2002.gada 7.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas Saeimas sēdi!

Turpināsim izskatīt likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā". Turpināsim debates par 1. - Annas Seiles priekšlikumu! Vai deputāte Anna Seile vēlas debatēt? Nevēlas. Debates slēgtas.

Komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 3, atturas - 34. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Razminovičs. 2.priekšlikums saņemts no deputāta Leona Bojāra. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 3.priekšlikums saņemts no deputāta Razminoviča. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 4.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi un izteikusi kā 29. un 30.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 5.priekšlikums saņemts no deputāta Muciņa. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 6.priekšlikums saņemts no deputātes Seiles. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 7.priekšlikums saņemts no deputāta Bojārs. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 5, atturas - 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Razminovičs. 8.priekšlikums saņemts no deputātes Seiles. Komisija to vienprātīgi ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 10.priekšlikumu atbildīgā komisija ir izstrādājusi pati un, loģiski, arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 11.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 12. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 13. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 15.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas, un komisija pati, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 16.priekšlikums ir saņemts no deputāta Leona Bojāra. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 16.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja neatbalstīsim 7.priekšlikumu, tad varēs strādāt bez standartiem, bet attiecībā uz 16.priekšlikumu jāteic, ka vārds "pārzināt" - tā ir vispārēja norma, kura neko nenosaka, turpretī "kontrolēt" - tā jau kaut ko nosaka. Un celtniecībā - tur jau nevajag neko pārzināt. "Pārzināt" - nozīmē veikt kādu nenoteiktu darbību, kura neko neprasa, bet, tā kā būvniecība ir ļoti nopietna lieta, tad visas tās celtnes, tās hidrotehniskās būves vai kādas citas, tur ir saistītas ar cilvēka dzīvību, ar bīstamības koeficientu, tāpēc to vajag kontrolēt. Un attiecīgi, veicot visdažādāko celtniecību, pašvaldībām tā pārzināšana neko nedos, bet, ja tā ir kontrole, tad tā paredz jau noteiktu darbību, un tāpēc šis vārds ir jāatbalsta. Tas priekšlikums ir jāatbalsta, jo pārzināt to, ko nepārzina... to varētu pateikt arī tā. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Razminovičs. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 2, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Razminovičs. 17.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija pati, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 18.priekšlikums saņemts no deputātes Seiles. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 19.priekšlikums saņemts no deputāta Muciņa. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es kā deputāts esmu sagatavojis divus priekšlikumus šajā likumprojektā - 19. un 21.priekšlikumu. Uz ko ir vērsti šie divi priekšlikumi, un ko tie jaunu šobrīd pasaka?

Pirmām kārtām tie, kuri piedāvā noraidīt šo priekšlikumu, var teikt: "Jā, šobrīd tāda kārtība pastāv, šobrīd Ministru kabinets ir noteicis tādu kārtību", un mums it kā nebūtu par ko satraukties, jo attiecīgi Latvijas Būvinženieru savienība noteiktā kārtībā sertificē šos savus būvinženierus, kārto sertificēto būvinženieru reģistru, kā arī piešķir un anulē šos būvprakses sertifikātus. Taču tajā pašā laikā zemāka līmeņa aktā, tātad Ministru kabineta noteikumos, pamatvilcienos ir nostiprināta šī kārtība. Protams, mans priekšlikums ir saistīts ar 21.priekšlikumu, ka tāda pati kārtība ir jānosaka arī sertificētiem arhitektiem. Un tik tiešām arī sertificēto arhitektu reģistru šobrīd tātad kārto Latvijas Arhitektu savienība, kas nosaka visu šo kārtību, prasības iekļaušanai un izslēgšanai no šā reģistra.

Kāda tad ir šo priekšlikumu būtība? Šo priekšlikumu būtība pirmām kārtām ir atgādināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas likumprojektu, kas ar visai vienprātīgu Ministru kabineta atbalstu toreiz šeit atnāca. Šis likumprojekts bija absolūti nedemokrātisks un piedāvāja kārtību, kāda tobrīd eksistēja, - faktiski noteikt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kārto visus šos jautājumus - tātad nodod šos jautājumus izpildvarai, vienai no izpildvaras iestādēm, ministrijai, kura, tā sacīt, no administratīvā jeb ierēdņu viedokļa, risinās šos jautājumus.

Mēs jau izteicām otrajā lasījumā un tagad tālāk attīstām trešajā lasījumā to domu, ka tāds likumprojekts savā būtībā nav atbalstāms. Par šo likumu parādījās vēl arī citi priekšlikumi, un mēs tos uzlabojām un sakārtojām, tāpēc šeit, man liekas, ir ieguldīts liels darbs, bet atcerēsimies šā likumprojekta sākumu. Tas bija neliels grozījums šajā likumā, un otrajā lasījumā mēs šādu nedemokrātisku pieeju, ka kaut ko atdod vienai ministrijai saistībā ar brīvajām profesijām, viennozīmīgi noraidījām. Bet tagad attīstīsim tālāk šo domu. Ne tikai atstāsim to Ministru kabineta ziņā, kas pēkšņi varbūt to arī ierakstīs savos noteikumos, ka tagad mēs uzticam šos jautājumus risināt kādai ministrijai, teiksim, Kultūras ministrijai attiecībā uz arhitektiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - attiecībā uz būvinženieriem, bet nostiprināsim šo demokrātisko principu likumā, ka šīs brīvo profesiju savienības valsts noteiktajās robežās, valsts noteiktajos rāmjos pašas kārtos un demokrātiski risinās savus iekšējās pašpārvaldes jautājumus.

Mani brīžiem izbrīna pēdējos gados vērojamā tendence, ka mūsu valdība un ministrijas nevienu no savām funkcijām nevēlas laist ārā sev no rokām. Par to liecina arī mūžīgie strīdi ar pašvaldībām, kuras faktiski ir pašpārvaldošas personu apvienības un risina vietējo iedzīvotāju jautājumus konkrētajā teritorijā, taču šeit ir vērojams konflikts. Tāpat nenotiek arī nekāda attīstība dažādās profesiju apvienībās, un arī par lauksaimnieku pašpārvaldi mēs varam tikai sapņot. Komersantu komerciālās un tirdzniecības kameras mums ir sabiedriskās organizācijas, un tās nav sakārtotas, kā tas ir pārējās Eiropas valstīs.

Arī šajā jomā, kas attiecas uz brīvajām profesijām, mēs neko negribam darīt. Mēs gribam tām sēdēt virsū, lai gan ministrijas pašas to vadību kvalitatīvi, protams, nespēj veikt, un tad parādās sūdzības, ka, redziet, mēs ierēdņiem nevaram samaksāt lielas algas, un, protams, ierēdņu algas nekad nevarēs sacensties ar izpeļņu brīvajās profesijās. Tad nu uzliksim viņiem kā publisko tiesību uzdevumu turpmāk pašiem risināt un pašiem kārtot šos jautājumus savās organizācijās, kuras vēlāk varētu pāraugt un pārveidoties par publisko tiesību subjektiem. Jo mēs redzam, teiksim, ka no 90.gadu sākuma Latvijas Arhitektu savienība pilnā mērā tiek galā ar šo funkciju, un nekādu problēmu nav. Tāpat arī Latvijas Būvinženieru savienība risina šos jautājumus, tā ka es šeit neredzu nekādu problēmu. Un pēc tam, protams, mēs viņiem noteiksim šos rāmjus un uzdevumus, kā viņiem šie jautājumi būtu risināmi.

Es aicinu jūs demokrātijas aizstāvības dēļ padomāt par 19. un 21.priekšlikumu, jo atbildīgā komisija, man liekas, ir piegājusi tiem šauri utilitāri. Jā, Ministru kabinets šo jautājumu risina, bet tas neko neatrisina. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Gribētu tomēr norādīt, ka atbildīgā komisija ļoti atbildīgi piegāja šiem priekšlikumiem un pietiekami garās debatēs tos izvērtēja, līdz beidzot tomēr izšķīrās par to, ka nevajadzētu atbalstīt šos abus Muciņa kunga iesniegtos priekšlikumus, jo ar pašreiz noteikto kārtību, ko nosaka Ministru kabinets, ir apmierināta gan Latvijas Būvinženieru savienība, gan arī Latvijas Arhitektu savienība. Un nav arī nekādu indikāciju no izpildvaras puses, ka izpildvarai būtu vēlme šīs funkcijas pārņemt pašai. Tāpēc atbildīgā komisija izšķīrās par šo priekšlikumu neatbalstīšanu. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 2, atturas - 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Razminovičs. 20.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 21.priekšlikums saņemts no deputāta Muciņa, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 22.priekšlikums saņemts no deputāta Razminoviča. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 23.priekšlikums saņemts no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Gaiļa kunga. Komisija to diemžēl nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 24. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 26. - deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 28. - deputāta Muciņa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un ietverts 29. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 30. - deputāta Muciņa priekšlikums - komisijā tika balsots pa daļām. Pirmā daļa nav atbalstīta, otrā daļa tika atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 30.priekšlikumu.

A.Razminovičs. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. Līdzīgi 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 34. - deputāta Muciņa priekšlikums - ir atbalstīts un ietverts 35. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 36. - deputāta Muciņa priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 37. - deputāta Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu, un tas ir ticis atbalstīts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 40.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Līdzīgi ir atbalstīts 41. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 42. - deputāta Damberga priekšlikums - daļēji ir atbalstīts 44.priekšlikumā. Līdzīgi 43. - deputāta Ābiķa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 45.priekšlikums saņemts no deputāta Damberga, un komisija to ir atbalstījusi daļēji, bet atbalstu pilnībā ir guvis 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 47.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 48.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija pati, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 49.priekšlikums komisijā tika balsots pa daļām, un tika izdalītas trīs daļas. Pirmā daļa komisijā tika atbalstīta, otrā daļa neguva komisijas atbalstu, bet trešā šā priekšlikuma daļa komisijā tika atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 49.priekšlikumu.

A.Razminovičs. Aicinu balsot par likumu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Pirms izskatām sadaļu "Prezidija ziņojumi", ir jālemj par iespējamajām izmaiņām darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no šīsdienas - 7.marta - Saeimas sēdes darba kārtības lēmuma projektu "Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību" un iekļaut minēto lēmuma projektu Saeimas 14.marta sēdes darba kārtībā, lai tajā šo lēmuma projektu varētu izskatīt pirmajā un otrajā lasījumā. Iebildumu nav.

Desmit deputāti lūdz izslēgt no darba kārtības likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā" un pagarināt minētā likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 22.martam. Deputāti piekrīt.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par valsts meža zemes gabalu maiņu pret Irai Dekantei piederošajiem meža zemes gabaliem". Iebildumu nav. Tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatīsim sadaļu "Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Leons Bojārs. Jūs runāsiet "par" vai "pret"?

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, par tādu likumu ir jārunā "par". Izmaiņas, ko ierosina Ministru kabinets un ir atbalstījusi apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija ar savu piezīmi "bez steidzamības", ir ārkārtīgi vajadzīgas. Šā gada 6.marta ārkārtas sēdē ekonomikas ministrs Kalvīša kungs pateica, ka šīs tiesas prāvas "Lattelekom" lietā vainīgi ir visi 7.Saeimas deputāti, kuri nobalsoja par pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumam.

Cienījamie kolēģi! Tā ir pļauka visiem deputātiem, jo tik tiešām mēs nezinājām visas tās nianses, kas bija pielikumos šim likumam, un, tā kā tas pie tam arī tika steidzamības kārtā "dzīts cauri", tālāk to vairs nevar pieļaut!

Vienīgi varu pateikt par valdības darbību, ka tā no 1993.gada visdažādākajā veidā slēpa informāciju par Tilts Communications un Latvijas valdības attiecībām, par visu šo likumu, kurš ir saistīts ar neizdevībām un tika noslēgts steigā, to neizskatot. Un tagad mēs vakar bijām spiesti noklausīties tādu izteicienu. Tāpēc ne par vienu likumu, kas netiks izskatīts trijos lasījumos un bez steidzamības, es nekad vairs nebalsošu! Jo tā ir klaja deputātu ierobežošana viņu tiesībās.

Noklausoties to, ko Kalvīša kungs pateica, rodas arī iebildums pret Ārlietu ministriju. Kāpēc pielikums, kas bija pievienots līgumam ar Tilts Communications, patiesībā pielikums līgumam ar Pasaules tirdzniecības organizāciju 1146.lappušu apjomā, nebija iztulkots un izsniegts deputātiem. Tad mēs būtu redzējuši, ka tas skar 20 gadu samazināšanu līgumā uz 10 gadiem un ka par to būs sankcijas. Diemžēl to ļoti labi zināja valdība, zināja Ārlietu ministrija, bet Saeimas deputāti par to netika informēti. Un sakarā ar to, ka nebija pilnīgas informācijas arī par likumiem, kas attiecas uz "Lattelekom", Latvija ir iekritusi ļoti lielās nepatikšanās un zaudējusi kontrolpaketi - 54% no "Lattelekom" ar 24 miljonu peļņu gadā. Lūk, ko nozīmē steidzīgi sagatavoti dokumenti, kurus mēs te izlaižam cauri. Līdzīgi ir ar "Latvijas Mobilā telefona" kontrolpaketes zaudēšanu 52,5% apmērā ar gada peļņu 25 miljoni latu. Un ar katru gadu tādu gadījumu skaits pieaug.

Un vēl, cienījamie kolēģi, mums paliek nezināms arī tas, cik tad mēs esam samaksājuši tiem advokātiem, kuri gatavo šos likumus.

Un pēdējais. Šie 7 vai vairāk miljoni, kurus esam samaksājuši par "Lattelekom" lietu ārvalstu advokātu firmām... arī šīs naudas izcelsmes avots nav zināms. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām un turpmāk strikti skatīties, lai steidzamības maratons netiktu ieviests un lai tas nevērstos pret Saeimu un Latvijas tautas interesēm.

Sēdes vadītājs. Paldies. "Pret" runāt neviens nevēlas. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par ikgadējo finansu līgumu 2001.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas kopienas vārdā" nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ikgadējais finansu līgums ir nopietns dokuments. Ārkārtas sēdē Gorbunova kungs bija vienīgais, kas pateica, ka šie noslēgtie līgumi ar citām valstīm Latvijai ir nodarījuši diezgan daudz zaudējumu, jo Latvijai pretī nostājas haizivis, kuras 10 gadu praksē līgumos ir iestrādājušas visdažādākās nianses. Tam visam var piekrist, un tur ir zināma loģika, tāpēc līgumam vienmēr ir jābūt pilnam, konkrētam, izsvērtam. Tajā nav pieļaujamas kļūdas, dodot priekšroku kādai no pusēm. Un līgumi nevar būt arī slepeni Saeimas deputātiem vai Latvijas iedzīvotājiem. Tas varētu attiekties tikai uz nedaudziem, kur ir runa par valsts noslēpumu.

Ļoti svarīgi likumi ir jānodod ekspertīzei Latvijas zinātniekiem un speciālistiem, kas Latvijā diemžēl netiek darīts. Ir jāparedz reālās sekas, kādas var būt juridiskām niansēm, kas ir iestrādātas līgumos. Un tik tiešām ļoti daudzos līgumos, ko ir parakstījusi Latvijas valsts, arī "Lattelekom" lietā, savulaik tika iestrādātas rūpīgi izsvērtas juridiskās sekas, kas noveda pie tāda stāvokļa, kādā mēs esam. Turklāt jebkura kļūda Latvijas Republikai veido negatīvu imidžu, grauj tās reputāciju un rada ļoti smagas ekonomiskās sekas. Arī to mēs sākam jau izjust. Tātad 1993.-1994.gadā steigā sagatavotais un bez lasīšanas parakstītais Latvijas Republikas un Tilts Communications līgums par "Lattelekom" 49% akciju nodošanu nezināmai jaunradītai firmai noveda pie smagām likstām, kurās mēs esam iekrituši.

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, es jūs aicinu visus līgumus, kurus Latvijas valsts noslēdz ar ārvalstu partneriem un kuri tiek akceptēti Saeimā, izskatīt ļoti rūpīgi un bez steigas, bet, ja mums kaut kas nav saprotams, tad Latvijā ir pietiekami daudz speciālistu, kuri var tos izanalizēt.

Šo līgumu es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis "par". Vai deputāts Leiškalns vēlas runāt "pret"? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lauska, Grīga, Freimaņa, Arņa Kalniņa un Soldatjonokas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" vēlas runāt deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij, godātie deputāti! Mēs jums piedāvājam likumprojektu, kas paredz, ka pirmās nepieciešamības preces, tādas kā medikamenti, grāmatas, komunālie maksājumi, siltā un aukstā ūdens piegāde, kanalizācija, apkure, atkritumu izvešana, ar nākamā gada 1.janvāri netiks apliktas ar pievienotās vērtības nodokli.

Kāpēc mēs jums to piedāvājam? Mēs jums šodien piedāvājam izskatīt šo jautājumu tā iemesla pēc, ka apzināmies, ka, veicot pārstrukturizāciju lauksaimniecībā, zemkopībā, tautsaimniecībā kopumā, ļoti daudzi cilvēki nespēj sakārtot savu labklājības līmeni, ir zaudētas daudzas darba vietas, līdz ar to arī cilvēku ienākumi ir mazi.

Ja paskatāmies vienkārši statistiku, kļūst skaidrs, ka visvairāk ir cietuši reģioni, Latgale - nabadzīgākais reģions Eiropas Savienībā. Diemžēl tikai nedaudz tālāk ir tikusi arī Vidzeme. Es nesen biju arī Kurzemē, Liepājas rajonā, tur tika savākti zemkopji, un viņi pateica, ka faktiski 70% zemkopju ir naturālās saimniecības dzīvesveids.

Paliek Zemgale. Zemgale - jā, tur ir auglīga zeme; jā, zemkopību šajā reģionā vismaz kaut kādā līmenī var uzturēt. Taču, ja paraugāmies pilsētas, ražošanu, tad redzam, ka gan uz Jelgavu, gan uz Jēkabpili attiecas vieni un tie paši jautājumi, jo tur cilvēkiem nekā spoža pagaidām nav.

Un, arī runājot par lauksaimniecību, mēs pagājušajā reizē jums piedāvājām lauksaimnieciskajai produkcijai samazināt pievienotās vērtības nodokli, jo uzskatījām, ka tādā veidā atsevišķi lauksaimnieki varbūt ātrāk varēs sākt ražot, viņu produkciju vairāk pirks, viņi varēs attiecīgi savu dzīves līmeni paaugstināt.

Diemžēl pagājušajā reizē mūsu balsis praktiski dalījās uz pusēm, daļa pārdomāja, un līdz ar to šis likumprojekts pagājušajā reizē netika pieņemts.

Tagad mēs runājam par pirmās nepieciešamības precēm. Mēs runājam par medicīnas pakalpojumiem, par medikamentiem un par medicīnas preču piegādi iekšzemē pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar finansu ministru saskaņota saraksta, kā arī par veterinārmedicīnas pakalpojumiem, par veterināro medikamentu un veterinārmedicīnas preču piegādi iekšzemē pēc Zemkopības ministrijas apstiprināta un ar finansu ministru saskaņota saraksta. Mēs runājam par iedzīvotāju komunālajiem maksājumiem, par silto ūdeni, par aukstā ūdens piegādi, par kanalizāciju, apkuri, atkritumu izvešanu. Mēs šajā likumprojektā runājam par specializētajiem produktiem zīdaiņiem pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar finansu ministru saskaņota saraksta.

Mēs šajā likumprojektā runājam par mācību un zinātnisko literatūru, par Latvijā izdoto bērnu literatūru un oriģinālliteratūru, par darbu pirmizdevumiem latviešu valodā saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem sarakstiem. Un arī par tipogrāfiju pakalpojumiem mēs šeit runājam un par šīs literatūras ražošanu.

Mēs saskārāmies ar šiem jautājumiem par pirmās nepieciešamības preču piegādi iedzīvotājiem, konsultējoties ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Arodbiedrības, kas strādā ikdienā ar cilvēkiem, uzskata, ka šīs lietas, par kurām mēs šodien runājam, ir būtiskas.

Mēs piedāvājam jums šodien šo jautājumu skatīt, jo uzskatām, ka šodien šis jautājums ir skatāms saistībā ar budžetu, lai tas varētu stāties spēkā nākamgad ar 1.janvāri. Vēl jau priekšā ir pietiekami ilgs laika periods, faktiski 10 mēneši, un šo 10 mēnešu laikā mēs varētu daudz ko sakārtot un iestrādāt, šo mūsu priekšlikumu saskaņojot ar nākamā gada budžetu.

Es piedāvāju jums šodien vēlreiz izvērtēt šo iespēju, jo patiešām šī pārstrukturizēšana tautsaimniecībā daudziem cilvēkiem ir visai sāpīga. Mēs varētu panākt viņiem pretī un palīdzēt tieši ar pirmās nepieciešamības precēm, lai tās viņiem būtu daudz vairāk pieejamas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis "par", "pret" runāt neviens nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? (Starpsauciens: "Balsot!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 1, atturas - 51. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Apsardzes darbības likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts meža dienesta likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Mobilizācijas likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Salkazanova, Sproģa, Baldzēna, Labanovska, Leiškalna un Lejas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" vēlas runāt deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā pamatā ir saistīti ar dažām nepilnībām vai pārspīlējumiem, kas iepriekš parlamentā tika iebalsoti šajā likumā.

Pirmkārt, jāsaka, ka Eiropas Savienības likumdošana paredz, ka atzīti tiek tikai pārstrādes apritē iesaistītie pārstrādes, apstrādes un iesaiņošanas uzņēmumi. Mums ir iznācis tā, ka, varbūt labu gribot, mēs esam paplašinājuši šīs robežas un šo atzīšanas procedūru esam attiecinājuši arī uz tiem uzņēmumiem, kuri nenodarbojas ar apstrādi, iesaiņošanu un pārstrādi. Tie ir apmēram desmit tūkstoši dažāda veida veikali un bāzes. Tīri tehniski šī procedūra tagad ir jāveic 15 000 dažāda veida uzņēmumu un to filiāļu, lai gan Eiropas Savienības likumdošana to nav paredzējusi. Eiropas Savienības likumdošana paredz, ka tikai tiem uzņēmumiem, kuri veic visas trīs šīs lietas, ir jābūt šai atzīšanas procedūrai. Visiem pārējiem, to skaitā arī tiem, kuri veic pārstrādi, visiem šiem 15000 uzņēmumu ir jābūt reģistrētiem attiecīgajā institūcijā.

Tieši šis ir galvenais iemesls, kādēļ ir nepieciešami šie grozījumi, jo tehniski šāds milzīgs darba apjoms ir grūti paveicams. Un, otrkārt, šis darbs gulsies uz uzņēmējiem, kas savukārt to ieliks pakalpojumu cenā, pārdodot preci veikalā vai kā citādi.

Otra lieta, kura ir diezgan diskutējama un par kuru noteikti varētu būt diskusijas, iesniedzot priekšlikumus par grozījumiem šajā likumā. Runa ir par to, vai šī atzīšanas, reģistrācijas un novērtēšanas procedūra ir jāveic vienai institūcijai, kā tas bijis līdz šim - līdz šā likuma grozījumiem -, vai vairākām institūcijām.

Katrā ziņā runa noteikti varētu būt par vairākām institūcijām, kā šis likums to paredz, taču no šā likuma tiek izslēgta norma, ka šajā procesā tiek liegtas piedalīšanās iespējas valsts institūcijai - Pārtikas un veterinārajam dienestam. Jāsaka, šis likums paredz, ka pārtikas uzņēmuma atzīšanas institūciju un novērtēšanas cenrādi apstiprina pati šī novērtēšanas institūcija. Tādējādi, pēc uzņēmēju aprēķiniem, šī procedūra maksā apmēram no 800 līdz 1000 latiem. Tie ir papildu izdevumi, kas tiek uzlikti uzņēmējiem, lai viņi izietu šo procedūru.

Katrā ziņā, ja šajā pārtikas procesa atzīšanas procedūrā būtu iesaistīta arī valsts institūcija, tad valsts nevis tiešā veidā ar normatīvajiem aktiem, bet ar godīgu konkurenci tirgū varētu mazliet šo cenu, es domāju, nosist uz leju. Tādējādi uzņēmējam nebūtu jāmaksā tik milzīgas summas bieži vien par ļoti formālām lietām, kas līdz šim ir pierādījušās jau citās atzīšanas procedūrās, kuras mūsu valstī pastāv, kuras veic privātfirmas.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis "par". "Pret" runāt neviens nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? Nav. (No zāles: "Ir!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 26. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Lībanes, Grīnblata, Baldzēna un Stalidzānes iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

"Par" vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Dažādas pasaules tautas domā par savu pastāvēšanu un paņēmieniem, kā to nodrošināt. Latviski tas skanētu apmēram tā: "Kas pats sevi sargā, to arī Dievs sargā!" Mums, latviešiem, ir sava vēsturiski izveidojusies dzimtā zeme - Latvija, kurā, dzīvojot gadu simtiem un cīnoties ar visādiem glūniķiem un rīkļurāvējiem dažādās debess pusēs, tomēr ir izdevies saglabāt pašiem savu latvisko "Es" - tātad valodu, kultūru, pagātnes mantojumu.

Arī šobaltdien, kad Latvijā latviešiem vēlreiz šķiet, ka ir paspīdējusi kāda valsts un tautas drošības liesmiņa, atkal nākas domāt, kā rīkoties, lai šī niecīgā gaismiņa nepazustu. Redziet, kādam nepatīk tas, ka latviešu valoda - viena no vissenākajām indoeiropiešu saimes valodām, senāka gan par krievu, gan par angļu valodu - vēlas nostiprināt savu ietekmi savā valstī. Taisni tāpēc neatliek nekas cits, kā vien rīkoties, lai ar visiem iespējamajiem paņēmieniem šo ietekmi attīstītu.

Jau 6.Saeimā apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija ieteica Satversmes 4.pantā iestrādāt latviešu valodai cienīgu teikumu "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda", kā arī vienlaicīgi atzīt, ka 4.panta saturu var mainīt tikai ar tautas nobalsošanu. Tautas kalpi šo priekšlikumu atbalstīja, bet diemžēl ne visur Latvijā to ievēro. It īpaši vairākās pašvaldībās, kur latviešu valodu bieži vien dzird gaužām maz. Nācās piedāvāt vēl citus Satversmes grozījumus, kas skar arī latviešu valodas lietošanu pašvaldībās, un vienlaicīgi skaidri pateikt to vienkāršo patiesību, ka Latvijas Republikā pašvaldības vēlē tikai mūsu pilsoņi, nepiedaloties dažādiem viendienīšiem un laimes lāča meklētājiem.

Šobrīd svarīgākais būtu rūpīgi ieskatīties esošajā Satversmes saturā, salīdzinot to ar iesniegtajiem priekšlikumiem, un pārdomāt tālāko Satversmes apspriešanas gaitu. Atcerēsimies, piemēram, to, ka svinīgus vārdus, stājoties amatā, saka arī Valsts prezidente.

Kas attiecas uz citiem latviešu valodu skarošiem likumiem, iesaku tiem pagaidām likt svētu mieru. Savas domas par tiem vēl pagūsim izteikt. Latvijas Pamatlikums ir Satversme, tāpēc vispirms pārskatīsim šo mūsu senču rūpīgi veidoto mantojumu. Vienlaicīgi varētu ierosināt visiem patiesiem latviskā gara aizstāvjiem rūpīgi pētīt un sniegt Latvijas un pasaules sabiedrībai visu to, kas saistīts ar latviešu gadu simtiem smagajām cīņām par tiesībām uz savas valsts pilnīgu patstāvību, neļaujot vīzdegunīgi iejaukties mūsu valsts iekšējās lietās tiem, kuri īsti nesaprot vai nevēlas saprast, kas ir Latvija un kas ir latvieši.

Mēs nesen te, Saeimā, dzirdējām no augsta līmeņa ārvalstu amatvīra mutes, ka viss attīstoties un mainoties. To gan krietni agrāk ir teikuši arī citi, piemēram, slavenais domātājs Hēgelis. Amatvīrs teica, ka arī dažādās prasības varot attīstīties un mainīties. Jauki! Tad jau vajadzētu pierādīt arī to, ka daža laba prasība var ne tikai parādīties no jauna, bet kāda varētu arī atmirt kā novecojusi. Tieši tāda novecojusi prasība varētu būt norādījumi kādai tautai, kā rīkoties ar savu valsts valodu savā zemē.

Mugurkaulu ir veselīgi vingrināt, bet nav veselīgi ilgi palikt pazemīgi salīkušā stāvoklī. Esmu runājis! Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. "Pret" vēlas runāt deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija).

Saeimas frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" paziņojums: "Vairāku starptautisko organizāciju un ārvalstu valdību pārstāvju ieteikumi grozīt Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumu valdošajās nacionāli domājošajās partijās ir radījuši nepārvaramu vēlmi ķerties pie plašas Latvijas Republikas Satversmes grozīšanas. Šo, pēc būtības formālu, Vēlēšanu likuma grozījumu dēļ, lai gūtu īslaicīgu politisku labumu, valdošās partijas ir gatavas izkropļot Satversmi, upurēt sabiedrības integrāciju un kārtējo reizi neievērot Latvijas mazākumtautību tiesības. Iekļaujot Saeimas deputāta svinīgajā solījumā dažas Satversmes normas, valdošās partijas aizmirst pieminēt un padara it kā otršķirīgas citas - ne mazāk svarīgas normas, piemēram, cieņa pret cilvēka pamattiesībām un valsts karogu, valsts teritoriālā integritāte, tādējādi izjaucot Satversmes iekšējo līdzsvaru.

Valsts Pamatlikums nav īstā vieta likumdošanas eksperimentiem un priekšvēlēšanu populisma izpausmēm. Ja ir nepieciešams deputāta svinīgs solījums, tas jādod kā uzticība Satversmei kopumā, bet ne atsevišķiem tās pantiem.

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tiesības vēlēt Latvijas pašvaldības iegūs šeit pastāvīgi dzīvojoši Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Iestrādājot Satversmē Latvijas nepilsoņus diskriminējošu normu, ka pašvaldības varēs vēlēt tikai un vienīgi Latvijas pilsoņi, pretēji Igaunijai un Lietuvai, mūsu valdošās partijas atklāti paziņo, ka tās vai nu nemaz netaisās iestāties Eiropas Savienībā, vai arī plāno grozīt vienas un tās pašas Satversmes normas katru otro gadu, kā to varbūt prasīs īslaicīgas politiskas intereses. Šāda politika nav Latvijas valsts un sabiedrības integrācijas interesēs un parāda šo politiķu necieņu pret valsts Pamatlikumu.

Sadalot Latvijas tautu pēc valodas principa, vieniem, latviešiem, Satversmē garantējot tiesības sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm dzimtajā valodā, bet citiem šīs tiesības liedzot, valdošās partijas faktiski paziņo, ka elementārās cilvēktiesības Latvijā tiek nodrošinātas tikai latviešu valodā runājošajiem. Šī tautību nošķiršana vienā Satversmes pantā pati par sevi ir cita Satversmes panta pārkāpums.

Pirmo reizi cilvēka pamattiesības Satversmē tiek garantētas pēc dzimtās valodas principa, kas ir bīstams un Latvijas starptautiskajām saistībām neatbilstošs precedents.

Frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" kategoriski iebilst pret sasteigtiem, nepārdomātiem un kroplīgiem eksperimentiem ar Latvijas Republikas Satversmi un aicina visus Latvijas iedzīvotājus pievienoties mūsu protestam.

Neļausim priekšvēlēšanu reibumā kropļot Latvijas Republikas Satversmi!

Mēs esam pārliecināti, ka valdošo politisko partiju uzsāktā priekšvēlēšanu kampaņa valsts valodas aizstāvībai, kura nereti iegūst visai dīvainas izpausmes, piemēram, cilvēku baidīšana ar 1940.gada notikumu atkārtošanos Latvijā, ir nepārprotami kaitīga Latvijas sabiedrības integrācijai un mūsu virzībai uz Eiropas Savienību un starptautiskajām drošības struktūrām." (Starpsaucieni: "Ak Dievs! Ko teiks Putins par šo?!")

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis "par", viens - "pret". Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 15, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatīsim deputāta Māra Vītola iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 7.martā. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā iesnieguma apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Iesniegums akceptēts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Pētera Apiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 7.martā. Priekšlikums to izskatīt tūlīt. Iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 7.martā deputātam Pēterim Apinim! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Gunāra Freimaņa, Oskara Grīga, Jāņa Ādamsona, Aijas Barčas, Arņa Kalniņa, Jāņa Čevera, Helēnas Soldatjonokas, Leona Bojāra, Valda Lauska un Violas Lāzo pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam "Par likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" izpildi".

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige ( frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja Gunāra Freimaņa, Oskara Grīga, Jāņa Ādamsona un pārējo deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam "Par likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" izpildi".

Pieprasījumā ir norādīts, ka saskaņā ar likuma 28. un 31.panta prasībām valdībai ne retāk kā divas reizes gadā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ir jāsniedz izsmeļoša informācija par darījumiem ar lauksaimniecības un meža zemi. Tiek arī norādīts, ka kopš 1997.gada 3.janvāra tas nav darīts un ka tādējādi likums tiek pārkāpts.

Komisijas sēdē deputāti, uzklausījuši Tieslietu ministrijas pārstāvi, pārliecinājās, ka likums nav ticis pārkāpts. Tieslietu ministrija regulāri, kā tas ir noteikts likumā, "Latvijas Vēstnesī" ir publicējusi nepieciešamo informāciju, sākot ar 1997.gadu.

Komisija minēto pieprasījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt! Cienītie kolēģi! Mūsu pieprasījuma saturs bija ļoti konkrēts - tātad likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 31.panta prasības neizpilde. Šajā pantā ir paredzēts, ka Tieslietu ministrija ne retāk kā divas reizes gadā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju, kurā norāda šāda īpašuma lielumu, tā kadastrālo vērtību, īpatsvaru rajonos un citus Ministru kabineta noteiktos rādītājus. Ja paskatāmies Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētās statūtsabiedrības, tad redzam, ka tur vairāk nekā puse zemes pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautisko līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību...

Izskatot pieprasījumu komisijā, tie cilvēki, kuri bija ieradušies, tātad zemesgrāmatu nodaļu un Valsts zemes dienesta pārstāvji, juceklīgi mums skaidroja, ka viņiem faktiski šobrīd nav iespējas šādus datus dabūt, jo nav izstrādāta metodika šo datu fiksēšanai. Jāuzsver, ka šie dati nav vajadzīgi par to, kas ir reģistrēts zemesgrāmatā, bet gan dati par to, kādi darījumi ir notikuši, tātad par pirkšanas faktiem. Tālāk arī paskaidrojumos ierēdņi, kuri bija ieradušies, jauca kopā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ar pilsētu zemi, ar nekustamajiem īpašumiem un tomēr apgalvoja, ka likuma prasības ir izpildītas un "Latvijas Vēstnesī" minētā informācija ir publicēta.

Protams, tas manī radīja zināmu samulsumu: "Kā mēs varējām palaist garām šo publikāciju?", bet tajā pašā laikā radīja arī aizdomas, vai tiešām sniegtā informācija ir pareiza. Pārbaudot sniegto informāciju par publikāciju "Latvijas Vēstnesī", jāsaka, ka mūsu aizdomas apstiprinājās, jo ne tikai nav izpildītas likuma prasības, bet pieprasītājiem ir dota, vai nu tīši, vai netīši, maldīga informācija. Tā, piemēram, pārbaudot 2001.gadā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" norādītos numurus, tātad 28.numuru, kurā, atbilstoši 31.panta prasībām, vajadzēja būt datiem par pārdotām lauksaimniecības zemēm, mēs konstatējām, ka tur ir runa par trijiem zemes gabaliem Rīgas pilsētā, un tam nav nekādas saistības ar minēto prasību par lauksaimniecības zemi. 33.numurā bija sludinājums par diviem zemes gabaliem un trijām ēkām, 37.numurā ir minēti desmit zemes gabali, bet tiem nav nekāda sakara ar lauksaimniecības zemēm. 41.numurā ir Latvijas Privatizācijas aģentūras paziņojums par nodošanu privatizācijā. 46.numurā ir Jūrmalas pilsētas domes paziņojums par īpašuma pārdošanu, bet tam nav nekādas saistības ar lauksaimniecības zemēm. 50.numurā - Rīgas Domes paziņojums. 128., 132. un 144.numurā vispār nav nekādas informācijas par darījumiem ar zemi. 136.numurā ir Rīgas Domes paziņojums par trijiem nomaksas pirkuma līgumiem un Kokneses pagasta paziņojums par diviem nekustamiem īpašumiem.

Tā ka, cienītie kolēģi, Pieprasījumu komisija savā noraidījumā ir balstījusies uz šo informāciju, kas mums tika dota komisijā, un tā ir nepatiesa, pat dezinformējoša, tādēļ uzskatām, ka Pieprasījumu komisijas lēmums ir pamatots uz nepatiesiem faktiem, un līdz ar to ir lūgums to noraidīt un dot pieprasījumam turpmāko virzību, kāda ir paredzēta Saeimas kārtības rullī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 22.pantu un 31.pantu, informācijas publicēšana par noslēgtajiem darījumiem ir obligāta, un valdībai tas ir jādara divas reizes gadā - "Latvijas Vēstnesī" jāpublicē pilnīga informācija. Diemžēl tās ziņas, kas tiek pa daļām publicētas par darījumiem, pirkumiem un pārdošanu, kas notiek ar lauksaimniecības zemi un ar meža zemi, nav pilnīgas. Diemžēl no 1997.gada 3.janvāra šā likuma prasības valdība nepilda vai pilda tās neregulāri un nepilnīgi.

Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Tā tiek radīta kārtējā slepenība, bet tā jau attiecas uz mūsu tēvu un vectēvu zemi. Un slepenības ir bijis daudz un daudz vēl droši vien būs, un tas nedara labu Latvijas prestižam, bet šo prestižu grauj, jo slepenību, kura notiek Latvijā, ļoti labi uzķer ārzemnieki, viņi to izmanto. Tas notika arī darījumā ar "Lattelekom".

Vēl viens piemērs no valdības rīcības. 1998.gada 6. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu nr.4 "Par "Lattelekom" tarifu paaugstināšanu". Šajā liktenīgajā momentā Latvijas Telekomunikāciju padome, nebūdama pilnā sastāvā, parakstīja šo līgumu un to akceptēja, kuru tai nebija tiesību parakstīt, un no tā visvairāk cieta mūsu zemnieki, jo viņiem ir atpalikušās, vecās analogās sistēmas telefoni. Un tā notika kārtējais mūsu likumu pārkāpums. Lauksaimniecības un meža zeme intensīvi tiek izpārdota ārzemniekiem, un jau daudzās vietās latvieši no ārzemniekiem iznomā zemi.

Vēl viena nepatīkama lieta ir tā, ka notiek intensīva zemes izpirkšana Latgalē gar robežu - tieši gar robežu. To darīt cilvēki ir ieinteresēti tāpēc, lai varētu izmantot Eiropas Savienības naudu, it sevišķi tās personas, kuras stāv tuvāk pie visa tā. Tāpēc latgalieši kārtējo reizi tiek atbīdīti no ienākumiem, kurus viņi varētu saņemt. Dažādiem laimes meklētājiem uz valsts iedzīvotāju nabadzības rēķina tā ir laba iedzīvošanās. Tas attiecas uz zemes pirkšanu un tās pārdošanu.

Vienīgi nav saprotama valdību veidojošo partiju darbība, kuras neinteresē, vai latvietis turpmāk būs uz savas vecvectēvu zemes saimnieks vai fiziski tiks pārvērsts par kalpu savā zemē. Es vēlreiz atkārtoju: par kalpu savā zemē! Un tas jau notiek. It sevišķi laukos. Arī citās vietās.

Cienījamie kolēģi! Var visādi darboties, bet ir jāatceras, ka mums ir Māras zeme un ka nevar pieļaut, lai to ekonomiski kolonizētu, kā tas pašlaik notiek.

Cienījamais Geiges kungs! Jūs esat kolēģis! Jūs esat lībietis! Un lībieši tāpat kā latgaļi ir Latvijas pamatnācija! Kā jūs varējāt parakstīt dokumentu par atteikumu? Vai jums bija dreboša roka, kad jūs šo dokumentu nr.91177 27.februārī mierīgi parakstījāt? Jūs parakstījāt dokumentu, ar kuru jūs akceptējāt atteikumu nodot izskatīšanai mūsu valdības rīcību, kura neatbilst likumdošanai.

Un tā likumi tiek ignorēti. Un tāds akcepts nav patīkams un nav arī atbalstāms. Un kāda tad jēga šiem likumiem, kurus mēs te akceptējam, ja tos neievēro valdība? Tad ko mēs varam prasīt no mūsu pilsoņiem?

Es no jums, Geiges kungs, to, protams, negaidīju, bet nav jau arī nekāds brīnums, jo, būdams ekonomikas ministrs, Kalvīša kungs savā laikā arī mierīgi parakstīja nodomu protokolu par gigantiskā celulozes kombināta celtniecību uz Daugavas, un arī tur Latvija tika nolikta neizdevīgā pozīcijā: 33% - Latvijai, Somijai 34% un Zviedrijai 33 procenti. Latvija tika nolikta pēdējā vietā, kā vadības, tā arī ekonomiskajā ziņā. Toties nekas Kalvīša kungam netraucēja nodomu protokolā iestrādāt domu, ka Latvija var pārdot vai iznomāt 500 000 hektāru laba meža. Un ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai? Tas nozīmē, ka pēc kāda laika mēs tos mežus zaudēsim, ja mēs atbalstīsim tādus neapdomātus līgumus, kurus diemžēl akceptē valdības vīri, kuriem ir dotas pilnvaras, lai gan tas vēl nenozīmē, ka viņi Latvijā var izrīkoties tā kā savā personīgajā mājā vai savā īpašumā.

Tāpēc es aicinu jūs neatbalstīt tādu lēmumu, kādu ir pieņēmusi Pieprasījumu komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Geige runās kā deputāts.

I.Geige (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Leon Bojār! Es negribu aizkavēt citus deputātus, bet es jūs uzaicinu pie sevis, lai brīvā laikā jums paskaidrotu, kādā veidā tiek pieņemti pieprasījumi. Ja jūs neesat iepazinies ar Kārtības rulli - ļoti žēl, un man kā komisijas priekšsēdētājam lēmums par pieprasījumu ir jāparaksta. Ar kādu roku - tādus apvainojumus no jūsu puses es nebiju gaidījis un galīgi nepieņemu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" izpildi! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 30, atturas - 18. Pieprasījums noraidīts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.4050 - likumprojektu "Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā". Minētos grozījumus ir sagatavojusi Ekonomikas ministrija, un šie likumprojekta grozījumi nepieciešami sakarā ar Sanitārās robežinspekcijas reorganizāciju - tās iekļaušanu Pārtikas un veterinārā dienesta sastāvā, kā jūs zināt, no 2002.gada 1.janvāra.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un atbalstīja minētos grozījumus likumprojektā un iesaka virzīt likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 9. Steidzamība tiek atbalstīta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 7. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 11.marts un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 14.martā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Autopārvadājumu likumā". Pirmais lasījums. (Starpsaucieni: "Kārli, Kārli!")

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Dāmas un kungi! Strādāsim ar likumprojektu nr.4086. Tas ir Ministru kabineta sagatavotais un iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" pirmajam lasījumam. Tā kā jūs visi esat iepazinušies ar anotāciju un Ministru kabineta izteikto nepieciešamību šo likumprojektu virzīt tālāk parlamentā, es aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.Leiškalns. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 14.martam šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"". Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 19.februāra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"" un nolēma iesniegt Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu, bet Ministru kabineta iesniegto noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā (reģistrācijas numurs 1167.) - par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu.

Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 3, atturas - 61. Likumprojekts noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

P.Salkazanovs. 15.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījums Nacionālās drošības likumā". Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījums Nacionālās drošības likumā" otrajā lasījumā.

Nebijām saņēmuši nevienu priekšlikumu. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 14.marts.

Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums". Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 12.februāra sēdē apsprieda likumprojektu "Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums" otrajam lasījumam.

Lūdzu, kolēģi, tagad skatīsim tabulu!

1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 2. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 3. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 5. - Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 6. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums - ir pieņemts ar redakcionālām izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 7. un 8. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 9. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 10. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 11. ir Saeimas deputātu Emsiņa kunga un Kiršteina kunga priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Atbalstīts ir 12. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 13. - Emsiņa kunga un Kiršteina kunga priekšlikums. Komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

Dz.Kudums. 14.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz atbalstu šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdz atbalstīt arī 15. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 16. - Emsiņa kunga un Kiršteina kunga priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 17. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt Emsiņa kunga un Kiršteina kunga 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 19. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt Saeimas deputātu Emsiņa kunga un Kiršteina kunga 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas 21., 22., 23. un 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī komisijas 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 26. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. 27. - Saeimas deputātu Jurkāna kunga, Urbanoviča kunga, Rastopirkina kunga un Bekasova kunga priekšlikums - ir noraidīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 7, atturas - 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 28. un 29. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 30. - Saeimas deputātu Jurkāna kunga, Urbanoviča kunga, Rastopirkina kunga un Bekasova kunga priekšlikums - ir noraidīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 9, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Kudums. Noraidīts ir arī 31. - Emsiņa kunga un Kiršteina kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 32. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Arī 33. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 34. - Saeimas deputātu Emsiņa kunga un Kiršteina kunga priekšlikums - ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā 35.priekšlikumā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsojumu par 34.priekšlikumu?

Dz.Kudums. Par 34.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - deputāta Emsiņa un deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 18, atturas - 31. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Pret 35.priekšlikumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Jā, paldies! Kolēģi! 36. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. 37. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu -lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Tā, tālāk ir 38. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstu arī atbildīgās komisijas 39.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt arī 40. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Dz.Kudums. Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 14.februāris.

Sēdes vadītājs. 14.februāris...

Dz.Kudums. Ai, es atvainojos, - 14.marts.

Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies!

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"". Otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Projektam no Juridiskā biroja puses ir iesniegti divi priekšlikumi: viens - redakcionāls, otrs - konceptuāls.

Pirmais priekšlikums arī, starp citu, ir redakcionāls, bet nu pēc kārtas. Lūdzam atbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Paldies. Juridiskā biroja 2.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seiksts. Paldies! Un vēl Juridiskā biroja 3. - konceptuālais priekšlikums. Tā ir piebilde: "...ja nav saņemta Bērnu tiesību aizsardzības likumā minēto personu un iestāžu piekrišana". Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Seiksts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Seiksts. Lūdzam iesniegt līdz 15.martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Padomes līgumu par Eiropas Padomes Informācijas biroja Rīgā (Latvijas Republikā) statusu". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātais prezidij! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts paredz Latvijas Republikas valdībai noslēgt līgumu ar Eiropas Padomi par Eiropas Padomes Informācijas biroja izveidošanu Rīgā un šā biroja statusu. Noslēdzot šo līgumu, Eiropas Padomes Informācijas birojs tiks atzīts par juridisko personu, kam ir tiesības slēgt līgumus. Vēl tiks formulētas arī šajā birojā strādājošo personu, amatpersonu tiesības un atbildība. Uz Eiropas Padomes Informācijas biroja telpām un amatpersonām tiek attiecinātas 1949.gada 2.septembra Parīzes Vispārējā līguma "Par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm" normas.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 14.marts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - "Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Faktiski šā likumprojekta nosaukums jau izsaka tā būtību un jēgu. Tātad šis likumprojekts nodrošinās sabiedrībai kopumā un katram iedzīvotājam atsevišķi iespēju piekļūt vides informācijai, pieprasīt šo informāciju no attiecīgajām valsts pašvaldību institūcijām, un šīs tiesības tiks nodrošinātas tātad likumiski, dodot iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar šiem jautājumiem.

Konvencijas iedzīvināšanu Latvijas parlamentā mēs esam sākuši jau kopš 1999.gada, ir veiktas vairākas izmaiņas dažādos likumprojektos, un mēs esam šobrīd gatavi šīs konvencijas iedzīvināšanai mūsu valstī. Konvencija ir stājusies spēkā jau 2001.gada 13.oktobrī, un ir paredzams, ka 2002.gada beigās notiks šo konvenciju ratificējušo valstu 1.konference.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 14.marts.

Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rūpīgi izvērtēja valdības izstrādāto jauno likumprojektu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis likumprojekts ir ļoti svarīgs, jo tas aizstāj sešus gadus darbojošos Korupcijas novēršanas likumu. Es gribētu jūs nedaudz informēt par tiem būtiskajiem vai mazāk būtiskajiem precizējumiem, kas ir ielikti šajā likumā salīdzinājumā ar spēkā esošo Korupcijas novēršanas likumu.

Tātad šajā likumā ir doti terminu skaidrojumi. Otrkārt, ir nedaudz precizēts to valsts amatpersonu loks, uz kurām attiecas likuma noteikumi. Treškārt, ir nedaudz precizēti ierobežojumi, bet komisija, izvērtējot ierobežojumu apjomu, kas ir noteikts šajā interešu konflikta novēršanas likumā, konstatēja kādu interesantu lietu. Nez kādēļ Tieslietu ministrija, kas ir šā likuma autore, nav iekļāvusi šajā likumprojektā divus pantus, kas ir spēkā jau esošajā likumā, un, proti, tie ir panti, kas nosaka ierobežojumus valsts amatpersonai izmantot savu vārdu tā reklamēšanai, nodarboties ar tā reklamēšanu.

Un, otrkārt, nez kādēļ šajā likumā nav ietverts vēl viens svarīgs pants, kas jau ir vecajā - spēkā esošajā Korupcijas novēršanas likumā; un, proti, ka valsts amatpersonai ir aizliegts lietot savām vajadzībām valsts un pašvaldības mantu, izņemot tos gadījumus, kurus paredz likums vai Ministru kabineta noteikumi.

Ir izdarīti kādi divi ļoti būtiski grozījumi šajā likumā, par kuriem es gribētu jūs nedaudz informēt. Proti, spēkā esošais Korupcijas novēršanas likums nosaka to, ka uzraudzību pār Korupcijas novēršanas likuma normu izpildi veic Valsts ieņēmumu dienests. Likumprojekts paredz to, ka šo funkciju likuma pieņemšanas gadījumā turpmāk veiks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Un otra būtiska iezīme šim likumprojektam ir tā, ka atsevišķā pantā beidzot ir ielikts legālās prezumpcijas princips. Tomēr komisija uzskata, ka šis legālās prezumpcijas princips ir nepilnīgs, tāpēc būtu precizējams, sagatavojot likumprojektu tālākajiem lasījumiem.

Komisija izvērtēja arī nepieciešamību likumprojektu virzīt tālākai izskatīšanai steidzamības kārtā, lai pieņemtu šo svarīgo lēmumu.

Komisija uzklausīja arī tieslietu ministres I.Labuckas viedokli, un tieslietu ministre apgalvoja, ka šis likums ir sagatavots tik profesionāli, kompetenti un precīzi, ka arī Tieslietu ministrija un tās pārraudzībā esošās struktūras ir gatavas šā likuma nekavējošai ieviešanai un ka tieslietu ministre pilnībā uzņemas atbildību par šā likuma ieviešanu.

Saņēmusi šādu tieslietu ministres ļoti noteiktu un precīzu apgalvojumu un solījumu, komisija pieņēma lēmumu - atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā, tātad divos lasījumos. Es aicinu vispirms balsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 10, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 25.martu.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšanas datums?

J.Lagzdiņš. Izskatīšana tātad pirmajā sēdē pavasara sesijā. 11.?

Sēdes vadītājs. 11.marts - izskatīšana. Paldies... Aprīlis? Jā, paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.marts, izskatīšana - 11.aprīlī. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījums Valsts civildienesta likumā". Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šis likumprojekts ir saistīts ar mūsu nule kā pieņemto likumprojektu pirmajā lasījumā. Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā grozījumu Valsts civildienesta likumā un pieņemt arī to kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 5, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Lagzdiņš. Es aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 25.martu un izskatīt 11.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka pulksten 10.30 Sarkanajā zālē notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde.

Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz sēdi tūlīt pat komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. … Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Boriss Rastopirkins, Viola Lāzo, Rišards Labanovskis, Pēteris Apinis, Guntis Dambergs, Jānis Škapars, Ērika Zommere, Māris Vītols, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Jānis Gailis, Valdis Birkavs un Dainis Stalts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmumu projektus "Par deputāta Egila Baldzēna atsaukšanu no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas" un "Par deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāvā". Iebildumu nav. Iekļaujam šo lēmumu projektus darba kārtības beigās.

Izskatīsim likumprojektu "Valsts informācijas sistēmu likums". Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4169.

1.priekšlikums ir saņemts no tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas kundzes. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 2.priekšlikums ir saņemts no deputāta Leiškalna puses. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un tālāk iestrādājusi savā - komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 3.priekšlikums saņemts no tieslietu ministres Labuckas kundzes. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Razminovičs. Līdzīgi nav atbalstīts 4. - tieslietu ministres priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 5.priekšlikums, kas saņemts no Labuckas kundzes, arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. Savukārt 6. - tieslietu ministres priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Razminovičs. 7.priekšlikums ir pašas atbildīgās komisijas priekšlikums, un, loģiski, atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Līdzīgi arī 8.priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 9.priekšlikums ir saņemts no Tieslietu ministrijas puses, bet tas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl tieslietu ministre Labuckas kundze ir jāatbalsta. Es, protams, saprotu, ka ļoti gribas iegūt kaut kādu valsts atmaksātu darbu - tā ir informācijas sistēma, tā ir piekļūšana pie datiem, kurus pēc tam varēs tirgot visdažādākajā veidā. Un tad nu izrādās, ka valsts funkcijas grib pildīt juridiskās personas, un tur jau parādās arī fiziskās personas. Tas nav pieļaujams! Valsts datu sistēmai ir jābūt valsts rīcībā, un, protams, šo funkciju var izpildīt tikai valsts iestāde, kur nav nekādas dalības tām juridiskajām personām, kuras te veidojas, un pēc tam tad mums notiek visdažādākie brīnumi. Protams, nav runas arī par fiziskajām personām, un tāpēc Labuckas kundzei ir pilnīgas tiesības... Šī "āža kāja", kas te parādās, ka vēlāk tur varēs kaut ko pārstrukturēt un atkal izmantot savām vajadzībām... Tas nav vajadzīgs.

Mēs te tā pieņēmām Farmācijas likumu, un tagad visa farmācija ir pārgājusi ārzemnieku rokās. Jā, cienījamais kungs, es ļoti labi zinu, ko jūs aizstāvat! Tas jau Latvijas Nacionālās bibliotēkas likumā arī parādās... Visu informāciju vajadzēs apkopot Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kuru cels, un tad visi tirgos.

Tāpēc Labuckas priekšlikums ir atbalstāms, un es aicinu balsot "par"!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā - deputāts Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Bojāra kungs, es jums ieteiktu izlasīt atbildīgās komisijas 11.priekšlikumu un pēc tam nākt un runāt par tieslietu ministres priekšlikumu! Es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - tieslietu ministres I.Labuckas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!

A.Razminovičs. 9.priekšlikums. Neatbalstām! Nē, 9.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 1, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Razminovičs. 10.priekšlikums saņemts no deputāta Kārļa Leiškalna. Komisija vienbalsīgi to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 11.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 12. ir tieslietu ministres priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 13. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, tas ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Savukārt 14.priekšlikums, kas saņemts gan no deputāta Leiškalna, gan no tieslietu ministres Labuckas kundzes puses, nav guvis komisijas atbalstu, taču komisija ir uzskatījusi par nepieciešamu redakcionāli precizēt pašreizējo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 15.priekšlikums ir saņemts no deputāta Kārļa Leiškalna. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Jāteic, varbūt kārtējo reizi jāteic, ka iesniedzējs, Ministru kabinets, ir iesniedzis diezgan nesagatavotu likumu, kas reglamentē valsts informācijas sistēmu darbu. Vairāki tieslietu ministres priekšlikumi, arī mani priekšlikumi - kā 15. un 16.priekšlikums - ir vērsti uz Valsts reģistra noteikšanu informācijas sistēmās, kas būtu ārkārtīgi svarīgs darbības subjekts, tāpēc darba grupa Razminoviča kunga vadībā ir daudz darījusi, lai uzlabotu šo likumu.

Attiecībā uz veselu virkni manu priekšlikumu tā nav izteikusi savu viedokli. Tātad komisija, lai nesamezglotu likumprojekta izskatīšanu, nolēma neatbalstīt šos priekšlikumus, pat konceptuāli tos neskatot. Tāpēc es aicinu likumprojekta kuratoru vai atbildīgo ziņotāju paziņot, ka deputāts Leiškalns ir atsaucis visus savus priekšlikumus, kurus komisija nav atbalstījusi, nolūkā tos iesniegt uz trešo lasījumu. Es domāju, ka par šo Valsts reģistra tēmu mums vēl ir jārunā, bet diemžēl, kā tas vienmēr ir noticis šajā parlamentā, jau trešā lasījuma laikā. Tā ka es šobrīd atsaucu savu priekšlikumu nr.15 un aicinu atsaukt arī visus citus manus priekšlikumus. Es šobrīd nespēju uzskaitīt visus tos savus priekšlikumus, kurus komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

15., 16., 17. un 18. priekšlikums ir atsaukts.

Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 19.priekšlikums, kas saņemts no deputāta Leiškalna puses, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Razminovičs. 20. un 21.priekšlikums ir atsaukts, ja es pareizi sapratu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. Savukārt 22.priekšlikums ir izstrādāts no atbildīgās komisijas puses. Tas ir atbalstīts, bet tas ir saistīts arī ar 24. un 25. - Leiškalna kunga priekšlikumiem, jo tie ir daļēji atbalstīti šajā 22. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 22. priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl informācijas sistēmā būs uzkrāta visdažādākā informācija par jebkuru Latvijas pilsoni vai uzņēmumu, vai kādu iestādi, par darbiniekiem un visu pārējo. Un, protams, tā pēc pieciem gadiem būs ļoti piesātināta ar visdažādāko informāciju. Un man rada izbrīnu fakts, ka to ierosina atstāt Satiksmes ministrijas rīcībā. Tā var būt tikai Tieslietu ministrijas rīcībā, bet nekādā ziņā Satiksmes ministrijas rīcībā. Kāds sakars ar pilsoņu informācijas uzkrāšanu ir Satiksmes ministrijai? Lai tā nodarbojas ar saviem ceļiem un ar citām sistēmām, kas tai ir jāsaved kārtībā! Taču tas, kas attiecas uz personīgo datu uzkrāšanu, uz datu bāzi par visdažādākajām iestādēm, organizācijām, uz to darbību, - tas var būt tikai Tieslietu ministrijas rīcībā. Diemžēl! Un tāpēc 22.priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

A.Razminovičs. Gribētu norādīt Bojāra kungam, ka, paskatoties pašreizējo redakciju, kas ir iesniegta no Ministru kabineta puses, redzam, ka nekādu izmaiņu nebūtu, ja netiktu atbalstīts šis priekšlikums. Tāpēc es neredzu pilnīgi nekādu jēgu, kāpēc šo priekšlikumu nevarētu atbalstīt.

Bez tam es Bojāra kungam ieteiktu izlasīt terminus, ko nozīmē "valsts informācijas sistēma". Tad, kad viņš to būs izlasījis, es domāju, tad arī viņš varēs pārdomāt un nākt, un debatēt.

Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Razminovičs. 23.priekšlikums ir saņemts no deputāta Leiškalna puses. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 24. un 25.priekšlikums jau tika iestrādāts 22.priekšlikumā, un tas jau ir guvis parlamenta atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir, protams, atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 28.priekšlikums ir atsaukts.

Tātad mēs skatāmies 29. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 31. - deputāta Leiškalna priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Par kuru priekšlikumu jūs vēlaties debatēt? Kurš bija Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums?

A.Razminovičs. 29.

Sēdes vadītājs. Labi. Atklājam debates par 29.priekšlikumu. Bet es lūdzu tomēr kolēģus savlaicīgi pieteikties debatēs.

Dz.Kudums (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie kolēģi! 29. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, un šeit ir rakstīts, ka tas daļēji ir iestrādāts nākamajā priekšlikumā. Tā tas īsti nav!

Kāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija šādu priekšlikumu sniedza - izslēgt 6.panta otro daļu? Otrajā daļā ir rakstīts: "Valsts informācijas sistēmas organizācija var deleģēt valsts informācijas sistēmas turētāju funkcijas juridiskajai personai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā." Ņemot vērā to, ka informācija ir viena no dārgākajām lietām un viena no svarīgākajām lietām mūsu valstī, ka, teiksim, arī tās konfidencialitāte un saglabāšana... Pagājušajā, ārkārtas, sēdē arī Kalvīša kungs minēja, ka visu informāciju daudzās vietās nevar izpaust, jo tas valstij var nodarīt lielu kaitējumu, tāpēc mēs, komisija, uzskatījām, ka juridiskajām personām nevajadzētu deleģēt šīs tiesības. Šim nolūkam ir valsts institūcijas. Var nodibināt, teiksim, valsts aģentūras, un nav svarīgi, pie kādas ministrijas tiktu nozīmētas šīs informācijas sistēmas.

Un vēl. Ja mēs stājamies iekšā NATO, tad mums ir ļoti jārūpējas par šīs informācijas aizsardzību. Nesen komisijā mēs tikāmies ar kādu NATO atbildīgu pārstāvi, kas tieši atbild par šīm drošības sistēmām, par informācijas saglabāšanu. Un tad arī mūsu komisijas uzmanība tika vērsta uz to, ka it sevišķi ļoti uzmanīgi ir jāstrādā, lai informācijas aprite būtu droša un lai informācija nenonāktu to cilvēku rokās, kuru rokās tai nevajadzētu nonākt. Tāpēc ir mūsu priekšlikums - izslēgt šo otro daļu un šobrīd, kamēr nav visa šī lieta sakārtota, nenodot fiziskajām personām informācijas sistēmas.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, cienījamais Razminoviča kungs! Arī es atbalstu domu, ka 6.panta otrā daļa ir jāizslēdz, jo kāpēc tad valsts funkcijas vēlas nodot juridiskajai vai fiziskajai personai? Datu uzkrāšana - tas ir viens no galvenajiem virzieniem, jo, izmantojot elektroniskās sistēmas, var noteikt datu uzkrāšanu ļoti lielā daudzumā, bet tagad mēs šos datus, kas valstij ir nozīmīgi, gribam atdot kādai juridiskajai vai pat fiziskajai personai. Un to Razminoviča kungs, kā saka, atbalsta.

Kāpēc valsts funkcijas mēs vēlamies nodot juridiskajām personām? To nevar darīt, jo diemžēl Latvijā informācijas noplūde ir ļoti liela, spekulācijas ir vēl lielākas, un to jums pierāda korupcija, kas tagad notiek. Tur ir pilnīga datu noplūde visu 100% apmērā; tas viss notiek, un mēs esam nonākuši tādā situācijā, ka ģenerālprokurors vai pusi avīzes pieraksta ar visiem šiem pasākumiem, kas it kā tiek darīti, bet faktiski nekas netiek darīts. Un kāpēc? Tāpēc, ka mēs kārtējo reizi gribam valsts funkcijas nodot privātām personām, un tad viņas izrīkojas valstī kā savā mājā. Diemžēl!

Es atbalstu Aizsardzības un iekšlietu komisijas ierosinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es ļoti labprāt atbalstītu atbildīgās komisijas viedokli, ka kaut kādas pakalpojumu funkcijas mēs deleģējam privātām struktūrām, kuras konkursa kārtībā izcīna šīs tiesības un pēc tam strādā maksimāli izdevīgi valstij.

Taču ir divas lietas, kuru dēļ es nevaru piekrist atbildīgās komisijas viedoklim.

Pirmā lieta ir tāda, ka šādi konkursi pārsvarā gadījumu notiek negodīgi un ka šādu konkursu rezultātā tiek monopolizēta informācijas sistēma. Tas ir viens.

Un otrs ir tas, ka Fizisko personu datu aizsardzības likums un mūsu starptautiskās saistības fizisko personu datu aizsardzības jomā ne tuvu, es atkārtoju, ne tuvu nav tam līmenim, kādu no mums prasa mūsu iekļaušanās Eiropas tiesiskajā telpā.

Tādējādi šobrīd iekļaut šādu normu likumā nozīmē to, ka konkrēts politiskais spēks monopolizēs informāciju, kas ir Latvijā, informācijas sistēmas un izmantos tās tikai un vienīgi savās, nevis valsts un sabiedrības interesēs.

Mans lūgums un aicinājums ir atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - tātad balsot "par" 29.priekšlikumu, un, lai nebūtu vēlreiz jākāpj šajā tribīnē, es aicinu 30.priekšlikumu balsot pa daļām un noraidīt ceturto daļu, respektīvi, nebalsot par ceturto daļu.

Protams, pienāks laiks, kad mēs varēsim kādam deleģēt šīs tiesības, bet šobrīd es aicinu balsot šādi.

Būsim atbildīgi pret saviem vēlētājiem un pret savu valsti!

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Es vienkārši gribēju informēt Kuduma kungu. Protams, iespraust teikumus, nezinot, cik godīgi vai negodīgi ir konkursi, jo konkursi var būt tik godīgi vai negodīgi, kādi ir šo konkursu rīkotāji… Taču no tā mēs nevaram izbēgt…

Varbūt šajā valstī ir jāpāriet uz pilnīgi citu sistēmu, ka nerīko vis konkursus, bet kāda atbildīga amatpersona nosaka, kas ir pasūtītājs - šajā gadījumā informācijas izmantošanas saņēmējs. Mēs varam atgriezties pie tā, kas ir bijis.

Taču, ja mēs runājam attiecīgi par 6.panta otro daļu, tad jāteic, ka 3.pants, kur runāts par likuma darbības jomu… 3.panta 3.daļa nosaka, ka likuma 6.panta otrā daļa neattiecas uz valsts informācijas sistēmām, ko veido un uztur saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu". Līdz ar to visas lietas, kas skar Ziemeļatlantijas aliansi un citus aizsardzības jautājumus… ka uz tiem netiek attiecināta 6.panta otrā daļa, kā arī informācijas aprite saskaņā ar Operatīvās darbības likumu.

Tā ka, es domāju, Kuduma kungs, atbildīgā komisija ir novērsusi tās pretrunas, kuras jūs saskatāt 6.panta otrajā daļā, un ko ir atbalstījusi savukārt atbildīgā komisija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Protams, ir jāatbalsta šis priekšlikums - izslēgt šo otro daļu no šā panta. Es gribētu atgādināt pavisam vienkāršu lietu - to, ka šeit runa ir par to, ka informācijas tehnoloģijas un pārraides līdzekļi, kas nodrošina informācijas sistēmu darbību, var būt publiskais vai privātais īpašums.

Ja mēs pieminēsim nesenos notikumus 1995.gadā, tad atcerēsimies, ka daudzu laikrakstu slejās mēs redzējām treknus virsrakstus - "Skandāls Uzņēmumu reģistrā". Tobrīd bija tāda situācija, ka SIA "Lursoft", kura līdz tam bija apkalpojusi Uzņēmumu reģistra datu bāzi, pēc Tieslietu ministrijas brīdinājuma par darba attiecību pārtraukšanu veselu gadu neatdeva valstij piederošo datu bāzi un faktiski paralizēja daudzu valsts institūciju darbību. Un bija jau arī par ko cīnīties, jo par valstij piederošas informācijas vienas lapiņas izdrukāšanu privātfirma varēja saņemt 4 latus.

Un jautājums ir ļoti vienkāršs: kur šiem latiem vajadzēja nonākt - Valsts kasē vai attiecīgās privātfirmas budžetā? Rezultātā attiecīgie ierēdņi, kuri toreiz bija uzdrošinājušies zināmu, teiksim, pretdarbību, tika atbrīvoti no šiem amatiem, taču šīs firmas nešķīrās no šā dāsnā ienākumu avota, jo savu datu bāzi atdeva tikai tajā gadījumā, ja pašas tika ņemtas atpakaļ. Un viss tā arī notika.

Tā ka te ir iespējamas diezgan interesantas šantāžas iespējas, un es domāju, ka mums būtu jārūpējas par šo valstij piederošo informāciju gan no šīs finansiālās puses, kas mums ir svarīga, jo Valsts kase, kā mēs zinām, nav pārbagāta... Arī finansu ministrs un opozīcijas deputāti mums te jau izstāstīja, kur naudiņu vajag... Taču tajā pašā laikā mums ir jāatceras arī tas, ka galu galā vienīgi valsts var garantēt šīs informācijas pietiekamu drošību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs. Es aicinu kolēģus, kuri runāja par informācijas īpašumtiesībām, pievērsties 39.priekšlikumam. Tas būtu viens.

Un otrs. Tos, kuri runāja par informācijas pakalpojumiem, es aicinu pievērsties 30.priekšlikumam... Runa ir par 6.panta sesto daļu, kas pasaka, ka "informatīvos pakalpojumus sniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ievērojot principu - vienāda cena par vienādiem pakalpojumiem".

Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - nav, atturas - 39. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Razminovičs. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Mums vispirms jālemj par deputāta Rasnača priekšlikumu - balsot šo 30.priekšlikumu pa daļām. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai 30.priekšlikumu izskatītu pa daļām! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 4, atturas - 36. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 22. Priekšlikums ir atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 31.priekšlikums saņemts no deputāta Kārļa Leiškalna puses. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Inkēns vēlas debatēt? Nevēlas. Iebildumu nav.

A.Razminovičs. 32., 33., 34. un 35.priekšlikums ir atsaukts.

36.priekšlikums ir saņemts no tieslietu ministres Labuckas kundzes. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Razminovičs. 37.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija to, protams, pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Razminovičs. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir guvis, protams, komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 39.priekšlikumu! Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Faktiski šis priekšlikums ir saistīts ar asas debates izraisījušo 29.priekšlikumu. Es domāju, atbildīgā komisija ir pieņēmusi pareizu lēmumu - uzturējusi šo sistēmu tādā īpašumtiesiskā līmenī, kā šeit ir ierakstīts, tātad: "Valsts informācijas sistēmas datu bāze ir valsts īpašums..." Arī citos likumos ir šādi ieraksti par valsts īpašumu. Kā mēs šo jautājumu izprotam? Mēs saprotam juridiski to tā, ka neviens, arī datu bāzes apkalpotājs, nevar izdarīt nekādus juridiski saistošus grozījumus šajās datu bāzēs. Un tā to arī vajag saprast.

Taču ir viena lieta, kas faktiski var maldināt cilvēkus. Es aicinu atbildīgo komisiju, gatavojot likumprojektu uz trešo lasījumu, padomāt, ierakstīt te tā, lai skaidri un gaiši būtu redzams, ka datu bāzes apkalpotājs to nevar darīt - šo informāciju izsniegt un pasniegt kā savu. Viņš var tikai apkalpot šo informāciju, ņemt līgumā vai likumā noteiktos maksājumus vai arī valsts vārdā pieņemt maksājumu, valsts nodevu, ko viņš tālāk kontrolē un iemaksā valsts budžetā un par šo valsts nodevu vai tehnisko pakalpojumu izsniedz personai informāciju no valstij piederošās datu bāzes. Taču ir radies tāds zināmā mērā maldinošs priekšstats... Vienai otrai firmai vajadzētu padomāt par to, ka skaidri un gaiši ir jāuzrāda, ka tas ir valsts īpašums - ka tā ir valsts datu bāzes, nevis šīs firmas datu bāzes informācija. Un būtu jāpadomā arī par to, kādā veidā šī datus izsniedzošā institūcija, apkalpojošā institūcija, tā, kas apkalpo šo valsts informācijas datu bāzi, noorganizē datu izsniegšanu - saņem datus no valstij piederošās datu bāzes un valsts vārdā tos izsniedz ar valsts zīmogu. Mums, juristiem, ir bieži vien vajadzīgs, lai tur būtu tomēr zīmogs no valsts institūcijas - šo datu bāzi veidojošās institūcijas. Tātad ir konkrēti jānorāda, ka informāciju dod zemesgrāmatu nodaļa vai Uzņēmumu reģistrs, nevis "Lursoft". Tādēļ tur ir attiecīgs zīmogs un paraksts. Ja jau reiz šī datu bāzi apkalpojošā institūcija sniedz šo pakalpojumu, tad ir pats par sevi saprotams, ka šeit ir ierakstīts, ka tas ir valsts īpašums. Tātad būtu jābūt arī gan valsts institūcijas zīmogam un parakstam. Kas to informāciju piegādā - tā jau ir tehniska lieta. Vai paraksts būs, teiksim, zilā krāsā, vai zīmogs būs apaļš un ar parakstu, vai nākotnē būs digitālais paraksts, - arī tā jau ir tehniska lieta. Leiškalna kungs, es aicinu atbildīgo komisiju, likumprojektu gatavojot uz trešo lasījumu, vēl papildus precizēt redakciju, lai sabiedrībai un arī juristiem nerastos zināmi iebildumi. Jo šobrīd iznāk tā: ja tev vajag saņemt attiecīgas institūcijas parakstītu apliecinājumu, tad faktiski tu esi spiests apiet apkalpojošo institūciju un vērsties "pa tiešo" pie valsts iestādes, kura ir šīs datu bāzes īpašniece un kura var izdarīt juridiskus grozījumus šajā datu bāzē, un tur saņemt šo apliecinājumu. Es domāju, ja valsts datu bāze tiek nodota apkalpošanai privātai firmai, tad tā tiek nodota visā pilnībā, un tad ir jānodrošina, ka firma it kā valsts vārdā izsniedz šos apliecinājumus un izrakstus no šīm datu bāzēm un tajā pašā laikā uzņemas garantiju, ka tā informācija ir tāda, kāda tā ir. Nekādi skandāli mūsu sabiedrībā vēl nav notikuši šajā sakarā, jo datu bāze ir viena, taču juridiski tas viss ir tomēr jāsakārto.

Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas nostāju šajā jautājumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Interesanti iznāk, ka mūsu valstī vēl nav privatizēts "Latvenergo", "Latvijas dzelzceļš" un vēl daži objekti. Tie vēl ir palikuši simtprocentīgi valsts īpašumā, jo tie ir stratēģiski svarīgi objekti. Šinī gadījumā atbildīgā komisija ierosina privatizēt vēl vienu Latvijas valstij stratēģiski svarīgu lietu - informāciju. Un tas notiek ļoti viegli, bez asām diskusijām šeit. Pārsteidzoši viegli tas ir, manā skatījumā, noticis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, ja jau viņi varēja atļauties te ierakstīt: "Valsts informācijas sistēmas datu bāze ir valsts īpašums, ja citos likumos nav noteikts citādi." Tātad var citos likumos noteikt citādi un šo stratēģiski svarīgo valsts īpašumu privatizēt.

Ne par velti Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kuduma kungs tā uztraucas, jo tā ir nacionālā bagātība, kura maksā ļoti dārgi un kura ar katru dienu paliek arvien dārgāka. Šajā likumā mēs mēģinām jau pavērt ceļu slēptai, klusai tās privatizācijai ar Saeimas vairākuma balsojumu.

Aicinu par šo atbildīgās komisijas ierosināto redakciju balsot pa daļām un kategoriski iebilstu pret pirmo daļu, kurā ir teikts, ka citos likumos var noteikt citādi un tādējādi var slēpti privatizēt valsts bagātības.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, saprotu, ka visi grib tikt pie tās informācijas un pie valsts īpašuma un ar to izrīkoties kā ar savas SIA īpašumu. Balsojums par šo priekšlikumu ir jāveic pa daļām. Pirmā - tā ir pieņemama. Un tas, "ja citos likumos nav noteikts citādi", ir valsts īpašums... Jā? Nu, protams, mēs to sadalām, "skaldām", un pēc tam galu galā tas nonāk ārvalstu firmu vai ārvalstu citu personu rīcībā. Tā tas ir noticis. Varat stāstīt, ko gribat, bet vajag paskatīties, kas dzīvē notiek, cienījamais kungs!

Un attiecībā uz otro daļu un trešo daļu jāteic, ka te jau parādās privātais... te parādās gan valsts, gan privātais... Kādi tik īpašumi te neparādās! Ir vienreiz jānodala. Ja tas ir valstiski nozīmīgs objekts, tad tam ir jābūt valsts īpašumam, nevis privātam. Taču te ir tā: privātais - valsts, valsts - privātais... Visdažādākie sajaukumi! Tas rada haosu, tas izraisa valsts budžeta līdzekļu izmantošanu personīgām vajadzībām. Taču, kad nonāk risināšanā kāda problēma, tad izrādās, ka neviena vainīgā nav bijis un nav! Un cieš valsts prestižs, cieš Latvijas pilsoņi, un galu galā valsts līdzekļi ir izlietoti nevietā, bet pelnījis, kā vienmēr, ir kāds cits. Tāpat tas notiek ar raidlaiku. Televīzijas raidlaiku pārdod - par 10 santīmiem sekundi. Taču, ja aiziet nopirkt no starpfirmas to pašu sekundi, tad tā maksā 1,5-2 latus. Pasakiet man, kas ir jums devis tiesības nodot kādai organizācijai valsts īpašumu pārvaldīšanā spekulatīvā nolūkā - gūt peļņu! Ne jau valsts gūst peļņu, bet kaut kādas firmas. Tāpēc es aicinu dalīt 12.pantu, balsot pa daļām. Un atbalstāma ir tikai pirmā. Otrā un trešā ir jāpārstrādā.

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Es domāju, ka šī diskusija ir saistīta ar zināmu neizpratni par to, cik plašā vai šaurā izpratnē šajā likumā tiek lietoti vārdi "valsts informācijas sistēma". Ja ar valsts informācijas sistēmu saprastu, kā šeit reizēm tika teikts, pašus nozīmīgākos un pašus svarīgākos vai pašus slepenākos, vai pašus konfidenciālākos valsts datus, tad, neapšaubāmi, neviens saprātīgs likumdevējs nekādā variantā nenodos šādus datus privātā īpašumā. Tomēr jāteic, ka šajā likumā un pašā likuma koncepcijā jau no paša sākuma jēdziens "valsts informācijas sistēma" tiek saprasts daudz plašāk - tiek saprasts nevis pagājušā gadsimta izpratnē, kad kaut kādus slepenus datus ierakstīja kaut kādos "annāļos", bet šā gadsimta - 21.gadsimta - izpratnē.

21.gadsimtā valsts informācijas sistēma ir viens no dalībniekiem vai varbūt pats galvenais dalībnieks ļoti svarīgā procesā - procesā starp sabiedrību, cilvēku un valsti. Patiesībā valsts informācijas sistēma ir tās pašas e-valdības, e-pašvaldības un dažādu citu pasākumu nodrošinātāja. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka valsts informācijas sistēmas sastāvdaļa būs ne tikai reģistri, kuros katram ierakstam būs tiesisks statuss, tā ka bezmaz vai tiesnesi vajadzēs, lai atceltu vai pieņemtu šādu reģistru; valsts informācijas sistēmā būs visdažādākā veida informācija, kura ietilpst komunikācijas procesā starp personu un publisko varu. Tas nozīmē, ka cilvēks varēs ar pašvaldību vai jebkuru valsts iestādi stāties kontaktos, uzsākt saraksti, varēs saņemt dažādus dokumentus. Tas nozīmē, ka valsts informācijas sistēmā ietilpst arī dažādi likumprojekti vai to tulkojumi, vai to skaidrojumi, kuriem ne vienmēr ir pilnīgi oficiāls un pilnīgi nepieciešams tiesneša paraksts. Arī šāda daļa ir valsts informācijas sistēmas sastāvā. Taču, lai šī informācijas sistēma būtu lēta, efektīva, vienota un pieejama cilvēkam, lai nākotnē katrs cilvēks no savas mājas varētu caur internetu kārtot visas attiecības ar valsti un pašvaldību, mums ir jāveido nevis pagājušā gadsimta likumdošana, bet šā gadsimta likumdošana. Publiskais pasūtījums jeb atsevišķu pasākumu pirkšana no privātām struktūrām ir viens no modernās valsts pārvaldes stūrakmeņiem. Tas, ka šeit ir ierakstīti vārdi "ja citos likumos nav noteikts citādi", nozīmē to, ka neviens cits kā tikai Saeimas deputāti varēs spriest par to, vai kāda atsevišķa daļa, kas nav tik formalizēta un tik slepena, ir kaut kādā veidā nododama privātām struktūrām.

Tā ka šis formulējums ir ļoti elastīgs un derēs visu gadsimtu.

Es ierosinu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Man jāatbalsta deputāts Pēteris Salkazanovs un arī deputāts Dzintars Kudums. Es gribētu uzsvērt to, ka obligāti par šo likuma pantu ir jābalso pa daļām. Uzmanīgi palasīsim pirmajā lasījumā pieņemto redakciju! Tur ir noteikts: "Valsts informācijas sistēmas apritē esošā dokumentētā informācija ir valsts īpašums." Tas arī ir iesniedzēju galvenais, teiksim, priekšlikums. Uzmanīgi izlasīsim arī likumprojekta nosaukumu! Tas ir "Valsts informācijas sistēmu likums". Valsts! Taču te mums piedāvā tādu variantu, ka ar laiku šī informācijas sistēmas datu bāze var nebūt valsts informācijas sistēmas datu bāze! Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns jautājums.

Sociāldemokrātu savienības frakcija kategoriski iebilst un tāpēc pieprasa balsot pa daļām.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, ļoti interesanti bija Pūķa kungu noklausīties! Diemžēl, pēc viņa teiktā, valsts informācijas sistēmas nozīme tiek devalvēta. Tas tiek darīts speciāli - lai samazinātu tās nozīmi un lai pēc tam to varētu atdot privātpersonu vai firmu rīcībā.

Un attiecībā uz lētu un efektīvu pieejamību jāteic, ka Latvijā nekas nav lēts un lēti pieejams parastam cilvēkam. Pūķa kungs, paskatieties, cik maksā internets: 20 stundas ilga lietošana Latvijā maksā 70 dolārus, bet Igaunijā - 17 dolārus. Kā tad var runāt par lētumu, efektivitāti un pieejamību?! Un paskatieties, kādas ir Latvijā arī citas cenas! Latvijā nekas nav lēts. Jo jebkura firma, izmantojot valsts sistēmas un visdažādāko valsts mantu, vēlas nopelnīt. Un pelna ne tikai veiklākie Latvijas cilvēki, bet arī ārzemnieki, kā to jūs redzat "Lattelekom" lietā. Tie nopelna 24 miljonus gadā, bet Latvija, kura tur 51% akciju, saņem nulli latu budžetā.

Tāpēc ir jābalso un ir jāatstāj spēkā tā redakcija, kas ir pieņemta pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Bojāra kungs! Padomājiet par šajā pantā rakstīto! Kā to redzam, lasot pirmo daļu, valsts informācijas sistēmas datu bāze ir valsts īpašums. Taču, ja citos likumos, it sevišķi speciālajos likumos, būs noteikts citādi, tad tas tā arī būs.

Otra lieta, ko es gribētu teikt. Otrajā daļā ir teikts, ka informācijas tehnoloģijas un informācijas pārraides līdzekļi var būt gan valsts, gan arī privātais īpašums. Es jūs, Bojāra kungs, aicinu vērtēt valsti kā divus subjektus - kā privāttiesību subjektu, kurš ir ar visiem pārējiem privātīpašniekiem pilnīgi vienāds (valstij nav šajā ziņā prioritātes!), un kā varas nesēju jeb kā publisko tiesību subjektu: valsts izdod likumus un ar sodu sistēmu panāk šo likumu ievērošanu. Tā ka nejauksim šīs abas lietas kopā, jo tad mēs nonāksim tādās absurdās diskusijās par abstraktām tēmām! Ir pilnīgi skaidrs, ka gan informācijas tehnoloģijas, gan informācijas pārraides līdzekļi var piederēt valstij. Tagad tas viss var būt privāts, un pret to apstākli jūs nekad nespēsiet cīnīties, jo šobrīd pasaulē vesela virkne tehnoloģiju pieder privātīpašniekiem un valsts tās izmanto - pērk, nomā, maksā autoratlīdzību un tamlīdzīgi.

Tā ka uzticieties nu atbildīgajai komisijai! Un Salkazanova kungam es gribu teikt, ka nav nekādu nolūku privatizēt sabiedrības un valsts rīcībā esošo publiski pieejamo informāciju. Jo vairāk par visu valstij ir jābūt "caurspīdīgai" un informācijai ir jābūt maksimāli pieejamai jebkuram šīs sabiedrības loceklim. Izņēmums, protams, ir tā informācija, kurai ir noteikts zināms slepenības režīms vai izmantošanas ierobežojums, par ko tiek runāts arī šajā likumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Augti godātie kolēģi! Es atļāvos otrreiz un acīmredzot pēdējoreiz runāt par šo likumprojektu.

Ar šā likumprojekta pieņemšanu ir zināmā mērā apdraudēta bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" jeb VITA pastāvēšana. Tā jau šobrīd saka, ka VITA izmaksā dārgi. Teiksim, mūsu telefoniem valdības pieslēgums un tā tālāk, un tā tālāk... Pilnīgi pareizi! Jo mazāk pasūtījumu, jo mazākas deleģētās tiesības, jo mazāk valsts deleģē arī iestādei VITA... teiksim, ļauj pelnīt attiecībā uz šīm datu bāzēm... Un faktiski tā mēs dodam privātiem iespēju pelnīt. Viņa ar laiku būs - jau tuvākajā laikā būs - ļoti neefektīva. Neefektīva! Taču tā ir šobrīd valstī vienīgā neatkarīgā sistēma, kura nav nonākusi privātās rokās. Faktiski nākamais solis - gribam vai negribam - būs VITA privatizēšana. Nu kur tad mēs paliksim! Nu nevar taču uzturēt organizāciju jeb iestādi, kura izmaksā fantastisku naudu un valstij nav izdevīga! Taču šodien mēs paši faktiski "nocērtam" iespēju vispār valstī dzīvot šādai neatkarīgai sistēmai. Gribam to - lūdzu, darīsim to! Uz priekšu, kungi! Bet vai tas ir valstij izdevīgi? Galarezultāts būs tas, ka mēs tiešām pirksim to visu par bargu naudu, ļoti bargu naudu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es atļaušos atgādināt to, kas kādreiz jau ir izskanējis, sen, sen: "Muļķība patiešām ir muļķība tikai tad, kad tiek atkārtota vairākas reizes pēc kārtas." Pašlaik Kārlis aizskar to atvērtumu - nevajag baidīties, nevajag baidīties no atvērtuma, viss ir kārtībā! Bet es aicinu atcerēties 1995.gadu - "Lursoft" skandālu. "Lursoft", kas kā privāta firma apkalpoja Valsts uzņēmumu reģistru, savākto informāciju vairs neuzskatīja par valsts īpašumu, bet par savu - firmas īpašumu. Rezultāts bija tas, ka tika šantažēts pat Valsts uzņēmumu reģistrs, bija visi tie skandāli, nomainīja attiecīgos ierēdņus. Ar ko tas beidzās? Līdz šai baltai dienai "Lursoft" pelna naudu. Atļaušos atgādināt cienījamajiem kolēģiem: tā ir jūsu vēlētāju, nodokļu maksātāju nauda! Privāta firma pelna par valsts informāciju, Tā ir valsts informācija. Ja kaut kas nepatīk no sistēmas viedokļa, es atgādinu, kas pašreiz notiek Rīgas pilsētā: ar vieglu roku atļaujot veikt pasažieru pārvadājumus privātām firmām, "nogremdēja" pašvaldības institūcijas, kas strādāja tieši ar pasažieru pārvadājumiem. Pašlaik šis darbs tiek vērsts pretējā virzienā - tikai tāpēc, ka izrādījās: jā, privātie grib pelnīt naudu, bet negrib sniegt šos pakalpojumus. Tā tas būs arī ar informāciju. Kārli, cilvēki pelnīs naudu, nevis apkalpos cilvēkus, kuri maksās to naudu!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te tika izteikts priekšlikums balsot pa daļām - atsevišķi par pirmo, otro un trešo daļu -, taču ar to vien laikam būs par maz. Apspriedāmies šeit ar Kusiņa kungu. Nenoliedzami, tā redakcija, kas līdz šim bija likumā, ir nepilnīga. Tā varētu kļūt pilnīgāka, ja, pieņemot to redakciju, kas ir atbildīgās komisijas redakcija, par pirmo daļu balsotu pa daļām - par teikuma sākumu un palīgteikumu atsevišķi.

Jā, dažās lietās jau mums ir tāda situācija, ka datu bāze ir nodota privātfirmai - tāda ir, teiksim, "Lursoft" datu bāze... Bet mēs taču pieņēmām jauno Komerclikumu! Jaunais Komerclikums nosaka, ka Komercreģistra dati ir valsts dati, un Uzņēmumu reģistra dati pakāpeniski līdz 2005.gadam izies no aprites. Tādējādi pretruna vismaz šajā ziņā tiks atrisināta. To var atrisināt arī ar likuma pārejas noteikumiem. Līdzīgi varētu būt arī varbūt vēl kādā citā likumā... Bet jāteic, ka esošā 12.panta pirmā daļa skan tā: "Valsts informācijas sistēmas apritē esošā dokumentētā informācija ir valsts īpašums." Tur nu nebija runa tieši par datu bāzi; tur bija runa par to, ka šī informācija kā tāda ir valsts īpašums. Ja tajos likumos, kas ir līdz šim pieņemti, ir atkāpes no šīs normas, tad, es domāju, lielas pretrunas nebūtu, ja mēs pie šiem likumiem atgrieztos un sakārtotu šīs datu bāzes atbilstoši jaunajai redakcijai: "Valsts informācijas sistēmas datu bāze ir valsts īpašums..."

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Īstenībā mēs tā drusciņ maldāmies trijās priedēs. Ja pirmajā lasījumā ir rakstīts, ka valsts informācijas sistēmas apritē esošā dokumentētā informācija ir valsts īpašums, tas nav īsti pareizi. Ja mēs te ierakstījām, ka valsts informācijas sistēmas datu bāze ir valsts īpašums, tas ir pareizi. Mēs varam no palīgteikuma atteikties, taču nemainīsies lietas būtība. Ja būs speciālais likums vai vēlāk pieņemts likums, tad varēs šo datu bāzi nodot kādam, teiksim, atsevišķos gadījumos - un tikai ar likuma piešķirtām tiesībām.

Ja mēs runājam par otro daļu un par VITA vispār, tad jāteic, ka man liekas, ka VITA jau bija mēģinājums radīt privatizējamu valsts sabiedrību, kas, atveroties komunikāciju tirgum, varētu kļūt, Kuduma kungs, par privatizējamu konkurentu esošam telekomunikāciju monopolistam, un nekas vairāk. Manuprāt, "VITA" jau šobrīd ir bankrotējusi vai drīz to izdarīs. Nav vērts ielikt sabiedrības jeb nodokļu maksātāju līdzekļus ārkārtīgi dārgas un neefektīvas sistēmas uzturēšanā.

Mēs gribam balsot pa daļām, taču es neticu, ka mēs varam pirmajā daļā izņemt palīgteikumu, kas sākas ar "ja". Pārējais atbildīgās komisijas priekšlikums ir ārkārtīgi precīzs. Ja runā par informācijas tehnoloģijām un informācijas pārraides līdzekļiem, tad tik tiešām var piekrist kā vienam, tā otram, jo šis tīkls jeb internets galu galā nepieder nevienam, bet šajā tīklā tiek noraidīta lielākā daļa pasaulē šobrīd jau esošās informācijas.

Un trešā daļa arī ir akurāti labojama. Ja jācīnās ar palīgteikumu, tad mēs varētu nobalsot par atbildīgās komisijas redakciju, un es tiešām jums apsolu iesniegt attiecīgu redakciju uz trešo lasījumu, darīt visu iespējamo, lai komisija atbalstītu palīgteikuma svītrošanu, kas pēc būtības izmaiņas neradītu. Taču pirmā lasījuma redakcija ir daudzkārt neprecīzāka, dāmas un kungi! Un mums nevajadzētu nākamajā lasījumā atbalstīt sliktāku!

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs. Papildus visam teiktajam es gribētu par pirmo daļu, par kuru notika vislielākās debates, piebilst, ka principā tam palīgteikumam tiešām nav nekādas jēgas, to var izņemt ārā un var arī neizņemt ārā, jo neatkarīgi no tā, vai tas palīgteikums būs vai nebūs, būs tā: ja citos likumos būs noteikts savādāk, tad tā arī būs. Tā ka tam palīgteikumam principā nav nekādas nozīmes. Es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vispirms lemsim par to, vai izskatīt 12.pantu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 7, atturas - 41. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 6, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. 40.priekšlikums ir atsaukts. Savukārt 41.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un attiecīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 42.priekšlikums ir atsaukts.

43.priekšlikums ir saņemts no Tieslietu ministrijas. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Razminovičs. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas, loģiski, ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 45.priekšlikums ir saņemts no tieslietu ministres Labuckas kundzes. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Juridiskais birojs ir iesniedzis 46.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 47.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi, tomēr ir uzskatījusi par nepieciešamu redakcionāli to precizēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbalstītajā 49. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Valsts informācijas sistēmu likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Razminovičs. 25.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Patvēruma likums". Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pirms sākam to izskatīt pa punktiem, pa priekšlikumiem, es vēršu deputātu uzmanību uz to, ka - neraksturīgi trešajam lasījumam - ir daudz priekšlikumu. Gribu komentēt, ka kopējiem pūliņiem - atbildīgā komisija draudzīgi un konstruktīvi strādāja kopā ar Iekšlietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju - mēs esam strukturāli pārkārtojuši projektu, absolūti nemainot to koncepciju, par ko deputāti nobalsoja pirmajā un ko laboja otrajā lasījumā.

Lūdzu, sāksim likumprojektu izskatīt pa priekšlikumiem!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Seiksts. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Seiksts. 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 8. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 9. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 11.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 12. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seiksts. 14. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 19. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 21. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 22. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Paldies.

24. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Paldies.

25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 27. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 28. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 29. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 30. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 31. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 33. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seiksts. Paldies.

34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seiksts. 35. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 36.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 37. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 38. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Paldies.

39. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Paldies.

40. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Paldies.

41. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 42. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 43. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Paldies.

44. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 45.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Paldies.

46. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Paldies.

47. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. Paldies.

48. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 49. un 50. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegti redakcionāli priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

A.Seiksts. Paldies.

51. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Paldies.

Par 26.pantu ir 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Par 28.pantu ir 54.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Par šo pantu ir arī 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Vai par 54.priekšlikumu nevēlaties debatēt? Par 55.priekšlikumu?

A.Seiksts. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Paldies.

56. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Paldies.

57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 58. - deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 58.priekšlikumu. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varbūt šis jautājums patiešām nav principiāli svarīgs, jo kopumā šis likumprojekts patiešām atbilst modernajiem standartiem. Taču tas ir jautājums, ar kuru mēs līdz šim ļoti maz esam sastapušies, bet ar kuru acīmredzot daudz biežāk sastapsimies nākotnē, līdz ar integrāciju Eiropas Savienībā.

Šeit problēma ir tāda: bērnu tiesības ir fundamentālās cilvēktiesības, kas jānodrošina visiem, neatkarīgi no pilsonības vai izcelsmes un tā tālāk. Konkrēti šeit ir runa par to, kā nodrošināt bērnu tiesības attiecībā uz patvēruma meklētājiem un bēgļiem.

Proti, jautājums ir par to, kurā brīdī iestājas pilngadība. Protams, attiecībā uz personām, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā, šo momentu nosaka Civillikums. Bet, protams, starp bēgļiem un patvēruma meklētājiem būs ļoti daudz tādu bērnu, kas ieradīsies no valstīm, kurās pilngadības vecums būtiski atšķiras no Latvijā noteiktā.

Par ko šeit ir runa un kur ir domstarpības, par ko diezgan ilgi sprieda komisija?

Ja bērni, kas tiek uzskatīti par nepilngadīgiem mūsu likumdošanā, apprecas un tad kaut kādu iemeslu dēļ šī laulība tiek pārtraukta, viņi zaudē savas bērnu tiesības. Jo tajā variantā, par ko nobalsoja komisija un ko atbalstīja komisija, faktiski ir runa par to, ka pēc savām precībām bērni uzreiz vairs netiek uzskatīti par bērniem un līdz ar to zaudē visas bērnu tiesības.

Mūsu priekšlikuma būtība ir šāda. Ja, teiksim, laulība ir tikusi noslēgta, bet pēc tam tie nepilngadīgie bērni vairs nav laulībā… Pirmām kārtām šeit ir runa par atraitnēm. Jo, kā mēs zinām, ļoti daudzās valstīs, no kurām brauc tie patvēruma meklētāji un bēgļi, patiešām ļoti daudzi nepilngadīgi bērni ir iesaistīti militārajos konfliktos. Un, ja Latvijā ierodas, piemēram, 16 vai 15 gadus veca atraitne, mēs vairs neuzskatām viņu par nepilngadīgu personu un bērna tiesības šādai personai netiek garantētas.

Mēs ierosinām tomēr pirmām kārtām vadīties pēc Civillikuma normām un tomēr uzskatīt arī šādas atraitnes par bērniem - ar visām no tā izrietošajām sekām.

Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka ar līdzīgiem jautājumiem mums ļoti bieži būs jāsastopas nākotnē. Un tāpēc es tomēr aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo tas faktiski neuzliktu nekādas nopietnas papildu saistības Latvijai, bet tas būtu labs veids, kā mēs tomēr varētu saskaņot Civillikuma prasības ar esošo praksi un ar tām parādībām, kas notiek starptautiskajā arēnā. Tas tātad būtu labs veids, kā risināt šādas problēmas turpmāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Man tagad ir saprotams, kāpēc šī frakcija tik sirsnīgi bija pret grozījumiem Satversmē valsts valodas sakarā.

Man ir aicinājums, godātie kolēģi no Jurkāna un Rubika bloka! Nu turpmāk, ja jūs iesniedzat priekšlikumus, tad tomēr iesniedziet tos latviešu valodā, nevis tādā valodā, kādā tas ir šobrīd!

Man nav saprotams, ko nozīmē "sastāvēt laulībā" vai "nesastāvēt laulībā"… Piestāvēt laulībā, uzstāvēt laulībā, izstāvēt laulībā… Kolēģi, nu tomēr cieniet latviešu valodu!

Sēdes vadītājs. Debates turpinās.

Boriss Cilevičs - otro reizi.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija).

Jā. Es, protams, ļoti augstu vērtēju Rasnača kunga zināšanas latviešu valodā un nemaz nepretendēju uz to, ka es esmu tik liels eksperts šajā jautājumā. Bet sakarā ar šo jautājumu es vienkārši varu jums, cienījamie kolēģi, teikt: ja jūs patiešām uzstājat, lai Latvijā šī valoda tiek oficiāli lietota sabiedrībā, kurā lielai sabiedrības daļai tā nav dzimtā valoda, tad jums būs jārēķinās ar to, ka acīmredzot būs valodā kaut kādi trūkumi, tāpat kā tas notiek ar angļu valodu - veidojas pidgin English. Tā ka, protams, tas nav labi. Taču es domāju, priekšlikuma būtība tomēr ir pilnīgi skaidra, un es tomēr aicinu vērtēt šo priekšlikumu nevis no lingvistiskā viedokļa, bet pēc tā būtības. Ļoti ceru, ka Rasnača kungs ir vienīgais, kam rodas kaut kādas problēmas saprast šā priekšlikuma būtību. Vismaz es centos to izskaidrot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko teikt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. - deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 8, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seiksts. Paldies!

59. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Piektā nodaļa. 30.pants.

60. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 31.pants, Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 62. - atbildīgās komisijas priekšlikums par šo pašu pantu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Paldies!

32.pants, 63.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 33.pants, 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 65. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Paldies!

66. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Paldies!

67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Paldies!

68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Paldies!

69. un 70. - atbildīgās komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

A.Seiksts. Paldies!

71. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Paldies!

Par 36.pantu ir 72. un 73.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

A.Seiksts. Paldies!

74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Paldies!

Par 38.pantu ir atbildīgās komisijas iesniegtais priekšlikums nr.75. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. 39.pants, 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. Paldies!

Par 40.pantu ir 77. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Par 41.pantu it Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un Juridiskā biroja priekšlikums - 78. un 79.priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

A.Seiksts. Paldies!

80. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Paldies!

81. un 82.priekšlikums ir par 43.pantu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Paldies!

Par 44.pantu ir divi atbildīgās komisijas priekšlikumi. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

A.Seiksts. Paldies!

Par 45.pantu ir 85. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Par 46.pantu ir 86. - Cilvēktiesību un sabiedrisko komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Uzmanību! Par pārejas noteikumiem ir 87. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums mainīt datumu saskaņā ar mūsu darba grafiku. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seiksts. Paldies!

88. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seiksts. Paldies!

Lūdzu balsot kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Patvēruma likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu". Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātais prezidij! Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam saņemti divi deputāta Burvja priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Ārlietu komisijā noraidīts. Būtu vajadzīgi komentāri no iesniedzēja, jo nav skaidrs, par ko īsti šajā priekšlikumā tiek runāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Krasts. Otrs priekšlikums arī nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam, ir saņemti divi priekšlikumi no deputāta Burvja, kuru saturs nebija Ārlietu komisijai saprotams, un abi šie priekšlikumi nav guvuši atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par Eiropas konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu". Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Otrajam lasījumam ir saņemti trīs Juridiskā biroja priekšlikumi, kas redakcionāli precizē 2., 3. un 4.pantu. Visi šie trīs priekšlikumi guvuši Ārlietu komisijas atbalstu. Aicinu arī jūs atbalstīt šos grozījumus!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Darba strīdu likums". Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītie kolēģi! Sociālo un daba lietu komisija, saņēmusi valdības sagatavoto likumprojektu "Darba strīdu likums", cītīgi izskatīja to. Patlaban spēkā esošais darba strīdu izšķiršanas tiesiskais regulējums nenodrošina darbiniekiem un darba devējiem, kā arī arodbiedrībām un darba devēju organizācijām iespēju ātri un efektīvi aizsargāt savas aizskartās tiesības un intereses. Šajā sakarā Sociālo un darba lietu komisija lūdz pieņemt likumprojektu "Darba strīdu likums" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Darba strīdu likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Bērziņš. 28.marts.

Sēdes vadītājs. 28.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Streiku likumā". Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šie Streiku likuma grozījumi ir ļoti ciešā savstarpējā saistībā ar likumprojektu "Darba strīdu likums", un tāpēc Sociālo un darba lietu komisija, rūpīgi izskatījusi šo jautājumu, lūdz pieņemt likumprojektu "Grozījumi Streiku likumā" pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Bērziņš. 28.marts.

Sēdes vadītājs. 28.marts. Paldies.

A.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - "Ūdens apsaimniekošanas likums". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekts "Ūdens apsaimniekošanas likums" ir izstrādāts, lai izveidotu virszemes un pazemes ūdeņu vienotas aizsardzības sistēmu. Patlaban Latvijā nav "jumta" likuma, kas kopumā reglamentētu ūdeņu aizsardzību un lietošanu, tāpēc Ministru kabinets piedāvā šo likumu, kurš noteiks, kas kurā vietā un kādā veidā sekos līdzi ūdeņu apsaimniekošanai. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis likumprojekts tika izskatīts un atbalstīts.

Aicinu arī parlamentu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Razminovičs. 25.marts.

Sēdes vadītājs. 25.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.4116. Likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets, un tas ir iesniegts, lai izdarītu nepieciešamos grozījumus, sakārtotu terminoloģiju un saskaņotu ar tām normām, kas ir minētas iepriekš izskatītajā likumprojektā. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā". Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šis valdības izstrādātais likumprojekts ir saistīts ar šodien pieņemto Interešu konflikta novēršanas likumu. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet vispirms lūdzu atbalstīt tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.martu un par izskatīšanas datumu - 11.aprīli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", kas paredz kā obligātu funkciju pašvaldībām uzlikt pienākumu sniegt galvojumus studentiem, ja viņi vēlas saņemt studiju kredītu un studējošā kredītu. Atbildīgā komisija šādu obligātu pienākumu neatbalstīja (līdz ar to neatbalstīja pašu likumprojektu), jo likums "Par pašvaldībām" paredz, ka pašvaldības var brīvprātīgi veikt funkcijas, ja vien tas nav aizliegts ar citiem likumiem vai normatīviem aktiem. Un, tā kā mēs jau esam izskatījuši šodienas sēdes darba kārtībā iekļauto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"", kas atceļ pašvaldībām aizliegumu brīvprātīgi sniegt galvojumus, un tā kā arī likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"", kas ir 38.punkts šodienas sēdes darba kārtībā paredz atcelt pašlaik esošos aizliegumus pašvaldībām, likumā "Par pašvaldībām" grozījumi saistībā ar studiju kredītu galvojumiem nav nepieciešami. Aicinu Saeimu atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 4, atturas - 50. Likumprojekts noraidīts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"". Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Gaigals.

J.Gaigals (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"". Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 1143.

Lieta tāda, ka likums "Par pašvaldību budžetiem" neparedz pašvaldībām iespēju sniegt galvojumus fiziskām personām (šinī gadījumā - studējošajiem no trūcīgām ģimenēm) studiju kredītu un studējošā kredītu saņemšanai.

Likumprojekts nosaka, ka pašvaldības var, ja uzskata par nepieciešamu, sniegt galvojumus studējošajiem, un es domāju, ka pašreizējā situācijā šāda iespēja būtu jādod. Tas vismaz daļēji atrisinātu to problēmu loku, kas saistītas ar studējošā kredītu un studiju kredītu izsniegšanu studēt gribošajiem.

Lūgums atbalstīt komisijas viedokli šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Gaigalam! Ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

J.Gaigals. Nedēļas laikā… Kurš ir tas datums?… Lūdzu 14.martu…

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums". Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcijas "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā likumprojektu paketi, kas saistīta ar korupcijas apkarošanu.

Viens no šīs paketes likumprojektiem, kas saucas "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums", tika nodots Saeimas Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai.

Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 1168. Dokuments nr.4095.

Juridiskā komisija, protams, izskatīja arī visus citus paketes likumprojektus. Taču, ņemot vērā, ka mūsu komisija bija atbildīgā par šo likumprojektu, mēs, gatavojot šo likumprojektu pirmajam lasījumam, to ļoti rūpīgi un detalizēti izskatījām divās - divās, pasvītroju! - komisijas sēdēs. Mēs kategoriski noraidām kaut kādas insinuācijas, ka kaut kādi deputāti vai komisija būtu kaut ko vilcinājusi vai kaut ko stiepusi garumā. Viena komisijas sēde bija pagājušajā nedēļā, otrdienā, un otra - nākamajā rītā. Trešdien apspriešana turpinājās, un mēs ļoti rūpīgi un detalizēti izskatījām šo likumprojektu.

Bez tam mēs aktīvi piedalījāmies arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, korupcijas apkarošanu vadošās komisijas sēdē, kurā tika šie jautājumi izskatīti un tika ierosināts šo likumprojektu kopā ar citiem paketes likumprojektiem virzīt kā steidzamu un tādējādi dot būtisku ieguldījumu cīņā pret korupciju mūsu valstī.

Ko tad piedāvā valdības izstrādātais likumprojekts "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums"? Kādi bija diskutējamie jautājumi komisijai, un kāds referentu viedoklis tika izteikts komisijā, un kāds tad bija komisijas viedoklis šajā jautājumā?

Pirmām kārtām - par likumprojekta pamatprincipiem. Likumprojekts nosaka, ka korupcijas novēršanai un apkarošanai tiek izveidots speciāls birojs. Birojs ir valsts pārvaldes iestāde, atrodas izpildvaras pārziņā un jomā un ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Bez tam likumprojektā ir noteikts, ka birojam ir centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas. Birojam ir priekšnieks, ko ieceļ attiecīgajā likumā noteiktā kārtībā Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma. Birojam ir arī padome, kurā var apspriest svarīgus jautājumus, un birojam ir savi materiāltehniskie, finansiālie un attiecīgie personāla līdzekļi.

Kāda ir biroja kompetence? Biroja kompetence, jāteic, ir diezgan plaša. Arī Juridiskā komisija ļoti rūpīgi diskutēja par biroja kompetenci. Biroja kompetence ir vērsta trijos pamatvirzienos jeb ir vērsta uz trijiem jautājumiem. Viens ir apzināt visas problēmas, kas saistās ar korupciju visās valsts jomās, it sevišķi publiskajā pārvaldē, veikt šīs korupcijas apzināšanu un izpēti, un dažādu šīs izpētes rezultātu ieviešanu un apzināšanu, un attiecīgu normatīvo aktu un citu dokumentu gatavošanu, kā arī veikt citas aktivitātes korupcijas apkarošanas jomā.

Otrs būtiskais jautājums, kas saistīts ar biroja kompetenci, ir tas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārņems Valsts ieņēmumu dienesta funkciju - dažādu amatpersonu ienākumu deklarāciju pārbaudi, rūpīgu to studēšanu un salīdzināšanu ar amatpersonu īpašumu faktisko stāvokli. Tātad birojs veiks tādu pārbaudi, kādu šobrīd veic Valsts ieņēmumu dienests. Kā mēs sapratām no iesniedzējiem, birojam tiks šādām vajadzībām nodoti tie finansiālie un personāla resursi, kuri ir Valsts ieņēmumu dienestā, kas šobrīd nodarbojas ar šiem jautājumiem.

Bez tam ir paredzēts, ka birojs nodarbosies arī ar izziņas un operatīvo darbu, lai konkrēti izmeklētu kriminālnoziegumus un citus noziedzīgus nodarījumus šajā jomā. Tātad faktiski to var zināmā mērā uzskatīt par vienu no policejiska tipa institūcijām.

No vienas puses, Juridiskā komisija atbalsta šo likumprojektu pirmajā lasījumā un uzskata, ka ir ļoti labi, ka vienā institūcijā tā, kā to valdība ir iecerējusi, ir apvienoti dažādi virzieni, dažādas aktivitātes, kuras ir saistītas ar jautājumiem par to, kādā veidā aktīvi un visaptveroši apkarot korupciju.

No otras puses, protams, deputātiem bija daudz jautājumu, un līdz ar to tika izteiktas šaubas, kuras gan referenti mums komisijā klīdināja, - ka šī visaptverošā pārbaude, ko veiks attiecīgās biroja amatpersonas, varbūt traucēs aktīvi vērsties pret konkrētiem noziegumiem šajā jomā, traucēs konkrēti izziņas izdarīšanu šajā jomā un operatīvo darbību. Taču ziņotāji mūs komisijas sēdē pārliecināja, ka faktiski tiek birojam nodotas visas štata vietas un personāls, kas šobrīd Valsts ieņēmumu dienestā nodarbojas ar šiem jautājumiem, tātad viņi turpinās ar šo jautājumu nodarboties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Un tādā veidā varēs nodrošināt tā paša darba veikšanu un piedevām vēl vairāk koncentrēties uz šiem jautājumiem.

Viens no pašiem svarīgākajiem jautājumiem - to ļoti aktīvi apsprieda arī presē, un, kā es saprotu, ļoti asas debates izvērtīsies par šo jautājumu, - ir jautājums, kā mūsu valsts institucionālajā sistēmā ir jāveido šī institūcija, šis birojs. Mēs pieaicinājām arī dažādas amatpersonas, kuras bija šo likumprojektu un šo koncepciju izstrādājušas pirmajā stadijā un kuras, protams, pauda mūsu komisijas sēdē dažādus viedokļus par šo jautājumu. Bet nu, protams, mums ir likumprojekts, ko iesniegusi valdība, tātad mēs prezumējam, ka tā ir valdības kolektīvā griba un kompromiss vai konkrētais viedoklis, ka šī institūcija atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Mēs, protams, Juridiskajā komisijā to analizējam no juridiskā viedokļa un cenšamies to darīt ļoti rūpīgi, un man žēl, ka citās komisijās varbūt... Es varu tās tikai aicināt darīt tāpat - analizēt ļoti rūpīgi. Mēs konstatējām, ka pārsvarā visas funkcijas, ko veiks šis birojs, ir valsts pārvaldes funkcijas. Tātad - kontrole, uzraudzība, izmeklēšana, operatīvā darbība un tā tālāk. Tās ir valsts pārvaldes funkcijas. Tās nav ne likumdevēja funkcijas, ne tiesu varas funkcijas, tātad viennozīmīgi tās ir valsts pārvaldes funkcijas. No organizatoriskā viedokļa, valdība mums ir piedāvājusi veidot šo institūciju ne tikai kā valsts pārvaldes funkcijas veicošu, bet arī nosaukt par valsts pārvaldes iestādi... Neceriet, neceriet, mēs turpināsim pēc pārtraukuma!... Ir iecerējusi to nosaukt par valsts pārvaldes iestādi. Iepazinušies ar Satversmes 58.pantu, mēs varam konstatēt, ka tur ir teikts, ka "Ministru kabinetam ir padotas" visas valsts pārvaldes iestādes. Un līdz ar to Juridiskā komisija palika pie pārliecības, ka tas princips, kas ir ietverts iesniegtajā likumprojektā, - ka šai institūcijai ir jābūt ministrijas pārraudzībā vai vismaz Ministru kabineta padotībā, - ka tas princips ir saglabājams, jo mūsu valstij nav citu paņēmienu, kā atrisināt šādus jautājumus. Žurnālistu vai kādu ārvalstu padomi, ko mēs saistām ar dažādiem priekšlikumiem, kuri nav balstīti mūsu tiesību sistēmā, faktiski ir tikai vēlējums, lai tiktu šai institūcijai piešķirta pietiekama neatkarība, lai viņa varētu neatkarīgi risināt visas lietas, kas saistītas ar amatpersonu korupciju. Juridiskajā komisijā ritēja diskusijas, un tajā pašā laikā es saņēmu Aizsardzības un iekšlietu komisijas vēstuli, ka šī komisija ir noraidījusi šo likumprojektu. Nekāda motivācija vēstulē nebija izlasāma. Es pieņemu, ka viens no jautājumiem bija tas, ka varbūt jārisina arī jautājums par šīs institūcijas statusu un vietu Latvijas dažādu valsts pārvaldes vai citu iestāžu sistēmā. Juridiskās komisijas viedoklis šobrīd ir tāds, ka tā ir valsts pārvaldes iestāde un tai jāatrodas Ministru kabineta pārziņas lokā. Ministru kabinets ir mūsu leģitīmi izveidota institūcija, bauda mūsu politisko uzticību un tātad attiecīgi atbild par sev pakļautas iestādes darbību un tās rezultātiem.

Tātad diskutabls mums bija jautājums par šo pakļautību un, protams, arī par funkcijām, - vai viņi spēs veikt visas tās funkcijas un vai finanses un štati būs pietiekami. (Starpsauciens: "Pietiek!")

Juridiskajā komisijā mēs pietiekami dziļi izdiskutējām šos jautājumus, un mums radās pārliecība, ka pirmajā lasījumā likumprojekts ir atbalstāms un komisija arī vienbalsīgi (es pasvītroju: vienbalsīgi!) pieņēma šādu lēmumu. Es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Pirms mēs lemjam par steidzamību, ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums šīsdienas sēdi turpināt bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 2, atturas - 39. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Atgādinu, ka tūlīt pēc pārtraukuma būs balsojums par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Bet tagad - paziņojumi.

Vārds Imantam Burvim.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi no izmeklēšanas komisijas! Atgādinu jums, ka pulksten 15.00 satiksimies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Vārds Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem piecas minūtes pēc pārtraukuma sākuma - pulksten 12.35 - pulcēties Sarkanajā zālē! Pabeigsim darbu ar likumu par reģionālo plānošanu. Ministrs būs klāt.

Sēdes vadītājs. Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Rastopirkins, Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Pēteris Salkazanovs, Pēteris Apinis, Guntis Dambergs, Jānis Škapars, Māris Vītols, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Pīks, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Jānis Gailis, Palmira Lāce un Dainis Stalts.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" steidzamību? Deputāts Leons Bojārs acīmredzot runās "par" steidzamību. (Starpsauciens: "Runā tikai tie, kas ir korumpēti!")

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu "pret" steidzamību. Steidzamība ir noraidāma. Ļoti nopietna likuma izstrādāšanā atkal, kārtējo reizi, mēs steidzamies. Kāpēc tas tā notiek? Protams, ir saprotams, ka ļoti daudzi vēlas sajaukt daudzas izmeklēšanā esošas lietas, lai tās likvidētu, norakstītu vai vēl kaut ko izdarītu. Un galvenais ir atbrīvoties no spēcīgiem, zinošiem darbiniekiem, un patiesībā tas jau notiek Iekšlietu ministrijā. Jo pēdējo divu gadu laikā ir atbrīvoti vismaz 2,5 tūkstoši darbinieku, kuriem darba stāžs ir 10, 15, 18 gadu. Viņi ir darba spējīgi, bet diemžēl viņi nav vajadzīgi sistēmā, jo diezgan daudz viņi zina. Tādi cilvēki tiek, protams, atbrīvoti. Un, ja mēs tagad paskatāmies, tad redzam - slikti vai labi, bet tomēr tās sešas organizācijas, kas te ir, un papildus arī prokuratūra un privātie detektīvi veic to darbību. Ja mēs sagraujam visu šo sistēmu, lai izveidotu jaunu, tad ir vajadzīgi vismaz četri pieci gadi. Tātad visā šajā laikā zels un plauks mūsu nelegālā biznesa aprite un ēnu ekonomika.

Un vēl viena lieta. Nevienā valstī tāda lieta nav sakoncentrēta vienās rokās. Kāpēc? Tāpēc, ka vieglāk ir uzpirkt vienu: informāciju slēps tikai viens, izrīkosies arī tikai viens. Un tāpēc Latvijai ir jārada, patiesībā jāatbalsta vismaz trīs sistēmas, kas nodarbojas ar šo jautājumu. Jo vienās rokās to nevar atdot. Ņemot vērā vēl arī to, ka Latvija ir "pārdota valsts", kā izteicās Pasaules Bankas speciālisti, protams, mēs nevaram vienai organizācijai nodot visu šo lielo spektru, šo ārkārtīgi smago, delikāto jautājumu un citu lietu izskatīšanu.

Un vēl viena lieta. Tā kā Latvijā vienmēr kāda no partijām uzņemas kūrēt to vai citu organizāciju, tad, nedod Dievs, ja tas birojs nonāks kādas partijas paspārnē, kura regulēs, ko tad šī organizācija var darīt un ko nevar, ko viņa var izmeklēt un ko nevar! Un tad mēs nonāksim vēl trakākā situācijā, nekā esam tagad. Jūs taču redzat, kas tagad notiek ar narkotikām, ar alkohola apriti, kas notiek gaļas jautājumos un kas notiek ēnu ekonomikas jautājumos. Pēc ārzemju ekspertu aprēķina, Latvijas budžetam aiziet garām vismaz 400 miljoni latu. Tā ir drausmīgi liela naudas summa, kura Latvijas tautsaimniecībai ir vajadzīga. Ja mēs atrisināsim visus tos jautājumus, tad nestaigāsim Eiropā ar izstieptu roku. Tāpēc es aicinu jūs atcelt steidzamību šim ārkārtīgi vajadzīgajam, bet sakārtojamam likumam. Un, atklāti sakot, arī tādā redakcijā, kādā tas ir izteikts, to atbalstīt nevar. Attiecībā uz steidzamību noteikti jābalso "pret".

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs runās "par" steidzamību.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Cienījamais Bojāra kungs, šoreiz atļaujiet jums nepiekrist! Vairāki likumprojekti, to skaitā likumprojekts "Par interešu konflikta novēršana valsts amatpersonu darbībā" un likumprojekts "Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums", ir vienā paketē un ir saistīti ar Korupcijas novēršanas koncepciju, kas ir apstiprināta valdībā. Var strīdēties - dažādi var būt viedokļi cilvēkiem - par to, vai šī institūcija, šis birojs, atrodas pareizā vai nepareizā pakļautībā, vai tā ir autonoma vai mazāk autonoma, bet nevar strīdēties par to, ka šī institūcija ir vajadzīga. Ja abiem iepriekš minētajiem likumprojektiem akceptē virzības steidzamību, tad steidzamība ir jānosaka arī šim. Tā kā minētie likumprojekti paredz, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs būs tā institūcija, kas kontrolēs minēto likumu izpildi, var izveidoties tāda situācija, ka vienkārši Valsts ieņēmumu dienests vairs nekontrolē amatpersonu deklarācijas un nekontrolē arī tās deklarācijas, ko ir iesnieguši vispār Latvijas iedzīvotāji, kā to nosaka pašlaik likums, un ka tajā pašā laikā nav arī izveidota institūcija, kuras kompetencē šī darbība ir.

Vispār, godīgi sakot, korupcijas jautājumu sakarā mani šodien pārsteidza arī desmit deputātu iesniegtais priekšlikums, ka ir jāpagarina priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā". Pašlaik šie grozījumi nosaka, ka esošajām deklarācijām, kuras jūs un mēs iesniegsim un kuras arī pārējās amatpersonas iesniegs, kontroli veiks Valsts ieņēmumu dienests. Grozījumi paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs pārbaudīt ne tikai manu amatpersonas deklarāciju, bet arī manu ģimenes locekļu deklarācijas. Un šāda norma ir steidzami vajadzīga. To mēs redzam jautājumā par Ekonomiskās policijas priekšnieku Briedi: ir jāpārbauda, steidzīgi jāpārbauda, - un ir jābūt likumīgam pamatam pārbaudīt - gan viņa sievas, gan viņa mātes deklarāciju vai ieņēmumu avotu likumību. Mēs mēģinām bremzēt šo valsts izzagšanas procedūru tādējādi, ka nevirzām šos likumprojektus kā steidzamus, gan to, ko es pieminēju, gan to, par ko pašlaik rit diskusijas.

Tā ir pārsteidzoša nostāja no deputātu puses - un piedevām vēl no opozīcijas puses, kam būtu jācīnās nevis par korupciju, bet pret korupciju, kas šajā valstī ir valdījusi.

Tāpēc tomēr aicinu kolēģus atbalstīt likumprojekta virzīšanas steidzamību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis "par", viens - "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 17. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam! Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš. 13.marts.

Sēdes vadītājs. 13.marts - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un izskatīšana?

L.Muciņš. Pirmajā sēdē pēc…

Sēdes vadītājs. 11.aprīlī.

L.Muciņš. Jā, 11.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"". Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" .

Tie ir nelieli grozījumi, kuri novērš pamanītās nepilnības procedūrā, kādā notiek dzīvojamo māju nodošana apsaimniekošanai, kā arī precizē dažus citus atsevišķus jautājumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Bunkšam!

J.Bunkšs. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 14.martam.

Sēdes vadītājs. 14.marts - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"". Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 27.februāra sēdē apsprieda likumprojektu "Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"".

1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 2.priekšlikums - izslēgt 15. un 15.1. pantu. Komisija ļoti ilgi debatēja un nolēma šobrīd neatbalstīt šo priekšlikumu. Komisija vērš uzmanību uz to, ka tikai 2000.gada jūnijā ir pieņemtas izmaiņas Krimināllikumā - ka faktiski nāvessodu var piemērot, ja noziegums ir izdarīts kara laikā. Ja mūsu valsts politika būs savādāka un mēs, pievienojoties konvencijai, pateiksim, ka mums nekādas atrunas nav, tad, protams, to varēs darīt. Bet šobrīd, kamēr nav šādas vienošanās, mūsuprāt, vēl ir pāragri šo pantu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Par 2.priekšlikumu... Es atvainojos, es sajaucu... Par 2.priekšlikumu... Mēs esam ņēmuši vērā Juridiskās komisijas ieteikumu - šinī gadījumā ir runa par būtisku kaitējumu mežiem -, ka nevajadzētu uzticēt ar Ministru kabineta noteikumiem to noteikt. Tiešām, tā nebūtu pati labākā prakse. Tāda prakse šobrīd ir, bet tā nav pati labākā prakse. Komisija ņēma to vērā, un mēs iestrādājām 3.priekšlikumā normu, ka faktiski mēs veidojam šim pašam likumam pielikumu, kurā šie kritēriji ir noteikti. Komisija lūdz neatbalstīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt 3.priekšlikumu, par ko es nupat runāju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Komisija atbalsta 4.priekšlikumu, ko ir izstrādājusi, ņemot vērā ģenerālprokurora ieteikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 5. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikumu - mēs neatbalstījām viena iemesla dēļ - tāpēc, ka šeit ir jāizšķiras par vienu lietu. Varbūt šīs lietas tomēr ir jānosaka Krimināllikumā, nevis šeit. Taču mēs par to vēl debatēsim, likumprojektu gatavojot trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. 6.priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 7.priekšlikums. Šeit ir apvienoti vairāki likumprojekti.

7.priekšlikumu lūdzam noraidīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 8. - tieslietu ministres Labuckas kundzes priekšlikums. Komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt 10.priekšlikumu. Tas ir pielikums, par ko es jau iepriekš runāju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Dz.Kudums. 14.marts.

Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies!

Nākamais likumprojekts - "Alternatīvā dienesta likums". Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 27.februāra sēdē izskatīja likumprojektu "Alternatīvā dienesta likums". Esam saņēmuši arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedokli. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija principiāli atbalsta likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisija lūdz arī Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Normunds Pēterkops - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

N.Pēterkops (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātie deputāti! Lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes 99.panta paredzētās tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību un lai īstenotu starptautiskajos līgumos ietvertos cilvēktiesību principus, ir nepieciešams risināt jautājumu par alternatīvā dienesta ieviešanu. Spēkā esošā likumdošana neparedz to personu, kuras savu reliģisko vai pacifistisko uzskatu dēļ nevar pildīt militāro dienestu, atbrīvošanu no obligātā militārā dienesta pildīšanas vispār vai norīkošanu pildīt nemilitāru vai cita veida dienestu.

Alternatīvais dienests Latvijā tika ieviests jau 90.gadu sākumā, taču valsts jaunizveidotās institūcijas finansiāli un administratīvi nespēja to veiksmīgi realizēt, un alternatīvā dienesta sākotnējā ideja - izvairīties no dienesta padomju armijā - ar laiku zaudēja savu aktualitāti. 1997.gadā, pieņemot jaunu likumu par obligāto militāro dienestu, alternatīvā dienesta ideja netika iekļauta, tajā laikā tā savu faktisko lomu jau bija zaudējusi. Arī sabiedrībā nebija prasības par alternatīvā dienesta nepieciešamību, jo praksē nebija gadījumu, kad pārliecības dēļ atteiktos no militārā dienesta. Taču Latvijā arvien vairāk aktualizējās jautājumi par vispārējo cilvēka tiesību un brīvību realizāciju. 1998.gadā, kad tika veikti grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, papildinot Satversmi ar astoto nodaļu "Cilvēka pamattiesības", un it īpaši 1999.gadā un 2000.gadā tika sabiedrībā izteikta nepieciešamība pēc alternatīvā dienesta un tā atjaunošanas mūsdienīgā kvalitātē. Iniciatīva nāca no nevalstiskajām organizācijām, kuras ilgāku laiku diskutēja gan ar Tieslietu ministriju, gan ar Labklājības ministriju par nepieciešamo problēmas risināšanu likumdošanā. Līdz 2000.gada pavasarim Aizsardzības ministrija, organizējot sabiedriskās domas noskaidrošanu - organizējot gan diskusijas internetā, gan organizējot tikšanos ar reliģisko un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un masu mediju pārstāvjiem -, izanalizēja situāciju gan no militārā viedokļa, gan no valsts aizsardzības pamatprincipu viedokļa, gan arī no cilvēktiesību aizsardzības principu viedokļa. Nonāca pie secinājuma, ka tomēr ir likumdošanā jānostiprina alternatīvā dienesta nepieciešamība. Aizsardzības ministrija pamatoja šo situāciju un konstatēja arī šīs juridiskās pretrunas ar Latvijas Republikas Satversmi, un lūdza Ministru prezidentu izveidot starpministriju darba grupu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai. Darba grupā tika iekļauti ne tikai pārstāvji no ministrijām, bet arī pārstāvji no Nevalstisko organizāciju centra, Maltas ordeņa Palīdzības dienesta, Baltijas Starptautiskā izglītības centra un Latvijas Pašvaldību savienības. Lai ieviestu alternatīvo dienestu, darba grupa izstrādāja normatīvo aktu paketi. Iespēja militāro dienestu aizstāt ar alternatīvo dienestu ir Vācijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā un daudzās citās Eiropas valstīs, kurās ir obligātais militārais dienests. Alternatīvā dienesta ideja nepastāv tajās valstīs, kurās ir profesionālais militārais dienests. Tā tas ir, piemēram, Lielbritānijā un Beļģijā. Protams, alternatīvais dienests var nepastāvēt arī tādās valstīs, kurās ir ļoti spēcīgi reliģijas pamatprincipi, kas neparedz iestāšanos pret militāro disciplīnu. Piemēram, Grieķijā, kur valdošā ticība ir pareizticība, nav alternatīvā dienesta. Šajā valstī dienests militārajos spēkos ir vīrieša cieņas, goda, vīrišķības un pienākuma apliecinājums pret valsti. Alternatīvā dienesta esamību valstīs nosaka gan vēsturiskie apstākļi, gan sabiedrības tradīcijas. Pašreiz alternatīvā dienesta atjaunošana nav saistāma ar izvairīšanos no pienākuma pret valsti - obligātā militārā dienesta -, bet ir saistāma ar indivīda iespēju realizēt savas tiesības, kas noteiktas Satversmē. Atbilstoši valsts totālās aizsardzības pamatprincipam, valsts aizsardzībā tiek iesaistīta visa sabiedrība, uzdevumus veic gan militārās, gan civilās struktūras. Alternatīvais dienests ir totālās aizsardzības elements. Arī jaunieši, kas izvēlējušies veikt nevis militāro, bet alternatīvo dienestu, pilda pienākumu pret valsti. Alternatīvā dienesta veicēji būtu pakļaujami mobilizācijai un nepieciešamības gadījumā tiktu norīkoti pildīt darbus, kas nav saistīti ar ieroču pielietošanu. Alternatīvā dienesta pildīšanas jomas ir noteiktas, ņemot vērā valsts totālās aizsardzības nemilitārā sektora funkcijas.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, jo jau šodien likumprojekts ir guvis atbalstu daļā sabiedrības - gan jauniešu, gan arī viņu vecāku vidū. Līdz šim vairākas personas ir atteikušās dienēt, tāpēc ir uzsākti un jau notikuši vairāki tiesas procesi. Likuma pieņemšana ļaus šo jautājumu risināt, nepiesaucot palīgā tiesas, nekādi kriminālsodi nebūs jāpiemēro šīm personām, un tām būs iespēja izvēlēties, kā pildīt pienākumu pret valsti.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst, Kuduma kungs?

Dz.Kudums. Paldies Pēterkopa kungam par paplašināto skaidrošanu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Alternatīvā dienesta likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Dz.Kudums. 14.marts.

Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Krimināllikumā". Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 27.februāra sēdē apsprieda likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Šie grozījumi ir saistīti ar Alternatīvā dienesta likuma ieviešanu. Ir arī atbalsts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

Dz.Kudums. 14.marts.

Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā". Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 20.februāra sēdē apsprieda likumprojektu "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā". Arī šie grozījumi ir nepieciešami līdz ar Alternatīvā dienesta likuma ieviešanu. Mēs esam saņēmuši arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pozitīvu atzinumu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums.14.marts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par valsts meža zemes gabalu maiņu pret Irai Dekantei piederošajiem meža zemes gabaliem".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Strādāsim ar komisijas sagatavoto dokumentu nr.4222 - lēmuma projektu "Par valsts meža zemes gabalu maiņu pret Irai Dekantei piederošajiem meža zemes gabaliem". Tātad šobrīd, ņemot vērā, ka komisijai ir iesniegti visi vajadzīgie dokumenti un komisija ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu, ir, parlamentam balsojot, jāpieņem, kā saka Zane Paģe no Svitenes, valsts pārvaldes akts - tam varētu piekrist arī Muciņa kungs - par šo meža zemes gabalu maiņas atļaušanu. Tāpēc es aicinu jūs balsojot atbalstīt atbildīgās komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leons Bojārs vēlas debatēt. (Starpsaucieni: "Leon, netērē laiku! Nevajag!")

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl dokuments nav ticis izplatīts, es to neesmu redzējis ne savā dokumentu kastītē, ne kur citur. Tas ir pirmais jautājums.

Nezin kāpēc tas ir tā: kā tikai parādās kāds jautājums par zemes gabalu maiņu, tā tikai, atnākot uz sēdi, tiek konstatēts, ka tiks izskatīts tāds jautājums. Šodienas sēdes darba kārtībā tāds punkts nav ielikts iekšā. Kāpēc notiek tāda lieta? Leiškalna kungs, es ļoti labi saprotu jūs. Es saprotu jūs, jo es zinu... Jūtu jums līdzi. Bet tā darīt nevar!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - runās kā deputāts.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Kā deputāts vēlos paskaidrot savam līdzjūtīgajam draugam Leonam Bojāram, ka minētais lēmuma projekts šodien ar Saeimas lēmumu tika iekļauts sēdes darba kārtībā. Patstāvīgus priekšlikumus, kā arī komisiju sagatavotus lēmumu projektus var iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā, ja neviens neiebilst. Dokumentu ir saņēmuši pilnīgi visi. Katram deputātam dokuments nr.4222 ir uz galda. Un šajā gadījumā, Leon Bojāra kungs, es varu jūs nomierināt - ir divu meža darbinieku lūgums apmainīt zemes gabalu pret līdzvērtīgu zemes gabalu, jo viņu privātīpašumā esošā māja atrodas uz valsts meža zemes gabala, uz kura neaug neviens koks, un pretī viņi dod pietiekami lielu, pietiekami labu un novērtētu teritoriju.

Tā ka atbalstiet šos divus Latvijas tautas darbarūķus - Zani Paģi un Linardu Muciņu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par valsts meža zemes gabalu maiņu pret Irai Dekantei piederošajiem meža zemes gabaliem". Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - "Par deputāta Egila Baldzēna atsaukšanu no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas".

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - "Par deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāvā". Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par ANO rekomendācijām Latvijas valdībai par nepieciešamajiem pasākumiem ANO Konvencijā noteikto bērnu tiesību normu īstenošanai valstī.

Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 6.martā deputātiem Vītolam, Staltam un Spurdziņam.

Un pēdējā informācija.

Šodien Saeimas Prezidijs kopīgi ar Frakciju padomi pieņēma lēmumu ierosināt Saeimai slēgt ziemas sesiju 25.martā un pavasara sesijā sākt darbu 9.aprīlī. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tiek atbalstīts šis lēmums.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Paziņojumi. Vārds deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija).

Cienījamie kolēģi! Otrdien, 12.martā, pulksten 14.30 notiks Vides apakškomisijas sēde sakarā ar Getliņu problēmu.

Tagad es gribētu vēl arī apsveikt visas sievietes, Saeimas deputātes, ar 8.martu - Sieviešu dienu, ko jums ir lieguši, protams, kolēģi vīrieši. Novēlu veselību, laimi, daudz smaidu - un ne tikai rīt, bet arī visu gadu!

Sēdes vadītājs. Vārds Valdim Ģīlim.

V.Ģīlis (Tautas partijas partija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Rastopirkins, Viola Lāzo, Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Romualds Ražuks, Pēteris Apinis, Jānis Škapars, Māris Vītols, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Jānis Gailis un Dainis Stalts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00. Ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Tā kā neviens no atbildētājiem nav ieradies, atbildes uz jautājumiem tiek pārceltas uz 14.martu pulksten 17.00.

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 10.sēde
2002.gada 7.martā

Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (3.lasījums) (Izskatīšanas turpinājums)(4165. dok., reģ. nr.994)

Ziņo - dep. A.Razminovičs

Debašu turpinājums - dep. L.Bojārs
- dep. L.Muciņš

Par darba kārtību 


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””(4176. un 4176-a dok., reģ. nr.1204)

Priekšlikums - dep. L.Bojārs


Par likumprojektu “Par ikgadējo finansu līgumu 2001.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”(4190. un 4190-a dok., reģ. nr.1205)

Priekšlikums - dep. L.Bojārs


Par likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu”(4191. un 4191-a dok., reģ. nr.1206)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””(4197. un 4197-a dok., reģ. nr.1207)

Priekšlikums - dep. V.Lauskis

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””(4200. un 4200-a dok., reģ. nr.1208)


Par likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā”(4201. un 4201-a dok., reģ. nr.1209)


Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”(4202. un 4202-a dok., reģ. nr.1210)


Par likumprojektu “Grozījums Valsts meža dienesta likumā”(4203. un 4203-a dok., reģ. nr.1211)


Par likumprojektu “Mobilizācijas likums”(4204. un 4204-a dok., reģ. nr.1212)


Par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”(4205. un 4205-a dok., reģ. nr.1213)

Priekšlikums - dep. P.Salkazanovs


Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”(4213. un 4213-a dok., reģ. nr.1214)

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis
- dep. J.Sokolovskis


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam M.Vītolam”(4215. dok.)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam P.Apinim”

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” izpildi” (Pieprasījums noraidīts)(4156. un 4156-a dok.)

Ziņo - dep. I.Geige

Debates - dep. G.Freimanis
- dep. L.Bojārs
- dep. I.Geige


Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” (1.lasījums) (Steidzams)(4050. un 4154. dok., reģ. nr.1151)

Ziņo - dep. J.Sproģis


Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (1.lasījums)(4086. un 4155. dok., reģ. nr.1162)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” (1.lasījums) (Noraidīts)(4094. dok., reģ. nr.1167)

Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” (1.lasījums)(4153. dok., reģ. nr.1197)

Ziņo - dep. P.Salkazanovs

Likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (2.lasījums)(3962. un 4159. dok., reģ. nr.1127)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums” (2.lasījums)(3700. un 4160. dok., reģ. nr.1058)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (2.lasījums)(3877. un 4161. dok., reģ. nr.1110)

Ziņo - dep. A.Seiksts


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Padomes līgumu par Eiropas Padomes Informācijas biroja Rīgā (Latvijas Republikā) statusu” (1.lasījums)(3957. un 4157. dok., reģ. nr.1123)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” (1.lasījums)(4048. un 4158. dok., reģ. nr.1149)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1.lasījums) (Steidzams)(4099. un 4163. dok., reģ. nr.1172)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš

Likumprojekts “Grozījums Valsts civildienesta likumā” (1.lasījums) (Steidzams)(4103. un 4163. dok., reģ. nr.1173)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš
Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis
- dep. L.Muciņš

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Likumprojekts “Valsts informācijas sistēmu likums” (2.lasījums)(3407. un 4169. dok., reģ. nr.981)

Ziņo - dep. A.Razminovičs

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs
- dep. Dz.Kudums
- dep. L.Bojārs
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. K.Leiškalns
- dep. E.Baldzēns
- dep. L.Muciņš
- dep. P.Salkazanovs
- dep. L.Bojārs
- Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pūķis
- dep. E.Baldzēns
- dep. L.Bojārs
- dep. K.Leiškalns
- dep. Dz.Kudums
- dep. I.Burvis
- dep. P.Salkazanovs
- dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Patvēruma likums” (3.lasījums)(4192. dok., reģ. nr.963)

Ziņo - dep. A.Seiksts

Debates - dep. B.Cilevičs
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. B.Cilevičs
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” (2.lasījums)(3850. un 4194. nr., reģ. nr.1098)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” (2.lasījums)(3912. un 4195. dok., reģ. nr.1115)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu” (2.lasījums)(1787. un 4196. dok., reģ. nr.528)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Darba strīdu likums” (1.lasījums)(4059. un 4183. dok., reģ. nr.1154)

Ziņo - dep. A.Bērziņš


Likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā” (1.lasījums)(3953. un 4184. dok., reģ. nr.1121)

Ziņo - dep. A.Bērziņš


Likumprojekts “Ūdens apsaimniekošanas likums” (1.lasījums)(4115. un 4185. dok., reģ. nr.1179)

Ziņo - dep. A.Razminovičs



Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (1.lasījums)(4116. un 4186. dok., reģ. nr.1180)

Ziņo - dep. A.Seile


Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (1.lasījums) (Steidzams)(4066. un 4187. dok., reģ. nr.1155)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (1.lasījums)(4017. un 4188. dok., reģ. nr.1138)

Ziņo - dep. J.Bunkšs


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” (1.lasījums)(4022. un 4189. dok., reģ. nr.1143)

Ziņo - dep. J.Gaigals


Likumprojekts “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” (1.lasījums) (Steidzams)(4095. un 4198. dok., reģ. nr.1168)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Paziņojumi - dep. I.Burvis
- dep. K.Leiškalns


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debates - dep. L.Bojārs

Priekšlikums - dep. P.Salkazanovs


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (1.lasījums)(4105. un 4206. dok., reģ. nr.1177)

Ziņo - dep. J.Bunkšs


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (2.lasījums)(2261. un 4208. dok., reģ. nr.673)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Alternatīvā dienesta likums” (1.lasījums)(4087. un 4209. dok., reģ. nr.1163)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs N.Pēterkops


Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (1.lasījums)(4089. un 4210. dok., reģ. nr.1165)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” (1.lasījums)(4084. un 4211. dok., reģ. nr.1160)

Ziņo - dep. Dz.Kudums




Lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabalu maiņu pret Irai Dekantei piederošajiem meža zemes gabaliem”(4222. dok.)

Ziņo - dep. K.Leiškalns

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. K.Leiškalns


Lēmuma projekts “Par deputāta E.Baldzēna atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”(4224. dok.)


Lēmuma projekts “Par deputātā E.Baldzēna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”(4225. dok.)


Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam A.Bērziņam “Par ANO rekomendācijas Latvijas valdībai par nepieciešamajiem pasākumiem ANO konvencijā noteikto bērnu tiesību normu īstenošanai valstī”


Informācija “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātiem M.Vītolam, D.Staltam, O.Spurdziņam”


Lēmuma projekts “Par ziemas sesijas slēgšanu un darba atsākšanu pavasara sesijā”


Paziņojumi - dep. M.Lujāns
- dep. V.Ģīlis

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Grozījumi Būvniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 9:04:00 bal002
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu

Grozījumi Būvniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 9:06:30 bal003
Balsošanas motīvs: Par 16. priekšlikumu

Grozījumi Būvniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 9:13:22 bal004
Balsošanas motīvs: Par 19. priekšlikumu

Grozījumi Būvniecības likumā (3.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 9:17:06 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4165 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"
Datums: 07.03.2002. 9:32:32 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4197 nodošanu komisijām

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā
Datums: 07.03.2002. 9:38:38 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4205 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
Datums: 07.03.2002. 9:48:36 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4213 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mārim Vītolam"
Datums: 07.03.2002. 9:49:10 bal009
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr. 4215

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Pēterim Apinim"
Datums: 07.03.2002. 9:49:48 bal010
Balsošanas motīvs: Par bezalgas atvaļinājumu dep.P.Apinim

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam "Par likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" izpildi.
Datums: 07.03.2002. 10:02:44 bal011
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok.nr. 4156

Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:04:08 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4050 steidzamību

Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:04:30 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4050 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Autopārvadājumu likumā (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:06:02 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4086 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" (reģ.nr. 1167) (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:07:32 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4094 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" (reģ.nr.1197) (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:08:00 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4153 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījums Nacionālās drošības likumā (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:08:56 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4159 pieņemšanu 2. lasījumā

Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:12:28 bal018
Balsošanas motīvs: Par 27. priekšlikumu

Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:13:04 bal019
Balsošanas motīvs: Par 30. priekšlikumu

Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:14:00 bal020
Balsošanas motīvs: Par 34. priekšlikumu

Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:15:06 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4160 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:16:24 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4161 pieņemšanu 2. lasījumā

Par LR valdības un Eiropas Padomes līgumu par Eiropas Padomes Informācijas biroja Rīgā (Latvijas Republikā) statusu (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:18:10 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3957 pieņemšanu 1. lasījumā

Par 1998.g. 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:20:02 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4048 pieņemšanu 1. lasījumā

Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:24:12 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4099 steidzamību

Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:24:32 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4099 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījums Valsts civildienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:26:04 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4103 steidzamību

Grozījums Valsts civildienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 10:26:24 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4103 pieņemšanu 1. lasījumā

Valsts informācijas sistēmu likums (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 11:05:20 bal029
Balsošanas motīvs: Par 9. priekšlikumu

Valsts informācijas sistēmu likums (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 11:10:34 bal030
Balsošanas motīvs: Par 22. priekšlikumu

Valsts informācijas sistēmu likums (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 11:22:46 bal031
Balsošanas motīvs: Par 29. priekšlikumu

Valsts informācijas sistēmu likums (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 11:23:20 bal032
Balsošanas motīvs: Par 30. priekšlikumu balsot pa daļām

Valsts informācijas sistēmu likums (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 11:23:40 bal033
Balsošanas motīvs: Par 30. priekšlikumu

Valsts informācijas sistēmu likums (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 11:49:54 bal034
Balsošanas motīvs: Par 39. priekšlikumu balsot pa daļām

Valsts informācijas sistēmu likums (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 11:50:16 bal035
Balsošanas motīvs: Par 39. priekšlikumu

Valsts informācijas sistēmu likums (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 11:51:36 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4169 pieņemšanu 2. lasījumā

Patvēruma likums (3.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 12:01:58 bal037
Balsošanas motīvs: Par 58. priekšlikumu

Patvēruma likums (3.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 12:04:36 bal038
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4192 pieņemšanu 3. lasījumā

Par LR valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 12:06:10 bal039
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4194 pieņemšanu 2. lasījumā

Par LR valdības un Rumānijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 12:07:02 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4195 pieņemšanu 2. lasījumā

Par Eiropas konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 12:07:48 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4196 pieņemšanu 2. lasījumā

Darba strīdu likums (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 12:09:08 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4059 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Streiku likumā (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 12:10:04 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3953 pieņemšanu 1. lasījumā

Ūdens apsaimniekošanas likums (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 12:11:28 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4115 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 12:12:30 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4116 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 12:13:20 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4066 steidzamību

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 12:13:36 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4066 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 12:15:42 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4017 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem" (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 12:17:14 bal049
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4022 pieņemšanu 1. lasījumā

Datums: 07.03.2002. 12:29:38 bal050
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez starpbrīža

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 13:39:38 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4095 steidzamību

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 13:39:58 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4095 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 13:41:36 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4105 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās kārtību" (2.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 13:46:02 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4208 pieņemšanu 2. lasījumā

Alternatīvā dienesta likums (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 13:52:46 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4087 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 13:53:34 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4089 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (1.lasījums)
Datums: 07.03.2002. 13:54:24 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.4084 pieņemšanu 1. lasījumā

Lēmuma projekts "Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Irai Dekantei piederošajiem meža zemes gabaliem"
Datums: 07.03.2002. 13:57:48 bal058
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok.nr. 4222

Lēmuma projekts "Par deputāta E.Baldzēna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā".
Datums: 07.03.2002. 13:58:46 bal060
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok.nr. 4225