Nr

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Sāksim kārtējo Saeimas šāgada 21.novembra sēdi.

Pirms mēs izskatām darba kārtību, es gribu atzīmēt, ka šodien Latvijas vēsturē ir ļoti nozīmīga diena, jo Prāgā ir sācies NATO sammits. Vakar no Prāgas ir atgriezusies NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācija, un tāpēc vārds paziņojumam šīs NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājam Kiršteina kungam.

A.Kiršteins (NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs).

Priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! 19.novembrī Stambulā tika pieņemta NATO Parlamentārā deklarācija par NATO transformāciju, un šīs deklarācijas pamatdoma ir tāda, ka 1989.gadā un “aukstā kara” beigās būtiski ir mainījušies NATO uzdevumi. Līdz tam NATO bija unikāla organizācija, kas koordinēja tās dalībvalstu militāro, politisko un plānošanas sadarbību eiroatlantiskajā telpā, taču tad, bijušajiem pretiniekiem kļūstot par partneriem, parādījās jauni apdraudējumi. Un šie jaunie apdraudējumi ir terorisms, ieroču izplatīšana un cīņa pret ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un dažādiem radioaktīvajiem terora aktiem.

Šīs deklarācijas paplašināšanās nodaļā attiecībā uz Latviju un pārējām valstīm ir teikts, ka Bulgārija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Latvija, Igaunija un Lietuva ir pierādījusi savu progresu, veiksmīgi risinot ekonomiskās, politiskās un militārās reformas un piedaloties NATO miera uzturēšanas operācijās Balkānos. Tā kā reforma šajās valstīs turpinās, tad NATO Parlamentārā Asambleja iesaka uzaicināt Prāgas sammitā šīs minētās valstis un nenobeigt šo procesu, bet ne vēlāk kā 2007.gadā vēlreiz atgriezties pie nākamo valstu uzaicināšanas.

Divi galvenie uzdevumi ir šādi: NATO militāro struktūru reforma, lai palielinātu šīs organizācijas efektivitāti, izslēgtu dublēšanos un samazinātu lieko komiteju skaitu. Nākamais uzdevums ir uzlabot attiecības ar Eiropas Savienību, izveidojot ātrās reaģēšanas vienības - tādas ātrās reaģēšanas vienības, kuras ļoti īsā laikā var tikt pārsviestas uz dažādiem globāliem punktiem arī ārpus NATO robežām, lai novērstu dažādus konfliktus. Un tieši jauno valstu uzdevums ir radīt speciālas, profesionālas un nelielas speciālo uzdevumu vienības, kas var cīnīties pret šiem terora draudiem, tātad pret ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un radioaktīvajiem draudiem, un cīnīties arī pret terorismu.

Latvijas galvenais uzdevums ir turpināt piedalīšanos arī šajās miera uzturēšanas operācijās. NATO, lai padziļinātu sadarbību ar partnerības valstīm, piemēram, paralēli esošajai Krievijas un NATO padomei un dažādām citām organizācijām ir izveidojusi NATO Parlamentārās Asamblejas un Krievijas Federālās sapulces pastāvīgo komiteju, kura jau plāno šo kopējo sadarbību. Tas pats ir attiecībā uz sadarbību ar Ukrainu.

Nobeigumā es gribētu uzsvērt pašu galveno šajā deklarācijā: lai varētu īstenot šos jaunos NATO izmaiņu mērķus, parlamentāriešiem ir jāpastiprina tieši kontrole, lai visus šos politisko lēmumu pieņemšanas procesus padarītu “caurspīdīgus” gan budžeta ziņā, gan militāro spēku strukturizācijas un reformu izmaiņu ziņā. Un tieši parlamentāriešiem ir jāpanāk sabiedrības atbalsts un jāpiesaista plaši masu informācijas līdzekļi. Tātad tikai ar NATO Parlamentārās Asamblejas starpniecību mēs varēsim panākt šo “caurspīdīgumu” un turpināt šo darbu.

Paldies par uzmanību! Sīkāk par pieņemtajām rezolūcijām, to skaitā par rezolūciju attiecībā uz Irākas problēmām, par rezolūciju attiecībā uz Kaļiņingradu un satiksmi ar Kaļiņingradu un Krievijas Federāciju tātad runāsim pirmajā starpbrīdī pulksten 10.30 - preses konferencē.

Pirms sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus izdarīt grozījumus darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Ministru prezidenta Repšes kunga ar lūgumu Saeimas Prezidijam iekļaut Saeimas šā gada 21.novembra sēdes darba kārtībā jautājumu par uzticības izteikšanu labklājības ministram, īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās un īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās. (Starpsauciens: “Neesam iepazinušies!”)

Vai ir iebildumi pret darba kārtībā iekļaujamo punktu? Iebildumu nav. Tas tiek iekļauts darba kārtībā kā pēdējais punkts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu: “Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, Juridiskā komisija ierosina 8.Saeimā turpināt skatīt 7.Saeimā neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.”

Vai ir iebildumi pret to, ka mēs iekļautu darba kārtībā arī šo punktu? Iebildumu nav.

Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 8.Saeimā turpināt izskatīt 7.Saeimas neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1064).

Juridiskā komisija, pamatojoties arī uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 8.Saeimā turpināt skatīt 7.Saeimas neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1136).

Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 8.Saeimā turpināt skatīt 7.Saeimā neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1326).

Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 8.Saeimā turpināt skatīt 7.Saeimas neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (reģistrācijas numurs 949).

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Minētie likumprojekti ir iekļauti Saeimas darba kārtībā pēc darba kārtībā jau iekļauto jautājumu izskatīšanas.

Sākam darba kārtības izskatīšanu ar pirmo sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Neviens runāt nevēlas. Tātad likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības komisijai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes nolīgumu par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Neviens nav pieteicies runāt ne “par”, ne “pret”. Tātad likumprojekts tiek nodots Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un tiek noteikts, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gundara Bērziņa, Mareka Segliņa, Silvas Goldes, Ērika Zundas un Mihaila Pietkeviča iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šim likumprojektam, kas ir iesniegts, ir vairāki būtiski aspekti.

Pirmais no tiem ir fiskālais aspekts - lai budžetā būtu vairāk naudas. Tiek piedāvāts it kā nepalielināt akcīzes nodokli uz 130 latiem, bet atstāt 100 latus uz tūkstoš litriem. Tas notiek tāpēc, ka kaimiņvalstis rīkojas gluži analogi. Lietuvā ir pieņemts lēmums saglabāt akcīzes nodokli apmēram šādā pašā līmenī līdz 2004.gada 1.janvārim. Arī Igaunijā tāda pati likme saglabāta, bet formulējums ir savādāks: līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā.

To, ko nozīmē tas, ka ir šis akcīzes nodoklis augstāks, piemēram, Latvijā un ievērojami zemāks visās kaimiņvalstīs, mēs esam izbaudījuši. Tas nozīmē krasu apliekamās dīzeļdegvielas bāzes samazināšanos, un tas savukārt nozīmē ieņēmumu kritumu. Lai cik arī paradoksāli tas būtu - jo nodokļa likme augstāka, jo ieņēmumi mazāki. Tas būtu viens aspekts.

Otrs - tautsaimnieciskais aspekts. Budžetu var veidot sabalansētu vai ieņēmumus palielināt tikai tad, ja attīstās tautsaimniecība. Ir vesela virkne Latvijas valstij svarīgu tautsaimniecības nozaru, kur dīzeļdegvielas īpatsvars pašizmaksas struktūrā ir ievērojams jeb būtisks. Minēšu tikai divas nozares, kas ir saistītas ar Latvijas eksportu un kas ir ļoti svarīgas. Viena no tām ir mežizstrāde, kur pašizmaksas struktūrā vidēji 13,5% sastāda dīzeļdegvielas izmaksas. Otra - kūdras ieguve, kur dīzeļdegvielas īpatsvars pašizmaksas struktūrā sastāda 13,2%. Palielinoties šīm likmēm, šīs nozares pašizmaksa, protams, kāps, eksporta potenciāls samazināsies. Tāpēc arī tautsaimnieciskais efekts, manuprāt, ir ļoti, ļoti būtisks.

Trešā lieta. Ļoti svarīgi ir tas, kas notiek pasaules tirgos, naftas tirgos, kādas ir cenas. Jūs zināt, ka tās ir ļoti svārstīgas. Pašas zemākās tās bija 1998.gadā - jūnijā tās sasniedza 10 dolārus par barelu. Turklāt 1998.gadā vidējā cena bija 14 dolāru par barelu. Jūs zināt, ka pagājušogad jau par labu tika uzskatīta tāda naftas cena, kas ir 24 dolāri par barelu, bet bija arī brīži, kad tā pārsniedza robežu - 30 dolāru par barelu. Šobrīd situācija ir ļoti neskaidra, un ir ļoti iespējams, ka šīs izejvielas cenas varētu kāpt un sadārdzināt degvielu. Zinu, ka valdība šo jautājumu ir izlēmusi, un šobrīd vienīgā atšķirība no iesniegtā projekta... tas ir pilnīgi identisks, tikai, kā es saprotu, jautājums ir par stāšanos spēkā. Igaunijas variants - ar iestāšanās brīdi. Ar speciālu likumu valdība ir nolēmusi konkrētu datumu. Komisija to var labot.

Un pēdējā lieta. Lai likums stātos spēkā 1.janvārī, tam ir jābūt pieņemtam ļoti savlaicīgi, jo Valsts prezidentei likums ir jāizsludina no 7.dienas līdz 21.dienai. Tātad nav vairs laika, teiksim, politiskām debatēm, vienreiz noraidīt, nākamreiz nodot komisijām. Tā mēs varam nepaspēt, un tad visa Latvijas sabiedrība un tautsaimniecība ar 1.janvāri maksās 4 santīmus vairāk par katru litru dīzeļdegvielas.

Tāpēc es šoreiz aicinu pieņemt valstiski atbildīgu lēmumu, neskatoties uz to, vai mēs atrodamies pozīcijā vai opozīcijā.

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Neapstrīdot neko no tā, ko teica Bērziņa kungs, es tomēr ierosinu tagad atlikt šā jautājuma tālāku virzīšanu, jo, kā mēs visi ļoti labi zinām, valdība patlaban izstrādā jauno budžetu, un skaidrs, ka šis likums ir ļoti cieši saistīts ar valsts budžeta izstrādāšanu.

Tātad balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 40, atturas - 8. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Neviens nav pieteicies runāt “par” vai “pret”. Vai ir iebildumi? Iebildumi ir. Piedodiet! Vai Brigmanes kundze ir pieteikusies runāt “par”? Tātad “pret” runās deputāte Baiba Brigmane.

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es piedāvāju arī šo likumprojektu tālāk nevirzīt, jo tas tieši tādā pašā veidā ir saistīts ar valsts budžeta izstrādāšanu, un tas ir jāskatās kompleksi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Paldies, Brigmanes kundze! Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 47, atturas - 6. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārsodu likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” deputāti runāt nav pieteikušies. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” deputāti nav pieteikušies runāt. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” deputāti nav pieteikušies runāt. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” deputāti nav pieteikušies runāt. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Debatēs ir pieteikusies deputāte Jevgenija Stalidzāne. Kļūda? Skaidrs! Deputāti nav pieteikušies debatēs. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Tātad deputāti ir pieteikušies runāt “par”. Vai Stalidzānes kundze runās “pret”? Tātad Jevgenija Stalidzāne runās “pret”.

Ekonomiskās globalizācijas apstākļos tautsaimniecības vadīšanā nevar balstīties uz pragmatisku vai empīrisku pieeju. Attīstības filozofijai ir jābūt tautsaimniecības attīstības filozofijai, kas nosaka galveno mērķi, un arī saimniekošanas koncepcijai, kas savukārt nosaka tautsaimniecības attīstības virzienus. Šāda nostādne ir īpaši svarīga, risinot valsts energosaimniecības attīstības jautājumus, jo no tās izriet, pirmkārt, tas, ka no tā ir atkarīga visas tautsaimniecības nozares tehnoloģiskā attīstība.

Otrkārt, tiek panākta sociālo vajadzību pilnīgāka nodrošināšana visai sabiedrībai.

Un, treškārt, enerģētika ir valsts politiskās un ekonomiskās neatkarības pamats.

Ja mēs paskatāmies pasaulē, kā par savām ekskluzīvajām tiesībām šajās nozarēs cīnās Francijā, Itālijā un arī Lielbritānijā, tad redzam, ka katrai valstij šajā nozarē ir ļoti stingri jāprot aizstāvēt savas tiesības, un nedrīkst izmantot Eiropas Savienības normas kā tādu bubuli, kas mums, mūsu valstij, vienmēr liek it kā pieņemt neizdevīgus noteikumus.

Un arī šie Enerģētikas likuma grozījumi, kas šodien tiek iesniegti, varbūt šajā brīdī varētu novērst vienu otru nelikumīgu rīcību, kas ir notikusi saistībā ar iepriekšējo Enerģētikas likumu, bet tie neatrisina kopumā šo jautājumu, kā tālāk mūsu valstī vajadzētu attīstīties šai tik ļoti svarīgajai nozarei, un, tā kā valdība ir nolēmusi izveidot darba grupu, kas tieši nodarbosies ar šo jautājumu risināšanu, tad arī es ieteiktu šobrīd šos grozījumus atlikt, jo bez šiem grozījumiem gan energokompānija “Latvijas gāze”, gan arī energokompānija “Latvenergo” var normāli strādāt. Tātad vajadzētu atlikt šos grozījumus līdz tam brīdim, kamēr valdība ar savu darba grupu būs izstrādājusi kopējo koncepciju un nostāju šajā jautājumā.

“Pret” vēlas runāt Aigars Kalvītis. Lūdzu!… (No zāles dep. A.Kalvītis: “Par!”) Piedodiet! Kalvītis vēlas runāt “par”.

Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Es īsti nesapratu, par kādu pragmatismu, empīrismu Stalidzānes kundze runāja, jo es tos citātus no zinātniskām grāmatām parasti daudz nelasu. Taču šeit ir runa tieši par tautsaimnieciskām lietām, un šie likuma grozījumi viennozīmīgi ir vērsti pret “Latvijas gāzes” monopola ierobežošanu... respektīvi, uz ierobežošanu. Piedāvātie grozījumi nākotnē regulēs, kādā veidā Latvijas patērētāji, it īpaši rūpnieciskie patērētāji, varēs izmantot gāzi un kā viņi varēs piekļūt alternatīviem piegādātājiem.

Šis likumprojekts ir vērsts uz enerģētikas tirgus liberalizāciju, un galvenais akcents šajos grozījumos ir likts uz gāzes tirgus liberalizāciju. Es gribētu teikt tā: ja mēs nespersim šo soli un gaidīsim, ko valdība, lasot zinātniskas grāmatas, varbūt atklās pēc kāda pusgada vai gada, tad tas viennozīmīgi novedīs pie tarifu palielināšanās. Un mēs jau zinām, ka šādas tendences ir vērojamas, it īpaši gāzes tirgū.

Tā ka es aicinātu deputātus atbalstīt šos Enerģētikas likuma grozījumus, kas ir vērsti uz tirgus liberalizāciju, kas nākotnē ir vērsti uz tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanu, uz iespēju piekļūt alternatīviem gāzes piegādātājiem. Nevajag gaidīt brīnumus un lasīt vecus padomju zinātniskos rakstus vai zinātniskās grāmatas par pragmatisko un empīrisko pieeju enerģētikā.

Balsosim par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 48, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” deputāti nav pieteikušies runāt. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības vienošanās protokolu par likuma izpildi” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” deputāti nav pieteikušies runāt. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Civilās aizsardzības likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vai “pret” deputāti runāt nav pieteikušies. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts atbildīgajai komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.2” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti nav pieteikušies runāt “par” vai “pret”. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Sākam izskatīt darba kārtības otro sadaļu - “Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”, ko otrreizējai caurlūkošanai ir iesniegusi Valsts prezidente.

Vai ir priekšlikumi par Valsts prezidentes motivēto iebildumu nodošanu komisijai? Ir pieteikusies runāt Solvita Mellupe.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 115.pantu šis atpakaļ atsūtītais likumprojekts ir obligāti caurlūkojams. Ņemot vērā šo grozījumu aktualitāti un steidzamību, es ierosinu izskatīt Valsts prezidentes norādīto konkrēto pantu pēc iespējas steidzami un aicinu iesniegt priekšlikumus Juridiskajā komisijā līdz 29.novembrim, lai jau 12.decembrī mēs varētu mēģināt tos izskatīt un pieņemt, lai no Jaunā gada likums varētu stāties spēkā.

Sēdes vadītāja. Tātad ir ierosinājums priekšlikumus nodot Juridiskajai komisijai. Termiņš, kādā ir iesniedzami priekšlikumi, būtu 29.novembris, un likumprojekta otrreizējā izskatīšana būtu 12.decembrī. Iebildumu nav? Iebildumu nav. Otrreizējai caurlūkošanai likumprojekts nodots Juridiskajai komisijai.

Sākam izskatīt darba kārtības trešo sadaļu - “Priekšlikumi par 7.Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 8.Saeimā likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (7.Saeimas likumprojekta reģistrācijas numurs 1232) izskatīšanu.

Debatēt neviens nav pieteicies. Lūdzu balsojumu par likumprojekta izskatīšanas tālāku turpināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 23, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.decembris.

Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 39.panta otrajai daļai aicinām turpināt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (7.Saeimas likumprojekta reģistrācijas numurs 1426) izskatīšanu.

Labrīt, godātā Saeimas priekšsēdētāja un godātie deputāti! Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija arī šoreiz grib atbalstīt politiski represētās personas un iesaka atbalstīt šo 7.Saeimā sagatavoto un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jau pirmajā lasījumā izskatīto likumprojektu, lai nodrošinātu politiski represētajām personām arī īpašas tiesības dzīvokļu saņemšanā.

Būtu nepieciešami priekšlikumi par to, kurām komisijām vajadzētu nodot šo likumprojektu tālākai izskatīšanai.

A.Seile. Ir ierosinājums nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav? Vajadzētu arī noteikt datumu, līdz kuram ir iesniedzami priekšlikumi.

A.Seile. Es ierosinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 9.decembri.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71 deputāts, pret - 2, atturas - 19. Likumprojekts nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 9.decembris.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu, Juridiskā komisija un arī deputāti Māris Grīnblats, Jānis Straume, Pēteris Tabūns, Guntars Krasts un Anna Seile ierosina likumprojekta “Jūras kodekss” (7.Saeimas likumprojekta reģistrācijas numurs 1185) tālāko izskatīšanu veikt 8.Saeimā.

Debatēt pieteicies neviens nav. Vai ir priekšlikumi par atbildīgo komisiju? Vārds Dobeļa kungam? Vārds Seiles kundzei, lūdzu!

Ierosinu nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Ierosinu nodot Juridiskajai komisijai, jo tas ir Juridiskās komisijas kompetencē esošs jautājums.

Sēdes vadītāja. Tātad ir iesniegti divi priekšlikumi. Būtu jābalso priekšlikumu iesniegšanas kārtībā. Tātad... Seiles kundzei, lūdzu, vēlreiz vārds!

Par atbildīgo lūdzu noteikt Juridisko komisiju, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju - par otro komisiju.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu šīm komisijām? Iebildumu nav?

Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72 deputāti, atturas - 20. Likumprojekts nodots atbildīgajai komisijai. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.decembris.

Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 39.panta otrajai daļai deputāti Grīnblats, Straume, Tabūns, Vaidere un Seile aicina turpināt likumprojekta “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību” (7.Saeimas likumprojekta reģistrācijas numurs 1131) izskatīšanu 8.Saeimā.

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vakar skatīja šo jautājumu, un mēs uzklausījām ieinteresētās puses - gan Valsts pieminekļu aizsardzības inspekciju, gan Rīgas Domes Attīstības departamentu. Abas puses atzīst šā likuma pieņemšanu par nepieciešamu. Tas ir ļoti svarīgs Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanai, jo Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. Diemžēl iesniegtajā likumprojekta variantā ir lielas pretrunas ar jau esošiem 8 likumiem un likumu par pašvaldībām.

Abas puses apsolījās nodrošināt darba grupas izveidošanu un sagatavot jauno likumprojekta variantu līdz 15.janvārim, un mēs tam piekritām.

Un tāpēc mēs lūdzam šā likumprojekta virzīšanu mazliet atlikt - atlikt līdz tam brīdim, kad būsim saņēmuši jauno likuma variantu.

Cienītie kolēģi! Šis jautājums ir pārāk svarīgs, lai to atliktu. Mēs ar to jau esam mocījušies, kā attīstīt Rīgu tā, lai tas nenāktu par labu kaut kādiem atsevišķiem elementiem, bet lai nāktu par labu valstij. Diemžēl gadiem ilgi Rīgas attīstības jautājums tika pilnīgi atrauts no tā, kas notika valstī, neskatoties uz to, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un uzņemas to slodzi, kuru neuzņemas neviena cita Latvijas pilsēta.

Neapšaubāmi, ir jāatgādina arī tas, ka Rīga UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā ir iekļauta tieši saistībā ar savu vēsturisko centru. Man ir nedaudz savādi klausīties, ka tik nopietna komisija, kāda ir Izglītības, zinātnes un kultūras komisija, grib atkal atlikt šo jautājumu uz tik ilgu laiku.

Es jums, kolēģi, piedāvāju citu variantu - es jums piedāvāju šodien atbalstīt šo likumprojektu. Tas būs tikai pirmais lasījums, un nekas vairāk. Šeit ir runa par mūsu konceptuālo nostādni šajā jautājumā, un konceptuālajai nostādnei tomēr ir jābūt skaidrai, ka mums ir nepieciešams atsevišķs likums par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību, un pret to arī jūs neiebilstat.

Līdz ar to, ja mēs šodien atbalstīsim konceptuāli šo likumprojektu, tad jūsu komisija, kas noteikti būs arī galvenā komisija, varēs mierīgi strādāt pie alternatīvā dokumenta, ieliekot otrajā lasījumā visus nepieciešamos papildinājumus, par kuriem jūs runājāt. Es piekrītu, ka te ir dažas pretrunas, bet tas ir tehniskas dabas jautājums. Šodien ir pārāk nopietns brīdis, lai mēs vilktu garumā tās lietas, kuras nedrīkst vilkt.

Jā, es domāju, ka mums visiem ar prieku ir jāgaida galotņu tikšanās rezultātu paziņošana šodien un rīt, bet tagad padomājiet arī līdztekus par to, ko Latvija vispār uzņemas. Tuvākajos gados... tūlīt pat būs 2004.gads un Eiropas Savienība. Šinī sakarā tieši vēsturiskajā centrā visbiežāk ienāks un aizies mūsu ciemiņi, un mēs viņiem parādīsim, ko gribēsim parādīt, un tāpēc šajā gadījumā, pēc manām domām, katrs mēnesis ir svarīgs.

Es ļoti aicinu godāto Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju piekrist tam, ka mēs šodien atbalstām šā likumprojekta tālāku virzīšanu, respektīvi, ka mēs to pieņemam pirmajā lasījumā un nosakām pietiekami ilgu laiku (tam varētu piekrist) priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu.

Es ļoti aicinu jūs, kolēģi, tā darīt, jo Rīga, man liekas, mums visiem ir vienādi tuva un dārga. Un tāpēc es aicinu balsot par šo priekšlikumu!

Cienījamie kolēģi! Tas, ko teica Strazdiņa kungs, kā es saprotu, ir viņa personiskais viedoklis. Komisijas viedoklis bija citādāks, jo gan viena puse, kura tika pieaicināta - un tas bija Rīgas pilsētas pārstāvis -, gan arī otra puse - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija - bija ar mieru tuvākajās dienās apsēsties pie sarunu galda, lai vienotos un novērstu tās domstarpības, kas pastāv viņu starpā, un iesniegtu attiecīgus priekšlikumus, tāpēc tika noteikts ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš, ja nemaldos, līdz 1. vai pat līdz 15.janvārim.

Lūk! Un tad komisija izskatītu šos priekšlikumus. Iespējams, ka tos varētu pieņemt kā komisijas priekšlikumus un, tā sakot, virzīt šo lietu tālāk. Tāpēc es lūdzu kolēģus patiešām neaizkavēt šā likumprojekta tālāko virzību un atbalstīt to.

Es ļoti atvainojos, ja neesmu pietiekami precīzi izteicies. Runa ir par šo 15.janvāri, jo konceptuāli mēs to pieņēmām. Es jau pašā sākumā teicu, ka abas ieinteresētās puses šo kariņu ir izbeigušas, un tās ir vienojušās par sadarbību un par šā likuma pieņemšanas nepieciešamību. Tā ka, lūdzu, balsojiet “par”!

Lūdzu priekšlikumu par atbildīgo komisiju! Balsosim par likumprojekta “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību” izskatīšanas turpināšanu 8.Saeimā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 24, neviens neatturas.

Lūdzu nosaukt atbildīgo komisiju! Tātad gaidu priekšlikumu par atbildīgo komisiju! Ja nav citu priekšlikumu, tad, lūdzu, Strazdiņa kungs! Lūdzu, nospiediet pogu!

Tātad likumprojekts tālākai izskatīšanai nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.janvāris.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu par likumprojekta “Par pašvaldības aptauju” izskatīšanas turpināšanu 8.Saeimā.

Labdien, cienījamie kolēģi! Pozīcijas frakcijas deputāti vakar, izskatot likumprojektu “Par pašvaldības aptauju”, konstatēja, ka nebūtu šodien lietderīgi izstrādāt atsevišķu likumu par pašvaldību aptaujām. Uzskatām, ka normas, kas reglamentē kārtību, kādā notiek pašvaldību aptaujas, varētu tikt iekļautas likumā “Par pašvaldībām” kā atsevišķa nodaļa.

Aicinu šo likumprojektu šādā redakcijā noraidīt. Jo jautājums ir par to, ka šis likums varētu būt saistīts ar pašvaldību budžetu un finansiālajām iespējām šīs aptaujas veikt.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šā likuma mērķis ir palielināt iedzīvotāju iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībās, pašvaldību domju un padomju darbību. Šā likuma mērķis ir arī to daļu, kura ir atstumta no jebkādu lēmumu pieņemšanas, tas ir, nepilsoņu daļu, iesaistīt konsultatīvajās aptaujās. Tāpēc es lūdzu šo likumprojektu virzīt uz tālāku izskatīšanu.

Cienītie kolēģi! Nu ko, turpināsim to pašu, ko iepriekšējā Saeimā! Pēc tam parunāsim par okupāciju - bija vai nebija… (No zāles dep. A.Golubovs: “Nebija okupācija!”) Mēs jau esam pieraduši pie tā.

Cienītie kolēģi! Redziet, kāda ir tā būtiskā lieta - tā mūžīgā nepilsoņu jautājuma cilāšana, ko mums mēģina “iespēlēt” jebkurā starptautiskajā forumā, tur, kur ir iespēja to izdarīt, un ko mums, neapšaubāmi, mēģinās “iespēlēt” arī tūlīt pēc šīsdienas un rītdienas lēmumu pieņemšanas. Ticiet man, no Krievijas puses skanēs atkal kārtējo reizi: “Ak Dievs, cik viņiem daudz nepilsoņu, un tos tur visus no rītiem parasti uzšmorē un lieto dažādu ēdienu gatavošanā!”

Jā, šāds iespaids starptautiskajā līmenī tiek gatavots sistemātiski. Neskatoties uz to, ka nupat braukāja tā telts pa visu Latviju un palīdzību sniedza dažādu ārvalstu vēstniecības, sākot ar Lielbritāniju, ASV, un neskatoties uz to, ka ir iespēja repatriēties no Latvijas (Saeimā bija pat repatriācijas grupa, mums bija labi sakari arī ar Krievijas vēstniecību, pat tur ir cilvēki, kas ir gatavi palīdzēt, ja nu kādam te ir tik smagi ap sirdi)… Tanī pašā laikā nu tik maigs un mīļš Pilsonības likums, kāds mums ir tagad… nu jau reizēm drebuļi krata, viņu lasot… Un šādā stāvoklī mūžīgi runāt par to milzīgo skaitu nepilsoņu, no kuriem daļa nekad nepratīs runāt latviski… Nekad. Pilnīgi izslēgts! Šādos apstākļos jūs piedāvājat tādiem cilvēkiem, kas neprot latviešu valodu, kas lasa vienu vai divus laikrakstus, ja viņi vispār kaut ko lasa, - tādiem cilvēkiem jūs piedāvājat piedalīties lemšanā. Nevar to atbalstīt šajā brīdī! Izanalizējiet, lūdzu, mierīgi un uzmanīgi visu stāvokli!

Golubova kungs, jūs tīri ciešami runājat latviešu valodā, un es domāju, ka jūs šādā līmenī varētu sagatavot arī savus biedrus, domubiedrus un citus tamlīdzīgus, lai nenotiktu tā, ka šodien Lindermans jāmeklē pa visu plašo Krievijas teritoriju, un lai nenotiktu kaut kas tamlīdzīgs. Lūk! Un tāpēc es domāju, ka drīzāk vajag cilvēkiem iemācīt to, ka šis pārejas posms pakāpeniski beigsies, un tad visi sapratīs, ka Latvija ir neatkarīga valsts, kurai ir sava drošība, ko garantē daudzi citi pasaulē. Tāpēc drīzāk vajag cilvēkiem piedāvāt, lai viņi jau kā pilsoņi domā par veiksmīgu iekļaušanos mūsu sabiedrībā, par pašu šo procesu, nevis mūžīgi atsevišķi un īpaši izcelt nepilsoni kā tādu. Pagaidiet, pagaidiet! Drīz te būs arī nepilsoņi ar citu ādas krāsu un ar tādu kultūru, kas diez vai tik vienkārši varēs iekļauties Latvijas kopējā kultūrā, un līdz ar to man liekas, ka mums drīzāk būtu jāpadomā par to, kā nostiprināt pilsoņu vidū šo kaut cik vienoto domu par Latvijas valsti un kā pilsoņiem dot iespēju sekot līdzi tam, kas notiek valstī, tā ka nevajadzētu izmantot…

Redziet, es jau saprotu, ka opozīcijas uzdevums ir “kniebt” pozīcijai, un tas viņai ir no Dieva dots, tā ka tur neko nevar darīt. Ar to vienmēr ir jārēķinās, taču, skatoties citādi, šai “kniebšanai” tomēr ir jābūt ar pozitīvu ietekmi, bet patlaban tā vairāk izskatās pēc tādas “zāģēšanas”, pēc vēlmes kaut ko īpaši izcelt un demonstrēt. Es nevaru atbalstīt šādu pieeju, bet, lūk, par okupāciju mēs parunāsim vēl ne vienreiz vien.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti augstu vērtēju Dobeļa kunga interesi par naturalizāciju, nepilsoņiem un visu pārējo, bet tā nav šā likumprojekta problēma. Nevajadzētu tīri ideoloģiski skatīties uz šo jautājumu. Šeit ir runa par līdzdalību, jo jums nepatīk daudzi cilvēki, kas dzīvo Rīgā... Jebkuram no mums acīmredzot nepatīk daži cilvēki...

Tomēr es gribu atgādināt, ka šie cilvēki ir nodokļu maksātāji, uz kuru rēķina faktiski pašvaldība un arī valsts budžets pastāv, un neatkarīgi no tā, vai šie cilvēki ir labi vai slikti un vai viņi labi vai slikti pārvalda latviešu valodu, viņi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, tāpēc viņiem visiem ir jādod iespēja piedalīties vismaz lēmumu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā

Ar ko sākās savā laikā Amerikas demokrātija? “No taxation without participation!” (“Nekādu nodokļu bez līdzdalības!”) Diemžēl mūsu demokrātiskajā valstī mums atkal ir jāatgādina šis princips.

Taču šis likumprojekts skar plašāku jautājumu loku. Mēs jau zinām, ka vairākās pašvaldībās, pirmām kārtām Rīgā, ir virkne jautājumu, kuru izlemšanā Rīgas Dome patiešām izmanto šīs iedzīvotāju aptaujas, jo viedokļi patiešām dalās, jautājumi ir diezgan delikāti, nopietni, sarežģīti un ir saistīti ar pašvaldības budžeta tērēšanu. Un tāpēc tas ir pilnīgi pareizi, ka pašvaldībām ir jāzina to cilvēku viedokļi, kurus tieši šie lēmumi iespaidos. Un tie skar ne tikai nepilsoņus, bet arī pilsoņus.

Es vienkārši gribu aicināt jūs uzmanīgāk izlasīt šo likumprojektu. Te ir runa par to, kā labāk organizēt šīs iedzīvotāju aptaujas, lai patiešām pilnveidotu jau esošo praksi, jo šobrīd ļoti daudzi cilvēki var apstrīdēt, pie tam pamatoti apstrīdēt, teiksim, šo aptauju rezultātus.

Tāpēc es aicinu jūs nebūt komisāriem. Nu nebūsim tik ideoloģizēti! Domāsim par to, kā labāk kalpot cilvēkiem, un dosim arī pašvaldībām iespēju rīkoties efektīvāk un labāk ņemt vērā to, ko grib pašvaldību iedzīvotāji, nevis vadīsimies pēc kaut kādiem politiskiem apsvērumiem!

Aicinu balsot par šā likumprojekta tālāku izskatīšanu 8.Saeimā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 68, atturas - 3. Likumprojekts nav nodots komisijām tālākai izskatīšanai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu par likumprojekta “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums” tālāku izskatīšanu 8.Saeimā.

Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta tālāku izskatīšanu 8.Saeimā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 19, atturas - 2. Likumprojekts tālākai izskatīšanai ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija, un priekšlikumu iesniegšanas datums ir 15.janvāris.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (7.Saeimas likumprojekta reģistrācijas numurs 1169) tālāku izskatīšanu 8.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Tātad atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts tālākai izskatīšanai tiek nodots Juridiskajai komisijai.

Vai ir iebildumi pret šā likumprojekta tālāku izskatīšanu? Iebildumu nav. Lūdzu priekšlikumu par atbildīgo komisiju. Lūdzu, Mellupes kundze!

Sēdes vadītāja. Tātad atbildīgā ir Juridiskā komisija. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 13.decembris. Iebildumu deputātiem nav. Tātad likumprojekts nodots atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad ir ierosinājums par atbildīgo komisiju noteikt Juridisko komisiju, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 13.decembris.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tālākai izskatīšanai likumprojekts ir nodots Juridiskajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (7.Saeimas likumprojekta reģistrācijas numurs 1326) tālāku izskatīšanu.

Tātad likumprojekts tiek tālākai izskatīšanai nodots Juridiskajai komisijai, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 13.decembris. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu par tālāku likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (7. Saeimas likumprojekta reģistrācijas numurs 949) izskatīšanu 8. Saeimā.

Vai ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek tālākai izskatīšanai nodots Juridiskajai komisijai? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts ir nodots Juridiskajai komisijai. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 20.decembris.

Pirms turpinām darba kārtības izskatīšanu, paziņoju, ka saskaņā ar Kārtības ruļļa 49.pantu pieci partijas “Jaunais laiks” frakcijas deputāti ierosina pārtraukumu līdz pulksten 12.30. Vai ir iebildumi? (Zālē troksnis.) Iebildumi ir. Tātad jābalso. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 39, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts. Saeimas sēdi atsāksim pulksten 12.30.

Pirms pārtraukuma, lūdzu, veiksim reģistrāciju! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr gatavo reģistrācijas rezultātus, jāuzklausa vairāki paziņojumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļus lūdzu sapulcēties komisijas telpās.

Godātie deputāti! Es aicinu pēc 15 minūtēm Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju uz sēdi.

Godājamie žurnālisti un deputāti! Es vēlreiz atgādinu, ka preses konference Sarkanajā zālē notiks tūliņ pēc šīs sēdes.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ingrīda Labucka, Andis Kāposts, Arturs Krišjānis Kariņš, Vilis Krištopans, Ināra Ostrovska, Leopolds Ozoliņš, Raimonds Pauls, Rihards Pīks, Jakovs Pliners, Solvita Mellupe, Staņislavs Šķesters un Dzintars Zaķis.

Godātie kolēģi! Ir iesniegts priekšlikums dibināt parlamentu sadarbības grupas ar ASV, Lielbritāniju, Grieķiju un Irāku. Lūdzu dibinātājus doties uz Dzelteno zāli! Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Šodien mūsu kolēģim Atim Slakterim ir ne visai apaļa jubileja - 46 gadi. (Aplausi.) Sirsnīgi sveicam Ati un vēlam visu labāko!

Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļi! Ja būtu iespēja tagad vai pēc 15 minūtēm sapulcēties Sarkanajā zālē... Tātad pēc pusstundas, pēc preses konferences... Pulksten 10.30… Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde tiek no pulksten 16.15 pārcelta uz… Pulksten 10.30 ir Prezidija sēde. Tātad pulksten 10.45 Sarkanajā zālē notiks Pilsonības likuma izpildes komisijas pirmā sēde. Paldies.

Pirms turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijā ir saņemti divi iesniegumi par atvaļinājuma piešķiršanu diviem deputātiem.

Ir priekšlikums grozīt darba kārtību - šos priekšlikumus par atvaļinājuma piešķiršanu iekļaut pirms uzticības izteikšanas ministriem.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Nikolaja Kabanova iesniegumu par ārkārtas atvaļinājuma piešķiršanu no šā gada 26.novembra līdz šā gada 28.novembrim.

Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Deputātam atvaļinājums ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ingrīdas Labuckas iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu no šā gada 20.novembra līdz 23.novembrim sakarā ar komandējumu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Tātad atvaļinājums ir piešķirts.

Izskatīsim nākamo sēdes darba kārtības jautājumu - par uzticības izteikšanu labklājības ministram, īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās un īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās.

īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Nilam Muižniekam;

Lūdzu, balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu… Atsauksim balsošanas režīmu, lūdzu!

Pirms mēs balsojam par uzticības izteikšanu ministriem, ir jāizskata desmit deputātu iesniegums: “Ierosinām, izskatot Saeimas kārtības ruļļa 28.pantā noteiktajā kārtībā iesniegto lēmuma projektu par uzticības izteikšanu vairākiem ministriem, balsot par katru ministru atsevišķi.”

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Priekšlikums nobalsot par īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Nilu Muižnieku, manuprāt, ir labākais priekšlikums, kāds ir 8.Saeimā izskanējis no varas partijām. Mums ļoti gribētos nobalsot par Nilu Muižnieku, jo uzskatām, ka Nils Muižnieks ir visatbilstošākā kandidatūra šim postenim, cilvēks, kas ļoti labi zina šo priekšmetu, cilvēks, kas zina Latvijas problēmas, cilvēks, kas zina pasaules standartus un varētu ļoti labi darboties šinī amatā. Bet, lūdzu, nelieciet viņu “kopējā katlā”! Domāju, ka šis princips, ka vienā balsojumā saliek kopā tik daudzas nozares, ir nepareizs un ne visai demokrātisks.

Domāju, ka būtu arī Nilam Muižniekam pavisam cita sajūta strādājot, ja viņš būtu saņēmis visas Saeimas atbalstu, nevis tikai, kā šinī gadījumā, pozīcijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Arturs Krišjānis Kariņš runās “pret”. Jūs tomēr nerunāsiet?

Es runāšu pret šādu priekšlikumu tādēļ, ka es domāju, ka nav jēgas izcelt vai noniecināt katra konkrētā ministra amata kandidāta personību. Un, tā kā Nilu Muižnieku izvirzīja Latvijas Pirmā partija, es gribētu teikt, ka šobrīd jau ir balsojums ne tik daudz par personālijām. Es uzskatu, ka katra ministra amatam ir izvirzīti pietiekami labi un atbilstoši pretendenti. Es domāju, ka būtu jābalso par visiem ministriem kopumā.

Tagad mums ir jāveic balsojums par šo ierosinājumu - balsojot par iesniegto lēmuma projektu par uzticības izteikšanu vairākiem ministriem, balsot par katru ministra amata kandidātu atsevišķi.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 47, atturas - 5. Ierosinājums nav pieņemts.

īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Nilam Muižniekam;

Cienījamie kolēģi! Sākšu ar to, ka, godīgi sakot, es izsaku izbrīnu, ka Latvijas Pirmā partija mums integrācijas ministra postenim piedāvā Nila Muižnieka kandidatūru. Es, 7.Saeimā strādādams Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, esmu ar viņu daudzkārt ticies: Nils Muižnieks ir bijis komisijā, esmu piedalījies daudzos un dažādos semināros, un es ļoti labi zinu Nila Muižnieka viedokli. Nila Muižnieka viedoklis ir kreisais kosmopolītisms, ne tikai kosmopolītisms kā tāds. Tas ir pirmkārt.

Es uzskatu, ka, izvirzot šādu cilvēku par sabiedrības integrācijas lietu ministru, mēs ieceļam āzi par dārznieku. Šādi piemēri mums jau ir bijuši, kad mēs par Naturalizācijas pārvaldes vadītāju tikām iecēluši Aldermanes kundzi, kura būtu ar mieru, ja viņai tas tiktu ļauts, naturalizēt ļoti īsā laikā visus pēc kārtas - gandrīz 700 tūkstošus nepilsoņu. Viņa, protams, cerēja, ka, iestājoties “Latvijas ceļā” un paļaujoties uz to, ka integrētie balsos par viņu, viņa iekļūs Saeimā un varēs integrēt vēl sekmīgāk, bet sabiedrība parādīja savu attieksmi pret viņu - pret Aldermanes kundzi. Un viņas integrēšanas metodes un nostāja panāca to, ko es faktiski arī gaidīju un cerēju, - sabiedrība pateica “nē” gan Aldermanei, kura īsi pirms vēlēšanām tika ieslēgta “Latvijas ceļa” sarakstā, gan “Latvijas ceļam”, kas saņēma novērtējumu un vairs nesēž šeit, Saeimā.

Jūs, Latvijas Pirmās partijas deputāti, diemžēl līdzīgi rīkojāties ar Muižnieka kandidatūras izvirzīšanu. Ko es gribētu sacīt? Tā ir jūsu izvēle! Es brīnos par to, bet tā ir jūsu darīšana. Mani tas sarūgtina, bet, ja jūs tā gribat, dariet to! Es neprotestēšu… Es protestēju, bet es... (Aplausi.) Ņemot vērā to, ka valdībai ir jāstrādā, es nebalsošu kopumā “pret”, it īpaši tad, ja mēs balsojam par vairākiem cilvēkiem kopumā… Es nebalsošu “pret”, lai neievēlētu šos ministrus, jo Ministru kabinetam ir jāstrādā, bet pilnīga atbildība ir jāuzņemas jums, Latvijas Pirmā partija, un, protams, arī Repšes kungam, un jāskatās, kā viņš strādās. Kā strādās Nils Muižnieks, un vai viņš nesekos - es domāju, ka viņš sekos - viņš vismaz gribēs sekot un iet Aldermanes pēdās, un integrēt pēc savas metodes, jo Nils Muižnieks nav pārliecināms. Viņš ir tādās pozīcijās, kādās viņš ir, un diez vai arī Repšes kungam izdosies viņu nostādīt pienācīgā vietā.

Tā ka, lūk, tāda diemžēl ir situācija un jums, deputāti, ir jāizšķiras par šo kandidātu. Protams, šī balsošana būs arī par to, ka šim ministram tiks uzticēta ne tikai etniskā, bet arī sociālā un reģionālā integrācija, un, protams, šajā virzienā, man liekas, Nilam Muižniekam diemžēl pavisam nav pieredzes. Diemžēl! Es uzskatīju par savu pienākumu pateikt jums savu viedokli. Manuprāt, šādu ministru nevajadzēja izvirzīt tādā ļoti atbildīgā postenī, jo mūsu sabiedrībā pēc 50 gadu ilgas okupācijas ir ārkārtīgi sarežģīta situācija.

Pašlaik es gribētu vēlreiz atgādināt, ka latviešu valoda ir apdraudēta. Ir apdraudēta, jo vairs nav tā, kā tas bija Atmodas sākumā, kad nepilsoņi - šī milzīgā masa gribēja, mēģināja iekļauties un apguva valodu, turpretī tagad, ņemot vērā to, ka Pilsonības likums ir pieņemts absolūti liberāls, nostāja dažādos jautājumos, to skaitā attiecībā uz Valodas likumu, EDSO un dažādu citu starptautisku institūciju un, protams, iekšēju spēku darbības rezultātā, ir mainījusies.

Es uzskatu, vēlreiz norādot uz Latvijas Pirmās partijas izvēli, ka tā, raugoties no mana viedokļa, ir bijusi kļūdaina, bet atbildiet tad nu jūs cilvēku, savu vēlētāju, priekšā, jo es personīgi savu vēlētāju priekšā esmu pateicis to, ko es jums pateicu.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Tabūna kunga teiktais vēlreiz apliecina, ka Nila Muižnieka kandidatūra ir patiešām pareizā izvēle. Taču es visus aicinu saprast, kas šobrīd notiek. Tabūna kungs apgalvo, ka Naturalizācijas pārvalde un Aldermanes kundze strādājot slikti. Taču visi mūsu draugi ārzemēs, visas starptautiskās institūcijas atzina tieši Naturalizācijas pārvaldi par parauginstitūciju! Tieši Naturalizācijas pārvaldes darbība patiešām veido pozitīvu Latvijas tēlu pasaulē! Es negribu rādīt ar pirkstu uz tiem, kas iedragā šo pozitīvo Latvijas tēlu. Taču jums jārēķinās ar to, ka koalīcijā ir vismaz viena partija, kas jau šobrīd atklāti saka: “Jā, mēs balsosim par jūsu ministru, bet darīsim visu iespējamo, lai traucētu viņam strādāt.” Es ceru, ka tas ir visiem saprotams. Jūs tomēr noraidījāt priekšlikumu dot arī opozīcijai iespēju izteikt savu viedokli diferencēti - par katru kandidatūru. Mēs taču tagad runājām par sabiedrības integrācijas ministru, bet jūs noraidāt vienas lielas sabiedrības daļas pārstāvju iespēju izteikties par šo jautājumu!

Es gribu jums pajautāt: vai patiešām jūs uzskatāt, ka jums nav vajadzīgs mūsu atbalsts, lai sabiedrības integrācijas ministrs varētu normāli strādāt? Vai jūs patiešām gribat integrēt sabiedrību bez mūsu līdzdalības? Es saprotu, ka koalīcijā ir ļoti daudz nepieredzējušu deputātu, jūs nejūtaties droši, un tāpēc jūs gribat kontrolēt visu. Jūs absolūti nekur un nekad negribat būt atkarīgi no opozīcijas. Es aicinu jūs būt drosmīgākiem! Ja jūs jūtaties spēcīgi, jums nav jābaidās no mūsu iespējām balsot, no mūsu iespējām izteikties. Mums jāsadarbojas! Jā, protams, jums vēl pagaidām bail no šīs sadarbības: it kā opozīcija ir pārāk spēcīga, tā jāapspiež galīgi! Jo savādāk jūs nevarat justies pārliecināti par savu darbību. Sākotnējā posmā tas ir pieļaujams. Es ļoti ceru, ka šī situācija mainīsies. Un kā šis sabiedrības integrācijas ministrs strādās? No vienas puses, dažas koalīcijas partijas viņam nedos iespēju strādāt, bet, no otras puses, jūs pilnīgi noraidāt jebkuru sadarbību ar opozīciju un - runāsim atklāti! - ar tām pašām minoritātēm, kas it kā būtu jāintegrē un ko mēs šeit, Saeimā, diemžēl pārstāvam. Es saku - diemžēl, jo patiešām Latvijas sabiedrība ir šobrīd sadalīta.

Es aicinu jūs vēlreiz padomāt. Es ļoti ceru, ka Muižnieka kunga kandidatūra tiks apstiprināta šodien, kaut gan diemžēl jūs mums neatstājat rīcības brīvību. Taču es tomēr ceru, ka jums pietiks spēka un prāta, lai tomēr neļautu atsevišķiem koalīcijas deputātiem un partijām traucēt šim ministram pildīt savus pienākumus. Un es ļoti ceru, ka sabiedrības integrācijas ministra veiksmīga darbība palīdzēs visiem cilvēkiem Latvijā, ieskaitot deputātus, īpaši valdošās koalīcijas deputātus, saprast, ka sadarboties vajag vienmēr un daudzos jautājumos, īpaši tik svarīgos jautājumos, kāda ir sabiedrības integrācija.

Cienītie kolēģi! Es tomēr aicinu mūs nedaudz vairāk nodarboties ar notikumu analīzi, ar to, kas noticis ir vakar, kam jānotiek ir šodien un kas notiks tuvākajos gados ar mūsu valsti. Mēs šeit esam, lai valsts labā strādātu, nevis kārtotu savus personīgos rēķinus. Un, no tā viedokļa raugoties, es arī pateikšu dažus vārdus.

Pirmkārt. Jā, līdzšinējie iespaidi par šo cilvēku arī man personīgi ir ļoti negatīvi. Nekā nevar darīt.

Būdams ārpus politikas, tomēr līdz šim šis cilvēks ir atļāvies lietot tādus izteicienus par partijām, par cilvēkiem, kas ir gadiem un gadu desmitiem ilgi darbojušies Latvijas interesēs, Latvijas labā, - tādus izteicienus, kas vienkārši nepiedien pat kulturālam cilvēkam. Diemžēl. Un tāpēc es domāju, ka Nilam Muižniekam tas ir jādzird un tas ir jādzird arī Latvijas Pirmajai partijai.

Tie ir līdzšinējie iespaidi, kuri ir ārkārtīgi negatīvi. Es šo cilvēku personīgi nekad neesmu blakus sev redzējis un neesmu ar viņu runājis nevienu vārdu, taču no viņa mutes esmu par sevi dzirdējis zilus brīnumus. Man ļoti bieži ir par sevi jādzird ir kaut kas tāds, par ko man ir jāpakasa mans sirmais pakausis. (No zāles dep. A.Šķēle: “Plikais…”)

Tā ir tā pirmā manas runas daļa. Šķēles kungs, es jūsu pakausi pagaidām neaiztieku… (Zālē smiekli.)

Otrā daļa. Darbība, sākot no šodienas. Es domāju, ka, cienītie kolēģi, mums šodien visiem kopā, ceru, arī jums, Cileviča kungs, un jūsu domubiedriem, ir gaužām priecīga diena. Nupat Prāgā notika tas, par ko mēs visi gadu desmitiem ilgi esam sapņojuši, par ko daudzi no mums ir nolikuši galvas, sākot no 1918.gada, - to mums atgādināja arī premjers mūsu tikšanās laikā. Es ļoti cerēju, ka mēs Saeimā svinīgi to konstatēsim. Mēs esam uzaicināti iestāties NATO. Es domāju, ka tas ir mums tūkstoškārt svarīgāks jautājums, kuram ir jāpakārto visi pārējie jautājumi. Un tātad arī mūsu rīcību, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK rīcību, vadīs šis jautājums un visu pārējo attieksme pret šo jautājumu.

Šajā kontekstā ir būtiska šādas kandidatūras izskatīšana šodien šeit, Saeimā.

Treškārt. Runāsim par atbildību! Šeit jau izskanēja runa par to. Pieradīsim pie tā, ka katrs no mums ir reizē ar kaut kādiem saviem pienākumiem un tiesībām un arī ar savu atbildību! Jā, ļoti patīkami, ka Latvijas Pirmā partija skaidri pateica, ka uzņemas atbildību par Nila Muižnieka rīcību. Ļoti labi! Tad arī uzņemieties un atļaujiet mums jūs kritizēt, ja mums kaut kas nepatiks, un neņemiet to ļaunā!

Atbildību par šo pretendentu uzņemas valdība, jo viņi jau strādās tur kopā. Tā jocīgi, tā drusku dīvaini skanēja tāda pieredzējuša politiķa kā Boriss Cilevičs izteiciens: “Netraucējiet Nilam Muižniekam strādāt!” Jūs gribējāt teikt: netraucējiet valdībai strādāt! Jo Nila Muižnieka ierosinājumi vispirms nokļūs valdībā, tur tos izskatīs, un tur par tiem spriedīs, un tad būs nākamais solis - varbūt kādreiz atnākt līdz Saeimai, kur varbūt mēs arī pastrīdēsimies. Nils Muižnieks nebūs kaut kas īpašs, kaut kas vienreizējs, kaut kas atrauts.

Es sapratu jūsu priekšlikumu. Ierosinājāt balsot par katru kandidatūru atsevišķi, lai kaut kādu plaisiņu radītu koalīcijā. Tas bija gudrs priekšlikums.

Bez tam ir jāatceras arī tas, ka premjers Einars Repše personīgi uzņemas atbildību par katru pretendentu, kuru viņš uzaicina darboties valdībā. Kā tas nav skaidrs? Lūk! Taču nevajadzētu aizmirst, ka šī atbildība būs arī nākotnē, ka tā nevar palikt tikai uz papīra.

Un pēdējā no manas runas runas sadaļām - ceturtā. Pienākumi. Mums visu laiku te kaut kāda jocīga uztvere ir, runājot par integrāciju. Tā tāda iedoma, ka latviešus, krievus, čigānus, nu, es nezinu, varbūt vēl kādas citas tautības (mums te tāpat jau ir krietni daudz - vairāki desmiti - tautību) sakausēs “vienā katlā” un ka tā ir tā integrācija. Piedošanu, - lūdzu, paiesim nost no tās etniskās integrācijas! Tiek dota iespēja ar unikāli mīkstu Pilsonības likumu kļūt par pilsoni. Tur vispār vairs neparādās tautību jautājums. Tur parādās pilsoņi, kuriem visiem ir vienādi pienākumi un tiesības valstī.

Tātad ir vairāk vajadzīgs runāt par to, kas šķeļ sabiedrību daudz būtiskāk, - tās ir mūsu ekonomiskās pretrunas. Aizbrauciet uz vienu īsti latvisku pagastu Vidzemē vai Kurzemē! Vai tur jūs kāds satrauc, par nacionāliem jautājumiem runājot? Vai tur kāds runā par integrāciju? Tur bažas ir par to: “Kas notiks ar mūsu pagastu 2004.gadā?” Tas ir tas jautājums, kas tur cilvēkus tiešām interesē.

Tāpēc es domāju, ka, arī runājot par šādu sabiedrības integrācijas ministru, vairāk ir par tādām lietām jārunā un tā etniskā integrācija ir, tā teikt, jāpastumj nost, jo principā kā tādai tai ir pavisam cita slodze, ja ir runa par pilsoņiem, un tie ir pavisam citi jautājumi. Tāpēc nevajag te visu laiku nākt un runāt: netraucējiet integrēt tādas un tādas tautības! Nu vai tad arī jūs paši tāpat nedomājat? Līdz ar to es vienkārši savā runā pievērsu uzmanību šiem jautājumiem, ja jau mēs esam nupat tādā zibens ātrumā izveidojuši valdību. Un tas, kas notiek pasaulē, mūs visu laiku dzīs vēl lielākā ātrumā uz priekšu. Jā, NATO tūlīt mums uzliks uz papīra visus “spēles noteikumus” tuvākajiem diviem gadiem.

Eiropas Savienība min pēdās. Mazāk nekā divi gadi ir palikuši līdz 2004.gada maijam. Kur tad vairs divi? Pat pusotrs gads vairs nav riktīgi palicis! Tūlīt pat, 2004.gadā, mums ir valstī jāveic administratīvi teritoriālā reforma. Jūs reizēm varbūt aizmirstat, ka arī tā ir jāveic un ka arī tas uzdevums spiež mūsu plecus.

Un vēl. Vēl jau mūsu sabiedrība gaida arī, kā mēs izturēsimies pret Izglītības likumā paredzētajām normām, kā mēs ar tām darbosimies.

Un tas viss notiek vienlaicīgi. Un tāpēc es aicinu, lai katrs analītiski visu to izvērtētu. Un šodien man premjers skaidri un gaiši “saliek pa plauktiem”, kā viņš redz visu to un kāpēc viņš piedāvā šādu risinājumu, un kāpēc viņš piedāvā šo bloku (jo šie trīs ir bloks, noteikts bloks, kurš tālāk strādās noteiktā valdībā).

Tāpēc, no šā viedokļa raugoties, tās ir valsts intereses un tās nav manas personīgās kaut kādas intereses.

Tātad es aicinu atbalstīt bloku kā tādu, valdību kā tādu un premjera rīcību kā tādu.

Sēdes vadītāja. Oskars Kastēns. (No zāles dep. G.Bērziņš: “Jānāk tribīnē. Tikai par procedūru var runāt no vietas.”) Debatēs ir jārunā no tribīnes. Lūdzu, Kastēna kungs!

Es gribētu no šejienes pateikt dažas lietas, atsaucoties uz iepriekš teikto.

Es vēlreiz uzsveru, ka Latvijas Pirmā partija, kas ir izvirzījusi Muižnieka kungu par sabiedrības integrācijas ministra amata kandidātu, uzņemas atbildību par viņu. Un es esmu pārliecināts par to, ka tie lēmumi, kas tiks pieņemti šajā jaunizveidojamajā institūcijā, tiks arī saskaņoti ar koalīcijas partneriem, un es esmu pilnīgi drošs, ka Nils Muižnieka kungs neveiks kaut kādas individuālas darbības, kas varētu radīt bažas mūsu koalīcijas partneros.

Tālāk. Cileviča kungs, juzdamies mazliet aizvainots, teica, ka pozīcija noraidot jebkādu sadarbību ar opozīciju. Tam es pilnīgi nepiekrītu, jo jau šodienas balsojums par parlamentārajām izmeklēšanas komisijām parādīja: ja opozīcija ir pragmatiska, tad arī šāda sadarbība ir iespējama.

Tālāk. Es tomēr gribētu jūs aicināt atcerēties, ka šodien tomēr ir vēsturiska diena - Latvija ir saņēmusi uzaicinājumu iestāties NATO. Es esmu ļoti pārliecināts par to, ka tieši šajā kontekstā - NATO paplašināšanās kontekstā - sabiedrības integrācija kļūs par ļoti svarīgu jautājumu. Un es esmu pārliecināts, ka arī Eiropas Savienības kontekstā mums ne vienu reizi vien būs vajadzīgi kvalificēti cilvēki, kuri varētu arī visās šajās lietās starptautiskajā arēnā aizstāvēt Latvijas viedokli. Un es esmu pārliecināts, ka Nils Muižnieks to varēs.

Cienījamie kolēģi! Šim amatam ideāla kandidāta Latvijas sabiedrībā nav. Tas ir mans pirmais konstatējums. Nav! Tāpēc, ka Latvijas sabiedrība šinīs dienās, šinīs gados diemžēl ir dziļi saskaldīta. Respektēsim savus kolēģus! Ikvienu no viņiem ir ievēlējusi Latvijas tauta, Latvijas pilsoņi. Ikvienu! Vismaz 10 000 balsis saistās ar ikviena šeit ievēlētā deputāta statusu. Respektēsim to! Un, to apzinoties, man ir jāsaka: “Nav tik viegli pateikt: te ir viens ideāls cilvēks, kas spēj visus reprezentēt!” Mūs, visus deputātus šajā namā, nespēj neviens reprezentēt. Tas man jākonstatē. Taču, neskatoties uz to, mums ir tomēr šī problēma jāredz un jārisina. Jārisina!

Kādas prasības varam izvirzīt kandidātam uz šā ministra amatu? Viņam pirmām kārtām ir šī sabiedrība jāpazīst, jāzina, kas šinī sabiedrībā ir gadu gaitā noticis, cik sabiedrība Latvijā ir viengabalaina vai cik viņa ir sašķelta, kādi pretēji viedokļi un kādas pretējas tendences šeit pastāv.

Es pieļauju, ka Nils Muižnieks ar to visu ir iepazinies un varbūt arī sabiedrībā ir publiski pārstāvējis tās iedzīvotāju daļas viedokli, kura šeit, Latvijā, neredz savu tēvuzemi, bet bieži vien saskata savu dzimteni, taču, strādājot šajā amatā, viņam būs iespēja pierādīt, ka viņš apzinās arī latviešu tautas diezgan drūmo situāciju šodien. Mēs, latvieši, esam mirstoša tauta. Mēs, Latvijas Pirmā partija, labi apzināmies, ka mūsu kā tautas stāvoklis ir apdraudēts, bet mēs liekam akcentu uz citām lietām, uz citu virzību, lai latviešu tauta to pārdzīvotu un izdzīvotu. Un tad lielā mērā ir jārisina nevis aizsardzības, bet gan sociālās problēmas, lai mūsu zemē nebūtu tik daudz bāreņu, kuriem ir dzīvi vecāki, kas negādā par saviem bērniem. Tur šodien sākas mūsu nacionālā problēma!

Taču attiecībā uz sabiedrības integrāciju mēs, protams, nedrīkstam aizmirst, ne brīdi nedrīkstam aizmirst, kādus asins upurus latvieši ir nesuši šinī beidzamajā pusgadsimtā un cik tūkstoši mūsu tautiešu ir palikuši tālajā Krievijā, izrauti no dzīves, kuriem tika laupītas cilvēka tiesības un kuri tika pakļauti nāvei. Un vēl tagad liela daļa no viņiem nav varējuši vairs atrast ceļu atpakaļ uz dzimteni. Tātad pastāv arī šis moments, ka mums ir jārūpējas par saviem cilvēkiem, par latviešiem. Ja Krievijas valdība aizvien izsaka rūpes par saviem tautiešiem ārzemēs, tad arī mums jo vairāk ir jādomā par saviem cilvēkiem ne tikvien Rietumos, bet it īpaši Austrumos. Mums ir jārūpējas! Mēs daudz par maz līdz šim esam par viņiem domājuši arī kādā finansiālā veidā, ka tas būtu kļuvis redzams, ka mums ir interese šos cilvēkus - tos, kas vēl joprojām dzīvo Omskas, Permas, Kolimas un kādos citos tālos apgabalos, uzskatīt par savas tautas neatraujamu daļu.

Labi! Bet tagad vēl par mūsu kandidātu. Neviens ministrs mūsu Ministru kabinetā nevar īstenot kaut kādas subjektīvas idejas vai ideālus. Šis Ministru kabinets ir komanda ar noteiktu darbības virzienu un noteiktu gaitu, un ikviens ministrs iekļaujas kopējā valdības darba mērķī, lai to sasniegtu, lai to īstenotu. Ikviens ministrs!

Es lieku lielas cerības uz vienu jaunu principu līdzšinējā Latvijas politikā - proti, uz atklātuma principu. Runa ir par atklātumu sabiedrības priekšā, kā strādā viss Ministru kabinets, kā strādā katrs atsevišķais ministrs. Mēs varbūt vēl nenojaušam, cik liela nozīme ir atklātumam, ka visu, ko mēs darām, ko mēs runājam, būdami savā amatā, var vērtēt sabiedrība - katrs atsevišķi un visi kopā. Atklātums ir pasludināts, un tas tiks īstenots.

Profesionalitāte mūsu politiskajā darbā neizpaužas tādā veidā, ka kādam ir divi vai trīs diplomi, kas iegūti kādā no partijas augstskolām vai citām skolām. Profesionalitāte nozīmē sasniegt mērķi, izdarīt darbu, panākt kaut ko tādu, par ko visa sabiedrība var teikt: labi darīts, sekmīgs tas ir bijis! Tā ir profesionalitāte! Un mēs ceram, ka mūsu kandidāts to spēs pierādīt.

Un visbeidzot - amats veido cilvēku! Jums varbūt nav tik spilgti to nācies piedzīvot, ka amats veido cilvēku, bet es, kas pazīstu Vācijas vēsturi, pēdējo pēckara vēstures posmu Vācijā, varu jums nosaukt varbūt vienu no spilgtākajiem piemēriem visā pasaules parlamentārajā darbā, kā ir pārvērtusies viena, varētu teikt, gandrīz terorismam tuvu stāvoša persona, kas rāva no bruģa akmeņus, lai, piedaloties demonstrācijās, sviestu tos uz policistiem, kā, nonākot ārlietu ministra lomā, ir pārvērtusies viena persona - Joška Fišers. Es domāju, ka neviens no vācu parlamentāriešiem neņems ļaunā, ka es minu viņa vārdu. Turklāt viņš pats ir uzrakstījis grāmatu par to, kā amats veido cilvēku, proti, pozitīvā virzienā. Tieši šis amats uzliek pienākumus atklātuma gaisotnē un tautas priekšā. Un tā ir mūsu cerība, ka mēs to varēsim pierādīt ar šā ministra darbu.

Ja mēs viņu iecelsim šinī amatā, mēs varēsim pierādīt, ka Nils Muižnieks savu darbu ir sapratis, ka viņš spēj sabiedrībā ievērot visu intereses un līdzsvarot attīstību tā, ka spriedze mazinās. Var būt, ka tieši šis darbs palīdzēs sabiedrībai konsolidēties un palīdzēs arī latviešu tautai vismaz daļēji atgūt savu vitalitāti un saderību ar cilvēkiem, ar kuriem mums ir lemts kopā dzīvot.

Es tomēr ceru, ka šis darbs sekmēsies tik tālu, ka arī mēs kā parlaments spēsim viens otru cienīt, ieklausoties ikvienā saprātīgā argumentā, un visi kopā piepildīt solījumus, ko esam devuši saviem vēlētājiem, visiem Latvijas pilsoņiem: gādāt par šīs zemes labklājību, ievērot Satversmi, ievērot likumus, aizsargāt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tas viss varēs piepildīties, ja mēs strādāsim ar vienu mērķi - kalpot Latvijai.

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Ir lieta, ka par koku spriež pēc tā augļiem, bet par cilvēku spriež pēc viņa darbiem.

Šeit jūs redzat viņa dzīves zīmes, te gan latīniski tas ir rakstīts... Viņa dzīves zīmēs jūs varat izlasīt tādus gadskaitļus kā 1987.gadu, 1988.gadu, gadskaitļus, kas liecina par viņa līdzdarbību Latvijas Tautas frontē un arī 1990.gadā. Taču faktiski tas viss notika jau 1988.gadā - Vides aizsardzības kluba Zaļās bibliotēkas nodibināšanas dienās. Tajā laikā, kad viss represīvais aparāts darbojās režīma interesēs, organizēt kaut kādas bibliotēkas, panākt starptautisku atbalstu šādu grāmatu ievešanai bija ļoti riskants darbs.

Ko es gribu teikt par šīm dzīves zīmēm? Es gribu atgādināt, ka katrā ziņā viņš nav Latvijas vai latviešu ienaidnieks, jo viņš tik tiešām ir atdevis savas dzīves gadus tieši Latvijas neatkarības atjaunošanai, viņš Amerikā ir līdzdibinātājs Vides aizsardzības kluba nodaļai. 1987.-1988.gadā panākt neformāļu atbalstu arī nebija vienkārši. Viņš ir ieguldījis arī līdzekļus un iesaistījis daudzus cilvēkus, un tas, ka viņš ir atradis… Es domāju, ka viens no šā darba augļiem ir arī tas, ka viņš ir atradis šo dialogu, kā mēs sakām, tieši ar opozīciju. Spēja veidot dialogu - tā jau ir Dieva liela dāvana. Vai tad viņam ir jāintegrē latvieši Krievijā, lai viņš tā… Es domāju, ka tā ir tāda laba zīme, ka arī opozīcija atbalsta.

Godātie kolēģi! Labie draugi koalīcijā! (Starpsauciens: “Pārējie arī!”) Šodien daudzi ir runājuši… Pārējie arī ir draugi… Labi!… Šodien ļoti daudz ir runāts, varbūt ne gluži par lietu. Mēs tagad šajā gadījumā balsosim ne tikai par Nilu Muižnieku. Mēs faktiski balsosim par to, ka mēs izsakām uzticību, lai pilnveidotu mūsu Ministru kabinetu, kā mēs to esam iecerējuši jau no paša sākuma. Tātad šodien mūsu balsojums nav tik daudz par vienu, otru vai trešo konkrēto cilvēku, bet gan par mūsu koalīciju, par mūsu valdību.

Opozīcijai es gribētu pateikt sekojošo. Cileviča kungs teica, ka viņiem tiek liegta iespēja nobalsot par cilvēku, kurš, viņu skatījumā, būtu ļoti piemērots ministrs. Es aicinu Cileviča kungu un arī viņa kolēģus, kas domā līdzīgi, balsot par šo lēmumu, jo jums nav liegta iespēja balsot par cilvēku, kurš jums liekas spējīgs.

Tātad es aicinu visus balsot par šo lēmumu, jo šis lēmums visvairāk atbilst mūsu vēlmei, lai mūsu valdība tiktu pilnveidota un darbotos.

Priekšsēdētājas kundze! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es, noklausījies Kariņa kunga runu, arī gribētu izteikt apbrīnu valdošās koalīcijas labajiem nodomiem palielināt ministru posteņu skaitu. Un es nebūt nešaubos par šo cilvēku piemērotību un viņu labo gribu.

Mūsu delegācija tikko atgriezās no Turcijas. Tur darbojās 37 ministrijas, un vajadzēja paiet diezgan ilgam laikam, lai jaunā valdība pieņemtu lēmumu par 50 procentiem samazināt ne tikai īpašu uzdevumu ministru, bet arī premjerministra biedru skaitu un slēgtu šīs ministrijas. Latvijā mēs savā laikā zināmā mērā jau izgājām cauri šim etapam, kad mums bija 29 ministrijas, kamēr mēs nonācām pie optimālā risinājuma. Bet, protams, laiks rādīs, un es nebūt neizslēdzu varbūtību, ka dažas ministrijas, arī jaunradītās, vai īpašu uzdevumu ministru posteņi varētu būt ļoti lietderīgi un veicināt mūsu valsts vispārējo uzplaukumu.

Es tikai gribētu aicināt nedaudz ieklausīties arī opozīcijas viedoklī attiecībā uz taupību, jo tāda stūrgalvīga opozīcijas viedokļa ignorēšana man atgādina situāciju, kāda bija izveidojusies savā laikā, kad populāras grāmatas “Timurs un viņa komanda” varonis... tā bija savā laikā jālasa Latvijas PSR skolās... Tātad Timurs un viņa komanda, arī sākoties Otrajam pasaules karam, stūrgalvīgi turpināja zīmēt sarkanās zvaigznītes uz komunistu, pagrīdnieku un bijušo Pilsoņu kara dalībnieku mājām. Lai mums neiznāk tāpat, varbūt tomēr vajadzētu nedaudz pārdomāt dažus organizatoriskus jautājumus, un šajā sakarā es gribētu izteikt tikai divas piezīmes.

Ir ļoti labi pievērst uzmanību arī bērnu un ģimenes lietām, taču vajadzētu atcerēties, ka veidot jaunu posteni vispārējās taupības laikā, kad varbūt ir nepieciešama speciāla uzmanības parādīšana, teiksim, arī invalīdiem, kad nepieciešama dažādu sociālo un citu jautājumu risināšana... Šajā laikā, kad jau ir izstrādātas dažas programmas, kas ļoti veiksmīgi darbojas, mums rada bažas tas, ka šīs programmas varētu tikt “apcirptas”.

Es gribētu minēt tikai divus piemērus. Valdība ir pasludinājusi taupības programmu, un finanšu ministrs konkrēti paziņoja, ka varētu tikt samazināti izdevumi Kultūrkapitāla fondam. Godājamie kolēģi, godājamie deputāti! Kultūrkapitāla fonds ir reāla integrācijas programma, kas ir pārbaudīta un jau darbojas. Kultūrkapitāla fonds piešķir līdzekļus dažādas etniskās izcelsmes un dažādu tautību kultūras un mākslas darbinieku atbalstīšanai, tāpēc nebūtu prātīgi sacerēt kaut kādas jaunas programmas, tajā pašā laikā samazinot izdevumus, teiksim, tieši šim fondam, kas jau ļoti labi sevi ir pierādījis kā integrāciju veicinošs pasākums. Tas faktiski nav pat pasākums, bet ir Latvijas sabiedrībā jau ļoti populārs un kultūras cilvēkos vispārēju atzinību ieguvis fonds. Tāpēc es domāju, ka šādi nodomi ir diezgan kļūdaini. Es aicinu jūs vēlreiz to vienkārši pārdomāt, jo katra šāda posteņa izmaksas, atceroties iepriekšējo valdību darbu, sastāda aptuveni no pusmiljona līdz miljonam latu gadā.

Mani drusciņ uztrauca arī finanšu ministra otrs izteikums, ka varētu atlikt vai kaut kādā mērā samazināt atbalstu Nacionālās bibliotēkas celtniecībai. Arī Nacionālā bibliotēka ir jau reāla un labi pārdomāta, es domāju, integrācijas programma, jo tur būs grāmatas ne tikai no visas pasaules, bet arī visu Latvijā dzīvojošo autoru izdevumi, pie tam dažādās valodās. Un tā atkal ir viena reāla, labi izdomāta programma. Un mēs, tie, kas savā laikā strādājām pie šā projekta un iepazināmies ar līdzīgām nacionālajām bibliotēkām, kas ir uzbūvētas citās valstīs, par to varējām pārliecināties. Es varētu minēt Bilbao kultūras centru, kur arī ir bibliotēka, to, kā basku zemē tas viss notiek, tāpēc šeit paziņot, ka esošās programmas nekam neder vai ka mēs pēkšņi ņemsim un samazināsim līdzekļus reāli eksistējošām programmām un sāksim pilnīgi kaut ko jaunu…

Es tomēr aicinu vēlreiz ļoti rūpīgi izrēķināt visus ieguvumus un zaudējumus, lai mēs atkal nenonāktu pie tā, ka pēc kāda laika, mainoties valdībai, šie sekretariāti un biroji tiek atlaisti, radot lielas problēmas arī tiem cilvēkiem, kuri tur strādā. Es aicinu šos birojus veidot varbūt tiešām ļoti nelielus, jo šiem cilvēkiem, kuri varbūt būs aizgājuši no iepriekšējā darba, atkal būs jāmeklē jauns darbs, jo nekur nav teikts… Ticiet man, neviena valdība nav mūžīga, lai gan tā katrreiz domā, ka pastāvēs ļoti ilgi. Daudz kas mainās...

Lūdzu Saeimu balsot par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu labklājības ministram, īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās un īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nobalsojuši 52 deputāti, pret - 42, neviens nav atturējies. Lēmuma projekts ir pieņemts. Es apsveicu jaunos ministrus un novēlu viņiem veiksmi darbā! (Aplausi.)

Pirms skatām tālāk darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu ar lūgumu turpināt 8.Saeimā izskatīt šādus 7.Saeimā neizskatītos likumprojektus: “Komercdarbības atbalsta kontroles likums”, “Grozījums Koncesiju likumā” un “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina papildināt darba kārtību ar šiem trijiem jautājumiem.

Turpināsim izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību. Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina 8.Saeimā turpināt izskatīt 7.Saeimā neizskatīto likumprojektu “Komercdarbības atbalsta kontroles likums” (likumprojekta reģistra numurs 1335).

Vai ir iebildumi pret to, ka mēs turpinām izskatīt šo likumprojektu 8.Saeimā? Iebildumu nav. Lūdzu priekšlikumu par atbildīgo komisiju!

Godātie deputāti! Komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo likumprojektu, tie ir nepieciešami saistībā ar mūsu virzīšanos uz Eiropas Savienību, tāpēc būtu vēlams to pieņemšanu noteikt līdz jaunā gada sākumam. Tādējādi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina visus šos trīs likumprojektus atzīt par steidzamiem, neskatoties uz to, ka viens no tiem ir varen apjomīgs, un tas ir Komercdarbības atbalsta kontroles likums, bet pārējos divos ir vienkārši nepieciešama terminoloģijas maiņa atbilstoši Komerclikumam.

Mēs jau esam vienojušies ar attiecīgajām ministrijām par šā likuma ļoti rūpīgu izvērtēšanu, un tāpēc kopā arī ar atbildīgajām ministrijām lūdzam šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret to, ka mēs šo likumprojektu nododam tālākai izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai? Iebildumu nav.

Nākamais. Vai ir iebildumi pret steidzamību? Tātad par steidzamību ir jābalso obligāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par nobalsojuši 88 deputāti, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.novembris. Un ieteikums - otro lasījumu izskatīt 19.decembrī.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad grozījumu iesniegšanas termiņš - 29.novembris. Otrais lasījums - 19.decembrī.

Nākamais darba kārtības jautājums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina 8.Saeimā turpināt izskatīt 7.Saeimā neizskatīto likumprojektu “Grozījums Koncesiju likumā” (likumprojekta reģistra numurs 1336).

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai? Iebildumu nav. Balsosim par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un atzīts par steidzamu.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.novembris un otrā lasījuma izskatīšanas laiks - 19.decembris.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret grozījumu iesniegšanas laiku un otro lasījumu? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu - turpināt 8.Saeimā izskatīt 7.Saeimā neizskatīto likumprojektu “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” (7.Saeimas likumprojekta reģistrācijas numurs 1337).

Vajadzētu nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret likumprojekta tālāku izskatīšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā? Iebildumu nav.

Sēdes vadītāja. Tātad, lūdzu, balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 19. Likumprojekts nodots komisijai un atzīts par steidzamu.

A.Seile. Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 29.novembrim un likumprojektu izskatīt pēdējā, galīgajā, lasījumā 19.decembrī.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret grozījumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 29.novembris un otrā lasījuma datums - 19.decembris.

Darba kārtības jautājumi šodien ir izskatīti. Lūdzu visus deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartēm. Lūdzu signālu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Jēkabsona kungam. Lūdzu!

Daru zināmu, ka uzreiz pēc sēdes beigām Dzeltenajā zālē notiks Latvijas un Ēģiptes parlamentu sadarbības grupas dibināšana.

Ārlietu komisijas locekļi tiek aicināti pulksten 16.00 uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Vilis Krištopans, Raimonds Pauls, Ēriks Škapars, Mareks Segliņš, Andris Tolmačovs un Ingrīda Ūdre.

NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja A.Kiršteina paziņojums		- 1.lpp.


Par darba kārtību		- 3.lpp.


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”” (4. un 4.a dok., reģ. nr.1)		- 4.lpp.


Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes nolīgumu par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu” (5. un 5.a dok., reģ. nr.2)		- 4.lpp.


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” (Noraidīts) (7. un 7.a dok., reģ. nr.3)		- 5.lpp.

Priekšlikumi	- dep. Gundars Bērziņš	- 5.lpp.
	- dep. B.Brigmane	- 6.lpp.


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Noraidīts) (9. un 9.a dok., reģ. nr.4)		- 7.lpp.

Priekšlikums	- dep. B.Brigmane	- 7.lpp.


Par likumprojektu “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārsodu likums” (10. un 10.a dok., reģ. nr.5)		- 7.lpp.


Par likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” (11. un 11.a dok., reģ. nr.6)		- 8.lpp.


Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (12. un 12.a dok., reģ. nr.7)		- 8.lpp.


Par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (13. un 13.a dok., reģ. nr.8)		- 8.lpp.


Par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Noraidīts) (14. un 14.a dok., reģ. nr.9)		- 8.lpp.

Priekšlikumi	- dep. J.Stalidzāne	- 9.lpp.
	- dep. A.Kalvītis	- 10.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu” (19. un 19.a dok., reģ. nr.10)		- 11.lpp.


Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības vienošanās protokolu par likuma izpildi” (21. un 21.a dok., reģ. nr.11)		- 11.lpp.


Par likumprojektu “Civilās aizsardzības likums” (22. un 22.a dok., reģ. nr.12)		- 11.lpp.


Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu nr.2” (34. un 34.a dok., reģ. nr.14)		- 11.lpp.


Par likuma “Grozījumi Civillikumā” otrreizēju caurlūkošanu” (18. un 18.a dok., reģ. nr.13) (7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.1300)		- 12.lpp.

Priekšlikums	- dep. S.Mellupe	- 12.lpp.
Par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (40. dok., reģ. nr.15) (7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.1232)		- 12.lpp.

Priekšlikums	- dep. Dz.Zaķis	- 13.lpp.


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (41. dok., reģ. nr.16) (7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.1426)		- 13.lpp.

Debates	- dep. A.Seile	- 13.lpp.


Par likumprojektu “Jūras kodekss” (42. dok., reģ. nr.17) (7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.1185)		- 14.lpp.

Priekšlikumi	- dep. A.Seile	- 14.lpp.
	- dep. S.Mellupe	- 14.lpp.
	- dep. A.Seile	- 15.lpp.


Par likumprojektu “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību” (43. dok., reģ. nr.18) (7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.1131)		- 15.lpp.

Debates	- dep. J.Strazdiņš	- 15.lpp.
	- dep. J.Dobelis	- 16.lpp.
	- dep. P.Tabūns	- 17.lpp.
	- dep. J.Strazdiņš	- 18.lpp.


Par likumprojektu “Par pašvaldības aptauju” (Noraidīts) (45. dok., reģ. nr.19) (7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.61)		- 19.lpp.

Debates	- dep. S.Šķesters	- 19.lpp.
	- dep. A.Golubovs	- 19.lpp.
	- dep. J.Dobelis	- 20.lpp.
	- dep. B.Cilevičs	- 21.lpp.




Par likumprojektu “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums” (46. dok., reģ. nr.20) (7.Saeimas likumprojektu reģ. nr.399)		- 22.lpp.

Priekšlikums	- dep. S.Mellupe	- 23.lpp.


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (7.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1169)		- 23.lpp.

Priekšlikums	- dep. S.Mellupe	- 23.lpp.


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (7.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1064)		- 24.lpp.

Priekšlikums	- dep. S.Mellupe	- 24.lpp.


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (7.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1136)		- 24.lpp.

Priekšlikums	- dep. S.Mellupe	- 24.lpp.


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (7.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1326)		- 25.lpp.

Priekšlikums	- dep. S.Mellupe	- 25.lpp.


Par likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (7.Saeimas likumprojekta reģ. nr.B-949)		- 25.lpp.

Priekšlikums	- dep. S.Mellupe	- 25.lpp.

Paziņojumi	- dep. J.Strazdiņš	- 26.lpp.
	- dep. I.Emsis	- 26.lpp.
	- dep. A.Kiršteins	- 27.lpp.



Reģistrācijas rezultāti

Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs A.Bartaševičs	- 27.lpp.

Paziņojumi	- Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons	- 27.lpp.
	- Saeimas sekretārs J.Reirs	- 28.lpp.


Par darba kārtību		- 28.lpp.


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam N.Kabanovam”		- 28.lpp.


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei I.Labuckai”		- 28.lpp.


Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu labklājības ministram, īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās un īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās”		- 29.lpp.
Priekšlikums balsot par katru ministru atsevišķi (Noraidīts)		- 29.lpp.

Priekšlikumi	- dep. J.Jurkāns	- 29.lpp.
	- dep. O.Kastēns	- 30.lpp.

Debates	- dep. P.Tabūns	- 31.lpp.
	- dep. B.Cilevičs	- 32.lpp.
	- dep. J.Dobelis	- 34.lpp.
	- dep. O.Kastēns	- 37.lpp.
	- dep. P.Kļaviņš	- 38.lpp.
	- dep. A.Ulme	- 41.lpp.
	- dep. A.K.Kariņš	- 42.lpp.
	- dep. A.Kiršteins	- 42.lpp.


Par darba kārtību		- 45.lpp.





Par likumprojektu “Komercdarbības atbalsta kontroles likums” (Steidzams) (55. dok., reģ. nr.26) (7.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1335)		- 45.lpp.

Debates	- dep. A.Seile	- 45.lpp.


Par likumprojektu “Grozījumi Koncesiju likumā” (Steidzams) (56. dok., reģ. nr.27) (7.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1336)		- 46.lpp.

Debates	- dep. A.Seile	- 46.lpp.


Par likumprojektu “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” (Steidzams) (57. dok., reģ. nr.28) (7.Saeimas likumprojekta reģ. nr.1337)		- 47.lpp.

Debates	- dep. A.Seile	- 47.lpp.


Paziņojumi	- Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons	- 48.lpp.
	- dep. I.Vaidere	- 48.lpp.
	- dep. S.Šķesters	- 49.lpp.


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs A.Bartaševičs	- 49.lpp.

Lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu labklājības ministram, īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās un īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās"
Datums: 21.11.2002. 12:37:56 bal014
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.54 balsošanu pa daļām

Lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu labklājības ministram, īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās un īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās"
Datums: 21.11.2002. 13:22:34 bal015
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.54