Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas šā gada 9.oktobra ārkārtas sēdi. Izskatīsim darba kārtību!

Darba kārtības 1.jautājums ir balsojums par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi “Likumā par ostām””. Lūdzu deputātus balsot par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 32, neviens neatturas. Likumprojektam steidzamība piešķirta.

Vai deputāts Jānis Jurkāns vēlas ko sacīt? Par procedūru? Nē. Paldies. (Zālē troksnis.)

Nākamais darba kārtības jautājums ir balsojums par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Lūdzu deputātus... Jā, ir! Darba kārtībā šis jautājums ir paredzēts, un mēs sākam balsojumus par steidzamības piešķiršanu budžeta likumprojektu paketei.

Tātad, lūdzu, balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojektam steidzamība piešķirta.

Lūdzu, balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi “Likumā par budžetu un finanšu vadību””! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret un atturas - nav. Likumprojektam steidzamība piešķirta.

Lūdzu deputātus balsot par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret un atturas - nav. Likumprojektam steidzamība piešķirta.

Lūdzu, balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par akcīzes nodokli”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 33, neviens neatturas. Steidzamība likumprojektam piešķirta.

Lūdzu, balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 34, neviens neatturas. Steidzamība likumprojektam piešķirta.

Lūdzu, balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Dzelzceļa likumā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 37, atturas - 1. Steidzamība likumprojektam piešķirta.

Lūdzu, balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Autopārvadājumu likumā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, neviens neatturas. Steidzamība likumprojektam piešķirta.

Lūdzu, balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par valsts bud?etu 2004.gadam” Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret un atturas - nav. Likumprojektam steidzamība piešķirta.

Cienījamie kolēģi! Atklājam debates par 2004.gada valsts budžeta likumprojektu paketi.

Vārds Ministru prezidentam Einaram Repšem. Lūdzu!

E.Rep?e (Ministru prezidents).

Godātā Saeima! Godātie Saeimas deputāti! Apsveicu jūs sakarā ar to, ka esat raduši sevī spēkus darba dienas vidū ierasties uz šo Latvijas valstij būtisko Saeimas sēdi! Lai jūs, Saeima, šodien būtu lemtspējīgi!

Apsveicu jūs arī ar to, ka esat šodien sanākuši, lai būtībā darītu to, par ko jums maksā algu, - spriest par valstiski svarīgiem jautājumiem, bet tas, ka šobrīd pēc zināmām pūlēm un pēc dažu cilvēku atsaukšanas no ārzemju komandējumiem un no citām vietām ir izdevies nodrošināt kvorumu, tas tik un tā neatbild uz jautājumu, kā strādāsim tālāk. Kā strādāsim tālāk?

Godātā pozīcija un arī godātā opozīcija! Vai jūs tiešām domājat, piemēram, Tautas partija ar savu atklāti ņirdzīgo attieksmi pret sevi, pret saviem kolēģiem, pret saviem vēlētājiem, ka jūs vairojat tautas labklājību un stabilitāti, ka jūs vairojat valsts attīstību vai parlamentārās darba normas? Vai jūs tiešām domājat, ka, šādi ņirgdami saviem vēlētājiem tieši sejā, jūs vairojat viņu simpātijas un ka viņi par jums nākamreiz balsos? Ķeroties pie… (Starpsaucieni no zāles: “Nekā! Kā Griša lems, tā būs!”). Stāviet klusu! (Starpsaucieni zālē: “Tas ir Saeimas apvainojums!)… Ar šādām metodēm ķeroties pie katras, to skaitā pie tehniskas, detaļas, kā es tikko dzirdēju no godājamajiem priekšējās rindās sēdošajiem Tautas partijas deputātiem, skatoties, vai gadījumā darba kārtību nevar atgriezt sākuma punktā... Nu neizdevās! Labi, mēģināsim nākamo sīkumu!… Vai tiešām jūs domājat, ka tādā veidā vairojat par sevi pārliecību kā par politisku spēku, ar kuru var rēķināties? Ar kuru var rēķināties kaut vai nākamās valdības krīzes gadījumā, kad būs jautājums par to, vai ar jums var sadarboties kā ar nopietnu politisku spēku, kas pārstāv kaut vai savas vēlētāju daļas intereses? Padomājiet, lūdzu, par to!

Godātā Tautas saskaņas partija! Es saprotu, ka jūs vēlaties, lai mēs aizmirstam un abstrahējamies no zināmiem pagātnes jautājumiem - no jūsu saistības ar interfronti un tās piekritējiem, ka jūs arvien vairāk gribat, lai ar jums rēķinās kā ar konstruktīvu, par Latvijas valsts interesēm domājošu politisku spēku. Un ir jāatzīst, ka zināmā mērā jūs jau daudz bijāt šajā ceļā sasnieguši, bet tad atkal un atkal… Kad jums ir iespēja parādīt sevi kā konstruktīvu, balsojošu politisku spēku, vai tādi paņēmieni kā kvoruma “noraušana”, jūtot, ka koalīcijai nav īsti visu deputātu uz vietas un zālē, vai tas tomēr vairo pārliecību par jums kā par konstruktīvi domājošu politisku spēku, kas nākotnē vēlētos strādāt atbilstoši savam dotajam zvērestam? Tāpat ir bijuši arī citi balsojumi… Jā, mēs esam vērojuši! Mēs esam vērojuši, kā jūs balsosiet, kurā “barikāžu pusē” jūs nostāsieties. Un jāsaka, ka ne vienmēr balsojumi ir bijuši pietiekami motivēti.

Godātā Saeima! Godātā koalīcija! Kā mēs strādāsim šādos apstākļos līdz nākamajām vēlēšanām? Es jau pirms vēlēšanām brīdināju tautu, ka, ja mēs balsosim par saskaldītu Saeimu, tad mēs īstenībā nobalsosim par saskaldītu valdību un par dažādu sīkpartiju sašķeltu valsti. Es brīdināju tautu pirms vēlēšanām no tā, un es turpināšu atgādināt to katrā reizē, lai mēs šo kļūdu nepieļautu nākamreiz. Lai nākamajās vēlēšanās mēs balsotu par lielu, stipru un vienotu Saeimu. Lai mēs atdotu savas balsis tai vai citai, bet tādai partijai, kas spētu uzņemties atbildību par valdības pastāvēšanu četrus gadus un par to arī varētu nest pilnu atbildību savu vēlētāju priekšā. Un, ziniet, ja mēs tā turpināsim, tad nākamās vēlēšanas patiešām var pienākt ātrāk, nekā tas ir likumā paredzēts.

Tātad - kā mēs strādāsim? Tauta gaida valdību, kas beidzot darīs. Darīs un izdarīs! Kas beidzot sakārtos valsti, kas beidzot ieviesīs kārtību, tajā skaitā arī valsts pārvaldes sistēmā. Kas beidzot novērsīs valsts izzagšanu, kas novērsīs korupciju, no kuras jau visiem metas nelabi, un šķiet, ka tikai dažiem Saeimā sēdošajiem deputātiem pašapmierinājumā šī situācija šķiet attaisnojama.

Šobrīd tauta gaida stingru un lemtspējīgu valdību. Tauta gaida, kad beidzot kāds padomās un parūpēsies arī par tādām kategorijām kā valsts attīstība, kā maznodrošināto pilsoņu dzīve, kā labklājība visiem. Gaida un nesagaida. (Starpsaucieni: “Runā par tēmu! Par lietu runā! Par budžetu!”)

Sēdes vadītāja. Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Man diemžēl ir jāatgādina jums, ka Saeimas Kārtības rullis nosaka, ka runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata un mūsu temats ir 2004.gada valsts budžets un to pavadošie likumprojekti... (Starpsaucieni no zāles: “Lai runā!”)

E.Repše. Paldies. Es centīšos iespējami ātri nonākt līdz lietas būtībai, un es runāju arī šobrīd par tematu, jo saskaņā ar likumu lēmums par valsts budžetu reizē ir arī lēmums par uzticību valdībai.

Tātad es pateicos vēlreiz Saeimai, ka tā ir radusi sevī spējas vispār sanākt un par šo jautājumu lemt, jo saskaņā ar likumu - un tas ir Saeimas Kārtības ruļļa 30.pants - , ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā to noraida, tad ir uzskatāms, ka ir izteikta neuzticība Ministru kabinetam. Tātad šodien mēs pēc būtības lemjam par uzticību vai neuzticību Ministru kabinetam. Es to tā arī uztveru, es to tā arī nostādu, un to saka likums. Un līdz ar to, runājot par valdības darbu, es runāju gan par tautai būtiskiem jautājumiem, gan par šodienas darba kārtībā esošajiem jautājumiem. (Starpsauciens: “Runā par lietu!”) Es runāju par lietu.

Un tātad sliktākais ir tas, ka mēs pie šīs valdības krīzes esam nonākuši brīdī, kad valdība jau ir diezgan daudz panākusi šo mērķu sasniegšanā. Patiešām situācija valsts pārvaldē sāka iet uz labo pusi. Ierēdņi, kas līdz šim ir bijuši dažādu politikāņu un politisko virsvadītāju apspiesti, ir sākuši strādāt brīvi, profesionāli un talantīgi, un man daudzi spējīgi cilvēki ir teikuši, ka beidzot viņi jūt, ka viņu darbam un viņu zināšanām ir kāds pielietojums, ka beidzot viņi var strādāt brīvi un pēc būtības. Viņi sākuši atraisīties.

Sāk nostiprināties kārtība tiesībsargājošajās struktūrās, un beidzot patiešām valsts izzagšanai un cita veida noziedzībai, šķiet, ka tiek pielikts punkts. Un diemžēl tas arī ir acīmredzot īstais iemesls, kāpēc visi spēki šodien tiek vērsti uz šīs valdības darbības graušanu, uz valdības gāšanu, kaut gan to īsti atklāti neviens tā arī nepasaka.

Nu tad teiksim atklāti! Ja reiz kāds grib gāzt šo valdību, nu tad gāzīsim! Būsim vīri! Būsim stingri savā pārliecībā! Nogāzīsim un tad veidosim jaunu valdību, ja tas būs iespējams, vai arī rīkosim jaunas vēlēšanas, ja nebūs iespējams izveidot jaunu valdību. Darīsim! Bet neslēpsimies aiz aizklātiem balsojumiem, kad deputātiem nav jāatskaitās saviem vēlētājiem par to, kā viņi ir balsojuši par noteiktu kandidātu! Neslēpsimies aiz komandējumiem un citiem it kā attaisnojošiem iemesliem, kas neļauj mums vispār sanākt uz sēdi, lai strādātu! Tad lemsim skaidri un atklāti! Ja nu strādāsim - tad strādāsim, ja gāzīsim šo valdību - tad gāzīsim!

Mīļie draugi! Man tiek pārmests, ka es esmu diktators. Lūdzu, nejauciet stingru valdību ar diktatūru! Lūdzu, nejauciet demokrātiju ar anarhiju! Mēs nodrošināsim stingru un taisnīgu valdību, bet demokrātiski kontrolētu valdību. Un mēs strādāsim tikai tik ilgi, kamēr mums būs Saeimas uzticība. Bet mēs strādāsim pēc sirdsapziņas un tāpat kā līdz šim. Ja ir runa par kādiem sīkumiem vai par kādām intrigām, tad tās mēs varam atrisināt.

Mīļie draugi! Es esmu dzirdējis par dažādām intrigām un par dažādām valodām, kas tiek izplatītas. Nu tad esiet tik laipni un pajautājiet man tieši acīs, vai tas atbilst patiesībai. Un es jums atbildēšu. Es jums atbildēšu tieši un neslēpjoties. Atbildēšu tā, kā ir. Taču, ja jūs paklausāt kaut kādām muļķīgām baumām, kas tiek cirkulētas (pie tam tiek cirkulētas mērķtiecīgi un apzināti), bet neuzdrošināties paprasīt man, vai tā ir vai nav taisnība, nu tad ir ļoti skumji, tad tas ir nožēlojami. Tādā atmosfērā ir grūti strādāt, un tad mēs tiešām atgriežamies viduslaikos un pie galma intrigām. Tāpēc es esmu šeit, un es esmu vienmēr pieejams, lai gadījumā, ja tiek izteikti kādi apvainojumi, tie tiktu pajautāti un noskaidroti.

Un arī es tāpat rīkojos. Ja man gadījumā pienes kādas denuncējošas ziņas vai apmelojumus, es to noskaidroju, un bieži vien tik tiešām izrādījās, ka tas nav bijis nekas cits kā vien denunciācijas un apmelojumi.

Taču, ja pašreiz mēs tik tiešām varam vienoties par to, ka mums ir rīcībspējīga valdība un rīcībspējīga koalīcija, tad strādāsim! Strādāsim visi kopā! Atbalstīsim valdību, un arī tauta to novērtēs. Tas ir tas, ko es esmu kopš paša sākuma piedāvājis.

Godātais Šlesera kungs! Godātais Straumes kungs! Godātā Saeimas priekšsēdētāja Ūdres kundze! Es jums kopš paša sākuma esmu visiem piedāvājis: “Strādāsim draudzīgi kopā! Rūpēsimies par valsts attīstību un stabilu valdību, un tad arī visi kopā plūksim tās tautas atzinības laurus, kas nāks mūsu sekmīgas darbības gadījumā!” Izvēlieties - vai jūs gribat turpmāk tā strādāt vai negribat!

Ļoti žēl, ka šī krīze, kas patlaban acīm redzami un neslēpti ir iestājusies, nāk tieši šajā laikā, kad mēs arī valsts budžeta lietās esam spējuši ieviest pavisam jaunus principus un jaunu pieeju, salīdzinot ar to, kāda ir bijusi iepriekš, nodrošinot šodien to, ka katrs ministrs vai centrālā valsts iestāde strādā viņam piešķirtā budžeta ietvaros, ka viņš ir kā saimnieks, kas ir spiests taupīgi un saprātīgi izmantot viņam piešķirtos līdzekļus, lai atrisinātu valstiski uzliktās problēmas. Šī ir nebijusi pieeja, kas sekmē patstāvīgu un saimniecisku rīcību no ministru un citu centrālo valsts iestāžu vadītāju puses. Šī ir rīcība, kas sekmē valsts līdzekļu taupīšanu un valsts parāda pieauguma tempu bremzēšanu. Šī ir iespēja, kas ļauj mums sadalīt valsts budžeta pieaugumus tā, kā mēs to darījām sakarā ar pēdējiem 25 miljoniem, - demokrātiski visiem kopā apspriežot, kādas ir tās labākās prioritātes, kā mēs šo naudu varētu vislabākajā veidā izmantot.

Ja mēs būtu turpinājuši valsts budžeta sastādīšanu tā, kā līdz šim, tad nekas tāds nebūtu bijis iespējams.

Es jums paskaidrošu, kā notika līdz šim. Līdz šim ministri un centrālo valsts iestāžu vadītāji vienmēr nāca ar tā saucamo vēlmju sarakstu: tikai dodiet, dodiet, dotiet klāt! Un vienmēr šis vēlmju saraksts daudzkārt pārsniedza jebkuras finanšu iespējas, kādas bija valsts budžetā. Un tas ir arī ļoti labi saprotams. Tam, kas kādreiz ir rūpējies par savas ģimenes budžeta sabalansēšanu, ir ļoti labi zināms, ka, ja mēs sākam ar vēlmju sarakstu, tad nevieni ienākumi ģimenē nevar šādu budžetu nosegt. Turpretim, ja mēs sākam, vadoties no tā, cik mums ir naudiņas, un tad to sadalām pa stratēģiski svarīgām pozīcijām - cik pārtikai, cik apkurei, cik skolai, bērniem -, tad mēs varam nonākt pie tīri saprātīgas saimniekošanas, izmantot mums pieejamos līdzekļus un pat ietaupīt. Lūk! Tātad mēs esam to īstenojuši pirmo reizi pēckara Latvijas valsts vēsturē. Un tas automātiski noved pie visām tālāk sekojošajām idejām par nulles budžetu, par izdevumu posteņu pārvērtēšanu. Tajā tagad paši ministri ir katrs atsevišķi un individuāli ieinteresēti, jo viņiem ir jāizdzīvo sava budžeta ietvaros, viņiem ir valstiski uzliktās problēmas jāatrisina tās naudiņas ietvaros. Tātad viņi ir ieinteresēti nevis prasīt tikai klāt, bet izvērtēt, vai visas viņu budžetā esošās programmas tik tiešām ir prioritāras un vajadzīgas un vai tur nav kādi nelietderīgi tēriņi un kādi pavisam nevajadzīgi maksājumi. Un tas notiek. Tas ir sācies.

Piedevām jāteic, ka tātad tas vēlmju saraksts, tas veids, kādā to darīja līdz šim, ir novedis pie tā, ka, kad vien ir parādījušies jauni ieņēmumi, tie visi jau ir bijuši iepriekš sadalīti. Iepriekšējās valdības bija pieņēmušas desmitiem šādu lēmumu - iekļaut valsts budžetā tādu un tādu finansējumu bez jebkāda seguma. Un, kad beidzot nodokļu ieņēmumi ļāva to segumu nodrošināt, tad izrādījās, ka tā iekasētā naudiņa jau sen ir sadalīta, turklāt vieglprātīgi sadalīta. Un jaunām prioritātēm palika apaļa nulle. Lūk, mēs arī to esam pārstājuši darīt! Un pirmais pozitīvais rezultāts jau bija. Šeit, Saeimā, apspriežoties visām koalīcijas frakcijām, mēs sadalījām 25 miljonus no nodokļu pieauguma.

Es vēlāk pieskaršos tam, kā mēs tos sadalījām. Es domāju, mēs to izdarījām ļoti pārdomāti un pareizi.

Un tāpat būs arī turpmāk: kad tautsaimniecības attīstības tempu pieauguma un nodokļu ieņēmumu pieauguma apstākļos mums būs jauni ieņēmumi valsts budžetā, arī tad mēs tos varēsim līdzīgā veidā, pēc līdzīgiem principiem sadalīt vispārvajadzīgām lietām. To ir nodrošinājusi šī jaunā pieeja valsts budžeta sastādīšanas procesam. Šodien valdībā netiek pieņemts neviens lēmums, kas plāno nākotnē paredzamo ienākumu sadalīšanu, pirms vēl tie saņemti un kamēr vēl Saeima nav teikusi savu vārdu par to, kā tie būtu sadalāmi pa prioritātēm.

Vēl viena lieta, ko līdzšinējās valdības tā arī nekad nav spējušas izdarīt, lai gan vairākkārt tas jautājums ir ticis izvirzīts kā visumā saprātīga lieta, ir speciālo budžetu iekļaušana pamatbudžetā, nevis likvidēšana. Jo likvidēšana saistās ar to, ka šī nauda vispār tiek novirzīta kam citam. Taču speciālo budžetu iekļaušana pamatbudžetā - tas ir tas pareizais solis. Tas ir bijis nepieciešams, lai nodrošinātu pareizāku budžeta veidošanas procesu, pareizāku kontroli pār budžeta līdzekļu izmantošanu un arī daudzu citu iemeslu dēļ.

Nu beidzot mūsu valdībai tas ir izdevies. Izdevies, ievērojot visas, arī Dabas aizsardzības fonda, Vides aizsardzības fonda, Kultūrkapitāla fonda, Autoceļu fonda un citas intereses, un šo fondu darbība netiks traucēta arī turpmāk pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros. (Aplausi.)

Es gribu uzsvērt, ka šajos apstākļos tautsaimniecības pieaugums, kas nākamajā gadā ir plānots pietiekami straujš, ļauj mums nākamā gada budžeta izdevumus plānot vairāk nekā 2 miljardu latu apmērā.

Godātie klātesošie! Budžeta izdevumi nākamgad būs par 220 miljoniem latu lielāki nekā šogad. Nākamgad budžetā ir paredzēts būtisks pieaugums. Mēs tērēsim par 220 miljoniem latu vairāk nekā šogad un tērēsim tos valstiski svarīgām jomām.

2004.gada valsts budžeta likumprojektā sociālajai nodrošināšanai ir paredzēts tērēt gandrīz 700 miljonu latu, precīzāk sakot, 688 miljonus, kas ir trešā daļa no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Un tie ir paredzēti pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bērnu pabalstu un invalīdu pabalstu palielināšanai, pensiju nodrošināšanai. Bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai mums ir izveidots uzturlīdzekļu fonds 2,5 miljonu latu apmērā, kā arī tiek paredzēti daudzi citi finansējumi adopcijas un audžuģimeņu atbalstam.

Mēs nākamajā gadā veselības aprūpei esam paredzējuši 233 miljonus latu, kas par 31 miljonu pārsniedz šīs jomas finansējumu šogad. Mēs nākamgad veselības aprūpes finansēšanai tērēsim 31 miljonu latu vairāk, kas ir 14% pieaugums viena gada laikā. Protams, tas nav pietiekami! Veselības aprūpei vajadzēs naudiņu vēl, bet tas tomēr ir ļoti ievērojams pieaugums un rāda ļoti pozitīvu tendenci (vismaz šajās jomās) un arī valdības nopietno attieksmi pret veselības aprūpes finansēšanu.

Mēs esam paredzējuši ievērojamus līdzekļus minimālās algas palielināšanai no 70 uz 80 latiem mēnesī, kā arī algu palielināšanai mediķiem, tiesnešiem, prokuroriem un citiem tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem.

Izglītībai paredzēts finansējums 124 miljonu latu apmērā, bet sabiedriskās kārtības uzturēšanai, drošībai un tiesību aizsardzībai - 154 miljoni latu apmērā, un tā tālāk.

Nākamā gada budžets, ko mēs esam iesnieguši, ir vērsts uz budžeta līdzekļu taupīgu ekonomisku un racionālu izmantošanu, un valsts iestādes jau ir veikušas savu līdzšinējo izdevumu pārskatīšanu un optimizāciju, un šis process vēl turpināsies.

Budžeta ieņēmumu daļas palielinājums - un tas atkal ir ļoti svarīgi - netiek nodrošināts uz kopējā nodokļu sloga palielināšanas rēķina, bet gan pateicoties nodokļu likmju samazināšanai, nodokļu labākai iekasēšanai, kā arī nesaudzīgai cīņai pret nodokļu nemaksāšanu, kontrabandu, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām un arī pret tā saucamajām aplokšņu algām. Un tas viss ir devis rezultātu. Un es saskatu, ka mēs arī turpmāk varam strādāt rezultatīvi un produktīvi, un es uz to aicinu.

Valdība strādā labi un saskaņoti, un, ja kāds šobrīd ir nobažījies, ka es esmu uz viņu apvainojies par tiem dažiem skarbajiem vārdiem, kas tika veltīti man, un par tiem dažiem balsojumiem, kuros mūsu koalīcijas atsevišķi deputāti ir balsojuši pret savu vārdu, pret savu publiski pausto pārliecību, pret to, ko paši bija apņēmušies, tad gribu sacīt: nē, aizvainojums šeit ir nevietā, un es neturu ļaunu prātu ne uz vienu. Mums ir jāstāv pāri šādām emocijām, mums ir visiem kopīgi jādomā par to, kā strādāt valsts labā, un es esmu gatavs strādāt vēl labāk nekā līdz šim. Un, protams, es esmu gatavs arī maksimāli pielikt pūles, lai novērstu dažādus pārpratumus un nesaprašanos, kas ir radusies mūsu koalīcijas vidū, ja vien tas, protams, kādu interesē un ja jūs pēc būtības vēlaties arī turpmāk dot šai valdībai mandātu un uzticību.

Tad nu lūdzu, godātie deputāti, izlemiet!

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā
lietā - finanšu ministram Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (finan?u ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti un Ministru kabineta locekļi!

Nākamā gada budžeta projektā ir ļoti precīzi atspoguļotas valsts darbības prioritātes, un tā ir Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienībā un NATO, kā arī sociāli atbildīgas politikas īstenošana, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanos.

Latvijas sekmīgā ekonomiskā attīstība un nodokļu iekasēšanas uzlabojums šogad ļauj prognozēt kopējos budžeta ieņēmumus 1,92 miljardu latu apjomā, bet budžeta izdevumu daļa ir noteikta 2,07 miljardu latu apjomā.

Līdzšinējā augstā ekonomiskā aktivitāte ļauj prognozēt, ka IKP pieaugums 2004.gadā būs 6,1 procents.

2004.gadā valsts budžeta deficīts ir noteikts 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta līmeņa. Tas ļauj turpināt konsekventu virzību uz noteikto mērķi - sabalansētu budžetu vidēja termiņa perspektīvā. Atklāta un stabila fiskālā politika ir būtisks instruments ekonomiskās attīstības veicināšanai.

2004.gadā ir paredzēts turpināt nodokļu sloga samazināšanas politiku, kas ir vērsta uz valsts ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi. Tā, piemēram, uzņēmuma ienākuma nodoklis tiks samazināts no līdzšinējiem 19 procentiem uz 15 procentiem.

Neskatoties uz īstenoto nodokļu sloga samazināšanas politiku, nākamgad nodokļu ieņēmumi pieaugs par 9,5 procentiem. To nodrošinās nodokļu iekasēšanas uzlabošana un turpināsies arī aktīva cīņa pret kontrabandu, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām un “aplokšņu algu” izmaksām.

Vēlos uzsvērt, ka 2004.gada budžeta sastādīšanā vairākos aspektos ir izmantota jauna pieeja.

Pirmkārt, budžeta projekts ir īpašs ar to, ka tas sastādīts nevis balstoties uz ministriju iesniegtajiem vēlmju sarakstiem, bet gan uz reāli pieejamiem līdzekļiem. Šāda pieeja nodrošina iekļaušanos plānotajā budžeta deficīta līmenī.

Otrkārt, gandrīz visi speciālie budžeti ir reorganizēti un iekļauti valsts pamatbudžetā, izņemot valsts sociālās apdrošināšanas budžetu.

Lielākais ieguvums no speciālo budžetu iekļaušanas pamatbudžetā ir iespēja plānot izdevumus saskaņā ar valdības noteiktajiem prioritārajiem uzdevumiem un sekot līdzi līdzekļu tēriņu lietderībai. Jāatzīst, ka līdz šim izdevumu efektivitātei labāk līdzi bija iespējams izsekot valsts pamatbudžetā, jo attiecībā uz speciālajiem budžetiem atskaitījās tikai par vispārējām pozīcijām. Šāda pieeja liedza iespēju detalizēti atskaitīties par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu.

Runājot par nākamā gada budžeta prioritātēm, vispirms ir jāuzsver Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienībā. Pirmo reizi valsts budžetā ir rezervēti līdzekļi Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvei. Latvijai kā Eiropas Savienības potenciālai dalībvalstij šī budžeta pozīcija ir sevišķi nozīmīga. Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam un tā piesaistei nepieciešamās administratīvās sistēmas nodrošināšanai 2004.gadā ir paredzēti 50 miljoni latu.

Otrai prioritātei - integrācijai NATO - 2004.gadā ir plānots atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta.

Līdz ar to programma “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 2004.gadā saņems 121,9 miljonus latu.

Treškārt, par prioritāti atzīstot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, šim mērķim 2004.gada budžetā ir paredzēts ievērojams līdzekļu pieaugums. Trešā daļa no nākamā gada budžeta izdevumiem ir paredzēta sociālajai nodrošināšanai. Vairāk nekā 5 miljonus latu ir paredzēts novirzīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālo pensiju palielināšanai. Līdz ar to valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts pieaugs no 30 līdz 35 latiem, bet minimālā pensija pieaugs vidēji par 6,5 latiem.

Gandrīz 6 miljoni latu ir atvēlēti minimālās algas paaugstināšanai - no līdzšinējiem 70 latiem uz 80 latiem, sākot ar 2004.gada 1.janvāri.

Ievērojami līdzekļi - 2,5 miljoni latu - ir iedalīti uzturlīdzekļu fondam, kas paredzēts bērnu tiesību aizsardzībai un nodrošināšanai.

Nākamā gada budžetā paredzēti papildu līdzekļi jau 2003.gadā veiktās algu palielināšanas nodrošināšanai. Ir plānots mediķu algu palielinājums jau ar šā gada novembri - vidēji līdz 190 latiem, un papildus šim mērķim ir no nākamā gada budžeta atvēlēti 25,5 miljoni latu.

14,7 miljoni latu ir paredzēti pedagogu algu palielinājuma nodrošināšanai; tas notika jau ar šā gada 1.septembri.

7,9 miljoni latu ir atvēlēti, lai nodrošinātu jau uzsākto policistu algu palielināšanu.

2,3 miljoni latu ir novirzīti prokuroru, tiesnešu un tiesu darbinieku algu palielinājuma nodrošināšanai.

2,3 miljoni latu ir atvēlēti bērnu invalīdu pabalstu palielinājuma nodrošināšanai; tie tika palielināti jau ar šā gada 1.oktobri.

Nobeigumā vēlos vēlreiz uzsvērt, ka līdz ar 2004.gada budžetu valdība ir skaidri definējusi savu fiskālo politiku. Un tā ir šāda: nodokļu iekasēšanas uzlabošana, budžeta izdevumu caurskatāmības palielināšana, līdzekļu paredzēšana Eiropas Savienības fondu piesaistei un ievērojamu papildu līdzekļu piešķiršana sociālajai jomai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Tautas partijas frakcijas viedokli izteiks deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Tajā ievaddaļā, ko Ministru prezidents teica par budžetu, bija vairākas iedomas, meli un dubulta morāle.

Šī valdība ir ne jau vienu dienu - valda jau gandrīz veselu gadu. Un tā patiesība ir tāda ļoti konkrēta: Latvijā šodien, 2003.gadā, ir situācija, ka amatā tiek nomainīts cilvēks, kam ir trīs augstākās izglītības. Viņa vietā tiek nolikts cilvēks, kuram vienīgais “izglītības” dokuments ir partijas “Jaunais laiks” biedra karte. Cilvēkam, kuram ir ekonomikas zinātņu doktora grāds, par padomnieku tiek pieņemts “Jaunā laika” biedrs, kuram nav neviena izglītību apliecinoša dokumenta, vismaz neviena augstākās izglītības dokumenta, - tikai tāpēc, lai politiski neterorizētu un neatlaistu no darba un lai varētu turpināt normālu darbu...

Politiskās korupcijas līmenis tāds nekad nav bijis kopš valsts neatkarības atjaunošanas.

Tas - tādam sīkam ievadam.

Plus vēl premjera lobēts viņa partijas “Jaunais laiks” cilvēku bizness pāri pār citu ministru galvām.

Tie ir reālie fakti. Es pat spētu noticēt, ka Repšes kungs tic, ka viņš cīnās pret korupciju, bet darbi liecina par kaut ko pilnīgi citu. Un visas šīs lietas ir ļoti konkrētas.

Bet nu es tomēr runāšu par lietu, tā kā jūs labprāt gribētu dzirdēt par budžetu, cienītie kolēģi. Par budžetu. Analizējot jebkura gada budžetu, ir jāatbild uz vismaz diviem vienkāršiem jautājumiem: kam ir līdzekļi pielikti un kam ir atņemti?

Pirmkārt, - cik naudas ir pielikts un kam ir pielikts?

Kopprodukta pieaugums ir ļāvis “aizlāpīt” atsevišķas “bedrītes” partijas “Jaunais laiks” plašajos solījumos. Nav pārtraukts finansējums vairākiem iepriekšējās valdības projektiem un programmām. Par to paldies! Bet kam tad īsti ir vislielākais, visbūtiskākais pieaugums? Kas ir šīs valdības prioritāte numur viens? Jūs to zināt? Jau otro gadu pēc kārtas vislielākais pieaugums ir valdības vispārējiem dienestiem jeb, citiem vārdiem sakot, birokrātijai. Pieaugums ir 30 miljoni. Trīsdesmit! “Jaunais laiks” pirms vēlēšanām solīja efektīvu valsts pārvaldi. Diemžēl valsts pārvalde tiek pašlaik virzīta pavisam citā gultnē - paaugstinās nevis ierēdņu kvalifikācija, bet gan palielinās to skaits. Kvantitāte uz kvalitātes rēķina! Ierēdņu skaita pieaugums vien ir mērāms tūkstošos. Bet sabiedrība skarbi sūdzas par ierēdņu armiju, papīru kalniem, cilvēku sūtīšanu no viena kabineta uz otru. Kur ir tik ļoti gaidītā nauda elektroniskajiem dokumentiem, iestādēm reģionos, ierēdņu apmācībai? Nopietnu projektu šajās jomās nav. Piepildās sena patiesība: jo valstī vājāka ir politiskā vara, jo spēcīgāka kļūst birokrātija. Tā pati birokrātija, pret kuras sliktajām īpašībām sparīgi it kā cīnās valdības vadītājs. Diemžēl šī cīņa tā arī ir palikusi tikai vārdiskā līmenī. (Starpsauciens: “Konkrēti!”)

Otrs jautājums - cik naudas ir atņemts un kam ir atņemts? Mazāk naudas būs kultūrai un sportam. Samazinājums ir 6,8 miljoni latu. Samazinājums! Būtībā ir jārunā par Repšes valdības bēdīgo tradīciju: kā naudas pietrūkst, tā uzreiz jāatņem ir kultūrai. Atcerēsimies kaut vai bēdīgi slaveno ideju iznīcināt latviešu kino!

Īpašu ievērību, diemžēl negatīvu, pelna jaunais Kultūrkapitāla fonda likums. Šī valdība jau ir paspējusi sagraut stabilu Kultūrkapitāla fonda līdzekļu avotu - iezīmēto akcīzes nodokli, kas nodrošināja šā fonda finansējumu neatkarīgi no politiskajām svārstībām. Jaunajā likumā paredzēts, ka kultūras ministrs turpmāk kontrolēs naudas izlietošanas pareizību. Pareizību, kuru drīkstēs ministrs definēt pats! Praksē tas nozīmē politisku cenzūru pār radošiem ļaudīm.

Eiropas valstīs, kurām mēs gribam līdzināties, mākslas brīvība, tāpat kā preses brīvība, ir tabu. Latvijas valdība tagad vēlas to pārkāpt. Un šo kaunu Eiropas acīs diez vai mazinās kultūras atašejs Briselē, kuram paredzēts maksāt 46 tūkstošus latu gadā. Līdzekļu samazinājums ir skāris arī izglītību un zinātni. Šogad šai jomai atvēlēti 2,2% no iekšzemes kopprodukta, bet nākamā gada budžeta projektā ir paredzēti vairs tikai 2%. Tieši tagad, kad esam kļuvuši par Eiropas Savienības dalībvalsti, Latvijai ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus cilvēku izglītībā. Latvijas konkurētspēju šajos ekonomikas apstākļos noteiks mūsu cilvēku izglītotība, intelekts un prasmes. Latvijas valdības attieksme ir acīm redzama. Izglītības sistēmas informatizācijas projekta finansējums uz nākamo gadu ir samazināts par 60%. Par 60% samazināts! Nav runa pat par to finansējumu, kas bija iepriekš.

Savukārt finansējums zinātnei ir sarucis par 425 tūkstošiem latu. Valdībā trūkst ar plašu redzesloku apveltītu valsts vadītāju. Izglītības un zināšanu atstāšana pabērna lomā ir apliecinājums tam, ka valdībai nav redzējuma par valsts nākotni tuvākajās desmitgadēs.

Visbeidzot jāmin šāds fakts: 100 000 latu ir atņemti Valsts prezidentes kancelejai. Tā vietā, lai rastu iespēju piešķirt papildu līdzekļus Valsts prezidentes vizītēm ārvalstīs - par šādu vizīšu lietderību neviens nešaubās! -, mēs redzam prastu politiskās greizsirdības izpausmi no premjera puses.

Vaira Vīķe-Freiberga, būdama spilgta līdere, protams, ir šķērslis Repšes ceļā uz vienvaldību. Valsts prezidentei līdzekļi ir atņemti. Toties nauda ir atradusies tā sauktajai demokrātiskajai kvotai, ko pirms neilga laika “jaunlaicēni” sparīgi kritizēja. Budžetā 500 000 latu ir paredzēti sadalīšanai pozīcijas deputātiem.

Vai jūs, kolēģi, esat paskatījušies, kāds nosaukums ir šai sadaļai? Vai kāds no koalīcijas deputātiem ir paskatījies? Atšķiriet un paskatieties! “Ar Saeimas lēmumu sadalāmais finansējums.” Acīmredzot, Repšesprāt, Saeima ir tiesīga sadalīt tikai šo naudiņu. Bet vai tad visu budžetu kopumā valstī nepieņem Saeima? Satversmes darbība Latvijā taču it kā nav apturēta. Šādas ailes parādīšanās budžeta projektā apliecina, ko patiesībā premjers domā par parlamentu. Un paskatieties šeit - mazliet pa labi! Budžets ir gada galvenais likums valdībai, bet knapi trešā daļa valdības ir atnākusi. Viņiem īsti neinteresē jūsu viedoklis. Tāpat kā līdz šim. Un īstenībā tas viss norāda, ka īstais lēmums par budžetu ir pieņemts krietni agrāk - telpā, kas ir mazāka nekā Saeimas sēžu zāle.

Šis budžets ir nozīmīgs arī ar to, ka varam uzdot arī trešo jautājumu: ne vien to, cik ir pielikts vai atņemts, bet arī - kam nav iedots vispār? Vai jums ir priekšstats, kam nav iedots vispār? Nav paredzēta nauda Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurām jānotiek jūnijā! Valdības šaubas par savu pastāvēšanu līdz jūnijam - tas nevar būt attaisnojums. Eiropas Parlamenta vēlēšanu “aizmiršana” (pēdiņās!) ir simptomātiska, tā raksturo šīs valdības attieksmi pret Eiropu. Politiķi un eksperti ir daudz runājuši par to, kādas iespējas Latvijai pavērsies pēc iestāšanās. To izmantošanai vajadzēja būt absolūtai valdības prioritātei. Tā ir vēsturiska iespēja, kas Latvijai jāizmanto. Diemžēl šajā budžetā nav redzams, kādā veidā Latvija plāno izmantot Eiropas naudu. Eiropas piesaukšana noder tikai tad, kad jāpamato jauni ierēdņu štati vai komandējumi uz Briseli. Piemēram, Ekonomikas ministrija nākamgad ir paredzējusi papildus 300 šādus komandējumus. Taču tad, kad prasām reālus darba rezultātus, atbildes nav. Attīstības plāns ir nožēlojams un nav saskaņots. Tas nozīmē, ka Eiropas nauda mums var paiet garām vai - labākajā gadījumā - ievērojami aizkavēties.

Nākamā gada budžetā vajadzētu būt 100 miljoniem latu Eiropas projektiem. Visiem ir skaidrs, ka Eiropas naudu var saņemt tikai pēc projekta īstenošanas, tādēļ valdības pienākums ir piedāvāt pirmsfinansējumu. Diemžēl budžetā ir ierēķināti tikai 30 miljoni latu, no kuriem daļa ir zemnieku nauda, kam ar Eiropas projektiem nav īsti nekāda sakara.

Šis budžets parāda, ka mēs varam būt droši tikai par to, ka Latvija iemaksās 50 miljonus latu - dalības maksu - Eiropas Savienības kopbudžetā. Kur ir mūsu reālie plāni un projekti? Vai būs atdeve vismaz šai naudai? Mēs gaidām - un īstenībā arī Brisele gaida - daudzmaz sakarīgu atbildi.

Godātie deputāti! Par šo budžetu var būt gandarīti tikai birokrāti un tumsoņi. Valdība ir dāsni pielikusi naudu ierēdņiem uz izglītības un kultūras rēķina. Šim budžetam nav reālu prioritāšu. Ministros atmodinātie zvēri ir saplosījuši visas prioritātes. Birokrātijas audzēšanu nevar uzskatīt par prioritāti. To var saukt par skandālu, liktenīgu nejaušību, profesionalitātes trūkumu. Tā vietā, lai izmantotu Eiropas iespējas, šis budžets ir stagnācijas un pelēcības iemiesojums.

Turklāt nevar nepievērst uzmanību paša dokumenta ārkārtīgi zemajai kvalitātei. Tas ir pilns ar paviršības kļūdām, drukas un loģiskām. Budžeta dokumentu var sasvītrot ar sarkanu tinti kā nesekmīga skolēna mājasdarbu. Nav brīnums, ka Repšes darba rezultāts ir tik vājš. Visi pūliņi ir ieguldīti kašķos, savstarpējās intrigās un publiskos paziņojumos. Darbs ir palicis otrajā plānā.

Šis budžets ir kārtējais pierādījums tam, ka Eiropas Savienības dalībvalstij Latvijai ir un būs vajadzīga cita valdība - profesionāla un stabila valdība, kas dara savu darbu. Katra diena, kas pavadīta ķīviņos un intrigās, nes zaudējumus valstij. Šī budžeta noraidīšana izbeigtu arī dažas bezjēdzīgas “ziepju operas”, kuras sabiedrības priekšā uzved Einars Repše.

Latvijas valstij ir vajadzīgs labs budžets, profesionāls premjers un stabila valdība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Nenodarbošos ar liriku, runāšu par budžetu. Kā jūs domājat, kas tas tāds ir? Repšes kungs, kas tas ir? Tas ir jūsu iesniegtais budžets. Kas ir šīs sarkanās ielīmītes? Ne savu runu visu, atsauces minēšu - konkrētu lappusi, konkrētu dokumentu. Tās visas ir rupjas kļūdas. Cik tādu kļūdu šinī dokumentā es esmu šobrīd atradis? Es nevaru pateikt, ka visas, - 198. Nacionālās attīstības plānā “Eiropa” atradu 243 kļūdas. Jūs, protams, variet būt gandarīts, jo šobrīd ir 198.

Šadurska kungs, kas esat speciālists vērtēšanā, cik jūs ieliktu par tādu darbu? Cik jūs ieliktu par šādu darbu? Un kāpēc jūs ņirgājaties par Saeimu, atnesot šādu dokumentu izskatīšanai šeit un lēmumu pieņemšanai?

Un tanī vietā, lai runātu par budžeta kaut kādām lietām, jūs stāstāt kaut kādas savas sentimentālās izjūtas, kuras varbūt ir saprotamas vien jums.

Par dažām lietām - par jauno pieeju budžeta plānošanā, jaunā pieeja un korupcija. Cilvēki mīļie, korupciju var apkarot, izskaužot un aizturot atsevišķus negodīgus ierēdņus, bet principā nedrīkst radīt labvēlīgu augsni tai. Kā rodas augsne koruptīvu lēmumu pieņemšanai? Tad, kad lēmumi netiek pieņemti pēc saprotamiem kritērijiem, publiski un saprotami. Repšes kungs apliecināja.

Šobrīd lielākā daļa naudas, ko mēs labi redzam budžetā, ir pārvērsta par ministru “kabatasnaudām”, kur ministri pieņems lēmumus, jo apropriācija, precīzs iezīmējums, visām programmām ir būtiski samazināta. Šāda summa pārsniedz pusi no budžeta. Labi, ka atsevišķas normas regulē likumi, kā tas ir sociālajā budžetā, un tā tālāk. Bet vienalga ministru “kabatasnaudas”, kur lēmumus pieņems viens Repšes kungs ar saviem padomniekiem, viens ministrs vai kas… pārsniedz 400 miljonus. Repšes kungs, vai tas tiešām mazinās korupciju, jūsuprāt?

Tik auglīga augsne šai parādībai Latvijā nav bijusi pēdējo 10 gadu laikā! Un šī jaunā pieeja, piemēram… Citēšu, precīzi atsaucoties uz konkrētiem tātad dokumentiem, jo visi vadoņi un visi tādi klasiķi ir jācitē no pirmavotiem, kā mēs zinām un kā mums mācīja gan zinātniskajā komunismā, gan Markss, gan Ļeņins. Tad nu es atsaukšos uz pirmavotiem un citēšu lappuses un konkrētus faktus.

Tātad paskaidrojuma raksts, lappuse nr.211. Tur trīs jaunu darba vietu radīšanai, kas ir radītas šogad, tiek tērēts 1 miljons 139 tūkstoši latu. Nu šausmīgi lepni! Tātad 211.lappuse budžeta paskaidrojuma rakstā.

2003.gada ietvaros “Valsts ieņēmumu dienesta informātikas sistēmas integrācija Eiropas Savienības… izdevumi… jaunizveidoto trīs štata vietu darbības nodrošināšanai gadā. Tātad trīs darba vietām - 1 139 000.

Nākamais ieraksts tajā pašā paskaidrojuma rakstā 211.lappusē. Datorprogrammu un infrastruktūras uzturēšanai - 2 322 000 latu. Un šis saucas ļoti efektīvs budžeta izlietojums!

Nerunāsim varbūt par gramatiskām kļūdām, ka Ministru kabinets ir lietots ar mazo burtu, jo mani kolēģi, kas labāk pārzina pareizrakstību, saka, ka tā ir būtiska kļūda. Es saku, ka varbūt nav - varbūt Repšes kungs vienkārši ir sevi tā novērtējis. Necili vēl... necilais veikums, un tāpēc rakstījis Ministru kabinetu ar mazo burtu.

Vai, teiksim, paskaidrojuma raksta 12.lappusē “gaišredzība” ir nu tāda acīm redzama, jo ir minēts 2004.gada 9.aprīļa lēmums.

Nerunāsim varbūt par to, ka Budžeta likuma 53.lappusē budžeta pamatprogrammā Izglītības un zinātnes ministrijai paliek nesegta fiskālā bilance par 2 miljoniem 154 tūkstošiem 401 latu, kas nav pieļaujams, jo principā nozīmē šīs ministrijas bankrotu, Šadurska kungs! Kāpēc Repšes kungs ir tik ļauns pret jums? Lūdzu, paskatieties Budžeta likuma 53.lappusīti! Jūsu ministriju ir paredzēts likvidēt, jo jūsu fiskālais deficīts pamatprogrammai nav nosegts.

Par izglītību runājot. 135., 136.lappuse, 6.-11.pielikums. Mērķdotācijas pedagogu algām - vispār nav sadalītas.

Par speciālajiem budžetiem. Speciālajiem budžetiem ir vairāki mīnusi un arī dažas priekšrocības. Mīnuss ir tas, ka šo resursu izlietošanas caurskatāmība nav pietiekama un ka lēmumu pieņemšana nav publiska un atklāta.

Bet priekšrocība ir tā, ka gada beigās izveidojušās summas paliek kā atlikums un gada beigās nestimulē tērēt tās nevajadzīgām lietām.

Tad šobrīd, likvidējot speciālos budžetus, šīs negatīvās parādības jau pašas par sevi nav likvidētas. Jautājums: kāpēc ir jālikvidē speciālie budžeti, ja šīs negatīvās lietas vēl plašāk tiek ieviestas saistībā ar pamatbudžeta programmām? Bet iemesli ir ļoti vienkārši - ir “jāsalāpa” neveiksmīgās, teiksim, darbības rezultāts un jāsedz fiskālā bilance.

Pensijām, Staķes kundze, atlikums būs 25 miljoni. Šie 25 miljoni nosegs citu valdības dienestu neveiksmes. Neizmaksājot pensionāriem pensijas, ko varētu izmaksāt, tiks finansēti ierēdņi.

Ceļu fondam - apmēram 16 miljoni, jo paliek iepriekšējā gada līmenī, bet pieaugums ir plānots 14,6, pie kam ar 1.janvāri mainīsies nodokļu likmes.

Nerunāsim par Valsts Kultūrkapitāla fondu un citiem! Tie kopumā dod 46 miljonus. Tātad speciālo budžetu likvidēšana - tas ir jāpasaka godīgi un atklāti - valdībai ir vajadzīga, lai noslēptu savas neveiksmes un citas lietas.

Par ļoti būtiskām... Man tiešām varbūt nav laika apskatīt visas šīs te lielās lietas, kas te ir kļūdainas, un citas lietas... Par lietām, kuras uztrauc un kuras valdība pati ar savu parakstu apliecina, jo jautājums ir tāds: kam iedeva vairāk, kam - noņēma. Bet jautājums ir šāds: kā dzīvosim?

Protams, ekonomiskās dzīves pamats ir makroekonomiskie rādītāji un lietas, kas nosaka varbūt to, kas notiks nākotnē, tāpēc citēšu budžeta paskaidrojuma raksta 19.lappusi, kur īstenībā ir varbūt ļoti glaimojošs vērtējums iepriekšējai valdībai, bet ir norādītas arī būtiskas problēmas, kas šobrīd iezīmējās pirmajā pusgadā. Tātad: “Ņemot vērā Eiropas ekonomikas stagnāciju un Krievijas tranzīta plūsmas samazinājumu caur Ventspils ostu, par īpaši veiksmīgu uzskatāmi stabilie eksporta pieauguma tempi. 2002.gadā eksports pieauga straujāk nekā imports, un maksājumu bilances tekošā konta deficīts procentos no iekšzemes kopprodukta samazinājās [..] tomēr šī gada sākumā vērojamas pretējas tendences, un preču un pakalpojumu imports uzrāda augstākus pieauguma tempus nekā eksports.”

Atgriezīsimies budžeta paskaidrojumu 14.lappusē, kur šogad ir norādīts, ka šā gada pirmajā pusgadā tekošā konta deficīts ir palielinājies par 75,4 miljoniem. Un tekošā konta deficīta palielinājums, kas ir plānots šogad un nākamgad, ir dramatisks un īstenībā rada nopietnas sekas.

Tālāk es gribētu runāt par vienu no būtiskākajām lietām šajā budžetā, kuru šobrīd varbūt ļoti maz cilvēku ievērojuši, un es nezinu, kā to tā maigāk nosaukt, kādus vārdus lietot šādai pieejai. Es arī atsaukšos tikai uz dokumentiem, kur jūs par katru skaitli varēsiet pārliecināties.

Tātad Budžeta likuma 5.lappuse, tabula, kur ir uzskaitīti visi ieņēmumi, paskaidrojuma raksta 104.lappuse, kur ir atspoguļota izdevumu daļa, un atsevišķas programmas, kas ir, piemēram, Budžeta likuma 70.lappusē un citās.

Tātad - kas notiek? Mums teica: “Tērēsim vairāk!” Tātad šogad budžetā ieņēmumu daļā ārvalstu finanšu palīdzība ir ieskaitīta 194 miljonu 696 tūkstošu 351 lata apmērā. Tātad 194 miljoni latu, Repšes kungs! Cik jūs budžetā esat plānojuši šo naudu apgūt? Tā atbilde ir Budžeta likuma 104.lappusē, kur var redzēt arī katru programmu. Jūs esat plānojuši apgūt 113 miljonus 557 tūkstošus 790 latus. Kāda tad ir starpība? Starpība ir dramatiski liela - 81 miljons 138 tūkstoši 561 lats. Tātad ārvalstu finanšu palīdzība - 81 miljons, kas ir 1,35 procenti no iekšzemes kopprodukta, nosegs fiskālo deficītu. Es nezinu, Repšes kungs, kā to saukt: neveiksme, nemākulība... Es lietotu vārdu “noziegums”. Noziegums! Jo principā naudu, ko Eiropā... Cilvēki šobrīd referendumā ir nobalsojuši, un tur ir pateikts, ka iestājoties būs šie fondi, ka tie tiks izmantoti apzinātiem mērķiem... Šogad 81 miljons tiks izmantots valdības neveiksmju segšanai. Es domāju, ka šī lieta ir ļoti nopietna, un, protams, ja skatās nopietni, šis avots nevar tikt uzskatīts par deficīta segšanu. Vēl budžeta paskaidrojumu rakstā lasām, ka no privatizācijas ceļā gūtajiem ieņēmumiem tiek finansēta Nacionālā bibliotēka, kas arī nav ierēķināta fiskālajā deficītā. Un fiskālais deficīts, minimāli saskaitot šos visiem atrodamos skaitļus, sastāda 3,67%. Tas īstenībā ir dramatiski.

Tāpēc es aicinu ļoti rūpīgi izvērtēt šīs lietas. Man tiešām ir grūti saprotams, kāds ir šis mērķis un kāpēc šīs lietas tādā veidā tiek risinātas. Ja šis ir paredzēts tam, ka, protams, naudas plūsma, teiksim... Naudas plūsma ir apmēram šāda: apmēram jūnijā mēs saņemam no 100 līdz 110 miljoniem - avansu. Un, ja ir domāts, ka šī nauda plānota, lai šos līdzekļus iegūtu, tad resursi jeb atbilstoša summa ir jāparedz projektu sagatavošanai... sagatavošanai, lai saņemtu šo naudu, jo tad mēs to paņemsim.

Tas, ko es nesaprotu, - kādā veidā zemniekiem izdosies?... Izlasiet rūpīgi budžetu! Ir teikts, ka būs tiešie maksājumi lauksaimniekiem. Budžeta likumā nav paredzēta iespēja tos izmaksāt. Bez tā, ka lauksaimniekiem subsīdiju apjoms neatbilst Lauksaimniecības likumam, tiešo maksājumu veikšana... šī procedūra ir saistīta ar to tādā veidā, ka tiešie maksājumi tiek veikti no budžeta un tad tie līdzekļi atgriežas no Eiropas Savienības. Likuma pantā ir fiksēts, ka finanšu ministrs no paredzētajiem 30 miljoniem var atļaut finansēt tikai projektus. Tiešie maksājumi nav projekti. Tātad likums pilnībā izslēdz maksājumu iespējas no Eiropas strukturālajiem fondiem. Tā tas ir tiešajos maksājumos.

Ko darīsim vienotās lauksaimniecības politikas ietvaros... Tas nozīmē, ka, ja no mūsu teritorijas tiks eksportēta Eiropas Savienības valstīs ražota lauksaimniecības produkcija, mums būtu jāmaksā subsīdijas, ko Eiropas Savienība samaksās. Kur ir šie mehānismi? Es domāju, ka ārvalstu finanšu palīdzība ir vislielākā problēma.

Tāpēc es noslēgumā gribētu teikt vienu. Es domāju, budžetu varētu raksturot kā pazemojoši nekvalitatīvu, jo katru no šīm lietām, ja kāds ar mani grib aprunāties, es varu norādīt - šeit ir redzama katra lappuse, katra vieta, katra kļūda. Un to ir, kā jau es minēju, divi simti. Es šobrīd spēju runāt varbūt tikai par desmit. Tātad Saeimā ir iesniegts pazemojoši nekvalitatīvs budžets.

Tālāk. Budžets paredz reālus makroekonomiskus draudus saistībā ar deficītu, saistībā ar tekošā konta deficīta pieaugumu... saistībā ar budžeta fiskālo deficītu un tekošā konta deficīta pieaugumu. Pie tam investīciju apjoms šogad ir samazinājies, Repšes kungs! Kā tad tā? Ir lēmums par iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

Un es nosaukšu trīs iemeslus, kāpēc budžeta investīcijas ir samazinājušās.

Pirmais. Pilnīgi neapdomīgās debates par to, vai valdība atstās vai neatstās 15% nodokli... šādu uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi. Ekonomikā nevar spēlēties ar šādām lietām! Un jaunā Latvijas Pirmā partija bija vienīgā, kas varbūt to saprata. Šīs debates, kas bija trīs mēnešu garumā, - vai šādu nodokļa likmi saglabāsim vai nesaglabāsim - Latvijai maksāja desmitiem miljonu latu (neienākušās investīcijas).

Otra lieta. Pievienotās vērtības nodoklis. Repšes kungs to tā kā paklāju izklājis Eiropas priekšā, kad mums prasa kaut ko, kas mums ir neizdevīgs. Bet Eiropas Savienības direktīva par pievienotās vērtības nodokli paredz... Ir runa par simetrisku sistēmu, ka priekšnodokli drīkst atskaitīt arī tad, kad rēķins ir izrakstīts. Šo sistēmu mēs ar lielām grūtībām ieviesām 2001.gada 1.janvārī. Tagad uzņēmējam - ja viņš preces pārdod, viņš izraksta rēķinu - nodoklis ir jāmaksā jau no pirmās dienas. Labs piemērs tam, kā jūs zināt, ir robežbūve. Nauda nav saņemta, bet Valsts ieņēmumu dienests ir klāt: “Lūdzu, maksājiet!” Ar 2001.gada 1.janvāri tika ieviesta - atbilstoši Eiropas Savienības Pievienotās vērtības nodokļa direktīvai - simetriska norma, ka, ja ir izrakstīts rēķins par pirkšanu, arī otra puse to drīkst iekļaut pievienotās vērtības nodoklī... Šogad jūs šo normu esat atcēluši, lai salāpītu savu fiskālo deficītu un sistu sev pie krūtīm par labu nodokļu iekasēšanu. Tā ir 45 miljonu latu izņemšana no uzņēmēju kabatām. Un tas ir tas iemesls, kāpēc investīcijas šobrīd, pastāvot ārējiem veicinošiem apstākļiem, ir mazinājušās.

Un trešā lieta. Jaunu uzņēmumu dibināšana. Šobrīd ir apgrūtināta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrēšanās, šā statusa saņemšana, par ko mēs runājām, apstiprinot Pievienotās vērtības nodokļa likumu.

Tā ka es gribētu vērsties pie Saeimas priekšsēdētājas. Valstī ir trīs augstākās amatpersonas - Valsts prezidente, Ministru prezidents un Saeimas priekšsēdētāja. Es aicinu Saeimas priekšsēdētāju neļaut pazemot Saeimu ar šādas kvalitātes dokumenta iesniegšanu un pazemojošu balsošanu par to! Es esmu gatavs, jo vērtēju jūs ļoti augstu gan kā cilvēku, gan arī kā ekonomisti un finansisti, sniegt jums visu nepieciešamo atbalstu, lai šo te murgu padarītu par kaut cik jēdzīgu dokumentu. Neļausim pazemot Saeimu!

Aicinu jūs, Saeimas priekšsēdētāj, jo jūs atbildat gan opozīcijas deputātu priekšā, gan tautas priekšā par to, lai kāds cilvēks, kam ir varbūt radusies kāda novirze, nepazemotu Saeimu!

Sēdes vadītāja. Jums būs visas iespējas iesniegt savus priekšlikumus laikā starp pirmo un otro lasījumu, Bērziņa kungs!

Vārds Ministru prezidentam Einaram Repšem. Lūdzu!

E.Rep?e (Ministru prezidents).

Jā, citu starpā, kultūra bija absolūti pirmā sfēra, kuru mēs vispār atbrīvojām no jebkādas līdzekļu samazināšanas vai jebkādiem taupības pasākumiem. Visiem citiem, to skaitā arī birokrātiskajam aparātam, bija jāsaspiež bāze un jārūpējas par to, lai iekļautos mazlietiņ taupīgākos izdevumos (jā, to nācās darīt arī Valsts prezidentes kancelejai, un viņa to ļoti godprātīgi un operatīvi izpildīja), turpretim Kultūras ministrijas bāzes izdevumus mēs uzreiz izņēmām ārpus šā samazinājuma, un kultūrai līdzekļi nav samazināti it nemaz. Līdz ar to šeit prezentētais pretējais viedoklis ir klaja demagoģija un meli.

Arī par Kultūrkapitāla fonda likumu. Šo likumu izstrādāja paši Kultūrkapitāla fonda ļaudis, un es neesmu no viņiem dzirdējis iebildumus. Taisni otrādi - viņi ir pilnībā apmierināti ar likuma redakciju, kura, starp citu, garantē viņiem nesamazinātu ieņēmumu bāzi turpmākajos gados. Un tāpat būs arī Dabas aizsardzības fondam jeb Vides fondam, kā to pareizi sauc. Un arī Autoceļu fondam. Likumā tiks ierakstīts, ka finansējums nākamajā gadā nedrīkst būt zemāks nekā iepriekšējā. Jā, tas drīkst pieaugt, ja valsts budžets to atļauj, bet, ja reiz tas pieaugs, tad tas vairs nevarēs tikt samazināts. Lūk, skaidri principi, prognozējama ieņēmumu bāze! Es domāju, arī ar šo fondu darbību viss būs kārtībā.

Tālāk. Par demokrātisko kvotu un tiem 500 tūkstošiem. Jā, ziniet, es tik tiešām pats arī kādreiz biju skeptisks attiecībā pret šādu praksi - ar Saeimas lēmumu sadalāmas naudas esamību, bet, redzot, kā tika sadalīti pagājušā gada budžetā 300 tūkstoši latu, un redzot, cik rūpīgi un patiešām vispusīgi deputāti piegāja šai problēmai, man radās pārliecība, ka šie 500 tūkstoši varbūt būs vieni no vislabāk sadalītajiem 500 tūkstošiem visā budžetā. Jo deputāti varēs katrs parādīt zināšanas lietās, kurās varbūt patiešām kādi ministriju ierēdņi mazāk orientējas. Un tas attiecas gan uz atsevišķu, individuālu kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzību, gan arī uz atsevišķu skolu remontu un labiekārtošanu. Un tamlīdzīgi. Katrā ziņā tā ir nauda, ko izmantot šādām jums zināmām un visu apspriestām vajadzībām. Es esmu pārliecināts, ka tas tiešām tiks izdarīts labi.

Tālāk. Es jums solīju pastāstīt, kā mēs sadalījām 25 miljonus latu -budžeta ieņēmumu pieaugumu. Bija iespēja to izdarīt vēl pirms budžeta iesniegšanas Saeimā. Un, ziniet, tas ir vēl nebijis gadījums - 25 miljoni latu tika sadalīti faktiski bez strīdiem! Dalījām tos ar diskusijām, bet ar konstruktīvām diskusijām, jo principi, pēc kuriem vadījās koalīcija, bija skaidri un visiem pieņemami. Tātad no šīs naudas, šiem 25 miljoniem, 3,9 miljoni aizgāja mazo pensiju palielināšanai, 2,5 miljoni - alimentu fondam, kas, es ceru, tik tiešām dos būtisku stimulu mūsu tautas dabiskā pieauguma veicināšanai; 2,2 miljoni aizgāja veselības aprūpei papildus - tas ir vēl bez tiem 38 miljoniem, kas jau tika piešķirti (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada budžetu).

Stipendijām, transporta kompensācijām aizgāja papildus 2 miljoni. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanai aizgāja 1,3 miljoni. Vēstniecību uzturēšanai, tiesībsargājošo sistēmu uzlabošanai (piemēram, tieslietu sistēmai) aizgāja 2 miljoni. Un tā tālāk.

Pats svarīgais ir tas, ka šī patiešām bija paraugstunda, kā naudu sadalīt, apzinoties prioritātes un tās rūpīgi izsverot. Un rezultāts: mēs varēsim nākamajā gadā, jau ar 1.janvāri, palielināt pensijas par būtisku summu - 7 latiem vai pat vairāk nekā 7 latiem. Ir runa par tā saucamajām mazajām pensijām. Cilvēki saņems klāt pie savām mazajām pensijām - atkarībā no stāža un atkarībā no pensiju lieluma - ļoti būtisku summu. Tas būs būtiski - virs 5 latiem. Sākot ar nākamā gada 1.janvāri! Un saņems tieši tie, kuriem tas ir visvairāk vajadzīgs, proti, mazo pensiju saņēmēji.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā - finanšu ministram Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (finan?u ministrs).

Godātie deputāti! Es gribētu tikai nedaudz komentēt to, manuprāt, pazemojoši nekvalitatīvo spriedelēšanu, ar kuru te Bērziņa kungs nupat izcēlās, runādams no Saeimas tribīnes.

Tātad nu te jau parunāsim par konkrētām lietām. Bērziņa kungs runāja par to, ka Nacionālajā attīstības plānā esot nezin cik tur to kļūdu. Bērziņa kungs, dokumenta nosaukums ir nevis “Nacionālais attīstības plāns”, bet “Attīstības plāns”, un jums to vajadzēja zināt! Un Nacionālo attīstības plānu izstrādāja vēl pirms diviem gadiem.

Un notiek sarunas, protams, ar Eiropas Komisiju. Vēl tikai vakar noslēdzās sarunu otrā kārta par Attīstības plānu… nevis Nacionālo attīstības plānu, kā to stāstīja Bērziņš. Un, protams, mēs spēsim līdz 1.janvārim arī Attīstības plānu ar Eiropas Komisiju saskaņot.

Jūs jau te, protams, runājat… tagad te “zīmējaties” televīzijas kameru un radioklausītāju priekšā, bet kur tad jūs, Bērziņa kungs, bijāt tad, kad budžets tika pirmo reizi prezentēts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā? Tad jūsu tur vienkārši nebija. Reālo darbu jūs nedarāt. Nākat te vienkārši un taisāt kaut kādu “zīmēšanos”.

Nosauksim skaitļus par budžetiem! Jūs bijāt izlasījis 53.lappusi budžetā un secinājāt, ka Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžetā ir vairāk nekā 2 miljonu liels fiskālais deficīts. Tieši tā, Bērziņa kungs! Taču, ja jūs būtu izlasījis arī likumprojekta 55.lapaspusi, tad jūs būtu ieraudzījis, ka tas ir programmā “Augstskolu finansējums” un ka šī starpība veidojas uz augstskolu pašieņēmumu pamata. Tā ka nekādas kļūdas šeit nav. Vienkārši vajag lasīt dokumentu!

Tālāk. Runājot par to, ka dotācijas pedagogiem nav atšifrētas, man jums ir jājautā: ko jūs, Bērziņa kungs, darījāt tad, kad jūs pats bijāt finanšu ministrs? Jo arī jūsu laikā uz pirmo lasījumu šo mērķdotāciju atšifrējums attiecībā uz pedagogiem netika dots, un Izglītības un zinātnes ministrija to deva uz otro lasījumu.

Tālāk par vēl vairākiem citiem aspektiem, arī par pievienotās vērtības nodokli. Jā, diemžēl jūsu laikos tiešām Pievienotās vērtības nodokļa likumā bija ļoti daudz un dažādu “robu”, kas ļāva izvairīties no PVN maksāšanas, un mēs tiešām šos “robus” esam lielā mērā aizvēruši… Tajā skaitā ir mainīts jūsu pieminētais punkts, kas tagad liek pirms jauna PVN nodokļa maksātāja reģistrācijas pārliecināties par to, vai PVN maksātājs ir finansiāli spējīgs veikt uzņēmējdarbību, lai netiktu veidoti fiktīvie uzņēmumi uz “bomžu” vārdiem.

Tālāk - par importa pieaugumu. Jā, protams, ir importa pieaugums. Zināmā mērā tas gan ir veidojies arī uz kontrabandas plūsmu samazināšanas rēķina, jo, piemēram, ja par 25% pieaug akcīzes nodokļa ieņēmumi no naftas produktiem, tad, protams, attiecīgi pieaug arī legālais akcīzes produktu imports un mazinās kontrabanda, ko ir atzīmējusi, piemēram, arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija.

Tad nu es gribētu nedaudz pakomentēt arī Slaktera kunga teikto, teiksim, par Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu. Tātad jūsu pieminētais iepriekšējais stabilais Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums nozīmē to, ka bija “iezīmēti” ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai. Un tad jūsu loģika acīmredzot bija tāda, ka, jo tauta vairāk nodzersies un nopīpēsies, jo vairāk mēs dosim naudas kultūrai.

Jā, mēs šo sistēmu esam mainījuši. Mēs esam noteikuši stabilu finansējumu no valsts pamatbudžeta un arī skaidri esam pateikuši, ka ar katru nākamo gadu finansējums Valsts Kultūrkapitāla fondam nedrīkst būt mazāks par iepriekšējo.

Bet kas, redzot jūsu shēmu, notiktu, ja tauta, piemēram, mazāk nodzertos? Finansējums kultūrai samazinātos! Un tieši tādu situāciju mēs nevēlamies pieļaut.

Tālāk, Slaktera kungs, par jūsu pieminētajiem birokrātiem… Jā, protams, tā ir negatīva iezīme, bet tad jau runāsim konkrēti, kur tad ir plānots vislielākais, teiksim, ierēdņu skaita pieaugums nākamgad? Tas ir konkrēti Zemkopības ministrijā un Lauku attīstības dienestā, lai varētu nodrošināt zemniekiem tiešo maksājumu izmaksas, jo tur tiešām tīri fiziski ir jāstrādā ar katru konkrēto zemnieku. Tad jau, Slaktera kungs, jūs aicināt, lai nebūtu šo darbinieku un lai mēs zemniekiem nevarētu izmaksāt tiešos maksājumus?

Tālāk par 3 procentiem no pamatbudžeta. Protams! Bet ir jārēķinās ar to, ka kopējais atbalsts lauksaimniecībai tikai pieaugs. Un mēs arī šo jautājumu esam pārrunājuši ar zemkopības ministru.

Pirmkārt, tie ir šie maksājumi, kas jau tagad ir subsīdijas zemniekiem.

Otrkārt, tie mērķa ziņā nedrīkst pārklāties ar tiešajiem maksājumiem, kuri nāks no Eiropas Savienības, un mums šie līdzekļi būs pieejami tikai gada beigās, vai arī mēs tos varēsim maksāt līdz 2005.gada februārim. Tā ka, izskatot budžeta grozījumus, mēs, protams, lemsim par šo finansējumu iekļaušanu vai nu šā gada budžetā, ja mēs tos maksāsim šā gada beigās, vai arī nākamā gada budžetā, ja maksājumi tiks veikti 2005.gada janvārī vai februārī. Tā ka arī attiecībā uz šiem tiešajiem maksājumiem, protams, būs pilnīga skaidrība, un šeit arī visi jautājumi ir pilnībā izrunāti ar Zemkopības ministriju.

Par demokrātisko kvotu. Jā, protams, tāda ir bijusi, tikai nezin kāpēc jūsu laikā tā pastāvīgi tika kaut kā maskēta, slēpta, sak, līdzekļi neparedzētiem gadījumiem... Ja šāda prakse pastāv, tad mēs skaidri arī pasakām, ka šāda prakse pastāv, un tur nav nekā slēpjama. Un mēs neredzam nekādu iemeslu, kāpēc, teiksim, jūsu laikā tā mākslīgi bija jāslēpj, kaut gan visi zinājām, ka tāda tā prakse ir.

Runājot par to, kura viedoklis kuru interesē, vai, piemēram, valdību interesē deputātu viedoklis, tad jāsaka, ka jūs rīta sesijā nebijāt spējīgi paust kādu viedokli. Jūs vienkārši nezinājāt, kā balsot, tāpēc nebalsojāt un “norāvāt” kvorumu. Tad kāpēc mums, Slaktera kungs, par jūsu viedokli pēc tā visa būtu jāinteresējas?

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru prezidenta biedram Aināram Šleseram.

A.?lesers (Ministru prezidenta biedrs).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Ministru prezident! Godājamie Saeimas deputāti, kolēģi!

Es neesmu īpaši gatavojis šo runu, bet, klausoties visās šajās debatēs, es biju spiests uzstāties, lai šodien uzrunātu pirmām kārtām koalīcijas partnerus no “Jaunā laika”, kā arī Ministru prezidentu Repšes kungu.

Es saprotu, ka pēdējā laikā ir bijušas daudzas diskusijas par to, kas notiek valdībā. Tika diskutēts gan par budžetu, gan par to, kā tas tiek veidots. Ir jāizsaka nožēla, ka šodien šī sēde notiek tik vēlu, ka kvoruma trūkuma dēļ mēs nevarējām strādāt jau no rīta, ka bija nepieciešams atsaukt Saeimas deputātu Kastēna kungu no komandējuma, lai viņš varētu te ierasties un lai šī sēde varētu notikt. Ir jāizsaka nožēla, ka opozīcija nestrādā varbūt pietiekami konstruktīvi, bet tas tā ir viņu ziņā, kā viņi strādā, taču šis kvorums netika nodrošināts.

Tātad, runājot par budžetu, es gribētu teikt to, ka, protams, pašreiz man kā Ministru prezidenta biedram, kā valdības pārstāvim, kā koalīcijas pārstāvim ir jārunā konstruktīvi, un es centīšos to darīt.

Es negribētu piekrist visam tam, ko teica Gundars Bērziņš, bet viņam, kā jau opozīcijas pārstāvim, ir tiesības runāt un kritizēt valdību. Taču vienlaicīgi man arī ir jāteic, ka ne viss diemžēl ir bijis tik labi, kā arī mēs šodien vēlamies to pasniegt.

Ir jāteic, ka budžeta veidošana diemžēl ir bijusi savādāka nekā citu valdību laikā, bet ir jāsaprot, ka tomēr 67 procenti no pašreizējās Saeimas sastāva ir jauni deputāti un ka valdībā tikai trīs ministri ir tādi, kas ir strādājuši arī iepriekšējās valdībās. Līdz ar to daudzi cilvēki, kas patlaban strādā valdībā, nezina, kā strādājušas iepriekšējās valdības, un, protams, tieši tāpēc pārmetumi no Tautas partijas var būt arī vietā, bet brīžiem tie ir arī nevietā. Taču jaunas sistēmas veidošana nekādā ziņā nav nosodāma un kļūdas arī nav nosodāmas. Ir jārunā par būtību.

Atskatoties uz šā budžeta veidošanu, ir jāizsaka nožēla, ka tomēr šis budžets netika veidots pietiekami konstruktīvā gaisotnē. Neskatoties uz to, ka mums ir vislabākie mērķi, vislabākie nodomi, mēs diemžēl sākām ar aizvainojumiem. Mēs sākām meklēt vainīgos jau pašā sākumā. Protams, ministriem izvirzītais uzdevums meklēt nelietderīgos tēriņus bija pareizs, bet, kā mēs redzējām, tas lielā mērā radīja problēmas valdībā. Mēs sapratām to, ka atklātība, par kuru mēs runājam pašreiz, ne vienmēr ir tāda, kādu mēs gribētu. Valdības sēdēs piedalās žurnālisti, viņi var skatīties un klausīties, ko valdība dara, bet... tomēr ir jāizsaka nožēla, ka ne vienmēr mēs spējam konstruktīvi diskutēt pēc būtības.

Iedomājieties, - kā, piemēram, ekonomikas ministrs vai kāds cits ministrs var atļauties pateikt, ka atņemsim līdzekļus citai ministrijai, citai jomai - kultūrai, izglītībai?! Tas nav iespējams! Protams, visvieglāk ir runāt par izmaksām, par sociālajām problēmām. Par tām, protams, ir jārunā, bet vienlaicīgi ir jārunā arī par valsts ekonomisko attīstību. Ja mēs nedomāsim par ieņēmumu palielināšanu, tad mēs nekādā gadījumā nepalielināsim ne pensionāriem pensijas, ne skolotājiem algas, ne mediķiem algas. Un tāpēc es gribētu pateikt, ka konstruktīvs dialogs diemžēl izpalika.

Ir jāizsaka nožēla, ka visā šajā sakarā mēs pārāk daudz runājām par dzertajām kafijām, par nelietderīgiem tēriņiem, par to, ko mūsu ierēdņi tērē. Taču mums jāsaprot, ka bez ierēdņiem valsts nevar pastāvēt. Un mums ierēdņi pirmām kārtām ir jādabū savā pusē, lai viņi strādātu.

Es saprotu, ka Ministru prezidents tiešām vēlas, lai viss būtu ļoti labi, bet ne vienmēr tie labie nodomi izdodas tā, kā mēs tos plānojam.

Un jāizsaka nožēla, ka šie 25 miljoni, par kuriem mēs šodien runājam kā par ļoti konstruktīvi sadalītiem līdzekļiem, diemžēl bija viens “sāpju bērns”, līdz kuram mēs nonācām. Mēs runājām par to, ka ieņēmumu daļa budžetā ir pārāk zema. Tika teikts, ka ieņēmumi budžetā pašreiz nav tik lieli, lai mēs dalītu to naudu, kuras nav. Bet mēs taču labi apzināmies, ka mums šodien nav tās reālas naudas, kuru mēs dalīsim nākamgad. Tās ir prognozes. Ir pesimistiskās prognozes, un ir optimistiskās prognozes. Un man ir liels prieks, ka Latvijas Pirmās partijas iniciatīva - palielināt ieņēmumus valsts budžetā - ir vainagojusies ar panākumiem un ka mēs šos 25 miljonus esam atraduši.

Man jāizsaka nožēla arī par to, ka mēs neesam sapratuši, ka šī ir koalīcijas valdība. Diemžēl ir dominējis tas uzskats, ka tā ir “Jaunā laika” valdība. Šodien tas diemžēl ir fakts.

Tad, kad mēs veidojām iepriekšējo budžetu, es stāvēju šajā tribīnē un pārmetu Tautas partijai, teicu, lai viņi nekļūst destruktīvi, tādi, kādi ir bijuši sociāldemokrāti. Taču šodien man ir jāteic, ka tas optimisms, kas man bija pirms kāda laika, diemžēl ir mazinājies; tas vēl nav izklīdis, nav pazudis. Un tas ir saistīts tieši ar to, ka, veidojot budžetu, “Jaunais laiks” nāca ar iniciatīvu - atbalstīt kultūru, atbalstīt izglītību, atbalstīt medicīnu un policiju. Un mēs to atbalstījām. Mēs no Latvijas Pirmās partijas vienbalsīgi atbalstījām. Mēs izveidojām divas jaunas institūcijas - integrācijas ministra posteni, kas bija domāts integrācijas jautājumu risināšanai un sekretariātu ģimenes un bērnu jautājumiem. Mēs zinājām to, ka pirmajā gadā mums nebūs naudas. Mēs zinājām to, ka ir jāveido struktūra, kura varēs sekmīgi strādāt un šīs lietas attīstīt. Taču beigās sanāca tā: kad mēs nonācām līdz nākamā gada budžetam, mums pateica, ka līdzekļu vairāk nav. Starp tiem 150 miljoniem latu, par kuriem mēs šodien runājām, neatradās neviens santīms ne bērniem, ne kam citam, - nevienai no tām nozarēm, par kurām politisko atbildību bija uzņēmusies Latvijas Pirmā partija. Pēc tam mums nācās lūgties, lai bērniem kaut kas tiktu iedots. Šodien mēs dzirdējām, ka 2,5 miljoni latu ir iedoti tā saucamajam alimentu fondam, fondam, kurš tiešām nodrošinās līdzekļus tām mātēm, kuru bērniem tēvi pašreiz nemaksā alimentus. Mēs par to daudzkārt runājām. Paldies, ka mēs esam līdz tam nonākuši, bet… Kāda doma bija, veidojot šo valdību? Ka ir nepieciešams pasludināt 2004.gadu par Ģimenes un bērna gadu. Diemžēl tā nav bijusi prioritāte.

Man ir jāizsaka nožēla, ka tad, kad mēs sākām runāt par to, mans kolēģis Ainars Baštiks, kurš ir ļoti godīgs un strādāt gribošs cilvēks, mācītājs, nebija spējīgs tik skaļi bļaut un teikt, ka bērniem nauda netiek dota. Kultūru mēs noteicām par prioritāti. Bērni nav prioritāte, lai gan, veidojot valdību, mēs bijām vienojušies par to, ka tā būs prioritāte.

Runājot par nodokļiem, ir jāizsaka nožēla par Finanšu ministrijas attieksmi. Pašā sākumā te tika ielikts princips, ka visi jautājumi, visas problēmas sākas ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kas ir 15% apmērā. Kāpēc vajadzēja Latvijas Pirmo partiju nolikt tik neērtā situācijā, runājot par šiem 15%? Mēs par to jautājumu bijām vienojušies jau tad, kad veidojām valdību, un es vēlreiz atgādināšu, ka Latvijas Pirmās partijas pozīcija bija tāda: 10%. Un par to mēs arī turpmāk cīnīsimies un uzstāsim, jo mūsu filozofija ir tāda, ka, samazinot nodokļus, mēs palielināsim kopējo ieņēmumu masu valsts budžetā. Nevar, cienījamais Dombrovska kungs, rēķināt tikai tā, ka, samazinot šo nodokli, samazinās ieņēmumi! Mēs redzam, ka IKP ir šogad pieaudzis līdz 7,5%, un es gribētu pateikt, ka tas pieaugums ir lielā mērā saistīts ar šo nodokļu politiku - nodokļu samazināšanu.

Esmu pārliecināts, ka, ja mēs, koalīcija, spēsim akceptēt šīs problēmas un, ja to visu atzīs ne tikai “Jaunais laiks”, bet mēs visi kopā, ieskaitot arī Ministru prezidentu, tad mēs varēsim kaut kādā veidā meklēt izeju no šīs situācijas. Mums var pārmest, ka daudzi mēs esam politikā jauni, nepieredzējuši. Taču nu jau 11 mēneši ir pagājuši un mums kaut kādā veidā ir jānonāk līdz rezultātiem.

Es domāju, ka nekādā gadījumā nedrīkst apsaukāties tā, kā tas ir bijis, nevar uzskatīt Saeimu par “korumpēto eliti”. Es domāju, ka mēs vārdu pa vārdam esam nonākuši līdz šīm problēmām. Pirms 20.septembra te izskanēja, ka Saeimai esot iedoti 15 miljoni, lai Saeima gāztu šo valdību. Es domāju, ka mēs nedrīkstam mētāties ar šādiem vārdiem! Es domāju, ka Saeimā daudzi cilvēki vienkārši nesaprot, kādā veidā nāk šie cipari. Taču pats trakākais ir tas, ka to visu ļoti nopietni uztver gan vietējie masu mediji, gan ārvalstu masu mediji. Un nu mēs redzam, kādā veidā situācija ir kopš 18., 19.septembra attīstījusies. Pašreiz, kad ir jārunā par budžetu, mēs visu laiku redzam to, ka ir sliktie, ir nodevēji, ir uzpērkamie deputāti, un ir godīgie. Es gribētu pirmām kārtām pateikt, ka šī ir četru partiju koalīcija un, ja mēs gribam izmantot šo pēdējo iespēju, lai to vēl saglabātu, ja mums ir tāda vēlme, tad mums beidzot ir jāsaprot, ka mums jāstrādā kā vienādiem partneriem. Ir jāatceras, ka pašā sākumā, pirmajā pusgadā, Latvijas Pirmā partija ir bijusi vislojālākais partneris partijai “Jaunais laiks”, kura vienmēr varēja rēķināties ar mūsu desmit balsīm. Desmit balsis - tas nav daudz, no vienas puses, bet tie ir apmēram 100 tūkstoši cilvēku, kas ir balsojuši par mums, uzticējušies mums.

Mēs esam pārliecināti, ka ne visi tilti ir nodedzināti. Bet, lai mums nepārmestu, ka mēs esam destruktīvi, šodien mums ir jāpieņem šis budžets pirmajā lasījumā, mums tas ir jānodod komisijām un jāsāk šis dialogs. Vai mēs to spēsim vai nespēsim - man ir grūti to pateikt. Latvijas Pirmā partija ir nākusi ar iniciatīvu veidot šo koalīcijas līgumu. Ja Ministru prezidents uzskata, ka koalīcijas līgums kā tāds nav pieņemams, nosauksim to par sadraudzības memorandu! Taču disciplīna, es domāju, ir vajadzīga. Mēs dodam no savas puses priekšlikumu, kas ir pieņemams mums. Mēs esam gatavi pakļauties disciplīnai, bet vēlamies, lai šāda disciplīna tiktu ievērota no visām pusēm. Mums visiem ir savas tiesības, bet vienlaikus mums ir arī pienākumi.

Ja mēs atradīsim šādu līdzsvaru un sapratīsim, ka spējam kopīgi strādāt, varbūt kaut kas izdosies.

Un, tā kā man ne pārāk bieži sanāk šeit uzstāties, es gribētu izmantot šo izdevību, lai pateiktu, ka mums ir jāizbeidz šis haoss, kas pašreiz valda. Mums jāsāk konstruktīvi strādāt.

Latvijas Pirmā partija ir gatava šim konstruktīvajam darbam, bet tas lielā mērā būs atkarīgs pašreiz no šīs koalīcijas vadošās partijas - no “Jaunā laika” un no Ministru prezidenta Repšes kunga. Es ceru, ka mēs tiešām izmantosim šo pēdējo iespēju. Es esmu pārliecināts, ka mēs nodrošināsim to, lai nākamgad budžeta ieņēmumi būtu vēl lielāki.

Bet ir viena lieta, ko es gribētu. Runa ir par to, par ko iestāsies Latvijas Pirmā partija, - nākamais gads tomēr ir jāatzīst par Ģimenes un bērna gadu. Ir jāpanāk, lai bērni tiešām būtu prioritāte, jo mēs zinām, ka pirms desmit gadiem Latvijā dzima 40 000 bērnu, bet pašreiz - tikai 20 000 bērnu. Tas nozīmē, ka tad, ja mēs neuzskatīsim to par pašu lielāko problēmu, tad beigu beigās būs tā, ka pēc 15 gadiem mums būs jāuzņemas atbildība par to, ka mums būs jāimportē viesstrādnieki, lai nodrošinātu pensionāriem pienācīgus dzīves apstākļus.

Tā ka es paļaujos uz saprātu, es ceru uz konstruktīvu sadarbību, bet vienlaicīgi tā tomēr nav garantija, ka viss izdosies. Tā ka strādāsim, un es esmu pārliecināts, ka šo pēdējo iespēju mums ir jācenšas izmantot.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma pulksten 17.00.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Ingrīda Labucka, Silva Bendrāte, Vilnis-Edvīns Bresis, Boriss Cilevičs, Roberts Jurķis, Sergejs Fjodorovs, Edgars Jaunups, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Andis Kāposts, Alberts Krūmiņš, Sarmīte Ķikuste, Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa, Pēteris Ontužāns, Aigars Pētersons, Ēriks Škapars, Ivans Ribakovs, Atis Slakteris, Juris Sokolovskis, Kārlis Strēlis, Viesturs Šiliņš, Staņislavs Šķesters un Pēteris Simsons.

Paldies par uzmanību!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas ārkārtas sēdi.

Turpinām debates! Debatēs nākamais ir pieteicies deputāts Jānis Jurkāns.

Jurkāna kungs, lūdzu, jums vārds!

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātā Saeima! Es rūpīgi klausījos, ko sacīja iepriekšējie runātāji.

Un pirmais, ko es gribu teikt, ir secinājums, ka Saeima tomēr nav arodskola uz četriem gadiem, kurā mēs esam ievēlēti, lai valdības pārstāvji mācītos arodu. Tāpat kā visas tautas labklājība un likteņi nav vien eksperiments vienā arodskolas laboratorijā.

Otrs. Šis ir desmitais gads, kopš es strādāju Saeimā, un pozīcija nevar gaidīt, ka opozīcija aplaudēs pozīcijas iesniegtam budžetam. Tā nekad nav bijis un nekad nebūs! Un droši vien, paldies Dievam, ka nebūs, jo es pieņemu, ka opozīcija ļoti lielā mērā disciplinē pozīciju, un es pieņemu, ka, atmetot apsaukāšanos, pozīcija kaut ko konstruktīvu izlobīs arī no tā, kas izskanēja no šīs tribīnes.

Nākamais. Par to, kas attiecas uz Tautas saskaņas partijas konstruktīvismu. Repšes kungs, mēs patiesi gribam jūs atbalstīt jūsu centienos ieviest valstī kārtību un gribētu būt konstruktīvi, bet, lai tādi varētu būt, mēs gribētu redzēt jūsu konstrukciju, taču mēs to neredzam. Un mēs šo konstrukciju neredzam tādēļ, ka mums nav dialoga. Un arī jūs nevarat sagaidīt no mums kaut kādu atbalstu atsevišķos balsojumos situācijā, kad mēs nezinām, kas sekos pēc tam, jo tas izskatās pēc korupcijas. Jo mēs taču varam piedalīties tikai tādā procesā, kurā mēs zinām, kādi būs nākamie soļi, kāda būs šā procesa attīstība.

Jūs nevarat būt aizvainots par to, ka mēs šodien “norāvām” kvorumu, jo būtībā, no otras puses, jums būtu jāpasaka mums paldies, jo tas jūs tikai disciplinē. Nu nevar apspriest tik svarīgu valsts dokumentu, kad pozīcija nav pozīcijā, kad tā ir kaut kur, nezin, kur - lidostā, lidmašīnā. Man ir vienalga, kur tā ir. Vai ne? Tas taču nav normāli!

Tāpēc, ja mēs gribam runāt par konstruktīvu sadarbību, tad būsim konstruktīvi, bet sāksim dialogu! Runāsim! Jo citādi tas viss izskatās ļoti nesmuki!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis... Nav.

Deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu!

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Deputāti ir dziļi ievilkuši krūtīs elpu, padzēruši tēju, lai prātu nomierinātu, un, jūs jau dzirdējāt šo pozitīvo ziņu, ka visi tilti vēl nav nodedzināti. Tas ir darba process.

Šodien pirmajā lasījumā mēs izskatām mūsu valsts budžetu 2004.gadam. Tas nupat piedzīvoja pirmās karstās debates, kas patiesībā nemaz nav slikti, ja vien tās notiek konstruktīvi.

Tātad atgādināšu, ka šā gada budžeta veidošanā tika izmantots budžeta bāzes lietderīgāka, racionālāka un taupīgāka izlietojuma princips, kas sabiedrībā tika aktīvi apspriests un analizēts. Un arī ministriem lika saspringt un nopietnāk pārskatīt naudas tēriņu prioritātes un budžeta izdevumu pozīcijas savās nozarēs. Mēs mācāmies dzīvot saskaņā ar mūsu valsts reālajiem ieņēmumiem. Šobrīd nākamā gada tēriņiem varam reāli plānot nedaudz vairāk par 2 miljardiem latu, un tas būs par 220,5 miljoniem latu vairāk nekā šajā - mūsu Saeimas un valdības pirmajā darba gadā.

Par ko liecina 2004.gada budžeta projekts? Tas liecina, ka tajā tiek turpināts īstenot sociāli atbildīgu politiku, kas objektīvi ir visjutīgākā sfēra. Tās nodrošināšanai nepieciešami vislielākie līdzekļi. Tikai sociālajai sfērai vien pavisam ir atvēlēti 688 miljoni latu, jeb trešā daļa valsts budžeta izdevumu. Tas īpaši būtiski ietekmēs sociāli vismazāk aizsargāto personu grupu - pensionāru, bērnu un invalīdu labklājību.

Tātad - ko sociālajā jomā paredz 2004.gada budžets? Pirmkārt, par 15%, tas ir, no 30 līdz 35 latiem mēnesī, pieaugs sociālā nodrošinājuma pabalsts. Jāpiebilst, ka šis pabalsts nav palielināts kopš 1998.gada.

Otrkārt, par turpat 10% tiks palielinātas minimālās pensijas. Pensionāriem, kuriem darba stāžs ir no 10 līdz 20 gadiem, pensija palielināsies no 33 līdz 38,5 latiem. Pensionāriem, kuriem darba stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, pensija palielināsies no 39 līdz 45,5 latiem. Pensionāriem, kuriem darba stāžs ir virs 30 gadiem, pensija palielināsies no 45 līdz 52,5 latiem. Paaugstinātās minimālās pensijas plānots izmaksāt, sākot jau ar 2004.gada 1.janvāri.

Arī minimālās pensijas nav palielinātas kopš 1998.gada. Par pensijām runājot, jāpiebilst, ka neviena valdība līdz šim nav arī spējusi nodrošināt pensiju ikgadējo indeksāciju salīdzinoši vislielākajā - vidēji 2,4 latu - apmērā. Tas būs vēl šogad, sākot ar 1.oktobri. Tam atvēlēti 4,4 miljoni latu. 2004.gadā valsts pensiju kopējais budžets salīdzinājumā ar 2003.gadu būs palielinājies par turpat 12% jeb 50 miljoniem latu. Sociālajā budžetā valsts pensiju sadaļa ir vislielākā.

Treškārt. Ar šā gada 1.oktobri tiek par 50%, tas ir, no 35 līdz 50 latiem, palielināti pabalsti bērniem, kas ir invalīdi kopš dzimšanas. Šā palielinājuma nodrošināšanai 2004.gada budžetā papildus atvēlēti 2,3 miljoni latu.

Ceturtkārt. Ar 2004.gadu valstī sāks darboties uzturlīdzekļu fonds, kuram no budžeta atvēlēti 2,5 miljoni latu. Šā fonda mērķis ir nodrošināt bērnam uzturlīdzekļus tajos gadījumos, kad kāds no vecākiem nepilda savu bērnu uzturēšanas pienākumu. Uzturlīdzekļu fonds nodrošinās uzturlīdzekļus 9 tūkstošiem bērnu.

Piektkārt. Sākot ar 2004.gada 1.janvāri, tiks par 10 latiem, tas ir, no 70 līdz 80 latiem, paaugstināta minimālā alga.

Sestkārt. 2004.gada budžetā tiek nodrošināti nepieciešamie 50,4 miljoni latu šogad iesāktajam mediķu, pedagogu, policistu, prokuroru, tiesnešu un tiesu darbinieku algu palielinājumam.

Septītkārt. Nākamajā gadā turpināsies izmaksas no šogad izveidotā darbinieku prasījumu garantijas fonda. Šajā fondā ir uzkrājums. Tas, pārcelts uz nākamo gadu, dos iespēju palielināt izmaksas lielumu maksātnespējīgo uzņēmumu atlaistajiem darbiniekiem.

Astotkārt. Ir noteikti jāpiemin 2004.gada budžetā ieplānotie 50 miljoni latu Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam. Viens no šiem četriem fondiem, kuru apgūšanai paredzēta šī nauda, ir Eiropas sociālais fonds ar 113,23 miljonu eiro piešķīrumu no 2004.gada līdz 2006.gadam. Šī nauda tiks tērēta tādai prioritātei kā valsts cilvēkresursu un nodarbinātības attīstība. Tātad tā tiks izmantota, lai veicinātu nodarbinātību, attīstītu tālāk izglītību un mazinātu sociālo atstumtību. To mērķa grupu vidū, kuras varēs saņemt Eiropas sociālā fonda atbalstu, ir bezdarbnieki, it īpaši jaunieši, sievietes, pirmspensijas vecuma strādājošie, darbinieki ar relatīvi zemu zināšanu līmeni, kuriem nepieciešams adaptēties informācijas sabiedrībā, sociāli atstumtās iedzīvotāju grupas un citas.

Godātie kolēģi! Tātad ļoti jutīgajā sociālajā jomā ir vismaz astoņi jauni nozīmīgi un finanšu ziņā ietilpīgi izdevumu virzieni, kā to redzam plānotajā 2004.gada valsts budžetā. Tur, protams, nav aptverts viss sociālo vajadzību spektrs, tomēr līdzekļu ir tieši tik, cik vien to atļauj pašreizējā valsts rocība. Taču tas notiks ilgā termiņā, jo tās ir lielas saistības nākotnē.

Tāpēc es aicinu jūs šodien atbalstīt valdības izstrādāto Budžeta likuma projektu pirmajā lasījumā un turpināt to apspriest mierīgā un konstruktīvā gaisotnē otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Lūdzu!

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Kolēģi! Patiešām būtu ļoti svarīgi, lai Saeimā debates par budžetu netiktu pārvērstas par lētu teātra izrādi, bet lai būtu, kā Jurkāna kungs sacīja, konstruktīva kritika no opozīcijas puses, kurā pozīcijai ir vērts ieklausīties. Es patiešām ļoti rūpīgi klausījos, vismaz to daļu, kurā Tautas partijas ?tata runātāji runāja par izglītību. No vienas puses, protams, ir patīkami, ka Gundars Bērziņš nav aizmirsis gramatiku un meklē gramatiskās kļūdas likumprojektā, bet, kad viņš nonāk līdz skaitļiem, tad ir diemžēl jāsaka tā: bijušais finanšu ministrs ir vai nu galēji nekompetents un nesaprot, ka augstskolās ir pašu ieņēmumi, vai arī paļaujas uz to, ka varbūt radioklausītāji nesapratīs, jo viņi tiešām nezina budžeta veidošanas principus. Bet, ja šādas runas nāk no bijušā finanšu ministra mutes, tad ir vienkār?i kauns!

Attiecībā uz Slaktera kunga sacīto - par samazinājumu izglītības budžetā - jāteic tā: nu tad ir atkal jāatgriežas pie Jurkāna kunga teiktā. Jā, Saeima nav arodskola, bet daži Saeimas deputāti ir sākumskolas līmenī, saskaitot skaitļus izglītības jomai. Parēķiniet, - 238 miljoni no iekšzemes kopprodukta, kas ir 6,167 miljardi, - tie, godātais Slaktera kungs, nav 2,2%, kā jūs sacījāt, bet 3,8%! Tā ka nespēlēsim šīs smieklīgās spēles, to var ļoti viegli atspēkot! Ja opozīcija atrastu budžetā būtiskas nepilnības vai uzlabojuma iespējas, tad - esmu pārliecināts! - pozīcija tās norādes ļoti labprāt atbalstītu, jo ideāls jau nav neviens dokuments.

Bet nu atgriežos pie izglītības tēmas. Jā, bērnu skaits pie mums diemžēl gadu no gada samazinās. Līdz ar to, loģiski, mazāk naudas vajag skolu uzturēšanai un pedagogu algām, rēķinot kopumā. Taču, absolūtos skaitļos rēķinot, 2004.gada budžetā izglītības budžets ir par 10 miljoniem lielāks nekā iepriekš. (Starpsauciens: “Konkretizējiet!”) Pedagogu algām šajā gadā ir uz vienu likmi bijis tik liels pielikums kā vēl nekad. Mācību grāmatām nākamajā gadā ir paredzēts uz vienu bērnu divreiz vairāk līdzekļu. Augstskolām, augstākajai izglītībai nākamajā gadā ir paredzēti par 3,6% vairāk līdzekļu nekā iepriekš. Tie ir ārkārtīgi iepriecinoši skaitļi.

Patiesi, mērķdotāciju sadalījums šobrīd nav vēl iesniegts Saeimā. Izglītības un zinātnes ministrija šodien ir pabeigusi mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībām, un šajā sadalījumā ir arī daži skaitļi, kurus es gribu pieminēt.

Pirmkārt, mēs atradām iespēju veltīt internātskolām par 300 000 latiem vairāk, jo tā ir tā mūsu sabiedrības daļa, kam ir ārkārtīgi nepieciešami papildu līdzekļi.

Otrkārt, par 2,5 miljoniem latu vairāk mēs varam paredzēt pedagogu algu palielinājumam no 2004.gada 1.septembra. Šis algu palielinājums vēl nav definēts nekādos likumdošanas aktos. Mums ir valdības uzdevums izstrādāt koncepciju līdz 1.janvārim, un mēs izstrādāsim koncepciju, kurai mums jau ir finansiāls segums - četriem mēnešiem nākamajā gadā, sākot no 1.septembra, ir paredzēti apmēram 2,5 miljoni latu, kurus mēs varēsim izmantot algu palielinājumam. Taču šoreiz tas algu palielinājums vairs nebūs tāds, ka tiks daži lati ikvienam, kā tas bija līdz šim. Tiks ņemts vērā kvalifikācijas kategoriju sistēma, un tika piešķirts nopietns, būtisks algas palielinājums par augstāku pedagoga kvalifikāciju.

Tātad mēs esam šajos desmit vai vienpadsmit valdības darba mēnešos izstrādājuši to bāzi, lai mēs varētu ķerties pie vienas no ļoti būtiskām partijas “Jaunais laiks” izglītības programmas sastāvdaļām - nopietna algu palielinājuma par vienu likmi tiem pedagogiem, kuri būs atestēti augstākai kategorijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienīto Saeimas priekšsēdētāj! Godātais Ministru prezident! Kolēģi! Nedaudz par budžetu pieņemšanas gaitu Latvijas Republikā.

Esmu piedalījies daudzās budžetu pieņemšanas reizēs jau no Latvijas Republikas Augstākās padomes darbības laika, un tāpēc jau ir skaidri iezīmējušās tās norises, kuras ir redzamas budžeta pieņemšanas laikā.

Protams, es nevaru atcerēties nevienu tādu reizi, kad opozīcija būtu kaut cik labsirdīgi izturējusies pret pieņemamā budžeta projektu. Tas būtu pretdabiski. Jāatgādina, ka Augstākās padomes darbības laikā bija šīs pozīcijas skaidras vēl arī citu iemeslu dēļ - bija Latvijas Tautas frontes frakcija, un bija “Līdztiesības” (lasiet - interfrontes) frakcija, kuras pārstāvis Martijans Bekasovs vēl šodien atrodas pie mums.

Ir mainījušās frakcijas, ir mainījušās personas, reizēm būdamas pozīcijā, reizēm būdamas opozīcijā. Un izteicieni un skanīgi vārdi, un sulīgi apzīmējumi arī ir skanējuši visās reizēs. Savā laikā darbojās valdība, kuru vadīja Vilis Krištopans, viņš arī ir mūsu vidū šodien. Tās iesniegto budžeta projektu tikpat sirdīgi kā šodien toreiz kritizēja Tautas partija. Krištopana kungs, tā jau nu bija! Un apmēram tie paši runātāji bija, un apmēram tie paši izteicieni skanēja. Un toreiz sociāldemokrāti gan neteica nevienu sliktu vārdu, jo viņu ministrs bija valdībā.

Tālāk. Pēc tam pie valdības un valdīšanas pēc izmisīgiem pūliņiem beidzot nokļuva Tautas partija, kuru vadīja mums labi pazīstamais A.Šķēle. Un kas tad nu notika? Mainījās budžeta projekta kritiķi, un galvenie kritiķi nu bija opozīcijā nokļuvušie sociāldemokrāti.

Tā ka nav ko brīnīties, un tas viss ir ļoti jauki. Un pavisam jauki būtu tad, ja kaut ko no šā budžeta kritikas procesa varētu arī izmantot, nostiprinot budžetu uz otro, galīgo, lasījumu. Tāpēc man šķiet, ka būtu lietderīgi šad un tad apkopot vienā grāmatā visu pēc 1990.gada pieņemto valsts budžetu tapšanas gaitu, secīgi sarindojot visus runātājus “par” un “pret”, kā un ko kurš ir teicis un cik stipri tas ir skanējis.

Kāpēc tieši tagad man tas ienāca prātā? Vai tiešām mēs nesaprotam, ka šie atlikušie mēneši ir ārkārtīgi būtiski, lai nostiprinātos Latvijas Republikas tautsaimniecība? Mums nedraud iebrukums no ārpuses, bet nesaimnieciska rīcība var sagraut mūs no iekšpuses. Un šinī brīdī, kad nedaudz mazāk par 7 mēnešiem atlikuši līdz mūsu gaidītajam galamērķim - gan līdz NATO, gan līdz Eiropas Savienībai, man šķiet, ka tieši tagad katra diena ir būtiska, lai valstī kaut kas notiktu labvēlīgi. Un man liekas, ka tas nav svarīgi, vai tas ir pozīcijas vai opozīcijas panākums. Līdz ar to, ja kādam ir vienkārši vēlme traucēt budžeta pieņemšanas gaitu, nepiedalīties balsošanā, tātad praktiski “izgāzt” sēdi, tad kā gan viņš var runāt par kaut ko tādu, kas ir domāts valsts attīstībai, kas ir domāts Latvijai?

Un varbūt šajā brīdī ir vērts atgādināt par pēdējo dienu notikumiem Krievijā. Tieši patlaban Krievijas Domē top projekts un tuvākajās dienās to arī pieņems, - kārtējais draudīgais “papīra tīģeris”, bet nu jau tas ir domāts Eiropas Savienībai. Tajā pēdējo reizi atkal ir savākts kopā viss tas, ko nu par Latviju ļaunu var pateikt. Tas ir pēdējais mēģinājums šobrīd vēl kaut kā patraucēt Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Ja kāds smaida šinī brīdī tanī pusē, tad arī viņš tajā visā ir piedalījies.

Patlaban ir kārtējā triju bērneļu vizīte Maskavā. Tur atkal ir iecerēta tikšanās ar to pašu “Ragoziņa” kungu - to lielo Latvijas aprējēju. Jā, viņš atkal labprāt pieņems bērneļus no Latvijas. Tie viņam pasūdzēsies, cik te drausmīgi viņiem klājas. Šiem bērneļiem ir paredzēta uzstāšanās Maskavas saziņas līdzekļos plašas publikas priekšā, ir paredzēta tikšanās ar Krievijas Domes deputātiem. Un tas viss notiek patlaban.

Neapšaubāmi, ka tuvākajos 7 mēnešos tas turpināsies un vēlreiz turpināsies. Būs šī Latvijas apmelošana, apriešana un noriešana, un tā būs Krievijas ārpolitikas būtiska sastāvdaļa. Diemžēl šajā “kopkorī” Latvijas nomelnošanā ir iesaistījušies arī Latvijas Republikas Saeimas deputāti. Diemžēl. Saņemot algu šeit, Latvijā, un sēžot šeit, mūsu vidū, ķēzīties par valsti, kurā viņi gadiem ilgi dzīvo, ir vienkārši nožēlojami!

Un tāpēc es vienkārši vēršos pie jums visiem - gan pie pozīcijas, gan pie opozīcijas. Jā, es piekrītu, ka var kritizēt un ka var vairāk vai mazāk pieņemt kritiku un to ievērot, bet viens taču ir jāizdara - šis valsts budžets ir jāpieņem tagad. Un tas ir jādara ne vairs mūsu pašu iekšpolitikas dēļ, bet tas ir jāpieņem arī tāpēc, ka jau tāpat pietiekami daudz sliktu vārdu par Latviju skan ārpus mūsu valsts robežām, un šķiet, ka ar kādu pozitīvu soli šos vārdus varētu arī nedaudz mainīt.

Tā ka es aicinu šodien ne tikai pieņemt Budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā (No zāles dep. Gundars Bērziņš: “Arī otrajā…”), bet arī konstruktīvi strādāt šajā laikposmā līdz nākamajam, otrajam, lasījumam, tātad šajā procesā aktīvi piedalīties. Uzsveru - piedalīties! Balsojiet, kā gribat, bet, ja jūs vienkārši negribat piedalīties budžeta apspriešanā, tad tas liecina, ka jums tas ir vienaldzīgs - galvenais, lai te nekas nenotiek!

Un tad varbūt mums kaut kas labāks sanāks.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu: Kampara, Jaunupa, Zaķa, Pētersona, Ķikustes, Latkovska un citu iesniegumu ar lūgumu saīsināt runas laiku debatēs: līdz 5 minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz 2 minūtēm, runājot otro reizi.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu, balsosim par debašu laika saīsināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 31, atturas - 1. Debašu laiks tiek saīsināts. Pirmo reizi runāt atļauts 5 minūtes, otro reizi - 2 minūtes.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Debates jau nebūtu jāsaīsina, ja pozīcijas pārstāvji runātu par budžetu, nevis kā Dobeļa kungs stāstītu mums “īso vēstures kursu”, neseno pagātni. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu jau esi aizmirsis!”) Tieši tā, Dobeļa kungs! Un arī Ministru prezidents apmēram divas trešdaļas no savas runas neveltītu koalīcijas disciplīnas problēmām, savu koalīcijas partneru nedisciplinētībai, kuri nevar atnākt uz rīta sēdi un nodrošināt valdošajai koalīcijai budžeta izskatīšanu. Bet tā tāda neliela atkāpe.

Es strādāju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un arī Sporta apakškomisijā, tāpēc pavisam nedaudz par šīm lietām, kā šīs lietas atspoguļojas budžetā.

Pirmām kārtām par kultūru. Pirmo reizi neatkarīgās atjaunotās Latvijas valsts vēsturē kultūras budžets nākamajā gadā ir mazāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Diemžēl, bet tas ir fakts!

Šeit gan, ja nemaldos, finanšu ministrs un arī valdības vadītājs, ja nemaldos, izteicās... Jā, valdības vadītājs izteicās, ka kultūras cilvēki ir ārkārtīgi apmierināti ar jauno risinājumu Valsts Kultūrkapitāla fonda sakarā. Tad nu es gribu teikt, ka diemžēl tā nav patiesība, jo valdības piedāvājums - jaunais Valsts kultūrkapitāla finansējuma piedāvājums - ir šāds: saglabāt līdzšinējo finansējumu! Līdz šim Valsts Kultūrkapitāla fonds tika finansēts no akcīzes alkoholam, tabakai un no izlozēm un azartspēlēm, un katru gadu bija pieaugums. Tādējādi Valsts Kulturkapitāla fonda ienākumi un līdz ar to arī izlietotie līdzekļi katru gadu palielinājās, turpretī tagad būs nevis stagnācija, bet būs regress, jo valdība ir gatava saglabāt tikai līdzšinējo finansējumu, un tas nozīmē, ka, ievērojot neizbēgamo inflāciju, reālais finansējums dažādiem kultūras projektiem, radošām aktivitātēm reāli tiks samazināts. Un kultūras sabiedrība ne tuvu nav ar to mierā.

Runājot par izglītību, diemžēl šis palielinājums ir tik neliels, ka arī to faktiski “apēd” inflācija. Piemēram, līdzekļu palielinājums augstākajai izglītībai, kā to tikko teica Šadurska kungs, esot audzis par 3,6%. Taču tā īstenībā ir inflācija, faktiski arī stagnācija augstākās izglītības finansējumā.

Otrkārt. Iepriekšējās valdības laikā, un tad, kad mūsu, Tautas partijas, ministri uzņēmās atbildību par izglītības nozari, valdībai uzsākot darbu tika izstrādāts ļoti konkrēts, precīzs izglītības darbinieku algu paaugstināšanas plāns, kurš arī tika simtprocentīgi precīzi izpildīts. Tas faktiski noslēdzās jau šīs valdības laikā, 1.septembrī, kad bija pēdējais algu paaugstinājums. Par nākamo gadu es no ministra puses dzirdēju tikai nekonkrētus solījumus, to, ka, iespējams, mēs strādāsim pie tā, lai, iespējams, 1.septembrī varētu kādam… nevis visiem, bet kādam kaut ko palielināt.

Par sportu un par investīciju projektiem vispār. Tad, kad es vasarā izlasīju Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federācijas valdes aicinājumu Latvijas Republikas valdībai par dialoga uzsākšanu attiecībā uz sporta turpmāko attīstību Latvijā, es redzēju, ka šajā paziņojumā bija diezgan bargi vārdi, proti, ka nenotiek varas un sabiedrības dialogs par sportu, ka valdība ignorē Nacionālās sporta padomes lēmumus un ka valsts sporta finansēšanas sistēma tiek sagrauta. Tad es vēl nedaudz rezervēti skatījos uz šo paziņojumu, bet diemžēl šobrīd rezultāts ir tāds, ka finansējums sportam diemžēl tiek samazināts. Visi tie likumi, kuri šobrīd tiek pieņemti, samazina sporta atbalsta iespējas ar dažādu sponsoru starpniecību, tātad faktiski sporta atbalsts tiek iznīcināts. Un ārkārtīgi uzskatāms rādītājs tam ir tāds, ka sporta darbinieki bija sagatavojuši Sporta pārvaldei pieprasījumu, kuru Izglītības un zinātnes ministrija iesniedza valdībā, lai valdība 30 pašvaldībās atbalstītu investīciju projektus saistībā ar sporta zāļu celtniecību, jo Latvijā gandrīz pusei izglītības iestāžu trūkst labu sporta zāļu vai to vispār nav. Un patlaban pirmo reizi neatkarīgās valsts vēsturē ir tāds gadījums, ka no 30 iesniegtajiem projektiem valdība ir atbalstījusi… cik, kā jūs domājat? Vienu. Vienu ne visai liela apjoma projektu Staicelē. Vienu, cienījamie kolēģi!

Es gribu atgādināt vienu skaitli. Laikā, kamēr Tautas partija pārzināja izglītības nozari (tas ir, iepriekšējo divu valdību laikā), Latvijā tika uzceltas vairāk nekā 50 sporta zāles - pārsvarā pie skolām...

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

Dz.Ābiķis. … pārsvarā laukos. Šobrīd, pastāvot budžeta pieaugumam, ir tikai viens investīciju projekts.

Godātie kolēģi! Diemžēl šai valdībai attieksme pret jaunatnes lietām, pret kultūru, pret izglītību, sportu ir izteikti negatīva. To apliecina visi skaitļi, kas ir budžetā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Gundars Bērziņš. Otro reizi.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Šadurska kungs! Lai jums būtu skaidrība par to, kā budžetā tiek noteiktas klasifikācijas… Jūs te izteicāties, ka tas un tas tur izglītībai ir, un tā tālāk. Jūs nedomājat, ka jūs kā ministru ieskaita pie izglītības izdevumiem. Jūs esat iekļauts vispārējos vadības dienestos. Jūsu paskaidrojuma rakstā, ko parakstījuši divi cilvēki, kas jums sēž pa labi (pirmais paraksts ir Einara Repšes kunga, un otrs - Dombrovska kunga), ir 38.lappuse, kur budžets tiek klasificēts pēc funkcionālā sadalījuma. Pirmais postenis ir vispārējie vadības dienesti, tur jūs sevi jūtat - un jūtat šo milzīgo pieaugumu, tur tiešām ir 139 miljoni šogad. Nākamgad - 170 miljoni. Tātad 31 miljons ir pieaugums.

Ceturtā rindiņa - izglītība, tīri šī funkcija (bez pārvaldes, bez visiem pārvaldes aparātiem un tā tālāk). Šogad tai ir 123 136 491 lats, kas 2,2% no kopprodukta. Un 2004.gadā būs 123 806 917 lati, kas ir 2%. Tas ir jūsu parakstītā dokumenta, pavadošā dokumenta 38.lappusītē. Pie tam arī 39.lappusē ir konsolidēts gan valsts budžets, gan speciālais. Tā ka neuzskatiet, ka tas, ka jūs tur labi jūtaties, jums algas lielas, - ka tas ir saistīts ar izglītību! Tas ir jūsu iesniegtais dokuments.

Pie tam izglītības funkcija ir ne tikai jūsu ministrijai, bet arī citām. Tie ir konsolidēti visu ministriju izdevumi, kas ir attiecināmi tieši uz izglītību.

Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija. Funkcionālā klasifikācija ir 38. un 39.lappusē: 38.lappusē - valsts pamatbudžetam, 39.lappusē - konsolidētajiem. Arī speciālajiem.

Šogad, 2003.gadā, izdevumi ir 41 926 052 lati. Un 2004.gadā, kā valdība plāno, būs 35 112 973 lati. Tas ir par 6 miljoniem mazāk. (Starpsauciens: “Viss būs kārtībā!”)

Jā… Es ceru, ka jūs atradīsiet šo dokumentu un spēsiet izlasīt… Nu vismaz neapsaukāsiet citus, ja jūs pats neko nesaprotat!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai deputāte Baiba Brigmane vēlas ko teikt komisijas vārdā? Lūdzu!

B.Brigmane. Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamais Ministru prezident! Ministri! Kolēģi!

Paldies Ministru prezidentam un finanšu ministram par apjomīgajiem ziņojumiem un līdzdalību debatēs.

Paldies debatētājiem par izteiktajiem priekšlikumiem un izrādīto satraukumu par iespējamajām nepilnībām budžetā.

Komisijas vārdā aicinu strādāt pie konkrētiem priekšlikumiem, kurus mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā rūpīgi izskatīsim un piedāvāsim Saeimai izvērtēšanai otrajā lasījumā.

Lūdzu šodien pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu “Par valsts budžetu 2004.gadam” un pavadošo likumprojektu paketi, kura sastāv no 18 likumprojektiem.

Sēdes vadītāja. Godājamie deputāti! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 38, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par datumu, kurā veiksim izskatīšanu otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priek?likumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris. Izskatīšana otrajā lasījumā - 30.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris, izskatīšana - 30.oktobrī.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 35, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par datumu, kurā veiksim izskatīšanu otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris, izskatīšana otrajā lasījumā - 30.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris. Izskatīsim 30.oktobra sēdē.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 38, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par datumu, kurā veiksim izskatīšanu otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris, izskatīšana otrajā lasījumā - 30.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšanas laiks ir noteikts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 37, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris, otrais lasījums - 30.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 37, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris, 30.oktobrī - otrais lasījums.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 38, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!

B.Brigmane. 16.oktobris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 30.oktobrī - otrais lasījums .

Sēdes vadītāja. Paldies! Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Valsts Kultūrkapitāla fonda likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 37, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris, otrais lasījums - 30.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Zvejniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 36, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris, otrais lasījums - 30.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - neviens, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priek?likumu iesnieg?anas termiņš - 16.oktobris, otrais lasījums - 30.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 33, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. 16.oktobris - priek?likumu iesniegšanas termiņš, 30.oktobrī - otrais lasījums.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 33, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par izskatīšanu otrajā lasījumā!

B.Brigmane. 16.oktobris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, otrais lasījums - 30.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 36, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par izskatīšanu otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris. Otrais lasījums - 30.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi “Likumā par budžetu un finanšu vadību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 37, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. 16.oktobris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 30. oktobrī - otrais lasījums.

Sēdes vadītāja. Citu priek?likumu nav. Paldies.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 37, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris. Otrais lasījums - 30.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par akcīzes nodokli” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 37, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. 16.oktobris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 30.oktobrī - otrais lasījums.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 38, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. 16. oktobris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 30.oktobrī - otrais lasījums.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 37, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris, otrais lasījums - 30. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 34, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. 16.oktobris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 30.oktobrī - otrais lasījums.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par valsts bud?etu 2004.gadam” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 37, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par datumu, kurā veiksim izskatīšanu otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priek?likumu iesniegšanas termiņš - 22.oktobris. Izskatīšana otrajā lasījumā - 13.novembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Par valsts budžetu 2004.gadam” ir 22.oktobris. Izskatīšana - 13.novembra sēdē.

Paldies.

B.Brigmane. Godātie kolēģi! Komisija ir sagatavojusi ieteikumus, kā noformējami priekšlikumi par visu ar 2004.gada budžetu saistīto likumprojektu paketi. Lūdzu deputātus tos ievērot! Ieteikuma vēstuli un paraugu jūs šodien saņemsiet.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Arnolda Valda Laufmaņa atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Arnolda Valda Laufmaņa atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata”. Tā kā tiesnesis Laufmanis ir sasniedzis likumā noteikto vecumu - 65 gadus -, pēc kura sasniegšanas ir jāatstāj tiesneša amats, Juridiskā komisija atbalstīja šā lēmuma projekta pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 17, atturas - 2 deputāti. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par likumprojekta “Civilās aizsardzības likums” iesniegšanas termiņa pagarināšanu”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 1.oktobra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegumu par likumprojekta “Civilās aizsardzības likums” iesniegšanas termiņa pagarināšanu. Mēs to atbalstījām. Lūdzam šo lēmuma projektu iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā un izskatīt.

Lūdzu pagarināt šo termiņu līdz 2004.gada 1.martam!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta “Par likumprojekta “Civilās aizsardzības likums” iesniegšanas termiņa pagarināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”””.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija, izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” saņēma informāciju no Tieslietu ministrijas, ka ir nepieciešami vieni ļoti steidzami grozījumi šajā likumā. Un, lai šos priekšlikumus varētu iesniegt likumā noteiktajā kārtībā, komisija nolēma pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (reģistrācijas numurs 114) līdz 15.oktobrim un lūdz Saeimu atbalstīt šādu lēmumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1015-b.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēma 15 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas attieksme - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 2. - finan?u ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 3. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts 3. un 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 4.priekšlikumu.

A.Latkovskis. 5. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 6. - finan?u ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 7. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 8. - labklājības ministres Staķes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 9. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 10. - labklājības ministres Staķes priekšlikums. Komisijas attieksme - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 11. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 12. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. Un 13. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 14. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums - iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.15.

Sēdes vadītāja. Pret 14. un 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 3.jūnija lēmumā “Par pievienošanos starptautiskajām konvencijām jūrniecības jomā””.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu otrajā lasījumā. Priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 3.jūnija lēmumā “Par pievienošanos starptautiskajām konvencijām jūrniecības jomā”” pieņemts.

Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Bertrama Zariņa atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Otrajam šā likumprojekta lasījumam nav saņemts neviens priek?likums.

Komisija ir lēmusi un aicina jūs, visu Saeimu, izdarīt labu darbu un nobalsot par pilsonības piešķiršanu Bertramam Zariņam, jo šis ir steidzams likumprojekts un šis ir galīgais lasījums, ar kuru šī darbība tiks izdarīta.

Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Bertrama Zariņa atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likums “Par Bertrama Zariņa atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemts.

Paldies. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums. Izskatāmā dokumenta numurs 1255.

Likumprojekta trešajam lasījumam pavisam tika iesniegti 8 priekšlikumi. Likumprojektā iekļauts likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” ar reģistrācijas numuru 351.

1.priekšlikums ir iekļautā likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 351, 1.pants. Tas ir identisks 2.priekšlikumam, ko iesniedzis aizsardzības ministrs Ģirts-Valdis Kristovskis. Abi priekšlikumi ir vērsti uz to, lai savstarpēji saskaņotu Obligātā militārā dienesta likumu ar Saeimas vēlēšanu likumu, kā arī ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu. Komisija atbalsta 1. un 2.priek?likumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Vai deputāti lūdz balsojumu par 1.priekšlikumu? Tātad deputāti lūdz balsojumu par 1.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 19, atturas - 14. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu, balsosim par 2. - aizsardzības ministra Kristovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 19, atturas - 16. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Oļegs Deņisovs. Komisija priek?likumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 4.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Oļegs Deņisovs. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 5.priek?likums ir iekļautā likumprojekta ar reģistrācijas numuru 351 2.pants. Tas ir identisks ar 6.priekšlikumu, ko iesniedzis aizsardzības ministrs Ģirts-Valdis Kristovskis.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 7.priek?likums. Iesniedzis Juridiskais birojs, lai redakcionāli sakārtotu likumprojekta pārejas noteikumus atbilstoši pieņemtajiem priekšlikumiem. Priekšlikums pieņemts komisijas redakcijā, kas savukārt ir izteikta 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” ir pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par izņēmuma stāvokli””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Izskatīsim grozījumu likumā “Par izņēmuma stāvokli”. Izskatāmā dokumenta numurs 1256.

Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Aicinu Saeimu to pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums likumā “Par izņēmuma stāvokli”” ir pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs 1257. Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegts tikai viens priekšlikums. To iesniedzis deputāts Martijans Bekasovs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 1. - deputāta Bekasova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 61, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu nr.1263. Likumprojekta trešajam lasījumam pavisam ir iesniegti 3 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Golubovs. Viņš lūdz konkrēto likumu attiecināt arī uz Satversmes aizsardzības biroju un uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Komisija priekšlikumu neatbalsta, jo saskaņā ar KNAB likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktu viena no biroja funkcijām ir izziņas veikšana. Līdz ar to uz KNAB ir attiecināms konkrētais likums.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 2.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs, aicinot izslēgt likuma 8.panta otro daļu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 3.priek?likums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, lai precizētu Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”” pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Sēklu aprites likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1265 - likumprojektu “Grozījums Sēklu aprites likumā”. Uz trešo lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums “Grozījums Sēklu aprites likumā” pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Ārlietu komisija izskatīja savā sēdē minēto likumprojektu un konstatēja, ka neviens priekšlikums nav saņemts. Līdz ar to, tieši tāpat kā Ārlietu komisija to izdarīja, aicinu arī jūs atbalstīt šo likumu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums “Par Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli” pieņemts.

Paldies.

I.Vaidere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”)

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” (likumprojekta reģistrācijas nr.301) pirms pirmā lasījuma. Pašreizējā situācijā tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības tikai tajos gadījumos, kas ir noteikti Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta pirmajā daļā, tomēr šis uzskatījums nav visaptverošs, jo, kā mēs zinām, par tiesnešiem tomēr ļoti bieži ir sūdzības. Tādējādi Tiesnešu disciplinārkolēģija ir konstatējusi, ka ne visi šie minētie pārkāpumi ir uzskaitīti šajā likumprojektā.

Bez tam ir problēmas arī ar termiņiem, kādos tiek izskatīti šie tiesnešu izdarītie pārkāpumi. Tiesnešu disciplinārkolēģijai ir jāizskata ierosinātā disciplinārlieta viena mēneša laikā no dienas, kad tā ir saņemta Tiesnešu disciplinārkolēģijā, taču praksē bieži vien rodas problēmas ar šā termiņa ievērošanu, it sevišķi tajos gadījumos, kad tiesnesim, par kuru ir ierosināta šī disciplinārlieta, ir pārejoša darba nespēja vai viņš ir atvaļinājumā, un tad viss šis mēneša termiņš jau ir beidzies.

Piedāvātajos grozījumos ir paplašināts un precizēts to gadījumu skaits, kuriem iestājoties, tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības, kā arī tiek noteikts ievēlētās Tiesnešu disciplinārkolēģijas pilnvaru laiks un disciplinārlietu izskatīšanas termiņš.

Tātad Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” un lūdz arī Saeimu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 23.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.oktobris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1074. Tātad likuma “Par bezpeļņas organizāciju” 5.panta otrā daļa paredz to, ka Fondu birža no vērtspapīru tirgus dalībnieku iemaksām ir tiesīga veidot vērtspapīru apgrozības darījumu garantiju fondu. Sakarā ar to, ka 2002.gada 1.janvārī ir stājies spēkā likums “Par vērtspapīriem”, kas paredz, ka Fondu birža vairs nav bezpeļņas organizācija, šī 5.panta otrās daļas norma faktiski pēc būtības ir zaudējusi savu jēgu. Likumprojektā ir paredzēts šo pantu svītrot no šā likuma.

Ņemot vērā to, ka šī varētu būt vienīgā izmaiņa šajā likumā, komisija lūdz šo likumu atzīt par steidzamu un izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā!

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.oktobris. Izskatīsim 23.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.oktobris, izskatīšanas laiks - 23.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Pirmais lasījums. Izskatīsim dokumentu nr.1108 un dokumentu nr.1252. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” paredz izslēgt tiesību normas, kas nosaka nepieciešamību gaisakuģiem un citiem lidojošiem objektiem šķērsot valsts robežu speciāli noteiktos gaisa koridoros, kā arī nepieciešamību pēc Ministru kabineta atļaujas, lai šķērsotu valsts robežu ārpus gaisa koridoriem.

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 24.septembra sēdē ir apspriedusi šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstījusi.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 14.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Pirmais lasījums. Izskatīsim dokumentu nr.1138 un dokumentu nr.1253.

Likumprojekts paredz grozīt Apsardzes darbības likuma 6.panta pirmo daļu, izslēdzot no prasībām, kādām jāatbilst apsardzes uzņēmumu vadītājiem, Latvijas pilsonību un valsts valodas prasmi atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām.

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 24.septembra sēdē ir apspriedusi šo likumprojektu un to konceptuāli ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 3, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Izskatīsim dokumentu nr.1110 un dokumentu nr.1254.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ir skatāms kontekstā ar Valsts probācijas dienesta likuma projektu, kas Saeimā pirmajā lasījumā pieņemts 24.septembrī, kā arī kontekstā ar grozījumiem Krimināllikumā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 24.septembra sēdē ir apspriedusi šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstījusi.

Komisijas vārdā es aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 20.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (dokuments nr.1109 un dokuments nr.1259). Pirmais lasījums.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai Valsts probācijas dienests varētu veikt savas funkcijas (atbilstoši Valsts probācijas dienesta likuma projektam).

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” ir skatāms kontekstā ar Valsts probācijas dienesta likuma projektu un grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (dokuments nr.1071 un dokuments nr.1260). Pirmais lasījums.

“Likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt likumprojekta “Finanšu instrumentu tirgus likums” normu par tirgus manipulāciju un iekšējās informācijas izmantošanas aizliegumu ieviešanu.”

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 20.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies! Citu priekšlikumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts ”Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (dokuments nr.1070 un dokuments nr.1261).

Ar šiem grozījumiem paredzēts Krimināllikuma 180.pantā noteikt, ka kriminālatbildība par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, izņemot 175.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos noziegumus, iestāsies tikai tad, ja tas būs izdarīts atkārtoti gada laikā. Par šādu nodarījumu izdarīšanu pirmoreiz būs paredzēta administratīvā atbildība. Vienlaikus ir paaugstināta atbildība par minēto nodarījumu izdarīšanu. Tādējādi tie vairs nebūs kriminālpārkāpumi, un tas ļaus novērst iespējamo Krimināllikuma 15.panta sestās daļas piemērošanu par šādu nodarījumu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 17, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 20.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Pirms mēs turpinām izskatīt nākamos darba kārtības jautājumus, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Kampara, Jaunupa, Zaķa, Pētersona un Ķikustes - iesniegumu ar lūgumu turpināt 9.oktobra sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības 46.jautājuma izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Sēdi turpinām.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Finan?u instrumentu tirgus likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Dokuments nr.1266 - likumprojekts “Finanšu instrumentu tirgus likums”. Otrais lasījums.

Komisija ir saņēmusi 63 priekšlikumus.

1.priek?likumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2.priek?likums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3.priek?likums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4.priek?likums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5.priekšlikums. Iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6.priek?likums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, iestrādāts 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 7. un 8.priekšlikumu.

B.Brigmane. 9.priek?likums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. - Bud?eta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane.14. - Juridiskā biroja priekšlikums, iestrādāts 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 14. un 15.priekšlikumu.

B.Brigmane. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 18.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 23. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 25. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 26.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 27. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 28. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 30. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 31. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 32. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 33. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 34. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 35. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 36. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 37. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 38. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 39. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 40. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 41. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 42. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 43. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 44. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 45. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 46. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 47. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 48. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 49. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 50. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 51. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 52. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 53. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 54. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 55. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 56. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 59. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 60. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 61. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 62. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 63. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšlikumus par likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” komisija nav saņēmusi. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 4, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par biržām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par biržām”” ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2.priekšlikumu iesnieguši deputāti Solovjovs un Deņisovs. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par 2. - deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikumu! (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 62, atturas - 3. Deputātu priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdz deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - 2 deputāti. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Par likumprojektu “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā” komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1.priek?likumu iesnieguši deputāti Solovjovs un Deņisovs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

B.Brigmane. Arī 2. ir deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Arī 3. - deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikumu -komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78 deputāti, pret - 2, atturas - 2 deputāti. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesnieguši deputāti Solovjovs un Deņisovs. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu, balsosim par 1. - deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 64, 4 deputāti atturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Komisija nav atbalstījusi arī 2. - deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 2. - deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37 deputāti, pret - 44, atturas - 4 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 3, atturas - 4 deputāti. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. - deputāta Golubova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu, balsosim par 2. - deputāta Golubova priek?likumu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 60, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Arī 3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Golubovs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 3.priekšlikumu.

B.Brigmane. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 3, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšlikumus par likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Saskaņā ar deputātu lūgumu pašreiz darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Saeimas Prezidijs ierosina noteikt sēdes pārtraukumu un sēdi turpināt šā gada 15.oktobrī pulksten 15.00.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Lūdzu, vēlreiz atkārtosim reģistrāciju! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Valērijs Agešins, Ingrīda Labucka, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Andis Kāposts, Jānis Lagzdiņš, Andrejs Radzevičs, Ivans Ribakovs, Juris Sokolovskis, Jevgenija Stalidzāne, Pēteris Simsons, Arvīds Ulme un Ausma Ziedone-Kantāne.

Balsojumi

Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 15:05:06 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1361 (reģ. nr.441) steidzamību

Grozījumi "Likumā par budžetu un finanšu vadību" (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 15:05:40 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1361 (reģ. nr.442) steidzamību

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 15:05:40 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1361(reģ. nr.443) steidzamību

Par akcīzes nodokli (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 15:06:34 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1361 (reģ. nr.444) steidzamību

Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 15:07:00 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1361 (reģ. nr.445) steidzamību

Grozījumi Dzelzceļa likumā (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 15:07:26 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1361 (reģ. nr.446) steidzamību

Grozījums Autopārvadājumu likumā (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 15:07:54 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1361 (reģ. nr.447) steidzamību

Par valsts budžetu 2004.gadam (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 15:08:22 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1361 (reģ. nr.429) steidzamību

Datums: 09.10.2003. 17:30:10 bal010
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Grozījums likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" (1.lasījums.Steidzams)
Datums: 09.10.2003. 17:40:54 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1294 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (1.lasījums.Steidzams)
Datums: 09.10.2003. 17:42:00 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1295 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Sporta likumā (1.lasījums.Steidzams)
Datums: 09.10.2003. 17:42:40 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1296 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (1.lasījums.Steidzams)
Datums: 09.10.2003. 17:43:22 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1297 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (1.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.10.2003. 17:44:04 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1298 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" (1.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.10.2003. 17:44:44 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1299 pieņemšanu 1.lasījumā

Valsts Kultūrkapitāla fonda likums (1.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.10.2003. 17:45:20 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1300 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Zvejniecības likumā (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 17:46:00 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok nr.1301pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par autoceļiem" (1.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.10.2003. 17:46:38 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1302 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" (1.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.10.2003. 17:47:18 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1303 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi "Likumā par ostām" (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 17:47:58 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1304 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 17:48:38 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1305 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi "Likumā par budžetu un finanšu vadību" (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 17:49:16 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1306 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 17:49:56 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1307 pieņemšanu 1.lasījumā

Par akcīzes nodokli (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 17:50:32 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1308 pieņemšanu 1.lasījumā

Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 17:51:12 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1309 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa likumā (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 17:51:50 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1310 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Autopārvadājumu likumā (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 17:52:28 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1311 pieņemšanu 1.lasījumā

Par valsts budžetu 2004.gadam (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 17:53:12 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1293 pieņemšanu 1.lasījumā

Lēmuma projekts "Par likumprojekta "Civilās aizsardzības likums" iesniegšanas termiņa pagarināšanu"
Datums: 09.10.2003. 17:56:56 bal031
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1327

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Par tiesu varu""
Datums: 09.10.2003. 17:57:58 bal032
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.1340

Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.10.2003. 18:00:24 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1015B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 3.jūnija lēmumā "Par pievienošanos starptautiskajām konvencijām jūrniecības jomā" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.10.2003. 18:01:24 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1077B pieņemšanu 2.lasījumā

Par B.Zariņa atzīšanu par Latvijas pilsoni (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.10.2003. 18:02:42 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1156B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:04:24 bal036
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:04:52 bal037
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:06:08 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1255 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par izņēmuma stāvokli" (3.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:07:24 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1256 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (3.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:08:18 bal040
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" (3.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:08:46 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1257 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" (3.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:10:40 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1263 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums Sēklu aprites likumā (3.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:11:38 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1265 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli (2.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:12:36 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1282 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:15:00 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.902 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par bezpeļņas organizāciju" (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:16:40 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1074 steidzamību

Grozījumi likumā "Par bezpelņas organizāciju" (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:17:02 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1074 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:18:46 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1108 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Apsardzes darbības likumā (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:20:06 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1138 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:21:24 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1110 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.394) (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:22:40 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1109 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.364) (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:23:46 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1071 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (reģ. nr.363) (1.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:25:20 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1070 pieņemšanu 1.lasījumā

Finanšu instrumentu tirgus likums (2.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:32:08 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1266 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (2.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:32:58 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1267 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par biržām" (2.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:33:58 bal056
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par biržām" (2.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:34:28 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1268 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā (2.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:35:36 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1269 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (2.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:36:36 bal059
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (2.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:37:06 bal060
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (2.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:37:46 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1269 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:38:44 bal062
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:39:26 bal063
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1271 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (2.lasījums)
Datums: 09.10.2003. 18:40:20 bal064
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1272 pieņemšanu 2.lasījumā