Nr

Godātie deputāti! Šodien ir 11.novembris - Lāčplēša diena. Tāpēc vispirms sveiksim Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīrus Lāčplēša dienā un ar īsu klusuma brīdi godināsim visus Latvijas brīvības cīnītājus un viņu piemiņu! (Klusuma brīdis.) Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar savām identifikācijas kartēm!

Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtību. Tātad ir lēmuma projekts “Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem”.

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien tātad mums ir jāizskata Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts par to, kā veidot pastāvīgās komisijas. Kā jūs skaidri zināt, viss Saeimas darbs ir atkarīgs no komisiju darba, un tādēļ katrai Saeimai ir tiesības pieņemt kārtību, kādā ir veidojamas komisijas, lai tās varētu sekmīgi darboties visu četru gadu garumā.

Tātad, pirmkārt, ir priekšlikums: “Veidojot Saeimas kārtības ruļļa 149.panta pirmās daļas 1. - 9., 11. - 13. un 15. - 17.punktā minētās komisijas, tiek ievēroti Kārtības ruļļa un šā lēmuma noteikumi. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas, kā arī Nacionālās drošības komisijas veidošanas kārtību nosaka īpašs Saeimas lēmums. Katrs Saeimas deputāts var būt tikai vienā komisijā, kas minēta Saeimas kārtības ruļļa 149.panta pirmās daļas 1.-9.punktā, kā arī vienā komisijā, kas minēta šā panta pirmās daļas 10.-17.punktā.”

Lēmuma projekta 3.punkts nosaka: “No vienas frakcijas vai politiskā bloka, kurā ietilpst pie frakcijām nepiederoši deputāti, divus deputātus Saeimas kārtības ruļļa 149.panta pirmās daļas 1.-9.punktā minētajās komisijās var ievēlēt tikai tad, ja vismaz viens attiecīgās frakcijas deputāts ir katrā no šīm komisijām. No vienas frakcijas vai politiskā bloka, kurā ietilpst pie frakcijām nepiederoši deputāti, trīs deputātus Saeimas kārtības ruļļa 149.panta pirmās daļas 1.-9.punktā minētajās komisijās var ievēlēt tikai tad, ja vismaz divi attiecīgās frakcijas deputāti ir katrā no šīm komisijām.”

No vienas frakcijas vai politiskā bloka, kurā ietilpst pie frakcijām nepiederoši deputāti, divus deputātus Saeimas kārtības ruļļa 149.panta pirmās daļas 11.-13. un 15.-17.punktā minētajās komisijās var ievēlēt tikai tad, ja vismaz viens attiecīgās frakcijas deputāts ir katrā no šīm komisijām.

No vienas frakcijas vai politiskā bloka, kurā ietilpst pie frakcijām nepiederoši deputāti, trīs deputātus Saeimas kārtības ruļļa 149.panta pirmās daļas 11.-13. un 15.-17.punktā minētajās komisijās var ievēlēt tikai tad, ja vismaz divi attiecīgās frakcijas deputāti ir katrā no šīm komisijām.

No vienas frakcijas vai politiskā bloka, kurā ietilpst arī pie frakcijām nepiederoši deputāti, četrus deputātus Saeimas kārtības ruļļa 149.panta pirmās daļas 11.-13. un 15.-17.punktā minētajās komisijās var ievēlēt tikai tad, ja katrā komisijā ir pa trim deputātiem.

5.punkts šajā lēmuma projektā paredz, ka deputātu komisijā var ievēlēt tikai tad, ja viņš Saeimas Prezidijam rakstveidā ir apliecinājis, ka vēlas kļūt par attiecīgās komisijas locekli.

Ja, veidojot komisiju, ir ievēroti šā lēmuma 2.-5.punktā minētie noteikumi, balsošana notiek par visiem izvirzītajiem komisijas locekļu kandidātiem kopumā.

7.punkts lēmuma projektā paredz, ka izņēmuma gadījumā, ja Saeima ir nolēmusi, deputātu var ievēlēt komisijā, neievērojot šā lēmuma 2.-4.punkta noteikumus.

Par to deputātu ievēlēšanu komisijās, kuri nepieder pie frakcijām, lemj Saeima.

Šo lēmuma projektu ir parakstījuši desmit Saeimas deputāti, un par to mums šodien ir arī jālemj.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu, un šie Saeimas deputāti lūdz nodot izveidotajai Mandātu un iesniegumu komisijai lēmuma projektu par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem.

Tātad viens var runāt “par” un viens var runāt “pret” šo priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - nodot šos Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumus Mandātu un iesniegumu komisijai!

Lūdzu rezultātu! Tātad 98 deputāti ir balsojuši “par”, “pret” un “atturas” - nav. Tātad noteikumi ir nodoti Mandātu un iesniegumu komisijai.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu informēt Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā Strēļa kungu.

Ir priekšlikums iesniegt 30 minūšu laikā. Ja komisija pulcējas šeit, pāri ielai, tad spēs sagatavot šos…

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: “Līdz ceturtdienai vajag! Mums ir citi pasākumi!”)

Prezidija priekšlikums ir šāds: priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30 minūtes… Prezidijs ierosina Saeimas sēdē pārtraukumu uz pusotru stundu - tātad līdz pulksten 16.38 vai 16.40… Tad mēs sanāksim atkal sēdē un turpināsim izskatīt priekšlikumus.

V.Muižniece. Mēs nevaram spriest pēc tā, Strēļa kungs, kad būtu vēlams. Ir vajadzīgs precīzs laiks! Vai tas būs pēc šā priekšlikumu iesniegšanas laika beigām vai arī kā citādi…

V.Muižniece. Nē, nevaram pulcēties, Strēļa kungs, jo tikko ir lemts un vēl nav balsots par priekšlikumu iesniegšanas laiku. Un par šo nevar būt apspriede. Komisija var strādāt tikai tad, kad būs beidzies priekšlikumu iesniegšanas laiks. Lūdzu to ņemt vērā, pieņemot lēmumu.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas laiku? Tātad deputātiem iebildumu nav.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 49.pantu frakcija “Jaunais laiks” ierosina pārtraukumu uz desmit minūtēm.

To ir parakstījuši pieci deputāti. Līdz ar to šobrīd ir divi ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tātad par pārtraukuma garumu. Tātad pirmais, ko ierosinājis Saeimas Prezidijs, paredz pusotru stundu, bet otrais, ko ierosināja “Jaunais laiks”, - 10 minūtes. Tad ir jābalso?

Tātad mēs balsosim par pirmo - Saeimas Prezidija priekšlikumu: ierosināt Saeimas sēdē pārtraukumu pusotras stundas garumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 52 deputāti balsojuši “par”, “pret” balsojuši 37, atturējušies - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Vārds ziņotājam - Mandātu un iesniegumu komisijas pārstāvim Kārlim Strēlim. Lūdzu!

Cienījamie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi un pieņēmusi lēmumus par iesniegtajiem priekšlikumiem, bet sakarā ar lielā materiālu daudzuma sagatavošanu visiem deputātiem ir nepieciešams pārtraukums līdz pulksten 17.15.

K.Strēlis. Vienkārši materiāli pašlaik tiek drukāti, jo bija ļoti daudz priekšlikumu un nevarēja paspēt...

K.Strēlis. Pulksten 17.15 materiāli tiks izdalīti, un tad mēs varēsim lemt.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”).

Ir priekšlikums sākt darbu un strādāt ar visiem dokumentiem, kurus varbūt vēl kāda cita komisija izdomās sagatavot, ceturtdien, 9.00 no rīta.

Kolēģi! Cienījamie kolēģi! Neaizmirsīsim, ka šodien ir Lāčplēša diena, ir daudz visādu pasākumu, un mums šis darbs šodien izskatās tāds sasteigts un nekorekts, tāpēc labāk sanāksim ceturtdien no rīta, tad, kad komisija nopietni būs izskatījusi visus priekšlikumus.

Es ierosinu nobalsot par komisijas priekšlikumu. Komisija lūdz pārtraukumu līdz 17.15. Tas ir balsojams priekšlikums.

Es piekrītu Seiles kundzei. Tomēr mums vajadzētu balsot par to, ko Mandātu un iesniegumu komisija ir pieprasījusi - pusstundu ilgu pārtraukumu -, un turpināt šodien izskatīt šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Ir saņemti divi priekšlikumi. Tātad pirmais ir komisijas priekšlikums - atsākt sēdi šodien, 17.15. Un otrais priekšlikums - atsākt sēdi ceturtdien... Kurš tas ir datums? Tātad 14.novembrī pulksten 9.00 no rīta.

Balsosim par tālāko priekšlikumu - atsākt sēdi ceturtdien, 14.novembrī pulksten 9.00 no rīta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts.

Līdz ar to pārtraukums būs līdz 17.15, un mūsu sēdi atsāksim šodien pulksten 17.15.

Sēdes vadītāja. Atsākam Saeimas sēdi. Vārds ziņotājam no Mandātu un iesniegumu komisijas - Strēļa kungam. Lūdzu!

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.25. Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja iesniegto lēmuma projektu un izskatīja arī iesniegtos priekšlikumus. Komisija atbalsta lēmuma projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs ir pieteikusies Vineta Muižniece. Lūdzu!

Godātie Saeimas deputāti! Šodien jūs, liela daļa no jums, pieņemsiet pirmo svarīgo lēmumu. Un tieši tādēļ es vēlētos, lai mēs ļoti rūpīgi iepazītos ar dokumentiem, kuri mums tiek piedāvāti lēmuma pieņemšanai.

Dokuments nr.8, kuru Mandātu un iesniegumu komisija savā sēdē izvērtēja, mūsuprāt, nebija gana kvalitatīvs. Mūsuprāt, šeit ir veicami daudzi uzlabojumi. Taču pats galvenais, kas satrauc Tautas partijas frakciju šajā ziņā, ir nedemokrātiskā ievirze.

Kolēģi, atcerieties, ka katram deputātam ir neierobežotas tiesības darboties! Mūsuprāt, nav pamatoti ierobežot tās ar noteiktu skaitu komisijās. Ja frakcija tiek pārstāvēta visās komisijās, tad, kā mēs uzskatām, ir iespējas strādāt vairākiem deputātiem tajā komisijā, kurā viņi ir visprofesionālākie, valstij visnoderīgākie un visvairāk var īstenot to, ko no mums gaida sabiedrība.

Un beigu beigās. Kad vērtējam šo dokumentu un kad jūs vērtēsiet arī otrajā lasījumā tos priekšlikumus, kurus, man par lielu izbrīnu, ir iesniegusi tikai un vienīgi Tautas partijas frakcija (dažādu deputātu personā), tad atcerieties arī to, ko jūs solījāt, uzņemoties deputāta pienākumus, - ka aizstāvēsiet Latviju kā demokrātisku valsti! Vai tas tā ir? Iespēja to parādīt ir arī, balsojot par to, kādas mēs dodam katram savam kolēģim tiesības darboties komisijās.

Vispārējā nostādne, kāda ir šajā koncepcijā, pretēji tam, kā strādāja 5., 6. un 7.Saeima, ļaujot deputātiem izvēlēties komisijas, kurās viņi vēlas strādāt, mūsu frakcijai nav pieņemama. Tādēļ mēs šo priekšlikumu pirmajā lasījumā noteikti neatbalstīsim. Taču, ja jūs to atbalstīsiet, centīsimies to uzlabot otrajā lasījumā.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”).

Cienījamie kolēģi! Patiešām šis priekšlikums varētu būt atbalstāms, jo principā tā ir laba doma - kaut kādā veidā regulēt deputātu sadalījumu pa komisijām. Taču es te tomēr saskatu zināmu mēģinājumu ierobežot suverēnu deputātu un politisku partiju rīcības brīvību. Jā, tas ir ļoti pareizi - prasīt, ja frakcijā vai politiskajā blokā ir atbilstošs deputātu skaits, lai šī frakcija tiktu pārstāvēta visās Saeimas komisijās. Taču es pilnīgi pieņemu situāciju, ka frakcijā var būt arī vairāki deputāti, kas ir īpaši ieinteresēti vienā jautājumā vai vienā jomā, kas ir speciālisti šajā jomā, ja, teiksim, frakcijā vai partijā ir mazāk speciālistu kādā citā jomā. Un, manuprāt, tās būtu suverēnas tiesības jebkurai politiskajai partijai - koncentrēties uz kaut kādiem jautājumiem, ko šī partija uzskata par vairāk svarīgiem šīs partijas vēlētājiem. Tā ka, manā skatījumā, šis priekšlikums, šis projekts iet drusciņ par tālu tajā regulēšanā.

Es tomēr ļoti aicinu jūs ieklausīties opozīcijas priekšlikumos un nediktēt sava nelielā vairākuma gribu mazākumam. Jo galu galā demokrātija nav tikai vairākuma diktāts. Demokrātija ir arī mazākuma interešu un tiesību ievērošana.

Priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Principā piekrītot tam, ko jau divi iepriekšējie runātāji teica, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka visās iepriekšējās Saeimās (es visās neesmu piedalījies, bet biju pagājušajā) nebija neviena gadījuma, kad nerespektētu frakcijas vēlmi - virzīt deputātu uz kādu komisiju. Jo tas tika uztverts par dabīgu šā deputāta izpausmi un arī dabīgu frakcijas vēlmi - akcentēt spēku tur. Jā, protams, ir kādreiz intereses - frakcija grib pārgrupēt spēkus saistībā ar kādu likumu, bet cita frakcija - ar citu, tā arī ir interesanta spēle.

Es gribu teikt vēl vienu lietu. Tagad tādā ātrumā, nezinot vēl, īsti nepazīstot šo darbu, mēģināt to iespraust tādos ciešos rāmjos… piedodiet, man tas gandrīz atgādina boļševiku laikus. (Starpsauciens: “Tie ir jaunie laiki! Nejauc!”) Toreiz visu salika pa plauktiem, ielika stingros rāmjos: jums būs darīt tā un nekā citādi! Tas labi nebeidzās. Es domāju, ka uzreiz tā uzlikt, teiksim, tādus grožus nebūtu prāta darbs. Es vēlreiz atgādinu, ka tas, pirmkārt, pārkāpj deputātu tiesības un, otrkārt, piespiež deputātu strādāt varbūt kaut kur pavisam citur, tātad viņš savas spējas nevar izmantot. Treškārt, ir taču komisijas, kuras veic ārkārtīgi dažādu darbu: viena komisija, piemēram, mēnesī sagatavo četrus piecus likumprojektus, bet otra visas Saeimas laikā tikai četrus sagatavo. Tātad tur ir jābūt dažādam cilvēku skaitam un dažādai šo cilvēku kvalifikācijai. Līdz ar to es ierosinu padomāt un nepārsteigties ar šāda stingra, cieta, reglamentējoša lēmuma projekta pieņemšanu.

Godātie deputāti! Sagatavotais lēmuma projekts tieši ievieš demokrātiju, jo iepriekšējā Saeimā, 7.Saeimas darbības laikā, bieži vien bija tāda situācija, ka, piemēram, tad, kad vajadzēja “dabūt cauri” kādas ļoti noteiktas likumprojekta normas, no Tautas partijas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sēdēja veseli pieci deputāti, tas bija vairākums, un tad tika pieņemti tādi lēmumi, par kuriem pārējie varbūt nebija sevišķā sajūsmā.

Arī īsi pirms budžeta apstiprināšanas pēkšņi no sociāldemokrātiem pārceļoja viens bariņš uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Vai tā ir kāda demokrātija un vai šeit tādā gadījumā ir kādas… Šajā gadījumā, manuprāt, tomēr tiek pārkāptas deputāta tiesības lemt brīvi un demokrātiski, strādājot katram savā komisijā visu šīs Saeimas darbības laiku. Ja kāds tiešām vēlas samainīt komisiju ar savu kolēģi, tad viņš to var darīt arī nedaudz vēlāk, mainot savu lēmumu un apmainot, piemēram, kaut vai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu pret Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu. Un tas viss ir ļoti normāli.

Tā ir pareiza situācija, un to vajadzēja ieviest, manuprāt, jau iepriekšējās Saeimās strādājot.

Pirmā ir tā, ka tauta ir nobalsojusi par mums tādās proporcijās, kādās mēs šodien sēžam šajā zālē. Šis lēmuma projekts, kādā veidā izveidot komisijas, tieši atspoguļo to, kā tauta mūs ir iebalsojusi Saeimā. Tātad, pieņemot šo lēmuma projektu, mēs atspoguļosim komisijās līdzīgu sastāvu, kādā mēs sēžam šeit, Saeimā. Tātad demokrātijas principi tiktu pilnībā ievēroti.

Otra lieta. Es vēlos kliedēt vienu mītu. Jau šajā diskusijā es esmu dzirdējis runas par profesionalitāti, par to, ka mums vajag profesionāļiem ļaut darboties tajā jomā, kur viņi ir profesionāļi. Es kolēģiem atgādinu, ka līdz ar mūsu Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanu mēs esam kļuvuši par profesionāliem politiķiem un ka šis te darbs komisijās ir politiska rakstura darbs, nevis profesionāla rakstura darbs. Ja kāds ir profesionāls ekonomists, ja viņš grib darboties un strādāt tīri kā ekonomists, tad viņa vieta faktiski nav Saeimas ietvaros, bet ārpus Saeimas.

Tātad šeit mums ir jāsaprot, ka pirmām kārtām mēs esam politiķi. Sadalot savus spēkus vienmērīgi pa visām komisijām proporcionāli mūsu pārstāvībai, tas ir ne tikai labs risinājums; tas ir pats labākais risinājums, un arī no demokrātijas viedokļa tas ir pareizais risinājums.

Priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs visi esam ieinteresēti, lai Saeima strādātu efektīvi, bet, lai Saeima strādātu efektīvi, mums jāizveido efektīvs komisiju darbs. Un, manuprāt, komisiju darbs var būt efektīvs tikai tad, ja mēs ievērojam divus principus: pārstāvības principu un deputāta iespējas darboties atbilstoši viņa profesionālajām zināšanām un viņa pieredzei.

Šinī brīdī man liekas, ka otrais princips tiek ignorēts un ka šie divi principi vispār tiek aizstāti vēl ar vienu - trešo principu, kas ir varas princips: mēs esam vairākumā, un mēs rīkosimies tā, kā mēs gribam! Taču varas princips ir ļoti bīstams princips. Tie, kuri ir pie varas, tie nav pie varas, un tie, kuri cer, ka uz viņiem šis princips nedarbosies, kādreiz tomēr darbojas šis princips.

Es lūgtu padomāt par šīm lietām un pieņemt tos principus, kuri mums visiem ir kopīgam darbam pieņemami.

Godātie kolēģi! Es gribētu atgādināt un lūgt mums visiem atcerēties to, ka mēs neviens Saeimā neesam ievēlēts kā ārsts, skolotājs, tautsaimnieks vai pēc kādas citas profesionālās pazīmes. Mēs visi šeit esam ievēlēti pēc partiju sarakstiem. Tātad tās, kas ir diktējušas vēlētāju izvēli, ievēlot tos vai citus cilvēkus parlamentā, ir bijušas partiju programmas, un tāpēc apelēšana pie profesionalitātes principa, sadalot deputātus komisijās, šobrīd, es uzskatu, ir pilnīgi nevietā.

Protams, mums ir jābūt profesionāļiem visās savās jomās, bet, ja pēkšņi Saeimā izrādīsies, ka kādā profesijā mums vispār nav speciālistu, tad ko tas nozīmē? Vai tad šajā komisijā būs tikai pa vienam cilvēkam no frakcijas? Nu tas jau nav nopietni! Tāpēc es uzskatu, ka vienmērības princips, kas ir iestrādāts šajā projektā, ir ļoti atbilstošs vēlēšanu rezultātiem un atbilst demokrātijas normām.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”).

Godātie kolēģi! Es iedomājos, piemēram, Kariņa kungu kā Latvijas hokeja izlases treneri, un, ja vadās pēc šā principa, tad jūs ņemtu no visām virslīgas komandām proporcionāli, neskatoties uz šo spēlētāju profesionalitāti un kvalifikāciju, jo var jau teikt: jā, visas komandas spēlē hokeju, tāpēc būsim demokrāti un ļausim visiem paspēlēt Latvijas izlasē!

Otrais arguments ir tāds, ka šis gads, šā gada nogale, un arī nākamais gads Latvijas ārpolitikā ir izšķirošs, un man ir grūti iedomāties, kā strādās Eiropas lietu komisija, ja jūs ievērosiet šo principu. Sanāks cilvēki, kuri nav Eiropas Komisiju Briselē no iekšpuses redzējuši, cilvēki, kas nezina, kas tur darās. Ir jautājums: vai jums ir laiks? Vai jūs domājat mācīties, kas notiek Briselē, kas notiek Eiropā, kas notiek Eiropas Savienībā, Eiropas Padomē un tā tālāk? Šī Saeima nav laboratorija, kurā jūs tagad varat eksperimentēt! Jūs to varat darīt mājās, jo šeit ir...

Un arī runājot par to, kas ir profesionāļi vai nav profesionāļi - nav svarīgi... Šeit ir cilvēki, kuri ir jau strādājuši Saeimā un ir ievēlēti, lai strādātu visas valsts labā, nevis partijas labā. Mēs visi esam šeit, lai vairotu valsts labklājību un drošību. Kā jūs to stādāties priekšā - strādāt komisijās, kur jums absolūti nav sajēgas, kas tur darās? Piedodiet, jūs esat jauni, spējīgi cilvēki, bet nesakiet šeit, nestāstiet, ka jūs zināt, kas tur notiek, ka jūs zināt šos priekšmetus. Jums būs vēl daudz jāmācās!

Tāpēc - vai nu valsts intereses ir pirmajā vietā, vai arī jūsu šī demokrātijas izpratne. Vēlreiz atgādinu: valsts nav vienas partijas laboratorija, kur var eksperimentēt!

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”).

Cienījamie kolēģi! Te nesen uzstājās “Jaunā laika” deputāts un runāja par demokrātiju. Par kādu demokrātiju jūs šeit runājāt? Par vairākuma demokrātiju! Jūs šajā projektā ieliekat vienu ļoti demokrātisku, jūsu skatījumā, normu par to, ka ir izņēmuma gadījumi un ka jūs ar balsu vairākumu varēsiet ievēlēt vienu deputātu nevis divās komisijās, bet trijās vai pat četrās komisijās. Tātad šajā gadījumā jūs varēsiet deputātu ievēlēt neproporcionāli, jo jums ir izņēmuma gadījums.

Šeit tiek daudz piesaukts demokrātijas vārds. Es domāju, ka ar šo vārdu nevajadzētu īpaši spekulēt, it sevišķi tiem cilvēkiem, kuriem demokrātija ir varbūt diezgan tāla un nemaz nav tik saprotama lieta. Demokrātija, kā mēs zinām... (No zāles dep. J.Jurkāns: “Pasaki skaidrāk!”) Demokrātija, kā mēs zinām, daudzās valstīs tiek organizēta dažādi. Un arī parlamenta darbs daudzās valstīs tiek organizēts dažādi.

Gribu teikt, ka starp opozīciju un pozīciju bieži vien pastāv konkrētas attiecības, konkrēts balanss, un daudzās valstīs tā ir demokrātijas kultūras pazīme, ka tieši šis balanss tiek uzturēts ikdienas darbā, dažādos balsojumos.

Gribu teikt pat vēl vairāk - opozīcija un pozīcija, zinot to, cik sarežģīts ir parlamenta darbs, bieži vien piekāpjas viena otras priekšā un pārgrupē savus deputātus, ja šis balanss tiek izjaukts.

Tā ka šinī gadījumā šādi apelēt un runāt par to, ka demokrātija ar šādu pozīcijas piedāvājumu, kāds ir šajā lēmuma projektā, tiek izjaukta, es domāju, nav pamata. Manuprāt, demokrātija ir efektivitātes un mērķtiecīguma pamats, un, es domāju, tieši tāpēc šāds lēmuma projekts ir piedāvāts.

Šeit tika pieminēts jautājums par hokeja komandu. Es gribētu teikt, ka hokeja komanda ir ļoti strikti organizēta sistēma.

Jurkāna kungs, vai jūs kādreiz esat redzējis, ka laukumā laiž, ko pagadās, ka laukumā ir vienlaicīgi divi vārtsargi, kas ir vienas komandas sastāvā, vai ka visi spēlētāji, kuri atrodas uz rezervistu soliņa, metas laukumā, kad vien ienāk prātā?

Es domāju, ka tādas situācijas mēs neesam piedzīvojuši. Taču, ja tādas situācijas jums ir zināmas, tad, es ceru, jūs varbūt tās kādreiz arī pieminēsiet.

Tā ka, es domāju, šeit nav apelēšana pie profesionālisma vai pie demokrātijas, bet, es domāju, šeit ir runa par anarhiju, uz ko acīmredzot aicina kādi no opozicionāriem.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”).

Runājot par demokrātiju. Kristovska kungs, es ceru, ka jūs zināt, ka Anglija, Lielbritānija ir Eiropā visvecākā demokrātija. Tur, starp citu, komisiju priekšsēdētāji, komisiju vadība pieder pie opozīcijas. Tas ir tā, runājot par demokrātiju un par pieredzi, kāda ir Eiropā.

Vēl. Es gribu atgādināt vēlreiz: Latvija risinās ļoti svarīgus ārpolitiskus jautājumus. Jums, pozīcija, bez opozīcijas palīdzības neiztikt! Ievērojiet to ļoti stingri!

Tātad: vai nu jūs gribat, lai mēs piedalāmies procesā un palīdzam, vai arī jūs gribat mūs turēt malā? Un, ja jūs gribēsiet mūs turēt malā, atstatus no lēmumu pieņemšanas, jums, piedodiet, būs ļoti grūti realizēt savus... teiksim, valsts ārpolitiskos uzdevumus. (No zāles dep.E.Repše: “Draudi?!”)

Es gribētu atgādināt to, ka tas, ka pieņemam šo lēmuma projektu, nebūt nenozīmē, ka opozīciju noteikti grib atstumt malā. Opozīcija ir pārstāvēta visās komisijās līdzīgā proporcijā, kā viņa ir pārstāvēta Saeimā. Tātad tas ir pašas opozīcijas jautājums. (Aplausi.) Tas ir opozīcijas jautājums, vai viņa vēlas būt “pret” vienkārši tādēļ, lai būtu “pret”, vai lai strādātu pie valstiski svarīgiem jautājumiem kopā ar pozīciju. Tā ir opozīcijas izvēle. Un šis lēmuma projekts to nebūt neiespaidos.

Godātie kolēģi! Es tikai gribētu pateikties opozīcijas deputātiem par pirmo mācībstundu par uzvedību Saeimas zālē. Sirsnīgi pateicos!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debatēs neviens vairs nav pieteicies. Debates slēdzam.

K.Strēlis. Es ierosinu balsot par lēmuma projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 42, atturas - neviens. Lēmuma projekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 118.pantu priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā izskatāmi divos lasījumos un pēc pirmā lasījuma tūdaļ seko otrais lasījums.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”).

Tā kā mēs nupat pieņēmām pirmajā lasījumā, tagad vajadzētu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku, termiņu. Un es piedāvāju šādu termiņu - ceturtdien ap divpadsmitiem.

A.Golubovs. Atvainojiet! Pirms tam nebija pieņemts pirmajā lasījumā, un tikai tad, kad mēs esam pieņēmuši pirmajā lasījumā, mēs varam iesniegt priekšlikumus. Lūdzu noteikt termiņu! Un es piedāvāju ceturtdienu.

Sēdes vadītāja. Patstāvīgais priekšlikums jau tika nodots izskatīšanai komisijā, un tātad šī procedūra jau tika ievērota. Saskaņā ar Kārtības rulli nav vairs jābalso.

Tātad mēs varam pāriet pie lēmuma projekta izskatīšanas otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Mēs izskatām lēmuma projektu otrajā lasījumā. Iepazīstieties ar Kārtības rulli, lūdzu!

K.Strēlis. Tika iesniegti deviņi priekšlikumi, tāpēc komisijas darbs arī aizkavējās.

1.priekšlikums bija deputātu Slaktera, Muižnieces un Pietkeviča priekšlikums. Mandātu un iesniegumu komisijas atzinums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi deputātiem? Atklājam debates. Debatēs ir pieteikusies Vineta Muižniece. Lūdzu!

Godātie kolēģi! Es gribētu aicināt jūs pievērst uzmanību 1.priekšlikumam. Esmu šo priekšlikumu sagatavojusi tieši tādēļ, lai atbrīvotu politiskās partijas un frakcijas no tām personām, kurām ir jāuzņemas atbildība par tādiem gadījumiem, kādi diemžēl ir bijuši Saeimā iepriekšējos gados (taču ne Tautas partijas frakcijā, gribu to uzsvērt), kad parādās cilvēki, kas pamet frakcijas, ir tām nepiederoši. Ja mēs saglabājam tādu redakciju, kāda šobrīd tiek piedāvāta, tad frakcijai, kas ir deleģējusi savu pārstāvi, kurš pēkšņi ir kļuvis tai nepiederošs, nav iespējas deleģēt šajā komisijā cilvēku, kurš pārstāvētu šo frakciju. Padomājiet par šo piedāvājumu, par šo redakciju, kura tikai vairotu demokrātiju un nekādā veidā nevairotu anarhiju.

Es gribētu mazliet vēl precizēt arī iepriekšējās debatēs izskanējušo Kristovska kunga viedokli, jo, redziet, Kristovska kungs, jūs strādājāt iepriekšējās Saeimās, bet man gan šķiet, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka 5., 6. un 7.Saeima ir strādājusi kā anarhiste. Šīs Saeimas strādāja, vadoties pēc demokrātijas principiem un pēc tiem principiem, pret kuriem jūs šobrīd iebilstat, bet kuriem jūs iepriekš pakļāvāties un neiebildāt, un tāpēc, pirms pieņemam kādus lēmumus, es aicinātu nevis stingri turēties pie tā, ka tā bija uzrakstīts pirmajā lasījumā, bet domāt līdzi, vērtēt un pieņemt atbildīgus lēmumus. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputātu Slaktera, Muižnieces un Pietkeviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. 2. - deputāta Ābiķa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi arī to.

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Valdošās koalīcijas piedāvātais lēmuma projekts diemžēl ignorē deputātu iepriekšējo darba pieredzi un iemaņas.

Es gribu pasvītrot, ka šāda pieeja, starp citu, nav izdevīga arī pozīcijas deputātiem. Es atkārtoju - arī pozīcijas deputātiem! Jo, piemēram, situācijā, kad mazai frakcijai atvēlē uz likumdošanas komisiju deleģēt vienu deputātu, var taču būt tā, ka divi ļoti labi izglītības speciālisti ir vienā no frakcijām, bet divi ļoti labi iekšlietu speciālisti ir otrā frakcijā. Un pozīcijas frakcijas taču matemātiski neko nezaudētu, ja šie speciālisti varētu strādāt atbilstoši savai iepriekšējai darba pieredzei. Spēku samēri pozīcijas un opozīcijas starpā taču nemainītos, ja šie divi, kas ir speciālisti attiecīgajā jomā, strādātu attiecīgajā komisijā - un arī otrādi.

Protams, es piekrītu tiem kolēģiem, kas teica, ka ideālas situācijas jau nebūs nekad. Saeimā ir jāizskata, piemēram, likums par aviāciju, bet diez vai Saeimā ir kāds aviācijas speciālists. Varbūt es maldos, bet iespējams, ka tā tas ir. Ne vienmēr Saeimā ir ievēlēti deputāti, kuri ir speciālisti visās jomās.

Es vēlreiz saku, ka ideālas situācijas jau nebūs nekad! Taču komisiju darba kvalitāte tikai iegūs, ja frakciju politiskās intereses būs sabalansētas (es atkārtoju - sabalansētas!) ar ievēlēto deputātu darba pieredzi.

Man ir pietiekami liela parlamentārā darba pieredze, un man ir nācies pārliecināties par to, ka tāda mākslīga komisiju darba politizēšana, kādu to šobrīd piedāvā vairākums, likumprojektu kvalitātei par labu nenāks. Ticiet man! Un es varu droši apgalvot, ka agri vai vēlu šī lieta tiks Saeimā pārskatīta, ja jūs manu priekšlikumu šodien neatbalstīsiet.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”).

Cienījamie kolēģi! Patiešām bija ļoti interesanti paklausīties, kas ir demokrātija. Protams, aizsardzības ministram ir vislabāk zināms, kas ir demokrātija. Bet, ziniet, man šķiet ļoti bīstama šāda pieeja, uz kādu balstās tieši šis lēmuma projekts - kopš mēs esam ievēlēti, mēs vairs neesam profesionāļi, mēs esam profesionāli politiķi: aizmirstiet visu, ko zinājāt, visu savu kvalifikāciju, visu savu pieredzi! Man patiešām gribas piebilst, ko viens klasiķis rakstīja, - ka katra virtuves darbiniece var pārvaldīt valsti. Šķiet, ka mūsu vairākums diemžēl sliecas uz to pašu pusi, kā šis vēsturiskais darbonis rakstīja.

Es domāju, ka nevajadzētu aizmirst, ka tomēr katram ir sava pieredze un sava kompetences joma.

Tā vienmērīgā sadale patiešām novedīs pie tā, ka daži kompetenti speciālisti paliks ārpus attiecīgajām komisijām.

Nebūsim divkosīgi! Ir pilnīgi skaidrs, kādas idejas izraisa šis projekts. Nav runa par demokrātiju, nav runa par vēlētāju interešu ievērošanu. Galvenais mērķis ir nodrošināt, lai valdošās koalīcijas partijas ir pie vadības visās komisijās, un viss!

Tā ka nemānīsim sevi un nemānīsim vēlētājus, nemānīsim radioklausītājus! Tieši šā principa ievērošana novedīs pie tā, ka komisiju vadībā nebūs to speciālistu, kuriem bija tā nelaime tikt ievēlētiem no opozīcijas partijām, no tām partijām, kas palika opozīcijā, un varbūt dažos gadījumos (es nesaku, ka vienmēr, bet noteikti būs tādi gadījumi) komisijas vadīs cilvēki, kuri ir bez atbilstošas pieredzes, arī bez parlamentārā darba pieredzes, bez attiecīgas kompetences. Es nedomāju, ka tas būs demokrātijas interesēs un visu mūsu vēlētāju interesēs.

Es domāju, ka šis Ābiķa kunga priekšlikums vismaz daļēji palīdzētu tomēr tikt galā ar šo problēmu, tāpēc aicinu jūs atbalstīt Ābiķa kunga priekšlikumu.

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Te runāja par to, ka pēc ievēlēšanas mēs kļūstam par profesionāliem politiķiem. Par profesionāliem politiķiem kļūst tad, kad to pierāda laiks un kad jūs tiešām spējat domāt kā profesionāls politiķis.

Jo - kas ir politika? Politika ir kompromisu māksla, nevis vēlme ar varu uzspiest vairākuma, pie tam ļoti maza vairākuma, lēmumus mazākumam. Varu atgādināt, ka neviena Saeima līdz šim nav sākusies ar pozīcijas un opozīcijas konfrontāciju tādā līmenī - par komisiju veidošanas principiem, un šo konfrontāciju nav izsaukusi opozīcija, bet jūsu ierosinātie priekšlikumi - praktiski varbūt neslēpta vēlme sagrābt varu komisijās, iegūt amatus, automašīnas un citas lietas.

Otrs. Kariņa kungs, ir ļoti svarīgi un ir arī starpība - ir politiķi un ir valstsvīri! Lai no politiķa kļūtu par valstsvīru, ir jānoiet tāls ceļš. Vai jūsu frakcijās būs daudz valstsvīru, valstssievu, profesionālu politiķu - to rādīs laiks, to mēs šodien vēl neredzam. Mēs redzam to, ka pirmajā sēdē tiek uzspiesta konfrontācija.

Pie kā tā novedīs? Pirmām kārtām pie Saeimas darba kvalitātes pazemināšanās. Vai jūs esat pasekojuši, cik likumprojektu ir izskatījušas komisijas, piemēram, iepriekšējās Saeimas laikā vienā gadā? Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija - 4 likumprojektus, Juridiskā komisija - lielus kodeksus, tāpēc tur tika veidotas apakšgrupas no deputātiem, kas bija pārstāvēti komisijā, lai uz komisijas sēdēm nāktu jau sagatavoti materiāli.

Pēc šā lēmuma projekta iznāks tā, ka komisijās, kurās ir 4 likumprojekti un kur varbūt vienā sēdē ir jāizskata 4 likumprojekti, deputāti būs pārstāvēti vienādā skaitā. Līdz ar to, nevienmērīgi sadalot šo slodzi, Saeimas darba kvalitāte kritīsies. Tas, neapšaubāmi, ir būtiski.

Otrs. Vai jūs domājat, ka spraustos mērķus, tādus kā integrācija Eiropas Savienībā un NATO, jums ir iespējams sasniegt ar 55 vai 52, vai 49 balsīm, kā es redzu šobrīd jau pirmajos, ļoti vieglajos balsojumos? Tie jau nav pat pārāk sarežģīti! Nav iespējams! Un, ja jūs ejat uz konfrontāciju, tad jūs nešaubīgi apdraudat arī šo procesu, ko par demokrātisku varat uzskatīt tikai jūs, varbūt kā profesionāli politiķi, kā jūs teicāt, kas ienākuši šeit, Saeimā.

Es domāju, ka iepriekšējā Saeimā es biju valdībā, valdošajā koalīcijā, un te mans bijušais kolēģis teica, ka sociāldemokrāti pirms budžeta pieņemšanas pārgāja uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Sociāldemokrāti bija opozīcijā! Valdošā koalīcija bija stipra, tā nebaidījās no tā, ka kāda cilvēka esamība vai neesamība, viena cilvēka esamība vairākās komisijās izšķirs šīs valdības likteni vai spēju strādāt. Šī koalīcija bija stipra, un tā noturējās divus gadus.

Īstenībā es gribu pateikt, ka, manuprāt, šis ir pirmais jūsu vājuma apliecinājums, jo jūs uzskatāt, ka tikai ar matemātiku varēs nomākt un atrisināt tās problēmas vai tos augstos mērķus, kurus jūs tiešām sev esat sprauduši.

Tāpēc profesionālos politiķus aicinu pieņemt profesionāli politiskus lēmumus.

Balsosim par 2. - deputāta Ābiķa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. 3. - deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Komisijas atzinums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies. (Starpsauciens: “Balsot!”) Tātad balsošanas režīmu, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. 4. - deputātu Segliņa un Dalbiņa priekšlikums. Komisijas atzinums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi deputātiem? (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. 5. - deputātu Ābiķa, Lagzdiņa, Rugātes, Kiršteina un Zommeres priekšlikums. Komisijas atzinums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi deputātiem? (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. 6. - deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Komisijas atzinums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. 7. - deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Komisijas atzinums - neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. 8. - deputātu Segliņa un Dalbiņa priekšlikums. Komisijas atzinums - neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Strēlis. 9. - deputātu Ābiķa, Lagzdiņa, Rugātes, Kiršteina un Zommeres priekšlikums. Komisijas atzinums - neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 55, neviens neatturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītāja. Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 43, neviens neatturas. Lēmuma projekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts. Paldies. (Starpsauciens: “Uzvara!”)

Prezidijs paziņo, ka kandidatūru saraksti pārstāvniecībai Saeimas komisijās ir rakstveidā iesniedzami līdz šā gada 12.novembrim, līdz pulksten 14.00.

Kā dzirdams, šis Saeimas priekšlikums ir pretrunā ar Kārtības rulli. Priekšlikumus var iesniegt līdz jautājuma izskatīšanai Saeimas sēdē, tāpēc tas ir tikai vēlmes formā un nav saistošs frakcijām.

Sēdes vadītāja. Tādā gadījumā tās kandidatūras, kas nebūs iesniegtas, nebūs vienotajā Saeimas lēmuma projektā, Bērziņa kungs!

Godātie Saeimas deputāti! Turpinot labi iesāktās tradīcijas, Latvijas parlaments dibina sadarbības grupas ar to valstu parlamentiem, ar kurām šī sadarbība Latvijai ir patiešām būtiska un nozīmīga.

Es pārstāvu to sadarbības grupu, kas ir strādājusi ar Francijas parlamentu, gan ar apakšpalātu, gan ar augšpalātu. Kopā ar pārējiem kolēģiem esam iesnieguši Saeimas Prezidijā savu iesniegumu - ierosinājumu šo grupu atjaunot un dibināt arī 8.Saeimā. Tādēļ šodien lūdzam pēc sēdes ierasties uz šīs sadarbības grupas dibināšanas sēdi. Lūdzam arī tos kolēģus deputātus, kuri nav parakstījušies attiecībā uz dibināšanas sanāksmi, jo šādas tiesības ir ikvienam no 100 Saeimas deputātiem.

Godātie kolēģi! Ļaujiet man jums darīt zināmu, ka arī Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas dibināšanas sanāksme notiks tūlīt pēc sēdes beigām. Dzeltenajā zālē.

Savukārt Latvijas un Baltkrievijas, Latvijas un Krievijas, Latvijas un Ukrainas un Latvijas un Ķīnas parlamentu sadarbības grupu dibināšana notiks Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Sekos reģistrācijas rezultātu nolasīšana. Vārds Saeimas sekretāra biedram Bartaševiča kungam. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Sēde ir slēgta. Par nākamo sēdi Saeimas Prezidijs paziņos atsevišķi.

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sveic Nacionālo bruņoto spēku karavīrus Lāčplēša dienā		- 1.lpp.

Klusuma brīdis visu Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai		- 1.lpp.

Par lēmuma projektu “Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem” (8. dok.)		- 1.lpp.

Ziņo	- dep. J.Stalidzāne	- 1.lpp.

Priekšlikums	- dep. K.Strēlis	- 3.lpp.

Par procedūru	- dep. V.Muižniece	- 4.lpp.

Priekšlikumi	- dep. K.Strēlis	- 5.lpp.
	- dep. J.Urbanovičs	- 6.lpp.
	- dep. Dz.Ābiķis	- 6.lpp.
	- dep. A.Seile	- 6.lpp.
	- dep. A.K.Kariņš	- 6.lpp.

Lēmuma projekts “Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem” (1.lasījums) (8. dok.)		- 7.lpp.

Ziņo	- dep. K.Strēlis	- 7.lpp.

Debates	- dep. V.Muižniece	- 8.lpp.
	- dep. B.Cilevičs	- 9.lpp.
	- dep. R.Pīks	- 9.lpp.
	- dep. A.Seile	- 10.lpp.
	- dep. A.K.Kariņš	- 11.lpp.
	- dep. Ē.Zunda	- 12.lpp.
	- dep. K.Šadurskis	- 12.lpp.
	- dep. J.Jurkāns	- 13.lpp.
	- dep. A.Golubovs	- 14.lpp.
	- dep. Ģ.-V.Kristovskis	- 14.lpp.
	- dep. J.Jurkāns	- 16.lpp.
	- dep. A.K.Kariņš	- 16.lpp.
	- dep. K.Šadurskis	- 17.lpp.

Par procedūru	- dep. A.Golubovs	- 17.lpp.

Lēmuma projekts “Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem” (2.lasījums) (25. dok.)		- 18.lpp.

Ziņo	- dep. K.Strēlis	- 18.lpp.

Debates	- dep. V.Muižniece	- 18.lpp.
	- dep. Dz.Ābiķis	- 20.lpp.
	- dep. B.Cilevičs	- 21.lpp.
	- dep. G.Bērziņš	- 22.lpp.

Prezidija paziņojums par kandidatūrām 8.Saeimas komisijās		- 25.lpp.

Par procedūru	- dep. G.Bērziņš	- 26.lpp.

Paziņojumi	- dep. A.Rugāte	- 26.lpp.
	- dep. Ē.Jēkabsons	- 27.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs A.Bartaševičs	- 27.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem" (2.lasījums)
Datums: 11.11.2002. 17:43:12 bal005
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem" (2.lasījums)
Datums: 11.11.2002. 17:52:54 bal006
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem" (2.lasījums)
Datums: 11.11.2002. 17:53:24 bal007
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem" (2.lasījums)
Datums: 11.11.2002. 17:53:52 bal008
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem" (2.lasījums)
Datums: 11.11.2002. 17:54:24 bal009
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem" (2.lasījums)
Datums: 11.11.2002. 17:54:56 bal010
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem" (2.lasījums)
Datums: 11.11.2002. 17:55:24 bal011
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem" (2.lasījums)
Datums: 11.11.2002. 17:55:52 bal012
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem" (2.lasījums)
Datums: 11.11.2002. 17:56:22 bal013
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu