Latvijas Republikas 8.Saeimas
ziemas sesijas ceturtā sēde
2003.gada 6.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam 6.februāra sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, paziņoju, ka ir vairāki priekšlikumi par darba kārtības izmaiņām.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izslēgt no darba kārtības sadaļas Likumprojektu izskatīšana 17.punktu - likumprojektu Grozījumi likumā Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Jautājums izslēgts no darba kārtības.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šā gada 6.februāra sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām un izskatīt to pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.
Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāti lūdz atsaukt likumprojektu Grozījums likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz iekļaut šā gada 6.februāra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām otrajam lasījumam. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.3/2001 Grozījumi 17. un 24.pantā un II pielikumā, un VI un VII pielikuma par valsts atbalstu izslēgšana nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.2/2001 Grozījums D protokolā (monopoli) nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nodots Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Vai deputāts Kiršteins ir pieteicies runāt pret, pirms mēs balsojam? Viņš runās par procedūru. Lūdzu ieslēgt deputātam Kiršteinam mikrofonu!
A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).
Godājamā priekšsēdētāja! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mums šeit ir zināma konstitucionāla problēma, jo saskaņā ar Satversmes 3.pantu Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Līdz ar to es gribu atgādināt, ka joprojām ir spēkā 1992.gada 22.janvārī pieņemtais lēmums, ka starptautiskais līgums ar Krievijas Federāciju par robežu ir noslēgts 1920.gada 11.augustā, un robežu regulē 3.pants, tas nav atcelts.
Savukārt ir spēkā arī lēmums, ka attiecībā uz
Sēdes vadītāja. Es domāju, ka jūsu teiktais nav par procedūru, Kiršteina kungs!
A.Kiršteins. Tas ir Ārlietu komisijas kompetencē esošs jautājums, un manis teiktais ir par procedūru!
Šeit faktiski vajadzētu arī Ārlietu komisijai būt atbildīgajai, jo mēs nevaram sarīkot šo referendumu visā Latvijas teritorijā. Mums ir jāierosina, teiksim, priekšlikumi, ka mēs varam mainīt kaut ko, vai mums ir jāatceļ iepriekšējie lēmumi. Nevar divi lēmumi būt pretrunā viens ar otru.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Kārtības rulli var būt tikai viena atbildīgā komisija. Pašreiz ir priekšlikums, ka tā varētu būt Juridiskā komisija. Arī visām citām komisijām tiks nodotas šīs izmaiņas.
Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē ir nodots visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu ir nodoti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par vides aizsardzību nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts Grozījumi likumā Par vides aizsardzību nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par policiju nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts Grozījums likumā Par policiju nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi lēmuma projektu Par izmaiņām Centrālās zemes komisijas sastāvā. Vai kāds vēlas runāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā? (No zāles dep. J.Dobelis: Balsojam!) Vai deputāts Jānis Urbanovičs ir pieteicies debatēt? Nē? Lūdzu, balsosim! Neviens no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas nevēlas referēt. Balsosim par katru Centrālās zemes komisijas locekli atsevišķi, un balsošana notiks aizklāti.
Pirmais balsojums ir šāds: Latvijas Republikas Saeima nolemj atsaukt no Centrālās zemes komisijas sastāva Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārstāvi Sigurdu Strujevicu. Lūdzu, balsosim par Sigurda Strujevica atsaukšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Strujevica kungs ir atsaukts no Centrālās zemes komisijas sastāva.
Nākamais balsojums: Latvijas Republikas Saeima nolemj apstiprināt Centrālās zemes komisijas sastāvā Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārstāvi Tālivaldi Jusi. Lūdzu, balsosim par Juša kunga iecelšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, neviens neatturas. Tālivaldis Jusis iecelts par Centrālās zemes komisijas locekli.
Juridiskā komisija ir iesniegusi lēmuma projektu Par Maijas Vētras apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatījusi tieslietu ministra Aivara Aksenoka virzītos dokumentus par tiesneses Maijas Vētras apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, atbalsta šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu Par Maijas Vētras apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - Par Irēnas Cupikas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Juridiskā komisija, izskatījusi tieslietu ministra Aivara Aksenoka iesniegtos dokumentus par Irēnas Cupikas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, atbalsta šo lēmuma projektu un lūdz to atbalstīt parlamentā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par Irēnas Cupikas apstiprināšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas... pret - 1, atturas - 1. Irēna Cupika ir apstiprināta par Ogres rajona tiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts Par Guntara Stūra apstiprināšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Juridiskā komisija, izskatījusi tieslietu ministra Aivara Aksenoka iesniegtos dokumentus par Guntara Stūra apstiprināšanu par Dobeles rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, atbalsta lēmumu apstiprināt Guntaru Stūri par Dobeles rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu: Apstiprināt Guntaru Stūri par Dobeles rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 3. Guntars Stūris ir apstiprināts par Dobeles rajona tiesas tiesnesi.
Nākamais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums par Jāņa Jurkāna, Alekseja Vidavska, Anatolija Mackeviča un citu Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Einaram Repšem Par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 30.oktobra rīkojuma nr.53 neatbilstību Enerģētikas likuma 20.1.pantam.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Jāņa Jurkāna, Alekseja Vidavska, Anatolija Mackeviča, Valērija Agešina, Jakova Plinera, Ivana Ribakova, Vitālija Orlova, Vladimira Buzajeva, Aleksandra Bartaševiča un Andreja Aleksejeva pieprasījumu Ministru prezidentam Einaram Repšem Par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 30.oktobra rīkojuma nr.53 neatbilstību Enerģētikas likuma 20.1.pantam (dokuments nr.270), atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dainis Turlais.
D.Turlais (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs jau pastāstīja, kāds ir komisijas lēmums, un tā ir patiesība. Taču man ir mazs komentārs.
Tātad - par ko ir pieprasījums? Pieprasījums ir sakarā ar to, ka Latvijas sabiedrība, tauta, pilsoņi ir izteikuši savu vēlmi, lai Latvenergo tiktu atstāts kā simtprocentīgs valsts uzņēmums, kas nav privatizējams. Lielākā daļa - absolūti lielākā daļa! - partiju, kuras pārstāvētas Saeimā, šo normu atbalstīja savās priekšvēlēšanu programmās. Kādēļ tad ir radies šis pieprasījums? Pieprasījums radās tādēļ, ka, lasot Latvenergo viceprezidenta Aigara Meļko izteikumus, mēs redzam, ka faktiski Latvenergo tiek sadalīts četros atsevišķos uzņēmumos - meitas uzņēmumos, kuri saskaņā ar Latvijā esošo likumdošanu katrs atsevišķi var tikt pārdots, tātad privatizēts. Un tas iespējamais galarezultāts ir tāds, ka Latvenergo kā valsts uzņēmums, kurš simtprocentīgi pieder valstij, var beigt pastāvēt.
Komisijas sēdē piedalījās ekonomikas ministrs Lujāna kungs un diezgan pārliecinoši runāja par to, ka valdība ir izveidojusi speciālu darba grupu, kura apspriež iespējas atcelt Ministru kabineta rīkojumu, kurš ir neatbilstošs Enerģētikas likuma 20.1.pantam.
Taču, iepazīstoties ar tiem dokumentiem, kas ir mūsu rīcībā, redzam, ka faktiski Ministru kabinets ir izveidojis darba grupu, kura strādā pie atbildes sagatavošanas Satversmes tiesai.
Tālāk. Ministrs apgalvoja, ka Latvenergo viceprezidents esot faktiski izplatījis nepatiesas ziņas. Taču jau pēc komisijas sēdes mēs redzam, ka viena cita šīs pašas iestādes amatpersona, kas laikam nav sadzirdējusi ministra vārdus, saka, ka pēc restrukturizācijas Latvenergo filiāles uzsāks darbu kā atsevišķi uzņēmumi.
Ja Saeimā pārstāvētās politiskās partijas atbalsta sabiedrības lēmumu par uzņēmuma saglabāšanu, tad, manuprāt, ir pilnīgi nepamatots šis noraidījums. Kāpēc pieprasījums netiek nosūtīts uz Ministru kabinetu? Būsim godīgi! Atbalstīsim pieprasījumu un pieprasīsim tikpat godīgu atbildi no Ministru kabineta! Ja jūs to nevarat atbalstīt, tad, manuprāt, šīs netīrās spēlītes, aizkulišu spēlītes, turpināsies.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgēnija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es piedalījos tajā darba grupā, kas strādā pie Ekonomikas ministrijas, lai sagatavotu atbildes vēstuli Satversmes tiesai. Es arī varbūt neesmu īsti apmierināta ar to darbu, ko šī darba grupa ir veikusi. Šī darba grupa par daudziem jautājumiem runāja daudz par maz, un par maz laika tai bija, lai sagatavotu ļoti nopietnu turpmākās Latvenergo attīstības stratēģijas plānu. Taču attiecībā uz Satversmes tiesu jāteic, ka šī darba grupa ir sagatavojusi konkrētu priekšlikumu, lai iepriekšējās valdības apstiprinātais, Ministru kabineta apstiprinātais, rīkojums par Latvenergo restrukturizāciju tiešām tiktu atcelts.
Tomēr darba grupā netika pietiekami debatēts par to, kādai tad vajadzētu izskatīties šai kompānijai un kas tai būtu jānodrošina pirmām kārtām. Palika tomēr tāds iespaids, ka darba grupa strādāja galvenokārt pie tā jautājuma, ka šis restrukturizācijas modelis ir uz kādu laiku jāatliek un ka tas jāuzliek uz jaunās valdības pleciem, un tie 390 000 cilvēku, kuri bija pret šo energokompānijas sadalīšanu un privatizēšanu, pēc tam, protams, visu vainu uzveltu jaunajai valdībai. Tāpēc es uzskatu, ka darba grupa krietni par maz strādāja un runāja par tām problēmām, kas ir saistītas ar to, ko dod šī vertikāli integrētā energokompānija. Tātad netika uzsvērts tas jautājums, ka nacionālajai energokompānijai ir jābūt konkurētspējīgai tirgū. Kā mēs zinām, sīki sadalītas kompānijas nekad nebūs pietiekami spējīgas konkurēt kopējā Eiropas tirgū, tikai vienota un spēcīga kompānija to var darīt.
Ļoti maz tika runāts arī par to, ka elektroenerģijas piegāde par iespējami zemākiem, visā Latvijā vienotiem tarifiem ir tomēr ļoti svarīga, lai atpalikušie reģioni, kuri šodien ir depresīvā situācijā, tomēr nenonāktu tādā stāvoklī, kad viņiem elektroenerģija pēc laiciņa būs jāpērk dārgāk nekā Rīgas lielajiem elektroenerģijas patērētājiem.
Netika runāts arī par to, ka ļoti tiks zaudēts mēroga efekts, jo 1 200 000 patērētāju - tas ir ļoti niecīgs daudzums stiprai energokompānijai, un vēl sīkāk sadalīt būtu ļoti bīstami.
Tāpat netika arī pietiekami debatēts par to, ko dod tā iespēja, ka mums ir šī Dieva svētība - Daugava un kaskāde, Daugavas hidrostacijas, kas dod ļoti lētu elektroenerģiju, kura dod iespēju veikt vajadzīgās investīcijas pārējā energokompānijā un noturēt energokompāniju Eiropas prasībām atbilstošā līmenī.
Es varētu minēt vēl vismaz desmit punktus, par kuriem šai komisijai ļoti nopietni un pamatīgi ir jādomā, jāstrādā, lai sagatavotu jaunajai valdībai ziņojumu par Latvenergo attīstības tālāko stratēģiju.
Taču attiecībā uz šo pieprasījumu es gribētu teikt, ka tas, ka pieprasījums ir noraidīts, tiešām ir pareizi. Jo pieprasījumam šobrīd nav nekādas nozīmes. To, vai ņemt vērā Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu, izlems Satversmes tiesa, jo šis pieprasījums Satversmes tiesu nekādā veidā neietekmē, Satversmes tiesa pieņems pati patstāvīgu lēmumu. Tā ka šodien mēs ar mierīgu sirdi varam nobalsot par to, ka šis priekšlikums nav atzīstams par pieprasījumu. Taču mums, Saeimas deputātiem, regulāri un ļoti nopietni ir jāseko tam darbam, kāds notiek valdībā, un tam, kā turpināsies šīs stratēģijas sagatavošana. Mani visvairāk uztrauc tas, ka pie šīs stratēģijas sagatavošanas strādā tā pati kompānija, kura iepriekšējās valdības laikā iztērēja 1 300 000 latu. Tā bija ne tikai mūsu nodokļu maksātāju nauda, tur bija iekšā arī ārzemju nauda. Tie paši cilvēki, kuri sagatavoja šo iepriekšējo pārstrukturizācijas plānu, šodien ar pilnu jaudu strādā arī pie jaunās stratēģijas sagatavošanas, un tas rada bažas. Tātad ir ļoti nopietni jāpadomā par šo darba grupu, kura ir spējīga sagatavot un var sagatavot normālu attīstības stratēģiju. Arī mūsu komisijām ir nopietni jāseko šo jautājumu risināšanai.
Mums vajadzētu arī mazliet pamācīties no igauņiem. Igauņi savu energokompāniju ir sadalījuši, viņiem tarifi ir cēlušies par 30% attiecībā pret mūsu tarifiem, bet, neskatoties uz visu to, jautājumā par brīvā tirgus izveidošanu igauņi ir panākuši pārejas periodu. Ir runa par 20% tirgus atvēršanu līdz 2009.gadam, un par simtprocentīgu tirgus atvēršanu viņi sāks runāt tikai pēc 2013.gada. Diemžēl Latvija savās sarunās ar Eiropas Savienību par iestāšanos Eiropas Savienībā šādus pārejas periodus nav atrunājusi. Arī tas, protams, ir ļoti, ļoti nepatīkami.
Par šiem jautājumiem mums būs jādomā, un būs jārunā ļoti daudz par to, bet šodien es visus aicinu balsot par to, ka šis pieprasījums nav atzīstams par pieprasījumu, bet ir atzīstams par jautājumu. Un tad, kad būs iespēja uzdot šos jautājumus, tad arī vajag ļoti nopietni pieiet šīm lietām, jo tā tomēr ir mūsu infrastruktūra, tas ir stratēģisks uzņēmumus, no kura ir atkarīga ne tikai mūsu tautsaimniecības attīstība, bet arī mūsu valsts neatkarība.
Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man nav nekādas vajadzības runāt par lietas būtību un pieprasījuma saturu, jo Stalidzānes kundze spīdoši to jau izdarīja, man nav ar ko papildināt. Faktiski Stalidzānes kundze ļoti pārliecinoši nodemonstrēja, ka pieprasījums ir patiešām pamatots, ka problēmas patiešām pastāv, ka turpinās tas pats darbs, kas ir vērsts uz to, lai tomēr panāktu Latvenergo privatizāciju, tādējādi pārkāpjot esošo likumdošanu un Saeimas nostāju un gandrīz visu partiju priekšvēlēšanu programmas. Kāda ir loģika? Tātad, raugoties no faktiskās puses, tas pieprasījums ir pamatots.
Kāpēc Stalidzānes kundze aicina jūs neatbalstīt šo pieprasījumu? Pirmkārt, tāpēc, ka Satversmes tiesa pieņems lēmumu drīz. Cienījamie kolēģi, Satversmes tiesa nav tāda institūcija, kam pastāvīgi jākontrolē Saeimas darbs, jālabo mūsu kļūdas un jāpieņem lēmumi mūsu vietā! Jebkurš Satversmes tiesas lēmums nozīmē brāķi - ļoti nopietnu brāķi! - mūsu darbā. Un, ja mums ir iespējas pašiem labot tās kļūdas, ko mēs paši esam pieļāvuši, un tādējādi novērst Satversmes tiesas attiecīgo spriedumu, tas ir mūsu pienākums.
Manā skatījumā, atsaukties uz Satversmes tiesu šajā kontekstā ir absolūti nepamatoti.
Otrkārt, valdība jau strādā, un valdība pieņems lēmumu - un tā tālāk. Kārtējo reizi mēs sastopamies ar situāciju, kad Saeima tiek uzskatīta par kaut kādu īpaši nevajadzīgu institūciju, tas ir drīzāk tradīcijas dēļ. Saeimai jāpastāv, bet galvenais Saeimas uzdevums ir netraucēt valdībai strādāt.
Cienījamie kolēģi! Valdība ir izpildinstitūcija. Valdības mainās diezgan bieži, un neviens no mums nezina, cik ilgi noturēsies šī valdība. Stratēģiski jautājumi tomēr ir jārisina mums, kas esam vēlētas personas. Es ļoti aicinu jūs neizvairīties no atbildības un tomēr pieņemt pareizu lēmumu, uzņemties to atbildību, lai tādējādi Latvijas stratēģiskajai attīstībai tik svarīgā jautājumā, kāds ir Latvenergo statuss atkarībā no tā, vai notiek privatizācija vai nenotiek privatizācija, lēmumu tomēr pieņemtu mēs paši - tautas ievēlētas personas -, neatdodot ne Satversmes tiesas, ne valdības rokās šā lēmuma pieņemšanu.
Tātad saku paldies Stalidzānes kundzei par ļoti labu pamatojumu mūsu pieprasījumam un aicinu jūs atbalstīt šo pieprasījumu.
Paldies!
Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne - otro reizi.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamais Cileviča kungs! Mana uzstāšanās nebija pamatojums, lai atzītu pieprasījumu par pieprasījumu. Mana uzstāšanās bija par to, ka mums ir jābūt uzmanīgiem un, tā teikt, atbildīgiem tajos procesos, kas notiks turpmāk, kad mūsu valdība strādās pie šīs pārstrukturizācijas un pie šā tālākā plāna. Taču par šodienas plānu patiešām Satversmes tiesai ir sagatavots ziņojums par Ministru kabineta iepriekšējā lēmuma atcelšanu, un Satversmes tiesa arī izvērtēs, vai tas pamatojums ir pietiekams, lai novērstu šo nesakritību starp likuma 20.1.pantu un Ministru kabineta kādreiz pieņemto lēmumu. To izvērtēs Satversmes tiesa. Var būt, ka Satversmes tiesa to neatzīs. Taču pieprasījumam šobrīd patiešām nav nekādas jēgas.
Tā kā šis jautājums ir ļoti svarīgs, es gribētu visiem - gan pozīcijai, gan opozīcijai - atgādināt to, ka par šo jautājumu mums visiem ļoti nopietni arī turpmāk būs jādomā.
Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu Pieprasījumu komisijas vārdā pavisam lakoniski un konkrēti pateikt, kas tad īsti komisijā notika, kas tika pieprasīts un kas tika nolemts.
Balstoties uz informāciju, kas izskanēja presē, tika prasīts, vai šobrīd netiek veidoti dažnedažādi meitas uzņēmumi. Atbildot uz to, mums Ekonomikas ministrijas pārstāvji konkrēti paziņoja, ka Latvenergo ir tikai viens meitas uzņēmums - tas ir Augstsprieguma līnijas, kurš savukārt īrēja resursus no Latvenergo un veica kaut kādu saimniecisko darbību. Šobrīd tas saimniecisko darbību neveic un tiks likvidēts. Tātad vienīgais meitas uzņēmums, kas ir bijis, tiks likvidēts. Savukārt tās struktūras, kas ir šobrīd Latvenergo izveidojušās, ir struktūrvienības, kas ir izveidotas tāpēc, lai varētu efektīvāk saimniekot. Citu meitas uzņēmumu Latvenergo nav. Tātad šobrīd nav pamata pieprasījumam par kaut kādu meitas uzņēmumu privatizāciju, kura varētu notikt nākotnē.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Augsti godātā priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Es ceru, ka viss, kas tiek pašreiz runāts, tiek stenografēts un ka mēs pēc kāda laika, it sevišķi tad, kad stāsies spēkā kārtējā Eiropas Savienības direktīva, kura pieņemta enerģētikas jomā un kuru Latvijas valdība jau ir, protams, atbalstījusi un solījusies pildīt ar 1.jūliju, vēlreiz pie tā atgriezīsimies.
Patiesībā šajā pieprasījumā nav runa par to, cik efektīvi vai neefektīvi strādā kādas monopoliestādes arodbiedrība, viņu pārstāvošais lobijs šeit, Saeimā, vai, teiksim, par to, cik efektīvi strādā Pieprasījumu komisija. Runa ir par to nelikumību novēršanu, kuras ir, kuras pašreiz notiek. Un tā ir šāda: proti, ir Enerģētikas likuma norma, kas aizliedz visas šīs darbības, par kurām jūs nupat runājāt un kuras veic šis monopoluzņēmums. Aizliedz! Jūs sakāt, ka, lūk, tur tagad tikai tāpat vien saskaitīs, atsevišķās mapēs saliks vienas... ka ir vienas, teiksim, suborganizācijas, kurām tad tur nemaz nebūs, teiksim, nekādu ekonomiskās darbības subjekta tiesību... ka viņas no vienas bilances būs pārliktas otrā, un tā tālāk. Patiesībā tas tā nav. Nevajag maldināt! Pašreiz notiek reālā restrukturizācija, ko uzdod veikt tieši šis nosauktais Ministru kabineta lēmums, rīkojums. Un šeit ir pretruna. Un ko gribam mēs, tie pieprasītāji? Mēs gribam skaidrību. Vai nu, un kas ir loģiski, ir pateikts skaidri un gaiši, ka tas likums, kuru pieņēma 7.Saeima, nāca kā alternatīva referendumam, kurš būtu noticis un kuram visi prognozēja pareizu iznākumu, precīzu iznākumu, ka tauta referendumā būtu pateikusi skaidru nē jebkādām darbībām ar Latvenergo. Taču ar Ministru kabineta rīkojumu vēl 7.Saeimas laikā valdība faktiski apmainīja šo likumu. Tā ir, manuprāt, ļoti negodīga rīcība, bet es esmu gatavs diskutēt un aizstāvēt, teiksim, šādas rīcības ekonomisko motivāciju, vadoties no mūsu iespējas un vēlmes iestāties Eiropas Savienībā. Skaidrs, ka, ja mēs būsim Eiropas Savienībā, mums būs jāpieņem energotirgus noteikumi - tādi, kādi tur ir tradicionāli. Un tie ir atšķirīgi no tiem, kādi ir tagad. Taču ir jābūt skaidrībai, lai monopoluzņēmuma Latvenergo restrukturizācija notiktu nevis pa kluso, slepeni, tā kā tagad, bet gan skaidri un gaiši. Un tikai tad, kolēģi deputāti, mēs visi varēsim spriest un lemt un iegūt informāciju, lai lemtu un spriestu par to, kā tas notiek. Tagad mums tādas iespējas nav. Un arī jums, valdošā koalīcija un ministri, tādas iespējas nav, jo tas viss ir nelikumīgi un slepeni.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par Pieprasījumu komisijas atzinumu par Jāņa Jurkāna, Alekseja Vidavska, Anatolija Mackeviča un citu Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Einaram Repšem Par Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 30.oktobra rīkojuma nr.53 neatbilstību Enerģētikas likuma 20.1.pantam!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 49, atturas - 20. Pieprasījums noraidīts.
Nākamais darba kārtības jautājums ir Ministru kabineta iesniegtais lēmuma projekts Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos operācijā Afganistānā ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā.
Atklājam debates. Vārds aizsardzības ministram Ģirtam-Valdim Kristovskim.
Ģ.-V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Kā aizsardzības ministram un Ministru kabineta pilnvarotam pārstāvim man ir uzdots rūpēties par to, lai lēmuma projekts Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos operācijā Afganistānā ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā nonāktu šeit, Saeimā, tiktu izdebatēts un, ceru, arī apstiprināts.
Pirms mēs sākam izskatīt šo jautājumu, sniegšu jums informāciju, kāpēc ir nepieciešams šādu lēmumu pieņemt.
Kā mēs zinām, 2001.gada 11.septembris parādīja to, ka līdzšinējie pasaules drošības procesi saskaras ar tā saucamajiem 21.gadsimta draudiem un ka terorisms ir reāla parādība, un ka pasargātas nav pat visdrošākās valstis.
Kā atbilde uz šiem terorisma aktiem Amerikas Savienotajās Valstīs bija koalīcijas veidošana cīņai pret terorismu, un šo operāciju sauc par Enduring Freedom.
Jāteic, ka aptuveni pirms gada arī iepriekšējā Saeima izskatīja jautājumu par Latvijas līdzdalību Starptautisko drošības atbalsta spēku sastāvā un ka arī iepriekšējā Saeima pieņēma lēmumu par Latvijas līdzdalību. Diemžēl jāteic, ka no Latvijas neatkarīgu iemeslu dēļ mums netika dota iespēja to realizēt un tādēļ vēl līdz šim pašam brīdim Latvija nav piedalījusies Starptautisko drošības atbalsta spēku sastāvā cīņā pret terorismu vai stabilizācijas pasākumos Afganistānā.
Jāteic, ka mēs, protams, esam izvēlējušies par savu drošības modeli tieši kolektīvo aizsardzību, kolektīvo drošības modeli. Tāpēc arī Prāgas NATO galotņu tikšanās laikā saņēmām uzaicinājumu iestāties NATO. Un līdz ar to mums diezgan būtiski ir demonstrēt savu dalību šajos starptautiskajos pasākumos.
Jāteic, ka jau 2001.gada decembrī Kabulas apkārtnē tika izveidoti Starptautiskie drošības atbalsta spēki, kas saucas ISAF, tātad International Security Assistance Force. Līdz aizvadītā gada beigām šajos spēkos piedalījās 22 valstis, arī mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ņēma dalību šajos spēkos, un šie spēki darbojās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas nr.1444 pamata. Nu mēs esam ar gadu ilgu novēlošanos saņēmuši atkārtotu uzaicinājumu (šoreiz - citas valsts, citu valstu grupas uzaicinājumu) pievienoties šiem drošības pasākumiem Afganistānā. Šoreiz tātad Vācijas un Nīderlandes ISAF kontingents ir piedāvājis divām mūsu mediķu grupām piedalīties operācijā Afganistānā. Valdība šo jautājumu izskatīja un pieņēma lēmumu, ka Latvijas valstij būtu šis piedāvājums jāpieņem un jāpiedalās.
Jāteic, ka tieši šo ISAF kontingentu atbalsta arī NATO ar saviem sakaru, loģistikas izlūkošanas spēkiem un tamlīdzīgi. Šā kontingenta darbība Afganistānā ir reglamentēta, balstoties uz militāri tehnisko līgumu starp Afganistānas tā saucamo pārejas valdību un šiem ISAF spēkiem. Un ISAF darbības teritorija ir Kabulā un aptuveni 2250 km2 lielā apkārtnē.
Līdz ar to aicinu jūs izskatīt un arī atbalstīt šo Ministru kabineta piedāvāto lēmuma projektu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāts Dainis Turlais.
D.Turlais (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Labrīt vēlreiz, cienījamie kolēģi! Godātais ministra kungs! Atvainojos, ka tik bieži kāpju šajā tribīnē, bet tāda nu mums ir izveidojusies darba kārtība.
Mans jautājums ir par Afganistānu. Tā nav tikai filmu, romānu vai avīžu informācija, bet kaut kas vairāk. Es tiešām patiesi cienu aizsardzības ministru Ģirtu-Valdi Kristovski, kuru es pazīstu kā drošības struktūru vadītāju no pašiem pirmajiem Latvijas neatkarības gadiem, un viņš tiešām ir audzis gan profesionāli, gan politiski un, domāju, profesionāli aizstāv tās iestādes intereses un savus politiskos uzskatus, kādi viņam ir. Faktiski mana nostāja ir pret mūsu kontingenta sūtīšanu uz Afganistānu. Tā ir mana sirdsapziņas nostāja, un ar to varētu arī beigt. Taču mani mudināja izteikt šo viedokli tieši vakardienas pārraide, kuru droši vien daudzi no mums skatījās Latvijas Televīzijā un kurā piedalījās arī divi mūsu kolēģi. Tieši viņu piedalīšanās mani mudināja uzstāties, jo man ienāca prātā vēl nesenā pagātnē tik populārais teiciens - nāk pie varas, nenākot pie saprašanas. Jo acīmredzot politiķis, kas ignorē sabiedrības viedokli, vai nu nevar sevi uzskatīt par politiķi, vai arī viņam tad ir sabiedrība jāpārliecina par savu patiesību. Un tā nu ir sakritīgi iznācis, ka tieši šajās dienās paiet 14 gadi, kopš padomju kontingents tika izvests no Afganistānas. Un personīgi arī manā dzīvē toreiz noslēdzās viens no visatbildīgākajiem posmiem, jo pāri par 100 tūkstošu lielo grupējumu es vadīju un izvedu no Afganistānas, un šis etaps beidzās 1989.gada 15.februārī. Sākās tas man 1986.gada februārī, un no savas mātes, kura jau bija piekalta pie slimības gultas un nevarēja piecelties, es atvadījos ar vārdiem: Mamm, tu zini, ka es visu savā dzīvē esmu radis darīt godīgi un līdz galam, un es tev solu, ka pēc manas atgriešanās no Afganistānas neviena karavīra Afganistānā vairs nebūs. Protams, tie bija mierinājuma vārdi manai mātei, es neesmu gaišreģis, un es nevarēju pasaules attīstību prognozēt tik tālu. Taču Dievs bija lēmis, ka tas piepildījās. Tiešām 1989.gada 15.februārī es atgriezos, un mana māte vēl bija dzīva, un tur nepalika neviena karavīra, neviena arī no Latvijas.
Kādi tad ir argumenti, lai šodien man vajadzētu balsot par to, lai mūsu puiši dotos uz Afganistānu? Jā, es saprotu, Amerikas Savienotās Valstis šodien ir vienīgā lielvalsts, kura cīnās par savām interesēm visos pasaules reģionos. Ja es būtu Amerikas pilsonis, droši vien es varētu to saprast un atbalstītu savu valdību, jo viņa tātad cīnās arī par Amerikas pilsoņu interesēm. Taču Latvijas intereses es tajā reģionā nesaskatu. Politiķim, manā izpratnē, ir jācīnās par savas tautas un savas valsts interesēm.
Es domāju, ka, ja tik neatgriezenisks ir Amerikas atbalsts mums, tad, domāju, ir ļoti īsa tā atmiņa, jo kurš tad izraidīja neatkarīgo de iure Baltijas valstu ārlietu ministrus no tās apspriedes, ja ne tieši tie kungi no Amerikas? Kas tad mūs spieda atbalstīt Gorbačovu un neiziet no Padomju Savienības, ja ne tieši ASV Valsts departaments? Tas taču nav noticis pirms simt gadiem, ir tikai daži gadi pagājuši!
Un arī to es varu saprast, jo tās ir Amerikas Savienoto Valstu intereses un viņi taču cīnās par savām interesēm. Mans jautājums ir šāds: kāpēc mēs necīnāmies par savām interesēm? Ja mēs gribam par savām interesēm cīnīties ar citu rokām, tad man tas nav saprotams, jo es esmu radis ar savām rokām cīnīties par savām un savu vēlētāju interesēm, tātad arī par tām sabiedrības un valsts interesēm, kuras man ir deleģētas, un tieši mūsu interesēs meklēt sabiedrotos.
Tas ir ne tikai mans viedoklis. Man ir dotas tiesības arī frakcijas vārdā runāt pret mūsu kontingenta nosūtīšanu uz Afganistānu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es tomēr aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu. Pateikšu arī, kāpēc. Atšķirībā no iepriekšējā - padomju - iebrukuma Afganistānā šis ir atbalsts ANO Drošības padomes rezolūcijai nr.1444, kas pagarina Starptautisko drošības atbalsta spēku mandātu līdz šā gada 20.decembrim. Taču šodienas balsojumam būs ļoti liela nozīme tāpēc, ka pēdējā laikā, kā jau jūs esat redzējuši, ir pastiprinājusies dažu augstu Latvijas amatpersonu bezatbildība. Mēs nepārtraukti dzirdam televīzijā tādus paziņojumus, ka Latvijai vairs neesot saistoši ANO Drošības padomes lēmumi, ka Eiropa esot tik vāja, ka viņa neko nespējot pieņemt, ka Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas vai Eiropas Parlamenta balsojums neesot pilnīgi nekas, ka arī NATO padomes lēmums par to, ka militāra iejaukšanās nākamajā konfliktā Irākā pagaidām nav nepieciešama, Latvijai neesot nekas. Es ceru, ka šodien ar šo balsojumu mēs pierādīsim, ka nav taisnība šiem cilvēkiem, - ka ANO Drošības padome, tāpat kā viņa spēja pieņemt lēmumu attiecībā uz Kosovu un Afganistānu, spēs pieņemt lēmumu arī attiecībā uz nākamo konfliktu - uz Irāku. Un man būtu lūgums, lai jūs, priekšsēdētājas kundze, paziņojot par mūsu lēmumu, lūgtu mūsu amatpersonas turpmāk neizplatīt bezatbildīgus paziņojumus. Tas attiecas uz mūsu vēstnieku Amerikas Savienotajās Valstīs Roni, kurš jau ir divreiz sniedzis nesankcionētus paziņojumus. Tas attiecas arī uz mūsu Ārlietu ministriju un arī uz Valsts prezidenti. Man ir ļoti žēl, ka mūsu aizsardzības ministrs Kristovskis vakar televīzijā atļāvās ļoti smagi apvainot Igaunijas prezidentu, kurš rīkojas saskaņā ar esošo likumdošanu un atbalsta arī Ziemeļvalstu nostāju šajos jautājumos.
Tāpēc es ceru, ka mūsu balsojums izbeigs mūsu amatpersonu bezatbildību.
Aicinu atbalstīt lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Runājot par Afganistānu, jāteic, ka ne jau nu mums kāds 70.gadu beigās prasīja, vai tur iebrukt, ne kāds ar mums rēķinājās. Simtiem un tūkstošiem dažādu tautību bērnu tur savas galviņas nolika. Latvija ir pilna ar Afganistānā kritušo karavīru piemiņas vietām, un iesaku jums šad un tad atcerēties, kur tās atrodas.
Kas ir galvenais šodien Latvijai? Mans viedoklis ir tas, ka, neapšaubāmi, galvenais ir drošība, nekas cits. Ja mūsu valstī nebūs drošības, tad visam pārējam nav vairs nekādas nozīmes. Es, protams, saprotu, ka Latvijā ir šeftmaņi, kosmopolīti, kam ir vienalga, kāda ir vara, kas atraduši sev piemērotas vietas jebkurā režīmā. Neatkarīgajā Latvijā tādi bija gan pēc Pirmā pasaules kara, gan arī pēc okupācijas sākuma, un, es domāju, tādi atradīsies arī vēlāk. Ne jau velti kauna traips Latvijas vēsturē ir 1940.gadā ievēlētās tā sauktās Saeimas simts deputātu vienbalsīga piekrišana Latvijas neatkarības likvidēšanai.
Jau 1991.gadā mēs uzsākām šo grūto ceļu līdz valsts drošības nostiprināšanas, var teikt, galaposmam. Sākums bija 1991.gadā, tūlīt pēc tam, kad mūsu valsts neatkarību sāka atzīt daudzas pasaules valstis. Toreizējais parlaments - Latvijas Republikas Augstākā padome - iesaistījās šajā darbā. Žēl, ka šodien par to maz runā un visus nopelnus piedēvē tiem, kas pēdējos divos gados kaut ko ir darījuši. Es gribētu atgādināt, ka 1991.gada rudenī pirmo reizi Latvijas Republikas Augstākā padome deleģēja trīs pārstāvjus uz Madridi, kur Ziemeļatlantijas Asamblejas saietā Latvija kļuva par Ziemeļatlantijas Asamblejas asociēto pārstāvi. Latviju toreiz pārstāvēja Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti - komisijas priekšsēdētājs Tālavs Jundzis, sekretārs Mihails Stepičevs un priekšsēdētāja vietnieks, jūsu padevīgais kalps Juris Dobelis. Es labi atceros šo saietu un labi atceros, ar kādu sajūsmu mūs toreiz sagaidīja visi NATO dalībvalstu pārstāvji. Un tā nu mēs sākām šīs smagās sarunas, un šīs sarunas ir risinātas jau ilgus gadus. Gan Saeimas, gan Ārlietu ministrijas, gan Aizsardzības ministrijas, gan arī citu ministriju pārstāvji, kuri ir rūpīgi piedalījušies šajā darbā, varētu daudz ko pastāstīt. Var būt, ka kādreiz mēs uzrakstīsim vienu atmiņu grāmatu par to, kā tas viss notika patiesībā, un tur vis nebūs tā, ka kaut ko šodien parāda vajadzīgajā gaismā un vajadzīgos cilvēkus izceļot.
Es gribētu atgādināt, ka tas viss kopā Latvijas valstij un tās pārstāvjiem ir prasījis ārkārtīgi daudz pūļu un izveicības, prasmi, sakārtojot mūsu bruņotos spēkus un pārkārtojot daudz ko. Un vēl ir daudz kas arī turpmāk tur jādara. Un mēs esam šodien kopīgi nonākuši pie starpfiniša - mēs esam uzaicināti sākt iestāšanās sarunas. Tas ir viens no visizšķirošākajiem brīžiem Latvijas valsts vēsturē, un nedrīkst to novērtēt par zemu. Tieši 2003.gads būs izšķirošais šajās sarunās.
Es domāju, tie, kas vairāk vai mazāk seko līdzi notikumiem, redz, ka mūsu delegācijas dodas uz pārrunām vienreiz, otrreiz. Redziet, šīs pārrunas nav tikai tāda parunāšana par dzīvi! Mums piedāvā konkrētus spēles noteikumus, un es domāju, ka Latvijā cilvēki daudz labāk dzīvotu, ja mūsu valsts pilsoņi ievērotu šos spēles noteikumus arī savā dzīvē. Mums piedāvā NATO spēles noteikumus, un mums tie ir jāpieņem bez kaulēšanās. Es aicinu to saprast! Taču, ja mēs šādā brīdī, kad mums ir skaidri jāparāda sava nostāja, sāksim, piedošanu, ākstīties, bāzt galvas smiltīs un izlikties... Tās, es teikšu, ir tādas ne sevišķi augsta līmeņa aktivitātes: Nu labi, kaut kā jau mēs atkal kaut ko aptīsim ap stūri! Lai tie citi tur pakaro, lai viņi paskraida, bet mēs atkal tā - pa kluso! Nav tas īstais brīdis šādi rīkoties, ja mēs tiešām nopietni gribam, lai Latvija izjustu sevi kā pilnīgi drošu valsti. Ja būs drošība, tad būs arī investīcijas, tad būs arī finanšu līdzekļu piesaiste, un tad būs arī interese par mūsu valsti kā par iespējami nopietnu partneri jebkurā jautājumā.
Man skaidri redzams ir arī diemžēl tāds bēdīgs fakts, ka pēc okupācijas izmainījies, tā teikt, mūsu pilsoņu sastāvs. Arī tas fakts attiecīgi ietekmē mūsu vēlēšanas, kurās ievēlē pašvaldību vai arī Saeimas sastāvu. Ar to mums ir diemžēl jārēķinās. Protams, vārdi deokupācija, dekolonizācija un deboļševizācija šodien laikam izraisa vairs tikai smaidu, bet ar visām šīm sekām būs jārēķinās vismaz vēl vienai paaudzei, ja ne divām.
Un tāpēc es vēsā mierā uzņemšu jebkurus paziņojumus, mēģinādams saprast nolūku un mēģinādams izprast arī savu rīcību.
Žēl ir tikai par to, ka šādi paziņojumi joprojām atrod labvēlīgu augsni. Diemžēl saziņas līdzekļi reizēm parāda sagrozītu pieeju un uzdod apmēram tādus jautājumus: Vai jūs esat par karu vai pret karu? Neapšaubāmi, katrs, gandrīz katrs vidēji attīstīts cilvēks būs pret karu! Kāpēc tad ne?
Taču te ir pavisam cits jautājums. Vai mēs gribam izvilkt karstas ogles no pavarda ar citu rokām un skatīties, kā viņi apsvilina nagus, vai arī mēs paši gribam piedalīties šajā procesā? Tas ir tas pamatjautājums. Un, es domāju, tas ir jārisina mierīgā garā, aprunājoties savā starpā un pilnībā izprotot, kāpēc kurš šeit nāk un runā. Jo, redziet, šis nav ekonomisks jautājums. Šoreiz nav runa par privatizāciju, prihvatizāciju, nav runa par Latvenergo meitas uzņēmumiem vai kādām tamlīdzīgām lietām, kuru dēļ krustojas saimnieciskās intereses; šoreiz nav runa par nodokļu atlaidēm, nav runa par muitas atvieglojumiem, kuru izskatīšanas gaitā, kā es saprotu, nāks viens lobijs pēc otra un katrs pārstāvēs sevi.
Nē! Šoreiz ir runa par Latviju! Par vienotu, neatkarīgu Latviju. Nevaru saprast, kādēļ mēs gribam kaut kā citādi traktēt šo jautājumu. Jā, šeit izskanēja runa, ka vakar ir bijusi kaut kāda diskusija. Īpatnēji, ka šādas diskusijas šad un tad parādās vajadzīgajā brīdī. Tieši pirms tam, kad ir jālemj tik svarīgi jautājumi, pasviež skatītājiem jautājumu: Vai jūs esat par karu vai pret karu? Un pēc tam var teikt: Ak, Dievs, jūs visi taču redzat, ko tauta domā! Es ļoti labi saprotu, kā var noorganizēt balsošanu televīzijā. Man liekas, tie, kas piedalās šajos procesos, ļoti labi zina, kā var vajadzīgos balsojumus panākt, tam attiecīgi iepriekš gatavojoties. Un tā nu man nekas cits neatliek, kā kārtējo reizi pateikt, ka, paldies Dievam, apvienībā Tēvzemei un Brīvībai/LNNK nevienam nekad pat prātā nav ienācis neatbalstīt Latvijas iniciatīvas cīņā par savas valsts drošību un nekad nevienam nav ienācis prātā to darīt ar svešām rokām! Un tas, ko no mums prasa šī valstu apvienība, mums būs arī jāpilda, un tas attieksies gan uz likumu izmaiņām, gan uz mūsu struktūru sakārtošanu, gan arī uz mūsu valsts budžetu, ja mēs gribam būt nopietni šajā jautājumā.
Un tāpēc es tiešām nožēloju, ka mums katram ir jānāk šeit tribīnē un jārunā par to. Vieglāk būtu bijis vienkārši nobalsot, jo jautājums it kā ir pārāk skaidrs. Taču, ja ir argumenti pret, tad no šejienes jāskan arī argumentiem par.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Mani darīja uzmanīgu intonācija un formulējumi, tas veids, kādā šis jautājums tiek šeit risināts. Un nedaudz satrauc tendences, tādas militāristu tendences, konkrēti Dobeļa runā. Drošība nenozīmē lielāku armijas piedalīšanos karos: Jo vairāk mums būs tanku un zemūdeņu un jo vairāk piedalīsimies karos, jo mūsu valsts būs drošāka! Ja mēs tagad iesim un sitīsim afgāņus vai musulmaņus Irākā vai kaut kur citur, jo drošāk mēs dzīvosim! Drošības doktrīnas ir arī pilnīgi pretējas, drošības priekšnoteikums ir gan neitralitāte, gan nevardarbība un tā tālāk. Tā ka nevajadzētu visu to nacionālpatriotismu pārvērst par drošību! Šeit tika izteikta nožēla, ka Latvijai līdz šim nav bijusi iespēja apliecināt savu apņemšanos aktīvi atbalstīt cīņu pret terorismu, un ar atbalstīšanu tika domāta Latvijas dalība ASV vadītā operācijā. Ja jau te kāds grib aktīvi atbalstīt cīņu pret terorismu, tad varbūt viņam vai valstij būtu jāorganizē brīvprātīgo grupa, kas dotos uz Čečeniju un aizstāvētu Čečenijas elementārās tiesības pastāvēt kā valstij. Tad tā būtu aktīva cīņa pret terorismu. Nevar vis tā - nezin kādos tur karos piedalīties un iztērēt ceturtdaļmiljona latu, lai varētu tur sevi parādīt un nodemonstrēt!
Es pašlaik pārstāvu sabiedrības daļas viedokli, ka lēmuma projekta sagatavotāji nav pateikuši pašu galveno - to, ka šajā gadījumā nav runa par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos. Ir jārunā ļoti precīzi! Vajag sabiedrībai pateikt, ka tur piedalīsies viens ārsts, divas medmāsas un viens autovadītājs, un tā jau ir pavisam cita lieta! Tā ir tieši šīs, tā teikt, nevardarbīgās doktrīnas realizēšana dzīvē. Tas ir pavisam cits skatījums. Taču šobrīd lielākā daļa sabiedrības ir satraukusies: Ko tad īsti Latvija dara - atbalsta karu Irākā vai ne? Tādēļ Saeimai būtu savi lēmumi jānoformulē atbilstoši to būtībai, un tad nebūs ne neizpratnes, ne arī neatbalstīšanas un pretdarbības no sabiedrības puses.
Tātad es aicinu balsot par viena ārsta, divu medmāsu un viena autovadītāja nosūtīšanu uz turieni, ja viņi to dara brīvprātīgi, ja viņi paši to tiešām vēlas. Jo tā ir ANO, nevis ASV iniciatīva un rīcība.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Jurkāns.
J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie kolēģi, parunāsim par lietas būtību! Tā lietas būtība nav vis vārds drošība un nav vis saistīta, kā Dobeļa kungs te runāja, ar NATO lēmumiem.
Lietas būtība ir tāda. Paskatoties, kas notiek Eiropā un visā pasaulē, mēs redzam, ka Eiropa šodien ir tāda, kāda tā ir, - Eiropā nav vienota viedokļa ļoti daudzos jautājumos. Un tāpēc tādai mazai valstij, kāda ir Latvija, ir ļoti grūta situācija.
Ko mums darīt? Mēs it kā gribam būt Eiropas Savienībā, mēs gribētu respektēt mūsu Eiropas kolēģu viedokļus, bet tanī pašā laikā mēs apzināmies, ka Eiropas militārā kapacitāte ir tikai 20% no ASV militārās kapacitātes. Un tāpēc es gribētu, lai aizsardzības ministra kungs atnāktu šeit, tribīnē, un teiktu: Kungi, parunāsim par lietas būtību! Mums šodien nekas cits neatliek, kā izrādīt amerikāņiem, ka mēs par katru cenu esam ar viņiem. Mums ir nospļauties uz Apvienotajām Nācijām, mums nav vajadzīgi juridiskie, diplomātiskie lēmumi, mums ir par katru cenu jāizrāda savs atbalsts amerikāņiem. Pareizi vai nepareizi, mūsu drošība ir amerikāņu rokās, tāpēc viss pārējais neskaitās. Un tad mēs Saeimā, runājot par šo patiesību, būtībā lemtu, ko mēs darīsim, kādam ir jābūt Saeimas viedoklim šinī tik ļoti svarīgajā jautājumā, jo runa ir par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos karā. Mums tagad būs jālemj, vai šos cilvēkus sūtīt vai nesūtīt karā, mums būs jādomā par visām iespējamajām konsekvencēm, un tāpēc es gaidu šeit vienu ļoti godīgu runu. Un tikai tad, kad ir notikusi šāda apspriede un ir zināms Saeimas viedoklis, Valsts prezidente var droši paust viedokli, ko ir paudusi Saeima. Un tad arī ārlietu ministrei nebūtu jāmokās savos izteikumos. Jo būtībā tas, kas tagad notiek, ir antikonstitucionāli. Nevienam nav tiesību paust bez mūsu akcepta viedokli par mūsu valsts piedalīšanos karā. Tā ka sāksim no pareizā gala! Pārrunāsim šīs lietas būtību, pieņemsim lēmumu, un tad redzēsim, kā mums tālāk dzīvot!
Te bija runa par to, ka it kā televīzijā safabricēts tautas viedoklis. Es pieņemu, ka vienā pārraidē var kaut ko safabricēt; es pieņemu, ka viena otra aptaujas firma var kaut ko safabricēt, bet mēs taču nedzīvojam izolētā vidē, mēs dzīvojam sabiedrībā, kuras nostāju, attieksmi pret šo problēmu mēs zinām un jūtam!
Un tāpēc vispirms apsvērsim un saliksim to visu kopā un tikai tad lemsim! Un pats svarīgākais - lūdzu, nekrāpsim paši sevi, nemēģināsim slēpties aiz kaut kādiem izdomājumiem, aiz kaut kādām runām par Nīderlandi un tā tālāk! Te nav runa par to. Ir runa par to, ka mums par katru cenu ir jāizdabā Amerikas Savienotajām Valstīm.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es ar lielu interesi un ar tādām patiešām ļoti īpatnējām jūtām noklausījos Dobeļa kunga nostalģiskās atmiņas par Augstākās padomes laikiem. Es netaisos apšaubīt Dobeļa kunga personisko ieguldījumu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā, bet tālākā viņa runas loģika man īsti skaidra nav. Vai tad mums tagad jāsūta savi puiši uz Afganistānu, lai tādā veidā samaksātu par to sajūsmu, ar ko Dobeļa kungu sagaidīja Madridē 1991.gadā? (No zāles deputāts J.Dobelis: Kur tu biji tanī laikā?)
Ko nozīmē neatkarība? Neatkarība nozīmē iespēju patstāvīgi pieņemt lēmumus, vadoties no savas valsts un savas tautas interesēm. Taču Dobeļa kungs tagad aicina bez ierunām pakļauties jaunā saimnieka pavēlēm. Es pilnīgi piekrītu Jāņa Jurkāna teiktajam. Ko tad Dobeļa kungs saprot ar neatkarību? Vai viņam vienkārši nepatika toreizējais saimnieks, bet tagad ir, viņaprāt, īstais saimnieks un tagad mums jāpilda tā jaunā labā saimnieka pavēles? Es domāju, ka ir ļoti būtiska atšķirība starp Augstākās padomes delegācijas braucienu uz Madridi 1991.gadā un Latvijas puišu braucienu uz Afganistānu 2003.gadā. Par to nevajadzētu aizmirst! Patiešām - drošību šodien nenosaka ieroči. Pasaule ir mainījusies kopš 1991.gada, bet, man šķiet, daži Saeimas deputāti vēl joprojām dzīvo uz barikādēm. Un, kamēr mēs dzīvosim uz barikādēm, mēs nevarēsim strādāt tā, lai patiešām nopietni rūpētos par Latvijas tautu, par tautas ekonomiskajām un sociālajām interesēm. Mēs joprojām karosim, un joprojām mums liksies kā nieki viss, izņemot karu un ieročus, un mēs joprojām uzskatīsim, ka drošību var panākt tikai ar ieročiem rokās.
Es aicinu jūs būt mūsdienīgiem un tomēr sekot līdzi pasaules attīstībai! Pagātne ir pagātne, un katra nopelni ir palikuši pagātnē. Šodien mēs esam tautas ievēlēti pārstāvji, kam jāuzņemas atbildība par valsts tālāko attīstību un par valsts nākotni. Taču es neredzu šobrīd šajā diskusijā - vismaz ne to runātāju runās, kuri aizstāv šo lēmuma projektu, - to vēlmi un gatavību pārstāvēt patiesi neatkarīgu valsti.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis - otro reizi.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi!
Jā, Cileviča kungs, 1991.gadā es biju Augstākās padomes deputāts. Tikai kur jūs bijāt 1991.gadā un pirms tam, tajos gados? Tas ir tāds blakusjautājums.
Tālāk. Es vēlreiz atkārtoju un uzsveru - Ulmes kungs ir neuzmanīgi klausījies manā runā, nosaukdams to par kaut kādu militārista runu par zemūdenēm un kuģiem. Es gribētu vēlreiz akcentēt, ka par tiem es nerunāju! (No zāles deputāts Ulme: Bet domāji!) Arvīd, ar tevi mēs vēl parunāsim atsevišķi.
Es vēlreiz uzsveru galveno: runa ir par pienākumu. Par mūsu valsts pienākumu pret saviem partneriem, par pienākumu, kas nosaka tālāko mūsu virzību uz līdzdalību NATO, ne par ko citu. Un nav jārunā par brīvprātīgu pieteikšanos. Paldies Dievam, pagaidām mums daudz ir tādu - un būs vēl! Es esmu pārliecināts, ka pieteiksies. Paldies Dievam, Latvijā vēl ir pietiekami daudz apņēmīgu un arī drosmīgu cilvēku! Lūk!
Tālāk. Te izskanēja jautājums par saimnieku. Saimnieks bija 6.Saeimā, tie bija daudzi deputāti ar Čeveru priekšgalā. Taču 7.Saeimā Saimnieks vairs netika nemaz iekšā. Tas nu tā - par saimniekiem domājot.
Es domāju, ka vienam kārtīgam latvietim nebūs nekāda saimnieka. Gan jau viņš pats atradīs savu pieeju jautājumiem, un viņam saimnieks būs Latvijas valsts, nekas cits. Es gribētu noraidīt šos raudulīgos vārdus, kas te šad un tad ir jādzird: Mēs, mazā Latvija, - nu ko tad nu mēs! Latvija ir tāda pati valsts kā jebkura cita valsts pasaulē. Lūdzu to neaizmirst! Latviešu tautai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā jebkurai citai pasaules tautai. Ne par vienu vārdu, ne par vienu darbu mēs neesam sliktāki par citiem! Un Apvienoto Nāciju Organizācijā mums ir viena balss tāpat kā jebkurai citai valstij. Lūdzu to nekad neaizmirst, kad te kāds nāk un runā, un raud: Cik mēs maziņi, cik mēs vārgi, mēs neko nevaram! Varam gan, kā redzat! Lūk!
Un tāpēc es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka jautājumus par militāri tehniskajiem paņēmieniem, par karavīriem, par bruņojumu - tos mēs šeit diez vai īpaši izskatīsim. Šeit mēs izskatām jautājumu par savu attieksmi, savu politisko pieeju šādu jautājumu risināšanai.
Un pēdējais. Par sabiedrību. Ir taisnība, ka sabiedrība ir mainījusies, Cileviča kungs! Pēc okupācijas Latvijā sasūtīja simtiem tūkstošu civilokupantu. Protams, viņi mainīja sabiedrību. Kā gan citādi? Dabīgi, šie iesūtītie cilvēki nav nekādi Latvijas patrioti, un no viņiem nav nekāds īpašs patriotisms jāgaida. (Izņēmums ir tikai kaut kāda neliela, pavisam neliela daļa šo cilvēku.) Tā ka, runājot par sabiedrību, jāteic, ka jūs jau esat šīs sabiedrības pārstāvis. Te jūs sēžat. Un sēžat ne jau pirmo reizi Saeimā, un sēdēsiet vēl ilgi. Patīk vai nepatīk, man ar to jārēķinās.
Cileviča kungs, mēs marta sākumā brauksim uz Parīzi, kā jūs zināt, un uzklausīsim madame Dirjē domas par to, kas notiek Latvijā. Un mēs būsim tur trīs: delegācijas vadītājs Andris Bērziņš, jūs un es. Mēs abi divi esam Pārraudzības komitejā - ar balsstiesībām. Nu tad redzēsim, kā jūs tur runāsiet par Latviju un kā jūs stāvokli mūsu valstī atspoguļosiet ārpus mūsu valsts robežām! Un tad parunāsim par attieksmi pret savu valsti, par patriotismu un par sabiedrības pārstāvniecību. Šodien, es domāju, mēs esam katrs ar savu politisko attieksmi šajā jautājumā, ar savu attieksmi pret mūsu valsti, ar savu pienākuma apziņu pret mūsu valsti.
Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs - otro reizi.
B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Kā jau parasti, Dobeļa kungs ar savu otro uzstāšanos aptvēra ļoti plašu jautājumu loku. Protams, es visiem tiem jautājumiem pieskarties nevaru. Taču nu es sāku domāt, ka varbūt patiešām Dobeļa kungam ir taisnība un man ir lielas problēmas ar valsts valodu, jo es pilnīgi skaidri pateicu par tām izmaiņām, kas sabiedrībā notikušas kopš 1991.gada. Un es kaut kā neatceros, ka kopš 1991.gada simtiem tūkstošu kolonistu tiktu ieplūdināti šeit, un tā tālāk. Jā, pēc 1991.gada... Nu jā, varbūt kaut kas... (No zāles deputāts Dobelis: Cik ir okupantu?) Labi. Un paldies, Dobeļa kungs, par reklāmu. Jūs dodat kaut kādus mājienus: Ko jūs darījāt 1991.gadā? Kā kādreiz slavenais dzejnieks Majakovskis rakstīja: Čem vi zaņimaļis do 1917.goda? (Ar ko jūs nodarbojāties pirms 1917.gada?) Es atbildēšu. Man nav ko slēpt. Es toreiz strādāju Latvijas Universitātē. Biju Tautas frontes grupas pirmorganizācijas vadītāja vietnieks, Tautas frontes aktīvists. Sāku savu žurnālista karjeru Tautas frontes avīzē Atmoda un laikrakstā Baltijskoje Vremja. Acīmredzot Dobeļa kungs, protams, strādāja tādā līmenī, ka nepamanīja, ko Tautas fronte darīja tepat Rīgā. Viņš acīmredzot pārāk bieži brauca uz Madridi un tā tālāk, un tagad viņš visu laiku domā par Parīzi un tādām lietām... (Aplausi.) Taču es patiešām uzskatu, ka mums neatkarīgi no visiem braucieniem būtu jādomā par tautas interesēm.
Jā, Dobeļa kungs, tauta patiešām ir mainījusies, un tautas vairākuma viedoklis jums nav patīkams. Nu, ziniet, tādā gadījumā, kā tajā parunā sacīts, varbūt jums kā politiķim vajadzētu pameklēt citu tautu!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Es aicinu deputātus tomēr turēties pie izskatāmā jautājuma būtības. Vēlreiz atgādinu, ka mēs diskutējam par lēmuma projektu Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos operācijā Afganistānā ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā.
Turpinām debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tik tiešām reizēm ir tā, ka sēdēt šeit, sēžu zālē, ir daudz interesantāk nekā skatīties televizoru vai iet uz kādu labu teātri. Tās diskusijas ir tik spraigas, ka es nupat biju piemirsis, par ko mēs īsti runājam.
Atgādināšu sev un atgādināšu arī jums visiem: mēs šobrīd runājam par to, vai atbalstīt vai neatbalstīt ANO Drošības padomes rezolūciju nr.1444. Uz šīs rezolūcijas pamata Latvija tiek uzaicināta sniegt palīdzību miera uzturēšanas darbā Afganistānā. Šobrīd mēs nelemjam par karadarbību, bet lemjam par miera uzturēšanas spēkiem. Par ko konkrēti ir runa? Ir konkrēti runa par divām mediķu vienībām. Kopumā tie ir astoņi cilvēki, kuri dotos uz Afganistānu un piedalītos miera uzturēšanas operācijās. Tātad visas runas, kas ir par karu, ir emocionālas, bet absolūti nav par tēmu. Tēma ir atbalstīt miera uzturēšanas spēku darbību Afganistānā. Es domāju, ka mums ir pilnībā jāatbalsta šis lēmuma projekts. Es nevaru iedomāties pat nevienu argumentu, kāpēc mēs to nevarētu atbalstīt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mēs patiešām izskatām jautājumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos operācijā Afganistāna.
Pirmkārt. Es ceru, ka jūs visi piekritīsiet, ka jebkurš karš ir traģēdija.
Otrkārt. Piedalīšanās karā. Ja mēs piedalīsimies karā, palielināsies terorisma iespējamība Latvijas teritorijā.
Treškārt. Jā, kā teica Dobeļa kungs, mums jādomā par partneriem, bet pirmām kārtām mums jādomā par Latviju, par Latvijas iedzīvotājiem. Ja tiek, kā Kariņa kungs teica, plānots, ka brauks divas ārstu vienības (viņi neārstēs nabaga afgāņus, tā būtu humāna akcija), tad Ministru kabinets drīkst sūtīt ar savu rīkojumu un viņam nevajag Saeimas atbalstu. Tātad faktiski mēs piedalīsimies karā. Un jebkurā karā šauj, un es negribētu, lai Latvijas vīri un sievas atgrieztos Latvijā zārkos, kā tas ir diemžēl iespējams.
Bez šaubām, es aicinu balsot pret šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Deputāts Oskars Kastēns.
O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie Saeimas deputāti! Es domāju, ka tas, ko mēs nupat dzirdējām, - ka Latvija šobrīd kļūstot par pievilcīgu objektu teroristiem vai kaut kādiem draudiem, kas apdraud visu pasauli, tikai tādēļ, ka mēs uz Afganistānu miera uzturēšanas operācijām, nevis karadarbībai nosūtīsim dažus cilvēkus, - tās ir pilnīgākās muļķības, un man pat bija kauns to dzirdēt!
Es varu pateikt to, kas nevienam nav noslēpums, - ka mēs dzīvojam globalizētā pasaulē un ka šobrīd ļoti daudzas darbības, kas notiek pasaulē, ir savstarpēji tik cieši saistītas, ka mēs nevaram neizjust to iespaidu arī šeit, Latvijā. Sabrūkot ārvalstīs kādai fondu biržai, arī Latvijas ekonomika kaut vai minimāli, bet tomēr jūt šo iespaidu. Un es gribētu šajā sakarā teikt, ka šajā gadījumā jautājums ir ne tik daudz par to, cik cilvēku mēs nosūtīsim uz Afganistānu, bet gan par attieksmi. Respektīvi, Latvija ir valsts, kas vēlas NATO drošības garantijas, un tādēļ Latvijai šajā gadījumā jāparāda sava attieksme pret tām valstīm, kuru spēki jau ir Afganistānā un rūpējas par miera uzturēšanu. Es uzskatu, ka šoreiz nevar būt jautājums par to, vai mēs sūtīsim vai ne. Jo tas ir acīmredzami skaidrs, ka, ja mēs vēlamies drošības garantijas, tad arī mūsu valstij jābūt tai, kas citiem palīdz ar šādu drošības garantiju nodrošināšanu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs. (Dep. J.Dobelis: Aleksandr, okupācija bija vai nebija?)
A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Nupat izskanēja, ka mēs sūtām tur ārstus. Par to neviena vārda šajā lēmuma projektā nav. Mēs tagad balsosim, lai nosūtītu uz Afganistānu militārās vienības. Un jūs, Dobeļa kungs, viens no cīnītājiem par neatkarību, padomājiet, ka jūs tagad balsosiet par to, ka mūsu karaspēks okupēs Afganistānu. Tā ka nebalsojiet par to!
(No zāles dep. Dobelis: Paldies, Aleksandr!)
Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Jurkāns. Otro reizi.
J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Es gribu uzrunāt Kastēna kungu. Kastēna kungs, tautā jūsu partiju sauc par mācītāju partiju. Jūs zināt, ka vakar notika Pasaules baznīcu konfederācijas liela sanāksme, kurā pasaules baznīcas nostājās pret karu, pret militārām darbībām.
Jūsu struktūrā ir arī cilvēki, kuri sevi dēvē par mācītājiem. Paskatieties savās programmās un tanīs morāles kritērijos, par kuriem jūs rakstījāt, par kuriem jūs runājāt! Vai tad tas, par ko jūs tagad iestājaties, - sūtīt cilvēkus karā - pilnībā sakrīt ar visiem tiem jūsu principiem? Nemēģiniet te kādam iestāstīt, ka tie ārsti turp brauks, apbruņojušies tikai ar skalpeļiem! Jūs zināt, ka tie ir bruņoti cilvēki. Kā tad tas iet kopā ar visiem jūsu kristīgās morāles principiem? Paskaidrojiet to, pirms mēs balsojam par tik svarīgām lietām!
Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm!
Pirms pārtraukuma jānoklausās paziņojumi. Vārds Saeimas sekretāram Reira kungam.
J.Reirs (Saeimas sekretārs).
Pēc Prezidija sēdes notiks frakciju vadītāju un Prezidija kopējā sēde. Turpat. Tas būs apmēram pulksten 10.40.
Sēdes vadītāja. Vārds Jēkabsona kungam. Lūdzu!
Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).
Godātie kolēģi! Lūdzu ņemt vērā, ka Latvijas un Šveices parlamentu sadarbības grupas tikšanās notiks šā gada 11.februārī, otrdien, pulksten 16.00 Saeimas Viesu zālē.
Un 13.februārī būs Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās, arī tā notiks Viesu zālē.
Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Reira kungam.
J.Reirs (Saeimas sekretārs).
Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Jānis Esta, Guntars Krasts, Arnolds Laksa, Liene Liepiņa, Rihards Pīks, Vjačeslavs Stepaņenko, Māris Kučinskis, Andris Tolmačovs, Inese Vaidere, Ēriks Zunda.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja. Deputāti! Turpināsim debates! Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Jānis Strazdiņš. Lūdzu!
J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Kolēģi! Es esmu ārsts, tāpēc šodien negribu uzstāties kā militārists vai kā cilvēks, kam ir pieredze militārajā sfērā vai arī ārlietās. Taču es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, cik pasaule ir maziņa, un, lai arī cik ļoti mēs gribētu būt neitrāli, lai arī cik ļoti mēs gribētu dzīvot mierīgi un nekur neiejaukties, mēs tomēr esam šajā mazajā pasaulē iekšā. Un te nu man gribētos pieskarties Turlā kunga runai, kurš varonīgi ir izvedis simts tūkstošus karotāju. Taču 90.gadu vidū kādā krievu avīzē es izlasīju ļoti bēdīgu rakstu, kas saucās Krievija uz talibu adatas. Tiem tēviem, kurus jūs izvedāt no talibu adatām, no tā heroīna, kas ieplūda Krievijā un ieplūda arī Latvijā, nomira ļoti daudz dēlu un meitu. Tā ka kara sekas vēl tagad ir jūtamas, un es gribu jums minēt citu piemēru.
Es nupat sazvanīju Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru, lai noskaidrotu, cik cilvēku pēc Ņujorkas notikumiem, pēc Amerikas iejaukšanās Afganistānas notikumos, pagājušajā gadā Latvijā ir nomiruši no heroīna lietošanas. Tikai 8 cilvēki! Turpretī 2000.gadā mums bija miruši 129 jauni cilvēki, pie tam galvenokārt no heroīna lietošanas. Tā ka viena valsts ir varējusi atrast sevī spēku un pārraut šo noziedzīgo ķēdi, un līdz ar to ir mainījusies situācija.
Tagad mēs savus mediķus tur sūtīsim palīdzēt amerikāņu karotājiem. Es domāju, ka tas nebūs nekāds pārkāpums neviena cita priekšā. Tā ir mūsu humāna akcija! Mums nevajadzētu šeit liet krokodila asaras un tādā veidā pašiem sevi pazemot, parādot savu vājumu un arī bezatbildību.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons.
Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs).
Godātie kolēģi! Šeit tika jautāts par Latvijas Pirmās partijas un kristietības attieksmi pret karu un tika arī pieminēts, ka daži no Latvijas Pirmās partijas sevi sauc par mācītājiem. Tā nu ir sanācis, ka beidzamos trīspadsmit gadus es esmu strādājis par ordinētu mācītāju, tāpēc gribētu bilst dažus vārdus.
Ir tāds teiciens, kas saka: Patiesība bez mīlestības kļūst par cinismu, bet mīlestība bez patiesības - par gļēvumu. Šodien man rodas tāds iespaids, ka šīs daudzās patiesības, kuras mēs dzirdam, bez dziļākas mīlestības un bez savstarpēja respekta pret dzīvību, pret ciešanām ir tās, kas veido šo cinismu un cinisma sadursmes, kas nespēj rast racionālas, konstruktīvas, visus apmierinošas atbildes. Un otrādi: šī morālā teoretizēšana un bieži vien optimistiskais labestīgums, šī mīlestība, jo kristietība esot mīlestības reliģija, īstenībā ir bailes, gļēvums un nespēja izšķirties.
Viens no kristīgās demokrātijas, militārās stratēģijas un ētikas pamatlicējiem lielais filozofs Augustīns ir teicis ļoti svarīgus vārdus, kas ir pamatā visai tā saucamās militārās ētikas disciplīnai. Un viņš ir sacījis, ka taisnība ir tiem, kuri saka, ka karš un vardarbība ir vislielākais ļaunums un mēris pasaulē. Taču Augustīns arī turpina, ka karš un vardarbība nav cilvēku brīvprātīgas izvēles jautājums, bet gan grēcīgās un ļaunās pasaules uzspiesta dilemma. Tiktāl Augustīns.
Un uz šo ļaunuma dilemmu, kāda ir pasaulē, uz šo vardarbību tautu un valstu starpā, ne tikai fiziskā ziņā, gribam to vai negribam, mums tomēr ir jāreaģē. Un Augustīns ir tas, kas kristietībā ir izstrādājis - un es uzreiz gribu teikt, ka kristietība nav pacifisms, - tā saucamo taisnā kara jēdzienu. Ar taisnu karu mēs saprotam karu vai militāru darbību, kas ir vērsta uz savas valsts, savas Dzimtenes, savas Tēvzemes aizsardzību, un arī tādu darbību, kas ar ierobežotu militāru spēku var novērst daudz lielāku ļaunumu - lielākus karus un asinsizliešanu.
Protams, visi kristīgie domātāji un ētiķi šodien saprot, ka šāds taisns vai svēts karš vispār tīrā veidā nav iespējams, un tāpēc tiek runāts par tā saucamo attaisnojamo karu.
Es šobrīd negribu daudz runāt un analizēt visus par vai pret karu, bet vēlos vērst jūsu uzmanību uz vienu lietu, kas vakar izskanēja mūsu diskusijās... pareizāk sakot, neizskanēja televīzijā. Un arī šodien mēs vairāk runājam par šīm rezolūciju, politisko likumu un lēmumu tehnikām un paragrāfiem, par to, kā Latvijai vajadzētu pareizi rīkoties, ja vieni mūs uzskata par mazu, bailīgu valsti jeb pakalpiņiem lielajai Amerikai, kura tūlīt bumbos miermīlīgo Irāku, bet otri saskata ko citu, un trešie - vēl ko citu.
Ja šeit tika minēta kristietība, ja šeit tika sacīts: Nē, neliesim asinis par naftu!, ja šeit mēs sakām, ka visi ir vienādi, ka mēs negribam karu, ka mēs tā vietā gribam kaut ko kristīgu, garīgu, pozitīvu, ka mēs gribam mieru, harmoniju un laimi, to, lai visur pasaulē valdītu miers, tad paraudzīsimies dziļāk uz tiem cēloņiem, kas šo mieru mums neļauj realizēt. Un tas, kas mums neļauj šo mieru realizēt, kas, es domāju, arī mūsu diskusijās un sapratnē, neļauj mums ieņemt šo mūsu kā valsts morālo attieksmi un vērtējumu par to, kas notiek Afganistānā vai Irākā, ir tas, ka mums vispār trūkst jebkādas definīcijas mūsu starpā, kāds ir mūsu vērtējums par to, kas notiek Irākā, par to, kas notiek Afganistānā. Un tā iemesls ir tieši tas, ka mums trūkst šīs žēlastības vai līdzjūtības.
Mēs varam daudz par to runāt, un tomēr Huseins ir salīdzināms gan ar Hitleru, gan ar Staļinu. Mēs varam daudz runāt par militārām operācijām un par to, kā tas izskatās politiski, bet es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, vai mēs esam pieminējuši arī tos simtiem tūkstošu cilvēku upuru, kurus Huseins jau ir noslepkavojis, kuri ir miruši no ķīmisko ieroču iedarbības.
Es esmu runājis ar amerikāņiem, kuru ģimenes cilvēki Kuveitā ir bijuši gūstā vairākus mēnešus, es esmu runājis ar amerikāņiem un citu valstu cilvēkiem, kuri ir staigājuši pa telpām, kur ir atradušies 600, 300, bet citviet pat vēl vairāk līķu ar sašķaidītiem galvaskausiem. Vai Huseins to vairs nedarīs? Viņš to jau ir darījis! Un tamlīdzīgi. Kur ir mūsu līdzjūtība, kur ir mūsu morālā attieksme, nemaz nerunājot par to, ko teiks Amerika vai citas valstis? Kāda ir mūsu kā valsts, kā cilvēku attieksme pret šīm šausmām, pret šo tirāniju un asinsizliešanu, kas jau ir notikusi un joprojām notiek?
Tāda ir mana, varbūt nedaudz emocionāla, bet definīcija par to, ka kristietība kā mīlestības un piedošanas reliģija, kā miera nesēja reliģija vienlaicīgi ir arī patiesības reliģija.
Un es aicinu arī mūsu valsts, arī Saeimas vērtējumā varbūt ieturēt šo līdzsvaru no abām pusēm. Skatīsimies bezbailīgi acīs patiesībai un reālajai situācijai, nevis raizēsimies par to, ko citi saka, kādas ir viņu rezolūcijas, ko domā lielvalstis, bet ieklausīsimies, ko saka mana kā garīga, kristīga vai morāla cilvēka sirdsapziņa! Padomāsim, kā vajadzētu praktiski rīkoties un kādu attieksmi ieņemt.
Un šā iemesla dēļ arī kristīgais stratēģis Klauzevics, slavenais prūšu ģenerālis, kurš bija kristietis (Turlā kungs to zina labāk nekā es), un kura militārā ētika un stratēģija tiek mācīta visās koledžās un militārajās augstskolās, ir teicis šos slavenos vārdus: Ja gribi mieru, gatavojies karam!
Un vai tad nebija tā, ka mēs, latvju tauta, kas gribējām mieru, bijām spiesti gatavoties karam? Mēs cēlām barikādes, sadevāmies rokās, lūdzām Dievu un dziedājām, jo mums kaut kā vajadzēja reaģēt uz šo grēcīgās, ļaunās pasaules uzspiesto dilemmu - vai nu bēgt un slēpties, un izlikties, ka tāds ļaunums neeksistē, vai tomēr stāties pretī tam ar ticības spēku.
Tāpēc es aicinu visus varbūt paraudzīties nedaudz dziļāk, un, ja mēs redzēsim šo lietu pamatbūtību un principus, tad tas mums arī palīdzēs nedaudz līdzjūtīgāk, iecietīgāk un bez demagoģiskas paukošanās tomēr rast konstruktīvu risinājumu, lai parādītu solidaritāti tur, kur valda un plosās šie asiņainie un tirāniskie režīmi.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man nebija nodoma šeit nākt un runāt par tik vienkāršām un skaidrām sakarībām, kādas šinī lēmumā mums ir jāpieņem zināšanai un kas mums ir jādara. To arī ļoti skaidri pateica visi tie, kuri grib saprast un spēj saprast. Tur nav nekādas augstākās matemātikas!
Tomēr es centos saprast arī mūsu opozīcijas kolēģu viedokļus, to, kāpēc viņi tik neloģiski runā, kāpēc viņi tik tiepīgi negrib ievērot sakarības, kāpēc runā par karu. Protams, šā lēmuma projekta virsraksts dod vislabāko iespēju runāt par karu, jo tas ir lēmuma projekts Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos operācijā Afganistānā ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā. Ja šeit pieliek punktu un mēs, tā sakot, kaut ko pieņemam, tad, spriežot pēc šā lēmuma virsraksta, varētu domāt, ka nu jau sūtīs uz turieni pāris bataljonu latviešu un ka būs piedalīšanās Afganistānas iekarošanā, kā viens no cienījamiem opozīcijas deputātiem jau izteica šādu domu, ka nu jau gan kaut kas grandiozs notiks.
Es gan brīnos par Jurkāna kungu, kurš tomēr ir cilvēks ar zināmu filozofisku pieeju dzīvei, kā var tik ačgārnā veidā domāt. Un tas skāra arī mani kā deputātu un mūsu partiju, kuru ne bez pamata sauc arī par mācītāju partiju (man patīk šis vārds, kas ir pievienots mūsu Latvijas Pirmajai partijai), ka mēs, kristieši, lūk, esot par karu. Par karu! Vai tad jūs nedzirdējāt, ko Arvīds Ulme teica, kādus karavīrus un cik karavīru mēs esam nodomājuši sūtīt?
Par ko vispār ir runa? Par dažu cilvēku liela medicīnas personāla un par viena šofera sūtīšanu vienā humanitārā akcijā miera uzturēšanas ietvaros! Te ir runa par Apvienoto Nāciju Organizācijas lēmumu. Runa nav par amerikāņiem! Tie amerikāņi, sak, ir tie ļaunie, tas lielais ļaunums ir no Amerikas. Ja te kāds kaut ko grib saistīt ar Ameriku, tad ir beigas. Cik nožēlojami! Bet es saprotu tā, ka, lai arī cik prasta jums izdodas šī demagoģija un cik nesvarīgas, cik neloģiskas ir šīs jūsu tēzes, ko jūs ceļat priekšā, laikam taču ir viena daļa jūsu atbalstītāju, kuriem to vajag dzirdēt, jo citādi nav pamatojuma, kāpēc jūs vispār esat šeit, Saeimā un ko jūs šeit darāt. Un ar to laikam būs jāsamierinās. Es tikai ceru, ka jūs vairāk pievērsīsieties lietai, nevis iespējai izteikties katrā gadījumā, ja kāds virsraksts, vai kāds vārds jebkur dod šo iespēju, lai sevi izceltu un nopeltu savus politiskos pretiniekus, es neteikšu, ienaidniekus, jo uzskatu, ka mēs šeit neesam ienaidnieki. Mēs visi esam demokrātiski ievēlēti tautas pārstāvji. Pretinieki gan mēs esam daudzos jautājumos. Turklāt tieši tajos svarīgajos un izšķirošajos jautājumos, kur ir runa par mūsu piederību - par piederību humānajai pasaulei, kurā valdīs miers, kā tas ir valdījis Rietumeiropā nu jau kopš Otrā pasaules kara. Uz to pusi mēs ejam. Tur mēs gribam būt.
Tas ir mūsu nodoms - miera dēļ pievienoties arī Ziemeļatlantijas aizsardzības sistēmai un Eiropas Savienībai. Un miera dēļ, arī miera uzturēšanas dēļ tā ir pat simboliska piedalīšanās, var teikt, pat pagodinājums mūsu valsts politikai, ka mūs vispār ar šiem dažiem cilvēkiem aicina piedalīties šinī Afganistānas miera uzturēšanas operācijā. Derētu to vienreiz saprast un patvarīgi nerunāt par karu, iebrukumu un visām tām sakarībām, kas ir saistītas ar karu.
Runāsim labāk par mieru! Mēs esam nonākuši pie miera uzturēšanas, un, paldies Dievam. Tādas iespējas nekad mums vēsturē vēl nav bijis, ka mūs vairs nespēs apdraudēt ne vara no Austrumiem, ne vara no Rietumiem, pateicoties tam, ka brīvu cilvēku un brīvi ievēlētu valdību vienošanās par kopēju miera uzturēšanu ir sasniegusi arī mūsu zemi un ka mēs varam būt tās dalībnieki.
Paldies par jūsu uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Šodien izskatāmais jautājums faktiski kārtējo reizi izvirzīja mums, Saeimai, un visai Latvijas sabiedrībai jautājumu, ar ko mums būt kopā - ar ko būt kopā tuvākajā un arī tālākajā mūsu tautas nākotnē - vai ar tām valstīm, kuras cīnās pret terorismu un līdz ar to arī pret kara cēloņiem, vai būt kopā ar tām valstīm, kuras atbalsta terorismu vai pašas ir terorisma avoti. Un šodienas debates ļoti labi parādīja, ka šobrīd Saeimā ir pārstāvēts viens politiskais spēks, kas ir izvēlējies ceļu būt kopā ar Lībiju un Sudānu, kuras atbalsta aktīvu terorismu un pašas ir bijušas terorisma izraisītājas, būt kopā ar tādu valsti kā Irāka, kas piekopj genocīdu pret kurdu tautu, bet lielākā vēlme laikam ir būt kopā ar tādu valsti - diemžēl man tas ir jāsaka - kā Krievija, kas piekopj genocīdu pret čečenu tautu. Es tomēr ceru, ka Saeimas vairākums atbalstīs mūsu nākotni kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kopā ar Eiropas Savienības valstīm un citām valstīm, kuras cīnās pret terorismu, kuras cīnās līdz ar to par mieru pasaulē un kuras ir arī mūsu valstij un sabiedrībai apsolījušas garantēt drošību tālākajā nākotnē.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka arī es esmu nācis tribīnē un aizkavēšu jūsu laiku, bet es domāju, ka mēs ļoti labi saprotam deputātu aktivitāti debatēs šajā jautājumā, jo šis jautājums ir ļoti nopietns. Runa ir ne tik daudz par to, lai izšķirtos par jā vai nē balsojumā, bet lai padiskutētu par to, kāda tad ir Latvija, kāds ir Latvijas parlaments, kādi esam mēs, par ko mēs iestājamies un ar ko gribam būt kopā.
Lūk, tas ir visai būtiski, un tāpēc arī es gribu sacīt dažus vārdus, jo mums ir tādi deputāti, tāda frakcija, es ļoti maigi teikšu, tādi dīvaiņi kā Golubova kungs, kurš vēl šodien sēž šeit, Saeimā, un kurš ir skaidri un gaiši no šīs tribīnes teicis, ka Latvija nav bijusi okupēta. (No zāles dep. A.Golubovs: Jā!) Un tāds izraktenis sēž mūsu vidū Latvijas Saeimā! Citi klusē, runā citādi, bet faktiski domā to pašu. (No zāles deputāts Golubovs: To pašu!)
Un te nu ir tā bēda, ka ceturtā daļa no Saeimas ir šāda, un Jurkāna kungs, Turlā kungs un vēl daži citi kungi nāk šeit tribīnē un nodarbojas ar demagoģiju, stāstot pavisam kaut ko citu, bet prātā paturot domu par savu īsto saimnieku, kuram viņi kalpo un kuram gribētu kalpot, un te nu tagad ir runa... Turlā kungs ir izgājis no zāles, bet viņš vislabāk zina, kas notika Afganistānā, kā tur krita Latvijas dēli un cik krita. Un tagad es pateikšu vēl to, ka viņi kristu arī šodien, rīt, parīt un vēl daudzus gadus būtu krituši, ja mēs atrastos cita saimnieka - Krievijas - rokās vai ietekmes zonā. Čečenijā iet bojā simtiem, tūkstošiem Krievijas puišu, un tas pats notiktu ar mūsu, Latvijas, puišiem, ja mēs atrastos tur šā spēka ietekmē, ja mēs nebūtu 1991.gadā izrāvušies no šā okupanta nagiem.
Lūk, tāda ir patiesība, par kuru mums šodien vēl un vēlreiz ir jāpadomā! Un muļķīgi te ir runāt par karu, par to, ka mēs žvadzinām ieročus un gribam karot. Katrai valstij, vienalga, cik liela tā ir, ir jābūt gatavai aizstāvēt sevi. Lūk! Vai tāpēc mēs armijai dodam 3 procentus no sava budžeta - milzīgu naudu? Jā, mēs esam gatavi aizstāvēt savu valsti, un būsim gatavi to darīt, bet vai jūs, Golubova kungs, esat gatavs? Vai jūs varat atnākt šeit un pateikt, ka jūs būsiet gatavs cīnīties par šo valsti, būdams Saeimas deputāts? Ja jūs neatzīstat, ka Latvija ir bijusi okupēta no jūsu saimnieka...
Sēdes vadītāja. Es atvainojos, deputāta kungs! Lūdzu, runājiet par izskatāmā jautājuma būtību!
P.Tabūns. Tas ir vistuvāk, tieši par to arī ir šī saruna, ka vajag saprast un izšķirt šīs vērtības, par ko tad mēs īsti iestājamies un ar ko kopā gribam iet, lai panāktu savu drošību, savas valsts drošību un neatkarību, jo ir tīkotāji pēc tās gan no ārienes, gan no iekšienes. Mēs ļoti labi to zinām. Un, lūk, tāpēc neņemiet ļaunā, ka arī es esmu tribīnē un runāju par šo lietu. Par to mums nāksies domāt visus četrus gadus. Arī par to, ka Latvijā diemžēl vairojas šis kreisais flangs, kurš nav noskaņots aizstāvēt šo valsti, cīnīties par šīs valsts neatkarību, par tās drošību, bet, lūk, cik ļoti viltīgi te Jurkāna kungs stāsta savu versiju, met sprunguļus riteņos ceļā uz mūsu drošību.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, es aicinu jūs neizteikt personīgus apvainojumus jūsu kolēģiem deputātiem.
Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Kolēģi deputāti! Cienījamie Latvijas cilvēki! Šodien pie mums iet karsti, tāda mazā Afganistāna. Daudz tiek runāts par Latvijas starptautisko prestižu, par tās tēlu, par drošību, par simbolisku palīdzību un tamlīdzīgām lietām, bet tomēr ir jāatgriežas uz zemes.
Kas patiešām būs Afganistānā? Tur taču ir jāiztērē 260 tūkstoši. Vai mūsu mediķiem Latvijā, piemēram, to pašu narkomānu ārstniecībai, šajā grūtajā ziemā cietušajiem cilvēkiem, kas apsaldējušies, tik liela summa nav vajadzīga? Vai ceturtā daļa no miljona nav noderīga mūsu sirmgalvjiem, bērniem?
Protams, politiķiem ir ļoti patīkami pirkt tādas ekskluzīvas lietas kā militārās operācijas, bet neaizmirsīsim arī to, ka Latvijai trūkst naudas. Šodien jau tika nobalsots par mūsu policijas sūtīšanu uz Bosniju. Tas, manuprāt, ir pietiekami!
Sēdes vadītāja. Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar likuma Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās 5.panta pirmo daļu un Saeimas lēmumu Par Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalīšanos starptautiskajās operācijās ir jānosaka piedalīšanās noteikumi. Apspriežamajā lēmuma projektā tas nav izpildīts, un tāpēc mums faktiski ir jābalso par vai pret Latvijas neierobežotu iejaukšanos militārajā konfliktā Afganistānā. Jāņem vērā arī Latvijas izpildvaras augstāko amatpersonu bezatbildīgie aicinājumi iejaukties konfliktā Irākā pat bez ANO piekrišanas.
Pozitīva lēmuma pieņemšanas gadījumā šis būs jau otrais konflikts Afganistānā, kurā piedalās Latvijas iedzīvotāji. Par pirmo piedalīšanos lēmumu pieņēma tā saucamais politbirojs aizklātā sēdē, bet par otro mēs, paldies Dievam, atklāti debatējam, bet diemžēl rezultāts ir gaidāms tāds pats. Diemžēl!
Iepriekšējā karā piedalījās ap 6000 Latvijas iedzīvotāju, 60 aizgāja bojā, ap 100 kļuvuši par invalīdiem, ap 10% no kara veterāniem pēc tam bija cietumā, tika reģistrētas arī daudzas pašnāvības. Arī jaunajā karā Afganistānā proamerikāņu karaspēka rindās zaudējumi jau ir vairāk nekā 60 cilvēku un tūkstošiem starp civiliedzīvotājiem. Tikai janvāra beigās vien vismaz 16 cilvēki ir nogalināti netālu no Kandahāras, pasažieru autobusam uzbraucot uz mīnas.
Tāpēc es aicinu balsot pret šo piedāvāto lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja. Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātā priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Es neaizkavēšu ilgi jūsu uzmanību un nerunāšu par to, ko kolēģi jau ir pateikuši. Protams, es runāšu tikai par divām lietām.
Es gribu atgādināt 8.Saeimas deputātiem to faktu, ka kopš 6.Saeimas viena vakara balsojuma mēs esam vienīgā valsts pasaulē, kas atrodas karastāvoklī ar tādu valsti kā Irāka. Un tas notika līdzīgā veidā, kā var notikt arī tagad. Tad atnāca toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis un teica, ka ātri vajag pieņemt lēmumu un ka debatēt ir pretvalstiski. Toreiz mēs visi ātri nobalsojām par to, un tajā formulējumi bija daudz viennozīmīgāki nekā, teiksim, šodien skan no ASV aizsardzības ministra Ramsfelda un no citu puses. Mēs joprojām vienīgā valsts esam karastāvoklī ar Irāku.
Par ko šodien vispār ir runa? Redziet, kolēģi, ja mēs runājam par ārstu brīvprātīgu braukšanu un par atbalstu no valsts puses, teiksim, šādai braukšanai un amerikāņu, vācu un angļu karavīru ārstēšanai, kuri guvuši ievainojumus miera uzturēšanas operācijās Afganistānā, tad tā vajadzētu arī rakstīt. Tad tas būtu godīgi un saprotami. Nevajag te runāt par to, ka tas notiks bruņoto spēku kontingentā un tā tālāk, bet vajag rakstīt tā: lēmuma projekts par Latvijas ārstu braukšanu, būšanu, ārstēšanu un braukšanu mājās.
Redziet, šajā situācijā taisnība ir tiem maniem kolēģiem, kuri runā par to, ka šāds lēmums ļauj braukt ne tikai ārstiem. Tad vismaz nemelosim paši sev! Mēs varam melot - kā tas ir bijis vēlēšanu kampaņās, kad mēs stāstām pasakas - ka mēs tagad brauksim un ko darīsim, bet pēc tam mēs ignorēsim aptuveni 80% iedzīvotāju attieksmi pret jebkādu Latvijas iesaistīšanos jebkādā karadarbībā.
Es neceru, uzrunājot jūs, mainīt balsojuma rezultātu. Vienkārši es saprotu, kāds tas būs, bet es balsošu pret, tādā veidā aicinot nākamos militāristus, mūsu karotgribētājus, kas nāks klajā ar vēlmi braukt uz kādu citu valsti izkaroties, tomēr visu formulēt precīzi, lai lēmums būtu par konkrētiem cilvēkiem, konkrētu laiku un ģeogrāfisko vietu, nevis vispār braukt un karot Afganistānā.
Es gribētu Strazdiņa kungam teikt, ka nupat nesen izplatītajā Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālajā apkārtrakstā bija publicēts tāds cipars Protams, man ir prieks, ka Latvijā mirst mazāk no heroīna... Redziet, pirms šīs miera operācijas Afganistānā Afganistānas narkotiku sadaļa pasaules narkotiku tirgū bija 30 procenti, patlaban tā ir 70 procenti. Labi, ka tās neiet uz Latviju, bet šo narkotiku ir kļuvis vismaz divarpus reižu vairāk. Un tā ir patiesība.
Sēdes vadītāja. Cienījamais Urbanoviča kungs, varbūt jūs priekšvēlēšanu kampaņā stāstāt vēlētājiem pasakas, bet es lūdzu neattiecināt šo apgalvojumu uz visiem 8.Saeimas deputātiem. (Starpsauciens: Pareizi!)
Tālāk debates turpinās Jakovs Pliners. Otro reizi. (Starpsauciens: Velk laiku )
J.Pliners (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godājamie deputāti! Vēlreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz izskatāmo lēmuma projektu. Lēmuma projektā nav neviena vārda par ārstu vienībām, un, kaut arī viņi ir ārsti, viņiem taču obligāti būs pistoles uz sāniem. Padomājiet! Agrāk Maskavā par kaut ko vēl tikai sāka domāt, bet Latvija jau skrēja pirms vilciena un centās visu izpildīt. Šodien to pašu varam teikt arī attiecībā uz Vašingtonu. Kur ir mūsu neatkarība un nacionālais lepnums?
Uzstājās godājamais Kļaviņa kungs. It kā cilvēks ar Rietumu domāšanu, solīdā vecumā, ar solīdu pieredzi, bet savā uzstāšanās reizē viņš paspēja mūs apvainot demagoģijā. Viņš apvainoja mūsu frakciju, bet es varu apvainot viņu, jo uzskatu, ka tas ir tas pats, kad pasaka: Tu esi muļķis! - Tu pats esi muļķis! Taču tas nav mūsu oponēšanas arguments.
Kļaviņa kungs runāja un balstījās uz kristīgajām vērtībām, it kā aicināja, aģitēja mūs balsot par mieru, bet faktiski viņš piedāvāja, aicināja mūs balsot tomēr par karu.
Es uzskatu, ka šis lēmuma projekts nav pieņemams, tāpēc aicinu jūs balsot par mieru.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Arī man gribētos paust savu viedokli par jautājumiem, kuri liekas svarīgi. Protams, šādu jautājumu nav daudz, bet man šodien gribētos pakavēties pie Ministru kabineta lēmuma projekta. Daži mūsu kolēģi runā: Nu lai tie mediķi brauc uz Afganistānu, lai viņi tur brīvprātīgi strādā! Bet man ir radies šāds jautājums: Tātad nākotnē mēs varbūt runāsim par mūsu karavīru sūtīšanu uz Afganistānu? Šodien brauks mediķi, bet rīt -karavīri.
Un otrais. Mūsu Saeimā ir daudzas skaistas, pievilcīgas, jaunas sievietes. (Starpsauciens: Kur jums ir sievietes? Neviena nav.) Mūsu Saeimā ir arī bērnu aizstāvji. Atcerieties, kā mēs diskutējām par bērnu adopciju! Un līdz ar to man ir tāds jautājums: Vai viņas ir gatavas sūtīt savus dēlus bruņoto konfliktu risināšanai pasaulē? Kāpēc viņas klusē?
Es personīgi un visa PCTVL frakcija balsos pret šo lēmuma projektu, un es ceru, ka mūsu sievietes, mūsu bērnu aizstāvji arī balsos pret.
Un pēdējais. Ja mēs iestāsimies Eiropas Savienībā, tad droši vien pie mums uz Latviju brauks dzīvot musulmaņu kopienas pārstāvji. Kāpēc mums ar viņiem vajadzētu strīdēties?
Ir jārunā par īsto integrāciju, visiem ir jādzīvo kopā, nevis blakus. Es personīgi esmu pret karu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (frakcija Jaunais laiks).
Cienītā priekšsēdes kundze! Cienītie kolēģi! Es domāju, ka varu tieši piekrist iepriekšējam runātājam, kas teica, ka viņš ir pret karu. Es domāju, ka mēs visi šajā telpā esam pret karu. Es domāju, ka mēs neviens nevēlamies karu, mēs apzināmies, cik karš ir drausmīgs. Es domāju, ka visa latviešu tauta un Latvijas valsts iedzīvotāji ļoti labi zina, kas ir karš, jo pēdējā pasaules kara iespaidā mēs esam zaudējuši kādu trešo daļu no mūsu iedzīvotājiem.
Atšķirībā no ļoti daudziem šajā zālē sēdošajiem, es personīgi varbūt esmu pietiekami vecs, lai atcerētos pēdējo pasaules karu, un esmu arī redzējis tā šausmas. Es varu teikt, ka, dzīvodams 80.gadu beigās Londonā, esmu redzējis arī terorismu, zinu, ko nozīmē braukt vilcienā, kas nevar apstāties metrostacijā, jo tā ir slēgta teroristu ievietoto bumbu dēļ.
Es domāju, mēs visi vēlamies dzīvot miermīlīgā valstī, dzīvot drošībā. Gan jūs, gan es. Mēs vēlamies, lai mūsu bērni, lai mūsu mazbērni dzīvotu mierā, dzīvotu drošībā.
Vienīgais jautājums, ko mēs šodien šeit pārrunājam, ir politikas jautājums, kā mēs šo mieru un drošību sasniegsim. Pirms Otrā pasaules kara Latvija mēģināja šo mieru un drošību sasniegt, paliekot neitrālai, respektīvi, tā mēģināja nodalīties no pārējās pasaules un izlikties, ka nekas nenotiek. Diemžēl ar šo politiku mums nelaimējās, un mēs par to ļoti dārgi maksājām.
Tagad, atguvuši neatkarību, mēs esam mācījušies no šīs vēstures stundas, un mēs esam nolēmuši, ka saistīsimies ar sabiedrotajiem; respektīvi, mēs saistīsimies ar citām valstīm, kuras atbalstīs mūs, ja mēs būsim apdraudēti, un tajā pašā laikā mēs palīdzēsim citām valstīm, ja tās būs apdraudētas. Respektīvi, mēs esam izvēlējušies politiku, kas ir vērsta uz līdzdalību kolektīvā drošības aliansē - kolektīvā drošības aliansē ar Amerikas Savienotajām Valstīm un ar Eiropas demokrātiskajām valstīm.
Esot šādā kopējā aliansē, kurā mēs esam pašlaik uz sliekšņa, protams, ka mēs saņemam un saņemsim šīs drošības garantijas, bet tajā pašā laikā arī mums pašiem ir pienākums, arī mums pašiem ir jāpieliek plecs un ir jāatbalsta šie sabiedrotie.
Un tādēļ tas, ko mēs šodien darām, par ko mēs šodien šeit balsojam, ir apliecinājums mūsu gatavībai palīdzēt šiem sabiedrotajiem, sūtot šīs medicīnas vienības uz Afganistānu.
Es gribētu atgādināt arī to, ka šī ir operācija, kas notiek ANO rezolūcijas ietvaros. Šī ir starptautiskās sabiedrības juridiski atbalstīta operācija. Un tādēļ es jūs uzaicinu stāvēt kopā ar mūsu sabiedrotajiem un balsot par šo lēmuma projektu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš, otro reizi.
P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Plinera kungs! Demagoģija sākas
tur, kur kādu lietu tikai līdz pusei izlasa, bet tālāk nelasa un secinājumus izdara
uz pirmās puses izteikuma pamata, ignorējot nākamo. Ja mēs zinām, par ko ir
runa - un runa ir par ANO (Apvienoto Nāciju Organizācijas) starptautisko drošības
spēku uzturēšanos Afganistānā -, tad mums būtu jāzina, ka šī organizācija
patlaban uztur mieru Afganistānā saskaņā ar afgāņu demokrātiski ievēlēto
valdību. Uztur mieru! Un, ja, zinot to, runā par karu tikai tāpēc, ka mūsu šā
lēmuma projekta nosaukumā ir runa par drošības spēkiem, - turklāt visa tā nostādne
ir vērsta tikai uz bruņoto spēku vienību piedalīšanos -, tad ir pamats, cienījamais
Plinera kungs, teikt, ka jūs negribat šīs sakarības saprast, un, ja tas ir tā, ja to
tā pasniedz publikai, kurai šie teksti nav priekšā, kaut vai pati ANO rezolūcija, tad
tā ir demagoģija. Varbūt es maldos?
Un tāpēc es domāju, ka mēs varam mierīgi izbeigt šīs diskusijas, jo zinām, par ko ir runa. Mēs esam arī pauduši katrs savu viedokli. Atliek tikai balsot.
Sēdes vadītāja. Deputāts Dainis Turlais, otro reizi.
D.Turlais (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie kolēģi! Es ar pilnu izpratni uztveru to politisko kritiku, kura gan vairāk varbūt ir cīņa katram par savām interesēm, mazāk kritika, un daļēji uzskatu par savu pienākumu arī atbildēt uz jautājumiem, kuri tika izvirzīti, jo tāds ir mans pienākums.
Šeit izskanēja doma, ka es kaut ko arī zinu, kas notiek Afganistānā un kas tur notika, un tādēļ man ir kāds viedoklis par šīm problēmām. Es tik tiešām zinu, ko maksā šis karš un arī iepriekšējie kari. Jā, Tabūna kungs, tik tiešām arī latvieši tur krita, konkrēti 23 cilvēki krita Afganistānā. Pavisam tur ir krituši vairāk nekā 14 tūkstoši, vairāk nekā 40 tūkstoši ir guvuši ievainojumus un dažādas citas traumas. Gandrīz pusmiljons ir izslimojis smagas infekcijas slimības un dažādas citas slimības. Tāda ir cena, kuru sabiedrība, konkrēti cilvēki maksāja par nepareiziem politiskiem lēmumiem. Un tas arī ir tas iemesls, kāpēc šodien, pieņemot politiskus lēmumus, es zinu, kāda ir to cena. Es zinu, kāda ir jebkura mana vārda cena, kad man ir dota vara, ar kuru es varu rīkoties.
Šodien mēs sakām, ka tiek uzturēts miers Afganistānā. Jā, 40.armija Afganistānā uzturēja to pašu valdību, tos pašus politiskos spēkus, kurus šodien uztur Amerikas Savienotās Valstis un to sabiedrotie. Pretinieki bija tie paši, kuri šodien ir pretinieki, tikai tad tos, kuri šodien ir pretinieki, uzturēja Amerikas Savienotās Valstis un sabiedrotie, arī tās valstis, kuras šeit pieminēja Ābiķa kungs. Tāda ir tā sūrā patiesība! Tad par kādu gan mieru un kā labad mēs šobrīd runājam?
Jā, mēs esam - un konkrēti arī es - Eiropas cilvēki. Mēs dzīvojam Eiropā, un es zinu, ka Latvija var būt droša tad, ja tā būs šajā sabiedrībā. Taču mēs esam Eiropā, nevis tajā reģionā, kur līst asinis. Un tās tur lija, šodien līst un līs arī turpmāk. Apvienoto Nāciju Organizācija piedalīties šajā operācijā mūs nav aicinājusi, un tas neizskan nevienā dokumenta, kas ir iesniegts izskatīšanai. Ir tāds politisks aforisms: Ar durkļiem var panākt daudz, bet sēdēt uz tiem ilgi nevar! Un to visa vēstures gaita visiem režīmiem, visām varām ir jau pierādījusi un pierādīs arī turpmāk, jo tautu vēlme būt patstāvīgām un risināt savus jautājumus pašām ir stiprāka par jebkuriem ieročiem. Un to pierāda arī mūsu pašu tautas vēsture. Tad kāpēc mēs gribam kādam pierādīt kaut ko citu?
Es esmu pārliecināts, ka šodien mēs vēl nevarēsim neko izlemt, jo diemžēl vairākiem šeit sēdošajiem nav dotas tiesības uz vietas to lemt, taču jebkuram no mums ir tiesības aizstāvēt savu viedokli, un gan jau vēsture pēc tam parādīs, kura pozīcija ir bijusi precīzāka un tālredzīgāka un kura ir nesusi kādu konkrētu labumu savai tautai. Būs žēl, ja mums atkal būs jāiziet cauri asinīm un zaudējumiem. To man personīgi nemaz negribētos un nekādu apsvērumu dēļ.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Aizsardzības ministrs - Ģirts-Valdis Kristovskis.
Ģ.-V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas deputāti! Šeit tika teikts, ka tiek gaidītas vīru cienīgas runas. Godīgas runas. Uz to aicināja, manuprāt, pieredzējuši politiķi. Tomēr es gribu teikt, ka šīm runām ir jābūt arī profesionālām.
Tikko mēs dzirdējām, es domāju, gan militāri, gan politiski pietiekami pieredzējušu cilvēku, kurš teica, ka pie savas gulošās mātes ir teicis, ka godīgi dosies pildīt savu pienākumu. Toreiz arī militārajiem laikrakstiem nosaukumā bija rakstīts: Visu zemju proletārieši, savienojieties! Tas, ko mēs šodien šeit runājam, - tā ir runa par solidaritāti, un tā ir runa par pasaules nākotni.
Dažās runās, ko mēs šeit šodien dzirdam, izskan vēlme graut mūsu ticību, graut mūsu pašapziņu, graut mūsu ticību tam, ka arī mēs varam būt solidāri ar pasaules demokrātiju.
Nepareizi politiski lēmumi. Šeit no Jurkāna kunga puses tika teikts, ka mēs nospļaujoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas deklarācijām. Gluži pretēji, Jurkāna kungs! Es domāju, ka jūsu runa atbilda tam jēdzienam vai tai funkcijai, ko jūs atļāvāties šeit no šīs tribīnes pateikt.
Es domāju, ka mūsu... (No zāles deputāts Jurkāns: Kur tad ir tā jēga? Es nesaprotu...) Jūs daudz ko nesaprotat. Jūs daudz ko neesat sapratis... (aplausi)... neskatoties uz to, ka jūs esat pietiekami ilgi bijis atbildīgos valsts amatos. Jūs gribat teikt, ka mūsu drošība ir ASV rokās. Lielā mērā - jā, jo ASV, neskatoties uz to, lai arī kādas būtu ASV problēmas, ir un būs, es domāju, vēl ilgu laiku stabilitātes pamats pasaulē. Un es domāju, ka arī Apvienotās Nācijas ilgu laiku būs stabilitātes pamats. Es domāju, ka mēs pašreiz runājam par to, ka mēs piedalāmies otrajā fāzē - un tā ir miera stabilizācijas fāze -, un mūsu pienākums ir būt tur klāt!
Šeit Cileviča kungs teica, ka mēs joprojām dzīvojot uz barikādēm, bet es domāju, ka mums ir pienākums atcerēties tos laikus, kad mēs bijām uz barikādēm. Un es ļoti labi tos laikus atceros, jo toreiz daudzi cilvēki nāca klāt žurnālistiem, kuri šeit bija ieradušies, kuri gāja zem lodēm un tika arī ievainoti... Un šie cilvēki uzdeva arī tiem, kuri bija pie valsts varas grožiem, jautājumu: Kāpēc Apvienoto Nāciju zilās ķiveres neieradās toreiz mūs pasargāt? Un mums nebija ko atbildēt. Un arī jums kā ārlietu ministram toreiz nebija ko atbildēt, jo jūs neviens nevēlējās acīmredzot toreiz uzklausīt. Pats jūs bijāt ārlietu ministrs toreiz. (No zāles dep. J.Jurkāns: Kā tev nav kauna!..) Taču jūs uzklausīja. Jūs uzklausīja. Šeit ir runa par pakļaušanos jauno saimnieku pavēlēm. Cileviča kungs minēja tādu lietu. Nē, mēs nepakļaujamies! Mūs aicina atbalstīt. Tā ir mūsu griba - piedalīties vai nepiedalīties. Tā ka runas par kaut kādām saimnieka pavēlēm - tā ir bezkaunība. Tā ir bezkaunība attiecībā uz mūsu cilvēkiem un uz mūsu iedzīvotājiem. Ja jūs šeit aicināt mūs uz godīgām runām, tad šīs godīgās runas vajadzētu arī realizēt. Šeit ir runa par solidaritāti. Šeit ir runa par mūsu atbildību. Jā, arī to karavīru, to mediķu priekšā, kuri mūsu valsts atbildīgo stāju nes pasaulē. Un es domāju, ka šeit tika izteikti arī apvainojumi mūsu augstākajām valsts amatpersonām par viņu stāju.
Mēs zinām savu vēsturi. Mums bija Valsts prezidents, kurš pateica: Jūs palieciet savā vietā, es palieku savā vietā! Un mēs varam šodien izvērtēt, kādi bija zaudējumi tikai tāpēc, ka toreiz, iespējams, Valsts prezidents pieņēma nepareizu lēmumu, un mēs vēl šodien par to maksājam un droši vien vēl ilgi par to maksāsim, kamēr mums izdosies tiešām panākt reālu solidaritāti, vienotas intereses pasaules demokrātijas un tautu draudzības interesēs. Un es domāju, ka šodien to ar savu lēmumu mēs apliecināsim arī šeit.
Es pateicos ikvienam, kas saprot, par ko cīnās valdība, par ko cīnās tās partijas, kuras ir ievēlējuši cilvēki. Un tajā pašā laikā šis balsojums nav arī pretrunā ar to cilvēku uzskatiem, kuri, ja viņiem uzdod jautājumu, vai viņi vēlas vai nevēlas karu, pasaka, ka viņi nevēlas karu. Es domāju, ka Bērziņa kungs ļoti precīzi pateica, ka neviens no tiem, kuri šodien šeit balsos, nevēlas karu. Arī es, būdams aizsardzības ministrs, nevēlos karu. Un es varu pateikt, ka man nav jākaunas šeit no tribīnes jums to paziņot.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzam.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos operācijā Afganistānā ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 23, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.225-c. Tie būs grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir saņemti septiņi priekšlikumi, kurus mēs esam izskatījuši.
1.priekšlikums. Iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Slēdziens - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 2.priekšlikums. Iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Slēdziens - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 3.priekšlikums saņemts no deputāta J.Sokolovska. Slēdziens - atbalstīt daļēji. Ietverts 5.panta otrās daļas redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 3. - deputāta Sokolovska priekšlikumu - nav.
Dz.Zaķis. 4. - deputāta J.Sokolovska priekšlikums. Komisijas slēdziens - atbalstīt daļēji. Ietverts 4.panta otrajā daļā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 4. - Sokolovska priekšlikumu - iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 5. - J.Strazdiņa priekšlikums. Atbalstīts. Pēc tam tiek mainīta tālāko punktu numerācija.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 6. - deputāta J.Sokolovska priekšlikums. Komisijas viedoklis - neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 6. - Sokolovska priekšlikumu - iebildumu nav.
Dz.Zaķis. Un visbeidzot ir 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 7.priekšlikumu iebildumu nav.
Dz.Zaķis. Sakarā ar to, ka šis likumprojekts tika skatīts steidzamības kārtībā un vairāk priekšlikumu nav, es lūdzu balsot par likumprojekta stāšanos spēkā pēdējā redakcijā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā galīgajā lasījumā ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts Grozījumi Dzelzceļa likumā. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas
vārdā - deputāte Anna Seile.
A.Seile (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie deputāti! Dokumenta numurs ir 308.
1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Un tā būtība ir tāda, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizējami un koordinējami dzelzceļa pārvadājumi. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. Līdz ar to daļēji ir atbalstīts arī 2.priekšlikums, ko ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Makarovs.
Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 3.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, pasakot, kādā kārtībā saskaņojami un slēdzami pasažieru dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu līgumi. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. Līdz ar to vairs nav balsojams 4.priekšlikums, jo tas paredzēja izslēgt 24.panta septīto daļu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu ir nedaudz precizējusi un izteikusi savā priekšlikumā, kas tabulā ir minēts kā 6.priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 5. un 6.priekšlikumu iebildumu nav.
A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Šis bija pēdējais lasījums. Lūdzu balsot.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi Dzelzceļa likumā pieņemšanu trešajā lasījumā!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts Grozījumi Dzelzceļa likumā ir pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts Grozījumi Zemesgrāmatu likumā.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.
S.Mellupe (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu Grozījumi Zemesgrāmatu likumā un nodod to izskatīšanai otrajā lasījumā.
Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 25, bet dokumenta numurs 53.
1.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 2.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 3.priekšlikums. Tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 4. - Juridiskā biroja priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 5.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt. Vēršu deputātu uzmanību uz to, ka šis priekšlikums izslēdza no likuma to, kas bija iesniegts kā priekšlikums, ka nostiprinājuma līgumu zemesgrāmatu nodaļā var iesniegt tikai notāri. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 6.priekšlikums. Tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma to atbalstīt daļēji saistībā ar 8.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 9.priekšlikums. Tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 9. - tieslietu ministra priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 10.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 11.priekšlikums - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 11. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 13.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - skatāms kopā ar 14. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikumu, jo daļēji ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums. Tātad 14.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 13. un 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 15.priekšlikums - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 16. - Juridiskā biroja priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 17. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 17. - tieslietu ministra priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 18. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 19. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 20. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 21. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 21. - tieslietu ministra priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 22. - tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 23. - Juridiskā biroja priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. Līdz ar to visi priekšlikumi otrajā lasījumā ir izskatīti. Es aicinātu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi Zemesgrāmatu likumā pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts Grozījumi Zemesgrāmatu likumā ir pieņemts otrajā lasījumā.
Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 28.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vārdā - deputāte Baiba Brigmane.
B.Brigmane (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām.
Likumprojekts ir radies sakarā ar to, ka jau gandrīz pirms gada ir pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, kur visā tekstā vārdi būvprakses sertifikāts ir aizstāti ar vārdiem būvprakses un arhitekta prakses sertifikāts. Šajā sakarā ir nepieciešams veikt labojumus arī likumā Par nodokļiem un nodevām.
Komisija, izskatījusi šo likumprojektu, atzina to par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Par vai pret deputāti nav pieteikušies runāt. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.februāris.
(Starpsauciens: Jānobalso par pieņemšanu pirmajā!)
Sēdes vadītāja. Vispirms būtu jānobalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!
B.Brigmane. 10.februāris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.februāris. Paldies.
(No zāles deputāts A.Golubovs: Kad izskatīšana?) Jā, paldies! Un izskatīšanas datums otrajā lasījumā?
B.Brigmane. Izskatīšanas datums otrajā lasījumā - 13.februāris.
Sēdes vadītāja. Izskatīšanas datums - 13.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām otrajam lasījumam līdz šā gada 7.februārim.
Vai Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā kāds vēlas runāt? Nē.
Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jāņa Estas, Gundara Bērziņa, Riharda Pīka, Ērikas Zommeres un Mihaila Pietkeviča jautājumu veselības ministram Ārim Auderam, ko mēs viņam arī nodosim.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis atbildi uz politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas jautājumu Labklājības ministrijai. Vai jūs esat apmierināti ar rakstisko atbildi? Frakcija ir apmierināta ar rakstisko atbildi. Tātad pulksten 17.00 jautājumu sesija nenotiks. Paldies.
Līdz ar to mūsu darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Ērikam Jēkabsonam.
Ē.Jēkabsons (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).
10.februārī notiks Latvijas un ASV starpparlamentu sadarbības grupas tikšanās Saeimas Viesu zālē. Pulksten 11.00. 10.februārī pulksten 11.00. Paldies!
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Pulksten 13.00 Jaunā laika frakcijas telpās notiks Publisko izdevumu un revīzijas komisijas ārkārtas sēde. Paldies!
Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Reira kungam.
J.Reirs (8.Saeimas sekretārs).
Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Andrejs Aleksejevs, Andris Ārgalis, Vilnis-Edvīns Bresis, Vladimirs Buzajevs... Jēkabsons ir... Andis Kāposts... Klauss ir... Guntars Krasts... Aigars Pētersons ir... Rihards Pīks... Jānis Straume ir šeit. Paldies!
Sēdes vadītāja. Līdz ar to 6.februāra sēde ir slēgta.
SATURA RĀDĪTĀJS
8.Saeimas ziemas sesijas 4.sēde
2003.gada 6.februārī