīts bēdīgi slavenais Rogozina paziņojums par iespējamo pārbaudes atjaunošanu Latvijā, jo jums tas kā maize ir vajadzīgs, gatavojoties uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Bez tās jums nebūs ar ko iet, un citi jūs izkonkurēs.

Tā ka acīmredzot paskatīsimies, kā jūs tur darbosieties un cik jūs tur nopietni skatīsieties uz tām pašām cilvēktiesībām, par kurām jums ļoti patīk daudz un gari teorētiski runāt.

Tā ka šinī brīdī otrajā lasījumā mēs varētu atbalstīt 9.priekšlikumu, paturot prātā, ka trešajā lasījumā varbūt kaut ko tur vajadzētu arī grozīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Es nebiju taisījies runāt, bet Bartaševiča kungs mani izprovocēja uz šo uzstāšanos, un es tiešām sāku domāt, kāpēc gan vēlētājiem nevarētu dot šīs tiesības. Un tad man uzreiz rodas jautājums Bartaševiča kungam: ja jūsu minētajā Vācijā gestapo šefs Millers gribētu kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā jūs domājat, vai viņš tiktu Vācijā reģistrēts? Jūsu piemērs, minot Vāciju, bija absolūti nepiemērots, tāpēc ka Vācijā ir aizliegta Nacionālsociālistiskā partija un likumdošana vajā šos cilvēkus. Viņi ne tikai nevar piedalīties vēlēšanās, bet viņus vajā arī it kā par piederību teroristiskai organizācijai.

Jūsu proponētā aizstāvība Padomju Savienības Komunistiskajai partijai un Latvijas Komunistiskajai partijai norāda uz to, ka jūs neesat izpratis vienu lietu - to, ka, teiksim, Vjatlagā komunistu režīma laikā tika nogalināts četrreiz vairāk cilvēku nekā Būhenvaldē. Acīmredzot tas jums neko neizsaka.

Tātad, ja Eiropas Parlamenta vēlēšanās var piedalīties Zviedrijas Komunistiskā partija, kas tagad ir pārdēvējusi sevi par Kreiso partiju, tad tas ir iespējams tikai tāpēc, ka šī partija nav nevienu nekad nogalinājusi un nav vadījusi šo procesu. Tajā pašā laikā, Bartaševiča kungs, mēs nevienu nevajājām. Mēs devām iespēju ierindas biedriem absolūti bez kādām problēmām piedalīties. Runa ir tikai par to, ka cilvēki pēc 1991.gada 13.janvāra izdarīja brīvprātīgu izvēli - brīvprātīgu izvēli piederēt pie šīs teroristiskās organizācijas pēc tam, kad Latvijā jau bija notikušas atkārtotas slepkavības. Tas jūs absolūti nemulsina šeit, kā es saprotu! Jā?

Tātad šeit tiek skandināts, turklāt pilnīgi nepamatoti, ka Eiropas tiesa atcels šādu lēmumu. Es esmu spiests jūs apbēdināt - neatcels! Eiropas Parlaments, kā jūs zināt, ir atsaucis mandātu Lepēnam, šāds precedents ir bijis arī Vācijas Bundestāgā, kur, kā jūs zināt, kristīgie demokrāti ir izslēguši vienu savu biedru no frakcijas, un arī Vācijas prokuratūra ir ierosinājusi procedūru, lai atsauktu šo deputātu no Budestāga tikai par viņa izteicieniem, nevis par darbību.

Tātad mēs saprotam, ka tur ir bijis arī ļaunums, ir bijuši nacisti, kuri nedrīkst piedalīties vēlēšanās. Bet ir bijis absolūtais ļaunums - tādas organizācijas kā čeka, tādas organizācijas kā kompartija, kuras ir iemanījušās nogalināt četrreiz vairāk cilvēku, taču šeit nāk cilvēki un saka: “Tas nav, ziniet, nekas! Ļausim vēlētājiem brīvi izvēlēties!”

Te nav runa, kā daži domā, par četriem cilvēkiem vai par pieciem cilvēkiem. Te ir runa par politisko principu. Par Latvijas politisko principu - kura zaudēja trešo daļu no saviem iedzīvotājiem tieši šo divu organizāciju darbības rezultātā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Atkārtoti runājot par šo jautājumu, šis tas arī sāk noskaidroties, un, ja es vēl kādu brīdi domātu, ka mīļā miera dēļ Eiropas Savienībā vai vispār Rietumos varētu arī nekustināt šo jautājumu, jo kas nu mums tur par briesmām, ka ievēl vienu vai otru, kas nav vis bijis viens no galvenajiem partijas funkcionāriem, bet ir kalpojis kaut kur Valsts drošības komitejā... Nu kas mums par briesmām? Faktiski es saistībā ar šo figūru nekādas briesmas neredzu, bet man patīk princips. Princips man patīk! Ir tomēr ļoti labi un pareizi, ka šinī mūsu priekšlikumā ir rakstīts, ka nevar pieteikt par kandidātu un nevar ievēlēt personu, kurai nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētai Latvijas Republikas Saeimā. Tas ir pareizi!

Cienījamie kolēģi! Es esmu ar mieru... es jau rēķinos ar to, ka mūs nostāda tādā draudīgā stāvoklī, ka - Eiropas tiesa to atmetīšot atpakaļ, ka mēs maksāšot sodu... Tas tikai lai notiek! Lai Eiropas tiesa un Eiropas Parlaments sāk par šīm lietām runāt! Nekā labāka nevar būt, kā celt visas lietas gaismā reiz!

Protams, mēs jau esam nokavējuši. Jau sen vajadzēja izslēgt normu, ka var tikt ievēlēti tie partijas funkcionāri, kuri vēl lielākā mērā ir atbildīgi par Latvijas zaudējumiem - par dzīvā spēka zaudējumiem, par materiālajiem zaudējumiem, par visu, ko ir sagādājis padomju okupācijas laiks. Viņi ir atbildīgi vēl trīsreiz lielākā mērā nekā dažs labs VDK virsnieks. To mēs esam jau nokavējuši. Un tieši tāpēc, ka šis process tagad nonāks Eiropā, mēs varbūt šo to varēsim atrullēt no jauna vaļā un varēsim daudz ko vairāk noskaidrot, nekā līdz šim tas ir noticis. Es no tā nebaidos! Es priecājos par šo iespējamo diskusiju Eiropas forumā! Un lai tad nāk viss gaismā, kas te ir bijis un kurš par ko atbild! Jo vairāk būs patiesības un caurspīdīguma, jo labāk tas būs Latvijas valstij un latviešu tautai.

Paldies par jūsu uzmanību! (Ilgi aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Acīmredzot Dobeļa kungs tik uzmanīgi lasa visu, ko saka un raksta viņa lielais draugs Rogozins, ka nekam citam viņam neatliek laika. Un neatlika laika arī izlasīt šo normu.

Vēlreiz atkārtoju: cienījamie kolēģi, izlasiet, lūdzu, mūsu šā paša likuma 4.pantu! To variantu, kuru mēs pieņēmām pirmajā lasījumā. Tajā ir dotas tiesības balotēties Eiropas Savienības pilsoņiem. Ar šodien akceptēto grozījumu tur ir pielikti klāt vārdi: “un Eiropas Savienības pilsoņiem”.

Tātad katram Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības balotēties Latvijā. Tas ir viens no Eiropas Savienības stūrakmeņiem, taču 9.priekšlikumā tieši ir runa par to, ka nevar ievēlēt personu, bet tagad es redzu, ka situācija ir daudz sliktāka, ka tā nav neuzmanība vai kļūda neuzmanības dēļ, jo cienījamie kolēģi no “Jaunā laika” diemžēl vienkārši nezina Eiropas Savienības pamatprincipus. Un tas ir ļoti bēdīgi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs. Otro reizi.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atbildēt Kiršteina kungam attiecībā uz Milleru, jo viņš laikam slikti manī klausījās. Es teicu, ka atņemt vēlēšanas tiesības (pasīvās vai aktīvās - tam nav nozīmes) ar tiesas lēmumu drīkst vienīgi notiesātam noziedzniekam, un tas ir krimināltiesisks līdzeklis. Turpretī Millera kungs bija kara noziedznieks, viņš tika notiesāts, un viņam tika piemērots tieši kriminālsods, un līdz ar to viņš vienkārši nevarētu kandidēt Bundestāgā. Tas ir skaidrs.

Bet par kādu tiesiskumu mēs varam runāt šeit, Latvijā, ja, pat nenoskaidrojuši to tiesas ceļā, mēs varam cilvēku nosaukt par noziedznieku un viegli atņemt viņam šādas tiesības? Jo situācija patiešām ir tāda, ka mēs kolektīvi sodām visus cilvēkus, kuri ir līdzdarbojušies PSKP vai LKP. Un darām to visu nenoskaidrojot! Un vēl jo vairāk tas attiecas uz laiku no 13.janvāra līdz 10.septembrim. Šīs organizācijas nebija atzītas par noziedzīgām un nebija aizliegtas. Un šis ir konkrēts gadījums, kad mēs piemērojam kolektīvo atbildību.

Un jūs, Kiršteina kungs, to ļoti labi zināt, ka jums nav taisnība!

Tāpēc es atkārtoju vēlreiz: nedariet kļūdu! Mēs nevaram pieļaut, lai šie ierobežojumi atkārtotos jau trešo reizi un lai pēc tam Eiropa mūs nosodītu par to!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Novērtējot gandrīz identiskus priekšlikumus - 9., 10. un 11.priekšlikumu, kurus iesniedza cits cita cienīgi parlamentārie “vanagi”, gribētos atzīmēt sekojošo.

Velti jūs, kungi, vērtējat šādus balsstiesību ierobežojumus kā komunistiskā režīma nosodījumu vai kā garantiju nodrošināšanu pret tā atdzimšanu. Noziegumi, kas ir pastrādāti laikā pārsvarā pirms 1953.gada, gan izdomātie, gan patiesie, pelna, lai tiem dotu novērtējumu, bet acīmredzot ne jau šajā zālē.

Patiesībā aizliegumi, kurus ir ieviesuši pirmsjanvāra komunisti priekš pēcjanvāra komunistiem, nav nekas cits kā viena bijušo biedru grupējuma cīņa pret otru grupējumu. Tā, ja vēlaties, ir perversa sirdsapziņas izpausme. Augsti stāvošie partijas ierēdņi, kas īstajā laikā sajuta, ka “kuģis grimst”, steigā pameta to kā žurkas. Tajā pašā laikā viņi saprata, ka viņu rīcība nav laba, ka tie, kuri palika, pelna daudz lielāku cieņu. No tā arī izriet vēlēšanās pazemot un iebīdīt kaut kur tālāk kaktā savu daudz godīgāko partijas biedru.

Lūk, pēdējo laiku valdošās komunistiskās elites raksturojumi, kurus es nolasīšu: iedvesmoti atkārtot lozungus, kuriem tu netici, uzticīgi lūkoties priekšniekam acīs, uzskatīt visus zemāk stāvošos par mēsliem, nosūdzēt savu biedru, pastrādāt jebkuru neģēlību, lai tikai saglabātu sasniegto stāvokli.

Bet, kolēģi! Visa šī nelāgi smakojošā buķete eksistē apspriežamajos priekšlikumos. Ja mēs piemērotu ierobežojumus visiem, kuri uzticīgi kalpoja pastāvošajai iekārtai un nēsāja kabatā partijas biedra karti, ja mēs viņiem visiem atņemtu deputāta mandātu, tad zāle būtu kļuvusi tukša vismaz uz pusi! Un vismazāk šajā gadījumā ciestu PCTVL frakcija, kas atklāti uzstājas pret šiem nekrietnajiem priekšlikumiem, jo mūsu rindās bijušo komunistu, ja neskaita frakcijas priekšsēdētāju, par kura godīgumu mums nerodas nekādas šaubas, nav.

Interesanti, ka visa šī cīņa pret komunismu patiesībā ir vērsta pret vienīgo reālo kandidātu, kurš ar simtprocentīgu nodrošinājumu varētu nokļūt Eiropas Parlamentā, - pret PCTVL līderi Tatjanu Ždanokas kundzi. Amizanti ka šī LVU Ekonomikas fakultātes pasniedzēja kompartijā paspēja izkalpoties tikai līdz pieticīgajai fakultātes komjaunatnes organizācijas sekretāres lomai. Tikpat interesanti ir tas, ka Eiropas Savienības problēmu izpratnes līmeņa un svešvalodu prasmes līmeņa ziņā valdošās partijas ar lielām grūtībām varētu atrast Ždanokas kundzei cienīgu konkurentu. Bet pašaizliedzīgajiem cīnītājiem ar korupciju no “Jaunā laika” atgādināšu, par ko tad Tatjanai Ždanokai atņēma Rīgas Domes deputātes mandātu. Kamēr viņa aizstāvēja krievu skolas, apstrīdēja rīkojumus par nelegāļu izraidīšanu no Latvijas un rakstīja alternatīvus ziņojumus ANO, neviens nerakņājās viņas pagātnē, bet, tiklīdz Ždanokas kundze sāka apšaubīt Rīgas Domes Privatizācijas komisijas darbības rezultātus, tā tūlīt pat dienas gaismā tika izvilkts kaut kāds desmit gadus vecs partijas sanāksmes protokols. Lai Repše un viņa līdzgaitnieki atceras, ka tad, kad viņi pārtrauks cīņu ar vējdzirnavām un pa īstam sāks rakt dziļāk, tad vairākumam no viņiem arī atklāsies čekistiska vai komunistiska pagātne.

Aicinu balsot pret “Staļina gvardes” priekšlikumiem, lai arī zem kādiem skanīgiem jaunā laika un tēvzemes... (Starpsaucieni.)... vārdiem tie nemaskētos!

Sēdes vadītāja. Paldies! Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 9. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 22, atturas - 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (frakcija Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Ārlietu komisijas deputāti! Atgādinu, ka tūlīt mūsu sēžu zālē sāksies Ārlietu komisijas sēde. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Vakar 40.vidusskolā bija bumba, bet pagājušajā ceturtdienā, kad mēs te strādājām, bija zvans par bumbas atrašanos Rīgas dzelzceļa stacijā. Šodien bumba ir Saeimā, un mans pienākums ir darīt jums to zināmu un vēl atgādināt, ka dažas nedēļas pirms pasaules čempionāta atlases turnīra viens no mūsu deputātiem uzvarēja Eiropas totalizatorā, un tas ir Edgars Jaunups. Ar lielu nožēlu un “škrobi” mēs, totalizatora rīkotāji, paziņojam, ka, lūk, te ir bumba ar visu futbolistu… Bumba bija Turcijā, un te ir visu futbolistu un citu…. Bumba no Stambulas! Edgars ir uzvarējis. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Dalbiņš, Indulis Emsis, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans, Sarmīte Ķikuste, Jakovs Pliners, Ivans Ribakovs, Baiba Brigmane, Viesturs Šiliņš un Arvīds Ulme.

Sēdes vadītāja. Atgādinu deputātiem, ka pārtraukums beidzas pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām izskatīt likumprojektu “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums”.

S.Āboltiņa. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Ja es nemaldos, tagad ir runa par 12.priekšlikumu.

Godājamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka sēde jau pieņēma valsti un deputātus apkaunojošus grozījumus 5.panta pirmajai daļā, es tomēr uzstāju, lai šā paša panta otrā daļa tiktu izklāstīta juridiski korektā veidā. Ceru, ka Valsts prezidente, Satversmes tiesa vai Eiropas Cilvēktiesību tiesa vēl pirms vēlēšanām liks mums atgriezties pie panta pirmās daļas sākumstāvokļa, un tad otrās daļas redakcijai būs noteicošā loma. Tieslietu ministrijas piedāvātā redakcija satur sevī netiešu aizliegumu tieši Latvijas pilsoņiem balotēties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šis aizliegums ir vērsts pret tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem nav tiesību balotēties Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.

Saeimas Juridiskajā birojā patiesi strādā īsti speciālisti. Tieši viņu augstās kvalifikācijas dēļ tiem izdevās divkārt pagarināt panta tekstu, pēc būtības neko tajā nemainot.

Mēs aicinām balsot pret šo Juridiskā biroja priekšlikumu un atbalstīt vai nu politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu, vai arī analoģisko Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 12. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 9, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Āboltiņa. 13. un 14.priekšlikums tātad ir daļēji atbalstīti jau nobalsotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 18.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 26. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēs ierosinām aizstāt 11.panta pirmās daļas 4.punkta “e” apakšpunktā vārdu “nevalstiskajās” ar vārdu “sabiedriskajās”, jo ieteiktā likumprojekta redakcijas terminoloģija neatbilst Satversmei - mūsu pamatlikumam. Mūsu pamatlikuma 102.pantā ir teikts, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās. Sabiedriskās organizācijās… Es uzskatu, ka likumdevējs nedrīkst tā vienkārši mētāties ar terminoloģiju, tā ir vienkārši juridiski nekorekta rīcība.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Āboltiņas kundzei ir kas piebilstams komisijas vārdā? Lūdzu deputātus balsot par 26. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 59, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 27. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Un 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 30. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 31. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Daļēji atbalstīts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 31. un 32.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 33. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 35. - deputātes Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 38. - deputātes Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 40. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 41. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts sagatavotajā 20.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 43. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 45. un 46. - deputātes Āboltiņas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 47. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 48. - deputātes Āboltiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 50. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 51. un 52. - deputātes Āboltiņas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 53. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 54. - Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 55. - Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 56. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 57. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 58. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, un tajā iestrādāts 59. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 58. un 59. priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 60 - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 61. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

S.Āboltiņa. 62. - deputātes Āboltiņas priekšlikums. Un 63. - deputātu Agešina un Bartaševiča priekšlikums. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 64. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 65. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu netika saņemts. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 5, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2004.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 5.janvāris. Paldies!

Pirms tālāk izskatām darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas lūgumu - iekļaut Saeimas šā gada 18.decembra sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas valdības līgumu par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku statusu Kuveitas valstī” un izskatīt to pirms darba kārtības 24.jautājuma. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.1790-b - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus, kurus ir izskatījusi un izteikusi savu attieksmi pret tiem.

1.priekšlikums ir Tautas partijas frakcijas iesniegtais priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts. (No zāles dep. G.Bērziņš: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 40, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 3. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Gundars Bērziņš. (No zāles, ejot uz tribīni, dep. Gundars Bērziņš: “A, otrais?”) Tikko mēs par 2.priekšlikumu balsojām…

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par pirmajiem diviem priekšlikumiem nepaspēju pieteikties debatēs, tāpēc runāšu par trešo… Kas tiek piedāvāts? Tiek piedāvāts ieviest 5% likmi audioierakstiem un to piegādēm. Šādas debates šobrīd ir aktuālas arī vairākās citās Eiropas Savienības valstīs, jo šie 18% vai citu augstu likmju piemērošana būtiski ietekmē šo tirgu. Un Latvijā, jāsaka, neskatoties uz to, ka it kā tiek veiktas akcijas, lai likvidētu nelegālos pirātiskos diskus un ierakstus, šis sektors tomēr saglabājas pietiekami augsts. Un viens no galvenajiem tā saglabāšanās iemesliem ir diezgan augstā cena, kas šiem ierakstiem ir legālajā tirgū.

Un kāpēc šī augstā cena veidojas? Viens no šiem faktoriem tomēr ir ierobežotais, relatīvi mazais Latvijas tirgus, jo jebkura ieraksta tirāža te sniedzas tūkstošos un reti kad tā ir mērāma vairāk nekā 10 000 eksemplāru.

Ko šis priekšlikums ļautu mums darīt? Tas ļautu būtiski samazināt legālo ierakstu cenas veikalos par 13%, tātad, rēķinot uz 10 latiem, tiktu samazināts par latu un 30 santīmiem. Ja tagad ieraksts maksā 8 latus, tad pēc šo grozījumu izdarīšanas tas maksātu 6,80. Tas ļautu palielināt legālo tirgus daļu. Raugoties no valsts budžeta fiskālā viedokļa, pēc ierakstu speciālistu vērtējuma, palielinot legālā tirgus ietilpību tikai par 15%, ko šis priekšlikums, manuprāt, piedāvā, fiskāli budžets saņemtu pat lielāku summu nekā šobrīd.

Trešā lieta, kāpēc šie ieraksti ir dārgāki. Tas ir tāpēc, ka par tik mazām tirāžām summas, ko būtu nepieciešams maksāt kā autoratlīdzību māksliniekiem, ir ļoti niecīgas. Tātad īstenībā šis priekšlikums veicinātu Latvijas kultūras attīstību.

Vēl par vēl dažām lietām un pretrunām, kas rodas. Runa ir par to, ko es jau minēju, debatējot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Piemēram, ja ir pasaku grāmata, tad tai ar 1.maiju šī nodokļa likme būs 5%, turpretī ja tā ir pasaka, kas ierakstīta audio vai citā kasetē, tad tai šī likme būs 18 procenti. Tāpat ir arī ar mūziku - partitūrām, kurām varēs piemērot 5 procentus, bet tad, ja šī mūzika skanēs ieraksta formā, tai būs piemērojamā 18 procentu liela likme. Un līdz ar to rodas diezgan nepārprotamas problēmas.

Ceturtā lieta. Ar 1.maiju mums veidojas vienots tirgus - Eiropas Savienības iekšējais tirgus, un, ja mums būtu varbūt optimālāka likme nekā citās valstīs, tad tas ļautu veidot tādu situāciju, ka Latvijā varētu šos ierakstus un diskus iegādāties. Šī ir viena no tām lietām, par kuru ļoti lielu interesi ir izrādījuši radošie cilvēki, ierakstu kompānijas, un es domāju, ka Latvijas kultūras attīstībai tas būtu ļoti, ļoti svarīgi. Tāpēc ir ļoti labi, ka šobrīd mēs atrisinām tos jautājumus, par kuriem pirmo reizi tika debatēts pirms četriem gadiem.

Es aicinu pievērsties arī citām aktuālām lietām un pilnīgi droši varu apgalvot, ka budžets no šā priekšlikuma pieņemšanas fiskāli nezaudēs, bet Latvijas sabiedrība iegūs lielāku šo ierakstu pieejamību. Latvijas mākslinieki tiks kaut nedaudz labāk atalgoti.

Sēdes vadītāja. Deputāts Raimonds Pauls.

R.Pauls (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Gundars Bērziņš te jau daudz un profesionāli izanalizēja mūzikas lietas. Paldies! Es gribētu jums tiešām atgādināt tikai vienu - to, ka mūsu diski maksā nenormāli dārgi - no 7 līdz 12 latiem, turpretī Krievijā tie maksā apmēram 3 dolārus. Tad nu jūs varat iedomāties, kā plaukst šis pirātu tirgus!

Es vienkārši domāju, ka būtu labi, ja mēs šo priekšlikumu atbalstītu. Tā būtu lieliska dāvana Latvijas mūziķiem Ziemsvētkos, bet, ja jūs to neizdarīsiet, tad es būšu spiests zvanīt Fredim un “Labvēlīgajam tipam”, lai viņi šovakar šajā ballē nepiedalās.

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu, Brigmanes kundze!

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Paldies Raimondam Paulam, jo tas tiešām nobaidīja arī mani, bet man taisnības labad tomēr jāsaka, ka nevienā Eiropas Savienības valstī, ne arī kandidātvalstī nav piemērota un nav arī paredzēts ieviest pazeminātu pievienotās vērtības likmi audioierakstiem un to piegādēm.

Tātad, kolēģi, ja mēs iestāsimies Eiropas Savienībā, tad mums būs jāturpina tās sarunas, kuras jau pirms tam sākās tieši saistībā ar šo pozīciju. Un mēs neesam vienīgā valsts, kura tā domā, bet tas ir jādara kopā ar visām pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Tāpēc es lūdzu šobrīd neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 3. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 36, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 4. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Tātad 4.priekšlikums piedāvā ieviest šo pazemināto likmi un attiecināt to uz pasažieru pārvadājumiem, bet, tā kā “Jaunā laika” deputāti un Finanšu ministrija ir atsaukusies uz iepriekšējiem valdības lēmumiem un citām lietām, tad, apskatoties šo četrus gadus veco lēmumu, tika pieņemts lēmums izveidot astoņas grupas, kurām nekavējoties tiek ieviesta šī pazeminātā likme, noteiktas grupas, attiecībā uz kurām tiek apsvērta iespēja ieviest šo likmi tuvākajā laikā.

Un tā galvenā lieta ir tāda, ka, neskatoties uz to, ka šis saraksts ir pietiekami garš un pieļauj iespēju lietot pazeminātu likmi atsevišķām nozarēm, mums tomēr ir jāskatās, kas notiek mūsu kaimiņvalstīs, it sevišķi pēc 1.maija, kad šī ekonomiskā telpa apvienosies. Tad mēs strādāsim vienā ekonomiskajā telpā un mums, protams, būs ļoti grūti peldēt, teiksim, vienam peldot ūdenī, bet otram - sērskābē.

Turklāt pasažieru pārvadājumi ir viena no tādām nozarēm, attiecībā uz kuru šobrīd ir ļoti skaidri zināma kaimiņvalstu politika un nodokļu politika. Lietuvā pasažieru pārvadājumiem ir noteikta 5% liela pievienotās vērtības nodokļa likme, un transportam šīs pievienotās vērtības nodokļa pazeminātās likmes lietošanu pieļauj arī Eiropas Savienības direktīva.

Es gribu redzēt, kādā veidā būs iespējams darboties pasažieru pārvadājumu sektorā vienotā Baltijas telpā jau šobrīd, bet jo sevišķi pēc 1.maija, kad, teiksim, biļete Lietuvā uz Latviju maksās par 13 % lētāk. Tas īstenībā novedīs pie nopietniem nodokļa ieņēmumu zaudējumiem, jo šīm kompānijām būs tikai viena iespēja - dibināt vai nu meitas uzņēmumus, vai kompānijas Lietuvā, pārvietot šos autobusus uz Lietuvu un pāriet Lietuvas nodokļu maksātāju sistēmā, tātad maksāt zemākus nodokļus. Un tā vietā, ko mēs ceram panākt ar augstākiem nodokļiem, cerot, ka būs kaut kāds budžeta piepildījums, mēs panāksim pilnīgi pretēju efektu. Latvija par to ir pārliecinājusies attiecībā uz akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, kad mēs nedaudz aizsteidzāmies priekšā kaimiņvalstīm un kad mūsu piedāvātā starpība dīzeļdegvielas akcīzes nodoklim bija 4 santīmi. Toreiz dramatiski samazinājās ar nodokli apliekamā bāze un Finanšu ministrijai, neskatoties uz to, ka tā bija ieinteresēta iekasēt budžetā vairāk naudas, bija spiesta nekavējoties nākt klajā ar grozījumu un šo likmi steidzami samazināt par 3 santīmiem, bet pēc tam sākās tas, kas ir vērojams arī šobrīd, - akcīzes nodokļa iekasēšanas būtisks pieaugums. Šinī gadījumā es domāju, būs tieši tāpat. Pie kam valdība ir lēmusi, ka pasažieru pārvadājumi ir nākamais pazemināto likmju sarakstā iekļaujamais pakalpojums. Un Latvijai tas ir svarīgi arī vēl citu apstākļu dēļ. Ja jūs zināt, Latvijā iedzīvotāju blīvums ir 36 iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru, pie kam tas ir ieskaitot Rīgu. Tātad tas ir gandrīz trīsarpus reižu zemāks nekā vidējais iedzīvotāju blīvums Eiropas Savienībā. Ja mēs atskaitām Rīgas iedzīvotājus un arī teritoriju, tad mūsu iedzīvotāju blīvums uz vienu kvadrātkilometru knapi pārsniedz 10 iedzīvotājus. Pat iedzīvotāju kopējais blīvums norāda, ka uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir 3 ha zemes, tātad uz katru pieaugušo un uz bērnu Latvijā vidēji ir 3 ha zemes. Kā redzam, iedzīvotāju blīvums ir ļoti zems, bet transports un pārvietošanās infrastruktūra - tā nav tikai, teiksim, kaut kāda labdarība vai kāda cita tamlīdzīga lieta. Tā ir valstiski svarīga funkcija, lai cilvēki varētu pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū, lai viņi varētu saņemt sociālos pakalpojumus un lai bērni un jaunieši varētu iegūt izglītību.

Un tāpēc es domāju, ka arī šobrīd, runājot par teritoriālo reformu, ļoti liela loma tiek atvēlēta infrastruktūras attīstībai, jo bez tās nav iedomājama un nav iespējama arī nekāda reforma. Tātad, 5% likmes piemērošana pasažieru pārvadājumiem, manuprāt, ir valstiski atbildīga rīcība, tā ir nepieciešama tieši šobrīd, un tāpēc ir pieņemama un atbalstāma.

Un es jo sevišķi aicinu to darīt “tēvzemiešu” frakcijai, kura šobrīd ir uzņēmusies atbildību par transporta nozari. Bez tam iepriekšējās valdības darbības laikā mēs kopīgi lēmām, ka transports būs nākamā nozare, kurai mēs piemērosim šo likmi.

Es lūdzu mainīt valdības, bet nemainīt savus uzskatus!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Brigmanes kundze!

B.Brigmane. Cienījamie kolēģi! Tātad mēs šodien lemjam par to, lai visām tām preču grupām un pakalpojumiem, kuriem iepriekšējo valdību laikā tika piemērota 9% likme, tagad piemērotu 5% likmi. Man ir jautājums: kāpēc tad iepriekšējo valdību laikā attiecībā uz transporta pārvadājumiem netika definēts, ka tie ir jāapliek ar 9%, nevis 18% likmi?

Tomēr, lai viss būtu godīgi, mums ir jāpasaka, ka šī valdība ļoti rūpējas par transporta nozari... (Starpsaucieni.)... jo Latvija šobrīd ir vienīgā no Eiropas Savienības valstīm un kandidātvalstīm, kura saglabā iepriekšējo akcīzi benzīnam. Mums tā gan agrāk, gan tagad ir 16 santīmi, turpretī citām valstīm, arī mūsu kaimiņvalstīm, tā ir 19 santīmu liela. Tātad tas attiecas kopumā uz visu transporta nozari, turklāt ne tikai uz visu šo nozari, bet arī uz privātajiem pakalpojumiem.

Un tāpēc tomēr nav pareizs tāds apgalvojums, ka valdība par šo nozari nedomā. Kompleksi raugoties, visi nodokļi pakāpeniski tiek veidoti tā, lai atbalstītu gan mūsu pārvadātājus, gan katru individuālo transporta lietotāju.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 4. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 37, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 5. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! 5.priekšlikums skar tās četras preču grupas - komunālos pakalpojumus, atkritumu pārstrādi un citas, kuras no 1.janvāra jau ir apliktas ar 9% likmi. Valdība un “Jaunais laiks” kopīgi piedāvā, ka šī 5% likme tiek ieviesta no 1.maija. Un tas ir loģiski attiecībā uz tām preču grupām, kuras šobrīd vēl netiek apliktas, piemēram, medikamenti, grāmatas, bet kurām ar 1.maiju tiks piemērota šī 5% likme, bet savukārt attiecībā uz tām preču grupām, kuras no jaunā gada tiks apliktas ar 9% likmi, man tas šķiet neloģiski. Un tieši kādu iemeslu dēļ?

Dažas no šīm precēm, kas tiek apliktas, skar komunālos maksājumus, un saistībā ar elektrības tarifu maiņu un citām izmaiņām ir pieļaujams un iespējams, ka tuvākajā periodā - ziemā ir gaidāms šo tarifu pieaugums. 9% likme tiks piemērota līdz 1.maijam, un, ja mūsu mērķis ir nepieļaut to, ka patērētājam kopumā ir jāmaksā vairāk, tad būtu ļoti loģiski šo vienoto likmi ieviest jau ar 1.janvāri. Pie tam to būtu ļoti viegli izdarīt, jo šī 9% likme šobrīd jau ir, līdz ar to būtu jāmaina tikai likmes lielums.

Pieņemot šo normu ar 1.maiju, notiks sekojošais: tarifu pieaugums, kas būs jau, teiksim, no 1.janvāra, ar 1.maiju netiks samazināts, un īstenībā patiesais mērķis, ko tagad kā dāvanu mēģina pasniegt Brigmanes kundze... Kā es saprotu, šādas “dāvanas” jaunu nodokļu veidā nākamgad steidzamā kārtā būs skatāmas bieži. Īstenība būs tāda, ka iedzīvotāji maksās šos paaugstinātos maksājumus, un 1.maijā drīzāk notiks tarifu paaugstināšana, taču kopējais maksājums, samazinoties nodoklim, paliks iepriekšējais. Tātad šis mērķis, manuprāt, netiks sasniegts.

Otrais efekts - fiskāli ekonomiskais. Tad, kad mēs iepriekš septiņas reizes dažādās formās piedāvājām šo jautājumu apspriest, tad, kā es jau minēju, bija divi varianti. Viens variants bija piedāvājums iet uz vienotu pazemināto 5% likmi, ko mēs šobrīd arī darām, bet otrs paredzēja to, kas, piemēram, notiek kaimiņvalstī Igaunijā, kas šobrīd notiek Lietuvā. Lietuvā eksistē divas pazeminātās likmes - 5% un 9% likme, kas būtiski sadārdzina administrēšanu.

Šai izvēlei bija jānotiek jau decembra sākumā, jo šai normai - vienotai un saprotamai - bija jāstājas spēkā ar 1.janvāri, tāpēc ka šā likuma 9.panta otrā daļa nosaka, ka taksācijas periods šim nodoklim pamatā ir viens mēnesis, bet uzņēmumiem ar apgrozījumu zem 10 000 tas var būt 3 un 6 mēneši, un, tā kā šā pakalpojuma gan sniedzēji, gan saņēmēji ir ļoti plašs personu loks, viņiem 1.maijā radīsies situācija, ka atskaitēs un grāmatvedības uzskaites programmās tomēr parādīsies papildus divas nodokļu likmes, jo būs jāatspoguļo gan darījumi ar 5% likmi, gan arī darījumi ar 9% likmi, jo tā likme vēl saglabāsies. Tikai 1.maijā tā zudīs. Taču maksājumi par izrakstītajiem rēķiniem turpināsies vēl vairākus mēnešus. Tas īstenībā prasīs jaunas atskaišu formas, jaunas datorprogrammas vai datorprogrammu papildinājumus grāmatvedībā. Jo praktiski nākamgad, lai arī formāli būs viena likme (gada sākumā būs arī 9% likme, bet pēc tam būs viena likme - 5%), atskaitēs reāli parādīsies visas tās problēmas. Tādēļ mēs izvēlējāmies to variantu, ka ir tikai viena likme - 5% likme -, nevis 5% likme un 9% likme, kā tas ir Lietuvā. Un no šā viedokļa man šķiet pilnīgi nesaprotams tas variants... Kāpēc šīm preču grupām, šīm četrām preču grupām (it sevišķi ir jāpiemin komunālie pakalpojumi), mēs nevaram šo likmi piemērot jau no 2004.gada 1.janvāra? Tad nevajadzētu mainīt ne grāmatvedības programmas, ne atskaites, jo būtu viena papildu likme - 5%. Pazeminātā likme. Un arī iedzīvotājiem tas būtu izdevīgi.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, citādi situācija, kāda izveidosies 1.maijā (mēs par to varēsim pārliecināties, uzaicinot šā jautājuma apspriešanā piedalīties Valsts ieņēmumu dienestu un uzņēmējus), radīs diezgan lielu haosu pievienotās vērtības nodokļa atskaitēs, jo esošā programmatūra praktiski nespēs nodrošināt atskaišu iesniegšanu, gada bilances sastādīšanu un rēķinu kārtošanu visa gada laikā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā? Lūdzu, Brigmanes kundze!

B.Brigmane. Godājamie deputāti un radioklausītāji! Es tomēr gribētu, lai mēs saprastu, ka ar 1.janvāri netiek palielināta nekāda nodokļu likme. Jau tagad mēs visu gadu maksājam šos 9% par komunālajiem pakalpojumiem, un tā mēs arī turpināsim maksāt līdz tam brīdim, kad iestāsimies Eiropas Savienībā. Un pēc tam sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā un sakarā ar šā likuma pieņemšanu - likuma grozījumus mēs šodien acīmredzot pieņemsim - mēs visi maksāsim 5%.

Un otrs jautājums. Ja mēs ieskatāmies šajā Tautas partijas frakcijas priekšlikumā, tad redzam, ka iznāk tā, ka ar 1.janvāri mums ir jau samazināta šī nodokļa likme, tā ir 9% apmērā, un tagad tiek piedāvāta vēl arī likme 5% apmērā. Tātad matemātiski šeit nevar saprast, kā tas ir domāts, jo mainīt šo likmi te nekur nav paredzēts.

Tā ka jau no elementāras loģikas viedokļa šāds priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 5. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 38, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Tie ir arī visi saņemtie priekšlikumi. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemts. Paldies.

B.Brigmane. Es gribu komisijas vārdā pateikties visiem deputātiem un apsveikt visus ar šo vēsturisko brīdi, kurā mēs pieņemam šādu visai mūsu valstij ārkārtīgi nozīmīgu lēmumu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas valdības līgumu par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku statusu Kuveitas valstī”.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja savā iepriekšējā sēdē. Likumprojekta sakarā es gribētu teikt, ka saskaņā ar šā gada 20.martā pieņemto Saeimas lēmumu - atbalstīt ANO Drošības padomes rezolūciju nr.1441 - Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās Irākā. Man ir jums jāpaskaidro, ka uz Irāku šīs vienības dodas caur Kuveitu un ka šā likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību tiesības un pienākumus Kuveitas valstī.

Šis līgums, kā jau norādīts likumprojekta anotācijā, ir stājies spēkā ar notu apmaiņu starp Latvijas valsti un Kuveitas valsti. Tas ir stājies spēkā 2003.gada 26.augustā, un ir arī paredzēts ar notu apmaiņu līguma darbības laiku pagarināt, lai tas saskanētu ar to laiku, kuru ir apstiprinājusi Saeima, - respektīvi, līdz 2004.gada 16.oktobrim.

Šeit iepriekšējās debatēs Turlā kungs uzdeva jautājumu, kādēļ likumprojekts bija tik ilgi kavējies pirms iesniegšanas Saeimā. Šo jautājumu mēs skatījām arī Ārlietu komisijā, un mums tika paskaidrots, ka, lai līgumu varētu ratificēt, bija nepieciešams to oficiāli tulkot arī arābu valodā, jo tas ir līgums ar Kuveitas valsti. Un, tā kā Latvijā arābu valodas pratēju nav īpaši daudz, likumprojekta iesniegšana Saeimā aizkavējās.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā, un lūdz piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 19, neviens neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 14, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

G.Bērziņš. Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu deputātus pieņemt likumprojektu arī otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav… (Starpsaucieni: “Ir! Ir! Nav!”) Deputātiem ir iebildumi? Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likumprojekta izskatīšanas laiku!

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - pulksten 14.30.

Sēdes vadītāja. Un likumprojekta izskatīšanas laiks?

G.Bērziņš. Izskatīšanas laiks - šodienas sēde.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 14.30. Un likumprojekta izskatīšana tiks veikta šodienas sēdē.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Lūdzu izskatīt trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā”. Priekšlikumi netika saņemti. Taču pati atbildīgā komisija, ņemot vērā to, ka nepieciešams neliels tehnisks grozījums, lai kādā brīdī neizveidotos prettiesiska situācija, lūdz noteikt, ka šiem likuma grozījumiem jāstājas spēkā ar 2003.gada 30.decembri. Kamēr Valsts prezidente paspēj izsludināt…

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1.priekšlikumu… Es atvainojos! Pirms balsojuma atklāsim debates!

Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Tā nu ir vienkārši prāta jaukšana jeb cilvēku muļķošana! Un ja to uzskata par tādu vienkāršu tehnisku grozījumu… varbūt tas tā liekas Strazdiņa kungam. Bet kā tad būs ar likuma grozījumu izsludināšanu? Tad jau mēs liedzam Valsts prezidentei savas 22 dienas atļauties spriest par šo likumprojektu. Mēs viņai liekam to izsludināt ātrāk.

Es aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas sakāms?

Ja Strazdiņa kungam nav nekas sakāms, lūdzu deputātus balsot par 1. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 21, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Strazdiņš. Lūdzu Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 21, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1753. Kopumā ir iesniegti 28 priekšlikumi.

1. - vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 2. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 3. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 3. un 4.priekšlikumu.

A.Tolmačovs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 6.priekšlikums nav balsojams. Tas ir iestrādāts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 7. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 8. - vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, 12.priekšlikums…

A.Tolmačovs. Jā, piedodiet! 12. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 15. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 18. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 19. - vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 20. - Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un ietverts 21. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 22. - Juridiskā…

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, par 21.priekšlikumu!

A.Tolmačovs. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 28. - vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tolmačovs. Tātad tas bija pēdējais priekšlikums. Lūdzu nobalsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Dokuments nr.1754.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Emsis, un viņš ir precizējis normas šajā likumā atbilstoši Aizsargjoslu likumam. Viņa iesniegtā redakcija ir nedaudz precizēta, un atbildīgā komisija to ir iestrādājusi savā 2.priekšlikumā, kuru lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Vairāk priekšlikumu par likumprojektu nav saņemts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! “Grozījumi Krimināllikumā” - likumprojekts trešajam lasījumam (dokumenta reģistrācijas nr.241).

1.priekšlikums - iekļautais likumprojekts ar reģistrācijas numuru 364. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 2. - Saeimas deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 4.priekšlikums - iekļautais likumprojekts ar reģistrācijas numuru 364. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 5.priekšlikums - iekļautais likumprojekts ar reģistrācijas numuru 364. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 6.priekšlikums - iekļautais likumprojekts ar reģistrācijas numuru 364. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 7.priekšlikums - iekļautais likumprojekts ar reģistrācijas numuru 364. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 9. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 12. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra D.Šenberga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 12.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 20, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

L.Mūrniece. 13.priekšlikums - iekļautais likumprojekts ar reģistrācijas numuru 364. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. Vairāk priekšlikumu nav saņemts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1760 - likumprojektu “Grozījumi Ciltsdarba likumā”.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav iesniegti, tāpēc lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Ciltsdarba likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” trešajam lasījumam (dokumenta reģistrācijas nr.385). Likumprojektā iekļauts likumprojekts ar reģistrācijas numuru 502.

1. - aizsardzības ministra Ģ.-V.Kristovska priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 2.priekšlikums - iekļautais likumprojekts. Atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 2. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 5.priekšlikums - likumprojekts ar reģistrācijas numuru 502. Atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 7. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 8. - Saeimas deputāta Buzajeva priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 59, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Mūrniece. 9. - Saeimas deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lai taupītu laiku, es runāšu par visiem četriem atlikušajiem priekšlikumiem.

PCTVL frakcijas 9., 10. un 12.priekšlikums ir savstarpēji saistīti, un to būtību var iekļaut divos vārdos: aizmirst un piedot! Proti, pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā vairs neatcerēties 1991.gada barikādes un bijušos čekistus un komunistus uzskatīt par tādiem pašiem cilvēkiem, kādi ir pārējie Latvijas pilsoņi.

Kad pagājušajā nedēļā mēs apspriedām “čekas maisu” problēmu, tad no šīs tribīnes tikta teikts, ka pati par sevi sadarbības fakta ar VDK noteikšanas procedūra vēl nekalpo par pamatu aizliegumam attiecībā uz profesiju. Aizliegumus izvirza citi likumi, un mēs tos vēl aplūkosim.

Atkārtošana kalpo zināšanu apguvei, tamdēļ gribētos atgādināt jums triju no septiņiem Satversmes tiesas locekļu īpašo viedokli; proti, aizliegumi attiecībā uz bijušajiem čekistiem un komunistiem ir pretrunā ar Satversmi un ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

Gribētos atgādināt, ka toreiz opozīcijas deputāti iesniedza prasību Satversmes tiesai un uz tiesnešiem, kuriem vajadzēja izvēlēties - vai nu sekot sirdsapziņas balsij un pieņemt “ļaunprātīgās” PCTVL argumentāciju, vai arī saglabāt dvēseles mieru un izpatikt valsts varai -, tika izdarīts kolosāls morāls spiediens. Trīs tiesneši no septiņiem - trīs Latvijas labākie tiesneši - šo spiedienu izturēja. Viņi izdarīja slēdzienu, kas bija saskaņā ar Satversmes burtu un garu, saskaņā ar viņu pašu sirdsapziņu. Un es ceru, ka arī jūs, kolēģi deputāti, rīkosieties saskaņā ar tiem pašiem motīviem.

Par 11.priekšlikumu. Tas ir drusciņ savādāks un skan diezgan dīvaini: personai, kura ir vai ir bijusi kādas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents un tā tālāk, var izsniegt speciālo atļauju. Kolēģi, šo normu mēs esam taču ņēmuši no spēkā esošā likuma! Tā ir tajā redakcijā, par kuru jau ir nobalsots. Un tas skan kā aicinājums aģentiem, rezidentiem un citiem 30 izredzētu valstu izlūkdienestu cienījamiem darbiniekiem apmeklēt mūsu slepenos objektus. Gribu uzsvērt, ka runa ir ne tikai par ārvalstu pilsoņiem, bet arī par Latvijas pilsoņiem, kurus savervējusi saprotamos un cēlos nolūkos, teiksim, Centrālā izlūkdienesta pārvalde vai kāds cits izlūkdienests, lai viņi ziņotu saviem saimniekiem par visu interesanto, kas notiek Latvijas slepenajos objektos, - bez šaubām, par to, par ko kaut kādu iemeslu dēļ nav paspējis tiem izstāstīt tas pats Kristovska kungs.

Nu, un saskaņā ar to, ka jau iepriekšējā likumdevēju paaudze ir nolēmusi dot tiem pieeju mūsu valsts noslēpumiem, katrā šādā, tā teikt, eksotiskā gadījumā vajadzētu pieņemt speciālu Ministru kabineta lēmumu.

Paldies par uzmanību. Lūdzu balsot par visiem četriem!

Sēdes vadītāja. Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

Ja nav nekas piebilstams, lūdzu balsot par 9. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 64, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Mūrniece. 10. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 10.priekšlikumu.

L.Mūrniece. 11. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 62, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Mūrniece. 12. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 13. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 14. - likumprojekts ar reģistrācijas numuru 502. Atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas sagatavotajā redakcijā - 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas sagatavotajā redakcijā - 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas sagatavotajā redakcijā - 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 16. un 18.priekšlikumu.

L.Mūrniece. 18. - likumprojekts ar reģistrācijas numuru 502. Atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas sagatavotajā redakcijā - 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas sagatavotajā redakcijā - 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 19. un 20.priekšlikumu.

L.Mūrniece. 21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

L.Mūrniece. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 5. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” trešajā lasījumā. Izskatāmā dokumenta numurs 1762.

Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi, kuri tika izskatīti komisijas 10.decembra sēdē.

1.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Aksenoka kungs. Komisija priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministrs Aksenoka kungs. Komisija arī šo priekšlikumu ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 2. - tieslietu ministra priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 19, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Pietkevičs. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Izskatāmā dokumenta numurs 1763.

Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Komisija izskatīja likumprojektu savā 10.decembra sēdē. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Valsts probācijas dienesta likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Valsts probācijas dienesta likums” (reģistrācijas numurs 396) pirms trešā lasījuma. Par minēto likumprojektu saņemti 36 priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

S.Āboltiņa. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3. un 4. - tieslietu ministra priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji. Atbalstīts 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 8. un 9.priekšlikumu.

S.Āboltiņa. 10. un 11. - deputāta Agešina priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13. - deputāta Agešina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 14. - deputāta Agešina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 17. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 20. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 21. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 22. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 23. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji 24. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 25. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 26. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji 27. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 28. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 29. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts 30. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 31. un 32. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 34. - deputāta Agešina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 35. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Šenberga kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Komisija atbalstīja likumprojekta “Valsts probācijas dienesta likums” pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums “Valsts probācijas dienesta likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1775. Komisija likumprojektu sagatavoja trešajam lasījumam un iesniedza 1.priekšlikumu, un ir lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Arī 2.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 4.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 5.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 6.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Stalidzāne. 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 14.priekšlikumu arī ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 9.pants ir redakcionāli precizēts. Un ir vēl arī pārejas noteikumi redakcion āli precizēti.

Un arī 15.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Komisija ir izskatījusi priekšlikumus un nolēmusi nodot likumprojektu pieņemšanai Saeimā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums “Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Vēlētāju reģistra likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Škesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Pirmām kārtām liels paldies par apsveikumu. Gribētos novēlēt visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

Likumprojekts “Vēlētāju reģistra likums”. Reģistrācijas numurs 543.

Mūsu komisija šo likumprojektu izskatīja. Likumprojekts ir saistīts ar šodien jau otrajā lasījumā pieņemto Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma projektu un ar vēlēšanām. Ieviešot personu apliecinošo dokumentu dubulto sistēmu Latvijā - pases un personas apliecības -, vairs nebūs vienota dokumenta, kuru varēs izmantot, teiksim, vēlēšanu dienā. Tāpēc ir nepieciešams jauns likums - Vēlētāju reģistra likums, kurš reglamentēs to, kā notiks vēlēšanas, kā iedzīvotāji un vēlētāji varēs piedalīties vēlēšanās tieši savos vēlēšanu iecirkņos.

Lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību, jo šim likumam būtu jāstājas spēkā, lai mēs varētu normāli organizēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pēc tam arī pašvaldību vēlēšanas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Šis likums var būtiski ierobežot Latvijas pilsoņu vēlēšanu tiesību realizēšanu. Šā likumprojekta konceptuālā kļūda ir tā, ka jebkurš Latvijas vēlētājs tagad būs piesaistīts konkrētam vēlēšanu iecirknim. Cilvēki vairs nevarēs balsot tajā vēlēšanu iecirknī, kurā viņi vēlēsies, bet gan būs spiesti doties uz to iecirkni, kuru viņiem ierādīs valsts.

Iedomāsimies nākamā gada 12.jūniju, kad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas! Droši vien būs saulaina diena, kad visi cilvēki labprāt dodas pie dabas - uz laukiem, uz vasarnīcām, pie ezeriem. Visticamāk, ka lielākā daļa cilvēku to darīs jau piektdien pēc darba. Tas nozīmēs, ka vēlēšanu tiesības viņiem būs liegtas, jo, kā tas rakstīts likumā, cilvēks drīkstēs balsot tikai tajā vietā, tajā vēlēšanu iecirknī, kur vēlētāju sarakstā viņš būs reģistrēts saskaņā ar reģistrā iekļautajām ziņām. Turpat likumā ir noteikts: “Par savu vēlmi mainīt vēlēšanu iecirkni šā panta otrajā un trešajā daļā minētos gadījumos vēlētājs ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām personīgi iesniedz iesniegumu pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādei.”

Vai tas ir domāts nopietni? Vai tiešām jūs cerat, ka visi Latvijas balsstiesīgie pilsoņi jau 30 dienas pirms vēlēšanām droši zinās, vai tajā dienā būs lietains laiks un viņi paliks pilsētā vai laiks būs saulains un viņi dosies uz laukiem? Un laukos būs cits vēlēšanu iecirknis, kurā viņi nedrīkstēs balsot.

Šāda kārtība vispār ir absurda, jo iedzīvotāju aktīvākajai un mobilākajai daļai varētu nākties iet uz vēlēšanu iecirkni divreiz: pirmo reizi - lai mainītu vēlēšanu iecirkni, un otro reizi - lai nobalsotu.

Tautas partija nevar atbalstīt šādi izstrādātu Vēlētāju reģistra likuma projektu, jo tas ir sarakstīts, domājot nevis par iedzīvotājiem, vēlētājiem, bet gan par birokrātu ērtībām. Līdzšinējā vēlēšanu sistēma Latvijā ir bijusi pietiekami ērta pilsoņiem, un pašreiz es neredzu nekādas problēmas, lai tagad, informātikas laikmetā, pieskaņotu šīs prasības Eiropas Savienības prasībām. Taču tas ir jāizdara daudz profesionālāk un - galvenais - domājot par pilsoņu ērtībām.

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

S.Šķesters. Komisijas vārdā es gribētu sniegt nelielu skaidrojumu.

Kā jūs saprotat, ir stājies spēkā Dzīvesvietas deklarēšanas likums, un tur jau vairs nav paredzēta šī pieraksta sistēma, jaunajās pasēs pieraksts vairs netiek norādīts. Un praktiski arī turpmāk, Kalvīša kungs, arī tad, kad veiks vietējo pašvaldību vēlēšanas, šī sistēma vairs nedarbosies, jo nav vietas, kur, teiksim, šos spiedogus reģistrēt... Vēlētājs to darīs savā dzīvesvietā, jo tas parādīsies tikai tieši reģistros.

Un otra lieta. Es gribētu teikt, ka Eiropas Savienības pilsoņiem arī nav šādas reģistrācijas pasēs, tur pastāv identitātes kartes, kuru ieviešana notiks arī mūsu valstī, jā, nākotnē.

Tāpēc es komisijas vārdā lūgtu tomēr atbalstīt šo likumprojektu un vispirms piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 35, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Šķesters. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Šķestera kungs, es domāju, jūs pats neesat pietiekami iepazinies ar šo situāciju! Šobrīd nav nekādas nozīmes, vai ir pase vai būs identifikācijas karte. Pastāvot tai reģistra sistēmai, kas ir izveidota Latvijā, tā nav nekāda problēma - izdarīt atzīmi par katru Latvijas pilsoni, kurš balsos. Latvija līdz šim ir izcēlusies pārējo valstu vidū ar to, ka mums ir tiešām izcili izveidoti valsts reģistri un ka datorizētā sistēma informācijas apmaiņai starp valsts iestādēm strādā ļoti labi - atšķirībā no tā sauktajām vecajām Eiropas valstīm, kur šie reģistri nav savietojami un kur tātad nemaz nav iespējams šādas manipulācijas veikt. Latvijā tas ir iespējams! Latvijā nav problēmu vēlēšanu iecirkņus pieslēgt pie interneta un veikt visas šīs manipulācijas, lai neradītu Latvijas pilsoņiem problēmas, lai “nepiesietu” viņus, kā tas bija padomju laikā, pie konkrētas vietas, kur viņiem jāiet balsot.

Es aicinu šādu likumprojektu nepieņemt, turpināt par šo tēmu debates. Es neredzu nekādas problēmas, lai šo jautājumu atrisinātu zinātniskā veidā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 19, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!

S.Šķesters. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt nākamā gada 12.janvāri un lūdzu izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā 22.janvārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.janvāris. Izskatīšanas laiks - 22.janvāra sēde. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1731. Likumprojekts sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā.

1. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Arī 2.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Stobova. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 3. - Ministru kabineta priekšlikums, kas ir iekļauts no likumprojekta nr.524.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Stobovas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.5.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 4. un 5.priekšlikumu.

J.Stalidzāne. 6. - Ministru kabineta priekšlikums, kas ir iekļauts no likumprojekta nr.524. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 7. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Stobovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.8.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 9. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Stobovas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 10. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Stobovas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Arī 11.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Stobova. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 12. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Stobovas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 13. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Stobovas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 14. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Stobovas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 15.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Stobova. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 16. - Ministru kabineta priekšlikums no likumprojekta nr.524. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 17.priekšlikumu iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Stobova. Komisija to daļēji ir atbalstījusi un iestrādājusi 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 19.priekšlikumu iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Stobova. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 20.priekšlikumu iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Stobova. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas 21. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas laiks trešajam lasījumam - 27.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks trešajam lasījumam - 27.decembris, 2003.gads. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (dokumenta reģistrācijas nr.535).

Likumprojekts ir nepieciešams, lai saskaņotu Krimināllikuma normas ar Ieroču aprites likumu. Šajā likumprojektā vairs netiek paredzēta atbildība par auksto ieroču neatļautu izgatavošanu, nēsāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu, jo par auksto ieroču nēsāšanas un izmantošanas noteikumu pārkāpšanu tiks paredzēta administratīvā atbildība.

Tāpat šajā likumprojektā tiek paredzēta kriminālatbildība par lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu realizēšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par to nevērīgu glabāšanu un pārvadāšanu.

Bez tam tiek paredzēta kriminālatbildība par gāzes pistoles (revolvera) vai tai paredzētu, ar kairinošas iedarbības vielām pildītu patronu izgatavošanu bez attiecīgas atļaujas vai par gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas nosacījumu pārkāpšanu.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi pirmajā lasījumā, un es komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Pietkevičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2004.gada 5.janvāris un izskatīšana 15.janvāra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2004.gada 5.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma un izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu””.

Pēc grūtām, smagām debatēm komisija pieņēma lēmumu lūgt Saeimu šodien atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 28, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

P.Kalniņš. 15.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.janvāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kompensācijas izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Skatāmais jautājums ir izklāstīts dokumentā nr.1669.

Problēma, kura ir radusies ar kompensāciju izmaksu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām, ir saistīta ar to, ka kādreiz Šķēles valdības laikā pieņemtie noteikumi tika apstrīdēti Satversmes tiesā un atzīti par spēkā neesošiem. Līdz ar to, atjaunojot kompensāciju izmaksas kārtību, tika noteikts termiņš, cerot, ka valsts to spēs izdarīt līdz 1999.gada 31.decembrim.

Taču situācija šobrīd rāda, ka ir vēl pietiekami liels skaits strīdīgu jautājumu, prasību pieteikumu, kad ir cilvēkiem likumīgs pamats saņemt kompensāciju naudā par neatdoto īpašumu, tāpēc valdība piedāvā šos grozījumus likumā par kompensācijas izmaksas atjaunošanu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo jautājumu ir izskatījusi, un mēs piedāvājam pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

P.Simsons. Likumprojektam nav nepieciešama īpaša steidzamība, mēs aicinām pievērst tam uzmanību, tāpēc piedāvājam noteikt 22.janvāri par galīgo termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2004.gada 22.janvāris. Paldies!

Cienījamie kolēģi! Ir pienācis kārtējais pārtraukums. Tiekamies Saeimas sēžu zālē pulksten 15.30. Paldies!

Pirms pārtraukuma paziņojums deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie Ārlietu komisijas dalībnieki! Es aicinu jūs uz īsu sēdi šajā pārtraukumā Ārlietu komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Tibetas atbalsta grupu lūdzu uz 10 minūtēm pulcēties tepat līdzās Dzeltenajā zālē. Tātad Tibetas grupa, lūdzu, uz 10 minūtēm sapulcēties Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Tiksimies zālē pulksten 15.30!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 15.30, un mums ir jāturpina Saeimas sēde.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas lūgumu ar aicinājumu izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas valdības līgumu par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku statusu Kuveitas valstī”, jo pēc pirmā lasījuma iesniegtie priekšlikumi tika apspriesti. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā ir iekļauts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkēvičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” pirmajā lasījumā (dokumenta reģistrācijas nr.549). Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz Informācijas atklātības likumu saskaņot ar Administratīvā procesa likumu. Grozījumi Informācijas atklātības likuma 15.panta otrajā daļā paredz saskaņot terminoloģijas lietojumu ar Administratīvā procesa likumu. Grozījumi likuma 16.panta otrajā daļā paredz aizstāt vārdus “ir tiesīgs iesniegt tiesā prasību pret vainīgo personu” ar vārdiem “var prasīt”, jo Administratīvā procesa likumā ir noregulēta valsts atbildība, kas iestājas tad, ja ar administratīvo aktu vai faktisko rīcību ir nodarīts kaitējums personai.

Aizsardzības un iekšlietu komisija 10.decembra sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Pietkevičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - 2004.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš nākamā gada 5.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu nr.1749. Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu”” uz otro lasījumu. Priekšlikumi uz otro lasījumu nav iesniegti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

R.Jurķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2003.gada 29.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2003.gada 29.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (dokumenta reģistrācijas nr.496). Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par šo likumprojektu, tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā, virzot to uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Bendrāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 29.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par prakses ārstiem””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem”” (reģistrācijas numurs 493). Sociālo un darba lietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par šo likumprojektu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā un virzīt to uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

S.Bendrāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 29.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1752. Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”.

Nav iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam. Komisija ir nolēmusi likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2003.gada 29.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 29.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Saeimas Juridiskā komisija virza grozījumus spēkā esošajā Kriminālprocesa kodeksā. Šie grozījumi ir saistīti ar vienošanās procesa ieviešanu. Šādu grozījumu izdarīšana, pirms vēl stājas spēkā jaunais Kriminālprocesa likums, ar kura projektu pašreiz arī strādā Juridiskā komisija, ir nepieciešama tāpēc, lai pilotprojekta veidā iemēģinātu šo jauno kriminālprocesa veidu. Un tad, kad stāsies spēkā jaunais Kriminālprocesa likums (mēs ceram, ka tas būs ar nākamā gada septembri), būs jau skaidrs, kā šis kriminālprocesa veids darbosies, un varbūt būs arī iespējas sekmīgāk apmācīt darbiniekus gan prokuratūrā, gan arī policijā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Labucka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2004.gada 12.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2004.gada 12.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi saņemto likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” un ir atbalstījusi tā pieņemšanu pirmajā lasījumā, un lūdz atzīt to par steidzamu.

Grozījumi Administratīvā procesa likumā ir saistīti ar to, ka ir šis likums jāsaskaņo ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kā arī jāprecizē vairākas lietas, kas ir saistītas ar šā likuma spēkā stāšanos 1.februārī.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 3, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 3, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

I.Labucka.. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2004.gada 5.janvāris. Izskatīšana - 2004.gada 15.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2004.gada 5.janvāris un izskatīšana - 15.janvārī. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Satversmes tiesas likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Grozījums Satversmes tiesas likumā ir izdarīts, lai saskaņotu Satversmes tiesas likumu ar Administratīvā procesa likumu. Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu, ņemot vērā to, ka 1.februārī stājas spēkā Administratīvā procesa likums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!

I.Labucka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2004.gada 5.janvāris, un izskatīšanas laiks - 15.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tā kā citu priekšlikumu nav, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir nākamā gada 5.janvāris un izskatīšanas laiks - 15.janvāris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā”, ir atbalstījusi tā pieņemšanu pirmajā lasījumā un lūdz atzīt to par steidzamu.

Likumprojekts paredz galvenokārt to, ka administratīvās lietas, kuras ir pieņemtas tiesvedībā līdz 2004.gada 1.februārim un kuru izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, izskata tā tiesa, kas pieņēmusi lietu izskatīšanai. Likumprojekts precizē vēl arī dažus citus jautājumus, kuri ir tiešā saistībā ar Administratīvā procesa likumu, kas stāsies spēkā 1.februārī.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 7, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 3, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!

I.Labucka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2004.gada 5.janvāris, izskatīšanas laiks - 15.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tā kā citu ierosinājumu nav, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2004.gada 5.janvāris, izskatīšanas laiks - 15.janvāris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija, izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””, lūdz to atzīt par steidzamu… ā, nē, tas nav steidzams.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” paredz Centrālajai vēlēšanu komisijai šādu funkciju - organizēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tātad te ir tīri tehniski grozīti šādi panti: 1., 4., 8., 12., 19. un 20.pants. Grozījumi tajos ir izdarīti saistībā ar Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumu organizēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Labucka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2004.gada 12.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - nākamā gada 12.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas valdības līgumu par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku statusu Kuveitas valstī”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ārlietu komisija savā pēdējā sēdē šo likumprojektu izskatīja otrajam lasījumam. Līdz priekšlikumu iesniegšanas laika beigām - pulksten 14.30 nebija saņemts neviens priekšlikums. Ārlietu komisija nolēma šo likumprojektu virzīt otrajam, galīgajam, lasījumam. Es lūdzu jūs šo likumu pieņemt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 14, atturas - 4. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas valdības līgumu par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku statusu Kuveitas valstī” pieņemts. Paldies.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ērikam Jēkabsonam!

Ē.Jēkabsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Vārds īsam paziņojumam Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei.

I.Ūdre (8.Saeimas priekšsēdētāja).

Cienījamie kolēģi! Saeimas darbinieki un Latvijā dzīvojošie cilvēki! Ziemassvētku laiks ir brīnumu laiks. Šis brīnums ir mīlestība, un mīlestības eņģelis mīt ikviena cilvēka sirdī. Atveriet savu sirdi un ieraugiet savu eņģeli! Skatieties un esiet redzīgi, klausieties un sadzirdiet!

Cienījamie kolēģi un Saeimas darbinieki! Atļaujiet man personīgi jums un Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem Latvijas Republikas 8.Saeimas vārdā novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! Jo līdz ar šo sēdi beigsies ne tikai šī sēde, bet būs beigusies arī Saeimas rudens sesija.

Paldies jums visiem par darbu! (Aplausi.)

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie deputāti! Ir saņemta arī rakstiska Ministru prezidenta atbilde uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu Kalvīša, Pietkeviča, Kiršteina, Lagzdiņa un Ābiķa jautājumiem. Vai deputāti ir apmierināti ar atbildi? Deputāti nav apmierināti. Tātad pulksten 17.00 būs jautājumu un atbilžu sēde.

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi, kuri darbojas Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijā! Pirmā sēde būs 15.janvārī, tas ir, nākamajā gadā pēc pirmās sēdes. Tās laiku precizēsim atkarībā no tā, cik ilga būs sēde.

Tātad Nākotnes apakškomisija darbu sāk 15.janvārī.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Andrejs Klementjevs, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Juris Dobelis, Liene Liepiņa, Anatolijs Mackevičs, Andrejs Naglis, Aigars Pētersons, Jakovs Pliners, Ivans Ribakovs, Jevgenija Stalidzāne, Baiba Brigmane, Staņislavs Šķesters, Arvīds Ulme un Aleksejs Vidavskis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Sēde ir slēgta.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Labvakar! Sākam mūsu jautājumu un atbilžu sēdi.

Tātad Saeimas Tautas partijas frakcijas deputāti ir uzdevuši jautājumus mūsu Ministru prezidentam un ir arī saņēmuši rakstisku atbildi uz uzdotajiem jautājumiem. Tā kā Tautas partijas frakcijas deputāti nav apmierināti ar rakstisko atbildi, tad viņiem tagad ir iespēja uzdot papildu jautājumus tieši Ministru prezidentam.

Lūdzu, Ministru prezidenta kungs!

Tātad iesniedzējiem ir divi jautājumi. Lūdzu!

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Pietkeviča kungam!

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Savā rakstiskajā atbildē jūs, atbildot uz jautājumu, rakstāt, ka jūs esat lūdzis aizsardzības ministru pēc sarunu procedūras pabeigšanas, bet vēl pirms galīgā līguma parakstīšanas sniegt informāciju par helikopteru iegādes konkursa rezultātiem - tātad vēl pirms konkursa beigām.

Sakiet, lūdzu, kad, konkrēti kādiem ministriem un par kādiem konkursiem un to rezultātiem jūs vēl esat lūdzis pirms konkursa galīgajiem rezultātiem sniegt sev informāciju?

E.Repše (Ministru prezidents).

Es esmu iesaistījies ļoti daudzu jautājumu pārbaudē, un viens no tādiem ir arī jūsu partijas ļoti sekmīgi uzsāktais Austrumu robežbūves afēru komplekss un citas lietas.

Sēdes vadītāja. No iesniedzēju puses vēl otrs jautājums! Lūdzu!

M.Pietkevičs. Jā, un otrs jautājums ir tāds: mūsu rīcībā ir nonākusi informācija, ka šajā helikopteru iegādes konkursā uzvarējušā uzņēmuma “Ulanude” vadība nemaz nav informēta par savu piedalīšanos konkursa otrajā kārtā un vēl līdz šim brīdim neko nezina par to, ka viņu uzņēmums konkursā ir uzvarējis. Līdz ar to pastāv zināmas bažas, ka ar šā uzņēmuma vārdu varētu būt startējuši kādi starpnieki. Kā jūs varētu paskaidrot vai komentēt šo informāciju?

E.Repše. Tā ir pilnīgi jauna informācija. Ja jums patiešām ir fakti vai ticama informācija, tad nekavējoties dodieties uz tiesībsargājošajām iestādēm un informējiet arī Aizsardzības ministriju, lūdzu! Ja tas, ko jūs tikko teicāt, patiešām ir patiess fakts, tad tas ir ļoti nopietni, bet man tādu ziņu nav. Taču, ja tas ir tā, tad tas ir noteikti jāpārbauda.

Sēdes vadītāja. Klātesošajiem deputātiem ir iespēja uzdot vēl trīs jautājumus.

Deputāts Juris Dalbiņš. Lūdzu!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Ministru prezidenta kungs! Jautājums šinī pašā sakarā: vai jūs tiešām, kā es saprotu, varat arī garantēt, ka šī informācija, kura pašreiz izskanēja, tiks pārbaudīta?

E.Repše. Protams! Pilnīgi noteikti! Es domāju, ka to tūlīt pat pārbaudīs… Taču es patiešām lūgtu jūs iesniegt jūsu rīcībā esošās detaļas, un tad savukārt es lūgšu aizsardzības ministram nekavējoties ziņot, kas viņam par to ir sakāms, bet viņa pārziņā esošie militārie dienesti arī lai pārbauda šo informāciju un izsaka savu viedokli. Un, protams, jūs pilnīgi droši varat iesniegt arī šīs ziņas jebkurai citai iestādei. Noteikti pārbaudīsim!

J.Dalbiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai ir vēl kādi papildu jautājumi? Deputāts Gundars Bērziņš! Lūdzu!

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Jā, jūsu atbildes trešajā rindkopā jūs rakstāt, ka neuzskatāt par iespējamu un nepieciešamu reaģēt uz visām muļķībām, kas izskanējušas plašsaziņas līdzekļos. Kādas vēl, jūsuprāt, ir izskanējušas muļķības pēdējā laikā, jo jūs runājāt daudzskaitlī šeit?

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Bērziņa kungs, šis jautājums neattiecas tieši uz…

G.Bērziņš. Tas ir papildu jautājums attiecībā uz atbildi.

Sēdes vadītāja. Jūsu jautājums ar to tieši nav saistīts. Vai ir vēl kāds papildu jautājums Ministru prezidentam?

G.Bērziņš. Tad vēl viens. Vai jūs saskatāt interešu konflikta pazīmes faktā, ka jūs kā premjerministrs iejaucaties iepirkuma procedūrā un lūdzat informēt sevi pirms procedūras pabeigšanas par rezultātiem, tādējādi gūstot iespēju ietekmēt konkursa rezultātus?

E.Repše. Es neiejaucos iepirkuma procedūrā, bet tajā apstāklī, ka es, būdams Ministru prezidents, savas kompetences ietvaros kontrolēju tās rezultātu, pirmām kārtām nav un nevar būt nekāda interešu konflikta. Otrām kārtām, tas ietilpst manos pienākumos.

Sēdes vadītāja. Vēl deputātiem ir viena iespēja uzdot jautājumu...

Ja jautājumu vairs nav, tad es gribu pateikt paldies deputātiem. Es gribu pateikt paldies arī Ministru prezidentam.

Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde ir beigusies. Paldies.

E.Repše. Paldies.

Balsojumi

Datums: 18.12.2003. 09:21:34 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"
Datums: 18.12.2003. 09:23:58 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1740 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par grāmatvedību"
Datums: 18.12.2003. 09:24:38 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1746 nodošanu komisijām

Priekšvēlēšanu aģitācijas likums
Datums: 18.12.2003. 09:30:08 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1747 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par policiju"
Datums: 18.12.2003. 09:34:06 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1757 nodošanu komisijām

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā
Datums: 18.12.2003. 09:34:40 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1758 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas valdības līgumu par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku statusu Kuveitas valstī
Datums: 18.12.2003. 09:43:28 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1759 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā
Datums: 18.12.2003. 09:44:04 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1764 nodošanu komisijām

Grozījumi Administratīvā procesa likumā
Datums: 18.12.2003. 09:44:36 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1765 nodošanu komisijām

Grozījums Satversmes tiesas likumā
Datums: 18.12.2003. 09:45:12 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1766 nodošanu komisijām

Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā
Datums: 18.12.2003. 09:45:46 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1767 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"
Datums: 18.12.2003. 09:46:20 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1768 nodošanu komisijām

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā
Datums: 18.12.2003. 09:47:00 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1779 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"
Datums: 18.12.2003. 09:50:14 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1790 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei A.Ziedonei-Kantānei"
Datums: 18.12.2003. 09:52:34 bal016
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1777

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam I.Ribakovam"
Datums: 18.12.2003. 09:53:10 bal017
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1778

Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Norvēģijas Aizsardzības ministrijas, Zviedrijas Bruņoto spēku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas, Īrijas Aizsardzības ministrijas, Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Somijas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par dalību daudznacionālajā Centra brigādē Kosovas spēkos (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.12.2003. 09:55:32 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1650B pieņemšanu 2.lasījumā

Par Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Beļģijas Karalistes aizsardzības ministru, Ungārijas Republikas aizsardzības ministru un Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministru par Nīderlandes medicīniskās operatīvās ārstniecības iestādes izveidošanu un uzturēšanu Starptautisko drošības atbalsta spēku III sastāvā Kabulas starptautiskajā lidostā Afganistānā (2.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 09:56:44 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1774 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otro papildu protokolu (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 09:58:34 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1655 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 10:10:34 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1656 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Eiropas Policijas biroja līgumu par sadarbību (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 10:13:12 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1683 steidzamību

Par Latvijas Republikas un Eiropas Policijas biroja līgumu par sadarbību (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 10:13:38 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1683 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Eiropas Policijas biroja līgumu par sadarbību (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.12.2003. 10:14:22 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1683 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 10:23:16 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1790 steidzamību

Datums: 18.12.2003. 10:33:08 bal027
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 10:35:44 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1790 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 11:16:38 bal029
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 11:32:04 bal030
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 11:32:48 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1730 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 11:34:22 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1732 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 11:36:22 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1733 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 11:42:08 bal034
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 11:43:00 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1741 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Alternatīvā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 11:44:02 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1742 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 11:45:04 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1743 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 11:48:50 bal038
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 11:52:10 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1744 pieņemšanu 3.lasījumā

Datums: 18.12.2003. 11:53:22 bal040
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums (2.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 11:54:54 bal041
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums (2.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 12:31:02 bal042
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums (2.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 13:37:06 bal043
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums (2.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 13:39:38 bal044
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums (2.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 13:43:46 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1770 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.12.2003. 13:45:40 bal046
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.12.2003. 13:52:16 bal047
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.12.2003. 13:59:34 bal048
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.12.2003. 14:06:30 bal049
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.12.2003. 14:07:00 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1790B pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas valdības līgumu par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku statusu Kuveitas valstī (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:10:16 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1759A steidzamību

Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas valdības līgumu par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku statusu Kuveitas valstī (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:10:46 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1759A pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:14:02 bal053
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Izglītības inovācijas fonda likumā (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:14:32 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1745 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:19:06 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1753 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu" (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:20:16 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1754 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.241) (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:22:40 bal057
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.241) (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:23:20 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1755 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Ciltsdarba likumā (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:24:14 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1760 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:26:00 bal060
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:30:40 bal061
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:31:10 bal062
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:32:44 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1761 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:33:56 bal064
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:34:24 bal065
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1762 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:35:14 bal066
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1763 pieņemšanu 3.lasījumā

Valsts probācijas dienesta likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:38:48 bal067
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1769 pieņemšanu 3.lasījumā

Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums (3.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:41:26 bal068
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1775 pieņemšanu 3.lasījumā

Vēlētāju reģistra likums (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:47:22 bal069
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1666 steidzamību

Vēlētāju reģistra likums (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:49:10 bal070
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1666 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (reģ. nr.488) (2.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:53:14 bal071
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1731 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.535) (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:55:16 bal072
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1644 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu" (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:56:46 bal073
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1621 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par kompensācijas izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašumu kompensācijas sertifikātu dzēšanu" (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 14:59:28 bal074
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1669 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Informācijas atklātības likumā (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 15:33:32 bal075
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1672 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu" (2.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 15:34:56 bal076
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1749 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (2.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 15:36:18 bal077
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1750 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par prakses ārstiem" (2.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 15:37:24 bal078
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1751 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 15:38:54 bal079
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1752 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 15:40:46 bal080
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1764 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Administratīvā procesa likumā (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 15:42:10 bal081
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1765 steidzamību

Grozījumi Administratīvā procesa likumā (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 15:42:34 bal082
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1765 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Satversmes tiesas likumā (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 15:43:48 bal083
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1766 steidzamību

Grozījums Satversmes tiesas likumā (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 15:44:12 bal084
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1766 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 15:45:50 bal085
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1767 steidzamību

Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 15:46:14 bal086
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1767 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" (1.lasījums)
Datums: 18.12.2003. 15:47:50 bal087
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1768 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas valdības līgumu par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku statusu Kuveitas valstī (2.lasījums, steidzams)
Datums: 18.12.2003. 15:49:16 bal088
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1759A pieņemšanu 2.lasījumā