Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sākam Saeimas 26.novembra sēdi.

Šīsdienas sēdi mēs atklājam ar Slovākijas Republikas Nacionālās Padomes priekšsēdētāja Pavola Hrušovskija uzrunu. (Aplausi.)

V.E. Pavols Hrušovskijs (Slovākijas Republikas Nacionālās Padomes priekšsēdētājs).

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Dāmas un kungi!

Es esmu ļoti priecīgs, ka varu būt šeit. Es nododu jums sveicienu no Slovākijas parlamenta - Nacionālās Padomes -, un es nododu jums arī sveicienus no mūsu 150 Nacionālās Padomes deputātiem.

Tāpat es esmu ļoti priecīgs tikties ar priekšsēdētājas kundzi, un esmu ļoti priecīgs par man doto iespēju šeit uzstāties jūsu plenārsēdē, jo es domāju, ka mums ir ļoti daudz kā kopīga un mēs varam parunāt par svarīgām problēmām, kas ir ārkārtīgi aktuālas saistībā ar Eiropas Savienību un mūsu nākamo dalību šajā organizācijā.

Ir arī interesanti parunāties par attiecīgo nacionālo parlamentu kompetencēm, kādas tās būs pēc tam, kad mūsu valstis būs iestājušās Eiropas Savienībā. Un mēs varēsim runāt arī par to, kādu ieguldījumu mēs varēsim sniegt tieši šajās Eiropas institūcijās.

Mūsu parlamentārā delegācija ir pirmo reizi šajā valstī, un tādēļ varam dalīties ar jums savos viedokļos. Tieši mēs esam tie cilvēki, kas pārstāv Slovākijas parlamentu, respektīvi, mūsu Nacionālo Padomi.

Franču revolūcijas sākumā notika kas ļoti zīmīgs. Lai gan karalis Luijs XVI bija tautas augstākais pārstāvis, viņam tika liegtas gandrīz visas iespējas pieņemt lēmumus. Tomēr tautas acīs viņš bija pilnībā atbildīgs par jaunā režīma neveiksmēm. Giljotīnas asmens, kas nocirta viņa dižciltīgo galvu, bija loģisks tā laika politikas rezultāts.

Es uzskatu, ka arī mūsdienās nacionālie parlamenti var mācīties no šā vēsturiskā notikuma un tāpēc tiem jācenšas pēc iespējas vairāk iesaistīties Eiropas Savienības institūciju lēmumu pieņemšanas procesā. Ir svarīgi, lai parlamenti izmantotu pilnvaras un kompetenci, ko tiem piešķīrusi valsts konstitūcija un ko tie uzņēmušies saskaņā ar Eiropas Konstitucionālo līgumu.

Diskusijas par nacionālo parlamentu lomu Eiropas Savienībā noris jau labu laiku un kļuvušas par vienu no demokrātijas deficīta novēršanas pasākumiem. To mērķis ir nodrošināt nacionālo parlamentu dalību lēmumu pieņemšanas procesā un apgūt prasmi kontrolēt izpildvaru, kam ir jābūt caurskatāmai un izprotamai visiem dalībvalstu pilsoņiem.

Abas mūsu valstis ir gājušas cauri totalitārā režīma atstātā mantojuma un centralizētās plānveida ekonomikas likvidācijas procesam. Jūsu valstij, Latvijai, ir jāatrisina arī problēmas, kas saistītas ar negribēto iekļaušanu bijušajā padomju impērijā. Smagais darbs, ko esat ieguldījuši, lai kļūtu par kopējās un brīvās Eiropas sastāvdaļu, apņemšanās iegūt un saglabāt nacionālo suverenitāti un neatlaidība, ar kādu esat īstenojuši ekonomiskās reformas, ir pelnījusi starptautiskās sabiedrības visdziļāko cieņu, kas līdz šim nav izteikta. Ceru, ka vismaz nākotnē šī aizkavējusies atzinība tiks apliecināta.

Kā mēs visi zinām, jebkuras pārmaiņas, pat vairākuma atbalstītās pārmaiņas, izraisa dažādas sajūtas - satraukumu, neskaidrību un reizēm arī nostalģiju pēc pagātnes. Pievienošanās Eiropas Savienībai ir vēl viena pārmaiņa, kurai būs jāpielāgojas. Jāatceras, ka gan dalībvalstu, gan kandidātvalstu pilsoņi identificē sevi ar savām valstīm un savu valstu nacionālajiem parlamentiem. Un tas nemainīsies arī pēc Eiropas Savienības paplašināšanās.

Neaizmirsīsim, ka ierosinātajam Konstitucionālajam līgumam, pirmkārt, jābūt tādam dokumentam, kas domāts pilsoņiem, kuriem jāiegūst reālas tiesības pieņemt lēmumus nākotnē. Citiem vārdiem sakot, demokrātijas deficītu Eiropā var novērst, tikai nostiprinot demokrātisko institūtu lomu nacionālajās valstīs.

Tieši tāpēc uzskatu, ka nacionālo parlamentu lomas nostiprināšana Konstitucionālajā līgumā ne tikai paver iespēju novērst demokrātijas deficītu, bet arī rada priekšnoteikumus, kas lielā mērā sekmēs veiksmīgu Eiropas apvienošanos.

Šajās dienās un nedēļās Starpvaldību konferencē tiek apspriests darbs, ko paveicis Konvents, lai pilsoņus tuvāk iepazīstinātu ar Eiropas projektu un ES institūcijām, kā arī palielinātu ES institūciju pieņemto lēmumu leģitimitāti. Lākenas sammitā Konventam tika piešķirts mandāts novērst demokrātijas deficītu un nostiprināt nacionālo parlamentu lomu.

Kad aplūkoju šā darba rezultātus, rodas sajūta, ka Konvents varēja piedāvāt nacionālajiem parlamentiem vēl lielāku ietekmi un vēl stabilāku vietu.

Daudzi dokumentā iekļautie priekšlikumi, kuri tiek iztēloti kā revolucionāras pārmaiņas, neko būtisku nemaina - tikai ievieš jaunus terminus.

Mēs visi zinām, ka nacionālajiem parlamentiem faktiski nav bijusi dota gandrīz nekāda iespēja ietekmēt tūkstošiem Eiropas Savienības regulu un direktīvu - ne esošo, ne patlaban gatavojamo.

Šāda nacionālo parlamentu “iesaistīšana”, manuprāt, būs izniekota iespēja, un rezultātā mēs cietīsim sakāvi.

Personiski es ļoti atbalstu Lielbritānijas parlamenta pārstāves Konventā un nacionālo parlamentu darba grupas priekšsēdētājas Žizelas Stjuartes priekšlikumu ieviest “dzelteno un sarkano kartīšu” sistēmu. Viņas priekšlikums ir šāds: ja viena trešdaļa nacionālo parlamentu neatbalsta kādu likumprojektu, tam tiek piešķirts “dzeltenās kartītes” statuss, tādējādi norādot, ka likumprojekts jāpārstrādā. Ja divas trešdaļas nacionālo parlamentu neatbalsta likumprojektu, tam tiek piešķirts “sarkanās kartītes” statuss, kas faktiski nozīmē veto, un tātad likumprojekts būtu jāatceļ.

Ja Konstitucionālais līgums tiks apstiprināts tādā veidā, kāds tas ir šobrīd, uzskatu, ka parlamentu sadarbībai gan Eiropas Savienības dalībvalstu Eiropas lietu komiteju konferences (COSAC) ietvaros, gan ārpus tās būs liela nozīme. Es runāju par neformālo sadarbību, informācijas apmaiņu un pasākumu koordinēšanu.

Ja nacionālie parlamenti spēj vienoties par kopīgu nostāju, es domāju, ka tos var iesaistīt (lai gan tikai daļēji) Eiropas Savienības institūciju lēmumu pieņemšanas procesā.

Varbūt nacionālo parlamentu sadarbība dos mums negaidītas priekšrocības, pat neraugoties uz to, ka ierosinātais Konstitucionālais līgums neparedz mums piešķirt reālas pilnvaras un kontroles instrumentus.

Dāmas un kungi! Es saprotu, ka diskusijas par Konstitucionālā līguma galīgo variantu bija ārkārtīgi smagas. Taču pūliņi nebija īpaši efektīvi un iznākums labākajā gadījumā ir neskaidrs. Un, ja tāda ir atbilde uz Lākenas deklarāciju, tad tā ir nepietiekama.

Neatbilstība starp uzdevumu un galīgo iznākumu radusies tādēļ, ka Konstitucionālā līguma izstrādātājiem atkal un atkal bija jāizdara izvēle starp efektīvas lēmumu pieņemšanas procedūras izveidošanu Eiropas Savienības līmenī, no vienas puses, un subsidiaritātes, proporcionalitātes, valstu suverenitātes un nacionālās pašapziņas principu saglabāšanu, no otras puses.

Ja mēs raudzītos tikai no efektivitātes viedokļa, tad, pilnīgi loģiski, mūsu mērķis būtu veidot stingri centralizētu savienību. Bet vai tas ir mūsu īstais mērķis? Vai tas ir tas, ko mēs gribam panākt?

Efektivitātei, proti, Eiropas Savienības lēmumu ātrai pieņemšanai un to īstenošanai, neapšaubāmi, ir liela nozīme. Taču tā par katru cenu nebūtu izceļama kā galvenā prioritāte. Demokrātiskos apstākļos lēmumi ne vienmēr ir jāpieņem un jāīsteno ātri. Taču, neskatoties uz apstākļiem, tiem vienmēr jābūt pareiziem.

Lai atrisinātu jautājumu par demokrātijas deficītu, mums ir nepieciešama skaidra atbilde uz jautājumu, vai ES institūcijas ir vai nav gatavas ierobežot savas pilnvaras par labu nacionālajiem parlamentiem.

Šobrīd skaidras atbildes nav, tādēļ ka nav skaidri noteikts integrācijas mērķis. Kāda būs Eiropas Savienība nākotnē?

Manuprāt, Eiropas Savienība nebūs nedz federācija, nedz superlielvalsts. Tai jābūt valstu saimei, kopējai brīvības telpai ar skaidri noteiktām kopējās atbildības jomām. Tai jābūt teritorijai, kurā valda miers un kurā iespējamās viedokļu atšķirības tiek atrisinātas miermīlīgā ceļā.

Eiropas Savienībai jāveicina, lai attīstītos tāda pārstāvības demokrātija, kuras tiesiskumu noteic atsevišķi formējumi, un dalībvalstis ir šādi atsevišķi formējumi.

Un dalībvalstis ir realitāte.

Arī tā ir realitāte, ka nacionālās valstis aizstāv savas intereses un ka neviens cits šo valstu vietā to nedarīs. Šo realitāti apstiprina fakts, ka pat ES dibinātājvalstis nav pilnīgi vienprātīgas, kad tiek risināti atsevišķi jautājumi, piemēram, par finanšu līdzekļu pārdalīšanu, kopīgu valūtu vai kopēju ārpolitiku un drošības politiku. Ja divpadsmit valstis nevar vienoties visos jautājumos, nav reāli cerēt, ka divdesmit piecām vai divdesmit septiņām valstīm tas izdosies labāk. Un ja tās vienotos, kādi pasākumi būtu jāveic un kāda cena mums par to būtu jāmaksā? Vai mums ir pamats ticēt, ka tālāka integrācijas padziļināšana patiesi sekmēs Eiropas Savienības paplašināšanos un novērsīs demokrātijas deficītu?

Īstenība ir tāda, ka, piemēram, daudzās kandidātvalstīs - un šajā ziņā es īpaši gribu izcelt Baltijas valstis - ir lielāks IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju nekā valstīs, kuras veido Eiropas Savienības kodolu. Stabilitātes paktu var saglabāt un iekšējā tirgus dinamiku paātrināt, nevis papildus saskaņojot politikas nostādnes, bet gan nostiprinot valsts ekonomiku un radot daudzveidīgas iespējas privātajai iniciatīvai un uzņēmējdarbībai.

Atsevišķās jomās nacionālo valstu pārstāvji vislabāk var noteikt, kā apmierināt to cilvēku vajadzības un cerības, kurus viņi pārstāv. Ar to es negribu teikt, ka ideja par nacionālu valsti ir brīva no kļūdām un kļūmēm. Tomēr šī ideja kalpo par enerģijas avotu cilvēkiem, kuri vēlas uzlabot savu dzīvi; jūs Latvijā, tāpat kā mēs Slovākijā, saprotat, par ko es runāju. Lieki piemetināt, ka parlaments ir pārstāvības demokrātijas institūcija, kurš vistiešākajā veidā pauž tautas gribu.

Eiropa, kurā būtu apvienojušās brīvas un par saviem spēkiem pārliecinātas valstis, ir tā Eiropa, kādu mēs vēlamies. Un vienotības panākumus nosaka daudzveidība. Tādēļ arī Eiropas apvienošanās process ir tas, kas man rūp, un es ceru, ka valstu pārstāvības pozīcijas tiks saglabātas un, ja nepieciešams, pastiprinātas.

Tādēļ uzskatu, ka mums jādara viss, lai nostiprinātu nacionālo parlamentu pozīcijas. Ideja par varas nodošanu parlamentam dzima Eiropā, un šī ideja mainīja vēstures gaitu.

Šobrīd mūsu uzdevums ir aizstāvēt nacionālo parlamentu pilnvaras.

Tās aizstāvot, mēs aizstāvam arī pārstāvības demokrātijas principu. Un tas ir, dāmas un kungi, pareizi.

Mūsu darbība un mūsu rīcība nāks par labu mūsu valstīm un visai Eiropai.

Lai Dievs mums palīdz īstenot mūsu ieceres!

Paldies jums par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāte Vineta Muižniece ir pieteikusies debatēs? Viņa runās “par”. Lūdzu!

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Saeimas deputāti! Šodien mums tiek piedāvāti ļoti nozīmīgi grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, un šie grozījumi, kas satur precīzākus un stingrākus kritērijus, kādiem būtu jāatbilst biroja amatpersonām un darbiniekiem, skaidri norāda, ka iepriekš izdarītie grozījumi šajā pašā likumā ir bijuši kļūdaini, proti, tad, kad Saeimas vairākums lēma par prasību pazemināšanu biroja vadības amata kandidātiem.

Šobrīd iesniegtais projekts rāda, ka likums ir krietni pilnveidojams un ka pie tā ir jāstrādā, tāpēc pašreiz piedāvātie pantu grozījumi visnotaļ ir atbalstāmi. Tajā pašā laikā jāsaka, ka šis gan ir solis pareizajā virzienā, bet tas ir pavisam neliels un nepietiekams solis.

Un viens no galvenajiem jautājumiem, kas šobrīd šajā likumā vēl būtu jāpapildina, protams, ir tas, ka būtu precizējams šā biroja statuss, tātad likuma 2.pants, par kuru es jūs ļoti rūpīgi aicinu domāt, jo, manuprāt, birojam uzsākot savu darbu un kādu laiku to veicot, nevienam vairs nav šaubu, ka birojs atrodas vienas amatpersonas padotībā, vienas partijas priekšsēdētāja padotībā, un tas nekādā ziņā nav pieļaujams. Birojam ir jābūt neatkarīgam.

Un līdz ar to es aicinu visus domāt par priekšlikumiem turpmākajos lasījumos, jo Tautas partija pilnīgi noteikti iesniegs priekšlikumu par biroja statusa maiņu.

Es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu un rūpīgi domāt par papildinājumiem, kuri noteikti ir nepieciešami tālākajos lasījumos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. “Pret” neviens deputāts nav pieteicies runāt. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeig?anu lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līguma par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā Saprašanās memoranda denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 11, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Mobilizācijas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dalbiņš ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Saistībā ar šo grozījumu Mobilizācijas likumā vēlos runāt par divām lietām: pirmām kārtām - par procedūru, otrām kārtām - par būtību, jo šo grozījumu Mobilizācijas likumā Aizsardzības un iekšlietu komisija saņēma tikai šorīt, turklāt bez nekādiem paskaidrojumiem, lai gan šāda iespēja - iesniegt šo grozījumu - Aizsardzības ministrijai ar Ministru kabineta starpniecību bija pilnīgi iespējama jau krietni iepriekš, jo, kā mēs lasām anotācijā, 2001.gada 31.jūlijā Ministru kabinets tika pieņēmis un akceptējis Mobilizācijas koncepciju, bet šā gada 30.septembrī Ministru kabinetā un pēc tam arī attiecīgi šeit, Saeimā, tika pieņemta un apstiprināta jauna Aizsardzības koncepcija. Savukārt anotācijas beigās ir teikts, ka Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījums Mobilizācijas likumā”. Tā atkal ir kārtējā attieksmes izpausme pret Saeimu, jo tiek uzskatīts, ka Saeimā var “iegrūst” jebkuru priekšlikumu un jebkurā brīdī un ka Saeima izdarīs visu, lai tas nonāktu sēdē un tiktu izdarīti labojumi.

Otra lieta. Šis Mobilizācijas likums tapa, balstoties uz attiecīgo Mobilizācijas koncepciju, tas tika izstrādāts, sagatavots, pieņemts, paredzot to ieviest ar šā gada 1.decembri. Faktiski bez šā likuma - likuma, kas regulē resursu mobilizāciju, cilvēku mobilizāciju un līdzekļu mobilizāciju, valstī cita nav. Šinī brīdī, balstoties uz to, ka ir notikušas izmaiņas, kā arī saistībā ar mūsu iestāšanos NATO dažādi tiek operēts ar terminiem, lai mēs šo likumu nesāktu darbināt, nepieņemtu to un lai no 1.decembra tas nesāktu darboties.

Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi nepareizi, jo šajā likumā nav tādu pretrunu, kas Aizsardzības ministrijai un Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem traucētu strādāt, jo šeit tiek minēts, ka tad, ja Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nebūs pieejami resursi, šo resursu pieejamību likuma realizācijai mēs katru gadu noteiksim ar Valsts budžeta likumu, norādot prioritātes, kam tiek tērēta budžeta nauda.

Uzskatu, ka šāds ierosinājums ir nepieņemams. Likumam ir jāsāk darboties, bet pēc tam mums ir jāstrādā, lai šo likumu saskaņotu ar tām prasībām, kādas mums tiks izvirzītas pēc iestāšanās NATO.

Aicinu balsot “pret” nodo?anu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis pieteicies runāt “par”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Mēs jau šorīt no rīta Aizsardzības un iekšlietu komisijā uzsākām šīs pārrunas, un tomēr komisijas vairākums atbalstīja domu, ka mums šodienas sēdē vajadzētu izskatīt šos grozījumus, jo šajā gadījumā tomēr vairāk vajadzētu runāt par valsts interesēm, nevis par kāda no mums - kāda atsevišķa politiskā spēka - interesēm. Un runa zināmā mērā ir arī par valsts veidolu.

Jā, var piekrist apgalvojumam, ka šis lēmums diemžēl ir jāpieņem sasteigti, un arī par to būs jārunā. Taču, ja mēs negrozīsim šo Mobilizācijas likumu un ja tas no 1.decembra tiešām sāks darboties, tad mēs tik un tā nonāksim pretrunās, neatkarīgi no tā, patīk tas vai nepatīk. Un līdz ar to mēs tomēr jutīsimies diezgan nejauki tanī ziņā, ka mēs zināmu laiku faktiski dzīvosim šajās pretrunās.

Tāpēc es aicinu, cienītie kolēģi, tomēr šodien atbalstīt šo grozījumu pieņemšanu un strādāt tālāk pie šo grozījumu izskatīšanas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 17, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Norvēģijas Aizsardzības ministrijas, Zviedrijas Bruņoto spēku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas, Īrijas Aizsardzības ministrijas, Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Somijas Aizsardzības ministrijas Saprašanās memorandu par dalību daudznacionālajā Centra brigādē Kosovas spēkos” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 5. Likumprojekts komisijām nodots.

Pirms izskatām tālāk darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts desmit deputātu: Brigmaņa, Emša, Ulmes, Ozoliņa un citu lūgums mainīt Saeimas 26.novembra sēdes darba kārtību un svītrot no darba kārtības tās 10.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”)

Deputāts Māris Kučinskis ir pieteicies runāt “pret”.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Man tomēr gribas izteikt savas emocijas un šoreiz aicināt iesniedzējus vismaz motivēt iemeslu, kāpēc jau trešo reizi mums ir jāatliek šis Sociālo un darba lietu komisijas akceptētais likumprojekts par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā. Iepriekšējā reizē šādu priekšlikumu iesniedza citi, tagad to iesniedz pārsvarā “zemnieki”.

Tādējādi šis jautājums, es domāju, ir visnotaļ pamatots, un, man šķiet, jūs esat aizmirsuši, ka runa ir par naudu un par drošību, ko šis likums garantē. Iepriekšējā reizē ar grūtībām tomēr tika pieņemts, lai 3 miljoni pārietu uz nākamo gadu, un tad to izmaksu nodrošinātu Maksātnespējas aģentūra.

Mēs arī komisijā lieliski zinām, ka šobrīd vēl neapmierinoši notiek pats šis aģentūras darbs, bet šī nav tā īstā problēma.

Šajā gadījumā, atkal kārtējo reizi atliekot šā likumprojekta virzīšanu, es gribētu, lai jūs vismaz sniegtu kaut kādu motivētu atbildi tiem cilvēkiem, kuri grib šo drošību, jo pretējā gadījumā spēkā paliek šī pagaidām vēl neoficiālā informācija par to, ka, tāpat kā tas vienmēr ir bijis, arī šoreiz tika saņemts vadoņa akceptēts finanšu ministra rīkojums - noteikt kaut kādus griestus.

Un tagad jums par to ir jādomā, tas nesekmīgi notiek jau trešo reizi, ka tagad atkal mēģina apturēt šo likumu.

Es lūdzu, kaut arī balsojums atkal būs par atlikšanu, kādam tomēr atnākt un vismaz pateikt, lai mēs to zinātu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Par izmaiņām darba kārtībā pieteicies runāt deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs tiešām ierosinājām atlikt šā likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā. Un iemesls tam ir tāds, ka, mūsuprāt, komisija nav tikusi galā ar steidzami nepieciešamajiem grozījumiem šajā likumā. Proti, mēs saņēmām izziņu par to, kāda ir situācija šajā aģentūrā. Un redzam, ka 2003.gadā līdz 30.septembrim, ieskaitot, aģentūra sevis pašas uzturēšanas izdevumos ir iztērējusi 400 000... pat vairāk - gandrīz pusmiljona latu. Un tā ir piešķīrusi pabalstus: vienā gadījumā - drusku vairāk nekā 200 000 latu, citā gadījumā - vēl 80 000 latu. Tātad tās tēriņi savas institūcijas uzturēšanai ir bijuši divreiz lielāki, nekā tā sniegusi palīdzību bez darba palikušajiem.

Aģentūras vadītāja alga ir 2000 latu mēnesī, un īstenībā mums liekas, ka šīs aģentūras darbspēju efektivitāte būtu aprobežojama ar likumu. Tātad mēs gribētu redzēt kaut kādu stingrāku aprobežojumu, nekā tas bijis līdzšinējā praksē, - 25%, vienu ceturtdaļu no savāktās naudas bija atļauts tērēt pašas aģentūras vajadzībām.

Mūsuprāt, šīs institūcijas darbība ir tik neefektīva, ka neefektīvāku ir pat grūti iedomāties, un tāpēc ir priekšlikums šajā trešajā lasījumā tiešām ielikt kādus aprobežojošus parametrus. Tātad mēs uzskatām, ka tieši tāpēc ir nepieciešams šajā lasījumā šo lietu atlikt, lai varētu šai aģentūrai no likuma puses deleģēt kaut kādu saprātīgu regulāciju.

Un tādēļ mēs lūdzam to vienkārši izdarīt, jo citādi atkal būs jāver vaļā tikko jau aizvērts likums. Un tas nav efektīvi. Tāpēc mēs domājam, ka šeit varētu šīs lietas sakārtot. Taču par “griestiem”, protams, var debatēt, tomēr pati galvenā problēma patlaban ir efektivitātes izvērtējums.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Lūdzu, balsosim par izmaiņām darba kārtībā, izslēdzot darba kārtības 20.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 35, atturas - 1. Likumprojekts no darba kārtības tiek svītrots.

Cienījamie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātu Lindas Mūrnieces, Andreja Radzeviča, Martijana Bekasova, Daiņa Turlā un Jura Dobeļa priek?likumu ar lūgumu izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu uz 15 minūtēm.

Vai deputātiem ir iebildumu? (Starpsaucieni: “Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu, balsosim par pārtraukuma izsludināšanu uz 15 minūtēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 17. Ir izsludināts pārtraukums līdz pulksten 15.55.

Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji! Lūdzu pulcēties tūlīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas telpās!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs atsākam sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1636 - likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”.

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 1. Likums “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Škapars.

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1639 - ar likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēmusi pavisam piecus priekšlikumus.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt arī to!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 5. Likums “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemts.

Paldies.

Ē.Škapars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 2001.gada 20.septembra Vienošanās protokolā par likuma izpildi”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godājamie deputāti! Ārlietu komisija savā sēdē ir izskatījusi minēto likumprojektu, un mēs esam atbalstījuši Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir redakcionāla rakstura. Aicinu arī jūs atbalstīt šo vienīgo saņemto priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Paldies.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 2001.gada 20.septembra Vienošanās protokolā par likuma izpildi” pieņemts. Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Alkohola aprites likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 499. Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimai likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā”, kas ir ļoti vienkāršs: sakarā ar to, ka Ministru kabineta iekārtas likums ir mainījies un Labklājības ministrija ir reorganizēta, un ir izveidota Veselības ministrija, Alkohola aprites likumā ir attiecīgās pilnvaras tagad jānodod Veselības ministrijai un attiecīgajām tās pakļautībā esošajām institūcijām.

Komisija ir izskatījusi šo priekšlikumu un lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 19, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Emsis. Lūdzam atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

I.Emsis. Priek?likumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.decembris, pulksten 17.00. Un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā, kā to komisijas piedāvā, - 12.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 5.decembris, līdz pulksten 17.00, un likumprojekta izskatīšana - 12.decembra sēdē.

I.Emsis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 473, - tātad ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā 19.novembra sēdē izskatīja likumprojektu un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņems.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 5.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Labdien, godājamie kolēģi! Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums noteiks kārtību, kādā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā, kā arī to subjektu loku, kuriem ir tiesības vēlēt un tik ievēlētiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās; minētais likums noteiks kandidātu sarakstu iesniegšanas kārtību un vēlēšanu norises kārtību, kā arī izņēmumus no balsošanas vispārējās kārtības. Likumprojektā ir ietverti arī noteikumi par balsu skaitīšanu, vēlēšanu rezultātu noteikšanu.

Juridiskā komisija ir atbalstījusi likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu godājamos kolēģus atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Ir pilnīgi skaidrs, ka šis likums mums ir nepieciešams. Mēs atbalstām šā likuma pieņemšanu. Taču mums ir katrā ziņā jābūt konsekventiem attiecībā pret tiem kandidātiem, kuri tiks virzīti uz Eiropas Parlamentu, lai viņi pēc iespējas labāk, pēc iespējas ņemot vērā Latvijas valsts intereses, pārstāvētu mūs šajā forumā. Tautas partijas nostāja vienmēr ir bijusi, arī līdz šim, tāda, ka šādos amatos - un arī attiecībā uz kandidēšanu Saeimā mums ir šādi nosacījumi - nevar piedalīties cilvēki, kuri ir bijuši saistīti ar Padomju Savienības un Latvijas PSR bijušajām VDK struktūrām, kuri ir bijuši aģenti, informatori, konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ir sastāvējuši pēc 1991.gada attiecīgā datuma Komunistiskajā partijā un bijuši dažādu PSRS glābšanas komiteju dalībnieki. Taču šā likumprojekta pašreizējā 5.pantā mēs šo lietu atspoguļojumu neredzam. Un tāpēc Tautas partija no savas puses noteikti ierosinās šo normu iekļaušanu likumā par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai mūsu likumos, kuri attiecas gan uz mums kā deputātiem, gan arī uz tiem, kuri strādā, teiksim, struktūrās, kas ir saistītas ar drošības lietām valstī, šīs normas būtu vienādas.

Es gribētu teikt - nevajag pieņemt, ka latviešu tautai atmiņa ir ļoti īsa! Mēdz kādreiz būt, ka reizumis vienkārši tā nav tik spilgta. Taču mēs vēlētos, lai tautai šī atmiņa būtu joprojām, lai viņa spilgti atcerētos tos cilvēkus, kuri 90.gadu sākumā un arī tajā balsojumā 1990.gada maijā balsoja pret Latvijas neatkarību un kuri tagad mēģina rauties uz Eiropas Parlamentu.

Nedosim viņiem šādas iespējas! Būsim konsekventi!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mūsu frakcijas - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas - deputāti aicina balsot pret Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, neskatoties uz to, ka mēs lieliski saprotam, cik šis likums mūsu valstij ir vajadzīgs.

Pirms dažām nedēļām mūsu frakcija vienbalsīgi atbalstīja likumprojekta nodošanu komisijām un mūsu frakcijas deputāti aktīvi piedalījās tā apspriešanā. Taču šajā laika posmā frakcijas viedoklis ir krasi izmainījies, un tagad mēs neesam gatavi šo likumprojektu virzīt tālāk. Tam ir divi iemesli.

Pirmais. Laikā, kad par likumprojektu diskutēja, tā autori faktiski izvairījās no atbilžu sniegšanas par dažām būtiskām likumprojekta niansēm. Mēs neesam saņēmuši godīgu un nepārprotamu atbildi uz jautājumiem, kas skar arī mūsu apvienības politiķus. Mēs neesam saņēmuši atbildi uz jautājumu, vai jaunā likuma projekts satur veco un daudz kritizēto normu, kura izslēdz iespēju izvirzīt par kandidātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās tos, kuri 90.gadu sākumā bija opozīcijas dalībnieki.

Mēs neesam saņēmuši atbildi arī uz jautājumu, vai lustrācijas princips, kas jau sen nedarbojas citās Austrumeiropas valstīs, ir saglabāts jaunajā Latvijas likumā.

Līdz šim brīdim nav skaidrs, vai tādiem šodienas opozīcijas politiķiem kā Tatjanai Ždanokai, Jānim Ādamsonam un daudziem citiem ir atļauts kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Otrs iemesls, kura dēļ mēs nevaram balsot par likumprojekta tālāku virzīšanu, ir fakts, ka valdība nevēlas efektīvi risināt lēnās un neefektīvās naturalizācijas problēmu.

Atbalstot likumprojekta izskatīšanu komisijās, mēs gaidījām, ka pēc vairākkārtēju brīdinājumu saņemšanas no Apvienoto Nāciju Organizācijas, kura faktiski deva valdībai 12 mēnešus laika, lai atrisinātu nepilsoņu problēmu Latvijā, valdība sāks efektīvi darboties, lai sasniegtu šo mērķi. Ir atlikuši tikai 10 mēneši līdz rekomendāciju izpildes beigu termiņam. Un, ja nekas līdz tam brīdim netiks izdarīts, atkal tiks dots pamatīgs trieciens mūsu valsts prestižam.

Pašlaik mūsu valstī, kā jums ir zināms, gandrīz 500 000 cilvēkiem joprojām nav nevienas valsts pilsonības. Nepilsoņi ir unikāla iedzīvotāju kategorija, kurai analogu mēs varētu atrast tikai Igaunijā, taču tur to ir desmitreiz mazāk nekā pie mums.

Ir tāds princips - solidaritāte. Politisko organizāciju apvienībā “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” šis princips nozīmē, ka mēs atbalstām tos, kuriem ir grūtāk nekā mums. Mēs atbalstām maznodrošinātos Latvijas iedzīvotājus, denacionalizēto dzīvokļu īrniekus, cilvēkus, kuri tiek vajāti viņu politiskās pārliecības dēļ, kā arī nepilsoņus. Tieši solidaritātes princips nosaka mūsu pozīciju šodienas balsojumā.

Mēs uzskatām, ka apstākļos, kad Eiropas Savienības pilsoņiem būs tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā, bet lielai daļai mūsu pašu valsts iedzīvotāju tādu tiesību nebūs... es atkārtoju - apstākļos, kad valdība negrasās mainīt šo situāciju, mēs uzskatām par morāli nepieņemamu šādu soli - nobalsot par Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Latvija tiešām atrodas ļoti savdabīgā stāvoklī. Latvijas sabiedrībā šodien var iekļauties praktiski jebkurš mūsu valstī dzīvojošs cilvēks, un neviens viņam nepārmet viņa rīcību - ne viņa rīcību pirms pieciem, ne pirms desmit, ne pirms 20 gadiem. Un, tikko sākas rūpīga šādu cilvēku uzvedības analīze, sākas nemitīga kliegšana un bļaušana un visu svēto piesaukšana.

Un tagad tā interesanti iznāk. 1990. un 1991.gadā, tad, kad lielākā daļa Augstākās padomes deputātu darīja visu, lai sekmīgi atjaunotu valsts neatkarību un spertu pirmos soļus atjaunotās valsts likumu sakārtošanā, apmēram trešā daļa toreizējo Augstākās padomes deputātu ne tikai nedarīja neko, bet ar visādiem paņēmieniem traucēja, mēģināja boikotēt jebkuru iniciatīvu. Šie cilvēki aizgāja tiktāl, ka visbīstamākajā laikā - 1991.gada janvārī - viņi vienkārši nodeva Augstāko padomi, aiziedami prom. Pirms tam viņi brīdināja mūs par asiņu plūšanu, par to, ka mēs visi nožēlošot. It kā izsacīja mums pēdējo brīdinājumu. Nekas viņiem nesanāca! Valsts atjaunoja neatkarību. Darbība turpinājās. Šo protestētāju vidū iestājās haoss. Šodien viņi saka, ka viņi neesot piedalījušies 4.maija balsojumā, jo, lūk, esot uzskatījuši, ka esot par agru. Tur varētu viņiem piekrist - priekš viņiem tiešām bija par agru! Viņiem vēl daži gadu tūkstoši bija vajadzīgi, un varbūt tad viņi sāks piekrist kaut kam. Un, lūk, šodien nekas jau būtiski nav mainījies. Šie cilvēki dzīvo tepat Latvijā, tepat Latvijā dzīvo šie vairāk nekā 20 tūkstoši militārpensionāru, no kuriem nekādu draudzību Latvijai nav ko gaidīt, kuri iztapīgi lokās uz Austrumu pusi. Iepriekšējais runātājs arī, mīlīgi smaidot, apciemoja Maskavu un aprunājās ar Lužkovu - cilvēku, kurš savulaik Latviju ir salīdzinājis ar Kambodžu un kurš ir teicis, ka Latvijā esot tikpat drausmīgs režīms kā tur, tikai aizmirsa piemetināt, ka Kambodžā noslepkavoja vairāk nekā 2 miljonus cilvēku. Latvijas valsts nav noslepkavojusi nevienu cilvēku. Lūk, tā ir tāda neliela atšķirība.

Šodien šie cilvēki, protams, neapšaubāmi redz Krieviju kā vienīgo sabiedroto, viņi vēl kaut kā mēģina izmantot tos, kas nelasa latviešu valodā neko, kas vispār lasa tikai krievu valodā - un tikai vienu vai divus laikrakstus. Laikrakstus, kuri nepārtraukti Latviju ar kaut ko baida - ka tūlīt te kaut kas notikšot, te nākšot kaut kādi komisāri un te mūs spiedīšot un spaidīšot, un slaucīšot, un slaukšot, un visu ko vēl te darīšot.

Šodien, kad Krievija ir sekmīgi īstenojusi sava izlūkdienesta plānus Gruzijā, sanaidojot gruzīnus savā starpā, šodien, kad šis pats izlūkdienests ir sekmīgi darbojies arī Lietuvā, radot neslavu Lietuvas prezidentam un radot neskaidrības sabiedrībā, šodien, kad šis pats izlūkdienests darbojas arī Moldovā un tikai ar lielām pūlēm Moldovas patriotiem ir izdevies panākt, lai uz kādu laiku Moldova vēl atliktu to brīdi, kad viņa varētu kļūt par Krievijas vasaļvalsti, - šodien nav šiem kauna nākt šeit tribīnē un tukši runāt tikai tāpēc, ka, lūk, vēl cer uz kādiem nezinīšiem.

Runājot par šiem pašiem nepilsoņiem, es gribu atgādināt, ka, neatkarību atjaunojot, Latvijā viņu bija kāds miljons. Šodien ir palikuši kādi 500 tūkstoši. Es uzskatu, ka valsts ir izdarījusi visu, lai panāktos viņiem pretī. Mūsu Pilsonības likums ir viens no mīkstākajiem Eiropā. Un to ir vērtējuši eksperti. Un tas nav nekāds noslēpums. Šādos apstākļos prasības tik un tā turpinās, acīmredzot ir vēlme, lai pilsonību uzdāvina, lai lūdzas: “Esiet taču tik laipni! Vai jūs nebūtu ar mieru kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem?” Tanī pašā laikā Borisam Cilevičam nav kauna izplatīt krievu presē paziņojumu: “Vai jūs zināt, kas notiks tad, kad naturalizēsies visi nepilsoņi? Tad ar visām jūsu nacionālajām partijām būs cauri un jums te nekas nesanāks!” Nu ko tad tu tā draudi! Nu tad pierādi to ar saviem darbiem! Šī cilvēku tracināšana, tukšā muldēšana - tas ir raksturīgs šo musinātāju paņēmiens. Diemžēl šad un tad daļa sabiedrības uz to uzķeras.

Nesen, pirms nedēļas, krievu laikrakstā tika izplatīts briesmīgs paziņojums, ka tūlīt atnākšot pie mums Eiropas Parlamenta komisija un spiedīšot mūs te visu ko pārskatīt. Tas notika pagājušās nedēļas vidū. Nekas nebija noticis, nekāda vēstule nebija šeit saņemta, taču baumas tika izplatītas, cerot, ka uz tām kāds uzķersies.

Tagad jāklausās tādā jūsu demagoģiskā tērzēšanā: “Redziet, mēs neesam apmierināti ar šito, neesam apmierināti ar to…” Taču arī mēs neesam apmierināti. Mēs neesam apmierināti ar jūsu uzvedību. Mēs neesam apmierināti ar jūsu bezkaunību. Ar to, ka jums nebija neērti darboties pret neatkarības atjaunošanu. Ar to, ka jūs visu laiku esat traucējuši un turpināt to darīt. Taču visus Latvijas valsts sasniegumus gan jūs izmantojat. Jums nav neērti braukt pārstāvēt Latvijas valsti ārpus tās robežām un tur sagrozīt patiesību par to, kas notiek Latvijā. Jums nav neērti. Nē! Tagad jums, redziet, nepatīk topošais Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums. Es iesaku to salīdzināt ar citu valstu attiecīgajiem vēlēšanu likumiem. Paskatīsimies, vai tas ir tik nedemokrātisks! Tas, ka ir jābūt zināmai pilsoņu daļai, kam nav tiesību piedalīties vēlēšanās, - tas taču ir vairāk nekā skaidrs! Ja tie cilvēki vēl pēc 1991.gada janvāra ir apzināti darbojušies pret Latvijas neatkarību, ko tad ar tādiem darīt? Vai tad viņi šodien ir izauguši? Vai tad nu šodien ir viņi tik labsirdīgi palikuši? Vienu riktīgo vēl pieminēja tas ģeniālais autors, kurš ir drusciņ te pasprucis… Re, kur viņš tur stāv… Viņam Ždanoka iepatikusies. Vai dieviņās…! Redz, kas par gaumi! Varbūt vēl tur dažus tādus pašus mēs varam pielasīt… Nē, šādiem cilvēkiem nav tiesību kandidēt! Viņi Latvijai tur neko labu nedarīs! Viņi skries un braukās pa starptautiskajām tiesām, viņi iesūdzēs Latvijas valsti, un tur viņiem galīgi nebūs neērti. Taču produktīvu darbu no viņiem Eiropas Parlamentā nav ko gaidīt.

Tā ka ierobežojumiem būs jābūt, un es par to nemaz nešaubos. Arī mūsu apvienība gādās par dažu ierobežojumu iestrādāšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Kušķis.

A.Kušķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Man ir tāda liela iekšēja problēma. Es nezinu, ar ko sākt - vai ar to, ko mēs paši domājam, vai arī ar to, ko mums iesaka domāt. Es sākšu ar to, ko mēs paši domājam par šo likumprojektu, konkrēti, par tā 5.pantu. Te konkrēti nepieminēja, ka 5.pantā ir otrā daļa: “Vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētam Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.” Varbūt visā tajā vārdu plūsmā nedaudz pazūd tā jēga, tāpēc paskaidrošu, ka frakcija “Jaunais laiks” atbalsta šo formulējumu (un vēlas vēl arī papildināt šo tekstu): ja kādam Latvijas pilsonim ir liegta iespēja tikt ievēlētam Latvijas Saeimā, tad viņam tiek liegta arī iespēja tikt ievēlētam Eiropas Parlamentā. Jo nav pilnīgi neviena argumenta, kāpēc tāds cilvēks, kurš nedrīkst pārstāvēt Latvijas iedzīvotājus šeit, Latvijas Saeimā, varētu pārstāvēt - vai pat, kā mēs varētu iedomāties, mēģināt aizstāvēt - Latvijas valsts intereses Eiropas Parlamentā.

Tas nav iedomājams! Tāpēc frakcija “Jaunais laiks” uzskata, ka šādam ierobežojumam ir jābūt.

Otrkārt. Par to, ko mums mēģina paskaidrot mūsu visnotaļ sociālistiskā opozīcija. Šis likumprojekts ir nodots šeit izskatīšanai pirmajā lasījumā. Tie, kas to noraida pirmajā lasījumā, acīmredzot uzskata, ka šādam likumam vispār nav jābūt, jo šis ir tikai pirmais lasījums. Tagad mēs te apskatām jautājumu, vai vispār šim likumprojektam kā tādam ir jātiek pieņemtam tādā izskatā, kādā mēs to pieņemsim otrajā un trešajā lasījumā, vai arī tam vispār šeit nav jābūt. Acīmredzot mūsu kolēģi no “bitēm” uzskata, ka šādam likumam kā tādam nav jābūt. Atgādināsim viņiem pašiem un viņu vēlētājiem viņu nosaukumu BITE - “Brīva izvēle tautu Eiropā”! Ja viņi uzskata, ka mūsu valstī nav vajadzīgs likums par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, viņi tātad nevēlas pārstāvēt savu vēlētāju intereses Eiropā. To mēs nevaram viņiem liegt. Ja viņi nevēlas tās pārstāvēt, tad viņi var arī vienkārši nekandidēt šajās vēlēšanās. Tāpēc dosim viņiem šo iespēju - neatbalstīt šo likumprojektu un tā tālāko virzību Saeimā! Mēs paliksim paši pie savām domām, jo tā ir demokrātija, kad komisijās un darba grupās mēs runājam, diskutējam, izsakām savus argumentus un atrodam to ceļu, kas Saeimā pārstāvētajam vairākumam ir pieņemams un saprotams.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šā likumprojekta tālāko virzību Saeimā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners - otro reizi.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Viens cienījams deputāts runāja, ka es tikko esot bijis Maskavā un ticies ar Lužkova kungu. Deputāts melo. Ja jūs to gribat, es jums atskaitīšos. Es gan biju Maskavā, bet man nebija tas gods tikties ar Lužkova kungu.

Otrs deputāts saka, ka “bites” uzskatot, ka nav vajadzīgs šis likums. Man jāatvainojas, bet vai šis cilvēks slikti dzird? Es vismaz teicu: “… saprotot, cik svarīgi mūsu valstij ir pieņemt šo likumu…” (No zāles dep. J.Dobelis: “Ej mājās!”) Taču es uzskatu, ka šim likumam jābūt citam. Aizver muti, Juris! Otro reizi saku! Par divām...

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, es atvainojos...

J.Pliners. ... un trešā...

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, jums abiem tiek izteikti aizrādījumi par necienīgu uzvešanos!

J.Pliners. Diemžēl, cienījamie kolēģi, jūs man parādījāt… un ne tikai man, bet arī citiem padomju totalitāro domāšanu: turēt, nelaist un tā tālāk! Es nedomāju, ka tie cilvēki, kuri domāja citādāk, ir vainīgi, bet, ja arī ir… ja viņi arī bija vainīgi, tad ir pagājuši jau desmit gadi. Tātad likums ir vajadzīgs, bet gan citādāks, nekā mums ir šis sagatavotais projekts.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz lūdzu respektēt katra cilvēka viedokli un neizteikt Saeimas cieņu apvainojošus izteicienus!

Tātad debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni: “Balsot!”) Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 8, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Labucka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 5.decembris. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts 10 deputātu - Labuckas, Stalidzānes, Petera, Breša, Brigmaņa un citu - lūgums turpināt Saeimas 26.novembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā, pirms darba kārtības 17.jautājuma, iekļaujot izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Mobilizācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu par darba kārtības izmaiņām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 17, atturas - 1. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Mobilizācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ir tikai viens grozījums - pārcelt Mobilizācijas likuma spēkā stāšanos no šā gada 1.decembra uz nākamā gada 31.decembri. Šo grozījumu nosaka tas, ka no nākamā gada maija Latvija būs gan NATO, gan Eiropas Savienības dalībvalsts. Līdz ar to ir nepieciešamas zināmas izmaiņas mūsu dokumentos.

Mēs jauno Valsts aizsardzības koncepciju esam apstiprinājuši šā gada 13.novembrī, bet koncepcijā ir ietverta vesela rinda nostādņu, kuru īstenošanai nepieciešami normatīvie akti. Līdz ar to ir radusies šī aktuālā nepieciešamība - pārcelt Mobilizācijas likuma spēkā stāšanās laiku.

Taču, tā kā ir nepieciešams arī laiks, lai saskaņotu visus minētos aktus, komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 17, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Dobelis. Komisija konceptuāli ir atbalstījusi minēto likumprojektu un lūdz Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 16, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

J.Dobelis. Komisijas vārdā es lūgtu kolēģus, ja nav iebildumu, nobalsot šodien par šo likumprojektu tūlīt arī otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Tautas partijai ir iebildumi.

Lūdzu, nosauciet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku!

J.Dobelis. Tādā gadījumā - 20 minūtes.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Lūdzu! Tautas partijai ir citi priekšlikumi.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mihailam Pietkevičam!

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

5.decembris.

Sēdes vadītāja. Tā kā mums ir divi priekšlikumi, es lūdzu deputātus balsot par radikālāko priekšlikumu! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.decembris un izskatīšanas laiks - 12.decembris.

Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 5.decembri un izskatīšanas laiku - 12.decembri! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 51, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20 minūtes.

J.Dobelis. Es lūgtu komisijas pārstāvjus pēc 20 minūtēm rast iespēju organizēt komisijas sēdi!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis. (No zāles dep. Gundars Bērziņš: “Kur Jurdžs palika?”)

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu nr.495.

Likumprojekta būtība ir šāda: Labklājības ministrijas reorganizācijas rezultātā tika izveidota Veselības ministrija, tāpēc likumprojektā ir nepieciešams aizstāt vārdus “Labklājības ministrija” ar vārdiem “Veselības ministrija”.

Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē likumprojektu izskatīja pirmajam lasījumam.

Lūdzu Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 4.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 4.decembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par prakses ārstiem””.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par prakses ārstiem””, dokumenta reģistrācijas numurs 493. Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi nepieciešamo grozījumu, pamatojoties uz Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas funkciju nodalīšanu. Līdz ar to likumprojekta tekstā ir jāaizstāj norādes “Labklājības ministrija” ar norādēm “Veselības ministrija”.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Bendrāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 4.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.decembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par prekursoriem””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu nr.497. Likumprojekta būtība - visā likumprojekta tekstā aizstāt vārdus “Labklājības ministrija” ar vārdiem “Veselības ministrija”. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

R.Jurķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 4.decembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Nopietns likumprojekts - “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, dokumenta reģistrācijas numurs 496.

Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi nepieciešamo grozījumu un, pamatojoties uz Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas funkciju nodalīšanu, ierosina visā likumprojekta tekstā norādes “Labklājības ministrija” aizstāt ar norādēm “Veselības ministrija”.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

B.Brigmane. Paldies, kolēģi!

Priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam termiņš ir 4.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 4.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie deputāti! Līdzīgi kā iepriekšējos attiecīgajos likumos, arī šajā likumā vajag izdarīt izmaiņas sakarā ar ministrijas nosaukuma maiņu.

Likumprojekta reģistrācijas numurs 501.

Lieta ir tāda, ka es aicinu deputātus tomēr ieskatīties uzmanīgāk šajā likumā un, izmantojot to, ka šobrīd ir atvērts šis likums, apskatīt tajā arī normas, kuras liecina par Valsts sanitārās inspekcijas noteikumu un dažādu sanitāro un higiēnas prasību pārspīlējumiem, kas ir atstājuši diezgan lielu iespaidu uz sociālās infrastruktūras iestādēm, it sevišķi uz pirmsskolas iestādēm, kur daži šie noteikumi un prasības ir praktiski neizpildāmas. It kā Eiropas prasību dēļ tas tā esot...

Tiešām derētu pievērst uzmanību šim likumam un iesniegt arī kādus citus priekšlikumus papildus šiem likuma grozījumiem, kas tagad tiek izdarīti sakarā ar ministrijas nosaukuma maiņu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Ulme. 4.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 4.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” . Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šodien strādāsim ar dokumentu nr.1635.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Saņemti ir 60 priekšlikumi.

Atgādināšu, ka šā likuma būtība bija ieviest Latvijas dzelzceļā arvien liberālāku saimniekošanas sistēmu, ko paredz Eiropas Savienības direktīvas, un tas pēc būtības nozīmētu dzelzceļa administrācijas atdalīšanu no attiecīgajiem pakalpojumiem un no kravu pārvadājumiem.

1.priek?likumu ir iesniedzis satiksmes ministrs Roberts Zīle. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3. - satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 4. - satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 5. - satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 8. - satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Arī 9. ir satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas
viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 10. - satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 11. - satiksmes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 13.priekšlikums pēc būtības ir pats galvenais, kura dēļ šis likums tika vērts vaļā, un komisijas viedoklis ir to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 16. - satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 22. - satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 23. - satiksmes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādājot 24. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 23. un 24.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 26. - satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 29. - satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Arī 31. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 32. - satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Savukārt 33.priekšlikums ir par šo pašu punktu, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 37. - satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 38. - satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 44. - satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 46. - satiksmes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 54. - satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 57. - satiksmes ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 58. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 57. un 58.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 60. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Zaķis. Šis tomēr ir apjomīgs likums, arī darba grupa ir cītīgi strādājusi, kā jūs to varējāt redzēt, jo ir ļoti daudz atbalstītu priekšlikumu, tāpēc par priekšlikumu iesniegšanas termiņu es gribētu nosaukt 22.decembri.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.decembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu: Dobeļa, Mūrnieces, Grīnblata, Vaideres, Tabūna un citu priek?likumu ar lūgumu izsludināt šodienas sēdē 30 minūšu ilgu pārtraukumu pirms darba kārtības 23.jautājuma.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Zālē troksnis.) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”)

Lūdzu, balsosim par pārtraukuma izsludināšanu uz 30 minūtēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 30, neviens neatturas. Pārtraukums - 30 minūtes. Līdz pulksten 17.15.

Vārds paziņojumam deputātam Andrejam Naglim!

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju lūdzu ierasties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas telpās! Komisijas sēde - pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus lūdzu pulcēties Aizsardzības un iekšlietu komisijas telpās uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Ārlietu komisijas dalībnieki! Lūdzu pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē! Tūlīt!

Sēdes vadītāja. Paldies. Tiksimies pulksten 17.15.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1646 - likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Izskatīšana otrajā lasījumā.

1.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs J.Vilgerta kungs. Un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 2. - Vilgerta kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 3. - Vilgerta kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, bet precizējusi redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 4. - Vilgerta kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 5. - Vilgerta kunga priekšlikums. Komisija daļēji ir atbalstījusi un izteikusi 6.priekšlikumā - atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 5. un 6.priekšlikumu.

I.Emsis. 7. - Emša priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 8. - Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 9. - Vilgerta kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts. Tāds pats komisijas slēdziens ir arī attiecībā uz Vilgerta kunga iesniegto 10.priekšlikumu un Vilgerta kunga iesniegto 11.priekšlikumu. Visi šie priekšlikumi ir apkopoti 12.priekšlikumā - atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Par minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 13. - Vilgerta kunga priek?likums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 14. - deputāta Emša priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 15. - Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 16. - deputāta Emša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 17. - Vilgerta kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā, kā tas redzams 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 17. un 18.priekšlikumu.

I.Emsis. 19. - Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 20. - Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji 21. - Emša kunga priekšlikumā, kam ir precizēta redakcija. Tātad 20. un 21.priekšlikums komisijā ir precizēts.

Sēdes vadītāja. Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 22. - Vilgerta kunga priek?likums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 23. - Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 24. - Vilgerta kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 25. - Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 26. - Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 27. - Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus otrajā lasījumā. Lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 18.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 18.decembris.

Paldies.

I.Emsis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu - izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un pēc sēdes pēdējā darba kārtības jautājuma izskatīšanas iekļaut tajā izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Mobilizācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Mobilizācijas likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikumu, ko iesniedza Saeimas deputāti Dalbiņa kungs un Pietkeviča kungs, komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 41, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dobelis. 2.priekšlikumu iesniedza Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 16, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dobelis. Lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 12, neviens neatturas. Likums “Grozījums Mobilizācijas likumā” pieņemts.

Paldies.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Augusts Brigmanis, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Aigars Kalvītis, Andis Kāposts, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Arnolds Laksa, Liene Liepiņa, Linda Mūrniece, Mihails Pietkevičs, Rihards Pīks, Solvita Āboltiņa, Anna Seile, Igors Solovjovs, Kārlis Strēlis, Baiba Brigmane, Staņislavs Šķesters un Inese Šlesere.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to šā gada 26.novembra sēde ir slēgta.

Paldies.

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"
Datums: 26.11.2003. 15:22:14 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1640 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"
Datums: 26.11.2003. 15:23:08 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1641 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"
Datums: 26.11.2003. 15:24:10 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1642 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memorada denonsēšanu
Datums: 26.11.2003. 15:25:24 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1643 nodošanu komisijām

Grozījums Krimināllikumā (reģ. nr.535)
Datums: 26.11.2003. 15:26:14 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1644 nodošanu komisijām

Grozījums Mobilizācijas likumā (reģ. nr.536)
Datums: 26.11.2003. 15:31:48 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1648 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.537)
Datums: 26.11.2003. 15:32:22 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1649 nodošanu komisijām

Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Norvēģijas Aizsardzības ministrijas, Zviedrijas Bruņoto spēku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas, Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Somijas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par dalību daudznacionālajā Centra brigādē Kosovas spēkos.
Datums: 26.11.2003. 15:33:24 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1650 nodošanu komisijām

Datums: 26.11.2003. 15:39:40 bal010
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 26.11.2003. 15:40:32 bal011
Balsošanas motīvs: Par 15.min. pārtraukumu

Grozījumi Informācijas atklātības likumā (3.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 15:57:56 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1636 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (3.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 15:59:24 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1639 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Latvijas Republikas valdības un ASV valdības 2001.g. 20.septembra Vienošanās protokolā par likuma izpildi (2.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 16:00:38 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1645 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 16:02:28 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1484 steidzamību

Grozījums Alkohola aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 16:02:56 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1484 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām (1.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 16:04:56 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1430 pieņemšanu 1.lasījumā

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums (1.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 16:27:18 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1582 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 26.11.2003. 16:28:44 bal020
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījums Mobilizācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 16:30:26 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1662 steidzamību

Grozījums Mobilizācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 16:30:58 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1662 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Mobilizācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 16:32:24 bal023
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /05.12.2003./

Grozījums likumā "Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu" (1.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 16:34:06 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1480 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par prakses ārstiem" (1.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 16:35:40 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1478 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par prekursoriem" (1.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 16:36:54 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1482 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (1.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 16:38:20 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1481 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 16:40:32 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1486 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa likumā (2.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 16:48:26 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1635 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 26.11.2003. 16:49:48 bal030
Balsošanas motīvs: Par 30.min. pārtraukumu

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (2.lasījums)
Datums: 26.11.2003. 17:24:50 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1646 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Mobilizācijas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.11.2003. 17:26:26 bal032
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījums Mobilizācijas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.11.2003. 17:26:58 bal033
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums Mobilizācijas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 26.11.2003. 17:27:28 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1664 pieņemšanu 2.lasījumā