2002.gada 27.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ārkārtas sesijas sēdi!

Sākam izskatīt Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ābiķa, Tiesneša, Razminoviča, Klementjeva, Tabūna un Geiges iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāta Ābiķa, Razminoviča, Tiesneša, Klementjeva, Tabūna, un Geiges iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts… Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, lūdzu nodot arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Vienošanos par nelegālu apgrozījumu pa jūru, kas īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu 17.pantu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Apiņa, Muciņa, Bunkša, Geiges, Gaigala un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Labrīt! Diemžēl visiem naudas līdzekļiem, kas savākti kā akcīzes nodoklis, ir jānonāk valsts budžetā, nevis tie jāatdod kādas noteiktas institūcijas tiešajām vajadzībām. Latvijā desmit gadu laikā ir izstrādājusies tāda taktika: ja kaut kādām vajadzībām vajag atrast naudu, tad to vienmēr dara uz veselības aprūpes, pensiju, bērnu pabalstu vai citu svētu lietu rēķina. Arī šis akcīzes nodoklis, ko savāks par tabakas izstrādājumiem, diemžēl ir domāts, lai labāk dzīvotu Latvijas ierēdņi.

Ko labu Latvijas sportam dod Sporta spēļu atbalsta fonds? Ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka visas sporta zāles, arī citas sporta pasākumu vietas ir privatizētas, nodotas privātīpašumā, un sports cilvēkiem ir pieejams tikai par maksu - turklāt par diezgan lielu maksu. Un šis fonds ir ierēdņu uzturēšanas fonds, tas ir tikai mīts par kaut kādu sporta atbalstu. Ja mēs paskatāmies kaut vai lauku skolas, nelielo pilsētu skolas vai arī skolas lielās pilsētās, tad nekādu atbalstu mēs tur neredzam. It sevišķi laukos, teiksim, Valdemārpilī. Tur sporta zāle ir kritiskā stāvoklī, un neviens fonds neko neatbalsta, pat nedomā to darīt. Vai arī tepat Baldonē - tur jau piecus gadus ceļ sporta zāli. Kur pazūd tā nauda, kas tiek novirzīta sportam, un cik lielus līdzekļus sporta organizāciju ierēdņi saņem no valsts budžeta? Latvijas Sporta federācija naudas līdzekļus saņem no trijiem, četriem vai pat vairākiem avotiem. Un, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka 2002.gadā no valsts budžeta sportam tika iedalīti 3,5 miljoni latu. Otrs avots ir 4,7 miljoni, kas sportam ir iedalīti no speciālā budžeta. Balvām vien ir paredzēti 400 000, bet tajā pašā laikā zinātnē un izglītībā zinātniekiem un skolēniem par viņu sasniegumiem dažādās olimpiādēs, to skaitā arī starptautiskajās, mēs iedalām tikai 30 000 latu. Jūs paskatieties! Tātad sports ir vairāk vajadzīgs nekā zinātne!

Trešais līdzekļu avots sportam ir alkohola akcīzes nodoklis. No turienes arī ienāk 710 000 latu.

Ceturtais avots - no tabakas akcīzes nodokļa - 700 000 - 800 000 latu. Nevajag aizmirst arī to, ka sportam pa klusām Finansu ministrija vai vēl kāds valsts uzņēmums novirza ļoti lielas summas, taču būtu jāzina, kā tiek izlietoti šie finansiālie līdzekļi. Diemžēl jūs šajā ziņā negūsiet skaidrību - neatradīsiet, kur nozūd naudas līdzekļi, un kas par to ir izdarīts. Nesen, šinī gadā, arī “Latvenergo” pārskaitīja sportam ļoti lielu naudas summu, kura arī aizgāja nezināmā virzienā.

Tātad, cienījamie kolēģi, akcīzes nodokļa līdzekļi par tabakas izstrādājumiem nevar tikt novirzīti par labu Sporta atbalsta fondam, tiem ir jānonāk budžetā, kopējā budžetā, jo mums diemžēl ir arī citas vajadzības, kur šī naudiņa ir vajadzīga ne mazāk.

Un tagad, ja mēs rūpīgāk paskatāmies, tad parādās arī vēl otrs formulējums, ka ir Veselības veicināšanas centrs. Kas tad ir šis Veselības veicināšanas centrs? Diemžēl arī šī organizācija darbojas tikai “uz papīra” kādos pāris kabinetos, jo veselības veicināšana nenotiek, atbalsts veselībai netiek sniegts un arī turpmāk tas netiks darīts.

Kādā stāvoklī Latvijā atrodas veselības aprūpe un ko dara Labklājības ministrija, lai saglabātu Latvijas iedzīvotāju veselību, - to mēs ļoti labi zinām. Tā absolūti nerūpējas par cilvēkiem! Naudas līdzekļi tiek iedalīti, diemžēl tie tiek izlietoti citiem mērķiem, un “caurspīdīguma” naudas izlietošanā nav.

Visas tās reorganizācijas, kuras ir notikušas veselības aprūpes sfērā, ir bijušas neauglīgas; tās ir nepilnīgas, un patiesībā veselības aprūpes sistēma ir sagrauta.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es ierosinu nepiešķirt Sporta spēļu atbalsta fondam naudas līdzekļus no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem. Lai tie nonāk kopējā budžetā, un tad budžetā tie tiks sadalīti pēc vajadzības.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis runās “par”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Godātais Leon Bojār! Es saprotu, ka jūs pašlaik esat aizņemts ar citām lietām un nemaz negribat klausīties to, ko jums stāsta citi.

Priekšlikums ir konkrēts un saprotams: nauda, kas nāk no tabakas, ir jānovirza to cilvēku ārstēšanai, kuri sirgst vai kuri varētu sasirgt ar slimībām, ko rada smēķēšana. Tas ir pirmais punkts.

Nauda, kas nāk no tabakas, ir jāizlieto to cilvēku veselības profilaksei, kuri jau ir saslimuši ar narkotiku lietošanu kā atkarību vai kuri varētu tikt ierauti šajā ligā.

Nauda, kas nāk no tabakas, ir jānovirza alkoholiķu ārstēšanai un profilaksei. Mūsu uzdevums ir agri vai vēlu Latvijā sakārtot veselības aprūpes sistēmu tā, lai mēs nodarbotos ne tikai ar “ugunsgrēka dzēšanu”, proti, tikai ar ārstniecību, bet sāktu nodarboties arī ar profilaksi. Mēs esam piemirsuši to, ka vieglāk ir slimību novērst, nevis pēc tam ārstēt.

No tabakas lietošanas cilvēki saslimst ne tikai ar plaušu, balsenes, mutes dobuma un kuņģa vēzi, bet arī ar sirds un asinsvadu slimībām, teiksim, piedzīvo miokarda infarktu un sirgst ar aterosklerozi. Tā rezultātā cilvēki regulāri zaudē kājas aterosklerozes dēļ, un tā ir ļoti tipiska smēķētāju kaite. Smagas problēmas smēķētājiem ir saistītas ar elpošanas sistēmu. Un visas šīs minētās problēmas pašlaik gulstas uz Latvijas valsts budžetu. Mēs visu laiku mēģinām tikai ārstēt to, pie kā paši esam vainīgi, ļaudami nesodīti lietot narkotikas, lietot alkoholu un tabaku. Ja mēs Latvijā nevaram aizliegt tabakas lietošanu, ja mūsu spēki nav pietiekami, lai cīnītos pret šo ligu ar administratīvām metodēm, tad mums vēl ir iespējas cilvēkus pārliecināt, it īpaši jaunatni, un informēt viņus par smēķēšanas postu, un šim nolūkam būtu novirzāma zināma daļa līdzekļu.

Pilnīga taisnība ir Bojāra kungam, ka mums tiešām ir Veselības veicināšanas centrs, kas praktiski ir bez finansēm, bez līdzekļiem, bet bez līdzekļiem jaunatni ietekmēt faktiski ir neiespējami. Nav iespējams kādu mācīt, ja šai mācīšanai nav paredzēta nauda. Tie, kuri zina, kādā veidā var ietekmēt cilvēka domāšanu, ļoti labi saprot, ka priekš apmācības ir nepieciešami līdzekļi, lai izglītotu televīzijā, presē, skolās, ir jāizdod speciāli bukleti un tā tālāk. Un tam visam ir nepieciešami līdzekļi. Par to rūpējas Labklājības ministrija, kas šim nolūkam ir izveidojusi speciālu centru. Šis centrs ir bezpeļņas organizācija, kas darbojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tam ir arī apstiprināti statūti. Šis centrs jau ir iesniedzis dokumentus, lai atbilstoši Latvijas likumdošanai kļūtu par aģentūru.

Tātad es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu un visus pārējos priekšlikumus iesniegt uz otro lasījumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 15. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Egila Baldzēna, Imanta Burvja, Jāņa Lejas, Pētera Salkazanova, Rišarda Labanovska, Valda Lauska, Jāņa Čevera, Helēnas Soldatjonokas, Arņa Kalniņa un Gunāra Freimaņa pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim “Par prasību summu Latvijas valsts tiesvedībā ar “Lattelekom” ārvalstu investoru Tilts Communications”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Egila Baldzēna, Imanta Burvja, Jāņa Lejas, Pētera Salkazanova, Rišarda Labanovska, Valda Lauska, Jāņa Čevera, Helēnas Soldatjonokas, Arņa Kalniņa un Gunāra Freimaņa pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim “Par prasību summu Latvijas valsts tiesvedībā ar “Lattelekom” ārvalstu investoru Tilts Communications” un atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, kāda bija Saeimas deputātu pieprasījuma jēga, un atgādināt arī nedaudz vēsturi.

Tātad pēc Amerikas Savienoto Valstu Vērtspapīru tirgus komisijas prasījuma Somijas kompānija Sonera publiskoja informāciju, kuru līdz šīs informācijas publiskošanai Latvijas valsts puse un Ministru kabinets bija pasludinājis par pilnīgi slepenu un konfidenciālu - tādu, ko Saeimas deputāti, to skaitā arī deputāti ar pielaidēm pie valsts noslēpuma, nedrīkst zināt. Līdz ar to šinī gadījumā atklātībā parādījās pavisam nopietni un ļoti svarīgi fakti, kas liecināja par to, ka mierizlīguma gaitā tiek strādāts vai nu ļoti pavirši, vai arī lai apzināti maldinātu sabiedrību. Kādā nolūkā, ar kādu motivāciju tas notiek - to, protams, mēs varam tikai minēt un domāt ļoti daudzas un dažādas domas.

Taču nu par pašu būtību. Tilts Communications, kas šinī gadījumā pārstāv arī kompāniju Sonera, skaidri un gaiši pateica sekojošo: Tilts Communications prasība ir 86,6... 87, 6 miljoni latu. Un tā ir 2,7 reizes mazāka, nekā vairākkārtīgi ar tādiem neoficiāliem izteikumiem preses pārstāvjus informēja attiecīgās augstas valsts amatpersonas, to skaitā Ministru kabineta locekļi. Jautājums ir šāds: kāpēc šī Tilts Communications prasība patiesībā ir daudz mazāka, nekā Latvijas valstij tika piedāvāta? Tātad mums stāstīja, ka šī prasība ir 380 miljoni, bet šeit mēs redzam, ka šī prasība ASV dolāros ir aptuveni 143 miljoni. Starpība ir grandioza!

Otra lieta, ko es gribētu uzsvērt, ir tā, ka neoficiāli atsevišķi Ministru kabineta locekļi, tātad valsts amatpersonas, bija informējušas par to, ka Latvijas prasība ir 350-400 miljonu ASV dolāru. Un nu šī prasība, kā izrādās, tika minēta tieši pateicoties Tilts Communications Soneras pusei, jo ASV Vērtspapīru tirgus komisijas prasības nosaka to, ka, ja kāda kompānija biržā kotē savas akcijas, tad visa informācija ir jādod, jo pretējā gadījumā nevar noteikt šo akciju vērtību. Rezultātā izrādījās, ka Latvijas prasība nav vis tāda, kāda tika minēta neoficiāli, konfidenciālos apstākļos, no valsts amatpersonu puses, tas ir, nevis 350 vai 400 miljonu, bet gan vesels miljards ASV dolāru.

Ja mēs uzmanīgi paskatāmies uz šo informāciju, kāda sabiedrībai, manuprāt, apzināti maldinot, tika sniegta, tad redzam, ka visumā tā ir no 830 līdz 880 miljoniem ASV dolāru. Un uz šīs informācijas pamata mēs gatavojāmies noslēgt mierizlīgumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka šādas informācijas apstākļos noslēgt Latvijai izdevīgu, godprātīgu, objektīvu mierizlīgumu nav iespējams.

Es gribētu šeit uzsvērt vēl to, ka neatkarīgie eksperti, to skaitā arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis, ir vairākkārt uzsvēruši: ja Latvijas valsts gribētu šo mierizlīgumu slēgt, tad to varētu noslēgt un pamatā vienoties ar Soneras pusi uz objektīva un savstarpēji izdevīga pamata vienas dienas laikā. Taču atcerēsimies, ka kopš pagājušā gada augusta Latvijas valsts tiesvedības izmaksas vien katru mēnesi sastāda 410 tūkstošus latu. Ļoti ievērojamu summu! Un šī summa tiks maksāta arī turpmāk. Nav šā rezultāta, nav šā mierizlīguma! Un šim mierizlīgumam, ko mums piedāvāja neoficiālā veidā, neapšaubāmi, bija zināms maldinošs efekts. Kādā nolūkā - to, protams, mēs varam tikai minēt, bet šī starpība, kas parādījās informācijā, kura tika dota, - 830 - 880 ASV miljonu - ir ievērojama!

Ko es šeit vēl gribētu īpaši uzsvērt? Manuprāt, Latvijas valsts ir diezgan dīvaina valsts, savāda valsts. Mēs redzam, kā notika ar Ledus halles projektu, kuru beigu beigās trīs premjeri - divi bijušie premjeri un arīdzan esošais premjers - atzina par afēru, bet tajā pašā laikā ar parlamentārās izmeklēšanas metodēm parlaments šo afēru negribēja izmeklēt. Tātad to, ka Ledus halles projekts ir afēra, atzina gan Guntars Krasts, gan Andris Šķēle, gan beigu beigās arī Andris Bērziņš un finansu ministrs Gundars Bērziņš, bet, kad Sociāldemokrātu savienība ar saviem deputātiem ierosināja veikt šajā gadījumā parlamentāro izmeklēšanu, tad izveidojās tāda situācija, ka praktiski netika dota iespēja šo lietu izmeklēt.

Kāds šeit varētu būt secinājums? Secinājums ir viens. Mums jau obligāti nav jānoķer tas cilvēks, kurš ir kļūdījies vai bijis vainīgs, taču mēs pat negribam izdarīt secinājumus, lai tādas lietas, kurās paši premjeri atzīst afēras klātbūtni, turpmāk vairs netiktu pieļautas un lai mēs izstrādātu pasākumu kompleksu un izdarītu izmaiņas likumdošanā, lai tādas lietas nevarētu notikt, nemaz nerunājot par to, ka Eirovīzijas halle, kas principā ir arī Hokeja halle, varētu maksāt tikai 10 miljonus, bet, kā mēs zinām, tika plānots, ka šī Ledus halle maksāšot 400 miljonus ASV dolāru. Arī šī starpība lika padomāt par to, kā mēs reizēm rīkojamies ar valsts naudu, cik pavirši iepazīstamies ar projektiem. Bija jāpaiet vairākiem mēnešiem, iekams arī premjera kungs atzina to, ka praktiski informācija par galveno investoru IMS Studio 6 tomēr ir tāda, kas liecina, ka šī ir apšaubāma un skandaloza firma, bet, kā mēs redzam, arī vēl tagad, spriežot pēc preses slejām, visa šī lieta turpinās.

Tāpēc es saku: šeit ir līdzīga situācija un līdzīgs bezatrisinājuma variants. Tādējādi arī Sociāldemokrātu savienība uzskata, ka šis pieprasījums ir jāatbalsta, un mums tas būtu jāskata arī turpmāk.

Kas šeit ir ārkārtīgi svarīgi? Ir jau ļoti skaidri redzams, ka visām lietām, kurās nav pietiekamas skaidrības, mēs piešķiram konfidencialitātes statusu, un tad pat Saeimas deputāti bez īpaša Saeimas lēmuma praktiski nevar neko atrisināt. Es gribētu īpaši uzsvērt to, ka sakarā ar Saeimas lēmumu šoreiz kā alternatīvu Sociāldemokrātu savienības priekšlikumam, bet tikai ar mērenākām nostājām savu variantu ir izstrādājusi arī parlamentārās izmeklēšanas komisija par privatizējamiem objektiem, jo arī tā ir nonākusi pie secinājuma, ka, piemēram, šīs tiesvedības izmaksas ir jādara zināmas, un valdība ir apņēmusies arī parlamentārās izmeklēšanas komisiju, tos deputātus, kuriem ir šī pielaide valsts noslēpumam, par to informēt. Es domāju, ka tas ir kaut ļoti neliels, tomēr reāls progress. Tā būs kaut minimāla parlamentārā kontrole pār to, kas notiek ar miljoniem valsts naudas.

Tas ir absurds, kolēģi, ja mums ir vajadzīgi atsevišķi parlamenta vairākuma lēmumi, lai varētu sekot lielām valsts naudas plūsmām, lai mēs zinātu, kādas tās ir un kā tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda.

Godājamie kolēģi! Es vienīgi gribētu mazliet atgādināt vēl vēsturi, kas, manuprāt, ir ļoti zīmīga, un arī to, ko tad mēs gribējām sīkāk dzirdēt no Kalvīša kunga. Tātad mēs gribējām zināt, kāpēc ir šī milzīgā summu atšķirība, runājot par šo mierizlīguma procesu, kuras svārstās no 830 līdz 880 miljoniem.

Kalvīša kungs norādīja uz vienu objektīvu lietu. Atzīsim to! Viņš teica, ka 1998.gadā Tilts Communications pārstāvji sarunās ar Latvijas Privatizācijas aģentūru ir minējuši iespējamo savstarpējās kompensācijas pieprasījumu 386 miljonu ASV dolāru apmērā. Tas tik tiešām tā ir! Taču šīs mierizlīguma sarunas nenoritēja vis starp Latvijas Privatizācijas aģentūru un Tilts Communications, bet gan starp atsevišķiem Ministru kabineta locekļiem, starp Ministru kabineta darba grupu un pārstāvjiem no uzņēmuma Sonera, tāpēc šeit Latvijas Privatizācijas aģentūru un 1998.gadu minēt laikam nevajadzētu.

Un, ja reiz bija reāls mierizlīguma process, tad ir arī skaidri jāapzinās tas, ka šajā mierizlīguma procesā, neapšaubāmi, bija arī skaidra runa par prasībām, kādas izvirza investoru puses attiecībā uz šīm naudas lietām. Taču mums vēsture jau ir zināma.

Savulaik parlamentārās izmeklēšanas komisija un tāpat arī prokuratūra atzina, ka Tilts Communications un Latvijas Republikas “Lattelekom” “jumta” līgumā, to noslēdzot un parakstot, mūsu valsts amatpersonas ir izrādījušas savu nekompetenci, bezatbildību un dienesta nolaidību. Es šeit citēju prokuratūru, taču man liekas, ka diemžēl šīs pašas lietas ar zināmu paviršības pieskaņu joprojām turpinās. Tāpēc es domāju, ka būtu ļoti nopietni jāapsver tas, vai mēs varam tik vienkārši noraidīt šo deputātu pieprasījumu, jo pieprasījums prasa sniegt atbildes par simtiem miljonu dolāru, kas ir budžetā ieskaitītā nodokļu maksātāju nauda.

Otrs fakts, kas mums liekas ārkārtīgi svarīgs, ir tas, ka aizvien visos šajos jautājumos tiek noraidīta neatkarīgo ekspertu piedalīšanās, kuri varētu būt gan no Latvijas Telekomunikāciju asociācijas, gan no visām septiņām Latvijas Republikā darbojošamies telekomunikāciju nozares asociācijām, tātad no neatkarīgajiem ekspertiem. Taču mēs par ekspertiem ņemam vienīgi ministriju un ministru izvēlētās personas, kurām principā šīs ekspertīzes veikšana ir valsts pasūtījums vai dienesta pienākums saistībā ar saviem ministriem, kuriem tās dod atbildi. Es domāju, ka uz tādiem pamatiem mēs nevaram balstīt objektivitāti, jo mums diezgan bieži ir bijuši tādi gadījumi, ka pēkšņi pēc augstas amatpersonas publiska norādījuma pat presē diennakts laikā mainās tai pakļauto amatpersonu viedoklis par ekspertīzes rezultātiem.

Taču šeit es gribētu mazliet nocitēt to, kā mūsu kolēģis, Ministru kabineta loceklis Anatolijs Gorbunovs, ko mēs visi šeit cienām, ir stāstījis par to, kā tiek strādāts pie šā mierizlīguma Ministru kabinetā un cik nopietni strādā darba grupā. Tas tad, manuprāt, arī raksturo to situāciju, kas tur īsti varētu notikt, jo Gorbunova kungs, kā viens no atbildīgajiem ministriem tur, neapšaubāmi, ir klāt. Un viņš teica tā: “Situācija, salīdzinot ar 1994.gadu, ir pavisam citādāka. Šobrīd valdības sēdēs, kā arī darba grupā Ministru prezidenta vadībā desmitām reižu tiek vērtētas atsevišķās mierizlīguma detaļas, kā arī kopaina. Kalvīša kungs un viņa eksperti nepaguruši skaidro un skaidro katru niansi valdības sēdēs. Jāatzīmē, ka dažreiz, protams, mēs pagurstam un ka pagurst arī Kalvīša kungs, un tad viņš lūdz atbrīvot viņu no sarunu vedēja pienākumiem un piedāvā to uzņemties citam ministram.”

Tātad mēs šeit redzam to, ka darba grupā Ministru kabinetā desmitām reižu ir vērtētas atsevišķas šā mierizlīguma detaļas un kopaina. Taču iznāk pavisam dīvaini, ka, vērtējot šīs detaļas un kopainu, it kā nav runāts par šīm naudas summām, ko pieprasa Tilts Communications, bet vēl paradoksālāka ir situācija, ka tur nav runāts par summām, kuras pieprasa Latvijas valsts. Iedomājieties, kāda ir Latvijas valsts, ja tā pat neinteresējas par summu, ko tā pieprasa ārzemju investoram, turklāt šī starpība summāri ir no 600 līdz 650 miljoniem ASV dolāru, kā izrādās. Tas ir ļoti nopietni!

Es gribētu atzīmēt arī to, ka šeit ir bijusi runa par simtiem miljonu naudas, ko apliecina arī Kalvīša kungs, kurš šeit, Saeimā, savā runā teica pavisam vienkārši, ka tas tik tiešām ir jautājums par simtiem miljonu ASV dolāru. Un tāpēc es gribētu zināt un rast atbildi uz to, kāpēc šie simti miljonu dolāru sastāda tik atšķirīgu summu - no 830 līdz 880 miljoniem ASV dolāru - un kā mēs, Saeimas deputāti, varētu kontrolēt šo nodokļu naudas virzību uz priekšu.

Sēdes vadītājs. Paldies, laiks!

E.Baldzēns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas Republika katru gadu tiek ievilkta kādā nejēdzīgā darījumā, kuru diemžēl noslēdz valsts vārdā, un to dara mūsu ministri. Šī “Lattelekom” lieta jau ir veca, bet tā ir bijusi “netīra” jau no paša sākuma un tā ir vēl līdz šai pašai dienai.

Latvijā pēdējā laikā rakstīja, ka Tilts Communications prasība pret Latviju it kā esot 300-350 miljoni dolāru, turpretī Latvijas prasība, kuru gatavo ļoti lielā slepenībā pret Tilts Communications, tika aprēķināta pāri par 500 miljoniem dolāru. Ja ASV Vērtspapīru tirgus komisija, kurai var ticēt vairāk, to novērtē it kā 87 miljonu dolāru apmērā, tad kur ir taisnība šinī ļoti lielajā naudas starpībā? Kurš melo? Un cik ilgi vēl melos? Tiek melots gan Latvijas iedzīvotājiem, gan arī mums, Saeimas deputātiem.

Visa šī netīrā lieta ir noslepenota līdz tādai stadijai, ka pat Saeimas deputāti neko nezina; nekas nav saprotams ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, arī mums, Saeimas deputātiem. Taču man tomēr liekas, ka arī mūsu valdība kaut ko īsti nesaprot, lai kā arī Gorbunova kungs te taisnojās, ka Ministru prezidents un Ministru kabinets strādā ļoti labi, taču, jau spriežot pēc šīm drausmīgajām naudas starpībām, kuras mēs redzam, kļūst skaidrs, ka diemžēl tāda darba nav. Ir nesaprotama darbība, ir melošana, un tā melošana notiek Latvijas iedzīvotājiem.

Cienījamie kolēģi! Kad tas viss beigsies? Tā ir tikai viena lieta, bet Latvijā taču ir daudz arī citu lietu, kuras turpinās tādā pašā garā. Tātad līdz pat šai dienai mēs nezinām, cik īsti ir samaksāts tiem juristiem, kuri it kā aizstāv Latvijas tiesības šinī “Lattelekom” lietā. Cik tad ir samaksāts - 5, 10, 15 miljoni? Kas maksā naudu? No kādiem līdzekļiem? Jo diemžēl budžetā jūs to neredzat. Tātad arī budžets mūs māna, jo tajā ir noslēpti naudas līdzekļi, kurus izlieto visdažādākajām apmaksām. Diemžēl šī nauda netiek novirzīta ne pensijām, ne pabalstiem bērniem un invalīdiem, ne arī citiem pabalstiem. Tur līdz pēdējam santīmam tiek “apgriezti” visi šie maksājumi, turpretī visām šīm nelietībām tiek iedalīti naudas līdzekļi, un tur neviens nesūdzas, ka to nav nepietiekami daudz.

Tagad Latvijai draud jau arī nākamā samaksa, ko pieprasa Gdaņskas kuģu remontu rūpnīca vai kuģu būvētava par tiem it kā pasūtītajiem saldētājkuģiem. Kas tad kārtos šo lietu? Kā tā notiek, un kas to risina? Cik lielu naudas summu vajadzēs? Savi 10 miljoni it kā būšot. Bet cik naudas šai rūpnīcai jau ir samaksāts? Un kur ir visas tās slavenās personas, kas savā laikā parakstīja šos nejēdzīgos līgumus? Diemžēl Latvijā jau viņu nav.

Un tagad vēl pēdējais jautājums, kas rodas saistībā ar kuģa vraka atmaksu. Sagrabējušu kuģi atvilka uz Rīgu (patiesībā tā bija tikai čaula), un tagad par to Latvijas nodokļu maksātājiem būs jāmaksā ap 8 miljoniem dolāru.

Cienījamie kolēģi! Nekļūsim smieklīgi ja ne gluži savu iedzīvotāju priekšā, tad vismaz ārzemnieku priekšā, kuri jau ir atraduši Latvijā labu noietu. Viņi noslēdz visdažādākos darījumus, no kuriem iegūst ļoti lielus naudas līdzekļus. Valdība nedomā par jaunu darba vietu radīšanu, par atbalstu zemniekiem, sīkajiem un mazajiem uzņēmumiem. Tā nedomā par to, kā tad dzīvo Latvijas iedzīvotājs, toties uz nebēdu tiek slēgti visdažādākie darījumi, un diemžēl tie vienmēr beidzas neizdevīgi Latvijai.

Kāpēc visos šajos darījumos Ministru kabinets neiesaista Latvijas ekspertus, Latvijas speciālistus, kuri arī ir ļoti augsta līmeņa profesionāļi, kas varētu veikt šo darījumu novērtēšanu, ekspertīzi? Kāpēc vienmēr tiek pieaicināti tikai ārzemnieki? Kāpēc šiem ārzemniekiem tiek maksātas ļoti lielas naudas summas?

Tas ir redzams arī šajā darījumā ar “Lattelekom”, kam mūsu speciālisti netiek pielaisti ne tuvumā, toties šeit darbojas ārzemnieki. Protams, ārzemnieki darbojas tā, lai iegūtu sev labu peļņu. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Var saprast, ka šajā gadījumā valdība vēlas no Latvijas iedzīvotājiem kaut ko noslēpt. Pie tam noslēpt kaut ko ļoti lielu.

Cienījamie kolēģi! Kad tiks pielikts punkts visām šīm nejēdzībām? Kad tas būs? Šogad, nākamgad? Varbūt tas vilksies bezgalīgi? Varbūt diezgan apšaubāmā reputācija, kāda ir ierēdņiem... Varbūt viņu darbība tiks vēl vairāk veicināta, lai arī turpmāk notiktu šādi darījumi?

Diemžēl mēs atkal redzam to grandiozo celtni, ko sauc par Hokeja halli. 400 miljonus dolāru gribēja uzlikt un arī vēl tagad grib uzlikt uz Latvijas nodokļu maksātāju, mūsu iedzīvotāju pleciem. Nevienas valsts speciālisti, kuri ir iepazinušies ar šo jautājumu, to neatbalsta un atklāti norāda: “Tāda celtne Latvijai nav vajadzīga!” Tātad tā ir apzināti ieprogrammēta, lai grautu mūsu ekonomiku, un to diemžēl, dara mūsu valdība, lai arī kā Gorbunova kungs mēģina attaisnot mūsu premjera Andra Bērziņa darbību. Tomēr tā ir negatīva! Un arī šis jautājums par Hokeja halles celtniecību, kad tika pavērtas aizkulises, izrādījās netīrs no sākuma līdz beigām. Un tad jau nonāca līdz tam, ka neviens Latvijā vairs neatcerējās, kurš tieši ir sēdējis pie sarunu galda, kāds ir noslēgtais sarunu protokols, kāda ir summa, kas to maksās un cik tas izmaksās Latvijas nodokļu maksātājiem.

Un te būtu jāatceras vēl viena lieta - juriste Maļinovska. Diemžēl šī dāma nav veikusi visu to, ko viņai vajadzēja veikt Latvijas labā. Ja mēs paskatāmies ekskluzīvās jūras teritorijas robežas noteikšanu starp Lietuvu un Latviju, arī tur...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ... viņa pielika...

Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, par tēmu!

L.Bojārs. Jā, viņa pielika pirkstu, turklāt par sliktu Latvijai.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu tomēr to atstāt pieprasījuma formā, jo tā ir ļoti nozīmīga lieta, tā izmaksā ļoti dārgi. Un, lai Latvija neciestu arī turpmāk, mēs nevaram pieļaut, ka naudas līdzekļi, ko iemaksā mūsu nodokļu maksātāji, tiktu samaksāti kaut kādām mistiskām firmām un ka ciestu mūsu valsts, mūsu iedzīvotāji un mūsu uzņēmēji.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mums tik tiešām būtu nepieciešams iedibināt nopietnas parlamentārās tradīcijas Latvijas Republikas Saeimā. Lai to veiktu, mums būtu nepieciešams spert vienu prātīgu soli: jautājumos, kas skar miljonus, kaut vai 1 miljonu, vai pat nedaudz mazākas summas, parlamentam būtu jābūt tiesībām saņemt pilnvērtīgu atbildi par to, kādas ir bijušas domas par nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, kurp tā ir virzīta un kāpēc. Pretējā gadījumā es neredzu parlamentāro pārraudzību pār šiem procesiem. Un nav tādu jautājumu, par kuriem varētu teikt, ka tie ir konfidenciāli, slepeni vai tamlīdzīgi. Izrādās, ka tie nav slepeni arī investoru pusei!

Tāpēc es gribētu uzsvērt vienu: jā, mēs šeit, Saeimā, arī ar valdības partiju daļēju atbalstu (šajā gadījumā es runāju par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) panācām vienu ļoti nopietnu lēmumu, tiesa, rekomendējošu, - ka Latvijas valstij ir jāsaglabā kontrole pār “Lattelekom”, ka šim 51 procentam akciju ir jābūt Latvijas valsts rokās. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns parlamenta panākums. Lēmums ir pieņemts, bet bez šā darba, bez šiem strīdiem un diskusijām mēs šo lēmumu nebūtu panākuši. Tas ir viens ļoti svarīgs jautājums, jo telekomunikāciju nozarei ir gan nākotnē, gan arī mūsdienās ļoti liela nozīme. Informācijas bizness ir ārkārtīgi svarīgs gan izglītībai, gan mūsu tautsaimniecībai, gan zinātnei. Tas ir viens aspekts, uz kuru es gribu norādīt.

Otrs. Es gribētu norādīt uz to, ka mums jau ir šī bēdīgi slavenā pieredze, ka mēs neņemam vērā neatkarīgo ekspertu viedokļus. Un šajā sakarā es varu citēt ne tikai parlamentārās izmeklēšanas komisijas atzinumu, ko parakstīja šeit, Saeimā, piecu partiju deputāti (neparakstīja toreiz vienīgi Tautas partijas pārstāvji), bet gribu uzsvērt arī to, ka arī prokuratūra ir atzinusi, ka amatpersonas, kas parakstīja Latvijas Republikas vārdā “jumta” līgumu, būtu varējušas paredzēt iespējamās sekas un viņām nebūtu iespējas atrunāties ar to, ka šis līgums it kā ir labs, ja viņas būtu izdarījušas to, ko pieprasīja Saeimas deputāti, opozīcijas pārstāvji, - ka ir jābūt ekspertīzei - neatkarīgai zinātnieku, speciālistu veiktai šā procesa ekspertīzei. Un tad nebūtu šā “jumta” līguma, un tad nebūtu arī visu šo problēmu. Taču ir reizēm tā, ka virkne politiķu negrib ieklausīties ne prokuratūras atziņās, kas izvērtē jau notikušus procesus, ne opozīcijas priekšlikumos, ne atsevišķu valdības partiju deputātu priekšlikumos par to, kā šīs lietas būtu kārtojamas no valsts interešu viedokļa.

Kolēģi! Es domāju, ka mums būtu katrā ziņā jāpanāk ne tikai tas, lai mēs, Saeimas deputāti, kam ir pielaide slepeniem dokumentiem, varētu beidzot uzzināt - un turēt muti ciet par to - , kādi honorāri tiek maksāti Latvijas puses advokātiem, bet arī tas, lai mēs varētu zināt arī visus izdevumus, kādi ir sakarā ar šo tiesvedību. Es domāju, ka tas būtu pilnīgi elementārs jautājums. Jo - kā tad lai mēs varam novērtēt šo procesu? Šajā procesā mēs, pēc paviršiem aprēķiniem, 410 tūkstošus latu katru mēnesi maksājam, bet neredzam galarezultātu šim procesam un nezinām arī to, kad vispār tiks pieņemts normāls mierizlīgums. Tāpēc es gribētu uzsvērt to, ka šis pieprasījums, neapšaubāmi, ir jāatbalsta. Parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir priekšā vēl arī ļoti nopietns darbs jautājumā par privatizācijas objektiem Latvijā, to skaitā arī par “Lattelekom”, un es domāju, ka šis darbs vēl tiks veikts.

Aicinu Saeimas deputātus atbalstīt šo pieprasījumu, jo ir nepieciešama objektīva un pilnvērtīga atbilde arī no ekonomikas ministra Aigara Kalvīša, un es esmu pārliecināts, ka viņš ir gatavs un spējīgs to sniegt Saeimai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani, protams, nepārsteidz Pieprasījumu komisijas atzinums. Jo visu četru gadu garumā taču ir bijis tā, ka šī komisija opozīcijas izvirzītos pieprasījumus vienmēr noraidījusi. Bet vai tad tie nebija objektīvi un vai tie neatspoguļoja tās nejēdzības, kuras Latvijā notiek? Diemžēl Pieprasījumu komisija bija kurla pret to, kas notiek Latvijā. Un tā tas ir arī tagad, kā mēs to redzam, izlasot Pieprasījumu komisijas slēdzienu, kas ir dokumentā nr.9/11-7-18. Pieprasījumu komisija pasaka, ka tas pieprasījums nav atbalstāms, un to noraida.

Cienījamie kolēģi! Vai tad tik tiešām pusmiljards dolāru vai kāda cita summa, kura nav nosaukta, ir lieka Latvijai? Vai tad “Lattelekom” nav Latvijas uzņēmums, kurš tika par santīmiem atdots ārzemniekiem, kuri katru gadu nopelna pa 24 miljoniem latu? Tāpēc man ir ļoti žēl, ka mūsu Saeimas deputāti, kuri darbojas Pieprasījumu komisijā, nesaprot to, ka opozīcija ne jau savā labā, bet tautas labā prasa, lai tiktu izskatītas tās nejēdzības, kas notiek Latvijā. Cik ilgi tas tā turpināsies? Vai jums ir vēlēšanās noslēpt visu to, ko dara mūsu ierēdņi, un to, kas notiek ar Latvijas ļoti lieliem finansiālajiem līdzekļiem. Kāpēc jūs atbalstāt visdažādāko ārzemju firmu darījumus, kas tiek noslēgti un noslēpti zem visādām slepenībām? Kāpēc? Kāpēc jūs neredzat, ka opozīcijas iesniegtais pieprasījums ir objektīvs? Tas ir jāatbalsta, un tas ir jāizskata. Galu galā tie taču nav mūsu, Saeimas deputātu, naudas līdzekļi, tā ir tautas naudiņa, tie ir tautas līdzekļi, un tie ir jāsaglabā.

Nevar izrīkoties tā kā tagad - jūs mierīgi uzrakstāt uz vienas lapiņas… Geiges kungs, es jums to jau otro reizi pieminu - jūs taču esat no pamatnācijas, no lībiešiem, un lībieši ir tādi cieti un spēcīgi cilvēki. Nu kā jūs tā mierīgi noskatāties uz to, kas notiek jūsu dzimtenē, arī jūsu Lībiešu krastā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu, Geiges kungs!

I.Geige. Godātie kolēģi! Es negribēju nākt runāt, jo man nav nekas piebilstams.

Bojāra kungs! Es jūs vienreiz jau aicināju atnākt uz Pieprasījumu komisiju un paskatīties, kā izskata komisijā pieprasījumus. Jūs neesat bijis nevienā Pieprasījumu komisijas sēdē. Jūs tikai šeit nākat un gudri runājat.

Es vēlreiz jums varu atgādināt, ka pieprasījums ir atbalstāms tad, ja komisija uzskata, ka ir pārkāpts likums. Diemžēl neviens no šiem pieprasījumiem nav bijis atbalstāms tieši tādēļ, ka nav pārkāpts likums un tātad nav bijis iemesla to atzīt par pieprasījumu.

Bojāra kungs, žēl, ka jūs neesat ne reizes bijis komisijā! Un neaiztieciet mani, manu nāciju vai manu pamattautību, kuras pārstāvis es esmu! Tas nu galīgi nebija vietā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim “Par prasību summu Latvijas valsts tiesvedībā ar “Lattelekom” ārvalstu investoru Tilts Communications”. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 34, atturas - 12. Pieprasījums ir noraidīts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Deputātu grupa iesniedza likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””. Deputātu grupa ierosināja izdarīt 1.pantā grozījumus, kas paplašinātu šā likuma noteikumus - attiecinātu tos arī uz tām personām, kuras ir bijušas PSRS Tautas deputāti no Latvijas un kuras ir sekmējušas Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Juridiskā komisija rūpīgi iepazinās ar piedāvāto likumprojektu, izdebatēja šos jautājumus. Arī bijušo PSRS Tautas deputātu no Latvijas, kas sekmējuši Latvijas neatkarības atjaunošanu, viedoklis tika komisijā uzklausīts. Juridiskā komisija atbalsta ideju, kas ir ietverta šajā likumprojektā, taču juridiski korektāk ir to izteikusi alternatīvajā, tātad otrajā likumprojektā, kura būtība ir tāda: tiek grozīts nevis 1.pants, bet 9.pants tiek papildināts ar otro daļu, kurā tiek attiecināti šā likuma 5. un 6.panta noteikumi uz tiem bijušajiem PSRS Tautas deputātiem no Latvijas, kuri sekmēja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Tādā veidā mēs pirmajā lasījumā koriģējām šo jautājumu un minimalizējām šajā likumā ietvertos jautājumus, attiecinājām šo jautājumu tikai uz materiālo nodrošinājumu, tas ir, pensijām.

Uz otro lasījumu mēs atstājām risinājumu par to, kādā veidā tiks noteikts to PSRS Tautas deputātu loks, kuri bija no Latvijas un kuri sekmēja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Tas būs otrā lasījuma jautājums. Mums ir dažādas idejas, kā to atrisināt. Viena ideja ir likumam pievienot konkrēto deputātu sarakstu, otra ideja ir pilnvarot kādu valsts institūciju... Šis jautājums vēl ir diskutējams, bet šobrīd ir izšķiršanās par pirmo lasījumu. Tātad - vai mēs pēc būtības atbalstām šādu pieeju. Un, ja atbalstām, tad šī attieksme jāpauž balsojumā.

Juridiskās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt alternatīvo likumprojektu, kurš no juridiskās tehnikas viedokļa ir pietiekami korekts un atbalstāms.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu viens no likumprojekta iesniedzējiem un varu pateikt patiešām paldies Juridiskajai komisijai, kura ir pēc ilgām pārdomām un mokpilna darba sagatavojusi alternatīvo likumprojektu.

Protams, es ceru, ka šīs Saeimas laikā šis likums tiks pieņemts. Var iepriecināt gan Juridisko komisiju, gan arī varbūt Finansu ministriju, ka vismaz viens no iespējamiem pretendentiem pa šo laiku jau ir nomiris. Iespējams, ka tikmēr, kamēr šis likums tiks pieņemts, nomirs vēl kādi un valsts budžets kārtējo reizi ieekonomēs pietiekami daudz. Cik es zinu, šinī laika periodā ir nomiris Andrejs Eizāns, viens no šiem PSRS Tautas deputātiem.

Cita lieta ir tā, ka vajadzētu tomēr patiešām panākt, lai vēsturiskā patiesība beidzot tiktu ievērota. Savulaik Latvijas Tautas fronte aicināja, lai PSRS Tautas deputāti nenoliek mandātus un nebalotējas uz Augstāko padomi. Daļa šo cilvēku, uzticoties Latvijas Tautas frontei, tā arī darīja, bet daļa, tie, kas bija tādi konjunktūru labāk jūtoši, tā nedarīja un tika ievēlēti toreizējā Augstākajā padomē. Un viņi, vismaz daļa no viņiem jau šodien saņem šo pensiju. Man reizēm patiešām drīzāk ir nožēla, ka šo pensiju saņem nevis šie PSRS Tautas deputāti, bet gan daļa no Augstākās Padomes, tie, kuri no normāliem politiķiem vai Atmodas laika cilvēkiem ir pārvērtušies par vienkārši sīkmanīgiem, bieži vien diezgan riebīgiem kašķiem, jāsaka tā.

Tādēļ es - runāju savā vārdā! - neuzstāju uz mūsu ierosinātās likumdošanas iniciatīvas atbalstīšanu. Es patiešām aicinu šinī brīdī atbalstīt Juridiskās komisijas sagatavoto redakciju, kas ir kvalitatīvāka. Un mans vienīgais lūgums būtu, lai Juridiskā komisija patiešām pacenstos panākt, lai šā likumprojekta otrais un trešais lasījums notiktu vēl šīs Saeimas laikā, jo negribētos, lai viss beigtos ar to, ka otrais lasījums būtu oktobrī vai novembrī, tad, kad mēs būsim jau aizgājuši prom, un ka līdz ar to šis jautājums paliktu kārtējo reizi vēsturē. Tas nebūtu glīti, jo šie cilvēki tomēr ir pelnījuši daudzmaz nodrošinātas vecumdienas.

Ir vēl arī kāds cits jautājums. Otrajā vai trešajā lasījumā būtu jāpārdomā arī jautājums par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu statusu, jo tur ir daži momenti, kas būtu jānoregulē: vai nu pilnībā jāatceļ viņiem aizliegums balotēties, vai arī... Ja mēs domājam, ka šī pensija ir speciāls valsts apbalvojuma veids, tad diez vai ir normāli tas, ka daļa no Augstākās padomes deputātiem ir gan tiesneši, gan pašvaldību deputāti un saņem atalgojumus, turklāt pietiekami lielus atalgojumus. Vai tam ir jābūt tā vai citādāk - to visu mēs varam pārdomāt, teiksim, laikā starp otro un trešo lasījumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu un sabiedrības uzmanību uz patiesajiem apstākļiem, kādi Latvijas neatkarības atgūšanā bija pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Kaut kur ēnā paliek fakts, ka lūzums PSRS sadalīšanā notika Maskavā, pēdējā sasaukuma laikā. Latviju tur pārstāvēja arī ievērojama grupa deputātu no Latvijas Tautas frontes bloka. Pie tam šie deputāti tur iekļuva katrs individuāli, cīnoties ar citiem deputātu kandidātiem attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Tās bija tiešas vēlēšanas, lielā mērā tautai caurspīdīgas vēlēšanas. Latvijas Tautas frontes deputātu darbs Maskavā bija neatlaidīgs, reizēm arī riskants, bet galu galā tas noveda pie pozitīva rezultāta. Bez šā darba, pievienojot pakāpeniski tam arī citu republiku deputātu atbalstu, nebūtu tik vienkāršs bijis arī citu savienoto republiku ceļš, ja tā var teikt, “atlaišana” no PSRS sastāva. Un tām tas notika bez īpašiem konfliktiem un asinsizliešanas. Domāju, ka vēsture šo pāreju novērtēs visai pozitīvi - kā elastīgu un demokrātisku risinājumu mūsu planētas samērā plašajā sektorā. Tātad atlika tikai finišēt savās republikās ar saviem spēkiem un pareizu taktiku.

Protams, bija arī attiecīgas konvulsijas, kā mēs zinām, un nostaļģija pēc bijušā, teiksim, puča mēģinājumi un tā tālāk, arī vēl no Maskavas puses, bet šo likumsakarīgo procesu tas viss varēja aizkavēt tikai uz laiku un sarežģīt, bet ne apstādināt. Būtībā, kā mēs redzam, pēc šā panāktā lūzuma Maskavā visas PSRS sastāvā bijušās republikas agri vai vēlu kļuva par patstāvīgām valstīm juridiskajā un ekonomiskajā ziņā ar tādu vai citādu šīsdienas sabiedrības un tautsaimniecības attīstības modeli.

Cita lieta, ka Baltijas republikas pirmās uzsāka šo ceļu. Tālāk arī Aizkaukāza republikas un Ukraina tām mudīgi vien sekoja. Domāju, ka vēsturniekiem stāv priekšā nopietns darbs, kas līdz šim nav padarīts un neizprotamu iemeslu dēļ pat ielaists, lai šīs lietas saliktu pa plauktiņiem, tad mēs reljefāk varētu apzināties arī 4.maija deklarācijas pieņemšanu Latvijas Augstākajā padomē, tās vietu un lielo nozīmīgumu.

Vēl var piebilst, ka 1989.gadā šie PSRS Tautas deputāti pirmo reizi PSRS totalitārās sistēmas vēsturē tika ievēlēti uz alternatīva pamata - tieši no teritoriālajiem un nacionāli teritoriālajiem apgabaliem, kā arī no sabiedriskajām organizācijām. Šīs sistēmas ietvaros šie deputāti, balstoties uz Latvijas Tautas frontes platformas, pildīja Latvijas iedzīvotāju doto mandātu - tautas gribu - un ar panākumiem darbojās, lai atjaunotu Latvijas valsts neatkarību.

Tāpēc es atbalstu šo Juridiskās komisijas alternatīvo likumprojektu, lai šiem PSRS Tautas deputātiem no Latvijas, kuri sekmēja Latvijas neatkarības atjaunošanu, piemērotu to pašu tiesisko statusu, kāds ir bijušajiem Latvijas Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” vai par 1991.gada 21.augusta konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.

Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātais prezidij! Godātie deputāti! Man, protams, nav žēl, ka kādam būs lielāka pensija vai kas cits, bet es neredzu iemeslu, kāpēc taisni PSRS parlamenta deputātiem būtu jādod kaut kādas privilēģijas. Tas bija svešas valsts parlaments, un es neesmu mazs bērns, lai nesaprastu, ka viņiem nav nekādu nopelnu Latvijas neatkarības atjaunošanā.

Es saprotu, ka tiem deputātiem, kas 4.maijā nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, vēl varētu būt kādas privilēģijas, lai gan jebkurš no mums, kas būtu šeit bijis, arī būtu balsojis par to.

Mani pārsteidz kas cits. Mēs zinām, ka PSRS sabruka ne jau tāpēc, ka no Latvijas kāds bija aizbraucis un strādāja Padomju Savienības parlamentā.

Un vēl mani pārsteidz viena cita interesanta lieta - tas, ka nekad un neviens nav runājis par to, ka, teiksim, Lidijai Doroņinai-Lasmanei vajadzētu piešķirt kaut kādas privilēģijas, jo tajā laikā, kad mēs gājām pie pieminekļa, viņu vienmēr aizturēja čeka un iebāza cietumā uz pāris stundām. Kad mēs bijām aizgājuši mājās, tikai tad viņu izlaida ārā. Nekad un neviens par to nav runājis.

Un viņa jau nebija vienīgā. Daudz tādu cilvēku bija. 1990.gadā nodibinājās Pilsoņu kongress, un, kā mēs ļoti labi zinām, tas bija rezerves variants. Ja nesanāktu Augstākajai padomei, kā tas bija nodomāts, pasludināt Latvijas neatkarību, tad Pilsoņu kongress būtu tas, kas to realizētu. Un nekad nevienam nav ienācis prātā, ka Aigars Jirgens bija neaizsargāts kā Pilsoņu kongresa priekšsēdētājs. Tur vajadzēja lielāku drosmi nekā braukt uz Maskavu un skatīties, kas tur notiek.

Es esmu ļoti sašutusi par šīm privilēģijām un aicinu tās neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Mēs no šīs tribīnes varētu ļoti daudz un plaši runāt par Atmodas laika procesiem, par Augstākās padomes deputātu, par PSRS Tautas deputātu kongresa pārstāvju, Pilsoņu komitejas, tautfrontiešu, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības un citu Atmodas kustības aktīvistu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā.

Šī varbūt ir tā retā reize, kad manas domas pilnībā nesaskan ar Palmiras Lāces viedokli, jo, manuprāt, katram Atmodas laika cīnītājam bija savs ieguldījums dodams Atmodas procesos. Un arī PSRS Tautas deputātu kongresa pārstāvjiem, it sevišķi tiem, kurus faktiski izvirzīja Tautas fronte, bija liela loma Latvijas neatkarības izcīņā. Un šeit nevajadzētu būt nekādai pretnostatīšanai - Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarību, un PSRS Tautas deputāti, kurus izvirzīja Tautas fronte.

Būdams Tautas frontes valdes loceklis, es ļoti labi atceros, cik veiksmīgi mēs daudzos gadījumos sadarbojāmies ar šiem deputātiem. Un arī viņi, tāpat kā Pilsoņu komitejas locekļi, riskēja ar savu brīvību, riskēja varbūt ar savu veselību un reizumis pat ar dzīvību, tādēļ būtu ļoti labi, ja mēs šodien atbalstītu šo projektu. Tas būtu otrais solis, kā mēs varētu pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri ir cīnījušies par neatkarību. Un, neapšaubāmi, pienāks laiks arī citiem cīnītājiem, tiem cilvēkiem, kurus šeit minēja Palmira Lāce. Tas viss ir mūsu kopīgi darāmais darbs.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Juridiskā komisija, neapšaubāmi, to vēl precizēs uz otro un trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Diemžēl es tajā Juridiskās komisijas sēdē nebiju, bet tomēr ir divas lietas, kuras es gribētu šobrīd minēt.

Pirmā lieta tātad ir jautājums par to, kas šis ir par likumu un kāds ir šā likuma mērķis. Likums, kuru mēs te gatavojamies grozīt, skar bijušos Augstākās padomes deputātus. Un tad man ir jautājums kolēģiem juristiem: kāpēc likumā, kurā runa ir par Augstākās padomes deputātiem, mēs tagad runājam pavisam par citiem subjektiem? Kāpēc šā likumprojekta iesniedzēji nav sagatavojuši atsevišķu likumprojektu, bet mēģina savienot divas stipri vien dažādas lietas? Tas man ir pirmais jautājums Juridiskās komisijas priekšsēdētājam, jo ir sagatavots alternatīvs projekts.

Un otrs jautājums ir tāds. Ja mēs liekam dažādus tā saucamos pozitīvos ierobežojumus dažādu amatu kandidātiem, tad mēs to esam darījuši pēc neatkarības atjaunošanas -1991.gadā. Taču šodien ar šādu likumprojektu mēs daļu bijušo čekistu, čekas darbinieku, reabilitējam.

Runa ir par atsevišķiem PSRS Tautas deputātiem, no kuriem dažs šobrīd vada arī atsevišķas partijas, izstrādā dažādus sacerējumus, ko sauc par pamatlikumiem, un tamlīdzīgi.

Es aicinu jūs tomēr nopietni padomāt. Ja jūs atbalstāt šādu pieeju - pilnīgi vienādu pieeju visiem bijušajiem PSRS Tautas deputātiem… Nē, es piekrītu, ka tā ir subjektīvi vērtējama formula! Labi, nerunāsim tikai par vienas partijas priekšsēdētāju. Runāsim par dižiem ārpolitikas speciālistiem, kuri šobrīd ļoti bieži parādās televīzijā ar it kā respektējamu viedokli.

Es saprotu! Šis pieminētais cilvēks arī bija PSRS Augstākās padomes deputāts, bet kurš būs tas, kas izvērtēs, kuri ir darbojušies Latvijas neatkarības labā un kuri nav? Kurš būs tas subjektīvais vērtētājs? Es? Varbūt Linards Muciņš? Es piekrītu, ka, piemēram, Vilens Tolpežņikovs ir strādājis Latvijas neatkarības labā, bet, teiksim, par Nikolaju Neilandu es stipri vien šaubos. Taču tas ir mans subjektīvais vērtējums. Sociāldemokrātiem būs cits, PCTVL - būs atkal cits.

Tad, lūdzu, ieliksim formulu par bijušajiem VDK darbiniekiem un tādā gadījumā virzīsim šo lietu!

Ja ne, tad tas projekts nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, otro reizi.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Rasnača kungs, savā laikā, kad mēs pieņēmām likumu par Augstākās padomes deputātu nodrošinājumu, jau tad vajadzēja sākt šķirot vai lustrēt toreizējās Augstākās padomes deputātus, kuri šodien jau saņem šo nodrošinājumu, un man ir tāda sajūta, ka tad varbūt arī no jūsu flanga tur būtu diezgan daudz to čekistu, “stukaču” un vēl visādu citādu “zēniņu”. Saraksti, es domāju, jau ir pietiekami labi zināmi, un, piedodiet, pietiekami daudz ir zināms par to, kurš pa vakariem gāja uz “stūra māju”. Cits jautājums ir par to, ka viņš varbūt savu verga dvēseli vienā balsojumā pārvarēja vai varbūt viņam sajuka konjunktūra, taču tas jau ir cits jautājums.

Tāpat tad uzdodiet arī jautājumu par morāli, jo šie “zēni” visi rindas kārtībā ir dabūjuši Triju Zvaigžņu ordeni. Kur tad ir jūsu morāle un Prezidentes morāle? Taču bija arī tādi cilvēki, kuri, uzklausot atsevišķu jūsu “stukaču” piedāvājumus, palika Krievijā, jo tanī brīdī nebija zināms, kas notiks un ko tie tanki samals… Viņi uzklausīja šos “stukačus” un nebalotējās! Bet par Bojāru vai citiem “zēniem”… arī Gorbunovu… nevajag uztraukties! Viņiem pensija pienākas tādēļ, ka viņi laicīgi balotējās. Runāsim godīgu valodu! Arī Īvāns dabūs!

Bet te ir runa par tiem cilvēkiem, kuri uzticējās Tautas frontei un negāja, jo viņi uzskatīja, ka viņu vieta ir tur… ka viņiem ir jāstrādā tur un jāaizstāv Latvijas intereses. Un šodien sākt lustrēt, vai Neilands ir labs, vai Vulfsons ir slikts, vai Tolpežņikovs… Nevajag! Tas man atgādina Čevera izdarības ar nēģeriem. Noliksim viņus pie Brīvības pieminekļa un teiksim: tā ir Latvijas nākotne.

Vienreiz izdarīsim vēsturiski skaistu žestu! Jā, diezgan liela daļa šo cilvēku ir nabadzīgi. Mēs esam viņus tādus darījuši. Jā, es saprotu, ka vajag… vajag arī Doroņinai, vajag arī daudziem Helsinku grupas vīriem, kuri, piedodiet, šodien ir ubagi. Taču jūsu frakciju tas neinteresē. Ziedojiet viņiem vēlēšanu kampaņas naudu! Es domāju, ka šie cilvēki pateiks paldies, un varbūt Latvijas tauta to novērtēs daudz vairāk nekā jūsu plakātus uz māju stabiem. Tā ir īstenība.

Tādēļ es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu. Pie reizes tas būs tas kritērijs… Es tagad pateikšu, ka es šādu likumdošanas iniciatīvu parakstīju tādēļ, ka pie manis vērsās PSRS Tautas deputātu klubs “Neatkarība”. Viņi teica, ka viņi ir vērsušies pie valdošajām partijām jau kādus deviņus gadus. Jūsu ausis bija aizbāztas. Un tad es parunāju ar kolēģiem… Jā, ir tomēr vēsturiskā atbildība. Var ja būt, ka ir kāds par šo atbildību aizmirsis… Diemžēl bieži vien ir tā, ka tagad aktīvi runā tie, kas tanī laikā… es nezinu, kur viņi īsti atradās… viņu nebija nedz uz barikādēm, nedz arī citur. Šodien ir viegli runāt.

Kā jau teicu, es aicinu atbalstīt, vismaz uz nākamo lasījumu, Juridiskās komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu. Darbs ir jāpadara, visa vasara vēl ir priekšā un var strādāt. Rasnača kungs, tad nu pastrādājiet komisijā! Varbūt vajag virsrakstu nomainīt, juridisko tehnoloģiju pārdomāt… Ielieciet Vidiņu un Dobeli kopā darba grupā, lai viņi izveido lustrācijas komisiju un lai izlustrē visus PSRS Tautas deputātus, būs nodarbošanās! Pie reizes atgādināšu, ka ir taču arī izmeklēšanas komisija, kura nodarbojas ar jautājumu par kaut kādiem tur sakariem - Augstākās padomes deputātu sakariem ar čeku… Nav gan līdz šim dzirdēts šīs komisijas galaziņojums. Man arī interesētu to palasīt, tie būtu vēsturiski materiāli. Iespējams, ka varēs pēc vēlēšanām izdot kādu grāmatu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Arī es esmu viens no tiem Augstākās padomes deputātiem, kuri pasludināja Latvijas neatkarību, un visus šos gadus esmu strādājusi pēc tam arī Saeimā.

Es ar dalītām jūtām uztveru šo likumprojektu. Manuprāt, pirmajā lasījumā būtu atbalstāms alternatīvais likumprojekts, bet tikai tādā gadījumā, ja tajā tiek izdarīti ļoti būtiski labojumi.

Pirmām kārtām ir jāmaina virsraksts un nav šis likumprojekts jāsaista ar Augstākās padomes deputātiem, bet varētu būt apmēram tā, kā bija padomju laikā… Šis varētu būt likumprojekts par personālajām pensijām, un tad mēs varētu tajā, tā teikt, salikt iekšā visus, kas vien būtu pelnījuši kādus īpašus apbalvojumus un īpašu materiālo stimulējumu, īpašas pensijas.

Taču, runājot par šiem PSRS Augstākās padomes deputātiem, jāteic, ka, protams, šie cilvēki bija ārkārtīgi dažādi. Es no tiem laikiem labi atceros Tolpežņikova, Damberga, Kosteņeckas ieguldījumu, taču es gan tiešām varētu mazliet izbrīnīties, ja šāds pats statuss tiktu piešķirts arī Bišera kungam. Jo tad, kad mēs, pasludinājuši Augstākajā padomē 4.maijā neatkarību, lūdzām Bišera kungam sagatavot informāciju PSRS Augstākajai padomei un informēt no tribīnes par neatkarības pasludināšanu, tad viņš runāja un runāja, un mēs visi šeit klausījāmies un gaidījām... Par ko viņš runāja? Viņš runāja par kombikormu, un mēs visi šo runu nosaucām par “kombikorma runu”, jo viņam toreiz bija bail pateikt no tribīnes, ka, lūk, Latvijā ir pasludināta neatkarība.

Arī par to, kā tika ievēlēti šie PSRS Augstākās padomes deputāti, man ir savas - īpašas atmiņas. Es, piemēram, atceros, kā Kurzemes vēlēšanu apgabalā nikni cīnījās Ivars Ķezbers un Einars Repše. Uzvarēja Ivars Ķezbers.

Ļoti daudz šādu notikumu var atcerēties.

Protams, atsevišķi cilvēki ir pelnījuši šādu atzinību. Manuprāt, gleznotāja Džemma Skulme ir pelnījusi šādu atzinību. Taču katrs gadījums ir individuāli izvērtējams.

Tātad, ja mēs atbalstām šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tajā ir jāiestrādā kritēriji, un tādēļ es lūdzu Juridiskās komisijas pārstāvjus noteikt pietiekami ilgu termiņu - varbūt pat līdz septembrim -, lai varētu apsvērt un sagatavot priekšlikumus un tad tos komisijā kārtīgi izvērtēt. Taču, izvirzot šos kritērijus, nevajadzētu tos attiecināt tikai un vienīgi uz PSRS Augstākās padomes deputātiem, bet arī uz citām izcilām Atmodas laika personībām. Būtu vai nu konkrēti jānosauc katrs no viņiem vārdā, pielikumā ievietojot viņu nopelnu sarakstu, vai arī kaut kā citādi jāformulē šie kritēriji.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Žēl, ka mēs esam attālinājušies no šā likuma juridiskas apspriešanas, un tādēļ, es domāju, šī diskusija ir nekonstruktīva. Juridiskā komisija apzināti piedāvā šādu redakciju, kura faktiski izriet no iesniedzēju redakcijas. Tā ka ir pirmajā lasījumā jāizšķiras, vai mēs to darīsim vai nedarīsim. Un tas viss, par ko šeit runāja debatēs, ir faktiski otrā lasījuma jautājums. Pirmām kārtām - kādā veidā veikt šo deputātu darbības novērtēšanu. Es domāju, ka mums nav nepieciešams otrajam lasījumam piedāvāt termiņu, kas būtu ātrāks par 1.septembri. Es domāju, tas termiņš ir atbalstāms. Līdz 1.septembrim attiecīgās frakcijas un partijas varēs iesniegt savus priekšlikumus.

Es gribu kategoriski iebilst pret to viedokli, ko šeit izteica viens no deputātiem, - ka PSRS Tautas deputāti neko neesot darījuši Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas labad. Es personīgi iebilstu, kategoriski iebilstu pret šādu frāzi, kas šeit izskanēja, un man ir kauns par šādu frāzi. Jo, kā teica mans godājamais draugs Jānis Lagzdiņš, visi savu iespēju robežās darbojās, lai Latvijas neatkarība tiktu sasniegta. Un neviens taču mums neliedz iesniegt priekšlikumus, papildinājumus šim likumam. Ja mēs šo likumu pieņemam, tad trešajā lasījumā mēs varam precizēt tā nosaukumu.

Attiecībā uz cienījamās Palmiras Lāces apgalvojumu, ka Lidija Doroņina-Lasmane neko nesaņem, jāteic: nevajag maldināt sabiedrību! Viņa, kas ir represētā persona, ne pirmo gadu saņem paaugstinātu pensiju. Es aicinu jūs papētīt visu šo likumdošanu. Acīmredzot jūs, būdama deputāte, neko šinī jautājumā nezināt. Uzmanīgi izpētiet represēto personu pensionēšanas sistēmu, un tad jūs saskatīsiet, ka tik tiešām vienīgā kategorija, kura tiek pensiju jautājumā atbalstīta, ir represētie, it sevišķi ņemot vērā visus koeficientus, kas saistīti ar nometņu un izsūtījuma vietu atrašanos Ziemeļos aiz Polārā loka.

Tā ka no juridiskā viedokļa arī šis jūsu apgalvojums nav pareizs.

Attiecībā uz šiem paziņojumiem, ka... kam mēs dosim, kam mēs nedosim, kurš ir bijis čekists, kurš nav bijis čekists... Nu kāda tā Latvijas sabiedrība, kura sāka cīņu par neatkarību, tobrīd bija, tāda tā ir arī tagad, un kāda tā mūsu inteliģence tobrīd bija, tāda ir arī šobrīd, tādi mēs visi esam. Mēs nevēlamies skatīties spogulī, cienījamie kolēģi! Tādi mēs visi esam! Jautājums ir par to, kā mēs varam šādus jautājumus juridiski risināt. Parlaments nav tā vieta, kur tiek kaut kas, skatoties pēc vārdiem un uzvārdiem, piešķirts vai atņemts, tā ir citas institūcijas prerogatīva. Tāpēc es ceru, ka otrajam lasījumam saņemsim pietiekami kvalitatīvus priekšlikumus par šo jautājumu. Juridiskā komisija ir gatava par šo jautājumu diskutēt. Personu skaits, kāds šobrīd, pirmajā lasījumā, tiek piedāvāts, nav liels, kā jūs to redzat likumprojektam pievienotajā izziņas materiālā. Vesela rinda deputātu jau ir miruši. Vesela rinda deputātu jau saņem šo atzinības žestu kā Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti. Vesela rinda deputātu ir skaidri un nepārprotami nostājušies pret Latvijas neatkarības ideju. Tas viss ir redzams pievienotajos materiālos. Diskutēsim par šiem 20, vairāk nekā 20 cilvēkiem, kas ir tajā pirmajā sarakstā, un to jautājumu atrisināsim!

Turklāt, kā man ir zināms, veselai rindai, kuri ir bijuši aktīvi uzņēmējdarbībā, ir šobrīd lielākas pensijas, nekā paredz šis likumdošanas akts. Un veselai rindai vēl nav iestājies pensijas vecums.

Tā ka es nedomāju, ka divi trīs šeit pieminētie cilvēki varētu, kā sacīt, likt apturēt šo nepieciešamās atzinības izrādīšanas procesu.

Es aicinu atbalstīt otro - Juridiskās komisijas piedāvāto alternatīvo variantu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai varam uzskatīt, ka deputāts Modris Lujāns ir runājis iesniedzēju vārdā, teikdams, ka neprasa balsojumu par pirmo likumprojektu? Nav iebildumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 4. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

L.Muciņš. 1.septembris.

Sēdes vadītājs. 1.septembris. Deputāti piekrīt. Paldies.

Sākam izskatīt likumprojektu “Zvērinātu tiesu izpildītāju likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Zvērinātu tiesu izpildītāju likums”. Dokuments nr.4724. Likumprojekta reģistra nr.865.

Otrajam lasījumam Juridiskā komisija ir saņēmusi veselu rindu priekšlikumu.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 2.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 3.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 4.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 14. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 15. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 17. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 18. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 22. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 25. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 26. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 30. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts daļēji. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 39. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 40. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 41. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 42. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 43. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 44. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 45. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 46. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 47. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 48. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 49. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 51. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 52. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 53. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 54. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 55. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 56. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 57. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 58. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 59. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

L.Muciņš. 60. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 61. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 62. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 63. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 65. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 66. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 67. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 68. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 70. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 71. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 72. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 73. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 74. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 75. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 76. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. Arī nākamais - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 77. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 78. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 79. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 80. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 81. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 82. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 83. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 84. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 85. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 86. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 87. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 88. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 89. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 90. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 91. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 92. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 93. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 94. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 95. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 96. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 97. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 98. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 99. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 100. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 101. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 102. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 103. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 104. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

L.Muciņš. 105. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 106. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 107. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 108. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. 108.priekšlikums tiek atbalstīts daļēji.

L.Muciņš. 109. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 110. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 111. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 112. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 113. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 114. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 115. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 116. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 117. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 118. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 119. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 120. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 121. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 122. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 123. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 124. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

L.Muciņš. 125. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 126. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 127. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 128. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 129. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 130. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 131. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 132. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 133. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 134. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 135. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 136. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 137. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 138. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 139. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 140. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 141. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 142. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

L.Muciņš. 143. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 144. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 145. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 146. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 147. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 148. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 149. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 150. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 151. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 152. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 153. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 154. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 155. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Tagad es paziņoju, ka likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim vairākus paziņojumus.

Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Man diemžēl jāatzīst, ka esmu kļūdījies balsojumā par pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim. Es, protams, neatbalstu šāda pieprasījuma tālāku virzīšanu un apstiprināšanu, bet izdruka diemžēl rāda ko citu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus lūdzu uz komisijas sēdi Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Lūdzu pulcēties pēc sēdes tepat blakustelpā, kur ir televizors.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde notiks mūsu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija pulcējas pēc pusstundas.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane… nav.

Lūdzu Saeimas sekretārei nolasīt reģistrācijas rezultātus.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Imants Burvis, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Linards Muciņš, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Māris Vītols, Helēna Demakova, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums, Vents Balodis un Palmira Lāce.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Tā kā zālē nav nepieciešamais deputātu skaits, lai uzsāktu darbu, izsludinu pārtraukumu - 5 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Zvērinātu tiesu izpildītāju likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

156.priekšlikums.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti!

156. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 157. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 158. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 159. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 160. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 161. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 162. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 163. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 164. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 165. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 166. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 167. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 168. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 169. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 170. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 171. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 172. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 173. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 174. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 175. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 176. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 177. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 178. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 179. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 180. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 181. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 182. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 183. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 184. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 185. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 186. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 187. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 188. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 189. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 190. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 191. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 192. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 193. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 194. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 195. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 196. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 197. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 198. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 199. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Un 200. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 201. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 202. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 203. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 204. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 205. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 206. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 207. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 208. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 209. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 210. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 211. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 212. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 213. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 214. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts daļēji. Tālāk!

L.Muciņš. 215. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 216. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 217. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 218. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 219. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 220. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 221. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 222. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 223. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 224. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 225. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 226. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 227. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 228. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 229. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 230. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 231. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 232. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 233. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 234. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 235. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 236. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 237. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 238. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 239. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 240. - komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 241. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Netiek atbalstīts.

L.Muciņš. 242. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 243. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 244. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 245. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 246. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 247. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 248. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 249. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 250. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 251. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 252. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 253. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 254. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 255. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 256. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 257. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 258. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 259. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 260. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 261. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 262. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 263. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 264. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 265. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 266. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 267. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 268. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 269. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 270. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 271. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

L.Muciņš. 272. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 273. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 274. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 275. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 276. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 277. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 278. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 279. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 280. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 281. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 282. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 283. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 284. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 285. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 286. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 287. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 288. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 289. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L. Muciņš. 290. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 291. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 292. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 293. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 294. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 295. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 296. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 297. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 298. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 299. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 301. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 302. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 303. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 304. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 305. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 306. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 307. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 308. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Un 310. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī 309.priekšlikums - atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Zvērinātu tiesu izpildītāju likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 15.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 15.jūlijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Sporta likums”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kam reģistra numurs ir 925.

Tā kā sporta dzīvi regulējošs likums atjaunotās Latvijas vēsturē ir jauna lieta, šā likuma projekts tika ļoti ilgstoši un rūpīgi izvērtēts gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan Sporta apakškomisijā. Likumprojekta tapšanā piedalījās gan Sporta akadēmijas vadība, gan sporta federāciju pārstāvji, gan Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvji, gan arī Latvijas Sporta veterānu padome, kura, starp citu, iesniedza alternatīvu likumprojektu, kuru mēs ļoti rūpīgi izdebatējām un daudzas tā normas iekļāvām šajā likumprojektā.

Tā ka likumprojekts tika ļoti rūpīgi izvērtēts. Aicinu tātad sākt tā izskatīšanu pa pantiem.

1.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 2. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 4. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts, jo pēc būtības tāds pats priekšlikums ir iekļauts tālākajā likumprojekta tekstā. Vienkārši no likumdošanas tehnoloģijas viedokļa tas, mūsuprāt, šeit neiederas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Ābiķis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. 12. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums.

Dz.Ābiķis. Es atvainojos! Arī 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Un ir atbalstīts arī 12. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 13. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. Nav atbalstīts arī 14. - šīs pašas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Atbalstīts ir arī 16. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 18. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 20. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 21. un 22. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

Dz.Ābiķis. 23. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 24. un 25. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 26. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts, kaut gan pēc būtības šo pašu lietu regulē 12.pants. Tā ka šeit es neredzu nekādus…

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 28., 29., 30., 31. un 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 33. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Tāpat nav atbalstīts šīs pašas frakcijas iesniegtais 34.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Netiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret un atturas - nav.

Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Liels paldies par absolūti vienprātīgo atbalstu! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 31.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Jūras kodekss”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tai nodoto dokumentu nr.4131 - likumprojektu “Jūras kodekss” (reģistra numurs 1185).

Juridiskā komisija uzaicināja likuma izstrādātājus, tas ir, Ministru kabineta pārstāvjus, konkrēti Satiksmes ministrijas pārstāvjus, un uzklausīja viņu viedokli par attiecīgo likumprojektu.

Situācija Latvijā nav tāda, ka šie jautājumi nebūtu regulēti. Savā laikā Ministru kabinets pirms grozījumu izdarīšanas vēl Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma Jūras kodeksu ar saviem noteikumiem, bet, tā kā toreiz šis 6 mēnešu termiņš, kurā Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi zaudē spēku, ja tos nepieņem Saeima, nedarbojās, tad līdz šim brīdim šie Ministru kabineta noteikumi mūsu valstī darbojas. Šajā laikā ir pieņemta vesela rinda starptautisku konvenciju, kurām Latvija ir pievienojusies, un tas, protams, prasa nepārtraukti uzlabot un pilnveidot mūsu likumdošanu, kas ir saistīta ar jūras tiesībām.

Konkrēti šis likumprojekts veselā rindā jautājumu ir solis uz priekšu saskaņā ar spēkā esošo un lietojamo likumdošanu, un šinī ziņā mēs uzskatām, ka pirmajā lasījumā šis likumprojekts būtu atbalstāms.

Mēs arī lūdzām šo likumprojektu iztulkot un nodevām to Eiropas lietu komisijai, kura bija tik laipna, ka sagādāja mums starptautiskos konsultantus šajā jomā, kuri tad izstrādāja savu atzinumu, un uz otro lasījumu mums būs vesela rinda priekšlikumu un uzlabojumu.

Šajā likumā, protams, ir arī rinda dažādu savā laikā no tirdzniecības jeb komerctiesībām izaugušu jēdzienu, jo jūrniecība un jūras kuģošana - tā bija komerctiesību sastāvdaļa, taču šobrīd, protams, ir skaidrs, ka šī likumdošana ir izveidojusies par patstāvīgu juridiskās likumdošanas un juridisko tiesību nozari, kurā tātad ir ne tikai šīs dažādās problēmas, kas saistītas ar pārvadāšanu, ar pašiem kuģiem un tā tālāk, bet ir arī parādījusies vesela rinda dažādu ar sociālajām un darba tiesībām saistītu jautājumu. Tas ir solis uz priekšu, ko mēs arī atzīmējam un uzteicam.

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka vesela rinda dažādu jautājumu Juridiskajā komisijā saņēma nopietnu kritiku, jo tie neatbilst vairākiem valdībā izstrādātās jaunās kuģošanas koncepcijas dažādiem punktiem, kā arī ārvalstu speciālistu ieteikumiem, par kuriem ir samaksātas vairāku simtu tūkstošu lielas summas. Tie absolūti nav atspoguļoti šajā Jūras kodeksā vai pat ir absolūti otrādi atspoguļoti, nekā ir sacīts rekomendācijās.

Tādā veidā Juridiskajā komisijā mēs šo jautājumu pārrunājām, un es ceru, ka uz otro lasījumu šie trūkumi varētu tikt laboti.

Tajā pašā laikā Juridiskā komisija uzskatīja, ka šis likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemams un atbalstāms.

Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Jūras kodekss” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš. 1.augusts.

Sēdes vadītājs. 1.augusts. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokumenta numurs 4176 - likumprojekta reģistrs nr.1204.

Ministru kabinets ir izstrādājis un iesniedzis priekšlikumu - izdarīt grozījumus likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēka stāšanās kārtību un spēkā esamību”.

Šobrīd pirmajā lasījumā ir piedāvāts izdarīt grozījumus 11.pantā, kurā ir noteikts, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Tieslietu ministrija sistematizē šajā likumā minētos tiesību aktus, bet tieslietu ministrs sniedz oficiālu paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par tiem tiesību aktiem, kuri saskaņā ar šo likumu uzskatāmi par spēku zaudējušiem.

Tajā pašā laikā mēs pēc juridisko institūciju iniciatīvas pārrunājām arī dažādus citus aspektus, kas ir saistīti ar šo likumu, ar precīzu dienas noteikšanu, kad saskaņā ar Satversmi ir stājies spēkā likums, kā arī citus momentus, kurus mēs uzskatām par nepieciešamu uzlabot otrajā lasījumā.

Aicinu Juridiskās komisijas vārdā šobrīd atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet otrajā lasījumā Juridiskā komisija vēl strādās pie šā likumprojekta.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 1.augusts.

Sēdes vadītājs. 1.augusts. Paldies!

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (dokuments nr.4409, likumprojekta reģistra numurs 1253).

Likumprojekts piedāvā izdarīt likuma 5.pantā nelielu precizējumu, kas liedz uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) oficiālajā un saīsinātajā nosaukumā (firmā) ietvert valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus, kā arī citas ziņas, kas varētu maldināt par uzņēmuma (uzņēmējdarbības) saistību ar valsts vai pašvaldību institūcijām.

Juridiskā komisija rūpīgi izdiskutēja šo priekšlikumu. Mēs konstatējām, ka jaunajā Komerclikumā šis jautājums jau ir vispusīgi noregulēts, taču, tā kā paralēli notiek reģistrācija vēl pēc vecās likumdošanas, tad mēs izšķīrāmies par to, ka pirmajā lasījumā likums būtu atbalstāms.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 1.augusts.

Sēdes vadītājs. 1.augusts. Paldies!

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Godājamais prezidij! Dokumenta reģistra numurs 1262.

Šie grozījumi un normatīvais akts ir vajadzīgi sakarā ar to, ka pašreizējā Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir iestrādātas dažādas normas, kas vairs īsti neatbilst esošajam Krimināllikumam. Es nosaukšu varbūt divus piemērus.

Pirmais. Ņemot vērā apjomīgo peļņu, kura tiek gūta, nelikumīgi izmantojot autortiesības un izdarot blakustiesību pārkāpumus, situācija ir izvērsusies tāda, ka Latvijā pirātisko mūzikas ierakstu daudzums tirgū tiek rēķināts aptuveni 65 procentu apjomā. Un arī datorprogrammu jomā šo pirātisko ierakstu daudzums ir apmēram 75-77 procenti.

Lai šo stāvokli kaut kādā mērā normalizētu, ir izstrādāti šie grozījumi, kuri savedīs daudzmaz kārtībā šo sfēru un zināmā mērā varbūt novērsīs šos pārkāpumus, kas ir pieminēti arī Progresa ziņojumā saistībā ar Latvijas iestāju Eiropas Savienībā.

Es gribētu arī pateikt, ka viena no galvenajām problēmām bija pirātisko ierakstu un dažādu autortiesību ziņā nelikumīgu izdevumu konfiskācija. Līdz šim Krimināllikums nenoteica šo ierakstu un nelikumīgo izdevumu konfiskāciju un produkcijas obligātu iznīcināšanu, turpretī Autortiesību likums kā tāds, kas ir saistošs starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, to paredz. Mēs, protams, varam diskutēt par šiem sodiem, kas te ir ielikti, par to, vai pietiek, teiksim, ar 100 minimālajām mēnešalgām vai būtu piemērojama mantas konfiskācija vai piespriests cietumsods līdz 2 gadiem. Te varētu iestrādāt arī kaut kādus citus priekšlikumus, bet es domāju, ka mums vajadzētu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un tad iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu. Katrs deputāts var iesniegt savus priekšlikumus attiecībā uz soda mēriem, kādi būtu jāpiemēro šiem autortiesību pārkāpējiem.

Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likuma grozījumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Kiršteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt apmēram viens mēnesis, un šis termiņš ir 20.jūlijs.

Sēdes vadītājs. 20.jūlijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajam sabiedriskajam fondam”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.3930-b, likumprojekta reģistra numurs 1117. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atklātajam sabiedriskajam fondam”. Juridiskā komisija saņēma divus Juridiskā biroja priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumu ar noteikumu, ka šim fondam, kuram tiek nodots īpašums, ir saistoši iepriekš noslēgtie līgumi par telpu nomu, ir pamatots. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - bija redakcionāli precizējošs, un arī to mēs atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 4730-b, likumprojekta reģistra numurs 1317. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai”. Mēs atzinām šo likumprojektu par steidzamu (tāpat kā iepriekšējo) un saņēmām divus priekšlikumus, kurus atbalstījām.

1. ir deputāta Stalta priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu 2.pantu, kurā ir noteikts aizliegums Latvijas Teātra darbinieku savienībai atsavināt vai ieķīlāt šo nekustamo īpašumu.

Juridiskā komisija rūpīgi izanalizēja un atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 2. - deputāta Stalta priekšlikums - precizē esošā likuma 2.pantu ne tikai attiecībā uz to, ka īpašums ir nododams valstij ne tikai tad, ja tas beidz pastāvēt, bet arī tad, ja šī organizācija maina savus mērķus. Juridiskā komisija atbalstīja arī 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atbalstu šo priekšlikumu un gribu izmantot izdevību, lai pateiktos Juridiskajai komisijai par ļoti operatīvu rīcību, atbalstot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas likumprojektu, par kuru, es ceru, mēs tūlīt nobalsosim arī kopumā, jo šis likumprojekts tiešām ļaus Latvijas Teātra darbinieku savienībai veiksmīgāk apsaimniekot savus īpašumus un tā rezultātā sniegt kaut nelielu, bet tomēr nozīmīgu atbalstu mūsu skatuves māksliniekiem un teātru darbiniekiem.

Paldies vēlreiz Juridiskajai komisijai par ļoti operatīvo darbu!

Sēdes vadītājs. Paldies. 2.priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, sagatavojot galīgajam lasījumam grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, izvērtēja 22 priekšlikumus.

1.priekšlikums attiecas uz likuma 7.pantu, un es aicinu atbalstīt 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Tālāk!

J.Lagzdiņš. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 4.pantu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma 59.pantu - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 67.pantu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 12.priekšlikums ir par 67.panta redakciju. Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 14. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā tiek ierosināts izteikt jaunā redakcijā pārejas noteikumu 21.punktu. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 15. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek izslēgts pārejas noteikumu 22. un 23.punkts. Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Arī 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

19. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 27.punktu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums - arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Tāpat arī pēdējais - 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā šā gada 1.augustā. Tas ir atbalstīts. Aicinu to darīt arī deputātiem.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4662.

1.priekšlikumu, kas saņemts no Saeimas Juridiskā biroja, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. Arī 2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. Arī 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš. Arī 4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. 5. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums - ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 5. - deputāta un Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 9, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

O.Spurdziņš. 6. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums - ir iestrādāts komisijas 7.priekšlikumā un atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 6.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - nav, atturas - 68. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 16. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš. 8. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums - ir iestrādāts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 14, atturas - 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš. 9. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij, godātie deputāti! Šajā pantā mēs saskaramies ar tiesībām pašvaldībām strādāt ar īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumiem, ņemot kredītus. Līdz šim likumā bija tāds ieraksts, ka pašvaldības, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pašvaldību aizņēmuma kopējais pieļaujamais palielinājums saimnieciskajā gadā tiek noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā.

Ja mēs izskatām praksi, kāda bijusi aizvadītajos gados, tad varam konkretizēt, ka nekādu pārpratumu ne no vienas pašvaldības puses nav bijis. Līdz ar to mūs pirmām kārtām pārsteidza uz trešo lasījumu iesniegtais piedāvājums, ka pašvaldību jomā, ņemot īstermiņa vai ilgtermiņa kredītus, parādās Ministru kabineta loma. Un tālāk jau ir piedāvāts šāds formulējums: “Pašvaldības, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus, var slēgt līzinga darījumus un uzņemties ilgtermiņa finansu saistības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.”

Mūsuprāt, te izteiktās aizdomas, ka kāda no pašvaldībām varētu ļaunprātīgi izmantot šīs tiesības, ņemot aizdevumus, tomēr nav pamatotas. Ja kādam politiķim vai Ministru kabineta pārstāvim varbūt ir radušās aizdomas pret kādu konkrētu pašvaldību, tad tādā gadījumā vajadzētu pateikt - pret kuru, un tad likums pilnībā ļauj attiecīgajai pašvaldībai uzlikt pienākumu pildīt likumu un nekādā gadījumā likumu nepārkāpt.

Toties, ja mēs tādā veidā dodam Ministru kabinetam tiesības iejaukties un noteikt kārtību un apjomu, tad es gribētu pateikt, ka tā ir ne tikai vēršanās pret vienu attiecīgu pašvaldību. Tad mums ir jāpasaka, ka bez tās ir vēl gandrīz 600 pašvaldības, kuras arī skar šī norma.

Mēs konsultējāmies ar pašvaldībām, un es domāju, ka arī jums būtu lietderīgi vēlreiz iepazīties ar vienas pašvaldības atziņām, kuras tika atsūtītas visām frakcijām un kuras jūs izvērtējāt. Šī pašvaldība, tās vadība - un šo pašvaldību vada politiķi, kuri nav saistīti ar opozīciju, - ir veidota no politiķiem, kuri ir ļoti tuvu stāvoši Ministru kabinetam.

Līdz ar to, godātie valdošās koalīcijas deputāti, ja jūs gribējāt sodīt kādu no pašvaldībām, kuru vada opozīcijas spēki, tad ieklausieties, ko saka pašvaldība, kuru vada pozīcijas deputāti, jūsu partiju pārstāvji. Piemēram, viens no tādu pašvaldību vadītājiem ir Liepājas pilsētas domes vadītājs, kurš ir atsūtījis vēstuli saistībā ar jūsu piedāvātajiem grozījumiem, un tajā ir formulējums, ar kuru es gribētu jūs vēlreiz iepazīstināt.

“Pieņemot šā likuma 22.panta grozījumus, pirmām kārtām tiek ierobežota pašvaldību patstāvība un kavēta pašvaldībām noteikto funkciju izpilde. Līdz ar to tiek pārkāpta likuma “Par pašvaldībām” 5.panta norma, kas nosaka, ka pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi.

Tāpat tiek pārkāpta likuma “Par pašvaldībām” 7.panta norma, kas nosaka, ka pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības.

Tāpat arī likuma “Par pašvaldību budžetiem” 7.panta norma nosaka, ka pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot likuma “Par budžetu un finansu vadību” un likuma “Par pašvaldībām” prasības.

Valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžeta izstrādāšanā un izpildē, ja tas nav paredzēts likumā.

Neprognozējami tiek paildzināts un ierobežots pašvaldību ilgtermiņa darījumu noformēšanas laiks. Līdz ar to tiek kavēta budžeta sastādīšana un vadība.

Liepājas pilsētas dome lūdz ņemt vērā pašvaldības ieteikumus un iebildumus un aicina likuma 22.panta grozījumos atbalstīt 9.priekšlikumu, tas ir, sociāldemokrātu piedāvāto priekšlikumu, vai arī atstāt likuma pantu bez grozījumiem.” Attiecīgā pašvaldība, kuru vada jūsu kolēģi, uzskata: vai nu jūs vispār nemainiet neko, vai arī vēlreiz izvērtējiet mūsu piedāvājumu, kas pašvaldībām ļauj mierīgi strādāt, kā tās līdz šim ir darījušas šo darbu...

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis. ...Pārkāpumi netika konstatēti, un pašvaldības grib darīt tāpat arī turpmāk.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl 22.panta norma ir jāatstāj spēkā esošajā likuma redakcijā. Tā ir īsa, korekta, precīza, un tur nekas nav jāmaina. Protams, no Finansu ministrijas piedāvātā varianta var saprast, ka Finansu ministrija vēlas, lai tā varētu koriģēt tās vai citas pašvaldības darbību. Tas nav vajadzīgs! Pašvaldības strādā diezgan labi, protams, ir arī izņēmumi, kad pašvaldību vadītāji aizmirst, ko viņi dara, bet tas jau ir pavisam cits jautājums, un tad iestājas arī pavisam citas attiecības.

Pašvaldība nav tirgotava, nav lombards vai lielveikals! Diemžēl minētās organizācijas mūsu Finansu ministrija neuzrauga kā vajag, tāpēc tur brīnumu ir vairāk nekā vajag, bet ministrija iejaucas tur, kur to nevajag darīt.

Pašvaldība taču ir valsts administratīvi teritoriālās vienības vietējo iedzīvotāju, Latvijas Republikas pilsoņu, ievēlēta vara. Tā patstāvīgi un ar pilnu atbildību pārvalda šo teritoriju saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, dara to likumu ietvaros un savu iedzīvotāju interesēs, un kāpēc tad Finansu ministrijai būtu jāiejaucas šajā darbībā? Tai nav tur ko darīt!

Kas attiecas uz visu šo piedāvājumu, kas ir nācis no Finansu ministrijas, tad tas nav pieņemams, un mums ir jāatstāj spēkā tā redakcija, kura ir spēkā šodien. Nevajag te neko grozīt, neko pārstrādāt!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu parunāt par pāris jautājumiem šinī sakarā. Tātad viss tas, kas ir saistīts ar Finansu ministrijas priekšlikumiem šajā likumprojektā, ir saskaņots ar Starptautisko valūtas fondu un no valdības puses viennozīmīgi akceptēts. Tas faktiski ir pašreizējās reālās situācijas atspoguļojums likumā. Līdz šim nevienā likumā šī kārtība, kādā pašvaldības drīkst aizņemties, tas, kādi ir šie procenti no budžeta apgrūtinājuma pašvaldībām, - tas viss nekur nav regulēts. Tā ka nekas īpašs šajā likumā, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, faktiski netiek grozīts.

Kas attiecas uz to, ka šobrīd ar pašvaldībām nav problēmu, tā, kolēģi, nav taisnība! Šobrīd 13 pašvaldības atrodas finansu stabilizācijas procesā, 12 no tām ir nozīmēti finansu uzraugi no Finansu ministrijas puses, un tās saistības, ko no Valsts kases caur stabilizācijas aizdevumu šīs pašvaldības tērē, lai atmaksātu savas saistības, ir 2,2 miljoni gadā.

Var jau, protams, teikt, ka tas nav daudz uz visa budžeta fona, var jau teikt, ka 13 pašvaldības no gandrīz vai 600 pašvaldībām ir mazs skaitlis, bet vai tiešām mums vajag vairāk tādu pašvaldību? Ļoti raksturīgs piemērs, kas notiek, ja mēs šo procesu neregulējam, ir Strenču pašvaldība, kurai aizdevums bija nesamērīgi liels, raugoties no pašvaldības budžeta iespējām, tāpēc tās iedzīvotāji būs spiesti to atmaksāt turpmāko 35 gadu laikā. 35 gadu laikā! Es domāju, ka šī situācija runā pati par sevi...

Kas attiecas uz Rīgas pilsētas situāciju, tad jāteic, ka šobrīd valsts konsolidētā budžeta deficīts tai ir 10 miljoni latu 5 mēnešos; tātad arī Rīgai 5 mēnešos šis budžeta deficīts ir jau 10 miljoni latu. Daļa no šiem 10 miljoniem, protams, ir akceptēta Finansu ministrijā, pareizāk sakot, padomē, kas izskata pašvaldību kreditēšanas jautājumus, bet daļa aizņēmumu šajā padomē nav skatīta, un tādēļ es lūdzu, lai nesaasinātos šī problēma... It sevišķi aktuāla tā kļūst tad, kad tuvojas vēlēšanas, jo daža laba pašvaldība, kad tiek ievēlēta nākamā pilsētas vai pagasta vadība, var izrādīties ar tukšu maciņu.

Tādēļ es lūdzu atbalstīt nevis 9.priekšlikumu, bet gan 10. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit Spurdziņa kungs jau teica, ka nevajadzētu atbalstīt šo 9.priekšlikumu, bet būtu jāatbalsta 10.priekšlikums, jo tas ir saskaņots ar Starptautiskā valūtas fonda prasībām. Un acīmredzot šādai pieejai varētu būt zināms pamats. Taču, noklausoties vakar Frakciju padomes sēdē finansu ministra Gundara Bērziņa teikto, nāca prātā tāds vecs teiciens: ir saprotams, ka aitas ir jāgana, bet kādēļ tas jādara tik briesmīgi - tas gan nav saprotams.

Ko es ar to domāju? Es no finansu ministra teiktā sapratu tādu lietu, ka galvenā problēma, kas ir saistīta ar Starptautiskā valūtas fonda prasībām, ir tāda, ka šobrīd diemžēl ne valdības, ne Finansu ministrijas rīcībā nav informācijas par to, cik lielas faktiski ir šīs ilgtermiņa saistības, par kurām tad galvenokārt ir šis strīds šajā zālē, - cik lielas tad šīs ilgtermiņa saistības šobrīd ir. Un mums nav sistēmas, kādā veidā šīs ilgtermiņa saistības varētu uzskaitīt. Es, teiksim, citas prasības, ko uzstāda Starptautiskais valūtas fonds, līdz šim neesmu dzirdējis.

Tādēļ, ja mēs paskatāmies šo 10.priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto 22.panta redakciju, tad redzam, ka šeit tomēr ir ielikts kas nedaudz vairāk, nevis tikai prasība uzskaitīt jau esošās ilgtermiņa saistības, bet šeit tiek arī paredzēts, ka Ministru kabinets būs tas, kurš arī regulēs - tātad faktiski atļaus vai neatļaus pašvaldībām šīs ilgtermiņa saistības slēgt. Man liekas, ka zināmā mērā šā 10.priekšlikuma pirmās daļas un citu daļu akceptēšana var radīt zināmas problēmas tieši tā iemesla dēļ, ka otrajā daļā dotais ilgtermiņa finansu saistību definējums, manuprāt, nav īsti skaidrs. Un tāpēc es par šīm neskaidrībām tad arī gribētu šeit parunāt.

Pirmkārt, vai par ilgtermiņa saistībām būtu uzskatāmi arī tie līgumi, ko pašvaldības uz ilgāku laiku slēdz, teiksim, kaut vai par ielu tīrīšanu pašvaldību pasūtījuma ietvaros, bet atmaksa par kuriem no budžeta ir paredzēta citā gadā. Vai arī šādā gadījumā būs vajadzīga šāda attiecīgās komisijas vai Ministru kabineta atļauja? Jautājums: ko darīt, teiksim, ar komunālajiem maksājumiem, kuri ir jānomaksā jau nākamā gada janvāra sākumā, un vēl ar virkni dažādu citu lietu?

Man var atbildēt un teikt, ka, protams, visas šīs nianses un šo precizējumu par to, kas ir ilgtermiņa finansu saistības, var iestrādāt Ministru kabineta noteikumos, taču vai tas deleģējums, kāds šobrīd tiek piedāvāts šā trešā lasījuma redakcijā, ir pietiekams? Vai pašvaldības nevērsīsies Satversmes tiesā, lai apšaubītu šos definējumus un regulējumus, kas varētu nākt papildus klāt Ministru kabineta noteikumos? Par to man īstas pārliecības nav.

Mans personiskais viedoklis, protams, ir tāds, ka mēs 10.priekšlikumā ieliekam nedaudz stingrākas prasības, nekā īstenībā tas mums ir vajadzīgs. Man liekas, ka pašreiz spēkā esošā redakcija - likuma 33.pants - jau dod tiesības finansu ministram un Ministru kabinetam sakārtot šo uzskaites sistēmu. Un arī tās tiesības, kas ir dotas Valsts kasei likumā “Par budžetu un finansu vadību”, īstenībā jau atrisina to problēmu, ko piedāvā mums sakārtot Starptautiskais valūtas fonds šajā uzskaites un informācijas ziņā.

Protams, es no šīs tribīnes neaicināšu balsot par vienu vai par citu šo priekšlikumu, bet es tomēr domāju, ka ir godīgi pateikt arī tās šaubas, kuras es esmu dzirdējis no pašvaldību vadītājiem, no Latvijas Pašvaldību savienības, no Latvijas Pašvaldību savienības Finansu komitejas. Bet tas, kā ir jābalso, protams, ir katras frakcijas darīšana, taču mans personiskais viedoklis ir tāds, ka uz trešo lasījumu īsti sagatavota šī redakcija tomēr nav, un tā nākotnē var radīt zināmas problēmas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis, otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Vispirms par dzirdēto. Pirmām kārtām es, protams, gribētu vēlreiz akcentēt domu, ka jebkurš kredīts, īstermiņa vai ilgtermiņa, ko ņem pašvaldība, vienmēr tiek saskaņots ar finansu ministru. Ja finansu ministrs saka: “Ņemiet! Atļauju!”, tad arī tiek ņemts, taču, ja viņš saka, ka nedrīkst, tad arī netiks paņemts. Kur vēl ir lielāka atbildība un kur vēl ir lielāka iespēja izsekot šim procesam?

Otrkārt. Par to, ka ir vēlme turpmāk šo likumu saskaņot ar Starptautiskā valūtas fonda prasībām. Jā, atbalstu, un tas ir labi! Taču, runājot par Starptautisko valūtas fondu, protams, ir jāatceras, ko Seska kungs - Liepājas pilsētas domes vadītājs - jums teica, - to, ka jau pašreiz šis likums tomēr nonāk pretrunā ar likuma “Par pašvaldībām” 5. un 7.pantu. Šo pretrunu nevajag radīt apzināti!

Un treškārt. Ja mēs pasakām: “Labi, uz priekšu! To var darīt arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā!”, tad ir jāpasaka arī tas, ka šis likums tomēr ir paliekošs, tas būs saistošs ne tikai šim Ministru kabinetam, bet arī visiem nākamajiem. Un, ja jums varbūt šodien kādam ir pārliecība, ka pietiek jau ar to, ka premjerministrs pasaka, ka viņš labticīgi izmantos sev piešķirtās tiesības, ka viņš ļaunprātīgi tās neizmantos, ka Ministru kabineta noteikumi būs labi pret pašvaldībām, tad, manuprāt, tas nekādā ziņā nav arguments, veidojot likumdošanu! Jums ir jāparedz likumā pilnīgi viss, un jebkurš subjektīvais faktors no likumdošanas maksimāli ir jāizņem ārā. Tāpēc, raugoties no tāda viedokļa, mums ir ļoti konkrēts piedāvājums - subjektīvo faktoru šeit nepieļaut, un mūsu priekšlikums ļauj mierīgi…

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis. … turpināt pašvaldību darbu bez šā subjektīvā faktora.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! 22.panta 1.apakšpunkts tomēr ir jāatstāj spēkā esošajā redakcijā. Tas nav jāmaina!

Otrs. Nav arī saprotams Finansu ministrijas pārstāvja izteiciens, ka Latvijā tagad noteicējs ir Starptautiskais valūtas fonds. Vai tad mēs esam šā fonda kāda apakšnodaļa?

Nav saprotams arī tas, kāpēc mēs visus tos ārzemju mācītājus, kuri te atbrauc un māca, vai tas ir pareizi vai nav pareizi, tik cītīgi uzklausām un iesaistāmies visādos darījumos, kuri ne vienmēr Latvijas ekonomikai nāk par labu.

Taču, ja runājam par šiem finansu uzraugiem un tām pašvaldībām, kuras ir nonākušas bankrotā vai līdzīgi, tad arī pie tā ir vainīga mūsu Finansu ministrija, it sevišķi valdība. Ja mēs paskatāmies Valdemārpili, kur šī pašvaldība ir nonākusi gandrīz bankrotā, toties Finansu ministrija mierīgi 100 tūkstošus latu viņiem iedod. Viņi pārdeva pili tikai tāpēc, lai nopirktu vieglās automašīnas. Un tādu piemēru ir ļoti daudz! Un, ja mums nav spēka kontrolēt ministrijas darbības, kas notiek Latvijā, tad tas vēl nenozīmē, ka mums savs likums ir jāpieskaņo jebkurai prasībai, kuru kāds izdomājis.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, mums ir jāatstāj spēkā 22.panta 1.apakšpunkts tādā redakcijā, kāda tā ir bijusi līdz šim. Tā ir korekta un normāla! Un ir jāpadomā arī par to… Varbūt vajadzētu pakonsultēties, ko tad par to saka Latvijas Pašvaldību savienība. Arī tās izteikumi būtu ņemami vērā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Oskars Spurdziņš... Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - LSDSP frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 19, atturas - 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 17, atturas - 14. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

O.Spurdziņš. 11. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

O.Spurdziņš. 12. - arī Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. 13. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Estas kunga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

O.Spurdziņš. 14. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - ir iestrādāts 15. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 24. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Imigrācijas likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Izskatāmais dokuments nr.4599, likumprojekta reģistra numurs 1298 - likumprojekts “Imigrācijas likums”.

Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets. Ministru kabineta uzdevumā likumprojektu izstrādājusi Iekšlietu ministrija.

Sakarā ar to, ka nepieciešams sakārtot likumdošanu, kas saistīta ar pasēm, ar vīzām, Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi šo likumprojektu. Tā arī prezentēja šo likumprojektu atbildīgajai - Juridiskajai komisijai. Mēs saņēmām arī pārējo komisiju pozitīvas atsauksmes par šo likumprojektu.

Likumprojekts paredz sakārtot, kodificēt, kā arī atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un starptautiskajiem līgumiem un konvencijām regulēt tādus jautājumus, kas saistīti ar vispārīgajiem noteikumiem, vīzām, atteikumu ārvalstniekiem ieceļot Latvijas Republikā, uzturēšanās atļaujām, piespiedu izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā. Tas regulē noteikumus attiecībā uz ārvalstnieku sarakstu, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, kā arī nosaka izdevumus par piespiedu izraidīšanu. Tas nosaka arī pārejas noteikumus.

Juridiskā komisija rūpīgi izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja tā virzīšanu pirmajam lasījumam.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es aicinu atbalstīt minēto likumprojektu, taču mudinu otrajā lasījumā pievērst uzmanību arī tādiem jautājumiem kā garāka termiņa noteikšanai. Mums 26.pantā ir teikts, ka ārvalstnieks, kurš ir pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka laulātais, ir tiesīgs saņemt: pirmo reizi iesniedzot dokumentus, - termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu; otro
reizi - uz četriem gadiem, bet trešo reizi - pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Pēc tam, kad šo likumu gatavoja - un to gatavoja diezgan ilgi -, pasaulē ir notikušas diezgan lielas izmaiņas, un tādas valstis kā Austrija, Apvienotā Karaliste un Dānija ir ieviesušas daudz stingrākus noteikumus, šos pagaidu uzturēšanās termiņus nosakot līdz pat 10 vai 12 gadiem un dažkārt sasaistot tos arī ar valodas zināšanām.

Tāpēc mans priekšlikums ir atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet uz otro lasījumu padomāt, vai nevajadzētu šīs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķirt tikai tajos gadījumos, ja cilvēks, jau uzturoties četrus vai piecus gadus Latvijā, ir ieguvis kaut kādas vidējā vai minimālā līmeņa valodas zināšanas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Imigrācijas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 1.augusts.

Sēdes vadītājs. 1.augusts. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.4146. Līdz šim spēkā esošā Prokuratūras likuma 33.pants savā pirmajā daļā nosaka, ka par prokurora amata kandidātiem par būt personas, kas ieguvušas augstāko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma ir pielīdzināma Latvijas Universitātei.

Ņemot vērā to, ka pēc Prokuratūras likuma pieņemšanas Latvijā ir izveidojusies arī virkne citu likumā noteiktajā kārtībā akreditētu augstskolu, kurās var iegūt Latvijā akreditētu augstāko juridisko izglītību, šī minētā norma ierobežo Satversmē garantētās tiesības un rada negodīgu konkurenci citām augstāko juridisko izglītību sniedzošajām un Latvijā akreditētajām augstskolām.

Tāpēc es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Tas nav saistīts ne ar kādiem finansu papildu izdevumiem un atbilst arī Eiropas Savienības prasībām. Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Augstākās juridiskās izglītības jautājums valstij ir ļoti svarīgs, jo pēc būtības neeksistē kaut kāda vispārēja augstākā juridiskā izglītība. Tā vienmēr ir saistīta ar konkrētām valsts likumdošanas zināšanām un eksāmenu kārtošanu šinī jomā. Līdz ar to runas par ārzemēs iegūtu augstāko juridisko izglītību, par starptautisko tiesību augstāko juridisko izglītību diez vai varētu attiecināt uz tādām svarīgām nozarēm kā tiesa, prokuratūra, advokatūra, notariāts un citām ar tiesu varu saistītām institūcijām.

Šis likumprojekts, protams, no vienas puses, sasaucas ar Satversmes tiesas spriedumu šajā jautājumā, bet tajā pašā laikā es Juridiskās komisijas vārdā griezos pie atbildīgās komisijas, un mēs vienojāmies, ka pareiza taktika būtu tāda, ka mēs Tiesu varas likumā izstrādātu tiesnešiem, prokuroriem un advokātiem vienotus juridiskās izglītības kritērijus, noteikumus, bet pēc tam - pēc šā likuma pieņemšanas - mēs to varētu iekļaut Prokuratūras, Advokatūras un attiecīgi arī citos ar tiesu varu saistītajos likumos.

Tajā pašā laikā gan no Satversmes tiesas sprieduma, gan arī no citām atsauksmēm, ko mēs esam saņēmuši no juridiskās sabiedrības un no augstskolām, izriet vairāki svarīgi momenti, kas ir pasaules - konkrēti kontinentālās Eiropas - juridiskās izglītības un juridisko profesiju starptautiskajā pieredzē un praksē lietojami jēdzieni.

Pirmām kārtām, te nav runa par vispārējo augstāko izglītību, jo tad šādu profesiju varētu realizēt pēc diviem vai trijiem gadiem. Runa ir par otrā līmeņa augstāko juridisko profesionālo izglītību. Tā ir pirmā prasība, kura būtu jāiekļauj šādā likumā.

Otrām kārtām, tādos amatos kāds ir prokurora, tiesneša un advokāta amats, būtu par maz prasīts, lai viņiem būtu tikai vienkārša augstākā profesionālā juridiskā izglītība, pat otrās pakāpes augstākā profesionālā juridiskā izglītība. Šai izglītībai ir jābūt arī akadēmiskai, ar akadēmisko grādu. Tātad tas būtu maģistra vai doktora akadēmiskais grāds.

Šinī laikā, protams, mēs esam šo lietu ieviesuši, ka ir jādod kaut kāds 3 vai 5 gadu pārejas periods, kurā, teiksim, jaunie kandidāti, kuri rēķinās ar karjeru šinī jomā, var attiecīgi viena vai divu mācību gadu laikā - tātad būtu jādomā varbūt par šo īsāko termiņu - varētu iegūt vismaz šādu maģistra grādu. Ar bakalaura grādu vien šajā jomā nepietiek, jo visādā ziņā otrās pakāpes augstākā profesionālā izglītība ir kaut kas vairāk nekā bakalaura izglītība.

Trešām kārtām, mums ir jārunā par to, ka akadēmisks maģistra grāds ir iegūstams šajās akadēmiskajās iestādēs. Šādas izglītības iestādes tiek akreditētas likumā noteiktajā kārtībā, un šīm izglītības iestādēm ir izvirzītas paaugstinātas prasības pret pasniedzēju sastāvu. Taču arī tas būtu risināms Tiesu varas likumā.

Un trešais un vispēdējais. Mana pārliecība ir tāda - un to rāda, teiksim, arī tuvāko lielo valstu - Francijas un Vācijas - pieredze, kā arī citu Eiropas reformu valstu prasības -, ka šo juridisko profesiju jomā, kāds ir tiesneša, prokurora un advokāta amats, ir jābūt paaugstinātām prasībām, nevis vienkārši juridiskajai izglītībai. Te jābūt pat augstākajai profesionālajai izglītībai, varbūt pat maģistra grādam. Un tomēr tā tiek iegūta universitātes tipa augstskolās.

Arī mūsu Izglītības likums regulē un precīzi nosaka, kuras augstskolas un kādā kārtībā kaut ko dara. Ne vienmēr to izsaka augstskolas nosaukums, tā tiek atzīta ar izglītības ministra attiecīgajā kārtībā pieņemtu lēmumu par universitātes tipa augstskolu, un tādā veidā kopumā rezumējot, es redzu, ka tiesneša, prokurora un advokāta izglītībai ir jābūt otrā līmeņa augstākajai, juridiskajai, profesionālajai izglītībai ar akadēmisko maģistra vai doktora grādu, kas iegūts universitātes tipa augstskolā, jo lemt par cilvēka notiesāšanu vai nenotiesāšanu, par cilvēka īpašumu un tā tālāk, var tikai šādā veidā izglītoti juristi.

Es nebūt nesaku, ka vesela rinda dažādu saimniecisko augstskolu, kuras ir pieķērušas sev klāt finansu uzlabošanai arī juridisko izglītību, ka tās ir sliktas un ka šie juristi nevar strādāt. Viņi var strādāt, un viņi jau strādā attiecīgi pašvaldībās un citās valsts institūcijās, viņi var strādāt dažādos citos tiesu sistēmas amatos, kur ir nepieciešama juridiskā izglītība, viņi var būt, teiksim, par prokuroru palīgiem, kā to nosaka likums, un tā tālāk. Uz to mums ir jācenšas, jāvirzās, bet visādā ziņā cienījamo kolēģu izstrādātais un, kā es saprotu, labi gribētais... Satversmes tiesas prasības izskatīšanas laikā iesniegtie likumprojekti, no kuriem viens tātad ir Aizsardzības un iekšlietu komisijā, bet divi ir Juridiskajā komisijā, pirmām kārtām prasa savstarpēju koordinēšanu.

Un otrām kārtām, ja mēs tomēr palasām to, kas ir pateikts Satversmes tiesas spriedumā, tad viss tas, par ko es runāju - par augstākām prasībām, par akadēmiskuma prasībām, par universitātes juridiskās izglītības prasībām -, jau izriet arī no Satversmes tiesas sprieduma. Tādēļ šī problēma ir daudz nopietnāka, nekā šobrīd tiek piedāvāts ierakstīt šajā likumprojektā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Runājot par šo priekšlikumu, jāsaka, ka šeit, parlamentā, šis priekšlikums nav parādījies pirmo reizi. Valdošās koalīcijas partijas vairākkārt ir noraidījušas šāda rakstura priekšlikumus gan Prokuratūras likumā, gan arī citos likumos, un šī diskriminējošā norma, kas pastāvēja līdz šim, ka Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā iegūtā juridiskā augstākā izglītība ir jāapstiprina Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, saņemot tās atzinumu, pašlaik, pateicoties nevis parlamenta deputātiem, bet Satversmes tiesai, beidzot ir atzīta par neatbilstošu Satversmei.

Var runāt par to, ka tas ir jāmaina arī citos likumos, varētu būt runa par Tiesu varas likumu vai kādu citu likumu, bet šinī gadījumā Satversmes tiesa savu lēmumu ir pieņēmusi. Parlamenta uzdevums ir mainīt šo situāciju pēc iespējas ātrāk, un tāpēc šajā nolūkā ir tapis konkrētais deputātu grupas piedāvājums. Paldies Aizsardzības un iekšlietu komisijai, kas ir izpratusi to, ka 33.pants konkrētajā likumā ir jāmaina, gan pamatojoties uz deputātu pieprasījumu, gan arī uz Satversmes tiesas lēmumu.

Lūdzu atbalstīt šā likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Nenoliedzami, uz nākamo lasījumu ir jābūt mazliet precizētai redakcijai.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā... Neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

A.Kiršteins. Pirmdiena, 12.augusts.

Sēdes vadītājs. 12.augusts. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1283 - likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

1.priekšlikumu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 2. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 3.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. Arī 4.priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Netiek atbalstīts.

S.Golde. 5. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 6. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 7.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 8.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 9.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

S.Golde. Un arī 10.priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

S.Golde. Termiņš - 12.jūlijs, lūdzu, kolēģi!

Sēdes vadītājs. 12.jūlijs. Nav iebildumu.

S.Golde. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Aicinu pašlaik parunāt par karogiem - par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu””. Tas ir likumprojekts nr.4129.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo likumprojektu un atzina Ministru kabinetā izstrādātos priekšlikumus par pamatotiem. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šie priekšlikumi ir virzīti galvenokārt uz to, lai arī Ministru kabineta locekļiem - ministriem paredzētu tiesības izmantot savus simbolus karoga standarta veidā.

Šo likumprojektu pirmajā lasījumā ir atbalstījusi arī Saeimas Juridiskā komisija, vēršot uzmanību uz attiecīgo karogu vēsturiskajiem aspektiem un tradīcijām. Tā aicināja atbildīgo komisiju izpētīt, vai karogu un simbolu lietošana bija kodificēta un kā tā tika regulēta vienā vai dažādos normatīvajos aktos.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ņēma vērā šos Juridiskās komisijas priekšlikumus un aicina Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai tālāk varētu sekmīgi darboties likumprojekta izstrādē.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pagājušajā Saeimā strādāju Juridiskajā komisijā, un tad mēs gatavojām likumus par Latvijas simboliem. Bija vairāki likumi - par valsts ģerboni, par valsts karogu un par valsts himnu.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo tas, piedodiet, savā ziņā velk uz deģenerātismu. Tā ir kaut kāda ierēdniecība, kas grib sev kaut ko producēt. Jūs palasiet, ko te piedāvā! Es brīnos, ka Bērziņa kungam un Ministru kabinetam nav citu lietu, ar ko nodarboties. Man ir kauns par tādu Ministru kabinetu! Varbūt tos likumprojektus, kuri attīsta ekonomiku, tautsaimniecību, bieži vien “marinē” mēnešiem vai pat gadiem ilgi, turpretī šādu marasmu “izdzen cauri”, piedodiet, nedēļas laikā.

Palasīsim, ko mums piedāvā! Es brīnos, kā komisijas pārstāvjiem mute vērās šādu likumprojektu prezentēt Saeimai. Tātad galvenais papildinājums: “Ministram ir tiesības lietot ministra simbolu. Ministra simbola aprakstu un tā lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” Tātad Latvijā katrs Ministru kabinets noteiks Kalvīša vai tur, piedodiet, Kristovska ministra simbolu. Ja tagad, lūk, būs Požarnova simbols un, ja Požarnova kungs aizies no Ministru kabineta, tad viņš laikam aiznes prom savu simbolu, tad nāks nākamais, teiksim, Jaksona kungs, kas atkal kaut ko simbolizēs. Mēs jau taisām kaut kādu… tātad ministrs ir simbols… Piedodiet, bet simbols ir valsts vai simbols ir valsts augstākie… himna un ģerbonis. To es saprotu! Tātad katrs ministrs kaut ko producēs. Tad mēs tālāk ierakstīsim kārtību, kādā būs izgatavojams ministra simbols un kā tiks tiražēts tā attēls. Un noteiks to attiecīgais ministrs.

Es nenervozēju, Juri! Tātad iedomāsimies, ka tas pats Kristovskis pateiks, ka viņa simbols ir viņa portrets, ka viņa portrets Aizsardzības ministrijai ir jātiražē tanī un tanī firmā un tādā un tādā kopskaitā.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo marasmu neatbalstīt! Es aicinu to noraidīt un arī Saeimai tālāk ar šo lietu nenodarboties. Nav jābūt ministriem… Tad tālāk tādi būs valsts sekretāriem, parlamentārajiem sekretāriem, arī katram… Viņi kļūs par simboliem! Un vēl piedevām man ir arī bail, ja tas ministrs būs kļuvis jau par simbolu… tad ir arī jāieraksta, kāds gods ir jāizrāda katram simbolam. Arī Krimināllikumā ir jāieraksta katra ministra simbola aizskārums, un, nedod Dievs, ja kāds atļausies tam simbolam uzspļaut. Piedodiet!

Es aicinu neatbalstīt, un man ir kauns, ka komisija tādu priekšlikumu izvirza tālākajiem lasījumiem.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ālēšanās, kas attiecas uz valsts karogu, tik tiešām notiek vairāk nekā vajag. Tas ir pirmais.

Otrais. Tas pats attiecas arī uz ģerboni. Mēs tik tiešām necienām šos divus galvenos savas valsts simbolus. Vai tagad jūs varat iedomāties, kāds karogs būs ministram bez portfeļa, ar portfeli, īpašu uzdevumu ministram un otram īpašu uzdevumu ministram? Kā tad mēs tos veidosim un kurā vietā tad tie tiks izkārti? Un kas tad tur notiks?

Visā pasaulē valstis izmanto tikai vienu valsts karogu. Ja reiz mēs braucam mācīties, tad aizbrauciet uz Amerikas Savienotajām Valstīm un paskatieties! Tur nav katrai ministrijai savs karogs! Tā nav arī citās valstīs. Mums tagad jau parādās ķeizari ar nelielām kņazistēm, kurām arī savā laikā bija karogi, un tagad mēs tās sāksim atdarināt. Ir jāsaprot viens: Latvijā ir viens karogs - sarkans ar baltu svītru pa vidu, un nevajag izdomāt kaut ko jaunu.

Attiecībā uz ģerboni. Arī to vajag cienīt, nevis līmēt uz alus pudelēm vai kurā katrā vietā, kur vien ienāk prātā un ko kāds ir izdomājis. Tie ir tik tiešām… Ja mēs cienām savu valsti, tad vajag arī karogu un ģerboni cienīt un nevajag ar to ālēties.

Un vēl arī tas, ka šie naktīs norautie un saplēstie karogi rēgojas pie skolām… Arī tā nav cieņa pret karogu! Arī šajā gadījumā mēs pārsteidzāmies. Ir jānosaka laiks, no kura līdz kuram karogam ir jābūt izkārtam, bet nevis tā, ka tas tur karājas visu nakti un ar to kāds var ālēties. (Starpsauciens: “Leonam ordeni!”)

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, informēju, ka ir saņemts desmit deputātu ierosinājums - turpināt sēdi bez pārtraukumu, līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 20. Priekšlikums atbalstīts.

Nākamajam vārds debatēs Modrim Lujānam. Viņš runās otro reizi.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es savu viedokli par šo “talantīgo” projektu jau izteicu, bet es gribu pastāstīt vēl dažus interesantus faktus.

Kad mēs bijām Ķīnā, mēs apmeklējām… Un izrādās, ka Ķīnas impērijā senos laikos bija tā, ka tikai imperatoram bija tiesības uz zelta drakonu, un šim zelta drakonam bija seši pirksti. Tad nu arī šie mazie mandarīni, būdami tādi nenovīdīgi cilvēciņi, arī visu laiku mēģināja pa klusām uzlikt virs savām pilīm tos drakonus. Un par to, ja kādam parādījās jau zelta drakons, viņam nocirta galvu. Taču tad viņi izdomāja kaut ko daudz viltīgāku… Un tad, lai viņiem, teiksim, nenocirstu galvu, tad viņi krāsoja tos drakonus dažādās krāsās. Un viņiem bija vēl viens apspiestības elements - viņu drakoniem bija jābūt mazāk pirkstu, tiem bija tikai trīs pirksti, bet nevarēja būt seši. Tad nu man liekas, ka arī mūsu ministri šodien ir pārņēmuši šo Ķīnas mandarīnu tradīcijas. Ķīnā gan bija impērija, bet mums ir tādi mazāki un kautrīgāki… Un tad nu viņi producēs savus mazos karodziņus, uzskatīs sevi par simboliem, un būs tā, ka viņiem patiešām nebūs kā lielajiem seši pirksti, bet būs tikai trīs pirksti.

Tā ka patiešām mēs varam iet Ķīnas ceļu, un darīsim tā, lai katram mandarīnam tiek pa vienam simbolam, un piedevām vajadzētu vēl likumā ierakstīt, ka viņam tas pieder uz visu mūžu, lai arī pēc tā perioda, kad viņš ir bijis ministrs, viņš varētu savu simbolu pavairot un pelnīt labu naudu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. Vēlaties runāt? Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī es domāju, ka Ministru kabinets, iesniegdams precīzi šādu likumprojektu, tomēr ir nedaudz pārsteidzies. Tanī pašā laikā, cik man ir zināms, tad starptautiskā prakse ir tāda, ka atsevišķiem ministriem ir šāds atsevišķs simbols. Un pamatā tie ir aizsardzības ministri, jo viņiem ir atsevišķi standarti jeb simboli, kā mēs tos saucam.

Tāpēc mans ierosinājums būtu komisijai tomēr rūpīgi izvērtēt, vai visiem ministriem šādi simboli ir vajadzīgi. Es personīgi uzskatu, ka ne. Un tāpēc varbūt, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, vajadzētu vēlreiz papētīt, kāda ir starptautiskā prakse. Un, ja tiešām prakse ir tāda, ka aizsardzības ministram izņēmuma kārtā ir šāds simbols, tad to varētu arī atbalstīt. Bet es arī uzskatu, ka visiem ministriem šādi atsevišķi standarti jeb simboli nebūt nav vajadzīgi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl aiz visa tā stāv firma, kura izgatavo karogus. Un, protams, Latvijā ir ļoti daudz skolu, pie kurām visu gadu tiek izkārts karogs. Tas nolietojas, un to vajag laiku pa laikam nomainīt. Un tas maksā diezgan lielu naudu! Jūs aizejiet uz veikalu un paskatieties, cik maksā karogs! Un, protams, jebkura firma, kura ir uzņēmusies šo godu izgatavot karogus, cenšas vairāk pelnīt. Tāpēc jau nav nekāds brīnums, ka katrs ministrs tagad sev izdomās kādu jaunu karogu.

Taču es jums vēlreiz atgādinu: kādi tad būs karogi īpašu uzdevumu ministriem - Zīles kungam un Krūmiņa kungam? Kā tad viņus atšķirs? Un kāds būs karogs finansu ministram? Interesanti būtu zināt, ko labklājības ministrs zīmēs uz sava karoga?

Priekšlikums ir ļoti nekorekts, un tas nav atbalstāms! Ja mūsu premjeram vairs citur nav kur likt naudu, kā vien izgatavot karogus, tad tas ir nožēlojami. Mums atkal ir ienācis kārtējais diezgan apšaubāmais dokuments.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamais kolēģi Leon Bojār! Tie “lielie” karogi, par kuriem jūs runājāt, saskaņā ar pašreiz spēkā esošo 1995.gadā pieņemto likumu “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu”, nav lielāki par A-4 formāta lapu, un tas nebūt nenozīmē, ka, teiksim, arī ministriem, kuriem varētu būt šie simboli karogu vai standartu veidā, būtu nepieciešams simtiem tūkstošu un vēl vairāk karogu... (No zāles dep. L.Bojārs: “Apskaties, kāds ir karogs!”) Runa ir par valsts karogu jūsu interpretācijā...

Cienījamie kolēģi! Šeit daudz tika runāts par šo likumprojektu. Es līdzīgi kā Ābiķa kungs aicinu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai turpinātu ļoti uzmanīgu un mērķtiecīgu darbu pie šā likumprojekta tālākās izstrādes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 21. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Dambergs. Ņemot vērā kolīzijas pirmā lasījumā sakarā, es aicinu priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 1.septembrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies!

G.Dambegs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 20.jūnija sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” trešajam lasījumam.

Tātad par priekšlikumiem.

1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kas pēc būtības ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Diemžēl jāatzīmē, ka šis likumprojekts nav sagatavots tā, lai tas būtu pietiekami pārskatāms, un tāpēc es aicinu visus kolēģus uzmanīgi sekot tā izskatīšanai. Ja mēs atbalstām Juridiskā biroja priekšlikumu, tad īsti nav skaidrs, vai likumā paliek tāds jēdziens kā sabiedriskās un politiskās organizācijas. Pašreizējā 5.panta sestā daļa skan tā, ka valsts drošības iestāžu amatpersonām ir aizliegts tieši vai pastarpināti rīkoties politisko partiju, organizāciju, kustību vai personu interesēs, iesaistīties valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, prokuratūras un tiesu iestāžu, kā arī sabiedrisko, politisko un reliģisko organizāciju darbībā, lai tās ietekmētu vai iespaidotu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams noziegumu un valsts drošības apdraudējumu novēršanai vai atklāšanai.

Diemžēl 4.ailē mums parādās tas, ka mēs 6.pantā izslēdzam vārdus “sabiedrisko, politisko”, bet 6.ailē parādās tas, ka mēs aizstājam 5.panta sestajā daļā vārdus “reliģisko organizāciju darbībā” ar vārdiem “reliģisko organizāciju un uzņēmumu darbībā”. Es tādā gadījumā gribētu no komisijas priekšsēdētāja dzirdēt, vai likumā paliek šī doma, ka valsts drošības iestāžu amatpersonām nav tiesību iejaukties tieši vai pastarpināti un darboties, un ietekmēt sabiedriskās un politiskās organizācijas, jo, diskutējot arī ar juristiem, atvainojiet, mums pagāja 2 stundas, kamēr mēs nonācām pie kaut kāda kopsaucēja. Tātad te ir jābūt kopējam jēdzienam un kopējai izpratnei.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Ādamsona kungs, es apstiprinu, ka likuma 5.pantā paliks iekšā šīs sabiedriskās un politiskās organizācijas. Un tikai labajā pusē tabuliņā ir šīs izmaiņas tekstā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Ir jābalso! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 16. Priekšlikums ir atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 5. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 5.priekšlikumu.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! No šīs tribīnes mēs ļoti daudz un bieži esam diskutējuši par to, ka tiesu varai, tiesām, Valsts kontrolei un prokuratūrai budžets būtu jāapstiprina Saeimai. Tam nav jāiet cauri Ministru kabinetam! Un tādā veidā mēs panāktu attiecīgo iestāžu neatkarību.

Tagad, izsvītrojot tekstu, ka Valsts drošības iestāžu padome izstrādā valsts drošības iestāžu budžeta projektu un iesniedz to Saeimas Nacionālās drošības komisijai, mēs atgriezīsimies pie agrākās situācijas, ka Finansu ministrijas ierēdnis koriģēs un noteiks, kāds būs attiecīgās valsts drošības iestādes finansējums. Vai tas būtu prāta darbs? Par kādu tad valsts noslēpumu mēs runājam, ja likumā “Par valsts noslēpumu” ir noteikts, ka valsts drošības iestāžu budžets ir valsts noslēpums? Kāpēc ir jāiet šis garais, sarežģītais ceļš un jāizslēdz norma, ka budžeta projekts tiek iesniegts tiešā ceļā Saeimas Nacionālās drošības komisijai? Tas man absolūti nav saprotams.

Es aicinu neatbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto redakciju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Kolēģi! Nacionālās drošības likumā pēc būtības jau ir noteikta šī procedūra, kādā veidā tiek apstiprināts valsts drošības iestāžu budžets, un šinī gadījumā šī norma faktiski jau dublējas. Tas ir viens.

Otra lieta - par procedūru. Principā jau arī valsts drošības iestāžu budžetus izskata Nacionālās drošības padome, un, tā kā tie, protams, tiek iesniegti Ministru kabinetā (no zāles dep. J.Ādamsons: “Bet viņi nāk no Finansu ministrijas!”), tos izskata arī Finansu ministrija. Līdz šim nav bijis nekādu problēmu ar valsts drošības iestāžu budžeta apstiprināšanu.

Lūdzam atbalstīt 5. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 7. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Kudums. 6. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja 7. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtajam 8.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 9. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 10. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 10.priekšlikumu.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, pievērsiet uzmanību 10.priekšlikumam!

Diemžēl jāpaskaidro, ka objektīvu iemeslu dēļ es nevarēju piedalīties likumprojekta apspriešanā otrajā lasījumā. Un ko tad mēs esam iebalsojuši otrajā lasījumā? Es lūgtu jūs ļoti nopietni ar to visu iepazīties! Pašreiz ar šo likumu mēs piešķiram valsts drošības iestādēm ekskluzīvas tiesības iejaukties ikviena privātajā dzīvē, arī privāto uzņēmumu darbībā.

Uzmanīgi izlasīsim šā panta 3.punktu: “savas kompetences ietvaros pēc drošības iestādes vadītāja pieprasījuma brīvi iepazīties, piekļūt un saņemt reģistrētās datu bāzēs esošo visu veidu informāciju, kuras reģistrācija noteikta normatīvajos aktos, neatkarīgi no tās piederības. Iepazīšanās ar šo informāciju, piekļūšana tai un tās saņemšana jānodrošina pieprasītajā apjomā, režīmā bez maksas.” Tas skar arī privātuzņēmējus. Un tāpēc es jūs visus aicinu neatbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Bet ko mēs esam iebalsojuši otrajā lasījumā? 8.punkts paredz: “savas kompetences ietvaros saņemt bez maksas nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus par personām sniegtajiem pakalpojumiem, to skaitā informāciju no informācijas resursu un tehnisko resursu turētāja par personu sazināšanos, izmantojot pastu, telegrāfu, telekomunikāciju un datu pārraides tīklus; [..].” Tas nozīmē: ja kāds aiziet uz veikalu, tad valsts drošības iestādes amatpersonai ir tiesības aiziet uz to veikalu un tūlīt pieprasīt informāciju - ko tad jūs esat nopircis. Ir tiesības pieprasīt informāciju arī no komercbankām, un tā tālāk. Par kādu komercnoslēpumu un privātās dzīves aizsardzību mēs vispār runājam? Turklāt šis likums noteikti ir jāskata kontekstā ar diviem pārējiem likumiem, jo ir paredzēts gan paplašināt Satversmes aizsardzības biroja tiesības, gan arī izdarīt izmaiņas Operatīvās darbības likumā. Uz kādu valsti mēs ejam? Kam mēs gribam papildus piešķirt tiesības iejaukties jebkuras amatpersonas, jebkuras personas privātajā dzīvē? Man nav pieņemama tāda nostāja. Pret to, ka valsts drošības iestādes var bez maksas iepazīties ar visu informāciju, kura ir valsts un pašvaldību institūciju rīcībā, nav nekādu iebildumu. Taču, ja tā pati problēma tiek uzlikta - un kā pienākums tiek uzlikta - arī visiem privātuzņēmumiem, visām privātpersonām, tad, atvainojiet, rodas jautājums - kas apmaksās viņu darbu? Jebkurš darbs maksā kaut kādu naudu. Vai mēs tiešām ejam uz totalitāru valsti vai tomēr veidojam demokrātisku un tiesisku valsti? Un, no šā viedokļa, es nevaru nedz piekrist 3.punktam, nedz arī atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Tas ir absurds pēc būtības. Bijusī PSRS Valsts drošības komiteja un ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde nobāl to tiesību priekšā, kādas mēs piedāvājam mūsu specdienestiem.

Kolēģi! Es aicinu jūs visus apdomāties un nosūtīt šo likumprojektu atpakaļ uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju, lai likumprojekts tomēr tiktu sagatavots daudzmaz normāls.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es aicinu bez liekām emocijām palūkoties, kādas tad ir 19.pantā, spēkā esošā likuma 19.pantā, noteiktās valsts drošības iestāžu amatpersonu tiesības. 19.panta 2.punktā, ko mēs precizējām, tik tiešām ir runa par brīvu iepazīšanos ar visu veidu valsts un pašvaldību informācijas nesēju, elektronisko banku, kartotēku, arhīvu materiāliem un citiem dokumentiem neatkarīgi no izmantošanas lieguma. Mēs pieņēmām 2.punkta grozījumu otrajā lasījumā, un šeit faktiski ir precizēts
teksts - ir pasvītrots, ka šī informācija tiek saņemta bez maksas. Tas arī būtībā bija šo grozījumu centrālais jautājums, jo valstī ir dažādi reģistri, teiksim, zemesgrāmatas un citi, kuri, protams, tiek darbināti īpatnā režīmā un par kuru izmantošanu attiecīgi ir jāmaksā arī dažām publiskām institūcijām, ja tas tiek izmantots attiecīgajām vajadzībām.

Taču, cienījamie kolēģi, mūsu valsts pamatlikuma 116.pants nosaka, ka valsts drošības jautājumos dažādas tiesības, to skaitā cilvēktiesības, var tikt ierobežotas, tām ir jābūt samērīgām ar to mērķi.

Un, kā mēs redzam, mēs šeit precizējām 2.punktu. Pēc tāda paša principa tagad atbildīgā komisija ir precizējusi arī 3.punktu.

Taču es vēl par 2.punktu gribētu piebilst, ka šī bezmaksas informācijas saņemšana tomēr nav absolūta, tā tiek saistīta ar katru konkrēto speciālo likumu. Tātad, ja šo likumu mēs uzskatām par vispārēju likumu, kas valsts drošības iestādēm dod tiesības saņemt šādu informāciju, tad ir mums arī vesela rinda speciālo likumu, kuri, protams, bieži vien to neiedala pēc tā principa: valsts un pašvaldību informācija vai privātā informācija, vai jaukta informācija; tur ir noteikta sava specifiska kārtība kaut kādiem speciāliem informācijas veidiem.

Taču gan 2.punkts, gan 3.punkts attiecas uz šo speciālo informāciju. Ja ir noteikts, ka attiecīgu informāciju (teiksim, no bankām, kredītiestādēm informāciju par kaut kādiem kontiem) var saņemt tikai krimināllietās un ar attiecīgu prokurora pieprasījumu vai… nu, es pieļauju iespēju, ka nākotnē mūsu izcilie jaunā Kriminālprocesa likuma izstrādātāji ieviesīs šādos gadījumos tiesas sankcijas… Es domāju, ka pirmais jautājums, kas stāv rindā, attiecas uz tādu jaunu procesuālu darbību, kāda ir sankcijas saņemšana piekļūšanai pie bankas konta. Tātad tā ir tiesnešu sankcija, un tātad tur būs arī noteikta šī kārtība… Tā ka šobrīd tas ir par banku informāciju pateikts, ir zināma kārtība… Tātad ir jāsaņem attiecīgs pieprasījums no kompetentas personas, šinī
gadījumā - nevis no valsts drošības iestādes, bet no prokurora, un nevis operatīvajā lietā, kā šeit ir… Tātad visa vispārējā informācija ir noteikta. Taču tas tiek prasīts un saņemts tikai krimināllietas ietvaros.

Un tāpat to nosaka arī šī daļa - 3.punkts -, kuras mērķis tātad ir runāt par dažādām privātām datu bāzēm. Ir skaidrs, ka šāda informācija ir jāsaņem valsts drošības iestādēm. Mūsu valsts drošība ir prioritāra attiecībā pret cilvēktiesībām, tātad šāda informācija ir jādod attiecīgajā režīmā un bez maksas.

Es atgādināšu, ka vecais 3.punkts tik tiešām bija strīdīgs no cilvēktiesību un juridiskā mehānisma viedokļa, jo vecajā 3.punktā bija teikts: brīdināt personas un pieprasīt, lai tās izbeidz prettiesiskas darbības, kas vērstas pret valsts drošību. Protams, mēs to punktu nokritizējām un pēc Juridiskās komisijas priekšlikuma izņēmām ārā. Tā ka šeit viss ir labi.

Manuprāt, ir pareizi, ka tiek noteiktas šādas precīzas savstarpējas attiecības starp valsts drošības iestādēm un ne tikai valsts un pašvaldības subjektiem, bet arī privātajiem subjektiem. Es šeit, sēdē, izsaku savu viedokli. Es tā arī to likumu saprotu, ka visos speciālajos gadījumos tiek izmantota parastā speciālā kārtība, kas attiecas uz bankām, uz dažādiem publiskiem reģistriem, no kuriem nevar izņemt dažādus dokumentus vai kuriem ir speciāla kārtība, un uz notariālo noslēpumu; attiecībā uz visām šīm lietām tā kārtība paliek spēkā. Neviens nedod - un nav arī līdz šim devis un nav iecerējis ar šādiem grozījumiem dot - attiecībā uz valsts drošības iestādi šādus priekšlikumus, kuri te nav ierakstīti.

Tā ka es to likumu izprotu tā, un tā tas arī ir saprotams.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

L.Muciņš. Es domāju, ka nav pamata iebilst pret šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs visu laiku sakām, ka Latvija ir tiesiska valsts un ka pie mums viss notiek likumu ietvaros. Taču tagad lasām 3.punktā ierosināto labojumu: “savas kompetences ietvaros pēc drošības iestādes vadītāja pieprasījuma...” Tātad pēc drošības iestādes vadītāja pieprasījuma varēs darīt visu, kas vien ienāks prātā! Vai mums ir pilnīga uzticība mūsu valsts drošības iestādēm? (Starpsaucieni: “Nevajag! Nevajag!”) Kas notiek policijā? Es domāju, ka man nevajag jums sniegt komentārus. Vai policijā ir informācijas noplūde? Diemžēl ir! Un ir arī kuriozi gadījumi. Kā jūs atceraties, nesen presē parādījās informācija, ka mūsu policijas darbinieki interesējušies avīzes redakcijā par to, no kurienes avīze ir saņēmusi dokumentus par darbībām, kuras notiek Labklājības ministrijā un kuras saistītas ar zāļu tirdzniecību. Kas izmantos iegūto informāciju un kā labā? Ja jau mēs līdz pat šim laikam nevarējām neko paveikt korupcijas apkarošanā un ja jau pie mums vēl līdz pat šim laikam zeļ narkobizness un viss, kas saistīts ar visdažādākām preču piegādēm - legāli, nelegāli... un arī viss pārējais... Tātad ir skaidrs, ka šī informācija tiks izmantota diemžēl pavisam citām vajadzībām. Kas notiks, ja šī informācija tiks izmantota ļaunprātīgi? Un kas atbildēs par šīs informācijas noplūdi? Un kur tad ir cilvēktiesību ievērošana? Kur ir tiesu vara? Tikai tiesu vara - bet ne iestādes vadītājs! - var noteikt, vai var to veikt vai nevar to veikt. Kur ir prokuratūra? Kāpēc mēs neredzam, ka te būtu ierakstīts vārds “prokuratūra”? Vai tad pie mums ir kāda karadarbība, ka mums ir jāievieš šāds speciāls likums? Un kā tad mēs aizsargāsim mūsu valsts iedzīvotājus? Jūs taču ļoti labi zināt, ka Latvijas iedzīvotājs nav Latvijā aizsargāts! Viņš nav aizsargāts, un ar viņu notiek visdažādākie brīnumi. To ļoti labi nodemonstrēja notikumi Privatizācijas aģentūrā. Tie notikumi to ļoti labi parāda! Teica, ka Privatizācijas aģentūra esot tāda iestāde, kurā viss noritot normāli, bez jebkādiem ekscesiem, un ka tur viss esot kārtībā, un ka tur esot pilnīga pārraudzība un “caurspīdība” (mēs zinām, kā notiek ar finansu līdzekļu izmantošanu!), un ka darbinieki esot ļoti korekti un labi strādājot, taču tagad izrādās, ka tur viss ir otrādi. Diemžēl! Un tā tas notiek ne tikai Privatizācijas aģentūrā, bet arī citās iestādēs.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, nevar te atstāt šādu labojumu, ka valsts drošības iestādes vadītājs var darīt visu to, ko viņš vēlas, vai ka viņš var rīkoties saskaņā ar to, ko viņam, kā saka, “piespēlēs” vienu otru reizi nezināšanas dēļ. Diemžēl to atbalstīt nevar!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - otro reizi.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu Muciņa kungu kā politiķi, bet nesaprotu viņu kā advokātu, tāpēc ka cilvēktiesības ir jāievēro! Jā, tās var sašaurināt, bet ne jau nu tādā apjomā, ka mūsu valsts drošības iestādes varēs nekontrolēti pārbaudīt visu, ko vien gribēs... kas vien ienāks prātā.

Muciņa kungs! Ja tas notiktu operatīvās pārbaudes vajadzībām, ja tas notiktu operatīvās izstrādes lietas ietvaros, tad nebūtu nekādu problēmu. Taču šis attiecīgais pants to neparedz! Tas paredz absolūtu iespēju iepazīties ar visa veida informāciju. Absolūti visa veida informāciju! Es jau iepriekšējā uzstāšanās reizē teicu, ka šie likumi jāapskata visi kopā. Paskatīsimies uz jau pieņemto Satversmes aizsardzības biroja likuma 3.¹ pantu: “Satversmes aizsardzības birojam, izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības ietveros veicot Operatīvās darbības likumā noteiktās darbības pasākumus sevišķā veidā, nav nepieciešams saņemt tiesneša akceptu, bet pārējos gadījumos - prokurora akceptu. Uzraudzību pār šo darbību atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori likumā noteiktajā kārtībā.” Tas nozīmē, ka veic sevišķā veidā visus pasākumus - noklausīšanos, izsekošanu, pasta kontroli, elektroniskā pasta kontroli, iekļūšanu dzīvoklī. Operatīvās darbības likumā mēs paredzam, ka iekļūšana dzīvoklī... pat nav jābūt operatīvās izstrādes lietai, lai nelegāli iekļūtu tur. Respektīvi, atkal tas notiks bez prokurora un tiesneša akcepta. Uz kādu valsti mēs ejam, kolēģi? Es aicinu neatbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - otro reizi.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka strīds šoreiz ir absolūti nevietā. Ievērojiet, kā izveidotas 19.panta visas rindkopas:

1) “savas kompetences ietvaros”;

2) “savas kompetences ietvaros”;

3) “savas kompetences ietvaros”.

Mēs noteikti pieņemsim Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto un atbalstīto 11.priekšlikumu, ka šī informācija izmantojama tikai operatīvās un kriminālprocesuālās darbības ietvaros. Es gan īsti nezinu, kā to varēs izmantot kriminālprocesuālajā darbībā. Acīmredzot tas attieksies tikai uz Drošības policiju, jo SAB jau vairs nav šīs kriminālprocesuālās darbības subjekts. Tātad pirmām kārtām tas jautājums saistīts ar kompetenci.

Otra lieta. Ādamsona kungs, jūs esat Nacionālās drošības padomes loceklis, un tad nu esiet tik laipns un saskaņā ar likumu ejiet tur un kontrolējiet, un skatieties, kas tad notiek tajās iestādēs! Jo pēc jūsu runas noklausīšanās, man ir radusies tāda sajūta, ka Nacionālās drošības komisija vairāk uzticas dažādiem vadītājiem un tos aicina šeit, un tos es te šad un tad satieku. Taču derētu arī kaut kāda tāda konkrēta kontrole - gan statistiska, gan faktiska, gan izlases veida kontrole - pār to, kur tad tie darbinieki ir staigājuši, ko tad viņi ir ārpus savas kompetences darījuši, vai viņi ir kaut kādu kriminālu grupējumu vai kaut kādu politisku spēku interesēs ņēmuši kaut kādu informāciju un kur viņi ir to likuši. Tad arī runāsim ar konkrētiem piemēriem.

Mums nav pamata neatbalstīt šādu precizētu un noslīpētu redakciju, jo būtībā tā ir redakcija, kas izriet no parastās policijas un Kriminālpolicijas kompetences - savākt visa veida...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

L.Muciņš. ... informāciju par lietu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienītie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu tam, ka valsts drošības interesēs ir jāļauj speciālajiem dienestiem bez maksas iepazīties ar visu šo informāciju, taču man tomēr simpātiskāka šķiet otrā lasījuma redakcija, jo otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā ir teikts, ka iepazīšanās ar informācijas nesēju materiāliem un piekļūšana tiem ir nodrošināma pieprasītajā režīmā un apjomā un bez maksas. Tātad - ko nozīmē piekļūšana pieprasītajā apjomā un režīmā? Iedomājieties, - Latvijas Ārstu biedrībā ierodas cilvēks, kas uzrāda apliecību un saka: “Man, lūdzu, pirmdienā no pulksten tikiem līdz tikiem ļaujiet iepazīties ar visu sertificēto ārstu materiāliem!” Lūdzu, nāciet un strādājiet!

Taču trešā lasījuma redakcijā ir teikts, ka ne tikai piekļūšana šai informācijai, bet arī tās saņemšana jānodrošina pieprasītajā apjomā un režīmā. Tas nozīmē, ka var atnākt un pateikt: “Lūdzu, reizi mēnesī dosiet man izdrukas, kurās norādīti vārdi un uzvārdu un personu kodi, kā arī tas, kad un kur, un cikos...” Tas nozīmē, ka tādā gadījumā tai sabiedriskajai organizācijai tiek uzlikts par pienākumu attiecīgi strādāt un iesniegt šādas atskaites. Un tas nozīmē, ka viņiem tomēr būs ekskluzīvas iespējas un ka viņu dēļ... nu kā lai saka... nu, protams, lai šo pienākumu pildītu, būtu kāds cilvēks jāalgo, kas to dara.

Es vairāk sliecos atbalstīt otrajā lasījumā pieņemto redakciju, jo pēc būtības tas ir tieši tas pats. Tātad piekļūšana ir jānodrošina bez maksas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, visprecīzāk šo priekšlikumu raksturoja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš, vēršot uzmanību uz to, ka tas ir precizējošs priekšlikums, kas faktiski sakārto šā panta daļas normālā secībā.

Es gribētu komisijas vārdā pateikt vēl vienu lietu. Mēs komisijā tiešām debatējām par šo kontroli. Kas veic šo kontroli? Pilnā apjomā kontroli pār Satversmes aizsardzības biroju un valsts drošības iestādēm veic Nacionālās drošības komisija. Komisija ir jau sākusi to darīt, viena pārbaude jau ir bijusi visās valsts drošības iestādēs, un ir bijis arī ziņojums. Ja tā pārbaude nav bijusi kvalitatīva, tad tas ir mūsu, deputātu, uzdevums - veikt to ļoti kvalitatīvi, vadoties pēc attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, un tad mums nebūs arī šādu jautājumu. Šeit ir jārunā par mūsu darba efektivitāti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 11, atturas - 9. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Par 11.priekšlikumu komisija ir sniegusi atsevišķu lapu... Mēs komisijas sēdē nedaudz precizējām šo redakciju, un tā šobrīd ir papildināta, nosakot, ka informācija izmantojama tikai pretizlūkošanā… un tālāk kā tekstā. Lūdzam atbalstīt šādu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Tālāk...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Atklājam debates par 11.priekšlikumu.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Tā kā šis ir pats pēdējais priekšlikums, es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, kāds izskatīsies likums kopumā. Tātad tagad valsts drošības iestāžu amatpersonas varēs iesaistīties sabiedrisko, politisko organizāciju darbībā, lai tās ietekmētu vai iespaidotu izņēmuma gadījumos, “kad tas nepieciešams noziegumu un valsts drošības apdraudējumu novēršanai vai atklāšanai”. Tas ir, to, ka deputāts Ādamsons mūs brīdināja par 2.priekšlikumu, mēs absolūti neņēmām vērā. Un principā, Kuduma kungs, es nevaru tagad 6.panta 5.punktu nolasīt, jo…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mēs apspriežam 11.priekšlikumu.

J.G.Vidiņš. Tātad es aicinu tomēr noraidīt šo likumprojektu kopumā, jo no tā iznācis kaut kas nesakarīgs un nebaudāms.

Sēdes vadītājs. Iebildumu pret 11.priekšlikumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 15, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” un to sagatavoja trešajam lasījumam. Lūdzu, tagad izskatīsim to pa priekšlikumiem.

1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

3.priekšlikums.

Dz.Kudums. Jā, lūdzam atbalstīt arī 3. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3.priekšlikumu.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc būtības man nebūtu iebildumu pret 3.priekšlikumu. Es gribu vēlreiz pievērst jūsu uzmanību tam, kādas tiesības mēs piešķiram Satversmes aizsardzības birojam: “Satversmes aizsardzības birojam izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības ietvaros veicot Operatīvās darbības likumā noteiktās darbības pasākumus sevišķā veidā, nav nepieciešams saņemt tiesneša akceptu…”. Atvainojiet, uz kādu valsti mēs tik tiešām ejam? Ja būtu šeit izsvītrots vārds “pretizlūkošana”, man nebūtu nekādu iebildumu. Bet, ja te ir iekšā vārds “pretizlūkošana”, tad tas nozīmē, ka attiecībā pret jebkuru mūsu valsts pilsoni un uzņēmumu var tikt mūsu valsts teritorijā veiktas darbības sevišķā veidā. Un tas ir absurds!

Un tieši šā iemesla dēļ es, izmantojot gadījumu, aicinu balsot pret šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ādamsona kungs! Saeima šodien ir atbalstījusi Standarta likumu un tādēļ es domāju, ka mums vairs nav jāšaubās par to, ka mēs ejam uz demokratizētu, standartizētu valsti, kurā katram ministram un, es domāju, arī katram deputātam nākotnē vajadzētu pa standartam. Tāpat arī šinī sistēmā mēs ejam uz pilnīgu demokrātiju. Mēs beidzot varēsim lūrēt pa atslēgas caurumiem cits citam, pārbaudīt dzīvokļus, pārbaudīt visus rēķinus, un būs pilnīga demokrātija! Tā ka par mūsu valsts demokrātisko uzbūvi nevajag uztraukties, Jāni! Viss būs baigi labi!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Iebildumu pret 3.priekšlikumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 3. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija 20.jūnija sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, lai to sagatavotu trešajam lasījumam.

1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 3. - Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Tas ir pieņemts 4.priekšlikumā - precizētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3.priekšlikumu.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šoreiz atkal runa būs ne tik daudz par konkrēto priekšlikumu, tas ir, 3.priekšlikumu, bet par iepriekšējā lasījumā jau pieņemto 3.pantu, 5.priekšlikumu.

Es pievēršu jūsu uzmanību tam, ko tad mēs esam sastrādājuši: “Gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, šā panta ceturtajā daļā minētos operatīvās darbības pasākumus var veikt bez tiesneša akcepta.” Turklāt nav nevienam jāziņo, kādi tad ir rezultāti… kāda ir tā atskaites kārtība.

Es vēlreiz gribu jautāt jums: uz kādu valsti mēs ejam?

Un nu par šo konkrēto priekšlikumu. “Operatīvā korespondences kontrole, operatīvā informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās (arī pa tālruni, ar elektroniskajiem un cita veida sakaru līdzekļiem), operatīvā informācijas un datu pārraides plūsmas analīze…” Un tā tālāk, kā tekstā. Atļauja tiek izsniegta uz attiecīgu laiku, un tur ir vajadzīgs tiesneša akcepts, “bet attiecībā uz smagu vai sevišķi smagu noziegumu vai arī, lai novērstu valstij svarīgu interešu, drošības vai aizsardzības apdraudējumu, kamēr tiek veikta operatīvā pārbaude.”

Nu kaut kādi murgi šeit ir sarakstīti, kolēģi! Es aicinu neatbalstīt nedz šo priekšlikumu, nedz arī visu likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man liekas, ka šeit ir kaut kāda neskaidrība ar spēkā esošo likumu un ar likumprojekta priekšlikumu tabulas izpratni.

Manuprāt, viss ir pietiekami skaidrs. Jo 7.panta otrajā rindkopā ir noteikts, ka piektās daļas pirmais teikums tiek izteikts jaunā redakcijā. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, piektās daļas otrais un trešais teikums paliek vecajā redakcijā.

Otrais un trešais teikums skan tā: “Par to 24 stundu laikā jāpaziņo prokuroram un 72 stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts. Pretējā gadījumā operatīvās darbības pasākumu veikšana ir jāpārtrauc.” Šeit šie divi teikumi paliek spēkā. Skaidri un gaiši!

Tāpēc es aicinu šeit nesatraukties un arī nemaldināt godājamos deputātus. Ar šīm izmaiņām ir panākts tas, ko mēs jau vairākus gadus kopš likuma izstrādāšanas (es biju viens no Operatīvās darbības likuma izstrādātājiem) bijām iecerējuši, - ka ar laiku šis jautājums no prokurora sankcijām pāries uz tiesas sankcijām. Tātad šeit ir sperts uz priekšu ļoti plats un svarīgs solis, jo, lai mēs varētu šos jautājumus izmantot kā pierādījumus krimināllietā, ir vajadzīga tiesneša sankcija. Ja mēs tos izmantojam tikai izlūkošanas darbībā... Ja šo operatīvo darbību veic tikai tādēļ, lai iegūtu informāciju, kura netiek tālāk izmantota kā pierādījumi krimināllietā, tādos gadījumos valsts attiecīgās drošības iestādes, kurām nav kriminālvajāšanas tiesību (tātad tādas šobrīd, saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, ir divas - Satversmes aizsardzības birojs un Militārās pretizlūkošanas dienests), savāc šo informāciju un ar šo informāciju rīkojas, informējot attiecīgās personas, kuras tad savukārt var jau uzsākt operatīvās darbības (sankcionētas), lai vēlreiz noklausītos... un iegūtu pierādījumus jau attiecīgās ierosinātās krimināllietas sastāvā. Manuprāt, šī koncepcija, kādu to ir Aizsardzības un iekšlietu komisija, vadīdamās pēc Juridiskās komisijas priekšlikuma un iebildumiem, izstrādājusi, ir pietiekami līdzsvarota, pietiekami skaidra un saprotama. Man nav skaidrs, kāpēc Ādamsona kungs un Vidiņa kungs te šodien tā satraucas. Tas ir - man ir skaidrs, bet varbūt deputātiem nav skaidrs... Es vienkārši aicinu sociāldemokrātus kaut kā formulēt savu pozīciju. Es vienkārši atgādinu to priekšlikumu, ko pirms nedēļas vai divām iesniedza Bojāra kungs, - priekšlikumu, kurš aicināja kriminālprocesā “pa tiešo” inkorporēt visu Operatīvās darbības likumu un kuru mēs noraidījām. Tad jums bija pilnīgi pretēja pozīcija. Tagad jūs uztraucaties par tām lietām, kuras, manuprāt, ir normāli sabalansētas. Nu nevar tā mētāties! No vienas puses, mēs gribam, kā sacīt, pakārt visus narkotiku lietotājus un koruptantus un tā tālāk, bet no otras puses... nu kaut kādai loģikai taču ir jābūt. Es domāju, ka šeit loģika ir ievērota un ka šie iebildumi nav pamatoti. Mēs grozām tikai piektās daļas pirmo teikumu. Un tas ir plats solis uz priekšu saistībā ar tiesneša akceptu. Beidzot ir noteikts, ka tas ir Augstākās tiesas tiesneša akcepts, un tādā veidā jautājums tiek attiecīgi risināts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies Muciņa kungam par ļoti precīzo skaidrojumu. Tiešām, šāda doma bija komisijai. Jūs varat pavērot tabulas labajā pusē šo priekšlikumu virkni, kas ir mums iesniegti, bet īstā un galīgā redakcija ir tabulas labajā pusē, un tur viss ir skaidri un gaiši pateikts.

Tāpēc lūdzu atbalstīt 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 2, atturas - 31. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 5. - Nacionālās drošības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 6. - Nacionālās drošības komisijas priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 7. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 8. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 8.priekšlikumu! Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Priekšlikums ir par 8.pantu (mums ir vēl viens līdzīgs priekšlikums - 19.priekšlikums) un skar tos jautājumus, kas saistīti ar operatīvo darbību. Ir ierosināts vārdus “dienesta noslēpums” aizstāt ar vārdiem “valsts noslēpums”. Tātad ar šo likuma grozījumu dienesta noslēpums kļūtu par valsts noslēpumu. Konkrēti šis priekšlikums attiecas uz operatīvās darbības pasākumu organizāciju, metodiku un taktiku.

Vēl īpatnējāks ir 19.priekšlikums. Ir ierosināts, ka operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtajai informācijai ir no dienesta noslēpuma jākļūst par valsts noslēpumu. Tātad jebkura informācija, kas iegūta, kaut ko novērojot vai izsekojot, vai noklausoties, kļūtu no dienesta noslēpuma par valsts noslēpumu. Tas ir, manuprāt, ļoti strīdīgs jautājums, jo mēs, pēc manas pārliecības, ejam uz to, ka mēs dažu informāciju, kura ir diezgan nepārprotamā situācijā iegūta un attiecīgi sankcionēta, varētu izmantot kā pierādījumu krimināllietā. Arī šie nepārtrauktie iesniegumi, kuri ir attiecībā uz kriminālprocesu, liecina par to, ka ir it kā jāturpina operatīvā darbība, kas norit kriminālpierādījumu vākšanas, sankcionētas vākšanas, laikā. Ka tā ir jāturpina un iegūtie pierādījumi jāizmanto kriminālprocesā. Pret to, ka ir šis virziens, man nav iebildumu. Taču tas likumā jāiestrādā, izskatot jautājumu par konkrētām operatīvām darbībām. Teiksim, attiecībā uz skaņu ierakstu ir skaidri un gaiši jāformulē, kādā veidā informācija tiek ierakstīta, kādā veidā tiek veikta noklausīšanās. Un tā tālāk, un tā tālāk. Jo kriminālprocesā arī tādas darbības ir. Tātad ir skaidri un gaiši tas jautājums tā jāvirza. Taču mēs šeit piedāvājam kaut kādu pilnīgi pretēju filozofiju. Dienesta noslēpumus mēs pārvēršam par valsts noslēpumiem. Es šeit neredzu loģiku. Loģika varētu būt, protams, saistīta ar to, ka attiecībā uz šiem darbiniekiem, kas strādā valsts drošības iestādēs, ir izvirzītas paaugstinātas prasības. Viņiem ir, protams, daudz smagāka atbildība, ja viņi kaut ko izpauž. Varbūt komisijas priekšsēdētājs man sniegs atbildi uz šo jautājumu, kurš ir saistīts ar operatīvās darbības pasākumu organizāciju, metodiku un taktiku. Varbūt mani iebildumi ir pārsteidzīgi, tomēr 19.priekšlikumā ietvertā doma, ka iegūtā informācija būtu no dienesta noslēpuma paaugstināma par valsts noslēpumu, man liekas visādā ziņā dīvaina.

Es vienkārši vēršu jūsu uzmanību uz šo problēmu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Komisijā notika debates par šiem priekšlikumiem. Mēs uzklausījām visas uzaicinātās personas - gan no prokuratūras, gan visu drošības iestāžu, gan arī Tieslietu ministrijas pārstāvjus - un vienojāmies, ka šāda redakcija būtu pieņemama. Tieša pāreja no dienesta noslēpuma uz valsts noslēpumu - tāda koncepcija tika pieņemta. Manuprāt, šeit ir jāizšķiras balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 10. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Kudums. 9. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi un cienījamie juristi, kas atrodas zālē! Lūdzu, pievērsiet šim priekšlikumam sevišķu uzmanību! Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt 12.panta trešo daļu. Ko tas nozīmē? 12.pants saucas: “Paraugu un operatīvā iegūšana un operatīvā izpēte”. Komisija ierosina izslēgt šo panta daļu: “Paraugu operatīvās izpētes rezultātus nedrīkst izmantot kā procesuālus pierādījumus.”

Cienījamie kolēģi! Uz kāda pamata mēs slēdzam to ārā? To regulē Kriminālprocesa kodekss, un es aicinu, lai tas viss arī paliek tādā veidā spēkā. Es aicinu neatbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Tas ir absurds! Tā kārtība, kāda ir bijusi līdz šim, ir pilnīgi apmierinājusi visas - gan Valsts policiju, gan Drošības policiju, gan arī citas iestādes. Kāpēc no 12.panta jāņem ārā trešā daļa?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tik tiešām, - Operatīvās darbības likuma 12.pants, kura nosaukums ir “Paraugu operatīvā iegūšana un operatīvā izpēte” (te gan viens lieks “un” ir iesprucis, gatavojot tabulu), runā par to, kā jārīkojas, ja ir nepieciešams iegūt kādu operatīvu informāciju par kaut kādiem fiziskiem vai ķermeniskiem priekšmetiem un iepriekš preventīvi noskaidrot, vai konkrētā viela tik tiešām ir narkotika, vai konkrētajam cilvēkam ir konkrētā asinsgrupa, vai konkrētajam cilvēkam pieder konkrētie pirkstu nospiedumi un vai konkrētā produkcija ir viltota. Operatīvās darbības likums paredzēja kārtību, kādā, slepeni veicot dažādas operatīvās darbības, pielietojot speciālu metodiku, un tā tālāk, iegūt šīs vielas, šos materiālus, priekšmetus, bioloģiskās vides nospiedumus vai sastāva paraugus un pēc tam tos slēgtā veidā izpētīt, izanalizēt un iegūt attiecīgu pārliecību, vai tie priekšmeti, tie ķermeņi, tā vide, tās fiziskās personas ir saistītas ar kādu noziegumu vai citu prettiesisku apdraudējumu. Šī ir faktiski tā pati kārtība, kas ir noteikta Kriminālprocesa kodeksā kā paraugu izņemšana. Taču tur teikts, ka tas notiek ar pieaicinātajiem, ar protokolu. Ja tas notiek fiziskās personas dzīvoklī, tad tas paraugs tiek izņemts tās klātbūtnē, bet, ja šī persona pretojas, tad ir jāsaņem kratīšanas orderis. Ja tie ir priekšmeti, tad tas viss tiek attiecīgi noformēts, apzīmogots un nosūtīts uz laboratoriju, un mēs iegūstam pierādījumus.

Es jūs aicinu šo priekšlikumu apskatīt kontekstā ar Tieslietu ministrijas darba grupas izstrādāto un Kuduma kunga un Bojāra kunga otrreiz, trešajā lasījumā, iesniegto un noraidīto priekšlikumu, kur viss Operatīvās darbības likums tika, tā teikt, iekodificēts kriminālprocesā. Un ko jūs tagad gribat teikt? Ka, slepeni noņēmuši man pirkstu nospiedumus vai uzzinājuši manu asinsgrupu, vai noskaidrojuši manu DNS formulu, jūs tad izmantosiet to kā pierādījumu? Kāda tad ir tā doma, kas ir pamatā šim priekšlikumam - izsvītrot panta trešo daļu? Šajā panta daļā ir stingri noteikts, ka tos nevar izmantot kā pierādījumus. Nevar tos izmantot kā pierādījumus! Mēs varam tos izmantot tikai kā iepriekšēju informāciju, lai gūtu pārliecību, vai izmeklēšana un operatīvā darbība, noziedznieku ķeršana virzās pareizā virzienā. Tā kā operatīvā darbība balansē uz robežas ar cilvēktiesību zināmu ierobežošanu, tai ir jābūt diezgan uzmanīgai, it sevišķi tad, ja tā ir saistīta ar iekļūšanu kādā dzīvoklī vai slēgtā telpā. Iekļūšanai ir nepieciešams tiesneša akcepts. Savukārt tad, ja mēs iekļūstam tur iekšā un gribam noņemt paraugus nevis operatīvā ceļā, bet kriminālprocesuālā ceļā, ja mums ir jāiegūst pierādījumi, tad neviens taču mums neliedz, iekļuvušiem iekšā, izmantot fotografēšanu vai filmēšanu (pieaicinātie tagad vairs nav nepieciešami), iepakot un apzīmogot paraugus, konkrētajā telpā atrodoties izmeklētājam, prokuroram vai tā saucamajam izziņvedim, un nosūtīt šos paraugus, kuri ir iegūti nevis operatīvā ceļā, bet veicot kriminālprocesuālas darbības. Lūk, šeit ir vietā tas jautājums, ka mums tiešām ir kriminālprocesā jāveido atrunas, kādos gadījumos var izņemšana notikt bez īpašnieka klātbūtnes un viņam nezinot. Taču tas viss ir jāsakārto kriminālprocesā, nevis operatīvā darbībā vienkārši jāinkorporē pilnā apmērā kriminālprocesā un jābrīnās, kas pēc tam iznāks. Ja nedarbojas attiecīgie tiesību nozares principi (teiksim, kriminālprocesā sacīkstes princips), tad šādiem pierādījumiem un tiesas spriedumiem nav nekādas vērtības un Strasbūras tiesa jebkurus šādus spriedumus atzīs par nepieņemamiem.

Es kategoriski iebilstu pret šādu Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Manuprāt, arī Juridiskajā komisijā mēs šo priekšlikumu izskatījām un iebildām pret to.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Es gribētu informēt, kāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija… (No zāles dep. J.Ādamsons: “Tāpēc jāņem ārā!”) Nē, nē, es gribētu tomēr informēt. Šeit tiešām ir skarta ļoti būtiska lieta, un tas ir jautājums par paraugu operatīvās izpētes rezultātiem, kurus nedrīkst izmantot kā procesuālos pierādījumus. Komisija vēlējās sakārtot šo likumu, lai nedublētos vai neatkārtotos panti vai tajos ietvertās domas.

24.pantā, par kuru būs 20. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums -, ir skaidri un gaiši pateikts, kā rīkoties ar šādu informāciju (ar to bija domāts arī paraugs, parauga izpēte). “Šādu informāciju kā pierādījumu kriminālprocesā drīkst izmantot tādā veidā un apjomā, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto operatīvās darbības slepenību un garantētu operatīvās darbības pasākumos iesaistīto personu konfidencialitāti…” Un pašā nobeigumā ir arī vārdi: “kārtībā, kāda noteikta Latvijas Kriminālprocesa kodeksā.”

Tāda bija komisijas doma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 18, atturas - 37. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstu 10. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Linards Muciņš… Atvainojiet, Jānis Ādamsons pirmais pieteicās.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vēršu jūsu uzmanību uz tām 14.panta izmaiņām, ko piedāvā Aizsardzības un iekšlietu komisija.

14.pants saucas “Operatīvā iekļūšana”. Pašreizējā redakcija skan tā: “Operatīvo iekļūšanu veic, slepeni iekļūstot dzīvoklī, telpās, transportlīdzekļos un citos publiski nepieejamos objektos, lai nodrošinātu operatīvās darbības pasākumu īstenošanu. Operatīvā iekļūšana pieļaujama tikai operatīvās izstrādes gadījumos.”

Ko ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisija? Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt 14.panta pēdējo teikumu: “Operatīvā iekļūšana pieļaujama tikai operatīvās izstrādes gadījumos.” Ko nozīmē operatīvā izstrāde? Tas nozīmē, ka jābūt attiecīgām sankcijām no tiesnešiem un prokuroriem. Tātad, ja mēs izsvītrojam šo pēdējo teikumu, tas nozīmē, kolēģi, to, ka, veicot operatīvo pārbaudi, var iekļūt jebkurā dzīvoklī, jebkurās slēgtās telpās un tamlīdzīgi. Un tas nekādā gadījumā nav pieļaujams!

Ir jābūt kaut kādam elementārā tiesiskuma pamatam, lai mēs varētu virzīties uz priekšu.

Es aicinu neatbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas sagatavoto 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! 14.pants nosaka kārtību, kādā veicama tāda operatīvā darbība, ko sauc par operatīvo iekļūšanu. Operatīvā iekļūšana pati par sevi neko nedod. Būtībā tā ir it kā nevajadzīga darbība, bet šo operatīvo darbību var izmantot - un arī izmanto - arī kriminālprocesā, tas ir, saistībā ar krimināllietu, lai ievietotu dažādu noklausīšanās un noskatīšanās tehniku dažādās telpās, tādās kā dzīvokļos un citās, kas nav publiski pieejamas. To var izdarīt, lai veiktu dažādu paraugu noņemšanu. Pēc mūsu pārliecības, operatīvo iekļūšanu tad, ja operatīvā darbība notiek krimināllietas ietvaros, var veikt, lai, šādi iekļūstot iekšā kādās slēgtās telpās, izdarītu attiecīgās izmeklēšanas darbības, tas ir, oficiālu izņemšanu, arī kratīšanu, ja tas ir nepieciešams, un rezultātu fiksēšanu.

Protams, labi jau būtu, ja jautājums par to, ka šo operatīvo darbību izmanto arī kriminālprocesā, tiktu atrunāts Kriminālprocesa kodeksā, it sevišķi ņemot vērā tādus gadījumus, kuros tiek ignorēts vai par šādas darbības veikšanu netiek informēts telpas īpašnieks. Šis jautājums faktiski nedz praksē, nedz teorijā nav īsti līdz galam atrisināts.

Taču šajā likumā mēs par operatīvo iekļūšanu runājam tikai saistībā ar operatīvās lietas sastāvu. Operatīvajā lietā ir vairākas stadijas. Operatīvajā lietā ir papriekš jāveic operatīvā uzziņa: mēs konkrēto signālu pārbaudām un konstatējam, vai tāds noziegums vispār ir noticis, vai ir patiesa tā informācija, ka tāds noziegums ir noticis, un vai ir iespējams, ka tāda un tāda persona ir tādu noziegumu izdarījusi, un tā tālāk. Tātad šajā - operatīvās uzziņas - līmenī informācija tiek vākta vienkāršotā veidā, un tas saskaņā ar likumu netraucē un neietekmē nekādas cilvēka tiesības.

Nākamā operatīvās procedūras lieta ir operatīvā pārbaude. Tā notiek tad, kad mēs esam jau noskaidrojuši faktu, ka tiešām ir noticis noziegums vai valsts interešu apdraudējums. Attiecīgas iestādes vadītājs sankcionē, reģistrē šādu lietu, un tad šī operatīvās pārbaudes lieta, tā teikt, jau funkcionē.

Un trešā, visaugstākā, pakāpe ir tad, kad operatīvās pārbaudes lieta pāraug operatīvās izstrādes lietā. Mums tad jau ir zināmas nozieguma vai apdraudējuma pazīmes, un mums tad parasti jau ir zināmas arī personas, pret kurām šī izstrādes lieta tiek vērsta, - vai tā ir viena persona vai personu grupa. Katrs šāds publiski nepieejams objekts - telpa, dzīvoklis, transportlīdzeklis - ir parasti saistīts ar kādu fizisku personu, kura tad figurē konkrētajā operatīvās izstrādes lietā. Tātad, kamēr notiek vienkāršā operatīvā uzziņa vai vienkāršā operatīvā pārbaude, tas ir, kamēr vēl nav iegūta diezgan pilna pārliecība, ka konkrētā persona ir saistīta ar iespējamo noziegumu vai apdraudējumu, tikmēr nav arī operatīvās izstrādes lietas. Ja mums ir operatīvās izstrādes lieta, tad ir arī persona. Ja mums ir zināmas tās telpas, kurās gribam iekļūt, bet ja tās nav publiski pieejamas, tad nav arī personas. Savukārt, ja ir pieejamas tās telpas, tad ir arī persona. Ja ir persona, tad ir arī operatīvās izstrādes lieta.

Man nav skaidrs, kādēļ atbildīgā komisija vēlas tagad izslēgt šo teikumu. Es domāju, ka šī sistēma, ka iekļūšana notiek tikai operatīvās izstrādes lietas ietvaros un tikai attiecīgos gadījumos, - ka šī sistēma daudz stingrāk garantē cilvēktiesības. Ne jau vienkāršas uzziņas vai pārbaudes gadījumā mēs sākam veikt visas šīs darbības - noklausīšanos, korespondences kontroli, iekļūšanu un citas, - visas šīs smagās operatīvās darbības, kuras zināmā mērā aizskar cilvēktiesības. Attiecībā uz šīm darbībām mēs nupat noteicām, ka būs nevis kaut kāda tiesneša sankcija, bet ka mēs ieviešam Augstākās tiesas tiesneša sankciju. Tātad mēs prasām no operatīvās iestādes, lai būtu operatīvās izstrādes lieta. Nav jau šī lieta nekāds izņēmums - operatīvās uzziņas lieta var 15 minūtēs pāraugt par operatīvās izstrādes lietu. Attiecīgi tiek noformēti visi dokumenti.

Es neredzu pamatu izslēgt...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

L.Muciņš. ... šādu teikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Cienījamo Kārli, tu esi tāds speciālists svētās lietās. Vai tad nevajag savas zināšanas nodot tālāk citiem?

Aizsardzības un iekšlietu komisija ir ierosinājusi izslēgt šo teikumu: “Operatīvā iekļūšana pieļaujama tikai operatīvās izstrādes gadījumos.” Šādas izmaiņas veikšana nozīmē, ka specdienesta vadītājs var vienā mierā izdot rīkojumu, lai slepeni tiktu pārmeklēts kāds dzīvoklis, tiktu tur ielikta noklausīšanas iekārta vai videoiekārta vai arī tiktu tajās telpās slepeni veiktas citas apsekošanas. Un pie kā tas noved? Tas jau noved pie haosa, noved pie visa tā, par ko mēs kādreiz tā strikti runājām un kas bija 50., 60., 70. un 80.gados. Un tagad mēs atgriežamies pie tā visa! Bet kur tad ir mūsu tiesa? Kur tad ir prokuratūra? Kāpēc mums ir jāizdara kaut kādi īpaši likuma teksta izslēgumi? Ja jau mēs neuzticamies tiesai (jo, es domāju, ja jau te ierosina tādu izslēgumu, tad ir aizdomas par to, ka tiesai nevar uzticēties), tad rodas jautājums - vai tad nevar Latvijā atrast speciālu tiesnesi, par kuru, kā saka, varam būt pilnīgi droši, ka viņš nebūs korumpēts, vai arī kādu prokuratūras darbinieku, kurš arī neizpaudīs to slepenību, ja būs jāveic kāda apsekošana kādā dzīvoklī vai telpā? Diemžēl es nezinu, ar kādu nolūku tas priekšlikums ir piedāvāts, un man nav saprotams, kāds saprāts ir vadījis Aizsardzības un iekšlietu komisiju, pieņemot lēmumu, ka jāveic šāda izmaiņa. Cienījamie kolēģi, izslēgt pēdējo teikumu 14.pantā nevar! Mēs nevaram pieļaut, ka mūsu valstī cilvēks būtu neaizsargāts pret visdažādākajām iedarbībām, kuras neatbalsta lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, Latvijas iedzīvotājam ir jābūt aizsargātam, bet ne jau tā, kā te piedāvā to darīt, - ka varētu to veikt, kā vien kādam ienāks prātā, vai arī darīt to atkarībā no tā, kāds būs pasūtījums.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienītie kolēģi! Es baidos, ka, ja pieņemtu atbildīgās komisijas priekšlikumu, tad atsevišķos gadījumos tas varētu novest līdz zināmiem sarežģījumiem.

Mēs visi labi atceramies vēsturisko gadījumu: Juris Bojārs nošāva vienu automašīnas zagli, kas atradās automašīnā. Viņš nepaprasīja viņam, vai viņam ir apliecība vai nav.

Ja mēs pieņemsim šādu likuma normu, tas nozīmēs, ka tad arī bez operatīvās lietas varēs darbinieks “pa kluso” nonākt transportlīdzeklī. Tādā gadījumā, ja es redzēšu, ka manā mašīnā sēž kāds cilvēks, man būs sākumā viņam jāpaprasa: “Vai tev ir apliecība vai nav? Vai tu te atrodies likumīgi vai nelikumīgi?” Un, ja viņam būs apliecība, tad tas nozīmēs, ka viņš tur darbojas atbilstoši likumam. Tātad, ja mēs tagad pieņemtu šādu normu, tad nezin kā tāda tiesas prāva beigtos - vai Bojāra kungu attaisnotu vai nē. Un tādēļ es domāju, ka šitā norma ir mazdrusciņ tā kā par stipru. Es domāju, ka nevajadzētu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Mums vajadzētu būt konsekventiem! Vai šo normu atbalstīt vai neatbalstīt? Es piekrītu Muciņa kungam, ka pat 5 minūtēs tur var saņemt kaut kādas atļaujas. Bet, piedošanu, kāpēc mēs atbalstījām 5.priekšlikumu? Nu izlasiet! 5.priekšlikumā ir ieteikts 7.panta piekto daļu izteikt tā: “Gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības...” Un tā tālāk. Tad, kad ir apdraudēta personas dzīvība, “šā panta ceturtajā daļā minētos operatīvās darbības pasākumus var veikt bez tiesneša akcepta”.

Un kas tad ir teikts minētajā ceturtajā daļā? Ko tad var veikt bez tiesneša akcepta? Tur ir teikts skaidri un gaiši, ka operatīvā iekļūšana veicama tikai sevišķajā veidā un ar tiesneša akceptu, bet atļauju pagarināt var uz laiku tikai tad, ja tiek veikta operatīvā izstrāde. Pagarinājums attiecas uz operatīvo izstrādi. Pārējos gadījumos ir vajadzīgs tiesneša akcepts. Mēs esam tagad pieņēmuši 5.priekšlikumu, ka visu var darīt bez tiesneša akcepta, ja tiešām tiek dzīvība apdraudēta. Taču tagad mēs paši atkal te ierakstām, ka operatīvā iekļūšana pieļaujama operatīvās izstrādes gadījumos. 5.priekšlikumā nav šīs operatīvās izstrādes! Tātad ir pretruna. Ja mēs esam nobalsojuši par 5. priekšlikumu, tad, es domāju, arī šeit tas ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - otro reizi.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jālasa jau ir viss likums. Jūs jau lasāt tikai tabulu. Jums jau nav viss likums nolikts priekšā. Citā vietā ir pateikts, ka visas šīs sevišķajā veidā veicamās darbības var tikt izdarītas - un tās arī tiek izdarītas - tikai operatīvās izstrādes lietas robežās. Un tādā veidā mēs nodrošinām šo pastiprināto kontroli. Nevis tad, kad ir saņemts signāls un notiek vienkārši uzziņa, nedz arī tad, kad nupat ir ierosināta pārbaudes lieta un tajā vēl nekādas skaidrības nav, bet tikai trešajā, pašā visaugstākajā operatīvās darbības pakāpē, tas ir, operatīvās izstrādes lietā, var tikt piemērotas šīs piecas pastiprinātajā veidā, sevišķajā veidā, veicamās darbības. Ja tās ir jāveic sakarā ar kriminālnoziegumu, tās tiek ar tiesas starpniecību kontrolētas, bet, ja tās ir saistītas ar izlūkošanas darbību, tad uz tām ir attiecināms atvieglotais variants, ko mēs noteicām iepriekšējā likumā.

Attiecībā uz tām 72 stundām un šo paziņojumu jāteic, ka tas ir precīzi no Vācijas Federatīvās Republikas Kriminālprocesa likuma ņemts formulējums. Tieši tāds tas tur ir, un savulaik tas no turienes tika pārņemts. Ar to nav nekādu problēmu.

Tāpēc es aicinu palikt pie spēkā esošā teksta un neatbalstīt nekādus grozījumus, neizdarīt nevajadzīgas pārsteidzības, kā sacīt, to attiecīgo institūciju vaimanu dēļ, kuras sūdzas par to, ka viņas nekā nevar izdarīt.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Mana uzstāšanās vienkārši ir izprovocēta - tā ir saistīta ar to, ka es pēkšņi izdzirdēju no Požarnova kunga puses jaunu versiju saistībā ar traģisko starpgadījumu, kurš bija pirms vairākiem gadiem. Izrādās, - ja pašreiz Juris Bojārs pieiet pie mašīnas un redz, ka tur iekšā sēž cilvēks, un nepaskatās, vai tam, kurš ir iekšā, ir autovadītāja apliecība, vai nošauj to cilvēku… un tālāk viss ir kārtībā. Tālāk, es domāju, mēs dzirdēsim nākamo versiju - skrien garām kāds cilvēks, Juris Bojārs izvelk pistoli, nošauj - un ir starpgadījums. Lūdzu korekti izturēties pret traģiskiem notikumiem, kuri ir bijuši kādreiz! Ja mēs referējam, tad darīsim to ļoti precīzi!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai ir kas komisijas vārdā piebilstams?

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Jūs uzklausījāt viedokļus. Arī tad, ja neatbalstīsiet Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, likumā nekādas pretrunas neradīsies. (No zāles dep. J.Dobelis: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 24, atturas - 47. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstu 11. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 12. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Komisijā ir noraidīts 13. - Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. (No zāles dep. J.Dobelis: “Piekrītam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 14. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 15. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 16. un 17. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus. (No zāles dep. J.Dobelis: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 16.priekšlikumu.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka, atbalstot šo priekšlikumu, mēs… Šeit vispār nav nekādas loģikas, un es nesaprotu, kāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija to vispār ir iesniegusi izskatīšanai.

Panta nosaukums ir “Operatīvā izstrāde”, un tālāk ir atšifrējums: “Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir informācija par konkrētām personām (iegūta arī operatīvās pārbaudes rezultātā) un tā dod pietiekamu pamatu turēt šīs personas aizdomās par nozieguma gatavošanu vai izdarīšanu vai par valstij svarīgu interešu apdraudējumu, vai arī tās tiek meklētas par izdarīto noziegumu, attiecībā uz šīm personām jāuzsāk operatīvā izstrāde.” Ko ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisija? Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka, ka vārdi “jāuzsāk operatīvā izstrāde” (tātad obligāti ir jāuzsāk šīs darbības) jāaizstāj ar vārdiem “var uzsākt operatīvo izstrādi”. Tātad: noziegums tiek gatavots, viss notiek, ir pilnīgs pamats turēt kādu aizdomās, bet var uzsākt un var arī neuzsākt šo operatīvo izstrādi. Tas ir absurds!

Es domāju, ka vispār jau loģiskāk būtu vispār atsaukt šo priekšlikumu. Es katrā ziņā aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Arī pašā komisijā domas dalījās, bet kopumā komisijas viedoklis par 16.priekšlikumu ir šāds.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 8, atturas - 30. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 17. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šeit ir dīvaina lieta, un arī te ir vārdu spēle.

Panta “Operatīvā izstrāde” 5.punkta pašreizējais teksts skan: “Operatīvās izstrādes termiņš šajās lietās ir seši mēneši, un to vēl uz sešiem mēnešiem var pagarināt ar operatīvās darbības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka akceptu. Vēlreizējs termiņa pagarinājums iespējams tikai ar ģenerālprokurora vai viņa speciāli pilnvarota prokurora akceptu, bet ne ilgāk par tā nozieguma noilguma termiņu, sakarā ar kuru operatīvā izstrāde tiek veikta.”

Tagad ir ierosināts aizstāt vārdus “Vēlreizējs termiņa pagarinājums” (vārds “vēlreizējs” nozīmē, ka tātad tikai vēl vienu reizi var termiņu pagarināt) ar vārdiem “Turpmākais termiņa pagarinājums”. Kādēļ? Tātad turpmāk mēs varam turpināt pagarināt bezgalīgi ilgi. Tā tas sanāk no šā konteksta.

Un tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

Dz.Kudums. Balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 13, atturas - 46. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 18. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja Nacionālās drošības komisijas iesniegto 19.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 19.priekšlikumu.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es par šo problēmu runāju jau tad, kad runāju par 8.priekšlikumu, par kuru mēs diskutējām, un varbūt man arī tādas īstas pozīcijas nebija attiecībā uz to, ka operatīvās darbības pasākumu organizācija, metodika un taktika tagad tā vietā, lai tiktu uzskatīta par dienesta noslēpumu, ir atzīta par valsts noslēpumu.

Taču, ja mēs operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūto informāciju, kura ir dienesta noslēpums, atzīsim par valsts noslēpumu, nu tad es principā nezinu, kā mēs to tālāk varam izmantot kaut kādā, teiksim, kriminālprocesā vai kaut kur citur.

Es saprotu, ka tad varbūt mēs avīzē neizlasītu, teiksim, dažādas lietas… dažādas operatīvās lietas par dažādiem cilvēkiem, teiksim, tādas lietas, ko savulaik mēs ar interesi lasījām vairākos turpinājumos avīzēs un ko, pat pastāvot dienesta noslēpumam, prokuratūra uzskatīja par iespējamu publiskot… ka to var publiskot dažādu apšaubāmu politisku spēlīšu rezultātā. Taču es, protams, nedomāju, ka, teiksim, šāda prokuratūras rīcība, savulaik publicējot zināmu operatīvo lietu, ir rādītājs, lai mēs balsotu vienā vai otrā veidā.

Manuprāt, šeit nav nekādas vajadzības kaut ko pastiprināt. Šī informācija ir dienesta noslēpums. Operatīvās vadības subjekts izlemj, vai šī informācija ir, ievērojot visu kārtību un netraucējot un neapdraudot attiecīgā subjekta, kas darbojas operatīvajā darbībā, dzīvību, veselību un mantu, nododama atklātībai, izmantojama par pierādījumu. Mēs zinām daudzus pasaulē slavenus gadījumus, ka, teiksim, dažādu politisku aprēķinu dēļ tas tā ir noticis un nav devis visai labu rezultātu. Tas ir tik tiešām izlemjams, vai šī dienesta informācija ir atslepenojama un tātad nododama atklātībai kā pierādījums. Tā ir darāma zināma tikai kriminālprocesā kā pierādījums, nevis nododama avīzēm, kad notiek kaut kādas politiskas spēlītes. Pretējā gadījumā tā ir saglabājama kā dienesta noslēpums un nav izplatāma.

Es neredzu nekādas nepieciešamības ieviest tādu kārtību, ka par valsts noslēpumu kļūtu tā informācija, kas ir iegūta operatīvās darbības gaitā. Jo, ja operatīvās darbības gaitā iegūtajai informācijai tiek uzlikta valsts noslēpuma kategorija, tad arī tālāk… ja kāda daļa no šādas, pieņemsim, noklausīšanās ceļā iegūtas informācijas tiek izmantota kriminālprocesā, tad tiek pārkāpts kriminālprocesā esošais sacensības princips. Savukārt advokātam ir tiesības iepazīties ne tikai ar tās dienas vai tās minūtes sarunu, kurā ir it kā ticis šis apsūdzētais pieķerts kaut ko sakām pa telefonu; advokātam ir tiesības, tāpat kā tas ir jebkurā civilizētā valstī, noklausīties visu to apjomu. Cita lieta, vai viņš to dara vai nedara, tā ir cita lieta. Bet ne tā, kā bija ierakstīts darba grupas priekšlikumā, ko atbalstīja jūsu komisija, - ka tas tiek glabāts, netiek pievienots pie krimināllietas, un to var iznīcināt… Un vispār, kā sacīt, ir, protams, tā: ja kriminālprocesa izstrādāšanā nepiedalās neviens advokāts, tad notiek dažādi brīnumi mūsu valstī.

Tāpēc es tomēr aicinu: paliksim pie esošā likuma! Nekādus sevišķus traucējumus, nekādas sevišķas pārmaiņas tas nav izraisījis, nav neko nedz traucējis, nedz apdraudējis. Pastāvot parastajai kārtībai, nekādi milzīgi, atvainojos, skandāli nav notikuši. Izņēmums ir tikai tas viens gadījums - nez kādēļ vienas mājas liftā tika vadāti noklausīšanās protokoli un tika atrasti. Un arī tad vienmēr jādomā, vai paši tie informācijas avoti nav no šīm drošības iestādēm, kuras dažādu apsvērumu dēļ ir speciāli noplūdinājušas šo informāciju. Parastā kārtība ir tā, ka pie iedzīvotājiem tāda informācija nenonāk, un tai arī nav jānonāk.

Neredzu pamatojumu, lai šeit uzliktu tik stingru atbildību. Pie tam tā tūlīt saistās ar kriminālatbildību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šajā jautājumā varētu arī piekrist Muciņa kungam. Varam arī neko nemainīt likumā. Taču tad man ir tāds jautājums: kas tad ir vainīgs pie tā, ka valstī ir šāda situācija ar noziedzību, ar organizēto noziedzību, un pie tā, ka mēs nespējam iekasēt nodokļus? Un tā tālāk.

Ja likums ir vainīgs, tad ir vainīgi cilvēki un amatpersonas. Mūsu komisijas doma bija maksimāli sakārtot likumdošanu tādā formā, lai varētu efektīvi cīnīties pret organizēto noziedzību un citām parādībām, kuras mūsu valstī ir. Mums nav citas vēlmes bijušas! Ja likumā viss ir kārtībā, bet nav kārtības visās šajās lietās, tad jāvaicā - kam ir atbildība? Tas ir retorisks jautājums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 5, atturas - 15. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 20. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 21. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 22. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 22.priekšlikumu!

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Divi iepriekšējie likumprojekti, kurus mēs izskatījām un pieņēmām, bija ļoti diskutabli, vai var saņemt bez maksas visu informāciju no privātajām institūcijām, turpretī šeit tiek paplašināts... Šis pants un šis labojums attiecas uz operatīvās darbības subjektu, tā amatpersonu tiesībām. Taču operatīvās darbības subjekti mums nav tikai valsts drošības iestādes, cienījamie kolēģi, bet tā ir arī visa Valsts policija, Ekonomiskā policija, Kriminālpolicija, Imigrācijas policija un visas pārējās nodaļas. Tas ir arī Saeimas Apsardzes dienests, tāpēc ka mēs esam piešķīruši Saeimas Apsardzes dienestam operatīvās darbības tiesības pilnā apjomā, to skaitā veikt arī visas darbības sevišķā veidā.

Ko nozīmē šis priekšlikums, kas tika saņemts no Aizsardzības un iekšlietu komisijas? Citēju: “...savas kompetences ietvaros saņemt bez maksas nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus no privāto tiesību subjektiem par personām sniegtajiem pakalpojumiem, tai skaitā saņemt informāciju no tās turētāja par personu sazināšanos, izmantojot pastu, telegrāfu, telekomunikāciju un datu pārraides tīklu. Saņemtā informācija izmantojama tikai operatīvās un kriminālprocesuālās darbības ietvaros.” Kam tas viss ir vajadzīgs? Pie tam tas viss notiek bez maksas.

Es vēlreiz uzsveru: valsts drošības iestādēs mums strādā minimāls skaits cilvēku, turpretī policijā, Iekšlietu ministrijā, šādu cilvēku ir apmēram 10 tūkstoši, tātad policistu, bet kopumā 16 tūkstoši cilvēku strādā Iekšlietu ministrijā. Dabiski, ne jau uz visiem ir attiecināms, ka viņi ir operatīvās darbības subjekti. Taču tagad iedomājieties, kāda pieprasījumu gūzma gāzīsies pār jebkuru firmu, tikai lai iegūtu kaut kādu informāciju! Un vai tas būtu pieļaujams?

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Kolēģi! Manuprāt, šis priekšlikums būtu atbalstāms, jo mēs konceptuāli jau vienojāmies par šīm maksām un par to, no kā mēs ļaujam saņemt šo informāciju.

Otra lieta. Pēdējā teikumā ir skaidri un gaiši teikts: “Saņemtā informācija izmantojama tikai operatīvās un kriminālprocesuālās darbības ietvaros”. Manuprāt, tā ir atbilde.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 18, atturas - 42. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Kudums. 23. - iekšlietu ministra Segliņa priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija lūdz atbalstu arī 24. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 25. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 26. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu likumprojektam “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

Godājamie deputāti! Apsveicu jūs sakarā ar darba kārtības pēdējo jautājumu! Dokuments nr.4587. Iepriekšējais likums “Par ugunsdrošību” tika pieņemts 1992.gadā. No tā laika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir uzdots veikt arī glābšanas darbus un realizēt civilās aizsardzības funkcijas. Savukārt 2001.gadā pieņemtais Valsts civildienesta likums paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm ir specializētā valsts civildienesta ierēdņi. Līdz ar to bija nepieciešams iestrādāt šīs izmaiņas arī jaunajā likumā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Kiršteins. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 12.augustam.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Pēterim Apinim... Nevēlas neko paziņot.

Vārds Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde notiks tūlīt pēc sēdes beigām komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. ...Pēterim Apinim.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Balsojot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””, ir ieviesusies kļūda balsojumā par 9.priekšlikumu. Es neatrados uz vietas, bet ir nospiests taustiņš “pret”. Lūdzu atsaukt!

Sēdes vadītājs. ...Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretārei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Imants Burvis, Jānis Leja, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Linards Muciņš, Tadeušs Ketlers, Antons Seiksts, Helēna Demakova, Helmuts Čibulis, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Vents Balodis un Roberts Jurdžs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Saeimas ārkārtas sesijas pirmā sēde ir slēgta.

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ārkārtas sesijas 1.sēde
2002.gada 27.jūnijā

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(4758. un 4758-a dok., reģ. nr.1326)


Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”(4759. un 4759-a dok., reģ. nr.1327)

Priekšlikums - dep. Dz.Rasnačs


Par likumprojektu “Par Vienošanos par nelegālu apgrozījumu pa jūru, kas īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu 17.pantu”(4761. un 4761-a dok., reģ. nr.1328)


Par likumprojektu “Par Protokolu Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu”(4762. un 4762-a dok., reģ. nr.1329)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””(4764. un 4764-a dok., reģ. nr.1330)

Priekšlikumi - dep. L.Bojārs
- dep. P.Apinis

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram A.Kalvītim “Par prasību summu Latvijas valsts tiesvedībā ar “Lattelekom” ārvalstu investoru Tilts Communications” (Pieprasījums noraidīts)(4682. un 4682-a dok.)

Ziņo - dep. I.Geige
Debates - dep. E.Baldzēns
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. L.Bojārs


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” (1.lasījums) (Noraidīts)(4110. dok., reģ. nr.1178)
Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” (1.lasījums)(4723. dok., reģ. nr.1314)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Debates - dep. M.Lujāns
- dep. A.Kalniņš
- dep. P.Lāce
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. M.Lujāns
- dep. A.Seile
- dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Zvērinātu tiesu izpildītāju likums” (2.lasījums)(3010. un 4724. dok., reģ. nr.865)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Paziņojumi - dep. J.Bunkšs
- dep. K.Leiškalns
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. Dz.Kudums
- dep. A.Prēdele
- dep. L.Muciņš


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane
Likumprojekts “Sporta likums” (2.lasījums)(3256. un 4729. dok., reģ. nr.925)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts “Jūras kodekss” (1.lasījums)(4131. un 4742. dok., reģ. nr.1185)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” (1.lasījums)(4176. un 4747. dok., reģ. nr.1204)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (1.lasījums)(4409. un 4765. dok., reģ. nr.1253)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (1.lasījums)4487. un 4654. dok., reģ. nr.1268)

Ziņo - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajam sabiedriskajam fondam” (2.lasījums) (Steidzams)(3930. un 3930-b dok., reģ. nr.1117)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai” (2.lasījums) (Steidzams)(4730. un 4730-b dok., reģ. nr.1317)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Debates - dep. Dz.Ābiķis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (3.lasījums)(4760. dok., reģ. nr.1177)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” (3.lasījums)(4773. un 4662. dok., reģ. nr.1143)

Ziņo - dep. O.Spurdziņš

Debates - dep. V.Lauskis
- dep. L.Bojārs
- dep. O.Spurdziņš
- dep. J.Bunkšs
- dep. V.Lauskis
- dep. L.Bojārs


Likumprojekts “Imigrācijas likums” (1.lasījums)(4599. un 4748. dok., reģ. nr.1298)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Debates - dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” (1.lasījums)(4146. un 4767. dok., reģ. nr.1194)

Ziņo - dep. A.Kiršteins

Debates - dep. L.Muciņš
- dep. P.Salkazanovs


Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (2.lasījums)(4535. un 4772. dok., reģ. nr.1283)

Ziņo - dep. S.Golde


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu”” (1.lasījums)(4129. un 4774. dok., reģ. nr.1183)

Ziņo - dep. G.Dambergs

Debates - dep. M.Lujāns
- dep. L.Bojārs
- dep. M.Lujāns
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. L.Bojārs

Likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” (3.lasījums)(4776. dok., reģ. nr.811)

Ziņo - dep. Dz.Kudums
Debates - dep. J.Ādamsons

- dep. L.Muciņš
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Ādamsons
- dep. L.Muciņš
- dep. A.Požarnovs
- dep. J.G.Vidiņš


Likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” (3.lasījums)(4777. dok., reģ. nr.1085)

Ziņo - dep. Dz.Kudums
Debates - dep. J.Ādamsons
- dep. M.Lujāns


Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” (3.lasījums)(4778. dok., reģ. nr.674)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. J.Ādamsons
- dep. L.Muciņš

- dep. J.Ādamsons
- dep. L.Muciņš
- dep. J.Ādamsons
- dep. L.Muciņš
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Požarnovs
- dep. A.Kiršteins
- dep. L.Muciņš
- dep. V.Lauskis
- dep. J.Ādamsons

- dep. L.Muciņš
- dep. J.Ādamsons


Likumprojekts “Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums” (1.lasījums)(4587. un 4779. dok., reģ. nr.1293)

Ziņo - dep. A.Kiršteins

Paziņojumi - dep. A.Rugāte
- dep. P.Apinis
- dep. L.Muciņš


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane

Balsojumi

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram A.Kalvītim "Par prasību summu Latvijas valsts tiesvedībā ar "Lattelekom" ārvalstu investoru "Tilts Communications"
Datums: 27.06.2002. 9:47:20 bal002
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.4682

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām" (1.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 10:17:30 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4723 pieņemšanu 1.lasījumā

Zvērinātu tiesu izpildītāju likums (2.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 11:15:14 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4724 pieņemšanu 2.lasījumā

Sporta likums (2.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 11:19:56 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4729 pieņemšanu 2.lasījumā

"Jūras kodekss" (1.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 11:24:20 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4131 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" (1.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 11:26:20 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4176 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (1.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 11:27:52 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4409 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (1.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 11:31:14 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4487 pieņemšanu 1.lasījumā

Par nekustamā īpašuma nodošanu 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātajam sabiedriskajam fondam (2.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 11:32:54 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3930B pieņemšanu 2.lasījumā

Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Teātra darbinieku savienībai (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 27.06.2002. 11:35:08 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4730B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 11:38:12 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4760 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem" (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 11:39:22 bal013
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem" (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 11:39:52 bal014
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem" (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 11:40:10 bal015
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem" (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 11:40:34 bal016
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem" (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 12:00:48 bal017
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem" (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 12:01:08 bal018
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem" (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 12:02:08 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4662 pieņemšanu 3.lasījumā

Imigrācijas likums (1.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 12:05:46 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4599 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Prokuratūras likumā (1.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 12:15:38 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4146 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (2.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 12:17:20 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4772 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 27.06.2002. 12:24:36 bal023
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Grozījumi likumā "Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu" (1.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 12:30:04 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4129 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 12:33:40 bal025
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 12:36:42 bal026
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 12:57:34 bal027
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 12:59:48 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4776 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Satversmes aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 13:02:54 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4777 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 13:10:04 bal030
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījums Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 13:10:22 bal031
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 13:14:58 bal032
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 13:22:38 bal033
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 13:38:02 bal034
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 13:40:40 bal035
Balsošanas motīvs: Par 16.priekšlikumu

Grozījumi Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 13:42:18 bal036
Balsošanas motīvs: Par 17.priekšlikumu

Grozījumi Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 13:48:18 bal037
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 13:51:48 bal038
Balsošanas motīvs: Par 22.priekšlikumu

Grozījumi Operatīvās darbības likumā (3.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 13:52:30 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4778 pieņemšanu 3.lasījumā

Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums (1.lasījums)
Datums: 27.06.2002. 13:53:44 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4587 pieņemšanu 1.lasījumā