Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas trešā sēde

2002.gada 31.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Sāksim 31.janvāra sēdi! Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir jāizskata saņemtais Ārlietu komisijas lūgums izdarīt tajā grozījumus: darba kārtības 21.jautājumu - lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības piedalīšanos starptautiskajā militārajā operācijā Dānijas Karalistes bruņoto spēku kontingenta sastāvā Kirgizstānas teritorijā” - izskatīt kā pēdējo. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu - Saeimas Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Vai deputāts Imants Burvis vēlas runāt “par” vai “pret”? Lūdzu! Deputāts Imants Burvis runās “pret”.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi, godātais prezidij! Mēs šodien izskatām ne tikai likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, bet labojam brāķi: Saeima šodien labo brāķi Ministru kabineta un Aizsardzības ministrijas darbā. Palasiet anotāciju! “Lūgt Saeimu izskatīt likumprojektu un lēmuma projektu kā steidzamus un vienlaikus.” Ir normāla procedūra, kā veikt šādas nepieciešamas darbības, kā veikt šādus nepieciešamus likumu grozījumus. Kopš 11.septembra ir zināmi un labi apzināti arī nākamie notikumi, kas ir saistīti ar terorisma apkarošanu pasaulē. Šī konkrētā informācija, šī konkrētā nepieciešamība, kas šodien izraisa šo likuma grozījumu, bija zināma kopš pagājušā gada decembra sākuma. Arī šī sēde nav pirmā šajā sesijā. Tātad būtībā Saeima Ministru kabineta neizdarības dēļ ir spiesta, neievērojot procedūru, neizanalizējot situāciju, bez nopietna pamatojuma, steigā, vienā dienā gan grozīt likumu - pie tam divos lasījumos, kā jau steidzamu - , gan uzreiz pieņemt lēmumu. Būtībā tas liecina tikai un vienīgi par Ministru kabineta un Aizsardzības ministrijas nenopietnu attieksmi pret viņiem uzticētajiem pienākumiem un pret Saeimu, pret jums, cienījamie kolēģi. Protams, tāds sīkums jau tas vien ir - terorisma apkarošana pasaulē un Latvijas līdzdalība tā apkarošanā, pildot uzņemtās starptautiskās saistības. Tā ka, ja jautājums ir tik steidzams, tad, ievērojot procedūru, nebija problēmu sasaukt vajadzības gadījumā Saeimas ārkārtas sēdi. Galu galā ne jau visi mani kolēģi bija aizbraukuši uz Tobago, Havaju salām vai Maiami. Viens otrs atradās Latvijā. Es domāju, kvorums būtu bijis. Tāpēc aicinu kolēģus nopietnāk analizēt jautājumu par steidzamības nepieciešamību un normālās procedūras neievērošanu. Ja ir nepieciešama steidzamība, tad mēs esam spiesti atzīmēt, ka Ministru kabineta un Aizsardzības ministrijas darbā ir brāķis, kurš Saeimai jālabo. Ja nav steidzamības, tad nopietnāk ir jāizanalizē likums, lai pēc neilga laika atkal nerastos nepieciešamība pēc steidzamiem kārtējiem grozījumiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. Neviens nevēlas runāt “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 15. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Pēteris Salkazanovs vēlas runāt “pret”.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij, cienījamie deputāti! Jāteic, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” paredz fizisko personu datu aizsardzību, pamatojas uz fizisko personu datu aizsardzību. Jāteic, ka veidojas papildu nodeva par to, ka dati tiek reģistrēti, un šī nodeva it kā nav liela - 20 lati. Taču valdošā koalīcija savā deklarācijā, valdības deklarācijā, paredzēja, ka nebūs papildu nodokļu un papildu nodevu. Jāteic, ka valdošā koalīcija ir pārkāpusi savu deklarāciju, jo ievieš jaunu nodevu, lai arī tie ir tikai 20 lati. Taču paskatīsimies, kas to maksās! Pārsvarā to maksās valsts iestādes. Un otra lielā grupa, kas to maksās un uzturēs šo reģistru, būs pašvaldības. Ar šāda veida grozījumiem tiek radīti papildu izdevumi pašvaldībām, jo, sākot jau ar likumu “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, ir paredzēta vesela rinda dažāda veida reģistru, kas pašvaldībās tiks izveidoti šīm vajadzībām. Tādus pašus reģistrus paredz arī vēl vesela rinda citu likumu, un visi šie reģistri būs jāreģistrē un pašvaldībām būs jāsamaksā šie 20 lati par šāda reģistra reģistrēšanu.

Katrā ziņā, no vienas puses, likumdevējs prasa no pašvaldībām… Ar otru roku likumdevējs izņem no pašvaldību budžeta naudu, lai uzturētu kārtējo valsts institūciju. Jau pieņemot šā gada budžetu, varēja redzēt tendenci uz centralizāciju, kura turpinās katru gadu. Arī iepriekšējos gados ir bijis tā, ka no iekšzemes kopprodukta lielākā daļa budžeta līdzekļu tiek tērēta centrālā aparāta uzturēšanai, bet pašvaldību budžets no iekšzemes kopprodukta ar katru gadu samazinās. 1998.gadā tas bija 11 procenti, bet pašlaik tas ir tikai 9 procenti no iekšzemes kopprodukta līdzekļiem, ko tērē pašvaldības. Un šis ir vēl viens papildu nodoklis, nodeva, kas veicina šāda veida centralizāciju. Tādēļ lūdzu neatbalstīt šādu likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Runās “par”.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Atšķirībā no mana kolēģa es aicināšu valdošo koalīciju un tās deputātus balsot “par” šo likumprojektu. Kāpēc? Ļoti vienkārša apsvēruma dēļ: tas ir ļoti pragmatisks, ņemot vērā tuvās vēlēšanas. Par ko tiks ievākta šī nodeva? Būtībā par to, par ko jau tiek maksāti nodokļi un nodevas, - par valsts sistēmas uzturēšanu. Tātad - pašvaldībām un valdībai par likumīgo pienākumu veikšanu, par ko jau līdz šim tiek ņemti nodokļi un nodevas. Lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus… es citēju likumprojektu… lai ievērotu datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizējot likumiskās intereses…

Es domāju, ka, ja jūs nobalsosiet “par”, tas būs ļoti labi jūsu vēlētājiem, lai viņi redz, ka valdošā koalīcija nespēj izpildīt pat tās savas saistības, kuras pildīt tā ir uzņēmusies valdības deklarācijā, - nepalielināt nodevas un nodokļus! Jūsu vēlētājiem būs jāmaksā papildus par to, par ko viņi jau maksā, - par šo viņu tiesību ievērošanu. Tāpēc es aicinu jūs balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 5, atturas - 3. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Ir saņemts priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Identifikācijas karšu un pasu likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Antai Rugātei!

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz šo likumprojektu nodot arī mūsu komisijai - otrajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iesniegusi lūgumu, lai likumprojekts tiktu nodots arī tai. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Leons Bojārs vēlas runāt “pret”. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt! Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Paskatieties, kādu jaunu pārsteigumu mūsu pašvaldībām ir sagādājusi mūsu valdība! Tātad pašvaldības var sniegt galvojumus studējošiem no trūcīgām ģimenēm studiju kreditēšanai... studiju kredīta saņemšanai un atmaksāšanai.

Tas nozīmē, ka valdība kārtējo reizi grib pārlikt uz pašvaldībām rūpes par studējošo jaunatni, par studentiem.

Jā, protams, varbūt Rīgai, Ventspilij vai vienai otrai citai pilsētai, kurai ir labi ienākumi savā budžetā, tas būs pa spēkam. Bet ko tad darīs tās mazās pašvaldības lauku pagastos? Vai tad arī tās spēs dot galvojumus studiju kreditēšanai? Ko viņas ieķīlās, lai varētu viens, vai divi, vai trīs studenti no tā pagasta mācīties augstākajā mācību iestādē? Kas ir gatavojis šo dokumentu un kas ir domājis par to, kā tas būs, kādas būs sekas? Tas nozīmē, ka mūsu valdība kārtējo reizi nogrūž uz pašvaldību pleciem tos pienākumus, kuri tai ir svēti jāizpilda, jārūpējas par to, lai mūsu jaunatne būtu izglītota. Diemžēl es redzu citādas rūpes - tiek pateikts, ka pašvaldībām ir dotas tādas privilēģijas un lai viņas to izpilda! Bet par kādiem līdzekļiem? Diemžēl tas nav norādīts. Un arī finansējumu 2002.gada budžetā es neesmu redzējis. Tur tām pašvaldībām ir ļoti maz līdzekļu, jo galvenokārt tie ir tie līdzekļi, kas ir iedalīti no izlīdzināšanas fonda. To tik tikko pietiek pašvaldību eksistēšanai, bet diemžēl to nepietiek jauniešu mācībām. Un tāpēc es uzskatu, ka šis likumprojekts ir galīgi nesagatavots un tādu pieņemt Saeimā nevar.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “pret”. Runāt “par” neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu?

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Aijas Orniņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ieteikumu apstiprināt Aiju Orniņu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Aizklātā balsošanā Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja šo ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Aiju Orniņu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Maijas Miltiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tiesnesei Maijai Miltiņai beidzas desmit gadu termiņš pēc ievēlēšanas tiesneša amatā un Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ieteikumu apstiprināt Maiju Miltiņu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja tieslietu ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Maiju Miltiņu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 11, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par Jura Siliņa apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tiesnesim Jurim Siliņam beidzas trīs gadu termiņš pēc iecelšanas amatā, un tieslietu ministre iesaka apstiprināt Juri Siliņu par Jelgavas tiesas tiesnesi. Protams, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leons Bojārs vēlas debatēt? Lūdzu! Atklājam debates.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Es nospiedu gan to pogu “par”, balsojot par iepriekšējo lēmuma projektu - par Maiju Miltiņu - , taču paskatieties, kā Tieslietu ministrija sagatavo dokumentus! Vienā lapā ir ierakstīts, ka dzimusi 1951.gada 1.maijā, bet, ja mēs paskatāmies uz to personas kodu, tad redzam, ka tur ir pavisam citi cipari: tur ir “011055”. Un koda otrajā daļā ir septiņi cipari! Tātad dokuments ir sagatavots absolūti nekorekti, nav korekts. Es brīnos, ka Tieslietu ministrija iesniedz Saeimā dokumentus, nepārbaudot, kas ir sarakstīts šajos dokumentos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēt vairs neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jura Siliņa apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par Ilgvara Jaunģelžes apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tiesnesim Ilgvaram Jaunģelžem šā gada 11.februārī beidzas desmit gadu termiņš pēc ievēlēšanas tiesneša amatā, kas notika 1992.gada 12.februārī. Tieslietu ministre iesaka arī tiesnesi Ilgvaru Jaunģelži apstiprināt amatā. Juridiskā komisija vienprātīgi atbalsta šo ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilgvara Jaunģelžes apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Saeimas Ārlietu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā (kā ceturtās sadaļas pirmo jautājumu) likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (izskatīšanai pirmajā lasījumā). Iebildumu nav.

Lūdzu! Vārds Ārlietu komisijai. Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu, kurš paredz Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vēl vienu piedalīšanās veidu starptautiskajās operācijās - tas ir, piedalīšanos militārajās operācijās, kurās tiek realizētas valstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību. Likuma līdzšinējā redakcija pieļāva Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos miera uzturēšanas operācijās, miera nodrošināšanas operācijās, glābšanas operācijās un humānajās operācijās.

Šie likuma grozījumi tātad paredz definēt vēl vienu starptautisko miera operāciju veidu, kurās var Latvija piedalīties ar saviem bruņotajiem spēkiem. Likumprojekts dod Latvijai tiesības nosūtīt savus bruņotos spēkus bez starptautisko organizāciju mandāta, un līdz ar to paveras iespējas Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem iesaistīties tādās operācijās, kuras ir uzsākušas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstis vai Eiropas Savienības dalībvalstis.

Šie likuma labojumi paredz arī iespēju, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības var tikt nodotas citas valsts pārziņā. Tomēr jāpiebilst, ka šīs vienības paliek Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā un jebkurā laikā tās var tikt atsauktas.

Likumprojekts paredz to, ka lēmumu par piedalīšanos šajās operācijās pieņem Latvijas Republikas Saeima.

Atbildīgā komisija - Ārlietu komisija - aicina likumprojektu izskatīt šodienas Saeimas sēdē kā steidzamu.

Arī Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai jautājumā par likumprojekta steidzamību kāds vēlas runāt “par” vai “pret? Neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 22. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Aicinu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 18. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Aicinu izskatīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 17. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Sāksim darbu pie likumprojekta “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums”, kurš ir atspoguļots divos dokumentos - nr.3889 un nr.3889-b. Dokuments nr.3889-b ir neliels tabulas fragments, kurš sastāv no divām lapām un ar kuru es lūdzu arī sākt likumprojekta izskatīšanu.

1. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums par likumprojekta nosaukuma maiņu. Komisijas atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo prezidij! Cienījamie kolēģi! Deputāts Burvis jau šorīt mūs brīdināja par to, ka tuvojas vēlēšanas, un būtu, manuprāt, diezgan nepareizi, ja mūsu piedāvāto labojumu tulkotu tādējādi, ka mēs kaut kādā veidā esam pret seksu, pret seksuālo veselību un tā tālāk. Ar pilnu atbildību gribu paziņot, ka Tautas partija ir par seksu, par veselīgu seksu, un vēl jo vairāk ir par lakoniskiem un likumu saturu atspoguļojošiem to nosaukumiem.

Piedāvātā līdzšinējā redakcija, mūsuprāt, liek nepareizus uzsvarus uz likuma saturu, jo izvirza pirmajā vietā vārdu “sekss” un tikai pēc tam - reprodukciju. Īstenībā pašā likumā saistībā ar seksu ir tikai viena nodaļa, kura saucas “Seksuāli transmisīvās slimības”. Reproduktīvo veselību spēj ietekmēt ne tikai seksuāli transmisīvas slimības, bet arī sirds-asinsvadu slimības, neiroloģiskas vainas, diabēts un tamlīdzīgas, par kurām šajā likumā nav runa. Mēs uzskatām, ka seksuālā veselība ir reproduktīvās veselības sastāvdaļa un tātad nav likumprojekta nosaukumā izdalāma kā atsevišķa daļa. Mēs pilnībā piekrītam dakterim Zālītim, kurš saka: “Seksam likumus neraksta.”

Tātad aicinām šobrīd ar balsojumu izšķirt, kādu jūs gribat redzēt šā likuma nosaukumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Runājot par 1.panta redakciju, ko piedāvā Tautas partija, es gribu uzsvērt, ka piedāvātais formulējums, nosakot šā likuma mērķi, visu idejisko un saturisko slodzi, runā par...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mēs apspriežam 1.priekšlikumu, tas ir par likuma nosaukumu...

Ē.Zommere. Jā, bet es domāju, ka taisni tagad mēs varam arī runāt par šā nosaukuma būtisko daļu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Ē.Zommere. ...par iemesliem, kāpēc mēs iesakām taisni šādu nosaukumu.

Es domāju, ka mēs par maz runājam par tiem cēloņiem, bet ārkārtīgi daudz runājam par sekām. Un varbūt taisni šis formulējums būtu tas, kas, tā teikt, iznestu visu galveno saturisko slodzi. Jo galu galā - mēs pievēršam uzmanību dažkārt, lūk, galīgi nebūtiskām lietām un jau runājam par sekām, un tad rodas dažādas diskusijas, ambīcijas un emocijas.

Runājot tikai par vienotu valsts politiku, kura gan saturiski, gan profesionāli būtu pavisam citā kvalitātē, un iesaistot visas valstī esošās attiecīgās institūcijas - gan Izglītības un zinātnes ministriju, gan Labklājības ministriju, gan baznīcu, gan sabiedriskās organizācijas - un īpaši masu medijus, mēs būtībā realizēsim šā likuma galveno saturu, reproduktīvo veselību, rūpes par pašu būtiskāko - par cilvēku kā vērtību un, galvenais, par nedzimušas dzīvības vērtību un tās aizsardzību. Un ne tikai domās un runās, bet - un tas ir pats galvenais! - arī darbos.

Otra svarīga tēze, kas uztur reproduktīvās veselības jēgu, ir atbildība. Un tā ir atbildība ne tikai runās; tā ir valsts atbildība, ārsta atbildība, ikviena cilvēka atbildība par katru cilvēku. Un, galvenais, tā ir atbildība, jau plānojot, prātojot. Un arī audzinot.

Un tāpēc mēs, deputāti, nevaram un mums nav tiesību runāt par nacionālām vērtībām, absolūti neizprotot šo vārdu segumu. Jo, ja jau primārā vērtība nav cilvēks, tad rodas jautājums - kā mēs vispār drīkstam runāt par nacionālām vērtībām?!

Un tāpēc es uzskatu, ka ir šī jēga, galveno akcentu liekot uz reproduktīvo veselību. Ļoti būtiski ir akcentu likt arī uz izglītojošo sfēru, un šajā izglītojošajā darbā nu gan būtu visiem jāsadarbojas, veidojot ārkārtīgi efektīvu realizācijas mehānismu, - būtu jāsadarbojas gan pedagogiem, gan psihologiem, gan ārstiem, gan baznīcai. Un tas jādara, nevis meklējot vainīgo vai kaut ko aizliedzot, bet pacietīgi skaidrojot - profesionāli, aizraujoši un laikmetīgi, jauniešiem saprotamā veidā, respektējot skolēnu vecuma īpatnības.

Esmu ļoti priecīga, ka mēs šorīt te redzam... tas gan te ir noticis, tā teikt, nelegālā veidā... mēs, visi deputāti, uz saviem galdiem redzam konfesiju izveidotu dokumentu, kurā ir runāts ne tikai un par šo sakāpināto tēmu, par šiem aizliegumiem un par sekām, tātad par grūtniecības pārtraukšanu; šajā dokumentā jau patiešām ir skarta reproduktīvās veselības būtība. Ļoti žēl, ka tas notiek tik vēlu, bet esmu ļoti gandarīta, ka tomēr beidzot konfesijas iestājas par kopīgu sadarbības programmu, par vienotību šo jautājumu risināšanā. Es domāju, ka, ja absolūti sadarbosies tik tiešām visas šīs institūcijas - gan valsts, gan baznīca - , veidojot šādu sadarbības projektus, tad arī norims šīs emocijas, kas šorīt virmo ne tikai mūsu Saeimas namā, bet arī Jēkaba ielā stāvošo piketētāju vidū, un problēmas tik tiešām tiks risinātas, nevis tiks par tām tikai runāts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis nav tas likumprojekts, par kuru mēs te varētu ņirgāties.

Mani uztrauc tas, cik slikti ir valdība strādājusi ne tikai šinī gadā, bet arī iepriekšējos sešos septiņos gados. Jo nav izstrādāts pat konkrēts nosaukums likumprojektam un to nosaukumu apstrīd Tautas partijas frakcijas deputāti. Acīmredzot viņiem ir kāds pamats to darīt. Ja jau sešu gadu laikā nevarējāt noteikt likumprojekta nosaukumu un tagad mēs sākam par to strīdēties, tad rodas jautājums - ko tas viss nozīmē? Kā tad ir šis likumprojekts gatavots šo sešu septiņu gadu laikā? Un kāpēc tas ir, tā teikt, nomests priekšā 7.Saeimai, kad viņa gandrīz jau beidz darbu?

Tāpēc aicinu: nestrīdēsimies par to, ka likumprojektam tomēr ir vajadzīgs kaut kāds loģisks nosaukums!

Paldies par uzmanību. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Paldies tev, Leon!”)

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

Cienītie kolēģi! Es aicinu nenodarboties šodien ar muļķībām un runāt tomēr par lietas būtību. Un tas nosaukums, Ģīļa kungs, varbūt nav pats svarīgākais jautājums šoreiz. Jums, Zommeres kundze, gan liekas, ka tas ir pats svarīgākais. Es gribētu uzdot vienu jautājumu Zommeres kundzei. (Kāds kaut ko sauc no vietas.) Nē! Un visām sievietēm... Pēc menopauzes sievietei reproduktīvā veselība kā tāda vairs nav svarīga. Bet vai seksuālā veselība viņai paliek vai nepaliek? Es domāju, ka paliek, jo seksuālā tieksme var saglabāties līdz dziļam vecumam. Un tādā gadījumā būs runa par seksuālo veselību, Ģīļa kungs, nevis par reproduktīvo veselību!

Es aicinu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tālāk, vadoties pēc visa likuma jēgas, mēs runājam arī par seksuālo veselību, ne tikai par reproduktīvo veselību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ērika Zommere - otro reizi.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu viest skaidrību, ka, runājot par vienu kāda kopveseluma tēzi, mums nav nekādas vajadzības nepārtraukti uzsvērt kādu detaļu. Ja mēs runājam par Ārstniecības likumu, kurā ir ietvertas vairākas sadaļas, to skaitā arī sadaļa par cilvēka psihisko veselību, mēs taču nesakām: “Ārstniecības un psihisko problēmu likums”. Vidiņa kungs, paldies par jūsu rūpēm, bet es domāju, ka jebkura sieviete tomēr ir tiesīga vairāk runāt par visām šīm problēmām, jo viņas līdzdalība un viņas atbildība dažkārt ir nenovērtējama. Turpretī vīrieši... es nezinu, kāpēc tas tā notiek, ka pat visaugstākajā līmenī mūsu kolēģi vīrieši, kuriem arī būtu jāizprot šīs atbildības nozīme ne tikai valstiskā līmenī, atļaujas pat teikt... Es vakar lasīju kādu interviju un neticēju savām acīm, ka viens no maniem kolēģiem, vīrietis, ir spējis pateikt: “Man uz abortu nav jāiet, tādēļ mani šīs problēmas neuztrauc tik ļoti.” Kur tad ir redzama tā atbildība, kādai ir jābūt katram vīrietim, kurš audzina gan meitu, gan dēlu? Mēs zinām, ka cilvēks savas ģimenes modeli veido, vadoties no esošā savu vecāku, mātes un tēva, attiecību modeļa. Kā tad mēs vispār varam runāt par audzināšanu, par tās lielo nozīmi, ja sākam diskutēt par tādām lietām, par atsevišķiem elementiem? Mēs neskatāmies uz problēmām kopumā, un tā ir mūsu problēma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks. Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Komisija neatbalstīja deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikumu, pamatojoties uz to, ka šis priekšlikums - mainīt likumprojekta nosaukumu - nepamatoti sašaurina to un neatspoguļo visu likumprojektā ietverto problēmu klāstu. Deputāts Vidiņš šeit jau minēja par to, ka reproduktīvā joma un seksuālā joma nav viens un tas pats un ka reproduktīvā joma un seksuālā joma var pastāvēt neatkarīgi. Un ne visiem ir bērni. Seksuālā veselība ir viena no cilvēka fiziskās un garīgās veselības sastāvdaļām.

Taču, runājot konkrēti par šo likumprojektu, es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šā likumprojekta trešā daļa “Seksuāli transmisīvās slimības” ir tieši saistīta ar seksuālo veselību un minimāli - ar reproduktīvo. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka seksuālas attiecības var būt ne tikai starp heteroseksuāli orientētiem partneriem, bet arī starp homoseksuāli orientētiem partneriem, un attiecībā uz tādiem gadījumiem diez vai varam runāt par reproduktīvo veselību. Taču seksuāli transmisīvās slimības tur ir sastopamas tikpat bieži kā heteroseksuālo attiecību gadījumos.

Vēl viena nodaļa, kurā lielākoties tiek runāts par seksuālo, bet ne reproduktīvo veselību, ir piektā nodaļa - “Dzimstības regulēšana”. Tur tiek runāts par kontracepciju, tur ir izskatītas visas iespējas un veidi, kā izvairīties no nevēlamas grūtniecības, tātad no reproduktīvās funkcijas. Ar kādu mērķi? Lai nodrošinātu seksuālo veselību, lai garīgi un fiziski cilvēks būtu vesels tieši šajā jomā.

Tās ir tikai divas šā likumprojekta nodaļas, kuras skar lielākoties seksuālās veselības jomu. Tāpēc komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 26, atturas - 33. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R.Ražuks. 2. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot komisijas sagatavotajā 2.a priekšlikumā. Deputāti neiebilst?

Atklājam debates. Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Neliela replika attiecībā uz Vidiņa kunga un Ražuka kunga teikto. Visam varētu piekrist, ieskaitot arī to, kas tika teikts par seksuālo veselību, ja vien tas kaut kādā veidā atspoguļotos tālāk likumā, atskaitot nosaukumu. Diemžēl nekāda cita satura te nav.

Runājot par 2.priekšlikumu, ir jāpaskaidro princips. (Starpsauciens: “Skaļāk!”) Mūsu priekšlikums ir nedaudz plašāks nekā komisijas piedāvātā redakcija. Viena tāda lieta, kas mūsu priekšlikumā parādījās, bija nedzimušas dzīvības aizsardzība. 2.a priekšlikums ir radies Garīgo lietu padomes lēmuma ietekmē un tika pieņemts tikai pirms pāris dienām, atbalstīts komisijā. Otra būtiska lieta, kura bija mūsu priekšlikumā, bet kura nav atspoguļota pašreizējā komisijas sagatavotajā variantā, ir atbildība par veselības aprūpi un veicināšanu, gan valsts, gan ārstu, gan arī - un tas ir ļoti būtiski, to mēs uzsveram! - personas atbildība. Ieskaitot šo bīstamo jautājumu par abortiem. Cilvēks, kurš uzņemas to izdarīt, pats arī par to ir atbildīgs.

Tātad, ja šis nav viens no likuma mērķiem, tad diemžēl kopumā likums ir stipri sašaurināts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti skaists priekšlikums. Bet paskatieties - tajā ir minēts “dzimstības pieaugums valstī” un “veselības veicināšana un aprūpe”. Kāpēc, iesniedzot šādu priekšlikumu, jūs, Ģīļa kungs, - jūs taču esat valdību veidojošā partijā - nedevāt paskaidrojumus, kā tad būs ar to veselības veicināšanu, kura ir pārvērtusies kaut kādā nesaprotamā medicīniskā aprūpē? Tas ir viens jautājums. Un otrs ir “dzimstības pieaugums valstī”. Kāds var būt dzimstības pieaugums valstī, ja pagājušajā gadā bija 20 tūkstoši abortu?! Es atvainojos, - vajag paskaidrojumu tādam priekšlikumam. Ja jau mēs sakām “A”, tad ir jāpasaka arī “B”. Kā tad mēs aprūpēsim tos bērnus, kuri, kā saka, neieraudzīja sauli? Un tagad mēs te stāstām un ierakstām dažādus brīnumus. Tomēr jāatstāj ir tā pirmā redakcija.

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Man ir ārkārtīgi žēl, ka jūs jau ar pašu pirmo balsojumu parādījāt zināmu nevēlēšanos uzklausīt arī citādu viedokli un iedziļināties jautājumā.

Mūsu priekšlikumi, gan 1., gan 2.priekšlikums, ir savā starpā saistīti. Un jūs saprastu, kāpēc, ja jūs būtu veltījuši uzmanību tam, ko par šā likuma jēgu un nepieciešamību centās mums pastāstīt ļoti kvalificēti speciālisti, kas visu mūžu ir veltījuši šim darbam. To skaitā ir arī dakteris Lejiņš, kurš skaidri un gaiši paskaidroja, ka likums ir vajadzīgs tieši tādēļ, lai nodrošinātu rūpes par reproduktīvo veselību. “Reproduktīvā veselība” - šie vārdi ietver sevī visu, kam ir sakars ar iedzīvotāju bioloģisko vai sociālo atražošanu, kā to mums skaidro arī eksperti.

Runājot par seksuālo veselību, jāteic - jā, tas ir viss, kas ir uz dzimumdzīvi attiecīgs, bet vai tad likums tika radīts, lai regulētu jautājumus, kas saistās ar dzimumdzīvi? Mūsuprāt, tas tā nav. Ja jūs būtu izlasījuši to redakciju, kuru piedāvā mūsu frakcijas deputāti, vēršot uzmanību uz to, ka likuma mērķim ir jābūt tādu tiesisko attiecību noteikšanai, kuras sekmē dzimstības pieaugumu valstī, nedzimušas dzīvības aizsardzību, personas reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi, kā arī valsts, ārsta un personas atbildību dzīvības aizsardzībā no tās ieņemšanas brīža, varbūt tad mums šīs debates nebūtu bijušas, manuprāt, tik nesaturīgas.

Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mūsu iesniegtais formulējums, kāds tas ir, tika vērtēts arī pagājušajā nedēļā Garīgo lietu padomes sanāksmē, kurā man bija tas gods piedalīties. Un, ja tas jautājums būtu jūs interesējis, tad jūsu frakciju pārstāvji arī būtu varējuši te pastāstīt, ka garīdznieki izteica zināmu neizpratni, kā iespējams šādu mērķa formulējumu neatbalstīt.

Man gan nav zināms, kurš parūpējās par to, bet paldies, ka mums visiem ir šodien izdalīta kristīgo konfesiju priekšlikumu lapa, kuru ir parakstījuši gan kardināls Jānis Pujāts, gan arhibīskaps Jānis Vanags, gan arī citi cienījami garīdzniecības pārstāvji. Izlasījuši tajā kaut vai divas pirmās rindas, varat redzēt, cik ļoti tas sakrīt ar mūsu priekšlikumu. Proti, šeit ir rakstīts: nav šaubu, ka katra cilvēka dzīvība sākas ar ieņemšanas brīdi. Tādēļ arī no ieņemšanas brīža cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, kuras ir jānodrošina valsts likumos.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Gan šajā, gan iepriekšējā Saeimā mēs esam izskatījuši daudzus likumus un šeit ir bijusi diskusija par tām pamatvērtībām, kuras ir svarīgas Saeimai un kuras Saeima arī cenšas nostiprināt valsts likumdošanā. Neapšaubāmi, viena no visaugstākajām vērtībām ir cieņa pret cilvēka dzīvību. Saeima līdz šim šo cieņu ir mēģinājusi parādīt, iestrādājot likumos normas, kas aizsargā cilvēka dzīvību.

Atceros diskusiju, kāda šeit bija, kad mēs apspriedām jautājumu par nāves soda atcelšanu valstī. Šeit uzstājās arī pārstāvji no frakcijas “Latvijas ceļš”, un Panteļējeva kungs teica, ka mums ir jāizturas ar vienādu morāles standartu visos tajos gadījumos, kuros ir runa par cilvēka dzīvības aizsardzību. Mums nevajadzētu lietot dubultas morāles standartus: tad, kad ir runa par nāves soda atcelšanu, mēs minam argumentus par cilvēka dzīvības cienīšanu un cilvēka dzīvības aizsardzību un tos izmantojam, lai valstī atceltu nāves sodu izpildi, turpretim šajā gadījumā, kad ir runa par abortiem un par nedzimušas dzīvības, vēl nepiedzimuša bērna dzīvības, aizsardzību, mēs parādām pavisam citu attieksmi un nelietojam tieši tās pašas vērtības.

Tādēļ, tieši likuma mērķi definējot, ļoti svarīgi ir parādīt cieņu pret cilvēka dzīvību, nostiprināt to likumdošanā - ierakstīt likumā skaidri un nepārprotami, ka likuma mērķis ir nedzimušas dzīvības aizsardzība.

Otrkārt. Zināmā mērā atbildēšu arī uz Bojāra kunga izteiktajiem jautājumiem. Tieši likuma mērķī ir jāparāda valsts atbildība. Tieši tur jānosaka valsts atbildība par nedzimušas dzīvības aizsardzību, kā tas ir piedāvāts 2.priekšlikumā, paredzot valsts atbildību, ģimenēm atbalstu veselības aprūpes jautājumos, arī adopcijas jautājumos. Un ļoti svarīgi, lai viens no šā likuma mērķiem būtu arī dzimstības veicināšana valstī, kad abortu skaits valstī pārsniedz dzimušo bērnu skaitu. Es uzskatu, ka tas būtu vieglprātīgi un bezatbildīgi - neminēt dzimstības veicināšanu, dzimstības pieaugumu valstī kā vienu no šā likuma mērķiem, kas ir ļoti cieši saistīts ar pašu galveno mūsu mērķi - cilvēka dzīvības aizsardzību, sākot jau ar likuma mērķa definēšanu.

Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumā izteikto likuma mērķi!

Sēdes vadītājs. Paldies! Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais prezidij! Godātie kolēģi! Acīmredzot šorīt neesam paņēmuši rokās to vēstuli, kuru Saeimai atrakstīja Sociālo un darba lietu komisija, lūdzot nomainīt pirmo un pēdējo lapu šodien skatāmajā īstajā tekstā, jo Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu sagatavoja trešajam lasījumam 6.decembrī, bet, es atvainojos, šodien diemžēl jau ir janvāra pēdējā diena. Tādēļ varbūt kādam te kaut kas ir dokumentos nedaudz sajucis. Ieskatoties šajā jaunajā izsniegtajā lapā, jūs redzat 2.a priekšlikumu. Izlasīsim to! Es lūgšu kolēģus, it sevišķi savus tuvākos, kurzemniekus, nemaldināt cilvēkus, jo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par 1.pantu “Likuma mērķis” skan tā: “Šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu nedzimušu dzīvību un jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību.” Tā, lūk!

Man nedaudz dīvaini šķiet, ka, piemēram, mūsu visu cienītais Māris Vītols, kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs, runā par to, ka mums ir nepieciešams izglītot jaunatni un tā tālāk. Mēs pirms pāris dienām saņēmām vēstuli no Izglītības un zinātnes ministrijas, ko parakstījis ministrs Greiškalna kungs. Viņš vēstī, ka Latvijā tik tiešām ļoti nopietni tiek domāts par šiem jautājumiem un ka skolēni tiek attiecīgi izglītoti veselus 2 gadus 12 gadu laikā, tas ir, - 5. un 8.klasē. Redziet, tas, izrādās, esot gandrīz vai pietiekami! Tādēļ, kolēģi, esiet tik laipni un uzmanīgāk palasiet, kas te ir rakstīts un kāds ir komisijas priekšlikums.

Šajā gadījumā es uzskatu, ka visas tās labās domas, par kurām runāja mani kolēģi, ir pateiktas komisijas priekšlikumā, un tas ir 2.a priekšlikums. Un šajā gadījumā, dziļi cienot kolēģus Demakovu, Ģīli un Vītolu, es tomēr lūdzu viņu priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Bija patīkami dzirdēt no Vītola kunga, ka valsts rūpējas un atbalsta mūsu bērnus. Taču paskatīsimies vēsturē: vai tad 1997.gadā 12 latu pabalsts netika samazināts uz 4 latiem? Vai to jūs varat nosaukt par valsts atbalstu? (Taču arī tie 12 lati bija ļoti niecīga summa.) Kā tad to bērnu pabaro tā mamma, kura saņem kādus 30 latus mēnesī? Tas ir pirmais jautājums.

Otrais. Par izglītošanu. Nu piemēra labad minēšu vismaz vienu iepriekšējo gadu - 2001.gadu. Vai tad jūs daudz esat mūsu televīzijā redzējuši izglītojošās programmas? Tur tiek rādītas tikai pornofilmas un vislielākās nejēdzības - slepkavības un viss pārējais, jūs tur nekā cita neredzēsiet. Vienīgais raidījums, ko var paskatīties, ir pēdējās ziņas. Attiecībā uz radio jāteic, ka tur vēl viena otra izglītojoša pārraide ir. Taču, tā kā vidējos viļņos pārtrauca raidīt, iedzīvotāji vairs nesaņem nekādu informāciju.

Un paskatīsimies uz citiem cipariem! Abortu skaits: 1996.gadā - 29,5 tūkstoši, 1997.gadā - 27 tūkstoši, 1998.gadā - 25 tūkstoši, 1999.gadā - 23 tūkstoši, un 2000 gadā - 22 tūkstoši. Pati valdība zina šos skaitļus un to, kas notiek Latvijā. Ļoti labi zina! Diemžēl nekas netiek darīts. Kāds tad ir atbalsts tām ģimenēm, it sevišķi laukos, kurās ir bērni? Tām nekāda atbalsta nav un valdības aprūpes nav. Jo valdībai nav plāna, kā atbalstīt dzimstību Latvijā. Mums dabiskais pieaugums ir ar mīnusa zīmi - 14 tūkstošu. Diemžēl tādi ir statistikas dati. Tie nav varbūt pilnīgi, bet tādi tie ir, un tie ir ļoti negatīvi. Un tas, ko jūs ierosināt iestrādāt likumā, - nu, tā jau ir tikai, kā saka, priekšvēlēšanu vēlme.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Man būtu lūgums jums. Tad, kad runā deputāts Leons Bojārs, vajadzētu vai nu drusku pieklusināt translāciju, vai kaut kā to troksni zālē.

Man ir lūgums arī jums, Bojāra kungs. Nu, nerunājiet ar tādu naidu no šīs tribīnes! Nu, nerunājiet ar tādu naidu!

Tautas partijas frakcijas deputātu iesniegtā priekšlikuma būtība faktiski ir vārdos “nedzimušas dzīvības aizsardzību”, taču nu šie vārdi ir pazuduši, to nav komisijas piedāvātajā redakcijā. Likumus mēs taču rakstām ne tikai šauram speciālistu lokam. Es aicinu aptverošāku redakciju ņemt par pamatu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, es atgādinu, ka mēs šobrīd strādājam ar dokumentu nr.3889-b.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Es gribētu tomēr atgādināt, ka mēs tik tiešām... Straumes kungs nupat precizēja, ar kādu dokumentu mēs strādājam. Šeit nepārprotami ir ietverti šie vārdi: “lai aizsargātu nedzimušu dzīvību”. Es domāju, ka Tautas partijas frakcijas iebildumi šinī gadījumā nav pamatoti.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks. Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi!

2.priekšlikums - deputātu Demakovas, Ģīla un Vītola priekšlikums - , kā arī vēl vesela virkne tālāk sekojošo priekšlikumu ir konstruēti, balstoties uz to, ka likuma nosaukums varētu būt: “Reproduktīvās veselības likums”. Mēs esam nobalsojuši, saglabājot nosaukumu: “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums”. Tātad principā 2.priekšlikums šeit neiederas, vadoties no turpmākās likumprojekta konstrukcijas un nosaukuma. Taču šeit jums ir arī 2. -a - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš atspoguļo deputātu Demakovas, Ģīla un Vītola domu, kurš ir tapis pēc Latvijas Republikas Garīgo lietu padomes priekšsēdētāja priekšlikuma, kā arī premjera Andra Bērziņa priekšlikuma, un tieši šajā priekšlikumā ir iekļauti vārdi “lai aizsargātu nedzimušu dzīvību”.

Aicinu neatbalstīt 2.priekšlikumu, tāpēc ka tas jau ir daļēji ir atbalstīts un precīzāk izstrādāts 2.-a priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 17, atturas - 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai ir iebildumi pret 2.-a priekšlikumu? Nav iebildumu. Tiek atbalstīts. Vai ir tomēr jābalso? (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.-a priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 7. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. 3. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Cienījamie kolēģi! Lai veiktu tālāku likumprojekta izskatīšanu, tagad lūdzu pāriet pie dokumenta nr.3889. Pie dokumenta nr.3889b mēs atgriezīsimies pašās likumprojekta izskatīšanas beigās.

4. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 5. - deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums - neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi un visi citi, kas mani dzird! Es gribētu, lai jūs atvērtu savas ausis un savas sirdis un ieklausītos tajā, ko es jums pašreiz teikšu. Es gribu nolasīt dažus izvilkumus no vēstulēm, kuras cilvēki ir rakstījuši Ziemassvētku vecītim pirms Ziemassvētkiem.

“Līdz šim mēs vēl nerakstījām, jo varējām kaut kā iztikt, bet tagad mums ir ļoti grūti. Mēs ejam skolā. Mammai nav darba, bet tētis saņem tik mazu algu, ka nepietiek pat maizītei. Mēs vēlētos siltus zābaciņus, jo paši tos nevaram iegādāties. Lai būtu arī kaut kas no siltā apģērba vai kāda skolas soma.”

“Es esmu maziņa. Izdari man prieku un atsūti man pamperīšus. Nopirkt tos nevaram. Tētim nupat bija muguras operācija. Strādāt tik drīz arī vēl nevarēs. Mammīte arī ir sasirgusi. Ļoti tevi gaidīšu.”

Es atvainojos, - lūdzu cienījamos kolēģus vīriešus uzklausīt arī sievietes viedokli par šo jautājumu!

Nākamā vēstule: “Tēvs ir 1.grupas invalīds. Tētim ir ļoti vajadzīga tahta un gultas veļa. Viņš guļ saliekamajā gultā. Bija pāris mēnešus ļoti slims un ļoti ilgojas pēc mīkstas gultasvietas. Dzīvojam tik nabadzīgi, ka nevaram nopirkt.”

Cita ģimene raksta: “Dzīvojam saticīgi un mīļi, bet nabadzīgi. Taču ļoti sāpīgi ir pēc tam, kad beidzas brīvdienas un atsākas skola. Kad pārējie stāsta par brīnišķajām dāvanām, ko saņēmuši, bet mums nākas ciest klusu. Vecāki nevar atļauties mūs iepriecināt. Ģimenē tētis ir vienīgais pelnītājs. Māmiņa sēž mājās pie maza brālīša, kurš ir slims ar epilepsiju. Ko mēs vēlētos, es nerakstu, jo vēlēšanos ir tik daudz. No sirds priecātos par jebkuru dāvanu. Es iedošu omītes adresi, jo līdz 17.decembrim mums jāatbrīvo dzīvoklis tāpēc, ka neesam spējīgi samaksāt par dzīvoklīti.”

Ko es ar šo gribēju teikt? Es nolasīju tikai dažas no vēstulēm, kuras Latvijas iedzīvotāji raksta Ziemassvētku vecītim. Jo kam gan lai žēlojas un kam gan lai tic? Laicīgā vara nerūpējas gandrīz par 80% iedzīvotāju, kas dzīvo tuvu nabadzības robežai vai zem tās. Ne vara, ne baznīca nespēj nodrošināt, ka lielākā daļa šīs valsts iedzīvotāju varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, to skaitā arī nevainīgi bērni. Es uzskatu, ka katram bērnam ir jābūt gaidītam un mīlētam, tam ir jāienes ģimenē prieks, nevis bažas par vēl vienas mutes esamību, nedz arī prieks nevis par bērnu, bet gan par pabalstu, kas palīdz izdzīvot pārējai ģimenes daļai. Dievs cilvēkam ir devis saprātu, lai cilvēks izdarītu izvēli un pieņemtu lēmumu. Jā, grūtniecības izbeigšana ir grēks, ko apzināti vai neapzināti uzņemas gan vīrietis, gan sieviete. Bet viņi to izpērk visu savu mūžu. Taču padomājiet, vai vēl lielāks grēks nav radīt bērnu, bet pēc tam to pamest? Pat zvēri to nedara. Vai vēl lielāks grēks nav cietsirdīgi izturēties pret bērnu? Mēs lasījām, ka tēvs piekauj savu meitu vai nogalina jaundzimušo. Vai lielāks grēks nav nerūpēties par radīto bērnu? Un kā mēs varam aizliegt veikt abortu, ja grūtniecība ir radusies vardarbības rezultātā - ne tikai izvarojot, bet vardarbīgi izturoties pret sievu, meitu vai māti ģimenē? Kā var aizliegt abortu valstī, kur sievietēm nepietiek līdzekļu, lai veiktu legālu abortu? Tas nozīmē, ka palielināsies kaktu dakteru skaits un nelegālo abortu skaits, kuru dēļ var iestāties sievietes neauglība vai pat nāve. Jā, pat šodien abortus veic ķēķī uz galda. No valstīm, kur aborts ir aizliegts, tie, kam ir daudz naudas, izbrauc uz ārzemēm to darīt.

Kāpēc norādīt, ko nedrīkst darīt sieviete? Varbūt labāk būtu norādīt un likumā noteikt, kas ir aizliegts vīrietim? Varbūt ar likumu aizliegt vīrietim pabeigt dzimumaktu vai uzlikt 10 tūkstošus lielu naudas sodu un pienākumu visu mūžu uzturēt sievieti un bērnu par to, ka viņš nav laikā painteresējies, kādā posmā atrodas sievietes olšūna? Ja baznīca vēlas samazināt to sieviešu skaitu, kuras veic tādu operāciju, tad ierosināsim kopīgi ar valdību atrast līdzekļus un iespējas sabiedrības un it sevišķi jaunatnes izglītošanai jautājumos par grūtniecības iestāšanās iespējām un kontracepciju. Galu galā varbūt to var darīt tā, ko to dara Soltleiksitijas olimpiskajā ciematā, - izdalīt prezervatīvus par brīvu. Mums nav likuma, kas aizliedz ievērot noteiktās konfesijas normas par dzimumattiecībām un grūtniecību. Mums nav likuma, kas aizliedz smēķēt vai lietot alkoholu, vai dzert, piemēram, arī kafiju, jo arī tas viss rada neveselīgu vidi tēva spermatozoīdā vai mātes ķermenī un bērns var nomirt nepiedzimis.

Būsim ticīgi, bet nebūsim reliģiozi! Un domāsim par bērniem, viņu labklājību, viņu tiesību ievērošanu! Radīsim labvēlīgu un drošu vidi bērna vecākiem, tad bērni būs gaidīti, mīlēti un loloti! Vecāki tad neuztrauksies par viņu nākotni, jo tā būs droša, jo būs gan iespēja pilnvērtīgi bērnus pabarot un apģērbt, gan arī iespēja viņus izglītot un audzināt veselīgi. Tā būs Latvijas nākotne.

Es gribu aicināt visus, kas mani dzird: uzlieciet roku uz savas sirds un, pirms metat pirmo akmeni, padomājiet, cik tīri jūs paši esat! Ar aizliegumiem mēs problēmas neatrisināsim.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mīļā Ingrīda! Es vispirms atbildēšu… mēģināšu atbildēt uz to, ko Ingrīda Ūdre mums visiem šeit teica. Man arī sirds sāp, jo ir briesmīgi dzirdēt un lasīt šādas vēstules, kas nāk no nabadzīgām ģimenēm, no izmisumā novestām mātēm, no bērniem, kas ir ļoti slimi. Un es varu sacīt tikai to pašu - ka ir liels grēks pamest bērnu. Mums visiem ir liels grēks, ka sabiedrībā ir tādas ģimenes, kuras dzīvo nabadzībā, ka ir bērni, kuri tiek nodoti valsts aprūpē.

Bet, mīļie kolēģi, daudz lielāks grēks ir šo bērnu iznīcināt pavisam! Ja bērns piedzimst kaut vai nabadzīgā, nelabvēlīgā ģimenē, kaut viņš piedzimst slims, kaut viņš tiek nodots valsts vai vissliktākajā aprūpē, viņam ir vēl kāda iespēja šajā pasaulē dzīvot un kaut ko šajā pasaulē izdarīt. Vēl vairāk - viņam ir liela iespēja kļūt par uzvarētāju šajā pasaulē! Bet, ja viņš ir iznīcināts, ja viņa nav, tad vispār nekā nav. Tad mēs visi esam vislielākajā grēkā - un pie tam tādā grēkā, kurā būdami mēs neko vairs nevaram mainīt. Jebkuru nabadzību var mainīt tā, ka mēs kļūstam bagātāki, un jebkuru slimību kādreiz varēs izārstēt, bet, ja mēs būsim no savas dzīves “norakstījuši nost” un padarījuši par nebijušām simtiem un tūkstošiem dzīvju, tad tas grēks uz mums paliks.

Par mana priekšlikuma būtību. Tātad atgriezīsimies pie 5.priekšlikuma. Deputāte Prēdele ir ierosinājusi izslēgt 3.pantā vārdus “grūtniecības pārtraukšanas”. Tikko kā Saeima vienprātīgi izteica savu atbalstu nedzimuša cilvēka dzīvībai, un šis atbalsts bija nepārprotams. Tad nu jebkura loģika arī prasa izslēgt no šā likuma tādu normu, kas neatbilst šā likuma pozitīvajam, dzīvību sargājošajam un saudzējošajam saturam, proti, izsvītrot vārdus “grūtniecības pārtraukšanas”, kas šajā kontekstā ir kopā ar tādiem pozitīviem jēdzieniem kā dzimstības regulēšana, dzemdību palīdzība un tā tālāk. Manuprāt, tāda norma vienkārši neiederas nedz mūsu šodienas sarunā, nedz arī mūsu visu kopējā pārliecībā par cilvēka, nedzimuša cilvēka, dzīvības sargāšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Uzskatu par savu pienākumu nākt un atkal jums teikt: tā tas nav.

5.priekšlikums ir ļoti cilvēcīgs un ļoti vajadzīgs priekšlikums, bet ne mūsu apstākļos. Jo, atbalstot 5.priekšlikumu, ko iesniegusi deputāte Aida Prēdeles kundze, mēs panāktu tādu situāciju, ka 24., 25. un 26.pants, kas ir saistīti ar grūtniecības pārtraukšanu, vairs nebūs balsojami. Un tad, kolēģi, parādīsies interesanta un ļoti bēdīga situācija, ka tajos gadījumos, kad sieviete būs slima, un arī tajos gadījumos, kad ginekologs redzēs, ka ir ļoti slikti ar bērnu, šo jauno, mazo dzīvībiņu, jau līdz 12.nedēļai, un arī tajos gadījumos, kad sieviete būs ieņēmusi šo dzīvību izvarošanas rezultātā, un tā tālāk, - ka tajos gadījumos mums nebūs vairs iespējas par to diskutēt, ja tagad atbalstīsim 5.priekšlikumu. Un šoreiz gan es vēlētos Aidas Prēdeles kundzes teiktajam piebilst: kad runājam par bērniem, kuri ir ļoti slimi, par tām traģēdijām ģimenēs, nebūsim vieglprātīgi! Pateikt, ka mātei visu mūžu jādzīvo līdzās ar ļoti slimu bērnu, - tā nav vienkārša lieta. Tā nevar pateikt! To es jums, kolēģi, saku no savas bēdīgās pieredzes. Kā šeit jūsu priekšā stāvu! Katrs gadījums ir individuāls. Kad māte ir nolēmusi laist pasaulē bērnu, zinot, ka viņš būs slims, ne vienmēr šis ceļš ir ļoti vienkāršs. Un vēl bēdīgāk ir tad, ja mediķu neprofesionalitātes dēļ bērns kļūst slims. Arī tad ir smagi. Un tādēļ, runājot par vispārīgām ētiskām lietām, padomāsim par to reālo dzīvi, kāda pašreiz ir Latvijā!

Un vēl. Man bezgala nepatīkami klausīties kolēģos, kuri strādā jau daudzus gadus Saeimā un saka: mēs jau 6 vai 8 gadus šo problēmu risinām, rakstām likumus un tā tālāk! Acīmredzot arī 6.Saeimā bija diskusija par to, ka ģimenēm ir smagi, ka bērnu pabalsti ir mazi, ka māte, kas audzina bērnu līdz pusotra gada vecumam, saņem tikai šos 30 latus - šo pabalstu. Nu tad pasakiet, kolēģi mīļie (un šoreiz vēl jo vairāk vēršos pie vīriešiem): nu cik reižu tad jūs esat savu stingro vārdu teikuši, lai Latvijā šī situācija uzlabotos?

Es aicinu 5. - Aidas Prēdeles priekšlikumu - neatbalstīt sakarā ar to, ka lielas grūtības varētu rasties ar 24., 25. un 26.pantu. Pašķiriet tos pantus, palasiet kaut vai virsrakstus un atgādiniet to sev!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Aidas Prēdeles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 18, atturas - 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. Paldies.

6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 7. - deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums - neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 7.priekšlikumu.

Aida Prēdele.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Mīļie kolēģi! Es nevēlos jūs nogurdināt, atkārtojot iepriekš teikto, bet par šo priekšlikumu tomēr ir jārunā īpaši. Runa ir par skolu programmām - veselības mācības programmām un izglītību sociālajā un reproduktīvās veselības jomā. Mans priekšlikums aicina veikt šādu izglītību katrā skolā un sniegt šādu izglītību katram bērnam. Taču tas ir arī atgādinājums, ka skolu veselības mācības programma nedrīkst būt likta un balstīta tikai uz to, lai bērnu vedinātu viņa ziņkārības, dabiskās ziņkārības, dēļ domāt vai rīkoties pretēji tai tikumības mācībai, kas ir, es ceru, mācīta viņam ģimenē. Proti, ja ģimene ir ticīga un bērniem ir mācījusi īpaši saudzīgu attieksmi pret šiem jautājumiem, tad ir jānodrošina, lai veselības mācības programmā būtu paredzēti īpaši izņēmumi attiecībā pret šiem bērniem, lai viņiem nebūtu jāmācās tādas lietas un jāspriež par tādām lietām, kas nav šiem bērniem pieņemamas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā kaut ko piebilst?

R.Ražuks. Pateicos deputātei Aidai Prēdelei! Komisijā mēs izdiskutējām šo jautājumu un konstatējām, ka šā priekšlikuma būtība ir daudz plašāka par šā likumprojekta “rāmjiem”. Tā ir saistīta ar nupat jau pieminētās veselības mācības plašu ieviešanu skolās, taču šis likumprojekts “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums” nevar reglamentēt mūsu izglītības sistēmas saturu. Es gribu informēt deputātus, ka pēc Latvijas Republikas Garīgo lietu padomes iniciatīvas jau nākamnedēļ manis vadītā Sabiedrības veselības apakškomisija sāks darbu pie priekšlikumiem koncepcijai par morāli ētisko audzināšanu, par veselības mācības ieviešanu skolās. Šī apakškomisija strādās kopā ar izglītības un tieslietu jomas speciālistiem, lai tuvākajā laikā iesniegtu valdībai priekšlikumus koncepcijas izstrādāšanai. Tur būtu īstā vieta šīs idejas iemiesošanai. Tāpēc komisija aicina neatbalstīt 7. - deputātes Aidas Prēdeles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 4, atturas - 67. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 8. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, to iestrādājot 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

R.Ražuks. 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 11. - deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 12. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - daļēji atbalstīts, iestrādājot 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

R.Ražuks. Atbalstīts ir arī 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 15. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 16. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 15. un 16.priekšlikumu.

R.Ražuks. 17. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 17., 18. un 19.priekšlikumu.

R.Ražuks. Paldies.

20. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 22. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Arī 21. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis par 20., 21. un 22.priekšlikumu.

R.Ražuks. 23. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 24. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 25. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 26. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums par jaunu 12.panta redakciju - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz piedāvāto konkrēto tekstu. Citēju: “Neauglība ir dzimumnobriedumu sasniegušu divu pretēju dzimumu personu nespēja radīt bērnu gada laikā, dzīvojot regulāru dzimumdzīvi bez kontracepcijas.” Un tūlīt pat ir arī pateikts, kā notiek šīs problēmas diagnostika, - ka neauglību diagnosticē un ārstē ginekologs, urologs, seksopatologs vai ģenētiķis. Tātad princips ir gaužām vienkāršs: ja grūtniecība iestājas gada pēdējā dienā, tad tik un tā pāris skaitīsies neauglīgs, jo bērns piedzims jau nākamajā gadā.

Otra lieta ir, ka tādu situāciju, kad bērns nepiedzimst, es domāju, redz ne tikai pats pāris, bet arī kaimiņi, radi, draugi un paziņas un ka visi daudzie speciālisti šajā procesā īstenībā nemaz nav vajadzīgi. Ja jūs uzmanīgi izlasītu mūsu piedāvāto redakciju, tad jūs redzētu, ka tur parādās tēma par konkrētas personas, nevis ģimenes neauglību. Un vēl viena lieta ir neauglības medicīniskie iemesli.

Tātad mans lūgums ir atbalstīt mūsu piedāvāto redakciju un par to izšķirties balsojot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

R.Ražuks. Sociālo un darba lietu komisija, izdiskutējusi šos priekšlikumus, konstatēja, ka komisijas priekšlikums, tātad esošā redakcija, ir precīzāks un labāk atspoguļo lietas būtību, tāpēc nav atbalstījusi deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikumu. Komisijas vārdā aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 6, atturas - 53. Priekšlikums guvis atbalstu.

R.Ražuks. Atbalstīts ir 27. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 28. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums... (Starpsauciens no zāles: “Atsauc!”)

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts.

R.Ražuks. Tiek atsaukts. Paldies.

29. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 30. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 31. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 32. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 33. - deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 34. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 35. - deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums - arī neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 36. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

R.Ražuks. 37. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 38. un 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 37., 38. un 39.priekšlikumu.

R.Ražuks. 40. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 41. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. Tātad 41.priekšlikums arī ir...

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

R.Ražuks. 42. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 43. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 44. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 45. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts ir arī 46. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

R.Ražuks. 47. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 48. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 49. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 50. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - daļēji atbalstīts, iestrādājot 51. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 52. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 53. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 54. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 55. - deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 56. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu… (Starpsauciens: “Balsot!”)Atvainojiet, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 56. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 1, atturas - 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

R.Ražuks. 57. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 58. - deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. - deputātes Prēdeles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 4, atturas - 61. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās paziņojums.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskās komisijas sēde pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Tadeušs Ketlers, Jēkabs Sproģis, Žanete Vasaraudze, Helēna Demakova, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Romāns Mežeckis un Dzintars Kudums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums” trešajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks. Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta izskatīšanu turpinām ar 59. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikumu, kurš ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 60. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 61. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 61.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 62. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 63. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 64. - deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aida Prēdele.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu ieklausīties un būt uzmanīgiem šajā brīdī! Mans priekšlikums aicina izslēgt likumprojekta 24.pantu, un vēlāk būs jārunā arī par 25.panta izslēgšanu (proti, neatkarīgi no tā, vai mēs to šeit nosaucam par pieprasījuma abortu vai par grūtniecības pārtraukšanu). Izslēdzot šo problēmu un šo lietu no šā likuma, mēs vismaz valsts mērogā, valsts vārdā neatbalstītu nedzimuša bērna iznīcināšanu. Tāpēc aicinu ieklausīties, būt uzmanīgiem un atbalstīt šo priekšlikumu - aicinu to darīt visus, kuri ir šeit iepriekš jau izteikuši savu atbalstu nedzimuša bērna dzīvībai! Paldies!

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es jau iepriekš atvainojos, ka mans viedoklis nesakritīs ar daudzu citu viedokli, bet es tomēr uzskatu par savu pienākumu to pateikt.

Man šķita, ka varbūt tikai veci cilvēki un mācītāji ir iestājušies pret abortiem, bet pēdējo divu nedēļu laikā es esmu vērojusi ļoti interesantu parādību. Es ieeju Jēkaba katedrālē, un tur ir pilns ar jauniešiem. Ieeju blakus esošajā baznīcā, un arī tur ir pilns ar jauniešiem, un viņi lūdzas, lai deputāti nepieļauj abortus! Arī šodien, nākot uz Saeimu, es satiku tikai jauniešus. Un es sāku domāt, ka viņiem tomēr ir taisnība.

Esam panākuši, ka mūsu valstī pat smagu noziegumu izdarītājiem nedrīkst piespriest nāvessodu. Esam jau izglābuši kādu desmit slepkavu dzīvības. Varam to uzskatīt par lielu sasniegumu cilvēktiesību jomā. Tomēr šis apstrīdamais sasniegums ir nevērtīgs - tāpat kā jebkurš cits sasniegums -, kamēr ar valsts varas akceptu tiek katru gadu slepkavoti tūkstošiem, desmitiem tūkstošu nevainīgu bērnu un citi izlemj viņu vietā, vai viņiem būs dzīvot. Tas ir tas briesmīgākais! Kā attaisnojumu šiem abortiem minam smago ekonomisko vai tikumisko stāvokli, kad vecāki it kā nevar pabarot savus bērnus vai vecāku vispār nav kā vienota kopuma. Neviens no šiem argumentiem neiztur nekādu kritiku. Neviens bērns Latvijā vēl nav nomiris badā. Tieši otrādi - trūkumā un daudzbērnu ģimenēs augušie bērni ar savu čaklumu un vērtību sistēmu ir galvenie mūsu valsts cēlāji. Arī ārlaulībā ieņemts bērns nav nogalināms, jo tad jau tikpat labi var nogalināt bērnus, vecākiem šķiroties, lai netraucētu veidot jaunas attiecības. Un, kā mēs zinām, kāda puse no laulībām tiek šķirta. Starp citu, nereti šķiršanās notiek, jo laikus nav radīti bērni, kas laulātos vienotu.

Kā arguments abortu atļaušanai tiek minēts kriminālo abortu pieaugums, kuru dēļ varētu palielināties nāves gadījumu skaits. Tas ir blefs! Sieviešu dzīvību apdraudošu, neveiksmīgi izdarītu kriminālo abortu upuru skaits jebkurā gadījumā būs vismaz simtreiz mazāks par to bērnu skaitu, kuri ar valsts akceptu tiek nogalināti šobrīd. Šo iespējamo neveiksmju, neveiksmīgi izdarītu kriminālo abortu dēļ sabiedrība sāks domāt, kas ir tikumība un kas ir dzīvība. Sabiedrība kļūs cilvēcīgāka, sāks novērtēt dzīvības vērtību. Gudri vīri šobrīd spriež, ka abortus varētu izskaust ar obligātu pārrunu veikšanu. Var jau būt, ka tās dos kādu rezultātu, bet tikai nenozīmīgu. Skaidrošanas darbam ir jābūt papildlīdzeklim šajā smagajā cīņā par cilvēka dzīvību. Galu galā arī pret narkomāniju mēs cīnāmies taču tikai ar skaidrošanu vien. Cīnāmies ar visu likuma un valsts varas bardzību - vai vismaz rādām, ka tā cīnāmies. Valstij ir jāpalīdz cilvēkiem pieņemt cilvēka cienīgus lēmumus, un valsts attieksmes pasludināšana, aizliedzot abortus, būs pirmais solis uz tikumības un cilvēktiesību ievērošanu sabiedrības veidošanā.

Patiesībā bērns, kuram jānāk pasaulē, ir Dieva dāvana, kas tā radītājam nes svētību, nevis prece, par kuru ir samaksāts un kuru, ja nepatīk, var izmest.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti nepatīkami, ka 7.Saeimai tika uzlikts šis slogs - izskatīt un pieņemt šo likumprojektu. Šis likumprojekts ir vajadzīgs, bet daudzu pantu redakcija ir ļoti, ļoti nežēlīga un nevēlama.

Septiņu gadu laikā, kā te izskanēja no iepriekšējo sasaukumu deputātiem, šis likumprojekts tika visdažādākajā veidā vilcināts, un, ejot uz 8.Saeimu, mums to “piespēlēja”.

24.pants “Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās”. Šis 24.pants ir nežēlīgs un ļauns. Šādas panta redakcijas nepieciešamību valdība pamatoja ar it kā humānu attieksmi pret sievieti, toties tiek aizmirsts un paliek ēnā iemesls, kāpēc sieviete ir spiesta izvēlēties tikai šo risinājumu - mākslīgi pārtraukt grūtniecību.

Pēc statistikas datiem, 2001.gadā Latvijas Republikā katru dienu notika 50 šādas operācijas - mākslīga grūtniecības pārtraukšana. Un kopā 2001.gadā ir bijis 20 000 šādu operāciju. Tātad 20 000 bērniņiem netika ļauts redzēt sauli un baudīt dzīvi.

Izstrādājot likumprojektu “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums”, Ministru kabinets septiņu gadu laikā neatrada par vajadzīgu veikt analīzi, aptaujājot sievietes, kāda ir viņu attieksme pret šo likumprojektu un it sevišķi pret šo pantu. Nekādas aptaujas, nekādas statistikas nebija, un, protams, to arī nevēlējās darīt.

Kāpēc notiek tā? Vai sieviete nevēlas būt māte? Tas absolūti tā nav. Diemžēl sievietes uz šo nepatīkamo procedūru dzen trūkums un ārkārtīgās grūtības, kas sagaida māti un bērnu mūsu valsts dzīvē. Kā varēs viena bērnu audzināt māte, kurai ir 30 latu alga? Kā māte varēs bērnu audzināt, ja viņa ir studente un ja viņa ir viena? Ja mātei ir jau viens vai divi bērni, kā tad viņa varēs audzināt to trešo un ceturto? Valsts pabalsts ir nožēlojams - 4 lati mēnesī. Kādreiz tas bija 12 latu, bet, redziet, vajadzēja “salāpīt” budžetu un tāpēc pabalstu samazināja līdz 4 latiem. Valstij šo septiņu gadu laikā nebija un arī tagad nav vēlmes atbalstīt ģimenes, kurām ir bērni, un vientuļās mātes. Tāpēc notiek šī nežēlīgā lieta. Diemžēl mūsu statistikas dati nav pilnīgi, jo tur nav parādīts, kas tad vēl notiek dažādu ķimikāliju iedarbībā, un viss pārējais.

Latvija vispār ir unikāla, jo pensionāri, invalīdi, ārkārtīgi apgrūtina valsti: labāk lai to nebūtu! Un, protams, arī bērni tātad, redziet, nav vēlami. Ir vēlama tikai bezbēdīga dzīve, un tāda ir ļoti mazam procentam cilvēku, kuriem par pārējo iedzīvotāju dzīvi nekādu rūpju tā kā nebūtu.

Desmit gadu laikā Latvijā neatradās neviena valdība, kura izrādītu patiesas rūpes par bērnu veselību, par viņu saglabāšanu un par to, lai samazinātu šo negatīvo parādību. Un tāpēc valsts ir nonākusi stāvoklī, kuru sauc par nabadzību.

Paskatīsimies uz Pasaules Bankas darbību! Pirms viņa deva savus līdzekļus Latvijai, viņa veica apsekošanu. Un tie nav nekādi parasti izteikumi, bet ļoti interesanti, tādi, ko speciālisti ir pateikuši par Latviju. Neskaitot virkni humanitāru problēmu, būtiska ir politiska rakstura problēma - politiskā rīcība, kas vērsta uz ienākumu palielināšanu, nesamazinot nabadzību. Ļoti būtiskas ir atšķirības cilvēku ienākumu līmeņos. Jo nevienlīdzīgāka būs ekonomisko labumu sadale sabiedrībā, jo lielāka būs antisociālo seku izpausme dažādās sabiedrības grupās. To pateica ārvalstu konsultants Latvijā Teilora kungs.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

L.Bojārs. Es neatbalstu Ministru kabineta piedāvāto redakciju, kura ir nežēlīga.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Man atkal kārtējo reizi ir jānāk jūsu priekšā un jārunā par to, ko ne sevišķi precīzi pateica mans kolēģis. Nav trešajā lasījumā runa par Ministru kabineta redakcijā iesniegto likumprojektu. Runa ir par to, kāds darbs ir paveikts divu gadu laikā un kāds ir trešajā lasījumā teksts. Jūs to tagad lasāt Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotajā redakcijā. Es jūs aicinu neatbalstīt šoreiz Aidas Prēdeles kundzes viedokli un nebalsot par 64.priekšlikumu. Kādēļ? Tādēļ, ka trešajam lasījumam sagatavotajā 24.panta redakcijā ir ierakstīts nevis tāds teksts, kādu Ministru kabinets bija rakstījis un mums priekšā cēlis, - ka grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir “grūtniecības mākslīga pārtraukšana pēc sievietes lūguma līdz grūtniecības 12.nedēļai” - , bet cits. Proti, mēs skaidri un gaiši esam definējuši, ka grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir “ārkārtēja dzimstības regulēšanas metode”. Un, lūk, tālāk 24.pantā ir norādīts, kāda ir šī kārtība. Tas ir, kādi dokumenti jāsaņem, kādas pārrunas sievietei notiek ar ģimenes ārstu vai ginekologu. Ka sievietei tiek pasniegts informatīvs materiāls, lai viņa mājās varētu šo savu ļoti rūgto un ļoti nopietno soli vēlreiz pārdomāt. Ka mākslīgo grūtniecības pārtraukšanu drīkst izdarīt tikai medicīniskajā stacionārā, nevis ambulatorā ārstniecības iestādē. (Ministru kabinets bija mums iesniegtajā un pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojektā teicis, ka to var izdarīt arī ambulatorā ārstniecības iestādē.)

Kolēģi, palūkojiet un salāgojiet pirmā lasījuma tekstu ar to, kas tiek trešajā lasījumā piedāvāts komisijas vārdā un deputātu priekšlikumos! Bet, ja mēs vispār izsvītrosim 24.pantu, tad - es vēlreiz jūs brīdinu! - būs tāda pati situācija, kāda Latvijā bija 50.gados un par ko runā ginekologi ar ļoti lielu darba stāžu. Būs tāda pati situācija, kāda bija tepat blakus - Polijā. Un tā tālāk. Kas cietīs? Mīļie, cietīs sievietes, kuras būs mazturīgas! Vakardien pēc šīm smagajām diskusijām es runāju ar Rīgas Dzemdību nama vecmāti. Viņa ir cilvēks, kurš ir ļoti tuvu šīm sieviešu sāpēm un arī tiem priecīgajiem brīžiem, kad bērniņš nāk pasaulē.

Ja jau pašreiz, kad ir legāla situācija, kad Latvijā darbojas Labklājības ministrijas instrukcija, pēcpusdienas un vakara stundās šo operāciju var izdarīt par 50 latiem, tad, izbalsojuši no likumprojekta 24.pantu, mēs vienkārši varēsim apsveikt ginekologus, vecmātes vai kādus citus mediķus, un sliktākajā gadījumā tie būs nemediķi, kas tādas operācijas par, es domāju, ļoti lielu maksu izdarīs sievietēm, kurām būs ko maksāt. Tās, kurām maksātspējas nebūs, staigās pie kaktu dakteriem, kuri tādas operācijas izdarīs par trīs, pieciem latiņiem, cik nu viņas varēs atļauties, un pēc tam viņas tiks ārstētas, ja vēl varēs uzspēt, šajās ginekoloģiskajās nodaļās.

Es vēlreiz atgādinu, ka Polija jau pārdzīvoja šādu smagu pārbaudījumu: kad aizliedza grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās, rezultāts bija tas, ka sieviešu mirstība palielinājās divu gadu laikā divsimt reižu.

Vai mēs varam to atļauties - tādu atbildību uzņemties? Katrā ziņā tas ir ļoti smags jautājums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi, es domāju, ka šīs visai plašās diskusijas ir īstajā reizē. Par šīm problēmām diskusiju nekad nav par daudz, jo runa galu galā ir par Latvijas nākotni. Runa ir par latviešu nākotni: kas apdzīvos Latviju pēc simts gadiem? Demogrāfi pēdējā laikā ir paziņojuši skaidri un gaiši - jūs to lasījāt presē -, ka, ja turpināsies šāda situācija ar latviešu dzimstību, tad latviešiem atlikuši šajā pasaulē tikai simts gadi. Vai ar to mēs varam samierināties? Nekādā gadījumā!

Atklāti sakot, diskusijas, kas izvērtušās pirms šā likumprojekta pieņemšanas, ir faktiski trauksmes zvans par Latvijas valsti, par latviešu tautas nākotni visplašākajā nozīmē, par tās izdzīvošanu šajā pasaulē. Demogrāfi paredz, ka pēc simts gadiem latvieši kā nācija izmirs vienkārši tādēļ, ka bērnu dzimst aizvien mazāk. Un tādēļ jārunā par to. Visiem jādomā par šo lietu. Nabadzība ir viena no problēmām.

Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisijā nupat bija Latvijas statistiķi un stāstīja par nabadzības problēmu, jo ir veikti ļoti plaši pētījumi un secinātas satriecošas lietas. Citēšu, piemēram, šādu secinājumu: dzīvojot laukos, it īpaši Latgalē, ir liels risks būt nabagam. Varat iedomāties, kāds secinājums! Satriecošs! Latviešu lielum lielais vairums dzīvo laukos. Tur ir nabadzība. Nabadzības apkarošanas problēmas diemžēl netiek risinātas valsts mērogā. Nu diemžēl es saprotu šo naudas trūkumu. Līdzekļu nepietiek, lai atvēlētu naudu visām šīm problēmām, bet par to visu tomēr ir jādomā.

Mana kolēģe Lāces kundze jau pieminēja šos jauniešus, es šorīt tikos ar viņiem arī šeit, pie Saeimas… Ir patiešām liels prieks, ka viņi ir sapratuši un ka viņi lielā pulkā nāk šurp un pārliecina sabiedrību, ka ir jādomā par latviešu nācijas nākotni. Un ir jāieklausās kristīgo konfesiju priekšlikumos, kuri visiem deputātiem ir izsniegti, nolikti tiem priekšā. Tajos ir ļoti precīzi runāts par pasākumu kompleksu, kas būtu jāveic un par ko būtu jālemj Saeimā un valdībā. Lūk, kas šeit rakstīts! Es drusciņ citēšu no tām tīri praktiskajām lietām: “Apzinoties abortu problēmas nopietnību, baznīca uzskata, ka nepieciešams izveidot un īstenot vispārēju ģimenes atbalsta programmu, kuras ietvaros tiktu veikts izglītojošs darbs jautājumos par ģimenes lomu un atbildību sabiedrībā. Ģimenēm, kuras audzina bērnu, tiktu nodrošināta nepieciešamā finansiālā un organizatoriskā palīdzība...”

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

P.Tabūns. Ieskatieties, kolēģi, šajā dokumentā! Man vairs nav laika, lai es citētu, bet der ieklausīties visos šajos pantos.

Es nācu tribīnē tikai tādēļ, lai runātu par šo problēmu lielās dimensijās, domājot par latviešu nācijas izdzīvošanu. Es jautāju: vai patiešām mums, latviešiem, atlicis dzīvot šai saulē tikai simts gadu? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tribīnē nenācu, lai domātu lielās kategorijās kā Tabūna kungs, bet nācu tādēļ, ka dzirdēju to liekulību, kas skan šajā zālē.

Es domāju, ka nevienam no mums nav lielāku vērtību, kas paliktu pēc mums šajā saulē, kā vien bērni - gudri, labi izglītoti. Nav vecākiem lielāku kreņķu un lielāku sirdēstu, ja viņi redz, ka viņu bērni nevar izglītoties, nevar būt kaut cik paēduši un kaut cik apģērbti. Tas faktiski ir vēl lielāks terors nekā tas terors, pret ko mēs mēģinājām šeit cīnīties no rīta, pieņemot attiecīgus likumus. Mana pārliecība ir tā, ka mēs nedrīkstam ļaut likumīgi pārtraukt nevēlamu grūtniecību pat tad, ja tas būtu nepieciešams kaut vienai sievietei mūsu valstī.

Es neesmu ne dzirdējis, ne redzējis, ka sievietes ar lielu baudu un patiku skrietu uz medicīnas iestādēm un taisītu abortus. Nav dzirdēts par to. Mēs neesam spējīgi iespaidot šo situāciju, bet esam spējīgi apstākļus uzlabot. Tā ir liela liekulība, ka šodien mums esot it kā zvīņas no acīm nokritušas: redziet, ko mācītāji mums ir iesnieguši, mēs neko tādu iepriekš nezinājām!

Cienītie kolēģi, atcerieties kaut vai sociāldemokrātu iesniegtos priekšlikumus par progresīvo ienākuma nodokli! Un es ceru, ka Vītola kungs, kas ir kristīgs cilvēks, nākamreiz neizvirzīs šā likumprojekta sakarībā argumentus, ka, redziet, mūsu miljonāriem vēl ir par maz miljonu, lai viņi kaut cik padalītos. Ka jūs piekritīsiet - ir pienācis laiks padalīties.

Mēs gribam ieviest Vēlēšanu likumā vai pat Satversmē grozījumus - visādus ierobežojumus tiem, kas kandidē Saeimas vēlēšanās. Varbūt mums vajadzētu padomāt, ka derētu ieviest arī ierobežojumu, ka par deputātu nevar kandidēt tāds, kas nav izaudzinājis vai neaudzina vismaz trīs bērnus. Varbūt tad, ņemot vērā deputātu kandidātu lielo skaitu, strauji pārtrauksies aborti un varbūt vairs nevajadzēs arī tos namus bāreņiem, jo tad tie viņus tūlīt paņems pie sevis un audzinās.

Un es ļoti ceru, ka nākamreiz, kad būs runa par budžetu, jūs, Požarnova kungs, kas esat ministrs, kurš atbild par veselību, neuzstāsieties no šīs tribīnes pret to, lai balsotu, kaut varētu saņemt vairāk līdzekļu veselības aprūpei.

Aicinu jūs tomēr noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijā iedzīvotāju pieaugums ir mīnus 1%, un te mēs jau apskatām jautājumu par nabadzību, bet otrs jautājums ir bezdarbs. Tautas partija savulaik teica, ka ģimenēs ir jābūt trīs bērniem. Diemžēl, kad viņi izveidoja valdību, nebija tādas darbības, lai tie trīs bērni patiešām būtu katrā latviešu ģimenē.

Tas ir viens jautājums.

Otrs. Kāds tad ir atbalsts mūsu ražotājiem, lai viņi radītu jaunas darba vietas, lai būtu pienācīgas algas un lai varētu uzturēt ģimenes? Diemžēl tāda atbalsta nav! Es jums pateikšu svaigu piemēru: zivju pārstrādes uzņēmums “Jūras līcis” bija spiests izlikt uz ielas 1300 strādnieku. Tagad viņi visi atrodas valsts apgādībā - tikai tāpēc, ka “Latvenergo” vadība 50 000 latu parāda dēļ izsludināja bankrotu šim uzņēmumam. Redziet, “Latvenergo” saviem vadošajiem darbiniekiem varēja atrast 150 000 latu prēmijām un varēja 500 000 latu noziedot sporta “bosiem”, kuri nezina kur likt naudu, bet iespēju, lai uzņēmums “Jūras līcis” turpinātu strādāt un lai tās 1300 darba vietas būtu nodrošinātas, neatrada! Vai tad “Latvenergo” tagad atbalstīs šos bez darba palikušos cilvēkus? Kā tagad dzīvos tie jūrmalnieki, kuri strādāja šinī uzņēmumā?

Un vēl par nabadzību. Veicot datu apstrādi, kurā piedalījās ārvalstu speciālisti, 1996.gadā ar ekvivalences skalas palīdzību tika konstatēts, ka nabadzīgo ir 15,1% ...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

L.Bojārs. ... un trūcīgo - 23%. Diemžēl šie procenti palielinās. Tātad Latvijā notiek regress. Taču mēs vēl runājam par “Latvijas kuģniecības” pārdošanu! Arī “Latvijas kuģniecība” taču deva ienākumus un tādējādi varēja cilvēkus atbalstīt. Mēs neapzināmies, ko darām paši savā valstī!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Kārli, nāc tribīnē, jo es tiešām gribētu saprast, kā abortus ietekmē “Latvijas kuģniecības” privatizācija! Es to nesapratu no iepriekšējās runas.

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Šodien no rīta bija ļoti jauks, patiešām jauks, pikets pie parlamenta, kur cilvēkus aicināja uz mīlestību, uz cilvēkmīlestību. Tikai žēl tā iemesla, kāpēc tas bija, jo, klausoties tos savus kolēģus, kuri atbalsta abortu aizliegumu, man gribas teikt: “Jūs neesat sadzirdējuši to, ko jums šodien stāstīja sievietes.” Visprecīzāk es to sadzirdēju Vinetas Muižnieces, Aijas Barčas un Ingrīdas Ūdres teiktajā. Nodrošiniet, lūdzu, sievietēm, Tabūna kungs, to, ko jūs kā valdošās koalīcijas pārstāvis solījāt viņām 5., 6. un 7.Saeimā, un tad sāciet moralizēt par tautas izdzimšanu! Aizliedzot abortus, jūs nenovērsīsiet tautas izdzimšanu, bet panāksiet tikai tautas deģenerēšanos jaunā ģenerācijā.

Baznīcu, kura principā pareizi aicina uz cilvēkmīlestību, vairākumā gadījumu vada vīrieši, un viņi šobrīd uz sieviešu rēķina pauž savu cildeno cilvēkmīlestību, brīžiem laikam aizmirstot, ka arī sievietes ir cilvēki. Tātad viņa būtu jāmīl divkārt - kā cilvēks un kā sieviete.

Šodien avīzē ir publicēts tāds anekdotes variants: degunradzis ļoti slikti redzot, bet, ņemot vērā viņa lielo svaru, tā nav viņa problēma.

Es būtībā varētu atbalstīt arī Bojāra kunga piedāvāto situāciju, ka visus aizliegumus, un šajā gadījumā varbūt arī aborta aizliegumu, varētu ieskicēt jaunajā Satversmē, bet padomājiet varbūt arī par to, ko grib puse no Latvijas iedzīvotājiem - Latvijas iedzīvotājas! Rēķinieties ar to, ko vajag viņām! Taču, kamēr jūs to neesat nodrošinājuši, varbūt ieklausieties vairāk viņās, nevis sevī.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

Cienītie kolēģi! Jo es palieku vecāks, jo kļūstu sentimentālāks. Es agrāk biju stingrs tāda uzskata piekritējs, ka sievietei vajag ļaut izvēlēties taisīt abortu vai ne, taču tad es dzirdēju Kaspara Dimitera dziesmu, kurā viņš atgādina, cik daudz tiek iznīcināti topošie ģēniji, baņķieri, un varbūt tad, ja viņi visi piedzimtu, varbūt tad mūsu valstī viss būtu okei un būtu ļoti labi.

Un es domāju arī par to, cik milzīga loma mūsu dzīvē tomēr ir kultūras darbiniekiem. Es skatos, piemēram, uz Raimondu Paulu un domāju par to, ka Atmoda varbūt bez viņa nemaz nebūtu sākusies, vismaz priekš manis ne, jo 1970.gadā, kad viņš atbrauca uz Rēzekni un visas dziesmas tur tika dziedātas latviski, tās arī pieteica latviski... toreiz neviens cits to nevarēja atļauties, bet tas nu tā, nevis oponējot savam kolēģim Pēterim Tabūnam. Ja tā recepte, Pēter, tiešām derētu, ja aizliegtu abortus un latviešu nācija izdzīvotu, tad es ar abām rokām būtu “par”, bet man ir rūgta pieredze, strādājot par ārstu apmēram 30 gadus. Man ir nācies sastapties ar sievietēm, kuras, lai tiktu vaļā no nedzimušās dzīvības, tika lietojušas hinīnu, peldējušās karstās vannās, gājušas pie visādām “kaktu” dakterēm un “kaktu” vecmātēm, kuras skrāpēja ārā, un beigās tomēr viņas pašas arī mira. Un viņas mira arī jau 19 gadu vecumā, kad būtu bijušas spējīgas radīt vēl vismaz kādus 10 bērnus. Tā ka ir grūti šeit izsvērt no morālā viedokļa...

Es tikai vienīgi gribētu vērst kolēģu uzmanību uz to, ka pēdējos 10 gados abortu skaits ir samazinājies apmēram trīs reizes un ka šī tendence turpinās. Sabiedrība kļūst izglītotāka. Un es domāju, ka varbūt pāragri pie mums ieviesa šo aizliegumu. Tāpēc es aicinu tomēr neatbalstīt Aidas Prēdeles, savas kolēģes, priekšlikumu. Mēs varam atgriezties pie šā jautājuma pēc 10 gadiem, kad mums būs viss ļoti labi, kad būs augsts dzīves līmenis un kad Leonam Bojāram nebūs pamata nākt šeit un atgādināt, cik mēs esam nabagi, cik mēs esam slikti un tā tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ļoti godājamās deputātes! Priekšsēdētāja kungs, ja atļauts, es bildīšu vienu no Horācija teicieniem. Viņš saka tā: “Kas bagātam ir ļauts, tas nabagam ir liegts.” Mūsu valsts diemžēl nepieder bagāto valstu saimei, un diemžēl tur, kur ir nabadzība, tur vienmēr sākas morāles un ētikas problēmas.

Es skatos šajā zālē un redzu, ka blakus sēž trīs cilvēki. Viena no viņiem ir šā priekšlikuma iesniedzēja Aida Prēdeles kundze - manis ļoti dziļi cienīta Saeimas deputāte, kuras priekšā es vienmēr noliecu galvu viņas patiesības, viņas ētisko vērtību īstenošanas dēļ. Viņai blakus sēž divi ļoti cienījami kungi: Roberts Jurdžs - bijušais labklājības ministrs un Andrejs Požarnova kungs - pašreizējais labklājības ministrs. Tātad principā sabiedrībā cilvēki šodien nav polarizējušies. Es gribētu teikt tā: baznīca, visi tie cilvēki, kuri atbalsta baznīcas pozīciju, viņi faktiski nemaz nedrīkstētu citādi rīkoties kā vien paust to ētisko ideālu, kas sabiedrībai šodien ir nepieciešams. Tā ir baznīcas sūtība, un, ja baznīca to nedarīs, tad tas būs vēl daudz, daudz šausmīgāk nekā šodien, un tas, ko baznīca dara, tas ir labi.

Savukārt blakus sēdošie Jurdža un Požarnova kungi ir atbildīgi par to realitāti, kāda ir Latvijā, bet šeit sēdošie Saeimas deputāti ir likumdevēji šajā reālajā situācijā. Līdz ar to likumdevējiem šodien ir tikai viena izvēle - uzklausīt ne tikai ētikas nesēju atziņas, kuri ir parakstījuši šo vēstuli, un tie ir ļoti cienījami cilvēki, kuru viedokli sabiedrībā parasti uzklausa un kuru priekšā arī mēs noliecam cieņā galvu - tie ir Pujata kungs un Vanaga kungs, tie ir Barkana kungs un daudzu citu konfesiju pārstāvji un vadītāji - , bet tajā pašā laikā arī mūsu mediķus, kuri stāsta par tām šausmām un sievietēm, kuras cieš no dzemdību komplikācijām, bet pats traģiskākais - no “kaktu” abortu komplikācijām.

Mēs arī zinām, ka šodien maksa pat par legāli izdarītu abortu ir par lielu daudzām nabadzībā nonākušām ģimenēm. Tātad pirmām kārtām es uzsveru, ka šis jautājums nekādā ziņā nav tikai sieviešu jautājums, tas ir visas sabiedrības jautājums, un šodien šajā zālē dalīt dzimumus būtu absolūti nepareizi, jo katrs šeit sēdošais vīrietis vai sieviete pirmām kārtām ir likuma varas nesējs un likumdevējs, kuram ir jāpieņem pareizais lēmums, lai sabiedrība šajā situācijā varētu dzīvot un virzīties uz priekšu.

Tātad - kā vajadzētu rīkoties labklājības ministram? Viņam, protams, ir jāuzklausa tas ētiskais ideāls, kas mūs ved uz tālo un saulaino nākotni, bet es ar vislielāko interesi klausos, ko šodien teiks Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barčas kundze, kura īstenībā ir uzņēmusies to, ko nav darījis neviens šajā Saeimā. Sešus gadus šis likums “staigāja” pa kabinetiem, iegūlās atvilknēs, tika atlikts un atlikts, bet Barčas kundze tagad, īstenībā tieši pirms nākamās Saeimas vēlēšanām, tomēr šo likumu nodeva atklātībai. Nodeva tādēļ, ka tas regulē tādas lietas, kas ir vajadzīgas ļoti daudzām ģimenēm. Ģimenēm, kurām nevar būt šis bērniņš, bet kuras vēlas šo jauno dzīvību, kuras grib tikt uz priekšu, kuras vēlas atstāt pēc sevis pēcnācējus, un, Tabūna kungs, viņu skaitā ir ļoti daudz latviešu, kuriem, kā mēs zinām, dzīves apstākļi pēdējos gados okupācijas periodā bija ārkārtīgi smagi.

Tajā pašā laikā es gribētu teikt, ka šis variants, ko šodien pieņems Saeima, tas vienmēr varētu būt tikai sabiedrības dažādu slāņu vēlme pēc kompromisa. Es pati pirms sešiem gadiem sastapos ar meiteni, kurai toreiz bija tikai 14 gadu. Viņa bija atnākusi pie manis kā pie televīzijas pārstāves un teica: “Es nezinu, kur man iet. Man nav neviena, pie kā iet, īstenībā es darīšu galu.” Un tad es sapratu, ka viņa izdarīs galu divām dzīvībām: savējai un tai, kuru viņa nesa sevī. Šī pārbaude, atklāti sakot… Es vēl tagad atceros šo gadījumu, un man nav viegli par to runāt, lai gan, paldies Dievam, viss beidzās ļoti labi, un pasaulē nāca jauna dzīvība. Šī meitene šodien strādā, viņai ir darbs, viņai ir iespēja mācīties, un viņai ir iespēja veidot dzīvi gan sev, gan savam bērnam.

Taču ar aizliegumiem mēs varam panākt tikai vienu - mēs varam panākt vēl vairāk jaunu sieviešu dzīvību zaudēšanu, jo mēs zinām tik daudzus gadījumus šodien, kad jaunajām sievietēm, kuras ir atstūmusi ģimene un sabiedrība, nav kur iet.

Ļoti, ļoti cienot tos cilvēkus, kuri šodien bija nostājušies pie Saeimas un aicināja glābt dzīvību, es tikai varu pievienoties jums: “Aicināsim glābt dzīvību un aicināsim uzturēt dzīvību tajās ģimenēs, kurās tas ir ļoti nepieciešams!” Es ļoti aicinu šos cilvēkus, kuri šodien bija atnākuši pie Saeimas, ar saviem aicinājumiem būt klāt arī tajos brīžos, kad, piemēram, mēs, sociāldemokrāti, tikām iesnieguši savus priekšlikumus par bērniņu pabalsta palielināšanu…

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lāzo. …neskaitāmas reizes. Aicinu būt klāt tad, kad šeit tiek spriests jautājums par finansiālu palīdzību daudzbērnu ģimenēm un par daudzbērnu ģimeņu aizsardzību. Un ne tikai par to.

Tātad, cienījamie kolēģi, es aicinu likumdevēju pieņemt atbilstošu lēmumu. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis. Par procedūru. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Ļoti cienot to, ko šeit teica mūsu cienījamās deputātes un ārsti, es tikai gribētu lūgt deputātus atcerēties, ka mums vēl ir daudz priekšlikumu priekšā un pilna darba diena.

Taču, no otras puses, es lūgtu priekšsēdētāju būt pietiekami asam un striktam tad, kad šos jautājumus par tiesībām sievietei izvēlēties vai neizvēlēties abortu saista ar kuģniecības privatizāciju un citām lietām, kas nav saistītas ar šo tēmu. Tātad ir lūgums priekšsēdētājam būt striktākam un liegt runāt ne par tēmu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt atsevišķas lietas, runājot par šo jautājumu.

Pirmkārt, es nezinu nevienu kristīgo konfesiju, kurā ir dalījums - latvieši un nelatvieši.

Otrkārt, tas, ka mēs aizliegsim abortus, nebūt nenozīmē to, ka palielināsies dzimstība, vai nu tie būtu latvieši, vai tie būtu nelatvieši.

Domāju, ka tas, ka šie bērni augs nabadzībā, ka viņi varētu palikt neizglītoti, ka viņi varētu būt slimīga paaudze, narkotiku un alkohola lietotāji… ka tas varētu novest viņus līdz noziedzībai un cietumiem… Es nedomāju, ka mēs gribētu redzēt tādu savu nākotni un tādus savas valsts iedzīvotājus. Un nebūsim liekulīgi!

Varbūt mazāk runāsim šeit, bet varbūt aicināsim arī tos cilvēkus, kuri šodien pie Saeimas piketēja, doties uz naktsklubiem, uz skolām, uz augstskolām, pat uz Čaka ielu varbūt, lai popularizētu tur savas idejas, kas ir vērstas pret alkohola lietošanu, pret narkotikām, pret abortiem. Un arī valdībai jāīsteno tāda politika, lai cilvēki saprastu, ka tam ir arī valdības atbalsts.

Kupla ģimene būs tad, ja mātei būs drošība par savu bērnu likteņiem, un tāpēc domāsim, kā uzlabot cilvēku dzīvi, lai viņi spētu sevi pienācīgi nodrošināt. Un nevajadzētu mūs šeit dalīt latviešos vai nelatviešos. Kristīgi cilvēki to nedara, jo Dieva priekšā visi ir vienādi. Atšķirībā no zvēra, cilvēkam ir dots saprāts, un viņam ir dotas arī izvēles iespējas.

Tāpēc es tomēr pašreiz aicinu neatbalstīt Aidas Prēdeles priekšlikumu. Varbūt tas ir pāragrs, kā teica Vidiņa kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns... Inese Birzniece.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Kā jūs saprotat, šis tiešām ir ļoti nopietns un svarīgs jautājums, un man liekas, ka tika izmantots arī vārds “nežēlība”. Šķiet, tas bija deputāts Bojārs, kas to teica.

Bojāra kungs, man liekas, ka nežēlība ir piespiest izvarotām sievietēm dzemdēt. Nežēlība ir piespiest dzemdēt tām sievietēm, kuras stāvoklī nokļuvušas varmācības dēļ. Nežēlība ir palielināt negribēto bērnu skaitu bērnunamos un vienlaicīgi padarīt ļoti sarežģītas adopcijas iespējas gan cilvēkiem Latvijā, gan ārzemēs, tādā veidā atņemot bērniem iespējas izaugt ģimenē un saņemt mīlestību.

Deputāte Lāzo uzsvēra, ka šis jautājums nav tikai sieviešu jautājums, lai gan tas pirmām kārtām tomēr ir sieviešu jautājums, jo tā ir nežēlība nedot sievietei tiesības pašai lemt par savu ķermeni, par savu dzīvi un par savu nākotni. Nežēlība ir arī uzspiest sievietei konfesijas izpratni par šiem grūtajiem, sarežģītajiem jautājumiem, jo attiecības ar Dievu ir ļoti personīga lieta, tās ir attiecības starp indivīdu un Dievu, un katrai sievietei pašai ir jāatbild Dieva priekšā par viņas lēmumiem. Daudz par to visu ir runāts, bet aizliegums nav atrisinājums. Tātad es lūdzu jūs noraidīt šo 64.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Dzīvība ir Dieva brīnums. Šī atziņa būtībā ir civilizācijas pamats. Tā ir tik dziļi sakņota un tik neaptverami tālejoša, ka noziedzība un šā postulāta noliegšana ir un draud ar neaptveramām sekām gan tagadnē, gan nākotnē. Un dzīvība ir svēta ne tikai latvietim, Pēter, bet, es domāju, arī ķīnietim.

Es gan nezinu, bet tagad ir radīts tāds postulāts, ka svēts ir arī privātīpašums. Nu var jau būt, bet varbūt šo tēzi ir ievazājuši to naudas mijēju pēcteči, kurus Pestītājs izdzina no tempļa, tas var būt, bet var arī nebūt... Galu galā šī pozīcija ne tuvu tik dziļi neietekmē cilvēces un tautu likteņus kā, lūk, šī dzīvības svētuma apšaubīšana, taču vislielākā nejēdzība ir tā, un tikai vismežonīgākie un visnelietīgākie režīmi iedrošinās cilvēces sociālekonomiskās problēmas risināt uz dzīvības rēķina.

Taču jūs, godājamie kolēģi, kas šeit esat 10 gadus šos sociālekonomiskos apstākļus radījuši, tagad nākat tribīnē un raudat... Pēter, te jau no tavām asarām tribīne nepārtraukti ir slapja... Tad nu esiet galu galā līdz galam konsekventi un uzņemieties arī atbildību par šīm sekām! Un, kad jūs dalāt budžetu, tad jums opozīcijas balsis nav vajadzīgas, taču tad, kad jūs gribat sociāli ekonomiskos apstākļus valstī labot uz dzīvības rēķina, tad jums mūsu balsis, izrādās, laikam ir vajadzīgas.

Nē, godātie kolēģi, tieciet galā paši! Un es aicinu opozīciju šajā balsojumā nepiedalīties! Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Radioklausītāji!”) Es gribētu uzsvērt sekojošo: ir jāiznīcina pati doma par abortu, nevis jāaizliedz tas ar Aborta likumu. Likums to nespēj aizliegt vai atļaut! Mēs šeit neviens neatbalstām aborta izdarīšanu, bet mēs nevaram to arī aizliegt. Ko darīt, ja ir notikusi izvarošana, ja vardarbīgi, negribēti un nemīlēti ir ieņemts bērns? Vai kāds var apgalvot, ka tā ir Dieva griba? Manuprāt, šāds apgalvojums ir zaimošana! Zaimot Dievu ir ļoti liels grēks!

Es gribētu uzsvērt sekojošo un parunāt par to, kas ir cēlonis šim aizvien vēl nepiedodami lielajam abortu skaitam, kas gan savulaik, vēl 1993.- 1994. gadā, bija vēl krietni augstāks. Tā pirmām kārtām ir tautas nabadzība un morālo vērtību degradācija sabiedrībā; tas ir apstāklis, ka ir nepiedodami zems mātes un bērna materiālais nodrošinājums, tas ir fakts, ka ir sociālās politikas deficīts, ka ģimenei nav valdības politikas atbalsta.

Bet kas tad mūs interesē? Mūs interesē tas, cik faktiski abortu tiek izdarīts Latvijā, cik tie tiek izdarīti likumīgi. Es domāju, ka mūs interesē tas, lai samazinātu šo abortu skaitu, nevis tas, vai tie tiks izdarīti likumīgi vai nelikumīgi.

Mēs tāpat varētu nākt un teikt, ka ir jāaizliedz alkohola tirdzniecība, tā lietošana un tamlīdzīgi, bet tas īstenībā šo problēmu neatrisina. Problēmu atrisinātu tas, ja mums būtu godbijīga attieksme pret dzīvību, ja mēs tai pieietu kompleksi, daudzpusīgi un rezultātā izdarītu visu no valsts puses izdarāmo, lai šādu lietu būtu pēc iespējas mazāk. Un arī tad mums ir jāapzinās tas, ka aizliegums nevarēs liegt kādam braukt izdarīt šo abortu Krievijā, Baltkrievijā vai, teiksim, Igaunijā.

Es domāju, ka mums daudz biežāk ir jāatceras mūsu kolēģu teiktais par bērnu pabalstu, par bērnu tiesību aizsardzību, jo tad, kad mūsu kolēģis, piemēram, no Latvijas Bērnu fonda Andris Bērziņš, Jaunās frakcijas deputāts, te uzstājas un aģitē valdības partijas izdarīt absolūti nepieciešamus grozījumus likumdošanā, mēs, Saeimas vairākums, tomēr neatbalstām tos.

Es domāju, ka visām problēmām ir jāpieiet gan ar sirdsapziņu, gan ar prātu, un to, ko nevar aizliegt, to nevar arī atļaut, bet mēs problēmu neatrisināsim, ja abortu aizliegsim ar likumu. Aborti diemžēl būs tik un tā! Tā ka mums, deputātiem, ne jau šis likuma pants vai šis likums kopumā ir galvenais. Galvenā ir mūsu attieksme pret ģimeni, pret bērna un sievietes nodrošinājumu šā bērna audzināšanas laikā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

Cienījamie kolēģi! Es domāju, visi mēs saprotam, ka aborts Latvijā pašlaik ir atļauts. Jau no 1956.gada Latvijas teritorijā aborts ir atļauts. Staļina tētiņš nomira, un tad abortu atļāva, jo bija daudzi sarežģījumi un tā tālāk. Tad parādījās jau demokrātijas elementi.

Arī brīvās Latvijas laikā, kā jau te daži deputāti teica, darbojas šī pārtulkotā instrukcija no PSRS laikiem un aborti notiek uz ārstu godaprāta, ka viņi nepārkāpj instrukciju, kaut arī, raugoties pēc tiesiskas valsts sistēmas, kaut kāds departamenta rīkojums nav saistošs ne privāto, ne pašvaldību struktūru ārstiem. Turklāt likums, ja mēs balsosim “par” vai “pret”, tik un tā nobalsotajos pantos jau atļauj abortu, tāpēc šīs patētiskās runas, ka mēs aizliedzam abortu, ir galīgi meli un maldināšana.

Es saprotu, ka piketētāji to nezina, jo nav lasījuši likumprojektu, es saprotu, ka varbūt arī reliģisko organizāciju pārstāvji nav izstudējuši šo likumu, bet neviens no šiem runātājiem, kas runāja it kā pret abortu, nav iesniedzis tādu priekšlikumu - vienkāršu teikumu, kur būtu trīs vai četri vārdi: “Aborts Latvijā ir aizliegts.” Tāda priekšlikuma nav! Un pat tad, ja jūs aicinātu balsot par Prēdeles priekšlikumu, tas neko neatrisinātu, jo mēs visos pantos esam iebalsojuši, ka vienkārši deleģējam Ministru kabinetam šo tiesību. Mēs jau pirmajos pantos pateicām, ka aborts ir atļauts, un 5.panta otrajā daļā deleģējām Ministru kabinetam tiesības noteikt šo kārtību, un šajā pantā likumdevējs varētu pateikt to, ka aborts, tas ir, grūtniecības pārtraukšana (komisija izvairījās no šā svešvārda “aborts”)... ka grūtniecības pārtraukšana ir atļauta līdz divpadsmitajai nedēļai. Un arī otrā daļa rūpējas par to, lai šī grūtniecības pārtraukšanas kārtība tiktu ierobežota no likuma puses.

Es aicinu pārtraukt šīs debates, jo tās ir tukšas debates. Balsojums “par” vai “pret”, vai nebalsošana vispār neko vairs nemainīs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies parlamenta dāmām, kas mani ārkārtīgi pārliecināja, tajā skaitā tik tiešām precīzā Ūdres kundzes uzruna. Es tāpat kā Viola cienu un dziļi noliecu galvu visu 100 deputātu priekšā, ne tikai Aidas Prēdeles priekšā, un, ja es kādreiz arī aizmirstu noliekt savu galvu vismaz līdz ceļiem, tad tas ir steigas, neuzmanības un neizpratnes dēļ... Protams, es pirmo reizi vispār dzirdēju kaut ko tādu kā Horāciju, bet arī tas ir zināma izglītības trūkuma dēļ. Es šodien dzirdēju deputāta Zvejsalnieka uzstāšanos par smagajiem ekonomiskajiem apstākļiem, kas ir radīti pēdējo 10 gadu laikā. Nav tā, Zvejsalnieka kungs! Smagie ekonomiskie apstākļi, kuros Latvija ir nonākusi, ir radīti pēdējo 50-60 gadu laikā, tieši tajā laikā, kad sociāldemokrāti, daloties boļševikos un meņševikos - kā tik viņi nedalījās! - , uzurpēja varu sestajā daļā pasaules un sesto daļu pasaules katru dienu čakarēja... Pilnīgi nepareizi... Sagraujot pilnīgi visu, izdarot pilnīgi visu, ko vien var izdarīt ar vienu mazu tautu, ar vienu mazu valsti, lai sagrautu tās ekonomiku. Un pēdējos 10 gados mēs cīnāmies ar ārkārtīgām grūtībām, ar mokām mēs cīnāmies ar tām sekām, ko nodarīja boļševiki, un jebkurš boļševiks ir piedzimis kā sociāldemokrāts. Jebkurš no boļševikiem.

Te Jurdža kungs teica par abortu aizliegumu 1956.gadā pēc Staļina nāves. Labāk abortus būtu atļāvuši izdarīt jau 1869.gadā un ļāvuši tos izdarīt arī 1889.gadā, jo 1870. gadā piedzima jūsu līderis, kam jūs piecdesmit gadus šeit klanījāties, - Uļjanovs (Ļeņins). Un vēl otrs jūsu līderis, kuram jūs vairs neklanījāties, bet kura priekšā jūs drebējāt dienu no dienas, ar kura palīdzību un kuram palīdzot jūs iznīcinājāt vismaz 200 tūkstošus cilvēku Latvijā - nogalinājāt, piespiedāt, izvedāt, izvarojāt, abortējāt un darījāt visu, kas jums ienāca prātā. Un šos 10 gadus mēs cīnāmies ar jūsu murgoloģijas sekām. Jums ir tas bārdainais tēvs Markss, jums ir bārdainais tēvs Engelss. Jums ir plikpaurainais tēvs Ļeņins un idiotu tēvs Staļins. Un to visu jūs esat varojuši, bet tagad jūs katrreiz nākat un mēģināt sapīt nesapinamas lietas.

Soldatjonokas kundze, kas vēl nesen bija liberāle un atbalstīja spožās Hajeka idejas, šodien ir spožo Marksa ideju atbalstītāja citā krēslā. Jūs mani nemēģiniet apsaukt no vietas!

Jā, Bojāra kungs, es esmu jūsu pielūdzējs un Marksa atbalstītājs. Es katru vakaru paklanos jums visiem simts, ko es satieku dienā, par jums es katru vakaru nolieku svecīti pie Dieva, kuru sociāldemokrāti pēkšņi ir iemīlējuši.

Bet ko es gribēju teikt? Jūs, kas esat iznīcinājuši… ne jau personīgi, bet sociāldemokrātija kā ideja ir iznīcinājusi simtiem dievnamu, Solovku klosterī nogalinājusi tūkstošiem mācītāju, bet jūs šobrīd pārmetat mums smagās ekonomiskās sekas… Tas taču ir pilnīgi murgaini! To nedrīkst atļaut! Jums šobrīd vajadzētu klusēt.

Abortu aizliegumi ne īstajā laikā un ne īstajā vietā rada eņģelīšu taisītājus. It kā labi skan, bet riebīgi izklausās. Turpretī likumi par abortu aizliegumiem rada burbuļu taisītājus. Jūs šodien laižat burbuļus, labi zinādami, ka jūs iestājaties par lietām, kuras jūs nesaprotat un kuru pieņemšanu jūs nevarat atbalstīt, jo daļa no jums ir tiešs iemesls abortiem. Daļa no jums ir tiešs iemesls tam, lai Latvijā notiktu aborti. Man liekas, ka pat visi jūs tādi esat.

Tā ka varbūt pārtrauksim šīs ārkārtīgi kaismīgās debates, pārtrauksim pārmetumus jebkuram… Viola, tad, kad jūs runājāt un dziļi klanījāties visu konfesiju pārstāvju, visu kristiešu - Aidas Prēdeles un visu pārējo deputātu priekšā, es ārkārtīgi uzmanīgi klausījos un klusēju… Es uzmanīgi klausījos un klusēju.

Izbeidziet taisīt burbuļus! Pieņemsim likumu un pāriesim pie nākamā likuma, kurā jūs esat sataisījuši tādus burbuļus, ka Prezidentei tas bija jāsūta atpakaļ. Netaisīsim burbuļus! Visi vēlētāji ir dzirdējuši, kā jūs, dziļi cienījamie, tos teicāt… Arī piketētāji ārkārtīgi skaidri zina jūsu pārliecību. Jāteic, ka arī es nostājos piketētājiem aiz muguras un klusībā nodziedāju dziesmu “Dievs kungs ir mūsu stiprā pils”.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, es aicinu jūs nākamreiz izvēlēties citus apzīmējumus tām darbībām, ko ar sesto daļu pasaules ir izdarījuši boļševiki un meņševiki!

Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Man tomēr ir jāatbild Zvejsalnieka kungam, lai gan faktiski Leiškalna kungs jau atbildēja.

Zvejsalnieka kungs, jūs jaucat lietu kārtību un lietu būtību! Un Leiškalna kungs jau ļoti precīzi to pateica. Jaucāt jau pirms Saeimas un darāt to tagad, Saeimas laikā. Patiešām!

Arī atbildot Ūdres kundzei, es gribētu teikt tā: jā, es esmu latvietis, un šajā valstī vispirms es rūpēšos - ne velti es trīs reizes Saeimā esmu ievēlēts - par latvieti, pēc tam - par pilsoni un pēc tam - par visiem citiem, jo, kā es jau teicu, es esmu atbildīgs, tāpat kā jūs visi, lai vārds “Latvija” pasaulē būtu arī pēc simts gadiem, jo, ja šajā zemē nedzīvos latvieši, tad šis vārds neskanēs vairs pasaulē un nenesīs šī valsts šo vārdu.

Tāpēc, lūk, ir mana atbilde!

Un tas, Zvejsalnieka kungs, ka jūs man pārmetat kaut kādu asarainību manā runāšanā… Ja es nebūtu ieinteresēts šajās lietās, par kurām es runāju un par kurām arī jūs runājat, tad jūs man pārmestu pretējo - neizpratni, cietsirdību un tā tālāk, un tā joprojām. Tas nav solīdi! Tas nav solīdi! Taču lietu kārtību un būtību jums gan vajadzētu apjaust. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis, otro reizi.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kolēģi! Es ļoti ceru, ka Leiškalna apzīmējumi attiecībā uz sociāldemokrātiju nav partijas nostāja, jo pretējā gadījumā, padarot sociāldemokrātijas vārdu par lamu vārdu, mēs, kā saka, pataisām tās vērtības, kas ir pārsvarā Eiropā un ar ko dzīvo Eiropa... šīs cilvēcīgās vērtības, ko sauc par sociāldemokrātiju, mēs padarām par nederīgām. Un ko tad mēs darīsim Eiropas Savienībā un kādēļ uz turieni gribam iet, ja tas mums nav pieņemams?

Un tagad par cēloņiem un sekām. Es tā uzmanīgi klausījos kolēģus, un es saprotu, ka no medicīnas daudzi stāv tālu. Arī Tabūns, protams, nesaprot, ka bērni top taisīti gultā, bet nevis šeit, tribīnē, un ka Latvijas, kā saka, nākotne neizšķiras šeit. Un abortu cēlonis nebūt nav ekonomiskā nesakārtotība, bet to cēlonis ir dzimumakts. Pārējais viss ir veicinošie apstākļi, un es jau vienreiz teicu, ka mēs šos cēloņus nevaram ietekmēt, bet varam ietekmēt tikai veicinošos apstākļus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks, otro reizi.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi un godājamais Kārli Leiškaln! Es šodien guvu tikai vēl vienu apstiprinājumu savai senai pārliecībai, ka Latvijas nelaime nav vis sociāldemokrātija, kura šeit ir pietiekami veca un pieredzējusi, bet ka Latvijas nelaime slēpjas jaunajā buržuāzijā, kura vēl ir bērna prātā. (Starpsauciens: “Tikai ne Bojāra!”) Jo tikai un vienīgi ar bērna prātu var izskaidrot šo zooloģisko naidu pret sociāldemokrātiju, kura ir viena no Eiropas kārtības pamatiem un garantiem. Bez šīs sociāldemokrātijas, godātie kungi, būs “troikas”! Tas ir jāsaprot! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Es vienkārši Straumes kungam varbūt atgādināšu to, ko teica Godmaņa kungs: nevajag ļaut jaukt varbūt likuma būtību šodien ar to, ko es pašreiz dzirdu, jo tā mēs drīz vien nonāksim varbūt arī pie citām ideoloģijām.

Tabūna kungs, man pēc jūsu pēdējās uzstāšanās ir tikai viens jautājums: vai es pareizi jūs sapratu, ka jūs iestājaties par abortu aizliegumu latvietēm? Kā to noformulēt likumā? (No zāles dep. P.Tabūns: “To es tev individuāli pateikšu!”) Jo, pēc jūsu loģikas, citām sievietēm tas būtu jāuzliek pilnīgi kā pienākums. Pie tam, kā to noformulēt likumā tā, lai latvietes jūs saprastu un atbalstītu? Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (Jaunā frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs šo nopietno jautājumu esam pārvērtuši par farsu, un man ļoti gribētos... Mēs esam no traģēdijas nonākuši līdz komēdijai, un tagad mēs runājam nevis par abortiem, bet sākam diskutēt politiskus jautājumus. Un man liekas, ka abortus taisa dažādu partiju pārstāvji un bezpartejiskie. Man liekas, ka mums vajadzētu nopietnāk šo jautājumu paskatīties.

To visu, ko mēs esam šodien izteikuši šajā zālē gan par pabalstiem, gan par grūto sociālo stāvokli, gan par atbalstu sievietēm, gan par to, kā, teiksim, to visu... Ja mēs to visu būtu īstenojuši, tad varbūt būtu arī vieglāk, un man ļoti gribētos, lai mēs šo likumu neskatītu... Mēs jau varam arī nonākt līdz tam, ka, teiksim, nākamais, kas iznāks tribīnē, pateiks, ka, piemēram, “Latvenergo” privatizācija - tas ir valstisks aborts, ka vēl kāds iznāks un pateiks, kā Godmaņa kungs jau teica, ka mēs no aborta aizejam līdz kuģniecībai, un arī tur mēs varētu šo medicīnisko terminu piesaukt...

Varbūt mēs tomēr varētu uzticēties tiem, kuri tiešām ir ilgi un pamatīgi, teiksim, diskutējuši gan ar mediķiem, gan arī, teiksim, ir bijuši klāt sarunās ar cilvēkiem, kuri ir izteikuši savu viedokli no ētiskās puses par šo jautājumu, un tāpēc man ir tāds lūgums.

Es saprotu, ka tuvojas vēlēšanas, bet nezin vai ar šo punktu kāds gūs lielākus punktus no vēlētāju puses, tāpēc būsim konsekventi un izsvērsim katru šo punktu. Ja mēs esam par to - balsosim “par”, ja mēs esam pret - balsosim “pret”, bet nejauksim visu vienā katlā kopā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pateicos visiem, kuri izteicās debatēs, un gribu piekrist, ka, protams, mēs varam atgriezties arī 1955.gadā, bet ar šo balsojumu vien nepietiks. Mēs varam tur atgriezties un paaugstināt grūtnieču mirstību četras reizes, bet man liekas, ka tas nav galvenais. Galvenais šeit būtu cilvēktiesību aspekts - sievietes tiesības izdarīt šo izvēli. Sievietes tiesības uz šo izvēli, lai arī cik grūta tā būtu. Tāpēc, respektējot šīs tiesības, es komisijas vārdā tomēr aicinu neatbalstīt Aidas Prēdeles 64.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - deputātes Prēdeles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 14, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 65. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Valdis Ģīlis.

Cienījamie kolēģi! Es, uzmanīgi klausoties visus iepriekšējos runātājus, mēģināju atrast kaut vienu, kurš būtu lietojis vārdus “grūtniecības pārtraukšana”. Jāsaka, ka vienīgais tāds bija Romualds Ražuks. Visi pārējie runāja par abortiem. Ir tāda sajūta, ka mēs uzvedamies zināmā mērā kā hameleoni - domājam vienu, runājam citu un likumā rakstām vēl kaut ko citu.

Ja jūs uzmanīgi palasīsiet, kas tika piedāvāts uz otro lasījumu, paanalizēsiet, kā ir tālāk attīstījusies šīs domas dinamika, un izlasīsiet gala formulējumu, tad iznāk tā: mēs esam gribējuši, kā labāk, bet tas rezultāts, kā vienmēr, ir sliktāks. Tātad otrajā lasījumā bija runa par to, ka grūtniecības pārtraukšana ir grūtniecības pārtraukšana. Šoreiz mēs to formulējumu esam uzlabojuši tiktāl, ka grūtniecības pārtraukšana ir ārkārtēja dzimstības regulēšanas forma - tātad metode. Atvainojiet! Tātad mēs esam pielikuši klāt, oficiāli ierakstot likumā, ka aborts ir dzimstības regulēšanas metode. Atceroties Ministru prezidenta un Garīdzniecības padomes iesniegtos priekšlikumus, gribu atgādināt, ka tas bija viens no viņu centrālajiem iebildumiem, ka aborts nav uzskatāms par dzimstības regulēšanas metodi. Te mēs to legalizējam!

Tātad mūsu piedāvātais variants īstenībā ļauj šādu pretrunu likvidēt un mūsu redakcija zināmā mērā ir precīzāka, jo ar vārdiem “ārkārtēja dzimstības regulēšanas metode” mēs īstenībā neko neregulējam. Ārkārtēja situācija, piemēram, Rīgā ir tad, kad ziemā uzkrīt sniegs, bet, ja katru dienu atkārtojas vismaz 100 šādas ārkārtējas situācijas attiecībā uz grūtniecības pārtraukšanu, tad arī šis pats vārds jau degradējas.

Mūsu priekšlikums ir, mainot vienlaikus panta nosaukumu, lietot vārdu “aborts”. Tātad šie abi - 65. un 66.priekšlikums - ir skatāmi kopā, un pirms balsojuma, lūdzu, uzmanīgi izlasiet piedāvāto redakciju!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

R.Ražuks. Komisija izskatīja un plaši izdiskutēja šo priekšlikumu, vēršot uzmanību uz to, ka aborti ir dažādi. Ir, kā šeit no angļu valodas burtiski tulkots, pieprasījuma aborts (abortion on reqnest), ir kriminālais aborts, ir spontānais aborts, turpretī “grūtniecības pārtraukšana” ir latviešu valodā izteikts termins, kas visprecīzāk šajā likumā atspoguļo tās būtību.

Man vēl ir jāpasaka, ka arī Ārstniecības likumā tiek lietots termins “grūtniecības pārtraukšana”, tāpat arī citos Latvijas Republikā pieņemtajos normatīvajos aktos, tāpēc komisija neatbalstīja 65.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 16, atturas - 40. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. 66. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 67. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 66.priekšlikumu.

Andrejs Požarnovs - labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Valsts ir pret grūtniecības pārtraukšanu kā dzimstības regulēšanas metodi.

Ja mēs paskatāmies, kas ir lasāms otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, tad redzam, ka tur ir noteikta konkrēta juridiskā norma - grūtniecības pārtraukšanu pēc izvēles drīkst veikt tikai līdz 12.nedēļai, bet pēc 12.nedēļas medicīniskās indikācijas... Tam visam ir saprotama jēga, bet, tā kā pēc triju deputātu iesniegtā priekšlikuma ir izveidots šis komisijas priekšlikums, tad beigu beigās šī redakcija iznāk tāda, ka dzimstības regulēšanas metode ir grūtniecības pārtraukšana neatkarīgi no tā, kādā veidā un ar kādiem epitetiem jūs to apzīmējat, - vai tā ir ārkārtēja dzimstības regulēšanas metode vai tā ir amorāla, vai tā ir slikta, bet galarezultātā juridiskā norma ir tāda, ka grūtniecības pārtraukšanas metode ir tātad dzimstības regulēšanas metode. Tamdēļ es aicinu tomēr noraidīt gan šo 66., gan 67.priekšlikumu un atstāt otrajā lasījumā pieņemto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Man ļoti žēl, ka jūs tikko tikāt maldināti. Ja jūs izlasīsiet 66.priekšlikumu, kuru ir iesnieguši Tautas partijas deputāti, tad redzēsiet, ka šeit, gluži pretēji tam, ko izlēmusi komisija, jums piedāvā domu, ka grūtniecības pārtraukšana nekādā gadījumā nav iekļauta kā dzimstības regulēšanas veids, un man šeit ir divējāda rakstura iebildumi.

Pirmām kārtām, ja mēs runājam par to, kā regulēt dzimstību, tad jāteic, ka tam tika veltīta iepriekšējā nodaļa. Šajā nodaļā mēs nevaram runāt par grūtniecības pārtraukšanu, un tas ir pilnīgi nepieļaujami, ka to atzīst par dzimstības regulēšanas metodi, un tieši tāpēc Tautas partijas deputāti ir piedāvājuši pavisam citu redakciju, kurā ir teikts, ka grūtniecības mākslīga pārtraukšana līdz grūtniecības 12.nedēļai pēc sievietes vēlēšanās pieļaujama tikai kā ārkārtējs akts pēc ētiskām un medicīniskām konsultācijām ar ārstu. Vai tiešām mēs gribam atgriezties tanī laikā, ko liela daļa no jums jau ir piedzīvojusi, ka padomju laikos grūtniecības pārtraukšanas metode bija aborts? Vai mēs gribam atgriezties pie šā barbariskā un nenormālā veida?

Es esmu kategoriski pret to, ko piedāvā komisija, ka grūtniecības pārtraukšana ir dzimstības regulēšanas veids. Turklāt neaizmirstiet, godātie deputāti, ka izglītības programmu veidošana, bērnu apmācība, jaunatnes izglītošana un sabiedrības viedokļa veidošana notiks atbilstoši tam likumam, kādu mēs pieņemsim, un, ja mēs likumā iekļausim normu, ka grūtniecības pārtraukšana ir dzimstības regulēšanas veids, tad kāda gan būs tā veselības mācība, kas balstīsies uz šādu likumu, un kādu tad mēs veidosim šo sabiedrības viedokli? Tautas partijas deputāti neatbalstīja šādu komisijas viedokli un aicina atbalstīt mūsu piedāvāto redakciju, kurā ir teikts, ka grūtniecības pārtraukšana šādā veidā ir pieļaujama tikai un vienīgi kā ārkārtējs, izņēmuma, gadījums. Mēs neesam par aizliegumiem, bet mēs esam par to, lai grūtniecības pārtraukšana nebūtu vispārpieņemta ikdienišķa un viegli atrisināma lieta.

Tātad, ja jūs vēl nespējat to izprast, izlasot šo, tad es aicinu jūs izlasīt arī to, kādas redakcijas Tautas partija ir piedāvājusi otrajai un trešajai šā likuma panta daļai, kuras komisija - nu paldies vismaz par to - ir lielā mērā atbalstījusi vismaz daļēji un ir pieņēmusi. Tur ir paredzēts viss šis process saistībā ar ārsta konsultācijām, ar visām iespējamajām sekām un to, kas sagaida cilvēku, kurš izšķiras par šo soli. Es aicinu jūs ļoti rūpīgi izsvērt, vai tiešām mēs varam balsot par tādu redakciju, kurā grūtniecības pārtraukšana tiek piedāvāta kā dzimstības regulēšanas veids. Turklāt šādā gadījumā jūs nonāksiet pretrunā ar to, ko tomēr iebalsojāt pirmajā nodaļā un 1.pantā par nedzimušas dzīvības aizsardzību.

Kolēģi, tas būs ļoti liekulīgi! Es tomēr aicinu jūs apsvērt un saskaņot šo viedokli tā, lai mēs nepieļautu, ka grūtniecības pārtraukšana, kas patiesībā ir vēršanās pret nedzimušu dzīvību, būtu pilnīgi legāls un vispārpieņemts dzimstības regulēšanas veids. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, sapratu tās nacionālpatriotiskās vispārīgās patriotiskās jūtas un visu to, kas te skan. Man liekas, vienam otram gan vajadzētu aiziet iedzert kafiju vai kaut ko citu un netērēt šeit laiku.

Un arī jūs, Muižnieces kundze, par ko tad jūs nupat runājāt? Jūs runājāt absolūti ne par lietu. Mēs taču 65.priekšlikumu esam noraidījuši, šos vārdus “pieprasījuma aborts” esam noraidījuši. Jūs tagad kvēli aicināt balsot par 66.priekšlikumu, kurā atkal ir iekšā šie paši vārdi. Jūs, juriste būdama, izmantojāt 5 minūtes, lai propagandētu kārtējos partijas uzskatus un stāstītu… Ne jau velti jaunais žurnāls “Saeimas vēlēšanas - 2002” kā populārākos ir minējis apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvjus Andri Šķēli un Vinetu Muižnieci. Es gan nezinu, taču man liekas, ka jūs mūsu partijā gan vēl neesat iestājusies.

Tā ka es katrā ziņā tomēr gribētu, kolēģi, aicināt jūs paskatīties, jo 66.priekšlikums vairs nav balsojams. Vienkārši! Mēs varam runāt un atbalstīt vai neatbalstīt komisijas priekšlikumu, bet par to jau izteicās labklājības ministrs Andrejs Požarnovs, un es atbalstu šo viņa viedokli, jo arī es uzskatu, ka tā nedrīkst šo tēmu skatīt, ka grūtniecības pārtraukšana būtu kaut kāda dzimstības regulēšanas metode. Tātad nekas cits neatliek kā vien noraidīt šo 67.priekšlikumu, uz ko es arī aicinu, un tad paliks otrā lasījuma redakcija.

Taču nevajag nākt tribīnē un runāt par lietām, kur ir pilnīgas pretrunas, nepateikt neko, bet pēc tam nodarboties ar kaut kādu aģitāciju. Acīmredzot šī grūtniecības pārtraukšana ir ārkārtīgi svarīgs priekšvēlēšanu elements. Tā laikam man tas būtu jāsaprot.

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece, otro reizi.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Man ļoti žēl, bet jūs atkal tiekat maldināti. Mēs pirmām kārtām runājām par to, vai ir pieņemama tāda redakcija, kāda ir piedāvāta komisijas priekšlikumā, kurš seko aiz mūsu ierosinājuma. Es konceptuāli aicinātu jūs tomēr padomāt, vai pareizā redakcija nav 66.priekšlikumā. Mēs jūs aicinām par to balsot.

Un vienlaikus es gribu norādīt, ka 67.priekšlikums, kas seko pēc tam, tik tiešām aicina mūs atbalstīt normu (Starpsauciens: “Lasīt neproti!”), ka grūtniecības pārtraukšana ir dzimstības regulēšanas metode. Pret to jūs aicināja vērsties arī Požarnova kungs, diemžēl nepareizi minot, ka šāds ir mūsu ierosinājums.

Un es arī domāju, ka Dobeļa kungam vajadzētu labāk rūpēties par savas partijas biedru tēliem un absolūti neaiztikt citus, jo es domāju, ka Saeimas tribīne tomēr nav izmantojama, lai apspriestu kādus konkrētus cilvēkus, bet gan idejas. Un šajā gadījumā mūsu apspriežamā ideja ir neatgriezties tajos laikos, no kuriem mēs tikko esam tikuši ārā.

Apsvērsim to! Ja nevaram radīt labu redakciju vai vienoties par to, tad, iespējams, ka kā kompromisa variants ir atstājama otrā lasījuma redakcija, bet nekādā gadījumā nav pieņemams tas, ko ir piedāvājusi komisija, un tāpēc es tomēr jūs aicinu vēlreiz apsvērt iespēju atbalstīt 66.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Šeit būtība ir šāda: ja mēs uzmanīgi paskatāmies Tautas partijas un komisijas viedokli, tad, manuprāt, galvenais uzsvars šeit ir likts uz to, ka šī grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir ārkārtēja dzimstības regulēšanas metode, un arī kolēģiem no Tautas partijas grūtniecības mākslīga pārtraukšana līdz grūtniecības 12. nedēļai ir ārkārtējs akts.

Taču, ja mēs paskatāmies otrā lasījuma redakciju, ko piedāvā aizstāvēt Požarnova kungs, tad redzam, ka tur nekas par šo ārkārtējo raksturu nav teikts, tāpēc jebkurā gadījumā es esmu gatavs atbalstīt tikai to, ka grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir ārkārtēja metode, nevis vienkārša metode, kā tas ir pieņemts otrajā lasījumā un ko aizstāvēt piedāvā mūsu labklājības ministrs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātie deputāti! 66.priekšlikums principā nav balsojams, tamdēļ ka iepriekšējā priekšlikumā tika izbalsoti ārā “pieprasījuma aborti”, bet īsināt terminoloģijas dēļ, jo tajā ir minēts šis pieprasījuma aborts… Tātad tas nav nobalsojams, bet šeit uz vietas sēžu zālē mēs jaunu redakciju radīt nevaram.

Attiecībā uz 67.priekšlikumu, kā es jau minēju, neatkarīgi no tā, vai mēs to saucam par ārkārtēju, amorālu, sliktu vai kā citādi, bet jebkurā gadījumā šī redakcija legalizē, ka grūtniecības pārtraukšana ir dzimstības regulēšanas metode. Tādā gadījumā mācību grāmatā parādīsies dzimstības regulēšanas metodes: tātad var lietot spirāli, hormonālos preparātus, prezervatīvus un ārkārtēju pasākumu - aborta izdarīšanu. Un tādā gadījumā skolotāju pienākums būs sludināt, ka ir iespējams arī tādā veidā regulēt dzimstību, bet to nu gan nevajadzētu darīt. Un tamdēļ, ņemot vērā to, ka tiek piedāvāta iespēja nobalsot tikai šīs divas redakcijas, es tomēr lūgtu atstāt otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie kolēģi! Arī es pievēršu Saeimas priekšsēdētāja un jūsu uzmanību tam, ka 66.priekšlikums pēc 65.priekšlikuma noraidīšanas vairs nav balsojams (Starpsauciens: “Ir balsojams!”) un ka tagad mums būtu jālemj par 67. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, bet 66.priekšlikums ir balsojams, jo es saprotu, ka iesniedzēji uztur spēkā balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 66. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 17, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 31, atturas - 38. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tātad paliek otrā lasījuma redakcija. Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. Paldies! 68. - deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums - nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 69. - deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums - arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 70. - deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot to 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 70., 71. un 72.priekšlikumu.

R.Ražuks. 73. - deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. Arī tālāk deputāte Aida Prēdele ir izteikusi 74.priekšlikumu, un komisija to ir daļēji atbalstījusi, iestrādājot savā 76.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 74., 75. un 76.priekšlikumu.

R.Ražuks. Nākamais ir 77. - deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 25.pantu. Tas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Birzniece vēlas debatēt par šo? Paldies! Iebildumu nav.

R.Ražuks. 78. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 79. - deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums par 26.panta izslēgšanu - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 80. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - komisijā atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 81. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 82. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 83. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 84. - deputātu Demakovas, Ģīļa un Vītola priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 85. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Ir atbalstīts arī 86. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Ražuks. 87. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - nevar būt atbalstīts, jo likuma izskatīšana Saeimā ir aizkavējusies, tāpēc es aicinu atgriezties pie sēdē izskatāmā dokumenta nr.3889-b, kur šis 87.priekšlikums ir formulēts jaunā redakcijā, nosakot, ka likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā. Un šāds 87. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lauskis vēlas debatēt? Vai izmantosiet 4 minūtes? Lūdzu!

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Mūsu likumprojekta apspriešanā ir iestājies tāds periods, kad ir jāpasaka par likuma spēkā stāšanos, par to, vai tas stāsies spēkā kopumā. Es gribu pateikt, ka sociāldemokrāti pieņēma lēmumu, lai jūs paši izlemjat šo jautājumu. Gribat - pieņemiet to, gribat - nepieņemiet, jo mēs uzskatām, ka šis likums nav sagatavots tādā veidā, ka ir noticis dialogs. Nav noticis dialogs ar kristīgo baznīcu, un nav noticis dialogs ar sabiedrību.

Uz to, ka nav noticis dialogs ar kristīgo baznīcu, jums norāda šodien saņemtā vēstule, kurā kristīgā baznīca jums pasaka, ka tā ir gatava dialogam. Vēstulē jums ir pateikts, ka kristīgā baznīca kopumā iestājas par cilvēka dzīvības neaizskaramību no tās ieņemšanas brīža, bet, apzinoties aborta problēmas nozīmīgumu, baznīca ir gatava diskutēt un piedāvā jums vismaz sešus punktus izvērstā veidā, kādu tā šodien saredz šā jautājuma skatījumu, risinājumu un kāda atbildība gulstas uz valdību, lai sabiedrība daudz konkrētāk būtu gatava pieņemt tik nozīmīgus jautājumus. Tas būtu attiecībā uz kristīgo baznīcu, un tas ir ļoti konkrēti norādīts.

Tāpat ir attiecībā uz sabiedrību. Šodien Ingrīda Ūdre jau nolasīja jums vēstules, ko bērni tajās pateikuši, un droši vien katrā valstī var atrast cilvēkus, kuriem ir slikti, bet droši vien nevienā valstī kopumā nav tik daudz cilvēku, kuri var atrakstīt tik daudz šādu vēstuļu. Un tādā ziņā mums šodien ir jāpasaka: vai cilvēki, atsevišķā sieviete, kura pieņem lēmumu iet uz abortu, vadoties pēc šā principa, lai nabadzība neražotu nabadzību, šā iemesla dēļ ...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Mēs apspriežam 87. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Runājiet par tēmu, lūdzu!

V.Lauskis. Jā, tieši par tēmu! Par šo spēkā stāšanās kārtību un par šo spēkā stāšanos laiku...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

V.Lauskis. Runājot par šo ... (Zālē troksnis.) Tad, kad jūs parādīsiet šai ģimenei, ka Latvijā cilvēkam būs labi, ka viņam būs izglītība, ka viņa bērnam valdība garantēs izglītību un valdība pateiks, ka visur nebūs tikai augstākā izglītība, tad šim likumam ir jāstājas spēkā. Mēs runājam par šo laika periodu un par šo atbildību.

Es domāju, ka jautājums ir ļoti nozīmīgs. Izšķirieties!

Es gribu noslēgumā pateikt laikam tā: ja jūs nobalsosiet “par”, jā, būs pieņemtas noteiktas normas, kuras cilvēkiem ir vajadzīgas. Ja jūs nobalsosiet “pret”, tad varat ticēt, ka arī tad pasaule neapgāzīsies, tikai ārstam būs iespēja nabadzīgam cilvēkam pieiet drusku vairāk individuāli, jo kam būs iespēja samaksāt, tas maksās, bet, ja cilvēks nebūs spējīgs... Jā, arī pašlaik likumā pastāvošās normas pret cilvēku izturēsies individuāli un arī palīdzēs, tā ka kopumā, neatkarīgi no jūsu balsojuma...

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis. ... šis jautājums tiks atrisināts, tomēr man būtu novēlējums jums: ejiet uz dialogu ar baznīcu un ar sabiedrību! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates par 87.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Tadeušs Ketlers, Žanete Vasaraudze, Māris Vītols, Helēna Demakova, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Romāns Mežeckis, Jānis Gailis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt trešajā lasījumā likumprojektu “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā... Nē, mēs turpinām debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Patīkami, ka vismaz labējais spārns ir atdzīvojies, it sevišķi apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Cienījamie kolēģi! Lai priekšsēdētājs neteiktu to, ka mēs nerunājam par tēmu, es uzreiz gribētu pateikt, ka šim likumam pēc būtības būtu jāstājas spēkā uzreiz pēc 8.Saeimas ievēlēšanas. Un es arī varu paskaidrot - kāpēc. Tāpēc, ka, iepazīstoties ar izdrukām, man radās viens nopietns jautājums. Es atceros, ka ir viena partija, kurai uz logo ir uzzīmēti divi pieaugušie un trīs mazliet mazāki, un tagad veidojas jautājums, skatoties pēc balsojumiem, rodas jautājums: par ko, pieņemsim, balso tā partija, kura proponē, ka vajadzētu trīs bērnus ģimenē, jo iznāk tā: ja šī partija atbalsta abortu pieļaušanu Latvijā, tad diez vai šī partija jebkad sasniegs vismaz savu partijas biedru rindās šo uzlikto obligāto normu. Un tāpēc es vēlreiz saku: tad ir vai nu strauji jāmaina pirms vēlēšanām šis logo un jāatstāj divi pieaugušie un, pieņemsim, tikai viens bērns - un tad partija runātu tā, kā pati to dara Saeimas balsojumos - vai arī, teiksim, jāpatur šis logo un šinī brīdī līdz vēlēšanām nav jāatbalsta šis likums. Un tad viss būtu loģiski - 8.Saeimā ir logo, ir trīs bērni, un tad nākamajā Saeimā varētu diskutēt par dzīves īstenību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi un cienījamās kolēģes! Uzskatu par savu pienākumu nākt šodien un vēlreiz runāt ar jums. Vispirms jau par šo 87.priekšlikumu.

Tātad likumprojekts Saeimā ir gājis ilgu un grūtu ceļu divu gadu garumā, un tāpēc tik tiešām šis ieraksts, ka likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī, protams, nekam vairs neatbilst. Un tāpēc, lūk, ir šis priekšlikums par 2002.gada otro pusgadu, tas ir, 1.jūliju.

Taču vienlaikus, kolēģi, es vēlētos jums teikt tā. Klausoties, ko saka mani vistuvākie kolēģi, un pārdomājot to, kas šodien šeit ir izrunāts, un zinot arī sabiedrības viedokli, ko mēs redzam un dzirdam šeit, zālē, man gribētos lūgt jūs nobalsot par 87.priekšlikumu un arīdzan par likumu kopumā. Esam daudz diskutējuši, daudz, pat ļoti daudz, strādājuši, un es vēlos visu jūsu klātbūtnē teikt paldies tiem deputātiem, kuri strādāja Sociālo un darba lietu komisijā. Paldies arī Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātiem un it sevišķi Romualdam Ražuka kungam, jo mēs jau Latvijā masu medijos esam visvisādos vārdos nosaukti - gan labākos, gan sliktākos. Tomēr es gribu jūs aicināt nevis kā strausiem iebāzt šodien galvu smiltīs un tad ir vienalga, kas notiek apkārt, it kā pārējās problēmas būtu pazudušas, bet gan saņemt visu savu gara spēku un padomāt par visām tām problēmām un par to, kā likums varētu sakārtot šīs lietas valstī, un nobalsot par likumprojektu arī kopumā. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks. Pateicos Barčas kundzei par atzinību! Aicinu deputātus balsot par 87. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 3, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Likuma otrreizēja caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Šis ir ļoti nopietns likums - dokuments nr.3996-a. Tātad šis likums ir nodots otrreizējai caurlūkošanai.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un arī 2.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi abus šos ierosinājumus, un šie ierosinājumi nosaka tādu kārtību, ka Ministru kabinets gan ieceļ, gan atceļ likvidācijas komisiju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Nākamo - 3.priekšlikumu pēc kārtas - ir iesniedzis ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 4.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Kalvītis, un Juridiskais birojs un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir panta virsraksta precizējums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Es tomēr lūdzu mainīt balsošanas kārtību, jo mēs nevaram atbalstīt virsrakstu, ja pirms tam neesam izskatījuši 8.priekšlikumu, kuru iesniedzis ekonomikas ministrs Kalvītis, jo tikai tajā daļā, kuru 8.priekšlikumā lūdz izslēgt ministrs, ir runāts par ierobežojumiem. Līdz ar to, ja mēs neatbalstām 8., tad mēs atbalstām 5., bet nekādā ziņā ne otrādi.

Tā ka es aicinu priekšlikumus balsot to radikalitātes secībā, kā ir pieņemts parlamentā. Paldies. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevar balsot! Vispirms debates!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile. Tam varbūt daļēji varētu piekrist, bet ne jau 8.priekšlikums vien to regulē, ir arī citi punkti, kur, piemēram, ir paredzēts, ka likvidators drīkst veikt tikai pedagoģisku, zinātnisku vai citu radošu darbu. Un šis ierosinājums paliek spēkā, jo mēs Kalvīša iepriekšējos priekšlikumus par visa panta izslēgšanu taču nepieņēmām!

Sēdes vadītājs. Tātad ir ierosinājums vispirms balsot 8.priekšlikumu. Vai ir iebildumi, ka mēs vispirms izskatām 8.priekšlikumu? Atklājam debates. Lūdzu!

Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šis, kā es saprotu, būs viens no izšķirīgajiem balsojumiem, neskatoties uz to, vai to iesniegusi pozīcija vai opozīcija. Tātad mūsu apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalsta nevis 8.priekšlikumu, kas ir iesniegts, bet atbalsta komisijas attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu, paskatieties uzmanīgi! Jo, redziet, Latvijas Privatizācijas aģentūras valdes locekļi ir ļoti satraukušies, un es domāju, ka viņiem nebija slikta dzīve visus šos daudzos gadus. Un pēdējā laika algas - 2000 latu mēnesī - nemaz nav tik sliktas. Un tiklīdz kaut kas nepatīk šiem Latvijas Privatizācijas aģentūras valdes ģēnijiem, tā viņi uzreiz sāk draudēt ar Satversmes tiesu. Interesanti, ka Saeima tiek stiepta uz Satversmes tiesu par krietni mazākiem pārkāpumiem. Nupat jau viens vecs, pieredzes bagāts sieviešu ārsts, kas izmēģinājis savus spēkus “Latvijas ceļā” un ārlietu jomā un tālāk laikam nav atzīts par derīgu darbam, arī ir griezies Satversmes tiesā un izrādījis īpašu interesi par sētnieka profesiju. Tā ka tagad to Satversmes tiesu ir sākuši kā tādu bubuli izmantot, un tāpēc tomēr padomāsim, kas notiks, ja mēs atbalstīsim trešās daļas izslēgšanu. Ļoti vienkārši: vīri, kam ir “silti” klājies daudzus gadus, būs tie, kuri spriedīs, kā tad nu tikt galā ar visu to, kas tur ir noticis, un kā veiklāk piedalīties šajā likvidācijas procesā. Nu tas taču ir vairāk kā skaidrs!

Es saprotu, ka šinī jautājumā vairāk izpaudīsies ekonomiskā, nevis politiskā pārliecība. Par to nav ko brīnīties, jo cilvēks ir vājš radījums. Tomēr acīmredzot, ja ir runa par tik svarīgas iestādes likvidāciju, kam Latvijas saimnieciskajā dzīvē tik daudzus gadus ir bijusi svarīga loma, nebūtu pareizi tos pašus cilvēkus tā mierīgi pārcelt uz šo likvidācijas procesu. Tas taču kaut vai arī ētiski nav pieņemami! Nerunāsim nemaz par pavisam citām - ne ētiskām problēmām.

Tā ka, piedošanu, lūdzu, nejauksim šeit kopā kaut kādas tur partijas vai vēl kaut ko citu, kurš ar kuru šeit kopā balsos. Par šīs daļas izslēgšanu šeit balsos tie cilvēki, kuriem ir bijusi un būs kaut kāda interese par Latvijas Privatizācijas aģentūras valdes darbu. Tā ka nav ko brīnīties. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK mierīgi un aukstasinīgi uzskata, ka šādos likvidācijas procesos ir jāpiedalās tiem cilvēkiem, kuri ir spējīgi bezkaislīgi un mierīgi novērtēt to visu, kas tur ir bijis, un tādā pašā vēsā mierā pārtraukt šīs iestādes darbību. Tā ka mēs atbalstīsim komisiju, šoreiz uzticoties komisijas balsojumam.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Runājot par 8.priekšlikumu, kurā izslēgumu ierosina ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, es nekādā ziņā negribu runāt par Satversmes tiesu, par šeit vārdā nenosaukto Silāra kungu un par to, kuram un kurā vietā ir labāka dzīve. Manuprāt, arī Saeimas deputātiem nav pārāk slikta dzīve, ko pierāda konkurss uz deputāta vietu, kur piesakās vismaz 10 cilvēki uz vienu krēslu, kur ir mazs atalgojums un nelielas kompensācijas. To mēs iztirzāsim, runājot pilnīgi par citām lietām. Diemžēl šai vietai Tautas partija sākotnēji noņēma arī sociālās garantijas, tā teikt, pēc izmešanas vēstures mēslainē vai nokļūšanas tautas aizmirstībā. Dobeļa kungs, jūs tautas aizmirstībā nepaliksiet, un pensija jums nemaz nebūs vajadzīga, jo jūs esat tik labs, ka tauta vai vismaz zināma tautas daļa par jums balsos vienmēr - no rīta un vakarā... Jūs varat iet, Dobeļa kungs, arī trešo reizi tribīnē, bet tikai nav citu priekšlikumu, jo es jūs zināmā mērā cienu, mīlu un saprotu... (No zāles dep. J.Dobelis: “Mīlēt nevajag!”)(Troksnis zālē.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet par lietu!

K.Leiškalns. Es tieši arī runāju par lietu, jo šī lieta neapšaubāmi skar manu un Dobeļa kunga savstarpējo mīlestību.

Taču, ja šī ātrā, cietā, sirsnīgā un aukstasinīgā frakcija, kā Dobeļa kungs raksturoja apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, būtu iesniegusi priekšlikumu un ja šāds priekšlikums ir vai ja mums būtu vēl kaut mazākā iespēja šādu priekšlikumu šeit radīt, likumu neizskatot līdz galam un nododot otrreizējai caurlūkošanai, ka par likvidatoru nedrīkst būt persona, kas jebkurā laikā... ja nemaldos, kopš 1993.gada ir bijusi Latvijas Privatizācijas aģentūras darbinieks vai padomes loceklis, tātad tieši šo politisko lēmumu pieņēmējs, tad es būtu ar mieru, ka parlaments šo likumu atgriež komisijā, un tad mēs to ierakstītu. Taču, ja par likvidatoru nedrīkst būt persona, kura dienā, kad tiek pieņemts lēmums, tātad rīt, varbūt kļūs par Latvijas Privatizācijas aģentūras valdes locekli un ka tikai uz šo personu attiecas šie ierobežojumi, tad, Dobeļa kungs, ir jāsaka tā: ar to aukstasinību viss ir skaidrs, ar to sirdsapziņu ir šaubīgi, un ieraksts likumā ir vērsts pret kādu konkrētu personu, kas nepatīk ārkārtīgi aukstasinīgajai apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Taču tie nav mani vārdi. Šeit to ir iesnieguši konkrēti deputāti, nevis visa frakcija.

Tā ka, Dobeļa kungs, mēs nevaram vērst šādus ierobežojumus pret personām, kuras jūs nemīlat, līdzīgi kā Silāra kungu, un kuras jūs nosaucāt tikko par nākotnes sētnieku vai kaut ko tamlīdzīgu.

Arī man nepatīk šī sūdzība Satversmes tiesā, bet es uz šo sūdzību varu skatīties mierīgi, ar vēsu sirdi un tīru sirdsapziņu, Dobeļa kungs! Jā, bet kāpēc tad es aicinu deputātus atbalstīt ekonomikas ministru un ar mierīgu sirdi balsot par nosaukumu un nenoteikt šos ierobežojumus? Ārkārtīgi personīgu motīvu dēļ. Jūs laikam zināt, kuru jūs gribat izskaust no šīs likvidācijas. Jūs laikam zināt. Un tikpat labi jūs zināt, kuru jūs gribat ielikt par šo likvidatoru. Un tas ir viens no Latvijas Privatizācijas aģentūras padomes locekļiem, pret kuru varbūt šad tad iebilst laikrakstos. Es neiebilstu, un, ja jūs viņam uzticaties, tad es zinu, ka šis cilvēks ir patriotisma, nacionālās mīlestības un tautas etalons. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām var saprast Kalvīša kungu, kurš ir ļoti uztraucies par to, lai Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas komisijā, dod Dievs, nebūtu cilvēku, kuri pateiktu vairāk, nekā mēs zinām. Tātad ir ko slēpt! Un arī Kalvīša kungam, protams, var pārmest to, ka, būdams zemkopības ministrs, viņš parakstīja nodomu protokolu ar ārzemniekiem par Latvijas mežiem. Protams, pusmiljons hektāru meža - tas jau Latvijai tāds nieks vien ir. Nu es saprotu arī “Latvijas kuģniecības” privatizācijas tādu lēkāšanu un visus tos brīnumus, kas tur notiek, ka nevar saskaitīt kuģus, ka nezina, kur tie ir izklīduši, kādās ostās tie ir pierakstīti, kādas kompānijas ir nodibinātas, cik tad lieli ieņēmumi ir bijuši “Latvijas kuģniecībai”. Visu laiku te saka, ka tā neesot peļņu nesošs uzņēmums. Tās ir muļķības! Visas kuģniecības pasaulē pelna ļoti lielu naudu. Protams, ja valdība to grib. Taču, ja valdība nevēlas, lai tā būtu, tad, protams, tā ir. Tāpēc atbalstīt šo priekšlikumu nevar.

Otrā un trešā nodaļa. Tās ir jāatstāj un izslēgt nekādā gadījumā nevar. Latvijas Privatizācijas aģentūras darbība jums ir ļoti labi zināma. Piemēru ir vairāk, nekā vajag. Tās negatīvā darbība visu laiku bija novērtēta ar lielu mīnusu un aizgāja līdz kādiem mīnus 80%, pēc Latvijas iedzīvotāju novērtējuma. Un nav jau arī brīnums, ka viens no jautājumiem, kas tagad rodas valdībā, ir Saulesdārza privatizācija. To laikam arī grib Latvijas Privatizācijas aģentūrai atdot, lai varētu par Rīgas iedzīvotāju savākto naudu nopirkto īpašumu tagad privatizēt, redziet, kaut kam. Un tā tas notiek!

Visi objekti tika privatizēti vai nu par vienu latu, vai vajadzīgiem cilvēkiem, vai tādiem investoriem, kuru valstis nevarēja atrast un noskaidrot, kādas valsts pilsoņi viņi bija. Viss tas diemžēl notika Latvijas Privatizācijas aģentūras tuvredzīgas darbības rezultātā. Un tas ir ļoti jocīgi, ka mēs Eiropas valstu priekšā esam tādi nemākuļi un neizglītoti cilvēki, jo ļoti dārgus objektus mēs privatizējam, patiesībā pārdodam vai uzdāvinām ārzemniekiem par smieklīgi zemu cenu. Un tad vēl brīnās, ka mūsu budžetā nav ienākumu, ka bērniem mēs nevaram atrast pabalstus. Arī šodien mēs cīnījāmies par vienu likumu. Protams, ja mēs tā turpināsim arī tālāk, valstij vispār nebūs ienākumu.

Un vēl pēdējais, ko es gribu pateikt. Ekonomikas ministra Aigara Kalvīša priekšlikumu atbalstīt nevar! Un viņa vietā es gan nebūtu nekad iesniedzis tādu priekšlikumu, kas arī pagājušajā balsojumā netika atbalstīts. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt to, kas tika pieņemts likuma pēdējā pieņemšanas dienā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Te ir vajadzīgi daži nelieli paskaidrojumi. Pirmām kārtām jāteic, ka tas likums, kurā mēs runājām par mīlestību un seksuālajām attiecībām, bija iepriekšējais. Šis likums turpretī runā par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju un par Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Tomēr šajā sakarā, pirms mēs balsojam par 8.priekšlikumu, ir nepieciešams komisijas vārdā komentārs par 6. un 7.priekšlikumu.

Tātad 6.priekšlikums pēc būtības vairs nav balsojams, jo Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 11.panta pirmo daļu - ir pieņemts, un šis priekšlikums jau ir iestrādāts kā Juridiskā biroja 1.priekšlikums, tātad tas vairs nav balsojams.

7.priekšlikums, ko iesniedza deputāti Grīnblats, Kudums, Rasnačs, Tabūns un Vidiņš, kuri iepriekšējā lasījumā uzturēja spēkā balsojumu, nosakot, kas tieši ir jāievēlē Likvidatoru komisijā, tika atsaukts. Šie deputāti atsauca šo priekšlikumu.

Un tagad tātad ir palikuši divi ierobežojumi šajā likumprojektā. Viens ir šā likuma trešajā daļā, kas paredz, ka par likvidatoru nedrīkst būt persona, kura pēdējā gada laikā ir bijusi Latvijas Privatizācijas aģentūras valdes sastāvā. Lūk, par to būs šis izšķirīgais balsojums! Taču, ja mēs to tomēr ar Saeimas balsojumu gadījumā noraidītu, tad paliktu vēl viens priekšlikums, kurš ir uzskatāms par ierobežojumu un pret kuru neviens iebildumus nav izteicis. Un tas ir šis priekšlikums, kas saglabājies no iepriekšējās - otrā lasījuma redakcijas, un kas paredz, ka likvidators ar Latvijas Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieka atļauju drīkst veikt tikai pedagoģisku, zinātnisku vai citu radošu darbu. Un tāpēc tas virsraksts, par kuru mēs sākām jau diskutēt, faktiski būtu saglabājams.

Taču tagad pāriesim pie 8.priekšlikuma balsošanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - ekonomikas ministra Aigara Kalvīša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 45, atturas - 4. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. Nākamo - 9.priekšlikumu - iesniedzis deputāts Modris Lujāns. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Pēc būtības arī šis... varbūt tas ieraksts ir nedaudz nepareizs... jau ir iestrādāts citos likuma pantos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un arī šis priekšlikums faktiski jau ir nobalsots, atbalstot Juridiskā biroja 2.priekšlikumu. No šīs vietas tas ir pārlikts uz sākuma pantiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Tālāk ir 11.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Lujāns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 12.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 13.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un tā būtība ir tāda, ka, tiklīdz būs izveidota šī Likvidatoru komisija, turpmāk vairs nedarbosies Latvijas Privatizācijas aģentūras padome.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 14.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Lujāns. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 15.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Un tālāk 16.priekšlikumu iesniedzis deputāts Lujāns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis lūdz izslēgt grozījumu likuma 6.panta daļu - 11.5.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 18.priekšlikumu iesniedzis Modris Lujāns, un tas pēc būtības vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 19.priekšlikumu iesnieguši deputāti Grīnblats, Kudums, Rasnačs, Tabūns un Vidiņš. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 20.priekšlikumu iesniedzis deputāts Lujāns. Arī šo komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Seile. Un tālāk esam nonākuši pie pārejas noteikumiem. 21.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Modris Lujāns. Komisija to ļoti vienprātīgi atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 22.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Tajā paredzēta lietu nodošanas kārtība citām institūcijām. Tas ir galvenais, kas ir šajā priekšlikumā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumu ir izskatīti, atliek tikai balsojums par pēdējo, galīgo, lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu, kurā viņi lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā deputāta Andreja Panteļējeva iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu viņam. Priekšlikums iekļauts sēdes darba kārtības beigās. Nav iebildumu.

Ir saņemti vairāki jautājumi Ministru prezidentam un ministriem.

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par dabas stihijas nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā un par valdības lēmumu nodot privatizācijai Saulesdārzu.

Tāpat ir jautājums labklājības ministram Andrejam Požarnovam par optimizētā un modernizētā Vides veselības departamenta un Vides veselības aģentūras darbinieku kvalifikāciju un par sertificēto bijušo Vides veselības centra laboratoriju tīkla likvidēšanu.

Jautājumi tiek nodoti Ministru prezidentam un labklājības ministram.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokuments nr.3731 - likumprojekta reģistra numurs 1064.

Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” .

Šie grozījumi skar jautājumus, kas ir saistīti ar karavīru administratīvo atbildību. Šis likumprojekts ir saistīts arī ar Militārā dienesta likumu, kuru mēs šobrīd izskatām Saeimā.

15.panta pirmo daļu tiek piedāvāts izteikt jaunā redakcijā un tiek nošķirta tātad karavīra atbildība par administratīvo pārkāpumu, ko viņš izdarījis ārpus aktīvā dienesta pienākumu pildīšanas, un tad viņš atbild administratīvā kārtībā uz vispārējiem pamatiem, bet par administratīvo pārkāpumu, ko karavīrs izdarījis, pildot aktīvā dienesta pienākumus, viņu sauc pie disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Bez tam likumprojekts paredz arī Administratīvā pārkāpumu kodeksa papildināšanu ar diviem jauniem pantiem par karavīru formastērpu un atšķirības zīmju un zīmotņu lietošanas kārtības pārkāpšanu un par šādu pašu darbību, pasūtot prettiesiski šādas lietas.

Diskusija komisijā nebija viennozīmīga, mēs pieprasījām arī attiecīgu juridisko augstskolu atzinumu, bet tomēr izšķīrāmies atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, cerot uz nepieciešamajiem precizējumiem likuma pieņemšanas tālākajā gaitā.

Nākamajos lasījumos ir nepieciešams arī pārdomāt, vai šie sodi, kas tiek paredzēti par karavīru formastērpu un atšķirības zīmju un zīmotņu izgatavošanas prettiesisku pasūtīšanu, tomēr nav jārisina kādā citā kārtībā, jo faktiski tie ir biznesa jautājumi.

Tajā paša laikā kodekss tātad tiek papildināts ar jaunu -
200.1.pantu “Rezerves karavīru pienākumu nepildīšana”, kurā tiek paredzēti naudas sodi par karavīru nestāšanos uzskaitē likumā noteiktajā termiņā un par neziņošanu Valsts militārā dienesta pārvaldei par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par 6 mēnešiem, par dzīvesvietas maiņu un par neierašanos noteiktajā vietā, kur to norādījusi Valsts militārā dienesta pārvalde, mobilizācijas gadījumā vai militārajās mācībās.

Šādi ir priekšlikumi, kurus komisija ir atbalstījusi. Aicinu jūs atbalstīt šādus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. 15.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1079).

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets iesniedzis likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (dokuments nr.3801). Šis ir neliels grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.2.pantā, kas paredz administratīvo atbildību par nelikumīgu uzņēmējdarbību, tātad palielināt par to naudas sodu. Šobrīd maksimālais naudas sods par to ir 250 latu, bet ir paredzēts aizvietot to ar naudas sodu 500 latu apmērā.

Tā kā šis naudas sods ir saistīts ar uzņēmējdarbību, tātad ar saimniecisko darbību, Juridiskā komisija piekrita šādām izmaiņām un atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Izskatīsim likumprojektu “Augu šķirņu aizsardzības likums”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Darba dokuments nr.3882 - likumprojekts “Augu šķirņu aizsardzības likums”. Likumprojektu ir izstrādājusi Zemkopības ministrija, un tas pamatā balstās uz nepieciešamību savest kārtībā dažas lietas, kas aizsargā tieši mūsu pašu - vietējos ražotājus.

Kā jūs zināt, pašlaik šo pasākumu kompleksu mūsu valstī regulē vairāki likumi, to skaitā likums par augu šķirņu aizsardzību un arī noteikumi par selekcionāru tiesību aizsardzību. Un, tā kā mēs esam saņēmuši sava veida uzaicinājumu pievienoties starptautiskajai konvencijai par augu šķirņu aizsardzību, ir saņemts arī atzinums par augu šķirņu aizsardzību, tādēļ mums ir vajadzīgas šā likuma izmaiņas, lai mēs pilnībā spētu nodrošināt savu selekcionāru tiesības.

Komisijā pēc debatēm nekādu būtisku iebildumu nebija, un tā nolēma atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Tiesnesis. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. 15.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Arī šo likumprojektu ir izstrādājusi Zemkopības ministrija. Likuma būtība ir līdzīga iepriekš minētajam, tikai šoreiz tas skar nedaudz citu jomu. Tajā vairāk ir domāts tieši par sēklu un stādāmo materiālu apriti un par šo metožu ievērošanas kārtību.

Šobrīd ir saņemti vairāki OECD sertifikācijas shēmu normatīvie akti, tie līdz šim nebija pilnībā ieviesti un saskaņoti, tāpēc, lai mēs spētu aizsargāt paši Latvijas iekšējo tirgu tieši attiecībā uz šo materiālu aprites aizsardzību, ir doma veikt nelielus precizējumus esošajā likumā.

Arī komisijā pēc debatēm būtisku iebildumu nebija. Komisija nolēma atbalstīt likumprojektu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Tiesnesis. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Straumes kungs! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Nacionālās drošības likumā. Grozījumu būtība ir tāda, ka Ministru kabinets līdz 2003.gada 1. janvārim apstiprina Valsts civilās aizsardzības plānu. Līdz šim likumā šādas normas nebija, un, uzklausot atbildīgos Iekšlietu ministrijas darbiniekus, viņi apsolīja, ka spēj sagatavot šādu plānu, kas ir ļoti būtisks mūsu valstij.

Arī Juridiskā komisija ir devusi pozitīvu atzinumu.

Lūdzu, kolēģi, atbalstiet likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3724. Šie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām ir izstrādāti Finansu ministrijā un tie paredz nodokļu strīdu izskatīšanas procedūras un nodokļu administrācijas lēmumu pārsūdzēšanas kārtības precizēšanu ar mērķi nodrošināt efektīvas nodokļu strīdu apelācijas sistēmas izveidošanu, samazinot tiesās izskatāmo nodokļu strīdu skaitu.

Komisija ir likumprojektu atbalstījusi un lūdz arī deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis. 10.februāris.

Sēdes vadītājs. 10.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojekta dokumentu nr.3774. Ministru kabinets ir nosūtījis šo likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” izskatīšanai Saeimā, un Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

P.Apinis. Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka 10.februāri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Reģionālās attīstības likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4001 - likumprojektu “Reģionālās attīstības likums”. Piedāvātos grozījumus ir izskatījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu, strādāsim ar priekšlikumiem!

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Patiesībā jau nav tik būtiski pašlaik atbalstīt vai neatbalstīt šo priekšlikumu, bet tas ir viens no principiem, ja mēs runājam uzreiz par visas valsts vai reģiona attīstību. Tas ir mūžīgais strīds gan par finansu centralizāciju un decentralizāciju, gan par katra Latvijas novada attīstību vai par valsts attīstību kopumā. Un būtībā visa iepriekšējā dzīve vienmēr ir parādījusi, ka, ja mēs runājam par visas valsts attīstību, tad visa nauda, kura ienāk, nogulsnējas lielākajās Latvijas pilsētās, lielākajos jau šodien labi attīstītos centros. Labākais piemērs tam ir Rīga un pretstatā Latgale, un tāpēc man bija šāds piedāvājums. Es lūgtu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Sprindžuks. Nē!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 10, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Sprindžuks. 2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Priekšlikums nav atbalstīts, bet ir redakcionāli precizēta 1.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir redakcionāli precizējusi šā priekšlikuma būtību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Imanta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 6, atturas - 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. 4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Māris Sprindžuks. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 5.priekšlikumu iesnieguši deputāti Jānis Urbanovičs un Jakovs Pliners. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Sprindžuks. Komisija redakcionāli ir precizējusi 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

M.Sprindžuks. 5.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu... Nē, okei!

Un 6.priekšlikumu iesniedzis deputāts Māris Sprindžuks, kuru komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6.priekšlikumu. Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es vēlētos pievērst uzmanību šā panta 6.apakšpunktam, kurš ir it kā redakcionāli precizēts, bet patiesībā, redakcionāli to precizējot, ir mainīta tā būtība. Tad nu es gribētu vispirms pievērst uzmanību tam, ka subsidiaritātes princips modernajā Eiropas pārvaldes shēmā tiešām ieņem ļoti svarīgu vietu. Par to liecina kaut vai Eiropas Komisijas labās pārvaldības Baltā grāmata, kurā norādīts, ka visi šajā Baltajā grāmatā minētie labās pārvaldības principi tiek virzīti uz to, lai nodrošinātu subsidiaritāti un proporcionalitāti valsts pārvaldē.

Šā principa formulējums tā modernajā veidā ir parādījies 1931.gadā ar pāvesta Pija XI vēstījumu, un šajā vēstījumā, kas tiek atzīts par klasisku subsidiaritātes principu izpratnē, ir divas pamatdaļas. Pirmā daļa paredz, ka nekāda vara, tajā skaitā valsts vara, nevar atņemt atsevišķai personai vai cilvēku kopienai, vai pašvaldībai iespējas lemt un rīkoties tādos jautājumos, ar kuriem šī vara vai kopiena, vai pašvaldība pati var tikt galā. Tātad pati var risināt un pati var šos savus pienākumus veikt. Un šādu mēģinājumu atņemt šīs tiesības pāvests toreiz nosauca par amorālu. Tomēr šim principam ir arī otra puse. Un šī otra puse ir tāda, ka valstij ir pienākums palīdzēt šīm pašām minētajām personām, ja viņas netiek ar šo jautājumu galā.

Klasisks arī ir subsidiaritātes principa formulējums Eiropas Vietējo pašvaldību hartā, kurā skaidri norādīti divi galvenie virzieni. Pirmām kārtām tas ir virziens, ka decentralizācijai ir priekšroka. Un, proti, šajā hartā ir teikts, ka publiskās varas pienākumi pēc iespējas ir jānodod tai varai, kas atrodas tuvāk pilsonim. Un ir iezīmēts vēl otrs moments, ka var būt arī šie izņēmumi. Un šie izņēmumi ir tādos gadījumos, ja efektivitātes vai mēroga apsvērumi ir iespējami arī kaut kādā citādā veidā.

Līdz ar to tas subsidiaritātes principa formulējums, kas ir bijis pirmajā lasījumā, visumā atbilst vispārpieņemtajam subsidiaritātes principa formulējumam, turpretī redakcionāli precizētais atšķiras divos būtiskos punktos.

Pirmkārt, šeit ir pazudusi decentralizācijas virzība, jo šeit ir teikts: “Savu iespēju robežās realizē… vara”, nevis “pēc iespējas realizē vara”, kas norāda uz to, ka visi darīs visu, bet savu iespēju robežās darīs katrs. Tā nav subsidiaritātes principa būtība.

Un, otrkārt, no iespējas pieņemt gan administratīvos aktus, gan arī normatīvos lēmumus, kas atbilst subsidiaritātes būtībai, šeit šī lieta ir noreducēta līdz attiecīgajai personai, tas nozīmē, līdz administratīvajam aktam.

Un tāpēc būtu ļoti liels lūgums pagaidām saglabāt vismaz pirmā lasījuma redakciju un neatbalstīt šos redakcionālos labojumus 6.punktā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Reģionālās attīstības pamatprincipi nav slikti, komisija ir redakcionāli tos precizējusi, un tiešām ir jāpiekrīt Mārim Pūķim. Iebildumu pēc būtības jau nav. Viss ir izdarīts pareizi, ir redakcionāli precizēts, izņemot varbūt 6.punktu, kur, redakcionāli precizējot, ir iznācis mazliet neprecīzi attiecībā uz starptautisko traktējumu subsidiaritātes principam.

Un šā iemesla pēc es lūdzu 6.apakšpunktu balsot. Visu… tas ir, 5.pantu balsot pa daļām, izdalot atsevišķi 6.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu pavisam īsi. Šeit jau Pēteris Salkazanovs aicināja Saeimu balsot šo 5.pantu pa daļām, un es atbalstu šo pieeju.

Es vienīgi gribēju vērst jūsu uzmanību uz šo praksi, ka tiek rakstīts “redakcionāli precizēts”. Manuprāt, vārdi “redakcionāli precizēts”… arī pati šī ideja nav īsti pareiza, jo paskatīsimies šā paša 5.panta sākumu. Ja mēs salīdzinām to, kas tika nobalsots pirmajā lasījumā, un to, kas ir 5.pantā ievaddaļā, tad redzam, ka faktiski ir pazudis tāds vārdiņš kā “ieviešana”. Un nu iznāk tā, ka visos tajos gadījumos, kad runājam par reģionālās attīstības plānošanu, par finansēšanu un uzraudzību, šie principi ir jāievēro, bet tad, kad runājam par ieviešanu, tad ne. Manuprāt, ja pantos izdara šādu pietiekami būtisku izmaiņu, tad tomēr šie panti būtu akceptējami Saeimā un par tiem būtu lūgums arī balsot.

Es noteikti atbalstu arī to, ko šeit jau minēja iepriekšējie kolēģi, un tāpēc aicinu arī Saeimu balsot pa daļām šo 5.pantu un neatbalstīt redakcionālos precizējumus ievaddaļā un šajā te 6.punktā.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij, godātie deputāti! Arī es atbalstu domu, ka ir jābalso par likumprojekta attiecīgo pantu pa daļām, pārskatot šā panta 6.punktu par subsidiaritātes principu, jo, redakcionāli precizējot, ir vienkārši pieļauta kļūda, un līdz ar to jēdziens tiek mainīts pēc būtības.

Un kur tad parādījās šī pretruna? Pretruna parādījās, es domāju, pašā likumprojekta garā, jo diemžēl šajā likumprojektā, domājot par reģionālo attīstību, patiešām nav paredzēta decentralizācija un patiešām nav konkrēti izdalīta publiskās varas attiecīgo institūciju nošķirtība, kurā vietā un kādas tiesības ir valdībai un kurā vietā rīkojas pirmā līmeņa pašvaldība, nemaz nerunājot par to, ka vispār nav otrā līmeņa vēlētu pašvaldību.

Un tikmēr, kamēr šis jautājums nebūs sistemātiski sakārtots, ir skaidrs, ka mēs šādā veidā arī pieļautu kļūdas, un tā ir tieši šīs pieejas problēma. Ir skaidrs, ka šis subsidaritātes princips ir ļoti konkrēti noteikts arī Eiropas Vietējo pašvaldību hartā, un es domāju, ka, saglabājot pirmā lasījuma redakciju, vismaz viens punkts būs noderīgs, kad turpmāk strādāsim pie citiem likumprojektiem par šo pašu tēmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Par ko es godinu Leonu Bojāru? Par to, ka viņam reizēm ir taisnība. Ja mēs runājam par minētajiem priekšlikumiem, tad neapšaubāmi - un, Bojāra kungs, šeit jums ir taisnība! - valdība, iesniedzot parlamentā šo likumprojektu, nebija ar to pastrādājusi. Valdība, iesniedzot šo likumprojektu, bija cerējusi, ka gan jau koalīcija to izbīdīs cauri. Par šo pārliecību liecina arī tas, ko mēs esam sabalsojuši Budžeta likumā, mainot institūcijas, balstīdamies uz vēl nepieņemtu likumu. Valdībai šad un tad gadās kļūdas. Neapšaubāmi, pastāvot šīm iesniedzēju kļūdām, bieži vien bez ministru klātbūtnes, jo ministri nemitīgi atrodas ārzemēs vai saskata svarīgākus uzdevumus tā vietā, lai atrastos Saeimas komisiju sēdēs, kur pieņem ministru parakstītos dokumentus... tātad bez ministru klātbūtnes šo likumprojektu pārstrādāt ir ārkārtīgi grūti.

Kas ir redakcionāls precizējums? Šajā gadījumā tas notiek pēc komisijas un, ja nemaldos, arī Juridiskā biroja subjektīva sprieduma, un arī šeit mēs esam izdarījuši redakcionālus precizējumus. Jebkurš no mums var uzskatīt, ka šis precizējums jeb šīs izmaiņas likuma attiecīgā panta attiecīgajā daļā ir pēc būtības, taču ne jau par to es gribu runāt.

Es negribu te mēģināt izskaidrot, ko nozīmē vārds “subsidiaritāte”, jo tā ir ārkārtīgi smaga tēma. Tas ir tas pats, ka labējās jeb konservatīvās partijas grib realizēt sociālistiskus principus - tieši tas ir tas mehānisms, kā viņas to dara. Un tāpēc es tomēr aicinu, neskatoties uz to, ka otrā lasījuma redakcija, kuru sagatavojusi komisija, nav daudz spožāka par valdības pirmajā lasījumā iesniegto... es gribu jūs aicināt tomēr balsot par šo likumprojektu atbilstoši komisijas pieņemtajiem slēdzieniem, jo komisija, zinot to, ka nebūs tik vienkārši sagatavot trešo lasījumu, un saprotot, ka likums nevar tikt pieņemts steidzamības kārtībā, ir nodibinājusi darba grupu, kurā ir uzaicināti kā opozīcijas, tā pozīcijas, kā valdības, tā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Un mēs mēģināsim, sagatavojot trešo lasījumu, kas gan īsti neatbilst ne Satversmē, ne Kārtības rullī ieliktajiem principiem, pārstrādāt šo likumu pēc būtības, pie tam cenšoties sakombinēt šo likumu ar kādu citai komisijai diemžēl nodoto likumu, vai arī šo likumprojektu vajadzēja nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā paralēlo likumu, kas ir ienācis par šo tēmu. Jebkurš mēģinājums nobalsot šobrīd vai arī iegūtais rezultāts, kad mēs nobalsosim “pret” komisijas pieņemtajām redakcijām, radīs vēl vairāk pretrunu, vēl vairāk sastrēgumu likumprojektā, kuru parlamentam ir iesniegusi valdība un par kura kvalitāti neviens no šeit sēdošajiem - arī pozīcijas pārstāvjiem - nevar teikt, ka tā ir pat laba. Šī kvalitāte šim likumprojektam ir neapmierinoša.

Tāpēc aicinu atbalstīt līdz galam komisiju, pārliecīgi nedebatējot un pozīcijas pārstāvjiem piekrītot, ka likumprojekts ir slikti sagatavots, jo daudz kas nav izlabots arī otrajam lasījumam sagatavotajā redakcijā. Bet mēs tomēr dabūsim rezultātu, Burvja kungs, jo arī jūs būsiet darba grupā, un mēs ņemsim vērā arī jūsu priekšlikumus. Savu draugu Leonu es personīgi uzaicināšu, un viņam nekad nav slinkums strādāt ar likumiem, tā ka mēs panāksim rezultātu. Līdz ar to nav vērts runāt par to, kas ir slikts, un piedāvāt kaut ko vēl sliktāku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Liels paldies Leiškalna kungam, ka viņš atzīst, ka tik tiešām valdības saņemtie likumprojekti nav sagatavoti tādi, kādiem tiem ir jābūt. Tas ir pirmais.

Es, protams, arī saprotu, ka Leiškalna kungs ir atzinis, ka sociāldemokrāti, kuri sastāda valdību 14 Eiropas valstīs, strādā ļoti pozitīvi un ļoti labi, un, starp citu, tur izstrādātie likumprojekti ir kvalitatīvāki, nekā iznāk mūsu pozīcijas deputātiem.

Bet nākamo reizi gan, cienījamo Kārli, nevajag tā gānīties un lamāt sociāldemokrātus no tribīnes, jo tas nav labi.

Tagad par to priekšlikumu. Jā, tik tiešām no valdības nav atnācis labāks šis priekšlikums.

Sprindžuka kungs, kas attiecas uz redakcionālo precizitāti, arī šajā ziņā tas nav pilnīgs, un es domāju, ka uz trešo lasījumu pie tā tik tiešām ir jāpiestrādā, piedaloties praktiķiem un tiem, kuri nodarbojas ar šīm lietām. Ne vienmēr mūsu valdības amatpersonas zina to, ko tām vajadzētu zināt, un tāpēc mums iznāk tā, ka mēs likumprojektus mainām ik pa dienai. Jūs jau redzējāt, kas notiek ar Policijas likumu! Šodien, man liekas, trīs izmaiņas tajā izdarīja, lai gan to varēja izdarīt vienu reizi, un tāpēc es aicinu jūs varbūt atbalstīt šo mūsu darba grupas priekšlikumu un pārstrādāt to uz trešo lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Runājot par minētajiem komisijas redakcionālajiem precizējumiem, Bojāra kungs, es nevaru nepieminēt, ka neesmu nevienu reizi teicis, ka sociāldemokrātija pēc būtības ir slikta. (No zāles dep. L.Bojārs: “Teici, teici! Šodien tu teici!”) Taču sociāldemokrātija vienmēr izraisa boļševismu, un jebkura sociāldemokrāta šūpulis ir komunisms, marksisms. Ja 1914.gadā Eiropas sociāldemokrātu lielākā daļa nobalsoja par karu, tad viņi nobalsoja par buržuāzijas attīstību un vēl par... Cienītais Bojāra kungs, viņi nobalsoja arī par to, ka viņi savus mērķus realizēs ar parlamentārām metodēm.

Diemžēl, Bojāra kungs...

Sēdes vadītājs. Lūdzu runāt konkrētāk par tēmu!

K.Leiškalns. Es runāju tieši par tēmu. Un, Bojāra kungs, labais mans draugs! Jūs tomēr esat nācis nevis no 1914. gada sociāldemokrātiem, kas raksta likumus Eiropā, bet no 1917., 1940., 1945. un 1981.gada boļševikiem, un jums ir jāizlabo savas kļūdas, ko mēs nesekmīgi cenšamies darīt jau desmit gadus... Nevis nesekmīgi! Mēs sekmīgi labojam jūsu kļūdas, un, nedod Dievs, ja šī sabiedrība vēlreiz izvēlēsies jūs. Tad viss, ko mēs esam izlabojuši, atgriezīsies 1917.gadā.

Taču es aicinu atbalstīt komisijas viedokli tieši šajā likumā, šajā vietā un tādā tekstā, kā tas ir uzrakstīts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Kā Saeimas priekšsēdētājs teica, ir jārunā pēc būtības, tāpēc sākumā es runāšu pēc būtības, bet pēc tam runāšu drusku ne pēc būtības, atsaucoties uz Kārļa Leiškalna aicinājumu.

Pēc būtības. Skaidrs, ka šis likums ir nepilnīgs un ka to arī tādu nepilnīgu varētu virzīt uz trešo lasījumu un arī trešajā lasījumā pieņemt, uzskatot, ka ir kaut kāds pārejas periods, bet pēc pārejas perioda tiks pieņemts likums, kurš būs pieņemams visiem un arī sistemātiski sakārtots, taču pagaidām es diemžēl neredzu to gaismu tuneļa galā, uz kurieni valdība konkretizē šo galamērķi. Mums nav šīs ļoti konkrētās sistēmas piedāvājuma izveidot saistību ar reģionālo reformu, tā ka kāds laiks mums būs jāstrādā tieši ar šo likumprojektu, kas tagad ir piedāvāts. Tādā gadījumā, protams, ir nepieciešams precizēt visus tos termiņus, kuri šeit ir minēti, bet subsidiaritātes princips ir jālieto tādā veidā, kā tas ir atzīts pasaulē un Eiropā.

Un nu ne pēc būtības. Es Kārlim Leiškalnam piedāvāju turpināt diskusiju par sociāldemokrātiju ar savu brāli, jo brālis ir gudrs cilvēks, sociāldemokrāts. Ģimenes lokā viņš jums izskaidros sociāldemokrātijas visas priekšrocības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Vispirms es gribētu paslavēt Kārli Leiškalnu, kas atzina valdības kļūdas, un arī es tiešām redzu, ka šeit 6.punktā subsidiaritātes principā ir atkāpes, jo virziens ir uz varas centralizāciju, nevis uz decentralizāciju. Tas, protams, ir nepieņemami, un iepriekšējā - pirmā lasījuma teksts ir daudz labāks. Un ir arī patīkami dzirdēt, ka valdība atzīst to, ka pārāk daudz braukā komandējumos un attiecīgi maz spēj paveikt reģionu attīstības interesēs. Tomēr man šeit ir jāpiemin arī tas, ko nepārtraukti lolo un cer Kārlis Leiškalns, - iedibināt un maldināt sabiedrību. Ir jādod cilvēkam, kas laikam daudz ir lasījis, bet maz zina, sociāldemokrātijas vēstures dažas tēzes, lai viņš aprimstas un palasa vēl kādu grāmatu, ne tikai PSKP vēsturi, jo PSKP vēsture laikam viņam ir tas talmūds, kas stāv uz galda arī tajās dienās, kad kārļi ir beigušies, ir valēriji un ir aivari, taču es domāju, ka tas nav tas svarīgākais.

Kolēģi! Atcerēsimies pavisam vienkāršu vēstures faktu. Vācu sociāldemokrāti 1883.gadā Gotas kongresā, 1.kongresā, kad viņi dibinājās, saņēma ļoti smagu kritiku no Marksa puses... Jā, jā, es te dzirdu, ka Leiškalns atkal nevar rimties, bet es gribētu pateikt Leiškalna kungam, ka jums kā liberālim ir jābūt iecietīgam un jādod man iespēja pateikt savu patiesību. Pretējā gadījumā jūs nespējat ievērot savas partijas programmu. Es ceru, ka jūs mazliet nomierināsiet savu karsto galvu šodien.

Un ko tad īsti Markss pateica par vācu sociāldemokrātu 1.kongresu? To, ka viņi ir izdarījuši pašu lielāko nāves grēku - izmetuši ārā proletariāta diktatūru. Tāda nelietība, ka proletariāta diktatūra ir nomainīta ar demokrātiju, bija pilnīgi nepieņemama jau šajā 1.kongresā. Tā ka, es domāju, šeit ir elementāra lieta, ka nevajag nepārtraukti mēģināt atrast Marksa ēnu tur, kur tās nav. Un vajag palasīt vismaz pašu Marksa Gotas programmas kritiku.

Ko es vēl gribētu elementāri pateikt? To, ka šeit ir jāatceras arī tas, ka ne jau tikai, teiksim, PSKP vēsture...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Baldzēna kungs! Es aicinu arī jūs runāt par konkrēto tēmu.

E.Baldzēns. Jā, bet jūs varējāt arī neļaut attiecīgi Kārlim Leiškalnam divreiz izdarīt izklupienus sociāldemokrātu pusei. Atļaujiet mums arī atbildēt. Ja jūs izturēsieties pret valdības partiju pārstāvjiem tāpat kā pret opozīciju, tad mums nebūs iebildumu, ja jūs iebildīsiet par tēmu...

Tā ka es gribētu pateikt arī to, ka, ja mēs paskatāmies Anglijas sociāldemokrātu, leiboristu, tad tur Tonijam Blēram ar marksismu nekad nekas nav bijis kopīgs. Un, ja varbūt Kārlis Leškalns ir kaut ko dzirdējis par vīru un sievu Vebiem, tad attiecīgi šinī gadījumā viņš zinās, kas ir šī kristīgā sociāldemokrātija. Un arī par Raini varam pateikt pavisam vienkārši. Viņš vienmēr ir norādījis uz Karlu Kautski, kuram ir bijis svešs šis Marksa variants demokrātijas izpratnē, un arī attiecīgi uz vienu no poļu sociāldemokrātu tēviem - Pilsudski, no kura arī viņš daudz ko ir aizguvis. Tā ka, kolēģi, es domāju, ka vēsture ir daudz sarežģītāka nekā PSKP vēsture. Un būsim objektīvi! Nemēģināsim viens otru nolamāt. Un es domāju, ka arī Kārlis spēs saglabāt zināmu aukstasinību un savu temperamentu parādīt īstajā vietā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Sprindžuks... Viņš komisijas vārdā neko nevēlas piebilst. Tad nu mums ir jālemj par to, vai izskatīt 5.pantu pa daļām. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Vai ir jābalso par 5.panta pirmo daļu? Nav iebildumu.

Otro daļu? (Starpsauciens: “Nav!”)

Trešo? (Starpsauciens: “Ir!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5.panta trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 25, atturas - 39. Nav pieņemts. Paliek iepriekšējā redakcija.

Par ceturto daļu? Nav iebildes.

Piekto daļu? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5.panta sesto daļu! Par 5.panta sesto daļu ar redakcionāliem precizējumiem. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 19, atturas - 49. Paliek iepriekšējā redakcija.

Pret septīto daļu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. Strādāsim ar 7.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Burvis. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Komisija ir pilnīgi pareizi darījusi, neatbalstot, Burvja kungs, jūsu priekšlikumu, jo es pilnīgi piekrītu, ka jūs šodien esat Eiropas sociāldemokrāts. Un es pilnīgi piekrītu tam, ka es negribu apvainot vai aizskart sociāldemokrātiju pēc būtības, bet visi tie, kuri ir bijuši lielinieku partijas, boļševiku partijas, PSKP un LKP locekļi, ir atbildīgi par nebūšanām, kas notiek Latvijā, nevis “Latvijas ceļš” vai kāds cits.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī es gribu, lai pārējie cienījamie kolēģi zinātu, ka lielākā daļa, starp citu, PSKP biedru iestājās “Latvijas ceļā”. Tā ka precizēsim šos datus!

Un tagad parunāsim par cienījamā Burvja priekšlikumu. Un tāpēc mani šodien ļoti izbrīnī tas, ka proletariāta pārstāvis Leiškalns tik aktīvi iestājas par labējo partiju, kura klusi klausās un laikam arī brīnās.

Cienījamie kolēģi! Tātad mēs tagad runājam par Burvja kunga priekšlikumu. Mums komisijā bija nopietna diskusija, jo Latvijā ir izveidojusies īpatnēja situācija - reģionālās attīstības padomju, plānošanas un koordinācijas padomju veidošanās notiek neatbilstīgi Latvijas Satversmē noteiktajiem reģioniem. Ir izveidojusies Rīgas plānošanas reģiona padome, un tai būtu jāparādās šinī likumā, jo pretējā gadījumā šodien rodas jautājums par to, ko darīt tām pašvaldībām, kuras tajā ir apvienojušās. Protams, mēs varam mēģināt caur šo likumu proponēt, ka tām ir jālikvidējas un ka ir jābūt tā, kā ir piedāvāts priekšlikumā, ka mums ir Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģions. Bet es vēlreiz saku, ka Baltijas jūras piekrasti mums nevajadzētu iznīcināt. Tai jau ir izveidojusies sadarbība ar starptautiskām institūcijām.

Tāpēc es aicinu nopietni pārdomāt šo jautājumu un atbalstīt cienījamo Burvja kungu.

Bet cienījamajam Leiškalna kungam es lūgtu, ja viņš aģitē sociāldemokrātus no Saeimas tribīnes, pa brīdim atcerēties arī par politisko organizāciju apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, kas arī tomēr ir sociāldemokrātisks veidojums, turklāt ar lielāku vēsturisko pieredzi nekā kolēģiem. Es lūdzu ik pa laikam nosaukt arī mūsu apvienības nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Paldies Kārlim Leiškalnam! Protams, arī es tagad sapratu, ka no sociāldemokrātiem iznāca ne tikai Musolīni, Hitlers, Ļeņins un Bojārs, bet ka arī Tonijs Blērs un pārējie bija sociāldemokrāti. Izkropļot ideju nav problēma!

Taču, ja atgriežamies pie priekšlikuma, tad jūs varbūt esat ievērojuši, bet varbūt arī ne, ka, ja mēs runājam par reģionālo attīstību, tad Vidzemes piekrastei tāpat kā Kurzemes piekrastei ir viena īpatnība - tās sastāv no mazajām ostām un rajoniem, kas var attīstīties tikai un vienīgi kā piekrastes zona. Vidzemes iekšienei nav šīs īpatnības, un tāpēc es ierosinu tomēr koncentrēt uzmanību uz Baltijas jūras piekrastes īpatnībām. Jūs jau paši iepriekšējos balsojumos pateicāt, ka īpatnības ir jāņem vērā. Tad esiet mīļi un dariet to!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām, ja mēs paskatāmies, kas notiek Baltijas jūras piekrastē, sākot ar Ainažiem un beidzot ar Lietuvas robežu, tad redzam, ka tur ir diezgan smags stāvoklis. Te ir ciemati, kur lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, jo zeme te ir pilnīgi neizlietojama lauksaimniecībā, tātad te ir ļoti smags stāvoklis. Un tas atkārtojas gadu no gada un pie tam vēl pasliktinās. Un tas pasliktinās tāpēc, ka samazinās nozveja un cilvēki paliek bez darba un attiecīgi bez iztikas. Tātad mums ir jāpievērš īpaša uzmanība mūsu piekrastes iedzīvotājiem, šā reģiona attīstībai, jo to nevar salīdzināt ar Vidzemes, ar pārējās Kurzemes vai Zemgales teritorijām.

Cienījamais Leiškalna kungs! Es kārtējo reizi nevaru saprast, kāpēc šodien jums ir tāds niknums pret sociāldemokrātiem. Un jūs vienmēr meklējat ienaidniekus, kā es tagad redzu, bet tur, kur ir notikusi visatļautība, nolaidība vai citas nejēdzības, kas Latviju ir novedušas ļoti smagā ekonomiskā stāvoklī, tur tajā pašā laikā darbojas arī jūsu draugi, kuri ir bijušie PSKP locekļi. Tā ka viņi bija tajās partijās un darīja to, ko viņi darīja. Tāpēc jūs nemeklējiet vainu pie mums! Bet Burvja priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā neatbalstījām Burvja kunga priekšlikumu varbūt arī viena iemesla pēc, jo neuzskatījām par pareizu, ka situācijā, kad Kurzemes pašvaldības nav atrisinājušas savā starpā noteiktas pretrunas, šīs pretrunas varbūt tādā gadījumā ir cīņa par ietekmi, kam tiek izdomāts jauns nosaukums. Mums ir vēsturiski izveidojusies zeme - tā ir Kurzeme, kura stāv blakus Vidzemei, Zemgalei un Latgalei, un arī turpmāk, mūsuprāt, tā bija jālieto.

Un šī pieeja, kas šeit ir likta, protams, ir bez mazākā pamata, jo uz Baltijas jūras piekrasti tomēr tikpat precīzi var pretendēt arī visas Vidzemes pašvaldības, un vienpusējā kārtā šīs tiesības tām nav jānoņem. Ja kurzemnieki, atsevišķas pašvaldības, grib ko citādāk, tad tām varbūt var dot arī kādu citu apzīmējumu, un to var likt iekavās, kā viņiem labāk patīk savu zemi nosaukt, bet kopumā arī turpmāk ir jāsaglabā vēsturiskais nosaukums “Kurzeme”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Un tomēr es parlamentu aicinu nobalsot pret Burvja kunga iesniegto priekšlikumu, un galīgi ne tāpēc, ka Burvja kungs ir sociāldemokrāts, bet gan tāpēc, ka priekšlikums ir nejēdzīgs viena iemesla pēc. Bet Bojāra kungam, savam draugam Leonam, es varu paskaidrot, ka sociāldemokrātiju jeb šīs kreisās idejas, šo marksismu, es neienīstu vis šodien, bet es to ienīstu kopš agrīnas bērnības. Tiklīdz es sāku sevi apzināties kā personību un cilvēku, es sapratu, ka šie nelieši, kas man ir turējuši muti ciet 50 gadu garumā, kas ir iznīcinājuši manus radus, kas ir izsūtījuši simtiem tūkstošu cilvēku... ka tā nevar būt cilvēka cienīga ideoloģija! Es pret to iestājos un iestāšos! Es ar šo naidu piedzimu un ar šo naidu nomiršu! Tajā pašā laikā es atsevišķus cilvēkus cienu, mīlu un uzskatu par gudriem kā jūs, Baldzēna kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es aicinu runāt mazliet lietišķāk un par lietas būtību. Mums ir Satversme, un Satversmē ir rakstīts, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Tā ir tāda aksioma!

Bet tagad par visiem priekšlikumiem kopumā - no 7. līdz 10. - es aicinu nedebatēt atsevišķi par katru priekšlikumu, jo komisija, apspriežot šos priekšlikumus, par labāko tik tiešām atzina Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Un kāpēc? Tāpēc, ka tur ir minēti šie Satversmē noteiktie reģioni, un tāpēc, ka ne tikai Ministru kabinets nosaka plānošanas reģionu teritorijas, bet šīs teritorijas nosaka saskaņā ar pašvaldību iesniegtajiem priekšlikumiem.

Tātad no visas šīs grupas aicinu atbalstīt 9.priekšlikumu un vairāk nedebatēt par katru priekšlikumu atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Protams, raugoties no Satversmes viedokļa, Annas Seiles arguments ir pietiekami nopietns, un Kārļa Leiškalna priekšlikums arī būtu atbilstošs, taču tajā pašā laikā nebija arī nekādu pretrunu, runājot par Baltijas jūras piekrastes reģionu, jo tas iekļāva arī Vidzemi.

Un vēlreiz es gribētu atzīmēt tikai to, ka mēs šodien esam ļoti izauguši, jo dienas pirmajā pusē mēs runājām par sociāldemokrātijas attīstību sakarā ar abortiem vai to noliegumu, bet tagad mēs jau runājam par reģionālo attīstību un sociāldemokrātijas attīstību. Tas jau, protams, ir mūsu, deputātu, izaugsmes solis vienas dienas laikā. Ar to es jūs apsveicu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vienmēr esmu aicinājis nelamāties no šīs tribīnes un neizteikt visādus apvainojumus.

Un, cienījamais Kārli Leiškaln, jūs uzbrūkat sociāldemokrātiem, kā to darīja Hitlera un Staļina teoriju realizētāji, tāpēc vajag domāt, ko jūs darāt!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks. Cienījamais Burvja kungs! Cienījamie deputāti! Lūdzu neatbalstīt Burvja priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 26, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. Skatīsimies 8.priekšlikumu. Arī to iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija to daļēji ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.

M.Sprindžuks. Bet 9.priekšlikumu iesniedzis deputāts ...

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. Jā! 10.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija to ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 11.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija to nav atbalstījusi, bet redakcionāli ir precizējusi šo pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Sprindžuks. 12.priekšlikumu iesnieguši deputāti Bunkšs, Leiškalns un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 13.priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Bunkšs un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es maz ko varēšu pateikt par sociāldemokrātijas vietu 21.gadsimtā, bet es vēlos atgādināt, ka mēs šodien, balsojot Saeimā, atbalstījām Māra Pūķa iebildumus par subsidiaritātes principa definīcijas mainīšanu. Un faktiski man šķiet, ka 13.priekšlikums ir tāds, kas šo subsidiaritātes principu kā tādu īstenībā atbalsta.

Es tā nedaudz esmu uzmetis lūpu, ja tā drīkst teikt, par to, ka komisija nav atbalstījusi manu un “Latvijas ceļa” priekšlikumu, jo iepriekšējā, 12. priekšlikumā, minētie jautājumi, kas attiecas uz plānošanas reģionu, un uz vietējo pašvaldību attiecībām ar Ministru kabineta izdotajiem dokumentiem, ir svītroti. Un tad nu it kā varētu domāt, ka vismaz daļēji līdz ar to šis priekšlikums ir tāds, ko varētu daļēji atbalstīt. Es mēģināju likumā meklēt, ka varbūt kādā citā vietā ir precīzi pateikts, ko tad īsti dara Plānošanas reģiona attīstības padome un kas tad nosaka šā reģiona attīstības plāna izstrādes ieviešanas un uzraudzības kārtību.

Līdzīgi tas ir arī attiecībā uz pašvaldību - šo attīstības plānu izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību. Jāsaka godīgi, ka es to neatradu. 69.priekšlikumā par 18.panta piektās daļas 3.punktu gan ir runāts par to, ka Plānošanas reģiona attīstības padome nodrošina šo uzraudzību un attīstības plāna ieviešanu. 22.priekšlikumā ir runāts par to, ka Plānošanas reģiona attīstības padome izstrādā šīs programmas.

Ir gan arī tādi dīvaini priekšlikumi, kurus es īsti nesaprotu, kāda ir to koncepcija, kuru galu galā ir atbalstījusi atbildīgā komisija. Kā tas, piemēram, ir 54.priekšlikumā, tas ir, 17.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka valdības izveidotā Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde, kas atradīsies, kā to ir šobrīd iecerējuši otrā lasījuma autori, Finansu ministrijas pakļautībā, izstrādās reģiona attīstības plānu un īstenos reģionālo politiku.

Katrā ziņā es vēršu uzmanību uz to, ka, manuprāt, šajā likumā nav īsti skaidra koncepcija un drīzāk gan izskatās, ka nekas nav mainījies, neskatoties uz to, ka “Latvijas ceļš” ir iesniedzis 12.priekšlikumu, tātad nekas sākotnējā koncepcijā nav mainījies.

Otrā lasījuma redakcija lielā mērā piedāvā centralizētu reģionālās attīstības plānošanas modeli, arī realizācijas un plānu izstrādes modeli. Manuprāt, tas nav pareizi, un tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt 13.priekšlikumu, ko es pats esmu iesniedzis un ko ir iesniedzis “Latvijas ceļš”. Katrā ziņā šajās dažādajās sarežģītajās attiecībās vismaz viena lieta būtu skaidra, tas, ka plānošana notiek vismaz trīs līmeņos: tātad nacionālajā līmenī, un nacionālajā līmenī par to atbild valdība, reģiona līmenī, respektīvi, šajā te likumprojektā iestrādātajā gadījumā tas nozīmētu plānošanas reģiona līmenī, un pašvaldībās. Tāpēc, manuprāt, šis priekšlikums ir ļoti loģisks un pareizs, un es vēlētos, lai jūs to atbalstītu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka Bunkša un “Latvijas ceļa” priekšlikums runā par reģionālās attīstības plānu, bet Burvja priekšlikums runā par reģionālās attīstības programmu. Es domāju, ka bieži vien šajā likumā tiek jaukti divi jēdzieni - plāns un programma. 12.pantā runāts par reģionālās attīstības programmu, 13.pantā - par rajona pašvaldības attīstības programmu, bet 14.pantā - par vietējo pašvaldību attīstības programmu. Nu tad nejauksim divus dažādus likumus - ir Teritoriālās plānošanas likums, kurā runāts par teritorijas fizisku plānošanu un plānu, turpretī šeit ir runāts par pavisam citu dokumentu. Šeit ir runāts par attīstības programmu. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt Bunkša priekšlikumu, kur ir runāts par plānu - nenoliedzami, likumā bieži vien šie jēdzieni ir jaukti - , bet atbalstīt Burvja priekšlikumu, kurā runāts par reģionālās attīstības programmu, kas ir šā likuma jautājums.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Pēteris būtībā jau apvienoja šo un nākamo priekšlikumu, kas faktiski nāk no vienas saknes. Vai mēs, runājot par pašvaldību iespējām strādāt, atzīsim arī viņu tiesības pašām rīkoties, vai visu nodosim Ministru kabineta rokās? Ir bijusi šī vēlme centralizēt, un mēs redzam, kas no tā iznāk, tāpēc ir iesniegti abi šie priekšlikumi.

Būtībā, ja mēs turpinātu skatīt Bunkša kunga priekšlikumu par pašizglītošanos, tad tālāk varētu runāt par Eiropas liberālo partiju nonākšanu sociāldemokrātiskajās nostādnēs tanī brīdī, kad tās sāk runāt par sociāli atbildīgu tirgu, bet es domāju, ka par to mēs varēsim turpināt sarunu, apspriežot nākamos Bunkša kunga priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Sprindžuks. Komisija nav piekritusi šādam priekšlikumam. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 4, atturas - 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. Strādāsim ar 14.priekšlikumu. To iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 7, atturas - 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Sprindžuks. 15.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 16.priekšlikumu iesnieguši deputāti Jānis Urbanovičs un Jakovs Pliners. Komisija nav atbalstījusi, bet redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Arī 17.priekšlikumu iesnieguši deputāti Urbanovičs un Pliners. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 18.priekšlikumu iesniedzis deputāts Bunkšs, deputāts Burvis un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Bunkšs.

Cienījamie kolēģi! Šķiet, ka šis nu ir tāds priekšlikums, kur liberāļi, sociāldemokrāti vai ar sociāldemokrātisku ievirzi domājoši deputāti varētu nostāties uz vienota ceļa, jo šajā priekšlikumā, manuprāt, ir sajauktas divas lietas: jautājums par to, kas ir budžets, un otrs jautājums, kas ir, teiksim, budžeta finansēšanas avoti, un, ja mēs veidojam plānošanas reģionu un veidojam padomi, tad neatkarīgi no tā, no kurienes tie līdzekļi nāks, - vai tie nāks no valsts budžeta, no pašvaldību budžetiem, no kaut kādām palīdzības programmām vai galu galā no individuāliem ziedotājiem, šai institūcijai ir nepieciešams budžets, un tāpēc, manuprāt, ir pareizi, ka mēs runājam par plānošanas reģionu budžetu. Ja mēs to vēlamies, mēs trešajā lasījumā varam vēl arī tālāk precizēt, kādi ir šā budžeta finansēšanas avoti, no kurienes tad veidojas budžeta ieņēmumi.

Taču tagad es aicinu atbalstīt 18.priekšlikumu un ceru, ka to darīs arī sociāldemokrāti.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mani nepārsteidz šis Burvja kunga priekšlikums, es to saprotu, bet mani pārsteidz Bunkša kunga priekšlikums un “Latvijas ceļa” klātbūtne. Kamēr mums nebūs skaidrs jēdziens par otro reģionālo līmeni, mums nebūs ne funkciju, ne arī kāda budžeta. Līdz ar to mēs strādājam ar to likumprojektu, kāds mums ir piedāvāts, un, atvainojiet, jūsu koncepcijas ietvaros arī ir attiecīgā terminoloģija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Sprindžuks. Komisija nav atbalstījusi. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 2, atturas - 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Bet tagad ir paziņojums Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie Vides apakškomisijas deputāti! Otrdien pulksten 14.30 tiksies “Latvenergo” un Zemkopības ministrijas pārstāvji sakarā ar to, ka no “Latvenergo” puses tiek subsidēta zivsaimniecība. Pulksten 14.30! Lūdzu ierasties, gaidu visus!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu “Reģionālās attīstības likums”. 19.priekšlikums.

Lūdzu!

M.Sprindžuks. 19.priekšlikumu iesniedzis deputāts Māris Sprindžuks. Komisija daļēji atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 20.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 21.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs un Pliners. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 22.priekšlikumu iesniedzis deputāts Bunkšs un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Sprindžuks. 23.priekšlikumu iesnieguši deputāti Burvis un Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 24.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sprindžuks. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 25.priekšlikumu iesnieguši deputāti Bunkšs un Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Bunkšs.

Cienījamie kolēģi! Cienījamo referent! Man tik tiešām būtu interesanti uzzināt, kādi ir tie iemesli, kuru dēļ nav atbalstīts faktiski redakcionāls priekšlikums. Es gribētu zināt, kas tās ir par domēm, kuras apstiprinās rajona pašvaldības attīstības programmu? Mēs šajā gadījumā runājam par rajona pašvaldību, rajona pašvaldības augstākā lēmējinstitūcija ir padome, un man tiešām nav skaidrs, kas tā ir par domi, kura apstiprina attiecīgā rajona attīstības programmu. Man tik tiešām likās, ka šajā teksta vietā varētu būt redakcionāls labojums, jo īstenībā, manuprāt, te ir kļūda, jo rodas pretruna ar to, kas ir noteikts likumā “Par pašvaldībām”.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Es tāpat kā Jānis Bunkšs nevaru saprast, kādēļ šeit ir lietots jēdziens “dome”. Rajona padomē nekad šāda institūcija nav bijusi. Nezinu, kādu iemeslu dēļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā deputātu Bunkša un Burvja priekšlikums nav guvis atbalstu. Tagad iznāk, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija piedāvā normu, kura ir pretrunā ar likumu “Par pašvaldībām”: rajonu pašvaldībās nav domju! Domes tur nekad nav bijušas, tur ir tikai padomes, tāpat kā vietējās pašvaldībās pagastos.

Lūdzu atbalstīt deputātu Bunkša un Burvja iesniegto priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

M.Sprindžuks. Nē, nevēlos. Lūdzu sekot komisijas ieteikumam - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25.priekšlikumu! (Starpsauciens: “Kā jābalso?... Kā komisija!”) Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - nav, atturas - 29. Priekšlikums guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. Apsveicu Bunkša kungu!

26.priekšlikumu iesniedzis deputāts Bunkšs un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 27.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 28.priekšlikumu iesniegusi pati komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. Arī 29.priekšlikumu ir iesniegusi pati komisija, mainot panta nosaukumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 30.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 31.priekšlikumu iesniedzis deputāts Klementjevs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 31.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 13, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Spridžuks. Paldies!

32.priekšlikumu iesnieguši deputāti Bunkšs un Burvis. Komisija daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 32.priekšlikumu.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Pirmkārt, jāteic, ka viss šis likums pārsvarā ir saistīts ar attīstības plāniem jeb, pareizāk sakot, attīstības programmām, kuras tiek izstrādātas nacionālā līmenī, reģionālā līmenī, rajonu līmenī, vietējo pašvaldību līmenī. No vienas puses, šo programmu mērķis ir nospraust vadlīnijas, kādā veidā attīstīsies attiecīgā teritorija, kurai ir izstrādāta šī programma. Taču ne mazāk svarīgs ir tas mērķis, kas ir saistīts ar iestāšanos Eiropas Savienībā, ar strukturālajiem fondiem. Jo šīs programmas ir instruments, kurš tiks izmantots, ļoti būtiski izmantots, strukturālo fondu naudas līdzekļu apsaimniekošanai un izmantošanai atbilstoši šīm attīstības programmām - gan nacionālā līmenī, gan reģionālā, gan arī vietējo pašvaldību līmenī. Jāteic, ka pārsvarā strukturālie fondi ir saistīti ar Labklājības ministriju (tāds ir sociālais fonds), Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju un, manā skatījumā, arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Un visiem šiem fondiem ir jābūt maksāšanas aģentūrai, kuras funkcijas, pēc manām domām, būtu jādeleģē Finansu ministrijai. Tai jānodarbojas ar maksāšanas aģentūras funkcijām. Pašlaik ir diezgan mīklaini tie priekšlikumi, kas šeit parādās, un vismīklainākais ir tas “galaprodukts”, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir uzrakstījusi, - proti, ir runa par to, kas vadīs Nacionālās reģionālās attīstības padomi, kādas ministrijas tur tiks pārstāvētas. Un nepietiek ar to - izpildvaras (ministriju) kompetences jautājumos pieliek klāt veselu rindu likumdevējvaras cilvēku no dažādām komisijām, komisiju vadītājus.

Es saprotu, ka katram ir vēlēšanās būt klāt pie strukturālo fondu naudas līdzekļu apsaimniekošanas, vismaz mazo pirkstiņu pielikt klāt šim procesam, bet pārsteidzoši ir tas, ka likumdevējs visu šo dažādo interešu pārstāvniecību saliek vienā katlā - visu, ko vien var. Katrs, kas ar savu priekšlikumu izteicis tādu vēlēšanos, tiek akceptēts un ielikts iekšā šīs nacionālā līmeņa padomes - Nacionālās reģionālās attīstības padomes - sastāvā.

Nenoliedzami, Eiropas Savienības prasība ir, lai reģionālajā līmenī tiktu pārstāvēti atbildīgo ministriju cilvēki, caur kuriem šā strukturālā fonda naudas līdzekļi tiks novadīti uz attiecīgo nozari. Taču nenoliedzama ir arī Eiropas Savienības prasība, lai šā strukturālā fonda naudas līdzekļi nacionālajā līmenī, reģionālajā līmenī, rajonu līmenī un vietējo pašvaldību līmenī... lai šajās padomēs piedalītos arī sociālie partneri - gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan citas nozaru asociācijas, kuras ir ieinteresētas šos procesus virzīt. Jāteic, ka sociālie partneri ir vispār izslēgti ārā no piedāvātās redakcijas, lai gan pirms dažām dienām bija seminārs, kurā tieši par šo tematu bija runa. Mēs ar Māri Sprindžuku bijām šajā seminārā. Eiropas Savienības lektori ļoti akcentēja to, ka sociālajiem partneriem ir jābūt pārstāvētiem visos līmeņos, apsaimniekojot strukturālo fondu naudas līdzekļus.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir šeit piedāvājusi, manā skatījumā, kaut kādu “rasolu”, kurš neatbilst ne Eiropas Savienības prasībām, ne arī tām vajadzībām, kurām šis likums vispār top. Lai tiktu vaļā no šā “rasola”, es aicinu atbalstīt 32.priekšlikumu, kurā ir tomēr daudzmaz valstiska pieeja. Manā skatījumā, varbūt būtu jāpapildina šis priekšlikums, gatavojot trešo lasījumu, gan sociāliem partneriem, gan arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, un tad tas būtu...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

P.Salkazanovs. ... un tad tas būtu atbilstoši gan mūsu vajadzībām, gan arī Eiropas Savienības prasībām.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām.

R.Zīle (īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām).

Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Centīšos jūs ilgi neaizkavēt. Vienkārši gribu jūs aicināt, lai balsojumā par 16.panta otro daļu jūs atbalstītu pirmā lasījuma redakciju. Paskaidrošu, kāpēc.

Valdība nepieņēma šo lēmumu, kas ir ietverts pirmā lasījuma redakcijā, ļoti ātri. Tas tika izsvērts gan ministriju starpā, gan arī apspriests ar pašvaldību pārstāvjiem un visu reģionu pārstāvjiem, un tajā ir ielikta viena būtiska detaļa - tur ir pieci ministri un pieci plānošanas reģionu padomju vadītāji. Tā tika atrasts šis kompromiss. Ja jūs atbalstīsiet jebkuru citu no šiem priekšlikumiem - 32., 33., 34.priekšlikumu un tā tālāk -, jūs šo kompromisu izjauksiet. Es nesaku, ka tad notiks, tā teikt, kaut kas traģisks, bet aicinu Saeimu tomēr atbalstīt valdības viedokli, jo tad būs normāla saskaņa starp centrālo valdību (šajā gadījumā - šo piecu ministru personā) un pieciem plānošanas reģionu padomju vadītājiem.

Gluži to pašu valdība vēlējās redzēt arī reģionālajā līmenī: tur ir pieci pašvaldību pārstāvji un pieci ministriju pārstāvji, bet to visu vada savukārt pašvaldību vadība. Tātad tas bija tas “spoguļattēls”, ko valdība te ietvēra, uzskatīdama to par pašu labāko kompromisu. Lūdzu to saprast un atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir tā savādi - redzēt valdības koalīcijas partneru mēģinājumus, godīgi sakot, vienu labu domu izjaukt. Jebkurš no šiem priekšlikumiem tikai pasliktina pirmā lasījuma redakciju. Nu, paskatieties, lūdzu, uzmanīgi! Ja kaut vai vienu no tiem pieņemsim, mums gribot negribot radīsies jauni sarežģījumi. Es piekrītu, ka varētu to visu pārskatīt - es nezinu, kādā veidā, - uz trešo lasījumu (paldies Dievam, vēl viens lasījums ir priekšā!), bet šobrīd nevar pieņemt nevienu no šiem priekšlikumiem, lai cik skaisti katrs to iesniedzējs šeit par to runātu. Viņi nekādā veidā neuzlabo pirmā lasījuma redakciju. Tā ka es aicinu šoreiz tik tiešām ieklausīties tajā priekšlikumā, kuru ir izteikusi valdība, un atbalstīt arī to, ko nupat Zīles kungs izteica, un balsot pret visiem šiem priekšlikumiem, sākot no 32.priekšlikuma līdz 38.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šodien, apspriežot vienu citu likumprojektu, mēs pieminējām negribētus bērnus. Nu šajā gadījumā jūs vienu šādu “negribēta bērna” piemēru redzat, un gluži vienkārši tā “bērna” vārds ir “reģionālā attīstība”. Paskatieties, kas tiek piedāvāts atbildīgās komisijas priekšlikumā, ko redzam tabulas labajā pusē! Es gan runāju ar Sprindžuka kungu, bet viņš diemžēl uzstājoties šo kļūdu, manuprāt, neminēja. Bet, ja mēs pieņemam par baltu patiesību to, kas ir rakstīts tabulas labajā pusē, - ka par reģionālo attīstību atbildīgs ir ekonomikas ministrs - , nu tad, ziniet, manuprāt, nav citas izejas kā atbalstīt manu priekšlikumu un galu galā - šo daudzo atbildību, iekļaut gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, gan Finansu ministriju, kura arī turpmāk, pēc šā likuma ieceres, atbildēs par reģionālo politiku un kuras paspārnē atradīsies Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde. Mums ir arī īpašu uzdevumu ministri, veseli divi, kuriem tajā vai citā aspektā ir kāda darīšana ar šiem jautājumiem. Nu tad tik tiešām, manuprāt, mūsu priekšlikums - es domāju šeit kolēģa Burvja un manis iesniegto - ir tas, kurš neizjauc pirmajā lasījumā piedāvāto līdzsvaru. Šeit saglabājas arī tā proporcija - pieci centrālās varas pārstāvji un pieci reģionu pārstāvji. Mēs ierosinām, ka Nacionālo reģionālās attīstības padomi vada jeb ka tās priekšsēdētājs ir Ministru prezidents, bet ka līdzsvara labad šajā padomē piedalās arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis. Tādā gadījumā, manuprāt, ir pietiekami autoritīva vara, kurai ir iespēja pateikt, kurš tad ir galu galā atbildīgs par reģionālo attīstību mūsu valstī, un arī līdzsvars netiek izjaukts. Tā, kā tas ir piedāvāts varbūt pirmā lasījuma redakcijā... Aicinot katrā ziņā atbalstīt šo manis un deputāta Burvja iesniegto priekšlikumu, es noteikti gribu vērst jūsu uzmanību... un lūdzu atbildīgo referentu tomēr informēt deputātus par to, kādā veidā mēs varētu atrisināt, teiksim, to problēmu, kas ir parādījusies, - ka mums ir jauns - par reģionālo attīstību atbildīgs ministrs.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Ministru kabinets Ministru prezidenta vadībā ir apstiprinājis koncepciju, ka šie jautājumui ir jāuztic īpašu uzdevumu ministram, kurš sadarbojas ar starptautiskajām institūcijām finansu jautājumos, un tā arī šis priekšlikums ir ticis būvēts, un es iesaku atbalstīt otrā lasījuma redakciju. Jo - vai Ministru prezidentam būs laika piedalīties katrā Nacionālās reģionālās attīstības padomes sēdē, ja mums ir risināmi tik svarīgi starptautiski jautājumi kā kāpšana uz Eiropu un ieiešana NATO? Šeit ir minēts papildus vēl arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, un, manuprāt, arī tas nav slikts priekšlikums, bet to var iesniegt kā atsevišķu papildinājumu, gatavojot trešo lasījumu. Tāpēc es aicinu noraidīt visus šos priekšlikumus - no 32.priekšlikuma līdz 38.priekšlikumam - , lai stātos spēkā tā redakcija, kuru Ministru kabinets ir apstiprinājis.

Turklāt tad, ja mēs nobalsosim par 32.priekšlikumu, būs pieļauta, manuprāt, vēl viena kļūda, tāpēc ka mēs esam devuši šajā redakcijā, kuru Ministru kabinets ir apstiprinājis, tādu priekšlikumu, ka pieci pārstāvji no katra reģiona tur būs iekšā, bet šiem pārstāvjiem nav obligāti jābūt padomju priekšsēdētājiem, ja viņi paši to nevēlas. Ja vēlas labu speciālistu, kurš pārzina, piemēram, finansu jautājumus, tad var šajās sēdēs piedalīties arī viņu norīkots attiecīgs pārstāvis.

Aicinu noraidīt gan šo, gan pārējos priekšlikumus, lai neizjauktu likuma koncepciju.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Tātad tas, ko teica kolēģis Bunkšs, tā vai savādāk sasaucas ar to, ko teica kolēģe Seile. Protams, nav nepieciešamības izjaukt šo līdzsvaru. Es, protams, saprotu Seiles kundzes rūpes par Ministru prezidenta veselību, bet es atgādināšu to, ka Ministru prezidents jau ir uzņēmies vadīt vairākas lietas, piemēram, Ostas padomi. Kas ir Ostas padome? Tā ir viena neliela sadaļa no Nacionālās attīstības programmas. Tātad būtībā vienu nelielu tās sadaļu Ministru prezidents var vadīt - un pie tam ļoti veiksmīgi -, taču jau kaut kādu nopietnāku vadīšanu, visas nacionālās attīstības vadīšanu Anna Seile negrib uzticēt Ministru prezidentam. Manā skatījumā, kaut kāds loģikas trūkums te varētu būt.

Ir ļoti loģiski, ka mēs ierosinām šo ļoti atbildīgo posteni, šo procesu vadīšanu, uzticēt Ministru prezidentam.

Vēl vairāk. Apdomāsim esošo situāciju! Iedomājieties, kā tas būs, ja to visu vadīs viens no atbildīgajiem ministriem, kuram pēc tam ar šīs padomes lēmumu ir jāiet uz Ministru kabinetu un jāpanāk Ministru kabineta lēmumi attiecīgajā līmenī! Nedod Dievs, ja Ministru prezidents un attiecīgais ministrs būs dažādās politiskajās partijās un kādā momentā viņiem būs nemīlestība vienam pret otru, pat ja viņi būs valdošajā koalīcijā! Jūs, tā teikt, saņemsiet ne pārāk jautru darbu… Jūs uzreiz ieliksiet iekšā mazu ķīlīti starp Nacionālās reģionālās attīstības padomi un Ministru kabinetu. Es domāju, ka tāda situācija ir jānovērš jau pašā sākumā.

Un otrs moments, uz ko jau deputāts Bunkšs vērsa jūsu uzmanību. Tā vai savādāk reģionālo attīstības padomju priekšsēdētāji pārstāvēs, protams, arī reģionālo pašvaldību viedokļus. Taču tā vai savādāk, ņemot vērā mūsu politisko kultūru un esošo situāciju, viņi uzmetīsies… viņi neapzināti centīsies paust it kā visu pašvaldību viedokļus, bet tajā pašā laikā paudīs lielāko pašvaldību viedokļus. Tas ir automātiski. Šinī brīdī, šinī situācijā tas ir neizbēgami.

Un tāpēc šai tendencei kā nepieciešams pretsvars varētu būt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, kurš nevar uzspiest savu viedokli, bet automātiski ir spiests pārstāvēt visu pašvaldību viedokli. Tādā gadījumā līdzsvars būs saglabāts. Arī skaitliskā ziņā. Arī no idejiskā viedokļa.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Ir saprotams, ka, gatavojot attiecīgo likumprojektu, tā iniciatori balstījās uz to, ka šeit tiek iestrādāts paritātes princips. Paritātes princips: no vienas puses - ar pašvaldībām, no otras puses - ar ministrijām… Pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija kopumā atbilst attiecīgajam principam, un tas varētu būt par pamatu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja visus šos priekšlikumus, kuri ir ierosināti, - no 32.priekšlikuma līdz 38.priekšlikumam - un faktiski visus atbalstīja, un, faktiski visus atbalstot, ir attiecīgo ideju apzināti novedusi līdz absurdam. Šis absurds izpaužas tā: ja tagad šos balsojumus sasummējam kopā, tad iznāk, ka Nacionālās reģionālās attīstības padomes sastāvā ir viss Ministru kabinets ar Ministru prezidentu priekšgalā un tam klāt nāk Saeimas triju komisiju pārstāvji - Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvji; nāk klāt arī piecu reģionu vadītāji vai viņu norīkoti pārstāvji, un viņiem nāk klāt vēl arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs. Tas viss kopumā parāda, ka attiecīgā ideja kā tāda šeit ir novesta līdz absurdam. Lai atgrieztos vismaz pie tām iecerēm, kas bija likuma autoriem, mums ir jāizskata, manuprāt, tikai divi jautājumi: vai nu mēs neatbalstām visus ierosinājumus, vai arī izskatām šo vienu ierosinājumu, ko tagad mums piedāvā Bunkša kungs un Burvja kungs. Lai izšķirtos, vai atbalstīt vai neatbalstīt to, es gribētu parādīt šo atšķirību - ar ko atšķiras tā redakcija, kas bija pirmajā lasījumā. Es saredzu tikai divas atšķirības.

Pirmā. Ierosinājumā ir piedāvāts, lai komisiju vada Ministru prezidents, nevis atbildīgais ministrs, un, manuprāt, tas nav pareizi. Atbildība par attiecīgo reformu ir jāuzņemas ministram, un viņam ir arī jāvada attiecīgā padome kopā ar saviem kolēģiem ministriem un pieaicinātajiem pašvaldību pārstāvjiem.

Otra ir saistīta ar konkrētu ministriju klātbūtni. Šeit ir piedāvāts, ka tur nav ekonomikas ministra, bet ir zemkopības ministrs. Tas kopumā ir pareizi, ņemot vērā, ka būs daudz jautājumu jārisina saistībā ar zemkopību reģionos. Taču pašā pirmajā variantā, pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, zemkopības ministrs nav minēts. Kādā veidā var no šīs situācijas iziet? Priekšlikums, ko Bunkša kungs un Burvja kungs piedāvāja - ka tur nav ekonomikas ministra -, arī nav pats labākais risinājums, vismaz tāpēc, ka līdz šim Ekonomikas ministrijas pakļautībā bija Reģionālās attīstības fonds, kurš vairāku gadu garumā, protams, savu funkciju ir pildījis. Noteikti šai ministrijai ir jābūt iekļautai.

Izvērtējot šos jautājumus, es redzu tādu kompromisu, kas varētu būt piedāvājams: mēs tagad neatbalstītu nevienu no priekšlikumiem, bet saglabātu pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, un uz trešo lasījumu valdība vēlreiz izskatīs variantus, padomās, kādā veidā tur iesaistīt Zemkopības ministriju, - vai nu nomainīt kādu attiecīgu ministriju, vai arī... Varētu būt vēl arī tāds priekšlikums: iesaistīt, no vienas puses, zemkopības ministru, papildinot ar viņa klātbūtni ministru skaitu, gan arī, no otras puses, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju, kas to visu sabalansēs, nodrošinās pašvaldību klātbūtni.

Tādā veidā mēs varētu strādāt trešajā lasījumā.

Tātad tie piedāvājumi, kas ir tagad, visi ir noraidāmi.

Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Runāsim stingri par lietu! Šo priekšlikumu ir iesniedzis, pirmkārt, “Latvijas ceļa” pārstāvis deputāts Bunkšs un, otrkārt, deputāts Burvis. Šo priekšlikumu daļēji ir atbalstījusi atbildīgā komisija, kurā es strādāju, un šajā komisijā es balsoju pret šo priekšlikumu un aicinu arī jūs balsot “pret”, jo, lai gan priekšlikums pēc savas būtības varbūt nav pretrunā ar Satversmes burtu, tas neapšaubāmi ir pretrunā ar Satversmes garu un arī ar Ministru kabineta iekārtas likumu. Ministru prezidenta funkcijas ir pilnīgi skaidri zināmas, skaidri paredzētas un pārraugāmas. Vēl vairāk. Ministru prezidents ar Ministru kabineta lēmumu vienmēr var iedibināt kādu īpašo uzdevumu ministru. Ministru prezidents vai Ministru kabinets var mainīt likumu par Ministru kabineta iekārtu, bet Ministru prezidentam ir tiesības uzņemties vai ņemt sev vēl kādu portfeli. Teiksim, Šķēles kungs ir reizē bijis arī finansu ministrs; ja nemaldos, Gaiļa kungs kādu brīdi pildīja arī ārlietu ministra funkcijas un savulaik bija arī aizsardzības ministrs. Jā, jā, toreiz viņš patrieca nabaga Trapāna kungu un uzņēmās šis funkcijas, un Latvijas valsts ieguva kaut kādas lodes no aizdomīgas čehu firmas, bet tas te nav galvenais. Mēs nevaram Ministru prezidenta pārziņā šobrīd nodot ministriju - pēc savas būtības tā ir ministrija, kuras ierēdņi ir ministri. Tāpēc es aicinu deputātus balsot pret 32.priekšlikumu, neskatoties uz to, ka manis vadītā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un atbalsta drīzāk pārpratuma dēļ. (Es piekrītu - vairāki deputāti, kas komisijā balsoja par deputātu Bunkša un Burvja priekšlikumu, noraidīja šo priekšlikumu plenārsēžu zālē.) Tas nav pareizi pēc būtības. Mēs nevaram apkraut Ministru prezidentu ar funkcijām, kas nav Ministru prezidentam raksturīgas.

Ja Latvijas Republikas Ministru prezidents - un nav svarīgi, vai tas ir Bērziņš šodien vai, teiksim, Leons Bojārs rīt, - nolems, ka viņa statuss ir vajadzīgs, lai uzņemtos šīs funkcijas pildīšanu, viņš nodalīs to kā īpašu uzdevumu ministra funkciju un paņems šo portfeli sev, un to darīt Ministru prezidents jau ir tiesīgs.

Bet neveidosim Ministru kabinetā ministriju, kuras ierēdņi ir ministri no citām ministrijām! Tas nav vajadzīgs! Nemēģiniet te sanaidot vai samīlināt koalīciju veidojošās partijas, Burvja kungs! Skaidrs, ka mums ir savas pretrunas, bet mums ir kopējs uzdevums, un šis uzdevums ir sabiedrības labklājība, kura izpildei jūs par katru cenu gribat ieriebt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks. Paldies. Es mēģināšu runāt ļoti īsi.

Piekrītu Kārļa Leiškalna argumentiem par Ministru prezidentu. Es gribu pateikt vienu - ka būtiski ir Nacionālās reģionālās attīstības padomē pārstāvēt visas tās nozaru ministrijas, kurām ir tiešām būtisks reģionāls raksturs. To skaitā ir arī Zemkopības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija.

Savukārt, ja šeit izjūk šī paritāte starp reģionu un valdības pārstāvjiem, tad, manuprāt, tā nav pati būtiskākā nelaime, jo tieši Nacionālās reģionālās attīstības padomes līmenī varētu nodrošināt šo reģionu, šo pašvaldību pārstāvniecību un vairākumu. Līdz ar to būtu viss pareizi pa līmeņiem.

No savas puses es gribētu teikt, ka tiešām līdz 38.priekšlikumam nebija atbildīgi šie komisijas balsojumi un līdz ar to izveidojās tāds liels “kokteilis”. Lūdzu katru ļoti uzmanīgi vērtēt šos priekšlikumus un balsot saskaņā ar veselo saprātu!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - otro reizi.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Man daudz labāk patīk klausīties Kārli Leiškalnu, kad viņš stāsta par visādām vispārīgām pasaules lietām, nekā, teiksim, šajā konkrētajā gadījumā viņa argumentus attiecībā uz Ministru prezidenta funkcijām.

Protams, tas ir varbūt izņēmuma gadījums, kad Ministru prezidentam ir jāuzņemas tā vai cita funkcija. Taču tie, kas ir kaut cik regulāri sekojuši līdzi Eiropas Savienības novērtējumam par mūsu gatavību startēt tādā lielā valstu savienībā kā Eiropas Savienība, noteikti ir pamanījuši, ka viena no vissmagāk kritizētajām jomām ir tieši reģionālās attīstības politika, tās neesamība vai tās ļoti vājais statuss. Turklāt mēs varbūt nedaudz pārvērtējam Nacionālās reģionālās attīstības padomes funkcijas. Nu paskatieties, ko tad īsti viņi tur dara! Tā īstenībā vairāk ir koordinējoša padomdevēju funkcija. Es neņemos šeit precīzi uzskaitīt, cik daudz ir šādu dažādu konsultatīvu padomju, ko jau šobrīd Ministru prezidents vada, bet, manuprāt, šī ir viena no tām, kurām tik tiešām ir izšķiroša loma Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību. Nedomāju, ka te būtu jābūt kādai greizsirdībai no atbildīgā ministra puses, jo neatkarīgi no tā, kādas funkcijas atbildīgajam ministram tiks uzliktas varbūt papildus, joprojām tie jautājumi, kas saistīti ar vides aizsardzību, transportu un citām lietām, vienalga paliks attiecīgo atbildīgo ministru kompetencē. Un tāpēc, ja šāda padome tiek veidota nacionālā līmenī, es šeit neredzu nekādus, nedz juridiskus, nedz arī ar tradīcijām saistītus ierobežojumus, lai Ministru prezidents nevarētu vadīt to ļoti būtisko jautājumu risināšanu, kuri saistīti ar mūsu valsts integrēšanos Eiropas Savienībā.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikums ir ļoti labs. Arī Ministru prezidentam ir jāstrādā un jāuzņemas atbildība par tām vai citām reformām, kuras notiek Latvijā. Diemžēl tas, kas te ir noticis līdz šim laikam, ir ar diezgan lielu negatīvu zīmi.

Par ministra portfeli. Leiškalna kungs, redziet, riņķa dancī ap to ministra portfeli sociāldemokrāti nav piedalījušies un nepiedalās. Desmit gadu laikā te ir noticis tas, ka visi ir nodancojušies līdz tam, ka šo ērmīgo deju varētu nosaukt par nesakārtotu mūsu valsts tautsaimniecību. Tas ir ļoti nožēlojami.

32.priekšlikums ir jāatbalsta.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es aicinu jūs rūpīgi izlasīt atbildīgās komisijas sagatavoto redakciju, kurā ir sabalsoti visādi brīnumi. Varbūt arī ziņotājs paklausīsies? Neklausīsies. Rakstīts šeit ir tā: “Nacionālās reģionālās attīstības padomes priekšsēdētājs ir par reģionālo attīstību atbildīgais ekonomikas ministrs...” Man šķiet, ka tas ir kaut kas līdzīgs tai frāzei: uzņēmējdarbība ir viena no uzņēmējdarbības formām. Ja man kāds šodien nosauks Ministru kabineta iekārtas likumā uzskaitīto ministriju sastāvu, tad viņš tur neatradīs tādu ministra amatu, ko mēs sauktu tā - “par reģionālo attīstību atbildīgais ekonomikas ministrs”. Līdz ar to man rodas jautājums - kam ir izdevīgi šādas pretrunīgas normas ietvert likumā? Tāpēc es aicinu saglabāt pirmā lasījuma redakciju un balsot pret šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Komisijas redakcijā ir ierakstīts tieši tas, par ko deputāti nobalsoja, savstarpēji strīdoties komisijā. Ir pilnīgi skaidrs, ka es aicinu komisiju turēties pie pirmā lasījuma redakcijas. Jo komisijas redakciju taču raksta ne jau viens atsevišķs deputāts. Vispirms kāds pieceļas un pasaka, ka par padomes priekšsēdētāju jābūt Ministru prezidentam. Tad kāds pēkšņi nojauš, ka Ministru prezidents šobrīd ir no “Latvijas ceļa” un ka “Latvijas ceļš” grib uzurpēt kaut kādu līdzekļu sadali reģionos. Tad uzreiz pasaka: nē, atbildīgam par to ir jābūt ekonomikas ministram, jo reģionālās attīstības ministrs Latvijā vispār ir lieks! Ekonomikas ministrs ir tas, kam pēc būtības jāatbild par reģionālo attīstību. Es vienkārši atreferēju to, kas tika komisijā teikts. Viss šis haoss teikumu pa teikumam tiek sabalsots iekšā, un komisijas redakcija nu ir tāda. Tā deputāti par to ir balsojuši. Viens ir balsojis pret “Latvijas ceļu”, otrs - par sociāldemokrātu uzvaru, un trešais - par Ekonomikas ministrijas uzplaukumu. Tāpēc es deputātus aicinu neatbalstīt šos... Mēs šeit runājam par valsts iestādi: Nacionālās reģionālās attīstības padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents, un tā tālāk. Bunkša kungs un Burvja kungs ierosina šeit “iespraust” arī vienu sabiedriskās organizācijas pārstāvi. Jā, - no sabiedriskās organizācijas, kas veic sarunas ar valdību kaut kad gada nogalē. Bet nē, šajā priekšlikumā parādās vārdi “Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis”. Bet kāpēc šeit nav minēts Antialkohola biedrības priekšsēdis Kujalova kungs? Vai nu veidojiet valsts iestādi, vai kādu sabiedrisku organizāciju, bet nejauciet tās kopā! Es šeit neredzu arī komjaunatnes līderus... Un tamlīdzīgi. Lai ko arī neteiktu Muciņa kungs, es aicinu balsot pret 32.priekšlikumu un pret visiem pārējiem priekšlikumiem, tādējādi atstājot spēkā otrā lasījuma redakciju, kas varbūt mūs neapmierina politiski, bet kas, neapšaubāmi, ir daudzkārt labāka nekā sabalsotie brīnumi, kurus jūs redzat tabulas labajā pusē un kurus sauc par komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - otro reizi.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Protams, tās ir komisijas priekšsēdētāja tiesības - atsaukt komisijas priekšlikumu, un tādā gadījumā tas nav pat jābalso. Taču absolūti nepieņemams ir Kārļa Leiškalna teiktais, ka šis priekšlikums varētu sanaidot valdošo koalīciju. Tā vai savādāk, šīs padomes darbs ir daļa no Ministru kabineta darba. Un, ja uztic Ministru prezidentam vēl lielāku atbildību - nacionālo attīstību izskatīt Nacionālās reģionālās attīstības padomes vadītāja līmenī -, vai tad var uzskatīt, ka šī funkciju paplašināšana sanaidos valdošo koalīciju? Vai valdošo koalīciju var sanaidot Ministru prezidentam uzticētā funkcija - vadīt ministru darbu? Tādā gadījumā jājautā - ko viņš vispār dara un vai viņš ir vajadzīgs Latvijas valstij? Jo, manā skatījumā, Ministru prezidenta uzdevums ir vadīt ministru darbu un tā ir viena no šā darba sadaļām.

No otras puses. Protams, Latvijas Pašvaldību savienība ir sabiedriska organizācija, bet tā nepārstāv ieinteresētās personas kā tādas. Tā pārstāv Latvijas pašvaldības. Ja Ministru prezidents vēlētājus pārstāv šinī attīstības jautājumā, tad Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs pārstāv pašvaldības, kas arī ir vēlētāju veidotas institūcijas. Tieši šeit ir redzama šī partnerība.

Ja mēs izprotam šo jēgu, tad saprotam arī to, ka pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija tiek vienkārši papildināta, neizjaucot to domu, kas bija te ielikta iepriekšējā reizē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis - otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es gribētu vēl skart šā jautājuma sakarā vienu teikumu, ko pateica Māris Sprindžuks. Viņš pateica, ka var palielināt ministriju skaitu padomē un, ja ministriju skaits pārsniedz pašvaldību skaitu padomē, tas nav būtiski, jo tur neko tādu īpašu nelemj.

Manuprāt, tik vieglprātīgi nevajag izturēties pret dialogu. Ja pašvaldības ir pateikušas, ka tām būtisks ir paritātes princips jeb paritātes jēdziens un Ministru kabinets ir piekritis tādai normai un attiecīgi sagatavojis šo likumprojektu, tad tas princips ir arī jāuztur spēkā. Es ceru, ka, pastāvot šādai paritātei, būs iespēja gan atrisināt visus jautājumus, gan arī pašvaldības jutīs, ka tās ir aizsargātas visās savās funkcijās, kas tām uzliktas attiecībā uz pienākumiem pret saviem iedzīvotājiem, un ka arī ministrijas šos jautājumus sakārtos.

Šim dialogam kopumā ir ļoti būtiska loma, ja mēs gribam, lai šo likumu saprastu pašvaldības un - vēl jo vairāk - lai to saprastu sabiedrība. Un varbūt tas novērsīs arī tos trūkumus, kurus mēs dienas pirmajā pusē apskatījām likumprojektā par reproduktīvo veselību. Manuprāt, tikai dialoga trūkums starp politiskajām partijām un baznīcu neļāva mums atrisināt tos jautājumus. Ja tas būtu noticis, tad baznīcai nebūtu tik daudz iebildumu šodien.

Es vēlreiz gribu pateikt: domājot par jebkuru likumprojektu, arī par šo, ļoti uzmanīgi izturēsimies pret tādu jēdzienu kā dialogs!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Augsti godātais Leiškalnu Kārli! Man ir ļoti žēl, ka tad, kad izpildvara uzaicināja veselu rindu deputātu uz semināru par strukturālajiem fondiem, kuru vadīja Īrijas pārstāvji, mēs ar Māri bijām vienīgie, kas uz to ieradās. Kārlim, komisijas vadītājam, kas atbild par šā likuma tapšanu un tālāko virzību, neatradās laiks, lai ierastos uz šo semināru un iepazītos ar Īrijas vai, pareizāk sakot, Eiropas Savienības pieredzi strukturālo fondu apsaimniekošanā: ar kādiem instrumentiem, caur kādām ministrijām un kādā veidā šis darbs tiek organizēts. Jā, tuvākajā laikā, apmēram martā, ir plānots nākamais seminārs, un tajā runās tieši par nacionālās attīstības padomju izveidošanas principiem Eiropas Savienības valstīs: kā nacionālās attīstības padomes darbojas un kā tās tiek komplektētas. Būs runa par tieši tām lietām, par kurām šodien strīdamies. Žēl, ka šis seminārs nāk ar nokavēšanos, jo līdz trešajam lasījumam vairs nav tālu. Varbūt Leiškalnu Kārlis atradīs iespēju ierasties uz šo semināru, nevis turpinās runāt par sociāldemokrātiem tā, kā viņš šodien pusi dienas to darīja.

Par strukturālā fonda naudas līdzekļiem. Kā jau es teicu, nenoliedzami, šis ir pamatdokuments, lai mēs Latvijā varētu reāli saņemt šos naudas līdzekļus. Pārsvarā šā strukturālā fonda naudas līdzekļi ir paredzēti sociālo jautājumu risināšanai, un tos risinās sektorāli. Tie tiks risināti Labklājības ministrijā, infrastruktūras jautājumu risināšanu veiks Satiksmes ministrija, vides jautājumu risināšanu - nezinu, kas. It kā loģiski būtu, ja to risinātu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet pašlaik likums nav paredzējis tādu iespēju.

Par ko bija runa tajā seminārā, uz kuru bijām mēs ar Māri? Bija runa par to, ka sektoru iekšienē tiek izveidotas sektorālās padomes, kurās ir pārstāvji no sabiedriskām organizācijām, ne tikai no valstiskām, bet arī no nevalstiskām...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

P.Salkazanovs. ...organizācijām, un tāpat ir arī pārstāvība nacionālā līmenī.

Aicinu atbalstīt 32.priekšlikumu, jo tad vismaz viena nevalstiskā organizācija būtu tur pārstāvēta.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, Zīles kungs absolūti precīzi pateica, ka iepriekšējā lasījuma redakcijā ir panākts kompromiss. Bieži vien mēs te runājam par reģionālo attīstību: redziet, tā vajag un šitā vajag! Bet šis jautājums... Godīgi sakot, mēs esam šo attīstību atstājuši pilnīgā novārtā! Rīga attīstās par sevi, Liepāja mēģina ķepuroties pati par sevi, un Ventspils... Paldies Dievam, - naftas vads... Citas galvenās vietas - vēl kaut kā. Taču kopīga attīstība nav bijusi. Šeit šinī projektā ir konkrēti teikts, ka ir panākts šis līdzsvars - vara un vietējās pašvaldības, vietējie reģioni. Līdz ar to varētu šie jautājumi risināties tādā zināma veida konsensa līmenī, jo visi tiek tur pārstāvēti. Ja mēs te iebalsojam vēl kaut ko citu - Saeimas komisijas, vēl kaut kādus pārstāvjus -, tad man rodas jautājums: kāpēc te nav iekļauta Aizsardzības un iekšlietu komisija, kurā mēs izskatām jautājumus par ugunsdrošību un visas pārējās attiecīgās lietas? Vai tad tie nav arī reģionāli jautājumi? Ja te iebalsosim vēl kaut kādas komisijas, tad es domāju, tā mēs varam aiziet līdz bezgalībai.

Lūgums ir noraidīt visus šos priekšlikumus. Lai paliek spēkā iepriekšējā redakcija!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā šodien ir pie tā jau pierasts, jāuzskata, ka es esmu aplamājis sociāldemokrātus, izteicis visu ko sliktu. Bet tagad atkal ķersimies pie paša likuma!

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, brīnos, kādēļ cienījamais Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kuduma kungs ir tik izbrīnīts. Līdz šim ir darbojies likums par īpaši atbalstāmiem reģioniem. Līdz šim un arī šinī brīdī darbojas Reģionālās attīstības padome, kurā šis mehānisms normāli eksistē. Ir trīs pārstāvniecības no trijām Saeimas komisijām. Cienījamais Kuduma kungs, vajadzētu izlasīt likumu un paskatīties, kā tas ir darbojies līdz šim! Tur ir paredzēts tāds mehānisms, un dzīvē tas normāli strādā. Tagad arī Rasnača kungs draud deputātiem un saka: nu šausmas, kas te ir iebalsots! Tagad ir otrais lasījums. Kad likumprojekts tiks gatavots izskatīšanai trešajā lasījumā, tad jūs, Rasnača kungs, kas esat jurists, varēsiet iesniegt ļoti precīzus, ļoti labus konstruktīvus priekšlikumus un izlabot atbildīgās komisijas redakciju. Tā ka arī šoreiz nav jūtama nekāda nāves elpa!

Tālāk. Es gribētu teikt to, ka var atbalstīt arī Bunkša kunga un Burvja kunga priekšlikumu. Jo, ja mēs ar šo likumu patiešām paaugstinātu nacionālās reģionālās attīstības līmeni, tad, protams, es pieļautu arī to iespēju, ka padomes priekšsēdētājs varētu būt premjerministrs, it sevišķi tad, ja tur akumulēsies milzu līdzekļi, Latvijas mērogiem lielas naudas summas. Tomēr komisijā mēs nolēmām, ka varbūt patiešām nebūtu jāliek premjerministram veikt nevajadzīgas funkcijas. Bet tas, ka nav iekļauts zemkopības ministrs, ir galīgi nepareizi! Zemkopības ministram ir jābūt Nacionālajā reģionālās attīstības padomē, jo tā darbs ir tieši saistīts ar Latvijas laukiem.

Protams, man šodien rada izbrīnu arī tas, ka ik pa brīdim bez sociāldemokrātu aplamāšanas ir jātceras 7.Saeimas bieds Silārs un 6.Saeimas bieds Silaroze. Un tādēļ es aicinu: nevajag vairs vienu otru baidīt ar katras Saeimas biediem, bet gan nopietni runāt par šo likumu!

Es aicinu 32.priekšlikumu atbalstīt, un tad jau mums būs jārunā par diviem maniem priekšlikumiem, līdz kuriem mēs neesam vēl nemaz nokļuvuši.

Sēdes vadītājs. Vai Jānis Lagzdiņš vēlas debatēt? Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Faktiski, pieņemot lēmumu par priekšlikumiem, kā veidot padomes sastāvu, ir jāizvērtē padomes funkcijas. Jāteic, ka es tomēr negribētu piekrist tiem kolēģiem, kuri saka, ka šī institūcija būtu tikai un vienīgi kārtējā runātāju institūcija, kas veiktu kādas nevainīgas padomdevēja funkcijas. Faktiski šī institūcija, saskaņā ar nākamajā daļā ietvertajām funkcijām, veic vienu ārkārtīgi svarīgu darbu, proti, izvērtē projektu finansējuma sadalījumu pa reģioniem, izskata investīciju un uzņēmējdarbības atbalsta programmas. Praktiski šāda finansējuma sadalījums notiek tā, ka šos projektus sagatavo attiecīgie aparāta darbinieki, kurus vada tātad attiecīgās padomdevējas institūcijas vadītājs. Tātad cīņa par vadītāja posteni faktiski ir cīņa par to, kurš tad reāli ietekmēs tos ierēdņus, kuri sagatavos finansējuma sadales projektus.

Godātie kolēģi, šī cīņa ir faktiski par to, kurš reāli sadalīs naudu! Šī institūcija nav, kā kuluāros tiek teikts, ļoti nevainīga padomdevēja institūcija, kas nodarbosies tikai ar pļāpāšanu.

Runa, godātie kolēģi, ir par naudu. Cīņa par naudu. Kas ieņems vadītāja amatu, tas dalīs naudu. Tā pakļautībā būs ierēdņi, kas praktiski sagatavos projektus. Padome tos izvērtēs un Ministru kabinets automātiski apstiprinās - tāpat kā daudzus privatizācijas projektus, par kuriem pēdējā laikā raksta laikrakstos.

Paldies par uzmanību.

.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - otro reizi.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es tomēr aicinu jūs neatbalstīt to tiesisko nihilismu, ko te deklarē Lujāna kungs. Man, protams, ir ļoti žēl, ka cilvēks, kurš veselu Saeimas sasaukumu nostrādājis Juridiskajā komisijā 6.Saeimā, nav sapratis vienu elementāru lietu: ja otrajā lasījumā mēs iebalsojam murgainus priekšlikumus un izveidojam neloģisku un pretrunīgu redakciju, tad pastāv reāla iespēja, ka šī redakcija paliek spēkā arī uz trešo lasījumu. Šāda iespēja pastāv tad, ja uz trešo lasījumu neviens priekšlikums neiegūst nepieciešamo balsu skaitu, un mūsu parlamentārajā praksē tā ir diezgan bieža parādība.

Tādēļ pat uz otro lasījumu šādus neloģiskus priekšlikumus nevajadzētu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks. Es domāju, ka debates bija ļoti vērtīgas, bet aicinu balsot par katru priekšlikumu - līdz 38.priekšlikumam - atsevišķi. Aicinu vērtēt pašas komisijas iesniegto slēdzienu un balsot saskaņā ar veselo saprātu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 29, atturas - 35. Priekšlikums noraidīts.

M.Sprindžuks. 33.priekšlikumu iesniedzis deputāts Klementjevs. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. 34.priekšlikumu iesniedzis deputāts Modris Lujāns. Komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 21, atturas - 17. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. 35.priekšlikumu arī ir iesniedzis deputāts Modris Lujāns. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns. (No zāles dep. M.Sprindžuks: “Visu jau izrunāja. Pasaki īsi!”)

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju to, ka šinī brīdī mēs balsojam par konceptuālu jautājumu - pa kādu ceļu ies Nacionālā reģionālās attīstības padome. Vai mēs to pārvērtīsim par tīri ierēdniecisku institūtu, kurā pēc būtības nebūs arī Saeimas kontroles? Līdz šim ļoti normāli funkcionēja Reģionālās attīstības padome, kurā ir triju Saeimas komisiju deleģēti pārstāvji. Šāda naudas dalīšana ir tomēr vajadzīga, lai tai būtu sasaiste ar Saeimu. Līdz ar to šis process būs daudz labāk koordinēts, būs mazāk aizdomu par iespējamām koruptīvām izdarībām. Es tādēļ aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Un būs arī tas moments, ka tur parādās Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs. Arī šodien saskaņā ar likumu viņš strādā Reģionālās attīstības padomē. Tādēļ nevajadzētu uztraukties par šo uzbūves modeli. Protams, mēs varam izdarīt tā, kā piedāvājis ir Zīles kungs, - uztaisīt kaut kādu slēgtu institūciju, kurā ministri sadalīs Eiropas Savienības naudu. Taču es aicinu tā nedarīt. It sevišķi jāņem vērā vēl arī tas, ka tālākajos punktos mums būs atkal jāatgriežas pie vecā labā jautājuma par Reģionālo fondu, jo mēs jau, tā teikt, deleģēsim uz šo padomi visas reģionālās programmas.

Es aicinu nedarīt priekšvēlēšanu gadā tādus fokusus, kādus piedāvā Zīle.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 27, atturas - 24. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. Paldies.

36.priekšlikumu iesniedzis deputāts Arnis Kalniņš. Komisija diemžēl atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 19, atturas - 26. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. 37.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 17, atturas - 12. Priekšlikums guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. 38.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 38.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 14, atturas - 38. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, paziņoju, ka ir saņemts desmit deputātu ierosinājums turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz lēmuma projekta “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības piedalīšanos starptautiskajā militārajā operācijā Dānijas Karalistes bruņoto spēku kontingenta sastāvā Kirgizstānas teritorijā” izskatīšanai. Turklāt deputāti ierosina lēmuma projektu pārcelt uzreiz pēc šā izskatāmā likumprojekta. Vai ir iebildumi? Ja ir iebildumi, tad ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 32, atturas - 8. Paldies. Priekšlikums atbalstīts.

39.priekšlikums.

M.Sprindžuks. 39.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 40.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 41.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Sprindžuks. 42.priekšlikumu iesniedzis Kārlis Leiškalns. Komisija daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 43.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 44.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 45.priekšlikumu iesniedzis deputāts Jānis Bunkšs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es jau varu saprast - ja mums ir vienmēr plenārsēdes beigušās kaut kad ap pusdienlaiku, tad nu, kad kādreiz gadās ilgākas, tas nav tik viegli. Taču es tomēr aicinu šodien nedaudz saspringt un uz šiem ļoti būtiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar reģionālo attīstību, kaut vai šajā priekšvēlēšanu gadā paskatīties pietiekami nopietni. Kaut vai uz tādu no pirmā acu uzmetiena it kā sīku priekšlikumu, kādu ir sagatavojis “Latvijas ceļš” un kādu arī es esmu iesniedzis, - šajā punktā vārdu “nodrošina” aizvieto ar vārdu “veicina”. Šeit jau Lagzdiņa kungs, debatējot par vienu no iepriekšējiem priekšlikumiem, aicināja Saeimu paskatīties, kādas ir Nacionālās reģionālās attīstības padomes funkcijas. Te nu jūs varat paskatīties, kādi vārdi šeit visām šīm funkcijām ir priekšā: izvērtē, izvērtē, izvērtē… Es neminēšu visus punktus, bet paskatīsimies kaut vai uz 7.punktu (tas ir 49.priekšlikums), ka Nacionālā reģionālās attīstības padome “izvērtē projektu finansējuma sadalījumu”! Tas jau nenozīmē, ka padome šo finansējumu piešķir. Īstenībā Nacionālā reģionālās attīstības padome vai nu post factum, vai arī iepriekš gluži vienkārši izvērtē - no sava viedokļa -, kāds šis sadalījums ir bijis, un dod tikai ieteikumus.

Es gribētu prasīt: kādi tad ir tie instrumenti vai, teiksim, tie konkrētie pasākumi, ar kuriem padome spēs nodrošināt to, kas ir prasīts 5.punktā, proti, nodrošinās pasākumu saskaņotību starp nozarēm un reģioniem? Īstenībā šajā funkciju uzskaitījumā šādas tiesības Nacionālajai reģionālās attīstības padomei vispār netiek dotas. Un tas ir viens no iemesliem… Ja jau konceptuāli šeit iezīmējas tas, ka šī vairāk ir konsultatīva padome, tad tāda tā arī ir jāveido, un tādā gadījumā loģisks ir mans priekšlikums. Ja mēs vēlamies šeit iestrādāt, teiksim, nedaudz lielākas tiesības un pilnvaras šai padomei, tad ir jāizstrādā pilnīgi cita redakcija uz nākamo, trešo, lasījumu.

Katrā ziņā tajā kontekstā, es domāju, pareizs ir priekšlikums, ko ir iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”, un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

M.Sprindžuks. Nē, nevēlos. Komisija nav atbalstījusi Bunkša kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 9, atturas - 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. 46.priekšlikumu iesnieguši deputāti Burvis un Leiškalns. Komisija arī to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 47.priekšlikumu arī ir iesnieguši deputāti Burvis un Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 48.priekšlikumu iesniedzis Modris Lujāns. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 49.priekšlikumu iesniedzis Modris Lujāns. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 50.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 51.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sprindžuks. Komisija ir to atbalstījusi kā 9.punktu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 52.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sprindžuks. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 53.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sprindžuks. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 54.priekšlikumu iesnieguši deputāti Bunkšs un Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Sprindžuks. 55.priekšlikumu iesniedzis Kalniņa kungs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 56.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Sprindžuks. 57.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 58.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 59.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 60.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 61.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 62.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 63.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 64.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 65.priekšlikumu iesnieguši deputāti Burvis, Bunkšs un Leiškalns un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es aicinu tomēr balsot par manis parakstīto priekšlikumu. Es jau arī iepriekš šeit runāju par to, ka, manuprāt, valstij jābūt skaidrai kārtībai, kādā notiek šī attīstības plānošana gan nacionālā līmenī, gan reģionālā līmenī, gan arī vietējā līmenī. Un katrā no šiem līmeņiem jābūt pilnīgi precīzai un skaidrai arī atbildībai. Te jau iepriekš, manuprāt, Anna Seile iebilda pret to, ka pašvaldību pārstāvji parādījās šajā Nacionālajā reģionālās attīstības padomē. Šajā konkrētajā gadījumā ir runa par plānošanas reģiona attīstības padomi, un es tik tiešām gribu saprast, kas tad tie būs par Ministru kabineta pārstāvjiem, kas piedalīsies faktiski politiskā institūcijā. Šajā gadījumā, manuprāt, nav ne ar ko attaisnojams tas, ka plānošanas reģiona padomē piedalās, teiksim, cilvēki, kuri faktiski nav definēti, nav pilnīgi skaidrs, kas viņi tādi būs - vai tie būs eksperti, speciālisti, vai tie būs politiķi, vai tas būs ministru līmenis vai kaut kāds cits. Katrā ziņā, ja mēs vēlamies palielināt, teiksim, kaut kādas profesionālās kapacitātes reģionu attīstības plānošanas procesā, tad ir visas iespējas šādu konsultāciju saņemt Finansu ministrijas pārziņā esošajā, kā mēs jau esam vienojušies otrajā lasījumā, Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldē. Tā, starp citu, ir viena no viņas funkcijām. Tikpat lielā mērā šie attiecīgie eksperti atradīsies arī reģionu attīstības aģentūrās. Un no tā konteksta, kāds mums šeit ir, faktiski parādās, ka šī tik tiešām ir politiska struktūra, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt reģionu intereses, protams, atbilstoši procedūrai saskaņojot šīs intereses, gan Nacionālajā reģionālās attīstības padomē izstrādājot plānus, gan arī saskaņojot reģionālās attīstības plānus ar vietējiem attīstības plāniem. Un tāpēc es aicinu šeit nejaukt atbildības līmeņus - centrālās vadības atbildību par reģionālo attīstību nejaukt ar to atbildību, kāda ir reģionālā līmenī. Manuprāt, valsts pārvaldes amatpersonām, ekspertiem šādā padomē vietas nav. Tādēļ aicinu atbalstīt 65.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Mazliet iedomāsimies to modeli, kāds ir 65.priekšlikumā izstrādāts: Latgale paņem visus līdzekļus, kas paredzēti ceļu uzlabošanai, un piešķir sev, Vidzeme dara to pašu, un arī Kurzeme to pašu, bet ministri sēž Rīgā un nevar ne piedalīties šajā spriešanā, ne paši kaut ko lemt. Vai mēs tā gribam lemt reģionu nākotni? Pirmā lasījuma redakcijā ir teikts, ka pašvaldības izvirza piecus pārstāvjus, šeit nav teikts, ka jābūt priekšsēdētājam. Viņas pašas vienojas: ja grib priekšsēdētāju - būs priekšsēdētājs, ja ne - būs finansu speciālists. Un būs arī pieci Ministru kabineta pilnvaroti pārstāvji. Bet paskatieties uz nākamo daļu - trešo daļu! Tajā ir rakstīts: ka “Plānošanas reģiona attīstības padomi vada viens no pieciem pašvaldību izvirzītajiem pārstāvjiem.” Tātad, ja balsojumi dalās, ja kaut kādā ziņā nevar saprasties, tad visa vara ir pašvaldību rokās. Tāpēc es aicinu atbalstīt gan otro, gan trešo daļu pirmā lasījuma redakcijā un neatbalstīt tos priekšlikumus - 65., 66. un 67.priekšlikumu. It sevišķi tāpēc, ka to pēc tāda kārtīga paskaidrojuma, ko mums ministri sniedza, saprata arī komisija un neatbalstīja šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

M.Sprindžuks. Es vienkārši gribu teikt, ka komisija diemžēl šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet īstenībā tas ir ļoti labs priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot! Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 8, atturas - 12. Priekšlikums guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. 66.priekšlikumu iesnieguši deputāti Bunkšs un Burvis un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 67.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 68.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Arī 69.priekšlikumu iesniedzis Burvja kungs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 70.priekšlikumu iesniedzis Kārlis Leiškalns. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 71.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 72.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 73.priekšlikumu iesnieguši deputāts Bunkšs un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 74.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 75.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 76.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sprindžuks. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 77.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sprindžuks. Komisija nav atbalstījusi. Es vēlētos komentēt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Māris Sprindžuks.

Es domāju, ka šo priekšlikumu būtu vērts atbalstīt, ņemot vērā to, ka valdības ieteiktajā variantā sanāk tā, ka Reģionālais fonds ir tātad tas fonds, caur kuru tiek realizēti visi tie atbalsta pasākumi, kuri attiecas uz reģioniem. Diemžēl šobrīd šis nav gluži tas mehānisms, par kuru ir lēmusi valdība. Līdz ar to man liekas, ka tā drīzāk ir kļūda. Izlasot arī 4.priekšlikumu, sanāk, ka visi reģionālās attīstības atbalsta pasākumi tiek finansēti caur šo fondu. Es domāju, ka tā ir kļūda. Labāks variants, manuprāt, ir mans priekšlikums: “Uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos Ministru kabinets izveido Reģionālo fondu.” Līdz ar to mēs sašaurinām šā fonda uzdevumu, attiecinām to tikai uz uzņēmējdarbības veicināšanu, bet nerunājam par visām citām lietām - kredītu garantijām, subsīdijām un investīciju veidā sniegtu atbalstu infrastruktūrai, par tādām lietām, par ko nav absolūti konceptuāli lemts.

Es lūgtu neatbalstīt komisijas priekšlikumu, bet atbalstīt manis iesniegto.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 77.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 6. Priekšlikums atbalstīts.

M.Sprindžuks. Paldies.

78.priekšlikumu iesniedzis deputāts Modris Lujāns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 79.priekšlikumu iesniedzis deputāts Klementjevs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 80.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sprindžuks. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 81.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 81.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir jāatbalsta, jo Reģionālajā fondā ieskaitītos līdzekļus novirza īpaši atbalstāmo teritoriju ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai. Tas tik tiešām ir vajadzīgs. Tik tiešām, lai līdzekļi netiktu izsaimniekoti, kā tas jau ir noticis vienā otrā reizē, tad iznāk, ka mums Latvijā diemžēl tie ir tā jānovirza. Tiek veikta visu to pagastu un novadu, kuri atrodas atbalstāmo teritoriju sarakstā, uzskaite, tie ir jāatbalsta. Līdzekļi ir vajadzīgi, un diemžēl šie līdzekļi ir vienīgie, kas palīdz šīm mazajām pašvaldībām kaut kādā veidā tomēr risināt savus ekonomiskos jautājumus, izveidot jaunas darba vietas un daļēji arī pārorientēt turienes tautsaimniecību.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir ļoti labs un ir jāatbalsta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Šo priekšlikumu ir sagatavojusi Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisija, un to ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, atzīdama to par pietiekami vērtīgu, lai tas tiktu iekļauts tieši šajā likumprojektā, un nepaļaudamās uz to, ka tas jautājums varētu tikt kaut kādā veidā reglamentēts nolikumā, un veidodama šā likuma darbības principus atbilstoši esošajam likumam, un uzskaitīdama, papildinādama vai precizēdama tos atbalsta veidus, kuri šobrīd jau darbojas, kā arī uzsvērdama to, ka reģionālais fonds ir izveidots tieši tādam nolūkam, lai tā līdzekļus novirzītu “īpaši atbalstāmo teritoriju ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai”. Tas ir pamatpostulāts, uz kuru balstoties mēs veidojām likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”, kura darbība izbeigsies līdz ar šā likuma pieņemšanu. Tas ir ļoti loģiski. Taču tā pati pārmantojamība, kura ir Reģionālās attīstības likumā paredzēta Reģionālajam fondam, būtu nepieciešama tām atbalsta formām, kuras šobrīd samērā labi un veiksmīgi darbojas - atbilstoši arī likumam “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”. Un tātad mums nebūtu iemesla šādā veidā rediģēt vai kaut kādā citādā veidā izmainīt to formulu, kura ir ietverta likumā. Mēs neesam īsti droši par to, vai attiecīgajā nolikumā vai Ministru kabineta noteikumos viss atspoguļosies tieši tā, kā mēs to vēlētos. Šobrīd to sistēmu redzam pietiekami labi strādājam.

Negribēdama otrreiz nākt tribīnē, es gribētu vienlaikus piebilst, ka 84.priekšlikums, ko arī ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija un kas arī nav atbalstīts, ir aplūkojams gluži tādā pašā kontekstā. Tas ir tapis tieši tādu pašu iemeslu dēļ - lai uzskaitītu precīzi. Šis uzskaitījums patiešām ir pietiekami izsmeļošs, godātie kolēģi! Šeit ir izdibinātas visas lietas, kuras darbojas un kuras pamatoti ir jāieliek likumā, lai nebūtu vairs ne šaubu, ne diskusiju, ne pārmetumu, ne pārpratumu.

Man būtu ļoti liels lūgums kolēģiem - ieklausīties šajos argumentos, kas ir ne tikai mani, bet arī Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisijas argumenti. Es ļoti lūgtu atbalstīt 81.priekšlikumu un pēc tam arī 84.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Tik tiešām Reģionālais fonds ir tas instruments, ar kuru mēs ne tikai saglābjam savu uzņēmējdarbību, bet varam vēl daudz ko labu izdarīt. Bet ko mēs esam šodienas sēdē izdarījuši? Atbalstīdami Sprindžuka kunga iesniegto 77.priekšlikumu, kuru komisija nebija atbalstījusi, mēs nolēmām: “Uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos Ministru kabinets izveido Reģionālo fondu.” Tātad - tikai un vienīgi uzņēmējdarbības veicināšanai. Tagad ir labs priekšlikums, proti, 81.priekšlikums, kurā teikts, ka Reģionālā fonda līdzekļus novirza “ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai”, bet nu tas ir pretrunā ar iepriekš atbalstīto priekšlikumu. Ja mēs paskatāmies uz to redakciju, kāda bija uz pirmo lasījumu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka “Ministru kabinets izveido Reģionālo fondu” un “Reģionālajā fondā ieskaitītos līdzekļus prioritāri var novirzīt īpaši atbalstāmo teritoriju paātrinātas attīstības veicināšanai”. Tajā redakcijā bija ietvertas abas funkcijas. Bet tagad, balsodami kā pa ķešu, mēs esam izdarījuši, manuprāt, diezgan sliktus labojumus. Protams, visu var sakārtot trešajā lasījumā, bet es tomēr aicinu uzticēties komisijas viedoklim, jo viņa ir to visu izanalizējusi, un aicinu likumprojektā neiebalsot pretrunīgus priekšlikumus (ir sevišķi tad, ja vieni un tie paši deputāti no Tautas partijas frakcijas balso gan par Sprindžuka kunga iesniegto, gan arī par šo).

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Manas domas sakrīt ar Seiles kundzes teikto. Manuprāt patiešām izriet secinājums, ka, nobalsojot par 77. - Māra Sprindžuka priekšlikumu - , pārējie, kuri arī ir labi, bet savādāki, vispār vairs nav balsojami šodien. Skaidrs, ka mums priekšā vēl stāv jautājums par īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Ja mums te ir iestrādāts Sprindžuka kunga priekšlikums, kurā ir runāts par reģioniem kopumā, tad uz trešo lasījumu varbūt vajadzētu sevišķi padomāt par šā panta otro un trešo daļu, padomāt par to, vai te būtu jārunā par īpaši atbalstāmajiem reģioniem un vai šis formulējums būtu papildināms. Padomājiet par to!

Taču šodienas Saeimas sēdē pārējie priekšlikumi vairs nemaz nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Jā, mēs Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisijā ļoti sīki un pamatīgi izanalizējām to situāciju, kāda veidotos, ja pieņemtu šo likumprojektu, bet nekur neparedzētu, kur paliks visas tās lietas, kas bija ietvertas likumā “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”. Es tiešām piekrītu, ka esam ar 77.priekšlikuma iebalsošanu it kā radījuši tādu situāciju, ka nekur netiek nekas paredzēts attiecībā uz tām funkcijām, kas bija noteiktas likumā “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”. Taču šo situāciju, protams, veicot trešo lasījumu, var saglābt, un tas noteikti ir jādara. To var darīt arī šobrīd, lai pēc tam būtu vieglāk sakārtot visas tās normas… Piemēram, 83.priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Lujāns, paredz: “Ar šo likumu izveidotais Reģionālais fonds pārmanto visas tiesības un saistības no līdzšinējā Reģionālā fonda, kurš darbojās atbilstoši likumam “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”…” Un 84.priekšlikumā ir sīki uzskaitītas tās funkcijas, visas tās darbības, kuras var finansēt caur šo fondu un kuras atbilstu tām normām, kas bija savulaik paredzētas likumā “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”.

Šī lieta ir noteikti jāsakārto trešajā lasījumā, bet šodien, es domāju, mums ir jāatbalsta 83. un 84.priekšlikums. Un trešajā lasījumā ir ar attiecīgu balsojumu jānovērš tās nelielās pretrunas, kādas būs radušās. Mēs nedrīkstam aizmirst to jautājumu par īpaši atbalstāmajiem reģioniem, jo tajā sakarā ir diezgan daudz priekšlikumu, kuru apspriešana ir jāturpina, un ir iesniegts arī ļoti daudz tādu priekšlikumu, par kuriem nav dota atbilde, vai uz konkrētajiem gadījumiem attieksies vai neattieksies tie atvieglojumi, kuri bija paredzēti likumā “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”.

Tāpēc es domāju, ka šobrīd mums ir jāatbalsta arī 83. un 84.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - otro reizi.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Neturu savu solījumu nenākt vēlreiz tribīnē… Taču es gribētu Seiles kundzes teiktajam pievienot kādu citu versiju. Tas, ka ir nobalsots, ka šis fonds atbalsta tikai uzņēmējdarbību, pagaidām jau nav nekāda nelaime, jo priekšā vēl ir trešais lasījums. Un, ja mēs tagad atbalstītu 81. un 84.priekšlikumu, tad mazāki grozījumi un papildinājumi būtu jāveic trešajā lasījumā. Ja būtu apliecināts mūsu atbalsts šiem diviem priekšlikumiem, tad tas varētu tādā veidā notikt. Daudz grūtāk būs, ja mēs uz trešo lasījumu mēģināsim iestrādāt likumprojektā šīs normas, kuras ir ietvertas noraidītajā 81. un 84.priekšlikumā. Tad tas patiešām var mums sagādāt arī zināmus šķēršļus - kaut vai tādēļ vien, ka šobrīd ir vairāki fondi un vairākas atbalsta formas gan infrastruktūrai, gan uzņēmējdarbībai un arī šobrīd tās veidojas un pilnveidojas. Taču, ja mēs ieliktu likumā principu, ka ir nevis izvēle - var vai nevar to
izdarīt -, bet gan nosacījums, ka tas ir jāizdara un ka tam tā ir jābūt, tādā formā tas noteikti būtu sacīts pārliecinoši un patiešām atbilstu tam, ko mēs esam teikuši, - ka mēs atbalstām reģionu attīstību.

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es, protams, atvainojos, ka atkal kārtējo reizi jūs iztraucēšu, bet… vai nu pret vakaru es nevaru labi ieraudzīt, vai arī te ir kāda cita problēma, bet, atvainojos, es nekādi nevaru saskatīt to pretrunu, kāda ir tagad, pēc 77.priekšlikuma iebalsošanas, izveidojusies saistībā ar 81. - Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto priekšlikumu. Protams, šodien pēc tāda balsojuma ne sevišķi glīti izskatās 21.panta pirmā daļa, kura nu skan diezgan murgaini, bet, protams, to var pielabot trešajā lasījumā.

Sprindžuka kungs savā priekšlikumā - 77.priekšlikumā - ir runājis par uzņēmējdarbības veicināšanu Latvijas reģionos. Savukārt 81.priekšlikumā, kuru ļoti nopietni izstrādāja Sociālo un darba lietu komisijas Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisija, ir runāts par līdzekļiem, kas tiek novirzīti īpaši atbalstāmo teritoriju ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai. Nav šeit, kolēģi, pretrunas, jo Latvijā īpaši atbalstāmie reģioni jeb, citiem vārdiem sakot, īpaši atbalstāmās teritorijas tiek noteiktas speciāli. Taču to gan es vēlētos jums vēstīt, ka nebūtu prāta darbs 81.priekšlikumu neatbalstīt, jo tad mums radīsies zināmas grūtības ar šā likuma panta tālāku sakārtošanu. Un, ja vēl tad ienāks prātā 84.priekšlikumu svītrot ārā, tad jau būs pavisam interesanti un labi! Tad mums iznāks, ka Reģionālajā fondā ieskaitītos līdzekļus prioritāri var novirzīt īpaši atbalstāmo teritoriju attīstības veicināšanai. Un punkts. Tādā gadījumā būs tā: mainās valdības, mainās ministri - un būs labie darbi vai nebūs? Es vēlētos šajā jautājumā jūs, kolēģi, darīt uzmanīgus. Un, ja jau tā esam nobalsojuši, tad der ieklausīties tajos vārdos, ko jums teica Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisijas deputātes Anta Rugātes kundze un Jevgenija Stalidzānes kundze. Esiet tik laipni! Vēlreiz uzmanīgi pārlasiet 81.priekšlikumu un atrodiet par iespējamu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Atbalstot 81. un 84.priekšlikumu, es gribētu deputātu uzmanību vērst uz vienu terminu jeb jēdzienu. Šeit ir minēta “ekonomiskā un sociālā attīstība”. Kurš man varētu precīzi paskaidrot, kas ir sociālās attīstības veicināšana? Kas ir sociālā attīstība? Ir... Nē... Ir sociālā vienlīdzība, ir sociālās programmas, ir sociālā nevienlīdzība, ir daudzi un dažādi citi jēdzieni… Vieni saka, ka tie sociāldemokrāti, kas šeit sēž, ir tie īstie, otri saka, ka tie nav īstie… Kas ir sociālā attīstība? Vai uz nākamo lasījumu nevajadzētu šo jēdzienu tomēr precizēt šinī punktā?

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies.

Es arī gribētu komentēt šo un arī nākamos priekšlikumus. Es gribētu teikt, ka 81.priekšlikums pēc būtības nav kaitīgs un ka to varētu arī atbalstīt. Bet, ja runājam par tālākajiem, tad jāteic, ka nav nozīmes šobrīd sadrumstalot visu šo Reģionālā fonda sniegto iespējamo atbalstu, drīzāk mums ir jāgaida valdības viedoklis, jo šobrīd valdībā tiek sakārtots viss uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu spektrs, tiek noteikts, kuri fondi ko darīs. Tā virzība notiek tādējādi, ka Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija savā pārziņā ņem visu to atbalstu, kas skar mazos un vidējos uzņēmumus, gan ar lauksaimniecību saistītos, gan arī ar lauksaimniecību nesaistītos. Loģiski būtu, ka Reģionālais fonds ietu vairāk tajā virzienā, kur ir infrastruktūras projekti - vietēja vai reģionāla mēroga projekti, kuri saistīti ar infrastruktūru un kuriem būtu vajadzīgs gan kaut kāds līdzfinansējums no valsts puses, gan arī vietējais. Līdz ar to šeit jāveido konkrēts modelis. Lai šobrīd likumprojektu nesaraibinātu, es lūgtu pārāk neaizrauties ar “saskaldīšanu” un drīzāk vadīties pēc komisijas ieteiktā modeļa, neatbalstot virkni šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Reģionālais fonds darbojas ekonomiski pareizi, veiksmīgi un dod ļoti labus rezultātus: budžeta līdzekļi tiek izlietoti mazo projektu realizācijai īpaši atbalstāmajos lauku reģionos. Un pats galvenais ir tas, ka šie izlietotie budžeta līdzekļi pēc diviem gadiem nodokļu veidā atgriežas Valsts kasē. Ko vēl labāku var vēlēties!

Nezinu, kam ir sakāpis galvā dzeltenais šķidrums, ka viņš ierosina iznīcināt to, kas ir labs!

Kuduma kungs izteica jautājumu: ko nozīmē sociālā attīstība? Tās ir skolas un feldšeru punkti, tie ir pabalsti bērniem un jaunradītas darba vietas.

Ne jau tā tos līdzekļus izlieto, kā to dara Aizsardzības ministrija, kura pārskaita ārvalstu firmām naudas līdzekļus un nodibina ofšoru zonās visdažādākos uzņēmumus!

Tas priekšlikums ir atbalstāms. Ir nu gan atradušies cilvēki, kuri labu pasākumu taisās iznīcināt!

Es vēlreiz atkārtoju: aicinu atbalstīt 81.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 81.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 5, atturas - 35. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. Paldies.

82.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 83.priekšlikumu iesniedzis deputāts Modris Lujāns. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles dep. M.Lujāns: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 83. - deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 17, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Sprindžuks. 84.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas ir tik tiešām pārsteidzoši, ka jūs, atklāti sakot, “norakāt” labu pasākumu, kuru līdz šim veica šis fonds. Sociālo un darba lietu komisija ir 84.priekšlikumā, it īpaši 3.apakšpunktā, pareizi norādījusi, kāda veida finansējumam tie līdzekļi ir jānovirza un kur tie ir jāiegulda. Tas tik tiešām sniegtu mazajām saimniecībām ļoti lielu palīdzību. (It sevišķi jāpiemin tādi finansējuma virzieni kā procentu apmaksa par mērķdotācijām, ekonomiskā izglītība, kā arī sociālā izglītība un pašvaldību attīstības programmu izstrādāšana.) Tas tik tiešām ir vajadzīgs, jo sīkie uzņēmumi nesaņem citas dotācijas no valsts budžeta. Tās saņem tikai lielie uzņēmumi. Tagad mēs, kā saka, ar lielu nepacietību gaidām, kad atnāks šurp Eiropas nauda, bet tā nauda diemžēl līdz Latvijas mazajiem uzņēmumiem nenonāks. Un nenonāks arī līdz īpaši atbalstāmajos reģionos esošajiem sīkajiem uzņēmumiem, kuri rada kaut vai vienu vai divas, vai trīs darba vietas un kuros nodarbinātie cilvēki necieš iztikas minimuma spiedienu, necieš no tā, ka nav vispār iztikas līdzekļu.

Aicinu atbalstīt 84.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu vēlreiz atgādināt, ka ir jālasa pilnībā viss likums. Te jau izskanēja tāda doma, ka citā likumā būšot runa par īpaši atbalstāmajām teritorijām, bet par tām taču ir runāts šajā pašā likumā, tikai divas lappuses tālāk!

Es gribu pateikt, ka 83.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Modris Lujāns, Saeimas sēdē neatbalstīja tikai un vienīgi tāpēc, ka ir cits priekšlikums - 113.priekšlikums - , kurš attiecas uz pārejas noteikumiem. Jo juristi ieteic, ka šādai normai par līdzšinējā fonda darbību ir jābūt pārejas noteikumos.

113.priekšlikums skan tā: “Ar šo likumu izveidotais Reģionālais fonds pārņem visas tiesiskās un finansiālās saistības...” Un tālāk seko tāds pats teksts, kāds jau bija deputāta Lujāna priekšlikumā. Vajag ievērot tādas nianses, tāpēc arī nevarēja tajā tekstā atbalstīt šo deputāta Lujāna priekšlikumu. Taču te, pārejas noteikumos, nu tas būs.

Par šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Arī es strādāju Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisijā, bet nebiju tajā sēdē, kurā sagatavoja šo priekšlikumu. Nu labi, es par to nobalsošu: jo lielāks ķīselis, jo labāk. Bet ja nu šeit būs aizmirsta viena funkcija un tā būs vajadzīga? Ja likuma pantā ieraksta deviņus apakšpunktus, var būt tā, ka 10., 11. un 12.apakšpunkts ir aizmirsti. Un ko tad? Tad naudu tur nevarēs iedot. Lūk, tāda ir problēma! Bet labi, ka vēl ir trešais lasījums. Strēbsim to putru!

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām

R.Zīle (īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Es izsaku gandarījumu par Sociālo un darba lietu komisijas darbu ar šiem priekšlikumiem.

Protams, šajā priekšlikumā minētie pasākumi kalpos par pamatu valdības darbam, bet es tomēr aicinu nepieņemt šādu redakciju. Minēšu tikai divus iemeslus. Pirmais. Ja tiek lietoti vārdi, ka “daļēji” vai “kopīgi” finansē, tad nevar saprast, ko darīt saskaņā ar 1., 2.punktu, - vai to var darīt daļēji vai kopīgi, vai arī pilnībā.

Otra lieta. Ja šie 9 apakšpunkti tiks pieņemti, tad no šā fonda nekad nevarēs līdzfinansēt nevienu Eiropas Savienības projektu. Un tas fakts jau pārvelk svītru šim fondam. Manuprāt, tas lielā mērā mazina fonda nozīmi.

Mēs valdībā tiešām ņemsim vērā šos pasākumus, bet es aicinu tā nebalsot šodien.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

M.Sprindžuks. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 84.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 6, atturas - 29. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. Paldies.

85.priekšlikumu iesniedzis deputāts Arnis Kalniņš. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs nupat dzirdējām ministra teikto, ka Ministru kabinets nu izmantos visu to “buķeti” - visus tos atsevišķos instrumentus, kas šeit ir minēti. Nu, es gan negribētu neko ar mīnusa zīmi teikt par iepriekšējo priekšlikumu - 84.priekšlikumu - , tomēr uzskatu, ka mūsu iesniegtais 85.priekšlikums ir kompakts, vieglāk pārskatāms, un aicinu atbalstīt to.

Es gribu vēlreiz atgādināt to, ka šis instruments, kas tiek praktiski izmantots, daļēji vai pilnīgi kompensējot procentu maksājumus, ir galvenais instruments, ka tas ir attaisnojies. Kāpēc mēs kautrējamies šos instrumentus nosaukt šeit likumā? Tas ir ne tikai Latvijas miniatūrajā mērogā jau akceptēts un pozitīvi novērtēts instruments, lai atbalstītu uzņēmējdarbību; tas tiek izmantots daudzās modernās pasaules valstīs. Šos instrumentus vajadzētu šeit pieminēt.

Arguments ir tas, ka mēs, lūk, nevarēsim šo naudiņu pielietot kopfinansējumiem, kopā ar to naudu, kas ceļos šurp no Eiropas Savienības fondiem. Es domāju, ka, teiksim, attiecībā uz 3.apakšpunktu var tas tā būt.

Man vienmēr ir gribējies izteikt tādu piezīmi: mēs par prioritāru vienmēr saucam to sistēmu jeb kārtību, kāda nauda ceļo šurp no Eiropas Savienības fondiem. To mēs pieņemam par absolūti pareizu, bet virknē gadījumu tā nav pielāgota tai vai citai valstij vai reģionam. Jābūt veiksmīgam uzņēmējdarbības atbalsta veidam, tāpēc nevajadzētu atteikties no šo ekonomisko instrumentu nosaukšanas likumā. Daudzu valstu likumos par uzņēmējdarbību norāda ļoti sīki šos instrumentus. Ja gribam to atstāt Ministru kabineta ziņā, tad man diemžēl rodas šaubas, vai netiks ātri “noamputēta” esošā kārtība, ja mēs neatgādināsim šeit šo instrumentu, kas ir aprobēts praksē.

Aicinu atbalstīt šajā likumā šo izvērsumu, tas nekad par ļaunu nebūs, tas nāks tikai par labu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā neatbalstījāt 81.priekšlikumu un neatbalstījāt arī 84.priekšlikumu, vismaz 85.priekšlikums ir jāatbalsta. Redziet, ir tā, kā to jau teica - ka Eiropas Savienības naudu nevar izlietot šādiem mērķiem. Bet to jau neviens neprasa. Mūsu budžetā ir 1,6 miljardi latu, un, es domāju, no turienes pusotru miljonu, kuru prasa šis fonds, var iedalīt un tas ir jāiedala, jo citādi mēs netiksim ārā no tās bedres, kurā mūsu lauksaimniecība ir iemesta iekšā. Šie līdzekļi ir no Latvijas iedzīvotājiem savāktā nodokļu nauda, un tāpēc tie var tikt novirzīti šīm vajadzībām. Mūsu frakcijas deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums ir labs un ir jāatbalsta. Ja mēs neatbalstām arī šo, tas nozīmē, ka lauksaimniecībai vispār neko nedosim. Līdz pat šim laikam mēs neuzskatām, ka tas, kam ir 10, 11 vai 30 hektāru zemes… Tas esot sīks zemnieks, kuru gandrīz vai vajag nodzīt no viņa zemes. Bet kāpēc tad Eiropas Savienības valstīs tie, kam ir 9 vai 10 hektāri zemes, saņem valsts atbalstu, turklāt ļoti lielu? Ja jau mēs paši nejēdzam neko darīt, tad vismaz jāskatās uz turieni, kurp mēs braucam ekskursijās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 85.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 16, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk!

M.Sprindžuks. 86.priekšlikumu iesnieguši deputāts Modris Lujāns, Sociālo un darba lietu komisija un deputāts Arnis Kalniņš. Diemžēl komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 87.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienītie deputāti! Palasīsim, ko tad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izdarījusi ar Reģionālo fondu! Veidojas ļoti interesanta situācija. Ministru kabinets tātad izveido Reģionālo fondu, fonda darbību pārbauda atbildīgais ministrs, fondā ieskaitītos līdzekļus tikai prioritāri var novirzīt īpaši atbalstāmajām teritorijām… Reģionālā fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Kā bija līdz šim? Līdz šim bija Reģionālā fonda padome, koleģiāla institūcija, bet tagad palicis tikai viens pats ministrs, kas lems par šīs naudas izlietošanu. Agrāk šī nauda bija paredzēta īpaši atbalstāmajiem reģioniem, bet tagad - tikai prioritāri. Tātad var šo naudu novirzīt arī citur, ja ministrs uzskata par vajadzīgu.

Katrā ziņā es domāju, ka Reģionālais fonds pēc Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļu ienākšanas Latvijā tajā brīdī, kad mēs iestāsimies Eiropas Savienībā, varbūt zaudēs savu nozīmi, pārveidosies kaut kādā citādākā institūcijā, sektorālā institūcijā, bet pagaidām tas vēl būs. Šajā pārejas periodā tas vēl būs!

Kāds iemesls bija, pirmkārt, valdībai un, otrkārt, atbildīgajai komisijai sašaurināt fonda publicitāti tādā veidā, ka viss tiek lemts šaurā lokā bez citu partneru piesaistes? Un piedevām atteikties, daļēji atteikties, no naudas tērēšanas īpaši atbalstāmajām teritorijām... Par tām ir tālāk šajā likumprojektā teikts, ka Ministru kabinets nosaka šādas teritorijas statusu un ik pēc septiņiem gadiem to varbūt pamaina.

Attiecībā uz šo priekšlikumu, ko ir iesniedzis deputāts Burvis, es domāju, ka tā ir daudzmaz normāla situācija, kādai vajadzētu būt, fondam pārejot no vienas ministrijas otrai. Tiks saglabātas tās pozitīvās lietas, kas fonda pārvaldē bija līdz šim.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks. Lūdzu balsot saskaņā ar komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 6, atturas - 40. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. 88.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 89.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 90.priekšlikumu iesnieguši deputāti Urbanovičs un Pliners. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 91.priekšlikumu iesnieguši deputāts Burvis un Sociālo un darba lietu komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 92.priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 93.priekšlikumu iesnieguši deputāti Bunkšs un Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 94.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Sprindžuks. 95.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 96.priekšlikumu arī ir iesniegusi atbildīgā - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. 97.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 98.priekšlikumu iesnieguši deputāti Urbanovičs un Pliners. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 99.priekšlikumu iesnieguši deputāti Burvis un frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 100.priekšlikumu iesnieguši deputāti Bunkšs un Burvis. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Bunkšs. (Starpsauciens: “Jāni, tu taču solīji!”)

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Šajā mirklī jāpiekrīt tam, ko teica Anna Seile, - tas, ko mēs esam te iebalsojuši, ir diezgan liels ķīselis. Teiksim: lai spēks un veselība darba grupai un lai tagad tiek galā ar to ķīseli, ko nāksies izstrēbt! Bet, pirms pie tās strēbšanas ķeramies klāt, es tomēr gribētu norādīt uz vēl vienu tādu mazu ķīselīti un lūdzu to ņemt vērā gan atbildīgajā komisijā, gan darba grupā. Proti, manuprāt, nav bijis atbildīgajā komisijā īsti skaidrs, ko nozīmē īpaši atbalstāmie reģioni un ko vispār nozīmē reģionālā politika tajā kontekstā, kādā mēs to esam skatījuši šā likumprojekta pirmajās nodaļās. Es šobrīd nekādi nevaru saprast, kā tas var būt, ka ar šā likuma spēkā stāšanos zaudēs spēku likums “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”. Pirmkārt, lai pārņemtu visas tās funkcijas, kas šajā likumā ir paredzētas attiecībā uz īpaši atbalstāmajiem reģioniem, no šā likuma spēkā stāšanās brīža paies ne mazāk kā pusgads. Nu paskatieties, kas tur tālāk ir rakstīts! Ministru kabinetam ir jānosaka plānošanas reģionu robežas sešu mēnešu laikā. Pēc tam, protams, paies vēl kāds laiks, kamēr izvirzīs attiecīgos plānošanas reģionu pārstāvjus uz Nacionālo reģionālās attīstības padomi.

Man šobrīd, protams, nav cita ieteikuma, kā vien tas - atbalstīt manis un deputāta Burvja iesniegto 100.priekšlikumu. Un, es domāju, varētu atbalstīt arī 101.priekšlikumu, kur ir vairāk vai mazāk detalizēti parādīta tā pakāpenība, tas veids, kādā Reģionālās attīstības likums atrisinās arī tos jautājumus, kuru risināšana ir iesākta ar Īpaši atbalstāmo reģionu likumu. Te jau kāds no deputātiem norādīja, ka, mēģinot šajā likumā ieviest tikai atsevišķas normas attiecībā uz īpaši atbalstāmajiem reģioniem, mēs īstenībā varam radīt haosu tajos projektos, kuru izskatīšana ir sākta pagājušā gada nogalē un turpināsies vēl līdz 2004.gada jūnijam, kā tas ir šajā priekšlikumā atzīmēts. Var jau būt, ka nekāds lielāks “ķīselis” neradīsies, ja jūs neatbalstīsiet šos priekšlikumus, taču es domāju, ka uz trešo lasījumu ir tomēr ļoti rūpīgi jāpaskatās, kā tehniski atrisināt šos jautājumus par īpaši atbalstāmo reģionu pēctecību.

Īpaši atbalstāmo reģionu likums nav tas pats, kas Reģionālās attīstības likums. Tā ir tikai viena maza funkcija. Gadā tie ir nepilni 800 000 latu, ar kuriem nodrošina pārsvarā mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Tāds ir Īpaši atbalstāmo reģionu likumā iekļautais finansējums. Ne vairāk. Reģionālās attīstības likums piesaka daudz lielākas ambīcijas.

Šeit jau Sprindžuka kungs minēja to, ka īstenībā izskatās tā, ka valdībai šobrīd nav īstas skaidrības par to, kādi būs gan finansu, gan arī citi instrumenti, kā šo plānošanas reģionu funkcijas turpmāk nodrošināt. Taču katrā ziņā es aicinu atbalstīt gan 100., gan 101.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš).

Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu Bunkša kungam iebilst, ka atbildīgajai komisijai nevar būt īsti skaidrs vai neskaidrs. Jo komisija ir institūcija, kura lēmumus pieņem, atsevišķi balsojot vai nebalsojot katram no 16 locekļiem.

Ja mēs runājam par pārejas noteikumiem, tad jāteic, ka man patīk, ka likumu normāli pieņem līdz trešajam lasījumam. Tā kā komisija ir izveidojusi pati savas redakcijas vai noteikusi, kurus no priekšlikumiem tā atbalstīs trešajā lasījumā, mēs tagad sākam runāt par pārejas noteikumiem.

Skaidrs, ka valdībai ārkārtīgi gribējās šo likumu pieņemt laikus un par to liecina tas fakts, ka budžets ir pieņemts laicīgāk par likumu. Vēl vairāk. Valdība lūdza un mēs prasījām noteikt šim likumam steidzamību. Vēl vairāk. Valdība pat bija ar mieru šo likumu vai veselu virkni no šajā likumā ietvertajiem nosacījumiem pieņemt tā sauktajā Satvermes 81.panta noteiktajā kārtībā kā noteikumus ar saistošu spēku. Nav jau vērts šodien, Bunkša kungs, strīdēties par pārejas noteikumiem, kamēr mēs nezinām, kāds ir likums, kādas funkcijas tas nosaka un kam tās nosaka. Tieši tāpēc nav vērts par to diskutēt. Valdība ir iesniegusi šo, un ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs likums “Par īpaši atbalstāmiem reģioniem”. Tā ka, ja jūs varat izpratnes un prāta trūkumu attiecināt uz komisiju, tad pasakiet arī to, ka šāds izpratnes un prāta trūkums piemīt valdībai, kas to iesniedz. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Mēs nekādā veidā to neesam… vairs tikai nedaudz esam to redakcionāli sakārtojuši lielos vilcienos, uzskatīdami, ka pārejas noteikumu redakcija tiks pieņemta tad, kad parlaments būs trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu izskatījis un būs pieņēmis visus iepriekšējos pantus.

Tā ka šobrīd es pat aicinu neatbalstīt deputātu Bunkša un Burvja iesniegto 100.priekšlikumu, un es aicinu neatbalstīt arī 101.priekšlikumu, kuru ir iesniegusi mana dzimtā frakcija “Latvijas ceļš”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Cienījamais Leiškalna kungs! Ir jāpiekrīt jūsu teiktajam, ka tas “ķīselis” ir uz parlamentu atnācis no valdības. Un ar šo “ķīseli” jums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir tikpat grūti, cik grūti mums Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir ar otru likumu.

Bet, ja runājam par pārejas noteikumiem, tad jāteic, ka nez kāpēc komisija tomēr ir sagatavojusi un atbalstījusi veselu rindu pārejas noteikumu, bet par dažiem pārejas noteikumiem ir nolēmusi, ka tie ir jānoraida. Taču konceptuālā ziņā mūsu viedokļi saskan, Kārli!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Valdības priekšlikumā “ķīseļa” nebija. “Ķīselis” radās šodien. Es gribu atgādināt tikai to, ka 25.pantā ir noteikts, kā piešķir un atceļ īpaši atbalstāmās teritorijas statusu. Tur ir pateikts, ka Ministru kabinets izstrādās šo kārtību. Taču, kamēr šī kārtība nav izstrādāta, spēkā paliek vecā kārtība, līdzšinējā, un tas tiks noteikts pārejas noteikumos, kurus mēs te ierakstīsim trešajā lasījumā. Tāpēc es aicinu neatbalstīt tos priekšlikumus, kurus komisija nav atbalstījusi.

Es gribu vēl atgādināt: nekavēsimies ar šā likuma izskatīšanu! Nenoteiksim garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai! Jo naudiņa no Eiropas nāks. Un kas tad notiks? Kas to pārvaldīs?

25.panta otrajā daļā ir arī pateikts, ka īpaši atbalstāmās teritorijas statusu pārskata ik pēc septiņiem gadiem. Arī tas ir saskaņots ar tiem noteikumiem, pēc kuriem mēs saņemam to naudiņu no Eiropas.

Lūdzu, vairāk uzticieties komisijai, atbalstiet komisijas ieteiktās redakcijas, nevis tādas, kuras kādam iešaujas prātā un par kurām tad ar balsu vairākumu nobalso!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ir tāds vēsturisks izteiciens, ka par velti ir tikai siers peļu lamatās. Pilnībā uzticēties varbūt var svētajam tēvam, bet uzticēties Eiropas Savienībai vajag tikai zināmās robežās! Man liekas, mēs visi labi saskārāmies ar tās uzticēšanos: Eiropas Savienība savām jaunajām dalībvalstīm dos tikai 10%… (Kopā tur tad būs 25 valstis.) Tā ir visa uzticēšanās! Tiek ļoti labi gradēts, kas pienāksies vecajām dalībvalstīm un kas - jaunajām.

Seiles kundze! Šinī brīdī es vairāk ticu tam, ka Latvijas valsts budžets iedos Reģionālajam fondam naudu, lai varētu turpināt Latvijas uzņēmēju atbalstīšanu depresīvajos rajonos. Eiropas Savienībai es diemžēl tikai daļēji uzticos. Var jau būt, ka nākamgad kaut kas parādīsies... Tādēļ solīt to naudu, kas karājas augstā kokā, nu gan nevajadzētu! Tas būtu pāragri.

Tādēļ aicinu šinī brīdī - vēl ir otrais lasījums - atbalstīt cienījamā Bunkša kunga un frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu. Vajadzētu šo iniciatīvu atbalstīt! Un tad jau uz trešo lasījumu... Var nepiekrist tādam viedoklim, bet es uzskatu, ka vajag tomēr vēl kādu laika periodu, kurā varētu izstrādāt redakciju trešajam lasījumam. Jo mums šodien ir jālabo klasisks Ministru kabineta brāķis un nekompetence. Nu nevarēs taču Saeimas komisija īsā laika periodā izdiskutēt atkal jaunus priekšlikumus, ja tādi tiks iesniegti! Priekšlikums par laika periodu būs vēlāk, bet šinī brīdī es aicinu atbalstīt Bunkša kunga un frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Skaidrs, ka mums šodien ir problēmas, konceptuāli izskatot un sakārtojot šo likumprojektu, jo mēs vienkārši tagad skatāmies, kurā vietā ir pielaista lielāka kļūda. Pieskaroties šai tēmai, gribu tomēr kopumā izveidot šo “vertikālīti”. Protams, neuzskatu šo likumprojektu par tādu, kurš risina šos jautājumus, bet gan par tādu, kurš vismaz ir konceptuāls piedāvājums. Vispareizākais, visprecīzākais bija, protams, Roberta Zīles projekts, ko viņš iesniedza valdībā. Tur vismaz bija skaidrs, ko viņš grib. Pēc tam valdība izdarīja tajā izmaiņas, un, es domāju, Roberts Zīle vairs nepazina savu projektu. Pastāvot šādām nostādnēm, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai jau ir daudz grūtāk sakārtot šo jautājumu un piedāvāt parlamentam. Un, protams, mums parlamentā, to izskatot un izsekojot, kā pati doma bija ievirzīta, ir atsevišķa pakāpe domāšanas līmenim. Bet, protams, es piekrītu Annai Seilei, ka pats būtiskākais iemesls, kura dēļ šis jautājums tiek sakārtots, ir tas, lai ātrāk izveidotu fondu un no fonda dabūtu naudiņu. Varbūt vajadzēja jau pašā sākumā izveidot fondu pie Izglītības un zinātnes ministrijas vai Finansu ministrijas vai pie kādas citas institūcijas un tādējādi sakārtot šīs lietas. Faktiski mēs ar šo likumu apaudzējam fondu ar struktūrām, it kā izplešam uz visu valsti un reģioniem. Tā ka, no tāda viedokļa raugoties, ir skaidrs, ka patīkami nebūs nekādos apstākļos, pie jebkura risinājuma.

Nobeigumā, protams, es gribētu pateikt, ka ir skaidrs, ka mēs nelielu kļūdu pieļāvām tajā ziņā, ka gan Reģionālās attīstības likumus gan Teritoriālās plānošanas likumu vajadzēja nodot vienai un tai pašai komisijai. Tad mēs tos abus kopā izskatītu vai nu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Vienai un tai pašai komisijai bija jābūt atbildīgajai par abiem likumprojektiem, lai sakārtotu to visu.

Taču es domāju, mēs tomēr kopumā iziesim no šīs situācijas, kaut gan patīkama tajā ir maz.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Tātad tā vai savādāk Kārlis Leiškalns un Anna Seile pašlaik apstiprināja, ka no šā likuma ir iznācis “ķīselis”. Un būtībā jau nav svarīgi, vai “ķīselis” ir sanācis komisijā, parlamentā vai Ministru kabinetā. Teiksim, es patiešām varētu konceptuāli piekrist Leiškalnam, ka Ministru kabinets jau nu pārāk bieži dod nesaprātīgus ierosinājumus. Bet ne jau tur ir lietas būtība. No dažādām pusēm atzīstot to, ka ir “ķīselis” ar šo likumu, Anna Seile tomēr saka: uzticēsimies! Uzticēties ir ļoti labi un brīnišķīgi. Bet ko mēs uzticēsim? Uzticēsim sadalīt viegli iegūtu naudu. Jo nevar uzskatīt, ka nauda, kas nāk no Eiropas, ir sūri grūti nopelnīta. Tātad viegli iegūtu naudu uzticēsim sadalīt nesakārtotā sistēmā, sadalīt šo naudu “ķīselī”. Es jums atgādināšu, ka bija tāds slavens kreditēšanas paņēmiens, kas saucās “G-24”. Tur arī bija liela uzticība un liels un bēdīgi slavens “ķīselis”. Uzticēsimies tālāk!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varu tikai pabrīnīties par to dokumentu sagatavotību, kurus atsūta Saeimai. Tie ir vai nu galīgi “zaļi”, tā ka mums ir jāstrīdas un tie jāpārstrādā, vai arī tajos ir divdomība. Arī šis atsūtītais dokuments ir tāds. Ne valdībai, ne tiem, kas sagatavoja šo likumprojektu, neinteresē lauku iedzīvotāju dzīve, it īpaši atbalstāmajos reģionos. Redziet, parādās jau jauna organizācija - SIA - sabiedrība ar ierobežotu domāšanu reģionu attīstībā!

Kāpēc SIA “Reģionu attīstība” ir vajadzīga? Vai tad līdz šim laikam Ekonomikas ministrija neizpildīja tās funkcijas? Izpildīja. Nē, vajag izveidot jaunu organizāciju! Tur no tiem 800 000 latiem vismaz 200 000 latu viņi izlietos savām vajadzībām, saviem komandējumiem… Uzreiz sāksies dažādas strukturizācijas, pārveidošanas, izveidošanas, un tur tiks notriekta tā naudiņa. Un zemniekiem paliks tikai santīmi.

Uztrauc tas, ka tik pavirši sagatavoti dokumenti izraisa mums debates un strīdus un tas viss diemžēl pazemina Saeimas reitingu. Un tā tas ir tikai tāpēc, ka Ministru kabinets un tās organizācijas, kas nodarbojas ar šādu dokumentu sagatavošanu, strādā ļoti nekvalitatīvi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Burvja kungs, šeit nav nekāda “ķīseļa”! Ir likumprojekts, kuru mēs varētu vēlēties par labāk sagatavotu. Likumdevējs mūsu zemē ir nevis valdība, bet Latvijas Republikas parlaments. Valdības iesniegto likumprojektu mēs nodevām Saeimas komisijām. Jā, likumprojektā saduras divas intereses jeb divas pārstāvības - tā ir centrālās varas viedokļa sadursme ar pašvaldību un pašvaldību organizāciju viedokli. Tas rada reizēm jucekli, deputātiem balsojot: vienreiz atbalstīdami centrālo varu, bet otrreiz vairāk atbalstīdami pašvaldību pausto viedokli, mēs paši taisām “ķīseli”.

Es nesaku, ka valdības iesniegtais likumprojekts bija ideāls. Es piekrītu, ka likumprojekts bija diezgan pavāji sagatavots un diezgan pavēlu iesniegts Saeimā. Taču par likumu, kuru pieņemsim trešajā lasījumā, būsim atbildīgi tikai un vienīgi mēs, nevis iesniedzēji. Jo Latvijas Republikā ir izpildvara, kas tiek saukta par Ministru kabinetu un kas atbild par administrāciju, bet par likumu kvalitāti atbild parlaments. Un katrā tādā reizē, kad parlamentā jūs vienojaties ar kādu trešo “spēlētāju” darboties pretī valdībai, tad likumdošanā iejaucas Valsts prezidente, izmantojot savas Satversmē noteiktās tiesības, un sūta likumu atpakaļ. Un tad man reizēm liekas, ka jūsu vienīgā vēlēšanās ir tieši tā - lai likumu atdotu atpakaļ. Lai pierādītu, ka te kāds ir muļķis. Un galarezultātā mēs pierādām, ka muļķi esam paši. Par likumu, par tā kvalitāti esam atbildīgi mēs visi kopā, jo katram no mums ir tiesības pieprasīt balsojumu par katru atsevišķu normu, par katru atsevišķu priekšlikumu un nobalsot. Un, ja balsojuma laikā kāds no mums ir izgājis no zāles un līdz ar to mainās attiecības starp likumā ieliktajām koncepcijām, tad rodas tas “ķīselis”. Tātad - ne jau valdības dēļ, bet dēļ mūsu neuzmanības, paviršības vai nevēlēšanās strādāt intensīvi un līdz galam. Tieši tādēļ!

Ja uzvarēs “pašvaldnieku” jeb decentralizācijas koncepts, tad viss būs kārtībā, ja likumā visas normas pārstāvēs šo ideju. Ja - tieši otrādi - uzvarēs centrālās varas koncepts, arī tad viss būs kārtībā.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Godātais Leiškalna kungs, vārds “ķīselis” izspruka no jūsu mutes un es vienkārši turpināju, domājot, ka jums tad būs labāk saprotams, par ko ir runa. Un, ja jūs to domājat, ka tas nav “ķīselis”, nu tad atrodiet kādu citu apzīmējumu.

100. un 101.priekšlikumi bija vērsti uz tieši to, lai nepieļautu pārrāvumu laikā starp veco sistēmu un jaunveidojamo sistēmu, lai saglabātos pēctecība un lai tā kārtība tomēr būtu, un lai būtu vismaz kāds, kurš uzrauga naudu, vai vismaz kāds, kurš atbild par to, ka šī nauda atnāk un aiziet tur, kur vajag.

Sēdes vadītājs. Vai Inese Birzniece vēlas runāt?

Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pirmām kārtām gribētu iebilst Kārlim. Šinī brīdī nevajag vainu novelt no slimās galvas uz veselo! Saeimai nav jāatbild par to, ka jūsējie - valdošā koalīcija, jūsu ministri - nevar saskaņot valstī koncepciju; ka Ministru kabinets nevar saskaņot reģionālo attīstību, nevar saskaņot to, kā attīstīsies Latvijas pašvaldības. Tā ir pirmā problēma. Šinī brīdī Saeima nevar pavēlēt nevienai pašvaldībai vai šīm struktūrām. Pareizi tu, Kārli, norādīji uz to, ka tiek mēģināts uzspiest centralizāciju - centralizēti savākt visas Eiropas naudu un tad centralizēti dalīt šo naudu. Tā ir pirmā nelaime šinī likumā.

Otrā nelaime ir bezatbildība, pati naturālākā bezatbildība, ko Ministru kabinets plānoja: vienkārši likvidētu vienu fondu, saistības atstātu nevienam nezināmas, pēc tam šo naudu pārņemtu pie sevis uz Finansu ministriju - pie īpašā ministra. Tas neiznāks! Saistības un tā nauda būs jāpārņem! Nevarēs kārtējo reizi piemānīt Latvijas, it sevišķi depresīvo rajonu, zemniekus un uzņēmējus.

Es gribētu vēlreiz teikt: “Kārli, nu panāciet vienreiz obligāto koalīcijas balsojumu!” Nevajag te diedelēt no opozīcijas un pēc tam atkal opozīciju apvainot nepareizos balsojumos! Tas ir nonsenss.

Es gribu šodien pateikt arī to, ka šī valdība ir jau sabrukusi. Viņa vienkārši ir tiktāl demoralizējusies, ka nav spējīga pat savā sabiedriskajā struktūrā organizēt vajadzīgos balsojumus. Taču tad man atkal ir jautājums: “Ja tu, Kārli, pateici to, ka šie balsojumi (Smejas.) ir ar noteiktu mērķi, tad kādi ir tie obligātie balsojumi? Kā intereses jūs obligātajos balsojumos realizējat?” Es ceru, ka tu uz to arī atbildēsi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis - otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es gribētu norādīt uz vienu pretrunu, kuras dēļ mums šī diskusija izvērtās. Tas ir saistībā ar cienījamā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja Leiškalna kunga izteicieniem. Šeit faktiski, pēc viņa vārdiem, it kā saduras tendences. Ja mēs atbalstām pašvaldības, tādā gadījumā tas ir decentralizācijas princips. Ja mēs atbalstām centrālo varu, tad tas it kā būtu centralizācijas princips.

Un te tad nu parādās šī pretruna - pretruna starp teoriju un praksi jeb starp vārdiem un darbiem. Proti, mēs, darbos atbalstot centrālo varu, vārdos mēģinām cilvēkiem iestāstīt, ka iestājamies par decentralizāciju. Nevar savienot šīs lietas! Tā arī sakiet: “Mēs iestājamies par turpmāku centralizāciju!” Un tad viss būs kārtībā, un tad mēs tā arī strādāsim pie konkrētā likuma.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 100.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 10, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Sprindžuks. 101.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. (Starpsauciens: “Noņem!”)

M.Sprindžuks. Noņemts.

102.priekšlikumu… (Smejas.)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu par 101.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 8, atturas - 31. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Sprindžuks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. 102.priekšlikumu iesnieguši deputāti Bunkšs un Burvis. Nevajag atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 103.priekšlikumu arī iesnieguši deputāti Bunkšs un Burvis. Šo vajag atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. 104.priekšlikumu arī iesnieguši deputāti Bunkšs un Burvis. Komisija lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 105.priekšlikumu iesniedzis deputāts Arnis Kalniņš. Tas ir daļēji atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 106.priekšlikumu iesniedzis deputāts Bunkšs. Arī tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 107.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 108.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Sprindžuks. 109.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 110.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 111.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Sprindžuks. Apsveicam Imantu Burvi!

112.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Komisija lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 113.priekšlikumu iesnieguši deputāti Urbanovičs un Pliners. Komisija daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Sprindžuks. 114.priekšlikumu iesniedzis deputāts Burvis. Komisija daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Un visbeidzot - 115.priekšlikums. To iesniegusi atbildīgā komisija un pati to atbalstījusi, un lūdz arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Paldies. Priekšlikumu izskatīšana ir beigusies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Reģionālās attīstības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 14. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Sprindžuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.marts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 11.martu... vai, es atvainojos, 11.februāri! Pēc tam darba grupa varēs strādāt.

11.februāris.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kārlim Leiškalnam!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs un ziņotāja kungs! Es mēģināšu ieteikt kompromisu, tādēļ ka garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš nebūt nav iemesls, lai rastos labāki priekšlikumi, nedz arī skaita ziņā to tad ir vairāk. Drīzāk ir tieši otrādi.

Komisija strādās ar priekšlikumiem un, ja vajadzēs, tad, vadīdamās pēc atbalstītajiem priekšlikumiem, ģenerēs pati savu - komisijas redakciju. Anna ieteic 11.februāri, bet es savukārt iesaku 20.februāri, jo šis likums ir, tā teikt, sastāvdaļa Latvijas Republikas sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā un tam ir jātiek pieņemtam līdz šā gada maijam. Obligāti.

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks. Lūdzu!

M.Sprindžuks. Es gribētu pamatot, kādēļ vajadzētu šādu termiņu - 17.martu. Jūs redzat, cik neizdiskutēti ir šie priekšlikumi. Mums nav jēgas pāris nedēļās skriet un kaut ko, piedodiet, sačakarēt. Mums vajag gan pašiem frakcijās tikt skaidrībā, gan arī izveidot starp šīm divām komisijām, kurās tiek skatīti divi dažādi likumi - “Teritorijas plānošanas likums” un “Reģionālās attīstības likums” - vienotu darba grupu, kas vienotos par konceptuālu izpratni. Tas viss prasīs laiku. Un galu galā mums taču vajag te visu izdiskutēt arī ar pašvaldību deputātiem un pašvaldību mēriem. Es domāju, ka tas būtu normāli, ka mēs šādu likumu izdiskutētu ar sabiedrību. Tam ir vajadzīgs vismaz viens mēnesis. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu - 17.martu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim!

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Arī es gribētu atbalstīt 17.martu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Ja citu priekšlikumu nav, tagad balsosim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteiktu 17.martu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 11, atturas - 8. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 17.marts. Paldies.

M.Sprindžuks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības piedalīšanos starptautiskajā militārajā operācijā Dānijas Karalistes bruņoto spēku kontingenta sastāvā Kirgizstānas teritorijā”.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Atgādināšu, ka šorīt pieņēmām likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” un šajos likuma grozījumos paredzējām, ka Latvijas spēki var piedalīties citu valstu vadītās starptautiskās operācijās. Šajā gadījumā ir runa par Dānijas Karalistes bruņoto spēku kontingentu Kirgizstānā. Šajos grozījumos, ko mēs šorīt pieņēmām, bija paredzēti arī labojumi, ka lēmumu par piedalīšanos šādās operācijās pieņem Saeima. Tātad mums tagad ir jālemj par piedalīšanos šajā operācijā.

Piebildīšu, ka Ārlietu komisija, kas ir atbildīgā, kā arī Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Aicinu jūs atbalstīt lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības piedalīšanos starptautiskajā militārajā operācijā Dānijas Karalistes bruņoto spēku kontingenta sastāvā Kirgizstānas teritorijā”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es zinu, ka ir vēls vakars un ka mēs jau esam noguruši, un gari nerunāšu, jo es saprotu to, ka balsojums jau ir izlemts. Taču man gribas vienīgi izteikt izbrīnu, ka šinī brīdī tas karaspēks, kas turp brauks, būs tur kā palīgspēki… nu negribas izteikties rupji… un ar to lāpstu un šķipeli šķipelēs to Kazahstānas lidlauku… par 160 000 latiem… Jo… nu Kirgizstānas… redz, es pat precīzi nosaukt nezināju, labi, ka precizējāt, es tagad zināšu. Cienījamie kolēģi, es vēlreiz saku: 160 000 latu - par Kirgizstānas lidlauka tīrīšanu vai kaut kādu tur palīgdarbu veikšanu! Žēl, dāņi tomēr varēja šīs funkcijas paši veikt un neaicināt latviešus veikt šīs palīgdarbu funkcijas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis - aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Cienījamie Saeimas deputāti! Es gribētu runāt ļoti īsi un konkrēti. Tiešām, vakar divas Saeimas komisijas atbalstīja šo Ministru kabineta priekšlikumu. Es domāju, ka mūsu valsts parāda savu attieksmi, konkrēti piedaloties pretterorisma operācijās.

Man būtu tāds vienkāršs komentārs. Ar Lujāna kungu mums pēdējā laikā diezgan daudz iznāk… Es domāju, ka jūs vienmēr esat cīnījies par vienkāršās tautas tiesībām un pienākumiem. Lūdzu, neesiet tagad tik nekrietns pret karavīru uzdevumiem, kuri ir visdažādākie. Katrs pienākums, kurš ir jāveic, tas ir jāveic.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības piedalīšanos starptautiskajā militārajā operācijā Dānijas Karalistes bruņoto spēku kontingenta sastāvā Kirgizstānas teritorijā”. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - 15. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas desmit deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par valdības lēmumu nodot privatizācijā Saulesdārzu. Šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies pāris paziņojumu.

Vārds Imantam Burvim.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas! Atgādinu, ka pirmdien mums ir tikšanās ar “Latvijas kuģniecības” prezidentu. Lūgums ne pārāk kavēties, ne vairāk par 2-3 minūtēm, būt laikā un vietā!

Sēdes vadītājs. Vārds Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Latvijas un Francijas parlamentārās sadarbības grupas locekļi! Lūdzu jūs ierasties Dzeltenajā zālē uz īsu sēdi tūliņ pēc sēdes beigām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Salkazanovs, Andrejs Panteļējevs, Žanete Vasaraudze, Helēna Demakova, Helmuts Čibulis, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers un Dainis Stalts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 3.sēde
2002.gada 31.janvārī

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (4000. un 4000-a dok., reģ. nr.1132)

Priekšlikums - dep. I.Burvis


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””(4003. un 4003-a dok., reģ. nr.1133)


Par likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”(4011. un 4011-a. dok., reģ. nr.1134)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””(4012. un 4012-a dok., reģ. nr.1135)

Priekšlikumi - dep. P.Salkazanovs
- dep. I.Burvis


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(4013. un 4013-a dok., reģ. nr.1136)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju””(4014. un 4014-a dok., reģ. nr.1137)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””(4017. un 4017-a dok., reģ. nr.1138)

Par likumprojektu “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums”(4018. un 4018-a dok., reģ. nr.1139)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””(4019. un 4019-a dok., reģ. nr.1140)


Par likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā”(4020. un 4020-a dok., reģ. nr.1141)


Par likumprojektu “Identifikācijas karšu un pasu likums”(4021. un 4021-a dok., reģ. nr.1142)

Priekšlikums - dep. A.Rugāte


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””(4022. un 4022-a dok., reģ. nr.1143)

Priekšlikums - dep. L.Bojārs


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju””(4023. un 4023-a dok., reģ. nr.1144)


Par likumprojektu “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)”(4024. un 4024-a dok., reģ. nr.1145)


Par likumprojektu “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”(4025. un 4025-a dok., reģ. nr.1146)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””(4026. un 4026-a dok., reģ. nr.1147)

Lēmuma projekts “Par A.Orniņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”(4005. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par M.Miltiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”(4006. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par J.Siliņa apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”(4007. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs

Debates - dep. L.Bojārs


Lēmuma projekts “Par I.Jaunģelžes apstiprināšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”(4008. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs

Par darba kārtību 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (1.lasījums) (Steidzams)(4000. un 4000-a dok., reģ. nr.1132)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (2.lasījums)(4000. un 4000-a dok., reģ. nr.1132)

Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums” (3.lasījums)(3889. dok., reģ. nr.642)

Ziņo - dep. R.Ražuks

Debates - dep. V.Ģīlis
- dep. Ē.Zommere
- dep. L.Bojārs
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. Ē.Zommere
- dep. V.Ģīlis
- dep. L.Bojārs
- dep. V.Muižniece
- dep. M.Vītols
- dep. A.Barča
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Šķēle
- dep. E.Baldzēns
- dep. I.Ūdre
- dep. A.Prēdele
- dep. A.Barča
- dep. A.Prēdele
- dep. V.Ģīlis

Paziņojums - dep. Dz.Rasnačs

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums - dep. A.Prēdele
- dep. P.Lāce
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Barča
- dep. P.Tabūns
- dep. G.Freimanis
- dep. L.Bojārs
- dep. I.Burvis
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. V.Lāzo
- dep. I.Godmanis
- dep. I.Ūdre
- dep. I.Birzniece
- dep. O.Zvejsalnieks
- dep. E.Baldzēns
- dep. R.Jurdžs
- dep. K.Leiškalns
- dep. P.Tabūns
- dep. G.Freimanis
- dep. O.Zvejsalnieks
- dep. I.Burvis
- dep. A.Bērziņš
- dep. V.Ģīlis
- labklājības ministrs A.Požarnovs
- dep. V.Muižniece
- dep. J.Dobelis
- dep. V.Muižniece
- dep. E.Baldzēns
- labklājības ministrs A.Požarnovs
- dep. V.Lauskis

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums - dep. M.Lujāns
- dep. A.Barča


Likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” otrreizēja caurlūkošana(3996. dok.)

Ziņo - dep. A.Seile

Debates - dep. K.Leiškalns
- dep. J.Dobelis
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs

Par darba kārtību 

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par dabas stihijas nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par valdības lēmumu nodot privatizācijai Saules dārzu

Par Saeimas deputātu jautājumu labklājības ministram A.Po˛arnovam par optimizētā un modernizētā Vides veselības departamenta un Vides veselības aģentūras darbinieku kvalifikāciju 

Par Saeimas deputātu jautājumu labklājības ministram A.Po˛arnovam par sertificēto bijušo Vides veselības centra laboratoriju tīkla likvidēšanu

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)(3731. un 3989. dok., reģ. nr.1064)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)(3801. un 3990. dok., reģ. nr.1079)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Likumprojekts “Augu šķirņu aizsardzības likums” (1.lasījums)(3951. un 3991. dok., reģ. nr.1119)

Ziņo - dep. A.Tiesnesis

Likumprojekts “Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā” (1.lasījums)(3950. un 3992. dok., reģ. nr.1118)

Ziņo - dep. A.Tiesnesis

Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (1.lasījums)(3962. un 3993. dok., reģ. nr.1127)

Ziņo - dep. Dz.Kudums
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (1.lasījums)(3724. un 3994. dok., reģ. nr.1060)

Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā” (1.lasījums)(3774. un 3995. dok., reģ. nr.1075)

Ziņo - dep. P.Apinis


Likumprojekts “Reģionālās attīstības likums” (2.lasījums)(3769. un 4001. dok., reģ. nr.1072)

Ziņo - dep. M.Sprindžuks

Debates - dep. I.Burvis
- Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis
- dep. P.Salkazanovs
- dep. J.Bunkšs
- dep. V.Lauskis
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs
- dep. K.Leiškalns
- dep. V.Lauskis
- dep. E.Baldzēns
- dep. K.Leiškalns
- dep. M.Lujāns
- dep. I.Burvis
- dep. L.Bojārs
- dep. V.Lauskis
- dep. K.Leiškalns
- dep. A.Seile
- dep. I.Burvis
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Bunkšs
- dep. P.Salkazanovs
- dep. I.Burvis


- dep. J.Bunkšs
- dep. V.Lauskis

Paziņojums - dep. M.Lujāns

Debašu turpinājums - dep. J.Bunkšs
- dep. P.Salkazanovs

- īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām R.Zīle
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Bunkšs
- dep. A.Seile
- dep. I.Burvis
- dep. V.Lauskis
- dep. K.Leiškalns
- dep. J.Bunkšs
- dep. L.Bojārs
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. K.Leiškalns
- dep. I.Burvis
- dep. V.Lauskis
- dep. P.Salkazanovs
- dep. Dz.Kudums
- dep. M.Lujāns
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. M.Lujāns
- dep. J.Bunkšs

- dep. A.Seile
- dep. M.Sprindžuks
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Rugāte
- dep. A.Seile
- dep. V.Lauskis
- dep. J.Stalidzāne
- dep. A.Rugāte
- dep. A.Barča
- dep. Dz.Kudums
- dep. M.Sprindžuks
- dep. L.Bojārs

- dep. A.Seile

- īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām R.Zīle
- dep. A.Kalniņš
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Salkazanovs
- dep. J.Bunkšs
- dep. K.Leiškalns
- dep. P.Salkazanovs
- dep. A.Seile
- dep. M.Lujāns
- dep. V.Lauskis
- dep. I.Burvis
- dep. L.Bojārs
- dep. K.Leiškalns
- dep. I.Burvis
- dep. M.Lujāns
- dep. V.Lauskis
- dep. A.Seile
- dep. K.Leiškalns

Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības piedalīšanos starptautiskajā militārajā operācijā Dānijas Karalistes bruņoto spēku kontingenta sastāvā Kirgizstānas teritorijā”(3999. dok.)

Ziņo - dep. G.Krasts

Debates - dep. M.Lujāns
- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis


Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par valdības lēmumu nodot privatizācijā Saules dārzu


Paziņojumi - dep. I.Burvis
- dep. A.Rugāte

Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"
Datums: 31.01.2002. 9:11:26 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4012 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"
Datums: 31.01.2002. 9:17:34 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4022 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" (1.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 9:27:12 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4000 steidzamību

Grozījumi likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" (1.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 9:27:40 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4000 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 9:28:12 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4000 pieņemšanu 2. lasījumā

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (3.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 9:42:54 bal011
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (3.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 10:00:08 bal012
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (3.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 10:00:44 bal013
Balsošanas motīvs: Par 2a. priekšlikumu

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (3.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 10:16:00 bal014
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (3.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 10:19:28 bal015
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (3.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 10:24:06 bal016
Balsošanas motīvs: Par 26. priekšlikumu

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (3.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 10:28:04 bal017
Balsošanas motīvs: Par 56. priekšlikumu

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums
Datums: 31.01.2002. 10:28:40 bal018
Balsošanas motīvs: Par 58. priekšlikumu

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (3.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 10:06:46 bal019
Balsošanas motīvs: Par 64. priekšlikumu

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (3.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 12:10:26 bal020
Balsošanas motīvs: Par 65. priekšlikumu

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (3.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 12:22:40 bal021
Balsošanas motīvs: Par 66. priekšlikumu

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (3.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 12:23:00 bal022
Balsošanas motīvs: Par 67. priekšlikumu

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (3.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 13:34:36 bal023
Balsošanas motīvs: Par 87. priekšlikumu

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (3.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 13:35:00 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3889 pieņemšanu 3. lasījumā

Likuma "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" otrreizēja caurlūkošana
Datums: 31.01.2002. 13:51:52 bal025
Balsošanas motīvs: Par 8. priekšlikumu

Likuma "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" otrreizēja caurlūkošana
Datums: 31.01.2002. 13:55:04 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3996A pieņemšanu

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ.nr.106) (1.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 13:59:34 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3731 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ.nr.1079) (1.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 14:00:54 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3801 pieņemšanu 1. lasījumā

Augu šķirņu aizsardzības likums (1.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 14:02:42 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3951 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā (1.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 14:04:22 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3950 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījums Nacionālās drošības likumā (1.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 14:05:44 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3962 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 14:06:56 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3724 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Muitas likumā (1.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 14:08:04 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3774 pieņemšanu 1. lasījumā

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 14:10:32 bal034
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 14:11:16 bal035
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 14:34:26 bal036
Balsošanas motīvs: Par 5.3 pantu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 14:35:04 bal037
Balsošanas motīvs: Par 5. panta 6. daļu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 14:46:26 bal038 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 14:54:10 bal039 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 13. priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 14:54:36 bal040 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 14.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 14:57:28 bal041 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 15:34:14 bal042 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 15:35:18 bal043 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 31.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 16:22:16 bal044 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 32.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 16:22:50 bal045 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 34.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 16:25:02 bal046 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 35.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 16:25:30 bal047 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 36.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 16:25:52 bal048 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 37.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 16:26:20 bal049 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 38.priekšlikumu

Datums: 31.01.2002. 16:27:20 bal050 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 16:31:18 bal051 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 45.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 16:38:06 bal052 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 65.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 16:41:00 bal053 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 77.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 16:59:34 bal054 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 81.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 17:00:08 bal055 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 83.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 17:05:14 bal056 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 84.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 17:10:16 bal057 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 85.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 17:13:48 bal058 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 87.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 17:37:02 bal059 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 100.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 17:37:34 bal060 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 101.priekšlikumu

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 17:39:28 bal061 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4001 pieņemšanu 2.lasījumā

Reģionālās attīstības likums (2.lasījums)
Datums: 31.01.2002. 17:42:00 bal062 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /17.03.2002./

Lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības piedalīšanos starptautiskajā militārajā operācijā Dānijas Karalistes bruņoto spēku kontingenta sastāvā Kirgizstānas teritorijā"
Datums: 31.01.2002. 17:46:00 bal063 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.3999