Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas piektā sēde
2002.gada 25.aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz svītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojekta Grozījums likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem izskatīšanu trešajā lasījumā. Iebildumu nav.
Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz svītrot no darba kārtības likumprojektus Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, Grozījumi Krimināllikumā un Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un iekļaut minētos likumprojektus darba kārtībā pēc Ārlietu komisijas virzītā likumprojekta Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņa un politiskajām tiesībām 2. fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu izskatīšanas pirmajā lasījumā. Nav iebildumu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības likumprojekta Grozījums Valsts civildienesta likumā izskatīšanu otrajā lasījumā. Iebildumu nav.
Izskatīsim Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Prokuratūras likumā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Arī Juridiskajai komisijai, lūdzu!
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Valsts civildienesta likumā nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Imants Burvis, vēlas runāt pret Vai par? Par! Lūdzu!
I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Cienītās dāmas un godātie kungi deputāti! Pilnīgi atbalstot grozījumu Valsts civildienesta likumā nepieciešamību un pilnībā atbalstot šā likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijā, bet, ņemot vērā masu medijos izskanējušo informāciju par Dzintras Hiršas aiziešanu no amata un par Latvijas politiķu pirmsvēlēšanu laika gandrīz vai patiesajām rūpēm par stingra kursa ieturēšanu latviešu valodas ieviešanā Latvijā, ierosinu šā likuma ietvaros akceptēt arī Dzintras Hiršas aiziešanu no amata un vienlaicīgi šajā amatā valdošās koalīcijas vārdā ieteikt Borisu Cileviču, kas jūsu noteiktā budžeta ietvaros rūpēsies par latviešu valodu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Pret runāt neviens nevēlas. Iebildumu pret likumprojekta nodošanu komisijām nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Jurkāna, Golubova, Tolmačova, Plinera, Mitrofanova un citu deputātu iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par privatizācijas sertifikātiem nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par vēlas runāt deputāts Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Labrīt cienījamais prezidij! Labrīt, cienījamie kolēģi! Es aicinu cienījamos kolēģus, arī tos, kas ir no vairākuma frakcijām, atbalstīt šo likumprojektu un nepieļaut tādu teoriju: tā kā to ir iesniegusi opozīcija, it sevišķi politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija, jānolemj nenosūtīt šo likumprojektu uz komisijām tālākai izstrādei.
Tas ir vecais labais jautājums par sertifikātiem. Un vienmēr mums rodas viens mazs jautājums - ko darīt tālāk? Kaut kad oktobrī privatizācijas sertifikātu darbība tiks kārtējo reizi apturēta. Diemžēl mūsu cerības, arī tās, ko loloja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, - ka mēs, veicot Latvijas kuģniecības privatizāciju, varēsim atprečot lielāko daļu sertifikātu daudzuma - , nav piepildījušās. Ir atprečota aptuveni viena piektā daļa. Tātad sabiedrības rokās vēl ir aptuveni 13 miljoni sertifikātu. Protams, mēs varam no situācijas iziet ar to teoriju, ka šinī brīdī mēs par šo jautājumu nesāktu diskutēt, bet mēģinātu to darīt kaut kad augustā vai septembrī - īsi pirms vēlēšanām - , un tas varētu būt, protams, patīkams trumpis vienās vai otrās rokās, bet es domāju, ka mums labāk būtu sākt atklātu diskusiju komisijā, lai tas mierīgi varētu nonākt apritē, lai nebūtu kaut kādu nevajadzīgu sasprindzinājumu septembrī vai oktobrī, jo trīs mēnešus pirms sertifikātu darbības beigšanās ar tiem arī darbības tiek pārtrauktas.
Līdz ar to es aicinu mūsu priekšlikumu nosūtīt uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un atbalstīt šo virzību. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par privatizācijas sertifikātiem nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 8, atturas - 40. Likumprojekts komisijām netiek nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtiem nodot Ārlietu komisijai, Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Runāt vēlas deputāts Imants Burvis. Lūdzu!
I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Gribēju izteikt vēl divus papildu apsvērumus, kāpēc būtu jāatbalsta šis likumprojekts.
Baltijas Asamblejas ietvaros un faktiski arī Eiropā Latvija ir viena no starptautiskās krimināltiesas idejas iniciatorēm un virzītājām. Atklāti runājot, tas, ka mēs četru gadu laikā nebijām spējīgi savlaicīgi pieņemt šo likumu, ir mūsu neizdarības rezultāts. Tāda kavēšanās nenāk par labu Latvijas prestižam, un no tā izriet arī nākamais aspekts. Lai gan mēs apzinājāmies, ka padomju represīvais VDK aparāts kopumā bija genocīda ierocis, kuru tagad varēs izskatīt arī starptautiskajā tiesā, pret Latvijas tautu, mēs līdz šim nemācējām izvirzīt šo problēmu starptautiskā līmenī, un tas bija ļoti labi saredzams kaut vai Farbtuha tiesas prāvā, kad daudziem tīri cilvēciski bija žēl veca, slima cilvēka, bet viņi nespēja izprast VDK sistēmas revanša iespējas briesmas.
Šobrīd Latvijā, it sevišķi Rīgā, jau skaidri ir saredzams kompartijas VDK revanša mēģinājums - notiek pseidozinātniskas manipulācijas ar kvazizinātniskiem Satversmes projektiem. Domāju, ka pat hipotētiska iespēja vien nonākt starptautiskās krimināltiesas izskatīšanas procesā par piedalīšanos VDK genocīda sistēmas veidošanā jau ierobežos VDK pakalpiņu dedzīgumu Latvijas demokrātiskās parlamentāras sistēmas graušanā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Iebildumu pret likumprojekta nodošanu komisijām nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Runāt vēlas deputāts Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Labrīt, prezidij! Labrīt, cienījamie kolēģi! 7.Saeimas laikā bezgala daudz tiek grozīts Latvijas Administratīvais kodekss. Mūsu ierēdņi vienmēr izsakās, ka Latvijā likumi ir pilnīgi, labi un pareizi, bet tie tikai netiek ievēroti un izpildīti. Rodas arī jautājums: kāpēc ministrijās nevar, negrib vai neprot izpildīt to vai citu likumu, it īpaši tad, ja ir pie varas, bet mēģina pieskaņot šo likumu kāda resora bezdarbības slēpšanai? Šajā gadījumā runa ir par Aizsardzības ministriju. Tad jāprasa: Kāpēc neizskata jautājumu par to, kāpēc kareivji negrib dienēt armijā un kas tad vispār notiek armijā? Toties ierēdnim, kura statuss ir kaut vai vidusskolas direktora līmenī vai drusciņ augstāks, vēlas piešķirt tiesības, kuras ir dotas vienīgi tiesnesim? Viņš var tiesāt un noteikt to vai citu sodu, to uzlikt. Un kāpēc tas ir jāuzliek?
Ja mēs tagad paskatāmies mūsu armiju, tad redzam, ka tur ir nepilni 6 tūkstoši cilvēku - ļoti liels štats štābos, arī pašā Aizsardzības ministrijā ir daudz virsnieku un ierēdņu, un tas ir 10 gadu garumā. Kas tad ir noticis armijā? Vai tur ir ieviesta elementāra kārtība? Vai armijā viss notiek tā, kā armijā ir jānotiek? Un vai tas notiek tā, kā tas notika 20.-30.gadu Latvijas armijā? Diemžēl tas tā nenotiek! Un arī pirms pāris dienām jūs redzējāt tiesas prāvu, kurā izskatīja lietu, kur 15 cilvēki jaunu puisīti bija nosituši. Vai uz šo tiesas prāvu bija ieradušies arī tie virsnieki, kuri komandē šo daļu? Vai tur bija pārstāvji no Aizsardzības ministrijas vai pats ministrs? Diemžēl nebija! Un arī tas sods bija tāds smieklīgs. Tātad cilvēka dzīvības vērtība armijā ir novērtēta kā kaut kāds nieks. Nosit cilvēku, un mierīgi iedod tur nosacīti pāris gadu, un ar to viss arī beidzas!
Vai jūs atceraties, cik 7.Saeimas laikā zaldātu ir aizgājis bojā? Diemžēl Latvijā nav notikusi karadarbība, nav notikuši arī kaut kādi īpaši atgadījumi, kas saistīti ar militāro tehniku, bet cilvēki tika iznīcināti. Un kāpēc? Tāpēc, ka nav kārtības! Tās nebija, un, ja tā turpināsies, tad arī turpmāk nebūs! Un kādu gan kārtību var prasīt armijā, ja pirms pāris dienām mums parādīja televīzijas šovu, kur bija redzams, ka mūsu mierīgie kareivji dzēra kafejnīcā alkoholiskos dzērienus? Un to visu rāda televīzijā! Varbūt tādu parādību arī vajag parādīt... Taču es jums teikšu, ka arī mūsu komandējošais sastāvs daudz neatšķiras, ja reiz var mierīgi rādīt alkoholisko dzērienu uzlējumu, kur iemērc skaistu dāmu zeķi... Ja to demonstrē televīzijas kameras priekšā, ko tad var gaidīt no kareivjiem?
Cienījamie kolēģi! Dot katram resoram tiesības sodīt, uzlikt sodus un veikt visu pārējo darbību, kas ir dota tikai tiesu varai, prokuratūrai, mēs nevaram! Mēs nevaram devalvēt galvenos likumus un skatīties tikai uz kaut kādiem pieprasījumiem no tiem resoriem, kuri negrib strādāt, jo tie, lai kaut kādā veidā noslēptu savu bezdarbību, pieprasa izmaiņas likumdošanā. To nevar pieļaut! Un armijā, es jums pateikšu... Arī kuģa noslīcināšana pie Zviedrijas krastiem nekādi netika izmeklēta, un tā nobeidzās šī lieta... Protams, varētu atcerēties arī citus humoristiskus gadījumus, kuri notikuši starp Latvijas un Igaunijas virsniekiem un par kuriem arī Eiropā ņirdza un smējās, un tāpēc, cienījamie kolēģi, šīs izmaiņas nevar pieļaut! Tāpēc ir prokuratūra, tāpēc ir tiesa! Un šādu izmaiņu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā mēs nevaram izdarīt. Tāpēc es aicinu neatbalstīt Ministru kabineta ierosināto priekšlikumu, jo tas neatbilst patiesībai un vēl vairāk izkropļo mūsu likumdošanu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sokolovska, Mitrofanova, Bekasova, Rastopirkina un Golubova iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par dzīvojamo telpu īri nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par vēlas runāt deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! 90.gadu sākumā valdošā elite pieņēma likumus par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā un par namīpašumu atdošanu to likumīgajiem īpašniekiem. Tādējādi visā valstī tika denacionalizēts ap 10 000 dzīvojamo māju, tas ir, apmēram 75 000 dzīvokļu, kuros dzīvo vairāk nekā 200 000 cilvēku. Ar šo likumu pieņemšanu Augstākās padomes deputāti ir atņēmuši katrai no 75 000 ģimeņu iespēju privatizēt savu dzīvokli. Tas nozīmē, ka katrai no tām tika atņemts ap 10 - 15 tūkstošiem dolāru. Īrniekus toreiz mierināja: Nu, ko jūs uztraucaties? Jūs dzīvosiet šajos dzīvokļos neierobežoti ilgi. Turklāt īres maksa šajos namos būs tāda pati kā pašvaldību mājās.
Taču pagājušā gada jūnijā jūs, valdošās koalīcijas partijas - Latvijas ceļš, Tautas partija, apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK -, nobalsojāt par grozījumiem likumā Par dzīvojamo telpu īri. Šie grozījumi paredz, ka īres maksa denacionalizētajos namos strauji pieaugs un ka no 2005.gada tā tiks pavisam atbrīvota. Tas nozīmē, ka namīpašnieks jebkuru īrnieku, neņemot vērā veco īres līgumu, varēs izlikt no dzīvokļa, neierobežoti paaugstinot īres maksu. Sakiet, lūdzu, cienījamie kolēģi, kur jūs liksiet šos uz ielas izliktos cilvēkus? Tie ir jūsu vēlētāji! Ko jūs atbildēsiet, kad viņi atnāks pie jums uz pieņemšanu?
Es nesen iepazinos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto mājokļu attīstības programmu. Tā man atgādināja garšīgo un veselīgo ēdienu pavārgrāmatu. Viss tur ir uzrakstīts pareizi, bet pēc būtības tas ir piemineklis valdošās koalīcijas nerealizētajiem projektiem. Jūsu valdīšanas laikā nekas netika izdarīts, lai kaut kādā veidā atrisinātu šo problēmu, bet, no otras puses, jūs esat gatavi pieņemt tādus grozījumus, kas ļoti būtiski pazeminās šo īrnieku dzīves līmeni, un tā rezultātā daudzi no viņiem var palikt bez jumta virs galvas.
Cienījamie kolēģi! Nekad nav par vēlu labot savas kļūdas. Arī jums tagad ir visas iespējas nobalsot par mūsu - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas - priekšlikumu. Es ļoti ceru, ka nākamā valdība sāks realizēt palīdzības programmu denacionalizēto namu īrniekiem, bet tam būs vajadzīgs laiks. Tāpēc mēs piedāvājam neatbrīvot īres maksu līdz 2010.gadam un pagarināt izlikšanas no dzīvokļa moratoriju kapitālremonta gadījumā no 7 līdz 12 gadiem.
Cienījamie kolēģi! Pirms jūs balsojat, lūdzu, nopietni padomājiet par to, ko jūs atbildēsiet saviem denacionalizētajos namos dzīvojošajiem vēlētājiem.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par dzīvojamo telpu īri nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 4, atturas - 47. Likumprojekts komisijai netiek nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociāldemokrātu savienības frakcijas un Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu iesniegumu ar lūgumu izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības darba kārtības 28.jautājumu - likumprojektu Grozījumi Likumā par ostām.
Par vēlas runāt deputāts Imants Burvis.
I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets likumprojektu Grozījumi Llikumā par ostām ir iesniedzis vienotā paketē ar likumprojektu Jūras kodekss, lai precizētu kārtību, kādā tiek veikts kuģa arests un kuģa aizturēšana, tāpēc šā likumprojekta izskatīšana pirms Jūras kodeksa pieņemšanas nav pamatota, jo Jūras kodekss paredz daudz vairāk un precīzākus nosacījumus, lai varētu kuģi arestēt, nekā to paredz līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi nr.168 Latvijas jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss), un tāpēc man būtu priekšlikums šodien svītrot no darba kārtības šo jautājumu.
Sēdes vadītājs. Anna Seile runās pret.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir ļoti rūpīgi gatavojusi šo likumprojektu, un jebkuram deputātam bija tiesības iesniegt savus priekšlikumus. Manuprāt, nav lietderīgi svītrot šo likumprojektu no darba kārtības, it sevišķi tāpēc, ka šeit ir iekļautas arī normas par atlīdzību īpašniekiem, kuriem ir atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bet kuriem absolūti nekāda atlīdzība netiek dota par neatgūto zemi un no kuriem vienīgi tiek prasīts zemes nodoklis lielos apmēros no Ostu pārvaldes. Šos jautājumus mēs esam komisijā sakārtojuši, tāpēc šodien vajadzētu pieņemt galīgo lēmumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu grupas ierosinājumu - svītrot no darba kārtības likumprojektu Grozījumi Likumā par ostām! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 20, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Deputāti Arnis Kalniņš, Valdis Lauskis, Viola Lāzo, Gunārs Freimanis, Oskars Grīgs, Jānis Čevers, Leons Bojārs, Imants Stirāns, Aija Barča un Helēna Soldatjonoka ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu Par akciju sabiedrības Rīgas siltums akcijām.
Deputāts Imants Burvis vēlas izteikt iebildumu pret šā lēmuma projekta izskatīšanu šīsdienas sēdes laikā. Jūsu rīcībā ir viena minūte.
I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Izskatās, ka Bojāra partija savā vēlmē piekļūt pie Rīgas siltuma privatizācijas ir nolēmusi kļūt smieklīga: Pirmajā piegājienā atdodiet visu, otrajā piegājienā - dodiet pusi, trešajā - dodiet vismaz ceturto daļu! Acīmredzot nākamajā reizē ar izstieptu roku viņi šeit stāvēs un lūgsies: Iedodiet vismaz kaut ko! Pagājušajā svētdienā Bojāra kungs paškritiski televīzijā atzinās, ka sācis domāt vispār tikai no 60 gadu vecuma, pie tam uzreiz nosliecoties uz marasmu. Tā būtībā jau būtu Bojāra kunga problēma, bet tas, ka ar savas partijas palīdzību viņš maniakāli raujas pie iespējām privatizēt Rīgas siltumu, līdz ar to iedarbinot iespējamo Latvenergo privatizāciju, vairs nav viņa ģimenes jautājums, jo tas var ļoti dārgi izmaksāt rīdziniekiem un arī visai tautai. Ceru, ka tauta redz šo neatbilstību starp Bojāra partijas programmu un partijas rīcību. Jūs es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tālāk mums ir jālemj par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
Par vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Es ierosinu šo lēmuma projektu virzīt uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju pēc tam, ja viss ritēs labvēlīgi, un tas būs sekojošu apsvērumu pēc - lai nebūtu dezinformācijas par tikko dzirdēto un teikto, kā jūs zināt, jau 1999.gadā Rīgas Dome lūdza akcijas, lai no tām, kuras ir Latvijas Privatizācijas aģentūras valdījumā, 2% nodotu Rīgas Domei, tātad 49% vietā būtu 51 procents un līdz ar to būtu kontrolpakete. Arī šobrīd Rīgas Dome ir vērsusies pie Ministru kabineta ar lūgumu par šo 2% akciju nodošanu Domei, lai tā varētu vēl stabilāk veidot Rīgas siltuma darbības tālāko politiku. Diemžēl no ekonomikas ministra Rīgas Domei bija šāda atbilde: Ja jums šos 2% vajag, tad pērciet no privātā akciju turētāja! Šajā gadījumā - no Baltijas Tranzītu bankas, kurai pieder 2% Rīgas siltuma akciju. Tāpēc, pirmkārt, visai dīvaina ir šī attieksme.
Otrkārt, pirms diviem mēnešiem bija ļoti laba saviļņošanās attiecībā uz statūtu maiņu Rīgas siltumā un vēl citas aktivitātes. Bija arī pilnīgi pamatotas šaubas, ka dažs labs cenšas iet tieši uz šo Rīgas siltuma privatizāciju, nevis otrādi, jo visi šie raksti, ko Rīgas Dome tika saņēmusi no ekonomikas ministra Mēs zinām, ka arī ekonomikas ministrs savulaik ļoti centās Latvenergo privatizēt, un tikai tautas izteiktais viedoklis neļāva paveikt šo procedūru. Ar saimnieciskiem jautājumiem Saeimā tiešām nav jānodarbojas, taču šinī gadījumā mēs rosinātu Ministru kabinetu, lai tas Rīgas siltumu, kas apgādā 600 tūkstošus patērētāju Rīgā, četrus gadus saglabādams stabilus, nemainīgus tarifus, pie tam nemainīgus tarifus, pēc prognozes, vēl līdz 2004.gadam Es domāju, ka šo modeli vajag attīstīt un vēl vairāk iedrošināt cilvēkus ar Rīgas siltuma kontrolpaketi, lai Rīgas iedzīvotājiem būtu stabils šis pakalpojums. Stabils un par pietiekami zemu cenu, kā tas ir šobrīd.
Tāpēc mūsu priekšlikums Saeimai ir nākt palīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai risināt šo saimniecisko jautājumu, kas ir būtisks, un, protams, to arī atrisināt. Jāraugās, lai mūsu lietas būtu sakārtotas vēl labāk, nekā tas ir šobrīd. Tāds ir mūsu viedoklis šajā jautājumā.
Taču, ja kāds izsaka šaubas, ka ar to ķersies pie Rīgas siltuma privatizācijas, tad es domāju, ka tā vienkārši ir kaut kāda halucinācija.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 38, atturas - 19. Lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 23, atturas - 36. Lēmuma projekts netiks izskatīts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Smaidas Gļazeres apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Labrīt, cienījamie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikumus par trīs tiesnešu amata kandidātiem.
Pirmais lēmuma projekts ir sagatavots, un tajā ir ietverts priekšlikums apstiprināt Smaidu Gļazeri par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Komisijai bija iespēja uzklausīt minēto apgabaltiesas tiesneša amata kandidāti, un komisija, aizklāti balsojot, ar pārliecinošu balsu vairākumu - par - 7, pret - 1 - atbalstīja tieslietu ministres ieteikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta Par Smaidas Gļazeres apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - Par Ingunas Pinnes apstiprināšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Tiesnese Inguna Pinne strādā tiesneša amatā jau kopš 1992.gada. Tajā laikā tiesnesi ievēlēja amatā uz desmit gadiem, līdz ar to pilnvaru termiņš viņai beidzas šā gada 5.maijā.
Tieslietu ministrija ir atbalstījusi ieteikumu un iesaka apstiprināt Ingunu Pinni par Valkas rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministres I.Labuckas ieteikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta Par Ingunas Pinnes apstiprināšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - 8. Lēmums pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - Par Ineses Siliņevičas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Juridiskā komisija izskatīja arī šo tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikumu. Tātad šī kandidatūra pirmo reizi stājas tiesneša amatā, un līdz ar to lēmuma projekts ir nevis par apstiprināšanu, bet gan par iecelšanu. Nākamās tiesneses darba pieredze liecina par diezgan plašām zināšanām par tiesas darbu. To jūs varat apskatīties pievienotajos dokumentos - , gan LR Tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumā, gan arī citos raksturojumos ir pozitīvas atsauksmes. Līdz ar to tieslietu ministre iesaka atbalstīt šo lēmuma projektu par Ineses Siliņevičas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta Par Ineses Siliņevičas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa, Helēnas Soldatjonokas, Jāņa Čevera, Valda Lauska, Violas Lāzo, Jāņa Ādamsona, Leona Bojāra, Aijas Barčas un Osvalda Zvejsalnieka pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam Par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Geige.
I.Geige (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa, Helēnas Soldatjonokas, Jāņa Čevera, Valda Lauska, Violas Lāzo, Jāņa Ādamsona, Leona Bojāra, Aijas Barčas un Osvalda Zvejsalnieka pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam Par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Paldies!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gunārs Freimanis.
G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Labrīt, cienītie kolēģi! Tā nu ir sagadījies, ka es 7.Saeimā esmu vienīgais veterinārmedicīnas speciālists, un tādēļ lai jūs varbūt neizbrīna fakts, ka es pievēršu tik lielu vērību pārtikas apritei un šim likumam.
Jāteic, ka šoreiz runa nav par pozīciju vai par opozīciju. Šoreiz runa ir par cilvēku veselību, par veselībai nekaitīgu pārtiku. Un šajā ziņā es ļoti labi izprotu tos lielos uzdevumus, kas uzlikti Pārtikas un veterinārajam dienestam, un tikpat lielu neizpratni man izraisa tas, ka valdība un Zemkopības ministrija nedod iespēju šim dienestam strādāt un pildīt tam uzliktos pienākumus.
Un runa ir par to, ka Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, kādā kārtībā var atzīt un reģistrēt pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumus, šī vecā kārtība beidza darboties 31.martā, tāpēc šajā laikā vajadzēja būt izstrādātiem jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, bet tie joprojām nav izstrādāti. Tie ne tikai nav izstrādāti, bet nav arī iesniegts priekšlikums, lai pagarinātu veco noteikumu darbības laiku, un tādā sakarā Pārtikas un veterinārais dienests pašreiz šīs savas funkcijas nevar veikt, jo nav tiesiskā pamata šo funkciju veikšanai.
Nupat ir parādījušās arī ziņas par to, ka republikā ienāk modificēta pārtika, kura Amerikā par tādu ir atzīta, bet pie mums, kaut likums to paredz, ka tā veikalos ir jāapzīmē, šis darbs netiek darīts, bet Pārtikas un veterinārais dienests aizbildinās ar to, ka, lūk, neesot tādu Ministru kabineta noteikumu, kas noteiktu, kādā kārtībā šī pārtika ir jākontrolē un jāatzīmē.
Tajā pašā laikā es gribētu teikt, ka arī Zemkopības ministrija nav strādājusi pietiekami centīgi. Jau pagājušajā gadā pieņemtais likums par pārtikas aprites uzraudzību paredzēja, ka, sākot ar 31.martu, ir jābūt jauniem Ministru kabineta noteikumiem, bet tikai 28.martā Zemkopības ministrija iesniedza šo noteikumu projektu Ministru kabinetam, protams, noraidīdama to, ka tiek izjaukts viss darba ritms.
Es domāju, ka, noraidīdami šo priekšlikumu, mēs izdarīsim sliktu mūsu republikas iedzīvotājiem tajā ziņā, ka nebūs drošības par pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu atbilstību, un tāpēc lūdzu jūs šoreiz mest pie malas uzskatu, vai to ir ierosinājusi pozīcija vai opozīcija, un atbalstīt pieprasījuma tālāko virzību, jo, manuprāt, tas tikai nāks par labu mūsu iedzīvotājiem.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Protams, iedzīvotājus un opozīcijas deputātus nepārsteidz pozīcijas deputātu darbība, kura ir vērsta pret Latvijas Republikas iedzīvotāju labklājību un veselību. Jūs redzējāt dienu iepriekš, ka pieci ierēdņi labklājības ministra Požarnova vadībā mierīgi dalīja 820 miljonus latu - Labklājības ministrijas budžetu. Un kur tad tāda dalīšana ir novedusi mūsu medicīnisko aprūpi? Diemžēl ir novedusi strupceļā un nezināšanā par to, kas tad tālāk būs. Jūs, protams, nezināt, kā dzīvo tie 600 000 pensionāru, jūs neredzat, kā velk dzīvību 140 000 invalīdu. Jūs negribat redzēt un dzirdēt, kādā veidā Latvijā ieved nezināmas izcelsmes produktus. Oficiālā dokumentā ir norādīts, ka 2000. gadā Latvijā ir nezināmas izcelsmes piena un piena produktu ievests 87 000 tonnu, cūkgaļas - 15 000 tonnu, olu - 38 miljoni, putnu gaļas - 1180 tonnu, liellopu gaļas - 600 tonnu (1999.gadā Latvijā tika ievests 14 000 tonnu nezināmas izcelsmes liellopu gaļas).
Cienījamie kolēģi! Kas visu šo masu ir kontrolējis? Kā tā ir ienākusi Latvijā? Kas ir uzraudzījis un noteicis tās kvalitāti? Vai mūsu slavenajai Zemkopības ministrijai ir kāda daļa gar to, lai tādas nejēdzības nenotiktu? Diemžēl arī šodien nekas nav darīts, lai tas nenotiktu. Kā tas ir noticis, tā arī turpinās! Kādai kontrolei tiek pakļauti visi tie produkti, kas, piepildot Latvijas tirgu 400 miljonu apmērā, tika Latvijā ievesti, lai iedzīvotājus apgādātu ar produktiem? Kā visi tie produkti tiek pārbaudīti? Diemžēl tā ir tāda lieta, kas ne pārāk interesē kādus. Kā tas ir gājis, tā iet! Rezultātus varam redzēt: 2002.gadā ar dizentēriju Tilžas internātskolā saslimuši 90, Liepājas rajona Dzērbenes pamatskolā - 10, Saldū un Saldus rajonā - 140, ar neskaidrotas izcelsmes zarnu infekciju Staļģenes pamatskolā - 94, ar nenoskaidrotas izcelsmes zarnu infekciju Salaspils vidusskolā - 105, salmoneloze Jelgavā - 16 gadījumu. Protams, to ir vēl vairāk, jo medicīniskajā uzskaitē nebūt nav visu to, kas ir šādi slimojuši. Ne jau visi šie cilvēki varēja vērsties pie ārsta.
Cienījamais Geiges kungs! Jūs, protams, Bērziņa kungam un valdībai izdarījāt labu pakalpojumu, jo viņiem nevajadzēs gatavot dokumentus un atskaitīties par to, kas notiek ar mūsu pārtikas apriti, kā tiek pildīti tie likumi, kuru pieņemšanu jūs atbalstījāt, un kā ir ar Latvijas Republikas iedzīvotāju veselību. Jūs, Geiges kungs, esat lībietis. Lībieši vienmēr ir bijuši tādi godīgi un taisnīgi cilvēki. Kā jūs varējāt parakstīt šo dokumentu? Tas tik tiešām ir nožēlojami!
Taču gribu vēlreiz runāt par to, ka Latvijā devalvē pašu galveno. Tā ir iedzīvotāju veselība. Es nevaru saprast pozīcijas deputātus: kā jūs varat mierīgi noskatīties uz visu to, kas notiek, mierīgi nobalsot par un mierīgi neizskatīt visas tās nejēdzības, kuras diemžēl Latvijā notiek, it sevišķi tās, kas attiecas uz Zemkopības ministriju un Labklājības ministriju?! Šīs divas ministrijas tagad ir kopīgi atbildīgas par iedzīvotāju veselību. Viņas it kā kopīgi kontrolēs, kādi produkti tiks ievesti Latvijā, un tiks likti galdā arī mums, katram no deputātiem. Jo, aizgājuši uz jebkuru ēdnīcu, restorānu vai kafejnīcu, jūs nezināt, no kādiem produktiem ir izgatavota tā pārtika, ko jūs lietojat.
Cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Nekur visā Eiropā tas tā nenotiek. Pamēģiniet ievest kādu tonnu nezināmas izcelsmes gaļas Vācijā!
Tālāk par robežu jūs netiksiet un vēl saņemsiet bargu sodu. Jūs pamēģiniet ievest tādu gaļu Amerikas Savienotajās Valstīs. Jūs vispār kāju nepārspersiet pāri robežai, ja tāds atgadījums būs. Toties Latvija ir pārvērsta par kaut kādu miskasti, kur var ievest visu, ko vien vēlas. Un, protams, mūsu robežkontrole neko nedarīja, nedara un arī nedarīs, jo pār to nekādas kontroles nav. It sevišķi tas attiecas uz Pārtikas un veterinārā dienesta darbību. Kā varēja ievest visu to putnu gaļu tūkstošiem tonnu, ka neviens nezināja un neviens neredzēja? Un kā tad notiek visa tā izmeklēšana un viss pārējais? Viss pārējais tiek mierīgi noslēpts, un tad mēs vēl sakām, ka dzīvojam valstī, kur likumi visiem ir vienādi. Tas diemžēl ir tikai Ministru kabinetā uz sienas uzrakstītais sauklis, bet tālāk par to mēs neesam tikuši.
Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs neatbalstīt mūsu Pieprasījumu komisijas lēmumu, ja tas ir vērsts pret cilvēku veselību, tātad neviens negrib rūpēties par iedzīvotāju veselību. Tas ir pirmais.
Otrais. Valstij ir jāsaved kārtībā pārtikas aprūpe. Ja mēs to nedarīsim, kurš tad to darīs? Un jūs taču zināt Bērziņa kunga no Finansu ministrijas atzinumu, ka ēnu ekonomika nav kļuvusi mazāka par 40%. Un kas tad to visu novērsīs? Tikai mēs - Saeimas deputāti!
Tāpēc es aicinu Geiges kunga parakstīto dokumentu neatbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10 deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam Par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 38, atturas - 12. Pieprasījums noraidīts.
Nākamais jautājums - likumprojekts Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot otrajam lasījumam valdības iesniegto likumprojektu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, atbildīgā komisija pilnībā ir saglabājusi valdības likumprojektā ietverto koncepciju, pamatnormas, pamatnoteikumus, bargos un visaptverošos ierobežojumus, un mūsu uzdevums bija atbilstoši valdības iesniegtajam projektam tikai izlabot kļūdas un novērst iekšējās pretrunas un neskaidrības, un to komisija ir centusies arī izdarīt.
1.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums arī ir no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 4. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Lagzdiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts nākamajā - atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 7. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā gan nav piedāvāts konkrēts teksts, - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 14. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - šoreiz nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Arī 18. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Arī 19. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 20. un 21. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 22., 23. un 24. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 3.pantu - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 27. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - nav akceptēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Lagzdiņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Arī 31., 32. un 33. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir pilnībā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Arī 41. un 42. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 43. - Jāņa Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Arī 45.priekšlikumu atbildīgā komisija aicina atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 49. - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Arī 51. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Tāpat 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Savukārt 53. - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts, jo mēs uzskatām, ka ārsta profesijas savienošana ar valsts amatpersonas amatu būtu jānosaka tādā pašā veidā, kā tas ir reglamentēts šobrīd spēkā esošajā likumā, tāpēc nav atbalstīts šis apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - nav, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Līdzīgs ir arī nākamais - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas 54.priekšlikums. Un tāpat, kā tas ir šobrīd spēkā esošajā likumā, atbildīgā komisija vienbalsīgi uzskatīja, ka Valsts policijas priekšniekam, Drošības policijas priekšniekam, mūsu valsts robežsargu vadītājam un pašvaldību policijas priekšniekiem jau nu nebūtu jāatļauj savu darbu policijas struktūrās savienot ar ārsta darbu. Tā tas ir noteikts šobrīd spēkā esošajā likumā. Mēs uzskatījām, ka tas nav loģiski un ka ir jāsaglabā šobrīd spēkā esošajā likumā ietvertie ierobežojumi un koncepcija.
Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka valdības iesniegtajā projektā nevienai valsts augstākajai amatpersonai nav atļauts savienot savu valsts amatu ar ārsta amatu. Komisija ir gājusi vidusceļu un saglabājusi šobrīd spēkā esošajā likumā, mūsuprāt, loģisku konstrukciju. Tāpēc komisija ar balsu vairākumu neatbalstīja 54. - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!
J.Lagzdiņš. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Arī 58. - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts. Tas attiecas arī uz ārsta profesijas savienošanas atļāvumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iekļauts 60 . - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Savukārt 62. - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšlikums dot valsts amatpersonām iespēju savienot savu valsts amatpersonas darbu ar ārsta profesiju - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 62.priekšlikumu.
Vents Balodis.
V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Mūsu uzskats gan ir, ka vajadzētu dot tādu iespēju 4.panta otrajā daļā minētajām amatpersonām. Es izlasīšu to tekstu: Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finansu līdzekļiem. Es domāju, ka vajadzētu tomēr atļaut šīm amatpersonām strādāt arī ārsta profesijā, jo, manuprāt, gan pašvaldībās, gan arī administratīvajās komisijās ir daudz cilvēku, kas varētu savu amatu savienot ar ārsta darbu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam!
Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Deputātam Ventam Balodim lielā mērā ir taisnība. Un atbildīgā komisija un arī valdības sagatavotais projekts dod šādu iespēju šā panta sestajā daļā minētajām valsts amatpersonām, to skaitā valsts civildienesta ierēdņiem. Šādas tiesības tiek dotas ar šīs normas 3.punktu, kurš nosaka, ka valsts civildienesta ierēdņiem un pārējām šajā daļā uzskaitītajām amatpersonām ir atļauts savu valsts amatu savienot ar citu amatu (darbu), uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma līguma izpildi, ja savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta priekšnieka atļauja. Tātad ne tikvien ārsta darbu, bet arī citus darbus varēs strādāt šajā normā uzskaitītās valsts amatpersonas, ja tās saņems priekšnieka atļauju un nebūs reāla interešu konflikta. Tādēļ mēs uzskatām, ka jūsu priekšlikums nav iekļaujams otrajā daļā, jo tas faktiski dublē 3.punktu, kurš ir daudz plašāks un daudz demokrātiskāks.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - nav, atturas - 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Tālāk, lūdzu!
J.Lagzdiņš. Nākamais - 63.priekšlikums, ko ierosinājusi atbildīgā komisija, - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lagzdiņš vēlas debatēt par šo priekšlikumu?
J.Lagzdiņš. Es atvainojos, nē!
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav. Tālāk, lūdzu!
J.Lagzdiņš. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 65. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 66. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Arī 67. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek...
J.Lagzdiņš. 68.priekšlikums...
Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Atklājam debates par... (No zāles dep. A.Tiesnesis: Par 69.!) Ā! Labi, tālāk! Tātad 68.priekšlikums tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 69. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Aivars Tiesnesis.
A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis pants ir nedaudz jāpārdomā. Tas nebūtu atbalstāms divu apstākļu dēļ. Pirmais apstāklis ir tāds, ka šobrīd vēl nav noteikts galīgais termiņš, it īpaši attiecībā uz zemnieku saimniecību pārreģistrāciju Uzņēmumu reģistrā. Minētais termiņš ir 2 gadi, bet tālāk pilnīgi nav atrunāta šī izvēles forma. Tas ir viens.
Otrs moments attiecas uz šo apjomu - šiem 30 tūkstošiem, kas, manuprāt, veicinās tikai tādu darbību... kas mudinās cilvēkus uz falšiem darījumiem, teiksim, spiedīs viņus veidot kaut kādas mazākas saimniecības, noformējot tās uz ģimenes locekļu, radinieku vai draugu vārdiem, jo, teiksim, 30 tūkstoši ārsta praksē nav liela nauda, un arī normālai zemnieka sētai tā nav liela nauda.
Tā ka šie divi momenti būtu jāpārrunā, respektīvi, gan šis apjoms, gan, teiksim, arī šie ierobežojumi, jo līdz šim, es domāju, bija normālāka prakse, tāpēc, ņemot vērā visu šo lauku attīstību, normāli un pareizāk būtu atļaut šiem cilvēkiem legāli turēt šīs zemnieku saimniecības, veidot laukos šīs darba vietas un maksāt nodokļus, nevis ar likumu atkal stimulēt kaut kādus likuma apiešanas paņēmienus.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
J.Lagzdiņš. Jā, godātie kolēģi, es vēlētos atbildīgās komisijas vārdā piebilst vairākas lietas.
Pirmkārt. Ja mēs šo normu izslēdzam no likuma, tad, godājamais kolēģi Aivar Tiesnesi, tām valsts amatpersonām, kuras ieņem amatus minētajās zemnieku saimniecībās un kuras atbilst 60... tātad atbilst šīs normas prasībām, nebūs atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar amatu attiecīgajā zemnieku saimniecībā. Tātad, ja mēs šo normu svītrojam, tad mēs pastiprinām ierobežojumus.
Analoga norma ir jau spēkā esošajā likumā, un līdzīgu normu bija ierosinājusi arī valdība. Mēs to akceptējām pirmajā lasījumā, bet atbildīgā komisija šo normu vēl precizēja, ņemot vērā jaunā Komerclikuma terminoloģiju. Lai šī norma attiektos uz visām zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī uz tām, kuras nav pārreģistrētas šajā pārejas periodā saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, atbildīgā komisija pēc Uzņēmumu reģistra amatpersonu priekšlikuma iekļāva likumprojektā 205.priekšlikumu, kas paredz, ka šā likuma noteikumi attiecas gan uz pārreģistrētām sabiedrībām, gan arī uz tām sabiedrībām, kuras šo funkciju vēl nav veikušas.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 70. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 71. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Tātad valdības iesniegtajā projektā 8.panta trešā daļa nosaka, ka valsts amatpersona nedrīkst gūt ienākumus no kapitāla daļām uzņēmējsabiedrībās, kuras reģistrētas normatīvajos aktos noteiktajās beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs un teritorijās. Atbildīgā komisija konceptuāli atbalstīja šo domu, ko valdība bija iekļāvusi šajā normā, bet, ilgi debatējot un uzklausot autoru viedokli, mēs konstatējām, ka tad, ja pieņemtu šo redakciju tādā veidā, kādu to iecerējusi valdība, iznāktu tā, ka valsts amatpersonas nedrīkst gūt ienākumus no firmām, kuras darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās vai darbojas valstīs ar zemākiem nodokļiem, piemēram, Igaunijā, kur, kā zināms, ir zemāki nodokļi nekā Latvijā... tātad darbojas Igaunijā un ir reģistrētas Igaunijā. Tā ideja valdībai bija tāda, ka valsts amatpersona nedrīkst gūt ienākumus no tā saucamajiem ofšoriem, un tāpēc atbildīgā komisija precizēja šo normu; proti, mēs ierosinām izteikt 8.panta trešo daļu tādā redakcijā, kas precīzi un nepārprotami tātad izsaka valdības projektā ietverto koncepciju.
Kādēļ es par šo priekšlikumu runāju, godātie kolēģi? Tātad ar šo priekšlikumu es gribēju ilustrēt to kvalitāti, kāda ir valdības projektam, kuru mēs atbalstījām pirmajā lasījumā. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas 72.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
J.Lagzdiņš. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 76. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 78. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 79. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 83. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 84., 85., 86. un 87. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 88. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Savukārt 89. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 90. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 91. - Juridiskā biroja priekšlikums par 10.panta trešo daļu - ir atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 92. - Juridiskā biroja priekšlikums par 10.panta ceturto daļu - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 93. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 94. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - nav akceptēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 95. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Arī 96. - Juridiskā biroja priekšlikums par 11.panta 4. punktu - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 97. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Arī 98. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Savukārt 99. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - nav akceptēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Lagzdiņš. Priekšlikums ar 100.numuru, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 101. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 102. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Arī 103. un 104. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Arī 105. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Savukārt 106. - Juridiskā biroja priekšlikums par 12.panta piekto daļu - ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 107. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts terminos.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 108. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru mēs ierosinām 12.pantu izteikt precizētā redakcijā, - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 109. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 110. - Jāņa Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 111. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 112. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 113. - Juridiskā biroja priekšlikums par 13.panta otrās daļas pirmo teikumu - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 114. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums par 13.panta trešo daļu - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
J.Lagzdiņš. 115. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 116. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Ar 117.priekšlikumu atbildīgā komisija ierosina papildināt līdzšinējo 13.pantu ar jaunu piekto daļu. Es aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 118. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Savukārt 119. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir akceptēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 120. - Juridiskā biroja priekšlikums par 14.pantu - ir atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 121. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 122. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 123. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Arī 124. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 125. un 126. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Arī 127. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Nākamais ir 128. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 17.pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija, ņemot vērā spēkā esošajā likumā noteiktos reklamēšanas ierobežojumus, ierosina papildināt valdības iesniegto likumprojektu ar jaunu pantu, proti, ar 17.pantu, kas nosaka reklamēšanas ierobežojumus, kuri ir analogi spēkā esošā likuma attiecīgajai normai. Tādējādi es aicinu atbalstīt 129.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 130. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Arī 131. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 132. un 133. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti. Aicinu to darīt arī deputātiem.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.
J.Lagzdiņš. 134. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Arī 135. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Diemžēl 136. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts. Aicinu to darīt arī deputātiem.
Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.
J.Lagzdiņš. 137. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Arī 138. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 139. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir akceptēts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 140. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 141. un 142. - Juridiskā biroja priekšlikumi par 18.pantu - ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 143. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav akceptēts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 144. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 145. - atbildīgās komisijas redakcionālais priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Tāpat 146. - Juridiskā biroja redakcionālais priekšlikums - ir atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 147., 148. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 147.priekšlikumu? Par 148.priekšlikumu.
Lūdzu, Jānis Bunkšs!
J.Bunkšs (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man vispirms jāatvainojas, ka šodien esmu tāds nedaudz aizsmacis. Bet varbūt tas ir labi, jo tas mani attur no garas un plašas runāšanas par tiem punktiem, par kuriem man ir kaut kādas šaubas. Taču šis nu ir tas punkts, par kuru es savas šaubas tomēr gribētu izteikt arī Saeimas sēdē.
Pirmā lieta ir tā, ka diemžēl komisijā, kad mēs strādājām pie šā likumprojekta steidzamas sagatavošanas, es īsti nedabūju atbildi uz jautājumu par to, kas tas īsti ir par punktu un ko tas nozīmē. Vai tas nozīmē, ka ir attiecīgo amatpersonu labprātīga padošanās valsts varas iestādēm un atzīšanās par savu atrašanos korumpētā stāvoklī? Jo šeit faktiski, pēc tā teksta, iznāk tā, ka tad, kad tas pasūtījums jau ir saņemts Ja nu es tad kaut kādā veidā konstatēju, ka vai nu man pašam kaut kā pēkšņi ir aizmirsušās kaut kādas akcijas, kuras man ir bijušas kā akcionāram, vai, nedod Dievs, kāds mans radinieks ir no manis slēpis savas darbības, komercdarbības, kā nu tās te varētu nosaukt, tad tā jau ir, teiksim, tā pirmā problēma, kas rodas tajā gadījumā, ja es esmu amatpersona.
Tātad tā pirmā lieta ir jautājums par to, vai tas ir pirms vai pēc notikušā fakta Loģiski būtu, ja tas būtu pirms notikušā fakta, jo tad tur vēl varētu kaut ko glābt. Bet kas notiek, ja pēc tā? Es nezinu, jo likums nedod atbildi uz to.
Otra lieta. Komisijā diezgan dažādi tika traktēts vārds attiecīgās, kas ir šajā tekstā, - attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas. Daži no klātesošajiem ekspertiem domāja, ka šīs attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes ir faktiski jebkuras iestādes valsts teritorijā, daži gan mēģināja skaidrot, ka tās ir tikai tās iestādes, kurās strādā konkrētais darbinieks. Es labprāt gribētu tagad dzirdēt Lagzdiņa kunga interpretāciju sakarā ar vārdu attiecīgās, lai vēlāk, likuma piemērošanas gaitā, mums būtu vismaz stenogramma, uz ko atsaukties tad, kad būs runa par to, ko tad īsti likumdevējs ir ar to domājis.
Nākamā lieta ir saistīta ar valsts amatpersonas, teiksim, faktiskajiem ienākumiem. Jo nu, godīgi sakot, tie mani radinieki, kuriem es, kļuvis par amatpersonu, sāku kaut kādā veidā traucēt viņu saimnieciskajā darbībā un komercdarbībā, tik tiešām, kā Lagzdiņa kungs izteicās komisijā, diezin vai mani pat sveicinās. Un kā lai es no šāda cilvēka dabūnu rokā informāciju par to, kādas daļas, kādas akcijas viņš ir nopircis? Un kuras būs tās institūcijas, kas, teiksim, man šādu informāciju nodrošinās?
Nu, par sevi es esmu drošs, bet nu ko lai es daru ar tiem radiniekiem, kurus es kaut kādā veidā esmu sakaitinājis ar šo savu amatpersonas statusu?
Tie ir tie jautājumi, kas, man šķiet, šajā likumprojektā diemžēl nav līdz galam izsvērti. Bet, man liekas, mēs diemžēl te neko daudz vairs nevaram darīt, jo arī pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija nav diez ko veiksmīga.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Valdības iesniegtais un Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā tika gatavots Tieslietu ministrijā vairāk nekā divus gadus. Tas fakts vien jau varētu liecināt par šā likumprojekta kvalitāti. Mēs šo likumprojektu izvērtējām vairāk nekā desmit komisijas sēdēs, kas bija ļoti ilgas, un komisijas sēdēs piedalījās daudzi eksperti no valdības darba grupas, kura bija šo likumprojektu izstrādājusi. Mēs uzdevām ļoti daudz jautājumu par šā likuma piemērošanu, par to, vai šā likuma piemērošana un spēkā stāšanās neradīs problēmas. Mēs uzaicinājām uz komisijas sēdi arī tieslietu ministri, un arī viņa aicināja mūs steidzamības kārtā atbalstīt tādu likumprojektu, kas būtu maksimāli tuvs valdības iesniegtajam.
Arī par attiecīgo normu un tās piemērošanu komisijas locekļi
komisijas sēdē uzdeva likumprojekta tiešajiem autoriem - Tieslietu ministrijas
ekspertiem - ļoti daudzus jautājumus, un viņi apliecināja, ka šī norma ir
nepieciešama, ka tā ir rūpīgi izvērtēta Tieslietu ministrijā, ka to ir
izvērtējuši visdažādākie eksperti, valsts institūciju pārstāvji. Politiski to ir
akceptējusi tieslietu ministre, un lēmumu ir pieņēmusi valdība. Manis vadītās
komisijas pienākums bija šo normu saskaņot ar nule pieņemto Komerclikumu. Komisija to
arī ir izdarījusi, negrozot šā ierobežojuma koncepciju.
Tāds ir komisijas lēmums, un tāds ir arī valdības un Tieslietu ministrijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 148. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 5. Priekšlikums atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Nākamais ir 149. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 150. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 151. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Arī 152. - Juridiskā biroja priekšlikums - tiek atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 153. - kolēģa deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
J.Lagzdiņš. 154. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 155. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 156. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Arī 157. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 158. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 159. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 160. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Arī 161. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 162. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 22.pantu - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 164., 165. un 166. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.
J.Lagzdiņš. 167. - atbildīgās komisijas priekšlikums - akceptēts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
J.Lagzdiņš. 168. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums par 23.panta piektās daļas 2. un 3.teikumu - ir atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Arī 169. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 170.- atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Lagzdiņš. 171. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls, - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 172. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 173. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Savukārt 174. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 175. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Arī 176., 177., 178. un 179. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 180. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 181. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Arī 182. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 183. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Arī 184. un 185. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Savukārt 186. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - nav akceptēts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 187. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts precizētā atbildīgās komisijas redakcijā, kas izteikta kā 186.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.
J.Lagzdiņš. 187. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. 186. un 187.priekšlikums. Atbalstīti.
J.Lagzdiņš. Paldies, priekšsēdētāja kungs! 188. - deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Savukārt atbildīgās komisijas priekšlikums ar kārtas numuru 189 ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 190. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 191., 192., 193., 194., 195. un 196. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Lagzdiņš. 197. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. 198. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Arī 199. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Priekšlikums ar kārtas numuru 200, ko iesniedzis Juridiskais birojs, nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Savukārt 201. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Turpretī 202. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina izslēgt 28.panta piekto daļu, - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Nākamie priekšlikumi attiecas uz pārejas noteikumiem. Atbildīgā komisija, sagatavojot pārejas noteikumus, ņēma vērā tās normas un to pārejas kārtību, kādu mēs, kolēģi, noteicām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārejas noteikumos... tātad spēkā stāšanās kārtību un pārejas kārtību.
Tādējādi 203. atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru mēs ierosinām izteikt pārejas noteikumu 2.punktu piedāvātajā redakcijā, - ir atbalstīts. Aicinu to atbalstīt arī deputātus.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Paldies! 204. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 205. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Kolēģi, tas ir svarīgs priekšlikums, jo šā priekšlikuma pieņemšana nozīmē to - tā kā minētajā likumā ir iekļauta jaunā Komerclikuma terminoloģija - ka, stājoties šim likumam spēkā, šā likuma noteiktie ierobežojumi un prasības attieksies arī uz tām uzņēmējsabiedrībām un uzņēmumiem, kuri vēl nav pārreģistrējušies un sakārtojuši savu uzņēmējdarbību atbilstoši jaunā likuma noteikumiem.
Es aicinu atbalstīt 205.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates - Aivars Tiesnesis.
A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, es pirmīt tiku maldināts, kad man teica, ka 205. priekšlikumā ir atrunāta šī kārtība, ka individuālie uzņēmēji, uzņēmējsabiedrības netiks ieslēgti šajā kopējā ķēdē. Šeit tekstā ir skaidri pateikts, respektīvi, 205.priekšlikumā ir pateikts, ka šā likuma izpratnē ar to tiek saprasti visi - arī uzņēmums un uzņēmējsabiedrība, un tādējādi mēs esam reāli ieviesuši divas dzelžainas normas. No jauna ir parādījušies 30 tūkstoši, kuru iepriekš nebija... tāds ierobežojums.
Un otrs. Mēs šobrīd esam palikuši pilnīgi visi bez šā pārejas posma - bez šiem diviem gadiem, ko paredz Komerclikums, un visi ir iesaistījušies vienā spēlē. Lasot šo tekstu, man radās tāds iespaids, ka turpmāk par deputātu vai par amatpersonu reāli varēs būt tikai, teiksim, varbūt sētnieks, varbūt bezdarbnieks (pie tam bez ģimenes locekļiem), kurš agrāk nekur nav strādājis - tātad neko nav darījis savā mūžā un arī neko nesolās darīt. Ja reāli mēs to vēlamies, tad te var atbalstīt. Manuprāt, šis teksts liecina par to, ka mēs šodien esam uzkāpuši tādā kokā, no kura mēs paši netiksim lejā šinī brīdī. Kaut kas ir ticis pārforsēts vai nu rudens gaidās, vai cita iemesla dēļ, bet šis likums reāli neatbilst tam, kas ar to ir bijis domāts.
Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Gluži otrādi! Raugoties pēc šā likuma redakcijas, arī man radās neizpratne par lietoto terminoloģiju, turpretī šie pārejas noteikumi visu tieši noliek savās vietās. Ja nobalsosim pret šiem pārejas noteikumiem, tad, godātais Tiesneša kungs, sanāks tā, ka tiem, kuri ir jau pārreģistrējušies, būs šie ierobežojumi, bet uz tiem, kuri stiepj garumā Komerclikuma prasību izpildi un nepārreģistrējas, šie ierobežojumi neattieksies. Tā ka, ja šo pārejas noteikumu punktu nenobalso, tad principā tiek sagrauta visa šā likuma struktūra. (No zāles dep. A.Tiesnesis: Rasnača kungs! 205. visi ir vienādi )
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Man nav ko piebilst pie visa tā, ko teica kolēģis Dzintars Rasnačs, jo tieši šo motīvu dēļ atbildīgā komisija arī iekļāva šo pārejas noteikumu jauno punktu. Šā punkta redakcijas reālais autors tātad ir Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks Endziņa kungs, kurš kā eksperts un valdības darba grupas dalībnieks un viens no šā likuma autoriem arī piedalījās komisijas sēdē un sniedza ļoti lielu palīdzību tieši komisijai, lai saskaņotu valdības projektu ar Komerclikumu. Tātad šīs normas autors un reālais izstrādātājs ir Endziņš - galvenā valsts notāra vietnieks.
Es aicinu atbalstīt 205. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 205.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 206. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Arī nākamais - atbildīgās komisijas 207.priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 208. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. 209. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. Arī 210. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
J.Lagzdiņš. 211. - atbildīgās komisijas priekšlikums ar ierosinājumu papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš. Un pēdējais - atbildīgās komisijas 212.priekšlikums - ir atbalstīts. Tātad par 10 dienām ir mazliet pagarināts likuma spēkā stāšanās termiņš, un tas ir darīts tādēļ, ka ir nepieciešams sagatavot šo likumprojektu publicēšanai un nodošanai Valsts prezidentei, kas nebūtu iespējams, ja mēs par likuma spēkā stāšanās dienu noteiktu 1.maiju. Es aicinu atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Lagzdiņš. Aicinu balsot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot! Balsosim par likumprojekta Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts. Paldies.
Sāksim izskatīt likumprojektu Grozījumi Krimināllikumā. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Šodien skatām grozījumus Krimināllikumā, kurā tika apvienoti vairāki likumprojekti. Iepriekšējā reizē, kā jūs atceraties, radās diezgan nopietnas domstarpības un likumprojekts tika atgriezts atpakaļ komisijai. Mēs esam saņēmuši ļoti daudz priekšlikumu. Atsevišķi priekšlikumi kopumā ir līdzīgi, taču ir arī jauni priekšlikumi, par kuriem, protams, mums būtu jādebatē.
Tātad par priekšlikumiem.
1.priekšlikums, kas attiecas uz 40.pantu, ir Saeimas deputāta Dzintara Kuduma priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Es gribētu paskaidrot šā priekšlikuma būtību. Un būtība ir šāda: mums valstī līdz pat šim brīdim nav probācijas dienesta. Tas faktiski zināmā mērā ir kauna traips uz mūsu valsts mundiera, jo probācijas dienests visās attīstītās valstīs pilda ļoti nozīmīgas funkcijas, zināmā mērā veidojot šo alternatīvo sodu politiku.
Mūsu valstī ir piespiedu darbs, kas šobrīd tiek praktizēts. Principā tas viss tiek veidots uz entuziasma pamata Liepājā, Saldū, Cēsīs. Pie šā projekta strādā gan tiesneši, gan prokurori, gan pašvaldību institūcijas, jo visi saprot, ka ir jāveido kaut kāda citādāka attieksme pret šo sodu politiku. Man ir bijušas daudzas sarunas ar šiem pārstāvjiem, godīgi sakot, ar šiem entuziastiem, ja tā var teikt, un viņi visi uzsver vienu lietu - to, ka noteikti būtu jāmaina šā 40.panta 3.punkts. Šis teksts skan šādi: Ja persona, kas notiesāta uz piespiedu darbu, ļaunprātīgi izvairās no soda izciešanas, tiesa neizciesto sodu aizstāj ar arestu, astoņas darba stundas rēķinot kā vienu aresta dienu. Tas nozīmē, ka faktiski tad, ja tiesa piespriež 80 stundas, ja viņš nepilda šos uzdevumus, viņš tiek 10 dienas turēts arestā vai šinī brīdī - ieslodzījumā.
Taču šeit ir viena nianse. Manuprāt, šī lieta ir jāmaina, jo, piemēram, Anglijā ir tāda sistēma, ka cilvēkam var piespriest pat reālu cietumsodu, teiksim, 3 gadus, un to var aizstāt, piemēram, ar 240 stundām piespiedu darba, kurā ietilpst pieņemsim, tur varētu būt apmācības, tur varētu būt norādīti konkrēti darba laiki, teiksim, pirmdienās - 4 stundas, bet ceturtdienās - 2 stundas pēc darba. Arī sestdienās un svētdienās. Tā ka šis laikaposms tiek izstiepts diezgan garā periodā un tas ir ļoti neērts šim cilvēkam, bet tāpēc arī tas ir sods. Šinī gadījumā tas ir vienkārši smieklīgi, ka šīs 8 stundas tiek traktētas kā viena diena. Ir jābūt daudz stingrākam šim sodam un pretim šai normai jāstāv, pieņemsim, divām dienām. To nozīmē šīs 8 stundas! Ja tiesa piesprieda tev strādāt šos piespiedu darbus, tad, ja tu to nepildīsi, tev būs, teiksim, apcietinājumā jāpavada 40 dienas, nevis 10 dienas.
Tāds ir arī praktiķu viedoklis, un es šo viedokli esmu paudis savā priekšlikumā.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt deputāta Dzintara Kuduma priekšlikumu viena iemesla dēļ. Sodu politikas reforma notiek jau vairākus gadus, un šīs sodu politikas reformas rezultātā mūsu sistēmā ir izdevies ieviest jaunu progresīvu soda veidu - tātad tas ir piespiedu darbs.
Taču diemžēl ir diezgan daudz tādu cilvēku, kuri turpina savu noziedzīgo darbību, un šādās situācijās viņi labprātāk pavada kādu konkrētu laiku cietuma kamerā, nevis strādā šajos piespiedu darbos. Līdz ar to viņi nevis dod labumu sabiedrībai, bet - tieši otrādi - tiek uzturēti par nodokļu maksātāju naudu un cerības uz to, ka viņi labosies, ir pielīdzināmas gandrīz vai nullei.
Es aicinu tiešām atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kuduma priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 28. Priekšlikums ir atbalstīts.
Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.
Dz.Kudums. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Imantam Burvim.
I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Cienījamie kolēģi no parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Lūdzu jūs ieplānot nākamo starpbrīdi. Pulksten 12.35 mēs satiekamies Sarkanajā zālē, lai pastrādātu.
Sēdes vadītājs. Un vēl viens paziņojums. Vārds Linardam Muciņam.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Rišards Labanovskis, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Ivars Godmanis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Jānis Esta, Māris Sprindžuks, Aleksandrs Kiršteins, Vaira Paegle, Ainārs Šlesers, Imants Stirāns, Jānis Gailis, Juris Dobelis.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.
Turpinām izskatīt likumprojektu Grozījumi Krimināllikumā.
2.priekšlikums.
Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Šis laikam ir tas būtiskais pants, kura dēļ faktiski tika kopumā noraidīti šie Krimināllikuma grozījumi.
Es gribētu nedaudz pastāstīt par šā panta sakarā iesniegtajiem priekšlikumiem. Par šo pantu ir iesniegti pavisam septiņi priekšlikumi.
Viens bloks ir Juridiskās komisijas un Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikumi, kuri ir analogi. Faktiski tie nosaka, ka ir jāatstāj spēkā iepriekšējā redakcija, kāda kādreiz bija likumā, līdz ar to pēc būtības neizmainot likumu.
Tālāk. Ir arī tādi priekšlikumi, kādi bija jau iepriekš, - tie ir Saeimas deputātu Kuduma un Ādamsona priekšlikumi, kas ir analogi tiem, kuri tika faktiski pieņemti iepriekšējā reizē. Taču, tā kā likumprojekts tika noraidīts, tie neguva atbalstu. Komisijā tie ir daļēji atbalstīti. Daļēji atbalstīts ir arī Segliņa kunga priekšlikums, kas iestrādāts Rasnača kunga priekšlikumā.
Juridiskās komisijas iesniegtais 2.priekšlikums un Saeimas deputāta Muciņa kunga iesniegtais 3.priekšlikums ir komisijā noraidīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šī diskusija un strīds par šo priekšlikumu Krimināllikuma grozījumu sakarā ir vairākkārt apspriests gan Juridiskajā komisijā, gan arī Saeimas sēdēs. Ko tad šajā jautājumā saka mūsu pamatlikums - Satversme? Satversme mums garantē tiesības uz taisnīgu tiesu.
Ko tas nozīmē - taisnīga tiesa (ne jau mūsu personu izpratnē, kuras varbūt ir īslaicīgi saistītas ar šo problēmu)? Ko nozīmē taisnīga tiesa Eiropā? Ko nozīmē taisnīga tiesa Eiropas Cilvēktiesību konvencijas sakarā, un ko nozīmē taisnīga tiesa sakarā ar spriedumiem, kurus taisījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa?
Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Latvijas Satversmē ne velti ir teikts, ka tiesa spriež ne tikai saistībā ar parlamenta pieņemtiem likumiem, bet ka tiesa spriež taisnīgi, jo tiesai, tiesnešiem, cilvēcei ir taisnīguma izpratne. Mēs zinām daudzus tiesnešus (nenosaukšu tos režīmus), kuri, spriezdami pēc likuma, bet netaisnīgi, ir nonākuši ne tikai kaunā, bet arī uz apsūdzēto sola. Tātad mūsu uzdevums ir pieņemt ne tikai maksimāli labus likumus, ne tikai pamatotus likumus, ne tikai tādus likumus, kuri darbosies reālā situācijā - gan politiskā, gan ekonomiskā, gan juridiskā situācijā, gan arī šajā reformas laikā -, bet arī tādus likumus, par kuriem sabiedrība, tiesneši, juristi, skatot konkrētu lietu un izlemjot konkrētas personas likteni, varētu teikt: Jā, mans spriedums bija ne tikai atbilstošs likumam, bet arī taisnīgs, jo tas ņēma vērā ne tikai šo pantu Krimināllikuma Vispārējā daļā, bet arī citus momentus, kas bija saistīti ar Vispārējās daļas prasībām - spriedumu taisīt pareizā kārtībā, sodu noteikt individuāli attiecībā pret konkrēto personu, attiecībā pret konkrētās personas lomu, it sevišķi tādos noziegumos, kuri izdarīti grupā vai vairāku personu klātbūtnē un kuros katras noziegumu izdarījušās personas loma un statuss var tikt diferencēta, un līdz ar to arī sods var tikt noteikts taisnīgs - atkarībā no situācijas, lomas, aktivitātes un nodarītā kaitējuma.
Tajā pašā laikā mēs redzam, ka likumdevējs, apšaubīdams tiesu varas neatkarības principus, visu laiku cenšas sašaurināt tiesu varas spēju un sapratni lemt ne tikai saskaņā ar likumu, bet lemt arī taisnīgi. (Es šeit neskaidrošu filozofisko jēdzienu taisnīgums, jo, es domāju, šeit mums ir pietiekami daudz izglītotu filozofu, kas jautājumā par taisnīgumu var mums visu paskaidrot un detalizēti izklāstīt.) Mēs nevaram un nedrīkstam nonākt tādā stāvoklī, kad valsts izpildvaras kaut kādas īslaicīgas nespējas dēļ vai dažādu žurnālistu uzkurinātas, tendenciozi raksturotas informācijas dēļ mēs faktiski ar šādu labojumu izrakstām neuzticības apliecību visai tiesu sistēmai, kura sastāv ne tikai no tiesas, bet arī no prokuratūras, kur ir sava loma prokuroriem un prokuroru protestiem, ja ir pieņemts ne tikai nelikumīgs spriedums, bet tas ir bijis arī netaisnīgs. Tas ir jautājums, par kuru es gribu jūs informēt un atturēt jūs no nepārdomātiem, netaisnīgiem un neloģiskiem lēmumiem, no to ietilpināšanas Krimināllikumā.
Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Ne tikai atbalstīt, bet arī neko negrozīt šajā pantā un pat vēl pastrīdēties, vai tā trešā daļa tur nav jāņem ārā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Man bija patīkami dzirdēt, ka Muciņa kungs beidzot ir atzinis, ka šīs debates par grozījumiem Krimināllikuma 49.pantā notiek ne jau pirmo reizi arī no Saeimas tribīnes. Gribu atgādināt, ka šīs debates parlamentā notiek pēdējo četru gadu laikā.
Muciņa kungs! Jums ir absolūta taisnība, ka katram iedzīvotājam ir tiesības uz taisnīgu tiesu, tomēr arī sabiedrībai ir tiesības būt norobežotai no noziedzniekiem. Arī sabiedrībai ir tiesības uz to, lai jebkurš cilvēks, kurš ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, saņemtu taisnīgu tiesu.
Runājot par uzticību tiesu varai vai par tās pilnvaru sašaurināšanu, es atvainojos, bet to neparedz arī šie attiecīgie Krimināllikuma grozījumi.
Kuduma kungs mazliet kļūdījās iepriekšējā sēdē, runādams par šo pantu. Toreiz tieši tika atbalstīts gan tagadējā redakcijā piedāvātais Dzintara Kuduma priekšlikums, gan mans priekšlikums, gan arī iekšlietu ministra Segliņa priekšlikums. Izdebatējot komisijā visus par un pret, mēs nonācām pie secinājuma: jā, mēs esam gatavi spert vēl vienu soli pretim tiesu varai un atbalstīt Dzintara Rasnača piedāvāto redakciju, kas ir pietiekami toleranta un dod iespēju arī tiesai izvērtēt katra indivīda attiecīgo pārkāpumu un pieņemt atbildīgu lēmumu par soda piešķiršanu.
Ko tad paredz Dzintara Rasnača iesniegtais priekšlikums? Citēju: Šā panta pirmā un otrā daļa nav piemērojama, ja tiesa atzinusi personu par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, izņemot nepilngadīgos, sievietes un personas, kuras agrāk nav bijušas notiesātas par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Tas ir ļoti loģiski!
Par uzticību vai neuzticību tiesu varai. Cienījamie kolēģi! Pagājušajā nedēļā Augstākās tiesas priekšsēdētājs pats publicēja datus par to, cik daudz un bieži ir saukti pie kriminālatbildības kaut vai narkodīleri. No 35 krimināllietām tikai divi ir bijuši notiesājoši spriedumi ar reālu brīvības atņemšanu. Par kontrabandas lietām. No 92 krimināllietām ir bijuši tikai divi notiesājoši spriedumi.
Jā, Muciņa kungs, mēs varam arī diskutēt! Un ir jādiskutē par policijas, par prokuratūras darbības efektivitāti, bet mēs nevaram pieļaut tādu sistēmu, ka mūsu valstī tiek ievazāts nesodāmības princips.
Runājot par uzticību tiesu varai, es no šīs tribīnes gribētu uzdot tādu retorisku jautājumu: Kad beidzot apgabaltiesā tiks izskatīta Latvenergo trīs miljonu lieta, kurai jau četrus gadus kā ir uzrādīta apsūdzība, bet līdz normālam tiesas procesam šī lieta nekādi nenonāk?
Es aicinu noraidīt 2. un 3. - gan Juridiskās komisijas, gan Saeimas deputāta Muciņa priekšlikumu - un atbalstīt Saeimas deputāta Dzintara Rasnača iesniegto priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.
A.Panteļējevs (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie klātesošie! Es gan neesmu jurists, bet tiesa spriež savus spriedumus, balstoties uz likumiem, un likumus izdodam mēs. Un mūsu likumos parādās attiecīgā valsts politika, kura tādā vai citādā veidā parādās pastarpināti arī tiesu spriedumos, kas balstās uz mūsu pieņemtajiem likumiem. Es gribētu minēt, ka Latvijas Kriminālprocesa kodeksā ir skaidri un gaiši pateikts, ka apakšējā termiņa piespriešana, kas ir zemāka par apakšējo noteikto termiņu attiecīgajā Krimināllikuma pantā, ir izņēmuma gadījums. Mūsu komisijā - Nacionālās drošības komisijā - mēs uzklausījām Guļāna kungu, un pagājušajā gadā 80% ar narkotikām saistīto noziegumu izrādījās izņēmuma gadījumi. Ja kāds var man ieskaidrot, ka 80% ir izņēmuma gadījumi, tad acīmredzot kaut kas nav kārtībā vai nu ar kopējo tiesu politiku, vai ar likumdevēju skaidru gribu šinī jautājumā.
Es arī zinu, ka nesen ir bijusi Augstākās tiesas sanāksme, kurā ir spriests par šiem tiesu politikas jautājumiem, bet tajā pašā laikā es uzskatu, ka tad, ja Muciņa kungs grib būt konsekvents un padarīt tiesu pilnīgi neatkarīgu, kas ņem vērā pilnīgi visus apstākļus, konsekvents solis būtu ņemt vispār ārā gan apakšējo robežu sankcijai, gan augšējo robežu sankcijai. Kāpēc tad mēs uzliekam augšējo robežu sankcijai un ierobežojam tiesas brīvību? Tādā gadījumā mums jāvirzās uz vēl radikālākiem un oriģinālākiem priekšlikumiem.
Šinī gadījumā es uzskatu, ka mūsu valsts politikā šobrīd par prioritāti uzskatāma cīņa pret narkotikām, un, ja gadījumā mums ir šī statistika, ja gadījumā tiesa netiek galā ar šo statistiku un ja šie 80% tiek definēti kā izņēmuma gadījumi, tad es uzskatu, ka man kā likumdevējam ir jādod tiesas rokās stingrs instruments, lai mēs varētu izvairīties no šādām divdomībām, lai mēs varētu izbēgt no tā, ka ir jāskatās televīzijā visi šie spriedumi, visi šie paši pēdējie Jūrmalas gadījumi, kad tika atlaisti apcietinātie cilvēki un viņiem netika piemēroti drošības līdzekļi Lai šinī gadījumā jaunatnei, vismaz jaunatnei nerastos iespaids, ka nodarbošanās ar narkotikām ir kaut kas otršķirīgs, mūs nemaz neinteresējošs un nemaz neskarošs, tāpēc es šinī gadījumā noteikti aicinātu atbalstīt Rasnača kunga priekšlikumu.
Es neuzskatu, ka mēs ierobežojam tiesu varu ar to. Es atkārtoju vēlreiz: ja mēs ierobežotu tiesu varu, tad mums vispār būtu jāņem augšējā sankcija un apakšējā sankcija nost. Ja mēs beigu beigās esam paredzējuši šo apakšējo sankciju un esam runājuši tikai par izņēmumu, tad mums ir pilnīgas tiesības politiski pateikt: tiesa vadās pēc likuma, likuma, kuru pieņemam mēs, politiķi, un šādi izņēmuma gadījumi nevar būt smagu noziegumu, it sevišķi smagu noziegumu, gadījumā.
Lūdzu atbalstīt Rasnača kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Nu, protams, nav jau brīnums, ka Latvijā noziedzība aug, jo tā nekādā veidā netiek apkarota. Bet kā tad to apkaros, ja noziedznieki mierīgi izdara visdažādākās nejēdzības un netiek sodīti? Un, ja viņi arī tiek sodīti, tad viņu sods ir minimāli mazs, un tāpēc noteikti ir jāatbalsta Rasnača kunga piedāvājums.
Paskatieties, kā tad narkomānus soda! Soda mazāk, nekā ir pieprasīts likumā. Kā tad sodīja dāmu, kas dzērumā slepkavoja cilvēkus ar automobili Jelgavā un tika aizturēta vairākas reizes? Nu kaut kā viņu jau drusciņ nosodīja. Vai slepkavu no Zviedrijas, kurš sabrauca divas mūsu policistes? Un viņu mammas palika bez apgādniekiem. Kā tad viņš tika sodīts? Un ko dara mūsu Ārlietu ministrija, kura te raud, ka, redzat, Saeimas deputāti ierobežo ievest spirtu no ārzemēm. Nezin kāpēc tad to noziedznieku nevar atvest kaut vai ar Interpola palīdzību? Vai narkomāns, kas bezkaunīgā kārtā sabrauca cilvēkus, pēc tam aizbēga no policijas, bet otrā dienā ieradās kā svētais kopā ar advokātu, un tagad viņš jau arī nav vainīgs.
Es jums pateikšu, ka ne jau velti ārzemnieki izmanto mūsu advokātu palīdzību, lai risinātu tos vai citus jautājumus Latvijā, un tā rezultātā Latvija tiek nolikta diezgan neizdevīgā stāvoklī.
Arī tagad dzirdam par afēru, kura ir saistīta ar sporta halli, un arī tā nav notikusi bez mūsu juristu piedalīšanās, jo kā tad varēja Bērziņa kungs parakstīt tādu dokumentu, ka Latvijas nodokļu maksātāji 400 miljonus noliks uz altāra, bet kas saņems visu to?
Un tagad paskatieties to tiesas procesu, kas bija par tiem vīriem, kuri nosita savu biedru - jaunkareivi! Kādu tad sodu viņiem piesprieda mūsu tiesa? Nu jūs taču visi redzējāt to! Un tas, protams, ir kauns mūsu tiesai, mūsu prokuratūrai!
Es nemaz nerunāju par Aizsardzības ministriju, kurai no kauna bija Tās vadība pat nevarēja ierasties tiesas zālē, jo kā tad viņi skatīsies acīs vecākiem, kuri ir zaudējuši savu vienīgo dēlu? Un jūs vēl sakāt, ka mēs izstrādājam labus likumus, cienītie kolēģi!?
Es saprotu advokātus. Jā, viņi strādā un iestrādā likumos visas tās viltības, kuras viņiem palīdz pelnīt naudu, bet tas nenozīmē, ka arī mums ir jāiet viņu pavadā, ka mums vajag atbalstīt advokātus, lai visi šie noziedznieki saņemtu ļoti mīkstus sodus un varētu mierīgi dzīvot un tiranizēt mūsu tautu.
Diemžēl, kolēģi, 2. un 3.priekšlikumu atbalstīt nevar! Ja kāds tos atbalsta, nu tad ir saprotama viņa nostāja Ir jāatbalsta 4.priekšlikums. Paldies.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Cienījamie kolēģi, godātais prezidij! Noklausoties trīs iepriekšējās runas, es, godīgi sakot, netaisījos šinī jautājumā runāt, jo runāja speciālisti. Es sapratu, ka jums ir taisnība, runātāji! Saeimā nav vajadzīgi juristi kā tādi, jo viņi kaitē. Veterinārārsts vienmēr noteiks, kā labāk ir veikt ar likumu apsēkloto miežu ievešanu un izvešanu, autobraucējs precīzāk noteiks, kā jāstrādā tiesnesim, jo būtībā tas, ko pašlaik sludināja iepriekšējie trīs runātāji, to skaitā arī Panteļējeva kungs, manī vispār radīja izbrīnu. Tas bija tas pats, kā 1917.gadā pateica: Es ar savu lumpenproletariāta sirdsapziņu zinu labāk, kā tiesāt to (No zāles dep. K.Leiškalns: Neaiztiec proletariātu!)
Tā vai citādi, bet šodien jūs šeit balsojāt par trim tiesnešiem, ieliekot viņus amatā, un ar to pašu brīdi, kad jūs šeit sākāt šo strīdu, jūs viņiem negribat dot tiesības ievērot likumu, bet gribat viņiem kā ierēdņiem iedot instrukciju, kā, cik Kā bankā - 100 dolārus paņēma - 101 procents jāmaksā, 200 dolārus paņēma - 250 dolārus atdos. Un tā tālāk.
Likumu pārvērst par instrukciju? Tādā gadījumā patiešām, Panteļējeva kungs, esiet konsekvents un aizliedziet tiesnešiem domāt! Uzrakstiet viņiem instrukciju, un viņi to pildīs. Viņi to pildīs! Tas, ko jūs pašlaik te runājāt, tā visa ir filoloģiska ekvilibristika, jums nav ne mazākās sajēgas par neatkarīgas tiesu sistēmas veidošanu. Jūs ļoti vēlaties, lai tiesu sistēma ir neatkarīga no visiem, izņemot no jūsu instrukcijām. Muļķības!
Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es gribētu runāt par visiem priekšlikumiem kopumā., kuri skar 49.panta ceturto daļu. Vispirms par Juridisko komisiju.
Šeit ir rakstīts melns uz balta: Juridiskā komisija - noraidīt. Tātad es vēlos jūs informēt, ka minētajā Juridiskās komisijas sēdē piedalījās pieci Juridiskās komisijas locekļi, kas ir minimālais skaits, lai būtu kvorums, un vispār pieļaujamais skaits, un trīs no pieciem deputātiem balsoja par noraidīšanu, bet divi neatbalstīja noraidīšanu. Tas būtu informācijai, jo Juridiskās komisijas locekļu kopskaits ir desmit deputāti
Tālāk par to, ka te tiek kritizēta tiesu vara kopumā. Es aicinātu tomēr atturēties no šādas kritikas, jo mēs taču nepiekritīsim, ka tad, ja viens deputāts ir kaut ko sagrēkojies, visi deputāti būtu par to jākritizē, vai tad, ja dažiem deputātiem būtu paslīdējusi kāja, mēs tagad lamātu visus deputātus. Tā ka es aicinu atturēties arī no šādiem izpausmes veidiem.
Mēs nopietni analizēsim tiesu un prokuratūras iestāžu darbu Juridiskās komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas kopīgajā sēdē, kas paredzēta tuvāko nedēļu laikā, un analizēsim tieši statistiku, kas skar noziegumus, kuri saistīti ar narkotiku lietošanu, izplatīšanu un ar narkodīleru darbību saistītajiem noziegumiem.
Līdzšinējās statistikas izpēte liecina par to, ka zemākajos līmeņos tiesas piespriež salīdzinoši bargus sodus, taču, nonākot augstākajā līmenī, tātad pēdējā instancē, šie piespriestie sodi tiek būtiski mainīti. Mēs vēlētos šo statistiku analizēt dziļāk, tāpēc šajā pasākumā piedalīsies ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, arī Valsts prezidentes Apžēlošanas dienesta vadītāja. Tātad piedalīsies plašs to personu loks, kuras kontrolē vai kā citādi rīkojas minētajās situācijās.
Es, protams, aicinu atbalstīt manis iesniegto priekšlikumu tikai viena iemesla dēļ - šis priekšlikums ir daudz, daudz liberālāks par iepriekšējā lasījumā pieņemto priekšlikumu, un tas paredz iespēju tiesai brīvāk spriest par personām, kuras pirmo reizi sēž uz tiesājamo sola. Un, ja mēs salīdzinām statistiku, cik personu ir tādas, kuras pirmo reizi tiek tiesātas, un cik ir atkārtoto noziegumu, tad mēs redzam, ka šie skaitļi ir ļoti, ļoti atšķirīgi.
Manuprāt, likumdevēja pienākums ir reaģēt nevis uz konkrētām situācijām, bet gan uz konkrētām likumsakarībām. Un diemžēl statistika nenoliedzami apliecina to, ka tā ir likumsakarība, kas prasa mums samazināt tiesu varas iespējas, bet šo samazināšanu es, kolēģi Muciņa kungs, nekādā gadījumā neuzskatu par ierobežošanu.
Aicinu balsot par 4.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.
A.Seiksts (frakcija Latvijas ceļš).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man ļoti patīk šis retais, bet principiālais strīds, un man ļoti gribas respektēt un ar cieņu izturēties pret abām pusēm.
Mums, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nereti sanāk draudzīga, bet principiāla polemika, jo pēc definīcijas mūsu komisijai parasti gribas un patīk aizstāvēt to amortizējošo, to cilvēcisko, to, piedodiet, maigāko variantu. Un es esmu pateicīgs arī Muciņa kungam, jo principā pēc definīcijas šo lietu varētu skatīt arī ar viņa - ar jurista, ar starptautiska jurista, acīm.
Tomēr acīmredzot šobrīd reālā situācija ir tāda, ka liela daļa no tiem, kuri figurē šajās lietās, diemžēl nesaprot cilvēcības valodu. Un, ja man, piedodiet par salīdzinājumu, uz ielas nāk klāt sektants un uzspiež ar varu savu literatūru, tad kur ir manas pilsoņa, luterāņa vai pareizticīgā tiesības, par kurām nerunā starptautiskajā praksē? Tur vairāk runā par jebkuru, piedodiet, abstraktu cilvēktiesību izpratni.
Šobrīd, es domāju, nebūs nekādā veidā pārkāpts cilvēktiesību princips, šis lojalitātes un miermīlīguma princips, ja mēs nobalsosim par Rasnača kunga priekšlikumu. Es pieļauju, ka pēc kāda laika, kad mūsu tiesu autoritāte būs tāda, kāda tā ir Amerikā, kad mūsu, piedodiet, arī sabiedrības apziņas līmenis būs citāds, nekā tas ir šodien, es domāju, ka likumu pielabot varēs vienmēr. Mēs jau bieži vien tos labojam. Taču šobrīd es domāju, ka būtu loģiski nobalsot par Rasnača kunga priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Linards Muciņš, otro reizi.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie deputāti! Es ceru, ka mūsu lēmumi un balsojumi būs ne tikai saprātīgi un sakņosies ne tikai pašreizējā politiskajā momentā, bet tāpat kā mūsu runas balstīsies uz spēkā esošajiem likumiem, jo viena no demokrātijas pazīmēm ir ne tik daudz veidot jaunus likumus ar to cilvēku rokām, kuri to var un kuri uz to ir tiesīgi, bet pirmām kārtām pašiem ievērot tos likumus, kuri bija spēkā, pirms mēs šeit nonācām vai kādi citi nonāca tajos amatos, kuri pieļauj šos likumus grozīt. Tāpēc es vēlreiz apelēju pie Latvijas Republikas Satversmes astotās nodaļas Cilvēka pamattiesības 92.panta: Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tātad pirmām kārtām es apelēju pie taisnīgas tiesas.
Otrām kārtām attiecībā uz tiem izlēcieniem, ko šeit atļāvās Bojāra kungs, es vēlreiz nolasīšu Advokatūras likuma 7.pantu: Advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu. Būtu jau labi, ka jūs, Bojāra kungs, sāktu ar to, ka izlasītu tos likumus, kuri ir pieņemti, pirms jūs šeit nonācāt, lai vismaz pamatvilcienos jūs tos zinātu, tāpēc diskusija, kuru laiks man tagad neļauj izvērst Es vismaz uzsveru šo tiesisko aktu nepieciešamību, bet, kad mēs diskutēsim par nākamo jautājumu, tad es atbildēšu arī pārējiem cienījamajiem kungiem. Paldies.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.
I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Būtībā šobrīd jūs izdarāt izšķiršanos par to, vai jūs gribat tiesisku ar neatkarīgu tiesu sistēmu valsti veidot - vienā solī tas vienkārši neiznāks, tas izdevās tikai cienījamajam Ļeņinam, Staļinam, varbūt arī Bojāram iznāks - vai negribat veidot, bet līdz tam pamazām ir jāizaug. Un šo soli jūs varat spert, nevis taisot instrukciju likuma vietā, bet balsojot par tiesnešiem, zinot, kas ir kas. Tas ir darbs, jo ir jāpazīst cilvēki, bet jums ir slinkums to darīt. Un tad jūs nezinādami kaut ko iebalsojat, un tad būtībā var būt arī cits priekšlikums, kā man nupat viens kolēģis pateica: Balsosim, tiesnešu vietā ieliekot tiesas ierēdņus pēc partijiskās piederības! Vienā rajonā būs Latvijas ceļa ierēdnis, otrā rajonā būs Bojāra partijas pārstāvis! Taču tas būs iespējams tikai pēc Bojāra konstitūcijas ieviešanas. Ātrāk jums neiznāks! Taču, ja jūs nopietni runājat par tiesu sistēmas neatkarību, tad instrukciju likuma vietā nedrīkst taisīt!
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Protams, tiesiskas valsts principi ir jāatbalsta un tiesu varai ir jābūt neatkarīgai, bet diemžēl ir jāatzīst, ka mēs tomēr dzīvojam reālā pasaulē un ka mums nav noslēpums tas, ka ne vienmēr tiesu lēmumi ir adekvāti. Ir bijuši neskaitāmi piemēri praksē, kad, piemērojot pārāk mīkstus sodus, noziegumi tiek izdarīti atkārtoti, un šos noziegumus atkārtoti izdara personas, pret kurām šie mīkstie sodi ir bijuši piemēroti. Diemžēl Latvijā tā ir visai plaši izplatīta parādība. Par to raksta prese, par to ziņo citi sabiedrības saziņas līdzekļi, un arī mums tas nav noslēpums. Manuprāt, tas ir ļoti satraucoši, jo diemžēl līdzšinējā tiesu prakse apliecina to, ka mūsu tiesneši bieži vien, es atkārtoju, bieži vien, ir ļoti iecietīgi un pretimnākoši pret noziegumu izdarītājiem, bet tajā pašā laikā ļoti nežēlīgi, es atkārtoju, ļoti nežēlīgi, pret upuriem, kaut gan konkrēti narkotiku lietās šie upuri parasti ir nepilngadīgi bērni. Diemžēl ļoti bieži ir bijuši tādi gadījumi un mēs visi esam par to lasījuši -, ka nosacīti notiesātais narkotiku izplatītājs jau pēc nedēļas un divām nedēļām tiek aizturēts, kad viņš izdara atkārtotu noziegumu. Un cieš bērni, cieš mūsu jaunā paaudze, cienījamie kolēģi! Tāpēc, ja Saeima atbalstīs 2. un 3.priekšlikumu, bet otrajā lasījumā pieņemtā stingrākā norma tiks izslēgta, tad tādā gadījumā es noteikti aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu, kas varbūt gan ir nedaudz maigāks, bet tomēr ir pietiekami stingrs, lai tiesās šie lēmumi vairāk būtu vērsti uz to, kā aizsargāt upurus, nevis noziedzniekus. Paldies.
Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, otro reizi.
A.Panteļējevs (frakcija Latvijas ceļš).
Jā! Tā kā te izskanēja Satversmes citāts, arī es gribētu nocitēt Satversmes 83.pantu: Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Es atvainojos! Tas, ko mēs te rakstām, Burvja kungs, ja jūs neesat to pamanījis, nav instrukcijas, bet likumi! Paskaitiet, cik šodien mums darba kārtībā ir likumu, kurus mēs pieņēmām? Un tiesas neatkarība nevar būt neatkarība no likumiem!
Tālāk. Ja jūs būtu ļoti konsekvents, Burvja kungs... Taču es neredzu priekšlikumu vidū jūsu iesniegto labojumu par to, ka vispār ir jāatceļ sankcijas Krimināllikumā, jo tādā gadījumā tiešām tiesu neatkarība būtu neierobežota. Tad gan apakšējā sankcija būtu jāatceļ, gan augšējā sankcija būtu jāatceļ.
Mēs nerakstām šeit instrukcijas, Burvja kungs, ja jūs neesat to pamanījis, bet mēs rakstām šeit likumus, un šim likumam ir jāatbilst pašreizējai reālajai situācijai. Un pašreizējā reālā situācija ir tāda, ka, manuprāt, mēs, kā likumdevēji ar pilnām tiesībām, ņemot vērā šos smagos noziegumos, ņemot vērā šo varbūt sevišķi plašās narkotiku izplatīšanas politisko nozīmību Latvijā, vēl varam kaut ko noteikt arī papildus tam, kas ir ierakstīts Kriminālprocesa kodeksā. Vai jūs Kriminālprocesa kodeksu sauksiet par instrukciju, Burvja kungs, es nezinu, taču Kriminālprocesa kodeksā ir ierakstīts, ka tikai izņēmuma gadījumā - izņēmuma gadījumā! - tiek noteikta sankcija, kas ir mazāka par noteikto sankciju. Ja jūs man pierādīsiet, ka 80% noziegumu ir izņēmuma gadījumi, kas, kā Ābiķa kungs teica, skar mūs visus - skar mūsu sabiedrību, skar mūsu bērnus, nu tad, es nezinu... Katrā ziņā es nevaru un negribu jums piekrist. Un es atkārtoju vēlreiz: Satversme skaidri un gaiši pasaka, jā, tiesa ir neatkarīga, bet tiesa nav neatkarīga no likuma!
Sēdes vadītājs. Laiks!
A.Panteļējevs. ... un likumu veidojam mēs. Nebaidīsimies veidot šo likumu šeit! Es jūtu tādas kā bailes...
Sēdes vadītājs. Laiks!
A.Panteļējevs. ... tādas kā bažas. Paldies!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Muciņa kungs! Ja jau tie likumi tik labi tika pieņemti līdz 7.Saeimai, tad kāpēc mēs tos nepārtraukti mainām? Nepārtraukti! Te mēs tos pielabojam vienai ministrijai, lai tie būtu atbilstoši, tad atkal otrai, tad trešai... Bet kur tad ir tā svētā patiesība?
Un nākamais. Tiesnesim vienmēr, izmantojot likumu, ir jābūt pilnīgā pārliecībā, ka viņš taisnīgi notiesā vainīgo, taču viņam nav jālaipo. Diemžēl ļoti daudzos likumos normas ir iestrādātas tā, ka tiesnesim ir jālaipo, un droši vien ka strādā arī telefona līnija...
Muciņa kungs, jūs taču ļoti labi zināt, ka mūsu tiesai ir ļoti zems reitings. Ļoti zems reitings ir arī Saeimai. Kāpēc? Tāpēc, ka mums tiek piespēlēti likumi. Jā, likumi tiek piespēlēti, un jūs, pozīcija, tos nobalsojat, un tā rezultātā tad arī rodas šie zemūdens akmeņi, uz kuriem mēs paklūpam. Nu, protams, Latvijas iedzīvotāji ir ļoti labi izglītoti, viņi saprot, kas ir taisnīgi un kas nav netaisnīgi. Diemžēl mēs strādājam netaisnīguma labā.
Un vēl! Tad kāpēc mums nākas tepat Saeimā ar balsojumu tiesnešus padzīt no darba? Kas tad tas ir par brīnumu, ja reiz viņi, tiesneši, ir tik svēti un izpilda tos likumus, kurus līdz 7.Saeimai deputāti ir pieņēmuši ļoti labus? Tad kāpēc mēs viņus dzinām prom no darba? Kas tad te notiek?
Un vēl pēdējais. Es aicinu jūs Saeimā pieņemt pārdomātus likumus un diemžēl neklausīties uz to, ko mums piespēlē varbūt arī noziedzīgās vai korumpētās aprindas
Sēdes vadītājs. Laiks!
L.Bojārs. ... kas tā vai citādi izmanto Saeimu savām vajadzībām. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Ar Krimināllikuma palīdzību mēs veidojam sodu politiku valstī. Nav cita likuma, ar ko to veidotu Jā, ir arī Administratīvo pārkāpumu kodekss, bet tas ir mazliet citādāks. Līdz ar to mums ir tiesības mainīt normas šinī likumā.
Par taisnīgumu. Muciņa kungam tiešām ir pilnīga taisnība, jo Satversmē ir ierakstīts: Katram pilsonim ir tiesības uz taisnīgu tiesu.
Bet kurš var noteikt taisnīgumu, piemēram, attiecībā uz vienu no normām - par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu vai tamlīdzīgi? Par to noteikts konkrēts sods - 5 gadi. Taču kāpēc tieši pieci, nevis četri? Kurš no šiem skaitļiem atbilst Satversmei? Varbūt divi vai viens gads, bet varbūt vispār nemaz? Bet varbūt mūža ieslodzījums vai nošaušana? Šim soda kritērijam nav nekāda sakara ar Satversmi. Manuprāt, mums ir jāvadās pēc šā taisnīguma principa!
Lūdzu arī balsot par priekšlikumiem. 2. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija to noraidīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 25, atturas - 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Dz.Kudums. Līdz ar to nav balsojams 3.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
Dz.Kudums. 4. ir 7.Saeimas deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis. (Starpsauciens: Imant!)
I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Es, protams, sapratu biedrus Bojāru un Panteļējevu, ka likums instrukcijas veidā ir jāizstrādā Saeimai sava reitinga pacelšanas dēļ, nevis tajā nolūkā, lai valstī veidotu brīvu, neatkarīgu un taisnīgu tiesu sistēmu. Un tādā gadījumā saskaņā ar lumpenproletārisko sirdsapziņu, kā teica Kuduma kungs, mēs varēsim ieviest arī mūžīgo nošaušanu jebkura cita soda vietā.
Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Līdz ar to man ir iespēja atbildēt uz godājamo kolēģu un cienījamo oponentu iebildumiem.
Ādamsona kungs, sabiedrībai, protams, ir tiesības! Taču, ja attiecīgās valsts institūcijas neko nespēj pierādīt, tad nevajag šeit izdarīt tādus secinājumus, kādi šajā likumā nemaz nav ierakstīti! Šeit neviens vārds nav rakstīts par to, ka šis likums attiecas tikai uz narkotikām. Vai tad attiecībā uz citiem noziegumiem tas nav piemērojams? Protams, tas ir piemērojams!
Tātad, lai sakārtotu kaut kādu vienu jomu, kurā, kā jūs uzskatāt, ir problēmas, jūs sakāt jūs tagad tikai narkotiku dēļ iedzenat tiesu kaut kādā šaurā koridorā. Mēs to tur iedzenam un neļaujam tai iet ne pa labi, ne pa kreisi. Jūs jau neesat labāks par 1947.gada, Staļina laika, dekrēta pieņēmēju, kur par valsts īpašuma izlaupīšanu bija tikai viens sods - 10 gadi - neatkarīgi no tā, vai jūs pacēlāt to vārpiņu no lauka vai paņēmāt krūzīti piena no spaiņa kolhoza fermā un izdzērāt. Jūs nezināt, cik daudz tādu cilvēku sēdēja apcietinājumā pēc šā 1947.gada dekrēta. Jūs to esat aizmirsuši! (No zāles dep. J.Ādamsons: Es vēl nebiju dzimis!) Nu tad es jums to atgādinu. Jūs tad vēl nebijāt, protams, dzimis. Ļoti žēl Tātad es nevaru piekrist tādam absolūtismam, kādu šeit sludināja mans draugs un kolēģis Panteļējeva kungs. Visi ir vienīgi likumam pakļauti!
Taču Kriminālprocesa kodeksam un citiem likumiem ir vispārīgās daļas, kur runāts par principiem, un tikai tad mēs lasām tālāk. Vai jūs vispār tās vispārējās daļas kaut kad Aizsardzības un iekšlietu komisijā reizēm esat palasījuši? Jūs neesat tās lasījuši, jūs uzreiz uzšķirat sevišķo daļu un sakāt: Tur ir problēmas! Nu es nevaru piekrist tam, ka šeit runā par jaunu politiku. Tad kāda ir šī jauna politika? Vai mēs nespējam pildīt vecos likumus un tāpēc mums vajag jaunu likumu? Vai tiešām mēs ar šo jauno likumu iedibinām arī jaunu politiku? Ir skaidri redzams, ka vecais likums netiek kārtīgi pildīts.
Jūs sakāt, ka 80% ar narkotikām saistīto noziegumu nesaņem pienācīgu sodu, bet tajā pašā laikā jūs kā argumentu minat pavisam citas lietas. Jūs pēkšņi nosaucat kaut kādus arestus. Kāds šim pantam ir sakars ar arestiem? Nekāds! Jūs runājat par nosacīto notiesāšanu. Kāds šim pantam sakars ar nosacīto notiesāšanu? Nav nekāda sakara ar nosacīto notiesāšanu! Cits pants nosaka nosacīto sodu! Nu tad atveriet to likumu un palasiet, bet nemāciet mani šeit!
Vai arī sankciju atcelšana... Nu, protams, ja jūs gribat pārvērst to visu par farsu, tad jūs, protams, runājot par apakšējo sankciju... Piemēram, Vācijas Federatīvās Republikas krimināllikumā nav nevienas apakšējās sankcijas, ir tikai augšējās, bet, protams, pārvēršot šo te savu argumentu par farsu, jūs sakāt: Tad atcelsim arī augšējo! Nu tas tiešām ir farss! Slikti! Es pat nebaidītos lietot, ja šeit nebūtu jāievēro pieklājība, vēl smagākus vārdus - slikti pierādījumi, slikti spriedumi!
Tiesas būtībā glābj izmeklēšanas un izziņas iestādes no apšaubāmas situācijas, kad varbūt pat būtu jāattaisno šie cilvēki. Tās iet uz apšaubāmiem, nelikumīgiem kompromisiem, dodot šos nosacītos sodus, tāpēc ka ir bijuši vāji pierādījumi. Bieži vien šo pierādījumu pat nav, ir tikai pieņēmumi, it sevišķi tajās lietās, kur ir jāstrādā ļoti rūpīgi un ļoti filigrāni. Bez Silavas neviens vairāk par 100-200 gramiem vispār nav normāli aizturēts ar smagākām narkotikām. Par kādiem dīleriem jūs šeit sapņojat?
Tie nav dīleri, tie ir nelaimīgi cilvēki, kuri ir jāārstē. Viņi, lai dabūtu savu devu, notirgo vēl vienu devu. Un tas nav nekas! Nekas, lai tādu 7 gadu ilgu sodu viņam piespriestu. Šis korespondents Dūzis, kurš gribēja parādīt Lietuvas situāciju, faktiski pierādīja, ka Lietuvā par tādu pašu pārkāpumu, par kādu mums ir paredzēti 7 gadi, tur ir administratīvais sods, tāpēc nevajag šeit raudāt par nabaga skolēniem, Ābiķa kungs! Padomājiet, kurš un cik pēc šā 4.priekšlikuma balsojuma atradīs tos 5 miljonus, kuri ir vajadzīgi trijiem jauniem cietumiem! Un nevar pieņemt likumu, ja nav finansējuma. Tad jau nu labāk lai paliek vecais likums spēkā, jo šeit cienījamais Rasnača kungs, mans draugs un kolēģis, ir pierakstījis klāt vēl vārdus smagu noziegumu, taču par smagiem noziegumiem divās trešdaļās kodeksa ir runāts. Ja būtu sacīts sevišķi smags un tālāk būtu precizējums, kā šeit ir rakstīts, nu tad es vēl paklusētu, bet tagad es nevaru klusēt, jo mūs sagaida Satversmes tiesa.
Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.
A.Panteļējevs (frakcija Latvijas ceļš).
Man, pirmkārt, gribētos izmantot šo tribīni politiskam aicinājumam. Es zinu, Burvja kungs, ka jums ir liela problēma ar Bojāra kungu un ka jūs visu laiku tagad izmantosiet gan šķiriskās, gan vēsturiskās apceres un visus sauksiet par biedriem, par sarkaniem un par vēl nez kādiem, (No zāles dep. I.Burvis: Man nav problēmu ar Bojāra kungu!) taču, es domāju, varbūt atstājiet savu partiju attiecības kaut kur ārpus Saeimas! Runāsim šoreiz pēc būtības!
Man gribas teikt, ka Linards Muciņš pats sev uzmeta nelielu cilpu, pateikdams par to, ka nu tam nabaga narkomānam vajag, ka tad nu viņš pārdod kaut ko, lai dabūtu vēl...
Piedod man, bet viņš varbūt pārdod skolniekam, viņš varbūt pārdod kaut kam citam, un tad šie cilvēki ir vainīgi par to, ka šis nabaga narkomāns grib...
Es jums vienkārši varu pateikt Zviedrijas praksi, kura ir tāda, ka neatkarīgi no dozas lieluma ir paredzēts noteikts soda laiks. Ja cilvēks narkotikas ir glabājis, ja ir pierādījumi, ka šis cilvēks glabājis šo dozu vairāk nekā divas nedēļas, kaut arī viņš nav to smēķējis, kaut arī varbūt nav pierādīts, ka viņš to ir pārdevis, šis cilvēks momentāni pēc divām nedēļām tiek ieskaitīts narkotiku pārdevēju kategorijā.
Tā ka šinī gadījumā mēs esam iepazinušies arī ar vispārīgo daļu, Muciņa kungs! Un tieši šajā vispārīgajā daļā ir runa par īpašiem gadījumiem, par kuriem es te visu laiku atkārtoju, un, ja kādā noteiktā sfērā mums šie īpašie gadījumi neparādās, tad acīmredzot mums, likumdevējiem, ir kaut kas jādomā. Šinī gadījumā kā vienīgo risinājumu es redzu Rasnača kunga priekšlikuma atbalstīšanu. Lūdzu atbalstīt to!
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais prezidij! Cienījamais Muciņa kungs! Es tik tiešām 1947.gadā nebiju dzimis un vārpas nevarēju lasīt no laukiem.
Par lietas būtību. Jums ir pilnīga taisnība, runājot par 49.pantu. Tas saucas Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods. Tur ir reglamentēts, kādos gadījumos var noteikt vieglāku sodu.
Ar ko tad ir neapmierināti gan policisti, gan prokurori? Ar to, ka tiesa bieži vien, izmantojot 49.pantu, Muciņa kungs, bet pēc tam pārejot uz 55.pantu, kurš nosaka nosacītos sodus, izmantojot šo te pantu, var noteikt arī par attiecīgi smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem zemākus sodus. Tieši tādā ceļā tiek piespriesti arī šie nosacītie sodi.
Es te runāju ne tikai par narkodīleriem vai narkotikām kā vienīgo problēmu. Mums ir arī vesela virkne citu problēmu. Attiecībā uz to, kas saistīts ar pierādījumu vākšanu, gribu sacīt: Jā, kopā ievedīsim kārtību! Būs kopēja Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Juridiskās komisijas sēde, uzklausīsim speciālistus, profesionāļus, uzzināsim, ko vajag palīdzēt, un es ceru, ka būs arī grozījumi budžetā. Tad atradīsies finanses, lai arī policijai beidzot tiktu piešķirts papildu finansējums.
Godātais Burvja kungs! Mani neizbrīna jūsu aģitācija par vai pret vienu vai otru normu, es tikai gribu atgādināt, ka iepriekšējā Saeimas sēdē, kad izskatīja šā paša Krimināllikuma 89.1pantu, kas saucas Noziedzīga organizācija, gan jūs, gan visa jūsu frakcija balsojāt pret tāda termina ieviešanu, kaut gan tas ir balstīts uz starptautisko konvenciju.
Es aicinu gari nedebatēt par faktiski jau izšķirtām lietām. Faktiski izšķirtām tajā ziņā, ka mēs jau četrus gadus esam debatējuši par visām šīm problēmām un pakāpeniski esam lielākā vai mazākā mērā nonākuši arī pie kopējām atziņām, tāpēc es aicinu neievilcināt šā likuma apspriešanu un atbalstīt Dzintara Rasnača piedāvāto priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju, ka šis priekšlikums ir kompromisa variants. Kolēģi Burvi un kolēģi Muciņa kungs! Šis priekšlikums ir kompromisa variants! Tagad jūs, nākdami kvēli runāt no šīs tribīnes, netieši aizstāvat recidīvistus un atkārtoti tiesājamos, jo tikai uz recidīvistiem un atkārtoti tiesājamajiem attiecas šī norma. Kāpēc no tā taisīt kaut kādu traģēdiju? Man tiešām tas nav saprotams.
Burvja kungs, pajautājiet ielas bērniem! Noglaudiet galviņu un pajautājiet: Bērniņ, kas būsi, kad izaugsi liels? Liela daļa no viņiem pateiks: Narkodīleris, tāpēc ka tad es būšu bagāts.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ko Latvijas Republikas iedzīvotāji gaida no Saeimas deputātiem? Gaida savu tiesisko aizsardzību! Kā juridisko, tā fizisko. Diemžēl Latvijas Republikas iedzīvotāji nevienā no Latvijas nostūriem nav aizstāvēti, jo nav kas viņus aizstāv. Kādu īsu brīdi bija zemessargi, kuri kaut kā uz vietas regulēja šos jautājumus. Tagad arī viņus atbīdīja no šīs lietas, tā ka vairs neviens cilvēkus neaizstāv. Jūs jau redzat, ka liecinieki uz tiesas sēdi neatnāk vai pēc tam sāk sniegt citādas liecības. Ko tas rāda? Tas rāda, ka uz cilvēku notiek negatīva iedarbība. 4.priekšlikums, protams, ir jāatbalsta.
Un tagad mani interesē arī Muciņa kunga domas, kā tad mēs vērtēsim tos 15 vīrus, kuri apzināti nosita savu biedru. Apzināti! Viņi to fiziski iznīcināja. Kā mēs viņus novērtēsim un kā novērtēsim arī komandieru darbību, kuri to jau agrāk zināja, jo tas nebija ne pirmais, ne pēdējais notikums. Tas ir viens jautājums.
Atcerēsimies kādu pusgadu senu notikumu Ventspilī, kad grupa jauniešu iznīcināja savu biedru, arī nositot, bet vēl nejēdzīgāk - viņi to pusdzīvu ieraka zemē! Kā to mēs varam novērtēt?
Tagad Latvijā jau sākas runāšana, ka ir jālegalizē vieglās narkotikas. Vieglās narkotikas jālegalizē! Ko nozīmē viegla vai smaga?
Nākamais. Uz likumu transportiera jau stāv eitanāzijas jautājums. Sāk jau arī ar to musināt! Kur tad mēs iesim tālāk? Vai mēs varēsim Latvijā ieviest kaut kādu kārtību vai nevarēsim vai te tikai strīdēsimies par to, kas ir labs un kas ir slikts? Ja mums ir slikti likumi, ja tie nedarbojas, tad tos vajag pastiprināt un attiecīgi arī izstrādāt, bet tajos nav jāiestrādā viltības, ar kuru palīdzību noziedznieki mierīgi pēc gada vai diviem gadiem staigā un ņirgājas par tiesas darbību.
Jūs jau atceraties, kā Mottes kungs rādīja dūri: Re, kā mēs ielikām tai prokuratūrai! Nu un kas tālāk bija? Paņirgājās kādas divas reizes televīzijā! Un es jums pateikšu, tāpēc arī cilvēki tiesai netic. Viņi netic, ka mēs varam viņus aizstāvēt. Kur viņiem rast aizstāvību?
Jūs atceraties arī to traģēdiju, kas notika tepat Iecavā, kad aizgāja bojā ģimene. Kāpēc? Tāpēc, ka jau no paša sākuma nebija taisnīgas aizstāvības cilvēkam, par kuru sāka ņirgāties. Un tad viņš izrēķinājās fiziski. Un tas jau Latvijā nav vienīgais tāds gadījums. Arī turpmāk tādi būs!
Tāpēc, cienījamie kolēģi, likumu izskatīšanai ir jāpieiet ar visu nopietnību un nav jāņem vērā tās tendences, kuras mums piespēlē. Diemžēl negatīvas! Paldies.
Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - otro reizi.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es nevaru piekrist godājamā Dzintara Rasnača tēzei, ka šis ir sabalansēts priekšlikums. Kompromisa variants. Ja šeit nebūtu pēc otrā lasījuma nācis klāt vārds smaga, tad es vēl kaut kā varētu piekrist šādai tēzei. Ja arī ne gluži piekrist, tad vismaz es paklusētu, bet šoreiz es nevaru nedz piekrist, nedz arī klusēt, tāpēc ka es neesmu ne kādas cilpas izlicis, ne arī darījis kaut ko citu, jo man ir jāpadomā, cik katrs noziedznieks katru dienu izmaksā cietumā, un tad šobrīd mēs varam konstatēt... Jūs to jau zināt, ka mēs esam pirmajā trijniekā pasaulē, rēķinot uz to personu skaitu, cik šobrīd atrodas cietumos - gan notiesātas, gan nenotiesātas salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu.
Un otrām kārtām ir šī briesmīgā raudāšana par tiem cietušajiem. Nu drusciņ vajag taču samērot! Ja, teiksim, es eju pa ielu un man iedur krūtīs nazi vai pārsit galvu, vai nolaupa somiņu, tad es saprotu šo cietušo, bet, ja šis cietušais, tā saucamais cietušais, ar trīcošu rociņu pērk no šīs otrās personas kaut ko, nu tad padomāsim, cik lielā mērā viņš ir cietušais un kur ir mūsu pašu vaina, kāpēc viņš ir nonācis šā cietušā statusā. Arī likums viņu neatzīst par cietušo. Nav likumā šāda cietušā! Cieš, protams, visa sabiedrība, un šai tēzei es varu piekrist.
Tāpēc es vēlreiz apelēju kaut vai pie elementārām lietām. Cik maksā budžetā cietuma celtniecība un kas maksās 3 latus dienā par katru cietumnieku, kuru mēs turēsim cietumā, teiksim, divas vai trīs reizes ilgāk, nekā tas būtu nepieciešams?
Sēdes vadītājs. Laiks!
L.Muciņš. Un ceturtām kārtām šie cilvēki ir jāārstē, nevis tik daudzi jātur cietumos!
Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.
I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Panteļējeva kungs, man nav problēmu ar Bojāra kungu, varbūt jums ar Ādamsona kungu ir problēmas, bet tā ir cita lieta.
Taču, ja runājam par lietas būtību. Rasnača kungs un biedri Ādamsona kungs, es ļoti labi varu saprast psihopātu, kuram vakar nozaga mašīnu un tāpēc viņš šodien šauj uz ielām autozagļus, bet es nevaru saprast likumdevējus, kuri atzīst, ka psihopāts ir rīkojies juridiski pareizi. Un šobrīd jūs kā likumdevēji, nespējot nodrošināt policijas un citu drošības dienestu darbu, tajā skaitā arī finansiāli nodrošināt to profesionālo izaugsmi, mēģināt padarīt tiesnešus par policistu piepalīgiem, ka, ja nu neiznāk, tad vismaz ar instrukciju mēs tik un tā viņus iesēdināsim. Muciņa kungs jums jau precīzi pateica - tas ir 1947.gads darbībā, cienījamais demokrātiskā centrālisma piekritēju bariņ!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Muciņa kungam, ka ļoti dārgi izmaksā apcietinājumā esošās personas, un viņu Latvijā ir diezgan daudz, bet pie tā visa ir vainojams arī Ministru kabinets. Mēs nevaram noņemt no viņa to vainu. Ko Ministru kabinets 7.Saeimas darbības laikā ir veicis, lai samazinātu bezdarbu? Neko! Ir noticis pretējais - darba vietas ir atdotas ārzemniekiem.
Otrs - nabadzība. Kas tiek veikts, lai nabadzība Latvijā tiktu apkarota? Un arī tas dokuments, ko Labklājības ministrija ar lielām mokām bija radījusi kādu triju gadu garumā, līdz šim laikam guļ Ministru kabinetā, nolikts dziļā atvilktnē, jo gan jau nākamā valdība varbūt kaut ko darīs Nu ko tad jūs domājat? Ja cilvēkam nav darba, tad, protams, ne jau visi viņi nodarbojas ar visādām nelietībām. Viņš ir spiests to darīt! Un, ja viņu māc nabadzība, tad viņam ir vienalga, kur atrasties, - vai nu sēdēt izsalkušam mājās, vai sēdēt kaut kādā veidā puspabarotam cietumā.
Un kas tagad ir padomājis par to, kas notiks ar cilvēku, kurš iznāks no apcietinājuma? Vai viņam būs darba vieta Latvijā? Diemžēl par to neviens nav domājis - ne Tieslietu ministrija, ne valdība, ne Labklājības ministrija, kurai par to būtu jādomā pirmām kārtām. Un arī mēs Saeimā neesam risinājuši šo jautājumu.
Tā ka, redzat, te tā sakne ir daudzreiz dziļāka, par kuru mēs diemžēl kautrējamies runāt. Un tomēr šis 4.priekšlikums ir jāatbalsta.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.
Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Es lūdzu balsot par 4. - Dzintara Rasnača priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Rasnača priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 5. Priekšlikums atbalstīts.
Dz.Kudums. Līdz ar to vairs nav balsojams 5., 6. un 7.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tālāk, lūdzu!
Dz.Kudums. 8. - Saeimas deputātu Ādamsona kunga un Stirāna kunga priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka ir atbalstīti grozījumi 49.pantā, es neuzturēšu spēkā balsojumus un atsaucu 8., 9. un 10.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Stirāna kungs pievienojas Ādamsona kungam.
Tālāk, lūdzu, par 11.priekšlikumu.
Dz.Kudums. 10. ir Saeimas
Sēdes vadītājs. 11.priekšlikums.
Dz.Kudums. Es ļoti atvainojos! 11. un 12. ir analogi priekšlikumi, un tie ir Juridiskās komisijas un Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikumi. Komisija tos nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es jau, protams, gribēju dzirdēt atbildīgās komisijas paskaidrojumu, kāpēc viņa ir noraidījusi mūsu priekšlikumus. Tā kā tāda informācija netika sniegta, es varu tikai prezumēt vai operēt ar veselā saprāta un loģikas palīdzību. Un arī, balstoties uz veselā saprāta loģiku, mēs sagatavojām un iesniedzām šos priekšlikumus. Ja var atbrīvot no kriminālatbildības personu, kura ir palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kurš ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas izdarīto noziegumu, tad, pēc mūsu izpratnes, šeit trūkst loģikas. Kāpēc tad tas nevarētu tikt darīts arī sakarā ar vieglākiem noziegumiem? Tas ir viens jautājums.
Un, otrkārt un galvenokārt, rodas jautājums - kāpēc tas nevarētu tikt darīts arī sakarā ar tāda paša smaguma noziegumiem? Kāpēc tam tā noteikti ir jābūt tikai tad, ja ir runa par smagāku noziegumu? Teiksim, divi ir kopā izdarījuši kādu smagu noziegumu... Kāpēc tam noziegumam, par kuru ziņo, noteikti ir jābūt smagākam par to, ko izdarījis tas, kurš ziņo? Es šeit neredzu nekādu loģiku!
Loģika ir vienkārša. Likums saka, ka var atbrīvot, bet var arī neatbrīvot, tātad tas ir jāizsver. Acīmredzot ir kaut kāda prakse izveidojusies, kopš šis labojums ir izdarīts likumā. Tātad vēršanās pie tiesas, prokuratūras sadarbība ar izziņas un izmeklēšanas iestādēm parāda, kuri un kādi ir tie gadījumi, cik tie ir smagi, un tā tālāk.
Tātad, pēc mūsu pārliecības, šeit nav loģikas. Mēs vēl varētu diskutēt, ja tas noziegums būtu izdarīts, teiksim, kaut kā savādāk, bet, ja tas ir tieši tāds pats noziegums, tad rodas jautājums: kāpēc tam vienam, lai viņu atbrīvotu, noteikti jāziņo par otra izdarītu smagāku noziegumu, ja tas ir tāds pats? Mums likās, ka likums normāli varētu skanēt tā: No kriminālatbildības var atbrīvot tādu personu, kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu noziegumu. Šis nosacījums nav piemērojams personām, kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības par sevišķi smagiem noziegumiem. Vienkārši un loģiski!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi!
Muciņa kungs, es gribētu informēt jūs un arī klātesošos, kā notika apspriede par tieši šiem Saeimas Juridiskās komisijas un deputāta Muciņa priekšlikumiem.
Muciņa kungs! Jāuzsver, ka neviens no uzaicinātajiem speciālistiem - nedz Augstākās tiesas pārstāvji, nedz advokatūras jeb advokātu pārstāvji, nedz prokuratūras pārstāvji, nedz policijas pārstāvji - neatbalstīja šos priekšlikumus, jo uzskatīja, ka otrajā lasījumā un arī iepriekšējā Saeimas sēdē, kurā mēs izskatījām šo likumprojektu trešajā lasījumā, pieņemtā redakcija atbilst nepieciešamajai situācijai un nekas šeit nebūtu jālabo. Tāpēc es aicinu noraidīt 11., 12., 13. un 14.priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam! Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?
Dz.Kudums. Man jāatvainojas Muciņa kungam par to, ka es sākumā nepamatoju šīs komisijas viedokli, nepaskaidroju, kāpēc komisijā tika noraidīti jūsu priekšlikumi. Tagad es gribētu jums atgādināt to redakciju, ko mēs esam pieņēmuši: No kriminālatbildības var atbrīvot personu, kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Šis nosacījums nav piemērojams personām, kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības par sevišķi smagiem noziegumiem. Šā panta būtība faktiski, varētu teikt, ir ņemta no pieredzes, kāda ir citās valstīs, teiksim, sakarā kaut vai ar tām pašām narkotiskajām vielām. Ja narkotiku lietotājs atklāj narkodīleri vai narkodīleris kādu augstāku personu, teiksim, tādu, kas jau ir vēl lielāks narkotiku izplatītājs, un tā tālāk, tādā veidā mēs varēsim cīnīties ar šo parādību. Taču šeit mums ir jārīkojas tiešām ļoti uzmanīgi, jo, ja mēs izņemsim šīs normas, kā jūs iesakāt, tādā gadījumā varētu arī būt tā, ka nekompetents tiesnesis kļūdītos kaut kādā formā. Teiksim, narkodīleris uzrādītu narkomānu, un līdz ar to viņš tiktu zināmā veidā atbrīvots no kriminālatbildības.
Tā ka šeit ir tomēr tāda norma iestrādāta. Tādu mēs šobrīd redzam šīs problēmas risinājumu. Jā, es piekrītu, ka nākotnē varētu diskutēt par līdzvērtības principu, bet šobrīd mēs turamies pie šāda viedokļa.
Lūdzu balsot par 11. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 10, atturas - 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Dz.Kudums. Nav balsojams 12.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Dz.Kudums. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir analogs ar 14. - deputāta Muciņa kunga priekšlikumu. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 10, atturas - 58. Priekšlikums noraidīts.
Dz.Kudums. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums un 16. - deputāta Muciņa kunga priekšlikums - nav guvis atbalstu. Argumenti ir faktiski tie paši, ko iepriekš minēju.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 7, atturas - 64. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Kudums. 17., 18.priekšlikums - komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 5, atturas - 56. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Kudums. 19. - Saeimas deputāta Rasnača kunga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet, atklājam debates. Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Man, protams, nav pārsteiguma, ka šo priekšlikumu nav atbalstījusi komisija, jo, protams, tie vārdi, kas ir konkrētajā pantā, varētu būt dažādi interpretējami. (Vai pareizāk būtu te lietot vārdu regulāri vai vārdu sistemātiski vai rakstīt kā citādi?) Taču gribu jums teikt, ka šis ir mēģinājums precizēt to redakciju, kāda līdz šim bija jautājumā par publiskiem aicinājumiem neievērot Latvijas likumus. Jāatzīst, ka gan Drošības policija, gan Satversmes aizsardzības birojs sniedza pozitīvu atzinumu par šo priekšlikumu. Es, protams, saprotu, ka lielākajai daļai vai pat absolūtajam vairākumam deputātu ir izveidojies savs viedoklis par šo situāciju. Taču personas, kas publiski aicina nemaksāt nodokļus vai publiski aicina veikt kādas citas pretlikumīgas akcijas, bieži vien paliek nesodītas. Mēs šo priekšlikumu jau ilgāk nekā pusgadu mēģinām virzīt tā iemesla dēļ, ka pēc frakcijā notikušajām pārrunām ar Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvjiem mums nācās konstatēt, ka ir viena no divām problēmām: vai nu minētās institūcijas nepietiekami efektīvi darbojas pašreizējās likumu sistēmas ietvaros un tām ir jāuzlabo sava profesionalitāte, vai arī (otrs variants!), kā apgalvo šīs institūcijas, ir nepilnīga likumdošana un ir nepieciešama šāda vai līdzīga norma. Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija vairākkārt ir uzsvērusi šādas normas nepieciešamību, taču diemžēl vienmēr ir palikusi mazākumā Saeimas balsojumā.
Es aicinu nopietni padomāt par šo problēmu kā tādu, arī uz savām frakcijām uzaicināt Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvjus un padziļināti analizēt šo problēmu, jo tas, kas notiek pašlaik, nav pieņemami.
Es, protams, neesmu simtprocentīgi pārliecināts, ka šī norma būs absolūts un galīgs problēmas atrisinājums, taču es aicinu piedalīties šīs problēmas risināšanā. Un, protams, prasu veikt balsojumu par šo normu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Rasnača priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 18, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tālāk, lūdzu!
Dz.Kudums. 20. - deputāta Kuduma priekšlikums un 21. - deputātu Ādamsona kunga un Stirāna kunga priekšlikums - iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 20., 21. un 22.priekšlikumu.
Dz.Kudums. 110.pants ir par patvaļīgu zveju.
23.priekšlikums ir daļēji atbalstīts 24., 25. un 26.priekšlikumā, kas ir analogi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Kudums. Arī 27. priekšlikums faktiski ir daļēji atbalstīts un iestrādāts šajos priekšlikumos.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. 28. - Saeimas deputāta Ādamsona kunga - un 29. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Noraidīts ir Saeimas deputāta Muciņa kunga iesniegtais 30.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 31. un 32. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Noraidīts ir 33. - Saeimas deputāta Burvja kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Imants Burvis.
I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jums gribētu atgādināt, ka pirms dažām minūtēm bija karstas debates par 2., 3. un 4.priekšlikumu.
Mana priekšlikuma būtība ir tāda: noziegums pret bērnu ir smagāks nekā noziegums pret dzīvnieku. To neatbalsta komisija. Par suņa mocīšanu jūs varat nopelnīt piecus gadus, bet par bērna mocīšanu ir paredzēti trīs gadi. Kur, cienījamie kungi-biedri, ir jūsu konsekvence? Un tieši tāpēc man būtu lūgums atbalstīt šo priekšlikumu, ja jau jūs tik konsekventi esat!
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi un cienījamais Burvja kungs! Pirms iesniegt priekšlikumus, vajadzētu izskatīt Krimināllikuma pilnā kontekstā visu to sadaļu, kura skar noziegumus, kas ir attiecināmi, izdarīti attiecībā pret nepilngadīgajiem, un tad jums izzudīs jebkādas šaubas par to, kā ir lēmusi komisija - pareizi vai nepareizi. Jūsu priekšlikums iziet ārā no konteksta, kā arī no Krimināllikuma būtības un jēgas. Noziegumu, kurš pēc būtības ir vieglāks, jūs tagad gribat padarīt par smagāku nekā tos, kuri ir aplūkoti nākamajās sadaļās un kuri tik tiešām ir daudz bīstamāki noziegumi, kuri ir attiecināmi uz nepilngadīgajiem.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis - otro reizi.
I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Redziet, cik ātri cilvēki apgūst zināšanas! Pašlaik Ādamsona kungs runāja patiešām nevis kā politiķis, bet kā jurists Linards Muciņš, viņš nupat mēģināja satrakojušos politiķus vest pie prāta - aizrādīja, ka jāizlasa arī kopējais konteksts un Vispārējā daļa. Un tādā gadījumā, izlasot šo pantu, Ādamsona kungs, pasakiet Es arī mīlu dzīvniekus, un suns man ir tikpat dārgs un bieži vien pat dārgāks nekā viens otrs nelietīgs cilvēks, bet nu tomēr Ja nepilngadīgs bērns tiks mocīts, jūs saņemsiet trīs gadus, bet, ja suni mocīsiet, tad piecus gadus. Nu tad konteksts ir tāds, ka jūs suņus mīlat vairāk par bērniem.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.
Dz.Kudums. Manuprāt, visu precīzi pateica Ādamsona kungs. Ir tālākajos pantos paredzēti, arī pēc pakāpes, šie sodi, un, mūsuprāt, šī sodu politika ir pareiza. Jūs pilnīgi nepareizi sakāt, ka šobrīd Krimināllikumā paredzētais sods par suņa mocīšanu ir lielāks nekā par bērna mocīšanu. Tas ir absolūti greizs priekšstats.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 3, atturas - 58. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Kudums. Komisija atbalstīja Saeimas deputāta Rasnača kunga iesniegto 34.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Komisija atbalstījusi Saeimas deputāta Dzintara Kuduma iesniegto priekšlikumu nr.35.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Komisija atbalstīja 36. - Saeimas deputāta Kuduma priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. Komisija noraidīja 37. - Saeimas deputāta Salkazanova priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 37.priekšlikumu.
Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man gribētos īsi pastāstīt šā priekšlikuma priekšvēsturi, paskaidrot, kāpēc tas radās.
Vispirms tas radās valdības iesniegtajā variantā. Iepriekšējā Saeimas sēdē, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, tas tika noraidīts, un tagad tas ir parādījies atkal. Taču priekšvēsture ir ļoti vienkārša. Izskatot parlamentārajā izmeklēšanas komisijā šo jautājumu, parlamentārajā izmeklēšanas komisijā tika uzklausīta Ekonomikas policija un vēl dažas tiesībsargājošās institūcijas. Vērtību glabāšana, pārvietošana, pārsūtīšana vai realizācija Latvijas Republikā: ja šīs preces ir bez izcelsmes dokumentiem, tādos gadījumos, kā 191.pants nosaka, ir jāpierāda to pārvietošana pāri muitas robežai. Taču bieži vien tiesībsargājošajām institūcijām šī pārvietošanas pierādīšanas procedūra bija principā neiespējama, jo, ja atrod kontrabandas kravu, teiksim, šķūnītī, tad reāli nav iespējams pierādīt, vai šī krava ir šķērsojusi robežu.
Aizsardzības un iekšlietu komisijā bija ļoti interesanta diskusija par šo priekšlikumu. Lielākā daļa klātesošo ekspertu, kas ir tiešām augstas klases eksperti (konkrētajā gadījumā piedalījās arī Ekonomikas policijas priekšnieka vietnieks Bekaša kungs), izteicās, ka prokuratūrai nav juridiska pamata noraidīt krimināllietas ierosināšanu. Jo, lai šinī gadījumā pierādītu, ka krava ir šķērsojusi robežu, pierādīšanas procedūra ir jāveic nevis Ekonomikas policijai, bet kravas īpašniekam. Tādējādi krimināllietas ierosināšanas noraidīšana no prokuratūras puses ir nepamatota.
Es negribētu teikt, ka šis konkrētais gadījums ar Ekonomikas policiju būtu vienīgais. Līdzīgi gadījumi ir bijuši arī Finansu policijā, kā to uzzinājām, uzklausot viņu sniegto informāciju par veiktajiem pasākumiem.
Jāteic, ka, Aizsardzības un iekšlietu komisijā uzklausījušam kopumā visus ekspertus, man nekas cits neatliek, kā lūgt jūs neveikt balsojumu par šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons vēlas runāt?
Tātad, ņemot vērā Saeimas lēmumu par 36.priekšlikumu, 37.priekšlikums vairs nav balsojams.
Tālāk, lūdzu!
Dz.Kudums. Tiešām, kolēģi, es ļoti atvainojos!
38. - Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts 39. - Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 38.priekšlikumu! Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nu mēs tiesnešus esam, tā teikt, veiksmīgi iedzinuši koridorā, un tagad mūsu uzdevums ir šo koridoru no abām pusēm un vēl no augšas un apakšas saspiest vēl šaurāku, lai tiesneši tur vispār nevarētu pakustēties. Un par virkni attiecīgo nākamo priekšlikumu - no 38.priekšlikuma līdz 74.priekšlikumam - jāteic, ka vairāk nekā divas trešdaļas šo priekšlikumu jau tiek konsekventi īstenoti. Šie priekšlikumi tiek konsekventi īstenoti: tajos gadījumos, kuros ir iespēja sodu noteikt bez zemākās robežas, ievieš ļoti apšaubāmus zemākās robežas kritērijus, tādus kā viens gads, divi gadi vai trīs gadi, it sevišķi tajos gadījumos, kuros augšējais sods ir pieci gadi, seši gadi vai septiņi gadi. Šis varbūt nav pats labākais piemērs. Es, protams, priecājos par to, ka jūs sakāt, ka mans priekšlikums ir daļēji atbalstīts, bet pēc būtības tas pilnīgi nav atbalstīts, jo mana priekšlikuma ideja bija tāda, ka ir jāsaglabā šī iespēja - noteikt, ka par šo noziegumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem. Jo vispār vēl neviena tāda lieta nav iztiesāta mūsu valstī. Es gribētu redzēt iztiesātu kaut vienu tādu lietu! Un noziedzīgā veidā iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas institūcija, kas pakļautības ziņā atrodas zem prokuratūras, viennozīmīgi saka, ka Valsts policija absolūti ignorē visus šos konstatētos gadījumus (predikatīvos gadījumus, kā viņi tos sauc savā speciālajā terminoloģijā) un šīs lietas nosūta izziņas iestādēm, un Iekšlietu ministrijas izziņas iestādes absolūti nevienā no šiem gadījumiem - ir bijuši vairāki tūkstoši šādu gadījumu pa šiem gadiem, kopš strādā šī iestāde, - nav atradušas un līdz tiesai nav novadījušas nevienu šādu lietu. Tādēļ man rodas jautājums: kas šeit notiek? Vai mums ir kādas problēmas ar tiesu praksi? Sods līdz šim ir bijis uz laiku līdz 10 gadiem. Kādēļ tagad pēkšņi ir jāievieš tāds, kas ir uz laiku no 5 līdz 10 gadiem? Vai par maz mēs viņus sodām? Mums jau nevienas šādas lietas nav! Man liekas, jūs strādājat kaut kādā virtuālā situācijā - jūs vispār nezināt, kas mūsu valstī notiek, bet tikai skrūvējat augšā šos sodus!
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (frakcija Latvijas ceļš).
Augsti godātie kolēģi! Es gribētu uzsvērt - pretēji tam uzskatam, ko pauda Muciņa kungs -, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija nestrādā virtuālā realitātē. Ko piedāvā komisija? Komisija piedāvā, lai paliek spēkā otrajā lasījumā atbalstītā un iepriekšējā Saeimas sēdē apspriestā un trešajā lasījumā pieņemtā redakcija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu: Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no 5 līdz 10 gadiem. Ļoti precīzi! Pie tam šo apakšējās soda sankcijas pacelšanu uz augšu, Muciņa kungs, mūsu komisijā atbalstīja arī jūsu kolēģi - advokātu pārstāvji, prokuratūras, policijas un Augstākās tiesas pārstāvji.
Tagad runāšu par to jautājumu, kurā jums ir absolūta taisnība. Kāpēc nav nevienas šādas krimināllietas? Līdz šim nav nonākusi līdz tiesai neviena krimināllieta, kas būtu izskatāma, vadoties pēc šā panta - 195.panta - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Cienījamie kolēģi! Muciņa kungs! Ja 1995.gadā būtu pieņemts likums par tā saucamajām nulles deklarācijām (kuru, cerams, šodien mēs beidzot pieņemsim tādā vai citādā veidā), tad mēs varētu arī runāt par šā panta piemērošanu, tad tas arī varētu efektīvi darboties. Kamēr netiek pieņemti šādi pamatlikumi, visa tā cīņa ar korupciju ir Donkihota cīņa ar vējdzirnavām!
Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, mums ir jānoklausās daži paziņojumi. Pirmajam vārds paziņojumam Imantam Burvim.
I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Cienījamie kolēģi! Zinot jūsu aizmāršību, atgādinu, ka pēc piecām minūtēm Sarkanajā zālē sāksies parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde.
Sēdes vadītājs. Vārds Antonam Seikstam.
A.Seiksts (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti! Lūdzu jūs tūlīt ierasties darba telpās, jo mēs apspriedīsim Muciņa kunga priekšlikumu. Autoram tūlīt jāiet uz savas komisijas sēdi. Lūdzu nekavēties un tūlīt ierasties darba telpās!
Sēdes vadītājs. Vārds Linardam Muciņam.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Inese Birzniece, Jānis Gaigals, Kristiāna Lībane, Ivars Godmanis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Aleksandrs Kiršteins, Arnis Razminovičs, Vaira Paegle, Jānis Gailis un Juris Dobelis.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates par 38. - deputāta Muciņa priekšlikumu!
Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jau 1998.gadā un 1999.gadā, kad bijām tikko kā atnākuši uz 7.Saeimu, diemžēl man radās aizdomas par nepilnībām, kuras tīšuprāt tiek iestrādātas tajā vai citā likumā. Un 1998. un 1999.gadā, jāatzīstas, es arī iekritu, nobalsojot par it kā tādām normām, labiem ierosinājumiem, bet tie bija ar tālredzīgi iestrādātām viltībām.
Kāpēc tas tā notiek? Tas notiek tā, ka strādā labi juristi, gan mūsmāju, gan arī importa korifeji. Un diemžēl tie svētie solījumi Mēs mīlam šo valsti! (es domāju, ka to domā par Latviju) vai Mēs mīlam šo tautu! (nu, protams, ka domā par latviešu tautu) ne vienmēr tiek pildīti. Un tāpēc nav arī brīnums, ka līdz 7.Saeimai tika likumā iestrādāts, ka noilgums pārkāpumiem ir tikai trīs gadi. Tātad, ja riktīgi apstrādāji valsti vai tautu, tad pēc trim gadiem tu jau esi svēts. (Nu, Saeimā tāds atgadījums laikam jau bija. Atcerieties 6.Saeimas laiku!)
Un nu par priekšlikumu. Redzat, ne jau velti tiesnesis piespriedīs saskaņā ar 195.pantu piecus gadus. Tātad tas sods ir pelnīts. Bet, redzat, likumā tiek iestrādāts, ka sods ir no nulles līdz 10 gadiem. Ja jau tas pārkāpums ir tik nopietns, tad vajadzētu piespriest vismaz piecus gadus vai vēl vairāk, bet saskaņā ar to, kas ir ierosināts, varēs iedot tikai vienu vai divus gadus. Un, ja vēl tā riktīgi velk garumā visu to tiesas procesu, tad iznāk vēl interesantāk. Nu, un tad tas cilvēks, kā saka, paliek svētāks par svētu. Cienījamie kolēģi, kārtējo tādu viltību likumā neiestrādāsim! Nevajag to darīt!
Es ļoti labi saprotu, ka ir kādi pasūtījumi, ir kādas izdabāšanas, lai tiktu kādam tas sods mīkstināts. Viena tāda gadījuma sakarā man nācās sarakstīties ar ģenerālprokuroru. Vienam īpašniekam mierīgi nozaga mežu, un to izdarīja mežzinis, dodams autotransportu un darīdams visu citu. Un tad nedz Daugavpils, nedz Krāslavas prokuratūrā neatradās neviens izmeklētājs, kurš varētu mežā saskaitīt celmus. Redziet, ar to matemātiku ir ļoti smagi! Un tā lieta vilkās vismaz kādus divus gadus. Nu, protams, vainīgais neatradās, un tie baļķi bija, tā teikt, aizgājuši kosmosā, un tā tas cilvēks nesaņēma nedz naudu par to nozagto mežu, nedz arī materiālus. Un tas, kas vadīja to zagšanu, netika notiesāts.
Cienījamie kolēģi, būsim godīgi un neļausim iestrādāt likumā iekšā šādas divdomības! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - otro reizi?
Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Protams, par šo likumprojektu jārunā speciālistiem. Es neesmu speciālists, bet es, dzirdot to, kas šeit tika sacīts debatēs, vienkārši nevaru klusēt. Vienkārši nevaru klusēt un iesaistos šajās debatēs! Pēc tā, ko šeit dzirdēju no speciālistiem (es uzskatu, ka Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Muciņa kungs ir speciālists šajās lietās un ka tādi ir arī citi), man ir jākonstatē, ka tiesiskajā ziņā mūsu valsts ir viena vienīga bēdu ieleja. Es atkārtoju - bēdu ieleja! Tāda patvaļa, tāds haoss, tāda visatļautība tiesībsargājošajās institūcijās - policijā, prokuratūrā, tiesās! Nu tik kritiskā situācijā mēs esam, ka tālāk vairs nevar iet! Mēs tagad debatējam par konkrētu pantu. Par to, vai piemērot sodu uz laiku no nulles līdz 10 gadiem vai no 5 līdz 10 gadiem. Protams, no 5 līdz 10 gadiem, nevis no nulles! Tiesnesim ir jārīkojas pēc likuma. (Starpsauciens: Pareizi!) Likumam ir savā ziņā jāierobežo tiesnesis. Un tikai tad viņš var nianšu ziņā brīvi rīkoties. Viņš nevar darīt to, kas viņam ienāk prātā. Taču šobrīd rīcība ir vienkārši fantastiska. Lielie zagļi tiek celti godā, bet mazie tiek sodīti. Šī atziņa ir ļoti veca, bet diemžēl tā dzīvo un aizvien dzīvīgāka kļūst. Tas ir vienkārši nepieļaujami, ka šādi var interpretēt likumus. Muciņa kungs teica, ka pēc šā likuma panta nav notiesāts neviens. Tūkstošiem lietu ir ierosināts, bet neviens nav iesēdināts ne uz mēnesi, ne uz 10 gadiem. Ir jāsāk runāt. Ir jāsāk kliegt. Ir jāsāk darīt. Jāsakārto šīs lietas! Kolēģi, piedodiet man, ka es šādā interpretācijā šo pantu apspriežu! Taču ir pienācis pēdējais brīdis. Mēs nonāksim nevis peļķē (mēs jau tur esam iekšā; es jau teicu par haosu, visatļautību, patvaļu, un tā tālāk, un tā joprojām), bet vispār kaut kādā ārprātā tiesiskajā ziņā. Tas, kas notiek, nedrīkst turpināties! Policisti dara to, kas viņiem ienāk prātā, - saņemot 150 latus mēnesī, pērk villas, zemes gabalus, un tā tālāk, un tā joprojām. Un neviens netiek sodīts, neviens netiek tiesāts. Kas tas ir? Tas ir vienkārši ārprāts, ko mēs esam pieļāvuši! Mēs. Arī šīs Saeimas deputāti. Protams, sākot jau no Augstākās padomes, 5., 6.Saeimas laikiem Neprasām kārtību likumu ievērošanā. Ja jau Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāna kungs ceļ trauksmi par to, kas notiek tiesās (protams, viņš ir atbildīgs, bet viņš jau nevar - un tā ir taisnība - iejaukties tiesnešu darbā), un ja jau senatori ceļ trauksmi (kā jūs zināt, šoreiz konkrēti šajās narkotiku lietās), tad ir patiešām mums kaut kas jādara.
Tagad ir runa par to, vai pieņemt vai nepieņemt redakciju, ka sods ir uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem. Protams, tā ir jāpieņem! Un jāpanāk, lai notiesātu nevis uz laiku no nulles līdz desmit gadiem, kā parasti, pielietojot
Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!
P.Tabūns. pielietojot nulle komats nulle pieci, bet gan uz laiku, sākot no pieciem gadiem.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Pateicos visiem, kas uzstājās. Tiešām, taisnība, ka šis pants nav pielietots, nav bijis šīs tiesu prakses. Mēs šo pantu šobrīd grozām, faktiski jau paredzot to, ka šādas lietas tuvākajā laikā varētu būt. Mēs izveidojām KNAB, un mēs pieņemsim likumu par nulles deklarācijām, tātad faktiski būs šīs lietas. Mums ir jāgatavo arī likums, lai tiktu piemēroti atbilstoši sodi tiem cilvēkiem vai tām personu grupām, kas veiks šādus nodarījumus, kuri saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Tā ka faktiski ir Tabūna kungam liela taisnība. Mūsu policijai, prokuratūrai ļoti nopietni jāpadomā par savu darbu, par metodiku, par visām šīm lietām, lai šīs krimināllietas nonāktu tiesā un lai šādi spriedumi parādītos.
Tātad 38.priekšlikums daļēji ir atbalstīts 39.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 2, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai ir iebildumi pret 39.priekšlikumu? Nav iebildumu. Pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
Dz.Kudums. 40. - Saeimas deputāta Kuduma priekšlikums, un 41. - Saeimas deputāta Ādamsona kunga priekšlikums. Tie ir komisijā atbalstīti, jo faktiski tajos ir runa par mūsu valodas lietām. Eiropas Savienības attiecīgajā likumdošanā un konvencijā tiešām ir runa par piesolījumu un piedāvājumu, bet, šo jautājumu pārrunājot ar lingvistiem, valodniekiem, secinājām, ka pēc būtības nav atšķirības starp šiem diviem vārdiem jeb jēdzieniem. Varbūt, teiksim, vienīgi tādā sadzīviskā līmenī var būt atšķirība - piesolīt pa galvu vai piedāvāt pa galvu Nu, vienīgi tur varētu būt atšķirība, bet ne juridiskajās niansēs.
Tāpēc lūdzam atbalstīt šos priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atbalstīti šie priekšlikumi.
Dz.Kudums. 42. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. 43. un 44.priekšlikums - deputāta Kuduma un deputāta Ādamsona un Stirāna priekšlikumi. Komisijā tie guvuši atbalstu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 45. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Lūdzam arī atbalstu 46., 47., 48.priekšlikumam. Tos iesniegusi Juridiskā komisija, Muciņa kungs un Kuduma kungs, un tie pēc būtības ir vienādi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Kudums. Komisija atbalstīja arī 49. - Saeimas deputāta Kuduma un 50. - Saeimas deputātu Ādamsona kunga un Stirāna kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Komisija atbalstīja arī 51. - Saeimas deputātu Ādamsona kunga un Stirāna kunga priekšlikumu un Saeimas Juridiskā biroja iesniegto 52.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Saeimas komisija atbalstīja arī Saeimas deputāta Kuduma iesniegto 53.priekšlikumu un Saeimas deputātu Ādamsona kunga un Stirāna kunga iesniegto 54.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Kudums. Nav atbalstīts 55. - Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man krimināltiesības mācīja profesore Blūma, un man likās, ka viņa man kaut ko iemācīja. Protams, profesori, doktori, juristi šodien mums nav autoritātes, un mēs kā tādi vējrādītāji skrienam pakaļ visam tam, kas šodien, preses pasniegts, mums liekas aktuāls, rīt tas būs kaut kas cits, un parīt - vēl trešais. Tādas slimības sabiedrība ir izslimojusi, un pret tādām slimībām ir ilgus gadus pastāvējis un pastāv - nu, ne visai labs, bet atbilstošs situācijai - pants par kriminālatbildību par huligānismu. Un, sekojot labākajām krimināltiesību tradīcijām, mēs darbošanos pret sabiedrības interesēm, kura izpaužas sabiedriskā miera rupjā traucēšanā vai necieņā pret sabiedrību, vai bezkaunībā un klajā sabiedrības prasību, normu, vispārpieņemto uzvedības normu, ignorēšanā un citu cilvēku miera traucēšanā, iestāžu, skolu kārtības traucēšanā, - to visu mēs līdz šim saucām un arī tagad saucam, un visā pasaulē to sauc par huligānismu. Taču tad nāk kaut kāds jauns notikums, kas šinī brīdī liekas aktuāls, teiksim, šie jauniešu zvani uz skolām par šīm bumbām, un tad mēs izdomājam, ka mums vajag kaut ko jaunu, ka mums vairs neder šis pants, pēc kura ir noķerti un notiesāti par huligānismu, - ka mēs vienu no huligānisma veidiem nezin kāda iemesla dēļ nodalīsim atsevišķi un pieliksim vēl vienu vai divus gadiņus klāt šai kriminālatbildībai. (Es brīnos, ka šeit vēl nav noteikts, ka kriminālatbildība ir uz laiku no 1 līdz 5 gadiem, nevis vienkārši līdz 5 gadiem!) Protams, šādā veidā mēs radām tikai haosu, neskaidrību, jo pēc diviem trim gadiem mums būs jau kāds cits notikums un mēs uzskatīsim, ka tas ir jānodala atsevišķi, un tā tālāk.
Cienījamie deputāti, kuri šeit nav mūžīgi! Sabiedrība un jurisprudence ir izstrādājusi zināmā mērā stabilas metodes un ir izstrādājusi arī šo pantu - pantu par huligānismu -, un ir izveidojusi diezgan stabilu tiesu praksi šinī jautājumā. Tādēļ man šis piedāvājums liekas, nu, vairāk vai mazāk apsmaidāms.
Protams, šāds paziņojums par bumbu, kas it kā esot ievietota kādā iestādē, izraisa ne tikai satraukumu sabiedrībā, bet arī rada konkrētajai iestādei lielākus vai mazākus materiālus izdevumus, jo traucē tās iestādes darbu, uz brīdi atrauj no darba to institūciju, jo ir jāpārbauda, vai kāda attiecīga sprāgstoša viela patiešām ir tur ievietota vai nav, un 99,99 procentos gadījumu tāda tur tiešām nav bijusi ievietota. Taču mēs ierosinām noteikt sodu uz laiku līdz 5 gadiem - līdz 5 gadiem! - tiem jauniešiem, tiem skolniekiem, tiem puišeļiem, kuri ir zvanījuši. Es šeit neredzu nekādu veselu saprātu, nekādu izpratni. Un es arī šoreiz nedzirdu nekādu tiesu prakses analīzi, nedzirdu, ka mums kāds teiktu: ziniet, visi tie nosacītie sodi, kas tiek piespriesti šiem zēniem un šiem jauniešiem, nekad nepārsniedz tās sankcijas, kas šobrīd ir paredzētas. Un es neredzu, ka tā sabiedriskā bīstamība būtu tāda, ka tās būtu jāpalielina. Nu, ja jau tomēr jāpalielina, tad nekādā gadījumā vairāk par vienu gadu. Un līdz ar to mans priekšlikums - ieviest 3 gadus ilgu brīvības atņemšanu par šādu apzināti nepatiesu paziņojumu - ir pilnīgi korekts un saprotams.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēc būtības es ļoti daudzējādā ziņā varu piekrist Muciņa kunga teiktajam. Es arī uzskatu, ka 231. pants Huligānisms pilnībā aptver visas tās problēmas, kuras mēs mēģinām tagad atrisināt, papildinot Krimināllikumu ar 231.1.pantu.
Varētu arī diskutēt par soda sankcijām, bet, Muciņa kungs, lieta tāda, ka Krimināllikumā tieši šo pantu ieviesa autori, tas ir, Ministru kabinets. Ministru kabinets iesniedza šos priekšlikumus, un pēc būtības gan Dzintara Kuduma iesniegtais priekšlikums, gan deputātu Ādamsona un Stirāna priekšlikumi ir autentiski tam, ko ir iesniedzis Ministru kabinets. Tāpēc jums, pirms uzsākat diskusijas šeit, ar Ministru prezidentu Bērziņa kungu vajadzētu šo jautājumu izdiskutēt un tad viss būtu saskaņots.
Un šajā kontekstā es uzskatu, ka, lai turpmāk tiktu uzturēts spēkā tas Krimināllikuma projekta gars, kuru līdz šim ir izdevies uzturēt, ir tomēr jānoraida Muciņa kunga piedāvātais priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Diemžēl huligānisms Latvijā nav izskausts, tas paliek tādā pašā līmenī, kāds tam ir izveidojies desmit gadu laikā. Kādēļ gan lai tagad mēs glaudītu galviņas tiem vīriem, kuri ir apmēram 17 gadu vecumā un kuri izrauj pensionāram no rokām somiņu ar pēdējo naudu? Turklāt, atņēmuši somiņu ar diviem trijiem latiem, viņu vēl nežēlīgi piekauj! Ja tas cilvēks ir viens pats un tuvumā neviena nav, tad tie vienā mierā viņu vēl arī piekauj.
Muciņa kungs teica, ka Latvijā netiek celti godā profesori, zinātnieki, doktori, nav novērtētas viņu spējas. Diemžēl tā tas ir. Bet kas tad desmit gadu laikā un iepriekšējos likumos (kuru pieņemšanā arī Muciņa kungs piedalījās) devalvēja šo speciālistu iesaistīšanu mūsu tautsaimniecībā, mūsu valdības darbā? Kāpēc tas tā notika? Tas notika tāpēc, ka vajadzēja veikt dažādas krāpšanas. Un mūsu zinātnieki tika rupji atbīdīti no valsts dzīves, un augstākās kvalifikācijas speciālisti tika diemžēl nomainīti ar citas kvalifikācijas speciālistiem, un tāpēc mums parādījās visdažādākie līgumi, kuru rezultāts ir tas, ka valdība un valsts cieš ļoti lielus materiālos zaudējumus. Tāda ir Tilts Communications lieta, Windau lieta un vēl desmitiem citu.
Un tagad jau ir parādījusies jauna lieta, kas saistīta ar to slaveno Hokeja halles celtniecību. Tad nu, lūdzu, pasakiet: ja tur tiks izlietota Latvijas nodokļu maksātāju nauda 400 miljonu dolāru apmērā un, ja būs kādi strīdi, kāpēc tie tiks izšķirti Šveicē un pēc Šveices likumdošanas? Kur tad ir mūsu slavenie juristi? Kāpēc, sastādot tādu līgumu, kuru diemžēl ir parakstījis mūsu premjers Bērziņa kungs, nebija pieaicināti no Latvijas Universitātes, Zinātņu akadēmijas un citiem institūtiem speciālisti, kuriem ir ļoti augsta kvalifikācija? Redzat, valdība diemžēl ignorē un devalvē mūsu valsts speciālistus! Un tāpēc mēs nonākam tādā jocīgā stāvoklī.
Es aicinu neatbalstīt 55.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai vēlaties komisijas vārdā kaut ko piebilst?
Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Tiešām šis priekšlikums ir saņemts no Ministru kabineta. Mūsu komisija to rūpīgi izdiskutēja, jo šādi gadījumi - apzināti nepatiesi paziņojumi par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas novietošanu pie ēkām vai ievietošanu pašās ēkās vai objektos - šobrīd jau ir ļoti aktuāli. Tā nav tikai puišeļu niekošanās! Tiesneši nav mazie bērni, viņi izšķirs, kādu sodu piemērot puikam, divpadsmitgadīgam, trīspadsmitgadīgam, četrpadsmitgadīgam vai astoņpadsmitgadīgam, kurš tiešām nav apzinājies, kādas lietas viņš izdara, šādi zvanot. Taču ir arī citādi gadījumi. Jūs varbūt atceraties, ka Amerikas Savienotajās Valstīs bija lidmašīnā paņemts ciet viens pilsonis, kurš teica: Ziniet, man šeit azotē ir sprāgstoša viela! Tas apdraudēja pasažierus, tādēļ runa bija par 25 gadiem cietumsoda.
Tā kā šeit ir jāizvēlas, manuprāt, pragmatisks risinājums. Protams, var būt ar laiku diskusija par šo soda apmēru - 5 vai 3 gadi - , bet šis risinājums ir jāpieņem. Komisija šobrīd nav atbalstījusi Muciņa kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. - deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 4, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.
Dz.Kudums. 56. - Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Noraidīts ir arī 57. - Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Noraidīts ir arī Saeimas deputāta Muciņa kunga iesniegtais 58.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Komisija ir atbalstījusi Saeimas deputātu Ādamsona kunga un Stirāna kunga priekšlikumu, kā arī 60. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. Noraidīts tika 61. - Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Noraidīts tika arī 62. - Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
Dz.Kudums. Komisija lūdz atbalstīt 63. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. Noraidīti tika 64. un 65. - Saeimas deputātu Kuduma kunga, Ādamsona kunga un Stirāna kunga priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 66. - Saeimas deputāta Kuduma kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. Komisija atbalstīja arī 67., 68. un 69.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Tālāk komisija lūdz atbalstīt 70. - Kuduma kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 71. un 72.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.
Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 73. un 74.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.
Dz.Kudums. Komisija lūdz atbalstu arī 75.priekšlikumam.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Kudums. Komisija lūdz pieņemt šos grozījumus trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Krimināllikumā pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 5. Likums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lūgumu - svītrot no izskatīšanas trešajā lasījumā likumprojektu Valsts kontroles likums. Iebildumu nav.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pēc darba kārtības 17.punkta iekļaut trīs lēmumu projektus: Par I.Kļaviņas atbrīvošanu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata, Par S.Loginas atbrīvošanu no Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata un Par I.Dzenes atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata. Vai ir iebildumi?
Ja iebildumu nav, izskatīsim lēmuma projektu Par Initas Kļaviņas atbrīvošanu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodien Juridiskā komisija sanāca un izskatīja trīs diezgan bēdīgus lēmumu projektus. Un bēdīgus no tāda viedokļa, ka uz paša vēlēšanos mēs atbrīvojam no amata trīs tiesnešus.
Un pirmā no viņām bija tiesnese Inita Kļaviņa, kura tika atbrīvota no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata. Tā kā viņa nebija ieradusies uz sēdi, mēs nevarējām uzmanīgi izpētīt viņas rīcības motīvus, bet visādā ziņā tie bija saistīti ar nevēlēšanos turpināt tiesneša darbu.
Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja šo lēmuma projektu. Es aicinu arī deputātus atbalstīt lēmuma projekta par Initas Kļaviņas atbrīvošanu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: Atbrīvot Initu Kļaviņu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - Par Sandras Loginas atbrīvošanu no Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tieslietu ministre I.Labucka iesniedza Juridiskajā komisijā, un mēs tālāk vienbalsīgi atbalstījām lēmuma projektu par Sandras Loginas atbrīvošanu no Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata.
Šis tieslietu ministres iesniegums bija balstīts uz tiesneses Sandras Loginas personīgo iesniegumu, kurā viņa lūdz atbrīvot viņu no darba sakarā ar to, ka viņa ir izturējusi eksāmenus un konkursu uz zvērināta notāra amatu. Nu Logina ieņems Aizkrauklē zvērināta notāra amatu un līdz ar to lūdz atbrīvot viņu no tiesneša amata.
Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par Sandras Loginas atbrīvošanu no Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - Par Ināras Dzenes atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Arī tiesnese Ināra Dzene bija iesniegusi tieslietu ministrei I.Labuckai iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no amata uz pašas vēlēšanos, jo tāpat kā iepriekšējā viņas kolēģe, kura bija uzaicināta un ieradās Juridiskajā komisijā, arī Ināra Dzene tiešām apstiprināja, ka ir iesniegusi lūgumu atbrīvot viņu no amata uz pašas vēlēšanos sakarā ar to, ka viņa tiks iecelta par zvērinātu notāri Jelgavā, uz kuras amatu viņa ir izturējusi konkursu un nolikusi eksāmenu.
Kopumā gan man, gan arī Juridiskajai komisijai izraisījās pārdomas, it sevišķi debatējot par Ināras Dzenes, apgabaltiesas tiesas tiesneses, iesniegumu, kura par tiesnesi strādā jau 15 gadus un ieņem apgabaltiesā ļoti augstu amatu, būdama Civillietu departamenta vadītāja, tiesas priekšsēdētāja vietniece un apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece. Un nu arī viņa uz pašas vēlēšanos atstāj šo tiesneses amatu.
Protams, Juridisko komisiju interesēja šīs rīcības motīvi, un viens no motīviem katrā ziņā bija tas, ka tiesneša darbam trūkst vairāku svarīgu aspektu. Viens no tiem, protams, kā vienmēr ir atalgojuma jautājums, bet otrām kārtām tā ir arī nepietiekama iespēja redzēt savu amatu attīstībā, tātad kandidēt uz Augstāko tiesu, tāpēc šajā ziņā arī mums vajadzētu padomāt par likumdošanas uzlabošanu un precizēšanu. Par to padomāt vajadzētu arī tām atbildīgajām amatpersonām Augstākajā tiesā un Tieslietu ministrijā, kuras formē šos tiesnešu kadrus, padomāt par to, kādā veidā mēs varētu veicināt konkurenci un sniegt arī informāciju par brīvajiem Augstākās tiesas amatiem. Un arī šī tiesnese, atstājot šo amatu apgabaltiesā un dodoties strādāt par notāri, uzsvēra, ka viņa neredz perspektīvu, ka varētu kļūt par Augstākās tiesas locekli šīs iestādes vadītāju vairāk vai mazāk subjektīvā viedokļa dēļ. Tajā pašā laikā mēs esam paaugstinājuši un virzījuši uz Augstāko tiesu tiesnešus ar mazāku stāžu un varbūt arī mazāku pieredzi. Tātad mēs, vismaz Juridiskā komisija, šodien nospriedām, ka mums šis jautājums ir jāattīsta likumdošanas kārtībā.
Un otrām kārtām mēs aicinām arī atbildīgās institūcijas tomēr padomāt par šo vakanto vietu formēšanu un lietot precīzākus sacensības principus, izsludinot konkursus, kā arī organizēt kārtīgus eksāmenus, jo, kā minētās tiesneses šeit paskaidroja, notāra eksāmens bija ļoti stingrs, plašs un vispusīgs un viņas tiešām tam rūpīgi gatavojās, turpretī šajā tiesnešu konkurencē mums ne vienmēr tas ir redzams.
Mēs vienbalsīgi atbalstījām šo lūgumu, jo, protams, nevarējām to neatbalstīt, bet tajā pašā laikā mēs šodien atbrīvojām trīs tiesnešus, un tas rāda pašreizējās tendences. Es šo atbrīvošanu saistu arī ar mūsu iepriekšējiem lēmumiem.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par Ināras Dzenes atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālo aprites likumā. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.
A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4392.
1.priekšlikums ir saņemts no zemkopības ministra Ata Slaktera. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un iestrādājusi savā - 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. 3.priekšlikums ir saņemts no zemkopības ministra Ata Slaktera. Komisija to ir atbalstījusi pilnībā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Razminovičs. Savukārt 4.priekšlikums, kas saņemts no zemkopības ministra, komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Razminovičs. 5.priekšlikums ir pašas komisijas radīts, un tas ir par pārejas noteikumiem. Komisija pati to, protams, ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
A.Razminovičs. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais likumprojekts Grozījumi Alkohola aprites likumā. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4393, - Grozījumi Alkohola aprites likumā. Atbildīgā komisija to ir sagatavojusi trešajam, galīgajam, lasījumam.
Minētajā likumprojektā 1.priekšlikumu ir iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarovs par likuma 1.panta pirmās daļas 2.punktu. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Diemžēl komisija nav atbalstījusi deputāta un mana drauga Bojāra priekšlikumu par 1.panta 2.punktu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Jā, cienījamie kolēģi, cienījamais Leiškalna kungs! Tik tiešām te arī tīšuprāt ir izlaista viena ļoti nopietna lieta - kvalitātes pārbaude. Vai tad izgatavotajam spirtam un visiem tiem produktiem, kuri ar spirta piedalīšanos nonāk apgrozībā, nav jākontrolē kvalitāte, ko tad īsti mēs lietojam? Es jau nemaz nerunāju par to, ka vismaz presē parādās ziņas, ka 24% spirta Latvijā ir ievesti kontrabandas ceļā. Tātad visai produkcijai, kas tiek piegādāta patērētājiem, obligāti ir jābūt kontrolētai.
Diemžēl 1.pantā - jūs varat lasīt, cik gribat, - par kontroli nav sacīts neviens vārds. Es brīnos, Leiškalna kungs, ka jūs ignorējat tādu ļoti nopietnu lietu! Neskatoties uz to, ka spirtu var lietot arī kā attīrīšanas līdzekli - un to dara mediķi -, tā kvalitāte tomēr ir jākontrolē, tāpēc, gribot vai negribot, jums vajadzētu pieņemt šo priekšlikumu. Ja nepieņemsiet, likumu tik un tā vajadzēs mainīt.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Augsti godātais Leon Bojāra kungs! Komisija izskatīja jūsu priekšlikumu, taču, tā kā tā iesniedzējs nebija ieradies komisijas sēdē, es aicināju kādu no deputātiem uzturēt spēkā jūsu priekšlikumu. Deputāti to neuzturēja, motivējot savu rīcību ar to, ka visas jūsu nosauktās darbības ir tieši šā likuma subjekts. Likumā ir precīzi aprakstītas visas tās lietas, kuras jūs gribat tagad iekļaut 1.pantā terminu skaidrojumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!
K.Leiškalns. Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Balsosim par 2. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 24, atturas - 40.
K.Leiškalns. Arī 3.priekšlikums ir saņemts no deputāta Leona Bojāra - papildināt 3.punktu ar vārdu kvalitatīvām. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo tas izriet no šā un arī daudzu citu likumu būtības, Bojāra kungs!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais Leiškalna kungs! Protams, es zinu, ka jūs vēlaties aizstāvēt spirta produktu ražotājus, lai viņi izmantotu jebkuru un jebkuras kvalitātes produktu, un tad jau var izgatavot visu ko. Taču lietas būtība ir tā, ka labas kvalitātes produkciju, arī pārtikas produktus, - un spirts tiek uzskatīts par pārtiku - var izgatavot tikai no kvalitatīviem produktiem, nevis no atkritumiem, kurus diemžēl ieved. Ja ir sabojāti graudi vai cita graudu produkcija, tad savā laikā, vēl Padomju Savienībā, sūtīja uz spirta rūpnīcām pārstrādei. Protams, nevienu tas neinteresēja, jo galvenā bija ekonomika. Neinteresēja tas, kāda būs cilvēku veselība, un tāpēc tā kvalitāte te ir jāieraksta iekšā, turklāt obligāti! Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst, Leiškalna kungs?
K.Leiškalns. Mūsu draudzības vārdā man, Bojāra kungs, ir jāpiebilst, ka lēmumu pieņēma nevis Leiškalns, bet komisija. Es, neapšaubāmi, atbalstu visus legālos ražotājus Latvijā, un Latvijā ir vesela virkne normatīvo aktu, kuros runāts par kvalitātes prasībām. Jūsu priekšlikums ir tas, ko sauc par tautoloģiju, un komisija to neatbalstīja tieši šā iemesla pēc.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 19, atturas - 44. Priekšlikums ir noraidīts.
K.Leiškalns. Paldies. 4. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, jo viņa piedāvātie svītrojamie vārdi nav normatīvie akti. Komisija šo nevarēja atbalstīt, aizstājot tos ar vārdiem normatīvo aktu prasībām.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 5. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums - papildinājums 1.panta 7.1.punktā attiecīgajā redakcijā: Brīvā apgrozība... un tā tālāk. Komisija, Bojāra kungs, jūs nav atbalstījusi!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Paldies. 6.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Bojārs par 1.panta 8.punktu, sniegdams jēlspirta jēdziena skaidrojumu. Arī to komisija nav atbalstījusi, uzskatot, ka esošais definējums ir labāks.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jums tas droši vien vienu otru reizi izsauc smaidu, bet pārlasiet nopietni šo 8.pantu. Tur ir ierakstīts: Jēlspirts - nerektificēts etilspirts, kas iegūts, pārstrādājot ogļhidrātus saturošus raudzētus produktus..., tas ir, graudus un visu citu, kas uz to attiecas, bet tālāk seko šāds teksts: koksnes vai cita augu valsts materiāla hidrolīzes produktus vai katalītiski hidratējot etilēnu. Kas tad tie ir par jēlspirtiem, kurus mēs piedāvājam apgrozībai Latvijā? Diemžēl neviens no tiem Latvijā netiek ražots, tie tiek ražoti tikai Krievijā. Piecas rūpnīcas tur nodarbojas ar hidrolīzes spirta ražošanu, kuru iegūst, pārstrādājot koksni un naftas pārstrādes produktus, kur ķīmiskajās rūpnīcās iegūst etilēnu, pēc tam attiecīgi iegūstot etilspirtu, koksni sasmalcinot, apstrādājot attiecīgi ar ūdeni un tad tālāk, par katalizatoru lietojot minerālskābes, līdz galarezultātā, pārstrādājot celulozi vai hemocelulozi, mēs saņemam etilspirtu. Jā, Padomju Savienības laikā vēl Ņikita Hruščovs - un jūs to zināt - , lai risinātu problēmu ar spirtu, ierosināja to izmantot pārtikai, bet diemžēl šis spirts pārtikai nav derīgs, un tie, kuri to, kā saka, pārmērīgi vai noteiktā daudzumā lietoja, diezgan smagi slimoja, jo tā saucamais sučok, kas bija, izraisīja vēzi vai smagas aknu slimības, tā ka tur nav nekas...
Kas attiecas uz etilēnu, tad tā ir gāze, kuru, katalizējot attiecīgi ar skābēm - un tur vienmēr par katalizatoru izmanto sērskābi - , iegūst etilspirtu.
Diemžēl, cienījamie kolēģi, arī šis spirts ir izmantojams tikai tehniskām vajadzībām, tāpēc man radīja izbrīnu fakts, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija mūsu likumā ir iestrādājusi, ka Latvijas iedzīvotāji turpmāk vai nu legālai spirta produktu ražošanai, vai šīm krutkām varēs izmantot šos divus spirtus. Tie ir jāizslēdz no likuma, lai mēs varētu saglabāt mūsu iedzīvotājiem veselību un lai nebūtu tādu atgadījumu, kādi nesen bija Igaunijā, kur cilvēki bija saindējušies ar nezināmas izcelsmes spirta produktu.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
K.Leiškalns. Komisijas vārdā jāteic, Bojāra kungs, ka neviens pat neuzturēja spēkā jūsu priekšlikumu kā balsojamu, jo viss tas, par ko jūs šeit runājat No jēlspirta, par kuru jūs šeit tik krāšņi un izsmeļoši runājāt, Latvijā Republikā ir aizliegts ražot alkoholiskos dzērienus. No sintētiskā spirta - jā, bet šis ir jēlspirts! Un mēs to nevaram nodalīt ne vienādi, ne otrādi. Un nav arī vajadzības to nodalīt, Bojāra kungs!
Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 38, atturas - 28. Priekšlikums noraidīts.
K.Leiškalns. Paldies.
7. - finansu ministra priekšlikums par 1.panta 12.punktu - ir jau noraidīts, un es aicinu deputātus atbalstīt komisiju.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. 8.priekšlikums ir saņemts no deputāta Bojāra, un tas, manuprāt, vairs nav balsojums pēc tam, kad mēs esam jau noraidījuši deputāta Bojāra 6.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu kolēģiem.
K.Leiškalns. Paldies.
9.priekšlikumā deputāts Bojārs piedāvā 2.pantā aizstāt vārdus valsts iespējas ar vārdiem valsts tiesības. Komisija šo priekšlikumu neizpratnes dēļ neatbalstīja, bet iesniedzējs uz komisijas sēdi nebija atnācis.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. (Starpsauciens: Viņš dos tikai paskaidrojumus!)
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Nav jau nekāds brīnums, ka valsts vara Latvijā ir daļēji zaudējusi savas funkcijas, un viņa nepilda tās vai arī nevēlas pildīt. Par to liecina jums jau zināmie ļoti daudzie piemēri, kuri ir sastopami ikdienā. Un tas ir redzams arī Saeimas darbībā, kad mums atnes likumprojektus no Ministru kabineta. Pēc tam pie tiem strādā Saeimas deputāti, jo tur ir pat 200 vai 300 labojumi jāizdara, tātad Ministru kabinetā nav bijusi kvalitatīva darbība, ko veikusi valdība.
Valsts iespējas. Ko nozīmē iespējas? Tas ir tāds bezcerīgs izteikums. Ir jābūt valsts tiesībām un šo tiesību vārdā valstij ir jāstrādā, nevis iespēju robežās. Un jūs paskatieties šo loģisko ķēdi un domāšanu! Ko tad var darīt ar tām iespējām? Vai tad valstij nav nekādu iespēju, lai regulētu savu likumdošanu un ieviestu kārtību? Ir tādas iespējas, bet tās jau nav iespējas! Tām ir jābūt tiesībām! Paldies.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Man ļoti patika tas, kā Kārlis Leiškalns pateica: Neizpratnes dēļ neatbalstījām Bojāra priekšlikumu. Un tas ir pareizi! Ko jūs varat saprast? Nu nav jau komisijā speciālistu alkohola jomā! Tas viss ir jāmeklē tanī frakcijā, ko pārstāv Leons Bojārs.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai ir kas piebilstams?
K.Leiškalns. Bojāra kungs, tiesību akts ir šis likums, un šis likums ar tiesībām nosaka valsts iespējas. Un komisija ir pilnīgi pareizi darījusi, neatbalstīdama jūsu priekšlikumu.
Aicinu sekot komisijas paraugam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 25, atturas - 39. Priekšlikums. ir noraidīts.
K.Leiškalns. 10.priekšlikums, ko iesniedzis Bojārs, par pēdējā teikuma izslēgšanu 3.panta pirmajā daļā nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Paldies.
11.priekšlikumā, ko iesniedzis deputāts Apinis, ir runāts par alkohola un citu preču ražošanā izmantojamām izejvielām Latvijā. Komisija šo Apiņa priekšlikumu, kurā bija atsauces uz virkni Latvijai svarīgu līgumu, nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Pēteris Apinis.
P.Apinis (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! Mēs jau skatījāmies šo likumprojektu otrajā lasījumā, un, kā mēs visi labi atceramies, šajā vietā atradās mūsu godājamā Arņa Razminoviča kunga priekšlikums. Šo Arņa Razminoviča kunga priekšlikumu visi atzina par gana labu esam, izņemot vienu lietu: Ziniet, mīļie, tur nav atsauces uz Eiropas Savienības līgumiem, uz līgumiem ar Pasaules tirdzniecības organizāciju un ar Baltijas valstīm noslēgtajiem un Latvijai saistošajiem līgumiem! Mēs nevaram atbalstīt šādu nepilnīgu priekšlikumu, taču visādi citādi, ja tur būtu iestrādāti šie priekšlikumi, mēs to atbalstītu.
Es izdarīju to un iestrādāju, ko pagājušajā reizē mēs tikām apņēmušies attiecībā uz Latvijas zemniekiem. Mēs, protams, bijām apsolījuši Latvijas zemniekiem, ka viņiem būtu iespējas savus graudus nodot Latvijas ražotājiem, lai no šiem graudiem mēs ražotu kaut vai spirtu.
Patiesībā runa ir par to, ka mums ir jāatbalsta Latvijas zemnieki tā, kā to dara jebkura normāla Eiropas valsts, protams, vienmēr atceroties, ka starptautiskais līgums stāv pāri likumam. Un mums ar šo likumu ir iespējas noteikt, ka vismaz atsevišķos gadījumos mēs Latvijas zemniekiem dodam priekšrocības. Mēs vismaz atsevišķos gadījumos nevaram aizmirst, kas ir mūsu vēlētājs, un es esmu ļoti pateicīgs Arnim Razminoviča kungam, kurš bija šā likumprojekta panta autors un iniciators, jo man atlika tikai nedaudz piestrādāt, un šādā redakcijā, es domāju, šis priekšlikums nevienam netraucēs.
Es ceru, ka cienījamie kolēģi šodien nobalsos par likumprojekta 11.priekšlikumu šādā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.
A.Panteļējevs (frakcija Latvijas ceļš).
Es faktiski gribēju minēt tikai vienu aspektu šā tirgus sakarā. Es domāju, ka liberālisms - un katrā ziņā mēs šinī gadījumā pārstāvam tādu liberālu kustību - nevar radīt privilēģiju nevienai no valstīm, tāpēc šinī gadījumā, ja mēs neatbalstīsim Pētera Apiņa priekšlikumus, mēs faktiski radīsim privilēģijas tai valstij, kura nevēlas slēgt nekādus līgumus, kura nevēlas iesaistīties Pasaules tirdzniecības organizācijā un kura negrib arī citādā veidā saistīt savas tirdzniecības attiecības ar Latviju. Es negribu nosaukt šo valsti, bet katrā gadījumā, manuprāt, būtu taisnīgi, ja mēs ņemtu vērā to, ka mēs ejam uz Eiropas Savienību un ka Eiropas Savienībā visas tirdznieciskās attiecības tomēr tiek regulētas ar līgumiem, un mēs šinī gadījumā ievērojam arī vietējo zemnieku intereses, jo beigu beigās šīs līgumattiecības ar Eiropas Savienību mēs veidojam, ievērojot mūsu zemnieku intereses un domājot par šīm zemnieku interesēm, tāpēc mums nevajadzētu šinī gadījumā radīt nevienu privileģētu valsti, kura bez jebkādām savienībām, bez jebkādiem ierobežojumiem, bez jebkādām tirdzniecības organizācijām izmanto faktiski dempinga cenas šeit un katrā ziņā arī skādē mūsu zemniekiem. Tā ka, es domāju, šis priekšlikums ir noteikti pieņemams.
Un es arī domāju, ka, paredzot iespējamo pretargumentu tam, ka šis priekšlikums nav liberāls, es gribu sacīt, ka - tieši otrādi! - tas ir liberāls, jo tas nerada privilēģijas nevienai no valstīm.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Jā, dāmas un kungi! Komisijas vārdā es varu piebilst, ka Ārlietu ministrija, piedalīdamās mūsu komisijas sēdē, protestēja pret šīm normām, un arī komisijas vairākums, jo šeit tomēr ir rakstīts - neatbalstīt, uzskatīja, ka šis priekšlikums ir diskriminējošs ražotājiem, jo spiež ražotājus izvēlēties spirtu par noteiktām cenām, nevis par iespējami zemākām cenām, ja tas atbilst noteiktai kvalitātei. Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, bet galīgais lēmums ir jūsu rokās.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 13, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies!
Arī 12.priekšlikums ir saņemts no Pētera Apiņa, un to komisija izskatīja ļoti rūpīgi, jo šim priekšlikumam ir ārkārtīgi labs loģiskais pamatojums, un tas nosaka, ka Ministru kabineta noteikumus piemēro tikai attiecībā uz vieglo alu, kura stiprums nepārsniedz 5,5 tilpumprocentus vai kurš tiek fasēts stikla pudelēs.
Līdz ar to komisija gan neatbalstīja Apiņa priekšlikumu, jo pavisam nesen ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas jau regulē šo apriti, bet, protams, galīgais lēmums ir parlamenta, nevis komisijas rokās.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.
P.Apinis (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! Mēs šoreiz runājam par alkoholu, un es tiešām gribētu norobežot no šā likuma alu, kas patiesībā ir salīdzinoši viegls alkoholiskais dzēriens, un, protams, cilvēkus, kuriem būs nepieciešams izdarīt kaut kādu izvēli, es visus aicinātu izvēlēties vieglus alkoholiskus dzērienus, jo tā ir zināma izvēle, lai gan parasti pāreja uz jebkuru alkoholismu notiek caur viegliem alkoholiskajiem dzērieniem, kā to ir pierādījusi Eiropa.
Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas pētījumiem Latvijā ir ļoti liels alkohola patēriņš, Latvijā joprojām mēs dzeram ļoti daudz, tāpēc mums ieteica, ka alu vajadzētu zināmā mērā protekcionēt - tātad vajadzētu dot iespēju alu neaplikt ar akcīzes nodokli tādā pašā apmērā, kā mēs to darām ar stipro alkoholu, un tā nu Latvijas likumdošanā ir šis punkts, kas nosaka, ka alus aprites un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets, nevis šis likums. Es ļoti atbalstu šādu shēmu, izņemot tos gadījumus, kad par alu tiek nosaukts stiprs gāzēts un spirtots dzēriens, kurš ir vienkārši koncentrāta šķaidījums spirtā un ūdenī. Citādā veidā petpudelēs iepildīt šo dzērienu, kā vien to šķaidot un speciāli gāzējot, nav iespējams.
Latvijā joprojām var nopirkt dzērienu, kas ir vairāk nekā 10 grādu stiprs, un arī tas tiek saukts par alu. Es nekādi nevaru saprast, kādēļ Latvijas budžetā mums par šo dzērienu nevajadzētu iekasēt akcīzes nodokli. Un šis likumprojekta pants nosaka, ka tas dzēriens, kas nav stiprāks par 5,5 promilēm, proti, tas, kuru iegūst ar dabīgu raudzēšanu, tātad šis alus joprojām netiks aplikts ar šādu akcīzi, uz to joprojām neattieksies šā likuma ļoti smagās normas, uz to joprojām neattieksies reklāmas normas un viss pārējais. Turpretī to dzērienu, kas ir stiprāks par 5,5 promilēm, mēs nedrīkstam nosaukt par bezalkoholisku dzērienu vai par tādu dzērienu, kurš neiespaido cilvēka smadzenes, aknas, nieres un visu pārējo.
Es ļoti aicinu kolēģus padomāt par šo jautājumu, un es ļoti vēlētos, lai jūs precīzi izlasītu, kas priekšlikumā ir teikts. Tātad, ja runa ir par alu, kas tiešām ir dabīgi raudzēts, tad attiecībā uz to ir citi akcīzes piemērošanas noteikumi. Šo alu mēs arī turpmāk drīkstēsim pārdot naktīs, to arī turpmāk drīkstēs pārdot sporta sacensību laikā un daudzās citās vietās, kur to drīkst pārdot, bet stipro alkoholu mums vienreiz par visām reizēm vajadzētu ierobežot. Un līdz ar to es aicinu ierobežot tā dzēriena izplatību, kuru tagad daudzi mēģina nosaukt par alu.
Godātie kolēģi, kuri pašlaik sarunājas, it īpaši Tiesneša kungs... Es ļoti labi saprotu, ka arī jums šāds jautājums varētu būt aktuāls, bet jūs pašlaik tomēr nedzird... Es cienījamos kolēģus aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, es aicinu kolēģus domāt par to, ka pretējā gadījumā naktīs mūsu bērni, jaunatne, Rīgā lietos šo alkoholu, un, ja mēs dosim viņiem šādu iespēju dzert patiesībā stipru alkoholu - stipru, gāzētu, spirtotu šķīdumu... Es tomēr ceru, ka jūs mani atbalstīsiet.
Sēdes vadītājs. Helēna Soldatjonoka... Helēna Soldatjonoka, Leiškalna kungs!
H.Soldatjonoka (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Man kā sievietei gan ir diezgan grūti spriest par alus stiprumu vai nestiprumu, bet es tomēr gribētu teikt, ka tad, ja mēs atbalstām Apiņa kunga priekšlikumu, pēc manas saprašanas, veidojas pretruna, jo kas tad likuma 1.pantā ir nosaukts par alu: Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens ar absolūtā spirta daudzumu virs 0,5 tilpumprocentiem, turpretī Apiņa kungs šeit piedāvā alu par alkoholisku dzērienu uzskatīt tikai virs 5,5 tilpumprocentiem... jā, (No zāles dep. P.Apinis: Līdz 5,5) līdz 5 tilpumprocentiem. Protams, jautājums par bērnu un jaunatnes attiecībām ar alu ir ļoti svarīgs, un es aicinu visus deputātus pievērsties arī šim jautājumam, jo Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir rakstīts: Bērniem līdz 18 gadiem nedrīkst pārdot alkoholiskus dzērienus. Vai Alkohola aprites likumā, cienījamie deputāti, ir strikti pateikts, vai alus ir vai nav alkoholisks dzēriens? Nav svarīgi procenti! Pēc manām domām, alu jauniešiem līdz 18 gadiem un bērniem pārdot nedrīkst!
Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātie kolēģi! Man personīgi gribētos atbalstīt šo priekšlikumu, jo ko tad mēs redzam kopīgajā tirdzniecības tīklā? Kas tur šobrīd notiek? Tur notiek ļoti interesantas lietas. Sākumā tiešām alus bija bundžiņās, alus bija normālās stikla pudelē un arī kvalitatīvs. Pēc tam parādījās mistiskie iepakojumi - litrīgie un divlitrīgie, pie tam šis alus kardināli atšķīrās no tā, kas bija pudelēs. To jūs katrs varat pamēģināt, kāds ir tāda paša nosaukuma alus plastmasas pudelē un stikla pudelēs. Tie kardināli atšķiras! Tātad, es gan nezinu, vai taras vai kāda cita iemesla dēļ, bet šī alus kvalitāte ir mainījusies.
Nākamais aspekts. Alus stiprums palielinās aizvien straujāk un straujāk. Kādreiz alus stiprums bija, teiksim, 7%, tad tas sasniedza 9%, bet nu es esmu dzirdējis no cilvēkiem, ka varētu būt ap 12% alus stiprums. Tātad tagad notiek šī ļoti interesantā lieta - šo spirtoto dzērienu noformēšana zem nosaukuma alus, un arī nosaukumus alum izdomā dažādus - Sātans un vēl nezin kādus, bet tas vairs nav būtiski.
Šā likumprojekta faktiski būtiskākā un precīzākā lieta ir šīs robežšķirtnes novilkšana - šie 5,5 tilpumprocenti. Tas ir ārkārtīgi būtisks moments, un, manuprāt, raugoties no tāda viedokļa, būtu noteikti atbalstāms. Protams, varētu būt diskusija par iepakojumu, par tā formu un tā tālāk, bet es personīgi principā atbalstu šādu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.
J.G.Vidiņš (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātie kolēģi! Es domāju, ka tad, ja mēs atbalstīsim Apiņa kunga priekšlikumu, mēs nenonāksim pretrunā ar 51.pantu, kas aizliedz alkoholisko dzērienu pārdošanu no 22.00 līdz 8.00 no rīta, jo, redzat, kāda ir starpība. Mums tomēr tā gradācija, Soldatjonokas kundze, ir jānosaka! Jūs jautājāt: Vai alus ir alkoholisks dzēriens vai nav? Nu tad atcerieties, ko tagad Apiņa kungs teica, - to, ka Aldaris ražo desmitgrādīgu alu no kaut kādiem koncentrātiem. Tad kāda ir atšķirība starp labu gruzīnu sauso vīnu, kas arī ir 8 - 10 grādu stiprumā, un alu? Šo vīnu - kvalitatīvu preci - mēs nedrīkstēsim pirkt, bet kaut kādu surogātu mēs varēsim naktī pirkt?
Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt Apiņa kunga priekšlikumu, jo vairāk tādēļ, ka mēs šiem ražotājiem jau vispār neaizliedzam ražot, bet viņiem būs jāmaksā akcīzes nodoklis, kas papildinās mūsu jau tā trūcīgo budžetu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Apiņa kungs! Man ir jārunā komisijas, nevis savā vai jūsu vārdā, un tāpēc man ir jāpasaka, ka komisija, kā jau es teicu, ārkārtīgi rūpīgi apsvēra šo priekšlikumu, kurā ir milzums pozitīvu motivāciju, Apiņa kungs! Vienīgā loģika, kāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, bija analīze - šā dzērāja jeb šā alus lietotāja analīze, un viņš ir tieši tas cilvēks, kas padomju laikā dzēra bombas, bet šobrīd viņš pērk šos diezgan stipros dzērienus, un tāpēc, atņemot šim cilvēkam iespēju lietot šo alu, viņš nebūt netiek pavirzīts legālā tirgus virzienā, bet tik tiešām pa taisno nelegālajā virzienā. Tā bija vienīgā motivācija. Var jau būt, ka šī motivācija ir maldīga, jo to neapliecina nekāda faktu izpēte. Līdz ar to šis priekšlikums tāpat kā visi citi ir Saeimas sēdes, nevis komisijas rokās. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 2, atturas - 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Nākamais par 3.pantu ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par otrajā lasījumā pieņemto redakciju, kuru komisija savukārt ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Paldies.
14.priekšlikumā ir papildinājums 6.pantā, ko iesniedzis aktīvais deputāts Leons Bojārs. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsaucieni no zāles: Nav vairāk! Tikai viens aktīvais deputāts?)
Sēdes vadītājs. Atklāju debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Nav jau brīnums, ka Latvijā visdažādākajā veidā tiek uzurpēta vara. Valsts ieņēmumu dienests nezin kāpēc 6.pantā tiek nostādīts augstākā rangā nekā vietējās pašvaldības. Līdz pat šim laikam jebkurā vietā - vai tas ir pagasts vai pilsēta - par pārbaudi un visu to, kas tur notiek, un par kārtību atbild pašvaldība. Diemžēl te ir ierakstīts tā, ka visdažādākos spirta veikalus vai noliktavas ka tos var atvērt tikai Valsts ieņēmumu dienests, neko par to neziņojot pašvaldībai, ne arī saskaņojot ar to, lai, protams, tālākā darbība neattiektos uz pašvaldību. Taču, ja notiek kaut kādas nekārtības vai vēl kaut kas cits, tad par to visu atbild pašvaldību vadītāji, atbild pašvaldību domes, bet Valsts ieņēmumu dienests, protams, stāv malā, tāpēc rodas vēl viens jautājums.
Ne jau katrā apdzīvotajā vietā ir Valsts ieņēmumu dienesta filiāle, tāpēc arī tika ierosināts, ka līdz ar to viss tas spirta patēriņš un viss tas, kas notiek ar veikalu vai citu punktu atvēršanu, ir jāsaskaņo ar pašvaldībām. Taču mūsu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, protams, neciena pašvaldības, tāpēc tā aicina darīt otrādi.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Paldies, Bojāra kungs, bet komisija uzskata, ka pašvaldību uzdevumi un pašvaldību pienākumi likumos ir noteikti pilnīgi precīzi tāpat kā ražotāju un Akcizēto preču pārvaldes nosacījumi, tāpēc papildinājumi šeit nav vajadzīgi, jo tie tikai radītu sajukumu un nekārtības, nevis otrādi, kā to apgalvojāt jūs.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 8, atturas - 49. Priekšlikums noraidīts.
K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi arī finansu ministra Gundara Bērziņa 15.priekšlikumu par 6.panta redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi 16. - finansu ministra Bērziņa priekšlikumu par izslēgumu 6.pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies.
17.priekšlikumu iesniedzis Bojāra kungs. Papildinājums 6.panta ceturtajā daļā nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Atklāju debates. Leons Bojārs. Atvainojiet, 17.priekšlikums nav balsojams.
Lūdzu, tālāk!
K.Leiškalns. Paldies.
18. ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums par 6.1.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Papildinājumu 8.pantā bija iesniedzis deputāts Apinis, bet tas nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.
P.Apinis (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Pamatojums ir diezgan vienkāršs. Kā jūs redzat, likumā par alkohola apriti nevienu priekšlikumu līdz šim, vismaz ne trijos lasījumos, nav iesniegusi Labklājības ministrija, kurai būtu jāatbild par alkohola lietošanu vai vismaz par alkohola lietošanas sekām valstī.
Tāpat es neesmu šinī likumā redzējis arī nevienu priekšlikumu no augsti godājamā Segliņa kunga un viņa vadītās Iekšlietu ministrijas, kurai arī ir regulāri jāsaskaras ar alkohola radītajām sekām.
Es tiešām domāju, ka Latvijas valstij beidzot ir pienācis laiks padomāt par alkohola ierobežošanu ne tikai no Saeimas tribīnes. Es domāju, ka beidzot ir jāveido reāla programma, ar kuru mēs ierobežotu alkohola lietošanu šajā valstī.
Mēs nevaram bezgalīgi ilgi atrasties pirmajās vietās Eiropā pēc visiem rādītājiem, kas ir saistīti ar saslimstībām, kuru tiešais izraisītājs ir alkohols.
Es jūs aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu ar domu, ka mēs beidzot sāksim reāli strādāt pie alkohola apkarošanas. Darīsim to valstiski Ministru kabinetā ar speciālu komisiju!
Paldies jums!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
K.Leiškalns. Komisija, Apiņa kungs, jūsu priekšlikumu nav atbalstījusi tikai tāpēc, ka mēs nezinām, vai šādas komisijas izveidei ir vajadzīgais finansējums. Ja ir vajadzīgais finansējums, tad jums tas bija jāatrunā pārejas noteikumos, ka šā panta daļa stājas spēkā tikai ar nākamo budžeta gadu, pretējā gadījumā Satversme mums aizliedz pieņemt šādus lēmumus, ja nav uzrādīti avoti, no kurienes minētās darbības tiks finansētas.
Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 17, atturas - 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
K.Leiškalns. 20.priekšlikums ir par pašvaldību lomu kontrolē. To iesniedza deputāts Bojārs. Tas nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Leons Bojārs. (Starpsaucieni no zāles: Pietiek! Velns parāvis!)
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jūs palaidāt garām 16.izmaiņu, ko ieteica finansu ministrs, un tā patiesībā daļēji attiecās uz 9.pantu, jo 4.apakšpunkts, kuru piedāvāja izslēgt finansu ministrs, norāda, ka alkohola ražošanas uzņēmumi reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā alkohola ražošanas izejvielu, arī graudu, iepirkuma līgumus un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz pārskatu par līgumu izpildi.
Cienījamie kolēģi! Ja to izslēgs no šā likuma, tad tiks legalizēti tie nezināmās izcelsmes graudi, kuri Latvijā katru gadu ienāk no 30 līdz 40 tūkstošiem tonnu. Un tagad pasakiet, Leiškalna kungs, kā labā ir strādājusi jūsu komisija?
Un atkal par vietējo pašvaldību nozīmi. Tik tiešām Valsts ieņēmumu dienests vienmēr grib būt noteicējs jebkurā pašvaldībā, kam un kā tur ir jābūt. Diemžēl pašvaldība ir un paliek pašvaldība, bet Valsts ieņēmumu dienests tikai izpilda savas funkcijas, tāpēc pašvaldībai ir jāpiedalās un jākontrolē it viss, kas notiek ar šiem Valsts ieņēmumu dienesta organizētajiem nu ne gluži točkām, kā tās sauc, bet ar uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar alkohola vai nu ražošanu, vai izplatīšanu.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
K.Leiškalns. Atšķirībā no jums, Bojāra kungs, komisija vadījās pēc likuma. Likums par pašvaldībām aizliedz pašvaldībām uzlikt jaunas funkcijas, neparedzot tam finansējumu, tā ka mēs nevaram to pieņemt. Jūs gan esat mēģinājis pašvaldības aplikt ar jauniem pienākumiem, neparedzot pašvaldībām finansējumu šo pienākumu veikšanai.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 22, atturas - 40. Priekšlikums noraidīts.
K.Leiškalns. 21. ir lingvistiskas dabas priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bojārs, bet tas neatbilst likumam par patērētāju tiesību aizsardzību. Noraidīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 22.priekšlikums. Deputāts Bojārs papildina 12.panta pirmo daļu. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 23. ir deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 24.priekšlikums paredz izslēgt 12.panta otro daļu. Piedāvā Bojārs. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 25. - deputāta Apiņa priekšlikums par 14.panta redakciju. Nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 14.panta redakciju mēģina labot arī deputāts Bojārs. Komisija to neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Deputāta Bojāra iesniegtais 17.panta 6.punkta papildinājums nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jautājums ir par alkoholisko dzērienu uzglabāšanu. Ja kāda firma uzglabā alkoholiskos dzērienus, vai tad viņai ir vajadzīga vai nav vajadzīga atļauja no Valsts ieņēmumu dienesta? Protams, ir vajadzīga! Diemžēl jūsu komisija uzskata, ka tāda atļauja nav vajadzīga. Tātad jebkurš var jebkuru kravu ievest, mierīgi nolikt savā šķūnī, kā tas arī notiek pie Latvijas robežas, un mierīgi uzglabāt, un par to viņam nav nekādi jāatbild. Tā ka redzat, Leiškalna kungs, kā jūs strādājat - par labu diemžēl ēnu ekonomikai!
Paldies par uzmanību
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?
K.Leiškalns. Bojāra kungs, es jums tomēr ieteiktu no šīs tribīnes nemētāties ar apgalvojumiem! Jūs varat izteikt viedokļus par mani un par komisiju, bet jums nav tiesību uz šādiem striktiem apgalvojumiem, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kurā neviens deputāts neatbalstīja jūsu priekšlikumu, strādā par labu ēnu ekonomikai. Uzglabāšana nav uzņēmējdarbība. Jūs nevienā vietā neesat pateicis, kas tā uzglabāšana vispār ir. Vai man ir jāizņem licence, ja man mājās stāv tā milzīgā pudele ar viskiju, 4,5 litri? Jūs vienkārši iedodat priekšlikumus, domājat, ka šie priekšlikumi neizraisa sekas visā pārējā likumā un citos likumos! Ir ārkārtīgi vienkārši tā uzkāpt tribīnē un parunāt, un nekad, nekad nedomāt par sekām, turklāt vēl apvainot veselu parlamenta komisiju ēnu ekonomikas lobēšanā! Nē, es jums neiesaku tā darīt!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 29, atturas - 42. Priekšlikums noraidīts.
K.Leiškalns. 28. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 29. - deputāta Pētera Apiņa priekšlikums papildināt 19.panta pirmo daļu ar jaunu punktu. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.
P.Apinis (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! Vispārpieņemta norma Eiropā - nekur lielveikalos nav pilnīgi brīvi pieejams alkohols. Tātad tā tirdzniecībai ir atsevišķi norobežota kase, atsevišķi norobežota nodaļa. Taču nav nekādu šaubu par to, ka lielveikalā cilvēks var iegādāties alkoholiskus dzērienus. Piemērs nav tālu jāmeklē - lietuviešu veikals Maxima, kas atrodas Purvciemā. Tur tiešām ir norobežota vieta alkohola tirdzniecībai, un līdz ar to nav nekādu problēmu. Es negribu teikt, ka tas kādu īpaši kaitina, ka tur ir tas alkohols, bet es gribu teikt, ka ir sen pierādīti dati, ka cilvēkam tas tomēr ir kārdinājums, ja viņam nepārtraukti, gan ejot turp pēc dienišķās maizes, gan atpakaļ nākot, jāiet cauri tieši alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietām. Taču tieši tā ir visi mūsu lielveikali iekārtoti - maize un piena produkti ir pašā tālākajā stūrī. Citās valstīs tas parasti netiek pieļauts. Es aicinu turēties pie visā Eiropā, it īpaši Ziemeļeiropā, strikti noteiktām normām: lielveikalos - atsevišķas vietas alkohola tirdzniecībai.
Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.
V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godātais prezidij! Godātie deputāti! Attiecībā uz šo likumprojektu var runāt, vadoties gan pēc likuma formas, gan arī pēc likuma gara.
Vispirms es gribētu pateikt, ka es atbalstu deputāta Apiņa kunga priekšlikumus kopumā, vadoties pēc likuma gara. Un to es saredzu gan savā priekšlikumā par alus lietošanu, gan savā priekšlikumā par alkohola tirdzniecību blakus skolām un citām izglītības iestādēm... Likums ir domāts, pēc Apiņa kunga priekšstata (un mans priekšstats šoreiz sakrīt ar jūsējo), lai alkohola patēriņu samazinātu (un tas ir normāli) un lai priekšroka tiktu dota dabiskiem, nevis stiprinātiem vīniem un tādam alum, kas ir ar normālu stipruma pakāpi. Tāds ir šā likuma gars, par kuru mēs varētu runāt.
Mēs izskatījām arī jautājumu par to, kurā diennakts laikā būtu ar alkoholu jātirgojas - vai no 22.00 līdz 8.00 vai no 24.00 līdz 10.00. Mēs tikāmies ar Alkohola tirdzniecības asociāciju, un viņu priekšlikums šoreiz sakrita ar Apiņa kunga priekšlikumu. Arī viņi teica, ka nākamais solis, lai kaut kādā veidā mēs ierobežotu sabiedrības saskarsmi ar alu, varētu būt tas, ka tām vietām, kurās alkohols tiek tirgots, ir jābūt norobežotām. Pagaidām tas viss ir palaists pašplūsmā. Mazos veikalos ir iespējams ierīkot atsevišķas nelielas sekcijas, kurās ir tikai alkohols, turpretim gan lielajos vairumtirdzniecības uzņēmumos, gan lielveikalos pašreiz viss ir novietots kopā. Tādēļ arī Alkohola tirdzniecības asociācijas priekšlikums bija tas, ka arī lielveikaliem ir jādomā par atsevišķu sekciju izveidi alkohola tirdzniecībai. Ja jau par to domā paši lieltirgotāji un ir gatavi risināt šo jautājumu, kāpēc gan lai mēs šoreiz neieklausītos Apiņa kunga piedāvātajā priekšlikumā? Tas ir labs priekšlikums, kurš šoreiz sakrīt ar tirgotāju viedokli.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Deputāts Apinis, kā vienmēr, ir iesniedzis priekšlikumu, par kuru ir vērts diskutēt. Deputāta Apiņa priekšlikums pasaka uzņēmējiem, ka nosacījumi tiek mainīti pēkšņi un ka netiek ievēroti, kā Muciņa kungs teica, labticības principi biznesā. Jūs, Apiņa kungs, uzreiz esat gatavs nomainīt šos noteikumus. Jūs neesat nevienu zilbi uzrakstījis attiecībā uz pārejas noteikumiem, lai būtu skaidrs, ar kuru mirkli šis nosacījums stājas spēkā un kas notiek, kamēr veikalos notiek pārbūves: vai viss alkohols ir no turienes ar zināmiem izdevumiem jāizved ārā un tamlīdzīgi? Ir vienkārši ļoti skaists, populistisks priekšlikums, kurš nav tālāk normatīvi nosegts, Apiņa kungs! Ja iesniedz šādu priekšlikumu, tad jādomā par tā sekām ne tikai likumā, bet arī dzīvē. Par tiem cilvēkiem, kas ir saņēmuši licences mazumtirdzniecībai attiecībā uz tiem veikaliem, kurus viņi Latvijā uzcēluši - veselu virkni. Taču atnāk viens kungs un pasaka: Nē. Tagad katram veikalam, kas ir lielāks, būs jāievēro atsevišķi noteikumi! Tātad noteikumi, ka no pārējām precēm jānorobežo alkohols, ir domāti nevis veikaliem vispār, bet specifiskai tirdzniecības kategorijai. Šai specifiskajai tirdzniecības kategorijai mēs izdomājām atsevišķus noteikumus un liekam tos piemērot pēkšņi, tajā dienā, kad likums stājas spēkā. Es teikšu: tas ir nekorekti un negodīgi! Un tā uzskatīja arī komisijas vairākums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 17, atturas - 48. Noraidīts.
K.Leiškalns. Paldies.
30. - deputāta Bojāra priekšlikums papildināt 19.pantu - nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Paldies.
31. - deputāta Leiškalna priekšlikums izslēgt 19.1.pantu. Komisija Leiškalna priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir pārveidojusi 19.1.pantu, mainījusi tā redakciju. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts šis priekšlikums.
K.Leiškalns. Paldies.
33. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
K.Leiškalns. Deputāta Bojāra priekšlikums par 20.panta pirmo daļu nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Priekšlikums papildināt 20.panta pirmo daļu, kurš ir no deputāta Bojāra, nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Deputāts Pēteris Apinis ierosina papildināt likuma 20.panta pirmo daļu ar attiecīgu apakšpunktu. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.
P.Apinis (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! Priekšlikums ir veltīts, pirmkārt, tam mērķim, lai alkoholisko dzērienu tirdzniecības licenci neizsniegtu tādiem uzņēmumiem, kuri gatavojas alkoholu tirgot valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu telpās, ministriju un teritoriālās pašvaldības institūciju telpās.
Otrs mūsu mērķis, es domāju, ir panākt, lai Latvijas ierēdņi, dažādās savās izpausmes formās strādādami un pieņemdami cilvēkus, starplaikos neskrietu savā iestādē iegādāties alkoholiskos dzērienus. Nav jau tā, ka Latvijā alkohols nav pieejams. Nav jau tā, ka alkoholu nevar iegādāties citur, bet es tiešām neredzu iemesla, kāpēc mums arī turpmāk būtu jāatbalsta tā prakse, ka katrā iestādē, katrā ministrijā, katrā pārvaldē, katrā aģentūrā iekšā ir veikals vai kafejnīca, kurā var brīvi iegādāties alkoholiskos dzērienus. Neredzu iemeslu, kāpēc ierēdņiem (un arī mums pašiem) vienmēr būtu jābūt pieejamam alkoholam un kāpēc viņiem būtu jābūt iedzērušiem. Es aicinu jūs balsot par šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.
V.Lauskis (Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godātie deputāti! Pagaidām Pētera Apiņa viedoklis netiek atbalstīts un arī viņa piedāvātā izpratne par likumu netiek pieņemta. Faktiski mums Apiņa kungs ir tāds kā baltais zvirbulis, bet es gribētu pateikt, ka es piesakos šo balto zvirbuļu barā, jo uzskatu, ka tas, kas šodien tiek noraidīts, turpmāk tiks atbalstīts.
Pie reizes es gribētu pateikt arī dažus vārdus par to argumentāciju, ko izteica godājamais komisijas vadītājs. Redzat, ja komisijai ir vēlme attiecīgo impulsu saklausīt - un šoreiz no Pētera Apiņa puses impulss bija izteikts ļoti konkrēti - , tad nevienam citam kā komisijai ir tiesības šo impulsu arī realizēt. Un tad ir jārisina jautājums par pārejas noteikumiem, kuros var paredzēt, kādā laikā kāda institūcija jeb kādi cilvēki var attiecīgo impulsu laist tālāk pasaulē. Tā ka tas viss ir sakārtojams, ja ir vēlēšanās.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai Razminoviča kungs izmantos atlikušās četras minūtes? Lūdzu!
A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Apiņa kungs! Par jūsu priekšlikumu. Es vēlētos vienkārši jūs aicināt nerakstīt priekšlikumus, kurus jūs pats varbūt neesat gatavs izpildīt, un aicinu jūs rādīt priekšzīmi - nepirkt alkoholiskos dzērienus ne pašvaldību, ne valsts institūcijās (to skaitā, protams, ir arī Saeima).
Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - otro reizi.
P.Apinis (frakcija Latvijas ceļš).
Paldies, Razminoviča kungs! Katrā ziņā es vēlos uzsvērt, ka šeit nav jautājums par pārejas noteikumiem. Šeit mēs sakām turpmāk. Ja nu Kārlis Leiškalns atvērs jaunu ministriju un būs par ministru tajā ministrijā vai ja mēs atvērsim jaunu pārvaldi, vai jaunu aģentūru, tad šajās iestādēs mēs licences turpmāk vairs neizsniegsim. Darīsim šo labo darbu, ierobežosim alkoholu!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?
K.Leiškalns. Jā, Apiņa kungs! Komisija uztvēra jūsu lingvistisko joku, kas attiecas uz nākotni. Taču komisija tūdaļ saprata, ka Latvijā visi cilvēki un arī visas iestādes ir vienlīdzīgas likuma priekšā. Tā ka ar šādiem jokiem komisiju piemānīt neizdosies! Aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputāta Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 22, atturas - 46. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Pārtraukums līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisija, izskatot deputāta Apiņa iesniegto 37.priekšlikumu, tiešām ir tajā saskatījusi racionālu graudu, tiešām ir atbalstījusi šo priekšlikumu un tiešām, izstrādājot nākotnes noteikumus, jau attiecinājusi uz šo pantu pārejas noteikumus.
Tanī mirklī, kad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu vairākums priekšlikumā saskata racionālu graudu, tas tiek izstrādāts, novests līdz pilnībai un piedāvāts jums atbalstīšanai pilnā apjomā.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. 38. - deputāta Apiņa priekšlikums, kas savukārt nav guvis. komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.
K.Leiškalns. 39. - Apiņa priekšlikums par 20.pantu - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 40. - deputāta Bojāra priekšlikums tekstu pēc vārdiem reliģisko svētku papildināt ar vārdu vēlēšanu. Priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 41.priekšlikums - 22.panta papildinājums, ko iesaka deputāts Leons Bojārs, - nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns pieprasa papildināt 24.pantu, bet atbildīgā komisija deputāta priekšlikumu neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 43.priekšlikums. Tas ir izskatīts, manuprāt, jau tad, kad izskatījām 11. - deputāta Apiņa priekšlikumu -, bet man tomēr ir par šo priekšlikumu jāziņo. Komisija to ir atbalstījusi, un tas ir Grīga, Salkazanova, Arņa Kalniņa, Lauska, Freimaņa un citu deputātu iesniegts priekšlikums. Tabulā tas ir priekšlikums nr.43. Atvainojiet, komisijas atbalstītu priekšlikumu neviens nevar atsaukt! Šis priekšlikums ir balsojams.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - nav, atturas - 43. Priekšlikums nav pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies.
44. - priekšlikums, kas ir par 28.pantu un ir no deputāta Bojāra, - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 45. - finansu ministra priekšlikums par 30.pantu - ir atbalstīts. Aicinu to atbalstīt arī jūs.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
K.Leiškalns. 46.priekšlikums - 30.panta trešā daļa deputāta Bojāra redakcijā - nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Nu, par jūsu balsojumu par 43.priekšlikumu - par to, ka spirta ražošanā drīkst izmantot tikai Latvijā ražotas izejvielas, - mūsu zemnieki būs jums ļoti pateicīgi
Sēdes vadītājs. Mēs izskatām 46.priekšlikumu.
J.Bojārs. Jā Savukārt 46.priekšlikums, jūs paskatieties, attiecas uz tādu lietu: kaut kādai eksperimentālai alkoholisko dzērienu ražošanai mierīgi paņem 2000 litru spirta vai 4000 litru degvīna 30 000 latu apmērā, bet Valsts ieņēmumu dienestam nedod nekādu atskaiti. Kur paliek šis spirts? Kur paliek saražotā produkcija? Nekādu ziņu neviens par to nedod, un tad, protams, tas viss tiek mierīgi realizēts. Un cienījamā komisija ar manu draugu Leiškalnu priekšgalā arī uz to skatās. Kā saka, nu, tas ir labi Bet, ja cilvēks ieved vairāk par divām vai trim pudelēm vīna pāri robežai, tad no viņa prasa, lai viņš samaksā attiecīgu muitu. Cienījamie kolēģi! Kas tad ir svarīgāk - vai savest kārtībā savu ražošanu, kur par katru litru ir jāatskaitās, vai veidot kaut ko citu?
Un vēl viena parādība. Ja jums vajag iegādāties no rūpnīcas spirtu kādām vajadzībām, tad tur jums vismaz desmit dokumentus ar piecpadsmit parakstiem vajag Un, kamēr jūs tur to visu saņemsiet, tikmēr pat apniks staigāt. Toties te, redzat, 2000 litru spirta tiks izlietoti! Protams, tie tiks realizēti. Tie 30 000 latu aiziet ēnu ekonomikai, un nav nekādu ziņu ne par ko!
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 2, atturas - 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
K.Leiškalns. 47. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums - komisijā ir atbalstīts, redakcionāli precizēts. Tas ir par 31.panta redakciju.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies!
48. - deputāta Bojāra priekšlikums par 32.panta pirmās daļas redakciju - nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 49. - deputāta Bojāra priekšlikums papildināt 36.pantu. Arī tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. Deputātu grupas - Grīga, Salkazanova, Kalniņa, Lauska, Freimaņa, Bojāra, Čevera, Lejas un Bērziņa - priekšlikums nav komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Gana jocīgi, ka no Ārlietu ministrijas ir saņemts liels daudzums visdažādāko vēstuļu ar tādu raudulīgu saturu: ja alkoholisko dzērienu ražošanai izmantos tikai Latvijā ražotas izejvielas, tad kas nu būs? Kas tad būs ar Eiropas Savienību, kas būs ar citām valstīm, kas būs ar Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu un visu pārējo? Interesanti ir tas, ka mūsu Ārlietu ministriju vairāk interesē, kā tad jutīsies tie zemnieki, kuri varēs realizēt savu produkciju Latvijā, bet ne tas, kā tad dzīvos Latvijas zemnieki! Un tas jau nav nekas jauns. Jau no 1996.gada, kad tika parakstīti PTO līgumi un visi pārējie, netika apdomāts, kā tad mēs aizsargāsim mūsu iekšējo tirgu, kā jutīsies mūsu zemnieki, kā tiks izveidotas jaunas darbavietas laukos. Par to jau neviens neinteresējās! Pats galvenais bija aizbraukt uz Briseli un zibenīgā ātrumā uzlikt savu parakstu uz tā vai cita dokumenta. Un arī te mēs to redzam. Protams, vajag atbalstīt šo priekšlikumu. Kur tad mūsu zemnieks liks savu saražoto produkciju? Jūs taču atceraties to drausmīgo gadījumu: Peimaņa kungs, kurš gribēja izveidot bioetanola rūpnīcu Kurzemē (un bija aprēķināts, ka gadā viņš izlietotu Latvijā saražotos graudus 100 000 tonnu apmērā), tika iznīcināts fiziski. Un kas notiek ar visiem tiem galvojumiem un ar palīdzību no valsts, lai šis rūpnieciskais process tiktu realizēts un būtu izveidota tā rūpnīca? Diemžēl viss iecerētais palika Finansu ministrijas sienās! Bērziņa kungs par to ir aizmirsis, un arī Ministru kabinets vairs neinteresējas par to. Tātad tas, ko darīs Kurzemes zemnieki, Zemgales zemnieki, nevienu neinteresē. Neinteresē tas, ka pagājušajā gadā šie zemnieki jau bija sagatavojuši ražu, ko šai rūpnīcai pārstrādāt, bet viņi to nevarēja realizēt.
Vēl viens jautājums ir arī tas, ka spirta ražošana Latvijā ir kritusies. Kāpēc? Patēriņš ir tā kā audzis. No kurienes tad ienāk šīs izejvielas un kādā veidā tās tiek realizētas Latvijā? Kas to visu kontrolē un pārrauga? Valsts ieņēmumu dienestam vajadzētu visu to darīt. Diemžēl tās darbības nav. Leiškalna kungs, jūs negribat aizstāvēt Valsts ieņēmumu dienestu? Diemžēl viņš nesadarbojas ar vietējām pašvaldībām, un jūs arī negribat, lai viņš sadarbojas, jo, redzat, liekas acis, kas to visu redzēs, - tas jau būs nepatīkami. Un tāpēc arī notiek tā, ka mēs nevēlamies atbalstīt mūsu zemniekus.
Cienījamie kolēģi, ir jāatbalsta 50.priekšlikums, jo tajā ir skarts tas jautājums, ka tikai Latvijā saražotās izejvielas būtu izmantojamas alkoholisko dzērienu ražošanā!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam! Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Bojāra kungs! Komisijas vārdā es varu piebilst tikai to, ka viena lieta ir no parlamenta tribīnes runāt, skaisti runāt, labāk vai sliktāk runāt un otra lieta ir komisijas vārdā un vēlāk arī parlamenta vārdā pieņemt atbildīgus lēmumus, kas ir saskaņoti ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām. Komisija, pieņemot lēmumus, reti vadās no emocijām, bet vienmēr vadās no likuma.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 15, atturas - 45. Priekšlikums noraidīts.
K.Leiškalns. Paldies.
51. - deputāta Bojāra priekšlikums. Ierosina tekstu pēc vārdiem fermentatīvi raudzētas papildināt ar vārdu Latvijas. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Paldies.
52. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Deputāta Bojāra priekšlikums par šo pašu pantu nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Deputāta Bojāra iesniegtais 54.priekšlikums arī nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Arī 55.priekšlikums, kas ir deputāta Bojāra priekšlikums, nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 56. priekšlikums ir par 46.panta pirmo daļu. Komisija nav atbalstījusi šo deputāta Bojāra priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 57.priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo deputāta Bojāra priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šodien mēs, izskatot likumdošanu, sastapāmies ar to, ka tik tiešām likumos ir tikušas iestrādātas viltības. Un arī te. Šeit ir iestrādāti vārdi vai pieņemt ar citiem nosacījumiem. Ko tas nozīmē - citi nosacījumi? Kur šajā likumā ir aprakstīts, kas ir citi nosacījumi? Alkoholiskie dzērieni - tie nav sērkociņi, tās nav konfektes, tas ir spirts! Kāpēc te ierakstīts tāds teksts? Vairākos pantos ir iestrādāti šie vārdi vai pieņemt ar citiem nosacījumiem. Diemžēl ar frāzi ar citiem nosacījumiem var likumā piestrādāt visu, ko vien vēlaties, un veicināt ēnu ekonomikas attīstību un noslēpt tos darījumus, kuri tiek slēpti līdz šim laikam, desmit gadu garumā. Tā ka, cienījamie kolēģi, tas teksts vai pieņemt ar citiem nosacījumiem ir jāizslēdz no šiem pantiem.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?
K.Leiškalns. Minētais priekšlikums netika komisijā uzturēts spēkā un netika diskutēts. Līdz ar to es nevaru neko piebilst.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 10, atturas - 55. Priekšlikums noraidīts.
K.Leiškalns. 60. - deputāta Bojāra priekšlikums, kurš attiecas uz panta trešo daļu un ir pilnīgi identisks iepriekšējam priekšlikumam, - netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
K.Leiškalns. Līdzīgs ir 61. - deputāta Bojāra priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Paldies.
Tāds pats ir 62. priekšlikums par panta ievaddaļu. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 63. - līdzīgs, identisks Bojāra priekšlikums par 49. panta 1.punktu - nav komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Par 49.panta 2.punktu ir identisks Bojāra kunga priekšlikums, kas nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Ārkārtīgi būtisks ir 65. priekšlikums - deputāti Mitrofanovs, Cilevičs un Bekasovs lūdz izslēgt laika ierobežojumus alkohola tirdzniecībai visā Latvijas teritorijā. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atgādinu, ka strādājam ar dokumentu nr.4393-a.
Atklājam debates par 65.priekšlikumu.
Miroslavs Mitrofanovs.
M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie kolēģi! Vai mēs gribam, lai 7.Saeimas darbības laiks ieietu vēsturē kā tāds, kurā tika pieņemti nevajadzīgie, nepopulārie un neloģiskie ierobežojumi? Ja mēs to tiešām gribam, tiešām tā vēlamies, tad, protams, nav vērts atbalstīt mūsu frakcijas - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas - iesniegto 65. priekšlikumu. Ar šo priekšlikumu mēs ierosinām atcelt otrajā lasījumā pieņemto aizliegumu veikt alkohola tirdzniecību naktīs. Šādam aizliegumam nav pamata. Šādu aizliegumu pat nav iespējams nosaukt par populistisku. Ļoti reti mēs sastopam cilvēkus, kuri ir lielā sajūsmā par to, ka no nakts veikaliem pazudis legālais alkohols. Visbiežāk reakcija uz jaunu aizliegumu ir diametrāli pretēja. Vēlētāji mums vaicā: Deputātu kungi, ko jūs darāt? Vai jūs gribat panākt, lai palielinātos nelegālā spirta pārdošana? Tiešām, rodas jautājums - ko mēs gribam panākt ar legālā alkohola tirgus samazināšanu? Lai cilvēki, tāpat kā tas bija pirms 15 gadiem, naktī meklē to taksistu, lai iegādātos pudeli? Vai mēs gribam, lai cilvēki vēl vairāk apmeklē izšķīdinātā kontrabandas spirta tirgoņus naktī? Esmu pilnīgi pārliecināts, ka, aizliegdami veikt nakts laikā alkohola tirdzniecību, mēs atbalstīsim spirta kontrabandistus, kandžas dzinējus un nelegālo tirdzniecības punktu turētājus. Ir pilnīgi naivi cerēt uz to, ka aizliegums iegādāties alkoholu veikalā var piespiest kādu atteikties no ieceres iedzert. Tā vai tā šis cilvēks atradīs vietu, kur viņam nelegāli pārdos šņabi. Un, protams, tas alkohols būs sliktākas kvalitātes nekā veikalā, pat bīstams cilvēka veselībai. Un ir acīmredzami skaidrs, ka valsts no tā darījuma nesaņems nekādu nodokļa atskaitījumu. Budžets var tikai zaudēt, jo, tā teikt, tas sitiens skars mazos veikaliņus, kuriem viens no galvenajiem ienākumu avotiem ir alkohola tirdzniecība naktī. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu - atcelt nevajadzīgo un pat bīstamo aizliegumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai Pēteris Tabūns vēlas debatēt?
Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis nav PCTVL deputātu priekšlikums vien. To jūs, deputātu vairākums, 1999.gada 21.janvārī apstiprinājāt ar balsu vairākumu un pieņēmāt, ka tā tam jābūt. Es saprotu, ka dažam liekas, ka situācija ir mainījusies un ka tagad var savādāk rīkoties. Es tam nepiekrītu. Nekas nav mainījies! Kandžas tecinātāji, nelegālā alkohola tirgotāji ir vēl vairāk izvērsuši savu biznesu, vēl vairāk pārplūdina šo tirgu ar draņķi. Un es gribētu tāpēc tikai drusciņ ironizēt. Cienījamie kolēģi, man cits nekas neatliek! Man cits nekas neatliek, jo beidzot kandžas tecinātāji un visādi sīvā draņķa brūvētāji ir uzvarējuši, viņu lūgšanas ir uzklausītas - faktiski viņu tiesības tirgoties naktī ir aizstāvētas ar likumu. Bravo! Bravo! Bravo! Ne velti es tūlīt citēšu viena kandžas tecinātāja vēstuli Saeimas deputātiem, vairākuma deputātiem, kuri atbalstīja šo priekšlikumu otrajā lasījumā. Tā vēstule ir aizlūgums par jums, tajā ir teikts paldies par jūsu balsojumu. Un tā skan šādi... Es tagad citēšu nelielus izvilkumus no šīs vēstules. Es tagad citēju, nepārprotiet, citēju, tie nav mani vārdi: Esmu tik pateicīgs, ka jūs esat kļuvuši gudrāki un beidzot apstiprinājuši tos grozījumus Alkohola aprites likumā. Man kā īstam sava biznesa veicējam jau sen traucēja tās visas alkohola tirdzniecības vietas jeb veikali. Tāpēc esmu laimīgs, ka jūs izslēdzāt ārā no spēles tos veikalus. Tagad man vienīgie konkurenti būs naktsklubi un bāri. Bet es uz jums paļaujos un ceru, ka drīz arī naktsklubos un bāros jūs aizliegsiet tirgot alkoholu. Es ticu jums! Varbūt jūs būtu ar mieru ar mani noslēgt monopola līgumu, piemēram, uz kādiem 50 gadiem. Tad mans bizness vispār zeltu un mana atlīdzība arī būtu daudz dāsnāka. Ai, nu ko es aizsapņojos, raksta kandžas tecinātājs, tagad mēs visi brīvi varēsim šķaidīt metilspirtu, metanolu ar ūdeni un pārdot. Lūk, to jūs, draugi mīļie, esat izdarījuši! Es saprastu, ja šādu lēmumu pieņemtu tad, ja notiktu nesaudzīga cīņa pret nelegāla alkohola, kandžas, tecinātāju tirdzniecības vietām, pret šo ārkārtīgi plaši izvērsto tirdzniecību, bet tas nenotiek, absolūti nenotiek, šī cīņa ir līdzīga nullei!
Es brīnos par šīm metaformofozēm, par šīm pārmaiņām jūsu attiecībās pret šādām lietām. Ja jūs aizstāvētu zemniekus, pensionārus, mediķus (un tā tālāk, un tā joprojām) tik briesmīgi cītīgi, kā jūs aizstāvat kandžas tecinātājus, tad es būtu priecīgs. Bet tagad - bravo, bravissimo! - kandžas tecinātāji ir pacelti īpašos augstumos, un faktiski tiek aizsargāts viņu bizness. Tas, kā viņi saka, tiek veicināts ar likumu. Apsveicu jūs!
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Demokrātija patiešām ir sasniegusi savu visaugstāko robežu. Patiešām patīkami, ka valdošais vairākums saņem kandžas tecinātāju vēstules un tad var analizēt, kurš, iespējams, būs vēlēšanu sponsors. Kaut arī daudz nopietnāk ir jārunā par to, ka 2000.gadā un 2001.gadā, vismaz pēc muitas un Valsts ieņēmumu dienesta datiem, ir uz pusi samazinājusies spirta ražošana, legālā spirta ražošana, taču šis straujais kritums nav nekādā formā piesegts ar jaunu ievesta spirta daudzumu. Tātad mēs varam secināt - mēs to analizējām arī izmeklēšanas komisijā, un Pēteris un arī Kuduma kungs neļaus sameloties -, ka Latvijā tiek ievests milzīgs melnā spirta daudzums. Tātad, pieņemot šādu lēmumu, mēs patiešām veicināsim, kā Pēteris pareizi nolasīja, ne jau kandžas tecināšanu, bet gan šā melnā spirta tirgošanu. Un tas notiks ļoti vienkārši - tanīs nakts stundās tas tiks atšķaidīts un pārdots iedzīvotājiem.
Ja mēs vēl iedziļināmies šajā normā, ko mēs tik veiksmīgi esam pieņēmuši, tad redzam, ka tagad vismaz mazpilsētās un arī benzīntankos vairs netirgos Ja mazpilsētā nav ne klubu, ne restorānu vai tie nestrādā, tātad tas viss pāries uz melno tirgu. Vai mēs gribējām panākt tādu efektu? Vai mēs patiešām gribam to izdarīt? Vai ar to samazināsies tādu avāriju skaits, kuras notikušas, transportlīdzekļa vadītājam esot dzēruma stāvoklī? Vai samazināsies šādu nelaimes gadījumu skaits? Es neticu. Mēs vienkārši tēlojam.
Tādēļ es patiešām aicinu atbalstīt mūsu frakcijas loģisko priekšlikumu. Būtu jālabo situācija un būtu jārisina šis jautājums.
Ne jau ar šādu aizliegumu, ne jau šādā formā šodien mēs atrisināsim šo problēmu! Tā mēs patiešām veicināsim nelegālā alkohola apriti, mēs vēl papildus veidosim ēnu tirgu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.
A.Panteļējevs (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie klātesošie! Es esmu nedaudz pārsteigts, ka īstenībā vienīgais arguments, kas izskanēja, ir tas, ka attiecīgās tirdzniecības vietā būs nelegālā tirdzniecība. Tātad pēc būtības nebija iebildumu pret to, ka naktī notiek alkohola tirdzniecība, un šinī sakarā es gribētu izteikt divas piezīmes.
Pirmā piezīme ir tāda: mēs nevaram būvēt likumu, vadoties pēc tā apsvēruma, ka mūsu municipālā policija un Valsts policija būs vāja, nespējīga cīnīties ar nakts laikā veiktu alkohola tirdzniecību. Mēs jau te prezumējam, ka nav iespējama šī cīņa. Un faktiski ļoti labu vēstuli nolasīja Tabūna kungs.
Ar attiecīgā ierobežojuma atcelšanu mēs faktiski parādām savu bezspēcību kandžas tecinātāju, nelegālā alkohola ražotāja priekšā. Kāds signāls tas ir policijai? Tas ir labs signāls policijai labi, ka mums tā ļauj vieglā kārtā necīnīties pret to...
Otra piezīme. Pēc savas pieredzes, kas attiecas uz studiju gadiem, man jāteic, ka tomēr mūsu galvenā mērķauditorija šinī gadījumā ir jaunatne. Tie, kas ir sākuši dzert un smagi dzer, tie noteikti atradīs naktī tos attiecīgos punktus, sameklēs tos. Taču jaunatnes sapulcēšanās vietās, jauniešu ballēs, studentu ballītēs ir tomēr tam aizliegumam tā psiholoģiskā nozīme, ka, lai saņemtu naktī alkoholu, ir jāsaistās ar nelegālām, kriminālām struktūrām. Varbūt vienu otru jaunieti, vienu otru studentu tas atturēs no alkohola lietošanas naktī, no alkohola papildu lietošanas naktī. Un, man liekas, tā jau ir tā mūsu galvenā mērķauditorija, par ko mums tur ir jādomā. Un tāpēc, lūdzu, padomāsim par to, vai tiešām mūsu valsts ir tik nespējīga nodrošināt likumību, un padomāsim par mūsu jaunatni!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Aivars Tiesnesis.
A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Mani kolēģi te runāja par šīm nakts točkām. Es domāju, ka jautājums ir pavisam cits. Manuprāt, neviens neapstrīd ideju, to, ka valstij šī problēma ir aktuāla un ka jebkurš pasākums, kas var šo parādību ierobežot, ir apsveicams un īstenojams. Respektīvi šobrīd ir runa par nakts laikā veiktu alkohola tirdzniecību. Es pilnīgi piekrītu, ka tas, kā jau minēja Panteļējeva kungs, ir ar citu sfēru saistīts jautājums un ka tie, kas ir gājuši uz šīm točkām, ies arī turpmāk. Šis likums nav viņiem domāts, viņiem būvēts. Šo likumu mēs būvējam mūsu jauniešiem, jaunajai paaudzei. Mēs varam ar šādu likumu izglābt kādu no nelaimes un saglabāt kādam dzīvību, tā ka es noteikti par šādu likumu balsošu. Un, ja kāds, teiksim, tiešām atzīst savu bezspēcību cīņā ar šīm točkām, tad jāmeklē nevis šī tribīne, bet cita vieta un cits laiks.
Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Man liekas, ka šī konstrukcija ir galīgi aplama un nepareiza. Es jums varu minēt piemēru. Arī Vācijas Federatīvajā Republikā reiz bija tāds muļķīgs likums, ka visiem veikaliem bija jābūt slēgtiem pusseptiņos. Tāds likums tur bija, (No zāles dep. V.Balodis: Arī šobrīd ir tāds!) un varbūt arī šobrīd tas tur vēl darbojas. Varbūt kāds zina.
Manuprāt, šeit tā pieeja ir pilnīgi ačgārna. Es nesaprotu, kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tomēr atbalsta to koncepciju, ka valsts būs tā, kas regulēs visu un visur. Man šķiet, ka katrā pašvaldībā ir daudz labāk redzama vietējā situācija, katra pašvaldība var izvērtēt gan zaudējumus, gan ieguvumus. Taču tagad mēs pēc vienas mērauklas izvirzām nosacījumus pilnīgi visām - turpat vai 600 - Latvijas pašvaldībām. Līdz ar to mēs panāksim pagastos situāciju, ka cilvēks, kuram nebūs sava kandžas aparāta, nebūs cienījams cilvēks. Cilvēks, pie kura nevarēs papildus nopirkt ciemiņiem galdā liekamo, nebūs cienījams cilvēks.
Tā ir pašvaldību kompetence, Apiņa kungs! Es varbūt atgādināšu to, ko pagājušajā reizē, kad šo likumprojektu izskatījām otrajā lasījumā, teica Kiršteina kungs. Viņš runāja par Norvēģiju, par lieliskajiem norvēģu sportistiem, par lielisko turienes genofondu un teica, ka tur ierobežojumi alkohola tirdzniecībā ir veicinājuši to. Taču, kolēģi, Norvēģijā ir arī tāds apstāklis, ka katrs norvēģis var mājās pats brūvēt ne tikai vīnu vai alu, bet arī kaut ko stiprāku. Tikai ar vienu nosacījumu - viņš nedrīkst to tirgot vai realizēt kaut kā citādi. Viņš to var lietot pats savā mājā. Tātad pastāv šis tā saucamais vielas nezūdamības likums: kā teica Tabūna kungs, dzēra, dzer un dzers! Šis likums ir neapstrīdams. Taču šis likums mainās un progresē, es ceru, pozitīvā virzienā - cilvēki mazāk dzer spirtotos dzērienus, vairāk dzer tomēr tādus, kas tik daudz netraumē smadzenes. Taču mēs nevaram ar šādiem līdzekļiem regulēt šīs likumsakarības, kas ir dabā.
Un ir vēl viens jautājums, uz kuru es nekādi nevaru rast atbildi. Neesmu ne no viena saņēmis paskaidrojumu, kā tas ietekmēs valsts budžetu. Vai ir, piemēram, pētīta Valmieras pieredze? Kā tas ietekmēs nodokļu ieņēmumus valsts budžetā? Es domāju, ka vielas nezūdamības likums noteikti darbojas arī tajā ziņā, ka cilvēki, kas dzīvo konkrētajā administratīvajā teritorijā, tos līdzekļus iztērē citur vai citā laikā. Kā atturēt no kārdinājuma tos, kas vēlas iegādāties alkoholu vakarā? Es domāju, ka līdzekļu varētu būt samērā maz, bet pašvaldībās tas ir labāk redzams. Un kā atturēt tos, kas no rīta iet uz veikalu, lai dabūtu kārtējo devu un lai salāpītos? Es uzskatu, ka par to jums, šo priekšlikumu autoriem, vajadzētu vēl nopietnāk domāt. Šī problēma ir jāskata kopsakarībās.
Es aicinu tomēr pārdomāt vēlreiz. Pašvaldībām tas ir labāk redzams, Apiņa kungs! Un ne jau mēs pirms vēlēšanām būsim tie, kas atpestīs no ļaunuma.
Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātie kolēģi! Šoreiz mans viedoklis atšķiras no atsevišķu manas partijas biedru viedokļa. Es tomēr uzskatu, ka laiks ir jāierobežo. Nakts laikā nav ko alkoholu tirgot!
Šeit bija runa par ļergu. Ziniet, arī šobrīd likumos nav atļauts izgatavot ļergu. Neļauj to neviens likums! Nevienā likuma pantā nav teikts, ka mājas apstākļos var izgatavot ļergu vai, teiksim, tāda tipa dzērienus kā, teiksim, ļerga, ļurļaks (sauciet, kā gribat). Nav tāda panta! Tā ka principā šeit jau ir darbs policijai. Šeit ir darbs policijai! Ja kādam mājās atrod ļergu vai līdzīga rakstura dzērienu, draud kriminālatbildība. Vai mēs pielietojam šos pantus? Nepielietojam šos pantus. Iemesls? Grūti pateikt.
Šajā sakarā ir ļoti nopietni jādomā arī pašām pašvaldībām. Pašvaldībās atrodas policijas nodaļas, policijas pārvaldes - rajonu, pilsētu policijas pārvaldes. Jautājums ir tāds: kā tad rīkojas pašvaldību vadītāji? Kādu rezultātu prasa no viņiem? Es bieži esmu lasījis avīzēs, ka iedzīvotāji ir šausmīgi sašutuši par šīm točkām. Tās nevar likvidēt. Kas pie tā ir vainīgs? Ja jūtat, ka vainīgie ir, teiksim, paši tiesībsargājošo instanču darbinieki vai to vadītāji, nu tad mainiet viņus! Lieciet to vietā jaunus, kas spēj ar šo problēmu karot!
Tā ka es uzskatu, ka ir jābūt šim laika ierobežojumam un ka no tā nekas slikts nebūs.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs - otro reizi.
M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Dāmas un kungi! Es gribētu iebilst pret Panteļējeva kunga teikto. Jā, protams, šodien apspriežamais jautājums ir saistīts ne tikai ar nelegālās alkohola tirdzniecības pieaugumu. Ir runa arī par liberālajiem principiem. Sen ir zināms, ka atļaut un kontrolēt ir vieglāk nekā aizliegt un pēc tam sodīt, žņaugt un tā tālāk. Un pat tad, ja šis šodien apspriežamais aizliegums būtu lietderīgs, mēs nevarētu par to balsot un to atbalstīt tā iemesla dēļ, ka mēs neesam paredzējuši nekādus papildu līdzekļus nedz Valsts policijai, nedz arī municipālajai policijai, lai nodrošinātu aizlieguma īstenošanu un nelegālās alkohola tirdzniecības izskaušanu.
Un otra piebilde ir par jaunatni. Tas ir liels jautājums: vai jaunatne dzers mazāk, ja nebūs legālas iespējas iegādāties šņabi nakts laikā veikalā? Es baidos, ka tieši studenti, kuri ir ļoti uzņēmīgi, spēs atrast dzeramo vai aizvietot to ar kādu vēl bīstamāku alternatīvu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.
V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godātie deputāti! Godīgi sakot, es nemaz negaidīju, ka mums izvērtīsies tik asa diskusija un ka tik daudzu cilvēku intereses šeit nostāsies pretī. Sociāldemokrāti otrajā lasījumā balsoja pret tiesībām veikt alkohola mazumtirdzniecību naktī un balsos tā arī pašreiz, protams.
Mani cits jautājums uztrauc. Mēs vēl joprojām mēģinām diskutēt un sakām, ka piedāvājums nekādi neiespaido pieprasījumu un ka līdz ar to ir izvēle - lai katrs izvēlas, ko grib! Es tomēr domāju, ka pasaules prakse pierāda, ka jebkurš piedāvājums palielina pieprasījumu un ka tāpēc šis arguments tomēr neiztur kritiku.
Vēl ir jautājums par to viedokli: lai to neregulē valsts, bet lai to regulē pašvaldības! Es domāju, ka valstī alkohola lietošana, alkohola lietošana lielā daudzumā, - tā ir nacionāla problēma. Un valsts tiesības un pienākums ir regulējošās funkcijas pielietot nacionālā līmenī.
Un vēl kas, ko es gribētu pateikt. Protams, ir jautājums - kā var labāk kontrolēt atļauto, ja nevar kontrolēt aizliegto? Lai Valsts policija vai jebkura cita institūcija, kas nodarbojas ar tiesībsargājošajām funkcijām, tiek galā ar to! Un, ja katrs nodarbosies ar savu darbu, tad, es domāju, mums problēmu būs mazāk. Un, protams, man bija nepatīkami, ka attiecīgā argumentācija, aizstāvot nelegālā alkohola tirgotājus, balstās uz paskvilām, to nolasīšanu šeit. Pēc saskarsmes ar tām kopumā ir vēlme tikai nomazgāt rokas.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamais Lauska kungs! Rokas varbūt vajag mazgāt ne tikai pēc saskaršanās ar paskvilām.
Tagad es gribētu uzsvērt vēl arī to, ka es varu saprast, kādēļ Latvijas ceļš tā ir satraucies. Savulaik viens no Latvijas ceļa deputātu kandidātiem, viens, tā teikt, muitas teritorijas turētājs, mācēja kā brīnummākslinieks ievest vairākus sastāvus ar spirta cisternām un pēc tam izvest ārā skaidru ūdeni. Es domāju, Pēteri, tu vari ilgi skatīties... Tas bija viens no Latvijas ceļa sponsoriem - Lancmaņa kungs. Un viņš bija arī Latvijas ceļa deputāta kandidāts, vismaz bija tāds, ja? Un, protams, tādēļ jau Latvijas ceļam visas šīs spirta afēras ir tik mīļas un tuvu pie sirds.
Mēs varam par vēl kādu citu jautājumu parunāt gan ar Lauska kungu, gan arī ar pārējiem kolēģiem. Man izbrīnu rada Kuduma kungs, kurš izmeklēšanas komisijā šausminās par tiem dīvainajiem datiem, ka uz pusi ir spirta daudzums samazinājies Latvijā, un mums stāsta, ka nu tagad cīnīsies pret to visu. Nav cīnījušies un necīnīsies! Tāpat kā pašvaldība nav varējusi Centrāltirgū tikt galā ar spirķiku un vodočku. Taču tagad būs darba daudz vairāk - vēl nakts laikā varbūt Kuduma kungam kāds staigās aiz muguras un piedāvās to pašu produktu, tikai jau daudz legālāk.
Turklāt mēs mēģinām vienkārši iznīcināt veikalus. Un mēs to arī izdarīsim! Tie veikali, kas naktī legāli tirgoja alkoholu, nesa valsts budžetā naudu, un to tirdzniecību varēja patiešām labi kontrolēt, taču tagad mēs visu to pārvēršam par nelegālo. Tāda ir realitāte!
Panteļējeva kungs uztraucas par studentiem. Man liekas, lielākā daļa studentu šodien varbūt mazāk dzer, bet vairāk lieto narkotikas. Tā ka, es domāju, mēs panāksim pavisam pretējo. Daudz vienkāršāk būs nopirkt - par pieciem latiem laikam, cik es zinu, - kādu Ecstasy tableti nekā nopirkt, kā tas bija senos laikos, to skrūves glāzi. Tāda ir realitāte! Man liekas, tā ir daudz smagāka problēma. Var jau, protams, vienmēr teikt: aizliegsim, un lai tad policija viņus ķer un panāk kaut ko! Es tomēr neticu, ka mūsu valstī kaut kāds rezultāts no tā būs. Taču skaidrs ir tas, ka mēs ar šo normu legalizējam melno nakts tirdzniecību. Vismaz reģionos tas tā būs, tas ir simtprocentīgi skaidrs. Ja mēs to tiešām gribam, tad lai nu tas tā arī būtu!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.
P.Apinis (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! Paldies par ļoti saturīgo diskusiju. Man bija liels prieks klausīties Modra Lujāna stāstu par to, ka kādreiz Latvijas ceļā esot bijis kāds cilvēks, kas kaut ko ir vedis... Tiesa, Latvijas ceļā nav tādu, kas kontrabandistiem izsniedz galvojumus, lai viņi tiktu vaļā no tiesas.
Es vēlētos pateikties Rasnača kungam par ļoti saturīgo sarunu, par viņa pūlēm un it īpaši par viņa rūpēm par valsts budžetu. Iedomājieties, cik šausmīgi smagu triecienu Latvijas budžetam nozīmē viss tas, kas netiek nodzerts! Latvijas budžetu, Rasnača kunga izpratnē, veido tas alkohols, kurš ir izdzerts. Viņaprāt, tā ir budžeta galvenā sastāvdaļa.
Mūsu valstī cilvēki joprojām ļoti daudz dzer, nestrādā, ir bezdarbs un visas ar to saistītās lietas Tas, ka pie mums ir izplatītas ar alkohola lietošanu saistītās slimības, kuru ārstēšanai mēs tērējam veselības aprūpes naudu, - tas mūs, protams, šeit neinteresē. Jau divreiz pēc kārtas šeit tika citēts Tēvzemei un Brīvībai teiktais: Dzēra, dzer un dzers! Tāda ir Tēvzemei un Brīvībai attieksme pret savu tautu! Tāda ir jūsu, tēvzemiešu, attieksme pret latviešu tautu.
Cienījamie kolēģi. Es jums atgādināšu, ka mūsu tuvākajiem brāļiem igauņiem ir visliberālākā politika - naktī ir vislētākais alkohols. Taču igauņiem pagājušogad nomira 85 cilvēki, kas bija gājuši uz točkām un dzēruši metilspirtu. Viņiem bija pieejams naktīs alkohols! Ja iebrauksiet Pērnavā, tad redzēsiet, ka tur katrā benzīntankā var atrast alkoholu un to brīvi iegādāties. Tur ir diennakts veikali, iespēja brīvi iegādāties alkoholu, bet tik un tā ir milzīgs to iedzīvotāju skaits, kas iet uz točkām.
Kolēģi! Mēs katrs, protams, aizstāvam savu vēlētāju. Un, ja jūsu vēlētājs ir tas cilvēks, kas iet uz točkām, un jūs, tā teikt, par viņu ceļaties un krītat, tad es celšos un kritīšu par tiem, kas vēl ir spējīgi nākotnē nedzert. Par tiem cilvēkiem, kuriem nākotnē būs jādzīvo mūsu vietā, kuriem būs kādreiz mūsu vietā jāstrādā Latvijas likumdošanā un kuriem būs jābūt ar skaidrām smadzenēm. Mūsu uzdevums šinī gadījumā ir domāt par mūsu jaunatni. Alkohola patēriņš ir tieši proporcionāls tā pieejamībai. Un naktī tikai zināma daļa no mums ies uz točkām. Es pieļauju iespēju, ka ir tādi, kas naktī ies uz točkām, kaut gan patiesībā es domāju, ka šinī zālē neviena tāda nav. Es ticu tam, ka šajā zālē nav neviena cilvēka, kurš naktī skries uz točkām, kurš naktī ies un mēģinās dabūt metilspirtu. Es tiešām ticu tam, ka no Latvijas iedzīvotājiem 8-10% ir alkoholiķi, kuri tiešām lieto tādu alkoholu, kas varētu būt nekvalitatīvs, kuri tiešām mēģina to iegādāties pa labi un pa kreisi, kuri tiešām izdzer visvairāk Piedodiet, kolēģi, necīnīsimies par tiem! Domāsim par nākotni!
Es ļoti lūdzu jūs nepieļaut to, ko mums šoreiz piedāvā trīs kolēģi no PCTVL. Tas ir skaidrs alkohola tirgotāju lobisms. Es ļoti lūdzu pret šo piedāvājumu izturēties noraidoši.
Es ceru, ka šī Saeima liks pirmo stūrakmeni tam, lai Latvijas tauta dzertu mazāk.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.
J.G.Vidiņš (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Apiņa kunga teiktajam. Man tikai nav tik daudz emociju. Tas, ka budžetā varbūt vairs nebūs to ieņēmumu, kā to Rasnača kungs teica, - tā varbūt ir taisnība. Budžets vairs nesaņems vienu daļu šo ieņēmumu. Un, ja jau mēs pārdodam tik brīvi to alkoholu, tad varbūt tā budžeta ieņēmumu naudas visa tiks iztērēta šo alkoholiķu ārstēšanai.
Apiņa kungs! Es no tāda tīri praktiska viedokļa gribētu ar jums parunāt. Es dzīvoju Stabu ielā 104. Man tieši pretī, pretējā mājā (tā ir tāda vienstāvīga koka māja), ir tāds nelegāls alkohola pārdošanas punkts. Un, kad es pārnāku mājās no darba, es pa virtuves logu redzu, ka nepārtraukti nāk klienti un pērk. Un nāk ne tikai bomži, nāk arī gluži normāli cilvēki. Kamēr šādi punkti pastāvēs, tikmēr nekādas jēgas nebūs no tā, ka aizliegsim naktī tirgot alkoholu. Tik un tā ies uz šiem punktiem. Un visa tā nauda, kas ienāktu budžetā, aizies pie šiem melnajiem tirgoņiem. Kamēr šie punkti ir, tikmēr nav jēgas aizliegt. Nu, man liekas, to jūs paši ļoti labi saprotat. Divas mājas tālāk - lai Normunds man piedod! - dzīvo čigānu ģimene, un tur ir nākamā tā saucamā točka - tur savukārt narkotikas pārdod. Divas mājas tālāk uz centra pusi ir Latvijas Republikas Galvenā ceļu policijas pārvalde, un visu laiku tur ir policijas posteņi, un viņi visu laiku novēro šo dzīvo tirdzniecību gan tur, gan tur. Pie narkotiku točkas piebrauc ar limuzīniem, izkāpj ārā, nopērk, aizbrauc projām.
Es sākumā arī atbalstīju šo ierobežojumu, jo es uzskatīju, ka inteliģents cilvēks, ja viņam nebūs ko iedzert, jau nu gan neskries naktī uz to punktu. Taču nu es stipri šaubos. Ja tas punkts tur nepārtraukti būs, tad neko mēs nepanāksim. Tādēļ es šoreiz laikam atbalstīšu Mitrofanova kunga priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vents Balodis.
V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi un radioklausītāji! Tēvzemiešu pozīcija nebūt nav tāda, kā to minēja Pēteris Apinis savā runā. Mēs vēlētos, lai Latvijā valsts realizētu attiecībā uz alkohola tirdzniecību tieši tādu pašu politiku, kāda ir vairumā Eiropas valstu, to skaitā arī Skandināvijā, jo tā iedzīvotāju daļa, kas iet dzērienus pirkt naktī, ir nokļuvusi zināmā atkarībā no alkohola un tie ir jāārstē. Tie cilvēki, kas pirks paštaisīto vai paši taisīs mājās šādu dzeramo, es uzskatu, neiet un neiepērkas veikalos, to mēs redzam Latvijā. Tāds cilvēks izdzer savu dzeramo, uzkož pienenes lapu un ir apmierināts. Es domāju, ka tā ir tā paaudze un šķira, kura Latvijā ir jāaizmirst. Es uzskatu, ka tas ir normāli, ka mēs ieviešam šos ierobežojumus attiecībā uz laiku, kurā var tirgot alkoholu, un es uzskatu, ka pienāks laiks, kad mēs tirgosim alkoholu daudz īsāku brīdi, nevis līdz pulksten 10 vakarā.
Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - otro reizi.
A.Panteļējevs (frakcija Latvijas ceļš).
Tikai divi punkti.
Pirmkārt, es domāju, ka par tām čigānu točkām teiktais nebija tā nopietni domāts šinī gadījumā, jo točkās ir visādas tautības un visādas nacionalitātes.
Vēl viens punkts. Vidiņa kungs mani uzvedināja uz tādām domām: ja mēs atsakāmies no cīņas ar šīm točkām - un šinī gadījumā mēs faktiski atsakāmies no cīņas ar šīm točkām! -, tādā gadījumā mēs faktiski kultivējam narkotiku tirgošanu, jo tā notiek turpat blakus. Jūs ļoti pareizi un precīzi trāpījāt, ka faktiski tikai pussolis ir no alkohola pirkšanas naktī līdz narkotiku meklēšanai kaut kur naktī. Tāpēc es domāju, ka tiešām ir pēdējais laiks tos ierobežojumus ieviest. Un arī es gribētu minēt Norvēģijas pieredzi. Pagājušā gadsimta sākumā, gadsimta 30.gados, Norvēģijā bija ļoti smagas, alkohola izraisītas problēmas (nu, tās ir varbūt kaut kādas skandināvisko asiņu īpatnības), taču šobrīd ar tiem ierobežojumiem tomēr ir panākts, ka Norvēģija, manuprāt, ir tikusi ārā no šīm ļoti smagajām un visu sabiedrību nomācošajām, alkohola izraisītajām problēmām. Tieši no Norvēģijas pieredzes mums vajadzētu mācīties.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - otro reizi.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Jūs visi strādājat likumdošanas komisijās. Viena no parlamenta funkcijām ir arī izpildvaras darbības kontrole. Saeimā ir Nacionālās drošības komisija un Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tās ir tās divas komisijas, kurām it kā ir deleģētas pašas lielākās tiesības kontrolēt izpildvaras un daļēji pat arī tiesu varas funkciju. Tādēļ man ir tāds jautājums: vai jūs, būdami šajās komisijās, spēsiet nolaisties no saviem augstumiem un ieskatīties tajās turpat vai 600 Latvijas pašvaldībās, izvērtēt situāciju un veikt kontroli? Vai tomēr nav pareizāk, ka to dara municipālās iestādes, kuras kontrolē vietējo situāciju un kuras to izdarīs daudz, daudz efektīvāk? Padomājiet, lūdzu, kur ir labāka šī kontrole!
Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - otro reizi.
P.Apinis (frakcija Latvijas ceļš).
Otro reizi mani uz skatuves uzvilināja mans draugs un kolēģis Juris Vidiņš. Es ticu, ka Juris Vidiņš domā tāpat kā es. Arī viņš uzskata, ka Latvijā alkoholisms ir jāsamazina - un galvenokārt ir jāsamazina jaunatnes alkoholisms. Taču viņš joprojām skatās caur savu logu tikai un vienīgi uz točku. Un tas mani mazliet satrauc, jo ir pilnīgi skaidrs, ka tas cilvēks, kas iet uz pretim Jura Vidiņa mājai esošo točku, par kuru Juris Vidiņš, protams, neziņo policijai, - ka tas cilvēks joprojām tur ies. Mūsu uzdevums? Cienījamie kolēģi, šodien ar izšķirošu balsojumu mēs varam nākotnē ievilkt zināmu pozitīvu svītru.
Es gribētu atgādināt, ka pirms dažiem gadiem mēs no šīs pašas tribīnes pirmoreiz runājām par alkohola patēriņa struktūras maiņu, par to, ka mums stiprā alkohola patēriņš jānomaina pret vieglā alkohola patēriņu - no šņabja lietošanas jāpāriet uz alus un dabīgo vīnu lietošanu. Atcerieties, mēs par to runājām pirms trim, pieciem gadiem! Toreiz tas likās ļoti dīvaini: kā nu tā var runāt? Taču tagad, skatieties, tiešām alkohola patēriņa struktūra Latvijā ir mainījusies. Latvija ir pozitīvi tendēta valsts. Soli pa solim mēs kļūsim Ziemeļvalsts un dzersim daudz, daudz mazāk. Nedzersim tā, kā mūsu lielie kaimiņi mūs ilgus gadus ir mācījuši. Tā kā skandināvi... Savukārt mēģināsim to tā, kā skandināvi, - dzersim pietiekami intelektuāli, pietiekami maz! Un pie tam skatīsimies uz sportiskiem rezultātiem!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis - otro reizi.
V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Es gribu pateikt, ka otrajā lasījumā pieņemtā redakcija ir laba un atbalstāma.
Attiecībā uz Rasnača kunga piedāvāto priekšlikumu jāteic, ka arī es to atbalstu, ka, pieņemot otrajā lasījumā piedāvātos pamatprincipus, komisijā ir jāizvērtē situācija. Taču ne tanī komisijā, kurā izskatītu jautājumu par pašvaldību vietu un lomu, bet varbūt attiecīgajā komisijā - Likumdošanas komisijā, kurā varētu izvērtēt, kāpēc iekšlietu dienesti netiek galā ar to, ka joprojām darbojas točkas. Un tādā gadījumā varbūt deputātam Vidiņam nenolaistos rokas, redzot, ka pa labi un pa kreisi, pat soļa attāluma no viņa tirgo... Pa labi un kreisi! Un tad viņš nepateiktu: Jā, tā ir norma, un tur neko nevar darīt! Un tādā veidā neveicinātu tiesisko nihilismu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Neapšaubāmi, Latvijā ir kādi 2,5 miljoni iedzīvotāju un katram ir savs viedoklis par alkoholu. Un vienā, otrā, trešā vai piektā veidā šis viedoklis par alkohola apriti nonāk komisijas rīcībā. Un komisijai, strādājot ar ārkārtīgi daudziem viedokļiem, ir jāpieņem kāds konkrēts lēmums - visdrīzāk kāds kompromisa lēmums. Debates mani vairāk vai mazāk pārliecina par to. Mēs šo jautājumu apspriedām gan 6.Saeimā, gan arī tad, kad likumprojektu izskatījām otrajā lasījumā, un visas šīs debates liecina, ka šeit tādas problēmas kā cīņa ar alkoholu ir mazākas par tām problēmām - tikt ievēlētam varbūt pat uz Zaļā pūķa kāvēja Svētā Džordža fona.
Komisija ir pieņēmusi lēmumu - neatbalstīt. Komisijas vairākums bija tas, kas pieņēma šo lēmumu, jo komisijā bija debates. Komisija nolēma neatbalstīt Mitrofanova, Cileviča un Bekasova priekšlikumu. Turklāt komisija ir pieņēmusi lēmumu, zinot, ka Latvijā ir licences nevis tirgošanai kafejnīcās, bāros, restorānos, bet vairumtirdzniecībai vai mazumtirdzniecībai. Komisija ir uzklausījusi! Pie komisijas vēršas arī cilvēki, kuriem nav likumdošanas iniciatīvas tiesību. Komisija ir uzklausījusi ostās un lidostās esošo beznodokļu veikalu vadītājus, kuru darbība ir ārpus Latvijas jurisdikcijas, bet saskaņota ar šejienes likumdošanu. Mēs esam atrunājuši šo lietu, bet ierobežojumu, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecība ir aizliegta no pulksten 22.00 līdz 8.00, esam paturējuši, lai gan pie komisijas vērsās arī lielveikalu vadītāji, kas teica: mums ir vajadzīgs priekšlikums, ka no pulksten 24.00 līdz 8.00. Tas ir saskaņots ar lielveikalu darba laiku, jo viņiem tas būtu ārkārtīgi problemātiski.
Komisijas vairākums neatbalstīja šo trīs deputātu priekšlikumu, un es komisijas vārdā jūs aicinu pieņemt lēmumu - neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 25, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies.
Es jūs aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, kas izriet no otrā lasījuma redakcijas un no apstākļiem, par kuriem es jums stāstīju saistībā ar iepriekšējo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies.
68. - komisijas atbalstīts deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas, manuprāt, ir atbalstāms pēc tam, kad valdība ir pieņēmusi Alus aprites noteikumus. (Un mēs neatbalstījām 12.priekšlikumu.)
Sēdes vadītājs. 68.priekšlikums tiek atbalstīts.
Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. 69. - deputāta Bojāra priekšlikums par izteiktu alkohola reibuma stāvokli - ir pilns subjektīvisma. Un tikai šā iemesla dēļ, nekādu citu apsvērumu dēļ, komisija neatbalstīja to. (Starpsauciens: Jābalso!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 4, atturas - 32. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Komisija neatbalstīja arī 70. - deputāta Bojāra priekšlikumu, kas ir grūti tulkojams un kas ir par dažāda veida reklāmu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Diemžēl reklāma alkoholiskajiem dzērieniem ir ļoti plaša, visaptveroša, un es jau nemaz nerunāju par tiem plauktiem, kuros ir izvietots desmitiem, varbūt pat simtiem visdažādāko nosaukumu alkoholisko dzērienu, viskrāšņāko pudeļu! Reklāmas mēs redzam televīzijā, tās skatās bērni, skolēni. Mēs tās redzam televīzijā, mēs tās redzam periodiskajos izdevumos, gan avīzēs, gan žurnālos. Savulaik laikrakstā Lauku Avīze bija tāds ļoti skaists teksts: Dzer uz nebēdu! Gandrīz veselu lappusi tas aizņēma.
Un tagad ieskatīsimies likumā! Tā 58.pantā ir rakstīts, ka alkohola reklāmā nevar paust uzskatus par alkoholu kā ārstniecības līdzekli. Bet Bitnera balzamu taču visu laiku visdažādākajā veidā reklamē radio un televīzijā! Neviens jau to likuma pantu neievēro!
Paskatīsimies, kāda ir tā ietekme un kā tad ir ar tiem 10 procentiem televīzijas raidlaika! Kas tos 10 procentus ir analizējis, kas tos ir skaitījis? Neviens to nav darījis un nedara.
Un tagad par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola izraisītā reibumā. Jā, cienījamie kolēģi, ļoti daudzās filmās tas ir redzēts! Lai gan 39.priekšlikumā bija ierosināts aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus benzīntankos, jūs tomēr uzskatāt, ka var tos tur tirgot.
Nu kur tad mēs tā nonāksim? Mēs nonāksim pie tā, ka tik tiešām alkoholiskie dzērieni būs kaut kas tik svēts, ka to izplatīšana tiks atbalstīta par katru cenu - ka to reklamēšanai varēs izmantot jebkurus saziņas līdzekļus, jebkuru televīzijas kanālu, jebkuru radiopārraidi! Tāpēc, ņemot vērā to, ka alkoholisko dzērienu pudeles, kas ir ar košiem zīmējumiem un skaistiem uzrakstiem, jau pašas par sevi ir alkohola reklāma, mans priekšlikums ir alkohola reklāmu vispār aizliegt.
Aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?
K.Leiškalns. Komisija nevēlas piebilst neko.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 7, atturas - 49. Priekšlikums noraidīts.
K.Leiškalns. Manuprāt, deputātam Leonam Bojāram jāatsauc abi savi nākamie priekšlikumi - 71. un 72.priekšlikums - , jo citādi reklāmas reglamentācija Latvijā pazudīs vispār.
Sēdes vadītājs. Deputāts Bojārs neiebilst.
Tālāk!
K.Leiškalns. Paldies.
73. - deputāta Bojāra priekšlikums par ienākošo jēlspirta transportu - nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Atklāsim debates! Deputāts Bojārs. (Starpsaucieni no zāles: Nu pietiek! Nogursti beidzot!)
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! 73.priekšlikums: Ienākošajam jēlspirta un spirta tranzītam jāatbilst pēc daudzuma un kvalitātes izejošajam no Latvijas Republikas muitas teritorijas.
Kas tad te ir slikts un kāpēc tad to neatbalsta? Un neatbalsta tikai tāpēc, ka muitas teritorijā diemžēl notiek tie visi brīnumi, kuri ir notikuši jau desmit gadu garumā.
Un tad mums nezin kāpēc cisternas spirta vietā ir pildītas ar ūdeni, un tad arī citās valstīs saņem ar ūdeni pildītas mucas, bet tā spirta kā nebija, tā nav.
Un kāpēc tad jūsu komisija nobaidījās atbalstīt šo priekšlikumu, Leiškalna kungs? Tikai tāpēc, ka jūs negribat cīnīties ar ēnu ekonomiku un novērst visas tās nejēdzības, kuras līdz šim ir notikušas, jūs tās neuztrauc un jūs arī turpmāk vēlaties to visu atbalstīt.
Un to var jau arī saprast, jo akcīzes nodoklis pagājušajā gadā netika iekasēts 24 miljonu latu apmērā. Un tajā ir arī daļa spirta akcīzes nodokļa.
Cienījamais Leiškalna kungs! Kā tad mēs atbalstīsim mūsu pensionārus? Kā tad kompensēsim bezmaksas zāles, un kādi tad būs pabalsti, ja kase ar katru gadu paliek tukšāka?
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates slēgtas. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Augsti godātais Bojāra kungs! Es tomēr aicinu jūs uzrunāt komisiju, jo, paldies Dievam, nevienam cilvēkam individuāli nav dota iespēja pieņemt lēmumu un arī atbalstīt jūs. Komisija vienkārši nevarēja saprast to veidu, kādā spirts ienāk vai iziet no Latvijas.
Tā ka es jūs aicinu turpmāk Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā iesniegt arī valodnieciski precīzus terminus. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 12, atturas - 49. Priekšlikums nav pieņemts.
K.Leiškalns. 74.priekšlikums ir par 62.pantu, un tas ir saņemts no Bojāra kunga, taču nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 75. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par 65.pantu - komisijā ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 76. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 77. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums - attiecas uz vairākiem pantiem. Piedāvātais aizstājums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
K.Leiškalns. 78. - Bojāra kunga priekšlikums par 69.pantu - nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 79. - deputāta Bojāra priekšlikums par 72.pantu - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 80. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums - nav atbalstīts. Tas ir par 73. pantu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 81. - finansu ministra priekšlikums par 74.pantu - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Nav atbalstīts deputāta Bojāra priekšlikums papildināt 75.pantu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 83. - deputāta Bojāra priekšlikums par 76.panta redakciju - nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 84. - deputāta Bojāra priekšlikums papildināt 81.pantu - nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
K.Leiškalns. 85. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums par 87.panta redakciju - nav komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.
K.Leiškalns. Arī par 87.panta ceturto daļu iesniegtais finansu ministra Bērziņa kunga priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 89.pantā aizvietojums, ko iesaka Bojārs, nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. 87.priekšlikums .
K.Leiškalns. Jā, 87.priekšlikums - par 89.pantu.
88. - deputāta Bojāra priekšlikums papildināt 93.pantu - nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 89. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums par 96.pantu - komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums par 96.panta 7.punktu ir atbalstīts. Tas ir priekšlikums nr.90.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 91. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums par 96.pantu - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 92.priekšlikums, kuru par 99.pantu iesniedzis deputāts Bojārs, nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums par pārejas noteikumiem ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina jūs atbalstīt šo pārejas noteikumu tās izstrādātajā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. (Kaut kāds troksnis.)
K.Leiškalns. Tā bija Dieva zīme! Likuma izskatīšana pa priekšlikumiem ir pabeigta. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Alkohola aprites likumā pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 15, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu pārcelt likumprojekta Grozījumi Saeimas kārtības rullī izskatīšanu pirmajā lasījumā pēc darba kārtības 19.punkta. Vai ir iebildes? Iebildumu nav.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Saeimas kārtības rullī. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mums ir iesniegts likumprojekts Grozījumi Saeimas kārtības rullī, kuru iesnieguši deputāti Grīnblats, Dobelis, Stalts, Lāce un Gailis. Šis likumprojekts paredz precizēt, grozīt un uzlabot Saeimas kārtības ruļļa 14.pantu, papildinot to ar jaunu ceturto daļu attiecīgajā redakcijā un nosakot, ka Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā deputātiem ir jāatskaitās par kompensācijas izlietojumu dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai. Pēc būtības šāda kārtība šobrīd jau pastāv.
Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu, atzina par nepieciešamu to izskatīt steidzamības kārtībā un atbalstīja tā pieņemšanu. Aicinu atbalstīt likumprojektu, pie tam izskatīt to steidzamības kārtībā.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Steidzamība ir atbalstīta.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?
L.Muciņš. Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 2.maijam un izskatīt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā Saeimas 9.maija sēdē.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies!
Izskatīsim likumprojektu Par Ikgadējo finansu līgumu 2001.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Šis daudzgadējais finansu līgums starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju nosaka tehnisko, juridisko un administratīvo bāzi, saskaņā ar kuru Latvijā tiek realizēta lauksaimniecības un lauku attīstības programma SAPARD. Saskaņā ar daudzgadējā finansu līguma nosacījumiem katru gadu tiek slēgti ikgadējie finansu līgumi, kuri nosaka Eiropas Kopienas SAPARD programmas attiecīgā gada finansu palīdzības limitu, un to veic, izdarot grozījumus šajā te līgumā.
Atbildīgā komisija, Ārlietu komisija, ir atbalstījusi šos grozījumus un aicina tos izskatīt kā steidzamus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Steidzamība ir atzīta.
G.Krasts. Aicinu izskatīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
G.Krasts. Ja kolēģi neiebilst, aicinu izskatīt tūdaļ arī otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.
Nākamais likumprojekts - Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Pašlaik jūras kravu marku jautājumus Latvijā regulē Jūras kodekss. Šis Jūras kodekss bāzējas uz 1966.gada konvenciju. 1988.gadā šajā konvencijā ir izdarītas izmaiņas attiecībā uz kravas zīmes formu un uz kuģu parametriem, un šīs Jūras kodeksa izmaiņas ir iespējamas tikai tad, ja mēs pievienojamies šim 1988.gada protokolam.
Aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu, kuru atbildīgā Ārlietu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
G.Krasts. 3.maijs.
Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.
Nākamais likumprojekts - Par starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.
G.Krasts (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome ir pieņēmusi rezolūciju, kurā aicina ANO dalībvalstis, protams, arī Latviju, pievienoties konvencijām, kas saistītas ar cīņu pret terorismu. Šīs konvencijas, kurai mēs pievienojamies ar šo likumprojektu, parakstīšana Latvijai uzliek par pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, darbības, kuras būtu saistītas ar terorisma finansēšanas apkarošanu un to noziegumu precizēšanu, kuri tiek atzīti par teroristiskiem.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, ko ir atbalstījusi arī atbildīgā - Ārlietu komisija.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
G.Krasts. 3.maijs.
Sēdes vadītājs. 3.maijs. Paldies.
Nākamais likumprojekts Grozījumi Krimināllikumā. Reģistrācijas nr.1170. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 10.aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu Grozījumi Krimināllikumā, ko iesniedzis Ministru kabinets. Neskatoties uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pozitīvo atzinumu un uz Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu, atbildīgā komisija tomēr nolēma neatbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā vairāku apsvērumu pēc. Pirms izskatīt un pieņemt šos grozījumus Krimināllikumā, mums tādā gadījumā būtu jāpieņem arī konvencija, kas skar nāvessoda atcelšanu kara gadījumos. Es atvainojos!
Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.
Dz.Kudums. Arī es atvainojos, Ādamsona kungs! Mēs atsaucām šos trīs likumprojektus, kuri ir saistīti ar nāvessodu. Šis ir cits likumprojekts.
Es gribētu savā vārdā šobrīd teikt... es tomēr lūgtu atbalstīt šos grozījumus Krimināllikumā, jo, piemēram, jautājums par līdzekļu nelikumīgu izmantošanu un par to uzkrāšanu šeit ir centrālais jautājums. Mēs te faktiski kriminalizējam šo mantisko daļu, kura netiek deklarēta, vai arī naudas izteiksmes daļu, kura netiek deklarēta. Manuprāt, tas ir liels solis uz priekšu, lai mēs apkarotu korupciju kā tādu mūsu valstī.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Krimināllikumā pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 11. Pirmajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
Dz.Kudums. 3.maijs.
Sēdes vadītājs. 3.maijs. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ... nav ziņotāja.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi Likumā par ostām. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 4363. Tie ir otrajam lasījumam sagatavotie grozījumi Likumā par ostām.
Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, kuru ir iesniegusi Anna Seile, un tā ir mūsu mūžīgā diskusija par to, kādā ... Ko, lūdzu? Jā, 1.priekšlikums ir saņemts no Annas Seiles. Tātad tā mūžīgā diskusija par to, kādā veidā kompensēt tiem īpašniekiem, kuriem ostās netiek atjaunotas īpašumtiesības uz zemi.
Seiles kundze ir iesniegusi ārkārtīgi labu priekšlikumu, bet priekšlikuma nobeigums tomēr nav realizējams pēc būtības, jo Ostu pārvaldei nav tiesību dzēst sertifikātus. Šādas tiesības ir tikai valstij, un tāpēc atbildīgā komisija, daļēji atbalstot Seiles kundzi un balstoties uz veselā saprāta šiem ārkārtīgi labajiem ieteikumiem, ir sagatavojusi savu redakciju, pret kuru neiebilst ne valdība, ne arī kāda no ministrijām. Komisija nosūtīja ekspertiem vēstules, un es aicinu jūs atbalstīt šo atbildīgās komisijas redakciju, kas lasāma 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu.
Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Es tiešām pateicos komisijai par atbalstu un ceru, ka tāds būs arī no Saeimas deputātu puses. Es gribētu paskaidrot tikai to, ka pašlaik, ja realizētos tas variants, kādu es esmu ierosinājusi, kā kompensāciju aprēķina un izmaksā sertifikātos, balstoties uz pašreizējo zemes kadastrālo vērtību, tad par 10 tūkstošiem kvadrātmetru, kas ir 1 hektārs, varētu saņemt kā vidējo samaksu par šiem 10 tūkstošiem kvadrātmetriem 30 tūkstošus latu, kas ir apmēram 1000 sertifikātu, un, ja sertifikātu pārdošanas cena pašlaik ir 9 lati, tad kopējais ieguvums no viena hektāra zemes, rēķinot pēc vidējās kadastrālās vērtības, varētu būt 9 000 latu par hektāru. Protams, tas nesedz visu šo zemes vērtību, un es tikai gribu pateikt, ka tas ir tomēr solis uz priekšu.
Var gadīties, ka radīsies arī iebildumi, kāpēc tiem, kuriem zeme ir ostā, tā tiek kompensēta, vadoties pēc zemes pašreizējās vērtības, nevis pēc 1940.gada vērtības, bet 1940.gadā zemes vērtība ostā bija tikai 1 santīms par kvadrātmetru, un tātad tā ir smieklīgi maza cena, un pat apbūves gabalu kā kompensāciju par šo nelielo naudas summu nevar nopirkt.
Taču, ja runājam par Brīvostas valdi, tad nauda tai atrodas, lai pirktu prāmjus Turklāt Brīvosta izdara arī dažādus citus pārkāpumus, teiksim, tā nemaksā nomas maksu par īpašumā piešķirto zemi tiem cilvēkiem, kuriem šīs īpašumtiesības ir paspēts atjaunot, tāpēc līdz trešajam lasījumam varbūt vēl kādu precizējumu šeit vajadzēs ieviest.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis.
G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienītie kolēģi! Es, atšķirībā no Seiles kundzes, šos cilvēkus nepazīstu, viņi nav ieradušies pie manis, lai šo lietu sakārtotu, un man nav žēl, ka kāds saņem vairāk naudas - 30 vai 100 tūkstošus par hektāru, bet mēs ņēmām vērā to, ka šis likums jau darbojas turpat vai 10 gadu. Pašreizējais likums dod iespēju šiem cilvēkiem vai nu saņemt līdzvērtīgu zemi pretī citā vietā, vai arī saņemt sertifikātus un tos pārvērst naudā, ja viņi to vēlas.
Un problēma šeit slēpjas citā vietā. Problēma ir tā, ka ir palikuši daži cilvēki, kuri visus šos 10 gadus ir uzskatījuši, ka likums uz viņiem neattiecas un ka likumu iespējams pārtaisīt pēc viņu vajadzības. Un man pat nebūtu iebildums, ja šiem cilvēkiem samaksātu. Taču tad ir jautājums: ko darīt ar tiem, kuri, būdami likumam paklausīgi pilsoņi, savu zemi ir samainījuši vai nu pret zemi ar tādu vērtību, kāda tā bija 1940.gadā, vai saņēmuši sertifikātus un par tiem ieguvuši šos niecīgos santīmus, kā Seiles kundze teica.
Priekšlikumā nav piedāvāts arī šiem pārējiem cilvēkiem kaut ko kompensēt, lai gan arī viņiem ostā bija zeme. Ja būtu bijis šāds priekšlikums, tad man nebūtu iebildumu, bet, tā kā šis priekšlikums skar tikai dažus cilvēkus, tad tas kārtējo reizi rada situāciju, ka pilsoņi, kuri ir bijuši likumam paklausīgi, tiek nostādīti ekonomiski neizdevīgā situācijā un faktiski ir pataisīti par muļķiem, un tādā veidā mēs veicinām mūsu tiesisko nihilismu.
Piedāvāju šo priekšlikumu noraidīt.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Komisijas vārdā es gribētu piebilst, ka neviens no šiem cilvēkiem - un tādu ir diezgan daudz - , kurus arī es personīgi pazīstu un kuri ir nākuši uz komisiju pie manis kā pie deputāta, nav pārkāpuši likumu, Freimaņa kungs! Viņi vienkārši nav samierinājušies ar netaisnīgajiem nosacījumiem, un mēs šobrīd cenšamies savu iespēju robežās, ilgi domājot un meklējot kādus kompromisa risinājumus, šiem cilvēkiem šos nosacījumus padarīt kaut nedaudz taisnīgākus un ļaut viņiem saņemt kaut cik taisnīgāku kompensāciju.
Ja jūs paskatīsieties, kā notiek zemes tiesību atjaunošana un ko nozīmē līdzvērtīgs zemes gabals, tad redzēsiet, ka cilvēkam, teiksim, Liepājā es aizmirsu uzvārdu, bet, manuprāt, Ozolas kundzei uz vienas un tās pašas ielas īpašumam zemes kadastrālo vērtību atjaunoja pēc 1940.gada cenām, bet par nākamo gruntsgabalu viņai lika piemaksāt klāt Vai tad tā ir līdzvērtība?
Mēs neaicinām nevienu uz tiesisko nihilismu, neaicinām pārkāpt likumu, bet mēģinām atrisināt tās problēmas, attiecībā uz kurām likumdevēji 5. un 6.Saeimā daļēji ir bijuši netaisnīgi pret cilvēkiem. Mēs atjaunojam to cilvēku tiesības, kuri ar šo netaisnību nav samierinājušies. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai deputāte Seile pieprasa sava priekšlikuma balsojumu? Deputāte iesniedzēja balsojumu nepieprasa.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 21, atturas - 5. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
K.Leiškalns. Komisija ierosina 5.maiju.
Sēdes vadītājs. 5.maijs. Iebildumu nav.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā. Pirmais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.
V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4241 likumprojektu Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, un šie grozījumi paredz, ka 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta ir jānodrošina valsts aizsardzības finansējums laikā no 2003.gada līdz 2008.gadam (ieskaitot).
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi un lūdz šo likumprojektu, šos grozījumus pieņemt kā steidzamus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 14, atturas - 6. Steidzamība ir atbalstīta.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 15, atturas - 4. Pirmajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
V.Balodis. 29.aprīlis - priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Sēdes vadītājs. Un izskatīšana?
V.Balodis. Likumprojekta izskatīšana - 9.maijā.
Sēdes vadītājs. 9.maijā. Nav iebildumu.
Nākamais likumprojekts - Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums. Pirmais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.
V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4100.
Šo likumu mēs esam gaidījuši jau no 1995.gada, un nu valdība ir sagatavojusi šo Īpašuma sākumdeklarēšanas likumu, kas paredz, ka sākumdeklarēšana ir vienreizējs, visiem Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem obligāts process, kurā mēs sniegsim ziņas par savā īpašumā esošiem un ārvalstīs reģistrētiem sauszemes, ūdens un gaisa transportlīdzekļiem, kapitāldaļām, citu valstu uzņēmējsabiedrībām, naudas uzkrājumiem, vērtspapīriem, antīkiem priekšmetiem, mākslas kolekcijām, dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, kuru vērtība pārsniedz 10 000 latu.
Jāteic, ka, izskatot šo likumprojektu un arī konsultējoties ar juristiem, kuri piedalījās tā izstrādāšanā, nācās secināt, ka likumā vēl ir diezgan daudz kļūdu. Jāatgādina, ka Latvija laikam būs pirmā valsts Eiropā, kas piemēros šāda veida likumu, jo mēs neatradām nevienu tādu precedentu ne Eiropas Savienības dalībvalstīs, ne kandidātvalstīs, un vienīgā zināmā valsts, kas to ir darījusi pagājušā gadsimtā, bija Kolumbija.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalsta tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
V.Balodis. Tā kā mums priekšā vēl ir ļoti liels darbs, lai šo likumprojektu sakārtotu un pieņemtu, es piedāvāju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 25.maiju.
Sēdes vadītājs. Tātad komisijas priekšlikums bija...
V.Balodis. ... 25.maijs.
Sēdes vadītājs. 25.maijs. Deputāts Urbanovičs ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 7.oktobri.
Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms balsosim par tālāko piedāvāto termiņu - par 7.oktobri. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 20, atturas - 33. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam Par 2006.gada pasaules hokeja čempionāta Rīgā organizācijas komitejas parakstīto nodomu protokolu ar Šveices kompāniju IMS Studio 6 par daudzfunkcionāla sporta izklaides centra celtniecības finansēšanas nosacījumiem. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Tāpat ir saņemts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam par Ministru kabineta noteikumiem nr.377 Dabas resursu nodokļa atvieglojumi un atlaižu piemērošanas kārtība uzņēmumiem, kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu. Arī šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, Anna Seile lūdz informēt, ka balsojumā par likumprojekta nr.4241 steidzamību ir kļūdījusies - viņa ir vēlējusies balsot par.
Informēju jūs, ka nākamajā savā sēdē Saeimas Prezidijs acīmredzot lems par ārkārtas sēdes sasaukšanu 30.aprīlī pulksten 15.00, lai izskatītu grozījumus Latvijas Republikas Satversmē trešajā lasījumā.
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Rišards Labanovskis, Aija Barča, Inese Birzniece, Kristiāna Lībane, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Māris Sprindžuks, Aleksandrs Kiršteins, Helmuts Čibulis, Vaira Paegle, Ainārs Šlesers, Jānis Gailis un Juris Dobelis.
Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.
Tūlīt varēsim uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas
pavasara sesijas piektās sēdes
2002.gada 25.aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Deputāti Golubovs, Pliners, Mitrofanovs, Bartaševičs, Klementjevs, Deņisovs un Solovjovs bija uzdevuši jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Latvijas un Baltkrievijas sadarbību.
Ministru prezidenta uzdevumā atbildi sniegs ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Lūdzu! Ir saņemta arī rakstiska atbilde.
I.Bērziņš (ārlietu ministrs).
Jā, tātad par to daļu, kas attiecas uz Ārlietu ministriju, ir atbildēts rakstiski.
Sēdes vadītājs. Papildjautājumu nav.
Vārds papildjautājumam Aleksandram Bartaševičam. Lūdzu!
A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Mūsu jautājuma otrā daļa skāra sociālās drošības līgumu starp Baltkrieviju un Latviju un tā sagatavošanu, bet es šajā rakstiskajā atbildē neredzēju nekādu informāciju attiecībā uz šo jautājumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ministra kungs!
I.Bērziņš. Kā es jau teicu, es esmu rakstiski iesniedzis un atbildējis uz to jautājuma daļu, kas attiecas uz Ārlietu ministriju. Šāda veida līgumus sagatavo nozaru ministrijas, tāpēc šajā gadījumā uz šo daļu droši vien bija nepieciešams atbildēt Požarnova kungam. Es nezinu, vai ir rakstiska atbilde par šo daļu vai nav.
Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.
Vai deputāti ir apmierināti ar Labklājības ministrijas atbildi uz jautājumu Par Latvijas valsts ieguldījumu Pasaules Bankas projektā 1999.- 2001.gadā?
Baldzēna kungs, vai jūs esat apmierināts ar Požarnova kunga rakstisko atbildi? Neesat. Tā kā Požarnova kungs nav ieradies, tad atbilde uz šo jautājumu tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.
Šī sēde ir slēgta.
SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 5.sēde
2002.gada 25.aprīlī
Par darba kārtību
Par likumprojektu Grozījumi Prokuratūras likumā(4366., 4366-a dok., reģ. nr.1241)
Priekšlikums - dep. L.Muciņš
Par likumprojektu Grozījumi Valsts civildienesta likumā(4367., 4367-a dok., reģ. nr.1242)
Priekšlikums - dep. I.Burvis
Par likumprojektu Grozījums likumā Par privatizācijas sertifikātiem (Nav pieņemts)(4370., 4370-a dok., reģ. nr.1243)
Priekšlikums - dep. M.Lujāns
Par likumprojektu Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā(4383., 4383-a dok., reģ. nr.1244)
Par likumprojektu Par 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtiem(4384., 4384-a dok., reģ. nr.1245)
Priekšlikums - dep. I.Burvis
Par likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā(4385., 4385-a dok., reģ. nr.1246)
Priekšlikums - dep. L.Bojārs
Par likumprojektu Grozījumi likumā Par dzīvojamo telpu īri (Nav pieņemts)(4387., 4387-a dok., reģ. nr.1247)
Priekšlikums - dep. J.Sokolovskis
Par darba kārtību
Priekšlikumi - dep. I.Burvis
- dep. A.Seile
Par lēmuma projektu Par a/s Rīgas siltums akcijām (Nav pieņemts)(4379.dok)
Priekšlikumi - dep. I.Burvis
- dep. I.Kalniņš
Lēmuma projekts Par S.Gļazeres apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi(4380. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts Par I.Pinnes apstiprināšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi(4381. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts Par I.Siliņevičas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi(4382. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam Par Pārtikas aprites uzraudzības likuma izpildi (Pieprasījums noraidīts)(4339., 4339-a dok.)
Ziņo - dep. I.Geige
Debates - dep. G.Freimanis
- dep. L.Bojārs
Likumprojekts Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā (2.lasījums) (Steidzams)(4099., 4099-b dok., reģ. nr.1172)
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš
Debates - dep. V.Balodis
- dep. A.Tiesnesis
- dep. J.Bunkšs
- dep. A.Tiesnesis
- dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts Grozījumi Krimināllikumā (3.lasījums)(4369. dok., reģ. nr.677)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Debates - dep. Dz.Kudums
- dep. Dz.Rasnačs
Paziņojumi - dep. I.Burvis
- dep. L.Muciņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs
Debašu turpinājums - dep. L.Muciņš
- dep. J.Ādamsons
- dep. A.Panteļējevs
- dep. L.Bojārs
- dep. I.Burvis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. A.Seiksts
- dep. L.Muciņš
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. A.Panteļējevs
- dep. L.Bojārs
- dep. I.Burvis
- dep. L.Muciņš
- dep. A.Panteļējevs
- dep. J.Ādamsons
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. L.Bojārs
- dep. L.Muciņš
- dep. I.Burvis
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Ādamsons
- dep. L.Muciņš
- dep. J.Ādamsons
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. I.Burvis
- dep. J.Ādamsons
- dep. I.Burvis
- dep. P.Salkazanovs
- dep. L.Muciņš
- dep. J.Ādamsons
Paziņojumi - dep. I.Burvis
- dep. A.Seiksts
- dep. L.Muciņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs
Debašu turpinājums - dep. L.Bojārs
- dep. P.Tabūns
- dep. L.Muciņš
- dep. J.Ādamsons
- dep. L.Bojārs
Par darba kārtību
Lēmuma projekts Par I.Kļaviņas atbrīvošanu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneša amata
Ziņo - dep. L.Muciņš
Lēmuma projekts Par S.Loginas atbrīvošanu no Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata
Ziņo - dep. L.Muciņš
Lēmuma projekts Par I.Dzenes atbrīvošanu no Zemgales apgabaltiesas tiesneša amata
Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts Grozījumi Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumā (3.lasījums)(4392.dok., reģ. nr.1118)
Ziņo - dep. A.Razminovičs
Likumprojekts Grozījumi Alkohola aprites likumā (3.lasījums)(4393.dok., reģ.nr.1090)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Debates - dep. L.Bojārs
- dep. I.Burvis
- dep. P.Apinis
- dep. A.Panteļējevs
- dep. P.Apinis
- dep. H.Soldatjonoka
- dep. Dz.Kudums
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Apinis
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Apinis
- dep. V.Lauskis
- dep. P.Apinis
- dep. V.Lauskis
- dep. P.Apinis
- dep. L.Bojārs
- dep. M.Mitrofanovs
- dep. P.Tabūns
- dep. M.Lujāns
- dep. A.Pantelējevs
- dep. A.Tiesnesis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. Dz.Kudums
- dep. M.Mitrofanovs
- dep. V.Lauskis
- dep. M.Lujāns
- dep. P.Apinis
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. V.Balodis
- dep. A.Panteļējevs
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. P.Apinis
- dep. V.Lauskis
- dep. L.Bojārs
Likumprojekts Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1.lasījums) (Steidzams)(4081., 4388. dok., reģ. nr.1159)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts Par Ikgadējo finansu līgumu 2001.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā (1.lasījums) (Steidzams)(4190, 4343., reģ. nr.1205)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts Par Ikgadējo finansu līgumu 2001.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā (2.lasījums) (4190., 4343. dok., reģ. nr.1205)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu (1.lasījums)(4090., 4344-a dok., reģ. nr.1166)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu (1.lasījums)(4191., 4345. dok., reģ. nr.1206)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts Grozījumi Krimināllikumā (1.lasījums)(4097., 4355.dok., reģ. nr.1170)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Debates - dep. J.Ādamsons
Likumprojekts Grozījumi Likumā par ostām (2.lasījums)(4139., 4363., reģ. nr.1193)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Debates - dep. A.Seile
- dep. G.Freimanis
Likumprojekts Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (1.lasījums) (Steidzams)(4241., 4364. dok., reģ. nr.1218)
Ziņo - dep. V.Balodis
Likumprojekts Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums (1.lasījums)(4100., 4365. dok., reģ. nr.1174)
Ziņo - dep. V.Balodis
Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam A.Bērziņam Par 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta Rīgā organizācijas komitejas parakstīto nodomu protokolu ar Šveices kompāniju IMS Studio 6 par daudzfunkcionālā sporta izklaides centra celtniecības finansējuma nodrošinājumiem
Saeimas deputātu pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram V.Makarovam par noteikumiem nr.377 Dabas resursu nodokļa atvieglojumi un atlaiu piemērošanas kārtība uzņēmumiem, kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu
Par kļūdu balsojumā
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs