2002.gada 9.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas sēdi!

Pirms izskatām sēdes darba kārtību, jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Juridiskā komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” un iekļaut to 16.maija sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt no darba kārtības likumprojekta “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” izskatīšanu trešajā lasījumā. Nav iebildumu.

Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut pirms sadaļas “Lēmuma projekta izskatīšana” Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumu par 7.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu Andrejam Požarnovam. Nav iebildumu.

Sākam izskatīt darba kārtības pirmo sadaļu - Saeimas Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska un Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Egils Baldzēns runās “par”.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt, ka 12.maijs ir Starptautiskā māsu diena un tā tiek atzīmēta gan visās Eiropas Savienības valstīs un daudzās citās Eiropas valstīs, gan arī Amerikas Savienotajās Valstīs, un tas tiek darīts tieši pēc Starptautiskās māsu padomes ieteikuma. Starptautiskā māsu padome ir viena no pašām lielākajām starptautiskajām veselības aizsardzības organizācijām. Tā radās Londonā 1899.gadā. Starptautiskās māsu padomes centrs patlaban atrodas Šveicē, Ženēvā.

12.maijs ir visā pasaulē slavenās māsas Florensas Naitingeilas dzimšanas diena. Viņa ir devusi būtisku ieguldījumu māsu profesijas attīstībā. Florensa Naitingeila formulēja māsu profesijas pamatmērķus un bija pirmā, kas uzsvēra, ka māsas prioritārais uzdevums ir pacienta aprūpe. Viņas iesāktais virziens - atbalstīt veselības kopšanu un novērst slimības - kā galvenais mērķis turpinās arī mūsdienu medmāsu praksē.

Es gribētu uzsvērt to, ka Latvijā, tāpat kā Eiropas Savienības valstīs un citās Eiropas valstīs, māsas ir pelnījušas savus profesionālos svētkus, vēl jo vairāk tāpēc, ka reāli katru gadu šī diena tiek medmāsu sabiedrībā atzīmēta arī šeit, bet nav ierakstīta kalendārā.

Lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt šo ierosinājumu - papildināt likuma tekstu ar vārdiem “12.maiju - Starptautisko māsu dienu”. (Turklāt šogad 12. maijs ir arī Mātes diena.) Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns priekšlikums un realizējams praktiski bez budžeta līdzekļu piesaistes.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Vai ir nepieciešams balsot? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 1, atturas - 52. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Pieci Sociāldemokrātu savienības frakcijas deputāti ir iesnieguši likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Mums jālemj par Saeimas Prezidija ziņojuma iekļaušanu darba kārtībā.

Viens var runāt “par”. To darīs Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Labrīt, godājamā Saeima! Izdarīdami Satversmē grozījumus un tos pieņemdami, mēs it kā esam pateikuši “hop!”, bet grāvim līdz galam pārlēkuši pāri neesam. Pieņemtie grozījumi, Satversmē nostiprinot latviešu valodas statusu, mūsuprāt, ir nepietiekami un neatrisina latviešu valodas lietošanas problēmas valsts un pašvaldību iestādēs.

Ja jau mēs esam apzinājušies, ka Satversmē - mūsu pamatlikumā - ir nepieciešami grozījumi, lai nostiprinātu latviešu valodas statusu, iekams pieņemam grozījumus Vēlēšanu likumā, un ja jau mēs esam atzinušies, ka, nepaļaudamies uz mūsu sabiedrības izpratni un prātu, šādā veidā nomierinām sabiedrisko domu, tad iesim līdz galam, izdarīsim savu darbiņu līdz galam, neatstājot nekādas “spraugas”, nekādas “šaurās vietas”! Un tādā veidā, pamatlikumā pieņemot mūsu priekšlikumu, mēs veicināsim un stimulēsim latviešu valodas pozīciju reālu nostiprināšanos citos noteikumos, likumos, naudas piešķiršanas iespējās un padarīsim šo valodu par tādu, kas reāli attīstās un plaukst, un nostiprinās visas valsts dzīvē un cilvēku sadzīvē.

Satversmes 4.pants, protams, līdz šim tika uzskatīts par neaizskaramu, tādā nozīmē, ka tas sagādā lielas grūtības, ja mēs tam ķeramies klāt. Bet, manuprāt, mēs jau esam lakonismu zaudējuši, izdarīdami tos papildinājumus, kurus esam ierosinājuši līdz šim. Ieklausieties 4.pantā, kas tagad ar šo priekšlikumu skanētu šādi: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Valsts un pašvaldību iestāžu darba valoda ir valsts valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.” Manuprāt, jebkurš lasītājs, kurš pirmo reizi lasa Satversmi, pat nejūt, ka šeit ir kaut kas jauns, kaut kas būtisks, kaut kāds “svešķermenis”.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, atbalstiet!

Sēdes vadītājs. Neviens nevēlas runāt “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija ziņojuma par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 10, atturas - 43. Netiek iekļauts.

Prezidijs saņēmis 10 deputātu ierosinājumu ar lūgumu lēmuma projektu “Par Andreja Požarnova 7.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu” un lēmuma projektu “Par Venta Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku” iekļaut kā pirmos jautājumus pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi” izskatīšanas. Iebildumu nav.

Pieci deputāti ierosina likumprojektus “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” un “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” izskatīt pēc darba kārtības 5.punkta. Nav iebildumu.

Izskatīsim Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumu “Par Andreja Požarnova 7.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Andreja Požarnova iesniegumu, kurā viņš, balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 5.pantu, lūdz atjaunot viņam deputāta pilnvaras. Atbilstoši minētajam Kārtības ruļļa pantam Mandātu un iesniegumu komisija par šādu iesniegumu ziņo tuvākajā Saeimas sēdē, un deputāta mandāts tiek atjaunots ar šā paziņojuma brīdi. Tātad tiek atjaunotas deputāta Andreja Požarnova pilnvaras, taču ar šo pašu ziņojuma brīdi deputāta pilnvaras zaudē Vents Balodis, kas pildīja deputāta pienākumus, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pildīja ministra pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pateicamies par darbu deputātam Ventam Balodim un aicinām Andreju Požarnovu ieņemt vietu sēžu zālē! (Aplausi.)

Nākamais lēmuma projekts - “Par Venta Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi deputāta Jāņa Gaiļa iesniegumu, ar kuru viņš dara zināmu, ka vēlas izstāties no 7.Saeimas sastāva un nolikt deputāta pilnvaras, vienlaikus informējot par to, ka Jānis Gailis pildīja deputāta pienākumus uz laiku, kamēr no Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētais deputāts no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pildīja ministra pienākumus. Nākamais kandidāts attiecīgajā vēlēšanu sarakstā ir Vents Balodis. Jūsu rīcībā ir dokuments, kurā ir redzams, ka Vents Balodis ir piekritis pildīt deputāta pienākumus uz laiku.

Līdz ar to Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu, kuru lūdz jūs atbalstīt, un aicina apstiprināt Venta Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus.

Paldies. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Venta Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus.” Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Pateicamies par darbu deputātam Jānim Gailim un aicinām ieņemt vietu sēžu zālē deputātu Ventu Balodi! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Tagad ir nepieciešama tehniska pauze. 10 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pirms sākam izskatīt likumprojektu, es aicinu jūs izņemt no balsošanas aparatūras identifikācijas kartes un atkārtoti tās ievietot, lai varētu piedalīties balsošanā.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā... Nav ziņotāja.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums...

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Otrajam lasījumam šim par steidzamu atzītajam likumprojektam Juridiskā komisija saņēma virkni priekšlikumu. Dokumentā nr.4441-c šie priekšlikumi ir norādīti.

1.priekšlikumā, kuru iesniedza deputātes Seile un Prēdele, ir ierosināts papildināt Saeimas vēlēšanu likuma 4.pantu, kurā šobrīd ir norādīts, ka Saeimā var ievēlēt katru Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu, ja vien uz viņu neattiecas kāds 5.pantā minētais ierobežojums, ar vārdiem, ka var ievēlēt katru Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā vecāks par 21 gadu un prot valsts valodu atbilstoši augstākajai - trešajai - valsts valodas prasmes pakāpei saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. un 23.panta prasībām. Un tālāk attiecīgi pēc iepriekšējā teksta.

Juridiskā komisija, bez šaubām, šo priekšlikumu izdebatēja kopsakarā ar visiem pārējiem priekšlikumiem, kuri attiecas uz 4. un 5.pantu un regulē šos jautājumus, un pēc rūpīgām diskusijām atzina, ka šāds priekšlikums nav atbalstāms, jo Juridiskā komisija izveidoja savu - 6.priekšlikumu, kur līdzsvaroti centās iekļaut visus tos jautājumus, kurus uzskatīja par tiesiski nepieciešamiem, sapratīgiem un atbilstošiem jēdzienam “pilntiesīgs Latvijas pilsonis” attiecībā uz pasīvajām vēlēšanu tiesībām saistībā ar ievēlēšanu Saeimā. Tādā veidā mēs balsojot nolēmām neatbalstīt deputātes Seiles un deputātes Prēdeles 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Aida Prēdele.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs savukārt uzskatām, ka šis priekšlikums visnotaļ būtu atbalstāms, jo jautājums ir ļoti nopietns. Mūsuprāt, ir trīs tādas ļoti būtiskas un svarīgas lietas, kuru dēļ katram deputātam būtu nopietni jāpārdomā un tomēr jāatbalsta šis priekšlikums pēc būtības.

Pirmām kārtām iemesls ir tāds, ka mēs papildinām šo 4.pantu ar valodas prasmes prasību, kā to prasa un nosaka mūsu Satversme. Tātad pirmais dokuments ir Satversme, uz kuru mēs balstāmies.

Otrām kārtām, ja deputāti par šo priekšlikumu nobalso pozitīvi, tad saskaņā ar šā paša likuma 11.panta 3.punktu katram, kurš kandidē, ir jādeklarē sava valodas prasme vai arī izglītība atbilstoši tam, kā to nosaka Valsts valodas likums. Tātad runa ir jau par spēkā esošu likuma normu.

Un trešām kārtām ir ļoti aplami domāt, ka šajā priekšlikumā runa ir tikai un vienīgi par kaut kādām populistiskām pārdomām, ka valoda ir jālieto un ka valoda ir vajadzīga. Latviešu valoda ir svēta un dārga mums visiem! Jā, valodu var labāk vai sliktāk lietot savā ikdienā. Ir ļaudis, kuri to mācās, kuriem šī valoda vēl nav raita un kuri to nav apguvuši pilnībā, taču šeit, Saeimā, valoda ir galvenais ierocis, ar kuru mēs šeit strādājam, tāpēc prasība, lai Saeimas deputāts tikai sadzīves līmenī vai tikai šā un tā runātu latviski - tas neder. Ir nepieciešamība zināt katru vārda niansi, izjust valodu un ierakstīt likumā tā, lai tas būtu latviski arī pareizi. Tāpēc es vēlreiz atgādināšu šīs trīs lietas - Satversme, deklarēšana un pārliecība par to, ka likumdevējam ir jāzina valoda visaugstākajā pakāpē, lai izprastu, kas ir katra priekšlikuma pamatā.

Taču es gribētu izteikt arī savas personiskās pārdomas, jo pārāk bieži es šajā tribīnē nekāpju. Tomasam Mannam viņa romāns par Jāzepu un viņa brāļiem sākas ar tādu skaistu domu, ka dziļa un reizē arī nepārskatāma ir vēstures aka un ka nākotne no šīs pagātnes akas izrauj pa vienam otram gaismas mirklim, apgaismodama atsevišķus notikumus, atsevišķas sejas. Un mēs tajā brīdī, kad šie notikumi risinās, pat nevaram iedomāties, tieši kura nianse nākotnē tiks izgaismota, kura seja nonāks priekšplānā, jo bieži vien tie ir nevis tie ļaudis, kuri šajā laikā ir pirmajās rindās, pirmajā plānā, bet gan pavisam mazievērojami ļaudis tiek izgaismoti vēsturē. Un tad vēsture un nākotne viņam personiski pajautā: “Kā tieši tu rīkojies? Kāda bija tieši tava atbilde uz vienu vai otru jautājumu?” Arī man tāpat kā jums ir ļoti liels prieks un bieži vien liela bauda lasīt un pārdomāt Latvijas vēsturi. Tas, ka mēs esam ienākuši šajā namā un ka mums nākotne ir ļāvusi balsot un spriest par ļoti svarīgiem un tautai būtiskiem jautājumiem, patiesībā ir milzīgi liela atbildība un milzīgi liels pienākums, ko mēs savā ikdienas darbā, darot savu likumdevēja rutīnas darbu, ļoti bieži aizmirstam. Mēs aizmirstam to! Tad, kad mēs nospiežam podziņu vai izsakām kādu priekšlikumu, to atbalstām vai neatbalstām, mums liekas, ka tā ir tāda parasta ikdiena, lai gan patiesībā mēs darām darbu, par kuru mums reiz tiks prasīts norēķins. Un mana pārliecība ir tāda, ka…

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Prēdele. … šis jautājums par valodu mums katram personiski atbildams jautājums, jo vēsture neprasīs par frakciju viedokļiem, par frakciju piederību un droši vien arī mūsu partijas piederība tiks aizmirsta, bet to, ko mēs esam darījuši ar sev uzticēto vēstures atbildību, par to gan mums pajautās, un tāpēc darīsim to, ko mēs varam izdarīt, neraugoties uz dažādiem citiem apstākļiem, darīsim to, ko varam, lai nosargātu savu valodu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es apsveicu tos, kuri pagājušajā reizē galīgi negribēja runāt par latviešu valodu, tāpēc šķiet, ka vismaz daļēji jūs esat nākuši pie prāta. Acīmredzot jūs tomēr uztraucaties par gaidāmajiem notikumiem rudenī. Pagājušajā reizē ar vareniem izteicieniem jūs vienkārši izmetāt ārā visus tos punktus no Saeimas vēlēšanu likuma, kuros vispār tika runāts par latviešu valodas prasmi. Visus vēsā mierā izmetāt ārā! Tagad pār dažiem ir nākusi lielā apskaidrība, un nu viņi ir sākuši atkal strādāt pie jauniem priekšlikumiem. Vai tad nevarēja vienā reizē runāt par šīm redakcijām? Bet nē, vispirms vajadzēja visu izsvītrot un tagad atkal kaut ko konstruēt no jauna, kaut kā “piebraukt” tam latviešu pilsonim, lai vismaz parādītu, ka galīgi jau nu nenoniecina mūsu valodu. Kas tad ir vainas šim priekšlikumam? Izlasiet uzmanīgi! Jūs tā mierīgi noraidāt, un sveiki! Taču šeit ir runa par ļoti skaidriem jautājumiem.

Pirmais. Var tikt ievēlēts pilsonis, kas vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu. Es ceru, ka tik daudz iespēju mums valstī ir, lai noskaidrotu, cik kuram pilsonim ir gadu.

Otrais. Arī skaidri ir minēts likums - tas ir, Valsts valodas likums, šā likuma 6. un 23.pants. Runa ir par atbilstību Valsts valodas likumam. Tad kāds ir iemesls šādu priekšlikumu neatbalstīt? Priekšlikuma iesniedzēji jūs aicina tikai uz to, lai kandidāti ievērotu konkrēta likuma konkrētu pantu un tā prasības.

Bez tam te taču vēl ir pielikts klāt. Runa ir arī par minētajiem ierobežojumiem. Arī šajā ziņā viss ir skaidrs. Tātad - kāda ir bijusi balsojuma būtība? Vienkārši izmet ārā kā tādu, pat neiedziļinoties!

Šeit jau ir tas gadījums, kas mums bija jāpiedzīvo Strasbūrā! Starp citu, joprojām ir aktuāls mans jautājums: kur ir Strasbūras tiesas lēmums, ko mums dažas kompetentas personas jau sen apsolīja nolikt uz galda, pirms mēs ķeramies pie izmaiņām Saeimas vēlēšanu likumā? Es labi atceros, ka visaugstākā līmeņa valsts amatpersonas to solīja, jo Strasbūras tiesas lēmums mums varētu noderēt, strādājot pie Saeimas vēlēšanu likuma. Kur tas viss ir palicis? Kas tad galu galā ir noticis? Vai mums tur ir galīgi nemākuļi, kuri nav spējīgi iztulkot tiesas lēmumu latviešu valodā un to pavairot? Es gribētu tomēr to dzirdēt… Vismaz kāds te varētu atnākt un pastāstīt, kāpēc tas tā ir. Tas tā, starp citu.

Ja runājam par nopietnu attieksmi pret Latvijas Republikas likumiem un pret mūsu startu ārpus Latvijas, tad šeit es nesaskatu nekādas problēmas. Strasbūras tiesas lēmumā, kā var spriest pēc tā, ko mēs, dažs, zinām, ir skaidri pateikts, ka mūsu likumiem nav nekādas vainas un ka neviens no malas nejauksies mūsu likumos. Ja mēs priekšlikumā atsaucamies tikai uz saviem likumiem, tad kāds gan ir pamats balsot “pret”? Lūdzu, nāciet kāds un paskaidrojiet, kas jums tajā nepatīk! Vai jums nepatika tas, ka deputāta kandidāts ir vecāks par 21 gadu? Nu, tad ielieciet 81 gadu, ja jums nepatīk 21 gads! Ielieciet kaut ko reālu savos priekšlikumos! Ielieciet kādu citu likumu vai pantu! Kaut gan šeit jūs esat balsojuši “pret” nevis tāpēc, ka jums ir kādi uzskati. Nē, šeit ir runa par to, ka vajag šo sviest ārā un tad pēc tam kaut kādu mīkstmiesību iebalsot iekšā, lai patēlotu, ka, lūk, arī mēs cīnāmies par latviešu valodas ietekmi.

Tā ka man nekas cits neatliek, kā vien aicināt balsot “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Annas Seiles un Aidas Prēdeles priekšlikumi, kā jūs redzat, ja vēlaties iedziļināties to būtībā, ir pilnīgi pieņemami, izsvērti, un patiešām grūti pret tiem iebilst.

Kas tad tiek prasīts? Tiek prasīts, lai deputāta amata kandidāts būtu pabeidzis latviešu skolu vai arī uzrādītu attiecīgu apliecību par valsts valodas prasmi.

Es domāju, ka lielās debates jau ir aiz muguras. Šodien mēs diez vai atkal sāksim tādas pašas debates kā iepriekšējā lasījumā. Vismaz es to nedarīšu, jo es jau iepriekšējā reizē, iepriekšējā Saeimas sēdē, pateicu visu, ko domāju šajā sakarībā. Taču vēlreiz tomēr atgādināšu: kolēģi, nepieļausim kļūdu, kuru pēc tam nākamajās Saeimās būs ārkārtīgi grūti labot! Iedomāsimies vienkāršu situāciju, ka politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pavisam nopietni piedāvās deputātu kandidātus, kuri neprot latviešu valodu (Starpsauciens: “Vismaz!”) - tādu viņiem ir atliku likām -, un ka Saeimā tad sēdēs kādi 20 deputāti, kuri nepratīs latviešu valodu absolūti nemaz! Ko tad? Ko tad? Viņi par varītēm kāps šeit tribīnē un runās krievu mēlē. Un pamēģiniet tad viņiem aiztaisīt muti! Viņi tad tūlīt kolektīvi dosies uz starptautiskajām tiesām un vēl uz visām citām institūcijām un kliegs par cilvēktiesību pārkāpumiem, un mēs vēl sagaidīsim visdažādākos brīnumus. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Nu sapratīsim taču elementāras lietas! Mēs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti, to skaitā arī es, aizstāvam šīs pozīcijas nevis formāli, bet ar absolūtu pārliecību, ka aizstāvam mūsu vēlētājus - un ne tikai mūsu, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, vēlētājus, bet arī daudzos Tautas partijas, “Latvijas ceļa” un sociāldemokrātu vēlētājus, kuri ir par latviešu valodu, par latviešu valodas neaizskaramību.

Kolēģi! Mēs, izsvītrojot no Vēlēšanu likuma prasību par valsts valodas, latviešu valodas, prasmi, faktiski mīdām kājām savu valodu. Tas ir vienkārši kauns! Tā tas nedrīkst būt, kolēģi! Tā tas nedrīkst notikt!

Tādēļ es lūdzu patiešām pārdomāt vēl un vēlreiz, laiks vēl ir līdz balsojumam, un atbalstīt Annas Seiles un Aidas Prēdeles priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu frakcijas izvirzītais ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ir darījis visu, lai sakārtotu armiju atbilstoši NATO prasībām. Savukārt mūsu frakcijas uzdevums ir darīt visu, lai arī Saeimā tiktu nostiprinātas valsts valodas pozīcijas. Kā mēs dzirdam, ir aizmuguriskas sarunas, nevis oficiāls pieprasījums - izsvītrot valodas prasmes normas. Manuprāt, šādas sarunas nav ļoti nopietni vērā ņemamas.

Īstenībā man šķiet, ka deputātiem nopietna attieksme pret savu darbu Saeimā var būt tikai tad, ja viņi visi pārvalda valsts valodu. Ja Saeimā sēdēs grupa klusētāju vai tādu, kas strādās ar tulka palīdzību, tad, es domāju, tā nebūs nopietna attieksme pret darbu Saeimā.

Man šķiet, ka ir jābalso pēc sirdsapziņas, jo patiesība vienmēr uzvar, agrāk vai vēlāk, un tad daudziem būs kauns par savu balsojumu, par to, ka nebūs pienācīgi aizstāvējuši savu valodu.

Ko tad mēs prasām šajā priekšlikumā? Tikai to, lai atbilstoši Valsts valodas likumam katrs deklarētu savu valodas prasmi, kā tas ir noteikts šā paša likuma 11.panta trešajā daļā. Šeit nav nekādu diskriminējošu normu. Uzrakstīs deklarāciju: “Esmu beidzis skolu latviešu valodā.” Vai arī: “Man ir valsts valodas prasmes apliecība attiecīgajā pakāpē.”

Aicinu izšķirties un drosmīgi balsot par mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Katrā ziņā Sociāldemokrātu savienības frakcija šo priekšlikumu atbalsta, uzskata to par nepietiekamu, bet visnotaļ labu.

Pats galvenais, ko es gribētu šajā sakarā uzsvērt, ir tas, ka praktiski Sociāldemokrātu savienība ar saviem Satversmes grozījumiem (kuri diemžēl neguva arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalstu) piedāvāja plašāku formulu, lai ne tikai deputātu savstarpējās darba attiecībās pašvaldībās un Saeimā, bet tātad arī pašvaldību institūcijās, pašvaldību un valsts uzņēmumos, pašvaldību un valsts iestādēs darba valoda - lietvedības un dokumentos lietojamā valoda - būtu latviešu valoda.

Es, protams, saprotu, ka ir jābalso pēc sirdsapziņas, un es esmu pārliecināts, ka kolēģi visi ir balsojuši pēc sirdsapziņas. Arī tie, kas noraidīja Sociāldemokrātu savienības iesniegto priekšlikumu izdarīt šādu grozījumu Satversmē.

Tas ir viens jautājums.

Bet tagad parunāsim par šā priekšlikuma būtību. Uzmanīgi paskatīsimies, ko tad mums prasīja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misija un visi ārzemju kolēģi, kas uztur spēkā šo prasību par Vēlēšanu likuma grozījumiem! Ko viņi mums, Latvijai, prasīja? Viņi prasīja mums vienu: lai mēs zināmā mērā paejam pretim Rietumu demokrātijas principiem un vienlaikus saglabājam savas kā demokrātiskas un nacionālas valsts pamatus. Arī EDSO misijas Latvijā vadītājs Pīters Semnebijs sarunās ar deputātiem skaidri un gaiši apliecināja, ka ir iespējams kompromiss, ka tiktu atcelta nevis vispār prasība attiecībā uz latviešu valodas prasmes pakāpi, bet tikai attiecībā uz augstāko pakāpi. Taču, kā mēs redzam, kārtējo reizi valdības partijas ir pārcentušās - tagad vispār vairs nav obligātas latviešu valodas zināšanas, un automātiski ir situācija tāda, ka deputāta amata kandidāts var vienīgi apliecināt to, ka viņš prot vai neprot latviešu valodu. Viņš var to izdarīt absolūti subjektīvi, un ar to mums ir gana. Un, ja, teiksim, tas, ka viņš neprot, ietekmēs kādu vēlētāju, liekot tam pozitīvi balsot, tad tas ietekmēs pozitīvi; ja negatīvi, tad negatīvi.

Katrā ziņā ir pilnīgi skaidrs, ka bez latviešu valodas prasmes nevar Saeimā strādāt. Tas ir skaidrs. Taču mēs nevaram aprobežoties ar šīm divām šaurajām sfērām - deputātu savstarpējām attiecībām sēdēs un komisijās, vienalga, vai tā būtu pašvaldība vai Saeima.

Kolēģi! Tieši tāpēc es gribētu uzsvērt, ka šinī gadījumā es aicinu apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK balsot pēc sirdsapziņas arī tad, kad iesniegusi priekšlikumus kāda cita politiskā partija, ne vien apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, - kaut vai tā būtu Sociāldemokrātu savienība vai kāda cita politiskā partija. Tad jau arī būtu labi.

Otrs fakts, kas mums šeit ir redzams. Ir pilnīgi skaidri redzams tas, ka netiek arī rūpīgi uzklausīti mūsu rakstnieki un Rakstnieku savienība. Rakstnieku savienība ir vērsusies gan pie Saeimas, gan pie Ministru kabineta, gan pie Finansu ministrijas, gan pie Izglītības un zinātnes ministrijas ar savu rezolūciju, kurā ir teikti ļoti nopietni vārdi (citēju): “Priekšvēlēšanu laikā Latvijas rakstnieki aicina tautas priekšstāvjus demonstrēt savu attieksmi pret valsts valodu ne vien vārdos, bet arī darbos. Latvijas rakstnieki aicina vēlētājus, izvērtējot partijas, par kurām balsot nākamajās vēlēšanās, par vienu no kritērijiem izvirzīt partiju politisko gribu un spēju stiprināt latviešu valodu, jo tas ir visas Latvijas sabiedrības interesēs.” Tā ir šā gada 3.maijā pieņemtā Latviešu Rakstnieku savienības rezolūcija.

Kolēģi! No mūsu pašu attieksmes pret latviešu valodu, no mūsu pašu gļēvuma vai stājas būs atkarīgs, ciktāl tiks stiprināta vai vājināta latviešu valoda. Tas būs atkarīgs no mūsu balsojuma. Un ne tikai šajā gadījumā, kad varam atbalstīt deputāšu Seiles un Prēdeles priekšlikumu, bet arī tad, ja priekšlikumus iesniegušas citas frakcijas, tās, kuras nav valdības partiju frakcijas. Es domāju, pieiesim šiem jautājumiem lietišķi un skatīsimies, ko mēs varam darīt, lai latviešu valoda vairs nebūtu tādā situācijā kā 7.Saeimas laikā, kad ir nepārtraukti pavājinātas viņas pozīcijas! Praktiski mēs varam teikt, ka latviešu valodas pozīcijas ir pēdējo trīsarpus gadu laikā sistemātiski vājinātas, gan pieņemot šos liberālos Valsts valodas likuma grozījumus, ko piedāvāja savulaik van der Stūla kungs, gan arī izstrādājot Ministru kabinetā tos noteikumus - Ministru kabineta noteikumus nr.296 - , kas dod iespēju arī pārdevējiem, frizieriem un bārmeņiem nezināt latviešu valodu. Diemžēl tāda ir realitāte.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs dzirdējām dažādas versijas par šā priekšlikuma būtību, bet es domāju, ka nevienam nav nekādu ilūziju. Faktiski tas ir priekšlikums atgriezties atpakaļ un atcelt tos grozījumus, to koncepciju, par ko mēs nobalsojām, kad otrajā lasījumā izskatījām šo likumprojektu. Pat burtiski… ja mēs lasām šo tekstu, tad redzam, ka šis ir priekšlikums atgriezties atpakaļ pie tā paša formulējuma, kas tika iestrādāts 1998.gadā. Bet, cienījamie kolēģi, kopš tā laika ir pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi par valsts valodas prasmes līmeņiem, un tur ir jau sešas kategorijas, nevis trīs. Šeit jūs to vispār nepieminat. Te augstākā ir trešā, tur ir “A” un “B”. Vismaz par to vajadzētu padomāt un papūlēties, nevis automātiski skatīties uz pagātni.

Cienījamie valdošās koalīcijas deputāti, ļoti lūdzu jūs parūpēties par to, lai patiešām Dobeļa kungam būtu pieejams Strasbūras tiesas spriedums tajā valodā, ko viņš saprot! Jo var spriest, ka Dobeļa kungs ir šodien Saeimā vienīgais deputāts, kas joprojām nav sapratis, ko Strasbūras tiesa tomēr ir nolēmusi. Tā ka tas ir patiešām ļoti būtiski.

Cienījamais Tabūna kungs, lūdzu, “neblefojiet” un nemaldiniet vēlētājus un kolēģus! Šīs normas esamība vai neesamība likumā nekādā veidā neietekmēs nākamās Saeimas deputātu sastāvu. Jūs atsaucāties uz politisko organizāciju apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Ticiet man, mums ir pietiekami daudz kandidātu ar ļoti labām latviešu valodas zināšanām! Mēs nācām un nāksim uz Saeimu, lai strādātu.

Diemžēl dažās citās frakcijās joprojām ir ļoti daudz deputātu, kas joprojām nav sapratuši, kas ir fundamentālas cilvēka tiesības; kas ir pilsoņa tiesības vēlēt un tikt ievēlētam un kas ir diskriminācija pēc valodas pazīmes. Manā skatījumā, tas ir daudz lielāks trūkums nekā varbūt ne gluži pareiza latviešu valoda vai akcents.

Lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

P.Elferts (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu atbildēt uz deputāta Dobeļa jautājumu par to tulkojumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Podkolzinas lietā. Dokuments latviešu valodā ir ticis izplatīts 29.aprīlī visām ziņu aģentūrām un ir pieejams arī mājas lapā politika.lv gan franču valodā, gan latviešu valodā un ārlietu ministrs šos dokumentus iesniedzis Ministru kabinetā 3.maijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, liels paldies, ka vismaz šodien, tagad, kad likumprojekts jau ir jāpieņem otrajā lasījumā, man ir darīts zināms, ka dokuments kaut kur esot. Toreiz runa bija par to, ka katrs deputāts pirms likumprojekta izskatīšanas saņems šo dokumentu. Tā ka tomēr, atvainojiet, kaut kas nav “nostrādājis” tā, kā vajadzētu!

Tālāk. Es gribētu teikt, ka Ministru kabineta noteikumi jau nu neattiecas uz Saeimas vēlēšanu likumu un būtu nevietā tos šeit pieminēt. Tiem nav nekāda sakara ar Saeimas vēlēšanu likumu.

Tālāk. Ir te bijusi runa par dažādām versijām. Nē, nav dažādu versiju. Šinī mūsu priekšlikumā runa ir tikai par atsauci uz konkrēta likuma konkrētiem pantiem un par to, ka būtu jau nu labi, ka kandidāts nekautrētos un uzrakstītu deklarāciju. Tas jau nu laikam nav pārāk grūti.

Tālāk. Es gribētu teikt, ka te ir jāievēro vienkārši tikai procedūra. Ja mēs noraidām, tas nozīmē, ka noraidām šīs iespējas atbilstību likumam. Tas nenozīmē neko citu. Citu argumentu nav.

Ir kolēģi, kas šeit nāk runāt par šo mūsu priekšlikumu un piemin dažādus citus balsojumus. Tā nu gan nevajadzētu darīt, vajadzētu runāt par lietu. Tikpat labi es šodien varu pateikt, ka vakar… Vakar bija 8.maijs - Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Tas nosaukums “nacisma sagrāve” vienmēr man ir izraisījis smīnu, jo bez komunistu un nacistu vienošanās nebūtu sācies Otrais pasaules karš. To arī vajag šad tad atgādināt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Dobeļa kungs, es diemžēl nākšu runāt un man atkal izraisa smīnu jūsu ideoloģija. Jo, ja nacisms nebūtu sagrauts, tad, es domāju, jūs, Dobeļa kungs, šodien laikam atrastos varbūt kaut kur Sibīrijas nomalēs vai kādā citā nezināmā vietā vai jūsu vispār nebūtu pasaulē… (No zāles dep. K.Leiškalns: “Beidz propagandēt!”) Nē, nu, ja ir viena propaganda, Kārli, tad ir arī otra… Tā ka nevajag, lūdzu… Taisni tam ir domāta Saeima! Un, tā kā es lasu tavus rakstus presē, redzu, ka taisni tu aicini, lai diskusijas notiktu Saeimā, nevis uz ielas.

Tālāk. Par šo priekšlikumu. Man gribētos teikt ar Tabūna kunga
vārdiem - mīļā latvju tauta (No zāles dep. P.Tabūns: “Tiešām?”), cik tālu mēs esam nonākuši! “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijā savulaik taču bija arī viens tāds labs deputāts Zīgerists, kurš nu patiešām staigāja ar tulku kopā pa Saeimu un kuru beigās izmeta ārā no Saeimas par to, ka viņš neieradās uz sēdēm un nemācēja latviešu valodu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi darīja!”)

Mūsu frakcija, lai cik slikta, tomēr valsts valodu pārvalda. Jūs neesat varējuši pārmest mums neko šajā ziņā. Vienīgi jāpiebilst, ka jūs paši gan atteicāties noklausīties šeit zvērestu latviešu valodā, turpretim mēs bijām ar mieru atbalstīt…

Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, par tēmu!

M.Lujāns. Es jums piekrītu, bet es skaidroju jūsu frakcijas biedram loģiku.

Šinī brīdī es diemžēl aicinu neatbalstīt šo iniciatīvu.

Es gribētu apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nomierināt: mūsu partija, Tautas saskaņas partija, aicina savus koalīcijas partnerus virzīt uz vēlēšanām visus tos kandidātus, kas labi pārvalda latviešu valodu. Protams, ja Tabūna kungs tiks iekšā nākamajā Saeimā, viņam būs jāieklausās mūsu viedoklī, un, iespējams, no opozīcijas rindām viņš varēs klaigāt un būt dziļi sašutis.

Es gribu norādīt uz vēl vienu jautājumu, ja mēs te ieliekam šīs normas. Man liekas, bieži vien to pašu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātu valodas prasmes līmenis nu gan neatbilst trešās kategorijas līmenim. Man ir reizēm aizdomas, ka, iespējams, šie krieviski runājošie cilvēki pārvalda literāro valodu labāk nekā atsevišķi kolēģi no “tēvzemiešu” frakcijas.

Tas ir mans viedoklis. Es diemžēl aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija tik tiešām lēma pēc būtības. Lēma pēc būtības par šo priekšlikumu! Juridiskās komisijas atzinums ir skaidrs un nepārprotams - deputātes Seiles un deputātes Prēdeles priekšlikums ir faktiski atgriešanās pie vecā teksta, ko mēs pirmajā balsojumā izsvītrojām no 5.panta, izsvītrojot tur 7.punktu. Nevienam nav šaubu, ka, izdarot Satversmē grozījumus attiecībā uz Saeimas darba valodu un precizējot vēl arī citas personu tiesības lietot latviešu valodu, mēs tur nostiprinājām latviešu valodas kā valsts valodas statusu. Un tik tiešām, Baldzēna kungs, rakstnieku aicinājums ir darīt darbus (es gribētu to pasvītrot!) un nostiprināt latviešu valodu. Es domāju, akcents ir liekams šādi - darīt pareizus darbus, pareizi nostiprināt latviešu valodu gan praksē, gan arī juridiskajos tekstos. Tātad to mēs darām arī šoreiz, neatbalstot deputāšu Seiles un Prēdeles priekšlikumu. (Starpsauciens: “Runā par lietu!”)

Dobeļa kungs aicina šeit runāt par lietu. Nu tad parunāsim par lietu! Ja nu tagad mēs atsauksimies uz jūsu aicinājumu un nobalsosim par šo priekšlikumu, kādas būs tālākās sekas, cienījamais Dobeļa kungs? Vai tādas pašas kā tajā mežā, kur jūs tos ģenerāļus aizvedāt un nezinājāt, kādas būs sekas?! (No zāles dep. J.Dobelis: “Tas bija tāds laiks!”) Jūs zināt, cik tālu vai cik tuvu kādām sekām jūs bijāt? Es šeit vēlreiz atkārtošu deputāta Godmaņa teikto: ka ar tādu jūsu rīcību un tādu jūsu uzvedību nav drošības, vai mūs uzņems NATO, bet droši ir skaidrs, ka, ja mēs to neizdarīsim, ka mūs tur neuzņems. Man rodas jautājums cienījamajiem deputātiem no jūsu frakcijas. Aktīvi darbojas jūsu izvirzītais ministrs, šeit viņš mums pirmajā lasījumā pauda valdības viedokli. Skaidrs un gaišs ir valdības viedoklis, skaidrs un gaišs ir ministra viedoklis. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tas ir valdības viedoklis!”) Kas tad jūs esat par tādu grupu, Dobeļa kungs un vēl daži deputāti, kuri raksta šādus priekšlikumus, provocē mūs uz tādiem lēmumiem un tādā mierā uz to noskatās (No zāles dep. J.Dobelis: “Vai tad tevi var izprovocēt!”), cerot, ka mēs tik tiešām nenobalsosim!? Un mēs nobalsosim, un kas būs tālāk? Jā... (No zāles dep. J.Dobelis: “Tas ir valdības viedoklis!”) Tātad Juridiskās komisijas vārdā es pasvītrošu, ka tas tik tiešām nav tik daudz juridisks, cik politisks lēmums, to mēs Juridiskajā komisijā esam konstatējuši. Arī attiecīgie spriedumi Strasbūras tiesā ir par kaut ko citu un norāda uz kaut ko citu. Tātad mēs šeit par šo jautājumu runājam ne tik daudz juridiski, cik politiski. Un tāds ir arī Juridiskās komisijas vairākuma viedoklis, kā es saprotu.

Un tāpēc, cienījamie deputāti, mēs nekādā ziņā ne tikai juridiski, bet arī politiski... un ne tikai politiski, bet arī juridiski nevaram atbalstīt 1. - deputāšu Seiles un Prēdeles priekšlikumu. Aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Seiles un deputātes Prēdeles - priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 26, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamie deputāti! 2.priekšlikums - deputātu Lībanes, Lauska, Muižnieces un Stalidzānes priekšlikums, par kuru mēs rūpīgi debatējām. Mēs to daļēji atbalstījām, bet uzskatījām, ka tas ir iestrādājams 11.panta 4.punktā. Protams, var debatēt par tā saturu, izteiksmi un tā tālāk.

Tātad ir runa par latviešu valodas prasmes līmeņa norādīšanu. Kāds bija Juridiskās komisijas apsvērums, neko nedarot 5.pantā un atstājot spēkā pirmā lasījuma redakciju “Izslēgt 5.panta 7.punktu”? Mēs precīzi nodalām Vēlēšanu likuma 5.panta prasības no Vēlēšanu likuma 11.panta prasībām. (Pēc būtības 5.pants bija arī nedaudz precizēts manā priekšlikumā par panta preambulu, bet es vēlāk to priekšlikumu atsaucu.) Šeit ir runa par to, kas tad ir tie pilntiesīgie pilsoņi, kurus, kad tie ir sasnieguši 21 gada vecumu, var pieteikt par kandidātiem un ievēlēt Saeimā. Šeit ir uzskaitīti šie seši, tā sacīt, defekti, kuriem pastāvot nevar personas pieteikt par kandidātiem un līdz ar to arī nevar tās ievēlēt Saeimā. Mēs uzskatījām, ka jautājums par to, kas un kā jādara sakarā ar latviešu valodas prasmes līmeni, ir jārisina kopā ar tiem jautājumiem, kas ir risināti 11.pantā, kurš izvirza zināmas prasības, nosaka, kādi paziņojumi, kādas deklarācijas, kāda informācija jeb, kā saka, ziņas, kas ir deputāta kandidātam jāiesniedz Vēlēšanu komisijai. Tas viss ir noteikts 11.panta ceturtajā daļā.

Savukārt 5.pantā ir ietvertas skaidras, precīzas juridiskās prasības, kurām kandidātiem ir jāatbilst. Un, ja nav šīs prasības ievērotas, tad nevar personas pieteikt par kandidātiem un nevar ievēlēt Saeimā.

Tādēļ 2.priekšlikumu mēs pārbīdījām uz 11.pantu, bet šeit to neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Iepriekšējā sēdē ar balsu pārliecinošu vairākumu tika izsvītrota norma, ka Saeimas deputātam obligāti jāprot latviešu valoda. Šobrīd, kā jūs redzat, attiecībā uz 5.panta to daļu, kas ir izsvītrota, ir piedāvāti divi priekšlikumi: 2.priekšlikums, par kuru pašlaik notiek debates, un 4. priekšlikums - deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža un Dobeļa priekšlikums. Arī 4.priekšlikums attiecas uz 5.panta 7.punkta redakciju, un šajā priekšlikumā mēs ierosinām mazliet citādu kārtību, proti, tādu, ka būtu jāiesniedz nevis kādas konkrētas iestādes izdota izziņa par deputāta amata kandidāta valodas prasmes līmeni, bet gan deputāta pašrocīgi parakstīta deklarācija, kurā viņš liek savu parakstu zem tā, ka viņš saprot, kas Satversmē, Valsts valodas likumā un Saeimas kārtības rullī ir sacīts par valsts valodas lietošanu Saeimā, ka viņš saprot, ka tā ir latviešu valoda, un ka viņš personīgi novērtē savu prasmi kā pietiekamu, lai veiktu deputāta profesionālos pienākumus, nevis vienkārši tikai sēdētu Saeimā. Jo tikai šādi - protot valsts valodu - viņš spēj pārstāvēt savu vēlētāju intereses. Tādējādi tiek uzlikta morāla atbildība gan katram sarakstā ietvertajam deputāta amata kandidātam, gan arī tai partijai vai politiskajai organizācijai, kas šo kandidātu ir iekļāvusi sarakstā. Ja visas politiskās partijas ir godprātīgas savā attieksmē pret latviešu valodu Latvijā, tā ir garantija, ka varētu būt maksimāli maz tādu kandidātu, kuri, neprotot latviešu valodu, startē uz Saeimu un tiek ievēlēti.

Aicinu pievērst sēdes vadības uzmanību tam, ka 2. un 4.priekšlikumā būtībā ir runāts par vienu un to pašu, taču 2.priekšlikums ir komisijā daļēji atbalstīts, bet 4.priekšlikums nav atbalstīts. Tātad, pēc loģikas, Saeimas sēdē vispirms būtu jāveic balsojums par 4.priekšlikumu, jo tas vairāk atšķiras no komisijas viedokļa šajā konkrētajā jautājumā, un pēc tam jāveic balsojums par 2. priekšlikumu. Aicinu sēdes vadību pievērst uzmanību šādai secībai.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jā, tiešām, Juridiskajā komisijā mēs pēc šādas loģikas arī balsojām. Taču mēs uzskatījām, ka 3.priekšlikums ir visradikālākais, tam seko 4.priekšlikums, pēc tam - 2.priekšlikums. Ja kāds uztur spēkā 2.priekšlikumu un ja mēs pārlemjam, tad mums, protams, jādebatē par visiem trijiem priekšlikumiem kopā un tad jālemj balsojot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es piekrītu Muciņa kungam, ka priekšlikumi būtu izskatāmi šādā secībā: 3., 4. un 2.priekšlikums. Nav iebildumu?

L.Muciņš. Atļausiet par 3.priekšlikumu...?

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

L.Muciņš. 3. - deputāta Čevera priekšlikums - papildināt 5.pantu ar jaunu 7.punktu, kurš noteiktu, ka trīs sasaukumus pēc kārtas deputāti var nepārtraukti pildīt Saeimas locekļa vai Ministru kabineta locekļa pienākumus. Juridiskajā komisijā mēs apspriedām šo priekšlikumu. Vēsturiskā ziņā nesaskatījām nekādas analoģijas, izņemot to, ka valstu prezidentiem, tātad atsevišķām personām, ir ierobežojums attiecībā uz atkārtotu Valsts prezidenta amata pildīšanu. Šāds ierobežojums, protams, ir ieviests bailēs no autoritārisma, no kāda pārlieku personiskās ietekmes nostiprināšanās. Taču mēs, Juridiskā komisija, uzskatījām, ka Saeima ir kolektīvs valsts orgāns un arī Ministru kabinets ir kolektīvs valsts orgāns un ka šādos kolektīvos valsts orgānos šāda bīstamība nepastāv. Mums nav arī nekādu konkrētu tādu faktu, lai mēs varētu runāt par pretējo attiecībā uz mūsu valsti. Mēs vērsāmies pēc izziņas arī Juridiskajā birojā, bet arī tur nevarēja atrast neko analoģisku nedz citu valstu vēsturē, nedz to šodienā.

Līdz ar to mēs neatbalstījām 3. - deputāta Čevera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! No loģikas viedokļa varētu jau piekrist Muciņa kungam, visam tam, ko viņš teica, visiem viņa sniegtajiem pamatojumiem. Tik tiešām, tādu ierobežojumu nav nevienā valstī. Taču jāņem vērā tas, ka nāk Saeimas vēlēšanas un, jo tuvāk nāk vēlēšanu datums, jo muļķīgākus likumus, atvainojiet, mēs pieņemam. Pirms pāris nedēļām mēs pieņēmām Amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumu. Atvainojiet, Muciņa kungs, - kāpēc tad mēs negribam šādus ierobežojumus ierakstīt? Tāpēc, ka saskaņā ar šo likumu, kuru atbalstīja parlamenta vairākums, par reālu Saeimas deputātu vai ministru, vai premjeru, par jebkuru valsts amatpersonu var kļūt tikai tāds cilvēks, kurš ir bārenis, kurš nav precējis, kuram nav nekādu radinieku, un vislabāk, ja viņš strādā par sētnieku. Un no šā viedokļa nu tad atbalstām šo likumu. Mēs pieņēmām arī likumu par Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroju. Un visus šos likumus, kurus mēs esam kļūdainus pieņēmuši, atvainojiet, vajadzēs mainīt nākamajai Saeimai. Tie ļoti skaisti izskatās tajā kontekstā, ka, redzat, pirms vēlēšanām mēs visi pasludinām - mēs iestājamies par valsts valodu, mēs cīnāmies ar korupciju! Bet rezultāta jau nav nekāda! Mani vienu otru reizi kaitina tās debates, kuras notiek no šīs tribīnes, aizstāvot valsts valodu. Es neuzskatu, ka ir normāli tas, ka man, latvietim, ir jādod zvērests un jāsniedz uzticības apliecinājums latviešu valodai, jo mēs pieņēmām šādus labojumus Satversmē. Tāpat es neuzskatu par normālu un pieņemamu, ka tiek izdarīti šie grozījumi - ka no Saeimas vēlēšanu likuma tiek izņemta šī prasība, ka ir jāzina valsts valoda. Arī tas ir absurds. Absurds ir arī tas, ka bieži vien parlamenta vairākums pieņem gan dažādus likumus, gan Satversmes grozījumus ar vienu mērķi - lai tikai viens vai otrs cilvēks nevarētu balotēties Saeimas vēlēšanās. Tā tika pieņemti grozījumi, kuri bija attiecināmi gan uz Juri Bojāru, gan uz Kaulu, gan uz Zīgeristu. Valodas prasmes sakarā ierobežojumi parādījās pilnīgi loģiski - tāpēc, ka Zīgerista kungs, atrodoties parlamentā, nemācēja neviena vārda latviešu valodā. No šā viedokļa tad arī vajadzētu saglabāt šos ierobežojumus. Ja jau mēs pieņemam tik tiešām dažādus ne visai pārdomātus lēmumus, tad kāpēc gan neatbalstīt Jāņa Čevera priekšlikumu?

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Es uzskatu, ka Čevera kunga priekšlikums ir labi domāts, bet nav īsti izdevies, un es domāju, ka arī viņš pats diez vai uzturēs to spēkā un balsos par to.

Es gribētu uzsvērt, ka, šādu priekšlikumu pieņemdami, mēs ierobežotu tautas izteikto gribu. Piemēram, 5., 6. un 7.Saeimā, visās pēc kārtas, ir strādājuši un strādā gan Māris Grīnblats, gan Oskars Grīgs, gan Anatolijs Gorbunovs. Vai ir pareizi mums, Saeimas deputātiem, liegt viņiem tiesības kandidēt arī uz 8.Saeimu? Mans viedoklis: to, vai viņi būs arī 8.Saeimā, izlems tauta, nevis Saeimas deputāti. Tas ir daudz pareizāk, un pie šā principa ir arī jāpaliek. Cita lieta, ka varam domāt par to, cik ilgi pēc kārtas varētu kāds cilvēks būt kaut kādā izpildvaras struktūrā. Ja, piemēram, Finansu ministrijā kāds būtu 12 gadus pēc kārtas, vai tas būtu labi? Vai mēs gribam tādus? Taču prakse jau rāda to, ka ilgāk par četriem gadiem diez vai kāds īsti noturēsies. Un, ja nu būs pēkšņi tik labs ministrs, ka nebūs neviena problēma viņam bijusi nedz ar presi, nedz ar citām politiskajām partijām, nedz ar sabiedrību kopumā, nu lai tad viņš tur arī būtu! Taču pats galvenais ir tas, ka mums ir jāsaprot, ka mēs šeit nedrīkstam ierobežot tautas vēlmi un gribu virzīt tos cilvēkus, kurus viņa ir pārbaudījusi un attiecībā uz kuriem ir atzinusi par pareizu, ka viņiem ir jābūt Saeimā.

Sēdes vadītājs. Debatēt vairāk neviens nevēlas.

Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst, Muciņa kungs?

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nekādus juridiski argumentētus iebildumus par labu šā priekšlikuma atbalstīšanai es šeit nedzirdēju. Ādamsona kungs gan kaut kā tā izteicās, taču viņa teiktais būtu jāsaprot varbūt vairāk tā, ka pēdējos trijos atlikušajos mēnešos varbūt vajadzētu Saeimai aizliegt pieņemt likumus. Bet to nu mēs nevaram atļauties!

Līdz ar to nekādu argumentu, lai atbalstītu deputāta Čevera priekšlikumu, mums nav.

Komisijas vārdā aicinu noraidīt deputāta Čevera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par 3. - deputāta Čevera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 56, atturas - 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai deputāts Rasnačs vēlas debatēt par 4.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es aicinu jūs pareizi orientēties visā to dokumentu jūklī, kuru ir izsniegusi Juridiskās komisijas vadība, un ielūkoties dokumentā nr.4441-D. Dokumentā nr.4441-D!

Šā dokumenta 6.lapaspusē ir jauna 6.priekšlikuma redakcija. Kāpēc es tagad runāju par 6.priekšlikumu? Tāpēc, ka šorīt Juridiskā komisija bija sanākusi uz ārkārtas sēdi, un pret tās vairākuma viedokli iebilda tikai apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti Māris Grīnblats un Dzintars Rasnačs un, šķiet, arī Burvja kungs no Sociāldemokrātu savienības frakcijas, tā bija?… Viņi iebilda pret to, ka ir jauna norma - “pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi”. Tas ir viss, kas ir palicis pāri no visiem lielajiem, diezgan racionālajiem, precīzajiem priekšlikumiem! Kad es mēģināju izdibināt, kas tad šo normu ir ieteicis, es saņēmu informāciju, ka tā esot Tautas partijas frakcija. “Pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi”!

Kas tad būs šis pašnovērtējums? Es debatēju par to šobrīd, jo, ja jūs nobalsosiet pret 4.priekšlikumu, tad attiecīgi nepaliks nekas vairs likumā.

Kas tad būs šis pašnovērtējums? Ko tas kandidāts tur rakstīs? Viņš rakstīs “apmierinoši” Vai būs kāds muļķis, kurš rakstīs “neapmierinoši”? Es zinu tikai vienu - deputāts Lujāns noteikti rakstīs, ka viņš latviešu valodu zina izcili.

Tā vietā, lai jūs normāli sagatavotu normu, kurā būtu prasība norādīt, kādas valodas plūsmas skolu deputāta kandidāts ir beidzis - krievu vai latviešu, tā vietā, lai minētu, kādas kategorijas valodas prasmes apliecību viņš ir saņēmis, kur un kad tā izdota… To visu mēs varējām mierīgi saskaņot un iekļaut. Taču tā vietā mēs piedāvājam kaut kādu izplūdušu frāzi par pašnovērtējumu.

Kolēģi, tāda attieksme pret steidzamiem likumprojektiem nav nopietna! Tāda attieksme nav nopietna! Ja mums starptautisko tiesu spriedumos pārmet to, ka mūsu pieeja, mūsu procedūra ir nepareiza, tad nevajag uzreiz mesties otrā grāvī un vispār atcelt jebkādus normatīvus! Tagad ar šo balsojumu tiks panākts pretējais - tiks panākts tas, ko Satversmes tiesā varēs apstrīdēt, - to, ka mēs izslēdzam valsts valodas prasību, lai gan valodas prasība ir noteikta Satversmē.

Mans aicinājums būtu šo projektu tomēr atdot atpakaļ Juridiskajai komisijai un vienoties par kopīgu redakciju, kurā mēs deputāta kandidātam prasītu precīzi deklarēt, uzskaitīt, kādas valodas plūsmas skolu viņš ir beidzis un kādas pakāpes valodas prasmes apliecība šim cilvēkam ir... lai tas tiktu uzrādīts.

Ne velti mēs 13.pantā neiekļāvām šo svītrošanas elementu, pret ko bija vislielākās pretenzijas. Taču vēlētājam ir tiesības zināt, par ko viņš balsos, un, ja jūs domājat, ka ar 1400 kandidātiem, kas startēs vēlēšanās - tāds apmēram ir vidējais skaitlis... tātad ar katru no 1400 kandidātiem vēlētājiem būs iespēja tikties, nu tad jūs stipri vien maldāties. Vēlētāji labākajā gadījumā skatīsies tos dokumentus, kas ir vēlēšanu iecirknī, bet viņi tur izlasīs tikai to, ka kandidāta valodas prasmes novērtējums ir vai nu apmierinošs, vai labs, vai ļoti labs, vai izcils... Kāds varbūt arī kādu citu apzīmētāju savam valsts valodas prasmes pašnovērtējumam varēs dot.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Paldies Dievam, ka vismaz sēdes gaitā mēs sākam ievērot pareizo secību, kādā ir jāizskata priekšlikumi! Ja mēs būtu izskatījuši, piemēram, 2.priekšlikumu un nobalsojuši “par” to, tad mūsu priekšlikumu - 4.priekšlikumu - vairs nevarētu izskatīt, kā jūs paši to saprotat. Tā ka, Muciņa kungs, jūs esat viltīgs, es teikšu skaidri un gaiši! Lūk!

Taču nu es saprotu tā, ka šodien premjers savai partijai ir devis tādu norādījumu - pret jautājuma izskatīšanu šīsdienas sēdē izturēties ar vieglu joka pieskaņu. Diemžēl tā izskatās!

Ko tad mēs atkal piedāvājam? Mēs skaidri piedāvājam tikai to, ko prasa mūsu likumi! Un kāpēc tad jūs tik ļoti kautrējaties pieprasīt no deputāta apstiprinājumu tam, ka viņš vispār ir spējīgs te kaut ko darīt? Citādi savēlēs šitādus te atkal iekšā - viens neatzīst okupāciju, otrs blandās riņķī un vispār te nerādās Saeimas sēdēs... Par nopietniem jautājumiem viņi vispār šeit nenāk runāt. Paskatieties, kāds patīkams klusums ir PCTVL rindās! Vai jūs vispār te kādu varat dabūt tribīnē? Ar traktoru! Cilevičam ienāca prātā parunāt par vispārīgām cilvēktiesībām... nu viņš cīnās par vispārīgām cilvēktiesībām. Cileviča kungs, vajag pabraukāt uz “karstākiem” pasaules rajoniem - uz tādiem “karstākiem”! - un pasēdēt, piemēram, Jeruzālemes centrā, aiziet uz kādu boulinga zāli vai uz kādu diskotēku... Un tad jūs tur varēsiet apskatīties cilvēka tiesības, ja vien no tiem cilvēkiem tur kaut kas pāri pēc tam būs palicis... (No zāles dep. B.Cilevičs: “Mēs tur bijām!”) Tā ka esiet tik laipns un salīdziniet to ar Latviju, kura visu Atmodas laiku ir praktiski izdzīvojusi bez upuriem, tāpēc ka mēs zinājām, kā aizstāvēt savu patiesību. Viena nelaime - nevajadzēja jūs te ielaist iekšā! Tā ir mūsu kļūda, tā ir mūsu rupjākā kļūda vispār, bet šo kļūdu mēs vēl pacentīsimies izlabot! Neceriet uz kādiem drīziem panākumiem! Un tāds Lujāns jums ir vajadzīgs kā izkārtne, ko paņirgāties...

Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, par 4.priekšlikumu!

J.Dobelis. Jā, tas nav par 4.priekšlikumu! Lujāns tiešām neattiecas uz 4.priekšlikumu!

Labi! Tātad kāds ir mans piedāvājums? Paskatieties mūsu priekšlikumu - 4.priekšlikumu! Runa ir skaidra un gaiša, par kādu deklarāciju mēs esam izteikušies un ko kandidāts šajā deklarācijā uzrāda, jo 2.priekšlikums ir tāds “pašķidrs”, tur jau runa tikai vispārīga - “latviešu valodas prasmes līmenis”. Ko tas vispār nozīmē - “prasmes līmenis”? Mēs runājam par to, kas jāprasa no kandidāta, jo viņam šeit taču būs jāstrādā. Tie ir mūsu skaidrie priekšlikumi par konkrētu lietu.

Muciņa kungs, kaut arī tas tomēr nav par lietu, es tik un tā jums teikšu par tiem diviem ģenerāļiem tā: “Es nenožēloju, es nenožēloju!” Es redzēju, kā krievu ģenerālim trīcēja bikses tāpat kā dažiem latviešu valstsvīriem! Un pasaku skaidri un gaiši: “Žēl, ka viņus tik tālu nevarēja aizvest!”

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Paskaidrošu tiem, kuri nav Juridiskās komisijas locekļi, bet vēl jo vairāk tām partijām un frakcijām, kuru pārstāvji nav komisijā, kāpēc ir tā, ka šo domu par to, ka vēlētājiem tomēr būtu tiesības saņemt informāciju, kādas ir deputātu kandidātu valodas zināšanas, nedrīkstētu iekļaut šajā pantā, bet kāpēc tā būtu jāatbalsta tur, kur Juridiskā komisija to ir iekļāvusi un atbalstījusi.

Pirmām kārtām, es domāju, ka nav jēgas strīdēties par terminoloģiju - “deklarācija”, “paziņojums”, “ziņas”. Patiesībā, ja mēs pārtulkojam vārdu “deklarācija” latviski, tad tas ir gandrīz viens un tas pats. “Deklarācija” varbūt skan nedaudz svinīgāk, taču, tā vai citādi, tās ir ziņas. Pie tam Juridiskā komisija to ir atbalstījusi citā pantā tieši šādā terminoloģijā.

Ar ko atšķiras 5.pants no 11.panta? 5.pantā ir uzskaitīti visi tie iemesli, kuriem iestājoties, sarakstā jau iekļauts deputāta kandidāts tiek no šā saraksta sviests ārā, jo tas ir tā: Centrālā vēlēšanu komisija, kad tā saņem sarakstu, uzreiz nevar zināt, vai šī persona ir vai nav rīcībspējīga, vai šī persona gadījumā nesēž cietumā, vai viņa nav sodīta par tīšiem noziegumiem. Viņu vispirms ļauj iekļaut sarakstā un tikai pēc tam griežas kaut kur ārpusē esošās institūcijās, kuras ir kompetentas sniegt šīs ziņas, un tad uz šo ziņu pamata viņas slēdz ārā no sarakstiem.

Ko turpretī piedāvā Juridiskā komisija? Jā, patiešām pašnovērtējumā atspoguļotos paša vērtētās ziņas par savām valodas zināšanām, jo tieši šis termins atbilst tiem NATO uzstādījumiem, kurus mēs cenšamies sasniegt; tieši šīs pašnovērtētās ziņas tiek pievienotas visām citām ziņām, kas arī ir obligāti jāsniedz par deputāta kandidātu: kāds ir deputāta kandidāta vārds, kādu skolu viņš ir beidzis, kāds ir viņa ģimenes stāvoklis un tā tālāk, un, ja šo ziņu trūkst, tad Centrālā vēlēšanu komisija šo sarakstu nemaz nevar pieņemt. Nav runa par jau pieņemtajā sarakstā kādu ziņu ārā svītrošanu, bet tad, ja visu šo ziņu partijai vienkārši nav, tiek pateikts: “Aizejiet mājās, pa nakti vai rīt no rīta sagatavojiet visus nepieciešamos dokumentus, un tikai tad mēs varēsim pieņemt jūsu sarakstu.”

Taču ir cita lieta. Patiešām, ja mēs šobrīd atbalstīsim Juridisko komisiju - un tas ir korekts risinājums, ko Juridiskā komisija piedāvā, gan no juridiskā viedokļa, gan arī no ārpolitiskā viedokļa -, tad patiešām būs tā, ka neatkarīgi no tā, ko šis cilvēks būs norādījis šajās ziņās par sevi, viņš varēs godīgi arī pateikt: “Šobrīd pietiekami labi vēl neprotu, bet apņemos mēneša vai pusgada laikā latviešu valodu apgūt.” Viņš drīkst rakstīt arī tā, ja viņš to vēlas, taču prasīt viņam to neviens neprasa. Un patiešām pat tad, ja viņš atzīst savu relatīvo valodas neprasmi, viņu neviens no saraksta ārā nesviedīs, taču tad, ja viņš nebūs norādījis vērtējumu par savām valsts valodas zināšanām, sarakstu nevarēs pieņemt. Tad būs jāaiziet, atbilstoši jāsagatavo saraksts, tas jāatnes, un tikai tad partijas varēs kandidēt vēlēšanās kā kopums, kā kolēģi, kā politiķi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi no parlamentārās izmeklēšanas komisijas! Atgādinu jums, ka 12.35 Sarkanajā zālē satiksimies komisijas sēdē. Ja darbalaiks Saeimas sēdē būs īsāks, tad satieksimies agrāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. ...Linardam Muciņam.

L.Muciņš. Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Panteļējevs, Guntis Dambergs, Ilmārs Geige, Andris Bērziņš, Romāns Mežeckis, Roberts Jurdžs un Palmira Lāce. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Par 4.priekšlikumu.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Rindas diemžēl tādas patukšas, un tas nozīmē, ka jūs visu jau esat izlēmuši, kā rīkoties un kā darīt, tāpēc jums sevišķi lielas intereses vairs nav, bet es tomēr runāšu par šo priekšlikumu, jo apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu priekšlikums ir loģisks un absolūti nepieciešams.

Palūkojieties likumprojekta tekstā! Ko tad prasa vai ko piedāvā šis priekšlikums? Vienīgi spēju pildīt Saeimas deputāta amata pienākumus Satversmē, Valsts valodas likumā, Saeimas kārtības rullī un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saprotiet taču pilnīgi elementāras lietas! Tas nepieciešams, lai deputāts vispār varētu veikt savus pienākumus. Pilnīgi elementāras lietas! Vai to var apšaubīt? Nu, protams, ne, ja mēs rīkotos pēc sirdsapziņas. Žēl, ka deputāta Muciņa nav zālē, bet es tomēr viņam atbildēšu, jo varbūt viņš, dzerot kafiju, dzirdēs mani.

Viņš pārmeta Dobeļa kungam, ka Dobeļa kungs kopā ar citiem drosmīgiem vīriem uzlika roku dzelžus padomju ģenerālim un aizveda viņu uz mežu. Patiešām rīkojās drosmīgi. Žēl, ka spēciņa toreiz mums bija par maz un ka šo un citus ģenerāļus nevarēja aizvest līdz robežai un pārstumt pāri tai, lai vācas prom uz savām mājām. Diemžēl Muciņa kungs laikam atzīst, ka drosme ir bijusi atstāt viņus Latvijā, jo to izdarīja “Latvijas ceļa” deputāti, kas atstāja Latvijā 90 tūkstošus atvaļinātu padomju virsnieku. Ja tā ir drosme, es atvainojos, no latviešu puses, tad mums te, tā sakot, nav ko debatēt ar Muciņa kungu. Es domāju, ka tā bija nodevība, bet iepriekšējā Saeimas sēdē man arī Godmaņa kungs par šo lietu teica: “Jā, tas bija viens pareizs solis!” Nebija pareizs solis! Tā bija nodevība - atstāt viņus šeit, Latvijā! Tagad gan viena liela daļa ir aizvākusies, tāpēc vairs nav 90 tūkstoši, ir drusciņ mazāk par 30 tūkstošiem, bet kopā ar ģimenes locekļiem tā ir ārkārtīgi bīstama bumba ar laika degli. Lūk, par šīm lietām mēs te šodien cīnāmies! Par to, ka mēs nevaram runāt latviešu valodā visā valstī un saprasties ar cilvēkiem, un tāpēc vajag likt cienīt latviešu valodu šeit sabraukušajiem, arī tiem pašiem ģenerāļiem un visādiem citiem šeit palikušajiem padomju armijas vīriem, tāpēc ka mēs viņus toreiz atstājām šeit. Un ir žēl, ka Muciņa kungam un arī citiem latviešu valoda rūp tikai tā pavirši - starp citu.

Mēs, daudzi “tēvzemiešu” deputāti, vakar bijām Lestenē, lai godinātu latviešu karavīrus, kuri parādīja izcilu drosmi cīņā arī par valsts valodu, par latviešu valodu, un par savu zemi, un tad, kad Vācija bija kapitulējusi, Kurzemes cietoksnis, pateicoties tieši latviešu drosmīgajiem vīriem, vēl kādu laiku palika neieņemts. Tur Muciņa kungs nav redzams. Nekad! Viņš vismaz klusībā varēja aizbraukt un paskatīties, kas tur notiek, kā tur latvieši ziedo savus līdzekļus - pensionāri, invalīdi un tā tālāk. Viņi samet pa latiņam, lai taptu šis piemineklis. Tā ir drosme! Un šodien patiešām izšķirsies un izšķiras…

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Tabūns. … vai būsim drosmīgi latvieši vai padosimies zaķapastalam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti kārtējo reizi mēģina maldināt gan visus mūs, gan arī radioklausītājus. Dobeļa kunga zināšanai, es biju gan Jeruzālemē, gan arī citās “karstajās” vietās - es pirms mēneša izbraukāju Kosovu, Melnkalni un Serbiju kā Eiropas Padomes ziņotājs par bēgļiem Dienvidslāvijā. Protams, Dobeļa kungam tas nav zināms, bet vai ir vērts lielīties ar savu nezināšanu? Protams, tā ir viņa personīgā lieta. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vai tas ir par tēmu?”)

Attiecībā uz to, ka situācija Latvijā attīstījās miermīlīgi. Patiešām tā tas arī bija, tomēr es esmu pārliecināts, ka galvenais iemesls tam bija tāds, ka Dobeļa kungam un viņam līdzīgiem vienmēr nebija atļauts rīkoties tā, kā viņi to gribētu, jo citādi man ir grūti iedomāties, kas notiktu...

Man šķiet, tas patiešām ir bērnišķīgi, ka Dobeļa kungs iedomājas, ka viņš mūs ielaida Saeimā. Dobeļa kungs, jums, šķiet, ļoti strauji attīstās lielummānija. Nevis jūs ielaidāt mūs Saeimā, bet mūs ievēlēja Latvijas pilsoņi, un jūsu vārdi kārtējo reizi liecina par absolūtu demokrātijas izpratnes trūkumu.

Un tas pats attiecas arī uz šo 4.priekšlikumu, arī tas ir maldinošs, jo Dobeļa kungs teica, ka it kā jau Satversmē un citos likumos deputātu kandidātiem ir ietverti ierobežojumi pēc valodas pazīmes, taču tā tas nav. Gluži otrādi! Satversmē ir ietverti tādi cilvēktiesību principi, kas garantē visiem pilsoņiem tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem. Satversmē ir ietverts arī diskriminācijas aizliegums, tajā skaitā arī pēc valodas pazīmes, jo, kā mēs labi zinām, Satversmē ir ietverta antidiskriminācijas norma.

Un ļaujiet man atgādināt vēl to, ka jau pagājušā gada decembrī Valsts prezidente vērsa mūsu uzmanību tieši uz šo problēmu, un tieši tāpēc viņa arī ierosināja atcelt šos valodas ierobežojumus. Taču šis 4.priekšlikums nav nekas cits kā vēl viens mēģinājums atkal iestrādāt likumā tās ierobežojošās un diskriminējošās normas, kuras mēs ar balsu vairākumu izslēdzām pirmajā lasījumā.

Tā ka es aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais prezidij, cienījamie kolēģi! Šodien mēs izskatām ļoti nopietnu jautājumu par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā.

Mums tikai īsi pirms sēdes iedeva dokumentus nr.4442-d, nr.4441-c, nr.4441-j un nr.4442-c. Kāpēc visi šie dokumenti netika rūpīgi sagatavoti pēc pagājušās sēdes? Kāpēc tie nav apkopoti vienā dokumentā un nodoti Saeimas deputātiem 7. vai vismaz 8.maijā? Risinot ļoti nopietnus jautājumus, kas attiecas uz zvērēšanu, it sevišķi attiecībā uz šādiem grozījumiem, kuri ir ierosināti, nevar būt tā, ka šajos jautājumos veido kaut kādu haosu - veido haosu dokumentu apritē, un galu galā deputāti tagad sēž un strīdas, kurš tad no šiem dokumentiem ir galvenais. Dokumentiem vienmēr ir jābūt rūpīgi sagatavotiem, ja ir runa par kādu nopietnu jautājumu, tiem jābūt sakārtotiem. Muciņa kungs to ļoti labi zina. Viņš to prot darīt, tikai nav saprotams, kāpēc tas nav izdarīts šodien.

Varu pateikt vienīgi to, ka, jo vairāk sarežģī kādas izmaiņas, jo vieglāk tajās var iestrādāt kaut kādas kārtējās viltības. Likumos, kuri tika pieņemti 5. un 6.Saeimas darbības laikā, šādu iestrādāto viltību ir diezgan daudz, un tās, cienījamie kolēģi, tiek iestrādātas arī 7.Saeimas pieņemtajos likumos.

Mans priekšlikums ir pārtraukt šīs debates. Juridiskajai komisijai vajag sakārtot dokumentu tā, lai visi piedāvātie priekšlikumi būtu apkopoti vienā dokumentā, nevis četros, un 16.maija sēdē to varētu akurāti izskatīt. Tad nebūs šo strīdu, arī deputāti pa šo laiku varēs iepazīties ar visiem priekšlikumiem, un arī Juridiskā komisija varēs tos apstrādāt atbilstoši tam, kā tie ir iesniegti. Lai nenotiek tā, ka mums pēc kāda mēneša vajadzēs vēlreiz kaut ko mainīt vai kaut ko iestrādāt.

Cienījamie kolēģi, es ierosinu skatīties arī uz to, lai līdz 8.Saeimas vēlēšanām mums kārtējo reizi netiktu “piespēlēti” šādi nesagatavoti dokumenti, kurus pieņemot mēs varam kļūdīties, un tas tad radītu ļoti lielas nepatikšanas tiem mūsu kolēģiem, kuri atnāks uz Saeimu pēc mums.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Man jāatzīst, ka daļēji Leonam Bojāram ir taisnība. Ja reiz Juridiskā komisija, lai vienotos par pēdējiem grozījumiem, sanāk 15 minūtes pirms Saeimas sēdes sākuma un pieņem vai noraida iespējamos grozījumus, tad tas liecina vienīgi par to, ka darbs īsti labi nav veikts. Taču ne jau par to ir runa.

Tagad mēs gribētu vēlreiz atgriezties pie tā jautājuma, vajag vai nevajag šajā 5.pantā tomēr zināmā mērā garantēt šo nepieciešamību - Saeimas deputātam pārzināt latviešu valodu -, lai viņi varētu pilnvērtīgi strādāt Saeimā.

Sociāldemokrātu savienība vienmēr ir uzskatījusi un arī tagad uzskata, ka Saeimā deputātam ir jāzina latviešu valoda, lai viņš varētu veiksmīgi pārstāvēt savu vēlētāju intereses, un pilnīgi neatkarīgi no tā, vai tie būtu, teiksim, Borisa Cileviča vai Pētera Tabūna piekritēji, viņiem ir jābūt spējīgiem strādāt šeit, Saeimā. Tas ir viens.

Otrs. Es gribētu uzsvērt to, kas, manuprāt, ir pats svarīgākais. Mūsu Ministru kabinets un arī ārlietu pārzinātāji vēl aizvien nav spējuši strādāt ar Rietumu valstu demokrātijām, un viņi vienmēr ir spējīgi tikai vienpusējā kārtā piekāpties maksimāli visos jautājumos, ko no mums prasa. Un tas ir pats bēdīgākais. Es jau reiz minēju, ka Rietumu puse gan oficiālās, gan neoficiālās sarunās gaidīja no Latvijas puses zināmu piekāpšanos, kompromisus, bet šeit jau atkal ir redzama naturāla, ciniska kapitulācija, jo praktiski ir runa par to, ka latviešu valodas zināšanu prasme kā obligāta vispār tiek svītrota, nevis tikai tiek pazemināts tās līmenis, kā to piedāvāja vesela virkne augstu Rietumu pārstāvju, arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ietvaros. Tas vien jau parāda, ka mēs esam gatavi būt atsaucīgāki, piekāpīgāki, nekā Rietumi no mums to prasa. Turklāt viņi, ja arī no mums ko prasa, tad atstāj mums arī iespējas saglabāt pašcieņu un godu, bet mēs diemžēl ar sev piemītošo kalpa garu, ar latvisko, gadsimtos izkopto kalpa garu, arvien vēl esam spiesti rēķināties, ka diemžēl Saeimas vairākums ir tāds, kas ir gatavs piekāpties it visā, ko no mums prasa. Un šajā ziņā ir pilnīgi vienāda analoģija neatkarīgi no tā, vai mēs ejam uz Eiropas Savienību vai mēģinām aizstāvēt lauksaimnieku intereses, arī mūsu tautsaimnieku un ražotāju intereses, jo mēs atkal vienmēr un visur piekāpjamies desmitreiz vairāk, nekā mums to vajadzētu, nekā to dara igauņi, lietuvieši, ungāri vai čehi. Par to jūs varat izlasīt kaut vai “Dienas Biznesā”. Palasiet “Dienas Biznesā” Jura Paidera rakstu, ja jūs tik tiešām to nezināt! Es varu minēt jums konkrētus piemērus un arī nocitēt, un tad jūs varēsiet skatīties uz to visu... Un tas pats ir arī attiecībā uz NATO.

Otrkārt, par šo drosmi, par kuru te runāja. Kolēģi, drosmei ir jābūt, balsojot ne tikai par saviem priekšlikumiem, bet arī par citu deputātu priekšlikumiem, un šinī gadījumā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tik tiešām nebija drosmīga un nespēja... nespēja balsot “par” Sociāldemokrātu savienības priekšlikumiem. (Noo zāles dep. J.Dobelis: “Par lietu runā!”) Dobeļa kungs šeit jau sāk klusu aurot, bet es domāju, ka viņš to darīs vēl skaļāk un atbalstīs priekšlikumu, ka ne tikai šeit, Saeimā, deputātiem ir jāzina latviešu valoda, bet arī citās valsts un pašvaldību institūcijās. Tā ir pati lielākā bēda, Dobeļa kungs, ka jūs nobalsojāt “pret”!

Nākamais, ko es gribētu norādīt, ir tas, ka liela jau nu tā drosme nebija attiecībā uz tiem ģenerāļiem. Mēs viņus arestējām, uz īsu brīdi aizvedām uz mežu un atlaidām atpakaļ, toties trīs gadus ilgāk strādāja Skrundas lokators Latvijā, nekā to varēja panākt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu jums nolasīt Strasbūras tiesas lēmumu par to, vai Saeimas deputātam ir jāprot vai nav jāprot valoda. Es ļoti brīnos, kāpēc šis dokuments tik ļoti tiek slēpts no deputātiem. Elferta kungs gan šeit bija iznācis priekšā, taču godīgāk būtu bijis pateikt, ka šī tiesa nekad nav prasījusi kaut ko atcelt. Mums ir jārunā konstruktīvi un par pavisam citām lietām.

Tātad lieta “Ingrīda Podkolzina pret Latviju”, Strasbūrā 2002.gada 9.aprīlī. Ko tad tiesa savā sprieduma daļā raksta? “Tiesa konstatē, ka iesniedzēja tika svītrota no kandidātu saraksta saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 7.pantu.”

Un tālāk: “Tiesa nevar apstrīdēt šo argumentu. Tā tik tiešām uzskata, ka katras valsts interesēs ir nodrošināt savas institucionālās sistēmas normālu darbību. Tā tik tiešām uzskata, ka katras valsts vēlmes nodrošināt savas institucionālās sistēmas normālu darbību, neapšaubāmi, ir likumīgas. Tādējādi šī ir izvēle, kuru diktē specifiski vēsturiskie vai politiskie apsvērumi.” Ieklausieties šajos vārdos, kurus mēs baidāmies lietot: “specifiski vēsturiskie vai politiskie apsvērumi”! Tiesa nebaidās šos vārdus ierakstīt pat spriedumā. Un visbeidzot: “Tādējādi, ņemot vērā valsts - atbildētājas rīcības motīvus, tiesa secina, ka tas, ka no nacionālā parlamenta deputāta kandidāta tiek prasīts, lai viņam būtu pietiekamas valsts valodas zināšanas, ir nepieciešams leģitīmam mērķim.” Vai mūsu šodien iesniegtie priekšlikumi būtu kaut kādā pretrunā ar šo tiesas spriedumu? Es domāju, ka ne.

Šodien, starp citu, ir ļoti zīmīga diena. Jā, vakar mēs svinējām Otrā pasaules kara beigas un pieminējām kritušos, bet šodien ir zīmīgs datums arī latviešu tautai, jo tas atgādina, ka 1945.gadā Centrālā Eiropa nonāca verdzībā uz veseliem 45 gadiem, un, ja arī tika nosodīta Molotova-Ribentropa pakta tā saucamā Ribentropa daļa, tad nekad, nekur un neviens nav nosodījis Molotova mantojumu. Ja jūs man neticat, palasiet Stabilitātes paktu, kurā ir teikts, ka agresoru upuri paši sarunu ceļā ar agresoriem panāk visu jautājumu atrisināšanu.

Tātad par ko mēs šodien strīdamies? Šeit ir divu principu sadursme - pilsoņu tiesības vēlēt un tautas tiesības - novērst okupācijas sekas jeb, kā saka, tiesas spriedumu specifiski vēsturiskos apstākļos.

Es domāju, ka mums tomēr būtu jāņem vērā nākamais šā tiesas sprieduma punkts, kurā ir teikts, ka sasniedzamajiem mērķiem jābūt samērojamiem, tātad sasniedzamajiem mērķiem jābūt samērojamiem ar līdzekļiem. Es domāju, ka mēs šeit varbūt pārāk daudz savā starpā strīdamies, jo nav jau liela pretruna te arī ar nākamo priekšlikumu.

Es personīgi nedomāju, ka tas pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi būtu kaut kas slikts vai ka to vajadzētu kaut kādā veidā šeit noniecināt. Es domāju, ka tad, ja mēs balsotu par 5.priekšlikumu un atbalstītu ierosinājumu par pašnovērtējumu attiecībā uz latviešu valodas prasmi, mēs būtu ievērojuši arī šo Satversmes tiesas spriedumā ieteikto principu, par to, ka šim mērķim ir jābūt samērojamam.

Es vēl gribētu atgādināt dažiem iepriekšējiem runātājiem, ka viņi nebija pārāk precīzi. Lujāna kungs teica, ka Zīgerists ir bijis “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijā. Zīgerista kungs nebija ne “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijā, ne LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijā, jo tieši viņam tika dota iespēja sešos mēnešos iemācīties valodu. Tā kā viņš to šajos sešos mēnešos neizdarīja, līdz ar to viņš nekļuva par šīs frakcijas deputātu. Tātad arī toreiz Saeima viņam deva iespēju panākot samērojamu mērķi - iemācīties šo valodu.

Es domāju, nebūs nekas briesmīgs, ja mēs nobalsosim par 5.priekšlikumu... Jā, es atbildu, Dobeļa kungs! Nevis par 4., bet par 5. priekšlikumu, jo tur nav tik liela šī pretruna un līdz ar to mēs atbalstīsim šo samērības principu.

Es arī nedomāju, ka tad, ja kāds uzrādīs savas valsts valodas zināšanas, viņš ļoti samelos, jo tie grozījumi, kas ir ieviesti gan Saeimas kārtības rullī, gan Satversmē, neļaus viņam šeit nākt un teikt, ka viņš zina valodu labāk, nekā viņš ir ierakstījis savā deklarācijā, bet tajā pašā laikā viņam tiek dots laiks uzlabot savas valodas zināšanas.

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kiršteins. Tāpēc es faktiski atbalstīšu, godīgi sakot, nākamo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Cienītie kolēģi! Ļoti žēl, ka neviens negrib runāt tieši par mūsu priekšlikumu, kur mēs skaidri norādām, ko mēs gribam. Mēs gribam, lai Saeimas deputāta kandidāts apliecina savu vēlmi - ievērot mūsu likumus. Citu neko mēs negribam! Taču šeit debatētāji runā nezin par ko. Cilevičs kārtējo reizi parāda, ka viņš neko nesaprot no tā, kas notiek šeit zālē. Diemžēl, braukādams riņķī pa pasauli, protams, viņš arī nevar saprast.

Starp citu, tomēr pateikšu pāris teikumu par Cileviča braukāšanu. Par Latvijas Republikas nodokļu maksātāju naudu šis cilvēks braukā pa pasauli un runā visādas blēņas, cenšoties iztapt Krievijas pārstāvjiem un bieži vien kopā ar Krievijas pārstāvjiem iesniedzot ļoti apšaubāmus priekšlikumus. Tā ka šeit plātīties ar kaut kādu braukāšanu ir lieki. Cileviča kungs! Brauciet uz Jeruzālemi un panāciet, lai tur vairs neko nespridzina, un tad es teikšu, ka jūs esat vismaz kaut ko izdarījis.

Tālāk - par Baldzēnu. Baldzēna kungs, jūs esat palicis jocīgs. Nu jūs esat tāds pats kā Cilevičs. Man liekas, jūs drīz mainīsiet uzvārdu un sauksieties Baldzēns-Cilevičs, jo acīmredzot jums ir vienāda…

Sēdes vadītājs. Runājiet, lūdzu, par konkrēto priekšlikumu!

J.Dobelis. … kaut kāda tieksme, saprotiet... Jo ķēzīt šeit citas organizācijas, ķēzīt nacionālo organizāciju, kura tomēr cenšas kaut ko darīt, tas jums godu nedara. Fui, Baldzēna kungs, es jums teikšu! Veltīgi jūs aizgājāt no Bojāra.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums. Lūdzu!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Man ļoti patīkami bija dzirdēt ļoti konstruktīvo, manuprāt, Kiršteina kunga uzstāšanos, kurā tika konkrēti minēti arī fakti par šo tiesu - Strasbūras tiesu. Protams, es nepiekrītu tam, ka vajadzētu atbalstīt nākamo - Juridiskās komisijas 5.priekšlikumu, un es esmu par to, lai mēs atbalstītu mūsu priekšlikumu, kas, manuprāt, ir ļoti precīzs un ļoti saturīgs.

Mums pārmet, ka līdz ar to, tā kā mēs esam pret kaut kādām izmaiņām Saeimas vēlēšanu likumā, neatbalstām valodas prasību ņemšanu ārā no šā likuma, mēs esam arī pret NATO. Nē, mēs neesam pret NATO! Mūsu partijai tikai ir ļoti svarīga cena, kāda no valsts puses un no tautas puses tiek maksāta par šīm lietām. Cena, kuru mēs maksājam par daudzām lietām. Tāds, piemēram, ir Lietuvas un Latvijas jūras robežlīgums. Apbrīnojami diletantiski veidots un faktiski arī parakstīts ir šis līgums, kā to liecina šī robeža, kas šobrīd ir novilkta un ko mums vajadzētu ratificēt. Mēs nevaram to darīt - atdot simtiem tūkstošu… Es atvainojos, simtiem kvadrātkilometru teritorijas, kura mums tieši pienākas un kā tam vajadzētu būt pēc visiem noteikumiem. Vai mēs no tā vienkārši atteiksimies? Arī tā ir cena! Ko mēs par to pretī dabūnam? Un vienmēr pastāv šis jautājums.

Nākamais. Es domāju, ka nevajag novērtēt par zemu frakciju “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, tā strādā konsekventi un atbilstoši saviem mērķiem. Protams, tā zināmā veidā ir instruments kāda spēka rokās, un viņiem ir arī diezgan nopietni instrumenti, ar kuriem viņi panāk to, ko arī deklarē. Viņi panāca to, ka tika mainīts Valsts valodas likums, panāca to, ka tika atvērti “logi”, arī šobrīd ir panākuši to, ka no Saeimas vēlēšanu likuma mēs svītrojam šīs normas... Un panāca vēl arī to, ka Rīgas Domē diemžēl sociāldemokrāti ir nonākuši viņu pakļautībā. Arī tas ir panākts!

Nākamais solis. Es redzu, ka tur sēž Mitrofanova kungs. Nu ir taču tā, ka nākamais solis būs 2004.gadā, kad, teiksim, būs priekšlikums atcelt šo te normu par valodu skolās. Jā, jūs mājat ar galvu. Taisnība! Tas būs nākamais.

Aiznākamais solis faktiski būs tas, ko EDSO augstais pārstāvis šeit pauda žurnālistu klātbūtnē, - reālas divvalodības veicināšana Latvijā un arī tās ieviešana. Jā, Mitrofanova kungs māj ar galvu. Tātad guberņa faktiski tiek būvēta ļoti konsekventi un ļoti perfekti.

Paskatieties, arī tos procesus, kas notiek šobrīd Eiropā! Paskatieties un padomājiet, kāpēc ir Austrija, Francija, Nīderlande, ir daudzas citas valstis. Man ir jāvaicā: vai tās nav demokrātiskas valstis? Ir demokrātiskas valstis. Vai to pilsoņi nav paēduši? Vai tur bērni ir badā? Vai viņiem ir kādas milzīgas sociālas problēmas? Nav! Kāpēc tad ir šāds labējo spēku ieguvums, kādu mēs redzam šobrīd viņu vēlēšanās? Tas ir viena vienīga iemesla dēļ. Kaut arī viņi savās valstīs ir 80% pamatnācija, viņi tomēr baidās par to, ka viņi zaudēs savu kultūru, savu valodu, savu identitāti. Viņi baidās par to, ka visam tam, ko viņu senči ir izdarījuši līdz šim, faktiski zināmā mērā tiks pārvilkts krusts. Lūk, tur ir tā galvenā problēma!

Un arī mums ir jāskatās, kas mēs īsti gribam būt un par ko mēs gribam kļūt.

Es lūgtu šinī gadījumā, runājot par 4.priekšlikumu, tomēr būt, tā teikt, cietpaurīgiem un atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka Straumes kungs nākamreiz Dobeļa kungu apsauks un nerēķināsies ar to, ka viņš ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedrs tāpat kā pats Straumes kungs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Par lietu runā!”) Es jūtu, ka Dobeļa kungs ir tāds ļoti “uzskrūvēts” un tāds ļoti bēdīgs, un viņš reizēm neprot atbalstīt labus priekšlikumus un lamājas šeit no tribīnes, bet es domāju, ka šis jautājums tomēr zināmā mērā būs jāsakārto pašam Saeimas priekšsēdētājam un ka viņš ar to tiks galā.

Ko es vēl gribētu šeit pateikt? Kolēģi! Šinī gadījumā ir jāatbalsta apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, un tas ir arī pareizi. Vienīgais trūkums, kas piemīt šai frakcijai, ir tas, ka viņa spēj pozitīvi balsot vienīgi par saviem labiem priekšlikumiem un citreiz arī par valdības priekšlikumiem, taču šī apvienība nav spējīga atbalstīt opozīcijas priekšlikumus, kad tie ir labāki. Diemžēl šī politiskā greizsirdība Dobeļa kungam ir pati raksturīgākā īpašība, un nekāds paškritikas trūkums viņam nav tik raksturīgs kā šī politiskā greizsirdība.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Baldzēna kungs, nu, protams, mans kolēģis Dobeļa kungs drusciņ iekarsa, bet es domāju, ka jūs to saprotat un ka saprot arī citi. Nav taču nekāds brīnums, ka ir grūti saglabāt mieru, ja rit cīņa par latviešu godu.

Taču, kas attiecas uz jums, Baldzēna kungs, tad, lai gan jūs esat gudrs vīrs, bet iepriekšējā reizē, kad jūs uzstājāties, jūs patiešām sarunājāt muļķības, jo, pirmkārt, jūsu priekšlikums vēl nemaz nav skatīts, un, kad pienāks kārta jūsu priekšlikumam, es droši vien balsošu par to.

Un, otrkārt, nelaime jau ir tā, ka jūs visbiežāk minat un kritizējat tos, kuri visvairāk cīnās, kā tas ir šajā konkrētajā gadījumā, par latviešu valodu, par valsts valodu. Bet vai jūs kritizējāt tos, kuri balsoja “pret”? Diemžēl ne! Jūs kritizējāt apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kura vienīgā ar ļoti nelielu atbalstu iepriekšējā reizē balsoja “pret” šādiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā.

Un tādēļ vajadzētu, tā sakot, reālistiski paskatīties uz šīm lietām un salikt akcentus tā, kā pienākas, - pēc nopelniem.

Tauta, latvieši, ir patiešām uztraukušies! Man vakar zvanīja viens vīrs un teica, ka viņš veselu nedēļu tika organizējis vienu pasākumu…

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Tabūns. … piketu pie Saeimas sakarā ar Valsts valodas likumu, bet diemžēl viņš ir sasirdzis un tāpēc līdz galam nav varējis to noorganizēt. Tā ka cilvēki ir ārkārtīgi uztraukušies par to, ko mēs šodien lemjam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Augsti godājamais Kuduma kungs, paldies par augsto mūsu frakcijas darbības novērtējumu! Taču ir viena piebilde: jā, mums ir zināmi mērķi, kuri ir saistīti ar izglītību un valodu, bet par guberņu vai par kaut kādām tādām lietām es aicinu jūs nerunāt, jo tā nav taisnība un tas nav nekur minēts mūsu dokumentos, un pat mūsu domās tas tā nav.

Dobeļa kungs šodien izrāda izbrīnu, kāpēc mūsu frakcijas - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas - deputāti, uz kuriem galvenokārt attiecas valodas ierobežojumi Vēlēšanu likumā, šodien ne īpaši aktīvi piedalās diskusijā par šo ierobežojumu atcelšanu vai rediģēšanu, vai mīkstināšanu. Jā, tiešām, - kāpēc mēs atturamies no ilgām runām par šo tēmu? Atbilde ir vienkārša: mēs neuzskatām, ka šis jautājums ir svarīgs valsts iedzīvotājiem. Mēs neuzskatām, ka šim jautājumam ir kaut kāda praktiska nozīme mūsu frakcijas liktenī. Desmit gadu laikā mēs esam pierādījuši, ka spējam izdzīvot un pārvarēt politiskos šķēršļus, kurus mūsu ceļā likusi nacionālā elite, tajā skaitā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Mēs izdzīvojām tajā situācijā, kāda bija pirms desmit gadiem, kad mūsu partijas vecākie biedri bija daļēji izslēgti no politiskās dzīves politisko ierobežojumu dēļ. Mēs pārvarējām problēmas, kad deputāti zaudēja tiesības uzstāties krieviski Saeimas sēdēs. Mēs atradām pareizu risinājumu, kad mūsu partijas biedrus sāka valodas ierobežojumu dēļ svītrot ārā no vēlēšanu sarakstiem. Un šis pareizais risinājums bija Eiropas Cilvēktiesību tiesas izmantošana. Es gribētu apliecināt, ka jebkurā gadījumā - neatkarīgi no tā, vai valodas ierobežojumi saglabāsies Vēlēšanu likumā vai ne, - mēs atradīsim pareizos risinājumus, lai nodrošinātu mūsu vēlētāju adekvātu pārstāvniecību Saeimā un vietējās pašvaldībās.

Es aicinu ātrāk pārtraukt vai izbeigt šodien tukšo, neauglīgo diskusiju par ļoti nenozīmīgo jautājumu un ietaupīt nodokļu maksātāju naudu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es jūs aicinu izmantot Kārtības ruļļa 69., 70., 73. un 74.pantu. Es no sākuma gribētu mazliet parunāt arī par procedūru.

70.pants nosaka, ka runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata. Šodien mēs esam dzirdējuši...

Sēdes vadītājs. Tad, kad jūs runāsiet par procedūru, tad arī runāsiet! Bet tagad mēs izskatām 4.priekšlikumu!

J.Ādamsons. Paldies! Taču es aicinu arī jūs, Straumes kungs, ievērot Kārtības rulli!

Sēdes vadītājs. Paldies! (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nevajadzēja dot viņam vārdu!”)

J.Ādamsons. Nākamais...

Sēdes vadītājs. Runājiet par 4.priekšlikumu!

J.Ādamsons. Runājot par 4.priekšlikumu, godīgi sakot, es nesaprotu, kur šeit ir strīdus ābols. 4.priekšlikums ir daudz normālāks un labāk izstrādāts nekā 5.priekšlikums.

Ko paredz 4.priekšlikums? Iepriekšējā lasījumā mēs izņēmām no Vēlēšanu likuma... nolēmām izslēgt šo punktu - “neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei”. Mēs to izsvītrojām. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas piedāvātais 4.priekšlikums nekādā veidā nenonāk pretrunā ar Strasbūrā esošās Cilvēktiesību tiesas lēmumu, tas atbild uz šiem jautājumiem. Es tik tiešām nesaprotu, kur ir diskusiju būtība. Priekšlikums skan: “šajā likumā noteiktajā kārtībā nav iesniegušas deklarāciju, kurā kandidāts ar savu parakstu apliecina, ka spēj pildīt Saeimas deputāta amata pienākumus Satversmē, Valsts valodas likumā, Saeimas kārtības rullī un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams deputāta profesionālo pienākumu veikšanai.” Kur šeit ir problēma? Es nedomāju, ka kādam no šeit klātesošajiem ir problēmas strādāt šā piedāvātā grozījuma ietvaros. Kāpēc mēs nevaram šo priekšlikumu atbalstīt? Turklāt tas taču nekādā veidā nav saistīts ar NATO.

Piedodiet, kolēģi, bet tā tas ir: mēs pieņemam ar katru gadu arvien cietākas un cietākas likuma normas, liedzot vieniem vai otriem kandidēt vēlēšanās, bet pēc tam pēkšņi atbrīvojam šīs slūžas.

Es aicinu tik tiešām izbeigt neauglīgās debates, izbeigt apvainot citam citu, raitāk virzīties uz priekšu un atbalstīt 4.priekšlikumu - deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža un Dobeļa priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Lai pārtrauktu lamāšanos Latvijas Republikas Saeimā, ierosinu vasaras brīvdienās izgatavot krusta zīmi un novietot zem ģerboņa, un, tā kā deputāti visi ir ticīgie, visi iet baznīcā, viņi vismaz turpmāk pārtrauks lamāšanos zem krusta zīmes. Ļoti nepatīkami dzirdēt to, ko var dzirdēt no šīs tribīnes!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

Cienījamais prezidij! Godātie kolēģi! Nu esam tikuši arī pie valsts ģerboņa un krusta zīmes. Nu ir viss kārtībā.

Cienījamais Tabūna kungs! Jūsu iebildumi Baldzēnam... par to, ka viņš nav muļķis. Viss pareizi! Viņš tāds nav, bet viņš ir naivs. Jo savulaik, ne tik sen, viņš noticēja arī “tēvzemnieku” mūžīgajām runām par to, ka balsošana mums notikšot pēc sirdsapziņas. Un viņš noticēja arī tiem vārdiem, ko cienījamie kolēģi teica darba grupā, gatavojot grozījumus Satversmē. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nemuldi!”)

Šodien apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ar savu balsojumu par Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu, pierādīja, ka jūsu darbi un vārdi nesaskan. Tagad es nezinu, vai jūs runājat pēc sirdsapziņas vai strādājat pēc sirdsapziņas. Un tad nu patiešām Baldzēns ir naivs kaut vai tāpēc, ka arī šobrīd viņš bija tas, kurš mūsu frakcijā uzstāja, ka 4.priekšlikums ir jāatbalsta. Bet vai tad tas garantē, ka pēc tam jūs kaut ko darīsiet tā, kā jūs pašlaik runājat? Absolūti to negarantē! Jo, tā vai savādāk, bailes no tā, ka latviešu valoda tiks izmantota pašvaldību un valsts institūcijās, jums ir palikušas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija! Mēs balsosim par 4.priekšlikumu, jo tas saskan ar mūsu programmu, ar visu to gaitu, kādā mēs esam gājuši šajā virzienā. Jūs taču zināt, ka mēs esam ar jums sabiedrotie jautājumā par Vēlēšanu likuma grozījumiem. Vai tas nav galvenais, Juri un Pēteri? Vai tas nav galvenais? (No zāles dep. J.Dobelis un P.Tabūns: “Pareizi! Pareizi!”) Taču es neuzskatu par savu pienākumu demonstrēt te politiskās greizsirdības piemērus un kritizēt jūs par jūsu nekonsekvenci, par to, ka daži jūsu biedri šeit no tribīnes nereti runā tā, kā patīk publikai, bet balso pilnīgi pretēji. Es negribu to darīt, jo tāds nav mūsu uzdevums, un nevajag mums uz tādiem saasinājumiem iet!

Baldzēns jau pateica, ka mēs atbalstīsim šo priekšlikumu. Bet neesiet taču tik neaizskarami, ka nevar jums bilst nevienu kritisku vārdu! Lūdzu, ievērojiet to! Jūs mūs bieži vien sabāžat vienā maisā, vai nu šeit no tribīnes, vai aizmuguriski runājot par mums kā par tādiem pašiem sarkaniem sociāldemokrātiem, kādi ir kaut kur citur. Jūs tā darāt, nesaprazdami, ka mēs ar jums bieži vien nacionālās pašapziņas jautājumos ejam vienu ceļu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Debates bija garas, saturīgas, ļoti plašas. Varētu pat teikt, ka tām nebija robežu. Taču es likšu jums atgriezties atpakaļ, tā sacīt, pie dzimtā deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža un Dobeļa priekšlikuma. Un vēlreiz pasvītrošu un izskaidrošu, ja tas vēl nav ticis pietiekami labi izdarīts, Juridiskās komisijas pozīciju. Juridiskā komisija pasvītro, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5.pants nosaka reālus ierobežojumus, nosaka, kuras personas nevar pieteikt par Saeimas deputāta amata kandidātiem un kuras līdz ar to nevar ievēlēt Saeimā. Tātad tas izskaidro Satversmes 9.pantu, kas nosaka, kuri ir pilntiesīgi Latvijas pilsoņi tādā izpratnē - attiecībā uz pasīvajām vēlēšanu tiesībām. Tātad - personas, kuras nevar ievēlēt. Agrāk šā panta 7.punktā bija teikts: “neprot valsts valodu”. Tātad tā bija skaidra juridiska prasība. Neprot valodu, nav pieskaitāms, izcieš sodu, ir bijis sodīts par tīšu noziegumu, un tā tālāk... Šeit nav vietas un nevar būt vietas citāda rakstura priekšlikumiem, tādiem, kuriem ir vieta 11.pantā un kurus mēs varam apspriest, debatējot par 11.pantu, - tādiem priekšlikumiem, kuri ir par dokumentiem, deklarācijām, ziņām, paziņojumiem, kuri ir iesniedzami Vēlēšanu komisijai un kurus tālāk Vēlēšanu komisija vienā vai otrā veidā dara zināmus vēlētājiem, lai viņi varētu izdarīt savu izvēli. Tas ir pirmām kārtām. Tādēļ aicinu jūs šeit uzmanīgi izvērtēt visus priekšlikumus. Visus priekšlikumus, arī Juridiskās komisijas deputāšu Lībanes un Muižnieces priekšlikumus, ko komisija nosprieda neiekļaut šajā pantā. Mūsu attieksme ir pret visiem priekšlikumiem vienāda. Mēs nevienu neizcēlām un nevienu nediskriminējām, Dobeļa kungs!

Tātad mēs sakām, ka jautājums ir jādiskutē, apspriežot 11.pantu. Es tagad negribu izvērst diskusiju par to, par ko mēs diskutēsim, izskatot 11.pantu. Es tikai vēlreiz pasvītroju, ka šis ir jautājums par reāliem aizliegumiem.

Attiecībā uz pašu šā aizlieguma saturu jāteic, ka Juridiskā komisija, ziņojot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu, pasvītroja, ka ierobežojums vai neierobežojums jeb šā ierobežojuma atcelšana (ir runa par valsts valodas prasmes nepieciešamību deputātiem) nav juridisks jautājums. Un pareizi jūs teicāt! Citi referenti, konkrētāk Kiršteina kungs, uzsvēra, ka tas neizriet no Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma Ingrīdas Podkolzinas lietā pret Latviju. Un tas neizriet arī no Juridiskās komisijas izpratnes par 1966.gada ANO paktu par politiskajām tiesībām, ko nez kādēļ mums šeit atgādināja tā saucamie valsts prezidentūras uzaicinātie eksperti, kas atsūtīja mums vēstuli, kurā bija apgalvots, ka šī diskriminācija neatbilstot 1966.gada ANO paktam par politiskajām tiesībām. Juridiskā komisija tā neuzskata. Tas izriet, protams, arī no tā, kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir Ingrīdas Podkolzinas lietā tulkojusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Arī no tās neizriet šāda prasība!

Cienījamie deputāti! Šeit mums ir taisnība visiem un visos jautājumos, taču šis ir politisks priekšlikums, un mēs šoreiz izlemjam politisku jautājumu! Mēs šoreiz, cienījamā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, lemjam par to, vai būt vai nebūt mums NATO. Tā ir mūsu izšķiršanās. No juridiskā viedokļa es jums jau to izskaidroju. Savukārt no politiskā viedokļa, protams, katrs var izdarīt savus slēdzienus atkarībā no savas partijas programmas, nostādnes un tā tālāk.

Attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Podkolzinas lietā jāteic, ka neviens to nekur neslēpj. Šeit jūs dzirdējāt Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra paskaidrojumus, kur tas ir pieejams. Es nebiju slinks un to paņēmu, nokopēju jūsu frakcijai. Es tūlīt jums to izsniegšu. Jūs to varēsiet rūpīgi studēt, Dobeļa kungs!

Komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt 4. - deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža un Dobeļa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 20, atturas - 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai otra priekšlikuma iesniedzēji neprasa balsojumu? Neprasa.

Tālāk, lūdzu! 5.priekšlikums.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr.4441-D, jo 5.priekšlikums izskatāms, vadoties pēc šorīt izdalītā “D” varianta. Juridiskā komisija šorīt, savā rīta sēdē, nedaudz modificēja savu priekšlikumu, tas ir, 6. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Dokuments nr.4441-D. Vienīgā atšķirība starp vakar jums izsniegto dokumentu un šorīt izdalīto dokumentu ir 4.punkta “g” apakšpunkts, kurā ir ierakstīti šādi vārdi: “pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi”.

Tātad 5.priekšlikums, kurā mēs daļēji iekļāvām arī 2.priekšlikumu, kurš ir par 5.pantu, tika Juridiskās komisijas sēdē modificēts un izveidots par 6.priekšlikumu, ko atbalstīja Juridiskā komisija.

Pēc būtības tika grozīti divi 4.punkta apakšpunkti. Tehniski tika grozīts tātad arī “a” apakšpunkts. Attiecībā uz tautību ir pievienota norāde: “ja vēlas”. Attiecībā uz dzimumu mēs šādu norādi pagaidām vēl neievietojām. Mēs precizējām “d” apakšpunktu, papildinot to ar vārdu “novads”, jo tagad veidojas novadi. Mēs precizējām “e” apakšpunktu, papildinot vārdus “darbavietas un ieņemamie amati” ar vārdu “arodbiedrībās”. Tur nāk viens tāds vārdiņš klāt. Un protams, bez tam, ka ir “g” apakšpunkts, ir viens jauns un liels
apakšpunkts - “i” apakšpunkts, kur tiek jaunā redakcijā izklāstīts, kādā apjomā, kādā veidā un kas ir jādeklarē attiecībā uz īpašumu.

Kopumā tātad tie visi ir tie jautājumi, ko Juridiskā komisija papildus ievietoja vai modificēja, vai uzlaboja, un atšķirībā no 5.panta tātad jūs redzat, ka šeit šīs problēmas ir ar nedaudz citādu raksturu. Šeit ir akcents uz to, ka tiek iesniegtas ziņas. Tiek iesniegtas ziņas Centrālajā vēlēšanu komisijā, un tālāk Centrālās vēlēšanu komisijas vai likumā noteiktajā kārtībā šīs ziņas tiek izplatītas oficiālos izdevumos, attiecīgi ievietotas sarakstos vai biļetenos - atkarībā no tā, kā katrā gadījumā šī informācija tiek izmantota.

Tādā veidā šis jautājums ir risināts.

Par pašu strīdīgāko - uz 4.punkta “g” apakšpunktu. Tātad arī “g” apakšpunktā, kā jūs redzat, Juridiskā komisija sākumā bija sliekusies par labu vienam variantam, taču šorīt savā atkārtotajā sēdē vēlreiz debatēja un grozīja savu viedokli. Kaut gan no juridiskā viedokļa, salīdzinot ar iesniegto priekšlikumu, kurā bija runa par kādas speciālas deklarācijas ieviešanu, Juridiskā komisija arī atteicās… Un arī 8.- deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža un Dobeļa priekšlikumā, kurš ir analogs piedāvātajam par 5.pantu, - ir minēta deklarācija. Juridiskā komisija neizšķīrās par labu deklarācijai. Juridiskā komisija izšķīrās par labu ziņām, kas tiek sniegtas. Arī deputātes Birznieces iesniegtais 7.priekšlikums tādā veidā netika atbalstīts, bet pēc būtības, pēc idejas mēs to, var pat tā teikt, esam daļēji atbalstījuši, kaut gan te mēs esam ierakstījuši, ka neesam atbalstījuši.

Līdz ar to kopumā es esmu apskatījis visus priekšlikumus.

Nu mums šeit acīmredzot ir jāizvēlas kaut kāda secība. Mēs komisijā, manuprāt, sākām ar 8.priekšlikumu, tad pārgājām pie 7.priekšlikuma, un tad - pie Juridiskās komisijas iesniegtā 6.priekšlikuma. Man būtu ierosinājums priekšsēdētājam - varbūt tādā secībā mēs varētu debatēt un balsot par šiem priekšlikumiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms sākam debates, jāvienojas par to, kādā kārtībā izskatīsim priekšlikumus par 11.pantu. Mans ierosinājums ir sākt ar 8.priekšlikumu, pēc tam izskatīt 7.priekšlikumu, pēc tam - 5. un tad 6.priekšlikumu Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Nu tā jau arī ir, 5.priekšlikums ir priekšpēdējais, un 6.priekšlikums ir pēdējais.

Atklājam debates par 8.priekšlikumu.

Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es jau gatavojos runāt par procedūru, bet sēdes vadītājs mani, par laimi, apsteidza un nosauca tieši tādu secību, kādu es arī gribēju pamatot. Jo 11.pants tātad kopumā attiecas uz dokumentiem, kas obligāti pievienojami kandidātu sarakstiem, un tādējādi tas garantē, ka vēlētāji iegūst pietiekami plašu priekšstatu par to, kādi ir šie saraksti, kādi ir šie kandidāti, kas izvirzīti.

Mūsu frakcija savā priekšlikumā, kuru ir parakstījuši Grīnblats, Rasnačs, Balodis un Dobelis, ierosina papildināt kandidātu sarakstam pievienojamo dokumentu klāstu, 5.punktā nosakot, ka katrs kandidāts deklarē, ka viņš spēj pildīt savus Saeimas deputāta amata pienākumus atbilstoši tai kārtībai, kāda noteikta Satversmē, Valsts valodas likumā, Saeimas kārtības rullī un citos normatīvajos aktos, kā arī prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams deputāta profesionālo pienākumu veikšanai. Tādējādi šī darbība ir brīvprātīga - deputāta amata kandidāts pats uzņemas atbildību par šādu deklarāciju - , tomēr neviens nevar kandidēt Saeimas vēlēšanās, neparakstījis šādu deklarāciju. Ja deputāta amata kandidāts ir negodīgs vai ja negodīga ir politiskā partija, kas šādu sarakstu iesniedz, tad, protams, viņa var rekomendēt cilvēkam, kurš neprot latviešu valodu pietiekamā apjomā, vienā mierā šādu dokumentu parakstīt. Tomēr, cerot, ka vairums politisko partiju ir godīgas, šāda norma varētu darboties tomēr pietiekami efektīvi un kalpot kā politiska un morāliska svira, lai nepieļautu Saeimas deputāta amata kandidātu sarakstos iekļaut tādus deputāta amata kandidātus, kuri valodu pietiekami neprot, un lai nepieļautu viņu ievēlēšanu.

Mēs aicinām Saeimas deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, kas nebūtu izslēdzoša norma, bet kas tomēr pozitīvi pamudinātu katru deputāta amata kandidātu un katru partiju padomāt par to, lai viņu izvirzītie kandidāti maksimāli atbilstu tām prasībām, kuras Saeima ir ar balsu pārliecinošu vairākumu nupat atbalstījusi Latvijas Republikas Satversmē.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Mēs esam izskatījuši vairākus priekšlikumus, taču, nonākot pie 8.priekšlikuma, es aicinu pievērst uzmanību vienam ļoti nopietnam jautājumam. Tas ir jautājums par to, vai mēs izpildām tās prasības, kuras mums it kā nosaka starptautiska tiesa savos spriedumos, un tās, kuras mums nosaka arī politiski, kad esam ceļā uz NATO.

Cienījamie kolēģi no “Latvijas ceļa” un Tautas partijas! Es jums apliecinu, ka ar šo priekšlikumu mēs piekrītam tiem nosacījumiem. Spiediena dēļ, pēc jūsu iniciatīvas, mēs esam izslēguši 13.panta redakciju - svītrošanas iespēju. Tas ir pirmkārt.

Mēs esam izslēguši nekandidēšanas nosacījumu, to, ka nevar kandidēt, ja nav šīs deklarācijas. Tas ir otrkārt.

Cik tālu mēs piekāpsimies? Vismaz šo priekšlikumu, lūdzu, atbalstiet! Tas ir 8.priekšlikums, ļoti sakarīgs priekšlikums, un, starp citu, tas neizslēdz Juridiskās komisijas priekšlikumu par tā saucamo pašvērtējumu, kas ir jāsniedz citā deklarācijā. Tas to neizslēdz!

Kolēģi, es aicinu atbalstīt 8.priekšlikumu! Ja man kāds no šīs tribīnes pierādīs, ka šis priekšlikums ir pretrunā ar cilvēktiesībām, mēs to varam atsaukt. Taču neviens to nav pierādījis. Tas precīzi iederas 11.pantā, precīzi!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tomēr domāju, ka mēs pietiekami skaidri pierādām to, ka esam gatavi spriest par jebkuru priekšlikumu. Par jebkuru, kam mēs varētu dabūt deputātu atbalstu, lai tomēr kaut vai nedaudz nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas. Lūk! Nu tad, lūdzu, nāciet, godātie juristi, profesionāļi, es nezinu, cilvēktiesību mīlētāji vai nīdēji, nāciet un parādiet savu attieksmi pret mūsu priekšlikumu un pasakiet, lūdzu, kurā pantā ir šīs pretrunas! Daudzi no jums tiešām balso tīri politisku iemeslu dēļ, nekādi citi iemesli te nav redzami.

Šis ir ļoti skaidrs, mierīgs, maigs priekšlikums! Pavisam maigs, tāds, kas neuzliek nekādas obligātas saistības, neierobežo nekādas tiesības. Nu vai tiešām mēs būsim beigu beigās tik “mīksti”, ka mēs vairs neko negribam darīt? Ja mums varbūt obligāti uzspiedīs, lai vārdu “latviešu valoda” vairs nebūtu mūsu likumos iekšā, tad teiksim tikai “valsts valoda” un “valsts valoda”, nepieminēdami vārdu “latviešu”.

Kolēģi, nu nāciet un pastāstiet, kādi ir argumenti, lai šo priekšlikumu neatbalstītu! Tiešām būtu interesanti tos dzirdēt! Labējie, kreisie, vidējie, es nezinu, kādi te vēl ir sanākuši, sarkanie, zilie un, galu galā, zaļie, lūdzu, nāciet un pastāstiet, kādas ir jums pretenzijas! Kādēļ jums ir nepieņemams šis mūsu priekšlikums? Šoreiz tiešām varētu būt diezgan interesanta diskusija šeit. Taču tieši tagad neviens nav pieteicies debatēs, neviens vairs apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK lamāt negrib, neviens vairs kritizēt mūs negrib, nu ir aizmirsti gan ģenerāļi, gan arī viss pārējais. Es jums piedāvāju mūsu priekšlikumu. Lūdzu! Mūsu piedāvājums - atrast šeit kaut cik kopīgu valodu ar visiem tiem, kas grib kaut kā palīdzēt latviešu valodai. Lūdzu! Nāciet, un spriedīsim tagad par šo priekšlikumu, jo tas tiešām ir vismaigākais no visiem mūsu priekšlikumiem, kādus mēs esam iesnieguši! Nāciet un pierādiet, kurā pantā, kurā apakšpunktā, kurā teikumā ir kaut kādas pretrunas, kaut kādas noliedzošas normas, kaut kāda cilvēktiesību neievērošana!

Es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas nekādas nelikumīgas saistības neuzliek.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - otro reizi.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Vai tiešām klusēšana ir piekrišana, vai klusēšana ir ignorance? Atkārtoti es lūdzu... Nu, varbūt tagad man jāvēršas ir personīgi pie cienījamās Lībanes kundzes, kas ir frakcijas “Latvijas ceļš” vadītāja, un pie cienījamās Muižnieces kundzes. Visu cieņu jums! Lūdzu, nāciet šeit tribīnē un pierādiet Latvijas sabiedrībai un arī deputātiem, ka 8.priekšlikums ir kaut kādā veidā diskriminējošs! Es jūs ļoti lūdzu pierādīt, ka tas ir diskriminējošs! Ja jūs to nevarat izdarīt, tad, lūdzu, vismaz pamatojiet, kāpēc jūs to neatbalstāt! Tāpēc, ka frakcijā tā nolēma? Es jūs tiešām ļoti lūdzu, cienījamās kundzes!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane atsaucas uz lūgumu.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi! Ja jau tik sirsnīgi lūdz, tad jānāk vien ir. Lai gan es domāju, ka būtu pieticis jau ar visām tām diskusijām, kas notika Juridiskajā komisijā, kā jau atbildīgajā komisijā. Mēs visi zinām, ka šīs diskusijas nenotika sasteigti, komisijas sēde ilga vairākas stundas, un visiem, gan priekšlikumu iesniedzējiem, gan arī pārējiem interesentiem, bija iespējams iepazīties ar visiem “par” un “pret”.

Jāatzīst, ka patiešām, šo likumprojektu izskatot gan šobrīd Saeimas sēdē, gan arī atbildīgās komisijas sēdē, kopā savijas juridiski un politiski argumenti. Un arī šie politiskie argumenti ir tik bieži cilāti, ka tos šeit atkārtot ir acīmredzot bezjēdzīgi, vēl jo vairāk tādēļ, ka te ir cilvēki, kas tik kategoriski nevēlas ieklausīties tajos.

Attiecībā uz to, vai ir jāsniedz šīs ziņas... Kā jau es teicu iepriekšējā uzstāšanās reizē, ir vienalga, vai to saucam par deklarāciju, par ziņām vai par paziņojumu, jo latviešu valodā, spriežot pēc šo vārdu jēgas, tam nav nekādas būtiskas nozīmes.

Vai to vajag ietvert kā vienu no 4.punkta apakšpunktiem, apzīmējot ar kādu burtiņu? Juridiskā komisija var izvēlēties, kā to darīt - vai ietvert to atsevišķā apakšpunktā ar ciparu “5”, kā to ir izvēlējies darīt cienījamais Rasnača kungs, Grīnblata kungs un citi kungi. Manuprāt, būtu pareizāk, ja to ietvertu 4.punktā, jo 4.punkta “galviņa”, tā pamatnorma, jau ietver sevī vārdus “pašu kandidātu parakstītas ziņas”, un tad šīs ziņas tiek uzskaitītas. Ja mēs 4.punktā uzskaitām visas viņu parakstītās ziņas, bet 5.punktā nezin kāpēc atkal kaut ko runājam par parakstīšanu, tad rodas jautājums: kāpēc mums līdz šim ir eksistējusi šī izvērstā, garā ceturtā daļa, kurā jau ir uzskaitītas visas citas ziņas, kuru nav mazums, un kāpēc mums būtu jātaisa jauna daļa, kas principā ir ar to pašu gramatisko un tiesisko saturu? Tikai no jēdzīgas panta struktūras un likumdošanas tehnikas viedokļa Juridiskā komisija ir vadījusies, lemdama juridiski. Būtībā viņa ir vadījusies pēc politiskiem argumentiem, neviens to neliedz, un neviens to nenoliedz, un neviens par to šeit nekaunas, Rasnača kungs!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputāts Linards Muciņš vēlas runāt komisijas vārdā? Nevēlas runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža un Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 15, atturas - 47. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai deputāte Birzniece pieprasa veikt balsojumu par 7.priekšlikumu? Nepieprasa.

Arī par 5.priekšlikumu balsojums netiek prasīts.

Atklājam debates par 6.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Var saprast, ka steidzamas izmaiņas veido arī diezgan interesantas lietas. Tātad - 11.panta 4.punkts… Ir runa par steidzīgo izmaiņu, par kuru es jau teicu, ka tā nav pilnīga. Un, ja mēs tagad paskatāmies uz “i” apakšpunktu, tad redzam, ka tur nav ierakstīts iekšā, ka jāuzrāda ofšora kompānijas, kuru ir ļoti daudz un kuras Latvijā pieder ļoti daudziem; konti ārzemju bankās, radinieku īpašumi un bagātības, kuras parādās pēkšņi un ļoti lielos apjomos; citās valstīs esošie, uz citām valstīm pārvestie avuāri vai ražotnes un citās valstīs dibinātās ražotnes. To visu jūs tur neatradīsiet! Bet diemžēl tas viss notiek. Tas viss notiek un notiks arī turpmāk. Un tāpēc vieni paliek, protams, bagāti, un viņi ir svēti, bet tie pārējie, kas paliek Latvijā, - nu lai viņi dzīvo un kuļas, kā māk! Viņi var atrast sev kaut kādu darbiņu vai kaut kādā citādā veidā sevi apgādāt ar nepieciešamo.

Protams, te tiek uzskaitīts, vai ir kāda nauda, un viss. Taču pašus galvenos īpašuma veidus, kuri ir jāuzrāda, lai mēs redzētu, kas tad tie cilvēki ir, ar ko viņi nodarbojas un cik tad viņi ir svēti attiecībā pret tiem likumiem, kurus te pieņem steigā un visdažādākajā veidā “saražo”, - to visu diemžēl Juridiskā komisija nav atradusi par cienīgu iekļaut iekšā.

Tātad jūs, cienījamie Juridiskās komisijas locekļi un visi citi, kas tur nodarbojas ar visām tām lietām, diemžēl ražojat neproduktīvas likumu izmaiņas! Un negatīvās parādības kā bijušas, tā būs arī turpmāk. Un tāds būs arī novērtējums no ārzemēm. Jo viņi tur ļoti labi zina, ko dara mūsu cilvēki ārzemēs un kas tur notiek. Slēpjot, kā tas ir noticis un kā tas notiek - un tas punkts ir izstrādāts tā, lai tas notiktu arī turpmāk - , mēs nepanāksim laba Latvijas tēla parādīšanos nedz Eiropas Savienības, nedz arī visas pasaules mērogā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tieksme sasniegt kompromisu vienmēr ir apsveicama. Un vēl jo vairāk jāatbalsta mēģinājums nodrošināt vēlētājus ar pēc iespējas izsmeļošāku informāciju par deputātu kandidātiem. Taču man ir nopietnas aizdomas, ka šis grozījums nesasniegs abus šos mērķus. Jo - kādu informāciju šeit ir piedāvāts sniegt vēlētājam? Pašnovērtējumu par latviešu valodas prasmi. Cik lielā mērā šis pašnovērtējums atbilst reālajam valsts valodas prasmes līmenim? Ir veikti vairāki psiholoģiski pētījumi par to, kā cilvēki novērtē pašu zināšanas, pašu intelektuālo līmeni un tā tālāk. Protams, daudz labāk būtu, ja vēlētājiem būtu iespēja pašiem izdarīt savus secinājums par to, cik labi vai slikti viens vai otrs deputāta amata kandidāts runā valsts valodā. Es domāju, ka tiem vēlētājiem, kas par to interesējas, šādas iespējas ir. Un vismaz jāveicina, jānodrošina šādas iespējas. Taču es domāju, ka viss būs atkarīgs no tā, cik cilvēki paši ir prasīgi attiecībā uz savu zināšanu līmeni.

Tā ka tāda informācija būs drīzāk maldinoša nekā patiesa un drīzāk vienkārši samudžinās lietu un traucēs vēlētājiem izdarīt pareizu izvēli, nekā palīdzēs viņiem.

Par visām tām mantiskajām ziņām. Nu mēs labi zinām, kādas ir problēmas, un saprotam, ka diez vai tomēr lielākā daļa vēlētāju iegūst no tām oficiāli publicētajām ziņām informāciju par deputātu kandidātiem. To varbūt pēta speciālisti, studenti, doktorandi un tā tālāk, bet citi cilvēki informāciju par deputātu kandidātiem saņem galvenokārt no masu medijiem. Mēs labi zinām, ka kampaņas laikā visas vadošās partijas izdos lielu naudu, lai tomēr publicētu tādu informāciju, kādu tās grib. Tātad vēlētāji zinās par deputātu kandidātiem to, ko pašas partijas uzskatīs par vajadzīgu viņiem sniegt. Oficiālā informācija tiks publicēta ļoti ierobežotā apjomā, un es apgalvoju, ka absolūti lielākā daļa vēlētāju šīs ziņas nelasīs vispār.

Tā ka es domāju, ka šis grozījums, protams, ir zināmā mērā kompromiss, bet tas tikai samudžinās šo lietu, diez vai palīdzēs. Sarežģīs dzīvi gan Centrālajai vēlēšanu komisijai, gan arī deputātu kandidātiem, būs vairāk tehnisko problēmu, tehnisko kļūmju. Manā skatījumā, tas absolūti nav nepieciešams.

Tāpēc es aicinu jūs balsot pret šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Nu, kolēģi, redzat nu! Pat jūsu vismīkstākās vēlmes, pat jūsu vislielākie reveransi Latvijai ne sevišķi labvēlīgi noskaņotu cilvēku priekšā nav guvuši atbalstu.

Jūsu priekšlikumi tapa arvien mīkstāki, arvien mīkstāki. Visus kaut cik jēdzīgos, ko jūs paši izstrādājāt, jūs paši arī atsaucāt. Četru dažādu politisko spēku pārstāvji izstrādā priekšlikumu, bet pēc tam šeit jau sēdes laikā to atsauc. Kāda jēga tad bija šādus priekšlikumus izstrādāt?

Tagad jūs tos atsaucat. Un kāpēc jūs tos atsaucat? Jūs taču atsaucat šos priekšlikumus tikai politisku motīvu dēļ, ne jau juridisku motīvu dēļ! Nu jūs skaidri dzirdējāt vērtējumu šim priekšlikumam. Pasakiet, lūdzu, ar ko tad šis jūsu priekšlikums juridiski atšķiras no mūsu iesniegtā 8.priekšlikuma? Ar ko tas atšķiras? Nu taču ne ar ko!

Mēs piedāvājām arī to, ka kandidāts var pats apliecināt savu atbilstību. Savu atbilstību pildīt to, ko no viņa prasa Saeima. Šis te mīkstais, mīkstum mīkstais priekšlikums tiešām ir tik naivs, ka asaras tek no acīm, to lasot, un, jo vairāk tu to lasi, jo skumīgāks prāts paliek. Un pat šāds priekšlikums negūst ne mazāko ievērību! Balsos “pret”. Jā, tie ir ievērojuši savus spēles noteikumus, viņi zina, ko viņi dara. Viņu žurnālisti uzrakstīs tā, kā vajag, un visi, kas rakstīs, krievu valodā rakstīs vienādi. Latviešu žurnālisti (Ozoliņš pirmīt te skraidīja riņķī, bet tagad varbūt sēž kaut kur) vienā avīzē rakstīs vienu, otrā - otru, trešā - trešo, atkarībā no tā, kāds politiskais spēks ir šinī brīdī jāatbalsta. Turpretim krievu avīzēs jūs rīt izlasīsiet praktiski vienādu novērtējumu visam tam, kas šeit šodien notika. Tur ir standarta tipi. Tāpat kā Gebelsam un Globkem bija standarta tipi, tā arī krievu presei ir standarta tipi: tas ir nelietis, tas ir cilvēkēdājs, un tas ir labs cilvēks. Pēc tāda principa viņi arī strādās.

Jā, mēs esam par šo konkrēto priekšlikumu, lai cik mīksts tas būtu. Tā kā tas tomēr runā kaut ko par latviešu valodu, mūsu frakcija ir gatava to atbalstīt un nobalsot “par”. Mēs tieši tāpēc nobalsosim “par”, ka tie tur nebalsos “par”. Taču tas nenozīmē, ka mēs galīgajā lasījumā esam gatavi uz tik mīkstām izmaiņām. Vispirms jūs izravējāt ārā visus priekšlikumus! Visu izravējāt: pantus izravējāt ārā, ar saknēm izrāvāt! Tagad jūs sākat kaut kādus “mīkstumus” tur bāzt iekšā! Labi, es saku, es jau to vājo cilvēka dabu cenšos izprast un, kur var, tur tomēr pieciest to, vienkārši pieciest, ja ne citādāk. Taču katrā ziņā es domāju, šis balsojums atkal kārtējo reizi noliks visu savās vietās un parādīs, kas ir kas. Un tāpēc nevajag te lolot kaut kādas naivas cerības un lietot vārdu “integrācija”! Vienam otram tas vēl ir palicis mutē, nesaprotot, ko šis vārds vispār nozīmē. Acīmredzot tie cilvēki, kas šo vārdu lieto, nav skolā mācījušies un nezina, kas ir matemātika.

Lūk! Tā ka es varu pateikt, protams, tikai mūsu viedokli. Acīmredzot vismaz lielākā daļa mūsu frakcijas balsos “par”. Taču tas ir tikai tāds “ielāps”... tas nu ir vienkārši unikāls “ielāps”, vairāk nekas cits šis priekšlikums nav.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Man rada izbrīnu viens jautājums: vai tad tikai tagad latviešu valoda ir kļuvusi apdraudēta? Jau tad, kad tika parādīta nepietiekama uzmanība latviešu valodas mācībai skolās un arī latviešu valodas mācībai tiem pilsoņiem, kas valodu neprot, - jau tad tika zināmā mērā apdraudēta latviešu valodas nostiprināšanās. Ne vienmēr ir bijis pietiekams atbalsts valsts programmām, kas nostiprina latviešu valodas nozīmi, nedz arī Valsts valodas centram, lai šī institūcija spētu pilnvērtīgi un kvalitatīvi realizēt likumā paredzētās funkcijas. Manī izbrīnu rada pēkšņā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vēlme nostiprināt latviešu valodas pozīcijas. Kāpēc par to jūs nerunājāt jau agrāk, un kāpēc par to jūs nerunājāt regulāri? Galu galā jūsu partijas pārstāvji taču vada Ārlietu komisiju un Aizsardzības un iekšlietu komisiju, un arī aizsardzības ministrs jau sen bija informēts par to, ka šāda prasība varētu tikt izvirzīta no starptautiskām organizācijām.

Man rodas vēl viens jautājums: vai 5., 6. un 7.Saeimā darba valoda bija kāda cita valoda? Vai mēs esam runājuši kādreiz krievu, poļu vai kādā citā valodā? Tā vienmēr ir bijusi latviešu valoda! Un nevajag ne Grīnblata kungam, ne Ādamsona kungam maldināt klausītājus, ka latviešu valodas zināšanas tiek svītrotas no likuma!

Tāpat arī darba valoda Saeimā ir bijusi un paliks latviešu valoda, tikai tas ir papildus nostiprināts Satversmē ar šiem grozījumiem, kas nesen tika pieņemti. Un Satversme ir noteicošais normatīvais dokuments Latvijas Republikā.

Tiešām šī attieksme nav nopietna, Rasnača kungs! Tā drīzāk izskatās provokatoriska, jo jūs zināt, ka šodienas un arī turpmākie balsojumi par šo likumu radīs atbalsi Reikjavīkā. Un Reikjavīkā 15.maijā notiks regulārā Eiroatlantiskās partnerības valstu ārlietu ministru sanāksme, kas ir pēdējā ārlietu ministru tikšanās pirms izšķirošās NATO valstu vadītāju tikšanās Prāgā, kad sagaidāma arī Latvijas uzaicināšana aliansē.

Tātad par šiem balsojumiem, iespējams, spriedīs arī Prāgā, un varbūt tie cilvēki, kuri uzstājās pret Saeimas vēlēšanām neatkarīgajā Latvijā, kuri uzstājās pret Latvijas pasu ieviešanu, arī pašreiz uzstājas pret Latvijas esamību NATO, tikai slēpjoties aiz valodas lozunga. Tad nu esiet atklāti un nebaidieties parādīt vēlētājiem savus patiesos mērķus!

Un tāpēc es gribu aicināt visus atbalstīt šo 6.priekšlikumu, jo tas ir juridiski pareizs un tomēr neatkarīgi no tā, ko saka citi, nostiprina latviešu valodas statusu atbilstoši mūsu galvenajam likumam - Satversmei.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamā Ūdres kundze! Es ļoti pateicos frakcijas “Latvijas ceļš” un Tautas partijas vārdā, ka jūs viņus šoreiz neaizskārāt savā uzstāšanās runā un ka uzbrukāt tikai mums! Vienā no nesenajām jūsu intervijām slavenajā avīzē “Vesti Segodņa” jūs skaidri melns uz balta teicāt jeb rakstījāt, ka tik liekulīgas valdošās partijas jūs savā dzīvē neesat pieredzējuši un ka visa šī ākstīšanās ar valsts valodas nostiprināšanu ir viena vienīga liekulība. Jūs laikam atceraties to? Taču ne jau tāpēc es nācu šajā tribīnē, lai parādītu, cik zemu jūs esat krituši, ka varat dot interviju šādai melnsimtnieciskai avīzei. Man liekas, to visi mani kolēģi saprot.

Ziniet, es balsošu pretēji savai frakcijai pret šo 6.priekšlikumu. Un kādēļ?... Nu ja slēgsiet ārā - lūdzu!... Tādēļ, ka mēs esam šinī kosmopolītiskajā katlā tiktāl savārījušies, esam tik ļoti zaudējuši savu identitāti un palikuši bez mugurkaula, ka mēs vai nu ļaujam saviem vēlētājiem par sevi zināt, vai es esmu latvietis vai krievs, vai ebrejs, vai, Dievs vien zina, kas vēl, vai arī ne. Tā ir mana paša vēlēšanās!

Es šim spārnam, kas tur sēž pa kreisi, gribētu pateikt, ka viņi ar šo priekšlikumu ļoti daudz zaudēs, ja viņi to atbalstīs. Šovinistiski norūpējušamies elektorāts, kas par jums balso, ja viņi neredzēs, ka tur balotējas kāds krievs vai pārkrievojies latvietis, vai Kirhenšteina tipa politiķis, viņi par jums nebalsos!

Tā ka es jums ieteiktu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tad jums zudīs elektorāta atbalsts, tā kā vēlētāji nevarēs izvēlēties - tie, kuri šodien skraida gar Uzvaras pieminekli, jo viņiem latvietis asociējas ar fašismu, nacismu un tā tālāk. Tā ka, lūdzu, solidarizējieties ar mani, jo pārējās frakcijas, cik es jūtu, atbalstīs šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ir jau patīkami redzēt, ka cilvēki, kuri gadiem ilgi neko nav darījuši, iesprukuši Saeimā, sāk lasīt morāli, kura izklausās diezgan smieklīga, tāpēc acīmredzot šad un tad ir jāatgādina tas, ko saka vēsture, tā ka te vienai jaukai dāmai es gribētu atbildēt.

Mana cīņa par latviešu valodu ir bijusi desmitiem gadu garumā, tāpēc klausīties, ka mēs te kaut ko darām tādu, lai Latvija netiktu NATO, ir vairāk nekā nožēlojami!

Ūdres kundze, jūs vēl nebijāt piedzimusi, kad es jau toreiz darbojos Latvijas Republikā, jo uzskatīju, ka juridiski Latvijas Republika vienmēr ir bijusi. Esmu dibinājis 1988.gadā LNKK. Jūs es tur neredzēju. Toreiz, pat 1988.gadā, bija riskanti tur atnākt, tāpēc šodien klausīties, ka mēs - Juris Vidiņš, kas ir “Helsinkos” darbojies, un vairāki citi, esam te kaut kādi slēptie NATO nepiekritēji... Kāpēc jūs to darāt? Es jūs aicinu nākt un runāt par mūsu priekšlikumiem! Taču, ko jūs daudzi šodien darāt? Jūs nevis runājat par priekšlikumiem, bet jūs gānāt citas partijas, jūs gānāt cilvēkus, cerēdami uz kaut kādu iekļūšanu kādā partijā, kādā frakcijā! Daži no jums pat vēl nav izlēmuši, kurā partijā jūs balotēsieties un vai jūs vispār balotēsieties.

Sēdes vadītājs. Par 6.priekšlikumu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis. Runāsim tomēr par priekšlikumiem. Es teicu, ka šo priekšlikumu mēs atbalstīsim, jo tas kaut cik tomēr palīdz latviešu valodai, taču tas nenozīmē, ka mēs atbalstām šādus grozījumus kopsummā, jo kopsummā tā ir mūsu gļēvā piekāpšanās Rietumiem. To nu es nevaru noliegt! Arī Austrumiem.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kā ar okupāciju?”)

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ko tad šeit piedāvā Juridiskā komisija? Tā piedāvā ierakstīt: “Pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi”. Pēc tās histērijas, kuru šeit izraisīja apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, es domāju, ka tieši viņiem vajadzētu aiziet pie psihiatra, paņemt izziņu un tikai pēc tam novērtēt savas zināšanas.

Sēdes vadītājs. Jūs šodien esat tribīnē nevis kā dakteris psihiatrs, bet gan kā deputāts. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Protams, Dobeļa kungs un Golubova kungs uzlika man smagu atbildību, taču pievērsīsimies juridiskajiem aspektiem.

Juridiskās komisijas priekšlikumā es redzu tikai divus juridiskos aspektus. Viens bija saistīts ar cienījamā Leona Bojāra izteikumiem, un es to pilnīgi un kategoriski noraidu. Es aicinu jūs uzmanīgi izlasīt 4.punkta “i” apakšpunktu, kur ir noteikts, kas ir jādeklarē. Šeit nav nekas izlaists, ne arī kas aizmirsts - ne kādi ofšori, ne ārvalstu bankas un tā tālāk. Šeit ir minētas kapitāla daļas (akcijas) uzņēmumos, naudas noguldījumi vai skaidrā nauda virs zināmā minimuma.” Tas nozīmē visu un visur! Tā ka netulkojiet šeit kaut ko ačgārni, lai pēc tam kāds, kas būs to aizmirsis, uz jums neatsauktos. Lasiet uzmanīgi! Lasiet uzmanīgi! Vilcienā ir rācija...

Otrais jautājums ir saistīts ar to aspektu, kas tika izteikts arī Juridiskajā komisijā. Cienījamie deputāti! Ja mēs runājam no politiskā viedokļa, tad tur tika izteikta tāda doma - un es domāju, ka arī reālajā dzīvē daudzas partijas uzturēs spēkā tādu stāvokli - , ka tās tik tiešām virzīs par deputātiem tikai tos biedrus, kuri zina latviešu valodu. Bez tam tika izteikta arī tāda doma, ka Saeimā daudzi deputāti, kuriem latviešu valoda bija diezgan sliktā stāvoklī, pa šo laiku ir diezgan būtiski uzlabojuši savu valsts valodas prasmi un zināšanas. Es domāju, ka tas ir arī mūsu praktisks ieguldījums, kam atbilst piedāvātais priekšlikums, tāpēc tādā gadījumā aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 16, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk ir 9. - deputāta Čevera priekšlikums.

L.Muciņš. 9. - deputāta Čevera priekšlikums - netika atbalstīts, bet tas arī vairs nav balsojams, jo pēc būtības mēs to vienreiz jau noraidījām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk!

L.Muciņš. Tagad es aicinu deputātus paņemt vēlāk izdalīto dokumentu nr.4441-e, kurā ir Juridiskās komisijas 9-a.priekšlikums, kas ir tīri tehnisks -aizstāt 15.panta 3.punktā burtiņu “i” ar burtiņu “j”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 9.-b.priekšlikums paredz tāda paša grozījuma izdarīšanu 16.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Un tālāk mēs pārejam pie 10. - deputāta Baldzēna priekšlikuma. Deputāts Baldzēns piedāvā šeit diezgan radikālu priekšlikumu, tas ir, svītroto kandidātu vietā vēlētājs var ierakstīt citu kandidātu vārdus un uzvārdus, kuri atrodas kādā citā tā paša vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstā. Tātad tā būtībā ir atgriešanās pie grozāmajiem sarakstiem, kas pēckara Saeimas vēlēšanās nav tikuši izmantoti. Pirms kara tāda prakse gan bija.

Juridiskā komisija noraidīja šo priekšlikumu pirmām kārtām tāpēc, ka tas zināmā mērā veido strīdīgu teoriju par to, vai, balsojot par vienu sarakstu, mēs varam balsot par kādiem citiem deputātu kandidātiem no kāda cita saraksta. Šeit par to varētu gara diskusija izvērsties, tāpēc mēs to neatbalstījām.

Un otrs. Bija arī Juridiskā biroja tīri tehniski iebildumi pret to kārtību, kādā veidā varētu precizēt ierakstīto uzvārdu, jo mums, teiksim, ir daudzi Bērziņi un tālāk. Tātad šeit var parādīties arī uzvārdu neprecīza ierakstīšana vai kas tamlīdzīgs.

Taču visādā ziņā, lai gan man liekas, ka šī tehniskā puse nebūt nav galvenā, Juridiskā komisija tomēr neizšķīrās par šādu radikālu Saeimas vēlēšanu likuma grozīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates par 10.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, uzklausīsim dažus paziņojumus.

“Ar šo paziņoju, ka likumprojektā “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” balsojumā par TB/LNNK priekšlikumu es vēlējos balsot “par” šo priekšlikumu, ko arī apliecinu ar šo paziņojumu. Diemžēl kļūdījos. Pēteris Tabūns.” (Zālē izsaucieni, aplausi.)

Arī Kristiānai Lībanei ir paziņojums.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Visiem, kuri esat Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupā, bija izsludināta sapulce. Tā būs pavisam īsa, un uz lapiņām rakstīts, ka tā notiks Sarkanajā zālē, taču Sarkanā zālē būs aizņemta, tāpēc sanāksim, lūdzu, tepat Dzeltenajā zālē. Pavisam īsa apspriede.

Sēdes vadītājs. Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Panteļējevs, Ilmārs Geige, Andris Bērziņš, Romāns Mežeckis, Roberts Jurdžs un Dainis Stalts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam atvēlētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā!

Izskatām 10. - deputāta Baldzēna priekšlikumu.

Vārds debatēs Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Šeit es gribētu uzsvērt to, ka Sociāldemokrātu savienības frakcija ir iesniegusi savu priekšlikumu par daļēji grozāmo sarakstu atjaunošanu. Pēc tādiem sarakstiem tika vēlēti Saeimas deputāti 1., 2., 3. un 4.Saeimā, un tas deva daudz lielākas iespējas vēlētajiem izdarīt savu politisko izvēli ne tikai starp politiskajām partijām, bet arī starp tām dažādu partiju politiskajām personām, kuras viņi uzskatīja par labākajiem pārstāvjiem no dažādām politiskām partijām.

Principā tas deva iespēju nobalsot par konkrētu politisku partiju, taču, ja kāds no tās pārstāvjiem vēlētājam nepatika, viņu varēja izsvītrot un vietā ierakstīt kādas citas politiskās partijas pārstāvi, kurš arī ir iemantojis šā vēlētāja uzticību.

Tas būtībā nemainīja, teiksim, deputātu frakciju samēru un attiecības Saeimā, kā to rāda visi pirmskara Latvijas pētnieku iegūtie rezultāti, bet gan tas reāli mainīja pavisam kaut ko citu. Tas mainīja tieši to, kuri deputāti tad nokļuva Saeimā. Un Saeimā nokļuva tieši deputāti, kurus tauta uzskatīja par cienīgiem tur atrasties, kuri bija tās uzmanības vērti un kurus tauta arī attiecīgi vērtēja.

Tātad - vai mēs gribam atbalstīt šādu demokrātisku tradīciju, kas paplašina tautai dotās iespējas izvēlēties un arī atbalstīt tos deputātu kandidātus, kuri var nokļūt Saeimas deputātu amatā. Es domāju, ka tā ir ļoti normāla tradīcija arī pēc Latvijas Republikas atjaunošanas. Šādi mēģinājumi bija, un pašvaldību vēlēšanās deputāti šādi arī startēja, tehniski atrisinot visas šīs problēmas. Tā ka, es domāju, šeit nav problēmu, ko nevarētu atrisināt. Pašvaldību vēlēšanās bija daudz lielāks deputātu kandidātu skaits un bija arī daudz vairāk problēmu jārisina, taču tās nebija nepārvaramas problēmas, tā ka arī Saeimas vēlēšanās tās nevarētu būt problēmas.

Es domāju, ka mūsu uzdevums tik tiešām ir nostiprināt vēlētāju brīvas izvēles iespējas, padarot tās vēl plašākas, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Nav neviena, kas varētu piebilst komisijas vārdā. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Egila Baldzēna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 16, atturas - 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Līdz ar to 11. un 12.priekšlikums vairs nav skatāmi. Piekrītat, Baldzēna kungs?

13.priekšlikums. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš. 12. - deputāta Baldzēna priekšlikums - ir saistīts ar iepriekšējo 11. - deputāta Baldzēna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 13.priekšlikums.

L.Muciņš. Es atvainojos! Tātad runa ir par 13.priekšlikumu - par likuma spēkā stāšanās termiņu. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisija atbalstīja 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 13, atturas - 4. Likums pieņemts.

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

10 deputāti ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam “Par sarunām ar Eiropas Savienību zemkopības jomā”. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

10 deputāti ir iesnieguši iesniegumu ar lūgumu iekļaut darba kārtībā lēmumu projektus “Par deputāta Andreja Požarnova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un Saeimas Eiropas lietu komisijā”, kā arī “Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un Saimnieciskajā komisijā”. Ir priekšlikums šos lēmumu projektus izskatīt tūlīt. Iebildumu nav.

Ir saņemts arī 10 deputātu iesniegums ar ierosinājumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu Civildienesta likuma trešajam lasījumam līdz šā gada 16.maijam. Arī šo lēmuma projektu deputāti ierosina iekļaut tūlīt. Nav iebildumu.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputāta Andreja Požarnova ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Ievēlēt deputātu Andreju Požarnovu Saeimas Eiropas lietu komisijā.” Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Ievēlēt deputātu Ventu Balodi Saeimas Saimnieciskajā komisijā.” Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par iesniegumu termiņa pagarināšanu Civildienesta likuma trešajam lasījumam līdz šā gada 16.maijam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokumenti nr.4442-c un 4442-d. Likumprojekts tika atzīts par steidzamu. Faktiski šajā likumprojektā mēs Juridiskajā komisijā risinājām analogus jautājumus saistībā ar deputātu valsts valodas zināšanu jautājumiem.

1. ir deputātu Lībanes, Lauska, Muižnieces un Stalidzānes priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to 17.panta 3.-g apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 2. - deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža un Dobeļa priekšlikums - netika atbalstīts jau iepriekš izteikto argumentu pēc.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Politiskā klanīšanās ir notikusi! Saeimas vēlēšanu likumā mēs “ieklanījām” visu to, ko nu katrs te bija iecerējis, bet varbūt drusku citādāk vajadzētu izturēties pret to, kam ir jānotiek pašvaldībās. Vismaz!

Vai tiešām mūs nepārliecina tas, kas notiek daudzās Latvijas Republikas pašvaldībās, kur vispār reti dzird latviešu valodu vai reizēm nedzird nemaz? Un atkal! Mēs taču arī šeit piedāvājam tikai iesniegt dokumentu, kurā kandidāts ar savu parakstu apstiprina... Tikai apstiprina to, ka viņš ir spējīgs pildīt šos deputāta pienākumus, un te ir minēta Satversme, Valsts valodas likums, Likums par pašvaldībām. Taču, ja cilvēks nav spējīgs pildīt šos likumus, tad nu nebūtu vēlams, lai viņš kandidētu uz pašvaldībām. Šeit tomēr ikdienā risinās ārkārtīgi spraigas sarunas starp pašvaldību darbiniekiem un apmeklētājiem - Latvijas Republikas pilsoņiem. Vai tad jūs to nesaprotat? Un tā mēs, protams, atkal pēc tādiem pašiem principiem neatbalstīsim šo kaut cik jēdzīgo priekšlikumu, tāpat kā iepriekšējo, kur apvienojušies bija četru dažādu politisko grupējumu pārstāvji, taču nu viņi visi četri vienotā korī atsakās no sava... nu vismaz kaut ko prasoša priekšlikuma un iebalso atkal mīkstum mīksto priekšlikumu. Padomājiet, jo varbūt attieksmē pret pašvaldībām vajadzētu izturēties drusku citādāk? Tā ka es aicinu jūs, protams, atbalstīt.

Un vēl viena tāda maza piezīme. Redzat, mums klājas ļoti grūti ar labklājības sfēru, it īpaši ar veselības aizsardzības sfēru. Šeit nupat bija ļoti labs piemērs.

Tā kā Saeimas deputāts Golubovs, kurš ir speciālists ausu, kakla un deguna slimībās, nāk šeit spriedelēt par psihiskām problēmām, tad acīmredzot daudzi ārsti tagad tā dara. Viņiem ir izglītība, bet viņi lien iekšā pavisam citos “lauciņos”. Acīmredzot drīz viņš sāks nodarboties arī ar ķirurģiskām operācijām, tad, lai Dievs sargā tos pacientus, kuri pie viņa aizies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ko te piedāvā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK? Viņi piedāvā deklarēt, ka kandidāts spēj pildīt savus pašvaldības deputāta amata pienākumus, kā arī prot valsts valodu, lai varētu risināt ar deputāta pienākumu veikšanu saistītos jautājumus. Taču atcerieties, ka pavisam drīz jūs balsosiet par to, lai dotu iespēju pašvaldības vēlēt arī Eiropas Savienības pilsoņiem. Jūs to darīsiet! Un tad tas Eiropas Savienības pilsonis pieprasīs no sava deputāta atbildi nevis valsts valodā, bet savā valodā, un Eiropas Savienība viņam palīdzēs to saņemt. Es esmu pārliecināts par to!

Un, tā kā es nevienam neteicu, ka viņš ir psihiski slims, es tikai piedāvāju jums aiziet pie psihiatra.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi, es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu viena iemesla dēļ. Šobrīd pašvaldībām ir uzliktas ļoti lielas funkcijas. Šobrīd pašvaldības ir daudz citādākas un ar daudz lielākiem pienākumiem, nekā tas bija agrāk. Šobrīd pašvaldību uzdevums ir rūpīgi sekot līdzi tam, kas notiek valstī, sekot līdzi likumiem. Ja šie likumi būs valsts valodā un ja šie cilvēki tos nesapratīs, tad tas vienīgi novedīs pie šā pagasta atpalicības. To mēs nevaram pieļaut! Arī starptautiskos projektus, Eiropas projektus un dažādus citus projektus ir nepieciešams virzīt, tos realizēt un strādāt pie tiem. Arī tad būs vajadzīgas gan valsts valodas, gan angļu valodas vai varbūt pat citu valodu zināšanas. Tā ka šiem deputātiem ir jābūt ļoti izglītotiem. Tomēr pamatu pamats ir valsts valoda.

Lūdzu, atbalstiet apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu tad pateikšu dažus vārdus par to pašu Eiropas Savienību. Ja nu vairs nav iespējas baidīt ar PSRS, vēl nesen reizēm ar Krieviju, tad tagad parādās Eiropas Savienība. Tad nu es dažiem nezinīšiem atgādināšu to, ka vispirms ir jāiestājas Eiropas Savienībā, taču par to būs atsevišķa tautas nobalsošana un par to būs ļoti nopietnas sarunas. Tik daudz jau nu vajadzēja saprast, kas notiks vispirms.

Otrkārt. Cienījamie oratori, kas tik gudri runājat par to, ka Eiropas Savienības pārstāvis pieprasīs runāt savā valodā! Nu tad aizbrauciet kaut vai uz Franciju un pamēģiniet kādā Francijas pilsētā kaut ko pieprasīt, it īpaši krievu valodā! Jums būs ļoti interesanti redzēt atbildes reakciju. Protams, Parīzē ir kapi, kur ir apglabāti baltgvardi un visādi citādi no cara Krievijas aizmukušie, nu tur jūs varbūt varat runāt krievu valodā, tikai neko jūs tur nevarat prasīt, un to tomēr vajadzētu saprast. Ja jūs nākat šeit runāt, tad vajadzētu saprast!

Ir jau Eiropas Savienība, un Eiropas Savienībā ir ļoti daudzas valstis jau iestājušās, taču es neesmu dzirdējis, ka kādas valsts pārstāvis, aizbraucis uz citu valsti Eiropā, sāk briesmīgi kaut ko pieprasīt. Arī tad, ja kāds ir kaut kur piedalījies, viņš neprasa, lai kāds tur ar viņu runātu viņa valodā. Ja nu jums kādu reizi ir gadījies, ka kāds ar jums nevēlas runāt krievu valodā, Golubova kungs, nu tad atvainojiet! Staļina tētiņam gan bija plāni iekarot visu pasauli un doma, ka visa pasaule runās krievu valodā, bet nesanāca! Ne jau velti tas pats Staļina tētiņš nepiedalījās 9.maija parādē aiz lielām skumjām, jo nebija izdevies iekarot pasauli.

Un tāpēc es atgādinu: kamēr pasaule nebūs netikusi galā ar komunistiem un komunistiski domājošiem, līdzīgi spriedelējumi te būs jādzird.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais kolēģi, Golubova kungs! Ziniet, es Zviedrijā esmu daudzkārt bijis un dzīvojis kādā ģimenē, kur viens ir Zviedrijas pilsonis, bijušais Latvijas pilsonis, bet viņa sieva ir Anglijas pilsone, kas tagad dzīvo Zviedrijā, un viņai ir tiesības piedalīties Zviedrijas pašvaldību vēlēšanās. Taču, ziniet, tādu tumsonību, kādu jūs pašreiz paužat, es neesmu pieredzējis, jo principā tie Eiropas Savienības citu valstu pilsoņi, kuri ierodas kādā citā Eiropas Savienības valstī un tur strādā, viņi uzskata kā pašu par sevi saprotamu, ka viņiem ir jāzina šīs valsts valoda. Vai ne? Un vai nu viņiem ir labākas spējas apgūt valodu, salīdzinot ar šiem 500 tūkstošiem, kuri pie mums te dzīvo, vai arī viņiem vienkārši tas ir nepieciešams kā cieņas izrādīšana pret šo mītnes zemi, tāpēc, kamēr jūs strikti, it kā aizstāvot cilvēktiesības, iestāsieties par to, ka vienai daļai Latvijā dzīvojošo nelegālo imigrantu nav jāzina šī valoda - tās tautas valoda, kas ir devusi viņiem dzīvošanas iespējas šeit, tikmēr mums nekas nesanāks.

Es ieteiktu tomēr atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Dobeļa kungs, ja taisa ekskursus vēsturē, tad es atgādināšu to, ka Parīzes krievu kapos nav cilvēku, kuri ir aizmukuši no cariskās Krievijas, bet tie bija cilvēki, kuri bija spiesti pamest… Šie krievu cilvēki bija spiesti pamest Krieviju tikai tāpēc, ka nevarēja pakļauties komunistiem, un tie parasti bija tādi cilvēki, kuri mācēja runāt visās Eiropas valodās, tāpēc, oponējot “bitēm”, nav vērts piesaukt cilvēkus, kuri mācēja runāt gan itāliski, gan franciski, bet Latvijā viņi runāja latviski. Un tie bija krievu cilvēki!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Patīkami, cienījamie kolēģi, ka šodien ir Vidiņa, Dobeļa kunga un Tabūna diena! Tomēr es gribētu norādīt cienījamajam Vidiņam, ka nevajag jaukt parametrus: šie cilvēki šeit ir piedzimuši, un viņus nevajag kvalificēt kā imigrantus. Pavisam cita lieta, Vidiņa kungs… (Troksnis zālē.)

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Atbilstoši Kārtības rullim, ja rodas troksnis zālē, iespējams, ir jāaizrāda trokšņa radītājiem…

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!

M.Lujāns. Jā… Cienījamie kolēģi! Protams, ir patīkami dzirdēt, ka Helsinku grupas aktīvists Vidiņa kungs tagad bļaustās un mēģina norādīt, ka daudzi šodien it kā par imigrantiem nosauktie savā laikā vismaz ļoti aktīvi atbalstīja Latvijas valsts neatkarības atgūšanu. Protams, es saprotu, ka Vidiņa kungs ņems šo piemēru par vērtējuma kritēriju. Taču es vēlreiz saku: nevajag lolot idejas par to, ka mēs varēsim vienu trešo daļu Latvijas iedzīvotāju nostādīt imigranta statusā.

Arī es patiešām šinī laikā esmu pastāvīgi ticies gan ar Eiropas Savienības kandidātvalstu pārstāvjiem, gan arī ar Eiropas valstu pārstāvjiem, kuri norāda: kamēr mēs paši šo problēmu demokrātiski nebūsim atrisinājuši, Latvijai būs ļoti apgrūtināta iestāšanās Eiropas Savienībā tāpat kā Vidiņa un cienījamā Kristovska kunga mīlētajās NATO struktūrās.

Vidiņa kungs, jums vajag veikt pārrunas ar cienījamo Kristovska kungu. Viņš jau ir labojies, viņš jau ir sācis saprast, kā pūš NATO vēji, un tas ir pareizi, taču jūs šodien spēlējat tādu stabuli, kuru… Tas nav saprotams! Jūs traucējat Latvijas tuvināšanos NATO!

Es ceru, ka vasaras brīvlaikā Kristovska kungs paņems jūsu trijotni un kādā armijas nometnē jūs beidzot pāraudzinās, veiks normālu pāraudzināšanas darbu, kā tas padomju laikā bija armijā, un katru dienu jums mācīs, kā pareizi tuvināties NATO.

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, diemžēl šo radikālo apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu mēs nevaram šinī brīdī atbalstīt. Un es vēlreiz norādu, ka mums tik un tā būs problēmas, ja netiks risināts šīs vienas trešās daļas Latvijas iedzīvotāju maksimāli paātrinātas naturalizācijas jautājums, jo tad mēs nevarēsim normāli iestāties nevienā starptautiskajā institūcijā. Tā ir pirmā problēma.

Un otrā ir saistīta ar to, ko Vidiņa kungs, Tabūna kungs un arī Dobeļa kungs slēpj. Tas ir tā saucamais… Tukša vieta nekad nepaliek. Pat tad, ja kaut kā mākslīgi izdosies panākt šo cilvēku izspiešanu, tad nu es nezinu… Desmit gadu laikā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK to nav mācējusi realizēt ne valdībā, ne kur citur, un tad šo vietu aizpildīs ļoti daudzi citu tautību pārstāvji, tāpēc es vēlreiz saku… (No zāles dep. J.Dobelis: “Ko tu esi darījis Latvijā?”) Es gan šodien neesmu pētījis, kāda ir mēness fāze un kādēļ šī trijotne, piedodiet, tik skaļi klaigā…

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diskusija ir pārāk nopietna, un es domāju, ka nav vērts veltīt tik daudz uzmanības šiem interfrontiešiem, jo ne Lujāna kungu, ne Urbanoviča kungu, kas, šķiet, ir latvieši, kur nu vēl Golubova kungu un viņam līdzīgos, mēs nekad nepārliecināsim, tāpēc nav ko tukši kult salmus.

Viņi dara savu, taču pats smieklīgākais ir tas, ka viņi runā šeit, it kā aizstāvēdami šos krievvalodīgos simttūkstošus, bet faktiski viņi aizstāv tikai savas intereses - viņi grib sēdēt šeit, Saeimā, un, lūk, braukāt pa pasauli un baudīt attiecīgos labumus, un viņus neinteresē... Es jau esmu teicis no šīs tribīnes, ka viņus neinteresē šie cilvēki, šie nepilsoņi, šie pilsoņi, kuri ir vai nu krievi, ukraiņi, baltkrievi, vai kādas citas tautības. Viņus šie cilvēki neinteresē! Ja viņus šie cilvēki interesētu, tad viņi runātu pavisam citādāk - viņi mēģinātu pārliecināt, lai šie cilvēki iedzīvojas, lai viņi šeit ciena pamattautu, lai mācās valodu, un tā tālāk un tā joprojām.

Ja mēs runājam par krievvalodīgo presi, kas Latvijā mudžēt mudž, tā ir pretvalstiska! Es saku to ar visu atbildības izjūtu. Katru dienu tā balansē uz naža asmeņa, faktiski ceļ naidu, lai konfrontācija starp latviešiem un krievvalodīgajiem būtu pēc iespējas lielāka. Tas ir ārkārtīgi bīstams darbs, ko tā dara!

Tāpēc nav ko runāt par to, bet runāsim pavisam par ko citu - runāsim par tām partijām, par tām frakcijām Saeimā, kurām ir jāsaprot, kurām ir jāaizstāv latviešu intereses. Runāsim par tiem, kuri neatbalsta, lūk, visos iepriekšējos balsojumos, arī iepriekšējā lasījumā, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas un arī citus priekšlikumus, kurus - Baldzēna kungs smaida - iesnieguši arī viņi. Tas ir jāsaprot mums pašiem! Mums, latviešiem, ir jāsaprot, kā mums rīkoties! Tikai mēs varam izlemt - paldies Dievam, mēs šajā 7.Saeimā vēl varam izlemt - Latvijas, latviešu, latviešu valodas likteni! Tāpēc lemsim - ļoti atbildīgi lemsim, citādi, ja tā turpināsies šī mīkstčaulība, šī nepārtrauktā padošanās, šī locīšanās un tā tālāk, var notikt, ka viss iegūst mīnusa zīmi, tad drīz vien Saeima vai, pareizāk sakot, latvieši nespēs lemt sev par labu. Tad darīsim to, kamēr mēs to vēl varam!

Ar šiem ir lieki debatēt. Viņiem ir sava misija, lai viņi te pastāvētu, un to viņi arī dara un darīs. Es apelēju pie pārējo partiju frakciju deputātu prāta, sirdsapziņas, jo vēl mēs to varam izdarīt.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskās komisijas motivācija, noraidot šo priekšlikumu, bija analoga tai, ar kuru mēs noraidījām iepriekšējo likumprojektu, jo arī attiecīgais 9.pants Pašvaldību vēlēšanu likumā nosaka kritērijus, kuras personas pašvaldību līmenī pasīvo vēlēšanu tiesību jautājumā netiek atzītas par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem. Tātad tie ir nepieskaitāmie, sodītie, attiecīgās organizācijās bijušie vai darbojušamies un tā tālāk, un, protams, pirms tam šajā sarakstā bija ietverti arī tie, kuri neprot valsts valodu, taču mēs šo beidzamo prasību pirmajā lasījumā izsvītrojām. Līdz ar to tagad, otrajā lasījumā, piedāvāt arī šādu problēmas risinājumu nav juridiski korekti. Mēs šo jautājumu debatēsim un apspriedīsim saturiski, runājot par 17.pantu, par kuru, es atļaušos piezīmēt cienījamiem iesniedzējiem, ir iesniegts tieši tāds pats priekšlikums nr.8.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža un Dobeļa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 18, atturas - 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! 3. ir deputāta Muciņa priekšlikums - papildināt 10.pantā minēto personu uzskaitījumu, kuras nedrīkst tikt iesauktas Obligātajā - šobrīd - Militārajā - dienestā. Tā kā mēs pieņemam likumu par alternatīvo dienestu, tad mēs Juridiskajā komisijā atbalstījām šo priekšlikumu - papildināt tekstu ar vārdu “alternatīvajā”.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 4. - deputātu Lībanes, Lauska, Muižnieces un Stalidzānes priekšlikums - tātad attiecas uz 17.panta 3.punktu. Šeit tiek piedāvāta 3.punkta jauna redakcija. Šis priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskās komisijas piedāvātajā 5. priekšlikuma redakcijā.

6. - deputātes Birznieces priekšlikums - arī 7. un 8. priekšlikums, kurus jau minēju, acīmredzot tāpat, kā tas bija, runājot par iepriekšējo likumu, būtu balsojami jau mūsu iepriekš izstrādātajā secībā - sākot ar 8. un beidzot ar Juridiskās komisijas 5.priekšlikumu. Tātad par Juridiskās komisijas 5.priekšlikumu es jūs varu tuvāk informēt. Tātad 3.punkta attiecīgie apakšpunkti ir precizēti: “a” apakšpunkts par tautību ir precizēts, “c” apakšpunkts par amatiem arodbiedrībās ir papildināts, “g” apakšpunkts... Tātad šeit mums ir attiecīgi jāņem izdalītā tabula nr.4442 un jāskatās. Tātad “g” apakšpunkts mums jaunajā variantā ir citādāks. Juridiskā komisija šorīt to pārlēma, un tas skan - “pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi”. Tas ir analogi kā Saeimas vēlēšanu likumā. “I” apakšpunkts paredz mantas, īpašumu, finansu un naudu deklarēšanu. Tātad mūsu rīcības iemesli un motivācija ir tieši tāda pati kā Saeimas vēlēšanu likuma apspriešanas laikā.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms par priekšlikumu izskatīšanas secību. Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs sākam izskatīšanu ar 8.priekšlikumu, bet kā pēdējo izskatām 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumu? Nav iebildumu? Ir.

Sākam debates par 8.priekšlikumu.

Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Ir vesela virkne priekšlikumu par 17.pantu, kurš sākas ar vārdiem: “Kandidātu sarakstam jāpievieno šādi dokumenti...” Tātad tā ir informācija, kuru Saeima atvēl zināt Latvijas vēlētājam, kad jāvēlē pašvaldības. Pēc tam, kad Saeimas vairākums nu ir izsvītrojis prasību, ka deputātam obligāti jāprot latviešu valoda (par to Saeima diemžēl tā nobalsoja!), mūsu priekšlikums ir iekļaut šajā pantā 5.punktu, kas nosaka, ka katrs kandidāts, startēdams pašvaldību vēlēšanās (sākot no Rīgas un beidzot ar pašu mazāko pašvaldību), paraksta deklarāciju, ka viņš spēj pildīt deputāta amata pienākumus tā, kā tas paredzēts Satversmē, Valsts valodas likumā un likumā “Par pašvaldībām”, kur, cerams, tuvākajā laikā tiks nostiprināta norma, ka pašvaldības sēžu, dokumentu un darba valoda ir latviešu valoda (to priekšlikumu mūsu apvienība iesniedza jau pagājušajā gadā), kā arī prot valsts valodu apjomā, kāds nepieciešams pašvaldības deputāta profesionālo pienākumu veikšanai. Mūsu apvienība aicina īpaši pievērst uzmanību tam, ka latvieši ir mazākumā gan Latvijas septiņās lielākajās pilsētās, gan veselā virknē Latvijas austrumu pašvaldību, tādējādi šīs normas nozīme nav tikai dekoratīva, šīs normas nozīme ir principiāla, lai latviešu valoda, kas formāli tiek atzīta visur, valdītu arī Daugavpils domē un citās pašvaldībās, kur šobrīd diemžēl situācija ir slikta. Tā ir ievērojami sliktāka nekā šeit, Saeimā, kur šobrīd latviešu valoda, protams, pagaidām, par laimi, nav apdraudēta.

Attiecībā uz iepriekš pieminēto, līdz ar mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā būs arī Eiropas Savienības pilsoņiem tiesības piedalīties Latvijas pašvaldību vēlēšanās, varam teikt, ka pirmām kārtām sekmīgi jāpabeidz iestāšanās sarunu process un otrām kārtām tautai jādod tiesības izvēlēties balsot “par” vai “pret” šajā principiālajā balsojumā. Un trešām kārtām norādām uz to, ka vairums Eiropas Savienības valstu pilsoņu - vācieši, zviedri un citu tautību pārstāvji, kas ieradušies Latvijā 90.gados vai pavisam nesen, - ir sekmīgi, vairāk vai mazāk sekmīgi, apguvuši latviešu valodu. Un, ja nav to apguvuši, tad izdarīs to tuvākajā laikā. Mēs uzskatām, ka šiem cilvēkiem nebūs nekādu problēmu piemēroties šim likumam. Diemžēl problēmas ir tiem, kas iebraukuši Latvijā okupācijas laikā un joprojām nesaprot, ka elementāra cieņa pret valsti prasa šīs zemes valodas apgūšanu kaut vai elementārā līmenī. Turklāt attiecībā pret pašvaldību deputātiem šīs profesionālās prasības varbūt pat nav tik augstas kā pret Saeimas deputātiem.

Tādēļ aicinu atbalstīt 8.priekšlikumu, jo 8.priekšlikuma nozīme šajā likumā ir pat krietni vien lielāka nekā attiecīgai normai Saeimas vēlēšanu likumā.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Par tiem citu valstu pilsoņiem. Vakar Lestenes Brāļu kapos bija ieradies Somijas pārstāvis, kurš raksta par karavīriem, kurš tagad rakstīs arī par latviešu karavīriem, par leģionāriem, un intervijā valsts televīzijai viņš pietiekami jaukā latviešu valodā prata izskaidroties (to diemžēl arī daži no šeit klātesošajiem nav spējīgi izdarīt). Tā ka es domāju, ka šis ir jautājums par cieņas izteikšanu pret to valsti un pret to tautu, kuras vidū tu gribi grozīties, nevis par kaut ko citu.

Otrs jautājums. Kāpēc mēs šodien šeit cenšamies izteikties, nākam šad un tad tribīnē un runājam un, liekas, it kā velti runājam, jo balsojumu jau var paredzēt?

Pirmkārt, kā jūs redzat, mainās to deputātu skaits, kuri balsojuši “par” un “pret”, tātad arī domas mainās. Tātad daļēji ir iespējams kaut ko pateikt.

Otrkārt, tas viss paliks vēsturē. Vai nu jums tas patīk, vai nepatīk, bet tas viss paliks vēsturē! Un lai tad nu jau nākamās paaudzes vērtē, kurš te kā ir rīkojies un kas no tā ir sanācis labs vai slikts! 20 tūkstošu militārpensionāru atstāšana Latvijā kopā ar viņu ģimenes locekļiem - tas nav nekas labs. Lai vēsture to vērtē! Pilsonības likuma grozījumi galīgi nav nekas labs, jo ir 50 tūkstoši jaunizceptu pilsoņu, daļa no kuriem praktiski nerunā latviski un politikā vispār neko nesaprot. Diemžēl arī tas nav nekāds ieguvums Latvijas valstij.

Tā ka mēs turpināsim savu darbu! Būdama nacionālpatriotiska organizācija, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vienmēr to atgādinās kolēģiem. Vai viņiem patīk to dzirdēt vai nepatīk, tā ir viņu darīšana. Nāksies šeit nākt un nākt un runāt, kā, piemēram, par mūsu iesniegto 8.priekšlikumu, kurš ir maigāks par maigu, kārtējo reizi, un runāt par prasmi strādāt pašvaldībās. Vai atkal jums ir politiski iemesli to neatbalstīt? Vai tiešām darbs pašvaldībās ir tik šausmīgi svarīgs mūsu uzņemšanai vai neuzņemšanai NATO? Nu, es nezinu… Acīmredzot Daugavpils ir varbūt kaut kāds īpašs objekts NATO pārstāvjiem. Līdz šim gan viņi nekādu īpašu interesi par to nav izrādījuši.

Un kur jūs, Burvja kungs, tagad pazudāt? Aizmukāt kārtējo reizi. Es gribētu gan kaut ko par vēsturi pateikt. Burvja kungs acīmredzot uzskata, ka vēsture sākas tikai no 1917.gada. Laikam tādēļ viņam parādās šādi jēdzieni, ka cariskās Krievijas vairs nav... Es gribētu atgādināt, ka 19.gadsimta otrajā pusē Krievijā bija diezgan daudz visādu neliešu un noziedznieku, kas mēģināja ar teroristisku aktu palīdzību novākt vai nu caru, vai augstākos valsts ierēdņus. Turklāt reizēm šie cilvēki bija Krievijai ļoti daudz laba izdarījuši. Es jums atgādināšu kaut vai atentātu pret Stolipinu. Protams, ne visiem izdevās pēc tam aizmukt no Krievijas. Uļjanova brālim nesanāca. To cara ierēdņi noķēra un pakāra, un pareizi darīja. Tāpēc jau…

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turieties tuvāk tēmai!

J.Dobelis. Labi. Es no Uļjanova brāļa pāriešu tuvāk... Es vienkārši gribēju Burvja kungam atgādināt, ka muka no cariskās Krievijas, - muka noziedznieki un visādi nelieši. Un muka viņi lielākoties uz Parīzi, un tur viņi arī guļ. Labi, tas nu tā, starp citu.

Tātad, kolēģi, es tomēr jūs aicinu padomāt kaut vai par šo normu, jo tā nu nav vairs tāda politiska norma, par kādām mēs runājām pirmīt. Jāteic jums vēlvienreiz: juridiskā ziņā nav nekādu pretrunu starp mūsu iesniegto 8.priekšlikumu un pārējām normām. Nekādu! Tātad runa atkal ir tikai un vienīgi par politisko gribu. Un arī par prasmi pierādīt jebkuram ierēdnim, jebkuram pierādīt, ka pašvaldības jau nu gan ir tik svarīgs mūsu pašu iekšējais jautājums, ka nevajag to jaukt ar iestāšanos NATO.

Es tomēr aicinu vismaz vēl kādu padomāt un nobalsot “par” mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs izlasīt šā priekšlikuma tekstu: “katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, kurā tas apliecina, ka spēj pildīt Saeimas deputāta amata pienākumus…” - un tā tālāk. Atļaujiet man atgādināt, ka mēs apspriežam grozījumus “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”! Sakiet, lūdzu, cienījamie iesniedzēji, vai patiešām jūs uzskatāt, ka pašvaldību deputāta kandidātam būtu jāspēj pildīt Saeimas deputāta pienākumus?

Tabūna kungs, jūs teicāt, ka jūs vēl varot pieņemt lēmumus. Neko jūs nevarat! Jūs pat nevarat kārtīgi sagatavot savu priekšlikumu šim likumprojektam. Es domāju, ka tas, ko patiešām vajadzētu izdarīt, ir tas, ka ir jāizvirza prasība, lai katrs deputāta kandidāts ar savu parakstu deklarācijā apliecinātu, ka viņš saprot starpību starp Saeimu un pašvaldībām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kad es izlasīju pamatdokumentu, es nodomāju, ka varbūt es neesmu paņēmis to dokumentu, kurš ir vajadzīgs pašreiz. Tad es paņēmu papildu dokumentu, bet tur ir rakstīts tas pats. Un tad es domāju: kā tad ir iznācis tā, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija iesniedza tādu priekšlikumu? Varbūt pašvaldību vēlēšanās mēs vēlējam Saeimu? Tā šeit ir rakstīts.

Varbūt pašvaldību deputāti, kuri tagad būs ievēlēti, nāks uz Saeimu un Saeimā nodarbosies ar pašvaldības lietām? Ja nu tā, tad nu es nezinu… Dobeļa kungs teica, ka dokumenti esot ļoti korekti un juridiski pareizi formulēti, taču, redzot to, kā šis priekšlikums ir formulēts, es viņam nevaru piekrist. Tā ka aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Attiecībā uz to lietu, uz ko norādīja Cileviča kungs, varbūt viņam ir taisnība, bet es domāju, ka tur visvairāk vainīga ir tomēr komisija, kas izskatīja šo priekšlikumu.

Tagad es gribētu atbildēt tieši šā priekšlikuma sakarā, par ko runāja manis cienītais kolēģis Lujāna kungs. Lujāna kungs, nedz NATO, nedz Eiropas Savienība nestāv uz vietas! Runādams šeit no šīs tribīnes, Robertsona kungs teica, ka tās prasības var mainīties, un es viņam pilnīgi piekrītu. Jo mēs to redzam, kad izvērtējam situāciju, kāda ir Rietumeiropā - Austrijā, Dānijā, Norvēģijā, tagad arī Francijā. Tā ka nedomājiet, ka tas būs sastindzis mehānisms un ka tur viss ies tikai uz liberalizācijas pusi! Nacionālisms nekad nav miris, un, es domāju, tas vēl pacels galvu pienācīgā augstumā!

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Lujāna kungs! Es nebūt neatbalstu tādas metodes, kādas man nācās savā dzīvē pieredzēt 1988.gada augusta sākumā, kad mēs stāvējām piketā par jūsu atbrīvošanu no ieslodzījuma. Atis Lejiņš to ir aprakstījis savā “Mūra drupinātavā”. Toreiz viņu paņēma ciet, mani paņēma ciet, Viņķeļa kungu paņēma ciet, pirms tam izpeldinot kanālā un sasitot fotoaparātu. Un tad tas viens jūsu domubiedrs pateica Atim Lejiņam, ka viņš iemācīs šo lielo starpnacionālo saziņas valodu Atim Lejiņam divu stundu laikā. Jā, divu stundu! (No zāles dep. M.Lujāns: “Baigi talantīgs cilvēks!”) Zinat, es tādu metodi vēl nebiju pieredzējis, ka cilvēkam, kas neviena vārda neprot krieviski, var krievu valodu iemācīt divu stundu laikā.

Zinat, jūs varētu savam elektorātam palīdzēt valodu iemācīties - nu, nevis divu stundu, bet divu gadu laikā. Atis Lejiņš taču nāk no Rietumiem, un laikam tādēļ tas valodas mācītājs bija iedomājies, ka viņš ir ļoti spējīgs un ka viņš spēs to iemācīties divu stundu laikā.

Lujāna kungs, es tagad nemitīgi šaubos, vai bija vērts stāvēt piketā, lai jūs atbrīvotu. Šaubos ne jau tādēļ, ka jūs pašreiz esat Saeimā, bet gan tādēļ, ka es domāju: vai jūs jau tanīs laikos nepildījāt kādu sevišķu “goda” uzdevumu tās organizācijas vārdā, kura saucās par VDK jeb krieviski, kā jums tas droši vien izklausās mīļāk, - par KGB?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Muciņa kungs apgalvo, ka es kļūdoties. Un tagad paskatieties dokumentā nr.4442-c! Tas ir likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, un tur 8.priekšlikumā ir ierakstīts: “kurā tas apliecina, ka spēj pildīt Saeimas deputāta amata pienākumus”.

Cienījamie kolēģi! Kā var tik bezatbildīgi sagatavot dokumentus uz Latvijas Republikas Saeimas sēdi, ka pat nepārbauda, ko ieraksta tajos?! Un jūs vēl sakāt, ka tie esot korekti un labi izstrādāti likumi, kurus te pieņem! Tās ir pašas rupjākās kļūdas, tādas pieļaut nevar! Tā nedara pat skolās, pat tur skolotājs ar sarkanu zīmuli vai tinti izlabo skolēnu kļūdas. Diemžēl te vesela komisija un vēl, kā saka, visi tie konsultanti, kas te ir, nevar atrast šīs rupjās kļūdas! Un tagad nu mēs izskatām šādu dokumentu. Man ir kauns, cienījamie kolēģi, ka mēs esam nonākuši tik nepatīkamā lomā, ka pieņemam dokumentus ar visrupjākajām kļūdām. Un to taču dzird arī mūsu vēlētāji! Kāds gan reitings būs Saeimai, ja mēs diemžēl neprotam strādāt?! Šis dokuments ir jāatstāj uz nākamo sēdi, jo to nevar izskatīt tādu, kāds tas ir šodien!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cileviča un Golubova kungam es nemaz neatbildēšu, nav vērts.

Taču es gribu vērst, kolēģi, jūsu uzmanību uz Latgali, runājot par pašvaldību vēlēšanām. Latgali es pazīstu ļoti, ļoti, ļoti labi. Kas tur notiks? Vai jūs esat iedomājušies, kas tur notiks, ja pašvaldībās savēlēsim visus, jebkuru, kurš neprot latviešu valodu? Kas notiks Zilupes pusē un vēl daudzos citos pagastos, kur jau šodien ir grūti atrast un ievēlēt tādu “pagastveci” vai “pagastsievu”, kas prot latviešu valodu? Vai mēs atstāsim šādā traģiskā situācijā Latgali? Vai mēs situācijas traģismu vēl padziļināsim ar šādu likumu? Saprotiet, tā ir ārkārtīgi traģiska situācija! Kad es esmu Daugavpilī un tiekos ar latviešiem, tur sievas raud par šo traģisko situāciju, kāda ir Daugavpilī. Latvietis Daugavpilī nejūtas kā savās mājās! Viņš nejūtas kā neatkarīgā Latvijā! Tā tikai juridiski ir Latvija, bet faktiski tā ir Krievija vai tāda teritorija, kurā valda Krievijas tikumi un likumi un kurā runā tikai krieviski. Un, ja tā turpināsies, latvieti Daugavpilī drīz vien rīdīs ar suņiem par to, ka viņš prasīs maizi latviešu valodā. Vai tik tālu mēs gribam nonākt? Nebrīnieties, tā tas ir! Tie, kuri zina to situāciju, kāda ir tur, to apgalvos. Tā taču nedrīkst būt, ka pagastos savēlēs deputātus, kuri ir bez latviešu valodas zināšanām! Tas ir vienkārši komiski, smieklīgi līdz asarām!

Lūdzu atbalstīt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tie, kas nāca ņirgāties par dokumentu! Es domāju, ka jūs paņirgājāties paši par sevi.

Pirmām kārtām šī ņirgāšanās liecina par to, ka jūs galīgi neiedziļināties tajā jautājumā, par ko mēs runājam. Ja jūs paņemtu pārējos dokumentus, tad jūs redzētu, ka tur nav vairs vārda “Saeimas”. Komisija savā steigā skrējusi ir briesmīgi un tikai šorīt no rīta iedevusi mums to pēdējo dokumentu. Tur jau ne tikai tā kļūda vien ir. Paskatieties tajā dokumentā uzmanīgi! Jūs tur atradīsiet arī citas drukas kļūdas. Vārdā “pašvaldībām” ir sajaukti burti. Nu tagad varēsiet nākt un runāt par katru komatu, par katru vārdiņu. Lūdzu, nāciet šurp!

Tas tikai liecina, ka jums nav nopietnu argumentu. Jums nav nekā cita ko teikt. Jūsu “katliņā” nav citu iespēju! Un tāpēc te nākat un smejaties par kaut kādām drukas kļūdām. Tāpēc, ka jums vienkārši nav argumentu. Tā jūs tikai lieku reizi pierādāt, cik jūs esat morāli vāji. Jūs šeit tikai izmantojat to situāciju, ka diemžēl daži valdībā esošie ir pārāk uzmanīgi, pārāk piesardzīgi un, pat pašvaldību lietas izskatot, norobežojas no tā, ka ir stingri jāprasa, lai jebkurš pašvaldības deputāts prastu lietot latviešu valodu. Tā ka - lūdzu! Uz priekšu! Ņemiet nākamo likumprojektu, un es galvoju, ka jūs atkal atradīsiet kādu komatiņu vai burtiņu... Tas liecina par to cilvēku garīgo līmeni, kuri te uzstājās. Augsts tas nav!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, vajadzētu runāt par pašu priekšlikumu, un patiešām mums ir arī citi priekšlikumi, kurus var atbalstīt. Mums nebūt nav jārunā tikai un vienīgi par cienījamā Grīnblata kunga, Rasnača kunga, Baloža kunga un Dobeļa kunga priekšlikumu.

Un tagad es gribētu atbildēt attiecībā uz cienījamo kolēģu priekšlikumu. Pirmkārt, es gribētu norādīt, ka juridiski nekad nelieto tādu terminu kā “normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”. Jo normatīvie akti - tas ir ļoti plašs traktējums, kuram var pieplusot ne tikai prasību zināt valodu, bet arī, teiksim, prasību, cik matu jābūt uz galvas, vai vēl kaut kādas citas prasības. Un līdz ar to tas nozīmē likuma plašu traktējumu.

Tālāk. Man rodas sajūta, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas aktīvisti naktī ir rakstījuši, īsti labi nesaprazdami, ko paši ir sarakstījuši. Taču atnesuši uz Saeimu, lai būtu ko parunāt! Un tas ir patiešām ļoti nepatīkami. Un nevajag autoriem šobrīd uzvelt citiem savu profesionālo neizdarību! Vēl jo vairāk tādēļ, ka šeit ir, kā es redzu, parakstījies arī jurists Rasnača kungs - Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Bijušajam tieslietu ministram jau nu gan būtu vajadzējis iedziļināties tekstā, ko pats ir parakstījis! Man liekas, ka šie kungi paši to nav sacerējuši, bet kāds viņiem ir iedevis šo lapu un viņi to ir vienkārši parakstījuši. Tāda tā shēma izskatās. Tā ir patiešām morāli vāja. Un, man liekas, ja uzmanīgi ieskatītos, tad varētu pamanīt, ka garīgais līmenis dažiem autoriem nav augsts. Tas jautājums ir nopietni jāpārdomā.

Es vēlreiz saku: nevar aicināt Saeimu balsot par nekvalitatīvu, neprofesionāli sagatavotu tekstu, un nevar Saeimu pārvērst par politisku pļāpātavu, kur katra minūte maksā, kā to reiz “tēvzemieši” aprēķināja, vairāk nekā 300 latu! (Starpsauciens: “Kāpēc tu kāp tribīnē!”) Patiešām, tā darīt nav īsti pareizi!

Protams, es saprotu, ka tuvojas vēlēšanas un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pretendē būt par vienu no sliktākajām partijām, kuras strādā Ministru kabinetā, tas ir fakts! Un tādēļ es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Beidz pļāpāt!”)

Un vēl. Es gribu atbildēt arī cienījamajam Vidiņa kungam, kurš laikam ir tagad pazudis no zāles. Cienījamie kolēģi! Diez vai atrastos kāds, kas sēdētu cietumā, kā Vidiņa kungs teica, pēc atbalsta sniegšanas KGB. Tas nu gan būtu īpatnēji! Taču es varētu piedāvāt šoreiz apmainīties vietām: lai Vidiņa kungs pasēž Brīvlatvijas cietumā, un es centīšos aizsargāt viņa tiesības, izteikt savu viedokli! Dots pret dotu.

Dobeļa kungs nesen kliedza, ka dažus Latvijas aktīvistus nelaida ārā uz mītiņu vai vēl kaut kur… Es ceru, ka mani varbūt laidīs, gan jau kaut kā aizbēgšu no Latvijas Drošības policijas. Ceru, ka varbūt kanālā neiemetīs. Taču pie prokuratūras piketā “Par Vidiņa brīvību!” es stāvēšu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Mums šodien izvērtās diezgan emocionāls dialogs un strīds par šo jautājumu. Kopumā es piekrītu diskusijā izteiktajam viedoklim, ka tā mums ir politiska izvēle. Mēs šo izvēli sākām izdarīt iepriekšējās sēdēs, kurās izskatījām Satversmi, un šodien šo politisko izvēli pabeidzam, izskatot arī jautājumu par vēlēšanu likumiem - gan par parlamenta, gan arī par pašvaldību vēlēšanu likumu. Protams, esmu pārliecināts, ka arī turpmāk mums būs ne vienu reizi vien jāatgriežas pie šiem jautājumiem.

Pēc karstās diskusijas es gribētu mazu akmentiņu iemest Juridiskās komisijas dārziņā. Domāju, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK justos drusku ērtāk, ja Juridiskās komisijas vērtējums būtu nevis tāds, ka viņu priekšlikums ir noraidīts, bet gan tāds, ka tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Juridiskās komisijas izveidotajā redakcijā. Es domāju, tas būtu pareizi, jo faktiski šeit nav nekādas īpašas pretrunas ar to redakciju, ko izveidoja Juridiskā komisija.

Kas mani neapmierina šajā diskusijā? Tas, ka, aizstāvot savu viedokli, tiek izmantoti tādi argumenti, kādus šodien te dzirdējām. Cilvēki, sabiedrība tiek baidīti, piesaucot Latgali, Daugavpili. Es gribu pateikt, ka nevajag šos jēdzienus aiztikt, ja neko par tiem nezina. Jā, gan Daugavpilī, gan citviet Latgalē, gan lielajās pilsētās, gan arī mazajās, krievu cilvēku ir daudz, un, varat man ticēt, vēl daudzus gadus viņi krievu valodā gan domās, gan arī savā starpā runās, kā uz ielas, tā arī ģimenē. Uz ielas patiešām krievu valoda tur ir dzirdama it visur. Es domāju, ka mēs to tur dzirdēsim vēl vismaz 30 vai 40 gadus. Es domāju, ka Daugavpils un visas Latgales latvieši to izprot un normāli ar šiem cilvēkiem kontaktējas. Runā tajā valodā, kurā abi viens otru saprot.

Taču, ja mēs runājam par krievu cilvēkiem, tad mums ir jārunā arī par izglītības sistēmu. Pilsētās mēs gluži vienkārši nespējam atrisināt to jautājumu, ka mums nepietiek skolu, latviešu skolu, kur krievu bērnus izmitināt, nesamazinot iespējas latviešu bērniem apgūt mācībvielu. Mums vienkārši nav naudas, lai uzceltu jaunas skolas. Turklāt krievu skolu optimizāciju traucē gan nevajadzīgās diskusijas ar atsevišķiem vietējiem krievu ekstrēmistiem, gan arī Krievijas valsts attieksme. Tur ir tā problēma. Cilvēki no krievu ģimenēm ļoti normāli ieiet integrācijas procesā. Tas tā ir šodien un būs arī rīt, un arī parīt tas tā būs.

Par apkalpojošo sfēru. Pat tad, ja kaut kur nespēj šodien mums atbildēt latviešu valodā - nevis nevēlas, bet nespēj! - , tā nekādā ziņā nav ignorance. Varat man ticēt, - desmit gadu laikā šo cilvēku valodas prasme ir pastiprinājusies. Tās nozīmi saprot gan cilvēks, kurš stāv aiz letes, gan arī īpašnieks, kurš šo cilvēku tur noliek.

Lūdzu neignorēt šos procesus un ar šiem procesiem nespēlēties! Spekulācijām šeit nav vietas. Latgales procesi normāli attīstās, solīti pa solītim.

Attiecībā uz šodienas politisko izvēli viss ir skaidrs: jā, mēs par to izšķīrāmies, mēs to darām!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja tiek runāts par to, ka vēl 30 vai 40 gadus runās Latgalē krieviski, tā ir ļoti bēdīga perspektīva. Es ļoti novēlu, lai krievu cilvēki mierīgi runā krievu valodā vēl 100, 200, 300 un 500 gadus! Kaut vai tāpēc vien, ka Latvijā dzīvojošie krievi ļoti bieži runā “pa krieviski”, nevis krieviski. Un daudzi latvieši runā latviski sliktāk nekā krieviski.

Taču šā panta un šā labojuma būtība tā vai savādāk ir vērsta uz to, lai pašvaldībās, visās to institūcijās darbs noritētu latviešu valodā. Un tāpēc man bija ļoti nepatīkami, ka šodien apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija nobalsoja pret sociāldemokrātu priekšlikumu, kas bija virzīts tieši uz to, lai nodrošinātu visu institūciju darbu latviešu valodā, tātad - lai oficiālo valodu, valsts valodu, latviešu valodu, nodrošinātu savās pozīcijās. Ja būtu šeit notikusi diskusija, tad viss būtu bijis kārtībā. Taču tas veids, kādā mēs diskutējam… Zālē viens no deputātiem teica: ir jāsoda nepilsonis, kurš ir nomocījis zirgus un suņus, jo tie jau saprata tikai latviski, bet viņš latviski nemācēja.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Protams, pieņemot likumu steidzamības kārtībā, rodas dažādas problēmas. Tāpēc, ka bija vairāki likumi, jūs saņēmāt vairākas tabulas… Pārbaudījuši pamatotās deputātu sūdzības, kuras izskanēja gan no labās, gan no kreisās puses, mēs konstatējām, ka tik tiešām Juridiskā komisija nebija pamanījusi, ka ir ielavījusies drukas kļūda. Tātad šeit vārds “Saeimas” ir svītrojams. Es atvainojos par to, ka tādā veidā mēs nozagām jums pusstundu, jo citādi jau nebūtu bijis labajai un kreisajai pusei ko runāt.

Tātad balsojot jāņem vērā, ka šā priekšlikuma teksts ir bez vārda “Saeimas”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8.- deputātu Grīnblata, Rasnača, Baloža un Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 16, atturas - 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

4., 6. un 7.priekšlikums netiek uzturēts spēkā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 15, atturas - 1. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pēdējais ir 9. - deputātu Lībanes, Lauska, Muižnieces un Stalidzānes priekšlikums noteikt to, ka likumam jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Priekšlikums tika komisijā atbalstīts. Šeit gan nav ierakstīts komisijas atzinums…

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 13, atturas - 3. Likums pieņemts.

Pirms izskatām nākamos jautājumus, paziņoju, ka ir saņemts 30 deputātu parakstīts Saeimas lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas par 2006.gada Pasaules čempionāta Rīgā organizācijas komitejas parakstītā nodomu protokola ar Šveices kompāniju IMS Studio 6 par daudzfunkcionāla sporta izklaides centra celtniecības finansēšanas nosacījumiem ietekmes uz Latvijas valsts budžetu izvērtēšanu izveidošanu”. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Ir jābūt 34!”)

Ir arī desmit deputātu iesniegts lūgums iekļaut lēmuma projektu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Mums ir jālemj par to, lai darba kārtībā iekļautu Saeimas Prezidija ziņojumus par šo lēmuma projektu.

Viens var piecas minūtes runāt “par”, viens - “pret”.

Mēs vēl neesam tik tālu tikuši… “Par” runās deputāts Egils Baldzēns.

Lūdzu!

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu vēlreiz sniegt paskaidrojumu maniem kolēģiem, kas pašreiz uztraucas, ka nav 34 parakstu no opozīcijas, jo šoreiz opozīcijā nav absolūtas vienprātības. Ir deputāti, kas kategoriski atteicās parakstīt.

Tātad 30 deputāti parakstīja. Automātiski tas nozīmē to, ka Saeima ir tiesīga pati izskatīt un izlemt un nav obligāti Saeimas vairākumam jāatbalsta šis priekšlikums.

Tagad par lietas būtību. Kāpēc mēs to ierosinām? Mūsu priekšlikuma būtība ir sekojoša. Mēs gribam noskaidrot patiesību, mēs negribam nevienam uzvelt vainu, ja viņš nav vainīgs. Ja kāds ir bijis, teiksim, pārsteidzīgs informācijas sniegšanā, tad arī pateiksim, ka viņš ir bijis pārsteidzīgs, nevis ir melojis. Taču, ja kāds ir melojis, tad arī pateiksim, ka viņš ir melojis. Vienalga, vai tā būtu augsta amatpersona vai, teiksim, žurnālists, vai kāds cits informācijas avots.

Lietas būtība ir sekojoša. Jautājums skar 400 miljonus ASV dolāru - šo it kā investīciju jeb ieguldījumu. Jautājums ir par to, vai šis ieguldījums ledus halles un atpūtas centra izveidē ir reāls un vai tas skandāls, kas šeit veidojas, neradīs beigu beigās tādu situāciju, ka 2006.gadā Latvijā vispār nenotiks šāds starptautisks hokeja čempionāts - pasaules čempionāts. Tas ir ļoti nopietni.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka mums ir jānoskaidro, kāpēc augstu amatpersonu izteikumi ir tik pretrunīgi, - vai vainojams ir informācijas trūkums, vai kāds ir sniedzis viņiem dezinformāciju, vai tā ir bijusi, teiksim, nolaidība vai nekompetence, un tamlīdzīgi. Mums ir arī jānovērš iespējamie draudi valsts budžetam, jo arī presē ir izteiktas tādas domas, ka ir iespējams, ka ir kāda persona uzņēmusies galvojumu. Mums ir jānoskaidro, kura amatpersona un vai viņa ir bijusi tādā gadījumā tiesīga to darīt, un vai tas vispār ir noticis. Un, ja tas nav noticis, tas skaidri un gaiši ir jāpasaka.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Mēs redzam arī to, ka pretendenti ledus halles celtniecībai tiek lielā mērā izvēlēti bez konkursa. Jautājums taču skar šos 400 miljonus ASV dolāru!

Tālāk. Svarīgi ir arī tas, ka veselai virknei valsts amatpersonu ir izveidojušies interešu konflikti sakarā ar savu līdzdalību visos šajos projektos. Arī šis jautājums tomēr ir jāizvērtē Saeimas deputātiem.

Ko es gribētu šajā sakarā uzsvērt? Kāpēc tad galu galā izvēlas šo starptautiskos skandālos iesaistīto firmu? Kāpēc izvēlas tieši to? Vai nav šī informācija pieejama? Vai varbūt tomēr ir bijusi šī informācija pieejama? Kāpēc nav iegūta šī informācija? Un kas tās ir par komisijas naudām, par kurām atklāti raksta prese? Tātad 7,5% - tie ir apmēram 30 miljoni ASV dolāru. Pietiekami liela summa Latvijai! Atcerēsimies, ka savulaik “Tilts Communications”, Latvijas Republikas un “Lattelekom” starpā noslēgtajā līgumā paredzētie honorāri bija 15 miljoni ASV dolāru, un atcerēsimies, kas no tā visa izvērsās!

Tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt lēmuma projektu un ierosinu iekļaut šo jautājumu darba kārtībā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāte Ingrīda Ūdre runās “pret”.

I.Ūdre (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu paskaidrot situāciju un pateikt to, ka Nacionālās drošības komisija jau ir pieprasījusi minēto informāciju, par ko runāja Baldzēna kungs. Neviens neaizliedz arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai to darīt.

Man nav arī skaidrs, kāds tad būs Saeimas lēmuma projekts. Aizliegt ministriem vai Ministru prezidentam melot vai, teiksim, nepārdomāti izteikties?

Tāpēc es domāju, ka nav lietderīgi šādi tērēt Saeimas budžetu. Komisijas var, ja tas ir nepieciešams, noskaidrot šos jautājumus, jo pašreiz neskaidrību ir ļoti daudz. Un galu galā, ja tas ir tiesas vai tiesībsargājošo orgānu uzdevums, tad viņi to arī darīs.

Es aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija ziņojuma par Saeimas lēmuma projekta (par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu) iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 21, atturas - 8. Saeimas Prezidija ziņojums iekļauts darba kārtības beigās.

Tātad Saeimas Prezidija ziņojums ir iekļauts darba kārtībā. Vai ir iebildumi pret to, ka šo jautājumu mēs izskatītu šīsdienas sēdē? (Starpsaucieni: “Jā! Nē!”) Viens deputāts ir cēlis iebildumu. Mums ir jālemj par to, lai šo jautājumu iekļautu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 16, atturas - 9. Lēmuma projekts iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu “Par Saeimas deputātu Bekasova, Rastopirkina, Golubova, Sokolovska, Urbanoviča, Plinera, Lujāna, Maksimova, Mitrofanova un Tolmačova pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta (Rīgā) organizācijas komitejas parakstīto nodomu protokolu ar Šveices kompāniju IMS Studio 6 par daudzfunkcionāla sporta izklaides centra celtniecības finansēšanas nosacījumiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija savā sēdē izskatīja šo desmit Saeimas deputātu pieprasījumu, uzklausīja Ministru prezidenta sniegto informāciju un atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!... Atvainojiet! Atsaucu balsošanas režīmu! Atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, kad ir jautājums par 400 miljoniem, Leiškalna kungam kaut kādas olas interesē... Jā, Latvijā ir ieviesusies ļoti kaitīga un naudas ziņā rijīga sērga, un šī sērga izpaužas kā vēlme par katru cenu parakstīt kādu līgumu, lai iegūtu 10% lielu komisijas naudu. Tātad šī komisijas nauda katrā ziņā ir ļoti iespaidīga, un tāpēc Latvijas nacionālās intereses vienmēr tiek ignorētas. Arī šajā konkrētajā gadījumā no 400 miljoniem dolāru tā būtu 40 miljonu dolāru. Kas tad bija sagatavojies saņemt šo naudu?

Paskatīsimies vēsturi: “Lattelekom”, “Windows”, sarūsējušā kuģa lieta, “Latvijas gāze”, tagad - Sporta halle, Nacionālās bibliotēkas celtniecība, un viscaur figurē šie 10 procenti. Un ar kādu neatlaidību tiek meklēti visdažādākie līdzekļi un notiek visdažādākās pierunāšanas, lai tikai varētu panākt tā vai cita līguma noslēgšanu. Kādas tam visam būs tālākās sekas, ko no tā iegūs Latvija un vai Latvija necietīs, - tas nevienam, kas “bīda” šos līgumus, diemžēl neinteresē.

Un tagad paskatīsimies, cienījamie pozīcijas deputāti! Ja jūs ar tādu pašu intensitāti un uzstājību atbalstītu Latvijas zemniekus, lauksaimniecības attīstību Latvijā, bērnu pabalstu palielināšanu no 4 latiem līdz 12 latiem, lai gan patiesībā vajag tos palielināt līdz 20 latiem, rūpētos par pensionāru, it īpaši invalīdu, atbalsta palielināšanu, lai viņi dzīvotu cilvēciskos apstākļos, lai viņiem neatņemtu dzīvokļus, lai viņus neiedzītu parādos, lai viņi būtu nodrošināti ar medikamentiem un lai vispār viņiem būtu nodrošinātas vecumdienas, tad tas būtu ļoti apsveicami. Diemžēl tad, kad parādās šie jautājumi, it sevišķi zemkopības jautājumi, vai tiek lemts par atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nez kāpēc tādas intensīvas darbības no jūsu puses nav.

Ja mēs paskatāmies visu šo skandalozo lietu, kura ir ļoti neskaista, es domāju, ka tai būs diezgan smagas sekas, jo ārzemnieki pieļautās kļūdas nepiedod! Viņi nepiedod šīs kļūdas, jo viņi grib Latvijā nopelnīt naudu. Un viens no biznesa veidiem ir noslēgt visdažādākos neizdevīgos līgumus un kaut ko piesolīt tiem cilvēkiem, kuri viņus atbalsta vai virza, un pēc tam Latviju varēs iedzīt nepatikšanās.

Agrāk uzrādītās lietas to jau parādīja. Un arī tagad, ja mēs paskatāmies, vai tad ir veikta kaut kāda aptauja, vai ir bijusi kāda atklātība. Nav arī zināms, kā tas viss ir noticis ar šīs slavenās hokeja halles celtniecības līgumu. Kāpēc tieši ir šie 400 miljonu dolāru?

Cienījamie kolēģi! Spriežot pēc ziņām, Sidnejas Olimpiskais stadions ar 110 tūkstošiem skatītāju vietu, kurš aizņem vairāk nekā 17 hektāru, izmaksāja 395 miljonus. Bet tas taču ir milzīgs stadions! Vai tad arī mēs veidosim tādu stadionu? Vai tā būs tik plaša tikai hokeja halle, kurai būs izveidoti kaut kādi klājumi un kuru varēs izmantot tikai šiem pasākumiem? Presē parādījās ziņa, ka tur tiks uzcelti vēl arī kazino un visādas citādas izpriecu iestādes.

Taču tur parādījās vēl kāda ļoti interesanta lieta - tas, ka 51% akciju piederēs kaut kādam konsorcijam un būs cilvēki, kas rīkosies šā konsorcija vārdā, turpretī Latvijas valdībai, tajā skaitā Rīgas Domei, būs it kā tikai 49%, un tad tā nebūs nekāda lēmēja, jo visu tad darīs tas konsorcijs.

Cienījamie kolēģi! Mani pārsteidz arī tas, ka brīžos, kad izvirzās jautājums, teiksim, par izglītību Latvijā, tad gan nezin kāpēc par to netiek domāts - par to, ka jauniešiem ir jāiegūst izglītība. Ne visi spēj samaksāt tās ļoti lielās summas, pie tam Latvijas Valsts universitātes Juridiskā fakultāte tās vēl paaugstināja, un mēs nedomājam par to, ka vismaz 60% jauniešu augstākā izglītība būtu jāiegūst bez maksas, kā ļoti daudzi no mums to ir ieguvuši.

Un tālāk par visu to darbību, kas ir notikusi saistībā ar šo halli.

Cienījamie kolēģi! Pārsteidz tas, ka ir redzami meli, meli un vēlreiz meli! Vienā gadījumā apgalvo, it kā visi ir redzējuši tos cilvēkus, kuri ir piedalījušies šīs halles pirmsprojekta apspriešanā vai nodomu līguma radīšanā. Tur ir parādījies arī pilsonis no Eiropas valstīm - Takača kungs, kurš ir šā projekta gandrīz vai galvenais organizētājs un virzītājs. Un, ja jau valdības ministri, mūsu premjers, varēja ar šo kungu satikties, veikt kaut kādas pārrunas, it kā parakstīt pat kādus dokumentus, bet pēc tam pateikt, ka neviens viņu nav redzējis, ka viņš nav pazīstams, viņš nav atpazīstams un ka neviens neko nezina, kas ir noticis, tad jājautā: “Kas tas ir?” Tā ir melošana vai apzināta Latvijas iedzīvotāju maldināšana! Diemžēl ir kā viens, tā otrs, jo Takača kungs mierīgi apgalvo: “Jā, dokuments tika parakstīts, un Latvijā ir cilvēki, kuri to ļoti labi zina, - tie, kuri parakstīja no Latvijas puses šādu dokumentu!” Tad kāpēc mēs, Saeimas deputāti, tādu dokumentu neesam redzējuši un droši vien mēs to arī neredzēsim, jo tas viss notika jau janvārī, un pa šo laiku tas varēja jau kaut kur arī nozust.

Un tagad par hokeja halli. Jā, protams, šādas celtnes ir vajadzīgas Latvijā! Varbūt tās ir arī izdevīgas, bet kas tika veicis aprēķinus pirms tam, kad tika sastādīti tie vai citi nodomu protokoli vai tika veidota kāda koncepcija? Kur ir ekonomiskais aprēķins? Kur ir mūsu finansu ministra Gundara Bērziņa apstiprinājums, ka Finansu ministrija ir izskatījusi tādu nodomu protokolu, ka viņa to atbalsta vai neatbalsta. Diemžēl mēs šādu dokumentu neesam redzējuši. Arī Gundars Bērziņa kungs tagad taisnojas, ka arī viņš neko nezinot.

Vēl ir jāpārskata arī tāds jautājums: ja jau šī halle tiek celta Rīgā, vai Rīgas Dome par to visu ir zinājusi vai nav zinājusi? Diemžēl, spriežot pēc aptaujas un pēc ziņām masu medijos, arī Rīgas Domē nekas prātīgs nav bijis. Tur vienīgi ir izveidota interesanta komisija, kas it kā vadīs šīs halles dokumentu izstrādāšanu. Bet kas ir virzījis šos cilvēkus uz šo komisiju? Un, ja jau ir paredzēts tāds grandiozs projekts, kas izmaksā 400 miljonus dolāru, tad kāpēc Saeimā par to neviens vārds netika teikts janvārī, februārī, martā un aprīļa beigās? Tikai tagad, maijā, ar preses palīdzību kaut kas tiek noskaidrots.

Kur tad ir palikuši tie slavenie konkursi, kuros izvirza tos vai citus pārstāvjus uz tik naudīgām, es vēlreiz saku, uz tik naudīgām darba vietām? Diemžēl to konkursu un to izvirzīšanu nebija. Kas ir izvirzījis šos cilvēkus? Jūs neatradīsiet nevienu pierādījumu! Tātad Latvijā eksistē aizkulišu spēle, ar kuras palīdzību izraudzītie un vēlamie cilvēki tiek izvirzīti šādu grandiozu projektu realizēšanai. Tomēr pats galvenais ir tas, ka neviens nedomā, kādas sekas tas radīs Latvijai. Un, ja mēs apsveicam šādas darbības, tad kāds gan ir novērtējums mums no ārzemju valstu vai politisko vadītāju puses? Novērtējums ir negatīvs! Tāpēc mēs arī saņēmām tādu negatīvu novērtējumu, ka Latvija ir pārdota valsts, un pret šādu atzinumu neviens nav iebildis. Nezin kāpēc arī starptautiskajā tiesā mūsu valdība negrib iesūdzēt šā novērtējuma speciālistus, un, protams, nekāda uzvara jau netiktu panākta tādā tiesas prāvā, jo tik tiešām tas viss tā notiek.

Un tagad rodas vēl tāds jautājums: kurā vietā tad ir sagatavotā tā zeme, kas ir domāta šīs halles celtniecībai, un cik tā maksās, tā kā tas notiek saistībā ar zemi, kura jau vairākas reizes ir pirkta un pārdota it kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas celšanai? Arī to jūs nezināt un nezināsiet! Tas būs tāpat, kā notika ar tilta pārvada celtniecību pie VEF kultūras pils, kur zeme tika novērtēta 10 reižu dārgāk, nekā tā maksāja.

Cienījamie kolēģi! Rada izbrīnu arī tas, ka mūsu Ministru prezidents nevar radīt skaidrību attiecībā uz tām pārrunām, kuras ir notikušas, kā tās ir notikušas, kāpēc tās tika risinātas un kāpēc tās notika tādā slepenībā. Tikai ar preses palīdzību, kad avīžu slejās parādījās šie dokumenti un parādījās dažādas korespondentu izmeklētas lietas, kuras viņi personīgi atrada, tikai tad kaut ko sāka risināt, sāka kaut ko skaidrot, bet diemžēl, ja saliek kopā visus tos paskaidrojumus, tad izrādās, ka tie ir ļoti melīgi. Līdz kādai nožēlojamai robežai mēs esam nonākuši, nicinādami mūsu valsts nacionālās intereses?

Cienījamie kolēģi! Vai tad tik tiešām mūsu ministri, atrazdamies savos amata augstumos, nevar saprast, ka, sasaistoties ar personām, kuras nav zināmas Eiropā vai kurām tur ir ļoti slikta reputācija, vai risinot tāda veida pārrunas ar viņām, Latviju var ievilkt visdažādākajos darījumos, kuru rezultātā Latvija cietīs kā materiālus, tā morālus zaudējumus. Tas ir pazemojoši!

Tāda novērtējuma nav, tāda nav bijis, un tagad visdažādākajā veidā visi kungi, kuri ir tur piedalījušies, katrs spodrina savas spalviņas, kā nu kurš prot.

Tas ir nožēlojami, jo diemžēl arī valdības prestižs no tā cieš - un tas cieš ne tikai Latvijas iedzīvotāju, ne tikai Latvijas pilsoņu priekšā, bet cieš arī ārvalstu partneru priekšā.

Vai tad Eiropā nav tādas kompānijas vai organizācijas, kura tik tiešām var nodrošināt tādas halles celtniecību, kur nebūtu zagšanas, kur nebūtu krāpšanas un kur nebūtu mānīšanas? Ir tādas kompānijas! Taču diemžēl līdz pat šim laikam Latvija vienmēr mēģina piesaistīt tādus partnerus, kuri ir ļoti apšaubāmi un no kuru darbības Latvija cieš. Jūs paskatieties, cik rūpīgi patiesībā no Saeimas deputātiem tiek slēpta visa tā “Lattelekom” lieta un tas, cik tad īsti mēs maksājam tiem advokātiem. Un es jums pateikšu, ka tie dokumenti, kurus parakstīja un kuru parakstus tagad slēpj kā viena, tā otra puse, droši vien nesīs Latvijai lielus zaudējumus, jo vajadzēs atkāpties. Atkāpšanās naudas ir lielas, un tās klusītiņām vien nomaksās mūsu Finansu ministrija, kā ne viens vien rēķins tiek nomaksāts.

Tāpēc jau nav nekāds brīnums, ka mūsu budžetā parādās deficīts, un nav arī brīnums, ka Latvijas ārējais un iekšējais parāds pārsniedz 700 miljonu latu apmēru. Tas ir briesmīgi, jo mēs virzāmies uz kritisko pusi! Kāpēc? Kas tad atmaksās šo gigantisko naudas summu, kuru mēs ar katru gadu apzināti palielinām?

Tāpēc, cienījamie kolēģi, šī lieta ar halli ir jāpārtrauc, un nekādas darbības te nevar būt, bet attiecīgo personu rīcība, kuras tās ir veikušas, ir jāizmeklē. Mums jau pietiek to komisiju, kuras mēs esam radījuši! Turklāt arī tieši Tieslietu ministrijas pārraudzībā darbojas tādas vai citādas organizācijas. Lai tad tās padarbojas un noskaidro, kas ir vainīgs, kas to ir darījis, kāpēc un cik lielu naudas summu viņi ir mēģinājuši iegūt un iebāzt savās kabatās vai izmantot priekšvēlēšanu kampaņai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Jautājuma būtība faktiski būtu šāda: ko mēs gribam panākt - vai mēs gribam vienkārši saņemt atbildes vai rast arī kādu risinājumu visā šajā problemātikā? Es domāju, ka mūs vairāk interesē iespēja rast risinājumu. Loģiski būtu, ka visi tie cilvēki, kuri atbalstīja lēmuma projekta izskatīšanu nākamajā Saeimas sēdē attiecībā uz jaunas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, tagad atbalstītu šo pieprasījumu, tāpēc ka pēc būtības būtu ļoti svarīgi dzirdēt Ministru prezidenta Andra Bērziņa viedokli attiecībā uz šo iespējamo afēru saistībā ar šiem parakstītajiem vai neparakstītajiem dokumentiem. Ļoti žēl, ka viņa pašreiz nav zālē. Viņa atbildes būtu vitāli svarīgas, jo vienīgais veids, kā gan mēs, deputāti, gan visa sabiedrība varam kaut ko uzzināt, ir panākt to, ka Ministru prezidents sniedz savu skaidrojumu un redzējumu attiecībā uz visām šīm problēmām.

Dabiski, arī mani pārsteidz tas, ka, izskatot tik nopietnus jautājumus kā 400 miljonu ASV dolāru lielu investīciju piesaisti, netiek ievākta nepieciešamā informācija, lai gan nav nekādu problēmu uzdot mūsu tiesībaizsardzības institūcijām ievākt attiecīgo informāciju par vienu vai otru firmu, kura piedalās tajā vai citā konkursā. Taču uz visiem šiem jautājumiem es gribētu saņemt atbildi tieši no Ministru prezidenta Andra Bērziņa mūsu nākamajā Saeimas sēdē, kur viņš varētu sniegt atbildes uz deputātu pieprasījumu.

Un tāpēc es aicinu visus kolēģus atbalstīt šo pieprasījumu un nepārveidot to par jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentam! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 26, atturas - 32. Pieprasījums tiek noraidīts.

Nākamais jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Salkazanova, Lejas, Baldzēna, Paula, Mežecka, Čevera, Barčas, Stalidzānes, Bojāra un Arņa Kalniņa pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam “Par Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra noteikumiem nr.377”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja minēto desmit Saeimas deputātu pieprasījumu un atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, tāpēc saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debates par šo pieprasījumu sāksim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Sākam debates par pieprasījumu Ministru prezidentam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram!

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka parlaments ir pieņēmis likumu - manā un arī iesniedzēju skatījumā, ļoti pozitīvu likumu, kas skar atvieglojumus uzņēmējiem un uzņēmējsabiedrībām, kas brīvprātīgi iesaistās izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmās.

Jāteic, ka šīs ieviestās normas likumā un arī pēdējie grozījumi galarezultātā ir ļoti pozitīvi, jo tās normas, kuras līdz šim bija likumā, tika palabotas, bet pašlaik ir spēkā Ministru kabineta noteikumi nr.377, kas ir pieņemti 2000.gada 31.oktobrī.

Jāteic, ka iesniedzējus varbūt mazliet šokēja tā situācija, kāda veidojas ar publisko tiesību deleģēšanas jautājumiem. Līdz šim Latvijā prakse bija tāda, ka publiskās tiesības bieži vien tika deleģētas privāttiesību subjektiem, valsts bezpeļņas organizācijām, bezpeļņas SIA, bezpeļņas akciju sabiedrībām, dažādām valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrībām, bet dibinātāji šajās sabiedrībās parasti bija valsts vai pašvaldības. Bija arī cita veida gadījumi, kad publiskā vara tika deleģēta sabiedriskajām organizācijām, teiksim, Latvijas Ārstu biedrībai, Latvijas Pašvaldību savienībai vai Latvijas Olimpiskajai komitejai. Runājot par pēdējo - Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Bērnu fondu un Kultūrkapitāla fondu, interesanti ir tas, ka deleģējums ir attīstījies virzienā, ka uz šīm organizācijām deleģē arī jautājumus, kas saistīti ar nodokļiem. Taču Latvijas praksē vēl nav bijis tāda gadījuma, kad kaut kāds deleģējums tiek dots privāttiesību subjektam, kura dibinātājs nav ne valsts, ne pašvaldība. Un šāda ir bezpeļņas organizācija SIA - “Latvijas Zaļais punkts”, kam tiek deleģēta to jautājumu risināšana, kuri saistīti ar dabas resursu nodokli, ar tām nodokļu atlaidēm, kas 60% - 80% apmērā tiek piešķirtas uzņēmējiem no nodokļu maksas, lai šie uzņēmēji brīvprātīgās iepakojuma apsaimniekošanas programmas veiktu pie sevis - uz vietas.

Jāteic, ka šī lieta radīja nelielas pārdomas. Kas tad ir šis “Latvijas Zaļais punkts” un kas ir tā dibinātāji? Jāsaka, ka dibinātāju sarakstā, raugoties pēc LURSOF datu bāzes, mēs atradām tādas sabiedrības kā “Tetrapak”, “Gutta”, “Laima”, SIA “PTC”, Latvijas Iepakojuma asociācijas sabiedrisko organizāciju un SIA “Latvijas Iepakojuma institūts”. Katram no tiem pieder attiecīga daļa šajā SIA, bet zīmīgi ir tas, ka viena liela daļa, pat ļoti liela daļa, no šā uzņēmuma pieder vienai fiziskajai personai vārdā Viesturs Tamužs.

Jāteic, ka visas šīs lietas vedināja uz pārdomām par to, vai dabas resursu nodokļa apsaimniekošana, ņemot vērā to, ka Tamuža kungs ir arī Iepakojuma apsaimniekošanas padomes loceklis un gatavo priekšlikumus vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram lēmuma pieņemšanai par atlaižu piešķiršanu, nav Korupcijas novēršanas likuma pārkāpums, veicot šīs darbības, jo viena un tā pati persona parādās ne tikai Iepakojuma apsaimniekošanas padomē un “Latvijas Zaļajā punktā”, bet arī citur - vairāk nekā desmit uzņēmumos, kuri ir ļoti cieši saistīti ar šo darbību - ar iepakojuma un cita veida izejvielu otrreizējo pārstrādi.

Runājot par šiem Ministru kabineta noteikumiem nr.377, jāteic, ka, lai saņemtu dabas resursu nodokļa atvieglojumus un atlaides, uzņēmums iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā dažādus dokumentus, to skaitā “Latvijas Zaļā punkta” apliecinājumu par darbību šajā organizācijā, jo uzņēmums ir “Latvijas Zaļā punkta” dalībnieks. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ņemot vērā Iepakojuma apsaimniekošanas padomes ieteikumus un “Latvijas Zaļā punkta” darbības principus, noteica kritērijus un prasības brīvprātīgām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmām.

Godīgi sakot, Pieprasījumu komisijā un arī sarunā ar Makarova kungu iepriecināja tas, ka tiek labota vesela rinda šo jautājumu. Ir iesniegti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuros normatīvajā aktā vairs neparādās šī te kompetences nodalīšana “Latvijas Zaļajam punktam”, tomēr reālā prakse nenoliedzami paliek iepriekšējā - tāda, kāda tā jau pastāv, jo “Latvijas Zaļais punkts” pastāv, arī īpašuma sadalījums ir tāds, kāds tas ir. Arī iepakojuma apsaimniekošanas padomes sastāvā šīs personas nav vairs, kura atradās interešu konfliktā.

Jāteic, ka no rītdienas stājas spēkā mūsu pašu pieņemtais likums par interešu konfliktiem, un, ja kāds var teikt, ka Korupcijas novēršanas likuma pārkāpuma te nav, tad interešu konflikts, raugoties pēc jaunā likuma normām, no rītdienas, kad likums būs stājies spēkā, attiecībā uz šo personu reāli būtu attiecināms, ja viņa vēl joprojām strādātu Iepakojuma apsaimniekošanas padomē. Kā jau es teicu, vadoties pēc ministra atbildes, jāsecina, ka šīs personas tur vairs nav.

Tomēr jebkurā gadījumā gribētos pievērst deputātu uzmanību tam, ka pašlaik, skatot cauri visus šos 188 uzņēmumus, kuriem ir deleģēta valsts vara vai valsts funkciju veikšana kaut vai pakalpojumu veidā, šis ir pirmais gadījums, kas lika būt uzmanīgiem, jo šis ir pirmais gadījums, kad šāds privātuzņēmums darbojas bez valsts kapitāla daļas līdzdalības. Tātad valsts kapitāla daļas līdzdalības te nav, tad rodas jautājums: kāda ir deleģējuma forma no publiskās varas puses privātai varai veikt darbības ar nodokļiem, kuru apjoms 1999.gadā, šis kopējais dabas resursa nodoklis, bija 10 miljoni latu. Raugoties pēc jaunās shēmas, uzņēmumos uz vietas pašu apsaimniekošanai paliktu apmēram 2-3 miljoni latu, bet starpniekorganizāciju nenoliedzami veidoja šis “Latvijas Zaļais punkts”, kuram ir dažāda veida meitas uzņēmumi, pirmām kārtām, jau “Latvijas Zaļais punkts - 1” un “Latvijas Zaļais punkts - 2”, un vienā no tiem valsts pašlaik mēģina realizēt pilotprojektu, kura izmaksas naudas izteiksmē ir vairāki simti tūkstošu latu.

Tajā pašā laikā liekas, ka ir pārāk maza valsts iespējamā kontrole, jo reāli deleģēšanas procedūra no valsts uz privāttiesību subjektu līdz šim likumdošanā nav atrunāta, jo Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas šo deleģējumu reglamentē, pašlaik tas nav reglamentēts. Tā ka ministrijas dara tā, kā tās uzskata par vajadzīgu.

Aicinu atzīt šo dokumentu par pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! 7.Saeima, vairāk nekā jebkad agrāk, veido visdažādākās organizācijas. Diemžēl šīs organizācijas nedara neko lietišķu, bet gan ļoti kaitē mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, mūsu tautsaimniecības attīstībai un arī individuālajiem uzņēmējiem.

Un kas tad notiek? Paskatīsimies pārtikas ražošanu! Tātad kontrolē Labklājības ministrija, to dara arī Pārtikas un veterinārais dienests, tur notiek kopēja sadarbība, un tad mums parādās “Latvijas Zaļais punkts”, parādās “Karote”, parādās vēl kādi pieci vai seši uzņēmumi, kuri patiesībā pilda valsts iestādes funkcijas saskaņā ar noteiktiem ierakstiem likumā, taču patiesībā tie dublē tās darbības, kas jau notiek.

Man rada izbrīnu tas, ka arī Saeimā šie uzņēmumi tiek atbalstīti un ka kaut kā tiek reglamentēta to darbība. Un tagad paskatieties, ko panāk viņu darbība. Viņi tikai kaitē mūsu rūpniecības attīstībai! It sevišķi tas attiecas uz pārtikas produkcijas ražošanu. Jūs parunājiet ar zemniekiem, parunājiet ar ražotājiem! Tas taču ir brīnums, kas notiek ar lauksaimniecības produkcijas nodošanu, ar tās saražošanu! Turklāt vēl visi šie ierobežojumi, kuri tiek speciāli noteikti! Un tas noved pie fakta, ka mēs samazinām savu ražošanu, toties vienā mierā pieaug ievestās produkcijas daudzums. Un šī ievestā produkcija pārsvarā gadījumu ir nezināmas izcelsmes. Tas ir viens.

Un otrs. Šī “zaļā karote”, visi šie “zaļie punkti” un vēl nezin kas taču nekontrolē šīs darbības. Tātad mūsējos tie spiež pie sienas, visādā veidā uz viņiem negatīvi iedarbojas, bet tajā pašā laikā tur, kur tiem vajadzētu varbūt piedalīties, viņi to nedara.

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, tas ir kaitīgi. Mums ir jāapstādina to turpmākā darbība, tāpat kā jāapstādina visu šo dažādo organizāciju veidošana, kuras nelietderīgi izlieto budžeta līdzekļus, bet toties nodarbina sev vēlamas personas un nodrošina viņas ar diezgan labām vai pat lielām algām.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam “Par Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra noteikumiem nr.377”! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 45, atturas - 14. Pieprasījums noraidīts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka deputāts Ketlers ir iesniedzis paziņojumu prezidijam, kurā viņš dara zināmu, ka, balsojot par likumprojektu ar dokumenta numuru 4442-c, viņš ir balsojis “par”, bet nezināmu iemeslu dēļ protokolā ir nodrukāts, ka viņš nav piedalījies balsojumā.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs šīsdienas sēdē ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu šā gada 9.maijā deputātam Romānam Mežeckim.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4439.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija saņēma Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu un administratīvos materiālus par ceļu satiksmes pārkāpumu, kuru ir izraisījis deputāts Jānis Ādamsons.

Jums ir pieejami jau izdalītie dokumenti - gan paskaidrojums, gan pats administratīvais protokols, gan arī - un tam es gribu īpaši pievērst jūsu uzmanību - medicīniskās pārbaudes protokols alkohola līmeņa noteikšanai, kurā ir konstatēts, ka diemžēl ir izraisīts ne tikai ceļu satiksmes negadījums, bet deputāts ir sēdies pie stūres alkohola reibumā. (Starpsauciens: “Nevar būt!”)

Mandātu un iesniegumu komisija, ņemot vērā pārkāpuma nopietnību, kā vienmēr aicināja uz sēdi arī deputātu Jāni Ādamsonu un saņēma viņa rakstisku lūgumu izskatīt šo jautājumu bez viņa klātbūtnes, atzīstot savu vainu un visu to, kas ir dokumentos norādīts.

Līdz ar to Mandātu un iesniegumu komisija, izpētot dokumentus un ņemot vērā deputāta lūgumu, sagatavoja Saeimas lēmuma projektu par piekrišanu Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona saukšanai pie administratīvās atbildības. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Aizliegt 5 gadus dzert alkoholu!”)

Lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - piekrist 7.Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Otrajam lasījumam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un es lūdzu lemt par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 14, neviens neatturas. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par aviāciju””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4316-b. Komisija nav saņēmusi nekādus priekšlikumus uz otro lasījumu, un līdz ar to es lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pēdējā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais izskatāmais likumprojekts - “Valsts kontroles likums”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4450 un izskatīsim priekšlikumus par likumprojektu “Valsts kontroles likums” trešajā lasījumā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi un izteikusi savu attieksmi par šādiem priekšlikumiem.

1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 4. un 5. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts 7. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 8 un 9. - Juridiskās komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Atbalstīts arī 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 23, atturas - 3. Priekšlikums guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 11. - Juridiskā biroja priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts arī 14. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 15. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīti arī 16. un 17. - Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 18. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 19.- Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 20.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 21. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 22. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 24.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 25. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 26. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Un nav atbalstīts arī 27. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 28. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 24, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. 29. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums precizēt 34.panta redakciju - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 30. - deputāta Urbanoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Ir atbalstīts 31. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 36.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 32. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Lūdzu deputātus tagad sameklēt 13.lappusi, kura tehnisku iemeslu dēļ nav nokopēta un sasieta kopā ar pārējo materiālu, bet kura visiem deputātiem ir izdalīta.

33. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt 43.pantu ar trešo daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 34.priekšlikumu.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es atgādināšu jums, ka savulaik bija tāda spiedīga vajadzība: pirms likumprojekts “Valsts kontroles likums” tika izskatīts pirmajā lasījumā, to vajadzēja nodot tikai vienai komisijai, tas ir, atbildīgajai komisijai - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lai mēs ātrāk varētu virzīties uz Eiropu, tas netika nodots citām komisijām. Taču visādā ziņā tradīcija parasti ir tāda, ka jautājumus, kas saistīti ar Valsts kontroli, nodod arī Saeimas Juridiskajai komisijai, jo valsts kontrolieris ir Saeimas Juridiskās komisijas ikgadējs viesis saistībā ar valsts budžetu. Tāpat kā Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Valsts prezidenta kancelejas direktors.

Kāpēc tad šie ļoti augstus amatus ieņemošie cienījamie kungi apmeklē Juridisko komisiju saistībā ar valsts budžetu un tieši Juridiskajā komisijā stāsta un Juridiskās komisijas deputāti klausās par stāvokli ar šo institūciju budžetiem un par stāvokli šajās institūcijās?

Pirmām kārtām tāpēc, ka tāda ir tradīcija. Mēs cienām tradīcijas. Otrām kārtām tādēļ, ka Saeima un Ministru kabinets, Valsts prezidents un Valsts kontrole, Augstākā tiesa un Satversmes tiesa ir nevis vienkāršas valsts institūcijas, bet gan seši ar mūsu Satversmi individuāli nodibināti, personificēti valsts varas augstākie konstitucionālie orgāni. Un, tāpat kā Saeimai, Valsts kontrolei ir sava zināma darbības īpatnība, kas tieši izriet no ierakstiem Satversmē, bet netieši izriet no doktrīnas, no teorijas, kā arī no attiecīgās prakses - Eiropas, civilizētās Eiropas, tās Eiropas, uz kuru mēs virzāmies, valstu prakses. Un šī prakse ir tāda, ka šīm sešām institūcijām ir zināma autonomija citai no citas un savstarpēji. Un viens no šīs zināmās autonomijas aspektiem ir zināma finansu autonomija. Saeimas kārtības rullī mēs savulaik iestrādājām noteikumus, ka Saeimai ir finansu autonomija un ka “Saeimas budžeta pieprasījums līdz valsts budžeta likumprojekta iesniegšanai Saeimā bez Prezidija piekrišanas nav grozāms”.

Juridiskās komisijas pārliecība ir tā, ka nepieciešams arī Valsts kontrolei piešķirt zināmu finansiālu patstāvīgumu. Šeit mēs varam debatēt par to, cik lielam šim patstāvīguma līmenim jābūt. Vai tam jābūt tādam pašam, kāds ir Saeimai? Juridiskā komisija domā, ka ne. Tomēr 34.priekšlikums ir vērsts uz to, ka ir jābūt kādai finansiālai patstāvībai, lai varētu nodrošināt reālu autonomiju jeb, latviski sakot, patstāvību. Tātad ir jābūt šim aspektam.

Juridiskā komisija tādēļ izstrādāja un iesniedza 34.priekšlikumu, kurš papildina 44.panta pirmo daļu ar jaunu teikumu: “Valsts kontrole ir finansiāli patstāvīga.” Tas nozīmē ne tikai to, ka Valsts kontrole tiek finansēta no valsts budžeta, bet arī to, ka Valsts kontrole ir finansiāli patstāvīga. Juridiskā komisija iesniedza arī 35.priekšlikumu, kas noteic, kādā veidā būtu ietekmējams vai nebūtu ietekmējams Valsts kontroles budžeta pieprasījums.

Pati atbildīgā komisija pirmajā un otrajā lasījumā pieņēma diezgan augsta līmeņa finansiālās autonomijas piedāvājumu, ko bija iesnieguši likumprojekta izstrādātāji.

Par likumprojektu, protams, atbild - gan kā iesniedzēja atbild, gan arī juridiski atbild - atbildīgā komisija, tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Divos iepriekšējos lasījumos šis jautājums netika apstrīdēts. Taču Juridiskā komisija, jūtot, ka tā tas līdz trešajam lasījumam nepaliks, izstrādāja un iesniedza savu priekšlikumu - 35.priekšlikumu - , kurš tai liekas savstarpēji sabalansēts starp diezgan augstu autonomiju pieprasošo atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu un iepriekšējos izdalītajos dokumentos piedāvāto... nu, tur vispār nepiedāvāja nekādu autonomiju, jo tur vispār bija paredzēts šo jautājumu svītrot no 44.panta otrās daļas.

Tāpēc mūsu piedāvātais 34.priekšlikums ir svarīgs, un, es domāju, tas ir atbalstāms neatkarīgi no tā, kā mēs nobalsosim par nākamo - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie deputāti! Gribas mazliet atgriezties pie vēstures. Mēs jau trešo reizi izskatām šo dokumentu, varbūt mazliet, mazliet savādākā redakcijā nekā pēdējā reizē. Kāpēc tad to nevarēja izskatīt uzreiz? Tikai tāpēc, ka Ministru kabinets priekšlikumu nr.44 iesniedza pēc 21.februāra, tātad pārkāpjot Kārtības rulli. Tādēļ Baloža kungs, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs, uznāca tribīnē un atsauca šā jautājuma izskatīšanu, tas notika pirms divām ceturtdienām. Apstaigājot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātus un viņiem pajautājot, kad tad bija šī komisijas sēde, atbilde skanēja: “Sēde nav bijusi!” Tātad komisijas vadītājs vienpersoniski paziņoja lēmumu, nebija notikusi šāda sēde. Tika pārkāpts Kārtības rullis, un jautājums tika izņemts no darba kārtības. Kādu apsvērumu dēļ? Apsvērums katrā ziņā ir viens - Ministru kabineta vēlme šo autonomo institūciju, kas ir Satversmes 87.pantā nostiprināta kā autonoma, neatkarīga institūcija, pataisīt par atkarīgu. Jo Ministru kabineta priekšlikums paredzēja svītrot 44.panta otro daļu, esošo redakciju. Ko tad izdarīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija? Pēc būtības viņa svītroja otro daļu, izveidojot to pavisam citā redakcijā, - ka Valsts kontroles budžeta pieprasījumus iesniedz normatīvos aktos noteiktā kārtībā. Autonomija, kas bija līdz šim, tiek likvidēta. Jāteic, ka Juridiskās komisijas priekšlikums, ka Valsts kontrole ir finansiāli patstāvīga, katrā ziņā mazliet nostiprina atpakaļ to ideju, ko Satversmē ir ielikuši tās veidotāji, - ka Valsts kontrole nedrīkst būt pakļauta valdošās koalīcijas iegribām; ka nedrīkst būt tām pakļauta kaut vai tā svarīgā svira, kas ir saistīta ar šīs institūcijas budžeta veidošanu.

Katrā ziņā aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu un neatbalstīt 36. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas ir vērsts uz Valsts kontroles autonomijas ierobežošanu, lai gan tai šāda autonomija ir noteikta Satversmes 87.pantā.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Varētu pilnīgi piekrist Juridiskās komisijas piedāvātajiem formulējumiem. Ir jābūt neatkarībai tām institūcijām - it sevišķi Valsts kontrolei - , kuras veic kontroli pār visu mūsu sistēmu un tās finansēm. Protams, ir cits jautājums, ko pēc tam dara ar atzinumiem. Pie tā noteikti vēl ir nopietni jāstrādā. Kā reaģē prokuratūra uz Valsts kontroles atzinumiem, vai tos nopietni skata, un kādā formā tālāk izmanto šo iegūto informāciju? Vēl jau bez Valsts kontroles mums ir arī tiesas - Augstākā tiesa, Satversmes tiesa - , kas faktiski kā nabagi lūdzas pirms tam, kad mēs apstiprinām budžetu, iet uz Ministru kabinetu pie ierēdņa ar izstieptu roku un saka: “Dodiet mums tam un tam, un tam naudiņu!” Pēc tam tiek veidots šis budžets un atsūtīts uz Saeimu, kur praktiski neko īpaši arī nevar labot, un, ja arī labo, tad ļoti minimāli. Un rezultāts ir tas, ka, piemēram, šobrīd valstī mēs nespējam cīnīties ar noziedzību, ar organizēto noziedzību, jo nav pat kopīgas programmas prokuroru, izziņas izdarītāju un tiesnešu apmācībai, jo vienkārši nav naudas. Nav mūsu tiesnešiem, prokuroriem un izziņas izdarītājiem naudas, lai brauktu uz ārzemēm mācīties vai arī pieaicinātu augstas klases speciālistus. Līdz ar to rezultāta nav un arī nebūs!

Reiz šis mezgls ir jāpārcērt. Es domāju, ka pietiekami kompetenta ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija mūsu Saeimā. Arī nākamā būs kompetenta, par to es esmu pilnīgi pārliecināts, un viņa spēs diskutēt ar šīm institūcijām un liks pieņemt pareizos lēmumus.

Tā ka es lūgtu atbalstīt šinī gadījumā Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Budžeta autonomijas trūkums ir viena no problēmām, kas mūsu valstij ir liegušas iet konsekventi tiesiskas valsts ceļu. Budžeta autonomijas trūkumā šobrīd ir tiesu vara un budžeta autonomijas trūkumā šobrīd ir arī Valsts kontrole.

Šādā trūkumā bija arī mūsu parlaments līdz tam vēsturiskajam brīdim, kad Latvijas Republikas Saeima izveidoja 183.¹ panta redakciju Saeimas kārtības rullī.

Katram no jums ir izsniegta šāda grāmatiņa, kurā ir Latvijas Republikas Satversme un Saeimas kārtības rullis.

Šā priekšlikuma oponenti! Ja jums ir iespēja, tad, lūdzu, ielūkojieties 183.¹ pantā! Tur ir rakstīts, melns uz balta: “Saeima ir finansiāli patstāvīga.” Precīzi, vārds vārdā, tas pats, kas ir teikts tieši šajā priekšlikumā!

Līdz ar to nekādu iebildumu pret 34.priekšlikumu, es domāju, nevarētu būt.

Savukārt 35.priekšlikumā varbūt dažas lietas redakcionāli ir precizējamas, bet pēc būtības arī 35.priekšlikuma jēga ir skaidri saprotama.

Nu reiz pietiek, kolēģi, iet šo ceļu, ka visu nosaka tikai un vienīgi Finansu ministrija! Ja Valsts kontrole noteiks uzrēķinu Finansu ministrijai par pārkāpumiem, kāda pēc tam būs Valsts kontroles neatkarība budžeta veidošanas procesā? Jo viņa būs lūdzēja pie Finansu ministrijas durvīm un bijīgi klauvēs, vai drīkst ienākt, vai drīkst iesniegt sava pieprasītā budžeta projektu. Tā turpinādami, mēs nedzīvosim tiesiskā valstī!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nevarētu piekrist Kuduma kungam, ka nav naudas, lai apkarotu kontrabandu. Nauda ir! Un naudai ir jābūt. Taču galvenām kārtām ir jābūt valdības un Saeimas gribai apkarot kontrabandu un ēnu ekonomiku. Diemžēl tādas gribas nav.

Pierādījums ir tāds. Divas reizes 7. Saeimā tika izskatīts jautājums par to, lai izveidotu speciālu komisiju, kura izskatīs attiecīgas lietas un kontrolēs, kā tiek novērsti Valsts kontroles atklātie pārkāpumi, ļoti lielu naudas summu izsaimniekošana. Ko izdarījāt jūs, cienījamās valdību veidojošās partijas? Jūs šādas komisijas izveidošanu neatbalstījāt.

Nu kāda gan var būt runa par kontrabandas apkarošanu, ja jūs esat pret to? Tātad gribat, lai kontrabanda zeļ, un tāpēc jau tā veido, kopā ar ēnu ekonomiku, pāri par 40%. Es domāju, ka tas apjoms ir pat vēl lielāks, jo tur ir vēl daudz kas apslēpts. Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijai katru gadu piešķiram pa 10-12 miljoniem latu. Kur aiziet šie naudas līdzekļi? Cik ilgi vēl pilnveidos to Valsts ieņēmumu dienestu? Kā nebija svaru uz robežas, tā nav! Kā nevarēja svērt kravas, tā nevar! Te viņiem tās pavadzīmes ne tādas ir, te zibens sasper visas novērošanas ierīces, te salūst zīmogi… Kādas tik nelaimes negadās mūsu Valsts ieņēmumu dienestā un visās tajās institūcijās, kas nodarbojas ar šīm lietām!

Diemžēl Valsts kontrole nesaņem pienācīgu atbalstu nedz no Saeimas, nedz no Ministru kabineta. Tagad runājam arī par to, vai ir vajadzīga vai nav vajadzīga tās neatkarība. Protams, Valsts kontrolei ir jābūt neatkarīgai iestādei, kura tik tiešām var izpildīt tās funkcijas, kuras veic visā pasaulē - bet tikai ne Latvijā! - šāda veida iestādes.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu norādīt uz pavisam elementāru lietu. Par ko mēs tagad strīdamies? Vai mēs gribam Valsts kontrolei dot finansiālu patstāvību? Tas ir viens variants. Vai varbūt gribam to finansēt no valsts budžeta, tātad padarīt atkarīgu no Ministru kabineta? Likumprojekta 1.pantā rakstīts: “Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā.” Audita iestāde, kas Latvijas Republikā ir pati augstākā! Un, ja tai ir jābūt pakļautai vienīgi likumam, tad arī darīsim tā, kā tas ir rakstīts 1.pantā, un nepakļausim to vēlreiz Ministru kabinetam!

Es domāju, ka Juridiskās komisijas priekšlikums ir visnotaļ konsekvents un metodoloģiski skaidrs.

Aicinu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu un tādējādi radīt situāciju, lai Valsts kontrole var pilnasinīgi veikt savus pienākumus un neskatīties pār plecu, ko teiks finansu ministrs, ko teiks Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu šo jautājumu aplūkot no cita aspekta, no tieši tā aspekta, kā citās Eiropas Savienības valstīs šo jautājumu kārto. Dānijā un Spānijā budžetu šādai kontroles institūcijai nosaka parlaments, Apvienotajā Karalistē notiek līdzīgi, Beļģijā - līdzīgi, Somijā - līdzīgi. Savukārt Grieķijā, Portugālē, Itālijā, Īrijā, Zviedrijā un Vācijā izpildvarai gan ir zināma loma augstākās revīzijas institūcijas budžeta pieprasījuma izskatīšanā, bet, vienalga, paliek liela teikšana parlamentam.

Tātad visur ir šis jautājums nokārtots tā, ka valsts augstāko revīzijas institūciju finansējumu pārsvarā nosaka tieši parlaments bez izpildvaras dalības budžeta iesniegšanas procesā.

Es gribētu vēl piebilst, ka uz šo pašu jautājumu attiecas arī 35.priekšlikums, par kuru Eiropas Integrācijas biroja direktors Kušnera kungs norāda, ka arī tas ir par “mīkstu”, jo arī tas vēl it kā drusku ierobežo noteikšanu finansu jautājumos.

Es saprotu, ka Latvija saskaņā ar iestāšanās sarunu pozīciju “Finansu kontrole” ir apņēmusies līdz ar jaunā likuma pieņemšanu nodrošināt atbilstošu funkcionālo un finansiālo Valsts kontroles neatkarību un tāpēc mums ir jāiekļaujas tajā kontekstā, jāveido likumdošana tā, kā tas ir citās Eiropas Savienības valstīs, un ka - agri vai vēlu - būs vēlams to unificēt.

Tāpēc es atbalstu Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - otro reizi.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jautājums ir diezgan sarežģīts. Tas nav traktējams tā, kā to traktē viens vai otrs debatētājs, - ka Valsts kontrole vai nu tiek finansēta no valsts budžeta, vai ir finansiāli patstāvīga. Tā ir gan finansiāli patstāvīga, gan arī tiek finansēta no valsts budžeta. Tai ir abi šie finansējuma veidi, tieši tāpat kā Saeimai. To, kas ierakstīts Saeimas kārtības ruļļa 183.¹ pantā un likuma “Par budžetu un finansu vadību” 19.panta ceturtajā daļā finansu ministrs Edmunds Krastiņš mums Šķēles kunga valdības laikā, ja mani atmiņa neviļ, ierosināja izslēgt - ierosināja izslēgt šo Saeimas finansiālo autonomiju, izslēgt to, ka Saeimas budžets nevar tikt grozīts Ministru kabinetā un Finansu ministrijā tā pieprasīšanas laikā. Tāds ir šīs konkrētās finansiālās autonomijas saturs. Saeima ir finansiāli autonoma, un finansiālās autonomijas saturs tātad ir konkrēti noteikts likumā. Arī šeit tiek ierakstīts, ka Valsts kontrole ir finansiāli patstāvīga, un tālāk, nākamajā pantā, tiek noteikts šīs finansiālās autonomijas saturs. Tātad - kādā veidā? Šeit ir pirmajā un otrajā lasījumā apstiprinātais variants, tāds pats kā Saeimai. Es gan domāju, ka diez vai tāds pats kā Saeimai tas varētu būt, bet nevarētu būt arī tāds izplūdis un nekonkrēts priekšlikums, kāds te ir tālāk: “noteiktā kārtībā”. Jo nekāda cita kārtība nav noteikta un solījumi par laimīgo nākotni, kas pēc sešiem mēnešiem tiks izstrādāta un iekļauta likumā “Par budžetu un finansu vadību”, es domāju, diez vai realizēsies.

Tādēļ ir pareiza gan pirmā daļa, gan arī otrais teikums, ko Juridiskā komisija šeit piedāvā. Tie nerunā viens otram pretim, un juridiski šeit viss ir korekti.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es piekrītu, ka valdošā koalīcija un opozīcija var dažādi interpretēt neatkarību, kas ir ietverta šajā Satversmes pantā. Neatkarību var interpretēt pat tādējādi, ka neatkarīgs nav nekas. Viss ir atkarīgs no Saeimas balsojuma par budžetu, jo arī to nosaka Satversme.

Esošā redakcija nosaka to, ka Valsts kontrolei neatkarība attiecībā uz budžeta jautājumiem ir līdz tam brīdim, kad viņa iesniedz budžeta projektu Saeimā. Saeimā šī neatkarība beidzas, jo Saeima pieņem budžetu. Arī to nosaka Satversme, nevis kaut kādi citi, tai pakārtoti likumi, kā to mēģina panākt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kura grib to visu pakļaut vai nu kādiem pakārtotiem likumiem, par kuriem vēl neviens neko nav dzirdējis, nedz arī tos redzējis, vai arī Ministru kabineta noteikumiem, kas būtu vēl traģiskāk.

Es negribētu, lai dēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pieņemtās redakcijas vai arī valdošās koalīcijas uzspiestās redakcijas mums nāktos vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot Satversmes panta pārkāpumu.

Es nevaru atbalstīt Muciņa priekšlikumu jeb, pareizāk sakot, Juridiskās komisijas nākamo priekšlikumu, ka sava budžeta jautājumā Valsts kontrole ir neatkarīga līdz Valsts budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā. Tā nav neatkarība, ko prasa Satversmes pants! Budžeta jautājumā neatkarībai ir jābūt līdz Valsts budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā. Jo Saeimai ir tiesības apstiprināt budžetu jebkurai neatkarīgai institūcijai, to skaitā arī tiesām, Valsts kontrolei un citām.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Māris Vītols - komisijas vārdā. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Māri, tu tikai īsi!”)

M.Vītols. Godātie deputāti! Godātais Muciņa kungs un godātais Rasnača kungs! Komisijā, jāteic, vislielākās debates bija par 35. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu par 44.panta otro daļu - , kā arī par 34. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu papildināt 44.panta pirmo daļu ar jaunu teikumu. Tie abi netika atbalstīti vairāku iemeslu dēļ. Viens no iemesliem bija tas, ka arī valsts kontrolieris Černaja kungs, kurš piedalījās komisijas sēdē, uzskatīja, ka, šādā veidā papildinot pirmo daļu, nebūtu precīzi izteikta šīs lietas būtība.

Nav korekti, Rasnača kungs, salīdzināt šīs lietas - Saeimas finansiālo patstāvību un Valsts kontroles finansiālo patstāvību. Valsts kontroles finansiālā patstāvība būtu tikai un vienīgi tajā gadījumā, ja tā pati apstiprinātu savu budžetu, bet tas tā diemžēl nav. Atšķirībā no Saeimas - nav, jo Valsts kontroles budžetu apstiprina Saeima, pieņemdama Valsts budžeta likumu. Līdz ar to mēs nevaram runāt par pilnīgu Valsts kontroles finansiālo patstāvību, par to, ka Valsts kontrolei būtu sava ieņēmumu bāze, kurā tiktu ieskaitīti uzrēķini, kā tas bija līdz 1998.gadam, vai ka tiktu sniegti maksas pakalpojumi, no kā tā tiktu finansēta. Par šādu Valsts kontroles finansiālo patstāvību mēs tātad nevaram runāt - atšķirībā no Saeimas finansu patstāvības. Saeima, pieņemdama Valsts budžeta likumu, nosaka pati savu finansējumu un līdz ar to tiešām ir finansiāli patstāvīga.

Šis arī bija viens no iemesliem, kuru dēļ mēs komisijā 34.priekšlikumu neatbalstījām. Aicinu neatbalstīt 34.priekšlikumu un diskutēt par 35. un 36.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 6, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina 44.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: “Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.”

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 35. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pasaule jau ir izgājusi cauri visām šīm problēmām, modeļiem un tā tālāk. Ir jau dzirdēts par ašiem zēniem, kas ir gribējuši darīt tā vai savādāk. Ja ne Satversmes tiesa, Augstākā tiesa, likumdošana, tad Eiropas Savienība un tās direktīvas visu lēnām noliks savā vietā. Mēs vienkārši tikai zaudējam laiku, tāpēc ka kādam liekas, ka viņš ir briesmīgi liels priekšnieks un briesmīgi liels regulētājs un ka viņš visu var izregulēt.

Vītola kungs, 35.priekšlikums gan ir Juridiskās komisijas, nevis Juridiskā biroja priekšlikums. Kāda ir šā priekšlikuma konceptuālā pieeja šim jautājumam? Konceptuālā pieeja jautājumam ir sekojoša. Atšķirībā no tām institūcijām, kuras atrodas Ministru kabineta vai atsevišķu ministriju politiskā pārziņā un par kurām atbild ministri, tiesu varas institūcijām, kas tātad ir apgabaltiesas, rajonu tiesas un prokuratūra, kā arī valsts varas konstitucionālajiem orgāniem (seši, ieskaitot Saeimu un arī pašu Ministru kabinetu, bet par to šoreiz nav runa) ir sava īpatnēja - un tādai tai ir arī jābūt! - budžeta formēšanas kārtība, kura, no vienas puses, nevar izmainīt un izgrozīt vienoto valsts budžeta formēšanas kārtību un vienoto valsts budžetu, kas tiek sagatavots Finansu ministrijā un ko galīgi, pilnīgi un visā kopumā apstiprina Ministru kabinets, iesniedzot to Saeimai. Nevar būt kaut kādi pa sāndurvīm uz Saeimu atnesti tiesu iestāžu vai Valsts kontroles pieprasījumi un tā tālāk. Tiem ir jābūt sabalansētiem un iekļautiem vienotā valsts budžetā, kas tiek formēts Ministru kabinetā, bet pirms tam - Finansu ministrijā. Taču problēma jau ir kādā citā apstāklī. Problēma ir tajā apstākļi, ka cienījamais finansu ministrs (vienalga, vai tas būtu mūsu partijas pārstāvis vai kādas citas partijas pārstāvis) diemžēl nenolaižas līdz debatēm ar tādu iestāžu vadītājiem kā Augstākā tiesa, Satversmes tiesa un tā tālāk. Arī atbildīgajiem vai vismaz iespējami atbildīgajiem ministriem šinī jomā kaut kā neatliek laika parunāt ar viņiem, un kaut kāds trešās šķiras ierēdnis, teiksim, uz Satversmes tiesas priekšsēdētāja iesniegto Satversmes tiesas budžeta pieprasījumu atbild: “Jūsu pieprasījums nav apmierināts!” Un tas pats notiek arī ar Valsts kontroli un Ģenerālprokuratūru, tikai mazākā mērā, jo valsts kontrolieris un ģenerālprokurors (vai viņu pilnvarotas amatpersonas) ir tiesīgi piedalīties Ministru kabineta sēdēs. Un to mēs redzam arī pēc tā, cik labi un pilnīgi tiek apmierināti šo institūciju pieprasījumi. Tie - nedaudz labāk. Vissliktāk - Valsts prezidentes kancelejas, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas pieprasījumi.

Salīdzināsim 2001.gada un 2002.gada budžetus! Valsts prezidentes kancelejas budžets 2001.gadā bija 0,16% no visa valsts budžeta, taču šogad tās budžets ir nokrities uz 0,13%.

Augstākajai tiesai budžets pagājušajā gadā bija 0,09% no visa valsts budžeta, taču šogad tas ir nokrities uz 0,08%. Turklāt Augstākajai tiesai neviens lats (es pasvītroju - neviens lats!) nav iedots klāt. Acīmredzot šeit notiek kaut kāda savdabīga attiecību kārtošana ar tiesu varas augstākajām institūcijām.

Prokuratūrai budžets, kas bija 0,77% no valsts budžeta, nokrities uz 0,74%, Valsts kontrolei - no 0,18% uz 0,17%. Tieslietu ministrijai - no 3,56% uz 3,27%. Nu salīdziniet šos skaitļus, un tad jūs redzēsiet, kādā veidā mēs nodrošinām šo institūciju autonomiju, kā arī viņu budžeta autonomiju!

Attiecībā uz to, vai cīnīties par tā formulējuma saglabāšanu, kurš bija pirmajā un otrajā lasījumā, es domāju, ka tāda finansiāla autonomija var būt tikai parlamentam. Tikai Saeimai.

Valsts kontrolei tāda finansiāla autonomija nevar būt. Ministru kabinets zināmā mērā var to ietekmēt, bet nevajadzētu pieļaut, ka to var ietekmēt, kā tas šobrīd notiek, Finansu ministrija, kur faktiski tiek budžets formēts. Pagaidām, kā man liekas, pats lielākais ļaunums attiecībās ar šīm varas institūcijām ir tieši Finansu ministrija, neatkarīgi no tā, kāda politiskā partija pārzina šo ministriju, jo šo ierēdņu attieksme un viņu metodes…

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

L.Muciņš. … ir tādas pašas kā iepriekš.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts kontrolei ir uzticēts veikt neatkarīgu revīzijas darbību Latvijas Republikā. Šī iestāde pilnīgi neatkarīgi veic visu valsts iestāžu, visdažādāko organizāciju, kuru mums ir ļoti daudz, pārbaudi, raugās, kā tās izlieto valsts budžeta līdzekļus.

Valsts kontrolei 2002.gadā tiks nodoti pārbaudei 1,6 miljardi latu. Tā taču ir drausmīgi iespaidīga summa!

Nu jau vairāku mēnešu garumā valdība nevēlas šajā likumā redzēt ierakstītu to, ka Valsts kontroles budžeta projektu līdz iesniegšanai Saeimā neviens negroza. Budžeta līdzekļi Valsts kontrolei ir ļoti niecīgi salīdzinājumā ar tiem budžetiem, kurus saņem citas valsts organizācijas. Kāpēc valdībā notiek vairāku mēnešu garumā tāda ķīvēšanās? To varētu izprast tā: ministru kungi vēlas ietekmēt budžeta līdzekļu iedalīšanu un pie viena - ietekmēt arī Valsts kontroles darbību. Nekā citādi tādu valdības rīcību nevar izskaidrot!

Pasaules valstu praksē Valsts kontrolei analogu institūciju finansēšanu veic no valsts budžeta un bez šādas ķīvēšanās - valsts augstākajām revīzijas institūcijām tiek iedalīts naudas līdzekļu tik, cik tām ir vajadzīgs, jo tās veic ļoti nozīmīgu valsts darbības funkciju.

Tāpēc aicinu likumprojektā atstāt otrajā lasījumā pieņemto redakciju, to nemainīt, un tādējādi tiks izslēgtas varbūtējās iespējas negatīvi iedarboties uz Valsts kontroli. Latvijā tas jau nav nekas jauns, ka notiek visdažādākā iedarbība uz dažādām Latvijas organizācijām. Atstāsim mierā vismaz Valsts kontroli!

Valsts kontrole ir līdz šim ļoti saudzīgi izlietojusi - un, es domāju, tā tas būs arī turpmāk - savus kredītus, kuri tai ir iedalīti, un tās budžets tiek sagatavots rūpīgi un korekti. To varētu rādīt par piemēru citām mūsu valsts ministrijām, īpaši aģentūrām.

Diemžēl tas, ka Valsts kontrole veic tai pakļauto uzņēmumu darbības novērtēšanu, ne vienmēr tiek atbalstīts no Ministru kabineta puses, un Valsts kontrole patiesībā gadu no gada atrod vienās un tajās pašās organizācijās vienus un tos pašus nerisinātos jautājumus par budžeta līdzekļu izlietošanu. Turklāt pastāv jau vēl arī citi izskatāmi jautājumi, kuru risināšanai mēs neveltām uzmanību. Kāpēc valsts iestāžu amatpersonas vienlaikus izpilda divus trīs darbus, viens otrs - pat vēl vairāk? Kāpēc nepamatoti lielas algas ir valsts pilnvarniekiem, kuri savus amatus ir ieguvuši bez jebkādas konkurences?

Tāpēc, cienījamie kolēģi, Valsts kontrolei ir jābūt neatkarīgai finansiālā nodrošinājuma ziņā. Tātad tai jābūt finansiāli nodrošinātai, absolūti neatkarīgai. Tas mums tika iestrādāts otrajā lasījumā, un tā tas ir jāatstāj bez jebkādām izmaiņām un papildinājumiem, jo galu galā, ja arī vajadzēs kaut ko mainīt budžetā, Saeima ar savu balsojumu, izskatot budžetu, vēlāk vienmēr to var izdarīt.

Tāpēc es aicinu atstāt spēkā otrā lasījuma redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka lielākā daļa no klātesošajiem ir saņēmusi Eiropas Integrācijas biroja atzinumu par to, kā tiek nodrošināta neatkarība kontrolējošajām institūcijām Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tad jāsaka, ka lielākā daļa dalībvalstu augstāko revīzijas institūciju budžetu nosaka tieši parlamentā bez izpildvaras līdzdalības budžeta veidošanas procesā. Tāda ir šīs Eiropas Savienības izpratne par to, kas ir šo kontrolējošo institūciju neatkarība.

Es ceru, ka kāds no klātesošajiem ir bijis un redzējis, kādās telpās pašlaik strādā šī institūcija. Es tās gribētu salīdzināt ar rajona policijas iecirkni. Nekādu būtisku atšķirību!... Tādā gadījumā es sen neesmu tur bijis, jo vēl pirms laba laiciņa situācija tur bija apmēram tāda pati.

Attiecībā uz Juridiskās komisijas priekšlikumu jāsaka, ka tad, kad likumprojekts tiek iesniegts Ministru kabinetā, tas bez pieprasītāja (iesniedzēja) piekrišanas nav grozāms, tāpēc runa varētu būt tikai par pašu minimumu, kas ir vajadzīgs šīs neatkarības nodrošināšanai. Varbūt attiecībā uz šo minimumu valdošās koalīcijas partijas arī būtu gatavas.

Godīgi sakot, Juridiskā komisija ir vēlreiz izvērtējusi attiecīgo Satversmes pantu, jo esošā redakcija ir mazliet problemātiska. Tātad Satversmes 66.pants nosaka, ka Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets. Tādējādi šīs neatkarības nodrošināšanai varētu būt arī ierobežojums tādā mērā, kā to paredzējusi Juridiskā komisija, lai nerastos pretruna ar Satversmes 87. un 66.pantu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi! Es aicinātu Saeimas koalīcijas partijas šinī gadījumā izdarīt kaut nelielu piekāpšanos Juridiskajai komisijai, jo uzskatu, ka šinī gadījumā tas būtu pats minimums, kur varētu parādīt veselo saprātu. Tādā gadījumā Ministru kabinetā būtu vismaz diskusijas par Valsts kontroles pieprasījumu un par to nelemtu tikai ministriju ierēdņi jau zināmā mērā kā cenzori, pirms šis jautājums tiek izskatīts Ministru kabinetā. Es domāju, ka tas ir ļoti normāli un ļoti pieņemami, kaut arī tas, protams, ir šīs finansiālās patstāvības tikai pats minimums, kas ir vajadzīgs. Tas ir pat krīzes iztikas minimums, jo mēs ļoti labi saprotam, ka, protams, formāli Saeima lemj par budžeta pieņemšanu, taču atcerēsimies šāgada budžeta pieņemšanu, kad deputātu vairākums atbalstīja izmaiņas budžeta grozījumos tikai 750 latu apmērā par labu Kalpaka muzejam “Airītēs”. Tā ka, es domāju, mēs, protams, varam atsaukties uz Saeimas visspēcību un varēšanu, taču es ļoti labi zinu, ko nozīmē šī nevarēšana, negribēšana un nespēja, tāpēc katrā ziņā vismaz Ministru kabinetam pašam vajadzētu lemt par šo jautājumu, neuzveļot šo darbu ministriju ierēdņiem.

Aicinu valdības partijas parādīt kaut nelielu saprāta devu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš, otro reizi.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es pirms tam debatēdams norādīju jums uz cipariem. Un kāds tad ir kopsavilkums? Kopsavilkums ir tāds, ka tiesu varas institūcijām - Tieslietu ministrijai, prokuratūrai, Augstākajai tiesai, Satversmes tiesai - , kā arī Valsts kontrolei un Valsts prezidentes kancelejai finansējums no 4,8% 2001.gadā ir samazinājies par 0,4% šajā gadā, tas tātad ir samazinājies par 0,4 procentiem. Tas nebūtu pieļaujams tādā situācijā, kad mēs cenšamies visām šīm institūcijām un tiesu varai nodrošināt budžeta autonomiju. Tas, ka eksistē šī autonomija un ka mēs to ierakstām pirmajā daļā, nav tik svarīgi. Galvenais ir tas, kāda ir šī autonomija. Un tādā ziņā, es domāju, šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstāms, taču tas varbūt nav atbalstāms tādā veidā kā Saeimas budžeta autonomija, jo par to, kāda ir šī autonomija, mēs nolemjam konkrētajos likumos.

Tomēr pats svarīgākais varbūt nav tas, cik mēs prasām un cik daudz mēs spriežam par izlietošanu, bet galvenais ir tas, ka tad, kad ir iesniegts pieprasījums Finansu ministrijai, Finansu ministrija vairs nevar to grozīt. Un tomēr arī tas vēl nav galvenais. Galvenais ir tas, ka Finansu ministrijai ir jāatrod budžeta avoti. Jūs jau zināt, kā ir tad, kad mēs iesniedzām savu komisiju priekšlikumus. Mums saka: “Jā, jā, mēs varētu tos atbalstīt, bet tikai norādiet, kam jūs paņemsiet nost, no kurienes jūs šo naudiņu ņemsiet!” Turpretī tagad mēs Finansu ministrijai atņemam tiesības grozīt šo institūciju - pagaidām vismaz Valsts kontroles - budžeta pieprasījumus, uzliekot par pienākumu Finansu ministrijai atrast avotus, no kurienes šis līdzekļu pieaugums tiek finansēts, un tālāk tad Ministru kabinets pieņem politisku lēmumu - jā vai nē. Tas motivē savu lēmumu sēdēs, kurās piedalās arī valsts kontrolieris, un tā tālāk. Un tādējādi es uzskatu, ka...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Muciņš. Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstāms. Es lūgtu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu par procedūru!

Vārds Linardam Muciņam.

L.Muciņš. Tā kā 36. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir radikālāks, es aicinu sākt balsošanu ar 36.priekšlikumu un tad nobalsot par 35.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Turpināsim debates!

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Vairāk nekā pirms gada notika Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Juridiskās komisijas kopēja sēde. Par ko tad tur tika diskutēts? Tur notika diskusijas tieši par finansējuma piešķiršanu un attiecīgi par šo Augstākās tiesas, Satversmes tiesas un Valsts kontroles finansiālo neatkarību. Toreiz mēs visi, izņemot valdības pārstāvjus, vienojāmies, ka šim finansējumam ir jābūt pietiekami neatkarīgam, tāpēc man tagad ir absolūti neizprotama šī situācija, ka vairākums deputātu atkal mēģina panākt šo atkarību.

Kolēģi! Paskatīsimies tik tiešām uz priekšu! Spersim pirmo soli un ļausim Valsts kontrolei būt daudzmaz neatkarīgai no izpildvaras! Un nākamais solis tad būs tāds, ka mēs iesniegsim grozījumus likumā “Par tiesu varu”, lai arī tiesas būtu neatkarīgas. Labosim likumu “Par Satversmes tiesu”, lai arī tā būtu neatkarīga no izpildvaras un lai šīs institūcijas pilnā apjomā varētu pildīt savus pienākumus.

Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols. Cienījamie deputāti! Vēlējos mazliet pakomentēt šā priekšlikuma izskatīšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Principā Budžeta komisijā pret Juridiskās komisijas piedāvāto redakciju nebija iebildumu - pret tādu redakciju, kāda tā ir. Jautājums ir tikai par to, ka Valsts kontroles likums acīmredzot nav šis speciālais likums, kurā būtu atrunājamas budžeta veidošanas procedūras, jo arī Saeimas budžeta pieprasījuma veidošanas procedūras nav noteiktas Saeimas kārtības rullī, bet gan likumā “Par budžetu un finansu vadību”. Tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja, neiebilstot pret to, ka Valsts kontrolei būtu jānodrošina zināma neatkarība budžeta veidošanas procedūras gaitā. Tāpat tas varētu būt attiecībā uz neatkarīgajām institūcijām - tādām, kā Augstākā tiesa, Valsts prezidenta kanceleja vai Satversmes tiesa, un arī tām būtu jānodrošina šāda zināma procedūra. Jautājums ir tikai par to, ka visām šīm neatkarīgajām institūcijām ir jānosaka vienota kārtība, kādā veidā tiek sagatavots un izskatīts šo institūciju budžeta pieprasījums, lai tām būtu vienota procedūra. Un tas būtu jāparedz nevis katrā atsevišķajā likumā, bet gan vienā pantā likumā “Par budžetu un finansu vadību”. Šie argumenti tika izteikti, nevis vēršoties pret sagatavoto redakciju, kas principā ir pieņemama, bet gan kā ieteikums, ka juridiski šie jautājumi būtu jārisina citādā veidā. Tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumus izskatīsim tādā secībā, kā tie ir izvietoti tabulā. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 3, atturas - 18. 35.priekšlikums ir atbalstīts.

M.Vītols. Līdz ar to 36.priekšlikums nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums - nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 38. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 39. - deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 39.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Var jau saprast, kāpēc likumā negrib ierakstīt, nevēlas redzēt, ka tur būtu ierakstīts vārds “aģentūra” vai “aģentūras”. Valsts kontrole nevēlas pakļaut mūsu slaveno aģentūru darbību, kā tad tās izlieto valsts līdzekļus, kāda tur ir līdzekļu taupība, kādi tur ir zaudējumi un kas tur vispār notiek. Un it sevišķi tad, ja mēs paskatāmies uz slavenās Latvijas Privatizācijas aģentūras darbību. Tur caurspīdīgums nekad nav bijis redzams, un es domāju, ka arī nebūs redzams, kamēr to iznīcinās, un, runājot par tiem miljoniem līdzekļu, kas ir bijuši šīs aģentūras rīcībā, par to, kā tie tiek izlietoti un kur tie aizgājuši - ceļos vai neceļos - , mēs tik tiešām nezinām. Tāpēc diemžēl arī nevēlas iekļaut, lai tur būtu ierakstīts, ka Valsts kontrolei tiek pakļautas arī aģentūras. Un arī tas izsauc daļējas aizdomas.

Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikā ir pāri par 180 aģentūru un fondu. Šīs aģentūras un fondi izlieto ļoti lielus naudas līdzekļus, tad kāpēc gan mums tie nav jākontrolē? Pie tam parādās vēl viens jauns brīnums - Nacionālās bibliotēkas celtniecību grib uzticēt Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai. Jūs taču zināt, ka šī aģentūra nodarbojas ar dzīvokļu privatizāciju un citiem jautājumiem, par to tikušas ierosinātas krimināllietas un bijuši visādi citi nodarījumi, kuri tur tika pieļauti, bet tagad daži vēlas atdot tās rīcībā gandrīz 80 miljonus latu, un šī aģentūra tagad būs tas celtnieks.

Pirmajā piegājienā gribēja atstāt tās kontroli Ministru kabineta rīcībā, tagad nezin kāpēc tas ir pārskatīts. Vai tad mēs arī šos 80 miljonus nekontrolēsim? Un tad šī aģentūra darīs visu tā, kā tas ticis darīts līdz šim.

Cienījamie kolēģi! Un tagad paskatīsimies vēl vienu aģentūru. Tā ir Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra. Vai tad arī šīs aģentūras darbību nevajag kontrolēt? Jūs taču zināt, līdz kādai robežai ir novesta medicīniskā aprūpe Latvijā! Kur palikuši tie līdzekļi, kuri no Valsts kases tika novirzīti Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrai, un tur vēl ir kādas divas vai trīs iestādes, kuras, kā saka, nosūc kā dēles šos naudas līdzekļus, un galu galā ārstiem vairs nepietiek naudas, lai viņi varētu nodrošināt savu pacientu izmeklēšanu, nepietiek naudas līdzekļu zāļu apmaksai, nepietiek naudas līdzekļu, lai nokārtotu maksājumus mūsu slimnīcām. Tātad arī to mēs nevēlamies kontrolēt.

Ja vēl tālāk paskatāmies, tad redzam, ka ir arī tāda aģentūra kā Medicīnas tehnoloģiju aģentūra, Valsts zāļu aģentūra un visas pārējās. Kā tad tur ir ar to caurredzību, kā notiek budžeta naudas līdzekļu izlietošana un kas tās kontrolē? Iekšējais audits tur neko nedara, un, ja vēl mēs tās nepakļausim kontrolei, Valsts kontrolei, tad galu galā mēs pieļausim visatļautību, kas ir notikusi līdz pat šai dienai un diemžēl vēl turpinās.

Un, kā mēs redzam, tad šie jaunievedumi, kurus te grib iestrādāt, tik tiešām novedīs pie tā, ka mēs zaudēsim naudas līdzekļus, tāpat kā esam tos zaudējuši līdz šim.

Tāpēc šis ierosinājums ir jāatbalsta, tas ir vietā un palīdzēs saglabāt mūsu budžeta līdzekļus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 28, atturas - 25. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Izskatot 40. un 41.priekšlikumu, kur arī ir minētas šīs aģentūras, es tomēr, izmantojot tiesības, gribēju šeit no tribīnes pateikt, ka Bojāra kungs kārtējo reizi maldina tos, kuri klausās šo Saeimas sēdi un kuri lasa arī stenogrammas, jo aģentūras tiek kontrolētas, Valsts kontrole veic revīzijas arī attiecībā uz aģentūru līdzekļiem, jo atbilstoši Publisko aģentūru likumam aģentūra ir valsts iestāde. Pie tam šeit 46.pantā esam noteikuši, ka Valsts kontrolei tiek pakļautas visas valsts iestādes, to skaitā, arī aģentūras. Un tāds arī ir Juridiskā biroja sniegtais skaidrojums par šo lietu. Tāpēc arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neuzskatīja par nepieciešamu vēl šeit atsevišķi izdalīt aģentūras, viennozīmīgi pasakot, ka aģentūras tiek pakļautas revīzijai kā institūcijas, kuras saņem valsts budžeta finansējumu.

40.priekšlikumu, ko iesniedzis Urbanoviča kungs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 41.priekšlikums nav atbalstīts atbilstoši jau iepriekš izteiktajiem…

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 43.priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 44. priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 45.priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 46.priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 47.priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 48.priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Nav atbalstīts 49.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 50. - deputāta Urbanoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 51.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 52. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 53. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 54.priekšlikums, šajā gadījumā ņemot vērā to, ka 36.priekšlikums nav atbalstīts, vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 55.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 56.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 57.priekšlikums ir atbalstīts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. 58. un 59.priekšlikums arī tiek atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts kontroles likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 16. Likums pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij, augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 30.aprīļa sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””.

1. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Nav atbalstīts 2. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 3. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums - ir atbalstīts 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt arī 5. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Ļoti būtisks ir 6. - Saeimas deputāta Muciņa kunga priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Dokuments, ar kuru mēs strādāsim, ir nr.4448 - likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, kuru atbildīgā komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam.

1.priekšlikums ir tikai 12.lappusē, un to ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis, par likuma 6.pantu, kur tiek piedāvāts mainīt apzīmētājus. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir nākamajā lappusē par šo pašu pantu, un tas ir saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies!

Arī 3.priekšlikums ir saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa, kas piedāvā aizstājumu 29.pantā - aizstāt skaitli “14” ar “16”. Komisija šo aizstājumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums ir par 30.pantu, tas saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums ir par 30.panta ceturto daļu, tas saņemts no parlamentārā sekretāra Pūķa. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Sestais!

K.Leiškalns. Es atvainojos! 6.priekšlikums ir saņemts no parlamentārā sekretāra Pūķa. Komisijā tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Runa ir par šā panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies!

8.priekšlikums saņemts no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa. Tas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Paldies!

52.pantā atbildīgā komisija ir izdarījusi redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Vairāk priekšlikumu par minēto likumprojektu uz trešo lasījumu nav iesniegts. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4451 - likumprojektu “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums” trešajā lasījumā.

1.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 2.priekšlikumu komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

A.Klementjevs. 3.priekšlikumu komisija...

Sēdes vadītājs. Par 4.priekšlikumu, lūdzu!

A.Klementjevs. 4.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 5.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 6.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 7.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 8.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet! Atklājam debates par 8.priekšlikumu!

Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu likumprojektā pievērsties 8.priekšlikumam. Tas ir deputātes Žanetes Vasaraudzes priekšlikums. Lieta tāda, ka komisijas sēdē šo priekšlikumu atbalstīja, un jāsaka tā, ka mums acīmredzot šeit ir bijusi kļūda. Un arī Linards Muciņa kungs vēstīja par vienu šādu gadījumu, kas noticis Juridiskajā komisijā. Arī mums šeit ir ieviesusies kļūdiņa. Tāpēc es aicinu deputātus pēc uzmanīgas 8.priekšlikuma izlasīšanas tomēr Saeimas sēdē to neatbalstīt tādā redakcijā, kādu mēs ar absolūtu balsu vairākumu pieņēmām, Saeimai balsojot par šo pantu otrajā lasījumā, attiecībā uz tām kompensācijām un stipendijām, kuras tiek noteiktas bezdarbniekiem. Tātad Ministru kabinets nosaka ne vien piešķiršanas kārtību, bet arī šo stipendiju un kompensācijas apmēru. Un tas, kolēģi, ir ļoti būtiski!

Pretējā gadījumā, nobalsojot un atbalstot 8.priekšlikumu, mums var iznākt tā, ka Ministru kabinets būs noteicis kārtību, kādā mūsu bezdarbnieki saņems stipendijas un arī šīs kompensācijas par īri un transporta izdevumiem, sākot ar šā gada 1.jūliju, bet mums vēl nebūs noteikts šo kompensāciju un šo stipendiju apmērs, jo citur nevienā likuma pantā šis apmērs nav noteikts.

Es aicinu kolēģus mūs atvainot un, lai arī cik man tas būtu nepatīkami, tomēr neatbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Vasaraudzes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 17, atturas - 62. Priekšlikums noraidīts.

A.Klementjevs. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 10. - Labklājības ministra Požarnova priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 11. - deputātes Vasaraudzes priekšlikumu - atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 12.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 13.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 14.priekšlikumu atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 15.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 16.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 16-a priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 18.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 19. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 20.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 21.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 22.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 23.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 24.priekšlikumu komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 25.priekšlikumu komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Klementjevs. 26.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. 27.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 28.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 29.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 30. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - pati komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 32.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 33.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 34.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 35.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 36.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 37.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 38.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 39.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 40. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 41.priekšlikumu komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 42.priekšlikumu atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs. 43.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā””. Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisija bija atbildīgā komisija.

1.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Z.Mauliņa priekšlikumu - atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 4.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. Un arī 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, man ir jānolasa deputāta Kuduma paziņojums, kurā viņš precizē, ka balsojumā par likumprojektu ar dokumenta numuru 4441-c viņš tika piespiedis pogu “pret”, bet izdrukā tas nav parādījies. Viņš lūdz izdarīt atbilstošu korekciju balsojuma izdrukā.

Vārds paziņojumam Ventam Balodim.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūgums tūlīt pēc sēdes pulcēties Budžeta komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Jānis Lāčplēsis, Ilmārs Geige, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Helmuts Čibulis, Vaira Paegle, Jevgenija Stalidzāne, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis, Roberts Jurdžs un Imants Kalniņš.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Ņemot vērā to, ka atbildīgie ministri - finansu ministrs Gundars Bērziņš un tieslietu ministre Ingrīda Labucka - man nezināmu iemeslu dēļ nav ieradušies, atbildes uz deputātu jautājumiem tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 9.sēde
2002.gada 9.maijā

Par darba kārtību


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru””(4438. un 4438-a dok., reģ. nr.1256)


Par likumprojektu “Par Protokolu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos kontrolpunktos”(4440. un 4440-a dok., reģ. nr.1257)


Par likumprojektu “Par zemes īpašuma atsavināšanu valsts vajadzībām Terehovas robežkontroles punkta teritorijā(4454. un 4454-a dok., reģ. nr.1261)


Par likumprojektu “Par Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvenciju”(4455. un 4455-a dok., reģ. nr.1262)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””(Nav pieņemts)(4456. un 4456-a dok., reģ. nr.1263)

Priekšlikums - dep. E.Baldzēns

Par darba kārtību

Priekšlikums - dep. R.Labanovskis




Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojums “Par A.Po˛arnova 7.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”

Ziņo - dep. V.Muižniece


Lēmuma projekts “Par V.Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus”

Ziņo - dep. V.Muižniece


Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (2.lasījums) (Steidzams)(4441. un 4441-c dok., reģ. nr.1258)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Debates - dep. A.Prēdele
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Seile
- dep. E.Baldzēns
- dep. B.Cilevičs
- Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs P.Elferts
- dep. J.Dobelis
- dep. M.Lujāns
- dep. M.Grīnblats
- dep. J.Ādamsons
- dep. E.Baldzēns
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. J.Dobelis
- dep. K.Lībane

Paziņojumi - dep. I.Burvis
- dep. L.Muciņš



Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums - dep. P.Tabūns
- dep. B.Cilevičs
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. A.Kiršteins
- dep. J.Dobelis
- dep. Dz.Kudums
- dep. E.Baldzēns
- dep. P.Tabūns
- dep. M.Mitrofanovs
- dep. J.Ādamsons
- dep. L.Bojārs
- dep. I.Burvis
- dep. R.Labanovskis
- dep. M.Grīnblats
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. J.Dobelis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. K.Lībane
- dep. L.Bojārs
- dep. B.Cilevičs
- dep. J.Dobelis
- dep. I.Ūdre
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Golubovs

Paziņojumi - dep. P.Tabūns
- dep. K.Lībane

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums - dep. E.Baldzēns


Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par sarunām ar Eiropas Savienību zemkopības jomā”


Par darba kārtību 


Lēmuma projekts “Par deputāta A.Požarnova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”


Lēmuma projekts “Par deputāta A.Požarnova ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”


Lēmuma projekts “Par deputāta V.Baloža ievēlēšanu Bud˛eta un finansu (nodokļu) komisijā”


Lēmuma projekts “Par deputāta V.Baloža ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”


Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Civildienesta likums” trešajam lasījumam”


Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (2.lasījums) (Steidzams)(4442. un 4442-c dok., reģ. nr.1259)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Debates - dep. J.Dobelis
- dep. A.Golubovs
- dep. Dz.Kudums
- dep. J.Dobelis
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. I.Burvis
- dep. M.Lujāns
- dep. P.Tabūns
- dep. M.Grīnblats
- dep. J.Dobelis
- dep. B.Cilevičs
- dep. A.Golubovs
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Dobelis
- dep M.Lujāns
- dep. V.Lauskis
- dep. I.Burvis


Par darba kārtību 

Priekšlikumi - dep. E.Baldzēns
- dep. I.Ūdre

Par darba kārtību 

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta (Rīgā) organizācijas komitejas parakstīto nodomu protokolu ar Šveices kompāniju IMS Studio 6 par daudzfunkcionāla sporta izklaides centra celtniecības finansēšanas nosacījumiem” (Pieprasījums noraidīts)(4420. un 4420-a dok.)

Ziņo - dep. O.Spurdziņš

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. J.Ādamsons

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram V.Makarovam “Par Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra noteikumiem nr.377” (Pieprasījums noraidīts)(4427. un 4427-a dok.)

Ziņo - dep. O.Spurdziņš

Debates - dep. P.Salkazanovs
- dep. L.Bojārs
Paziņojums par kļūdu balsojumā


Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam R.Mežeckim


Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta J.Ādamsona saukšanai pie administratīvās atbildības”(4439. dok.)

Ziņo - dep. V.Muižniece


Likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” (2.lasījums) (Steidzams)(4241. un 4241-b dok., reģ. nr.1218)

Ziņo - dep. M.Vītols


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par aviāciju”” (2.lasījums) (Steidzams)(4316. un 4316-b dok., reģ. nr.1230)

Ziņo - dep. M.Lujāns


Likumprojekts “Valsts kontroles likums” (3.lasījums)(4450. dok., reģ. nr.1030)

Ziņo - dep. M.Vītols

Debates - dep. L.Muciņš
- dep. P.Salkazanovs
- dep. Dz.Kudums
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. A.Kalniņš
- dep. L.Muciņš
- dep. P.Salkazanovs
- dep. L.Muciņš
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Salkazanovs
- dep. E.Baldzēns
- dep. L.Muciņš
- dep. J.Ādamsons
- dep. L.Bojārs


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (3.lasījums)(4447., 1091. un 1190. dok., reģ. nr.673)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (3.lasījums)(4448. dok., reģ. nr.1162)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums” (3.lasījums)(4451. dok., reģ. nr.980)

Ziņo - dep. A.Klementjevs

Debates - dep. A.Barča


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (3.lasījums)(4452. dok., reģ. nr.979)

Ziņo - dep. A.Klementjevs


Paziņojums par kļūdu balsojumā


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Datums: 09.05.2002. 09:11:14 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Lēmuma projekts "Par V.Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku"
Datums: 09.05.2002. 09:15:50 bal003
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4462

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.05.2002. 10:02:58 bal004
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.05.2002. 10:15:38 bal005
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.05.2002. 11:46:36 bal006
Balsošanas motīvs: Par 4.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.05.2002. 12:02:52 bal007
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.05.2002. 12:25:20 bal008
Balsošanas motīvs: Par 6.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.05.2002. 13:34:26 bal009
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.05.2002. 13:35:38 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4441C pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Požarnova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā"
Datums: 09.05.2002. 13:37:16 bal011
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4469

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Požarnova ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā"
Datums: 09.05.2002. 13:37:36 bal012
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4470

Lēmuma projekts "Par deputāta V.Baloža ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā"
Datums: 09.05.2002. 13:37:58 bal013
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4471

Lēmuma projekts "Par deputāta V.Baloža ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā"
Datums: 09.05.2002. 13:38:14 bal014
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4472

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Civildienesta likums" trešajam lasījumam"
Datums: 09.05.2002. 13:38:44 bal015
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4479

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.05.2002. 13:59:28 bal016
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.05.2002. 14:31:36 bal017
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.05.2002. 14:32:04 bal018
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.05.2002. 14:32:50 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4442C pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 09.05.2002. 14:38:38 bal020
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par 2006.g. pasaules hokeja čempionāta organizācijas komitejas parakstītā nodomu protokola ar Šveices kompānijas IMS Studio 6 sporta izklaides centra celtniecības nosacījumu ietekmi uz Latvijas valsts budžetu" izveidošanu
Datums: 09.05.2002. 14:39:34 bal021
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.4478 iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Pieprasījumu komisijas atzinums "Par 2006.g. pasaules hokeja čempionāta organizācijas komitejas parakstīto nodomu protokolu ar Šveices kompāniju IMS Studio 6 par sporta izklaides centra celtniecības finansēšanas nosacījumiem"
Datums: 09.05.2002. 14:57:38 bal022
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.4420

Pieprasījumu komisijas atzinums par Ministru kabineta 2000.g. 31.oktobra noteikumiem nr.377
Datums: 09.05.2002. 15:43:54 bal023
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.4427

Par piekrišanu Saeimas deputāta J.Ādamsona saukšanai pie administratīvās atbildības
Datums: 09.05.2002. 15:46:50 bal024
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4439

Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.05.2002. 15:47:28 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4241B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par aviāciju" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 09.05.2002. 15:48:10 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4316B pieņemšanu 2.lasījumā

Valsts kontroles likums (3.lasījums)
Datums: 09.05.2002. 15:49:36 bal027
Balsošanas motīvs: Par 10.priekšlikumu

Valsts kontroles likums (3.lasījums)
Datums: 09.05.2002. 15:51:02 bal028
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Valsts kontroles likums (3.lasījums)
Datums: 09.05.2002. 16:17:56 bal029
Balsošanas motīvs: Par 34.priekšlikumu

Valsts kontroles likums (3.lasījums)
Datums: 09.05.2002. 16:38:08 bal030
Balsošanas motīvs: Par 35.priekšlikumu

Valsts kontroles likums (3.lasījums)
Datums: 09.05.2002. 16:43:06 bal031
Balsošanas motīvs: Par 39.priekšlikumu

Valsts kontroles likums (3.lasījums)
Datums: 09.05.2002. 16:45:52 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4450 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" (3.lasījums)
Datums: 09.05.2002. 16:47:24 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4447 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (3.lasījums)
Datums: 09.05.2002. 16:49:32 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4448 pieņemšanu 3.lasījumā

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums (3.lasījums)
Datums: 09.05.2002. 16:52:56 bal035
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums (3.lasījums)
Datums: 09.05.2002. 16:55:42 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4451 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (3.lasījums)
Datums: 09.05.2002. 16:56:54 bal037
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4452 pieņemšanu 3.lasījumā