Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Sākam Saeimas 2.oktobra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā.

Ministru prezidents lūdz papildus iekļaut Saeimas 2003.gada 2.oktobra sēdes darba kārtībā pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” Ministru kabineta 2003.gada 23.septembra un 29.septembra sēdē akceptētos un 30.septembrī nosūtītos likumprojektus - budžeta likumprojektu paketi. Tātad tie ir šādi: “Par valsts budžetu 2004.gadam”, “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””, “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, “Grozījumi Sporta likumā”, “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””, “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””, “Valsts kultūrkapitāla fonda likums, “Grozījumi Zvejniecības likumā”, “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””, “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””, “Grozījums “Likumā par ostām””, “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, “Grozījumi likumā “Par budžetu un finanšu vadību””, “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, “Par akcīzes nodokli”, “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”, “Grozījumi Dzelzceļa likumā” un “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par minētās budžeta likumprojektu paketes iekļaušanu šodienas darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 28, neviens deputāts neatturas. Likumprojektu pakete darba kārtībā ir iekļauta.

Saeimas Ārlietu komisija lūdz Saeimas 2.oktobra sēdes darba kārtības 9.punktu izskatīt pirms otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2.oktobra sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās 7.punktu - lēmuma projektu “Par Arnolda Valda Laufmaņa atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Izskatāmais likumprojekts skar vairāk nekā ceturtdaļas valsts iedzīvotāju un vairāk nekā puses krievvalodīgo kopienas pārstāvju tiesisko statusu. Likumprojektu pēc tā nozīmīguma droši var pielīdzināt centieniem grozīt Pilsonības likumu. Tieši tādā plaknē to arī vajag izvērtēt.

Ir acīm redzams, ka gadījumā, ja likumprojekts tiks pieņemts, šo Latvijas neatzīto pilsoņu loks sašaurināsies. Tiek ieviests visai nenoteikts nepilsoņa statusa nosacījums. Viņu pamatdzīvesvieta ir Latvijas Republika, un tāds ierobežojums ir klajā pretrunā ar Civillikuma pamatiem, konkrēti ar tā 7.pantu: “Dzīvesvieta (domicils) ir tā vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot vai darboties. Vienai personai var būt arī vairākas dzīves vietas. Pagaidu uzturēšanās nerada dzīves vietas tiesiskās sekas un ir apspriežama ne pēc tās ilguma, bet pēc nodoma.”

Turklāt likumprojekts ir formulēts tādā veidā, ka tam tiek piešķirts atpakaļejošs spēks.

Bez tam pārejas noteikumu 2.punkta izsvītrošana no likuma nepilsonim faktiski izslēdz neaizskaramības garantiju līdz tam laikam, kamēr nepilsonim viņa statuss netiks atņemts vai atjaunots ar tiesas lēmumu. Tāpēc šā likuma grozījumi ir pieņemami tikai pēc Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā.

Turklāt likuma 8.panta otrās daļas piedāvātā redakcija ir acīm redzams trieciens tiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri bija spiesti pieņemt kādas kaimiņvalsts - Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas - pilsonību. Uz viņiem vairs netiks attiecinātas garantijas saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās autonomijas ietvaros, tradīcijas, kā arī aizliegums tikt izraidītiem no Latvijas, izņemot gadījumus, kad izraidīšana notiek likuma noteiktajā kārtībā un kad ir saņemta kādas ārvalsts piekrišana uzņemt šīs izraidāmās personas.

Pirms šāda likumprojekta iesniegšanas Saeimā Ministru kabinetam vajadzēja vismaz konsultēties ar šo ārvalstu ārlietu ministrijām. Bet ko mēs redzam anotācijā? Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas, arī konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas. Patiešām - bērnudārza līmenis! Un arī sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti. Tas nozīmē, ka nepilsoņi, kuri dzīvo ārzemēs, pat nesaņēma informāciju, ka viņi var zaudēt savu tiesisko statusu.

Taisnīguma labad vajadzētu atzīmēt, ka šā apspriežamā likumprojekta daļas, kas vienkārši būtu saskaņojamas ar atjaunotajiem likumiem, ir nobriedušas jau sen, tamdēļ piedāvāju dot Ministru kabinetam iespēju labot šīs kļūdas un iesniegt Saeimā tādu likumprojektu, kas neradītu spriedzi sabiedrībā un neaizskartu tuvāko kaimiņu intereses.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. “Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Protams, būs tādi cilvēki un tādas organizācijas, un tādas valstis, kas izmantos jebkuru iespēju, lai traucētu Latvijai tālāk attīstīties. Par to nebūtu ko brīnīties. Mūsu Saeimā ir tādi deputāti, kas izmanto tik gļēvus paņēmienus kā šo - mazus, nepilngadīgus bērnus izmanto par vairogu saviem politikāniskajiem mērķiem un tad pēc tam vēl plātās ar to. Pašiem bail uzstāties publiski, un tādēļ sūta savā vietā nepilngadīgus bērnus! Tā ka pietiks te gaudot par tiem nepilsoņiem! Izslaukiet asaras, nomierinieties un saprotiet, ka nepilsoņu jautājums ir mierīgi jāatrisina! Tas ir vienkārši smieklīgi, ja jūs gribat, lai... bijušais PSRS pilsonis, kas, aizbraucis no Latvijas projām, mierīgi dzīvo kaut kur, vēl grib pretendēt uz nepilsoņa statusu Latvijā! Vai jums pašiem smiekli par to nenāk? Viņš taču galīgi nekādā veidā vairs nav ar Latviju saistīts (ja nu vienīgi varbūt ar kādu te sarakstās vai kaut kādas sīkas “šeftītes” organizē, vairāk jau nu neko citu viņš te nevar).

Tātad - kāda ir problēma? Bijušais PSRS pilsonis var iegūt tās valsts pilsonību, kurā ieradies. Neviens taču viņam to netraucē. Varbūt precīzi nolasīt jums šā panta trešās daļas 5.punktu? Tas skan tā: “Personām, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija bija vai ir bez termiņa ierobežojuma reģistrētas (pierakstītas) dzīvesvietā Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstīs vai kuras ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstīs.” Ko tad jūs vēl gribat? Šitie visi mazgadīgie kliedzēji, kuri te nupat bļaustījās un kuriem ir vājas zināšanas par Latvijas vēsturi, taču arī var mierīgi no Latvijas aizbraukt ar dažiem mūsu Saeimas deputātiem priekšgalā, nomesties citur uz pastāvīgu dzīvi un mīlēt tās valstis, kurās viņi ir ieradušies. Kāpēc viņiem vajag turēties pie Latvijas? Kāpēc vajag tam nepilsonim vēl sapņos redzēt Latviju?

Tā ka, cienītie kolēģi, pilnīgi pareizi ir tas, ka šie jautājumi ir jāsakārto Latvijai pašai. Neceriet, draugi mīļie, uz “strasbūrām”, “ragoziņiem”, “žirinovskiem” un visādiem putnubiedēkļiem! To jūs, protams, varat turpināt cerēt, tomēr jums tur nekas nesanāks. Kā jūs redzat, nesanāk! “Ragoziņam” jau vairs nepatīk Eiropas Padome, nu viņam kaut kāda cita organizācija būs jāmeklē. Tā ka nepilsoņu jautājums ir tikai laika jautājums. Beigu beigās Latvijā, es domāju, būs apmēram tā - būs 0,5 nepilsoņi, jo visu pārējo jautājumi būs jāatrisina un daļa viņu aizbrauks projām. Nu viens otrs taču kļūs par pilsoni galu galā.

Tā ka nāciet un runājiet! Protams, vēl jums ir iespēja septiņus mēnešus te paārdīties. Pēc tam jūs paliksiet stipri klusāki.

Tā ka nekādā ziņā nebalsosim pret šo priekšlikumu. Taisni otrādi - šis priekšlikums palīdzēs sakārtot lietas.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Antai Rugātei. Par procedūru! Lūdzu!

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Pilsonības likuma izpildes komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Pilsonības likuma izpildes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteiksim, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 9, atturas - 2. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Bezvalstnieku likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Antai Rugātei!

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Lūdzu Bezvalstnieku likumu nodot arī Pilsonības likuma izpildes komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsot par likumprojekta “Bezvalstnieku likums” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Pilsonības likuma izpildes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Aizturēšanas un apcietinājuma izpildes likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Vai deputāts Viesturs Šiliņš vēlas runāt par procedūru? Nē. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2004.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 17, atturas - 25. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 33. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 32. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 4, atturas - 25. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 26. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 4, atturas - 24. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju.

Pirms mēs balsojam par procedūru, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav Tātad balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteiksim, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 5, atturas - 24. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts kultūrkapitāla fonda likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Es lūdzu šo likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad balsosim par likumprojekta “Valsts kultūrkapitāla fonda likums” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 6, atturas - 24. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Zvejniecības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Es lūdzu arī šo likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai…

Sēdes vadītāja. … kā atbildīgajai komisijai.

B.Brigmane. Jā, kā atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu, balsosim par to, ka likumprojekts “Grozījums Zvejniecības likumā” tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 24, atturas - 17. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir noteikta par atbildīgo komisiju likumprojektam “Grozījums Zvejniecības likumā”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Zvejniecības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 5, atturas - 24. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu, balsosim par to, lai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tiktu noteikta par atbildīgo komisiju likumprojektam “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 28, atturas - 12. Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” par atbildīgo komisiju ir noteikta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 10, atturas - 19. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 10, atturas - 18. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums “Likumā par ostām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem iebildumu nav... Ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, tad jābalso. Lūdzu, balsosim par to, lai atbildīgā par likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām”” būtu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 42, atturas - 9. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav atzīta par atbildīgo komisiju likumprojektam “Grozījumi “Likumā par ostām””. Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 4, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir! Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par to, ka likumprojektam “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” noteiktu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 29, atturas - 16. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir noteikta par atbildīgo komisiju likumprojektam “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 29. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžetu un finanšu vadību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 4, atturas - 25. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju arī šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Tātad balsosim par to, ka likumprojektam “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbildīgā komisija ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 28, atturas - 16. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir noteikta par atbildīgo komisiju šim likumprojektam.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 27. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par akcīzes nodokli” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 6, atturas - 23. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 21, atturas - 20. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Balsosim par to, ka likumprojektam “Grozījumi Dzelzceļa likumā” par atbildīgo komisiju tiek noteikta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 42, neviens deputāts neatturas. Likumprojektam “Grozījumi Dzelzceļa likumā” par atbildīgo komisiju ir noteikta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 4, atturas - 25. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Autopārvadājumu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Lūdzu noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par to, ka atbildīgā par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 38, atturas - 6. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir noteikta par atbildīgo komisiju. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 6, atturas - 36. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā runās deputāte Inese Vaidere. Taču, tā kā šis ir konstitucionāls jautājums, mums ir, pirms mēs izskatām šo darba kārtības jautājumu, jāreģistrējas, lai konstatētu, vai ir kvorums. Cienījamie deputāti, es vēlreiz atgādinu par kvoruma reģistrāciju! Pēc tam, kad būs atskanējis skaņas signāls un pults ekrānā zem uzraksta “Reģistrs” mirgos dzeltena lampiņa, jums ir jānospiež taustiņš, kurš atrodas tieši zem uzraksta “Reģistrs”. Ja esat reģistrējies, tad sāk mirgot lampiņas “Par”, “Pret” un “Atturas”. Visas lampiņas tad mirgos. Tātad jānospiež ir podziņa, kas ir zem uzraksta “Reģistrs”. Tātad, lūdzu, cienījamie deputāti, reģistrēsimies, lai varētu konstatēt, vai ir kvorums! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 92 deputāti. Tātad mums ir kvorums, un varam šo jautājumu izskatīt.

Lūdzu! Ārlietu komisijas vārdā runās Ārlietu komisijas vadītāja - deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Pirms desmit dienām Latvijas tauta piedzīvoja vienu no vissaviļņojošākajām dienām savā vēsturē, proti, tai bija iespēja izteikt savu viedokli tautas nobalsošanā par pievienošanos Eiropas Savienībai. Balsotāju aktivitāte bija neparasti augsta, un, kā jūs visi pēc tam redzējāt, arī atbalsts iestājai Eiropas Savienībā bija pārliecinošs.

Ārlietu komisija dokumentu, kas pašlaik tiek celts jums priekšā, izskatīja jau 17.jūnijā. Arī tas datums ir simbolisks Latvijas tautai, bet šoreiz tas kļuva simbolisks jau pozitīvā nozīmē. Ārlietu komisija, atbalstot toreiz likumprojektu pirmajā lasījumā, tomēr nolēma, ka Saeimas sēdē mēs deputātiem celsim priekšā šo dokumentu tikai pēc tam, kad tauta būs izteikusi savu viedokli. Un nu tas ir noticis, tāpēc tagad mēs minēto likumprojektu nododam jūsu izskatīšanai.

Jāteic, ka jau kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas iekļaušanās Eiropas un arī transatlantiskajās struktūrās ir bijusi nenoliedzama prioritāte. Jau iepriekš Saeima ir lēmusi un uzsvērusi, ka iestāšanās Eiropas Savienībā ir būtiska latviešu tautas izdzīvošanas un Latvijas valsts saglabāšanas iespēja.

1995.gada 12.jūlijā tika parakstīts līgums par asociācijas izveidošanu starp Latviju, no vienas puses, un Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no otras puses. Šis līgums joprojām ir Latvijas un Eiropas Savienības attiecību juridiskais pamats, tomēr 2002.gada 13.decembrī, panākot abām pusēm - Latvijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm - pieņemamus nosacījumus, Kopenhāgenā tika parakstīts pievienošanās līgums.

Kas ir pievienošanās līgums? Pievienošanās līgums ir Latvijas un pārējo deviņu kandidātvalstu un Eiropas Savienības dalībvalstu sarunu rezultātu noformējums starptautiska, pusēm juridiski saistoša līguma veidā. Šajā līgumā ir fiksēti noteikumi, saskaņā ar kuriem Latvija un pārējās deviņas kandidātvalstis pievienosies Eiropas Savienībai.

Godātie kolēģi! Pievienošanās līgums sastāv no līguma pamatteksta, pievienošanās akta, 18 pielikumiem, 10 protokoliem un daudzām deklarācijām. Šajā līgumā ir noteikts, ka 10 kandidātvalstis kļūs par Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja līdz 2004.gada 1.maijam tās šo līgumu ir ratificējušas.

Protams, ja kāda no kandidātvalstīm šo līgumu nebūs ratificējusi, tas nestāsies spēkā tikai šajā konkrētajā valstī.

Kā jūs jau zināt, pievienošanās aktā un pielikumos ir pausti nosacījumi, ar kādiem Latvija un pārējās kandidātvalstis gatavojas pievienoties Eiropas Savienībai. Pielikumi ir veltīti arī atsevišķu kandidātvalstu pārejas noteikumu uzskaitei. Pievienošanās līgums ir intensīva darba rezultāts, bet it sevišķi šis darbs intensificējās 2002.gada vasarā. Saskaņošanas procesā bija iesaistītas visas valsts pārvaldes institūcijas, jo pievienošanās skar itin visas tautsaimniecības nozares.

Eiropas Savienība ir demokrātiska valstu savienība, un tāpat kā valsts var iestāties Eiropas Savienībā, tā dalībvalsts var arī izstāties no šīs savienības

Jāsaka, ka ļoti svarīgā institūcija - Konvents - savu darbu ir veicis un šo darbu nodevis tālākai skatīšanai starpvaldību konferencē, kurā tālāk tiks pilnveidots Eiropas konstitucionālā līguma projekts. Šis līgums nenoliedzami palielina demokrātiju Eiropas Savienībā, jo Eiropas Savienības tiesību sistēmā tiek iekļauta Pamattiesību harta. Šā līguma projekts jebkurai dalībvalstij paredz tiesības brīvi izstāties no Eiropas Savienības. Mums ļoti svarīgi ir tas, ka šis likums nosaka, ka Eiropas Savienībai ir jāievēro katras dalībvalsts nacionālā identitāte. Līgums paredz arī Eiropas Savienības kultūras un valodu daudzveidības saglabāšanu un aizsargāšanu.

Pēc divām dienām - 4.oktobrī - tiks sasaukta starpvaldību konference, kurā mūsu valsts turpinās aizstāvēt savu pozīciju gan tā saucamajos definētajos, būtiskajos jautājumos par komisāru skaitu un balsstiesībām, par vienādiem nosacījumiem lēmumu pieņemšanā, gan par Eiropas Savienības kopējo aizsardzības politiku un tās īstenošanu, gan par to, ka Eiropas Parlamentā būtu jāsaglabā Nicas līgumā noteiktā dalībvalstu pārstāvība, mazākā pārstāvība - 5 deputāti. Mēs arī uzskatām, ka nebūtu atbalstāma īpašas likumdošanas padomes izveidošana. Ir arī mazāk būtiski jautājumi, bet katrā ziņā starpvaldību konferencē darba būs pilnas rokas.

Godātie deputāti! Aicinu, tāpat kā to ir darījusi Ārlietu komisija, jūs atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Atis Slakteris. Lūdzu!

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šodien mēs balsosim par pievienošanās līgumu Eiropas Savienībai. To referendumā ir atbalstījusi tauta. Nicas līguma nosacījumi Latvijai ir izdevīgi, tomēr diemžēl ir jāsaka, ka valdība, Repšes valdība ar ārlietu ministri Kalnieti priekšgalā, jau ir paspējusi paust atbalstu jaunajam Eiropas pamatlīguma projektam, kurš būtiski atšķiras no Nicas līguma, un tas Latvijai nav izdevīgs.

Pirmām kārtām nav izdevīgs tāpēc, ka tajā katrai valstij nav paredzēts komisārs. Tātad Latvija var palikt bez pilntiesīga pārstāvja Eiropas valdībā. Ir plānots samazināt mūsu deputātu skaitu arī Eiropas Parlamentā. Turklāt ir paredzēts daudz vairāk lēmumu pieņemt ar vienkāršu vairākuma balsojumu, kas faktiski nozīmē mazo valstu ietekmes būtisku samazinājumu.

Jājautā: kāpēc ir bijis pašreizējās valdības un Ārlietu ministrijas atbalsts šādai Latviju diskriminējošai Eiropas Savienības konstitūcijai, ko pat starptautiskā prese jau ir nosaukusi par “federālistu puču”? Rodas iespaids, ka mūsu valdība drīzāk pārstāv Briseli Latvijā, nevis Latviju Briselē. Par laimi, ir vairākas - gan “vecās”, gan “jaunās” Eiropas valstis, kurām rūp mazo valstu liktenis. Vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka rīkos referendumu par jauno konstitūciju, ja federālisma idejas gūs virsroku. Arī Tautas partija nopietni domā par iespēju ierosināt tautas nobalsošanu par jauno Eiropas Savienības konstitūciju, ja citādi nespēsim aizstāvēt mūsu intereses.

Protams, šis pamatlīgums, šis konstitucionālais līgums, pašlaik vēl ir projekta stadijā, un tādēļ vēl ir cerība ko mainīt starpvaldību konferencē Romā, kur jāpieņem pamatlīguma galīgais variants. Piemēram, Čehijas premjers Klauss jau ir paudis, ka viņš neuzstāsies ar savu runu šajā konferencē, kur Čehijai atvēlētas tikai trīs minūtes. Arī tādas ir metodes, kā cīnīties par savām tiesībām! Diemžēl Latvijas ārlietu ministre jau pirms minētās sanāksmes ir paspējusi paust piekrišanu jebkādiem kompromisiem, kuri vēl pat nav zināmi. Es saprotu, ka daudzi “Jauno laiku” aktīvisti ir līdzīgā veidā piekrituši un piekrīt katram Repšes vārdam, pirms vēl viņš sācis runāt. Tomēr šai iekšpolitikā ievazātajai “repšistu” pazemībai nav vietas, ja jāaizstāv Latvijas intereses ārpolitikā! Tā vietā, lai apvienotos ar citām mazajām valstīm un cīnītos par savām interesēm, valdība iet franču un vācu federālistu pavadā. Nav saprotams, kāpēc Latvija jau ir gatava atbalstīt ceļu uz lielvalstu diktātu Eiropas Savienībā.

Taču šodien mums ir jābalso par Latvijai izdevīgu pievienošanās līgumu. Atkāpšanās no tā ir pieļaujama tikai ar tautas mandātu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Ministru kabineta vārdā - ārlietu ministre Sandra Kalniete.

S.Kalniete (ārlietu ministre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Nav vēl pagājušas divas nedēļas, kopš mēs visi kopā ar nepacietību gaidījām tautas lēmumu 20.septembra referendumā, lai pēc tam svinētu ilgi gaidīto brīdi - atgriešanos Eiropā.

No daudzajiem mirkļiem, ko pēdējās desmitgades laikā esam saukuši par vēsturiskiem, 20.septembris paliks mūsu atmiņā kā saulaina rudens diena, kurā beidzot esam atgriezušies īstajā Eiropā, - ne ģeogrāfiskajā, kur vienmēr esam bijuši, bet brīvajā un atkal apvienotajā Eiropā, kas mums bija liegta vairāk nekā 50 gadus. Šodien jūs, tautas vēlētie priekšstāvji, esat tie, kam atlicis šo tautas gribu piepildīt. Tādēļ es aicinu jūs ratificēt Latvijas pievienošanās līgumu Eiropas Savienībai. Šis līgums, ko Valsts prezidente, Ministru prezidents un es šopavasar parakstījām Atēnās, ir mūsu pievienošanās sarunu rezultātu noformējums starptautiska, abām pusēm juridiski saistoša līguma veidā. Vairāk nekā 6000 lappušu biezajā dokumentā ir līguma pamatteksts, pievienošanās akts, 18 pielikumi, 10 protokoli un daudzas deklarācijas.

Pievienošanās līgumā teikts, ka 10 līdzšinējās kandidātvalstis kļūs par Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja līdz 2004.gada 1.maijam būs šo līgumu ratificējušas. Ja kāda no kandidātvalstīm līgumu neratificē, tas nestājas spēkā tikai šajā konkrētajā valstī.

Pievienošanās aktā un tā pielikumos ir izklāstīti nosacījumi, ar kādiem Latvija un pārējās kandidātvalstis pievienojas Eiropas Savienībai. Lielākā daļa kandidātvalstu jau ir ratificējušas šo līgumu. Vai arī Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti - tas atkarīgs no jūsu šodienas lēmuma, jo šā līguma neratificēšana nozīmētu vien to, ka Latvijā tas nestājas spēkā. Taču šādu situāciju pēc tam, kad 67% Latvijas iedzīvotāju referendumā ir pateikuši skaidru “jā” Eiropas Savienībai, es šodien iedomāties nevaru.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Valdības vārdā es vēlētos šodien jums pateikties par lielisko sadarbību, kas ļāva mums uzņemšanas sarunās ar Eiropas Savienību panākt Latvijai tik izdevīgus pievienošanās nosacījumus.

Finansiālais ieguvums uz vienu iedzīvotāju Latvijai un abām pārējām Baltijas valstīm ir vislielākais, salīdzinot ar citām kandidātvalstīm. Mēs Latvijā strukturālo fondu un lauksaimniecības atbalsta formā uz vienu iedzīvotāju esam ieguvuši vairāk nekā 300 eiro, turpretim lielākajā daļā kandidātvalstu šis ieguvums ir tikai nedaudz lielāks par 100 eiro vai pat zem 100 eiro. Panākto pārejas periodu un citu izņēmumu ziņā esam nodrošinājuši mūsu valstij, pašvaldībām un uzņēmējiem iespēju pakāpeniski ieviest Eiropas Savienības standartus.

Vairāk nekā 32 pozīcijās panāktās atrunas Latviju pasargās no pārāk smagas finansiālo saistību nastas, ja mums vienā dienā nāktos pilnībā ieviest Eiropas Savienības likumdošanu.

Visas pozīcijas Latvijas sarunām ar Eiropas Savienības valstīm ir tikušas saskaņotas Saeimas Eiropas lietu komisijā. Parlamentā ir rīkotas regulāras debates par Eiropas Savienības jautājumiem, un šī labā sadarbība, es ceru, nebeigsies līdz ar pievienošanās līguma ratifikāciju. Kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, Latvija kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm piedalīsies Eiropas Savienības jauno likumu izstrādē. Arī šajā procesā parlamenta viedoklim Latvijas nacionālo interešu formulēšanā būs nozīmīga loma.

Eiropas Savienības jaunā konstitucionālā līguma izstrāde ir pirmais un pats nozīmīgākais Latvijas kā Eiropas Savienības nākamās dalībvalsts pienākums, kurā esam iesaistījušies jau no pagājušā gada. Gan valdības, gan parlamenta pārstāvji kopā ir strādājuši Eiropas Konventā un piedalījušies šā līguma projekta sagatavošanas procesā. Tagad mums priekšā ir pats grūtākais - starpvaldību sarunas. Pēc konsultācijām ar Saeimas Eiropas lietu komisiju valdība šonedēļ ir apstiprinājusi Latvijas pozīciju starpvaldību konferencei, kura šosestdien tiks atklāta Itālijas galvaspilsētā Romā. Šīs sarunas, kurās Latvija savā pozīcijā ir vienota ar vismaz 15 citām Eiropas valstīm, Eiropas Savienības būtību nemainīs. Tā nekļūs nedz par federāciju, nedz pārņems no dalībvalstīm jaunas kompetences. Tieši otrādi. Pirmo reizi Eiropas Savienības un tās suverēno dalībvalstu kompetenču sadalījums ir izklāstīts tik skaidri un tik strikti definēts. Tādēļ Eiropas konstitucionālais līgums Eiropas Savienību padarīs gan rīcības spējīgāku pēc Latvijas un citu jauno dalībvalstu pievienošanās, gan arī sabiedrībai un ikvienam vieglāk saprotamu.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ceļa gabals, kuru Latvija ir nogājusi, lai atgrieztos Eiropā, ir garš. Taču mums priekšā paveras - nu jau kā pilntiesīgai dalībvalstij paveras - plašs jaunu iespēju un arī pārbaudījumu lauks. Mūsu līdzšinējā pieredze Eiropas Savienībā mūs ir norūdījusi un ir sagatavojusi Latviju pilntiesīgai dalībai. Mēs esam gatavi un apņēmības pilni izmantot Eiropas dotās iespējas Latvijas attīstībai un ikviena iedzīvotāja labklājības uzlabošanai. Mēs esam gatavi Eiropai un citām dalībvalstīm piedāvāt savu pieredzi un idejas.

Tādēļ es aicinu jūs, cienījamie deputāti, savā balsojumā atbalstīt šo Latvijas tautas izvēli un ratificēt līgumu, kas ir mūsu nākotnes pamats! Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Cienījamā ārlietu ministre! Diemžēl man šeit jānāk ar smagu sirdi kā deputātam un cilvēkam, kurš ir iepazinies ar šo valdības anotāciju.

Jūs zināt, ka tūlīt būs pagājis gads kopš iepriekšējām vēlēšanām. Veselu gadu mums ir jauna valdība. Nu pēc gada darba mēs esam saņēmuši dokumentu, kas ir pielikts klāt pie šā līguma… valdības anotācija… nosauksim to par valdības redzējumu jeb vīziju… Mēs ilgi nesapratām, kā tas var būt, ka laiku pa laikam neapstiprina mūsu nacionālās attīstības plānus. Mums tos pirmo reizi atsviež atpakaļ, mums liek otrreiz tos pārstrādāt... Taču tagad, iepazīstoties ar šo valdības dokumentu, kas te ir pielikts klāt, man kļuva skaidrs, ka... ja valdība raksta par kartupeļu cieti daudz vairāk nekā par transeiropas tīkliem vai, teiksim, ātrgaitas dzelzceļa attīstību, tad skaidrs, ka valdībai šā redzējuma nav.

Pirms divām dienām Eiropas Savienības komisārs Ferhoigens ziņoja Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejai par stāvokli Eiropas Savienības kandidātvalstīs. Un vai zināt, ko viņš minēja attiecībā uz Latviju? Jūs to varat izlasīt internetā. (Novembrī būs sīkāks progresa ziņojums.) Atkal tās pašas vecās lietas, par ko tika noņemts no amata Sončiks, par ko tika mainīta Valsts ieņēmumu dienesta vadība! Mēs šajā Ferhoigena ziņojumā lasām - atkal nav sakārtotas muitas savienojamības problēmas (tātad muitas informātika), nav atrisinātas veterinārijas problēmas, nav atrisināta nodokļu administrēšana kā tāda. Nu, un, protams, ir vēl vesela rinda sīkāku, tehniskāku lietu, kas attiecas uz diplomu savstarpējo atzīšanu vai cilvēku brīvu kustību. Jautājums - kā tas ir iespējams, ka pēc gada darba mēs atkal runājam par to pašu, par ko mēs runājām pirms diviem, trim, četriem gadiem?

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tikai vienai nodaļai - par infrastruktūru. Ja trīs četros gados mēs saņemsim milzīgus līdzekļus, apmēram vienu miljardu eiro - vairāk par vienu miljardu eiro -, tad ir ļoti svarīgi, kā valdība redz šo infrastruktūras attīstību.

Un tagad par enerģētiku. Ko mēs varam izlasīt? To, ka tiks liberalizēts gāzes un elektrības tirgus, ka tas tiks atvērts un katrs patērētājs varēs izvēlēties gāzes piegādātāju. Piedodiet, dārgie kolēģi! Gāzes piegādātāju mēs varēsim izvēlēties tikai savām šķiltaviņām, jo šajā dokumentā jūs neatradīsiet neko - ne vārda par nepieciešamību izbūvēt otru (alternatīvo) gāzes krātuvi, ne vārda par to, cik tas maksā, ne vārda par to, vai ir vajadzīgs vēl kāds gāzes vads. Mēs zinām, ka somi pašreiz cīnās par gāzes vada izbūvi no Norvēģijas. Kāpēc somi to dara, ja viņi var iegādāties ļoti lēti Krievijas gāzi? Acīmredzot viņi zina, kāpēc viņi to dara. Šī cīņa notiek ar Komisiju. Protams, arī viņiem ir tās pašas problēmas, kas ir Latvijai, - mazs iedzīvotāju skaits, šis projekts nav visai rentabls, tomēr Somijas valdība zina, kāpēc par to ir jārunā.

Godājamā ārlietu ministre! Jūs labāk par mani zināt, ka jau 2001.gadā Eiropas Komisija norādīja Latvijas valdībai uz nepieciešamību izpētīt ātrgaitas dzelzceļa problēmas Latvijā un to, kā šeit uzbūvēt ātrgaitas dzelzceļu, jo pašreiz mums vispār nav normālas pasažieru satiksmes. Tagad ir pagājuši gandrīz trīs gadi un mēs esam nonākuši tiktāl, ka Eiropas Savienības komisārs zvana Lietuvas prezidentam un saka: “Ziniet, mēs jums ar varu šo dzelzceļu uzbūvēsim!”

Visu laiku mēs šeit dzirdam no valdības, ka mēs esam maza tauta, mūsu zeme ir reti apdzīvota, mums nav, ziniet, līdzekļu un tas viss ir nerentabls. Un nekas šajā jomā netiek darīts. Tie ir tikai daži piemēri, kas liecina par to, ka nav šā lielā redzējuma jeb šīs vīzijas. Es, protams, domāju, ka mēs ratificēsim šo līgumu un šodien nobalsosim par to, bet es tomēr gribētu pievērst valdības uzmanību tādām lietām.

Ja mēs nerunājam par tādām lielām lietām kā infrastruktūra un enerģētika, tad jāteic, ka ļoti daudzus mūsu cilvēkus interesē, ko tad Eiropas Savienība un šis līgums dos mazajam uzņēmējam, mazā un vidējā uzņēmēja darbībai.

Jā, godājamā ārlietu ministre, jūs ļoti labi zināt un arī valdība zina, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām pasaulē pēc uzņēmumu skaita uz 1000 cilvēkiem. Nu, “jaunajos laikos”, kā es saprotu, valdība to vien dara, kā veselu gadu strādā pie tā, kā palīdzēt šiem mazajiem uzņēmumiem tālākajos Latvijas reģionos, teiksim, Latgalē.

Mēs zinām, ka ir paredzēti ļoti lieli līdzekļi. Tuvākajos divos trijos gados mazie un vidējie uzņēmumi varēs saņemt apmēram 106 miljonus latu uzņēmējdarbības konkurētspējas palielināšanai. Šo naudu administrēs Attīstības aģentūra. Tikai ir viena nelaime - uzņēmējam ir projekts jārealizē par savu naudu, un tikai pēc tam, kad šis projekts būs realizēts (nemaz nerunājot par visu šo birokrātiju, projekta saskaņošanu un tā tālāk), viņš varēs dabūt atpakaļ daļu no Komisijas piešķirtajiem līdzekļiem. Tātad - kur mazais uzņēmējs, piemēram, Latgalē, kuram problēma ir jau tūkstotis vai pieci tūkstoši latu, varēs dabūt, teiksim, 50 tūkstošus vai 100 tūkstošus latu, lai tur uzbūvētu, attīstītu kaut kādu infrastruktūru vai nodarbotos ar savu darbinieku pārkvalifikāciju? Viņš var dabūt šo naudu divos veidos - vai nu no bankas (bet viņam nav nepieciešamās ķīlas), vai no kādām kredītgarantiju aģentūrām. Būdams ļoti naivs, es domāju, ka šajās kredītgarantiju aģentūrās ir vismaz kādi 10 miljoni… nu, vismaz 7 vai 8 miljoni, un biju ļoti pārsteigts, ka tur tikai pāris simts tūkstošu (tagad varbūt ir drusciņ virs pusmiljona). Tātad jautājums ir par līdzfinansējumu ne tikai lielajiem infrastruktūras objektiem; jautājums ir arī par mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalstīšanu kā tādu.

Un pēdējais. Es laika trūkuma dēļ negribu jūsu uzmanību aizkavēt, bet man ir novēlējums valdībai, tikai es vairs nezinu, kā man būtu jāsaka - vai tas ir novēlējums šai valdībai vai jaunajai valdībai. Es gribētu novēlēt varbūt šai jaunajai valdībai, kas sāks strādāt, četras lietas.

Pirmkārt, novēlu vīziju - precīzu vīziju par to, ko Latvija grib. Vai mēs gribam ātrgaitas dzelzceļu, vai mēs gribam, lai Latvija, Igaunija, Somija būtu savienotas ar Poliju, Berlīni, Briseli? Vai varbūt mēs to negribam? Ja mēs to gribam, tad mums nav šeit jāstāsta, ka mēs esam reti apdzīvota teritorija, ka mums nav naudas. Mums ir dienu un nakti jāstrādā pie šā projekta realizācijas!

Otrā lieta ir līdzekļu koncentrācija. Dārgie draugi! Ministrs pēc gada (pirms tam citas valdības bija strādājušas trīs gadus) nāk šeit un saka: “Ziniet, man ir četri redzējumi attiecībā uz pašvaldību reformu, man ir viens projekts, kurā ir runa par 102 pašvaldībām, man ir otrs projekts, kurā ir runa par 88, trešais - par 33, ceturtais - par piecām… un piektais - par vienu!” Ja jau tas ir tā, tad, ziniet, nav vajadzīgs ne šāds ministrs, ne šāda valdība! Tad mums ir skaidrs, ka šie līdzekļi netiks koncentrēti un nevienu projektu mēs te nerealizēsim.

Trešā lieta, ko es gribētu novēlēt šai valdībai, - atrisināt šo līdzekļu līdzfinansējuma problēmu (šajā sakarā es runāju par infrastruktūras objektiem, bet, es domāju, tikpat svarīga ir zinātne un tehnoloģija, tātad augstskolu, zinātnes finansējums, piedalīšanās visās šajās programmās), nevis dibināt jaunas ministrijas, kuras prasa vairāk naudas nekā tie finanšu līdzekļi, kurus mums vajag, lai mēs piedalītos šajās zinātnes, izpētes un tehnoloģiju programmās.

Un pēdējais. Nolaidīsimies arī līdz šim mazajam uzņēmumam un palīdzēsim mazajam uzņēmējam atrisināt šīs viņa problēmas.

Tātad atkārtoju vēlreiz: lai nākamajā valdības anotācijā par kartupeļu cieti nebūtu vairāk rakstīts kā par enerģētiku, transportu vai par kaut ko citu daudz būtiskāku - zinātni un tehnoloģijām.

Paldies par uzmanību! Es aicinu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Latvijas cilvēki! Nerunāšu par referendumu, runāšu par nākotni. Parīt Romā tiks parakstīta vienotās Eiropas Konstitūcija, un līdz ar to nacionālo valstu laikmets mūsu kontinentā principā būs beidzies.

Apspriežamais likumprojekts ir rezultāts ilggadējai Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Mūsu frakcija 8.Saeimā izteica atbalstu tam, ka Latvija pievienojas Eiropas Savienībai, bet tagad vesela virkne valstsvīru apšauba to, vai Latvijai būtu jāpievienojas arī vienotajai Eiropas Konstitūcijai. Mēs dzirdam pārspīlējumus, jūtam aizdomīgumu, mūs biedē ar nākamo Briseles supervaras ietekmi uz Latviju. Dažreiz runā, ka krievi ir eiropesimisti. Tā nav! Kā es redzu, eiropesimisti mūsu parlamentā sēž labajā pusē. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nerunā muļķības!”)

Runājot atklāti, es un mani kolēģi no PCTVL frakcijas ir pārliecināti eirofederālisti. Mēs domājam, ka nevar būt daļēja grūtniecība, un, ja Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tad tai ir jāpakļaujas vienotam standartam, kura izstrādāšanā mums, protams, ir jāpiedalās. Un neviens eiroreferendums mums vairs nav jārīko. Tā ir vienkārši lieka naudas tērēšana.

No šāda traktējuma tad arī izriet mūsu izpratne par cilvēktiesību ievērošanu Eiropas Latvijā. Nevar būt tā, ka kurds ar Vācijas pasi var brīvi iebraukt Latvijā un brīvi šeit balsot pašvaldību vēlēšanās, bet baltkrievs, pat pusgadsimtu dzīvodams mūsu republikā, vēl joprojām nepiedalās politiskajā procesā.

Nesen lieliska delegācija no Latvijas, pāris desmitu Latvijas krievvalodīgo skolēnu, apmeklēja Eiropas Savienības otro galvaspilsētu - Strasbūru. Tur viņi tikās, sirsnīgi tika uzņemti un augsta ranga Eiropas Savienības ierēdņi demonstrēja izpratni par krievu valodas izglītības problēmām mūsu valstī. Pretēji Dobeļa kunga kliegtajam, Eiropas valstsvīri mūs saprata un ir par cilvēktiesību ievērošanu to plašākajā nozīmē.

Jo mēs ātrāk pievienosimies vienotajai Eiropai, jo drīzāk beigsim starpetnisko “auksto” karu un dzīvosim modernā valstī.

Lūdzu balsot “par”! (No zāles dep. J.Dobelis: “Kabanov, nāc atpakaļ!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs lemjam par to nosacījumu apstiprināšanu, uz kādiem Latvija pievienosies Eiropas Savienībai. Tautas nobalsošanā vairākums Latvijas pilsoņu ir atzinis šos nosacījumus par labiem esam. No šā brīža mums ir skaidri jāapzinās, ka Eiropas Savienība vairs nav ārpolitika, bet Eiropas Savienības jautājumi - tā ir iekšpolitika. Un tāpēc mani nepatīkami pārsteidza tā rosīšanās, tā relaksētā atmosfēra, kas Saeimas zālē iestājās brīdī, kad tika pieteikts šis likumprojekts.

Latvijai ir jāatbilst Eiropas Savienības dalībvalstu prasībām. Latvijai, apstiprinot šo līgumu, ir jākļūst par reālu Eiropas Savienības dalībvalsti ar visām tām saistībām, kas nāk līdzi šim statusam un šai lielajai atbildībai. Mēs gaidīsim līdz novembra sākumam, līdz 5.novembrim, kad tiks saņemts Eiropas Komisijas Uzraudzības padomes pēdējais ziņojums, kurā būs konstatēts, vai Latvija atbilst vai neatbilst Eiropas Savienības dalībvalsts statusam un kurās jomās tā neatbilst.

Pievienošanās līguma sagatavošana parādīja daudzas problēmas mūsu valsts administratīvajā sistēmā, mūsu institūciju rīcībspējā. Tas atspoguļojas, protams, arī pievienošanās līgumā, bet es nekādā gadījumā to negribētu saistīt ar to cilvēku lielo darbu, kuri gatavoja šo līgumu un pārstāvēja Latviju sarunās ar Eiropas Komisiju par šā līguma sagatavošanu un formulēja Latvijas puses pozīciju.

Darba gaitā parādījās mūsu institūciju, kā es jau minēju, administratīvā mazspēja, sektoru redzējuma trūkums, kas daudzos gadījumos traucēja šajā līgumā iekļaut sektoru intereses. Ilgtermiņa redzējuma trūkums nav ļāvis Latvijas pusei noformulēt sektoru intereses, kas nākotnē, protams, radīs problēmas tajā vai citā sektorā, jo gluži vienkārši nav izstrādāta politika.

Tāpat parādījās arī starpinstitūciju darba koordinācijas problēmas - kaut vai jautājumā par to pašu brīvo zemes tirgu un iespēju iegādāties zemi Latvijā Eiropas Savienības pilsoņiem. Izrādījās, ka Latvija ir vienīgā no kandidātvalstīm, kura nebija pieprasījusi pārejas periodu, un Eiropas Komisija bija tā, kas piedāvāja, lai Latvija iekļautu šo normu savos nosacījumos par iestāšanos Eiropas Savienībā. Institūcijas, savstarpēji nekoordinējot savu darbību, nebija pamanījušas kopējo tendenci, kāda tā bija Eiropas Komisijā sarunās ar citām kandidātvalstīm.

Tātad es gribētu teikt, ka šis ir nevis relaksēšanās laiks, bet pēdējais laiks, kad jāsāk domāt par to, kā būtiski paaugstināt mūsu valsts administratīvo spēju, un šoreiz tas jādara vienīgi un tikai mūsu pašu interesēs, kā to bieži, faktiski pastāvīgi uzsver Eiropas Komisija un citas Eiropas Savienības atbildīgās institūcijas. Mums ir skaidri jāredz savi nākamie soļi vismaz gada, divu gadu vai trīs gadu ilgā redzējumā, un šim mūsu redzējumam ir jāatspoguļojas mūsu rīcībā.

Attīstības plāna sagatavošanas problēmas parāda to, ka vēl aizvien šāda redzējuma mums pietrūkst daudzos sektoros, un, kaut gan sarunās ar Eiropas Savienību mēs jau vairāk nekā divus gadus esam skatījuši cauri visus šos sektorus, mums tomēr vēl aizvien pietrūkst šā redzējuma.

Latvijas politikai Eiropas Savienības jautājumos ir jābūt precīzi formulētai un agresīvi realizētai. Pretējā gadījumā ieguvumi no Eiropas Savienības var izrādīties ierobežoti, bet reizēm var tikt pat pretrunīgi vērtēti. Mums ir jābūt skaidrībā par to, kuri jautājumi Latvijai ir nozīmīgi, jo mums nepietiks resursu un politiskā svara, lai vienlīdz labi aizstāvētu savas intereses visās jomās.

Par praktiskajiem soļiem. Esmu no šīs tribīnes jau runājis par to, kā, manuprāt, būtu jānovērš kļūdas attiecībā uz administratīvajām spējām konkrētajās institūcijās, pirmām kārtām jau starpinstitūciju koordinācijas ziņā.

Taču es vēlos vēlreiz uzsvērt to, ka Eiropas politiku izstrādei ir jāveido spēcīga, labi atalgota, pat ļoti labi atalgota, profesionāļu komanda, kodols, kas strādātu tiešā Ministru prezidenta pakļautībā. Šis solis jau ir sperts - ir radīts nolikums par šāda biroja izveidi tieši Ministru prezidenta pakļautībā. Diemžēl nākamā gada budžetā es neredzu finansējumu, kas varētu piesaistīt šim birojam spēcīgus profesionāļus, pārvilināt viņus no banku sektora, arī no Latvijas Bankas, jo šīs, es teiktu, nacionālās elites, kam jāsāk veidoties pašā mūsu izpildvaras centrā, atalgojuma līmenim būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu starpinstitūciju saikni. Sektoru ministrijas, neviena no sektoru ministrijām nevar nodrošināt šo saikni. Tās ir Ministru prezidenta iespējas, ko apliecināja arī tā prakse, kuru Latvija realizēja, stājoties Eiropas Savienībā, gan integrācijas sākuma periodā, gan arī vēlākajos posmos. Un šim uzsvaram faktiski ir jābūt centrālajam punktam, uz kuru valdībai šobrīd būtu jācentrējas.

Tāpat vēl aizvien netiek veidota akadēmiskā bāze, tas finansējums, ko varētu novirzīt akadēmiskās bāzes stiprināšanai, respektīvi, šo “robu” aizpildīšanai, analītisko materiālu izstrādei un problēmu izvirzīšanai, jaunu ideju ģenerēšanai, taču resursi nākamā gada budžetā tam nav paredzēti. Mēs nevaram prasīt, lai civildienesta ierēdņi aizpildītu šo “robu”. Civildienestam ir citi uzdevumi.

Par Saeimas uzdevumiem. Parlamenta loma Eiropas Savienības dalībvalstīs ir atšķirīga, bet tā ir atkarīga no tā, cik aktīvi paši parlamentārieši vēlas iesaistīties šajos procesos. Līdz šim apmēram 50% likumu, ko nacionālās valstis ir ieviesušas savos tiesību aktos, tika sagatavoti ārpus nacionālajām valstīm, galīgo noformējumu gūstot Eiropas Savienības institūcijās.

Šajā procesā - šo likumu veidošanā - nacionālās valdības un parlamenti var aktīvi piedalīties, un valdības, protams, arī piedalās, bet parlamenti, kā es jau teicu, daudzējādā ziņā paši nosaka savu darbību, to, cik aktīvi parlamenti seko tam, kādu pozīciju tā vai cita valdība ieņem Eiropas Savienības institūcijās.

Latvija ir izvēlējusies šo aktīvo modeli, ko praksē jau ir pārbaudījušas Skandināvijas valstis. Un tas ir tāds, ka ir izveidota īpaša Eiropas lietu komisija, kurā ir proporcionāli pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās politiskās partijas. Tai ir liels īpatsvars parlamentā, jo faktiski veidojas “mazais parlaments”, kas aktīvi var sasaukt sēdes, lai izskatītu jebkuru pozīciju, kuru valdība, konkrētās ministrijas, ved uz Eiropas Savienības institūcijām, kur arī veidosies likumi.

Eiropas Savienības jaunajā konstitucionālajā projektā ietvertās pieejas daudzējādā ziņā vēl vairāk pārcels lēmumu pieņemšanu uz Eiropas Savienības centrālajām institūcijām - tātad likumu pieņemšana notiks tur, bet tajā pašā laikā tiks pavērtas vēl plašākas iespējas arī nacionālajiem parlamentiem aktīvi iesaistīties šajā procesā.

Eiropas lietu komisija no šā gada jau ir sākusi uzklausīt visas pozīcijas, kuras Latvijas valdības pārstāvji ved uz Eiropas Padomi. Šā procesa kvalitāti, protams, noteiks arī mūsu pašu, deputātu, sagatavotība un daudzējādā ziņā arī tehniskā personāla sagatavotība.

Eiropas lietu komisija ir piedāvājusi shēmu, kā iesaistīt visas speciālās Saeimas komisijas šajā darbā, lai panāktu to, ka parlaments tiešām varētu dot pietiekami precīzu mandātu ministriem, kuri dosies uz Eiropas Padomi, lai virzītu, atbalstītu vai neatbalstītu, argumentētu to vai citu likumprojektu, kas taps Eiropas Savienības institūcijās.

Tāpēc es aicinu visu mūsu Saeimu, visus deputātus strādāt, nevis relaksēties, domājot, ka šobrīd mēs esam nogājuši kaut kādu būtisku etapu. Jā, tas tā arī ir, bet faktiski mēs esam iegājuši kvalitatīvi jaunā aktivitātes etapā, kas prasa no mums daudz lielāku ieguldījumu, daudz vairāk darba, lai mēs jau iepriekš varētu veidot savu pozīciju attiecībā uz tām vai citām tiesību normu izmaiņām, kas vēl tikai tiek gatavotas Eiropas Savienības institūcijās.

Jāteic, ka līdzšinējā, salīdzinoši neilgā, prakse liecina, ka mums šīs aktivitātes pietrūkst. Eiropas lietu komisija regulāri cieš no kvoruma trūkuma, līdz ar to mēs nevaram realizēt Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības - lemt par to vai citu valdības un ministriju sagatavoto pozīciju apstiprināšanu. Apstiprināšanu, nevis konsultēšanos, kā to uzsvēra ārlietu ministre.

Es gribu uzsvērt to, ka Saeimai šobrīd ir ļoti liela loma. Tad spēlēsim šajā procesā! Atbildība ir ārkārtīgi liela, bet katrā ziņā mēs to visu varēsim realizēt tikai tad, kad patiešām aktīvi iesaistīsimies šajā procesā.

Vēlu mums visiem veiksmi!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Tautas saskaņas partija vienmēr konsekventi atbalstījusi Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, un, protams, mēs balsosim “par” šo likumprojektu.

Šobrīd mums notiek tāda savdabīga diskusija par to, kura partija labāk aizstāv vai var aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses. Man šķiet, ka šī nav tā īstā vieta un šis nav īstais laiks šādai diskusijai, jo…

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze, es ļoti lūdzu aicināt deputātus netraucēt runātāju! (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Kārtības rullis atļauj! Ir atļauts!”) Labi. Tātad, ja augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze uzskata, ka viss ir kārtībā, tad es atļaušos turpināt.

Vispār mēs runājam par nacionālo interešu aizstāvēšanu. Vai tas ir pats labākais veids, kā šo problēmu formulēt? Pret ko aizstāvas? (Starpsauciens: “Kā tu jūti?”) Parasti aizstāvas pret ienaidnieku. Vai Eiropas Savienība ir mūsu ienaidnieks? Atzīsimies godīgi, ka Eiropas Savienība ir diezgan sarežģīta institūcija! Ļoti daudziem cilvēkiem ir diezgan grūti saprast, kas ir Eiropas Savienība, tāpēc to uztver tīri psiholoģiskas uztveršanas līmenī. Un, kad cilvēki dzird, ka par Eiropas Savienību runā tādus vārdus un ka pret kaut ko jāaizstāvas, tad viņiem arī veidojas savdabīgs priekšstats par Eiropas Savienību. Es uzskatu, ka mums būtu jāpadomā par to, kā varētu šo problēmu labāk formulēt. Vai nebūtu labāk runāt par interešu saskaņošanu? Par ko būtībā ir runa? Runa ir par to, ka šobrīd mēs esam daļa no Eiropas Savienības. Eiropas Savienības problēmas kļūst par mūsu problēmām, savukārt mūsu problēmas kļūst par Eiropas Savienības problēmām. Vispār dīvaini… pavasaris it kā ir tālu… dīvaini, kas notiek ar dažiem deputātiem… Labi, tātad mums faktiski jāveido - kopīgi ar esošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm - vienota Eiropa tādā veidā, lai tā atbilstu šīs vienotās Eiropas iedzīvotāju interesēm. Te ir daudz, par ko pārdomāt.

Fakts ir tāds: mēs stājamies Eiropas Savienībā visi kopā - pozīcija un opozīcija, labējās un kreisās partijas, latvieši un krievi, pilsoņi un nepilsoņi. Un galvenā problēma, manā skatījumā, šobrīd ir tāda: kā jutīsies tie cilvēki, tā trešdaļa Latvijas pilsoņu, kas referendumā balsoja pret pievienošanos Eiropas Savienībai? Es uzskatu, ka tas ir ļoti būtiski - nepieļaut, lai šie cilvēki justos zaudētāji, nepieļaut, lai šie cilvēki priecātos par iespējamām neveiksmēm, ko pārdzīvos Eiropas Savienība savā attīstībā. Mums ļoti nopietni jādomā par to, kā iesaistīt šos cilvēkus, šos eiroskeptiķus, kopīgā procesā, kā mums visiem kopā - gan šeit, Latvijā, gan arī kopā ar mūsu, tā teikt, līdzpilsoņiem Eiropas Savienībā - veidot labāku Eiropas Savienību, kas kalpos cilvēku interesēm.

Neaizmirsīsim par to, kārtojot savas starppartiju un citas attiecības!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, debates turpināsim pēc pārtraukuma!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, mums ir jānoklausās paziņojumi.

Pirmajai vārds deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātā Ārlietu komisija, lūdzu tūlīt pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Baibai Brigmanei. Lūdzu!

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pulcējas pēc divām minūtēm Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisiju lūdzu uz sēdi Sociālo un darba lietu komisijas telpās!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

7.oktobrī notiks Latvijas un Šrilankas parlamentu sadarbības grupas tikšanās Saeimas Viesu zālē.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Aldis Kušķis, Indulis Emsis, Edgars Jaunups, Pēteris Kalniņš, Artis Kampars, Sarmīte Ķikuste, Aigars Pētersons, Anta Rugāte, Mareks Segliņš, Atis Slakteris, Dainis Turlais, Arvīds Ulme un Inese Vaidere.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Turpinām sēdi.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Jā, viens posms mūsu darbā ir beidzies. Tagad ir jādomā par savu turpmāko darbību. Tieši mūsu, Saeimas deputātu, darbību. Un tāpēc viss ir jāsaliek atbilstošajās vietās.

Latvijas Republikas pilsoņi, vairākums, ir nobalsojuši “par”. Pārliecinoši. Vairāk nekā Igaunijā. Uzsvēršu: tātad mūsu pilsoņi ir pat vēl pozitīvāk noskaņoti jautājumā par darbošanos Eiropas Savienībā nekā kaimiņi. Un mums, protams, šis balsojums ir jāievēro un, neapšaubāmi, jāatbalsta arī šodien izskatāmais līgums.

Taču šis mūsu balsojums būs tikai viena un nebūt ne pati lielākā daļa no mūsu turpmākās darbības šajā “lauciņā”. Jau tagad Latvijas pārstāvjiem ir plašas iespējas darboties Eiropas Savienībā, un Saeima ir apstiprinājusi deviņu deputātu pilnvaras darboties kā novērotājiem Eiropas Parlamentā.

Taču tagad ir tieši tas jautājums, kuru te pieminēja jau iepriekšējie runātāji, - ka mums vajadzētu darboties saskaņoti, darboties vienoti. Jā, esmu par to! Lai vienoti darbotos, ir jābūt pamatam. Un pamats ir Latvijas valsts un tās intereses. Un tad ir jautājums: vai visi šie deviņi novērotāji darbojas Latvijas valsts interesēs? Un jāsecina, ka nekā tamlīdzīga! Viens novērotājs, kas plātās ar savām lieliskajām zināšanām cilvēktiesību jomā, organizē konkursa “Parādīsim mēli izglītības reformai!” uzvarētājiem - tātad garākās mēles īpašniekiem - braucienu ārpus Latvijas. Tātad - kam? Pusaudžiem, nepilngadīgiem bērneļiem, kam ir ārkārtīgi vājas zināšanas par Latviju, par tās vēsturi! Lielākā daļa viņu galīgi neprot runāt latviešu valodā. (No zāles dep. J.Pliners: “Prot visi!”) Lūk, tāda ir tā bēdīgā pieredze! Un, lūk, šie te bērneļi tur aizbrauc un laikam domā, ka briesmīgi varenu darbu izdarījuši. Lielie onkuļi sēž blakus un smīn, jo viņu politikānisms iet uz priekšu. Un tad tur parādās daži stulbeņi no Krievijas Domes, kuri Latvijā neko citu kā izsmieklu iegūt nevar. Vienam jau ir iebraukšanas atļauja atņemta, tagad ir laiks arī otram parādīt durvis. Nav viņam te ko vazāties pa Latviju! Nu ir šausmīgi sašutis, ka Ferhoigena kungs ir skaidri un gaiši norādījis Krievijai viņas vietu. Lūk! Un nu ir lielais sašutums, un nu vairs Eiropas Padomei naudu nedos Krievija, vismaz dos tikai trešdaļu no tā, kas ir līdz šim bijis.

Lūk tā! Tā tas viens te darbojas. Ko dara otrs? Otrs novērotājs tā vietā, lai iepazītos ar to, kas Latvijai ir vajadzīgs, izplata tukšus papīreļus Eiropas Parlamentā, pilnus ar meliem par Latviju, par tās likumiem. Un arī tos papīreļus, protams, neviens nelasa, jo krievu valoda vispār Eiropas Savienībā nav pārāk bieži dzirdama. Nu palīdzīgi Maskavas mīlētāji pārtulkoja jau viņam franču valodā šo papīreli. Es ceru, ka Saeima attiecīgi novērtēs šo pēdējo rīcību, un, iespējams, ka šā novērotāja vietā vajadzētu sūtīt citu novērotāju.

Nu un līdz ar to jāsaka arī daži vārdi par to, ko novērotājs var izdarīt šodien, runājot par tieši šo jauno Eiropas Savienības pamatlikuma projektu. Jo, darbojoties dažādās politiskajās grupās, mēs varam ar saviem priekšlikumiem šo procesu ietekmēt. Darbojoties Eiropas Nāciju apvienības politiskajā grupā, es jau esmu iesniedzis vienu priekšlikumu dokumentam, kas skāra Eiropas Savienības un ASV attiecību attīstību. Šo priekšlikumu arī Eiropas Parlaments savā sesijā atbalstīja ar balsu vairākumu.

Tālāk. Manas aktivitātes ir vērstas galvenokārt uz jaunā Eiropas pamatlikuma projektu. Un es tomēr gribētu šeit pateikt dažus vārdus par to, kā šī darbība izpaužas. Jā, kopumā šis projekts, ko ir sagatavojis Konvents, ir šodien tikai pamats tālākām diskusijām un nebūt nav galadokuments. Un tāpēc mums tomēr jāmēģina ir patlaban darīt visu, lai iestrādātu šajā projektā tās normas, kas Latvijai ir vairāk vai mazāk pieņemamas. Tad, kad strādāja Konvents, mūsu pārstāvji tur cīnījās. Patlaban šī procedūra jau tuvojas balsojumam Eiropas Parlamentā. Un līdz ar to novērotāji tagad var aktīvāk te piedalīties.

Sadarbojoties ar mūsu politisko grupu, tātad ar Eiropas Nāciju apvienības politisko grupu, es esmu sagatavojis vairākus grozījumus.

Nedaudz par prioritātēm. Prioritātes sakrita arī mūsu politiskajā grupā, galvenokārt visos pamatjautājumos, un tas skāra arī jautājumu par Eiropas Savienības rotējošās prezidentūras saglabāšanu, lai katrai dalībvalstij arī turpmāk būtu iespēja pusgadu darboties kā prezidējošai valstij. Tātad arī Latvijai būtu jāmēģina gan iegūt šādas iespējas, gan arī saglabāt principu - viena valsts, viens komisārs. Lai mūsu pārstāvis, Latvijas pārstāvis, varētu tur sekmīgi darboties. Un vajadzētu izvairīties no jaunu institūciju un jaunu amatu veidošanas. Nedomāju, ka tas uzlabos darbu Eiropas Savienībā, jo, ja izveidos šādu Eiropas Savienības Padomes prezidenta amatu, tad tieši starp institūcijām līdzsvars tiks izjaukts, jo, neapšaubāmi, tuvošanās zināmam autoritārismam sarežģī demokrātiskos procesus.

Politiskajā grupā man izdevās panākt to, ka mēs šajā ziņā ļoti līdzīgi domājam. Galvenais ir visu Eiropas Savienības dalībvalstu vienlīdzības principa saglabāšana. Un jautājumā par federālas Eiropas supervalsts veidošanas tendencēm ir katrā ziņā pilnīgi kategorisks “pret”.

Jā, mūs te aicina tagad daži kolēģi... Vispirms savārījuši pamatīgas ziepes Latvijai (tā viņi domā, vismaz cer, ļoti cer), tagad viņi nāk te maigi tribīnē: “Nu, tagad, sastrādāsimies!” Vispirms izplata melus par Latviju un tad nāk un saka: “Nu, un tagad draudzēsimies!” Tas ir ārkārtīgi vecs paņēmiens.

Kādreiz Anglijas premjers Čerčils par Krieviju teica tā: “Krievs,” es šoreiz domāju nevis tautības pārstāvi, bet Padomju Krievijas pārstāvi, jo toreiz par krieviem sauca visus neatkarīgi no tautības, “atnāks pa dienu, cerēdams, ka neviena nav mājās, un mēģinās pie jums iekāpt pa logu. Neticis iekšā pa logu vai mēģināts aizturēt, viņš steigšus aizbēgs, bet vakarā laipni ieradīsies un lūgs pieņemšanu.”

Šķiet, ka šie paņēmieni vēl joprojām tiek pielietoti, un, godīgi sakot, es nevaru iedomāties kaut ko vēl nožēlojamāku politiķa darbībā, kā izmantot mazgadīgus bērnus, kuriem nav ne saprašanas, ne zināšanu - nekā. Viņi ir “piebāzti” ar vēlamo, un viņiem ir ļoti liels prieks paskraidīt un pabļaustīties.

Godīgi sakot, ja Latvijas parlamentārietis ir nonācis līdz tam, tad ir jāizsaka viņam nožēla un, protams, pēc iespējas jāliedz tādiem parlamentāriešiem kaut kur pārstāvēt Latvijas valsti.

Jebkurā gadījumā es aicinu kolēģus tiešām ļoti nopietni padomāt, kā mēs tālāk strādāsim.

Godājamie klātesošie! Šeit jau nav runa par pozīciju vai par opozīciju. Tad, kad mēs aizbraucam uz Briseli, Strasbūru, Luksemburgu vai vēl uz citām vietām, tur taču runā nevis Latvijas pozīcija vai opozīcija, bet tur notiek Latvijas valsts interešu pārstāvēšana. Un tas tad ir galvenais! Un, ja mēs ar to tiksim galā, ja mēs panāksim, ka mūsu valsts ieņem pietiekamu vietu Eiropas Savienībā ar savām tiesībām, ar spēju paust savu viedokli un reizēm arī spēsim pārliecināt visus partnerus, tad tas jau ir tas galvenais, bet, ja mēs skraidīsim riņķī, sūdzēsimies par to, cik Latvijā ir šausmīga dzīve, pie tam sūdzēdamies melosim, tad es nedomāju, ka Eiropas valstīs šie “sūdzmaņi” iegūs milzīgu cieņu. Ne velti jūs redzat, ka galvenie atbalstītāji tie paši Krievijas pārstāvji vien ir, ne jau kāds cits. Ja jau tāds supermuļķis kā Žirinovskis ir galvenais dažu mūsu Saeimas deputātu domubiedrs, tad viss ir skaidrs. Tad tālāk jautājumu vairs nav.

Jā, es esmu par sadarbību, neievērojot kaut kādas zināmas viedokļu atšķirības, bet sadarbībai ir jābalstās uz noteikta pamata, un, ja šāds pamats mums būs - un es ceru, ka vismaz septiņiem novērotājiem Eiropas Parlamentā šāds pamats ir -, tad mēs varēsim arī sadarboties.

Šodien, protams, ir jānobalso un jādomā par turpmāko darbību.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Kušķis.

A.Kušķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pagājušajā nedēļā, trešdien, 24.septembrī, partija “Jaunais laiks” valdes sēdē apstiprināja savu nostāju attiecībā uz starpvaldību konferences darbu un uz Eiropas Savienības konstitucionālā līguma projektu, kurā vairāku citu starpā bija arī divi šādi punkti.

1.punkts. Katrai Eiropas Savienības dalībvalstij nodrošināmas tiesības nozīmēt vienu komisāru, neatkarīgi no dalībvalstu skaita. Visiem komisāriem jābūt līdztiesīgiem.

Un 2.punkts. Eiropas Parlamentā saglabājama Nicas līgumā noteiktā mazākā dalībvalstu pārstāvība ar pieciem pārstāvjiem.

Pagājušajā piektdienā Saeimā Eiropas lietu komisijā tika apstiprināta valdības pozīcija, kurā būtiskākie jautājumi bija šādi: Eiropas Komisijā no katras Eiropas Savienības dalībvalsts ir viens komisārs. Katram komisāram ir balsstiesības un atbildības joma. Un vēl viena tēze: Eiropas Parlamentā jāsaglabā Nicas līgumā noteiktā dalībvalstu pārstāvība. Mazāko valstu pārstāvība Eiropas Parlamentā ir pieci deputāti.

Nākamajā dienā pēc šīs valdības pozīcijas apstiprināšanas Tautas partijas konferencē Tautas partijas līderis Atis Slakteris pauda izbrīnu, ka pašreizējā Latvijas valdība un Ārlietu ministrija ir atbalstījusi Latviju diskriminējošu Eiropas konstitūcijas projektu. Nostāja pret konstitūciju ir negatīva, jo katrai valstij netiek paredzēts komisārs. Ir plānots samazināt mūsu deputātu skaitu Eiropas Parlamentā.

Tālāk. Šonedēļ, 30.septembrī, Ministru kabinets apstiprināja Latvijas pozīciju starpvaldību konferencē saistībā ar Eiropas konstitucionālā līguma projektu.

Pirmkārt, par Eiropas komisijas sastāvu. No katras dalībvalsts tajā ir jābūt vienam komisāram ar pilnām balsstiesībām un noteiktu atbildības apjomu.

Otrkārt, par pārstāvību Eiropas Parlamentā. Tajā jāsaglabā Nicas līgumā noteiktā dalībvalstu pārstāvība. Mazākajām valstīm Eiropas Parlamentā nedrīkst būt mazāk par piecām vietām.

Šodien no Saeimas tribīnes mēs atkal dzirdam, ka Latvijas valsts un valdība neaizstāv savas intereses, ka tā uzskata, ka mums nav jābūt vienam komisāram un nav jāievēro Nicas līgumā paredzētie noteikumi, kas mums palīdzētu saglabāt mūsu deputātu skaitu. Šajā gadījumā ir jāsaprot, ka acīmredzot polittehnologi ir pārcentušies, veidojot aso viedokli, kurš īstenībā pēc 20.septembra ir krasi redzams, - kreisajā pusē ir parādījies ļoti konkrēts “sarkans” eirooptimisms, bet labajā pusē ir parādījies ļoti konkrēts “oranžs” eiropesimisms.

Kolēģi, vai mums nevajadzētu pārtraukt paust negatīvu attieksmi pret sevi, pret savu valsti? Labāk pievērsīsimies pozitīvākām lietām, kā tas ir parasts mūsu darbā, jo, pateicoties “Jaunā laika” darbībai, mēs, atsakoties no negatīvisma, no iepriekšējo valdību piekoptās politikas, mēģināsim Eiropas lietās pieļaut mazāko iespējamo ļaunumu. Mēs skatīsimies uz tām nepieciešamajām pozitīvajām lietām, kuras ir nepieciešamas Latvijas pārstāvībai Eiropas Savienībā.

Būsim pozitīvi noskaņoti kā šodien, kad nodevām izskatīšanai komisijām Latvijas valsts 2004.gada budžetu, kur viena no prioritātēm ir līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un subsīdijām lauksaimniecībai 50 miljonu latu apmērā. Plus vēl tas, ko iespēju robežās radīs pašvaldības vai ministrijas no saviem līdzekļiem.

Šajā gadījumā, manuprāt, mums ir jābalstās uz pozitīvām vērtībām. Nemeklēsim kreisajā pusē negatīvismu pret valsti un negatīvismu labajā pusē - pret valdību! Strādāsim kopā, lai Eiropas Savienībā mēs pilnīgi reāli varētu aizstāvēt savas pozīcijas!

Tāpēc aicinu deputātus balsot “par” likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tūdaļ Saeima balsos par pievienošanos Eiropas Savienībai. Eiropas Savienības konstitūcijas projektā ir paredzēts, ka Eiropas Savienība būs federācija. Latvijas Republikas likumi būs zemāki par Eiropas Savienības likumiem, un Eiropas Savienības konstitūcijai būs lielāks spēks nekā Latvijas Republikas Satversmei. Tādējādi mēs Latvijā zaudēsim lielāko daļu no savas suverenitātes.

Es gribu atgādināt visiem deputātiem, ka pašreiz vēl darbojas Krimināllikums un ka tur ir paredzēta atbildība par vēršanos pret Latvijas Republikas neatkarību un suverenitāti. Tā ka padomājiet par to, balsojot par šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!... (No zāles dep. J.Lagzdiņš: “Paldies!”) Tad debates slēdzu.

Vai Ārlietu komisijas vārdā deputāte Inese Vaidere vēlētos ko teikt?

I.Vaidere. Godātie deputāti! Ārlietu komisijas vārdā sirsnīgi pateicos jums par intensīvajām debatēm un par visnotaļ konstruktīvajiem ierosinājumiem. It īpaši vēlos atzīmēt vairāku deputātu uzsvērto domu, ka parlamentu loma starpvaldību konferences darbā pieaugs. Šī loma būs ļoti nozīmīga, tā būs pat izšķiroša, nevis pakārtota.

Tātad paldies par jūsu gatavību iesaistīties šajos procesos ar konstruktīvām piezīmēm, domām un savu reālo darbu!

Ārlietu komisijas vārdā aicinu visus atbalstīt šo vēsturisko dokumentu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 4, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā tika pieņemts saskaņā ar Satversmē noteikto, jo tā apstiprināšanai ir nepieciešamas divas trešdaļas klātesošo deputātu balsu. Un tas notika ar pārliecinošu balsu vairākumu. Paldies.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Vaidere. Godātā Saeima! Aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 17.oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.oktobris.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies!

Pirms mēs izskatām tālāk darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts prezidentes lūgumu otrreiz caurlūkot likumu “Grozījumi “Likumā par ostām””. Šo dokumentu mēs nododam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrreizējās caurlūkošanas laiku Saeimas sēdē!

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Komisijas vārdā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ierosinu noteikt 10.oktobri un izskatīt Saeimas 23.oktobra sēdē. (Starpsauciens: “Labs priekšlikums!”)

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.oktobris un izskatīšana - 23.oktobrī.

Deputātiem iebildumu nav.

Turpināsim izskatīt darba kārtību!

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”.

Balsu skaitīšanas komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne! Lūdzu!

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad šodien mums te ir jāievēl Nacionālajā radio un televīzijas padomē seši locekļi (dokumenta numurs 1273).

Iepazīstināšu jūs ar lēmumu, kāda ir balsošanas kārtība. Tātad kandidātus vēlēšanu zīmē ieraksta pēc to pieteikšanās secības. Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta vārdam un uzvārdam tiek paredzēta atzīme “par” un “pret”.

Aizklātā balsošana ar vēlēšanu zīmēm notiek šādi: Saeimas deputāti pa diviem tiek aicināti Mazajā zālē. Balsu skaitītāji izsniedz katram deputātam personiski vienu noteiktas formas vēlēšanu zīmi un īpašu aploksni. Deputāts ieiet balsošanas kabīnē, kur vienatnē var izdarīt nepieciešamās atzīmes, pēc savas izvēles pašrocīgi atzīmējot “par” vai “pret”. Atrodoties balsošanas kabīnē, deputāts ieliek vēlēšanu zīmi aploksnē un aizlīmē to. Aizlīmēto aploksni deputāts pašrocīgi iemet vēlēšanu kastē, kas atrodas Mazajā zālē.

Vēlēšanu zīmē aizliegts izdarīt papildu atzīmes vai kā citādi iezīmēt šo zīmi, lai padarītu iespējamu kāda deputāta vai noteiktas deputātu grupas identificēšanu. Balsošanas laikā Mazajā zālē uzturas tikai balsu skaitītāji un divi deputāti, kuri tobrīd balso. Balsu skaitītāji var uzaicināt arī Saeimas Kancelejas pārstāvjus tehniskas palīdzības sniegšanai.

Ja kāds deputāts, izdarot atzīmi vēlēšanu zīmē, ir kļūdījies un tādējādi sabojājis to, balsu skaitītāji sabojāto vēlēšanu zīmi dzēš un izsniedz deputātam citu aploksni un citu vēlēšanu zīmi.

Es gribu jūs iepazīstināt arī ar visiespējamākajām kļūdām, kādas varētu būt. Ar atzīmi “par” atzīmēto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par sešiem, jo mums ir jāievēl tikai seši locekļi. Ja “par” atzīmēto kandidātu skaits būs lielāks par sešiem, tad šāda vēlēšanu zīme tiks uzskatīta par nederīgu. Par nederīgu tiks uzskatīta arī tāda vēlēšanu zīme, kurā par kādu kandidātu vienlaicīgi būs atzīmēts gan “par”, gan “pret” vai arī par kādu kandidātu nebūs atzīmēts ne “par”, ne “pret”. Arī šāda vēlēšanu zīme būs nederīga.

Tāpat nedrīkst izdarīt kādas papildu atzīmes vai kā citādi iezīmēt zīmi, lai padarītu iespējamu deputātu vai noteiktas deputātu grupas identificēšanu. Šajā sakarā kabīnēs ir pildspalvas, un lūgums atzīmju izdarīšanai lietot tās, lai pēc tam nebūtu domstarpību.

Pēc zvana balsotāji varēs pa šīm durvīm, kā vienmēr, doties uz šo procedūru, kura notiks Mazajā zālē.

Balsu skaitītājus lūdzu doties uz Mazo zāli!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Reģistrācijas nebūs.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Vārds Balsu skaitīšanas komisijas pārstāvei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad mans uzdevums ir iepazīstināt jūs ar balsošanas rezultātiem, ievēlot Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus. Tātad 2.oktobra protokols nr.4 un vēlēšanu zīme nr.12. Kopumā bija izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem tika izsniegtas 98 vēlēšanu zīmes. Sabojāta un nomainīta ir 1 vēlēšanu zīme. Dzēstas atlikušās 12 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 97 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 88 zīmes, par nederīgām atzītas 9. Par nederīgām šīs 9 zīmes tika atzītas tāpēc, ka tajās nebija izteikta attieksme ar atzīmi “par” vai “pret” par katru no kandidātiem.

Tātad pret visiem kandidātiem balsojušo nav.

Par Aleksandru Šuņinu “par” ir nobalsojuši 37 deputāti;

par Pēteri Bankovski ir nobalsojuši 44 deputāti;

par Vadimu Baraņņiku ir nobalsojuši 39 deputāti;

par Aidu Prēdeli nobalsojuši 40 deputāti;

par Imantu Rākinu nobalsojuši 49 deputāti;

par Didzi Šēnbergu nobalsojuši 44 deputāti;

par Unu Ulmi-Silu nobalsojuši ir 87 deputāti;

par Aivaru Berķi nobalsojuši 88 deputāti;

par Imantu Skrastiņu - 82 deputāti.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu, Nacionālajā radio un televīzijas padomē ir ievēlēts Imants Rākins, Una Ulme-Sila, Aivars Berķis un Imants Skrastiņš.

Tātad no 6 vietām, kas mums bija, šobrīd ir aizpildītas jau četras. Seko septiņu komisijas locekļu paraksti.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs turpināsim ar nākamo vēlēšanu kārtu. Pēc zvana deputāti tiks aicināti zālē.

J.Stalidzāne. Nākamajā vēlēšanu kārtā tātad vēlēšanu zīmēs būs ierakstīti pieci kandidāti, kuri pirmajā vēlēšanu kārtā netika ievēlēti. Tātad nākamajā vēlēšanu zīmē ar atzīmi “par” ir jāatzīmē divi kandidāti.

Es vēlreiz lūdzu deputātus tomēr ļoti uzmanīgi izlasīt to instrukciju, kas ir lasāma šajā vēlēšanu zīmē, kā jāizsaka attieksme pret katru kandidātu. Pēc zvana jūs tātad tiksiet aicināti Mazajā zālē. Arī balsu skaitītāji, lūdzu, dodieties uz Mazo zāli!

Sēdes vadītājs. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Deputāte Jevgenija Stalidzāne. Lūdzu!

J.Stalidzāne. Godātie kolēģi! Tātad otrajā kārtā balsojām par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu. Protokols nr.15, vēlēšanu zīme nr.13.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 97 zīmes, sabojātas un nomainītas - 2. Dzēstas ir atlikušās 13 zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 95 zīmes. Par derīgām ir atzītas 94 zīmes, par nederīgu ir atzīta 1 zīme. Pret visiem kandidātiem balsojušu nav.

Par Aleksandru Šuņinu ir nobalsojuši 5 deputāti, par Pēteri Bankovski ir nobalsojuši 47 deputāti, par Vadimu Baraņņiku ir nobalsojuši 42 deputāti, par Aidu Prēdeli ir nobalsojuši 52 deputāti, un par Didzi Šēnbergu ir nobalsojuši 42 deputāti.

Tātad otrajā kārtā saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu ievēlēta Nacionālajā radio un televīzijas padomē ir Aida Prēdele.

Seko septiņi paraksti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu informāciju par nākamo balsošanas kārtu!

J.Stalidzāne. Tātad nākamajā balsošanas kārtā būs vēlēšanu zīmēs ierakstīti četri kandidāti. Ir viena vieta palikusi, tātad katram deputātam, saņemot vēlēšanu zīmi, ir iespējas likt atzīmi “par” vienam kandidātam, bet attiecībā uz pārējiem trim kandidātiem ir jāliek atzīme “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Gaidām uzaicinājumu uz balsošanu.

J.Stalidzāne. Pēc zvana lūdzu zālē! Balsu skaitītājus lūdzu doties uz Mazo zāli!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne. Atļaujiet man iepazīstināt jūs ar balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.16 - “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”. Vēlēšanu zīme nr.14.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 94 vēlēšanu zīmes. Sabojātu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 16 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 94, par derīgu atzīta 91 vēlēšanu zīme, par nederīgām atzītas 3 vēlēšanu zīmes.

Pret visiem kandidātiem ir balsots vienā vēlēšanu zīmē.

Par Aleksandru Šuņinu ir nobalsojis 1 deputāts, par Pēteri Bankovski ir nobalsojuši 30 deputāti, par Vadimu Baraņņiku ir nobalsojuši 22 deputāti, un par Didzi Šēnbergu ir nobalsojuši 37 deputāti.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu neviens no kandidātiem nav ievēlēts Nacionālajā radio un televīzijas padomē par locekli.

Sakarā ar to…

Sēdes vadītājs. Lūdzu, informējiet par tālāko balsojumu!

J.Stalidzāne. Sakarā ar to, pēc Saeimas kārtības ruļļa, tātad par šiem pašiem kandidātiem mums ir jābalso otro reizi.

Sēdes vadītājs. Gaidām zvanu!

J.Stalidzāne. Tātad atkal vēlēšanu zīmēs būs ierakstīti četri kandidāti. Mums jāizvēlas viens, kuru mēs vēlamies redzēt par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli. Pēc zvana lūdzu ierasties Mazajā zālē uz balsošanu!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Stalidzāne. Godātie deputāti! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols nr.17 - “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”.

2.oktobrī. Vēlēšanu zīme nr.15.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 94, sabojātas un nomainītas - 2, dzēstas atlikušās 16.

No vēlēšanu kastes izņemtas 92, par derīgu atzīta 91, par nederīgu atzīta viena vēlēšanu zīme.

Pret visiem kandidātiem nav balsots.

Par Aleksandru Šuņinu ir nobalsots 5 zīmēs,

par Pēteri Bankovski - 27 zīmēs,

par Vadimu Baraņņiku - 20 zīmēs,

par Didzi Šēnbergu - 39 zīmēs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu neviens no kandidātiem nav ievēlēts par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli.

Septiņi balsu skaitīšanas komisijas locekļu paraksti. (Saucieni no zāles.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību, kolēģi! Ir saņemts piecu deputātu ierosinājums pagarināt šīsdienas sēdes darba laiku līdz pulksten 19.00. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo piecu deputātu ierosinājumu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 32, atturas - 3. Lēmums nav pieņemts. (Saucieni no zāles, smiekli, aplausi. Starpsauciens: “Pārtraukums!”)

Ņemot vērā, ka atlikušajai balsošanas kārtai laika ir par maz, lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Indulis Emsis, Ēriks Jēkabsons, Oskars Kastēns, Linda Mūrniece, Leopolds Ozoliņš, Jānis Straume, Jānis Strazdiņš, Staņislavs Šķesters, Dainis Turlais, Arvīds Ulme un Ausma Ziedone-Kantāne.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta. Balsošanu turpināsim nākamo ceturtdien pulksten 9.00.

Šodien pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt izglītības un zinātnes ministra atbildi uz deputātu grupas jautājumu.

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu"
Datums: 02.10.2003. 09:07:40 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1251 nodošanu komisijām

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā
Datums: 02.10.2003. 09:08:20 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1277 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"
Datums: 02.10.2003. 09:19:00 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1278 nodošanu komisijām

Bezvalstnieku likums
Datums: 02.10.2003. 09:20:06 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1279 nodošanu komisijām

Aizturēšanas un apcietinājuma izpildes likums
Datums: 02.10.2003. 09:20:50 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1280 nodošanu komisijām

Satversmes Aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums
Datums: 02.10.2003. 09:21:34 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1288 nodošanu komisijām

Par Valsts budžetu 2004.gadam
Datums: 02.10.2003. 09:22:30 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1293B nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"
Datums: 02.10.2003. 09:23:08 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1294 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"
Datums: 02.10.2003. 09:23:42 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1295 nodošanu komisijām

Grozījumi Sporta likumā
Datums: 02.10.2003. 09:24:22 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1296 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"
Datums: 02.10.2003. 09:24:58 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1297 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"
Datums: 02.10.2003. 09:25:42 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1298 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem"
Datums: 02.10.2003. 09:27:06 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1299 nodošanu komisijām

Valsts Kultūrkapitāla fonda likums
Datums: 02.10.2003. 09:28:30 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1300 nodošanu komisijām

Grozījums Zvejniecības likumā
Datums: 02.10.2003. 09:29:34 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1301 atbildīgo komisiju

Grozījums Zvejniecības likumā
Datums: 02.10.2003. 09:30:12 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1301 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par autoceļiem"
Datums: 02.10.2003. 09:31:16 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1302 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par autoceļiem"
Datums: 02.10.2003. 09:31:54 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1302 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu"
Datums: 02.10.2003. 09:32:28 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1303 nodošanu komisijām

Grozījumi "Likumā par ostām"
Datums: 02.10.2003. 09:33:32 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1304 nodošanu komisijām

Grozījumi "Likumā par ostām"
Datums: 02.10.2003. 09:34:16 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1304 nodošanu komisijām

Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā
Datums: 02.10.2003. 09:35:14 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1305 atbildīgo komisiju

Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā
Datums: 02.10.2003. 09:35:54 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1305 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par budžetu un finanšu vadību"
Datums: 02.10.2003. 09:36:30 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1306 nodošanu komisijām

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā
Datums: 02.10.2003. 09:37:22 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1307 atbildīgo komisiju

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā
Datums: 02.10.2003. 09:37:54 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1307 nodošanu komisijām

Par akcīzes nodokli
Datums: 02.10.2003. 09:38:28 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1308 nodošanu komisijām

Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli
Datums: 02.10.2003. 09:39:04 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1309 nodošanu komisijām

Grozījumi Dzelzsceļa likumā
Datums: 02.10.2003. 09:40:02 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1310 atbildīgo komisiju

Grozījumi Dzelzsceļa likumā
Datums: 02.10.2003. 09:40:40 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1310 nodošanu komisijām

Grozījums Autopārvadājumu likumā
Datums: 02.10.2003. 09:41:34 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1311 atbildīgo komisiju

Grozījums Autopārvadājumu likumā
Datums: 02.10.2003. 09:42:14 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1311 nodošanu komisijām

Par Līgumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un to kandidātvalstīm par pievienošanos Eiropas Savienībai
Datums: 02.10.2003. 11:24:58 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.840 pieņemšanu 1. lasījumā

Datums: 02.10.2003. 11:56:34 bal036
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz plkst.19.00

Datums: 02.10.2003. 09:05:50 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu"
Datums: 02.10.2003. 09:07:40 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1251 nodošanu komisijām

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā
Datums: 02.10.2003. 09:08:20 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1277 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"
Datums: 02.10.2003. 09:19:00 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1278 nodošanu komisijām

Bezvalstnieku likums
Datums: 02.10.2003. 09:20:06 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1279 nodošanu komisijām

Aizturēšanas un apcietinājuma izpildes likums
Datums: 02.10.2003. 09:20:50 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1280 nodošanu komisijām

Satversmes Aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums
Datums: 02.10.2003. 09:21:34 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1288 nodošanu komisijām

Par Valsts budžetu 2004.gadam
Datums: 02.10.2003. 09:22:30 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1293B nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"
Datums: 02.10.2003. 09:23:08 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1294 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"
Datums: 02.10.2003. 09:23:42 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1295 nodošanu komisijām

Grozījumi Sporta likumā
Datums: 02.10.2003. 09:24:22 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1296 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"
Datums: 02.10.2003. 09:24:58 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1297 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"
Datums: 02.10.2003. 09:25:42 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1298 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem"
Datums: 02.10.2003. 09:27:06 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1299 nodošanu komisijām

Valsts Kultūrkapitāla fonda likums
Datums: 02.10.2003. 09:28:30 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1300 nodošanu komisijām

Grozījums Zvejniecības likumā
Datums: 02.10.2003. 09:29:34 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1301 atbildīgo komisiju

Grozījums Zvejniecības likumā
Datums: 02.10.2003. 09:30:12 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1301 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par autoceļiem"
Datums: 02.10.2003. 09:31:16 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1302 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par autoceļiem"
Datums: 02.10.2003. 09:31:54 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1302 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu"
Datums: 02.10.2003. 09:32:28 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1303 nodošanu komisijām

Grozījumi "Likumā par ostām"
Datums: 02.10.2003. 09:33:32 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1304 nodošanu komisijām

Grozījumi "Likumā par ostām"
Datums: 02.10.2003. 09:34:16 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1304 nodošanu komisijām

Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā
Datums: 02.10.2003. 09:35:14 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1305 atbildīgo komisiju

Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā
Datums: 02.10.2003. 09:35:54 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1305 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par budžetu un finanšu vadību"
Datums: 02.10.2003. 09:36:30 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1306 nodošanu komisijām

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā
Datums: 02.10.2003. 09:37:22 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1307 atbildīgo komisiju

Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā
Datums: 02.10.2003. 09:37:54 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1307 nodošanu komisijām

Par akcīzes nodokli
Datums: 02.10.2003. 09:38:28 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1308 nodošanu komisijām

Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli
Datums: 02.10.2003. 09:39:04 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1309 nodošanu komisijām

Grozījumi Dzelzsceļa likumā
Datums: 02.10.2003. 09:40:02 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1310 atbildīgo komisiju

Grozījumi Dzelzsceļa likumā
Datums: 02.10.2003. 09:40:40 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1310 nodošanu komisijām

Grozījums Autopārvadājumu likumā
Datums: 02.10.2003. 09:41:34 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1311 atbildīgo komisiju

Grozījums Autopārvadājumu likumā
Datums: 02.10.2003. 09:42:14 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.1311 nodošanu komisijām

Par Līgumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un to kandidātvalstīm par pievienošanos Eiropas Savienībai
Datums: 02.10.2003. 11:24:58 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.840 pieņemšanu 1. lasījumā

Datums: 02.10.2003. 11:56:34 bal036
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz plkst.19.00