Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Atklājam Saeimas ārkārtas sesijas sēdi.

Šodien, 20.jūnijā, darba kārtībā ir četri jautājumi.

Pirmais darba kārtības jautājums ir Valsts prezidenta vēlēšanas. Prezidijs ir saņēmis vienas kandidatūras pieteikumu. Vai ir vēl kāda cita kandidatūra? Citu kandidatūru nav.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vēlēšanas notiks ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu deputāti Jevgeniju Stalidzāni balsu skaitītāju vārdā ziņot par kārtību, kādā tās notiks!

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Jums uz galda ir Prezidija lēmums “Par kārtību, kādā iesniedzamas kandidatūras Valsts prezidenta vēlēšanām, un par balsošanas norisi”.

Es vēlreiz atgādināšu. Balsošana par Valsts prezidenta amata kandidātiem notiks, kā parasti, šajā - apaļajā zālē, tā saucamajā Zaļajā zālē. Deputātus pa vienam aicinās Mazajā zālē. Balsu skaitītājs izsniegs katram deputātam vienu vēlēšanu zīmi un īpašu aploksni. Balsošanas kabīnē deputāts izsvītros vēlēšanu zīmē to kandidātu vārdus un uzvārdus, pret kuriem viņš balso, pēc tam ieliks vēlēšanu zīmi aploksnē un aizlīmēs to. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni deputāts pašrocīgi iemetīs vēlēšanu kastē, kas atradīsies Saeimas Sēžu zālē.

Nākamo deputātu Mazajā zālē aicinās un vēlēšanu zīmi un aploksni viņam izsniegs tikai tad, kad iepriekšējais deputāts būs izgājis no Mazās zāles.

Par balsošanas pareizu norisi un balsu skaitīšanu rūpēsies balsu skaitītāji. Balsošanas laikā Mazajā zālē uzturēsies tikai balsu skaitītāji un deputāts, kurš balso.

Balsu skaitītāji var uzaicināt Saeimas Kancelejas pārstāvjus tehniskās palīdzības sniegšanai. Par to lems balsu skaitītāji, kad būs sapulcējušies uz savu pirmo sēdi.

Ja kāds deputāts, izdarot atzīmes vēlēšanu zīmē, būs kļūdījies un tādējādi sabojājis vēlēšanu zīmi, balsu skaitītāji sabojāto vēlēšanu zīmi dzēsīs un izsniegs šim deputātam citu vēlēšanu zīmi un aploksni. Vēlēšanu zīmes, kurās būs atstāta vairāk nekā viena kandidatūra, kā arī vēlēšanu zīmes, kurās būs izdarītas citas atzīmes, tiks atzītas par nederīgām. Vēlēšanu zīme tiks par nederīgu atzīta arī tajā gadījumā, ja vienā un tajā pašā vēlēšanu zīmē būs par vienu un to pašu kandidātu nobalsots “par” un “pret”, tas ir, ja būs atzīmētas abas šīs pozīcijas.

Tā ka esiet, lūdzu, ļoti korekti, esiet, lūdzu, disciplinēti, lai mums šī procedūra nevilktos bezgalīgi ilgi un lai mēs varētu laikus izpildīt savu pienākumu! Tūlīt balsu skaitītāji lūgs jūs doties uz apaļo - Zaļo zāli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Cienījamie kolēģi deputāti, esiet ļoti uzmanīgi! Ar zvanu visi tiks aicināti uz balsošanu. Tātad ieklausieties, kad būs zvans!

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Deputātus, kuri vēl nav paspējuši nobalsot par Valsts prezidentu, lūdzu to izdarīt! Balsu skaitīšanas komisija gaida vēl pēdējos balsotājus!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols nr.11 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Valsts prezidentu.

2003.gada 20.jūnijā Rīgā, Saeimas namā.

Vēlēšanu zīme nr.9.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 96 vēlēšanu zīmes. Sabojātu, nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 14 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes ir izņemtas 94 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 94 vēlēšanu zīmes.

Vēlēšanu kastē 2 apzīmogotās aploksnēs nebija ieliktas vēlēšanu zīmes.

Pret kandidātu balsots 6 vēlēšanu zīmēs.

Par Vairu Vīķi-Freibergu nobalsojuši 88 deputāti.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta trešo daļu Vaira Vīķe-Freiberga ievēlēta ar 88 balsīm par Valsts prezidenti. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Lūdzu!

V.Vīķe-Freiberga (Valsts prezidente)

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze!

Augsti godātais Saeimas Prezidij!

Godātie deputāti! Cienītās deputātes!

Es vēlos no sirds pateikties jums par šo balsojumu, par atbalstu, ko esat pauduši manai kandidatūrai. Es centīšos pildīt man uzticētos pienākumus ar sirdi un dvēseli, ar visiem saviem spēkiem, un es ceru, ka mums turpināsies tā labā sadarbība, kas mums jau pastāv kopš jūsu ievēlēšanas 8.Saeimā. Es esmu ļoti pateicīga par to, ka man ir dāvāta uzticība tik plašā mērogā no Saeimas frakcijām un tajā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Es uzskatu to par zīmi tam, ka mēs Latvijā spējam vienoties par tiem galvenajiem mērķiem un ideāliem, kādus mēs valstī vēlamies redzēt iemiesotus, un ka mēs spējam vienoties par to virzību, kādu mēs vēlētos savai valstij iedot, un kas varētu būt tas, par ko visi - vienalga, kurā spektrā atrastos, - varētu vienoties.

Kas būtu tās vērtības, par kurām varam vienoties, un kas būtu mērķi?

Man šķiet, ka tie ir trīs, par kuriem varam būt vienisprātis. Tie būtu: nostiprināt demokrātiskās struktūras un to darbošanos Latvijā, rūpēties un gādāt par tautas labklājību, par saimniecisko uzplaukumu un arī par Latvijas interesēm un tās labo slavu starptautiskajā arēnā.

Ir skaidrs, ka var būt domstarpības, ka var būt atšķirīgi viedokļi par taktiku zināmos gadījumos, par tiešiem rīcības plāniem, bet ir svarīgi, ka mēs saprotam - visai valstij ir kopējas intereses un visai tautai ir kopējas vērtības, par kurām visi mēs varam stāvēt. Visi, man šķiet, mēs varam parakstīties zem tā, ka mēs vēlamies veidot sev patiesi demokrātisku valsti, tādu, kurā nevienam nav jājūtas, ka viņš ir atstumts, ka viņš nav ievērots, ka viņam jāstāv malā. Mēs vēlamies tādu valsti, kur katrs pavalstnieks un katrs iedzīvotājs var justies respektēts un cienīts un saprast, ka viņam stāv priekšā tās pašas nākotnes izredzes un iespējamības kā jebkuram citam.

Mēs vēlētos tādu valsti, kurā mēs esam spējīgi kopējiem spēkiem izstrādāt rīcības programmas, kuras virzīs uz priekšu mūsu saimniecisko attīstību, kurās mēs varēsim iezīmēt tās vadlīnijas un tos akcentus, kas Latvijai palīdzēs kļūt par Eiropas un pasaules mērogā konkurētspējīgu zemi. Mēs visi esam vienoti tajā izpratnē, ka mēs vēlamies panākt tās valstis, kurām liktenis ir bijis labvēlīgāks vēsturiskā ziņā, kuras ir tālāk tikušas. Mēs vēlētos pierādīt, ka rūgti maldās visi tie nākotnes zīlētāji un pareģotāji, kuri gribētu, lai 59 gadi paietu, līdz mēs citus varētu noķert.

Es esmu pārliecināta, ka mēs visu to spēsim paveikt daudz ātrākā laikā un, galvenais, gadu no gada spēsim pierādīt, ka esam gājuši uz priekšu, ka situācija ir uzlabojusies, ka katrs iedzīvotājs šo uzlabojumu savā dzīvē varēs manīt.

Pēdējais ir par Latvijas starptautisko statusu, par viņas spēju piedalīties lemšanas procesos ārpus savām robežām, spēju aizstāvēt savas intereses, tapt uzklausītai, tapt atpazītai un samanītai. Tajā laukā mums visiem ir jādarbojas kopā.

Es kā Valsts prezidente esmu apņēmības pilna turpināt pildīt man uzticētos pienākumus. Taču te gan Saeimai, gan visiem citiem Latvijā ir jāsaprot, ka to tēlu, ko Latvija rāda pasaulei, veidojam mēs visi kopā - katrs kā mozaīkas daļa no visas šīs kopējās ainas par to, kas ir Latvija, tās zeme un tās tauta.

Es novēlu, lai mums visiem pietiek spēka un izturības, un, galvenais, - ticības saviem spēkiem. Es ticu Latvijai, es ticu Latvijas tautai, es ticu mūsu spējām sasniegt lielas lietas, un mēs tās sasniegsim daudz ātrāk, nekā dažs labs to ir domājis.

Ar Dieva palīgu lai mums visiem veicas!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Prezidijs izsludina pārtraukumu uz pusstundu. Mēs satiksimies zālē pulksten 11.30.

Tagad sekos paziņojumi.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai!

Lūdzu!

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Lai arī brīdis ir ļoti svinīgs, paziņoju, ka tiek dibināta apakškomisija darbam ar Kriminālprocesa likumu. Lūdzu pēc 10 minūtēm sapulcēties Juridiskās komisijas telpās!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Guntaram Krastam!

G.Krasts (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Eiropas lietu komisiju lūdzu pulcēties uz ārkārtas sēdi tūlīt, šā pārtraukuma sākumā. Jāizskata īss jautājums, kas mums aizņems 5 - 10 minūtes. Es domāju, ka mēs varētu tikties Sarkanajā zālē... Nē, Sarkanā zāle neder. Kur varētu? Ā, tātad Eiropas lietu komisijas vai Ārlietu komisijas zālē. Eiropas lietu komisija ir trešajā stāvā.

Jāizskata īss, bet būtisks jautājums!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām izskatīt ārkārtas sesijas 20.jūnija sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane. Lūdzu!

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Godājamie ministri!

Šodien pēc šā brīnišķīgā notikuma, kad Saeima ir apliecinājusi savu cieņu un uzticību Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, ievēlot viņu uz nākamo periodu, arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina šodien izskatīt būtiskus jautājumus. Mēs piedāvājam šodien izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Plānots, ka dažādām programmām papildus tiek piešķirti 32,5 miljoni latu. Šāda pieauguma prognozes pamatā ir sekmīga nodokļu iekasēšana gada pirmajos piecos mēnešos. Straujais pieaugums pārsvarā saistāms ar veiksmīgu pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālās apdrošināšanas iemaksu un naftas produktu akcīzes nodokļa iekasēšanu. Ieņēmumi visās iepriekš minētajās nodokļu grupās ir lielāki par plānotajiem un ir pārspējuši pat visoptimistiskākās prognozes. Īpaši tas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, kura pieaugums pirmajos piecos šā gada mēnešos ir par 11,3 procentiem pārsniedzis plānoto. Tas, ka ir gaidāmi lielāki ieņēmumi, ir it kā visiem saprotama, vispārpieņemta norma. Vairāk vai mazāk tā tas notiek katru gadu. Taču ne katru gadu notiek tik krasa nodokļu samazināšana. Sociālais nodoklis ir samazināts no 35 procentiem uz 32 procentiem un uzņēmumu ienākuma nodoklis - no 22 procentiem uz 19 procentiem. Var šķist, ka tas ir niecīgs samazinājums, taču naudas izteiksmē tas šajā gadā vien veido 47 miljonus latu, kas tieši nonāktu budžetā.

Šajā situācijā, kad ir notikusi krasa nodokļu samazināšana, kā īpašu sasniegumu vēlos uzsvērt to, ka ir panākts gan pieaugums, gan arī 32,5 miljonus latu liels pārpalikums valsts budžetā. Tas nozīmē, ka neatlaidīgā nodokļu iekasēšanas darba rezultāts ir tas, ka ir izdevies pēc nodokļu likmes samazināšanas ne tikai noturēt līdzšinējo ieņēmumu līmeni, bet arī panākt ieņēmumu pieaugumu. Tieši no šāda viedokļa raugoties, varam redzēt, cik pozitīvus rezultātus ir devis šīs valdības un šīs Saeimas darbs. Tāpēc domāju, ka piedāvātie grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” dos papildu stimulu, lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, un Valsts ieņēmumu dienests uzlabos nodokļu iekasēšanu.

Saeimai šodien ir jāapstiprina budžeta grozījumi. Ir izskanējuši viedokļi un kritika, ka sadalāmās naudas apjoms ir niecīgs, ka netiek ņemta vērā virkne lūgumu un pieprasījumu, ka ignorētas tiek valstij un sabiedrībai būtiskas problēmas. Šīs bažas ir saprotamas. Ir saprotams, ka katras nozares pārstāvji naudas trūkumu savai nozarei uzskata par visbūtiskāko problēmu budžeta grozījumu pieņemšanas procesā. Taču mums uz šīm lietām ir jāskatās kopumā. Mēs varētu ļauties vēlmei piešķirt dažādām nozarēm papildu finansējumu un neskatīties uz budžeta situāciju kopumā, taču tā būtu vairāk nekā bezatbildīga rīcība. Ne Saeima, ne valdība nevar atbalstīt lielāku budžeta deficītu, nekā tas ir pašlaik. Tikai jau esošo līdzekļu ietvaros tiks piešķirti papildu resursi dažādu programmu realizācijai. Šī valdība neizvirzīs un šī Saeima neatbalstīs arī tādus priekšlikumus, kuru mērķis būs kalpot kādas personas vai ekonomiska grupējuma labuma gūšanai. Jebkuri šā budžeta grozījumi un naudas sadale ir balstīta uz skaidriem un nepārprotamiem principiem - valsts un tās iedzīvotāju interesēm.

Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” tiek veikti, lai iedzīvotājiem neuzliktu papildu nodokli par dzīvokļiem un mājām, kā to paredzēja iepriekšējās valdības laikā pieņemtais likums.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 55 priekšlikumus par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””. No tiem 25 priekšlikumus ir iesniedzis Ministru kabinets, 30 priekšlikumus - Saeimas deputāti, frakcijas un komisijas.

Pieci priekšlikumi ir par ieņēmumu palielināšanu. Kopumā šo priekšlikumu iesniedzēji ierosina palielināt ieņēmumu prognozi par 144 769 672 latiem.

Četri priekšlikumi ir par to līdzekļu pārdali, kuri ieplānoti neparedzētiem gadījumiem. Kopumā ir runa par 968 895 latiem. Atcerēsimies, ka pirmajā lasījumā nobalsojām par līdzekļu novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem -nobalsojām kopumā par 725 tūkstošu latu piešķiršanu!

Vienpadsmit priekšlikumi ir par mērķdotācijām investīcijām pašvaldībām, septiņi priekšlikumi - par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un par kultūras pieminekļu glābšanas programmu.

Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””, kuru Saeima ir apstiprinājusi pirmajā lasījumā, ir atrasta budžeta nauda tādām būtiskām nozarēm kā izglītībai, lauksaimniecībai un veselības aprūpei, Valsts autoceļu fondam, kā arī pašvaldību investīcijām un bērnu invalīdu pabalstiem.

No 1.septembra par 3,5 miljoniem latu vairāk tiks piešķirts skolotāju algām - katrs pedagogs par vienu likmi saņems papildus 15 latus. Papildu finansējumā izglītībai un ar to saistītajām nozarēm ietilpst arī atbalsts nacionālajām sporta skolām, to skaitā Murjāņu sporta ģimnāzijai.

Papildu finansējums ir paredzēts gan Latvijas Basketbola savienībai, gan arī Latvijas Hokeja federācijai, lai nodrošinātu mūsu nacionālo izlašu dalību pasaules čempionātos.

Nedaudz vairāk nekā 4,3 miljoni tiek papildus piešķirti subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Pusotru miljonu saņems arī Valsts meža dienests. Nauda tiek piešķirta, lai nodrošinātu Latvijas mežu resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Vienlaikus ir arī jāuzsver, ka vēl arvien nepietiekami efektīvi tiek izmantoti Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fondu, piemēram, SAPARD, līdzekļi lauku atbalstam. Tas jāņem vērā, plānojot laiku vides attīstību un ražošanu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, ja šādu izvēli izdarīs Latvijas iedzīvotāji.

Mūsu lauksaimniekiem un to atbalsta organizācijām jau šodien ir nopietni jādomā par plāniem finanšu piesaistīšanā daudzus gadus uz priekšu.

Šāgada budžeta grozījumos ir paredzēts piešķirt gandrīz 4,9 miljonus latu dažādiem iepriekšējos gados uzsāktiem pašvaldību investīciju projektiem. Liela daļa no tiem saistās ar skolu remontiem, sporta zāļu celtniecību, apkures sistēmu uzlabošanu. Kā jau minēju, lielākā daļa no šiem investīciju projektiem ir aizsākti iepriekšējos gados. Mūsu uzdevums ir turpināt iesāktos uzdevumus.

Noslēgumā vēlos uzsvērt pašu būtiskāko aspektu saistībā ar budžeta veidošanu. Šāgada budžets un grozījumi tajā ir vērsti uz ilglaicīgu mērķi - kalpot katra Latvijas iedzīvotāja interesēm. Izdevumu pozīcijas ir mērķtiecīgi izraudzītas, lai sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus, lai katra Latvijas iedzīvotāja intereses būtu sabalansētas ar visas valsts interesēm kopumā.

Tikai šādi strādājot, varam cerēt uz Latvijas ekonomisko izaugsmi un uzplaukumu, kā arī uz katra iedzīvotāja dzīves līmeņa celšanos.

Cienījamie kolēģi, sāksim strādāt ar dokumentu nr.932-b - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””! Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis finanšu ministrs Dombrovskis. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 4.priekšlikumā.

Arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 4.priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Cienījamā referente! Deputāti lūdz balsojumu par 2. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikumu.

Lūdzu deputātus balsot par 2. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 68, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir iestrādāts 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, tāpēc 3.priekšlikumu šoreiz atsevišķi neatbalstām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 3. un 4.priekšlikumu.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi. Lūdzu apstiprināt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 20, atturas - 4. Likums “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” ir pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.933-b - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1. - deputātu Urbanoviča, Ribakova, Cileviča, Vidavska un Mackeviča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par deputātu Urbanoviča, Ribakova, Cileviča, Vidavska un Mackeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 2. - deputāta Bērziņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es saprotu, ka, būdami šodienas noskaņojumā, jūs varbūt vairāk skatīsieties, kā jums rāda balsot, un mazāk būsiet iedziļinājušies tekstā, par kuru balsojat, tāpēc izlasīšu, par ko mēs šobrīd balsojam.

Tātad valdība piedāvā normu, ka Valsts ieņēmumu dienestam būs tiesības pārliecināties par jūsu finansiālajām un materiāli tehniskajām iespējām veikt uzņēmējdarbību, neskatoties uz to, ka jūs jau būsiet reģistrējušies Uzņēmumu reģistrā, ka jums jau būs deviņi notariāli apstiprināti dokumenti par jūsu īpašumiem un par citām lietām un tā tālāk. Jums tomēr, reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem, būs jāapliecina savas materiāli tehniskās iespējas veikt šo uzņēmējdarbību. Domāju, ka tas ir milzīgs solis atpakaļ tajā ceļā, ko mēs jau esam nogājuši.

Tie, kuri uzņēmējdarbību ir sākuši agrāk, piemēram, motosportists Slaktera kungs, arī es, zinām, ka sākotnēji, lai kļūtu par zemnieku, kolhoza valde lēma, vai tev atļaut vai neatļaut to darīt. Un tad bija jautājums: vai pasaules čempions motosportā varēs nodarboties ar lauksaimniecību vai nevarēs? Dažiem atļāva, dažiem neatļāva. Tajā laikā tas bija ļoti progresīvs solis, jo cilvēks pārgāja no vienas sistēmas uz otru, turpretī šobrīd ieviest šādu “kolhoza sistēmu”, kur tiks izvērtēta jūsu zeķu krāsa un garums... Un arī kritēriji nekādi nav noteikti. Piemēram, Kariņa kunga “Lāču ledus” aizietu tagad reģistrēties kā PVN maksātājs, bet Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi teiktu: “Nu divas pilnīgi nesavienojamas lietas! Vai nu jūs nekā nesaprotat no lāčiem, vai no ledus, bet šīs divas lietas nav savienojamas un nav pierādīta arī iespēja jums veikt tehnisko darbību.”

Cilvēki, kas ir ieradušies no Amerikas, lieliski zina, kā savu uzņēmējdarbību garāžā sāka Bils Geitss. Latvijā šāda “Bila Geitsa” nav un nebūs, jo šobrīd tik viegli tikt cauri un reģistrēties iespēju nebūs.

Tiek definēts mērķis - it kā samazināt pievienotās vērtības nodokļa karuseļshēmas. Šis mērķis netiks sasniegts. Kāpēc? Tāpēc, ka karuseļshēmās ir iesaistītas 200-400 uzņēmējsabiedrības. Tās parasti ir saistītas ar starptautisko sadarbību, un šie uzņēmēji jau nu spēs pierādīt, ka viņiem ir naudiņa, lai veiktu šo biznesu. Taču legālai uzņēmējdarbībai tiks uzlikts slogs, uz ko ir norādījusi arī Latvijas Darba devēju asociācija, lai gan iepriekšējā anotācijā ir melīgi norādīts, ka šis likumprojekts ar to ir saskaņots.

Kāpēc jaundibināmam uzņēmumam ir svarīgi reģistrēties Pievienotās vērtības nodokļu maksātāju reģistrā un kāpēc tas nepatīk Finanšu ministrijai? Tas ir tāpēc, ka, iesākot savu uzņēmējdarbību, nešaubīgi pirmais, kas ir jāiegādājas, ir ražošanas līdzekļi, Kariņa kungs! Un, ja jūs tos līdzekļus iegādājaties un ja jūs neesat reģistrēts Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, tad jums nav tiesību iekļaut šo priekšnodokli atmaksājamajā summā, tad jums visa šī summa ieiet produkcijas pašizmaksā un jums nav iespēju sākt konkurenci jebkurā jaunā sektorā. Kāpēc mēs gribam pasliktināt šo situāciju?

Mēs daudz runājam par mazo un vidējo biznesu, ka to vajag visādi atbalstīt. Man šķiet, ka pirmā un galvenā lieta, kas būtu jānodrošina mazajam un vidējam biznesam, ir papildšķēršļu nelikšana šīs uzņēmējdarbības sākšanai un veidošanai.

Kādā veidā šis priekšlikums stimulē, atbalsta, teiksim, šo uzņēmējdarbību? Tātad rezultāts, kas tiek sasniegts, ir pilnīgi skaidrs - tiks apgrūtināta uzņēmumu veidošanās, reģistrēšanās, tiks iesaldēti resursi, kas uzņēmējiem ir ieguldīti, iegādājoties iekārtas, kā budžetā iemaksātās summas, tiks pasliktināta uzņēmējdarbības vide. Latvijā, Kariņa kungs, pastāvot šādiem grozījumiem, nekad nebūtu ne “Lāču ledus”, ne Bila Geitsa un nebūs vairs tādu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāte Baiba Brigmane vēlas ko teikt? Lūdzu!

B.Brigmane. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. - deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 47, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi 3.priekšlikumu, kuru ar balsu vairākumu, Bērziņa kungam pārliecinot pārējos komisijas locekļus, mēs iesniedzām izskatīšanai šodien Saeimā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie ministri! Kolēģi deputāti! Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” grozījumi ir izstrādāti Finanšu ministrijā pēc Valsts ieņēmumu dienesta priekšlikuma, lai mazinātu iespējas izkrāpt pievienotās vērtības nodokli no valsts.

Kā mēs atceramies, šā gada 1.ceturksnī nodokļu maksātāju fiktīvie, nelikumīgie darījumi ar PVN ir bijuši 56,1 miljona latu apmērā, savukārt pērn - 623,8 miljonu latu apmērā, 1.ceturksnī kā darījumu partnerus fiktīvus uzņēmumus ir uzrādījuši 749 uzņēmumi, palielinot priekšnodokļa atskaitījumus par 3,4 miljoniem latu. Šī VID iniciatīva visādā ziņā ir atbalstāma.

Arī piedāvātā norma par to, ka tiesības reģistrēties PVN maksātāju reģistrā ir tikai tiem uzņēmējiem, kuri iesnieguši VID šīs nepieciešamās ziņas, tikai padarīs stingrāku šo likumu. Tas novērsīs iespēju par ar PVN apliekamo personu kļūt uzņēmumam, kurš reģistrēts dzīvoklī ar statūtkapitālu 2000 latu, bet kurš grib nodarboties, piemēram, ar naftas produktu tranzītu. Pēc šā likuma stāšanās spēkā tiks izdarītas nepieciešamās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz PVN normu piemērošanu, kas precīzi norādīs, kādā veidā ir jāveic minētās informācijas sniegšana.

Tāpēc es lūdzu neatbalstīt komisijas pieņemto lēmumu, bet balsot un atbalstīt to lēmumu, kuru ir pieņēmis Ministru kabinets.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Kāda ir atšķirība šim priekšlikumam, kas tapis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā? Taču vispirms es gribu pateikt paldies Krasta kungam un Ūdres kundzei, kuri tomēr kā finansisti, kā ekonomisti diezgan labi orientējas šajās lietās. Lai mīkstinātu to milzīgo draudu ekonomikai, kas ir valdības iesniegtajā priekšlikumā, ka arī par nesniegtu informāciju varēja nereģistrēt… ka varēja pieprasīt tiešām bez kritērijiem jebkādu informāciju, šobrīd tikai nepatiesi sniegta informācija būs pamats nereģistrēšanai Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

Es domāju, ka tādā veidā šis priekšlikums ir atbalstāms. Un arī tie, kuri balsoja par manu priekšlikumu, varētu atzīt, ka tas ir kompromiss, kas tika panākts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Par Škapara kunga minēto par dzīvokļos reģistrētām firmām un par 2000 latu kapitālu. 80% uzņēmumu ir reģistrēti dzīvokļos, jo sākotnēji, lai piereģistrētos reģistrā, bija jāiesniedz dokuments par īres līgumu. Īres līgumu jūs nevarat iesniegt, jo jūs neesat reģistrējies. Jūs varat reģistrēties tikai sev piederošā īpašumā, un tikai pēc tam šīs lietas mainās.

Par to, vai var nodarboties ar naftas tranzītu un kā tas ietekmēs šos nelegālos darījumus. Sistēma šobrīd ir ļoti vienkārša: katrs, Škapara kungs, dara savu darbu - uzņēmēji dara savu darbu, valsts iestādes dara savu darbu.

Kā tika atklātas šīs jūsu minētās summas? Ir speciāls reģistrs, un mēs arī neiebilstam, ka 1.punktā ir norādīts - un tas ir ļoti labs priekšlikums - , ka PVN maksātāja reģistrācija tiek atteikta, ja uzņēmums nav sasniedzams reģistrētajā adresē. Pret to mums iebildumu nav.

Tas tiešām ir pamatots un labs priekšlikums, bet uzņēmējiem nav jāveic valstiskās funkcijas. Uzņēmējiem ir jānodarbojas ar savām uzņēmējdarbības funkcijām. Jūs, piemēram, runājāt par akcizētajām precēm. Šīs darbības tiek licencētas. Kāpēc ne Finanšu ministrija, kad mēs skatījāmies, piemēram, jautājumu par alkohola akcīzes nodokli, ne Brigmanes kundze, ne arī kāds cits to neminēja, lai gan jūs zināt, ka šajā ziņā mums klājas dikti traģiski, jo tā iekasēšana ir zemāka nekā 1997.gada līmenī. Ir viszemākais rādītājs kopš 1996.gada. Un tad, kad bija priekšlikums saistībā ar akcizētajām precēm aizliegt nodarboties vai aizliegt izsniegt licenci personām, kas iepriekš ir palikušas parādā valstij vai ir sodītas par kādiem pārkāpumiem saistībā ar šo darbību, šis priekšlikums no jūsu puses netika atbalstīts. Licencēto darbību regulācijas pamatā ir gan likums “Par akcīzes nodokli”, gan arī Ministru kabineta noteikumi.

Tāpēc es tiešām aicinātu atbalstīt šo 3.priekšlikumu kā kompromisu un izsaku arī pateicību pozīcijas deputātiem, kuri tajā iedziļinājās un mēģināja mazināt šo graujošo ietekmi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 4.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs, Ribakovs, Cilevičs, Vidavskis un Mackevičs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 4.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 70, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 5.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs, Ribakovs, Cilevičs, Vidavskis un Mackevičs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 5.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 6. - iesniedzis deputāts Bartaševičs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 6. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 7.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs, Ribakovs, Cilevičs, Vidavskis un Mackevičs. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 7. - deputātu Urbanoviča, Ribakova, Cileviča, Vidavska un Mackeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 8.priekšlikums. Iesniedzis finanšu ministrs Dombrovskis. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Tāpat komisija ir atbalstījusi 9.priekšlikumu, kuru ir iesnieguši deputāti Urbanovičs, Ribakovs, Cilevičs, Vidavskis un Mackevičs, un 10.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Bērziņš.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Šie visi trīs priekšlikumi ir pilnīgi identiski, tikai atšķirīgi formulēti, un, protams, aiz katra no tiem varbūt slēpjas citi nodomi. Saeima otro reizi noraida valdības vēlmi valstiskot uzņēmējdarbību pilnā tās darbības sektorā.

Ko tas nozīmē?

Šobrīd uzņēmējiem ir jāpilda savas funkcijas, jāattīstās, jāspēj konkurēt un tā tālāk, bet valdība pašlaik vēlas viņiem uzlikt arī valstisko funkciju. Īstenībā uzņēmumiem ir jāpārliecinās, vai darījuma partneris visu ir veicis likumīgi. Es domāju, ka nevajadzētu jau apstāties un varbūt prasīt tik vien kā šo valstiskās funkcijas veikšanu. Vajadzētu dot arī pārbaudes funkcijas, lai otrs uzņēmējs var iet pie cita pārbaudīt, veikt revīzijas, operatīvās darbības tiesības, jo, ja ir pilna atbildība, tad ir jābūt arī tiesībām. Valstisko atbildību mēģina uzlikt visiem uzņēmējiem, bet šīs iespējas pārliecināties jau īstenībā nedod, dod kaut kādu Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru, kas varbūt ne vienmēr ir pieejams, jo, ja ir vairāki miljardi darījumu gadā un ja katrs sāks pārliecināties, tad tas viss kļūs praktiski neiespējams.

Tāpēc ir ļoti labi, ka šis priekšlikums ir saglabāts, un arī finanšu ministrs to ir sapratis. Ir tikai divas atšķirīgas lietas. Finanšu ministrs, Finanšu ministrija un valdība ir paziņojusi, ka, neskatoties uz to, ka Saeima otro reizi ir noraidījusi šādu vēlmi valstiskot visu uzņēmējdarbību Latvijas Republikā, viņi izstrādās noteikumus un nāks ar tiem klajā vēl trešo reizi. Un tā tomēr ir diezgan radikāla darbības maiņa, jo šobrīd uzņēmējiem būs jāatbild arī par visiem citiem saviem darījuma partneriem pilnībā un līdz galam, kādus darījumus tie ir veikuši.

Es esmu priecīgs, ka šeit visu triju iesniedzēju priekšlikumi sakrīt, bet es tomēr aicinātu valdošo koalīciju, pirms tā nāk klajā trešo reizi, vēlreiz padomāt, jo divreiz Saeima to jau ir noraidījusi. Apsveriet tomēr nepieciešamību pēc tik radikāliem grozījumiem - pēc privātā sektora uzņēmējdarbības valstiskošanas pilnā apjomā!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai deputātiem ir nepieciešams balsojums par 8.priekšlikumu? Tātad deputāti atbalsta 8., 9. un 10.priekšlikumu, tāpat kā tos ir atbalstījusi arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Paldies.

B.Brigmane. 11.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Urbanovičs, Ribakovs, Cilevičs, Vidavskis un Mackevičs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Arī 12. - deputāta Bērziņa priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Pret 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav… Ir? Piedodiet, atklājam debates! Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Arī šis priekšlikums ir diezgan būtisks, jo šis pants iepriekšējā likuma tekstā skanēja tā, ka “apmaksātā priekšnodokļa summu var aizturēt par tiem darījumiem, par kuriem Valsts ieņēmumu dienests veic pārbaudi. Tātad uzņēmējs ir iesniedzis dokumentus priekšnodokļa atmaksai par kaut kādu konkrētu summu, teiksim, par 4000 vai par 400 000, bet, ja viņam tiek pārbaudīts kāds darījums par 5 vai 10 latiem, tad summa par to darījumu, par kuru ir šaubas, netiek atmaksāta.

Jaunā redakcija, kad šis pants tiek sadalīts vairākās daļās, padara šo izpratni nesaprotamu, jo pēc šā panta vairs netiek viennozīmīgi saprasts, ka vairs nevarēs apturēt visa priekšnodokļa atmaksu, veicot darījumu pārbaudi tikai par vienu no šiem darījumiem, un tāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Finanšu ministrija zvērēja, ka tas tā nebūs, ka būs tā, kā bija jau iepriekš, kaut gan es īstenībā negribētu tam ticēt.

Otra lieta. Mans priekšlikums satur ļoti vienkāršu normu. Darījumiem, kuri tiek pārbaudīti, ir noteikts termiņš, kurā šis darījums ir jāpārbauda, un tās varētu būt 30 dienas. 30 dienu laikā Valsts ieņēmumu dienestam par konkrēto darījumu ir jāpieņem lēmums, vai tas tiek atzīts vai tas netiek atzīts, jo šobrīd likumā ir noteikts, ka līdz pārbaudes beigām, līdz Valsts ieņēmumu dienesta atzinuma sniegšanai šī summa tiek aizturēta.

Šobrīd likumdošanā varbūt ir precīzi reglamentēts audita ilgums, bet šis ir pārbaužu ilgums, kas īstenībā netiek precīzi reglamentēts, un arī šajā likumā ir normas, kas ir atšķirīgas no vispārējās prakses. Piemēram, vispārējā nodokļu (nodevu) likumdošanā šis atmaksas termiņš ir 15 dienas, turpretī šeit ir norādītas 30 dienas.

Es domāju, ka tas būtu ļoti svarīgi - terminēt šo pārbaužu lielumu, ilgumu un precizēt visas lietas, taču, redzot to, kā notika iepriekšējie balsojumi pat par tiem priekšlikumiem, par kuriem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija panākts kompromiss, es atcerējos savu skolu un bioloģiju. Bija tāds zinātnieks Pavlovs, kurš pētīja refleksus. Viņš sunīša priekšā ieslēdza gaismu un deva viņam ēst - sākumā regulāri ieslēdza gaismu un deva ēst, bet pēc tam vienu brīdi pārtrauca. Tad viņš atkal ieslēdza gaismu un brīnījās, ka sunim izdalās siekalas. Un tā tika pierādīts, ka eksistē refleksi.

Es saprotu, ka šobrīd... Es arī ilgi domāju, kāpēc, piemēram, valdošā koalīcija šobrīd savus balsojumus rāda ar kartiņām - ar sarkanu, ar zaļu. Tātad īstenībā balsošana ir pārvērsta par refleksīvu darbību, un, protams, sarkana krāsa un zaļa krāsa ir ļoti vieglas.

Es neceru, ka ar šīm runām vai citām šīm lietām izdosies šo jūsu “refleksīvo komu” pārtraukt. Es tikai gribētu jūs mudināt uz to, ka cilvēks principā atšķiras no citām dzīvām radībām ar saprātīgu rīcību un ka vairumam cilvēku tomēr ir raksturīga saprātīga, apzināta rīcība. Es saprotu, ka jūsu “refleksīvā koma” kaut kad arī beigsies.

Aicinu jūs uz to! Un es jūs katrā savā uzrunā arvien vairāk mudināšu uz to.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 12. - deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, daudz nediskutēja, paļaudamās uz to, ka to ir iesniedzis Juridiskais birojs, un ar balsu vairākumu šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Ēriks Škapars. (Starpsauciens no zāles.)

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Nē, Bērziņa kungs, tā es neteikšu! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību vienīgi uz to faktu, ka šis izskatāmais priekšlikums ir pretrunā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 18.punktu, kurš stāsies spēkā 2003.gada 1.jūlijā un kurš nosaka, kas ir šīs saistītās personas. Arī Juridiskais birojs ir piekritis, ka te ir šī nesaderība.

Tāpēc es ierosinu neatbalstīt komisijas lēmumu, bet turpmākajā darbā novērst šīs nesaskaņas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamais Škapara kungs! Runātājs nedrīkst atbildēt, ja no zāles skan replika. Paldies.

Lūdzu deputātus balsot par 13. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! (Zālē liels troksnis. Izsaucieni.) Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 14.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Urbanovičs, Ribakovs, Cilevičs, Vidavskis un Mackevičs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 14.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Tie bija visi priekšlikumi, kurus komisija ir saņēmusi. Lūdzu tagad atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 20, atturas - 23. Likums “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.931-b - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””. Komisija ir saņēmusi 55 priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir izstrādājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

V.Dombrovskis (finanšu ministrs).

Labdien, godātie deputāti! Es gribētu uzstāties par šāgada budžeta grozījumiem, bet, ņemot vērā deputāta Bērziņa ļoti kaislīgās iepriekšējās runas, es vispirms atļaušos īsu repliku par šo jautājumu.

Katru gadu no valsts budžeta tiek ar fiktīvu firmu starpniecību izkrāpti desmitiem miljonu latu. Gundars Bērziņš, būdams finanšu ministrs, nekādā veidā necīnījās pret šīm fiktīvajām firmām, kas ir reģistrētas uz dažādu tā saucamo bomžu vārda, reģistrētas kā piederošas dažādām tādām personām, kuras nu nekādi nevar veikt uzņēmējdarbību. Es esmu ļoti pārsteigts par to, ka deputāts Gundars Bērziņš vēl joprojām ir tik ļoti ieinteresēts, lai saglabātos pastāvošā nekārtība un lai valsts arī turpmāk fiktīvu firmu dēļ katru gadu zaudētu desmitiem miljonu latu. Mēs šeit strādājam pie tā, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu un lai beidzot darītu galu fiktīvai uzņēmējdarbībai. Es domāju, tas ir pietiekami skaidrs. Un tādēļ būtu jājautā Bērziņam: kāpēc viņš ir ieinteresēts, lai pašreizējā nekārtība saglabātos?

Tagad, godātie deputāti, pievērsīsimies budžeta grozījumiem! Pirms svarīgā balsojuma par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam” es vēlos paust gandarījumu par koalīcijas izpratni un vienprātību attiecībā uz budžeta grozījumos paredzamo līdzekļu sadali, novirzīšanu prioritārām jomām - veselības aprūpei, pedagogu darba samaksas palielināšanai, subsīdijām lauksaimniecībā, pašvaldību investīcijām, Valsts autoceļu fondam, bērnu invalīdu pabalstiem un citām jomām.

Vienlaikus vēlos paust arī gandarījumu par deputātu vienprātību, piedaloties šā paša mērķa, tas ir, prioritāru jomu atbalstīšanas, sasniegšanā un vienojoties par ievērojamu līdzekļu piešķiršanu muitas mobilās rentgena iekārtas iegādei, jo šī iekārta ļaus labāk kontrolēt Latvijā iebraucošās kravas un turpināt uzsākto cīņu pret kontrabandu. Tie ir reāli darba rezultāti, ko varam uzrādīt saviem vēlētājiem.

Papildu finansējuma piešķiršana šīm svarīgajām nozarēm iespējama, jo Finanšu ministrija ir palielinājusi šāgada valsts budžeta ieņēmumu prognozi. Arī šā gada pirmo piecu mēnešu laikā gūtie budžeta izpildes rezultāti apstiprina šo pozitīvo tendenci. Kā zināms, pirmie pieci šā gada mēneši noslēgušies ar 10,4 miljonus latu lielu fiskālo pārpalikumu. Kopbudžeta ieņēmumi laikā no janvāra līdz maijam bija 827,6 miljoni latu - tas ir par 67,3 miljoniem latu jeb par 8,8% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos piecos mēnešos. Izdevumi bijuši 818,7 miljoni latu. Esmu gandarīts par veiksmīgo budžeta izpildi, kas apliecina, ka Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis savu darbību un nodrošinājis stabilu pieaugumu nodokļu ieņēmumiem. Ieņēmumus budžetā ir ievērojami vairojusi arī Valsts ieņēmumu dienesta aktīvā cīņa pret “aplokšņu algām”. Šie budžeta dati ir konkrēts un neapgāžams arguments, ko vērst pret tiem skeptiķiem, kas apšauba budžeta grozījumos paredzēto papildu līdzekļu iekasēšanas iespējas un līdz ar to arī papildu izdevumu finansēšanu. Valdība uzņemas tikai reālas saistības un spēj tās arī izpildīt!

Valdība ir pierādījusi savu spēju sadalīt šo naudu maksimāli godīgi un proporcionāli, saglabājot sociālo līdzsvaru un valsts finanšu sistēmas stabilitāti. Valdība ir piešķīrusi veselības aprūpei 13 miljonus latu, pedagogu darba samaksas paaugstināšanai - 3,5 miljonus latu, papildu subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem - 4,34 miljonus latu, pašvaldību investīcijām - 4,9 miljonus latu, Valsts autoceļu fondam - 4,6 miljonus latu, bērnu invalīdu pabalstiem - 757 tūkstošus latu. Es domāju, ka līdz ar šiem budžeta grozījumiem ir izdarīts maksimāli iespējamais.

Pirmkārt, valsts budžeta deficīts ir saglabāts atbilstoši Māstrihtas kritērijiem.

Otrkārt, papildu finansējumu saņem daudzas nozares. Īpaša vērtība ir pievērsta veselībai, pedagogu algām, bērnu pabalstiem, investīcijām pašvaldībās. Prasības vienmēr būs lielākas nekā budžeta iespējas. Tā tas ir ne tikai Latvijā, bet arī daudz bagātākajās attīstītajās valstīs. Vienmēr būs iespējams prasīt un pamatot sociālos izdevumus, algu palielinājumu. Tikpat pamatotas ir arī prasības pēc normāliem ceļiem, uzticamas policijas, ātras ugunsdzēšanas sistēmas, modernām slimnīcām, tīras vides. Tāpēc mūsu uzdevums ir sabalansēt visas šīs papildu budžeta iespējas ar reālajām iespējām un vienlaicīgi nodrošināt arī valsts makroekonomisko stabilitāti.

Es ceru, ka ar šodienas balsojumu mēs saviem vēlētājiem, mediķiem, skolotājiem, zemniekiem, pagastu un pilsētu iedzīvotājiem apliecināsim, ka mums rūp viņu labklājība, un ar savu lēmumu sagādāsim gaišu noskaņu ne tikai Līgo svētkos, bet arī turpmākajā laikā pēc tam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais ministra kungs! Es gribētu runāt par lietām, kas jums varbūt ir svešas. Nedaudz jūs informēšu. Pēc ekonomiskās teorijas…

Sēdes vadītāja. Cienījamais Bērziņa kungs, jārunā ir par konkrēto priekšlikumu! Likumprojektu izskatām otrajā lasījumā.

G.Bērziņš. Es runāju tieši par to pašu, par ko runāja ministrs. Ja jūs ministru nepārtraucāt, nepārtrauciet arī mani!

Tātad…

Sēdes vadītāja. Saeimas priekšsēdētājai ir tiesības aizrādīt.

G.Bērziņš. … par labajiem rezultātiem gada pirmajā ceturksnī. Elementārā ekonomiskā teorija noteic, ka nodokļu iekasēšanas pieaugumam, saglabājoties iepriekšējam nodokļu iekasēšanas līmenim, ir faktiskajās cenās jāatbilst iekšzemes kopprodukta jeb IKP pieauguma tempiem. Tad nu paskatīsimies, kāda, Dombrovska kungs, ir situācija! Kāds ir faktiskais IKP pieaugums gada pirmajā ceturksnī? 11%! Nodokļu iekasēšanas pieaugums - zem 9%. Klausa kungs, es domāju, ka jūs šinīs lietās diezgan labi orientējaties. Vai tas tiešām ir nodokļu iekasēšanas uzlabojums? Tas tāds nav! Tas ir pasliktinājums.

Otrs jautājums. Pagājušajā gadā kopumā nodokļu iekasēšanas pieaugums bija 200 miljoni, turpretim šogad tika sākotnēji plānots, ka tas būs 100 miljonu, un tagad tiek plānots, ka būs 130 miljonu, tātad budžeta pieaugums būs par 70 miljoniem mazāks nekā iepriekšējā gadā. Arī šis temps tātad ir zemāks nekā iepriekš! Iepriekš nodokļu iekasēšanas pieauguma temps, pastāvot iekšzemes kopprodukta pieaugumam (salīdzināmās cenās - 6,1%, faktiskajās cenās - virs 8%), bija 11,2%, turpretim šobrīd, pastāvot IKP pieaugumam, kas ir 11% (faktiskajās cenās), nodokļu iekasēšanas pieaugums ir mazāks nekā 9%.

Dombrovska kungs, pievienotās vērtības nodokļa iekasējums šogad maijā ir mazāks nekā pagājušajā gadā. Pamatbudžetā nodokļu ir iekasēts mazāk nekā pagājušā gada maijā. Un to sauca par budžeta uzlabošanu! Jūs ļoti labi teicāt: vai es gribētu atbalstīt tās nekārtības, kas šobrīd notiek? Es tiešām krasi norobežojos no tām nekārtībām, esmu pret tām!

Es gribētu pieminēt vēl vienu tādu lielu Finanšu ministrijas sasniegumu, kas ir atspoguļots budžetā. Finanšu ministrijas demontāža, kas sākumā bija saistīta ar cilvēku atlaišanu (tagad jau paši iet projām), ir novedusi pie tā, ka (budžeta grozījumos jūs to pat neievērojāt, jo ministrs to nav pateicis) ārvalstu finansiālās palīdzības apjoms šogad tiek samazināts par 9 miljoniem 246 tūkstošiem. Sākotnēji plānotais bija 83 miljoni, turpretim tagad tiek plānots, ka tas būs nedaudz pāri 70 miljoniem latu. Faktiskā izpilde ir tāda, ka uz 1.jūniju ir izmantots mazāk nekā 19 miljonu latu, un prognoze rāda, ka šogad tiks izmantota ārvalstu finansiālā palīdzība 47 miljonu latu apjomā. Kāpēc tas man šķiet bīstami? Tāpēc, ka nākamgad tikai no 1.maija vien iemaksas Eiropas Savienības budžetā, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, būs 50 miljoni jeb, precīzāk sakot 49,9 miljoni, pēc Finanšu ministrijas prognozēm. Jā, rezultāti ir sasniegti! Tie, protams, neatspoguļo to, ko mēs vēlamies. Dombrovska kungs, es no visas sirds vēlētos beigt tās nekārtības, kas šobrīd notiek! Un jo ātrāk, jo labāk. Jo katrai lietai ir sākums un beigas. Bet ir arī beigu sākums. Un šis budžets ir acīmredzams valdošās koalīcijas beigu sākums.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es atgādinu visiem runātājiem, ka, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, debatēs mēs apspriežam konkrētus priekšlikumus. Pašreiz mēs runājam par 1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, un par to būtu arī runātājiem jādebatē.

Turpinām debates. Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi. Es vienkārši gribētu komentēt, kā Bērziņa kungs te lūdza, pāris skaitļus, kas ļoti precīzi atspoguļo šīs valdības darbību un šā budžeta veidošanu.

Akcīzes ieņēmumi šajā gadā. Kopējais to kāpums ir 30,2%, tajā skaitā ir dīzeļdegvielas un tās aizstājējproduktu un komponentu akcīzes kāpums - 58,9%, un tajā skaitā ir kurināmā akcīzes kritums par 40%. Ko tas nozīmē? (No zāles dep. Gundars Bērziņš: “Silts laiks bija…”) To, ka beidzot kontrabandu sāk apkarot: šie negodīgie uzņēmēji vairs nedeklarē dīzeļdegvielu kā kurināmo un vairs nemaksā mazākus nodokļus. Mūsu valdība parāda precīzus rezultātus, parāda precīzus skaitļus. Kāpums, ieņēmumi valsts budžetā - Bērziņa kungs, tas ir ļoti precīzs un ļoti neapgāžams skaitlis!

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai deputāte Baiba Brigmane vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

Vai deputātiem ir iebildumi pret 1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

B.Brigmane. 2.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. Lūdzu runāt par priekšlikumu!

V.Dombrovskis (finanšu ministrs).

Godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Un tomēr es gribētu pateikt pāris vārdu deputātam Gundaram Bērziņam, ja atļauts… (Zālē skaļi smiekli.)

Sēdes vadītāja. Es aicinu visus runātājus runāt par priekšlikumu!

V.Dombrovskis. Diemžēl Saeimas priekšsēdētāja man neļāva pateikt pāris vārdu deputātam Gundaram Bērziņam.

Aicinu balsot par priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret 2.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

B.Brigmane. 3.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Urbanovičs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Runāšu par visiem saviem priekšlikumiem uzreiz, lai lieki nekavētu jūs. Visi taču gaida šodienas sēdes neformālo daļu.

Tātad - par ko ir šie priekšlikumi?

Priekšlikumi ir tikai un vienīgi dublējuši ciparu izteiksmē visus Ministru prezidenta Einara Repšes solījumus - solījumus pedagogiem, lauksaimniekiem, bērniem, pensionāriem.

Izņemot manus aprēķinus par pensionāriem, nevienam, pat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem, nav iebildumu pret visiem šiem maniem aprēķiniem, visi atzīst, ka mani aprēķini ir perfekti: es esmu precīzi atņēmis izpildīto no Repšes kunga solītā, arī no tā, ko viņš solīja arī pēc ievēlēšanas, tad, kad viņš jau bija kļuvis par Ministru prezidentu... Tātad es viņu pieķēru šādā faktā - sauksim to par solītā un pildītā starpību!

Tagad par pensionāriem. Labklājības ministrija uzskata, ka mans priekšlikums, kurā minēta summa, kas ir 50 miljonu apmērā, ir nepareizs, jo pensionāriem vajadzētu iedot nedaudz vairāk. Es varētu piekrist, bet mani aprēķini tomēr rāda, ka 50 miljonu - tas būtu tieši tik daudz, cik nepieciešams, lai izpildītu partijas “Jaunais laiks” un visu citu šeit pārstāvēto, opozīcijā vai pozīcijā esošo partiju pirmsvēlēšanu solījumus, proti, ka būtu jāiedibina tāda pensija, kas atbilstu iztikas minimumam. Lūk, mani aprēķini liecina, ka ar 50 miljoniem gandrīz pietiktu, lai to izdarītu!

Tāpēc ir iesniegti visi šie priekšlikumi, un mēs, protams, uzturēsim tos spēkā un balsosim par tiem - bez jebkādām ilūzijām par to, ka par mūsu priekšlikumiem varētu nobalsot valdošās koalīcijas deputāti. Skaidrs, ka viņiem ir obligātais balsojums “pret”.

Taču es aicinu jūs, godātie deputāti, atcerēties, ka gatavošanās nākamajām vēlēšanām parasti sākas jau ar ievēlēšanas brīdi. Tas, ka jūs tagad noraidīsiet sava premjera solīto, diez vai radīs lielāku saskaņu valdošās koalīcijas un vēlētāju attiecībās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 3. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 4. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 4. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 49, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 5. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 5. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 6. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 51, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 7. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 48, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 8. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Citiem tas nereģistrējas. Ā, kaut kas ir! Nepareizi! Nereģistrējas... Nē, bet es gribu balsot šeit. Es katrreiz neskriešu tur balsot. Tad jūs sēžat manā vietā, lai es varu nobalsot! Mēģināšu...

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka Ministru prezidents apsolīja ņemt vērā vismaz pozīcijas deputātus. Kādreiz 6.Saeimā, kad arī es tur strādāju, ņēma vērā pat opozīcijas deputātu priekšlikumus. Taču, ja velk uz tādu diktatūru, ka valdība, manis paša apstiprinātā un ievēlētā valdība, noraida visus manus priekšlikumus, tad man kļūst mazliet savdabīgi, es negribu teikt, nelabi, jo lielākā daļa manu priekšlikumu, cienījamie kolēģi, ir saistīta ar neatliekamām vajadzībām minētajos objektos. Ja jūs par tām esat izlasījuši un iepazinušies, tad man ir liels prieks, taču es mēģināšu atgādināt tiem, kuriem nav bijis laika iepazīties.

Tātad 9.priekšlikums. Kroņvircavas muižas kompleksa ēku saglabāšanai. Jūs atceraties un noteikti zināt, un esat pamanījuši Minhauzena muzeja likteni. Ja jūs vēlaties, arī, teiksim, šī muiža un tās ēku komplekss varētu būt tūrisma objekts. Un arī tas varētu būt līdzeklis, kā samazināt bezdarbu, par ko iestājas “Jaunais laiks” un arī citas mūsu koalīcijas partijas. Taču tad vajadzētu jumtam piešķirt šos 10 000 latu, ko es ierosinu, un veltīt tos šā objekta saglabāšanai, jo, ja jūs rūpējaties par ceļiem un šosejām, tad tiem ir kaut kur arī jāved un katra ceļa galā ir jābūt kādam objektam. Ja šis būtu tūrisma objekts vai vismaz tiktu saglabāts tālākai restaurācijai, tad nākamās paaudzes jums būtu pateicīgas, ka jūs esat par kaut ko domājuši, jo, kā es jau minēju, arī Minhauzena muzeja liktenis pierāda šo absurdo situāciju - ja nespēj uzlikt pagaidu jumtu, tad visa šī ēka aiziet bojā.

Lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu arī tos, kuri atbalsta Dombrovska kunga priekšlikumu - neatbalstīt manu priekšlikumu, jo viņš rīkojās tieši tā, bet šeit no tribīnes viņš tomēr novēlēja mums visiem gaišu noskaņojumu. Balsosim “par” šo noskaņojumu!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

L.Ozoliņš. Švaki reģistrējas šite...

Sēdes vadītāja. Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie Tibetas grupas biedri! Es lūgtu jūs uz nelielu sanāksmi pulksten 13.10 šeit pat blakuszālē. Tas ir ļoti svarīgi. Jūs varat apskatīt arī tās manas vēstules, bet ir vajadzīgi arī jūsu paraksti. Tāpēc lūdzu visus būt uz vietas tajā brīdī! Pulksten 13.10.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ina Druviete, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Sarmīte Ķikuste, Pāvels Maksimovs...

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam...

A.Bartaševičs. ... un Ēriks Škapars.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļus lūdzu atnākt uz komisijas telpām pulksten 13.10.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pārtraukumā aicinu visus uz Sarkano zāli, lai kopā ielīgotu Jāņus, jo tāda sena tradīcija vienmēr ir pastāvējusi Saeimā. Lūdzu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpināsim debates! Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Mēs šobrīd debatējam par deputāta Ozoliņa kunga priekšlikumu, bet viņam ir ne tikai viens, bet daudzi priekšlikumi. Un tāpat arī mēs, šajā Saeimas zālē sēdošie, droši vien varētu ģenerēt simtiem priekšlikumu, kuriem visi droši vien, skatoties atrauti no konteksta, pēc būtības varētu piekrist.

Šie Ozoliņa kunga priekšlikumi nav slikti priekšlikumi. Tie nebūtu bijuši slikti priekšlikumi arī tad, ja tos būtu iesnieguši citi, bet mums ir jāsaprot viena lieta - tas, ka mēs esam spiesti rīkoties iespēju robežās. Valsts rīkojas ar naudu līdzīgi, kā ģimene rīkojas ar naudu. Tik, cik naudas ir, to var sadalīt - kaut ko iegādāties, noguldīt, nopirkt un tā tālāk.

Šajā Saeimā valdošā koalīcija ir vienojusies par to, ka mēs iegādāsimies tā saucamo pārnēsājamo rentgena aparātu, kas atradīsies muitas pārziņā. Tas vienā dienā varētu būt Terehovas robežpunktā, nākamajā dienā tas varētu būt Rīgas brīvostā, bet pēc tam tas varētu būt Liepājā vai Meitenē. Tātad to varētu pārvietot no vietas uz vietu, kas ļoti mulsinās un padarīs grūtāku kontrabandistu darbību, tas ir, šā aparāta efekts būs lielāks tieši kontroles ziņā, nevis pats skaits, jo neviens nekad nezinās, kur tas atradīsies.

Taču, iegādājoties šādu aparātu, mums vienkārši vairs nav naudas budžeta pielikumā, lai īstenotu daudzus citus, varbūt pat sīkus, bet katrā ziņā tiem cilvēkiem, kurus tas skar, ļoti nopietnus un vajadzīgus projektus.

Tātad es aicinu deputātus skatīt jautājumus kompleksi un kopumā, skatīties prioritāri, jo, iegādājoties šo rentgena aparātu, mēs spēsim dot labumu visai valstij. Tā būs gan cīņa pret kontrabandu, gan arī tas veicinās muitas ieņēmumu palielināšanos.

Šie priekšlikumi, kurus Ozoliņa kungs tagad mums ir iesniedzis, ir atbalstāmi un labi, tikai diemžēl šobrīd mēs par tiem nevaram nobalsot, jo tik daudz naudas mums nav.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kariņa kungs! Es jums lielā mērā varētu piekrist, bet es tikai gribētu papildināt, ka to rentgena aparātu kādreiz derētu nogādāt arī jūsu ģenerālsekretāra Krupņikova birojā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā deputāte Baiba Brigmane vēlas ko teikt? Lūdzu deputātus balsot par 9. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 36, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 10. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Priekšlikums pārtraukt debates!” No zāles dep. L.Ozoliņš: “Tas neizdosies!”)

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Slikti strādā šī sistēma te! Tātad, cienījamais Kariņa kungs, bijušais trimdas latvieti! Mums kaut kas neštimmē ar domāšanu. Diemžēl tas tā ir ne tikai šīs Apriķu luterāņu baznīcas sakarā vai Ugāles baznīcas ērģeļu sakarā. Mums neštimmē arī tajā ziņā, ka trimdas latvieši tagad masveidā pārdod Jūrmalas īpašumus svešiniekiem, naudas varai. Un tas ir bēdīgi!

Taču es jums mēģināšu paskaidrot, ka, lūk, šis pārvietojamais aparāts… Arī tā nav liela summa, ja mēs paskatāmies budžetu, kas domāts aizsardzībai, - 200 miljoni latu, tātad apmēram 360 miljonu dolāru. Un tas ir šai valstij, kuru es gribu salīdzināt ar “Latvijas brūno”, kura jau ir izslaukta, un tagad tai nāk piens ar asinīm, Kariņa kungs!

Paskatieties, kā dzīvo lauki, kā dzīvo Latgale! Ko lai es saku tiem lauku cilvēkiem, kuri ceļas pussešos, puspiecos vai piecos no rīta, lai nodotu nedaudz pieniņa un lai saņemtu 2-3 latus par šo pienu mēnesī? Ko lai es viņiem saku?

Es arī domāju, ka mani priekšlikumi - tie nav tikai mani priekšlikumi, bet tie ir arī manu vēlētāju priekšlikumi. Tie ir miljona Latvijas iedzīvotāju priekšlikumi - saglabāt nākotnei kultūras un vēstures pieminekļus, saglabāt vēl kādu objektu, ko varētu apskatīt un kur būtu interesanti aizbraukt.

Vai mēs brauksim uz jaunajām karabāzēm, uz izremontētajām krievu armijas noliktavām, kur tagad ar eiroremontu iekārto noliktavas vienīgi raķetēm un radariem? Atbildiet, lūdzu, Kariņa kungs! Jums ir labāks skatiens droši vien uz Latviju nekā man, jo jūs te nodzīvojāt vismaz 11 gadus, liekas, bet es esmu nodzīvojis 66 gadus šajā sistēmā...

Tāpēc es ļoti aicinu balsot par Apriķu luterāņu baznīcas saglabāšanu nākamajām paaudzēm, jo šī baznīca nāk no 17.gadsimta sākuma. Šeit ir unikāli griestu gleznojumi, bet jumts tek. Šeit ir kokgriezumi, taču ir arī mitrums, lietus… Paskatieties, kā šodien līst cauru dienu! Apriķu baznīca arī pašreiz iet bojā, tās unikālie griestu gleznojumi, kuru autors ir Rode. Arī tie iet bojā, un ir vajadzīgi tikai 12 tūkstoši latu.

Jūs sakāt, ka tās ir milzu summas, bet jūs tās tērējat mūsu Nila Muižnieka nodibinātajai ministrijai, kas absolūti nebija vajadzīga. Latvieši ir mierīgi, pieklājīgi un pieņem jebkuru svešinieku, jo tam viņi ir trenēti 800 gadus. Vai ne? To mums ir iemācījuši krustneši, to ir iemācījuši krievi, to ir iemācījuši zviedri, to ir iemācījuši vācieši, tā ka neuztraucieties! Mēs jau nepretosimies pārāk!

Taču šīs ir nelielas summas, kas tiek prasītas manos priekšlikumos, tāpēc es aicinu nobalsot un parādīt, ka arī deputātiem ir kaut vai kādas minimālas tiesības. Es neesmu “peška” un nespaidīšu pogas kā orangutans! Tad lai viņu noliek manā vietā, ja tāda ir jūsu un Repšes kunga, teiksim, tā interese. Jūs nepanāksiet to no manis! Es to nedarīšu! Es tūlīt nenobalsošu arī par savu priekšlikumu! Tas nav mans priekšlikums, tas ir mūsu latviešu tautas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāte Liene Liepiņa.

L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie deputāti! Es jūs ilgi neaizkavēšu, bet man tas likās tomēr izaicinoši. Mums, protams, ir ļoti daudzas vajadzības, ir arī kultūras vajadzības, bet es vienkārši negribētu pieņemt mums adresētus pārmetumus, ka mēs nezinām, kā izskatās Latvijas laukos. Es zinu, ka tur ir bērni, kas nav redzējuši palagus, kas neprot gulēt gultā, kas paņem savus palagus no gultiņas un iet uz istabas kaktu gulēt vienkārši drēbju čupiņā. Un tad nu izšķirties, vai dot naudu kultūras vajadzībām, teiksim, labiem projektiem, vai dot to šiem bērniem - tas, man liekas, arī nav pareizi. Tāpēc mums tomēr viss ir jāskatās kopumā un tikai tad jāizvēlas savas prioritātes. Turklāt ir jāskatās, kur mēs pirmām kārtām varam to naudu dabūt, un tad to tērēt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka jārunā ir par konkrētu priekšlikumu. Debates ir par konkrētu priekšlikumu. Šajā gadījumā - par deputāta Leopolda Ozoliņa 10.priekšlikumu.

Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 10. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 31, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 11. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pagaidām vēl visi...

Tātad Ugāles luterāņu baznīca. Arī šeit ir prasīta neliela summa no Valsts prezidenta Kancelejas izdevumiem - tikai 12 000 latu. Ja mēs paskatāmies Valsts prezidentes apsardzi, Prezidentes limuzīnu, Prezidentes Jūrmalas rezidenci, daudzo padomnieku sarakstu, Kancelejas vadītāja atalgojumu... Es ceru, ka viņi varbūt ziedos, un tad es neuzstātos... Vai tiešām 12 000 latu būtu daudz, lai mēs Ugāles baznīcai palīdzētu atgūt tās ērģeļu iepriekšējo skanējumu? Un to ir uzņēmies izdarīt draudzes vadītājs un arī ērģeļu meistars, kas ir īpašs cilvēks. Viņš darina Latvijā ērģeles.

Ugāles ērģeles ir ar koka stabulēm, un tas arī no ekonomiskā viedokļa, teiksim, no Šlesera kunga vai no Laksas kunga viedokļa, varbūt arī no dažu citu mūsu veiksmīgo uzņēmēju viedokļa, ir ekonomiski izdevīgs vai pievilcīgs objekts. Tas ir ekonomiski pievilcīgs tūristiem, jo koka ērģeles ir ļoti reti sastopamas, to gandrīz vairs nav. Pie tam mēs šo naudu varētu piešķirt, arī cienot šā ērģeļu meistara Kalniņa vectēvu, kurš 30.gados bija Saeimas deputāts no Sociāldemokrātu partijas un kurš gāja bojā Sibīrijā no čekistu lodes. Viņa kundze atgriezās, un, lūk, šis ērģeļu meistars Kalniņš ir viņa mazbērns un patriots.

Es ceru, ka jūs, deputāti, ar šiem 12 000 latu tomēr atbalstīsiet veltījumu Ugāles baznīcas ērģeļu atjaunošanai un nobalsosiet “par” manu priekšlikumu. Jūs tagad zināt vēsturi, zināt šo ērģeļu sakarību ar Saeimu. Tas ir mūsu bijušais kolēģis 30.gados - vectēvs Kalniņš, deputāts Kalniņš no Sociāldemokrātu partijas.

Lūdzu nobalsot un atbalstīt šo manu priekšlikumu! Katrā ziņā, Kariņa kungs un Liepiņas jaunkundze vai kundze (es diemžēl nezinu, piedodiet!), jūsu izteikumi absolūti neattiecas... Jums vajadzētu iepazīties ar mūsu dzīvi šeit 60 gadu laikā, tad jūs saprastu, kāpēc mums ir tādi bērni, kāpēc mums ir tādi vecāki, jo tās visas ir okupācijas sekas. Tas ir mantojums, par ko pasaule pagaidām neinteresējas. Tas būtu jūsu uzdevums, kuriem ir plašāki kontakti ar pasaules sabiedriskajām organizācijām. Jūs varētu aizstāvēt mūsu tautas traģisko likteni, kas ir veidojies tikai saistībā ar okupācijas varām, pateicoties tam, ka savulaik gan Amerikas Savienotās Valstis - Rūzvelta un Trumena personā -, gan Lielbritānija - Čērčila personā - piesedza Staļina asiņainos varasdarbus un Latvijas inteliģences un zemniecības iznīcināšanu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai šīs ērģeles skan Latvijas tautai!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man ar smagu sirdi ir jākāpj šajā tribīnē un jārunā par Ugāles baznīcas ērģelēm, jo Ugāles baznīcā vismaz 300 gadu laikā ir kristīti, laulāti un kā miruši reģistrēti visi mani senči. Es esmu piedzīvojis to laiku, kad šī baznīca tika izpostīta, jo tāda bija valsts politika, un es esmu gandarīts, ka šī baznīca ir saglabājusies. Jau mani senči zināja teikt, cik unikālas ir šīs ērģeles, cik tās ir vērtīgas. Un Ugālē dzīvojošais ērģeļu meistars Kalniņš ir pazīstams arī pasaulē, jo viņš izgatavo pēc pasūtījuma ērģeles arī citām valstīm. Tas nozīmē, ka ir liela cerība, ka faktiski šīs ērģeles varētu tikt atjaunotas, līdzko mums rastos iespēja to darīt. Bet, kā jau es teicu, ar smagu sirdi mums ir jāatsakās no daudziem priekšlikumiem. Un es piekrītu Leopoldam Ozoliņam, jo viss, ko viņš šeit saka, ir patiesība. Un patiesība ir arī tā, ko kolēģis Kariņš teica pirms brīža. Un es domāju, ka šobrīd vienīgie, ko mēs varam lūgt un pie kā mēs varam apelēt, ir mūsu pilsoņi, mūsu uzņēmēji, nodokļu maksātāji, no kuriem ir atkarīgs, vai mēs varēsim atjaunot baznīcas, restaurēt ērģeles, saglabāt mūsu kultūras vērtības. Viņi ir tas vienīgais avots, no kurienes mēs varam turpmāk dabūt līdzekļus. Un tāpēc diemžēl - diemžēl!- mēs esam spiesti šoreiz atteikties no daudziem labiem projektiem, no daudzām aktuālām vajadzībām un piekāpties citu prioritārāku vajadzību priekšā.

Tāpēc ar smagu sirdi man ir jāsaka kolēģim Leopoldam, ka mēs nevaram atbalstīt arī šo priekšlikumu, nevaram piešķirt arī šos nieka 12 000 latu, lai gan arī es savā frakcijā arī ierosināju darīt tieši to pašu - atrast šos 12 000 latu jeb, pareizāk sakot, ierosināt valdībai atrast šos 12 000 latu šīm ērģelēm. Mēs to diemžēl nevaram izdarīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 11. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 28, atturas - 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 12. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs pašreiz varam paskatīties paši uz sevi no malas un izjust, cik nožēlojami mēs izskatāmies. Mēs mierīgi nobalsojām par 200 miljonu latu (tas ir apmēram 360 miljonu dolāru) piešķiršanu tā saucamajam kara budžetam jeb aizsardzības budžetam. No kā mēs aizsargāsimies? Kas mums uzbruks? Kas? Mēs kalpojam starptautiskiem nolīgumiem, bet mazliet tomēr saglabāsim šajā situācijā pašcieņu! Nenogalināsim savas sirdsapziņas vērtības! Mums katram taču ir kāda sirdsapziņa, kas jūt, ko un kā vajag darīt, bet mēs diemžēl rīkojamies kā “peškas” - un ne jau tikai mūsu koalīcijas robežās. Tie ir pasūtījuma balsojumi. Pasūtījuma balsojumi! Man par to ir kauns!

Un nu par Dobeles pilsdrupām. Es biju liecinieks jau 80.gadu vidū... Arī Aizputē bija pilsdrupas. Tās sienas bija apdzīvotas 800 gadus. Pils nodega, arī apkārtējās apdzīvotās vietas nodega. Dabīgi, neviens toreiz nepievērsa vērību kultūrvēsturisku pieminekļu saglabāšanai, īpaši, ja tas bija izdevīgi partijas nomenklatūrai... Un tā nu sāka drupt tās sienas, kas bija vecākas par Amerikas Savienotajām Valstīm!

Šoreiz es runāju par Dobeles pilsdrupām. Arī tie mūri sāk drupt un gāzties. Laiks, lietus, sals drupina tos mūrus, un pamazām šīs pilsdrupas izzudīs no nākamo paaudžu redzesloka.

Es aicinu nobalsot vismaz par šo priekšlikumu! Arī šeit nav vajadzīga liela summa - tikai 9000 latu.

Kariņa kungs, jūs sakāt, ka nevarat atrast 9000 latu. Jūs taču sakāt, ka būs budžeta pieaugums. Nav jau šī nauda jāiedala šodien vai rīt. Apsoliet, ka jūs ar šo pārvietojamo rentgena aparātu cīnīsities pret kontrabandu! Pagaidām īpašu panākumu nav. Mēs labi zinām, kā aiziet garām Latvijai 610 miljoni latu. Nu tad meklējiet tos latus, Kariņa kungs! Jums ir visas tiesības! Jūs esat latvietis, aizstāviet savu valsti, nevis sūtiet mūsu armiju, mūsu kareivjus uz Irāku, lai viņi tur darbotos pašā bīstamākajā profesijā - sapiera profesijā! Kad no turienes atnāks pirmie zārki, tad jūs atcerēsieties, ko es šodien jums pateicu. Es domāju, ka jūs bišķiņ nokaunēsieties. Tas nekas, ka jūs esat pēc būtības amerikānis. Pamazām mēs jūs par latvieti pārtaisīsim. (Zālē smiekli.)

Ja drīkst, priekšsēdētāj, es turpināšu, pastāstīšu arī par Nabes muižu. Es taču drīkstu runāt arī par nākamo priekšlikumu? Jo balsojumi jau būs līdzīgi, kā es saprotu.

Sēdes vadītāja. Nē, runājiet par 12.priekšlikumu, lūdzu!

L.Ozoliņš. Nu labi, par 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Dobeles pilsdrupas.

L.Ozoliņš. Labi, par 12.priekšlikumu!

Dobeles pilsdrupas apdraud cilvēku dzīvību. Cik maksā cilvēks Latvijā? Es nezinu, cik maksās par pirmajiem zārkiem, kas pienāks no Afganistānas vai Irākas. Bet cik maksā cilvēka dzīvība Latvijā? Tas nav aprēķināts. Kā kura dzīvība, jūs droši vien teiksiet.

Šīs pilsdrupas draud uzkrist virsū cilvēkiem. Ko darīt? Uzspridzināt tās? Mūsu armija nav spējīga uzspridzināt Gaiziņkalnā to torni, kas draud apgāzties kuru katru brīdi. Un pieprasa maksu no īpašnieka, kas izmisīgi cīnās, lai kaut kur sadabūtu to naudu… Pozitīvā trimdas latvieša pieredze! Apeles kundze cīnās par to, lai kaut kur izrautu šos 30 tūkstošus latu, ko firmas viņai pieprasa par nojaukšanu. Mūsu armija… Es vērsos pie Zeibota kunga, lai viņš palīdz uzspridzināt. Lai sarīko mācības, parāda, kā varam uzspridzināt, un ar manekeniem demonstrē, kā glābt cilvēkus tur no šīm drupām! Es esmu bijis Armēnijā zemestrīces laikā un redzējis, cik bezspēcīga ir gan armija, gan palīdzības sniedzēji, jo nav bijis treniņu. Neprot, nezina, kā to darīt. Notiks arī tā, ka Dobeles pilsdrupas apraks kādu skolēnu vai tūristu grupu. Un ko tad jūs teiksiet? Teiksiet: “Jā, Ozoliņ, jums bija taisnība!” Bet es tagad teikšu: “Kariņa kungs, jums šodien nav taisnība!” Nobalsojiet, lūdzu, par manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 12. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 35, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 13. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Nabes muižu maz zina un maz pazīst. Tā ir 17.gadsimta sākuma celtne. Tur ir ne tikai muižas ēka, tur ir arī tornis, kurš ir vēl vecāks un kurš pašreiz brūk tieši tāpēc, ka dakstiņi gāžas tornī, tāpēc, ka koka konstrukcijas ir ļoti jutīgas mūsu klimatā. Tikko kāda dakstiņa nav, tas viss sagāžas. Tādēļ es gribētu izstāstīt mazu, bet ļoti interesantu piedzīvojumu sakarā ar Nabes muižas apmeklējumu. No muižas zāles, kas ir sadalīta divās sīkās telpās un kur ir sena parketa grīda, iznāca iemītnieks. Es vaicāju: “Kā jūs sauc?” Viņš atbildēja: “Ivan Ivanovič.” Es vaicāju tālāk: “Ko jūs te darāt?” Viņš sacīja: “Es te dzīvoju. Telpas ir nepiemērotas dzīvošanai, jumts jau tek, bet man ļoti patīk šī telpa.” Es turpināju jautāt: “Kāpēc jūs te dzīvojat?” Viņš sacīja: “Te ir unikāla parketa grīda, ozola parketa grīda, inkrustēta šī grīda ir, un, ja es aiziešu, tad, dabīgi, tā māja tūlīt pilnīgi sabruks, tiks izdemolēta un aizdedzināta, kā jau trīs šās muižas kompleksa ēkas ir nodegušas.” Aizbrauciet uz Nabes muižu, cienījamie deputāti, un paskatieties! Mūsu balsojumi pauž mūsu nezināšanu. Mūsu balsojumi liecina par mūsu tuvredzību. Mūsu balsojumi pierāda mūsu verdzību. Lūdzu, šoreiz parādiet savu stāju un nobalsojiet par šo nelielo summu! Tas nebūt nav tik sarežģīti. Manos priekšlikumos nekur nav prasības, ka vajadzētu kādam, teiksim, atņemt līdzekļus vai vajadzētu speciāli atrast līdzekļus. Šeit visur ir norādīti avoti, kur varētu ietaupīt. Tieši to pašu taču saka mūsu godājamais un pagaidām mīlētais Ministru prezidents Repšes kungs: vajag taupīt! Vajag ietaupīt un aizlāpīt tos caurumus, pa kuriem mums iztek pēdējā bagātība. Šis, lūk, ir tieši tas caurums, pa kuru iztek mūsu kultūras un vēstures, un arhitektūras vērtības.

Aicinu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 13. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 35, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 14. - Leopolda Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Priekšlikums ir par nelielu līdzekļu piešķiršanu, šoreiz tie būtu 66 000 latu Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam. Jūs, cienījamie deputāti, ļoti labi atceraties, kā notika tas ugunsgrēks, - televīzijā rādīja, kā nodeg Kurzemes sēta, stāstīja, cik izmaksāja gan tā dzēšana, gan arī Kurzemes sētas atjaunošana.

Vajadzēja meklēt citu ēku, kas aizvietos nodegušo… Paskatieties, - tā vairs nav tā senā ēka, viss tur ir pa 70-80% atjaunots - ir pilnīgi jauni grodi un jauni materiāli ielikti iekšā tajā ēkā. Pie tam viss vēl nav atjaunots!

Mans priekšlikums ir saistīts gan ar ugunsdzēsības sistēmu izveidi un signalizācijas ierīkošanu, gan ar apsardzes nodrošināšanu, jo arī Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir - vārdu “unikāla” negribu lietot - reta parādība Eiropas kultūras vēsturē. Par to vislabāk varētu pastāstīt deputāts Rihards Pīks, kas savulaik ir bijis kultūras ministrs un ir tātad rūpējies arī par Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ēku saglabāšanu. Diemžēl Saeimas deputātu līdzīgas reakcijas dēļ viņam nav izdevies ierīkot tajās ugunsdzēsības signalizāciju, nodrošināt automātisko ugunsdzēšanu, ātru transportu, ceļus un ūdens rezervuārus šo ēku tuvumā. Jūs taču zināt, ka nodega arī lielā rija pirms daudziem gadiem, pirms kādiem 15 gadiem; to izdevās daļēji atjaunot. Vai tiešām mums ir svēta tikai bruņošanās un tā saucamā integrācija, kura notiek Nila Muižnieka kunga vadībā un par kuru nav īsti skaidrs, ar ko un kur mēs integrējamies, un tamlīdzīgi, bieži vien gluži nesaprotami budžeta tēriņi? Kaut vai tēriņi reklāmai par iestāšanos Eiropas Savienībā. Es nedomāju, ka Eiropas Savienība mūs neuzņems. Eiropas Savienība mūs uzņems, jo mēs esam tai vajadzīgi gan ar saviem plašajiem laukiem un vēl saglabājušamies mežiem, gan arī ar savu lēto darbaspēku. Kā jau jūs zināt, prostitūtas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ir ārzemēs vislētākās, vai ne? Tā ka mūsu darbaspēks ir lēts, mūsu darbaspēks ir profesionāls, un mūsu darbaspēks ir izdevīgs ārzemju kompānijām! Tieši tā! Kad es biju Norvēģijā, viens kungs man pienāca klāt un teica: “Vai jūs nevarat kādā bijušajā kolhozā ierīkot lašu žāvētavu?” Es viņam teicu: “Kāpēc jūs paši negribat iekārtot? Jums taču ir tie sintētiskie laši.” Viņš teica: “Nu vienkārši tādēļ, ka jūsu cilvēkiem jāmaksā ir desmit reizes lētāk!”

Lūdzu nobalsot par šo manu priekšlikumu, lai jums nebūtu jāskatās ainās, kas līdzīgas Cesvaines pils degšanai! Toreiz aizsala caurules, nevarēja uguni apdzēst, nebija to rīku, nebija garo trepju… Ugunsgrēks bija izcēlies tādēļ, ka pilī nebija bijis ugunsdzēsības signalizācijas, nebija bijis pils iekšienē ugunsdzēsības sistēmas. Lai Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā neatkārtotos tas pats, lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu par ugunsdzēsības sistēmas izveidi un apsardzes pastiprināšanu Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā! Nauda budžetā ir. To, ka tās nav, jūs, Kariņa kungs, man nestāstiet!

Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, godātie deputāti! Vispirms novēlu priecīgus svētkus!

Es aicinu godāto Ozoliņa kungu, šā priekšlikuma iesniedzēju, būt korektam no sākuma līdz galam un precīzi pateikt, kam viņš aicina atņemt finansējumu.

14.priekšlikums. Leopolds Ozoliņš ierosina atņemt 66 000 latu Aizsardzības ministrijas centrālajam aparātam. Kādas būs sekas? Mēs esam saņēmuši no NATO pārmetumus par informācijas drošības prasību neievērošanu, tādēļ tagad tika darīts viss, lai informācijas drošības prasības tiktu ievērotas, tika šim nolūkam ieguldīti milzīgi līdzekļi, atrasti ievērojami līdzekļi šāgada budžetā, daļa līdzekļu jau ir apgūta, un nu pēkšņi šeit ir priekšlikums atņemt šai informācijas drošības sistēmai naudu! Mani katrā ziņā pārsteidz šis priekšlikums, un es aicinu balsot “pret”.

Ir jāņem vērā arī otrs, vēl svarīgāks aspekts. Tas ir šāds. Spēkā esošais Valsts aizsardzības finansēšanas likums noteic, ka no 2003.gada aizsardzībai paredzēti 2 procenti no iekšzemes kopprodukta. Ja mēs atbalstīsim kaut vienu no Leopolda Ozoliņa priekšlikumiem atņemt aizsardzības mērķiem paredzētos līdzekļus, mēs tādējādi veicināsim Valsts aizsardzības finansēšanas likuma pārkāpšanu.

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 14. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 38, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 15. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates,

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj!

Mazcienītais Rasnača kungs, jūs mani nupat pataisījāt par Krievijas spiegu! Ha! Tik augstu es neesmu uzkāpis kā daži citi. Bet es gribētu pateikt, ka piedāvājumi gan ir bijuši - un ne tikai no Krievijas! Es esmu pagaidām palicis neskarts no šādiem piedāvājumiem, un mani nav interesējuši šādi piedāvājumi.

15.priekšlikums saistīts ar Raunas pilsdrupu saglabāšanu. Iesaku deputātiem aizbraukt un paskatīties! Tās ir apmēram piecstāvu mājas augstumā, vēl saglabājušās, - Latvijā varbūt vienīgās tik labi saglabājušās pilsdrupas no 13.gadsimta. No 13.gadsimta! Šeit ir vajadzīgs tikai jumts pilsdrupu mūriem, kā arī panākt drošību tūristu grupām pilsdrupu apskates laikā, jo pašreiz akmeņi drūp, gāžas, un tūlīt, tūlīt var notikt nelaime. Runāju kā traumatologs un varu apliecināt, ka tas ir iespējams un tas var notikt kuru katru brīdi, jo pilsdrupas ir katastrofālā stāvoklī. Katrā ziņā tās vajadzētu varbūt pat uzspridzināt.

Rasnača kungs, ja jums tā īsti gribētos zināt, kāpēc es aicināju ņemt līdzekļus no Aizsardzības ministrijas... Es domāju, ka tās centrālais aparāts nedzīvo slikti, ja ir runa par centrālo aparātu. Un turklāt šīs pilsdrupas jūs varētu izmantot varbūt arī kā aizsardzības objektu, tātad jūs varat izmantot tās tieši šā budžeta izmantošanas nozīmē, jo pilsdrupas ir iespēja veidot kā aizsardzības objektu. Tā ka tas jums ir tāds padoms, parlamentāro sekretār!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 15. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 37, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 16. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam piešķirt līdzekļus kompensācijai apkrāptajiem noguldītājiem - tiem cilvēkiem, kuri zaudēja savu naudu finanšu “piramīdas” sagraušanas rezultātā jeb komercbanku bankrotā. Tādu cilvēku Latvijā ir ap pusmiljona.

Ja mēs paskatīsimies tikai statistiku vien, tad redzēsim, ka vidēji uz vienu cilvēku ieguldījumi bija nepilni 400 lati, bet 82% no visiem ieguldījumiem nepārsniedza 500 latus.

Mēs nepiedāvājam šajā budžetā paņemt uzreiz visu naudu un visiem kompensēt, bet kā pirmo iemaksu mēs piedāvājam paņemt no aizsardzības budžeta 5 miljonus un novirzīt tos šim mērķim, lai pirmām kārtām kompensētu tieši tiem cilvēkiem, kuri tika apkrāpti un kuri ir maznodrošinātie. Ja jūs neatbalstāt maznodrošinātos, tad, atvainojiet, jums nav vietas šajā Saeimā!

Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Arī es šeit gribētu parunāt par sekām, kādas iestāsies, ja tiks apstiprināts šāds priekšlikums - atņemt Aizsardzības ministrijai, konkrēti Gaisa spēkiem, 5 miljonus.

Pirmkārt, tad tiek atņemti 650 000 latu militārā perona būvei lidostā “Rīga”.

Otrkārt, tiek pārtraukti iesāktie maksājumi, tātad netiek pabeigti iesāktie maksājumi par radaru.

Un, treškārt, tiek pārtraukts maksājums, kas nonāk valsts kasē pievienotās vērtības nodokļa veidā, par radaru 1,8 miljonu latu apmērā, kas būtu jāizdara tuvākajā laikā. Tātad šis maksājums valsts kasē neienāks. Līdz ar to priekšlikuma iesniedzēji, varbūt labu gribēdami, kam piešķirt, nav iedziļinājušies šajās niansēs, un principā viņi atņem pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu 1,8 miljoni latu apmērā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Parlamentārais sekretārs ļoti labi pateica, ka mēs ņemam naudu no radara. Ja jūs, cienījamie kolēģi, varbūt nezināt tajā reģionā attieksmi tieši pret šo radaru, tad es varu paskaidrot, ka lielākā daļa no visa Rēzeknes rajona ir pret šo radaru. Pret šo radaru ir visi, arī lielākā daļa iedzīvotāju blakusrajonos, ja jūs to nezināt.

Ja jūs nevirzīsiet šo naudu ieguldītājiem, tad nākamajās vēlēšanās par jums nebalsos!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 16. - Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 50, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 17. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Mēs ļoti labi zinām, kas pašreiz notiek sakarā ar “Baltic Pulp” projektu, kur neskartā dabā grasās ienākt tā saucamie ārvalstu investori, kuriem rūp Latvijas ekonomika, kuriem rūp Latvijas nodarbinātības problēmas, iznīcinādami ļoti vērtīgas mežaudzes un apdraudēdami Kalsnavas kokaudzētavu.

Viens no šādiem priekšlikumiem, kurš nerealizējās... pareizāk sakot, tas realizējās, nāca klajā komunistu okupācijas laikā, kad noslīcināja Daugavas Staburagu. “Baltic Pulp” grasās šeit vēl arī tā apkārtni piesārņot. Staburagu daudzi vairs nekad neredzēs, nav redzējuši arī daudzi no klātesošajiem deputātiem. Es domāju, ka pat kādi 90% to nav redzējuši, un daudzi vairs arī neatceras, kāds tas izskatījās. Es vairākkārt biju pie Staburaga un redzēju to. Ir dziesma “Kam raudi, Staburadze?” Un tās ir bijušas vienreizīgas Latvijas ainavas, kuras pašreiz ir zudušas uz neatgriešanos.

Šeit es savā priekšlikumā aicinu saglabāt tā saucamā Mazā jeb Raunas Staburaga apkārtni, jo arī šis kaļķakmens avots veido līdzīgas klintis, gan simtiem reižu mazākas nekā Daugavas Staburags. Šīs klintis šeit apaug ar īpatnējiem, Eiropā reti vairs sastopamiem augiem, ķērpjiem, sūnām, tāpēc tās varētu būt arī ļoti veiksmīgs tūrisma objekts. Šī ziņa ir domāta uzņēmējiem.

Taču apkārtne ir praktiski nepieejama. Ir stāvi krasti, kur nav kāpņu, kur ir noslīdējumi, tūristi, interesenti, tur var gūt traumas, un tāpēc vajadzētu palīdzēt šai pašvaldībai, kurai ir tik daudz vērtīgu objektu.

Jāteic, ka viņi paši arī nesnauž. Viņi ir atjaunojuši baznīcu, skaisti to izgaismojuši, tāpēc tiem, kuri tiešām cīnās, kuri aizstāv savas kultūras vēstures pieminekļus, vajadzētu palīdzēt ar šīm nelielajām dotācijām jeb, kā latvieši saka “piešpricēm”, lai viņi justu atbalstu. Tad mūsu tauta, arī mūsu parlaments, mūsu valsts, un valdība, un “Jaunais laiks”, kas ar lielām cerībām ir nācis un guvis uzticību, arī šoreiz vismaz saglabātu savu prestižu jeb savu tēlu un mazliet palīdzētu šai pašvaldībai, kuras teritorijā ir fantastiski objekti, kas būtu sargājami nākamajām paaudzēm. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Es ļoti atvainojos, ka man nākas atbildēt, kad runājam par katru šo priekšlikumu, bet centīšos ilgi nekavēt jūsu laiku.

Tātad runa ir par 17. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Tāpat kā daudzi iepriekšējie, protams, arī šis ir ar cēlu mērķi, kur novirzīt finanses. Viss ir parādīts visai precīzi, bet kārtējo reizi neprecīzi ir parādīts, no kā ņemt finanses. Ja mēs no Latvijas Jūras spēkiem ņemam šīs finanses, tad no tā cietīs, protams, arī tāda struktūra kā krasta apsardze. Un nu man ir jāatgriežas pie tā jautājuma, ko pirms kāda brīža minēja deputāts Ozoliņš: “Cik Latvijas valstī maksā cilvēka dzīvība?” Un tad ir jāuzdod vēl tāds jautājums: “Cik cilvēku dzīvību ir izglābusi krasta apsardze, glābjot gan ar jahtām peldošos, gan sērfotājus Rīgas līcī un arī Baltijas jūrā?” Es ļoti negribētu, ka pienāktu tāda diena, kad šie cilvēki vienkārši pateiktu: “Ziniet, mums nav degvielas! Mēs nevaram izbraukt uz izsaukuma vietu, kur ir jāpalīdz cilvēkiem!”

Tātad es uzsvēršu, Ozoliņa kungs, ka armija ir domāta arī civilnepieciešamību apmierināšanai. Armija nav domāta tikai karam, armija ir domāta arī miera apstākļiem. Neņemiet tai nost naudu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš, otro reizi.

L.Ozoliņš. Cienījamais Rasnača kungs! Jums ir tāds kuģis “Virsaitis”. Paņemiet no tā pārkrāsošanai domātajiem līdzekļiem - 500 tūkstošiem latu… Cik tur vajadzēja Raunai? 12 tūkstošus, ja? Esiet tik laipns! “Virsaitis” ir tāds kuģis, tad vienkārši pārkrāsojiet to ar lētākām krāsām!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 17. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 38, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 18. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 19. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 20. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šodien PCTVL deputāti piedāvā jūsu uzmanībai divus priekšlikumus grozījumiem valsts budžetā. Es vienlaicīgi runāšu gan par 20., gan par 21.priekšlikumu.

Abi šie grozījumi skar vienu un to pašu jautājumu - Otrā pasaules kara laika upuru kapsētu sakārtošanu. Pirmā kapsēta atrodas Engures pagasta Klapkalnciemā. Tur pārsvarā ir apglabāti padomju karavīri, kas gājuši bojā 1944.gadā. Kādreiz kapsētā bija izbūvēts piemineklis, bet 90.gadu sākumā tas tika novākts, un tā karavīru kapi pakāpeniski aizauga ar nezālēm, tika sabojāts akmens žogs.

Šogad pavasarī PCTVL deputāti un atbalstītāji organizēja talku Klapkalnciema kapsētā. To, ko mēs tur varējām izdarīt pašu spēkiem, mēs jau esam izdarījuši. Turpmākajiem atjaunošanas darbiem ir nepieciešams budžeta finansējums. Lūdzam paredzēt mērķdotāciju Engures pagastam, lai tas varētu šogad pabeigt šo darbu - atjaunot pieminekļus ar karavīru uzvārdiem un apžogojumu.

Karavīru kapsētu sakārtošana atbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, un tas bija speciāli atrunāts arī Latvijas un Krievijas 1994.gadā parakstītajā divpusējā līgumā par karaspēka izvešanu no Latvijas.

Protams, mūsu zemē ir ļoti daudz dažādu armiju karavīru kapu, un būtu cilvēciski visus tos savest kārtībā neatkarīgi no formas tērpiem, kurus kādreiz nēsājuši tur apglabātie vīri. Protams, ar vienas kapsētas atjaunošanu - vai tā būtu Klapkalnciema kapsēta vai latviešu leģionāru kapsēta Lestenē, kuras sakārtošanu Saeima tomēr atbalstīja, šis mērķis vēl netiks sasniegts, bet tas, ka pa vienai sakārtotai kapsētai būs vairāk, neapšaubāmi, tuvinās ideālu īstenošanos. Vai tas nav labi?

Otra kapsēta, kuras pieminekļa atjaunošanu mēs šodien lūdzam atbalstīt, atrodas Daugavpilī. Iebraucot no Rīgas ceļa Daugavpils priekšpilsētā Poguļankā, pa kreisi jūs varat pamanīt rādītāju, kurš apzīmē ceļu uz nacistu karalaika upuru kapsētu. Vecajos okupācijas laikos blakus šai vietai atradās milzīga nometne - “Stalak-340”. Šajā nometnē gājuši bojā ap 110 tūkstošu karagūstekņu, kā arī civilie ieslodzītie. Viņus apglabāja kopējos kapos. Tur ir apglabāti arī vairāki Daugavpils ebreju geto iemītnieki.

110 000 cilvēku - tas ir tagadējās Daugavpils pilsētas iedzīvotāju skaits. Tā ir šausmīga sakritība, ka divas vienādas pilsētas atradās blakus. Viena - dzīvajiem, otra - nogalinātajiem. 70.gados šajā milzīgajā kapsētā galu galā tika uzbūvēts memoriāls, bet 90.gadu sākumā to neizdevās pasargāt no zagļiem, kuri gandrīz pilnīgi izdemolēja pieminekli un izvazāja krāsaino metālu fragmentus.

Pašlaik memoriālā izskatās šausmīgi. Jautājums par memoriāla atjaunošanu pēdējos gados ir ticis plaši diskutēts Daugavpils sabiedrībā. 20 000 latu iedalīšana šim projektam ar šodienas balsojumu tiks uztverta kā valsts ieguldījums šajā svētajā lietā, kas pamudinās Daugavpils pašvaldību un iedzīvotājus savākt pārējo nepieciešamo summu kapsētas kompleksa pilnīgai sakārtošanai.

Un mēs ceram, ka nekāda aizsardzības budžeta postīšana nenotiks, ja mēs tomēr atbalstīsim šo 20 000 latu piešķiršanu.

Paldies. Es ceru uz atbalstu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 20. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 52, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 21. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 21.priekšlikumu nav.

B.Brigmane. 22. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 23. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 24. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 25. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšsēdētāja Kariņa, Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšsēdētāja Kastēna, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja Brigmaņa un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētāja Grīnblata priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 26. - Eiropas lietu komisijas priekšlikums - ir atsaukts.

27. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 28. - deputāta Nagļa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi deputāti! Ministri! Šodien mēs ārkārtas sēdē izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””. Caurlūkojot šo svarīgo dokumentu, redzams, ka no gandrīz katras frakcijas deputāti ir iesnieguši savus priekšlikumus, kuri ir patiesi pamatoti un nozīmīgi.

Savus priekšlikumus iesniedza arī Latvijas Pirmās partijas frakcija, un to skaitā bija arī mani priekšlikumi. Priekšlikumi tika atsaukti vienkārši koalīcijas vienotības labad, izprotot budžeta stāvokli. Es, deputāts, kas individuāli iesniedzis šo savu priekšlikumu, kurš ir ar numuru 28, - piešķirt līdzekļus Aglonas bazilikas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas avārijas novēršanai - to neatsaucu, jo apzinos tā svarīgumu un nozīmīgumu.

Kolēģi deputāti! Mums katram ir zināms, ka uz Aglonas baziliku, šo svētvietu, katru gadu augustā ierodas svētceļotāji no visas Latvijas un no ārvalstīm - vairāk nekā 200 000 cilvēku. Tā ir Latvijā vienīgā vieta, kur vienlaikus ierodas tik daudz svētceļotāju. 13.augustā cilvēki tur pulcējas uz Svētā Meinarda svētkiem, 14.augustā - uz Krusta ceļu, 15.augustā - uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku svētajām misēm, uz Iestiprināšanas sakramenta saņemšanu un noslēgumā - uz euharistisko procesiju. Vienuviet koncentrējas tik daudz cilvēku, svētceļotāju! Vai mēs tiešām varam iedomāties, ka tāds daudzums - vairāk par 200 000 cilvēku - varētu iztikt bez ūdens un kanalizācijas? Vai tāda situācija būtu iedomājama attiecībā uz Dziesmu un deju svētkiem Mežaparka Lielajā estrādē? Protams, ne!

Tāpēc es, Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāts un kristietis, uzturu spēkā savu priekšlikumu - vienīgo no Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumiem - un lūdzu no valsts budžeta līdzekļiem, kas ieplānoti neparedzētiem gadījumiem, iedalīt 12 000 latu Aglonas bazilikas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas avārijas novēršanai. Tas nav daudz.

Augsti godātie deputāti, lūdzu, atbalstiet ar savu balsojumu manu priekšlikumu, jo tādā veidā mēs būsim izdarījuši svētīgu darbu par labu mūsu kristīgajai tautai un Dievam par godu!

Jau iepriekš katram pateicos par pozitīvu balsojumu!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Arī es esmu Latgales deputāte un vairākas reizes esmu apmeklējusi Aglonas pagastu. Tur ir tiešām ļoti lielas problēmas un neskaidrības. Kāpēc Aglonas bazilika nevar apsaimniekot savu īpašumu, kaut gan par kapavietu pie Aglonas bazilikas prasa 100 latus no iedzīvotāja? Pagājušajā gadā tika iedoti uz svētkiem 65 000 lati, bet visus kopšanas darbus tomēr nākas veikt pašvaldībai!

Man nav saprotams, kāpēc, iekasēdama milzīgus ziedojumus, Aglonas bazilika nevar to visu sakārtot, izdarīt to, kas viņai būtu jādara. Ļoti daudz ir sūdzību no pagasta iedzīvotājiem, un pašreiz top ļoti liela vēstule (ar 200 parakstiem!) Vatikānam - par to, ka trūkst šādas kārtības Aglonas bazilikā. Un tāpēc es gribētu teikt: lai pati Aglonas bazilika vispirms sakārto savu saimniecisko darbību un tikai pēc tam prasa šo naudu!

Turklāt es gribētu atgādināt, ka šogad arī Finanšu ministrija ir piešķīrusi Aglonas bazilikai 12 000 latu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Cienījamie kolēģi! Ir saņemts desmit deputātu - Gundara Bērziņa, Riharda Pīka, Vinetas Muižnieces, Mihaila Pietkeviča un citu deputātu - priekšlikums ar lūgumu nolasīt katra deputāta balsojumu par 28.priekšlikumu.

Mums tagad būtu jālemj par šā deputātu priekšlikuma atbalstīšanu. Lūdzu deputātus balsot par desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu zvanu! (Zālē troksnis.) Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 40, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par 28. - deputāta Andreja Nagļa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 32, atturas - 14. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)

B.Brigmane. 29. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 30. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 31. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 32. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 33. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 34. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 35. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Nu, kā redzat, kādreiz var nobalsot arī savādāk. Un nemaz nav slikti, ka mēs sākam izjust tās vajadzības, kuras mūsu republikai ir tūlītējas un pilnīgi nepieciešamas!

Esmu bijis arī Aglonas bazilikas teritorijā, un man jāteic, ka šis balsojums būs tas, kas mainīs priekšstatu par to, vai mēs atbalstām kultūras un vēstures pieminekļus vai ne. Nu šinī gadījumā paldies par balsojumu!

Manis iesniegtais 35.priekšlikums attiecas uz Babītes ezera aizsargdambi. Nerunāšu ilgi, jo visi jau ir Jāņu noskaņās, un tieši tāpēc paskaidrošu tikai, ka vēl 50.gados, kad tika uzbūvēts šis dambis, applūda viss Babītes līdzenums abās pusēs šosejai, pa kuru mēs tagad braucam. Ja mēs vēl kavēsimies, tad, iespējams, atkal brauksim pa jūras vidu.

Pašreiz dambis ir avārijas stāvoklī. Tas ir bebru alu izvagots, un kuru katru brīdi, īpaši tad, ja būs lielāki pali, tas var neizturēt. Šogad pasaudzēja mūs Dievs un nebija šādu palu, tāpēc es šo savu priekšlikumu šoreiz atsaucu, neuzskatu, ka par šo priekšlikumu būtu jābalso. Bet brīdinu gan!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, turpināsim izskatīt likuma grozījumus!

B.Brigmane. 36.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Ozoliņš. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Arī šo priekšlikumu es atsaucu, tomēr brīdinu, ka šo slūžu darbība, kuras regulē līmeni Babītes ezerā, tātad nodrošina normālu hidroloģisko režīmu, varētu būt traucēta, sākoties plūdiem.

Arī šo priekšlikumu es tagad atsaucu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, turpināsim izskatīt grozījumus!

B.Brigmane. 37. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 38. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 39. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 40. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Šajā priekšlikumā ir runa par Vērgales pamatskolas sporta zāles grīdas izbūvi. Grīda ir nelietojama. Sporta nodarbības tur ir bīstamas. Lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu, jo tieši sporta attīstība laukos varētu piesaistīt iedzīvotājus mūsu jau tā strauji iztukšojošamies ciematiem, pagastiem, mazpilsētām, piesaistīt ģimenes Latvijas mazapdzīvotajām vietām.

Tāpēc lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu balsot par deputāta Leopolda Ozoliņa 40.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 34, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 41. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Īsumā pievērsīšu jūsu uzmanību šai problēmai. Dabīgi, ka nekāda balsošana nesanāks. Es atsaukšu šo priekšlikumu. Tomēr es gribu dažos teikumos pateikt problēmas būtību.

Dobeles kultūras nams jeb kultūras centrs, kura pamatakmens iesvētīšana notika 1988.gadā, pašreiz ir uzcelts līdz jumtam, daļēji ir uzlikts jumts, bet pārējās vietās jau veidojas drupas, kas liecina par mūsu netālredzību un nespēju saglabāt tās vērtības, kuras radās okupācijas perioda beigās. Tad bija iespējami banku kredīti, un toreiz uzsāka būvēt līdzīgas celtnes daudzviet - Tērvetē, Lodē, Mārupē. Visas šīs ēkas, lielākā daļa - 90% šo ēku -, turpina brukt. Tāpēc biju iesniedzis šo priekšlikumu. Taču, ņemot vērā mūsu valsts nabadzību, budžeta nabadzību, nespēju iekasēt finanšu līdzekļus, es šo priekšlikumu tagad atsaucu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu, turpināsim izskatīt priekšlikumus!

B.Brigmane. 42. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Arī šajā priekšlikumā ir skarta līdzīga problēma. Daudzās vietās ir kultūras nami, kas kādreiz, okupācijas laikā, bija spējīgi uzņemt iedzīvotājus, varēja rīkot teātra izrādes, atpūtas vakarus, sporta nodarbības. Atmodas laikā tie sāka brukt gan iepriekšējo valdību neuzmanības, gan mūsu pašu neorganizētības dēļ, gan arī varbūt tādēļ, ka mūsu vēlētāji nav pietiekami izglītoti, lai novērtētu ievēlējamo sarakstus - personālijas jeb indivīdus, kā Kariņa kungs saka. Turpina brukt šīs celtnes - kultūras nami. Tātad izzūd vietas, kur varētu pulcēties pārrunās un arī atpūsties, un varbūt arī pārdomāt mūsu valsts attīstību. Šis priekšlikums ir iesniegts, lai aizstāvētu lauku iedzīvotājus, tos iedzīvotājus, kuri tāpēc, ka nevar nopirkt biļeti, vai varbūt kādu citu iemeslu dēļ, netiek uz Dziesmu svētkiem, netiek uz Eirovīzijas pasākumu. Ja jau mēs Eirovīzijas konkursam varam iztērēt, tikpat kā zemē nomest, 4,5 miljonus latu un pretī par to nedabūt neko citu kā vien priekšpēdējo vietu, tad varbūt padomāsim par to, ka mēs varētu vismaz 200-300 kultūras namiem veltīt nelielus līdzekļus, lai sāktu šo kultūras namu atjaunošanu, lai cilvēkiem, tautai būtu interesanti tur dzīvot! Tad samazinātos ar narkomāniju saistītās problēmas un nebūtu mums jārisina likumdošanas jautājumi attiecībā uz azartspēlēm. Šāds mūsu solis palīdzētu mūsu tautai izprast, ka šā sasaukuma deputāti, rūpēdamies par kultūras namiem, rūpējas tātad arī par Latvijas tradīcijām, par Latvijas kultūru, par Latvijas Dziesmu svētkiem un par Latvijas iedzīvotājiem tālajos nostūros.

Vēlreiz atgādinu, ka ir ļoti grūti piecelties puspiecos vai pussešos no rīta un iet slaukt govis, mēzt mēslus un pēc tam vēl meklēt kādu citu iztikas avotu - braukt uz kādu pagasta iestādi vai uz mazpilsētu un tur pelnīt dienišķo maizi.

Sagādāsim šiem cilvēkiem gandarījumu un veltīsim 10 000 latu kultūras namu remontam! Lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godāto priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Visu cieņu deputātam Ozoliņam, kurš ir tiešām iepazinies ar situāciju daudzās pašvaldībās! Starp citu, es un arī mani kolēģi no Tautas partijas frakcijas atsevišķus deputāta Ozoliņa priekšlikumus šodien atbalstītu, diemžēl mēs neguvām pozīcijas atbalstu. Taču šajos priekšlikumos - 40., 41., 42.priekšlikumā - deputāts Ozoliņš ierosina atņemt naudu Latvijas Olimpiskās komitejas programmām. Es domāju, ka tas nu tomēr īsti korekti nav - atņemt naudu sportam, atņemt naudu mūsu jaunatnei. Tāpēc es aicinu tos neatbalstīt. Un nekorekti ir arī uzrādīt Latvijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētāja algu 5000 latu apmērā. Viņam alga ir liela, bet vairāk nekā četrarpus reižu mazāka tomēr.

Es aicinu tomēr neatbalstīt šos priekšlikumus, kuros ir norādīts šāds līdzekļu avots.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 42. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 38, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 43. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 44. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 45. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 46. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 47. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 47.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 48. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 49. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 50. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 50. - deputāta Ozoliņa priekšlikumu - deputātiem… Ā, atklājam debates!

Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums atšķiras no iepriekšējiem. Es saprotu, ka koalīcijai ir vienošanās un ka katra ir atteikusies no savām prioritātēm par labu kopējam budžetam, tāpēc, ja viena kaut ko pārmaina, tad tas ir negodīgi pret citiem.

Šajā gadījumā es saskatu tādu mazu izņēmuma variantu, jo būtībā Bērzaunes baznīcas atjaunošana faktiski ir tautas kustība. Tas ir līdzīgi kā Asīzes Francisks savā laikā vienkārši ņēma un cēla baznīcu. Viņiem nav nevienas kapeikas, bet faktiski pagasta iedzīvotāji paši vienkārši iet un ceļ soli pa solim baznīcu. Un viņi ir jau atjaunojuši to līdz pat šīm pārsedzes konstrukciju vietām, kur viņi galīgi nevar iztikt bez kāda atbalsta.

Tātad, atbalstot šo priekšlikumu, mēs būtībā atbalstītu kādu ļoti interesantu un tiešām ļoti atbalstāmu kustību, ka pagasta iedzīvotāji paši iegulda visas savas spējas un paši atjauno... Tas ir tāds pats par sevi atjaunojošamies organisms...

Runa, dabīgi, ir par to, no kurienes ņemt to naudu. Šobrīd deputāts Ozoliņš ir piedāvājis to ņemt no Integrācijas fonda - faktiski no tā miljona, jo tur šie daži tūkstoši ceļā uz Eiropu mums jau kāju neaizliks priekšā, un, ja arī aizliks, tad mēs nebūsim Eiropā, bet dzīvosim kā Šveicē, un nekas arī nenotiks.

Es domāju ir vēl vesela rinda pozīciju, par kurām arī laikam nerunāja, - par dažādiem bankas apsardzes finansējumiem, kurus... Ja, piemēram, Vides aizsardzības klubam iedotu kaut vai desmito daļu no tā finansējuma, tad tur ne muša, ne prusaks ne iekšā, ne ārā netiktu. Un, tā mierīgi visu pārskatot, ir redzams, ka ir ļoti daudzas tādas lietas, kuras budžetā ir tiešām pārspīlētas, bet es arī saprotu, ka laiks dzen, un tāpēc to nevar tik uzmanīgi izskatīt.

Nu bet varbūt tieši atbalstu šādai kustībai mēs varētu atbalstīt.

Paldies, ka uzklausījāt!

Sēdes vadītāja. Deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mēs jau labu brīdi klausāmies deputāta Ozoliņa it kā labi domātajos priekšlikumos. Mēs ilgi un plaši tiekam informēti, jo mēs visi esam neinformēti - mēs nezinām, ka mums ir baznīcas, mēs nezinām, ka mums ir pilsdrupas. Mums to stāsta un stāsta, un stāsta...

Visinteresantākais ir tas, ka šie priekšlikumi, kurus piedāvā deputāts Ozoliņš, bet, galvenais tie finansēšanas avoti, kurus piedāvā izmantot deputāts Ozoliņš... šķiet ļoti dīvaini, ka tiek piedāvāts atņemt finansējumu aizsardzībai, bet tajā pašā laikā viņš pats pasaka, ka īstenībā visas mūsu nelaimes ceļas no okupācijas. Arī 1939.gadā, Ozoliņa kungs, neviens neko ļaunu negaidīja, visi teica: “Priekš kam mums bruņoties? Ko tad mēs! Neviens jau mums neuzbruks! Mēs esam droši!” Tā nebija! Mēs nedrīkstam aizmirst savu vēsturi!

Tas, uz ko jūs aicināt, tieši tā arī ir. No vienas puses, jūs aicināt neaizmirst vēsturi, bet, no otras puses, jūs pats to esat aizmirsis, jo jūs aicināt noņemt naudu aizsardzībai. Tagad jūs atkal aicināt noņemt naudu. Mēs atkal runājam par bērniem narkomāniem, mēs runājam par visu šo sociālo situāciju. Jūs atkal aicināt noņemt naudu Latvijas Olimpiskajai komitejai. Kur tad lai šie bērni atrod kaut ko vērtīgu šajā dzīvē, kaut ko tādu, ar ko aizpildīt savu brīvo laiku, ar ko nodarboties? Ar ko tad varēsim celt šo nākotni un sargāt šo vēsturi? Sports ir viena no tām lietām, kas palīdzēs mums attīstīties, kur mēs izaugsim par pilnvērtīgiem pilsoņiem.

Nākamais. Tālāk tiek piedāvāts ņemt līdzekļus no Centrālās vēlēšanu komisijas sadaļā “Tautas nobalsošana par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā”. Ja es pareizi atceros, tad visi šeit zālē sēdošie nobalsoja par Satversmes izmaiņām. Mēs visi nobalsojām par to, ka Latvijai ir jārīko šis referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā. Un pat tad, ja jūs esat eiroskeptiķis, pat tajā gadījumā jums ir jāatbalsta šī pozīcija, jo tikai tādā veidā tauta varēs pateikt savu “jā” vai “nē”.

Ja jūs uzskatāt, ka Eiropas Savienība ir nepareizs ārpolitikas mērķis, un aģitējat par to, tad tomēr tik un tā ir jārīko šis referendums, lai tautai būtu iespēja to pateikt. Jūs gribat liegt tautai šo iespēju!

Tātad es vienkārši aicinu deputātus ieklausīties, protams, Leopolda Ozoliņa smalkajās vēstures mācībās, izglītoties, bet tomēr domāt par nākotni, domāt par šodienu, domāt par to, ka ir jāstrādā, un atbalstīt tos priekšlikumus, kuri jau ir atbalstīti, nevis tos, kuri ir vienkārši lēti populistiski.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Kušķis.

A.Kušķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Godājamais Prezidij! Šajā gadījumā mēs runājam par lietām, kur iesniedzēji ne vienmēr pārzina tēmu, par kuru viņi ir iesnieguši savus priekšlikumus. Šajā gadījumā mūsu, deputātu, pienākums ir izvērtēt tos pēc būtības - atbilstoši mūsu profesionālajām zināšanām un arī pēc tā, kā mēs uz šo jautājumu skatāmies.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 50. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 39, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms izskatām tālākos grozījumus, informēju jūs, ka ir saņemts desmit deputātu - Latkovska, Jurķa, Ķikustes, Kariņa, Kušķa un citu priekšlikums ar lūgumu pārbalsot 20.jūnija Saeimas sēdes balsojumu par deputāta Andreja Nagļa 28.priekšlikumu, jo telpā neatradās deputāti, kuri ir it kā nobalsojuši.

Lūdzu deputātus balsot par desmit deputātu priekšlikumu! Ir arī iespējams uzstāties vienam deputātam “par”, vienam - “pret”. Lūdzu klausīties, ko es jums nolasīju!

Vai Andrejs Naglis vēlas runāt “par” vai “pret”? Nē.

Lūdzu deputātus balsot par desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu, turpināsim izskatīt grozījumus!

B.Brigmane. 51.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Ozoliņš. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (Zālē visu laiku troksnis.)

Sēdes vadītāja. ...Turpini, turpini! 52.priekšlikums. Vēlreiz nolasi!

B.Brigmane. 51. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Vai deputāts Roberts Jurķis ir pieteicies debatēs? Ā, labi...

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Man jāpaskaidro mūsu deputātiem, kuri mēģināja noniecināt manus priekšlikumus. Es domāju, ka jums ilgi vajadzēs pārdomāt un jūs nevarēsiet šonakt iemigt, atceroties savus vārdus, ar kuriem jūs mēģinājāt pazemot Latvijas iespējas tomēr mazliet pievērst uzmanību kultūrai, literatūrai, mākslai un tradīcijām, jo ne jau tikai armija mūs glābs. Mūs glābs mūsu dvēsele, mūs glābs mūsu sirdsapziņa!

Āboltiņas kundze, paklausieties! Es jūs uzmanīgi klausījos. Neatgādiniet man cilvēku, kas sēž uz slotas. Esiet tik laipna, lūdzu!

Tātad šis priekšlikums attiecas uz Latvijas upuru reģistru datoros, un tas paredz izveidot upuru elektronisku reģistru par laiku no 1940./41. līdz 1994.gadam, līdz okupācijas beigām, līdz šķietamām beigām, lai mēs varētu pieprasīt atlīdzību no vainīgajām valstīm - no Jaltas un Potsdamas līgumvalstīm par noslēgtajiem līgumiem un no Molotova un Ribentropa pakta valstīm, kas noslēdza šo nodevīgo līgumu, kas iztirgoja Latviju, iztirgoja mūsu tuvākos cilvēkus čekai, pakļāva viņus slepkavībām, izsūtīja uz Sibīriju, bet zemniecību vēlāk pakļāva brutālam psiholoģiskam un ekonomiskam teroram.

Āboltiņas kundze un visi pārējie “Jaunā laika” deputāti, ieklausieties uzmanīgi! Neesiet vienkārši suģestēti kalpi, vergi un balsojiet tomēr par Latvijas attīstību! Priekšlikumi nav populistiski, priekšlikumi ir tādi, kas mēģina glābt kaut ko, kas vēl ir glābjams, un tas ir katra normāla saimnieka, arī jaunā saimnieka, pienākums - glābt to, kas vēl ir glābjams. Un mani priekšlikumi ir tieši tādi.

Ja mēs varam atvēlēt karakuģa pārkrāsošanai 500 tūkstošus latu, tad kāpēc mēs nevaram veltīt 12 tūkstošus latu Bērzaunes baznīcas atjaunošanai? Balsojiet, lūdzu, arī par šo Valsts centrālā arhīva lūgumu - piešķirt viņiem līdzekļus 36 tūkstošu latu apmērā. Es nevienam nenoņemu - aizsardzībai es nenoņemu, Eiropai es nenoņemu, es tikai lūdzu rīkoties taupīgi!

To pašu es jau teicu - jūs neuzmanīgi klausāties. Arī tagad, Āboltiņas kundze, jūs neklausāties! Un Kariņa kungs arī neklausās. Es lūdzu balsot un iedziļināties! Dabīgi, jums jau nav jāklausās, jums jāstrādā kā robotiem... Nu tad dariet to!

Aicinu nobalsot par manu priekšlikumu un piešķirt 36 tūkstošus latu deportēto un nogalināto, terorizēto un mocīto cilvēku reģistra izveidošanai. Es jau nevienam nenoņemu, es tikai lūdzu pārdalīt līdzekļus no ietaupītās naudas! Es daru tieši to, ko lūdza arī jūsu līderis - Ministru prezidents Einars Repše: “Ietaupīt!”

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Vēl arī klātesošie ministri, kas ir šeit! Es, atbalstot kolēģa Leopolda Ozoliņa labo ierosinājumu, šo jautājumu gribētu aplūkot drusciņ no cita aspekta. Es gribētu uzsvērt to nozīmi, kāda ir informācijai, un nav svarīgi, vai tā ir vēsturiska informācija par ļoti seniem laika periodiem, par seniem laikiem vai par ne tik senu laiku. Un es lieku lielas cerības uz to, ka mūsu valdīšanas laikā, ja tā varētu izteikties, Latvijas valsts un Latvijas budžets tomēr spēs īstenot arī šo izdevumu, lai tiešām izveidotu vienotu sarakstu par bojāgājušajiem Latvijas pilsoņiem.

Taču tikpat svarīga ir arī vēl viena lieta, kuru es pie pirmās izdevības lūgšu iekļaut budžetā. Runa ir par informāciju, kas attiecas uz mūsu valsts neatkarības atjaunošanu. Un ne reizi vien jau ir diskutēts par to, ka mūsu sabiedrībai nav pieejamas Augstākās padomes stenogrammas. Tā ir mūsu nesenā vēsture, bet tā ir ļoti svarīga informācija, lai sabiedrība zinātu, kā tas notika, kas un par ko cīnījās un kas ko aicināja atbalstīt.

Es vēlreiz uzsveru, ka es tomēr ceru, ka mēs kādreiz arī mūsu Krimināllikumā panāksim tiešām nopietnu atbildību par informācijas izkropļošanu, par informācijas slēpšanu, par tādas informācijas nesniegšanu, kas sabiedrībai ir būtiski vajadzīga. Tomēr atkal ar smagu sirdi ir jākonstatē, ka mūsu iespējas ir tādas, kādas nu tās ir, un, visticamāk, arī šis Leopolda Ozoliņa priekšlikums mums būs jāatliek uz vēlāku laiku, varbūt pat uz nākamā gada budžetu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es varētu atbalstīt deputāta Ozoliņa priekšlikumu, bet tikai ar vienu nosacījumu - ar nosacījumu drusciņ pagarināt projektā paredzēto termiņu no 1991.gada vai nu līdz 2003.gadam, vai arī līdz Repšes valdības pilnvaru beigām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 51. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 58, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie deputāti! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm!

Ir saņemts arī piecu deputātu priekšlikums par pārtraukuma ierosināšanu, bet pārtraukums mums jau ir paredzēts arī darba kārtībā.

Tātad es lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Ingrīda Labucka, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Pēteris Kalniņš, Leopolds Ozoliņš.

Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane. Lūdzu!

B.Brigmane. 52. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 52.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 53. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 54. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 55. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Tie tad arī ir visi priekšlikumi, kurus komisija saņēma, un tāpēc es lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 20, atturas - 3. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” pieņemts.

Vai deputāts Mareks Segliņš vēlas ko piebilst? Nē. Paldies.

Cienījamie deputāti! Līdz ar to visa šīsdienas darba kārtība ir izskatīta un šodienas ārkārtas sēde un ārkārtas sesija ir slēgta. Paldies.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Vilnis-Edvīns Bresis, Vladimirs Buzajevs, Ina Druviete, Indulis Emsis, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Uldis Mārtiņš Klauss, Guntars Krasts, Andrejs Radzevičs, Ēriks Škapars, Anna Seile, Atis Slakteris un Jānis Strazdiņš.

Paldies par uzmanību!

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 11:44:36 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.932B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 11:45:40 bal003
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 11:50:50 bal004
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 11:56:18 bal005
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 11:56:52 bal006
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 11:57:28 bal007
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 11:57:58 bal008
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 11:58:38 bal009
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 12:06:18 bal010
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 12:07:52 bal011
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 12:08:26 bal012
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 12:08:58 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.933B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 12:24:58 bal014
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 12:25:26 bal015
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 12:25:52 bal016
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 12:26:18 bal017
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 12:26:44 bal018
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 13:36:24 bal019
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 13:41:52 bal020
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 13:49:00 bal021
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 13:54:12 bal022
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 13:57:22 bal023
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 14:03:18 bal024
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 14:06:12 bal025
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 14:10:32 bal026
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 14:16:28 bal027
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 14:22:24 bal028
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 14:29:02 bal029
Balsošanas motīvs: Par balsojuma izdrukas nolasīšanu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 14:29:26 bal030
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 14:35:10 bal031
Balsošanas motīvs: Par 40.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 14:41:00 bal032
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 14:49:00 bal033
Balsošanas motīvs: Par 50.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 14:50:20 bal034
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikuma pārbalsošanu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 14:58:10 bal035
Balsošanas motīvs: Par 51.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2003.gadam" (2.lasījums.Steidzams)
Datums: 20.06.2003. 15:31:34 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.931B pieņemšanu 2.lasījumā