Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas astotā sēde

2002.gada 28.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīs dienas Saeimas sēdi! Pirms izskatām darba kārtību, ir jāizskata priekšlikumi par izmaiņām tajā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no trešās sadaļas 15.punktu - lēmuma projekta “Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību” izskatīšanu. Iebildumu nav.

Desmit deputāti lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” izskatīt kā pirmo jautājumu pēc sadaļas “Lēmuma projekta izskatīšana”. Iebildumu nav.

Pieci Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēviča kungam: “Kuri no Latvijas Bankas valdes un padomes locekļiem pieņēma lēmumu par naudas ieguldīšanu Rīgas Komercbankā? Cik līdzekļu tika ieguldīts vai aizdots un cik saņemts atpakaļ? Kādus zaudējumus Latvijas Bankai radīja šis pasākums, un kuri no Latvijas Bankas valdes un padomes locekļiem pieņēma lēmumu par zaudējumu norakstīšanu?”

Jautājumu nododam Latvijas Bankas prezidentam.

Izskatīsim sadaļu “Prezidija ziņojumi” par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska un Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Pliners acīmredzot vēlas runāt “pret”? “Par”! Lūdzu!

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais prezidij! Cienījamie deputāti! 14.februāra sēdē mēs jau izskatījām frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvātos grozījumus Prokuratūras likumā, Advokatūras likumā un Notariāta likumā. Frakcijas vārdā es mēģināju jūs pārliecināt, ka šo likumu attiecīgie panti ir novecojuši vismaz pēc 1995.gada, kad tika pieņemts Augstskolu likums un Ministru kabineta akreditācijas noteikumi. Jūsu zināšanai - Prokuratūras likums tika pieņemts 1994.gadā, Advokatūras likums un Notariāta likums - 1993.gadā. Es skaidroju, ka attiecīgo likumu normas - un tieši Prokuratūras likuma 33.panta pirmā daļa - uzskatāmi norāda, ka zināmas kontroles funkcijas pār juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un pār jaunu juristu turpmāko nodarbinātību nepamatoti ir piešķirtas Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei, nostādot jebkuras citas augstskolas absolventus nevienlīdzīgā situācijā ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes absolventiem. Un tas nav pamatoti ne pēc būtības, ne pēc atbilstības augstāka spēka tiesību normām.

Latvijas Republikas Satversmes 106.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Nevienam no jums nebija nekādu pretargumentu, neskaitot Burvja kungu, kurš mēģināja kaut ko runāt “pret”, bet es šaubos, vai viņš pats saprata, pret ko iebilda.

Esmu priecīgs un pat gandarīts, ka arī Sociāldemokrātu savienības frakcijas deputāti, to skaitā Burvja kungs, pierādīja, ka viņi ir spējīgi skolēni, jo tagad viņi ir iesnieguši mūsējam līdzīgu likumprojektu.

Lūdzu atbalstīt šos grozījumus Prokuratūras likumā un novirzīt tos komisijai, lai tos izskatītu Juridiskā komisija. Atkārtoju: kļūdas ir jālabo ne tikai skolas audzēkņiem, bet arī deputātiem! Es domāju, ir pienācis laiks to darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 9. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska un Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Atbalstot šo priekšlikumu, gribētu uzsvērt to, ka tik tiešām vajadzētu sakārtot situāciju likumdošanā, kura ir mainījusies, kopš šie likumi ir pieņemti. Un tas bija 1993.gadā. Pašreiz ir zināma nesakārtotība Latvijas Republikas likumdošanā. Tā rezultātā tad arī veidojas pretrunas ar Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106.pantu. Praktiski tas nozīmē, ka kontroles funkcijas Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei bija pamatotas līdz tam brīdim, kamēr tika pieņemts Augstskolu likums un Ministru kabinets izdeva Augstskolu akreditācijas noteikumus, tas ir, laikā no 1993.gada līdz 1995.gadam.

Tātad Augstskolu likuma 9.panta pirmā daļa nosaka, ka valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu absolventiem drīkst izsniegt tikai tās augstskolas, kuras ir akreditētas un kurās apgūst valsts akreditētu studiju programmu. Tādēļ mēs, lai šo situāciju likumdošanā sakārtotu, piedāvājam šos grozījumus.

Kas vēl šeit būtu jāuzsver? Katrā ziņā ir jāuzsver tas, ka būtu ļoti pozitīvi, ka mēs ņemtu vērā to faktu, ka pēc Notariāta likuma pieņemšanas ir izveidojusies vesela virkne arī citu augstskolu, ka ne tikai Universitāte ir akreditēta Latvijā, ka ne tikai šai augstskolai ir akreditētas juridiskās programmas Latvijā, bet ka ir arī šīs citas jaunās augstskolas. Tas dotu iespēju zināmā mērā panākt pretim šīm augstskolām un realizēt cilvēktiesības, kā arī radītu vienlīdzīgu konkurenci starp dažādām augstskolām, kuras ir akreditētas Latvijā, kuru programmas Latvijā arī ir akreditētas un kuras tātad var arī godīgi konkurēt savā starpā un nodrošināt labāku juridisko izglītību.

Kolēģi, es domāju, ka šo priekšlikumu noteikti vajadzētu atbalstīt, jo tas dotu iespēju sagatavot labākus speciālistus Latvijā, tas atbilstu mūsu starptautiskajām saistībām un arī Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. “Pret” runāt neviens nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska un Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Imants Burvis. Jūs runāsiet “par” vai “pret”? “Pret”. Lūdzu!

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Gribas uzreiz atzīmēt, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” būtībā ir sagatavots ļoti nevīžīgi, bez cieņas pret iesniedzēju - pašiem pret sevi.

Protams, pilnīgi var piekrist nepieciešamībai izslēgt tiesas procesa nepārtrauktības principu, kas līdz šim būtībā tika bremzējis tiesu sistēmas darbu, tiesvedības procesu, tomēr, manā skatījumā, bez nopietniem argumentiem būtu nepieņemami izskatīt jaunas nostādnes varas dalīšanas principos.

Likums “Par tiesu varu” ir pieņemts, lai nostiprinātu Latvijas Republikas Satversmes 83. un 84.pantā teikto par tiesnešu neatkarību un pakļaušanos tikai likumam. Atgādināšu, ka tiesnešus ieceļ Saeima un ka viņi ir neatceļami. Tātad būtībā, piekrītot šādiem grozījumiem, ar ministra rīkojumu varēs nevis atcelt, bet pārcelt - sākumā uz laiku, un tālāk jau dzīve rādīs.

Saskaņā ar likuma 86.pantu tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie kādas partijas, un saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu viņam ir aizliegts ieņemt citus amatus un strādāt citu algotu darbu, kas nav saistīts ar tiesneša amata pienākumu veikšanu.

Valsts ir noteikusi īpašas pilnvaras šai profesijai - pieņemt spriedumus ar likuma spēku -, un valsts ir uzņēmusies atbildību - un arī starptautisko saistību izpildes atbildību - panākt, ka tiesas vara ir pilnīgi neatkarīga. Šie grozījumi šādu neatkarību vairs nepieļauj.

Atļaušos atzīmēt anotācijā teikto, ka līdz šim Latvijā, pārprotot varas dalīšanas principu, valsts nav izmantojusi tiesnešu zināšanas un iegūto praksi valsts pārvaldē un starptautiskajās organizācijās. Tā nebija pārprašana, tā bija tīša varas dalīšanas principa ievērošana. Un tālāk, pamatojoties uz tiesnešu zināšanām un atzīto pieredzi, tiek runāts par to, ka valsts nav ļāvusi tienešiem celt savu kvalifikāciju, strādājot valsts pārvaldē vai starptautiskajās organizācijās, kur nepietiek ar teorētiskām zināšanām vien.

Tādā gadījumā šeit patiešām ir kaut kāds mistisks maisījums starp valsts varas atzariem. Līdz šim tiesas varas nošķiršana no valsts pārvaldes izpildvaras bija šīs valsts dalīšanas princips, kuru pārkāpjot tika veidotas totalitāras sistēmas. Tā tas bija pagājušajā gadsimtā gan Krievijā, gan Vācijā, gan citur.

Acīmredzot arī pie mums Ministru kabinetā pēdējā laikā ir sākuši strādāt jauni - ne tik daudz gados, kā darba pieredzē jauni - revolucionāra tipa teorētiķi, kuri, tāpat kā daudzi citi revolucionāri, sludina: “Veco pasauli grausim un gan jau kaut ko uzcelsim!” Manā skatījumā, labāk nebūs, varbūt būs savādāk, tomēr jebkurā gadījumā jebkurš “maisījums” - vai nu tā būs jauna Satversme, vai tā būs šāda tiesas varas sakļaušana ar izpildvaru - nekādu labumu nedos.

Neizpratni izsauc vēl citi jautājumi, arī anotācijā teiktais par kādu ļoti nesaprotamu lietu, ka tiesnesim vienlaicīgi būtu jāzina, kā tiek izstrādāts normatīvo aktu projekts un kā kopumā darbojas valsts pārvalde. Vai šo anotācijā teikto vajadzētu saprast kā šaubas par Latvijas Universitātes un citu augstskolu juridiskajām programmām? Tādas šaubas šajā gadījumā vajadzētu formulēt kā neuzticības izteikšanu mācību programmu akreditācijas mehānismam un izglītības un zinātnes ministram. Tā ka tā vai citādi, bet es domāju, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, atļaujot šādu iespēju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. “Par” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. (Starpsauciens: “Imant! Imant!”) Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Freimaņa, A.Kalniņa, Lauska, Čevera un Soldatjonokas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt! Cienītie kolēģi! Pievienotās vērtības nodokļa likme ir instruments, ar kuru var palielināt vai samazināt konkurētspēju kādai produkcijai vietējā tirgū. Jāteic, ka šis instruments pašreiz aktuāli tiek apspriests arī Eiropas Savienībā, jo tur piedāvā piemērot 0 procentu lielu pievienotās vērtības likmi ekoloģiski tīrai produkcijai. Jāteic, ka arī mūsu republikā pēc būtības produkcija pārsvarā ir ekoloģiski tīrā, un ne jau tāpēc, ka mūsu zemniekiem ir ārkārtīgi augsts apziņas līmenis, bet tāpēc, ka nabadzības dēļ viņi nevar pietiekamā daudzumā iegādāties ne minerālmēslus, ne augu aizsardzības līdzekļus.

Pavisam nesenā pagātnē mēs palielinājām PVN likmi pārtikas produktiem, taču tas noveda pie konkurētspējas samazināšanās un vietējā tirgus lielas daļas atdošanas citai produkcijai. Tā rezultātā mēs esam nonākuši bēdīgā situācijā, ka mūsu tirdzniecības bilance pārtikas produktiem ir ārkārtīgi negatīva - līdz 180 miljoniem latu gadā.

Protams, nevar teikt, ka, pamazinot pievienotās vērtības nodokli, ieguvēji būs tikai zemnieki. Toreiz, palielinot šo nodokli, zaudēja tikai zemnieki, turpretī šoreiz savu daļu zaudējumu saņems arī pārstrādes uzņēmumi. Turklāt jāsaka, ka arī tiem ir vajadzīga nauda, lai modernizētu savu ražošanu un palielinātu konkurētspēju.

Ko tad iegūs vai zaudēs budžets? Protams, primitīvi skatoties, budžets zaudēs daļu pievienotās vērtības nodokļa, un es pat uzskatu - diezgan ievērojamas summas, bet tas iegūs tādā ziņā, ka palielināsies mūsu lauksaimniecības produkcijas ražošana un tās īpatsvars mūsu tirgū, tātad samazināsies ārējās tirdzniecības deficīts un uz apjoma rēķina pat samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme var dot pat vēl lielāku kopējo ieņēmumu, nekā tas ir tagad.

Jāteic, ka pašreiz piedāvātais laiks arī ir īstais, jo nākamā gada budžets vēl tikai tiek gatavots, un tātad tiek piedāvāts PVN likmi mainīt tikai no nākamā gada 1.janvāra. Un arī tas ir ļoti vajadzīgs cerības radīšanai zemniekos, jo pašreiz atkal ir vērojams ārkārtīgs iepirkuma cenu samazinājums gan pienam, gan gaļai, un tas var stimulēt ražošanas tālāku samazināšanu. Taču, ja mēs dosim tādu cerību, ka vismaz no nākamā gada 1.janvāra ir kaut kāda perspektīva, tad tas varbūt daļu zemnieku varētu atturēt no šā soļa.

Jāteic, ka šis priekšlikums nav tikai mūsu. Lauksaimniecības apakškomisijā tā veidošanā aktīvi piedalījās gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, tā ka tas ir mūsu kopīgs priekšlikums. Tāpēc lūdzu jūs to atbalstīt un nodot komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Boriss Cilevičs vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 39. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim sadaļu “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.martā deputātam Kārlim Leiškalnam. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 28.februārī deputātam Valdim Ģīlim. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums piešķirts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 28.februārī deputātam Guntaram Krastam. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Ludmilas Poļakovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna ieteikumu - apstiprināt Ludmilu Poļakovu par Augstākās tiesas tiesnesi. Atgādināšu, ka 1992.gadā minētā tiesnese ar Augstākās padomes lēmumu tika ievēlēta amatā uz desmit gadiem. Līdz ar to šā gada 10.martā viņai beidzas pilnvaru termiņš.

Juridiskā komisija atbalstīja minētās tiesneses apstiprināšanu bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Ludmilu Poļakovu par Augstākās tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Baibas Kļavas apstiprināšanu par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas iesniegumu, kurā ministre iesaka apstiprināt Baibu Kļavu par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Minētā tiesnese iecelta amatā pirms trim gadiem, un šā gada 17.martā viņai beidzas pilnvaru termiņš. Līdz ar to ir tapis šis iesniegums, un Juridiskā komisija ir atbalstījusi tieslietu ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Baibu Kļavu par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Labdien, dāmas un kungi! Strādāsim ar darba dokumentu, kura numurs ir 4120-b, un tūdaļ jāteic, ka ir arī viens papildinājums, kas uz jūsu galdiem ir nokļuvis tikai šorīt - dokuments 4120-c. Tas ir steidzamības kārtībā izskatāmais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””, kuru iesniegusi atbildīgā komisija.

Minētajā likumprojektā ir vairāki priekšlikumi, es aicinu jūs atbalstīt 1.priekšlikumu - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, ņemot vērā tos labojumus, kurus komisija ir iesniegusi uz lapiņas 3-a.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Tālāk mēs konstatējām, ka Juridiskā biroja 2.priekšlikums jau ir atbalstīts, iekļaujot to atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Arī 3.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja, ir atbalstīts, iekļaujot to nule kā pieņemtajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts, iekļaujot to atbildīgās komisijas priekšlikumā.

5.priekšlikums - tāpat.

Un tad ir 6. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par likuma pārejas noteikumiem, kuru redakciju es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Un beidzamais priekšlikums ir par likuma spēkā stāšanos. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, ko mēs varam attiecināt uz steidzamu likumu. Un tas ir nepieciešams tādēļ, lai varētu sadalīt šā gada cukura ražošanas kvotas un cukurbiešu audzēšanas apjomus. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par cukuru”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.4142. Tātad likumprojekta trešais lasījums. Izskatīsim to pa priekšlikumiem.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Kāpēc ir iesniegts šis priekšlikums? Tāpēc, ka pēdējā laikā ir parādījušies dažādi projekti un notiek ālēšanās ar jūras krastu un arī ar kāpām. Jūs jau zināt, ka ir izveidots absurds projekts - izveidot naftas terminālu tepat Rīgas pievārtē. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pēc gadiem trijiem vai četriem Rīgas Jūrmala kā kūrorts vairs vispār neeksistēs, jo tā vai citādi, bet naftas pārsūknēšana nodarīs kaitējumu ūdenim. Arī lielo tankkuģu ienākšana Rīgas līcī ir apgrūtināta, un šis projekts vispār ir apšaubāms un muļķīgs. To nav izvērtējušas mūsu ministrijas, bet toties pieņem…

Otra lieta ir tā, ka eksistē kārotāji, kuri par katru cenu grib iegūt visskaistākās vietas, kur ir dabas pieminekļi, kur ir lielas kāpas, un izveidot tur savas pilis vai vēl kādu brīnumu, vai, teiksim, dzertuvi izveidot, un tāpēc tās kāpas tiek pilnīgi vai daļēji noraktas, pēc tam tur izveido dažādas celtnes. Diemžēl arī kāpas ir dabas piemineklis, kas mums ir jāatstāj nākamajām paaudzēm. Tas, ko ir izveidojusi daba un ko mūsu priekšteči ir saglabājuši.

Un vēl par jūras krastu. Savā laikā, kad būvēja Būtiņģes naftas terminālu, mūsu valstsvīri diemžēl nevarēja pateikt noteiktu vārdu, pārrunāt visu ar Lietuvu un izveidot naftas terminālu Liepājas ostā, lai nebūtu tādi dabas kaitējumi, kādi tagad notiek mūsu Kurzemes krastā, un, ja tā notiks arī turpmāk, protams, lietuvieši kaitēs arī Palangai, bet, tā kā straumes pārsvarā tomēr virzās uz Liepājas un Ventspils pusi, tad Latvijas krasts tiks sagandēts. Tāpēc visas tās celtniecības, pirms sāk kaut ko būvēt, ir jāapsver, vai tās nekaitēs dabai. Un tāpēc šie divi vai trīs vārdi, kas te ir pielikti… tiem te ir jābūt, lai katrs, paskatot likumu, varētu aizstāvēt mūsu jūras krastu, kas ir ļoti vērtīgs, jo tas arī turpmāk kā atpūtas un ekskursiju vieta būs vajadzīgs.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates par šo priekšlikumu slēdzu.

Lūdzu balsošanas režīmu!… Es atvainojos, lūdzu, komisijas vārdā!

A.Seile. Tātad komisija nepieņēma Bojāra priekšlikumu, tāpēc ka atsevišķi krasta posmi un atsevišķas kāpas jau ietilpst ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu skaitā, kuri Latvijā ir atsevišķi jau izdalīti, tiek sargāti un glabāti. Visu jūras krastu nav iespējams noteikt par dabas pieminekli, jo tā ir pārāk liela teritorija. Tas var attiekties gan uz dabas liegumiem, gan uz aizsargājamām teritorijām, un tāpēc komisija vienkārši terminoloģisku kļūdu dēļ neatbalstīja Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze!

Balsosim par 1. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 27 - par, 8 - pret, 48 - atturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Tas ir termina precizējums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Arī 3.priekšlikumu iesniedzis šis pašas ministrijas parlamentārais sekretārs J.Gailis. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Arī 4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Gailis, un arī šie ir terminoloģiski precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav, priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. 5.priekšlikumu par atlīdzību sakarā ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās iesniedzis deputāts Sprindžuks. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, nedaudz precizējusi un izteikusi kā savu 7.priekšlikumu.

Līdzīgu priekšlikumu līdzvērtīgas zemes maiņas sakarā ir izteikusi arī deputāte Seile, un arī to komisija ir daļēji atbalstījusi, bet tā nav atbalstījusi šo priekšlikumu tajā ziņā, ka šī maiņa varētu notikt, iedalot īpašniekiem arī cirsmas. Tātad komisija ir izveidojusi savu - 7.priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! 5., 6. un 7.priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. 8.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Gailis, komisija to nav atbalstījusi, jo tajā, runājot par atlīdzības jautājumiem, ir noteikts pārāk īss iesniegumu izskatīšanas termiņš - 1 mēneša laikā. Un tāpēc komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. Un komisija ir sagatavojusi 9.priekšlikumu, kurā nosaka, ka zaudējumu atlīdzināšanas un kompensēšanas kārtību rūpīgi izstrādā un pieņem Ministru kabinets. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leons Bojārs, lūdzot saglabāt iepriekšējo - spēkā esošā likuma tekstu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Seile. 11.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums nr.11 tiek atbalstīts.

A.Seile. Un 12.priekšlikumu iesniedzis deputāts Bojārs, atkal lūgdams saglabāt iepriekšējo redakciju. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepriekšējā redakcija ir labāka, jo tā iekļauj arī domu, ka tās teritorijas, kas pieder pašvaldībai, netiek nedz privatizētas, nedz atsavinātas, tikai valstij piederošās. Kas tad notiks ar pašvaldībām? Ja no valsts pašvaldības pārņems teritorijas - un jau tagad notiek tāda lieta - , tad vienā mierā tās tiks privatizētas. Tāpēc ir jāatstāj tā redakcija, kas bija līdz šim, bez visādām izmaiņām, jo tā ir plašāka un konkrētāka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile. Komisija deputāta Bojāra priekšlikumu nav atbalstījusi vienkārši tāpēc, ka šādu sarakstu jau ir izveidojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, taču tagad mēs piedāvājam daudz stingrākus noteikumus, kas paredz, ka visas valstij piekrītošās un piederošās meža zemes, kas ir dažādās aizsargājamās teritorijās, nav privatizējamas. Tātad šī norma ir stingrāka, nekā to iesaka Bojārs. Lūdzu neatbalstīt Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 24 - par, 7 - pret, 44 - atturas. Priekšlikums netiek atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet!

A.Seile. 13.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Seile. 14.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. 15.priekšlikumu iesniedzis deputāts Bojārs. Pēc būtības tas ir domāts kā redakcionāls ierosinājums, bet lielas nozīmes tam nav, tāpēc komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Seile. 16.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atbalstīts precizētā redakcijā.

A.Seile. 17.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. Un 18.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Juridiskā biroja priekšlikums nr.18 tiek atbalstīts.

A.Seile. 19.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija to atbalstījusi daļēji, ir precizējusi šīs normas un lūdz atbalstīt savu - komisijas 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 19. un 20.priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. 21.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Gailis. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. 21.priekšlikums tiek atbalstīts precizētā redakcijā.

A.Seile. Jā! Un 22.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Bojārs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Pieteicies Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja reiz mēs dzīvojam Latvijā un ievērojam savu pilsoņu tiesības, ja mēs gribam mūsu pilsoņiem kaut kādā veidā palīdzēt, tad - pats galvenais - būtu jāsaglabā mūsu aizsargājamās teritorijas, un tad ir arī attiecīgi jāierosina, ka aizsargājamās teritorijās zemi piešķir lietošanā nevis jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, bet Latvijas Republikas pilsoņiem, Latvijas Republikas iedzīvotājiem un Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām, jo vārds “jebkurai” nozīmē, ka tad arī ārvalstnieki, veidojot kādu no savām firmām, var sākt pretendēt uz šīm aizsargājamām teritorijām. Tāpēc drusciņ ir jādomā arī par to, ko tad mēs atstājam mūsu pilsoņiem un kādas ir viņu priekšrocības. Jo tagad jau iznāk tā, ka kaut vai tajā pašā Kurzemē mūsu zemnieki ir spiesti nomāt zemi no zviedru firmām. Tāpēc, cienījamie kolēģi, ir jāieraksta konkrēti! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile. Godātie deputāti! Jau otrajā lasījumā no teksta tika izslēgti šie vārdi “jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai”. Un tagad šis teksts skan tā, ka zemi aizsargājamās teritorijās var nodot lietošanā normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Un, lai šis likums nenonāktu pretrunā ar citiem likumiem, nekas cits neatliek, kā vien sakārtot šādā veidā un atbalstīt komisijas redakciju.

Lūdzu neatbalstīt 22. - Bojāra priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 13, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzu, turpiniet!

A.Seile. Tālāk jau otrajā lasījumā tika izslēgta 37.panta trešā daļa, bet deputāts Bojārs lūdz šo daļu likumā atjaunot. Komisija neatbalstīja Bojāra priekšlikumu, tāpēc ka visi šie noteikumi, vienkārši tos sakārtojot, ir iestrādāti citā pantā.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Debatēs pieteicies Leons Bojārs. (Starpsauciens: “Leon, beidz!”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nav jau nekas jauns, ka mēs vienmēr likumos iestrādājam tādas normas, patiesībā noteikumus, ka neviens nevēlas atbildēt un arī nenes atbildību par nodarītajiem zaudējumiem vai nu tautsaimniecībai, vai dabai.

Arī šajā konkrētajā likumā, kurā mēs izskatām izmaiņas, bija normāli iestrādāts, ka, ja aizsargājamās teritorijās to izmantošanas rezultātā ir radušies zaudējumi, tad atbildība jāuzņemas tam, kurš ir iznomājis šīs teritorijas. Tātad atbild lietotājs. Taču diemžēl, ja mēs to izslēdzam, mēs noņemam atbildību, un tās personas, kuras izmanto šīs teritorijas, tur var brīvi rīkoties un darīt visu to, kas viņām ienāk prātā. Un arī tad, ja tur kādu iesūdz tiesā vai citādā veidā mēģina ierobežot viņu tiesības, ka viņi ir darījuši nelikumīgi, tas viss velkas gadiem ilgi un patiesībā beidzas bez rezultāta. Un šis nomātājs, ko viņš ir vēlējies panākt, viņš ir arī panācis, bet par to, ka ir radīti zaudējumi dabai un ka ir kaut kas izpostīts, par to neviens nenes atbildību.

Tāpēc jau esošajā likumprojektā iestrādātā norma bija ļoti laba un nav izslēdzama. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile. Godātie deputāti! Šis ir 37.pants, bet visas šīs sankcijas par aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanu ir iestrādātas 39.pantā. Tāpēc komisija šajā vietā nav atbalstījusi Bojāra kunga priekšlikumu.

Paldies par modrību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 4, atturas - 46. deputāti. Priekšlikums netiek atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet!

A.Seile. 24.priekšlikumu par zaudējumu kompensāciju aizsargājamā teritorijā, kurus kompensē zemes lietotājs, iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Taču es vēlreiz atgādinu, ka visas šīs normas ir iestrādātas 39.pantā, kuram ir veselas divas daļas, kur runā par zaudējumu atlīdzību un lietotāja un īpašnieka atbildību. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Debatēs pieteikušos nav. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 5, atturas - 42. deputāti. 24. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - netiek atbalstīts.

Lūdzu, Seiles kundze, turpiniet!

A.Seile. Jā! Arī 25.priekšlikumu iesniedzis Leons Bojārs, un komisija šoreiz deputāta priekšlikumu ir daļēji atbalstījusi, to nedaudz precizējusi, bet mazliet vairāk ir atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra deputāta Jāņa Gaiļa redakciju. Abas šīs redakcijas ir līdzīgas, tā ka varētu teikt, ka daļēji ir atbalstīts 25. - Bojāra priekšlikums un pilnīgi atbalstīts 26. - Gaiļa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tiek atbalstīts 25. un 26.priekšlikums.

A.Seile. 27.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Gailis. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. 27.priekšlikums tiek atbalstīts precizētā redakcijā.

A.Seile. 28.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, izslēdzot vienu pārejas noteikumu punktu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. 29.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija tajā ir precizējusi datumus un atsauci uz pantiem un izteikusi visu savā -30.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. 29. un 30.priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. Līdz ar to ir izskatīti visi likumā iesniegtie priekšlikumi. Atliek balsojums par šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Cienījamie kolēģi! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts tiek akceptēts trešajā lasījumā.

Godājamie kolēģi! Saeimas sēdes prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu iesniegumu prezidijam: “Sakarā ar to, ka zālē balsojuma laikā neatradās daudzi deputāti, kuru balsojums varētu ietekmēt rezultātu, lūdzam pārbalsot likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu komisijām”. Cienījamie deputāti! Mums ar balsošanu ir jālemj par to, vai mēs pārbalsosim šā likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai vajag pārbalsot šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 29, atturas - 7. Ir atbalstīts prezidijā iesniegtais deputātu priekšlikums - pārbalsot likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu komisijām.

Cienījamie kolēģi! Tātad balsosim par to, lai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodotu komisijām (dokumenti nr.4170 un nr.4170-a). Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 2, atturas - 45. deputāti. Likumprojekts komisijām netiek nodots. (Starpsauciens: “Nodevēji!”)

Turpināsim likumprojektu izskatīšanu. Nākamais Saeimas sēdē izskatāmais likumprojekts ir “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” (dokuments nr.3686).

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4117. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu otrajam lasījumam un tādēļ lūdz Saeimu otrajā lasījumā atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir akceptēts.

Izskatīsim nākamo!

V.Balodis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.marts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.marts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4118. Kā jau priekšsēdis minēja, šis ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””, ko komisija sagatavojusi otrajam lasījumam.

Lai gan minētajā likumprojektā nav iesniegti priekšlikumi, tomēr tā, kā Kristīne Gustiņa no Griķiem saka: “Es gribētu, lai atbildīgais ziņotājs minētu arī visus redakcionālos labojumus, kas ir iestrādāti likumā,” tad, izpildot viņas vēlēšanos, es jums padevīgi ziņoju, ka 18.pantā ir iestrādāti divi komisijas redakcionāli labojumi, un aicinu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātiem!

K.Leiškalns. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir izskatīts, un es aicinu atbalstīt no parlamenta puses to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts tiek akceptēts otrajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 5.martam šajā pašā 2002.gadā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.marts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu - “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.4119. Kā jau sēdes vadītājs minēja, tas ir likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”, kuru komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam.

Tātad es aicinu izskatīt 1.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs par 1.pantu. Es norādu, ka komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 1.pantā ir arī redakcionāls precizējums, kuru izdarījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu 1.pantu. Komisija aicina jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums saņemts no tā paša Juridiskā biroja, bet nu jau par 2.pantu, un komisija šo Juridiskā biroja iniciatīvu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts 3. - Juridiskā biroja priekšlikums.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja par 2.pantu, ir guvis komisijas atbalstu. Aicinu to atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 4.- Juridiskā biroja priekšlikumu.

K.Leiškalns. Par 3.pantu ir 5.priekšlikumus, ko iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikumu - deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! Es aicinu balsot par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 70 deputāti balsojuši “par”, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā tiek akceptēts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisija jūsu priekšlikumus gaidīs līdz 5.martam pulksten 17.00. Paldies!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.marts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu - “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums”. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums” (dokuments nr.4018, reģistra numurs 1139).

Godātie deputāti! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums”. Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma atbalstīt pirmajam lasījumam.

Ko paredz šis likums? “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums” paredz tālāk sakārtot - atbilstoši civilizētas valsts, Rietumu tipa valsts, sistēmai pārveidot ieslodzījuma vietas un demokratizēt šo ieslodzījuma vietu pārvaldi.

Likuma mērķis ir, balstoties uz likumības un cilvēktiesību principiem, regulēt šīs Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kas ir Tieslietu ministrijai padota valsts pārvaldes iestāde, darbību un noteikt šīs Ieslodzījuma vietu pārvaldes tiesisko statusu, funkcijas, struktūru un pārraudzību. Bez tam šis likums paredz regulēt arī ieslodzījuma vietu, konkrēto cietumu un citu ieslodzījuma vietu, tiesisko statusu.

Lielākā uzmanība likumā ir veltīta Ieslodzījuma vietu pārvaldes personāla tiesiskajam statusam, tiesībām, pienākumiem un sociālajām garantijām. Mēs zinām, ka padomju laikā soda izciešanā ļoti izteikta loma bija padomju lēģeru sistēmai. Cilvēki, kuri izcieta brīvības atņemšanas sodu šeit Latvijā vai arī lielā mērā Sibīrijā, tika ieslodzīti lēģera tipa ieslodzījuma vietās vai brīvības atņemšanas nometnēs, un tad visi, neatkarīgi no tā, kas viņi bija un par kādiem noziegumiem bija sodīti, vairāk vai mazāk vienveidīgi izcieta šos sodus. Un viņu statuss bija saistīts tikai ar ārējās iedarbības mehānismiem, piemēram, ar tikšanās reizēm, pienesumiem un vēl dažām citām lietām.

Pārejot uz demokrātisku - uz Rietumu tipa - soda izciešanas sistēmu, mēs esam jau pārveidojuši Soda izciešanas likumu un noteikuši trīs tipu brīvības atņemšanas sodus, trīs tipa cietumus - slēgto, daļēji slēgto un atklāto cietumu, kur personas izcieš brīvības atņemšanas sodu. Šajā slēgtā un daļēji slēgtā tipa cietumā ir trīs dažādas režīma pakāpes, ir notikusi pāreja uz kameru tipa soda izciešanas sistēmu, kas ļauj zināmās diennakts stundās vai zināmā soda izciešanas periodā turēt atsevišķi personas, kuras izdarījušas dažādus pārkāpumus, kā arī stimulēt ieslodzīto disciplīnu, turot viņus atsevišķi un neveidojot lielas nometnes tipa masas, kā tas bija padomju laikā.

Bez tam mēs, kā tas diezgan bieži ir paredzēts demokrātiskās valstīs, ieslodzījuma vietu un soda izciešanas jautājumus no Iekšlietu ministrijas nodevām Tieslietu ministrijas pārziņā, un tātad Tieslietu ministrija turpina šo darbu.

Līdz ar to ir radusies nepieciešamība, runājot par daudziem tiem jautājumiem, kuri tiek regulēti saistībā ar Valsts policijas dienesta kārtību, ar Robežsardzes dienesta kārtību vai arī Ugunsdzēsēju dienesta kārtību, separēt šos jautājumus un attiecībā uz šo ieslodzījuma vietu personālu regulēt viņu tiesisko statusu.

Vislielākā daļa šajā likumā ir veltīta tieši šim personālam, jo līdz šim likuma līmenī šis jautājums netika regulēts.

Bez tam ir arī noteikts, ka pati Ieslodzījuma vietu pārvalde, tās šaurākajā nozīmē, ir valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas Tieslietu ministrijas sistēmā, un tādējādi Tieslietu ministrija ar speciālas savas struktūrvienības - ar Ģenerālinspektoru biroja palīdzību gan tieši, gan pastarpināti pārvalda šo Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Šī pārvalde ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Tajā pašā laikā šie jautājumi, kas attiecas uz personālu, ir diezgan detalizēti jau noregulēti likumā, kas attiecas uz šo Ieslodzījuma vietu pārvaldi, tātad uz pašu augstāko institūciju, kura pārzina visus cietumus un citas ieslodzījuma vietas, bet likumprojektā tieši no juridiskā viedokļa nav pietiekamā mērā regulēti jautājumi, kas attiecas uz pašiem cietumiem un uz citām soda izciešanas vietām, kāds ir to juridiskais statuss.

Šobrīd tiek piedāvāts tāds variants, ka tās ir šīs pārvaldes struktūrvienības, taču līdz šim attiecīgie cietumi tomēr bija patstāvīgi publisko tiesību subjekti. Tiem zināmā mērā bija sava saimnieciskā patstāvība, kas bija vērsta ne tikai uz iekšējo disciplīnu, uz to personu iekšējo disciplīnu, kuras izcieš sodu, bet arī uz veselu rindu citas saimnieciskās darbības jautājumiem, teiksim, uz celtniecību, veļas mazgāšanu, remontu, ēdināšanu, kultūras un sadzīves jautājumu risināšanu un izglītību, kas, protams, ir nepieciešama arī ieslodzījuma vietās, kur cilvēkiem ne tikai jāizcieš sods, bet arī jādzīvo cilvēka cieņu neapdraudošos apstākļos, uz ko mums vairākkārt un sistemātiski tiek norādīts no dažādu Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas institūciju puses, kaimiņu, draugu, valsts, sabiedrisko vai citu organizāciju puses, kuras sniedz palīdzīgu roku, to skaitā arī reliģisko organizāciju puses, kuras sniedz palīdzīgu roku Latvijas valstij, lai tā sakārtotu šos cietumus, un palīdz strādāt ar tām personām, kuras izcieš sodu šādā smagā veidā - izolēti no sabiedrības.

Līdz ar to es domāju, ka šajā likumprojektā nav pietiekami atspoguļots šo cietumu statuss, tāpēc šeit būtu jādiskutē par šo cietumu juridisko statusu.

Bez šaubām, mēs redzam, ka iekšlietu sistēmā šobrīd katra rajona policijas pārvalde ir pietiekami tiesīga rīkoties ar savu budžetu, ar sava budžeta līdzekļiem un tā tālāk. Tas pats attiecas uz attiecīgo reģionālo ugunsdzēsības institūciju. Līdz šim arī cietumi ir bijuši tāda veida institūcijas gan Iekšlietu ministrijas sistēmā, gan Tieslietu ministrijas sistēmā, un nav nekāda pamata uzskatīt, ka šīs institūcijas būtu tādas struktūrvienības, kuru visi jautājumi būtu risināmi tikai no centra. Tādā veidā, bez šaubām, arī šis jautājums nebūtu risināms. Kā mums jau ziņoja, par to ir bijušas dažādas diskusijas, un visādā ziņā šobrīd mums tiek piedāvāts, es neteiktu, ka pats stiprākais variants.

Bez tam, protams, domājot par tām personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, ir jārunā par šo personu rehabilitāciju, jo recidīva jautājums mūsu valstī ir ļoti augsts. Mēs joprojām nevaram atrast līdzekļus, lai izveidotu probācijas dienestu, lai personām, kuras iznāk no cietuma, varētu sniegt palīdzīgu roku, lai palīdzētu viņām iekļauties sabiedrībā un nostādītu viņas uz pareizā ceļa, kā arī palīdzētu citos jautājumos, kas ir pašvaldību kompetencē, teiksim, piešķirot attiecīgu palīdzību dzīvesvietas jautājumos, saimnieciskajos jautājumos, kā arī risinot viņu darbā iekārtošanas un izglītības jautājumus.

Daudzās Eiropas valstīs šis probācijas dienests darbojas ļoti aktīvi, turpretī mēs, no vienas puses, protams, ieguldām lielus līdzekļus, es pat teiktu, miljoniem latu, lai sakārtotu cietumus, bet tajā pašā laikā jau trešo gadu pēc kārtas atliekam naudas novirzīšanu probācijas dienesta iedibināšanai, kas acīm redzami samazinātu to personu skaitu, kuras šobrīd atrodas cietumos.

Recidīvs ir nepiedodami augsts, un faktiski šis jautājums gulstas uz mūsu visu - gan uz valdības, gan uz deputātu sirdsapziņas, un šajā ziņā līdz ar Krieviju un Ameriku mēs esam pirmajā piecpadsmitniekā pēc cietumā ieslodzīto izmeklēšanā esošo un sodīto personu skaita, rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem. Ar šādu situāciju mēs nevaram samierināties! Līdz ar to šis jautājums ir jārisina kompleksi - ir ne tikai jāsakārto ieslodzījuma vietas, bet arī jārisina jautājums par probācijas dienesta izveidi.

Līdz ar to es domāju, ka likums kopumā - un arī komisija tā nolēma - pirmajam lasījumam ir izstrādāts pietiekami korekti. Mēs varētu tajā uzlabot dažas vietas, it sevišķi jautājumā par cietuma statusu, par tā vadības tiesībām, par tā struktūru, par tā dažādu vadītāju tiesībām veikt attiecīgu saimniecisko darbību. It sevišķi tas attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar ieslodzīto nodarbināšanu. Un tādā veidā mēs varētu virzīties uz Eiropas, uz Rietumeiropas, tipa rezultātu sasniegšanu cilvēku rehabilitācijā un reizē arī soda izciešanā, lai mēs pēc šā cietuma sabiedrībā nesaņemtu personu, kas galīgi nav spējīga tajā iekļauties.

Es komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Muciņa kungs!

Deputāti debatēs par šo likumprojektu nav pieteikušies. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums” apstiprināšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! 83 deputāti ir balsojuši “par”, “pret” un “atturas” - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā apstiprināts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš. 20.marts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam ir 20.marts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 12.februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” otrajam lasījumam.

1.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Arī 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Debatēs ir pieteicies deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka 2., 3. un 4.priekšlikums būtībā sasaucas savā starpā, un es aicinu pievērst uzmanību vienam apstāklim. Saskaņā ar šā likuma 17.pantu uz aizdomu pamata vien ir iespējams apturēt finansiālās darbības. Ko tas būtībā nozīmē cilvēkiem, kuri varbūt nav nodarbojušies ar uzņēmējdarbību? Tas neizsaka neko! Taču vai jūs nesaskatāt šeit draudus, ka varētu tikt apturēta mazo un vidējo uzņēmumu darbība, ņemot vērā kaut vai to, ka šiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav tik liela ietekme, lai pēc tam cīnītos par savām tiesībām? Un arī tajā gadījumā, ja viņi pierādīs, ka šīs aizdomas nav bijušas pamatotas, ka viņu uzņēmums ir iznīcināts uz aizdomu pamata, kurām nav atrasti nekādi apstiprinājumi, panta beigās mēs lasām, ka tas, kurš ir veicis šādu darbību, nenes nekādu atbildību. Ko tas nozīmē?

Līdz ar to man ir jautājums Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam, vai viņi tomēr nav izskatījuši iespēju uzlikt kādu atbildību tiem, kuri būs cīnījušies par sava ģimenes biznesa labklājību un apturējuši citus uzņēmumus. Šobrīd, aizsedzoties ar pretterorisma cīņu, var iznīcināt savus konkurentus uzņēmējdarbībā. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Es gribu nedaudz atbildēt Burvja kungam par viņa bažām, ko viņš šeit izteica.

Šeit 4.pantā ir runa par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Par tādiem ir atzīstami tie finansu līdzekļi… faktiski to fizisko personu vai to juridisko personu finansu līdzekļi, par kurām ir aizdomas, ka viņas varētu būt saistītas ar terorismu. Šeit mēs arī likumprojektā esam iestrādājuši, ka, teiksim, mums pienāk šādas ziņas no citām valstīm, un tad Ministru kabinets akceptē vai apstiprina šo sarakstu, lai nav vienkārši tā, ka tad, kad pienāk kaut kāds saraksts, kontroles dienests vienkārši uzreiz saka: “Jā, tas ir tā!” Tātad mēs šeit vēl radījām tādu institūciju, ka Ministru kabinetam tas ir jāapstiprina, lai tiešām nebūtu tāda situācija, ka pārpratuma dēļ tiek apturēti pavisam citas fiziskās vai juridiskās personas, teiksim, šie konti.

Vēl es gribu piebilst par atbildību. Ja jūs pievērsīsiet uzmanību 19.¹ pantam, tad redzēsiet, ka iepriekšējā redakcijā bija noteikts, ka kontroles dienesta vai kādas citas iestādes amatpersonām vai darbiniekiem neiestājas ne juridiska, ne materiāla atbildība. Komisija ir izslēgusi vārdus “ne materiāla atbildība”, atstājot tikai juridisko atbildību. Līdz ar to, ja kādai fiziskajai vai juridiskajai personai kļūdas dēļ iestājas kādas materiālas sekas, kad tiek apturēti rēķini un tiek nodarīti materiālie zaudējumi, tad tie tiek atlīdzināti.

Tā ka šeit, manuprāt, šobrīd viss ir kārtībā. Ja jums tomēr, Burvja kungs, ir kādas bažas, tad vajadzētu uz trešo lasījumu iesniegt savu redakciju.

Lūdzu atbalstīt 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 3. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Burvis vēlas debatēt par 3.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Tā vai citādi, cienījamais Kuduma kungs, bet es tomēr atzīmēšu, ka jūs uz aizdomu pamata esat gatavi apturēt uzņēmējdarbību, un par to neviens nenesīs atbildību. Ja nebūs juridiskās atbildības, tad nebūs arī materiālās atbildības. Tā bija vienkārši daudzvārdības noņemšana.

Tā vai citādi, bet tomēr ir jāskatās, kāda būs atbildība, ja pēc tam izrādīsies, ka tās ir bijušas nepamatotas aizdomas…

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Pret 3.priekšlikumu iebildumu nav.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Paldies. Lūdzu atbalstīt 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikuma iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 5.marts.

Sēdes vadītājs. 5.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4127. Tie ir otrajam lasījumam sagatavotie grozījumi Alkohola aprites likumā.

1.priekšlikums, Burvja kungs, ir deputātu Arņa Kalniņa, Bojāra un Grīga iesniegums, kuri lūdz labot alkohola definīciju, kas ir minēta 1.pantā, samazinot nepieciešamo spirta daudzumu dzērienā, lai tas varētu tikt uzskatīts par alkoholu, no 1,2 tilpumprocentiem, kāds ir noteiktais pasaules un arī Eiropas standarts, uz 0,5 tilpumprocentiem.

Komisija minēto priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minētais fakts, ka tas esot it kā pasaules standarts, tik tiešām neatbilst patiesībai, jo ļoti daudzās valstīs tas ir apspēlēts pavisam citādā veidā, un ar 1,2 tilpumprocentiem tas jau ir produkts, kas tiek aplikts ar akcīzes nodokli. Tāpēc, ja mēs negribam palikt dzērāju valsts līmenī, kādā mēs esam nonākuši, jo tik tiešām alkohola aprite mūsu valstī ir draudoša, tad mums ir arī attiecīgi jārīkojas.

Latvijas valsts valdība patiesībā apzināti atteicās no valsts monopola uz alkohola realizāciju un ražošanu, bet tagad mēs atsakāmies arī no tām normām, kas ierobežo, kas neļauj izvērsties tām firmām, kuras, slēpjoties aiz visdažādākajiem nosaukumiem, ražo alkoholiskos dzērienus ar samazinātu spirta saturu, lai tos neapliktu ar akcīzes nodokli, un tāpēc, lai nenotiktu visi šie darījumi, lai nenotiktu nekas slikts, mēs atstājām šo alkohola saturu 0,5 tilpumprocentu apmērā dzērienos, kuri tiek piedāvāti realizācijai.

Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Komisijas vārdā es, protams, varu piebilst, ka, neapšaubāmi, mums ir jācīnās pret alkoholisko dzērienu patēriņu, bet, Bojāra kungs, tas ir jādara ne jau ar šādām - pseidofarizejiskām metodēm! Mēs sākam attiecināt Alkohola aprites likumu, pēc jūsu ieteikuma, gan uz kefīru, gan uz bezalkoholisko alu. Es domāju tā: kas par daudz, tas par skādi! Tāpēc es vēlreiz aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Arņa Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 14, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Nākamais priekšlikums ir par 3.pantu, to iesniedzis deputāts Razminovičs. Un tā saturs ir tāds, ka alkohola un citu preču ražošanā Latvijā ir izmantojams tikai Latvijā ražotais spirts. Lai gan atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, Ārlietu ministrijas pārstāve, ja nemaldos, Olga Sirsniņa, deputātiem skaidri un gaiši paskaidroja, ka minētie priekšlikumi neatbilst starptautiskajiem līgumiem, kas Latvijai ir saistoši, un ka šādu priekšlikumu iestrādāšana likumā vēl nebūt nenozīmē, ka Latvijas Republikā tos varēs piemērot, jo Latvija uz robežas piemēros šīs starptautiskās saistības, nevis šo priekšlikumu. Tā ka šā priekšlikuma iesniedzējiem, neapšaubāmi, vajadzētu sākt ar starptautisko saistību grozīšanu un pēc tam šo iestrādāt nacionālajā likumdošanā.

Man komisijas vārdā, protams, ir jāaicina atbalstīt, jo komisijas vairākums ir atbalstījis šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Es vienkārši esmu pateicīgs Razminoviča kungam par to, ka viņš ir tuvinājis Tautas partijas sapratni sociāldemokrātiskajai idejai Latvijā, un es atgādināšu, ka šo priekšlikumu ne tik sen jau tika virzījuši sociāldemokrāti, bet Tautas partija toreiz to neatbalstīja. Šobrīd ir pienācis apskaidrības brīdis arī Tautas partijas pusē, ka vajag atbalstīt vietējos ražotājus un savus - Latvijas zemniekus. Paldies liels par to, ka jūs beidzot to esat sapratuši!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Jautājums nebūt nav tik viennozīmīgs, kāds tas sākumā varētu likties, un liekas, mums šim priekšlikumam ir jāpretojas, jo tas patiesībā ir pretrunā ar mūsu noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

Es tomēr atgādināšu kādu iepriekš pieredzētu situāciju. Savā laikā mūsu sadarbības partnera, koalīcijas partnera, Andra Šķēles vadībā uzņēmumu grupa, kuru mēs pazīstam ar nosaukumu “Ave Lat”, bija arī viena no tiem, kas vadīja “Latvijas balzamu”. Vadīja to kā nacionālo uzņēmumu, mēs ar to lepojāmies kā ar nacionālo uzņēmumu, un šis nacionālais ražotājs ražoja labu alkoholu.

Šobrīd situācija ir principiāli mainījusies: “Latvijas balzams” nu pieder Krievijas uzņēmumam “Sojuzprodimport” (saīsināti - SPI), un šī ir liela multinacionāla kompānija, kur “Latvijas balzams” ir tikai viena neliela tās daļiņa. Un šīs SPI sastāvā ir arī vairāki spirta ražotāji, to skaitā tādi, kas atrodas Tulā, un šis Tulas spirta ražotājs tiešām ir gatavs simtprocentīgi visu spirtu mūsu lielākajam alkohola ražotājam vest uz Latviju par ievērojami lētāku cenu, nekā to spētu piegādāt Latvijas spirta ražotāji. Tādējādi šādā veidā tiktu samazināts Latvijas spirta ražotāju iespējamais tirgus, taču visdrīzāk tiktu slēgti abi Latvijas spirta ražošanas uzņēmumi “Jaunpagasts Plus” un “Kalsnava”.

Tas reāli nozīmē bankrotu apmēram 500 Latvijas zemnieku saimniecībām, jo tās ir sasējušas tieši tos rudzus, no kuriem varētu ražot šo izcilo Latvijā ražoto spirtu un jēlspirtu.

Problēma šinī gadījumā ir daudzšķautnaina, jo mēs šādu redakciju, kādu Arnis Razminovičs ir uzrakstījis savā priekšlikumā, diemžēl pieņemt nevaram. Es ceru, ka Arnis Razminovičs uz trešo lasījumu šo priekšlikumu pārveidos. Izmainīs to tādā ziņā, ka mēs nepārkāpsim savas saistības ar mūsu Eiropas partneriem, bet stingri norobežosim mūsu ražotāju no tā, kurš nāks no austrumu puses ar dempinga cenām un ar vienu vienīgu mērķi - iznīcināt mūsu mazos ražotājus, kurš nāks no austrumu puses, lai samazinātu mūsu zemnieku iespējas strādāt arī turpmāk.

Pēc manā rīcībā esošajiem datiem, gan Valsts prezidente, gan Saeimas priekšsēdētājs ir saņēmuši daudzas zemnieku parakstītas vēstules, un šie zemnieki ir aicinājuši Saeimu ar izpratni izturēties pret šo priekšlikumu. Šie zemnieki ir aicinājuši Saeimu domāt un strādāt tajā virzienā, lai Latvijā mēs paši varētu pārstrādāt savus graudus un izmantot spirta ražošanai savu zemnieku produkciju.

Es aicinu Arni Razminoviču uz trešo lasījumu izstrādāt precīzu redakciju un to iesniegt, bet mums to vajadzētu atbalstīt precizētā redakcijā, kurā nebūtu nekādu pretrunu ar mūsu starptautiskajām saistībām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jāparunā par populāru tēmu - par Alkohola aprites likumu, un šeit mēs saskaramies ar vienu patiešām nopietnu problēmu. Pagājušajā gadā mēs budžetā tikām ierosinājuši valsts galvojumu uzņēmumam “Jaunpagasts Plus”, diemžēl Razminoviča kunga partijas biedrs - finansu ministrs G.Bērziņš neapstiprināja šīs izmaksas.

Es šodien negribu diskutēt par to, kāda situācija būtu izveidojusies, ja nebūtu nogalināts Peimanis, un kāda būtu visa šī tālākā virzība, bet mēs visi labi zinām arī to, ka kaut kur augstākajos slāņos vēl joprojām notiek sarunas par bioetanola rūpnīcas celšanu, vai nu uz uzņēmuma “Jaupagasts Plus” bāzes, vai saistībā ar kādas citas rūpnīcas ievešanu un izvietošanu šeit, Latvijā.

Es gribu uzreiz norādīt, es neesmu ne “Latvijas balzama”, ne “Jaunpagasts Plus”, ne arī Kalsnavas spirta rūpnīcas lobijs. Es zinu, ka citi deputāti sevi sauc par to lobijiem, taču es vienkārši gribu parunāt par šo problēmu. Es patiešām arī komisijā atturējos no Razminoviča kunga priekšlikuma atbalstīšanas un varu arī pateikt: “Arni, es tevi cienu par daudzām loģiskām domām, bet šeit patiešām ir neatrisināts jautājums, jo, pirmkārt, kamēr nav skaidra valsts politika, vai mēs veidosim savu bioetanola ražotni un kā tā varēs funkcionēt tik ļoti šaurā tirgū, tikmēr šāds priekšlikums ir diezgan bīstams.”

Otra lieta. Patiešām, kā pareizi norādīja arī cienījamais Leiškalna kungs, ja Latvijas saistības pret Pasaules tirdzniecības organizāciju šajā gadījumā tiks kvalificētas kā sava veida ierobežojums no Latvijas puses, tad līdz ar to nākotnē ir jārēķinās ar sankcijām, tiklīdz likums tiks izsludināts no Pasaules tirdzniecības organizācijas puses.

Tāpat šeit, vismaz šādā formulējumā, pagaidām ir pretrunas arī ar Latvijas noslēgtajiem vienošanās dokumentiem ar Eiropas Savienību.

Tāpat šeit ir pretrunas arī attiecībā uz Baltijas vienoto tirgu, jo rodas jautājums par to, vai Lietuvas uzņēmēji būs tiesīgi ievest Latvijā pašu saražoto spirtu, lai gan saskaņā ar noslēgto vienošanos, kam ir augstāks spēks, viņiem ir tādas tiesības - realizēt šo spirtu Latvijas teritorijā.

Tāpēc es vēlreiz lūdzu: šinī brīdī laikam loģiskāk būtu atturēties vai arī balsot “pret”. Arī man, protams, sāp sirds par Latvijas zemniekiem, kuri plānoja nodot graudus uzņēmumam “Jaunpagasts Plus”, bioetanola rūpnīcai. Diemžēl šis projekts ar Tautas partijas ministra G.Bērziņa palīdzību tika izgāzts. Kas būs nākotnē - to redzēsim, bet šinī brīdī es aicinu atturēties.

Sēdes vadītājs. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Man ir patiess prieks, ka arī sociāldemokrāti ir pamanījuši, ka nepieciešams aizsargāt Latvijas iekšējo tirgu. Tādās pašās domās ir arī politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Man ir patiešām prieks, ka arī Apiņa kungs iestājas par šā priekšlikuma atbalstīšanu, bet tikai precizētā redakcijā.

Ko es droši varu jums pateikt? Es apsolos uz trešo lasījumu šo priekšlikumu precizēt, jo pašreizējā redakcija tiešām prasa šā priekšlikuma precizēšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir patīkami dzirdēt Razminoviča kunga teikto, ka arī Tautas partija rūpējas par iekšējā tirgus aizsardzību. Nu tas ir ļoti patīkami, jo, ziniet, likums par iekšējā tirgus aizsardzību tika pieņemts tikai 1999.gadā, turklāt ar lielām mokām, bet līdz šim laikam tas vēl nedarbojas. It sevišķi attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktu ievešanu. Imports daudzkārt pārsniedz to, ko mēs izvedam. Un, otrkārt, tas arī grauj mūsu lauksaimniecības tirgu.

Kas attiecas uz iekšējo produktu ražošanu, diemžēl, Razminoviča kungs, jums tas ir jāpārrunā arī ar savu partiju, jo Jaunpagasta bioetanola rūpnīcas darbību jūs sākumā atbalstījāt, bet pēc tam neatbalstījāt, un tā šis jautājums tagad ir palicis nenoteiktā stāvoklī. Tas, kāda būs tālākā bioetanola ražošanas perspektīva Latvijā, pagaidām vēl nav zināms, bet, tā vai citādi, pašlaik notiek kaut kāda aizkulišu cīņa, kura var novest pie tā, ka Latvija zaudēs kārtējo pozīciju sava iekšējā tirgus aizsardzībā.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis priekšlikums, protams, ir atbalstāms, un tas ir jāatbalsta, jo viss tas, kas tagad notiek... Mūsu iekšējais tirgus ir pārpildīts ar ārvalstīs ražotu produkciju, un tā mēs savus naudas līdzekļus atdodam citu valstu zemniekiem, atbalstām citu valstu zemniecību, un tas reiz ir jābeidz. Latvijai ir jāpāriet uz pašapgādi lauksaimniecības produktu ražošanā.

Priekšlikums ir atbalstāms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Arī es gribētu izteikt dažas pārdomas. Man vienkārši liekas, ka Arnis Razminovičs ir drusku kļūdījies, sacīdams, ka tas nāk no Tautas partijas. Sociāldemokrāti šajā sasaukumā vairākkārt ir centušies izvirzīt šo problēmu, taču tas līdz šim nav izdevies, bet tas nu tā.

Es gribētu mazliet paraksturot faktisko stāvokli, kāds šobrīd ir Latvijā attiecībā uz šo absolūtā spirta ražošanu.

Tātad pagājušajā gadā tika saražoti ir 620,6 tūkstoši dekalitru absolūtā spirta. Savukārt no Igaunijas tika ievesti 29,3 tūkstoši dekalitru, tātad kopā bija 649,9 tūkstoši dekalitru absolūtā spirta. Imports pagājušajā gadā, pēc oficiālās statistikas, tātad ir sastādījis 4,8% no kopējā daudzuma, un, kā mūs informēja Akcizēto preču pārvaldes direktors Dzintars Jakāns, spriežot pēc alkoholisko dzērienu ražotāju deklarētajiem datiem, pagājušajā gadā dzērienu ražošanai tika izlietoti 607,6 tūkstoši dekalitru absolūtā spirta, savukārt jēlspirta un spirta ražošanai pagājušajā gadā kopumā ir izlietots 18 253 tonnas Latvijā izaudzēto graudu. Jāpiezīmē, ka, pēc oficiālās statistikas, pagājušajā gadā spirta ražošanai graudi nav tikuši importēti. Tāda ir faktiskā situācija.

Kas draud? Te jau deputāts Apinis minēja, ka “Latvijas balzams” taisās importēt šo spirtu degvīna un citu šo stipro izstrādājumu ražošanai, neiepērkot pašmāju spirtu no Latvijas graudaudzētāju produkcijas. Kā zināms, pirmais atteikums iepirkt spirtu no SIA “Jaunpagasts Plus” bija ar tādu motivāciju, ka tas nav pietiekami kvalitatīvs. Tagad ir pajukušas šīs līgumattiecības arī ar otru spirta ražotāju - SIA “Rīga Bestsprit”, kas apsaimnieko Kalsnavas spirta rūpnīcu, un pēdējā gadījumā, kā jūs zināt, sadarbības atteikuma motīvs ir tāds, ka piedāvātā cena - 40 santīmi par litru - ir par zemu, un tā neapmierina SIA “Rīga Bestsprit”.

Šajā gadījumā, kā jūs zināt, akciju sabiedrības “Rīgas balzams” īpašnieki raugas iepirkt spirtu no ārienes, un, no vienas puses, akciju sabiedrības “Latvijas balzams” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis pareizi saka: “Dodiet mums tādas pašas subsīdijas, kādas jūs dodat cukurbiešu audzētājiem un cukura ražotājiem!”

Tāpēc es gribu paanalizēt šo problēmu, kāda ir kopumā Latvijā attiecībā uz visiem produkcijas veidiem, parunāt par to, kā varētu segt šo starpību, kāda ir iekšējā tirgū attiecībā uz izejvielām - uz cukurbietēm, uz graudiem un tālāk arī uz lopkopības produkciju, kādas ir pieņemamās cenas starptautiskajā tirgū.

Lūk, šis mehānisms nav līdz galam izstrādāts, bet ir iespēja šo mehānismu izstrādāt. Un tam būtu jābūt vienveidīgam attiecībā uz visiem produkcijas veidiem neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz cukura ražotājiem vai spirta ražotājiem, vai uz ko citu.

Tāpēc mūsu priekšlikums - tāpat kā kādreiz attiecībā uz iekšējā tirgus aizsardzību cūkgaļas ražotājiem - arī šinī gadījumā ir šo normu atbalstīt. Šī norma ir šīs tabulas 25.priekšlikumā, kas ir pilnīgi mūsu priekšlikums, un es lūdzu deputātus to atbalstīt un meklēt tālākus risinājumus pēc šā grozījuma pieņemšanas.

Sēdes vadītājs. Debates par 2.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars, Māris Sprindžuks, Valdis Ģīlis, Rihards Pīks, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Romāns Mežeckis, Jānis Gailis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpināsim debates par 2.priekšlikumu.

Pēteris Apinis, otro reizi.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Mēs visi mēdzam citēt autoritātes, un arī mans draugs Kārlis Leiškalns šeit citēja Ārlietu ministrijas darbinieci Olgu Sirsniņu. Es citēšu dažus Latvijas zemniekus, kuri ir atrakstījuši vēstules par šo tematu.

Tātad es vēlos nolasīt dažas rindas, ko raksta Madonas rajona zemnieku apvienības priekšsēdētājs Zaļmežs. Viņš saka: “Mēs, Madonas rajona zemnieki, griežamies ar prasību nepieļaut Latvijā ievest spirtu, jo spirta ievešana Latvijā iznīcinās pilnībā Latvijas lauksaimniecību - gan graudu ražošanu, gan arī liellopu gaļas ražošanu.” Vidzemes Agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības padomes direktors no Valmieras I.Jansons raksta, ka ir parādījusies informācija par spirta importu, kas Krievijā esot lētāks. Tādā gadījumā varam slēgt abas Latvijas spirta rūpnīcas, un līdz ar to daudziem zemniekiem tas nozīmē ražošanas pārtraukšanu, savukārt valstij - mazākus ienākumus no nodokļiem un bezdarba pieaugumu laukos.

Katrā ziņā, cienījamie kolēģi, es vēlos lūgt, lai jūs saprastu šīs problēmas nopietnību! Es jūs ļoti lūdzu saprast, ka šādā formā, kādā mēs šodien esam saņēmuši šo priekšlikumu, tas nevarēs darboties, jo vienmēr prioritāri būs starptautiskie līgumi, kurus Latvijas valsts ir parakstījusi. Latvijas valsts ir parakstījusi šādus līgumus gan Eiropas Savienības, gan Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros, un šādā formā šis priekšlikums nav mums pieņemams. Tomēr jebkurā gadījumā mēs šodien nobalsosim “par” vai “pret” šo priekšlikumu.

Es aicinu visus deputātus strādāt pie šā jautājuma, lai uz trešo lasījumu šis priekšlikums būtu korekts, lai mēs aizsargātu Latvijas tirgu un lai mēs nepieļautu, ka Latvijas tirgū nonāk lēta produkcija...

Sēdes vadītājs. Paldies! Laiks!

P.Apinis. ...par dempinga cenām. Bieži vien to veicina vājāk nomaksāti nodokļi, jo pats ražotājs sev spirtu pārdod lētāk.

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Apinis. Tātad jārūpējas, lai šāds spirts nenonāktu mūsu tirgū. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Ar attiecīgo priekšlikumu, ko iesniedzis Razminoviča kungs, mēs faktiski legalizējam to pretrunu, kas pastāv tautsaimniecībā, un mums šoreiz arī ļoti konkrēti jāpasaka, ka pirms daudziem gadiem pieņemtais lozungs, kas izskanēja, atjaunojot Latvijas valsts neatkarību, ka visu sakārtos tirgus, ir izgāzies, un tagad mums ir jāsāk labot kļūdas. Labot šīs kļūdas, protams, mums prasa absolūtā atbildība mūsu ražotāju priekšā. Šoreiz tā attiecas uz kartupeļu audzētājiem, uz graudu audzētājiem, uz cukurbiešu audzētājiem, bet citos apstākļos arī uz pavisam citu ražotņu pārstāvjiem. Saprotot to, ka šī ir ļoti konkrēta problēma, mēs to precizējām, un tagad, jau domājot par to, kā saglabāt savus ražotājus, mēs esam nonākuši pretrunās ar Eiropas Savienību un ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, uz kuru mēs tik ļoti konkrēti tiecamies.

Kā varēja risināt jautājumus, lai neveidotos šodienas situācija? Jā, mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka tautsaimniecību varēja regulēt, arī saglabājot valsts un valdības ietekmi. Līdz ar to, ja mēs būtu saglabājuši kaut vienu no tām, arī valsts uzņēmumus... jā, arī caur valsts uzņēmumiem mēs varētu garantēt un daudz uzmanīgāk izturēties pret savu ražotāju. Taču mēs to neizdarījām!

Mēs varējām, protams, arī privatizēt, bet tādā gadījumā privatizācijas noteikumos vajadzēja ierakstīt, kā cilvēks, kurš saņem šīs tiesības privatizēt, izturēsies pret ražotāju. Mēs arī to neizdarījām!

Protams, tagad mēs varam padomāt par kvotu noteikšanu, cik lielā apjomā obligāti ir jāizmanto Latvijā ražotā produkcija, un, ja arī ne gluži simtprocentīgi, tad cik tomēr lielā apjomā tas notiks, lai uzņēmums darbotos arī turpmāk. Īpaši labi tas nav, jo jebkurā gadījumā tas būs lēmums ar atpakaļejošu datumu, jo tie cilvēki, kuri privatizēja, uz tādiem noteikumiem, protams, diez vai būtu gatavi privatizēt, bet laikam tas ir vēl viens variants.

Protams, tiek piedāvāts vēl šāds risinājums: labi, mēs neiestājamies tieši par šādu pieeju, kura ir absolūtā pretrunā ar Eiropas Savienības normām, un to, ka tā ir pretrunā, to nevar noliegt. Varbūt varētu uz robežas regulēt cenu, lai jebkura produkta - graudu vai jēlspirta, kas tiek ievests, cena būtu sabalansēta ar to tirgus cenu, par kādu savu produkciju reāli var pārdot Latvijas zemnieks. Var to darīt!

Varbūt var paskatīties arī subsīdijas un dotācijas tieši attiecībā uz zemniekiem, lai valsts piemaksātu par visu to produkciju, ko cilvēks piegādā rūpnīcai. Var arī šo ceļu iet! Taču kurš no šiem jautājumiem tiks izraudzīts un kura pieeja tiks pieņemta?

Droši vien mums labāk veiksies, ja mēs šodien atbalstīsim Razminoviča kunga piedāvājumu. Mēs jau desmit gadu garumā runājam: “Jā, mums problēma pastāv!” Taču jau desmit gadus šī sadaļa joprojām ir palaista absolūtā pašplūsmā.

Lai izkļūtu no šīs pašplūsmas, jau otrajā lasījumā mums ir jāizdara ļoti konkrēts ieraksts. Jā, pretruna ar Eiropas Savienību pastāv, tā varbūt ļaus mums drusku intensīvāk domāt par to, kā visu sabalansēt, tomēr ražotāju intereses vajag ļoti konkrēti saredzēt un tās aizstāvēt.

Es domāju, ka šodien mēs varam droši nobalsot “par”, bet pēc tam uz trešo lasījumu vajadzētu paskatīties un izveidot normu, kur būtu sabalansētas ražotāja un pārstrādātāja intereses, gan arī panākta atbilstība Eiropas Savienības normām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Mani pamudināja uzstāties Pētera Apiņa teiktais no šīs tribīnes saistībā ar 3.panta redakciju. Un 3.panta redakcija skan šādi: “Alkohola un citu preču ražošanā ir izmantojams tikai Latvijā ražots jēlspirts vai spirts.”

Cienījamais kolēģis Apiņa kungs šo ierosinājumu šeit salāgoja ar līgumiem, kas noslēgti ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Es, piemēram, te nesaskatu nekādu saistību ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Šeit ir runa par alkohola ražošanu no Latvijā ražota spirta. Šeit jau nav runa par ievešanu, par tirgu, teiksim, par eksportu un importu. Šeit ir runa tikai par Latvijā iegūtu spirtu, no kā tiek ražots alkohols. Tā ka, cienījamais kolēģi, es neredzu šeit nekādu saistību ar Pasaules tirdzniecības organizāciju! Taču, ja mēs runājam par noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kas it kā stāv augstāk par iekšējiem likumiem, tad es gribētu mest akmeni Ārlietu ministrijas dārziņā un varbūt arī valdības dārziņā, un mērķējot uz tiem, kuri ir slēguši šos līgumus ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, jo mūsu politiķi varbūt nav pietiekami aizstāvējuši vai atrunājuši dažas sadaļas šajos līgumos, lai aizstāvētu mūsu nacionālās intereses. Kā pretstatu tam varētu minēt citu valstu diplomātus un Ārlietu ministriju pārstāvjus jeb valdības locekļus, kuri, slēdzot līgumus ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, pārsvarā gadījumu ir vadījušies pēc savām nacionālajām interesēm un ir atrunājuši daudzas aizsargbarjeras, lai aizsargātu savus vietējos ražotājus.

Tāpēc es lūgtu Tautas partijas deputātus atbalstīt sava kolēģa Razminoviča priekšlikumu, jo arī finansu ministrs Gundars Bērziņa kungs sacīja, ka viņš atbalsta apmēram šādu būtību, kas ir iekļauta Razminoviča kunga - jūsu, Tautas partijas deputāta, priekšlikumā.

Es arī domāju, ka Tautas partija un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK varētu atbalstīt šādu priekšlikumu. Es te nerunāju par “Latvijas ceļu” kā partiju, kas sevi ir deklarējusi kā liberālu partiju, un tas ir pilnīgi saprotams. Viņus var arī saprast, tāpēc es šeit vēršos tieši pie kreisā spārna, jo varbūt viņi atbalstīs šo priekšlikumu. Un, ja jūs neatbalstāt šo priekšlikumu, tad atbalstiet turpmāk vismaz 25.priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisija ārkārtīgi rūpīgi izskatīja visus priekšlikumus šajā likumā. Komisija pieaicināja absolūti visus iespējamos ekspertus un šo lietu pārzinātājus. Komisijas deputāti, noklausījušies, ko teica eksperti, saprata, ka, pieņemot šādas normas vai iestrādājot šādas normas nacionālajā likumdošanā, mēs pārkāpjam, ja nemaldos, Eiropas līguma 30.pantu, tātad vienošanos par Latvijas līdzdalību Pasaules tirdzniecības organizācijā, un, ja nemaldos, arī Baltijas Brīvās tirdzniecības līgumu. Tomēr, neskatoties uz to, komisijas deputāti apzināti atbalstīja šāda priekšlikuma iestrādāšanu likumā. Vēl vairāk! Deputāti zināja arī to, ka šis priekšlikums, neizdarot grozījumus attiecīgajos starptautiskajos līgumos, Latvijas jurisdikcijā nevar stāties spēkā. Līdz ar to tas šobrīd ir uzskatāms tikai un vienīgi par mājienu starptautisko organizāciju virzienā, par mājienu uz to, ka Latvija ir gatava pārskatīt šos līgumus, un par zināmu deklaratīvu atbalstu Latvijas spirta ražotājiem.

Komisijas vārdā man jāaicina jūs šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Razminoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 5, atturas - 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Par 3.pantu ir deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, kam ir jau zināma priekšvēsture, jo jāteic, ka Ministru kabinets līdz šā likuma izskatīšanai parlamentā vēl nebija pieņēmis alus aprites noteikumus, un tāpēc Pēteris Apinis uzskatīja, ka tad, ja valdība nav realizējusi šā paša likuma 3.pantā noteiktās normas, šie alus aprites noteikumi ir jāiestrādā likumos.

Komisija Apiņa kunga priekšlikumu neatbalstīja, jo dienā, kad mēs sākām izskatīt šos grozījumus, arī valdība izskatīja šos alus aprites noteikumus, un tie šobrīd jau ir stājušies spēkā. Tā ka komisijas vārdā aicinu neatbalstīt Pētera Apiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Jautājums tiešām nav tik viennozīmīgs. Jau piecus gadus dažādas valdības dažādu partiju līderu vadībā nekādīgi Ministru kabinetā nevarēja izskatīt alus aprites noteikumus, un tāpēc visu šo laiku Latvijā nekādi likumdošanas akti alus apriti nereglamentēja. Rezultāts mums patiesībā ir labi redzams.

Latvijā ir parādījušās PET pudeles ar nosaukumu “alus”, kas patiesībā ir spirtots un gāzēts koncentrāta šķīdums ūdenī, un tam nav nekādas saistības ar alu - ar raudzēšanas procesu un ar dabisku alus ražošanu. Šis tā sauktais alus principā ir alkoholisks dzēriens, kuru Latvijā vajadzētu pakļaut visiem akcīzes un cita veida nodokļiem, kādi pastāv attiecībā uz alu un uz pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tātad šīs PET pudeles, kurās ir atbilstoši 5, 7 vai 10 grādu stiprs alkoholiskais dzēriens, būtu apliekamas ar alkohola akcīzes nodokli.

Dabiskais process, kādā tiek raudzēts alus, nepieļauj alus daudz lielāku stiprību par 5 grādiem, izņemot atsevišķas tumšā alus šķirnes. Diemžēl Latvijā ir parādījušās daudzas alus šķirnes, kuras ievērojami pārsniedz šos grādus, kādus nav iespējams panākt dabiskā raudzēšanas procesā. Tas viss būtu stingri jānosaka un jāreglamentē Ministru kabinetam, - ka tikai tas produkts, kas ir dabisks, ir pilnībā atbrīvojams no šā likuma skavām, tādā veidā ļaujot to izmantot citādi.

Taču Ministru kabineta noteikumi tiešām ir bezzobaini, un bez tam kopš 1997.gada, kad mēs šo likumu skatījām, ir mainījusies arī pati situācija. Tā ir mainījusies tādējādi, ka alus tiešām ir iekarojis savu tirgus nišu, turklāt diezgan lielu, un tagad mēs redzam, ka Latvijā alus bieži vien tiek saistīts ar jaunatni. Stipri bieži tieši mūsu jaunatne izmanto alu kā pirmo soli ceļā uz alkoholismu, tāpēc pret visām šīm negācijām mums ir jācīnās, diezgan strikti nosakot visu to sistēmu, kādā veidā notiek alus aprite.

Es aicinu Alkohola aprites likumā iekļaut arī alu. Es to neaicinu aplikt ar akcīzes nodokli, jo uzskatu, ka tas nav nepieciešams, bet mums joprojām ir jācīnās par alkohola patēriņa pārstrukturizēšanu.

Mums joprojām ir nepieciešams, lai Latvijas iedzīvotāji vairāk lietotu vieglos alkoholiskos dzērienus, teiksim, alu vai dabīgo vīnu, nevis šņabi un konjaku, taču, lai to panāktu, mums tas ir viss jāiestrādā likumā. Pieredze liecina, ka Ministru kabineta noteikumi ilgu laiku netika izstrādāti, tie parādījās tikai tad, kad radās šī iespēja, ka tas tiks iestrādāts likumā. Un, otrkārt, Ministru kabineta noteikumi neatbild uz visiem tiem jautājumiem, uz kuriem mēs gribētu rast atbildes. Arī mans draugs Inkēna kungs savā raidījumā “Nedēļa” mani īpaši stipri kritizēja, pats iepriekš neizlasīdams un nepamanīdams šāda punkta esamību mūsu likumprojektā.

Es aicinu atbalstīt šo punktu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Daļēji jau cienījamais kolēģis Apiņa kungs norādīja uz šo ļoti paradoksālo situāciju, jo izrādās, ka Latvijas valstī neviens nekontrolē Ministru kabinetu, kā tas pilda Saeimas uzdotās funkcijas. Izrādās, ka patiešām piecu gadu laikā, kopš tika pieņemts Alkohola aprites likums, Ministru kabinets ir bijis mazspēcīgs vai apzināti nav bijis spējīgs sagatavot Ministru kabineta noteikumus par alus apriti, kā tas bija noteikts ar šo likumu. Un tikai tad, kad patiešām tika atvērts šis likums, tanī pašā dienā, kad komisijā mēs sākām to izskatīt, tika pieņemti arī šie Ministru Kabineta noteikumi. Tā ir ļoti īpatnēja situācija, un man gandrīz vai jāsāk domāt, ka valdošais vairākums varbūt arī attiecībā uz citiem Saeimas izdotajiem likumdošanas aktiem nepilda šos Saeimas uzliktos pienākumus Ministru kabinetam.

Man izbrīnu rada arī cienījamā Apiņa kunga raudulīgā balss šodien, jo viņa cienījamais partijas biedrs Ivars Godmanis, kura vadītajai ministrijai savulaik bija jāuzraksta šie MK noteikumi, to nav spējis izdarīt. Diemžēl neko labāku nepaveica arī cienījamais finansu ministrs Gundars Bērziņa kungs no Tautas partijas. Varbūt šīs abas partijas ir kādu alus darītavu lobiji?

Tomēr es vēlreiz saku: man vienkārši rada izbrīnu un gribas jautāt: kas Ministru kabinetā kontrolē Kabinetam uzdotās funkcijas? Vai mēs šinī valstī turpināsim šo bardaku, ka Ministru kabinets ir autonoma institūcija, kura dara to, ko grib, vai to, kas tai ienāk prātā?

Un šinī brīdī es diemžēl laikam nepiekritīšu tam, kaut arī cienu Apiņa kungu, ka šinī likumā ir jābūt šādām normām. Es pilnīgi piekrītu, ka Ministru kabineta noteikumi ir sastādīti, piedodiet, latviski sakot, tizli, bet tas jau ir cits jautājums. Tagad, ieliekot likumā šīs normas, mēs apstādinām dzīvi, jo likums vienmēr būs daudz stagnātiskāks nekā Ministru kabineta reālā darbība, jo dzīve ir daudz dinamiskāka, un līdz ar to teorētiski, ja Ministru kabinets ir kvalitatīvs, tas ir daudz spējīgāks strādāt līdzi laikam.

Ir gan cita lieta, ka te ir norādes, kas Ministru kabinetam ir jāveic. Es vēlreiz norādu, ka šī valdība un diemžēl laikam arī pagājusī nav bijusi spējīga veikt savas funkcijas, bet es ceru, ka tagad tā rīkosies daudz dinamiskāk, un man ir jāuzticas valdošajam vairākumam, kas ir uzņēmies politisko atbildību par mūsu tautas un sabiedrības labklājību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šeit mūsu referents Kārlis Leiškalns no “Latvijas ceļa” visu laiku mums, deputātiem, min tādas frāzes kā Pasaules tirdzniecības organizācija, Latvijas valsts līgumi ar Pasaules tirdzniecības organizāciju un tā tālāk. Un man tā vien šķiet, ka cienījamais kolēģis Leiškalna kungs šos līgumus zina no galvas.

Es gribētu dzirdēt kaut vienu līguma punktu, kas runā pretī, teiksim, šim Alkohola aprites likumam vai mūsu ierosinātajiem priekšlikumiem un papildinājumiem tajā. Es saprotu, Leiškalna kungs, ka jūs esat ļoti labi iemācījies runāt, argumentēt un dzīt humoru no Saeimas tribīnes, bet pasakiet kaut vai vienu pantu no šā līguma ar Pasaules tirdzniecības organizāciju! Jo jūs te visu laiku mums pārmetat, it kā mēs šeit neko nesaprastu un neko nezinātu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Pasarg Dievs, ka es kaut ko pārmestu Oskaram Grīga kungam! Jo es zinu, ka tad būs dakšas vai nu no labās, vai no kreisās puses, taču tam vairs nav nozīmes, Grīga kungs! Ar Pasaules tirdzniecības organizāciju parakstītais līgums aizliedz diskrimināciju un kvotēšanu. Es gan nemācos šos likumus vai līgumus no galvas... Vēl vairāk! Es gribu pateikt, Grīga kungs, ka šis līgums Latvijas Republikā ir likums un saskaņā ar likumu par starptautiskajiem nolīgumiem tam ir bezmaz vai konstitucionāls spēks Latvijas jurisdikcijā. Un tādējādi, ja tas reiz līgumā ir atrunāts un aizliegts, tad mums tas ir jālabo nevis ar šo likumu, bet jāierosina labot šo līgumu.

Dodiet uzdevumu! Savāciet 34 parakstus, un lai Indulis Bērziņa kungs starptautiskajās organizācijās aizstāv jūsu viedokli! Nepārmetiet man! Man komisijas vārdā katrā ziņā ir precīzi jāpasaka, ko mēs darām, balsojot par vienu vai par otru likuma normu, un komisijas vārdā es aicināju, Grīga kungs, balsot par iepriekš pieņemto normu.

Tagad mēs pārejam pie deputāta Apiņa iesnieguma. Komisija aicina jūs to neatbalstīt, jo noteikumi par alus apriti ir zemāk pakārtots normatīvais akts, un, kā pareizi teica Lujāna kungs, valdība ir spējīga ātrāk reaģēt uz izmaiņām šajā tirgū vai arī Latvijas Republikas teritorijā, tā ir gatava ātrāk pārmainīt jebkurus noteikumus, ja to prasīs dzīves nepieciešamība, tāpēc es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt partijas kolēģi deputātu Apini un neiestrādāt šo 3.panta ceturto daļu viņa ieteiktajā redakcijā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 2, atturas - 65. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 5.priekšlikums - iesnieguši deputāti Arnis Kalniņš, Leons Bojārs un Oskars Grīgs...

Sēdes vadītājs. 4.priekšlikums...

K.Leiškalns. Es atvainojos! 4. ir deputāta Razminoviča priekšlikums par to, ka fiziskajām personām ir atļauts Latvijas Republikas teritorijā ievest vīnu vai vīnu kolekcijas, nomaksājot attiecīgi nodokļus. Šobrīd vīns tiek ievests, bet neviens nepiesakās, jo tas formāli ir aizliegts. Tātad Razminoviča priekšlikums ļauj šajā tirgū ievest vīnu vairāk nekā pusotru litru, piesakoties muitā un nomaksājot attiecīgos nodokļus par šo vīnu.

Komisija Razminoviča kunga priekšlikumu ir atbalstījusi. Es aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Atbalstīts.

K.Leiškalns. 5.priekšlikumu iesnieguši deputāti Arnis Kalniņš, Bojārs un Grīgs, kas paredz 6.panta pirmajā daļā tekstu aiz vārdiem “Valsts ieņēmumu dienestā” papildināt ar vārdiem “un vietējai pašvaldībai”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cik es zinu, tad arī atbildīgā komisija ir saņēmusi raudu vēstuli no Finansu ministrijas, bet ir viena nopietna lieta: kas tad pagastā vai pilsētā atbild par kārtību un to, kas notiek tajā apdzīvotajā vietā? Atbild pašvaldības! Un kas ieceļ pašvaldības? Diemžēl padomes, kuras ievēlē iedzīvotāji, un tad tās izveido visu šo administrāciju un attiecīgi pārvalda pilsētu, apdzīvoto vietu vai pagastu.

Un kas tad notiek tagad? Izrādās, ka Valsts ieņēmumu dienests, kuru ieceļ Finansu ministrijas kādi ierēdņi, tagad noteiks, kurā vietā varēs atvērt veikalu vai nu Rūjienā, vai, teiksim, Jelgavā vai Dobelē, vai atvērt kārtējo dzertuvi, un tas absolūti neievēros, ko par to saka pašvaldība.

Te notiek tāda jocīga lieta, ka likumā tā izmaiņa, ko mēs ierosinājām, netiek atbalstīta tikai tāpēc, ka, redziet, Valsts ieņēmumu dienests ir tas noteicējs, kas tagad rīkosies šajā teritorijā, kurā tas izvietos šīs dzertuves.

Taču ir vēl viens nopietns jautājums: vai var uzticēties mūsu Valsts ieņēmumu dienestam? Paskatīsimies drusciņ statistiku! 1998.gadā akcīzes ieņēmums no alkoholiskajiem dzērieniem bija mazāks nekā ieplānots, 1999.gadā tas pārsniedza 1 miljonu. Krištopana valdība saveda kārtībā Valsts ieņēmumu dienestu, tas puslīdz sāka strādāt, turpretī 2000.gadā tas darbojās jau ar zaudējumiem - 0,4 miljonus neieņēma. Ja paskatāmies pagājušo gadu, tad redzam, ka akcīzes nodoklis nav ieņemts 10 miljonu, 10,5 miljonu apmērā.

Cienījamie kolēģi! Uz kāda pamata pašvaldības nevar būt saimnieces savā teritorijā, ka tur visu nosaka Valsts ieņēmumu dienests? Un tāpēc mūsu priekšlikums ir virzīts uz to, ka, izveidojot kārtējo veikalu, kārtējo tirdzniecības bāzi, par to ir jāziņo vietējai pašvaldībai, un tai ir jāzina, ko tur dara un kurā vietā to dara, - vai tas veikals ir izvietots pie skolas vai pie bērnudārza, vai pie baznīcas, vai ir kaut kur dzertuve slimnīcas teritorijā.

Un mūsu ierosinājums ir jāatbalsta, jo, kad vajag kaut prasīt vai uzlikt palielinātus maksājumus pašvaldībām, tad valdība fiksi atrod atrisinājumu un visu noliek uz pašvaldību pleciem, un arī atbildību prasa no pašvaldībām, bet te, redziet, alkohola tirdzniecības jautājumu Valsts ieņēmumu dienests pārņem tikai savā pārziņā.

To nekādi nevar atbalstīt! Jo tad mēs nonākam arī pretrunā ar Satversmes 2.pantu: “Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.” Pašvaldību ir ievēlējuši iedzīvotāji, un tāpēc Valsts ieņēmumu dienestam nevar būt noteicošā loma, kur izvietot alkohola tirdzniecības vietas, vadoties pēc savām interesēm vai balstoties uz vēl kādiem citiem apsvērumiem.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka šis ir vēlēšanu gads, bet es vēlreiz lūdzu uz komisijām sūtīt labāk sagatavotus priekšlikumus, jo tā ideja, ko izteica cienījamais Bojāra kungs, galīgi nav izteikta jūsu priekšlikumā. Jūs panāksiet pavisam ko citu - to, ka tam nabaga uzņēmējam būs jāskraida vēl uz vienu papildu institūciju vai pat uz daudzām institūcijām ar kārtējo papīru žūksni, bet pašvaldībās atkal būs kārtējie ierēdņi, kas tur sēdēs un pieņems šo žūksni. Tas ir arī viss, ko jūs esat ar šo priekšlikumu piedāvājuši! Ne viņi varēs ko lemt, ne atļaut vai neatļaut, bet vienkārši pie pašvaldības būs vēl viena institūcija, kas nezin cik izmaksās, un tā jau vairs nav rūpe par pašvaldību iedzīvotājiem. Tā drīzāk ir rūpe par pašvaldību birokrātiju, kura saņems vēl jaunas darba vietas.

Tāpēc šinī brīdī, vismaz otrajā lasījumā, es domāju, šis priekšlikums nav loģisks. Un arī komisija to nav atbalstījusi, bet es ceru, ka jūs parādīsiet savu talantu iesniedzot priekšlikumus uz trešo lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Lemjot par to, ka funkcijas starp valsti un pašvaldību tiek nodalītas un ka funkcijas, ar kurām deputāti Arnis Kalniņš, Bojārs un Grīgs grib papildināt, ka valsts pašvaldības ir uzticētas valdībai, Finansu ministrijas Akcīzēto preču pārvaldei, komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Aicinu deputātus balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 2, atturas - 69. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Par 6.pantu ir 6.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Arnis Kalniņš, Leons Bojārs un Oskars Grīgs. Un tas ir izslēgums alkoholisko dzērienu tirdzniecībai tirgos, ko šobrīd likumdevējs bija atļāvis, ja patērēšana notiek uz vietas izlejamā veidā; respektīvi, šobrīd likumdevējs atļauj tirgot alkoholu tirgus teritorijā vai tajās teritorijās, kam ir tirgotavas statuss, - kafejnīcās un varbūt arī restorānos.

Deputāti lūdz šo izslēgt. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! 6.Saeimas darbības laikā šī norma tika ieslēgta šajā Alkohola aprites likumā, un tagad veidojas ļoti interesanta situācija, ja tiks atbalstīts šis deputātu grupas priekšlikums. Tajā pašā lielajā supermārketā var būt kafejnīca, un tur var pārdot izlejamā veidā alkoholiskos dzērienus. Šodien kaut vai tie paši Centrāltirgus paviljoni ir pārvērsti šajos supermārketos, kur tie paši tirgotāji ir nopirkuši šīs tirdzniecības vietas, un tas ir galīgs aloģisms. Ja jūs, cienījamie kolēģi, iestājaties par šo supermārketu tiesībām, tad vajadzēja visās tirdzniecības vietās tādu funkciju aizliegt. Kāpēc jūs tik ļoti ienīstat šo tirgu, ja tirgus kafejnīcās pārdod šo balzamu vai konjaku izlejamā veidā? Es nesaprotu, kāpēc tā ir. Un ar to jūs nepanāksiet, pieņemsim, “spirķika” vai “vodočkas” tirdzniecības ierobežošanu. Tā galīgi nav saistīta ar šo jautājumu! Ne jau no tās kafejnīcas šo alkoholu pēc tam stiepj uz turieni un tirgo. Tas ir pavisam kas cits, un es uzskatu, ka tā ir gan policijas, gan Finansu ministrijas mazspēja risināt šo kontrabandas jautājumu, bet šis projekts... Es nezinu, kā ir radusies šiem trim deputātiem šāda iniciatīva. Ko viņi grib panākt ar to? Un es laikam vienīgi varu secināt, - kā man to arī no Tirgotāju asociācijas puses norādīja - , ka šie kungi lobē lielveikalu intereses. Piedodiet, bet cita secinājuma man nav!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Šis priekšlikums ir pilnīgi skaidrs; balsojot “par”, mēs to aizliegsim, bet, balsojot “pret” vai “atturoties”, mēs atļausim tirgus kafejnīcās pārdot alkoholu izlejamā veidā patērēšanai uz vietas.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 8, atturas - 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums ir par 8.pantu, un tā iesniedzēji ir deputāti Arnis Kalniņš, Bojārs un Grīgs. Priekšlikuma būtība ir aicinājums Ministru kabinetam noteikt importētā alkoholisko dzērienu ieveduma kvotas un grupas. Grīga kungs, atvainojiet, ja es pārāk skarbi jūs uzrunāju, bet arī šis priekšlikums, manuprāt, ir pretrunā ar manis jau minētajiem starptautiskajiem līgumiem. Un komisija šo priekšlikumu, atšķirībā no jūsu iesniegtā iepriekšējā priekšlikuma, nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu balsot šo priekšlikumu pa daļām. Es pats nekādi nevaru atbalstīt 2. un 3.priekšlikumu, jo tie principā neatbilst mūsu starptautiskajām saistībām, un trešais ir pakārtots otrajam. Es tiešām iestājos par Ministru kabineta izveidotu komisiju, bet tas nav tādēļ, lai sasniegtu 2.punktā norādīto mērķi.

Tajā pašā laikā es uzskatu, ka mums Latvijā gan Labklājības ministrijai, gan Izglītības un zinātnes ministrijai ir nepieciešams strādāt tajā virzienā, lai Latvijā samazinātu alkohola lietošanu. Es tiešām domāju, ka Ābiķa kungs, kurš ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs un kurš šobrīd runā pa mobilo telefonu, absolūti neinteresējas par tādām problēmām, kas saistītas ar Latvijas jaunatnes pārlieko alkohola lietošanu, taču arī viņš varētu ķerties pie šā jautājuma risināšanas.

Es jūs visus aicinu, kolēģi, balsot pa daļām šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo priekšlikumu balsot pa apakšpunktiem.

Un tagad par mūsu priekšlikumu - par importētā alkoholisko dzērienu ieveduma kvotēšanu un grupēšanu. Te visu laiku runā par starptautiskiem līgumiem. Cienījamie kolēģi! Kas ir vainīgs, ka mēs parakstām līgumus, nedomājot par to, kas notiks 10, 15, 20 gadu uz priekšu? Nu ir taču jādomā! Ja to nedara Ārlietu ministrija, tad ir jādomā Saeimai vai valdībai, bet, ja nedomā un paraksta līgumus tikai tāpēc, lai tos parakstītu un lai tur paliek autogrāfs starptautiskajos līgumos... Un tas nebūt nenozīmē, ka tas atbilst Latvijas valsts interesēm.

Valsts atteicās no monopola uz alkohola ražošanu, tirdzniecību, izplatīšanu un visu pārējo. Palaida to pašplūsmā! Haotiskā pašplūsmā, kam tagad nav ne gala, ne sākuma. Un desmit gadu laikā tas viss notiek pilnīgi nekontrolējami. Ja mēs tagad paskatāmies, tad redzam, ka 1998.gadā Latvijā alkoholiskos dzērienus ieveda 1,17 miljonu dekalitru apmērā, bet 2001.gadā ieveda jau 1,45 miljonus dekalitru. Un tas ir tas, kas ir realizēts. Un realizē arī pašu ražotos alkoholiskos dzērienus: 1998.gadā - 2,8 miljonus dekalitru, bet 2001.gadā - 2 miljonus dekalitru. Tad jūs pasakiet, kā labā strādā mūsu ekonomika? Mūsu ekonomika strādā ārvalstu interesēs. Un katru gadu šie cipari aug.

Tagad attiecībā uz 4.apakšpunktu - par Izglītības, kultūras un zinātnes ministriju un par Labklājības ministriju. Vai tad tām nav jānodarbojas ar alkoholisma apkarošanu? Vai tām nav jārada pretalkoholisma programmas izglītības sistēmā un citur? Tas ir jādara! Diemžēl to nedara. To nedara un arī negrib darīt! Labāk parāda kādu filmu, kurā ir redzama visdažādākā vardarbība, bet nerāda filmas un nerīko pārrunas ar speciālistiem par to, kāda ir alkohola iedarbība uz organismu, it sevišķi uz bērna organismu, lai gan tagad skolēni jau no 10 gadiem sāk lietot alkoholiskos dzērienus. Par to, kas notiek ar jaunatni, mēs nedomājam.

Vienu otru reizi Saeimā kaut kas tiek pārrunāts, kaut kas tiek pārrunāts arī kādā no nevalstiskajām organizācijām. Tā ka šis jautājums nav lieks. Un, ja kādam tas nepatīk, ka alkohols tiek apkarots, tad es varu mierīgi pateikt, ka tas cilvēks atbalsta to, lai alkoholu Latvijā vairāk ievestu un vairāk realizētu.

Un 2.pantā ir pateikts, ka Ministru kabinetam un valdībai ir jānodarbojas ar alkohola patēriņa samazināšanu Latvijā. Vai tad tas nav svēts darbs, kas viņiem ir jādara? Ir tas jādara! Bet diemžēl mūsu ministrijās un valdībā vienmēr visi progresīvie ierosinājumi tiek nolikti tālākā atvilktnē, un tie ilgi neredz saules gaismu, un tā tas velkas no vienas valdības uz nākamo.

Tāpat ir noticis arī ar Nabadzības apkarošanas koncepciju, kuru arī tādā pašā veidā noslēpa.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, bet balsot to pa daļām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Jā, tik tiešām komisija noraidījumu vērsa galvenokārt pret šā priekšlikuma pirmo daļu, kas prasa papildināt pantu ar otro daļu, ka Ministru kabinets nosaka kvotas.

Bojāra kungs, starptautiskus līgumus var mainīt! Jums kā deputātam vai vismaz deputātu grupai ir tiesības iesniegt priekšlikumu par starptautisku līgumu denonsēšanu… Nē, tas ir cits jautājums!... Politiski mēs šeit nestrīdēsimies, bet, runājot par šo likumu, mēs nevaram tajā noteikt augstākas kvotas vai radīt diskriminējošākus apstākļus, kādi tie bija līguma slēgšanas brīdī, līgumslēdzēju pusēm tos atrunājot. Te ir tā problēma! Tā ka jūs esat par to, tad, lūdzu, iesniedziet priekšlikumu par starptautisko līgumu denonsēšanu!

Attiecībā uz pārējām šīm daļām. Šobrīd šīs daļas norāda uz pozīciju, kādu ieņem iesniedzēji, kuri prasa izveidot attiecīgu komisiju, taču, ja mēs šo atbalstīsim pa daļām - gan priekšlikuma otro, gan trešo daļu, tad, neapšaubāmi, trešajā lasījumā mums būs precīzi jāatrunā, kas tā ir par komisiju, kāds ir tās statuss, kādas ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā tā atrodas. Līdz ar to mums ir ārkārtīgi rūpīgi jāstrādā un arī jāmēģina noteikt, kāds būs šīs darbības rezultāts nākotnē, jo apmēram jau ir skaidrs, ka šādas komisijas izveidošana arī kaut ko maksās, tāpēc ir precīzi jānorāda līdzekļi, kur mēs tos paņemsim, lai izveidotu šo komisiju. Un tamlīdzīgi un tamlīdzīgi.

Taču principiālu iebilžu pret šādas antialkohola vai alkohola antipropagandas komisijas izveidi komisijas deputātiem nebija, tā ka… Bet šobrīd, ja mēs nebalsojam pa daļām, man ir jāaicina noraidīt visu 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vispirms lemsim par deputāta Apiņa un deputāta Bojāra priekšlikumu - balsot 7.priekšlikumu pa daļām. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 18, atturas - 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu Arņa Kalniņa, Leona Bojāra un Oskara Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 4, atturas - 64. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! 8.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Arnis Kalniņš, Bojārs un Grīgs. Komisija ir nolēmusi to neatbalstīt, bet priekšlikuma būtība ir papildināt kontrolējošo institūciju sarakstu, kurā ir Valsts ieņēmumu dienests, kas atrodas Finansu ministrijā, ar vietējām pašvaldībām.

Komisija uzskata, ka šī nav Pašvaldību likumā noteikta pašvaldību funkcija, tāpēc pašvaldība var uzraudzīt, nevis kontrolēt to, kas notiek vietējā pašvaldībā alkohola aprites jomā, tā var ziņot, bet tai netiek ar likumu noteiktas īpašas kontroles funkcijas, jo šeit ir vienkārši deklaratīvi ierakstīts - “un kontrolēt”.

Tā ka komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt 8. - deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es varētu piekrist Leiškalna teiktajam, ja mūsu Valsts ieņēmumu dienests strādātu ļoti akurāti un ļoti kārtīgi. Diemžēl jau desmit gadus katru gadu tiek izlietots pa 10 miljoniem šīs iestādes modernizācijai, bet jēgas nekādas nav! Kā viņi uz robežas netiek galā ar visiem saviem pienākumiem, tā arī šeit... Jau pagājušajā gadā viņi nevarēja ieņemt 24 miljonus no akcīzes nodokļa, tad kas notiks tālāk? Notiek tā, ka viņi neko nedara vai arī negrib darīt, un tas, ka pašvaldības ir atbīdītas nost no kontroles pār to, kas notiek ar alkohola tirdzniecību kādā apdzīvotā vietā, kur saimnieks ir pašvaldības, nevis Valsts ieņēmumu dienests... Tas nav pareizi! Es jau teicu, ka pašvaldībām ir noteikšana par šo dzertuvju un veikalu izvietošanu, kurus piebīda tuvāk pie skolām vai vēl pie tādām citām vietām, kur pulcējas jaunatne, ka dzertuves izvieto naktsklubos, kur notiek diskotēkas... Tas nav pieļaujams! Un diemžēl to var kontrolēt pašvaldība!

Valsts ieņēmumu dienests nenodarbojas ne ar noziedzības apkarošanu, ne ar citiem negatīviem jautājumiem, kas risināmi pašvaldības teritorijā. Tā darbinieki vienā mierā deviņos nāk uz darbu un piecos aiziet no darba projām, un vairāk viņi neko nedara. Un to pierādīja arī gadījums, ka viņu konvoja pavadībā nozuda vesela mašīna ar spirtu. Tad kāda gan var būt viņu kontrole pār to, kas notiek kādā apdzīvotā vietā? Diemžēl nekādas nav!

Tāpēc mēs bijām spiesti ierosināt šo izmaiņu, lai arī pašvaldības piedalās kontrolē pār alkohola apriti un alkohola tirdzniecības vietu izvietošanu kādā apdzīvotā vietā. Tāpēc priekšlikums ir jāatbalsta!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es gribētu aizrādīt cienījamajam kolēģim Bojāra kungam, ka neuzticības izteikšanu Sončika kungam vai Gundaram Bērziņam es, iespējams, atbalstītu, taču tas ir jādara nevis Alkohola aprites likumā, bet jārīkojas tā, kā to paredz normāla parlamentāra metode, - teiksim, vispirms ir pieprasījums vai jautājums, bet pēc tam var izteikt neuzticību. Es arī varētu piekrist, ka Finansu ministrija un Sončika kungs varbūt arī netiek galā ar savām funkcijām, bet tad ir jārīkojas tādā veidā. Tātad es gribu aicināt jūs nebojāt šo Alkohola aprites likumu.

Ja mēs deleģēsim šīs funkcijas pašvaldībām, tad tas nozīmē, ka, teiksim, katrs pagasts izdos savus saistošos noteikumus, kā tas kontrolēs un uzraudzīs alkohola apriti katrā miestā, katrā pilsētā, katrā pagastā. Un es arī iedomājos, ko tas īsti nozīmēs. It sevišķi tad, ja kāds uzņēmējs Latvijas teritorijā gribēs atvērt veikalu tīklu. Tad beigās, man liekas, viņš pabeigs savu darbību Sarkandaugavā, jo katra miesta prasības viņš diez vai būs spējīgs izpildīt.

Tāpēc es vēlreiz saku: es pilnībā piekrītu, ka tas nav normāli, ka pazūd cisternas vai vilcienu sastāvi ar spirtu, bet es arī neticu, ka šo jautājumu varēs izkontrolēt pašvaldības. Es neticu, ka Municipālā policija varēs aizturēt vai noķert šos spirta vagonus.

Un es vēlreiz saku: drīzāk atbildība ir jāprasa no Sončika kunga, vai viņš nav savā amatā aizsēdējies par ilgu. Un ir arī vēl otrs jautājums, jo varbūt arī Gundars Bērziņš ir aizsēdējies par ilgu. Bet tad mēs normālā ceļā varam izteikt neuzticību. Nost, un cauri!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. Jā! Vispirms es savam draugam Leonam Bojāram gribu paskaidrot, ka Leiškalns neko neteica. Es nepiedalos debatēs par šā likuma normām, es vienkārši iepazīstinu deputātus ar apsvērumiem, kuri bija komisijas rīcībā, pieņemot vai noraidot kādu no iesniegtajiem priekšlikumiem. Šajā gadījumā es ziņoju tikai par apsvērumiem, kāpēc mēs noraidījām. Kā deputāts to labāk paskaidroja Modris Lujāns, piedalīdamies debatēs.

Komisijas vārdā es aicinu 9.priekšlikumu par 10.pantu neatbalstīt... Nē, tas vēl nav tas! Es atvainojos! Runa ir 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Arņa Kalniņa, Bojāra un Grīga 8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 2, atturas - 69. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies kolēģiem!

Priekšsēdētāja kungs! Strādāsim ar priekšlikumu nr.9, kurā ir izteikts piedāvājums atjaunot likuma 10.pantu attiecīgajā redakcijā. Un priekšlikuma saturs ir tāds, ka nevis, saņemot licenci, un nevis Akcīzēto preču pārvalde vai Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar pašvaldību ļauj vai neļauj izvietot, protams, balstoties uz likumā noteiktajiem kritērijiem, apdzīvotās vietās (šajā gadījumā - vietējās pašvaldības teritorijā) alkohola veikalus, bet gan vietējā pašvaldība ir tiesīga savā administratīvajā teritorijā noteikt dzērienu mazumtirdzniecības vietu skaitu.

Manuprāt, šis priekšlikums neiztur Konkurences padomes noteiktos kritērijus, jo tā ir tieša iejaukšanās konkurencē, kas dod nepamatotas tiesības slāpēt konkurenci šajā visnotaļ varbūt ne pārāk labajā biznesā. Taču tā var slāpēt konkurenci, atbalstot vai netieši atbalstot kādu ieinteresētu veikalu.

Tādi bija komisijas apsvērumi, kāpēc tā noraidīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Pēteris Apnis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Mēs tuvojamies pašai būtiskākajai daļai mūsu šodienas diskusijās. Jebkurā gadījumā ir jāsaprot definīcija, ka alkohola lietošana ir tieši proporcionāla tā pieejamībai. Lai arī cik dīvaini tas liktos, Latvijā 80% no alkohola izdzer apmēram 15% alkoholiķu. Pārējie lielākoties izdzer stipri mazāk. Tie, kuri atrodas šajā zālē, nesirgst ar tādu kaiti, kas saucas alkoholisms, un līdz ar to viņiem lielākoties ir svešas šīs problēmas, jo arī viņu radu un draugu vidū parasti nav cilvēku, kuri patērē šo alkoholu lielos daudzumos.

Alkohola ierobežošana pasaulē varētu notikt divos virzienos. Viens ir - ierobežot tā teritoriālu jeb vietas pieejamību. Otrs ir - ierobežot iegūšanas laiku. Šie abi virzieni ir plaši populāri Skandināvijas valstīs, un Skandināvijas valstis mēs varētu ņemt par paraugu, kādā veidā valsts ierobežo alkohola pieejamību, tādā veidā samazinot savu iedzīvotāju alkohola patēriņu.

Mēs šobrīd atrodamies otrā galējībā. Pie mums alkohola tirgus ir ļoti liberāls, tāpēc alkohols pieejams vienmēr, visur, jebkurās devās un jebkurā sortimentā. Tātad patiesība ir kaut kur pa vidu. Es negribu autoritatīvi paziņot, ka sistēma, kas šobrīd darbojas Zviedrijā, Somijā vai Norvēģijā, kur alkohols nav pieejams sestdien un svētdien, kur alkohols ir ļoti dārgs, kur alkohols ir pieejams tikai specializētos veikalos ar ļoti daudziem ierobežojumiem... es negribu teikt, ka šī sistēma ir ideāla. Tajā pašā laikā es mēģinu apstrīdēt arī tādu sistēmu, ka alkoholam ir jābūt pieejamam absolūti visur - katrā mazā bodītē, katrā mazā veikaliņā, katrā lielveikalā un katrā tirgus segmentā.

Tātad, ko es vēlētos norādīt? To, ka mums šodien ir jāizšķiras par to, vai mēs ierobežosim alkohola pieejamību laikā vai vietā.

Mūsu diskusijas ar Leiškalna kungu gan televīzijā, gan dažādos citādos masu saziņas līdzekļos ir parādījušas, ka cilvēku vairākums šobrīd tomēr nav vēl gatavs ierobežot tieši alkohola iegūšanas vietu skaitu un neatbalsta šo priekšlikumu, ka pašvaldībai būtu tiesības noteikt šādus ierobežojumus. Turpretī liela daļa iedzīvotāju šobrīd jau ir gatava terminētam alkohola ierobežojumam, kā tas būs parādīts 11.punktā.

Es jūs, cienījamie kolēģi, aicinu domāt atbilstoši tam, kā mēs augam! Mēs agri vai vēlu, bet tomēr tuvosimies Ziemeļeiropas līmenim, taču mēs nekad nesasniegsim alkohola tirdzniecībā ļoti strikto Skandināvijas pieredzi ar tās ļoti striktajiem ierobežojumiem, bet katrā ziņā mūsu mērķis ir samazināt alkohola lietošanu Latvijā, lai beidzot Latvija kļūtu par valsti, kurā alkohols tiek patērēts ne vairāk kā vidēji Eiropas Savienībā. Tas ir viens no mērķiem, kādēļ mums būtu jātuvojas Eiropai. Beigsim dzert kā krievi! Dzersim mazāk! Dzersim ar izpratni! Jā, man tiešām būtu ļoti liels prieks, ja tas notiktu tā, kā rīkojas somi Somijā. Viņi nemaz tik daudz tur nelieto... Labi! Paldies jums!

Es ceru, ka jūs balsosiet par vienu no šiem - par 9. vai 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribēju pateikt paldies apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijai par pirmo balsojumu, kas aizstāvēja zemnieku - graudu ražotāju intereses. Diemžēl nevaru teikt paldies Tautas partijai. Nu nekā nevar darīt, jo viņa ir mainījusi savu viedokli.

Taču attiecībā uz šo priekšlikumu es gribētu sacīt, ka mani dīvaini pārsteidza tas, ka šeit kolēģi pa kreisi no PCTVL ir noraidījuši vairākus priekšlikumus, kuri tiešām aizstāv latviešu pamatnācijas intereses, tas ir, lauku zemnieku intereses. Un nav jau arī nekāds brīnums, ka viņi neaizstāv, jo Juglā stāv vairākas cisternas ar lēto Tulas spirtu, un, dabiski, PCTVL ir ieinteresēta, lai no Krievijas nāktu iekšā lētais spirts zem dempinga cenām, jo “Rīgas balzams” tik un tā pieder Kalugas grupējumam. Tas ir vairāk nekā skaidrs! Arī tas, kas zem tā slēpjas, ir skaidrs. Diemžēl, par nožēlu, man ir jāsaka, kolēģi, ka jūs neesat bijuši visai principiāli pret šīm negācijām.

Taču attiecībā uz šo priekšlikumu es gribētu jums informācijai nolasīt dažus variantus, kādi pastāv vairākumā valstu. Un tie ir šādi: valsts monopols visos līmeņos - alkohola imports un eksports, ražošana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība - ir Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Kazahstānā un Krievijā. Valsts monopols uz visu alkoholisko dzērienu ražošanu ir Turkmenistānā un Maķedonijā. Valsts monopols uz stipro alkoholisko dzērienu ražošanu ir Vācijā, Turcijā un Lietuvā. Valsts monopols uz alkohola mazumtirdzniecību ir Somijā, Šveicē un Norvēģijā. Valsts monopols uz alkohola mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību ir Bosnijā un Hercegovinā. Valsts monopols uz alkohola importu un mazumtirdzniecību ir Islandē, kura pirmā atzina mūsu neatkarību. Valsts monopols uz alkohola importu, eksportu, ražošanu un etilspirta pārdošanu, bet ne uz alkoholiskajiem dzērieniem ir Ukrainā.

Un tālāk. Visās valstīs alkohola mazumtirdzniecībai, kas attiecas uz šo punktu, ir nepieciešamas atļaujas jeb licences. Grieķijā licence nepieciešama tikai alkohola tirdzniecībai uz vietas - uz ielām. Itālijā, Portugālē, Moldovas Republikā un Rumānijā arī vajag licenci, bet tās iegūšana ir tik vienkārša, ka padara šo licenču sistēmu bezjēdzīgu. Licenci var iegūt jebkurš, kas prasa regulējošu dokumentu, atšķirīga ir tikai cena par licenci. Par licenci nav jāmaksā Norvēģijā, Portugālē un Rumānijā, bet ir jāmaksā citās valstīs. Un tās cena ir atšķirīga - no 50 eiro Bulgārijā līdz vairākiem tūkstošiem, kā tas ir Igaunijā.

Tālāk par alkohola tirdzniecības laika ierobežojumu, kuru daudzās valstīs nosaka pašvaldības. Manuprāt, jūs tagad varat klausīties vai neklausīties, daudz jau no tā situācija nemainīsies, bet Saeimas stenogrammā tas paliks, un to dzird arī Latvijas iedzīvotāji.

Tirdzniecības stundu ierobežojums. Visās valstīs, kur ir veikti eksperimenti un salīdzināti iegūtie rezultāti, ir izdarīti vienādi secinājumi - palielinot alkohola tirdzniecības stundu skaitu, palielinās alkohola patēriņš un pieaug dažādas tā izraisītās negatīvās sekas. Un pretēji - samazinot šo tirdzniecības laiku, samazinās arī alkohola lietošanas apjoms un sekas. Divdesmit Eiropas valstīs ir ierobežots to diennakts stundu skaits, kad drīkst pārdot alkoholu. Un to ierobežo vietējās pašvaldības. Deviņās valstīs ir noteikts ierobežots nedēļas dienu skaits, kad drīkst pārdot alkoholu. Piecās valstīs nav nekādu ierobežojumu - Armēnijā, Grieķijā, Izraēlā, Moldovas Republikā un Slovēnijā. Vairākās valstīs ir ieviesta prakse netirgot alkoholu noteiktās vietās un noteiktās diennakts stundās; piemēram, Vācijā un Francijā tas notiek no pulksten 22.00 līdz 6.00, kā arī netirgo degvielas uzpildes stacijās un uz autostrādēm. Nīderlandē un Polijā šādus ierobežojumus realizē katra pašvaldība pēc vajadzības. Tā ka tur to visu nosaka pati pašvaldība.

Alkoholu nedrīkst tirgot noteiktās nedēļas dienās visās Ziemeļvalstīs, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē. Itālijā un Horvātijā šāds ierobežojums skar stipro alkoholu, bet neattiecas uz alu un vīnu. Divpadsmit Eiropas valstīs ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi konkrētu pasākumu
laikā - bērnu festivālos, sporta pasākumos, demonstrāciju laikā. Beļģijā šis ierobežojums skar tikai stipro alkoholu.

Tāpat lielākajā daļā valstu ir pieņemti noteikumi attiecībā uz alkohola tirdzniecības vietu izvietojumu.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

O.Grīgs. Galvenokārt tie paredz, ka nedrīkst izvietot tirdzniecības vietas tiešā skolu, baznīcu un uzņēmumu tuvumā, tā ka varbūt nododieties pārdomām! Varbūt padomāsim un tad redzēsim, ka šeit nav runa par līgumiem, kas noslēgti ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Līdz ar to šis priekšlikums ir loģisks un reāls, un tāpēc to vajadzētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es ierosinu neatbalstīt šos priekšlikumus - gan 9., gan 10.priekšlikumu. Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir legālā tirdzniecība, bet otrs ir nelegālā tirdzniecība kā tāda, kura, protams ir apkarojama, un tā ir jāapkaro.

Par legālo tirdzniecību. Kurš var pateikt, vai pašvaldība būs tas dievs, kas varēs tik precīzi pateikt, cik tur tirdzniecības punktu var atvērt? Kurš var apgalvot, ka nebūs korupcijas (šinī gadījumā - pašvaldību visaugstākajā līmenī), jo cīņa būs par šīm vietām, ja tiks noteikts kaut kāds konkrēts vietu skaits.

Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz kādu citu lietu: vai jau šobrīd pašvaldībai nav iespēju šīs lietas regulēt? Ir iespējas! Likumā jau ir paredzēts, ka pašvaldībai ir jāsniedz atzinums Valsts ieņēmumu dienestam par licences izsniegšanu - pozitīvs vai arī negatīvs atzinums.

Tad nu es gribētu informēt, ka 2001.gadā Valsts ieņēmumu dienests ir izsniedzis 898 speciālās atļaujas alkohola tirdzniecībai un ka tikai viens pagasts ir devis negatīvu atzinumu - tas ir Kalvenes pagasts. Diemžēl Valsts ieņēmumu dienests tomēr nav atbalstījis šā pagasta iniciatīvu… Taču nedz Rīga, nedz Liepāja, nedz Daugavpils - neviena pilsēta, neviena pašvaldība nav devusi negatīvu atzinumu par šo alkohola tirdzniecību.

Kāpēc jūs šobrīd gribat to likt šinī pantā, ja līdz šim vispār neesat par to domājuši un pie tā strādājuši? Ieliks nu likumā, un nu viss notiks! Nenotiks nekas!

Vai šobrīd pašvaldībām nav iespējas, teiksim, kontrolēt mazumtirdzniecību savā pilsētā vai lauku pagastos? Ir iespējas! Cik jūs esat runājuši vai organizējuši reidus kopā ar Valsts policiju? Kur ir pašvaldības un pašvaldību policijas sadarbība ar Valsts policiju? Kur ir pašvaldības sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, ar tā Licencēšanas komisiju? Ja pavaicātu kādai no pašvaldībām: “Lūdzu, parādiet, kā jūs esat strādājuši ar valsts institūcijām!” atbildes nebūtu. Nulle! Pilnīga nulle!

Mums komisijā jau bija debates par šo jautājumu, bija ieradušies Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji, kas atzina, ka absolūti nav šīs sadarbības, ka nav ieinteresētības no pašvaldību puses. Ko jūs gribat? Strādājiet likuma ietvaros! Strādājiet, nevis populistiski šeit runājiet! Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij, godātie deputāti! Pašreiz mēs runājam par alkohola tirdzniecības ierobežojumiem vietā un laikā. Protams, ja jūs gribat konkretizēt pašvaldību vietu un savas domas attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem laikā, tad atsevišķos nākamajos priekšlikumos jūs ar to varēsiet vēl saskarties. Ir iesniegti ļoti daudzi konkrēti priekšlikumi rakstiskā veidā, tie ir diskutabli, tāpēc tie būtu izvērtējami.

Attiecībā uz alkohola tirdzniecības ierobežojumiem vietas ziņā es gribētu palūgt, lai arī mēs, augstākais likumdevējs, konkretizētu savas domas, kur mūsu valsts atrodas. Manuprāt, mūsu valsts atrodas kontinentā blakus citām Eiropas valstīm, un droši vien mūsu likumdošanai saistībā ar alkohola tirdzniecības ierobežojumiem vietas un laika ziņā vajadzētu būt līdzīgai tai, kāda ir blakusesošajās Eiropas valstīs; teiksim, Ziemeļeiropas valstīs ir ļoti konkrēti izteikta viena pieeja, citās Eiropas valstīs - citādāka, bet kopumā šī pieeja varētu būt līdzīga.

Pašreiz, izejot šo liberālo posmu, mēs, protams, saskaramies ar to, ka mūsu alkohola tirdzniecības ierobežojumi vietas un laika ziņā vairāk līdzinās Latīņamerikas valstu pieredzei, visatļautībai, kas tajās valda. Taču es domāju, ka šo valstu ekonomiskais stāvoklis, šo cilvēku labklājības līmenis nebūt neliecina, ka viņiem šis brīvais, liberālais ceļš nesīs labumu.

Protams, Leiškalna kungs, aizstāvēdams liberālo ideju, ļoti aizsargā savu partiju, savu pieeju no citu politisko uzskatu pārstāvju uzbrukumiem. Viņš pasaka, ka viņam ir tiesības uz to... Taču tādā gadījumā izvērtēsim vēl arī šo otro...

Šeit mēs saskaramies ar Latīņamerikas valstu pieredzi, bet es gribētu pateikt, ka attiecībā uz mūsu iepriekšējo balsojumu, kad mēs parādījām savu attieksmi pret zemkopjiem, arī tur mēs saskārāmies ar to, ka mūsu valsts tiek pielīdzināta Āfrikas valstīm. Āfrikas valstīs, kur tuksnesī nevar neko izaudzēt, viņi arī atver tirgu jebkam, un tādā gadījumā imports viņiem nodrošina lētu pieeju kaut vai tam pašam spirtam, un viņus tas apmierina. Ja mēs attiecībā uz zemkopjiem savu attieksmi pielīdzinām citām Eiropas valstīm, tad tādā gadījumā esiet tik mīļi un paskatieties arī šos tirgus ierobežojumus, šo tirgus regulēšanas mehānismu.

Līdz ar to es negribu šodien šeit gari diskutēt ar liberāļiem. Lai dzīvo un izdzīvo savu likteni! Turpretī konservatīvajām partijām, kuras šodien arī ir pārstāvētas, man būtu lūgums sabalansēt šo jautājumu risinājumu ar faktu, ka mēs tomēr esam Eiropas valsts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Patīkami bija dzirdēt no cienījamā kolēģa Grīga kunga, ka, izrādās, Latvijā dzeršanā ir vainojama politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Es tikai nesaprotu, kādēļ cienījamais Grīga kungs jau kādreiz neprotestēja, kad “Latvijas balzams” piederēja cienījamajam Šķēles kungam un kad par to atbildēja viens no Latvijas tautas pīlāriem. Tātad, ja vajag tik ļoti diskutēt, tad darīsim to godīgi. Kaut arī es varu godīgi pateikt, ka politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” nav nopirkusi “Rīgas balzamu”. Es vēl saprastu šos pārmetumus, ja mūsu frakcija būtu iegādājusies šo uzņēmumu, tad patiesi jūs varētu mūs apvainot, ka mēs ar tā palīdzību mēģinām nodzirdīt Latvijas tautu, taču par investoriem es netaisos spriest. Ja to būtu nopirkusi kāda Amerikas kompānija, es ceru, ka arī tad Grīga kungs tikpat aktīvi debatētu par to, ka tagad tie amerikāņi nodzirda Latvijas tautu. Lai gan savā laikā vismaz rojalspirts, tas kukurūzas spirts, no Amerikas jau nāca iekšā, tā ka pirmo latviešu tautas nodzirdīšanas kampaņu veica amerikāņi.

Taču, ja mēs runāsim jau konkrētāk par šiem laika jautājumiem un par vietu izvietojumu, tad patiešām es varu piekrist cienījamajam Kuduma kungam, ka tad rodas jautājums: kāds tad būs mehānisms? Vai pagasts tad izsludinās konkursu uz divām, trijām vietām? Vai būs konkursa komisija, kura tad lems šos jautājumus? Un tad patiešām šeit var veidoties koruptīva situācija. Un te vēl veidosies arī tāds paradokss, ka varbūt teritorijā, kur Grīga kungs dzīvo, šis pagasts nolems, ka tur nebūs šāda veikala, bet blakus teritorija nolems taisni nopelnīt uz tā rēķina, un viņi atvērs 5 veikalus! Jo šāda norma, turklāt šādā formā, jau neatrisina to problēmu, kuru proponējāt arī jūs, Apiņa kungs!

Starp citu, tad, kad Lauska kungs runāja par Āfrikas valstīm, es gribēju precizēt, ka pirmām kārtām lielākajā daļā mazattīstīto Āfrikas valstu viņi tur nevar atļauties dzert ne spirtu, ne citus alkoholiskos dzērienus mums zināmajā formā. Viņi tur taisa pašbrūvētas dziras, jo viņu kopējie ieņēmumi ir pārāk mazi, lai iegādātos ārzemju importētos alkoholiskos dzērienus. Bez tam daļa Āfrikas kontinenta, es gribētu precizēt, vēl ir musulmaņu valstis, un es gribētu, lai to zinātu gan Lauska, gan Grīga kungs, jo viņiem reliģisku motīvu dēļ alkoholiskos dzērienus kategoriski ir aizliegts dzert, bet veikali viņiem darbojas diennakts režīmā, lai nodzirdītu visus ārvalstniekus, kuri ierodas tanī teritorijā. Turpretī vietējie pīpē narkotiskās vielas. Tad, protams, būtu jāpārdomā jautājums, ka tad varbūt būtu jālegalizē vieglās narkotiskās vielas, tā būtu, pieņemsim, musulmaņu valstu pieredze.

Vēl es tomēr aicinātu arī cienījamo Apiņa kungu, kad viņš runā par metodiku, kā pret alkoholismu cīnās dažādas valstis, minēt vēl vienu ļoti interesantu metodiku - tā saucamo stiprumu aizliedzošo sistēmu. Pieņemsim, daudzās Eiropas valstīs naktīs veikalos patiešām apgrūtināti ir iegādāties stipros grādīgos dzērienus. Par šo mehānismu mēs vēl nekur neesam runājuši, un tas būtu varbūt patiešām viens interesants solis, ko varētu pat atbalstīt, bet par pārējiem...

Tas ir jautājums jums, Grīga kungs, par monopolu! Jūs, kā es atceros, bijāt arī 6.Saeimā, tikai tad jūs sēdējāt valdošajā vairākumā, un tad Saeimā parādījās likums, kas sākotnēji tika saukts “Par valsts monopolu uz alkoholiskajiem dzērieniem”. Es negribu mest jūsu dārziņā akmeni, bet lēnām šis likums kļuva par Alkohola aprites likumu, nevis par Valsts monopola likumu. To, kā jūs balsojāt, es neatceros, bet vismaz apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK toreiz nobalsoja par to, ka Latvijas valstī šāds monopols nav vajadzīgs. Un, ja mēs tagad atgriezīsimies pie Monopola likuma, tad tas jau būs pavisam cits jautājums. Es domāju, ka tad arī mūsu frakcija daudzās niansēs, iespējams, atbalstīs arī jūsu iniciatīvu, Grīga kungs! Taču šodien, kad mēs esam šo tirgu liberalizējuši, pāriet uz valsts monopolu... Es šo shēmu neredzu!

Un es vēlreiz lūdzu: ja cienījamie kolēģi uzstājas un runā kompetenti, nesauciet Āfrikas valstis! Āfrikas valstis ir dažādas! Un Latvija patiešām pagaidām Āfrikas valstīm netuvinās. Par Latīņameriku es nespriedīšu, bet es vēlreiz saku: tirgus ir nodibināts! Kāds tas ir - to jūs zināt, bet tas tomēr funkcionē. Labāk vai sliktāk - tas ir cits jautājums, bet diemžēl šodien es uzskatu, ka pašvaldībām šāda norma - vismaz kāda tā ir 9. un 10.priekšlikumā, ko iesnieguši gan sociāldemokrāti, gan “Latvijas ceļa” pārstāvji, - tā nebūtu pareiza. Pāragri! Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, otro reizi.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Lujāna kungs! Atšķirībā no jums, man ir perfekta atmiņa, un valdošajā koalīcijā es neesmu, ziniet, pārāk ilgi pastāvējis, jo es balsoju tā, kā tas atbilst latviešu tautas interesēm. Es esmu bijis neatkarīgais deputāts, atšķirībā no jums, jo jums visa darbība ir vērsta pret Latvijas nacionālajām interesēm. Jums un visai jūsu frakcijai! To lai tauta liek aiz auss!

Attiecībā uz 10.priekšlikumu. Redziet, vienpadsmit valstīs ir noteikti ierobežojumi alkohola tirdzniecības vietu izvietojuma biežuma ziņā. Īrijā un Spānijā tā ir no 1 līdz 5 tirdzniecības vietām uz vienu kvadrātkilometru. Un mani ārkārtīgi izbrīnīja “Latvijas ceļš” kā liberāla partija, kura nobalsoja par aptieku blīvuma ierobežojumu līdz 5 kilometriem. Kur paliek jūsu liberālisms? Brīvais tirgus tad ir un paliek brīvais tirgus! Luksemburgā, Maltā, Polijā, Apvienotajā Karalistē vīna un stiprā alkohola tirdzniecībai ir paredzēta viena vieta uz 3000 iedzīvotājiem, kur izlejamo alkoholu pārdod tikai kafejnīcā un restorānā. Francijā un Šveicē ir viena vieta uz 450 iedzīvotājiem. Tad arī turēsimies pie tā, cienījamie liberāļi un cienījamie PCTVL deputāti!

Es ierosinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, ja mēs tiešām domājam par to, lai nenodzirdītu savu tautu. Acīmredzot jums, PCTVL, tas ir izdevīgi! Šeit, Latvijā, alkohols, ziniet, nāk no ne visai legālām organizācijām iekšā... Bet nekas! Ja mēs šo likumu pieņemsim - un es ceru, ka pieņemsim, - tad Latvijā mēs “nogriezīsim skābekli”, teiksim, šai brīvajai alkohola plūsmai uz Latviju, kas nāk no Krievijas zem dempinga cenām.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Kārlis Leiškalns - komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! 9. un 10.priekšlikums, kuru iesnieguši sociāldemokrāti un arī Dambergs un Geige, pēc būtības ir identisks un jums tagad ir jāizšķiras. Komisija, balsojot par šo, par pamatu ņēma apsvērumu, ka pašreizējā likuma struktūrā jau ir noteikts, kas izsniedz licences. Ja mēs gribam uzticēt šīs vietu ierobežojošās tiesības vietējai pašvaldībai, tad mums ir jāpārraksta viss likums. Tāpat tas bija gadījumā arī ar Saeimā iesniegto Valsts monopola likumu, kuram gan bija šāds nosaukums, bet pats monopols tajā īpaši nebija paredzēts. Tad tas 6.Saeimas darbības laikā pārtapa par Alkohola aprites likumu, kas fiksēja situāciju, kāda ir valstī, fiksēja to, ko valsts šobrīd ir spējīga nodrošināt pati ar saviem spēkiem. Tātad šis 9. un 10.priekšlikums pēc savas būtības neko nemaina šajā likumā.

Cita lieta, ja kāds būtu ierosinājis Alkohola aprites likumā noteikt tādu normu, ka licence tiek izsniegta uz noteiktiem kvadrātkilometriem. Tādā gadījumā mēs par to varētu balsot, jo pēc tā tad būtu jāvadās tiem, kuri šīs licences izsniedz.

Šobrīd šis priekšlikums, es domāju, ir tikai tāds reveranss pašvaldībai, bet tas nerisina problēmu pēc būtības, tāpēc komisijas vārdā es aicinu šo priekšlikumu, Grīga kungs, noraidīt kā neizpildāmu. Nevis pēc būtības, bet kā neizpildāmu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Arņa Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 3, atturas - 62. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai deputāts Dambergs un deputāts Geige uztur spēkā balsojumu? Neuztur. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies.

11.priekšlikums. Dāmas un kungi! Es tagad palūgšu jūs paraudzīties savās tabulās uz 11.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Apinis. Runājot par 11.¹pantu, tas nosaka, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība aizliegta (šobrīd mēs runājam par aizlieguma laiku) no pulksten 24.00 līdz 10.00 no rīta.

Ir vēl 26.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti, ja nemaldos, Dambergs un Geige, un arī viņi prasa 51.pantā noteikt alkohola tirdzniecības laika ierobežojumu, ja nemaldos, no pulksten 22.00 vakarā līdz 8.00 no rīta. Te ir atšķirības laika ziņā. Tas mums ārkārtīgi būtu jāņem vērā balsojot, jo pēc satura, neapšaubāmi, deputāta Damberga un Geiges priekšlikums ir labvēlīgāks tiem, kuri grib aprobežot alkohola tirdzniecību naktī, jo tas nosaka, ka izņēmumi ir pieļaujami tikai attiecībā uz tirdzniecību uz vietas - patērēšanu izlejamā veidā uz vietas kafejnīcās vai restorānos.

Ja šobrīd mēs atbalstīsim komisijas - komisija ir atbalstījusi abus šo priekšlikumus - , tātad deputātu Apiņa un Geiges priekšlikumu, tad tādā gadījumā tas nozīmē, ka alkohola tirdzniecības telpas - veikalus varēs pārvietot uz bāru, restorānu, kafejnīcu vai kluba teritoriju un tirgot to vienkārši kioskos pudelēs, tātad varēs darīt to, ko šobrīd jau dara diennakts veikali.

Ja tāds ir mūsu nolūks, tad es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet, ja šis nolūks nav tāds un ja jūs gribat atbalstīt tikai ideju kā tādu, tad, protams, tas viss ir pārstrādājams uz trešo lasījumu. Taču komisijas vārdā es aicinu izteikt atbalstu deputātam Apinim.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Pasaulē pret alkoholu aktīvi cīnās četras iedzīvotāju grupas. Parasti paši aktīvākie cīnītāji pret alkoholu pirmām kārtām ir cilvēki, kuru centrālajai nervu sistēmai alkohols nevar būt par mediatoru. Līdz ar to viņi nespēj uztvert alkoholu kā apreibinošu vielu. Līdz ar to viņi arī nesaprot šīs alkohola radītās patīkamās lietas, ko lielākā daļa tomēr ir iepazinuši savā dzīvē.

Otrā grupa ir ārsti, kas tieši sastopas ar alkoholismu kā problēmu, ārstējot vai nu alkoholismu kā atkarību, vai vēlāk toksikoloģiju, vai reanimācijas nodaļā nonākušos cilvēkus, kā to nācās darīt igauņiem pagājušajā gadā, kad tur nonāca 84 saindējušies slimnieki. Aizgāja bojā 84. Un tas notika neatkarīgi no tā, ka tur nebija nekādu ierobežojumu ne laika, ne vietas ziņā. Ļoti liberāls tirgus! Taču alkoholiķi tik un tā gāja pirkt dzeramo uz “točkām”.

Trešā iedzīvotāju grupa parasti ir skolotāji, kas Latvijā kaut kādu iemeslu dēļ šajā karā pašlaik iesaistās mazāk.

Un ceturtā iedzīvotāju grupa ir bijušie alkoholiķi, kuri parasti ir mūsu vislielākie atbalstītāji, jo viņi patiesi saprot problēmas būtību. Šinī gadījumā es tiešām pārstāvu to Latvijas iedzīvotāju daļu, kura sevi varētu saukt par ārstiem un kura saistībā ar savu profesionālo darbību saprot alkohola kaitīgumu, un tādēļ es runāju mazāk emocionāli, bet mēģinu jums visādā veidā dot to informāciju, ar kādu diemžēl regulāri nākas saskarties ārstiem.

Medicīnas pētījumi liecina, ka tieši proporcionāla alkohola pieejamībai ir arī alkohola lietošana, un it īpaši precīzi tas atspoguļojas saistībā ar laika ierobežojumiem. Tātad, ja Latvijā reāli alkohola tirdzniecība tiktu ierobežota laikā ziņā par vienu trešdaļu, tas ir laikā no pulksten 24.00 līdz 10.00, tad mēs tiešām varam rēķināties, ka alkohola lietošana Latvijā samazināsies.

Kā mēs paši jau esam nobalsojuši, Latvijā Alkohola aprites likumam nepakļaujas alus, tātad zināms daudzums alkohola, protams, paliek pieejams alus veidā.

Vai mēs varam panākt to, ka jau ar pirmo soli šodien paziņojam, ka mēs alkohola tirdzniecībā no diennakts izsvītrojam 8 vai 10 stundas? Es šaubos, vai šāds solis vienlaicīgi uzreiz būtu sperams, tāpēc uzskatu, ka pagaidām mēs varētu atstāt alkohola tirdzniecībai tiešām bārus, restorānus, kafejnīcas, klubus, vislabāk izmantojot to redakciju, kuru Kārlis Leiškalns jau minēja, ka lietošana varētu notikt uz vietas. Katrā ziņā es atbalstu Kārļa viedokli šajā jautājumā.

Tātad jebkurā gadījumā mēs vienlaicīgi pagaidām nevaram spert šo drastisko soli, kaut arī es pats tiešām esmu par to, lai šāds aizliegums pastāvētu sistēmā. Arī attiecībā uz bāriem, restorāniem un tā tālāk.

Otrs. Es jums apsolu, ka tad, ja šis priekšlikums būs ieguvis Saeimas atbalstu, mēs to tiešām iestrādāsim pārejas noteikumos, jo šādu likuma normu nevar piemērot jau ar to dienu, kad tiek pieņemts šis likums. Tātad tam būtu jāstājas spēkā, piemēram, ar 2003.gada 1.janvāri.

Šoreiz es jūs ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lielākā daļa no mums, klātesošajiem, šajā zālē ir pietiekami veci cilvēki, lai atcerētos 1985.gadu un Gorbačova cīņu pret alkoholismu, un man šķiet, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Un arī Apiņa kunga argumenti man ļoti atgādināja Gorbačova kunga argumentus, kurus mēs visi dzirdējām 1985.gadā.

Jo patiešām, vai jūs domājat, ka tad, ja nebūs iespējams nopirkt alkoholu, cilvēki tik daudz nedzers? Es domāju, ka dzers! Jo arī jūsu pašu, Apiņa kungs, socioloģiskie dati liecina par to, ka, ja ir pieprasījums, tad būs arī piedāvājums. Turklāt šis alkohols būs apšaubāmas kvalitātes un no tā, protams, nemaksās absolūti nekādus nodokļus. Tātad mēs neko neatrisināsim, bet tikai zaudēsim! Neaizmirsīsim mūsu kaimiņu - igauņu bēdīgo pieredzi, un arī mūsu robežas tuvumā nomira vairāki cilvēki tieši tāpēc, ka viņiem acīmredzot nebija iespējas naktī nopirkt salīdzinoši kvalitatīvu alkoholu.

Kā tas ietekmēs narkotiku lietošanu, ja mēs zinām, ka mums ar narkotikām šobrīd ir pat lielākas problēmas nekā ar alkoholu, pie tam tur vispār nekāda legāla tirgus nav?

Tātad ir jādomā, vai, apgrūtinot iespējas dabūt legāli, teiksim, tādu vieglu narkotisko vielu kā alkohols, mēs nemudināsim jaunos cilvēkus tomēr aktīvāk iesaistīties šajā pilnīgi nelegālajā narkotiku tirgū. Vai par to ir kādi pētījumi, vai kāds par to ir domājis? Vai tas bija tikai tāds populistisks gājiens, ko Gorbačovs atļāvās?

Es gribu atgādināt, ka jau toreiz patiešām avīze “Pravda” pēc pāris mēnešiem publicēja ļoti priecīgas atskaites, ka alkohola lietošana ir ļoti būtiski samazinājusies, bet tajā pašā laikā speciālisti rakstīja par to, ka ir pieaudzis cukura patēriņš, un acīmredzot ne jau tāpēc, ka cilvēki šņabja vietā sāka dzert tēju ar cukuru. Skaidrs, ka no tā kandžu taisīja! Un tas pats būs arī pie mums, kā tas jau bijis desmitiem reižu… Tur bija visādas valstis, bet tamlīdzīgi pasākumi tur nekādus panākumus nenodrošināja.

Un vēl viens aspekts, kas patiešām ir specifisks Latvijai. Mēs ļoti labi zinām, ka šobrīd notiek, teiksim tā, mazumtirdzniecības tirgus pārveidošana, ka liela daļa to mazo veikalu, kuri pieder mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, bankrotē, ka tie nespēj izturēt konkurenci ar lielajiem supermārketiem, ar tiem tirdzniecības tīkliem, kuri šeit ienāca un attīstās. Šie mazie veikali, kuri šobrīd vēl izdzīvo, lielākoties izdzīvo tieši tāpēc, ka tie saņem peļņu - legālu peļņu, ar nodokļiem apliktu peļņu, tieši no alkohola tirdzniecības nakts laikā, ko lielie surpermārketi nedara. Tātad faktiski šie pasākumi novedīs pie tā, ka šie mazie un vidējie uzņēmēji bankrotēs. Mēs zaudēsim darba vietas, zaudēsim nodokļu ieņēmumus, paaugstināsim kriminālo alkohola un narkotiku apriti. Un tas viss tikai tādēļ, lai tīri populistiski pirms vēlēšanām izskatītos, ka mēs rūpējamies par cilvēkiem un gribam cīnīties pret alkoholismu. Es tomēr aicinu cienījamos valdošās koalīcijas locekļus būt atbildīgiem politiķiem un domāt ne tikai par vēlēšanām, bet arī par savu lēmumu sekām un noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs atkal atgriežamies pie tēmas, kura ir tikpat veca kā cilvēce. Un faktiski lieks ir jautājums - dzert vai nedzert. Cilvēki ir dzēruši un dzers!... (Zālē aplausi.)... Vajag paklausīties... Cilvēce allaž ir arī runājusi un runā - un mēs turpinām runāt - par to, vai dzert ar mēru vai līdz baltām pelītēm. Un vēl: vai dzert normālu alkoholu vai draņķi, no kura saslimst un iet bojā. Redziet, jums izraisa jautrību tas, ko es saku, bet šī tēma tiek cilāta visu cilvēces mūžu. Un arī Saeimu laikā. Atcerēsimies, Apiņa kungs un arī Geiges kungs, 6.Saeimu! Debates 6.Saeimā bija vēl ilgākas, vēl karstākas, un toreizējie deputāti nebija dumjāki par mums, šajā Saeimā sēdošajiem, un nolēma neatbalstīt šo normu, kura bija ierosināta... Es nezinu, vai tās ierosinātājs bijāt jūs vai kāds cits. Šoreiz, atbalstot šo normu, komisija ir izšķīrusies par nodzirdīšanu. Par nodzirdīšanu ar draņķi! Jūs varat šodien, šajā ārprātīgajā dzeršanas mānijā, aiztaisīt ciet visus veikalus, dienu un nakti, bet cilvēki dzers - tikai dzers draņķi, surogātu, kandžu! Savulaik 6.Saeima izšķīrās par to, ka pagaidām nevajag ierobežot šādā veidā. Saprotiet, pašlaik, klausoties mūs, šie alkohola tirgoņi - pagrīdes, vārtrūmju un tamlīdzīgi - berzē rokas un priecājas. Viņiem būs ienākumi vismaz divas trīs reizes lielāki! Saprotat? Es esmu absolūti un kategoriski par tautas nenodzirdīšanu! Par to nevar būt nekāda runa! Bet nedrīkst atbalstīt šos tirgoņus, kuru ir desmitiem tūkstošu. To nav tikai daži simti vai daži tūkstoši, to ir desmitiem tūkstošu - katrā pilsētā, gandrīz katrā vārtrūmē un dzīvokļos, simtiem un tūkstošiem... Pie mums bija pagājušajā nedēļā ieradies iekšlietu ministrs Segliņa kungs, un es viņam teicu: “Paklausieties, katra tantiņa un katrs onkulītis, kuri alkoholu paši nedzer, un pat katrs piecgadīgs puika zina, ka šīs ielas tādā un tādā dzīvoklī un tādā un tādā vārtrūmē pārdod alkoholu pagrīdē, bet policisti šajā iecirknī to nezina! Kāpēc?” Policisti zina, bet diemžēl viena daļa ir ieinteresēti, jo dalās ieguvumā. Lūk, 6.Saeima toreiz izšķīrās, lūk, par ko: ķerties pie šīs nelegālās tirdzniecības apkarošanas. Apkarot, iznīdēt šo tirdzniecību. Un, lūk, tikai tad nākamais solis ir aizliegums naktī tirgot.

Apiņa kungs pieminēja ārzemes. Pareizi! Taču muļķīgi ir salīdzināt ārzemes un Latviju. Ārzemēs jūs taču esat bijis vairāk nekā es, desmitreiz vairāk. Tur vārtrūmēs un dzīvokļos netirgo apšaubāmas kvalitātes alkoholu. Un, ja tirgo, tad tikai daži cilvēki varbūt. Tā nav masveida parādība! Saprotiet, tur ir tā starpība!

Un vēl. Pēc būtības budžetā parādīsies mazāk naudas... Tātad jūs aizstāvat vai nu valsti, vai nelegālos tirgotājus. Tas ir fantastisks lobijs šiem nelegālajiem tirgotājiem, šiem Centrāltirgū un citos tirgos esošajiem spirta pārdevējiem! Saprotiet, tas taču ir vispār kaut kāds ārprāts!

Gandrīz vienīgo reizi es piekrītu Cileviča kungam...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

P.Tabūns. Es piekrītu Cileviča kungam, kurš minēja piemēru no Igaunijas pieredzes. Cilvēki, dzerot šo draņķi, saslima, un tie nebija bomži!

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Tabūns. Tie nebija bomži! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lauskis izmantos trīs minūtes? Lūdzu!

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Aizstāvot ideju par to, ka alkohola tirdzniecība nav ierobežojama vispār, nekādā apjomā, ne vietā, ne laikā, mūsu kolēģi faktiski nodarbojas ar demagoģiju. Diemžēl tā ir demagoģija!

Un es gribētu pateikt, ka šī demagoģija beigsies tad, kad mūsu tiesībsargājošās iestādes atbildēs, kāpēc tās nevar vai negrib nodrošināt kārtību šajā tirgū. Municipālā policija, Kriminālpolicija, Ekonomikas policija, Drošības policija - tik daudz struktūru! Tādā gadījumā iekšlietu ministrs ļoti precīzi varētu paskatīties, kas traucē. Ja mēs atbildēsim uz šo jautājumu, tad, es domāju, mēs elementāri ievedīsim kārtību šajā tirgū un nebūs iespējas atsevišķiem mūsu kolēģiem nodarboties ar šādu demagoģiju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Egils Baldzēns, Inese Birzniece, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars, Ērika Zommere, Māris Sprindžuks, Valdis Ģīlis, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Romans Mežeckis, Jānis Gailis un Palmira Lāce.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Vārds Gunāram Freimanim.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Pirms pārtraukuma bija runa par dzeršanu un par mēra sajūtu. Un tādā sakarībā varu teikt, ka man atmiņā ir viens tautas teiciens: “Cilvēks jau nav lops - izdzer spaini un paprasa otru!” Jo lopam nav valodas, tas nevar paprasīt. Lai gan, taisnību sakot, arī cilvēks pēc spaiņa izdzeršanas tas pats lops jau vien ir.

Bet, ja nopietni runājam par alkoholismu kā problēmu un tā apkarošanu, tad jāteic, ka apkarošanu varētu iedalīt divās lielās daļās - pieprasījuma samazināšana un piedāvājuma samazināšana. Pieprasījuma samazināšanu mēs nupat noraidījām 7.priekšlikumā, kur bija runa arī par izglītību, lai cilvēki mazāk dzertu. Tātad mums paliek apspriešanai otra daļa - piedāvājuma samazināšana. Un šī daļa atkal sadalās divās daļās - piedāvājuma samazināšana telpā un piedāvājuma samazināšana laikā. Piedāvājuma samazināšanu telpā mēs arī noraidījām iepriekšējos priekšlikumos. Tātad paliek vairs tikai jautājums par piedāvājuma samazināšanu laikā. Tabūna kungs teica: “Dzēra un dzers arī tālāk!” Varētu pilnīgi piekrist šim viedoklim, ja mēs sabiedrību uzskatītu par vienveidīgu masu ar vienādām interesēm un vienādām tieksmēm. Taču es gribētu teikt, ka sabiedrību varētu nosacīti sadalīt trijās daļās attiecībā uz alkohola lietošanu.

Viena neliela daļa ir tie, kurus šis likums neskar, tādēļ ka viņiem intereses par alkoholu nav un alkohols nekādas problēmas nerada.

Otra tāda pati daļa, varbūt nedaudz lielāka vai mazāka, ir tie, kuri dzēra un dzers un vienmēr atradīs kur piedzerties. Arī uz tiem mūsu likums nekādu ietekmi neatstās.

Taču vislielākā sabiedrības daļa ir tādi, kuri iedzer, ja ir pa rokai, un pārtrauc dzeršanu, ja nevar viegli dabūt dzeramo, vai turpina dzert, ja ir viegli pieejams šis produkts. Un tieši šī ir tā sabiedrības daļa, uz ko ir tēmēts mūsu likums. Un attiecībā uz šo sabiedrības daļu tas var dot zināmu efektu.

Valmiera ir pilsēta, kurā jau labu brītiņu ir ierobežojums laikā. Jāsaka gan, ka tie argumenti, ko bieži mēs dzirdam no Valmieras, par to, ka tur naktī samazinoties automašīnu vadīšana dzērumā, un tā tālāk, nav pamatoti, jo tie šoferi, kuri vienmēr gribēs piedzerties, tieši otrādi, dzērumā naktī brauc vēl vairāk. Taisnība ir arī, ka slimnīcā palielinās to cilvēku skaits, kuri tur nokļuvuši ar alkohola psihozēm sakarā ar nelabvēlīgo alkohola lietošanu. Bet pilnīgi skaidrs ir tas, ka policijai tās “točkas” ir pilnīgā uzskaitē un tikai no policijas gribas likvidēt vai nelikvidēt tās “točkas”, ir pašreiz atkarīga alkohola tirdzniecība nakts laikā. Es saprotu, ka policijai varbūt... es negribu nemaz teikt, ka viņa nelikvidē šīs “točkas”, tādējādi saņemot papildu ienākumus. Pilnīgi iespējams, ka šīs “točkas” tiek turētas kā informatori, lai policijai palīdzētu atklāt noziegumus, jo tur apgrozās tas kontingents, kurā ir jāmeklē. Taču tad mums ir jāizvērtē, vai šī palīdzība, ko “točku” īpašnieki sniedz policijai tās darbā, ir adekvāta salīdzinājumā ar to negatīvo, ko tās rada, nodzirdot tautu. Tādēļ es lūdzu jūs tomēr atbalstīt vismaz ierobežojumu laikā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Šis priekšlikums noteikti ir iesniegts ar labu domu - cīnīties pret alkohola lietošanu nakts laikā, lai mūsu sabiedrībā alkoholisms neizplatītos.

Es esmu ļoti daudz braucis pa rajoniem, esmu apmeklējis policijas iecirkņus rajonos, esmu runājis ar atbildīgām policijas amatpersonām un esmu vienmēr uzdevis vienu un to pašu jautājumu - vai tad, ja neļaus nakts stundās tirgot alkoholiskos dzērienus, tas, teiksim, situāciju kopumā uzlabos šinī jomā? Man visur atbildēja, ka tāds aizliegums absolūti neko nedod.

Paskatīsimies uz konkrētiem piemēriem! Vienīgais faktors, manuprāt, varētu būt tas, ka kopumā alkohola cenu palielina. Tas ir ārkārtīgi svarīgs faktors. Kā jūs zināt, somi, “Narzāna” izmocītā tauta, brauc uz Tallinu un “tax-free” veikalos pērk alkoholu. Viņi to var arī Somijā nopirkt. Nav jau tik traki. Bet cena! Un tā nu viņi brauc uz Tallinu un tur pērk alkoholu.

Tā ka, ja šinī jomā gribam kaut ko darīt, tad pacelsim cenu!

Otra lieta ir mūsu valstī nelegālais alkohols. Tas veido diezgan ievērojamu daļu no visas alkohola aprites valstī kā tādas. Mēs vienmēr sakām - policija vainīga, policija vainīga, policija vainīga! Taču robeža ir, es atvainojos, caurspīdīga kā siets - nāk cisternām iekšā nelegālais alkohols! Es varu ar pilnu atbildības sajūtu teikt, ka šis tīkls, nelegālā alkohola tīkls, ir izveidots perfekti un strādā perfekti un, ja mēs aizliegsim alkoholu tirgot arī nakts stundās, tad viņu darbalauks tikai palielināsies, viņu peļņa tikai palielināsies.

Ja mēs spējam kaut kādā formā cīnīties pret tā saucamajām “točkām” vai pret nelegālā alkohola apriti (jo faktiski alkohols - tā ir mūsu nauda, tā ir valūta, tie ir mūsu lati), tad vienīgi, teiksim, kaut kādi kompleksi pasākumi varētu veicināt visu šo cīņu. Es apšaubu to, ka aizliegums nakts stundās tirgot alkoholu būtu atrisinājums. Ļoti apšaubu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patīkami ir tas, ka Tabūna kungs atzīst un atbalsta “zaļā pūķa” augšāmcelšanos. Viņš pilnīgi kapitulēja tā fakta priekšā, ka mēs nevaram neko darīt, lai apkarotu ārkārtīgi lielo alkohola izplatību Latvijā.

Vai tiešām esam nonākuši līdz tādam līmenim, ka pakļaujamies “ēnu ekonomikas” nosacījumiem? Ir ļoti žēl, ja deputāti atzīst, ka tik tiešām tā tas ir. Vienā no oficiāliem dokumentiem ir lasāms šāds… nu, latviešiem varbūt “pagodinājums”: “Latvietis, kurš novilka sporta biksītes sabiedriskā peldbaseinā, atsauca savu lietu pēc tiesneša apgalvojuma, ka Krievijas cari kļuvuši slaveni ar savām īpatnībām... Tiesnesis Mauhans teica, ka šā cilvēka uzvedības cēlonis varētu būtu kultūras līmeņa atšķirības starp Īriju un Latviju.” (Saprotiet, - tātad Īrijā ir lielāka kultūra nekā Latvijā!) “Zaharova advokāts tiesai teica, ka viņa klients naktī pirms incidenta bijis ballītē, kur patērējis lielu daudzumu alkohola.” Tas ir mūsu izdevuma “Eiroziņas” ievietots citāts no tā, ko Eiropas Savienībā raksta par Latviju.

Tā mēs spodrinām Latvijas tēlu! Es kārtējo reizi pilnīgi piekrītu starptautisko organizāciju novērtējumam, ka Latvija ir pārdota valsts. Ja mēs Saeimā atzīstam to, ka mums robeža, kā Kuduma kungs teica, ir caurspīdīga kā siets un ka spirtu var ievest cisternām, bet Valsts ieņēmumu dienests neko nevar izdarīt, muita neko nevar izdarīt, policija neko nevar izdarīt, jā… nu kas tad var kaut ko izdarīt Latvijā?

Nu kas tad var izdarīt Latvijā kaut ko, lai novērstu visas šitās nejēdzības, kas notiek? Tas taču ir šausmīgi, cienījamie kolēģi!

Kāda valsts institūcija ir spējīga to visu apkarot? Kas to darīs? Un ko tad dara mūsu valdība? Ko dara valdība, ja jūs visi tā mierīgi pasakāt, ka viss tā notiek un ka mēs neko nevaram darīt?

Mēs atzīstam savu bezspēcīgumu. Bezspēcīgumu atzīst pozīcijas deputāti. Nu, bet tas taču… briesmīgāk nevar būt! Un jūs vēl gaidāt, ka jūs pieņems Eiropas Savienībā? Kam tur ir vajadzīga valsts, kuras valdība nevar sakārtot savu valsti!

Cienījamie pozīcijas deputāti, tas taču ir jūsu novērtējums! Un tad jūs vēl sakāt, ka opozīcijas deputāti iesniedz nereālus, neizpildāmus priekšlikumus!

Nu skatīsimies taču uz šodienu! Un skatīsimies arī uz nākotni, kādi tad mēs būsim! Pilnībā ir jāatbalsta iesniegtais priekšlikums. Galu galā mēs neesam nodzērusies valsts… Bet ja jau mēs pieļaujam to, ka… Visu nakti turēsim visus tos veikalus vaļā, lai dzer, kā saka, uz prieku! Uz degvīna pudeles bija rakstīts: dzer uz prieku! Un arī “Lauku Avīzē” bija rakstīts: dzer uz prieku! Un vēl tur nofotografētas kādas divas dāmas un trīs vīri - latvieši, kas dzer šņabi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es pilnīgi piekrītu, ka deputātu galvenās rūpes ir par kvalitatīva alkohola tirdzniecību naktīs. Te pilnīgi pareizi tika teikts: ja naktīs šī tirdzniecība tiktu ierobežota, tad daudzi dzertu nekvalitatīvu alkoholu. Bet man ir jautājums šiem deputātiem: bet kā tad ar heroīnu? Kāpēc jūs neuztraucaties, ka pagājušajā gadā no nekvalitatīvu narkotiku lietošanas nomira vairāk nekā 100 cilvēku? Kāda atšķirība? Vai tad mēs tāpēc sāksim heroīnu tirgot grāmatveikalos, skolās, kur skolotāju uzraudzībā varētu “atpumpēt” šos jauniešus? Vai varbūt ierosināsim heroīnu tirgot slimnīcās, kur ārsts uzreiz varētu glābt šos cilvēkus? Tad taču nebūtu nekādu problēmu un nebūtu šīs mirstības! Kāda atšķirība starp vienu un otru lietu?

Un viena maza piezīme. Nevajadzētu viltot statistiku! Statistika diemžēl ir pilnīgi pretēja, neskatoties uz tirgotāju ļoti spēcīgo lobiju arī šeit, Saeimā.

Es gribētu pateikt divus piemērus saistībā ar Olimpiskajām spēlēm. Jūs visi zināt, ka Soltleiksitijā, tātad ASV Jūtas štatā, ir ļoti stingri ierobežojumi alkohola tirdzniecībai. Jūs varat alkoholu iegādāties tikai kā kluba biedrs, maksājot, teiksim, 5 dolārus nedēļā, un tā tālāk. Šajā štatā mūža vidējais garums, pēc Amerikas statistikas datiem, ir par 11 gadiem ilgāks nekā pārējā ASV teritorijā. Par 11 gadiem ilgāks mūža garums! Protams, var teikt, ka tā ir mormoņu specifika - ka tur ir veselīgs dzīvesveids un tā tālāk. Labi. Mēs varam paskatīties uz Norvēģijas piemēru. Tur ne tikai naktīs, bet pat sestdienās un svētdienās... ne tikai heroīnu un ne tikai šņabi, bet pat alu nevar nopirkt sestdienās un svētdienās. Pareizi! Nelegālo alkoholu jeb kandžu tur lieto kādi 60 procenti dzērāju. Taču jaunieši un ģimenes ar bērniem ir spiestas sestdienās un svētdienās braukt kaut kur ārpus pilsētas, nodarboties ar slēpošanu un skriešanu. Un, kaut arī norvēģis ir līdzīgs latvietim pēc savas ķermeņa uzbūves, taču norvēģiem - atšķirībā no latviešiem - Olimpiskajās spēlēs ir izcīnītas gandrīz 30 medaļas. Mums nav nevienas! Tātad problēma acīmredzot ir citur, cienījamie deputāti, - nevis rūpēs par veco alkoholiķu labsajūtu, bet par to, ka katru gadu tūkstošiem jauniešu kļūst pilngadīgi. Un nevajag šeit stāstīt, ka naktīs jaunieši, ja viņi nevarēs nopirkt alkoholu, brauks no Rīgas uz kādu citu pilsētu vai kaut kur uz Lietuvu, lai iegādātos alkoholu tur! Varbūt viens vai divi procenti aizbrauks, bet lielākā daļa būs spiesti meklēt kādu citu izklaidēšanās veidu.

Godājamie deputāti, es domāju, ka mums būtu jāatbalsta 26.priekšlikums, jo labāk būtu nevis no pulksten divpadsmitiem naktī, bet jau no pulksten desmitiem vakarā šo tirdzniecību apturēt. Un tikai ar vienu mērķi - pat tad, ja tikai simts jaunu cilvēku lietos alkoholu mazāk, mūsu lēmums jau būs attaisnots ar to.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es varētu piekrist Kiršteina kungam. Tik tiešām, ja mēs nenobalsosim par Apiņa kunga un Geiges kunga priekšlikumu, tas ir, par 11.¹pantu, kas skan: “Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība aizliegta no pulksten 24.00 līdz 10.00, izņemot bārus, restorānus, kafejnīcas, klubus”, tad mēs varētu atbalstīt, tik tiešām varētu atbalstīt, deputāta Damberga kunga priekšlikumu, kas skan: “Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība aizliegta no pulksten 22.00 līdz 8.00, izņemot bārus, restorānus, kafejnīcas, klubus, kuros alkoholiskie dzērieni tiek pārdoti lietošanai uz vietas.” Tas būtu vispār ļoti loģiski un ļoti apsveicami. Un es ceru, ka vairs nebūs jāklausās tādi argumenti kā divas “klonētas” runas: viena - no Ļeva Trocka, revolūcijas vadoņa, laika, un otra - no latviešu literatūras personāža Pietuka Krustiņa. Es ceru, ka tādu argumentu pret šiem priekšlikumiem vairs nebūs.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu - 11.¹pantu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka vismaz iepriekšējais runātājs kārtējo reizi neapvainoja politisko organizāciju apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”.

Es gribētu atgriezties pie paša projekta, un es gribētu patiešām nolasīt to, lai mēs beidzot saprastu, par ko runājam. Par dažiem, kas te tagad tik kvēli uzstājas, man ir aizdomas - ko tad īsti viņi proponē? Tātad mēs gribam tagad 11.¹pantu, kā to tikko arī Grīga kungs ierosināja, atbalstīt, tātad: “Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība aizliegta no pulksten 24.00 līdz 10.00, izņemot bārus, restorānus, kafejnīcas, klubus.” Apiņa kungs, jūs, profesionāls politiķis, taču saprotat, ko tas nozīmē! Tātad šī mazumtirdzniecība, tātad šie veikali, varēs eksistēt šinīs iestādēs. Un, pazīstot Latvijas uzņēmēju aktivitātes un veiksmīgo darbību, ir skaidrs, ka viņi atvērs šinīs klubos, kā te jau pareizi teica, šīs atsevišķās mazumtirdzniecības vietas un tāpat veikali - pārvietosies tikai zem jauna nosaukuma. Patiešām daudz kvalitatīvāks ir deputāta Damberga priekšlikums. Bet šeit iznāk, pēc šīs loģikas, tā - ja viņi tādu te ielika, tad būs tāds pats balsojums...

Un vēl viena lieta. Bojāra kungs, šis nebija jūsu priekšlikums! Tas ir valdošo partiju divu deputātu priekšlikums. Viņi mēģina, teiksim, it kā šo jautājumu noregulēt.

Un vēl viena lieta. Kiršteina kungs! Protams, jūs norādījāt uz Norvēģiju un vēl arī citām valstīm. Tas ir ļoti patīkami, ka tur cilvēki slēpo, piekopj veselīgu dzīvesveidu. Taču šeit ir cits jautājums. Ja mēs paskatāmies, kādā prioritātes pakāpē šodien Latvijā ir izglītība un taisni bērnu tūrisms un atpūta un cik valsts tam iedala līdzekļu, tad, man liekas, diemžēl jāteic ar nožēlu, ka gandrīz neko. Latvijā šodien 80% ģimeņu dzīvo lielā nabadzībā un viņām nav to līdzekļu, lai aizsūtītu atpūsties to bērnu ar tām slēpēm vai nopirktu viņam tās slēpes, kas maksā lielu naudu.

Kiršteina kungs, man diemžēl jums jāteic, ka diez vai šiem jauniešiem būs ko darīt! Vienīgais, kas viņiem patiešām atliks, ir vazāties pa ielām. Un diemžēl viņi ļoti labi zina, kur ir tās “točkas”. Un diemžēl viņi labi zina, kur dabūt arī tās narkotikas. Tā ir pavisam citas sarunas tēma, nevis šajā likumā risināms jautājums. Un, atvainojiet, jums, valdošajām partijām, ir jāatbild par to, kādā līmenī jūs esat noveduši Latvijas sabiedrību, kādā līmenī ir Latvijas jaunatne! Par to būtu jārunā! Ja budžetā būtu attiecīgi asignējumi, tad tiešām liela daļa jauniešu nevazātos apkārt, ietu klubos, pulciņos, mācītos to pašu angļu valodu, pļautu mauriņu... Un tad būtu patiešām tā perspektīva. Bet šodien mēs saskaramies ar to, ka mēģina cīnīties ar sekām, nemeklējot cēloņus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Leon Bojāra kungs! Tā vien šķiet, ka lielajā pārtraukumā jūs esat ierāvis vienu krietnu mēriņu, pie tam kopā ar cienījamo Grīga kungu, un esat aizmirsis, ko es teicu. Laikam tā tas ir! Pirms stundas es runāju, bet jūs jau esat aizmirsuši, ko es teicu. Es teicu: nenodzirdīsim tautu! Pie tam - nenodzirdīsim ar draņķi, ko var nopirkt katrā otrajā vārtrūmē!

Grīga kungs un Bojāra kungs! Jūs esat ļoti tālu no tautas, ja jūs nezināt, ka katrā otrajā vārtrūmē var nopirkt šo draņķi. Patiešām parādās policijas bezspēcība. Es atkārtoju: bezspēcība! Jo iekšlietu ministrs, ieradies mūsu frakcijā, teica un skaidroja, ka šo tirdzniecības punktu jeb, kā mēs sakām, “točku” apkarošana ir atkarīga tikai no policista godaprāta. Nu, ja tā, tad jūs varat iedomāties, ka to apkarošana nenotiek absolūti nemaz!

Atbalstīt šā draņķa tirgošanu ir vienkārši totāls ārprāts un muļķība.

Leon Bojār! Nesagroziet faktus, neieraujiet mēriņu, pirms ejat uz tribīni, un nerunājiet muļķības!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Pēc projekta iesniedzēju sacītā un arī pēc tā, ko šo grozījumu aizstāvji teica gan šeit, Saeimā, gan arī pirms tam televīzijā vairākos raidījumos, es sapratu, ka šā priekšlikuma būtība ir aizsargāt jauniešus. Tā ir? (Starpsaucieni: “Jā! Jā!”) Tā ir! Tad man ir jautājums jums, kolēģi: kāpēc jūs pagājušoreiz balsojāt pret grozījumiem Krimināllikumā, kuri paredz kriminālatbildību par neatļautu tirdzniecību vai tirdzniecības noteikumu atkārtotu pārkāpumu? Tas pants paredzēja arī atbildību, kriminālatbildību, tādā gadījumā, ja pārdevējs atkārtoti pārdevis alkoholu nepilngadīgai personai. Man šķiet, tā ir pirmā lieta, kura būtu nopietni jāizskata. Vai jūs tiešām domājat, ka tad, ja būs šie alkohola tirdzniecības ierobežojumi, jaunieši pulksten 21.55 neaizies un to nenopirks? Aizies un nopirks! Un Latvijas neatkarīgā televīzija un televīzijas “Panorāma” tāpat to nofilmēs, taisīs atkal eksperimentus ar trīspadsmitgadīgām meitenītēm, kurām pārdevējas izsniedz alkoholu. Vai jūs tiešām domājat, ka jūs šādi varēsiet apkarot problēmu? Es redzu vismaz trīs jomas, kurās ir jācīnās nopietni. Tāda joma ir pirmām kārtām šie grozījumi Krimināllikumā, kurus es aicinu vismaz nākamajā reizē pieņemt.

Pastāv arī šis laika jautājums - no cikiem līdz cikiem? Bet, atvainojiet, kāpēc bāriem un kafejnīcām būtu priekšrocības? Vai jūs domājat, ka tad, ja nebūs šo Krimināllikuma grozījumu, to jauniešu nebūs bāros un kafejnīcās?

Un trešais ir tas pats “točku” jautājums.

Tie ir trīs jautājumi. Un, ja jūs no šiem trim jautājumiem izraujat... šo velkat ārā, tad jūs atbalstāt “krutkas” brūvētājus un “točku” uzturētājus. Tāds ir mans secinājums. Diemžēl.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Es redzēju, ka tu nedzēri!”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Cienījamais Tabūna kungs! Diemžēl jūs slikti skatījāties, jo mēs ar Grīga kungu kopā nebijām. Un otra lieta ir tā, ka Saeimas sēžu laikā es neesmu starp tiem, kuri dzer alkoholiskos dzērienus. Es nekad nevienā saietā, nevienā tāda mēroga sanāksmē nelietoju alkoholu. Nekad. Atcerieties to un vairs tā nerunājiet!

Nākamais. Tabūna kungs, es domāju, ka jūs atzīstat “Eiroziņas”! Paņemiet un palasiet vismaz avīzi, un tad jūs neteiksiet, ka runāts ir kaut kas... vai tad Pasaules Bankas sniegto novērtējumu jūs neatzīstat? Vai tad arī iekšlietu ministra intervijas, kurās ir atzīta tā bezspēcība, par kuru jūsu kolēģi runā, jūs neatzīstat? VID darbības novērtējumu, es domāju, es te nekomentēšu. Jā, to arī, starp citu. Un arī deputātu uzrunas.

Un vēl kas, ko es jums gribu teikt. Redziet, ko nozīmē muļķīgi runāt! Ja negrib dzirdēt to, kas notiek Latvijā, un patiesību dzirdēt, tad to nosauc par muļķību. Bet ja grib kaut ko aizstāvēt, veidot kādu “jumtu”... Arī alkohola izplatīšanai Latvijā ir izveidots “jumts”, jūs to ļoti labi zināt.

Un pēdējais, ko es jums gribu pateikt. Jūs pats atzināt, ka valdība ir bezspēcīga darīt kaut ko, lai apkarotu alkohola ārkārtīgi bīstamo izplatīšanos Latvijā. Jūs zināt to. Kāpēc tad jūs iebilstat pret manis teikto?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Jā, varbūt 26.priekšlikums ir labāks nekā priekšlikums likumu papildināt ar 11.¹pantu. Tas tā varētu būt. Es piekrītu daudzējādā ziņā arī Rasnača kungam. Taču es nu nekādi nevaru piekrist Tabūna kungam. Vispār man liekas, ka mums pienāks tāds brīdis, ka mēs vispār skaidrā vairs nespēsim klausīties, ko Tabūnu Pēteris runā. Jūs taču dzirdējāt, kā šis lielais latviešu valodas aizstāvis Tabūna kungs lieto un kropļo latviešu valodu - kaut kādas tur “točkas”, “krutkas”... Tabūna kungs, nu kur tad ir jūsu mugurkauls? Kā tad jūs aizstāvat latviešu valodu?

Es kā vienkāršs lauku deputāts gribu pateikt, ka saistībā ar šiem alkohola tirdzniecības laika ierobežojumiem ir elementārs, vienkāršs secinājums, ka, palielinot alkohola tirdzniecības stundu skaitu, palielinās alkohola lietošana un pieaug dažādas negatīvas sekas. Un pretēji - samazinot alkohola tirdzniecības stundu skaitu, samazinās alkohola lietošanas apjoms un sekas. Tā ir elementāra patiesība, Tabūna kungs!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Tik nesaki, ka tu esi dzēris!”)

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Vispār jau, es domāju, ja kāds šo sēdi klausās no malas... ja kādi vēl ir spējīgi klausīties, tad tiem nopietnu seju vairs nav, jo, goda vārds, paliekam smieklīgi! Tabūna kungs nupat runāja par personīgi pārbaudītām vārtrūmēm un tā tālāk. Un es atcerējos, kā Klaipēdā padomju laikā cīnījās ar prostitūciju: skatlogos bija lieli saraksti ar fotobildēm un adresēm, un telefona numuriem, un virsū bija uzraksts: “Kauns viņiem!” Es domāju, ka varbūt Tabūna kungs varētu ierosināt tādus pašus sarakstus izkārt priekš policijas un alkohola lietotājiem, lai viņi zinātu, kur tās vārtrūmes ir, un tad būtu ļoti normāla kārtība.

Taču pats smieklīgākais laikam ir tas, ka šodien… Es nezinu, kā tas bija 5. un 6.Saeimā, bet šajos pagājušajos gados absolūtais čempions uzstāšanās ziņā par visiem likumprojektiem bija Leons Bojārs. Šodien viņš ir palicis tālu aiz muguras citiem. Acīmredzot dzeršanas likuma un seksuālās veselības likuma apspriešanā jūs visi esat tie lielākie speciālisti. Tad jau varbūt nekādus citus likumus arī nemaz nevajag, tikai šos divus! Man liekas, ka ir jāpārstāj visas šis debates. (Smejas.)

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - otro reizi.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Nepopulāra lieta ir Gorbačova reformas. Visiem patīk tās noliegt, taču statistikas dati liecina, ka Gorbačova reformas laikā, konkrēti, 1985.-1986.gadā, samazinājās alkohola izraisītu saindēšanos, kā arī alkohola iespaidā izdarītu pašnāvību, noziegumu un avāriju skaits. Tā ir patiesība, un to nevar apstrīdēt. Taču pat Gorbačovs nebija spējīgs cīnīties ar alkohola lobijiem un tiem, kas bija ieinteresēti viņa veiktās reformas dažādā veidā nopulgot un viņu pašu aizmest vēstures mēslainē.

Otra lieta. Igaunijā ir visliberālākais likums Eiropā. Pie viņiem tiešām var dabūt alkoholu augu diennakti un visur. Taču tieši Igaunijā pagājušogad bija 84 saindēšanās un nāves gadījumi - no saindēšanās ar metilalkoholu, proti, ar viskaitīgāko alkohola derivātu, kāds vien iespējams.

Trešā. Uzbrukums par to, ka tad, ja Latvijā samazināsies alkohola patēriņš, palielināšoties narkotiku lietošana, ir pilnīgs absurds. Narkotiku lietošana ir cieši saistīta ar alkohola lietošanu. Parasti cilvēks pirmoreiz lieto narkotikas tanī mirklī, kad ir alkohola reibumā. Tas pārsvarā attiecas uz jaunatni.

Kad mēs paziņojam, ka kriminālā alkohola aprite ir arguments, kāpēc mēs nedrīkstam aizliegt zināmās stundās Latvijā tirgot alkoholu, tas nozīmē, ka mēs kā argumentu paziņojam policijas mazspēju. Apmēram tāds pats būtu apgalvojums, ka tad, ja policija nespēj atrast Laukrozes, Peimaņa, Čapus slepkavas, mums būtu pilnībā jālikvidē Krimināllikums.

Tiem, kas te paziņo, ka mēs zaudēsim budžetā līdzekļus tad, kad neļausim tirgot šņabi, es vēlētos atgādināt, ka budžetā vislielākos robus rada…

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos! (Starpsauciens: “Lai runā!”)

P.Apinis. Lūdzu vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Viena minūte. Lūdzu, turpiniet! (Starpsauciens: “Lai muld!”)

P.Apinis. Paldies.

Es gribu teikt, ka no budžeta mēs tērējam ļoti daudz naudas dēļ slimībām, dēļ bezdarba, dēļ darbspēju zuduma, dēļ tiem bērniem, kas ir dzimuši alkohola reibuma ietekmē.

Es gribētu vērsties pie Tabūna kunga. Jūs apgalvojāt, ka visi dzēra un dzers. Nevajag, lūdzu, latviešu tautu vērtēt pēc sevis!

Es lūdzu “Tēvzemei un Brīvībai”: uzrakstiet un nolieciet Tabūna kungam priekšā kādu rakstu, un viņš to nolasīs tiešām labā latviešu valodā un ļoti izteiksmīgi, bet neļaujiet viņam pašam runāt par lietām, kurās viņš neorientējas!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Acīmredzot ir kaut kas piebilstams komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Atgriežamies pie 11.priekšlikuma, kuru iesnieguši deputāti Pēteris Apinis un Ilmārs Geige.

Atšķirībā no jums, komisijai tomēr ir jārēķinās ar reālo situāciju.

Pirmkārt, mums ir šajā reālajā situācijā jāņem vērā, ka alkohols, lai gan ir zināmi ierobežojumi, Latvijā ir legālas tirdzniecības produkts numur viens.

Otrkārt, mums ir jārēķinās ar to, ka šis likums nošķir legālo alkohola apriti no nelegālās un runā tikai par tām lietām, kas skar legālu alkohola apriti valstī.

Treškārt, mums, neapšaubāmi, ir jāskatās uz priekšlikumu kvalitāti. Apiņa kungs, jūsu priekšlikums neiesaka ierobežot alkohola tirdzniecību naktī. Priekšlikums iesaka ierobežot… (No zāles dep. J.Dobelis: “Ierobežot naktīs!”) man saka priekšā… jā… labi, paldies, Dobeļa kungs… ierobežot alkohola tirdzniecību naktī. Vienkārši tas tirgotājus nomaina. Tas iesaka, ka no veikaliem šī tirdzniecība ir jāpārnes uz bāriem, restorāniem, kafejnīcām un - es nezinu, kāpēc, - arī klubiem. Es pat īsti nezinu, ko šā likuma izpratnē nozīmē klubs.

Komisija ir principā atbalstījusi jūsu priekšlikumu, jo uzskata, ka Latvijas Republikas policija šobrīd ir spējīga nodrošināt šādus ierobežojumus. Mēs to atbalstām principā, nevis pēc būtības, jo būtībai tuvāks ir priekšlikums nr.26.

Un tāpēc komisijas vārdā es aicinu balsot par šo otrajam lasījumam iesniegto, ārkārtīgi negatavo un patiesībā neko nepasakošo priekšlikumu, ņemot vērā, ka komisija no 11. un 26.priekšlikuma izveidos trešajam lasījumam savu variantu. Un, ja parlaments būs nospriedis, ka to desmit procentu dēļ, kas ir atkarīgi no alkohola, 90 procenti sabiedrības tiks ierobežoti savās tiesībās pirkt un izvēlēties, tad mēs tā arī darīsim, jo, es domāju, vismaz 70 procenti no tiem 90 procentiem ir gatavi glābt atlikušos desmit.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu Apiņa un Geiges - priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 9, atturas - 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Pārejam pie 12.panta. Par 12.pantu ir 12.priekšlikums - pantu papildināt ar jaunu otro daļu. To ir iesnieguši deputāti Dambergs un Geige. Līdzīgs, tomēr redakcionālā ziņā nedaudz citāds ir deputātu Arņa Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikums. Deputāti Dambergs un Geige ierosina nomainīt panta pamattekstu, tas ir, ierosina sniegt negatīvu atzinumu. Šobrīd likums prasa, lai pašvaldība sniegtu atzinumu (likums nepasaka, vai tam jābūt pozitīvam vai negatīvam atzinumam) situācijās, kurās pašvaldība var par likuma normu piemērošanu informēt Valsts akcizēto preču pārvaldi, taču deputāti Dambergs un Geige saka, ka jāsniedz negatīvs atzinums, piemēram, tad, ja pret attiecīgo alkohola mazumtirdzniecības vietu “iebilst apkārtējo māju iedzīvotāji”. Protams, te viņi neatšifrē, ko nozīmē “apkārtējo māju iedzīvotāji”. Vai Zilupes iedzīvotājs sevi nevar uzskatīt par apkārtējo māju iedzīvotāju Liepājā? Tātad, ja deputāti iesniedz šādus priekšlikumus, komisija tomēr vēlētos precizēt, ko tas nozīmē, - ar konkrētiem attālumiem. Tāpat nav arī skaidrs, ko nozīmē šāds formulējums - “tuvumā esošo” skolu un citu mācību iestāžu pedagogi. Arī tas ir ārkārtīgi neatšifrējams. Līdz ar to ir dažādi interpretējams šis priekšlikums, kas patiesībā liedz, teiksim, Zasulauka ģimnāzijas skolotājiem iebilst pret alkohola tirdzniecību kaut kur Vecrīgā. Tā ka, ja jūs gribat iesniegt šādus priekšlikumus, es aicinu turpmāk precīzi to visu noteikt vai terminu skaidrojumā atšifrēt, ko nozīmē vārdi “apkārtējo” un “tuvumā esošo”. Komisija šādu priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Tiešām, pie likuma ir jāstrādā ar ļoti lielu nopietnību, un šādi priekšlikumi tomēr nav, manuprāt, nopietni.

Pirmkārt. Šie jaunie priekšlikumi faktiski pasaka, ko pašvaldība nedrīkst darīt. Bet vai tad šobrīd pašvaldība nevar pieņemt šādus pašus lēmumus? Var! Tikai neviena to nav darījusi. Neviena! (Izņēmums, kā jau es minēju, ir Kalvene.) Kāpēc jūs tagad gribat principiāli ierobežot pašvaldības pilnvaras?

Otrs iebildums ir tas, ko jau minēja Leiškalna kungs. Nu ko nozīmē - “tuvāko māju iedzīvotāji”? Tas, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemami. Kas ir laukos, piemēram, tuvāko māju iedzīvotāji tam punktam vai pilsētā tuvāko māju iedzīvotāji tam punktam? Tad jau vajadzētu precizēt tekstu tālākajā pantā - 20.pantā. Tur skaidri un gaiši jāpasaka, cik lielā attālumā, teiksim, no bērnudārziem vai skolām... vai kaut kā tamlīdzīgi. Tad tas būtu ļoti precīzi, racionāli, to var izmērīt.

Tālāk. Te ir, piemēram, teikts: ja to neatbalsta iedzīvotāji. Cik iedzīvotāju? Cik? Viens? Un jūs tad vairs nedrīkstat licenci izsniegt, nedrīkstat dot pozitīvu atzinumu? Divi? 50? 200? Vajag likt likumā lietas, kuras var faktiski izmērīt!

Doma jau šeit ir laba! Doma ir laba, bet, manuprāt, ir jāpiestrādā pie cita panta. Šis nav tas pants, par kuru vajadzētu šādus priekšlikumus iesniegt.

Es lūdzu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kuduma kungs! Jūs tiešām neuzticaties Latvijas pašvaldībām. Mums ir tām jāuzticas, ka tās spēs izvērtēt situāciju, ja iebildīs viens vai divi, vai pieci, vai piecdesmit cilvēki no apkārtējām mājām vai 5 vai 20 skolotāji. Tik traki jau ar tiem pašvaldību darbiniekiem nav. Viņi lielākoties spēj ļoti reāli un adekvāti izvērtēt situāciju. Tomēr mēs varam viņiem likuma kārtībā uzticēt shēmu, kā viņiem ir tas jādara - viņiem jāsniedz negatīvs atzinums, ja tāda vajadzība ir. Mums ir diezgan daudz gadījumu, ka dzīvojamās mājās, kas atrodas tieši blakus skolai... Es minēšu piemēru - turpat pie 3.vidusskolas, tieši tur, kur ir skolas ieeja, tur tieši pretī, blakus, atrodas alkohola tirdzniecības vieta. Vai tas ir nepieciešams? Es to ļoti apšaubu. Es domāju, ka pašvaldība spēj tādas lietas izvērtēt. Tad, kad jāver vaļā jauna alkohola tirdzniecības vieta, pašvaldība ir tiesīga dot - bet šinī gadījumā tās pienākums ir dot - negatīvu atzinumu, ja tāda nepieciešamība ir.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kuduma kungs un pārējie kolēģi! Es gribu nedaudz paskaidrot, kāpēc pašvaldības to nedara. Ja mēs palasām 12.pantu, tad redzam, ka tur ir ierakstīta viena tāda lieta, kas, es uzskatu, tomēr ir progresīvs solis. Jau 6.Saeimas laikā par to jautājumu notika nopietns cīniņš. Agrāk licences par maksu apstiprināja pašvaldības, un tad viņas tur kāvās savā starpā, un tad viņām bija ļoti milzīga ieinteresētība. Tā kā tagad likumā ir ierakstīts, ka pašvaldībām tas ir jādara bez maksas, tās vairs nav ieinteresētas to slēdzienu dot. Lūk, tāda ir, Kuduma kungs, tā atbilde. Agrāk par to viņas saņēma naudu - iekasēja naudu no tiem tirgotājiem. Tas bija 6.Saeimas laikā. Šinī pantā tika toreiz izdarīts grozījums, un, tiklīdz pašvaldībām bija bez maksas jādod atzinums, tām visa ieinteresētība ir lielākoties zudusi.

Protams, es pilnībā piekrītu Leiškalna kungam, ka 12.priekšlikums, kas ir no frakcijas “Latvijas ceļš” deputātiem, diemžēl ir nekvalitatīvs, nav precīzs. (Drīz mēs runāsim par 13.priekšlikumu. Arī tas ir par 12.pantu.)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums - otro reizi.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es gribētu atbildēt ļoti īsi. Šeit minēja konkrētu piemēru, ka blakus skolai ir alkohola tirdzniecības vieta. Es noskaidroju, ka pašvaldība ir devusi pozitīvu atzinumu. Pozitīvu atzinumu, ka tur var tirgot! Pašvaldība ir devusi pozitīvu atzinumu! Tā tas ir, mīļie draugi! Te par to maksu ir runa. Kas ir vēlēta pašvaldība? Viņa aizstāv šo cilvēku intereses. Tātad par maksu aizstāvēs labāk un bez maksas aizstāvēs sliktāk? Tas nav arguments!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisijas vārdā man tiešām šeit vairs nav ko piebilst. Ja mēs gribam iestrādāt likumā normas, kas deleģē kādas tiesības kādai institūcijai, normām ir jābūt precīzām, skaidrām, izpildāmām un pēc iespējas maz interpretējamām. Šobrīd deputāti ir iesnieguši dažādi interpretējamu priekšlikumu, kurā nav neviena skaidra teiciena. Mēs pat nezinām, ko nozīmē “negatīvs atzinums” šajā nozīme. Negatīvs, pozitīvs? Runa ir par atzinumu vispār. Par atzinumu, vai licencē paredzētā vieta atbilst likuma nosacījumiem. Pašvaldība ir galvenā, kas var zināt, vai tā vieta atbilst vai ne, un to viņa savā atzinumā arī paskaidro licences izsniedzējam - Finansu ministrijai vai Valsts akcizēto preču pārvaldei.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt minēto priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 4, atturas - 57. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Kā jau tika minēts, par 12.pantu ir arī 13.priekšlikums, kas ir ārkārtīgi līdzīgs deputātu Damberga un Geiges priekšlikumam, tikai nedaudz mainās termini. Jāteic, ka šeit ir arī tādi: “ja šo vietu skaits un izvietojums ir pietiekošs, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības.” Es nezinu, no kurienes mēs uzzinām šīs iedzīvotāju vajadzības. Šobrīd to spēj noteikt vai nu tirgus, vai Statistikas pārvalde.

Otrais priekšlikums, manuprāt, korelē, ar šo pašu deputātu iesniegto priekšlikumu nr.9, kuru, ja nemaldos, parlaments neatbalstīja. 13.priekšlikuma ceturtā daļa: “ja tiek pārsniegts pašvaldības noteiktais vietu skaits”. Līdz ar to 13.priekšlikuma ceturtā daļa, manuprāt, vairs nebūtu balsojama, bet visas pārējās trīs šā priekšlikuma daļas, protams, ir balsojamas.

Komisija aicina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Tālāk!

K.Leiškalns. Paldies.

14. - deputāta Gaigala priekšlikums par licenču izsniegšanu. Šobrīd likuma 14.pantā ir teikts, ka licence tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku. Licence tiek atņemta tad, ja attiecīgo licenci saņēmušais nepilda likumā ietvertos nosacījumus. Gaigala kungs savukārt ierosina, lai cilvēkiem, kas saņēmuši šādas licences (jebkuru, kas ir noteikta), atjaunotu tās ik pēc pieciem gadiem. Tātad liktu viņiem iziet visu garo birokrātisko procedūru pat tad, ja Valsts akcizēto preču pārvaldei, Valsts policijai, Valsts ieņēmumu dienestam, nedz arī sabiedrībai kopumā nebūtu iebildumu.

Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies.

15. - deputātu Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikums par šo pašu 14.pantu. Viņu priekšlikumā licences derīguma termiņš tiek vēl vairāk samazināts - viņi ierosina licenci izsniegt pat ne uz pieciem gadiem, kā to prasīja Gaigala kungs, bet uz vienu gadu. Priekšlikumam ir arī otrā daļa, kas nosaka, kā notiktu šī pagarināšana. Komisija deputātu priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Akciju sabiedrību vai fondu direktorus vai prezidentus vienmēr amatā apstiprina uz pieciem, septiņiem vai desmit gadiem. Turpretim licenci alkohola tirgošanai izsniedzam uz mūžību. Tā tas nevar būt! Tā nav valstiska pieeja šā jautājuma risināšanai. Licence ir jāizsniedz, jā, bet, kad paiet viens gads, tā ir mierīgi jāpagarina. Nezin kāpēc tad darbībai citās nozarēs - medicīnā un visdažādākajās citās jomās - ir noteikts mazs laiks un to licenci regulāri pagarina? Nekā īpaša tajā procedūrā nav. Ja tirgotājs ir strādājis godīgi, korekti, nav bijis nekādu noteikumu pārkāpumu, tad viņam mierīgi to licenci pagarinās. Kas ir par nelaimi? Kāpēc vajadzīga tā mūžīgā licence? Te ir teikts, ka to izsniedz “uz nenoteiktu laiku”. Uz cik gadiem - 50 vai 80 gadiem? Kas tā tirdzniecības vieta ir? Zemnieku saimniecība? Vai viņi ir tik svēti, ka viņi visu dara tā, lai tas atbilstu Latvijas likumdošanai? Diemžēl tā tas nav. Jūs to ļoti labi zināt. Uz gadu viņš saņemtu licenci, un katru gadu viņam to pagarinātu. Kas te ir tik nepārvarams? Vienīgais izskaidrojums būtu, kā saka, tas, ka alkohola apritei ir izveidots “jumts” un diemžēl arī ļoti augstos līmeņos, cik redzams, to atbalsta. Nu tad tā arī vajag pateikt, ka mēs gribam darīt tā un ka mēs negribam darīt to, kas būtu valsts interesēs, tautas interesēs!

Galu galā padomājiet par jaunatni! Tāpēc es aicinu priekšlikumu atbalstīt. Tas ir korekts, un tur nekā tāda īpaša nav. Taču nez kāpēc mēs vienmēr pašvaldības atstājam malā un mums galvenais noteicējs ir Valsts ieņēmumu dienests.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Bojāra kungs! Jūs tik ārkārtīgi labi piestāvat savam krēslam, ka apsēdieties un kādu laiku tur palieciet!

Neapšaubāmi, komisija izskatīja jūsu priekšlikumu, debatēja par jūsu priekšlikumu un noskaidroja šo jautājumu. Licence nozīmē atļauju darboties kādā uzņēmējdarbības veidā legāli, likumpaklausīgi un atbilstoši likuma nosacījumiem. Licences iegūšana, Bojāra kungs, ir pilnīgi skaidrs, birokrātisks process. Komisija līdz šim ir uzskatījusi - un, es domāju, parlaments arī nākotnē uzskatīs - , ka nevajag sarežģīt šo birokrātisko procesu. Vajag ļaut cilvēkiem strādāt! Tikai tad, kad ir pārkāpumi, par kuriem draud licences atņemšana, tā tiek arī atņemta. Citādi šī licence ir ilglaicīga. Jāteic, ka licences izsniegšana ne tikai patērē laiku un prasa arī zināmus finansiālus resursus tās saņēmējam, bet arī valsts budžeta līdzekļus patērē. Būs daudz vairāk ierēdņu - un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi.

Otrā daļa jūsu priekšlikumā, manuprāt, šobrīd nav balsojama, jo parlaments nav atbalstījis jūsu sākotnējos priekšlikumus. Un diez vai alkohola mazumtirdzniecības licences pagarināšanai nepieciešama attiecīgās pašvaldības piekrišana. Tas viss neatbilst šobrīd spēkā esošajam likumam, un parlaments nav atbalstījis tos labojumus, kurus jūs likuma sākumā iesakāt, lai šī atbilstība būtu.

Tā ka es komisijas vārdā aicinu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu, kas nāk no labas sirds, bet kas, manuprāt, nav pārdomāts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātu Arņa Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 5, atturas - 62. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 16.priekšlikums. Dāmas un kungi, es aicinu jūs ar to rūpīgi iepazīties! Jau iepriekš norādu uz to, ka komisija Razminoviča kunga priekšlikumu - papildināt likumu ar 19.¹pantu, jaunu pantu, - ir atbalstījusi. Es nezinu, ko mēs darīsim, ja šādā redakcijā pants tiks pieņemts arī nākamajā - trešajā - lasījumā, bet šeit ieteiktās normas šobrīd ir vai nu grūti administrējamas, vai arī nav iespējams tās piemērot. Razminoviča kungs komisijai paskaidroja, ka šā priekšlikuma nolūks ir nodokļu iekasēšanas palielinājums valstī un nelegālās aprites izskaušana. Bet komisija gan ir priekšlikumu atbalstījusi, un es īstenībā negribu neko par šo priekšlikumu teikt, tas ir ārkārtīgi sarežģīts un, manuprāt, neadministrējams.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu! (Starpsauciens: “Balsot!”)

Tādā gadījumā jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. - deputāta Razminoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 3, atturas - 39. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums. Ja nemaldos, komisijas sēdē tā iesniedzēji to atsauca, bet es nevaru apgalvot. Ja tas ir atsaukts, tas vairs nav balsojams, bet komisija nav… Atsaukts! Paldies, Kalniņa kungs.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 18.priekšlikums ir deputāta Gaigala iesniegtais un komisijas atbalstu guvušais un redakcionāli precizētais priekšlikums. Šobrīd mēs jau pārejam pie tirdzniecības ierobežošanas ne tikai laikā, bet arī telpā. Gaigala kunga priekšlikumam līdzīgs ir Apiņa kunga priekšlikums, kas ir nākamais. Gaigala kungs ierosina parlamentam normu, kurā ir noteikts, ka degvielas uzpildes staciju telpās un teritorijā, autoapkalpes un autoremonta darbnīcās - un tā tālāk, kā tekstā, - alkohola tirdzniecība ir, šim likumam stājoties spēkā, aizliegta.

Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, tāpat kā ir atbalstījusi 19.priekšlikumu, un man atliek tikai komisijas vārdā aicināt jūs atbalstīt šo visnotaļ diskutējamo normu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu uzmanīgi izvērtēt visus iesniegtos priekšlikumus, jo aiz priekšlikumiem ir konkrēti cilvēki, konkrētu cilvēku darbs un likteņi.

Pirmām kārtām es ierosinu par šo pantu balsot pa daļām. Balsot pa daļām, jo tās tomēr ir dažādas lietas un nebūtu vērts salikt visus šos trīs priekšlikumus vienā maisā.

Es gribētu atgādināt, ka es noteikti uz trešo lasījumu iesniegšu labojumus pārejas noteikumos vai jaunu pārejas noteikumu pantu, kas paredzētu kādu pārejas periodu, lai maza veikaliņa īpašnieks daudzdzīvokļu namā varētu izbūvēt jaunu ieeju. Nu ticiet man, mūsu lauku veikalnieki ir pārsvarā ļoti trūcīgi, un ziemas apstākļos veikt diezgan sarežģītus remontdarbus tūlīt, ja tas likums momentāni stājas spēkā, ir diezgan nereāli. Jādod viņiem laika ziņā vismaz vasara, lai šie lauku bodnieki varētu izdarīt šādu pārbūvi.

Tagad es aicinu uzmanīgi izvērtēt 5.apakšpunktu! Ir ierosināts alkohola tirdzniecību aizliegt valsts un pašvaldību iestāžu telpās vai teritorijā.

Cienījamie kolēģi! Es jums gribu atgādināt, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu valsts iestādes ir Opera, visi Latvijas profesionālie teātri, izņemot Liepājas teātri; pašvaldību iestādes ir arī kultūras nami. Mēs ļoti labi zinām, kādā situācijā ir materiālajā ziņā mūsu teātri, piemēram, Dailes teātris vai Nacionālais teātris. Mēs zinām, ka šie teātri, lai papildinātu savu ļoti trūcīgo budžetu, rīko Jaungada pasākumus, un diemžēl tā nu tas ir, ka lielākā daļa cilvēku Jaungadā tradicionāli tomēr lieto šampanieti. Līdzīgus pasākumus rīko arī Opera un kultūras nami.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti šaubos, vai mums vajadzētu šo apakšpunktu atbalstīt, jo es nezinu, cik priecīgi par to būs teātru direktori un cik priecīga būs tā lauku sieva... viņa varbūt vienreiz gadā atbrauc izsalušā autobusā uz Rīgu, uz teātri, un starpbrīdī... varbūt tas ir trīs gadu laikā vienīgais gadījums, kad vīrs atļaujas sievai izmaksāt glāzi šampanieša vai balzamu pie kafijas. Tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinu balsot par šo priekšlikumu pa daļām un ļoti rūpīgi izvērtēt 5.apakšpunktu. Man ir bail, ka mēs paliksim smieklīgi. Manuprāt, daudz svarīgāk ir panākt, lai tiktu pildītas tās normas, kas jau ir šobrīd spēkā. Lai pasaules hokeja čempionāta laikā Vecrīgas restorāni un kafejnīcas nebūtu pilnas ar iedzērušiem Rīgas skolēniem, kuri mācās 9., 10., 11. un 12.klasē. Diemžēl šos faktus Rīgas pašvaldības policija izliekas neredzam.

Es domāju, ka pret tādām lietām ir jācīnās tur, kur tas reāli ir jādara, bet nevajadzētu aizliegt Operas bufetē Jaungada pasākuma laikā tirgot šampanieti.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Gaiļa kungs, es nesaprotu, ar ko veikals, kas ir degvielas uzpildes stacijā, atšķiras no cita parasta veikala! Vai atšķiras ar to, ka pirmajā ir nodrošināta apsardze un ka tur ir kulturālāka apkalpošana nekā jebkurā citā ieskrietuvē? Man nav izprotams šis jūsu priekšlikums.

Tālāk. Ābiķa kungs jau runāja par Operu un teātriem, kur varētu iešņabot. Bet es domāju - kā būs ar Saeimu? Ja pie mums atbrauks kāds ārzemju delegāts, kā Straumes kungs tiks galā ar šo reprezentāciju, pieņemšanu, kad viņš nedrīkstēs pacelt šampanieša glāzi? Jeb vai Saeimas darbiniekiem būs jāskrien kaut kur uz Smilšu ielu un jāpērk tur - citā veikalā? Principā es uzskatu, ka tas, ka rada priekšroku vieniem un ierobežojumus citiem, ir atklāts lobisms. Kad bija runa par 11.priekšlikumu, es jau Geiges kungam prasīju, cik viņam ir samaksāts par to, ka viņš lobē bārus, kafejnīcas un restorānus. Viņš teica, ka nav. Nu, cerēsim, ka nav. Apiņa kungs, man ir rūgta pieredze alkohola lietošanā, un jūsu tieksmi visur to ierobežot es tādēļ pilnībā atbalstītu, ja tas dotu kaut kādu efektu. Tas nedos efektu! Nu tiešām! Jūs izskatāties komisks, lai neteiktu vēl sliktāk. Piemēram, es kā patērētājs varu uzskatīt, ka jūs lobējat atsevišķas alus šķirnes, alus lietošanu. Jūs iestājaties par alus lietošanu. Es savukārt kā kolēģis kolēģim varētu pateikt: es esmu kategoriski pret “alusvēderiem”. Es alu absolūti neatzīstu! Es iestājos par sarkanajiem vīniem, jo tie uzlabos manu sirdsdarbību.

Katrā ziņā es iesaku Saeimai tiešām apdomāt šo priekšlikumu un to neatbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kolēģa Gaigala ierosinājums (4.punkts) un Apiņa kunga ierosinājums (arī tas ir 4.punkts), ka alkoholu ir jāpārtrauc tirgot degvielas uzpildes stacijās, ir absolūti pareizs. Kāpēc mūsu valdība ir bez mugurkaula? Viņa atļauj ārzemju firmām gūt papildu peļņu, pārdodot alkoholu visas 24 stundas no vietas, visu diennakti. Viņas taču neuzņemas nekādu atbildību par to, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kuri ir nopirkuši alkoholu un to lietojuši. Un, ja viņi aiziet bojā kādā katastrofā, tas šīm kompānijām ir tikpat vienaldzīgi kā tam zviedram, kurš šeit nosita divas policistes un “aizlaidās” uz Zviedriju. (Mūsu valdība neatrod par vajadzīgu lūgt “Interpolu” atrast tādu nelieti.)

Un tāpēc tas priekšlikums ir atbalstāms. Tas ir pirmkārt.

Un, otrkārt, jāņem vērā arī pasaules prakse. Es domāju, ka, ja Latvija būtu spējīga ierīkot kādu degvielas uzpildes staciju Zviedrijā vai Somijā, vai Vācijā, viņa nesaņemtu nekādu atļauju alkohola tirdzniecībai tajā savā benzīna uzpildes stacijā.

Ir saņemta tā atļauja, un vienā mierā viņi šeit var 24 stundas no vietas gūt papildu peļņu. Es jau nemaz nerunāju par to zemas kvalitātes degvielu, kuru viņi uzpilda tajās stacijās.

Tāpēc tas priekšlikums ir jāatbalsta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Arī es ierosinu balsot pa daļām. Bet ir jautājums: ar ko degvielas uzpildes stacijas un visi šie servisi atšķiras no parastiem veikaliem? Ar to, ka degvielas uzpildes stacijas un visi šie servisi un mazgātuves ir sadzīves pakalpojumu uzņēmumi, kas ir domāti autovadītājiem. Mēs neviens neuztraucamies par to, ka frizētavā, kamēr matus griež, nebāž šņabi priekšā, bet pēkšņi uztraucamies par to, ka degvielas uzpildes stacijās būs aizliegts tirgot šo vadītājam galīgi nevajadzīgo preci.

Es pat vairāk gribētu teikt. Manuprāt, degvielas uzpildes staciju veikalus nevajadzētu pārvērst par pārtikas preču tirgotavām, jo tomēr degvielas uzpildes stacijā no degvielas ir kaitīgi izgarojumi, kuri, protams, ietekmē arī pārējo - pārtiku. Tur varētu būt tikai fasēta pirmās nepieciešamības pārtika, ko šoferim ceļā uzkost, bet nevajag pārvērst tos par lielveikaliem un pārtikas veikaliem.

Tā ka šeit tā doma par kaut kādu diskrimināciju ir galīgi nevietā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pirmām kārtām es aicinu jūs balsot pa daļām. Katrs no šiem priekšlikumiem ir nozīmīgs, un katrs no tiem ir pelnījis, lai jūs par to izteiktu savu attieksmi.

Sākšu ar degvielas uzpildes stacijām. Tie, kas brauc uz Jūrmalu, zina “Viadu”, kas ir pa ceļam. Tur var nopirkt alkoholu, ko jums ielies glāzē. Tieši tā! Alkohols tiek izlejamā veidā tirgots degvielas uzpildes stacijā. Jautājums: vai tur iet garām arī kāds vientuļš garāmgājējs, noguris ceļinieks, kuram gribētos atspirdzināties ar lāsi stipra dzēriena? Neiet. Tur iebrauc šoferis, kura asinīs jau ir, teiksim, 0,3 promiles, un tur viņš iedzer vēl, un nu šis promiļu daudzums viņa asinīs tiek vēl pārsniegts. Vidiņa kungs! Man, protams, ir bijušas problēmas ar braukšanas ātrumu, bet man nekad nav bijušas problēmas ar alkohola lietošanu pie stūres. Un es uzskatu, ka man, kā autobraucējam, ir tiesības uz to, lai man pretim nebrauktu cilvēks, kurš ir iereibis.

Un atkal ir jautājums par policijas mazspēju, tas ir, jautājums par to, ka policija nepietiekami cīnās pret alkohola lietotājiem pie stūres.

Es uzskatu, ka cilvēki, kas brauc un sēž pie stūres, nav lieki jākārdina un nav jāmēģina viņiem vēl piedāvāt alkoholu vakarā un piedāvāt alkoholu naktī.

Visvienkāršāk to ir piedāvāt tieši tur, kur viņi nonāk regulāri, tas ir, degvielas uzpildes stacijā. Ir labi zināms, ka ir tādas autoservisa situācijas, (piemēram, eļļu maiņa vai riepu serviss), kurās piedāvā alkoholu, lai šādā veidā izklaidētu gaidošo autobraucēju, kamēr mašīna tiek savesta tehniskā kārtībā.

Par priekšlikuma otro punktu. Ābiķa kungs! Man, piemēram, ļoti traucētu tas, ka jūs, sadzēries šampanieti, teātrī uzvestos kā Saeimā, tas ir, kliegtu no vietas. Taču es tomēr domāju, ka šis priekšlikuma punkts ir jālabo un ka jums ir taisnība - ka teātru un Operas kafejnīcās ir jāturpina šampanieti pārdot. Tātad šo mēs ar jums kopā labosim. Bet vai tas, ka Rīgas Domes nama pagrabstāvā ar lielu vērienu sociāldemokrātu vadībā notiek alkohola lietošana, - vai tas ir saistīts ar labu un veiksmīgu pašvaldības darbu? Es neesmu īsti pārliecināts, vai tas, ka pie mums šeit, Saeimas kafejnīcā, var nopirkt alkoholu, ir saistāms ar labu un veiksmīgu mūsu darbu šeit.

Vidiņa kungs, nu es vēršos pie jums! Tā kā jūs, Vidiņa kungs, to teicāt kā kolēģis kolēģim, kā kolēģis kolēģim atbildēšu. Es jums neiesaku lietot arī sarkanvīnu. Koronārās asinsrites uzlabošanai dzeriet apelsīnu sulu! Tas būs daudz vērtīgāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Runās kā deputāts.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā. Man nekas cits neatlika kā pēc Apiņa vētrainās uzrunas tomēr pieteikties debatēt. Tagad mēģināsim, Apiņa kungs, analizēt jūsu kolēģa un mana kolēģa - bijušā izglītības un zinātnes ministra un frakcijas “Latvijas ceļš” deputāta Gaigala - priekšlikumu. Analizēsim to pa punktiem un pēc būtības.

Pirmais. Šeit man jāiebilst Freimaņa kungam. Tajās degvielas tvertnēs alkoholiskie dzērieni netiek glabāti. Degvielas uzpildes staciju, autoservisu un citās teritorijās šobrīd atrodas šādi veikali. Un ir izsniegtas licences tirdzniecībai, ieskaitot arī alkoholisko dzērienu tirdzniecību. Un ir zināms tiesiskās paļāvības princips: tie cilvēki, kas ir šīs licences saņēmuši, uzskata, ka viņi tās varēs paturēt arī kādu laiku uz priekšu. Šobrīd šāds noteikums ir spēkā. Es nezinu, vai tas ko ietekmē... Vai šoferis, kas ir tur iebraucis uzpildīt degvielu un tur ieraudzījis pudeli, tūlīt to nopirks un vēl pie tam tūliņ to arī izdzers vai nē, to es tā īsti nezinu. Apiņa kungs ir pārliecināts, ka notiek tā. Es esmu pārliecināts, ka notiek pilnīgi pretēji. Tātad šobrīd tas priekšlikuma pirmais punkts, es domāju, ir mēģinājums alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietu skaitu sašaurināt, lai būtu biznesa “niša”. Tātad pēc šā priekšlikuma pieņemšanas mazāk nedzers. Tātad pirks tikai un vienīgi citās vietās. Izlemdams vieniem par sliktu, jūs mēģināt atrisināt šo problēmu otriem par labu.

Otrais: “valsts un pašvaldības iestādes telpās vai teritorijās”. Ticiet man, man neinteresē, vai tur tirgo vai ne. Bet, es domāju, tas ir tomēr zināms apvainojums valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem, ja viņu kafejnīcās aizliedz lietot alkoholiskos dzērienus, tādējādi šo valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu darbiniekus it kā turot aizdomās par pārmērīgu alkohola lietošanu. Apiņa kungs, ja parlamentā vai kādā citā iestādē nebūs pārdošanā alkohola, tad pusdienlaikā, ja tev gribēsies tos 50 gramus, tu aiziesi uz “Sirdsmīļo” vai uz “Možumu”, vai kur citur, kur to varēs tirgot ar visiem nosacījumiem. Priekšlikums ir diezgan populistisks, tāds, kas mērķēts uz tautu. Komisijā, spriežot par šo priekšlikumu, mēs tiešām nebijām iedomājušies, ka ar šo priekšlikumu aizliedzam tirgot alkoholiskos dzērienus arī tādās valsts un pašvaldību iestādēs kā Nacionālā Opera, Nacionālais teātris, Dailes teātris. Tāds aizliegums ir apvainojošs tiem cilvēkiem, kas iet uz teātriem, ir brīvi savā izvēlē, izvēlas un samaksā. Un, ticiet man, ne Operā, ne Nacionālajā teātrī, ne arī Dailes teātrī, kur es sen neesmu bijis, es nevienu piedzērušu neesmu redzējis. Izņēmuma reize bija vienā gadījumā - tad, kad tur notika kādas politiskas partijas kongress. Tad nu vakarā tur dūca un rūca. Jā.

Priekšlikuma trešais punkts jeb trešā daļa, kas ir sestā daļa pantam, ir par daudzdzīvokļu mājām. Es pieļauju iespēju, ka tur varētu netirgot alkoholu, ja ir kopējā ieeja. Taču tad ir jādod pārejas noteikumos kāds laiks, lai neciestu tie cilvēki, kas ir saņēmuši licenci un tirgojas šādās vietās. Un parasti jau tur tirgojas ne tikai ar alkoholiskajiem dzērieniem - veikals, kas tirgo pārtikas produktus, ir saņēmis licenci arī alkohola un tabakas tirdzniecībai. Tātad vajadzētu to te precīzāk ierakstīt.

Arī 19.priekšlikums, kuru mēs esam atbalstījuši, ir par šo pašu pantu. Priekšlikuma pirmā daļa, kurā ir runa par degvielas uzpildes stacijām, tomēr ir guvusi komisijas atbalstu, bet, par otro daļu runājot, jāteic, ka atkal mēs likumā rakstām to, ko nav iespējams noskaidrot. Spēļu zālēs var aizliegt. Labi. Lai spēļu zālēs aizliedz tirdzniecību!

Tālāk: “interneta un datoru salonos”. Ko jūs ar to saprotat? Ko nozīmē “datoru saloni”? Autosalonu es zinu. Lidmašīnas salonu es arī zinu.

Es tagad runāju arī par to, jo tas priekšlikums ir par vienu un to pašu pantu. Otrajā lasījumā mēs likumprojektu izskatām pa pantiem.

Priekšlikumu iesniegšana notiek drīzāk iesniegšanas, debašu un runāšanas pēc, nevis pēc būtības, lai precīzi sagatavotu priekšlikumus, lai tad, ja mēs tos pieņemam, mēs varam tos arī piemērot. Nav nekā sliktāka par likumiem, kurus valsts nav spējīga piemērot un kuru izpildi nav spējīga nodrošināt. Apiņa kungs, tas ir pats sliktākais!

Tā ka es tomēr kā deputāts aicinu 18.priekšlikumu neatbalstīt un neatbalstīt arī nākamo - 19.priekšlikumu, kuru komisija ir pievienojusi šim.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es pilnībā pievienojos Leiškalna kunga teiktajam, ka šie priekšlikumi ir iesniegti tikai tāpēc, lai parādītu tautai, cik nu mēs bezgala gribam cīnīties pret jauniešu alkoholismu, pret alkoholismu kā tādu. Man, protams, bija kauns par tiem savstarpējiem pārmetumiem, kādi te skanēja no tribīnes un tika izteikti par alkoholismu, par braukšanu pārmērīgi lielā ātrumā un par tamlīdzīgām lietām. Bet es atgādināšu, ka šodien ir pilnmēness. Zinātnieki ir atklājuši, ka diemžēl ir cilvēki, kuri apreibst no šādas mēness fāzes. Es ieteiktu vismaz tiem cilvēkiem šajā mēness fāzē nebraukt ar automašīnu.

Ja runājam par šiem sešiem, principā pieciem priekšlikumiem, kas ir 18.un 19.priekšlikumā, tad jāteic, ka, raugoties uz to, kā tie šobrīd ir formulēti, es neredzu iespēju atbalstīt nevienu no tiem.

Ceturtais priekšlikums būtu dalāms pa daļām. Un, ja kāds domā, ka autoapkalpes vai autoremonta darbnīcā atrodas tikai un vienīgi šoferis, tad viņš stipri maldās. Bieži vien tur šoferis ir kopā ar saviem pasažieriem. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Atcerēsimies, ka personām, kas brauc alkohola reibumā, mēs stipri vien paaugstinājām sodus, līdz pat tiesību atņemšanai uz ilgu laiku! Alkohola reibumā braucošu personu skaits tomēr ir samazinājies.

Par daudzdzīvokļu mājām runājot, man ir tāds jautājums: ja cilvēki ir uzsākuši savu biznesu un viņiem šī licence ir piešķirta, tad kādā veidā mēs viņiem tagad šo licenci atņemsim? Ļoti daudzās vietās, lauku ciematiņos, tieši daudzdzīvokļu mājās ir iekārtoti šie mazie veikaliņi, kur tiek pārdots pilnīgi viss, ko var dabūt. Gan saimniecības preces, gan pārtikas preces. Kur tādā gadījumā viņi šo veikalu iekārtos? Aizbrauciet kaut vai uz to pašu Mazzalves pagastu un paskatieties!

Tālāk. Par valsts un pašvaldības iestādēm. Arī te vajadzētu konsekventi nodalīt. Ja mēs runātu par Saeimu, tad, protams, es atbalstītu. Bet mēs nevaram vienā maisā likt pilnīgi visas iestādes. Arī tas priekšlikums ir iesniegts tikai un vienīgi priekšlikuma iesniegšanas dēļ.

Un vispār šie priekšlikumi ir tapuši ne tikai priekšlikumu iesniegšanas dēļ: te ir skaidri redzama lielveikalu lobēšana, kas, protams, ir izdevīga daudziem no mums, vismaz tiem, kuri ir autobraucēji un kuri šos lielveikalus var bez problēmām apmeklēt un to arī dara. Bet tas ir pret to daudzo iedzīvotāju interesēm, kuri šos lielveikalus nevar apmeklēt zināmu apsvērumu dēļ - gan materiālu, gan arī sociālu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - otro reizi. (No zāles dep. J.G.Vidiņš: “Pēteri, tu man brauksi virsū!”)

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

2000.gada 24.jūnijā Latvija uzstādīja zināmu pasaules rekordu: mēs vienas diennakts laikā alkohola izraisītās avārijās zaudējām 27 cilvēkus, kas ir 0,001% no Latvijas iedzīvotāju skaita. Tas bija vienas dienas laikā!

Lai man nepārmestu to, ka es esmu nodarbojies ar tikai kāda viena, otra, trešā lobēšanu, es jums esmu spiests par 19.priekšlikumu teikt: es tiešām uzskatu, ka tiešām uzskatu, ka nav savienojama viena atkarība ar otru atkarību - tas ir, spēļu bizness nav savienojams ar alkoholu -, jo tās viena otru tikai pastiprina. Tās abas ir atkarības!

Es tomēr atzīstu, ka šis priekšlikums ir izteikts nekorekti. Es apsolos to izteikt precīzā, korektā veidā un iesniegt uz nākamo lasījumu. Un tādēļ tagad atsaucu šo savu priekšlikumu - 19.priekšlikumu. Atsaucu pilnībā, lai nebūtu jukas.

Līdz ar to es lūdzu balsot pa daļām. Es ļoti lūdzu atbalstīt Jāņa Gaigala priekšlikumu, jo es tiešām uzskatu, ka nav nepieciešams alkoholu tirgot degvielas uzpildes stacijās. Tās ir paredzētas, lai tirgotu degvielu, nevis radītu kaut kādus maldinošus instinktus šoferiem. Un es tiešām uzskatu, ka mums ir tiesības aizstāvēt un nepieciešamība liberāli aizstāvēt to cilvēku tiesības, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos un kuri nemaz nav pelnījuši, lai pa viņu trepēm staigātu šurpu turpu pēc alkohola (par visām no tā izrietošajām sekām es šoreiz no Saeimas tribīnes skaļi nerunāšu, lai neaizskartu Rasnača kunga svētās jūtas).

Es ceru, ka mēs par Jāņa Gaigala priekšlikumu balsosim pa daļām un balsosim pozitīvi!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es piekrītu, ka mums ir šis priekšlikums gan jāatbalsta kopumā, gan arī jāizskata pa daļām, lai pavērotu mūsu attieksmi gan pret to, vai ir iespējams alkoholu tirgot degvielas uzpildes stacijās, gan arī pret to, vai ir iespējams alkoholu tirgot daudzdzīvokļu mājās, kur ir kopējās kāpņutelpas, un tad izvērtētu katru daļu individuāli.

Attiecībā uz to, ka mēs atļaujam alkoholu tirgot degvielas uzpildes stacijās, es domāju, ka katra frakcija apzinās, ka ir saņēmusi no degvielas uzpildes staciju pārstāvjiem vēstuli ar lūgumu atstāt likumā šo normu arī turpmāk, lai nekādā ziņā neatņemtu viņiem šo biznesu. Varbūt arī tādējādi, kā izteicās Rasnača kungs, mēs nelobētu lielveikalus. Es gribu pateikt, ka šis jautājums, šī situācija izveidojās tādējādi, ka mēs principā atļaujam visu. Un arī par lielveikaliem jāteic, ka arī tos mēs nemaz nesabalansējam ar mūsu tradicionālo tirdzniecības veidu... Eksistē arī ģimenes veikali: tur cilvēks pats sev nodrošina darba vietu, būdams šīs darba vietas īpašnieks. Mēs neprasījām nevienam atļauju, mēs pat neaprunājāmies ar cilvēku, bet, kad mums pateica, ka jebkurš cilvēks no jebkuras pasaules valsts var te izveidot jebkuru veikalu ar jebkuru platību, mēs arī ļāvām: lūdzu, uz priekšu! Tikai priecājāmies, kādi mums labi makroekonomiskie rādītāji un cik lielas investīcijas ienāk Latvijā. Un tikai! Un, protams, līdzīgi tas ir ar degvielas uzpildes stacijām. Ja mēs šodien nepasakām, ka mēs nevaram ļaut degvielas uzpildes stacijās turpmāk tirgot alkoholu, tad līdz ar to mēs pasakām, ka arī visos nākamajos gados nekad neierobežosim viņu darbību. Vai tas ir pareizi? Es domāju, ka ne. Dzīve iet uz priekšu, un mums ir iespējams izdarīt visas korekcijas, ko uzskatīsim par pareizu. Degvielas uzpildes stacijās kādreiz mēs iebraucām tikai tādēļ, lai mašīnu piepildītu ar benzīnu. Tad, kad šoferiem radās iespējas degvielas uzpildes stacijās vēl papildus iegādāties kādu spuldzīti, akumulatoru, siksnu vai eļļu, mēs priecājāmies par to un uzskatījām, ka tas ir labi, tas cilvēkiem nāk par labu. Bet tikpat mierīgi noskatījāmies, kad tur tālāk nāca klāt arī visa cita produkcija, ieskaitot alkoholu. Es domāju, ka nu mēs varētu apstādināt šo procesu un pateikt: “Jā, dariet visu, ko varat, lai palīdzētu šoferim, lai tas cilvēks, būdams pie stūres, varētu apgādāt savu ģimeni ar visiem tiem citiem produktiem, kas ir nepieciešami ģimenei. Jā, tas ir ļoti labi. Bet ar to pietiek!” Nevajag paplašināt jautājumu līdz bezjēdzībai.

Mēs uzskatām, ka šodien ir laiks apzināt šo situāciju un izvērtēt, līdz kādai pakāpei mēs regulējam tos jautājumus. Mēs neiestājamies par “sauso likumu”, mēs neiestājamies par valsts monopolu. Mēs iestājamies par ļoti konkrētām normām, kas sakārtotu šo tirgu. Ne vairāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Apiņa kungs, Bojāra kungs, Lujāna kungs, un arī Lauska kungs! Paldies Kluina kungam, kas sēž te zālē, par tulkoto literatūru.

Lobijs ir tā pilsoniskās sabiedrības sastāvdaļa, kas atrodas starp lēmuma pieņēmēju un ieinteresēto personu. Parlamentā ir lēmuma pieņēmēji, lobiji ir starp viņiem. Nelietosim šo terminu nepārprotami ačgārni!

Tagad runāsim par šo priekšlikumu. Kur ir šā priekšlikuma jēga? Kā to es sapratu no Apiņa kunga teiktā, autouzpildes stacijas ir paaugstinātas bīstamības vietas: ieradies tajās, lai uzpildītu benzīnu, nenoturīgs pilsonis, protams, paķers pudeli šņabja un turpat to izdzers, un tādējādi radīs bīstamību visai sabiedrībai. Tāda ir jūsu loģika! Tādā gadījumā jums, Apiņa kungs, ir šajā loģikā jāiet tālāk - jāaizliedz alkohola tirdzniecība visās vietās, kurām var piekļūt ar automobili. Sevišķi lielveikalos, kur ir jumtiņš. Cilvēki izkāpj, sieviņa aiziet pēc desām, bet kur vīrs dodas? Tūlīt iet pēc šņabja. Un, tikko viņš ir nopircis to šņabja vai konjaka pudeli, protams, viņš, neskatoties uz to, ka tūlīt atkal jāsēžas pie stūres, to izdzers, radīs avāriju, apsitīs veselu virkni mierīgo iedzīvotāju.

Apiņa kungs! Ja loģika ir tas kārdinājums, kura dēļ mēs aizliedzam tirgot alkoholu, tad esiet konsekvents līdz galam un aizliedziet tirgot alkoholu visās tajās vietās, kurām vismaz 500 metru attālumā var piekļūt ar automobili! Jo, cerams, ka, ieradies tādā tirdzniecības vietā, no kuras 500 metru attālumā jānoliek automobilis, tas šoferis tā piedzersies, ka līdz automobilim atpakaļ vairs netiks.

Es tomēr vēlreiz aicinu noraidīt visu 18.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Jums droši vien ir kaut kas piebilstams arī komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Komisija, protams, neuzticas autobraucējiem tik ļoti kā es. Un komisijas vārdā es jūs ar sirdi un dvēseli aicinu minēto priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vispirms lemsim par ierosinājumu balsot par 18.priekšlikumu pa daļām. (Starpsaucieni: “Nē, nevajag!”)

Lūdzu balsošanas režīmu!... Priekšlikums tiek atsaukts. Deputāts Bojārs to neuztur spēkā... Vajag tomēr balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai par 18.priekšlikumu balsot pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 8, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Gaigala priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 6, atturas - 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

19.priekšlikums ir atsaukts.

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Esmu pilnvarots paziņot, ka atsaukts ir arī 20. un 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 22.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Gaigals, - papildināt 22.pantu ar sesto daļu. Priekšlikumā atkal ir runa par to, ka par licences pārreģistrāciju ir jāpaziņo vietējai pašvaldībai. Bet, tā kā mēs neesam atbalstījuši deputāta Gaigala priekšlikumu, kura numuru es neatceros, šis vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

23. - deputātu Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikums: “Par licences anulēšanu Valsts ieņēmumu dienests paziņo pagasta vai pilsētas pašvaldībai.” Komisija to nav atbalstījusi, tādēļ ka šādam paziņojumam nav īsta seguma, jo licences anulētājs pats uzrauga, vai minētās darbības ir pēc anulēšanas izbeigtas. Turpretī pašvaldībai šajā jomā nav nekādu tiesību.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem.

24.priekšlikums ir par 28.panta pirmo daļu, un šeit atkal ir runa par kvotēšanu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Grīga kungs, man ir jāpiemin tie starptautiskie līgumi, kas mums diemžēl varbūt liedz šāda veida darbības nacionālajā likumdošanā.

Komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies.

25. - deputātu Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikums. Minētie deputāti ierosina uzskatīt 40.panta esošo tekstu par panta pirmo daļu un papildināt pantu ar jaunu daļu. Ir runa par to pašu tēmu - ka alkoholisko dzērienu ražošanai ir izmantojams no Latvijas izejvielām ražots spirts. Komisija, neskatoties uz Sirsniņas kundzes iebildumiem, ir atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Es gribētu sākumā pateikt to: ja mēs pieļaujam spirta importu, tas nozīmē, ka, tā teikt, aiziet mums garām apmēram 20 000 tonnu graudu, kas varētu būt Latvijā izaudzēti un pārstrādāti spirtā. 20 000 tonnu! Ja rēķinām, ka ir 2,5 tonnas no hektāra, tad rezultātā iegūtā graudaugu sējumu platība ir 8-9 tūkstoši hektāru. Un, ja rēķinām, ka vienā saimniecībā ir kādi 30 hektāri graudaugu sējumu, tad mums ir jārunā par 300 lauku saimniecībām: ja mēs izmantojam šo izejvielu spirta ražošanai, tad 300 lauku saimniecībām ir zināma nopietna papildu nodarbe vai pamatnodarbe. (Es šoreiz nerunāju vēl par iespējām, ka tur var briest bioetanola ražošana no graudaugiem un tā tālāk. Tas ir cits jautājums.)

Šajā sakarībā es gribu pieminēt Finansu ministrijas komentāru, kurš tika iesniegts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un kurā ir runa par to, kā šinī ziņā aizsargāt Latvijas graudaudzētājus un iekšējo tirgu. Finansu ministrijas viedoklis ir šāds: viens no iespējamiem risinājumiem, kā ierobežot spirta un jēlspirta importu, ir noteikt papildu prasības, ka minētos produktus var ievest tikai tad, ja tie atbilst iekšējā tirgus nosacījumiem un ja spirta un jēlspirta imports nerada zaudējumus vietējiem ražotājiem. Tādā veidā tiktu nodrošināta iekšējā tirgus aizsardzība pret lētu un subsidētu izejvielu - jēlspirta un spirta - ievešanu un tiktu vietējiem ražotājiem nodrošināta vienlīdzīga konkurence. Tāds ir finansu ministra atzinums, kas tika iesniegts Saeimā.

Mēs, protams, zinām šo procedūru, kā tas bija ar cūkgaļu. Ir sarežģīts šis process, bet ir iespējams veikt šo procesu. Ir iespējams veikt šo procesu! Es gribētu šajā sakarībā minēt kaut vai divus piemērus. Ja mēs importēsim jēlspirtu un spirtu no Rietumiem (piemēram, to, kas ir Francijas graudaudzētāju saražots), tad mums ir jāņem vērā, ka tomēr tie apstākļi graudaudzētājiem ir pavisam dažādi. Francijas graudaudzētājiem kredītu tehnikas iegādei dod ar 7% gadā, no kuriem 3,5% apmaksā Francijas valsts, bet otrus 3,5% apmaksā Brisele jeb Eiropas Savienība. Tātad viņi saņem aizdevumus bez procentiem. Mums Latvijā pagaidām ir jāmaksā procenti. Ja mēs saņemtu spirtu no Austrumiem, tad... tur traktoros, kas strādā ar graudaugu sējumiem, dīzeļdegvielu lej iekšā par krietni zemāku cenu nekā šeit. Tā ka ir dažādi ražošanas nosacījumi, un tos fiksēt un ņemt vērā atļauj arī visas noslēgtās saistības ar Pasaules tirdzniecības organizāciju.

Tā kā tas var atkal radīt iebildumus, mans priekšlikums ir tāds - ļaut tam aiziet uz trešo lasījumu, un līdz trešajam lasījumam mēs varētu oficiāli vēlreiz lūgt Finansu ministriju kopā ar Zemkopības ministriju izteikt savu viedokli jautājumā par to, kāds varētu būt modelis, lai Latvijas graudaudzētāji nezaudētu iespēju ražot šo graudu kvantumu attiecīgajiem spirta ražotājiem un attiecīgi tālāk - degvīna ražotājiem. Es domāju, ka zināms laiks vēl ir un ka to visu var kompleksi izstrādāt abas šīs ministrijas.

Un visbeidzot. Es gribu teikt to, ka tas tomēr nebūtu īsti korekti - sacīt, ka alkohols ir tāda pati prece kā jebkura cita - piens, maize un tā tālāk - un ka šajā ziņā esot jāpiešķir uzņēmējdarbībai tādas pašas “regālijas” kā jebkuras ikdienišķas preces tirdzniecībai. Nu pasaulē nav tas tā! Alkohols, tāpat kā narkotikas un tāpat kā ieroči, ir specifiska prece. Šādu preču tirdzniecībai ierobežojumi ir stingri jo stingri. Nu paņemsim par piemēru kaut vai Amerikas Savienotās Valstis!

Tāpēc varu teikt: pat tad, ja šodien nebūs pozitīvs balsojums, mūsu valsts, vienalga, kaut kad atgriezīsies pie šā jautājuma, lai izstrādātu stratēģiju šajā lietā.

Vai nu Latvija būs kaut kāda superliberāla valsts šajā ziņā, jeb vai tomēr tā izmantos uzkrātās vērtības un mehānismus, kādi ir virknē citu pasaules valstu?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bojārs izmantos līdz pārtraukumam atlikušās 3 minūtes? Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates par 25.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijā ir jālikvidē bezdarbs. Es domāju, ka neviens deputāts to nevar noliegt. Diemžēl sevišķa uzmanība ir jāpievērš laukiem. Laukos ir dramatisks stāvoklis. Tas ir jālikvidē, bet ne tādā veidā, kā savulaik izteicās zemkopības ministrs, - ka nav vajadzīgi 7 nabadzīgi zemnieki, bet ir vajadzīgi 3 bagāti. Neatrisināts palika vienīgi jautājums - kur tad tos četrus likt? Un tāpēc, lai tie četri arī nebūtu nabagi, lauku attīstības programma ir jāizskata.

Vēl līdz pat šim brīdim - jau ir pagājuši desmit gadi - Latvijā nedarbojas strikts, izsvērts, labi aprēķināts un obligāti realizējams bezdarba likvidācijas plāns. Tāda plāna nav ne laukos, ne pilsētās, ne apdzīvotajās vietās. Lai bezdarbu likvidētu, Latvijai ir jāpāriet uz pašapgādi. Te ir 400 miljonu latu lielā apjomā iekšējais tirgus, kurš nav piepildīts ar Latvijā saražotu lauksaimniecības produkciju. Diemžēl šis tirgus gadu no gada tiek nodots piepildīšanai ar importu. Latvijā jebkurš var ievest, ko vēlas, ko grib un no jebkuras valsts.

Vēl daži fakti, lai būtu vēl redzamāka visa tā situācija, kas ir izveidojusies pašreiz. Paskatīsimies, kāda ir tā alkohola realizācija, kurš ir ievests no ārzemēm! 1998.gadā bija 1,17 miljoni dekalitru, pēc tam 2000.gadā - 1,3 miljoni dekalitru, un 2001.gadā - 1,4 miljoni dekalitru. Tātad ar katru gadu tā pieaug. Diemžēl valdība pat nedomā par to, ka visa tā lieta ir jāpārskata.

Un tagad paskatīsimies, kā ir ar Latvijā saražotā alkohola realizāciju! 2001.gadā bija 2,09 miljonu dekalitru, un 2000.gadā - 2,19 miljoni dekalitru. Un pirms tam, 1998.gadā, bija 2,8 miljoni dekalitru. Tātad, kā redzat, Latvijā saražotā alkohola realizācija samazinās.

Vēl viens jautājums ir biodegvielas ražošana. Un tajā sakarā ir jāpiemin arī bioetanols. Jau visā pasaulē sāk ar to jautājumu aktīvi nodarboties, jo no zemes iegūto naftas produktu krājumi izsīkst. Pēc 30 gadiem tik tiešām gandrīz nekas no tiem nepaliks pāri vai arī to būs ļoti maz, un biodegviela tad spēlēs ļoti labu lomu. Un tas pats būs arī Latvijā. Ja būtu izpildīta tā programma, kas bija paredzēta “Jaunpagastā”, ik gadus zemnieki būtu nodevuši 100 000 tonnas graudu. Kurzemē un Zemgalē būtu zemniekiem darba pārpilnība. Taču šo programmu mēs nerealizējām, visdažādākajā veidā to bremzējām, un tagad esam nonākuši tur, kur esam.

Arī biodegvielas ražošanai laukos ir liela nozīme.

Un kāpēc mums ir jāatļauj ievest no ārvalstīm tādu drausmīgu daudzumu alkoholisko dzērienu un spirta? Tas notiek nekontrolēti. To kontrolē tikai “ēnu ekonomika”, jo Valsts ieņēmumu dienests nav spējīgs tādu kontroli veikt. Mēs taču varam to visu saražot uz vietas! Kā šodien jau tika izteikts, rada izbrīnu tas, ka ne Iekšlietu ministrija, ne visas spēka struktūras nevar apkarot visu to. Ienāk iekšā veselām virknēm transportlīdzekļi, kas pilni ar spirtu, bet neviens to neredz, neviens par to nezina! Un pēc tam tas taču tiek realizēts Latvijā. Bet neviens jau nezina arī par to kvalitāti, kāds tad tas ienāk Latvijā! No modificētiem graudiem iegūtais spirts nav tas labākais, tehniskām vajadzībām to varbūt var izlietot, bet, ja to izmanto pārtikai vai izlieto kā dzeramo, tad notiek saindēšanās. (Nu, paldies Dievam, te nav bijis tik traģisku notikumu kā mūsu kaimiņos - Igaunijā!) Tāpēc ir iesniegts mūsu priekšlikums, ka alkoholisko dzērienu ražošanai Latvijā ir izmantojams spirts, kas ir saražots Latvijā. Tas ir valstiski, tam būs liela nozīme, lai mūsu zemkopji varētu ražot graudus pārstrādei. Un būs darba vietas, un tas ir pats galvenais. Ja mēs atradīsim kādu izeju no tās situācijas, radīsim jaunas darba vietas Latvijā, tas būs valdībai tikai par plusu. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! 25.priekšlikums, manuprāt, ir pats galvenais priekšlikums šajā likumprojektā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir atbalstījusi - precīzāk sakot, tās deputāti ir to atbalstījuši, izteikuši priekšlikumu tādā redakcijā: “Alkoholisko dzērienu ražošanai izmantojams no Latvijas izejvielām ražots spirts.” Tātad - ko tas nozīmē? Ko nozīmē - “izejvielas”? Kā zināms, vairums Latvijā realizētā spirta tiek ražots no Latvijā audzētiem graudiem. Un, kā zināms, spirta ražošanai nav nepieciešams augstvērtīgi, pārāk augstvērtīgi graudi. Teiksim, kviešu graudi, rudzu graudi.... Kādreiz ražoja spirtu arī no kartupeļiem, no cukurbietēm, bet tagad Latvijā etanolspirtu ražo no graudiem. Un, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, tas radīs tūkstoš darba vietas laukos. Es domāju, ka jūs, deputāti, esat parlamentā ievēlēti pārstāvēt latviešu tautas intereses. Daudzi deputāti šeit pārstāv lauku cilvēku intereses un solījuši lauku cilvēkus aizstāvēt. It sevišķi mani kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”, tādi kā Pēteris Tabūns, ar cietu mugurkaulu, aizstāvēs latviešu zemnieku intereses. Arī Burvja kungs aizstāvēs, dabiski, zemnieku intereses. Es gribētu sacīt, ka, noraidot šo priekšlikumu, jūs, deputāti, pierādīsiet skaidri un gaiši, ka jums latviešu tautas nākotne neinteresē.

Jā, man varētu teikt, ka Latvijā zemnieks jau nu nav vienīgais lauku cilvēks, lauku iedzīvotājs. Jā, tik tiešām, - ja mēs izskatītu likumu par izglītību vai kādu citu likumu, mēs varētu runāt par skolotājiem, ārstiem, par dažādu citu profesiju ļaudīm. Mēs varētu runāt arī par bērnu pabalstiem un tā tālāk. Diemžēl pašlaik darba kārtībā ir Alkohola aprites likums. Šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, bet jau trīs... divas reizes tas ir parlamentā noraidīts. Un šeit nu mūsu godājamam Leiškalna kungam, referentam par šo likumprojektu, es domāju, nav absolūti nekas iebilstams. Runājot par iepriekšējiem pantiem, Leiškalna kungs parasti oponēja ar to, ka Latvijai ir noslēgts, teiksim, līgums ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Ir arī noslēgts līgums starp trim Baltijas valstīm, bet tur, tajā līgumā starp Baltijas valstīm, ir arī aizsargfunkcijas: ja apdraud vietējo ražošanu, tad var arī pieņemt kaut kādus, tā teikt, pretmērus.

Spirta ražošanai, kā jau sacīju, var izmantot gan miežus, gan kviešus, gan tritikāli, un nav speciāli jākaltē tie graudi, mitrums var sasniegt pat 25 procentus.

Pieņēmuši šo likuma normu, mēs varētu atbalstīt lauku ļaudis - graudu ražotājus - un arī alkoholisko dzērienu ražotājus. Pašmāju ražotājus! Šā likuma un šā panta pieņemšana, dabiski, veicinās gan lopkopību, gan piena ražošanu. Varētu veicināt ļoti daudzu lauksaimniecības nozaru attīstību un jaunu darba vietu rašanos. Ja mēs to neizdarām, tad mēs faktiski pakļaujam... zināmā mērā pakļaujam iznīcībai lauku ļaudis. Un šeit mēs nevaram prasīt - un te arī nav prasītas - nekādas kvotas ražošanai, kaut gan Eiropa mums jau uzspiež kvotas. Cienījamie deputāti! Mēs varam drīzumā nonākt līdz tādai situācijai, ka Eiropa mums kvotēs arī pārtikas produktus, ko ražosim pašu patēriņam. Es domāju, ka tālāk vairs nav kur iet! Es saprotu, ka Eiropas Savienība varētu kvotēt, teiksim, mūsu eksportu pārtikas preču jomā. Tam es piekrītu. Eiropa sargā savus fermerus. Dažos iepriekšējos balsojumos netika atbalstīti lauku ražotāji, tas bija samērā loģiski, un mēs varbūt atgriezīsimies pie līguma ar Pasaules tirdzniecības organizāciju...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

O.Grīgs. Es vēlreiz aicinu jūs balsot par šo likumprojektu! Ja šis likumprojekts, tā teikt, neizies cauri, tad, es domāju, tas fakts izraisīs plašu rezonansi lauku ļaužu vidū. Es to pat dēvētu par nacionālo interešu nodevību. Tos, kas balsos pret šo likumprojektu, es negribu apvainot, bet es tomēr uzskatu, ka balsošana pret šo likumprojektu - tā ir kapraču būšana latviešu tautai un latviešu zemniekam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Kā jau es teicu, es ļoti augstu vērtēju deputāta Razminoviča kunga priekšlikumu. Tas bija 2.priekšlikums. Razminoviča kungs ieteica: “Alkohola un citu preču ražošanā ir izmantojams tikai Latvijā ražots jēlspirts vai spirts.” Šinī gadījumā mans draugs Grīga kungs ar tādu izcilu latviešu zemnieka viltību grib šo Eiropā ļoti netīkamo likuma pantu “paslēpt” jeb “ietērpt” tādā smalkākā formā. Patiesībā tas kļūst tiešām interesants.

Es vēlos atgādināt, ka šobrīd tiešām ir situācija, ka “Latvijas balzams” ražo vairāk nekā pusi visu Latvijas alkoholisko dzērienu. Un, tā kā “Latvijas balzams” ražo vairāk nekā pusi un viņi pašlaik ir strikti izlēmuši ievest spirtu alkohola ražošanai no Krievijas, mēs, protams, spriežot pēc šā punkta, varētu piedāvāt Tulas rūpnīcai savus graudus. Par to mēs patiesībā būtu patiesi priecīgi.

Es nekādi nevaru samierināties ar to domu, ko Grīga kungs izteica: ja mēs šo likumprojektu noraidām, tad mēs neradām jaunas darba vietas simtiem un simtiem zemnieku. Mēs, pieņemot šādu normu, vienkārši mēģinātu saglabāt tās zemnieku saimniecības, kuras šobrīd ražo. Ražo graudus spirta rūpniecībai. Man ir tāda diezgan savāda sajūta, ka tik un tā, neatkarīgi no šīs Grīga kunga ļoti smalki un precīzi definētās formulas, Eiropa ne pārāk sapratīs mūs un ka arī Pasaules tirdzniecības organizācija ne pārāk sapratīs mūs.

Šobrīd gribētu lūgt... Es šobrīd neredzu zālē akadēmiķi Kalniņu. Tieši akadēmiķis Arnis Kalniņš mums varētu šobrīd kā tautsaimnieks paskaidrot, kādā veidā var ar šādu likuma pantu apiet šīs normas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja šī iniciatīva, tā teikt, izies cauri, tad, es domāju, uz trešo lasījumu būtu jāpadomā par 3.punktu, kurā būtu jāieraksta, ka visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem un pilsoņiem ir jāizdzer, pieņemsim, 3 litri šo dzērienu. Un tas būtu vēl lielāks sasniegums zemniecības attīstībai, jo mēs būtu radījuši vēl arī noieta tirgu. Ne tikai produkciju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - otro reizi.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es gribētu šā panta sakarā piebilst, ka Latvijas alkohola ražotājiem, teiksim, tādiem kā “Berlat”, “Latvijas balzams”, “Mono”, “Jaunalko” un citiem nebūtu jāuztraucas par to, vai Latvijas graudu ražotāji var saražot tik daudz graudu un vai graudu pārstrādātāji var saražot tik lētu spirtu, lai tas nebūtu jāieved ne no Ukrainas, ne no Krievijas. Es varu droši, ar pilnu atbildības sajūtu sacīt, ka vismazāk būtu jāuztraucas “Latvijas balzamam” - Latvijā lielākajam alkohola ražotājam, kurš diemžēl vairs nav mūsu rokās. (Tagad tas ir attiecīgo Krievijas biznesmeņu rokās. Varbūt Lujāna kungs varētu jums tuvāk pastāstīt, kāpēc tas tā ir noticis.) Nav iemesla alkohola ražotājiem uztraukties arī par to, ka mūsu pašmāju spirts būs dārgāks nekā ievestais.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Komisija, neapšaubāmi, rūpīgi iepazinās arī ar šo priekšlikumu. Komisija uzskata, ka priekšlikums ir labi domāts, un to atbalsta. Tomēr priekšlikuma iesniedzējiem es gribētu pateikt par dažām lietām.

Ja mēs uzskatām, ka starptautiskās normas esam šeit apgājuši ar tādu zināmu latvisku viltību, tad es tam varētu piekrist. Es domāju, ka nepiekritīs tie, kas šīs normas uzrauga, un pret Latviju var tikt vērstas sankcijas, ja tā piemēros šādu normu. Taču komisija priekšlikumu ir atbalstījusi. To es gribēju uzsvērt.

Otra lieta. Protams, ja mēs runājam par alkoholisko dzērienu ražošanu, tad mums jāizpēta tirgus, jāizpēta ražotāji. Jāzina, ka Latvija šobrīd ražo vai piedalās tādu dzērienu ražošanā, kurā nevar tikt izmantots Latvijā ražotais graudu spirts. Tie ir visi brendiji (vairāki nosaukumi), kurus ražo lielākā daļa no Latvijā esošajām alkohola ražošanas rūpnīcām. To ražošanai var izmantot tikai un vienīgi vīnogu spirtu. Līdz ar to 2.priekšlikumā, ja parlaments atbalstīs trešajam lasījumam, es ieteiktu tomēr sadalīt šīs lietas - runāt tikai par tiem dzērieniem, kuru ražošanai ir izmantojams spirts, kas ir no graudiem iegūts. Tādi būtu tie ieteikumi. Bet, atklāti runājot, komisijas vārdā man ir jūs jāaicina un es jūs labprāt arī aicinu atbalstīt 25. - deputātu Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikumu par ražošanai izmantojamo spirtu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 3, atturas - 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 26.priekšlikums ir jau pieminētais deputāta Damberga priekšlikums par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegumiem laika ziņā, un tas ir labāks nekā priekšlikums nr.11, kas ir par citu pantu un ko ir iesniedzis deputāts Pēteris Apinis. Komisija ir atbalstījusi šos tirdzniecības laika ierobežojumus un noteikusi, ka izņēmumi naktī ir pieļaujami bāros, restorānos, kafejnīcās un klubos (neapšaubāmi, likumā vēl ir “jāatšifrē”, kas ir klubs). Tas ir neliels komisijas avanss. Taču, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, ir jāprecizē, ka alkoholiskie dzērieni tur tiek pārdoti lietošanai uz vietas, tas ir, tiek pārdoti izlejamā veidā... Es nezinu, kā to precīzi pateikt... Līdzīgi, kā tas bija attiecībā uz tirgus teritorijā esošām kafejnīcām... Bet, kā jau teicu, komisija ir deputāta Damberga priekšlikumu atbalstījusi - ierobežojusi, pēc viņa priekšlikuma, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības laiku, aizliedzot šo tirdzniecību no pulksten desmitiem vakarā līdz 8.00 no rīta. Komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Esam nonākuši līdz izšķirošam balsojumam. Katrā ziņā tieši šajā balsojumā mēs parādīsim, vai attiecībā uz alkoholisko dzērienu tirdzniecību mēs vēl joprojām turpinām to absolūti liberālo politiku, kāda ir bijusi visu šo laiku, vai arī ejam uz šīs tirdzniecības zināmu ierobežošanu, paļaudamies uz formulu, ka alkohola pieejamība ir tieši proporcionāla alkohola lietošanai.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Šis priekšlikums tiešām ir labāks, precīzāk formulēts nekā mans priekšlikums. Mēs varam, protams, diskutēt par šīs tirdzniecības laikiem, par to, vai tā ir jāaizliedz tieši no pulksten 22.00 līdz 8.00. Par to varētu diskutēt pa ceļam uz trešo lasījumu. Leiškalna kungs ar lielu prieku radīs jaunas, ļoti interesantas, ļoti saistošas redakcijas - komisijas redakcijas… Bet es domāju, ka šinī gadījumā mums visiem ir vienreiz jāizsaka viedoklis. Es tiešām ticu, ka priekšvēlēšanu gaisotnē nebūs tā, kā vienmēr ir bijis līdz šim, - ka Latvijā (No zāles dep. I.Burvis: “Nevajag cīnīties ar alkoholu!”) tie, kas cīnās pret alkoholismu, vienmēr diezgan smagi zaudē šajā cīņā. Man ir grūti pateikt, ar ko tas ir izskaidrojams. Jā, tie, kas cīnās pret alkoholismu, vienmēr zaudē! Līdz šim pie mums tieši tā ir noticis, Burvja kungs! Ar dažādu partiju, Saeimas deputātu rokām tas ir izdarīts. Vienmēr visi ir “nostartējuši” tikai tajā virzienā, lai būtu absolūti liberāls alkohola tirgus un lai nekādā ziņā tas tirgus nebūtu sakārtots.

Es šinī gadījumā neaicinu uz Norvēģijas vai Zviedrijas pieredzi. Tajās valstīs tiešām alkoholu lieto daudz mazāk, tiešām nav sastopams tik daudz ar alkoholu saistītu psihožu, bērni dzimst veselīgāki un nav tik daudz iedzimtu patoloģiju, nav alkohola iespaidā izdarītu pašnāvību skaits tik liels un alkohola ietekmē pastrādātu noziegumu skaits tik liels, alkohola izraisītu avāriju skaits ir mazāks.

Tātad es aicinu mūs visus rīkoties, lai samazinātu Latvijā alkohola lietošanu, un mēs to varam šinī mirklī darīt, laika ziņā terminējot alkohola lietošanu.

Es vēlreiz atkārtoju: tam nav nekādas saistības ar to, vai policija mums ir ļoti spējīga vai mazspējīga, vai policija ir saistīta ar nelegālo alkohola tirdzniecību un to patiesībā aizstāv, vai arī viņa to nedara.

Es nekad nenoticēšu, ka Viļānos, kur bija liela alkohola ražotne, kura apgādāja ar alkoholu visas apkārtējās pilsētas, tā varēja darboties bez policijas aizsega.

Es domāju, ka šinī gadījumā mums nevajag diskutēt par nakts tirdzniecības vietām, to skaits nepalielināsies. Tie, kas tagad apmeklē nelegālās nakts tirdzniecības vietas, tie tās turpinās apmeklēt. Es neticu, ka te ir kāds deputāts, kas apmeklēs tā saukto “točku” naktī. Pat tad, ja viņam tiešām gribēsies ģimenes lokā iedzert lāsi alkohola un viņam tās lāses nebūs, viņš nekad neriskēs iegādāties nekvalitatīvu alkoholu, lai ietu to ceļu, ko pagājušogad gāja simtiem igauņu alkoholiķu.

Aicinu balsot par 26. - deputāta Damberga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums patiešām ir par mata tiesu labāks par 11.priekšlikumu, pret kuru jūs nobalsojāt “pret”. Es šoreiz neizteikšu savus argumentus, kurus es jau minēju, apspriežot 11.priekšlikumu, un kuri bija pietiekami izvērsti un pamatoti, bet gribu pateikt, ka mani skumdina dažu kolēģu attieksme.

Bojāra kunga neiecietība pret citu deputātu domām, it īpaši Grīga kunga un Apiņa kunga domām, patoloģiskais naids pret cita viedokli - tas ir vienkārši nepieņemami, lai neteiktu savādāk!

Es ļoti labi saprotu Grīga kungu, kurš sarkanbaltsarkano karogu ir nomainījis pret sarkano. Tagad viņš ir sprukās, jo atpakaļ pie sarkanbaltsarkanā viņš vairs netiek. Nu, un kad cilvēks ir sprukās, tad cits nekas viņam neatliek.

Taču mani pārsteidz Apiņa kungs, kuram ir citi argumenti. Nu, vienīgi Rasnača kunga skaidrojumu es saprotu. Viņš teica, ka šo priekšlikumu, kuru jūsu kolēgis Leiškalna kungs raksturoja kā neko neizsakošu, jūs esat rakstījis pilnmēness naktī, bet pilnmēness dienā aizstāvat to. Nu vienīgais arguments jūsu patoloģiskajam naidam pret maniem argumentiem! Paskatieties - jūsu argumenti un Grīga kunga argumenti ir uz apmēram šādiem pamatprincipiem balstīti: Miķelim nav taisnība, tāpēc ka viņam ir plakanā pēda. Bet Miķelim pat plakanās pēdas nav, un viņš pat nav alkoholiķis! Es atvainojos, šādā veidā reaģēt uz kolēģu argumentiem - bez jebkādiem argumentiem viņus nolamāt un nolīdzināt ar zemi - ir vairāk nekā nepieklājīgi, Grīga kungs! Staigājiet un braukājiet jūs ar savu sarkano karogu vēl tālāk, tad mēs redzēsim, cik tālu jūs nonāksit! Droši vien Maskavā, turpat, kur jau atrodas viens otrs cits, kas interfrontes laikā cīnījās attiecīgā pusē!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti patīkami, ka cienījamais kolēģis Tabūna kungs beidzot ir sapratis, kā jūtas deputāts, kad viņš izjūt patoloģisku ienaidu no citu puses. Tā mēs arī bieži vien jūtamies, klausoties jūsu frakcijas kolēģu runas. Un tādēļ ceru, ka varbūt patiešām nākotnē šīs runas mainīsies arī no jūsu puses.

Tagad es gribētu atgādināt pāris momentus. Cienījamais Apiņa kungs, ir vēsturiski fakti, kas nepazūd! Mēs vēl pārlieku labi atceramies jūsu proponētos Gorbačova laikus. Es atceros tās anekdotiskās situācijas: naktīs cilvēki gāja uz restorāniem, kur varēja nopirkt alkoholiskā dzēriena pudeli, kura bija jau atkorķēta, un pēc tam to varēja nest līdzi, un restorāna oficiantu par to nesodīja, jo tu tur biji nopircis alkoholu, nu, tā teikt, pilnā apjomā, vienīgi vajadzēja korķīti noplēst. Tāda ir tā vēsture! Turklāt šodien, paldies Dievam, nevienā “taksītī” nedz Rīgā, nedz kur citur alkoholu vairs netirgo - vismaz nav dzirdēts. Taču Gorbačova laikā taksometru šoferi tirgoja šņabi un “krutku”, un vēl arī citus dzērienus varēja nopirkt pie viņiem. Un tas bija tieši tas periods, kad bija visi tie aizliegumi! Nebija veikalos... Toreiz varēja tikai retos luksusa restorānos nopirkt. Tāda ir tā vēsture! Vai mēs gribam atgriezties pie tās vēstures? Es nezinu. Varbūt vajadzētu visiem cienījamajiem iniciatoriem (šinī gadījumā - Damberga kungam), kas šādus priekšlikumus piedāvā, pagaidīt, lai vēl paiet kādi desmit gadi, un varbūt pēc desmit gadiem šī iniciatīva tiks pieņemta kā ļoti laba, jo būs jau daļa to, kas atceras vēl Gorbačovu, aizgājusi no politikas un daļa būs nomirusi. Un tad jaunatnei varēs iestāstīt, ka būs labs rezultāts. Bet šinī brīdī tomēr es dikti apšaubu, vai tai idejai, kas te ir ielikta un kā vārdā šeit daudzi cīnās, būs vēlamais efekts. Vai nebūs Rīgā atkal “takši”, kuros tirgos šņabi, vai nebūs tie paši oficianti, kas pa to pašu klubu un krogu durvīm tirgos tādas pašas pudeles un labi nopelnīs? Un viņiem stāvēs pieliekamajā vēl papildus pāris kastes pudeļu, ko pārdot jau par dārgāku naudu. Vai tas būs tas efekts, ko mēs gaidām divējādā ziņā - gan valsts nodokļu ziņā, gan arī veselības ziņā - un ko jūs proponējat sabiedrībai?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Tabūna kungs! Nav nekāda patoloģiska naida pret jums, bet ir jautājums par to, ko mēs teiksim zemniekiem pēc tā balsojuma par 40.pantu. (No zāles dep. J.G.Vidiņš: “Viņi dzers vairāk!”) Lūk, tad būs tas patoloģiskais naids, ko zemnieki jutīs pret mums, Saeimas deputātiem! Nobalsoja “par” 36 deputāti. Un pārējie? Vieni kā strausi iebāza galvu smiltīs, bet otri noslēpās aiz nesaprašanas - atturējās. Jūs ļoti labi saprotat, ka alkoholisko dzērienu ražošanai izmantot tikai Latvijā ražoto spirtu - tas nozīmē radīt darba vietas laukos. Diemžēl mēs to negribam atbalstīt. Jā, negribam! Es to saku tikai tāpēc, kad jūs sākāt runāt par to patoloģisko naidu. Un tāpēc es jums gribu atgādināt, ka nav nekāda naida, bet vajag atcerēties, ka jūs ir ievēlējuši Latvijas iedzīvotāji, Latvijas pilsoņi un latvieši, un viņus vajag atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs. (Starpsauciens no zāles: “Jāni, Jāni! Labāk pastāsti cik tu pelni?”)

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātā Saeima! Šī norma ir negodīga pret godīgiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, jo tā ir represīva un provocējoša. Vispirmām kārtām tā provocē gribošos: kad atbrauks kāds ciemiņš tuvāks vai tālāks, tad pēc noteiktā laika nāksies iet vai nu uz krogu (tādā gadījumā tie, kas ir ierosinājuši to zemāko laikrobežu, ir krogu lobiji), vai uz “točku” (tādā gadījumā tie ir “točku” veceņu lobiji).

Savukārt es esmu cilvēks, kas dzīvojis arī sliktos laikos, kā lielākā daļa šeit klātesošo, un manī ir tāds iekšējs protests, un es zinu: ja kaut ko nedrīkst, tad gribas divreiz vairāk. Manā skatījumā ir tā: kad viss ir atļauts, tad vairāk arī negribas. Jāteic, ka man, tāpat kā Leiškalnam, ir daudzi litri alkohola mājās. Un, kad tie man ir, man to nemaz negribas. Tāpat ir laikam ar to veikalu: kad veikals blakus ir vaļā un vienmēr var aiziet un nopirkt, tad nemaz negribas to darīt. Bet, kad tu zini, ka krājumi drīz beigsies, tad tu drošības labad paņem vēl vienu lieku devu, kura pēc tam ātri tiek patērēta.

Tāpēc es domāju, ka šo priekšvēlēšanu patosu vajadzētu atmest. Katrā ziņā es aicinu balsot pret šo normu, jo tā ir ļoti negodīga, vērsta tieši pret tiem cilvēkiem, kuri ir uzticējuši mums šeit strādāt un rūpēties, lai viņu dzīve būtu labāka un mazāk represīva.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Atklāti runājot, jau sāk apnikt šīs debates. Es vienkārši gribēju jums pateikt to, ko es starpbrīža laikā dzirdēju uz ielas: “Saeima šodien ir uzkāpusi uz korķa un diez vai tuvākajā laikā nokāps.” Jūs tik profesionāli runājat par dzeršanu! Varbūt pietiks?

Sēdes vadītājs. Debates turpinās. (Zālē troksnis.)

Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies diviem maniem cienījamiem kolēģiem - Lujāna kungam un Urbanoviča kungam. Viņi ar tādu patiesu cieņu aizstāvēja savu viedokli! Es tiešām cienu abus viedokļus. Arī to cilvēku viedokli, kuri uzskata, ka Latvijā ir nepieciešams liberāls alkohola tirgus.

Bet atļaujiet arī man tieši tikpat nopietni aizstāvēt to ārstu viedokli, kas diezgan profesionāli ir pētījuši šīs lietas! Visā pasaulē ir izdarīti pētījumi ar simtiem tūkstošu cilvēku, un lielāki pētījumi ir bijuši Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Par terminētu alkohola mazumtirdzniecības ierobežojumu ir secināts, ka tas tiešām samazina alkohola patēriņu. Samazina alkohola patēriņu tieši jaunatnes vidū, kā arī labi situētu cilvēku un izglītotu cilvēku vidū. Protams, šāds ierobežojums nesamazina alkohola patēriņu tā slāņa vidū, kas izdzer lielāko daļu mūsu Latvijā esošā šņabja. Parasti mēs tos saucam par bomžiem Un ir, protams, cilvēki, kas šajā Saeimā aizstāv arī šo iedzīvotāju slāni, un arī viņiem, protams, ir taisnība. Arī šie cilvēki ir jāaizstāv, un arī tiem jādod tiesības jebkurā diennakts laikā saņemt savu alkoholu. Un tikai tādās mūsu savstarpējās diskusijās, savstarpējā mūsu viedokļa apmaiņā, es ticu, kādreiz mēs nonāksim, soli pa solim, pie sakārtota alkohola tirgus.

Es nemaz netiecos jūs aicināt uz to Gorbačova laiku, kad nevarēja nemaz nopirkt alkoholu. Izlasiet vēlreiz, Lujāna kungs! Mēs ierobežojam alkohola tirdzniecību tikai zināmās diennakts stundās, mēs neierobežojam ne sortimentu, ne pieejamību, ne tirdzniecības vietu skaitu. Jūs joprojām varēsiet augu dienu iegādāties alkoholu gan lielveikalos, gan parastajos veikalos. Jūs varēsiet vēl uz krogiem un diskotēkām un visur tur lietot savu mīļoto alkoholisko dzērienu.

Taču mēs tomēr uzskatām, ka Latvijā agri vai vēlu ir jāsamazina vispārējais alkohola patēriņš jaunatnes vidū. To rāda arī dzīves pieredze, kāda ir dažādās pasaules valstīs, un šāda nepieciešamība ir arī ir zinātniski pierādīta. Latvijai ir tiesības prasīt no savas Saeimas konkrētu attieksmi pret tiem cilvēkiem, kam pārmērīgais alkoholisms ir pretīgs, - pretstatā tam, ka daļu līdzekļu mēs patērējām, lai slimnīcās ārstētu alkoholiķus, un pretstatā tam, ka milzīgu budžeta daļu mēs tērējam, lai izsniegtu sociālos pabalstus bijušajiem alkoholiķiem.

Es jūs šoreiz aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis priekšlikums katrā ziņā ir daudz precīzāks. Tomēr projekta iesniedzējus es aicinu uz trešo lasījumu sagatavot šo normu vēl labāk, vēl precīzāk, - gan attiecībā uz laikiem, gan arī attiecībā uz to, ko tas ierobežojums ietver un ko tas izslēdz.

Te ļoti daudz runāja par tā saucamajām “točkām”. Es atgādināšu šā priekšlikuma iesniedzējiem, ka “točkās” tirgo ne jau tikai pašbrūvēto. Un ne tikai kontrabandu. “Točkās” tirgo arī uzņēmīgi cilvēki, kuri taisa savu biznesu un nemaksā nodokļus, viņi alkoholu nopērk vairumtirdzniecības bāzē. Nopērk vairumtirdzniecības bāzē, nevis veikalā!

Tālāk. Apiņa kungs, ir arī tāda lieta kā taksometru vadītāji. Varbūt jūs jau esat aizmirsis Gorbačova laiku? Toreiz pie taksometru vadītājiem varēja dabūt šņabīti bez problēmām. Principā es jūs atbalstu. Principā! Tikai ir divas neskaidras lietas. Pirmā - kā jūs apkarosiet šīs sekas? Tā ir pirmā lieta. Un otrā - ko jūs teiksiet tiem mazajiem veikalniekiem, pārsvarā ģimenes veikalniekiem, kuriem ir mazi veikaliņi un kuri principā kaut kādu stabilitāti un kaut vai minimālu attīstību var nodrošināt ar pilnu pārdodamo preču sortimentu? Tie ir divi jautājumi. Ja es dabūšu pozitīvas atbildes uz šiem jautājumiem, es balsošu “par”. Nesen man bija saruna ar vienu veikala pārdevēju. Es prasīju: ko jūs domājat, kādi būtu tie labāki laiki - no cikiem līdz cikiem vajadzētu apturēt šo pārdošanu? Viņa teica: “Tam nav nozīmes. Ja mūs šādi ierobežos, mēs vienkārši būsim spiesti iet prom no darba!” Lai gan tajā veikalā pārdod visu - desu, maizi, augļus - , viņa teica: “Mēs būsim spiesti aiziet!” Te ir jāmeklē komplekss risinājums. Lielveikali, protams, izdzīvos.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā runā Kārlis Leiškalns! Ieteikšu ieklausīties tajā, kas izskanēja komisijā, diskutējot un apspriežot šo priekšlikumu, ko komisija beigās atbalstīja. Apiņa kungs, sevišķi vēršos pie jums! Ja jūs kaut desmito daļu no tās enerģijas, ko jūs izmantojat, plosoties tribīnē, veltītu precīzu normu jeb precīzu priekšlikumu rakstīšanai un iesniegšanai komisijā, tad īstenībā debatēm šeit vietas neatliktu nemaz.

Izlasīsim Damberga kunga priekšlikumu! Kas tur teikts? Priekšlikums skan: “Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta no pulksten 22.00 līdz 8.00...” Tātad deputāts šeit runā nevis par aizliegumu veikt šo tirdzniecību naktī, bet par izņēmumu radīšanu šai tirdzniecībai. Ja Damberga kungs un Apiņa kungs, kas ir iesniedzis līdzīgu priekšlikumu, būtu paskatījušies uz spēkā esošo likuma redakciju, kas attiecas uz tirgus kafejnīcām, tad viņi redzētu, ka tur ir teikts, ka tā ir tirgošana izlejamā veidā - lietošanai uz vietas. Šobrīd jūs pasakāt: izņemot klubus, restorānus - un tā tālāk - , “kuros alkoholiskie dzērieni tiek pārdoti lietošanai uz vietas”. Saskaņā ar jūsu priekšlikumu varēs pārdot arī līdznešanai kādu pudeli. Un kas to atteiks? Līdz ar to jūs nevis aizliedzat naktī Latvijas teritorijā tirgot alkoholiskos dzērienus, bet radāt labvēlīgus apstākļus vieniem, samazinot iespējas nopelnīt otriem. Apiņa kungs! Ja mēs runājam par aizliegumiem, par kristālskaidrību, par nedzeršanu naktīs (es negribu šeit pieminēt tos, kas ir ārpus likuma un kas nekad šim likumam nepakļausies, es runāju par legāliem lietotājiem un legāliem tirgotājiem), tad neradiet izņēmumus! Jo - kāda atšķirība, kur tas jaunietis iedzers tos gramus? Var nopirkt pudeli veikalā, un var plosīties bārā vai restorānā un pēc tam iznākt ārā tikpat piedzēris. Es neredzu te nekādas atšķirības. Taču es jums ieteiktu tomēr paskatīties uz redakciju, kura ir 6.pantā un kura skan: “izņemot mazumtirdzniecību ar alkoholiskajiem dzērieniem patērēšanai uz vietas”. Un negaidiet, ka komisija šos jūsu priekšlikumus pārstrādās komisijas redakcijā un jūsu pūliņus attiecībā uz skaidrību un izņēmumu radīšanu mēģinās izdarīt jūsu vietā! Ja jūs esat gatavi sparīgi runāt šeit no tribīnes, tad esiet arī tik laipni un sagatavojiet kvalitatīvus priekšlikumus, kuri nav interpretējami! Šobrīd jūsu priekšlikums īstenībā neko neaizliedz, tikai nomaina vietas.

Bet komisijas vārdā... tā kā es esmu komisijas apsvērumus izteicis deputātiem iesniedzējiem, es aicinu jūs atbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputāta Damberga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 25. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Mēs esam nonākuši pie 27.priekšlikuma. Tā iesniedzējs ir deputāts Leiškalns. Ņemot vērā to, ka komisija ir to atbalstījusi, ir jāpasaka šā priekšlikuma priekšvēsture.

Ārkārtīgi svarīgi ir uzsvērt, ka priekšlikums ir iesniegts situācijā, kurā alus aprites noteikumi vēl nebija Ministru kabinetā pieņemti un aizliegums pārdot alu nepilngadīgām personām bija tikai un vienīgi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Tas nav īsti normāli.

Man nav tiesību atsaukt savu priekšlikumu, kas 52.pantu papildina ar diviem vārdiņiem “un alu”, jo komisija ir manu priekšlikumu atbalstījusi. Tomēr pašreizējā situācijā, kad šis aizliegums ir spēkā ar Ministru kabineta noteikumiem un Bērnu tiesību aizsardzības likumu, es kā deputāts aicinu balsot “pret”, bet kā komisijas norīkots ziņotājs - balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka mums vajadzētu atbalstīt Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Tur nav nekā slikta.

Es jums nolasīšu, kādi tad ir dažās valstīs aizliegumi personām, kuru vecums ir ap 18 gadiem vai zem 18 gadiem.

Alkoholisma izplatību neapšaubāmi ietekmē vecums, no kāda atļauts personai iegādāties alkoholiskos dzērienus. Vecuma robeža, kuru sasniegušie drīkst iegādāties alkoholu, dažādās valstīs svārstās no 15 gadu vecuma līdz 21 gada vecumam. Atsevišķās valstīs ir noteikts dažāds vecums stipro vīnu, alus un alkoholisko dzērienu iegādei. Nekāda vecuma ierobežojuma nav Armēnijā, Bosnijā un Hercegovinā. Dānijā vecuma robeža ir viszemākā - 15 gadi. Vienpadsmit citās valstīs tā ir 16 gadi. Divdesmit trīs valstīs tā ir 18 gadi. Spānijā, Zviedrijā tā ir 20 gadi. Austrijā, Šveicē - atšķirīga katrā federālajā zemē. Dažās valstīs, piemēram, Grieķijā, vecuma ierobežojums skar tikai stiprā alkohola lietošanu, bet neattiecas uz alus un vīna lietošanu.

Rietumeiropā visizplatītākais vecums, no kura drīkst iegādāties alkoholiskos dzērienus, ir 16 gadi. NVS, Centrāleiropas, Austrumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs tas ir 18 gadi.

Septiņpadsmit valstīs ir paredzēts sods par alkohola pārdošanu personām, kas ir jaunākas, nekā paredz noteikumi. Šo noteikumu efektivitāte ir dažkārt atkarīga no tā, kā tiek kontrolēta to izpilde.

Astoņās valstīs kontrole nav stingra, līdz ar to arī noteikumu efektivitāte ir samērā apšaubāma.

Pārējās valstīs, kurās ir kontrole, šis ierobežojums darbojas efektīvi.

Ar to es gribu sacīt, ka mums jādomā par to, kā mēs nodrošināsim kontroli un cik tā būs efektīva.

Tā ka es ierosinu tomēr - atšķirībā no Kārļa Leiškalna, kurš neatbalstīja vairumu manu priekšlikumu, - atbalstīt kolēģa Kārļa Leiškalna priekšlikumu.

Ja runājam par partijas piederību, par krāsām, tad varu pateikt, ka man piezvanīja, varētu teikt, nu ļoti nacionāli noskaņoti cilvēki, tādi kā nacionālie partizāni, leģionāri, un teica: “Oskar, neapvainojies uz Tabūna kungu! Lai viņam Dievs piedod!” Arī viņi negrib vairs dzirdēt viņu savos saietos, jo nav ko klausīties vienu tukšu cilvēku.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies Leiškalna kungam par aizrādījumu, ka mēs plosāmies no tribīnes!

Paldies Leiškalna kungam par šo priekšlikumu! Katrā ziņā šis priekšlikums ir atbalstāms - tikai tādēļ, ka Ministru kabineta noteikumi, kuri tiešām ir tagad izstrādāti un pieņemti, neietver šādu normu. Tajos nekur neparādās norma, ka alu nedrīkst pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Es tiešām saprotu Leiškalna kunga rūpes par jaunatni. Ja Ministru kabinets būtu bijis šajā jautājumā konsekvents un būtu savos noteikumos iestrādājis iekšā šādu normu, tad, protams, Leiškalna kungam būtu jāņem tā no šejienes laukā. Bet, tā kā Ministru kabinets šādu normu nav savos noteikumos iestrādājis, es tiešām atbalstu, Leiškalna kungs, jūsu viedokli, ka jaunatne nav jānodzirda.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis ir viens no retajiem ierobežojumiem, kuru arī es aicinu atbalstīt. Tas ir ļoti saprātīgs un tieši vietā! Un vajag padomāt, kāda būs šī kontrole. Atkārtoju vēlreiz: nākamreiz, kad skatīsim Krimināllikumu, lūdzu, veiciet balsojumu par tiem konkrētajiem pantiem, kas paredz konkrētus sodus!

Tālāk. Aicinu atbildīgo komisiju padomāt arī par tādām situācijām, kādas bieži vien gadās: tās personas, kurām vēl nav 18 gadu, palūdz kādam pie veikala... kādai citai personai palūdz paņemt to alu vai citu alkoholu un pēc tam iznest ārā. Tas varētu būt viens no veidiem, kā šī norma tiks apieta ar līkumu. Tāpēc, es domāju, par to komisijai vajadzētu apspriesties jau laikus, un varbūt vajadzētu uzaicināt arī valsts policijas pārstāvjus vai pašvaldības policijas pārstāvjus, lai kopīgi apspriestu, kā rīkoties šādās situācijās, kad kāds pieaugušais sniedz bērnam šādu pakalpojumu - nopērk viņam to lietu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam! Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā gribu aizrādīt Apiņa kungam, ka pieņemtajos alus aprites noteikumos, kurus ir sagatavojis un pieņēmis Ministru kabinets, šis aizliegums pastāv. Tāpat šis aizliegums pastāv arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Un komisijas vārdā es aicinu atbalstīt deputāta Leiškalna priekšlikumu, kas šo normu trīskāršo. Vienīgie iebildumi būtu pret to, ka mēs likuma 4.pantā, ja nemaldos, nosakām, ka alus aprites kārtību un uzraudzību nosaka Ministru kabineta noteikumi, un mēģinām fragmentāri atspoguļot šajā likumā kādu no detaļām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27. - deputāta Leiškalna - priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 16. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies deputātiem par atbalstu!

28. - deputātu Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikums. Es gribētu gan apstiprinājumu - man liekas, arī šis priekšlikums tika komisijas sēdē atsaukts. Tas ir priekšlikums alkoholisko dzērienu lietošanas vecuma cenzu palielināt - 18 gadu vecuma vietā noteikt 21 gada vecumu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies!

Deputāts Pēteris Apinis atsauc... manuprāt, tas vairs nav atbalstāms, bet... protams, Pēteris Apinis atsauc lielo priekšlikumu - ierosinājumu iestrādāt alus aprites noteikumus kā likuma normu. Kā, lūdzu? Nav balsojams, ņemot vērā to, ko mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies!

30. - deputātu Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikums, kas jau attiecas uz 57.pantu. Mēs esam nonākuši pie sadaļas par alkohola reklāmu. (Starpsauciens: “Nav iebildumu!”) Komisija nav atbalstījusi trīs deputātu iesniegto priekšlikumu, uzskatot, ka 57.panta redakcija ir adekvāta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies!

Deputāts Dambergs ierosina 58.panta papildinājumu, kas liedz alkoholisko dzērienu ražotājiem, tirgotājiem un pārvadātājiem sponsorēt bērnu un jaunatnes izklaides un sporta sacensības. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 31.priekšlikumu... Par procedūru. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Muižniecei!

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Gribu pievērst sēdes vadītāja uzmanību, ka par iepriekšējo - 30.priekšlikumu - mēs prasījām balsojumu.

Sēdes vadītājs. Par 30.priekšlikumu?

V.Muižniece. Jā.

Sēdes vadītājs. Es sapratu, ka 30.priekšlikumu atsauca tā iesniedzēji.

V.Muižniece. Nē.

Sēdes vadītājs. Netiek atsaukts 30.priekšlikums? Nav iebildumu? Par 31.priekšlikumu? Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Nav efektīvākas metodes, kā jauniešiem “iemācīt” mīlestību pret alkoholiskiem dzērieniem, - ļaut viņiem visādā veidā iesaistīties bērnu un jaunatnes izklaides un sporta sacensībās, tā kā šādi pasākumi pašlaik īpaši saistīti ar tiem dzērieniem, kuros ir sajaukti, piemēram, kola ar balzamu vai viskijs ar sodas ūdeni. Tādi ir diezgan daudzi dzērieni, arī dažādi enerģētiskie dzērieni, kuri satur alkoholu. Šādas firmas regulāri sponsorē dažādus bērnu un jaunatnes pasākumus un pietiekami nopietni rāda tajos savas reklāmas. Pietiekami nopietni - tas nozīmē pat tiktāl, ka dod bērniem bez maksas pagaršot šos dzērienus. Pietiekami nopietni - tas nozīmē, ka tur notiek šo dzērienu pārdošana par pazeminātām cenām un ka nav pieejami citi dzērieni, kuri ir bezalkoholiski. Pietiekami nopietni - tas nozīmē, ka bērnu un jaunatnes sporta sacensībās ir izvietoti lieli uzraksti, kas reklamē vienu, otru vai trešu dzērienu, kas satur alkoholu.

Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt deputāta Damberga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu norādīt, ka ar iepriekšējās Leiškalna kunga iniciatīvas atbalstīšanu mēs esam nedaudz salauzuši paša likuma uzbūvi, jo likuma sākumā mēs norādījām, ka alus nav šā likuma subjekts. Taču, tā kā nākamajos, tālākajos pantos alus parādās kā subjekts, pēc būtības iznāk, ka arī šā panta sakarā jau veidojas ļoti interesanta situācija. Ja mēs atbalstīsim deputāta Damberga priekšlikumu, tad pēc būtības arī tas pats... Nē, es pareizi saku, Kārli! Šeit ir tas jautājums: vai tas, teiksim, ka “Mono” reklāma parādās kādā pasākumā, vai tas, ka viņa ir, pieņemsim, ģenerālsponsors daudziem pasākumiem, - vai tas būs tas faktors, kas veicinās, lūk, “Mono” produkcijas lietošanu? Es tā nedomāju, Pēter!

Ierosina atņemt, teiksim, tām jaunatnes struktūrvienībām, kurām valsts nedod ne santīma, finansējumu, kuru tās var atrast šādā veidā. Vai no tā, ka, teiksim, deju turnīrus finansē “Aldaris”, palielinās taisni dejotāju vidū “Aldara” produkcijas dzeršana? Es nezinu. Un tādēļ es domāju, ka šis priekšlikums nav vismaz šinī brīdī racionāls.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - kā deputāts.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es gribu norādīt Lujāna kungam un pārējiem deputātiem, ka alus aprite nav šā likuma subjekts, bet šā likuma 1.pants pasaka, ka alkoholiskie dzērieni ir visi tie dzērieni, kuros spirta saturs ir 1,2%. Es negribētu, lai mēs jauktu jēdzienus, runājot par šo likumu! Alus aprite un tās uzraudzība nav šā likuma subjekts, to regulē Ministru kabineta noteikumi. Taču alus ražotājs, neapšaubāmi, ir alkoholisko dzērienu ražotājs, un tas mums ir jāsaprot, spriežot par 58.pantu. Alkoholisko dzērienu ražotājs var vienlaicīgi būt arī atspirdzinošo dzērienu ražotājs. Ja atbalstīsim deputāta Damberga priekšlikumu, tad šiem ražotājiem šādu pasākumu sponsorēšana būs liegta, jo vienlaikus ar vienu viņi ražo arī otru. Tā ka es aicinu tomēr neatbalstīt Damberga kunga priekšlikumu. Aicinu kā deputāts. Komisijas vārdā arī.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - otro reizi.

Cienījamajam Leiškalna kungam es vēlos šoreiz aizrādīt, ka jūs pats, kas esat komisijas priekšsēdētājs, neesat izlasījis pēdējās trīs četras rindiņas šajā priekšlikumā.

Kārli Leiškaln! Es ļoti lūdzu jūs ieklausīties tajās: “ja informācijā par sponsorēšanu redzama norāde uz kādu alkoholisko dzērienu, kā arī alkoholisko dzērienu lietošanu.” Tur nekas nav teikts par to, ka “Aldaris” nevar uzlikt virsrakstu “Aldaris”.

Kārli Leiškaln! Vai jūs varētu, lūdzu, tur neklaigāt un ieklausīties, kad ir diskusija par likumprojektu, kura izskatīšanu jūs vadāt Saeimas šodienas sēdē!

Ļoti lūdzu cienījamos deputātus precīzi izlasīt šo tekstu! Atšķirībā no visiem pārējiem likumprojekta punktiem, par kuriem varētu pārmest, ka to teksts nav precīzi formulēts, šis ir, es uzskatu, precīzi formulēts punkts.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Manuprāt, šis priekšlikums ir visumā vērtīgs, bet Damberga kungam varbūt vajadzētu padomāt par šā priekšlikuma redakcionālu pilnveidošanu.

Nu, piemēram, ir jautājums: kurš alus ražotājs vai tas, kurš vienlaikus ražo gan atspirdzinošos, gan alkoholiskos dzērienus, būs ar mieru ziedot līdzekļus, ja par viņu netiks nekas pateikts? Arī viņa vārds taču ir reklāma. Ne tikai simbolika vai, teiksim, kāds uzraksts, ko mēs redzam, bet arī vārds ir reklāma! Ja šis priekšlikums tiks pieņemts, tad, manuprāt, būs tā, ka ziedotāji, tā teikt, atkritīs. Vārdu sakot, nebūs šādiem pasākumiem ziedotāju tik daudz kā šobrīd.

Tā ka vajadzētu šeit pārdomāt redakciju, un tad, kad tā būs jau precizēta, varbūt būtu iespējams runāt par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Apiņa kungs! Komisijā debatējot par 31. - deputāta Damberga priekšlikumu - , mēs skaidri sapratām, ka norāde uz to, ka minēto pasākumu ir sponsorējis, teiksim, “Martini” vai alus ražotājs “Aldaris”, ir nepārprotama norāde uz alkoholisko dzērienu. Un tādēļ mēs neatbalstījām šo priekšlikumu, lai gan tajā ir racionāls grauds. Mums vienkārši jāizdomā, kurā gadījumā būs lielāks efekts, un atkarībā no tā jāizlemj - ļaut sponsorēt šiem uzņēmumiem vai neļaut sponsorēt. Vai ieguvums no tā, ka šo sponsoru nebūs, būs tas, ka samazināsies alkohola patēriņš Latvijā vai ne? Tāds ir tas jautājums. Komisija uzskatīja, ka mums ir jāļauj uzņēmumiem, kas ražo alkoholiskos dzērienus, sponsorēt šādus pasākumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - deputāta Damberga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 19. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

32.priekšlikums ir par šo pašu pantu. Tas ir, neapšaubāmi, daudz stingrāks, tas ārkārtīgi precīzi pasaka, ka šādus pasākumus nedrīkst sponsorēt ne alkoholisko dzērienu ražotāji, ne tirgotāji, ne pārvadātāji (arī tādi, kuri, teiksim, pārvadā kokvilnu un reizēm arī kādus alkoholiskos dzērienus). Ka visiem šiem nosauktajiem subjektiem ir aizliegts sponsorēt jauniešu izklaides, kā arī sporta pasākumus! Te vairs nav pat nekādu atrunu par to, vai tajos sponsorētāju plakātos ir kādas norādes uz alkoholisko dzērienu lietošanu vai nav. Komisija nav šo priekšlikumu atbalstījusi. Bet, pēc balsojuma loģikas, es domāju, parlaments varētu pie tā ķerties...

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis. Priekšlikums atsaukts. Es atvainojos! Turpinām izskatīt likumprojektu.

K.Leiškalns. Priekšlikums ir atsaukts. Pārejam pie nākamā priekšlikuma.

33. - deputātu Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikums. Minētie deputāti lūdz 59.panta 1.punktu izteikt šādā redakcijā: “masu saziņas līdzekļos;”. Tātad ierosina aizliegt alkohola reklāmu masu saziņas līdzekļos. Un lūdz izslēgt 2.punktu, attiecīgi mainot punktu numerāciju. Panta 2.punkts neļauj šādu reklāmu izvietot “kultūras un sporta pasākumos, izņemot gadījumus, kad alkohola ražotāju vai izplatītāju uzņēmums ir šā pasākuma ģenerālsponsors;”. Ja mēs atbalstīsim šo komisijas neatbalstīto priekšlikumu, tad turpmāk reklāma būs aizliegta arī tajos pasākumos, kuru ģenerālsponsors ir šāds uzņēmums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām, avīzēs, žurnālos un arī televīzijā ļoti bieži redzam, kā parāda Bitnera balzamu - ka nu esot tāds dzēriens, kuru it kā ārstniecības vajadzībām varot izlietot. Patiesībā tas ir alkoholisks dzēriens - tik tiešām to realizē pavisam citādā veidā - , bet nezin kāpēc aptieku tīkls to reklamē kā medicīnas preparātu. Tas ir alkoholisks dzēriens! Taču ļoti bieži presē, kā redzam, tik tiešām reklamē alkoholiskos dzērienus, un tas nav pieļaujams. Protams, tie sponsori, kas atbalsta tās avīzes vai ziņu aģentūras, samaksā ļoti lielus līdzekļus. Tas nav ētiski, un tas nav atbalstāms!

Un vēl viena lieta. Jūs taču atceraties, - kad pārbrauca pār Salu tiltu, tad bija redzama māja, uz kuras bija attēlota puslitra šņabja pudele “Stoļičnaja”, un nācās diezgan daudz pūļu pielikt, lai to, kā saka, reklāmu noņemtu nost.

Masu saziņas līdzekļos tik tiešām ir jāaizliedz cildināt visus tos dzērienus, ko te Latvijā ieved un izplata! Un tāpēc mūsu ierosinājumu vajag atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es neaicinu jūs ne atbalstīt, ne neatbalstīt šo priekšlikumu. Es gribu tikai sniegt informāciju.

Vakar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā bija konstruktīva, nopietna saruna ar Latvijas televīzijas pārstāvjiem, un kā viens no daudziem izskanēja jautājums par to, ka masu saziņas līdzekļos jeb masu medijos nav brīvā tirgus apstākļos nodrošināta vienlīdzība. Elektroniskie mediji ir šajā sfērā, šā jautājuma kontekstā, diskriminēti attiecībā pret citiem medijiem. Man šķiet, ka mūsu komisijai kopīgi ar atbildīgo komisiju un acīmredzot arī visai Saeimai, vai nu šai, vai nākamajai, šī diskriminācija būs jānovērš, jo tai ir tālejošas sekas ne tikai iedzīvotāju sociāli politiskajā un psiholoģiskajā, bet arī ekonomiskajā izpratnē.

Es vienkārši gribēju darīt Saeimai zināmu, ka acīmredzot elektroniskie mediji nu varētu šajā lietā teikt arī savu vārdu. Viņiem ir uz to tiesības.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vispār tas ir ļoti interesants priekšlikums, un es to teorētiski pilnībā atbalstu, jo saglabāt mūsu jaunatnes nevainību alkohola lietošanas ziņā - tas būtu ļoti apsveicami. Taču es nezinu, vai ar šāda priekšlikuma pieņemšanu būs kaut kā līdzēts.

Mani interesē viena tāda lieta: cik līdzekļu, piemēram, tāda avīze kā “Diena” iegūst no alkohola reklāmas? Un, ja viņiem alkohola reklāma būs aizliegta cik mums būs jāmaksā par to avīzi? Cik reižu tā paliks dārgāka? Vai to kāds ir izskaitļojis vai nav? Vai varbūt aizliegsim, kā Baloža kungs teica, to reklāmu visur citur, izņemot Latvijas televīziju, lai tā reklamē? Tad viņa varēs vismaz atrisināt savas finansiālās lietas.

Ja mēs iesniedzam tādus priekšlikumus, mums vajadzētu visu to izsvērt: kur mēs iegūsim to labumu un kur mēs zaudēsim kaut ko. Man šķiet, šis priekšlikums nav izsvērts, un es aicinu deputātus tomēr to neatbalstīt vai arī trešajam lasījumam iesniegt vairāk izsvērtu un apdomātu priekšlikumu.

Tas pats attiecas uz 31.priekšlikumu, par ko mēs jau “uz urrā” nobalsojām “par”. Es nezinu, vai Damberga kungs ir interesējies par to, kādas mēs tagad sporta sacensības pieaugušajiem, ne jau tikai jaunatnei, varēsim rīkot bez “Aldara” reklāmām. Varbūt nevarēsim. Vienkārši naudas trūkuma dēļ.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Tātad priekšlikums ir par to, vai masu saziņas līdzekļos aizliegt alkohola reklāmu. Šai lietai ir vairākas puses.

Priekšlikuma iesniedzēji, nepārprotami, ir domājuši par to, lai ne tikai jaunatnei, kā šie iepriekšējie runātāji jau minēja, bet arī sabiedrībai kopumā alkohola reklāma redzamā, dzirdamā un skatāmā veidā nebūtu tiktāl pieejama. Bet neaizmirsīsim divas lietas!

Pirmā lieta. Alkohola reklāma parādās ne tikai masu saziņas līdzekļos, bet arī daudzās publiski pieejamās vietās. Mēs redzam to uz māju sienām, mēs redzam to uz tramvaju un trolejbusu sāniem, mēs redzam to atklātos publiskos pasākumos kā reklāmas logo, un tā tālāk.

Otrkārt. Arī tās starptautiskās normatīvās, reglamentējošās normas, kas runā par šiem jautājumiem, parasti “savelk kopā” divas lietas - alkoholu un tabaku. Alkohola un tabakas reklāmas saistība būtu šajā lietā ņemama vērā. Tātad: vai šis ir tas pareizais likums, kur to darīt? Tāds vēl ir jautājums.

Nākamais. Arvien vairāk starptautiskā sabiedrība sāk domāt par to, ka šīm divām grupām - alkoholisko dzērienu reklamēšanai un tabakas reklamēšanai - būtu jāpievieno narkotisko vielu pastarpināta reklamēšana.

Pastāv tā problēma, ko pieminēja Antons Seiksts. Proti, pašlaik reklāmas tirgus šajā nozarē ir izkropļotā stāvoklī: drukātā prese to reklamē, bet elektroniskie mediji, proti, radio un televīzija, nereklamē. Tas noved pie slēptās reklāmas parādīšanās gan televīzijā, gan radio. Mēs visi ļoti labi atceramies to reklāmu, nepārprotamu alkohola reklāmu, - kā jūs atceraties, bija tāds logo un nosaukums: “Īsti vīri kopā met.” Jā, protams, it kā jau viņi meta kādu kārti, bet bija skaidrs, ka tā bija nepārprotama alkohola reklāma. Līdz ar to, teiksim, tie juridiskā ziņā ārkārtīgi augsti profesionālie cilvēki, kas strādā pie šīm lietām, lai šāda reklāma nebūtu tiesiski sodāma, iziet te caur adatas aci. Tātad šis jautājums, ko ir aicinājuši izvērtēt Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedri - deputāti Kalniņš, Bojārs un Grīgs - , ir nepārprotami risināms tālāk šeit, Saeimā. Risināms noteikti! Šajā brīdī ir runa tikai par alkoholu. Vai šis aizliegums, ja tas stāsies spēkā, neturpinās nozares izkropļojumu, par ko mēs te jau sākām runāt, - tas jau ir cits jautājums.

Tātad šī problēma nebūtu atstājama novārtā dažādu manis minēto aspektu dēļ. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka arī šis priekšlikums ir iesniegts tikai priekšlikuma iesniegšanas dēļ. Lai par to runātu. Protams, ir labi, ka mēs par to runājam, un es gribu uzdot priekšlikuma iesniedzējiem vairākus jautājumus.

Pirmais jautājums ir tāds: vai šī norma, ko jūs ierosināt, nav citā likumā iekļaujama? Vai tā lieta tomēr nav regulējama ar Reklāmas likumu? Tas ir pirmais jautājums.

Otrs. Es piekrītu tam, ka šobrīd elektroniskajiem medijiem noteiktais aizliegums ir nodalīts no drukāto mediju atļautības. Taču jāteic, ka elektronisko mediju ietekme ir daudz, daudz lielāka. Daudz lielāka! Ja runājam par drukātajiem medijiem, tad jāteic, ka šādu ierobežojumu varētu atbalstīt, bet to varētu atbalstīt tikai tad, ja valsts nodokļu politika būtu labvēlīga drukātajiem medijiem. Diemžēl šobrīd tā tāda nav. Un līdz ar to diezgan daudzi drukātie mediji būs pakļauti maksātnespējas un pat bankrota procedūrai.

Es aicinu tomēr pārdomāt šīs lietas un ieviest kaut kādu mērenību un pakāpenību, un izpētīt, vai tas jautājums tomēr nav risināms Reklāmas likumā.

Un vēl. Es atgādināšu jums, cienījamie sociāldemokrāti, ka jūsu frakcijas priekšsēdētāja vietniece ir Nacionālajā radio un televīzijas padomē un jūs viņai varētu savā frakcijā uzdot jautājumu: kāpēc vēl joprojām televīzijā mēs redzam “Latvijas balzama” reklāmu?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, Lujāna kungs, par labiem vārdiem!

Godātie kolēģi! Šis ir tas gadījums, kad es nespēju piekrist saviem godājamiem kolēģiem Kalniņa kungam, Bojāra kungam un Grīga kungam. Pārsvarā tādēļ, ka es gandrīz nekādi nevaru saprast, kādā veidā tiks definēti, regulēti masu saziņas līdzekļi. Viens no pašiem populārākajiem masu saziņas līdzekļiem ir internets, ko mēs visi lietojam, taču patiesībā vēl joprojām nav nekādu reālu iespēju šo saziņas līdzekli kontrolēt. Mums ir principā izkropļots reklāmas tirgus šajā jautājumā. Un es ļoti lūdzu, jūs, Grīga kungs, - parunājiet ar Kalniņa kungu, kurš tiešām ir izcils tautsaimnieks! Varbūt jūs varētu uz trešo lasījumu uzrakstīt precīzu definīciju - tieši kuros masu saziņas līdzekļos un tieši kādā apjomā, un tieši kādos gadījumos mēs nedrīkstam reklamēt alkoholu. Pretējā gadījumā mēs izkropļojam paši savu reklāmas tirgu, jo tie masu saziņas līdzekļi, kas ienāk mūsu valstī no ārzemēm, ienāk ar pilnu iespēju reklamēt alkoholiskos dzērienus. (Kabeļtelevīzijas raidījumos, ko mēs skatāmies, nepārtraukti reklamē alkoholiskos dzērienus.) Tādā veidā mēs patiesībā izkropļojam paši savu alkohola reklāmas tirgu! Es domāju, ka zināma daļa mūsu masu saziņas līdzekļu jūtas stipri apbēdināta par to.

Ļoti lūdzu tiešām izmantot visu šo Saeimas intelektuālo potenciālu, lai šo jautājumu sakārtotu uz trešo lasījumu. Bet šoreiz aicinu priekšlikumu noraidīt - tādu, kāds tas ir!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškans.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Izskatījusi šo triju deputātu priekšlikumu, komisija neatbalstīja nevienu no šā priekšlikuma punktiem. Neatbalstīja totālu šīs reklāmas aizliegumu masu saziņas līdzekļos. Jāteic, ka šajā likumā var iekļaut reklāmas reglamentāciju, jo tas ir darīts līdz šim. Tas tiek darīts arī speciālajos likumos - gan likumā par elektroniskajiem masu saziņas līdzekļiem, gan arī likumā par presi. Šis ir speciālais likums attiecībā uz alkoholu. Komisija tomēr uzskatīja, ka tik drakonisks reklāmas aizliegums šobrīd nevis samazinātu alkohola patēriņu, bet nodarītu zināmu kaitējumu masu saziņas līdzekļiem, it sevišķi - ilustrētajiem Latvijas izdevumiem, kuru ir diezgan daudz un kuru būtisks ienākumu avots ir tieši alkohola reklāma.

Tas ir viens iemesls.

Un otrs. Komisija neatbalstīja arī aizliegumu izvietot ģenerālsponsoru reklāmas kultūras un sporta pasākumos, jo tad ģenerālsponsoru vienkārši vairs nebūtu.

Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 8, atturas - 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! 34. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Tas ir redakcionālas dabas. Komisija to atbalsta. Aicinu jūs atbalstīt to bez debatēm!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies.

35.priekšlikums... Paldies, Razminoviča kungs! Atsaukts.

36. - priekšlikums par licences anulēšanu. Komisija Razminoviča kunga priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

37. - atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums par šā paša panta, tātad 96.panta, 11.punktu. Komisija aicina jūs šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo daudzcietušo likumu otrajā lasījumā un gatavot labas redakcijas trešajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkohola aprites likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 16. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.Leiškalns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 8.martam.

Sēdes vadītājs. 8.marts. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Teritorijas plānošanas likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4140. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā otrajam lasījumam likumprojektu “Teritorijas plānošanas likums”.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. 3. - deputātu grupas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts un iestrādāts 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 5. - deputātu Lujāna, Plinera un Maksimova priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

P.Salkazanovs. 9.- Juridiskā biroja priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 10. - parlamentārā sekretāra Gaiļa priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 12. - parlamentārā sekretāra Gaiļa priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Salkazanovs. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums - daļēji atbalstīts, iestrādāts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. 20. - atbildīgās komisijas 20.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gaiļa iesniegtais 27.priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 31. - deputātes Seiles priekšlikums - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 31. un 32.priekšlikumu.

P.Salkazanovs. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Teritorijas plānošanas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 3. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

P.Salkazanovs. 11.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”. Strādāsim ar dokumentu nr.4141.

Sākotnēji ļaujiet man apsveikt Ventu Baloža kungu ar šā likuma sakarā gūtu vienu ievērojamu uzvaru, par ko viņš pats ir labi informēts.

Sāksim izskatīt likumprojektu!

1. - priekšlikums, ko iesniedzis finansu ministrs Gundars Bērziņš. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Apinis. 2. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Komisijā tas tika rūpīgi izskatīts. Bija ieradušies Tranzīta biznesa asociācijas pārstāvji, muitas pārstāvji, Muitas departamenta pārstāvji. Viņi visi kolektīvi sastrīdējās, un komisija pēc zināmām pārdomām vienojās - nolēma priekšlikumu neatbalstīt un lūgt visus šos pārstāvjus saskaņot savu viedokli uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Apinis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iestrādāja savā priekšlikumā, ko, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija arī to iestrādāja savā priekšlikumā un atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Apinis. 7. - finansu ministra priekšlikums svītrot vārdu “citu”. Protams, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. Attiecībā uz 8. un 9.priekšlikumu situācija izvērtās tieši tāda pati kā ar 2.priekšlikumu - sastrīdējās muitas kolēģi ar Tranzīta biznesa asociācijas kolēģiem. Šajā gadījumā komisija nolēma rīkoties otrādi - balsojot (5 balsis pret 4 balsīm) nolēma atbalstīt finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu. Komisija norāda, ka šie punkti vēl tiks pārstrādāti uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 10. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Ministrs ieteica svītrot 93.panta ceturto daļu. Komisija vienbalsīgi atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija iestrādāja savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija iestrādāja savā - 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 15. - kārtējais finansu ministra Bērziņa ierosinātais svītrojums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 16. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums izteikt 132.panta pirmās daļas 4.punktu jaunā redakcijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 17. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums papildināt 133.pantu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 18. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums 134.panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. Atbalstīja arī priekšlikumu svītrot 147.2.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 20.priekšlikums - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums - ir skatāms kopā ar 21. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisija tos atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 23. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums - tika iestrādāts komisijas priekšlikumā un, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 25. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Apinis. 26. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 27. un 28. - Juridiskā biroja priekšlikums un finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par pārejas noteikumu 7. un 8.punktu - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 29. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kas neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 30. - Gundara Bērziņa priekšlikums - tika iestrādāts komisijas priekšlikumā. Komisija, protams, pati savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija izteica savā versijā un, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. Lūdzu cienījamos deputātus nobalsot par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

P.Apinis. Paldies, kolēģi, par ļoti vienbalsīgu atbalstu.

Tā kā mans draugs Kārlis Leiškalns rādīja labu piemēru, arī mēs varētu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 8.martu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamā Saeima! Pieņemot šo likumu, mēs apstiprināsim minēto līgumu un tādējādi nodrošināsim apmaiņu ar informāciju par transportlīdzekļu un vadītāju apliecību datiem, veicināsim pārkāpumu novēršanu, ievērojami vienkāršosim un paātrināsim procedūru, kas saistīta ar vadītāju apliecību reģistrāciju un transportlīdzekļu reģistrāciju, un tā tālāk.

Likumprojekts atbilst mūsu saistībām, kuras esam uzņēmušies, slēdzot līgumus ar Eiropas Kopienas valstīm.

Ārlietu komisija lūdz pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Labanovskis. 6.marts.

Sēdes vadītājs. 6.marts. Deputāti piekrīt.

R.Labanovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4165.

1.priekšlikums ir saņemts no deputātes Annas Seiles. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es esmu iesniegusi priekšlikumu, ka tekstu visos likumprojekta pantos vajadzētu papildināt arī ar terminu “būvamatniecības prakses sertifikāts”. Kāpēc ir vajadzīgs šāds papildinājums? Tāpēc, lai mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar būvamatniecības praksi, būtu tiesības piedalīties būvniecībā kā līdzvērtīgiem partneriem.

Likumprojektā mēs jau esam papildus iekļāvuši terminu “arhitekta prakses sertifikāts”, un, manuprāt, tas ir loģiski, jo būvnieki un arhitekti ir vieni no galvenajiem uzņēmējiem, kas šajā jomā darbojas. Taču nevaram atstumt arī mazos uzņēmējus, kuri veic atsevišķus darbus. Ja mēs tagad nenobalsosim par termina “būvamatniecības prakses sertifikāts” iekļaušanu visā likumprojekta tekstā, tad mēs pēc būtības atstumsim veselu būvnieku kategoriju, kuri varētu celt mazizmēra koka būves, dzīvojamās mājas laukos, kā arī varētu nodarboties ar dažādiem pasūtījumiem kā patstāvīgi uzņēmēji, izpildot atsevišķus darbus. Es esmu iepazinusies ar šo problēmu diezgan pamatīgi. Amatnieki ir atzinuši, ka, ja viņiem neizsniedz licences un viņi nav līdzvērtīgi būvuzņēmēji, tad ārkārtīgi grūti ir noslēgt līgumus ar uzņēmējiem un viņi var izpildīt darbus tikai kā individuālas personas. Tas rada dažādus apgrūtinājumus - piemēram, viņi nevar noslēgt līgumus par apdrošināšanu, kuri ir nepieciešami, ja objekts ir lielāks, un nevar arī saņemt legālu atļauju būvdarbu uzsākšanai.

Un tāpēc, lai arī tādas juridiskās personas kā amatnieki varētu piedalīties būvuzņēmējdarbībā, ir nepieciešams te ieviest šādu terminu. Šim priekšlikumam seko arī vairāki citi, kurus ir sagatavojuši Amatniecības kameras pārstāvji. Lūdzu iedziļināties jūs šajā jautājumā, neatgrūst mazos uzņēmējus un atbalstīt šo manu priekšlikumu un arī visus pārējos.

Sēdes vadītājs. Priekšlikuma par sēdes pagarināšanu nav. Debates turpināsim nākamceturtdien pulksten 9.00.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Aleksandrs Kiršteins, Valdis Ģīlis, Helmuts Čibulis, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis, Jānis Gailis un Anna Seile.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. 17.00. Pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Tā kā tieslietu ministre Ingrīda Labucka nav ieradusies, atbilde uz jautājumu tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Paldies!

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 8.sēde
2002.gada 28.februārī

Par darba kārtību

Par Saeimas deputātu jautājumu Latvijas Bankas prezidentam I.Rimšēvičam “Par naudas ieguldīšanu Rīgas Komercbankā”


Par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”(4146. un 4146-a dok., reģ. nr.1194)

Priekšlikums - dep. J.Pliners


Par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”(4147. un 4147-a dok., reģ. nr.1195)

Priekšlikums - dep. E.Baldzēns


Par likumprojektu “Grozījumi Advokatūras likumā”(4148. un 4148-a dok., reģ. nr.1196)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””(4164. un 4164-a dok., reģ. nr.1198)

Priekšlikums - dep. I.Burvis


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nav pieņemts)(4170. un 4170-a dok., reģ. nr.1199)

Priekšlikums - dep. G.Freimanis




Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”(4171. un 4171-a dok., reģ. nr.1200)


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(4172. un 4172-a dok., reģ. nr.1201)


Par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”(4173. un 4173-a dok., reģ. nr.1202)


Par likumprojektu “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”(4174. un 4174-a dok., reģ. nr.1203)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam K.Leiškalnam”(4177. dok.)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.Ģīlim”(4178. dok.)”


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam G.Krastam”(4179. dok.)


Lēmuma projekts “Par L.Poļakovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”(4166. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs


Lēmuma projekts “Par B.Kļavas apstiprināšanu par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi(4167. dok.)”

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru”” (2.lasījums) (Steidzams)(4120-b, 4120-c dok., reģ. nr.748)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (3.lasījums)(4142. dok., reģ. nr.1036)

Ziņo - dep. A.Seile

Debates - dep. L.Bojārs





Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pārbalsošanu


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” (2.lasījums)(3886. un 4117. dok., reģ. nr.1112)

Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” (2.lasījums)(3773. un 4118. dok., reģ. nr.1074)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” (2.lasījums)(3800. un 4119. dok., reģ. nr.1078)

Ziņo - dep. K.Leiškalns




Likumprojekts “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums” (1.lasījums)(4018. un 4121. dok., reģ. nr.1139)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” (2.lasījums)(3840. un 4124. dok., reģ. nr.1092)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. I.Burvis



Likumprojekts “Grozījumi Alkohola aprites likumā” (2.lasījums)(3834. un 4127. dok., reģ. nr.1090)

Ziņo - dep. K.Leiškalns
Debates - dep. L.Bojārs
- dep. I.Burvis
- dep. P.Apinis
- dep. M.Lujāns
- dep. A.Razminovičs
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Kalniņš

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Debašu turpinājums - dep. P.Apinis
- dep. V.Lauskis
- dep. O.Grīgs
- dep. P.Apinis
- dep. M.Lujāns
- dep. O.Grīgs
- dep. L.Bojārs
- dep. M.Lujāns
- dep. M.Lujāns
- dep. P.Apinis
- dep. L.Bojārs

- dep. M.Lujāns
- dep. P.Apinis
- dep. O.Grīgs
- dep. Dz.Kudums
- dep. V.Lauskis
- dep. M.Lujāns
- dep. O.Grīgs
- dep. P.Apinis
- dep. B.Cilevičs
- dep. P.Tabūns
- dep. V.Lauskis


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Debašu turpinājums - dep. G.Freimanis
- dep. Dz.Kudums
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Kiršteins
- dep. O.Grīgs
- dep. M.Lujāns
- dep. P.Tabūns
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. L.Bojārs
- dep. O.Grīgs
- dep. I.Burvis
- dep. P.Apinis
- dep. Dz.Kudums
- dep. P.Apinis
- dep. M.Lujāns
- dep. Dz.Kudums
- dep. L.Bojārs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. L.Bojārs
- dep. G.Freimanis
- dep. P.Apinis
- dep. K.Leiškalns
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. P.Apinis
- dep. V.Lauskis
- dep. K.Leiškalns
- dep. A.Kalniņš
- dep. L.Bojārs
- dep. O.Grīgs
- dep. P.Apinis
- dep. M.Lujāns
- dep. O.Grīgs
- dep. P.Apinis
- dep. P.Tabūns
- dep. M.Lujāns
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Urbanovičs
- dep. I.Burvis
- dep. P.Apinis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. O.Grīgs
- dep. P.Apinis
- dep. Dz.Rasnačs

Par procedūru - dep. V.Muižniece

Debašu turpinājums - dep. P.Apinis
- dep. M.Lujāns
- dep. K.Leiškalns
- dep. P.Apinis
- dep. Dz.Kudums
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Seiksts
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. V.Lāzo
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. P.Apinis


Likumprojekts “Teritorijas plānošanas likums” (2.lasījums)(3768. un 4140. dok., reģ. nr.1071)

Ziņo - dep. P.Salkazanovs




Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā” (2.lasījums)(3774. un 4141. dok., reģ. nr.1075)

Ziņo - dep. P.Apinis


Likumprojekts “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)” (1.lasījums)(4024. un 4144. dok., reģ. nr.1145)

Ziņo - dep. R.Labanovskis


Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (3.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta)(4165. dok., reģ. nr.994)

Ziņo - dep. A.Razminovičs

Debates - dep. A.Seile


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Grozījumi likumā "Par tiesu varu"
Datums: 28.02.2002. 9:14:52 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4164 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (pārbalsots, sk. bal017)
Datums: 28.02.2002. 9:18:34 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4170 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam K.Leiškalnam"
Datums: 28.02.2002. 9:20:30 bal004
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4177

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.Ģīlim"
Datums: 28.02.2002. 9:20:52 bal005
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4178

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam G.Krastam"
Datums: 28.02.2002. 9:21:16 bal006
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4179

Grozījums likumā "Par cukuru" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 28.02.2002. 9:26:20 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4120B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (3.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 9:31:02 bal010
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (3.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 9:35:24 bal011
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (3.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 9:39:18 bal012
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (3.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 9:42:12 bal013
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (3.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 9:43:08 bal014
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (3.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 9:45:14 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4142 pieņemšanu 3.lasījumā

Vai pārbalsot likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" nodošanu komisijām
Datums: 28.02.2002. 9:46:24 bal016
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"
Datums: 28.02.2002. 9:47:24 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4170 nodošanu komisijām (pārbalsošana)

Grozījumi likumā "Par valsts proves uzraudzību" (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 9:48:54 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4117 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"
Datums: 28.02.2002. 9:50:44 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4118 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 9:53:10 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4119 pieņemšanu 2.lasījumā

Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums (1.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 10:05:16 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4018 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 10:10:20 bal022
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 10:11:32 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4124 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 10:15:22 bal024
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 11:12:44 bal025
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 11:23:42 bal026
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 11:30:20 bal027
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 11:33:18 bal028
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 11:41:20 bal029
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikuma balsošanu pa daļām

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 11:41:40 bal030
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 11:47:18 bal031
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 12:13:16 bal032
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 14:03:16 bal033
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 14:11:30 bal034
Balsošanas motīvs: Par 12.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 14:17:46 bal035
Balsošanas motīvs: Par 15.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 14:19:10 bal036
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 14:49:52 bal037
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu balsot pa daļām

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 14:50:14 bal038
Balsošanas motīvs: Par 18.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 15:48:26 bal039
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 16:10:52 bal040
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 16:17:42 bal041
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 16:26:48 bal042
Balsošanas motīvs: Par 31.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 16:42:32 bal043
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Grozījumi Alkohola aprites likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 16:43:33 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4127 pieņemšanu 2.lasījumā

Teritorijas plānošanas likums (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 16:47:30 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4140 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Muitas likumā (2.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 16:53:06 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4141 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Līguma par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS) (1.lasījums)
Datums: 28.02.2002. 16:54:36 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4024 pieņemšanu 1.lasījumā