Latvijas Republikas 8.Saeimas
pavasara sesijas desmitā sēde
2003.gada 12.jūnijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Sākam Saeimas 12.jūnija sēdi. Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus darba kārtības izmaiņām.
Zaļo un zemnieku savienības frakcija lūdz izdarīt 12.jūnija sēdes darba kārtībā izmaiņas - darba kārtības pirmajā sadaļā (Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem) kā pēdējo punktu iekļaut likumprojektu Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Likumprojekts ir darba kārtībā iekļauts.
Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu Par Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu un lūdz to iekļaut 12.jūnija sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.
Juridiskā komisija ir iesniegusi likumprojektu Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā un lūdz to iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Darba kārtībā iekļauts.
Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu Grozījumi Prokuratūras likumā, kurš ir sagatavots izskatīšanai pirmajā lasījumā. Komisija lūdz to iekļaut darba kārtības sadaļā Likumprojektu izskatīšana pēc 40.punkta - likumprojekta Grozījumi likumā Par tiesu varu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Pieci deputāti ir iesnieguši lūgumu izsvītrot no darba kārtības 24. un 25.punktu - likumprojektu Grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli un likumprojektu Grozījumi likumā Par izlozēm un azartspēlēm, kuri izskatāmi otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Sāksim izskatīt darba kārtību!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par 1999.gada 15.jūnija grozījumiem 1981.gada 28.janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi (ETS nr.180), atļaujot Eiropas Kopienām pievienoties nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Solovjova, Bartaševiča un Agešina iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt pret.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ko tad nu tie iesniedzēji šoreiz ir domājuši? Viņi taču labi saprot, ka Saeima neatbalstīs šādu iesniegumu. Tātad rodas jautājums: kāds varētu būt viņu nolūks? Un tāpēc vispirms ir jāpaskatās, kas tad ir šajā iesniegumā. Tur ir tāda īpatnēja vēlme - sūtīt Latvijas karavīrus uz citām valstīm ārpus ANO vai NATO ietvariem. Tas ir tāds savdabīgs piedāvājums - ir runa par to, ka Saeima pieņemtu kaut kādu tur politiska rakstura aktu, lai arī Kārtības rullī nekas tāds nav paredzēts.
Redziet, te ir atsauce: Satversmes tiesas lēmumā esot kaut kas tāds iekšā. Nu tad papētiet uzmanīgāk šo Satversmes tiesas lēmumu un salīdziniet divas lietas - Satversmes tiesas lēmuma konstatējošo daļu un lēmumu - un nejauciet šīs divas lietas!
Protams, te ir tāda neliela viltībiņa - izvilkt ārā kaut ko no konstatējošās daļas un uztaisīt tā, it kā tas būtu kaut kas saistošs. Un tad jau nonākam līdz tam, kas ir teikts iesniegumā. Varen brīnumainas lietas! Redziet, netieši tomēr uz to norādot Satversmes tiesa. Netieši! Tātad esot jāparedz papildu pamats Latvijas Nacionālo bruņoto spēku līdzdalībai starptautiskajās operācijās - pēc atsevišķu valstu vai valstu grupu lūguma pretterorisma operāciju īstenošanai ārvalstīs. Kādreiz arī Čehoslovākijā pēc biedru grupas lūguma iesoļoja Varšavas pakta armija ar PSRS priekšgalā.
Tālāk. Ir ļoti interesanti lasīt arī šo teikumu: Ņemot vērā šāda lēmuma politisko raksturu, kas ne vienmēr, iespējams, atbilst starptautisko organizāciju kolektīvajam viedoklim [..]. Brīnišķīgi! Sameklēsim kādu zulusu valsti Dienvidaustrumāfrikā, vienosimies ar viņiem un slaktēsim tur blakus esošos teroristus! Jā, var būt, ka daži no jums Āfrikā nav bijuši. Nav jau galu galā slikti tur pabūt!
Tālāk. Tālāk ir skaisti pateikts, ka minētā lēmuma pieņemšana neprasīšot atsauces uz tādu starptautisku organizāciju kā - nu kaut kāds sīkums, saprotiet! - ANO, EDSO vai NATO sniegtu mandātu.
Nu, un vēl tālāk ir teikts, ka likumprojekts atbilstot Saeimas un valdības definētajām ārpolitikas un aizsardzības politikas nostādnēm, ļaušot legalizēt Latvijas militārpersonu līdzdalību atsevišķu valstu īstenotajās pretterorisma operācijās ārvalstīs, tikšot vēl vairāk un tālāk nostiprinātas attiecības ar Latvijas stratēģiskajiem militārajiem partneriem. Interesanti, kurā Austrumu pusē viņi dzīvo! Un vēl te ir teikts: Likumprojekts dos iespēju Latvijai slēgt divpusējus un daudzpusējus militārās sadarbības līgumus ar citām valstīm ārpus ANO vai NATO ietvariem [..]. Nu ko, slēdzam ar Krieviju līgumu! Varbūt divatā dabūsim to Lukašenko nost no tās Baltkrievijas, ko? Viņš jau arī tāds nejauks cilvēks ir, daudzi vismaz tā saka.
Tālāk. Tālāk ir ļoti interesants teikums: Likumprojekta izpilde pagaidām neprasa papildus finanšu resursus [..]. Tātad nākotnē prasīs.
Redziet, iesniedzējiem ir ļoti vienkāršs plāns. Viņi labi saprot, ka šeit tomēr noraidīs šādu īpatnēju sacepumu un ka jāķeras pie vecā matrožu saukļa, ar ko sākās 1905.gada revolūcija: Zēni, zupā tārpi! Un tad var organizēt sacelšanos. Un tad var arī rakstīt, ka, redziet, Latvijā jau sāk domāt par militāru iejaukšanos citu valstu lietās, neprasot nekādu atļauju ne NATO, ne ANO, ne EDSO. Galvenais, ka var sākt par to runāt! Vai tas tā patiesi notiek vai nenotiek - tas jau vairs nav svarīgi. Galvenais, ka kaut kur kaut kas ir izskanējis - ir kaut kāds vērtējums Maskavā, kaut kādi Krievijas speciālisti izsaka neviltotu sajūsmu par to, ka, lūk, Latvija, beidzot ir uzņēmusies politisku atbildību un nežēlos spēkus cīņai pret terorismu.
Lūk, tādas tās lietiņas! Un tad parādīsies presē Mums ir tāds slavens laikraksts Vesti, tas jau ir paguvis salīdzināt mūsu Valsts prezidenti ar Staļinu. Nu, malači! Redziet, kas par augstu līmeni šim laikrakstam! Un tad tur sarosīsies Elkins un Arkadjevs, un tad vēl Kabanovs un Kaganovičs arī sarosīsies un viss būs kārtībā! Nu, nekas nesanāks!
Es negribētu, ka mēs sāktu rosīties un iztēlot sevi par lieliem starptautiskā miera nostiprinātājiem visā pasaulē. Tā ka nekas nesanāks! Laikam jau nu jābalso pret un arī jāpaskaidro, kāpēc šāds iesniegums šodien ir parādījies.
Sēdes vadītāja. Runāt par pieteicies runāt deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jūs, protams, neticēsiet, bet mēs ar Juri Dobeli neesam vienojušies par to, ko viņš runās, taču es esmu ļoti pateicīgs tev, Juri, par to, ko tu tikko sacīji, jo tieši šā iemesla dēļ mēs arī iesniedzām visu, ko tu teici. Uz mata tā, kā tu tagad sacīji, tieši tā mēs pirms dažām nedēļām arī rīkojāmies. Tā, kā tu to aicināji arī darīt. Vienkārši Tautas saskaņas partijas iniciatīva ir parādījusies tādēļ, lai šo tavu un tavu kolēģu kaunu, kuri balsoja par to kļūmīgo un neveiklo formulējumu, ka mēs sūtām savus puišus izkaroties uz citām zemēm, kaut kā glābtu. Jo šeit ir redzams attaisnojums tieši tam, kā mēs rīkojāmies, - sasteigti, ar urrā! kliedzieniem, līdzīgi kā nupat Juris mums te nosauca, noskandēja.
Ko tad mēs piedāvājam, kolēģi? Nu tieši to, ko jūs, vairākums, arī nobalsojāt. Mēs piedāvājam, ka par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskās militārās operācijās, lai sniegtu militāri politisku atbalstu atsevišķām valstīm vai valstu grupām... ka šādos gadījumos Saeima pieņem politiska rakstura aktu, vadoties pēc Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politiskajām interesēm. Nu tā taču arī bija!
Un redziet, kolēģi, ja jūs - tie, kuri toreiz balsojāt par, šodien balsosiet pret, tad jūs nonāksiet tiešām ļoti kļūmīgā, slidenā situācijā. Tad jūs paši tūlīt noraidīsiet šo iespēju padarīt likumīgu jūsu iepriekšējo nelikumīgo rīcību. Mēs patiesībā jums dodam šādu glābšanas riņķi! Dariet to! Citādi tiešām ir tā, kā Dobelis tikko sacīja.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 72, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Jurķa, Bendrātes, Krūmiņa, Ostrovskas, Šiliņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu Grozījumi Krimināllikumā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Par pieteicies runāt deputāts Oskars Kastēns.
O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Labdien! Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie deputāti! Es atceros, ka pirms kāda neilga laika visā Rīgā bija tādi interesanti plakāti, uz kuriem bija rakstīts, ka latvieši pūš pīlītes. Tur gan bija dažādi mīti par latviešu hokejistiem. Šos te plakātus bija izkarinājuši alus ražotāji.
Tomēr ir vēl kāda cita lieta, ko latvieši arī dara. Un latvieši dzer. Kā liecina statistika, tad Latvija ir pirmajā vietā Eiropā alkohola patēriņa ziņā - gan legālā, gan nelegālā alkohola patēriņa ziņā. Mūsu valstī, rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem, no alkoholisma ārstējas 100 cilvēku, un tas ir milzīgs skaitlis.
Un šajā sakarā mēs, Latvijas Pirmās partijas frakcija, ar lielu interesi iepazināmies ar vēstuli, ko mums bija nosūtījusi Liepājas pilsētas domes pastāvīgā komisija - Sociālo lietu, izglītības, veselības un sabiedriskās kārtības komiteja. Šajā vēstulē bija Liepājas pilsētas pašvaldības policijas priekšlikumi attiecībā uz nelegālā alkohola realizācijas ierobežošanu. Un mēs šodien ar ļoti lielu prieku atbalstām Jaunā laika iesniegto iniciatīvu.
Šobrīd situācija ir tāda, ka laukos kādā ciematā, kur visi cilvēki zina un ar pirkstu var parādīt visas tās mājas, kur dzīvo kandžas tecinātāji un nelegālā alkohola tirgotāji, pašvaldību policija sakarā ar to, ka mūsu Kriminālkodeksā nav attiecīgu pantu, ir bezspēcīga, lai vērstos pret šiem alkohola ražotājiem, ja viņus tā var nosaukt.
Un šobrīd fiziskām personām likumā vispār nav paredzēta atbildība par nelegālā alkohola ražošanu. Tātad mēs uzskatām, ka šie jaunie labojumi tiešām varētu sekmēt cīņu pret alkoholismu, un neba jau nu Latvija ir pirmā valsts, kur notiek šādas diskusijas.
Mūsu kaimiņvalstī, Krievijā, parlamentā debates par to, ka par kandžas tecināšanu būtu jānosaka kriminālatbildība, notika pirms diviem gadiem, un toreiz kāds deputāts kāpa tribīnē un teica, ka šādu labojumu pieņemšana izraisīs to, ka pie kriminālatbildības būs jāsauc vai puse no valsts. Es ceru, ka Latvijā tik bēdīga šī situācija nav, bet tiem, kuri tiešām tirgo šo nelegāli ražoto alkoholu jeb kandžu, patiesi vajadzētu arī atbildēt likuma priekšā par savu rīcību.
Es lūdzu atbalstīt šo Jaunā laika iniciatīvu!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Pret pieteikušies runāt deputāti nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 17, atturas - 3. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Jurķa, Bendrātes, Krūmiņa, Ostrovskas, Šiliņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 16, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un papildu kontroles kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes pārstrādātajām lauksaimniecības precēm nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Eiropas lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par piesārņojumu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to arī par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Kredītiestāžu likumā nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to arī par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to arī par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Civilprocesa likumā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to arī par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to arī par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu Par Aurēlijas Gumauskienes atzīšanu par Latvijas pilsoni nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to arī par atbildīgo komisiju! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2003.gadam nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Aigars Kalvītis ir pieteicies runāt pret. Ā Es atvainojos! Vai kāds ir pieteicies runāt par?
Deputāts Ēriks Škapars ir pieteicies runāt par.
Ē.Škapars (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! No šīs tribīnes bieži ir skanējuši un droši vien arī šodien skanēs opozīcijas pārmetumi valdībai par neprasmi strādāt un Finanšu ministrijai par nespēju iekasēt nodokļus. Taču skaitļi runā pretējo. Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija par budžeta ieņēmumu izpildi 2003.gada pirmajos četros mēnešos liecina, ka ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar to pašu 2002.gada periodu ir palielinājies par 50,11 miljoniem jeb 9,9 procentiem. Šā gada četru mēnešu plāns ir pārsniegts par 18,8 miljoniem jeb 3,5 procentiem. Minētie fakti liecina, ka tiek pildīta valdības apņemšanās uzlabot nodokļu administrēšanu un palielināt ieņēmumus valsts budžetā. Ņemot vērā nodokļu veiksmīgo iekasēšanu šā gada sākumā, ir precizētas valsts budžeta ieņēmumu prognozes, un tas ir ļāvis papildus novirzīt 32,4 miljonus dažādu pasākumu realizācijai. Kā svarīgākie ir jāmin papildu līdzekļi veselības aprūpei, pedagogu darba algas samaksai, papildu subsīdijas lauksaimniekiem, pašvaldību investīcijām, Valsts autoceļu fondam, kā arī bērniem invalīdiem.
Par nopietnību, ar kādu valdība ir veidojusi šos grozījumus, liecina tas, ka izmaiņas ir izdarītas 184 programmās un apakšprogrammās no 454, un tie ir 40%. Ir veikta līdzekļu pārdale ministriju starpā, ir atceltas tās programmas, kuras ir zaudējušas aktualitāti, un nomainītas ar tādām, kurām aktualitāte ir lielāka.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iepazinusies ar minēto likumprojektu, un es aicinu nodot to tālākai izskatīšanai Saeimā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 3, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 16, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Brigmanes, Šķestera, Strazdiņa, Kalniņa un Breša iesniegto likumprojektu Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai kāds vēlas runāt par? Neviens nevēlas runāt ne par, ne pret.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju!
Es atvainojos, vai deputāts Dzintars Ābiķis vēlas runāt pret? Lūdzu!
Dzintars Ābiķis ir pārdomājis
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 19. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 2, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts nodots komisijai.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Voldemāra Zariņa atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzītos dokumentus par Rīgas apgabaltiesas tiesneša Voldemāra Zariņa atbrīvošanu no amata un ir atbalstījusi šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums Par Voldemāra Zariņa atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Zinaidas Lagzdiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu par tiesneses Zinaidas Lagzdiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata pildīšanas pienākumiem, un ir atbalstījusi šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Lēmums Par Zinaidas Lagzdiņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Marikas Senkānes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu par Marikas Senkānes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata pildīšanas, un ir atbalstījusi šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Lēmums Par Marikas Senkānes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Ineses Graudas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Aksenoka virzīto iesniegumu par Ineses Graudas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata, un ir atbalstījusi šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums Par Ineses Graudas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi ir pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Einaram Repšem.
Iesniedzēju vārdā runās deputāts Atis Slakteris. Cienījamais Slaktera kungs, jūs pieteicāties runāt iesniedzēju vārdā!
A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ministru prezidenta demisiju Tautas partija ir pieprasījusi vismaz trīs iemeslu dēļ.
Pirmkārt, iemesls ir situācija valsts budžetā. Šogad budžeta deficīts, pēc Starptautiskā valūtas fonda aprēķiniem, būs 3,5 procentus liels. Lielāks budžeta deficīts Latvijā ir bijis tikai 1999.gadā - pēc Krievijas krīzes. Laikā, kad ekonomika attīstās un strauji aug kopprodukts, tik augsts budžeta deficīts liecina tikai par vāju un neprasmīgu finanšu politiku, bet valdība tādā kā priekšvēlēšanu karsonī turpina solīt neizpildāmo, un valsts slīgst parādu purvā.
Ja nākamgad patiešām tiks finansēts tas, ko valdība ir paspējusi sasolīt, tad budžeta deficīts sasniegs jau 7% no kopprodukta. Taču neviens vairs netic plānam ar 2% lielu budžeta deficītu, prātā turot 7%, bet runājot par 2 procentiem. Tik izmisīgi var censties un mēģināt piemānīt īstenībā tikai savu spoguļattēlu.
Kam, Repšes kungs, jūs domājat to naudu atņemt? Vai atkal skolotājiem, mediķiem, lauksaimniekiem? Un pēc tam turpināsiet brīnīties, ka valstī ir cilvēki, kam ir jāizdzīvo no 30 latu lielas pensijas?
Te ir iespējami tikai divi scenāriji.
Pirmais. Tiks turpināti šie neprātīgie solījumi un sagrauta valsts kase.
Otrais scenārijs. Tiks savaldīts budžeta deficīts, bet apstāsies valsts attīstība, jo naudas īsti vairs nebūs nekam.
Protams, ir vēl arī trešais scenārijs - turpināt deklamēt visādus solījumus un gaidīt brīnumus. Jā, šā gada budžets ir traumēts un arī nākamā gada budžets būs neizdziedināms. Valdībā ir daži cilvēki, kas to saprot, tāpēc arī 2004.gada budžeta projekts tiek rūpīgi slēpts.
Rudenī vai ziemā šīs kļūdas labot būs par vēlu - kāps cenas, samazināsies algas, izpaliks pensiju palielināšana, augs aizdevumu procentu likmes. Daudziem, pārāk daudziem cilvēkiem dzīve Latvijā kļūs nepanesama.
Otrā tēma - tiesiskums. Skaidrs, ka Latvijā ar tiesu varu vēl ne viss ir kārtībā - birokrātija, nepietiekams finansējums, tiesnešu izglītība, tiesu ēkas, jaunās tehnoloģijas un tamlīdzīgi. Darāmā ir ļoti daudz, taču runa ir par ko citu.
Aksenoka kunga zvanam ir ļoti negatīva simboliskā nozīme. Vai politiķis drīkst zvanīt tiesnesim un ietekmēt konkrētas lietas izskatīšanu? Tiesiskā valstī atbilde ir pilnīgi skaidra: Nedrīkst! Demokrātijā nevienam nav atļauts apdraudēt tiesas neatkarību. Autoritārā, diktatoriskā iekārtā - protams! Kurp ejam, Repšes kungs!
Ceļš uz autoritārismu ir trešais iemesls demisijas pieprasījumam. Šai valdībai Satversmes un likumu traktēšana savas figūras labā ir sasniegusi jau nekaunības robežu. Klaji nekaunīgi notiek likumu grozīšana, lai savējos iedabūtu amatos, arī Satversmes aizsardzības biroja sagrābšana šaurā kontrolē un diktātā.
Daudzu cilvēku nepamatota atlaišana no darba, lai tikai atbrīvotu vietas savas partijas ielikteņiem. Nu un kur tad vēl paliek tā īpaši skaistā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sturmēšana? Tā vietā, lai vienkārši izsludinātu konkursu uz biroja vadītāja amatu, premjers pats kavē KNAB darbu. Viņš izdara rupju spiedienu uz biroju, sniedzot politiskus vērtējumus juridiskām nostādnēm. Premjers aši izsauc pie sevis KNAB vadītāju, piespiež viņu uzrakstīt atlūgumu, bet pēc tam ļauj, lai divus mēnešus šo biroju vada cilvēks, kuram ir atteikta pielaide valsts noslēpumam.
Un tad rodas jautājums: kāpēc? Kāpēc ir tik svarīgi pārņemt KNAB indivīda Repšes politiskajā kontrolē? Tāpēc, ka šis birojs izmeklē bēdīgi slaveno Audera lietu. Tāpēc, ka birojs ir ķēries klāt Jauno laiku faniem, kuri cerēja palikt nesodīti, jo sacerēja ziņojumus pret savu priekšnieku - muitas priekšnieku. Tāpēc, ka KNAB ir sācis pārbaudes, visu partiju finanšu kontroli, to skaitā arī Repšes vadītās partijas finanšu kontroli.
Juridiskās izglītības svītrošanas ideja, lai iedabūtu KNAB savu cilvēku, vairs nav komiska. Tā ir slima! Jāsaka, ka to savtīgi uzreiz komentē un apspriež valdošās koalīcijas pārstāvji.
Daži citāti, ko jūs paši esat teikuši. Viena kolēģe deputāte sacīja: Juridiskās izglītības prasības svītrošana ir mūsu partijas intereses. Atklāti, tieši, publiski. Tā viņa skaidroja presei. Vēl cits deputāts: KNAB jāsakārto tāpat kā SAB priekšnieka Kažociņa gadījums. Es domāju, ka autors sevi atpazīst. Viens cits deputāts ir vēl atklātāks un tālredzīgāks: Mums ir radusies politiska nojausma, kurš būs KNAB direktors. To teica Saeimas sēdē mūsu kolēģis. Jā, ciniskākie steidz izmantot premjera apmācību.
Godātie kolēģi! Kāpēc demisija tiek pieprasīta tieši tagad? Atbilde ir skaidra. Šīs valdības politika nopietni apdraud valsts attīstību ilgtermiņā. To nedrīkst pieļaut! Tie, kuri šodien balsos pret demisiju, būs atbildīgi par šīs valdības un šā premjera pikējošo kritienu. Ko iesāksim tad, kad šī valdība būs nogāzusies pati? Kuram tad būs jāpieņem drakoniski lēmumi? Kurš apcirps pensijas, atņems algas skolotājiem un mediķiem?
Jā, es, protams, saprotu, ka tā īsti, kā šodien ir jābalso, jūs neesat lēmumu pieņēmuši paši, bet tas ir nodiktēts ierindas mācībā, ko nez kāpēc sauc par koalīcijas brokastīm.
Atcerieties, kā gāja ar bēdīgi slaveno ministru Auderu! Es toreiz teicu, ka mēs negribam maksāt divreiz. Tautas partijas pieprasījumu Saeima noraidīja, taču jau vēlāk pēc krimināllietas ierosināšanas lēmums bija jāpieņem piespiedu kārtā tik un tā.
Valdība ir jāmaina! Ja to nedarīsim tagad, tad vēlāk tas notiks vēl sāpīgāk. Tik un tā. Tad, kad realitāte būs kliedējusi apmātību.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Jurkāns.
J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Es uzmanīgi klausījos Slaktera kunga teiktajā un sevišķi man iepatikās frāze, ka valdības politika apdraud valsts attīstību. Es domāju, ka godīgāk būtu teikt, ka valdības politika apdraud tās partijas, kas visus šos gadus ir piedalījušās valsts apzagšanā. (Aplausi.) Īstenais iemesls ir bailes no tās jaunās slotas, kas ir sākusi nopietni slaucīt.
Tomēr tanī pašā laikā es gribu pateikt Jaunajam laikam, ka mēs atbalstām jūsu vēlmi sakārtot valsti un cīnīties pret korupciju. Manuprāt, jūs patiesi, no sirds vēlaties labi izdarīt šo darbu, bet tanī pašā laikā mēs esam pārliecināti, ka jūs nekad neveiksiet šo darbu ar tādiem slogiem komandā, kāda ir apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. (Aplausi.) Tā ir līdzatbildīga par visu to, kas ir noticis valstī, par to, ka mūs starptautiskā laukā saukā par apzagtu valsti. Jūs nekad to neizdarīsiet kopā ar zaļajiem, kuri vienkārši nodarbojas ar jūsu šantažēšanu.
Un es vēlreiz un vēlreiz lieku jums to pie sirds: ja jūs tiešām nopietni gribat izdarīt to, ko jūs gribat, un ja jūs gribat, lai nenāk tribīnē cilvēki un nesaka, ka jūs traucējat valsts attīstību, tad padomājiet par to sastāvu, kādā jūs strādājat, un padomājiet par to atbildību, kādu jūs esat uzņēmušies par šo valsti.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tik tiešām šis rīts ir interesantāks, nekā es biju domājis. Te no tribīnes šo to interesantu mēs visi jau esam dzirdējuši par šo te lēmuma projektu - izteikt neuzticību premjerministram Repšem. Nu, es nezinu Ir tādas lietas, kuras, kā saka, asinsspiedienu paceļ un par kurām ir tiešām jāuztraucas, un ir tādas lietas, par kurām runājot tiešām ir jāmēģina saprast, par ko mēs īsti šeit runājam.
Padomāsim konkrēti par Kalvīša kunga pārmetumiem! Valsts budžets ir viens no šo pārmetumu objektiem. Es tos aptuveni pārtulkošu savā izpratnē: posts, bads un trūkums, viss iet uz grunti, ai, ai, ai! Pēc Kalvīša kunga aprēķiniem, budžeta deficīts būs 3,5 procenti šajā gadā. Pēc citu aprēķiniem, budžeta deficīts būs zem 3%, būs tikai 2,94. Nu, kam ir taisnība - vieniem aprēķiniem vai otriem? Pēc tam jau redzēs! Es domāju, ka tas, ka Tautas partijai ir viens aprēķins, nebūt nenozīmē, ka tas ir vienīgais, un es pat apšaubu to, ka tas ir precīzs.
Par tiesiskumu. Kalvīša kungs visvairāk runāja tieši par KNAB. Ai, es atvainojos, - es visu laiku viņu saucu par Kalvīša kungu, taču tas ir Slaktera kungs! Es atvainojos! Tik tiešām tas ir Slaktera kungs. Taču Kalvīša kungs man te priekšā ir redzamāks. Jā, jā, mēs vakar bijām televīzijā. Taču galu galā ir vienalga, vai tas ir Kalvīša kungs vai Slaktera kungs, jo runa ir par vienu un to pašu. (Aplausi.)
Padomāsim par KNAB! Tas bija tas jautājums, par ko tika runāts tajā sadaļā, kas saucas Tiesiskums. Kamēr KNAB vadītājs bija diemžēl slims un nespēja pildīt savu amatu, tikmēr Tautas partija neuztraucās par šo organizāciju, jo viņa taču nav spējīga rīkoties, ja viņai nav tāda vadītāja, kurš ik dienu aktīvi cīnās. Tagad, kad sāk spīdēt izredzes, ka tik tiešām mēs beidzot varēsim dabūt tādu KNAB vadītāju, kurš būs spējīgs strādāt un strādās, - o, tagad viņi jau sāk uzraukties par KNAB! Tā ka es domāju, mums visu vajag skatīt kontekstā un nesatraukties tik daudz.
Un tad vēl beigu beigās Slaktera kungs izteicās - tas, tā teikt, labi sagāja kopā ar to pirmo tēzi par to badu un trūkumu -, ka šī valdība apdraudot mūsu valsts attīstību ilgtermiņā Nu, būsim taču reālisti! Paskatīsimies, kā tas mūsu valstī līdz šim ir bijis! Vistipiskāk ir tā, ka ik pa septiņiem vai deviņiem mēnešiem ir valdības maiņas, un tad atkal ir valdības maiņa, un atkal valdības maiņa Cik valdību mums bijis šajos pirmajos atgūtās neatkarības gados! Tieši tas fakts ir tas, kas, manuprāt, mūsu valsts attīstību ir visvairāk apdraudējis, - tās ir kursa maiņas, cilvēku maiņas. Es šobrīd vispār neredzu neviena iemesla, lai izteiktu neuzticību premjerministram Einaram Repšem. Es domāju, noraidīsim šo lēmuma projektu un strādāsim tālāk!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Einaram Repšem. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 55, neviens deputāts neatturas. Lēmuma projekts nav pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Notariāta likumā. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Šodien mēs izskatām otrajā lasījumā likumprojektu Grozījumi Notariāta likumā.
Priekšlikumi par šo strīdīgo tēmu, par šo likumprojektu, praktiski netika saņemti. Kā jūs visi zināt, par šo tēmu ir izvērsušās plašas diskusijas presē un citos masu informācijas līdzekļos. Ikviens no mums, zālē sēdošajiem, vakardien varēja avīzē izlasīt, ka mēs nesaprotam, ko mēs pieņemam, jo mēs nelasām, ko mēs pieņemam. Komisijas kaut ko izrautu no teksta pasniedz deputātiem, noliek viņiem priekšā, un viņi automātiski nobalso.
Ņemot vērā visus tos argumentus, kurus izvirza Notāru padome, no tiem argumentiem vienīgais, kas Juridiskajai komisijai tiešām likās pieņemams un izraisīja bažas, bija arguments, ka tad, ja notāru skaits būs neierobežots, varētu iestāties tāda situācija, ka kādā no rajoniem tiešām nebūtu notāru.
Tāpēc Juridiskā komisija pieņēma lēmumu grozīt 8.panta redakciju un šajā pantā iekļaut normu, ka tieslietu ministrs var pārcelt zvērinātu notāru uz citu tiesas apgabalu, informējot par to Latvijas Zvērinātu notāru padomi un attiecīgās tiesas.
Tātad 1.priekšlikumu Juridiskā komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tiek izslēgts vārds vakanto. Komisija priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 5. - deputāta Jurķa priekšlikums. Komisija to neatbalstīja, bet neatbalstīja to nevis konceptuāli, bet tādēļ, ka uzskatīja, ka šo jautājumu risināt ir pāragri. Pie jautājumiem, kas regulē zvērinātu notāru darbības attiecībā uz mantojuma lietu kārtošanu, Juridiskā komisija atgriezīsies kaut kad vēlāk. Taču pašreiz priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
S.Āboltiņa. 6. - deputāta Jurķa priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 7. - deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 8. - deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 9. - deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 10. - deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 11. - deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 12. - deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 13. - deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 14. - deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 15. - deputāta Jurķa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta Grozījumi Notariāta likumā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā un lūdz arī pārējos Saeimas deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 2. Likums Grozījumi Notariāta likumā ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāta Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija kārtējo reizi izskatīja likumprojektu Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā. Par šo likumprojektu ir saņemti 4 priekšlikumi.
1. - deputātes Muižnieces priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie Saeimas deputāti! Es jūs šodien aicinu izmantot šo iespēju - vēlreiz skatīt otrajā lasījumā šo likuma grozījumu. Un Tautas partijas frakcija jums vēlreiz piedāvā apsvērt to, kāds statuss būtu nepieciešams Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Mūsu piedāvājums ir šo iestādi veidot nevis kā valsts pārvaldes iestādi, bet gan kā neatkarīgu iestādi. Kādēļ?
Viens no galvenajiem argumentiem, protams, ir šim birojam uzticētās funkcijas. Korupcijas novēršana tātad ir jautājums, kas ir pietiekami svarīgs, jo, kā mēs zinām, korupcija ir valsts amatpersonas nelikumīga darbība labumu gūšanai. Valsts amatpersonas ir ne tikai šeit sēdošie Saeimas deputāti vai kādas citas amatpersonas, bet arī Ministru kabineta locekļi, kam šobrīd ir uzticēta pārraudzības funkcija. Turklāt nekādi politiski aspekti šeit arī nebūtu pieļaujami, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nodarbojas arī ar partiju finanšu kontroli; tātad arī ar to partiju finanšu kontroli, kuru ministru pārraudzībā šobrīd birojs strādā.
Šeit mēs redzam klaju pretrunu. Turklāt arī tās biroja funkcijas, kādas tam ir, tomēr nekādi neiekļaujas valsts pārvaldes jomā, jo neviena cita valsts pārvaldes iestāde nenodarbojas ar pirmstiesas izmeklēšanu un tā nav ne izziņas, ne operatīvo darbību subjekts. Šādā ziņā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs neiekļaujas valsts pārvalžu iestāžu sistēmā.
Un šo lietu mums būtu nepieciešams labot, jo, kā jau iepriekš tika lemts, birojs nav arī tiesu varas zars, un tātad šeit ir jāveido šī neatkarīgā iestāde. Ceru, ka jūs spējat pienācīgi novērtēt korupcijas apkarošanas nozīmi un to, lai tā netiktu nekādā veidā politiski ietekmēta.
Tāpēc jūs aicinu atbalstīt Tautas partijas frakcijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cik tas ir reāli, ka šis birojs kontrolēs un apkaros korupciju tajā institūcijā, kuras pārraudzībā šis birojs atrodas? Man šķiet, ka šis priekšlikums ir pilnīgi loģisks. Lai apkarotu korupciju, tiem cilvēkiem un tām institūcijām, kuras ar to nodarbojas, ir jābūt pilnīgi neatkarīgiem, tāpēc diez vai vajadzētu pielāgot tik būtisku sistēmu konkrētai situācijai.
Jā, šī valdība mēģina koncentrēt visu varu savās rokās un redz tam zināmus iemeslus. Es tagad negribu kārtējo reizi iedziļināties šajās diskusijās, bet domāsim par to, ka mēs neveidojam šo biroju kādai vienai valdībai, neveidojam to tikai Repšes pakļautībā, jo šim birojam būs jāstrādā ilglaicīgi, un tas ir vienīgais priekšnosacījums, lai šī korupcijas problēma nebūtu aktuāla Latvijā arī pēc trim, pieciem vai pat desmit gadiem. Tā ka nemēģināsim pielāgot institūcijas konkrētai politiskajai situācijai!
Manā skatījumā, šis priekšlikums ir ļoti loģisks, un es aicinu jūs to atbalstīt!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man ļoti gribētos, lai mūsu valstī visu lietu mērs būtu likums, nevis pats premjers kā tāds. Un arī uzskatu, ka KNAB ir jābūt neatkarīgam, lai to nevarētu ietekmēt neviena politiska partija. Un tikai tad būs reāla cīņa pret korupciju.
Lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par deputātes Vinetas Muižnieces 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 2. - deputātes Muižnieces priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie Saeimas deputāti! Mēs atkal atgriežamies pie ļoti sāpīgas tēmas. Tās, kas norāda, ka ir parādījusies vēlme padarīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par mazspējīgu strādāt un samazināt kvalifikācijas prasības biroja vadītājam.
Lai mēs saprastu šīs lietas patieso būtību, varam ielūkoties likuma pantos, kas skaidri pasaka, ka biroja vadītājs ir atbildīgs par biroja darbu.
Un ko tad dara birojs? Birojs ir operatīvās darbības un izziņas subjekts, birojs nodarbojas ar pirmstiesas izmeklēšanu. Vai ir iespējama pirmstiesas izmeklēšana bez juridiskās sajēgas? Vai var būt biroja direktors, kurš nezina, kā, ko un vai likumīgi dara viņa darbinieki, bet kuram ir jāpieņem galīgie lēmumi? Un kāda tad var būt cilvēka atbildība, ja viņš neorientējas šajā jomā?
Manuprāt, priekšlikums svītrot juridiskās izglītības prasību, līdz ar to pieļaujot, ka biroju varētu vadīt persona, kurai nav ne tikai izglītības, bet arī atbilstošas pieredzes tiesā, prokuratūrā vai kādā citā tiesībaizsardzības iestādē, ir absolūti, es pat teiktu, provokatīvs, ļaunprātīgs, nepārdomāts - tie ir maigākie vārdi, ko es šeit varētu pateikt.
Ja jūs nepārliecina juridiskie argumenti vien tādēļ, ka tos izsaka opozīcijas deputāti, kuri vēlas palīdzēt jums tomēr saglabāt tiesisko kārtību valstī, tad varbūt tomēr jūs varētu pārdomāt to, kāpēc gan ir noticis tā, ka, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumam esot spēkā un ļaujot birojam darboties un izsludināt konkursu uz šo vietu, tas tomēr vēl nav un nav noticis. Tātad ir pamats domāt, ka šis ir tāds gadījums, kad kandidāts, kuru ir iecerējis droši vien Ministru prezidents, nav juridiski izglītota persona. Tā būtu ērti, viegli vadāma, politiski manipulējama, un to nu es aicinātu jums nekādā ziņā neatbalstīt.
Un pēdējais. Godātie deputāti! Īpaši šeit vēlos uzrunāt Jauno laiku. Priekšvēlēšanu laikā es, protams, rūpīgi vēroju arī to, ko sola citas partijas. Un patiesībā tas lielākais prieks, klausoties, ko sola Jaunais laiks, man bija tas, ka Jaunais laiks tāpat kā Tautas partija, pirms pieņem lēmumus, vēlas ieklausīties ekspertu viedokļos. Šajā ziņā es jums tiešām ticēju, bet diemžēl šī ticība ir beigusies, un pēdējo punktu tai pielika vakardiena, pareizāk sakot, aizvakardiena un Juridiskās komisijas sēde, kad, manuprāt, visaugstāk vērtējamie eksperti valstī tiesību jautājumos - ģenerālprokurors un Augstākās tiesas priekšsēdētājs - pilnīgi nepārprotami norādīja uz to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja direktoram juridiskā izglītība ir nepieciešama. Ir nepieciešama, nevis vēlama!
Un vēl. Šo gan ģenerālprokurora, gan Augstākās tiesas priekšsēdētāja viedokli atbalstīja arī jūsu virzītais un atbalstītais Satversmes aizsardzības biroja direktors, kurš teica, ka viņš ļoti skaidri saredz, ka šeit ir liela atšķirība no Satversmes aizsardzības biroja, kurš nenodarbojas ar izziņu, bet, ja ir jānodarbojas ar izziņu, tad juridiskā izglītība, protams, šeit ir nepieciešama. Un te nu es Kažociņa kungam arī pilnīgi piekrītu, un mūsu viedokļi šajā ziņā sakrīt.
Šķiet, ka diskusija ir bijusi gana liela. Jums droši vien tomēr ir arī bijis laiks izlasīt likumu kopumā. Ja esat to izdarījuši, tad ir pilnīgi neiespējami manu priekšlikumu neatbalstīt. Aicinu jūs balsot par!
Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis. (No zāles dep. J.Dobelis: Nevajag!)
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es domāju, ka vidējā un it īpaši vecākā paaudze vēl labi atceras tādu diezgan odiozu personu, kas savulaik dzīvoja Latvijā, - Martu Krustiņsoni, Ļeņina līdzgaitnieci. Tā kā es toreiz strādāju izglītības jomā, man bija lemts diezgan bieži piedalīties pasākumos, kuros Marta Krustiņsone tikās ar jauno paaudzi un stāstīja visus savas dzīves piedzīvojumus. Un šo tikšanos laikā skolēni diezgan bieži uzdeva viņai jautājumus: Nu kāda tad jums, Krustiņsones kundze, ir izglītība, un kur jūs esat mācījusies? Un parasti Krustiņsones kundze atbildēja: Galvenais man bija revolucionārā pārliecība un uzticība vadonim Ļeņinam! Pats par sevi jau tas nekas slikts nebūtu Dobeļa kungs, jūs tur visu laiku kaut ko runājat (No zāles dep. J.Dobelis: Tu nevari runāt!..) Pats par sevi jau tas nekas slikts nebūtu, bet, mīļie kolēģi, tad, kad skolēni jautāja Krustiņsones kundzei, ko tad viņa revolūcijas laikā darījusi, tad izrādījās, ka viņa diezgan bieži bijusi bēdīgi slaveno troiku sastāvā, kuras lēma cilvēku likteņus un piesprieda nāvessodus. Un šajā sakarā es gribu vilkt zināmas paralēles ar Jaunā laika pieeju šim jautājumam, jo, kā norādīja ģenerālprokurors un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tomēr KNAB priekšsēdētājam būs jālemj cilvēku likteņi.
Un šajā sakarā es gribētu vērsties nevis pie Jaunā laika, bet pie Jauno laiku atbalstošajām partijām, pirmām kārtām pie zaļajiem un zemniekiem, kuri viedokli dažādos jautājumos un arī šinī jautājumā ir mainījuši apmēram piecas reizes dienā. Visticamāk, ka diemžēl tas jaunais KNAB Krustiņsons (es šoreiz runāju alegorijās!) jau neies padomu prasīt un konsultēties pie Brigmaņa kunga vai pie pārējiem zaļajiem un zemniekiem, bet viņš ies pie Jaunā laika Ļeņina un Trocka, pie Jaunā laika Repšes un Krupņikova un ar viņiem konsultēsies, pieņemot lēmumus.
Bet vienu gan es nenovēlu. Mēs labi atceramies, kas notika ar tā laika vadoņiem, - viens nomira ar sifilisu, un otru nosita ar ledus cirtni. To gan es nenovēlu!
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šodien pagaidām viss zālē norit ļoti mierīgi, un tādēļ pēc tik atbaidošas un asinis stindzinošas runas man ienāca prātā kaut ko pateikt, bet kaut ko tādu mierīgu, jo citādi te Ābiķa kungs laikam sajauca laiku, kad viņam ir jāiet runāt, un acīmredzot mulsumā ir sarakstījis kaut ko šausmīgu.
Redziet, es runāšu par ekspertiem. Muižnieces kundze arī runāja par ekspertiem. Tad nu vajadzēja arī pastāstīt visu patiesību par ekspertu viedokļiem! Mēs, Aizsardzības un iekšlietu komisija, šonedēļ bijām izbraukuma sēdē - apmeklējām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, tikāmies ar visiem galvenajiem šā biroja darbiniekiem, visiem nozaru vadītājiem, un mums bija ļoti nopietna profesionāla saruna. Un tieši tur mēs uzdevām viņiem jautājumu: Ko jūs domājat par šīs normas, kas skar juridisko izglītību, izņemšanu no likuma? Es gribētu jums, cienītie kolēģi, atgādināt, ka bija savulaik darba grupa, kas strādāja pie šā likumprojekta, un šo darba grupu vadīja Aldis Lieljuksis, un tajā izstrādātajā likumprojektā nebija šādas normas par juridisko izglītību. Un toreiz neviens nerunāja ne par Krustiņsoni, ne par viņas divām māsām, ne par Ābiķi. Neviens toreiz nerunāja par to un nevienu tas neuztrauca. Tikai pēc tam, kad tas likumprojekts parādījās valdībā, lūk, tur Ministru kabinetā, viens ministrs ierosināja ievietot šādu normu. Un tikai pēc tam, kad valdība pieņēma lēmumu, ka tāda norma varētu likumā būt, šī norma parādījās. Tā ka, ja jau gribat teikt patiesību, tad stāstiet šeit visu skaidri un gaiši, kā tas notika!
Tā ka tā jau nu nav, ka tiem ekspertiem, lūk, ir pavisam cits, atšķirīgs viedoklis. Un visa tā iniciatīva un tas viss arī toreiz diemžēl bija saistīts ar daudz ko tādu, par ko vieni runāja vienu patiesību un citi - citu.
Tā ka mēs savā pagājušajā sēdē jau šo jautājumu izspriedām, speciāli aizbraucām uz šo biroju, lai izrunātos ar visiem tiem cilvēkiem! Un, ziniet, neviens tur neizrādīja īpašu satraukumu par šīs normas izņemšanu. Un tajā sarunā piedalījās visa mūsu komisija, bija tur gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji. Tā ka tā nebija nekāda slepena sēde! Un tāpēc, ja jau mēs esam reiz sākuši par to runāt un esam uzklausījuši ekspertu viedokļus, es gribētu uzsvērt, ka tie viedokļi nav vienādi, ka tie ir ļoti atšķirīgi, un ka arī mums, Saeimas deputātiem, būs atšķirīgi viedokļi. Vienam patīk Trockis, otram patīk Krustiņsone, trešam patīk Kaganovičs, un Kabanovam, piemēram, Staļins patīk. Tur nekā nevar darīt!
Vārdu sakot, es palieku pie tā, ka atbalstu šīs normas izņemšanu no likuma!
Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Iepriekšējais KNAB un tā vadītājs piegāja tai lietai ļoti juridiski, apskatīja visus dokumentus un konstatēja, ka ministrs Audera kungs ir tiešām pārkāpis visus iespējamos Latvijas likumus - sākot ar likumu par korupcijas novēršanu un beidzot ar likumu par finanšu atskaitēm. Es domāju, ka viņa labā juridiskā izglītība acīmredzot arī bija tas galvenais traucēklis un ka tieši tāpēc šī norma tiek svītrota. Un, ja nepatīk, ka šo biroju vadīs kaut kāds tur Krustiņsons, tad acīmredzot ir vēlme, lai to vadītu Leonīds Iļjičs. Un kāpēc? Es jums tūlīt pateikšu. Kādreiz Brežņeva dzīvoklī iezvanījās telefons, kad viņa nebija mājās, un pie telefona piegāja viņa sieva. Un telefona klausulē atskanēja otras sievietes balss: Pasauciet, lūdzu, Leonīdu Iļjiču! Te zvana viņa kursabiedrene! Sieva kļuva sarkana, ārkārtīgi pārskaitās un kliedza: Tu, maita tāda, atceries, ka Leonīds Iļjičs nekad nekur un neko nav mācījies savā dzīvē! Un tā nu tajā valstī iestājās stagnācija uz apmēram 20 gadiem. Un šeit ir tieši tāda pati vēlme - lai šāds Leonīds Iļjičs vadītu šo biroju. Un galvenais, ko no šā biroja prasīs, - lai būtu stagnācija, lai būtu miers!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai vēlaties kaut ko teikt komisijas vārdā?
S.Āboltiņa. Komisijas vārdā es lūdzu deputātus pievērst uzmanību 2.priekšlikuma tekstam! Šajā tekstā nav minēta juridiskā izglītība. Arī deputāte Muižniece savā priekšlikumā nepiemin juridisko izglītību. Taču komisija priekšlikumu neatbalstīja, un tātad lūdzu arī deputātus neatbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Pirms mēs balsojam par šo priekšlikumu, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Ābiķa, Rugātes, Kučinska, Zommeres un citu deputātu - ierosinājumu balsot aizklāti par 2.priekšlikumu likumprojektā Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā.
Vai kāds vēlas runāt par vai pret?
Lūdzu deputātus vispirms balsot par šo ierosinājumu - balsot aizklāti par 2.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 2. Balsosim atklāti.
Lūdzu deputātus balsot par 2. - deputātes Vinetas Muižnieces priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Āboltiņa. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē likumprojekta spēkā stāšanos. Komisija priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu saņemts nebija. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā izskatīšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 39, neviens neatturas. Likums Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par aviāciju. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.759-b, kas ir likumprojekts Grozījumi likumā Par aviāciju. Tas ir otrais, galīgais, lasījums.
Komisija ir saņēmusi un izskatījusi priekšlikumus.
1. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Deputāta Urbanoviča priekšlikums ir skatāms kopā ar atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Atbildīgās komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbildīgās komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. Paldies. Tie arī bija visi priekšlikumi, kas bija iesniegti uz otro, galīgo, lasījumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi likumā Par aviāciju ir pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.923. Likumprojekts Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā sagatavots trešajam lasījumam. Trešajam lasījumam ir četri priekšlikumi.
1.priekšlikums ir 9.lappusē. Šo priekšlikumu ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Lūdzam Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne. Arī 2.priekšlikumu ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, redakcionāli nedaudz precizējusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne. Arī 3.priekšlikumu ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un iestrādājusi 4.priekšlikumā - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 3. un 4.priekšlikumu.
J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu uz trešo lasījumu iesniegts nebija. Komisijas lēmums - pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi Cilvēka genoma izpētes likumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.926. Tas ir likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Trešajam lasījumam ir iesniegti 36 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 7. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 8.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 10.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 13.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. Arī 14. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 15.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. Arī 16. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 17. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 18.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. Arī 19. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 20.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 23.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 26.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. Arī 27. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 29.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 32.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 34.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vai deputāte Anna Seile vēlas debatēt? Lūdzu!
Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie deputāti! Manuprāt, būs vietā, ja es, runājot par šo 35.priekšlikumu, atgādināšu, ka ir pārejas noteikumu 12.punkts, par kuru nav iesniegti nekādi labojumi, lai gan šis punkts paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2002.gada 31.decembrim jāizstrādā un Latvijas Vēstnesī jāpublicē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību tipveida statūti. Līdz pat šim brīdim, lai gan ir jau 2003.gads, šie tipveida statūti vēl nav izstrādāti, un es tam pievēršu Ministru kabineta pārstāvju uzmanību. Šādiem statūtiem ir jābūt! Citādi tas var radīt sarežģījumus.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā Dzintars Zaķis vēlas ko piebilst? Lūdzu!
Dz.Zaķis. Paldies Seiles kundzei par atgādinājumu! Taču komisijas vārdā man nav ko teikt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 35.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. Un visbeidzot pēdējais - 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 36.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. Paldies. Tie tad arī bija visi priekšlikumi, kas iesniegti uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām ir pieņemts. Paldies.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.
B.Brigmane (frakcija Jaunais laiks).
Uzmanību, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Pulcēsimies Dzeltenajā zālē pēc 2 minūtēm!
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde notiks tepat blakus vienu minūti. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus tūlīt uz sēdi. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ērikam Jēkabsonam.
Ē.Jēkabsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie deputāti! Pulksten 12.30 Dzeltenajā zālē notiks Latvijas un Baltkrievijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās.
Sēdes vadītāja. Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ingrīda Labucka, Martijans Bekasovs, Vladimirs Buzajevs, Jānis Esta, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Sarmīte Ķikuste, Pāvels Maksimovs, Ēriks Škapars, Anna Seile, Atis Slakteris, Baiba Brigmane, Māris Kučinskis, Arvīds Ulme un Dzintars Zaķis.
Paldies par uzmanību!
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja. Turpināsim Saeimas sēdi!
Pirms mēs sākam tālāk izskatīt darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu pirms darba kārtības 28.punkta izskatīšanas iekļaut darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā šādus likumprojektus: Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli un Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2003.gadam.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Bez tam Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīs sēdes darba kārtībā sadaļā Likumprojektu izskatīšana likumprojektu Par Aurēlijas Gumauskienes atzīšanu par Latvijas pilsoni izskatīšanai pirmajā lasījumā pēc darba kārtības 43.punkta - likumprojekta Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Tad sākam izskatīt likumprojektu paketi Par valsts budžetu 2003.gadam.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.
B.Brigmane (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegtos grozījumus likumos: Par nekustamā īpašuma nodokli, Par pievienotās vērtības nodokli un Par valsts budžetu 2003.gadam. Komisija ir atzinusi visus šos likumprojektus par steidzamiem.
Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2003.gadam atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 16, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
B.Brigmane. Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektus Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli un Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2003.gadam un lūdz izskatīt minētos likumprojektus Saeimā pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Vārds Ministru prezidentam Einaram Repšem. Lūdzu!
E.Repše (Ministru prezidents).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Kolēģi no koalīcijas! Godātā opozīcija! Šodien piedāvājam jums budžeta grozījumus - varbūt ne pašus labākos un pilnīgākos, bet tos, kurus mēs šajos valdības darba mēnešos esam spējuši sastrādāt, jo konsekventi turamies pie principa: Dalīsim to naudu, kas ir iekasēta, un strādāsim tālāk pie tā, lai varētu iekasēt vēl labāk un vēl vairāk!
Konkrēti šodien mēs iesniedzām parlamentā budžeta grozījumus un arī divus tos pavadošos likumprojektus - Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli un Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli.
2003.gada budžeta grozījumi paredz kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumus palielināt par 11,7 miljoniem latu un valsts speciālā budžeta ieņēmumus - par 21,5 miljoniem latu. Tādējādi valsts kopējie konsolidētā budžeta ieņēmumi pēc grozījumu izdarīšanas ir plānoti lielāki par 1,69 miljoniem latu, bet izdevumi - 1,85 miljonu latu apmērā. Līdz ar to šie grozījumi par gandrīz 1 miljonu latu samazinās valsts budžeta fiskālo deficītu, kurš kopumā nepārsniegs 3 procentus no iekšzemes kopprodukta, kas ir kritiskā un nepārkāpjamā robežšķirtne.
2003.gadā nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti gandrīz par 40 miljoniem latu lielāki nekā likumā pašreiz noteiktais līmenis. Nodokļu ieņēmumu palielinājumu nosaka sekmīgā nodokļu iekasēšana šā gada četros mēnešos. Jāsaka, ka tik sekmīgs nodokļu iekasēšanas pieaugums nav bijis vērojams nevienā no iepriekšējiem gadiem un nevienas iepriekšējās valdības darbības laikā. Un tā tas ir noticis, pat neskatoties uz ļoti būtisko bāzes samazinājumu, kad, kā jūs zināt, tika samazināti vairāki būtiski nodokļi mūsu nodokļu samazināšanas programmas ietvaros.
Bez tam mēs esam precizējuši tā saucamos nenodokļu ieņēmumus. Un tad ir jāsaka, ka daži valsts uzņēmumi spēs dividenžu veidā iemaksāt mazākas summas, nekā tas iepriekš bija plānots, un tā rezultātā ienākumi no maksājuma par valsts kapitāla daļu izmantojumu, kā arī daži citi nenodokļu ieņēmumi būs samazināti par 7 miljoniem latu.
Līdz ar to mēs šobrīd novirzām nedaudz vairāk par 30 miljoniem latu šodien izskatāmajiem budžeta grozījumiem, un līdz ar šiem budžeta grozījumiem papildu līdzekļi tiek piešķirti šādām Ministru kabineta un parlamenta apstiprinātām prioritātēm:
veselības speciālajam budžetam - 12,6 miljonu latu apmērā;
pedagogu algu palielinājumam - 3,5 miljonu latu apmērā;
subsīdijām zemniekiem - 4,35 miljoni latu;
mērķdotācijām investīcijām pašvaldībām - 4,8 miljoni latu;
autoceļu fondam - 4,6 miljoni latu;
austrumu robežizbūves pabeigšanai - 1,08 miljoni latu. Un vēl dažādi citi mazāki papildu izdevumi citām pozīcijām.
Šī ir visa nauda, kas šodien saistībā ar izskatāmajiem budžeta grozījumiem papildus tiks piešķirta minētajām nozarēm.
Un, kā jau teicu, turpinot darbu pie valsts ieņēmumu palielināšanas, mums ir cerības, ka varēsim šo procesu turpināt.
Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli paredz arī turpmāk saglabāt esošo situāciju nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā.
Tātad mēs no 2004.gada neapliksim ar nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamās mājas, kā tas bija paredzēts iepriekšējo valdību pieņemtajā un pašreiz spēkā esošajā likumā. Tātad mēs šo likumu grozām, un dzīvojamo platību īrniekiem un īpašniekiem nedraud papildu nodokļu slogs nekustamā īpašuma nodokļa palielinājuma veidā.
Taču, protams, vienlaikus mēs nevaram samazināt ar šo paredzēto palielinājumu saistīto nodokļu likmi arī komercdarbībai. Tātad par nekustamajiem īpašuma objektiem, kas ir iesaistīti komercdarbībā, saglabāsies pašreizējā likme, nevis tā tiks samazināta par 0,5% mazāka.
Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli paredz pastiprināt nodokļu administrāciju, proti, palielināt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības, lai labāk varētu apkarot dažādas pievienotās vērtības nodokļa jeb PVN izkrāpšanas shēmas. Un ir arī paredzēts ieviest dažus papildu elementus, kas palīdzēs mums karot pret ļoti izplatītajām karuseļshēmām PVN izkrāpšanā.
Šeit jau diskusijas ir izraisījis jautājums par to, vai uzņēmējiem būtu jāpārliecinās par to, vai viņu darījumu partneri ir PVN maksātāju sarakstā. Jāievēro, ka šeit ir ļoti būtiska atšķirība! Tas reizēm tiek pārprasti traktēts tā, ka uzņēmējiem turpmāk būšot jāpārliecinās, vai viņu darījumu partneri maksā nodokļus. Nē! Tas nevienam uzņēmējam nebūs jādara! Pārliecināties, vai kāds maksā nodokļus, būs arī turpmāk Valsts ieņēmumu dienesta un valsts struktūru uzdevums.
Mēs ar šiem grozījumiem likumā tikai pastiprinām normu - īstenībā jau pašreiz likumdošanā esošo normu -, kas uzliek par pienākumu uzņēmumiem nesadarboties ar fiktīviem partneriem. Ja viņi sadarbojas ar kādu noteiktu darījuma partneri, viņu pienākums ir pārliecināties, ka tas darījuma partneris ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un pievienotās vērtības nodokļa maksātāju sarakstā. Šis saraksts ir viegli pieejams internetā, tas ir pieejams arī telefoniski, kā arī citādā veidā. Proti, nesadarbojieties ar nezināmiem vai fiktīviem darījumu partneriem! Jebkuram godīgam uzņēmējam tas prasītu minimālu piepūli - pārbaudīt, vai viņa sadarbības partneris ir sarakstā. Un, ja reiz tas fakts ir konstatēts, tad turpmāk, protams, viss par šo darījuma partneri ir pilnīgi skaidrs un nekādas papildu pūles vairs nav jāpieliek.
Pēc kompetentu, nodokļu iekasēšanas jomā strādājošu speciālistu un Finanšu ministrijas darbinieku atzinuma, tas ir pilnīgi nepieciešams, un šos argumentus ir uzklausījusi un atbalstījusi arī valdība. Tas ir pilnīgi nepieciešams, lai mēs mazinātu ļaunprātīgās karuseļshēmas, kuras diemžēl mūsu PVN sistēmā šobrīd dominē un kuru dēļ valsts tiek slaukta bez jebkādas žēlastības.
Protams, tas samazina nodokļu ieņēmumus, ko mēs varētu novirzīt tik ļoti vajadzīgajām nozarēm.
Tālāk. Es gribu uzsvērt, ka valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem nebūt ne vieglos apstākļos ir šobrīd izdevies nonākt pie kopsaucēja, neraugoties uz sarežģīto situāciju ar budžeta grozījumu pieņemšanu. Tas liecina par varas partiju spēju atrisināt visus jautājumus pie sarunu galda. Budžeta grozījumi ir, protams, bijuši nopietns pārbaudījums, un ir prieks, ka šos pārbaudījumus esam sekmīgi izturējuši, visiem koalīcijas partneriem kopā strādājot un atrodot risinājumu.
Man kā valdības vadītājam ir jāpateicas partneriem no Zaļo un zemnieku savienības par sapratni un spēju novērtēt sadarbību valdības iekšienē ilgstošā perspektīvā, panākot nopietnu, kaut arī mums visiem smagu kompromisu jautājumā par līdzekļu piešķiršanu zemkopības nozarei. Kā redzat, esam jau būtiski palielinājuši mērķdotācijas subsīdijām zemniekiem, un zemnieki pēc šiem budžeta grozījumiem saņems gandrīz 4,5 miljonus latu papildus. Taču, protams, arī šai nozarei vajadzētu vēl naudu papildus, un par to mēs jau esam domājuši un turpināsim domāt. Ja kopīgā darbā izdosies atrast finansiālo segumu, mēs, protams, labprāt risināsim ne tikai šo, bet arī daudzas citas problēmas.
Noteikti gribu akcentēt, ka šobrīd budžeta grozījumos ietvertie Zemkopības ministrijai piešķirtie līdzekļi iekšējā tirgus aizsardzībai, atsevišķu nozaru stabilizācijai un lauksaimniecības subsīdijām ir pietiekami, lai nodrošinātu kopējo nozares attīstību līdz pat gada pēdējam ceturksnim, kad mēs vēlreiz varēsim atgriezties pie šo jautājumu izskatīšanas, ja tam būs finansiāls segums.
Lai nodrošinātu zemkopības nozares normālu funkcionēšanu, kā arī citu ministriju pārraudzībā esošo nozaru vajadzību izpildi, nepieciešams cītīgi sekot budžeta ieņēmumu daļas izpildei, cīņai pret nodokļu nemaksāšanu un cīņai pret kontrabandu, kas, protams, ir viens no valdības galvenajiem uzdevumiem. Tāpēc es arī ļoti pateicos jums visiem, kas šodien balsojāt par izmaiņām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kuras dod pamatu cerēt, ka beidzot šo biroju izdosies spēcīgas personības vadībā izveidot par stingru un rīcībspējīgu.
Cīņai pret kontrabandu tieši zemkopības nozarē jau ir sperti
pirmie soļi. Ir piešķirti līdzekļi Veterinārajam dienestam, rentgena aparātu
iegādei kravu kontrolei uz Latvijas robežas. Valdība ciešā sadarbībā ar Zemkopības
ministriju turpina atbalstīt vietējā tirgus aizsardzību un pasākumus, kas būtu
izdevīgi visiem Latvijas ražotājiem, un tas ir īpaši svarīgi, gatavojoties mūsu
startam Eiropas Savienībā, lai mēs tur būtu pilnā mērā konkurētspējīgi. Un esmu
arī lūdzis zemkopības ministru novērst dažādas nejēdzības un pārmērības, ko
mēs patlaban vērojam laukos, - kaut vai birokrātisko un absolūti nesaprotamo
ierobežojumu, kas mūsu pašu skolām, pirmsskolas bērnu iestādēm liedz pirkt svaigu,
veselīgu produkciju no vietējiem zemniekiem, vietējiem ražotājiem. Rodas pilnīgi
absurda situācija: lauku bērni mājās dzer govs pienu, ēd zemenes un dilles turpat no
sava dārza, bet, aizgājuši uz skolu, viņi ir spiesti tur ēst tikai fasētu pārtiku.
Tur mūsu lauku bērni ir beidzot spiesti apgūt, ko nozīmē pārtika no konservu
bundžas, no tūbiņas izspiests putukrējums. Kur vēl tālāk var iet vienā
birokrātiskā absurdā! Es ceru, ka arī šo jautājumu mēs visā drīzumā atrisināsim
un darbu sekmīgi turpināsim, lai novērstu visus
(Aplausi.) (Starpsauciens:
Urā!) Paldies. Deputāti, es domāju, ka zemnieki laukos mums aplaudēs
vēl daudz stiprāk, ja mēs to izdarīsim! Un, ziniet, tas nav vienīgais jautājums,
kuru risinot mums jāpaskatās uz to, kā esam strādājuši, kā mūsu dienesti ir
strādājuši, kā ir risinājuši dažus jautājumus. Ziniet, reizēm tas ir darīts
apbrīnojami birokrātiski, nesaprātīgi un neattaisnojami. Taču koalīcijas šodien
demonstrētā vienotība - vienotība bez jebkādiem koalīcijas līgumiem un soda
sankcijām, vienotība idejas vārdā, vienotība Latvijas nākotnes vārdā (un ir
patiess prieks atzīmēt, ka arī daļa opozīcijas sniedz mums konstruktīvu
atbalstu) - ir pamats cerībai, ka mūsu uzsāktais darbs Latvijas sakārtošanā un
godīgas, taisnīgas valsts pārvaldes sistēmas nodrošināšanā sekmēsies.
Paldies jums! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies, Ministru prezidenta kungs!
Nākamajam vārds finanšu ministram Valdim Dombrovskim. Lūdzu!
V.Dombrovskis (finanšu ministrs).
Labdien, godātie deputāti! Protams, budžeta apspriešana var izvērsties gan par emocionālu, iracionālu sarunu, gan arī par argumentētu un uz faktiem balstītu diskusiju. Es aicinu iet šo argumentētās, uz faktiem balstītās diskusijas ceļu!
Pirmkārt. Kāpēc šie budžeta grozījumi vispār ir iespējami? Tie ir iespējami, pamatojoties uz budžeta izpildi gada pirmajos piecos mēnešos. Un šajā sakarā var nosaukt konkrētus skaitļus. Ieņēmumu plāns 5 mēnešos ir pārsniegts par 24 miljoniem latu. Tas tiešām dod mums reālu pamatu, lai nodokļu ieņēmumu daļu budžetā palielinātu par 40 miljoniem latu, kā tas ir plānots grozījumos. Tam ir reāls pamats. Detalizēti apskatot ieņēmumu daļu, redzam, ka piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 9,5% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu iepriekšējā gadā. Pievienotās vērtības nodoklis ir pieaudzis par 11%, sociālās apdrošināšanas iemaksas, neraugoties uz likmes samazināšanu, ir pieaugušas par 6%, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir pieaudzis par 13%, akcīzes nodoklis - par 19% (akcīzes nodoklis naftas produktiem - par 27%). Tā ka mēs redzam, ka ir nopietns ieņēmumu pieaugums! Jāteic, ka jau maijā mēs redzējām arī reālu rezultātu mūsu uzsāktajai cīņai pret aplokšņu algām. Neraugoties uz to, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir samazināta no 35% uz 33%, maijā sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi ir pieauguši par 11% un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi - pat par 16%.
Otrkārt. Ir tātad nodoti jau izskatīšanai Saeimā budžeta grozījumi. Prioritāriem pasākumiem mēs papildus esam novirzījuši līdzekļus, tie ir vērsti uz dažādām nozarēm - gan veselībai, gan pedagogu algām, gan pabalstiem bērniem invalīdiem, gan zemniekiem, gan pašvaldību investīcijām, gan arī vairākām citām jomām.
Te vietā būtu atgādināt, ka 2003.gada budžeta grozījumi tiek veidoti uz 2003.gada budžeta bāzes. Jau ir paredzēti valsts konsolidētajā budžetā 1,67 miljardus latu lieli ieņēmumi, tas ir par 139 miljoniem latu vairāk nekā 2002.gadā, un šis pieaugums tātad ir 8,3%. Un vēl papildus šim pieaugumam mēs prognozējam 40 miljonus latu - nodokļu ieņēmumu pieaugumu.
Pamatojoties uz šiem budžeta grozījumiem, visi Latvijas skolotāji no 1.septembra saņems vidēji par 15 latiem lielākas algas, mediķiem tiks septembrī, oktobrī nodrošinātas vidējās algas 175 latu apmērā, bet novembrī, decembrī - jau 200 latu apmērā. Lielākus pabalstus saņems bērni invalīdi - līdzšinējo 35 latu vietā viņi varēs rēķināties ar 50 latiem. Reālu labumu no mērķdotācijām, investīcijām jutīs visi šo pašvaldību iedzīvotāji, jo nauda tiks ieguldīta skolās, slimnīcās, infrastruktūras objektos.
Arī kritizētā it kā nelielā summa, kas paredzēta lauksaimniecības subsīdijām, nozīmē reālu papildu naudu zemnieku makos - tie ir 4,35 miljoni latu. Latvijas apstākļiem tā ir ievērojama summa! Turklāt ir jāatceras, ka jau šogad budžets paredz lauksaimnieku subsīdijām 27 miljonus latu un vēl arī 13 miljonus latu no SAPARD līdzekļiem. Salīdzināsim ar pagājušo gadu: subsīdijām zemniekiem bija paredzēti 24 miljoni latu, un no SAPARD līdzekļiem - tikai nedaudz pāri par 2 miljoniem latu. Tātad grozījumos paredzētā summa - 4,35 miljoni latu - ir papildus jau esošajām subsīdijām.
Prasības vienmēr būs lielākas nekā reālās budžeta iespējas. Tā tas ir ne tikai Latvijā, bet arī visās citās pasaules valstīs, arī daudz bagātākajās Rietumvalstīs. Vienmēr būs iespējams prasīt un pamatot, ka vajag lielākus sociālos izdevumus, lielākas algas, labākus ceļus, labākus dienestus, modernākas slimnīcas, tīru vidi. Un valdībai vienmēr ir jāizšķiras starp šādiem budžeta līdzekļu pieprasījumiem un jāfinansē pašas svarīgākās jomas jeb prioritātes. To mēs esam arī izdarījuši, tādējādi apliecinot savu politisko nostāju. Tiek atbalstīta gan veselības aizsardzība, gan zemnieki, gan skolotāji, gan pašvaldības.
Atgādināšu arī to, ka šogad ir samazināti nodokļi un tā ir bijusi pati lielākā nodokļu samazināšana pēdējo gadu laikā. Sociālās apdrošināšanas iemaksas tiks pazeminātas no 35% uz 33% un uzņēmumu ienākuma nodoklis - no 22% uz 19%. Un, runājot par budžeta ieņēmumu daļu, jāatgādina, ka tas ir fakts, kuru nevajag aizmirst, jo nodokļu samazināšanas rezultāts (īstermiņā) ir tas, ka budžeta ieņēmumi ir samazināti par 47 miljoniem latu. Protams, nodokļu sloga samazināšana būs stimuls tautsaimniecības attīstībai, un turpmākajos gados mēs ar uzviju atgūsim šos līdzekļus. Tātad nodokļu samazināšana - tas ir stimuls tautsaimniecības attīstībai un līdzekļu atgūšanai turpmākajos gados. Tā ka var teikt, ka mēs strādājam ar perspektīvu.
Godātie deputāti! Tādi ir īsumā galvenie aspekti, kuri bija jāuzsver, runājot par Saeimai apspriešanai nodotajiem budžeta grozījumiem. Aicinu atbalstīt budžeta grozījumus!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram!
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aigars Kalvītis.
A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Vairumam deputātu ir pazīstami šie skaitļi - 130, 102, 30 un 13. Tie ir miljoni, kurus Jaunais laiks ir solījis veselības aprūpei. Auders diskusijās ar mediķiem pirms vēlēšanām solīja 130 miljonus, skandāla laikā - vairs tikai 102 miljonus. Circenes kundze, stājoties amatā, solīja, ka bez 30 miljoniem neko nevarot panākt. Rezultāts: budžeta grozījumos ir 13 miljoni. Pie tam mediķu algām tiks vien 9 miljoni, turklāt nevis no gada vidus, bet gan no oktobra. Tātad veselības aprūpei nav piešķirti 117 miljoni latu no sākotnēji solītajiem.
Runājot par situāciju pensiju jomā, es citēšu premjera Repšes teikto: Ir nepieļaujami, ka pensionāri dzīvo zem iztikas minimuma, jo, šādi dzīvojot, cilvēks ir iedzīts stūrī. Viņš ir badā, un viņš ir aukstumā. Absolūtā valdības prioritāte ir iztikas minimuma nodrošināšana vecajiem ļaudīm, un tā stāv pāri visiem principiem. (Citāta beigas.)
Minimālās pensijas palielināšanai Repše solīja 6,1 miljonu latu, bet piešķirta ir nulle. Mazo pensiju palielināšanai nav piešķirts neviens santīms!
Pašvaldību investīciju projektiem tika solīti 10,7 miljoni latu, pie tam solīts tika rakstiskā veidā - parakstot līgumu ar Latvijas Pašvaldību savienību. Taču mēs redzam šajos grozījumos tikai 4,9 miljonus. Iztrūkums - 5,8 miljoni.
Skolotāju algu palielinājumam tika solīti 4,6 miljoni, bet ir piešķirti 3,5 miljoni.
Kopējais nepildīto solījumu apjoms ir vismaz 130 miljonu latu.
Savukārt tie 40 miljoni, kurus valdība piedāvā šāgada budžeta grozījumiem, ir tie paši, kurus Tautas partijas deputāti pirms dažiem mēnešiem prognozēja no šīs tribīnes. Šos 40 miljonus izdevās noslēpt, budžeta veidošanas gaitā mākslīgi samazinot ieņēmumu prognozes. Šī nauda ir radusies uz ekonomikas inerces rēķina un ir valdības bezdarbības rezultāts. Kur ir tie 400 miljoni, kurus Repše mums solīja katru gadu? Diemžēl budžeta grozījumos nav redzama pat desmitā daļa no šiem miljoniem.
Valdība ir līdzīga skolasbērnam, kurš gada sākumā solās mācīties uz vieniem desmitniekiem, taču tagad, gada vidū, ir kļuvis nesekmīgs un viņam draud atskaitīšana no skolas. Un, gluži tāpat kā nesekmīgs skolēns, valdība turpina solīt: Labosimies, mācīsimies, neslinkosim! Bet rezultāta taču nav! Ir tikai jauni solījumi. Sāk jau šķist, ka valdība ir laidusi apgrozībā jeb emitējusi jaunu valūtu - Repšes solījums. Ja kādam ir kaut kas vajadzīgs, tad uzreiz tas tiek apsolīts, piebilstot: Nu kā var nesolīt! Diemžēl solījumus nevar smērēt uz maizes vai izmaksāt algās. Ar solījumiem ģimeni nepabarosi!
Valdība ir nonākusi strupceļā, jo populistiskā politika neizbēgami novedīs pie finanšu krīzes - pie tādas krīzes, kurai līdzīga ir bijusi tikai banku krīze 90.gadu vidū.
Ieņēmumus budžetā joprojām dod ekonomikas inerce un tas tautsaimniecības kurss, kurš tika uzsākts pēc banku krīzes 1995.gadā. To nevar sagraut dažu mēnešu laikā, taču gada laikā gan! Šāgada budžets un tā grozījumi grauj kopumā veiksmīgo ekonomisko un finanšu politiku, kura ir tikusi Latvijā īstenota pēdējos astoņus gadus un ir izpelnījusies arī starptautisku atzinību. Šo budžetu nevar saukt par viduvēju vai sliktu. Mēs nevaram par šo budžetu ielikt atzīmi, jo to vispār nevar ieskaitīt un to vispār nevar vērtēt. Tik sliktu budžetu vispār nevar labot! Tas ir izgāzies un lemts neveiksmei jau no sākta gala.
Tāpēc Tautas partija nebalsos par šiem budžeta grozījumiem. Mēs nepiedalīsimies debatēs par tiem un nesniegsim priekšlikumus. Mēs negribam būt līdzvainīgi kopā ar jums!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Strēlis.
K.Strēlis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Cienījamās ministres un godātie ministri! Es šoreiz gribētu nedaudz runāt par sportu, jo Repšes kungs nepaspēja savā ziņojumā aptvert visas tās jomas, viena no tām ir arī sports. Es uzskatu to par ļoti būtisku sastāvdaļu mūsu jaunatnes dzīvē un tāpēc gribu uzsvērt to, ka šī summa, kas ir budžeta grozījumos atvēlēta sportam, sasniedz gandrīz miljonu. Pirms iepriekšējā budžeta caurskatīšanas opozīcija apvainoja Kariņa kungu, Brigmanes kundzi un Strēļa kungu - teica, ka viņi esot meļi, jo tā nauda, kas bijusi paredzēta sporta spēlēm, neparādīšoties budžetā un to mēs nekad neredzēšot. Mēs jau te mīlam mētāties ar visādiem epitetiem - un es jau daļēji pie tā esmu pieradis -, bet šis nu tomēr ir tāds diezgan nopietns apvainojums, un tādēļ es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka šī nauda ir šiem mērķiem atrasta, un gribu izteikt pateicību valdībai. Hokejisti ir dabūjuši 170 tūkstošus, un basketbolisti varēs aizbraukt uz Eiropas čempionātu un varēs tam savlaicīgi sagatavoties, jo ir dabūti 130 tūkstoši.
Arī Rīcības komiteja, kuru vada Šlesera kungs, jau ir garantējusi 75 000 latu 2006.gada hokeja čempionāta rīkošanai. Es domāju, ka tātad gandrīz pusmiljons latu jau tādā veidā ir atrasts. Faktiski sanāk (kopā ar dažām citām pozīcijām) 505 tūkstoši latu. Ir cerības mums to naudu sportam dabūt.
Nākamais moments. Mums pārmeta, ka mēs neinvestējam naudu sporta zālēs. Ja jūs tagad skatāties budžeta grozījumos, tad jūs redzat, ka apmēram pusmiljons latu ir arī šiem nolūkiem paredzēts. Tas objekts Valkā, kas tika kritizēts iepriekšējā budžeta caurskatīšanā, saņem 250 tūkstošus, tāpat ir domāts arī par Kuldīgu, Gulbeni un citām sporta zālēm. Kopumā gandrīz pusmiljonu latu saņem arī šīs sporta zāles.
Es gribētu izteikt pateicību arī aizsardzības ministram Kristovskim, jo Nacionālajā sporta padomē, kuru vada izglītības un zinātnes ministrs Šadurska kungs, ir jau panākta zināma vienošanās, ka NATO nauda varētu tikt izmantota arī sporta zāļu būvēšanai un ka nav svarīgi, kā tāds komplekss sauktos - Nacionālo bruņoto spēku sporta bāze vai tamlīdzīgi. Svarīgi ir, ka šīs sporta zāles nonāks karavīru, jaunatnes rīcībā.
Izmantojot izdevību, es gribētu teikt, ka valdība domā arī par tādu stratēģiski svarīgu jautājumu kā sporta zāļu celtniecība nākotnē, jo laukos pašlaik trūkst apmēram 350 sporta zāļu, Rīgā - 55 sporta zāles. Visa iepriekšējās valdības uzmanība ir bijusi tomēr vairāk vērsta uz Rīgu, kaut gan pagājušā gada budžets Rīgas Domei bija tāds, ka bija 12,5 miljoni, šogad ir paredzēti 5 miljoni, un nākamgad sešu stadionu un sporta zāļu būvniecībai paredzēti tikai 2,5 miljoni. Tā ka acīmredzot vajadzētu izstrādāt tādu modeli, lai varētu to Eiropas struktūras naudu dabūt, un vajadzētu valdībai dot galvojumu, kā es esmu izrēķinājis, apmēram 10 miljonu latu apmērā, un tad mēs varētu iegūt gandrīz 100 miljonus sporta zāļu būvniecībai.
Opozīcija visu laiku šeit atgādina Repšes solītos 400 miljonus. Es domāju, ka viņi ir pietiekami gudri un saprātīgi un zina, ka nevar 400 miljonus sagādāt pat trijos vai piecos gados - un kur nu vēl pusgada laikā! Un te es izlasīju tādu dokumentu, ko arī jūs droši vien izskatīsiet, - tas ir likumprojekts Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli, un tur ir 6.punktā rakstīta cita informācija. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2002.gadā nodokļu maksātāju fiktīvo un nelikumīgo darījumu apjoms bija 623 miljoni, 2003.gada pirmajā ceturksnī - 56 miljoni. Draugi mīļie! Ja tātad Repše solīja tikai 400 miljonus... nu, es tā rēķinu, ka nevar jau atgūt visus šos 600 miljonus, bet, ja mēs atgūtu kaut vai divas trešdaļas no tās summas, tad jau tie 400 miljoni parādītos tautas kabatā.
Es gribētu aicināt opozīciju uz konstruktīvu sadarbību, jo līdz šim mēs esam dzirdējuši vairāk vai mazāk tikai kritiku, bet neredzot vai nedzirdot priekšlikumus, mēs tā arī nezinām, kā tad vajadzētu darīt, jo mēs taču esam ne visai pieredzējuši. Mūs te Jurkāna kungs jau sākumā nodēvēja par tādu hokeja komandu, kas ir atnākusi un grib tagad spēlēt pret pieredzējušiem profesionāļiem, kaut gan jūs visi labi atceraties pasaules čempionātu, kur Šveices komanda, kas sastāvēja tieši no jauniem spēlētājiem, apspēlēja Latviju, un Latvija līdz ar to netika tālāk uz priekšu.
Es aicinu uz to, lai mēs tomēr varētu vienoties kopīgam darbam un atstātu otrajā plānā šo latviešu skaudību jeb nenovīdību.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Vārds veselības ministrei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (veselības ministre).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Ministri! Es tomēr gribētu teikt kādu vārdu. Es nebiju gatavojusies nekādām runām, bet, tā kā Kalvīša kungs mani pieminēja, tad man tomēr gribētos arī pateikt, ka īstenībā šodienas balsojums skaidri parādīja, ka mums ir ļoti stabila koalīcija, ka mums ir stabila valdība un ka mēs skaidri zinām, uz ko mēs ejam un kā mēs to panāksim.
Protams, mēs varam gribēt 100 miljonus vai 10 miljonus, mēs varam gribēt arī to, lai debesmanna vienkārši birst no debesīm, bet reālā dzīve skaidri parāda, kādā virzienā mūsu dzīve tiek sakārtota un rit uz priekšu.
Runājot par šiem miljoniem un par veselības aprūpi, man gribētos teikt, ka tieši iepriekšējā valdība bija tā, kura nedeva mums neko, un tādējādi visu iepriekšējo valdību darbības laikā veselības aprūpe ir nonākusi tur, kur tā ir šodien, - tai ir vissliktākais finansējums visā Eiropā, un mēs esam pirmie, kuri esam pielikuši veselības aprūpē strādājošajiem algas. Pie tam šis finansējuma palielinājums algām ir tik ievērojams, kāds vēl nekad mana darba laikā nav bijis. Ja mēs salīdzinām, tad redzam, ka zemākajam medicīnā strādājošajam personālam alga ir palielināta līdz 125 latiem, medicīnas māsām - no pašreiz esošajiem 125 latiem par vienu normālu darba laiku uz 178 latiem, tad te šis pieaugums ir reāli 50 procentus liels. Normālā darba laikā strādājošajiem ārstiem ar 40 stundu darba nedēļu alga ir palielināta no 205 uz 305 latiem. Atvainojiet mani, bet nekad neviena šobrīd opozīcijā esošā partija un iepriekšējās valdības šādu algas pielikumu nav veikušas, tāpēc šoreiz nerunāsim par to, cik ir miljonu un kādas ir vēlmes un prasības, bet runāsim par to, ko visā Latvijā strādājošie mediķi reāli iegūst mūsu valdības darbības laikā.
Paldies par uzmanību! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (frakcija Jaunais laiks).
Godātā priekšsēdētāja, godātie kolēģi deputāti! Es tomēr gribētu uzsvērt vēl vienu lietu un akcentēt arī to, ko teica veselības ministre. Mums līdz ar šo mirkli budžets ir palielināts par 13 miljoniem. Veselības aprūpe ir tā, kurā strādājošajiem vispirmām kārtām ir jānopelna. Jānopelna! Un šajā gadījumā, ja mēs esam dabūjuši vairāk nekā trešdaļu līdzekļu sakarā ar budžeta labojumiem, tad to mēs varam uzskatīt par nozīmīgu soli.
Es gribētu uzsvērt arī to, ka šajā budžeta labojumu sadaļā ir ļoti skaidri norādīti galvenie punkti, kur gaidāms uzlabojums šajā 2003.gada otrajā pusgadā. Pirmām kārtām tiks palielināta valsts dotācija ambulatorajai ārstnieciskajai palīdzībai, medikamentu iegādei. Un tā ir nozīmīga summa - vairāk nekā miljons latu.
Otra lieta. Manuprāt, ļoti nozīmīgi medikamentu centrālās iepirkšanas rezultātā palielināsies finansējums vēža slimnieku ārstēšanai.
Es gribētu arī atzīmēt vēl divas ļoti būtiskas lietas: tā ir palīdzība bērniem, pirmkārt, profilaktiskajā sadaļā un otrs - ļoti kritiskajās reanimācijas situācijās.
Un kā pēdējais, manuprāt, būtu jāuzsver vēl viens ļoti nozīmīgs punkts, ko jau pieminēja arī veselības ministre. Runa ir par to, ka ļoti daudzās Latvijas pilsētās un mazpilsētās strauji samazinās medicīnas personāla skaits, un, ja mēs šajos budžeta labojumos varam iestrādāt faktu, ka šā medicīnas personāla alga tiek nozīmīgi palielināta, tad mums vismaz ir cerības, ka kādu laiku kadru aizplūšana no šīs tautsaimniecības nozares samazināsies.
Es gribētu vēlreiz teikt, ka tad, ja mēs pieņemtu šādus budžeta labojumus un patiešām apstiprinātu to, ka šai valdībai veselības aprūpe ir prioritāte, mēs tomēr būtu spēruši lielu soli uz priekšu.
Un šajā sakarā es arī lūdzu atbalstīt šos budžeta labojumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi šeit, zālē, un, protams, arī radioklausītāji, kuri mūs šobrīd ļoti uzmanīgi klausās!
Valdības sagatavotais un Saeimā iesniegtais likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2003.gadam ir pozitīvs notikums, jo tas apliecina, ka mums būs jāakceptē mūsu valdības sekmes un varēšana, nevis neveiksmes un mazspēja.
Par 32,5 miljoniem latu pirmajā pusgadā ir pārpildīts valsts budžeta ieņēmumu plāns, un mums būs jālemj, kā šo naudu optimālāk iztērēt, bet mums nebūs jālemj par to, ka kādas plānotas budžeta pozīcijas būtu jāsamazina, tāpēc ka valsts budžeta ieņēmumu plāns ir izrādījies nereāls. Mums šodien arī nebūs jādala lāčāda, kad lācis vēl staigā pa mežu, kā tas tika darīts iepriekšējās valdības darbības laikā.
Kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvi mani iepriecina tas, ka daļu budžeta papildieņēmumu tiek piedāvāts papildus ieguldīt ļoti smagajā un jutīgajā sociālajā sfērā, konkrēti - veselības aprūpē un sociālajā nodrošināšanā. Pie tam tā ir gandrīz puse no 32,5 miljoniem latu un tiek minēta kā viena no mūsu valdības prioritātēm, dalot šos iegūtos papildu līdzekļus.
Ja atceramies to finanšu apjomu, kuru sociālajai jomai garantējām, apstiprinot 2003.gada budžetu, tad zinām, ka tie bija vairāk nekā 830 miljoni latu, kur sociālajai jomai, tas ir, veselības aprūpei, sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai, jau bija ieplānots tērēt turpat par 30 miljoniem latu vairāk nekā 2002.gadā. Ar šiem grozījumiem tēriņus sociālās jomas vajadzību nodrošināšanai varēsim palielināt vēl vairāk.
Minēšu tikai vienu faktu, kas īpaši iepriecina. Runa ir par to, ka ar šiem grozījumiem varēsim vēl vairāk līdzekļu ieguldīt savos bērnos. Apstiprinot 2003.gada budžetu, mēs nolēmām palielināt bērnu pabalstu lielumu visiem bērniem, paredzot tam 6,6 miljonus latu. Toreiz mēs vēl nespējām vairāk palielināt pabalstu bērniem invalīdiem, kuru vajadzības ir lielākas. Tas bija sāpīgs lēmums gan valdībai, gan Saeimas vairākuma koalīcijai, kad nācās bērnu invalīdu pabalsta palielinājumu svītrot no iepriekšējās valdības modelētā 2003.gada budžeta, kurā ļoti daudzas plānotās pozīcijas nebija finansiāli pamatotas. Un tad mēs solījām, ka vēl atgriezīsimies pie bērnu invalīdu pabalsta lieluma pārskatīšanas, līdzko budžeta ieņēmumi to atļaus. Tas brīdis nu ir pienācis, turklāt pavisam ātri.
Valdība piedāvā papildfinansējumu par labu bērniem invalīdiem 756,6 miljonu apjomā. Tas gan vēl neļauj dubultot bērnu invalīdu esošo pabalstu, bet tas ļauj noteikt konkrētu papildfinansējumu 15 latu apmērā un palielināt bērnu invalīdu kopš dzimšanas pabalstu no 35 uz 50 latiem mēnesī. Piebildīšu vēl to, ka valdības piedāvātie pozitīvie budžeta grozījumi paredz lielāku finansējumu arī no vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijai.
Budžeta grozījumi apliecina to, ka mēs mācāmies šo valsti vadīt tā, lai tēriņi atbilstu ieņēmumiem, un mums izdodas strādāt arvien labāk.
Sēdes vadītāja. Paldies!
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais premjera kungs! Deputāti! Kolēģi! Patiesībā jau viss galvenais izglītības jautājumu sakarā tika pateikts, runājot par budžeta grozījumiem, bet, tā kā Kalvīša kungs te dažas interesantas lietas pateica... Tikai žēl, ka viņš pats diemžēl pēc savas liesmainās runas aizgāja, bet es tomēr ceru, ka kolēģi no Tautas partijas viņam pateiks...
Patiesībā jau negribas klausīties muļķības no Saeimas tribīnes, bet diemžēl, kad runa ir par budžetu, parasti mēs tās dzirdam. Jā, ja mūsu mērķis ir bijis iztērēt 4,6 miljonus latu, tad šis uzdevums budžeta grozījumos netiek izpildīts. Ja mūsu mērķis ir samaksāt katram pedagogam par likmi klāt 15 latu, tad šis mērķis tiek sasniegts. Tātad pedagogi šos 15 latus saņems un plus vēl 10 procentu lielu kvalitātes piemaksu no šiem 15 latiem klāt. Tā ka šim mērķim mums pilnīgi pietiek ar 3,5 miljoniem latu, kas tiek piedāvāti grozījumos.
Otrs projekts, par kuru arī es gribētu pateikt dažus vārdus, ir izglītības informatizācijas projekta investīcijas, kurām mēs, ministrija, savu resursu ietvaros esam atradusi 600 000 latu. Tā ka arī šī ir ļoti nepieciešama nauda.
Par investīcijām sportā Strēļa kungs jau nedaudz runāja. Tikai ir novērojama kāda interesanta lieta. Zināt, cik jocīgi iznāk? Jaunā laika Izglītības un zinātnes ministrija grozījumos pārsvarā atbalsta oranžos projektus. Ļoti jauka sadarbība! Tātad superdārgie iesāktie celtniecības projekti Valkā un Kuldīgā, protams, ir jāpabeidz. Un diemžēl tie prasa ļoti lielus līdzekļus, bet, protams, ir prieks, ka sportam šie objekti tiks pabeigti.
Patiesībā tas tad arī ir viss, ko es gribēju jums pateikt.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāte Baiba Brigmane vēlas ko piebilst?
Ja komisijas vārdā komisijas vadītāja nevēlas neko piebilst, tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā!
B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 16.jūnijs pulksten 17.00 un izskatīšana otrajā lasījumā - 20.jūnijā.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Acīmredzot Prezidijam būs jālemj par ārkārtas sēdi. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.jūnijs pulksten 17.00, izskatīšana - 20.jūnijā.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2003.gadam pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā!
B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.jūnijs pulksten 17.00. Otrajā lasījumā lūdzu izskatīt 20.jūnijā.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas datums - 16.jūnijs pulksten 17.00 un izskatīšana - 20.jūnijā. Paldies.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu otrajā lasījumā!
B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.jūnijs pulksten 17.00. Izskatīt lūdzu 20.jūnijā.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas datums - 16.jūnijs pulksten 17.00, izskatīšana - 20.jūnijā. Paldies.
B.Brigmane. Es gribu pateikt paldies visiem deputātiem par to, ka mēs pieņēmām pirmajā lasījumā šos likumprojektus. Bez tam gribu pateikt vislielāko pateicību Ministru prezidentam par to, ka viņš iepazīstināja deputātus ar iesniegtajiem likumprojektiem, kā arī ministriem par to, ka piedalījās debatēs.
Sēdes vadītāja. Tas ir viņu pienākums.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Krimināllikumā. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.
A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Krimināllikumā. Trešais lasījums. (Izskatāmais dokuments nr.908.)
Kopskaitā esam saņēmuši 10 priekšlikumus.
1.priekšlikums saņemts no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Komisijas priekšlikums - noraidīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Laksa. 2. - Saeimas deputāta Pietkeviča kunga priekšlikums. Komisijas priekšlikums - neatbalstīt. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. - deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisijas priekšlikums - neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Laksa. 4.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Pietkeviča kungs. Komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vai deputāts Guntis Bērziņš vēlas debatēt? Lūdzu! Atklājam debates. Deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija Jaunais laiks).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Gribētu atgādināt, par ko šeit ir runa. Šajā 4.priekšlikumā faktiski ir ierosinājums atgriezt vienu priekšlikumu, kas jau bija pieņemts otrajā lasījumā. Šeit ir runa par nepatiesu ziņu sniegšanu par deputāta kandidātu.
Atcerēsimies, kas ir rakstīts Ministru kabineta sēžu zālē uz sienas! Tur ir rakstīts Viens likums, viena taisnība - visiem! Un šis ir ļoti pareizs princips.
Diemžēl pašreiz mūsu Krimināllikums deputātus nostāda daudz augstākā stāvoklī nekā citus, jo saskaņā ar 91.pantu likums par nepatiesu ziņu sniegšanu par deputātu paredz to, ka cilvēkiem draud cietumsods. Turpretim attiecībā uz parastu cilvēku par nepatiesu ziņu sniegšanu diemžēl draud tikai naudas sods 20 minimālo mēnešalgu apmērā.
Otrajā lasījumā mēs jau izslēdzām šo 91.pantu, bet tagad opozīcija ir nākusi klajā ar priekšlikumu šo pantu atkal atgriezt atpakaļ.
Es aicinu jūs neatbalstīt komisijas lēmumu attiecībā uz šo priekšlikumu un balsot pret šo priekšlikumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Kā jau kolēģis Bērziņš tiešām pareizi norādīja, šeit ir priekšlikums atgriezties atpakaļ pie likuma tā varianta, kāds bija uz otro lasījumu, - pie tā varianta, kāds vispār pastāvēja Krimināllikumā. Ir jāņem vērā viena tāda lieta, ka no visām politiskajām tiesībām ius suffragium jeb balss nodošanas tiesības ir vienas no vissvarīgākajām tiesībām. Tā ir valsts varas daļiņa, kas piešķirta katram pilntiesīgam šīs valsts pilsonim, un tur, kur valsts griba sastāv no daudzu simtu tūkstošu, pat miljonu tūkstošu cilvēku gribas kopības, valsts - tieši valsts, nevis tikai indivīds - ir visvairāk ieinteresēta, lai šīs kopīgās gribas rašanās process noritētu precīzi, pareizi, ievērojot brīvību, likumību un godīgumu. Viens no brīvības galvenajiem nosacījumiem izslēdz spaidus, traucēšanu un ietekmēšanu no malas. Kā mēs varam būt droši un pārliecināti par to, ka nenotiks cilvēku, ka nenotiks pilsoņu brīvas gribas ietekmēšana vai traucēšana, ja likumā nebūs šāda likuma panta? Mēs par to absolūti nevaram būt pārliecināti.
Šeit, tieši tāpat kā komisijā, vairākos lasījumos ir izskanējuši jau daudzi un dažādi argumenti. Komisijā, sagatavojot gan otro, gan trešo lasījumu, ir bijušas darba grupas, ir bijuši daudzi un dažādi pieaicinātie eksperti, bet mēs jau redzam, ka jaunajiem laikiem šajā valstī diemžēl raksturīgs tas, ka būtībā daudzi autoritatīvi eksperti netiek ņemti vērā. Netiek ņemti vērā ne Augstākās tiesas, ne Ģenerālprokuratūras, ne Zvērinātu advokātu padomes, ne Tieslietu ministrijas, ne Latvijas Universitātes tiesību profesoru viedokļi. Tie visi netiek ņemti vērā! Šie cilvēki tiek uzklausīti, viņi tiek uzaicināti, viņi visi pauž viedokli Tā tas bija arī šajā gadījumā, kad viņi pauda savu viedokli par to, ka šādam pantam likumā obligāti ir jābūt. Neraugoties uz to, ka šāds pants bija 1933.gada Latvijas Sodu likumā, neraugoties uz to, ka šāds pants no 1961.gada pastāvēja Latvijas PSR Kriminālkodeksā, cauri gadiem dažādi transformējoties, šāds pants Latvijā ir pastāvējis visu laiku līdz pat šim brīdim, kad jaunie laiki kaut kādu viņiem vien zināmu iemeslu dēļ vēlas šo pantu izslēgt. Būtībā tikai kļūdas dēļ notika šāds balsojums otrajā lasījumā un šis pants tika izslēgts. Tagad būtībā tiek piedāvāta pilnīgi pamatota - ar dažādu ekspertu viedokļiem pamatota, kā arī no teorijas viedokļa pamatota - iespēja šo pantu tomēr paturēt likumā. Es domāju, ka mums visiem šodien ir iespēja labot to kļūdu, kas tika pieļauta otrajā lasījumā, un nobalsot, lai šāds pants tomēr Latvijas Krimināllikumā būtu.
Es domāju, ka ieguvēji no tā būtu visi. Nav runa par to, ka deputāti ir vienlīdzīgāki par citiem. Tāpat arī pilnīgi nepareizi visu laiku tiek traktēts tas uzraksts, kurš Latvijas Republikas Ministru kabinetā ir lasāms sienas un kuru mēs visi ļoti labi zinām: Viens likums, viena taisnība visiem! Šeit nav runa par to. Šeit nav vēršanās pret to, ka, teiksim, deputātu kandidātiem, Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem, būtu lielākas tiesības vai lielāki pienākumi nekā citiem. Šeit ir runa tikai un vienīgi par to, ka šī cilvēku kategorija tieši priekšvēlēšanu kampaņas laikā un vispār priekšvēlēšanu laikā atrastos tādā kā mazlietiņ pazeminātā stāvoklī attiecībā pret visiem citiem cilvēkiem, jo Jaunais laiks tagad ierosina šobrīd izslēgt šo pantu. Līdz ar to tātad jebkurš var runāt jebko, pilnīgi nepamatoti, un par to būtībā nesaņemt sodu.
Tādēļ es aicinu visus tomēr atbalstīt manu priekšlikumu un balsot par -balsot par to, lai šāds pants tiktu atstāts Latvijas Krimināllikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Šobrīd mēs diskutējam par pantu, kura nozīmībai mēs varbūt nepievēršam pietiekamu uzmanību.
Godājamie kolēģi! Ir pilnīgi dabīgi, ka mēs katrs paliekam pie savas pārliecības, jo katra mūsu pārliecība balstās uz mūsu pieredzi, uz mūsu konkrēto saskaršanos ar konkrētu problēmu.
Godājamie kolēģi! Lūdzu, pievērsiet uzmanību tam, ka šis pants neizceļ un neaizsargā nevienu kategoriju īpaši! Šeit nav runa par valsts amatpersonām, šeit nav runa par Saeimas deputātiem, šeit ir pieminēti deputātu kandidāti, un tas ir darīts tikai ar vienu nolūku - lai sabiedrība saņemtu objektīvu, patiesu informāciju un realizētu savas tiesības izvēlēties savus pārstāvjus augstākajā likumdevējā instancē un lai valsts vara netiktu ietekmēta pretēji pilsoņu interesēm.
Mēs ļoti labi zinām, ka šobrīd valstī vislabāk tiek apmaksāti meli un viszemāk tiek vērtēta patiesība, it sevišķi tad, ja notiek politiskas cīņas.
Godājamie kolēģi! Kā jau kolēģis Pietkevičs minēja, pagājušajā reizē balsojumu ietekmēja mūsu neizpratne formulējuma dēļ. Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir jāatbalsta komisijas viedoklis, un šeit nav runa par to, vai pozīcija vai opozīcija ir iesniegusi šo priekšlikumu. Ieskatieties, - 4.priekšlikums ir atbalstīts, un 5.priekšlikums pēc būtības ir tāds pats, un arī tas ir atbalstīts, pieņemot 4.priekšlikumu. Un abus šos priekšlikumus ir iesniegusi gan pozīcija, gan opozīcija.
Es ticu, ka reiz mēs tomēr nonāksim līdz tādai situācijai, kad tiešām nebūs vairs vajadzīga šī likuma bardzība, šī papildu garantija pret dezinformāciju, pret pilsoņu viedokļa kropļošanu.
Informācijas deformēšana tiek veikta, lai sabiedrība nevarētu spēt izvēlēties, kādu partiju viņa grib pie varas, kādu kandidātu viņa grib ievēlēt. To pierāda mūsu līdzšinējā politiskā cīņa visu šo vairāk nekā desmit gadu laikā. Ar šādām metodēm ir panākts, ka vēlētājs pusgadu pēc vēlēšanām konstatē, ka viņš ir bijis dezinformēts - ka par viņu interesējošo partiju vai kandidātu ir tikusi izplatīta nepatiesība, meli. Un rezultāts ir tas, ka viņš tikai pēc četriem gadiem atkal var paust savu viedokli un grozīt savu aplamo lēmumu.
Godājamie kolēģi! Šī nav aizsardzība indivīdam, šī nav aizsardzība amatpersonai, šī ir aizsardzība Latvijas pilsonim, lai viņš būtu spējīgs saņemt to informāciju tādā svarīgā brīdī, kad viņam ir jāizšķiras un jāizlemj, kāda būs turpmāk valsts, kāda politiskā partija nonāks pie varas vai kāds politiskais virziens spēs pārstāvēt viņa viedokli.
Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas viedokli par 4.priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).
Godājamie deputāti! Mani drusciņ izbrīnīja Bērziņa kunga teiktais. Es nebūtu taisījies runāt, ja Guntis Bērziņš no Jaunā laika nebūtu šeit sarunājis - atvainojos par izteicienu! - tādas blēņas.
Amatpersonām ir arī cita atbildība. Viena lieta ir tad, ja pensionārs kaut ko izdara, un otra lieta ir tad, ja amatpersona, piemēram, ņem kukuli. Taču šeit nav runa par amatpersonu. Šis pants nepatīk tiem, kas grib manipulēt ar Vēlēšanu likumu. Un tā ir pavisam cita atbildība. Viena lieta ir tad, ja kāds apmelo, teiksim, savu kaimiņieni un saka, ka viņa ir nozagusi kazu, un tad tiesa liek šim cilvēkam atvainoties vai samaksāt kaut kādu mazu soda naudu. Otra lieta ir tad, ja jūs apzināti izplatāt viltotus datus par vēlēšanu kandidātiem un vēlēšanās tādēļ uzvar cita politiskā partija.
Bērziņa kungs, divi piemēri!
1993.gada vēlēšanas. Presē tika izplatīta informācija, ka toreizējam Tautas frontes priekšsēdētājam Godmanim esot noguldīti ārzemju bankās nezin cik tur miljoni. Tie bija klaji meli. Vēlēšanās partija pazaudēja, es domāju, nepieciešamo balsu daudzumu, lai viņa tiktu pāri tai 4 procentu (tajā laikā bija 4 procenti) barjerai. Pēc tam tiesas ceļā tika atklāts, ka tie ir bijuši klaji meli, bet, tā kā nekāds likuma pants lielu sodu par to neparedzēja, vainīgais tika cauri ar pavisam vienkāršu lietu.
1995.gada vēlēšanas. Vilis Seleckis, kādreizējais Augstākās padomes deputāts, izplatīja desmitiem vai varbūt pat simtiem tūkstošu latu vērtībā materiālus presē un televīzijā, tika izlaista pat speciāla avīze par Tautas partijas priekšsēdētāju. Pēc tam viņš zaudēja tiesā - jau pēc vēlēšanām zaudēja tiesā! Viņam bija jāsamaksā neliela soda nauda, summa, kādu šis skribents vispār nevar sapelnīt, - kaut kādi tur 10 000 latu. Un nekas vairāk nenotiek! Ziniet, viņam naudas nav, viņam neko nevar izdarīt. Taču partija vēlēšanās zaudēja, teiksim, kādus 5 vai 6, vai 7 procentus.
Pēdējās vēlēšanas. Bija tāds Apinis, arīdzan pazīstams skribents, kurš arī sāka drukāt lapiņas. Viņu gan laicīgi noķēra, nekāds sods viņam par to nebūs. Taču dažas partijas varbūt zaudēja 2 vai 3 procentus, kas bieži vien ir izšķiroši šādos lēmumos.
Bērziņa kungs! Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā nevajag izlikties par tādu vientiesīti un runāt par vienu taisnību visiem! Kā jau es teicu, ir runa par to, ka, izplatot šādus paziņojumus, var ļoti elementāri izmainīt valsts likteni vēlēšanās.
Mums ir kategoriski jāatbalsta šis priekšlikums, lai izbeigtos šīs lietas un lai mēs tiešām varētu saviem vēlētājiem garantēt, ka nākotnē viņu gribas izpausme netiks traucēta ar dažādiem maldinošiem, melīgiem vai citādiem izdomājumiem. Jo Latvija pašreiz ir tik liberāla, ka katrs skribents var skribelēt, ko vien grib. Viņam nav pilnīgi nekādas atbildības, pilnīgi nekādas atbildības nav!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Vispirms es gribētu uzsvērt to, ka komisijā balsojums bija dažāds. Es personīgi balsoju par to, ka tiešām šis pants ir jāizslēdz. Ne jau cilvēkmīlestība mani vadīja, bet es vienkārši atgādināju to, ka 1988.gadā mēs dibinājām LNNK. Kopš tā laika nemitīgi esmu saņēmis visu visinteresantāko informāciju gan par organizācijām, gan par atsevišķiem cilvēkiem. Tā informācija ir bijusi tik pretrunīga, reizēm tik dumja! Reizēm tā tiešām bija ļoti aizskaroša. Bet ja es būtu nopietni pievērsis tam visam uzmanību? Es nezinu, kāda tam visam būtu bijusi jēga. Kopš zināma laika gan esmu sācis personīgajā arhīvā ievietot jebkuru informāciju, jo reizēm no viena un tā paša autora mutes tā ir krietni vien pretrunīga.
It īpaši tas ir sakāms par krievu presi Latvijā. Tur ir tādi īpaši speciālisti, lai veiktu šādas informācijas izplatīšanu.
Redziet, Latvijā diemžēl vēl joprojām (un arī šodien, izskatot gan valsts budžeta projektu, gan arī citus jautājumus, tas bija labi redzams) galveno lomu spēlē nevis godīgs notikuma vērtējums, bet gan tas, kas vērtē šo notikumu. Līdz ar to parādās personīgās tieksmes, kaislības un citas lietas.
Ļoti labs piemērs patlaban, pēdējā laikā, ir arī divu laikrakstu ņemšanās ap vieniem un tiem pašiem jautājumiem, pat jēdzieniem. Sēž televīzijas kameras priekšā viena vai otra laikraksta vadītājs ar šausmīgi nopietnu sejas izteiksmi un kaisli cīnās par savu patiesību, pēc tam parādās otrs, runā pilnīgi pretējo un atkal kaislīgi cīnās par savu patiesību. Nu tad atvainojiet, lūdzu, - kā var šādos apstākļos runāt par kaut kādu objektīvu vērtējumu!?
Un tagad mēs nonākam līdz šim jautājumam par apzināti nepatiesām ziņām. Šādas ziņas varētu būt ļoti negatīvas, bet varētu būt arī ļoti cildinošas. Un ko tagad jūs darīsiet tādā gadījumā, ja kāds tiks pārmērīgi slavēts?
Mēs ņemsim un sāksim vienu deputāta kandidātu pārmērīgi slavēt, piedēvēt viņam to, ka viņš ir apbalvots ar tādu un tādu ordeni, piedalījies Pretošanās kustībā, ir ļoti jauks cilvēks savā ģimenē - un tā tālāk, un tā tālāk. Tās būs varbūt apzināti nepatiesas ziņas, un kāds par to, ka viņš kādu citu šitā paslavēs, var mierīgi tikt ielikts uz trim gadiem cietumā!
Nu paklausieties! Mēs taču zinām, kāda ir mūsu sabiedrība, zinām šo bezjēdzību, to, kā bieži vien tiek vērtēti izteicieni un notikumi!
Tieši šādu apsvērumu vadīts, es nolēmu, ka nav ko likt iekšā likumā tādu normu, kas vienkārši nestrādās, vienkārši radīs absolūti nevajadzīgas kaislības un laika tērēšanu. Viens ar otru sacentīsies visādos cildinošos izteicienos, un laiks tiks vienkārši notērēts. Var jau būt, ka zināmai sabiedrības daļai radīs kaut kādu baudu tas, ka viens ar otru sāks ņemties, it īpaši, protams, priekšvēlēšanu laikā. Diemžēl kā sabiedrībai šodien galīgi nepiemērotu es šo pantu nevaru atbalstīt, un komisijā es neatbalstīju kolēģa Pietkeviča priekšlikumu, un darīšu to arī šodien!
Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man nav īsti skaidrs, no kā jūs tik ļoti esat nobijušies. Mums bija ļoti konstruktīva diskusija, izskatot šo priekšlikumu otrajā lasījumā. Manā skatījumā, mēs pieņēmām ļoti pareizu lēmumu, un es neredzu nekādu iemeslu atkāpties.
Ļoti īsi atkārtošu galvenos argumentus.
Pirmais. Runa ir par deputātu kandidātiem, tātad par tiem cilvēkiem, kas apzināti nolēmuši kļūt par publiskām figūrām. Un ir pilnīgi pamatoti, ka šīm personām tiks piesaistīta paaugstināta sabiedrības uzmanība. Katrs no mums to taču zināja, kad nolēma balotēties.
Otrais. Es nevaru piekrist Pietkeviča kungam, ka deputātu kandidāti būšot absolūti bezpalīdzīgi un nevarēšot aizstāvēties. Ja notiek tāds fakts, ka par jums tiek izplatīta apzināti nepatiesa informācija, jums vienmēr ir tiesības vērsties tiesā ar pamatotu sūdzību, lai saņemtu finansiālu kompensāciju vai lai tiktu kaut kā savādāk sodīts cilvēks, kas apmelojis jūs.
Trešais. Es ļoti šaubos, vai var pierādīt, ka kāds žurnālists vai kāda avīze izplatīja apzināti nepatiesu informāciju, jo praksē ir ļoti grūti pierādīt tieši šo faktu.
Ceturtais. Tajā pašā laikā šis pants, ja mēs tomēr nobalsosim par to, dos labu iespēju šantažēt masu medijus un ierobežot vārda brīvību. Jo vienmēr pastāv iespēja, ka patiešām šis pants tiks piemērots. Tā ka es aicinu jūs nekādā ziņā neatbalstīt šo priekšlikumu, nemainīt mūsu lēmumu.
Un pats pēdējais. Es gribu uzdot vienu konkrētu jautājumu jums visiem. Deputāta kandidāts priekšvēlēšanu kampaņā saka: Ja jūs par mani nobalsosiet, es izdarīšu to un to, piemēram, atradīšu budžetam papildu 400 miljonus! Cilvēki par viņu nobalso, bet miljonu nav. Vai tā bija apzināta nepatiesas informācijas izplatīšana, un vai par to būtu krimināli jāsoda šī persona?
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai deputāts Laksa vēlas komisijas vārdā kaut ko piebilst? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 4. - deputāta Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 58, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Laksa. 5.priekšlikums. To iesniedzis deputāts Simsons. Komisijas priekšlikums - atbalstīt 4.priekšlikumā, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu, jo šie nav
Sēdes vadītāja. Ņemot vērā iepriekšējo balsojumu, t.i., balsojumu par 4.priekšlikumu, 5.priekšlikums nav izskatāms.
A.Laksa. 6.priekšlikums. Iesnieguši Saeimas deputāti Latkovskis un Āboltiņa. Komisija priekšlikumu neatbalsta.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija Jaunais laiks).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mēs esam pieņēmuši lēmumu attiecībā uz 4.priekšlikumu, un es tādēļ aicinu atbalstīt 6. un 7.priekšlikumu (es tagad runāšu arī par 7.priekšlikumu!). Mūsu mērķis bija panākt, lai starp deputātu kandidātiem, kā arī varas pārstāvjiem būtu vienlīdzība tajā situācijā, par kuru bija runa 271.pantā, un tādēļ mēs iesniedzām gan 6., gan 7.priekšlikumu - ierosinājām paaugstināt soda mērus, lai tie attiecībā uz visiem būtu vienlīdzīgi. Es tikai gribētu iepriekšējiem runātājiem atgādināt, ka nav jau šeit runa tikai par deputāta kandidātu vai varas pārstāvju goda aizskaršanu vai nomelnošanu; ir mūsu sabiedrībā daudz dažādu citu cilvēku - banku prezidenti, lielu uzņēmumu vadītāji, dažādi kultūras darbinieki - , kuru goda aizskaršana vai nomelnošana varētu tikpat smagi iespaidot gan viņu likteni, gan arī valstiski svarīgus jautājumus. Mēs tādēļ aicinām izbeigt šo starpību starp varas pārstāvjiem un citiem, tā saucamajiem citiem, un padarīt vienlīdzīgu šo situāciju, un tādēļ es gribētu aicināt jūs atbalstīt gan 6.priekšlikumu, gan arī 7.priekšlikumu
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
A.Laksa. Tātad ierosinu balsot par 6.priekšlikumu. Atgādinu, ka komisijas atzinums - neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 6. - deputātu Latkovska un Āboltiņas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 21, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.
A.Laksa. 7.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Latkovskis un Āboltiņa. Komisijas atzinums - neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu balsot par 7. - deputāta Latkovska un Āboltiņas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 17, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Laksa. 8.priekšlikums. Iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija. Komisijas atzinums - neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Man nav īsti skaidrs, kāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Parlamentārās izmeklēšanas komisija likumā, pie kura mēs visi ražīgi strādājām, ir skaidri un gaiši teikts, ka persona par apzināti nepatiesu liecību ir saucama pie kriminālatbildības. Kāpēc šis priekšlikums noraidīts? Vai tikai profesionālās greizsirdības dēļ? Varbūt kāds baidās no tā, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija sāks reāli strādāt un pieprasīs savai darbībai vajadzīgas ziņas un paskaidrojumus no dažām amatpersonām?
Bez tam parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tiesīga izdarīt revīziju valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt loģisko 8.priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu deputātus balsot par 8. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Laksa. 9.priekšlikums. Iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija. Komisijas priekšlikums ir neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 9.priekšlikumu iebildumu nav.
A.Laksa. 10.priekšlikums. Iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija. Komisijas priekšlikums ir neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 33, atturas - 4. Likums Grozījumi Krimināllikumā pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Militārā dienesta likumā. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.
A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Militārā dienesta likumā. Trešais lasījums. Izskatāmais dokuments nr.909.
1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Laksa. 2.priekšlikums. Iesniedzis aizsardzības ministrs Kristovskis. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedzis aizsardzības ministrs Kristovskis. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Laksa. 4.priekšlikums. Arī to iesniedzis aizsardzības ministrs Kristovskis. Komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Laksa. 5.priekšlikums. Iesniedzis aizsardzības ministrs Kristovskis. Komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Laksa. 6.priekšlikums. Arī to iesniedzis aizsardzības ministrs Kristovskis. Komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Laksa. 7.priekšlikums. Iesniedzis aizsardzības ministrs Kristovskis. Komisijas priekšlikums - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Laksa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi Militārā dienesta likumā ir pieņemts. Paldies!
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Pirms tiek paziņoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei. Lūdzu!
I.Vaidere (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Lūdzu Ārlietu komisiju pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē! Paldies!
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.
B.Brigmane (frakcija Jaunais laiks).
Uzmanību, Azartspēļu likumprojekta darba grupas dalībnieki! Lūdzu pulcēties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās pulksten 12.35.
Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ingrīda Labucka, Martijans Bekasovs, Vladimirs Buzajevs, Guntis Bērziņš, Andis Kāposts, Valērijs Karpuškins, Vilis Krištopans, Jānis Lagzdiņš, Anatolijs Mackevičs, Vitālijs Orlovs, Ināra Ostrovska, Jevgenija Stalidzāne, Vjačeslavs Stepaņenko, Jānis Strazdiņš un Kārlis Strēlis.
Paldies par uzmanību!
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja. Pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lūgumu - iekļaut Saeimas šāgada 12.jūnija sēdes darba kārtībā likumprojektu Par Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.911. Izskatīsim likumprojektu Grozījumi likumā Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību trešajā lasījumā.
Šim likumprojektam ir iesniegti divi priekšlikumi.
Pirmais no tiem ir redzams 7.lappusē. To ir iesniegusi atbildīgā komisija, lai precizētu ministriju nosaukumus. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums 10.lappusē. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis. Līdz ar to visi priekšlikumi trešajā lasījumā ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi likumā Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Veterinārmedicīnas likumā. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.912 - likumprojekts Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā trešajā lasījumā.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš. 2. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš. Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Komisija atbalsta daļēji, iekļaujot to citā punktā.
Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš. 4. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš. 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš. 6. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš. 8. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš. 11. - Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres D.Lucauas priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Pret 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums Grozījums Veterinārmedicīnas likumā pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija pirms trešā lasījuma izskatīja likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (dokumenta reģistrācijas nr.156).
Minētais likumprojekts attiecas galvenokārt uz tiem jautājumiem, kuri regulē dabas piesārņojumus, vides aizsardzību un skar arī ikvienu no mums - suņu un kaķu īpašnieku atbildību par izturēšanos pret dzīvniekiem.
Tātad par šo likumprojektu ir saņemti 100 priekšlikumi.
1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 2. - vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 3., 4., 5. un 6. - vides ministra priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Pret iepriekš minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 7. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 8. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 8.priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 9. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 10. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 11. un 12. - vides ministra priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 11. un 12.priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 13. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 15. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 15.priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 16. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 17. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 17.priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 18. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 19.priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 20. un 21. - vides ministra priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 20. un 21.priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 22. un 23. - vides ministra priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.
S.Āboltiņa. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 25. un 26. - Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 25. un 26.priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 27. - vides ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
S.Āboltiņa. 28. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts kā atsevišķa daļa.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 29. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 29.priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 30. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 31. -Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 32. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 34. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 34.priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 35. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 36. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 36.priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 38.priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 39. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 40. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 41.priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 43. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 43.priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 45. un 46. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 47. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 48. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 49. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 51. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 51.priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 52., 53. un 54. - Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 55., 56., 57. un 58. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 59. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
S.Āboltiņa. 60. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 61. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
S.Āboltiņa. 62. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
S.Āboltiņa. 64. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
S.Āboltiņa. 65. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
S.Āboltiņa. 70. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 73. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 75. - Zemkopības ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 75.priekšlikumu.
S.Āboltiņa. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 78. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 84. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 86. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 87. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 88. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 89. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 90. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 91. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 92. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 93. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 94. - vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 95. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. 96. - vides ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
S.Āboltiņa. 97. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. 98. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. Un 99. un 100. - Zemkopības ministrijas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu par minēto likumprojektu saņemts nebija. Komisija atbalstīja likumprojekta Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģistrācijas numurs 156) izskatīšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, neviens neatturas. Likums Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Muitas likumā. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.
B.Brigmane (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamo priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu Grozījumi Muitas likumā.
Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi Muitas likumā pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi Muitas likumā pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Likums par muitas nodokli. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.
B.Brigmane (frakcija Jaunais laiks).
Dokuments nr.925 - likums Likums par muitas nodokli. Trešais lasījums.
1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 5. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 5.priekšlikumu.
B.Brigmane. 6. - deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 7. - deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 8. - deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts.
Un 9. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 8. un 9.priekšlikumu.
B.Brigmane. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 11. - deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 12. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 14. - deputāta Simsona priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 15. - deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 16. - deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 17. - deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 18. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 19. - deputāta Simsona priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 20. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 20.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 21. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 22. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 23.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 24. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 25. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 25. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 68, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
B.Brigmane. 26. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 29. un 30. - Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Pret iepriekš minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 33.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. Un 35. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums par muitas nodokli ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums likumā Pārtikas aprites uzraudzības likums. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aigars Kalvītis.
A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).
Jā, mēs skatīsim likumprojektu Grozījums likumā Pārtikas aprites uzraudzības likums. Likuma būtība ir saistīta ar iespējām kontrolēt tās kravas, kas šķērso Latvijas robežu, kad to kontrole dažādu iemeslu dēļ ir apgrūtināta. Nu Sanitārajai robežinspekcijai būs iespējas šīs kravas nosūtīt uz speciāli aprīkotām vietām, kur tās varēs padziļināti pārbaudīt.
Komisija bija ierosinājusi šo likumprojektu pieņemt steidzamības kārtā, bet tagad šis viedoklis ir mainījies, tāpēc es aicinu noņemt tam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Komisija vairs neprasa steidzamību? Vai es pareizi saprotu?
A.Kalvītis. Nē, tā prasīja, bet tagad... Komisijas vārdā - jā!
Sēdes vadītāja. Ja tas ir komisijas vārdā, tad...
A.Kalvītis. ...iebildumu nav.
Sēdes vadītāja. Jā, pieņemts.
A.Kalvītis. Es aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Kalvītis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 4.septembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 4.septembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (dokumenta reģistrācijas nr.267) pirmajā lasījumā.
Likumprojektā ietverto grozījumu mērķis ir paredzēt administratīvo sodu zemes īpašniekiem un lietotājiem par likumprojektā Meliorācijas likums noteiktās informācijas nesniegšanu Lauku atbalsta dienestam, ja tā ir saistīta ar izmaiņām zemes meliorācijas sistēmās. Bez tam tiek saskaņota Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa redakcija ar Meliorācijas likumā lietotajiem terminiem.
Juridiskā komisija, izskatījusi minēto likumprojektu pirmajā lasījumā, atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.augusts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Biedrību un nodibinājumu likums. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (frakcija Jaunais laiks).
Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.903. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu Biedrību un nodibinājumu likums. Kopā par likumprojektu iesniegti 137 priekšlikumi.
1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcionālas dabas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Vai deputāts Edgars Jaunups vēlas debatēt par 1.priekšlikumu?
Atklājam debates. Deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Godājamie kolēģi! Es vēlētos atsaukt pilnīgi visus savus priekšlikumus... savus neatbalstītos priekšlikumus.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Tās gan nebija tieši par 1.priekšlikumu...
Tātad pret 1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. Par 5.pantu ir 3.priekšlikums. Aicinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. Arī 4.priekšlikums par 5.pantu ir redakcionālas dabas. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. Par 6.pantu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. Arī 6.priekšlikums ir par šo pašu 6.pantu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. Arī 7.priekšlikums ir par šo pašu 6.pantu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 7.pants. 8. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 10. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. Par 8.pantu ir 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 14.priekšlikumu.
V.Šiliņš. 16. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 18. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Pret 18. un 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 21.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 22.priekšlikums ir redakcionālas dabas. Komisija ierosina to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 23.priekšlikums ir par 14.pantu. Arī tas ir redakcionālas dabas. Komisija iesaka atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 23.priekšlikumu.
V.Šiliņš. 24. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. Par 15.pantu ir 25.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 26. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par šo pašu pantu. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 27. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
V.Šiliņš. 28. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 29. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 30. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. Par 17.pantu ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas atbalstīts daļēji. Skatīt 33.priekšlikumu!
Tas pats sakāms arī par Juridiskā biroja iesniegto 32.priekšlikumu. Tie ir iekļauti 33.priekšlikumā Tas ir kopīgs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 31., 32. un 33.priekšlikumu.
V.Šiliņš. 34. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
V.Šiliņš. 35. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 36. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
V.Šiliņš. 37. - komisijas priekšlikums. Šeit ir redakcionāli labojumi. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 38. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 39.priekšlikums ir par 18.pantu. Tas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 39.priekšlikumu.
V.Šiliņš. 40. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. Par 21.pantu ir tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Tas atbalstīts daļēji un atspoguļots 43.priekšlikumā.
Tas pats ir sakāms arī par Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš atbalstīts 43. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 41., 42. un 43.priekšlikumu.
V.Šiliņš. 44. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 45. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 45.priekšlikumu.
V.Šiliņš. Par 24.pantu ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais 46.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
V.Šiliņš. 47. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 48.priekšlikumu.
V.Šiliņš. 49. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
51. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Un tas viss ir atbalstīts 52. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 50., 51. un 52.priekšlikumu.
V.Šiliņš. 54. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji. Lūdzu skatīt 55.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 54. un 55.priekšlikumu.
V.Šiliņš. 56. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. Par biedrības statūtiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais 57.priekšlikums par 25.pantu. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 58. - tieslietu ministra Aksenoka iesniegts redakcionālas dabas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 58.priekšlikumu.
V.Šiliņš. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 60. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Skatīt 62.priekšlikumu! Kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu tas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 61. un 62.priekšlikumu.
V.Šiliņš. 63. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 64. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 67. - komisijas iesniegts redakcionālas dabas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 70. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 72. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 74. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts. Skatīt kopā ar 75. - komisijas priekšlikumu! Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 74. un 75.priekšlikumu.
V.Šiliņš. 76. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 77. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts daļēji. Skatīt kopā ar 78. - komisijas priekšlikumu! Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 77. un 78.priekšlikumu.
V.Šiliņš. 80. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 82. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 85. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 87. - deputāta Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts. Skatīt kopā ar 89. - komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 87. un 89.priekšlikumu.
V.Šiliņš. 90. - deputāta Edgara Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts. Skatīt kopā ar 91. - komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 90. un 91.priekšlikumu.
V.Šiliņš. 92. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 93. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 94. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.
V.Šiliņš. 95. - komisijas iesniegts redakcionālas dabas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 97. - redakcionāls komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 99. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 100. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 100. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Šiliņš. 101. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 102. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 103. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 104. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji. Skatīt kopā ar 105. - komisijas priekšlikumu! Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 104. un 105.priekšlikumu.
V.Šiliņš. Arī 106.priekšlikums ir skatāms kopā ar 105.priekšlikumu. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 107. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un skatāms kopā ar 105.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 108. - redakcionālas dabas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 109. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 110. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 111. - komisijas iesniegts redakcionālas dabas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 112. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 113. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 114. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 115. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 116. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 117. - redakcionālas dabas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. Arī 118. ir redakcionālas dabas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 118.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 119. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 120. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 121. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 121.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 122. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 123. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 124. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 125. - redakcionālas dabas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 125.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 126. - deputāta Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 128. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 130. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 130.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 131. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, skatīt 132.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Pret 131. un 132.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 133. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 134. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 135. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. 136. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
V.Šiliņš. Un 137. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Jā, pret 137.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Paldies.
V.Šiliņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
V.Šiliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2003.gada 1.septembris.
Sēdes vadītāja. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Deputāte Labucka, vai jums ir cits priekšlikums? Nē. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.septembris.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Administratīvā procesa likumā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu Grozījums Administratīvā procesa likumā (dokumenta reģistrācijas nr.273) un atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Tā kā šiem grozījumiem ir jāstājas spēkā 1.jūlijā un grozījumu būtība ir saistīta tikai ar likumprojekta spēkā stāšanās datumu, tad Juridiskā komisija nolēma šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
S.Āboltiņa. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
S.Āboltiņa. Tā kā likumprojekts ir saistīts tikai ar viena konkrēta datuma izmaiņām, es lūgtu pieņemt šos grozījumus otrajā lasījumā jau šodien.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta Grozījums Administratīvā procesa likumā pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums Grozījums Administratīvā procesa likumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums likumā Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu Grozījums likumā Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā (dokumenta reģistrācijas nr.269). Likumprojekta būtība ir tāda, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā noteikumi, lai lēmumu par bezvalstnieka statusa zaudēšanu var apstrīdēt ne tikai tiesā, bet arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Juridiskā komisija atbalstīja minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.augusts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.augusts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par tiesu varu. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu Grozījumi likumā Par tiesu varu (dokumenta reģistrācijas nr.279). Minētie grozījumi likumā nepieciešami tādēļ, lai varētu īstenot tiesnešu algu reformu. Tātad mums ir jāveic šie attiecīgie piedāvātie grozījumi.
Tā kā šo tiesnešu algu reformu ir paredzēts sākt jau no 1.jūlija, komisija nolēma likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
S.Āboltiņa. Juridiskā komisija lūdz likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā!
S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.jūnijs, izskatīšana otrajā lasījumā - 19.jūnijā.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.jūnijs, izskatīšana 19.jūnija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Prokuratūras likumā.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (frakcija Jaunais laiks).
Likumprojekts Grozījumi Prokuratūras likumā ir izstrādāts, ņemot vērā Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu Grozījumi likumā Par tiesu varu, un likumā tiek reglamentēts paredzētais prokuroru un tiesnešu darba samaksas proporcionalitātes princips.
Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 11.jūnija sēdē apsprieda likumprojektu Grozījumi Prokuratūras likumā un lūdz Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
L.Mūrniece. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu arī pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu otrajā lasījumā!
L.Mūrniece. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - 16.jūnijs un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 19.jūnijā.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 16.jūnijs, izskatīšana 19.jūnija sēdē.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Satversmes tiesas likumā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu Grozījumi Satversmes tiesas likumā (dokumenta reģistrācijas nr.281). Grozījumi ir nepieciešami sakarā ar jau manis pieminēto tiesnešu algu reformu, kas attiecas arī uz Satversmes tiesas tiesnešiem.
Tā kā šis jautājums ir risināms jau no 1.jūlija, tad Juridiskā komisija nolēma šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
S.Āboltiņa. Juridiskā komisija akceptēja likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu arī Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas datumu!
S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam -16.jūnijs, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 19.jūnijā.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 16.jūnijs, izskatīšana - 19.jūnija sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai (dokumenta reģistrācijas nr.275).
Juridiskā komisija atbalstīja minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 20.jūnijs.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 20.jūnijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Par Aurēlijas Gumauskienes atzīšanu par Latvijas pilsoni. Pirmais lasījums.
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).
Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Mūsu rīcībā ir dokuments nr.302 - likumprojekts par Aurēlijas Gumauskienes atzīšanu par Latvijas pilsoni.
Komisijas sēdē, uzklausījuši Aurēliju Gumauskieni, visi deputāti vienprātīgi ir atbalstījuši šīs pilsonības atzīšanu. Anotācijā jūs varat iepazīties ar to pamatojumu, ar kuru komisijas deputāti vienprātīgi ir nolēmuši virzīt šo likumprojektu pieņemšanai Saeimā.
Aurēlija Gumauskiene ir dzimusi Lietuvā, bet Latvijā viņa ir pazīstama jau padsmit gadus kā kultūras cilvēks, kuras skatuves pseidonīms ir Anužīte. To daru zināmu tiem, kuri varbūt mazāk interesējas par šo jomu - par kultūras aktualitātēm Latvijā, lai viņi varētu vieglāk atpazīt šo personu.
Aurēlijas Gumauskienes ģimene šobrīd atrodas Latvijā, viņas dēls ir Latvijas pilsonis, viņš mācās Latvijas skolā. Un ir arī vēl daudzi citi tamlīdzīgi apstākļi, ieskaitot viņas vēlēšanos piedalīties Latvijas kultūras dzīvē arī turpmāk un veltīt savu talantu un savas spējas Latvijai - zināmā mērā kā pateicību par to, ka šeit, Latvijā, viņa ir ieguvusi ļoti labu profesionālo izglītību: izvēlējusies Latvijas augstskolu un to pabeigusi, iegūdama labu kvalifikāciju, un perfekti apguvusi latviešu valodu, ko viņa lieto savā darbā.
Tāda ir viņas izvēle, un tāds ir mūsu komisijas deputātu lēmums.
Lūdzam atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā! Turklāt lūdzu kolēģus ņemt vērā to, līdz šīs sesijas beigām mums vēl ir atlikusi tikai viena nedēļa, un, lai mēs neatstātu līdz rudenim šo likumprojektu tādā pusceļā, man jums ir komisijas vārdā jāizsaka lūgums atbalstīt likumprojektu kā steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
A.Rugāte. Paldies, kolēģi!
Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par laiku, kad notiks izskatīšana otrajā lasījumā!
A.Rugāte. Tā kā tas ir ļoti īss likumprojekts un tajā ir patiešām ļoti grūti izdarīt kādu labojumu, mēs varētu tūlīt nobalsot arī par tā pieņemšanu otrajā lasījumā, ja kolēģiem deputātiem nebūtu iebildumu.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
A.Rugāte. Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums Par Aurēlijas Gumauskienes atzīšanu par Latvijas pilsoni pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija Jaunais laiks).
Godājamie deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā. Šis likumprojekts ir saistīts ar manis jau pieminēto problēmu, ka jaunais administratīvais process tiek ieviests nevis ar 2003.gada 1.jūliju, bet ar 2004.gada 1.februāri.
Tā kā 1.jūlijs jau ir ļoti tuvu, Juridiskā komisija, izskatījusi šo likumprojektu, nolēma to atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
S.Āboltiņa. Juridiskā komisija lūdz likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par datumu, kurā veiksim likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā!
S.Āboltiņa. Tā kā likumprojektā ir izmaiņas tikai skaitļos, es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu pieņemt šo likumprojektu uzreiz arī otrajā lasījumā, ja deputātiem nav iebildumu.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts. Paldies.
Vai deputātam Jānim Lagzdiņam ir kas sakāms? (No zāles dep. J.Lagzdiņš: Nav sakāms!) Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Par Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu Par Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu, ko ir izstrādājusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un ir akceptējis Ministru kabinets.
Maza informācija. Es gribu teikt to, ka likumprojekts pamatojas uz likuma Par pašvaldību 94.panta ceturto punktu, kas noteic, ka Saeima var atlaist vietējās pašvaldības padomi, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus, tādēļ ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās padomes deputātu kopskaita.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir veikusi izbraukuma sēdi uz Rendu, tikusies gan ar padomes deputātiem, gan arī ar iedzīvotājiem un iepazinusies ar esošo situāciju, kura liecina par to, ka tajā pašvaldībā deputāti praktiski nav spējīgi tālāk pildīt savas funkcijas. Līdz pat šodienai vēl nav pieņemts pašvaldības budžets, kuru vajadzēja, pēc likuma, pieņemt divus mēnešus pēc mūsu lielā budžeta pieņemšanas. Un ir arī šīs domstarpības sakarā ar to, ka pašvaldības deputāti, tas ir, četri no septiņiem, nepiedalās padomes darbā. Tur ir abpusējas nesaskaņas, un komisija nolēma, ka, lai netiktu bloķēts tās pašvaldības darbs, būtu lietderīgi pieņemt šo likumu, kurš, teiksim, radītu iespēju izveidot tādu administrāciju, kura veiktu attiecīgās vēlēšanas, kuras var notikt trīs mēnešu laikā, un tādējādi šī problēma tiktu reāli atrisināta demokrātiskā ceļā.
Tāpēc, cienījamie kolēģi, lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vai deputāts Ēriks Zunda vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 21. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
S.Šķesters. Paldies! Un tagad lūdzu nobalsot arī par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šādi likumi mūsu priekšā nāk samērā reti, un lai Dievs dod, ka turpmāk tādu būtu pēc iespējas mazāk! Tas ir bargs likums - likums par vēlētas (es pasvītroju vārdu vēlētas!) pašvaldības atlaišanu. Šobrīd man nav pārliecības, vai atbildīgais ministrs un Ministru kabinets ir izdarījuši visu iespējamo, lai palīdzētu pašvaldībai novērst samilzušās problēmas, kas tur pastāv.
Otrs jautājums. Vai pašvaldības atlaišana ir mēģinājums problēmas atrisināt pēc būtības?
Un, visbeidzot, - vai tas ir mēģinājums radīt nedemokrātisku precedentu, lai visi zina, ka tādi laiki ir atnākuši?
Tātad: kāda situācija ir Rendas pašvaldībā? Šī situācija nav izveidojusies vienas dienas laikā, tā ir veidojusies ilgākā laika periodā. Konflikta būtība slēpjas tajā apstāklī, ka pozīcijai ir mazākums, tātad trīs no septiņiem deputātiem, bet opozīcijā ir četri no septiņiem, tātad - vairākums.
Opozīcija vairākkārt ir iesniegusi padomei priekšlikumus par ārkārtas sēdes sasaukšanu, norādot arī darba kārtības jautājumus un pievienojot izskatāmos lēmuma projektus. Pašvaldības vadība, būdama vairākumā, nav ņēmusi vērā šos priekšlikumus un šādas sēdes nav sasaukusi. Tas ir likuma Par pašvaldībām 28.panta pārkāpums, kas nosaka, ka 1/3 daļai no deputātiem ir tiesības ierosināt ārkārtas sēdes sasaukšanu.
Šādas pašas tiesības ir arī atbildīgajam ministram. Šā gada 9.aprīlī atbildīgais ministrs tika ierosinājis sasaukt ārkārtas sēdi, nosakot arī darba kārtību un pievienojot dokumentus. Diemžēl pašvaldība šo likuma normu nav ievērojusi un precīzi nav to izpildījusi, jo ārkārtas sēde tika sasaukta ar citu darba kārtību. Manuprāt, ja ministrs vai arī Ministru kabinets, jo Ministru kabinetam arī ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdi, būtu reaģējis uz šīs pašvaldības vadības pārkāpumiem procedūras lietās un būtu prasījis ievērot likumus, tad, iespējams, Rendā šāda samilzusi situācija nebūtu radusies.
Rendā ir arī daudzas citas problēmas, kas saistītas gan ar kūdras purvu izmantošanu, gan ar finanšu līdzekļu trūkumu, bet tas nevarēja būt par iemeslu, lai neievērotu procedūru, un šā iemesla dēļ pašvaldība tad arī faktiski nedarbojas. Un mana pārliecība ir tāda, ka tas viss ir atbildīgā ministra kompetencē un ka atbildīgais ministrs, savlaicīgi risinot šos jautājumus, to varēja novērst.
Tagad mums tā visa rezultātā ir sašķelta pašvaldība, ir sašķelti pašvaldības padomes deputāti, un, jāsaka, tādā pašā veidā ir sašķelta arī Rendas pagasta sabiedrība - elektorāts, kas šo padomi vēlē.
Tāpēc, ja mēs pieņemsim tādu likumu, ka tagad gribēsim sarīkot Rendas pašvaldības jaunas vēlēšanas, pastāvēs ļoti liela iespējamība jeb varbūtība, ka nonāksim pie tāda paša spēku samēra jaunajā padomē. Līdz ar to mēs šīs problēmas faktiski nebūsim atrisinājuši.
Valdība tika gausi noraudzījusies Rendā notiekošajā, bet mēs steidzamības kārtā izskatām šo likumu un steidzamības kārtā ir jāiesniedz projekts, kas, es gribētu teikt, zināmā mērā ir nekvalitatīvs, tāpēc uz šīm neprecizitātēm likumprojektā es jums tad arī gribētu norādīt.
Tātad, pirmkārt, likumā nav norādīts, uz cik ilgu laiku jaunā pašvaldība tiek ievēlēta. Likumā ir teikts, ka tad, ja notiek vēlēšanas, pašvaldību ievēlē uz četriem gadiem. Šis ir netipisks gadījums, kas likumā īpaši izvērsti nav atspoguļots. Līdz ar to atklāts paliek jautājums, vai šī pašvaldība tiek vēlēta uz četriem gadiem vai arī tā tiek ievēlēta līdz jaunās pašvaldības vēlēšanām. Tātad, ja tas nav noregulēts citos likumos, tad to vajadzēja norādīt šinī likumā.
Nākamais. 4.pantā ir teikts, ka Centrālā vēlēšanu komisija triju mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izsludina jaunas padomes vēlēšanas. Šajā laikā Centrālajai vēlēšanu komisijai nav vis jāizsludina, bet ir jāsarīko vēlēšanas. Tas ir otrkārt.
Treškārt. 2.pantā ir nepareizi norādīts, ka tad, ja ieceļ pagaidu administrāciju, tā darbojas līdz jaunās pagasta padomes ievēlēšanai. Taču tā darbojas nevis līdz jaunās pagasta padomes ievēlēšanas brīdim, bet tā darbojas līdz jaunās pagasta padomes sanākšanas brīdim - tātad līdz pirmajai sēdei.
Es gribētu uzsvērt vēl to, ka ne tikai atbildīgais ministrs, bet arī Ministru kabinets varēja sasaukt ārkārtas sēdi un izskatīt arī citus alternatīvos risinājumus Rendas problēmas atrisināšanai. Rendas pašvaldībā varēja notikt, piemēram, finanšu stabilizācijas uzrauga iecelšana, kas acīmredzot būtu varējis būt viens no risinājumiem. Ministru kabinets varēja mazināt arī neskaidrības, kas bija radušās, paātrināti izskatot jautājumus, kas bija saistīti ar šā kūdras purva problēmu ātrāku atrisināšanu.
Tāpēc, kolēģi, man ir tāda sajūta, ka tas ir demonstrējuma variants - atlaist pašvaldību, nevis mēģinājums atrisināt lietas pēc būtības. Tas ir mēģinājums atlaist mazu pašvaldību, lai pēc tam varētu ķerties pie lielākas pašvaldības atlaišanas.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāts Šķesters vēlas ko piebilst? Lūdzu!
S.Šķesters. Es mazliet gribētu piebilst sakarā ar to, ka šis ir pirmais lasījums. Un arī Zundas kungs pareizi minēja, ka vēl ir iespēja uzlabot šo likumprojektu, tāpēc arī es neizslēdzu šo iespēju iesniegt papildu priekšlikumus. Arī es domāju, ka šis likumprojekts varbūt nav gluži pilnīgs, bet vēl ir iespējas to uzlabot.
Es gribēju pateikt vēl to, ka arī ministrija ir strādājusi un ka nav vis tā, ka tikai šodien tas ir kļuvis redzams, ka tikai šodien šis jautājums ir izvirzījies. Ministrija gan ir mēģinājusi sasaukt šo ārkārtas sēdi, gan tikusies ar pašvaldības vadītāju un ar šiem deputātiem, bet es domāju, ka katrai pašvaldībai ir arī jādomā par to, kā tā spēs funkcionēt bez ministrijas īpašas iejaukšanās. Katrai pašvaldībai ir jāpilda savas funkcijas, nevis jāgaida, kad nu ministrs iejauksies vai gribēs atrisināt viņu iekšējās lietas. Tā ka, es domāju, šī steidzamība varbūt ir tāpēc, ka arī mums nāk šī vasara un ka arī mēs varētu paekonomēt šīs pašvaldības budžetu, ja šīs pašvaldības vēlēšanas organizētu reizē ar referendumu - 20.septembrī. Tas būtu ekonomiski izdevīgi šai pašvaldībai, ņemot vērā tās grūto finansiālo stāvokli, kāds tas ir šodien.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 22. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un par izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš mums būtu 16.jūnijs līdz pulksten 17.00 Un izskatīšana otrajā lasījumā - 19.jūnijā.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 16.jūnijs pulksten 17.00. Izskatīšanas datums - 19.jūnijs. Paldies.
Vai deputāts Stepaņenko vēlas ko teikt? Aicinu būt uzmanīgākiem ar tehniskajām ierīcēm.
Cienījamie kolēģi! Mēs esam saņēmuši rakstisku atbildi no Latvijas Republikas ekonomikas ministra Jura Lujāna, kurš atbilstoši Ministru prezidenta Repšes kunga 10.jūnija pilnvarojumam ir sniedzis atbildes uz deputātu jautājumiem par akciju sabiedrības Latvijas Krājbanka akciju izsoli. Vai deputātus apmierina rakstiskā atbilde? (Starpsaucieni: Nē, neapmierina!) Ja jūs neapmierina rakstiskā atbilde, tad tiksimies šajā zālē pulksten 17.00. Paldies.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Indulim Emsim. Lūdzu!
I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Godātie kolēģi! Uzmanību Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Es aicinu uz īsu sēdi tūlīt pēc sēdes beigām blakuszālē! Balsošanas zālē!
Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Aleksejevs, Andris Ārgalis, Martijans Bekasovs, Gundars Bērziņš, Vilnis-Edvīns Bresis, Aigars Kalvītis, Paulis Kļaviņš, Krišjānis Peters, Rihards Pīks, Ivans Ribakovs, Anna Seile, Vjačeslavs Stepaņenko, Kārlis Strēlis, Staņislavs Šķesters, Ausma Ziedone-Kantāne.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mūsu 12.jūnija sēde ir slēgta.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
8.Saeimas pavasara sesijas 10.sēde
2003.gada 12.jūnijā