Latvijas Republikas 8.Saeimas
rudens sesijas desmitā sēde
2003.gada 23.oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Sāksim Saeimas 23.oktobra sēdi! Es gribētu lūgt visus deputātus un klātesošos izslēgt savus mobilos telefonus.
Šodienas sēdi mēs sākam ar Zviedrijas Riksdaga spīkera Bjerna von Sīdova uzrunu Saeimai.
Bjerns von Sīdovs (Zviedrijas Riksdaga spīkers).
Priekšsēdētājas kundze! Godājamie Saeimas locekļi! Dāmas un kungi! Man ir liels gods un prieks par šo iespēju uzrunāt jūs, Latvijas tautas vēlētos pārstāvjus, laikā, kad viesojos Rīgā kopā ar Zviedrijas parlamenta delegāciju, kurā ir pārstāvētas piecas no septiņām parlamentā ievēlētajām partijām. Delegācijas sastāvā ir pārstāvji no Transporta un komunikāciju komitejas un parlamenta grupas dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai, arī spīkera trešā vietniece Helēna Heijas kundze.
Dārgie draugi! Tikai pirms četriem mēnešiem man bija tas gods būt Rīgā un Zviedrijas parlamenta vārdā apsveikt jūs neatkarīgās Latvijas parlamenta atjaunošanas 10.gadadienā.
Es gribu vēlreiz apliecināt savu dziļo cieņu tam apbrīnojamam darbam, ko esat paveikuši pēdējo desmit gadu laikā, izveidojot funkcionējošu parlamentārās demokrātijas valsti. Jūs esat sasnieguši tos ārpolitikas mērķus, kurus paši sev izvirzījāt, esat uzaicināti pievienoties Eiropas Savienībai un NATO. Gan Eiropas Savienība, gan NATO tika izveidotas, lai aizsargātu demokrātijas principus un novērstu to drūmo dienu atkārtošanos, kuras lielā mērā dominēja 20.gadsimtā.
Šā gada 20.septembrī Latvijas tauta ar pārliecinošu balsu vairākumu teica jā līdzdalībai Eiropas Savienībā. Šī līdzdalība tālāk padziļinās Baltijas jūras valstu ilgās partnerattiecības. Drīz lielākais vairākums Ziemeļvalstu un Baltijas valstu būs Eiropas Savienības dalībnieces. Norvēģija un Islande ir cieši saistītas ar mums, jo abas ir Eiropas Ekonomikas zonas un Šengenas līguma dalībvalstis. Krievija ir kļuvusi par aktīvu sadarbības partneri Baltijas jūras reģiona ietvaros.
Vairākkārtējā Eiropas Savienības paplašināšanās ir saistīta ar vēsturiskiem centieniem izdzēst vecās dalījuma līnijas. Tagad mēs kopīgi veidojam vienotu Eiropu.
Eiropas Konvents pēc intensīva darba ir nācis klajā ar saviem priekšlikumiem. Nesen darbu sāka starpvaldību konference. Eiropas Konstitūcijas līguma projektā ir panti par Eiropas Savienības kompetences jomām, proti, par tām jomām, kuras ir ES ekskluzīvā kompetencē vai ES un dalībvalstu kopīgā kompetencē, un tām jomām, kurās nepieciešama atbalstoša, saskaņota un papildinoša rīcība.
Tas ir labi, ka tiek noteikti dažādi kompetences līmeņi, tāpēc mūsu iedzīvotājiem būs vieglāk saprast, kas par ko ir atbildīgs. Tas spiež mūs padarīt lēmumu pieņemšanas procesu atklātu un viegli saprotamu.
Runājot par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, līguma projekts paredz ieviest ātrās brīdināšanas mehānismu, atvēlot jautājuma apspriešanai sešas nedēļas. Taču dialogam starp Komisiju un valstu parlamentiem jāsākas jau daudz ātrāk, efektīvi izmantojot tā sauktās zaļās grāmatas un baltās grāmatas. Sešu nedēļu ilgais periods var radīt īpašas grūtības tad, kad ir nepieciešams reāls un nozīmīgs dialogs ar iedzīvotājiem.
Konvents arī ierosina paredzēt īpašu pantu par līdzdalības demokrātijas principu. Līguma projektā teikts, ka ES institūcijām jādod iespēja iedzīvotājiem un pārstāvju asociācijām darīt zināmu un publiski apspriest savu viedokli attiecībā uz visām ES darbības jomām. Tas patiešām ir mūsu demokrātijas pamats. Iedzīvotājiem jāsajūt, ka viņi var piedalīties politisko lēmumu pieņemšanā, lai gan viņi šim nolūkam ir ievēlējuši politiķus.
Lai gan vienam miljonam ES iedzīvotāju būs iespēja uzaicināt Komisiju iesniegt attiecīgus priekšlikumus par nozīmīgiem jautājumiem, kā tas ir paredzēts, mēs tomēr nedrīkstam aizmirst savu politisko partiju lomu. Tās spēj novadīt neapmierinātību un dažāda veida priekšlikumus vajadzīgā virzienā. Tām jābūt aktīvākām politikas formulēšanas procesā. ES valstīs ir dažādas politiskās partijas. Dažas no tām ir jaunas partijas vārda tiešā nozīmē. Citas ir vecākas, bet labi pielāgojušās mūsdienu sabiedrības jaunajai realitātei. Šīs partijas ir tik labi pārveidojušās, ka tās var raksturot kā jaunas, ja runā par ideoloģiju un politiskajām platformām. Vēl citas liek lielāku uzsvaru uz stingru ideoloģisko pamatu, tajā pašā laikā, protams, cenšoties sevi atjaunināt.
Lai gan politiskās partijas cenšas darboties saskaņā ar sabiedrības dzīves realitāti, izskan apgalvojums, ka tās ir savu lomu jau nospēlējušas un drīzāk ir pagātnes relikvijas nekā nākotnes simboli.
Es domāju, ka tas ir nepareizi. Lai debatētu par prioritātēm, mums ir nepieciešamas politiskās partijas, kas var pastiprināt tautas balsi. Mums ir vajadzīgas partijas, kas var padarīt skaļākas runātāju balsis un pašus runātājus pagriezt pareizā virzienā. Bez partijām mums būtu politiski džungļi, kur nauda, populisms un ielas spiediens noteiktu darba kārtību. Tas būtu ļoti neveiksmīgs risinājums.
Lielāka līdzdalības demokrātija nozīmē, ka mums jāuzlabo pārrobežu kontakti. Politiskās debates vienā ES valstī noteikti var papildināt debates citās dalībvalstīs, jo mēs risinām kopīgus jautājumus, kas interesē visus.
Dažu pēdējo gadu laikā vairumā ES valstu ir bijušas debates par tā saukto demokrātijas deficītu. Ir samazinājies vēlēšanās piedalījušos cilvēku skaits. Daudzas politiskās partijas pārdzīvo grūtības jaunu biedru iesaistīšanā. Pieaug neuzticība politiķiem.
Ir dabiski, ka vairumu valdību pastāvīgi kritizē, un tā ir politiskās spēles sastāvdaļa. Tomēr valdības aizvien vairāk saņem pārmetumus par to, ka tās iet savu ceļu un ir atrāvušās no cilvēkiem ielās.
Ja mūsu attieksme pret to ir pareiza, mums nav jābūt pesimistiem. Gluži otrādi, mūsu pilsoņi vairāk nekā jebkad agrāk ir iesaistījušies politisko jautājumu risināšanā. Viņi ir vīlušies savos ievēlētajos pārstāvjos, jo jūt, ka jautājumi jārisina bez kavēšanās. Viņi grib ātri saņemt rezultātus, un viņiem liekas, ka mūsu parlamenti strādā pārāk gausi.
Referendums par eiro ieviešanu, kas nesen notika Zviedrijā, parādīja, ka politiskie jautājumi var aizraut elektorātu. Vairāk nekā 80 procenti mūsu valsts balsotāju izmantoja savas demokrātiskās tiesības. Tajā pašā laikā interese par pārstāvju ievēlēšanu Eiropas Parlamentā ir zema. Varbūt ierosinājumi līguma projektā var šo situāciju mainīt. Ja politiķi Eiropas līmenī šķitīs racionālāki un vieglāk ietekmējami, arī vietas Eiropas Parlamentā tiks uzskatītas par svarīgākām.
Eiropas Savienības paplašināšanās palielinās dalībvalstu skaitu. Tā palielinās arī iespējas daudzām Eiropas kultūrām un sabiedrībām tieši sastapties jaunajos un vecajos forumos.
Ir viegli aizmirst par nepieciešamību ievērot subsidiaritātes principu šajā svarīgajā un vēsturiskajā procesā, kur aizvien neatlaidīgāk tiek pieprasīta institūciju efektivitāte. Arī Eiropā visa politika ir lokāla. Ja mēs labāk neieklausīsimies cilvēkos uz ielas, viņi arvien mazāk klausīsies, ko mēs runājam parlamentos. Eiropā, kad runa ir par vietējo līmeni, daudzi cilvēki saprot, ka tiek runāts par nacionālo parlamentu. Es ticu, ka valstu parlamenti var kalpot par vitālu saikni starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienību, ja mums šādā veidā izdosies sevi prasmīgi organizēt.
Mums jānojauc visas nevajadzīgās sienas, kas pastāv starp mums un iedzīvotājiem. Mums pastāvīgi jāstrādā dažādos līmeņos vietējā, valsts un Eiropas līmenī -, lai tas kļūtu par īstenību. Mums jāizmanto savas politiskās partijas un jābūt atvērtiem arī citām līdzdalības formām. Eiropas iedzīvotājiem jāpanāk, lai viņus sadzirdētu paplašinātās Eiropas Savienības politiskajā procesā, un viņi to panāks.
Priekšsēdētājas kundze! Maijā, Eiropas valstu parlamentu spīkeru tikšanās laikā Atēnās, Zviedrijai tika izteikts lūgums vadīt darba grupu, kura plašāk pazīstama kā Atēnu grupa un kuras mērķis ir noteikt Eiropas Savienības parlamentu sadarbību nākotnē. Atēnu grupas uzdevums ir sagatavot ziņojumu līdz nākamajai ES valstu spīkeru apspriedei, kas notiks 2004.gada vasarā Hāgā, Nīderlandē.
Pagājušajā piektdienā 12 ES dalībvalstu spīkeri un spīkeru vietnieki un Eiropas Parlamenta pārstāvji tikās Stokholmā, lai apspriestu Eiropas Savienības valstu parlamentu sadarbību nākotnē. Vēlētos pateikties Latvijas Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdres kundzei par dalību šajā apspriedē.
Gatavojoties šai apspriedei, 25 Eiropas valstu parlamentu spīkeri atbildēja uz aptaujas jautājumiem par veidiem, kā attīstīt ES parlamentu sadarbību nākotnē. Aptaujas rezultāti liecina, ka plašs atbalsts tika izteikts daudz strukturētākai un labāk organizētai parlamentu sadarbībai.
Stokholmas apspriedes laikā liela interese tika izrādīta par sadarbību Eiropas Konventa ierosinātā subsidiaritātes principa īstenošanā. Citas jomas, kurās būtu nepieciešams paplašināt parlamentu sadarbību, ir ārlietas un parlamentu uzraudzība pār Eiropolu.
Dārgie draugi! Mēs esam ceļā ne vien uz paplašinātu Eiropas Savienību, bet arī uz pārveidotu Eiropas Savienību. Manuprāt, šajā mainītajā kontekstā ir jābūt īpaši piesardzīgiem attiecību saglabāšanā un attīstīšanā ar līdzīgi domājošām valstīm. Mēs, kas dzīvojam valstīs pie Baltijas jūras, daudzējādā ziņā saderam kopā, un mēs daudz ko sasniegsim, ja iedvesmu smelsim mūsu kopīgās vēstures un kultūras mantojumā. Mums ir ļoti svarīga ne tikai sadarbība Eiropas ietvaros, bet arī transatlantiskās attiecības.
Tad, kad Latvija atguva brīvību, zviedri ļoti vēlējās atjaunot un nostiprināt saikni, kas mūsu valstis ir saistījusi, pateicoties gadsimtiem ilgajai kopīgajai vēsturei. Mēs varam sevi apsveikt, ka esam ieguvuši tādus labus kaimiņus!
90.gadu sākumā Zviedrija daudzējādi palīdzēja Latvijai. Nozīmīga loma divpusējās attiecībās bija parlamentu sadarbībai. Zviedrijas Riksdaga un Latvijas Saeimas deputātiem un parlamenta darbiniekiem ir bijusi plaša pieredzes apmaiņa. Vairāki semināri notika Rīgā, un tika organizēti daudzi pieredzes apmaiņas braucieni uz Stokholmu.
Manuprāt, šī parlamentu sadarbība ir bijusi savstarpēji noderīga gan Saeimai, gan Riksdagam. Šobrīd mēs kļūstam par pilntiesīgiem sadarbības partneriem vienlīdzīgās attiecībās, un tas ir abu mūsu valstu interesēs. Jāteic, ka mēs, zviedri, ļoti vēlamies turpināt un stiprināt mūsu parlamentu sadarbību, vai nu tas būtu pastāvīgo komisiju līmenī, vai citā kontekstā, piemēram, risinot dzimumu līdztiesības jautājumus.
Priekšsēdētājas kundze!
Es ceru uz turpmāku praktisku un produktīvu Zviedrijas un Latvijas parlamentu sadarbību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.
Paldies par uzmanību, dāmas un kungi! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Pirms sākam izskatīt mūsu darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu - mainīt šā gada 23.oktobra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā likumprojekta Grozījums likumā Par privatizācijas sertifikātiem nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Bez tam Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.oktobra sēdes darba kārtībā, iekļaujot pirmās sadaļas Prezidija ziņojumi daļā Par iesniegtajiem likumprojektiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātā likumprojekta Grozījumi likumā Par dabas resursu nodokli nodošanu komisijām.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2003.gadam nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par privatizācijas sertifikātiem nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par dabas resursu nodokli nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Ilzes Stokas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzītos dokumentus Par Ilzes Stokas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi, ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu. Lūdzu arī Saeimu šodien to atbalstīt.
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par Ilzes Stokas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais ir lēmuma projekts Par Ulda Bērziņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Juridiskā komisija, izskatījusi tieslietu ministra virzīto iesniegumu Par Ulda Bērziņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais ir lēmuma projekts Par Guntas Freimanes iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Juridiskā komisija, izskatījusi tieslietu ministra virzīto iesniegumu Par Guntas Freimanes iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi, ir atbalstījusi šāda lēmuma pieņemšanu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par izskatāmo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais ir lēmuma projekts Par Laumas Šteinertes iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Juridiskā komisija, izskatījusi tieslietu ministra virzīto iesniegumu Par Laumas Šteinertes iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi, ir atbalstījusi šā lēmuma pieņemšanu.
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par minēto lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par bezpeļņas organizāciju. Otrais lasījums.
Cienījamie kolēģi, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņotājs par likumprojektu Grozījumi likumā Par bezpeļņas organizāciju būs deputāts Dzintars Zaķis. Lūdzu!
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Priekšlikumi likumprojekta Grozījumi likumā Par bezpeļņas organizāciju otrajam, galīgajam, lasījumam nav saņemti Jā, likumprojekts Grozījumi likumā Par bezpeļņas organizāciju, dokuments nr.1074. Attiecībā uz otro, galīgo, lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums. Lūdzu apstiprināt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi likumā Par bezpeļņas organizāciju pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt 23.oktobra sēdes darba kārtībā izmaiņas - pēc darba kārtības 9.punkta (likumprojekta Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā) izskatīšanas iekļaut likumprojekta Grozījums likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā izmaiņas ir izdarītas.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt šā gada 23.oktobra sēdes darba kārtībā izmaiņas - iekļaut trešajā sadaļā Likumprojektu izskatīšana likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2003.gadam izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: Jā, ir!) Ja deputātiem ir iebildumi, tad lūdzu deputātus balsot par šīm izmaiņām darba kārtībā - iekļaut sadaļā Likumprojektu izskatīšana likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2003.gadam izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 19, atturas - 5. Grozījumi darba kārtībā izdarīti.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija Jaunais laiks).
Godājamie kolēģi! Par steidzamu atzīto likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Juridiskā komisija izskatīja pirms otrā, galīgā, lasījuma. Otrajam lasījumam saņemti 8 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu nebija. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likums Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - Grozījums likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Likumprojekts Grozījums likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu ir mums jāpieņem sakarā ar to, ka bija mums iepriekšējā periodā nelikumīgs ierobežojums attiecībā uz to summu, no kuras rēķināja slimības, miršanas un maternitātes pabalstus, jo mēs bijām uzlikuši ierobežojumu - 50% no 1/365 iemaksas... Nekādā gadījumā mēs nevaram te atstāt šādu variantu, jo Satversmes tiesā ir jau arī iesniegtas sūdzības par šo jautājumu. Jau 2002.gadā tika izvirzīts jautājums par to, ka šis ierobežojums ir jāatceļ.
Un tādēļ lūdzam Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo grozījumu sakarā ar to, ka personas kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu, algas, kuru ņem par pamatu maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstu aprēķināšanai, ierobežošana ar 50% no iemaksu objekta gada maksimuma ir pretrunā ar vispārējiem valsts sociālās apdrošināšanas principiem, kas paredz, ka saņemtajam valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumam ir jāatbilst veiktajām iemaksām. Šāda ierobežojuma atcelšana veicinās arī personu dalību sistēmā.
Tādēļ komisija, izskatījusi šo likumprojektu, nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā un atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un datumu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!
J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris, izskatīšana - 30.oktobrī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.oktobris, izskatīšana - 30.oktobra sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Likumā par ostām.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.
A.Seile (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie Saeimas deputāti! Izskatīsim atkārtotai caurlūkošanai nodoto likumprojektu Grozījumi Likumā par ostām (dokumenta numurs 1414).
Sākumā es gribu jūs informēt, ka Valsts prezidente ir iebildusi pret vairākām normām, kas ietvertas ar Saeimas vairākumu nobalsotajā Likumā par ostām, un tāpēc komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šos priekšlikumus, un komisijas pārstāvji piedalījās arī Valsts prezidentes Kancelejas sarīkotajā apspriedē, kurā apsprieda Saeimas vairākuma nobalsotos grozījumus. Valsts prezidente pēc ļoti ilgām pārdomām tomēr ir izlēmusi atzīt par nederīgu mūsu iepriekšējo balsojumu.
Tātad komisija ierosina šodien izskatīt tikai tos jautājumus, kuri atbilst Valsts prezidentes vēstulē izteiktajiem iebildumiem. Jāteic, ka deputāti ir iesnieguši arī daudz dažādu grozījumu citos likumprojekta pantos.
Un tagad ķersimies klāt pie šā likumprojekta! Vēl es gribu pateikt, ka visas dažādās domas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pēdējā sēdē, kur pieņēma galīgos komisijas lēmumus, tika dokumentētas skaņu ierakstā. Ja mēs šodien nevarēsim visi vienoties par kādu normālu variantu, tad mēs varēsim izanalizēt arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi, kurā piedalījās pašvaldību pārstāvji.
1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Kalniņš. Šis priekšlikums ir savā būtībā par to, kas būs ostas pārvalde, kāds būs tās statuss. Pret šo Saeimas balsojumu, ka Ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, bija iebildusi Valsts prezidente. Komisija deputāta Kalniņa priekšlikumu neatbalstīja.
Tāpat tā neatbalstīja arī 2. - deputāta Kalvīša, 3. - deputāta Ābiķa, 4. - deputāta Tolmačova un 5. - deputāta Laksas līdzīga satura priekšlikumus un izveidoja savu redakciju, kas lasāma 6.priekšlikumā.
Vai deputātiem varētu būt iebildumi pret komisijas slēdzienu par 1. - 5.priekšlikumu? Nav.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav pret 1. - 5.priekšlikumu?
A.Seile. Tātad izskatīsim atbildīgās komisijas sagatavoto 6.priekšlikumu! Šajā priekšlikumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir pateikusi, ka vienīgi Rīgas ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. Apspriedusi to, ka Rīgas ostai ir ārkārtīgi liela nozīme Latvijas ekonomikā, komisija nolēma, ka šo statusu tai noņemt nevar.
Valsts prezidente bija apsūdzējusi... bija apstrīdējusi arī šo jēdzienu (No zāles dep. Gundars Bērziņš: Ļoti pareizi - apsūdzējusi!), ka Ostas pārvalde varētu būt atvasināta publisko tiesību juridiskā persona. Komisija, ļoti rūpīgi izvērtējusi to, atzina, ka šis iebildums ir nepamatots, tāpēc šādu statusu Rīgas ostai atstāja.
Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 6.priekšlikumu? (Starpsaucieni: Ir, ir! Balsot!) Deputāti lūdz balsojumu par 6.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 40, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedzis deputāts Ābiķis. Šis priekšlikums faktiski pēc būtības nebūtu nemaz balsojams, taču komisija tomēr pieņēma lēmumu to neatbalstīt, jo šis priekšlikums atkārto jau iepriekšējā lasījumā izskatīto tekstu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 8.priekšlikumu iesniedzis deputāts Tolmačovs. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi, precizējot redakciju, savā 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kalvītis. Šajā priekšlikumā ir runa par Rīgas un Ventspils ostu valžu sastāvu. Tātad šeit tiek atkārtota spēkā esošā likuma redakcija par valdes 10 locekļiem: pieci - no pašvaldības un pieci kā valsts pārstāvji. Komisija daļēji atbalstīja šo priekšlikumu.
Tāpat tā daļēji ir atbalstījusi arī 11. - Ābiķa priekšlikumu, 12. - Grīnblata priekšlikumu, 13. - Kalniņa priekšlikumu un 14. - Tolmačova priekšlikumu.
Ja deputātiem pret šiem priekšlikumiem nav iebildumu, tad informēju, ka visi šie priekšlikumi kopējā redakcijā ir skatāmi komisijas izstrādātajā 15.priekšlikumā, par kuru runāsim atsevišķi.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 10., 11., 12., 13. un 14.priekšlikumu?
Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
A.Seile. Tātad - 15.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka tādu redakciju, ka Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē katrā varētu būt 8 valdes locekļi: 4 - attiecīgās pašvaldības pārstāvji un 4 - Ministru kabineta pārstāvji, nosaucot arī konkrētās ministrijas, kuras izvirza šos pārstāvjus ostu valdēs.
Šis priekšlikums ir izstrādāts, pamatojoties uz Valsts prezidentes iebildumiem. Viņa norādīja, ka ir jāievēro paritāte valdes locekļu sastāvā starp valsti un pašvaldību.
Šajā priekšlikumā ir noteikta arī balsošanas kārtība, ka Rīgas un Ventspils ostu valdes ir lemttiesīgas, ja to sēdēs piedalās ne mazāk kā 6 valdes locekļi, un lēmumus tās pieņem, ja par tiem ir nobalsojuši ne mazāk kā 5 klātesošie valdes locekļi.
Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 15. - komisijas priekšlikumu? (Starpsauciens: Ir!) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu, balsosim! Lūdzu deputātus balsot par 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 30, atturas - 2 deputāti. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Seile. 16.priekšlikums. Šo priekšlikumu ierosinājusi atbildīgā komisija. Lai gan Valsts prezidente pret šo normu tā īsti nebija iebildusi un nebija norādījusi tieši uz šo pantu, komisija uzskatīja, ka tas ir saistīts ar iepriekšējo - ar 15.priekšlikumu un ka tomēr ir jāpasaka, kādā veidā tiek iecelts valdes priekšsēdētājs. Šis 16.priekšlikums, ko ierosinājusi komisija, komisijā balsīm daloties, paredz to, ka Rīgas ostas valde un Ventspils ostas valde, atklāti balsojot, no sava vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju.
Iepriekšējā redakcija, kura tika nosūtīta Valsts prezidentes Kancelejai, bija tāda (No zāles dep. Gundars Bērziņš: Kādi tad?), ka Rīgas ostas un Ventspils ostas valdes priekšsēdētāju pēc ostas valdes priekšlikuma amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets. (Starpsauciens: Lai dzīvo Jaunais laiks!) Šajā 16.priekšlikumā komisijas vairākums tika atzinis, ka šāds Ministru kabineta apstiprinājums valdes priekšsēdētājam nav vajadzīgs. Lūdzu balsojumu!
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi deputāti! Šim priekšlikumam faktiski ir tīri interesanta vēsture. Pēc tam, kad mūsu Valsts prezidente atsūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šo likumu, no jauna tika izveidota pastiprināta darba grupa, kuras darbā piedalījās pārstāvji no visām partijām, kā arī pašvaldību pārstāvji, un šī darba grupa ļoti rūpīgi izskatīja visas Valsts prezidentes iebildes. Interesanti un nozīmīgi ir tas, ka darba grupa šajā pantā neatrada nekādu iemeslu nepiekrist oriģināla variantam, tas ir, tam variantam, kuru Saeima pieņēma pēdējā jeb iepriekšējā reizē, pirms tā nosūtīšanas Valsts prezidentei.
Komisijas sēdē, kurā tagad komisija mainīja savu viedokli, zīmīgi, ka piedalījās pašvaldību pārstāvji, zīmīgi, ka piedalījās arī Lemberga kungs - Ventspils pilsētas mērs, un, ja es nemaldos, arī Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs līdz ar to bija. Viņš izvirzīja jautājumu par šo te pantu, teikdams - es gan neatceros vārds vārdā - , ka viņam šis pants kā tur bija kantes nerīvē. Un tas ir liels gods. Bet vai tik tiešām tas būtu vajadzīgs? Un ļoti interesantā kārtā viņš spēja ar šādu te mazu izteikumu mainīt komisijas vairākuma viedokli. Bet es pieļauju, ka tas bija kaut kāds emocionāls brīdis, kad racionāli varbūt tā īsti nedomāja - nedomāja par to, ko darba grupa bija rūpīgi izstrādājusi. Es aicinu šodien Saeimu šajā brīdī, kad mēs varam, kā saka, tikai savā vidū, paši ar savām racionālām domām apsvērt to, vai tas tik tiešām ir loģiski, un atstāt šo likuma pantu oriģinālajā, tas ir, iepriekšējā redakcijā.
Tātad es aicinu vadīties pēc veselā saprāta un pēc darba grupas rūpīgā darba un balsot pret šo priekšlikumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mani kolēģi aicināja runāt ļoti pieklājīgi, tāpēc es mēģināšu ļoti pieklājīgi izstāstīt to, ko jums mēģināja šeit paust Kariņa kungs. Dažas lietas.
Nu, kas ir netaisnība? Jūs runājat netaisnību, premjers runā netaisnību... Saistībā ar Rīgas ostas attīstību premjers nesen teica, ka Rīgas osta stāvot tukša. Bet palasīsim jūsu iesniegto, Repšes kunga parakstīto dokumentu, kurš pavada budžeta paketi un kurā ir makroekonomiskās situācijas analīze! Precīzi atsaukšos uz lappusi: lappuse nr.10, otrā rindkopa no lappuses apakšas. Kā īpaši veiksmīga atzīstama Rīgas ostas darbība: 2003.gada janvārī-jūnijā tika pārkrauts 10,5 miljoni tonnu kravu - par 18,3% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. 18,3%! Cik man zināms, deviņos mēnešos rezultāts ir vēl labāks - 24,4%. Un, Kariņa kungs, paradoksāli, bet šī neveiksme turpinās jau piecus gadus pēc kārtas! Rīgas ostai šis pieaugums pēdējos piecus gadus ir katru gadu tuvu 20%. Tiešām, osta stāv tukša, un tiešām nu pilnīgas šausmas skatīties, kas notiks, ja attīstīsies šādos tempos!
Un tāpēc neslēpsim to, par ko runā jūsu kolēģi un ko runājam mēs šeit, - to, kādi ir īstie iemesli Ostu likuma maiņai! Šodien presē lasāms jau kārtējais fakts: Ministru prezidenta padomnieks ir iecerējis iegūt labu amatu Lattelekom Viņš sākumā pats Repše, redz, to nav zinājis Un Repšes kungs vakar atbalstīja Šodien gan izrādās, ka tur ir daudz visādu nesmukumu, kā parasti, jo daudziem šiem cilvēkiem ne viss vienmēr, kā izrādījies, ir ļoti labi.
Protams, šādā sistēmā, kāda ir šobrīd, nav iespējams kārtējo padomnieku atkal iecelt par ostas pārvaldnieku. Un īstenais iemesls, manuprāt, ir tas, ka jūsu partijas ziedotāju rindās, Repšes kunga ziedotāju rindās, ir ļoti daudz cilvēku un kompāniju, kas darbojas Rīgas ostā. Paskatieties uz pēdējo triju mēnešu ziedojumiem! Cik no tiem sastāda to uzņēmējsabiedrību darbība, kuras darbojas Rīgas brīvostā? Vairāk nekā pusi! Nu tad, kungi mīļie, ko jūs runājat un ko jūs darāt? Jūsu darbi ir krasā pretrunā ar to, ko jūs darāt! Un mans uzskats, mans viedoklis? Kariņa kungs, mans viedoklis - neslēpšos ne aiz kā! - ir tas, ka jūs šo likumprojektu lobējat un mēģināt pārņemt kontroli ostā ar nedemokrātiskām formām, lai palīdzētu saviem sponsoriem pelnīt vairāk un pildīt kasi - tikai ne valsts kasi, bet savu partijas kasi.
Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie deputāti! Tā kā es nevaru izteikties kā komisijas pārstāve, jo man tagad ir jāaizstāv komisijas viedoklis, es pieprasīju, lai man individuāli dod vārdu, jo gribu paskaidrot dažas lietas.
Manuprāt, partijai Jaunais laiks nav tik briesmīgi nodomi - pārņemt varu ostā, lai savus sponsorus sasēdinātu amatos (Izsaucieni zālē.)
Par to, ko tikko teica Gundars Bērziņš. Manuprāt, šī norma paredz tikai to, ka Rīgas ostas valdes priekšsēdētāju apstiprina Ministru kabinets. Protams, var būt dažādas kolīzijas. Ja trīs reizes ostas valde izvirza priekšsēdētāju un Ministru kabinets neapstiprina, kas tad ir tālāk? Bet tas jau tad parāda, ka valsts valdība nebūs dzīvotspējīga, ja viņa ilgi nevarēs pieņemt nekādu lēmumu, kas saskaņots ar pašvaldībām.
Darba grupa bija izstrādājusi mazliet citādu variantu. Darba grupa atzina, ka Rīgas ostai ir tā lielā nozīme un ka būtu jāapstiprina Rīgas ostas pārvaldnieks, un ka tas būtu jāapstiprina Ministru kabinetam.
Taču mums pašlaik jāizvēlas viens no tiem priekšlikumiem, kādi ir izveidojušies. Nav nekādas izvēles: vai nu atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka valde pati izvirza (un valdei varētu būt arī ārkārtīgi grūti vienoties), vai otrs - spēkā esošais nevis spēkā esošais, bet iepriekšējā redakcijā sagatavotais priekšlikums, kur kopā ir sasaistīta Rīgas un Ventspils osta. Un, izvēloties vienu no šiem diviem variantiem, mums ir jābalso. Es, piemēram, atzīstu, ka labāks ir iepriekšējais variants, ka tomēr Ministru kabinets Nu lai tad Ventspilij arī tiek tas gods, ka viņu ostas valdes priekšsēdētāju apstiprina Ministru kabinets!
Tas bija mans individuālais viedoklis.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai deputāte Anna Seile vēlas ko teikt vēl komisijas vārdā? Lūdzu!
A.Seile. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 16.priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 37, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Seile. 17.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to pēc būtības ir atbalstījusi un ir ierosinājusi 18.priekšlikumu, kuru arī iesakām atbalstīt. Tie ir tādi redakcionāli priekšlikumi, jo komisija ir sagatavojusi pilnīgi jaunus pārejas noteikumus.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 17. un 18.priekšlikumu.
A.Seile. 19.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Māris Grīnblats. Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka ostas valdē varētu būt uz laiku - līdz 2005.gada 1.janvārim, tātad uz vienu gadu, - 9 valdes locekļi, un pārsvars būtu valsts pārstāvjiem. Komisija deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu ir rūpīgi izvērtējusi un galvenokārt tāpēc, ka tas ir tikai pārejas noteikumos minēts un ka šāds priekšlikums būtiski atšķiras no likumprojekta teksta, nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 19. - deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 86, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. 20.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Tie ir pārejas noteikumi, kuros ir minēts, līdz kuram laikam Rīgas Domei ir jāiesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai ostas pārvaldes nolikums un līdz kuram laikam ir jāieceļ amatos izvirzītie ostas valdes pārstāvji. Komisija lūdz atbalstīt šos pārejas noteikumus.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 20.priekšlikumu.
A.Seile. 21.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina precizēt likuma spēkā stāšanās datumu, un atbildīgā komisija to ir izdarījusi - rūpīgi izvērtējusi visas iespējas un noteikusi, ka likums varētu stāties spēkā 2003.gada 1.decembrī. Un tad līdz jaunajam gadam varētu izveidot visas ostu valdes.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 21. un 22.priekšlikumu.
A.Seile. Paldies par balsojumiem!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likuma Grozījumi Likumā par ostām pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Likums Grozījumi Likumā par ostām otrreizējā caurlūkošanā pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1408 - likumprojektu Grozījumi likumā Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Attiecībā uz pēdējo, trešo, lasījumu mēs esam saņēmuši divus Juridiskā biroja priekšlikumus.
1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgās komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. Vairāk priekšlikumu nav. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi likumā Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas
vārdā - deputāte Anna Seile.
A.Seile (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie deputāti! Dokuments nr.1413.
1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, precizējot šā panta redakciju.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. Arī 2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Un tas ir redakcionāls priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Ārgalis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Sākot ar šo priekšlikumu, turpmāk būs vairāki priekšlikumi, kuri nosaka, kādā veidā tiks iecelta Latvijas Privatizācijas aģentūras padome, kādā veidā tā tiks izveidota un kas būs tās sastāvā. Ārgaļa kungs saka, ka tās sastāvā ir jābūt Saeimas frakciju ieteiktiem pārstāvjiem, bet komisija, zinādama, ka Saeimā frakcijas dalās un ka no vienas partijas, kura Saeimā ir tikusi ievēlēta ar vēlētāju balsīm, var izveidoties vairākas frakcijas, kā tas ir noticis arī šajā Saeimā, tomēr atzina, ka būtu nepareizi virzīt visu frakciju pārstāvjus, bet būtu jāvirza pārstāvji no šiem politiskajiem spēkiem, kuri ir ievēlēti Saeimā, pa vienam pārstāvim.
Tāpēc komisija noraidīja Ārgaļa priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3. - deputāta Ārgaļa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. 4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Urbanovičs, un tā saturs ir līdzīgs iepriekšējam - Ārgaļa kunga ierosinātajam priekšlikumam. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 4. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis deputāts Emsis. Komisija viņa priekšlikumu ir izmantojusi un sagatavojusi savu - 7.priekšlikumu, un tāpēc, ja deputāts Emsis neiebilst, ja neviens no deputātiem neiebilst, tad mēs varētu uzskatīt, ka šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav...
A.Seile. Un tālāk ... (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 5. - deputāta Emša priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 52, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija arī šo priekšlikumu ir atbalstījusi un gan Emša priekšlikumu, gan arī šo 6. - Juridiskā biroja priekšlikumu - ir iestrādājusi 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Paldies.
A.Seile. Jā. Tālāk nākamie priekšlikumi ir 26.lappusē. Priekšlikumu iesniedzis deputāts Ārgalis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 8. - deputāta Ārgaļa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 43, atturas - 2 deputāti. Lēmums nav pieņemts.
Pārbalsosim vēlreiz! Lūdzu deputātus balsot par 8. - deputāta Ārgaļa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 44, atturas - 4 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Sagatavojot likumprojektu, ir radusies tehniska kļūda, jo deputāta Ārgaļa priekšlikums ir nr.8. Iepriekšējais priekšlikums ir nr.7., un tas tika skatīts 14.lapā. (Starpsaucieni no zāles: Pārbalsot! Nē, nevar! 8. ir pavisam cits priekšlikums!)
A.Seile. Tātad 8.priekšlikums ir 27.lappusē. To iesniedzis deputāts Andris Ārgalis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Un kāpēc? Tāpēc, ka deputāts Ārgalis iesaka apbūvētu zemes gabalu privatizēt par cenu, kas atbilst zemes kadastrālajai vērtībai, tātad par samērā zemu cenu, un tas dod īpašas tiesības šiem cilvēkiem, kuriem uz ļoti laba zemes gabala varbūt ir uzcelta maza būdiņa.
Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: Balsot!
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 8. - deputāta Ārgaļa priekšlikumu 27.lappusē. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 44, atturas - 3 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. 9.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. Arī 10.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs par pārejas noteikumiem. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 11.priekšlikumu iesniedzis deputāts Ārgalis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 11. - deputāta Ārgaļa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 48, atturas - 3 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Atliek balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju pieņemts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.316 - likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, otrais lasījums.
Komisijā ir iesniegti 11 priekšlikumi. Pamatā tie ir redakcionālas dabas un sakārto sistēmu. Likumprojektā ir norādīts, ka Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija pārtrauc savu darbību un ka tās saistības un funkcijas tiek nodotas valsts aģentūrai Mājokļu aģentūra. Turpretī vietējo pašvaldību izveidotās Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas pamatā turpina darbu un strādā esošā likuma noteiktajā kārtībā.
Tātad 1. - deputāta Solovjova priekšlikums - ir noraidīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters. 3. - deputāta Solovjova priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3. - deputāta Solovjova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 65, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Šķesters. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters. 5. - deputāta Solovjova priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters. 7. - deputāta Solovjova priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
S.Šķesters. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas daļēji atbalstīts 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 8. un 9.priekšlikumu.
S.Šķesters. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Šķesters. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu un to pieņemt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - 5. Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram!
S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir otrdiena - 28.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.oktobris.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums likumā Preču un pakalpojumu loteriju likums. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Škapars. Lūdzu!
Ē.Škapars (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Dokuments nr.1416 - likumprojekts Grozījums likumā Preču un pakalpojumu loteriju likums.
Pašreizējais Preču un pakalpojumu loteriju likuma pārejas noteikumu 4.punkts paredz, ka uz loterijām, kuras ir uzsāktas pirms Preču un pakalpojumu loteriju likuma spēkā stāšanās dienas, neattiecas šā likuma noteikumi. Tādējādi ir noteikts, ka likums netiek piemērots pirms tā spēkā stāšanās, taču vienlaicīgi ir pārāk plašas iespējas apiet šo likumu.
Šie piedāvātie likuma grozījumi paredz, ka tās loterijas, kuras ir uzsāktas līdz 2003.gada 31.decembrim, pabeidzamas līdz 2004.gada 1.martam. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē ir izskatījusi šo likumprojektu un prasa piešķirt tam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 19, neviens neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Ē.Škapars. Lūdzu izskatīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!
Ē.Škapars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 27.oktobris, un izskatīšana sēdē - 30.oktobrī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 27.oktobris, izskatīšana - 30.oktobra sēdē.
Ē.Škapars. Paldies.
Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt likumprojektu Grozījums likumā Par privatizācijas sertifikātiem uz izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas šā gada 23.oktobra sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2003.gadam. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.
B.Brigmane (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2003.gadam. Šie jau ir otrie grozījumi, kurus valdība iesniedz Saeimai izskatīšanai šajā valsts galvenajā likumā. Grozījumi ir iespējami tāpēc, ka ir notikusi straujāka valsts ekonomiskā attīstība, nekā bija prognozēts gada sākumā. Un mēs to varam ieraudzīt, paskatoties uz valsts iekšzemes kopprodukta pieaugumu, kas tagad, kā tiek prognozēts, būs 6,5 procenti. Valsts budžeta ieņēmumi varētu būt 1702,6 miljoni latu, bet izdevumi - 1872,2 miljoni latu. Tas viss - nepārsniedzot 3% pieļaujamo budžeta deficītu.
Tāpēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kopumā ir pozitīvi novērtējusi valdības šā gada darbu, izpildot budžetā plānoto ieņēmumu daļu. It īpaši labi ir novērtēts tas, ka straujāk ir pieaudzis pievienotās vērtības nodokļa apjoms un akcīzes nodokļa iekasēšana.
Valdība iesniegtajā likumprojektā daļu no šiem ieņēmumiem jau ir novirzījusi zemniekiem subsīdijām un arī budžeta deficīta segšanai. Savukārt komisija uzskata, ka sakarā ar to, ka ir pieļaujams valsts budžeta deficīts, kā arī iepriekš tika prognozēts, ka tas varētu būt līdz 3%, tad šo daļu - 6,8 miljonus latu - varētu novirzīt nevis deficīta segšanai, bet gan citām vajadzībām. To varētu novirzīt zemniekiem dabas apstākļu izraisīto zaudējumu segšanai un arī pašvaldību investīciju projektiem - tātad nepabeigto objektu celtniecībai.
Komisija uzskata, ka šie grozījumi ir steidzami, un lūdz šodien Saeimai balsot par to, lai likumprojektam piešķirtu steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 34, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
B.Brigmane. Komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu šodien arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Ministru kabineta vārdā - finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. Lūdzu!
V.Dombrovskis (finanšu ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Esmu gandarīts, ka straujā ekonomikas izaugsme un ievērojamie panākumi nodokļu iekasēšanā ļauj valdībai jau otro reizi šogad palielināt budžeta ieņēmumu prognozes. Kā zināms, IKP pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bija 8,8% un otrajā ceturksnī - 6,2 procenti. Sagaidāms, ka kopējais IKP pieaugums šogad būs 6-7% apmērā.
Nodokļu ieņēmumi šā gada 9 mēnešos par 12% pārsniedz iepriekšējā gada rezultātus šajā periodā, neraugoties uz šogad veikto nodokļu likmju samazināšanu. Nodokļu ieņēmumi ir labākais apliecinājums panākumiem cīņā ar kontrabandu, PVN izkrāpšanas shēmām un aplokšņu algu izmaksām. Piemēram, akcīzes nodokļa kopējie ieņēmumi par 18% pārsniedz iepriekšējā gada šā paša perioda ieņēmumus. Runājot par ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, tie par 24% pārsniedz iepriekšējā gada 9 mēnešu rezultātus.
Vēl vairāk! Šā gada septembra ieņēmumi par 34% pārsniedz 2002.gada septembra rezultātus.
Attiecībā uz PVN ieņēmumiem. Tie par 21% pārsniedz pagājušā gada 9 mēnešu rezultātus. Šā gada septembrī PVN ieņēmumi par 40% pārsniedz 2002.gada septembra rezultātus.
Šā gada jūnijā valdība rada iespēju palielināt nodokļu ieņēmumu prognozes par 39 miljoniem latu. Tas ļāva palielināt finansējumu veselības aprūpei, pedagogu darba samaksas palielināšanai, subsīdijām lauksaimniecībai, Autoceļu fondam, bērnu invalīdu pabalstiem un vairākām citām svarīgām jomām.
Šobrīd Ministru kabinets ir sagatavojis un nodevis Saeimas deputātu vērtēšanai un apstiprināšanai jau otros grozījumus 2003.gada Valsts budžeta likumā. Šoreiz budžeta ieņēmumu palielinājums kopumā ir plānots 9 miljonu latu apmērā. Nodokļu ieņēmumu prognozes paredzēts palielināt par 8,1 miljonu latu. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumu prognoze tiek palielināta par 11 miljoniem latu, PVN nodokļu prognoze - par 8 miljoniem latu, muitas nodokļa prognoze - par 1,3 miljoniem latu, akcīzes nodokļa ieņēmumu prognoze - par 0,5 miljoniem latu. Par 11,6 miljoniem latu samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa prognoze, kas saistīta ar vairāku lielo uzņēmumu un banku sektora finanšu darbības zemākiem rādītājiem 2002.gadā salīdzinājumā ar 2001.gadu.
Turpinot valdības īstenoto sociāli atbildīgo politiku, budžeta grozījumi paredz finansējuma pieaugumu sociāli svarīgām jomām. Esam raduši iespēju palielināt minimālās pensijas jau no šā gada 1.decembra vidēji par 6,5 latiem, nevis no nākamā gada 1.janvāra, kā tas bija paredzēts iepriekš. Tātad cilvēkiem ar darba stāžu līdz 20 gadiem minimālā pensija no 33 latiem palielināsies līdz 38,5 latiem; ar darba stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālā pensija no 39 latiem palielināsies līdz 45,5 latiem, bet ar darba stāžu virs 30 latiem minimālā pensija no 45 latiem pieaugs līdz 52,5 latiem.
Valdība nolēmusi 2,37 miljonus latu novirzīt papildu subsīdijām zemniekiem. Vēl par 6,8 miljonu latu sadali nozīmīgām jomām lems Saeimas deputāti.
Šā gada budžeta grozījumi paredz arī speciālo budžetu atlikumu gada sākumā iekļaušanu izdevumos un līdzekļu pārdali nozaru iekšienē.
Budžeta grozījumos ir precizēta arī ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļu atbilstoša projekta ieviešana un valsts iestāžu ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ļoti bieži mūsu premjers tiek kritizēts, bet ir lietas, kuras man viņā simpatizē. Un dažās lietās viņš ir ļoti konsekvents. Piemēram, šis folklorizētais teiciens: Kā gan varēja nesolīt?
Latvijas Saeimā nav parasts, ka dokumentiem dod kaut kādu nosaukumu, kā tas, teiksim, ir dažās valstīs, kur labojumus nosauc atsevišķu cilvēku vārdos vai kā citādi. Ja šim dokumentam varētu dot nosaukumu, ne tikai tādu sausu kā šie 2003.gada budžeta grozījumi, tad es to nosauktu tā skaisti: Kā gan varēja nesolīt? Kāpēc?
Kas šajā budžetā tiek piedāvāts? Ministrs runāja par nodokļu ieņēmumu pieaugumu, bet es, atšķirot Budžeta likuma 7.lappusīti, kur ir atspoguļoti pašreizējie plānotie ieņēmumi un plānotās izmaiņas... kur vidējā ailītē ir atspoguļoti grozījumi, kur tiek lietota plus zīmīte vai mīnus zīmīte, redzu... Plus zīmīti, kā jūs zināt, lieto tad, ja kaut kā ir vairāk. Mīnus zīmīti, Brigmanes kundze, lieto tad, ja kaut kā tā kā ir mazāk. Jā?
Un es tagad paskatos šo lappusīti, par kuru saka, ka visa esot daudz, daudz vairāk, bet es jau no 1.klases esmu mācīts, ka mīnus zīme rāda, ka kaut kā kļūst mazāk. Un 7.lappusē precīzi 15 pozīcijas no nepilnām 27 ir ar precīzu mīnus zīmi. Mīnus zīmi! Tā ka, man šķiet, kaut kā kļūst mazāk.
Izlasīsim šīs ailītes: Valsts pamatbudžeta ieņēmumi. Kā jūs domājat? Plusa zīmīte? Nē! Mīnus 3 930 000. Nodokļi augot? Nodokļu ieņēmumi - mīnus 1 800 000. Ārvalstu finanšu palīdzība, kas ir šīs valsts Kā redzējām, vakardien ļoti kompetenti debatēja mums finanšu ministrs, kas spēja paskaidrot un sabiedrību pārliecināt par to, ka šajā ziņā mums iet ļoti labi. Arī te ir mīnus zīmīte, bet skaitlis tāds paliels - 4 994 000. Tā ka ir jāatzīst, ka šeit nav vērojams nekāds būtisks nodokļu iekasēšanas pieaugums. Uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums pārsniedz to samazinājumu, kāds būtu, ja tiktu samazināts tikai par nodokļu samazinājuma summu. Tas nozīmē, ka šogad par apmēram 6-7% samazinās ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā nodokļa bāze, kas īstenībā ir ļoti dīvaini trešajā gadā, kad ekonomika attīstās ar 6% kopprodukta pieaugumu, un neliecina neko labu par nodokļu iekasēšanu.
Es domāju, ka arī šeit, manā vērtējumā, šī prognoze nedaudz... Dombrovska kungs sevi ir pārvērtējis, un 93 miljonus viņam arī šeit neizdosies iekasēt. Manā vērtējumā, te ir apmēram 88-89 miljoni, tātad šeit būs vēl 4 miljonu mīnusiņš.
Kāpēc samazinās deficīts? Un arī tas paskaidrojuma rakstā ir ļoti labi atspoguļots. Pieaug kopprodukts un inflācija. Tātad, saglabājoties tikpat lielam deficītam, vienkārši skaitlis, ar kuru dala Brigmanes kundze, ir lielāks, tāpēc procents iznāk mazāks. Redz, kāds paradokss! Vienkāršā matemātika darbojas arī šeit, un viss izskatās ļoti skaisti, jo kopprodukts tiešām aug vairāk nekā bija prognozēts, kaut gan, protams, pieauguma tempi šobrīd, gada beigās, samazinās, kas rāda, ka valdība būs savu rezultātu sasniegusi, un, lai arī cik grūtā ceļā, bet tā ir sākusi nobremzēt ekonomiskās attīstības tempus.
Par lietu, par kuru es jau runāju, kura ir bīstama jau nākamā gada budžetā, kurai īstenībā, manuprāt, ir ļoti tālejošas sekas un kura bez kaut kādas politiskās retorikas atspoguļo valdības profesionalitāti un spējas. Un tā ir saistīta ar ārvalstu finansu resursu izmantošanu.
Jūs zināt, ka nākamā gada budžetā 194 miljoni latu ir plānotie ieņēmumi. Izmantot ir plānots 123 miljonus latu, 9,8 miljoni - plānotais šāgada atlikums. Tātad faktiski no nākamā gada budžeta tiek izmantoti tikai 113 miljoni latu.
Pavērosim, kāda situācija ir šogad! Pieejamo resursu apjoms, pieņemot budžetu, bija 82 miljoni latu, kas bija paredzēti kā ārvalstu finansiālā palīdzība. Jāatzīst, ka šie resursi ir tādi, kas ienāk, kas nemaksā nodokļu maksātājiem neko. Iepriekšējos grozījumos valdība jau rīkojās pieticīgāk - jau atteicās no 10 miljoniem no ārvalstu finansiālās palīdzības un tādējādi šo summu samazināja līdz 72 miljoniem latu. Tagadējā redakcijā ir ierosināts šo summu vēl samazināt gandrīz par 5 miljoniem - samazināt līdz 67 241 000 latu.
Bet paskatīsimies, kā Dombrovska kungam sokas ar izpildi! Nosaukšu arī avotu, lai nebūtu tā, ka cilvēkam ir jāmeklē, jo noteikti grūti ir atrast: Valsts kases oficiālais pārskats par budžeta izpildi (janvāris-septembris), Valsts kases mājaslapa Pārskati (2003.gada septembris), 1.tabula. Tur ir konsolidētas visas šīs lietas. Tātad: cik lielu summu ir izdevies, pēc jūsu domām, apgūt šogad? Deviņos mēnešos, kas sastāda ¾ no gada kopējā garuma, ir izdevies apgūt 34 778 000 latu, tas ir mazāk nekā pusi - 47,6%.
Tagad mums tiek teikts, ka izdosies atlikušajā periodā apgūt summu, kas pārsniegs deviņos mēnešos apgūto summu. Es baidos, ka vai nu ministrs un ministrija un valdība šeit parāda savu nekompetenci, vai varbūt ir kaut kādi citi iemesli, bet... Pēc manas informācijas, apmēram 11 miljonu jums, Dombrovska kungs, vēl būs pa spēciņam apgūt. Tātad summa, ko valdības neveiksmīgās darbības dēļ zaudēsim no ārvalstu finansiālās palīdzības, šogad būs apmēram 37 miljoni latu.
Es vienmēr esmu teicis, ka Repšes kungs ir dārgs politiķis dārgs nevis tādā izpratnē kā sirdslietās, bet tīri materiāli, jo viņa darbība gan bankas Baltija gadījumā, gan citos, kurus tagad izskata, Latvijas sabiedrībai ir maksājusi dārgi. Šobrīd tātad Repšes kunga valdības nekompetence vismaz šinī postenī izmaksā tikai nieka 37 miljonus latu, kas, protams, salīdzinot ar bankas Baltija 250 miljoniem tāds nieks vien ir. Bet jūs taču labi pazīstat Repšes kungu, jūs zināt, ka, protams, viņš savā darbībā neapstāsies. Tas jau ir vēl tikai sākums.
Tātad par ārvalstu finansiālo palīdzību jāteic, ka tas ir šīs valdības Ahilleja papēdis un ka šeit nedrīkst novērst uzmanību no šīs problēmas. Domāju, ka ir vajadzīgas radikālas izmaiņas. Tā šķiesties ar desmitiem miljonu latu nav iespējams.
Dombrovska kungs neminēja tādu lietu kā parādi. Kā tad, Dombrovska kungs, sokas ar nodokļu parādiem? Paskaidrojuma rakstā tā pieticīgi ir minēts, ka šā gada laikā nodokļu parādi ir palielinājušies tikai par nieka 75,4 miljoniem latu. Pēdējos gados taču izdevās nodokļu parādu summas samazināt un nepalielināt.
Vislabākais apliecinājums tam ir informācija, kas izskanēja nupat un kas varbūt tika arī slēpta no sabiedrības Tiesas process... Finanšu ministrija nezināmā veidā atļāva tai kompānijai beigt pastāvēt augustā un pietiesātos, grūti izcīnītos 2,9 miljonus latu budžetā pazaudēja... Ar vienu parakstu 23,5 miljoni latu tika atlaisti septembrī, un sabiedrība netika par to informēta. Tātad, tātad šinī vienā gadījumā valsts neiegūst - un atsakās no tiesībām iegūt! - 23,5 miljonus latu. Tas ir ļoti dramatiski un ļoti būtiski.
Kāpēc es gribētu dot šim likumam nosaukumu Kā gan varēja nesolīt?? Viens no pašiem svarīgākajiem jautājumiem, kurš ir ietverts šinī Budžeta likumā un par kuru tagad tiek runāts, un kura risinājumu gaida cilvēki visā Latvijā, it sevišķi laukos, ir par to, kā tiek risināts jautājums par šāgada lielajiem zaudējumiem saistībā ar klimatiskajiem apstākļiem laukos.
Saeima 16.septembrī pēc Tautas partijas, Zemnieku savienības un citu deputātu ierosinājuma sasauca ārkārtas sēdi, kurā nolēma, ka 7 666 000 latu būtu valdībai jāatvēl šiem mērķiem. Un tas balsojums bija pilnīgi vienprātīgs: 88 deputāti balsoja par, neviens nebija pret, neviens neatturējās. Škapara kungs, tas bija vienprātīgs Saeimas viedoklis, arī jūs to atbalstījāt! Paskatīsimies, kas šobrīd ir Zemkopības ministrijas budžeta sakarā paredzēts likumprojektā! No summām, kas ir paredzētas lauksaimniecības kompensācijām, likumprojektā nav atrodams neviens santīms. Palielinājums ir saistīts ar ārvalstu finansiālās palīdzības ienākšanu. Tātad lauksaimnieki veiksmīgi apgūs SAPARD programmu - tas ir, 1,7 miljonus latu. Turklāt varu informēt, kāda šobrīd ir situācija ar lauksaimniecības subsīdijām kopumā. Nav izmaksāta vesela virkne subsīdiju, kas bija paredzētas. Piemēram, procentu maksājumi ir izmaksāti procentu subsīdijas maijā ir izmaksātas 80% apmērā no valdības lemtā un it kā piešķirtā apjoma.
Kopš 1.jūlija ir pārtraukta modernizācijas 3.programma. Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā pārtraukt modernizācijas projektu un modernizācijas iesniegumu pieņemšanu un šo procesu subsidēšanu tas, man šķiet, ir pilnīgi nepieņemami, pat ļoti nosodāmi!
Subsīdijas nav saņemtas praktiski nevienā no subsīdiju jomām jau kopš augusta sākuma. Nevienā - nedz piena lopkopībā, nedz arī citās! Var būt, ka kaut kas ir noticis burtiski pēdējās dienās, bet, teiksim, divus mēnešus lauksaimnieki ir saņēmuši no valdības apaļu nulli.
Un saistībā ar to, ka tiek palielināta ārvalstu finansiālā palīdzība, es ceru, ka finanšu ministrs informēs savu frakciju, Zaļo un zemnieku savienības frakciju, ka rodas problēmas ar līdzfinansējumu SAPARD programmai, jo SAPARD noteikumi paredz, ka 75% naudas dod Eiropas Savienība, bet 25% ir jādod valstij, pie tam tas ir jāizdara triju mēnešu laikā, citādi šī ārvalstu finansiālā palīdzība tiek zaudēta. Diemžēl situācija ir tāda, ka resursu līdzfinansēšanai šobrīd trūkst un var gadīties tā, ka zemnieki, pat spēdami izpildīt SAPARD programmas, dēļ valsts nespējas šo lietu neatrisinās.
Subsīdijām ir paredzēts 2 miljonus 370 tūkstošus latu liels pieaugums. Bet paskatīsimies, kāds šeit ir avots!
Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Bērziņa kungs, es jūs uz brīdi pārtraukšu! Tā kā ir laiks pārtraukumam, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Jaunupa, Slaktera, Zaķa, Pētersona iesniegumu ar lūgumu turpināt 23.oktobra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.
Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: Nav!) Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu, Bērziņa kungs! Jūs varat turpināt.
G.Bērziņš. Jā.
Tātad - kas vēl šinī valdības darbībā ir šobrīd konsekventi darīts? Tiek likvidētas visas ilgtermiņa programmas, un šīs naudas summas tiek izmantotas īstermiņa vajadzību segšanai. Piemērs ir tas, ka tiek apturētas investīciju programmas, skolu modernizācija, informatizācija... Materiālās rezerves, nauda tiek ieskaitīta budžetā. Šobrīd praktiski tiek likvidēta no 1996.gada sūri, grūti veidotā sistēma, Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūras pasākumu finansēšana, tātad - labības tirgus intervences finansējums. Neviena valdība nevienā krīzes situācijā - ne pirms vēlēšanām, ne pēc vēlēšanām - nav aiztikusi nevienu santīmu no šīs naudas! Šī programma ir ilgtermiņa programma, un šīs naudas ieskaitīšana budžetā un izmantošana kārtējo vajadzību izmantošanai, manuprāt, ir nepareiza, nepieņemama, un līdz šim neviens to nav atļāvies. Šobrīd zemniekiem tiek likvidēta šī ilgtermiņa stabilizācijas sistēma, un 1,7 miljoni izmaksāti subsīdijām. Finanšu ministrs saka: Bet šogad taču neesot ražas! Neesot ko iepirkt! Es saku: Bet, finanšu ministra kungs, dzīve nebeigsies šogad!
Īstenībā, es domāju, tas ir nepieņemami.
Varu pateikt savu viedokli. Es uzskatu, ka Tautas partijai šoreiz būs jāizmanto visi likumā atļautie līdzekļi, lai Latvijas lauku cilvēki, kuri pirms vēlēšanām bija saņēmuši Saeimas vienprātīgu lēmumu par 7,6 miljonu latu piešķiršanu šo seku likvidēšanai, netiktu piemānīti. Un šobrīd aicinu rūpīgi apsvērt. Tā kā šeit nav paredzēts neviens santīms šo vajadzību risināšanai, aicinu noraidīt šo likumprojektu un atdot to atpakaļ valdībai un atbalstīt to tikai tad, kad tas būs iesniegts tādā formā, kādā tam ir jābūt, nevis lūgties un būt vēl pateicīgiem! Šodien dzirdu, ka 11 latus varbūt zemnieki saņems. Tas ir nepieņemami!
Sēdes vadītāja. Ministru kabineta vārdā - finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.
V.Dombrovskis (finanšu ministrs).
Godātie deputāti! Bērziņa kungs, kā parasti, nāca klajā ar daudziem interesantiem izdomājumiem, un atliek tikai pabrīnīties par Bērziņa fantāzijas lidojumu - piemēram, to, ka tiekot likvidēta labības tirgus intervences programma. Intervences programma, Bērziņa kungs, netiek likvidēta! Ieņēmumu daļā saglabājas 2,16 miljoni latu, izdevumu daļā - 1,78 miljoni latu. Tas, ka tiešām no intervences programmas 1,7 miljoni latu ir novirzīti papildu subsīdijām lauksaimniekiem, tas ir zemkopības ministra lēmums, un tas ir tiešām saistībā ar faktu, ka šogad nav graudu ražas, precīzāk sakot, ir slikta graudu raža. Un līdz ar to nav vajadzīgi šie intervences papildu pasākumi, lai uzpirktu šo lielo graudu daudzumu, jo lielā graudu daudzuma šogad vienkārši nebūs.
Tālāk. Bērziņa kungs savā runā pieskārās arī, piemēram, uzņēmuma DINAZ nafta maksātnespējas gadījumam. Un tad man jājautā: Bērziņa kungs, kāpēc tad jūs savā laikā neko neveicāt, lai vērstu piedziņu pret šā uzņēmuma aktīviem tad, ka vēl bija iespēja pret kaut ko vērst piedziņu? Tagad šis uzņēmums ir maksātnespējīgs un izgājis jau bankrota procedūru un, pret ko varēja vērst piedziņu, pret to arī vērsa piedziņu. Diemžēl tur nekas daudz nebija pāri palicis.
Par nodokļu parādu pieaugumiem. Jā, protams, un arī te saknes iesniedzas jūsu laikos, vēl no slavenās mikroshēmu lietas, kur, piemēram, SIA Kuzolis - 64 - vienam uzņēmumam ir uzrēķināti 38 miljoni latu, bet tam diemžēl saknes tiešām ir vēl mikroshēmu lietā, kas arī notika jūsu laikā.
Tā ka, runājot par šādām lietām, derētu atcerēties arī savu darbību šajā līdzīgajā lauciņā. Tie bija mani īsie komentāri.
Runājot par ārvalstu finansiālo palīdzību. Jā, ārvalstu finansiālās palīdzības apjoms budžeta grozījumos tiek samazināts par 5 miljoniem latu, tātad līdz 67 miljoniem latu atbilstoši ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem. Acīmredzot ministrijas uzskata, ka šie ir tie līdzekļi, kuri ir apgūstami.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Gundars Bērziņš, otro reizi.
G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pirmais jautājums būs par labības intervences summām. Šīs summas bija atdalītas no budžeta, un, izņemot šo naudu kārtējo vajadzību finansēšanai... Principā, vērtējot pēc starptautiskās klasifikācijas, es domāju, jums tie tik un tā būs vienreizējie resursi un jums tos skaitīs klāt deficītam, taču, lai nākamajā gadā jūs varētu atļauties šo labības intervenci veikt, jums budžetā tam ir jāparedz nauda. Vajadzēs atgriezt šo summu, jo minimālā summa, lai Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra spētu efektīvi strādāt, ir nepieciešami 5-6 miljoni.
Jā, mums nav izdevies varbūt savākt pilnīgi optimālu summu 5-6 miljonus, bet bija uzkrāti 3 miljoni 820 tūkstoši. Jūs paņemat pusi un praktiski, manuprāt, šo sistēmu padarāt pilnīgi darboties nespējīgu.
Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūrai ir divas funkcijas: viena ir veicama tanīs gados, kad, protams, ir ražas pārprodukcija, un tad tās uzdevums ir nodrošināt iepirkumu cenas, bet otra ir veicama tādos gados, kāds ir šis gads, - garantēt ar saviem uzkrājumiem cenu stabilitāti un varbūt laikus uzpirkt, teiksim, lopbarības graudus vai ko citu, lai pavasarī, piemēram, ļoti strauji neceltos graudu cena. Tā ka arī šinī brīdī Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūrai ir jāveic noteiktas funkcijas. Iesaku izlasīt likumu par labības intervenci. Un tur visas šīs lietas ir aprakstītas, un nav tik vienkārši un primitīvi, kā jums viss šķiet.
Es vienmēr esmu teicis, ka divām cilvēku kategorijām ir viss skaidrs - cilvēkiem, kuri neko nesaprot vai saprot visu. Es diemžēl sevi nevaru pieskaitīt ne pie vienas, ne pie otras kategorijas.
Par DINAZ nafta parādiem un mikroshēmām. Šīs lietas bija ļoti sarežģītas. Jā, Dombrovska kungs, es lepojos, ka manā laikā tik sarežģītas, komplicētas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas shēmas tika atklātas. Un tas ir ļoti sarežģīts process, ļoti grūts. Taču pēdējā gadā nav dzirdēts par šādām līdzīgām veiksmēm no jūsu puses. Tas nenozīmē, ka šīs lietas nenotiek. Vienkārši tika ļoti rūpīgi šīs situācijas vērtētas.
Tanī brīdī tika celtas prasības par šīm summām. Un šeit jau tas galvenais kļuva skaidrs, ka šīs summas ir atlaistas. Bija firma, kurai bija vēl ko paņemt, bija tiesas process saistībā ar vienu citu firmu, kur 2,9 miljonus valsts bija pietiesājusi, bet izrādījās, ka Finanšu ministrija jau ir atlaidusi parādus citiem. Pie tam man ir grūti pateikt, kādu prasību jūs šobrīd varēsiet krimināllietās uzturēt pret šīm personām, jo jums jau vairs nav nekādu prasījuma tiesību. Jūs jau esat dzēsis savas prasījuma tiesības. Tas, man šķiet, ir noziedzīgi tāpēc, ka šīs lietas bija ļoti sarežģītas, ļoti grūtas, ļoti grūti pierādāmas.
Iepriekšējā gadā bija trīs lielas gaļas kontrabandas lietas, turpretī šobrīd jūs vienīgi, ko esat izmocījuši, ir tas, ka esat likvidējuši šīs te lietas un ar skumjām konstatējuši, cik tās maksā. Neviena jauna lieta nav atklāta.
Uzprasiet, kas notiek gaļas tirgū! Cik liels tur ir nelegālās gaļas īpatsvars. Viena lieta! Neviens kilograms astoņos mēnešos nebija vēl atklāts, turpretī pagājušajā gadā tas bija tūkstošos tonnu. Tāpēc es domāju, ka saistībā ar šīm lietām un ar ārvalstu finanšu palīdzību, jūs ļoti precīzi sakāt - ministru iesniegtais. Finanšu ministrija ir centrālā atbildīgā institūcija.
Iestājoties Eiropas Savienībā, it sevišķi varbūt nākamgad, šī lieta vairs nebūs tik vienkārša, kā tas ir šobrīd, kad šī nauda nāk mums kā ārvalstu finansiālā palīdzība. Mēs nākamgad, Dombrovska kungs, maksāsim 50 miljonus iekšā Eiropas Savienībā, un, ja paskaita vēl citas summas - 30 miljoni jaunu štata vietu radīšanai - un summu, ko mēs šogad spēsim apgūt, tad fiskālā bilance, iestājoties Eiropas Savienībā, mums var veidoties negatīva. Un tas, man šķiet, ir pilnīgi nepieņemami.
Šeit, protams, daudzas lietas nav izdarītas, sabiedrība tiek maldināta, jo šobrīd... Es, piemēram, izteicu ļoti precīzu prognozi. Jūs sakāt, ka no ārvalstu finanšu palīdzības apgūs 68 miljonus latu, es saku - 45 miljonus latu, plus, mīnus 2-3 miljoni. Paskatīsimies, kuram ir taisnība!
Vai nu, Dombrovska kungs, jūs mānāt mūs, vai vienkārši neko nesaprotat! Gads beigsies, salīdzināsim šos abus skaitļus.
Sēdes vadītāja. Vai debatēs ir pieteicies deputāts Atis Slakteris? Lūdzu!
A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).
Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ļoti īsi. Mēs patiešām visi šeit, Saeimā, lēmām, ka lauksaimniekiem sakarā ar lietavām būs kompensācija. Šie budžeta grozījumi precīzi norāda, ka valdība, Ministru prezidents mūsu lēmumu ir ignorējis un ka līdzekļi tam nav paredzēti. Ir atstātas iespējas Saeimai debatēt par to, bet valdība kārtējo reizi atklāti ir ignorējusi lēmējvaru, ir ignorējusi zemniekus. Nu vienkārši, kolēģi, padomājiet! To skaitā Latvijas Zemnieku savienības kolēģi! Arī jūsu ministrs ir tanī valdībā, kura iesniedza šo projektu, kurā lauksaimnieku problēma nav ievērtēta.
Aicinu neatbalstīt šos grozījumus!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā deputāte Baiba Brigmane vēlas vēl ko teikt?
B.Brigmane. Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz šīm debatēm, kuras šeit bija, komisijas vārdā es tomēr lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā šodien šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 19, atturas - 19 deputāti. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.oktobris.
Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?
B.Brigmane. Piedāvāju izskatīt otrajā lasījumā 6.novembrī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 28.oktobris un izskatīšana - 6. novembra sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums likumā Par privatizācijas sertifikātiem.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pirms sākam izskatīt šo likumprojektu, es varbūt dažos vārdos mēģināšu pastāstīt par to situāciju, kāda šobrīd ir radusies saistībā ar privatizācijas sertifikātiem. Respektīvi, privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš ir līdz šā gada beigām, bet likums nosaka to, ka trīs mēnešus pirms sertifikātu derīguma termiņa beigām Centrālā zemes komisija vairs nedrīkst pieņemt privatizācijas pieteikumus. Tas nozīmē, ka jau šobrīd Centrālā zemes komisija vairs nevar pieņemt pieteikumus ne dzīvokļu, ne lauku cilvēku zemes privatizācijai - neko.
Paralēli tam Ministru kabinets ir izstrādājis jaunu koncepciju, jauna likuma projektu, kurš līdz Saeimai vēl šobrīd nav nonācis, bet drīz tam būtu šeit jābūt. Taču, zinādami to, ka jebkura likumprojekta pieņemšana trijos lasījumos aizņem vismaz mēnesi (minimums) vai divus trīs mēnešus (maksimums), mēs labi saprotam, ka faktiski sertifikātu darbība vismaz līdz gada beigām jau ir paralizēta un varbūt tiks paralizēta arī kādu laiciņu uz priekšu.
Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi likumprojektu Grozījums likumā Par privatizācijas sertifikātiem, kurš nosaka faktiski tikai vienu lietu - ka privatizācijas sertifikātu termiņš ir pagarināts par vienu gadu. Neko citu mēs šajā likumā šoreiz mainīt negribam. Tad, kad no Ministru kabineta tiks saņemta jaunā koncepcija, mēs varēsim runāt un lemt par jaunās koncepcijas ieviešanu dzīvē, bet šobrīd mums ir svarīgi gādāt par to, lai mēs nepiemānītu tos cilvēkus, kas privatizē dzīvokļus, privatizē savu lauksaimniecības zemi un tā tālāk.
Tāpēc tagad strādāsim ar dokumentu nr.1433 - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu Grozījums likumā Par privatizācijas sertifikātiem. Komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 30, neviens neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Dz.Zaķis. Komisijas vārdā lūdzu izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Komisija ir nākusi ar ļoti svarīgu un būtisku priekšlikumu. Kā jau teica komisijas pārstāvis, sertifikātu derīguma termiņa problēmas izskatīšana, nenoliedzami, ir sākta ja ne īsti laikā, tad drusku par vēlu jau.
Es gribētu atgādināt klātesošajiem - gan tiem, kuri nepiedalījās Sertifikātu likuma izstrādāšanā, gan arī tiem, kuri bija klāt pie šā likuma izstrādāšanas -, ka jau toreiz mēs diskutējām par nopietnām problēmām, jo bija vairāki mērķi, kuru dēļ tika iedibināts tāds dokuments kā sertifikāts. Tas pozitīvais mērķis bija godīgi un taisnīgi sadalīt padomju okupācijas periodā saražoto mantu. Un gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka sertifikāti pēc būtības atspoguļo trīs nopietnus posmus jeb trīs nopietnas lietas.
Pirmie ir tie sertifikāti, ko mums piešķīra par nodzīvotajiem gadiem attiecīgajā laika posmā. Otri ir tie, kas Latvijas pilsoņiem tika piešķirti par atrašanās laiku ieslodzījumā vai izsūtījumā un par faktiski ieguldīto darbu citas valsts labuma veidošanā (ar to es domāju Krieviju un zināmā mērā arī Kazahiju). Un trešie bija sertifikāti par padomju varas atņemto un atjaunotās Latvijas neatdoto īpašumu.
Anotācijā ir ļoti skaidri rakstīts, ka šobrīd 14,2% no piešķirtajiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem, izrādās, vēl ir pilsoņiem un nav nekādā veidā kompensēti - nedz ar līdzvērtīgu mantu, nedz arī naudā.
Protams, mēs varam saprast, ka tajā laikā, kad šo likumu pieņēma, likumdevēju vairākums bija nolēmis, ka sertifikāti tiks laisti brīvā tirgū - ka tie būs pērkami un pārdodami. Varbūt cilvēki cerēja paši no tā iegūt kādu labumu. Es domāju, ka līdzšinējā, vairāk nekā 10 gadus ilgā pieredze ir parādījusi, ka Latvijā ir apzināti nopostīts ļoti daudz ēku, kuras būtu bijušas nepieciešamas īrnieku izmitināšanai no denacionalizētajiem namiem, īpašniekiem atdotajiem namiem. Taču šīs ēkas tika mērķtiecīgi nopostītas, lai graustus varētu par lētu naudu jeb, pareizāk sakot, par nelielu skaitu sertifikātu privatizēt savi vajadzīgie cilvēki.
Es vairāk rūpējos, protams, par tiem, kuriem nav atdots atpakaļ šis īpašums un kuriem nav kompensēts šis īpašums, un kuriem šobrīd vienīgā garantija ir kompensācijas sertifikāti. Jo, redziet, valdības pozīcija līdz šim ir bijusi tāda, ka, arī nosakot atņemtā īpašuma vērtību un vietā dodamā īpašuma vērtību, vienā gadījumā to nosaka pēc 1940.gada cenas un otrā gadījumā - pēc šā laika cenas. Taču arī tāda kārtība nenodrošina taisnīgu un līdzvērtīgu zemes, neatdotās zemes kompensēšanu ar citu zemi. Protams, mēs varam lolot cerības, ka kādreiz mūsu lielā kaimiņvalsts kompensēs ieslodzījumā pavadītos gadus un pēc Austrijas un Vācijas parauga izmaksās kādu kompensāciju par šajā valstī ieguldīto darbu. Šobrīd, protams, Krievijai svarīgāk ir aizbērt jūras šaurumu, lai ukraiņi nevarētu tur brīvi kuģot.
Katrai valstij ir savas prioritātes. Bet, godājamie kolēģi, ja mēs paskatāmies uz šo piedāvājumu - pagarināt termiņu līdz nākamā gada 31.decembrim -, mēs ļoti labi saprotam, ka tā ir atkal suņa astes ciršana pa mazam gabaliņam.
Es domāju, ka vienīgais risinājums varētu būt šo sertifikātu derīguma termiņa nenoteikšana vispār, ka tiem ir jābūt beztermiņa sertifikātiem. Jo prakse pierāda: kādreizējā lielā padomju valsts piespiedu kārtā lika iegādāties valsts aizņēmuma obligācijas un solīja pēc 25 gadiem tās atmaksāt, un pēc tam pagarināja termiņu vēl uz 25 gadiem, un galu galā, protams, pēc divām naudas reformām atmaksāja kaut ko, taču šeit, neatkarīgajā Latvijā, mums nav šādas garantijas, vai gada laikā valsts spēs nodrošināt, ka šo sertifikātu īpašnieki tiešām saņems adekvātu kompensāciju, it sevišķi par tiem sertifikātiem, kuri ir iedoti par atņemto īpašumu, par atņemto zemi. Jo liela daļa zemes, kā mēs zinām, ir jau izpārdota atkal citiem vajadzīgiem cilvēkiem - vai nu par naudu, vai privatizācijas ceļā - un šie 14,2% sertifikātu vēl arvien ir kādreiz represēto un aplaupīto īpašnieku kabatās.
Tāpēc es kategoriski nevaru piekrist piedāvātajam termiņam - nākamā gada 31.decembrim. Mēs varētu šo grozījumu pieņemt, ja šeit būtu paredzēts, ka sertifikātu derīguma termiņš nav noteikts, bet ka valsts tomēr uzskata to par savu pienākumu - nodrošināt, lai katrs sertifikātu īpašnieks saņemtu reālu kompensāciju.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie deputāti! Atbalstīt šo likumprojektu ir pilnīgi nepieciešami. Katru dienu uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju zvana cilvēki un jautā: Vai nākamgad sertifikāti vēl būs derīgi, jo to derīguma termiņš beidzas pēc diviem mēnešiem un dažām dienām? Jau kopš 1.oktobra nevar pieņemt ne dzīvokļu privatizācijas komisijas, ne Centrālā zemes komisija nevienu lēmumu sakarā ar sertifikātiem, tāpēc ir pilnīgi nepieciešams atbalstīt šo likumprojektu, kaut vai šo minimālo variantu, ka sertifikātiem jādarbojas vēl vienu gadu.
Protams, tas, ko teica deputāts Simsons, atbilst valdības koncepcijai. Valdības sagatavotajā likumprojektā ir paredzēts, ka sertifikāti varētu arī savu darbību vispār nebeigt. Tātad sertifikāti saglabātos mūžīgi, tikai tiktu sakārtoti to pielietošanas noteikumi. Un Ministru kabinets ir jau sagatavojis veselu rindu dokumentu, izmaiņu, kuras mums vēl būs jāizskata, bet spēkā stāties šīs izmaiņas varēs, labākajā gadījumā, tikai jaunajā gadā, ja mēs ātri strādāsim. Taču cilvēkiem ir jāzina, kā rīkoties - vai pēkšņi atbrīvoties no visiem sertifikātiem, tas ir, pārdot tos, vai arī saglabāt tos un turpināt dzīvot ar drošu apziņu, ka arī nākamajā gadā varēs tos realizēt.
Un īpaša problēma ir tā, ka attiecībā uz politiski represētajām personām vēl joprojām nav sakārtoti visi likumdošanas akti. Varbūt ir jābūt izmaiņām likumā vai Ministru kabineta noteikumos, lai viņi varētu saņemt kompensāciju par savu atņemto īpašumu. Visas šīs lietas ir jāsakārto.
Tātad es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un izskatīt to šodien abos lasījumos kā steidzamu. Un, ja mēs vēlāk nobalsosim par to, lai sertifikātu derīgums pagarinātos vispār uz ļoti ilgu laiku, tad tā arī būs, bet tā izmaiņa būs vēlāk. Toties cilvēkiem šajā tuvākajā gadā būs drošība - sertifikāti būs pielietojami!
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie kolēģi! Izskatāmajam jautājumam ir divas puses. Viena no tām ir konceptuālā. Protams, sertifikāts nav dāvana. Lai arī reizēm tas nav skaitījies īpaši vērtīgs papīrs, sertifikāts tomēr ir zināma kompensācija par kaut ko. Tāds ir gan privatizācijas, gan arī kompensācijas sertifikāts.
Līdz ar to konceptuālā ziņā es pilnīgi piekrītu tam, ka ir jādod iespēja visus sertifikātus pilnībā izmantot. Tas būtu pirmkārt.
Es gribētu atgādināt, ka pie mums ir notikušas spēlītes ar sertifikātiem. Jūs labi atceraties, ka bija brīdis, kad sertifikātus varēja nopirkt par 0,5 latiem, pēc tam atkal attiecīgajos brīžos sertifikātu cenas lēkāja un uzlēca aptuveni pat līdz 5,5 latiem. Tātad bija ieinteresētas gan fiziskās, gan juridiskās personas tos vienkārši uzpirkt pēc iespējas lētāk un pārdot pēc iespējas dārgāk. Tā ir jautājuma viena puse.
Jautājuma otra puse ir tā, kas notiek šodien. Un es varu pateikt tikai to pašu, ko kolēģi jau ir teikuši, - cilvēki ir satraukušies. Tie cilvēki, kuriem šie daži sertifikāti kaut ko nozīmē. Kad tiekamies ar Latvijas Republikas pilsoņiem, viņi jautā: Ko mums darīt? Tuvojas 1.janvāris, bet mums tie ir, bet varbūt ir vēl kaut kādas cerības tos lietot? Ja mēs viņus atstāsim neziņā - un laika ir ārkārtīgi maz, - tad tā nebūs pati pareizākā rīcība. Un neviens mums netraucē šobrīd pagarināt to lietošanas termiņu par vienu gadu. Tas neko sliktu nekur nevar nodarīt. Tas ir viens.
Otrs. Atnākot no valdības šai paketei, mēs varam apspriest šo konceptuālo jautājumu par sertifikātu derīguma termiņa noteikšanu kā tādu, pasakot: Lietojiet tik ilgi, cik ilgi jūs atrodat par vajadzīgu!
Tomēr vēl jau paliek viens jautājums, par kuru šodien pagaidām neviens neko nav teicis. Tas ir jautājums par sertifikātu piešķiršanu. Šis jautājums, diemžēl, var teikt, karājas gaisā, jo šī lieta faktiski stāv uz vietas un nekas tur nenotiek. Vai vēl piešķirt sertifikātus vai kaut kad vispār pārtraukt šo sertifikātu piešķiršanu?
Tāpēc, cienītie kolēģi, es domāju, ka mēs cilvēkiem darīsim tikai labu, ja šodien pieņemsim šo termiņa pagarinājumu, jo neviens mums netraucē vēlāk mierīgos apstākļos visu salikt pa plauktiem un dot cilvēkiem iespēju un pārliecību, ka viņu sertifikāti zudībā neies.
Tā ka es šoreiz tomēr ļoti aicinu atbalstīt esošo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Gribu pateikt dažus vārdus tiem kolēģiem, kuri nestrādā Centrālajā zemes komisijā. Mēs joprojām Centrālajā zemes komisijā turpinām piešķirt kompensācijas sertifikātus par Abrenes apriņķī bijušo zemi.
Kā jūs zināt, likums par kompensācijas sertifikātu piešķiršanu nosaka, ka mēs varējām pieņemt iesniegumus trīs mēnešus pirms sertifikātu derīguma termiņa beigām, tātad līdz 1.oktobrim, un tāpēc tagad jau nepilnu mēnesi mēs nevaram normāli pieņemt šos iesniegumus un izskatīt attiecīgos jautājumus.
Otrs, ko es gribu pateikt. Cilvēki griezās pie mums arī dzīvokļa privatizācijas jautājumos, jo daudzas daudzdzīvokļu mājas vēl atrodas tiesvedībā. Tātad šo lietu izskatīšanas laiks ir nākamais vai pat aiznākamais gads, un cilvēki ir neziņā, vai šīs mājas tiks atdotas to īpašniekiem vai arī iedzīvotājiem būs iespēja privatizēt dzīvokļus par sertifikātiem.
Tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons, otro reizi.
P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Es gribētu piedāvāt kompromisa variantu. Ik nedēļas pie manis nāk cilvēki, represētie, un jautā: Ko mums darīt ar šiem sertifikātiem? Kad mums būs garantija, ka mēs tiešām varēsim sagaidīt reālu kompensāciju?
Ja mēs tagad esam ar mieru pagarināt šo termiņu par vienu gadu, tad varbūt tikpat labi mēs varētu šeit drošības nolūkā ierakstīt divus gadus - 2005.gada 31.decembris. Tas dotu šiem cilvēkiem lielāku pārliecību, ka nevajag atbrīvoties no šiem sertifikātiem, ka nevajag pārdot tos par lētu naudu uzpircējiem. Un tad mēs varētu veikt visu valdības piedāvāto procedūru, vienkārši dodot cilvēkiem lielāku pārliecību un lielāku drošību, lai viņi necenstos sertifikātus pārdot un lai nerastos iespaids, ka mēs, ik pēc gada pagarinot vēl par vienu gadu, tieši stimulējam šos cilvēkus būt nedrošiem un meklēt, kam var par lētu naudu pārdot savu vecvectēvu par zelta rubļiem pirkto īpašumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! It sevišķi Jaunā laika un citu valdošās koalīcijas frakciju deputāti! Griežos pie jums ar ļoti lielu lūgumu - turpmāk uzmanīgi lasīt visus priekšlikumus, kurus piedāvā deputāti arī no opozīcijas. Šis nesmukums, kas pašreiz te notiek, ir tieši no tā arī radies.
Jau pavasarī mēs runājām, ka agri vai vēlu rudenī gan Centrālā zemes komisija, gan arī mēs visi nonāksim pie šīs situācijas, kad vajadzēs vai nu pagarināt šo sertifikātu derīguma termiņu, vai runāt par to atprečošanu, budžetā ieplānojot milzīgas naudas summas par sertifikātiem. Mēs to piedāvājām, bet toreiz no visiem skanēja tāds gaužām viendabīgs viedoklis, ka tas nu nekad nav iespējams, ka to nevajag darīt un ka jūs paši visu zināšot. Un tagad jūs atkal esat tajās pašās pakulās.
Protams, ka viss, ko tagad teicu, ir pareizi, un ir skaidrs, ka šis termiņš ir jāpagarina, turklāt ar skubu. Tas nebūtu bijis jādara, ja jūs būtu agrāk ieklausījušies mūsu teiktajā. Šogad jau divas reizes - gan pavasarī, gan pirms mēneša mēs aicinājām jūs šo jautājumu savlaicīgi nosūtīt uz komisijām. Jūs pat to neizdarījāt, bet tagad jūs sakāt: Šodien, vienā dienā - uz priekšu! Tas nu gan nedara jums godu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu!
Vai komisijas vārdā deputāts Dzintars Zaķis vēlas ko teikt? Lūdzu!
Dz.Zaķis. Kolēģi! Mazliet par Simsona kunga teikto - par iespējamo pagarinājumu uz diviem gadiem. Komisijā mums šāds priekšlikums izskanēja, bet Zaļo un zemnieku savienības frakcijas pārstāvji tomēr bija tie, kuri aizstāvēja viedokli, ka ir jāpagarina par vienu gadu.
Es gribētu teikt, ka īstenībā komisijā bija diezgan liela vienprātība par to, ka termiņš šoreiz jāpagarina uz vienu gadu, jo tas ir mūsu šodienas problēmas atrisinājums, savukārt dažādus citus priekšlikumus mēs spēsim ieviest tajā likumu paketē, ko saņemsim no Ministru kabineta.
Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 3, atturas - 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
Dz.Zaķis. Kolēģi! Sakarā ar to, ka komisija ir lūgusi un tā arī lēmusi, aicinu, ja tas ir iespējams, šo likumprojektu izskatīt šodien arī galīgajā, otrajā, lasījumā esošajā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: Ir!) Deputātiem ir iebildumi. Tad būtu jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam un arī izskatīšanas laiks otrajā lasījumā.
Dz.Zaķis. Ja deputātiem ir iebildumi, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs 27.oktobris, bet izskatīsim nākamajā sēdē - 30.oktobrī.
Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.oktobris, izskatīšana - 30.oktobra sēdē. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Solovjova, Golubova, Deņisova, Bekasova un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Einaram Repšem Par nepatiesas informācijas sniegšanu Saeimai par Irākas rīcībā esošajiem masu iznīcināšanas līdzekļiem. Šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Diemžēl ir jāapbēdina Tautas partijas deputāti, kuri bija rakstījuši jautājumu Ministru prezidentam Einaram Repšem, jo attaisnojošu iemeslu dēļ arī šodien viņš nevarēs ierasties pulksten 17.00 uz atbildes sniegšanu.
Jā, šā jautājuma risinājums paliek uz nākamo ceturtdienu.
Lūdzu, Dobeļa kungs! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Lūdzu, izlasiet šo pieprasījumu, kuru ir parakstījuši minētie deputāti, sākot ar Solovjovu un beidzot ar Plineru, jo tur ir rakstīts, ka bija Ministru kabineta lēmuma projekts par Latvijas dalību starptautiskajā operācijā Irākas apbruņošanā. Nekad neesmu dzirdējis, ka Latvija būtu piedalījusies tādos pasākumos, ka tā palīdz Irākai apbruņoties. Tā ka es šādu jautājumu nevaru atbalstīt (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs, jūs to varēsiet darīt arī Pieprasījumu komisijā.
Paldies.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Sociālo un darba lietu komisiju pēc sēdes lūdzu pulcēties uz komisijas sēdi par Tabakas likuma grozījumu sakārtošanu. Komisijas sēde - pusvienos.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.
B.Brigmane (frakcija Jaunais laiks).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11.00 paredzētās sēdes vietā pulcējas pulksten 11.15. Tātad sēde sākas 11.15.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mūsu tikšanās notiks pulksten 11.15 Viesu zālē.
Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vilnis-Edvīns Bresis, Indulis Emsis, Sergejs Fjodorovs, Guntis Bērziņš, Krišjānis Kariņš, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Guntars Krasts, Vilis Krištopans, Jānis Lagzdiņš, Jānis Reirs, Anta Rugāte, Jānis Strazdiņš, Māris Kučinskis, Inese Vaidere un Ēriks Zunda.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Līdz ar to, cienījamie deputāti, 23.oktobra sēde ir slēgta. Paldies!
SATURA RĀDĪTĀJS
8.Saeimas rudens sesijas 10.sēde
2003.gada 23.oktobrī
Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam"