Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam 28.februāra ārkārtas sēdi.

Pirmais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais Ministru prezident! Ministri! Kolēģi Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.377-b “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus par grozījumiem šajā likumā.

1.priekšlikumu iesniegusi Tautas partijas frakcija. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tautas partijas frakcijas vārdā tomēr iesaku atbalstīt priekšlikumu - palielināt atmaksājamo dīzeļdegvielas vai gāzeļļas daudzumu no 100 uz 120 litriem. Jautājums - kāpēc? Mēs uzskatām, ka tā nav godīga izturēšanās ne pret mūsu lauksaimniekiem, ne arī pret reģioniem, jo iepriekšējā gadā faktiski tādēļ, ka notika šīs procedūras, ja tā to varētu nosaukt, sakārtošana, budžetā, kā zināms, jums radās līdzekļu ekonomija - no 7,5 miljoniem faktiski izlietoti tika 6,5 miljoni, un jaunais budžeta projekts paredz tieši samazinājumu. Tātad, ja ir mazāk, tad jums vairāk nevajag... Iesakām tomēr šo miljonu, tā teikt, atlikt un daudzumu palielināt uz 120 litriem. Faktiski tas būtu ieguvums pilnīgi visiem lauksaimniekiem, neizceļot tos, kuri pirmie pauž savu neapmierinātību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 1. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 2. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, neviens nav jāpārliecina par to, ka ceļi ir svarīga valsts infrastruktūras sastāvdaļa. Saka, ka ceļi ir valsts asinsrite. Un arī to, kāds ir ceļu stāvoklis šinī brīdī, mēs zinām. Tiem ir nepieciešama uzmanība - jāveic remonts, jānodrošina nozares attīstība.

Taču es jums, godātie kolēģi, gribu atgādināt, ka pie valsts budžeta ir pievienots arī pašvaldību un Ministru kabineta sarunu protokols, kurā rakstīts, ka no pašvaldību puses tiek prasīts veikt grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, paredzot Valsts autoceļu fondam ne mazāk kā 70% no nodokļa ieņēmumiem. Savukārt Ministru kabineta viedoklis jeb solījums ir šāds - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” izstrādes laikā sagatavot Satiksmes ministrijai izskatīšanai Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumu par grozījumu likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”.

Vārdu sakot, valdība no savas puses zināmā mērā atbalsta šo grozījumu. Ir runa par to, ka šī proporcija akcīzes nodoklim ir nevis 60 pret 40, bet 70 pret 30. Tāpēc es aicinu visus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs pašreiz paredzat veikt administratīvi teritoriālo reformu, un tā reforma nozīmē, ka pakalpojumi attālināsies no iedzīvotāja. Jūs visu laiku runājat par to, ka jebkuram iedzīvotājam jābūt tiesībām tikt līdz pakalpojumam. Ja mēs neattīstīsim mūsu valstī ceļus, it īpaši lauku ceļus, tad nekādas reformas nevar veikt. (No zāles dep. J.Dobelis: “Uz Pleskavu!”) Tā ka padomājiet! Vajag vai nu atcelt to reformu, vai dabūt vairāk naudas Valsts autoceļu fondam.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu balsojumu par 2. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 3. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Balsosim! Lūdzu balsojumu par 3. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 43, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Dokuments nr.378-b - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem pret 1.priekšlikumu nav iebildumu.

B.Brigmane. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 2.priekšlikumu nav iebildumu.

B.Brigmane. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

B.Brigmane. 4. - deputāta Agešina priekšlikums. Šis priekšlikums ir iekļauts 5. - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavotajā priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 4. un 5.priekšlikumu… Piedošanu, atklājam debates!

Deputāts Jānis Urbanovičs vēlas runāt par 4. - deputāta Agešina priekšlikumu.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Mans priekšlikums ir šāds. Es gribu, lai būtu stenogrammā protokolēts, ka šis priekšlikums ir nevis iekļauts komisijas priekšlikumā, bet ir tam identisks. Un tātad ir atbalstīts gan Agešina, gan arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzam. Lūdzu, balsosim par 4. - deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 73, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 5. - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja Deputātiem nav iebildumu pret 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

B.Brigmane. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

B.Brigmane. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

B.Brigmane. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 14.priekšlikumu.

B.Brigmane. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 16.priekšlikumu.

B.Brigmane. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 17.priekšlikumu.

B.Brigmane. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 19. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 19.priekšlikumu.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav. Komisija lūdz likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - neviens, atturas - 24. Likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi saņemtos priekšlikumus, un tos jūs varat redzēt dokumentā nr.376-e. Šis dokuments ir likumprojekts “Par valsts budžetu 2003.gadam”.

Komisija ir saņēmusi 304 priekšlikumus no 28 autoriem. Mēs esam septiņās sēdēs strādājuši, esam analizējuši gan šos priekšlikumus, gan arī iepriekš budžeta sagatavošanas gaitu. Šodien varu jums ziņot, ka no šiem 304 priekšlikumiem 204 priekšlikumi jeb 67 procenti priekšlikumu ir saņemti no opozīcijas partijām. No pozīcijas partijām ir saņemti 53 priekšlikumi, Finanšu ministrijas, Ministru kabineta - 33, un no Saeimas komisijām - 14 priekšlikumi.

Lai realizētu šos priekšlikumus, to iesniedzēji kā vispopulārāko avotu līdzekļu ieguvei ir paredzējuši budžeta ieņēmumu palielināšanu. Tātad 169 priekšlikumos ir paredzēta tieši ieņēmumu palielināšana, 33 priekšlikumos ir paredzēti līdzekļi no Aizsardzības ministrijas budžeta, 28 priekšlikumi paredz atrast līdzekļus Saeimas budžetā, un 7 priekšlikumi ir par to, lai līdzekļus atrastu Finanšu ministrijas budžetā. Summāri: visos priekšlikumos tiek ierosināts ieņēmumus palielināt par 86 miljoniem 585 tūkstošiem 935 latiem.

Tātad, no kurienes, pēc autores domām, galvenokārt varētu tikt saņemti šie līdzekļi?

Pirmām kārtām tas ir akcīzes nodoklis. Ir saņemti priekšlikumi palielināt akcīzes nodokli par vairāk nekā par 14,5 miljoniem, un tas ir atrodams 55 priekšlikumos.

Pievienotās vērtības nodokļa palielinājumu mēs redzam piedāvātu 46 priekšlikumos, un kopumā tas ir vairāk nekā 33 miljoni latu.

Ieņēmumu nodokļa palielinājumu paredz 55 priekšlikumi. Mēs redzam, ka šo nodokli vajadzētu palielināt par vairāk nekā 11 miljoniem.

No sociālās apdrošināšanas iemaksām - vairāk nekā 19 miljonus latu.

Kur tad mums šajos priekšlikumos tiek piedāvāts palielināt finansējumu dažādām programmām? Tātad ir paredzēts 75 dažādu budžeta programmu finansēšanas palielinājums. Visvairāk tas attiecas uz mērķdotāciju investīcijām pašvaldībām - to paredz 141 priekšlikums.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un kultūras pieminekļu glābšanas programmai - 10 priekšlikumi.

Līdzekļi kompensācijai apkrāptajiem noguldītājiem, kuri cietuši no finanšu piramīdas sagraušanas un komercbanku bankrota - 7 priekšlikumi.

Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem - arī 7 priekšlikumi. Un visbeidzot Latvijas Okupācijas muzejam - 5 priekšlikumi.

Tātad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi visus šos priekšlikumus un izteikusi savu viedokli. Bez tam mēs esam saņēmuši arī Ministru kabineta viedokli par katru no šiem priekšlikumiem.

Es piedāvāju sākt izskatīt iesniegtos priekšlikumus, sākot no 17.priekšlikuma.

Tātad 17.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs sākam izskatīt priekšlikumus par izmaiņām ieņēmumos un izdevumos. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu!

Sāksim ar 17.priekšlikumu.

B.Brigmane. 17.priekšlikumu ir iesniegusi Tautas partijas frakcija, un komisijas viedoklis ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu, balsosim par 17. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 18. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 18. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu!

Pirms balsojuma debatēs ir pieteikusies deputāte Anta Rugāte. Lūdzu!

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie deputāti! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas Prezidij! Godātais Šadurska kungs kā ministrs, kas šobrīd varbūt ir pārliecināts, ka rīcība attiecībā pret Latgales programmas svītrošanu no budžeta ir bijusi pārliecināti pareiza! “Milžu cīņās” Daugavpilī, Šadurska kungs, mēs stāvējām blakus. Tad jūs nemoralizējāt un nerevidējāt. Tad jūs teicāt, ka jūs atbalstīsiet Latgali, un Latgale atbalstīja jūs. Jūs ievēlēja un arī mani ievēlēja. Runāsim un turpināsim runāt tālāk to, kas mums katram ir jāpasaka šajā lietā.

Es gribētu vienlaikus runāt par visiem trijiem priekšlikumiem, kas atrodas šajā Budžeta likumā, un tie mums ir atrunāti. Tas ir vēl 190. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kas paredz citu finansēšanas avotu, proti, Saeimas nodrošinājumu samazināt par 110 000 latu.

Un vēl ir arī frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK 285.priekšlikums, kas paredz samazināt sabiedrības integrācijas ministra sekretariāta darba nodrošinājuma apjomu par 112 000 latu. Šie visi trīs priekšlikumi skar Latgales programmas atjaunošanas nepieciešamību budžetā.

Es gribētu minēt tikai divus piemērus, lai raksturotu un apstrīdētu Šadurska kunga teikto par to, ka šī programma ir bijusi nelietderīga, sīka, nenozīmīga un ka tai nav jāatrodas valsts budžetā.

Krāslavas pamatskola. Tajā šobrīd mācās apmēram 600 bērnu. Šajā skolā mācās dažādu tautību bērni, kas mācās valsts valodā. Kā tapa šī skola? Šo desmit gadu laikā, pastāvot Latgales programmai un saņemot katru gadu ļoti niecīgas summas, apmēram 20 000 latu uz rajonu, šīs skolas tika gatavotas pārejai uz mācībām latviešu valodā. Šie bērni, vecāki un skolotāji tika gatavoti šai pārejai uz latviešu valodu, un, ja šobrīd jūs, Šadurska kungs, - un arī mēs to pilnībā uzteicam - iestājaties ļoti pārliecināti par pāreju uz apmācību vidusskolās valsts valodā, sākot ar 2004.gadu, tad mēs gribētu, lai jūsu izpratne parādītos arī šajā atlikušajā laikā, atbalstot tās skolas, kurām šie līdzekļi, proti, Latgales programma, palīdzēja sasniegt to latviešu valodas zināšanu pakāpi, kas skolēniem ļauj šajā vidusskolā mācīties latviski. Pavaicājiet Robežnieku pagasta vadītājai Ērikai Gabrusānei, kā viņa ir izmantojusi šos līdzekļus! Pavaicājiet pagasta iedzīvotājiem, pavaicājiet bērniem, kuri šo desmit gadu laikā jau ir nokļuvuši vidusskolā, pateicoties Latgales programmas atbalstam! Un jūs saņemsiet pārliecinošu atbildi, ka tā nav bijusi nelietderīga līdzekļu tērēšana.

Un vēl viens fakts - Balvu amatniecības vidusskola. Pirms gadiem desmit tā bija vecāku, pašvaldības un vienas entuziastes, bijušās skolas direktores, kura šobrīd ir Balvu pilsētas Domes priekšsēdētāja vietniece, Ināras Ņikuļinas iniciatīva - nodibināt skolu un mēģināt saņemt atbalstu no Latgales programmas, kura tajā brīdī jau pastāvēja, jo pašvaldības līdzekļi bija necili. Un atbalsta no valsts arī nebija, jo tā bija pašvaldības skola. Desmit gadu laikā, sasniedzot 450-500 bērnu skaitu šajā skolā, kur var saņemt kvalitatīvu amatu izglītību līdz pat zeļļa diploma līmenim, šīs skolas audzēkņi pēc tam kandidē, pretendē un arī nokļūst Latvijas augstskolās. Un šajā skolā mācās arī krievu, ukraiņu un baltkrievu tautības bērni, kuri nākuši no mazākumtautību skolām.

Ja tas nav pietiekami pārliecinoši, tad es gribētu šo pārliecināšanu papildināt vēl ar tādu faktu, ka, parādot šādu pašvaldības iniciatīvu, kuru atbalstīja valsts no valsts budžeta ar saviem nelielajiem ieguldījumiem Latgales programmas ietvaros, ir panākts tas, ka pagājušajā gadā, 2002.gadā, šī skola beidzot pēc ilgiem prasījumiem investīciju programmās saņēma 250 000 latu, kurus veiksmīgi izmantoja, lai uzbūvētu jauno mācību korpusu.

Ja tas ir nepietiekami pārliecinoši un ja mēs visi šeit runājam muļķības, godātais Šadurska kungs, kā jūs teicāt Budžeta likumprojekta pirmajā lasījumā šeit, Saeimā, ka mēs visi par izglītību visu labi zinām, tad es zem tā nekādi nevaru parakstīties. Jūs teicāt, ka viss būs iekļauts investīcijās, tāpēc lai mēs nesatraucoties. Četrām skolām mērķdotācijās pašvaldībām investīcijās ir paredzēti aptuveni 5000 latu. Jā, taisnība, Līvāniem ir 10 tūkstoši! Ja jūs uzskatāt, ka tas ir līdzvērtīgi šiem 110 000, kuru ietvaros tika gādātas arī mācību grāmatas, tika veidotas mācību programmas, tad, arī solot palielināt naudas līdzekļus mācību grāmatu iegādei, arī šī norma diemžēl nav izpildīta, jo par 100 000 latu 2003.gada budžetā ir samazināti līdzekļi mācību grāmatu iegādei. Es nekādi nevaru būt ar jums vienisprātis tad, kad jūs sakāt, ka mēs šeit aizstāvam personīgās intereses. Jūs moralizējat un revidējat. Es nevaru tam piekrist.

Es lūdzu un aicinu godātos kolēģus, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātus, kuri ir iesnieguši savu priekšlikumu, un arī opozīcijas deputātus, kuru priekšlikumu mēs šobrīd apspriežam, un arī visus pozīcijas deputātus nobalsot par jebkuru no šiem priekšlikumiem un piešķirt Latgales programmai šos līdzekļus, lai atgrieztu ticību valstij, ticību valdībai, jebkurai, un ticību pašiem sev, ka šiem Latgales cilvēkiem ir tādas pašas iespējas kā visiem pārējiem cilvēkiem Latvijā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godājamie deputāti! Cienījamā Rugātes kundze! Atbildēšu uz šajā emocionālajā runā izvirzītajiem jautājumiem un runāšu tikai par vienu, proti, par Latgales programmu.

Man ir patiess prieks, ka visu to, ko jūs nosaucāt, jūs gribat atrisināt ar 100 000 latu, kas sākotnēji bija Latgales programmai paredzētais finansējums, lai gan tas diezin vai ir iespējams. Taču es atļaušos sacīt, ka daudz lielāku summu mēs esam jau novirzījuši, tajā skaitā Latgalei.

Daži skaitļi. No 50 000 latu, kas ir ietverti šajos Ministru kabineta akceptētajos grozījumos un kas tiek novirzīti naturalizācijai, viena liela daļa, protams, aizies Latgalei, kur latviešu valodas vide ir apdraudētāka nekā citur. 100 000 latu pēdējā brīdī vēl ir novirzīti investīcijām, to skaitā investīcijām Preiļos, Balvos un Rēzeknē, kas laikam vēl pagaidām pieder Latgalei. Vairāk nekā miljons latu kopā ar ārzemju dotācijām ir paredzēts latviešu valodas apguves valsts programmai, un liela daļa no šiem līdzekļiem tiks novirzīta izglītības vides uzlabošanai Latgalē.

Tieši tāpat arī no jaunā projekta “Valsts valodas attīstība”, kam mēs esam novirzījuši 100 000 latu, liela daļa līdzekļu aizies Latgalei.

Jā, mums nav šādas programmas - Latgales programmas! Bet sakiet, lūdzu, godātie deputāti, vai jums ir svarīgs burts vai gars? Gars būs! Un, lūdzu, neizmantosim demagoģijas ābeci - vispirms izvirzīt tēzi un pēc tam pašai to apstrīdēt! Es nekad neesmu teicis, ka Latgalei nebūs mana atbalsta, tāpēc, lūdzu šos vārdus turpmāk man nekad vairs nepierakstīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātais kolēģi! Tiešām cienījamais ministra kungs! Ja jūs pats nebūtu izmantojis demagoģijas ābeci, kā jūs šeit teicāt, tad es nebūtu nācis tribīnē, jo Rugātes kundze jau pietiekami labi visu izklāstīja.

Es piekrītu, ka valodas lietām ir vajadzīga nauda, bet tie projekti, par kuriem runājāt jūs, ir stipri maz saistīti tieši ar izglītības sistēmu, ar skolām. Man, starp citu, nemaz nav tik liela sajūsma par šo priekšlikumu, kas paredz novirzīt naudu naturalizējamo apmācībai, jo es redzu, ka tad, ja tā naudiņa tā viegli tiek samaksāta un viegli pieņemta, tad tā diezgan viegli arī aiziet. Es esmu pietiekami daudzos gadījumos sastapies ar tādu situāciju, ka šie cilvēki, kuri ir beiguši šos naturalizācijai domātos valodas kursus, diemžēl brīvi latviski runāt nemāk. Taču tas ir īpašs jautājums, un es domāju, ka tas vairāk ir uzraudzības un kvalitātes jautājums.

Turpretī šī Latgales programma, kas līdz šim tika īstenota, bija tieši un specifiski vērsta uz izglītības sistēmas uzlabošanu Latgalē. Un šī programma bija tieši jūsu ministrijas pārziņā, respektīvi, Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā, nevis Naturalizācijas pārvaldes vai citu institūciju pārziņā. Šī mērķprogramma visus šos gadus ir bijusi vērsta tieši uz to, lai Latgales skolās atjaunotu latvisko izglītību, lai tajos pagastos, kur līdz šim nav bijušas klasītes ar latviešu mācībvalodu, tās tiktu atvērtas, un ļoti daudzas arī ir tikušas atvērtas. Tieši šim mērķim bija domāta šī programma, un tieši šim mērķim izglītības sistēmā diemžēl šobrīd budžetā nav iedalīti līdzekļi, pretstatā tam, kā tas ir bijis līdz šim - visus šos neatkarības gadus.

Tur jau ir tā lieta!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kas šeit ir piedāvāts? Izglītības un zinātnes ministrijai, tās Latgales programmai ir piedāvāti 112 000 latu. Ja tas būtu piedāvāts kādam citam izglītības un zinātnes ministram, tad viņš ar abām rokām balsotu “par” to, taču šis ministrs laikam nezina, ka dažās Latgales skolās nav pietiekami mācību līdzekļu, ka dažās Latgales skolās nav skolotāju, kuri var mācīt bērnus latviešu valodā. Ja jūs to zinātu, tad jūs ar abām rokām atbalstītu šo programmu.

Es aicinu visu Saeimu balsot “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāte Anta Rugāte, otro reizi.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Ļoti cienītais Šadurska kungs! Ciparus varam “pievilkt aiz matiem” dažādi, tā nav liela māka. Taču tieši gara nav šajā lēmumā, ja Latgales programma tiek svītrota no valsts budžeta. Pie tam es atceros, ka jūs minējāt vēl tādu argumentu, ka Latgales programmai nav likumiskā pamata.

Ir divi aspekti, kurus es gribētu šeit atgādināt, kas Latgales programmai nodrošina tās likumisko pamatu. Pirmkārt, Budžeta likums jau pats par sevi ir likums. Otrkārt, vispārējās izglītības sadaļā Latgales programma ir ietverta kā apakšprogramma, kurai ir bijusi motivācija, un jūs šo motivāciju ļoti labi zināt, jo šī motivācija ir ierakstīta Budžeta likumā. Taču tajā pašā laikā, kad jūs to svītrojat, jūs sakāt, ka Latgales programmas - šīs apakšprogrammas īstenošanas pamats bija Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināts nolikums, lai visi, kuri var pretendēt uz šīs programmas līdzekļiem, varētu tajā piedalīties uz līdzvērtīgiem pamatiem. Taču līdzekļi tiek novirzīti citām Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm, proti, investīciju palielināšanai pašvaldību izglītības iestādēm.

Tieši tā, Šadurska kungs! Jūs nezināt vai arī neesat to pamanījis, ka Latgales programma bija atbalsta programma pašvaldībām kā skolu dibinātājām, lai tās varētu īstenot šo Izglītības likuma programmu un izglītības politiku Latgalē. Un tieši tas, ka šis atbalsts šobrīd ir samazinājies, neliecina par to, ka patiesībā jūsu vārdi sakrīt ar darbiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 18. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 19. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pirmā debatēs pieteikusies deputāte Ausma Ziedone-Kantāne. Par šo priekšlikumu jūs nevēlaties debatēt? (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Es atvainojos! Esmu nospiedusi pogu!”) Labi, paldies! Tātad Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Kantānes kundzei vēl būs visas iespējas runāt... Cienījamie kolēģi! Tad, kad mēs diskutējām par budžetu pirmajā lasījumā, no budžeta aizstāvētājiem vairākkārt izskanēja tāda doma, ka šajā budžetā ne tik daudz rūpējas par ēkām, iestādēm un tamlīdzīgi, bet gan rūpējas par cilvēku. Taču faktiski šis priekšlikums ir rūpes arī par cilvēku, rūpes par speciālistu mūsu izglītības sistēmā, jo tad, kad mēs atjaunojām neatkarību un reizē arī tirgus ekonomiku, valstī atjaunojās privātā uzņēmējdarbība. To mēs visi labi zinām. Atjaunojās banku sektors, atjaunojās tūrisma aģentūras, apdrošināšanas aģentūras un daudzas citas vajadzīgas lietas. Diemžēl izglītības sistēmā tas radīja zināmas problēmas (un pat diezgan lielas problēmas), jo privātajā uzņēmējdarbībā algas aug stipri straujāk nekā valsts sektorā. Uz privāto uzņēmējdarbību, ņemot vērā to, ka padomju laikā vienkārši nebija tādu lietu un nebija sagatavoti arī speciālisti, aizgāja strādāt ārkārtīgi daudz spējīgu cilvēku, bet arī izglītības sistēmā strādā, es nebaidos teikt, spējīgi cilvēki. Taču tādi, kuri zina svešvalodas un kuriem ir specifiskas zināšanas ekonomikā un daudzās citās lietās, aizgāja strādāt privātajā uzņēmējdarbībā. Un faktiski viena no lielākajām bēdām mūsu izglītības sistēmā bija tā, ka no izglītības iestādēm aizplūda daudz talantīgu un spējīgu pasniedzēju. Īpaši smagi tas atsaucās uz augstskolām, jo parādījās vēl viens vilinājums - talantīgiem pasniedzējiem radās iespēja braukt un lasīt lekcijas, arī strādāt ārvalstu mācību iestādēs, kas padomju laikā bija kategoriski noliegts vai arī bija atļauts tikai atsevišķiem cilvēkiem ļoti ierobežotā skaitā.

Tad, kad Tautas partija iepriekšējā Saeimā uzņēmās atbildību par šo smago izglītības nozari, pirmais, ko mēs sapratām, bija tas, ka tad, ja skolās, ja augstskolās nebūs kvalificētu mācībspēku, diemžēl arī mūsu izglītības sistēmai nebūs nākotnes, un mēs izstrādājām konkrētu darbības plānu. Par šo plānu mēs vienojāmies ar mūsu nozares arodbiedrību un sākām ļoti konsekventi īstenot šo plānu. Un mums izdevās ievērojami paaugstināt algas vidējās un pamatizglītības iestādēs.

Turklāt pēdējā laikā mēs jau redzam, ka tas sāk dot augļus. Šur tur skolās jau parādās konkursi uz skolotāju vietām.

Mēs šo procesu uzsākām arī augstākajās mācību iestādēs, ievērojami paaugstinot algas profesoriem, bet, protams, tādam krasam lēcienam augstākajā izglītības sistēmā naudiņas vienkārši nepietika, tāpēc mēs bijām iecerējuši... Jā, mēs sākām ar profesoriem, un bija arī vienošanās ar akadēmisko sabiedrību. Šī vienošanās bija arī pirms vēlēšanām. Es domāju, ka arī daudzām citām partijām bija vienošanās ar nozares arodbiedrību, ka šogad noteikti šis jau iesāktais algu paaugstinājums augstskolās ir jāturpina. Un tas ir jāturpina ne tikai profesoru vidū, kur šis uzlabojums jau ir panākts, bet arī pārējā akadēmiskā personāla vidū.

Īpaši smaga problēma, kā mēs zinām, ir ar doktorantiem, un mēs ļoti gribētu, lai šis labi uzsāktais darbs turpinātos, lai mēs augstskolās noturētu jau esošos mācību spēkus, lai augstskolās ienāktu jauni, spējīgi cilvēki, jo diemžēl mūsu profesūras vidējais vecums jau ir sasniedzis 55 gadus un vairāk, un lai mūsu aspirantūrā paliktu mācīties spējīgākie studenti. Tā ka ir jāturpina šis labi iesāktais darbs.

Un es ļoti ceru, cienījamie kolēģi, ka jūs mūs atbalstīsiet un ka labi uzsāktās lietas atkal netiks pārtrauktas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 19. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 20. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts Ministru kabineta 191.priekšlikumā, jo tur parādās reāli ieņēmumu avoti - līdzekļi no Saeimas darbības nodrošināšanas. Šajā priekšlikumā tiek atbalstītas sporta būves.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par 20. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 21. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums - ir tieši tāds pats. Arī šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 191. - Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot arī par 21.priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot par 21. - Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 22. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pirmais ir pieteicies deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nedomājiet, ka es debatēšu par katru priekšlikumu, bet tā nu ir sagadījies, ka sākumā ir jāizskata lietas, kas skar mūsu jauniešus, izglītību, sportu, un man līdz šim ir iznācis ar tām nodarboties - un arī šobrīd Saeimā.

Cienījamie kolēģi! Faktiski šis priekšlikums tapa divu iemeslu dēļ: pirmkārt, protams, tādēļ, lai dotu mūsu jaunatnei iespēju neklaiņot pa ielām, nepakļauties vilinājumiem, bet nodarboties ar derīgākām lietām, ar sportu, un, otrkārt, arī tāpēc, lai dotu jums pēdējo iespēju tomēr nekļūt par meļiem. Jo, jau diskutējot par projektu pirmajā lasījumā, es atgādināju, ka pagājušajā gadā, kad Saeimā tika diskutēts par Tabakas akcīzes likumu un kad tika par 3% “nogriezts”, ja tā varētu teikt, finansējums Sporta spēļu atbalsta fondam, kas bija apmēram 700 000 latu - 3% no tabakas akcīzes - , tad trīs no frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem, Brigmanes kundze, Strēļa kungs un Kariņa kungs, kāpa tribīnē un ļoti pārliecināti apgalvoja: “Tad, kad mēs izskatīsim valsts budžetu, varat nešaubīties, ka šī naudiņa, kas bija paredzēta sporta spēlēm, nekur nepazudīs. Mēs vienkārši negribam, lai tā nonāktu fondā, kur varbūt administrācijai jāmaksā… Lieki izdevumi. Šī nauda tiks piešķirta mūsu sportam, mūsu jauniešiem tieši ar budžeta starpniecību.” Diemžēl tagad mēs redzam, kā man te viens kolēģis jau teica, ka ir iznācis “čiks”, ka šī naudiņa ir pazudusi. Un nu mēs jums dodam pēdējo iespēju (nu vismaz daļēji, jo mēs neprasām šos 700 000 latu jeb, precīzi runājot 680 000 latu, bet vismaz 500 000 latu) daļēji sevi reabilitēt gan Saeimas kolēģu acīs, gan vēlētāju acīs, jo mēs taču negribam, ka mums ir jāstrādā kopā ar cilvēkiem, kuri vienkārši melo.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tas ir diezgan smags apvainojums, un tāpēc jau man arī ir jārunā. Situācija nav tik vienkārša. Kā jūs redzat, “Jaunais laiks” ir izveidojis vairākas ministrijas - Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Veselības ministriju - , jo mūsu nostādne un koncepcija ir tā, ka pamatā visam ir cilvēks, it īpaši bērns. Un taisni bērniem ir jādod vairāk naudas.

Pašlaik sporta finansēšanas sistēma valstī nav sakārtota. To apliecina arī tie dokumenti, kurus Sporta apakškomisijā ir iesniedzis Sporta pārvaldes vadītājs Fogelis un kuri pašlaik ir manās rokās. Jo šeit ir tieši tā rakstīts -“Latvijas sporta finansēšanas sistēma”. Paredzēts izveidot konsultatīvu komisiju, lai veiktu (ar padomdevēja tiesībām) sporta attīstības programmu izvērtēšanu un prioritāšu noteikšanu sporta veidiem, pamatprincipu izstrādāšanu sporta attīstības programmām, veiktu investīcijas programmām un finansēšanu (mēs jau runājām par šīm celtnēm). Un ir noteikti termiņi: Sporta likumā noteikto dokumentu sagatavošana, izstrāde, iesniegšana valdībā -2003.gada jūnijs; darbības sākums pilnā apjomā - 2004.gada janvāris; sporta finansēšanas sistēmas pilnveidošana - 2003.gads. Mēs jau savā priekšvēlēšanu kampaņā vienojāmies, ka pārskatīsim visus speciālos budžetus, speciālo fondu budžetus, un pašlaik tā darbība arī notiek, kamēr nav izveidota Nacionālā sporta padome, kas acīmredzot sāks darbu tikai pēc pāris nedēļām, jo Sporta likums ir sācis darboties tikai 27.novembrī. Un līdz ar to šeit daudzas lietas vēl ir jālabo. Veselības ministrija un Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir jāiekļauj Nacionālajā sporta padomē, un tai piederēs izšķirošais vārds arī finansējuma sadalē. Taču tas nenozīmē, ka mēs būtu pret naudas piešķiršanu sportam. Tomēr sakarā ar šo taupības režīmu bija visām ministrijām jāsamazina budžeta izdevumi, un tas bija jādara arī Izglītības un zinātnes ministrijai un Kultūras ministrijai un, respektīvi, arī Sporta pārvaldei.

Tā ka tā situācija ir apmēram tāda. Taču nekādā ziņā mēs neesam pret sportu, kā es to jau teicu arī iepriekš.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt tikai dažus vārdus Strēļa kungam un pārējiem no “Jaunā laika”. Jūs izveidojāt Bērnu un ģimenes lietu ministriju, kurai jūs iedevāt naudu, bet konkrēti Izglītības un zinātnes ministrijai, kura nodarbojas ar bērniem, jūs nedodat neko.

Lūdzu balsot par priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 22. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 23. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Ministru prezidenta biedrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie Saeimas deputāti! Es saprotu, ka šodien mūsu debates būs diezgan karstas, jo naudas dalīšana nav tā vieglākā lieta.

Mēs saprotam to, ka daudzus pasākumus šodien mēs neatbalstām nevis tāpēc, ka negribam, bet tāpēc, ka diemžēl budžets ir ierobežots. Taču, lai šos priekšlikumus mēs varētu atbalstīt nākotnē, mēs strādāsim un atbalstīsim ekonomiskos procesus valstī… (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Par priekšlikumu jārunā!”) Es runāšu tieši par priekšlikumu… Un tieši tāpēc es esmu pārliecināts, ka ir nepieciešams tiešām palielināt ieņēmumus.

Attiecībā uz šo konkrēto priekšlikumu es gribētu pateikt to, ka es esmu pēdējo mēnešu laikā diezgan aktīvi strādājis - tiekoties gan ar Rīgas Domi, gan ar Latvijas Hokeja federācijas vadību, esmu apspriedis šo jautājumu, kas saistīts ar 2006.gada Pasaules hokeja čempionātu. Mēs esam vienojušies par kopīgu darbu. Kā jūs redzat, nav konfliktu, nav skandālu, taču tādi gan ir bijuši iepriekšējās valdības laikā (400 miljonu skandāls tomēr ir bijis diezgan vērā ņemams). Mēs esam vienojušies par to, ka Pasaules hokeja čempionātam ir jānotiek šeit.

No savas puses es kā valdības pārstāvis, kuram ir uzticēts pārstāvēt valdības intereses šajā organizatoriskajā darbā, esmu iepazinies ar situāciju, un mēs esam vienojušies, ka procesi ir jāvirza uz priekšu. Taču, pirms mēs pieņemam valdības lēmumu par kādu konkrētu atbalstu šim čempionātam, ir jāsaņem attiecīgie papīri. Un tāpēc es ceru, ka tuvāko dienu, tuvāko nedēļu laikā Pasaules hokeja čempionāta organizatori kopā ar investoriem un Rīgas Domi spēs vienoties un noslēgt visus vajadzīgos līgumus un tad arī sūtīs man šos papīrus, kurus es esmu gatavs tālāk virzīt uz valdību.

Es esmu pārliecināts, ka 2006.gada Pasaules hokeja čempionāts notiks Rīgā. Esmu pārliecināts, ka mēs, valdība, atradīsim līdzekļus, lai čempionātu atbalstītu. Taču pirms tam ir jāprecizē šis konkrētais skaitlis un arī tas veids, kādā mēs strādāsim tālāk. Es esmu par šo pozīciju vienojies ar Latvijas Hokeja federāciju. Un tāpēc es aicinu arī Tautas partiju šodien atturēties un nebalsot, jo šis jautājums tiks aktualizēts jau tuvākajā laikā. Un no savas puses apsolu, ka es darīšu visu, lai valdība atrastu vajadzīgos līdzekļus šā pasākuma atbalstīšanai.

Pirms mēs neesam saņēmuši izsmeļošu informāciju no Pasaules hokeja čempionāta organizatoriem, tas vienkārši ir pāragri - balsot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Saeimas deputāti! Mēs nupat dzirdējām no Šlesera kunga solījumu par to, ka Pasaules hokeja čempionāts tiks atbalstīts. Taču šis priekšlikums radās tieši tanī pašā sakarā, ka Šlesera kungs jau bija solījis piešķirt - un arī valdība bija solījusi piešķirt - līdzekļus Pasaules hokeja čempionāta orgkomitejas izveidošanai. Tas nebūt nav tas pats, kas uzbūvēt halles vai citas sportam paredzētās būves, kas nepieciešamas čempionāta norisei! Tieši orgkomiteja ir tā, kas strādās ar visām administratīvajām lietām, ar dokumentiem, strādās ar citu valstu hokeja federācijām, lai šāds čempionāts Latvijā pēc trim gadiem varētu notikt. Turklāt šos solījumus Šlesera kungs bija devis nevienam citam kā bijušajam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim. Un Guntis Ulmanis, kad mēs Saeimā izskatījām pirmajā lasījumā budžetu, piezvanīja man un jautāja, vai šie priekšlikumi tiešām ir iestrādāti valsts budžetā, jo viņš bija stipri pārliecināts par to, ka valdība savus solījumus pildīs. Taču man nācās konstatēt, ka šādu priekšlikumu nav. Un tagad nu rodas jautājums: cik vērti ir šādi solījumi, pat solījumi bijušajam Valsts prezidentam? Solīja, ka šī lieta tikšot atbalstīta, ka budžetā šī nauda tikšot paredzēta, ka process netikšot kavēts, ka varēšot šopavasar sākt strādāt kopā ar Somijas Hokeja federāciju un vērot, kādā veidā somi čempionātu rīko, iegūt pieredzi, algot ārvalstu ekspertus un speciālistus šim nozīmīgajam pasākumam. Šie solījumi jau netika pildīti. Pat solījumi bijušajam Valsts prezidentam! Tagad no Saeimas tribīnes mēs dzirdam, ka atkal tiek apsolīta šī nauda. Taču tiek runāts par kaut kādām būvēm, Rīgas Domes dokumentiem, Latvijas Hokeja federācijas dokumentiem jeb papīriem, un tas nebūt nav tas, par ko tika runāts, kad tika solīts.

Man ir dziļas šaubas, ka šis kārtējais solījums atkal “izkūpēs skurstenī”, kā tas jau ir bijis ar daudziem iepriekšējiem - gan par sporta spēļu atbalstīšanu, gan par atbalstu skolotājiem, ārstiem, medmāsām un tā tālāk. (Es šoreiz nerunāšu par visām šīm sociālajām jomām.) Kur tad ir jūsu solījums, Šlesera kungs? Es ceru, ka vismaz vēlāk jūs varbūt spēsiet to izpildīt un nemētāsieties - pretstatā tam, kā tas šai valdībai ir pieņemts, - ar saviem solījumiem.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs aizmirstam, ka mums ir arī tāda institūcija kā Latvijas Hokeja federācija. Un, interesēdamās par šo jautājumu, tas ir, par 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta rīkošanu, diemžēl pati Latvijas Hokeja federācija vēl nav tikusi skaidrībā par to, kas, kā un kur notiks. Ievērojamus līdzekļus, kā jau Šlesera kungs minēja, čempionāta rīkošanai ir ieplānojusi Rīgas Dome. Pašlaik visi šie jautājumi tiek saskaņoti, bet pati Latvijas Hokeja federācija izrāda vismazāko iniciatīvu. Dibinās dažādas organizācijas sakarā ar šo čempionātu, bet tai organizācijai, kas ir valstiski atbildīga par Pasaules hokeja čempionāta organizēšanu, respektīvi, Latvijas Hokeja federācijai, konkrēta rīcības plāna, vairāk vai mazāk spriežot pēc tā, ko es esmu redzējis un dzirdējis, pašlaik trūkst. Tāpēc vajadzētu sākt ar to un visu šīs institūcijas un orgkomitejas darbību saskaņot, un iesniegt konkrētu rīcības plānu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers - otro reizi.

A.Šlesers (Ministru prezidenta biedrs).

Cienījamie Saeimas deputāti! Es tiešām ar gandarījumu klausījos Kalvīša kunga uzstāšanos, bet esmu tomēr pārsteigts, Kalvīša kungs, par jūsu neizpratni par to, ko es runāju. It kā mēs runājam par divām dažādām lietām. Jūs teicāt, ka mēs solījām naudu, bet nedodam naudu. Es it kā esmu ticies ar bijušo Valsts prezidentu Ulmaņa kungu, devis viņam solījumus un tagad nepildu šos solījumus. Es gribētu precizēt šo lietu. Es tiešām esmu ticies ar Ulmaņa kungu daudzkārt, mēs esam runājuši par šo situāciju, un es esmu informēts par to, kādā veidā šis atbalsts tiks sniegts. Šajā ziņā mums nav nekādu domstarpību. Ulmaņa kungs zina, ka šis jautājums valdībā tiks izskatīts un ka valdība šo projektu atbalstīs. Taču, pirms mēs lemjam, būtiski ir saprast, vai būs vai nebūs 2006.gada Pasaules hokeja čempionāts Rīgā. Lai šis čempionāts notiktu, nepietiek ar orgkomiteju, ar viņas darbu un ar šiem 170 000 latu. Ir nepieciešama halle, kurā notiks šis čempionāts. Un tieši tāpēc, ka arī Latvijas Hokeja federācija vēl nebija pilnīgi pārliecināta, cik veiksmīgi virzīsies šie būvniecības procesi un kādā veidā tiks risināti jautājumi ar investīcijām, viņi arī teica: “Mēs pagaidām nezinām, bet mēs ceram, ka investori izdarīs to, par ko mēs esam runājuši.” Un tieši tāpēc mana pozīcija ir šāda: mēs nedrīkstam mētāties ar valsts, ar sabiedrības līdzekļiem, pirms mēs nezinām, vai šis čempionāts notiks. Un tanī brīdī, kad es ieraudzīšu savā priekšā papīrus, kas apliecinās, ka investori, Rīgas Dome un Latvijas Hokeja federācija ir vienojušies, tad mēs šo procesu virzīsim un atbalstīsim. Šodien diemžēl, Kalvīša kungs, šādi papīri nav vēl sagatavoti. Un šodien arī Ulmaņa kungs nevar to pateikt un nevar uzņemties garantiju par to, ka čempionāts būs. Bez hallēm šā čempionāta nebūs. Es jums apsolu, ka no savas puses es darīšu visu, lai valdība šo procesu atbalstītu, bet man ir jāzina, vai būs šīs sporta halles.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aigars Kalvītis - otro reizi. Lūdzu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Jūs labāk uzspēlējiet hokeju!”)

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies, Šlesera kungs, par jūsu solījumiem!

Man gan negribētos, ka jūs, Strēļa kungs, uzurpējat kaut kādā mērā šo varu - informēt par to, ko dara Latvijas Hokeja federācija. Man ir tas gods būt par Latvijas Hokeja federācijas valdes locekli, es tur jau strādāju ilgu laiku un esmu ļoti labi informēts - iespējams, labāk informēts gan par Šlesera kungu, gan arī par jums - par to, kas notiek Latvijas Hokeja federācijā.

Es gribu vēlreiz atkārtot: šeit nav runa par būvēm. Latvijas Hokeja federācija savu lēmumu par būvēm jau ir pieņēmusi. Investori jau zemi ir rezervējuši Rīgas Domē. Starp Rīgas Domi un investoriem notiek sarunas par šīs zemes iegūšanu. Šeit ir runa par Latvijas Hokeja federācijas iniciatīvu - izveidot orgkomiteju, kas veiks visus nepieciešamos sagatavošanas darbus un organizatoriskos darbus, kas varbūt ir daudz sarežģītāki nekā viena vai otra stadiona uzcelšana. Par šādu naudu ir runa. Es nezinu, par kādiem papīriem šobrīd ir runa.

Ja Šlesera kungs vēlas redzēt konkrētus dokumentus, kuros būtu apliecinājums, kādā veidā šie līdzekļi tiks izmantoti, tad es vēl varētu to saprast. Taču, šādus dokumentus nepieprasījis, Šlesera kungs bija devis solījumus gan bijušajam Valsts prezidentam, kurš ir šīs orgkomitejas goda priekšsēdētājs, gan arī Latvijas Hokeja federācijai.

Vajag konsekventi strādāt un nemētāties ar saviem solījumiem!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Saeimas Prezidij! Valdības pārstāvji! Deputāti! Jautājums ir, manuprāt, ļoti sarežģīts. Manā uztverē, šis balsojums īstenībā būs atbilde uz Šlesera kunga jautājumu: vai Latvijā būs hokeja čempionāts 2006.gadā vai nebūs? Ja mēs nobalsosim par to, ka pašreiz budžetā nav paredzēts neviens santīms šā čempionāta rīkošanai, tad, es domāju, balsojums sniegs atbildi uz šo jautājumu. Un jautājums tad jau nebūs par to, kas pie tā būs vainīgs - Latvijas Hokeja federācija, Rīgas Dome, Latvijas Republikas valdība vai Saeima. Tad būs iedragāts valsts prestižs. Jo kopumā, pieņemot šo lēmumu un iegūstot tiesības čempionātu organizēt, kas ir apstiprinātas Starptautiskajā hokeja federācijā, garantijas ir prasītas, un šo dokumentu ir parakstījušas trīs puses: Latvijas Hokeja federācija, Latvijas Republikas valdība un Rīgas Dome. Un vainīgos mēs varēsim meklēt savā starpā.

Latvijai jau ir pieredze lielu pasākumu rīkošanā, un tāda bija arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas rīkotā sanāksme. Tas nebija lēts pasākums, bet tas atstāja sakārtotu infrastruktūru un ļoti labu Latvijas valsts prestižu, ka Latvijas valsts ir spējīga augstā līmenī organizēt lielus pasākumus, nodrošināt to drošību un citas lietas.

Arī Pasaules hokeja čempionāts Latvijā ir kas vairāk nekā tikai vienas federācijas vai vienas fanu grupas lieta. Protams, ir patīkami satikt ārzemēs tūkstošiem Latvijas cilvēku, un nav svarīgi, vai tas ir Ķelnē, vai tas ir Zviedrijā, vai tas ir Somijā, kur viņi ir devušies 6-8 tūkstošu lielā skaitā, un pirmo reizi īstenībā saprast, ka arī tur mēs runājam par dažādām lietām - arī par integrāciju un saskaņas veidošanu sabiedrībā un tā tālāk.

Paskatieties, kas notiek tad, kad Latvijas komanda uzvar! Cik Latvijas karogu tad plīvo, cik daudz cilvēku dzied Latvijas himnu, neatkarīgi no tā, vai viņi ir latvieši vai varbūt citādi runājoši. Un īstenībā šī parādība jau pati par sevi ir fenomenāla. Kāpēc mēs gribam šo parādību, teiksim, likvidēt vai nedot šis cerības?

Ja būtu valdības alternatīvs piedāvājums jebkurā citā formā, tad varētu skatīties, teiksim, tāmes vai citas lietas. Šlesera kungs, procesiem ir jānotiek paralēli - būves un citas lietas, orgkomitejas darbības uzsākšana un pieredzes apgūšana! Pie tam es gribu pateikt, ka visos pēdējos pasaules čempionātos paši par sevi šie pasākumi kopumā ir bijuši rentabli. Tad, kad šis pasākums notiks, tas Latvijas valstij dos arī finansiālu ieguvumu. Protams, ir jautājums par to, kur tas tiks novirzīts. Taču principā, pēc manas uztveres, šobrīd tomēr tiek balsots par to, būs vai nebūs šis čempionāts. Un, manuprāt tas būtu jāsaprot, jo, iedodot apaļu nulli līdzekļu šim pasākumam, cerēt, ka tas izdosies, ir naivi un, pēc manām domām, nepamatoti, jo ir ļoti precīzi noteiktas visas lietas, kas un līdz kuram datumam Latvijas valstij ir jāizdara, lai netiktu liegtas tiesības organizēt šo čempionātu, tāpēc es gribu ticēt.

Un šis tiešām ir Šlesera kunga varbūt tāds pirmais solījums. Es šorīt ar Šlesera kungu runāju. Un es tiešām gribētu ticēt, kaut arī šo priekšlikumu varbūt neatbalstīs… Es gribu cerēt, ka tieši tāda balsojuma nebūs, lai nebūtu šā čempionāta, bet es tomēr aicinu apzināties, cik šī problēma ir svarīga, un tomēr varbūt vienu no tādiem solījumiem realizēt, lai gan daudzi varbūt ir bijuši un daudzi varbūt arī nav realizējušies, un tāpēc šī ticība šādiem solījumiem ir mazinājusies.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet, ja tas netiks atbalstīts, tad es domāju, ka valdībai tuvākajā laikā šis lēmums tomēr būs jāpieņem, jo tas ir neatliekams. Mums ir jāapzinās tā atbildība, kas ir uzlikta Latvijas valdībai, Saeimai, Rīgas Domei un arī Latvijas Hokeja federācijai par Latvijas valsts prestižu starptautiskajā arēnā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 23. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 24. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Godājamā valdība! Es domāju, tā ir neapstrīdama patiesība, ka katrai valstij saviem bērniem ir jādod pats labākais, ko vien viņa spēj. Šeit debatēs Strēļa kungs tikko teica tā, ka šim sporta pasākumam nav iespējams novirzīt finansējumu tāpēc, ka tam trūkst stratēģijas un koncepcijas. Es gribētu pateikt to, ka izglītības sistēmā jau ir izglītības attīstības koncepcija, kura ir pieņemta Saeimā un kura ir saistoša valdībai. Un šajā izglītības attīstības koncepcijā turpmākajiem četriem gadiem ir minēta arī zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunošanas programma, kuru jūs tikko nosvītrojāt. Tāpat tur ir minēta arī izglītības informatizācijas programma, kura veiksmīgi tika īstenota visus šos gadus.

Līdz ar to man sāk rasties doma, ka līdzīgi visiem tiem negatīvajiem priekšlikumiem, kuri jau ir skāruši izglītības jomu, varbūt sekos vēl viens. Es jūtu, ka tiks ierosināts atcelt izglītības attīstības koncepciju, kura ir pieņemta Saeimā un kurai ir jādarbojas visus četrus turpmākos gadus, jo valdība šo Saeimas dokumentu šobrīd konsekventi ignorē.

Es domāju, ka, lai arī kas varēja ienākt prātā sabiedrībai pirmsvēlēšanu kampaņas laikā un arī šodien, bet tas, ka valdība, ka parlaments “nogriezīs” līdzekļus jauno tehnoloģiju ieviešanai izglītības iestādēs, es domāju, pat vislielākajam jaunās valdības neatbalstītājam vai skeptiķim pat prātā nevarēja ienākt.

Izskatās, kā jau iepriekš šeit runāja, ka ir sākušies karalaiki vai pasaules gals ir gaidāms. Es domāju, mēs ļoti labi zinām, kā ir izdevies Īrijai gūt tik stipru atspērienu savā attīstībā. Tās pirmais solis bija nodrošināt ar jaunām tehnoloģijām izglītības iestādes, skolas, augstskolas, arodvidusskolas un visu pārējo. Tādu pašu programmu īsteno arī Igaunija, un to sauc par tīģerlēcienu. Tā ir visu izglītības iestāžu informatizācija. Turklāt salīdzinot tiek uzskatīts, ka Latvijas izglītības informatizācijas projekts ir pat labāks par Igaunijas tā saucamo tīģerlēcienu.

Mīļie kolēģi, vai tiešām jums šodien celsies roka nosvītrot šā izglītības informatizācijas projekta attīstību nākotnē? Es te nerunāju ne par vienu jaunu izaicinājumu izglītībā, ne par vienu jaunu piedāvājumu, par kuru varētu pārmest mums kā opozīcijai, sakot: “Kāpēc tad jūs paši to nedarījāt?” Mēs esam šīs programmas veikuši, un mēs lūdzam šodien visu pedagogu vārdā arī turpmāk to darīt tādā pašā tempā, kā bijām iesākuši mēs. Vai mēs gribam, lai mūsu jaunie cilvēki vistuvākajā laikā, kad būsim iestājušies Eiropas Savienībā, būtu ar slotaskātu un grīdas lupatu rokās, ka viņi būtu bez informācijas tehnoloģijām? Es domāju, ka vēl tumsonīgāks lēmums izglītībā, es atvainojos, kolēģi, diezin vai vispār ir iespējams.

Pēc visām šīm sarunām izskatās, ka valdībai izglītība patiešām ir kļuvusi par visai neērtu jomu, un es esmu to jutusi gan sarunās ar atbildīgām personām šajā Saeimā, gan arī valdībā ir teikts, ka tā nav valsts stratēģija - remontēt skoliņas, skoliņu koridorus, skoliņu tualetes. Es ar to lepojos, ka iepriekšējās valdības to ir darījušas, lai mūsu skolas būtu līmenī. Mēs atrodam šajā budžetā naudu datoru nomaiņai Saeimā, mēs atrodam naudu datoru nomaiņai valdībā, bet tikai ne skolu vajadzībām. Tāda ir valdības pasludinātā izglītības prioritāte - pat jaunu tehnoloģiju ieviešanā!

Turklāt es domāju, ka galu galā pats vieglākais ceļš, kā atrisināt kādu problēmu un kā izvairīties no tās, ir to atrisināt, bet, ja kāds to nespēj, tad ir jāsāk domāt par ko citu - par to, vai kāds šai valstij pats nav jau kļuvis par lielu problēmu, nicinot un nievājot izglītību, kā tas ir šajā Saeimā un ko izglītības ļaudis nav pieredzējuši.

Es aicinu, godājamie kolēģi, atbalstīt jauno tehnoloģiju ieviešanu Latvijas skolās.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partija frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ministri! Deputāti! Es ļoti īsi atgādināšu to, ka informatizācijas programma aizsākās 1996. gadā un ka katru gadu šai programmai tika atvēlēti līdzekļi. Pēdējos gadus tie ir apaļi 3 miljoni, precīzāk sakot, 2,9 miljoni pagājušajā gadā. Šeit pat zālē nupat piecēlies kājās, stāv bijušais Ministru prezidents Krištopana kungs. Pat 1999.gadā, kad pēc Krievijas ekonomikas krīzes arī Latvijā bija ļoti saspringts valsts budžets, tostarp sociālais budžets, - un Krištopana kungs man neļaus sameloties -, viņa prezidentēšanas laikā informatizācijai tomēr tika atrasti līdzekļi valsts budžetā. Tas ir, 1999.gadā.

Es neredzu, kas ir noticis pašreiz: varbūt ir kāda dabas katastrofa notikusi Latvijā vai tiešām atkal sākusies ekonomiskā krīze? Varbūt kāds meteorīts ir nokritis vai atgadījies kaut kas tamlīdzīgs? Es neredzu nekādu pamatu, kāpēc šo projektu nevar atbalstīt, un uzskatu šo politiku par tuvredzīgu.

Es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Mēs šeit dzirdējām daudz vārdu par izglītību, un tiešām arī “Jaunā laika” valdība ļoti interesējas par izglītību. To jūs varat redzēt izpaužamies arī ciparos, kas ir atrodami gan budžeta projektā vispār, gan arī sadaļā par izglītību, kas atspoguļo līdzekļus, kas ir atvēlēti izglītībai.

Runājot speciāli par šo jautājumu, es gribētu atgādināt, ka pagājušajos gados iepriekšējā valdība ir izmantojusi ļoti daudz līdzekļu dažādiem informācijas un informācijas tehnoloģijas projektiem. Šī summa katru gadu ir bijusi aptuveni 20 miljoni latu, kas ir milzīga summa, un ir iespējams, ka, šīs programmas saskaņojot un racionalizējot, var krietni ieekonomēt līdzekļus -līdzekļus, kurus mēs varbūt tiešām varam vairāk ieguldīt izglītībā.

Un šajā sakarā valdība ir paredzējusi pie Ministru kabineta izveidot Informācijas sabiedrības biroju, kur viens no šā biroja mērķiem būtu pārskatīt šos projektus. Ir trīs radnieciski projekti. Viens ir šis projekts, par kuru mēs te runājam, - “Latvijas izglītības informātikas sistēma”, tā saucamais LIIS projekts. Ir arī divi citi. Viens no tiem ir “Pašvaldību informātikas sistēma” (PVIS), bet otrais ir “Valsts vienotā bibliotēku informātikas sistēma”. Visi trīs šie projekti ir ļoti radnieciski, tāpēc Informācijas sabiedrības birojam tie būtu jāpārskata.

Runājot tieši par šo projektu, jāteic, ka tajā pagājušajos gados ir ieguldīti ievērojami līdzekļi - ir ieguldīts 12,1 miljons latu. Iespējams, ka, šo projektu pārskatot un to racionalizējot, būs iespējams panākt ievērojamu taupību.

Tādēļ, sekojot līdzi Informācijas sabiedrības biroja izveidei, būs jāpārskata arī šā projekta turpmākā attīstība.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Aleksandr, vai tu izturēsi līdz dienas beigām?”)

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs, Bērziņa kungs, tikko pateicāt vienu ļoti labu domu - to, ka jūsu “Jaunais laiks” un koalīcija interesējas par izglītību. Interesēties var par to, kas notiek kaimiņa guļamistabā. Jūs neko nedarāt izglītības labā! Un es jums gribu pateikt, ka tas, ka jūs izveidojat kaut kādu biroju un ieliekat tur naudu, tas nav tas pats, ka jūs iedodat naudu izglītībai. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš, otro reizi.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Godātie ministri! Gribētu teikt, ka Gunta Bērziņa - mana uzvārda brāļa - uzrunā mēs ļoti labi redzējām “Jaunā laika” pieeju problēmu risināšanai: ja ir problēmas, mēs nedodam naudu šo konkrēto problēmu risināšanai, bet izveidojam jaunu birokrātisku iestādi, un, lai nebūtu tā, ka šī ir jauna lieta, kas tiek darīta, šobrīd par informātiku valstī atbild Satiksmes ministrija. Pie Satiksmes ministrijas ir izveidota Informātikas padome, kas šobrīd darbojas, un neviens informātikas projekts - neviens! - bez saskaņošanas šajā padomē, kurā ir visu ministriju, citu atbildīgu institūciju un sabiedrības pārstāvji, tālāk netiek virzīts un netiek pieņemts. Un šinī gadījumā jaunas birokrātiskas iestādes izveidošana, manuprāt, nav pareiza rīcība, jo pati šī programma pēdējos četrus, piecus gadus jau ir realizēta, tā ka šī lieta atkal nav jauna, ir tikai jāsaglabā iepriekšējā sistēma.

Līdz ar to šī pieeja, ko jūs, Bērziņa kungs, demonstrējāt, manuprāt, ir pilnīgi nepareiza. Ja ir problēma, mēs veidojam birokrātiju un tērējam līdzekļus valsts pārvaldei, un, kā mēs redzam, tas notiek arī citās jomās. Veselības aprūpei nauda sarūk, bet pārvaldei tā par 3,7 miljoniem pieaug, un tā tas ir arī citur. Tā nav pareiza pieeja, mūsuprāt!

Tāpēc mēs aicinām risināt problēmu pēc būtības, nevis veidot birokrātisku aparātu.

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Golde, otro reizi.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Bērziņa kungs! Es jūs patiešām ļoti cienu, bet es domāju, ka šoreiz jūs varbūt ne īsti pareizi izteicāties. Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas projekts ir viens no lētākajiem izglītības iestāžu informatizācijas projektiem Eiropā un Baltijā un tas izmaksā aptuveni 3 miljonus latu. Tā ka šeit nav runa par 20 vai nezin cik miljoniem, kas ir saistīti ar visas valsts datorizācijas jautājumiem.

Taču es gribētu atbalstīt to domu, ko mans kolēģis Gundars Bērziņš teica: “Nu beigsim veidot šīs jaunās birokrātiskās struktūras!” LIIS projekts darbojas ļoti veiksmīgi, tāpēc šodien mest kaut kādu šaubu ēnu uz tiem cilvēkiem, kuri īsteno šo projektu visattālākajos Latvijas novados... Visattālāko lauku skolu bērniem - tas viss ir pieejams, un tie nav tikai dzelži, kā mēs mēdzam teikt. Šajā LIIS projektā ir ietverta gan programmatūras izveidošana, gan visu atskaišu un informācijas datorizācija, gan arī pedagogu apmācība, kuri gadu no gada arvien labāk apgūst šīs lietas.

Es gribētu nolasīt arī vienu ziņu, kas bija publicēta LETĀ. To ir paudusi Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA). Tās prezidents Jānis Eglītis norāda, ka pēdējo gadu laikā projekts ir konsekventi saņēmis valdības atbalstu, tāpēc skolu informatizācijas joma pamazām sasniedz Eiropas attīstīto valstu līmeni. Un LIVA aicina valdību un mūs, parlamenta deputātus, nekļūt vēsturiskiem ar to, ka izglītībā tiek pārtraukti divi būtiski projekti - Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas projekts un Pedagogu darba samaksas reforma.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 24. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 25. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Valdība! Nav jau nekāds prieks nākt šajā tribīnē tik bieži un runāt vispārzināmas patiesības, par kurām, man liekas, jūs kā inteliģentus cilvēkus nevajadzētu pārliecināt.

Jā, Tautas partijas frakcija ir iesniegusi konkrētu priekšlikumu budžetam - paredzēt 4,6 miljonus latu pedagogu darba samaksas trešā etapa īstenošanai; tas ir, šī reforma tika sākta 2000.gadā, un nu ir pienācis laiks veikt tās pēdējo soli, no 1.septembra - tātad tikai no jaunā mācību gada sākuma - pieliekot klāt skolotāju algām apsolītos 15 latus.

Pagājušajā Saeimas sēdē, kolēģi, mēs runājām, ja tā varētu teikt, katrs savā valodā, bet par vienu un to pašu tēmu. Premjerministrs Repše, finanšu ministrs Dombrovskis, izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Baiba Brigmane no šīs augstās tribīnes mums un visai sabiedrībai apgalvoja: “Līdzekļi pedagogu algu paaugstinājumam budžetā ir atrasti!” Turpretī es un mani Tautas partijas frakcijas kolēģi, lai arī cik uzmanīgi lasīja budžetu, kaut 10 reizes to caurlūkojot, nevarēja atrast to vietu, kur šī nauda ir apslēpta. Taču gribējās jums ticēt.

Vēl viena doma. Pagājušajā Saeimas sēdē izskanēja arī dažādi viedokļi par to, kas vispār ir tā vērts, lai pieliktu kādu naudu kaut kādai programmai. Vakardien Rīgas televīzijā es skatījos labklājības ministres Staķes kundzes uzstāšanos, un viņa sacīja tā: “Divi lati ir ļoti liela un nozīmīga nauda pensiju sakarā.” Savukārt pagājušajā Saeimas sēdē izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis teica: “Nu 15 lati - tā jau nav nauda, par kuru būtu vērts vispār runāt.” Tātad ir tik dažādas vērtību skalas. Bet es gribētu mēģināt saprast arī to, kāpēc kādam cilvēkam 15 lati vispār nav nauda, un es to mēģinu skaidrot tādējādi: ja cilvēkam ir 2000 latu alga mēnesī, tad, iespējams, ka viņam 15 lati ir vienu pusdienu vērti. Turpretī skolotājam šī vērtību sistēma ir nedaudz citādāka. Vakar Saeimā bija ieradušies Ogres rajona Izglītības pārvaldes darbinieki un Ogres rajona skolu direktori. Mēs te vairāki kolēģi ar viņiem tikāmies. Bija arī godājamais Strazdiņa kungs - Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs. Dzirdot šo ziņu, pēc tam šie skolu direktori lūdza no šīs tribīnes pateikt, ka viņiem 15 latu pie algas, tas ir, pie vienas likmes, nav tikai vienu pusdienu vērta nauda, bet tā ir pat nedēļas iztikšana.

Un vēl kas. Mīļie kolēģi, skolotāji strādā nevis vienu slodzi, bet vidēji valstī 1,3 likmes, un tas nozīmē, ka tie ir vismaz 20 lati pie algas.

Redzot šodien budžeta projektu, man gribētos domāt, ka sadaļā “Komisijas atzinums”, tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atzinums, ir ieviesusies kāda kļūda, jo tur ir rakstīts: “Neatbalstīt.” Un tomēr es gribētu domāt labu. Es gribētu domāt labu par savu valsti, labu par Saeimu, labu par šo valdību un ticēt tam, ko viņi saka, kā arī cerēt, ka tas ir vērsts uz mūsu valsts attīstību.

Tāpēc es aicinu atbalstīt iepriekšējā Saeimas sēdē godājamo kungu Repšes, Dombrovska un Šadurska un cienījamās Brigmanes kundzes pausto apgalvojumu, ka nauda pedagogu algu paaugstinājumam budžetā ir atrasta, tātad atbalstīt to arī no mūsu, visu deputātu, puses. Atbalstīsim šo kungu un dāmas teikto.

Paldies par atbalstu skolotāju algu palielinājumam!

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie deputāti un cienījamie skolotāji, kuri to klausās! Lai viņi zinātu šo ziņu. Vēlos paskaidrot tikai ļoti vienkāršu lietu: pedagogu algu reformas, ko tik sirsnīgi minēja Goldes kundze, nākamais posms stāsies spēkā no 2003.gada 1.septembra. Līdz ar to šobrīd ir pilnīgi vienalga, vai budžeta grozījumus izdara šodien vai gada vidū, jo nauda būs vajadzīga tikai no 1.septembra.

Tāpēc, godātie skolotāji, es lūdzu neielaisties šajās provokācijās un neklausīties tajā, ar ko jūs pastāvīgi biedē mūsu mīļā un cienītā opozīcija.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri un deputāti! Pedagogu darba samaksas fonds 2003.gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, ir pieaudzis par 23 miljoniem. Šis būtiskais palielinājums izglītības budžetā ir pedagogu algu reformas turpinājums. Algu pielikums ir paredzēts budžeta grozījumos.

Es gribu minēt piemēru attiecībā uz pedagogu darba samaksu. Tikai 2000.gada 8.jūlijā tika skolotājiem pateikts, ka notiks algas palielinājums ar 1.septembri. Savukārt 2001.gada 12.jūnijā stājās spēkā noteikumi, ka algas tiks paaugstinātas ar 1.septembri, bet 2002.gada 20.augustā, dažas dienas pirms 1.septembra, tika nodrukāts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ka algas tiks paaugstinātas. Neviens skolotājs un neviens direktors precīzi nezināja, kad algas paaugstināšana būs un cik daudz naudas būs 1.janvārī. Visi zināja, ka
būs - un arī šodien skolotāji zina, ka būs - algu paaugstinājums. Cienījamā opozīcija, nevajag musināt tautu, nevajag musināt skolotājus! Viņi strādā un tic.

Es saprotu, ka jums šodien ir nepatīkami, ka jūs esat opozīcijā, un jums gribas iešļākt mums sejā kaut ko, bet, es atvainojos, cilvēki tic, un ir kaut kādas vērtības. Nav iespējams visu laiku melot, un tāpēc es ticu savai valdībai, es ticu Ministru kabinetam, un es ticu, ka daudzi cilvēki… mēs daudzi šeit esam, lai pierādītu to, ko jūs neesat izdarījuši. Jūs šodien iesniedzat tik daudz priekšlikumu. Man ir jautājums: ko tad jūs darījāt tos iepriekšējos četrus gadus? (No zāles dep. V.Muižniece: “Arī iesniedzām!”)

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Ina Druviete, Artis Kampars, Anatolijs Mackevičs, Linda Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Andrejs Radzevičs un Ausma Ziedone-Kantāne.

Sēdes vadītāja. Sēdi turpināsim pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates par Tautas partijas frakcijas iesniegto 25.priekšlikumu.

Silva Golde. Otro reizi.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Ostrovskas kundze! Es noteikti nebūtu nākusi tribīnē vēlreiz, bet jūs vienkārši man liekat atbildēt jums.

Es jūtu, ka jūs varbūt īsti neizprotat, kur ir novirzīti šie papildu līdzekļi, kas paredzēti pedagogu algām. Ostrovskas kundze, tie nav pedagogu algu palielinājumam! Es domāju, ka no šīs tribīnes nevajadzētu īpaši lielīties ar to, ka turpmāk skolotājiem tiks saglabāta alga vispār, jo šī nauda nozīmē skolotāju algu saglabāšanu tādā apjomā, kādā tās bija līdz šim. Ostrovskas kundze, vai jūs tiešām nespēlējat kaut kādu... nu, es nezinu, divdabja lomu zināmā mērā? Es ļoti šaubos, vai jūs runātu šādus vārdus, ja jūs būtu skolas direktore. Es zinu, ka jūs bijāt viena no pašiem aktīvākajiem, kuri par to iestājās tad, kad valdība tikai solīja paaugstināt algas, bet nebija to paredzējusi budžetā. Tā ka jums diez vai nāksies kā Kantānes kundzei ar paceltu galvu iet uz teātri. Es nezinu, vai jūs to varēsiet darīt, aizejot uz skolu.

Jūs teicāt: ko tad iepriekšējās valdības ir paveikušas izglītības nozarē? Es negribētu sākt uzskaitīt visu to darbu virkni, kurus mēs esam izdarījuši. Turklāt esam tos paveikuši nevis desmit gadu laikā, bet to dažu gadu laikā, kopš esam parlamentā. Un man ir prieks par to, ka ne premjeram, ne izglītības un zinātnes ministram, nevienam nav jāsaka par izglītības nozari, ka tā ir satrunējusi, ka nekompetentas vadības dēļ tā ir kļuvusi impotenta, kā to saka par medicīnu. Man nav ko kautrēties, un Tautas partijai nav ko kautrēties!

Tāpēc mēs aicinām tikai turpināt tos darbus, bez neviena jauna “Jaunu laiku” pieteikuma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nāku tribīnē vienkārši tādēļ, lai atbildētu gan cienījamajai Ostrovskas kundzei, gan ministram. Frakcijas “Jaunais laiks” deputātos klausoties, man rodas tādas zināmas asociācijas ar latviešu tautas pasaku par balodi, kurš vija ligzdu, pareizāk sakot, - nevija. Tad, kad pavasarī visi putni vija ligzdas, balodis tikai dūdoja: “Māku, māku! Protu, protu! Protu, protu!” Un jūs arī visu laiku tikai: “Būs, būs! Būs, būs! Vasarā izdarīsim grozījumus. Būs!” Es šobrīd skatos uz šo budžetu kā uz ligzdu, kurai jābūt jau zināmā mērā gatavai, lai es budžeta attiecīgajā ailē redzētu, ka tiešām šī naudiņa būs. Ka tikai jums neiznāk tā, kā tam balodim! Arī viņš teica: “Protu, protu! Būs, būs!” Taču, kad pienāca rudens un visiem putniem bērniņi sēdēja ligzdās, tad baložu mazais putnēns, zils un pliks, gulēja izplestiem spārniņiem uz zemes, un no tā “Būs!” nekas neiznāca.

Es kategoriski nepiekrītu arī izglītības un zinātnes ministram Šadurska kungam, kurš apgalvoja, ka esot pilnīgi vienalga, vai mēs tagad ierakstām budžetā un garantējam pedagogu algu palielinājumu vai to izdarām kaut kad vasaras vidū vai vasaras beigās, kad parasti tiek izdarīti grozījumi. Tā ir ļoti liela starpība, cienījamie kolēģi, jo jebkurš skolotājs, faktiski jebkurš cilvēks, kas strādā kādā profesijā, grib stabilitāti un ilglaicīgu perspektīvu. Turklāt neaizmirsīsim, ka augstskolas, pedagoģiskās augstskolas, šogad beidz daudz absolventu, kuri šobrīd vēro, vai iet strādāt uz skolu vai neiet! Viņiem ir svarīgi jau šobrīd redzēt to perspektīvu, un ļoti daudzi jau šobrīd izdara izvēli. Un arī skolotāji izdarīs izvēli, kad beigs šo mācību gadu. Ja skolotājam tiks no privātas struktūras izteikts kāds piedāvājums ar nedaudz labākiem finansiāliem noteikumiem, tad varbūt viņš domās: palikt skolā vai nepalikt? Un, ja skolotāji neredzēs jau šobrīd, ka šis garantētais algas pielikums būs 1.septembrī, tad - es droši varu apgalvot! - būs Latvijā skolotāji, kuri šā iemesla dēļ, ka tieši tagad vēl nav tas algas paaugstinājums paredzēts, aizies no skolas, un būs jauni cilvēki, kuri neizvēlēsies aiziet uz skolu strādāt, bet kuri varbūt aizies strādāt privātajā uzņēmējdarbībā. Tā ka tas ir ļoti svarīgi - pateikt jau šodien, ka šodien būs, nevis tikai solīt.

Un vēl viena lieta. Jūs, Ostrovskas kundze, sakāt: “Būs, būs! Opozīcija te tikai mēģina celt kaut kādu kašķi.” Es tagad jūs turu pie vārda! Jūs tagad sacījāt, ka būs. Veselības ministrs Auders no televīzijas ekrāna solīja: “102 miljoni - līdzekļu pielikums, kas budžeta grozījumos būs paredzēts medicīnai, - vasarā būs.” Es gribu redzēt, vai būs tie 102 miljoni!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kas šeit ir piedāvāts? Piedāvāta nauda pedagogu darba samaksai. Pirms vēlēšanām jūs solījāt, ka pedagogiem būs algas pielikums. Ostrovskas kundze, pēc tam, kad pedagogi 1.janvārī nesaņēma to algu paaugstinājumu, viņi jau vairs necer uz to! Un, ja tagad šajā budžetā nebūs šim mērķim paredzēta jebkāda naudas summa un nebūs redzams, ka no 1.septembra tas paaugstinājums būs, tad viņi arī turpmāk necerēs. Cienījamie kolēģi, ja jūs 1.septembrī palielināsiet naudu skolotājiem, tad nav problēmas! Jūs šodien varat ielikt budžetā šo summu, un 1.septembrī, kad jūs mainīsiet budžetu... par to es ļoti šaubos, jo šo budžetu jūs veidojāt jau kopš novembra. Ja jums ir kaut kādas ieceres, tad jums vajag ielikt šo summu budžetā tad, kad jūs to budžetu sastādīsiet. Un grozījumos, kurus jūs taisīsiet, nu, varbūt septembrī, oktobrī, novembrī vai decembrī, jums vajadzēs tikai norādīt citu avotu.

Lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 25. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 26. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, mēģināsim runāt par šo jautājumu lietišķi, bez emocijām, bez kaut kādiem apvainojumiem! Es gribu aicināt jūs padomāt par šīm tēzēm, kuras izvirza Tautas saskaņas partija.

1.tēze. No izglītības nozares attīstības lielā mērā atkarīga mūsu valsts nākotne. It kā visi tam piekrīt.

2.tēze. Palielinot skolotāju algu un, galvenais, fiksējot to budžetā, mēs nostiprināsim valsts atbildību par izglītību.

3.tēze. Palielinot skolotāju algu un fiksējot to budžetā, mēs pilnveidosim skolotāju tālāko izglītību, jo par tiem 15 latiem katrs skolotājs varēs nopirkt sev, savai mājas bibliotēkai, vismaz vienu grāmatu mēnesī un pilnveidoties, izglītoties.

4.tēze. Palielinot skolotāju algu un fiksējot to budžetā, mēs palielināsim skolotāja profesijas prestižu.

Un beidzot - 5.tēze. Palielinot skolotāju algu un fiksējot to budžetā, mēs palielināsim skolotāju motivāciju strādāt vēl radošāk.

Un viens jautājums: kā citādāk mūsu skolotāji veidos izpratni par mūsdienu pasauli un kā trūcīgs un maznodrošināts skolotājs attīstīs nacionālu un eiropeisku identitāti?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie ministri! Deputāti! Sen tas ir zināms: kurš vēlas, tas strādā, bet tas, kurš strādāt nevēlas, meklē iemeslus. Arī valdošā koalīcija diemžēl meklē iemeslus, un iemesls it kā ir viens - trūkst naudas, trūkst līdzekļu.

Pirmkārt. Pēc prognozēm, nodokļu ieņēmumi varētu būt par 30 - 40 miljoniem lielāki, nekā ir ieplānots vai paredzēts.

Otrkārt. Ierēdņiem naudiņas iedalīts pietiekami - par kādiem 34 miljoniem vairāk nekā iepriekš.

Un treškārt. Aizsardzības ministrijas ierēdņiem valdība izdalīja naudu neskopojoties, it kā mēs dzīvotu karastāvoklī, bet skolotājiem, kuriem visi mēs esam parādā (katrs no šeit sēdošajiem ir izgājis caur skolotāju rokām, ar prātu, ar sirdi un dvēseli!), salīdzinoši nelielu summu - 4,6 miljonus latu - it kā nav iespējams piešķirt. Valdība apgalvo, ka algas nosakot atbildības pakāpe. Gribētos uzdot jautājumu - kam ir lielāka atbildība tautas un valsts priekšā nekā skolotājam? Varbūt vēl tikai ārstam. Taču viņu aldziņa ir diezgan pieticīga. Maksa par likmi skolotājiem krietni atpaliek no vidējās algas valstī. Kā šeit jau runāja, skolotājiem naudiņa ir nepieciešama ne tikai ēšanai un komunālajiem maksājumiem, viņiem patiešām jāpērk grāmatas, jāapmeklē muzeji, teātri, jāceļo, un tā tālāk, un tā joprojām. Jādzīvo, jāceļ sava kvalifikācija, citādi viņi nebūs interesanti saviem skolēniem.

Diemžēl, kā es saprotu, aicinājumi maksā lēti, tomēr es aicinu jūs nobalsot par mūsu priekšlikumu un iedalīt tieši šinī budžetā 4,6 miljonus latu skolotāju algu palielināšanai. Paredzot - diemžēl paredzot! - balsošanas rezultātu, es tomēr gribu, lai tauta vēlreiz zinātu savus varoņus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi, kā jūs zināt, pašreiz valsts sektorā vidējā alga ir 200 latu. Cik saņem skolotāji - to jūs varat paprasīt jebkurā skolā. Daudz mazāk! Es gribu vērsties pie Šadurska kunga. Šadurska kungs, nāciet šeit tribīnē un aiciniet visu Saeimu nobalsot par to, lai iedala šo naudu, jo citādi septembrī jums tās naudas nebūs un jums nāksies aiziet no sava posteņa, jo skolotāji tad atnāks pie Izglītības un zinātnes ministrijas un izvilks jūs uz ielas! Un tad būs jau par vēlu kaut ko domāt. Ja jums šī nauda būs pašreiz, jūs vēlāk varēsiet tikai mainīt avotu, no kurienes to naudu paņemt. Nauda tad jums jau būs, un jums nebūs tukšie solījumi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 26. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 27. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 27. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 28. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai būtu jābalso par 28.priekšlikumu? Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šis gads Latvijas valstij kopumā ir ļoti atbildīgs - un Latvijas lauksaimniekiem it īpaši. Tas ir pēdējais gads, kad mēs gatavojamies nopietnai konkurencei Eiropas Savienībā. Lai sagatavotos šai konkurencei, ir jālieto daudzi instrumenti, un ir iedibināti pēdējos pāris gados speciāli atbalsti ilgtermiņa investīciju programmām, zemes kreditēšanai, nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai, un ir spēts “pieaudzēt” atbalstu subsīdiju veidā.

Šāgada budžeta projektā ir paredzēts lauksaimnieku subsīdijām par 2,7 miljoniem latu mazāk, nekā pagājušajā gadā zemnieki faktiski saņēma. Šogad šo atbalstu būtu vērts pat palielināt. Gatavojot konkrēto priekšlikumu, mēs šajā kontekstā rūpīgi izvērtējām arī visus priekšlikumus attiecībā uz valsts ieņēmumiem, lai nepalielinātu budžeta deficītu, un tā ļoti piesardzīgi ierakstījām konkrēto skaitli - 3,7 miljonus - šajā pozīcijā. Vēl bija runa par saldumu ražotājiem. Jāteic, ka pa to laiku valdība vieglu sirdi, pilnīgi mierīgi sasolīja lauksaimniekiem īsā laikā 2,4 miljonus tā saucamās cūku nozares stabilizācijai, vēl 1,95 miljonus - saldumu ražotājiem, un vēl piena sektora stabilizācijai, un vēl liellopu gaļas tirgus stabilizācijai, un kopā tie ir 6,7 miljoni latu. Neviens no šiem skaitļiem nav šodien apspriežamajā budžetā. Jāteic, ka to samērā piesardzīgo skaitli būtu vērts šodien atbalstīt.

Es saprotu, ka jūs gribat atlikt visus tos lēmumus uz vasaru, tāpat kā tos solījumus, kas šodien jau ir izskanējuši. Tomēr aicinu rīkoties pragmatiski - ļoti piesardzīgus skaitļus atbalstīt jau šodien.

Sēdes vadītāja. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jāteic, ka tiešām šie priekšlikumi nav slikti, bet diemžēl tie ir iesniegti nedaudz par vēlu, dažus gadus par vēlu. Jau savā laikā vajadzēja toreizējai varas partijai, Tautas partijai, kopā ar “Latvijas ceļu” iestrādāt šīs normas.

Es gribētu teikt ar pilnu atbildību, ka šajā budžetā ir paredzēts nopietns atbalsts lauksaimniecībai. Līdzekļu, kas ir paredzēti, ir vairāk nekā iepriekšējos gados. Un, ja mēs pilnīgi konkrēti runājam par šo valdības atbalsta politiku, par šo atbalstu, ko valdība ir laukiem sniegusi pēdējo dienu laikā, tad es domāju, ka tas ir būtisks ieguldījums laukos. Visas prognozes rāda, ka šogad Latvijas lauki saņems vairāk līdzekļu, nekā jebkad līdz šim to ir bijis. Tas ir reāls atbalsts, tā ir reāla summa, kas lauku dzīvi reāli iespaidos.

Gribas teikt arī to, ka diemžēl šie līdzekļi, kas ir nākuši pēdējās dienās, mums ir jānovirza to seku likvidēšanai, kas nav radušās šajās simts dienās. Un simts dienās arī nevar likvidēt visas tās sekas, kas ir radušās iepriekšējos gados. Šie līdzekļi ir pārsvarā novirzīti to negatīvo faktoru likvidēšanai, kas ir radušies visos iepriekšējos gados.

Es domāju, ka to ir pozitīvi novērtējuši arī paši lauksaimnieki. Ir daudzi vērtīgi priekšlikumi iesniegti arī nākamajos punktos, un mēs, Zaļo un zemnieku savienība, tos vairs nekomentēsim. Ar šo es gribu pateikt, ka mēs pilnībā atbalstām valdības politiku un aicinām arī pārējos balsot par to budžeta projektu, ko iesniegusi ir valdība.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie klausītāji! Gribu pateikt jums tikai vienu: par ko tad jūs nobalsojāt? Par kādiem zemniekiem? Par tiem zemniekiem, kuriem nauda nav vajadzīga! Par tiem, kuriem nav vajadzīga nauda tieši subsīdijām! Nu varbūt kādreiz šie zemnieki atbrauks pie jums, un es gribu, lai jūs viņiem paprasītu: “Kāpēc tu nedevi mums kaut vai tik daudz, kaut vai to pielikumu, kuru piedāvāja šeit ielikt budžetā, lai mēs varētu kaut kā savilkt galus?”

Jūs nezināt īsto situāciju laukos! Ja jūs nebalsosiet par šiem priekšlikumiem, tad nākamreiz, kad jūs iebrauksiet kādā lauku ciemā, no turienes jums atpakaļceļa nebūs!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es domāju, ka Brigmaņa kunga optimistiskais skatījums uz situāciju varbūt ir pārāk optimistisks, jo īstenībā, nonākot šajās biezajās sienās, saite ar realitāti bieži vien zūd, - dažam ātrāk, dažam lēnāk. Ir bēdīgi, ja tas notiek ļoti īsā laikā.

Fakti, kas ir redzami budžetā, un finanses vispār ir nepielūdzama lieta, kura runā skaidrā skaitļu valodā un kuru emocijas neietekmē vai arī ietekmē ļoti maz. Konkrēts skaitlis, kas bija pagājušajā gadā attiecībā uz subsīdijām, ir 30 miljoni latu. Šogad, to noapaļojot, ir 27 miljoni latu. Vai tas ir vairāk? Vai to jau pirmajā klasē nemāca, pie kura no skaitļiem 30 un 27 ir jāliek vairākuma zīme? Tātad šogad summa ir mazāka.

Otra lieta. Būtisks tiešo subsīdiju jeb iekšzemes subsīdiju samazinājums ir saistīts ar līdzdalības pieaugumu SAPARD finansēšanā, kam ir paredzēti vairāk nekā 4 miljoni latu. Tātad esošajām programmām naudas būs mazāk.

Trešā lieta. Saistībā ar likuma “Par cukuru”, kas ir pieņemts, 12.pantu attiecībā uz cukura nozari šim atbalstam nav jābūt iekļautam citās subsīdijās, izņemot tās, ko nosaka Lauksaimniecības likums.

Par to, kāda šobrīd ir reālā situācija un kāda ir ticība. Es domāju, ka tā zūd, pie tam diezgan ātri. Viens piemērs ir piensaimniecības programma, kas ir realizēta ļoti ilgstoši un ir ļoti smaga. Mēs ar Kāposta kungu to pārtraukumā vēlreiz pārrunājām. Kungi mīļie, katru gadu decembra beigās vai decembra mēnesī paredzētās subsīdijas piensaimniecībai, kuras ir saistītas ar specifisku atskaišu iesniegšanu, vienmēr ir notikušas nākamā gada sākumā, jo finansēšana vienkārši notiek pēc reālā fakta, un līdz ar to nauda tiek piešķirta nākamā gada janvārī.

Jūs jau zināt, ka vismaz šobrīd zemniekiem ir pausts tāds Lauksaimniecības atbalsta dienesta viedoklis, ka par decembri šīs subsīdijas netiks saņemtas. Tātad tiek pārtraukta programma, kas ir bijusi nepārtraukta vairākus gadus. Vai jūs domājat, ka tas veicinās šo uzticību un ticību tam, ka šīs lietas notiks? Es domāju, ka ne.

Negribētu, protams, visu zīmēt tik melnās krāsās, jo gribas cerēt, ka šīs lietas varbūt kaut kādā veidā tomēr risināsies. Es esmu runājis ar vairākiem zemniekiem, un viņu viedoklis šobrīd ir tāds, ka atbalsts lauksaimniekiem šogad samazināsies. Ja jūs nespējat, teiksim, iedot vairāk, mēs jau vairāk neprasām. Mēs sakām: “Iedosim tik, cik bija pagājušajā gadā - 30 miljonus latu - un vairāk ne santīmu!”, bet tas, kas ir šobrīd budžetā... Īstenībā valdība pat ir it kā pieņēmusi lēmumu par vienu no programmām - 2,4 miljonus piešķirt lopkopības nozarei, ka tā tiks finansēta papildus. Kādā veidā jūs sakārtosiet šo ilgtermiņa vai šīgada subsīdiju programmu, ja jums nav zināms kopējais skaitlis, kas būs paredzēts lauksaimniecības atbalstam? Tāpēc es domāju, ka tas ir diezgan neiespējami un varbūt pat iluzori, ka tas izdosies.

Un tā situācija lauksaimniecībā, manuprāt, varbūt pat nav tik kritiska, kāda tā ir varbūt veselības nozarē, kur neskaidrības ir lielākas, taču nevar arī uzskatīt, ka šī situācija ir ļoti, ļoti vienkārša un skaidra, un jau vienas programmas pārtraukšana, kas nav notikusi, teiksim, pēdējo četru vai piecu gadu laikā, jo tad šī programma ir bijusi nepārtraukti un ir tikusi pēctecīgi realizēta, nerada tādu pārliecību, kādu minējāt jūs, cienījamais Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāja kungs!

Bet kopumā, kā es saprotu, Latvijas Zemnieku savienībai šī problēma sāp. Mēs esam gatavi sniegt savu atbalstu, kopīgi risinot šo problēmu, un varbūt arī šis balsojums šobrīd parādīs to, ka šai problēmai būs risinājums. Mēs nepārprotami noteikti raudzīsimies, lai tiktu īstenoti tie dotie vai teiktie solījumi, kurus minēja arī Slaktera kungs. Mēs savās prasībās bijām pat pieticīgāki, nekā valdība šobrīd ir apsolījusi.

Tikai rodas jautājums: “Kāds ir šo valdības solījumu segums?” Ostrovskas kundze, runājot par izglītību, ļoti precīzi pateica vienu lietu: “Nevar taču nepārtraukti melot! Tāpēc es ticu valdībai.” To jūs, Ostrovskas kundze, varēsiet izlasīt stenogrammā. Es lāgā nesapratu, kā tas īsti bija domāts. Vai tiešām jūs tik ļoti kritiski izturaties pret valdību, domādama, ka nepārtraukti tiek doti nepamatoti solījumi? Kaut kad jau robeža taču būs. Kāds jau no tiem tiks arī pildīts. (Starpsauciens: “Desmit gadus jau ir melots…”)

Tāpēc es aicinu šos solījumus, ja tie tiek doti, arī pildīt!

Sēdes vadītāja. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

V.Dombrovskis (finanšu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Premjerministra kungs! Deputāti! Kolēģi! Tātad es gribētu vienkārši pakomentēt. Tātad jau pirmajā Budžeta likuma lasījumā un arī tagad otrajā lasījumā deputāti Slakteris un Bērziņš maldina sabiedrību, runājot par to, ka esot piešķirts mazāk līdzekļu lauksaimniecības subsīdijām. Tātad šeit tomēr prasītos paskaidrot šo pozīciju.

Pagājušajā gadā lauksaimniecības subsīdijām bija paredzēti 24 miljoni latu. Šogad ir paredzēti 27 miljoni. Manuprāt, tas ir par 3 miljoniem latu vairāk.

Kas attiecas uz Slaktera kunga pieminētajām kompensācijām par sauso vasaru, tātad par katastrofālā sausuma sekām, tad, es atvainojos, tā bija ārkārtas situācija, kas, protams, budžetā nav ietverta. Ja mums, pēc deputātu Slaktera un Bērziņa domām, budžetā ir jāieplāno ja ne gluži apokalipse, tad vismaz katastrofāls sausums vai plūdi, tad, es atvainojos, tā mēs budžetu nestādām! Tāpēc gribu vēlreiz lūgt godātos deputātus nejaukt sabiedrībai galvu!

Lauksaimniecības subsīdijām ir piešķirts par 3 miljoniem latu vairāk. Bez tam Zemkopības ministrijā jau ir atbalstītas prioritātes kopumā par 4,5 miljoniem latu, tātad 4,5 miljoni latu būs vairāk nekā iepriekšējā gadā. Un tie ir domāti gan integrētai administratīvas kontroles sistēmai, gan TSE profilaksei, gan dažādu reģistru izveidei un daudziem citiem pasākumiem, kas ir tieši saistīti ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.

Mēs ļoti labi saprotam, ka nākamais gads ir pirmsiestāšanās gads Eiropas Savienībā. Tas ir gads, kad tiks sadalītas arī lauksaimniecības kvotas, un tāpēc mēs, protams, arī sarunās ar lauksaimniekiem esam paredzējuši šo papildu finansējumu.

Un tāpēc es vēlreiz aicinu atbalstīt sagatavoto budžeta projektu un neatbalstīt šo konkrēto priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris, otro reizi.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Paskaidrošu kolēģiem varbūt vairāk no “Jaunā laika” un Latvijas Pirmās partijas frakcijas, jo Zaļo un zemnieku savienības frakcija jau situāciju saprot ļoti labi. Finanšu ministrs jums tā kautrīgi paskaidroja, ka patiesība ir tāda, ka pagājušajā gadā dažādu iemeslu dēļ lauksaimnieki subsīdijās tomēr saņēma vairāk nekā 30 miljonus latu, un tomēr tas ir vairāk, nekā paredzēts šāgada budžeta projektā.

Subsīdijas lauksaimniekiem, neapšaubāmi, ir tikai viena no atbalsta formām. Ir arī citi dažāda veida atbalsti, kas nav subsīdijas, piemēram, akcīzes nodokļa kompensācija, kas ir ietverta Finanšu ministrijas budžetā. Un ir ļoti pareizi, ka tādas ir, taču tas nav attiecināts tieši uz lauksaimniekiem. Ir arī dažādi paņēmieni, kā šos atbalstus palielināt. Jūs šodien samazinājāt no akcīzes nodokļa kompensācijai paredzēto naudu par 1 miljonu latu, plānojāt subsīdijās saņemt faktiski par 10% mazāk, nekā iepriekšējā gadā tika saņemts. Tie ir reāli skaitļi. Argumentācija, kāpēc un kā, arī šai valdībai būs jāatrod gan attiecībā uz tiem solījumiem, kas tika doti pirms īsa brīža, gan attiecībā uz to, kas šodien ir plānots, un, pilnīgi konkrēti runājot, tas ir par desmito tiesu - 2,7 miljoniem mazāk, nekā pagājušajā gadā tika saņemts. Un tie patiešām ir tādi skaitļi, kurus māca jau kaut kad pirmajās klasēs, un to jau arī finanšu ministrs kautrīgi atzina.

Sēdes vadītāja. Deputāts Ēriks Škapars.

Ē.Škapars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Deputāti! Ministri! Jā, situācija lauksaimniecībā ir sarežģīta. To nevar noliegt. Izbrīnu rada vienīgi iepriekšējā runātāja mēģinājumi visu vainu par to uzvelt pašreizējai valdībai. Saprotama būtu labajā flangā sēdošo kolēģu kritika par pašreizējo stāvokli šajā nozarē, jo viņi nav bijuši lēmēji par tās attīstību. Turpretī nedaudz dīvainas šķiet Tautas partijas frakcijas deputātu emocijas gan šajā, gan iepriekšējā sēdē, jo kā nekā divi pēdējie zemkopības eksministri, kuri ir vadījuši šo nozari no 1990.gada augusta, ir nākuši tieši no viņu vidus.

Domāju, katram ir skaidrs, ka izmaiņas kādā no tautsaimniecības nozarēm nevar notikt četru mēnešu laikā. Tas ir gadiem ilgstošs process. Un tas, ko mēs šodien redzam, ir arī šo divu kungu nopelns. Un ne jau Rozes kungam, bet visdrīzāk viņiem bija jābrauc uz Bērzukrogu un jāatskaitās zemniekiem par padarīto.

Der atcerēties, ka iepriekšējo gadu laikā ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas samazinājās gandrīz par trešdaļu, ka 2002.gads bija vienīgais pēdējā laikā, kad iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi lauksamniecībā attiecībā pret iepriekšējo periodu bija ar mīnusa zīmi. Jā, bija sausums, bet tam bija arī citi iemesli. Patlaban aktualizētā cukura ražošanas problēma bija sagaidāma jau sen, jo to nosaka ilgstošā cukura cenas starpība salīdzinājumā ar kaimiņvalsti Igauniju. Saskaņā ar elementāriem ekonomikas pamatlikumiem līdzās pastāvoša zemākā cena - Igaunijā esošā cena - vienmēr uzvarēs augstāko -Latvijas cenu. Jājautā: kāpēc nekas netika darīts vairāku pēdējo gadu laikā?

Runājot par otru visvairāk diskutēto lauksaimniecības nozari - par cūkkopību, ir jāatzīmē, ka cūkgaļas un dzīvu cūku importa apjoms strauji palielinājās tieši 2002.gada sākumā. Tas veicināja cūkgaļas iepirkuma cenu lejupslīdi. Janvārī cūku dzīvsvara cena bija 72 santīmi, marta beigās tā pazeminājās līdz 59 santīmiem, bet pašreiz tā ir 56 santīmi par kilogramu. Zinot, ka cūkgaļas ražošanas pašizmaksa ir 63 santīmi, protams, nevar apskaust tos zemniekus, kuri nodarbojas ar šo nozari.

Tāpēc vēl jo dīvaināks šķiet apstāklis, ka iestāde, kurai būtu bijis jārūpējas par šādu stāvokļa nepieļaušanu, proti VITAB jeb Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs, visai bezzobaini un lēni reaģēja uz to tieši tādēļ, ka šī struktūra atradās Ekonomikas ministrijas, kuru vadīja bijušais Zemkopības ministrs, pārraudzībā, un lai nu kam, bet viņam jau nu vajadzēja lieliski zināt šīs problēmas un tās risināt.

Runājot par šo izskatāmo budžetu, gribētu norādīt, ka izdevumi lauksaimniecības nozarēm ir palielinājušies par 13,4 miljoniem latu jeb par 13,5 procentiem. Subsīdiju apjoms ir pieaudzis par 3,1 miljonu latu un ir sasniedzis 27,3 miljonus latu jeb 3% no budžeta izdevumiem. Jā, šādu skaitli, protams, nosaka likums, bet faktiskais pieaugums nav noliedzams.

Papildus tam valdība ir atbalstījusi apmēram 6,7 miljonu latu piešķiršanu no šāgada subsīdiju līdzekļiem piena, liellopu un arī iepriekš minētajām cukura un cūkgaļas ražošanas nozarēm. Šī nauda subsīdiju maksāšanai citām nozarēm atpakaļ varētu tikt atdota līdz ar šāgada budžeta grozījumiem. Ja atceramies, tad 2001.gadā papildu nauda no valsts budžeta subsīdijām vispār netika iedalīta, bet 2002.gadā tie bija jau pieminēti 5,9 miljoni tieši sausuma radīto zaudējumu kompensācijai. Tāpēc nebūtu korekti pārmest pašreizējai valdībai nevēlēšanos risināt zemnieku problēmas.

Par piedāvātajiem priekšlikumiem budžeta grozījumiem. Uzskatu, ka nevajadzētu censties palielināt pievienotās vērtības nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmuma prognozes, bet subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem vajadzētu iekļaut budžeta grozījumos.

Ierosinu priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu balsot par 28. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 29. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

M.Roze (zemkopības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Kolēģi! Domubiedri un citādāk domājošie! Es domāju, ka lauksaimniecības politika nav tā vieta, kur mēs varam spēlēties un runāt par to, ka kāda programma tiek turpināta vai netiek turpināta. Lauksaimniecības atbalsts tiek konsekventi turpināts, un tas arī tiks turpināts. Tas, ka katrai no atsevišķajām nozarēm, kuras tiek apskatītas, ir nepieciešams papildu finansējums - tā ir objektīva lieta, kura pašlaik skar ne tika Latviju kā zemi, kura grasās pievienoties Eiropas Savienībā, bet tā skar arī pašreizējās Eiropas lauksaimniecības lielvaras.

Vakardienas sarunā ar Vācijas lauksaimniecības ministru un ar Francijas lauksaimniecības ministru uzzināju, ka viņiem ir līdzīgas problēmas. Un tās ir tieši pašlaik, šinī situācijā, kad katrs cenšas iegūt savu vietu tirgū. It īpaši tagad.

Tāpēc es uzskatu, ka mums ir nepieciešams turpināt to konstruktīvo dialogu, kāds jau ir izveidojies attiecībā uz cukura nozari, jo katra nozare jau saprot, ka šī atbildība ir jāuzņemas mums visiem kopā un ka to nevar uzņemties tikai valsts. Tā ir jāuzņemas arī pašai nozarei!

Tāpēc es aicinu, šādi domājot, arī pieņemt lēmumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Ministra kungs! Jūs tikko salīdzinājāt situāciju lauksaimniecībā - mūsu situāciju ar situāciju Vācijā un Francijā. Tas būtu ļoti labi, ja mēs procentuāli saņemtu tādas pašas subsīdijas kā viņu zemnieki. Vai viņi ēd mūsu produkciju vai mēs ēdam viņu produkciju? Kad viņi ēdīs mūsu, tad mums naudas pietiks.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 29. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 30. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Varbūt jābalso? Lūdzu balsojumu par 30. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 31. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 31. - Tautas saskaņas partijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 32. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 32. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 33. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 33. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 34. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Dažus vārdus saistībā ar savu priekšlikumu es tomēr gribētu pateikt.

Es ļoti labi izprotu mūsu jaunās valdības rūpes par budžetu. Un saprotu arī to, ka integrācijai NATO mums šogad ir jāziedo 110 miljoni latu. 2,5 miljoni latu mums būtu jāziedo “gaismas pilij” - mūsu fantastiskajam projektam, kas tagad aktīvi iedarbosies uz mūsu budžetu. Mums ir jāsamaksā parādi Laventa kungam, mums ir jāsamaksā 4,5 miljoni latu radara iegādei, un mūs joprojām sūc un sūc “Lattelekom” bāzes līgums, kuru kādreiz parakstīja, neizlasot to līdz galam.

Nu tieši tāpēc es allaž, braucot gan uz Saeimu, gan ikdienā pāri Jūrmalas tiltam Priedainē - es braucu katru dienu, Valsts prezidente brauc pārdienās -, redzu, ka nokrīt kāds asfalta gabals vai betona klucis un kā rūsē šīs metāla stiegras. Un man kļūst baigi, braucot pa šo tiltu, it īpaši uz NATO vai Eiropas Savienību.

Taču es saprotu, ka ir grūti mūsu jaunajai valdībai, mūsu pozīcijas deputātiem, mums ir jāsaprot, ka ir kādreiz jāatsakās no tām vēlmēm, kuras vēl varētu pagaidīt. Es ceru, ka šis tilts izturēs vēl vienu gadu vai vismaz līdz vasarai, kad būs ievākti šie nodokļi, par kuriem te tagad runā. Un tieši tāpēc es pārāk neuztraukšos par to, ka bruks kādi betona gabali, rūsēs metāla stiegras un birs asfalts.

Un tieši tādēļ es lūdzu neveikt šā jautājuma izskatīšanu šodien. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts. Paldies!

B.Brigmane. 35. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 35. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 36. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 36. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 37. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 37. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 38. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Balsosim par 38. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 39. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 39. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 40. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ļoti jāatvainojas, ka es tomēr jūs aizkavēšu ar nelielu informāciju. Esmu tādā neērtā situācijā, kā jau pozīcijas deputāts, kurš mēģināja iesniegt kādus priekšlikumus, bet kuri nu ir noraidīti komisijā. Es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no plašākajiem un senākajiem šāda veida muzejiem Eiropā. Taču šeit ir lūgts tā izdevumiem tikai 75 000 latu, jo ir jāatjauno vēl saimniecības ēkas un jāuzliek niedru jumts. Paredzēti daudz lielāki līdzekļi visiem šiem darbiem, bet, lai darbi vismaz neapstātos un turpinātos, vajadzētu par šo līdzekļu piešķiršanu nobalsot, lai mēs varētu turpināt kopā priecāties par Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja atdzimšanu pēc postošā ugunsgrēka. Ugunsgrēks, kas notika Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, neko mums nemācīja, un Cesvaines pils arī nodega tieši tāpēc, ka nav ugunsdzēsības signalizācijas. To vajadzētu nekavējoties izdarīt. Diemžēl pie mums arvien nāk ārzemju konsultanti, kas mums iesaka mūsu līdzekļus izmantot citām lietām. Un, lūk, no šīm citām lietām paredzētajiem līdzekļiem, es domāju, mēs varētu muzejam veltīt 75 000 latu, pārdalot budžeta līdzekļus. Tas nesaistās ar budžeta deficītu. Aizsardzības ministrijas Gaisa spēku militārā perona izveidošanas izdevumiem lidostā “Rīga” ir paredzēts 1 miljons. Es domāju, ka mums jau ir vairāki peroni Rīgas lidostā un muzejs varētu izmantot šo naudu. Varētu vismaz uz gadu atlikt šādu militāro peronu izveidošanu un šos 75 000 latu veltīt Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam.

Lai jūsu uzmanību saasinātu un pievērstu šai problēmai, kurā es esmu pats iekūlies, es tomēr lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs, atļaujiet jūsu teikto palabot! Priekšlikumā ir minēti 70 000 latu.

Lūdzu, balsosim par 40. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 51, atturas - 3. (Aplausi.) Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 41. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Leopolds Ozoliņš vēlas runāt?

Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Vēlreiz atvainojos par neērto situāciju! Gribu informēt, ka Lestenes luterāņu baznīcas atjaunošanai būtu vajadzīgi 58 000 latu. Tās interjers, kas izveidots 1704.gadā, ir bijis varbūt pārāk grezns tam laikam, bet pašreiz ir zaudējis savu izskatu. Tas ir baroka laikmeta mākslas ansamblis, kura autors ir pazīstams Ventspils koktēlnieks. 1963.gadā nodega dievnama jumts, un pēc tam ēkā tika iebūvēta kalte un klēts. Unikālā iekārta ir izdemolēta, bet atlikusī tās daļa atrodas Rundāles pils muzejā. Baznīcas interjera arhitektoniskais un mākslinieciskais risinājums, kaut postīts, ir saglabājies. Tāpēc īpaši aktuāls ir baznīcas atjaunošanas un restaurācijas jautājums.

Kā jūs zināt, pie šīs baznīcas ir arī kapi, kuriem ir veltīti zināmi līdzekļi, arī no Aizsardzības ministrijas, ko kūrē mūsu patrioti - “Tēvzemei un Brīvībai”. Es ierosinu ņemt līdzekļus no šīs pašas Aizsardzības ministrijas Jūras spēku kuģim “Virsaitis” paredzētajiem izdevumiem, kas ir 500 000 latu. (Kuģi ir dāvinājusi Norvēģijas valdība, rūpēdamās par Latvijas jūras robežas aizsardzību.) Varētu no šiem 500 000 latiem ziedot 58 000 latu (kā ietaupītus līdzekļus), lai atjaunotu Lestenes luterāņu baznīcu, viņas kultūras vērtības.

Lūdzu nobalsot arī par šo jautājumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 41. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 42. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Rihards Pīks. Lūdzu!

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godājamie kolēģi! Nav nemaz tik sens tas laiks, kad, pa ielu ejot, mēs latviešu valodu nevarējām dzirdēt: dzirdējām pārsvarā krievu valodu, bieži vien pat ne to krievu valodu, kurā rakstīja Čehovs un Tolstojs, bet daudzus citādus vārdus. Taču bija arī vietas, kur mēs varējām dzirdēt latviešu valodu, turklāt labu latviešu valodu, un tie bija teātri. Tie bija latviešu teātri, nacionālie teātri! Un bija arī latviešu filmas. Protams, mums var likties, ka tagad, kad esam atguvuši neatkarību, nu ir viss kārtībā! Mums vairs nevajag nacionālos teātrus, nevajag filmas, jo mēs esam. Bet kādēļ tad eiroskeptiķi mums visu laiku vicina ar pirkstiņu un draud: “Kad nokļūsim Eiropas Savienībā, zaudēsim identitāti!” Jā, zināmas bažas pastāv, taču tās ir ne tik daudz Eiropas Savienības, cik kopējo globalizācijas procesu dēļ. Un kā tad šo identitāti var uzturēt? Ir tikai viens veids: kopt savu nacionālo kultūru un valodu. Tas ir sen pārbaudīts un atzīts visā kulturālajā pasaulē. Šodien budžetā mēs redzam samērā nelielu summu, kura ir nepieciešama Nacionālajam teātrim, lai pabeigtu gadiem ieilgušo tā remontu. Vai tad mēs nevaram šo summu atvēlēt namam, kuram mēs katru dienu staigājam garām un kuram vēl aizvien visapkārt stalažas stāv?

Te ir vēl viens aspekts. Nacionālais teātris šobrīd sniedz izrādes VEF Kultūras pilī. Taču jūs ļoti labi atceraties, kas notika ar Operas teātri, kad to remontēja ilgu laiku. Daudzi mākslinieki pazuda jeb aizgāja pensijā, jaunie meklēja darbu ārzemēs. Faktiski Opera bija jāveido no jauna. Kaut kas līdzīgs var notikt arī ar Latvijas Nacionālo teātri. Pilsēta ir izrādījusi savu labo gribu un finansējusi šīs ēkas remontu. Taču atcerēsimies, ka šeit ir jābūt pilsētas un valsts kopdarbībai! Faktiski ir trīs finansējumi... Normāli būtu jābūt tā, ka ir pilsētas ēka, valsts teātris un sabiedrības ieguldījums ar savām biļetītēm. Taču, es domāju, valsts šajā gadījumā aiziet malā, domādama tikai par īstermiņa periodu, tikai par pašreizējo brīdi un nedomādama divus gājienus uz priekšu, nedomādama par nacionālo kultūru, par nacionālo identitāti. It sevišķi šogad, kad mēs taisāmies balsot referendumā, tas ir, es domāju, vienkārši vieglprātīgi.

Tātad es aicinu balsot “par”. Taču pie viena es gribu parunāt arī par nākamajiem diviem priekšlikumiem. Pie viena apstāšos arī pie tiem.

Nu jau bēdīgi slavens ir Ministru prezidenta teiciens Ministru kabinetā: “Vai kāds ir redzējis kādu filmu?” Paldies Dievam, tā ir pagātne! Man bija ļoti patīkami redzēt Ministru prezidentu divu filmu pirmizrādē ne visai sen, un es domāju, ka Ministru prezidents nenoliegs, ka tās bija brīnišķīgas filmas, it sevišķi, es domāju, filma “Foto. Inta Ruka”. Kur nu vēl humānāku darbu redzēt! Tur ir filmētas šodienas it kā grūtās puses - cilvēki, kuriem grūti klājas, - tomēr tā ir gaiša filma, gaišs darbs. Lūk, šeit izpaužas šī tradīcija, šī Latvijas dokumentālā kino tradīcija, kura pat visdrūmākajos boļševiku laikos bija humāna! Šī tradīcija ir saglabājusies. Ir pienācis laiks atbalstīt šos filmu taisītājus. Jā, var teikt: “Tā viena mākslas filma nu gan bija galīgs draņķis, tā man nepatika!” Par mazu naudu nevar uztaisīt... Par mazu naudu nevar uztaisīt vienu filmu gadā, tāpat kā nevar izaudzēt vienu skaistu rozi... Ir vajadzīga atbilstoša vide. Es gribētu teikt, ka šajos gados filmu nozarei naudas pielikuma nav bijis. Nav bijis kopš 1997.gada! Toreiz mēs naudu tai iedevām... Kā, lūdzu? Es runāju uzreiz par trijiem priekšlikumiem, lai neaizņemtu jūsu dārgo laiku, jo nākamie divi priekšlikumi ir par filmām. Šis priekšlikums ir par teātri, taču es šobrīd runāju arī par filmām. Es ietaupīšu jūsu dārgo laiku un šajās 15 minūtēs norunāšu par visu ko.

Es labprāt runātu vēl detalizētāk. Ticiet man, šo nozari es pazīstu kā savus piecus pirkstus! Un, ja jūs vēlētos, es varētu runāt par to. Taču es neaizņemšu jūsu un arī klausītāju dārgo laiku. Es pateikšu visu pie viena.

Filmu nozarei nauda pēdējo reizi tika iedota 1997.gadā. Ir laiks naudu iedot, jo izauguši jauni kadri jau neatkarīgajā Latvijā, ir izveidojušās starptautiskās kopdarbības attiecības, ir kopprojekti, ir integrācija pasaules vidē.

Cienījamie kolēģi, lūdzu jūs padomāt un piešķirt šīs nelielās summas mūsu nacionālās kultūras kopšanai, mūsu identitātes saglabāšanai, mūsu integrācijai Eiropā un pasaulē!

Esiet tik godprātīgi un atbalstiet šo priekšlikumu un arī divus nākamos!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pīka kungs, mēs runājam par 42.priekšlikumu! Es aicinu arī pārējos deputātus runāt par konkrētajiem priekšlikumiem.

Nākamais debatēs ir pieteicies Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie valdības locekļi! Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kāpēc iepriekšējam oratoram tā nepatīk dzirdēt krieviski runājam pilsētā, kuras iedzīvotāji ir arī krievi! Un, ja jau runājam par to teātri, kas ir blakus Saeimai, tad jāteic, ka tomēr šis teātris tika celts par krievu tirgotāju brīvprātīgiem ziedojumiem. Ziniet to, dāmas un kungi!

Šis teātris tiek restaurēts par Rīgas Domes naudu. Es pats un visa Rīgas Domes PCTVL frakcija balsoja par to, lai iedalītu no mūsu pilsētas budžeta 3 miljonus šā teātra rekonstrukcijai. Bet valdība neko nedarīja! Es domāju, ka, ja jau tas ir Latvijas Nacionālais teātris, tad tomēr tā ir valdības lieta. Un šobrīd aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja un godājamie ministri un deputāti! Mans mīļais, jaukais ministra kungs Pīka kungs! Vai jūs atceraties, - kad jūs bijāt kultūras ministrs, es jums raudādama, no lielas tribīnes raudādama, burtiski fiziski raudādama, lūdzu, lai jūs mums, aktieriem, piešķirtu naudu, un jūs teicāt: “Kantānes kundze, es tik emocionāli kā jūs nemācēšu runāt, bet naudu arī jūs nedabūsiet. Man viņas nav.”

Cik daudziem gadiem bija jāpaiet līdz šodienai? Tie ir seši, septiņi, astoņi gadi, kopš es sagaidīju to brīdi…, respektīvi, visi 12 gadi, kad beidzot ne tikai aktierim kā radošai personībai, bet, kā es uzsveru, jebkuram teātra darbiniekam kā radošam darbiniekam ir beidzot pielikti… Un tā ir tā mazā summiņa, kuru jūs šodien lūdzat. Astoņiem teātriem - 400 000 latu. Tikai! Tad cik liela toreiz bija tā nauda, ko es jums tik mīļi un sirsnīgi lūdzu visu teātru vārdā? Un jūs to nevarējāt iedot. Tagad jūs man lūdzat. Redziet, kāda interesanta situācija, kā tā ir apgriezusies! Tādi ir laiki. Tādi ir laiki! (Aplausi.)

Cienījamie! Mēs, pretstatā jums, ticam savējiem, kā jūs te vairākkārt uzsverat, un mēs solām. Un es ticu savai ministrei, kultūras ministrei Ingunai Rībenai, ka viņa pat ne otrajā pusgadā, bet varbūt jau pirmajā kvartālā atradīs kino industrijai šos nelaimīgos 1,2 miljonus latu. Atradīs. Es par to esmu pārliecināta. Un es neteikšu tā, kā mans biedētājs Ābiķa kungs teica: “Protu, protu, būs, būs!” Bet ir! - es saku. Tā!

Bet ko mēs esam izdarījuši? Un es gribētu uzsvērt, ka mēs beidzot (tāpat kā vienmēr, bija ilgi jāgaida!) esam iedevuši naudu vienam no sabiedriskajiem fondiem - fondam Sibīrijas bērniem -, ko vada Dzintra Geka. Mīļie draugi! Šogad pavasarī viņi satikās, viņu jau nav daudz, tie ir deportētie - 400 cilvēku ar savām vainām un savām bēdām, un savām rūpēm. Kad viņi tikās Latviešu biedrības namā, viņi raudāja. Viņi tad lūdza daudzmaz sniegt viņiem pabalstu, un es esmu priecīga, ka visi mūsu koalīcijas partneri ir vienojušies un no kopējā mūsu Saeimas budžeta piešķīruši 6000 latu. Tomēr tā ir nauda, par ko viņi būs ļoti lepni un priecīgi. Un es esmu lepna un priecīga, ka mums bija, ko iedot.

Un vēl pēdējais, mīļie, kamēr te strādā tās kameras. Mani mīļie deputāti, kā jums patīk spēlēt teātri! Es esmu atnākusi šeit strādāt, bet redzu, ka jums patīk uzstāties un runāt. Man ir interesanti to vērot. Mana štata vieta ir brīva.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs. (Zālē troksnis, ilgi aplausi.)

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit nupat runāja viena no aktrisēm, kurai ļoti gribas atriebties bijušajiem koalīcijas, valdošās koalīcijas, biedriem. Jūs it kā ticat savai ministrei, bet vai jūs tiešām ticat, ka viņa atradīs 2 miljonus? Kur viņa tos atradīs? Tanī budžetā, kurš viņai iedots? Vai jūs nezināt, ka visa tā nauda jau ir sadalīta konkrētām programmām? Un, ja viņa ar savu lēmumu varēs mainīt budžetu, tad viņai jāsēž cietumā!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu balsot par 42. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 43. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Papildināšu to, ko par kino jau teica mans kolēģis Rihards Pīks, taču vispirms atbildēšu Kantānes kundzei. Viņa sacīja, ka kultūras ministre atradīšot to naudiņu pirmajā kvartālā. Pirmais kvartāls, kā zināms, beidzas jau pavisam drīz, un kur to naudiņu atradīs - zem spilvena, zem segas vai kur citur? To es nezinu, jo budžetā tās naudiņas nav. Bet tas nu tā.

Runāšu vēl par kino. Nepārprotami, ka, ja mēs spriežam par to, kas raksturo vispār valsts attīstības līmeni kopumā, viens no galvenajiem rādītājiem ir profesionālas mākslas klātbūtne valstī. Un skaidrs, ka Latvija šobrīd ir ierindojama attīstīto valstu vidū, jo nevienā Centrālāfrikas vai Austrumāfrikas valstī kopumā nav nedz operas, nedz profesionālu orķestru, profesionālu koru, profesionālu teātru, nedz arī, protams, profesionāla kino. Latvijā tas viss ir. Tomēr jāatgādina ir tas, ka mazā valstī tāda nozare kā kino nevar pastāvēt bez valsts atbalsta. Ja Zviedrijā nebūtu bijis valsts atbalsta Ingmāram Bergmanam, diez vai viņš būtu radījis tādus šedevrus, ar kuriem mēs visi esam iepazinušies. Gluži tāpat ir ar brāļiem Kaurismeki Somijā. Jo mazā valstī ir mazs tirgus, un mazas valsts kino ir jāsaņem atbalsts no valsts.

Es pirms šīs sēdes konsultējos ar Kinematogrāfistu savienības pārstāvjiem, un viņi apstiprināja to, ka tā summa, kas šobrīd budžetā ir piešķirta, - un tie ir 384 000 latu - ir paredzēta jau iesākto filmu pabeigšanai, es atkārtoju - iesākto filmu pabeigšanai. Pēdējo gadu prakse ir tāda, ka, neskatoties uz spiedīgiem budžeta apstākļiem, Saeima tomēr katru gadu piešķir finansējumu, lai varētu uzņemt vismaz vienu jaunu filmu, vismaz vienu jaunu pilnmetrāžas filmu, lai šis kino process valstī neapstātos. (Par to jau te runāja mans kolēģis.) Jo kino jomā nav tikai aktieri un režisori, tur ir arī tehniskie darbinieki, un arī viņiem sava profesionalitāte ir regulāri jāpilnveido, lai viņi šo profesionalitāti nezaudētu.

Es tomēr aicinu atbalstīt Tautas partijas frakcijas priekšlikumu - gan 43., gan 44.priekšlikumu -, kas faktiski ir vērsti tikai uz to, lai šis process turpinātos, lai tas neapstātos. Jo apstāšanās var izrādīties kino nozarei nāvējoša.

Sēdes vadītāja. Deputāts Rihards Pīks.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Vispirms man jāatgādina cienījamai Ausmai, ka neviens vārds par priekšlikumu par Latvijas Nacionālo teātri netika izteikts. Neviens vārds! Tiktāl - par iepriekšējo priekšlikumu.

Par to sarunu. Toreiz, 1996.gadā, bija Latviešu biedrības Zelta zālē diskusija ar Teātra biedrību. Starpība starp to laiku un šodienu ir sekojoša. Pirmkārt, ir pagājuši 9 gadi. Latvija kopš tā laika ir gājusi citu ceļu un ir attīstījusies. Toreiz Latvija bija pēc visdziļākās krīzes - pēc 1995.gada krīzes. Pagājušogad Latvija bija sasniegusi vislabāko ekonomisko pieaugumu, un tā ir būtiska starpība. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es nesolīju, ka rīt būs vai kvartālā būs, ka kvartāla beigās budžetu izsludinās. Vēl pusmēnesis, un kvartāls būs cauri. Tā ka es nezinu, kam tas izteikums ir domāts.

Un līdz ar to es aicinu šeit tik tiešām runāt, vadoties no tām profesionālajām zinībām, kas mums katram ir, jo mēs katrs esam nākuši no savām profesijām, un pielikt klāt tās zinības, ko iegūst šeit, veidojot budžetu.

Un tagad atgriežos pie konkrētā jautājuma par filmu nozari. Es jau mēģināju pateikt visu vienā reizē, bet tagad atgādināšu. Ābiķa kungs jau minēja šo summu. Jā, tik tiešām, šī naudas summa ir neliela - visai nacionālajai kinematogrāfijai, filmu ražošanai ir piešķirti 384 000 latu. Īstenībā nevienā citā Rietumeiropas valstī par šādu naudu nevar uztaisīt pat vienu filmu. Turpretim mūsu profesionāļi ir iemanījušies par šādu naudu, kurai klāt viņi savāc vēl arī citas naudiņas, uztaisīt trīs spēlfilmas un kādas desmit dokumentālās filmas! Tātad tiek pieliktas lielas pūles un tiek izmantoti arī privātieguldījumi.

Man jāsaka, kolēģi, ka ikdienā mēs bieži sūdzamies: “O, tas amerikāņu kino, tā amerikāņu kino invāzija! Mums jau ir apnicis to skatīties, bet cita jau nav ko skatīties!” Visās Eiropas zemēs ir tā, ka nacionālās valdības atbalsta savas nacionālās kultūras, aizsargā tās pret šo globālo nivelēšanos. Atbalsta savas nacionālās kultūras, atbalsta savas nacionālās filmas. Tā tas ir.

Un tādēļ es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un arī nākamo. Ir runa par relatīvi nelielām summām, jo - vēlreiz jums atgādinu! - ir izauguši cilvēki, profesionāļi, kas var šo darbu darīt.

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, saskaņā ar Kārtības ruļļa 73.pantu sēdes vadītājs var izteikt aizrādījumu runātājam!

Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 43. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 44. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 44. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 45. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Šis priekšlikums ir saistīts ar medikamentu apmaksai paredzēto līdzekļu palielinājumu attiecībā pret pašreiz budžetā iestrādāto. Jāatzīst, ka šobrīd šis budžeta postenis ir arī attiecībā pret iepriekšējo gadu samazināts - samazināts par 1,6 miljoniem. Un arī visi nākamie priekšlikumi ir saistīti tieši ar medicīnas finansēšanas situāciju.

Kāpēc šobrīd arī par daudzām šīm lietām ir jārunā no šīs tribīnes? Tāpēc, ka šogad Saeimā nenotika tās debates, kuras ir iepriekš vienmēr bijušas. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nekad nav izvairījusies, budžetu apspriežot, tikties ar dažādām profesionālām asociācijām, arodbiedrībām, taču šogad šādas debates nenotika. Mēs tikai šodien tikāmies ar Latvijas Pašvaldību savienību, jo bija jālabo viena kļūda, kuru arī valdība atzina, bet ar citām profesionālajām asociācijām vai arodbiedrībām, vai vadītāju asociācijām komisija šogad netika diskutējusi.

Tautas partijai nācās šīs lietas labot: lai mēs iegūtu priekšstatu un lai šinīs biezajās sienās nezaudētu saikni ar realitāti, nācās tikties gan ar Izglītības darbinieku arodbiedrību un Izglītības vadītāju asociāciju, gan arī ar Medicīnas darbinieku arodbiedrību un veselības aizsardzības iestāžu vadītāju organizācijas pārstāvjiem, lai noskaidrotu nepastarpināti - ne izlasot presē! - viņu viedokli par pašreiz iesniegto budžetu. Varu paust to viedokli, ko mēs sadzirdējām, vismaz frakcijā, par tām lietām, kurās mums viedokļi saskanēja.

Esošais budžets situāciju pasliktina attiecībā pret iepriekšējo gadu. Attiecībā pret iekšzemes kopproduktu vai kopējiem budžeta izdevumiem veselības aizsardzības īpatsvars šogad ir samazinājies. Pagājušajā gadā kopējais tās finansējums bija 10,7% no budžeta, šobrīd ir 10,4%. Praktiski netiek dota iespēja saglabāt esošo - vismaz esošo! - līmeni. Situācija būtiski pasliktinās. Saistībā ar streikotāju prasību izpildi jāpiemin kaut vai situācija pagājušā gada 4.ceturksnī. (Lai gan daži visnotaļ cienījami cilvēki vēl runā par kvartāliem, kvartāli, man liekas, beidzās pirms 12 vai 13 gadiem. Manuprāt, tagad ir ceturkšņi.) Šīs lietas ir tādas, ka 4.ceturksnī vidējā mediķu, ārstu alga bija 168 lati. Šobrīd piešķirtie, esošie līdzekļi neļauj pilnā mērā nodrošināt tās saglabāšanu vismaz iepriekšējā līmenī. Tam kopumā ir nepieciešami apmēram 8 miljoni latu. Veselības jomā ir par šiem līdzekļiem jābūt skaidrībai jau šobrīd.

Šodien mēs runājam par to, vai ticam vai neticam valdībai. Nu palūkosimies uz konkrētajiem skaitļiem, kas ir neapstrīdami! Valsts kases oficiālā atskaite par budžeta izpildi šā gada janvārī un atskaite par budžeta izpildi 2002.gada janvārī. Pavērsimies uz skaitļiem, kas raksturo izdevumus veselības aprūpei un kas ir veselības aprūpes speciālajā budžetā! Iepriekšējā gada janvārī valdība spēja tam atvēlēt 14 miljonus latu (bez dažiem desmitiem tūkstošu). Šogad finansējums ir šāds: janvārī izdevumi ir 11,7 miljoni - tas ir par 16% mazāk. Jūs tam varat piekrist vai ne, tie ir dokumenti, ko iesaku apskatīt internetā, kas ir pieejami. Valsts kases oficiālajā atskaitē tātad redzam, ka 16% liels samazinājums izdevumu daļā ir vērojams jau janvārī. Protams, ir jautājums - kas notiks tālāk?

Otra lieta, kas īstenībā raksturo sistēmisko pieeju, kāda varbūt ir raksturīga šai valdībai. Veselības aprūpes īpatsvars budžetā samazinās, turpretim pārvaldes struktūras īpatsvars pieaug. Ja jūs ieskatīsieties valdības atbalstīto prioritāšu saraksta 29.sadaļā, tad redzēsiet, ka veselības aizsardzībā ir divas prioritātes - jaunu štata vienību ieviešana ministrijā un veco štata vienību pārņemšana. Tāds ir valdības apstiprinātais prioritāšu saraksts, kas ir iekļauts budžetā, budžeta paskaidrojumos! Manuprāt, nerodas pārliecība par situācijas uzlabošanos medicīnā.

Manuprāt, Saeima nedrīkst pašreiz pieejamo pakalpojumu samazināšanos pieļaut līdz ilgi solītajām reformām, neatkarīgi no tā, kādas tās būs vai nebūs, un nedrīkst pieļaut situācijas pasliktināšanos arī mediķu atalgojuma jomā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Aigars Pētersons.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja! Godājamais Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Nu iebraucāt jūs, iepriekšējā valdība, ar medicīnu grāvī! Iebraucāt! Nu gribat, lai trīs mēnešu laikā mēs to no grāvja izvilktu. 1,6 miljoni - medikamentiem, 2,4 miljoni - medikamentu un veselības aprūpes pakalpojumu kompensācijai… Saprotama vēlme, kolēģi! Manuprāt, ikviens no šajā zālē sēdošajiem deputātiem gribētu atbalstīt šo priekšlikumu - jo naudas medikamentu kompensācijai un veselības aprūpes pakalpojumu kompensācijai tiešām pietrūkst -, ja vien nebūtu divu aspektu: pirmkārt, paredzamais līdzekļu ieguves avots un, otrkārt, valsts kompensējamo medikamentu saraksta pašreizējais izskats.

Nav šaubu, ka šodien eksistējošo kompensējamo medikamentu sarakstu, kurā netrūkst dārgu, nereti farmācijas produktu izplatītāju firmu lobētu medikamentu, nevarētu apmaksāt pat ļoti bagāta valsts. Tāpēc atzīstams ir jaunās ministrijas - Veselības ministrijas - uzsāktais darbs pie šā saraksta sakārtošanas.

Tāpat saprotama ir valdības piesardzīgā stratēģija, atturoties no nodokļu sloga palielināšanas.

Es ticu, ka veselības aprūpe jau drīzā nākotnē saņems trūkstošos līdzekļus, ka tie tiks investēti patiesi sakārtotā sistēmā. Tāpēc šodien aicinu deputātus balsot pret šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamo Prezidij, cienījamie ministri un godājamie deputāti! Vispirms man ir jāteic, ka Gundars Bērziņš savā runā īstenībā aizmirsa jautājumu, par ko sāka runāt. Jautājums bija par medikamentu kompensāciju.

Es atbildēšu arī par to, kas saistīts ar medikamentu kompensāciju, un par visu pārējo, kas saistīts ar medicīnisko aprūpi.

Tas, ka kompensējamiem medikamentiem ir par 1,6 miljoniem mazāk, vēl nenozīmē, ka medicīnai, veselības aprūpei tiešām ir atņemta nauda. Īstenībā nākamā gada budžetā, lai palielinātu mediķu algas, ir līdzekļu pielikums - 12,9 miljoni latu. Tas nemaz nav tik maz. Paskatieties uz šo skaitli! Bez tam 2,7 miljoni latu ir minimālās darba algas palielināšanai. Tātad kopumā šī summa tomēr nav iztrūkums, bet gan pielikums. Un ar kompensējamiem medikamentiem ir tieši tāpat kā ar jebkuru citu lietu. Mēs varam aiziet un nopirkt sev apģērbu veikalā, kur tas maksā, nu, teiksim, 10 latus, un varam arī aiziet un nopirkt tieši to pašu par 100 latiem - tikai tādēļ, ka tā ir cita firma, tas ir cits nosaukums un cita cena.

Ja ir pareizi organizēti šāda veida konkursi, izsoles un pārējie iepirkumi, ir iespējams arī samazināt cenu un nebūt nepasliktināt kopējo apjomu. Tikai jāizdara pareizā izvēle.

Ņemot vērā, ka tiešām mums ir bijis tikai pāris mēnešu, lai iedēstītu reformu iedīgļus visā šajā satrunējušajā sistēmā, kas gadu gadiem ir kultivēta, es domāju, ka nav vispār nekāda pamata šodien runāt par to, ka mēs neesot veikuši savu darbu.

Es aicinu balsot par tādu budžetu, kāds tas ir sastādīts, un šinī gadījumā arī turēties pie tās tēmas, par ko mēs runājam.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Kritizēt veselības budžetu ir ļoti vienkārši. Pietiek ar dažiem salīdzinājumiem - kompensējamiem medikamentiem šogad iedalīts mazāk līdzekļu, toties administrēšanai ir daudz vairāk, un tā tālāk. Taču es, ārsts, esmu vairāk satraukts par to, ka reformas izstrādāšanas laikā nav atrisināti jautājumi, kas ir paralēli, saistīti ar šo pašu reformu. Ļoti vienkāršs piemērs ir iedzīvotāju apgāde ar nepieciešamajiem medikamentiem. Četru mēnešu laikā nav izdarīts pilnīgi nekas, kaut gan šā jautājuma risinājums būtu vienkāršs, ja ar to nodarbotos profesionāli speciālisti. Iepazīšanās ar Veselības departamenta darbu liek domāt, ka iepriekšējos gados valsts ir zaudējusi aptuveni 6000 latu gadā, ko profesionālas pieejas gadījumā varēja saņemt. Pienāca “Jaunie laiki”, bet arī tie šo jautājumu nav atrisinājuši. Ja viņi nezina, kā to izdarīt, lai paprasa Tautas saskaņas partijai! Mēs zinām, kā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Veselības ministrs Āris Auders.

Ā.Auders (veselības ministrs).

Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Deputāti! Es gribu apstiprināt, ka valdības prioritāte, viena no prioritātēm, joprojām ir veselības aprūpe. Tāpat es gribu apstiprināt, ka mēs neesam atkāpušies no sava mērķa - sasniegt 7% no IKP veselības aprūpei. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi pateikt arī to, ka nav solīts šogad piešķirt precīzi 102 miljonus latu veselības aprūpei. (Zālē troksnis.) Es turpināšu, kad jūs beigsiet. Es esmu teicis, ka 102 miljoni latu ir tā summa, kas valdībai ir pieprasīta un lūgta veselības aprūpei. Un valdība ir pateikusi: cik līdzekļu veselības aprūpei būs, tik arī tiks piešķirts. Un tāpēc es gribu no šīs tribīnes apstiprināt, ka 102 miljoni latu ir pieprasītā, nevis apsolītā summa veselības aprūpei. Ļoti būtiski ir to atšķirt. Liekas, opozīcija dažreiz jauc šādus vienkārši saprotamus terminus.

Aicinu balsot pret šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Ministra kungs! Jūs kaut ko pieprasījāt valdībai. Jūs pirms vēlēšanām solījāt... Nu, pareizāk sakot, jūsu kolēģi solīja, jūs laikam nekandidējāt vēlēšanās, - solīja, ka būs daudz naudas medicīnai, daudz vairāk, nekā bija pirms tam. Taču sanāk, ka sakarā ar to, ka ir inflācija, medicīna nākamgad saņems pat vēl mazāk līdzekļu. Mazāk līdzekļu būs arī medikamentu apmaksai. Ko tad jūs teiksiet tai vecmammai, kurai nebūs naudas, ko samaksāt par medikamentu? Ko jūs teiksiet tad, kad pie jums vērsīsies tie cilvēki, kuriem jau šogad neapmaksā dažus no tiem medikamentiem, kurus apmaksāja iepriekšējā gadā? Ko viņi darīs, it īpaši hroniskos slimību gadījumos. Ja jūs pat to nevarat pateikt, nu tad, atvainojos, jums nav vietas jūsu ministrijā!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 45. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Es atvainojos, Brigmanes kundze! Saeimas Prezidijs izsludina pārtraukumu uz pusstundu. Tiekamies zālē pulksten 17.30.

Cienījamie deputāti! Pirms mēs atstājam zāli un dodamies pārtraukumā, es gribētu sveikt mūsu kolēģi Pēteri Kalniņu no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas 51 gada jubilejā un novēlēt viņam veselību, izturību un visu to labāko! (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Pirms turpinām sēdi, paziņoju, ka ir saņemts desmit deputātu priekšlikums ar lūgumu saīsināt debašu laiku, izskatot likumprojektu “Par valsts budžetu 2003.gadam”: līdz 3 minūtēm - pirmo reizi, un līdz 2 minūtēm - otro reizi.

Lūdzu, balsosim par deputātu priekšlikumu! (Zālē troksnis, izsaucieni.) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 29, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts. Tātad deputātiem jāņem vērā, ka runāt pirmo reizi var 3 minūtes, otro reizi - 2 minūtes.

Lūdzu, turpināsim izskatīt priekšlikumus!

B.Brigmane. 46. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, balsosim par 46. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 47. - deputātu Vidavska un Mackeviča priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 47. - deputātu Vidavska un Mackeviča priekšlikumu!

Es atvainojos! Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Anatolijs Mackevičs.

A.Mackevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie kungi! Lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu! Vienības nams apvieno trīs lielas iestādes - Latgales Centrālo bibliotēku, Valsts teātri un Latviešu kultūras centru. Es gribu uzsvērt vēlreiz: Latviešu kultūras centru un daudzas citas sabiedriskas organizācijas. Tas ir ne tikai Latgales vēsturiskais centrs, bet arī tā lepnums.

Es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 47. - deputātu Vidavska un Mackeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 48. - deputātu Vidavska un Mackeviča priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksejs Vidavskis.

A.Vidavskis (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi. Daugavpils pilsēta uzbūvēja autotransporta mezglu trīs gadu laikā. Lai pabeigtu būvniecību šajā objektā, vēl vajag apmēram 3 miljonus latu. Šajā gadā mēs no budžeta saņemsim tikai 300 tūkstošus latu. Jūs redzat, ka šādā tempā mums nāksies to būvēt vēl septiņus gadus.

Es ļoti lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu balsot par 48. - deputātu Vidavska un Mackeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 49. - deputātu Vidavska un Mackeviča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Anatolijs Mackevičs.

A.Mackevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Gribu teikt tikai vienu: ja mēs neatbalstīsim šo grozījumu par sporta manēžas rekonstrukciju, tad simtiem bērnu un sportistu ne tikai no Daugavpils pilsētas, bet arī no visa rajona paliks bez iespējas ziemā nodarboties ar sportu, tāpēc ka citas sporta celtnes, kur varētu nodarboties ar vieglatlētiku, vienkārši nav. Summa, kas vajadzīga jauniešu nodarbināšanai, nav tik liela, lai to atteiktu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 49. - deputātu Vidavska un Mackeviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 50. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Valdības locekļi! Kolēģi! Vēlos pievērst uzmanību investīciju piešķiršanai pašvaldībām. Un kas mani priecē? Mani priecēja Kariņa kunga skaidrojums, ka šis budžets investē cilvēkos, kam, es domāju, visnotaļ piekrīt absolūti visi klātesošie, ka tas ir svēts darbs un ka tas ir novērtējams darbs. Un es domāju, ka to ikviens arī atbalsta. Un tieši tāpēc man nav saprotams, kāpēc Latvijas iedzīvotāji - mēs visi taču esam cilvēki! - tiek šķiroti. Kāpēc tad ir tādi cilvēki, kuros ir jāinvestē, bet kāpēc pedagogi un skolēni ir tie cilvēki, kuros nav jāinvestē? Vai tad šī kategorija nav cilvēki? Ja vēl ņem vērā to, ka lielākā vērtība ir investīcijas izglītībā, kas patiesībā nodrošina potenciālo intelektuālo spēku, tad gribas jautāt: ar ko tad mēs īstenībā varēsim konkurēt gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē kopumā?

Tagad parunāsim konkrēti. Es gribētu saprast, kā gan cienījamais Repšes kungs, gan Šadurska kungs, gan cienījamais Strazdiņa kungs varēs jelgavniekiem paskaidrot, kāpēc šajā pilsētā netiek atbalstīti tieši šie Jelgavas 2.ģimnāzijas, Jelgavas 1.ģimnāzijas un Jelgavas sākumskolas investīciju projekti, kuri tika iesākti pagājušajā gadā. Šobrīd es runāju kopumā par visiem šiem priekšlikumiem, kuri ir saistīti ar investīcijām Jelgavai. Es konkrēti pakavēšos pie Jelgavas 2.ģimnāzijas sporta halles, kuras projekta realizācija tika uzsākta pagājušajā gadā. Projekts tika radīts un tagad to atlika tikai turpināt.

Mani ļoti priecēja tas, ka pirms vēlēšanām 7.Saeimā esošās partijas: apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Tautas partija, gan Stalidzānes kundze, kas pārstāvēja Latvijas Pirmo partiju, bet gan pēc vēlēšanām - un par to man bija liels prieks - arī Zaļo un zemnieku partija, viesojās Jelgavā. Un tad gan pirms vēlēšanām, gan pēc vēlēšanām tika solīts Jelgavas pilsētā atbalstīt šos projektus. Kā es jau teicu, mani ārkārtīgi iepriecināja Zaļo un zemnieku partijas vizīte Jelgavā. Cienījamais Strazdiņa kungs viesojās Jelgavas 2.ģimnāzijā un runāja ar skolēniem. Runāja gari, plaši, saistoši un interesanti, pēc tam bija brīnišķīgas atsauksmes. Tikai viņš laikam piemirsa, ka viņš runāja 2.ģimnāzijas aktu zālē, bet pagalmā tai blakus atradās pavisam aizmirsta, veca un lietošanai vairs nederīga sporta halle, kuras lietošanu varētu turpināt, šajā gadā tai piešķirot attiecīgi paredzēto naudu.

Un tad man ir jājautā: kā lai jelgavnieki notic solījumiem? Kā lai viņi zina, kuri tad ir īstie un kuri - neīstie solījumi? Ņemot vērā to, ka arī es nezinu, pēc kādiem principiem tiek krāsotas un dalītas pašvaldības oranžā vai vēl kādā citādā krāsā, tad es domāju, ka ne skolēnus, ne pedagogus nevajadzētu “krāsot”.

Jūs jau zināt, kāda ir ekonomiskā situācija Jelgavas pilsētā. It īpaši Zaļo un zemnieku frakcija to zina, jo te ir jūsu partijas mērs, kurš ļoti apzinīgi un daudz ko dara. Turklāt Jelgavas pilsētas vadība jau neprasa tukšā vietā. Viņi paši ļoti daudz dara, un tad nu es nesaprotu, kā šie visi solījumi var palikt bešā.

Un tad vēl es gribu zināt, kā mēs galu galā paskaidrosim vēlētājiem, kad īsti šie solījumi tiks pildīti - vai tie tiks pildīti reizē ar jauniem budžeta grozījumiem un vai vispār netiks pildīti, jo mēs zinām, ka patlaban cilvēki vēl ļoti tic jaunajiem laikiem, bet, ņemot vērā tos nepildītos solījumus, kuri ir saistīti ar veselības aprūpi, kā arī vēl pārējos tukšos solījumus, cilvēkiem ticība sāk zust, un es domāju, ka tas ir pats briesmīgākais.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiks…

Ē.Zommere. Jā, es tūlīt beigšu. Par to, ka izglītības sistēmā problēmu ir bezgala daudz, vakar rosināja domāt arī Ogres skolotāju bažas, kas izskanēja sarunā ar Strazdiņa kungu. Šadurska kungs, es gribētu vērsties tieši pie jums, jo jūs acīmredzot neesat sadzirdējis šīs problēmas! Tādas bažas, kādas vakar izskanēja Saeimā, ir arī Jelgavas skolu direktoriem, un tās attiecas gan uz izglītības saturu, gan uz visām pārējām šīm lietām, kuras pieminēja jau iepriekšējie runātāji. Tās ir algas, informatizācijas projekti, investīciju projekti. Jelgavnieki jūs ļoti gaida! Viņi jūs nesagaidīja, Šadurska kungs, ne 14.februārī, ne 21.februārī, un viņi joprojām ir neziņā, vai jūsu solījumi paliek spēkā, vai jūs ieradīsieties Jelgavā, vai jūs solīsiet, ka kaut kad kaut kas arī būs, jo patiešām investīcijas izglītībā ir reāla vērtība. Tam pedagogu kolektīvs vairs netic.

Lūdzu, atbalstiet Jelgavas projektu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es gribu piekrist Zommeres kundzes teiktajam: kāpēc mēs šķirojam mūsu skolas? Strādādams Jelgavas domē par Jelgavas deputātu, es ļoti bieži dzirdēju tādus pārmetumus, ka es kā apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pārstāvis atbalstot tikai krievvalodīgās skolas. Bet tā tas nebija! Man visas skolas ir līdzīgas. Man nav nekādas atšķirības, vai tur mācās krievu bērni vai tur mācās latviešu bērni.

Un es aicinu jūs atbalstīt šo projektu, it sevišķi tāpēc, ka tur ir ilgtermiņa saistības. Gan attiecībā uz mūsu valsti, gan uz Jelgavu. Pagājušajā gadā mēs atbalstījām šo projektu, mēs uzsākām darbus. Kāpēc mums būtu jāpārtrauc šie darbi? Arī es to neizprotu, Zommeres kundze. Un man ir ļoti sāpīgi par to šodien šeit runāt, tāpēc ka nevienai Jelgavas skolai nav atbalstīts neviens projekts. Man arī tas nav izprotams.

Un tāpēc, manuprāt, mums tomēr ir jāpadomā, kā Latvijas Zemnieku savienības pārstāvis, kurš vada šo pilsētu, un arī Latvijas Zemnieku savienība, kura ir pārstāvēta mūsu valdošajā koalīcijā, kā viņi varēs skatīties acīs mūsu iedzīvotājiem, it sevišķi Rāviņa kungs. Kaut gan, no otras puses, es pat priecājos, Zommeres kundze, jo mēs kopā ar jums varēsim iet pie saviem vēlētājiem un stāstīt viņiem, ko Latvijas Zemnieku savienība, strādājot valdošajā koalīcijā, un Rāviņa kungs, strādājot Jelgavas domē, dara mūsu cilvēku labā - mūsu vecāku un mūsu skolēnu labā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamais Ministru prezident! Cienītās kolēģes un kolēģi! Liels paldies jums, Zommeres kundze, par jūsu teiktajiem vārdiem! Ticiet man, ka, tiekoties ar skolas vadību, es gan viņiem nesolīju, ka mēs sāksim remontēt sporta zāli. Es teicu, ka jums ir jāpagaida. Tā ka mēs nesolījām.

Es gribu arī jums visiem pārējiem teikt, ka mums, Latvijas Zemnieku savienībai, ir vienlīdz tuvi visi mūsu reģioni, mūsu pilsētas un arī visu mūsu bērnu aizsardzība pret visādiem kaitīgiem ieradumiem un tā tālāk. Un mēs darīsim visu, lai tiešām viņus no tā pasargātu. Arī es ceru, ka mēs saražosim vairāk un kļūsim bagātāki, lai spētu visā Latvijā plānveidīgi uzbūvēt visas nepieciešamās sporta būves un lai mūsu bērni tiešām nodarbotos ar kaut ko labāku kā līdz šim. Tā ka mēs ceram uz labāku nākotni.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 50. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 51. - deputāta Aleksejeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 51. - deputāta Andreja Aleksejeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 52. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai ir jābalso? Lūdzu, balsosim par 52. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 53. - deputāta Aleksejeva priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs. (No zāles dep. A.Aleksejevs: “3 minūtes!”)

A.Aleksejevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es neesmu pirmais un nebūšu arī pēdējais, kurš mēģinās pievērst jūsu uzmanību pašvaldību finansējumam. Visi esam ievēlēti - katrs no sava apgabala, savas pilsētas, pagasta un novada. Biežāk esam dzirdējuši uzstājamies Latgales pārstāvjus, Kurzemes vai Vidzemes deputātus. Es savukārt pārstāvu Zemgales reģionu un esmu viens no trim deputātiem, kuri ir ievēlēti no ceturtās lielākās Latvijas pilsētas, proti, no Jelgavas.

Pēc likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam” saņemšanas es jums godīgi varu atzīties, ka pirmām kārtām meklēju sadaļu par mērķdotāciju un investīciju piešķiršanu pašvaldībām. Sameklējis šo sadaļu un iepazinies ar visām dotācijām, it sevišķi ar investīciju projektiem, man ar nožēlu nācās konstatēt, ka Jelgavas pašvaldībai šogad vispār nav paredzēti līdzekļi iesākto projektu turpināšanai, to skaitā arī vienīgajam jaunajam projektam, proti, Jelgavas 2.ģimnāzijas sporta halles celtniecībai.

Šajā gadījumā man kā jelgavniekam nav saprotama nedz valdības, nedz valdošās koalīcijas, nedz arī dažu mūsu kolēģu, kas ir ievēlēti no Jelgavas, rīcības motivācija. Es pilnīgi nepiekrītu Kariņa kunga pagājušajā sēdē izteiktajam viedoklim, ka investīcijas tika piešķirtas tām pašvaldībām, kurās pie varas ir bijuši Tautas partijas pārstāvji. Es varu jūs painformēt, ka Jelgavā līdz pat šai dienai Tautas partijas pārstāvis vēl nekad nav bijis pie varas. Divus sasaukumus ir bijis apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis, bet šobrīd pie varas ir Latvijas Zemnieku savienības pārstāvis.

Godātie kungi! Vai, jūsuprāt, nav izveidojusies dīvaina situācija, ka tās partijas, kuras sastādīja valdību un kurām ir balsu vairākums Saeimā, pieņem lēmumu - nesniegt finansiālu palīdzību pilsētai, kuras domes priekšsēdētājs ir Latvijas Zemnieku savienības biedrs? Cik es biju naivs, cerēdams, ka, ienākot Saeimā, Latvijas Zemnieku savienības deputāti ar visiem spēkiem mēģinās atbalstīt savus biedrus, bet dzīvē sanāca tikai čiks!

Man nav skaidra arī deputātes Stalidzānes nostāja, jo viņa ir balotējusies no Jelgavas un viņai būtībā jāaizstāv pilsētas un tās iedzīvotāju intereses.

Īsumā par šo projektu, kuru Jelgavas dome iepriekšējā gadā iesniedza valdībai un guva atbalstu. 2001.gadā, kad skolu tīklā tika veikta reorganizācija, trīs pilsētas skolas - divas pamatskolas un viena ģimnāzija apmainījās ar ēkām. Pēc reorganizācijas 1.pamatskola ievācās bijušajā bērnudārza ēkā, bet “Spīdolas” ģimnāzija - bijušajā partijas komitejas ēkā. Kā jūs labi saprotat, šajās abās ēkās nebija paredzētas sporta zāles, tāpēc tagad divu skolu audzēkņiem sporta nodarbībām ir jāiznomā Sporta nama telpas, par to vēl maksājot nomas maksu.

Blakus šīm abām mācību iestādēm atrodas vēl viena ģimnāzija, kuras sporta halle ir celta vēl padomju laikos, tāpēc šobrīd ēka atrodas nožēlojamā stāvoklī. Līdz ar to bija nepieciešams šis projekts, lai triju skolu bērni normālos apstākļos nodarbotos ar sportu, nevis dienas vidū skraidītu pa pilsētu šurpu un turpu. Un šobrīd arī pašvaldība nepilda vienu no savām funkcijām - nerūpējas par iedzīvotāju tiesību nodrošināšanu - pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanu.

Pagājušajā gadā no valsts budžeta halles projektēšanai tika iztērēti 28 000 latu. Es domāju, ka mums vēl jāpārbauda, kur tiek iztērēti šie līdzekļi. Šogad mēs “iesaldēsim” jau uzsāktu projektu, un tas nozīmē, ka vēl vienu gadu gandrīz pusotrs tūkstotis bērnu būs spiests iztikt bez sporta halles.

Jelgavas dome ceturtdien ir pieņēmusi lēmumu par aizņēmuma ņemšanu, lai nodrošinātu sporta programmas īstenošanu...

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāt, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Aleksejevs. Jā, es tūlīt beigšu!

Nobeigumā es gribēju pateikt, ka Jelgava ir gandrīz vienīgā pilsēta no lielo pilsētu asociācijas, kura vispār nav saņēmusi nevienas investīciju programmas atbalstu. Es vispār brīnos par jūsu rīcību attiecībā uz ceturto lielāko pilsētu savā valstī.

Paldies par uzmanību!

Ēriks Jēkabsons.

Sēdes vadītājs. Vārds Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamā valdība! Premjera kungs! Jā, valstī ir stipri daudz sasāpējušu problēmu, sasāpējušu lietu, un, arī balotējoties uz 7.Saeimu, šī Jelgavas sporta halle bija viena no tām aktuālajām problēmām, kurai tiešām bija vajadzīgi līdzekļi, lai šo sporta halli varētu atjaunot vai uzcelt, jo no tā, kā darbosies šī sporta halle, ir atkarīgs arī tas, kā trīs skolu skolēni varēs nodarboties ar sportu. Taču, kā jūs redzat, ir pagājuši šie četri gadi, bet tikai pagājušajā gadā varēja atļauties iedalīt pirmos līdzekļus projekta izstrādei. Un tā nebija liela summa, tie bija laikam 18 000 latu (es tagad precīzi vairs neatceros), kas bija domāti tikai projekta izstrādei, un šodien teikt, ka noteikti var šo pusmiljonu iedalīt, ir stipri nenopietni.

Man patiešām gribētos, lai Šadurska kungs spētu iedziļināties visos šajos projektos, kuri Latvijā ir jābūvē un kuri patiešām ir ļoti nepieciešami Latvijas skolēniem sporta nodarbībām. Es ļoti ceru, ka starp šiem projektiem būs arī Jelgava, bet tagad, kā mēs redzam, šā pusmiljona šodien budžetā nav.

Un mēs arī kā partija ne reizi vien esam teikuši un apgalvojuši, ka ir jāatrod iespēja budžetu papildināt, un tad arī būs, ko dalīt. Diemžēl budžets ir saņemts tāds, kāds tas ir saņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Indulim Emsim.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es šeit gribētu ieviest dažas korekcijas, jo te izskanēja, ka Jelgavas pilsēta nav saņēmusi no valsts investīciju programmas nekādu atbalstu. Tas nav pareizi. Jelgava ir viena no, teiksim, prioritārajām pilsētām, kas ir savulaik izstrādājušas projektu kopu, un ir saņēmusi šādu atbalstu. Pirmais atbalsts bija ar Pasaules Bankas kredīta palīdzību - tika reorganizēta siltumapgāde šajā pilsētā. Pašreiz ļoti, ļoti liels projekta cikls Jelgavā ir pabeigts un tiek uzsākta ūdenssaimniecības sistēmas rekonstrukcija. Tas tiešām ir ļoti liels, investīciju ziņā ietilpīgs projekts. Šogad Jelgavā sāks darbu, lai uzlabotu ūdens attīrīšanas iekārtu darbību, celtu jaunus kanalizācijas tīklus un uzlabotu dzeramā ūdens apgādi.

Par skolām. Es varu tikai piekrist visiem iepriekšējiem runātājiem, ka līdzšinējā investīciju programma skolās ir tikko kā sākusies un tas process vēl viss ir priekšā. Taču man ir jāteic visiem tiem deputātiem, kuri iesniedza - vai nu lokālpatriotisku jūtu vadīti, vai kādu citādu apsvērumu dēļ - kādu visnotaļ vajadzīgu projektu attiecībā uz kādu skolu: tā tās lietas civilizētā pasaulē nenotiek! Vispirms ir vajadzīga izpētes programma, kurās skolās un kādas investīcijas ir nepieciešamas. Pēc tam šīs prioritātes tiek secīgi sakārtotas pa gadiem: kad un tieši kur mēs ieguldīsim naudu. Un tikai tad, kad mums ir skaidra bilde, kādā secībā mēs investīciju programmas realizēsim, tikai tad to drīkst darīt. Un tāpēc šādi ierosinājumi - iedot naudu tur un tur - līdzinās lēkšanai ejošā vilcienā. Risks! Varbūtība, ka mums tur trāpīsies ielēkt, ir ārkārtīgi maza. Mēs, visticamāk, kritīsim un salauzīsim sev kaulus, jo projekti nav izpētīti, nav sagatavoti, nav apsvērti investīciju, ieguldījumu atmaksāšanās jeb atdeves un citi jautājumi. Tāpēc mans ierosinājums izglītības un zinātnes ministram ir tuvākajā laikā ķerties pie vērienīgas investīciju programmas. Pasaules Bankas programma jau ir uzsākta tajā virzienā, un, es domāju, tādu programmu vajadzētu turpināt, lai mēs tiešām zinātu, kur investēt, kad, cik un kādā kārtībā. Šādi - pēc katra deputātu iesnieguma - tās lietas diemžēl notikt nevar.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Deputāts Andrejs Aleksejevs. Otro reizi.

A.Aleksejevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Emša kungs, šeit nav runa par kaut kādu ūdensapgādes sistēmu! Ir runa par 2.ģimnāzijas sporta halli. Un man, tā kā mans dēls mācās tieši 2.ģimnāzijā, ārkārtīgi svarīgs ir šis jautājums. Es gribu, lai pilsēta uzsāktu to darbu, ko viņa jau pagājušajā gadā ir iesākusi.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Cienījamais Emša kungs! Jūs aicinājāt uz lieliem pētniecības darbiem. Bet ko gan pētīt skolā, kurā ir skolēni, kuriem ir jānodarbojas ar sportu un kuriem vienkārši vajag sporta zāli? Jo projekts jau ir gatavs, un jāuzsāk ir vienkārši šā projekta īstenošana. Ko tur vairāk pētīt? Es nesaprotu, kādi vēl izpētes darbi un kāda vēl pētniecība te vajadzīga.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Jā, cienījamie kolēģi! Es arī varu tikai paust neizpratni - kas vēl būtu jāpēta, ja Valsts darba aizsardzības inspekcija ir uzrakstījusi tik daudz aktu par Jelgavas 1.ģimnāziju, kuras satrunējušie logu rāmji apdraud bērnu dzīvību? Pagājušajā gadā šis projekts veiksmīgi sāka īstenoties, un es nezinu, ko jūs vēl gribat, Emša kungs! Vai jūs un visa Zaļo un zemnieku savienības frakcija un Jelgavas vadība kopumā, vai jūs visi uzņemsieties atbildību par to, ka Jelgavas 1.ģimnāzijā un Jelgavas sākumskolā, par kurām ir šis Valsts darba aizsardzības inspekcijas akts, varēs šīs lietas novērst līdz 2003.gada 27.jūlijam? Vai jūs pēc tam atbildēsiet, ja notiks kāda nelaime ar bērniem? Es gribu zināt, kas uzņemsies atbildību un kas tad teiks, ka bija vēl kaut kas jāpēta!

Tas pats ir sakāms par Jelgavas 2.ģimnāzijas sporta halli. Ja reiz šis investīciju projekts ir apstiprināts, vadoties pēc visiem punktiem un formulāriem, tad kas tur vairs ko pētīt?! Jelgavā ir Spīdolas ģimnāzija, kura gan ir ievietota visumā piemērotās telpās, bijušajā partijas komitejā, taču tur vispār nav sporta zāles. Jelgavas sākumskolā arī nav sporta zāles. Šo problēmu jau pieminēja Aleksejeva kungs. Arī Jelgavas 1.pamatskolā nav sporta zāles un 1700 skolēni vispār nenodarbojas ar sportu. Tā ka es domāju, Strazdiņa kungs, ka jūs, ārsts un izcils narkologs, zināt arī to, ka Jelgavā ir depresīva situācija gan narkomānijas, gan alkoholisma ziņā un ka Jelgava ļoti daudz dara, Jelgava ir nodibinājusi sabiedrisko organizāciju “Vecāki Jelgavai”. Un tādēļ mani izbrīna, ka vēl kaut kas ir jāpēta! Citas pilsētas pārņem no Jelgavas pieredzi, kā sabiedrība pati iesaistās narkomānijas un alkoholisma apkarošanā, bet Saeima tagad ar savām rokām nobalsos: “Nē!” Jūs taču bijāt tas, kurš gandrīz divu stundu garumā 2.ģimnāzijā stāstījāt par narkomānijas profilaksi, taisni par tām lietām, par ko es aicinu balsot šobrīd - par sporta aktivitātēm, lai šiem 1700 skolēniem nevajadzētu dīkā pavadīt savu brīvo laiku depresīvajā Jelgavā! Jāņem vērā, kāds tur ir bezdarbs un kas notiek RAF rajonā. Jūs visi taču zināt, ka rūpnīca RAF ir slēgta, bijusī Mašīnbūves rūpnīca tikko, tikko ir atjaunota. Vai jūs gribat, lai bērni tik tiešām dara to, pret ko jūs aģitējāt? Es nezinu, kā jūs turpmāk, kad atbrauksiet uz Jelgavu, runāsiet ar Jelgavas iedzīvotājiem!

Strazdiņa kungs, jā, es zinu, ka jūs personīgi 2.ģimnāzijā neizteicāt solījumus, bet tie bija jūsu frakcijas kolēģi, kuri bija Jelgavas pilsētas domē un kurus intervēja laikraksta “Zemgales Ziņas” žurnālisti, to publicēja… Tātad nav runa par Jelgavas 1700 skolēnu, viņu vecāku un vēl arī pedagogu sašutumu, bet ir runa par…

Sēdes vadītāja. Laiks ir beidzies!

Ē.Zommere. … bet ir runa par visas Jelgavas sabiedrības sašutumu.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu un neko vairs nepētīt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Mani dārgie kolēģi! Es cenšos saprast šo debašu jēgu. Un viegli tas nav, bet beigās - var. Kas šeit notiek?

Mēs veicam budžeta apspriešanu. Tas nozīmē, ka mēs izsakām savas domas par to, kā dalīt līdzekļus, kuri ir valsts rīcībā. Tā! To mēs darām. Un mums ir Ministru kabinetā izstrādāts projekts par šiem līdzekļiem - vairāk nekā 300 programmu. Es redzu, ka es neesmu paņēmis līdzi to papīru… žēl… Un cik tur ir?… Nekas, nekas, tā nav nekāda nelaime!… Vārdu sakot, 380 programmām ir piešķirti līdzekļi. Tie ir apmēram divi tūkstoši… Un ir vēl arī apakšprogrammas. Tur tie līdzekļi ir sadalīti. Un, kā to šodien teica opozīcija, nav neviena tāda temata, par kuru valdība teiktu, ka to te skart nevajag. Absolūti pareizi - vajag! Taču mūsu līdzekļi tālāk nesniedzas: tik, cik ir ietverts šinīs 380 programmās un apakšprogrammās, tik arī līdzekļu mums ir, un tos mēs sadalām. Tādēļ jautājums ir diezgan nopietns - kāpēc mēs šeit vispār runājam par to, ja darbs ir pabeigts un līdzekļi sadalīti? Pasakiet - vai demokrātiskā parlamentā ir jebkad pieņemts budžets tā, ka tanī parlamenta apspriedē nebūtu minēta vesela virkne neapmierināmu vēlmju? Vai ir kādreiz tā noticis? Man liekas, tikai padomju laikā, jo tad nebija pat opozīcijas, un tad bija viss tā, kā vajag, un tikai pēc vienas šnites. Lūk, tā!

Taču mums ir opozīcija, un kas gan cits opozīcijai atliek? Par ko viņi lai runā? Vai viņi lai slavē valdības izstrādāto programmu? Tad jau prasīs: “Kur tu īsti esi? Vai tu esi pārgājis uz citu frakciju?” Klusēt - ko tas nozīmētu? Vēlētāji prasītu, vai viņi vispār ir. Viņiem neatliek nekas cits. Tas mums ir jāsaprot! Ir opozīcija, ir jārunā par tiem nepiepildītajiem projektiem un programmām, kādi, bez šaubām, ir. Nekad neesam to aizmirsuši. Taču sasniegt tādu utopisko stāvokli, kad visas vēlmes, kādas valstī ir, var viens noteikts budžets apmierināt, - tāds brīnums pasaulē vēl nav noticis! Latvijā arī laikam nenotiks. Un tādēļ mierīgi uzņemsim šīs debates kā nepieciešamu laika ieguldījumu, lai mēs, viens otru labāk iepazinuši, beigās varētu iet uz mājām ar ticību: nākotne būs labāka nekā pagātne! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Jāteic, ka mūsu opozīcijas viedokļos skaidri parādās tas vecais princips: “Dod savējam! Dod savējam!” Tāds princips valdīja arī visās iepriekšējās reizēs. Un ļoti pareizi te uzsvēra to, ka Jelgava neko nav saņēmusi, jo Jelgava nebija “savējais”. Jelgava nebija “savējais”! Tagad, balstoties uz šo pašu principu, mūsu opozīcija grib aicināt arī jauno valdību: “Dodiet savējam!” Vai mūsu atbalstītāji Jelgavā būs priecīgi par to? Mēs nepielietosim šo pašu principu: dot savējam, bet citām pašvaldībām, lauku pašvaldībām nedot.

Es esmu dziļi pārliecināts, ka šajos četros gados mēs Jelgavai to sporta halli uzbūvēsim, jo tā tur ir nepieciešama. Taču mēs nekad nevadīsimies pēc principa: “Dod savējam!” (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Bieži runātāja viedoklis atspoguļo nevis objektīvo parādību, bet viņa vērtību sistēmu un domāšanas veidu. Īstenībā iepriekšējie argumenti neiztur nekādu kritiku.

Ja pieiet sistēmiski, kāda ir Tautas partijas pieeja? Tiesiskā pēctecība un tiesiskās paļāvības princips. Neviena valdība kopš 1997.gada, kad investīcijas sāka plānot ilgtermiņa saistību apjomā... Paredzot saistības nākamajam, aiznākamajam gadam un tālākajiem gadiem, neviena valdība... Mainoties koalīcijām, mainoties premjeriem (arī Krištopana kunga valdībai nomainoties un Tautas partijai nonākot pie varas), netika šie projekti atcelti, lai būtu ievērots tiesiskās paļāvības un tiesiskās pēctecības princips. Un šie projekti, ko jūs tagad noraidāt, nav jau tagad izdomāti. Tie ir 2002.gada budžeta likuma 16.pielikumā akceptēti projekti, katram no tiem ir pat numurs. Precīzi akceptēti, iesākti! Un šeit jau rodas nopietnāks finansiālas dabas jautājums: kāda ir ticība Latvijas valstij tās finanšu saistību jomā, ja šinī jomā viņa tās nepilda? Repšes kungs, ja viņam ienāks prātā, pateiks: “Mēs iepriekšējos parādus arī nemaksājam, valsts parādu nemaksājam, “defaultu” pasludinām kā Krievija.” Īstenībā šīs sekas ir daudz nopietnākas. Iepriekšējā gada saistībās bija tikai 2,9 miljoni latu. Šogad investīciju programma ir 4 miljoni latu. Kādā veidā tur ir, piemēram, atradusies vieta 300 tūkstošiem Ventspilij, kuru nebija saistību daļā? Vienmēr tika pirmām kārtām vērtētas iepriekšējās saistības. Ja kāds projekts nav iesācies vai nav virzījies, tad, protams, to var izvērtēt, bet masveidā atteikties no šīm saistībām ir pilnīgi nepieļaujami no finanšu viedokļa, tuvredzīgi. Un īstenībā tie iesāktie projekti... Jau šobrīd nauda ir vajadzīga. Vai nu tas projekts ir jāturpina, vai jāiekonservē. Šobrīd nav risinājuma. Un ir konkrēta summa, kas ir vajadzīga iepriekšējo saistību izpildei. Ir apmēram 40 projektu. Zemnieku savienības pieeja ir viena - varbūt šobrīd visā valstī nedot nevienam. Tautas partijas priekšlikums arī ir viens - dot visiem, kam ir iespējams iedot un kas ir pierādījuši šo projektu esamību, jo tam par apliecinājumu ir pašvaldību investīciju programmu apjoms. Pagājušogad tas bija 14 miljoni, šogad ir 4 miljoni - 3,5 reizes mazāk. Valdība protokolā ir solījusi 10 miljonus iedot. Kāpēc tad netiek izvērtētas visas iepriekšējā gada saistības?... Nu labi, varētu kāda atsevišķa no tām trūkt, bet nevar trūkt visi 40, praktiski viss šis pielikums.

Un, par Jelgavas projektiem runājot, jāteic, ka šie trīs projekti bija iekļauti valsts ilgtermiņa saistībās. Divi no tiem ir iesākti, vienam projektam ir 28 miljoni jau iztērēti, un tas ir iekļauts investīciju programmā. Tāpēc tāda ir tā sistēma.

Un savu sabojāto fantāziju neattieciniet uz citiem!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kam piedāvāts iedalīt naudu? Jelgavas ģimnāzijas sporta halles celtniecībai. Nevis celtniecībai, bet celtniecības turpināšanai. Viens šeit iesaka sākt kaut kādu pētīšanas darbu, bet jūs pirms tam pagarinājāt budžeta iesniegšanas laiku. Jūs varējāt to izdarīt! Otrs piedāvā nedot kaut kādiem svešiem. Ja jūs runājat, ka Jelgava jums ir sveša, ka viņa neatrodas Latvijā, tad jūs esat sveši šai zemei un jums jāsēž citā parlamentā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 53. - deputāta Aleksejeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 54. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 54. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 55. - deputāta Aleksejeva priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 55. - deputāta Aleksejeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 56. - deputāta Aleksejeva priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību tam, ka no apmēram 300 priekšlikumiem, ko mēs šodien izskatām, 126 priekšlikumi ir par pašvaldību investīcijām. Šī problēma rodas no tā, ka, sastādot budžetu, valdība šim jautājumam pievērsusi par maz uzmanības. Par to šeit tika daudz runāts pirmajā lasījumā, par to es arī runāju pirmajā lasījumā. Un tā vietā, lai pašvaldību investīcijām atvēlētu nepieciešamos 14 miljonus, valdība ir atvēlējusi 4 miljonus. Kā Gundars Bērziņš šeit teica: “Trīsreiz mazāk nekā iepriekš, nekā pašvaldībām nepieciešams.”

Kolēģi, mēs katrs piederam pie kādas noteiktas partijas, bet mēs katrs nākam no sava novada. Mums katram ir savs novads, no kura mēs nākam. Un šo piederību novadam mēs izjūtam daudz vairāk nekā partejisko piederību. Un tāpēc es saprotu, kādēļ šo priekšlikumu ir ļoti daudz, - mums ir daudz grūtāk aizbraukt uz saviem novadiem un skatīties cilvēkiem acīs, un atbildēt uz viņu jautājumiem, vai mēs esam ko darījuši, lai tās teritorijas, no kurām mēs nākam un kuras mēs pārstāvam, attīstītos. Mēs esam par maz darījuši. Un tas ir nepiedodami maz, cik šajā budžetā ir atvēlēts pašvaldībām mērķdotācijās un investīcijās. Es, neskatoties uz savu partejisko piederību, atbalstu Aleksejeva kunga priekšlikumu.

Es domāju, ka mums Latvijā ir ļoti daudz mazu pašvaldību, un šajās mazajās pašvaldībās līdzekļi tiek izmantoti neracionāli, tāpēc ka līdzekļu ir maz, un tie tiek sadrumstaloti. Bet šādā gadījumā, kā tas ir bēdās, pašvaldības varētu apvienoties, lai ietaupītu un lai racionāli izmantotu līdzekļus.

Ja mēs šo neatbalstīsim, tad mēs pateiksim: “Nē, mums nav vajadzīga pašvaldību reforma! Mēs neatbalstām racionālu līdzekļu izmantošanu.” Es aicinu jūs atteikties no tradicionālās nebalsošanas un šoreiz nobalsot “par” šo, parādot labu žestu un mūsu attieksmi pret novadu attīstību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Premjera kungs! Cienījamie kolēģi! Es domāju, šis jautājums ir tīri nopietns, un es arī saprotu, ka budžets faktiski ir naudas lieta. Taču, ja mēs šodien skatām šo lietu ar emocijām, tad praktiski tādā veidā šis jautājums nav risināms. Un es domāju, ka mēs jūtamies kā māte - kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp.

Un šodien, skatoties un piedaloties šajā procesā pirmo reizi, es tomēr jūtu, ka pašvaldībās šos jautājumus risina lietišķāk. Es skatos šo priekšlikumu, kas paredz četru pašvaldību kopējas sporta halles Bērzes krastā celtniecības pabeigšanu. Es to atbalstu un vērtēju pozitīvi. Kādā ziņā? Es domāju, ka šis jautājums vispār ir stratēģijas jautājums. Tas nav jautājums, ko varētu izskatīt vai risināt tikai šaurā lokā. Un pareizi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo projektu skatīja!

Taču es šodien saprotu arī to, ka mēs nevaram pieņemt jebkuru priekšlikumu, kuram šodien nav šīs ekonomiskās motivācijas. Ja šie līdzekļi ir sadalīti un ja tiem budžetā ir zināmas pozīcijas, tad tās ir jāievēro. Taču, ja mēs runājam par šo pašvaldību investīciju programmām, tad ir skaidrs, ka šie 4 miljoni - tas ir maz, un pašvaldībām vienmēr ir bijis maz.

Bet ir arī otrs jautājums. Es domāju, ka mums ir jāpaseko, vai mēs šodien lietderīgi izmantojam jau esošās investīcijas. Un tiešām, ja mēs atskatāmies pagātnē, tad redzam, ka bija tādas pašvaldības, kuras varēja veikt savas funkcijas - remontēt un darīt citus šos darbus ar kredīta vai citu līdzekļu palīdzību, bet bija mums arī tādas “izlases” pašvaldības, kuras vienmēr vajadzēja stutēt un atbalstīt no valsts puses.

Tāpēc es domāju, ka šis projekts ir ļoti lietišķs, un tas nākotnē saistībā ar reģionālajām reformām un ar novadu veidošanu varētu tikt arī atbalstīts, bet šodien šo jautājumu nevar skatīt tādā veidā, kā tas notiek pašlaik. Un es novēlu mums visiem, lai mēs ātrāk tiktu uz priekšu, mazāk pievērsties savām personiskajām ambīcijām, bet domāt kopumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 56. - deputāta Aleksejeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 57. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 57. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 58. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Valērijs Agešins.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien gribētos paust savu viedokli par budžeta līdzekļu piešķiršanu skolu remontam. Un es runāšu konkrēti tikai par vienu - par skolu, kura atrodas pilsētā pie jūras. Liepājas 2.vidusskola tās tagadējā ēkā strādā no 1976.gada. Tā ir izvietota pilsētas nozīmīgā mikrorajonā, tas ir, kūrorta zonā, kuru apmeklē daudz tūristu. Turpat blakus atrodas arī moderni lielveikali un citas skaistas ēkas. Līdz ar to 2.vidusskolas ārējam izskatam kaut nedaudz ir jākļūst tādam, lai tas varētu iekļauties pilsētas kopējā detālplānojumā. Protams, Liepājas pilsētas dome ir uzsākusi skolas sienu siltināšanu, bet sakarā ar finanšu trūkumu process netiks turpināts.

Ļoti sliktā stāvoklī atrodas viena no skolas nozīmīgākajām detaļām - skolas ārējās durvis. Tām ir koka konstrukcija, kura ir stipri bojāta, jo kalpojusi jau 26 gadus. Durvis ir morāli un fiziski nolietojušās, un ar vienkāršu remontu te nekas nav līdzams. Tāpēc ir šis cipars, kas tur parādās, - tikai 1300 lati, kas nepieciešami durvju nomaiņai.

Un tas vispār būtu īpaši nozīmīgi, jo te varētu parādīties valdības attieksme arī pret mazākumtautību skolām, pret integrācijas problēmām.

Ceru, ka jūs atbalstīsiet. Tikai 1300 latu! Tas taču ir tik maz salīdzinājumā ar ministru algām!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 58. - Valērija Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 59. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 59. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 60. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 60. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 61. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 61. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 62. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 62. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 63. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 63. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 64. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 64. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 65. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 65. - Tautas partijas...

Jā, pirms mēs sākam balsojumu, atklājam debates. Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ministri! Deputāti! Es aicinu pievērst uzmanību šim priekšlikumam, jo tur ir skaidri pateikts, ka tā ir skolas atjaunošanas jeb pārbūves trešā kārta. Tas nozīmē, ka divus gadus valsts ir ieguldījusi šeit līdzekļus, ka pašvaldība ir ņēmusi kredītus, lai nodrošinātu līdzfinansējumu, un tie ir vismaz 20 procentu apmērā no kopējām izmaksām.

Man rada neizpratni tas, kāpēc šis projekts netiek turpināts. Un te nu es gribu pievērsties daudz skandētajam un teiktajam, it īpaši no Ministru prezidenta puses, sauklim, ka rūpīgi vajag izvērtēt katru projektu, ka mēs iestājamies par līdzekļu taupīgu un lietderīgu izmantošanu. Šīs runas mēs dzirdam teju vai katru dienu. Tad nu es gribu uzdot vienu jautājumu: “Kā tas saskan ar līdzekļu taupīšanu un lietderīgu izmantošanu, ja mēs tagad neatbalstām šo projektu?” Tātad pašvaldība, kā jau minēju, ir ņēmusi kredītu, arī firma, kas būvēja šo skolu, ņēma kredītu ar domu, ka varēs būvēt arī tālāk. Bet valsts pēkšņi pasaka: “Tālāk mēs neturpināsim!” Tad ir jautājums: “Kad tad turpināsim?” Skan atbilde: “Turpināsim pēc budžeta grozījumiem!” Tad ir nākamais jautājums: “Kad vajag būvēt skolas: rudenī, ziemā vai vasarā?” Varbūt Šadurska kungs var atbildēt uz tādu jautājumu: “Kur liksim skolēnus 1.septembrī? Varbūt ir pārvietojamās aktu zāles? Varbūt ir kādas citas telpas, kur izvietot šos skolēnus?” Tad mēs varētu šo projektu turpināt. Un tad ir vēl tāds jautājums: “Vai ministri šos kredītprocentus segs no savas kabatas vai no valsts naudas?” Jo beigu beigās šis projekts tiek atbīdīts vismaz par vienu gadu. Es nesaprotu šādu politiku, cienījamie kolēģi, un acīmredzot arī nesapratīšu.

Es vienkārši aicinu jūs apdomāties un balsot “par” šo projektu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 65. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 66. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 66. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 67. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 67. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 68. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 68. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 69. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamais premjerministra kungs! Cienījamie kolēģi! Es, teiksim, četrus gadus nebiju Saeimā, bet es biju 6.Saeimā, un es gribu sākt savu uzrunu 3 minūšu garumā.

6.Saeimā es uzstājos ar uzrunu un teicu tā: “Celsim tagad skolas, lai vēlāk neceltu cietumus!” Kā es saprotu, pa šiem četriem gadiem ir uzcelti cietumi un tur jau izsēdējušās prominentas personas - tādas kā Freimanis, Stendzenieks, Eisaks, varbūt kāds vēl sēž. Es domāju, ka tā, kā es tagad sēžu šeit, Saeimā, un tikai spiežu pogas, kad neviens nerēķinās ne ar kādiem priekšlikumiem, pat ar pozīcijas deputātu priekšlikumiem ne, te varētu sēdēt arī trenēta zoss un mierīgi spaidīt tās pogas.

Man ir ļoti sāpīgi, ka es kavēju savu laiku šeit, tādā veidā izpildīdams vienkāršas pavēles, varētu arī teikt, ieteikumus, kā tas būtu varbūt pareizāk sacīts. Un tieši tāpēc man nāk prātā tā diena, kad es priekšvēlēšanu kampaņas laikā ierados Jaunpiebalgas skolā. Profesors Strazdiņš toreiz nebija, jo viņam bija kādas citas rūpes, kādas nepatikšanas mājās vai kas cits. Es viens pats piedalījos sarunās ar Jaunpiebalgas vadību, ar pagasta vadību, ar skolēniem, ar vecākiem. Un es teicu: “Ja mani ievēlēs, tad es varbūt varēšu vismaz palīdzēt jums uzsākt šo sporta zāles jautājumu kaut kā rosināt.” Es cerēju, ka ar mani rēķināsies tāpat, kā ar mani rēķinājās vairāk nekā 5000 vēlētāju.

Nu skumji, skumji un vēlreiz skumji! Es ceru, ka varbūt tomēr varēja atrast šos līdzekļus kādai skolai vai kādai pārbūvei, jo Eiropas Savienības prasības, kaut vai attiecībā uz ēdināšanas zāli, ir grūti izpildāmas skolai, izmantojot tikai tās budžetu un nesaņemot papildu finansējumu. Šeit vajag uzsākt tikai šo vienu projektu - sporta zāli. Tā sporta zāle kopā izmaksās 297 000 latu. Sākumā vajag 70 - 80 tūkstošus. Mēs prasām 60 tūkstošus, bet arī tas tiek liegts.

Nezinu... Es aizeju ar pārdomām. Es iesaku deputātiem, balsojot par manu priekšlikumu, visiem vismaz atturēties.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 69. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 47, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 70. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 70. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 71. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 71. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 72. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 72. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 73. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Godājamie valdības locekļi! Man ir patiess prieks, ka mums Saeimā beidzot ir arī partijas, kas runā ne tikai par saimnieciskajiem jautājumiem, bet arī atbalsta morālās vērtības. Un es gribētu vienkārši pievērst jūsu uzmanību tam, ka šis ir ne tikai vienkāršs priekšlikums, bet tam ir faktiski jau simbola nozīme. Mēs esam maza tauta, mēs bieži apbrīnojam to, ko mums saka lielās tautas, mēs atsaucamies uz ārzemju pieredzi. Un, kā jūs zināt, nupat beidzās konkurss par labāko projektu, kā apbūvēt sagrauto tirdzniecības centru Manhetenā. Uzvarēja par “Liebeskind” nosauktais projekts: 500 metrus augsts tornis, kas izmaksās simtiem miljardu dolāru. Un mēs, tāpat kā citi, protams, to apbrīnosim! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka par šo terora laikā sagrauto tirdzniecības centru Ņujorkas mērs teica: “Atjaunojot šo centru un uzceļot torni, mēs parādām, ka terorisms nevar dominēt.” Es gribētu teikt, ka Latvijā ir tāds pats brīnumains piemērs. Karaspēkam atkāpjoties pēc Otrā pasaules kara, armija uzspridzināja baznīcas torni kopā ar visu baznīcu, lai nevarētu koriģēt ienaidnieka artilēriju (tur bija dažādi motīvi). Šis ir priekšlikums, kurā nav runāts par simtiem miljardu. Šis gadījums ir brīnumains tāpēc, ka mazs pagasts, kura budžets ir divreiz mazāks un kurā ir vienkārši daži simti cilvēku, pavisam maza draudze ar dažiem simtiem cilvēku, ir sametis, personīgi saziedojis sešos septiņos gados apmēram 200 tūkstošus latu. Un ir noticis brīnums - tur, kur 50 gadus ir bijusi drupu kaudze, vien akmens kaudze un degradēta vide, bez valsts palīdzības, bez organizāciju palīdzības, vienkārši ziedojot pa latam, ir atjaunota baznīca. Paša torņa atjaunošanai, protams, nauda vēl nav saziedota, bet arī tas notiks. Un, pat ja mēs šodien nenobalsosim par šo priekšlikumu un neiedosim šo nelielo līdzfinansējumu, kas nav liels - 45 tūkstoši, jo kopējā tāme šobrīd ir apmēram 135 tūkstoši - , gan jau arī tad cilvēki tiks galā, bet tas prasīs vairākus gadus. Un tāpēc gribu aicināt jūs tiešām šo priekšlikumu atbalstīt. Es gribētu citēt vienu teicienu: “Kam gan ir vajadzīgs ceļš, ja tas neved uz templi?” Un es ceru arī, ka Pirmā partija šo priekšlikumu atbalstīs un ka arī frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem šoreiz necelsies roka balsot pret šo priekšlikumu.

Paldies par jūsu atbalstu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 73. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 47, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 74. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 74. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 75. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 75. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!Par - 42, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 76. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 76. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 77. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 77. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 78. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 78. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 79. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 79. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 80. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 80. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 81. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 81. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 82. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 82. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 83. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 83. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 84. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 84. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 85. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 85. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 86. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 86. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 87. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

B.Brigmane. 88. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 88. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 89. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 89. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 90. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 90. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 91. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 91. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 92. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 92. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 93. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 93. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 94. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 94. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 95. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 95. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 96. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 96. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 97. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 97. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 98. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 98. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 99. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 99. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 100. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 100. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 101. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 101. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 102. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 102. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 103. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 103. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 104. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 104. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 105. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 105. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 106. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 106. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 107. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija nav šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par deputāta Ozoliņa 107.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 46, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 108. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 108. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 109. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 109. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 110. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 110. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 111. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 111. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 112. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 112. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 113. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 113. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 114. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 114. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 115. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 115. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 116. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 116. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 117. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Godātā “jauno laiku” valdība! Es patiešām esmu pateicīga šodienai, ka man ir iespēja izprast vēl vienu papildu nozīmi vārdam “savējie”. Ja man nebūtu bijusi iespēja dzirdēt Brigmaņa kunga skaidrojumu, tad es biju gatava šodien vaicāt Gatera kungam. Un es arī šobrīd uzskatu, ka viņam vajadzētu nākt šeit un parunāt no tribīnes. Tas nebūtu īpaši daudz prasīts, runājot par to, kas ir “savējie”, jo tad, kad Latgales Attīstības padomes sēdē Latgales pašvaldību vadītāji gandrīz vai uz rokām pacēla Gatera kungu, kad viņš teica: “Sauciet mani par savējo, nesauciet mani par ministra kungu!” tad, protams, viņi vēl nezināja, ko nozīmē šis vārds “savējie”. Savējie - tas nozīmē, ka viņus nevajag atbalstīt.

Bet katrā ziņā, pavisam nopietni runājot, es gribētu patiešām dzirdēt no Gatera kunga to, ko viņš teica pašvaldību vadītājiem Latgalē. Jūs Latgales Attīstības padomes sēdē solījāt, ka radikāli mainīsiet pieeju investīciju sadalei. Jūs teicāt, ka turpināsiet iesāktos projektus un ka jūs cīnīsities par to, jo budžets vēl nebija iesniegts Saeimā. Jūs solījāt radīt kritērijus vismaz tam, lai budžeta projektā atjaunotu tos projektus, kuri bija izsvītroti. Un, protams, jūs atzināt - un kā cilvēkbērns Boņuks teiktu: “Paļdies, paļdies, jou navajadzēja!” - atzināt to, ka patiešām, sastādot budžetu, attiecībā uz svītrotajiem pašvaldību investīciju projektiem valdībā kritēriju nebija.

Ilgus gadus Ludzai nebija investīciju no valsts budžeta, jo varbūt nebija arī īstas saimniekošanas prasmes, kas bija viens no būtiskajiem iemesliem. Tagad jūs varat pavaicāt jebkuram cilvēkam Ludzā, un viņš jums pateiks, ka 2001.-2002.gadā 200 000 latu, ko Ludza saņēma no valsts budžeta, ir ieguldīti gan izglītības iestāžu siltināšanā, gan ūdens attīrīšanas iekārtās, atdzelžošanā, bet daļai iekārtu ir nomainīti ūdensvadi, ir pirts. Un visas šīs lietas ir jāturpina tālāk, jo ir bezjēdzīgi uzcelt atdzelžošanas staciju un pēc tam nemainīt ūdensvadus.

Šis 117.priekšlikums ir bijis garantijās un saistībās, ko valdība apsolīja nodrošināt Ludzas attīstībai. Tāpēc arī šis priekšlikums atrodas Budžeta likumā. Mēs lūdzam jūs to atbalstīt, jo pretējā gadījumā tad patiešām jāsaka, ka tas mazums, ko mēs atzīstam, no 80 tūkstošiem latu, kas ir Vides ministrijas projektos Ludzas ūdenssaimniecības attīstībai, atlikušie tikai 24 tūkstoši budžetā lietas būtību nemainīs un neko patiesībā neizšķirs, un tie būs ļoti nelietderīgi tēriņi. Ludza negribētu uzņemties atbildību par šādu piespiedu rīcību.

Es ļoti lūdzu atbalstīt šīs attīstības garantijas Ludzai un aicinu valdošās pozīcijas deputātus domāt ilgtermiņā un nebūt īsā saitē piesietiem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma pulksten 19.30.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds paziņojumam Jēkabsona kungam.

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godātie deputāti! Šā gada 4.martā, otrdien, notiks Latvijas un Grieķijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās Saeimas Sarkanajā zālē pulksten 12.00. 4.martā - Latvijas un Grieķijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās.

Un šā gada 5.martā Saeimas Viesu zālē notiks Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās ar Itālijas Republikas vēstnieku. 5.martā pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pēteris Kalniņš, Alberts Krūmiņš, Sarmīte Ķikuste, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Aigars Pētersons, Andrejs Radzevičs, Solvita Mellupe, Anta Rugāte, Baiba Brigmane.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpināsim sēdi!

Nākamais debatēs ir pieteicies reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters.

I.Gaters (reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Ministri! Es negribu apbēdināt Rugātes kundzi, jo principā es jau es sen biju gatavs runāt, un šī mana runa noteikti nav atbilde uz cienījamās Rugātes kundzes runu.

Taču es gribētu pavisam īsi pieskarties dažām lietām, kuras viņa minēja. Redziet, starpība ir tāda, ka ne jau es teicu: “Sauciet mani par savējo!” Tā ir tāda dīvaina pieeja, kāda līdz šim ir bijusi. Ir noticis, lūk, kas! Kad izveidoja šo ministriju, kuras pamatuzdevums ir aizstāvēt un rūpēties par pašvaldībām, pašvaldības šo ministriju sāka saukt par “mūsu ministriju”. Un tā tad arī ir tā būtiskā atšķirība, ka nevajag izlūgties būt par savējo, jo, izlūdzoties būt par savējo, cilvēki tomēr sadalās ļoti konkrēti, kurš tad būs un kurš nebūs savējais. Tanī brīdī visas pašvaldības vienu ministriju sāka saukt par “mūsu ministriju”, un tas pilnīgi maina lietas būtību.

Taču, ja mēs runājam par investīciju projektiem, tad jāteic, ka tie, kuriem nebija slinkums, varēja iepazīties ar Latvijas Pašvaldību savienības sagatavoto materiālu, kurā visi investīciju projekti bija sadalīti trīs sarakstos. Vienā no sarakstiem bija tiešām iesāktie projekti, kuri reāli tika sākti pagājušajā vai aizpagājušajā gadā, lai tos turpinātu. Otrais saraksts - ļoti interesants un ļoti apjomīgs - bija tas saraksts, kurā bija tie investīciju projekti, kas radās Saeimas izdarītajos budžeta grozījumos pagājušā gada beigās. Un trešais bija tas saraksts, kurā bija ietverti jaunie projekti, kas vēl nebija iesākti. Un, lai arī cik dīvaini tas būtu, šā gada budžetā principā tiešām reāli iesāktie projekti tiek turpināti un ir atbalstīti.

Ja mēs runājam par to satraukumu, ka tagad būvniecība ir apturēta un ka tā neturpinās, tad gribu sacīt, ka, ziniet, varbūt vajadzētu tiešām izbeigt to praksi, ka grīdas laukā betonē ziemā un ka asfaltu lej lietū. Varbūt tiešām vajag sagaidīt būvniecībai pieņemamu laiku, un tad arī kvalitatīvi varēs uzbūvēt.

Starp citu, viena lieta ir uzbūvēt, bet otra lieta ir uzturēt. Ja pašvaldības vadītājs ar kādas partijas dāsnu roku saņem ļoti lielus līdzekļus, kurus tikpat dāsni viņam tiek lūgts izmantot, vai kāds pēc tam padomā, kā šo objektu varēs uzturēt? Neliela pašvaldība, kura varbūt ar šo dāsno atbalstu vai ar tādu mērķtiecīgi virzītu atbalstu šo sporta zāli gan uzbūvē, bet tā ar savu budžetu šo zāli vispār nespēj uzturēt. Tāpēc tas, kas mums ir jādara, ir tas, ka ir jāmaina pieeja šiem jautājumiem. Tātad vispirms ir nevis jāizdala nauda, jāizkaisa šī nauda, bet gan ir jābūt skaidrībai, kur to izmantot, un tad ir attiecīgi jāizmanto.

Un, galu galā, ir taču Latvijas Pašvaldību savienības un valdības vienošanās, kurā ir skaidri ierakstīts tas, ka pašvaldību projekti ir prioritāri, ka tie tiks izvērtēti un ka tie tiks atbalstīti.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Tiešām bija prieks izdzirdēt arī par šo atbalstu vides projektiem. Un man gribas nedaudz jūs informēt par to, kāda tad ir situācija Ludzā. Jāteic, ka Ludzā tiešām astoņsimt gadu ietvaros ir pabeigta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas sakārtošanas pirmā kārta, un 26 000 latu, kurus Ludzas pilsēta prasīja, arī tika iekļauti valsts investīciju projektos, lai varētu turpināt šo dzeramā ūdens sistēmas piegādes tīklu uzlabošanu.

Taču pagājušā gada beigās valdība bija kļuvusi ļoti devīga, un tā 120 000 latu tika iebalsoti vēl papildus šādām te lietām.

Mūsu uzskats ir tāds, ka visā visumā tas ir labi un ir atbalstāmi, bet tikai ne šajā gadījumā. Un kāpēc ne šajā gadījumā? Tāpēc, ka Ludzā dzīvo vairāk nekā 2000 iedzīvotāju, un visas apdzīvotās vietas, kurās ir vairāk par 2000 iedzīvotāju, nokļūst Eiropas Savienības gādīgās programmas paspārnē. Un tā tagad jau ir kohēzijas programma, kurai tiek gatavoti projekti, un Ludza tur ir iekļauta. Šādos gadījumos Eiropas Savienība maksās 85% no investīcijām, tātad 85 procentus līdzekļu nevajadzēs mums maksāt, bet tos maksās Eiropa, un mums būs jāsarūpē atlikušie 15 procenti. Un tāpēc šie 120 tūkstoši ļoti labi noderētu tad, kad mēs sāksim kohezijas programmu. Parēķiniet, kādu kopējo summu mēs varētu atgūt, ja 85% piemaksā klāt Eiropa! Un tieši tāpēc mēs programmas par ūdenssaimniecības sektoru gatavojam visai Latvijai, un šīs programmas “nosedz” visas Latvijas apdzīvotās vietas.

Kā piemēru es gribu minēt to, ka pašreiz investīciju projekti tiek realizēti vairāk nekā 100 pašvaldībās vienlaikus. Tie ir dažādās stadijās, dažādas ir to realizācijas pakāpes. Un tādēļ īstenībā mans priekšlikums, Rugātes kundze, ir tas, ka Ludza netiks aizmirsta, nevar tikt aizmirsta. Un investīciju laiks ir apmēram 2006.gads, viņi tad saņems pilnu investīciju paketi šajā jomā.

Līdz ar to es vienkārši rosinu nedaudz paciesties, lai var realizēt šo lielo investīciju programmu, kur 85% maksās Eiropa.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais ministr Gatera kungs! Divas nedēļas pirms tam, kad budžets tika izskatīts valdībā, jūs runājāt ļoti atbildīgi, kā jau ministrs, kurš rūpējas par attīstību visās Latvijas pašvaldībās, arī laukos un mazpilsētās. Un jūs pateicāt ļoti skaidri un atklāti, ka iesākto projektu apturēšana ir noziegums. Šodien jūs diemžēl runājat kā partijas “Jaunais laiks” pārstāvis, kam ir jāievēro partijas disciplīna.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kam piedāvāta šī nauda? Šī nauda piedāvāta Ludzas ūdensvadu un kanalizācijas attīstības projektam. Šeit ļoti labi uzstājās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāts - “zaļais” Emša kungs. (Zālē smiekli.) Viņš ir no Zaļās partijas, nu ko darīt! Un viņš pateica ļoti labu domu. Viņš iesaka mums pagaidīt, kamēr iestāsimies Eiropas Savienībā, un kādreiz varbūt Eiropa šai programmai iedos kaut kādu naudu. Bet ko darīt Ludzas iedzīvotājiem? Jā, Emša kungs varbūt zina, ka tur, tieši pilsētas robežās, ir trīs ezeri, jā? Laikam jūs to zināt. Tā ka ir, kur paņemt ūdeni. Nu, un laikam Emša kungs zina arī to, ka ļoti daudziem iedzīvotājiem pie mājām ir piemājas dārziņi. Tad jau kanalizāciju arī nevajag! Viņi ies tur.

Sēdes vadītāja. Indulis Emsis - otro reizi.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie deputāti! Šī runa būs īpaši veltīta Aleksandram Golubovam. Es vēlreiz uzsveru, ka tur vajag to ūdenssaimniecību sakārtot. Mēģiniet parēķināt savā galvā! Es domāju, tas nebūs jums grūti. Ja mēs to naudu tagad ieguldīsim, tad mēs būsim pusratā pametuši projektu un nevarēsim tā realizāciju par 120 tūkstošiem veikt, nevarēsim tur sakārtot ūdenssaimniecību, īstenot to projektu Ludzā. Tas noteikti izmaksās pāris miljonu, ja ne vairāk. Un tagad iedomājieties to situāciju: kad mums to līdzfinansējumu vajadzēs, mēs to jau būsim nelietderīgi iztērējuši. Un tas projekts nav jāgaida, tas jau sen ir sagatavots un ir jau Briselē. Mums tikai atliek tiešām sagaidīt to brīdi, kad tās investīcijas būs, jo tās nenāk momentā. Ja jūs to naudu ieguldāt, tas ir ļoti labi, bet jums vēlreiz vajadzēs to ieguldīt un vajadzēs līdzfinansējumu, un tad valsts teikts: “Kā tad tā, mīļie ludzēnieši! Jūs jau no valsts vienreiz saņēmāt. Ko jūs vēlreiz prasāt?” Tā ka tā nevar!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsojam par 117. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 118. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, balsosim par 118. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 119. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Balsosim par 119. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 120. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 120. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 121. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 121. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 122. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 122. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Pirms balsošanas deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies debatēt, jā? Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit piedāvāta ļoti interesanta doma. Lai vienas vidusskolas ēkai paaugstinātu energoefektivitāti, ir prasīti 87 tūkstoši… gandrīz 88 tūkstoši latu. Tas, ka siltinās to skolu, atmaksāsies gada laikā, un pēc gada mums nevajadzēs maksāt šādu naudu tieši par siltināšanu. Ja jūs to priekšlikumu neatbalstīsiet šodien, tad kādreiz būs tā, ka kādreiz tā skola varbūt tiks siltināta pēc jaunajiem noteikumiem, bet mūsu budžetam tas izmaksās daudz vairāk naudas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 122. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 123. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsojam par 123. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 124. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 124. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 125. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 125. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 126. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 126.priekšlikumu? Lūdzu balsojumu par 126. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 127. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 127. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 128. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 128. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts.

B.Brigmane. 129. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru kungi! Kolēģi deputāti! Es noteikti gribu runāt par šo priekšlikumu un teikt sekojošo: draugus parasti iepazīst tiešām lielās nelaimēs.

Šis priekšlikums ir par Madonas rajona Cesvaines pils atjaunošanu. Mēs ļoti labi atceramies to ziemas dienu, kad notika šī traģēdija un aizgāja bojā ne tikai kultūras piemineklis, bet arī Cesvaines ģimnāzija. Tātad - skola, izglītības iestāde. Un šajā priekšlikumā ir minēta summa, kura būtu nepieciešama, lai atjaunotu milzīgu simbolu šiem cilvēkiem - visiem tiem, kuri ir beiguši to mācību iestādi, kura atradās pilī.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Mūsu valsts jau nebeidzas ar Rīgu. Mēs katrs nākam no konkrētas vietas, un mums ir sava izjūta par šo vietu. Un ir tradīcijas un lepnums par sevi. Tad nu palīdzēsim viņiem atjaunot šo lepnumu un atjaunot ticību sev! Ja tiešām kādam ir notikusi liela nelaime - un šī jau ir valsts mēroga nelaime! - tad valsts nāk palīgā un sniedz palīdzīgu roku.

Es gribētu pieminēt vēl arī nākamo - 130.priekšlikumu. Tas ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums par Cesvaines skolas projekta izstrādi. Tie ir divi savstarpēji cieši saistīti priekšlikumi.

Mans lūgums jums būtu apdomāt šo lietu un atbalstīt abus šos priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājas. Debates slēdzu.

Lūdzu! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane. Cienījamie kolēģi, ja jūs būtu uzmanīgi lasījuši šos priekšlikumus, tad jūs redzētu, ka 205.priekšlikumā ir norādīts, ka Kultūras pieminekļu glābšanas programmā ir paredzēta šī nepieciešamā summa, kura tagad un uzreiz vajadzīga Cesvainei. Tā ir no Saeimas budžeta līdzekļiem, bet tā netiek novirzīta kā mērķdotācija pašvaldībām. (Starpsauciens: “Tā ir maza!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 129. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 130. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 130. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 131. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 131. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas ražīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 132. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja ir iebildumi, tad jābalso. Lūdzu, balsosim par 132. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 133. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 133. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 134. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 134. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 135. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 135. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 136. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 136.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 137. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 137.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 138. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 138. priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 139. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 139. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 140. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 140. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 141. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 141. priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 142. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 142. priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 143. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 143. priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 144. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ministri! Šeit ir iezīmēta vēl viena problēma, kas šobrīd nav guvusi risinājumu. Pagājušajā gada - 2002.gada 27.decembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus nr.596 par higiēnas prasībām izglītības iestādēs, kas jāīsteno ar pirmsskolas izglītības programmu. Saskaņā ar Pašvaldību likumu, uzliekot tām jaunas funkcijas, šo funkciju veikšanai ir jāparedz arī finansējums.

Šīs higiēnas normas, protams, ir vajadzīgas un pareizas, šīs higiēnas prasības ir nepieciešamas gan ēdināšanā, gan citās lietās, taču tam visam ir vajadzīgs arī nopietns finansiālais segums. Pašvaldības kopumā varbūt vēl nav fiksējušas to summu, kas ir nepieciešama šo noteikumu īstenošanai, turpretī Talsu rajonā šīs summas ir ļoti precīzi aprēķinātas. Latvijas Pašvaldību savienība runā pat par 50 miljoniem latu, kas ir vajadzīgi šo noteikumu īstenošanai. Un arī šinī gadījumā, kaut arī valdībai un valdošajām partijām ir ļoti populāri vainot iepriekšējās valdības lēmumu pieņemšanā, kuriem nav finansiāla seguma, ir jāteic, ka arī 27.decembrī ir pieņemts lēmums, neizvērtējot tā finansiālo segumu.

Otra lieta. Šobrīd šo higiēnas prasību ievērošanu stingri pieprasa uzraugošās institūcijas, un tāpēc veselā virknē izglītības iestāžu ir nopietnas problēmas, jo draud šo iestāžu darbības apturēšana vai pat slēgšana. Šinī gadījumā, protams, varbūt nav iespējams risinājums viena rajona ietvaros, bet es tomēr gribu norādīt valdības vadītājam, finansu ministram, izglītības un zinātnes ministram, kā arī labklājības ministram, ka šie noteikumi ir pieņemti bez finansiāla seguma. Šī problēma būs ļoti nopietna, un tā skars visas 700 valstī esošās skolas. Tomēr risinājums šeit būs jārod jebkurā gadījumā. Tāpēc es gribēju vienkārši pievērst uzmanību šai, manuprāt, ļoti aktuālajai problēmai. Es aicinu valdību piedāvāt šeit risinājumu, jo šie noteikumi ir pieņemti burtiski trīs dienas pirms Jaunā gada, un tie ir stājušies spēkā šogad.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 144. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 145. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 145.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 146. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 146. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 147. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 147.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 148. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 148.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 149. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 149.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 150. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 150.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 151. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 151.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 152. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 152.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 153. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 153.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 154. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 154.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 155. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 155.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 156. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu balsojumu par 156.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 157. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 157.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 158. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 158.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 159.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Zunda. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Irlavas pagasta pašvaldība ir izsūtījusi visām frakcijām vēstuli ar lūgumu. Es ceru, ka jūs to esat lasījuši. Taču ir arī iespējams, ka sakarā ar to, ka budžets Saeimā tiek izskatīts ļoti lielā steigā un spiediena apstākļos, jūs varbūt vēl neesat ar to iepazinušies.

Tātad ļoti koncentrētā veidā par lietas būtību.

2002.gadā Irlavā nodega kultūras nams, un pašvaldība ir apņēmības pilna šo kultūras namu atjaunot, bet ir nepieciešami 200 000 latu, lai šo projektu realizētu.

Pašvaldības budžets ir tikai 165 000 latu. Tātad ir skaidrs, ka bez valsts investīciju atbalsta pašvaldība to nevarēs realizēt.

2002.gadā pašvaldība griezās ar lūgumu Ministru kabinetā un tika saņēmusi solījumu, ka 2003.gada investīciju projektā šā kultūras nama atjaunošana tiks iekļauta. Lai projekts būtu racionāls, pašvaldība ir izdomājusi, ka kultūras nams varētu tikt apvienots ar sporta zāli, un tādā veidā tiktu ietaupīti gan līdzekļi, gan arī to pēc tam varētu racionāli izmantot.

Diemžēl situācija ir tradicionāla, jo pašvaldība šinī brīdī nav sagaidījusi cerēto, tāpēc tā ir griezusies ar lūgumu pie visām frakcijām.

Tā kā Irlavas pagasts ir lauku pašvaldība, tad tas visvairāk cerēja uz Latvijas Zemnieku savienības atbalstu. Un Latvijas Zemnieku savienības frakcija to arī zina, un viņi cer, ka šis atbalsts no viņiem arī tiks sagaidīts.

Es nenoliedzu savu piederību Tukuma pusei un nevirzu šo priekšlikumu caur frakciju, tomēr gribētu pateikt, ka tas ir bezpartijisks priekšlikums, kuru būtu nepieciešams atbalstīt.

Es aicinu kā kolēģus šajā pasākumā piedalīties Latvijas Zemnieku savienību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu balsojumu par 159. - deputāta Zundas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 160. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tukuma pusē otra sāpe ir viena cita pašvaldība, tas ir Slampes pagasts ar savu Zemgales vidusskolu. Divus gadus šai vidusskolā ir ieguldītas valsts investīcijas, un realizētais kopējais apjoms ir 292 000 latu. Nepieciešami arī nākamie etapi, lai šo vidusskolu rekonstruētu, veiktu energotaupības pasākumus un tādējādi nodrošinātu šīs skolas normālu funkcionēšanu. Šinī brīdī problēma ir tāda, ka atsevišķās skolas telpās draud izkrist logi, tāpēc ka logu rāmji ir izpuvuši, un Valsts darba inspekcija jau ir sastādījusi vairākus aktus, un skolai faktiski nav īsta risinājuma, kur izvietot skolēnus, lai varētu realizēt mācību procesu. Lai projekts netiktu iesaldēts, Slampes pagasta pašvaldība ir vērsusies pie visām Saeimas frakcijām. Un es uzskatu par savu pienākumu virzīt šo priekšlikumu.

Un lūdzu jūs uzskatīt par savu pienākumu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Ēriks Jēkabsons.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 160. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts. Paldies!

B.Brigmane. 161.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Zunda. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 161. - deputāta Zundas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 52, atturas - neviens. Priekšlikums noraidīts. Paldies!

B.Brigmane. 162. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 162. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

B.Brigmane. 163. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 163. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

B.Brigmane. 164. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 164. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

B.Brigmane. 165.priekšlikums. Iesniegusi Tautas partijas frakcija. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 165. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

B.Brigmane. 166.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Solovjovs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 166.priekšlikumu... Atklājam debates. Vārds deputātam Solovjovam.

I.Solovjovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Visiem droši vien jau apnicis runāt par skolām un sporta zālēm. Un tomēr. Cienījamie kolēģi! Daudzi no jums, es zinu, savulaik strādājuši celtniecībā un ļoti labi saprot, ko nozīmē “iesaldēti” objekti. Es atkārtoju: es nerunāju par projektiem, es runāju par objektiem.

Cienījamie ministri! Jūs taču ļoti labi zināt, ka pēc gada, pēc diviem gadiem būs par to jāmaksā dubultīgi, ja ne vairāk. Un es nesaprotu, kāpēc šeit neviens no jums par to nerunā. Uz cik gadiem tas ir “iesaldēts” un ko darīsim tālāk ar to, kad būs nauda? Es runāju ne tikai par savu priekšlikumu, to, ko es ierosināju, bet arī par visiem pārējiem. Es tomēr aicinu jūs to atbalstīt, tāpēc ka nākamajā gadā... Jums tagad būs jau jāstrādā ar jauno budžetu. Jūs jau iesākāt vai iesāksiet strādāt ar jauno budžetu, un būs jādomā par to, ka jādod dubultīga nauda.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Balsosim par 166. - deputāta Solovjova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 49, neatturas neviens. Priekšlikums noraidīts. Paldies.

B.Brigmane. 167. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais premjerministra kungs! Cienījamie deputāti! Jā, ir ļoti bēdīgi. Nākot uz tribīni, es iedomājos par tiem bērniem, kas te bija atbraukuši kopā ar saviem skolotājiem. Bija apmēram 100 cilvēku. Bija demonstrācija jeb tā saucamais pikets, sankcionēts vai nesankcionēts. Tā bija tāda reta parādība, ka Latvijā vispār sabiedrība iesaistās politikā un savas valsts veidošanā. Jo, kā jūs dzirdējāt, Robertsona kungs neuzslavēja nevienu no mums, neuzslavēja nevienu no Latvijas iedzīvotājiem. Lūk, Lietuvā esot bijis viens, kas demonstrējis demokrātiju... Šodien visā šajā balsošanas sistēmā un kārtībā un, es varētu teikt, “roku izgriešanā” es nejūtu demokrātijas iedīgļus. Un man ir kauns, ka, teiksim, jaunā partija, ar kuru es esmu kopā koalīcijā, vispār nekonsultējās... Es nerunāju par tā saucamo Mācītāju partiju. Es ceru, ka Mācītāju partija nobalsos par baznīcas drupām vismaz... Ir mūsu tautas daļa, kas cenšas atjaunot šīs baznīcas, kas cenšas saglabāt kultūrvēsturiskos pieminekļus. Ir kaut kāds paradokss. Es jūtu, ka politika ir kompromisu māksla. Taču šī ir bezkompromisu cīņa. Man vienkārši ir kauns, bet nu diemžēl es esmu iekūlies tādā kompānijā. (Zālē smiekli, aplausi.) Kāpēc es tagad runāju? Es ceru, ka visi ir izlasījuši budžetu, apskatījuši arī Aizsardzības ministrijas budžetu. Es nedomāju, ka Rietumvalstis mums “griež ārā rokas”. Viņas pašas ir mums parādā par 50 gadus ilgo okupāciju, par tās pieļaušanu. Jāatceras, teiksim, Jalta un Potsdama, jāatceras Ribentrops un Molotovs un pārējie kungi! Lieta ir tāda, kad es ierosinu piešķirt šos līdzekļus Valkai, jo šiem bērniem būtu jāsporto, nevis jālieto narkotikas vai jāmēģina nogalināt kādu vietējo uzņēmēju, kā tas jau notika Valkas tuvumā, un pēc tam, kā saka, visiem jāsēž cietumā, un tad mums vēl viņi būtu jābaro.

Citiem vārdiem sakot, ir 500 000 latu - 500 000 latu! - iedalīti Aizsardzības ministrijai munīcijas iegādei. Paredzēts “izšaut” 300 metru šautuves izbūvei 160 000 latu, apmācīt slepkavas, tā saucamos killerus... Vai jūs vispār iedomājieties karu šodien, kad ir nezin cik tonnu bakterioloģisko ieroču, kad ir kodolieroči daudzām valstīm?

Es lūdzu jūs - diemžēl es esmu spiests lūgt jūs! - atturēties balsojumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 167. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Balsošanas režīmu! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Leopold, balso “par”!) Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 47, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 168. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 168.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 50, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 169. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, balsosim par 169.priekšlikumu! (Starpsauciens: “Kāpēc?”) Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 170. - deputāta Solovjova priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 170. - deputāta Solovjova priekšlikumu! (No zāles dep. I.Solovjovs: “Es arī gribu zināt, kāpēc?”) Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 171. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 171.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 172. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 172. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Kiršteins: “Arī neatbalsta, kad atbalstīs!”

B.Brigmane. 173. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 173.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 174. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Ministru prezidenta kunga nav šobrīd zālē. Es nedomāju, ka tagad pozīcijas deputāti pēkšņi pārtrauks klausīt vadoņiem un balsos savādāk. Es vienkārši gribu citēt LETA šodienas ziņas - par ASV vēstnieka apmeklējumu Valmierā. Pēc Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolas apmeklējuma viņš preses konferencē uzsvēra skolas nozīmīgumu Latvijas mērogā, valsts nepieciešamību to atbalstīt. Un man rodas jautājums - kāpēc to saprot Amerikas vēstnieks, bet kāpēc to nesaprot mūsu valdība un Šadurska kungs? Beidzamajā brīdī izsvītroja šo finansējumu, kaut gan šī skola ir vienīgā tāda visā Latvijā. Un tur, starp citu, mācās 90% bērnu no citurienes, un tikai 5% bērnu ir valmierieši. Un mēs neprasām Valmierai nekādas tiešās investīcijas. Kāpēc tad šo priekšlikumu neatbalstīja? Es domāju, ka varbūt ASV vēstnieks nezināja, ka Valmiera daudziem asociējas ar oranžo - ar Tautas partiju. Attieksme ir tāda: “Viss, kas ir oranžs, mums nav jāatbalsta un ir jāizsvītro!” Ja jūs prasītu, kādi ir argumenti, es atbildētu, ka argumenti ir, domāju, arī visi iepriekšējie balsojumi pret šo lauku pilsētu, kura burtiski iet bojā… Tiek runāts par “savējiem”, neskatoties, vai ir labi vai slikti tie darbi, ko kāds dara pēdējā laikā. Ir izvirzīts jautājums arī par Vidzemes olimpisko centru. Valmiera ir pārdzīvojusi ļoti daudzas valdības un pārdzīvos arī šo. Taču es varu teikt, ka šī ir pirmā valdība, no kuras ir izjusts tāds fatāls naids pret visu to, kas ir bijis iepriekš. Vismaz es uz savas ādas to jau sāku izjust mēneša laikā, un man rodas aizdomas, ka ar to tiek maskēti kādi kompleksi.

Šajā sakarā, vājdzirdīgo bērnu skolas sakarā, jāteic, ka es aicinu balsot ne jau par Tautas partiju - ja kādam nepatīk, var arī vispār nebalsot! -, bet aicinu vienkārši padomāt, jau tuvākajos mēnešos padomāt, par tiem cilvēkiem, kas stāv ārpus visām partijām, ārpus oranžā, zilā, zaļā un visa pārējā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu balsojumu par 174. - Tautas partijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 175. - deputāta Kučinska priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Centīšos ļoti īsi atkal atgādināt, ka par priekšdienām jādomā. Jo arī Valmieras teātris nav tikai Valmierai, Valmieras teātris ir visam reģionam. Jautājums - kam viņš ir vajadzīgs? Vispirms es gan gribu pateikt paldies - to es saku arī Valmieras teātra vārdā - gan Kultūras ministrijai, gan arī jums, visiem pozīcijas deputātiem, par atbalstu attiecībā uz algām.

Taču ir ilgtermiņa saistībās ierakstīts, ka šogad - 75 000 latu, nākamgad - gandrīz 400 000 latu un Valmieras teātris tad būs pabeigts. Un tādēļ es gribu tomēr uzdot jautājumu (es netaisos šodien šeit saņemt atbildi, bet es vēlētos, lai atbildi saņemtu Valmiera) - vai būs teātris pabeigts šīs valdības laikā vai mums būs atkal jāgaida jauna valdība?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu balsojumu par 175. - deputāta Māra Kučinska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 176. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 176.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 177. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Man ir patiess prieks, ka beidzot bubulis ir noņemts. Tas nav Tautas partijas priekšlikums, un šeit ir priekšlikums, kuru atbalstījusi atbildīgā komisija.

Es ceru, ka, balsojot par šo priekšlikumu, mēs nepiekritīsim tiem, kuri saka, ka “Jaunajā laikā” ir notikusi apbrīnojama lozungu transformācija. Pirmsvēlēšanu lozungu transformācija ir notikusi tagad, saskaroties ar reālās dzīves skarbo ikdienu. Ministru kabineta lozungs tagad skan tā: “Viens likums - visiem, viena taisnība - mums.” Es domāju, ka jūs visi esat lasījuši Orvela “Dzīvnieku fermu”, un tur bija aprakstīts, kā vajag mainīt lozungus; piemēram: kā jūs atceraties, tur bija tāds labs lozungs, ka cūkas nekad neguļ gultā, bet tad, kad viņām iepatikās to darīt, viņas šo lozungu mainīja, un jaunais lozungs skanēja tā: “Cūkas nekad neguļ gultā, ja ir uzklāti palagi.” Lozungs: “Vīrs un vārds” ir transformējies pavisam jaunā lozungā, kas skan tā: “Klausieties manos vārdos un nekad neskatieties uz maniem darbiem!”

Eiropas Savienības prioritāte, ar kuru uz lūpām mēs ceļamies un guļamies, kuru es dzirdu katru dienu pa radio un kuru arī valdībai neapnīkst skandēt, ka “Bez Eiropas Savienības - ne soli!”, ka “Eiropas Savienība mūs glābs!” un ka “Starp divām savienībām mazā Latvija iznīks”, faktiski, kā izrādās, ir tikai prioritāte vārdos.

Kā es jau teicu, nākamajā gadā Eiropas Savienībā prezidējošā valsts būs Īrija, bet izrādās, ka mēs nevaram atrast pat ne 150 000 latu savas vēstniecības atvēršanai Īrijā. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija varēja samazināt šo summu uz 80 000, jo, kā es jau teicu, šogad vajadzētu noīrēt tikai telpas un aizsūtīt tur vienu cilvēku, lai nākamajā gadā šī vēstniecība varētu strādāt. Arī tam nauda nav atradusies. Tātad jaunais lozungs skan tā: “Ar muti Eiropas Savienībā, ar darbiem - Baltkrievijā.”

Ārlietu komisija vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu. Es ceru, ka es esmu varbūt maldījies, ka šī lozunga transformācija nenotiks un ka un tādi godājami cilvēki kā Vaideres kundze no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vai Bērziņa kungs no “Jaunā laika”, vai Jēkabsona kungs no Latvijas Pirmās partijas to atbalstīs arī šoreiz un kārtējo reizi nemainīs savus uzskatus, lai mums nevajadzētu pārmest viņiem par nepārtrauktu uzskatu maiņu.

Paldies par jūsu atbalstu, godājamie deputāti!

Sēdes vadītāja. Deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es tiešām no sirds priecājos, ka beidzot no šīs tribīnes skan tik kaismīgas aizstāvības runas Ārlietu ministrijas budžetam. Es deviņus gadus strādāju Ārlietu ministrijā un zinu, kā līdz šim ir dalīti līdzekļi Ārlietu ministrijai. Es zinu, cik reižu ir prasīta nauda mūsu vēstniecībai Īrijā - prasīta Tautas partijas izvirzītajam finanšu ministram. Septiņus gadus Ārlietu ministrijai jaunu diplomātisko un konsulāro iestāžu atvēršanai nav iedots neviens santīms, neviens cents, neviena kapeika.

Es jums varu pastāstīt, kā dzīvo un strādā Ārlietu ministrijas darbinieki, salīdzinot ar citu valstu ārlietu ministriju darbiniekiem, kuri ir komandēti šajā darbā. Salīdzināsim ar Lietuvas diplomātiem! Viņu viszemākajiem darbiniekiem alga ir tāda pati kā mūsu vēstniekam. Tas ir viss! Tā nu tā Ārlietu ministrija ir strādājusi. Un tomēr, neskatoties uz visu to, Ārlietu ministrija ir sasniegusi savus ārpolitiskos mērķus, kaut arī Tautas partijas izvirzītie finanšu ministri tai šo naudu gadiem ilgi nav devuši.

Un arī tagad Ārlietu ministrija saprot to, ka valstij ir grūti, tāpēc tas, ka tā nevar iedot pat šo mazo naudu, lai vienu cilvēku uz turieni aizsūtītu, pēc būtības neko nemaina. Ārlietu ministrija strādās tāpat kā līdz šim to ir darījusi, uz Īriju aizbrauks viens cilvēks un dzīvos viesnīcā. Neuztraucieties, arī Īrijas prezidentūra tiks novadīta godam! Tātad Ārlietu ministrija izturas ar sapratni, jo tā ir pieradusi, ka tai naudu nedod. Taču, atšķirībā no visiem citiem iepriekšējiem gadiem, šogad beidzot Ārlietu ministrijai kopumā nauda ir iedota.

Tā ka paldies finanšu ministram, kas ir atradis šo iespēju! Bet ar Īriju gan jau mēs kaut kā tiksim galā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija”).

Cienījamie kolēģi! Tas ir diezgan rets jautājums. Pēc būtības es pilnīgi atbalstu Kiršteina kunga viedokli, tāpēc ka Īrijā pašlaik dzīvo ap 10 000 Latvijas strādnieku - latvieši, krievi un citu nāciju cilvēki, bet tur nav neviena mūsu konsulārā darbinieka. Iedomājieties: ja ar mūsu cilvēkiem kaut kas notiks, tad tas nozīmē, ka viņam būs ļoti lielas problēmas, jo viņi nevarēs saņemt palīdzību no savas republikas. Es domāju, ka mums ļoti vajag attīstīt savas attiecības ar Īriju, tāpēc ka šī Eiropas valsts ļoti strauji attīstās.

Es lūdzu jūs atbalstīt šīs vēstniecības izveidošanu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Godātā Mellupes kundze! Meliem ir īsas kājas, lai arī kas šos melus izplata. Kas tad iedeva naudu 2 miljonus latu un kurā gadā? 2 miljonus latu Vašingtonas vēstniecībai, Mellupes kundze! Ir iedots vai nav iedots? Un pie tam atverot jaunu ēku, jo otra ēka, vecā ēka, ir pārdodama un par to ir iespējams iegādāties citu. Vai pēdējos gados nav atvērta vēstniecība Berlīnē? Vai arī tā nemaksāja gandrīz 2 miljonus latu? Un vai neatbrīvojās vēstniecības ēka Bonnā? Tā tagad ir pārdodama, un iegūtie resursi varēs tikt izmantoti citu ēku iegādei. Šīs vēstniecības bija ļoti lielas un prasīja ļoti milzīgas summas. Turklāt šīs divas ēkas, kas palika un atbrīvojās Bonnā, un vecā ēka Vašingtonā ir pārdotas un iegūtie resursi būtu izmantojami jaunu vēstniecību atvēršanai Īrijā un citur. Tā ka šeit nav problēmu! Tādējādi pēdējos gados katru gadu atvēlot šīs milzīgās summas šīm divām konkrētajām vēstniecībām, valdība ir rūpējusies arī par šo jauno vēstniecību atvēršanu.

Protams, ir arī tādas vietas, kur vēl ir nepieciešamas vēstniecības. Un te varbūt pati lielākā problēma ir stratēģijas vai koncepcijas trūkums attiecībā uz to, kur tad īsti šīs vēstniecības ir atveramas. Jo ir dažādas lietas; piemēram, notiek ļoti nopietna diskusija par divpusējām attiecībām ar Eiropas Savienības valstīm. Un tā jau nav diskusija, kas notiek tikai Latvijā. Kā zinām, ne pārāk sen šāda diskusija notika arī Somijā. Vai tas ir pareizi, ka visās valstīs ir šīs vēstniecības? Varbūt visi kontakti ir koncentrējami, teiksim, Briselē?

Otra lieta - valstis, kurās mums ir ekonomiskās intereses. Kāpēc Latvijai Āzijā nav nevienas diplomātiskās pārstāvniecības? Jā, protams, pārstāvniecība Japānā ir ļoti dārga, un tāda šobrīd tur ir arī Lietuvai un Igaunijai. Kāpēc mums nav vēstniecības Kazahijā, kur mums ir, teiksim, vislielākais eksporta un importa pieaugums? Un varbūt tieši šīs koncepcijas un skaidrības trūkums ir tā problēma, kāpēc mums šīs lietas nevirzās uz priekšu, bet tas, ka nav investēti resursi, milzīgi resursi...

Katru gadu pēdējo gadu laikā praktiski ir investēti 2 miljoni. Pie tam atklāts paliek jautājums, kā šīs ēkas tiks realizētas. Iepriekšējā valdība pieņēma lēmumu, ka šīs divas ēkas Vašingtonā un Bonnā ir realizējamas - ir pārdodamas un ka šī nauda ir ieguldāma vēstniecību tālākai attīstībai. Tāpēc - var runāt visu kaut ko, bet tad, kad tiek atklāti melots... Man ļoti, ļoti tas nepatīk!

Sēdes vadītāja. Deputāta Solvita Mellupe, otro reizi.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”).

Atklāti melot mēs mācāmies no “vecākajiem brāļiem”. Tā arī ir māksla, kas politikā acīmredzot ir jāmācās. Manā stāstā melots nebija nevienā vārdā, bet, runājot par koncepcijām, man atkal jums jāsaka, Bērziņa kungs, ka vēstniecību atvēršanas koncepcija un vēstniecību aizvēršanas koncepcija ir apstiprināta Ministru kabinetā jau tad, kad jūs bijāt finanšu ministrs. Tātad koncepcija gan par vēstniecību iegādēm, gan par vēstniecību remontiem, gan par visu pārējo ir apstiprināta. Tā ik pa brītiņam tiek atjaunota, saskaņota un pārskaņota. Tāda koncepcija ir izveidota vismaz desmit gadiem uz priekšu. Un tomēr es nemeloju, jo, runājot par vēstniecību Īrijā, jūs pats ļoti labi zināt, cik reižu nauda tika prasīta.

Ja mēs ejam vēl dziļāk šajās politiskajās niansēs, tad ir arī vēl viens cits ārpolitikas jautājums - tas, ka mums joprojām nav panākts līdzsvars starp Izraēlu un arābu pasauli. Mums ir vēstniecība Izraēlā, bet mums nav nekādas pārstāvniecības arābu pasaulē.

Un tagad es savukārt atbildēšu otrai opozīcijas pusei attiecībā uz to, kā tiek aizstāvētas pilsoņu intereses. Tās tiek aizstāvētas, jo atkal, tieši tāpat kā agrāk, Ārlietu ministrija ir noslēgusi līgumu par savstarpējo konsulāro palīdzību ar Lietuvu un Igauniju, un Igaunijas vēstniecības darbs tiešām ir vērsts uz mūsu cilvēkiem, kuriem tur gadās ne viena vien problēma. Šo gadu laikā tur ir bijuši arī divi nāves gadījumi, bet neviens tur nav palicis bez dokumentiem un arī mirstīgās atliekas tur nav apglabātas. Tā ka arī tas pierāda, ka mūsu Ārlietu ministrija šajos skopajos apstākļos spēj strādāt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 177. - Ārlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 178. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 178.priekšlikumu!… Piedodiet, vai deputāts Radzevičs ir pieteicies debatēs? Atklājam debates. Deputāts Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie ministri! Kolēģi! Mūsu cienījamie pieredzējušie kolēģi, kuri, nokļuvuši opozīcijā, tagad ir konstatējuši, ka lauku iedzīvotāji viņu un iepriekšējo kolēģu valdīšanas laikā ir nokļuvuši kritiskā sociāli ekonomiskajā situācijā! Tāpēc viņi tagad griežas pie mums ar priekšlikumiem, kā labot iepriekš pieļautās kļūdas.

Ļoti daudziem lauku iedzīvotājiem vienīgais pārvietošanās veids ir sabiedriskais transports, lai nokļūtu uz skolām, ārstniecības iestādēm un arī darbavietām, kas bieži vien atrodas ārpus pašvaldībām, jo viņu rīcībā nav personīgā autotransporta. Tāpēc ir ļoti svarīgi tieši attālajos lauku rajonos nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus. Tā kā iedzīvotāju maksātspēja ir zema un iedzīvotāju blīvums ir neliels, pasažieri nav spējīgi samaksāt pat autobusu pārvadājumu pašizmaksu, tāpēc ļoti svarīgas ir valsts mērķdotācijas pasažieru pārvadājumiem. Liela daļa no šīm dotācijām pie pārvadātājiem nokļūst ar pašvaldību starpniecību. Līdzekļu piešķīrums šai jomai parāda valsts attieksmi pret lauku iedzīvotājiem.

Pieņemu, ka daudziem ar lauku ikdienu nesaistītiem cilvēkiem šie skaitļi liksies neinteresanti, bet, lai labāk raksturotu situāciju, atļaušos tomēr nosaukt dažus skaitļus no nesenās vēstures, kas raksturo mūsu attieksmi pret šiem lauku iedzīvotājiem. Tātad 2002.gada janvārī mērķdotācijā pasažieru pārvadājumiem lauku apvidos tika pārskaitīti 258 tūkstoši, 2002.gada februārī pietika ar 1 tūkstoti, bet, ja paskatāmies, kā tas tiek pildīts šogad, tad redzam, ka šogad šim mērķim ir paredzēti 428 tūkstoši. Nav jābūt matemātiķim, lai redzētu, kāda ir atšķirība. Tā rezultātā aizvadītajos gados tika slēgti vairāki autobusu un vilcienu maršruti. Šogad pašvaldībām šim mērķim ir paredzēti 4,8 miljoni, kas ir gandrīz par vienu miljonu vairāk nekā bija pagājušajā gadā.

Otra lieta, kas raksturo iepriekšējās valdības attieksmi pret lauku iedzīvotājiem, ir tā sauktā slavenā lauku ceļu programma, kur, piemēram, 2002.gadā lauku autoceļu programma bija 7,6 miljoni, bet 2001.gadā, kad vēlēšanas vēl bija tālu, bet lauku iedzīvotāji - vēl tālāk...

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Radzevičs. …tikai 3,2 miljoni. Šogad šim mērķim ir atvēlēts četras reizes vairāk līdzekļu - gandrīz 11,7 miljoni latu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Radzeviča kungs! Runājot par to, par ko jūs debatējāt, jāteic, ka priekšlikumā bija runa par kopējo autoceļu finansējumu.

Un ko tad piedāvā Tautas partija? Tautas partija, lai valdībai galīgi nebūtu jāsarkst kaunā, piedāvā tikai vienu lietu. Pieauguma tempi akcīzes nodokļa iekasēšanā šogad saglabājas tādi paši, kādi tie bija iepriekš, un tie rada šo 3 miljonu papildu finansējumu. Jūs budžetā esat ielikuši ievērojami zemāku pieauguma tempu, nekā tas bija iepriekšējā gadā, un vienmēr esat teikuši, ka šī valdība noteikti strādās labāk. Un tas, ko mēs esam iesnieguši, ir domāts vienīgi tam, lai jūs apliecināt, ka jūs nestrādāsiet sliktāk.

Pašreiz budžetā ieliktā ieņēmumu prognoze ir ievērojami sliktāka par pieaugumu, kas bija šinī gadā, un tā īstenībā neatbilst tam, kā, piemēram, kopprodukts un citas lietas pieaug šinī gadā.

Tāpēc mūsu priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Jūs balsosiet par to, vai jūs spēsiet strādāt un panākt vismaz tādu pašu pieauguma tempu, kā strādāja iepriekšējā valdība, vai arī strādāsiet sliktāk. Par to jūs balsosiet! Ja jūs balsosiet “pret”, tad jūs atzīsiet, ka jūs nespējat iekasēt akcīzes nodokļa pieaugumu tādā tempā, kādā to spēja iekasēt iepriekšējā valdība.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu balsojumu par 178. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 179. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Es gribētu vērst valdības, valdības vadītāja un finanšu ministra uzmanību uz šo priekšlikumu, jo šis visā vairāk nekā 300 priekšlikumu klāstā ir vienīgais priekšlikums, kas piedāvā deficīta samazināšanu, jo tajā nav paredzēts palielināt ieņēmumus, bet tiek prognozēta naudas tērēšana atbilstoši situācijai. Un šeit ir ietverts piedāvājums palielināt sociālā nodokļa ieņēmumu prognozi.

Iepriekšējā gadā pieauguma temps sociālā nodokļa iekasēšanā bija 11,2 procenti. Šogad budžetā ir piedāvāti 0,6%, kas ir gandrīz apaļas 20 reizes zemāks pieaugums. Protams, motivācija, ka nodokļa likme tiek samazināta no 35 uz 33%, ir vērā ņemama, bet, ja mēs paskatāmies īpatsvaru, cik sastāda 2% no 35%, tad tie ir 5,7 procenti. Piesummējam pie 5,7% klāt 0,6 procentus - tātad plānotais bāzes palielinājums sociālajam nodoklim šogad ir 6,3%. Pagājušogad, atgādināšu, bija 11,2%. Tātad šogad tas ir gandrīz divas reizes mazāks.

Mēs jau vairs pat neceram, ka valdība spēs nodrošināt tādu bāzes paplašināšanās tempu, kāds bija iepriekšējā gadā, jo, protams, ir jāņem vērā arī šis samazinājums. Taču mūsu priekšlikums ir tāds, ka sociālā nodokļa iekasēšanā pieaugums būs ne mazāks par 2,1%.

Par to, vai šīs prognozes piepildīsies un vai valdība pēc laika atkal nebūs sapratusi savas kļūdas, mēs jau varēsim pārliecināties, kad strādāsim pie budžeta grozījumiem. Un, protams, ja tas plāns būs atbilstošs, tuvāks mūsu, nevis valdības prognozēm, varbūt grozījumos tas tiks respektēts.

Es aicinu respektēt vienīgo priekšlikumu, kas paredz budžeta deficīta samazināšanos, ko šobrīd jau Repšes kungs bez visiem citiem solījumiem ir pēdējās dienās izvirzījis kā vienu no jaunajām prioritātēm. Varu pateikt, ka budžeta deficīta samazinājums no 3% uz 2% - tāds ir šis mērķis, kā tiek publiski paziņots, - prasa 55 miljonus lielus papildu ieņēmumus. Tātad kopumā visi solījumi (ieskaitot arī šo - par budžeta deficīta samazināšanu) šobrīd jau pārsniedz 200 miljonus latu, kas būs nepieciešami, teiksim, pusgada laikā. Mēs esam varbūt pieticīgāki un reālistiskāki, jo vērtējam šo situāciju, bet aicinu atbalstīt šo vienīgo priekšlikumu par budžeta deficīta samazināšanu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu balsojumu par 179. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 180. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 180.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 181. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, balsosim par 181.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 182. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 183. - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 183.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 54, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 184. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 184.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 185. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 185.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 186. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 187. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 188. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts 223.priekšlikumā, ko iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tur finansēšanas avots ir Aizsardzības ministrijas budžets, un summa ir lielāka - 4000 latu. Tātad šis priekšlikums būtu noraidāms.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 188. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 61, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 189. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Priekšlikums ir daļēji iestrādāts Ministru kabineta iesniegtajā priekšlikumā nr.224, kur šiem mērķiem ir paredzēta lielāka summa - 9100 latu.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 189.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 62, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 190. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Ministru kungi!

Godātais Šadurska kungs! Nav cita ministra, ko es varētu uzrunāt šajā valdībā kā izglītības un zinātnes ministru. Un tāpēc man žēl, ka atkal ir jālieto tā nodrāztā frāze par tām skumjām, bet nu tiešām ir skumji par to, ka tieši gara nav bijis klāt tajā brīdī, kad jūs izsvītrojāt no Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības programmas apakšprogrammu “Latgales programma”. Kas gan ir rakstīts, lūk, šajā anotācijā, ko sauc par šīs apakšprogrammas motivāciju? “Latgales programmas ietvaros tiek nodrošināta iespēja un optimāli apstākļi izglītojamajiem Latgales novadā iegūt izglītību valsts valodā, vispusīgi attīstīt savas spējas un veicināt mazākumtautību izglītojamo integrāciju sabiedrībā, atjaunotā un nostiprinātā latviskā vidē.” Jā, protams, tas ir tikai palīglīdzeklis izglītības politikas nodrošināšanai. Taču Latgales rusifikācijas seku novēršanai šis ir bijis ļoti pārliecinošs līdzeklis.

Jūsu ietaupījums. Tātad ir runa par burtu vai par ciparu. Jūsu ietaupījums ir 111,1 tūkstotis latu. Un, kā jūs šajā motivācijā rakstāt par strukturālajām izmaiņām, no šiem līdzekļiem plānotas investīcijas Latgales reģionam - Preiļu, Balvu un Rēzeknes rajonam. Kad ieskatāmies 13.pielikumā, tad izrādās, ka ir tikai 49 000 latu, kurus jūs atvēlat no šiem 111 tūkstošiem. Kur tad ir palikuši 62,2 tūkstoši? Un Aglonas sanatorijas internātskolas siltināšanai (šī skola paredzēta bērniem ar psihoneiroloģiskām saslimšanām) jūs piedāvājat tikai 5000 latu, taču projekts ir izstrādāts 93 tūkstošus lielam apjomam (taupības režīmā apjoms samazināts līdz 70 tūkstošiem). Ko varēs izdarīt ar 5000 latu? Ir jautājums - vai Verēmu pagastam tas ir izdevīgi?

Divu iemeslu dēļ es nācu šeit runāt, un no tiem vienu es vēl vēlos šeit minēt. Rēzeknes rajons jums adresēja vēstuli no pašvaldībām un izglītības darbiniekiem. Protestēja un skaidroja, kāpēc programma ir nepieciešama. Latgalieši ir ļoti pacietīgi. Un arī šajā reizē viņi patiešām vēl ticēja, ka “Jaunā laika” izvirzītais ministrs Šadurska kungs sapratīs, ieklausīsies, turpinās labi iesāktos un ilglaicīgos projektus un programmas, izpratīs apakšprogrammas mērķus un palīdzēs tos izprast arī jaunajiem deputātiem. Un viņi saņēma no jums atbildi. Atbildi, kurā jūs sakāt, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir citas prioritātes. Jūs pieminat augstāko izglītību. Diemžēl tas īsti neatbilst patiesībai, Šadurska kungs, jo, lemjot par līdzekļu piešķiršanu akadēmiskā personāla programmas nodrošinājumam, jūs neatbalstījāt to priekšlikumu, kurš šo summu palielināja tiktāl, lai patiešām reāla būtu iespēja sniegt augstākās izglītības jomā strādājošajiem pedagogiem atbalstu.

Tautas partijas frakcijas priekšlikums ir piešķirt Latgales programmai līdzekļus no Saeimas budžeta, samazinot Saeimas nodrošinājuma budžetu. Es patiešām ceru, ka sadzirdēs arī partija “Jaunais laiks” šo izprotošo aicinājumu un atbalstīs to kā “taupības budžetam” patiešām atbilstošu.

Paldies par balsojumu!

Sēdes vadītāja. Prezidijs ierosina 15 minūšu ilgu pārtraukumu. Debates turpināsim pēc pārtraukuma, ja deputātiem nav iebildumu. Paldies.

Pārtraukums - 15 minūtes. Pulksten 9.15 atgriežamies zālē.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Pirms turpinām mūsu sēdi, paziņoju, ka ir saņemts desmit deputātu ierosinājums turpināt Saeimas 28.februāra ārkārtas sēdi bez pārtraukuma. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: Iebildumu nav!”)Tātad ārkārtas sēdi mēs turpinām bez pārtraukuma. Paldies.

Turpinām debates. Debatēs pieteicies Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas būtu ļoti cienīgs solis uz priekšu - pretim Latgales iedzīvotāju interesēm. Cienījamie kolēģi! No mūsu puses tas būtu ļoti labs solis pretim Latgales iedzīvotāju interesēm, ja mēs nodotu Latgales programmai 110 000 latu no Saeimas darbības nodrošinājumam paredzētās naudas. Saeima bez tās naudas var izdzīvot. Mēs bez tās izdzīvosim, bet jebkurā Latgales sētā, jebkurā dzīvoklī sapratīs mūsu soli un atbalstīs mūs, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 190. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 191. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šo līdzekļu piešķiršanu sporta būvēm.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

B.Brigmane. 192. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem, kā es saprotu, iebildumu nav. Ja deputātiem tomēr ir iebildumi, tad jābalso. Lūdzu, balsosim par 192. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93… (Aplausi.)… neviens - pret, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 193. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi dotācijas piešķiršanu Latvijas nedzirdīgo laikrakstam “Kopsolī”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 193.priekšlikumu.

B.Brigmane. 194. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstot iepriekšējo priekšlikumu, mēs atbalstījām arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 194. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 195. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 195. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 196. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts 279.priekšlikumā - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegtajā priekšlikumā, kur finansējuma avots ir Labklājības ministrija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 196. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 197. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 197.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 198. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi dotācijas piešķiršanu Vieglās valodas aģentūrai.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 198.priekšlikumu.

B.Brigmane. 199. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Analogs iepriekšējam. Atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Balsot? Lūdzu, balsosim par 199.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 200. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Šis priekšlikums jau ir daļēji atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 186.priekšlikumā, kur finansējuma avots ir Valsts prezidenta kancelejas uzturēšanai paredzētie līdzekļi.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Jābalso. Lūdzu, balsosim par 200. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu zvanu!

B.Brigmane. Šis priekšlikums jau ir atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Zvans jau bija. Mēs balsojam pašreiz. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 201. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta līdzekļu piešķiršanu latviešu valodas apmācības programmām - naturalizācijai.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze, Ministru prezident, ministri, kolēģi! Caurskatot šā 2003.gada budžeta projektu, valdošās koalīcijas partijas atrada iespēju ieekonomēt 390 000 latus gan no Saeimai paredzētajiem līdzekļiem Jūrmalas reprezentācijas namam, gan arī no Prezidentes kancelejai paredzētajiem naudas līdzekļiem, kas ir domāti Prezidentes dzīvokļa remontiem… Ir vēls… tātad Prezidentes dzīvokļa remontiem.

Ja mēs paskatāmies uzmanīgi šajā budžetā, kur šie līdzekļi tiek ieguldīti, tad redzam, ka ir dažnedažādas programmas, par kurām mēs jau pa daļai esam nobalsojuši, bet par atlikušo daļu mēs balsosim jau tuvākajā laikā. Ja mēs skatāmies tās programmas, kuras ir guvušas papildu atbalstu, tad mēs varam redzēt, ka te vienlaicīgi tiek atbalstītas divas lietas: viena ir mūsu pagātnes atzīšana, proti, tas, ka Latvija ir bijusi okupēta valsts; tātad mēs atbalstām tādus projektus kā Okupācijas muzeja finansēšana, Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa restaurēšana un uzturēšana.

Bet mēs saprotam arī to, ka ir jāskatās uz nākotni, un tieši šajā priekšlikumā tiek doti papildu līdzekļi kādai svarīgai programmai, tas ir, latviešu valodas mācīšanai tiem cilvēkiem, kuri vēlas izrādīt uzticību mūsu valstij.

Tātad mēs atzīstam mūsu skarbo pagātni, bet vienlaikus mēs ar atvērtām acīm skatāmies arī nākotnē.

Tātad aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, atbalstu šo priekšlikumu, bet man gribētos zināt… Cik man ir zināms, no 1996.gada latviešu valodas apmācībai ārzemju fondi, ārzemju donori, mums iedalīja apmēram 8 miljonus dolāru. Latvija diemžēl līdz 2000.gadam gandrīz netērēja līdzekļus šā svarīgā un vajadzīgā jautājuma risināšanai, bet tomēr laikā no 2000.gada līdz 2002.gadam tā šim mērķim iedalīja gandrīz 800 000 latu - tātad gandrīz desmit procentus. Tāpēc es ļoti gribētu zināt, kur aizplūda šie milzīgie līdzekļi, un es arī ļoti gribu, lai šie līdzekļi, par kuriem mēs noteikti nobalsosim, arī patiešām tiktu izlietoti latviešu valodas apmācībai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 201. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 99, pret un atturas - nav. (Aplausi.) Paldies! Pirmais absolūti atbalstītais priekšlikums.

B.Brigmane. 202. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi līdzekļu piešķiršanu Ieslodzījuma vietu pārvaldes Iļģuciema cietumā ieslodzīto sieviešu bērnu uzturēšanai.

Sēdes vadītāja. Pret 202.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 203. - Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā... Nē, ir pat pilnībā atbalstīts, jo iepriekšējā priekšlikumā ir piešķirta lielāka summa.

Sēdes vadītāja. Pret 203.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 204.priekšlikums - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 204. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 205. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi līdzekļu piešķiršanu Cesvaines pils atjaunošanai. Šādi priekšlikumi ir saņemti arī vēl no vairākiem citiem iesniedzējiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 206. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi līdzekļu piešķiršanu Okupācijas muzejam. Šādi priekšlikumi ir bijuši vairāki, un arī Saeimas Ārlietu komisija ir iesniegusi analogu priekšlikumu. Diemžēl man ir jāatvainojas, jo tehnisku iemeslu pēc šajā sarakstā neparādās Saeimas Ārlietu komisija.

Sēdes vadītāja. Pret 206.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Ir iebildumi? Ja ir iebildumi, lūdzu, balsosim par 206.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - 19. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 207. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 207. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 55, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 208.priekšlikums - to iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Šis priekšlikums ir atbalstīts 187. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtajā priekšlikumā, kuru mēs atbalstījām, piešķirot līdzekļus Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa restaurācijai un uzturēšanai, tikai finansēšanas avots tur bija līdzekļi no Valsts prezidentes kancelejas izdevumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 209. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 209.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 210. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi dotācijas piešķiršanu sabiedriskajam fondam “Sibīrijas bērni”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 211. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 211.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 212. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi līdzekļu piešķiršanu no Saeimas budžeta tiesnešu apmācībai Eiropas Savienības jautājumos.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 213. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi līdzekļu piešķiršanu no Saeimas darbības nodrošinājuma plēnumam un tiesu prakses vispārināšanas daļas darbības nodrošināšanai tiesā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 214. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 214.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 215. - frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi līdzekļu piešķiršanu no Saeimas darbības nodrošinājuma liftu renovācijai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 216. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ja kāds nav lietas kursā, tad es varu pastāstīt, ka situācija ar datoru esamību lauku skolās ir ļoti smaga. Dators lauku skolā ir tāds pats retums kā izglītības ministrs. Viens uz visiem!

Man zvana no vairākiem pagastiem un lūdz atrast kaut vienu, kaut vecu kompjūteru, lai bērni vismaz redzētu, kāds tas izskatās. Ja neviens neko nedarīs lietas labā, tad jauns cilvēks ar vidējās izglītības diplomu nespēs apieties ar datoru un nebūs vajadzīgs ne darba devējam, ne arī varēs turpināt mācības augstskolā. Un tas notiek 21.gadsimtā, kad informācijas tehnoloģijas attīstās ļoti strauji un konkurence darba tirgū ir liela.

Šeit daži deputāti kā panākumu minēja faktu, ka tiek izveidotas vairākas jaunas ministrijas. Starp tām ir arī Ģimenes un bērnu lietu ministrija. Taču uzreiz rodas jautājums: vai tas palīdzēs bērniem un vai tas palīdzēs skolēniem, kuri savā mūžā nav redzējuši datoru, apgūt datorzinības?

Mēs nezinām, vai palielināsies datoru skaits lauku skolās, bet es pilnīgi droši varu teikt, ka katrā jaunās ministrijas kabinetā stāvēs kompjūters, bet laukos bērni informātikas stundās turpinās mācīties bez datoriem un tikai stāstīs viens otram, kāds šis dators izskatās. Valdības nostājai ir jābūt viennozīmīgai - datorus katrai skolai un pietiekamā daudzumā!

Es ceru, ka Ministru kabinets ar prieku dalīsies naudā ar bērniem, ka kompjūteri tomēr tiks iegādāti un ka jūs atbalstīsiet manu priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Balsosim par deputāta Bartaševiča 216.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 217. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 217. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 218. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Šis priekšlikums pilnībā ir atbalstīts 206. - Ministru kabineta priekšlikumā, kur no Saeimas darbības nodrošinājuma ir piešķirti līdzekļi Okupācijas muzejam pat lielākā apmērā - 43 tūkstoši 380 latu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 219. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 219. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 220. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 220.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 221. - Eiropas lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 222. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 223. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Komisija atbalsta līdzekļu piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas budžeta Latvijas Nacionālo partizānu apvienības darba nodrošināšanai, kritušo biedru piemiņas vietu apzināšanai un piemiņas zīmju uzstādīšanai.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav... Piedodiet, atklājam debates! Deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nu, Sibīrijas bērns!”)

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ko šeit piedāvā frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK? Frakcija piedāvā dot finansējumu, finansējumu no valsts budžeta, vienai no sabiedriskajām organizācijām. Ja nu mēs dodam finansējumu vienai sabiedriskajai organizācijai, tad varbūt vajadzētu to dot arī visām citām, jo mums nav likuma par valsts finansējuma piešķiršanu sabiedriskajām organizācijām. Un, ja šāda likuma nav, tad šis lēmums būs pretlikumīgs.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Sapņot jau nevienam nav aizliegts. Ko mēs gribēsim, to mēs atbalstīsim, bet ko mēs negribēsim, to mēs nekad neatbalstīsim. Un nacionālos partizānus mēs atbalstīsim vienmēr. Lūk, tā! Jūs laikam Sibīrijā neesat bijis. Man tādas aizdomas ir. Tā ka, es tomēr domāju, paskatīsimies, kas ko ir pelnījis. Taču visus šitos, kas ar tām sarkanajām zvaigznēm un žvadzošajiem grabuļiem drīz atkal plātīsies Rīgas ielās, mēs nekad neatbalstīsim. Nesapņojiet, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Golubovs. Otro reizi.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Dobeļa kungs! Jā, tiešām, es nekad neesmu bijis Sibīrijā. Taču es biju Tālajos Austrumos un redzēju, kā tur dzīvo tie latvieši, kuri kādreiz tika uz turieni izsūtīti, un viņu bērni. Un, kad es ar viņiem runāju, izrādījās, ka viņi tiešām zina latviešu valodu. Viņi ir saglabājuši to! Taču jau toreiz, kad sākās Atmoda, viņi zināja, ka šurp uz Latviju viņi nebrauks. (Starpsauciens: “Žēl!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te tiešām ir tāda lieta, ka mēs… nepareizi te ir ierakstīts. Ja te būtu rakstīts, ka šie līdzekļi tiek piešķirti “kritušo biedru piemiņas vietu apzināšanai un piemiņas zīmju uzstādīšanai”, tad tas nebūtu nelikumīgi. Bet mēs tiešām esam šeit ierakstījuši, ka tie tiek piešķirti sabiedriskai organizācijai. Man liekas, ka… nu, ja sāk līdzekļus dot sabiedriskām organizācijām, tad ko darīs tās citas sabiedriskās organizācijas? Es domāju, ka tagad vajag izsludināt sēdē pārtraukumu un te izsvītrot pirmo rindu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nu šeit, zālē, tomēr ir daži, kuri ir atgriezušies no Sibīrijas atpakaļ.

Bet nu par lietu.

Es gribētu, lai jūs, godājamie kolēģi, lasītu šo tekstu mazliet uzmanīgāk. Šeit jau nav runa par vienu vai otru sabiedrisko organizāciju. Šeit ir norādīts konkrēts mērķis - “kritušo biedru piemiņas vietu apzināšanai un piemiņas zīmju uzstādīšanai”. Un, kā mēs zinām, Latvijai ir vienošanās ar citām valstīm, ka Latvijas zemē kritušo karavīru vai partizānu piemiņas vietas tiek apzinātas, sakoptas un turētas cieņā un godā, neatkarīgi no tā, vai turp iet kādi ar ordeņiem vai neiet. Un tāpēc šī tomēr ir tēma, kuru mums varbūt nevajadzētu drusciņ vulgarizēt, kā tas šeit notiek no kreisā spārna puses.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, “Tēvzemei un Brīvībai” ir tiesības no vienas kabatas, Aizsardzības ministrijas kabatas, dot naudu citai kabatai, savai, teiksim, kabatai, organizācijai. Jā… Bet, ja runājam par kapiem, es nesen biju pie Engures, tur ir kapsēta, krievu zaldātu kapsēta. Latvijai un Krievijai ir līgums par kapsētu uzturēšanu kārtībā, taču šajā kapsētā nav kārtības jau kopš 90.gadu sākuma. Es domāju, ka vispirms mums jādomā par to, lai visas organizācijas būtu vienlīdzīgas. Latvijā ir organizācijas, kas apvieno nacionālos partizānus, ebrejus, kuri cīnījās Otrajā pasaules karā, ir organizācijas latviešu sarkanajiem strēlniekiem, ir organizācijas Krievijas karavīriem - pensionāriem. Būsim vienlīdzīgi!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Kabanova kungu laikam māc pārdomas, kāpēc viņš šodien vienā savā balsojumā ir atbalstījis pozīciju. Es saprotu, ka tāpēc viņš te nāk un taisnojas.

Un, ja jau runājam par kritušo karavīru kapu apzināšanu, tad es pateikšu, ka Krievija līdz pat šodienai vēl nav darījusi neko. Neviena kapa apzināšanu, neviena kapa uzkopšanu nav veikusi. Mūsu leģionāri velti mēģina normāli sarunāties ar Krievijas pusi par šīm tēmām. Tā ka, es domāju, ka te nu gan vajadzētu visam būt galīgi skaidram. Desmitiem gadu ir pazemoti un apgānīti gan mūsu leģionāru vārdi, gan viņu piemiņa, gan viss pārējais. Tā ka vienkārši jūs jau te redzat, no kurienes kājas aug attieksmei, kāda ir šeit un šodien. Šeit tribīnē nāk un runā cilvēki, kas kādreiz rakstīja sarkanā krāsā un domāja sarkanā krāsā. Un acīmredzot viens otrs cer, ka arī nākotnē varēs domāt tāpat. Šeit tiešām pareizi tika teikts, ka nav runa par organizācijas kā tādas atbalstīšanu, ir runa par konkrētas darbības atbalstīšanu. Lūdzu nejaukt šīs lietas! Līdzīgi priekšlikumi būs arī turpmāk.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 223. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 12, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 224. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi līdzekļu piešķiršanu. Līdzekļi no Aizsardzības ministrijas budžeta tiek piešķirti dotācijai Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu, ja jūs tā sapratāt, ka tanī priekšlikumā bija runa tieši par piemiņas vietu apzināšanu un piemiņas zīmju uzstādīšanu, var būt arī tā. Varbūt es kaut ko nesapratu. Taču šajā priekšlikumā, gribat vai negribat, jums jāsaprot viens - šajā priekšlikumā patiešām ir runa par to, ka mēs valsts naudu dodam sabiedriskai organizācijai. Tikai vienai sabiedriskai organizācijai! Ja mēs dodam tai naudu, tad mums jādod arī citām sabiedriskām organizācijām, un mums jābūt tad likumam par valsts finansējumu sabiedriskajām organizācijām.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Golubova kungs ļoti pareizi pateica, ka viņš nekā nesaprotot. Jā, tā tas tiešām ir, bet ar to nevajadzētu šeit lielīties, ja jūs kaut ko nesaprotat.

Latvijas Nacionālo karavīru biedrība ir ieguldījusi ārkārtīgi daudz darba Lestenes Brāļu kapu izveidošanā. Tur tiek apglabāti Otrajā pasaules karā kritušie latviešu leģionāri. Latvijas Nacionālo karavīru biedrība ir strādājusi pie piemiņas zīmju uzstādīšanas dažādās Latvijas vietās (par to mēs vēl runāsim vēlāk), to piemiņas zīmju atjaunošanas, kuras saspridzināja visi tie boļševiki un viņu roklaižas, bijušie un esošie komunisti. Latvijas Nacionālo karavīru biedrība priekš sevis neņem neko! Šie līdzekļi viņiem ir vajadzīgi viņu praktiskajam darbam. Aizejiet un paskatieties, kā viņi strādā un kā viņi meklē savu kritušo karabiedru mirstīgās atliekas visā Latvijā, kas tas ir par darbu un ko tas nozīmē!

Tā ka jūs ar saviem sarkanarmiešiem varat brāļoties un čupoties, cik jums tīk! Tas jums ļoti piestāv. Sejas krāsa, ādas krāsa, visas pārējās krāsas, kādas vien jums tur ir... Lūk! Un, ja jūs nesaprotat kaut ko, kādreiz atnāciet uz kādu no nacionālo karavīru pasākumiem, pastāstiet, ka jūs neatzīstat okupāciju, ka tāda vispār Latvijā nav bijusi, un tad jūs gan redzēsiet, kā jūs tur uzņems un cik ērti jūs tur jutīsieties! Redziet, ar savu nezināšanu nevajadzētu šeit nākt un plātīties! Nezināšana jums nekādu godu nedara. Jūs te sēžat jau pietiekami ilgi, bet vēl joprojām neesat izlasījis acīmredzot nevienu grāmatu par okupāciju. Nu ko es varu darīt, tāds jūs esat, un ar tādu jāsamierinās! Un, kamēr Golubovs nebūs sapratis, kas ir okupācija, (No zāles dep. A.Golubovs: “Nav, nav!”) kur tā ir bijusi un kur tā nav bijusi, viņš neliksies mierā, nāks te visu laiku tribīnē un nāks varbūt vēl vienu reizi šodien. Tur nekā nevar darīt! Jums ir ļoti stingri jāstrādā ar sevi, Golubova kungs! Savukārt mēs turpināsim atbalstīt visu to, kas attiecas uz Latvijas vēstures nopietnu pētīšanu, uz cieņas izrādīšanu leģionāriem un nacionālajiem partizāniem, uz tās cieņas izrādīšanu, kuru viņiem neizrādīja divas paaudzes, neizrādīja tā vara, kuras pielūdzēji arī šodien nāk te tribīnē un atļaujas izrunāties.

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Man gandrīz vārdu trūkst, es varu izteikt tikai izbrīnu! Mēs visi, lielākā daļa no mums, esam augstskolās izglītoti cilvēki un visi zinām to vienu lietu, ka patiesība nav kompromiss vai pusceļš starp patiesību un meliem. Patiesība ir tāda, kāda tā ir, neatkarīgi no tā, vai kāds to apjēdz un saprot vai nesaprot.

Amerikas Savienotajās Valstīs ir ļoti interesanta sabiedriska organizācija. Tā saucas “Plakanās zemes sabiedrība”. Ir cilvēki, kuri vēl šodien tic tam, ka zemeslode nav apaļa, bet plakana. Vai tas, ka viņi tam šodien tic, nozīmē, ka viņiem ir taisnība? Vai varbūt taisnība ir tā, ka zemeslode ir tāda līka, nu varbūt ne gluži apaļa, varbūt ne gluži plakana, bet kaut kas tāds - pa vidam? Nē! Patiesība ir tāda, kāda tā ir, neatkarīgi no tā, ko neziņi domā.

Šajā sakarā ļoti interesanti parādās argumentācija tieši no PCTVL un Tautas saskaņas partijas puses. Runas par to, ka tagad te kaut kāds jauns spēks, cita domāšana ir radusies, šovakar, manuprāt, ir pilnīgi atmaskojušās, izrādījušās par galīgām blēņām. Kas notiek šovakar? Mēs, visi 99 deputāti, kuri esam šajā zālē, atbalstījām priekšlikumu piešķirt papildu līdzekļus latviešu valodas apmācībai tiem nelatviešiem, kuri grib izrādīt lojalitāti mūsu valstij, iemācoties, starp citu, arī latviešu valodu. Taču PCTVL, kā mēs redzējām, neatbalstīja naudas piešķiršanu Okupācijas muzejam, viņi neatbalstīja kritušo karavīru piemiņas plāksnīšu atjaunošanu, piemiņas vietu apzināšanu, un tāpat viņi neatbalsta arī šo priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem ir maldīgs, pilnīgi neprecīzs priekšstats par vēsturi.

Es varu vienīgi teikt: kamēr šie cilvēki, kuri mēģina sevi uzskatīt par politisku spēku, nevarēs saprast, ka patiesība nav pusceļš jeb kompromiss starp patiesību un meliem, viņiem kā politiskai organizācijai nekādas nopietnas nākotnes šajā valstī un jebkādās valdības struktūrās nebūs. Tādas cerības ir veltas!

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 224. priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 12, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 225. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Tas ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā, par kuru mēs nupat nobalsojām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 226. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Šonakt mūsu Saeima ieguvusi unikālu iespēju - mēs varam pārvilkt svītru banku un komercfirmu veiktajai noguldītāju krāpšanai, kura notika 90.gadu sākumā. Kāds var, protams, pajautāt: kādēļ nodokļu maksātājiem ir jākompensē noguldījumi, kurus bija izdarījuši citi cilvēki? Tomēr pamatojums tam ir. Banku un depozītfirmu sabrukums notika vairāku valsts instanču darbības vai, precīzāk sakot, bezdarbības dēļ. Latvijas Bankai, Finanšu ministrijai, “Latvijas ceļam” bija pieejama visa informācija par viltotajiem kantoriem, kuri nodarbojās ar noguldījumu pieņemšanu, bet viņi visi neko nedarīja, lai novērstu katastrofu. Rezultāts bija tas, ka tūkstošiem sīko investoru tika izputināti, Latvijas sabiedrības vidējais slānis, kurš bija izveidojies 80.gados, līdz ar to tika likvidēts. Valstī sākās pašnāvību epidēmija.

Kolēģi deputāti! Daudzi no cietušajiem noguldītājiem ir sirmgalvji, slimi cilvēki. Pusotrs miljons latu, ko mēs ierosinām piešķirt, lai daļēji kompensētu zaudētos līdzekļus, pēc savas būtības ir tikai sociālā palīdzība. Palīdzēsim šiem nabaga cilvēkiem, jo viņi dzīvo katrā Latvijas pilsētā un ciematā!

Sēdes vadītāja. Uldis Mārtiņš Klauss.

U.M.Klauss (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Ministru prezident! Kolēģi! 90.gadu pirmā puse bija smags un sarežģīts periods Latvijas banku vēsturē. Latvijai bija nepieciešama nauda attīstībai un jaunuzbūvei, bet trūka pieredzējušu baņķieru. Šo situāciju izmantoja veikli krāpnieki un zagļi, kas ar minimālu kapitālu - 50 tūkstošu rubļu - nodibināja bankas, lai, maksājot noguldītājiem augstus procentus, piesaistītu noguldījumus savām personīgajām vajadzībām. Vairākas bankas bija uzsākušas darbību, pirms savu darbību uzsāka Latvijas Banka. Inflācija 90.gadu sākumā bija ļoti augsta, tā pārsniedza 1000% gadā. Naudas emisijai trūka kontroles, tā sākās tikai ar jaunieviesto latu. Negodīgām bankām tas bija izdevīgs periods ātrai naudas pelnīšanai. Vairākas bankas bankrotēja, dažas no tām - apzināti, jo vienīgais ienākumu avots viņiem bija nauda, ko viņi ieņēma depozītos. Protams, bija arī godīgas bankas, kas to pārdzīvo vēl šodien. Mežonīgo Rietumu jeb Wild West periodu nomainīja lata emisija, ko kontrolēja Latvijas Banka. Situācija stabilizējās un inflācija samazinājās. Ilgi noturējās bēdīgi slavenā Laventa dibinātā un vadītā banka “Baltija”, kura izdzīvoja uz tā saucamā piramīdas principa pamata. Licence bankas darbības uzsākšanai bija vēl pirms Latvijas neatkarības atgūšanas izsniegta Maskavā. Laventam, sodītam noziedzniekam, Latvijas Banka nekad nepiešķirtu licenci darbībai. Banka “Baltija” noguldījumus piesaistīja, izmantojot fiktīvus izdevumus un procentu segšanu - cerībā, ka tiks devalvēts vērtīgais Latvijas lats un ka nauda tiks atmaksāta ar devalvētiem latiem. Diemžēl šī stratēģija nebija pareiza. Kad šī stratēģija nerealizējās un naudas plūsma kļuva negatīva, Lavents vērsās pēc palīdzības Latvijas Bankā, to gan neinformējot, ka viss, kas bankai “Baltija” piederēja, bija jau izsaimniekots vai ieķīlāts “Latvijas kuģniecībai”. Kad 1995.gada maijā man bija jāpārņem banka “Baltija”, tā bija burtiski izlaupīta - noguldītāji atrada tikai tukšu sili, no kuras bija bagātīgi barojies Lavents un viņa kolēģi.

Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pirms divām dienām laikrakstā “Diena” bija publicēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča brīdinājums, ko es uzskatu par labu padomu Saeimai, - ka liels budžeta deficīts var nest postu un pieaugošais valsts parāds var “atspēlēties” ar augstākām procentu likmēm, investīciju vides pasliktināšanos un lēnāku saimniecisko izaugsmi. Manuprāt, tas ir labs padoms mums. Manuprāt, varētu būt vēl lielāka problēma. Rimšēviča kungs iesaka mums nepārsniegt budžeta deficīta limitu -2%. Mēs pašlaik plānojam 3%, un tas var radīt inflāciju, kas ir vislielākais ienaidnieks Latvijas naudai.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs nākamais runās deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Viss, ko mūsu kolēģis Kabanovs teica par šo noguldītāju lielo skaitu, ir taisnība. Šie cilvēki, protams, ir nelaimīgi par savu zaudējumu un, dabiski, gribētu kaut ko atgūt. Varētu gan teikt, ka man ir viegli par šo tēmu runāt, jo man nekad nav tik daudz naudas bijis, lai tā būtu jāiegulda bankā. Mani mulsina tikai viena maza nianse, ka, lūk, šajā priekšlikumā tiek ierosināts šo naudu paņemt no Aizsardzības ministrijas. Es neredzu šeit motivāciju un neredzu pamatojumu, kāpēc Aizsardzības ministrija būtu vainīga pie tā, ka kaut kādi baņķieri ir kādiem nolaupījuši naudu. Kabanova kungs pieminēja to, ka notiek pašnāvības. Jā. Taču neviens no baņķieriem nav nošāvies, un mēs neesam arī manījuši, ka baņķieri būtu izputējuši, dzīvotu trūkumā. Viņi ir pietiekami turīgi, un mēs varam atgriezties varbūt pie sen zināmām metodēm - prasīt atbildību un prasīt kompensāciju no tā, kurš šo naudu ir paņēmis, nevis no mūsu valsts struktūras - no Aizsardzības ministrijas.

Tas ir viss, ko es gribēju pateikt, izsakot savu neizpratni par šeit piedāvāto risinājuma variantu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Vispirms bija mēģinājumi veikt uzbrukumu Nacionālo karavīru biedrībai, Nacionālo partizānu apvienībai, nu ir sākušies uzbrukumi Aizsardzības ministrijai. Es gribu skaidri teikt, ka visiem, kas te grābstīsies gar Aizsardzības ministrijas budžetu, būs jādzird no manis nepatīkami vārdi. Vai tie, kas tur grābstās, to dara apzināti vai sava gara stulbuma pārņemti, - to es nezinu, bet vairāk nekā 30 priekšlikumi satur uzbrukumus Aizsardzības ministrijai.

Un tad man ir jautājums šā priekšlikuma iesniedzējiem: kurš bija tas, kas apkrāpa noguldītājus? Vai viņu gadījumā nesauca par Laventu? Kurš tad ilgi slimoja un nevēlējās stāties tiesas priekšā, un uzstādīja slimošanas rekordus? Vai tas atkal nebija Lavents? Un kuras avīzes atklāti triumfēja par šā ilgslimnieka panākumiem Strasbūrā? No priekiem pilnīgi vai apraudājās! Tās pašas avīzes, kas ar lētiem paņēmieniem lēja krokodila asaras par apkrāptajiem noguldītājiem!

Jā, jūsu bezkaunībai robežu nav un nebūs! Jūs vēl joprojām dzīvojat tajos laikos, kad likās, ka tā to vajag darīt. Kaut vai drusciņ būtu padomājuši, ko jūs esat iesnieguši! Kaut kāda elementāra domāšana… Tiešām - kāds sakars ir aizsardzības budžetam ar Laventu? Jo viņu pat apcietināja Iekšlietu ministrijas pārstāvji, un ar aizsardzības struktūrām tur nebija nekāda sakara.

Tā ka šo un turpmāko priekšlikumu iesniedzēji, lūdzu, padomājiet, ko jūs darāt! Neatkarīgi no tā, vai jūs to darāt apzināti vai jūs to darāt neapzināti, bet tik un tā tas jau ir kaut kas līdzīgs nelietībai. Citādi es to nosaukt nevaru.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam kompensācijas apkrāptajiem noguldītājiem, un, ja es būtu premjers Repšes kunga vietā, tad es nāktu šajā tribīnē un aicinātu koalīciju balsot par visiem šiem priekšlikumiem. Un pateikšu - kāpēc. Tāpēc, Repšes kungs, ka jūsu vai nu darbības, vai bezdarbības rezultātā ir bankrotējušas dažas komercbankas, un to ieguldītāji ir apkrāpti. Aiciniet koalīciju balsot “par” mūsu priekšlikumiem, un jūs izpildīsiet to, ko jūs solījāt! Jūs jau atvainojāties tautai par savu darbību vai par bezdarbību. Nu tad ejiet tautai pretī un kompensējiet tos līdzekļus, kurus tā zaudēja!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 226.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 52, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 227. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Ko, lūdzu? Vienu sekundīti! Debatēs tas nav parādījies. Es atvainojos...

B.Brigmane. 228. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamais premjerministra kungs! Cienījamie kolēģi! Es uzstājos tieši tādēļ, ka es gribu rūpēties par budžeta papildināšanu, nevis par budžeta deficīta palielināšanu, un konkrēti... Es gan pieteicos runāt, bet laikam sistēma nedarbojās...

Es runāšu par Limbažu pils konservāciju un par pilsdrupu saglabāšanu, jo savā laikā milzīgus ienākumus Romā gleznojot un zīmējot guva Piranēzi - tas pats arhitekts un mākslinieks, kas ieguva pasaules slavu, gleznodams tieši šīs drupas. No tā arī cēlušies vārdi “Roma antica”, tātad - “romantika”. Vārds “romantika” cēlies no drupu glezniecības, un to paraksta zem viņa, Piranēzi, lūk, šā mākslinieka, darbiem! “Roma antica” - tātad romantika. Un mūsu romantika, kas ir šajās drupās un ko mēs redzam gan Limbažos, gan Ugālē, gan Bauskā, gan Cēsīs, - tā ir milzu bagātība. Kā es jau uzsvēru, daudz vecāka par Amerikas Savienotajām Valstīm ir šī vēsture. Vai mums tomēr nevajadzētu mēģināt, lūk, saglabāt nākamajām paaudzēm šo romantiku, no kā varbūt šis vārds vispār ir cēlies?

Es runāšu arī par nākamo - par Kroņvircavas muižas glābšanu. Jums ir izdalīti speciāli informācijas bukletiņi, kurus jūs visi esat lasījuši, un tajos ir ziņas, kur ir ļoti nepieciešama signalizācija, lai novērstu līdzīgus gadījumus, kāds bija Cesvainē.

Par Apriķiem. Es runāšu arī par nākamo, ja drīkst tā darīt, lai ietaupītu vienkārši laiku, jo man vēl ir laiks, bet visi šie balsojumi seko cits citam. Tātad par Apriķu luterāņu baznīcu. Šeit jāsaka, ka arī baznīca ir viens no tādas romantiskas apjūsmošanas objektiem. Tā ir celta 17.gadsimtā, un tā ir viena no raksturīgākajām 17.-18.gadsimta Kurzemes baznīcām ar askētisku ārējo veidolu un greznu baznīcas interjeru, kas ir viens no izcilākajiem vēlā baroka stila paraugiem Latvijas mākslā. Ir steidzami nepieciešams baznīcas jumta remonts, jo visa sabrukšana parasti sākas no jumta. Ļoti slikts ir šā jumta tehniskais stāvoklis, un tas postoši ietekmē unikālos 18.gadsimta 40.gadu koka griestu gleznojumus (autors - Rode), kas atdarina mūra velvju konstruktīvos motīvus, kā arī divos stāvos veidoto kungu ložu ar ažūriem kokgriezuma dekoriem. Un tam visam ir vajadzīgi tikai 12 000 latu.

Līdzīga situācija ir arī Nabes muižā, un šī Nabes muiža ir datēta ar 1318.gadu. Esmu tur bijis un redzējis tās bēdīgo stāvokli, jo tieši pašreiz, kad netiek apsaimniekota šī muiža, tā ļoti strauji iet bojā - sabrūk jumti, sabrūk mūri, un tāpēc vajadzētu mēģināt atrast šos līdzekļus.

Es domāju, ka šoreiz jūs nobalsosiet tā, kā to paredz vienošanās ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, bet turpmāk es ceru, ka jūs tomēr atbalstīsiet šos Latvijas kultūrvēsturiskos pieminekļus, lai arī mūsu jaunajos laikos nezustu vārds “romantika”.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Atbildot uz visu to, pirmais, ko es pateikšu, skan tā: “Rokas nost no Aizsardzības ministrijas budžeta!”

Otrkārt. Kāds sakars ir drupām, gruvešiem, gleznojumiem un jumtiem ar Aizsardzības ministrijas budžetu? Kur tur ir kopsakars? Gribētu vēl vairāk teikt: “Nu nevajag bāzties iekšā svešas ministrijas budžetā! Kas jūs tāds esat? Ejiet un gleznojiet Aizsardzības ministrijā, ja jūs tur ielaiž iekšā! Lūdzu! Bet ko jūs aiztiekat tās naudas maku?”

Un vēl. Tad, kad būs stipra valsts, tad būs arī stiprs budžets, un īpaši šajā brīdī tas ir svarīgi - nostiprināt Latviju kā valsti. Mums ir īpaši svarīgi pildīt tās prasības, kuras nosaka šos 2% no nacionālā kopprodukta novirzīt valsts aizsardzības vajadzībām.

Kā jūs redzat, pat šajos spiedīgajos apstākļos, izmantojot to iespēju, ka caur Aizsardzības ministrijas budžetu mēs varam palīdzēt mūsu karavīriem - Otrā pasaules kara varoņiem, leģionāriem un partizāniem, mēs to esam izdarījuši. Mēs vēl esam atraduši arī iespēju palīdzēt kauju vietu labiekārtošanā Morē un Lestenē. Ko jūs vēl gribat? Vai jūs tiešām iedomājaties, ka Aizsardzības ministrija tagad baros visus? Lūdzu, meklējiet pie budžeta labojumiem dažnedažādas iespējas, bet netraucējiet ministrijai strādāt! Ministrija ir dzelžaini strādājusi pirmos divus mēnešus, pildīdama visu to, ko no mums prasa NATO dalībvalstu piedāvājumi. Un šādā brīdī, tad, kad valdība ir ar pūlēm līdzsvarojusi budžetu un ar lielām pūlēm sameklējusi līdzsvaru, nākt un prasīt no Aizsardzības ministrijas naudu jumtiem un jūsmot par romantiku!? Romantika ir arī būt par karavīru! Bet priekš tā, kas skar šīs kultūras intereses, ir domāti pavisam citi līdzekļi. Kā var šīs lietas nesaprast un pārliecināt mūs visus, ka kaut kas ir jāatjauno, jākrāso un jālabo? Tas tāpat visiem ir skaidrs!

Taču, ja nav elementāras izpratnes par to, kas ir līdzsvars budžetā un ko tas nozīmē, ka vienam kaut ko noņem, tad, protams, tālāk runāt ir ļoti grūti.

Neapšaubāmi, šādus priekšlikumus atbalstīt nevar.

Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ozoliņa kungs! Kolēģi valdībā! Saeimas deputāti! Es domāju, ka deputāta Ozoliņa centieni ir tiešām cieņas vērti, taču es mēģināšu aizstāvēt Aizsardzības ministrijas budžetu. Atgādināšu tikai to, ka šeit ir vesela virkne arī vēl citu priekšlikumu, kuri būs tālāk.

Runājot tieši par aizsardzības budžetu, gribu teikt, ka mēs valdībā un arī ministrijā tiešām esam centušies izvērtēt maksimāli iespējamās vēlmes, lai budžetā iestrādātu tās jomas, kuras tiešām ir sabalansējamas ar aizsardzības jomu un, izmantojot aizsardzības budžetā piešķirtos līdzekļus, varētu atstāt maksimāli pozitīvu iespaidu arī uz citām tautsaimniecības nozarēm un citām jomām. Minēšu tikai to, ka aptuveni ceturtā daļa no aizsardzības budžeta tiešām ir šādi projekti, kuri ir savienojami ar aizsardzību un kuri varbūt pat tiešā veidā nemenedžē Aizsardzības ministriju un sistēmu.

Gribu pateikt arī to, ka Aizsardzības ministrijas uzdevums ir nevis tērēt līdzekļus, bet gan pirmām kārtām ieguldīt tos mūsu valsts drošībā un aizsardzībā ar tādu domu, ka tieši aizsardzība un drošība ir priekšnoteikums mūsu valsts tālākai attīstībai, tālākai ekonomiskajai izaugsmei, stabilitātei.

Es kā aizsardzības ministrs pilnā mērā apzinos to, ka tā ir investīcija mūsu tālākajai izaugsmei. Domāju, ka tad, ja mēs sasniegsim šos mērķus - drošību, stabilitāti, izaugsmi un nākotnes perspektīvu - , mūsu valstī parādīsies arī lieki līdzekļi. Un tad šie līdzekļi, kuri šodien tiek veltīti valsts aizsardzībai, ar dubultu vai pat trīskāršu atdevi tuvākajos gados nāks atpakaļ mūsu valsts budžetā. Es domāju, ka tad būs iespējams runāt arī par tiem projektiem, par kuriem sāp sirds deputātam Ozoliņam.

Diemžēl šodien man kā aizsardzības ministram jāaicina jūs balsot par komisijas viedokli.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš, otro reizi.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vajag saprast pareizi! Es negrābstos gar aizsardzības ministra finanšu kuli. Es vienkārši gribu paskaidrot, ka ir iespējas ietaupīt, jo man ir pieredze. Es esmu strādājis 6.Saeimā un savā laikā tikpat kaismīgi aizstāvējis 300 tūkstošu latu iedalīšanu celulozes projektam Ozolsalā. Un tā 300 tūkstoši nākamajā gadā un nākamajā gadā… Tā piecu gadu laikā ir izdalīti šie 300 tūkstoši, un rezultātu jūs paši zināt.

Un tā, izvērtējot, lūk, šo aizsardzības budžetu, arī šeit var vērot, ka mazliet tiek pārspīlēta 500 tūkstošu latu iedalīšana kuģu pārkrāsošanai vai arī 500 000 latu piešķiršana munīcijas iegādei.

Katrā ziņā, ja Aizsardzības ministrija var atļauties tērēt līdzekļus saviem jeb savējiem projektiem, kas viņiem ir interesanti, lai uzturētu nacionālo garu galvenokārt sev… Vēlēšanu rezultāti jau parādīja tautas attieksmi pret viņiem… Es vienkārši mēģināju atrast sapratni, arī ar apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ka arī šie ir mūsu nacionālās kultūras objekti, nevis tikai jūsu projekti, cienījamie mani bijušie kolēģi no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK 6.Saeimā vienu gadu!

Es ceru, ka jūs ar sapratni pret tiem izturēsieties. Es katrā ziņā šodien neaicinu jūs balsot par šiem projektiem, bet tos mēģināšu aizstāvēt arī turpmāk, jo es uzskatu, ka tieši neizšauto patronu skaits veicinās budžeta pieaugumu. Tas būs tieši tūristu pieaugums, ko veicinās mūsu unikālās kultūras, vēstures un arhitektūras vērtības. Tās veicinās arī mūsu budžeta pieaugumu! Tūristi veicinās un arī visa apkalpojošā sfēra. Šeit būs darba vietas, un šeit būs arī ienākumi.

Paldies par uzmanību! Balsojiet pēc savas sirdsapziņas!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atbalstīju Ozoliņa kunga piedāvājumu, tāpēc ka šodien pie mums viesojās Robertsona kungs, ļoti liels Latvijas draugs no Lielbritānijas, bet, lūdzu, izlasiet, ko par Latviju raksta britu avīze “The Independent”: “Cūku un kartupeļu zeme raksturo Latviju. Zeme - līdzena, caurcaurēm mežu klāta zeme, kurai nekad nekas nav ticis dāvināts. Galvaspilsētas Rīgas lielākā daļa līdzinās tipiskai padomju lielpilsētai, tomēr vecpilsētā ir daži brīnišķīgi jūgendstila arhitektūras vaibsti. Galvenais uzturs - siļķes un sardīnes. Nozīmīgākie notikumi - cilvēku tirdzniecība un lūšu medības.” Man, piemēram, šis Latvijas tēls nav patīkams, un es ceru, ka tad, kad mēs attīstīsim tūrismu, Latvija būs cienījama Eiropas ģimenes locekle.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Mums jau nemaz nav jāņem kaut kādas ārzemju avīzes, lai izlasītu ķengas par Latviju. Izlasiet tepat! Mums te ir tādi laikraksti kā “Čas”, “Telegraf”, “Vesti segodņa” un citas tamlīdzīgas. Tur ar dažādiem pseidonīmiem raksta visu ko, tā ka nevajadzētu šiten te nākt un šādā veidā runāt.

Ir arī tādi ļoti interesanti raksti, kur Saeimas deputāts un reizē žurnālists Kabanovs raksta par sevi un sevi reklamē, un neviens par to īpaši arī neuztraucas. Šādos brīžos sirdsapziņa jau nerunā, un godīguma arī tur nav. Tā ka acīmredzot šeit tika citēts kāda no šiem autoriem garadarbs.

Bija mums kādreiz arī tāds Saeimas deputāts - uzvārdā Zīgerists, kurš kādreiz Frankfurtes laikrakstā rakstīja, ka Latvijā cilvēku mirst tik daudz, ka viņus ietin polietilēna maisos, iemet grāvjos, un viņi tur paliek, jo nav laika viņus apglabāt.

Tā ka es saprotu, ka jums ir ļoti interesanti sniegt nepatiesas ziņas par Latviju, jo jūs trīcat naidā un uztraukumā, tāpēc ka Latvija ir izrāvusies no Krievijas apkampieniem un droši attālinās no tās. Latvija droši iet uz otru pusi, un tāpēc arī ir šie izmisīgie uzbrukumi Aizsardzības ministrijas budžetam. Nav ko brīnīties! Ir jābalso ļoti skaidri, tā, kā tas ir vajadzīgs Latvijas valstij!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu balsojumu par deputāta Leopolda Ozoliņa 228.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 49, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms tālāk izskatām Saeimas priekšlikumus, informēju, ka Saeimas Prezidijs ierosina 15 minūšu ilgu pārtraukumu līdz pulksten 22.45.

Pirms pārtraukuma es gribētu Saeimas vārdā sveikt mūsu kolēģi Silvu Bendrāti dzimšanas dienā! (Aplausi.) Silva Bendrāte ir reta un unikāla tāpēc, ka jau ļoti agrā vecumā viņa ir kļuvusi par Saeimas deputāti, jo Bendrātes kundzei dzimšanas diena ir vienu reizi četros gados - 29.februārī. Es zinu, ka šodien 29.februāri mēs nenoķersim, tāpēc mēs jūs sveicam 28.februārī. Esiet vienmēr jauna, mīlestības pilna un smaidīga! (Aplausi.)

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja

Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpināsim sēdi!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane. Lūdzu!

229.priekšlikums.

B.Brigmane. 229. un 230.priekšlikums ir deputāta Ozoliņa priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 231. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 232. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 232.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 9, atturas - 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 233. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums - tika daļēji atbalstīts 231. - Ministru kabineta atbalstītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 234., 235., 236., 237., 238., 239., 240., 241., 242. un 243.priekšlikums nav atbalstīti komisijā.

Sēdes vadītāja. Tā...

B.Brigmane. 244.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Paga... Nē, nē! Lūdzu, nedaudz apstāsimies! Vai deputātiem ir iebildumi?

Par procedūru. Lūdzu! Golubovs Aleksandrs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Aleksandram Golubovam! Lūdzu!

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Tā kā visi šie priekšlikumi ir atšķirīgi cits no cita, lūdzu pēc katra priekšlikuma paprasīt, vai ir kāds pret, vai kāds iebilst. To paredz Kārtības rullis.

Sēdes vadītāja. Paldies!

B.Brigmane. Sāksim vēlreiz!

Sēdes vadītāja. Sāksim vēlreiz, lūdzu!

B.Brigmane. Sāksim vēlreiz!

234.priekšlikumu neatbalsta komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumi ir? Balsosim, lūdzu, par 234.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 52, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 235.priekšlikums - neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš. No vietas nedrīkst!

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Ļoti lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu! Īpaši lūdzu Latvijas Pirmo partiju, tur ir vairāki mācītāji. Šis priekšlikums saistīts ar Ugāles baznīcas ērģeļu restaurāciju, kas ir unikālas pēc savas uzbūves, vienas no vecākajām Latvijā. Mani ļoti interesē tieši Latvijas Pirmās partijas balsojums. Lūdzu nobalsot!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 235. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 45, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 236. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 237. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izlasījušam budžetu, īpaši to sadaļu, kura attiecas uz Aizsardzības ministriju, man, rēzeknietim, ir grēks sūdzēties par to, ka valdība nemīl manu pilsētu. Investīcijas kā debesmanna krīt uz Rēzekni: 4 miljoni - radaram, 220 000 latu - radiotehniskajam postenim, 60 000 latu - pilsētas tiesas remontam, simtiem tūkstošu latu - robežsargu apmācības centram. Vēl mazliet, un pilsētas dome būs gatava pasludināt karu Irākai! Jo, ja mēs rēķinām uz katru Rēzeknes iedzīvotāju, tad iznāk, ka militāriem izdevumiem mēs tērēsim vairāk nekā Amerikas Savienotās Valstis! Tas viss ir labi, bet es baidos, ka Latvijas armija vajadzības gadījumā var nesasniegt valsts robežu, jo ceļi būs vienkārši necaurbraucami. Mans priekšlikums ir naudu, kas paredzēta radiotehnisko posteņu celtniecībai, 220 000 latu apmērā virzīt uz ceļu remontiem Rēzeknes pilsētā. Cik tā problēma ir nopietna - to varat pārbaudīt paši, apmeklējot mūsu pilsētu. Tikai iesaku to darīt kādā kārtīgā džipā, jo... un brauciet uzmanīgi un lēni, citādi... Balsojiet par manu priekšlikumu, un tad varēsiet braukt ātri!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu! Lūdzu, balsosim par 237. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 49, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 238., 239. un 240.priekšlikums - deputāta Ozoliņa priekšlikumi. Komisija nav atbalstījusi nevienu no tiem.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Deputāts L.Ozoliņš kaut ko sauc no vietas.) Tad jāatklāj debates. Vai deputāts Leopolds Ozoliņš lūdz balsojumu par visiem šiem priekšlikumiem? Lūdzu, balsosim par 238. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 47, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, balsosim par 239. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 49, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, balsosim par 240. - deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 49, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Nākamie trīs - 241., 242. un 243.priekšlikums - ir politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegti priekšlikumi, kas ir analogi pēc būtības. Komisija nav atbalstījusi nevienu no tiem. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pilnīgi pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Vai par šiem priekšlikumiem būtu jābalso? (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu, balsosim par 241.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 51, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, balsosim par 242.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 51, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, balsosim par 243.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 53, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 244. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Tas ir atbalstīts 205. - Ministru kabineta iesniegtajā priekšlikumā, kur ir piešķirti līdzekļi Cesvaines pils atjaunošanai.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

B.Brigmane. 245. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Valdība, veidojot budžetu, izsludināja izglītību par prioritāti un, protams, solījās veltīt tai īpašu uzmanību. Taču dzīvē viss izrādījās daudz prozaiskāk. Neskatoties ne uz kādām prioritātēm, pedagogu algas netiks paceltas tā, kā tas rakstīts Izglītības likumā.

Atgādināšu, ka 2003.gada 1.septembrī stāsies spēkā norma, kura noteic, ka pedagogam ar pašu zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām. Faktiski šai nozarei netika piešķirta nauda, lai turpinātu pedagogu algu reformu.

Mans priekšlikums ir paņemt naudu no līdzekļiem, kas paredzēti Audriņu radara iepirkšanai. Gandrīz tāda pati summa ir vajadzīga skolotāju algām. Es domāju, ka paudīšu visu rēzekniešu viedokli, ja teikšu - labāk maksājiet algas skolotājiem, nevis būvējiet radaru! Mums nav vajadzīgi radari un citas militāras lietas. Mums ir vajadzīgi izglītoti bērni un skolotāji, kas ir spējīgi viņiem dot kvalitatīvu izglītību. Tiem labākajiem vajag maksāt cilvēka cienīgu algu!

Diemžēl šeit ir vēl viena problēma - attiecības starp valsti un pašvaldību, veidojot valsts budžetu. Uzskatu, ka valdība izglītības finansēšanu vienkārši nogrūda uz pašvaldībām. Rēzeknes domei valsts finansējuma samazināšanas dēļ nācās meklēt līdzekļus vietējā budžetā, lai maksātu valdības vietā par izglītību. Loģiski, - ja līdzekļi jāpieliek klāt vienā vietā, tad jāņem nost citā. Tātad bija jāsamazina līdzekļi daudzām pašvaldības programmām.

Trešais moments. Valdību veidojošo partiju solījumi. Valdības deklarācijā, melns uz balta, ir rakstīts: “Pilnveidosim pedagogu [..] atalgojuma sistēmu, kas veicina darba kvalitāti un jauno speciālistu piesaistīšanu.” Man liekas, pilnveidot un iesaldēt nav viens un tas pats. Zaļo un zemnieku savienība savā priekšvēlēšanu programmā rakstīja jau daudz skaidrāk - veicināsim pedagogu un augstskolu pasniedzēju algu sistemātisku paaugstināšanu.

Cienījamie kolēģi, jums tagad ir laba iespēja pildīt savus solījumus. Lūdzu jūs: teiksim “nē” radaram, “jā” - skolotāju algu paaugstināšanai!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministrs Ģirts-Valdis Kristovskis.

Ģ.-V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Cienījamie Saeimas deputāti!

Cienījamais priekšlikuma iesniedzēj! Manuprāt, būs radaram jāsaka “jā”, nevis “nē”! Man jums jāteic, ka šis projekts jau ir sācies 1996.gadā un radars drīz būs uzbūvēts, un valdība ir jau pieņēmusi lēmumu arī par to, kur šis radars tiks izvietots. Radara būvēšanā jau ir investēti aptuveni 4 miljoni latu. Ja jūs gribat paņemt prom šos atlikušos 4 miljonus un uzņemties atbildību par sekām, kas ir saistītas ar līguma laušanu, tad jums, šā priekšlikuma iesniedzējam, droši vien būtu jāatrod vēl kādi 5 vai 6 miljoni, ko samaksāt radara izgatavotājiem. Tā tas būtu jādara, lai realizētu jūsu priekšlikumu. Tā kā es neredzu, ka jūsu priekšlikumā būtu uzrādīti papildu avoti, no kuriem varētu papildus šiem 4 miljoniem paņemt vēl kādus 5 miljonus, es aicinu Saeimas deputātus noraidīt jūsu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 245. - deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 53, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 246. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 247. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 247.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 52, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 248. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 249. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 250. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 251. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 251.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 54, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 252.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsojumu par 252.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 53, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 253.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 253.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 53, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 254.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 254.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 53, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 255. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Tas ir atbalstīts Ministru kabineta iesniegtajā 206.priekšlikumā, kur ir runa par lielāku summu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 256. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 257., 258., 259., 260., 261. un 262.priekšlikums - tie visi ir finanšu ministra Dombrovska priekšlikumi, kas komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret minētajiem priekšlikumiem.

B.Brigmane. 263. - deputāta Ābiķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nedod Dievs, ka īstenojas teiciens, ka gailis dzied tad, kad uguns jau pakulās! Šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai sakārtotu automatizēto ugunsdzēsības sistēmu. Starp citu, šis priekšlikums bija arī viena no valdībā iesniegtajām Kultūras ministrijas prioritātēm. Un es ļoti negribētu (tpu, tpu, tpu - es trīs reizes nospļaujos!), lai atkārtotos tās bēdīgās lietas, kuru dēļ mums jau pēdējā laikā ir tiešām bēdīga pieredze.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu balsojumu par 263. - deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 264. - deputāta Ābiķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sporta apakškomisijas deputāti apmeklēja Murjāņu sporta ģimnāziju un tiešām konstatēja, ka sporta bāzes nav to labākajā stāvoklī. Zāle, kurā šobrīd trenējas volejbolisti, vispār netiek izmantota, jo ir izgājušas no ierindas komunikācijas. Un tajā tikšanās reizē tieši pozīcijas deputāti ļoti kvēli solīja atbalstu Murjāņiem. Varbūt tad nedaudz paspersim soli pretim šai mācību iestādei, kura ir devusi ļoti lielu ieguldījumu mūsu sporta attīstībā?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu balsojumu par 264. - deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 265. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 265. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 266.priekšlikums ir atbalstīts 193.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 267.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 267. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Balsošanas režīmu, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 268. - deputāta Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 268. - deputāta Aleksandra Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Finanšu ministra 269. un 270.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 271.priekšlikums ir atsaukts.

272., 273., 274., 275., 276., 277. un 278.priekšlikumu, ko iesniedzis finanšu ministrs Dombrovskis, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 279. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Pirms jūs turpināt likumprojekta izskatīšanu, es gribētu nolasīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iesniegumu Prezidijam. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats frakcijas vārdā atsauc savus priekšlikumus likumprojektam “Par valsts budžetu 2003.gadam”, un tas ir priekšlikums nr.280, nr.281, nr.285 un no nr.289. līdz nr.300.priekšlikumam.

Izskatām 282. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikumu.

B.Brigmane. Tātad 282. - finanšu ministra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 283. - deputāta Nagļa priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Andrejs Naglis vēlas runāt? Labi! Atklājam debates. Deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais premjerministr! Ministri! Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļā “Kultūra” 15.11.punktā ir ierakstīts: “Sekmēsim valsts kultūras pieminekļu, ieskaitot baznīcu, remontu un restaurāciju.”

Likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam” paskaidrojumu 2.sējumā 588.lappusē sadaļā “Veicamie uzdevumi” nepārprotami ir ierakstīts: “Kultūras institūciju uzdevums ir kultūras vērtību saglabāšana, radīšana, izplatīšana un saglabāšana.” Manam priekšlikumam, kas paredz līdzekļu piešķiršanu Dagdas garīgā centra “Hilzena mājas” celtniecības pabeigšanai, Dagdas Romas katoļu baznīcas ārējam remontam, tās krāsošanai un žoga remontam un krāsošanai, raugoties pēc darba un materiālu tāmes kopējās summas ar pievienotās vērtības nodokli, ir nepieciešams 251 000 latu.

Lai nepalielinātu valsts budžeta izdevumu daļu, es piedāvāju Kultūras ministrijas programmu “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija” un “Kultūras pieminekļu glābšanas programma” līdzekļu pārdali. Taču galarezultātā manam priekšlikumam 251 000 latu neatradās, jo naudas nav, neskatoties uz ierakstiem, deklarācijām un likumprojekta paskaidrojošajā daļā teikto.

Es visu saprotu, tāpēc negribu, lai tiktu palielināta valsts budžeta izdevumu daļa, jo nevar paņemt to, kā nav. Man ir jāsamierinās, ka es šoreiz nevarēšu neko palīdzēt Latgales vistālākajam Austrumu pierobežas topošajam novadam - Dagdai ar 11 tūkstošiem iedzīvotāju. Kāpēc naudas nav un kam par to jāpateicas, - tas ir skaidrs visiem.

Vienīgais un pēdējais glābiņš nākotnē - ir cerība. Es tomēr domāju, ka vasarā budžeta grozījumos un papildinājumos nauda atradīsies arī Latgalei un Dagdai.

Tāpēc šoreiz es atsaucu balsojumu par savu priekšlikumu nr.283.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies. Priekšlikums ir atsaukts.

B.Brigmane. 284. un 286. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikumi - ir atbalstīti komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 287. un 288. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikumi - komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 301., 302. un 303.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tad balsosim par katru priekšlikumu atsevišķi!

Lūdzu, balsosim par 301.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 51, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

Balsosim par 302.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 52, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, balsosim par 303.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 53, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 304.priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Balsot? Lūdzu, balsosim par 304.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 23, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 1.priekšlikums - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. - finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 4. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 5. - frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir iestrādāts 7. - Ministru kabineta priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 6. un 7.priekšlikumu? Par 6. balsosim.

Pirms mēs balsojam, atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš. (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tiešām daļa Tautas partijas priekšlikumu par to, ka budžeta grozījumos veselības aprūpē ir ietverama kā prioritāte, ir ietverta, bet nav ietverta, manuprāt, viena būtiska lieta, lai mēs varētu sekot visam šim procesam. Tā varbūt arī nav bijusi fiksēta valdības deklarācijā, bet runa ir par apņemšanos, kurā brīdī tad šie grozījumi tiek iesniegti.

Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, jo, lai šie dažādie grozījumi spētu darboties otrajā pusgadā, budžets, manuprāt, Saeimā ir jāiesniedz ne vēlāk kā 1.jūlijā, bet budžeta grozījumi - ne vēlāk kā 15.maijā, lai Saeima tos varētu izskatīt un pieņemt, Valsts prezidente izsludināt, bet ministrijas sastādīt finansēšanas plānus. Es domāju, ka tas ir diezgan būtisks jautājums.

Es nezinu, vai tas būtu likumā rakstāms, bet valdība šinī jautājumā nav viesusi skaidrību nevienai no šīm te sociālajām grupām, ne arī Saeimai. Manuprāt, tā mazā atšķirība, kas ir starp valdības priekšlikumu un Tautas partijas priekšlikumu, būtu kliedējama un tomēr šajā jautājumā viešama skaidrība, kurā brīdī valdība Saeimā iesniegs šos budžeta grozījumus, kas kliedētu šīs bažas. Es domāju, ka, neatkarīgi no tā, vai jūs šobrīd nobalsosiet vai nenobalsosiet par šo priekšlikumu, budžeta grozījumi Saeimā būtu jāiesniedz maijā vai jūnija sākumā, jo šīs lielākās sociālās grupas, kam ir doti solījumi, tas ir, izglītības darbinieki, medicīnas darbinieki un citi, tiekoties ar šīm arodbiedrībām, ar vadītāju asociācijām diezgan skaidri un nepārprotami lika saprast, ka maijs ir pēdējais mēnesis, kad šīs organizācijas gaidīs skaidrību un nepārprotamu rīcību no valdības un Saeimas puses attiecībā uz šiem jautājumiem. Tāpēc es aicinu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu.

Es šeit nesaskatu nekādu bīstamību valdības koalīcijai, tomēr tas īstenībā viestu skaidrību, mazinātu spriedzi sabiedrībā un disciplinētu arī valdību, jo tā precīzi zinātu, kāds termiņš ir dots un kad budžets ir jāiesniedz. Tam visam tiek doti it kā divarpus mēneši. Es domāju, šis termiņš nav mazs, lai varētu izstrādāt šos grozījumus, tāpēc aicinu tiešām rūpīgi apsvērt, vai šis priekšlikums tomēr nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 6. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 7.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 8.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav… Piedodiet, atklājam debates! Debatēs par 8.priekšlikumu ir pieteicies Tautas partijas frakcijas deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatās, ka šī tēma īpaši patīkama nav, un sakarā ar to, ka es iesniedzu priekšlikumu Ministru kabineta iekārtas likuma otrajam lasījumam, par šo jautājumu tiek runāts, bet sakarā ar šīs tēmas ne visai patīkamo izskaņu vai noskaņu šis jautājums netiek risināts, jo acīmredzot tiek gaidīts izdevīgs moments, kad varēs pie šā jautājuma atgriezties un runāt.

Acīmredzot šis jautājums nemaz nebūtu aktualizējies, ja Ministru kabinets nebūtu ministriem noteicis algas apmēru nesamērojamā līmenī ar valsts iespējām. Un jebkura pārmērība faktiski ir netikums. Ja Latvijas valsts būtu bagāta valsts, tad, es domāju, 2000 latu nebūtu liela alga, bet, ņemot vērā reālās iespējas un ņemot vērā to, ka Latvijā ļoti daudzi iedzīvotāji nesaņem tik lielu algu, es domāju, ka šajā jautājumā valdībai savas algas bija jāsamēro ar valsts iespējām un arī ar citu sabiedrības locekļu vajadzībām.

Mūsu valsts pārvaldes sistēma ir hierarhiska. Ko tas nozīmē? To, ka katra institūcija ir kādas citas institūcijas izveidota un atrodas pārraudzībā vai pakļautībā. Atbilstoši Satversmes 59.pantam Ministru prezidentam un ministriem viņu amatu izpildīšanai nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Tātad no tā izriet, ka Saeimai ir visas tiesības prasīt atbildību no Ministru kabineta par tā darbību un līdz ar to vērtēt tā darbu un noteikt arī atalgojumu.

Mēs šajā Budžeta likumā, tas ir, 2003.gada budžetā, nosakām pat Valsts prezidenta atalgojumu, kas ir 2000 latu līmenī, bet Ministru kabinets mums ir “izkritis” no kopējās atalgojumu sistēmas. Es domāju, ka būtu jādibina jauna kārtība un jauna tradīcija un arī Ministru kabineta atalgojums jāiekļauj kopējā atalgojumu sistēmā, kas mums sākusi veidoties, teiksim, attiecībā uz Saeimas deputātiem. Un šī vērtēšana notiek attiecībā pret vidējo algu, jo valdības darba rezultāts ir tāds, kāds dzīves līmenis ir pārējiem sabiedrības locekļiem. Tas būtu ļoti labs atskaites punkts, tāpēc Tautas partija piedāvā par atskaites punktu, nosakot ministru atalgojumu, ņemt vidējo algu, kāda ir valstī. Un līdz ar to mēs ieviestu kārtību, ka veidotos vienota atalgojumu sistēma visā valstī, bet Ministru kabineta atalgojums būtu atkarīgs no viņu darba rezultāta.

Mēs nebūt nesakām, ka ministru darbs nav atbildīgs un ka viņiem ir jānosaka maza alga, bet mēs piedāvājam ievērot šo samērību un, teiksim, Ministru prezidentam atalgojuma koeficientu 6,4 piemērot pret vidējo algu, bet Saeimas deputātiem tas ir 3,2.

Es aicinu jūs padomāt par šo kārtību. Ja iespējams, varam nobalsot tagad. Ja mēs to neizdarīsim tagad, tad mēs pie šā jautājuma atgriezīsimies tad, kad izskatīsim Ministru kabineta iekārtas likumu. Taču es domāju, ka tas būtu jādara gan tur, gan šeit.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, balsosim par 8. – Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 9.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 9.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 54, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 10.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par 12. – Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 13.priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 13.priekšlikumu! Piedodiet, pirms balsojuma atklājam debates.

Deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs esat nobalsojuši par to, ka šāgada budžetā pedagogu algu paaugstinājumam nauda nav paredzēta, lai gan izglītības un zinātnes ministrs no šīs tribīnes teica, ka mēs esam nodarbojušies ar demagoģiju.

Tāpēc mēs aicinām vismaz nostiprināt Budžeta likumā šos līdzekļus, lai budžeta grozījumos izglītības darbinieku algas tiktu nostiprinātas kā prioritāte. Jo valdība pat nepiedāvā arī to. Valdība piedāvā noteikt par prioritāti tikai veselības aizsardzību, bet izglītība šeit nav minēta. Tad nu, lūdzu, arī parādīsim šo savu politisko gribu - algas skolotājiem nodrošināt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu, balsosim par 13.priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 14. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 15.priekšlikumu.

B.Brigmane. 16.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Komisijā iesniegtu priekšlikumu vairāk nav, un tāpēc komisijas vārdā lūdzu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Par valsts budžetu 2003.gadam”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par valsts budžetu 2003.gadam” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55 (Aplausi.), pret - 44, neviens neatturas.

2003.gada budžets ir pieņemts!

Vārds paziņojumam finanšu ministram Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (finanšu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Ministri! Paldies visiem par šodienas darbu! Paldies, ka atbalstījāt 2003.gada valsts budžetu! Paldies visiem, kuri balsoja par daudzām iepriekš nerisinātām lietām, par valsts iekšējo drošību, par valsts integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, par bērnu pabalstu paaugstināšanu! Droši vien mēs šodien esam jau sēdējuši vairāk nekā 10 stundas, tāpēc es jūs vairs neaizkavēšu ar garām runām, gribēju tikai pateikt paldies. (Aplausi)

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministra kungam!

Vārds paziņojumam Ministru prezidentam Einaram Repšem.

E.Repše (Ministru prezidents).

Godātie klātesošie! Paldies! Paldies par izturību! Paldies par atbalstu! Paldies par darbu! It īpaši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai, kas šodien godam turējās un cīnījās! (Aplausi) Paldies arī visiem deputātiem par atbalstu un līdzdomāšanu!

Protams, šis budžets nav ideāls. Tas ir tikai sākums, un tas ir visu mūsu kopīgā darba sākums. Šis darbs būs jāturpina, un tas pirmām kārtām ir uz mūsu - ministru pleciem. Ministri strādās katrs savā nozarē, un finanšu ministrs rūpēsies gan par šāgada budžeta turpmāku koriģēšanu, gan arī par nākamā gada budžeta pienācīgu sastādīšanu. Un tad, kad mēs kopā - kopā gan deputāti, gan ministri, gan valsts dienesti, to skaitā Valsts ieņēmumu dienests -, būsim nodrošinājuši valsts budžeta papildu ienākumus, tad varēsim arī kopīgi pārdomāt šīs papildu naudas sadalīšanu tā, lai varētu atcerēties arī tās daudzās, neapšaubāmi, svarīgās, prioritātes, ko jūs šodien minējāt, bet kas šodien nevarēja tikt iekļautas budžetā vienkārši naudas trūkuma dēļ. Tātad atgriezīsimies pie šā jautājuma izskatīšanas tad, kad būsim nodrošinājuši valsts budžetā ieņēmumus.

Paldies jums visiem par darbu! Mēs darbu turpinām. (Aplausi).

Sēdes vadītāja. Paldies, Ministru prezidenta kungs!

Saeimas Prezidija vārdā es gribētu teikt sekojošas rindas. Šodien mums ir bijusi ražīga diena: ir pieņemts pirmais valsts budžets 8.Saeimā, budžets 2003.gadam, šodien mēs esam paspējuši jau apsveikt divus jubilārus - 28. un 29.februāra gaviļniekus, bet tūlīt, tūlīt būs arī 1.marts, un tāpēc mums ir jāsveic vēl viens jubilārs, kuru mēs ļoti sirsnīgi gribētu sveikt. Tas ir Paulis Kļaviņš - Latvijas Pirmās partijas deputāts. Viņam 1.martā aprit 75 gadi, un mēs viņam novēlam vēl daudz baltu dieniņu! (Aplausi.)

Pirms sēdes noslēgšanas lūdzu deputātus reģistrēties ar savām reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu reģistrācijas rezultātus nolasīt Saeimas sekretāra biedram!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Silva Bendrāte, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Ēriks Jēkabsons, Valērijs Karpuškins, Alberts Krūmiņš, Arnolds Laksa, Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa, Anatolijs Mackevičs, Linda Mūrniece, Mihails Pietkevičs, Solvita Mellupe, Jānis Straume, Dainis Turlais.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to 28.februāra ārkārtas sēde tiek uzskatīta par slēgtu.

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 13:38:36 bal002
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 13:39:12 bal003
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 13:39:50 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.377B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 13:42:16 bal005
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 13:44:46 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.378B pieņemšanu 2.lasījumā

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 13:49:54 bal007
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 14:04:30 bal008
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 14:10:14 bal009
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 14:11:06 bal010
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 14:11:50 bal011
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 14:19:16 bal012
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 14:35:50 bal013
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 14:50:40 bal014
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 15:41:28 bal015
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 15:48:32 bal016
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 15:49:06 bal017
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 16:08:52 bal018
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 16:11:40 bal019
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 16:12:16 bal020
Balsošanas motīvs: Par 30.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 16:12:46 bal021
Balsošanas motīvs: Par 31.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 16:13:18 bal022
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 16:13:50 bal023
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 16:17:14 bal024
Balsošanas motīvs: Par 35.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 16:17:44 bal025
Balsošanas motīvs: Par 36.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 16:18:16 bal026
Balsošanas motīvs: Par 37.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 16:18:58 bal027
Balsošanas motīvs: Par 38.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 16:19:30 bal028
Balsošanas motīvs: Par 39.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 16:22:40 bal029
Balsošanas motīvs: Par 40.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 16:25:18 bal030
Balsošanas motīvs: Par 41.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 16:38:20 bal031
Balsošanas motīvs: Par 42.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 16:45:28 bal032
Balsošanas motīvs: Par 43.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 16:46:00 bal033
Balsošanas motīvs: Par 44.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 17:00:52 bal034
Balsošanas motīvs: Par 45.priekšlikumu

Datums: 28.02.2003. 17:32:30 bal035
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 17:33:16 bal036
Balsošanas motīvs: Par 46.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 17:34:58 bal037
Balsošanas motīvs: Par 47.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 17:36:12 bal038
Balsošanas motīvs: Par 48.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 17:37:32 bal039
Balsošanas motīvs: Par 49.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 17:47:00 bal040
Balsošanas motīvs: Par 50.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 17:47:34 bal041
Balsošanas motīvs: Par 51.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 17:48:10 bal042
Balsošanas motīvs: Par 52.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:12:56 bal043
Balsošanas motīvs: Par 53.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:13:32 bal044
Balsošanas motīvs: Par 54.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:14:02 bal045
Balsošanas motīvs: Par 55.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:19:22 bal046
Balsošanas motīvs: Par 56.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:19:50 bal047
Balsošanas motīvs: Par 57.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:22:44 bal048
Balsošanas motīvs: Par 58.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:23:14 bal049
Balsošanas motīvs: Par 59.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:23:46 bal050
Balsošanas motīvs: Par 60.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:24:16 bal051
Balsošanas motīvs: Par 61.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:24:46 bal052
Balsošanas motīvs: Par 62.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:25:14 bal053
Balsošanas motīvs: Par 63.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:25:44 bal054
Balsošanas motīvs: Par 64.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:28:48 bal055
Balsošanas motīvs: Par 65.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:29:18 bal056
Balsošanas motīvs: Par 66.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:29:50 bal057
Balsošanas motīvs: Par 67.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:30:20 bal058
Balsošanas motīvs: Par 68.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:33:52 bal059
Balsošanas motīvs: Par 69.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:34:24 bal060
Balsošanas motīvs: Par 70.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:34:52 bal061
Balsošanas motīvs: Par 71.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:35:22 bal062
Balsošanas motīvs: Par 72.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:38:36 bal063
Balsošanas motīvs: Par 73.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:39:12 bal064
Balsošanas motīvs: Par 74.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:39:40 bal065
Balsošanas motīvs: Par 75.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:40:10 bal066
Balsošanas motīvs: Par 76.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:40:40 bal067
Balsošanas motīvs: Par 77.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:41:10 bal068
Balsošanas motīvs: Par 78.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:41:42 bal069
Balsošanas motīvs: Par 79.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:42:10 bal070
Balsošanas motīvs: Par 80.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:42:42 bal071
Balsošanas motīvs: Par 81.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:43:10 bal072
Balsošanas motīvs: Par 82.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:43:40 bal073
Balsošanas motīvs: Par 83.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:44:10 bal074
Balsošanas motīvs: Par 84.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:44:40 bal075
Balsošanas motīvs: Par 85.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:45:08 bal076
Balsošanas motīvs: Par 86.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:45:50 bal077
Balsošanas motīvs: Par 88.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:46:18 bal078
Balsošanas motīvs: Par 89.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:46:46 bal079
Balsošanas motīvs: Par 90.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:47:14 bal080
Balsošanas motīvs: Par 91.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:47:44 bal081
Balsošanas motīvs: Par 92.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:48:14 bal082
Balsošanas motīvs: Par 93.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:48:42 bal083
Balsošanas motīvs: Par 94.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:49:10 bal084
Balsošanas motīvs: Par 95.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:49:38 bal085
Balsošanas motīvs: Par 96.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:50:08 bal086
Balsošanas motīvs: Par 97.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:50:38 bal087
Balsošanas motīvs: Par 98.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:51:06 bal088
Balsošanas motīvs: Par 99.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:51:34 bal089
Balsošanas motīvs: Par 100.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:52:02 bal090
Balsošanas motīvs: Par 101.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:52:32 bal091
Balsošanas motīvs: Par 102.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:53:00 bal092
Balsošanas motīvs: Par 103.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:53:28 bal093
Balsošanas motīvs: Par 104.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:53:56 bal094
Balsošanas motīvs: Par 105.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:54:24 bal095
Balsošanas motīvs: Par 106.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:54:54 bal096
Balsošanas motīvs: Par 107.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:55:24 bal097
Balsošanas motīvs: Par 108.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:55:54 bal098
Balsošanas motīvs: Par 109.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:56:22 bal099
Balsošanas motīvs: Par 110.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:56:54 bal100
Balsošanas motīvs: Par 111.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:57:24 bal101
Balsošanas motīvs: Par 112.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:57:54 bal102
Balsošanas motīvs: Par 113.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:58:22 bal103
Balsošanas motīvs: Par 114.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:58:54 bal104
Balsošanas motīvs: Par 115.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 18:59:22 bal105
Balsošanas motīvs: Par 116.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:44:04 bal106
Balsošanas motīvs: Par 117.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:44:40 bal107
Balsošanas motīvs: Par 118.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:45:08 bal108
Balsošanas motīvs: Par 119.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:45:38 bal109
Balsošanas motīvs: Par 120.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:46:08 bal110
Balsošanas motīvs: Par 121.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:47:58 bal111
Balsošanas motīvs: Par 122.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:48:28 bal112
Balsošanas motīvs: Par 123.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:48:56 bal113
Balsošanas motīvs: Par 124.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:49:26 bal114
Balsošanas motīvs: Par 125.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:50:04 bal115
Balsošanas motīvs: Par 126.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:50:32 bal116
Balsošanas motīvs: Par 127.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:51:06 bal117
Balsošanas motīvs: Par 128.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:54:14 bal118
Balsošanas motīvs: Par 129.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:54:48 bal119
Balsošanas motīvs: Par 130.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:55:18 bal120
Balsošanas motīvs: Par 131.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:55:56 bal121
Balsošanas motīvs: Par 132.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:56:24 bal122
Balsošanas motīvs: Par 133.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:56:54 bal123
Balsošanas motīvs: Par 134.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:57:26 bal124
Balsošanas motīvs: Par 135.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:57:54 bal125
Balsošanas motīvs: Par 136.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:58:26 bal126
Balsošanas motīvs: Par 137.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:58:54 bal127
Balsošanas motīvs: Par 138.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:59:22 bal128
Balsošanas motīvs: Par 139.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 19:59:52 bal129
Balsošanas motīvs: Par 140.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:00:22 bal130
Balsošanas motīvs: Par 141.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:00:50 bal131
Balsošanas motīvs: Par 142.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:01:18 bal132
Balsošanas motīvs: Par 143.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:04:26 bal133
Balsošanas motīvs: Par 144.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:04:56 bal134
Balsošanas motīvs: Par 145.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:05:26 bal135
Balsošanas motīvs: Par 146.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:05:54 bal136
Balsošanas motīvs: Par 147.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:06:20 bal137
Balsošanas motīvs: Par 148.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:06:52 bal138
Balsošanas motīvs: Par 149.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:07:20 bal139
Balsošanas motīvs: Par 150.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:07:48 bal140
Balsošanas motīvs: Par 151.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:08:16 bal141
Balsošanas motīvs: Par 152.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:08:44 bal142
Balsošanas motīvs: Par 153.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:09:14 bal143
Balsošanas motīvs: Par 154.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:09:50 bal144
Balsošanas motīvs: Par 155.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:10:24 bal145
Balsošanas motīvs: Par 156.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:10:54 bal146
Balsošanas motīvs: Par 157.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:11:24 bal147
Balsošanas motīvs: Par 158.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:13:52 bal148
Balsošanas motīvs: Par 159.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:15:44 bal149
Balsošanas motīvs: Par 160.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:16:24 bal150
Balsošanas motīvs: Par 161.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:16:56 bal151
Balsošanas motīvs: Par 162.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:17:28 bal152
Balsošanas motīvs: Par 163.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:17:58 bal153
Balsošanas motīvs: Par 164.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:18:28 bal154
Balsošanas motīvs: Par 165.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:20:40 bal155
Balsošanas motīvs: Par 166.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:24:02 bal156
Balsošanas motīvs: Par 167.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:24:32 bal157
Balsošanas motīvs: Par 168.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:25:06 bal158
Balsošanas motīvs: Par 169.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:25:38 bal159
Balsošanas motīvs: Par 170.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:26:08 bal160
Balsošanas motīvs: Par 171.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:26:40 bal161
Balsošanas motīvs: Par 172.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:27:08 bal162
Balsošanas motīvs: Par 173.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:30:46 bal163
Balsošanas motīvs: Par 174.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:32:22 bal164
Balsošanas motīvs: Par 175.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:32:52 bal165
Balsošanas motīvs: Par 176.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:43:50 bal166
Balsošanas motīvs: Par 177.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:49:40 bal167
Balsošanas motīvs: Par 178.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:53:18 bal168
Balsošanas motīvs: Par 179.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:53:54 bal169
Balsošanas motīvs: Par 180.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:54:24 bal170
Balsošanas motīvs: Par 181.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:55:06 bal171
Balsošanas motīvs: Par 183.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:55:38 bal172
Balsošanas motīvs: Par 184.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:56:08 bal173
Balsošanas motīvs: Par 185.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:57:16 bal174
Balsošanas motīvs: Par 188.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 20:58:04 bal175
Balsošanas motīvs: Par 189.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:19:58 bal176
Balsošanas motīvs: Par 190.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:21:12 bal177
Balsošanas motīvs: Par 192.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:22:08 bal178
Balsošanas motīvs: Par 194.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:22:38 bal179
Balsošanas motīvs: Par 195.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:23:26 bal180
Balsošanas motīvs: Par 196.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:23:52 bal181
Balsošanas motīvs: Par 197.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:24:40 bal182
Balsošanas motīvs: Par 199.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:25:30 bal183
Balsošanas motīvs: Par 200.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:29:44 bal184
Balsošanas motīvs: Par 201.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:30:58 bal185
Balsošanas motīvs: Par 204.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:32:06 bal186
Balsošanas motīvs: Par 206.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:33:04 bal187
Balsošanas motīvs: Par 207.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:33:56 bal188
Balsošanas motīvs: Par 209.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:34:40 bal189
Balsošanas motīvs: Par 211.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:35:48 bal190
Balsošanas motīvs: Par 214.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:39:04 bal191
Balsošanas motīvs: Par 216. priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:39:34 bal192
Balsošanas motīvs: Par 217.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:40:32 bal193
Balsošanas motīvs: Par 219.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:41:02 bal194
Balsošanas motīvs: Par 220.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:49:52 bal195
Balsošanas motīvs: Par 223.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 21:57:30 bal196
Balsošanas motīvs: Par 224.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 22:10:28 bal197
Balsošanas motīvs: Par 226.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 22:26:40 bal198
Balsošanas motīvs: Par 228.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 22:49:36 bal199
Balsošanas motīvs: Par 232.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 22:51:36 bal200
Balsošanas motīvs: Par 234.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 22:52:48 bal201
Balsošanas motīvs: Par 235.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 22:55:24 bal202
Balsošanas motīvs: Par 237.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 22:56:20 bal203
Balsošanas motīvs: Par 238.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 22:56:42 bal204
Balsošanas motīvs: Par 239.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 22:57:04 bal205
Balsošanas motīvs: Par 240.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 22:57:46 bal206
Balsošanas motīvs: Par 241.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 22:58:08 bal207
Balsošanas motīvs: Par 242.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 22:58:30 bal208
Balsošanas motīvs: Par 243.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:03:38 bal209
Balsošanas motīvs: Par 245.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:04:20 bal210
Balsošanas motīvs: Par 247.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:05:12 bal211
Balsošanas motīvs: Par 251.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:05:42 bal212
Balsošanas motīvs: Par 252.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:06:08 bal213
Balsošanas motīvs: Par 253.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:06:36 bal214
Balsošanas motīvs: Par 254.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:08:42 bal215
Balsošanas motīvs: Par 263.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:09:56 bal216
Balsošanas motīvs: Par 264.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:10:36 bal217
Balsošanas motīvs: Par 265.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:11:24 bal218
Balsošanas motīvs: Par 267.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:12:00 bal219
Balsošanas motīvs: Par 268.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:17:40 bal220
Balsošanas motīvs: Par 301.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:18:06 bal221
Balsošanas motīvs: Par 302.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:18:30 bal222
Balsošanas motīvs: Par 303.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:19:02 bal223
Balsošanas motīvs: Par 304.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:19:56 bal224
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:23:30 bal225
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:27:58 bal226
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:28:28 bal227
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:29:10 bal228
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:30:46 bal229
Balsošanas motīvs: Par 13.priekšlikumu

Par valsts budžetu 2003.gadam (2.lasījums, steidzams)
Datums: 28.02.2003. 23:31:54 bal230
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.376E pieņemšanu 2. lasījumā