Latvijas Republikas 7.Saeimas

pavasara sesijas astoņpadsmitā sēde

2002.gada 13.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Rīt ir 14.jūnijs - diena, kura mūsu tautas vēsturē ir ierakstīta ar melniem burtiem. Šodien es aicinu jūs veltīt klusuma brīdi komunistiskā genocīda upuru piemiņai. (Klusuma brīdis.) Paldies.

Šodien darbu sākam ar likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” izskatīšanas turpināšanu.19.priekšlikums.

Vārds debatēs deputātam Linardam Muciņam. Viņš runās otro reizi.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Minētais priekšlikums, ko mēs sākām apspriest jau iepriekšējā Saeimas sēdē, ir diezgan svarīgs un konceptuāls, un tajā pašā laikā mēs šo jautājumu ar laipnu Iekšlietu ministrijas uzaicinājumu vairākkārt plaši debatējām arī Iekšlietu un aizsardzības komisijas sēdē, un šajā Iekšlietu un aizsardzības komisijas sēdē mēs faktiski vienojāmies spert tikai pussolīti, tas ir, komisija vienojās priekšlikumu atbalstīt tikai daļēji, jo, ja mēs gribam dot plašas operatīvās un pretizlūkošanas darbības tiesības valsts drošības iestādēm, tad tas nav savienojams ar šo iestāžu represīvo funkciju, tas ir, tad tām ir jānoņem šīs izziņas tiesības.

Komisija bija ar mieru spert tikai pussoli. To mēs arī izdarījām un jau Satversmes aizsardzības biroja likumā nobalsojām, ka šim birojam tiek atņemtas šīs tiesības, bet nu man īsti nesaprotamu, bet varbūt kaut kādu tīri praktisku apsvērumu dēļ šis jautājums netika atrisināts attiecībā uz Drošības policiju, kaut gan visi teica: “Jā!”, bet tas notika vēlāk.

Tā ir pareizi! Es esmu konsultējies arī ar augstākajām valsts amatpersonām, kas teica: “Jā, tev ir taisnība, bet to mēs izdarīsim vēlāk!” Tātad es uzskatu, ka šāds “vēlāk” mūsu valstī, man liekas, turpinās jau aptuveni 10 gadus, un šāda situācija, es domāju, arī teorētiski nevar mūs apmierināt.

Mēs varam nobalsot, es uzskatu, šo priekšlikumu, jo ir tikai otrais lasījums. Mēs varam noteikt arī to, ka tas stājas spēkā nākamā gada 1.janvārī. Tikmēr policijā varēs izveidot nepieciešamās struktūrvienības, kuras izmeklēs tieši represīvā ziņā šāda rakstura noziegumus, kuru skaits mūsu valstī nav liels, un tajā pašā laikā tiks nodalīta tātad izziņas un operatīvā darbība. Es stingri aicinu demokrātijas vārdā atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātais prezidij! Augsti godātie deputāti! Tas, ko šeit no tribīnes vēstīja Muciņa kungs par debatēm Aizsardzības un iekšlietu komisijā, ir pilnīga taisnība, jo šis priekšlikums, ko iesniedzis Muciņa kungs, 19.priekšlikums, tiešām ir konceptuāls. Pēc būtības, ja šo priekšlikumu pieņem, tad izziņas tiesības zūd arī Drošības policijai.

Aizsardzības un iekšlietu komisija, debatējot un konsultējoties gan ar Ģenerālprokuratūru, gan ar Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, gan arī ar Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, tomēr nonāca pie slēdziena, ka ir jāiet soli pa solim. Es negribētu te piekrist tam, ka ir sperts pussolītis, jo tomēr ir sperts jau solis uz priekšu šā jautājuma sakārtošanā, un Drošības policijai šobrīd varētu uzticēt to lietu izmeklēšanu, kas ir saistītas ar izlūkošanu un pretizlūkošanu, ar valsts apdraudējumu… Tās būtu konkrētas lietas, ko tai uztic vai nu ģenerālprokurors, vai tās ņem savā pārziņā pati Drošības policija. Tās būtu tikai konkrētas lietas.

Tas, ka nākotnē ir jāizveido Iekšlietu ministrijā šī struktūrvienība, kas strādātu tieši ar šiem apdraudējumiem valsts drošībai, tas ir fakts, bet tam, mūsuprāt, ir nepieciešams laiks.

Tāpēc lūdzu neatbalstīt 19. - Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 6, atturas - 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu.

Dz.Kudums. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Noraidīts ir 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 22. - Muciņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 23. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Nav atbalstīts 24.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 25.priekšlikumam, un tas sasaucas arī ar 26. - Muciņa kunga priekšlikumu, kurš faktiski ir iestrādāts šinī 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Atbalstu neguva 27., 28. un arī 29.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisijā atbalstu neguva arī 30. un 31.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisijā nav guvis atbalstu arī 32. un 33.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Nav atbalstīts arī 34.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. Komisija lūdz atbalstu 35. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Nav guvis atbalstu 36.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Dz.Kudums. 37. un 38.priekšlikums ir guvuši atbalstu 40.- Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā, bet 39. - Muciņa kunga priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt… Atvainojiet, atklājam debates par 39.priekšlikumu.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Faktiski diskusija turpinās par to pašu jautājumu, par ko jau pagājušajā Saeimas sēdē mēs sākām debates. Protams, 19. - deputāta Muciņa, tas ir, mans priekšlikums - bija varbūt pārāk vispārīgs, taču 39.priekšlikumā ir runāts konkrēti. Šis pants runā konkrēti par tiem uzdevumiem, ko veic Drošības policija tieši kā valsts drošības iestāde savā jomā.

Pirmkārt. No juridiskā viedokļa, protams, šajā tik svarīgajā jautājumā jāteic, ka vajadzētu valdībai izstrādāt un atbildīgajai komisijai rosināt valdību izstrādāt (jo atbildīgās komisijas pienākums ir nevis izstrādāt, bet rosināt valdību izstrādāt) speciālu likumu par šo speciālo valsts drošības iestādi. Pagaidām, ar vienu pantu regulējot tādu valstij ļoti nozīmīgu jomu kā Drošības policija, mēs gan dzīvē, gan jurisprudencē saskaramies ar veselu rindu jautājumu.

Mēs aizmirstam, ka pasaulē ļoti jutīgi tiek reaģēts, ja kādās krimināllietās kā liecinieki parādās speciālo dienestu aģenti. Faktiski var teikt tā: ja nāk gaismā, ka kāds liecinieks ir speciālo dienestu aģents, tad, bez šaubām, var droši teikt, ka šā liecinieka liecība, uz kuru varbūt ir būvēta visa krimināllieta un visa šī apsūdzība, tiesā sabruks.

Otrkārt. Dzīve un mūsu pieredze ir pierādījusi, ka mums jāatturas no tādu funkciju piešķiršanas vienās rokās. Tādas funkcijas ir gan operatīvās izlūkošanas darbība, gan represīvā darbība - cilvēku aizturēšana, arestēšana, krimināllietu ierosināšana un sūtīšana uz tiesu. Jūs redzat, ka gan sabiedrība, gan prese ļoti jutīgi uz to reaģē.

Vēlmes darboties ar valsts drošības iestādei neraksturīgām metodēm pirms 16.marta noveda pie tā, ka Drošības policija atkal tika gan presē, gan arī sabiedrībā pamatoti (es uzskatu - juridiski pamatoti) vainota par to, ka viņa nevajadzīgi pārkāpa savas pilnvaras, iejaucās tajā sfērā, par ko faktiski atbild Kārtības policija. Viņai to nevajadzētu darīt. Es esmu izbrīnīts, ka mums ir šāda vēlme atstāt vai turpināt koncentrēt vienas iestādes rokās visas šīs metodes. Tā tas būs līdz brīdim, kad notiks kāds skandāls, un tad mums atvērsies acis. Mēs gribam dot presei, sabiedrībai, tām personām, kas jau tā neuzticas nedz valstij, nedz valdībai, nedz parlamentam... gribam dot tām rokā veselu rindu argumentu, nevis preventīvi novērst... Es domāju, ka pēc desmit gadus ilgas stabilas neatkarības nav mums tā situācija tāda, lai mums būtu jāsaglabā Drošības policijai šīs represīvās tiesības, sakot, ka bez tām mēs nu nekādi nevaram stabilitāti savā valstī saglabāt.

Es tomēr aicinu deputātus... Es saprotu, ka jūs varbūt esat jau savu lēmumu pieņēmuši, tomēr es neapstājoties (es pasvītroju - neapstājoties!) turpināšu no šīs tribīnes runāt par šo stāvokli. Es uzskatu, ka labāk runāt par to juridiski teorētiskā līmenī, nevis runāt par to sakarā ar kaut kādu skandālu, kaut kādu aizmugurisku manevru... teiksim, runāt par kaut kādu iestāžu vadītāju nomaiņu, kad atkal kaut kas nebūs izdarīts attiecīgajā līmenī. Es uzskatu, ka tad tā ir ugunsgrēka dzēšana un skriešana pakaļ aizejošam vilcienam. Tā nav tiesiskai valstij raksturīga darbība. Šis ir tikai otrais lasījums. Es atkārtoju - šis ir tikai otrais lasījums! Mēs trešajā lasījumā varam risināt to jautājumu, varam runāt par kaut kādas speciālas kategorijas lietām, kas tur paliek vai nepaliek, varam prasīt no Iekšlietu ministrijas, lai viņa policijā izveido trīs četru cilvēku vienību, kas nodarbosies ar izmeklēšanu, tā, kā tas notiek demokrātiskās valstīs, konkrēti - Vācijā, ar kuras pieredzi es esmu pietiekami plaši un precīzi iepazinies. Es aicinu tā darīt arī Nacionālās drošības komisiju, kura tik ļoti uztur spēkā šo ideju.

Un tāpēc es jūs aicinu otrajā lasījumā atbalstīt manu - 39.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Mēs noraidījām 19.priekšlikumu, kurš faktiski liedza arī Drošības policijai izziņas tiesības. Tātad konceptuāli mēs esam nonākuši pie slēdziena, ka Drošības policijai izziņas tiesības ir nepieciešamas.

Par skandāliem. Protams, tie var būt, bet tikai ne profesionālā darba sakarā!

Muciņa kungs jau nupat pieminēja demokrātiskās valstis, atsaucās uz tām. Kā jūs zināt, tad Amerikas Savienotajās Valstīs ir vesela ministrija izveidota speciāli drošības jomā, un viņiem būs gan izziņas tiesības, gan visas pārējās.

Tas ir ļoti nopietns jautājums - terorisms un citi apdraudējumi visai demokrātiskajai sabiedrībai - , un ir jāatrod metodes, kā pret šiem apdraudējumiem cīnīties. Tā ka šobrīd es lūdzu neatbalstīt 39. - Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 6, atturas - 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 40. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 41.priekšlikums ir daļēji atbalstīts 42. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 43.priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 44.priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. 44.priekšlikums tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Ā, tiek atbalstīts! Es atvainojos, 45.priekšlikums guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 46. - Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums - guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Tika atbalstīts arī 47.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 48. - Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums - un arī 49.priekšlikums ir iestrādāti 50. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 51. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Kā arī 52. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 53. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 54., 55. un 56.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 57. un 58.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī 59.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 60.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 61., 62., 63., 64., 65., 66. un 67.priekšlikums ir daļēji atbalstīti jau iepriekš atbalstītajā 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstu likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. 18.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 18.jūnijs. Paldies.

Tagad ir jāizskata iespējamie grozījumi Prezidija sagatavotajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

“Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas un likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”, kurš ir darba kārtības 20.jautājums, iekļaut izskatīšanai pēc darba kārtības 21.jautājuma - likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”)

Lūdzu, Aleksandr Kirštein! Kiršteina kungs pirmais tika pieteicies. Atvainojiet, Dobeļa kungs!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Mani vienkārši pārsteidz tā bezkaunība, ar kādu sesijas nobeigumā tiek “bīdīti” daži līgumi. Mēs līgumu ar Svēto Krēslu nevarējām šeit izskatīt tikai tāpēc, ka pārējo konfesiju pārstāvji uztraucas par iespējamo diskrimināciju, jo līgums ar Svēto Krēslu ir starptautisks līgums.

Tagad mēs redzam, ka komisija ir sagatavojusi papīrīti, kurā ir tikai divi teikumi ar vārdiem: ... “ir tiesības” un “var noslēgt”. Ja mēs salīdzinām šos abus līgumus, tad redzam, ka šajā starptautiskajā līgumā ir 33 panti, kuros ir uzskaitīti valsts pienākumi pret vienas konfesijas administrāciju. Turpretī šajā nav nekā. Vai starptautiskajā līgumā ierakstītie vārdi “garantē”, “piedalās” un “finansē” ir līdzvērtīgi šim izstrādātajam komisijas dokumentam, kurā ir teikts: “var noslēgt” vai “ir tiesības”?

Līdz ar to mēs nekādā gadījumā šeit nevaram izdarīt divas lietas: mēs nevaram izskatīt kā steidzamu šo likumprojektu, un mēs nekādā gadījumā nevaram to izskatīt pēc līguma ar Svēto Krēslu. Paldies.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāts Antons Seiksts runās “par”. (Starpsauciens: “Nevajag!”)

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kolēģis Kiršteins ir apmaldījies trijās priedēs. Komisija neko nav sagatavojusi, komisija ne uz ko arī neaicina. Ir divi valdības projekti. Pagājušā sēde pierādīja lietu pareizo secību. Ja netiek atbalstīts starptautiskais līgums, tad nav arī nekāda pamata runāt par grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā.

Komisija pastāv uz savu un lūdz balsot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - mainīt vietām darba kārtības 20. un 21.jautājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 9, atturas - 29.

Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Desmit deputāti lūdz izdarīt izmaiņas un likumprojektu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” izskatīt pēc darba kārtības 23.punkta. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus deputātu pieprasījumus un jautājumus.

Desmit deputāti ir iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim par prasību summām Latvijas valsts tiesvedībā ar “Lattelekom” ārvalstu investoru a/s Tilts Communications. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Pieci deputāti ir iesnieguši jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam “Par SIA NCC Industry Latvia ražotā betona kaitīgumu. Jautājumu nododam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Makarovam.

Tāpat pieci deputāti ir iesnieguši jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram V.Makarovam par Vaivaru sabiedriskā centra veidošanu kāpu zonā. Arī šis jautājums tiek nodots ministram Makarova kungam.

Tāpat deputāti ir iesnieguši jautājumu īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam par Vaivaru sabiedriskā centra veidošanu kāpu zonā. Arī šo jautājumu nododam adresātam.

LSDSP frakcijas deputāti, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz atlikt ierosinātā lēmuma projekta “Par 2006.gada pasaules čempionāta Rīgā organizācijas komitejas parakstītā nodomu protokola par Šveices kompāniju IMS Studio 6 atskaites ziņojumu daudzfunkcionāla sporta izklaides centra celtniecības finansēšanas nosacījumiem uz Latvijas valsts budžetu izvērtēšanas izveidošanu” izskatīšanu. Par minētā lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā deputātu grupa informēs papildus. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas deputāta Jāņa Lāčplēša iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 13.jūnijā. Ir priekšlikums šo iesniegumu iekļaut pēc darba kārtības 10.jautājuma. Vai ir iebildumi? Nav.

Izskatīsim sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Salkazanova, Baldzēna, Labanovska, Lejas un Burvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” runās deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Ieviešot grozījumus pievienotās vērtības nodoklī, mēs iepriekšējā gadā izdarījām vienu pozitīvu lietu, tas ir, siltajam, aukstajam ūdenim un vēl dažiem komunālajiem pakalpojumiem samazinājām pievienotās vērtības nodokļa maksājumu no 18% uz 9 procentiem. Nenoliedzami, tas ir pozitīvi, taču Latvijas Pašvaldību savienības kongresa rezolūcijā ir izteikts viedoklis, ka tas ir nepietiekami, jo attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli siltumam šis nodoklis ir saglabājies 18 procentu apmērā.

Aicinu atbalstīt pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu arī siltumam, jo tas ir viens no lielākajiem maksājumiem, ko veic liela daļa maznodrošināto iedzīvotāju, tāpēc, samazinot šo nodokli, nenoliedzami, viņu maksājumi būtu mazāki. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 1, atturas - 48. Likumprojekts netiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ventspils brīvostas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Imants Burvis vēlas runāt “par” vai “pret”? “Pret”.

Lūdzu! Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Labrīt! Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Es mēģināšu jums atgādināt, cik ilgi pie mums vilkās šīs brīvās ekonomiskās zonas izveidošanas process.

Tas, ka šis process ritēja ļoti ilgi un ļoti grūti, bija par iemeslu tam, ka šīs brīvās ekonomiskās zonas būtībā tikai pirms diviem gadiem sāka funkcionēt tā, kā tas bija iedomāts.

Šobrīd, kad tiek atkal mainīta likumdošana attiecībā uz šo brīvo ekonomisko zonu iespējām, es atgādināšu to, ka nestabila likumdošana traucē to saimniecisko darbību. Šajā gadījumā runa ir par Latvijas kā tranzīta valsts iespējām. Knapi pāris gadu visu triju brīvostu un Rēzeknes brīvās ekonomiskās zonas cilvēki ir sākuši gūt pirmos panākumus. Tām ir pieslēgušies ārzemju ražotāji, veidojot savus terminālus.

Ja mēs šodien atkal sāksim kustināt jautājumu par pievienotās vērtības nodokli, kā tas šeit ir ieplānots, tad tas viennozīmīgi nozīmē to, ka mēs aizbaidīsim cilvēkus no malas, kuri tur šobrīd vēl tikai nāk iekšā, un likvidēsim šo ostu un zonu sekmīgu darbību. Tādā gadījumā, ja jūs šodien pieņemat lēmumu virzīt šos trīs likumprojektus uz komisiju, tad varbūt arī skaidri pasakiet, ka tie ir likumprojekti par brīvo ekonomisko zonu likvidēšanu Latvijā, jo, ja jūs atstājat brīvās ekonomiskās zonas, bet nomaināt atkal nodokļu politiku un veidojat nestabilu vidi šajās brīvajās ekonomiskajās zonās, tas nozīmē, ka jūs aizbaidāt visus investorus, un tad jūs nepanāksiet nekādu pozitīvu risinājumu Latvijas ekonomikai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt deputāts Vents Balodis… Nevēlas!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es gribētu, lai šo likumprojektu kā atbildīgajai komisijai nodotu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums par atbildīgās komisijas maiņu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 14, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Rīgas brīvostas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” runās deputāts Imants Burvis.

Lūdzu, Burvja kungs!…

Ir priekšlikums mainīt atbildīgo komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Rīgas brīvostas likumā” nodošanu komisijām, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 12, atturas - 5. Likumprojekts ir nodots komisijām, par atbildīgo nosakot Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Imants Burvis vēlas runāt “pret”? “Par” runāt neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 14. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Salkazanova, Lejas, Labanovska, Baldzēna un Burvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” runās deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Apspriežot šāgada budžetu, pagājušajā gadā tika skatīta arī nodokļu grozījumu pakete, to skaitā uzņēmumu ienākuma nodokļa grozījums, kas skāra šā nodokļa atlaides tiem uzņēmumiem, kuros ir nodarbināti invalīdi. Tātad šajos uzņēmumos uzņēmuma ienākuma nodoklis tiek samazināts, tāpat kā tas ir noteikts arī jau spēkā esošajā likumā attiecībā uz uzņēmumiem, kas nodarbina notiesātos.

Šāds grozījums, ko bija iesniedzis Leons Bojārs, tīri redakcionāli toreiz nebija precīzs. Šobrīd šī redakcija ir precizēta. Nenoliedzami, invalīdu nodarbinātības jautājums lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir saistīts ar to, ka uzņēmējiem, kuri nodarbina invalīdus savā uzņēmumā, šis nodokļu atlaides procents dažādās valstīs ir dažāds, atkarībā no tā, cik invalīdu ir nodarbināti... Tātad šie uzņēmēji saņem nodokļu atlaides uzņēmuma ienākuma nodokļa vai kāda cita nodokļa veidā.

Nenoliedzami, šāda norma būtu jāievieš arī Latvijā, lai invalīdi nebūtu apdalīti - lai viņi nebūtu nošķirti no iespējas piedalīties sabiedriski lietderīgā darbā, veicot attiecīgus darbus, bet savukārt uzņēmējiem būtu motivācija veidot šādas uzņēmējsabiedrības, kurās ir iesaistīti darbā invalīdi.

Nenoliedzami, šāds grozījums ir vajadzīgs, un tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt šā grozījuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 1, atturas - 49. Likumprojekts netiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Repatriācijas likums”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par likuma “Par pašvaldībām” atbilstību Satversmei”, ko iesnieguši desmit “Latvijas ceļa” frakcijas deputāti.

Vai ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā?

Iebildumu nav. Tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Nākamais ir deputāta Jāņa Lāčplēša iesniegums par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 13.jūnijā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 3. Iesniegums akceptēts.

Nākamais ir deputātes Kristiānas Lībanes iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 12. un 13.jūnijā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums ir piešķirts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Irinas Beitānes apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas iesniegumu: saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 60.pantu apstiprināt Irinu Beitāni par Preiļu rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

1999.gada 16.jūnijā Saeima apstiprināja Irinu Beitāni par Preiļu rajona tiesas tiesnesi uz trim gadiem, un tagad šis termiņš ir pagājis. Mēs komisijā saņēmām pozitīvu atsauksmi, raksturojumu, visus nepieciešamos dokumentus, un komisija balsojot vienbalsīgi atbalstīja šo lēmuma projektu - apstiprināt Irinu Beitāni par Preiļu rajona tiesas tiesnesi.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Irinas Beitānes apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu “Par Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Arņa Kalniņa, Valda Lauska, Oskara Grīga, Jāņa Čevera, Helēnas Soldatjonokas, Aijas Barčas, Leona Bojāra, Osvalda Zvejsalnieka un Violas Lāzo pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam “Par likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” izpildi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja minēto deputātu pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam “Par likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” izpildi” un atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu Pieprasījumu komisija ierosināja šo pieprasījumu pārveidot par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienītie kolēģi! Tad, kad presē pirmo reizi parādījās informācija par to, ka Kalsnavas spirta rūpnīcā strādājošais “Rīga Bestsprit” negrib maksāt akcīzes nodokli par importēto spirtu un tanī pašā laikā negrib arī norēķināties ar zemniekiem par piegādātajiem graudiem, man ir pat grūti pateikt, kāds sašutums mani pārņēma, jo likās, ka tā ir pati lielākā nekaunība, kāda vien var būt.

Tajā pašā laikā šogad, skatoties I ceturkšņa statistikas pārskatus un redzot, ka “Rīgas balzams” pirmajā ceturksnī ir importējis ārkārtīgi lielu daudzumu spirta, par to nemaksājot akcīzes nodokli, un nav arī to eksportējis, radās jautājums: nu kā tad tā var būt? Tad, kad Valsts prezidente atdeva atpakaļ likumu par alkohola apriti, mēs uz savu frakciju uzaicinājām gan “Latvijas balzama” vadītāju, gan Akcīzēto preču pārvaldes speciālistu, un tad noskaidrojās, ka tas viss ir normāli un ka tas ir paredzēts likumdošanā. Tātad likums “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” paredz tādu kārtību, ka visas darbības ar spirtu notiek akcīzes preču noliktavās - tātad visas ražotnes ir noformētas kā akcīzes preču noliktavas.

Tālāk, pārvietojot importēto spirtu uz akcīzes preču noliktavu, tiek aprēķināts akcīzes nodoklis, un šinī gadījumā tas ir 550 latu par 100 dekalitriem vai, pareizāk sakot, par 100 litriem, bet šo nodokli nemaksā tik ilgi, kamēr nav zināms, kur tas spirts tālāk tiek novirzīts.

Un ir trīs gadījumi. Tātad divos gadījumos netiek maksāts aprēķinātais akcīzes nodoklis un tikai vienā gadījumā par to valsts saņem akcīzes nodokli. Tātad, ja importētais spirts tiek pārvests tālāk uz citu akcīzes preču noliktavu vai tiek eksportēts no valsts, no Latvijas muitas teritorijas, tad aprēķināto akcīzes preču nodokli nemaksā, un tikai vienā gadījumā, ja tas nonāk brīvā apgrozījumā republikas teritorijā, pērkot akcīzes marku, tiek samaksāts šis nodoklis.

Un tāpēc arī tapa mūsu pieprasījums, jo mums likās, ka te izpaužas diferencēta pieeja: attiecībā uz “Rīgas Balzamu” tas tiek ievērots stingri, bet attiecībā uz Kalsnavu, pareizāk sakot, uz “Rīga bestsprit”, tiek piemērota cita kārtība. Tomēr tad, kad uz Pieprasījumu komisiju atnāca Sončika kungs, mēs konstatējām, ka viņš principā jau saprot, ka ir rīkojies nepareizi, vienīgi kaut kas viņu kavē to atzīt - atzīt to, ka šis uzrēķins ir bijis nepamatots. Par to liecina arī viņa un Andrejevas kundzes sagatavotā atbilde. Es to citēšu: “Ņemot vērā, ka SIA “Rīga Bestsprit” pārvietoja jēlspirtu uz akcīzes preču noliktavu, tad ar Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālās iestādes 2001.gada 12.jūlija lēmumu nr.775 “Par muitas parādu” aprēķinātajam akcīzes nodoklim (1 miljons 958 tūkstoši 913,51 lats) var tikt piemērota akcīzes nodokļa atliktā maksāšanas kārtība un līdz ar to šī summa ir izslēdzama no aprēķinātā muitas parāda.” Un tikai Bērziņa kunga - finansu ministra - rezolūcija Andrejevai, ka viņš tam nepiekrīt - situācija, manuprāt, ir skaidra - un kurā viņš ir lūdzis veikt neatliekamu parāda piedziņu, apturēja šo ierēdņu patiesās un pamatotās darbības. Un te nu mēs redzam, ka Bērziņa kungs pats ir pārkāpis likumu un piespiedis to darīt arī Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem.

Tālāk par argumentiem, kurus mēs dzirdējām Pieprasījumu komisijā. Pirmām kārtām Sončika kungs mēģināja iegalvot, ka tad, ja “Rīga Bestsprit” nesamaksā akcīzes nodokli par spirtu, republikas teritorijā nokļūst ārkārtīgi liels daudzums alkohola, par kuru nav samaksāts akcīzes nodoklis, taču, kā es jau teicu, akcīzes nodokli republikas teritorijā maksā ar akcīzes marku palīdzību, iepērkot akcīzes markas. Tātad, ja Sončika kungs apgalvo, ka republikā ir nonācis liels daudzums alkohola, tad tas nozīmē, ka šīs rūpnīcas, kuras alkoholu ir laidušas apritē mūsu republikā, nav pirkušas akcīzes nodokļa markas, un šādā gadījumā akcīzes nodoklis būtu jāpiedzen no šīm rūpnīcām. Un par to nebūt nav atbildīga Kalsnavas spirta rūpnīca, ja kāda cita rūpnīca nav samaksājusi attiecīgo nodokli.

Tālāk. Valsts ieņēmumu dienests nevarot izsekot līdzi spirta kustībai. Manuprāt, tā ir tīra atzīšanas bezspēcībā vai arī nekompetencē, jo man liekas tā: kas gan varētu būtu vieglāk kā rūpnīcā saskaitīt iepirktās izejvielas, no tām iegūto spirtu, importēto spirtu, realizēto spirtu un salīdzināt atlikumus. Un tad varētu redzēt, vai kaut kas ir pazudis vai nav. To var izdarīt ar audita palīdzību, bet taisni šajā gadījumā ir kāda ļoti interesanta detaļa - Valsts ieņēmumu dienests neparko negrib veikt šo auditu. Un tas acīmredzot ir tikai tādēļ, ka tas saprot: tur neko neatklās! Un līdz ar to šis arguments, ka, lūk, nav skaidrības, kur ir palicis spirts, tiktu noņemts.

Likumā pastāv arī tāds jēdziens kā nodrošinājums, un šis nodrošinājums ir paredzēts, gan pērkot akcīzes markas, lai tās kaut kur nepazustu, gan arī attiecībā uz to termiņu, kamēr importētais spirts atrodas akcīzes preču noliktavā un nav tālāk realizēts. Un jāteic, ka šis nodrošinājums beidz veikt savu funkciju tad, kad notiek kāda no darbībām - tātad, spirts tiek vai nu eksportēts, vai nodots citai akcīzes preču noliktavai, vai laists vietējā apgrozījumā. Taču pats interesantākais ir tas, ka “Rīga Bestsprit” nepietiekamais nodrošinājums parādās tikai pēc tam, kad viss šis spirts jau ir pārstrādāts un nodots uz citām akcīzes preču noliktavām, - tātad tad, kad tam visam vairs nav nekādas jēgas. Un šobrīd tas ir it kā viens no lielākajiem argumentiem.

Ja tur arī kādi pārkāpumi ir bijuši - es, protams, nevaru apgalvot, ka tur viss ir bez jebkādiem pārkāpumiem dokumentācijas noformēšanā un ka pienākas kāds uzrēķins - , tad, manā skatījumā, šim uzrēķinam ir jābūt samērīgam, jo, piemēram, pašreiz uzliktais uzrēķins 2,3 miljonu latu vērtībā ir līdzvērtīgs šā uzņēmuma 20 gadu peļņai. 20 gadu peļņai! Un tas nozīmē tikai vienu - to, ka, uzliekot šādu uzrēķinu, ir viens mērķis - likvidēt šo ražotni kā tādu. Un tādēļ jāteic, ka šīs ražotnes likvidēšana varbūt netraucēs pārējiem spirta ražotājiem izgatavot alkoholiskos dzērienus, bet tā, neapšaubāmi, traucēs Madonas rajona Kalsnavas pagastam - tur samazināsies darba vietu skaits, tās zudīs, gan arī veselai rindai zemnieku šajā apvidū zudīs motivācija apstrādāt zemi, un tad jau tā plašie “kokvilnas lauki” (pēdiņās), protams, var palielināties vēl vairāk, nekā to bija līdz šim.

Interesanti ir arī tas, ka parādās šie mēģinājumi argumentos novērst uzmanību no būtiskā uz nebūtisko… Tātad būtiskais ir jautājums par to, vai spirts ir aizgājis šos trīs ceļus un tādējādi vai šis nodoklis ir jāmaksā, bet tā vietā mēs dzirdam ziņas gan par to, ka šis “Rīga Bestsprit” vadītājs kādreiz ir bijis tiesāts par to, ka esot konti, gan arī par to, ka nav maksājis par piegādātajām izejvielām un tā tālāk, un tā joprojām. Tātad runāts tiek par visu ko, tikai ne par būtisko.

Un vēl ir arguments par to, ka, lūk, tiesa izspriedīšot, kam ir taisnība un kam - nav, bet tiesā jau griežas tas, kurš, manuprāt, pamatoti uzskata, ka uzrēķins ir uzlikts nepamatoti. Neskatoties uz to, vai tas ir kāds cilvēks vai iestāde, kam uzliek nepamatotus uzrēķinus, neraugoties uz to, vai viņi griežas tiesā vai ne, Valsts ieņēmumu dienestam un ierēdņiem likums ir jāpilda neatkarīgi no tā visa.

Un vēl ir kāds ļoti interesants arguments, ka, lūk, Kalsnavas spirta rūpnīcas darbība jau neesot pārtraukta, kaut gan Valsts ieņēmumu dienests ir nobloķējis tās kontus un arī pateicis, ka par izejvielu piegādāšanu rūpnīca nevarēs samaksāt. Tas liekas pilnīgi neloģisks arguments, jo zemnieki jau vairs nav tik “neaptēsti”, ka piegādās savus graudus, zinot, ka par tiem neviens nevarēs samaksāt, jo konti ir bloķēti.

Un beidzot kā savu argumentāciju es gribētu teikt tā: labi jau ir, ka Pieprasījumu komisija ir pārveidojusi šo pieprasījumu par jautājumu, bet mūsu pārliecība tomēr ir tāda, ka tad, ja mēs nenobalsosim šodien par šo pieprasījumu, mēs tā arī nenoskaidrosim, kā interesēs finansu ministrs izdeva rezolūciju neievērot likumu, un līdz ar to mēs nenovērsīsim šādus gadījumus arī turpmāk. Tas, manuprāt, šobrīd ir pats svarīgākais!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Jautājums, kurš ir saistīts ar “Bestsprit” darbību, ar piecām cisternām jēlspirta, kas ienāca Latvijā, katrā ziņā ir sacēlis ļoti lielu ažiotāžu arī zemnieku vidū, jo, nenoliedzami, zemniekiem ir grūti prognozēt, kas notiks ar uzņēmumu un kas paņems to produkciju, ko viņi saražo.

Gribētos tomēr teikt, ka, manuprāt, liela daļa šo jautājumu noteikti ir saistīti ar to, kāda ir mūsu likumdošana. Likumdošanas nepilnības ir radījušas priekšnosacījumus šīm darbībām. Var būt, ka šīs piecas cisternas ir tikai pats lielākais apjoms, kas šāda veida shēmās parādījies. Iespējams, ka šādas shēmas tiek izmantotas jau vairākus gadus. Reāli akcīzes nodoklis netiek iekasēts, un tādēļ mums ir šī akcīzes nodokļa problēma saistībā ar Valsts autoceļu fonda naudu.

Es negribētu piekrist, ka šis jautājums iziet ārpus kontroles. Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kuru es vadu un kuras darbība attiecas uz kontrabandas jautājumiem, mēs šo jautājumu izskatījām, bet galīgā atbilde vēl netika sniegta. Es domāju, ka nākampirmdien mēs turpināsim jautājuma izskatīšanu. Taču katrā ziņā jāteic, ka šīs darbības ir saistītas ar tām likumdošanas nepilnībām, kas šodien ir gan likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”, gan arī Alkohola aprites likumā un kas pieļauj šādu darbību iespēju. Likumdošanas nepilnību dēļ var pielietot atšķirīgas procedūras. Vienā gadījumā tas tiek definēts kā denaturēts spirts, otrā gadījumā - kā jēlspirts, kaut gan klasifikatorā vispār reāli neeksistē šāda pozīcija.

Lai arī kāds šodien būtu balsojums, var teikt, ka jautājums ir nenoliedzami saistīts ar likumu grozījumiem, pie kuriem šodien strādā arī Finansu ministrija. Jo, redzot jautājumu virzību tiesās, rodas juridiskais precedents. Redzam, kādā veidā ir jāmaina likumdošana, lai šādas lietas vairs neatkārtotos.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai deputāts Geige vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam “Par likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” izpildi”. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 27, atturas - 25. Pieprasījums noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību akciju sabiedrības Tilts Communications tiesvedības procesā pret Latvijas valsti”. Otrais lasījums.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā - deputāts Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka tagad ir otrais lasījums. Pirmajā lasījumā jūs jau konceptuāli nobalsojāt par četriem punktiem šinī lēmuma projektā. Pēc pirmā lasījuma ir iesniegti vēl veseli pieci priekšlikumi.

Lēmuma projekta 1.punkts paliek nemainīts.

Lēmuma projekta 2.punktu deputāts Baldzēns ierosina papildināt ar šādu tekstu: “Iesniegt komisijai līgumu, ko valdība noslēgusi ar advokātiem par pakalpojumiem tiesvedības procesā. Nozīmēt starptautisku juridisku auditu par tiesvedības izmaksu atbilstību rezultātiem.” Komisija izvērtēja šo priekšlikumu un to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu norādīt uz to, ka mums jau ir diezgan nelāga šī prakse un šī vēsture, lai mēs būtu ļoti piesardzīgi ar slepenību tajos jautājumos, kas skar Tilts Communications un juristu pakalpojumus.

Es mazliet atgādināšu šo vēsturi, lai parādītu to, ka mūsu satraukumam ir ne tikai neatkarīgu ekspertu pamatojums un ka tā ir ne tikai publiska godīgas, demokrātiskas sabiedrības prasība, bet ka arī vēstures annāles liecina par to, ka mums jābūt ļoti piesardzīgiem un uzmanīgiem.

1992.gadā, slēdzot līgumu ar advokātu firmu “Carroll, Burdick&McDonough”, kura vēlāk sagatavoja un slēdza šo “jumta” līgumu un piesaistīja investoru, sākotnējais honorārs bija 3 miljoni ASV dolāru jeb 1,85% no investīciju summas. Tā tas bija 1992.gada jūnijā. Bet jau 1993.gada novembrī, tad, kad konkurss praktiski jau bija beidzies un investors praktiski jau bija izvēlēts, šī summa strauji pieauga - no 3 miljoniem tā pieauga līdz 15 miljoniem ASV dolāru. Jānorāda arī uz to, ka “Carroll, Burdick&McDonough” praktiski ir saistīti ar šobrīd esošo advokātu firmu “Lejiņš, Torgāns un Vonsovičs”, jo lielākā daļa vadošo juristu arī toreiz bija šajā firmā. Tāpēc ir jautājums ne tikai par Ministru kabineta un privatizācijas ekspertu tādu izvēli (šajā gadījumā ir runa par juristiem), bet arī par to, kas tad šeit toreiz notika un kas arī tagad notiek. Jo praktiski tie paši juristi no Latvijas puses apkalpo šo procesu un iesniedz arī britu advokātiem, viņu pusei, visu informāciju no šīs puses, kas ir Latvijas valsts, kopā ar Ministru kabinetu.

Un šajā sakarā ir jānorāda uz vēl vienu lietu. Šis summas pieaugums - no 3 miljoniem līdz 15 miljoniem ASV dolāru - nozīmē tikai to, ka katru gadu līguma slēgšanas gadadienā tika izmaksāti 25%. Pārtrauca šo honorāru izmaksu tad, kad Latvijas puse vairs nevarēja “jumta” līgumu vienpusējā kārtā grozīt. Tas bija 1997.gada sākumā. Un tad sākās visas šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kuras vairāk vai mazāk saskanēja ar Ministru kabineta ekspertu viedokļiem, taču tad jau vairs neko šajā “jumta” līgumā nopietni grozīt nevarēja. Lai tā nebūtu tikai kaut kāda opozīcijas runāšana, es atgādināšu arī to, kas laikrakstā “Diena” bija rakstīts 2000.gada 9.septembrī. Tur ir tieši Nagļa kunga, Privatizācijas aģentūras toreizējā vadītāja, izteikums, ka Tilts Communications sarunās ar Privatizācijas aģentūru norādīts, ka, ja tiks mainīti līguma noteikumi, tad būs jāatmaksā daļa no šiem 15 miljoniem ASV dolāru. Tātad, kolēģi, praktiski tiek norādīts, ka šajos honorāru miljonos, ir arī zināma kukuļnauda. Un to Naglis publiski saka presē! Vēl 1999.gadā Naglis atzīst, ka Tilts Communications sakarā ar izmaiņām līgumā un monopoltiesību laušanu vaicājis: “Par ko tika maksāti šie 15 miljoni ASV dolāru?” Un tieši tāpēc, ka ir šāda situācija, kad mēs vēsturē redzam pietiekami daudz nepatīkamu lietu, ka mēs redzam, ka praktiski ar citu juridisko biroju, bet ar tiem pašiem advokātiem ir saistīti tie cilvēki, un viņu honorāru maksas mums nav zināmas (un atsevišķi valdības pārstāvji izsakās, ka nav arī jāzina šie advokātu izmaksu jautājumi), mēs gribam redzēt vismaz šo līgumu. To grib redzēt vismaz tie deputāti, kuriem ir šī pielaide valsts noslēpumiem. Mēs tad varētu izvērtēt, kā ir pārstāvētas valsts intereses.

Latvijas valsts ik mēnesi šiem advokātiem ieskaitot zināmu summu. Britu advokātiem summa, kā tas ir neoficiāli minēts, ir šie 360 lati stundā plus dažādas komandējumu izmaksas, dienas naudas, un tā tālāk. Tātad viņiem ir 360 latu stundā, tas ir zināms, bet par Latvijas advokātu pusi nekas nav zināms, un tas rada zināmu tādu sajūtu, ka tur kaut kas īsti kārtībā nav. Un, lai šo sajūtu varētu kliedēt, nebūtu nekā labāka, kā atbalstīt Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu un tomēr dot parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātiem, kuriem ir pielaide pie šādiem valsts noslēpumiem, iespēju iepazīties ar šo līgumu...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt!

E.Baldzēns. ... kādu valdība ir noslēgusi. Tā būtu pietiekami normāla prasība, un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt to, lai šī korupcijas ēna neklātos pār jaunajām attiecībām starp Ministru kabinetu un juristiem, kas apkalpo šo tiesvedības procesu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Imants Burvis.

I.Burvis. Cienījamie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisija izskatīja šos apsvērumus. Būtībā šis priekšlikums daļēji jau ir iekļauts esošajā redakcijā, jo Baldzēna kunga priekšlikuma pirmais teikums faktiski sašaurina šo informāciju, kuru komisija pieprasa - un kuru, ja jūs atbalstīsiet komisijas ierosināto redakciju, parlaments pieprasīs - plašākā nozīmē.

Otrais teikums ir par starptautisko juridisko auditu. Pie kā tas noved? Ja klients (šinī gadījumā Latvijas valsts ir klients) neuzticas savam advokātam, viņam ir visas tiesības no tā atteikties. Taču veikt vēl diezgan dārgu auditu jeb izmeklēšanu jautājumā par juridisko pakalpojumu sniegšanu - tas šinī gadījumā nebūtu pārāk saprātīgi. Tāpēc komisija, daļēji atbalstot visus šos viedokļus, ko izteica Baldzēna kungs, neiekļāva šo labojumu.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Baldzēna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 7, atturas - 61. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

I.Burvis. Paldies.

2.priekšlikums arī ir par 2.pantu. Ņemot vērā to, ka mēs, gatavojoties pirmajam lasījumam, bijām iekļāvuši termiņu 10.jūnijs un šobrīd ir jau 13.jūnijs, komisija pieņēma lēmumu mainīt datumu - noteikt par termiņu 17.jūniju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Burvis. 3.priekšlikums - papildināt lēmuma projektu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā: “Publicēt informāciju un dokumentus par Latvijas valsts un “Lattelekom” akcionāra, konsorcija Tilts Communications īpašnieka “Sonera” mierizlīguma procesa norisi.” Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns vēlas debatēt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Jūs neatbalstījāt iepriekšējo Sociāldemokrātu savienības piedāvāto priekšlikumu, kurš bija iesniegts tāpēc, ka mums nepieciešams tomēr zināt, uz kādiem noteikumiem valdība slēdz līgumus ar Latvijas puses advokātiem, un līdz ar to zināt arī par apmaksu, lai novērstu jebkuras šaubas un bažas par to, ka zināma naudas summa varētu aiziet citiem mērķiem, jo tā ir nodokļu maksātāju nauda. Protams, tādā gadījumā mums ir noteikti jāatbalsta Sociāldemokrātu savienības priekšlikums. Jāatbalsta deputāta Baldzēna priekšlikums viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka Tilts Communications pārstāvji jau ir publicējuši šo informāciju un šī informācija ir pilnīgi atšķirīga no tās, ko savulaik dažādas valsts amatpersonas, Ministru kabineta locekļi ir neoficiālā veidā darījuši zināmu presei, sabiedrībai un tādējādi nodevuši atklātībai.

Tātad, kolēģi, lai mēs novērstu šīs domstarpības, kas skar prasības un pretprasības summas (kopējā summa atšķiras par apmēram 850 miljoniem ASV dolāru), un kaut kādā mērā ieviestu skaidrību, mums vajadzētu atbalstīt šīs informācijas un šo dokumentu publicēšanu, kas izskaidrotu šo situāciju. Ja mēs salīdzinām “Sonera” puses prasību… viņa apgalvo, ka viņa esot Amerikas Savienoto Valstu Vērtspapīru tirgus komisijai iesniegusi dokumentus par 87,6 miljoniem latu, tāda esot viņas prasība. Tie tātad ir apmēram 143 miljoni ASV dolāru. Savukārt presē tika vairākkārt minēti 380 miljoni ASV dolāru. Tātad starpība ir 237 miljoni ASV dolāru. Es domāju, ka šī starpība būtu tomēr jāpaskaidro, un to varētu paskaidrot tikai ar šiem dokumentiem, lai nebūtu nekādas šaubu ēnas par to, ka varbūt trešajā gadu tūkstotī Latvijā ir sākusies pati lielākā afēra. Lai mums būtu skaidrība un pārliecība par to, ka Ministru kabinetā viss ir kārtībā.

Nākamais, ko es gribētu uzsvērt. Savulaik presē tika publicēta neoficiāla informācija, kurā bija runāts par 350-400 miljoniem ASV dolāru, kas esot Latvijas Republikas prasība pret Tilts Communications. Atbilstoši tai informācijai, ko sniedza “Sonera” pārstāvji un Tilts Communications pārstāvji Amerikas Savienoto Valstu vērtspapīru tirgus komisijai, šī prasība ir miljards ASV dolāru. Atkal mēs redzam starpību - 600-650 miljonu ASV dolāru.

Mans viedoklis ir tāds, ka būtu nepieciešams tomēr šo informāciju darīt zināmu sabiedrībai, tautai un Saeimas deputātiem un līdz ar to pilnīgi noraut šo neredzamo korupcijas plīvuru pār šo mierizlīguma procesu un radīt pārliecību, ka mūsu valstī ir pilnīga kārtība vismaz tajos jautājumos, kas skar simtiem miljonu ASV dolāru. Ja jūs to nevēlaties, tad balsojiet pret Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu! Mana pārliecība gan ir tāda, ka valdības partijas pašas ir ieinteresētas neradīt ne mazāko pārliecību par to, ka te varētu būt kaut kādas afēras iezīmes. It īpaši ņemot vērā šo situāciju, ka vēlētājiem ir skaidri jāzina, par ko un kāpēc viņi balsos Saeimas vēlēšanās, es aicinu uz maksimālu atklātību un godīgumu! Nav nekāda pamata noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Burvis.

I.Burvis. Cienījamie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisijā debatējot par šo jautājumu, būtībā mēs atbalstījām visus šos principus, ko Baldzēna kungs nupat pateica. Taču komisija ņēma vērā arī tos apsvērumus, ka tiesvedības process vēl nav pabeigts un ka informēt, it sevišķi presē informēt, pretējo pusi - tas nav prāta darbs. Jebkurā gadījumā ir iespējams pat mierizlīgums… teorētiski šāda iespēja pastāv līdz pat pēdējam brīdim, kamēr nav starptautiskās tiesas lēmuma. Un tāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 4, atturas - 61. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

I.Burvis. 4.priekšlikumu arī ir iesniedzis deputāts Baldzēns. Viņš ierosina papildināt projektu ar jaunu punktu - 6.punktu - šādā redakcijā: “Pirms mierizlīguma noslēgšanas nodot to sabiedrības publiskai apspriešanai, Latvijas Republikas Telekomunikāciju asociācijas ekspertu un ITET asociāciju alianses speciālistu izvērtēšanai.” Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu vēlreiz norādīt uz to, ka Latvijā ir ļoti nopietni eksperti - tās ir šīs septiņas asociācijas, un to skaitā ir arī Latvijas Republikas Telekomunikāciju asociācija. Šīs septiņas asociācijas ir apvienojušās ITET asociāciju aliansē un pārstāv pilnīgi visus nozares uzņēmumus. Šie neatkarīgie eksperti ir vairākkārt aicinājuši dot viņiem pieeju mierizlīguma tiesvedības materiāliem, lai palīdzētu Latvijas valdībai un arī valstij aizstāvēt savas valsts budžeta intereses šajā tiesvedības procesā ar “Sonera” pusi un tagad jau zināmā mērā arī ar “Telia” pusi. Diemžēl nepārtraukti ir bijusi viena tendence - atteikt neatkarīgajiem ekspertiem, kuri piedāvā savu palīdzību Latvijas valstij, un balstīties vienīgi uz Ministru kabineta pieaicinātu ekspertu palīdzību.

Es domāju, ka tas nav šinī gadījumā pat labākais ceļš. Mums tādās tiesvedības lietās, mierizlīguma lietās ir katrā ziņā jāsapulcina viss Latvijā esošais pieredzes bagāto ekspertu, speciālistu intelektuālais potenciāls. Un, ja kādiem ir šaubas par kādu no šiem ekspertiem, tad viņi varētu iziet tās pašas procedūras, ko iziet zināmi Saeimas deputāti, kuri tiek pielaisti pie valsts noslēpuma, un tad ar SAB piekrišanu arī viņi varētu auditēt un dot savus priekšlikumus.

Diemžēl vēl līdz pat šai dienai puse valdības vienmēr ir noraidījusi priekšlikumu par neatkarīgas ekspertīzes nepieciešamību.

Mēs saprotam to, ka valdībai ērtāk un vieglāk ir rīkoties ar sev politiskā un zināmā mērā arī dienesta hierarhijas ziņā padotiem ekspertiem, bet tas nerada pārliecību par to, ka ir izdarīts viss nepieciešamais darbs, lai varētu Latvijas intereses maksimāli nopietni aizstāvēt.

Un, no otras puses, ja jau ir visi telekomunikāciju nozares un ar to saistīto nozaru uzņēmumi apvienojušies, tad nu gan vajadzētu dot arī viņiem zināmu iespēju teikt savu vārdu. Arī viņu līdzdalība būtu nepieciešama.

Ko es vēl gribētu uzsvērt? Valdības partijām pašreiz vispār nav nekādu problēmu ar šā Sociāldemokrātu savienības priekšlikuma balsošanu, jo pagaidām valdība ir piekritusi tam, ka mierizlīguma it kā nebūs, kaut gan speciālisti apgalvo, ka tad, ja mēs esam šo mierizlīgumu veidojuši uz pareizas informācijas pamata, tas nebūt nav pats sliktākais, bet mierizlīguma sagatavošana, teiksim, nevar būt tāda, ka tās gaitā izrādās, ka informācija atšķiras par 800 - 850 miljoniem ASV dolāru. Cik objektīva gan var būt mierizlīguma sagatavošana, ja informācija ir tik atšķirīga un līdz galam neskaidra attiecībā uz to, kādas ir prasības un kādas - pretprasības?

Manuprāt, mums nav pamata domāt, ka “Soneras” puse un Tilts Communications apzināti krāpj Amerikas Savienotās Valstis un to Vērtspapīru tirgus komisiju par šādām summām. Es tam nepiekrītu un neticu, ka tāda varētu būt šī rīcība! Tagad mums vajadzētu šo lietu darīt zināmu. Un tieši tāpēc pirms mierizlīguma noslēgšanas, kas ir iespējama, mums vajadzētu pat neatkarīgi no šā mierizlīguma noslēgšanas pieaicināt pie šā darba arī neatkarīgus ekspertus, to skaitā no Latvijas Telekomunikāciju asociācijas, kā arī no citām asociācijām, teiksim, no “Latvijas Mobilā telefona” un no “Lattelekom”, jo šie eksperti savos pamatsecinājumos ir pietiekami vienoti, ko parāda arī tas, ka tie ir gatavi strādāt visi kopā.

Kolēģi! Neliegsim Latvijas ekspertiem un speciālistiem paust savu koleģiālo viedokli! Tas ir atkarīgs no jums, Saeimas deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Imants Burvis.

I.Burvis. Cienījamie kolēģi! Nevienu no šiem Baldzēna kunga minētajiem argumentiem komisija nenoraidīja un nenoraida.

Tanī pašā laikā komisija postulēja, ka šis lēmuma projekts ir vajadzīgs, lai palīdzētu valdībai šinī mierizlīguma procesā - šinī tiesvedības procesā.

Balstoties uz to, ka valdībai ir visas iespējas izmantot vai neizmantot Latvijas speciālistus, izpildstruktūru vadītāju tiesības un prerogatīvas, mēs pieļaujam, ka tā tomēr šīs iespējas izmantos, un tāpēc nevar likt lēmuma projektā iekšā šādu pilnīgas atklātības principu, kas pēc tam tiesvedības procesā dotu informāciju pretējai pusei.

Komisija šādu rīcību uzskata par nesaprātīgu, un tāpēc mēs noraidījām šo priekšlikumu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Baldzēna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 4, atturas - 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

I.Burvis. 5.priekšlikumu ir izstrādājusi komisija. Tātad mēs pamatojamies uz to, ka sākumā bija ieviesusies kļūda. SIA “Lattelekom” akcijas nav valsts īpašumā, bet tās īpašumā ir kapitāla daļas, un tāpēc mēs ierosinām izteikt šo lēmuma projektu šādā redakcijā: “Saeima atzīst par nepieciešamu panākt valsts ietekmes nostiprināšanu SIA “Lattelekom”, saglabājot 51% SIA “Lattelekom” kapitāla daļu valsts īpašumā, lai nodrošinātu valsts daļas vērtības pieaugumu un panāktu, lai SIA “Lattelekom” īstenotu Latvijas lauku rajonu sakaru modernizāciju.”

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību akciju sabiedrības Tilts Communications tiesvedības procesā pret Latvijas valsti” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 37. Lēmums pieņemts.

I.Burvis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus, informēju, ka ir saņemts piecu deputātu jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par laikraksta “Latvijas Vēstnesis” privatizāciju”. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā un saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.panta trešo daļu iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Repatriācijas likums”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Iebildumu nav. Tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Imantu Burvi”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4638.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Ģenerālprokuratūras iesniegumu, kurā ir lūgts Saeimai piekrist kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli deputātu Imantu Burvi.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija pienācīgi ir novērtējusi šāda lūguma nozīmi un to, ka tas ir vērtējams kā pilnīga izņēmuma situācija Saeimas darbā, jo šādus lūgumus, kā jūs zināt, mēs saņemam ārkārtīgi reti, un būtu labi, ja nesaņemtu nekad.

Taču atcerēsimies to, ko nosaka Satversme, un Satversmes 30.pants paredz, ka “pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas”.

Tātad šajā jautājumā ļoti nozīmīgs ir Saeimas lēmums. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija šā jautājuma izskatīšanai gatavojās ārkārtīgi rūpīgi - uz sēdi tika uzaicināti gan Ģenerālprokuratūras pārstāvji, gan arī pats deputāts, turklāt piedalījās arī viņa aizstāvis.

Mandātu un iesniegumu komisija veltīja divas sēdes šā jautājuma izskatīšanai, un izskatīja to paša deputāta klātbūtnē. Ņemot vērā to, ka jautājums ir ļoti svarīgs, kā arī Ģenerālprokuratūras viedokli un pamatojumu, kādēļ tiek izteikts šāds lūgums (jūs ar to varat iepazīties izdalītajā dokumentā, kurā uz trim lappusēm ir izklāstīts pamatojums), Mandātu un iesniegumu komisija šo jautājumu izskatīja atklātā sēdē. Tajā piedalīties varēja ikviens deputāts, kas to vēlētos. Un jāteic, ka sēdē tika uzdoti gan jautājumi uzaicinātajiem prokuroriem, gan arī tika rūpīgi izdebatēts pats šis jautājums, jo tā nozīme ir īpaša. Šeit es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka, pieņemot lēmumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu, Saeima līdz ar to lemj par deputāta atstādināšanu no piedalīšanās Saeimas darbā.

Es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, lai visi novērtētu šā lēmuma nozīmi, jo precīzi šo jautājumu regulē Saeimas kārtības ruļļa 17.pants, un tajā ir teikts: “Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais Saeimas loceklis zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.”

Vienlaikus vēlot pievērst jūsu uzmanību tam, ka šis lēmums nekādā gadījumā nav procesuāls virzītājs, un, šo jautājumu izskatot, lēmumu, protams, pieņem likumdevējs tātad ar politisku atbildību.

Vēlos arī piebilst vēl to, ka Mandātu un iesniegumu komisijas sēdē piedalījās visi komisijas locekļi, izņemot vienu - Linardu Muciņu, un šis lēmums, kas paredz atbalstīt šo lēmuma projektu, kuru ir sagatavojusi komisija, par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Imantu Burvi, tika atbalstīts ar deputātu balsu vairākumu, nevienam deputātam nebalsojot “pret” un tikai vienam “atturoties”.

Lūdzu izteikt savu attieksmi pret lēmuma projektu balsojot!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzreiz jūs lūdzu atļaut man runāt 20 minūtes, jo piecās minūtēs es vienkārši neiekļaušos. Es saprotu, ka jūs skatāties uz pulksteni...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, tātad ir lūgums atļaut Burvja kungam 20 minūtes runāt debatēs. Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: “Nav! Ir!”) Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu Imantam Burvim 20 minūšu ilgu debašu laiku. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 2. Tātad jūsu rīcībā ir 15 minūtes pirms pārtraukuma un 5 minūtes pēc pārtraukuma. Lūdzu!

I.Burvis. Paldies! Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Saeimas prezidij! Cienījamie radioklausītāji un bijušās LSDSP biedri! 6.jūnijā - pirms nedēļas - pagāja divi gadi kopš LSDSP valdes slēgtās sēdes, kurā Juris Bojārs esot mājis ar diviem papīrīšiem, runādams par partijā nozagto pusmiljonu un par četriem uzvārdiem. Es tobrīd biju komandējumā, bet, atgriezies no komandējuma, pieprasīju uzrādīt šo vēstuli, ņemot vērā to, ka tur bija pieminēts arī mans vārds. 20.jūnija vakarā, tas ir, pēc divām nedēļām, es saņēmu it kā šo vēstuli, tikai datēta tā bija jau ar 11.jūniju un arī krietni saīsināta. Tas mani uzreiz pārliecināja, ka Bojārs gatavo provokāciju.

Kad daži LSDSP valdes locekļi mēģināja mani atrunāt no strīda, norādot uz partijas iespējām zaudēt Saeimas vēlēšanās, es atbildēju: “Ja jūs nesaprotat, ka tā ir nelietība, jūs esat muļķi, un jums nav ko darīt Saeimā! Ja saprotat un atļaujat Bojāram veikt nelietību, jūs esat tādi paši nelieši, kurus nedrīkst laist Saeimā!” Ceru, ka šobrīd viņiem ir vismaz kauns par tās dienas nelietību, ko viņi atļāva, apzinādamies, ka Juris Bojārs melo.

Cienījamie kolēģi! Pirms jūs pieņemat lēmumu, vēlos sniegt jums dažus argumentus šā lēmuma pieņemšanai. Un man tas šķiet nepieciešami, jo gan presē, gan nopratināšanas protokolos dažreiz izzūd sīkas, bet būtiskas nianses.

Patiešām, būdams Latvijas un Kazahstānas starpparlamentu grupas vadītājs, kopā ar Kazahstānas vēstnieku piedalījos Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas dibināšanas pasākumā, kur personīgi iepazinos ar Šabašovu. Atzīmēšu, ka šīs asociācijas izveidošanas iniciatori, bet vēlāk - arī amatpersonas tajā bija Saeimas Prezidija locekļa Gundara Bojāra palīgi Parms un Dinduns, kuri iniciēja šīs asociācijas izveidi, pildot Ziemeļvidzemes Kultūrizglītības atbalsta fonda programmas. Es pēc Gundara Bojāra lūguma griezos pēc palīdzības pie viņa palīgiem.

Iepazīstoties ar Šabašovu, es jau no viņa paša uzzināju, ka Šabašovs kā SIA “Vudisona termināls” pārstāvis vairākkārt - kā viņš pats izteicās - daudzkārt - ir sadarbojies un finansiāli palīdzējis toreizējam LSDSP priekšsēdētājam Jānim Dinēvičam, bet vēlāk - Jānim Ādamsonam; ka viņš esot tāds pats mednieks kā Bojāri, ar kuriem esot labi pazīstams, un ļoti daudz zinot par LSDSP tābrīža iekšējām lietām. Ar Šabašovu bija gara diskusija, jo šaut fazānus es negribēju, bet saruna bija interesanta.

Lai neveidotos nepatīkama situācija, es uzreiz informēju Šabašovu par to, ka esmu Bojāra pretinieks un uzskatu, ka viņa atrašanās LSDSP priekšsēdētāja postenī kaitē sociāldemokrātijas attīstībai Latvijā. Domāju, ka Latvijā ir maz cilvēku, kuri to nezina.

Vēlākajā periodā kā šā fonda patrons es tāpat kā Gundars Bojārs izsūtīju vairākiem uzņēmējiem, to skaitā arī Šabašovam, vēstules ar uzaicinājumu izskatīt un rast iespējas atbalstīt šā fonda programmas, vienlaikus informējot par likumā paredzētajiem atvieglojumiem. Šabašovs uz šādu vēstuli arī atsaucās un uzaicināja mani un fonda valdes pārstāvjus Parmu un Dindunu iepazīstināt viņu ar šīm programmām. Satikšanās laikā fonda valdes locekļi iepazīstināja Šabašovu ar vairākām savām programmām. Diskusija notika sarunu istabā, kur tika piedāvātas uzkodas, kafija, tēja, alkoholiskie dzērieni. Iespējams, tāpēc arī Šabašovam vēlāk pēc nopietnas konsultācijas ar Juri Bojāru sajuka sarunu tēmas.

Epizodiski sarunās piedalījās arī Komogorcevs, kurš ieradās jau krietni iereibis. Sarunas beigās, pasakot, ka šīs programmas viņu neinteresējot, un izrādot interesi tikai un vienīgi par savvaļas dzīvnieku asociācijas programmu, Šabašovs negaidīti izņēma no seifa naudas paciņu un pasniedza man ar vārdiem: “Ņem un dari ar to naudu, ko gribi!”

Vairāku apstākļu dēļ, protams, pieņemt sev tādu dāvanu es vienkārši nevarēju un nedrīkstēju, tāpēc šo naudu pieņēmu tikai nodošanai Ziemeļvidzemes Kultūrizglītības atbalsta fondam un vēlāk nodevu Gundara Bojāra palīgam - šā fonda valdes loceklim Parmam. Ne reizi, uzsvēršu - ne reizi! - netika dots pat mājiens, ka iepriekš minētā nauda ir domāta LSDSP partijai.

Kontaktējoties vēlāk ar fonda pārstāvi, Šabašovs esot atteicies šo naudu juridiski iegrāmatot savā un fonda grāmatvedībā.

Otrajā epizodē mēs bijām trijatā. Šoreiz saruna norisinājās Šabašova kabinetā pie žurnālgaldiņa, un ar Šabašovu runāja Parms. Sarunas laikā Šabašovs pasniedza man naudu, kā viņš teica, 5000 ASV dolāru, kurus es atdevu Gundara Bojāra palīgam Parmam. Šoreiz saruna bija īsa un konkrēta - par vienu braucienu.

Kāpēc es pievēršu šīm niansēm uzmanību? Tāpēc, ka man neizprotamu iemeslu dēļ SIA “Vudisona termināls” amatpersonai - Šabašovam ir iespējams vairākkārt mainīt savas liecības un prokurors katru reizi it kā svēti tic katram Šabašova vārdam. Pirmajās liecībās un vēstulē Šabašovs mēģināja LSDSP uzspiest vainu par to, ka Bojārs bija uzņēmies, bet LSDSP nebija pildījusi saistības “Vudisona termināla” lietā pret “Ventspils naftu” un Alejas banku. Pēc būtības tā bija Šabašova un Komogorceva liecība par Bojāra partijas “melnās kases” esamību un kukuļu sniegšanu par iejaukšanos tiesvedībā. Līdz šim brīdim esmu pārliecināts, ka šī vēstule bija domāta tikai un vienīgi partijas iekšienei un bija Jura Bojāra inspirēta viņa iekšpartijas mērķu sasniegšanai, un tieši tāpēc vēlāk tika dota šī iespēja Šabašovam mainīt liecību, bet prokuroram no sirds noticēt Šabašova jau jaunajām liecībām. Gribas ticēt, ka prokurors labticīgi ir pārliecināts par to situāciju, kuru ir iesniedzis Ģenerālprokuratūras vēstulē Saeimai.

Savādi gan, ka prokurors, būdams pārliecināts par it kā noziedzīgās grupas esamību, nav pamanījis šīs grupas izveidotāju un vadītāju - Saeimas Prezidija bijušo locekli Gundaru Bojāru, kurš arī strādāja ar dažādām fonda programmām, to skaitā ar savvaļas dzīvnieku programmām, un pie šīs sadaļas piesaistīja arī mani. Tad jau pēc loģikas likumiem iznāk, ka grupas vadītājs ir viņa tēvs, un to ir ļoti viegli pārbaudīt, kaut vai paskatoties Bojāra iesniegtos priekšlikumus budžeta projektos iepriekšējos gados.

Es, protams, saprotu, kāpēc Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas vadītājam Dainim Paeglītim ir palicis švaki ar atmiņu, jo par savu “aizmāršību” viņš ir kļuvis par Rīgas pašvaldības pilnvarnieku Gaiļezera slimnīcā, kur, saņemot ne sliktu algu, var regulēt remontdarbu norisi šajā slimnīcā un būvmateriālu piegādi. Šobrīd viņš pat ir izvirzīts par izpilddirektoru Rīgas pilsētas Zemgales rajonā. Aizmāršība ir laba lieta, tikai ir savādi, ka Daiņa Paeglīša liecības prokuratūrā nesakrīt ar viņa krietni agrāk teikto presē, un to var pārbaudīt internetā. Šajā gadījumā prokuratūra preses informāciju neuzskata par pierādījumu. Savādi gan! Jo pierādījumus pret mani prokuratūra smēla tikai un vienīgi presē.

Otra savādība. Prokurors it kā ir pārliecināts, ka ir apzagta Bojāra partijas “melnā kase”, taču neveic nevienu procesuālu darbību šīs kases atklāšanas virzienā.

Tad ir jautājums: kā var apzagt kasi, kuras nav? Taču, ja labticīgi tic, ka pastāv šī kase un tā ir apzagta, tad kāpēc netiek veikta izmeklēšana šajā virzienā? Jo tad būtībā vajadzētu ierosināt krimināllietu pret Šabašovu, Komogorcevu un Juri Bojāru. Un pārbaudīt ir tik vienkārši!

Paši Šabašovs un Komogorcevs raksta (citēju): “Lūdzam ņemt vērā faktu, ka mūsu kompānija [pasvītrošu - ne fiziskās personas, bet kompānija - I. B.] vairākkārt ir sponsorējusi jūsu partijas darbību, tajā skaitā izsniedzot arī skaidru naudu.” Vai Ģenerālprokuratūra ir pārbaudījusi atskaites par 1999., 2000. un 2001.gadu? Vai LSDSP ziedotāju sarakstā atradās vairākkārt maksājušais SIA “Vudisona termināls”? Vai Ģenerālprokuratūra ir salīdzinājusi avīzēs publicēto un LSDSP revīzijas komisijā skatīto ziedotāju sarakstu? Vai arī ir apzināti dotas iespējas Jurim Bojāram labot šo sarakstu, jo, kā nekā, šī pārbaude Ģenerālprokuratūrā noritēja gandrīz divus gadus. Šo divu gadu laikā Šabašovs jau ir atkārtoti pārkāpis likumu, šoreiz ziedojot palielu naudas summiņu Repšem. Tas normāli domājošam cilvēkam apliecina, ka, balsojot par Bojāru vai balsojot par Repši, viņš patiesībā balso par Šabašovu un viņa pārstāvētajām struktūrām, bet prokuratūra varētu, protams, ja gribētu, pievērst uzmanību nopietnam likumpārkāpumam, kuru Šabašovs veicis atkārtoti.

Atgādināšu, ka neilgi pirms minētajiem notikumiem bija mēģinājums no Jura Bojāra puses diskreditēt mani LSDSP valdes priekšā, nosaucot firmu, kurai es it kā esmu sācis iztirgot Rīgas domnieku kandidātu vietas. Tomēr diezgan ātri noskaidrojās, ka šī firma meklē sakarus ar LSDSP nevis caur mani, bet gan caur paša Jura Bojāra dēlu Gundaru Bojāru. Tas notika tajā valdes sēdē, kurā Juris Bojārs, Latvijas Republikas Satversmes tēvs, nosauca par idiotiem, bet es Juri Bojāru - par cūku. Kas tālāk notika ar šīs firmas sniegto finansiālo
atbalstu - par to LSDSP informācijas nav.

Atsevišķi, protams, būtu jāatzīmē Jura Bojāra runas LSDSP valdē par it kā no ventiņiem nākušo naudu un nespēju paskaidrot šīs naudas likteni.

Par konkrēto jautājumu, kur palika nauda, viens no partijas biedriem tika izslēgts no LSDSP, bet naudiņa Jura Bojāra rokās patiešām izkūpēja un partijas finansu atskaitēs neparādījās. Tas viss liecina par Bojāra partijas “melnās kases” esamību un par likumpārkāpumu.

Iespējams, ka Juris Bojārs patiešām bija un ir pārliecināts par savu ietekmi uz bijušajiem kolēģiem un studentiem, kuri šobrīd strādā prokuratūrā, jo LSDSP domes un valdes sēdēs viņš diezgan atklāti lielījās par saviem sakariem ar Ventspili un Parekss banku, uzsverot, ka naudas devēji runā un runās tikai ar viņu, un sauca viņus vārdos.

Šāda Bojāra rīcība man ļauj izmantot vārdus, kurus viens cienījams mans kolēģis no LSDSP frakcijas šajā zālē izmantoja citā sakarībā. Juris Bojārs ir sīks un sīkumains, ļauns un atriebīgs. Tautā tādus sauc par smerdeļiem vai seskiem.

Es nenožēloju to ieguldījumu, kuru esmu devis, lai viņa dēls kļūtu par Rīgas mēru. Man žēl, ka Gundaram Bojāram pietrūka godaprāta tēvam uzreiz pateikt, ka viņš pats strādā ar Ziemeļvidzemes Kultūrizglītības atbalsta fondu, vismaz lai atturētu savu tēvu no nelietības, jo arī šī nauda, Šabašova nauda, tika tērēta, lai nodrošinātu Gundara Bojāra vizītes Briselē.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Burvja kungs, šobrīd es jūs pārtraukšu!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, uzklausīsim dažus paziņojumus.

Vārds Imantam Burvim. Paziņojums.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā! Atgādinu jums, ka Sarkanajā zālē lielajā starpbrīdī notiks sanākšana.

Sēdes vadītājs. … Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūgums Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem pulcēties komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītājs. ...Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kolēģus aicinu uz apspriedi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. ...Ventam Balodim.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Tiekamies tagad, īsajā starpbrīdī, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz īsu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. ...Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Apvienotā parlamentārā komiteja ar Eiropas Savienību, lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. ...Kārlim Leiškalnam.

Sarkanajā zālē būs prezidija sēde.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tā kā Sarkanajā zālē būs Prezidija sēde, tad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju lūdzu pulcēties Dzeltenajā zālē, lai pabeigtu Meža dienesta likuma izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. ...Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam deputātu Māri Vītolu 30 gadu jubilejā un Juri Sokolovski 26 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Miroslavs Mitrofanovs, Jānis Ādamsons, Leons Bojārs, Aija Barča, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Edvīns Inkēns un Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt lēmuma projektu “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Imantu Burvi”. Vārds Imantam Burvim.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Turpināšu... Man ir žēl, ka savulaik noticēju Jura Bojāra pakalpiņam Ādamsonam, kad viņš šeit, no Saeimas tribīnes, nosauca dažus uzvārdus saistībā ar it kā veiktajiem noziegumiem. Šodien, zinot, kā Juris Bojārs organizē provokācijas, es atvainojos tiem cilvēkiem par to, ka toreiz noticēju Bojāra pakalpiņam Ādamsonam. Uzskatu, ka tā nebija nejaušība - nosaukt viņu uzvārdus tieši pirms Helsinku sammita, kurā risinājās jautājums par Latvijas virzību uz NATO. Esmu pārliecināts, ka tas bija Krievijas specdienestu pasūtījums, kuru pildīja Juris Bojārs un Jānis Ādamsons. Šodien tie paši cilvēki gatavo valdības gāšanu pirms Prāgas sammita. Vai tas ir netīšām, ņemot vērā, ka arī Prāgas sammits ir posms Latvijas ceļā uz NATO?

Cienījamie kolēģi! Domāju, neviens šajā zālē netic, ka šī lieta nejauši “uzpeldēja” pirms Saeimas vēlēšanām, jo tieši šobrīd, pirms vēlēšanām, Bojāram ir svarīgi liegt man parlamentāro tribīni. Un tad ir jāatzīst prokuratūras neslēpta darbība politikā. Ierosinot atlaist Saeimu, ja tauta tam nepiekrīt, Valsts prezidents riskē ar savu amatu. Vai ģenerālprokurors ir gatavs atkāpties no amata, ja tiesa neatradīs pierādījumus apsūdzībai, kura ir vērsta pret Saeimas deputātu, pie tam pirms Saeimas vēlēšanām? Domāju, ka ir vērts izstrādāt attiecīgus grozījumus Saeimas kārtības rullī un Prokuratūras likumā. Šā gada 29.maijā ģenerālprokurors Dombura vadītajā raidījumā, oponējot Valsts prezidentei, pateica: “Nedrīkst apvainot amatpersonu bez pierādījumiem.” Tiesa, tajā diskusijā viņš aizstāvēja prokurorus. Aizstāvēja prokurorus no Valsts prezidentes asajiem vārdiem un sabiedriskās domas. Taču, ja viņam pakļautie prokurori paši smeļ pierādījumus presē un pie bijušajiem VDK pārstāvjiem, vienlaicīgi atklāti ignorējot acīm redzamus likumpārkāpumus, vai viņiem var ticēt? Vai ģenerālprokurors Maizītis uzskata, ka prokuratūrai ir viena taisnība un viens likums, bet pārējiem - cits? Divkārša morāle norāda uz patiesas morāles trūkumu. Un kāda jēga mums bija šeit uzlabot Partiju finansēšanas likumu, ja tieši Ģenerālprokuratūra bija tā, kura veco likumu nepildīja? Vai pildīs jauno? Paradokss: būtībā Latvijas Republikas ģenerālprokurors lūdz izdot mani kriminālvajāšanai par atteikšanos palīdzēt Jurim Bojāram pārkāpt Latvijas Republikas likumu par partiju finansēšanu un par atteikšanos palīdzēt Šabašovam un Komogorcevam (ja viņiem var ticēt) pārkāpt Latvijas Republikas likumus, kuri reglamentē uzņēmējdarbību, bet pašu Juri Bojāru par Partiju finansēšanas likuma nepārprotamu pārkāpšanu pat nemēģina vajāt! Vai tas būtu izprotams kā Ģenerālprokuratūras atbalsts likuma pārkāpšanai un partijas “melno kasu” darbībai, atbalstot Jura Bojāra veidoto “valsts nozagšanas” sistēmu?

Par ko būtībā ir sašutis Bojārs? Kā viņš savā iesniegumā atzīstas, viņš ir gaidījis no Šabašova kukuli par prettiesiskas darbības veikšanu tiesvedības procesā un nevar to sagaidīt, un ir gatavs pieņemt šo kukuli, bet nevar. Uzskatot, ka vainīgs esmu es, viņš grib izmantot prokurora palīdzību, būtībā Ģenerālprokuratūru nostādot reketieru lomā.

Es šodien vēlreiz apliecinu, ka esmu pieņēmis no SIA “Vudisona termināls” priekšsēdētāja naudu tikai un vienīgi nodošanai Ziemeļvidzemes Kultūrizglītības atbalsta fonda valdes locekļiem, tā atbalstīto projektu realizācijai, kuri labvēlīgi ietekmē Latvijas lauku attīstību, un šo naudu esmu nodevis fonda valdes locekļiem, un nesaskatu šeit likuma pārkāpumu. Fonda valdes locekļi apliecina šos faktus. Vēlreiz atgādināšu, ka fonds darbojas saskaņā ar likumu un Finansu ministrijas atļauju. Un tieši Šabašovs bija tas, kurš atteicās naudu juridiski noformēt fonda kasē. Man ir dziļa pārliecība, ka arī Parmam un Dindunam no šīs naudas nekas nav “pielipis” pie rokām, - un nevis aiz ticības viņu abstraktajam godīgumam, bet vienkārši tāpēc, ka es zinu, ka viņiem tas bija neizdevīgi, kaut gan uz Briseli viņi brauca kopā ar Gundaru Bojāru.

Būtībā Bojāra rīcības dēļ prokuratūra pusotru gadu pārbaudīja fondu un nekādus pārkāpumus neatrada, fonds jau gadu nav funkcionējis. Viena skola jau gadu nestrādā, pie tam Latvijas pašā depresīvākajā rajonā - Malienā. Tur bija gan darba vietas, gan izglītības iegūšanas iespējas zemnieku bērniem, bet to likvidēja bojāristi ar Ģenerālprokuratūras palīdzību, pie viena nozogot šogad Latvijas bērniem jau tradicionālo dziesmu festivālu “Draugi”, kurš pulcināja pāri par 500 bērnu un pieaugušo. Šogad tas nenotiks.

Atgādināšu, ka nesen Malienā bezizejas un bezcerības dēļ savus rēķinus ar dzīvi slēdza viens zemnieks. Tas ir šā darba - Bojāra un Ģenerālprokuratūras darba - rezultāts!

Taču LSDSP vajadzībām naudu no SIA “Vudisona termināls” neesmu nedz lūdzis, nedz saņēmis.

Mēs esam no šīs tribīnes daudz runājuši par tiesiskas valsts izveidi, tāpēc, pretēji Ādamsonam, neuzskatu par iespējamu izvairīties no šā jautājuma pilnīgas un galīgas izskatīšanas, aizstāvēšu savu godu arī tiesā. Zinu, ka būs grūti atspēkot profesionālu provokatoru gudri saliktus melus. Var jau kaklu lauzt. Vairāk gan žēl, ka Bojāram kārtējo reizi izdodas savtīgu personīgu interešu dēļ iznīcināt sociāldemokrātiju Latvijā.

Taču pilnīgi nepieņemama ir prokuratūras iesaistīšanās politikā, vēlēšanu kampaņā. Tas, ka savā iesniegumā Bojārs atzīstas pretlikumīgas “melnas kases” pastāvēšanā (un to pēc to pēc būtības apliecina savā vēstulē arī Šabašovs), kopā ar faktu, ka Ģenerālprokuratūra dara visu, lai šo lietu neizmeklētu, bet sabiedrības uzmanību novērstu uz cilvēkiem, kuri atteicās Bojāram palīdzēt veidot šo “melno kasi”, - tas netieši apliecina Valsts prezidentes izteiktās aizdomas par politiskās korupcijas iespējām Ģenerālprokuratūrā, par Ģenerālprokuratūras netiešo atbalstu “valsts nozagšanā”. Uzskatu, ka līdz ar to Bojārs apzog vēlētājus un prokuratūra viņam palīdz.

Cienījamie kolēģi! Šajā zālē jau bija gadījums, ka, neskatoties uz frakciju un komisiju pieņemtajiem lēmumiem, jūs noticējāt man un nobalsojāt tā, kā es jums argumentēju. Tas toreiz bija sakarā ar Ostu likumu. Toreiz tas bija saimniecisks risinājums. Ceru, ka šoreiz jūs izdarīsiet tāpat. Lūdzu balsot jūs “par”, jo man tā ir vienīgā iespēja atspēkot Jura Bojāra melus, jo nekāda nauda viņam nav nozagta un būtībā viņš pats organizē valsts apzagšanu.

Liels paldies visiem tiem daudzajiem, kuri šinīs dienās, kas man nebija vieglas, mani atbalstīja!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Paldies Dievam, iepriekšējais runātājs jau aicināja visus balsot par viņa izdošanu kriminālvajāšanai! Taču es nenāku tribīnē kā viņa advokāte. Es jūtos ļoti aizvainota, un tāpēc es gribu pateikt savas pārdomas.

Es ļoti cienu un cenšos uzticēties savas valsts tiesai, prokuratūrai. Es augsti vērtēju ģenerālprokuroru Maizīti. Taču es izjūtu protestu, ka mani tur par muļķi, jo mani vēlētāji nav muļķi, viņi ir cietuši no Krievijas okupācijas, taču muļķi viņi nav!

Šodien mani aicina balsot par kolēģa izdošanu, kurš tiek apsūdzēts, pamatojoties uz čekistu liecībām, kuri liecinājuši tādēļ, ka viņu bizness ir atkarīgs no izdodamā pretinieka. Līdz šim es domāju, ka tiesā pierāda vainīgā vainu, bet tagad es saprotu, ka jebkuru no mums var izdot kriminālvajāšanai, lai noskaidrotu patiesību. Tas izklausās savādi. Tad jau es varētu sniegt prokuratūrā liecību par tiem, kas strādā Maskavas labā, - tas ir tūkstošreiz lielāks grēks nekā iztērēt kāda Latvijai naidīga čekista naudu.

Man ir bijis tāds gadījums: kad kāds Saeimas deputāts (tur viņš sēž!), kurš pirms gadiem kalpoja citai valstij, nevis manai valstij, kas viņam nodrošina labklājību un brīvību, iesniedza par mani sūdzību prokuratūrai, un man bija jāiet uz prokuratūru un jātaisnojas. Paldies Dievam, ka Viņš deva man spēku un es neparakstīju dokumentu, ka turpmāk nevēršu muti vaļā!

Es nevaru balsot par kolēģa izdošanu, ko ir inscenējuši čekisti - un jo īpaši tāds čekists, kas grib iznīcināt manas valsts pamatlikumu, kas ir atļāvies pieskarties Satversmei, kura ir viena no labākajām pasaulē. Es negribu būt instruments čekistu rokās. Lai viņi plēšas savā starpā, taču es nepiedalīšos balsošanā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nenāku jūs aģitēt - izdot vai neizdot cienījamo kolēģi kriminālvajāšanai. Es gribētu parunāt par ko citu, kam mazliet jau Palmira Lāce pieskārās.

Tātad NKVD slaveno tradīciju turpinātāji VDK līdzstrādnieki ir it kā devuši Burvim naudu… vai varbūt nav devuši, bet tā ir viņu personīga lieta. Taču es gribētu pievērst jūsu uzmanību deputātu Muciņa un Apiņa iesniegtajam alternatīvajam lēmuma projektam. Viņi ierosina, lai šo lietu nodod Juridiskajai komisijai.

Muciņa kungs! Šīs problēmas nebūtu, ja jūs trīs gadus pēc kārtas nebūtu “marinējuši” Lustrācijas likumu. Jo principā tādi darboņi kā Komogorcevs un Šabašovs tad vienkārši nevarētu iedot naudu Burvim, jo viņiem nebūtu tādas iespējas. Viņi tagad ir pārvērtušies par savvaļas dzīvnieku mīlētājiem. Tur viņiem būtu īstā vieta. Bet neļaut viņiem operēt ar milzīgām naudas summām! Jūs Lustrācijas likumu saskaņojāt ar Vācijas speciālistiem un Dievs vien zina, ar ko vēl, un tā jūs ar uzvaras “gājienu” to “nomarinēsiet” līdz pat šīs Saeimas pilnvaru beigām. Un tas ir loģiski. Tas ir pilnīgi saprotams. Jūs droši vien tāpat aizstāvētu, lai Indriksons arī varētu darboties turpmāk, arī viņš ir bijušais čekas darbonis. Un paskatieties mūsu ekonomikā! Kas ir pie ekonomiskās varas, ja ne šie bijušie čekas darboņi? Es neaicinu ne atbalstīt, ne neatbalstīt Mandātu un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu. Tā ir katra deputāta personīga lieta. Bet es tikai vēl vienu reizi, Muciņa kungs, gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka galu galā mums bija taisnība, runājot par Lustrācijas likumu. Jūsu dēļ šīs problēmas ir radušās un vēl neskaitāmas reizes radīsies.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Protams, mēs varam par šādiem jautājumiem vienkārši klusu ciešot nobalsot un nerunāt, un netērēt it kā laiku. Tas ir viens paņēmiens. Bet ir arī otrs. Es esmu vairāk par to, ka tomēr ir jāpieskaras dažām lietām, kuras “uzpeld” atsevišķos brīžos, tieši tad, kad ir kaut kāds saasinājums.

Šeit, Saeimā, mēs pieņemam faktiski visus likumus, un tie skar visu Latvijas vadošo iestāžu darbību, neatkarīgi no tā, vai tās ir tiesas vai prokuratūra, vai Valsts ieņēmumu dienests, vai ministrijas. Līdz ar to Saeimas tiesībās un pienākumos ietilpst arī vērtējums tam, ko viņa ir pieņēmusi, - tam, kā pilda likumus visas šīs iestādes. Visas bez izņēmuma! Protams, diemžēl jāsecina, ka bieži vien tas vērtējums ir ar noteiktu ievirzi un ar noteiktu nolūku. Un tā ir tā lielākā nelaime. Es jau esmu teicis un vēl vairākkārt teikšu, un arī šobrīd teikšu to pašu: galvenais iemesls, kas traucē Latvijas valsts attīstību, virzību uz priekšu, ir tā drausmīgā liekulība, kas valda visos sabiedrības slāņos - no pašas augšas līdz pašai apakšai. Diemžēl! Cilvēki runā vienu, domā otru un dara trešo. Šādas pārdomas rodas katrreiz, kad ir jāizskata kāds nopietnāks jautājums. Ar pilsoņu prātiem veic visdažādākās manipulācijas, un, protams, tie lielākie veicēji ir tie, kam ir vislielākās iespējas. Gan “naudasmaisu” ietekmē nonākušie žurnālisti, kas raksta to, ko vajag rakstīt, raksta to, ko viņiem pasūta, gan sabiedriskie darbinieki, kuri runā to, kas viņiem ir jārunā, nevis to, ko viņi domā.

Lūk, tādos apstākļos ir jāstrādā! Un acīmredzot vēl ilgi būs jāstrādā šajos liekulības, var teikt, murgos, un šādos apstākļos ir arī kaut kāds lēmums jāpieņem, patīk vai nepatīk.

Jā, Burvja kungs atviegloja mums šā lēmuma pieņemšanu, pats izteikdams domu, ka ir ar mieru stāties izmeklēšanas priekšā. Lai nu šī izmeklēšana notiek! Cerams un iespējams, ka tā notiks godprātīgi. Jo, redzat, kāda ir tā lietas būtība. It kā jau Saeimai nevajadzētu traucēt strādāt nevienai iestādei. Ja jau mēs esam attiecīgus likumus pieņēmuši un ja šīs iestādes funkcionē, un ja mēs esam piešķīruši tām budžetu, tādu vai citādu, tad tālākais jau ir atkarīgs no attiecīgās iestādes darbības. Taču man tomēr ļoti gribētos sekot līdzi katras iestādes godprātīgai darbībai. Jo mūsu valstī mēs vienmēr izvēlamies “peramos puikas”, “sitamos”. Tie parasti ir, var teikt, paši redzamākie politiķi, jo tos visvieglāk ir “dauzīt”. Visvieglāk ir nākt klajā ar bezkaunīgu izteicienu: “Lūk, nekas pa šo laiku nav Latvijā noticis, un tagad es nākšu un tagad nu gan Latvijā būs leiputrija!” Visneģēlīgākie ir šādi cilvēki, kas, desmit gadus aktīvi darbojušies Latvijas saimnieciskajā laukā, pasaka: “Nekas nav izdarīts, viss ir izzagts, viss ir izlaupīts, visi ir negodīgi, un es būšu tas godīgais!” Tas ir vairāk nekā nožēlojami. Un ir nožēlojami, ka šīsdienas politiķi, vadošie politiķi, vēl izsaka lielu vēlēšanos ar tādiem sadarboties. Diemžēl, lūk, tā tas ir.

Jā, visi šie jautājumi parādās tad, kad mēs runājam par tik nopietnu lietu kā Saeimas deputāta izdošana kriminālvajāšanai. Diemžēl visi šie jautājumi tad parādās.

Jā, šodien, protams, acīmredzot balsojums būs par izdošanu, bet tas nenozīmē, ka Saeimas deputātiem ir jāizliekas, ka vairs nekas tālāk nav jādara un nav jāskatās, kā strādā iestādes vispār.

Es nebūtu nācis tribīnē, ja nebūtu parādījies šis lēmuma projekts, ko ir parakstījuši Apinis un Muciņš. Saprotiet, šis lēmuma projekts, patīk vai nepatīk, zināmā mērā kavē šo procesu, kavē mums iespēju ātrāk tikt pie skaidrības!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Godājamie Saeimas deputāti! Mums šodien ir jārunā par smagu tēmu - par uzņēmēju attiecībām ar politiķiem. Reizēm uzņēmēji nerāda savas vecās vizītkartes, nesaka, kas viņi ir, vai viņi ir bijuši LPSR VDK virsnieki vai nav, un ne visiem šī informācija ir uz galda, un tās nav it īpaši tiem, kuri nav sadarbojušies ar LPSR Valsts drošības komiteju. Tāda ir realitāte. Tas ir skaidrojums, tas nav attaisnojums.

Principā par šīm lietām ir rūpīgi jāpadomā.

Kas tad ir Komogorcevs un Šabašovs? Ja mēs uzmanīgi papētīsim, tad redzēsim, ka viņi tik tiešām ir ļoti augsta ranga VDK virsnieki. Viens no viņiem vadīja pretizlūkošanas daļu, bija tur priekšnieka vietnieks, tātad bija gandrīz vai galvenais spiegu ķērājs visās bijušajās padomju Baltijas republikās un Kaļiņingradas apgabalā.

Ir jautājums - kas viņi ir šodien? Es domāju, ka tas laikam nebūtu
korekti - mums pašiem uz to atbildēt, pareizāk būtu, ja to pateiktu Krievijas valsts pašas augstākās autoritātes. Un šoreiz man ļoti gribas citēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina lakoniski sacīto: “No VDK nav iespējams aiziet.” Tāda ir patiesība, vienalga, vai tā kādam patīk vai nepatīk. To apliecina Viktora Suvorova darbi, to apliecina Imanta Lešinska pēkšņā nāve. To apliecina ļoti daudzas lietas šodienas un arī vakardienas pasaulē.

Es gribētu vēlreiz uzsvērt, kas šeit ir dīvains. Dīvains ir tas, ka prokuratūra par pamatu apsūdzībai ņem tādu cilvēku liecības, kuri piecas reizes izmeklēšanas laikā maina tās. Piecas reizes maina savas liecības! Tāds ir šis prokuratūras izvirzītās apsūdzības pamats! Mani personīgi tas nepārliecina.

Otrām kārtām es gribētu citēt šeit vienu dokumentu, kas ir jau deputātiem izdalīts. Citēšu to, ko šie paši kungi raksta (vēlāk viņi atkal groza teikto un saka, ka viņi nav to teikuši firmas vārdā). Lūk, ko viņi raksta Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai: “Lūdzam jūs [LSDSP. - E.B.] sniegt atbalstu mūsu firmas jautājumu risināšanā, kas saistīti ar parādu atgriešanu no uzņēmuma “Ventspils nafta” un Alejas komercbankas. Lūdzam ņemt vērā faktu, ka mūsu kompānija [nevis viņu personas. - E.B.] vairākkārt ir sponsorējusi jūsu partijas [LSDSP. - E.B.] darbību, tajā skaitā izsniedzot arī skaidru naudu [tātad šādus naudas līdzekļus. - E.B.], kas tika nodota caur Burvja kungu.” Tātad šeit viņi skaidri un gaiši pasaka, ka viņi ir naudu devuši LSDSP vairākkārt, ne tikai šajās reizēs. Un, ja mēs ticam viņiem, tad, protams, iznāk, ka LSDSP ir pieņēmusi nelikumīgus ziedojumus. Bet, ja mēs viņiem neticam, tad iznāk, ka viņi melo!

Kolēģi! Šeit ir ļoti daudz šādu jautājumu, kas ir ārkārtīgi svarīgi.

Tālāk. Šie kungi apgalvo presē, ka viņi ir ziedojuši un vairākas politiskās partijas atbalstījuši materiāli. Taču nevienai politiskajai partijai, izņemot vienīgi Repšes kunga partiju, mēs neredzam šos ziedojumus. Atkal rodas jautājums: vai šie kungi runā taisnību vai melo? Tas ir ļoti nopietns jautājums, un tik tiešām iznāk, ka pēdējā patiesuma instance šajā apsūdzības lietā vienmēr ir šīs čekistu liecības. Ja viņi ir neieinteresētas personas, tad ir labi. Taču, ja mēs ņemam vērā gudro atziņu, ko izteica Krievijas prezidents Putins, tad tas ir diezgan apšaubāmi.

Pieminēsim vēl vienu lietu, kas ir varbūt svarīga šinī gadījumā, runājot tātad par šiem kungiem. Kur viņi vēl ir iesaistījušies? Haritonova aizstāvības vēstuli skaidri un gaiši parakstījuši: mainīt drošības līdzekli arestētajam reketieru “karalim” Ivanam Haritonovam. Ko viņi rakstīja nelaiķim Imantam Daudiša kungam? Iesniedza... draudēja vērsties starptautiskajās tiesu institūcijās, solīja vērsties pie Krievijas Domes deputātiem, lai pieteiktu sankcijas pret Latvijas Republiku, izvirzīja prasību par vairāk nekā 4 miljonus 175 tūkstošus ASV dolāru lielu summu, ko esot parādā Latvijas valsts. Kā rīkojās Imants Daudišs? Imants Daudišs šo vēstuli noraidīja. Viņi ar līdzīgām prasībām vērsās pie bijušā premjera Andra Šķēles, un arī...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

E.Baldzēns. ... viņa laikā šī pretenzija tika noraidīta.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nevēlos uzstāties ne kā advokāts, ne kā prokurors, taču mani pārsteidz tas vieglums, ar kādu daži biedri, pamatojoties uz tik pretrunīgu, vienpusīgu un neobjektīvu ģenerālprokurora vēstuli, ir gatavi izdot kriminālvajāšanai mūsu biedru, kolēģi, kuru ir ievēlējuši tūkstošiem cilvēku, mūsu tauta. Šī vēstule ir rakstīta kā smags apsūdzības raksts, atsaucoties uz presē publicēto. Jājautā: kāpēc 101 citā gadījumā netiek par presē publicēto ierosināta krimināllieta? Nedz tādos gadījumos, kad apvaino mūsu valsts un mūsu politikas pašcieņu, nedz arī tādos, kad parādās ziņas par atsevišķu partiju nelikumīgu vai aizdomīgu finansēšanu? Kāpēc prokuratūra un daļa no jums, cienījamie kolēģi, Mandātu un iesniegumu komisiju ieskaitot, notic tam, ka bijušais čekas pulkvedis Šabašovs un pārējie runā patiesību, sakot, ka viņi šo naudu esot devuši LSDSP vajadzībām, un kāpēc neuzklausa pretējo pusi, kura apgalvo pilnīgi pretējo? Kāpēc neņem vērā to, ka Šabašovam pieder briežu dārzs, ka viņš ir mednieks, ka viņš ir dziļi ieinteresēts šajā tematikā un šīs savas Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas attīstībā? Kāpēc neņem vērā, ka šīs asociācijas loceklis ir Gundars Bojārs un ka tur ir arī abi divi Gundara Bojāra palīgi. Vai tie ir vai nav fakti, kas vieš aizdomas par tendenciozitāti? Ar kādām tiesībām ģenerālprokurors var rakstīt un “dzejot”, un ļaut savai fantāzijai lidināties augstu, un apgalvot: “ļaunprātīgi izmantojot Šabašova uzticību, ar viltu”, apzinoties, ka no Šabašova pieprasītais apliecinājums neatbilst patiesībai”? Kā viņš zina, ka Burvis apzinās, ka neatbilst patiesībai? Kas tā par “dzeju” ir? Nav skaidrs, vai Šabašovs šeit figurē kā privātpersona vai kā sabiedrisks darbinieks, vai kā kādas institūcijas vadītājs.

Aizkustinošas ir rūpes par valsts prestižu: “Saeimas deputāta nosaukumu diskreditējošas darbības” Burvis veicis, “mazinot uzticību sabiedrībā valsts varai un pārvaldes kārtībai”. Atvainojiet! Kas cits, ja ne mūsu tiesībsargājošie orgāni ir tik daudz izdarījuši mūsu valsts prestiža gremdēšanai? Taču kā skudru pūznis viņi sarosījās tad, kad Valsts prezidente pateica to, ko par šīm iestādēm domā visa sabiedrība.

Mandātu un iesniegumu komisija 15 minūšu laikā pieņēma lēmumu, neizanalizējot visas tās pretrunas, kuras slēpjas šajā ģenerālprokurora vēstulē un uz kurām juridiski profesionāli norāda Muciņa kungs un Apiņa kungs savā iesniegumā. Nevar būt tik vieglprātīga pieeja, ir jāizskaidro šie lēmumi! Ir jāizanalizē! Es saprotu, ka Burvis grib taisnību, un tāpēc mēs neiebilstu pret viņa izdošanu kriminālvajāšanai. Starp citu, izmeklēšana vēl nav pabeigta, notiek šis process. Bet ar ko tas beigsies? Pēkšņi beigsies ne ar ko. Taču visticamāk, ka tas vilksies līdz vēlēšanām un tad kā tāds sapuvis pūpēdis pārsprāgs. Ir nepieciešams to izanalizēt un tad ar pilnu apziņu teikt: jā, viņš ir jāizdod un ir jānoskaidro šīs lietas! Bet uz kādu prokuratūras un tiesu objektivitāti var cerēt, lasot šo vēstuli (ko jūs katrs varat izlasīt bez augstākās juridiskās izglītības)?

Turklāt, man liekas, tā ir ne tikai Bojāru klana atriebība pret cilvēku, kurš vienmēr ir uzstājies pret šo partijas vadītāju... Starp citu, viens no iemesliem, kāpēc mēs pieci aizgājām no LSDSP, bija tas, ka šī “melnā kase” tur pastāv un ka nebija nekādas atklātības un nebija nekādu principu sponsoru naudas piesaistīšanā un atskaitē. Viens cilvēks, ar āmuru pa galdu dauzot, vadīja partijas sapulces un ņēma naudu, pat neatskaitoties nevienam un to pat neiegrāmatojot. Tā taču nav kārtība!

Turklāt man ir aizdomas, ka aiz kulisēm stāv vēl kādi režisori, kuri neparādās uz skatuves un kuriem ir izdevīgi salaist vēl vairāk matos abu pušu sociāldemokrātus, lai parādītu sabiedrībai, ka abās divās ir draņķi, kas pār vienu kārti metami, un sakompromitētu gan vienus, gan otrus.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

R.Labanovskis. Saprotiet, ka šeit kā īlens lien no maisa ārā politiskā ieinteresētība un politiskais pasūtījums!

Tāpēc, iekams nav veiktas līdz galam šīs juridiskās procedūras un analīzes, es nevaru tik vienkārši piekrist Burvja izdošanai kriminālvajāšanai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi, te nu mēs esam! Esam nonākuši pie farsa. Tūlīt es jums pierādīšu to. Tas ir feļetona un humoreskas vērts. Vairāk nekā. Smieklīgi! Te jau kolēģi runāja par to, ka pēkšņi mēs atkal esam sākuši ticēt čekistiem. Šodien patiešām jākonstatē, ka čeka ir neuzvarama. Dara, ko grib, Bojārs, Šabašovs, Komogorcevs. Kāpēc es sāku runāt? Tāpēc, ka es ar Šabašova un Komogorceva firmu sastapos, būdams žurnālists, komentētājs Latvijas Radio, un man ir vesels komentārs par šo firmu. Mani viena cita firma gan iesūdzēja tiesā, bet šie vīri, zinādami, ko ēduši, to nedarīja. Šo firmu dibināja ne tikai šie izlūkdienesta milzīgi augsta ranga vīri; tur bija klāt arī tādi vīri kā toreizējais “Latvijas naftas” vadītājs Jansons, visu cienījamais dakteris Kalnbērzs, Ivars Strautiņš, jurists Plotnieks un vēl viens… es piemirsu. Tā ka tās lietas nav nemaz tik vienkāršas. Lietas ir sarežģītas. Jau toreiz es kritizēju valdību un ap valdību stāvošos vīrus par to, ka atdod Latvijas bagātības šiem čekistiem… ar savu Latvijas vīru piepalīdzību. Un tagad, lūk, re, kur mēs esam nonākuši! Šabašovs, izrādās, paliks tagad ārkārtīgi nabags, zaudējot 15 tūkstošus. Ak tu šausmas! Un Burvis jāsamaļ miltos - tāpat kā toreiz tiesa un prokuratūra samala miltos Latvijas Radio par to, ka tas atļāva man runāt par šiem vīriem. Latvijas Radio toreiz pietiesāja 80 tūkstošus rubļu, man arī šo to. Un neļāva pat pārsūdzēt. Visur pateica: “Tabūns ir vainīgs!” Viņi mani toreiz notiesāja faktiski par to, ka es pateicu, ka 1993.gadā viena liela firma “SWH”, kurai atdeva par sviestmaizi īpašumus, armijas īpašumus ieskaitot, sarīkoja Jaungada balli, kurā - toreiz bija liela nabadzība! - piena upes tecēja ķīseļa krastos. Lūk, tas man tika piedēvēts kā pats lielākais noziegums, - tas, ka es biju pateicis šādus vārdus! No tās firmas puses tika nolīgti trīs visstiprākie advokāti, un, protams, samala miltos mani un Latvijas Radio. Es to atgādinu. Tāpat notiks arī tagad. Nolīgs tādus advokātus, kas Imantu Burvi samals miltos. Lai Dievs nedod, Imant! Bet tā tas notiks. Jo šie vīri zina, ko dara. Viņiem ir ārkārtīgi liels spēks, ārkārtīgi daudz naudas. Šabašovs ar Komogorcevu ir tik bagāti, ka… Kaut kur Jūrmalā vienam no šiem vīriem suņi un zirgi dzīvo faktiski pilīs! Aizbrauciet tur un paskatieties! Daļa no jums nemaz nezina to. Tādi vīri mums te dzīvo…

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

P.Tabūns. … un nosaka toni!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Leja.

J.Leja (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Godātie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienai detaļai, ka šis strīds par naudas it kā pazušanu vai piesavināšanos ir privāts strīds, civils, un tas nekādi nav pakļaujams kādām kriminālām epizodēm. Ja ticam prokuratūras sastādītajam materiālam, tad iznāk tāds scenārijs, ka mūsu kolēģis Burvis ir nodibinājis noziedzīgu organizāciju, bruņojies līdz zobiem un aplaupījis kādu lielu, svarīgu institūciju, piesavinājies naudu lielos apmēros. Taču patiesībā, ja Juris Bojārs pastāv uz to, ka tā bija partijas nauda, tad vajadzēja Burvim būt no partijas dotai pilnvarai ar visu štempeli un visiem parakstiem, un tad vajadzēja tur, kur naudu saņēma, parakstīties grāmatvedības dokumentos un vajadzēja būt visiem nepieciešamajiem uzskaites dokumentiem. Ja tādu nav, tad tas tikai apstiprina to, ka pats pirmais, kurš jāliek aiz restēm, ir cienījamais partijas līderis, kas joprojām nav sakārtojis naudas uzskaites lietas, kaut gan mēs to vairākkārt prasījām un lūdzām gan valdes sēdēs, gan domes sēdēs, gan citās sarunās.

Kā jau kolēģi te atzīmēja, tas bija viens no iemesliem, kāpēc mēs nevaram atrasties tādā partijā, kuras priekšsēdētājam ir katrā kabatā kaut kādas atsevišķas naudas, kuras tiek liktas lietā.

Nekādi nevaru piekrist visiem tiem formulējumiem, kādi ir doti tajā prokuratūras pamatojumā. Vēl vairāk, - es personīgi nevaru balsot par to, ko es nezinu. Mums neļauj iepazīties ar šiem materiāliem. Tie ir tik slepeni, ka liekas vienkārši smieklīgi.

Personīgi es nevaru balsot par Burvja izdošanu. Tas ir katra sirdsapziņas jautājums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! “Vudisona termināla” amatpersonas figurē vairākās lietās, kas pēc būtības jau “apaugušas ar bārdu”, - tādās kā Generalova uzspridzināšana liftā un līdzīgās lietās. Katrā ziņā šie dienesti… no tiem, kā jau Egils teica, nevar iziet, tie turpina strādāt.

Katrā ziņā tajā brīdī, kad ir jābalso, ir jāizšķiras, par ko un kā balsot. Es gribētu atgādināt, ka šodien mūsu frakcija izdalīja materiālu par komunistisko teroru. Paskatieties pēc tam tajā!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka abi šie uzņēmēji, protams, ir miljonāri, to apliecina LETA sniegtā informācija.

Es gribētu pateikt arī to, par ko Pēteris jau šeit iesāka runāt, - par Generalova slepkavību. Minēšu faktus no Iekšlietu ministrijas materiāliem, kas arī zināmā mērā liecina par šiem vīriem.

Kas šeit ir sacīts? Ka Šabašova privātmājā par bruņotu laupīšanu tika aizturēts kāds “LatWestEast” darbinieks Soboļevs (tātad - Šabašova privātmājā, ne jau kaut kur citur, ne jau zolīti spēlējot!) un viņam tika konfiscēti 25 kilogrami trotila un divas šautenes, viena no tām ar optisko tēmēkli.

Kolēģi, nu katrā ziņā jūs jau jūtat, kādam “briežu dārzam” tie 25 kilogrami trotila bija domāti! Par tām šautenēm ar optisko tēmēkli vēl varētu strīdēties, bet par tām trotila paciņām strīdēties ir grūti.

Es gribētu pateikt vēl arī to, ka mani lielā mērā mulsina tieši prokuratūras nostāja. Viņa pilnīgi neinteresējas par to jautājumu, arī par to, ko prasa “Ventspils nafta”. “Ventspils nafta” prasa sekojošo: pārbaudīt, vai SIA “Vudisona termināls” pārstāvji nav nelikumīgi izmantojuši amatpersonas uzņēmēja ietekmēšanai. Tas ir teikts šajā vēstulē LSDSP, kas ir rakstīta skaidri un gaiši. Un arī Juris Bojārs atzina presē, ka būs spējīgs sniegt juridisku konsultāciju parāda jautājumā un sarunās ar Lemberga kungu.

Vai kāds no jums tiešām iedomājas, ka šajās sarunās par vairāk nekā 4 miljoniem ASV dolāru varētu konsultācijas sniegt vai sarunāt ar Šabašovu kaut ko Imants Burvis? Ja jums tā šķiet, tad noteikti visi kā viens vērtējiet Burvi kā vainīgu! Tas ir vēl viens aspekts, ko es gribētu pateikt.

Un otra lieta, ko ventspilnieki šeit raksta. “Vudisona termināla” finansējums ir sniegts ar skaidru mērķi - panākt konkrētu uzdevumu realizēšanu. Minētā informācija rada pamatu uzskatīt, ka ir veikti nelikumīgi darījumi, un tā joprojām.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt!

Paldies.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man kā advokātam ir bieži gadījies ņemt dalību laulības šķiršanas lietās. Kad brīnišķīgās fotogrāfijās redzamā un viesu klātbūtnē uzsāktā laulības dzīve ātrāk vai vēlāk nonāk justīcijas iestāžu, tiesas uzmanības lokā un, kad sāk to šķirt, dažos gadījumos atklājas daudz interesantu lietu.

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas “šķiršanās” no pieciem savas frakcijas locekļiem un Sociāldemokrātu savienības izveidošana acīmredzot ir politisks jautājums, ko es negribu šeit apspriest. Taču, tā vai citādi, gribot vai negribot, uzpeld interesanti fakti un notikumi, analogi kā tajās laulības šķiršanas lietās: netiek laisti vecāki pie bērniem, netiek atdotas mašīnas un mantas, tiek kosts rokās un kājās. Man visa šī “spēlīte” atgādina tādu divu cieņu zaudējušu pārstāvju nemācēšanu izšķirties, kurā tiek iesaistīta ne tikai tiesa, bet, kā jau tādā labā valstī, arī prokuratūra. Un prokuratūra, protams, tīši vai netīši (es neņemšos analizēt viņas subjektīvās pārdomas) ir, vadīdamās pēc šīs informācijas, kas bija presē, radījusi visu šo lietu un nodevusi mūsu izvērtēšanai. Es absolūti negribu iesaistīties nedz vienā, nedz otrā pusē. Taču es esmu un būšu spiests runāt par čekistiem, jo mēs nevaram izvairīties no tā. (Lustrācija, vai ne?) Es esmu jurists un esmu arī deputāts - es esmu tautas priekšstāvis, un man ir pilnīgi bezkaislīgi jāizvērtē tas, ko man šeit atnes. Absolūti nevar būt tā: teiksim, pirms diviem gadiem mēs tādu pašu jautājumu būtu izlēmuši vienā veidā, bet nu tikai tāpēc, ka tagad ir vēlēšanas tuvu, un arī tāpēc, ka prese par to raksta tā vai šitā, mēs izlemsim to citādāk... Nē un vēlreiz nē! Mūsu lēmumam ir jābūt balstītam, juridiski balstītam, uz tiem pierādījumiem, ko mums iesniedza prokuratūra. Un prokuratūras darīšana tā ir tiktāl, ciktāl viņa uzskata par nepieciešamu savus pierādījumus mums atklāt, lai mūs pārliecinātu, vai tiešām ir vispār bijis noziegums, vai noziegumā vainīgā persona vispār eksistē un vai šī persona ir saucama pie kriminālatbildības un ir uzsākama tās kriminālvajāšana, un sakarā ar to ir mums lūdzama šī atļauja. Jūs esat izlasījuši šīs vēstules, abas, - gan to, kas ir no prokuratūras, gan arī to, ko šeit speciālisti, advokāti, ir sastādījuši. Un pirmām kārtām absolūti nav skaidrs... un šeit jau deputāti, kas ir bez juridiskās izglītības, ir skaidri un gaiši uzdevuši šo jautājumu: vai toreiz Burvis ir rīkojies kā deputāts un tātad kā amatpersona, kuras darbību nosaka likums (un līdz ar to viņš atbild pēc Krimināllikuma 316.panta otrās daļas kā sevišķi atbildīga amatpersona), vai arī viņš ir rīkojies kā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs, “pildot partijas Statūtu 25.punktā norādīto partijas biedra pienākumu” (es citēju Ģenerālprokuratūras vēstuli). Man kā juristam tas nav skaidrs. Mans secinājums ir, ka viņš ir rīkojies kā partijas biedrs. Un tātad šeit runāt par kaut kādu amatpersonas atbildību ir nekorekti.

Par pierādījumiem. (Šeit jau daži kolēģi runāja par to.) Tātad ir jautājums: kas tā ir - civillieta vai krimināllieta? Vai tas ir civiltiesiska vai krimināltiesiska rakstura gadījums? Mūsu kolēģiem ir šī vēlme - ar krimināltiesiskajiem līdzekļiem jaukties iekšā civiltiesiskajā sfērā. Tas mani vienkārši ik pa brīdim pārsteidz un noved līdz... nu, es nezinu, grūti pateikt - līdz asarām caur smiekliem vai līdz smiekliem caur asarām.

Lūdzu priekšsēža kungu piešķirt man vēl piecas minūtes!

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Lūdzu!

L.Muciņš. Tātad ir jautājums par to, vai nauda tika dota vai netika dota. Konsekventas liecības ir: jā, nauda tika dota. Nevienu brīdi nav strīda par to. Mēs šodien varam par to runāt, cik mēs gribam un kā mēs gribam, bet par to jautājumu nav strīda ne no vienas puses, ne no otras puses. Jā, es šodien runāju kā advokāts, kā jurists, lai kā jums to negribētos un lai kā jums tas nepatiktu. Un vēl tikai padomāsim, kur mēs esam savas rociņas pirms tam pielikuši šajā lietā...

Kāds ir bijis šā darījuma saturs? Vai tas ir bijis civiltiesisks darījums, vai tas ir bijis saistīts ar uzņēmējdarbību, ar sabiedrisku organizāciju? Un kāds ir bijis tā mērķis? Vai ir kādi rakstiski pierādījumi par naudas došanu, kvītis, saņēmēja pilnvaras? Nekā tāda nav! Tātad nav mums šeit rakstisku pierādījumu par šo aspektu. Mēs varam balstīties tikai uz mutiskiem pierādījumiem vai uz netiešiem pierādījumiem.

Otrs aspekts. Laiks un vieta. Par vietu šaubu nav. Zinām, kur tas ir noticis. Taču man tas bija interesants papildinājums - šeit dzirdēt no Baldzēna kunga, ka tajā vietā atrasta gan šautene ar optisko tēmekli, gan 25 kilogrami trotila. Tas, protams, pušķo to vietu, kurā tas viss ir noticis.

Nu es gribētu runāt par laiku. Un arī to jūs redzat pavadrakstā.

Pirmais gadījums. Nezināmā laikā - 11 mēnešu laikā, no 2000.gada 20.marta līdz 2001.gada 1.februārim, - tas ir noticis. Nu, atvainojiet! Drusku tā kā par garu!

Otrais gadījums. No 2001.gada janvāra līdz martam. Trīs mēneši. Es nezinu... Varbūt Latvijas tiesvedībā ir sākusies kāda jauna pierādījumu novērtēšanas ēra, kuras sākumu es, atrodoties valsts darbā kopš 90.gadu sākuma, kaut kā esmu palaidis garām. Taču pēc manas jurista saprašanas, tie likumi, ko es zinu un kas ir spēkā, un kas varbūt tiek precizēti, vēl nav pilnīgi otrādi apgriezuši to kārtību, ka ir skaidri un gaiši jānosaka darījuma vai darbības laiks, vieta, saturs un darījuma personas.

Nākamais aspekts. Liecinieku liecības. Šeit jau mēs dzirdējām, ka piecas reizes tās esot grozītas no vienas puses, bet tas nav bijis ne Burvis, ne Dinduns, ne Parms. Nu, ja nav rakstisku liecību, tad rodas jautājums - kādi tad ir tie apsūdzības liecinieki? (Es, protams, tagad īsi runāju tādēļ, ka man nav laika.) Jautājumam par to personu raksturojumu jūs šeit jau pieskārāties. Kādēļ ticēt VDK lieciniekiem, kuri ir kompromitēti? Liecības grozītas piecas reizes un ir pretrunā ar otras puses liecībām. Kāpēc ticēt? Nav pamata ticēt!

Mēs Juridiskajā komisijā regulāri saņemam dažādas vēstules, un arī tagad ir atsūtīta viena konkrēta sūdzība. No vienas puses, ir agrāk uz desmit gadiem notiesāts noziedznieks, kurš saka: tā un tā! Un, no otras puses, ir policijas pulkvedis, kuram Saeima piešķīrusi pilsonību un kurš saka: “Nē! Nekādu liecinieku nav!” Prokuratūra saka: “Jā, mēs viņu apsūdzam!” Tiesa saka: “Mēs viņu arestēsim!” Tātad kaut kas mums nav kārtībā ar pierādījumu vērtēšanu.

Pēdējais un galvenais ir valstiskais aspekts. Ir jāsaprot, ka jebkurš šāds mūsu lēmums kompromitē Saeimu kopumā un ka jau tas vien, ka mēs šo jautājumu šeit lemjam, nenāk mums visiem par labu. Padomāsim, kam tas nāk par labu! Protams, reizē tas arī uzkurina šo cīņu starp abām šīm partijām, un arī tas valstij par labu nenāk. Galu galā likums nosaka, ka Saeimā ir 100 locekļu, un vēlētāju griba ir tikusi izteikta. Es kategoriski iestājos pret šādu dokumentu atbalstīšanu. Es kategoriski iestājos pret Saeimas deputāta izdošanu, kas tiek veikta uz šādu vēstuļu pamata. Es kategoriski iestājos pret to, ka mēs uz apšaubāmu notikumu pamata varam nodot kriminālvajāšanai mūsu kolēģi!

Tādēļ deputāts Apinis un deputāts Muciņš ir iesnieguši procesuālu lēmuma projektu par to, kā lieta tālāk virzāma, un aicinām nodot šo jautājumu Juridiskajai komisijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jānis Leja - otro reizi.

J.Leja (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Godātie kolēģi! Nu es, kā jau dažkārt rakstošs cilvēks, jums došu dažus citātus, kas var palīdzēt jums izšķirties pirms svarīgā lēmuma pieņemšanas.

Ko par šo gadījumu saka abi divi Gundara Bojāra bijušie palīgi, darījuma liecinieki? Tas citāts ir no medijiem: “Māris Dinduns apstiprināja, ka Šabašova nauda, ko viņš ielika Imanta Burvja kabatā, tur nav palikusi, tā patiešām tika nodota viņa kolēģim Aigaram Parmam un izmantota vairākiem braucieniem uz Briseli.” (Citāta beigas.)

Jauns citāts. Otrs liecinieks, bijušais Gundara Bojāra palīgs Aigars Parms apliecina (citāts): “Nauda, ko SIA “Vudisona termināls” pārstāvis Jurijs Šabašovs nodeva LSDSP frakcijas deputātam Imantam Burvim, nebija paredzēta partijas atbalstīšanai. Šabašovam bija pilnīgi vienalga, kā tā nauda tiek izmantota.” (Citāta beigas.)

Un pats pēdējais. Mēs ievērojām - varbūt tas ir subjektīvs vērtējums - , ka uzbrukumi, masīvi uzbrukumi, Imantam Burvim sākās ar to brīdi, kad pagājušā gada februāra sākumā (Saeimas Kancelejas zīmogs laikam ar 1.februāri), viņš sāka vadīt deputātu atbalsta grupu Latvijas virzībai uz NATO.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Jūs šodien saskaraties ar nepatīkamu situāciju, kura notikusi mūsu partijas iekšpusē, un mēs tātad esam līdzatbildīgi par notikušo. Mūsu partija izvērtēja Imanta Burvja starpgadījumu, uzskatīja, ka tā ir citu naudas piesavināšanās lieta, un ierosināja lietu Ģenerālprokuratūrā, un šodien Ģenerālprokuratūra uzskatīja par nepieciešamu iesniegt šo lietu jums izvērtēšanai. Mēs šo lietu ierosinājām, balstoties uz to, ka uzskatām, ka svešu naudu nedrīkst piesavināties, (Starpsauciens: “Viņam jau iedeva!”) arī bijušo čekas aģentu, čekas virsnieku un čekas pārstāvju naudu ne. Šodien izskanējušie atsevišķu politiķu izteikumi, ka tas varbūt esot ļoti labi, ka čekistu naudu paņem un iztērē, un ka tas esot gandrīz vai varoņdarbs, man atgādina dāņu karikatūrista Bidstrupa zīmējumu sēriju: viens cilvēks atrodas tiesas zālē, tiek izskatīta viņa lieta, un par viņu runā advokāti, un šis cilvēks pēkšņi iztaisno plecus, sāk smaidīt un tad viņam sāk augt spārni, un tad viņš kļūst par eņģeli. Tāda analoģija man ienāca prātā, kad šodien klausījos atsevišķu politiķu runās izskanējušo versiju, ka čekistu naudas paņemšana nākot valstij par labu.

Taču mani vēl vairāk pārsteidz Linarda Muciņa iesniegums, ka vajadzētu attiecīgos dokumentus iesniegt Juridiskajai komisijai, lai veidotu kvalificētu izvērtējumu. Es visu laiku biju domājis, ka es atrodos blakus deputātam, politiķim, bet šodien es pārliecinājos, ka es vienmēr esmu atradies blakus advokātam. Es saprotu, ka advokāts balstās uz likuma burtu. Manuprāt, politiķim vajadzētu balstīties gan uz likuma burtu, gan uz likuma garu. Un, ja balstās uz likuma garu, tādā gadījumā ir jāņem vērā, ka Satversmē ir ierakstīts, ka Satversme lemj par deputāta izdošanu vai neizdošanu. Un tas, ka šodien savu versiju pateica Mandātu un iesniegumu komisija, ir arguments, lai mēs katrs individuāli izvērtētu šo jautājumu - “par” vai “pret”. Taču, ja mums tiek šodien no advokāta puses piedāvāts priekšlikums jautājumu vēl papildus nodot kvalificētai juridiskai izmeklēšanai, tādā gadījumā advokāts faktiski mums piedāvā priekšlikumu mainīt Satversmi. Tad mums vajadzētu arī godīgi pateikt, ka Satversme ir jāmaina - ka tajā ir jāieraksta, ka deputāts, kurš ir ievēlēts parlamentā, netiek izdots. Jo kvalificētu atzinumu var gatavot mēnesi, gadu, četrus gadus - tik ilgi, cik to uzskatīs par nepieciešamu attiecīgie advokāti.

Es aicinu jūs izvērtēt gan to informāciju, ko jums sniedza Ģenerālprokuratūra, gan arī informāciju, ko sniedza Imants Burvis sevis aizstāvībai, un pieņemt konkrētu lēmumu, balstoties uz Mandātu un iesniegumu komisijas lēmumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Paldies Valdim Lauskim par atgādinājumu par likuma burtu un garu. Es savukārt atgādināšu viņam ko citu. Tad, kad Juris Bojārs “spieda” uz LSDSP frakcijas vadītāju Egilu Baldzēnu jautājumā par finansu piesaisti partijas ģenerālsekretāra Valda Lauska uzturēšanai Rīgā, frakcijas locekļi, to skaitā arī es, nerunāja ne par likuma burtu, ne par garu, bet pat, zinot, ka Bojāra rokās ir “melnā kase”, kas ir vairāku desmitu tūkstošu vērta, tomēr to naudu “piešķīlām”, lai Valdis Lauskis sēdētu šeit.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece. Godātie Saeimas deputāti! Šīs debates skaidri parāda, ka jautājums ir svarīgs, nozīmīgs un ārkārtas. Un es gribētu, pirms jūs pieņemat lēmumu, aicināt jūs novērtēt to, kas mūsu valsts pamatlikumā - Satversmē - ir rakstīts par Latviju kā demokrātisku valsti, par tās darbības principiem. Tur ir teikts, ka tiesu spriež un par vainīgu vai nevainīgu atzīst tikai tiesa, nevis Saeima - likumdevējs.

Likumdevēja iespējas ir noteiktas Satversmes 30.pantā: Saeima ar savu lēmumu var piekrist vai nepiekrist… Šāds lēmums nekādā ziņā nenozīmē, ka tiek kāds atzīts par vainīgu vai nevainīgu. Šāds lēmums dod iespēju konkrētam cilvēkam, šajā gadījumā deputātam Burvim, savu taisnību pierādīt tiesā.

Tā kā runāju Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā, es vēlos teikt, ka komisija šo jautājumu izskatīja, ļoti izsvērti, daudzpusīgi debatējot, un nav pamata apgalvojumiem, Labanovska kungs, par vieglprātīgu attieksmi. Nav pamata apgalvojumiem, ka Saeima, komisija vai jebkāda cita Saeimas struktūrvienība var lemt par to, vai deputāts vai jelkurš cits cilvēks ir uzskatāms par vainīgu vai nevainīgu.

Vēlos vēl arī teikt, ka Mandātu un iesniegumu komisija respektēja gan paša deputāta viedokli - to, ka viņš vēlas aizstāvēt sevi taisnīgā tiesā - , gan arī Satversmē noteikto, ko respektēt es aicinu arī jūs.

Satversmes 8.nodaļa “Cilvēka pamattiesības” ir tā, kurā mums vajadzētu ielūkoties katru reizi, kad mēs pieņemam šādus lēmumus. Satversmes 92.panta pirmais teikums skan: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.”

Mandātu un iesniegumu komisija, pieņemot lēmumu, uzskatīja, ka šādas tiesības nevar liegt arī deputātam Burvim.

Es aicinu jūs šajā gadījumā, izšķiroties par to, kāds būs jūsu pareizais vai nepareizais politiskais lēmums, nejusties šeit ne kā advokātiem, ne kā tiesnešiem, jo tie mēs neesam. Šeit mums ir jājūtas kā valstsvīriem un jāsaprot, kas ir mums uzdots ar mūsu valsts likumiem.

Aicinu izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms izskatām Mandātu un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu, ir jāizskata deputāta Apiņa un deputāta Muciņa iesniegums - ierosinājums ģenerālprokurora Maizīša iesniegumu “Par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli” nodot Saeimas Juridiskajai komisijai, lai sagatavotu kvalificētu juridisku atzinumu.

Viens par šo priekšlikumu var runāt “par”, viens - “pret”.

Runāt neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Apiņa un deputāta Muciņa ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 15, atturas - 27. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu rīkot slēgtu balsojumu par izskatāmo lēmuma projektu.

Viens par šo priekšlikumu var runāt “par”, viens - “pret”.

Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir iebildumi! Balsot!”) Kurš vēlas iebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu rīkot slēgtu balsojumu par apspriežamo lēmuma projektu!

Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 18, atturas - 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Piekrist kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 7.Saeimas deputātu Imantu Burvi.” Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 5, atturas - 26. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.4563-b. Steidzamības kārtībā mēs tagad izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” otrajā un galīgajā lasījumā.

Juridiskā komisija šo likumprojektu pirmajā lasījumā iniciēja sakarā ar to, ka bija nepieciešams izdarīt likumā grozījumus, kas saistīti ar korupcijas novēršanu.

Uz otro lasījumu ir iesniegti daži priekšlikumi, ko Juridiskā komisija izskatīja.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt 15.panta trešo daļu. Vēlēšanu zīmju datorizēta apstrāde ir bijusi likumā paredzēta tikai teorētiski, bet praktiski nekad nav notikusi, jo tā ir saistīta ar vēlēšanu zīmju vešanu uz Centrālo statistikas pārvaldi, un faktiski tas ir grūti izpildāms. Arī attiecīgs tehniskais aprīkojums nav iegādāts. Tādēļ Juridiskā komisija atbalstīja 1.priekšlikumu - izslēgt 15.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 2.priekšlikums. Juridiskā komisija saņēma iesniegumu no Centrālās vēlēšanu komisijas, ka būtu nepieciešams likumu papildināt ar to, ka ir jānosaka Centrālās vēlēšanu komisijas pastāvīgajiem darbiniekiem, tātad priekšsēdētājam, viņa vietniekam un sekretāram, kā arī mainīgiem darbiniekiem darba samaksas kārtība. Tas ir saistīts ar piemaksām pie ierēdņu amatalgām, ar to, ka tās faktiski, nevis teorētiski piesaista pie ierēdņa amatalgas. Ierēdņu algas, kā jūs zināt, no vienas puses, ir zemas, bet, no otras puses, ierēdņi saņem dažādas piemaksas par vadību un citām lietām, kuras neiekļaujas vispārējā apmaksas sistēmā. Un tādēļ mēs atbalstījām Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikumu un noteicām šo kārtību analogi, kā tas ir Saeimas deputātiem, - mēs, vadoties pēc šīs pašas sistēmas, veicām piesaisti iepriekšējā gada vidējam aprēķinam. Mēs šo priekšlikumu rūpīgi izdiskutējām un, bez šaubām, šo jomu šādi sakārtojām, un saņēmām atzinumu, ka tas viss var tikt darīts esošā budžeta robežās un nekādi budžeta grozījumi nav izdarāmi.

Aicinu atbalstīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums saistībā ar 1.priekšlikumu. Mēs izslēdzām pārejas noteikumu 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4.priekšlikums. Mēs papildinām pārejas noteikumus ar 4.punktu, nosakot, ka visas šīs izmaksas Centrālajai vēlēšanu komisijai stājas spēkā ar 1.novembri. Tas ir saistīts arī ar finansiālām iespējām, bet nav saistīts ar grozījumiem budžetā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums noteikt, ka 16.panta ceturtā daļa stājas spēkā nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas. Priekšlikums tika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās Protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts nav izpelnījies deputātu ierosinājumus otrajam lasījumam, un tātad aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā tādā redakcijā, kāda ir piedāvāta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988. gada protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī par šo likumprojektu nav saņemts neviens priekšlikums otrajam, galīgajam, lasījumam. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka katram no zālē sēdošajiem ir izveidojies priekšstats par šo līgumu. Vienīgais komentārs, ko sniegšu, ir tas, ka šis līgums ar Svēto Krēslu aizvieto 1922.gadā noslēgto un ratificēto konkordātu starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu.

Piemetināšu to, ka likumprojekta virzību atbildīgajā komisijā - Ārlietu komisijā - un šīs virzības tempu noteica grozījumu sagatavošana Reliģisko organizāciju likumā, kurus gatavoja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Šiem Reliģisko organizāciju likuma grozījumiem jādod arī citām tradicionālajām reliģiskajām konfesijām Latvijā tās pašas tiesības un pienākumi, ko paredz līgums ar Svēto Krēslu. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai sabalansētu reliģisko organizāciju iespējas darboties attiecīgajā konfesijā, kā arī iespējas reliģiskajām organizācijām, reliģiskajām konfesijām savstarpēji konkurēt pievilcības ziņā.

Uzsvēršu, ka līgums ar Svēto Krēslu padara Katoļu baznīcu par publisko tiesību subjektu valstī.

Atbildīgā komisija - Ārlietu komisija - atbalstīja likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Mēs ilgi pētījām - gan komisijā, gan individuāli - šo līgumu, bet diemžēl neguvām skaidrību praktiski nevienā jautājumā. Es domāju, ka šis līgums ir tāda pati Latvijas ārpolitiskā neveiksme kā daži citi savulaik izstrādātie, bet spēkā neesošie līgumi, piemēram, līgums ar Lietuvu par jūras ekonomiskās zonas vai kontinentālā šelfa izmantošanu, līgums ar Austrāliju par noziedznieku izdošanu, ko mēs ko mēs gribējām ratificēt, kā arī līgums ar Krieviju, ko 1991.gadā Augstākā padome ratificēja un kas paredzēja pilsonību visiem bijušās PSRS pilsoņiem, kas tajā laikā dzīvoja Latvijā. Paldies Dievam, ka Krievijas Augstākā padome šo līgumu neratificēja un tas nav spēkā!

Ja mēs apskatām sagatavoto grozījumu Reliģisko organizāciju likumā, tad redzam, ka tur nav ietverta neviena solītā garantija. Ir taču starpība starp starptautisko līgumu, kurā ir tādi vārdi kā “garantēt”, “piedalīties”, “finansēt”, “dot nodokļu atlaides”, un pavisam vāju, vietējā likumā ierakstītu formulējumu “var piedalīties” vai “ir tiesības”.

Šajā līgumā - diemžēl arī Ārlietu komisijas ziņotājs nebija spējīgs to izanalizēt - ir ļoti nopietna starptautiska problēma. Ir arī, protams, pretrunas ar Satversmi, kā arī dažādas ekonomiskas un juridiskas problēmas.

Es nedaudz pakavēšos pie tā saucamās starptautiskās problēmas. Kas mūs neapmierināja 1922.gadā noslēgtajā konkordātā jeb līgumā? Konkordātus var mainīt, var papildināt, un nav nekādu problēmu to darīt. Kāpēc Vatikāns ar Itāliju noslēgto, 1929.gadā ar Musolīni noslēgto, līgumu uzskata par pietiekami labu (un 1984.gadā izstrādāja tam dažus papildinājumus)? Turpretim ar neatkarīgo un demokrātisko Latviju tolaik noslēgto līgumu Vatikāns vienpusēji, ar vienpusēju notu, 1999.gada 15.maijā ir paziņojis un atzinis par spēkā neesošu! Kāda ir atšķirība? Ar ko Latvijas līgums ir sliktāks par ar Musolīni noslēgto konkordātu? Atbilde ir ļoti vienkārša. Kas tad notika šajā laikā? Šajā laikā notika Latvijas okupācija. Mēs zinām, ka fašistiskā Vācija kopā ar Padomju Savienību sāka Otro pasaules karu, uzbruka Polijai, pēc tam tika okupētas Baltijas valstis, un šajā periodā faktiski Vatikāns izturējās ļoti divdomīgi.

Un nu šī pēctecība jeb kontinuitāte tika lauzta ar Latviju. Es domāju, ka Latvijai tas ir diezgan apvainojoši. Es domāju, ka pareizāk būtu bijis izstrādāt papildinājumu esošajā konkordātā. Bet, ja jau tas ir vienpusēji paziņots par spēkā neesošu no Vatikāna puses, tad mums varbūt vajadzētu 21.gadsimtam atbilstoši piemērot tos principus, kādus piemēro tādas NATO valstis kā Amerikas Savienotās Valstis vai tāda Eiropas valsts kā Spānija, kura pēc totalitārisma iekārtas krišanas, pēc Franko diktatūras, saprata, ka konkordāts nav pats labākais līgums, un kura regulē ar atsevišķiem līgumiem attiecības ar Katoļu baznīcu. Piemēram, viņiem ir līgums par kapelāniem slimnīcās un cietumos, bet ne militārajās iestādēs (pretstatā tam, kā tas ir paredzēts mūsu līgumā).

Tagad es gribētu nedaudz apskatīt dažas ekonomiskas problēmas. Šeit 10.pantā ir teikts, ka “Latvijas Republika garantē Katoļu baznīcai nelikumīgi atsavināto īpašumu tiesību atjaunošanu”, turklāt šī tiesību atjaunošana notiks, valsts iestādēm vienojoties ar Latvijas bīskapu konferenci. Kādi ir šie īpašumi? Nav nekāda pielikuma, nav parādīts attiecīgs izcenojums, nav norādīts, cik šāda īpašumu atjaunošana maksātu. Es gribētu šeit atgādināt, ka Latvijā agrārreformas laikā tika baznīcām noņemti desmitiem tūkstošu hektāru, atstājot katrai draudzei ne vairāk kā 50 hektārus. Toreiz vienai pašai Luterāņu baznīcai, ja mani atmiņa neviļ, apmēram 70 tūkstoši hektāru tika atņemti. Vai mēs tagad visām astoņām tradicionālajām konfesijām un vēl arī pārējām - netradicionālajām - konfesijām pārskatīsim agrārreformas rezultātus? Vai sāksim to apspriest un atkal iejaukties visā šajā ekonomiskajā politikā?

Ir vēl viena ļoti būtiska problēma, kam es gribētu pievērst jūsu uzmanību. Tā ir saistīta ar Satversmi. Līguma 7.pants paredz, ka neviens un nekādā gadījumā nedrīkst pratināt katoļu priesteri jautājumos, kas saistīti ar grēksūdzes noslēpumu, pat tad, ja priesteris ir liecinieks vai procesa dalībnieks. Ja luterāņu mācītājs ir procesa dalībnieks, tad nav absolūti nekādu problēmu viņu pratināt, saukt uz prokuratūru un piespriest viņam attiecīgo sodu!

Es vispār domāju, ka šā līguma izskatīšana pašreiz, beidzot šo pavasara sesiju, ir nekorekta, tā ir sasteigta un ka starptautiski un politiski tā nav labvēlīga, ņemot vērā to, ka nav beidzies starptautiskais pedofilijas skandāls un ka tā sakarā pašreiz notiek izmeklēšana visā pasaulē. Vai tiešām kāds domā, ka tad, ja kāds katoļu priesteris, kas ir iejaukts kriminālnoziegumā, tiks izsaukts liecināt par sevi vai par savu kolēģi, viņš nevarēs atsaukties uz grēksūdzes noslēpumu? Mēs, protams, neapstrīdam šo principu, bet vai tas ir jāieliek starptautiskā līgumā? Vai tiešām mums ir te jāieraksta, ka Latvijā, kur visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki, viņi var izdarīt noziegumus un par to netikt saukti pie tiesas?

Amerikas Savienotajās Valstīs pašreiz ir zināmi gadījumi, ka vairāk nekā 3000 mazgadīgu bērnu ir izmantoti dažādos seksuālos noziegumos. Bostonas arhibīskaps Bernards Lo ir paziņojis, ka viņš tiesai neizdos to attiecīgo mācītāju vārdus, kuri ir iejaukti šajos noziegumos. Es jums citēšu Meksikas arhibīskapa Serdžio Obeso vārdus attiecībā uz pierādījumiem daudzo pedofilijas gadījumu sakarā: “Pierādījumi netiks izdoti varas iestādēm. Netīrā veļa ir jāmazgā mājās.”

Lai izskatītu visus šos pārkāpumus, Amerikas Savienotajās Valstīs tagad, jūnijā, Dalasā tiek sasaukta ASV bīskapu sanāksme. Šajā bīskapu sanāksmē, starp citu, ir izstrādāts priekšlikums: ja priesteris ir grēkojis, tad viņš nav obligāti jātiesā, bet no baznīcas izslēgt viņu varēs tikai tad, ja viņš radīs draudus nākotnē. Nevis par to, ko viņš ir darījis pagātnē, bet gan tikai tad, ja viņš radīs vēl draudus nākotnē vai ja ir iespējams, ka viņš radīs draudus nākotnē! Tātad tikai tādā gadījumā viņu varētu izslēgt no baznīcas un tiesāt.

Starptautiskais skandāls skar Īriju, Poliju, Amerikas Savienotās Valstis, Meksiku… Es domāju, ka mums nav jāiejaucas nevienas baznīcas iekšējās lietās, un nevajag mums šīs problēmas padarīt par starptautiskā līguma sastāvdaļu un stiprināt dubultus standartus!

Vēl viena problēma ir tā, ka valsts garantē, kā jūs to varat izlasīt 20.pantā, ekonomisku atbalstu Rīgas Garīgajam semināram. Tas nebūtu nekas slikts, ja vien būtu izdarīts Reliģisko organizāciju likumā attiecīgs grozījums, ka mēs garantējam finansiālu un ekonomisku atbalstu, teiksim, vēl septiņiem garīgajiem semināriem.

Ja mēs runājam par katoļu teoloģijas fakultātes atvēršanu Latvijas Universitātē, tad būtu ļoti svarīgi zināt par Latvijas Universitātes vadības vēstuli Tieslietu ministrijai, kas rakstīta 1999.gadā. Latvijas Universitātes vadība raksta: “Nebūtu attaisnojams konkordāts, kas Romas Katoļu baznīcai dod sevišķu stāvokli un privilēģijas. Sevišķi cilvēktiesību, sirdsapziņas un reliģijas jomā vairākums nedrīkst mazākumam uzspiest savu gribu. Latvijas Universitātē ir ekumēniska teoloģijas fakultāte, kas nav pakļauta nevienai baznīcai. Lektori, docenti un profesori tiek ievēlēti konkursa kārtībā, nevis iecelti. Autonomijas un akadēmiskās brīvības princips pašreiz tiek ievērots. Paralēlas konfesionālas fakultātes ir anahronisms.”

Ja mēs nobalsojam par šo līgumu, tad mums uzreiz ir jānobalso par līdzekļu piešķiršanu gan pareizticīgo teoloģijas fakultātei, gan vecticībnieku teoloģijas fakultātei, gan baptistu teoloģijas fakultātei, gan arī varbūt veselai rindai citu, netradicionālu reliģiju teoloģijas fakultātēm.

Es domāju, ja kāds tik ļoti grib balsot par visām līgumā minētajām privilēģijām, tad var to darīt ar sava naudasmaka palīdzību ziedojumu veidā, bet mēs nedrīkstam nekādā veidā piespiest Latvijas valsti jeb Latvijas nodokļu maksātājus - luterāņus, pareizticīgos, baptistus, vecticībniekus, jūdaistus -finansēt no savas kabatas vienas konfesijas administrāciju. Mēs to nevaram darīt nekādā gadījumā!

Vai ne tāpēc Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags 1997.gada 17.jūnijā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijas rīkotajā preses konferencē paziņoja, ka pirmskara konkordāts esot noslēgts uz luterāņu un uz pareizticīgo rēķina? Pašreiz arhibīskaps atbalsta līgumu - ar noteikumu, ja Reliģisko organizāciju likumā tiks pieņemti tāda veida grozījumi, lai visām pārējām konfesijām, kā jau es minēju, tiktu vienādas iespējas. Šīs vienādās iespējas nav izstrādātas. Mēs paši kļūdas dēļ nobalsojām, ka mēs likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” izskatīsim pēc šā līguma. Es domāju, ka tas nebija pareizi.

Baptistu draudžu savienības bīskaps Šterns 1996.gada vēstulē Ministru prezidentam raksta: “Ja Saeima ratificēs šo līgumu, tiktu, pirmkārt, apiets princips par valsts un baznīcas šķirtību; otrkārt, attiecībās ar valsti tiktu vienai konfesijai radītas priekšrocības; treškārt, tiktu radītas priekšrocības vienai konfesijai attiecībā pret citām konfesijām; ceturtkārt, tiktu izjaukta vienotība un līdzsvars Latvijas tradicionālo baznīcu attiecībās.”

Es uzsveru vēlreiz: tiek izjaukts līdzsvars Latvijas tradicionālo baznīcu attiecībās! Varētu notikt, ka līguma ietvaros valsts nodokļu maksātāju līdzekļus novirzītu atsevišķas baznīcas darbības atbalstīšanai.

Es domāju, ka pareizāk mums būtu atturēties vai vismaz iestrādāt attiecīgus grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, jo pašreiz tādi nav tajā iestrādāti, un atrast finansējumu visām šīm darbībām - un ne tikai tādēļ, lai mēs finansētu to, kas ir paredzēts Konkordātā, bet arī tādēļ, lai mēs finansētu visas pārējās konfesijas tieši tādā pašā veidā. Man personīgais viedoklis ir tas, ka pareizi ir tomēr rīkoties tā, kā to dara Amerikas Savienotās Valstis vai Lielbritānija, vai tāda Eiropas valsts kā Spānija, vai arī tāda NATO kandidātvalsts kā Horvātija, kas neslēdz šādus līgumus, kuri rada zināmas priekšrocības.

Es gribētu pateikt vēl arī to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja atsevišķi to sadaļu, kas attiecas uz kapelānu dienestu. Diemžēl nedz Tieslietu ministrija, nedz Nacionālo bruņoto spēku vadība nevarēja komisijai izskaidrot, kā vienlaicīgi darbosies bez ekumēniskā kapelāna vēl astoņu tradicionālo reliģiju kapelāni un ko vispār nozīmē - tradicionālās reliģijas.

Un pēdējais. Ja jūs paskatīsieties ASV Valsts departamenta 2000.gada 5.septembra ziņojumā par pārkāpumiem Latvijas reliģiskajā dzīvē, tad jūs tur atradīsiet arī tādu novērtējumu, ka līgums ar Svēto Krēslu rada diemžēl privilēģijas vienai konfesijai. Man tad ir jautājums: ja jau mums ir tāds ārlietu ministrs, kas zibenīgi īsteno pat neoficiāli izteiktus aizrādījumus par nepieciešamību grozīt Vēlēšanu likumu, tad kāpēc tik nopietns dokuments, kas izstrādāts ASV Valsts departamentā (turklāt jāņem vērā, ka ASV Senātā notiks balsojums par Latvijas uzņemšanu NATO), tiek ignorēts jau trešo gadu pēc kārtas? Kāpēc mēs nenovēršam vispirms tos trūkumus, kas ir uzrādīti šajā ASV Valsts departamenta ziņojumā, bet steidzamies slēgt jau jaunus līgumus?

Aicinu jūs pagaidām atturēties, kamēr mēs nebūsim izdarījuši visus nepieciešamos grozījumus Reliģisko organizāciju likumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Man ļoti žēl, ka mēs darba kārtībā samainījām jautājumus vietām: šobrīd mēs izskatām līgumu ar Svēto Krēslu, un pēc tam mēs izskatīsim grozījumu Reliģisko organizāciju likumā. Sākumā vajadzēja izskatīt grozījumu Reliģisko organizāciju likumā!

Kāpēc? Es esmu pēc ticības luterānis, un arī mani vecāki un vecvecāki ir bijuši tādi. Un tāpēc man nav pieņemams, ka viena no konfesijām tiek zināmā veidā privileģēta, iegūst kaut kādas privilēģijas salīdzinājumā ar mūsu tradicionālo baznīcu, ko mūsu valsts ir atzinusi. Ja mēs atzīsim līgumu ar Svēto Krēslu, tad ir absolūti skaidrs, ka jāieraksta Reliģisko organizāciju likumā pavisam savādāks formulējums. Kā redzam, tas ir starptautisks līgums. Taču, ja jūs ieskatīsieties Reliģisko organizāciju likuma grozījumā, tad redzēsiet, ka tur ir teikts šādi: “Ministru kabinetam ir tiesības noslēgt ar reliģisko savienību (baznīcu) vienošanos par jautājumiem...” Un tā tālāk, un tā tālāk. Tātad vienā gadījumā ir līgums, stingrs līgums ar noteiktām konkrētām prasībām, kurām ir finansiālas sekas, bet otrā gadījumā ir tikai vienošanās, kurai finansiālas sekas var būt un var nebūt, var slēgt šādu vienošanos un var arī neslēgt šādu vienošanos. Nē, tā tas nevar būt! Ja vienā gadījumā ir līgums, tad arī otrā gadījumā - arī attiecīgajā Reliģisko organizāciju likuma grozījumā - jābūt minētam līgumam!

Nākamais. Lai mēs varētu pieņemt galīgo lēmumu, manuprāt, ir jābūt veiktiem finansiāliem aprēķiniem. Kādas ir ēkas, cik ir zemes? Cik naudas prasīs tas, ka mums ir nepieciešams kapelānu dienests armijā un ka visām šīm konfesijām būs jādod tāda iespēja? Cik naudas būs vajadzīgs atbilstošu mācību iestāžu finansēšanai visām konfesijām? Cik tas viss maksās? Tātad, pirms pieņemam lēmumu, tomēr mums ar pilnu atbildību ir jāpasaka: jā, ja mēs ratificējam šo līgumu un izmainām Reliģisko organizāciju likumā attiecīgu grozījumu, tad mēs esam gatavi šādā veidā visas organizācijas finansiāli, materiāli atbalstīt! Visas vienlīdzīgi!

Mans aicinājums ir ņemt to vērā turpmākajā darbā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti! Pēc Kiršteina kunga un Kuduma kunga uzstāšanās es esmu ļoti satraukusies, bet ceru, ka ar Dievpalīgu es tomēr norunāšu to, ko es gribu teikt.

Es nezināju, ka Latvijas Saeimā ir tik ārprātīgs naids pret to konfesiju, kuru es pārstāvu. Es esmu katoliete. Es taču nevaru aiziet no tā, kas es esmu! Es esmu dzimusi Latgalē, es esmu katoliete, un tāda es nomiršu. Un tāpēc man ir jāaizstāv mana konfesija. Līgumu ar Vatikānu salīdzināt ar 1991.gada līgumu ar Krieviju - tā ir, saudzīgi izsakoties, nekrietnība! No tā, ka noliedzat Katoļu baznīcu, jums taču nekļūs vieglāk. Starp citu, arhibīskaps Vanags teica: “Man nav žēl, ka katoļiem ir labi, no tā man nekļūs sliktāk.” Uz Aglonu taču mēs braucām krievu okupācijas laikā visi, ne tikai katoļi. Latvijas neatkarību pasaules lielvalstis atzina 1921.gada 26.janvārī, taču desmit dienas pirms tam Vatikāns jau bija atzinis. Kad sagrāva Padomju Savienību... Patiesībā mēs taču neesam mazi bērni, mēs zinām, kāpēc tas notika, - tāpēc, ka Krievija bruņošanās sacīkstē zaudēja Amerikai. Un Vatikāns vienādi atbalstīja visas valstis un visas tautas, kas cīnījās pret krievu imperiālismu. Arī to mēs zinām.

Kiršteina kungs stāstīja mums ļoti daudz par katoļiem, ka viņi esot pedofili. Tas jau pirmām kārtām ir jāpierāda tiesai! Es tikai gribētu atgādināt, ka tie pedofili, kas ir notiesāti Latvijā, visi bija kārtīgi ģimenes cilvēki un bērnu tēvi.

Es, katoliete, varu tikai lūgt jūs atbalstīt šo līgumu. Tas ir līgums ne tikai ar Katoļu baznīcu, bet arī ar valsti! Un naids ne pie kā nenoved. Un es lūdzu Dievu, lai Viņš piedod Kiršteinam, jo viņš nesaprata, ko viņš runā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, jānoklausās pāris paziņojumu.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde a/s “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā notiks pulksten 12.35 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde pulksten 13.00.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Miroslavs Mitrofanovs, Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Leons Bojārs, Aija Barča, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Jānis Lāčplēsis, Pēteris Apinis, Edvīns Inkēns, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums, Oskars Grīgs un Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”. Turpināsim debates!

Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais prezidij! Latvijā ir 500 tūkstošu katoļu, un mums nav tiesību ignorēt viņu lūgumu - noslēgt šo konkordātu jeb līgumu ar Svēto Krēslu. Un vēl jo vairāk mums nav tiesību ignorēt arī pārējos ticīgos, kuri vēlas, lai arī viņu attiecības ar valsti tiktu likumiski sakārtotas.

Kā jau šeit minēja, konkordāts, kuru parakstīja 1922.gada 30.maijā, bet Satversmes sapulcē tas tika ratificēts jūlijā, deva lielu ieguldījumu, lai Latgale normāli saplūstu ar citiem Latvijas novadiem. Konkordāts pirmās Latvijas Republikas laikā nekādā gadījumā neapdraudēja citas Latvijas tradicionālās konfesijas. Latvijas valstī tās darbojās uz atsevišķu likumu pamata, kas tradicionālajām konfesijām deva likuma aizsardzību un ļāva brīvu rīcību likuma robežās.

Padomju okupācija pārtrauca normālu Latvijas valsts un baznīcas attiecību sistēmu, un šiem ticīgajiem jauna cerība radās tikai 1991.gadā. Šobrīd premjera Andra Bērziņa vadībā strādā Garīgo lietu padome, un tur tad arī tika nolemts, ka ir jābūt šiem grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā. Katrā ziņā šajā Garīgo lietu padomē netika izvirzīts jautājums par to, ka nedrīkstētu noslēgt šo līgumu ar Svēto Krēslu.

Vēl vairāk! 2000.gada 8.novembrī Andra Bērziņa valdība ir parakstījusi līgumu starp Latvijas valsti un Svēto Krēslu, un valdība strādāja arī pie likuma grozījumiem attiecībā uz citām konfesijām, taču šis likums vēl joprojām nav ratificēts Saeimā, tāpēc tas mums šodien ir jāizdara pirmajā lasījumā.

Līdz Saeimai ir nonākuši arī likuma grozījumi, kas regulēs attiecības ar citām konfesijām, un, ja mēs varētu atzīt šos grozījumus Reliģisko organizāciju likumā par steidzamiem, tad šā līguma ar Svēto Krēslu ratifikācija un līguma izskatīšana pēdējā lasījumā varētu notikt vienā un tajā pašā laikā, un tad mēs nesētu nekādas domstarpības šo konfesiju starpā.

Arī mūsu kaimiņi, lietuvieši, ar likumu ir noteikuši tradicionālo konfesiju loku, un Lietuvas Republika ir noslēgusi līgumu ar Svēto Krēslu, tomēr neviens Lietuvas valsti nav iesūdzējis Strasbūras Cilvēktiesību tiesā tāpēc, ka kāds būtu ticis diskriminēts. Garīgo vērtību krātuvē nekas nav labāks par evaņģēliju, ko arī pie mums sludina tradicionālās konfesijas, un, lai arī kā mēs gribētu izdomāt kaut ko labāku par desmit Dieva baušļiem, tas nevienam nav izdevies. Šo baušļu vērtību un stabilitāti nespēs sagraut arī tas, ka vienu otru reizi sludinātāji zemes virsū ne vienmēr paši to īpaši ievēro.

Katrā ziņā, ja mēs runājam par īpašumu atgūšanu, tad mēs ļoti labi zinām to, ka arī mūsu Saeimas darbības laikā pietiekami daudzi īpašumi jau ir atdoti baznīcām un konfesijām, kuri tām ir piederējuši pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Tā ka šeit nekādi īpaši lieli izdevumi nevarētu būt.

Tātad es aicinu grozījumus Reliģisko organizāciju likumā atzīt par steidzamiem un šodien tos pieņemt pirmajā lasījumā, kā arī ratificēt līgumu ar Svēto Krēslu.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātās kolēģes un kolēģi! Ja kāds domā, ka es esmu nācis tribīnē, lai aicinātu, kā jābalso, tie maldās. Es domāju, ka šis vispār nav tas gadījums, kad ir jāaģitē par kaut ko, un šis vispār nav arī tas gadījums, kad būtu jāiekrīt dziļās emocijās.

Es gribu teikt tikai vienu: es nevaru piekrist kolēģei Palmirai, kura diezgan asos vārdos raksturoja kolēģa Kiršteina kunga uzstāšanos. Nav tā, ka Kiršteina kungam nekur nav taisnība! Es gribu teikt, ka visus jautājumus, kurus uzdeva kolēģis Aleksandrs Kiršteins, vēl pirms pusgada Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija diezgan asā formā izvirzīja arī valdībai. Runa bija par to, vai valdība, parakstot šo līgumu, ir prognozējusi varbūtējās sekas tiesiskā, politiskā, kā arī emocionālā plāksnē Latvijas valstij. Mēs uzdevām, ja nemaldos, astoņus jautājumus, uz kuriem gaidījām no valdības atbildi. Mēs ilgi gaidījām šo atbildi, līdz nu beidzot sagaidījām. Ar šo atbildi es iepazīstināju arī Krasta kungu un Ārlietu komisiju, lai gan šī vēstule bija adresēta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nekad - un to var apliecināt gan kolēģis Pēteris, gan Juris, gan Ērika, gan Miroslavs, gan Boriss, gan Jānis - un nevienā sēdē nav mēģinājusi kādam radīt privilēģijas reliģisko organizāciju attiecību jomā, tā nekad nav iniciējusi arī šā līguma virzīšanu, un es varu tikai komentēt un lūgt Saeimai piekrist… pareizāk sakot, es varu informēt Saeimu, kāpēc mūsu komisija šodien lūdza šos abus jautājumus skatīt apgrieztā secībā.

Vienīgais arguments bija tāds, ka mēs pamatoti baidījāmies no tā, ka varētu tikt akceptēts vai iztirzāts Reliģisko organizāciju likumprojekts bez jebkādas garantijas, ka atkal būs vai nebūs referents šajā jautājumā.

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, ja gadījumā pirmajā lasījumā šis dokuments tiek akceptēts, gaida ārkārtīgi grūts un sarežģīts darbs. Es, protams, nevaru piekrist kolēģim Aleksandram Kiršteina kungam, ka Reliģisko organizāciju likumā ir jāpārskata itin viss, tomēr Reliģisko organizāciju likumā ir jārod juridiska garantija, ka arī citi netiks diskriminēti kaut vai nacionālās likumdošanas līmenī. Tas mums būs jāizdara ar jūsu visu palīdzību.

Ja šis likumprojekts tiks akceptēts, tad es lūgšu komisijas vārdā Saeimu un arī atbildīgo referentu nesasteigt priekšlikumu iesniegšanu, tātad es aicināšu jūs nesteigties. Šis nav tas jautājums, kas ir jāatrisina vienas dienas laikā. Ja būs priekšlikumi, mēs tos izskatīsim visu autoru klātbūtnē ar visu ekspertu piedalīšanos. Taču katrā ziņā es gribu, lai visi to saprot, lai arī kolēģis Aleksandrs to dzird, ka mūsu komisija neko nav izvirzījusi. Vienkārši valdība parlamentu - runāsim pilnīgi godīgi - iedzina stūrī, un nu mums ir jāizkļūst no šā stūra juridiski korekti un ar godu laukā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mani tomēr nepārliecināja Seiksta kunga tikko teiktais par to, kādēļ šodienas darba kārtībā tika mainīta jautājumu izskatīšanas kārtības. Manuprāt, tas nebija sevišķi prātīgs vai sevišķi tālredzīgs priekšlikums, kuram diemžēl arī Saeima, varbūt ne sevišķi labi apsverot šā it kā vienkāršā procedūras jautājuma sekas, piekrita. Es balsoju pret šīm izmaiņām ārkārtīgi vienkārša iemesla dēļ. Tas, kā šie jautājumi šobrīd ir ielikti darba kārtībā, ir pareizi, lai mēs novērstu jebkāda veida precedentu sarunām par iespējamo diskrimināciju, par pārmetumiem un savstarpējās necieņas izpausmēm.

Kas attiecas uz Aleksandra Kiršteina pausto, jāteic, ka tas, pirmkārt, ir viņa dziļi personiskais viedoklis, un tas apliecina patieso demokrātiju Tautas partijā. Un, otrkārt, Tautas partijas frakcijas viedoklis, ko es vēlos šeit paust no tribīnes, ir tāds, ka likumprojekts par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu šodien ir jāpieņem pirmajā lasījumā un jāstrādā tālāk, cienot un respektējot visas tradicionālās konfesijas, tās, kuras ir tā nosauktas un arī respektētas Reliģisko organizāciju likumā, šā likuma izpratnē. Tas jādara it īpaši tāpēc, ka tradicionālo baznīcu viedoklis jau pērnā gada nogalē bija vienots. Un mēs arī vadījāmies tieši pēc šā vienotā viedokļa, atbalstot līgumu ar Svēto Krēslu un vienlaikus meklējot un nostiprinot sadarbības formas starp Latvijas valsti un citām tradicionālajām konfesijām, kas novērstu jebkāda veida diskrimināciju vai kaut kādas provokācijas pat sarunu līmenī.

Būsim iecietīgi, ja runa ir par tikumiskām vērtībām kristietības izpratnē, un būsim savas valsts cienīgi, ja runa ir par likumiskām tiesībām! Tas, ka katoļiem ir iespējams līgums ar publisko tiesību subjektu valsts formā, ar Svēto Krēslu, nepadara katoļus ne sliktākus, ne labākus, ne arī privileģētākus. Tāda ir izveidojusies lietu kārtība šajā pasaulē. Respektēsim to ar cieņu!

Un tāpēc es lūdzu un aicinu jūs balsot par līguma pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Monika Zīle.

M.Zīle (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Parlaments, protams, ir pragmatisks likumu pieņemšanas un radīšanas orgāns, ja tā varētu sacīt, tāpēc varētu jautāt: vai šeit ir kāda vieta jūtām un emocijām, izņemot skaidro prātu, kam būtu jāvalda šajās lietās?

Es nezinu, vai Kiršteina kungs tā gribēja, bet domāju, ka tomēr, kaut arī netīšām, viņam ir izdevies diezgan pamatīgi aizvainot tās trauslās jūtas, kuras mēs definējam kā piederību tai vai citai reliģiskajai konfesijai. Es gan nevaru likt roku uz sirds un sacīt, ka es būtu ļoti, ļoti pareiza katoliete, taču tās ir manas dzimtas saknes, un, dzirdot visus šos tīri vai personiskos aizvainojumus, es nevaru iedomāties, kā to uztvertu mani vecāki un kā to šodien uzņem mani tuvinieki, kuri klausās šo Saeimas sēdi. Ja mēs to gribētu, mēs varētu šeit sākt šķirot, cik slepkavu vai dažādu citu likumpārkāpēju nāk no tās vai citas konfesijas, un tad es nezinu, kur mēs nonāktu, tāpēc Antas Rugātes aicinājums - visu skatīt bez emocijām - ir vietā.

Protams, es pilnīgi piekrītu Rugātes kundzei, ka šis līgums katoļus nepadara nedz vienlīdzīgākus, nedz pārākus par citiem. Nekādā ziņā! Tomēr es gribu, lai mēs padomātu un respektētu arī Jevgenijas Stalidzānes atgādni par katoļu lielo skaitu mūsu valstī. Arī to, ka, manuprāt, daudz ko tieši katoļi nosargāja - to, kas mums šodien ir svēts un dārgs, arī padomju varas gados. Lai atceramies kaut vai dievnamus! Tie tomēr, atrazdamies katoļu konfesiju paspārnē, diezin vai jel kāds tika pārvērsts par noliktavu, zirgu stalli vai ko citu... Un es arī domāju, ka Latgale diez vai vispār būtu saglabājusies cauri laikiem bez katoļu konfesijas cementējošās ietekmes.

Turklāt mēs nevaram šodien runāt par katoļiem tikai kā par dievlūdzēju pulciņu, kas sapulcējas savos tempļos un ievēro kādus noteiktus baznīcas rituālus, jo tieši starp katoļu garīdzniekiem ir cilvēki, kurus pazīst visa Latvija, piemēram, kardinālu Juliānu Vaivodu. Es zinu, piemēram, Liepājas pusē cilvēkus, arī pie citām konfesijām piederošus, kuri vienmēr šo cilvēku atceras kā ārkārtīgi lielu autoritāti.

Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es jūs aicinu: neizliksimies gudrāki par tiem, kuri Latvijas pirmās neatkarības laikā noslēdza šo līgumu un parlamentā to ratificēja! Tie zināja, ko darīja, un tādēļ es šodien to gribu atgādināt. Tas ir visupirms.

Nākamais. Derētu saredzēt starpību starp līgumiem. Tā, Kiršteina kungs, nav līguma slēgšana par ratu vai cīsiņu pirkšanu vai pārdošanu. Tā ir daudz nopietnāka lieta! Un tā nav arī līguma slēgšana starp Krieviju un Latviju par armijas izvešanu, kā toreiz to noslēdza, precīzāk sakot, par desmitiem tūkstošu armijas virsniecības atstāšanu šeit. Par tādu kā Šabašovs un Komogorcevs atstāšanu šeit, Latvijā, par kuriem mums tikko šeit, parlamentā, bija diezgan dedzīgas debates.

Pēc jūsu sacītā, Kiršteina kungs, izklausījās gandrīz vai tā, ka vēl tikai nedaudz pietrūka, lai jūs teiktu: “Nost ar baznīcu!” Jūs laikam esat aizmirsis, kāda loma baznīcai ir bijusi agrāk un kāda bija sabiedrība, kad baznīcai bija attiecīgā loma. Šodien to, ko veic baznīca, diemžēl valsts nespēj veikt.

Un es jums pateikšu vēl vairāk! Ja mēs runājam par privilēģijām, tad nekādas privilēģijas baznīca neprasa, un privilēģijas diemžēl arī netiek dotas, lai gan derētu dot. Mēs pat noņēmām, man personīgi protestējot un balsojot “pret”, atvieglojumus baznīcām nodokļu ziņā. Baznīcām vajadzētu dot privilēģijas, jo baznīcas veic ārkārtīgi svarīgu lomu, un ne jau man te vajadzētu izplūst garā stāstījumā par to. Nevajag aizmirst šīs absolūti elementārās lietas, bet vajag saprast to, kāda šodien ir sabiedrība. Lūk, par ko vajadzētu uztraukties, nevis par to, ka, redzat, katoļiem būs privilēģijas!

Vai ir privilēģija, kā jūs to sakāt, būt kapelānu institūcijai armijā? Ja jūs to traktējat tā, tad es nezinu... Tad tas ir vienkārši smieklīgi! Vienkārši smieklīgi! Ja mācītājs tur runās ar karavīriem, mācīs viņiem morāli, nevis sist tā, ka viņu biedrs aiziet viņsaulē, vai tas būs slikti? Tā domāt ir vienkārši nepieņemami, tā sakot, vienkāršoti, un tāpēc nevajadzētu mest akmeņus tur, kur tie nepienākas, vai vainot Katoļu baznīcu, ka katoļi prasa vairāk. Nē! Ja tas būtu tā, tad arī pārējās tradicionālās baznīcas Latvijā būtu iebildušas. Šādu iebildumu faktiski nav, drīzāk gan piekrišana. (Starpsauciens: “Ir iebildušas!”)

Tas, ka mēs jehoviešus varam neņemt vērā, - un pareizi darīsim, ja viņus neņemsim vērā -, un vēl visādus citus, kuri te saradušies un tikai bendē mūsu cilvēku prātus, - tā ir pavisam cita lieta, bet te ir runa par tradicionālajām baznīcām Latvijā, un tāpēc būtu absolūti aplami, ja mēs neatbalstītu šo līgumu.

Es vēlreiz atkārtoju, Kiršteina kungs: tas nav tas pats līgums, ko jūs saskatāt ārkārtīgi vienkāršoti! Tas nav līgums, kā es jau teicu, par ratu vai cīsiņu pirkšanu vai pārdošanu. Tas ir daudz, daudz svarīgāks!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Katoļu baznīcai, manuprāt, mūsu pārmaiņu laikmetā, kad bieži vien šķobās morāle, kad šad un tad šur un tur dominē visatļautība, ir pozitīva loma sabiedrības audzināšanā, godprātības, tikumības un augstas morāles garā, un baznīcas lomu šajā jomā nevar pārspīlēt, to nekad nevar novērtēt par augstu. Es gan negribu teikt, ka tikai Katoļu baznīca vien to dara. To dara arī citas konfesijas, taču mums ir savas tradīcijas, un, ja Latvijas Republikai jau bija šāds līgums - konkordāts - noslēgts, ja šo līgumu pirms diviem gadiem ir parakstījusi valdība, ja to ir pozitīvi uztvēris arī Vatikāns, tad es vienkārši nevaru iedomāties to, ka mēs šodien varētu šo līgumu neapstiprināt un nevirzīt to tālāk ratificēšanai.

Es jums atgādināšu, ar ko sākās komunisma sabrukums Eiropā. Ar Poliju! Kas iedvesmoja Poliju un “Solidaritāti”? Jānis Pāvils Otrais jeb kardināls Karols Voitila. Jānis Pāvils Otrais ir tas gans, kura ganāmpulkā ir vairāk avju nekā ikvienam ķeizaram vai prezidentam. Viņa starptautiskā darbība vispār ir visnotaļ atzīta. Šādus līgumus ar Vatikānu ir noslēgušas ne tikai katoliciskā Lietuva un katoliciskā Polija, bet arī Igaunija, Ungārija un vēl citas valstis.

Mēs te atkal reizēm kuļam tukšus salmus, un apšaubām šāda konkordāta nepieciešamību. Mēs ilgu laiku “marinējam” šo līgumu un šā līguma piedāvājumu Saeimai tāpēc, ka savulaik bija iebildumi no citu konfesiju vadītāju puses par to, ka Katoļu baznīca it kā tiek nostādīta privileģētā stāvoklī. Taču šobrīd tiek piedāvāts grozīt Reliģisko organizāciju likumu un ļaut valdībai slēgt atsevišķus sadarbības līgumus ar jebkuru tradicionālo konfesiju Latvijā - tātad tiek novērsta šī pārprastā diskriminācija, un nav iemesla to nedarīt, tāpēc man šodien, raugoties no visiem viedokļiem, arī no Latvijas starptautiskā prestiža viedokļa, no ļoti daudzo Latvijas pilsoņu - katoļticīgo viedokļa, šā līguma apstiprināšana un tālākā virzīšana ratifikācijai šķiet absolūti nepieciešama, un tas Latvijas prestižu vienīgi vairos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais prezidij! Godājamie deputāti! Daži paskaidrojumi. Es tomēr gribētu runāt. Es savas iepriekšējās uzstāšanās reizē neminēju nevienu uzvārdu, diemžēl tagad man ir jāatbild, jo tā vietā - uzsveru! - , lai mēs runātu par līgumu, kurš ir noslēgts starp valsti un vienas konfesijas administrāciju, mēs sākam piesaukt reliģiju, personīgās jūtas, uzvārdus un tā tālāk.

Tabūna kungs! Paklausieties, ja jūs tas interesē, un, lūdzu, neputrojiet! Pašreizējie likumi Latvijā atļauj katram garīdzniekam apmeklēt jebkuru kareivi, un tas ir iespējams ne tikai tradicionālo, bet arī netradicionālo reliģiju garīdzniekiem.

Otrs. Mums jau ir kapelāna dienests. Pašreiz mums ir kapelāna dienests! To jūs neesat pamanījis. Taču es gribētu vienkārši vēlreiz paskaidrot dažas lietas, jo es jūtu, ka cilvēki, vienkārši runātāji, nav sapratuši.

Pirmais. Es uzsveru, ka attieksme pret konfesiju nav tas pats, kas attieksme pret konfesijas administrāciju. Nejauksim šīs divas lietas! Līgums tiek slēgts ar konfesijas administrāciju.

Otrs. Es neesmu ne pret vienu konfesiju un vispār nevienu neienīstu, kā daži te teica. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka es varu runāt arī no pozitīvās puses. Es apsveicu pantus nākamajā likumprojektā “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”, kur ir sacīts, ka valsts piedalās visu baznīcu kultūras un mākslas mantojuma izmaksu segšanā. Un, ja Palmira Lāce man jautāja, kāpēc es kādu ienīstu, tad es varētu jautāt arī Palmirai Lācei: “Palmira, kāpēc jūs ienīstat luterāņus? Jūs braucat uz Kurzemi, jūs redzat sabrukušas baznīcas, izpostītas vitrāžas, tad kāpēc jūs nenākat un nerunājat, ka tādi paši ziedojumi no nodokļu maksātāju naudas būtu jāpiešķir visu baznīcu atjaunošanai?” Es taču runāju pozitīvā plāksnē, nevis par to, ka kādam kaut kas būtu jānoņem!

Man būtu liels prieks par to, ja tiktu finansēti visu, nevis tikai šo tradicionālo astoņu konfesiju garīgie semināri, ko, es ceru, mēs iestrādāsim nākamajā likumprojektā, tātad arī netradicionālo, kaut gan dalījums tradicionālajās un netradicionālajās reliģijās ir novecojis, un tas neatbilst nekādām cilvēktiesību normām.

Tabūna kungs, (No zāles dep P.Tabūns: “Dzirdu, dzirdu!”) nav pareizi, kā jūs te nicinoši teicāt, ka ir kaut kādas labas reliģijas, un nerunājiet tur par kaut kādiem… Jūs tur dažus nosaucāt, bet dažus jūs vēl nenosaucāt…

Nākamais. Es būtu ļoti priecīgs, ja valsts sniegtu saimniecisko un materiāli tehnisko atbalstu visu konfesiju kapelāniem šeit. Mums ir ekumēniskie kapelāni, un mums jau ir zināmas tiesības, bet, ja valsts vienai konfesijai vēl papildus sniedz materiāli tehnisko un saimniecisko atbalstu, tad, lūdzu, Tabūna kungs, nāciet un atbalstiet visu astoņu šo konfesiju kapelānu dienestus.

Un vēl viena neliela piezīme. Rugātes kundze, es gribētu nedaudz palabot… Tautas partijai ir sirdsapziņas balsojums, nevis obligātais balsojums.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vispār apskaužu cilvēkus, kuri var ticēt Dievam. Es ar prieku skatos, ka 12 neatkarības gadi mūs ir pilnīgi pārveidojuši un ka mēs esam kļuvuši ticīgāki par pašu pāvestu.

Es atceros - man šķiet, tas bija 1990.gadā vai 1991.gadā - jau pēc neatkarības pasludināšanas - , ka Aglonas bazilikā no kanceles uzstājās “cekas” ideoloģiskais vadītājs… Kur vēl lielāku apskādējumu varēja sagādāt šis gadījums, ka baznīca dod bijušajam kompartijas biroja ideoloģiskajam sekretāram kanceli, lai viņš varētu pateikt, cik ļoti viņš pašreiz tic Dievam.

Zīles kundze! Jā, 500 000 formāli skaitās katoļi. Formāli skaitās arī tas, ka visi 2 miljoni mēs esam ticīgie, bet principā apmēram 30 vai 40% ir ateisti.

Jūs visi te pieminējāt baznīcas labos darbus. Es pilnīgi piekrītu, ka tā ir nepieciešama, jo tā tomēr šīs morālās vērtības ceļ gaismā. Es atceros 1988.gadu, kad visi baidījās no disidentiem, un tieši katoļu priesteris Cinerovskis no Barkavas un Gugāns no Gaļāniem sniedza materiālu un morālu atbalstu disidentiem.

Es ļoti labi atceros Juri Rubeni un Māri Ludviķi no luterāņiem… un principā luterāņu baznīca sāka šo atmodu, Māris Ludviķis un Juris Rubenis nāca no luterāņiem, taču tamdēļ es negribētu teikt, ka viena vai otra konfesija būtu labāka.

Es pašreiz runāju kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis, un es tagad jautāju sev šādā veidā: jā, būs šīs katedras Universitātē, kā Kiršteina kungs teica, būs arī pareizticīgo un vecticībnieku un tā tālāk… Taču, atvainojiet mani, bet ko darīs netradicionālo reliģiju pārstāvji? Vai viņi ir sliktāki par šīm tradicionālajām konfesijām? Un kas ir tradicionālā konfesija? Vai pēc gadiem desmit arī krišnaīti pie mums nebūs tradicionālā konfesija? Arī islāmticīgie? Nebūs? Nu tad paldies Dievam! Būs? Nebūs? Taču arī viņiem ir tādas pašas tiesības saņemt no valsts kaut kādu atbalstu tāpat kā jebkuram katolim, luterānim vai baptistam un tā tālāk. Vai ne? Nu nevajag taču izcelt tikai vienu, uzsverot, cik mēs esam daudz laba darījuši!

Es minēju jums četrus uzvārdus no konfesijām, bet es jums neminu tos simtus “klauvētāju”, kuri “stučīja” par disidentiem. Viņus es jums neminu, jo tā arī ir viena sabiedrības daļa, un mēs nevaram viņus šķirot.

Tagad par ateistu tiesībām armijā. Ja ateisti nodibinās kādu biedrību, vai valsts slēgs arī ar viņiem līgumu? Vai viņi varēs uz šā paša cilvēktiesību pamata pieprasīt, lai armijā viņiem atļauj sludināt ateismu? Un, ja mēs pieejam no cilvēktiesību viedokļa, tad viņiem ir pilnīga taisnība.

Rugātes kundze teica, ka Tautas partijā ir pilnīga demokrātija, tātad jūs no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK esat šeit iemācījušies šo to. Es saku to pašu, ka, manuprāt, pieņemt pirmo vai otro likumprojektu pašreiz ir priekšlaicīgi, tāpēc es ieteiktu atstāt to izlemšanai nākamajai Saeimai.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Protams, katoļi no katras frakcijas uzskata par goda lietu šodien pateikt savu versiju, un es gribu pateikt, ka arī mēs, sociāldemokrāti, savā frakcijā izvērtējām attieksmi pret pašreizējo likumprojektu un pieņēmām lēmumu to atbalstīt. Mēs esam par to, lai līgums tiktu noslēgts!

Uz kādiem jautājumiem un kritērijiem mēs balstījāmies visi kopā un katrs atsevišķi?

Vispirms attiecībā uz katoļu konfesiju. Tai ir savi plusi un mīnusi tāpat kā jebkurai citai, bet es gribētu parunāt par vienu plusu, kas man ir ļoti būtisks. 1917.gads, Rēzeknes pilsēta Latgalē, kongress, un šajā kongresā tika pieņemts lēmums par Latgales pievienošanos procesam, kas veidoja kopējo Latvijas valsti. Varat man ticēt, ka blakus Latgales zemniekiem, Latgales karavīriem, kuri dienēja armijā, un Latgales inteliģencei ļoti nozīmīgu vietu ieņēma tieši katoļu baznīckungi. Es domāju, vismaz trešā daļa no cilvēkiem, kuri pieņēma konkrētos lēmumus, bija katoļu baznīckungi. Un līdz ar to, ja mēs šodien pasakām, ka tās robežas, kādas pašlaik ir Latvijas valstij, ir labas, tad mums ir jāpasaka paldies arī šiem cilvēkiem un Katoļu baznīcai, kura deleģēja savus cilvēkus pārstāvēt šo viedokli.

Varat man ticēt, ka 1917.gadā Latgalei bija arī citi varianti, kuri tika ļoti konkrēti propagandēti. Latgale varēja pievienoties Baltkrievijai, varēja pievienoties Lietuvai, varēja pievienoties Krievijai un varēja veidot arī atsevišķu savu valsti. Un šīs izšķiršanās brīdī ļoti būtisku vietu ieņēma Katoļu baznīca, un es gribētu, lai jūs arī to respektētu.

Arī tad, kad okupācijas rezultātā pirmā Latvijas Republika diemžēl beidza pastāvēt, pēdējais parlamenta spīkers bija bīskaps Rancāns, kurš pēc tam arī emigrācijā pildīja Valsts prezidenta funkcijas. Es domāju, šie cilvēki godam nogāja šo ceļu, un, manuprāt, mēs esam tiesīgi balstīties arī uz baznīcas vēsturi.

Atsevišķi es gribētu minēt vēl to, ka, protams, pastāv pēctecības princips, un, ja pirmās Latvijas Republikas laikā jau bija noslēgts šāds līgums, tad arī mūsu pienākums ir izvērtēt visus “par” un “pret”, domājot par to, kā attīstījās šie notikumi un kā attīstījās pasaule un sabiedrība. Arī mums vajag izskatīt šo variantu un noslēgt vēlreiz šādu līgumu.

Tālāk. Protams, mums šo līgumu ļauj akceptēt arī apstāklis, ka Latvijas Luterāņu baznīcas vadītāji un Latvijas Pareizticīgo baznīcas vadītāji saka, ka viņi ar izpratni izturas pret attiecīgā līguma slēgšanu, un viņi cer, ka Latvija arī pret šīm abām konfesijām izturēsies līdzīgi un atrisinās jautājumu tā, ka arī šo konfesiju pārstāvjiem būs pilnas tiesības strādāt un dzīvot saskaņā ar savu apziņu.

Domāju, ir arī vēl daudzi citi apsvērumi, kuri katram no jums liks izšķirties, bet mūsu visdziļākā pārliecība ir tāda, ka šis līgums ir jāakceptē.

Es tikos ar kardinālu Pujatu, un es sapratu to, ka arī Katoļu baznīca ir gatava uz daudziem kompromisiem, izvērtējot šīsdienas situāciju pasaulē un valstī, domājot arī par apmācību ciklu, par Latvijas Universitātes vietu tajā, par Teoloģijas fakultāti, lai tur tiktu mācīti gan katoļu garīdznieki, gan luterāņu un pareizticīgo mācītāji, gan arī citu konfesiju pārstāvji, un lai mūsu valsts godam nestu kristīgas valsts statusu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Helēna Demakova.

H.Demakova (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie kolēģi! Man šķiet, ka Saeima nav tā vieta, kur mums būtu jāsadalās pēc ticības. Mēs jau tā esam labējie un kreisie, latvieši un cittautieši, un tagad nu mēs vēl sākam plūkties par reliģiju. Mana visdziļākā pārliecība ir tāda, ka visnopietnākie eksistenciālie jautājumi, dzīvības un nāves jautājumi, arī ticības jautājumi, nav politizējami, ne domājot par gaidāmajām vēlēšanām, ne arī ikdienas politiskajā darbā. Šajā ziņā mēs esam katrs pats ar savu sirdsapziņu, ko paudīsim arī balsojot.

Taču mūsu izšķiršanās šajā gadījumā nebūs tikai izšķiršanās saskaņā ar savu sirdsapziņu, jo daudzi runātāji ir aizmirsuši, ka šis ir arī starpvalstu līgums starp divām valstīm. Un tādēļ es ļoti lūgtu tad, kad jūs balsosiet, līdzsvaroti izvērtēt to, kur ir jūsu sirdsapziņa, jūsu brīva izvēle par labu vienai reliģijai un kur valsts intereses starpvalstu līgumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es šeit gribētu uzsvērt vienu. Jā, patiešām šis ir starpvalstu līgums, un tādu arī Latvijas brīvvalsts laikā slēdza Saeima. Arī es, būdams luterānis, uzskatu, ka mums šis līgums ir vajadzīgs, lai tiešām katoļiem ir šī sava valsts - simboliska, neliela un ļoti vajadzīga viņu ticīgajiem. Tā ir īpatnība.

Taču ne jau šeit par šo juridisko statusu ir runa. Šeit ir runa, manuprāt, par būtību. Un būtība ir sekojoša. Arī es, būdams luterānis, varu atbalstīt šo līgumu starp Svēto Krēslu un Latvijas Republiku, jo uzskatu, ka arī citām tradicionālajām konfesijām būtu jāslēdz līdzīgi līgumi, kas paplašinātu šo reliģisko brīvību mūsu valstī. Ar laiku arī netradicionālās konfesijas, kļūstot par tradicionālām, varēs iet šo pašu ceļu, taču katrai tradicionālajai konfesijai ir savs vēsturiskais ceļš uz tautas sirdi, un tāpēc to nav iespējams izdarīt trijos vai piecos gados.

Tāpēc jau ir tradicionālās konfesijas un ir jaunās konfesijas, kurām vēl ir vajadzīga zināma laika pārbaude, jo arī reliģijas ir dažādas. Es jums te nevienam nelasīšu lekciju par to, ka ir arī tādas reliģijas, kas kaitē cilvēka dvēselei, tās veselumam, ka ir arī tādas, kas kaitē cilvēka veselībai - ne tikai garīgajai, bet arī fiziskajai, un tāpēc vienmēr ir bijuši arī zināmi ierobežojumi reliģijām. Un arī šīs tradicionālās konfesijas un citas ar laiku var kļūt par netradicionālām.

Es aicinu paplašināt šīs tiesības, šajā gadījumā pieņemot šo likumu pirmajā lasījumā un lēnām virzot to uz priekšu, kā arī attiecīgi slēdzot atbilstošus līgumus ar citām tradicionālajām konfesijām.

Neaizmirsīsim arī to, ka savulaik Vatikāns bija viens no reālajiem pārmaiņu aizsācējiem Austrumeiropā, it īpaši Polijā, kas strādāja pie tā, lai neatkarība un demokrātija, patiesa neatkarība, atgrieztos ne tikai Baltijas valstīs vien. Ja mēs aizmirstam visus šos politiskos aspektus un arī savus sabiedrotos, tad, protams, mēs varam vadīties tīri pēc juridiski normatīvās domāšanas, taču tad mēs varam sapīties daudzās pretrunās. Tad mēs varam nonākt arī pie tādas pretrunas, ka, lūk, ir tikai cilvēktiesības, bet nav tautu pašnoteikšanās tiesības, un tādi ir daudzi, daudzi citi jautājumi.

Tā ka šajā tiesību sfērā ir ne tikai viens princips, bet ir vairāku savstarpēji saistītu nozīmīgu principu dialektika, un tikai tad, ja ņemam tos vērā, mēs varam kaut ko arī atrisināt. Tādējādi es domāju, ka neatbalstīt šo līgumu, manuprāt, būtu nepareizi, taču palikt vienīgi pie šā līguma arī nebūtu pareizi. Bez tam nevajadzētu tik daudz satraukties par tiem cilvēkiem, kuri pašreiz netic Dievam. Viņi var savas tiesības arī daudzos citādākos veidos aizstāvēt, un ne visi neticīgie ir ateisti. Es tam kategoriski nepiekrītu. Reliģiskā brīvdomība vai arī laicīgā brīvdomība var pastāvēt daudz un dažādās formās, tomēr viens ir skaidrs: mums tomēr ir jāveido nopietna valstiska attieksme arī pret šo Vatikānu kā simbolisku valsti un arī pret savu sabiedrību - katoļiem un citiem ticīgajiem, kā arī pret neticīgajiem. Un šis solis ir solis pretī šādam reliģisko tiesību nodrošinājumam.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir viena no komisijām, kura arī izskatīja šos jautājumus, protams, absolūti nejaucoties mūsu valsts pilsoņu garīgajos un ticības jautājumos. Juridiskā komisija vairāk pievērsās tiem jautājumiem, kuri ir saistīti ar tiesībām, ar Katoļu baznīcas tiesisko statusu Latvijā, ar to, kā tas ir atspoguļots šajā starptautiskajā līgumā, ar to, kādas problēmas šāds līgums, ja tas tiek pieņemts tikai viens, var radīt mūsu sabiedrībā un arī tiesiskajā sistēmā, un tāpēc es savu uzstāšanos veltīšu tieši šiem juridiskajiem aspektiem. Es arī neslēpšu, ka biju viens no iniciatoriem, kurš uzskatīja, ka noteikti ir jāskata divi likumi reizē: viens - par grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā un otrs - par šā līguma ratifikāciju, jo tie ir pieņemami tikai kopā un tikai vienlaicīgi, un varbūt pat, drošs paliek drošs, savstarpēji jāsasaista kaut kādā veidā ar kādu tiesību normu.

Ko tad mums nosaka šā līguma pirmā daļa, kura saucas “Katoļu baznīcas tiesiskais statuss”, un pirmā nodaļa “Katoļu baznīcas juridiskā personība”? Tātad šis jautājums ir domāts tieši juristiem. Protams, Latvijas Republika un Svētais Krēsls atzīst, ka abas puses savas kompetences sfērās ir autonomas, tomēr 2.pantā nosaka, ka Latvijas Republika atzīst, ka Katoļu baznīcai Latvijai ir publiskā tiesībsubjektība. Un 2.panta 2.punktā, protams, ir teikts, ka tām Katoļu baznīcas institūcijām Latvijas Republikā, kurām saskaņā ar kanoniskajām tiesībām ir publisko tiesību juridiskās personas statuss, ir juridiskās personas statuss arī saskaņā ar mūsu iekšējiem likumiem.

Ko tas nozīmē? Faktiski ar šo starptautisko līgumu mēs pirmo reizi atzīstam to, ka mums valstī ir reliģiskās organizācijas, kuras šobrīd, līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, visas ir privātas reliģiskās organizācijas, kas saskaņā ar Reliģisko organizāciju likumu ir saņēmušas kaut kādu publiskās varas nelielu daļiņu vai uzticību un plus vēl saskaņā ar Civillikumu ir saņēmušas tiesības attiecīgajā likumā noteiktajiem garīdzniekiem slēgt publisku laulību - tātad veikt ierēdņa darbu. Līdz ar to šie mācītāji veic ierēdņa darbu, izdodot tiesisku aktu. Mēs šeit pasakām, ka mēs faktiski atliekam atpakaļ to fundamentu, kurš atradās zem Civillikuma un kuru 1940.gads ar savu okupāciju bija izrāvis ārā. Padomju sistēmā baznīca kļuva par privāto tiesību subjektu, un, protams, tika atcelts Civillikums, kuru mēs gan atjaunojām, bet nepabāzām zem Civillikuma apakšā šo publisko tiesību fundamentu, no kura izriet šis norādījums Civillikumā, ka ir publisko tiesību subjekts, neliels baznīcu skaits, kurām mēs tūlīt mudīgi izdomājam šo surogātapzīmējumu “tradicionālās reliģiskās konfesijas” un kuras var tātad darīt to, kas ir noteikts Civillikumā, - tātad slēgt laulības, kam ir juridiskās sekas.

Šobrīd ar šo likumu mēs tātad atjaunojam publisko tiesību subjekta statusu Katoļu baznīcai Latvijā, kas tai bija līdz 1940.gadam.

Vai tas juridiski ir pareizi? Jā, juridiski tas ir pareizi! Juridiskā komisija tā arī uzskatīja un lēma, taču tajā pašā laikā tā arī pasaka, ka ar to vien šis jautājums vēl nav izsmelts. Tas ir par maz, ja mēs tikai pasakām, ka Katoļu baznīca ir publisko tiesību subjekts. Mums tad vajag arī pateikt, kā tā realizēs šo savu tiesību subjektivitāti, kādā veidā tā realizēs 2.panta 3.punktā paredzētās tiesības dibināt, modificēt, atzīt vai likvidēt baznīcas publisko tiesību juridiskās personas. Runa ir par to, ka tā atzīs katoļu draudzes, un tad derētu padomāt, vai šeit mums tomēr nebūtu tās jāaprobežo, - tātad jāatstāj šis aprobežojums tāds, kāds tas ir ietverts Reliģisko organizāciju likumā, ka draudze tomēr dibinās kā sabiedriska organizācija un ka draudzei ir savs īpašums. Un pēc tam, ja baznīca šo publisko tiesību subjektu reģistrē kā savu draudzi, tad tā, protams, iegūst šo publiskās juridiskās personas statusu un tiek integrēta attiecīgi Katoļu baznīcā vai kādā citā baznīcā. Tālāk es runāšu arī par citiem publisko tiesību subjektiem - par citām publiskajām baznīcām.

Un otrām kārtām ir jārunā par to, kādā veidā un kāda orgāna personā Katoļu baznīca varēs nodibināt Katoļu baznīcas publisko tiesību
nodibinājumus - tātad klosterus, slimnīcas, skolas vai citas institūcijas, kuras nodibina nodibinājuma formā, nevis draudzes - personu apvienības - formā, kādā veidā pati baznīca tās reģistrēs un kādā veidā valsts šo procesu, nu gluži neteiksim, kontrolēs vai pārreģistrēs - tātad kādā veidā valsts baznīcai uzticēsies, bet tajā pašā laikā arī pārlūkos šo problēmu.

Tas būtu attiecībā uz Katoļu baznīcu.

Mēs Juridiskajā komisijā šo likumprojektu par starptautiskā līguma ratifikāciju skatījām, protams, kopā ar likumprojektu par grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā. Ko tad paredz šis likums un kāpēc šie abi likumi būtu skatāmi kopā?

Ko tad paredz Reliģisko organizāciju likums? Reliģisko organizāciju likums paredz, ka pārējām septiņām (vismaz šobrīd) konfesijām, kuras mēs zinām, kuras arī līdz 1940.gadam ir bijušas reliģiskās organizācijas un kuras ir publisko tiesību subjekti, sarunu rezultātā ar Ministru kabinetu (jo mēs jau arī nevaram nevienam uzspiest bez viņa piekrišanas šo publisko tiesību subjektivitāti) tiks noteikta iespēja saņemt šādu publisko tiesību subjektivitāti līdzīgu tai, kāda ir Katoļu baznīcai Latvijā. Es arī domāju, ka šo sarunu rezultātā, kā to paredzēs grozījumi Reliģisko organizāciju likumā, Ministru kabinets tātad noteiks šo tiesību subjektivitātes apjomu. Tātad tiks apstiprināts tas, kas jau ir, un pirmām kārtām tās būs tiesības veikt laulību reģistrāciju. Otrām kārtām tiks uzsvērts šobrīd esošās Dievturu draudzes, vienas sabiedriskās organizācijas, apdraudējums, kuru Satversmes tiesā prasības kārtībā varētu apšaubīt, kā arī tās tiesības mācīt reliģijas mācību mūsu skolās. Tātad mēs tai pasakām “jā”.

Un trešām kārtām mēs uzsveram, ka tādā veidā mēs nebūt nediskriminēsim citas sabiedriskās organizācijas, jaunās reliģijas vai kaut ko citu, jo mēs tām ļaujam darboties. Un tās arī darbojas, tās netiek ierobežotas, bet tās darbojas kā privāto tiesību subjekti, un šie privāto tiesību subjekti, protams, no valsts puses tiek kontrolēti, uzraudzīti, reģistrēti un pārraudzīti.

Toties ir attiecīgās baznīcas, kāda ir Katoļu baznīca, kāda ir Luteriskā baznīca, Pareizticīgo baznīca un citas baznīcas, kuras tradicionāli līdz 1940.gadam ir bijušas publisko tiesību subjekti, tām, es domāju, būs visas tiesības sarunu rezultātā ar Ministru kabinetu atjaunot šo savu publisko tiesību subjektivitāti. Tātad valdībai un valstij būs ne tikai tiesības atjaunot šo tiesību subjektivitāti, bet arī pienākums to izdarīt, lai sakārtotu tās lietas, kuras mūsu valstī ir saistītas ar laulībām, ar šo laulību juridiskajām sekām, ar dievvārdu mācību skolās vai arī ar citām problēmām, ja mūsu valsts, likumdevējs vai valdība, teiksim, uzskatīs par nepieciešamu veikt darbību cietumos, kas ir tīri valstiskas institūcijas, darbību armijā, kas arī ir tīri valstiska institūcija, vai kādu labdarību, teiksim, organizējot skolas, slimnīcas, saistībā ar dažādu ziedojumu vai kādu citu labumu un atlaižu saņemšanu, kas, protams, interesē arī šīs baznīcas.

Es vienkārši atgādināšu jums kādu vēstuli, ko es saņēmu kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. To bija parakstījuši vairāku Latvijā vadošo tradicionālo reliģisko konfesiju vadītāji - tātad Pareizticīgo baznīcas arhibīskaps, Latvijas Luteriskās baznīcas arhibīskaps un, protams, arī Romas Katoļu baznīcas bīskaps. Un arī šajā vēstulē bija izteikts vienots viedoklis, ka var un vajag ratificēt šādu līgumu un ka šāda līguma ratifikācija savukārt radīs valstij pienākumu risināt šo jautājumu arī attiecībā uz pārējām reliģiskajām konfesijām, kuras mēs saucam par tradicionālām, lai arī tās veidotu par publiskām juridiskām personām un atjaunotu tām tādu statusu, kāds bija līdz 1940.gadam, kad okupācijas rezultātā šo statusu baznīcas zaudēja.

Tādējādi es aicinu Saeimu kā likumdevēju un kā juridisku iestādi izturēties pret šo problēmu absolūti bezkaislīgi un normāli, kā tas ir tiesiskā valstī.

Juridiskā komisija tā lēma, un arī es pats aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kā arī sekot līdzi tam, lai tiktu atbalstīts arī otrs likumprojekts un lai mums būtu pietiekami daudz laika izstrādāt otrajam lasījumam dažādus priekšlikumus. Es domāju, ka galarezultātā mēs šo problēmu atrisināsim, jo es neredzu, ka šeit būtu kādas milzīgas problēmas. Es arī ceru, ka to, kas ir jāizdara valdībai, valdība arī izdarīs, it sevišķi tad, ja mēs to vairākkārt paaicināsim šeit uz komisijas sēdēm un stingri tai pajautāsim.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Neaizmirsīsim, ka Latvijas kultūrvēsturiskā telpa pēdējos 800 gadus sakrīt ar kristīgās pasaules telpu. Mūsu kultūra visās tās izpausmēs lielā mērā sakņojas kristietībā. To taču nevar noliegt! Šo līgumu nevajag uztvert kā līgumu ar konkrētas konfesijas vadību, bet gan kā līgumu ar to pasaules daļu, kurā mēs nepārprotami eksistējam.

Mūsu izpratnē, Vatikāns juridiski nepārstāv, bet tomēr faktiski pārstāv ne vien katoļus, bet visu kristīgo pasauli, pat neskatoties, manuprāt, uz īslaicīgām nesaskaņām starp Vatikānu un Pareizticīgo baznīcu. Arī citu Latvijas tradicionālo konfesiju vadītāji uzskata, ka līgums ar Vatikānu palīdzēs tām nostiprināties, jo īstenībā kristīgā pārliecība taču dara cilvēkus labākus. Atcerēsimies kaut vai 10 baušļus!

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aicinu izdarīt izvēli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. Es ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 1.septembri, lai varētu veikt nepieciešamos labojumus un uzklausīt visus iespējamos priekšlikumus attiecībā uz Reliģisko organizāciju likumu, kas tiks izskatīts kā nākamais.

Sēdes vadītājs. 1. septembris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Līdz ar to, ka tika atbalstīts iepriekšējais darba kārtības punkts, mums ir jāizskata arī likumprojekts “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. Strādāsim ar dokumentiem nr.2406 un nr.4517.

Kā jūs zināt, šo dokumentu Saeimai ir iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojekts “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” paredz papildināt 5.pantu, kas saucas “Valsts un reliģisko organizāciju attiecību pamati”, ar septīto un astoto daļu, kur ir noteikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības noslēgt līgumus ar baznīcām un ka valsts un baznīcu attiecības var regulēt ar speciālu likumu. Par to tika runāts arī debatēs. Šie grozījumi paredz nodrošināt vienādas tiesības visām Latvijā oficiāli atzītajām baznīcām, jo varētu pastāvēt varbūtība, ka pēc Latvijas un Svētā Krēsla līguma ratificēšanas citas baznīcas varētu nonākt nevienlīdzīgā situācijā, un, lai tas nenotiktu, mums ir jāizdara grozījumi arī šajā likumā.

Un vēl. Tā kā saskaņā ar Kārtības ruļļa 114.panta otrās daļas 3.punktu līgums ar Svēto Krēslu tiek pieņemts divos lasījumos, tad es arī aicinu šo grozījumu Reliģisko organizāciju likumā pieņemt kā steidzamu. Un to paredz Kārtības ruļļa tā paša panta otrās daļas 1.punkts.

Es lūdzu balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vispirms jālemj par steidzamību. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” steidzamību?

Deputāts Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Mēs tikko, nobalsojot par iepriekšējo likumprojektu, redzējām ka faktiski mēs neesam iestrādājuši vienādas tiesības arī pārējo konfesiju piederīgajiem. Un tas nav tikai mans viedoklis vien, jo tad, kad mēs debatēsim par šo likumprojektu, es to arī pateikšu. Par to liecina arī vēstules, ko mēs esam saņēmuši. Es domāju, ka mums ir jāiestrādā ļoti daudz priekšlikumu šajā likumā, lai tas tiešām atbilstu visas sabiedrības prasībām un lai neviens netiktu aizvainots, kā te tika runāts.

Līdz ar to es domāju tā: mēs uz 1.septembri esam nolikuši priekšlikumu iesniegšanas termiņu - iepriekšējam likumam, un arī šim mēs varētu iesniegt priekšlikumus, es domāju, līdz 1. septembrim, ņemot vērā to, ka nav iestrādāti ne tikai šie vienlīdzības principi, bet arī manis minētie, teiksim, Valsts departamenta pārmetumi par pārkāpumiem, kas ir samērā rupji cilvēktiesību pārkāpumi pašreiz spēkā esošajā Reliģisko organizāciju likumā.

Tā ka es aicinu neatbalstīt steidzamību, jo tas izskatīsies ļoti dīvaini, ka mēs pēkšņi sasteidzam galveno likumu, par kuru mums šeit vajadzētu debatēt, un, ja mēs šos likumprojektus būtu izdebatējuši tādā kārtībā, kā to sākumā bija ielicis Prezidijs, tad mums izpaliktu ļoti daudz savstarpējo pārmetumu, jo tad mēs redzētu, kurus jautājumus neesam izstrādājuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt “par” steidzamību? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 28. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Faktiski, jau debatējot par iepriekšējo likumprojektu, daudz kas tika pateikts, tādējādi es varētu vienīgi atsaukties uz savu iepriekš teikto, bet es tomēr vēlētos uzsvērt dažus aspektus. Es vēlos precizēt, lai deputāti vienveidīgi saprastu vismaz to, ko es sapratu no valdības pārstāvjiem, jo mums varbūt nebija pilnīgas sapratnes, lasot šā likuma tekstu, attiecībā uz to, kāda būs šī procedūra, kad šie likuma grozījumi, vairāk vai mazāk precizēti, tomēr būs pieņemti.

Tātad Saeima ar likumu uzdos valdībai noteikt potenciālo, līdz 1940.gadam vēsturiski eksistējošo, tā saucamo tradicionālo baznīcu loku un uzsākt ar tām sarunas. Sarunas, protams, ir nepieciešamas, lai noskaidrotu pušu viedokļus un tos saskaņotu. Šā likuma grozījumu rezultātā valdība tiks pilnvarota izstrādāt noteiktas vienošanās, kur vispārīgā veidā konkrētos pantos būs ietvertas līdzīgas normas, kādas ir ietvertas arī šajā līgumā ar Svēto Krēslu. Tātad pirmām kārtām runa ir par pašu konstituējošo faktu, ka mēs atzīstam un ar attiecīgu normatīvo aktu veidosim šīs baznīcas par publisko tiesību personu apvienībām. Tātad mēs atzīstam šo publisko tiesību subjektivitāti. Tas ir viens.

Otrām kārtām atkarībā no tā, vai šīs baznīcas par to vienosies vai nevienosies, mēs noteiksim, vai tās piedalās, kā to paredz Civillikums, laulību noslēgšanā, vai tās darbojas cietumos, armijā un tā tālāk. Mēs noteiksim arī to, kādas savas struktūrvienības vai citus nodibinājumus var reģistrēt, atzīt vai modificēt pati konkrētā baznīca, tāpat kā to dara Katoļu baznīca. Tātad runa ir par to, kāda kārtība būs attiecībā uz viņu draudzēm, uz viņu draudžu īpašumu, vai tās varēs veidot savas skolas, savus klosterus un citus tamlīdzīgus nodibinājumus, citiem vārdiem runājot, baznīcas iestādes. Tātad būs noteikts, ko tās varēs veidot un kādā veidā baznīca šīs institūcijas reģistrēs, lai ne tikai publiskajā tiesību jomā, bet arī sabiedrībā būtu atzīta šo tiesību subjektivitāte.

Tātad pirmām kārtām būs šīs sarunas un rakstiska vienošanās. Es domāju, ka valdība jau pēc pirmā lasījuma redzot, ko mēs pirmajā lasījumā būsim pieņēmuši, Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes personā var sākt šīs sarunas un jau mēģināt iezīmēt šos virzienus, ar vienu aci skatoties jau pirmajā lasījumā pieņemtajā līgumā ar Svēto Krēslu.

Otra lieta. Pēc šādas vienošanās parakstīšanas būs vēl otrais riņķis, kad Saeimā mums tiks iesniegti septiņi vairāk vai mazāk vienādi likumi, kas faktiski atkārtos šo valdības panākto vienošanos, jo šī vienošanās tiks slēgta ne jau starp diviem vienāda tiesiskā līmeņa subjektiem, kāds ir līgums starp divām valstīm - Latvijas Republiku un Svēto Krēslu, kur līgums tiek slēgts starp diviem pilntiesīgiem starptautisko tiesību subjektiem un juridiskajām personām. Tātad pastāvēs šī nevienlīdzība, slēdzot vienošanos par tiesībām ar šīm pārējām konfesijām, kuras Latvijas valsts atzīst un kuras pašas uzskatīs par nepieciešamu kļūt par publisko tiesību subjektiem.

Tātad šie dokumenti ienāks Saeimā, un Saeimā tie būs jāizskata divos vai trijos lasījumos. Tādējādi arī par šo jautājumu ir jādomā. Un, manuprāt, diez vai būtu pareizi, ja izveidotos tāda situācija, ka mēs aptuveni septembra vidū jau otrajā lasījumā ratificētu līgumu ar Svēto Krēslu, bet nekas nav darīts saistībā ar likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, gaidot uz pārējām septiņām konfesijām… Tad tik tiešām veidotos nelīdzsvarota situācija, nelīdztiesīga sistēma.

Tāpēc es redzu, ka valdībai šinī jomā vajadzētu pasteidzināt sarunas, lai būtu skaidras aprises, lai būtu skaidrs, ko reliģiskās organizācijas grib, un ko valsts tām var dot. Protams, šie likumi visi būs vienādi, tāpēc es vienkārši atgādināšu, ka arī līdz 1940.gadam Latvijā darbojās tādi likumi, kas visi bija vairāk vai mazāk vienādi. Protams, ar dažām konfesijām bija cita rakstura vienošanās, arī attiecībā uz publiskajām tiesībām. Tādā veidā mēs ar šo likumu varēsim atzīt arī šo pārējo, es pieņemu - septiņu - baznīcu publisko tiesību subjektivitāti. Es redzu, ka jau septembrī vajadzētu šādus likumprojektus saņemt šeit Saeimā, lai mēs varētu teikt: “Jā, es varu ar drošu sirdi balsot par līgumu ar Katoļu baznīcu, jo es redzu, ka pirmajam lasījumam ir iesniegti vēl septiņi līgumi ar pārējām baznīcām.”

Trešais un pēdējais. Šeit tika runāts par līdztiesību un cilvēktiesībām. Amerika, protams, ir ļoti demokrātiska zeme. Tajā daudzi jautājumi tiek risināti daudz demokrātiskāk nekā pie mums un, tā sacīt, arī diezgan savdabīgi, piemēram, attiecībā uz nāves sodu un tā tālāk. Taču tajā pašā laikā arī Eiropai ir savas kontinenta tradīcijas, kuras mēs kopjam, un, ja mēs vēlamies būt Eiropas sastāvdaļa, tad - es to cenšos atgādināt mums visiem, - mums ir jāturas pie kontinentālās Eiropas tradīcijām.

Tiesības ir visām reliģiskajām organizācijām, bet to slogu, ko uzliks valsts, tā uzliks ne jau visām reliģiskajām organizācijām, un līdz ar to, protams, šeit veidosies divu tipu reliģiskās organizācijas - publiskās un privātās, bet tāpēc jau nevar teikt, ka šīs tradicionālās, vēlāk - jau publiskās baznīcas būtu sliktākas vai labākas par pārējām. Tiesības censties un pierādīt sevi būs dotas katrai baznīcai - arī krišnaītiem, dievturiem un citiem. Lūdzu! Pēc 500 gadiem mēs varbūt būsim gatavi izskatīt jautājumu arī par šīm reliģiskajām kopām, jo būsim pārliecinājušies par to sasniegumiem mūsu valstī, un tad mēs atzīsim tās ne tikai par tradicionālām baznīcām, bet arī par publisko tiesību subjektiem. Un viss būs kārtībā!

Tādēļ - uz priekšu! Ir jāstrādā! Cilvēktiesības ir cilvēktiesības, bet valsts savu grūto slogu uzliks tikai tām baznīcām, kuras būs gatavas to uzņemties un kurām valsts uzticēsies.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet arī padomāt, vai tomēr… Kaut arī mēs atzinām steidzamību, tomēr derētu padomāt par īsāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai mēs šo jautājumu varētu ātrāk risināt, jo, no vienas puses, es tomēr redzu, ka pirms otrā lasījuma vajadzētu būt citai situācijai - ir jābūt pieņemtam šim likumam, ir jābūt sagatavotiem vienošanās dokumentiem, ir jāvirzās uz priekšu, lai galarezultātā septembra beigās mēs nenonāktu tajā pašā situācijā, par kuru mēs līdz šim kritizējām valdību.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Paldies Muciņa kungam, kurš iezīmēja problēmu loku, kas Saeimai būtu kā minimums jārisina, un tas, es domāju, prasīs vismaz gadu, ja ne visus trīs. Tāpēc pēdējais teikums, ka to visu vajadzētu sasteigt, bija drusciņ dīvains.

Es gribētu arī palabot Muciņa kungu, jo Eiropā nav vienotu tradīciju atšķirībā no Amerikas, kā viņš to gribēja pateikt, ka tur ir vieni likumi, bet šeit ir citi. Eiropā, Muciņa kungs, katrai valstij ir savas un pilnīgi atšķirīgas tradīcijas!

Te jau bija atsaukšanās uz Lietuvu. Lietuva pārsvarā ir vienas konfesijas valsts, tur ir vairāk nekā 90% katoļticīgo, bet Latvija ir daudzkonfesionāla valsts, tāpēc Latvijā ir jārīkojas ārkārtīgi smalki. Es atkārtoju - valstij ir ārkārtīgi smalki un iejūtīgi jāregulē savstarpējās attiecības. Diemžēl tas tā nav!

Godājamie deputāti! Es esmu spiests jums nolasīt tikai vienu teikumu no kādas vēstules, ko šodien saņēmu. Tā ir Latvijas Baptistu draudžu savienības vēstule, ko ir parakstījis doktors Jānis Šmits, Baptistu draudžu savienības bīskaps. Un šis teikums ir tāds: “Ierosinātajās izmaiņās Reliģisko organizāciju likumā nav paredzēts, ka līgumos valstij ar baznīcām būtu nodrošinātas vienādas tiesības visām konfesijām, kā arī garantēta publisko tiesību subjektība.”

Mums ir godīgi jāpasaka, ka mēs esam piemānījuši šīs konfesijas, solot vienlīdzīgas tiesības. Mēs tām solījām iestrādāt vienlīdzīgas iespējas šajā likumprojektā, kuru mēs tagad izskatām. Nekas tāds nav izdarīts! Es pateikšu tikai divus piemērus.

Ja mēs skatāmies šos grozījumos, tad tur ir teikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības noslēgt ar reliģisko savienību - baznīcu vienošanos, kas skar tai vai citai attiecīgajai konfesijai piederīgo intereses. Taču, ja Ministru kabinets neizmanto šīs tiesības, kas notiek tālāk? Man ir tāds jautājums. Ar vienu konfesiju Ministru kabinets noslēdz šo vienošanos, bet ar septiņām nenoslēdz, ja tas vienkārši negrib noslēgt šīs vienošanās… Un kas tad notiek? Nekas nenotiek! Tas ir iekšējs līgums, iekšēja vienošanās. Tas nav nekāds starptautisks līgums, un tam nav pilnīgi nekādu seku.

Otrais punkts man liekas vispār pilnīgi lieks šodien veicamo grozījumu kontekstā, jo tur ir sacīts, ka valsts un baznīcas attiecības var regulēt speciāli likumi. Visu Latvijā var regulēt ar likumiem! To paredz Latvijas Satversme, tāpēc nav jāraksta iekšā šādi neko neizsakoši priekšlikumi.

Es gribētu pateikt arī vēl vienu lietu, kas man ļoti patiktu, un es ceru, ka deputāti mani atbalstīs un mēs to iestrādāsim, teiksim, uz nākamo lasījumu tādā redakcijā, ka katru gadu pirms budžeta projekta sastādīšanas visas baznīcas nosūta Ministru kabinetam savu nākamajam gadam paredzēto pasākumu plānu, un valsts, protams, to atbalsta. Un tas attiecas uz visām konfesijām - gan uz tradicionālajām, gan arī uz netradicionālajām.

Protams, te man kāds var teikt: “Bet ko darīt tiem, kuri varbūt nepieder ne pie vienas konfesijas?” Tad to var darīt ar nevalstisko organizāciju starpniecību. Ja nemaldos, mums ir 1500 šādu organizāciju. Arī tām šāds nākamā gada plāns būtu jānosūta Ministru kabinetam, un Ministru kabinetam tad būtu jāizskata savas finansiālās iespējas un viss pārējais.

Tagad par pašiem grozījumiem, kurus neminēja Muciņa kungs. Es domāju, ka mums ļoti būtiskas ir pagātnes paliekas jeb marksistiskās ideoloģijas izstrādātie principi, tāpēc es vēlreiz nosaukšu šīs piecas būtiskās kļūdas, kādas mums ir. Tātad Latvijā pirmā kļūda, uz kuru norādīja arī Valsts departaments savā 2000.gada 5.septembra ziņojumā, ir birokrātiskās problēmas, ar ko saskaras mazākuma reliģijas. Otrā - valdības akceptētais reliģisko organizāciju iedalījums tradicionālajās un jaunajās reliģijās. Trešā - apstāklis, ka tikai Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji drīkst reģistrēt reliģisko organizāciju, un tādējādi tiek ierobežots vēstniecību un ārvalstu darbinieku un citu personu statuss Latvijā. Ceturtā - prasība, ka nedrīkst reģistrēt vienas konfesijas vairākas baznīcas. Un piektā ir jau minētais iespējamais līgums, kas dos vienai konfesijai privileģētu statusu.

Es gribētu minēt tikai vienu problēmu un pateikt vienu piemēru par netradicionālajām baznīcām. Ko nozīmē - tradicionālās un netradicionālās reliģijas? Teiksim, ir Vasarsvētku ticīgo kustība... Es tajā neesmu... Es esmu pilnīgi neitrāls cilvēks, jo neesmu nevienā draudzē, bet pasaulē ir 400 miljoni Vasarsvētku ticīgo, kuri piedalās šajā kustībā. Latvijā šī kustība ir ienākusi laikā no 1729. līdz 1743.gadam ar Brāļu draudzēm Vidzemē. Šī apvienība Latvijā reģistrēta ir 1931.gadā Liepājas apgabaltiesā, taču savā laikā bija viena problēma - Kārlim Ulmanim nepatika šī kustība, un līdz ar to tā tika uzskatīta par netradicionālu. Tātad pasaulē ir 400 miljonu ticīgo, Latvijā tā darbojas no 1729.gada, tā var patikt vai nepatikt, es esmu pilnīgi neitrāls, bet nezin kāpēc tā tiek uzskatīta par netradicionālu, un tā netiek reģistrēta kā tradicionāla konfesija.

Es domāju, ka, ja mēs dzīvojam 21.gadsimtā, tad mums tomēr pie viena vajadzētu sakārtot šo likumu līdz daudzmaz pieņemamam izskatam un izskaust šīs marksistiskās ideoloģijas paliekas no tā. Ka mēs to varētu izdarīt divās vai trijās dienās, vai vienā mēnesī - es stipri šaubos. Es domāju, ka mēs arī līdz septembrim ar ļoti lielām mokām varbūt varētu daļu grozījumu sagatavot.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šos grozījumus, bet nekādā gadījumā nevajadzētu sasteigt priekšlikumu iesniegšanas laiku, lai mēs varam izlabot vismaz kaut daļu no tā, ko mēs esam aplami sastrādājuši.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir gatava ļoti rūpīgi strādāt pie otrā lasījuma un izvērtēt visus iesniegtos priekšlikumus, un tātad es aicinu jūs balsot un pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

I.Geige. Otrajam lasījumam lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 1.septembrim.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšana? 5.septembrī. Nav iebildumu? Tas ir atbildīgās komisijas pienākums - nosaukt izskatīšanas datumu!

I.Geige. Domāju, ka izskatīsim, teiksim, 12.septembrī.

Sēdes vadītājs. 12.septembris. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ar šo likumprojektu tiks akceptēts nolīgums starp Latvijas un Grieķijas valdībām par jūras transportu. Tas veicinās sadarbību šajā transporta veidā un tirdzniecības jomā... tātad jūras transporta jautājumos - tādos kā kuģa uzturēšanās ostās, ostu nodevu apmaksa un tamlīdzīgi.

Ārlietu komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu. Aicinu arī jūs darīt to pašu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 23.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šā likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts uzraudzības sistēmu kodolmateriālu un kodoliekārtu fiziskajā aizsardzībā, kā arī nodrošināt, piemēram, tādu jautājumu kā iespēju nosūtīt ārpus Latvijas lietoto kodoldegvielu no demontējamā Salaspils atomreaktora un citus tamlīdzīgus jautājumus.

Atbildīgā komisija atbalstīja šo likumprojektu.

Aicinu arī jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 22.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Godātie Latvijas kultūras darbinieki! Godātie Latvijas bibliotekāri, arhivāri, visi, kas ticēja tam, ka šodien Latvijas Saeima pieņems vēsturisku lēmumu!

Es vēlos izdarīt nelielu atkāpi. Tad, kad mēs staigājam pa Daugavas kreiso krastu un priecājamies par mūsu fantastisko Rīgas panorāmu, mēs, iespējams, nemaz neiedomājamies, ka vismaz pirms sešiem vai septiņiem gadsimtiem bija cilvēki, kuri pieņēma lēmumu - būvēt Rīgas Domu vai Rīgas pili. Šie cilvēki sen guļ kapsētā, tur, kur tagad ir, piemēram, universālveikals “Centrs”. Arī viņiem toreiz bija grūti pieņemt lēmumu, jo likās, ka darbs būs garš, grūts un arī naudas nepietiks, tomēr šie cilvēki spēja pieņemt šādus lēmumus, un nu Rīga ir bagāta ar savām celtnēm, Rīga ir bagāta ar savu kultūru un koncertzālēm.

Un arī šodien mums ir iespēja pieņemt priekš mums patiesībā anonīmu lēmumu, jo mēs, 100 deputāti, to pieņemsim un atstāsim nākamajām paaudzēm šo arhitektūras pieminekli. Mēs atstāsim nākamajām paaudzēm, mūsu jauniešiem iespēju mācīties, iespēju saņemt nepieciešamo izglītību - nepieciešamo literatūru; tā dos iespēju mūsu bibliotēkas apvienot vienotā interneta tīklā, mūsu bibliotēkām tiks radīta iespēja saņemt jaunāko pasaules literatūru un jauniešiem - iegūt zināšanas.

Pirms sākam skatīt šo likumprojektu, es vēlētos pateikties visiem tiem, kuri ir daudz darījuši, lai šis likumprojekts nonāktu līdz trešajam lasījumam. (Starpsauciens: “Nevajag!”)

Es pirmām kārtām gribu pateikties Andrim Vilkam, kura šobrīd gan nav šeit klāt, bet kurš kā motors šo likumu ir bīdījis uz priekšu, līdz beidzot tas ir ticis līdz trešajam lasījumam.

Es gribu pateikties izcilākajam latviešu arhitektam Gunāram Birkertam, kuram ir bijusi spēja un drosme radīt tikai priekš Rīgas ģeniālu projektu, lai šis projekts nostātos Daugavas kreisajā krastā.

Es gribētu teikt paldies arī tiem kultūras ministriem, sākot no Raimonda Paula, Jāņa Dripes, Ramonas Umblijas...

Sēdes vadītājs. Paldies, Apiņa kungs! Taču man jums jāatgādina, ka šis ir trešais lasījums...

P.Apinis. Jā! Un tomēr es kā ziņotājs nelielu ievadu pirms tam drīkstu pateikt. Es gribu norādīt uz savu draugu Linardu Muciņu, kurš parasti stāsta daudz nopietnākas lietas un vēl garākas. Paldies jums!

Vārdu sakot, mēs strādāsim ar likumprojektu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” (reģistrācijas numurs 554).

1.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas likuma nosaukumu izsaka jaunā redakcijā, un tas ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Apinis. Paldies viņiem! 2.priekšlikums paredz aizstāt visā likuma tekstā vārdu “realizācija” ar vārdu “īstenošana”, un šo priekšlikumu ir iesniegusi deputātu grupa: Godmanis, Dambergs, Vidiņš, Demakova, Šķēle un Stalts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. Paldies.

Esam tikuši līdz 1.pantam. Deputātu grupa, Godmanis, Dambergs, Vidiņš, Demakova, Šķēle un Stalts, izteica priekšlikumu - izteikt 1.pantu jaunā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to pārstrādāja un atbalstīja jaunā variantā, kurā ir pateikts, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu un ka atbilstoši Tautas partijas ieteikumam, atbilstoši Šķēles kunga ieteikumam, projekts tiks īstenots līdz 2008.gada 18.novembrim. Tātad mēs esam gatavi šo bibliotēku uzbūvēt līdz Latvijas Republikas 90.gadskārtai.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Helēna Demakova.

H.Demakova (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu ir 1.pants labots, papildināts, strādājot kopā visām pozīcijas frakcijām, un ir ieviesta šī simboliskā dimensija, par ko ļaujiet arī man pateikt dažus vārdus.

Man šķiet, ka šodienas lēmums, kuram, es ceru, pievienosies arī opozīcijas deputāti, būs tāds, par ko mums nebūs kauns stāstīt mazbērniem, mēs ar lepnumu stāstīsim viņiem par to. Un atcerēsimies, ka daži no mūsu vidus vēl bija bērni 80.gadu beigās, kad raidījums “Labvakar” vienoja tautu arī ar jaunceļamās bibliotēkas ideju. Atcerēsimies tos saukļus “Pret metro!”, “Par bibliotēku!”.

Atminamies, ka Andra Šķēles valdība to no deklaratīva un neko neizsakoša likumprojekta pārvērta par reālu, tas ir, reālā finansējumā balstītu, un visu valsti aptverošu informatizācijas projektu. Es labi atminos, ka Ministru prezidents Šķēle strādāja pie tā kopā ar kultūras ministri Karinu Pētersoni, un neko sliktu Karina nav teikusi par šo sadarbību.

Elektrības mērķmaksājums nebija populārs, un tāpēc arī ir šis - trešais -lasījums citādāks. Esam strādājuši, lai atrastu alternatīvu. Atcerēsimies, ka vēl pirms dažiem mēnešiem Andra Bērziņa vadītā valdība nolēma nevirzīt likumprojektu trešajam lasījumam Saeimā! Šodien es gribu runāt par to, ka šī diena ir parlamentārisma uzvara. Tas kārtējo reizi parāda, ka mēs esam parlamentāra valsts. Pēc Tautas partijas iniciatīvas Saeima tomēr nolēma neatkāpties no vispārnacionālā projekta un strādāt pie trešā lasījuma redakcijas. Tagadējais variants ir tapis, strādājot kopā visām pozīcijas frakcijām, un, kā jūs zināt, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir tā, kura teica galavārdu par tām redakcijas normām, kuras, es ceru, mēs atbalstīsim, un šīs komisijas vadītājs ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vadītājs Vents Balodis.

Kolēģi! Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana ir dārga, bet vajadzīga lieta, tāpat kā mūsu līdzdalība NATO. Un zīmīgi, ka maija beigās, burtiski pirms dažām dienām, NATO Parlamentārajā Asamblejā Sofijā ASV NATO Komitejas priekšsēdētājs uzskaitīja sešus punktus, kas ir visbūtiskākie pilsoniskas sabiedrības veidošanā, kura ir politiskais priekšnosacījums mūsu dalībai NATO. Viņa uzskaitījumā 5.punkts (vārdi “5.punkts” skan gandrīz tikpat liktenīgi kā “5.paragrāfs”!) bija šāds (es citēju): “Spēcīgas kultūras un reliģiskas institūcijas.”

Zinu, ka Valsts prezidente pirms dažām nedēļām nosūtījusi nopietnu atbalsta vēstuli Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda prezidentam. Viņa raksta (vēstule datēta ar šā gada 9.maiju): “Esmu vienmēr uzskatījusi, ka Latvijai nepieciešama jauna Nacionālā bibliotēka, kas līdztekus tās racionālajam izmantojumam kalpotu arī par simbolu Latvijas garīgumam, izglītotībai un gudrībai. Tāpat esmu pārliecināta, ka pasaulslavenā latviešu arhitekta Gunāra Birkerta izveidotais jaunās Gaismas pils projekts ir izcils arhitektūras mākslas paraugs un darīs Latviju slavenu pasaulē.”

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu uzsvērt tikai vienu aspektu no 1.panta redakcijas - proti, to, ka projekts ietver ne vien valsts bibliotēkas celtniecību, bet arī valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveidošanu, jo lauku un pilsētu bibliotēkas faktiski ir kultūras un izglītības centri, kuros cilvēki gūst informāciju un izglītojas, kuros notiek dažādi kultūras pasākumi un citas aktivitātes. Pagastu bibliotekāri ir vieni no tiem, kas visciešāk ir iesaistīti vietējā kultūras dzīvē un cilvēku izglītošanā.

Sākotnēji, apspriežot šo likumprojektu, bija diezgan liela skepse no to cilvēku puses, kuri nedzīvo Rīgā. Es gribu vēlreiz atkārtot, ka 1.pants paredz, ka projekts ietver valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveidošanu. Tātad tā būs ne tikai Rīgas bibliotēka, bet arī visas Latvijas bibliotēka un ieguvēji būs pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji, lai kurā pilsētā vai kurā pagastā tie dzīvotu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt 1.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

P.Apinis. Godātie kolēģi, aicinu balsot par 1.panta redakciju, kādu to iesniegusi atbildīgā komisija!

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 3. un 4.priekšlikumu? Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. 2.pants. Deputātu grupa, Godmanis, Dambergs, Vidiņš, Demakova, Šķēle un Stalts, iesniedza savu - 5.priekšlikumu. Pats būtiskākais, ko viņi ierosina, ir tas, ka īstenotais projekts, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka būs valsts īpašums, kas tiks nostiprināts uz Kultūras ministrijas vārda, un ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas mērķis ir veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un sekmēt Latvijas resursu izmantošanu.

Es vēlētos teikt, ka pie šā panta izveides strādāja ne tikai apakškomisija; ļoti centīgi to darīja arī Juridiskais birojs un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kura beigās izstrādāja savu redakciju, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5., 6. un 7.priekšlikumu.

P.Apinis. 3.pants. Deputātu grupa, Godmanis, Dambergs, Vidiņš, Demakova, Šķēle un Stalts, iesniedza savu priekšlikumu, jo bija jānosaka, kas būs tas, kas reāli vadīs Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību. Par tādu tika izvirzīta Valsts nekustamā īpašuma aģentūra kā valsts aģentūra, kura ir pietiekami kompetenta un kurai ir pietiekami finansu resursi. Un, ņemot vērā šo viedokli un arī vairāku citu deputātu viedokli, kā arī ņemot vērā Juridiskā biroja ieteikumus, savu priekšlikumu izstrādāja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kura šajā pantā noteica arī to, kāda būs projekta īstenošanas uzraudzība: Ministru kabinets izveidos deviņu cilvēku padomi, kuru vadīs kultūras ministrs.

Pēc ilgām diskusijām tika tātad izstrādāts šāds komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8., 9. un 10.priekšlikumu.

Pēc pārtraukuma pulksten 15.30 turpināsim izskatīt likumprojektu. Paldies.

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paziņojumi.

Vārds deputātam Ventam Balodim.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi, tiekamies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās! Būs īsa komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Arī Valdis Ģīlis vēlas sniegt paziņojumu.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde tūlīt - komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpinām izskatīt likumprojektu.

11.priekšlikums. Lūdzu!

P.Apinis. (Runā bez mikrofona.)

…Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatījusi visus šos priekšlikumus, rada iespēju izteikt tos savā, tas ir, pašas komisijas sagatavotajā redakcijā. Tajā pats būtiskākais ir tas, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka tiek būvēta pēc arhitekta Gunāra Birkerta projekta, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas vajadzībām nepieciešamās zemes tiek atsavinātas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” noteiktajā kārtībā un ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, tas ir, ēkas būvniecībai, informācijas sistēmu izveidei un bibliotēkas iekārtošanai, ir izsludināms atklāts konkurss, kura kārtību nosaka Ministru kabinets.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11., 12., 13., 14., 15. un 16.priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. 17.priekšlikums arī ir par 4.pantu, jā.

Sēdes vadītājs. 17.priekšlikums tiek atbalstīts.

P.Apinis. Paldies! Tagad mēs izskatīsim 5.pantu.

18.priekšlikums, ko iesniedza deputāti Godmanis, Dambergs, Vidiņš, Demakova, Šķēle un Stalts, tika izskatīts un iesniegts jaunā redakcijā - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotā redakcijā. Šis ir pats sarežģītākais pants, tajā tiek runāts par to, par kādiem līdzekļiem tiks īstenota Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecība, un šis pants komisijā tika ļoti ilgi un rūpīgi izstrādāts. Tā izveidē ir iesaistījušies gan finansu, gan nodokļu speciālisti, gan arī kultūras darbinieki.

Aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. Paldies.

21.priekšlikums - deputātu Godmaņa, Damberga, Vidiņa, Demakovas, Šķēles un Stalta priekšlikums - , kā arī 22. - deputāta Pētera Apiņa priekšlikums - ir iestrādāti komisijas priekšlikumā, kuru mēs jau izskatījām. Lielākā daļa no esošajiem priekšlikumiem nav atbalstīta, tādēļ ka to iesniedzēji lielākoties izteicās par iepriekšējiem, otrajā lasījumā minētajiem finansu avotiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. Paldies.

7.pants...

Sēdes vadītājs. Mēs vēl neesam tik tālu tikuši. Tad, kad tiksim, tad arī par to runāsim.

P.Apinis. Ir, ir... es nosaucu... Jā, es mēģināju teikt, ka visi tie priekšlikumi no 21.priekšlikuma līdz 27.priekšlikumam ir izteikti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotajā versijā: “Izslēgt līdzšinējo 6.pantu, attiecīgi pārnumurējot pārējos pantus.” (No zāles dep. J.Dobelis: “Vajag pa priekšlikumiem!”)

Sēdes vadītājs. Mēs esam pašlaik tikuši līdz 23.priekšlikumam. Lūdzu!

P.Apinis. 23. - deputātes Ūdres priekšlikums, kurš iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 24. - deputāta Dobeļa priekšlikums, kas iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 24.priekšlikumu! Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Var jau uzklausīt šeit asaraini patētiski elēģiskas runas un slaucīt acis nēzdodziņā, klausīties ārkārtīgi skaistos vārdos - “gaismas nesējs”, “tumsā grūdējs” - un vajadzības gadījumā ieslēgt gaismu, bet citā reizē atkal lietu vienkārši ietīt tumsā. Apmēram tā izskatās šis tā saucamais “darbs” pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas. Un tāpēc ieskatīsimies vēl vienā tādā ne sevišķi izcilā un jaukā lietā - tajos pašos miljonos! Es domāju, ja nebūtu šo daudzo miljonu, tad viens otrs te nemaz tik skaisti nerunātu un mēs te nedzirdētu pieminam ne NATO, ne SEATO, ne ANZUS, ne arī Varšavas paktu. Lūk, tā! Un tagad mēs esam nonākuši tieši līdz tai sadaļai, kur par tiem miljoniem bija jārunā. Un par to mēs smagi diskutējām, gari un plaši strīdējāmies. Lūdzu, paskatieties to sēžu stenogrammas, palasiet tās runas, kas izskanēja šeit, pieņemot šo pašu likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu, papētiet! Un paskatieties to absurdo balsojumu, kas toreiz bija un kas nozīmēja “ielavīšanos” Latvijas Republikas pilsoņu naudasmakos, pieņemot priekšlikumu par elektrības izmaksu palielināšanu! Tas kaut kā visiem ir aizmirsies. Šodien te ir briesmīgi lieli prieki... Bet jūs taču pieņēmāt otrajā lasījumā šo priekšlikumu - cilvēku aplaupīšanas priekšlikumu! Un tieši tāpēc es gribu atgādināt par savu priekšlikumu, kurš paredzēja skaidru atteikšanos no šīs absurdās domas un kaut nedaudz pasargāja Latvijas Republikas pilsoņu personīgos un arī sabiedriskos naudasmakus no tiem garnadžiem, kas te slaistās riņķī. Jā, liels paldies komisijai par šā priekšlikuma atbalstīšanu! Un nevajag runāt par kaut kādu iestrādāšanu! Jūs to pieņēmāt 1:1, bijāt spiesti pieņemt! Un, ja jūs nebūtu pieņēmuši šo priekšlikumu - priekšlikumu par atteikšanos no šīm izmaksām - , tad nekāda “stumšana uz priekšu” jums nepalīdzētu, nedabūtu jūs šodien Saeimā šo atbalstu, it īpaši šajā brīdī, šajā svarīgajā brīdī, - pirms 5.oktobra.

Un tāpēc vajag skaidri un gaiši pamatot šo pāreju uz šīm izmaksām, un vairāk vajag par to runāt, un nevajag izlikties, ka šis jautājums, tā teikt, kaut kur pazūd! Paskatieties, cik laika mēs esam patērējuši šajos strīdos, bet, vienalga, esam nonākuši pie šīs patiesības! Un tagad kaut kā negribas vairs par to runāt. Taču jāatgādina par to, ka vēl paliek nenokārtoti jautājumi, bet tas viss, protams, nav atrisināms, izskatot šo priekšlikumu. Paliek zemes jautājumi, paliek spekulatīvās iespējas. Un tāpēc man ir ļoti nepatīkami klausīties skaistos vārdos, saprotot, ka aiz šiem skaistajiem vārdiem slēpjas ne sevišķi skaisti darbi.

Taču katrā ziņā paldies komisijai par mana priekšlikuma atbalstīšanu un par to, ka vismaz kaut kur ir parādījies neliels godīguma elements!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka atbildīgā komisija pareizi rīkojās, faktiski atbalstot Jura Dobeļa un Ingrīdas Ūdres priekšlikumus, jo tas jautājums bija viens no pamatpretrunu mezgliem, kurš iepriekšējā - otrajā - lasījumā tika saglabāts. Dobeļa kungam, vai nu jums tas patīk, vai nepatīk, ir taisnība. Viņam ir taisnība: šinī gadījumā šāds obligātais mērķmaksājums - šinī gadījumā praktiski tas būtu elektrības nodoklis - nebija pieļaujams jau pašā saknē.

Es domāju, ka nevienam nav jāpaskaidro, ka elektrība, tāpat kā benzīns, ir ierēķināta katras preces, katra pakalpojuma pašizmaksā, un tas skar gan namamāti, gan uzņēmēju.

Es gribētu mazliet atgādināt vēsturi. Mazliet tā kā pasteidzās ar likumprojekta virzīšanu savulaik, arī tajā reizē... Gan es, gan arī Dobeļa kungs toreiz bijām tālā komandējumā un sagatavojām viena valstsvīra vizīti kopā ar citiem politiķiem ... Un arī šis likumprojekts tika ļoti steidzīgi virzīts uz priekšu, un tāpēc tas arī otrajā lasījumā parādījās ar šādu pašu, vēl negrozītu redakciju. Es katrā ziņā apsveicu atbildīgās komisijas veselo saprātu: šis nodoklis, kas ir pilnīgi pretējs valdības deklarācijai, tomēr tika izsvītrots!

Paldies jums par saprāta dvesmu!

Es jūtu, ka Vineta Muižniece laikam grib, lai es kaut ko vēl papildinu šeit... Es domāju, ka jāsaka arī Vinetai paldies par to, ka viņa ir rīkojusies godprātīgi kopā ar visu savu frakciju - šinī gadījumā atkāpusies no savas iepriekšējās pozīcijas.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par šiem priekšlikumiem - no 23.priekšlikuma līdz 27.priekšlikumam? Iebildumu nav.

28.priekšlikums.

P.Apinis. Tas ir deputātes Ūdres priekšlikums izslēgt 7.pantu, un priekšlikums ir daļēji atbalstīts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. Tātad deputātu Godmaņa, Damberga, Vidiņa, Demakovas, Šķēles un Stalta priekšlikums...

Sēdes vadītājs. ...Ir jau atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. Ir atbalstīts.

30. - deputāta Urbanoviča priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

P.Apinis. Deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikums - izslēgt 8.pantu - ir iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 31., 32., 33., 34., 35. un 36.priekšlikumu.

P.Apinis. Un līdz ar to atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto 36.priekšlikumu. Paldies.

9.pants. Deputātu grupa iesniedza priekšlikumu - izteikt 9.pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums tika iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotajā redakcijā, ko komisija, protams, lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Apinis. Par 10.pantu bija deputātes Helēnas Demakovas priekšlikums, kas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 39.priekšlikums ir atsaukts.

Deputātu grupas esniegtais 40.priekšlikums tiek atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. 41.priekšlikums ir par pārejas noteikumiem. Tas ir deputātes Ūdres priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Līdz ar to pārējie priekšlikumi nav izskatāmi.

P.Apinis. Ir izstrādāti jauni pārejas noteikumu punkti. Tos ir izstrādājuši deputāti Godmanis, Dambergs, Vidiņš, Demakova, Šķēle un Stalts, un tie ir iestrādāti komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

P.Apinis. Līdz ar to 43. - deputāta Dobeļa priekšlikums izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu -, kā arī Urbanoviča kunga priekšlikums un Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīti jau iepriekš.

46. - deputāta Dobeļa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu balsošanas režīmu!

P.Apinis. Pagaidiet! Mums vēl ir jāizskata pats pēdējais - 47.priekšlikums. Tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš attiecas uz pielikumā sniegto zemes plānu un kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pielikums tiek atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 12, atturas - 1. Likums pieņemts.

P.Apinis. Paldies jums, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas priekšlikumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīt kā darba kārtības 50.punktu - lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Autortiesību likumā””. Iebildumu nav.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina iekļaut likumprojekta “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” un likumprojekta “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” izskatīšanu veikt tūlīt, pēc likumprojekta “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” pieņemšanas. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Izskatīsim likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka sākas izlaidumu laiks un augstskolu absolventiem ir jāsaņem diplomi, un ņemot vērā arī to, ka neviens deputāts nav iesniedzis nevienu priekšlikumu, es aicinu atbalstīt likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” apstiprināšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt mūsu komisijas vārdā pateicību Latvijas Lauksaimniecības universitātes Senātam par to, ka Satversme bija sagatavota ļoti perfekti. Nevienam deputātam neradās ne mazākās iebildes, un tāpēc es lūdzu apstiprināt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu un par izpratni!

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja pirms otrā lasījuma par steidzamu atzīto likumprojektu “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums”. Komisija bija saņēmusi veselu rindu priekšlikumu.

1. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 3. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4428-b un izskatīsim grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” otrajā lasījumā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi un izteikusi savu attieksmi pret šādiem priekšlikumiem.

1. - ir deputāta Baloža priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 2. - deputāta Kalniņa priekšlikums - ir iestrādāts atbildīgās komisijas 3.priekšlikumā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu.

Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Šajā mūsu priekšlikumā komisija varbūt nav izpratusi vienu lietu. Kā mēs zinām, nākamajos priekšlikumos komisija ir nolēmusi, ka šis atvieglojums stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri, bet nākamajā gadā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir 130 lati par 1000 litriem - tātad, aprēķinot 5% normu, tas būtu 6,5 lati par tūkstoš litriem.

Mūsu priekšlikumā, kā jūs redzat, bija paredzēts, ka līdz nākamā gada 1.janvārim 100 latu lielam akcīzes nodoklim par dīzeļdegvielu atlaide būtu 5 lati, bet nākamajā gadā, ja attiecīgi ņemam šo pašu procentu likmi, šī atlaide būtu 6,5 lati. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, es domāju, ka metodoloģiski un matemātiski pareizi būtu šīs atlaides samērot ar tām atlaidēm, kas būtu, ja mēs motorbenzīnam pievienotu klāt etilspirtu. Un šajā gadījumā, kā mēs redzam, šis atvieglojums svinu nesaturošam benzīnam ir paredzēts 19% apmērā. Tātad tiek samazināts no 160 latiem uz 130 latiem, un tad samazinājums ir 30 lati uz tūkstoš litriem, tātad biodīzeļdegvielai šis atvieglojums ir 5 lati uz tūkstoš litriem, bet svinu saturošam benzīnam to ir paredzēts samazināt no 210 latiem uz 180 latiem, tātad samazinājums ir par 14 procentiem.

Es vēlreiz atkārtoju: nodokļa samazinājums biodīzeļdegvielai, kas ražota no rapšu sēklu eļļas, ir 4% apmērā, bet, pievienojot motorbenzīnam etilspirtu, šis samazinājums ir 14-19 procenti. Tāpēc man liekas, raugoties tīri metodoloģiski un matemātiski, nebūtu pareizi, ka pret dažādām no lauksaimniecības izejvielām ražotām piedevām, ko pievienojam naftas produktiem, būtu dažāda attieksme.

Tāpēc ir tapis mans priekšlikums, un mēs uzturam spēkā šo 6,5 latu atlaidi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai vienkārši ir vēl darbs priekšā, lai vienādotu šo pieeju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Māris Vītols.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija rūpīgi iepazinās ar deputāta Kalniņa priekšlikumu un atzina, ka tiešām būtu lietderīgi biodīzeļdegvielai piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi. Komisija ir pārveidojusi deputāta Kalniņa priekšlikumu un izteikusi to tādā redakcijā, kas, sākot ar nākamā gada 1.janvāri, paredz samazinātu akcīzes nodokļa likmi biodīzeļdegvielai, respektīvi, tādai degvielai, kurai ir pievienota piedeva, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas. Vienlaicīgi Ministru kabinetam tiek uzdots noteikt šīs normas piemērošanas kārtību un arī biodīzeļdegvielas aprites kārtību valstī. Tas ir nepieciešams, lai šo normu varētu sākt piemērot, un tāpēc komisija aicina atbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - nav, atturas - 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Pret 3.priekšlikumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 4. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 5. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 7, atturas - 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. Nākamais ir 6. - deputāta Māra Vītola priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 8. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 13.punkta redakciju. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Skatīsim grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem” otrajā, galīgajā, lasījumā (dokuments nr.4511-b).

Tika iesniegti vairāki priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 2.priekšlikumu tika iesniedzis deputāts Pēteris Salkazanovs. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Attiecībā uz šo priekšlikumu jāsaka, ka pašreizējā redakcijā tiek runāts par to, ka par 1000 cigaretēm ar filtru nodoklī ir jāmaksā 5,1 lats, bez filtra - 6,1 lats. Šo summu -6,1 latu es piedāvāju atstāt tādu pašu, kāda tā ir, un arī finansu ministrs Gundars Bērziņš atbalsta šo piedāvājumu, jo šīs cigaretes, nenoliedzami, šeit klātesošie deputāti - smēķētāji nesmēķē, tās lieto tā sabiedrības daļa, kuras ienākumi ir ļoti zemi, un, kaut arī ir prasība pacelt akcīzes nodokli tabakai, šo iedzīvotāju kategoriju šim priekšlikumam, kuru atbalstījis gan Salkazanovs, gan Gundars Bērziņš, nenoliedzami, nevajadzētu skart.

Attiecībā uz iedzīvotāju otro kategoriju. Manā priekšlikumā ir runāts par to, ka šīs kategorijas iedzīvotāju smēķētajām cigaretēm būtiski būtu jāpaceļ nodoklis no 5,1 lata uz 6 latiem, lai gan finansu ministrs Gundars Bēziņš uzskata, ka tik būtisks pacēlums nav vajadzīgs, jo, viņaprāt, pietiktu arī ar 5,8 latiem. Es domāju, ka valsts budžeta interesēs un arī nodokļu harmonizācijas nolūkā ar Eiropas Savienības valstīm šo nodokli varētu palielināt, jo šī iedzīvotāju kategorija ir spējīga samaksāt. Tie, kuri smēķē cigaretes ar filtru, varētu samaksāt arī būtiski palielinātu nodokli, no kura iegūtos līdzekļus varētu izlietot iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanai.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Oskars Spurdziņš... Nevēlas runāt.

Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Komisija nav atbalstījusi deputāta Pētera Salkazanova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Salkazanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - nav, atturas - 57. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

P.Apinis. 3.priekšlikums ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, un, tā kā man ir jāpārstāv komisijas viedoklis, tad es esmu spiests aicināt jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Šajā priekšlikumā tiek piedāvāta samazināta akcīze bezfiltra cigaretēm salīdzinājumā ar to, ko mēs paši esam iesnieguši otrajam lasījumam. Pamatojums tam ir Eiropas Savienības normatīvi, ka galarezultātā 2010.gadā gan vienām, gan otrām cigaretēm būtu jābūt pilnīgi vienādai akcīzei. Šī Eiropas direktīva galvenokārt ir vērsta pret Krieviju, kurā darbojas pretēja sistēma. Tur bezfiltra cigaretes ir lētākas nekā cigaretes ar filtru, bet galarezultātā, neapšaubāmi, būtu jāpanāk, lai būtu vienāda akcīze.

Gundars Bērziņš vienlaikus ir norādījis, ka ir nepieciešams paaugstināt akcīzes nodokli arī smēķējamajai tabakai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 3.priekšlikumu.

Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tālāk es mēģināšu tomēr teikt dažus vārdus kā ārsts un kā deputāts. Mans viedoklis šinī gadījumā nesaskan ar komisijas viedokli, un es vēlos norādīt, ka bezfiltra cigaretes savā dziļākajā būtībā ir daudz kaitīgākas nekā cigaretes ar filtru. Es vēlos norādīt, ka cilvēka mutes dobumā, trahejā un plaušās, smēķējot bezfiltra cigaretes, nonāk daudz lielāka darvas deva, kā rezultātā iespēja saslimt ar vēzi, it īpaši augšējo elpošanas ceļu vēzi, ir daudz lielāka.

Godātie kolēģi! Visiem smēķētājiem es šodien uzdāvināšu mazu plakātiņu. Šis plakātiņš ir Pasaules veselības organizācijas oficiāls plakāts, un tajā ir skaidri un gaiši atspoguļotas visas tās lietas, kuras cilvēkam var rasties no smēķēšanas, un tās ir ļoti smagas, ļoti būtiskas slimības. Smēķētājs jebkurā gadījumā dzīvo daudz īsāku dzīvi, un ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji cieš no smēķēšanas izraisītām slimībām.

Es aicinu jūs neatbalstīt finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu, jo balsošana pa daļām nozīmētu pirmās divas daļas neatbalstīt, bet trešo - par smēķējamo tabaku - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums ir jālemj par to, vai mēs 3.priekšlikumu balsosim pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu balsot finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu pa daļām! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 22, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - finansu ministra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurā Juridiskais birojs ierosina tekstā izslēgt dažus vārdus. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 5. ir deputātu Razminoviča, Damberga un Tabūna priekšlikums, kas paredz papildināt likumu ar jaunu 19.1.pantu, kurā ir paredzēts ienākumus no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem sadalīt šādi: 94% apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā un 6% apmērā - speciālajos budžetos, pie kam 50% speciālā budžeta ieņēmumu ieskaitīt Kultūrkapitāla fondam, tā atbalstīto projektu finansēšanai, kā tas ir bijis arī līdz šim, un 50% ieskaitīt Sporta spēļu atbalsta fondam tā atbalstīto programmu finansēšanai.

Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 5.priekšlikumu.

Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Jau vairākkārt 7.Saeimas laikā mēs esam skatījuši grozījumus likumos, kas saistīti ar azartspēlēm, gan arī grozījumus pašos nodokļu likumos saistībā ar akcīzes precēm. Tāpat mēs to darām arī pašreiz.

Un viens no pamatjautājumiem tiešām ir tāds: cik, kā un kam tiek novirzīti minēto nodokļu ieņēmumi? Kā es jau minēju, šajā 5.priekšlikumā, ko ir iesnieguši deputāti Razminovičs, Dambergs un Tabūns, tiek skarts arī šis jautājums, un man bieži vien liekas, ka Latvijā eksistē tikai divas sfēras, kurām visvairāk ir nepieciešams valsts speciālā budžeta finansiālais atbalsts.

Pirmām kārtām tas ir lielais sports, kas varētu glābt tūkstošiem jauniešu no narkomānijas, alkohola un citām negatīvām atkarībām, bet diemžēl ir jāatzīst, ka maznodrošinātie jaunieši un maznodrošinātie valsts iedzīvotāji dažreiz ar lielo sportu vai vienkārši ar sportu nevar nodarboties tieši finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ.

Un otra sfēra, kas arī vienmēr tiek skarta, ir kultūra, Kultūrkapitāla fonds un tā projektu realizācija. Jā, arī es esmu par to, lai būtu valsts atbalsts gan kultūrai, gan arī sportam, taču es gribētu pievērst jūsu uzmanību arī tam, ka lielākajā Eiropas valstu daļā līdzekļi, kuri tiek iegūti no akcīzes nodokļa par tabakas un alkohola izstrādājumiem, kā arī no azartspēlēm, tiek novirzīti vēl arī bērnu, invalīdu un vecu ļaužu problēmu risināšanai. Diemžēl ne reizi, izskatot akcīzes nodokli vai azartspēļu nodevu, vai grozījumus nodokļu likumos, par kuriem bija iesniegti mūsu priekšlikumi saistībā ar daļas iezīmēto naudas līdzekļu novirzīšanu tām sabiedriskajām organizācijām, kas ilgus gadus nodarbojas ar bērnu, invalīdu un veco ļaužu problēmām, Saeimas vairākums mūs neatbalstīja, un tādēļ arī šoreiz es uzskatīju, ka nav pat vērts iesniegt šādu priekšlikumu, jo diemžēl uzskatu, ka Saeima arī tādā veidā to neatbalstītu.

Tomēr es vēlos vēlreiz atgādināt nesenu vēsturi, kad pirms pāris gadiem izcēlās pedofilijas skandāls. Kā jūs jau atceraties, par šo problēmu mēs daudz runājām, un daudzi politiķi, uzstājoties šeit, teica, ka nevajagot politizēt šo jautājumu, taču mēģināsim saskatīt lietas būtību, jo ir jādara viss, lai neviens bērns netiktu pakļauts ne seksuālai, ne fiziskai, ne psiholoģiskai vardarbībai. Ir jādara viss, lai valsts varētu palīdzēt tiem, kuri ir cietuši no pieaugušo vardarbības.

Un kas šajā laikā ir izdarīts? Faktiski ļoti maz! Ja nemaldos, valsts ir spējusi atrast tikai 140 tūkstošus latu, kas ir absolūti nepietiekami, lai veiktu profesionālu sociālo rehabilitāciju bērniem.

Arī jauniešu - narkomānu rehabilitācijas centra joprojām nav, tam līdzekļi nav atrasti, un šie ir tikai daži piemēri, kam būtu nepieciešami papildu līdzekļi. Un tāpēc man gribas uzdot jautājumu: vai tiešām šī ir problēmas neizpratne vai apzināta un plānveidīga nevēlēšanās saskatīt mūsu valstī samilzušās sociālās problēmas, it sevišķi problēmas, kas saistītas ar bērniem un ģimeni?

Pie tam man dīvaina liekas vēl viena lieta. Ar Kultūrkapitāla fondu viss ir skaidrs - ir likums, ir projekti, ir zināmi cilvēki, kuri strādā šajā fondā, ir nosacījumi, kas ietverti likumā, kur tiek glabāti fonda līdzekļi... Taču pavisam dīvaini liekas tas, ka šodien likumā ir paredzēts līdzekļus novirzīt organizācijai “Sporta spēļu atbalsta fonds”, kura, kā es saprotu, ir sabiedriska organizācija un par kuru nekas daudz nav zināms, tādēļ šāda veida priekšlikumu, es domāju, mēs nevaram atbalstīt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Ir apsveicama un atbalstāma deputātu rūpe par finansējuma novirzīšanu sportam, un es esmu gatavs to atbalstīt. Es gribētu no atbildīgā ziņotāja, no atbildīgās komisijas pārstāvja, dzirdēt vienīgi to, vai, līdzīgi Kultūrkapitāla fondam, arī Sporta spēļu atbalsta fonds ir valsts dibinājums. Vai šajā gadījumā budžeta līdzekļus mēs novirzīsim valsts dibinājumam vai arī šim fondam ir jaukts dibinātājs, cits sastāvs? Vienīgā atbilde uz šo jautājumu varētu izšķirt manu balsojumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Atbildot uz deputāta Kārļa Leiškalna jautājumu, man ir jāsaka, ka Sporta spēļu atbalsta fonds ir sabiedriska organizācija, ko ir veidojušas piecas asociācijas, kuras darbojas atbilstoši likumam, bet nav publisko tiesību subjekts.

Līdz ar to man ir saistošs šis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas balsojums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lēma atbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc savu viedokli, kā jūs saprotat, es nevaru paust un arī nepaudīšu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu Razminoviča, Damberga un Tabūna priekšlikumu!

Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 4, atturas - 19. Priekšlikums ir atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. Paldies, godātie kolēģi, par balsojumu.

6. ir deputāta Venta Baloža priekšlikums, kurā ir teikts, ka likums ir jāpapildina ar 19.^1.pantu, nosakot, ka no līdzekļiem, kas iegūti, apliekot ar akcīzes nodokli tabakas izstrādājumus, 5% ir izlietojami valsts ārstniecības un narkoloģisko iestāžu finansēšanai, veselības izglītībai un veselīga dzīvesveida propagandai, kā arī valsts un reģionālo smēķēšanas profilakses, smēķēšanas izraisītu slimību un terapijas programmu finansēšanai.

Es gribētu jums visiem norādīt, ka tieši šis likuma pants ir precīzi pārrakstīts no likuma “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”. Pilnīgi precīzi - burts burtā! Tas ir 14.pants par no nodokļu iemaksām iegūto līdzekļu izlietošanu. Tātad es jums visiem vēlos norādīt, ka šis pants vienā likumā jau ir ierakstīts.

Ļoti līdzīgs ir 7. - deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, kas arī nav atbalstīts. Arī tajā ir runāts par nepieciešamību novirzīt zināmus līdzekļus smēķēšanas profilaksei. Tur ir norādīta konkrēta Labklājības ministrijas bezpeļņas organizācija, kura drīz būs aģentūra. Runa ir par Veselības veicināšanas centru, kas Latvijā atbild šiem veselības veicināšanas jautājumiem.

Komisija nav atbalstījusi ne vienu, ne arī otru no šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6.priekšlikumu.

Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Atbalstāms ir arī Pētera Apiņa iesniegtais priekšlikums, bet es gribētu vērst uzmanību uz to, ka Saeima jau 1999.gada 27.oktobrī ir pieņēmusi likumu “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, un mans priekšlikums burts burtā ir šā likuma 14.pants.

Es arī uzskatu, ka tad, ja mēs runājam par akcīzes nodokļa izmantošanu, mums tomēr vajadzētu atspoguļot šo pantu arī likumā par akcīzes nodokli, nevis tikai citos likumos.

Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienītie kolēģi! Attiecībā uz smēķēšanu un uz tabakas akcīzi ir jābūt noteiktam principam. Ja tas ir produkts, kas kaitē cilvēku veselībai, un ja pēc tam ir nepieciešami izdevumi šo smēķētāju ārstēšanai, tādā gadījumā daļa no šiem naudas līdzekļiem būtu jāizlieto arī šiem mērķiem. Tādam ir jābūt šim principam! Jo ne velti Amerikā ir bijušas vairākas tiesas prāvas, kad no tabakas izstrādājumu ražotājfirmām tika piedzītas pietiekami lielas naudas summas veselības aprūpes vajadzībām.

Pasaules veselības organizācija savā pēdējā sesijā ir pieņēmusi lēmumu - pagaidām gan deklarācijas veidā - , ka ir nepieciešams aizliegt gan pasākumu sponsorēšanu, gan arī tabakas izstrādājumu reklāmu, lai neveidotos tāds princips, ka reklamē tabakas izstrādājumus, palielinās ieņēmumi, bet tas viss notiek uz sabiedrības veselības rēķina.

Un, ja reiz vienā likumā jau ir pieņemta norma, ka 5% no šiem līdzekļiem tiek novirzīti veselības veicināšanai, tad būtu pilnīgi loģiski, ka šī norma parādītos arī šajā likumā, un tamdēļ būtu atbalstāms Venta Baloža priekšlikums.

Taču tajā pašā laikā es gribu teikt sekojošo: valdībā jau ir apstiprināts uzņēmumu un aģentūru reorganizācijas plāns, un tādējādi SIA “Veselības veicināšanas centrs” tiks reorganizēts. Līdz ar to veidosies tāda situācija, ka mēs to šajā likumā pieņemsim, bet šis centrs tūlīt mainīs savu nosaukumu, un pilnīgi pareizi Apiņa kungs jau norādīja, ka tas tuvākajā laikā pārtaps par aģentūru, un tamdēļ līdz ar to izveidosies zināma pretruna.

Tāpēc es aicinu atbalstīt deputāta Venta Baloža priekšlikumu, kaut gan arī Apiņa priekšlikums pēc būtības ir tieši tāds pats, jo nav pamata novirzīt līdzekļus konkrētam uzņēmumam, jo tie caur speciālo veselības budžetu pēc tam varētu tikt novirzīti attiecīgajai institūcijai, kas turpmāk nodarbosies ar šiem veselības veicināšanas jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Komisijas vārdā esmu spiests jūs aicināt balsot pret deputāta Venta Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Venta Baloža priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - nav, atturas - 41. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

P.Apinis. Godātie kolēģi, nākamais ir mans priekšlikums, kas būtu skatāms kontekstā ar 8. - arī manu priekšlikumu. Runa ir par to, lai šie līdzekļi, kas nāk no akcīzes par tabakas izstrādājumiem, tiktu novirzīti konkrēti caur noteiktu valsts struktūru pasākumiem, lai Latvijā cīnītos pret atkarībām. Es ļoti jūs aicinu... Ā, piedodiet, es kā komisijas atbildīgais ziņotājs esmu spiests jūs aicināt balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kā ārsts un kā deputāts es ļoti, ļoti aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Man tiešām šķiet, ka tabaka ir tā, kas visvairāk kaitē Latvijas iedzīvotāju veselībai. Tabakas izstrādājumi tiešām rada ļoti lielas problēmas gan atsevišķu cilvēku, gan arī visas sabiedrības veselībai.

Es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - nav, atturas - 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

8.priekšlikums vairs nav skatāms.

P.Apinis. Līdz ar to, godātie deputāti, es aicinu jūs balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 13, atturas - 10. Likums pieņemts.

P.Apinis. Bet simbolisku plakātu es dāvināšu smēķētājam - ārstam Jānim Straumem.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4510-b. Izskatīsim grozījumus likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”, otrais lasījums.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Komisija ir atbalstījusi arī 2. - deputāta Māra Vītola - priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 4. - deputāta Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 5. - deputāta Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 6. - deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 30, atturas - 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 7. ir deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Salkazanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 23, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. 8. ir deputāta Venta Baloža priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī deputāta Baloža 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 10. - deputāta Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 11. - deputāta Baloža priekšlikumu. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Venta Baloža priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 11. Priekšlikums guvis atbalstu.

M.Vītols. 12. ir deputāta Baloža priekšlikums, kurš ir iestrādāts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā un līdz ar to ir atbalstīts, taču, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu, tas ir izsakāms kā 16.3.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 14. - deputāta Baloža priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 15. - deputāta Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 16. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

M.Vītols. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi 18. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Tieslietu ministres Labuckas ierosinājums ir iestrādāts atbildīgās komisijas nākamajos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Juridiskā biroja 21.priekšlikums arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta 22.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 23. - deputāta Baloža priekšlikums - ir iestrādāts atbildīgās komisijas 24.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 25. - deputāta Baloža priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 26. - deputātes Vasaraudzes priekšlikums - netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputātes Vasaraudzes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 7. Priekšlikums guvis atbalstu.

M.Vītols. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 29. - deputāta Baloža priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 30. - deputāta Baloža priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 31. - deputāta Vītola priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts arī 32. - deputāta Vītola priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 33. - deputāta Vītola priekšlikums, kuru komisija ir iestrādājusi savā priekšlikumā, bet, ņemot vērā iepriekš veikto balsojumu, atbalstāms ir tieši 33.priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputāta Māra Vītola priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 19. 33.priekšlikums ir atbalstīts.

M.Vītols. Līdz ar to 34. un 35.priekšlikums nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 36. - deputātes Vasaraudzes priekšlikums - komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputātes Žanetes Vasaraudzes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 10. Priekšlikums atbalstīts.

M.Vītols. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 38. - deputāta Vītola priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Mums ir jālemj par likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 4.jūnija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” trešajam lasījumam.

Tagad par priekšlikumiem.

Šeit ir iekļauti un apvienoti divi likumprojekti (dokumentu reģistrācijas numuri 1160 un 1184).

1.priekšlikums ir iestrādāts 2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 3., 4. un 5.priekšlikums komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 6.priekšlikums ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas 7.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 8. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 9. - Pēterkopa kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 10.priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Kudums. 11.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 12.priekšlikums ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 15. - Latvijas Republikas tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums - ir pieņemts komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzam atbalstu arī 16., 17., 18. un 19.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 21. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 22.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu 23. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa kunga priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. … Kā arī 25. un 26.priekšlikumu

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Cilvēka genoma izpētes likums” Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jums tiek prezentēts Sociālo un darba lietu komisijas, pareizāk sakot, Sabiedrības veselības apakškomisijas, izstrādātais likumprojekts, kas, neapšaubāmi, atstās dziļu iespaidu uz visu to, ko mēs šodien esam spējuši šeit iestrādāt. Tas medicīnā un veselības aprūpē būs revolucionārs likumprojekts, kurš jau ir sasniedzis Latviju, ir sagatavots trešajā lasījumā un tiek piedāvāts jūsu uzmanībai.

Atļaujiet sākt izskatīt likumprojekta tabulu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Ražuks. 1.priekšlikums, ko ir sagatavojis Saeimas Juridiskais birojs, ierosina 1.pantā sakārtot terminus alfabēta secībā, kas arī ir izdarīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 2. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Arī 3. - Ziedoņa Mauliņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Mauliņa priekšlikums - ir guvis deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Ir atbalstīts arī 6. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 7. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Mauliņa priekšlikums - guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Arī 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 9.priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 11. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot to 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. Un 14.priekšlikums guvis pilnīgu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

R.Ražuks. 15. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 15., 16. un 17.priekšlikumu.

R.Ražuks. Paldies.

18. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Arī 19.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 20. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Arī 21. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 23. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 24. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Lūdzu skatīt 27.priekšlikumu, jo tālāk mainās daļu numerācija.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks. 25. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Arī 26.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 27. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 28. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 29. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 30. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 31. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Arī 32. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 33. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Tiek atbalstīts arī 34. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 35. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts. Lūdzu skatīt 36.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 36. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir pilnībā guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 37. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 38. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr.39 ir daļēji atbalstīts, iestrādājot to 41.priekšlikumā

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 39., 40. un 41.priekšlikumu.

R.Ražuks. Paldies.

42. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 43. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 44. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 45. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 46. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 47. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 48. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Arī 49.priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 50. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 51. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Ražuks. 52. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. 53. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Mauliņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 54. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Mauliņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts arī 55. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Atbalstīts ir arī 56. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Arī 57. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 58. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks. Tiek atbalstīts arī 59. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Mauliņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. 60. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Tiek atbalstīts arī 61. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par likuma stāšanos spēkā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks. Visi trešajam lasījumam komisijā iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu balsot par likumprojekta “Cilvēka genoma izpētes likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu parakstītu iesniegumu: “Sakarā ar to, ka likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” izskatīšanā otrajā lasījumā, balsojot par priekšlikumu nr.5 un likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā, pēc balsojuma izdrukām redzams, ka balsojuši vairāki deputāti, kuri tobrīd neatradās zālē, aicinām pārbalsot likumprojekta 5.priekšlikumu un tā pieņemšanu otrajā lasījumā.” Viens var runāt “par” un viens - “pret” šo priekšlikumu. Runāt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pārbalsotu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” 5.priekšlikumu un galīgo balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 25. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tātad vispirms atgriezīsimies pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” 5.priekšlikuma. Tas ir deputātu Razminoviča, Damberga un Tabūna priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 8, atturas - 25. Priekšlikums guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim atkārtoti par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 15, atturas - 22. Likums pieņemts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4650.

Ir saņemts tikai viens - deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti balsojumu neuztur spēkā. Nav atbalstīts. Lūdzu zvanu!

P.Salkazanovs. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā... Nav? Jevgenija Stalidzāne? Jevgenija Stalidzāne. Lūdzu!

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es ļoti atvainojos! Tur tāds tirgus sacēlās, ka nevarēju dzirdēt.

Tātad strādāsim ar dokumentu nr.4651. Un šajā likumprojektā ir iesniegti vairāki priekšlikumi trešajam lasījumam.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, lūdzam šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. Arī 2.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas, un arī to ir lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas, un ir lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. Vairāk priekšlikumu par grozījumiem šajā likumprojektā nav. Ir priekšlikums pieņemt to trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4655 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””, izskatīsim to trešajā lasījumā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un paudusi savu attieksmi par šādiem priekšlikumiem.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts arī 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija atbalstījusi arī 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 9.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9.priekšlikumu.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es īsumā atgādināšu šā likumprojekta vēsturi, kurš kādu nelielu precizējumu dēļ tika atvērts pirmajā lasījumā. Otrajam lasījumam tas saņēma diezgan daudz būtisku priekšlikumu, kurus diezgan lielā vienprātībā mēs arī pieņēmām, taču ir kāds ļoti būtisks priekšlikums, kas faktiski gribēja pēc būtības pārveidot 13.pantu, taču no atbildīgās komisijas puses un arī no sēdes puses tas netika atbalstīts, un arī Juridiskā komisija uzskatīja, ka tas ir pareizi. Tā kā priekšlikums netika atbalstīts, bet likuma konteksts prasīja precizēt 13.pantu, Juridiskā komisija un arī Tieslietu ministrija, kuras parlamentārais sekretārs ir Gaigals, iesniedza savu priekšlikumus, iesniedza precizējumu, kas, no vienas puses, paredz saglabāt esošā 13.panta struktūru, bet tajā pašā laikā nosaka arī šīs maksātnespējas administrācijas vietu attiecīgo personu sertifikācijā un pielaišanā pie darba šajā profesijā.

Personīgi man un arī Juridiskajai komisijai šī motivācija ir visai neskaidra, jo katrā ziņā nedz Saeimas sēdē, kad bija pirmais lasījums, nedz otrajā lasījumā, nedz arī, protams, atbildīgās komisijas pozīcijā, kura tika noraidījusi šādu būtisku grozījumu 13.panta otrajā lasījumā, mēs neko nedzirdējām par to, kas tad ir noticis, kas ir mainījies, kas ir sācies vai beidzies un kas notiks, sākot ar nākamā gada 1.janvāri, ka tik kardināli vajadzētu grozīt 13.pantu, un tāpēc es par šo jautājumu arī runāju.

Man liekas, ka Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, ņemot vērā to, ka Tieslietu ministrija bija šo kardinālo priekšlikumu iesniedzēja otrajā lasījumā, tagad ir ļoti normāli uz trešo lasījumu visu sakārtojis, faktiski dublējis šos Juridiskās komisijas priekšlikumus, un tagad tur ir vieta gan zvērinātiem advokātiem, gan zvērinātiem revidentiem, gan arī administrācijas administratoriem, kuri attiecīgi ieceļ un regulē jautājumus tajās jomās, kas ir nodotas administrācijas atbildībā. Es atgādināšu jums arī to, ka administrāciju ir paredzēts izveidot kā aģentūru, un tātad tā nevarēs nodarboties ar nekādiem valsts pārvaldes jautājumiem. Tā tikai varēs kaut ko veicināt, organizēt vai rīkot apmācības vai darīt kaut ko citu.

Ja tas ir tā, kā to šeit iesniedzis cienījamais deputāts Šlesers un vēlāk Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstījusi un attīstījusi tālāk, tad šāds virziens nav absolūti ne ar ko pamatots, tas nav pieņemams, un tas šādā situācijā var veicināt tikai korupciju. Ja mūsu mērķis ir izveidot kādu institūciju, uz kurieni visi ies un klanīsies, un kaut ko maksās, kā tas īpatnējā veidā atklājās pēc kādas personas slepkavības Latvijas Privatizācijas aģentūrā, kurai atrada pilnu seifu ar naudu, tad tik balsosim un pēc tam vairs nebrīnīsimies!

Tajā pašā laikā es atgādināšu, ka vakar sarunās ar Eiropas Savienību tika slēgtas sadaļas par iekšlietām un tieslietām, un šāda pieeja neatbilst arī Eiropas Savienības, acquis communautaire - šim normu un apstākļu kopumam, uz kurieni mēs virzāmies, un, protams, mēs nevaram kaut ko izvilkt ārā un noteikt vienu direktīvu, kurā ir risināts tieši šis jautājums. Neviena direktīva tieši ar to nenodarbojas, bet tajā pašā laikā kreditoru tiesību aizsardzības sistēmai ir jābūt tādai, ka kreditori var izvēlēties no profesionāļiem, prasīt tiesai un panākt, ka tiesa maksātnespējīgos un likvidējamos uzņēmumos par administratoriem ieceļ attiecīgas personas, kuras darbojas jurisprudencē un ir pielaistas pie tiesas ar savu sistēmu, nevis izveidot kaut kādu apšaubāmu, strīdīgu un nesaprotamu institūciju, kura tad faktiski aicinās visus klanīties un saņemt... Taču tajā pašā laikā tai ir jābūt valsts pārvaldes iestādei, kura ir pakļauta Tieslietu ministrijai un ir būvēta pēc citas atbildības principa un cita mehānisma.

Es domāju, ka Tieslietu ministrija šo problēmu ir saskatījusi un piedāvājusi mums ļoti labu, līdzsvarotu un abas puses apmierinošu konceptuālu priekšlikumu, kur ir sabalansētas abu pušu intereses. Tajā daļēji paliek spēkā vecais, bet arī jaunajam tiek piedāvāts regulējums, kas ir pietiekami normāls.

Es aicinu atbalstīt 9. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaigala priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Māris Vītols.

M.Vītols. Komisija, lai izskatītu priekšlikumus - un tādu ir ļoti daudz, kas ir saņemti tieši uz trešo lasījumu - , izveidoja speciālu darba grupu, kurā piedalījās gan pārstāvji no Maksātnespējas aģentūras, gan arī no Juridiskā biroja, un izveidoja kompromisa priekšlikumu arī attiecībā uz 13.pantu, paredzot, ka šajā likumā notiek pāreja uz vienotu kārtību, kā arī nosakot to personu loku, kuras var būt par administratoru, nosakot kvalifikācijas prasības šādai personai un arī paredzot to, ka pēc noteikta pārejas perioda ir jāizpilda attiecīgās sertifikācijas prasības, un tad aģentūra atbilstoši šā likuma noteikumiem izsniedz šo sertifikātu.

Runājot par zvērinātiem advokātiem un zvērinātiem revidentiem, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi pārejas noteikumu 19.punktu, paredzot, ka zvērināti advokāti un zvērināti revidenti, kuri līdz 2002.gada 1.jūlijam ir veikuši administratora pienākumus, līdz 2003.gada 1.jūlijam ir tiesīgi bez kvalifikācijas pārbaudes saņemt maksātnespējas procesa administratora sertifikātu uz trim gadiem. Tāds bija šis priekšlikums, kuru kā kompromisu izveidoja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un tādēļ tā ir noraidījusi 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaigala priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 1, atturas - 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

10.priekšlikums nav balsojams.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 12. un 13.priekšlikums ir iestrādāti 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts 16. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 17. un 18.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 19. priekšlikums ticis atbalstīts iepriekšējos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 20. - deputāta Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 21., 22., 23. un 24.priekšlikums par 15.panta devītās daļas izslēgšanu ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 25.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 25.priekšlikumu.

Linards Muciņš. (No zāles dep. J.Dobelis: “Linard, runā skaidrāk!”)

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā! Acīmredzot es neizskaidroju pietiekami efektīvi.

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaigala 25.priekšlikums un Juridiskās komisijas 26.priekšlikums ir analogi. Tie nav atbalstīti, bet ir nepieciešami šādā likumā. Ir nepieciešami šādā likumā! Es atļaušos atgādināt, ka mēs esam pieņēmuši likumu par regulētām profesijām, kurš balstās uz Eiropas Savienības direktīvām, un tāpēc es vēlreiz uzsveru, ka šāda veida administrācijas izveidošana mūs droši virza uz vēl vienas koruptīvas iestādes izveidošanu. Ja mēs to vēlamies, tad mēs tur arī nonāksim! Taču neko labu tas mums nesola.

Maksātnespējas process ir viena no komercdarbības sastāvdaļām, un patiesībā šāds likums ir paredzēts kā sastāvdaļa Komerclikumā. Šeit mēs atkal nonākam pie mūžīgajiem strīdiem, jo mums gribas izveidot kādu institūciju tā, lai mēs to varētu pakļaut savai ministrijai, savai politiskajai vai cita veida vadībai, un tad mēs, tā sacīt, dalīsim šos amatus, kaut gan tikai brīva, pie tiesas pastāvoša sistēma, ko veido profesionālas amatpersonas, kuras risina arī ar maksātnespēju un bankrotu saistītus jautājumus, mums nodrošinās to prasību īstenošanu, kuras mums izvirza Eiropas Savienība. Ja mēs to nesaprotam, tad acīmredzot pienāks arī tāds brīdis, kad mums to paskaidros no Briseles, jo attiecīgās profesionālās organizācijas, arī zvērināti revidenti un zvērināti advokāti par šo situāciju ziņos attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, kurām ir šī pārstāvība attiecīgi gan Eiropas Padomē, gan Eiropas Komisijā.

Tā ka mēs, protams, varam nobalsot, bet es jums vēl atgādināšu, ka šis pats jautājums ir risināts arī Civilprocesa likumā, bet Civilprocesa likums šinī gadījumā ir noteicošais.

Tā ka es aicinu jūs neveidot tādu situāciju, ka viena komisija vienā likumā veido vienu likumdošanas sistēmu, bet otra komisija veido citu likumdošanas sistēmu, tādēļ ka tai liekas, ka šie principi, teiksim, šī kaut kāda mistiskā administrācija, kura nu visu pārzinās un dalīs savējiem sertifikātus, bet svešiem nedos vai varbūt, iespējams, pat šādā veidā korumpēsies, būs tā labākā metode.

Es domāju, ka tā nebūs pati labākā metode. Vai šī jau minētā
slepkavība - tieši Maksātnespējas nodaļas vadītājas noslepkavošana Latvijas Privatizācijas aģentūrā - nevienam no mums nav neko mācījusi un likusi izdarīt kādus secinājumus, kad lasām šādus priekšlikumus?

Aicinu atbalstīt 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols. Par šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija ļoti plaša diskusija, tika uzklausīti visu pušu viedokļi, to skaitā arī Juridiskās komisijas viedoklis, kura lielā mērā piedāvā saglabāt esošo situāciju, kāda tā ir pašlaik, kad tiesa izvēlas un ieceļ administratoru no noteikta saraksta maksātnespējas lietas ierosināšanai, un tieši administrācija ir tā, kura iesniedz tiesā šo personu sarakstu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītajā priekšlikumā ir redzama pieejas maiņa. Priekšlikums paredz to, ka administratoru ieceļ tiesa pēc aģentūras priekšlikuma, bet aģentūra izvērtē šīs administratora kandidatūras un piedāvā vienu vai vairākas kandidatūras no šo sertificēto administratoru vidus, turklāt tiesai tiek saglabāta iespēja aģentūras izvirzīto kandidātu neapstiprināt, ja šī kandidatūra neatbilst likumā noteiktajām prasībām, un tādā gadījumā tiesa uzliek par pienākumu aģentūrai nekavējoties ieteikt citu administratora kandidātu.

Šis priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu, un tas tad arī ir iemesls tam, kādēļ netika atbalstīts 25. un 26.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaigala priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - nav, atturas - 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 26.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 27. - deputāta Šlesera priekšlikums - un arī 28. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāti 29. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts arī 31. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaigala priekšlikums… tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 32. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 35., 36., 37. un 38.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. Atbalstīts ir 40. un 41.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstu guvis arī 42. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 43.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 44.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 45.priekšlikums ir iestrādāts atbildīgās komisijas 52.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 46.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts arī 47. un 48.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 49., 50. un 51.priekšlikums ir daļēji atbalstīti un iestrādāti
52. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 53. un 54.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 55. un 56.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 57. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 58. un 59.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 60. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 61. un 62.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 62.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 63.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 64. un 65.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 66.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. Atbalstīts ir 67.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir 68. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 69. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 70. - deputāta Baloža priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 71. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 72. - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

M.Vītols. 73.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 74.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

M.Vītols. Atbalstīts ir 75. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaigala priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi 77. un 78. - Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 79. - deputāta Baloža priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 80. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 81. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iestrādāts 83. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 84. un 85. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 86. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 87. un 88.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 89.priekšlikums un 90.priekšlikums ir atbalstīti daļēji un ietverti 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 91. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaigala priekšlikums - ir iestrādāts 97. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 92.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts arī 93. - deputāta Baloža priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 93. - deputāta Baloža priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 1, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. 94. - deputāta Šlesera priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un arī 95. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, un tie abi ir iestrādāti 96. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 97. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi, ko ir saņēmusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija trešajam lasījumam, ir izskatīti. Aicinu jūs lemt par likumprojekta atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts 10 deputātu ierosinājums - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par deputāta Imanta Burvja atsaukšanu no Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā” un par deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu šajā komisijā.

Vai ir iebildes pret to, ka mēs šos lēmuma projektus izskatām tūlīt? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Atsaukt Imantu Burvi no Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā.” Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 17. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Ievēlēt Egilu Baldzēnu Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā.” Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms slēdzam Saeimas sēdi, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs šīsdienas sēdē ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 13.jūnijā deputātam Dzintaram Rasnačam un deputātam Miroslavam Mitrofanovam. Izmantojot to, ka mums ir vēl dažas minūtes laika, es piedāvāju šodien izlemt jautājumu par to, kad mēs slēdzam pavasara sesiju un sākam darbu rudens sesijā.

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome piedāvā slēgt pavasara sesiju 21.jūnijā un darbu rudens sesijā sākt 3.septembrī. Vai ir citi priekšlikumi? (No zāles: Nav!) Tiek atbalstīts šis priekšlikums. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Miroslavs Mitrofanovs, Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Leons Bojārs, Aija Barča, Jānis Leja, Inese Birzniece, Vanda Kezika, Jānis Lāčplēsis, Ņina Savčenko, Rihards Pīks un Dzintars Rasnačs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Pulksten 17.00 varēsim uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Balsojumi

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 09:14:34 bal002
Balsošanas motīvs: Par 39.priekšlikumu

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā (2.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 09:16:50 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4628 pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 13.06.2002. 09:20:00 bal004
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"
Datums: 13.06.2002. 09:25:02 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4632 nodošanu komisijām

Grozījums Ventspils brīvostas likumā
Datums: 13.06.2002. 09:28:22 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4640 nodošanu komisijām

Grozījums Rīgas brīvostas likumā
Datums: 13.06.2002. 09:29:20 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4641 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"
Datums: 13.06.2002. 09:30:22 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4642 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"
Datums: 13.06.2002. 09:33:00 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4643 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Lāčplēsim"
Datums: 13.06.2002. 09:34:50 bal010
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Lāčplēsim

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei K.Lībanei"
Datums: 13.06.2002. 09:35:18 bal011
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4675

Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu finansu ministram "Par likuma "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" izpildi"
Datums: 13.06.2002. 09:51:02 bal013
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.4594

Lēmuma projekts "Par Latvijas valsts interešu aizsardzību a/s "Tilts Communications" tiesvedības procesā pret Latvijas valsti"
Datums: 13.06.2002. 09:59:10 bal014
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par Latvijas valsts interešu aizsardzību a/s "Tilts Communications" tiesvedības procesā pret Latvijas valsti"
Datums: 13.06.2002. 10:04:56 bal015
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par Latvijas valsts interešu aizsardzību a/s "Tilts Communications" tiesvedības procesā pret Latvijas valsti"
Datums: 13.06.2002. 10:11:06 bal016
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par Latvijas valsts interešu aizsardzību a/s "Tilts Communications" tiesvedības procesā pret Latvijas valsti"
Datums: 13.06.2002. 10:12:12 bal017
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.4637 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Imantu Burvi"
Datums: 13.06.2002. 10:18:18 bal018
Balsošanas motīvs: Par debašu laika noteikšanu deputātam I.Burvim 20 min.

Lēmuma projekts "Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Imantu Burvi"
Datums: 13.06.2002. 11:57:42 bal019
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4638A

Lēmuma projekts "Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Imantu Burvi"
Datums: 13.06.2002. 11:58:40 bal020
Balsošanas motīvs: Par slēgto balsošanu

Lēmuma projekts "Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātu Imantu Burvi"
Datums: 13.06.2002. 11:59:14 bal021
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4638

Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 12:03:38 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4563B pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās Protokolu (2.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 12:04:38 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4606 pieņemšanu 2.lasījumā

Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.g protokolu (2.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 12:05:16 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4607 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu (1.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 14:25:00 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2516 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Reliģisko organizāciju likumā (1.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 14:29:16 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2406 steidzamību

Grozījums Reliģisko organizāciju likumā (1.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 14:43:36 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2406 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu (1.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 14:45:14 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4463 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju (1.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 14:46:10 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4455 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju (3.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 15:42:08 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4669 pieņemšanu 3.lasījumā

Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 15:43:52 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4627C pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem (3.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 15:44:40 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4666 pieņemšanu 3.lasījumā

Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 15:46:16 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4445 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 15:51:18 bal034
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 15:51:52 bal035
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 15:52:38 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4428B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 15:56:00 bal037
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 15:58:54 bal038
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikuma balsošanu pa daļām

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 15:59:14 bal039
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" (2.lasījums, steidzams) (Pārbalsots!)
Datums: 13.06.2002. 16:06:04 bal040
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 16:11:00 bal041
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 16:12:20 bal042
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 16:12:50 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4511B pieņemšanu 2.lasījumā (Pārbalsots!)

Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 16:14:12 bal044
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 16:14:36 bal045
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 16:15:16 bal046
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 16:16:42 bal047
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 16:17:40 bal048
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 16:18:08 bal049
Balsošanas motīvs: Par 36.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 16:18:36 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4510B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 16:21:28 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4639 pieņemšanu 3.lasījumā

Cilvēka genoma izpētes likums (3.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 16:30:08 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4649 pieņemšanu 3.lasījumā

Datums: 13.06.2002. 16:31:06 bal053
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 16:31:44 bal054
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 13.06.2002. 16:32:06 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4511B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" (3.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 16:33:06 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4650 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" (3.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 16:34:48 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4651 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (3.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 16:43:10 bal058
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (3.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 16:49:10 bal059
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (3.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 16:53:22 bal060
Balsošanas motīvs: Par 93.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (3.lasījums)
Datums: 13.06.2002. 16:55:08 bal061
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4655 pieņemšanu 3.lasījumā

Lēmuma projekts "Par deputāta E.Baldzēna ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā a/s "Latvijas kuģniecība" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā"
Datums: 13.06.2002. 16:55:34 bal063
Balsošanas motīvs: Par deputāta E.Baldzēna ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas
pavasara sesijas astoņpadsmitās sēdes
2002.gada 13.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Klātesošie! Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks ministriem atbildēt uz deputātu jautājumiem.

Uzklausīsim ārlietu ministra Induļa Bērziņa atbildi uz deputātu Jurkāna, Bekasova, Cileviča, Sokolovska un Lujāna jautājumu par Ārlietu ministrijas pretdarbību sabiedriskās organizācijas Baltijas forums rīkotajiem pasākumiem.

Lūdzu, ministra kungs!

I.Bērziņš (ārlietu ministrs).

Cienījamais Straumes kungs! Deputāti! Šāda pretdarbība nav bijusi. Uz to es norādu arī savā atbildē, kas tika iesniegta rakstiskā formā. Tā ka man praktiski nav ko piebilst. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus neuzdod. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Vai jūs, Bērziņa kungs, esat pilnvarots atbildēt arī uz citiem jautājumiem? Nē!

Tātad atbildes uz pārējiem jautājumiem tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 18.sēde
2002.gada 13.jūnijā

Klusuma brīdis komunistiskā genocīda upuru piemiņai


Likumprojekts “Grozījums Valsts droības iestāžu likumā” (2.lasījums) (Izskatīšanas turpinājums)(2767. un 4628. dok.)

Debašu turpinājums - dep. L.Muciņš


Par darba kārtību

Priekšlikumi - dep. A.Kiršteins
- dep. A.Seiksts


Par Saeimas deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram A.Kalvītim par prasību summām Latvijas valsts tiesvedībā ar “Lattelekom” ārvalstu investoru Tilts Communications(4682. dok., reģ. nr.2487)


Par Saeimas deputātu jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram V.Makarovam par SIA NCC Industry Latvia ražotā betona kaitīgumu(2501. dok.)


Par Saeimas deputātu jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram V.Makarovam par Vaivaru sabiedriskā centra veidošanu kāpu zonā centra veidošanu


Par Saeimas deputātu jautājumu īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās J.Krūmiņam par Vaivaru sabiedriskā centra veidošanu kāpu zonā pašu uzdevumu

Par darba kārtību 


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nav pieņemts)(4632. un 4632-a dok., reģ. nr.1302)

Priekšlikums - dep. P.Salkazanovs


Par likumprojektu “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”(4640. un 4640-a dok., reģ. nr.1303)

Priekšlikumi - dep. I.Burvis
- dep. V.Balodis


Par likumprojektu “Grozījums Rīgas brīvostas likumā”(4641. un 4641-a dok., reģ. nr.1304)

Priekšlikums - dep. I.Burvis


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””(4642. un 4642-a dok., reģ. brīvostās


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nav pieņemts)(4643. un 4643-a dok., reģ. nr.1306)

Priekšlikums - dep. P.Salkazanovs


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Repatriācijas likums””(4653. un 4653-a dok., reģ. nr.1307)


Par likumprojektu “Grozījums Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”(4657. un 4657-a dok., reģ. līdzekļu

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””(4656. un 4656-a dok., reģ. apdrošināšanu””(4656.


Par lēmuma projektu “Par likuma “Par pašvaldībām” atbalstīšanu


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Lāčplēsim


Lēmuma projekts “Par I.Beitānes apstiprināšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi

Ziņo - dep. L.Muciņš


Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu finansu ministram G.Bērziņam “Par likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” izpildi” (Pieprasījums noraidīts)(4594. un 4594-a dok.)

Ziņo - dep. I.Geige

Debates - dep. G.Freimanis
- dep. P.Salkazanovs


Lēmuma projekts “Par Latvijas valsts intereu aizsardzību a/s Tilts Communications tiesvedības procesā pret Latvijas valsti” (2.lasīmuma projekts

Ziņo - dep. I.Burvis

Debates - dep. E.Baldzēns




Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par laikraksta “Latvijas Vēstnesis” privatizāciju(2498. dok.)

Par darba kārtību 


Lēmuma projekts “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas deputātiem

Ziņo - dep. V.Muižniece

Debates - dep. I.Burvis

Paziņojumi - dep. I.Burvis
- dep. Dz.Kudums
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. V.Balodis
- dep. E.Inkēns
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Muciņš


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Debašu turpinājums - dep.
- dep. P.Lāce
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. J.Dobelis
- dep. E.Baldzēns
- dep. R.Labanovskis
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Leja
- dep. P.Salkazanovs
- dep. E.Baldzēns
- dep. L.Muciņš
- dep. J.Leja
- dep. V.Lauskis
- dep. I.Burvis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēašnu komisiju”” (2.lasījums) (Steidzams)(4563. un 4563-b dok., reģ. komisiju””

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās Protokolu” (2.lasījums)(4327. un 4606. dok.

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu” (2.lasījums)(4090. un 4607. dok., reģ. nr.1166)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu” (1.lasījums)(2516. un 4603. dok., reģ. nr.741)

Ziņo - dep. G.Krasts

Debates - dep. A.Kiršteins
- dep. Dz.Kudums
- dep. P.Lāce

Paziņojumi - dep. A.Seile
- dep. L.Muciņš

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaevičs


Debau turpinājums - dep. J.Stalidzāne
- dep. A.Seiksts
- dep. A.Rugāte
- dep. M.Zīle
- dep. P.Tabūns
- dep. R.Labanovskis
- dep. A.Kiršteins
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. V.Lauskis
- dep. H.Demakova
- dep. E.Baldzēns
- dep. L.Muciņš
- dep. Dz.Ābiķis

Likumprojekts “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” (1.lasījums) (Steidzams)(2406. un 4517. dok., reģ. nr.723)

Ziņo - dep. I.Geige

Priekšlikums - dep. A.Kiršteins

Debates - dep. L.Muciņš
- dep. A.Kiršteins


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu” (1.lasījums)(4463. un 4604. dok., reģ. nr.1264)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju” (1.lasījums)(4455. un 4605. dok., reģ. nr.1262)

Ziņo - dep. G.Krasts

Likumprojekts “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” (3.lasījums)(4669. dok., reģ. nr.554)

Ziņo - dep. P.Apinis

Debates - dep. H.Demakova
- dep. Dz.Ābiķis
Paziņojumi - dep. V.Balodis
- dep. V.Ģīlis

Debates - dep. J.Dobelis
- dep. E.Baldzēns


Par darba kārtību 

Likumprojekts “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi” (2.lasījums) (Steidzams)(4627. un 4627-c dok., reģ. nr.1301)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis

Likumprojekts “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” (3.lasījums)(4666. dok., reģ. nr.1224)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis


Likumprojekts “Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums” (2.lasījums) (Steidzams)(4445. un 4445-b dok., reģ. nr.1260)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” (2.lasījums) (Steidzams)(4428. un 4428-b dok., reģ. nr.1255)

Ziņo - dep. M.Vītols

Debates - dep. A.Kalniņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” (2.lasījums) (Steidzams)(4511. un 4511-b dok., reģ. nr.1281)

Ziņo - dep. P.Apinis

Debates - dep. P.Salkazanovs
- dep. P.Apinis
- dep. I.Ūdre
- dep. K.Leiškalns
- dep. V.Balodis
- dep. A.Požarnovs
- dep. P.Apinis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” (2.lasījums) (Steidzams)(4510. un 4510-b dok., reģ. nr.1280)

Ziņo - dep. M.Vītols


Likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” (3.lasījums)(4639. dok., reģ. nr.1146)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Cilvēka genoma izpētes likums” (3.lasījums)(4649. dok., reģ. nr.947)

Ziņo - dep. R.Ražuks


Par likuma “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” pārbalsošanu




Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” (3.lasījums)(4650. dok., reģ. nr.1197)

Ziņo - dep. P.Salkazanovs


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” (3.lasījums)(4651. dok., reģ. nr.1216)

Ziņo - dep. J.Stalidzāne


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” (3.lasījums)(4655. dok., reģ. nr.603)

Ziņo - dep. M.Vītols

Debates - dep. L.Muciņš

Par darba kārtību 
Lēmuma projekts “Par deputāta I.Burvja atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā”

Lēmuma projekts “Par deputāta E.Baldzēna ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā”

Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātiem Dz.Rasnačam un M.Mitrofanovam

Lēmuma projekts “Par pavasara sesijas slēgšanu un darba atsākšanu rudens sesijā”

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs